Versaļas līgums

<mediawiki xmlns="http://www.mediawiki.org/xml/export-0.10/" xmlns:xsi="http://www.w3.org/2001/XMLSchema-instance" xsi:schemaLocation="http://www.mediawiki.org/xml/export-0.10/ http://www.mediawiki.org/xml/export-0.10.xsd" version="0.10" xml:lang="lv">
  <siteinfo>
    <sitename>Vikipēdija</sitename>
    <dbname>lvwiki</dbname>
    <base>https://lv.wikipedia.org/wiki/S%C4%81kumlapa</base>
    <generator>MediaWiki 1.43.0-wmf.2</generator>
    <case>first-letter</case>
    <namespaces>
      <namespace key="-2" case="first-letter">Media</namespace>
      <namespace key="-1" case="first-letter">Special</namespace>
      <namespace key="0" case="first-letter" />
      <namespace key="1" case="first-letter">Diskusija</namespace>
      <namespace key="2" case="first-letter">Dalībnieks</namespace>
      <namespace key="3" case="first-letter">Dalībnieka diskusija</namespace>
      <namespace key="4" case="first-letter">Vikipēdija</namespace>
      <namespace key="5" case="first-letter">Vikipēdijas diskusija</namespace>
      <namespace key="6" case="first-letter">Attēls</namespace>
      <namespace key="7" case="first-letter">Attēla diskusija</namespace>
      <namespace key="8" case="first-letter">MediaWiki</namespace>
      <namespace key="9" case="first-letter">MediaWiki diskusija</namespace>
      <namespace key="10" case="first-letter">Veidne</namespace>
      <namespace key="11" case="first-letter">Veidnes diskusija</namespace>
      <namespace key="12" case="first-letter">Palīdzība</namespace>
      <namespace key="13" case="first-letter">Palīdzības diskusija</namespace>
      <namespace key="14" case="first-letter">Kategorija</namespace>
      <namespace key="15" case="first-letter">Kategorijas diskusija</namespace>
      <namespace key="100" case="first-letter">Portāls</namespace>
      <namespace key="101" case="first-letter">Portāla diskusija</namespace>
      <namespace key="102" case="first-letter">Vikiprojekts</namespace>
      <namespace key="103" case="first-letter">Vikiprojekta diskusija</namespace>
      <namespace key="446" case="first-letter">Education Program</namespace>
      <namespace key="447" case="first-letter">Education Program talk</namespace>
      <namespace key="710" case="first-letter">TimedText</namespace>
      <namespace key="711" case="first-letter">TimedText talk</namespace>
      <namespace key="828" case="first-letter">Modulis</namespace>
      <namespace key="829" case="first-letter">Moduļa diskusija</namespace>
      <namespace key="2600" case="first-letter">Tēma</namespace>
    </namespaces>
  </siteinfo>
  <page>
    <title>Versaļas līgums</title>
    <ns>0</ns>
    <id>2626</id>
    <revision>
      <id>4047938</id>
      <parentid>4045839</parentid>
      <timestamp>2024-04-25T20:58:39Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>PitBBul</username>
        <id>122108</id>
      </contributor>
      <comment>pievienoju atsauces bet nav 100% pārbaudītas</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="11561" xml:space="preserve">[[Attēls:Treaty of Versailles, English version.jpg|thumb|230px|Versaļas līguma teksta angliskā versija]]
[[Attēls:William Orpen - The Signing of Peace in the Hall of Mirrors, Versailles.jpg|thumb|230px|Versaļas līguma parakstīšana pils Spoguļu zālē (V. Orpena glezna, 1919). Vācijas pārstāvis J. Bells paraksta līgumu, pretī sēž no kreisās: ASV delegācija ar prezidentu V. Vilsonu (5. no kreisās), Francijas premjers Ž. Klemanso (6. no kreisās), Lielbritānijas delegācija ar premjeru D. Loidu Džordžu (7. no kreisās), Japānas delegācijas vadītājs Saiondzi (12. no kreisās). Stāv no kreisās Grieķijas, Portugāles, Kanādas, Serbijas, Indijas, Itālijas, Beļģijas, Dienvidāfrikas un Austrālijas pārstāvji, kā arī citi Lielbritānijas delegācijas locekļi]]
[[Attēls:The signing of the peace treaty of Versailles.webm|thumb|230px|thumbtime=5|''The Signing of the Peace Treaty of Versailles'']]
'''Versaļas līgums''' ir [[Parīzes miera konference|Parīzes miera konferencē]] izstrādāts un 1919. gada 28. jūnijā parakstīts miera līgums starp [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] uzvarējušajām [[Antante]]s valstīm un [[Vācija|Vāciju]]. Līguma 231. punktā Vācija uzņēmās atbildību par kara radītajiem postījumiem. Vācija zaudēja ievērojamu daļu no pirmskara teritorijas (lielāko daļu [[Polija]]i), tai nācās atbruņoties un izmaksāt reparācijas Antantes valstīm. Līgums nesasniedza savus mērķus - Vācija nekļuva par militāri vāju un mierīgu zemi. Vāciešu neapmierinātība ar Versaļas līguma noteikumiem radīja labu augsni [[nacionālsociālisms|nacionālsociālisma]] izaugsmei un tikai divdesmit gadus vēlāk sākās [[Otrais pasaules karš]]. 
 
== Antantes valstu mērķi ==
Par Vācijas likteni lēma trīs valstu pārstāvji (t. s. Versaļas &quot;Lielais trijnieks&quot;), proti, [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] premjerministrs [[Deivids Loids Džordžs]], [[Francija]]s premjerministrs [[Žoržs Klemanso]] un [[ASV prezidents]] [[Vudro Vilsons]]. Versaļas līgums bija kompromiss, kas pilnībā neapmierināja nevienu no viņiem. Laikabiedri par līgumu izteicās, ka tas ir &quot;trausls kompromiss starp amerikāņu utopismu un eiropiešu paranoju.&quot;

=== Francijas prasības ===
Francijas prasības bija visstingrākās, jo tās teritorijā bija notikusi gandrīz visa Rietumu frontes karadarbība. Francija uzstāja uz reparāciju maksājumiem un vēlējās pilnīgu Vācijas demilitarizāciju, savas robežas pārcelšanu līdz [[Reina|Reinas]] upei (vai [[Reinzeme]]s [[bufervalsts]] radīšanu). Uzstājot uz Reinzemes un Rūras kontroli, Francija vēlējās samazināt Vācijas industriālo spēku.

Rezultātā līgums paredzēja Reinzemes demilitarizāciju un franču kontroli pār [[Zāra (zeme)|Zāras]] reģionu. Francija arī ieguva dažas Vācijas [[kolonija]]s.

=== Lielbritānijas prasības ===
Lai arī [[Britu impērija]] karā bija zaudējusi simtiem tūkstošus kritušo un Anglijas teritorija tika bombardēta, tiešu kara darbību savā teritorijā tā nebija piedzīvojusi. Pēc kara impērija ieguva vairākas Vācijas kolonijas [[Āfrika|Āfrikā]]. Briti uzstāja uz reparācijām, taču nevēlējās pilnīgu Vācijas ekonomisko iznīcināšanu un Francijas pārlieku dominanci Eiropā.

=== ASV prasības ===
Abu Eiropas lielvalstu vadītāju pretstats bija ASV prezidents Vilsons, kurš jau 1917. un 1918. gadā piedāvāja savus &quot;Četrpadsmit punktus&quot; uz kuru pamata veidot jauno starptautisko kārtību. Galvenie no tiem bija koloniālo impēriju apspiesto tautu pašnoteikšanās, atbruņošanās, brīva tirdzniecība, Polijas atjaunošana, [[Tautu savienība]]s izveidošana.

ASV notikušo vēlēšanu rezultātā Vilsona pārstāvētā [[ASV Demokrātiskā partija|Demokrātiskā partija]] zaudēja ietekmi un nespēja panākt 2/3 kongresa vairākumu līguma pieņemšanai. [[ASV Republikāniskā partija]] nevarēja pieņemt Tautu savienības izveidošanu, jo tā daļēji ierobežotu ASV suverenitāti. Pret līgumu bija arī daudzi īru un vācu izcelsmes Demokrātiskās partijas kongresmeņi. 
 
== Miera līguma nosacījumi ==
[[Attēls:German losses after WWI.svg|thumbnail|230px|Versaļas līgumā noteiktās Vācijas robežu izmaiņas]]
=== Reparācijas ===
1921. gadā tika aprēķināts, ka Vācijai par kara zaudējumiem jāmaksā 132 miljardi zelta marku (pēc tā laika kursa — [[USD]] 31,4 miljardi vai £6,6 miljardi. Pēc 2013. gada naudas vērtības aptuveni USD 442 miljardi vai £284 miljardi). Reparāciju maksājumi vairākas reizes tika pārskatīti, līdz 1932. gada [[Lozanna]]s konferencē iesaldēti.

=== Vācijas teritorijas redukcija ===
[[Attēls:Versailler Vertrag.png|thumbnail|230px|Vācijas teritorijas izmaiņas. Ar punktiem iezīmētajā Vācijas teritorijā tika aizliegta militāru celtņu būvniecība]]
* vēsturiski vācu apdzīvoto [[Elzasa]]s un [[Lotringa]]s provinču atdošana Francijai, kas tās bija zaudējusi 1870. gada [[Francijas-Prūsijas karš|Francijas-Prūsijas karā]].
* Ziemeļšlēsviga pēc iedzīvotāju plebiscīta tika atdota Dānijai. Pārējā [[Otrais Šlēsvigas karš|Otrajā Šlēsvigas karā]] zaudētā [[Šlēsviga-Holšteina]]s teritorija izvēlējas palikt Vācijas sastāvā.   
* [[Poznaņa]]s un [[Pomerānija]]s (Rietumprūsijas) provinču lielākā daļa tika atdota neatkarību atguvušajai Polijai. 
* [[Silēzija|Augšsilēzijas]] austrumu daļa pēc plebiscīta tika atdota Polijai. 
* daļa Augšsilēzijas tika piešķirta Čehoslovākijai. 
* Eupenes-Malmeģu rajonu piešķīra Beļģijai.
* Mēmeles reģionu ([[Klaipēdas apgabals|Klaipēdas apgabalu]]) nodeva franču kontrolē, līdz to 1923. gadā militāri anektēja Lietuva. 
* [[Zāra (zeme)|Zāras]] teritorija uz 15 gadiem nokļuva Tautu savienības kontrolē, Francija saņēma visas tur iegūtās ogles. 
* [[Austrumprūsija]]s osta pilsēta [[Danciga]] tika pasludināta par Tautu savienības kontrolētu [[Dancigas brīvpilsēta|Dancigas brīvpilsētu]], kurā Polijai tika piešķirtas tranzīta tiesības.  
* Vācijas kolonijas pārņēma Beļģija, Lielbritānija, Francija, Portugāle, Japāna, Jaunzēlande un Austrālija.

=== Vācijas demilitarizācija ===
Lai nepieļautu jaunu karu, Vācijas armija nedrīkstēja pārsniegt 100 000 vīru, nedrīkstēja pastāvēt obligātais karadienests. Kareivjiem bija jādien 12 gadus, virsniekiem 25, lai nodrošinātu, ka militāra apmācība pieejama tikai nelielam skaitam vīriešu. 
Tika likvidēts ģenerālštābs. Vācijas flotē nedrīkstēja būt vairāk par 15 000 vīru, tika samazināts kuģu skaits un izmērs. Vācijai nedrīkstēja būt tanki, kara aviācija un zemūdenes. Tika aizliegts ieroču eksports un imports. Vācu armijai bija aizliegts atrasties tuvāk par 50 kilometriem no [[Reina]]s.

=== Sistēmas pamatprincipi ===
* Miera [[princips]]: Versaļas sistēma veicināja mieru un stabilitāti starp iesaistītājām dalībvalstīm, izmantojot diplomātiskas sarunas un konfliktu izšķiršanas stratēģijas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.history.com/topics/world-war-i/treaty-of-versailles-1|title=Treaty of Versailles: Definition, Terms, Dates &amp; WWI|website=HISTORY|access-date=2024-04-25|date=2023-04-24|language=en}}&lt;/ref&gt;
* Savstarpējas atkarības princips: Dalībvalstis atdzīst savstarpēju atkarību un sadarbību, lai risinātu globālas problēmas un izaicinājumus
* Cieņas un vienlīdzības [[princips]]: Versaļas sistēma uzskata, ka visām valstīm ir jābūt vienlīdzīgām tiesībām un jāciena tās.
* Versaļas sistēma bija mēģinājums izveidot jaunu starptautisko kārtību, kas balstījās uz nacionālo pašnoteikšanās principu un jaunu starptautisko organizāciju - Tautu Savienību&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uzdevumi.lv/p/vesture/12-klase/starpkaru-periods-eiropa-6611/re-e84a062b-ecff-4f0a-ba0f-8a5dbdc700b5|title=Versaļas sistēma — teorija. Vēsture, 12. klase.|website=www.uzdevumi.lv|access-date=2024-04-25|language=lv}}&lt;/ref&gt;

=== Sistēmas dalībnieki===
* Galvenie dalībnieki bija [[Antantes valstis]] - [[Francija]], [[Apvienotā Karaliste]], [[ASV]] un [[Itālija]]. Katrai no šīm valstīm bija savas ārpolitiskās un starptautiskās intereses, piemēram, [[Francija]] vēlējās nodrošināt savu drošību pret Vāciju, bet [[ASV]] meklēja veidus, kā veicināt mieru un demokrātiju.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|date=2024-04-07|title=Treaty of Versailles|url=https://en.wikipedia.org/w/index.php?title=Treaty_of_Versailles&amp;oldid=1217740679|journal=Wikipedia|language=en}}&lt;/ref&gt;
* [[Vācija]], kura tika piespiesta pieņemt līgumu bez iespējas piedalīties tā izstrādē.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.britannica.com/event/Treaty-of-Versailles-1919|title=Treaty of Versailles {{!}} Definition, Summary, Terms, &amp; Facts {{!}} Britannica|website=www.britannica.com|access-date=2024-04-25|date=2024-03-26|language=en}}&lt;/ref&gt;

=== Ievērojamākās personības ===
* [[Vudro Vilsons]] ([[ASV prezidents]]), [[Žoržs Klemanso]] ([[Francijas premjerministrs]]), [[Deivids Loids Džordžs]] ([[Lielbritānijas premjerministrs]]).
* [[Woodrow Wilson]] bija [[Amerikas Savienoto Valstu prezidents]], kurš aktīvi piedalījās Versaļas miera konferences rīkošanā un izstrādē.
* Lloids Džordžs: [[Lielbritānijas premjerministrs]], kurš bija viens no Versaļas miera konferences galvenajiem dalībniekiem.
* [[Klemanso]]: [[Francijas premjerministrs]], kurš piedalījās Versaļas miera konferences rīkošanā un ietekmēja lēmumu pieņemšanu.

=== Galvenie izaicinājumi===
* Versaļas sistēmas galvenie izaicinājumi ietver ekonomikas stabilitāti, sociālo taisnīgumu, vides ilgtspēju un politisko stabilitāti.
* Līguma nosacījumu izpilde, jo īpaši reparāciju maksāšana, kas smagi ietekmēja Vācijas ekonomiku.
* Nacionālisma pieaugums Vācijā un citas valstis, kas noveda pie Otrā pasaules kara.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://enciklopedija.lv/skirklis/123581|title=Versaļas–Rīgas sistēma|website=enciklopedija.lv|access-date=2024-04-25|language=en}}&lt;/ref&gt;

=== Sistēmas pastāvēšanas rezultāti un liktenis===

* Versaļas sistēma izrādījās neefektīva, jo nespēja novērst jaunu konfliktu rašanos.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uzdevumi.lv/p/vesture/12-klase/starpkaru-periods-eiropa-6611/re-e84a062b-ecff-4f0a-ba0f-8a5dbdc700b5|title=Versaļas sistēma — teorija. Vēsture, 12. klase.|website=www.uzdevumi.lv|access-date=2024-04-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;
* Tās dēļ Vācijā pieauga [[nacionālisms]] un neapmierinātība, kas galu galā noveda pie Adolfa Hitlera pieauguma varā un Otrā pasaules kara sākuma.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.history.com/topics/world-war-i/treaty-of-versailles-1|title=Treaty of Versailles: Definition, Terms, Dates &amp; WWI|website=HISTORY|access-date=2024-04-25|date=2023-04-24|language=en}}&lt;/ref&gt;

== Skatīt arī ==
* [[1919. gada Parīzes miera konference]]
* [[Starpkaru periods]]

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Politika-aizmetnis}}
{{Vēsture-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Pirmais pasaules karš]]
[[Kategorija:Pirmā pasaules kara līgumi]]
[[Kategorija:Miera līgumi]]
[[Kategorija:Starptautiskās sanāksmes]]
[[Kategorija:Līgumi ar Vāciju]]
[[Kategorija:Vācijas vēsture]]
[[Kategorija:Eiropas vēsture]]
[[Kategorija:Veimāras Republika]]
[[Kategorija:Tautu Savienība]]
[[Kategorija:1919. gads]]</text>
      <sha1>6fcmy5c1vm5qxak3g26l8j7jdrxdvii</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4048002</id>
      <parentid>4047938</parentid>
      <timestamp>2024-04-26T06:02:31Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Egilus</username>
        <id>27634</id>
      </contributor>
      <comment>Noņēmu atsauces uz enwiki un uzdevumiem.lv</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="11128" xml:space="preserve">[[Attēls:Treaty of Versailles, English version.jpg|thumb|230px|Versaļas līguma teksta angliskā versija]]
[[Attēls:William Orpen - The Signing of Peace in the Hall of Mirrors, Versailles.jpg|thumb|230px|Versaļas līguma parakstīšana pils Spoguļu zālē (V. Orpena glezna, 1919). Vācijas pārstāvis J. Bells paraksta līgumu, pretī sēž no kreisās: ASV delegācija ar prezidentu V. Vilsonu (5. no kreisās), Francijas premjers Ž. Klemanso (6. no kreisās), Lielbritānijas delegācija ar premjeru D. Loidu Džordžu (7. no kreisās), Japānas delegācijas vadītājs Saiondzi (12. no kreisās). Stāv no kreisās Grieķijas, Portugāles, Kanādas, Serbijas, Indijas, Itālijas, Beļģijas, Dienvidāfrikas un Austrālijas pārstāvji, kā arī citi Lielbritānijas delegācijas locekļi]]
[[Attēls:The signing of the peace treaty of Versailles.webm|thumb|230px|thumbtime=5|''The Signing of the Peace Treaty of Versailles'']]
'''Versaļas līgums''' ir [[Parīzes miera konference|Parīzes miera konferencē]] izstrādāts un 1919. gada 28. jūnijā parakstīts miera līgums starp [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] uzvarējušajām [[Antante]]s valstīm un [[Vācija|Vāciju]]. Līguma 231. punktā Vācija uzņēmās atbildību par kara radītajiem postījumiem. Vācija zaudēja ievērojamu daļu no pirmskara teritorijas (lielāko daļu [[Polija]]i), tai nācās atbruņoties un izmaksāt reparācijas Antantes valstīm. Līgums nesasniedza savus mērķus - Vācija nekļuva par militāri vāju un mierīgu zemi. Vāciešu neapmierinātība ar Versaļas līguma noteikumiem radīja labu augsni [[nacionālsociālisms|nacionālsociālisma]] izaugsmei un tikai divdesmit gadus vēlāk sākās [[Otrais pasaules karš]]. 

== Antantes valstu mērķi ==
Par Vācijas likteni lēma trīs valstu pārstāvji (t. s. Versaļas &quot;Lielais trijnieks&quot;), proti, [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] premjerministrs [[Deivids Loids Džordžs]], [[Francija]]s premjerministrs [[Žoržs Klemanso]] un [[ASV prezidents]] [[Vudro Vilsons]]. Versaļas līgums bija kompromiss, kas pilnībā neapmierināja nevienu no viņiem. Laikabiedri par līgumu izteicās, ka tas ir &quot;trausls kompromiss starp amerikāņu utopismu un eiropiešu paranoju.&quot;

=== Francijas prasības ===
Francijas prasības bija visstingrākās, jo tās teritorijā bija notikusi gandrīz visa Rietumu frontes karadarbība. Francija uzstāja uz reparāciju maksājumiem un vēlējās pilnīgu Vācijas demilitarizāciju, savas robežas pārcelšanu līdz [[Reina|Reinas]] upei (vai [[Reinzeme]]s [[bufervalsts]] radīšanu). Uzstājot uz Reinzemes un Rūras kontroli, Francija vēlējās samazināt Vācijas industriālo spēku.

Rezultātā līgums paredzēja Reinzemes demilitarizāciju un franču kontroli pār [[Zāra (zeme)|Zāras]] reģionu. Francija arī ieguva dažas Vācijas [[kolonija]]s.

=== Lielbritānijas prasības ===
Lai arī [[Britu impērija]] karā bija zaudējusi simtiem tūkstošus kritušo un Anglijas teritorija tika bombardēta, tiešu kara darbību savā teritorijā tā nebija piedzīvojusi. Pēc kara impērija ieguva vairākas Vācijas kolonijas [[Āfrika|Āfrikā]]. Briti uzstāja uz reparācijām, taču nevēlējās pilnīgu Vācijas ekonomisko iznīcināšanu un Francijas pārlieku dominanci Eiropā.

=== ASV prasības ===
Abu Eiropas lielvalstu vadītāju pretstats bija ASV prezidents Vilsons, kurš jau 1917. un 1918. gadā piedāvāja savus &quot;Četrpadsmit punktus&quot; uz kuru pamata veidot jauno starptautisko kārtību. Galvenie no tiem bija koloniālo impēriju apspiesto tautu pašnoteikšanās, atbruņošanās, brīva tirdzniecība, Polijas atjaunošana, [[Tautu savienība]]s izveidošana.

ASV notikušo vēlēšanu rezultātā Vilsona pārstāvētā [[ASV Demokrātiskā partija|Demokrātiskā partija]] zaudēja ietekmi un nespēja panākt 2/3 kongresa vairākumu līguma pieņemšanai. [[ASV Republikāniskā partija]] nevarēja pieņemt Tautu savienības izveidošanu, jo tā daļēji ierobežotu ASV suverenitāti. Pret līgumu bija arī daudzi īru un vācu izcelsmes Demokrātiskās partijas kongresmeņi. 

== Miera līguma nosacījumi ==
[[Attēls:German losses after WWI.svg|thumbnail|230px|Versaļas līgumā noteiktās Vācijas robežu izmaiņas]]
=== Reparācijas ===
1921. gadā tika aprēķināts, ka Vācijai par kara zaudējumiem jāmaksā 132 miljardi zelta marku (pēc tā laika kursa — [[USD]] 31,4 miljardi vai £6,6 miljardi. Pēc 2013. gada naudas vērtības aptuveni USD 442 miljardi vai £284 miljardi). Reparāciju maksājumi vairākas reizes tika pārskatīti, līdz 1932. gada [[Lozanna]]s konferencē iesaldēti.

=== Vācijas teritorijas redukcija ===
[[Attēls:Versailler Vertrag.png|thumbnail|230px|Vācijas teritorijas izmaiņas. Ar punktiem iezīmētajā Vācijas teritorijā tika aizliegta militāru celtņu būvniecība]]
* vēsturiski vācu apdzīvoto [[Elzasa]]s un [[Lotringa]]s provinču atdošana Francijai, kas tās bija zaudējusi 1870. gada [[Francijas-Prūsijas karš|Francijas-Prūsijas karā]].
* Ziemeļšlēsviga pēc iedzīvotāju plebiscīta tika atdota Dānijai. Pārējā [[Otrais Šlēsvigas karš|Otrajā Šlēsvigas karā]] zaudētā [[Šlēsviga-Holšteina]]s teritorija izvēlējas palikt Vācijas sastāvā.   
* [[Poznaņa]]s un [[Pomerānija]]s (Rietumprūsijas) provinču lielākā daļa tika atdota neatkarību atguvušajai Polijai. 
* [[Silēzija|Augšsilēzijas]] austrumu daļa pēc plebiscīta tika atdota Polijai. 
* daļa Augšsilēzijas tika piešķirta Čehoslovākijai. 
* Eupenes-Malmeģu rajonu piešķīra Beļģijai.
* Mēmeles reģionu ([[Klaipēdas apgabals|Klaipēdas apgabalu]]) nodeva franču kontrolē, līdz to 1923. gadā militāri anektēja Lietuva. 
* [[Zāra (zeme)|Zāras]] teritorija uz 15 gadiem nokļuva Tautu savienības kontrolē, Francija saņēma visas tur iegūtās ogles. 
* [[Austrumprūsija]]s osta pilsēta [[Danciga]] tika pasludināta par Tautu savienības kontrolētu [[Dancigas brīvpilsēta|Dancigas brīvpilsētu]], kurā Polijai tika piešķirtas tranzīta tiesības.  
* Vācijas kolonijas pārņēma Beļģija, Lielbritānija, Francija, Portugāle, Japāna, Jaunzēlande un Austrālija.

=== Vācijas demilitarizācija ===
Lai nepieļautu jaunu karu, Vācijas armija nedrīkstēja pārsniegt 100 000 vīru, nedrīkstēja pastāvēt obligātais karadienests. Kareivjiem bija jādien 12 gadus, virsniekiem 25, lai nodrošinātu, ka militāra apmācība pieejama tikai nelielam skaitam vīriešu. 
Tika likvidēts ģenerālštābs. Vācijas flotē nedrīkstēja būt vairāk par 15 000 vīru, tika samazināts kuģu skaits un izmērs. Vācijai nedrīkstēja būt tanki, kara aviācija un zemūdenes. Tika aizliegts ieroču eksports un imports. Vācu armijai bija aizliegts atrasties tuvāk par 50 kilometriem no [[Reina]]s.

=== Sistēmas pamatprincipi ===
* Miera [[princips]]: Versaļas sistēma veicināja mieru un stabilitāti starp iesaistītājām dalībvalstīm, izmantojot diplomātiskas sarunas un konfliktu izšķiršanas stratēģijas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.history.com/topics/world-war-i/treaty-of-versailles-1|title=Treaty of Versailles: Definition, Terms, Dates &amp; WWI|website=HISTORY|access-date=2024-04-25|date=2023-04-24|language=en}}&lt;/ref&gt;
* Savstarpējas atkarības princips: Dalībvalstis atdzīst savstarpēju atkarību un sadarbību, lai risinātu globālas problēmas un izaicinājumus
* Cieņas un vienlīdzības [[princips]]: Versaļas sistēma uzskata, ka visām valstīm ir jābūt vienlīdzīgām tiesībām un jāciena tās.
* Versaļas sistēma bija mēģinājums izveidot jaunu starptautisko kārtību, kas balstījās uz nacionālo pašnoteikšanās principu un jaunu starptautisko organizāciju - Tautu Savienību.

=== Sistēmas dalībnieki===
* Galvenie dalībnieki bija [[Antantes valstis]] - [[Francija]], [[Apvienotā Karaliste]], [[ASV]] un [[Itālija]]. Katrai no šīm valstīm bija savas ārpolitiskās un starptautiskās intereses, piemēram, [[Francija]] vēlējās nodrošināt savu drošību pret Vāciju, bet [[ASV]] meklēja veidus, kā veicināt mieru un demokrātiju.
* [[Vācija]], kura tika piespiesta pieņemt līgumu bez iespējas piedalīties tā izstrādē.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.britannica.com/event/Treaty-of-Versailles-1919|title=Treaty of Versailles {{!}} Definition, Summary, Terms, &amp; Facts {{!}} Britannica|website=www.britannica.com|access-date=2024-04-25|date=2024-03-26|language=en}}&lt;/ref&gt;

=== Ievērojamākās personības ===
* [[Vudro Vilsons]] ([[ASV prezidents]]), [[Žoržs Klemanso]] ([[Francijas premjerministrs]]), [[Deivids Loids Džordžs]] ([[Lielbritānijas premjerministrs]]).
* [[Woodrow Wilson]] bija [[Amerikas Savienoto Valstu prezidents]], kurš aktīvi piedalījās Versaļas miera konferences rīkošanā un izstrādē.
* Lloids Džordžs: [[Lielbritānijas premjerministrs]], kurš bija viens no Versaļas miera konferences galvenajiem dalībniekiem.
* [[Klemanso]]: [[Francijas premjerministrs]], kurš piedalījās Versaļas miera konferences rīkošanā un ietekmēja lēmumu pieņemšanu.

=== Galvenie izaicinājumi===
* Versaļas sistēmas galvenie izaicinājumi ietver ekonomikas stabilitāti, sociālo taisnīgumu, vides ilgtspēju un politisko stabilitāti.
* Līguma nosacījumu izpilde, jo īpaši reparāciju maksāšana, kas smagi ietekmēja Vācijas ekonomiku.
* Nacionālisma pieaugums Vācijā un citas valstis, kas noveda pie Otrā pasaules kara.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://enciklopedija.lv/skirklis/123581|title=Versaļas–Rīgas sistēma|website=enciklopedija.lv|access-date=2024-04-25|language=en}}&lt;/ref&gt;

=== Sistēmas pastāvēšanas rezultāti un liktenis===

* Versaļas sistēma izrādījās neefektīva, jo nespēja novērst jaunu konfliktu rašanos.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uzdevumi.lv/p/vesture/12-klase/starpkaru-periods-eiropa-6611/re-e84a062b-ecff-4f0a-ba0f-8a5dbdc700b5|title=Versaļas sistēma — teorija. Vēsture, 12. klase.|website=www.uzdevumi.lv|access-date=2024-04-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;
* Tās dēļ Vācijā pieauga [[nacionālisms]] un neapmierinātība, kas galu galā noveda pie Adolfa Hitlera pieauguma varā un Otrā pasaules kara sākuma.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.history.com/topics/world-war-i/treaty-of-versailles-1|title=Treaty of Versailles: Definition, Terms, Dates &amp; WWI|website=HISTORY|access-date=2024-04-25|date=2023-04-24|language=en}}&lt;/ref&gt;

== Skatīt arī ==
* [[1919. gada Parīzes miera konference]]
* [[Starpkaru periods]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Politika-aizmetnis}}
{{Vēsture-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Pirmais pasaules karš]]
[[Kategorija:Pirmā pasaules kara līgumi]]
[[Kategorija:Miera līgumi]]
[[Kategorija:Starptautiskās sanāksmes]]
[[Kategorija:Līgumi ar Vāciju]]
[[Kategorija:Vācijas vēsture]]
[[Kategorija:Eiropas vēsture]]
[[Kategorija:Veimāras Republika]]
[[Kategorija:Tautu Savienība]]
[[Kategorija:1919. gads]]</text>
      <sha1>9uls2uwgtkjis5jvb9hbo8vyhb50ksn</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4048005</id>
      <parentid>4048002</parentid>
      <timestamp>2024-04-26T06:03:28Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Egilus</username>
        <id>27634</id>
      </contributor>
      <comment>/* Ievērojamākās personības */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="11123" xml:space="preserve">[[Attēls:Treaty of Versailles, English version.jpg|thumb|230px|Versaļas līguma teksta angliskā versija]]
[[Attēls:William Orpen - The Signing of Peace in the Hall of Mirrors, Versailles.jpg|thumb|230px|Versaļas līguma parakstīšana pils Spoguļu zālē (V. Orpena glezna, 1919). Vācijas pārstāvis J. Bells paraksta līgumu, pretī sēž no kreisās: ASV delegācija ar prezidentu V. Vilsonu (5. no kreisās), Francijas premjers Ž. Klemanso (6. no kreisās), Lielbritānijas delegācija ar premjeru D. Loidu Džordžu (7. no kreisās), Japānas delegācijas vadītājs Saiondzi (12. no kreisās). Stāv no kreisās Grieķijas, Portugāles, Kanādas, Serbijas, Indijas, Itālijas, Beļģijas, Dienvidāfrikas un Austrālijas pārstāvji, kā arī citi Lielbritānijas delegācijas locekļi]]
[[Attēls:The signing of the peace treaty of Versailles.webm|thumb|230px|thumbtime=5|''The Signing of the Peace Treaty of Versailles'']]
'''Versaļas līgums''' ir [[Parīzes miera konference|Parīzes miera konferencē]] izstrādāts un 1919. gada 28. jūnijā parakstīts miera līgums starp [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] uzvarējušajām [[Antante]]s valstīm un [[Vācija|Vāciju]]. Līguma 231. punktā Vācija uzņēmās atbildību par kara radītajiem postījumiem. Vācija zaudēja ievērojamu daļu no pirmskara teritorijas (lielāko daļu [[Polija]]i), tai nācās atbruņoties un izmaksāt reparācijas Antantes valstīm. Līgums nesasniedza savus mērķus - Vācija nekļuva par militāri vāju un mierīgu zemi. Vāciešu neapmierinātība ar Versaļas līguma noteikumiem radīja labu augsni [[nacionālsociālisms|nacionālsociālisma]] izaugsmei un tikai divdesmit gadus vēlāk sākās [[Otrais pasaules karš]]. 

== Antantes valstu mērķi ==
Par Vācijas likteni lēma trīs valstu pārstāvji (t. s. Versaļas &quot;Lielais trijnieks&quot;), proti, [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] premjerministrs [[Deivids Loids Džordžs]], [[Francija]]s premjerministrs [[Žoržs Klemanso]] un [[ASV prezidents]] [[Vudro Vilsons]]. Versaļas līgums bija kompromiss, kas pilnībā neapmierināja nevienu no viņiem. Laikabiedri par līgumu izteicās, ka tas ir &quot;trausls kompromiss starp amerikāņu utopismu un eiropiešu paranoju.&quot;

=== Francijas prasības ===
Francijas prasības bija visstingrākās, jo tās teritorijā bija notikusi gandrīz visa Rietumu frontes karadarbība. Francija uzstāja uz reparāciju maksājumiem un vēlējās pilnīgu Vācijas demilitarizāciju, savas robežas pārcelšanu līdz [[Reina|Reinas]] upei (vai [[Reinzeme]]s [[bufervalsts]] radīšanu). Uzstājot uz Reinzemes un Rūras kontroli, Francija vēlējās samazināt Vācijas industriālo spēku.

Rezultātā līgums paredzēja Reinzemes demilitarizāciju un franču kontroli pār [[Zāra (zeme)|Zāras]] reģionu. Francija arī ieguva dažas Vācijas [[kolonija]]s.

=== Lielbritānijas prasības ===
Lai arī [[Britu impērija]] karā bija zaudējusi simtiem tūkstošus kritušo un Anglijas teritorija tika bombardēta, tiešu kara darbību savā teritorijā tā nebija piedzīvojusi. Pēc kara impērija ieguva vairākas Vācijas kolonijas [[Āfrika|Āfrikā]]. Briti uzstāja uz reparācijām, taču nevēlējās pilnīgu Vācijas ekonomisko iznīcināšanu un Francijas pārlieku dominanci Eiropā.

=== ASV prasības ===
Abu Eiropas lielvalstu vadītāju pretstats bija ASV prezidents Vilsons, kurš jau 1917. un 1918. gadā piedāvāja savus &quot;Četrpadsmit punktus&quot; uz kuru pamata veidot jauno starptautisko kārtību. Galvenie no tiem bija koloniālo impēriju apspiesto tautu pašnoteikšanās, atbruņošanās, brīva tirdzniecība, Polijas atjaunošana, [[Tautu savienība]]s izveidošana.

ASV notikušo vēlēšanu rezultātā Vilsona pārstāvētā [[ASV Demokrātiskā partija|Demokrātiskā partija]] zaudēja ietekmi un nespēja panākt 2/3 kongresa vairākumu līguma pieņemšanai. [[ASV Republikāniskā partija]] nevarēja pieņemt Tautu savienības izveidošanu, jo tā daļēji ierobežotu ASV suverenitāti. Pret līgumu bija arī daudzi īru un vācu izcelsmes Demokrātiskās partijas kongresmeņi. 

== Miera līguma nosacījumi ==
[[Attēls:German losses after WWI.svg|thumbnail|230px|Versaļas līgumā noteiktās Vācijas robežu izmaiņas]]
=== Reparācijas ===
1921. gadā tika aprēķināts, ka Vācijai par kara zaudējumiem jāmaksā 132 miljardi zelta marku (pēc tā laika kursa — [[USD]] 31,4 miljardi vai £6,6 miljardi. Pēc 2013. gada naudas vērtības aptuveni USD 442 miljardi vai £284 miljardi). Reparāciju maksājumi vairākas reizes tika pārskatīti, līdz 1932. gada [[Lozanna]]s konferencē iesaldēti.

=== Vācijas teritorijas redukcija ===
[[Attēls:Versailler Vertrag.png|thumbnail|230px|Vācijas teritorijas izmaiņas. Ar punktiem iezīmētajā Vācijas teritorijā tika aizliegta militāru celtņu būvniecība]]
* vēsturiski vācu apdzīvoto [[Elzasa]]s un [[Lotringa]]s provinču atdošana Francijai, kas tās bija zaudējusi 1870. gada [[Francijas-Prūsijas karš|Francijas-Prūsijas karā]].
* Ziemeļšlēsviga pēc iedzīvotāju plebiscīta tika atdota Dānijai. Pārējā [[Otrais Šlēsvigas karš|Otrajā Šlēsvigas karā]] zaudētā [[Šlēsviga-Holšteina]]s teritorija izvēlējas palikt Vācijas sastāvā.   
* [[Poznaņa]]s un [[Pomerānija]]s (Rietumprūsijas) provinču lielākā daļa tika atdota neatkarību atguvušajai Polijai. 
* [[Silēzija|Augšsilēzijas]] austrumu daļa pēc plebiscīta tika atdota Polijai. 
* daļa Augšsilēzijas tika piešķirta Čehoslovākijai. 
* Eupenes-Malmeģu rajonu piešķīra Beļģijai.
* Mēmeles reģionu ([[Klaipēdas apgabals|Klaipēdas apgabalu]]) nodeva franču kontrolē, līdz to 1923. gadā militāri anektēja Lietuva. 
* [[Zāra (zeme)|Zāras]] teritorija uz 15 gadiem nokļuva Tautu savienības kontrolē, Francija saņēma visas tur iegūtās ogles. 
* [[Austrumprūsija]]s osta pilsēta [[Danciga]] tika pasludināta par Tautu savienības kontrolētu [[Dancigas brīvpilsēta|Dancigas brīvpilsētu]], kurā Polijai tika piešķirtas tranzīta tiesības.  
* Vācijas kolonijas pārņēma Beļģija, Lielbritānija, Francija, Portugāle, Japāna, Jaunzēlande un Austrālija.

=== Vācijas demilitarizācija ===
Lai nepieļautu jaunu karu, Vācijas armija nedrīkstēja pārsniegt 100 000 vīru, nedrīkstēja pastāvēt obligātais karadienests. Kareivjiem bija jādien 12 gadus, virsniekiem 25, lai nodrošinātu, ka militāra apmācība pieejama tikai nelielam skaitam vīriešu. 
Tika likvidēts ģenerālštābs. Vācijas flotē nedrīkstēja būt vairāk par 15 000 vīru, tika samazināts kuģu skaits un izmērs. Vācijai nedrīkstēja būt tanki, kara aviācija un zemūdenes. Tika aizliegts ieroču eksports un imports. Vācu armijai bija aizliegts atrasties tuvāk par 50 kilometriem no [[Reina]]s.

=== Sistēmas pamatprincipi ===
* Miera [[princips]]: Versaļas sistēma veicināja mieru un stabilitāti starp iesaistītājām dalībvalstīm, izmantojot diplomātiskas sarunas un konfliktu izšķiršanas stratēģijas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.history.com/topics/world-war-i/treaty-of-versailles-1|title=Treaty of Versailles: Definition, Terms, Dates &amp; WWI|website=HISTORY|access-date=2024-04-25|date=2023-04-24|language=en}}&lt;/ref&gt;
* Savstarpējas atkarības princips: Dalībvalstis atdzīst savstarpēju atkarību un sadarbību, lai risinātu globālas problēmas un izaicinājumus
* Cieņas un vienlīdzības [[princips]]: Versaļas sistēma uzskata, ka visām valstīm ir jābūt vienlīdzīgām tiesībām un jāciena tās.
* Versaļas sistēma bija mēģinājums izveidot jaunu starptautisko kārtību, kas balstījās uz nacionālo pašnoteikšanās principu un jaunu starptautisko organizāciju - Tautu Savienību.

=== Sistēmas dalībnieki===
* Galvenie dalībnieki bija [[Antantes valstis]] - [[Francija]], [[Apvienotā Karaliste]], [[ASV]] un [[Itālija]]. Katrai no šīm valstīm bija savas ārpolitiskās un starptautiskās intereses, piemēram, [[Francija]] vēlējās nodrošināt savu drošību pret Vāciju, bet [[ASV]] meklēja veidus, kā veicināt mieru un demokrātiju.
* [[Vācija]], kura tika piespiesta pieņemt līgumu bez iespējas piedalīties tā izstrādē.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.britannica.com/event/Treaty-of-Versailles-1919|title=Treaty of Versailles {{!}} Definition, Summary, Terms, &amp; Facts {{!}} Britannica|website=www.britannica.com|access-date=2024-04-25|date=2024-03-26|language=en}}&lt;/ref&gt;

=== Ievērojamākās personības ===
* [[Vudro Vilsons]] ([[ASV prezidents]]), [[Žoržs Klemanso]] ([[Francijas premjerministrs]]), [[Deivids Loids Džordžs]] ([[Lielbritānijas premjerministrs]]).
* Vudro Vilsons: [[Amerikas Savienoto Valstu prezidents]], kurš aktīvi piedalījās Versaļas miera konferences rīkošanā un izstrādē.
* Lloids Džordžs: [[Lielbritānijas premjerministrs]], kurš bija viens no Versaļas miera konferences galvenajiem dalībniekiem.
* Žoržs Klemanso: [[Francijas premjerministrs]], kurš piedalījās Versaļas miera konferences rīkošanā un ietekmēja lēmumu pieņemšanu.

=== Galvenie izaicinājumi===
* Versaļas sistēmas galvenie izaicinājumi ietver ekonomikas stabilitāti, sociālo taisnīgumu, vides ilgtspēju un politisko stabilitāti.
* Līguma nosacījumu izpilde, jo īpaši reparāciju maksāšana, kas smagi ietekmēja Vācijas ekonomiku.
* Nacionālisma pieaugums Vācijā un citas valstis, kas noveda pie Otrā pasaules kara.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://enciklopedija.lv/skirklis/123581|title=Versaļas–Rīgas sistēma|website=enciklopedija.lv|access-date=2024-04-25|language=en}}&lt;/ref&gt;

=== Sistēmas pastāvēšanas rezultāti un liktenis===

* Versaļas sistēma izrādījās neefektīva, jo nespēja novērst jaunu konfliktu rašanos.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uzdevumi.lv/p/vesture/12-klase/starpkaru-periods-eiropa-6611/re-e84a062b-ecff-4f0a-ba0f-8a5dbdc700b5|title=Versaļas sistēma — teorija. Vēsture, 12. klase.|website=www.uzdevumi.lv|access-date=2024-04-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;
* Tās dēļ Vācijā pieauga [[nacionālisms]] un neapmierinātība, kas galu galā noveda pie Adolfa Hitlera pieauguma varā un Otrā pasaules kara sākuma.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.history.com/topics/world-war-i/treaty-of-versailles-1|title=Treaty of Versailles: Definition, Terms, Dates &amp; WWI|website=HISTORY|access-date=2024-04-25|date=2023-04-24|language=en}}&lt;/ref&gt;

== Skatīt arī ==
* [[1919. gada Parīzes miera konference]]
* [[Starpkaru periods]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Politika-aizmetnis}}
{{Vēsture-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Pirmais pasaules karš]]
[[Kategorija:Pirmā pasaules kara līgumi]]
[[Kategorija:Miera līgumi]]
[[Kategorija:Starptautiskās sanāksmes]]
[[Kategorija:Līgumi ar Vāciju]]
[[Kategorija:Vācijas vēsture]]
[[Kategorija:Eiropas vēsture]]
[[Kategorija:Veimāras Republika]]
[[Kategorija:Tautu Savienība]]
[[Kategorija:1919. gads]]</text>
      <sha1>dvp73ii6c45dcq2m9oq93600bp688mn</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4048032</id>
      <parentid>4048005</parentid>
      <timestamp>2024-04-26T06:58:33Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Esmette</username>
        <id>51281</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Galvenie izaicinājumi */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="11146" xml:space="preserve">[[Attēls:Treaty of Versailles, English version.jpg|thumb|230px|Versaļas līguma teksta angliskā versija]]
[[Attēls:William Orpen - The Signing of Peace in the Hall of Mirrors, Versailles.jpg|thumb|230px|Versaļas līguma parakstīšana pils Spoguļu zālē (V. Orpena glezna, 1919). Vācijas pārstāvis J. Bells paraksta līgumu, pretī sēž no kreisās: ASV delegācija ar prezidentu V. Vilsonu (5. no kreisās), Francijas premjers Ž. Klemanso (6. no kreisās), Lielbritānijas delegācija ar premjeru D. Loidu Džordžu (7. no kreisās), Japānas delegācijas vadītājs Saiondzi (12. no kreisās). Stāv no kreisās Grieķijas, Portugāles, Kanādas, Serbijas, Indijas, Itālijas, Beļģijas, Dienvidāfrikas un Austrālijas pārstāvji, kā arī citi Lielbritānijas delegācijas locekļi]]
[[Attēls:The signing of the peace treaty of Versailles.webm|thumb|230px|thumbtime=5|''The Signing of the Peace Treaty of Versailles'']]
'''Versaļas līgums''' ir [[Parīzes miera konference|Parīzes miera konferencē]] izstrādāts un 1919. gada 28. jūnijā parakstīts miera līgums starp [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] uzvarējušajām [[Antante]]s valstīm un [[Vācija|Vāciju]]. Līguma 231. punktā Vācija uzņēmās atbildību par kara radītajiem postījumiem. Vācija zaudēja ievērojamu daļu no pirmskara teritorijas (lielāko daļu [[Polija]]i), tai nācās atbruņoties un izmaksāt reparācijas Antantes valstīm. Līgums nesasniedza savus mērķus - Vācija nekļuva par militāri vāju un mierīgu zemi. Vāciešu neapmierinātība ar Versaļas līguma noteikumiem radīja labu augsni [[nacionālsociālisms|nacionālsociālisma]] izaugsmei un tikai divdesmit gadus vēlāk sākās [[Otrais pasaules karš]]. 

== Antantes valstu mērķi ==
Par Vācijas likteni lēma trīs valstu pārstāvji (t. s. Versaļas &quot;Lielais trijnieks&quot;), proti, [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] premjerministrs [[Deivids Loids Džordžs]], [[Francija]]s premjerministrs [[Žoržs Klemanso]] un [[ASV prezidents]] [[Vudro Vilsons]]. Versaļas līgums bija kompromiss, kas pilnībā neapmierināja nevienu no viņiem. Laikabiedri par līgumu izteicās, ka tas ir &quot;trausls kompromiss starp amerikāņu utopismu un eiropiešu paranoju.&quot;

=== Francijas prasības ===
Francijas prasības bija visstingrākās, jo tās teritorijā bija notikusi gandrīz visa Rietumu frontes karadarbība. Francija uzstāja uz reparāciju maksājumiem un vēlējās pilnīgu Vācijas demilitarizāciju, savas robežas pārcelšanu līdz [[Reina|Reinas]] upei (vai [[Reinzeme]]s [[bufervalsts]] radīšanu). Uzstājot uz Reinzemes un Rūras kontroli, Francija vēlējās samazināt Vācijas industriālo spēku.

Rezultātā līgums paredzēja Reinzemes demilitarizāciju un franču kontroli pār [[Zāra (zeme)|Zāras]] reģionu. Francija arī ieguva dažas Vācijas [[kolonija]]s.

=== Lielbritānijas prasības ===
Lai arī [[Britu impērija]] karā bija zaudējusi simtiem tūkstošus kritušo un Anglijas teritorija tika bombardēta, tiešu kara darbību savā teritorijā tā nebija piedzīvojusi. Pēc kara impērija ieguva vairākas Vācijas kolonijas [[Āfrika|Āfrikā]]. Briti uzstāja uz reparācijām, taču nevēlējās pilnīgu Vācijas ekonomisko iznīcināšanu un Francijas pārlieku dominanci Eiropā.

=== ASV prasības ===
Abu Eiropas lielvalstu vadītāju pretstats bija ASV prezidents Vilsons, kurš jau 1917. un 1918. gadā piedāvāja savus &quot;Četrpadsmit punktus&quot; uz kuru pamata veidot jauno starptautisko kārtību. Galvenie no tiem bija koloniālo impēriju apspiesto tautu pašnoteikšanās, atbruņošanās, brīva tirdzniecība, Polijas atjaunošana, [[Tautu savienība]]s izveidošana.

ASV notikušo vēlēšanu rezultātā Vilsona pārstāvētā [[ASV Demokrātiskā partija|Demokrātiskā partija]] zaudēja ietekmi un nespēja panākt 2/3 kongresa vairākumu līguma pieņemšanai. [[ASV Republikāniskā partija]] nevarēja pieņemt Tautu savienības izveidošanu, jo tā daļēji ierobežotu ASV suverenitāti. Pret līgumu bija arī daudzi īru un vācu izcelsmes Demokrātiskās partijas kongresmeņi. 

== Miera līguma nosacījumi ==
[[Attēls:German losses after WWI.svg|thumbnail|230px|Versaļas līgumā noteiktās Vācijas robežu izmaiņas]]
=== Reparācijas ===
1921. gadā tika aprēķināts, ka Vācijai par kara zaudējumiem jāmaksā 132 miljardi zelta marku (pēc tā laika kursa — [[USD]] 31,4 miljardi vai £6,6 miljardi. Pēc 2013. gada naudas vērtības aptuveni USD 442 miljardi vai £284 miljardi). Reparāciju maksājumi vairākas reizes tika pārskatīti, līdz 1932. gada [[Lozanna]]s konferencē iesaldēti.

=== Vācijas teritorijas redukcija ===
[[Attēls:Versailler Vertrag.png|thumbnail|230px|Vācijas teritorijas izmaiņas. Ar punktiem iezīmētajā Vācijas teritorijā tika aizliegta militāru celtņu būvniecība]]
* vēsturiski vācu apdzīvoto [[Elzasa]]s un [[Lotringa]]s provinču atdošana Francijai, kas tās bija zaudējusi 1870. gada [[Francijas-Prūsijas karš|Francijas-Prūsijas karā]].
* Ziemeļšlēsviga pēc iedzīvotāju plebiscīta tika atdota Dānijai. Pārējā [[Otrais Šlēsvigas karš|Otrajā Šlēsvigas karā]] zaudētā [[Šlēsviga-Holšteina]]s teritorija izvēlējas palikt Vācijas sastāvā.   
* [[Poznaņa]]s un [[Pomerānija]]s (Rietumprūsijas) provinču lielākā daļa tika atdota neatkarību atguvušajai Polijai. 
* [[Silēzija|Augšsilēzijas]] austrumu daļa pēc plebiscīta tika atdota Polijai. 
* daļa Augšsilēzijas tika piešķirta Čehoslovākijai. 
* Eupenes-Malmeģu rajonu piešķīra Beļģijai.
* Mēmeles reģionu ([[Klaipēdas apgabals|Klaipēdas apgabalu]]) nodeva franču kontrolē, līdz to 1923. gadā militāri anektēja Lietuva. 
* [[Zāra (zeme)|Zāras]] teritorija uz 15 gadiem nokļuva Tautu savienības kontrolē, Francija saņēma visas tur iegūtās ogles. 
* [[Austrumprūsija]]s osta pilsēta [[Danciga]] tika pasludināta par Tautu savienības kontrolētu [[Dancigas brīvpilsēta|Dancigas brīvpilsētu]], kurā Polijai tika piešķirtas tranzīta tiesības.  
* Vācijas kolonijas pārņēma Beļģija, Lielbritānija, Francija, Portugāle, Japāna, Jaunzēlande un Austrālija.

=== Vācijas demilitarizācija ===
Lai nepieļautu jaunu karu, Vācijas armija nedrīkstēja pārsniegt 100 000 vīru, nedrīkstēja pastāvēt obligātais karadienests. Kareivjiem bija jādien 12 gadus, virsniekiem 25, lai nodrošinātu, ka militāra apmācība pieejama tikai nelielam skaitam vīriešu. 
Tika likvidēts ģenerālštābs. Vācijas flotē nedrīkstēja būt vairāk par 15 000 vīru, tika samazināts kuģu skaits un izmērs. Vācijai nedrīkstēja būt tanki, kara aviācija un zemūdenes. Tika aizliegts ieroču eksports un imports. Vācu armijai bija aizliegts atrasties tuvāk par 50 kilometriem no [[Reina]]s.

=== Sistēmas pamatprincipi ===
* Miera [[princips]]: Versaļas sistēma veicināja mieru un stabilitāti starp iesaistītājām dalībvalstīm, izmantojot diplomātiskas sarunas un konfliktu izšķiršanas stratēģijas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.history.com/topics/world-war-i/treaty-of-versailles-1|title=Treaty of Versailles: Definition, Terms, Dates &amp; WWI|website=HISTORY|access-date=2024-04-25|date=2023-04-24|language=en}}&lt;/ref&gt;
* Savstarpējas atkarības princips: Dalībvalstis atdzīst savstarpēju atkarību un sadarbību, lai risinātu globālas problēmas un izaicinājumus
* Cieņas un vienlīdzības [[princips]]: Versaļas sistēma uzskata, ka visām valstīm ir jābūt vienlīdzīgām tiesībām un jāciena tās.
* Versaļas sistēma bija mēģinājums izveidot jaunu starptautisko kārtību, kas balstījās uz nacionālo pašnoteikšanās principu un jaunu starptautisko organizāciju - Tautu Savienību.

=== Sistēmas dalībnieki===
* Galvenie dalībnieki bija [[Antantes valstis]] - [[Francija]], [[Apvienotā Karaliste]], [[ASV]] un [[Itālija]]. Katrai no šīm valstīm bija savas ārpolitiskās un starptautiskās intereses, piemēram, [[Francija]] vēlējās nodrošināt savu drošību pret Vāciju, bet [[ASV]] meklēja veidus, kā veicināt mieru un demokrātiju.
* [[Vācija]], kura tika piespiesta pieņemt līgumu bez iespējas piedalīties tā izstrādē.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.britannica.com/event/Treaty-of-Versailles-1919|title=Treaty of Versailles {{!}} Definition, Summary, Terms, &amp; Facts {{!}} Britannica|website=www.britannica.com|access-date=2024-04-25|date=2024-03-26|language=en}}&lt;/ref&gt;

=== Ievērojamākās personības ===
* [[Vudro Vilsons]] ([[ASV prezidents]]), [[Žoržs Klemanso]] ([[Francijas premjerministrs]]), [[Deivids Loids Džordžs]] ([[Lielbritānijas premjerministrs]]).
* Vudro Vilsons: [[Amerikas Savienoto Valstu prezidents]], kurš aktīvi piedalījās Versaļas miera konferences rīkošanā un izstrādē.
* Lloids Džordžs: [[Lielbritānijas premjerministrs]], kurš bija viens no Versaļas miera konferences galvenajiem dalībniekiem.
* Žoržs Klemanso: [[Francijas premjerministrs]], kurš piedalījās Versaļas miera konferences rīkošanā un ietekmēja lēmumu pieņemšanu.

=== Galvenie izaicinājumi===
* Versaļas sistēmas galvenie izaicinājumi ietver ekonomikas stabilitāti, sociālo taisnīgumu, vides ilgtspēju un politisko stabilitāti.
* Līguma nosacījumu izpilde, jo īpaši reparāciju maksāšana, kas smagi ietekmēja Vācijas ekonomiku.
* Nacionālisma pieaugums Vācijā un citās valstīs, kas noveda pie Otrā pasaules kara.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://enciklopedija.lv/skirklis/123581|title=Versaļas–Rīgas sistēma|website=enciklopedija.lv|access-date=2024-04-25|language=en}}&lt;/ref&gt;

=== Sistēmas pastāvēšanas rezultāti un liktenis===

* Versaļas sistēma izrādījās neefektīva, jo nespēja novērst jaunu konfliktu rašanos.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uzdevumi.lv/p/vesture/12-klase/starpkaru-periods-eiropa-6611/re-e84a062b-ecff-4f0a-ba0f-8a5dbdc700b5|title=Versaļas sistēma — teorija. Vēsture, 12. klase.|website=www.uzdevumi.lv|access-date=2024-04-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;
* Tās dēļ Vācijā pieauga [[nacionālisms]] un neapmierinātība, kas galu galā noveda pie [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] pieauguma varā un Otrā pasaules kara sākuma.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.history.com/topics/world-war-i/treaty-of-versailles-1|title=Treaty of Versailles: Definition, Terms, Dates &amp; WWI|website=HISTORY|access-date=2024-04-25|date=2023-04-24|language=en}}&lt;/ref&gt;

== Skatīt arī ==
* [[1919. gada Parīzes miera konference]]
* [[Starpkaru periods]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Politika-aizmetnis}}
{{Vēsture-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Pirmais pasaules karš]]
[[Kategorija:Pirmā pasaules kara līgumi]]
[[Kategorija:Miera līgumi]]
[[Kategorija:Starptautiskās sanāksmes]]
[[Kategorija:Līgumi ar Vāciju]]
[[Kategorija:Vācijas vēsture]]
[[Kategorija:Eiropas vēsture]]
[[Kategorija:Veimāras Republika]]
[[Kategorija:Tautu Savienība]]
[[Kategorija:1919. gads]]</text>
      <sha1>lu94oq878yj4rplhvpx7z35sim5loc9</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Internets</title>
    <ns>0</ns>
    <id>3610</id>
    <revision>
      <id>4047807</id>
      <parentid>3992930</parentid>
      <timestamp>2024-04-25T17:15:40Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Tiv kurss</username>
        <id>42370</id>
      </contributor>
      <minor />
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="26538" xml:space="preserve">[[Attēls:Internet map 1024.jpg|right|300px|thumb|''[[Opte Project]]'' interneta vizualizācija, kurā tiek attēloti dažādi tā starptīklu maršruti]]
'''Internets''' ir publiski pieejama savstarpēji saslēgtu [[datortīkls|datortīklu]] vispasaules sistēma, kas pārsūta [[dati|datus]], izmantojot [[Interneta Protokols|Interneta protokolu (IP)]]. Tas ir veidots no tūkstošiem mazāku komerciālu, akadēmisku un valdību tīklu. Tas ietver [[elektroniskais pasts|elektronisko pastu]], [[IRC|tērzēšanas retranslēšanu]], [[datne|datņu]] pārraidi, [[Vispasaules tīmeklis|tīmekļa]] dokumentus, sociālos medijus utt.

Internets dod plašāku iespēju izvēlēties laiku un vietu, no kurienes strādāt, it īpaši, palielinoties ātro brīvpiekļuves tīklu skaitam. Internetam var piekļūt gandrīz no jebkuras vietas dažādos veidos, tai skaitā caur mobilajām interneta ierīcēm. Mobilie telefoni, pārnēsājamās spēļu konsoles un interneta modemi ļauj lietotājiem pieslēgties bezvadu internetam. Neraugoties uz ierobežotā izmēra ekrāniem un citām ierobežotām iespējām, ko piedāvā šādas kabatas izmēra ierīces, tajās var būt pieejams internets.

== Terminoloģija ==
Vārds &quot;Internets&quot; ir saīsināts no tehniska termina &quot;starptīkls&quot;, kas ir rezultāts savstarpēji savienojot datoru tīklus ar īpašām [[vārteja|vārtejām]] vai [[maršrutētājs|maršrutētājiem]].

Termins Internets, atsaucoties uz visu pasaules sistēmu [[IP]] tīklos, tiek uzskatīts par īpašvārdu, un tas tiek rakstīts ar lielo burtu. [[Plašsaziņas līdzekļi|Plašsaziņas līdzekļos]] un popkultūrā ir izveidojusies tendence uzskatīt to kā vispārēju jēdzienu vai sugas vārdu un līdz ar to rakstīt kā &quot;internets&quot;, bez kapitalizācijas.

Vēsturiski &quot;internets&quot; (ar mazo burtu) tika lietots jau 1883. gadā kā darbības un īpašības vārds, lai apzīmētu savstarpēji saistītas kustības. Sākoties 1970. gadam, termins &quot;internets&quot; tika lietots kā saīsinātā forma terminam starptīkls. Termins tika lietots arī kā darbības vārds savienoties, saistībā ar tīkliem.

Jēdzienus &quot;Internets&quot; un &quot;[[vispasaules tīmeklis]]&quot; sarunvalodā mēdz kļūdaini lietot kā sinonīmus. Internets ir vispasaules datu sakaru sistēma. Tas ir [[aparatūra]]s un [[programmatūra]]s infrastruktūra, kas nodrošina savienojumu starp datoriem. Turpretī [[tīmeklis]] ir viens no pakalpojumiem, kas sazinās, izmantojot Internetu. Tā ir kolekcija, kas sastāv no savstarpēji savienotiem dokumentiem un citiem resursiem, kas ir saistīti ar [[hipersaite|hipersaitēm]] un [[URL]].

Daudzās tehniskās ilustrācijas, kad precīza atrašanās vieta vai savstarpēja Interneta resursu saistība nav svarīga, paplašinātos tīklos, piemēram, Internetu bieži vien raksturo kā mākoni. Šis apzīmējums tiek lietots jaunajā [[mākoņskaitļošana]]s koncepcijā.

== Interneta rašanās ==
{{main|Interneta vēsture}}

Pamata tīklus, kas veido internetu, sāka veidot 1969. gadā, kā [[Perspektīvo pētījumu pārvaldes tīkls ARPANET|Perspektīvo pētījumu pārvaldes tīklu ARPANET]], ko pēc ASV Aizsardzības ministrijas Perspektīvo pētījumu pārvaldes (ARPA) pasūtījuma izstrādāja vairākas universitātes un privātas firmas. ARPANET bija pirmais decentralizētais datortīkls, kurā izmantoja [[pakešu komutācija]]s un rindas teorijas tehnoloģijas. 1983. gada 1. janvārī tika ieviests [[TCP/IP]] protokols un tādējādi tika ielikts pamats mūsdienu internetam.

Svarīgs solis attīstībā bija arī ASV Nacionālās zinātnes fonda pamattīkla ''[[NSFNet]]'' izveide 1986. gadā. Citi atšķirīgie tīkli, kas vēlāk tika savienoti ar internetu bija ''[[Usenet]]'' un ''[[Bitnet]]''. 1991. gada augustā [[Tims Bērnerss-Lī]] publicēja [[vispasaules tīmeklis|vispasaules tīmekļa]] projektu. Atsevišķas akadēmiskas un valdības iestādes izveidoja tīmekļa lappuses, taču uzreiz tas vel neguva plašu popularitāti. 1993. gadā tika izlaista tīmekļa pārlūkprogrammas ''[[Mosaic (tīmekļa pārlūkprogramma)|Mosaic]]'' pirmā versija un 1994. gadā jau bija vērojama augoša publiska interese par iepriekš internetu, kas iepriekš bija zināms tikai tehniski akadēmiskā vidē. 1996. gadā vārds &quot;internets&quot; jau bija plaši pazīstams un ar to pamatā apzīmēja [[vispasaules tīmeklis|vispasaules tīmekli]].

20. gadsimta 90. gados kolektīvais tīkls ieguva publisku seju. 1990. gados tika lēsts ka datu plūsma publiskajā interneta katru gadu palielinājās par apmēram 100%, kamēr vidējais interneta lietotāju skaits katru gadu palielinājās par 25% līdz 50%. Šo izaugsmi skaidro ar to, ka internetam nav centrālās pārvaldes, kas ļāva internetam strauji izaugt, arī pieļaujot nepatentēta atvērta rakstura interneta protokola veidošanos, kas liedza iespēju kādai kompānijai pārņemt pārāk lielu kontroli pār internetu. 2011. gada 31. martā kopējais interneta lietotāju skaits bija 2,095 miljardi, kas sastāda 30,2% no visiem pasaules iedzīvotājiem. Ir aprēķināts, ka 1993. gadā internets nesa tikai 1% no informācijas, kas plūda caur divvirzienu [[telesakari]]em, līdz 2000. gadam šis skaitlis bija izaudzis līdz 51%, un 2007. gadā tas jau sasniedza 97 procentus.

Desmitgades laikā internets uzsūca sevī arī lielāko daļu līdz tam atsevišķi pastāvošo datortīklu (kaut gan daži no tiem, piemēram ''[[Fidonet]]'', palika kā atsevišķi tīkli). Izaugsme notiek pateicoties tam, ka internetam nav centrālas administrācijas, kā arī tas, ka tīkls balstās uz nepatentētiem protokoliem, kas neļauj kādai kompānijai to kontrolēt.

== Tehnoloģija ==

=== Protokoli ===
Interneta komunikāciju struktūra sastāv no tās aparatūras komponentēm un programmatūras slāņiem, kuri kontrolē arhitektūras sistēmas dažādos aspektus. Kamēr aparatūru bieži var izmantot, lai atbalstītu citas programmatūras sistēmas, tomēr tas ir dizains un programmatūras arhitektūras precīzs standartizācijas process, kas raksturo internetu un nodrošina interneta pamatu mērogojamību un panākumus. Par interneta programmatūras sistēmas arhitektūru atbildīgi ir interneta tehniskā uzdevumgrupa (Internet Engineering Task Force — IETF). IETF izstrādā standartizētas darba grupas, kuras ir pieejamas jebkurai personai, par interneta arhitektūras aspektiem. Diskusiju rezultāti un galīgie standarti ir publicēti virknē publikāciju, kur katra publikācija lūgusi izteikt atzinumu (Request for Comments — RFC), kas brīvi pieejami apskatei IETF tīmekļa vietnē, mājaslapā. Galvenās metodes interneta tīkla izveidē ir ietvertas īpašās RFC publikācijās, kas veido interneta standartus (Internet Standards). Citi mazāk stingri dokumenti ir vienkārši ar informatīvu, eksperimentālu, vēsturisku nozīmi vai dokumentētu pašreizējo labāko praksi (Best current practices — BCP) īstenojot Interneta tehnoloģijas.

Interneta standarti apraksta sistēmu, ko sauc par interneta protokolu komplektu (''Internet protocol suite''). Tas ir arhitektūras modelis, kas iedala daudzslāņu protokolu sistēmas metodes ({{RFC|1122}}, {{RFC|1123}}). Slāņi atbild video vai apjomam, kādā to pakalpojumi darbojas. Augšā ir lietojumslānis, telpa priekš atbilstošas programmas tīkla metodēm, kuras izmanto lietojumprogrammās, piemēram, interneta pārlūku programmā. Zem augšējā slāņa atrodas transporta slānis, kas savieno pietiekumus uz dažādiem saimniekiem, izmantojot tīklu, piemēram, klienta-servera modelis, ar attiecīgajām datu apmaiņas metodēm. Zem abiem šiem slāņiem ir citi divi galvenie tīklu tehnoloģiju slāņi. Viens no šiem slāņiem ir interneta slānis, ka ļauj datoram identificēt un atrast vienam otru, izmantojot interneta protokola (IP) adreses, un ļauj izveidot savienojumu kā, piemēram, viens-vairākiem, izmantojot starpposmu (tranzītu) tīklus. Visbeidzot arhitektūras pašā apakšā ir programmatūras slānis jeb saiknes slānis, kas nodrošina savienojumu starp saimniekiem, kuri atrodas vienā tīklā, piemēram, lokālais tīkls (LAN) vai dial-up pieslēgums. Šis modelis, kurš pazīstams arī, kā TCP/IP, ir izstrādāts, lai būtu neatkarīgs no bāzes aparatūras. Citi modeļi ir izstrādāki, kā atvērto sistēmu sadarbības (OSI) modeļi, bet tie nav saderīgi ar to aprakstu vai īstenošanas detaļām; pastāv daudz līdzības un par TCP/IP protokoli tiek uzskatīti par OSI tīkla protokoliem.

Visievērojamākā daļa interneta modelī ir interneta protokols (IP), kas nodrošina adresācijas sistēmu (IP adreses) datoriem internetā. Interneta protokols ļauj internetam darboties un būtībā uztur pašu internetu. Interneta protokola versija 4 (IPv4) ir sākotnējā versija, ko izmantoja pirmās paaudzes internets un vēl joprojām ir dominējošākais interneta protokols, kurš tiek lietots. Tā tika izstrādāta uz apmēram 4,3 miljardu (109) interneta saimniekiem. Tomēr straujais interneta lietotāju pieaugums ir novedis pie Ipv4 adrešu izsīkuma, kas 2011. gadā šo adrešu izsniegšana tika izsmelta. 1990. gada vidū tika izstrādā jauna protokola versija, IPv6, kas nodrošina ievērojami lielākas adresācijas iespējas un efektīvāku maršrutēšanu internetā. Interneta adrešu reģistri (Internet address registries — RIR) sāka aicināt visus resursu menedžerus, lai viņi sāk plānot par IPv6 pieņemšanu un pārstrādi.

IPv6 nav savienojama ar IPv4. Būtībā, IPv6 nosaka paralēlu versiju internetam, kurš nav tieši pieejams ar IPv4 programmatūru. Tas nozīmē, ka programmas atjauninājumi vai tulkotāju iekārtas ir nepieciešamas tīkla ierīcēm, kurām nepieciešams sazināties abos tīklos. Lielākā daļa mūsdienu datoru operētājsistēmas atbalsta abas interneta protokola (IP) versijas. Diemžēl tīkla infrastruktūra joprojām atpaliek šajā attīstībā, kad tiek atbalstītas abas interneta protokola versijas. Internets atvieglo divpusējos un daudzpusējos tirdzniecības līgumus, piemēram, vienādranga ierīču saskaņojums, kā arī tehniskos parametrus un protokolus, kuri raksturo kā apmainīties ar datiem tīklā. Internets, patiešām, definē tā starpsavienojumu un maršrutēšanas politiku.

[[Attēls:Internet Connectivity Distribution &amp; Core.svg|thumb|Interneta pakalpojumu sniedzēju tīkls]]

=== Interneta arhitektūra ===
Tā kā datu pārsūtīšana un saņemšana internetā notiek izmantojot TCP/IP protokolus, interneta arhitektūru dēvē arī par TCP/IP arhitektūru.

Interneta arhitektūra sastāv no trīs līmeņu interneta pakalpojuma sniedzēju (''Internet Service Providers'') tīkliem. Pirmā līmeņa tīkli ir nedaudzi, augstas kapacitātes plaša apgabala tīkli (WAN). Otrā līmeņa interneta pakalpojuma sniedzēji (IPS) iepērk tranzīta saites no pirmā līmeņa pakalpojuma sniedzējiem, un nodrošina šo pakalpojumu tālāk trešā līmeņa IPS. Trešā līmeņa IPS iepērk šo pakalpojumu un piegādā to tieši gala lietotājam.

Latvijā nav neviena pirmā līmeņa IPS. Pirmā līmeņa IPS sarakstu var apskatīt šeit: [[:en:Tier 1 network#List of Tier 1 networks|List of Tier 1 networks]]

=== Maršrutēšana ===
Interneta pakalpojumu sniedzēji (IPS) savieno klientus kuri pārstāv apakšējo maršrutēšanas slāni hierarhijā ar klientiem no citiem IPS augstāka vai viena līmeņa tīklos. Maršrutēšanas hierarhijas augšpusē ir Tier 1 tīkli, lielas telesakaru kompānijas kas apmainās ar datiem starp citām telesakaru kompānijām Tier 1 tīklos. Tier 2 tīklu operatori iegādājas Interneta tranzītu no augstākiem IPS, lai sasniegtu vispasaules internetu, lai gan tie var arī iesaistīties administratīvi atsevišķu interneta tīklu datu apmaiņā. IPS var izmantot tikai vienu augstāka līmeņa IPS savienojumam ar Internetu, vai īstenot slēgumus ar vairākiem augstāka līmeņa IPS, lai nodrošinātu redundanci. Interneta apmaiņas punkti ir galvenās datu pārraides vietas kurām ir fiziski slēgumi ar vairākiem IPS.
Darba stacijas un maršrutētāji izmanto maršrutēšanas tabulas, lai novirzītu Interneta Protokola (IP) paketes uz nākamo maršrutētāju vai galamērķi. Maršrutēšanas tabulās uztur ar roku ievadīt konfigurāciju vai maršrutēšanas protokola izveidotu. Gala mezgli parasti izmanto noklusēto maršrutu, kas vērsts pret IPS kurš nodrošina tranzītu kamēr IPS maršrutētāji izmanto ''[[Border Gateway Protocol]]'' (BGP), lai izveidotu visefektīvāko maršrutu pāri sarežģītiem savienojumiem pasaules internetā.
Lielas organizācijas, piemēram, akadēmiskās iestādes, lieli uzņēmumi, un valdības var veikt tādas pašas funkcijas kā IPS nodibinot pilnvērtīgu komunikāciju ar IPS un pērkot tranzītu starp saviem iekšējiem tīkliem. Pētniecības tīklus mēdz savienot lielos apakštīklos, piemēram GEANT, GLORIAD, internet2 un Lielbritānijas valsts pētniecības un izglītības tīkls, JANET.

=== Vispārējā struktūra ===
Interneta struktūra un tās izmantošanas iespējas tika pētītas plaši. Konstatēts, ka gan interneta protokola maršrutēšanas struktūra un hiperteksta saites uz pasaules plašo tīmekli (World Wide Web — WWW) ir, kā piemēri brīvskalu tīkliem.

Daudzi datoru zinātnieki raksturo internetu kā „primāru paraugu liela mēroga, augsta līmeņa inženierija, taču ar ļoti sarežģītu sistēmu”. Internets ir neviendabīgs, kā piemēru var minēt datu pārraides ātrumu un fizikālo savienojumu atšķirības. Internets izstāda „jaunas parādības”, kuras ir atkarīgas no tā lielo mērogu organizācijām. Piemēram, datu pārraides ātrums izstāda laicīgu sevis līdzību. Maršrutēšanas principi un adresēšanas satiksmes metodes internetā sniedzas atpakaļ pie viņu izcelsmes 1960. gadā, kad iespējamo apjomu un popularitāti tīklam nevarēja paredzēt. Lai attīstītu alternatīvas struktūras, jāveic lieli pētnieciskie darbi. Interneta struktūra tika atzīta par ļoti stabilu, lai spētu tikt galā ar nejaušām atteicēm un ļoti augstas pakāpes uzbrukumiem.

== Interneta vispārējā nozīme ==
Pateicoties internetam, daudziem cilvēkiem ir dota iespēja brīvi izteikties, kā arī atrast dažāda veida informāciju. Internets ir kļuvis par vietu, kur iespējams veikt neskaitāmas funkcijas — iepirkties, sazināties ar draugiem, radiem un līdzīgi domājošiem, uzzināt jaunumus un informāciju, kā arī radīt jaunas idejas un dalīties ar tām. Neskatoties uz interneta pozitīvajiem aspektiem, tam ir arī negatīvās puses:

* Ļaunprātīga privātuma izmantošana un aizskaršana;
* Internets apvieno ne tikai radošus indivīdus, bet veicina arī noziedzīgus grupējumus, līdz ar to apdraudot mūsu drošību;
* Pieejamās informācijas patiesums un ticamība var būt ļoti maza.

Vienmēr būs indivīdi, kas atbalstīs brīvu dalīšanos internetā ar mūziku, filmām, programmām, kā arī indivīdi, kas centīsies kontrolēt un izmantot to komerciāliem nolūkiem. Internetam ir divējāda daba — radoša un postoša reizē. Interneta kritiķi uzskata, ka tas sagraus esošās kultūras vērtības, radīs subkultūru.

Internets, uzsverot dalīšanos ar idejām kultūrā un [[saimniecība|saimniecībā]], dod iespēju apvienoties cilvēkiem ar kopīgām interesēm neatkarīgi no viņu atrašanās vietas. Pašreizējais Interneta periods maina plašpatēriņa kultūru par labu radošumam.

== Juridiskie aspekti ==
2011. gada 3. jūnijā tika pieņemta ANO rezolūcija, kurā interneta piekļuve tiek atzīta par cilvēka pamattiesībām. Tādējādi atsevišķu reģionu atvienošana no interneta ir cilvēktiesību pārkāpums.

== Galvenās izmantošanas jomas ==

=== Elektroniskā uzņēmējdarbība ===
{{Pamatraksts|Elektroniskā uzņēmējdarbība}}
Saskaņā ar pētijumu rezultātiem lielākā daļa interneta resursu ir saistīta ar komercdarbību. Internets tiek izmantots, lai reklamētu un pārdotu preces un pakalpojumus, tirgus izpētei, elektroniskajiem maksājumiem un [[Bankas konts|bankas kontu]] pārvaldībai.

Saskaņā ar ''Oxford Economics'' ziņojumu kopējais preču un pakalpojumu [[elektroniskā tirdzniecība|elektroniskās tirdzniecības]] apjoms, kā arī digitālo produktu un pakalpojumu tirgus tiek vērtēts 20,4 triljonu ASV dolāru apmērā, kas veido aptuveni 13,8% no pasaules pārdošanas apjoma.

=== Mūzika, literatūra, kino ===
Internetā pieejamās elektroniskajās bibliotēkās ir ļoti daudz darbu. Tajā pašā laikā daudzas internetā pieejamās gramatas jau sen ir kļuvušas par bibliogrāfisku retumu, un dažas nav vispār publicētas.

Rakstnieki un dzejnieki iesācēji, kā arī pazīstami autori ievieto savus darbus internetā.

Mūzikas izplatīšana internetā sākās ar [[MP3]] formāta parādīšanos, kas saspiež audio failus izmērā, kas piemērots pārraidīšanai internetā, vienlaikus saglabājot ieraksta kvalitāti. Atsevišķu dziesmu parādīšanās no mākslinieka jaunā diska internetā, viņam kalpo kā laba reklāma un ievērojami paaugstina ierakstu pārdošanas līmeni.

Internetā arī ir ievietotas daudzas filmas, no kurām lielākā daļa ir nelegālas. Lai pie tam piekļūtu, tiek plaši izmantoti failu koplietošanas tīkli (it īpaši, izmantojot tehnoloģijas ''[[BitTorrent]]'').

== Pakalpojumi ==

=== Vispasaules tīmeklis ===
{{Pamatraksts|Vispasaules tīmeklis}}

Daudzi cilvēki izmanto jēdzienus internets un vispasaules tīmeklis jeb vienkārši tīmeklis kā sinonīmus, taču tas nav īsti pareizi. Vispasaules tīmeklis ir tikai viens no simtiem servisu, kuri tiek izmantoti internetā. Tīmeklis ir dokumentu, attēlu un citu resursu vispasaules kopums, kas savstarpēji sasaistīts ar hipersaitēm un kurā ir vienotie resursu identifikatori ([[URI]]). URI simboliski identificē servisus, serverus un citas datubāzes un dokumentus un resursus, kuras tās var nodrošināt. Hiperteksta pārsūtīšanas protokols ([[HTTP]]) ir galvenais piekļuves protokols vispasaules tīmeklī. Tīmekļa servisi izmanto HTTP, lai ļautu programmatūras sistēmām sazināties, tādējādi daloties un apmainoties ar biznesa loģiku un datiem.

Vispasaules tīmekļa pārlūkprogrammatūra, piemēram, ''[[Internet Explorer|Microsoft Internet Explorer]]'', ''[[Mozilla Firefox]]'', ''[[Opera (pārlūkprogramma)|Opera]]'', ''[[Safari (pārlūkprogramma)|Apple Safari]]'' un ''[[Google Chrome]]'' ļauj lietotājiem pārvietoties no vienas tīmekļa lapas uz otru, izmantojot dokumentos iegultās hipersaites. Šie dokumenti var saturēt arī jebkādu datora datu kombināciju, tai skaitā grafikas, skaņas, tekstu, video, multimedijus un interaktīvo saturu, kas darbojas, kamēr lietotājs mijiedarbojas ar lapu. Klienta puses programmatūra var iekļaut animācijas, spēles, ofisa lietojumprogrammas un zinātniskas demonstrācijas. Pateicoties meklētājiem, kas balstīti uz atslēgvārdiem (''[[Yahoo!]]'' un ''[[Google]]''), lietotājiem visā pasaulē ir vienkārša un tūlītēja piekļuve plašai un daudzveidīgai tiešsaistes informācijai. Salīdzinot ar drukātajiem avotiem, grāmatām, enciklopēdijām un tradicionālajām bibliotēkām, vispasaules tīmeklis veicinājis liela apmēra informācijas decentralizāciju.

Tīmeklis ir devis iespēju atsevišķiem indivīdiem un organizācijām publicēt idejas un informāciju, kura tiešsaistē var sasniegt lielu auditoriju, tai pat laikā būtiski samazinot izmaksas un laika patēriņu. Tīmekļa lapas, [[tīmekļa žurnāls|žurnāla]] vai mājaslapas izveidei nav nepieciešami lieli izdevumi, turklāt ir pieejami daudzi bezmaksas pakalpojumi. Jāatzīmē, ka lielas, profesionālas mājas lapas un apmeklētājiem pievilcīga satura izveide vēl joprojām ir visnotaļ sarežģīta un dārga. Daudzi cilvēki, kā arī uzņēmumi un grupas izmanto tīmekļa žurnālus, kuru galvenā funkcija ir kalpot par vienkārši atjaunināmu tiešsaistes dienasgrāmatu. Dažas komerciālas organizācijas rosina darbiniekus veidot rakstus par viņu specializāciju, cerībā, ka lapas apmeklētājus piesaistīs ekspertu zināšanas un bezmaksas informācija, kā rezultātā viņiem šķitīs saistošs arī pats uzņēmums.

Kā vienu no piemēriem var minēt uzņēmumu ''[[Microsoft]]'', kuras produktu izstrādātāji publicē personīgos tīmekļa žurnālus, lai raisītu publikas interesi par savu darbu. Lielo pakalpojumu nodrošinātāju publicētās personīgo tīmekļa lapu kolekcijas saglabā savu popularitāti un ir kļuvušas ievērojami sarežģītākas. Lai arī tādas vietnes kā ''[[Angelfire]]'' un ''[[GeoCities]]'' pastāv jau kopš pašiem tīmekļa pirmsākumiem, arī jaunpienācējiem, piemēram, ''[[Facebook]]'' un ''[[Twitter]]'' patlaban ir liels sekotāju skaits. Šīs vietnes bieži vien dēvē sevi par sociālās tīklošanās platformām nevis vienkārši par tīmekļa lapu uzturētājiem.

[[Reklāma]]s izvietošana populārās tīmekļa lapās var būt ienesīga un e-komercija jeb preču un pakalpojumu tirdzniecība ar tīmekļa starpniecību turpina pieaugt.

Kad 20. gadsimta 90. gados aizsākās tīmekļa vēsture, tipiska tīmekļa lapa pabeigtā formā tika glabāta uz tīmekļa servera. Tā tika formatēta ar [[HTML]] un to sūtīja uz lietotāja pārlūkprogrammu kā atbildi uz pieprasījumu. Laika gaitā tīmekļa lapu veidošana un apkalpošana kļuvusi automatizētāka un dinamiskāka. Tīmekļa lapas bieži vien tiek veidotas, izmantojot satura pārvaldīšanas vai viki programmatūru, kurā sākotnēji ir ļoti maz satura. Šo sistēmu līdzstrādnieki (piemēram, algoti darbinieki, kluba vai organizācijas biedri, sabiedrības locekļi u.c.) aizpilda pamata datubāzes ar saturu, izmantojot rediģēšanas lapas, kuras ir speciāli izveidotas šim mērķim. Turpretī parastie apmeklētāji lasa un aplūko šo saturu tā beidzamajā HTML veidolā. Lai padarītu jaunizveidoto saturu publiski pieejamu, lapā var būt iestrādātas rediģēšanas, apstiprināšanas un drošības sistēmas.

== Mūsdienu Internets ==
Izplatītākie Interneta protokoli ir [[Interneta Protokols|IP]], [[TCP]], [[UDP]], [[domēnu vārdu sistēma|DNS]], [[PPP (protokols)|PPP]], [[SLIP]], [[ICMP]], [[POP3]], [[IMAP]], [[SMTP]], [[HTTP]], [[HTTPS]], [[SSH]], [[Telnet]], [[FTP]], [[LDAP]], [[SSL]] un [[TLS]].

Daži no populārākajiem Interneta pakalpojumiem, kas izmanto šos protokolus, ir [[elektroniskais pasts]], ''[[Usenet]]'' ziņu grupas, [[datņu koplietošana]], [[vispasaules tīmeklis]], ''[[Gopher]]'', [[sesija (datorzinātnē)|sesiju pieeja]], [[WAIS]], [[Pirksts (protokols)|Pirksts]], [[IRC]], u.c. No tiem, e-pasts un vispasaules tīmeklis ir paši izplatītākie un daudzi pakalpojumi, piemēram, [[adresātu saraksts|adresātu saraksti]] un [[tīmekļa žurnāls|tīmekļa žurnāli]], ir veidoti uz to bāzes.

== Drošība ==
Interneta materiāli, aparatūra un lietojumprogrammatūra ir galvenais mērķis kiberuzbrukumiem, lai iegūtu neatļautu pieeju informācijai šantāžai, krāpšanai vai privātās informācijas ieguvei. Iegūstot neatļautu pieeju aparatūrai ir iespējams radīt traucējumus sistēmā.

=== Ļaunprogrammatūra ===
{{Pamatraksts|Ļaunprogrammatūra}}
Programmatūra, kas tiek izmantota un izplatīta internetā. Galvenokārt datorvīrusi, kuri ar cilvēku palīdzību tiek nodoti tālāk un tie automātiski izplatās datorā inficējot citus failus. Tiek izmantoti, lai traucētu sistēmu darbību, naudas izspiešanu, izmantotu datora resursus vai spiegotu lietotāja datoru. Tiek klasificēts kā kiberuzbrukums.

== Internets Latvijā ==
Internets Latvijā sāka veidoties ap 1992. gadu. Tas sākumā bija pieejams [[Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūts|LU Matemātikas un informātikas institūta]] ēkā. 2012. gada jūnijā Latvijā bija vairāk nekā 1,57 miljons Interneta lietotāju, kas ir 71,7% no visiem valsts iedzīvotājiem.&lt;ref&gt;[http://www.internetworldstats.com/europa.htm#lv Interneta lietotāju skaits Latvijā]&lt;/ref&gt;

Saskaņā ar &quot;Akamai&quot; ziņojumu uz 2013. gada janvāri, Latvijā ir ceturtais ātrākais internets pasaulē&lt;ref&gt;http://www.akamai.com/dl/documents/akamai_soti_q213.pdf?WT.mc_id=soti_Q213 (2013. gada otrā ceturkšņa pārskats)&lt;/ref&gt; un otrais Eiropā — vidējais interneta ātrums Latvijā ir 10,6 megabiti sekundē (Mbps; mērījums attiecas tikai uz fiksēto internetu un neiekļauj pieslēgšanos caur mobilajām ierīcēm). Šāds rezultāts lielākoties sasniegts lielas konkurences dēļ (Latvijā interneta pakalpojumus sniedz vairāk nekā 300 uzņēmumu&lt;ref&gt;[http://www.sprk.gov.lv/lapas/Elektroniskie-sakari#Pakalpojumu-sniedzeji66 Latvijas Interneta pakalpojumu sniedzēju saraksts SPRK lapā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20151026085220/http://www.sprk.gov.lv/lapas/Elektroniskie-sakari#Pakalpojumu-sniedzeji66 |date={{dat|2015|10|26||bez}} }} {{lv ikona}}&lt;/ref&gt;) un pateicoties Latvijas interneta pakalpojumu sniedzēju agresīvai cīņai par klientiem un dažu uzņēmumu veikto tīkla modernizāciju, ieviešot optiskā ([[GPON]]) interneta pakalpojumu, kas ļauj iedzīvotājiem izmantot līdz pat 1 GBit/s ātro internetu.&lt;ref&gt;[http://www.lattelecom.lv/majai/internets/ Lattelecom optiskais internets] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20101019122705/http://lattelecom.lv/majai/internets |date={{dat|2010|10|19||bez}} }} {{lv ikona}}&lt;/ref&gt;

== Enerģijas izmantošana ==
2011. gadā pētnieki lēsa, ka interneta enerģijas patēriņš ir 170—307 gigavati, kas ir mazāk nekā divi procenti no cilvēces patērētās elektroenerģijas. Novērtējumā tika ņemtas vērā enerģijas izmaksas aptuveni 750 miljonu klēpjdatoru, miljarda viedtālruņu, 100 miljonu serveru visā pasaulē izveidei, darbībai un periodiskai atjaunināšanai, kā arī maršrutētāju, mobilo staciju, slēdžu, radio raidītāju, mākoņu uzglabāšanas sistēmu enerģijas patēriņš.

== Skatīt arī ==
* [[Interneta domēns]]
* [[Interneta žargons]]

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20110510053455/http://online-nettools.com/bandwidth_meter Parāda Tavu interneta ātrumu] {{en ikona}}
* [http://speedtest.net/ Parāda Tavu interneta ātrumu (starptautiskais)] {{en ikona}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Internets]]</text>
      <sha1>odn0kcmz0bv8a6yt3xwgtqgp3zqko47</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Latvijas Universitāte</title>
    <ns>0</ns>
    <id>4473</id>
    <revision>
      <id>4047665</id>
      <parentid>4046456</parentid>
      <timestamp>2024-04-25T12:35:47Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>nevajag. un tur ir vēl citi sporta klubi.</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="24172" xml:space="preserve">{{Universitātes infokaste
|native            = Latvijas Universitāte
|image             = [[Attēls:Latvijas Universitāte.JPG|220px]]
|latin_name        = Universitas Latviensis
|motto             = Scientiae et patriae (''Zinātnei un tēvijai'')
|tagline           = 
|established       = 1919
|vision            = 
|type              = Publiska
|calendar          = 
|endowment         = 
|rector            = [[Gundars Bērziņš (ekonomists)|Gundars Bērziņš]]
|faculty           = 
|staff             = 1388 (2018)&lt;ref name=&quot;lu 2012&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.lu.lv/par/dokumenti/statistika/|title=Statistika un reitings|publisher=LU.lv|accessdate={{dat|2013|9|18||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20130914060351/http://www.lu.lv/par/dokumenti/statistika/|archivedate={{dat|2013|09|14||bez}}}}&lt;/ref&gt;
|students          = 15 200 (2018)&lt;ref name=&quot;lu 2012&quot; /&gt;
|postgrad          = 
|doctoral          = 118 (2018)
|divinity          = 
|residents         = 248 (2011)
|other             = 
|profess           = 
|alumni            = 
|location          = {{vieta|Latvija|Rīga}}
|country           = 
|address           = 
|sports            = 
|colors            = 
|colours           = 
|nickname          = 
|mascot            = 
|fightsong         = 
|athletics         = 
|affiliations      = 
|nobel_laureates   = 
|website           = {{URL|lu.lv}}
|logo              = LU logo LV horiz.png
|publictransit     = 
|footnotes         = 
}}
'''Latvijas Universitāte''' ('''LU'''; {{val|la|Universitas Latviensis}}) ir [[Latvijas Republika]]s akadēmiskās un profesionālās augstākās izglītības un zinātnes institūcija, kurā kopš 1919. gada – ar šo nosaukumu kopš 1923. gada&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/viedokli/kristine-jarinovska/289518-augstskolas-autonomijas-anatomija-briva-latvija-briva-universitate.htm|title=Augstskolas autonomijas anatomija: brīvā Latvijā brīva Universitāte|last=Jarinovska|first=Kristīne|website=nra.lv|access-date=2020-10-09|date=2019-08-19|language=lv}}&lt;/ref&gt; — ir apvienots studiju un zinātniskās pētniecības potenciāls dabas, tehnisko, humanitāro un sociālo zinātņu jomā. LU uzdevums ir nodrošināt iespēju iegūt akadēmisko un profesionālo augstāko izglītību, veikt fundamentālus un lietišķus pētījumus humanitārajās, dabas, tehniskajās un sociālajās zinātnēs.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lu.lv/fileadmin/user_upload/LU.LV/www.lu.lv/Dokumenti/Dokumenti_LV/3._STUDIJU_UN_ZINATNES_PROCESU_REGLAMENTEJOSIE_DOKUMENTI/Latvijas_Universitates_Studiju_programmu_un_talakizglitibas_programmu_nolikums.pdf|title=Latvijas Universitātes studiju programmu un tālākizglītības programmu nolikums|last=Latvijas Universitāte|first=|access-date=10.07.2020|date=28.10.2019}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[https://www.biblioteka.lu.lv/fileadmin/user_upload/lu_portal/projekti/lu_biblioteka/Par_biblioteku/Publikacijas/rakstu_bibliografiskais_raditajs_2007.pdf Latvijas Universitātes rakstu bibliogrāfiskais rādītājs (1921—1943)]&lt;/ref&gt; Pēc studentu skaita LU ir Latvijas lielākā [[universitāte]] un viena no lielākajām universitātēm [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]].
Universitātes galvenā ēka atrodas [[Raiņa bulvāris (Rīga)|Raiņa bulvārī 19]] Rīgā. LU atklāšanas diena — 28. septembris — ir LU svinamā diena.

== Pārvalde ==
[[Attēls:LU ēka 2008.jpg|thumb|270px|right|LU galvenā ēka [[2008. gads|2008]]. gada [[novembris|novembrī]]]]
[[1996]]. gada 29. martā LU Satversmes sapulce pieņēma trešo Satversmi, kuru apstiprināja Latvijas Republikas Saeima ar likumu 1998. gada 5. februārī. Latvijas Universitāte pārstāja būt valsts augstskola,&lt;ref&gt;LR Augstskolu likuma 7. pants nosaka, ka valsts augstskolu statuss ir tikai [[Latvijas Policijas akadēmija]]i un [[Latvijas Nacionālā aizsardzības akadēmija|Latvijas Nacionālajai aizsardzības akadēmijai]], bet pārējās augstskolas, kuru dibināšanā valsts var būt un var nebūt piedalījusies, ir &quot;atvasinātas publiskas personas&quot;.&lt;/ref&gt; kļūstot par atvasinātu publisku personu, autonomu pašpārvaldes institūciju, kura ir iepriekšējo periodu tiesību un juridisko saistību mantiniece. Atbilstoši savai Satversmei, LU nosaka savu iekšējo kārtību, ņemot vērā tradicionālo, starptautiski atzīto universitāšu telpu un teritorijas neaizskaramību. LU vadību un pārvaldi veic izveidotās pārstāvības institūcijas, ievēlēts rektors un struktūrvienību pārvaldes amatpersonas. Pārvaldi veic arī prorektori, direktori (prorektoru un direktoru skaitu nosaka rektors), kanclers un dekānu padome. LU pārvaldes, vadības un galvenās lēmējinstitūcijas ir:
* LU Satversmes sapulce;
* LU Senāts;
* Rektors;
* Akadēmiskā šķīrējtiesa.&lt;ref&gt;Kopš 17.07.2011. „Grozījumiem Augstskolu likumā”, grozīts šī likuma 12.pants — no augstskolas pārstāvības un vadības institūciju un galvenās lēmējinstitūciju uzskaitījuma svītrota revīzijas komisija.&lt;/ref&gt;

LU nekustamos īpašumus pārvalda SIA Latvijas Universitātes Nekustamā īpašuma aģentūra. Kā nodokļu maksātāja LU ir pielīdzināta nodibinājumiem, un tai ir tiesības saņemt nodokļu atvieglojumus saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem.

=== Struktūrvienības ===
{{Pamatraksts|Latvijas Universitātes struktūrvienības}}

LU akadēmiskās struktūrvienības ir fakultātes, zinātniskie institūti, nodaļas, katedras, laboratorijas, kā arī LU Bibliotēka, LU Akadēmiskā bibliotēka, [[Latvijas Universitātes Botāniskais dārzs|Botāniskais dārzs,]] Zinātnes un tehnikas vēstures muzejs, Akadēmiskais apgāds. Savu uzdevumu veikšanai LU ir tiesības veidot arī filiāles, centrus, skolas u.c., kā arī struktūrvienības organizatoriskā, saimnieciskā un apkalpojošā darba veikšanai. LU struktūrvienībām nav juridiskas personas statusa.

==== Fakultātes ====
Līdz 2023. gadam LU sastāvā bija 13 fakultātes: [[Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultāte|Bioloģijas]], [[Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultāte|Biznesa, vadības un ekonomikas]], [[Latvijas Universitātes Datorikas fakultāte|Datorikas]], [[Latvijas Universitātes Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāte|Fizikas, matemātikas un optometrijas]], [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte|Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu]], [[Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultāte|Humanitāro zinātņu]], [[Latvijas Universitātes Juridiskā fakultāte|Juridiskā]], [[Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultāte|Ķīmijas]], [[Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte|Medicīnas]], [[Latvijas Universitātes Izglītības zinātņu un psiholoģijas fakultāte|Izglītības zinātņu un psiholoģijas]], [[Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultāte|Sociālo zinātņu]], [[Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultāte|Teoloģijas]], kā arī [[Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultāte|Vēstures un filozofijas fakultāte]].

Universitātei ir arī [[Latvijas Universitātes struktūrvienības#Institūti|24 institūti]], tai skaitā plašu starptautisku ievērību guvušais [[LU Cietvielu fizikas institūts]]. Tāpat universitātei ir arī [[Latvijas Universitātes struktūrvienības#Studiju centri|14 studiju centri]] un [[Latvijas Universitātes struktūrvienības#Citas struktūrvienības|citas struktūrvienības]].

2023. gada novembrī Latvijas Universitātes padome atbalstīja LU rektora piedāvājumu izveidot piecu fakultāšu modeli, izveidojot Medicīnas, dabaszinātņu, matemātikas un datorikas fakultāti, Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultāti, Humanitāro zinātņu fakultāti, Izglītības zinātņu un psiholoģijas fakultāti, Juridisko fakultāti.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/17.11.2023-konsolidacijas-procesa-lu-fakultasu-skaitu-samazinas-lidz-piecam.a532081/ Konsolidācijas procesā LU fakultāšu skaitu samazinās līdz piecām] lsm.lv 2023. gada 17. novembrī&lt;/ref&gt; Lai nodrošinātu LU darbības nepārtrauktību, pāreju uz jauno struktūru plānots veikt pakāpeniski laika posmā no 2024. gada 2. janvāra līdz 1. septembrim. 2024. gada aprīlī Latvijas Universitātes padome atbalstīja ideju, par sākotnējās Medicīnas, dabaszinātņu, matemātikas un datorikas fakultātes sadalīšanu — Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultātē un Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultātē.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/23.04.2024-latvijas-universitates-reorganizacija-sakotneji-planoto-piecu-fakultasu-vieta-tomer-veidos-sesas.a551487/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme Latvijas Universitātes reorganizācija: Sākotnēji plānoto piecu fakultāšu vietā tomēr veidos sešas] lsm.lv 2024. gada 23. aprīlī&lt;/ref&gt;

== LU Akadēmiskais centrs ==
Latvijas Universitāte turpina aktīvu darbu pie Akadēmiskā centra izveides Rīgā, [[Torņakalns|Torņakalnā]]. Akadēmiskā centra attīstības programmas projektu īstenošana tiek realizēta trīs posmos.

Pirmā posma projekts — [[Latvijas Universitātes Dabas māja|Dabas māja]] — durvis vērusi 2015. gadā. Dabas māja dod iespēju gan studentiem, gan akadēmiskajam personālam veikt pasaules līmeņa pētījumus. Plašajās laboratorijās zinātnieki no dabā esošiem elementiem ir radījuši virkni jaunu zinātnisku izstrādājumu un patentu. Praktiskā sadarbība starp ģeogrāfiem, ķīmiķiem un citu nozaru pārstāvjiem Dabas mājā ļauj attīstīt starpnozaru pētījumus.

Otrais posms ietvēra divu ēku — [[Latvijas Universitātes Zinātņu māja|Zinātņu mājas]] un [[Latvijas Universitātes Rakstu māja|Rakstu mājas]] — izbūvi. Zinātņu māju nodeva ekspluatācijā 2019. gada janvārī. Tajā koncentrēti visi LU eksakto, medicīnas un dzīvības zinātņu nozaru pētniecības un studiju virzieni. Tā nodrošina gan infrastruktūras, gan cilvēkresursu efektīvu izmantošanu un veicina studiju un pētniecības nozaru sinerģiju. Pēc tam sākās Rakstu mājas projektēšanas un būvniecības pakalpojumu iepirkuma darbi.
[[Attēls:Latvijas Universitātes Akadēmiskais centrs.jpg|thumb|270px|Latvijas Universitātes Akadēmiskā centra Zinātņu un Dabas mājas]]
Rakstu mājas atklāšana bija plānota 2023. gada rudenī, taču būvniecība aizkavējās. Šobrīd notiek otrā posma realizācija, savukārt trešā posma projekti atrodas priekšizpētes stadijā.

Akadēmiskā centra attīstības programmas trešā posma projekti ir:

* [[Latvijas Universitātes Viesu māja|Studentu un Viesu māja]];
* [[Latvijas Universitātes Čempionu māja|Sporta māja]];
* [[Latvijas Universitātes Tehnoloģiju māja|Tehnoloģiju māja]];
* [[Latvijas Universitātes Veselības māja|Veselības māja]].

2023. gadā LU Akadēmiskā centra metu konkursā uzvarēja Polijas arhitektu birojs SBS &quot;''Engineering Group SP. ZOO''&quot;, konkursa pirmajā kārtā bija iesniegti seši darbi, no kuriem žūrija konkursa otrajai kārtai virzīja četrus.

Attīstības programmas trešā posma projektu priekšizpētē iekļauti papildinoši infrastruktūras modernizācijas projekti:

* Latvijas Universitātes Botāniskais dārzs;
* Latvijas Universitātes Akadēmiskā bibliotēka.

== Vēsture ==
[[Attēls:Riga polytechnikcum university of latvia.jpg|thumb|270px|Tagadējā LU galvenā ēka vecā 19. gadsimta pastkartē]]
[[Attēls:Latvijas Augstskolas atklāšana 1919.jpg|thumb|270px|Latvijas Augstskolas atklāšana 1919. gada 28. septembrī]]
Senākā Latvijas Universitātes struktūrvienība ir [[Latvijas Universitātes Akadēmiskā bibliotēka|LU Akadēmiskā bibliotēka]], kas kā ''[[Bibliotheca Rigensis]]'' dibināta jau [[1524]]. gadā un ir viena no vecākajām publiskajām grāmatu krātuvēm Eiropā. Latvijas Universitātes sākotne ir saistīta ar [[1862]]. gadā dibināto [[Rīgas Politehnikums|Rīgas Politehnikumu]], ko 1896. gadā pārveidoja par [[Rīgas Politehniskais institūts (1896-1919)|Rīgas Politehnisko institūtu]]. 1909. gadā pēc profesora Oto Hofmaņa projekta uzcēla ēkas spārnu gar Arhitektu ielu.

[[1919]]. gada 8. februārī [[Latvijas SPR]] valdības priekšsēdētājs [[Pēteris Stučka]] un izglītības komisārs [[Jānis Bērziņš (diplomāts)|Jānis Bērziņš]] parakstīja dekrētu par vācu okupācijas iestāžu dibinātās [[Baltijas Tehniskā augstskola|Baltijas Tehniskās augstskolas]] likvidēšanu un '''Latvijas Augstskolas''' dibināšanu uz tās bāzes ar izglītību latviešu valodā. Augstskolas svinīgā atklāšana norisinājās 20.02.1919. bijušā Rīgas Politehniskā institūta (RPI) galvenās ēkas aulā Raiņa bulvārī 19 (toreiz Kārļa Marksa bulvāris). 1919. gada 7. martā tika apstiprināti 80 profesori un asistenti, no kuriem vismaz 60 bija reevakuētā [[Rīgas Politehniskais institūts (1896—1918)|RPI]] mācībspēki. Studentu uzņemšana turpinājās līdz 20. martam, kad kopējais uzņemto studentu skaits pieauga līdz 3078, no tiem 2123 studijas uzsāka 1. kursā. Vispopulārākie bija Lauksaimniecības nodaļā (apmēram 1100 studentu) un Ķīmijas nodaļā (apmēram 600), no tiem tikai 1563 64 % bija ar vidējo izglītību. Lai sagatavot studentus apmācībai, katra nodaļa noorganizēja kursus. Latvijas Augstskolas padomes priekšsēdētājs bija [[Pauls Valdens]] (07.05.1919.—22.05.1919.).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://enciklopedija.lv/skirklis/107733|title=Padomju Latvijas augstskola|last=Rozīte|first=Zane|website=enciklopedija.lv|access-date=2021-06-26|date=2021-06-02|language=lv}}&lt;/ref&gt;

Reālā Latvijas Augstskolas atklāšana notika tikai 1919. gada 28. septembrī pēc tam, kad kontroli pār Rīgu atguva [[Latvijas Pagaidu valdība|Kārļa Ulmaņa valdība]]. Augstskolas Satversme ar Latvijas Republikas Saeimas likumu pieņemta trijos lasījumos 1923. gada 16. martā, bet [[Valdības Vēstnesis|Valdības Vēstnesī]] Nr. 66 izsludināta [[1923]]. gada 28. martā, piešķirot augstskolai nosaukumu '''Latvijas Universitāte''' ({{val|de|Die lettländische Universität in Riga}}).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/viedokli/kristine-jarinovska/289518-augstskolas-autonomijas-anatomija-briva-latvija-briva-universitate.htm|title=Augstskolas autonomijas anatomija: brīvā Latvijā brīva Universitāte|last=Jarinovska|first=Kristīne|website=nra.lv|access-date=2020-10-09|date=2019-08-19|language=lv}}&lt;/ref&gt; Ar Satversmes apstiprināšanu Latvijas Augstskolā tika ielikti augstskolu autonomijas un pašpārvaldes pamati.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://enciklopedija.lv/skirklis/10214|title=Augstākā izglītība Latvijā|last=|first=|website=enciklopedija.lv|access-date=2020-10-09|date=|language=lv}}&lt;/ref&gt; Par studijām pārsvarā bija jāmaksā. Sākuma maksa bija 2500 rubļu par semestri.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=|first=|date=1921-07-01|title=Latvijas Universitātes materiālais stāvoklis|url=http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pa&amp;#124;issue:/p_001_izmm1921n07&amp;#124;article:DIVL538&amp;#124;query:Universit%C4%81t%C4%93%20m%C4%81ks%C4%81%20maksu%20Latvijas%20Universit%C4%81tes&amp;#124;issueType:P|journal=Izglītības ministrijas mēnešraksts|volume=7|pages=|via=LNB Periodika|access-date=2020-10-09|archive-date=2019-05-15|archive-url=https://web.archive.org/web/20190515001310/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:/p_001_izmm1921n07{{!}}article:DIVL538{{!}}query:Universit%C4%81t%C4%93%20m%C4%81ks%C4%81%20maksu%20Latvijas%20Universit%C4%81tes{{!}}issueType:P}}&lt;/ref&gt;

No 1919. līdz 1940. gadam Universitāte ir Latvijā lielākais augstākās izglītības, zinātnes un kultūras centrs, kuru atbalstīja valsts. 1935. gadā atklāja iekšpagalmā uzcelto [[Latvijas Universitātes Lielā aula|Lielo aulu]], zem kuras atrodas garderobe un studentu ēdnīca (arhitekts [[Ernests Štālbergs]]).

Latvijas Universitātē pirmo reizi pasaulē ir iespēja iegūt augstāko izglītību latviešu valodā. Tās 12 fakultātēs varēja studēt humanitārās (ieskaitot teoloģiju), tehniskās, eksaktās un dabas zinātnes. Latviešu mācību valodas ieviešana neliecināja par cittautiešu noniecināšanu, bet studentu nacionālais sadalījums atšķīrās no tā [[Veidne:Latvijas iedzīvotāju etniskais sastāvs|valstī]] jo 1937./ 1938. studiju gadā no 6780 LU studentiem 86% bija latvieši (76,9% iedzīvotāju pēc 1935. gada [[Tautas skaitīšana]]s), 6,4% — ebreji (4,9%), 3,8% — vācieši (3,3%), 2,8% — krievi (8,8%), 0,4% — poļi (2,6%), 0,3% — lietuvieši (1,2%), 0,3% — igauņi (0,4%) un 1% — citu tautību studenti (1,9%).&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

[[1938]]. gadā no Latvijas Universitātes tika nodalīta Lauksaimniecības un Mežsaimniecības fakultāte, pārceļot tās uz [[Jelgava|Jelgavu]] un izveidojot [[Jelgavas Lauksaimniecības akadēmija|Jelgavas Lauksaimniecības akadēmiju]].

1940. gada jūnijā pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] izveidotā [[Kirhenšteina valdība]] likvidēja augstskolas autonomo statusu, atcēla tās Satversmi un pārdēvēja to par '''Latvijas Valsts universitāti'''. No 1939. līdz 1941. gadam uz Vāciju izceļoja daudzi vācbaltiešu zinātnieki un mācībspēki, 1941. gadā uz PSRS deportēja un nogalināja daudzus LU strādājošos zinātniekus un sabiedriskos darbiniekus. Nacistiskās okupācijas laikā 1942. gadā augstskolai piešķīra s [[Rīgas Universitāte]]s nosaukumu, šajā laikā gāja bojā ebreju izcelsmes LU mācībspēki, bet 1944.—1945. gadā uz Vāciju, tālāk uz ASV, Kanādu, Austrāliju un citām valstīm bēgļu gaitās devās līdz 60 — 65% Latvijas Universitātes mācībspēku.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://vip.latnet.lv/lpra/stradins.htm |title=Totalitārie okupācijas režīmi pret Latvijas zinātni un akadēmiskajām aprindām (1940 - 1945) |access-date={{dat|2010|08|21||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20090707034548/http://vip.latnet.lv/LPRA/stradins.htm |archivedate={{dat|2009|07|07||bez}} }}&lt;/ref&gt;

No [[1958]]. līdz [[1990]]. tās nosaukums bija '''Pētera Stučkas Latvijas Valsts Universitāte''' ({{val|ru|Латвийский государственный университет им. П. Стучки}}). [[1950]]. gadā uz LU Medicīnas fakultātes bāzes tika izveidots [[Rīgas Medicīnas institūts]], kas mūsdienās ir kļuvis par [[Rīgas Stradiņa universitāte|Rīgas Stradiņa universitāti]]. [[1958]]. gadā no Universitātes tika nodalītas tehnisko zinātņu fakultātes. Šīs fakultātes tika apvienotas [[Rīgas Politehniskais institūts|Rīgas Politehniskajā institūtā]].

[[1990]]. gadā 19. martā Universitāte atguva nosaukumu '''Latvijas Universitāte'''. [[1991]]. gada 15. maijā Latvijas Universitātes Satversmes sapulce pieņēma augstskolas otro Satversmi, kuru ar [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Latvijas Republikas Augstākās Padomes]] lēmumu apstiprināja 1991. gada 18. septembrī.

2014. gadā uzsāka jaunas LU studentu pilsētiņas jeb kampusa būvi Torņakalnā, kā pirmo pabeidza [[Latvijas Universitātes Dabas māja|Dabas mājas]] (2015) un [[Latvijas Universitātes Zinātņu māja|Zinātņu mājas]] (2019) celtniecību, 2022. gadā sāka [[Latvijas Universitātes Rakstu māja|Rakstu mājas]] būvi.

2020. gados universitāte saskārās ar reputācijas problēmām. Vairāki profesori pieķerti plaģiātismā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Izvērtējot plaģiātismu, soda Kūli un Šuvajevu • IR.lv |url=https://ir.lv/2010/04/30/izveerteejot-plagjiaatismu-soda-kuuli-un-shuvajevu/ |access-date=2023-04-17 |website=ir.lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;ir.lv&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Profesors, pētnieks un plaģiāts • IR.lv |url=https://ir.lv/2023/03/22/profesors-petnieks-un-plagiats/ |access-date=2023-04-17 |website=ir.lv}}&lt;/ref&gt; Universitātes rektors bija apsūdzēts finanšu pārkāpumos.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=LU rektoram uzrāda apsūdzību par iespējamu nelikumīgu pabalstu izmaksu augstskolā |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/lu-rektoram-uzrada-apsudzibu-par-iespejamu-nelikumigu-pabalstu-izmaksu-augstskola.a461308/ |access-date=2023-04-17 |website=www.lsm.lv |language=lv}}&lt;/ref&gt; Ierosināts kriminālprocess par iespējamu Eiropas fondu līdzekļu izkrāpšanu bijušā universitātes satversmes sapulces vadītāja vadītā projektā.&lt;ref name=&quot;ir.lv&quot;/&gt;

== Statistiskie rādītāji ==
Latvijas Universitātē 2019. gadā mācījās 15 250 studentu, no kuriem 850 bija ārvalstu studenti, bet absolventu skaits bija 3360.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lu.lv/par-mums/skaitli-un-fakti/|title=Skaitļi un fakti|last=Latvijas Universitāte|first=|access-date=10.07.2020|date=}}&lt;/ref&gt; Augstskola piedāvā visu līmeņu (bakalaura, maģistra, doktora) 151 akreditētu studiju programmu, kas aptver 28 zinātņu nozares un 22 studiju virzienus.

2013. gadā Latvijas Universitāte kā pirmā no [[Latvijas augstskolu reitingi|Latvijas augstskolām]] pirmo reizi iekļuva [[QS pasaules universitāšu reitings|QS pasaules universitāšu reitingā]], ieņemot 701.— 800. vietu.&lt;ref&gt;[http://www.topuniversities.com/university-rankings/world-university-rankings/2013#sorting=rank+region=140+country=178+faculty=+stars=false+search= QS World University Rankings 2013]&lt;/ref&gt;

2018. gadā Latvijas Universitātes darbinieki bija 2344 zinātnisko publikāciju autori, 620 no tām bija iekļautas ''[[Scopus]]'' un ''[[Web of Science]]'' datubāzē, četri ziņojumi publicēti žurnālā ''[[Nature]]''.
2018. gadā LU saņēma 13 523 studētgribētāju pieteikumus, no tiem 3492 to norādīja kā pirmo prioritāti. 2019. gadā augstskola saņēma 16 150 pieteikumus, un pirmajā prioritātē LU bija izvēlējušies 4062 reflektantu. Pēc 2019. gadā studētgribētāju pieteikumu skaita uz budžeta vietām starp populārākajām programmām LU 1. vietā bija datorzinātnes, 2. vietā — tiesību zinātne, 3. vietā — psiholoģija, 4. vietā — komunikācijas zinātne, 5. vietā — vadības zinības.

2019. gadā Latvijas Universitāte (LU) tika pirmo reizi iekļauta ''[[Times Higher Education]]'' (THE) Eiropas mācīšanas reitingā un ieņēma 201+ vietu. Reitingā LU atzīmēta kā Latvijā vadošā universitāte sadarbībā ar studentiem, tāpat reitings augstu novērtējis Universitātes studiju vidi, kas veicina mācīšanos.

== Universitātes rektori ==
{{pamatraksts|Latvijas Universitātes rektoru uzskaitījums}}

== Ievērojami zinātnieki ==
Starp ievērojamākajiem zinātniekiem, kas strādā Latvijas Universitātē, ir minami:
* [[Andris Ambainis]] — datorzinātnieks
* [[Mārcis Auziņš]] — fiziķis
* [[Jānis Ikstens]] — politologs
* [[Andrejs Cēbers]] — fiziķis
* [[Gunārs Duburs]] — ķīmiķis
* [[Ina Druviete]] — filoloģe
* [[Andrejs Ērglis]] — kardiologs
* [[Ruvins Ferbers]] — fiziķis
* [[Elmārs Grēns]] — molekulārbiologs
* [[Mihails Hazans]] — ekonomists
* [[Vjačeslavs Kaščejevs]] — fiziķis
* [[Jānis Kloviņš]] — molekulārbiologs
* [[Jevgeņijs Kotomins]] — fiziķis
* [[Dace Markus]] — filoloģe
* [[Indriķis Muižnieks]] — mikrobiologs
* [[Oļģerts Nikodemus]] — vides ģeogrāfs
* [[Valdis Pīrāgs]] — medicīnas zinātnieks
* [[Linards Skuja]] — fiziķis
* [[Andrejs Veisbergs]] — filologs
* [[Pēteris Vanags]] — filologs

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Commons category|University of Latvia|Latvijas Universitāte}}
* [http://www.lu.lv/ Oficiālā mājaslapa]
* [https://www.timeshighereducation.com/world-university-rankings/university-Latvia timeshighereducation.com]
* [http://www.likumi.lv/doc.php?id=46864&amp;from=off Latvijas Universitātes Satversme]
* [http://lusp.lv/ Latvijas Universitātes Studentu padome (LU SP)]

{{izglītība-aizmetnis}}
{{LV augstskolas}}
{{Baltijas valstu universitātes}}
{{Autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Latvijas Universitāte| ]]
[[Kategorija:Augstskolas Rīgā]]
[[Kategorija:Universitātes Latvijā]]</text>
      <sha1>0m5a0t5t3pwqkp8ixytifhnpvlr2k3d</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Latviešu strēlnieki</title>
    <ns>0</ns>
    <id>5271</id>
    <revision>
      <id>4047941</id>
      <parentid>4032337</parentid>
      <timestamp>2024-04-25T21:28:43Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Otovi</username>
        <id>95404</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="42248" xml:space="preserve">{{Militāras vienības infokaste
| unit_name                     = Latviešu strēlnieki
| native_name                   = Латышские стрелки
| image                         = [[Attēls:Latvian Riflemen uniform in Riga.JPG|200px]]
| caption                       = 1916. gada strēlnieku uniforma
| dates                         = 1915. gada jūlijs – 1920
| country                       = {{flaga|Krievijas Impērija}} [[Krievijas Impērija]]&lt;br/&gt;(1915–1917)&lt;br&gt;{{flaga|Padomju Krievija|1918}} [[Krievijas SFPR]]&lt;br/&gt;(1918–1920)&lt;br&gt;{{flaga|Latvija|1919}} [[Latvijas SPR]]&lt;br/&gt;(1919)&lt;br&gt;{{flaga|Krievija}} [[Baltā kustība]] &lt;br/&gt;(1918–1920)
| allegiance                    = 
| branch                        = [[Krievijas Impērijas armija]] &lt;br&gt; [[Sarkanā armija]] &lt;br&gt; [[Baltā armija (Krievijas pilsoņu karš)|Baltā armija]]
| type                          = [[kājnieki]]
| role                          = 
| size                          = ~ 40 000&lt;br&gt;(laikā no bataljonu pārveidošanas par pulkiem 1916. gadā līdz Februāra revolūcijai 1917. gadā)
| command_structure             = Krievijas [[12. armija (Krievijas Impērija)|12. armija]]s
| current_commander             = 
| garrison                      = 
| ceremonial_chief              = 
| colonel_of_the_regiment       = 
| nickname                      = 
| patron                        = 
| motto                         = 
| colors                        = 
| colors_label                  = 
| identification_symbol         = 
| march                         = 
| mascot                        = 
| battles                       = {{tree list}}
*[[World War I]]
**[[Eastern Front (World War I)|Eastern Front]]
***Defence of {{ill|Nāves sala|lv}}
***[[Christmas Battles]]
***[[Battle of Jugla]]
*[[Russian Civil War]]
**[[Estonian War of Independence]]
**[[Latvian War of Independence]]
***[[Battle of Daugavpils]]
| Commanders                    = 
| notable_commanders            = Augusts Ernests Misiņš&lt;br&gt;[[Andrejs Auzāns]]&lt;br&gt;[[Jānis Francis]]&lt;br&gt;[[Frīdrihs Briedis]]&lt;br&gt;[[Jukums Vācietis]]&lt;br&gt;[[Mārtiņš Peniķis]]&lt;br&gt;[[Roberts Dambītis]]
| anniversaries                 = 
| decorations                   = 
| battle_honours                = 
}}
[[Attēls:Brīvprātīgo latviešu strēlnieku pavadīšana Elizabetes ielā Rīgā.jpg|thumb|270px|Drūzma pie brīvprātīgo latviešu strēlnieku pieteikšanās punkta teātrī “Olimpija” (tagad ''Splendid Palace'') Elizabetes ielā 61 (1915).]]
[[Attēls:Brivpratigie latviesu strelnieki.JPG|thumb|270px|[[3. Kurzemes latviešu strēlnieku bataljons|3. Kurzemes latviešu strēlnieku bataljona]] brīvprātīgie 1915. gada 7. (20.) augustā.]]
[[Attēls:Latviešu strēlnieku bataljona rota.jpg|thumb|270px|[[4. Vidzemes latviešu strēlnieku bataljons|4. Vidzemes latviešu strēlnieku bataljona]] 2. rota.]]
{{cita nozīme|latviešu militāro formējumu Pirmā pasaules kara laikā|grupas ''[[Skyforger]]'' albumu|Latviešu strēlnieki (albums)}}
{{Latvijas vēsture}}
'''Latviešu strēlnieki''' bija latviešu karavīri, kas '''Latviešu strēlnieku pulku''' sastāvā piedalījās [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]], [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņu]] un [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu kara]] kaujās. Kopumā astoņos strēlnieku pulkos dienēja aptuveni 60 000 kareivju&lt;!-- Jānorāda laiks, kad bija šāds skaits. Vai arī tas ir &quot;izcirkulējušo&quot; cilvēku kopskaits visā pulku pastāvēšanas laika posmā? --&gt;.{{nepieciešama atsauce}}

== Dalība Pirmajā pasaules karā ==

=== Izveide ===
{{see also|Pirmais pasaules karš Latvijā}}
Pirmā pasaules kara sākumā [[Krievijas Impērija]]s karaspēks 1914. gadā iebruka [[Austrumprūsija|Austrumprūsijā]] un kaujās zaudēja divas armijas un ievērojamu daudzumu ieroču un munīcijas. Daudzi no šajās armijās dienējošajiem bija latvieši.

1915. gada 1. aprīlī [[Vācijas Impērija]]s karaspēks iebruka [[Kurzemes guberņa]]s teritorijā un strauji virzījās uz tās galvaspilsētu Jelgavu. 2.—3. aprīlī Krievijas Impērijas karaspēks sekmīgi atsita pirmo uzbrukumu Jelgavai, kaujās izcēlās uz fronti pārmestie Daugavgrīvas apvienotie bataljoni, kuros pārsvarā dienēja latvieši. Vācu karaspēks 7. maijā ieņēma Liepāju, krievu karaspēks veidoja aizsardzības līniju gar [[Venta|Ventu]].
 
Jūlijā sākās vācu [[Kurzemes ofensīva]] — 14. jūlijā viņi forsēja Ventu, 17. jūlijā ieņēma Dobeli, 18. jūlijā Tukumu un Ventspili. 19. jūlijā [[Krievijas Impērijas Valsts Dome]]s latviešu deputāti [[Jānis Goldmanis]] un [[Jānis Zālītis]] publicēja patriotisko uzsaukumu [[Pulcējaties zem latviešu karogiem!|„Pulcējaties zem latviešu karogiem!”]]. Straujais vācu uzbrukums izraisīja [[Pirmā pasaules kara latviešu bēgļi|latviešu bēgļu kustību]], Kurzemes un Zemgales latviešu iedzīvotāju daļai bēgot uz [[Vidzemes guberņa|Vidzemes guberņu]] un Rīgu, tālāk uz Krieviju.
 
Kaut gan Krievijas valdība neuzticējās nacionālām bruņotajām vienībām, ņemot vērā [[Lielā atkāpšanās (1915)|Lielo atkāpšanos]] un kritisko armijas stāvokli, armijas vadība atļāva darboties [[Latviešu strēlnieku bataljonu organizācijas komiteja]]i. Kad 1. augustā vācu karaspēks ieņēma Jelgavu, Ziemeļrietumu frontes pavēlnieks Rīgas aizstāvēšanai pavēlēja no latviešu brīvprātīgajiem saformēt 1. Daugavgrīvas un 2. Rīgas latviešu strēlnieku bataljonus. 12. augustā Rīgā sākās brīvprātīgo uzņemšana (tas ir, līdzās izsludinātajai [[mobilizācija]]i). Pirmajā pieņemšanas dienā pieteicās 71 brīvprātīgais. Drīz brīvprātīgo uzņemšana sākta arī Cēsīs, Valmierā, Valkā, citās Latvijas pilsētās, kā arī Tērbatā, Rēvelē, Petrogradā, Maskavā un citās pilsētās, kur atradās evakuētie vai bēgušie iedzīvotāji no Latvijas. 1915. gadā pieteicās 6292 brīvprātīgie, 1916. gadā — 1800 brīvprātīgo, kas kopā ir ap 8000. Tā kā 1916. gada oktobrī, notiekot latviešu bataljonu pārveidošanai par pulkiem, strēlnieku bija vairāk nekā 30 000, lielāko daļu kareivju veidoja iesauktie.

12. septembrī vācu karaspēks ieņēma [[Jaunjelgava|Jaunjelgavu]], 23. oktobrī [[Ilūkste|Ilūksti]]. Krievu karaspēks Daugavas kreisajā krastā saglabāja stipru aizsardzības placdarmu, ko nosauca par Ikšķiles priekštilta nocietinājumu (vēlāk nodēvētu par [[Nāves sala|Nāves salu]]). Latviešu strēlnieku galvenais panākums bija frontes līnijas nostabilizēšana pie Rīgas 1915. gadā un tās noturēšana līdz 1917. gada rudenim. Ieņemot Rīgu, vāciešiem būtu atvērtas durvis uz Krievijas Impērijas galvaspilsētu [[Petrograda|Petrogradu]].

=== 1915. gada kaujas ===
Sākotnēji plānoto divu latviešu bataljonu vietā ātri tika izveidoti trīs bataljoni, kurus norīkoja aizsargāt Rīgu. 23. oktobrī [[1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku bataljons]] tika nosūtīts uz fronti — 1. un 4. rota uz [[Olaine|Olaini]], bet 2. un 3. rota uz dienvidiem no [[Babītes ezers|Babītes ezera]]. 1. strēlnieku bataljona pirmās cīņas notika 1915. gada 25. oktobrī pie „Mangaļu” mājām [[Maztīrelis|Tīreļpurvā]] un 29. oktobrī pie [[Plakanciems|„Plakanu”]] mājām [[Misa (upe)|Misas]] krastos. Latviešu strēlniekiem izdevās atspiest vācu vienības. 28. oktobrī [[Rīgas Latviešu biedrība]]s namā notika sēru mītiņš un pirmo trīs Tīreļpurva kaujā kritušo — [[Jēkabs Voldemārs Timma|Jēkaba Voldemāra Timmas]], [[Jānis Gavenas|Jāņa Gavenas]] un [[Andrejs Stūris|Andreja Stūra]] izvadīšana uz jaunajiem Rīgas [[Brāļu kapi]]em.

26. oktobrī uz fronti pie [[Ķekava]]s devās arī [[2. Rīgas latviešu strēlnieku bataljons]], kas steidzami tika pārsviests uz [[Sloka (Jūrmala)|Sloka]]s apkārtni, kur 31. oktobrī atsita vācu uzbrukumu. 5. novembrī kaujās Slokas — Ķemeru apkārtnē iesaistījās arī [[3. Kurzemes latviešu strēlnieku bataljons]]. Pēc šīm cīņām tika izsludināta vispārēja latviešu mobilizācija, kurā tika izveidoti vēl pieci latviešu strēlnieku [[Bataljons|bataljoni]], kā arī viens rezerves bataljons.

=== 1916. gada kaujas ===
{{Pamatraksts|Kaujas pie Ķekavas (1916)}}
[[Attēls:Vacietis, Auzans, Mangulis.jpg|thumb|270px|[[2. Latviešu strēlnieku brigāde]]s virsnieki 1916. gada beigās pie štāba ēkas bijušajā [[Ķemeri|Ķemeru]] kūrmājā. No kreisās — [[Jukums Vācietis]], [[Andrejs Auzāns]], [[Gustavs Mangulis]].]]
Aktīva karadarbība Rīgas frontē atsākās 1916. gada 21. martā, kad 1. un 2. latviešu strēlnieku bataljoni [[Kaujas pie Ķekavas (1916)|kaujās pie Ķekavas]] pārrāva vācu nocietinātās pozīcijas pie Rīgas — Bauskas šosejas Ķekavas apkārtnē. Šim panākumam nesekoja lielāks Krievijas karaspēka uzbrukums.

Krievijas [[12. armija (Krievijas Impērija)|12. armijas]] vadība plānoja 1916. gada vasarā pie [[Roja]]s izcelt vairāk kā 30 000 vīru lielu desantu. Veicot šādu kombinētu operāciju, bija iecerēts ieņemt Kurzemes ziemeļdaļu. Latviešu strēlnieku bataljonu izlūkiem uzdeva pastiprināti izlūkot vācu nocietinājumus un sagatavot to detalizētus zīmējumus. No 13. jūlija līdz 17. augustam latviešu strēlnieku bataljoni gatavojās plānotajai jūras desanta operācijai. Desanta grupējuma sastāvā iekļāva 31 kājnieku bataljonu, 12 kavalērijas eskadronus, 72 lielgabalus, 142 ložmetējus. Desanta operācijas sagatavošanas kontekstā tika mainīta bataljonu pakļautība, 23. jūlijā tos iekļāva 21. armijas korpusa sastāvā. Vācijas [[8. armija (Vācijas Impērija)|8. armijas]] vadība jau krietnu laiku pirms desanta operācijas sākuma bija informēta par šo Krievijas 12. armijas plānoto aktivitāti un veica attiecīgos pasākumus. Vācu spiegi fiksēja [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]] sapulcēto 11 transportkuģu vienību, un plānoto iebruku Kurzemē atcēla.

[[Kaujas pie Ķekavas (1916)|Kaujas pie Ķekavas]] atsākās 16. — 22. jūlijā, kurās pirmo reizi piedalījās visi latviešu bataljoni, izņemot [[5. Zemgales latviešu strēlnieku pulks|5. Zemgales latviešu strēlnieku bataljonu]], kas cīnījās pie Olaines un [[3. Kurzemes latviešu strēlnieku pulks|3. Kurzemes latviešu strēlnieku bataljonu]], kas cīnījās [[Nāves sala|Nāves salā]]. Pēc jūlija neveiksmīgajiem uzbrukumiem [[12. armija (Krievijas Impērija)|Krievijas 12. armijas]] komandieris ģenerālleitnants [[Radko Dimitrijevs]] nolēma uzsākt lielāku latviešu strēlnieku vienību veidošanu. Uzreiz divas brigādes ar četriem pulkiem katrā nevarēja noformēt, jo 1. Daugavgrīvas, 6. Tukuma un 7. Bauskas bataljons bija cietuši smagus zaudējumus tikko notikušajās kaujās. Savukārt 3. Kurzemes bataljons līdz augusta beigām sargāja Nāves salu. Šādā situācijā tika nolemts izveidot Apvienoto latviešu strēlnieku brigādi, kuru uzdeva komandēt pulkvedim Andrejam Auzānam. Pēc jūras desanta operācijas atcelšanas no 17. augusta šajā brigādē iekļāva arī 4. Vidzemes latviešu strēlnieku bataljonu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://latviesustrelniekusaraksts.lv/Kaujas_darbiba/Book_4.html |title=Jānis Hartmanis. 4. VIDZEMES LATVIEŠU STRĒLNIEKU PULKS 1915-1917.  Rīga: 2015. |access-date={{dat|2016|09|30||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20170423004335/http://latviesustrelniekusaraksts.lv/Kaujas_darbiba/Book_4.html |archivedate={{dat|2017|04|23||bez}} }}&lt;/ref&gt;

1916. gada 8. oktobrī (25. septembrī pēc vecā stila) Nāves salā notika vācu gāzu uzbrukums, kas pēc sava apjoma bija pirmais un lielākais šāda veida ieroču pielietojums pretinieka iznīcināšanai Pirmajā pasaules karā Latvijā. Saindējās 120 strēlnieki no 2. Rīgas latviešu strēlnieku bataljona, kas astoņas dienas izturēja Nāves salā. Strēlniekiem tika dota pavēle nosargāt pozīcijas par katru cenu, tomēr Krievijas armija Nāves salu nekad neizmantoja uzbrukumam. Pēc šīm kaujām 1916. gada 4. novembrī, tā kā latviešu strēlnieku bataljonu izmērs bija pieaudzis no sākotnējām 4 uz 8 rotām, tos pārveidoja par pulkiem divu bataljonu sastāvā un vienības apvienojot izveidoja divas latviešu strēlnieku brigādes. 6. decembrī pie abām strēlnieku brigādēm tika izveidotas lazaretes un dezinfekcijas nodaļas.

=== 1917. gada kaujas ===
[[Attēls:Latviesu strelnieki 1917.jpg|thumb|270px|[[4. Vidzemes latviešu strēlnieku pulks|4. Vidzemes latviešu strēlnieku pulka]] strēlnieki ar karogiem prasot [[Latvijas autonomijas idejas|Latvijas autonomiju]] [[Februāra revolūcija]]s upuru piemiņas demonstrācijas laikā Rīgā 1917. gada 23. martā.]]
 
Visslavenākās latviešu strēlnieku cīņas norisinājās 1917. gada 5. — 11. janvārī (1916. gada 23. — 29. decembrī pēc vecā stila), kad 12. Krievijas 12. armijas pavēlniecība izplānoja „Jelgavas operāciju” ar mērķi strauja uzbrukuma veidā ieņemt Zemgales lielāko daļu. Par uzbrukuma vietu Rīgas frontē tika izvēlēts purvains apvidus starp [[Babītes ezers|Babītes ezeru]] un [[Olaine|Olaini]], kuru dēvēja par [[Maztīrelis|Tīreļa purvu]]. Šīs cīņas vēsturē iegājušas kā [[Ziemassvētku kauja]]s. Pirms kaujas operācijas 3. janvārī abas latviešu strēlnieku brigādes apvienoja vienā divīzijā (komandieris — ģenerālis [[Augusts Ernests Misiņš]]). Kaujas sākās 5. janvārī (1916. gada 23. decembrī pēc vecā stila) un ilga sešas dienas. Tajās pirmo reizi piedalījās visi astoņi latviešu strēlnieku pulki. Pēc [[Frīdrihs Briedis|Frīdriha Brieža]] ieteiktā plāna, bija paredzēts sadalīt spēkus divās grupās, un dot triecienu uzreiz divās vietās. Taču netika sniegts nepieciešamais artilērijas atbalsts, ejas plašajos [[dzeloņstieple|dzeloņstiepļu]] laukos bija izveidotas nepilnīgi un latviešu kareivji bija spiesti skriet dzeloņstiepļu biezoknī tieši pretī vācu ložmetēju ligzdām. Par spīti tam, nocietinājumus izdevās pārraut un ieiet vairākus kilometrus vācu teritorijā. Armijas vadība nebija spējīga izmantot šos panākumus, un izvērst spēcīgu uzbrukumu pret vāciešiem. 1917. gada 22. — 31. janvārī notika [[Janvāra kauja]], kuras laikā vācieši centās atgūt Ziemassvētku kauju laikā zaudētās teritorijas.

Ziemassvētku un Janvāra kaujās strēlnieki izrādīja lielu varonību, taču vienlaikus cieta lielus zaudējumus. Krievijas armija šo kauju laikā zaudēja apmēram 26 000 kareivju, no kuriem 9000 bija strēlnieki — apmēram trešā daļa no visiem strēlnieku spēkiem. Ziemassvētku kauju neveiksmīgā vadība strēlniekos radīja aizvien lielāku neapmierinātību ar armijas vadību. Izplatījās baumas par nodevību pret latviešu formējumiem. 7. februārī ģenerālis [[Mihails Aleksejevs]] pieprasīja kara ministram iecelt komisiju Rīgas frontes notikumu izmeklēšanai, bet tas nenotika [[Februāra revolūcija]]s dēļ. Tajā tika gāzts imperators [[Nikolajs II Romanovs]] un lielākā daļa strēlnieku bija gatavi atbalstīt radikālos boļševikus, kuri solīja izbeigt karu, kā arī netraucēt Krievijas Impērijas tautām veidot neatkarīgas valstis vai autonomijas.
[[Attēls:Iskolastrela pirmais sastāvs 1917.jpg|thumb|270px|[[Iskolats|Iskolata]] pirmais sastāvs 1917. gada aprīlī. 1. rindā trešais no kreisās − K. Pētersons, ceturtais − P. Bārda, piektais − apakšpulkvedis [[Voldemārs Ozols|V. Ozols]] (priekšsēdētājs), astotais − A. Pētersons.]]
1917. gada septembra sākumā 2. latviešu strēlnieku brigāde piedalījās [[Kauja pie Mazās Juglas|Kaujā pie Mazās Juglas]]. 1. septembrī Vācijas karaspēks sāka [[Rīgas operācija|Rīgas operāciju]] forsējot Daugavu pie Ikšķiles. 2. septembrī Pirmā Latviešu strēlnieku brigāde no Olaines atkāpās uz Rīgu, bet Otrā brigāde 26 stundas noturēja pozīcijas pie [[Mazā Jugla|Mazās Juglas]] pret uzbrūkošajiem vācu spēkiem. Pateicoties tam, 12. krievu armija neiekļuva aplenkumā un paspēja atkāpties no Rīgas kas krita vāciešu rokās. Fronte nostabilizējās pie [[Sigulda]]s.

== Dalība 1917. gada Krievijas revolūcijās ==
[[Februāra revolūcija|Februāra revolūcijā]] latviešu strēlnieki tieši nepiedalījās. Pēc šīs revolūcijas latviešu pulkos savu darbību izvērsa sociāldemokrātu pulciņi, tāpat kā citās Petrogradas kara apgabala karaspēka vienībās, latviešu pulkos un rotās sāka vēlēt kareivju komitejas. Atšķirībā no daudzām citām Krievijas karaspēka daļām latviešu pulkos tika saglabāta disciplīna, starp kareivjiem un virsniekiem bija labvēlīgākas attiecības.

1917. gada 9.—11. aprīlī (j.s.) Rīgā sapulcējās Latviešu strēlnieku 1. kongress (176 strēlnieki un 14 virsnieki), kurā izveidoja Latviešu strēlnieku pulku apvienoto padomi. 11. aprīlī kongress ievēlēja Latviešu strēlnieku pulku apvienotās padomes izpildkomiteju — [[Iskolastrels|Iskolastrelu]] (22 strēlnieku un 6 virsnieku pārstāvji). Latviešu strēlnieku pulku apvienotā padome izteica neuzticību [[Jānis Goldmanis|Jānim Goldmanim]] un [[Jānis Zālītis|Jānim Zālītim]] — valsts domniekiem, kas ierosināja latviešu vienību izveidi Krievijas Impērijas armijā. Kongress nolēma likvidēt Latviešu strēlnieku bataljonu organizācijas komiteju.

Laikā starp abām Krievijas 1917. gada revolūcijām norisa latviešu strēlnieku revolucionizēšanās, tiešāk sakot, [[Boļševiki|boļševizēšanās]] — arvien lielāku ietekmi strēlnieku organizācijās ieguva [[Latvijas Sociāldemokrātija]]s (LSD) biedri (Iskolastrela pirmajā sastāvā no 28 locekļiem lielākā daļa bija bezpartijiski, maijā ievēlētajā Iskolastrelā no 50 locekļiem vairāk nekā puse bija LSD biedri), turklāt pašā LSD vairākums biedru bija boļševiki un partijas vadība (Centrālkomiteja) bija boļševistiska, Latviešu strēlnieku 2. un 3. kongress pieņēma boļševistiskas rezolūcijas, kurās izteica neuzticību [[Krievijas Pagaidu valdība]]i, pieprasīja izbeigt karu un nodot varu strādnieku, kareivju un bezzemnieku deputātu [[Padomes|padomēm]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/1917-gada-17-maija|title=1917. gada 17. maijā|website=la.lv|date=17.05.2017}}&lt;/ref&gt; Attiecības starp latviešu strēlniekiem un virsniekiem pasliktinājās, daļa virsnieku pameta savas daļas.

[[Oktobra revolūcija|Oktobra revolūcijā]] pēc [[Sanktpēterburga|Petrogradā]] notikušā apvērsuma [[12. armija (Krievijas Impērija)|12. armijas]] rajona [[Kara revolucionārās komitejas|Kara revolucionārā komiteja]] (KRK) izdeva manifestu par bruņotas sacelšanās sākumu Latvijā. Vidzemē apvērsumu īstenoja latviešu strēlnieku pulki: 9. novembra (jaunais stils) rītā [[1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku pulks|1. Daugavgrīvas]] un [[3. Kurzemes latviešu strēlnieku pulks]] atstāja savu apmetni pie [[Sigulda]]s un bez kaujām tajā pat dienā ieņēma [[Cēsis]]; [[6. Tukuma latviešu strēlnieku pulks|6. Tukuma]] un [[7. Bauskas latviešu strēlnieku pulks]] izvirzījās no [[Limbaži]]em un [[Ainaži]]em un 11. novembrī ieņēma [[Valmiera|Valmieru]], abās apriņķu pilsētās nodibinātas kara revolucionārās komitejas; 20. novembrī likvidēts 12. armijas štābs [[Valka|Valkā]], kad pilsētu bez kaujas ieņēma [[6. Tukuma latviešu strēlnieku pulks|6. Tukuma latviešu strēlnieku pulka]] un 436. Novaja Ladogas kājnieku pulka daļas; [[Rezerves latviešu strēlnieku pulks]] atradās [[Tartu|Tērbatā]] un pēc pāriešanas vietējās Kara revolucionārās komitejas rīcībā ieņēma dzelzceļu, novēršot iespēju Pagaidu valdībai uzticīgās karaspēka daļas pārsviest uz Petrogradu.

=== Padomju Krievijas sākotnējā dienestā ===
Pēc [[Oktobra revolūcija]]s 1917. gada 4. decembrī Iskolats saņēma pieprasījumu sūtīt vienu latviešu strēlnieku pulku Petrogradas aizstāvēšanai. 6. decembrī&lt;!-- Vajag precizēt abus pēdējos datumus --&gt; 6. Tukuma latviešu strēlnieku pulks (ap 2500 cilvēku) ieradās Petrogradā un tam kopā ar Baltijas flotes jūrniekiem tika uzdota vairāku objektu apsargāšana, tostarp [[Taurijas pils]], kur savas sēdes turēja vēlāk padzītā [[Viskrievijas Satversmes sapulce]]. 9. decembrī Petrogradā ieradās latviešu strēlnieku pulku apvienotā rota (248 strēlnieki un 5 virsnieki), kurai uzticēja apsargāt [[Padomju Krievija]]s valdību (Tautas komisāru padome, TKP) [[Smoļnijs|Smoļnijā]]. Rota tika papildināta no latviešu strēlnieku pulkiem un pārveidota par bataljonu (februārī tajā bija 509 strēlnieki). Par tā komandieri 11. decembrī ievēlēts [[Jānis Pētersons]], par viņa palīgu — Pēteris Vanags. Apvienotais bataljons apsargāja TKP vilcienu 1918. gada martā, kad notika galvaspilsētas maiņa no Petrogradas uz Maskavu. Tā paša gada maijā bataljons pārveidots par 9. latviešu strēlnieku padomju pulku, kurš līdz oktobrim sargāja [[Maskavas kremlis|Kremli]] — jauno TKP rezidenci.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Ceļš uz Latvijas valsti. 1914—1922|last=Vārpa|first=Igors|publisher=Jumava|year=2012|isbn=978-9934-11-060-3|pages=99.—112}}&lt;/ref&gt;

1917. gada 30. decembrī Padomju Krievijas augstākais virspavēlnieks praporščiks [[Nikolajs Kriļenko]] pavēlēja izveidot Latviešu strēlnieku korpusu, par komandieri ieceļot 12. armijas pavēlnieka pienākumu izpildītāju [[Jukums Vācietis|Jukumu Vācieti]], par štāba priekšnieku — Aleksandru Kosmatovu. Jaunais korpuss veidots uz Apvienotās Latviešu strēlnieku divīzijas pamata.
[[Attēls:Vidzemes un Latgales okupācija 1918. gada februārī.jpg|thumb|270px|Vidzemes un Latgales okupācija [[Operācija &quot;Dūres sitiens&quot;|Operācijas &quot;Dūres sitiens&quot;]] ietvaros 1918. gada 18. — 22. februārī. Redzamas latviešu strēlnieku plānotās aizsardzības līnijas no [[Saulkrasti]]em (''Neubad'') līdz [[Koknese]]i (''Kokenhusen'').]]'''Apvienotās Latviešu strēlnieku divīzijas struktūra (1917)'''
{|
| valign=top |
'''[[1. Latviešu strēlnieku brigāde]]''' (komandieris ģenerālis [[Augusts Ernests Misiņš]]):
* [[1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku pulks]] (''1-й Латышский стрелковый Усть-Двинский полк'')
* [[2. Rīgas latviešu strēlnieku pulks]] (''2-й Латышский стрелковый Рижский полк'')
* [[3. Kurzemes latviešu strēlnieku pulks]] (''3-й Латышский стрелковый Курземкий полк'')
* [[4. Vidzemes latviešu strēlnieku pulks]] (''4-й Латышский стрелковый Видземский полк'')
| valign=top |
'''[[2. Latviešu strēlnieku brigāde]]''' (komandieris pulkvedis [[Andrejs Auzāns]]):
* [[5. Zemgales latviešu strēlnieku pulks]] (''5-й Латышский стрелковый Земгальский полк'')
* [[6. Tukuma latviešu strēlnieku pulks]] (''6-й Латышский стрелковый Тукумский полк'')
* [[7. Bauskas latviešu strēlnieku pulks]] (''7-й Латышский стрелковый Баускский полк'')
* [[8. Valmieras latviešu strēlnieku pulks]] (''8-й Латышский стрелковый Валмиерский полк'')
* [[Rezerves latviešu strēlnieku pulks]]
|}
Veidojot latviešu korpusu, abas brigādes pārveidotas par divīzijām. Par pirmās divīzijas komandieri iecelts 7. pulka komandieris pulkvedis [[Gustavs Mangulis]], par otrās — 8. pulka komandieris pulkvedis [[Pēteris Avens]]. Korpusa formēšanu pārtrauca vācu uzbrukums 1918. gada februārī.

== Dalība Krievijas Pilsoņu karā ==
{{pamatraksts|Krievijas pilsoņu karš}}

=== Baltie strēlnieki ===
1917. gada [[Krievijas revolūcija]]s laikā starp Februāra un Oktobra revolūcijām, latviešu strēlnieku pulkos intensīvi darbojās sarkanie aģitatori, tomēr liela daļa strēlnieku, īpaši virsniecība un inteliģence, saglabāja politisko neitralitāti vai pat iebilda lielinieku idejām. Dažos no pulkiem (piemēram, 1.Daugavgrīvas pulkā, pulkveža F. Brieža vadībā) veica reorganizācijas, izveidojot vienības, kuras nebija komunistisko ideju ietekmē. Šīs vienības nereti bija ar ievērojami augstāku kaujasspēju par lielinieku ietekmētajām.{{nepieciešama atsauce}}

Daudzi virsnieki (viņu starpā arī [[Frīdrihs Briedis]], [[Kārlis Goppers]], [[Rūdolfs Bangerskis]] u.c.) pameta lielinieku ideju pārņemtos pulkus, kuros izvērsās revolucionārais disciplīnas sabrukums. Viena daļa aktīvi iesaistījās cīņā pret sarkanajiem krievu [[Baltā kustība|balto kustības]] armijās. No Krievijā esošajiem nacionāli noskaņotajiem latviešu strēlniekiem Sibīrijā saformēja divas karaspēka vienības — [[Imantas pulks|Imantas pulku]] un [[Troickas bataljons|Troickas bataljonu]], tomēr pirmais neiesaistījās Krievijas Pilsoņu kara kaujās un otrais iesaistījās minimāli. Tā kā 1919. gada otrajā pusē [[Kolčaks|Kolčaka]] armija tika sakauta un strauji atkāpās, pulki ar kuģiem no Tālajiem Austrumiem tika nogādāti Latvijas Republikā.

=== Sarkanie strēlnieki ===
[[Attēls:Breastplate of Latvian Riflemen.jpg|thumb|270px|Latviešu sarkano strēlnieku divīzijas krūšu nozīme [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas Pilsoņu kara]] laikā (1918—1920).]]
Pēc lielinieku organizētās [[Oktobra revolūcija]]s 1917. gada rudenī latviešu strēlnieku daļas saglabāja disciplīnu un to komandieris pulkvedis [[Jukums Vācietis]] no 1918. gada 4. septembra līdz 1919. gada 8. jūlijam bija pirmais [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] virspavēlnieks.

Ir dažādi iemesli, kāpēc strēlnieki atbalstīja boļševikus un cīnījās pret balto armijām:
* Viņi labi atcerējās 1905. gada revolūcijas nežēlīgo apspiešanu;
* Latvijā bija plašs atbalsts sociālistu idejām;
* Boļševiki solīja [[Latvijas Padomju valdības 1918. gada 17. decembra manifests|atzīt Latvijas neatkarību]].

==== 1918. gadā ====
Pēc Rīgas ieņemšanas un Oktobra revolūcijas Vācijas karaspēks pārtrauca karadarbību pret Krievijas jauno valdību, tādēļ 1918. gada sākumā latviešu strēlnieku pulkus boļševiku valdība izmantoja kā t. s. „Latviešu revolucionāros priekšpulkus” pretpadomju sacelšanos apspiešanai. 1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku pulka 4. un 6. rotas un 4. Vidzemes latviešu strēlnieku pulka 1. bataljons 22. janvārī devās uz [[Rogačeva|Rogačevu]], kur 3.—13. februārī apspieda 1. Poļu korpusa sacelšanos Baltkrievijā ģenerāļa [[Jozefs Dovbors-Musņickis|J. Dovbora-Musņicka]] (''J. Dowbór-Muśnicki'') vadībā. Savukārt 3. Kurzemes latviešu strēlnieku pulks 24. janvārī no Cēsīm devās pret ģenerāļa Kaļedina komandēto Donas kazaku karaspēku Dienvidkrievijā. Jukums Vācietis savos memuāros vēlāk rakstīja: „Gandrīz katram latviešu strēlniekam un oficierim bija bēdīgas atmiņas par tām mežonībām, kuras pastrādāja Latvijas baroni kopā ar krievu ģenerāļiem pie latviešu tautas mazturīgām aprindām. Katram bija atmiņā nošautais vai pakārtais tēvs, māte, brālis, tuvāks radinieks vai draugs.”&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://vip.latnet.lv/lpra/karotaji.htm |title=Viesturs Sprūde. Karotāji ar raksturu, nevis nelieši. &quot;Latvijas Avīze&quot;, 2004. gada 05. februāris |access-date={{dat|2011|01|01||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20091001202225/http://vip.latnet.lv/lpra/karotaji.htm |archivedate={{dat|2009|10|01||bez}} }}&lt;/ref&gt;

1918. gada februārī, pirms vācieši ieņēma visu Latvijas teritoriju, latviešu strēlnieku skaits Latvijā bija tikai 9,5 tūkstoši (ar rezerves pulku), Padomju Krievijā bija vēl 5,5 tūkstoši. Pēc [[Brestļitovskas miera līgums|Brestļitovskas miera sarunu]] izjukšanas 18.—22. februārī [[8. armija (Vācijas Impērija)|Vācijas 8. armija]] pārgāja uzbrukumā, bez nopietnas pretestības ieņēma visu Latvijas teritoriju un pēdējās latviešu strēlnieku militārās daļas atstāja dzimteni. 18. martā Iskolastrels nolēma demobilizēt visas vecās latviešu strēlnieku vienības un izveidot revolucionārās kaujas vienības. 6. aprīlī pēc [[Brestļitovskas miera līgums|Brestļitovskas miera līguma]] nosacījumiem 2. latviešu strēlnieku divīzija tika izformēta&lt;!-- bet pirmā divīzija? --&gt;. No 6. Tukuma pulka apakšvienībām izveidots atsevišķais 6. Torošinas latviešu strēlnieku pulks, kuru komandēja Kārlis Hercbergs, šis pulks [[Pleskavas guberņa|Pleskavas guberņā]] apsargāja demarkācijas līniju starp Vāciju un Krieviju.

1918. gada 13. aprīlī tika izveidota Latviešu strēlnieku divīzija ([[Latdivīzija]]) kā [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] daļa Jukuma Vācieša vadībā, kuras sastāvā ietilpa 3 brigādes ar 3 strēlnieku pulkiem katrā, kavalērijas pulks, sapieru bataljoni, vieglās un smagās artilērijas divizioni un aviācijas daļa. Divīzijā bija ap 24 000 strēlnieku, 9000 durkļu, 2000 zobenu, 400 ložmetēju, 80 lielgabalu, 20 lidmašīnu. Cilvēku krājumu Latdivīzijas papildināšanai nodrošināja aptuveni pusmiljons Latvijas iedzīvotāju, kas pasaules karā evakuēti vai [[Pirmā pasaules kara latviešu bēgļi|devušies bēgļu gaitās]] uz Iekškrieviju.

No 7. Bauskas pulka daļas 1918. gadā izveidotais Liepājas pulks iekļauts Latdivīzijā 1919. gadā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://latvjustrelnieki.lv/ru/statji-95941/%D0%BB%D0%B0%D1%82%D1%8B%D1%88%D1%81%D0%BA%D0%B8%D0%B5-%D1%81%D1%82%D1%80%D0%B5%D0%BB%D0%BA%D0%B8-%D0%B2-%D0%BF%D0%B5%D1%80%D0%B2%D1%8B%D1%85-%D0%B1%D0%BE%D1%8F%D1%85-%D0%BD%D0%B0-%D0%B2%D0%BE%D1%81%D1%82%D0%BE%D1%87%D0%BD%D0%BE%D0%BC-%D1%84%D1%80%D0%BE%D0%BD%D1%82%D0%B5:-%D1%83%D1%80%D0%B0%D0%BB-%D0%B8-%D0%BF%D1%80%D0%B8%D0%BA%D0%B0%D0%BC%D1%8C%D0%B5.|title=Латышские стрелки в первых боях на Восточном фронте: Урал и Прикамье|website=latvjustrelnieki.lv|access-date=19.11.2023}}&lt;/ref&gt; Bez Latdivīzijas vairākās Krievijas pilsētās ([[Saratova|Saratovā]], [[Vitebska|Vitebskā]], [[Penza|Penzā]], [[Arhangeļska|Arhangeļskā]], [[Harkiva|Harkivā]] u.c.) no latviešu strādniekiem izveidotas atsevišķas strēlnieku vienības, lielākā no kurām bija Sevišķo uzdevumu Saratovas latviešu pulks.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

Latviešu strēlnieku divīzija piedalījās antiboļševiku dumpju apspiešanā [[Maskava|Maskavā]], [[Jaroslavļa|Jaroslavļā]], kā arī [[Muroma]]s, [[Ribinska]]s, [[Kaluga]]s, [[Saratova]]s un [[Veļikijnovgoroda|Novgorodas]] pilsētās.

1918. gada 18. jūlijā Jukumu Vācieti iecēla par Austrumu frontes pavēlnieku cīņā pret čehiem, augustā 5. latviešu strēlnieku pulks Jukuma Vācieša vadībā aizstāvēja [[Kazaņa|Kazaņu]], par ko saņēma Revolūcijas Goda Sarkano karogu. 2. septembrī pēc Ļeņina priekšlikuma J.Vācieti iecēla par pirmo Padomju Krievijas visu bruņoto spēku virspavēlnieku. Latviešu strēlnieki piedalījās kaujās pie Volgas, Urālos, Arhangeļskā, Caricinā un citur.

Pēc Vācijas kapitulācijas 1918. gada decembrī latviešu strēlnieki tika nosūtīti atkarot Latvijas teritoriju. Pēc Sarkanās armijas virspavēlniecības 1918. gada 8. decembra 436. direktīvas padomju Rietumu armijas sastāvā tika izveidota [[Latvijas armijas karaspēka grupa]] (''Армейская группа войск Латвии''), kas 1918. gada 29. decembrī tika pakļauta padomju 7. armijai.

===== Somijas Pilsoņu karā =====
1918. gada janvārī Petrogradā esošās 6. latviešu strēlnieku pulka daļas kopā ar Petrogradas [[Sarkanā gvarde|Sarkanās gvardes]] un [[Somijas Sociālistiskā Strādnieku Republika|sarkano somu]] vienībām iesaistījās [[Somijas pilsoņu karš|Somijas pilsoņu karā]]&lt;!-- Kā? Ko darīja? --&gt;. 27. aprīlī 525 6. pulka strēlnieki ieradās Ino fortā Petrogradas tuvumā, kuru kopā ar sarkangvardiem un matrožiem aizstāvēja līdz 14. maijam, kad forts atstāts, uzspridzinot artilērijas baterijas.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|title=История «латышских стрелков». От первых марксистов до генералов КГБ|first=М.|publisher=Издательство Родина|year=2021|last=Полэ}}&lt;/ref&gt;

==== 1919. gadā ====
[[Attēls:Latviešu sarkanie strēlnieki 1919. gada 1. maija parādē Rīgā.jpg|thumb|270px|Latviešu sarkanie strēlnieki 1919. gada 1. maija parādē Rīgā pie bijušā Pētera I pieminekļa (tagad laukums pie [[Brīvības piemineklis|Brīvības pieminekļa]]).]]
[[Attēls:Latviešu strēlnieku divīzija Mogiļevā 1919. gada rudenī.jpg|thumb|270px|Latviešu strēlnieku divīzijas kavalēristi Mogiļevā 1919. gada rudenī.]]
1919. gada 1. janvārī [[Inčukalna kauja|kaujā pie Inčukalna stacijas]] latviešu 1. un 4. latviešu strēlnieku pulki uzvarēja [[Baltijas landesvērs|Latvijas zemessardzi]] un 3. janvārī ieņēma Rīgu. 1919. gada 4. janvārī no latviešu strēlnieku pulkiem un citām karaspēka daļām izveidoja Padomju Latvijas armiju ar divām divīzijām, kas ātri ieņēma gandrīz visu Latvijas teritoriju, izņemot Kurzemes rietumu daļu. 1919. gada pavasarī un vasarā Latvijā dislocēto latviešu strēlnieku noskaņojums strauji mainījās un viņi pārtrauca aktīvi cīnīties pret [[Niedras valdība]]i padotajām karaspēka daļām, kas 1919. gada 22. maijā atguva Rīgu. Liela daļa Sarkanās armijas rindās esošo latviešu strēlnieku Rīgas kauju laikā pārgāja Latvijas armijas pusē un pievienojās [[Dienvidlatvijas brigāde]]i. Tomēr tās vienības, kas padevās vācbaltiešu [[landesvērs|landesvēram]], [[Dzelzsdivīzija]]i vai Igaunijas valdības karaspēkam, tika apšautas. Cīņās Latvijas teritorijā krita ap 3000 Padomju Latvijas armijas sastāvā esošo strēlnieku.

Pēc sakāves Latvijā atlikušās latviešu strēlnieku vienības 1919. gada vasaras beigās tika pārformētas par Latviešu strēlnieku divīziju un nosūtītas pret strauji uzbrūkošo ģenerāļa [[Deņikins|Deņikina]] armiju. Latviešu divīzija veidoja Sarkanās armijas trieciengrupu, kas [[Orlas-Kromu operācija|Orlas-Kromu kaujās]] sakāva Dienvidkrievijas armiju un piespieda to atkāpties līdz Melnās jūras krastam. Latviešu daļas spēlēja lielu lomu arī ģenerāļa [[Judeničs|Judeniča]] Ziemeļrietumkrievijas armijas sakāvē 1919. gada beigās.

==== 1920. gadā ====
1920. gadā Latviešu divīzija piedalījās kaujās pret ģenerāļa [[Pjotrs Vrangelis|Vrangeļa]] armiju Kahovkas placdarmā un [[Perekopa zemesšaurums|Perekopa zemesšaurumā]]. Sarkanās armijas trieciengrupa, kuras sastāvā bija arī latviešu strēlnieki, no 7. līdz 17. novembrim sturmēja Perekopu un ieņēma Eipatoriju. Kā viens no pēdējiem 1920. gada 21. novembrī sadursmē ar [[Mahno]] karavīriem pie [[Saki]]em krita 2. brigādes komandieris [[Fricis Labrencis]].

Pēc [[Latvijas-Krievijas miera līgums|Latvijas — Krievijas miera līguma]] noslēgšanas un Krimas operācijas beigām 1920. gada 28. novembrī Sarkankarogotā Latviešu divīzija tika izformēta un vairāk nekā 11 000 latviešu strēlnieku atgriezās Latvijā.

==== 1921. gadā ====
1921. gada 12. maijā no Maskavas caur [[Zilupes stacija|Zilupes staciju]] Latvijā ieradās pirmais ešelons ar 1200 bijušajiem latviešu sarkanarmiešiem, vagoni bijuši izpušķoti nacionāliem karodziņiem un paši piesprauduši nacionālās nozīmes. Vakarā strēlnieki ieradās Rēzeknē, kur Bēgļu reevakuācijas biedrības priekšnieks Liepiņš un ārlietu ministrijas nodaļas vadītājs Upmanis aizveda bēgļiem jaunākos laikrakstus, Bēgļu reevakuācijas izdoto brošūru &quot;Kas jāzina bēglim, atgriežoties Latvijā&quot; un iepazīstināja atgriezušos ar Latvijas apstākļiem. Otrais ešelons iebrauca pirmajā, bet trešais — trešajā [[Vasarsvētki|vasaras svētku]] dienā.&lt;ref&gt;&quot;[[Latvijas Kareivis]]&quot; Nr. 111., 1921. gada 22. maijā&lt;/ref&gt;
Laikraksta &quot;Latvijas Kareivis&quot; 20. maija rakstā &quot;Sarkanarmiešiem pārnākot&quot; bija vaicājums:&lt;ref&gt;&quot;Latvijas Kareivis&quot; Nr. 109., 1921. gada 20. maijā&lt;/ref&gt; 
 ''Tuvu pie 4000 jaunekļu ir jau pārnākuši Latvijas robežu, un tikpat daudz ir sagaidāms vistuvākā nākotnē. Bet viss viņu vairums, viņu lielākā daļa nekad vairs nepārnāks dzimtenes ārēs, vecāku sētās. Velti gaidīs 20—25 000 latvju mātes savus lolojumus un velti lauzīs savas sirmās galviņas: &quot;Kamdēļ, kamdēļ?&quot;''

==== Pēc kara beigām ====
Daļa sarkano strēlnieku palika Padomju Krievijā, kur vēlāk ieņēma dažādus augstus amatus [[Padomju Savienība|PSRS]] armijā, valsts drošības organizācijās un valsts iestādēs. Lielākā daļa no viņiem 1937. — 1938. gadā tika arestēti un nošauti [[Staļins|Staļina]] [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā sakarā ar [[NKVD &quot;Latviešu operācija&quot;|apsūdzībām pretpadomju sazvērestībā]].

==== Latviešu sarkano strēlnieku divīzijas komandieri (1918—1920) ====
[[Attēls:Streelnieku piemineklis.jpg|thumb|250px|Latviešu strēlnieku piemineklis Rīgā.]]

* [[Jukums Vācietis]] ([[1918]]. gada 13. aprīlī — 17. jūlijā)
* [[Aleksandrs Kosmatovs]] (pienākumu izpildītājs 1918. gada 18. — 25. jūlijā)
* [[Pēteris Avens]] (1918. gada 25. jūlijā — [[1919]]. gada 11. janvārī)
* [[Gustavs Mangulis]] (1919. gada 12. janvārī — 26. martā)
* [[Antons Martusēvičs]] (1919. gada 27. martā — 20. oktobrī)
* [[Frīdrihs Kalniņš]] (1919. gada 20. oktobrī — 1920. gada 4. jūlijā)
* [[Jānis Lācis]] (1920. gada 4. — 15. jūlijā)
* [[Kirils Stucka]] (1920. gada 15. jūlijā — 28. novembrī)

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Literatūra ==
* Jānis Goldmanis „Latviešu strēlnieki vēstures svaru kausos un deklarācija Taurijas pilī par Latvijas atdalīšanos no Krievijas”. — OJ, Chicago 1986.
* Ilmārs Andersons „Gaitu sākums — Latviešu strēlnieki Rīgas frontē, 1915 — 1917”. — Latvijas Žurnālistu savienības komerccentrs, Rīga 1991.
* [http://lacplesis.com/WWI_To_WWII/Strelnieks_Books/Latviesu_Strelniek_No06.pdf „Latviešu strēlnieki”]{{Novecojusi saite}} — Latviešu veco strēlnieku biedrība, Rīga 1936.
* Uldis G̦ērmanis, Jukums Vācietis „Pa aizputinātām pēdām”. — Daugava, 1956.
* Jānis Hartmanis „Latviešu strēlnieki Ķekavas kaujā 1916. gada martā”. — Jumava, Rīga 2012. {{ISBN|9934111403}}
* Aleksandrs Lasmanis „Cerības un vilšanās — latviešu kar̦avīra dzīves stāsts”. — Daugava, Uppsala 1963.
* Kārlis Skalbe „Mazās piezīmes”. — Gulbis, Rīga 1920.
* Arvids Memenis „Latviešu strēlnieki I Pasaules karā”. — Junda, Rīga 1995.
* Jāzeps Ozolin̦š „Virsdzīve — virsnieka atmin̦as”. — Imanta, Valmiera 1997.
* Andris Balcers „Pulcējaties zem latviešu karogiem”. — Zelta grauds, Rīga 2013. {{ISBN|9934840219}}
* Jānis Goldmanis, Edvins Mednis „Latviešu strēlnieki mūžības gaismā”. — Strēlnieks, 1953.
* [[Līgotņu Jēkabs]] „Latweeschu Strehlneeku Bataljoni. Skizes un episodes ar walstsdomneeka J. Goldmana autografu un dauds fotografiskeem usnehmumeem no bataljonu dsihwes”. — J. A. Kukurs, Pēterpils 1916.
* Jānis Sprinģis „Nāves laukos”. — Albatross, Rīga 1932.
* Latvju strēlneeku vēstures komisija „Latwju strehlneeku wehsture”. — Prometejs, Maskava 1934.
* Fricis Veiss &quot;Die baltische Frage im Weltkrieg und in der russischen Revolution&quot;. — Promachos-Verlag, Bern-Belp 1917.
* Alfred von Hedenström &quot;Rigaer Kriegschronik 1914 — 1917&quot;. — Deutsche Verlags-Anstalt, Stuttgart 1922.
* Владимир Савельевич Войтинский [http://krotov.info/libr_min/03_v/oy/tinsky_6.htm «1917-й. Год побед и поражений»] — ТЕРРА-Книжний клуб, Москва 1999.
* «Mémoire sur la Latvia présenté par la délégation lettone à la Conférence de la paix». — Paris 1919.
* Uldis Ģērmanis &quot;Oberst Vācietis und die lettischen Schützen im Weltkrieg und in der Oktoberrevolution&quot;. — Almqvist &amp; Wiksell, Stockholm 1974.
* Minelis Valters &quot;Lettland, seine Entwicklung zum Staat und die baltischen Fragen&quot;. — Rome 1923.
* Ilze Krīgere &quot;A good soldier — a satiated soldier, what the Latvian riflemen ate and drank in the First World War&quot;. — Latvian War museum, Rīga 2013. {{ISBN|9934827034}}
* A. Jakubovičs «צען יאר פאראײן : באלטישער אידישער קריגס־איװאלידן פארבאנד אלמאנאך /» (Fareyniḳṭer Balṭisher Idisher Ḳrigs-Inṿalidn Farband). — Rīga 1938.

== Ārējās saites ==
* [http://www.lacplesis.com/Latviesu_Strelnieki/Book_1-34names.pdf Grāmatās &quot;Latviešu strēlnieki&quot; minēto 2079 personu alfabētisks uzskaitījums]{{Novecojusi saite}}
* [http://www.citariga.lv/lat/vecriga/laukumi/latviesu-strelnieku-laukums/ Strēlnieku laukums portālā Cita Rīga]
* [https://web.archive.org/web/20060515213638/http://artofwar.ru/w/wolkow_nikolaj_wladimirowich/text_0490.shtml Strēlnieki Krievijas pilsoņu karā]
* [http://www.karamuzejs.lv/ Latvijas Kara muzejs]
* [http://www.youtube.com/watch?v=VH0uFI6YMmI Latviešu strēlnieku cīņu gaitas]
* [http://encyclopedia2.thefreedictionary.com/Latvian+Rifles Latvian Rifles] (angliski)
* [http://latviesustrelniekusaraksts.lv/index.html Latviešu Strēlnieku Saraksts 1915-1917]

== Audiovizuālās norādes ==
* [https://www.youtube.com/watch?v=Ft1IyfpDfcg Strēlnieku zvaigznājs] — Jura Podnieka studija 2010.
* [https://www.youtube.com/watch?v=tRMiMvYAQlQ Dvēseļu putenis] — studija Kultfilma.
* [http://ltv.lsm.lv/lv/raksts/11.11.2015-zem-latviesu-karogiem.-varonu-dzimsana-7.id59736/ Zem latviešu karogiem. Varoņu dzimšana]{{Novecojusi saite}} — dokumentālā filma.

== Skatīt arī ==
* [[Iskolats]]
* [[Jukums Vācietis]]
* [[Latvijas brīvības cīņas]]
* [[Pirmais pasaules karš Latvijā]]
* [[Latvju kareivju nacionālā savienība]]

[[Kategorija:Latviešu strēlnieki| ]]
[[Kategorija:Pirmais pasaules karš]]</text>
      <sha1>1z24fpjo31489jajtrkgsphyb8cjtms</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Sēļi</title>
    <ns>0</ns>
    <id>5306</id>
    <revision>
      <id>4047735</id>
      <parentid>3994960</parentid>
      <timestamp>2024-04-25T15:13:29Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Peisatai</username>
        <id>107116</id>
      </contributor>
      <comment>par selu nosaukuma izcelsmi</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="16147" xml:space="preserve">{{Citas nozīmes|vēsturi|Sēļi (nozīmju atdalīšana)|Sēļi}}
[[Attēls:Balti ap 13.gs.svg|thumb|300px|right|Aptuvenā sēļu apdzīvotā teritorija Daugavas kreisajā krastā 12. gadsimtā.]]
'''Sēļi''' (no {{val|liv|sälli}} — 'augšējie [ļaudis]' vai lietuviešu ''selėti'' “plūst&quot;) bija [[Balti|baltu]] tauta, kas apdzīvoja [[Daugava]]s un [[Lielupe]]s baseinus uz austrumiem no [[Daugavas līvi]]em un [[Upmale (zeme)|Upmales]] ([[zemgaļi]]em). Daugavas labajā krastā viņi dzīvoja pamīšus ar [[letgaļi]]em un bija pakļauti [[Jersika (valsts)|Jersikas]] un [[Koknese (valsts)|Kokneses]] valdniekiem, bet kreisajā krastā viņu zemes robežojās ar [[Nalsene]]s un [[Lietava (zeme)|Lietavas]] zemēm. Viņu apdzīvotās teritorijas ziemeļu daļa laikā no 1208. līdz 1256. gadam tika iekļauta [[Livonija]]s sastāvā, un sēļi, veidojoties [[latvieši|latviešu]] tautai, saplūda ar letgaļiem. Dienvidu daļa pēc ilgstošiem kariem starp [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeni]] un [[Lietuvas dižkunigaitija|Lietuvas dižkunigaitiju]] 14.—15. gadsimtā tika iekļauta [[Lietuva]]s sastāvā, kur saplūda ar [[Aukštaitija]]s [[lietuvieši]]em.

== Apdzīvotā teritorija un etnoģenēze ==

Sēļu apdzīvotā teritorija vēsturiski dēvēta ne tikai par [[Sēlija (zeme)|Sēliju]], bet arī par Augšzemi vai Augškurzemi. Pats sēļu nosaukums radies no līvu vārda ''sälli'', kas nozīmē augšējie (t.i., ļaudis).&lt;ref name=&quot;LKV&quot;&gt;Latviešu konversācijas vārdnīcas I. sējuma 1198. sleja, Rīga, 1927.—1928. gads&lt;/ref&gt; Valodnieks Vladimirs Toporovs uzskatīja, ka sēļu nosaukumam ir hidronīmiska izcelsme, no tāda upes nosaukuma kā ''Sėliupis'' un tālāk no lietuviešu ''selėti'' “plūst”&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Исследования по этимологии и семантике. Т. 4: Балтийские и славянские языки. Кн. 2.|last=Топоров|first=В.Н.|year=2010|location=Москва|pages=33}}&lt;/ref&gt;. Šo nosaukumu vēlāk lietošanā pārņēma vācu ieceļotāji.

Pēc arheoloģiskā materiāla sēļus var izsekot jau 1. g.t., kad tie bija ieņēmuši samērā plašu teritoriju abpus Daugavai ([[Augšzemes augstiene]]s, [[Aknīstes nolaidenums|Aknīstes nolaidenuma]], [[Sēlijas paugurvalnis|Sēlijas paugurvaļņa]] un [[Austrumlatvijas zemiene]]s apvidus) un daļēji Lietuvas ziemeļaustrumu daļu. Vēlajā dzelzs laikmetā (10.—12. gs.) sēļi dzīvoja galvenokārt tikai Daugavas kreisajā krastā, jo ar 7. gadsimtu labajā krastā par dominējošo etnisko elementu kļuva latgaļi.

Sēļiem raksturīgie arheoloģiskie atradumi atrasti tagadējā Sālakā, Taurāgnē, Utenā, Svēdašos, Subāčos, Palēvenē, Pasvalī un Saločos. Ar sēļu izcelsmes problēmu nodarbojās 20. gadsimta lietuviešu valodnieks Kazimirs Būga. Citi zinātnieki ir mēģinājuši nospraust sēļu senās apdzīvotās teritorijas robežas pēc sēļiem raksturīgās kāpjošās intonācijas. Par to, ka sēļi dzīvojuši apvidos uz D no Latvijas teritorijas, liecina gan valodniecības dati, gan arī antropoloģiskie materiāli, tomēr jautājums par sēļu etnoģēnēzi un apdzīvoto teritoriju vēl nav pilnībā izpētīts.
 
{{Latvijas vēsture}}
Sēļi līdz 15. gadsimtam apdzīvoja [[Latvija]]s dienvidaustrumus un [[Lietuva]]s ziemeļaustrumus, galvenokārt [[Daugava]]s kreisajā krastā uz dienvidiem no [[Aizkraukle]]s un [[Koknese]]s. Taču ir arī ziņas par sēļiem pie [[Rīga]]s, Oliņkalnā un Koknesē. 1. g.t. pirmajā pusē sēļi acīmredzot apdzīvojuši arī Daugavas labo krastu Austrumvidzemē, bet sākot ar 6.—7. gs. viņus pakāpeniski atspieduši un asimilējuši [[latgaļi]].&lt;ref&gt;[http://www.videsvestis.lv/content.asp?ID=109&amp;what=46 Sēlijas krastā un pakalnos] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160309143721/http://videsvestis.lv/content.asp?id=109&amp;what=46 |date={{dat|2016|03|09||bez}} }} {{lv ikona}}&lt;/ref&gt;

Vēstures avotos sēļi pirmoreiz minēti Latviešu Indriķa sarakstītajā [[Indriķa hronika|Livonijas hronikā]], kur tie nosaukti par lietuviešu sabiedrotajiem. No šīs hronikas sniegtajām norādēm var secināt, ka sēļu zemes atradušās [[Jersika (valsts)|Jersikas]] ([[Dignājas pagasts|Dignāja]]), [[Koknese]]s un lietuviešu kunigaišu pakļautībā.

=== Sēļu zemes (pilsnovadi) ===
{{pamatraksts|Sēlija (zeme)}}
10. — 13. gs. Sēlijas teritorijā izveidojās vairāki teritoriāli novadi, ar apmēram 30 pilskalniem un sēļu centru Sēlpilī. Par sēļu apdzīvoto zemju jeb pilsnovadu nosaukumiem saglabājušās visai fragmentāras ziņas no dažādiem 13. un 14. gadsimta dokumentiem.

[[Indriķa hronika]]s 1208. gada notikumu aprakstā pieminēta [[Sēlpils aplenkums (1207)|Sēlpils ieņemšana]].&lt;ref&gt;[http://www.iveta.lv/gramata/HTML/Ps_16.htm Augšzemes sēļi] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160304141019/http://www.iveta.lv/gramata/HTML/Ps_16.htm |date={{dat|2016|03|04||bez}} }} {{lv ikona}}&lt;/ref&gt; Otro reizi sēļi kopā ar [[letgaļi]]em šajā hronikā pieminēti sakarā ar [[Kokneses nodedzināšana (1208)|Kokneses nodedzināšanu]] kā [[Koknese (valsts)|Kokneses]] iedzīvotāji.

1218. gadā dibinātās [[Sēlijas bīskapija]]s (''episcopatus Seloniensis'') teritorija sākotnēji ietvēra katoļu ticībai pievērstās zemes gar Daugavu — daļu no tagadējā [[Aizkraukles novads|Aizkraukles novada]] un [[Jēkabpils novads|Jēkabpils novada]] līdz Dignājas pilskalnam.&lt;ref&gt;[http://www.istorija.lt/la/simniskyte2005en.html Andra Simniškytė. The Land of Selonia in the 6/7th—13/14th Centuries: Territorial Structure and Hierarchy] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20131020202542/http://www.istorija.lt/la/simniskyte2005en.html |date={{dat|2013|10|20||bez}} }} {{en ikona}}&lt;/ref&gt;

1219. gada vasarā Sēlijas bīskapijai pievienoja daļu no [[Upmale (zeme)|Upmales]] ar [[Mežotne (zeme)|Mežotni]].

1254. gada maijā [[Inocents IV]] apstiprināja Livonijas ordeņa īpašuma tiesības uz šādām agrāk kristītajām sēļu pilīm un to ciemiem&lt;ref&gt;[http://www.historia.lv/publikacijas/dokumentu_kraajumi/slva2/394.htm Romas pāvesta Inocenta IV rīkojums Asīzē, 1254. gada 23.maijā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090421233951/http://www.historia.lv/publikacijas/dokumentu_kraajumi/slva2/394.htm |date={{dat|2009|04|21||bez}} }} {{lv ikona}}&lt;/ref&gt; ({{val|la|castra seu municiones et eorum villas}}):
** ''Allecten'' ([[Alektene]]),
** ''Calve'' ([[Kalves zeme]]),
** ''[[Medene]]'',
** ''Nitzegale'' (varianti: ''Nitcegale, Nicxegale'') — [[Nīcgales pagasts|Nīcgales pilij]] pakļautā zeme Daugavas kreisajā krastā.
 
1255. gada oktobrī, pateicībā par Vācu ordeņa starpniecību, kuras dēļ pāvests licis viņu kristīt un kronēt par visas Lietuvas pirmo karali, kā arī solītās aizsardzības dēļ [[Mindaugs]] dāvināja ordeņa Livonijas mestram un brāļiem viņam līdz tam pakļauto zemi, ko sauc par Sēlenes zemi ({{val|la|terram, que Selen dicitur}}) ar šādiem pilsnovadiem:
** ''Meddene'' ([[Medene]]),
** ''Pelone'' ([[Pelone]]),
** ''Maleysine'' ([[Maleisine]]),
** ''Thovraxe'' ([[Tovrakste]]).

Šie vietu vārdi atrodami arī pāvesta [[Aleksandrs IV|Aleksandra IV]] apstiprinājumā 1257. gadā.

1261. gada 7. augustā karalis Mindaugs it kā noteicis Livonijas ordenim atdāvināto sēļu zemju robežas šādi:
** ziemeļu robeža gāja pa Daugavu no [[Naujenes pagasts|Naujenes]] pils (senās [[Daugavpils]]) līdz [[Rumbula]]s krācēm pie Doles salas.
** dienvidu robeža gāja no Naujenes pa Sventas upi, Latuvas upi, Lavenas upi, [[Mūsa]]s upi.
** rietumu robeža pa Lielupi līdz [[Babīte]]s ezeram.

Dokuments var arī būt Livonijas ordeņa viltojums, lai leģitimizētu iekarotās vai iekārotās zemes, jo tajā iezīmētā teritorija ietver arī Rīgas bīskapam 1251. gadā pielemto agrākās [[Zemgales bīskapija]]s daļu.

Sēlijas robežas minētas arī kādā 1392. gada dokumentā, bet tās ir grūti identificējamas.

== Sēļu materiālā kultūra ==
Sēļu materiālajā un garīgajā kultūrā daudz kopīgu pazīmju ar [[latgaļi]]em (mirušo apbedīšanas virzieni, kapu inventārs u.c.) un [[aukštaiši]]em. Tipiskas sēļu kultūras iezīmes ir ilgā kolektīvo uzkalniņkapu saglabāšanās, ziedojumi kapa kājgalī&lt;ref&gt;Šnore 1970 — Šnore E. Sēļi. — LME, 3.sēj. R., 1970. 320.lpp.&lt;/ref&gt; un no latgaļiem atšķirīgs antropoloģiskais tips.

Pētītajos agrā [[feodālisms|feodālisma]] perioda līdzenajos kapulaukos (Dignājas ''Strautmaļos'', Skrudalienas ''Vitanišķos'') un uzkalniņu kapulaukos (''Lejasdopeļu'' kapulaukā, Ābeļu ''Priedniekos'') atrastās senlietas raksturīgas ne vien sēļu, bet arī latgaļu materiālajai kultūrai, piemēram, sievietēm — lentveidīgais spirāļu [[vainags]], kaklariņķi ar noplacinātiem galiem, cilpu vai seglu-kāšveida galiem, lociņa važturis, zvērgalvu aproces, villaine un vīriešiem tādas lietas kā karavīra aproce un griezumā puslodveida [[aproce]]s, ar [[bronza|bronzu]] apkaltas [[josta]]s, [[cirvis]] un šķēpi, dažreiz arī [[zobens]].&lt;ref&gt;[http://www.historia.lv/raxti/Seelji_LME.htm Sēļi] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20071103223529/http://www.historia.lv/raxti/Seelji_LME.htm |date={{dat|2007|11|03||bez}} }} {{lv ikona}}&lt;/ref&gt;

Kopīga ar latgaļiem ir arī vīriešu un sieviešu apbedījumu pretējā (A-R un R-A) orientācija. Atšķirībā no latgaļiem sēļiem bijis paradums darba rīkus novietot kapa kājgalī, kur dažreiz nolikti arī ziedojumi mirušajam (''Lejasdopelēs'' sievietes kapa kājgalī konstatētas dzirkles, [[nazis]], rauknis, [[īlens]]; citā sievietes kapā — dzirkles, rauknis, sarene; kādā vīrieša kapā — sieviešu rotu komplekts).

''Lejasdopeļu'' kapulaukā novērojama kolektīvo kapu uzkalniņu (kas vairākumā reprezentē atsevišķu ģimeņu kapsētiņas) saglabāšanās vēl agrā feodālisma periodā, turpretī latgaļu apdzīvotajā teritorijā tas nav novērots. Sēļus atšķir no latgaļiem arī antropoloģiskie dati.

[[Attēls:Sėlių kostiumai.jpg|250px|thumb|Sēļu sieviešu tautastērpu rekonstruējums]]
Sēļu sievietes nēsāja kaklariņķus, aproces, [[gredzens|gredzenus]], saktas vainagus. Sieviešu vidū plaši bija izplatīti piekariņi. To forma varēja būt visdažādākā — zirdziņi, [[krusts|krustiņi]], medaljoni. Vīriešu kapos atrastas karavīru aproces, saktas, ar kurām sasprauda svārkus un apmetni. Sēļu vīrieši nēsāja gredzenus un apkaltas ādas jostas.

Sēļu un latgaļu apbedīšanas kultūra bija ļoti līdzīgas &lt;!-- ar ko tas atšķīrās, ka runa ir par atsevišķu &quot;tautu&quot;? --&gt;— netika veidoti uguns kapi un vīriešu un sieviešu kārtas mirušos guldīja kapu bedrēs pretējos virzienos. Taču sēļu vīriešu apbedījumos ir sastaptas vairākas īpatnības. Atrasti ir apbedījumi, kuros mirušajiem bija savstarpēji savienotas plecu jostas un pie kājām novietota vācele ar sieviešu rotu komplektu (kaklariņķi, aproces, saktas). Viens no lielākajiem sēļu kapulaukiem, kas arheoloģiski pētīts ir Lejaspdopeļu kapulauks. Arheoloģiskie izrakumi šeit ir veikti 20. gs. 60. g. sākumā. Kapulaukā atrodas 63 uzkalniņi, no kuriem izpētīti ir 10 uzkalniņi un 42 apbedījumi. Interesanti, ka apbedījuma kājgalī noliktas ne tikai rotaslietas, bet arī [[darbarīki|darbarīku]] komplekti. Atrasti arī gleznojumi uz koka. Tie ir gan melnbalti, gan daudzkrāsaini (sarkanā, baltā un melnā krāsā). Atrastie gleznojuma fragmenti liecina, ka apbedījumā varēja būt bijuši apgleznoti vairogi, kā arī melnā un baltā krāsā tonēti šķirsti.{{nepieciešama atsauce}}

== Valoda ==
{{Pamatraksts|Sēļu valoda}}
[[Attēls:Latvaldialekti.svg|300px|thumb|[[Augšzemnieku dialekts|Augšzemnieku dialekta]] sēliskās izloksnes (dziļās un nedziļās) parāda asimilētās sēļu valodas izplatību abās Daugavas pusēs.]]

Sēļi runāja [[sēļu valoda|sēļu valodā]], kas pašlaik ir [[mirusi valoda|izmirusi]].&lt;ref&gt;[http://www.lza.lv/LZA_VestisA/Stradins%20-%20PREVIEW.pdf Sēlija un tās reģionālās identitātes meklējumi] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20151123170807/http://www.lza.lv/LZA_VestisA/Stradins%20-%20PREVIEW.pdf |date={{dat|2015|11|23||bez}} }} {{lv ikona}}&lt;/ref&gt;

Sēļu valoda pieder pie [[Indoeiropiešu valodu saime]]s [[Baltu valodu grupa]]s. Valodas pēdas ir saglabājušās bijušo sēļu apdzīvoto teritoriju izloksnēs gan [[Sēlija|Sēlijā]], gan arī [[Vidzeme]]s dienvidaustrumu daļā ([[Aiviekstes upe]]s baseinā).

== Sēļu tautas noriets ==
[[Livonijas krusta kari|Livonijas krusta karu]] perioda sākumā krustneši ātri pakļāva sēļu apdzīvotās teritorijas abos Daugavas krastos. [[1208]]. gadā tika ieņemta galvenā sēļu pils — [[Sēlpils pils]]. Tomēr cīņas Sēlijas dienvidu daļā pret [[Nalsene]]s zemes pierobežā dzīvojošajiem sēļiem ieilga uz vairākiem gadu desmitiem, postošo karagājienu dēļ vairums iedzīvotāju bija spiesti šo teritoriju pamest. 1261. gadā Daugavas kreisā krasta sēļu zemes tika iekļautas [[Livonijas ordeņa valsts]] sastāvā, tomēr kari ar Lietuvas dižkunigaitiju par šo zemju piederību turpinājās vēl līdz 15. gadsimtam. Pēdējās ziņas par sēļiem kā par tautu ir sastopamas 14.—15. gs.&lt;ref&gt;[http://www3.la.lv/index.php?option=com_content&amp;view=article&amp;id=310754:slija-virtula-vai-rela&amp;Itemid=93 Sēlija: virtuāla vai reāla?]{{Novecojusi saite}} {{lv ikona}}&lt;/ref&gt;

== Pazīstami Sēlijas cilmes cilvēki ==
{{div col}}
* [[Jānis Akuraters]],
* [[Imants Auziņš]],
* [[Roberts Bancāns]],
* [[Pēteris Barisons]],
* [[Konrāds Bullāns]] ([[Fallijs]]),
* [[Mārtiņš Buclers]],
* [[Pauls Butkēvičs]],
* [[Pēteris Dardzāns]],
* [[Egons Dārziņš]],
* [[Ārija Elksne]],
* [[Andrievs Ezergailis]],
* [[Armīns fon Gerkāns]],
* [[Aleksandrs Grīns]],
* [[Jānis Grīns]],
* [[Jānis Indāns]],
* [[Jānis Indra]],
* [[Jānis Jaunsudrabiņš]],
* [[Ādolfs Kaktiņš]],
* [[Aivars Kalve]],
* [[Olģerts Krastiņš]],
* [[Vilis Krūmiņš]],
* [[Pēteris Kulitāns]],
* [[Pēteris Ķiķauka]],
* [[Kazimirs Lapuška]],
* [[Krišjānis Ļūļaks]],
* [[Pēteris Nomals]],
* [[Pēteris Pildegovičs]],
* [[Rainis|Jānis Pliekšāns]],
* [[Pēteris Rizga]],
* [[Jāzeps Rudzītis]],
* [[Sofija Samsone]],
* [[Uļjana Semjonova]],
* [[Vilis Skārds]],
* [[Oto Skulme]],
* [[Uga Skulme]],
* [[Velta Staltmane]],
* [[Zbigņevs Stankevičs]],
* [[Gothards Frīdrihs Stenders]],
* [[Jānis Stradiņš]],
* [[Pauls Stradiņš]],
* [[Heinrihs Strods]],
* [[Pauls Sukatnieks]],
* [[Velta Toma]],
* [[Sigizmunds Timšāns]],
* [[Kristaps Krišs Upelnieks]],
* [[Alberts Varslavāns]],
* [[Edvīns Vecumnieks]],
* [[Jānis Veselis]],
* [[Jānis Zutis]],
* [[Gatis Tropiks]],
* [[Arvīds Žilinskis]].&lt;ref&gt;{{Laikraksta atsauce |author=Jānis Stradiņš |authorlink=Jānis Stradiņš |date=2001. gada 5. novembris |title=Ar sarkanbaltizaļajām Sēlijas krāsām |journal=[[Zinātnes Vēstnesis]] |issue=18(226) |publisher= |location= |issn=1407-6748 |url=http://www.lza.lv/ZV/zv011800.htm#7 |language=latviski |access-date={{dat|2010|08|02||bez}} |archive-date={{dat|2020|02|05||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20200205145458/http://www.lza.lv/ZV/zv011800.htm#7 }} (papildināts saraksts)&lt;/ref&gt;
{{div col end}}

== Literatūra ==
* Pēteris Šmits „[https://web.archive.org/web/20030929145736/http://www.liis.lv/latval/Darbinieki/Citati/smits1.htm Par zemgaliešu un sēļu tautību]”. — Filologu biedrības raksti, Rīgā 1927. (1. sējums)
* Ilze Melne „Pētījumi sēļu senatnē”. — Latvijas Nacionālais vēstures muzejs, Rīga 2006. {{ISBN|9984747085}}
* Arturs Pormals „Pūķu laiks”. — Rīga 2010. (Sēlijas ļaudis laiku lokos) {{ISBN|9984395936}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Senlatviešu valstis}}

[[Kategorija:Austrumbalti]]
[[Kategorija:Latvijas vēsture]]
[[Kategorija:Sēlija]]
[[Kategorija:Latviešu etniskās grupas]]
[[Kategorija:Izzudušās tautas]]</text>
      <sha1>m2r7dzz8o57p8xalnx58agu1sz2w1hu</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4047736</id>
      <parentid>4047735</parentid>
      <timestamp>2024-04-25T15:13:48Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Peisatai</username>
        <id>107116</id>
      </contributor>
      <minor />
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="16170" xml:space="preserve">{{Citas nozīmes|vēsturi|Sēļi (nozīmju atdalīšana)|Sēļi}}
[[Attēls:Balti ap 13.gs.svg|thumb|300px|right|Aptuvenā sēļu apdzīvotā teritorija Daugavas kreisajā krastā 12. gadsimtā.]]
'''Sēļi''' (no {{val|liv|sälli}} — 'augšējie [ļaudis]' vai [[Lietuviešu valoda|lietuviešu]] ''selėti'' “plūst&quot;) bija [[Balti|baltu]] tauta, kas apdzīvoja [[Daugava]]s un [[Lielupe]]s baseinus uz austrumiem no [[Daugavas līvi]]em un [[Upmale (zeme)|Upmales]] ([[zemgaļi]]em). Daugavas labajā krastā viņi dzīvoja pamīšus ar [[letgaļi]]em un bija pakļauti [[Jersika (valsts)|Jersikas]] un [[Koknese (valsts)|Kokneses]] valdniekiem, bet kreisajā krastā viņu zemes robežojās ar [[Nalsene]]s un [[Lietava (zeme)|Lietavas]] zemēm. Viņu apdzīvotās teritorijas ziemeļu daļa laikā no 1208. līdz 1256. gadam tika iekļauta [[Livonija]]s sastāvā, un sēļi, veidojoties [[latvieši|latviešu]] tautai, saplūda ar letgaļiem. Dienvidu daļa pēc ilgstošiem kariem starp [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeni]] un [[Lietuvas dižkunigaitija|Lietuvas dižkunigaitiju]] 14.—15. gadsimtā tika iekļauta [[Lietuva]]s sastāvā, kur saplūda ar [[Aukštaitija]]s [[lietuvieši]]em.

== Apdzīvotā teritorija un etnoģenēze ==

Sēļu apdzīvotā teritorija vēsturiski dēvēta ne tikai par [[Sēlija (zeme)|Sēliju]], bet arī par Augšzemi vai Augškurzemi. Pats sēļu nosaukums radies no līvu vārda ''sälli'', kas nozīmē augšējie (t.i., ļaudis).&lt;ref name=&quot;LKV&quot;&gt;Latviešu konversācijas vārdnīcas I. sējuma 1198. sleja, Rīga, 1927.—1928. gads&lt;/ref&gt; Valodnieks Vladimirs Toporovs uzskatīja, ka sēļu nosaukumam ir hidronīmiska izcelsme, no tāda upes nosaukuma kā ''Sėliupis'' un tālāk no lietuviešu ''selėti'' “plūst”&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Исследования по этимологии и семантике. Т. 4: Балтийские и славянские языки. Кн. 2.|last=Топоров|first=В.Н.|year=2010|location=Москва|pages=33}}&lt;/ref&gt;. Šo nosaukumu vēlāk lietošanā pārņēma vācu ieceļotāji.

Pēc arheoloģiskā materiāla sēļus var izsekot jau 1. g.t., kad tie bija ieņēmuši samērā plašu teritoriju abpus Daugavai ([[Augšzemes augstiene]]s, [[Aknīstes nolaidenums|Aknīstes nolaidenuma]], [[Sēlijas paugurvalnis|Sēlijas paugurvaļņa]] un [[Austrumlatvijas zemiene]]s apvidus) un daļēji Lietuvas ziemeļaustrumu daļu. Vēlajā dzelzs laikmetā (10.—12. gs.) sēļi dzīvoja galvenokārt tikai Daugavas kreisajā krastā, jo ar 7. gadsimtu labajā krastā par dominējošo etnisko elementu kļuva latgaļi.

Sēļiem raksturīgie arheoloģiskie atradumi atrasti tagadējā Sālakā, Taurāgnē, Utenā, Svēdašos, Subāčos, Palēvenē, Pasvalī un Saločos. Ar sēļu izcelsmes problēmu nodarbojās 20. gadsimta lietuviešu valodnieks Kazimirs Būga. Citi zinātnieki ir mēģinājuši nospraust sēļu senās apdzīvotās teritorijas robežas pēc sēļiem raksturīgās kāpjošās intonācijas. Par to, ka sēļi dzīvojuši apvidos uz D no Latvijas teritorijas, liecina gan valodniecības dati, gan arī antropoloģiskie materiāli, tomēr jautājums par sēļu etnoģēnēzi un apdzīvoto teritoriju vēl nav pilnībā izpētīts.
 
{{Latvijas vēsture}}
Sēļi līdz 15. gadsimtam apdzīvoja [[Latvija]]s dienvidaustrumus un [[Lietuva]]s ziemeļaustrumus, galvenokārt [[Daugava]]s kreisajā krastā uz dienvidiem no [[Aizkraukle]]s un [[Koknese]]s. Taču ir arī ziņas par sēļiem pie [[Rīga]]s, Oliņkalnā un Koknesē. 1. g.t. pirmajā pusē sēļi acīmredzot apdzīvojuši arī Daugavas labo krastu Austrumvidzemē, bet sākot ar 6.—7. gs. viņus pakāpeniski atspieduši un asimilējuši [[latgaļi]].&lt;ref&gt;[http://www.videsvestis.lv/content.asp?ID=109&amp;what=46 Sēlijas krastā un pakalnos] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160309143721/http://videsvestis.lv/content.asp?id=109&amp;what=46 |date={{dat|2016|03|09||bez}} }} {{lv ikona}}&lt;/ref&gt;

Vēstures avotos sēļi pirmoreiz minēti Latviešu Indriķa sarakstītajā [[Indriķa hronika|Livonijas hronikā]], kur tie nosaukti par lietuviešu sabiedrotajiem. No šīs hronikas sniegtajām norādēm var secināt, ka sēļu zemes atradušās [[Jersika (valsts)|Jersikas]] ([[Dignājas pagasts|Dignāja]]), [[Koknese]]s un lietuviešu kunigaišu pakļautībā.

=== Sēļu zemes (pilsnovadi) ===
{{pamatraksts|Sēlija (zeme)}}
10. — 13. gs. Sēlijas teritorijā izveidojās vairāki teritoriāli novadi, ar apmēram 30 pilskalniem un sēļu centru Sēlpilī. Par sēļu apdzīvoto zemju jeb pilsnovadu nosaukumiem saglabājušās visai fragmentāras ziņas no dažādiem 13. un 14. gadsimta dokumentiem.

[[Indriķa hronika]]s 1208. gada notikumu aprakstā pieminēta [[Sēlpils aplenkums (1207)|Sēlpils ieņemšana]].&lt;ref&gt;[http://www.iveta.lv/gramata/HTML/Ps_16.htm Augšzemes sēļi] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160304141019/http://www.iveta.lv/gramata/HTML/Ps_16.htm |date={{dat|2016|03|04||bez}} }} {{lv ikona}}&lt;/ref&gt; Otro reizi sēļi kopā ar [[letgaļi]]em šajā hronikā pieminēti sakarā ar [[Kokneses nodedzināšana (1208)|Kokneses nodedzināšanu]] kā [[Koknese (valsts)|Kokneses]] iedzīvotāji.

1218. gadā dibinātās [[Sēlijas bīskapija]]s (''episcopatus Seloniensis'') teritorija sākotnēji ietvēra katoļu ticībai pievērstās zemes gar Daugavu — daļu no tagadējā [[Aizkraukles novads|Aizkraukles novada]] un [[Jēkabpils novads|Jēkabpils novada]] līdz Dignājas pilskalnam.&lt;ref&gt;[http://www.istorija.lt/la/simniskyte2005en.html Andra Simniškytė. The Land of Selonia in the 6/7th—13/14th Centuries: Territorial Structure and Hierarchy] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20131020202542/http://www.istorija.lt/la/simniskyte2005en.html |date={{dat|2013|10|20||bez}} }} {{en ikona}}&lt;/ref&gt;

1219. gada vasarā Sēlijas bīskapijai pievienoja daļu no [[Upmale (zeme)|Upmales]] ar [[Mežotne (zeme)|Mežotni]].

1254. gada maijā [[Inocents IV]] apstiprināja Livonijas ordeņa īpašuma tiesības uz šādām agrāk kristītajām sēļu pilīm un to ciemiem&lt;ref&gt;[http://www.historia.lv/publikacijas/dokumentu_kraajumi/slva2/394.htm Romas pāvesta Inocenta IV rīkojums Asīzē, 1254. gada 23.maijā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090421233951/http://www.historia.lv/publikacijas/dokumentu_kraajumi/slva2/394.htm |date={{dat|2009|04|21||bez}} }} {{lv ikona}}&lt;/ref&gt; ({{val|la|castra seu municiones et eorum villas}}):
** ''Allecten'' ([[Alektene]]),
** ''Calve'' ([[Kalves zeme]]),
** ''[[Medene]]'',
** ''Nitzegale'' (varianti: ''Nitcegale, Nicxegale'') — [[Nīcgales pagasts|Nīcgales pilij]] pakļautā zeme Daugavas kreisajā krastā.
 
1255. gada oktobrī, pateicībā par Vācu ordeņa starpniecību, kuras dēļ pāvests licis viņu kristīt un kronēt par visas Lietuvas pirmo karali, kā arī solītās aizsardzības dēļ [[Mindaugs]] dāvināja ordeņa Livonijas mestram un brāļiem viņam līdz tam pakļauto zemi, ko sauc par Sēlenes zemi ({{val|la|terram, que Selen dicitur}}) ar šādiem pilsnovadiem:
** ''Meddene'' ([[Medene]]),
** ''Pelone'' ([[Pelone]]),
** ''Maleysine'' ([[Maleisine]]),
** ''Thovraxe'' ([[Tovrakste]]).

Šie vietu vārdi atrodami arī pāvesta [[Aleksandrs IV|Aleksandra IV]] apstiprinājumā 1257. gadā.

1261. gada 7. augustā karalis Mindaugs it kā noteicis Livonijas ordenim atdāvināto sēļu zemju robežas šādi:
** ziemeļu robeža gāja pa Daugavu no [[Naujenes pagasts|Naujenes]] pils (senās [[Daugavpils]]) līdz [[Rumbula]]s krācēm pie Doles salas.
** dienvidu robeža gāja no Naujenes pa Sventas upi, Latuvas upi, Lavenas upi, [[Mūsa]]s upi.
** rietumu robeža pa Lielupi līdz [[Babīte]]s ezeram.

Dokuments var arī būt Livonijas ordeņa viltojums, lai leģitimizētu iekarotās vai iekārotās zemes, jo tajā iezīmētā teritorija ietver arī Rīgas bīskapam 1251. gadā pielemto agrākās [[Zemgales bīskapija]]s daļu.

Sēlijas robežas minētas arī kādā 1392. gada dokumentā, bet tās ir grūti identificējamas.

== Sēļu materiālā kultūra ==
Sēļu materiālajā un garīgajā kultūrā daudz kopīgu pazīmju ar [[latgaļi]]em (mirušo apbedīšanas virzieni, kapu inventārs u.c.) un [[aukštaiši]]em. Tipiskas sēļu kultūras iezīmes ir ilgā kolektīvo uzkalniņkapu saglabāšanās, ziedojumi kapa kājgalī&lt;ref&gt;Šnore 1970 — Šnore E. Sēļi. — LME, 3.sēj. R., 1970. 320.lpp.&lt;/ref&gt; un no latgaļiem atšķirīgs antropoloģiskais tips.

Pētītajos agrā [[feodālisms|feodālisma]] perioda līdzenajos kapulaukos (Dignājas ''Strautmaļos'', Skrudalienas ''Vitanišķos'') un uzkalniņu kapulaukos (''Lejasdopeļu'' kapulaukā, Ābeļu ''Priedniekos'') atrastās senlietas raksturīgas ne vien sēļu, bet arī latgaļu materiālajai kultūrai, piemēram, sievietēm — lentveidīgais spirāļu [[vainags]], kaklariņķi ar noplacinātiem galiem, cilpu vai seglu-kāšveida galiem, lociņa važturis, zvērgalvu aproces, villaine un vīriešiem tādas lietas kā karavīra aproce un griezumā puslodveida [[aproce]]s, ar [[bronza|bronzu]] apkaltas [[josta]]s, [[cirvis]] un šķēpi, dažreiz arī [[zobens]].&lt;ref&gt;[http://www.historia.lv/raxti/Seelji_LME.htm Sēļi] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20071103223529/http://www.historia.lv/raxti/Seelji_LME.htm |date={{dat|2007|11|03||bez}} }} {{lv ikona}}&lt;/ref&gt;

Kopīga ar latgaļiem ir arī vīriešu un sieviešu apbedījumu pretējā (A-R un R-A) orientācija. Atšķirībā no latgaļiem sēļiem bijis paradums darba rīkus novietot kapa kājgalī, kur dažreiz nolikti arī ziedojumi mirušajam (''Lejasdopelēs'' sievietes kapa kājgalī konstatētas dzirkles, [[nazis]], rauknis, [[īlens]]; citā sievietes kapā — dzirkles, rauknis, sarene; kādā vīrieša kapā — sieviešu rotu komplekts).

''Lejasdopeļu'' kapulaukā novērojama kolektīvo kapu uzkalniņu (kas vairākumā reprezentē atsevišķu ģimeņu kapsētiņas) saglabāšanās vēl agrā feodālisma periodā, turpretī latgaļu apdzīvotajā teritorijā tas nav novērots. Sēļus atšķir no latgaļiem arī antropoloģiskie dati.

[[Attēls:Sėlių kostiumai.jpg|250px|thumb|Sēļu sieviešu tautastērpu rekonstruējums]]
Sēļu sievietes nēsāja kaklariņķus, aproces, [[gredzens|gredzenus]], saktas vainagus. Sieviešu vidū plaši bija izplatīti piekariņi. To forma varēja būt visdažādākā — zirdziņi, [[krusts|krustiņi]], medaljoni. Vīriešu kapos atrastas karavīru aproces, saktas, ar kurām sasprauda svārkus un apmetni. Sēļu vīrieši nēsāja gredzenus un apkaltas ādas jostas.

Sēļu un latgaļu apbedīšanas kultūra bija ļoti līdzīgas &lt;!-- ar ko tas atšķīrās, ka runa ir par atsevišķu &quot;tautu&quot;? --&gt;— netika veidoti uguns kapi un vīriešu un sieviešu kārtas mirušos guldīja kapu bedrēs pretējos virzienos. Taču sēļu vīriešu apbedījumos ir sastaptas vairākas īpatnības. Atrasti ir apbedījumi, kuros mirušajiem bija savstarpēji savienotas plecu jostas un pie kājām novietota vācele ar sieviešu rotu komplektu (kaklariņķi, aproces, saktas). Viens no lielākajiem sēļu kapulaukiem, kas arheoloģiski pētīts ir Lejaspdopeļu kapulauks. Arheoloģiskie izrakumi šeit ir veikti 20. gs. 60. g. sākumā. Kapulaukā atrodas 63 uzkalniņi, no kuriem izpētīti ir 10 uzkalniņi un 42 apbedījumi. Interesanti, ka apbedījuma kājgalī noliktas ne tikai rotaslietas, bet arī [[darbarīki|darbarīku]] komplekti. Atrasti arī gleznojumi uz koka. Tie ir gan melnbalti, gan daudzkrāsaini (sarkanā, baltā un melnā krāsā). Atrastie gleznojuma fragmenti liecina, ka apbedījumā varēja būt bijuši apgleznoti vairogi, kā arī melnā un baltā krāsā tonēti šķirsti.{{nepieciešama atsauce}}

== Valoda ==
{{Pamatraksts|Sēļu valoda}}
[[Attēls:Latvaldialekti.svg|300px|thumb|[[Augšzemnieku dialekts|Augšzemnieku dialekta]] sēliskās izloksnes (dziļās un nedziļās) parāda asimilētās sēļu valodas izplatību abās Daugavas pusēs.]]

Sēļi runāja [[sēļu valoda|sēļu valodā]], kas pašlaik ir [[mirusi valoda|izmirusi]].&lt;ref&gt;[http://www.lza.lv/LZA_VestisA/Stradins%20-%20PREVIEW.pdf Sēlija un tās reģionālās identitātes meklējumi] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20151123170807/http://www.lza.lv/LZA_VestisA/Stradins%20-%20PREVIEW.pdf |date={{dat|2015|11|23||bez}} }} {{lv ikona}}&lt;/ref&gt;

Sēļu valoda pieder pie [[Indoeiropiešu valodu saime]]s [[Baltu valodu grupa]]s. Valodas pēdas ir saglabājušās bijušo sēļu apdzīvoto teritoriju izloksnēs gan [[Sēlija|Sēlijā]], gan arī [[Vidzeme]]s dienvidaustrumu daļā ([[Aiviekstes upe]]s baseinā).

== Sēļu tautas noriets ==
[[Livonijas krusta kari|Livonijas krusta karu]] perioda sākumā krustneši ātri pakļāva sēļu apdzīvotās teritorijas abos Daugavas krastos. [[1208]]. gadā tika ieņemta galvenā sēļu pils — [[Sēlpils pils]]. Tomēr cīņas Sēlijas dienvidu daļā pret [[Nalsene]]s zemes pierobežā dzīvojošajiem sēļiem ieilga uz vairākiem gadu desmitiem, postošo karagājienu dēļ vairums iedzīvotāju bija spiesti šo teritoriju pamest. 1261. gadā Daugavas kreisā krasta sēļu zemes tika iekļautas [[Livonijas ordeņa valsts]] sastāvā, tomēr kari ar Lietuvas dižkunigaitiju par šo zemju piederību turpinājās vēl līdz 15. gadsimtam. Pēdējās ziņas par sēļiem kā par tautu ir sastopamas 14.—15. gs.&lt;ref&gt;[http://www3.la.lv/index.php?option=com_content&amp;view=article&amp;id=310754:slija-virtula-vai-rela&amp;Itemid=93 Sēlija: virtuāla vai reāla?]{{Novecojusi saite}} {{lv ikona}}&lt;/ref&gt;

== Pazīstami Sēlijas cilmes cilvēki ==
{{div col}}
* [[Jānis Akuraters]],
* [[Imants Auziņš]],
* [[Roberts Bancāns]],
* [[Pēteris Barisons]],
* [[Konrāds Bullāns]] ([[Fallijs]]),
* [[Mārtiņš Buclers]],
* [[Pauls Butkēvičs]],
* [[Pēteris Dardzāns]],
* [[Egons Dārziņš]],
* [[Ārija Elksne]],
* [[Andrievs Ezergailis]],
* [[Armīns fon Gerkāns]],
* [[Aleksandrs Grīns]],
* [[Jānis Grīns]],
* [[Jānis Indāns]],
* [[Jānis Indra]],
* [[Jānis Jaunsudrabiņš]],
* [[Ādolfs Kaktiņš]],
* [[Aivars Kalve]],
* [[Olģerts Krastiņš]],
* [[Vilis Krūmiņš]],
* [[Pēteris Kulitāns]],
* [[Pēteris Ķiķauka]],
* [[Kazimirs Lapuška]],
* [[Krišjānis Ļūļaks]],
* [[Pēteris Nomals]],
* [[Pēteris Pildegovičs]],
* [[Rainis|Jānis Pliekšāns]],
* [[Pēteris Rizga]],
* [[Jāzeps Rudzītis]],
* [[Sofija Samsone]],
* [[Uļjana Semjonova]],
* [[Vilis Skārds]],
* [[Oto Skulme]],
* [[Uga Skulme]],
* [[Velta Staltmane]],
* [[Zbigņevs Stankevičs]],
* [[Gothards Frīdrihs Stenders]],
* [[Jānis Stradiņš]],
* [[Pauls Stradiņš]],
* [[Heinrihs Strods]],
* [[Pauls Sukatnieks]],
* [[Velta Toma]],
* [[Sigizmunds Timšāns]],
* [[Kristaps Krišs Upelnieks]],
* [[Alberts Varslavāns]],
* [[Edvīns Vecumnieks]],
* [[Jānis Veselis]],
* [[Jānis Zutis]],
* [[Gatis Tropiks]],
* [[Arvīds Žilinskis]].&lt;ref&gt;{{Laikraksta atsauce |author=Jānis Stradiņš |authorlink=Jānis Stradiņš |date=2001. gada 5. novembris |title=Ar sarkanbaltizaļajām Sēlijas krāsām |journal=[[Zinātnes Vēstnesis]] |issue=18(226) |publisher= |location= |issn=1407-6748 |url=http://www.lza.lv/ZV/zv011800.htm#7 |language=latviski |access-date={{dat|2010|08|02||bez}} |archive-date={{dat|2020|02|05||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20200205145458/http://www.lza.lv/ZV/zv011800.htm#7 }} (papildināts saraksts)&lt;/ref&gt;
{{div col end}}

== Literatūra ==
* Pēteris Šmits „[https://web.archive.org/web/20030929145736/http://www.liis.lv/latval/Darbinieki/Citati/smits1.htm Par zemgaliešu un sēļu tautību]”. — Filologu biedrības raksti, Rīgā 1927. (1. sējums)
* Ilze Melne „Pētījumi sēļu senatnē”. — Latvijas Nacionālais vēstures muzejs, Rīga 2006. {{ISBN|9984747085}}
* Arturs Pormals „Pūķu laiks”. — Rīga 2010. (Sēlijas ļaudis laiku lokos) {{ISBN|9984395936}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Senlatviešu valstis}}

[[Kategorija:Austrumbalti]]
[[Kategorija:Latvijas vēsture]]
[[Kategorija:Sēlija]]
[[Kategorija:Latviešu etniskās grupas]]
[[Kategorija:Izzudušās tautas]]</text>
      <sha1>3f5jdupatmx6qfy23lb3r25wr2f9t2o</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Tallina</title>
    <ns>0</ns>
    <id>5667</id>
    <revision>
      <id>4047786</id>
      <parentid>4046463</parentid>
      <timestamp>2024-04-25T16:45:37Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>sīkumi, replaced: .gs. → . gadsimt using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="20973" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
 | name                     = Tallina
 | official_name            = ''Tallinn''
 | native_name              = ''Tallinn''
 | native_name_lang         = 
 | settlement_type          = valsts galvaspilsēta
 | other_name               = 
 | nickname                 = 
 | motto                    = 
 | image_skyline            = Old town of Tallinn 06-03-2012.jpg
 | image_caption            = Tallinas vecpilsēta
 | image_flag               = Flag of Tallinn.svg
 | image_shield             = Tallinn wapen.svg
 | shield_link              = Tallinas ģerbonis
 | flag_link                = Tallinas karogs
 | shield_size              = 
 | image_map                = 
 | pushpin_map              = Estonia
 | pushpin_label_position   = &lt;!-- paraksta izvietojums (left/right) --&gt;
 | map_caption              = 
 | subdivision_type         = Valsts
 | subdivision_type1        = [[Igaunijas administratīvais iedalījums|Apriņķis]]
 | subdivision_type2        = 
 | subdivision_name         = {{karogs|Igaunija}}
 | subdivision_name1        = [[Harju apriņķis|Harju]]
 | subdivision_name2        = 
 | established_title        = Pirmoreiz minēta
 | established_date         = [[1154]]. gadā
 | established_title2       = 
 | established_date2        = 
 | seat_type                = Citi&lt;br /&gt;nosaukumi
 | seat                     = vikingu: ''Lindanise'' (līdz 13. gadsimtam)&lt;br /&gt; {{val|ru|Колывань; Ревель}}&lt;br /&gt;{{val|lv|Rēvele}}&lt;br /&gt;{{val|de|Reval}}
 | parts_type               = Iedalījums
 | parts_style              = coll
 | parts                    = Rajoni
 | p1                       = Hābersti
 | p2                       = Kesklinna
 | p3                       = Kristīne
 | p4                       = Lasnamē
 | p5                       = Mustameē
 | p6                       = Nemme
 | p7                       = Pirita
 | p8                       = Pehja-Tallina
 | government_type          = 
 | leader_title             = Mērs
 | leader_name              = Tāvi Āss
 | area_magnitude           = 
 | area_total_sq_mi         = 
 | area_total_km2           = 159.2
 | area_land_sq_mi          = 
 | area_land_km2            = 
 | area_water_sq_mi         = 
 | area_water_km2           = 
 | area_urban_sq_mi         = 
 | area_urban_km2           = 
 | area_metro_km2           = 
 | area_metro_sq_mi         = 
 | population_as_of         = {{dat|2019|01|1|SK|bez}}
 | population_footnotes     = 
 | population_total         = 453033
 | population_urban         = 
 | population_metro         = 
 | population_density_sq_mi = 
 | population_density_km2   = auto
 | timezone                 = [[Austrumeiropas laiks|EET]]
 | utc_offset               = +2
 | timezone_DST             = [[Austrumeiropas laiks|EEST]]
 | utc_offset_DST           = +3
 | latd = 59 | latm = 26 | lats = 14 | latNS = N
 | longd = 24 | longm = 44 | longs = 43 | longEW = E
 | elevation_footnotes      = 
 | elevation_ft             = 
 | elevation_m              = 
 | website                  = {{URL|www.tallinn.ee}}
 | footnotes                = 
}}
{{Pasaules mantojuma objekta infokaste
| WHS         = Tallinas vēsturiskais centrs
| image       = 
| imagesize   = 
| caption     = 
| Country     = 
| Location    = 
| Type        = Kultūra
| Criteria    = ii, iv
| ID          = 822bis
| Link        = 
| Region      = Eiropa un Ziemeļamerika
| Coordinates = 
| Year        = 1997
| Session     = 
| Extension   = 
| Danger      = 
| map_type            = 
| map_caption         = 
| map_alt             = 
| map_size            = 
| latd  =  | latm  =  | lats  =  | latNS  = 
| longd =  | longm =  | longs =  | longEW = 
| coordinates_type    = 
| coordinates_region  = 
| coordinates_display = 
| coordinates_format  = 
| child      = 
| embedded   = 
}}
'''Tallina''' ({{val|et|Tallinn}}; agrāk — '''Rēvele''') ir [[Igaunija]]s galvaspilsēta, lielākā pilsēta valstī un galvenā ostas pilsēta. Tā atrodas pašos Igaunijas ziemeļos, [[Somu līcis|Somu līča]] krastā, 80 km uz dienvidiem no [[Helsinki]]em. Igaunijas lielākais darījumu un rūpniecības centrs. Tallinas vēsturiskais centrs ir iekļauts [[UNESCO Pasaules mantojuma saraksts|UNESCO pasaules kultūras mantojuma sarakstā]]. Tallina ir [[Harju apriņķis|Harju apriņķa]] galvaspilsēta.

Pilsētā ir lieliski saglabājusies vecpilsēta ar viduslaiku aizsardzības mūri.

Visticamākā nosaukuma izcelsmes versija ir tāda, ka Tallinas nosaukums cēlies no ''taani linna'' — dāņu pilsēta. Līdz 1917. gadam Tallinas nosaukums bija '''Rēvele''' pēc apkārtējā [[Revala]]s novada nosaukuma.

== Vēsture ==
{{Pamatraksts|Tallinas vēsture}}
[[1154]]. gadā Tallina tika iezīmēta [[arābi|arābu]] kartogrāfa [[Muhameds al Idrisi|Muhameda al Idrisi]] (''Muhammad al-Idrisi'') [[Sicīlija]]s ķēniņam Rogeram veidotajā pasaules kartē.
[[1227]]. gadā pilsētu ieņēma [[Zobenbrāļu ordenis]], bet pēc [[Saules kauja]]s un apvienošanās ar Vācu ordeni, to nelabprāt atdeva dāņu karalim. No [[1238]]. līdz [[1346]]. gadam Tallina bija [[Dāņu Igaunija]]s galvaspilsēta. [[1285]]. gadā tā kļuva par [[Hanzas savienība]]s locekli. [[1347]]. gadā Dānija pārdeva Ziemeļigauniju [[Livonijas ordenis|Livonijas ordenim]].
[[Livonijas karš|Livonijas kara]] laikā 1561. gadā Tallinas rāte padevās Zviedrijas karalim un līdz 1710. gadam Tallina bija [[Zviedru Igaunija]]s galvaspilsēta.
[[Ziemeļu karš|Ziemeļu kara]] laikā 1710. gadā [[Vidzemes un Igaunijas kapitulācija (1710)|Tallina kapitulēja krievu karaspēkam]] un tika iekļauta [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijā]] kā [[Igaunijas guberņa]]s centrs.

{{dat|1918|2|24}} Tallinā tika publicēta [[Igaunijas Neatkarības deklarācija|Neatkarības deklarācija]] un Tallina kļuva par neatkarīgās Igaunijas Republikas galvaspilsētu.
[[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā Tallina nokļuva [[Padomju Savienība|padomju]] (1940—41), pēc tam [[Trešais reihs|vācu]] (1941—44), pēc tam atkal padomju okupācijā. Kara beigu posmā Tallinu [[Tallinas bombardēšana Otrajā pasaules karā|bombardēja padomju aviācija]], izraisot postījumus un upurus.
No [[1940]]. līdz [[1990]]. gadam Tallina bija [[Igaunijas PSR]] galvaspilsēta.
No [[1991]]. gada Tallina atkal ir neatkarīgās Igaunijas Republikas galvaspilsēta.

== Administratīvais iedalījums ==
{|class=&quot;sortable wikitable&quot;
!Pilsētas daļa
!Apkaimes
!Teritorija
!Iedzīvotāji (2009)
|-
|[[Hābersti]]
|[[Astangu]], Hābersti, [[Kakumē]], [[Mēkila]], [[Mustjē]], [[Eismē]], [[Pikalīva]], [[Rocca al Mare]], [[Tiskre]], [[Veike-Eismē]], [[Veskimetsa]], [[Vismeistri]]
|18,6 km&lt;sup&gt;2&lt;/sup&gt;
|40 643
|-
|[[Centrs (Tallina)|Centrs]]
|Aegna, Juhkentali, Kadriorgs, Kasisaba, Keldrimē, Kicekila &lt;!-- Kaķaste --&gt;, Kompasi &lt;!-- Kompass --&gt;, Luite &lt;!-- Kāpas --&gt;, Mākri, Meigu, Raua &lt;!-- Dzelzs --&gt;, Osta, Sibulakila &lt;!-- Sīpolciems --&gt;, Sidalinna, Tatari, Tenismē &lt;!-- Antonija kalns --&gt;, Torupili, Ilemistes ezers, Ūsmāilma&lt;!-- Jaunā Pasaule --&gt;, Vecpilsēta, Vēreni &lt;!-- Notekgrāvji ? --&gt;
|30,6 km&lt;sup&gt;2&lt;/sup&gt;
|48 657
|-
|[[Kristīne (Tallina)|Kristīne]]
|Jerve, Lillekila, Tondi
|9,4 km&lt;sup&gt;2&lt;/sup&gt;
|29 248
|-
|[[Lasnamē]]
|Katleri, Kurepellu, Kuristiku, Lāgna, Lopealse, Mustakivi, Pae, Paevelja, Prīsle, Seli, Sikupilli&lt;!-- dūdas --&gt;, Sejamē, Tondiraba, Ilemiste, Ūslinna&lt;!-- Jaunpilsēta --&gt;, Veo
|30 km&lt;sup&gt;2&lt;/sup&gt;
|113 229
|-
|[[Mustamē]]
|Kadaka, Mustamē, Sēze, Sīli
|8,1 km&lt;sup&gt;2&lt;/sup&gt;
|64 197
|-
|[[Nemme (Tallina)|Nemme]]
|Hīu, Kivimē, Lāgri, Līva, Meniku, Nemme, Pēskila, Rahumē, Raudalu, Vana-Mustamē
|28 km&lt;sup&gt;2&lt;/sup&gt;
|38 372
|-
|[[Pirita (Tallina)|Pirita]]
|Iru, Klostrimeca, Kose, Laiakila, Lepiku, Marjamē, Mehe, Merivelja, Pirita
|18,7 km&lt;sup&gt;2&lt;/sup&gt;
|
|-
|[[Ziemeļtallina]]
|Kalamaja, Karjamā, Kelmikila, Kopli, Merimeca, Paljassāre, Pelgulinna, Pelguranna, Sici
|
|
|}

== Transports ==

=== Sabiedriskais transports Tallinā ===
Tallinas sabiedriskā transporta sistēma sevī ietver 62 autobusu maršrutus, 4 tramvaja maršrutus un 8 trolejbusu maršrutus. Samaksa par braucienu tiek veikta iegādājoties biļeti. Ir divu veidu biļetes — papīra un elektroniskās. Papīra biļetes var iegādāties preses kioskos vai pie transporta līdzekļa vadītāja (vienam braucienam, ar uzcenojumu). Elektroniskās biļetes var reģistrēt ar Igaunijas identifikācijas karti. Tās var iegādāties preses kioskos, pa telefonu vai internetā. Sākot ar 2013. gada janvāri iedzīvotājiem, kas savu dzīvesvietu deklarējuši Tallinā, sabiedriskais transports, tā skaitā vilciens pilsētas robežās, ir bez maksas.

=== Aviosatiksme ===
[[Lenarta Meri Tallinas starptautiskā lidosta]] atrodas aptuveni 4 km uz dienvidaustrumiem no pilsētas centra, Ilemistes ezera krastā. Lidostā tiek nodrošināti gan vietējie, gan starptautiskie pasažieru un kravu aviopārvadājumi. Līdz lidostai var nokļūt izmantojot 2. autobusa maršrutu. Tuvākā dzelzceļa stacija — [[Ilemiste (stacija)|Ilemiste]] — atrodas 1,5 km attālumā no lidostas.

=== Jūras prāmju satiksme ===
Tallinas pasažieru ostā darbojas vairākas starptautiskas rēderejas — [[Viking Line]], [[Linda Line Express]], [[Tallink]] un [[Eckerö Line]] —, nodrošinot jūras pasažieru satiksmi ar šādām Baltijas jūras reģiona pilsētām:
* {{flaga|Finland}} [[Helsinki]] ([[Somija]]),
* {{flaga|Finland}} [[Mariehamna]] (Somija),
* {{flaga|Sweden}} [[Stokholma]] ([[Zviedrija]]),
* {{flaga|Germany}} [[Rostoka]] ([[Vācija]]),
* {{flaga|Russia}} [[Sanktpēterburga]] ([[Krievija]]).

=== Dzelzceļš ===
[[Baltijas stacija (Tallina)|Tallinas centrālā dzelzceļa stacija]] atrodas Tallinas centrālajā daļā, ziemeļrietumos no vecpilsētas un ir sasniedzama gan ejot kājām, gan ar sabiedrisko transportu. Tallinas centrālajā stacijā pasažieru dzelzceļa pārvadājuma pakalpojumus sniedz 3 dzelzceļa operatori, nodrošinot piepilsētas, vietējo un starptautisko pasažieru dzelzceļa satiksmi.

==== Piepilsētas satiksme ====

Piepilsētas pasažieru dzelzceļa pārvadājumus no Tallinas nodrošina Igaunijas valsts dzelzceļa uzņēmums ''Elektriraudtee''. Elektrisko vilcienu satiksme tiek nodrošināta divos pamatvirzienos:

Austrumu virzienā:
* [[Dzelzceļa līnija Tallina-Aegvīdu|Tallina-Aegvīdu]]

Rietumu virzienā:
* [[Dzelzceļa līnija Tallina—Pēskila|Tallina—Pēskila]]
* [[Dzelzceļa līnija Tallina-Keila|Tallina-Keila]]
* [[Dzelzceļa līnija Tallina-Rīsipere|Tallina-Rīsipere]]
* [[Dzelzceļa līnija Tallina-Paldiski|Tallina-Paldiski]]
* [[Dzelzceļa līnija Tallina-Kloga-Randa|Tallina-Kloga-Randa]]

==== Vietējā satiksme ====
Igaunijas valsts dzelzceļa uzņēmums ''[[Edelaraudtee]]'' nodrošina vietējos pasažieru dīzeļvilcienu pārvadājumus no Tallinas trijos pamatvirzienos:

Dienvidu virzienā:

* [[Rapla]]
* [[Lelle]]
* [[Pērnava]] (141.4 km)
* [[Tiri]]
* [[Vīlande]]

Austrumu virzienā:

* [[Rakvere]]
* [[Narva]] (209.6 km)

Dienvidaustrumu virzienā:

* [[Jegeva]]
* [[Tartu]] (112.5 km)
* [[Valga]] 195 km
* [[Koidula]]

==== Starptautiskā satiksme ====

Privātais dzelzceļa uzņēmums ''[[Go Rail]]'' nodrošina starptautiskos pasažieru dzelzceļa pārvadājumus no Tallinas uz [[Maskava|Maskavu]] un [[Sanktpēterburga|Sanktpēterburgu]].

== Iedzīvotāji ==
[[Attēls:Tallinn old and new, Dec 2006.jpg|Tallinas vecpilsēta un augstceltnes|thumb|250px]]

=== Iedzīvotāju skaita dinamika ===

{| class=&quot;wikitable&quot;
!Gads
!Iedz. skaits
|-
| [[1372]] || 3250
|-
| [[1772]] || 6954
|-
| [[1816]] || 12 000
|-
| [[1834]] || 15 300
|-
| [[1851]] || 24 000
|-
| [[1881]] || 45 900
|-
| [[1897]] || 58 800
|-
| [[1925]] || 119 800
|-
| [[1959]] || 283 071
|-
| [[1989]] || 487 974
|-
| [[1996]] || 427 500
|-
| [[2000. gads|2000]] || 400 378
|-
| [[2001. gads|2001]] || 399 685
|-
| [[2002]] || 398 434
|-
| [[2003. gads|2003]] || 377 890
|-
| [[2004. gads|2004]] || 392 306
|-
| [[2005. gads|2005]] || 401 694
|-
| [[2006. gads|2006]] || 399 108
|-
| [[2007. gads|2007]] || 400 911
|-
| [[2008. gads|2008]] || 401 372
|-
| [[2009. gads|2009]] || 404 005
|-
| [[2010. gads|2010]] || 406 703
|}

=== Iedzīvotāju sastāvs ===

{| class=&quot;wikitable collapsible&quot; style=&quot;font-size:95%;border:0px;line-height:175%;&quot;
|- bgcolor=&quot;#CCCCCC&quot;
| align=&quot;center&quot; colspan=&quot;2&quot; bgcolor=&quot;#CCCCCC&quot; | '''Iedzīvotāju etniskais sastāvs Tallinā [[2009. gads|2009]]. gadā.'''
|-
! style=&quot;background:#efefef;&quot; width=&quot;130&quot;| Tautība
! style=&quot;background:#efefef;&quot; width=&quot;70&quot;| Procenti
|-
|[[Igauņi]]
|align=right|52,2 %
|-
|[[Krievi]]
|align=right|38,6 %
|-
|[[Ukraiņi]]
|align=right|3,8 %
|-
|[[Baltkrievi]]
|align=right|2,1 %
|-
|[[Somi]]
|align=right|0,6 %
|-
|Citi
|align=right|2,7 %
|}

=== Cilvēki ===

Tallinā dzimuši:
* [[Baltazars Rusovs]] (''Balthasar Russow'') ([[1536]]—[[1602]]), [[Rusova Livonijas hronika|Livonijas hronikas]] autors;
* [[Jakobs de la Gardi]] (''Jakob de la Gardie'') ([[1583]]—[[1652]]), zviedru karavadonis;
* [[Aleksejs Ļvovs]] (''Львов Алексей Фёдорович'') ([[1798]]—[[1870]]), krievu komponists (Krievijas Impērijas himnas ''Боже, царя храни'' autors);
* [[Alfrēds Rozenbergs]] (''Alfred Rosenberg'') ([[1893]]—[[1946]]), viens no galvenajiem [[nacionālsociālisms|nacionālsociālisma]] ideologiem;
* [[Evalds Āvs]] (''Evald Aav'') ([[1900]]—[[1939]]), komponists (viena no pirmajām igauņu operām Vikingi/''Vikerlased'', [[1928]]);
* [[Jāns Kross]] (''Jaan Kross'') ([[1920]]—[[2007]]), rakstnieks (Ķeizara trakais/''Keisri hull'', [[1978]]);
* [[Aleksijs II]] (''Алексий II'') ([[1929]]—[[2008. gads|2008]]), [[Maskava]]s patriarhs, [[Krievijas Pareizticīgo baznīca|Krievu pareizticīgo baznīcas]] galva;
* [[Lenarts Meri]] (''Lennart-Georg Meri'') ([[1929]]—[[2006. gads|2006]]), Igaunijas prezidents ([[1992]]—[[2001. gads|2001]]);
* [[Olavs Ehala]] (''Olav Ehala'') ([[1950]]), igauņu komponists;
* [[Gerds Kanters]] (''Gerd Kanter'') ([[1979]]), diska metējs;
* [[Koits Tome]] (''Koit Toome'') ([[1979]]), dziedātājs;
* [[Mārja-Līsa Ilusa]] (''Maarja-Liis Ilus'') ([[1980]]), dziedātāja;
* [[Katrina Siska]] (''Katrin Siska'') ([[1983]]), dziedātāja, grupas [[Vanilla Ninja]] dalībniece;
* [[Pireta Jervisa]] (''Piret Järvis'') ([[1984]]), dziedātāja, grupas Vanilla Ninja dalībniece;
* [[Kaja Kanepi]] (''Kaia Kanepi'') ([[1985]]), tenisiste;
* [[Lenna Kūrmā]] (''Lenna Kuurmaa'') ([[1985]]), dziedātāja, grupas Vanilla Ninja dalībniece;
* [[Mārja Kivi]] (''Maarja Kivi'') ([[1986]]), dziedātāja, bijusī grupas Vanilla Ninja dalībniece;
* [[Birgita Eigemēla]] (''Birgit Õigemeel'') ([[1988]]), dziedātāja.

== Tallinas klimats ==

{|class=&quot;wikitable&quot;
|-
| align=&quot;center&quot; colspan=&quot;15&quot; bgcolor=&quot;#CCCCCC&quot; | '''Tallinas meteoroloģiskie dati.'''
|-
| align=&quot;center&quot; colspan=&quot;15&quot; | '''[[Gaisa temperatūra|Temperatūra]] ([[Celsija grāds|°C]])'''
|-
!width=&quot;200&quot; style=&quot;background:#efefef;&quot; | Mēnesis
!width=&quot;60&quot; style=&quot;background:#efefef;&quot; | [[Janvāris|Jan]]
!width=&quot;60&quot; style=&quot;background:#efefef;&quot; | [[Februāris|Feb]]
!width=&quot;60&quot; style=&quot;background:#efefef;&quot; | [[Marts|Mar]]
!width=&quot;60&quot; style=&quot;background:#efefef;&quot; | [[Aprīlis|Apr]]
!width=&quot;60&quot; style=&quot;background:#efefef;&quot; | [[Maijs|Mai]]
!width=&quot;60&quot; style=&quot;background:#efefef;&quot; | [[Jūnijs|Jūn]]
!width=&quot;60&quot; style=&quot;background:#efefef;&quot; | [[Jūlijs|Jūl]]
!width=&quot;60&quot; style=&quot;background:#efefef;&quot; | [[Augusts|Aug]]
!width=&quot;60&quot; style=&quot;background:#efefef;&quot; | [[Septembris|Sep]]
!width=&quot;60&quot; style=&quot;background:#efefef;&quot; | [[Oktobris|Okt]]
!width=&quot;60&quot; style=&quot;background:#efefef;&quot; | [[Novembris|Nov]]
!width=&quot;60&quot; style=&quot;background:#efefef;&quot; | [[Decembris|Dec]]
!style=&quot;background:#efefef;&quot; |
!width=&quot;80&quot; align=&quot;center&quot; style=&quot;background:#efefef;&quot; | Gadā
|-
| Absolūtais maksimums (°C)
|bgcolor=FFCC66 align=&quot;center&quot;|9.2
|bgcolor=FFA500 align=&quot;center&quot;|10.2
|bgcolor=FF8C00 align=&quot;center&quot;|15.9
|bgcolor=FF3C00 align=&quot;center&quot;|27.2
|bgcolor=FF2800 align=&quot;center&quot;|29.7
|bgcolor=FF2800 align=&quot;center&quot;|31.2
|bgcolor=FF1400 align=&quot;center&quot;|32.3
|bgcolor=FF1400 align=&quot;center&quot;|31.2
|bgcolor=FF3C00 align=&quot;center&quot;|28.5
|bgcolor=FF6400 align=&quot;center&quot;|21.8
|bgcolor=FF9900 align=&quot;center&quot;|13.4
|bgcolor=FFCC66 align=&quot;center&quot;|10.7
|
|bgcolor=FF1400 align=&quot;center&quot;|32.3
|-
| Augstākā vidējā temperatūra (°C)
|bgcolor=C8DCF0 align=&quot;center&quot;|-2.9
|bgcolor=C8DCF0 align=&quot;center&quot;|-3
|bgcolor=FFFFFF align=&quot;center&quot;|0.8
|bgcolor=FFCC66 align=&quot;center&quot;|7.3
|bgcolor=FF9900 align=&quot;center&quot;|14
|bgcolor=FF8C00 align=&quot;center&quot;|18.8
|bgcolor=FF6400 align=&quot;center&quot;|20.8
|bgcolor=FF6400 align=&quot;center&quot;|19.9
|bgcolor=FF9900 align=&quot;center&quot;|14.9
|bgcolor=FFCC66 align=&quot;center&quot;|9
|bgcolor=FFFFCC align=&quot;center&quot;|3.3
|bgcolor=FFFFFF align=&quot;center&quot;|-0.2
|
|bgcolor=FFCC66 align=&quot;center&quot;|8.6
|-
| Zemākā vidējā temperatūra (°C)
|bgcolor=508CFF align=&quot;center&quot;|-8.2
|bgcolor=508CFF align=&quot;center&quot;|-8.0
|bgcolor=A0C8F0 align=&quot;center&quot;|-5.6
|bgcolor=FFFFFF align=&quot;center&quot;|-0.2
|bgcolor=FFFF99 align=&quot;center&quot;|4.9
|bgcolor=FFCC66 align=&quot;center&quot;|9.9
|bgcolor=FFA500 align=&quot;center&quot;|12.5
|bgcolor=FFCC66 align=&quot;center&quot;|12
|bgcolor=FFFF99 align=&quot;center&quot;|8
|bgcolor=FFFFCC align=&quot;center&quot;|3.7
|bgcolor=C8DCF0 align=&quot;center&quot;|-0.9
|bgcolor=A0C8F0 align=&quot;center&quot;|-4.9
|
|bgcolor=FFFFFF align=&quot;center&quot;|1.9
|-
| Absolūtais minimums (°C)
|bgcolor=0C3969 align=&quot;center&quot;|-31.4
|bgcolor=0C3969 align=&quot;center&quot;|-31.0
|bgcolor=0E529B align=&quot;center&quot;|-26.2
|bgcolor=1E5AFF align=&quot;center&quot;|-17.2
|bgcolor=A0C8F0 align=&quot;center&quot;|-4.3
|bgcolor=C8DCF0 align=&quot;center&quot;|0.0
|bgcolor=FFFFCC align=&quot;center&quot;|4.4
|bgcolor=FFFFFF align=&quot;center&quot;|1.7
|bgcolor=A0C8F0 align=&quot;center&quot;|-4.7
|bgcolor=508CFF align=&quot;center&quot;|-10.5
|bgcolor=2467B4 align=&quot;center&quot;|-21.3
|bgcolor=0C3969 align=&quot;center&quot;|-32.2
|
|bgcolor=0C3969 align=&quot;center&quot;|-32.2
|-
| align=&quot;center&quot; colspan=&quot;15&quot; | '''Nokrišņu daudzums ([[Milimetrs|mm]])'''
|-
| Vidējais nokrišņu daudzums (mm)
|bgcolor=B4C8FF align=&quot;center&quot;|45
|bgcolor=C8DCFF align=&quot;center&quot;|29
|bgcolor=B4C8FF align=&quot;center&quot;|29
|bgcolor=B4C8FF align=&quot;center&quot;|36
|bgcolor=A0B4FF align=&quot;center&quot;|37
|bgcolor=788CFF align=&quot;center&quot;|53
|bgcolor=6478FF align=&quot;center&quot;|79
|bgcolor=6478FF align=&quot;center&quot;|84
|bgcolor=6478FF align=&quot;center&quot;|82
|bgcolor=788CFF align=&quot;center&quot;|70
|bgcolor=788CFF align=&quot;center&quot;|68
|bgcolor=A0B4FF align=&quot;center&quot;|55
|
|bgcolor=8CA0FF align=&quot;center&quot;|667
|}

== Sports ==
[[1980]]. gadā Tallinā notika [[1980. gada vasaras olimpiskās spēles|Maskavas vasaras olimpisko spēļu]] [[burāšana]]s sacensības.

[[2010. gads|2010]]. gadā Tallinā notika [[Eiropas čempionāts daiļslidošanā]].

=== Futbols ===
* [[Tallinas &quot;Kalev&quot; (futbols)|Tallinas &quot;Kalev&quot;]] (futbola klubs).

== Sadraudzības pilsētas ==
Tallinai ir [[sadraudzības pilsēta|sadraudzības]] attiecības ar šādām pilsētām:

{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em auto 1em auto&quot;
|-
| {{flaga|ASV}} [[Annapolisa]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]
| {{flaga|Polija}} [[Bialistoka]], [[Polija]]
| {{flaga|Lielbritānija}} [[Dartforda]], [[Lielbritānija]]
| {{flaga|Polija}} [[Gdaņska]], [[Polija]]
| {{flaga|Polija}} [[Gdiņa]], [[Polija]]
| {{flaga|Francija}} [[Karkasona]], [[Francija]]
|-
| {{flaga|Beļģija}} [[Gente]], [[Beļģija]]
| {{flaga|Zviedrija}} [[Gēteborga]], [[Zviedrija]]
| {{flaga|Nīderlande}} [[Groningena]], [[Nīderlande]]
| {{flaga|Vācija}} [[Ķīle]], [[Vācija]]
| {{flaga|Somija}} [[Kotka]], [[Somija]]
| {{flaga|Ķīna}} [[Handžou]], [[Ķīna]]
|-
| {{flaga|Polija}} [[Lomža]], [[Polija]]
| {{flaga|ASV}} [[Losgatosa]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]
| {{flaga|Zviedrija}} [[Malme]], [[Zviedrija]]
| {{flaga|Lietuva}} [[Viļņa]], [[Lietuva]]
| {{flaga|Latvija}} [[Rīga]], [[Latvija]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.riga.lv/LV/Channels/Riga_Municipality/Links/SadraudzibasPilsetas.htm |title=Rīgas sadraudzības pilsētas |access-date={{dat|2010|01|11||bez}} |archive-date={{dat|2007|11|20||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20071120211921/http://www.riga.lv/LV/Channels/Riga_Municipality/Links/SadraudzibasPilsetas.htm }}&lt;/ref&gt;
|-
| {{flaga|Krievija}} [[Maskava]], [[Krievija]]
| {{flaga|Krievija}} [[Sanktpēterburga]], [[Krievija]]
| {{flaga|Vācija}} [[Šverīne]], [[Vācija]]
| {{flaga|Itālija}} [[Venēcija]], [[Itālija]]

|}

== Skatīt arī ==
* [[2002. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss]]

== Piezīmes un atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* [http://www.travel-images.com/tallinn.html Tallinas fotogrāfijas]

{{Igaunijas pilsētas}}
{{Eiropas galvaspilsētas}}
{{Igaunija UNESCO}}
{{Harju apriņķis}}
{{Igaunijas viduslaiku pilis}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Tallina| ]]
[[Kategorija:Igaunijas pilsētas]]
[[Kategorija:Eiropas galvaspilsētas]]
[[Kategorija:Hanzas pilsētas]]
[[Kategorija:UNESCO Pasaules mantojuma vietas Igaunijā]]</text>
      <sha1>23nyzv2fur7mjyfr8sg5koyflvjxqth</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Vācijas pilsētu uzskaitījums</title>
    <ns>0</ns>
    <id>5899</id>
    <revision>
      <id>4047975</id>
      <parentid>4042781</parentid>
      <timestamp>2024-04-26T04:33:24Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Gliwi</username>
        <id>65713</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>([[c:GR|GR]])  [[File:Wappen von Regen.png]] → [[File:DEU Regen COA.svg]] PNG → SVG</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="245616" xml:space="preserve">[[Attēls:EU-Germany.svg|200px|thumbnail|[[Vācija]]s novietojums [[Eiropa|Eiropā]]]]
Šajā uzskaitījumā apkopotas visas '''[[Vācija]]s pilsētas'''. 2016. gadā Vācijā bija '''2059 pilsētas'''.

No visām pilsētām 4 pilsētās — [[Berlīne|Berlīnē]], [[Hamburga|Hamburgā]], [[Minhene|Minhenē]] un [[Ķelne|Ķelnē]] — dzīvo vairāk nekā 1 000 000 iedzīvotāju.

== Pilsētu sadalījums pa federālajām zemēm ==
{| width=300px align=right
|-
|
{{Image label begin|image=Germany location map.svg|width=300|float=none}}
{{Image label small|x=0.16|y=0.58|scale=500|text=[[Bādene-Virtemberga|Bādene-&lt;br /&gt;Virtemberga]]}}
{{Image label small|x=0.33|y=0.52|scale=500|text=[[Bavārija]]}}
{{Image label small|x=0.45|y=0.24|scale=500|text='''[[Berlīne]]'''}}
{{Image label small|x=0.44|y=0.28|scale=500|text=[[Brandenburga]]}}
{{Image label small|x=0.17|y=0.18|scale=500|text=[[Brēmene (federālā zeme)|Brēmene]]}}
{{Image label small|x=0.24|y=0.14|scale=500|text=[[Hamburga]]}}
{{Image label small|x=0.19|y=0.41|scale=500|text=[[Hesene]]}}
{{Image label small|x=0.2|y=0.22|scale=500|text=[[Lejassaksija]]}}
{{Image label small|x=0.35|y=0.12|scale=500|text=[[Mēklenburga-Priekšpomerānija|Mēklenburga-&lt;br /&gt;Priekšpomerānija]]}}
{{Image label small|x=0.07|y=0.47|scale=500|text=[[Reinzeme-Pfalca|Reinzeme-&lt;br /&gt;Pfalca]]}}
{{Image label small|x=0.44|y=0.37|scale=500|text=[[Saksija]]}}
{{Image label small|x=0.34|y=0.28|scale=500|text=[[Saksija-Anhalte|Saksija-&lt;br /&gt;Anhalte]]}}
{{Image label small|x=0.23|y=0.08|scale=500|text=[[Šlēsviga-Holšteina|Šlēsviga-&lt;br /&gt;Holšteina]]}}
{{Image label small|x=0.3|y=0.39|scale=500|text=[[Tīringene]]}}
{{Image label small|x=0.08|y=0.52|scale=500|text=[[Zāra (zeme)|Zāra]]}}
{{Image label small|x=0.07|y=0.34|scale=500|text=[[Ziemeļreina-Vestfālene|Ziemeļreina-&lt;br /&gt;Vestfālene]]}}
{{Image label end}}
|}

{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;font-size:85%&quot;
! [[Vācijas administratīvais iedalījums|Federālā zeme]] !! Skaits
|-
| [[Bavārija]] || 317
|-
| [[Bādene-Virtemberga]] || 313
|-
| [[Berlīne]] || 1
|-
| [[Brandenburga (zeme)|Brandenburga]] || 113
|-
| [[Brēmene (federālā zeme)|Brēmene]] || 2
|-
| [[Hamburga]] || 1
|-
| [[Hesene]] || 191
|-
| [[Lejassaksija]] || 158
|-
| [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] || 84
|-
| [[Reinzeme-Pfalca]] || 129
|-
| [[Saksija]] || 170
|-
| [[Saksija-Anhalte]] || 104
|-
| [[Šlēsviga-Holšteina]] || 63
|-
| [[Tīringene]] || 126
|-
| [[Zāra (zeme)|Zāra]] || 17
|-
| [[Ziemeļreina-Vestfālene]] || 271
|}

== Uzskaitījums == 
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! Ģerbonis !! Pilsēta !! Nosaukums &lt;br /&gt; [[vācu valoda|vācu valodā]] !! Iedz.sk.&lt;br /&gt;(2013)&lt;ref name=autonazwa1&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.it.nrw.de/statistik/a/daten/bevoelkerungszahlen_zensus/|title=Iedz.sk. Vācijas pilsētās 2013.g.|publisher=IT.NRW|daccessdate=|access-date={{dat|2015|02|01||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20150317192203/http://www.it.nrw.de/statistik/a/daten/bevoelkerungszahlen_zensus/|archivedate={{dat|2015|03|17||bez}}}}&lt;/ref&gt; !! Federālā zeme
|-
| [[Attēls:Wappen von Abenberg.png|23px]] || [[Abenberga]] || ''Abenberg'' || 5445 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Adelsheim.svg|23px]] || [[Adelsheima]] || ''Adelsheim'' || 4878 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Adenau COA.svg|23px]] || [[Adenava]] || ''Adenau'' || 2891 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Stadtwappen Adorf Vogtl.jpg|23px]] || [[Adorfa]] || ''Adorf'' || 5178 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Achern (Baden).svg|23px]] || [[Aherna]] || ''Achern'' || 24618 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Achim COA.svg|23px]] || [[Ahima]] || ''Achim'' || 29 991 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Aichach.svg|23px]] || [[Aihaha]] || ''Aichach'' || 20 560 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Aichtal.svg|23px]] || [[Aihtāle]] || ''Aichtal'' || 9665 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| || [[Akene]] || ''Aken'' || 7891 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:DEU Albstadt COA.svg|23px]] || [[Albštate]] || ''Albstadt'' || 44 056 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Alzey COA.svg|23px]] || [[Alcei]] || ''Alzey'' || 17 516 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Wappen der Stadt Alzenau.svg|23px]] || [[Alcenava]] || ''Alzenau'' || 19 062 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DE-NI 03-2-54-002 Alfeld COA.png|23px]] || [[Alfelde]] || ''Alfeld'' || 18 974 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Allendorf (Lumda).png|23px]] || [[Allendorfa]] || ''Allendorf'' || 4145 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Allstedt.png|23px]] || [[Allštate]] || ''Allstedt'' || 8089 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:DEU Alpirsbach COA.svg|23px]] || [[Alpīrbaha]] || ''Alpirsbach'' || 6310 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Alsdorf COA.svg|23px]] || [[Alsdorfa]] || ''Alsdorf'' || 46 313 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Alsfeld.png|23px]] || [[Alsfelde]] || ''Alsfeld'' || 15 993 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Alsleben.png|23px]] || [[Alslebene]] || ''Alsleben'' || 2510 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Altdorf bei Nürnberg.svg|23px]] || [[Altdorfa Nirnbergā]] || ''Altdorf bei Nürnberg'' || 15 097 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Altena COA.svg|23px]] || [[Altena]] || ''Altena'' || 17 595 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen altenberg.PNG|23px]] || [[Altenberga]] || ''Altenberg'' || 8272 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Altenburg.svg|23px]] || [[Altenburga]] || ''Altenburg'' || 32 992 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Altenkirchen (Westerwald) COA.svg|23px]] || [[Altenkirhene]] || ''Altenkirchen'' || 6146 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Altensteig COA.svg|23px]] || [[Altenšteiga]] || ''Altensteig'' || 10 185 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Stadtwappen Altentreptow.PNG|23px]] || [[Altentreptova]] || ''Altentreptow'' || 5457 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:DEU Altoetting COA.svg|23px]] || [[Altetinga]] || ''Altötting'' || 12 559 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Altlandsberg COA.svg|23px]] || [[Altlandsberga]] || ''Altlandsberg'' || 8894 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:DEU Amberg COA.svg|23px]] || [[Amberga]] || ''Amberg'' || 41 592 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Amöneburg COA.svg|23px]] || [[Amēneburga]] || ''Amöneburg'' || 5081 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Amorbach.svg|23px]] || [[Amorbaha]] || ''Amorbach'' || 4004 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Andernach.svg|23px]] || [[Andernaha]] || ''Andernach'' || 29 071 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Wappen Angermuende.png|23px]] || [[Angerminde]] || ''Angermünde'' || 13 597 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Hansestadt Anklam V2.svg|23px]] || [[Anklama]] || ''Anklam'' || 12 797 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:DEU Annaberg-Buchholz COA.svg|23px]] || [[Annaberga-Buholca]] || ''Annaberg-Buchholz'' || 20 510 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Annaburg.png|23px]] || [[Annaburga]] || ''Annaburg'' || 7094 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:DEU Annweiler am Trifels COA.svg|23px]] || [[Annveilere pie Trīfelzes]] || ''Annweiler am Trifels'' || 6987 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Ansbach.svg|23px]] || [[Ansbaha]] || ''Ansbach'' || 39 839 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Apolda.svg|23px]] || [[Apolda]] || ''Apolda'' || 21 738 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Arzberg (Oberfranken).svg|23px]] || [[Arcberga]] || ''Arzberg'' || 5192 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DE-ST 15-0-81-030 Arendsee COA.png|23px]] || [[Arendzē]] || ''Arendsee'' || 7056 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:DE-ST 15-0-90-010 Arneburg COA.png|23px]] || [[Arneburga]] || ''Arneburg'' || 1561 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:DEU_Arnis_COA.svg|23px]] || [[Arnisa]] || ''Arnis'' || 283 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:Stadtwappen Arnsberg.svg|23px]] || [[Arnsberga]] || ''Arnsberg'' || 73 501 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen der Stadt Arnstadt.svg|23px]] || [[Arnštate]] || ''Arnstadt'' || 23 539 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Arnstein (Unterfranken).svg|23px]] || [[Arnšteina (Bavārija)|Arnšteina]] || ''Arnstein'' || 8107 || [[Bavārija]]
|-
|  || [[Arnšteina (Saksija-Anhalte)|Arnšteina]] || ''Arnstein'' || 7067 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:Wappen Artern Unstrut.png|23px]] || [[Arterne]] || ''Artern'' || 5658 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Aßlar.png|23px]] || [[Aslāra]] || ''Aßlar'' || 13 568 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Asperg COA.svg|23px]] || [[Asperga]] || ''Asperg'' || 12 955 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Aschaffenburg.svg|23px]] || [[Ašafenburga]] || ''Aschaffenburg'' || 67 844 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Aschersleben.svg|23px]] || [[Ašerslēbene]] || ''Aschersleben'' || 27 995 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:DEU Attendorn COA.svg|23px]] || [[Atendorna]] || ''Attendorn'' || 24 336 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Aub.png|23px]] || [[Auba]] || ''Aub'' || 1517 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Aue.jpg|23px]] || [[Aue]] || ''Aue'' || 16 614 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Auerbach Oberpfalz.svg|23px]] || [[Auerbaha Oberpfalcā]] || ''Auerbach in der Oberpfalz'' || 8859 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Auerbach coat of arms.svg|23px]] || [[Auerbaha]] || ''Auerbach (Vogtland)'' || 19 076 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Augsburg COA.svg|23px]] || [[Augsburga]] || ''Augsburg'' || 276 542 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Augustusburg.png|23px]] || [[Augustusburga]] || ''Augustusburg'' || 4670 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Aulendorf COA.svg|23px]] || [[Aulendorfa]] || ''Aulendorf'' || 9758 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| || [[Auma-Veidatāle]] || ''Auma-Weidatal'' || 3718 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Aurich COA.svg|23px]] || [[Auriha]] || ''Aurich'' || 40 637 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Abensberg.svg|23px]] || [[Ābensberga]] || ''Abensberg'' || 13034 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Ahaus COA.svg|23px]] || [[Āhauza]] || ''Ahaus'' || 38 753 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Aach.svg|23px]] || [[Āhe]] || ''Aach'' || 2161 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Aachen COA.svg|23px]] || [[Āhene]] || ''Aachen'' || 241 683 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Coa Aalen.svg|23px]] || [[Ālene (Bādene-Virtemberga)|Ālene]] || ''Aalen'' || 66 813 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Ahlen COA.svg|23px]] || [[Ālene (Ziemeļreina-Vestfālene)|Ālene]] || ''Ahlen'' || 51 766 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Ahrensburg COA.svg|23px]] || [[Ārensburga]] || ''Ahrensburg'' || 31 361 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:DEU Baesweiler COA.svg|23px]] || [[Baezveilere]] || ''Baesweiler'' || 26 497 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Bacharach.png|23px]] || [[Baharaha]] || ''Bacharach'' || 1884 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Baiersdorf.svg|23px]] || [[Baiersdorfa]] || ''Baiersdorf'' || 7433 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Bayreuth.svg|23px]] || [[Baireita]] || ''Bayreuth'' || 71 572 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Backnang.svg|23px]] || [[Baknanga]] || ''Backnang'' || 34 990 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Balingen.svg|23px]] || [[Balingene]] || ''Balingen'' || 33 270 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Coat_of_arms_of_Ballenstedt.svg|23px]] || [[Ballenštete]] || ''Ballenstedt'' || 9372 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:Stadtwappen Balve.svg|23px]] || [[Balve]] || ''Balve'' || 11 476 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Bamberg.svg|23px]] || [[Bamberga]] || ''Bamberg'' || 71 167 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Barby.svg|23px]] || [[Barbi]] || ''Barby'' || 8741 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:DEU Bargteheide COA.svg|23px]] || [[Bargteheide]] || ''Bargteheide'' || 15 788 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Barntrup.svg|23px]] || [[Barntrupa]] || ''Barntrup'' || 8824 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Barth COA.svg|23px]] || [[Barta]] || ''Barth'' || 8543 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Baruth.png|23px]] || [[Baruta/Marka]] || ''Baruth/Mark'' || 4171 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:DEU Bassum COA.svg|23px]] || [[Basuma]] || ''Bassum'' || 15 529 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Battenberg Eder.svg|23px]] || [[Batenberga]] || ''Battenberg'' || 5367 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Bautzen.png|23px]] || [[Baucene]] || ''Bautzen'' || 39 607 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Baumholder COA.svg|23px]] || [[Baumholdere]] || ''Baumholder'' || 4044 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Baunach.svg|23px]] || [[Baunaha]] || ''Baunach'' || 4013 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Baunatal.svg|23px]] || [[Baunatāle]] || ''Baunatal'' || 27 353 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Babenhausen (Hessen).svg|23px]] || [[Bābenhauzene]] || ''Babenhausen'' || 15 669 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Bad Aibling.png|23px]] || [[Bādaiblinga]] || ''Bad Aibling'' || 17 633 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Bad Arolsen COA.svg|23px]] || [[Bādārolzene]] || ''Bad Arolsen'' || 15 368 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Bad Belzig.png|23px]] || [[Bādbelciga]] || ''Bad Belzig'' || 11 056 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:DEU Bad Bentheim COA.svg|23px]] || [[Bādbentheima]] || ''Bad Bentheim'' || 15 068 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Bad Bergzabern COA.svg|23px]] || [[Bādbergcaberne]] || ''Bad Bergzabern'' || 7641 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Wappen Bad Berka.png|23px]] || [[Bādberka]] || ''Bad Berka'' || 7615 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Bad Berleburg COA.svg|23px]] || [[Bādberleburga]] || ''Bad Berleburg'' || 19 236 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Coat of arms of Bad Berneck im Fichtelgebirge.svg|23px]] || [[Bādberneka Fihtelgebirgē]] || ''Bad Berneck im Fichtelgebirge'' || 4261 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Bad Bevensen.png|23px]] || [[Bādbēvenzene]] || ''Bad Bevensen'' || 8830 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Bad Bibra.png|23px]] || [[Bādbibra]] || ''Bad Bibra'' || 2833 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:Wappen Bad Blankenburg.jpg|23px]] || [[Bādblankenburga]] || ''Bad Blankenburg'' || 6724 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Bad Bramstedt.png|23px]] || [[Bādbramštete]] || ''Bad Bramstedt'' || 13576 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:DEU Bad Breisig COA.svg|23px]] || [[Bādbreiziga]] || ''Bad Breisig'' || 8877 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Das große Wappen von Bad Brückenau.svg|23px]] || [[Bādbrikenava]] || ''Bad Brückenau'' || 6400 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Bad Buchau.svg|23px]] || [[Bādbuhava]] || ''Bad Buchau'' || 3933 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Bad Duerrenberg.png|23px]] || [[Bāddirenberga]] || ''Bad Dürrenberg'' || 11 800 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:DEU Bad Duerrheim COA.svg|23px]] || [[Bāddirheima]] || ''Bad Dürrheim'' || 12 634 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Stadtwappen Bad Dürkheim.svg|23px]] || [[Bāddirkheima]] || ''Bad Dürkheim'' || 18 381 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Wappen Bad Doberan.png|23px]] || [[Bāddoberāna]] || ''Bad Doberan'' || 11 607 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Bad Driburg round shield.svg|23px]] || [[Bāddriburga]] || ''Bad Driburg'' || 18 338 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Bad Oeynhausen COA.svg|23px]] || [[Bādeinhauzene]] || ''Bad Oeynhausen'' || 48 294 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Bad Elster COA.svg|23px]] || [[Bādelstere]] || ''Bad Elster'' || 3690 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Bad Ems.svg|23px]] || [[Bādemsa]] || ''Bad Ems'' || 9025 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Baden-Baden COA crowned.svg|23px]] || [[Bādenbādene]] || ''Baden-Baden'' || 53 012 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Bad Fallingbostel.png|23px]] || [[Bādfallingbostele]] || ''Bad Fallingbostel'' || 10 682 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Bad Frankenhausen.png|23px]] || [[Bādfrankenhauzene/Kifhauzere]] || ''Bad Frankenhausen/Kyffhäuser'' || 8672 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Bad Freienwalde COA.svg|23px]] || [[Bādfreienvalde (Odera)]] || ''Bad Freienwalde (Oder)Brande'' || 12 403 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:DEU Bad Friedrichshall COA.svg|23px]] || [[Bādfrīdrihzāle]] || ''Bad Friedrichshall'' || 18 305 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Bad Gandersheim.png|23px]] || [[Bādgandersheima]] || ''Bad Gandersheim'' || 9946 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Bad Gottleuba-Berggiesshuebel SVG.svg|23px]] || [[Bādgotleiba-Bergīshībele]] || ''Bad Gottleuba-Berggießhübel'' || 5682 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Bad Griesbach im Rottal.svg|23px]] || [[Bādgrīzbaha]] || ''Bad Griesbach'' || 8501 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Bad Harzburg.PNG|23px]] || [[Bādharcburga]] || ''Bad Harzburg'' || 21 680 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Bad Herrenalb COA.svg|23px]] || [[Bādherenalba]] || ''Bad Herrenalb'' || 7341 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Bad Hersfeld.svg|23px]] || [[Bādhersfelde]] || ''Bad Hersfeld'' || 28 867 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen bad hoenningen.png|23px]] || [[Bādhēningene]] || ''Bad Hönningen'' || 5659 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Bad Homburg vor der Höhe COA.svg|23px]] || [[Bādhomburga]] || ''Bad Homburg vor der Höhe'' || 52 379 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Bad Honnef.svg|23px]] || [[Bādhonefe]] || ''Bad Honnef'' || 24845 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Bad Iburg COA.svg|23px]] || [[Bādiburga]] || ''Bad Iburg'' || 10571 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen bad dueben.png|23px]] || [[Bādībene]] || ''Bad Düben'' || 7999 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Bad Camberg COA.svg|23px]] || [[Bādkamberga]] || ''Bad Camberg'' || 13 929 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Bad Karlshafen.png|23px]] || [[Bādkarlshāfene]] || ''Bad Karlshafen'' || 3534 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Bad Kötzting.svg|23px]] || [[Bādkēctinga]] || ''Bad Kötzting'' || 7143 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Bad Koenig.svg|23px]] || [[Bādkēniga]] || ''Bad König'' || 9434 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Bad Koenigshofen.svg|23px]] || [[Bādkēnigshofene Grābfeldē]] || ''Bad Königshofen im Grabfeld'' || 5961 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Bad Köstritz.png|23px]] || [[Bādkēstrica]] || ''Bad Köstritz'' || 3633 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Bad Kissingen.svg|23px]] || [[Bādkisingene]] || ''Bad Kissingen'' || 21 225 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Bad Colberg-Heldburg.png|23px]] || [[Bādkolberga-Heldburga]] || ''Bad Colberg-Heldburg'' || 2070 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Bad Kreuznach COA.svg|23px]] || [[Bādkreicnaha]] || ''Bad Kreuznach'' || 48 229 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Stadtwappen Bad Krozingen.svg|23px]] || [[Bādkrocingene]] || ''Bad Krozingen'' || 17 448 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Bad Langensalza.png|23px]] || [[Bādlangenzalca]] || ''Bad Langensalza'' || 17 577 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Bad Lauchstaedt.png|23px]] || [[Bādlauhštate]] || ''Bad Lauchstädt'' || 8966 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:Wappen Bad Lauterberg.gif|23px]] || [[Bādlauterberga Harcā]] || ''Bad Lauterberg im Harz'' || 10 671 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Bad Lausick.svg|23px]] || [[Bādlauzika]] || ''Bad Lausick'' || 8133 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Bad Laasphe COA.svg|23px]] || [[Bādlāzfe]] || ''Bad Laasphe'' || 13 977 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Bad Lippspringe.svg|23px]] || [[Bādlipspringe]] || ''Bad Lippspringe'' || 15 203 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Bad Liebenzell COA.svg|23px]] || [[Bādlībencelle]] || ''Bad Liebenzell'' || 8779 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Bad Liebenstein.png|23px]] || [[Bādlībenšteina]] || ''Bad Liebenstein'' || 7874 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Bad-Liebenwerda COA.svg|23px]] || [[Bādlībenverda]] || ''Bad Liebenwerda'' || 9486 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Bad Lobenstein.png|23px]] || [[Bādlobenšteina]] || ''Bad Lobenstein'' || 6108 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Bad Mergentheim.svg|23px]] || [[Bādmergentheima]] || ''Bad Mergentheim'' || 22 470 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Bad Muender am Deister COA.svg|23px]] || [[Bādmindere pie Deisteres]] || ''Bad Münder am Deister'' || 17 325 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Bad Muenstereifel COA.svg|23px]] || [[Bādminstereifele]] || ''Bad Münstereifel'' || 17 236 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Bad Muskau.png|23px]] || [[Bādmuskava]] || ''Bad Muskau'' || 3678 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Bad-Nauheim.png|23px]] || [[Bādnauheima]] || ''Bad Nauheim'' || 30 879 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Bad Neuenahr-Ahrweiler COA.svg|23px]] || [[Bādneienāra-Ārveilere]] || ''Bad Neuenahr-Ahrweiler'' || 26 919 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Wappen Bad Neustadt (Saale).png|23px]] || [[Bādneištate pie Zāles]] || ''Bad Neustadt an der Saale'' || 15 137 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Bad Nenndorf.png|23px]] || [[Bādnendorfa]] || ''Bad Nenndorf'' || 10 408 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Bad Oldesloe Wappen.svg|23px]] || [[Bādoldeslo]] || ''Bad Oldesloe'' || 24 477 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:Wappen Bad Orb.png|23px]] || [[Bādorba]] || ''Bad Orb'' || 9395 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen bad pyrmont.svg|23px]] || [[Bādpirmonta]] || ''Bad Pyrmont'' || 18 909 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Bad Rappenau.svg|23px]] || [[Bādrapenava]] || ''Bad Rappenau'' || 20 193 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Bad Reichenhall - Wappen.svg|23px]] || [[Bādreihenhalla]] || ''Bad Reichenhall'' || 17 137 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Bad Rodach COA.svg|23px]] || [[Bādrodaha]] || ''Bad Rodach'' || 6336 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Bad Wörishofen.png|23px]] || [[Bādsvērishofene]] || ''Bad Wörishofen'' || 14 739 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen bad schandau.png|23px]] || [[Bādšandava]] || ''Bad Schandau'' || 3532 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DE-ST 15-0-91-020 Bad Schmiedeberg COA.png|23px]] || [[Bādšmīdeberga]] || ''Bad Schmiedeberg'' || 8655 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Bad Staffelstein.svg|23px]] || [[Bādštafelšteina]] || ''Bad Staffelstein'' || 10 121 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Bad Schussenried.svg|23px]] || [[Bādšusenrīde]] || ''Bad Schussenried'' || 8363 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Bad Schwalbach COA.svg|23px]] || [[Bādšvalbaha]] || ''Bad Schwalbach'' || 10 501 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Bad Schwartau.png|23px]] || [[Bādšvartava]] || ''Bad Schwartau'' || 19 682 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| || [[Bādteinaha-Cavelšteina]] || ''Bad Teinach-Zavelstein'' || 2977 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Bad Tölz.svg|23px]] || [[Bādtelca]] || ''Bad Tölz'' || 18 070 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Bad-tenn.jpg|23px]] || [[Bādtenštete]] || ''Bad Tennstedt'' || 2480 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Bad Urach COA.svg|23px]] || [[Bāduraha]] || ''Bad Urach'' || 11 862 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Bad Waldsee.svg|23px]] || [[Bādvaldzē]] || ''Bad Waldsee'' || 19 542 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Bad Vilbel.svg|23px]] || [[Bādvilbele]] || ''Bad Vilbel'' || 32 020 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Bad Wildbad COA.svg|23px]] || [[Bādvildbada]] || ''Bad Wildbad'' || 9565 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Bad Wildungen.svg|23px]] || [[Bādvildungene]] || ''Bad Wildungen'' || 16 627 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Bad Wilsnack.png|23px]] || [[Bādvilsnaka]] || ''Bad Wilsnack'' || 2611 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Bad Wimpfen.svg|23px]] || [[Bādvimpfene]] || ''Bad Wimpfen'' || 6782 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Bad Wünnenberg COA.svg|23px]] || [[Bādvinnenberga]] || ''Bad Wünnenberg'' || 12 129 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Bad Windsheim.svg|23px]] || [[Bādvinsheima]] || ''Bad Windsheim'' || 11901 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Bad Wurzach Wappen.svg|23px]] || [[Bādvurcaha]] || ''Bad Wurzach'' || 14 167 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Bad Sachsa.png|23px]] || [[Bādzahza]] || ''Bad Sachsa'' || 7392 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Bad Salzdetfurth.png|23px]] || [[Bādzalcderfurte]] || ''Bad Salzdetfurth'' || 13 214 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Bad Salzuflen.svg|23px]] || [[Bādzalcuflene]] || ''Bad Salzuflen'' || 52 121 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Bad Salzungen.svg|23px]] || [[Bādzalcungene]] || ''Bad Salzungen'' || 15 582 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Bad Saulgau.svg|23px]] || [[Bādzaulgava]] || ''Bad Saulgau'' || 17 011 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Bad Säckingen COA.svg|23px]] || [[Bādzākingene]] || ''Bad Säckingen'' || 16 376 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Bad Segeberg Wappen.svg|23px]] || [[Bādzegeberga]] || ''Bad Segeberg'' || 16 732 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:Wappen Bad Sülze.png|23px]] || [[Bādzilce]] || ''Bad Sülze'' || 1723 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:DEU Bad Sobernheim (1924) COA.svg|23px]] || [[Bādzobernheima]] || ''Bad Sobernheim'' || 6411 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Wappen Bad Soden am Taunus.svg|23px]] || [[Bādzodene Taunusā]] || ''Bad Soden am Taunus'' || 21 556 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Bad Sooden-Allendorf.png|23px]] || [[Bādzodene-Allendorfa]] || ''Bad Sooden-Allendorf'' || 8272 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Bad Soden-Salmuenster.png|23px]] || [[Bādzodene-Zalminstere]] || ''Bad Soden-Salmünster'' || 13 351 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Bad Sulza.png|23px]] || [[Bādzulca]] || ''Bad Sulza'' || 4829 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Bad Marienberg.svg|23px]] || [[Bārmarienberga]] || ''Bad Marienberg'' || 5845 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Wappen Barsinghausen.png|23px]] || [[Bārnzinghauzene]] || ''Barsinghausen'' || 33 231 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Bebra.png|23px]] || [[Bebra]] || ''Bebra'' || 13 688 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Bedburg COA.svg|23px]] || [[Bedburga]] || ''Bedburg'' || 22 846 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Beilngries Wappen neu.png|23px]] || [[Beilngrīza]] || ''Beilngries'' || 8897 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Beilstein (Wuerttemberg).svg|23px]] || [[Beilšteina]] || ''Beilstein'' || 6134 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Bexbach.jpg|23px]] || [[Beksbaha]] || ''Bexbach'' || 17 757 || [[Zāra (zeme)|Zāra]]
|-
| [[Attēls:DE Beckum COA.svg|23px]] || [[Bekuma]] || ''Beckum'' || 35 909 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| || [[Belgerne-Šildava]] || ''Belgern-Schildau'' || 7951 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Bendorf COA.svg|23px]] || [[Bendorfa]] || ''Bendorf'' || 16 539 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Wappen Berga-Elster.png|23px]] || [[Berga/Elstere]] || ''Berga/Elster'' || 3493 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Wappen bergen auf ruegen.svg|23px]] || [[Bergene Rīgenē]] || ''Bergen auf Rügen'' || 13 564 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Bergen (Celle).png|23px]] || [[Bergene]] || ''Bergen'' || 12 737 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Bergheim COA.svg|23px]] || [[Bergheima]] || ''Bergheim'' || 59 272 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Bergisch Gladbach COA.svg|23px]] || [[Bergišgladbaha]] || ''Bergisch Gladbach'' || 109 425 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Bergkamen COA.svg|23px]] || [[Bergkāmena]] || ''Bergkamen'' || 48 209 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Bergneustadt COA.svg|23px]] || [[Bergneištate]] || ''Bergneustadt'' || 18 835 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Berka-Werra.png|23px]] || [[Berka/Verra]] || ''Berka/Werra'' || 4317 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Coat of arms of Berlin.svg|23px]] || [[Berlīne]] || ''Berlin'' || 3 517 424 || [[Berlīne]]
|-
| [[Attēls:Wappen Bernau bei Berlin.png|23px]] || [[Bernava pie Berlīnes]] || ''Bernau bei Berlin'' || 36 222 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Baernau.png|23px]] || [[Bernava]] || ''Bärnau'' || 3221 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DE-ST 15-0-89-030 Bernburg COA.svg|23px]] || [[Bernburga]] || ''Bernburg'' || 33 879 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:DEU Bernkastel-Kues COA.svg|23px]] || [[Bernkastele-Kīsa]] || ''Bernkastel-Kues'' || 6840 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Wappen Bernsdorf.png|23px]] || [[Bernsdorfa]] || ''Bernsdorf'' || 6670 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Bensheim COA.png|23px]] || [[Bernsheima|Bensheima]] || ''Bensheim'' || 39 368 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Bernstadt a. d. Eigen.svg|23px]] || [[Bernštate Eigenā]] || ''Bernstadt a. d. Eigen'' || 3510 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Bersenbrück COA.svg|23px]] || [[Berzenbrika]] || ''Bersenbrück'' || 7971 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Beverungen.svg|23px]] || [[Beverungena]] || ''Beverungen'' || 13 396 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Betzdorf COA.svg|23px]] || [[Bēcdorfa]] || ''Betzdorf'' || 9951 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Betzenstein.svg|23px]] || [[Bēcenšteina]] || ''Betzenstein'' || 2495 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Boehlen.png|23px]] || [[Bēlene]] || ''Böhlen'' || 6606 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DE-BB 12-0-69-017 Beelitz COA.png|23px]] || [[Bēlica]] || ''Beelitz'' || 11 889 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:DEU Bönnigheim COA.svg|23px]] || [[Bēnigheima]] || ''Bönnigheim'' || 7204 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Boeblingen COA.svg|23px]] || [[Bēnlingene]] || ''Böblingen'' || 46 714 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Beerfelden.svg|23px]] || [[Bērfeldene]] || ''Beerfelden'' || 6396 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Berching.svg|23px]] || [[Bērhinga]] || ''Berching'' || 8472 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Beeskow.png|23px]] || [[Bēskova]] || ''Beeskow'' || 7981 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:DEU Besigheim COA.svg|23px]] || [[Bēzigheima]] || ''Besigheim'' || 11 923 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Bützow-Wappen.PNG|23px]] || [[Bicova]] || ''Bützow'' || 7614 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:DEU Billerbeck COA.svg|23px]] || [[Billerbeka]] || ''Billerbeck'' || 11 416 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Buende COA.svg|23px]] || [[Binde (pilsēta)|Binde]] || ''Bünde'' || 45 189 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Bingen.png|23px]] || [[Bingene pie Reinas]] || ''Bingen am Rhein'' || 24 234 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Birkenfeld (Nahe) COA.svg|23px]] || [[Birkenfelde]] || ''Birkenfeld'' || 6732 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:WappenBürstadt.svg|23px]] || [[Birštate]] || ''Bürstadt'' || 15 625 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DE-ST 15-0-90-070 Bismark COA.png|23px]] || [[Bismarka]] || ''Bismark'' || 8626 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:Wappen Bischofsheim Rhoen.png|23px]] || [[Bišofsheima pie Rēnas]] || ''Bischofsheim an der Rhön'' || 4755 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Bischofswerda.svg|23px]] || [[Bišofsverda]] || ''Bischofswerda'' || 11 605 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Bitburg COA.svg|23px]] || [[Bitburga]] || ''Bitburg'' || 13 656 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DE-ST 15-0-82-015 Bitterfeld-Wolfen COA.png|23px]] || [[Biterfelde-Volfene]] || ''Bitterfeld-Wolfen'' || 41 259 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:Wappen Biberach.svg|23px]] || [[Bīberaha]] || ''Biberach an der Riß'' || 31 157 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Büdelsdorf COA.svg|23px]] || [[Bīdelsdorfa]] || ''Büdelsdorf'' || 9992 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:Wappen Biedenkopf.png|23px]] || [[Bīdenkopfa]] || ''Biedenkopf'' || 13 609 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Buedingen Hessen.svg|23px]] || [[Bīdingene]] || ''Büdingen'' || 20 995 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Buehl (Baden).svg|23px]] || [[Bīhle]] || ''Bühl'' || 28566 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Bueckeburg.png|23px]] || [[Bīkeburga]] || ''Bückeburg'' || 18 930 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Bielefeld COA.svg|23px]] || [[Bīlefelde]] || ''Bielefeld'' || 328 864 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Büren (Westfalen).svg|23px]] || [[Bīrene]] || ''Büren'' || 21 548 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Bietigheim-Bissingen COA.svg|23px]] || [[Bītigheima-Bīzingena]] || ''Bietigheim-Bissingen'' || 42 210 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Biesenthal.png|23px]] || [[Bīzentāle]] || ''Biesenthal'' || 5564 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Blankenburg (Harz).png|23px]] || [[Blakenburga]] || ''Blankenburg'' || 20 745 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:Wappen blankenhain.jpg|23px]] || [[Blakenhaine]] || ''Blankenhain'' || 6467 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Blaubeuren COA.svg|23px]] || [[Blaubeirene]] || ''Blaubeuren'' || 11 765 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Blaustein COA.svg|23px]] || [[Blaušteina]] || ''Blaustein'' || 15 207 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Bleicherode COA.svg|23px]] || [[Bleiherode]] || ''Bleicherode'' || 6315 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Bleckede.png|23px]] || [[Blekēde]] || ''Bleckede'' || 9505 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Blieskastel COA.svg|23px]] || [[Blīskastele]] || ''Blieskastel'' || 20 879 || [[Zāra (zeme)|Zāra]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Blomberg.svg|23px]] || [[Blomberga]] || ''Blomberg'' || 15 282 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Blumberg COA.svg|23px]] || [[Blumberga]] || ''Blumberg'' || 9948 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Bobingen.png|23px]] || [[Bobingene]] || ''Bobingen'' || 16 574 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Bodenwerder COA.svg|23px]] || [[Bodenverdere]] || ''Bodenwerder'' || 5621 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen bogen.png|23px]] || [[Bogene]] || ''Bogen'' || 9751 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Bocholt COA.svg|23px]] || [[Boholta]] || ''Bocholt'' || 70 856 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Bochum COA.svg|23px]] || [[Bohuma]] || ''Bochum'' || 361 734 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:BoizenburgElbe-Wappen2.svg|23px]] || [[Boicenburga pie Elbas]] || ''Boizenburg/ Elbe'' || 10 254 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Bockenem.svg|23px]] || [[Bokenema]] || ''Bockenem'' || 9801 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Boxberg (Baden).svg|23px]] || [[Boksberga]] || ''Boxberg'' || 6500 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen-stadt-bonn.svg|23px]] || [[Bonna]] || ''Bonn'' || 311 287 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Bonndorf im Schwarzwald.png|23px]] || [[Bonndorfa Švarcvaldē]] || ''Bonndorf im Schwarzwald'' || 6807 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Boppard COA.svg|23px]] || [[Boparda]] || ''Boppard'' || 15 181 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Bopfingen COA.svg|23px]] || [[Bopfingene]] || ''Bopfingen'' || 11 795 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Borgentreich.svg|23px]] || [[Borgenštreiha]] || ''Borgentreich'' || 8997 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Stadtwappen der Stadt Borgholzhausen.svg|23px]] || [[Borgholchauzene]] || ''Borgholzhausen'' || 8646 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Borken.jpg|23px]] || [[Borkene (Hesene)|Borkene]] || ''Borken (Hesse)'' || 12 550 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Borken (Westf.) COA.svg|23px]] || [[Borkene (Ziemeļreina-Vestfālene)|Borkene]] || ''Borken'' || 41 386 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Borkum COA.svg|23px]] || [[Borkuma]] || ''Borkum'' || 5175 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Borna.svg|23px]] || [[Borna]] || ''Borna'' || 19 259 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Bornheim.svg|23px]] || [[Bornheima]] || ''Bornheim'' || 46 437 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Bottrop COA.svg|23px]] || [[Botropa]] || ''Bottrop'' || 116 055 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Brackenheim Wappen.svg|23px]] || [[Brakenheima]] || ''Brackenheim'' || 15 106 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Bramsche COA.svg|23px]] || [[Bramše]] || ''Bramsche'' || 30 134 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Barmstedt Wappen.png|23px]] || [[Bramštete]] || ''Barmstedt'' || 10 068 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:Wappen Brand-Erbisdorf.png|23px]] || [[Branda-Erbisdorfa]] || ''Brand-Erbisdorf'' || 9932 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Brandenburg an der Havel COA.svg|23px]] || [[Brandenburga pie Hāfeles]] || ''Brandenburg an der Havel'' || 71 032 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Brandis.svg|23px]] || [[Brandisa]] || ''Brandis'' || 9364 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Braubach COA.svg|23px]] || [[Braubaha]] || ''Braubach'' || 3012 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Wappen Braunfels.svg|23px]] || [[Braunfelse]] || ''Braunfels'' || 10 688 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Braunlage.svg|23px]] || [[Braunlāge]] || ''Braunlage'' || 6082 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Bräunlingen COA.svg|23px]] || [[Braunlingene]] || ''Bräunlingen'' || 5773 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Braunsbedra.png|23px]] || [[Braunsbedra]] || ''Braunsbedra'' || 11 399 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:DEU Braunschweig COA.svg|23px]] || [[Braunšveiga]] || ''Braunschweig'' || 247 227 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen brake.svg|23px]] || [[Brāke]] || ''Brake'' || 14 983 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Stadtwappen der Stadt Brakel.svg|23px]] || [[Brākele]] || ''Brakel'' || 16 535 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Bredstedt Gemeinde Wappen.png|23px]] || [[Bredštete]] || ''Bredstedt'' || 5115 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:Wappen Breuberg.svg|23px]] || [[Breiburga]]  || ''Breuberg'' || 7386 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Breisach am Rhein COA.svg|23px]] || [[Breisaha]] || ''Breisach'' || 14 464 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Breckerfeld COA.svg|23px]] || [[Brekerfelde]] || ''Breckerfeld'' || 8915 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms Bretten (de).svg|23px]] || [[Bretene]] || ''Bretten'' || 28 589 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Bremen Wappen(Mittel).svg|23px]] || [[Brēmene]] || ''Bremen'' || 548 547 || [[Brēmene (federālā zeme)|Brēmene]]
|-
| [[Attēls:DEU Bremervoerde COA.svg|23px]] || [[Brēmerfērde]] || ''Bremervörde'' || 18 701 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Bremerhaven.png|23px]] || [[Brēmerhāfene]] || ''Bremerhaven'' || 112 895 || [[Brēmene (federālā zeme)|Brēmene]]
|-
| [[Attēls:Stadtwappen Brilon.svg|23px]] || [[Brilona]] || ''Brilon'' || 25 499 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Brueel.svg|23px]] || [[Brīele]] || ''Brüel'' || 2644 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:Coa Buergel Thur.png|23px]] || [[Brīgele]] || ''Bürgel'' || 3052 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Brühl.png|23px]] || [[Brīhle]] || ''Brühl'' || 44 029 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Brueck.png|23px]] || [[Brīka]] || ''Brück'' || 3702 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Bruessow.png|23px]] || [[Brīsova]] || ''Brüssow'' || 1963 || [[Brandenburga]]
|-
| || [[Broterode-Trūzetāle]] || ''Brotterode-Trusetal'' || 6398 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Bruchköbel.svg|23px]] || [[Bruhkēbele]] || ''Bruchköbel'' || 20 265 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Stadtwappen Bruchsal.svg|23px]] || [[Bruhzāle]] || ''Bruchsal'' || 42 871 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Brunsbüttel.svg|23px]] || [[Brunsbitele]] || ''Brunsbüttel'' || 12 721 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:DEU Butzbach COA.svg|23px]] || [[Bucbaha]] || ''Butzbach'' || 24 384 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Buchen COA.svg|23px]] || [[Buhene]] || ''Buchen'' || 17 547 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Buchholzer wappen.jpg|23px]] || [[Buhholca Norheidē]] || ''Buchholz in der Nordheide'' || 37 876 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Buchloe.svg|23px]] || [[Buhlo]] || ''Buchloe'' || 12 169 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Buckow.png|23px]] || [[Bukova]] || ''Buckow'' || 1500 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Buxtehude.png|23px]] || [[Bukstehūde]] || ''Buxtehude'' || 39 777 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Burg.svg|23px]] || [[Burga]] || ''Burg'' || 22 828 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Burgau (Schwaben).svg|23px]] || [[Burgava]] || ''Burgau'' || 9401 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Burgbernheim.svg|23px]] || [[Burgbernheima]] || ''Burgbernheim'' || 2997 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Burgdorf (Region Hannover).png|23px]] || [[Burgdorfa]] || ''Burgdorf'' || 29 397 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Burghausen.svg|23px]] || [[Burghauzene]] || ''Burghausen'' || 17 715 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Burgkunstadt.svg|23px]] || [[Burgkunštate]] || ''Burgkunstadt'' || 6437 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Burglengenfeld.svg|23px]] || [[Burglengenfelde]] || ''Burglengenfeld'' || 12 433 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Burg Stargard.PNG|23px]] || [[Burgštargarde]] || ''Burg Stargard'' || 4991 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:CoABurgstaedt.svg|23px]] || [[Burgštete]] || ''Burgstädt'' || 10 978 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Burgwedel.png|23px]] || [[Burgvēdele]] || ''Burgwedel'' || 20 239 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Burladingen.svg|23px]] || [[Burladingene]] || ''Burladingen'' || 12 148 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Burscheid COA.svg|23px]] || [[Buršeide]] || ''Burscheid'' || 18 108 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Buttelstedt.png|23px]] || [[Butelštete]] || ''Buttelstedt'' || 1321 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Buttstaedt.png|23px]] || [[Butštate]] || ''Buttstädt'' || 2469 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Zarrentin.svg|23px]] || [[Carentīne pie Šālezera]] || ''Zarrentin'' || 4984 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Zahna-Elster.png|23px]] || [[Cāna-Elstere]] || ''Zahna-Elster'' || 9415 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:Wappen Zehdenick.png|23px]] || [[Cehdenika]] || ''Zehdenick'' || 13 345 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Zeitz Wappen.png|23px]] || [[Ceica]] || ''Zeitz'' || 29 557 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Zeil a. Main.png|23px]] || [[Ceile pie Mainas]] || ''Zeil am Main'' || 5599 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Zeulenroda-Triebes.svg|23px]] || [[Ceilenroda-Trībeza]] || ''Zeulenroda-Triebes'' || 17 098 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Zella-Mehlis.svg|23px]] || [[Cella-Melisa]] || ''Zella-Mehlis'' || 10 785 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Zell (Mosel) COA.svg|23px]] || [[Celle (Mozele)|Celle]] || ''Zell (Mosel)'' || 4075 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Zell am Harmersbach COA.svg|23px]] || [[Celle Harmersbahā]] || ''Zell am Harmersbach'' || 7952 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Zell im Wiesental COA.svg|23px]] || [[Celle Vīzentālē]] || ''Zell im Wiesental'' || 6112 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Celle.png|23px]] || [[Celle]] || ''Celle'' || 68 508 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DE-ST 15-0-82-440 Zoerbig COA.png|23px]] || [[Cērbiga]] || ''Zörbig'' || 9514 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:DE-ST 15-0-82-430 Zerbst COA.png|23px]] || [[Cērbsta]] || ''Zerbst'' || 22 002 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:DEU Zeven COA.svg|23px]] || [[Cēvene]] || ''Zeven'' || 13 596 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Zuelpich COA.svg|23px]] || [[Cilpiha]] || ''Zülpich'' || 19 634 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Zirndorf COA.svg|23px]] || [[Cirndorfa]] || ''Zirndorf'' || 25 957 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Zittau.PNG|23px]] || [[Citava]] || ''Zittau'' || 25 950 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Ziegenrück.png|23px]] || [[Cīgenrika]] || ''Ziegenrück'' || 700 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Zierenberg.png|23px]] || [[Cīrenberga]] || ''Zierenberg'' || 6462 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Ziesar.png|23px]] || [[Cīzara]] || ''Ziesar'' || 2453 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Zossen.png|23px]] || [[Cosene]] || ''Zossen'' || 17 600 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Zschopau.png|23px]] || [[Cšopava]] || ''Zschopau'' || 9719 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Zweibruecken.jpg|23px]] || [[Cveibrikene]] || ''Zweibrücken'' || 34 084 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Wappen Zwenkau.svg|23px]] || [[Cvenkava]] || ''Zwenkau'' || 8813 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Zwönitz coa.svg|23px]] || [[Cvēnica]] || ''Zwönitz'' || 12 450 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Zwickau COA.svg|23px]] || [[Cvikava]] || ''Zwickau'' || 91 564 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Zwingenberg (Bergstraße).png|23px]] || [[Cvingenberga]] || ''Zwingenberg'' || 6705 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Zwiesel.png|23px]] || [[Cvīzele]] || ''Zwiesel'' || 9257 || [[Bavārija]]
|-
| || [[Dahava]] || ''Dachau'' || 45 621 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Dahme (Mark).png|23px]] || [[Dahme]] || ''Dahme/Mark'' || 5194 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:DEU Damme COA.svg|23px]] || [[Damme]] || ''Damme'' || 16 466 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Dahn COA.svg|23px]] || [[Dane]] || ''Dahn'' || 4447 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Wappen Stadt Dannenberg Elbe.png|23px]] || [[Dannenberga]] || ''Dannenberg (Elbe)'' || 8145 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Dargun COA.svg|23px]] || [[Darguna]] || ''Dargun'' || 4424 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Darmstadt.svg|23px]] || [[Darmštate]] || ''Darmstadt'' || 149 743 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Dasselwappen.png|23px]] || [[Dasele]] || ''Dassel'' || 9884 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Dassow-Wappen.PNG|23px]] || [[Dasova]] || ''Dassow'' || 4013 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:DEU Datteln COA.svg|23px]] || [[Datelne]] || ''Datteln'' || 34 332 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Daun.png|23px]] || [[Dauna]] || ''Daun'' || 8013 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Wappen dahlen.png|23px]] || [[Dālene]] || ''Dahlen'' || 4377 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Deggendorf.svg|23px]] || [[Degendorfa]] || ''Deggendorf'' || 31 853 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Deidesheim COA.svg|23px]] || [[Deidesheima]] || ''Deidesheim'' || 3704 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Delbrück COA.svg|23px]] || [[Delbrīka]] || ''Delbrück'' || 30 828 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Delmenhorst COA.svg|23px]] || [[Delmenhorste]] || ''Delmenhorst'' || 74 052 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Stadtwappen Demmin.svg|23px]] || [[Demmīne]] || ''Demmin'' || 11 393 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Dessau-Rosslau.svg|23px]] || [[Desava-Roslava]] || ''Dessau-Roßlau'' || 83 616 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Dettelbach.svg|23px]] || [[Detelbaha]] || ''Dettelbach'' || 6880 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:COA Detmold.svg|23px]] || [[Detmolda]] || ''Detmold'' || 73 449 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Dobeln coa.png|23px]] || [[Dēbelne]] || ''Döbeln'' || 20 699 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Doebern.png|23px]] || [[Dēberne]] || ''Döbern'' || 3351 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Stadt Delitzsch.svg|23px]] || [[Dēliča]] || ''Delitzsch'' || 25 005 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Doemitz.svg|23px]] || [[Dēmica]] || ''Dömitz'' || 3038 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Dillenburg.png|23px]] || [[Dillenburga]] || ''Dillenburg'' || 23 602 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Dillingdonau.png|23px]] || [[Dillingene pie Donavas]] || ''Dillingen an der Donau'' || 18 082 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Dillingen COA.svg|23px]] || [[Dillingene]] || ''Dillingen'' || 20 183 || [[Zāra (zeme)|Zāra]]
|-
| [[Attēls:Wappen Dingelstaedt.png|23px]] || [[Dingelštate]] || ''Dingelstädt'' || 4324 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Dingolfing.svg|23px]] || [[Dingolfinga]] || ''Dingolfing'' || 18 506 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Dinkelsbühl.svg|23px]] || [[Dinkelsbīhle]] || ''Dinkelsbühl'' || 11 315 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Dinklage coat of arms.png|23px]] || [[Dinklāge]] || ''Dinklage'' || 12 673 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Dinslaken COA.svg|23px]] || [[Dinslakene]] || ''Dinslaken'' || 67 190 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Dippoldiswalde wappen.png|23px]] || [[Dipoldisvalde]] || ''Dippoldiswalde'' || 14 508 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen der Landeshauptstadt Duesseldorf.svg|23px]] || [[Diseldorfa]] || ''Düsseldorf'' || 598 686 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Dieburg.svg|23px]] || [[Dīburga]] || ''Dieburg'' || 14 921 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Diez COA.svg|23px]] || [[Dīca]] || ''Diez'' || 10 688 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Wappen Dietzenbach.png|23px]] || [[Dīcenbaha]] || ''Dietzenbach'' || 32 750 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Ditzingen COA.svg|23px]] || [[Dīcingene]] || ''Ditzingen'' || 24 272 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Duelmen COA.svg|23px]] || [[Dīlmene]] || ''Dülmen'' || 45 870 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Diemelstadt COA.svg|23px]] || [[Dīmelštate]] || ''Diemelstadt'' || 5202 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen diepholz.png|23px]] || [[Dīpholca]] || ''Diepholz'' || 15 914 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Dierdorf COA.svg|23px]] || [[Dīrdorfa]] || ''Dierdorf'' || 5650 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Wappen der Stadt Düren.svg|23px]] || [[Dīrene]] || ''Düren'' || 88 953 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Stadtwappen der Stadt Duisburg.svg|23px]] || [[Dīsburga]] || ''Duisburg'' || 486 855 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Dietenheim COA.svg|23px]] || [[Dītenheima]] || ''Dietenheim'' || 6561 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Dietfurt an der Altmühl.png|23px]] || [[Dītfurte]] || ''Dietfurt'' || 6028 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Dissen COA.svg|23px]] || [[Dīzene]] || ''Dissen'' || 9342 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Doberlug-Kirchhain.png|23px]] || [[Doberlūga-Kirhhaina]] || ''Doberlug-Kirchhain'' || 8759 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Wappen dommitzsch.png|23px]] || [[Dommiča]] || ''Dommitzsch'' || 2574 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Dohna.svg|23px]] || [[Dona (Saksija)|Dona]] || ''Dohna'' || 6227 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Donaueschingen wappen.svg|23px]] || [[Donavšingene]] || ''Donaueschingen'' || 21 190 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Donauwörth.svg|23px]] || [[Donavvērte]] || ''Donauwörth'' || 18 550 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Donzdorf.svg|23px]] || [[Doncdorfa]] || ''Donzdorf'' || 10 765 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| || [[Dorfene]] || ''Dorfen'' || 14120 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Dormagen COA.svg|23px]] || [[Dormagene]] || ''Dormagen'' || 62 498 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| || [[Dornburga-Kamburga]] || ''Dornburg-Camburg'' || 5476 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Dornhan COA SK.svg|23px]] || [[Dornhana]] || ''Dornhan'' || 5991 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Dornstetten COA SK.svg|23px]] || [[Dornštetene]] || ''Dornstetten'' || 7849 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Dorsten.svg|23px]] || [[Dorstene]] || ''Dorsten'' || 75 547 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Coat of arms of Dortmund.svg|23px]] || [[Dortmunde]] || ''Dortmund'' || 575 944 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Stadtwappen Dransfeld.jpeg|23px]] || [[Dransfelde]] || ''Dransfeld'' || 4310 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Drebkau.png|23px]] || [[Drebkava]] || ''Drebkau'' || 5734 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Dreieich.png|23px]] || [[Dreieihe]] || ''Dreieich'' || 39 868 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DE Drensteinfurt COA.svg|23px]] || [[Dreinšteinfurte]] || ''Drensteinfurt'' || 15 239 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Dresden Stadtwappen.svg|23px]] || [[Drēzdene]] || ''Dresden'' || 530 754 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Stadtwappen Drolshagen.svg|23px]] || [[Drolshāgene]] || ''Drolshagen'' || 11 848 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Duderstadt.png|23px]] || [[Duderštate]] || ''Duderstadt'' || 20 860 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Ebeleben.png|23px]] || [[Ebelebene]] || ''Ebeleben'' || 2811 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Ebersbach an der Fils.png|23px]] || [[Eberbaha pie Filsas]] || ''Ebersbach an der Fils'' || 15 185 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:COA Eberbach Baden.svg|23px]] || [[Eberbaha]] || ''Eberbach'' || 14 462 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Ebermannstadt.svg|23px]] || [[Ebermannštate]] || ''Ebermannstadt'' || 6925 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Stadt Ebern.svg|23px]] || [[Eberne]] || ''Ebern'' || 7212 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen EN.svg|23px]] || [[Ebersbaha-Neigersdorfa]] || ''Ebersbach-Neugersdorf'' || 12 951 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Ebersberg COA.svg|23px]] || [[Ebersberga]] || ''Ebersberg'' || 11 469 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms Eberswalde.svg|23px]] || [[Ēbersvalde]] || ''Eberswalde'' || 38 844 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:DEU Edenkoben COA.svg|23px]] || [[Edenkobene]] || ''Edenkoben'' || 6719 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Wappen Egeln.JPG|23px]] || [[Egelne]] || ''Egeln'' || 3483 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Eggenfelden.svg|23px]] || [[Egenfeldene]] || ''Eggenfelden'' || 13090 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Eggesin COA.svg|23px]] || [[Egezīne]] || ''Eggesin'' || 4847 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Ehingen.svg|23px]] || [[Ehingene]] || ''Ehingen'' || 24 786 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Öhringen.svg|23px]] || [[Ehringene]] || ''Öhringen'' || 22 777 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Eibelstadt.svg|23px]] || [[Eibelštate]] || ''Eibelstadt'' || 2808 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Eibenstock.png|23px]] || [[Eibenštoka]] || ''Eibenstock'' || 7736 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Eichstätt.svg|23px]] || [[Eihštāte]] || ''Eichstätt'' || 13 155 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen eilenburg.png|23px]] || [[Eilenburga]] || ''Eilenburg'' || 15 487 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Coat_of_arms_of_Einbeck.svg|23px]] || [[Einbeka]] || ''Einbeck'' || 31 591 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Euskirchen COA.svg|23px]] || [[Eiskirhene]] || ''Euskirchen'' || 55 558 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:CoA Eutin.svg|23px]] || [[Eitīne]] || ''Eutin'' || 16 769 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:Wappen Eisenach.png|23px]] || [[Eizenaha]] || ''Eisenach'' || 41 567 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Eisenberg (Pfalz).svg|23px]] || [[Eizenberga (Reinzeme-Pfalca)|Eizenberga]] || ''Eisenberg'' || 9125 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Eisenberg (Thüringen) COA.svg|23px]] || [[Eizenberga (Tīringene)|Eizenberga]] || ''Eisenberg'' || 10 995 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Eisenhuettenstadt.png|23px]] || [[Eizenhūtenštate]] || ''Eisenhüttenstadt'' || 27 205 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Eisfeld.png|23px]] || [[Eizfelde]] || ''Eisfeld'' || 5661 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Eislingen.png|23px]] || [[Eizlingene]] || ''Eislingen/Fils'' || 19 840 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Eckartsberga.png|23px]] || [[Ekartsberga]] || ''Eckartsberga'' || 2411 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:WappenEckernfoerde.svg|23px]] || [[Ekernfērde]] || ''Eckernförde'' || 21 792 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:DEU Elzach COA.svg|23px]] || [[Elcaha]] || ''Elzach'' || 7069 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| || [[Elce]] || ''Elze'' || 8838 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Ellingen.svg|23px]] || [[Ellingene]] || ''Ellingen'' || 3671 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Ellrich.svg|23px]] || [[Ellriha]] || ''Ellrich'' || 5516 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Ellwangen COA.svg|23px]] || [[Ellvangene]] || ''Ellwangen'' || 23 555 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Elmshorn-Wappen.png|23px]] || [[Elmshorna]] || ''Elmshorn'' || 47 667 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:Coat Of Arms Elsdorf.svg|23px]] || [[Elsdorfa]] || ''Elsdorf'' || 20 991 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Elsfleth.png|23px]] || [[Elsfleha]] || ''Elsfleth'' || 9054 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Oelsnitz.svg|23px]] || [[Elsnica/Fogtlande]] || ''Oelsnitz/Vogtl.'' || 10 763 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Oelsnitz-Erzgebirge.png|23px]] || [[Elsnica/Rūdu kalni]] || ''Oelsnitz/Erzgeb.'' || 11 266 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Elsterberg.svg|23px]] || [[Elsterberga]] || ''Elsterberg'' || 4263 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Elsterwerda.svg|23px]] || [[Elsterverda]] || ''Elsterwerda'' || 8287 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Elstra Wappen.svg|23px]] || [[Elstra]] || ''Elstra'' || 2899 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen der Stadt Elterlein.png|23px]] || [[Elterleine]] || ''Elterlein'' || 3005 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Eltmann.png|23px]] || [[Eltmana]] || ''Eltmann'' || 5241 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Eltville am Rhein.png|23px]] || [[Eltville pie Reinas]] || ''Eltville am Rhein'' || 16780 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Emden COA.svg|23px]] || [[Emdene]] || ''Emden'' || 49790 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Emmelshausen COA.svg|23px]] || [[Emmelshauzene]] || ''Emmelshausen'' || 4746 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Emmendingen COA.svg|23px]] || [[Emmendingene]] || ''Emmendingen'' || 26287 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Emmerich COA.svg|23px]] || [[Emmeriha pie Reinas]] || ''Emmerich am Rhein'' || 30105 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Emsdetten COA.svg|23px]] || [[Emsdetene]] || ''Emsdetten'' || 35447 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Endingen.png|23px]] || [[Endingene]] || ''Endingen'' || 9060 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Engen.svg|23px]] || [[Engene]] || ''Engen'' || 10066 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Enger.svg|23px]] || [[Engere]] || ''Enger'' || 20228 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Ennepetal COA.svg|23px]] || [[Ennepetāle]] || ''Ennepetal'' || 29825 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DE Ennigerloh COA.svg|23px]] || [[Ennigerloha]] || ''Ennigerloh'' || 19526 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Eppelheim Wappen.svg|23px]] || [[Epelheima]] || ''Eppelheim'' || 15016 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Eppingen COA.svg|23px]] || [[Epingene]] || ''Eppingen'' || 20919 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Eppstein modern COA.svg|23px]] || [[Epšteina]] || ''Eppstein'' || 13317 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Erbach COA.svg|23px]] || [[Erbaha (Bādene-Virtemberga)|Erbaha]] || ''Erbach'' || 13118 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Erbach (Odenwald).svg|23px]] || [[Erbaha (Hesene)|Erbaha]] || ''Erbach'' || 13336 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Erbendorf.png|23px]] || [[Erbendorfa]] || ''Erbendorf'' || 5158 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Coa de-by-erding.svg|23px]] || [[Erdinga]] || ''Erding'' || 35295 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Stadtwappen der Stadt Erftstadt.svg|23px]] || [[Erftštate]] || ''Erftstadt'' || 49037 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Erfurt.svg|23px]] || [[Erfurte]] || ''Erfurt'' || 204880 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Erkelenz COA.svg|23px]] || [[Erkelence]] || ''Erkelenz'' || 42792 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Erkner.PNG|23px]] || [[Erknere]] || ''Erkner'' || 11509 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:DEU Erkrath COA.svg|23px]] || [[Erkrāte]] || ''Erkrath'' || 43639 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Erlangen.svg|23px]] || [[Erlangene]] || ''Erlangen'' || 105624 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Erlenbach am Main.svg|23px]] || [[Erlenbaha pie Mainas]] || ''Erlenbach am Main'' || 9959 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Erlensee.svg|23px]] || [[Erlenzē]] || ''Erlensee'' || 13307 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Erwitte COA.svg|23px]] || [[Ervite]] || ''Erwitte'' || 15663 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Essen COA.svg|23px]] || [[Esene]] || ''Essen'' || 569884 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Esslingen am Neckar COA.svg|23px]] || [[Eslingene]] || ''Esslingen am Neckar'' || 89242 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Espelkamp.svg|23px]] || [[Espelkampe]] || ''Espelkamp'' || 24604 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Oestringen.svg|23px]] || [[Estringene]] || ''Östringen'' || 12564 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Eschborn.svg|23px]] || [[Ešborna]] || ''Eschborn'' || 20731 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Eschenbach in der Oberpfalz COA.svg|23px]] || [[Ešenbaha Oberpfalcā]] || ''Eschenbach in der Oberpfalz'' || 3877 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Eschershausen.png|23px]] || [[Ešershauzene]] || ''Eschershausen'' || 3438 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Eschweiler COA.svg|23px]] || [[Ešveilere]] || ''Eschweiler'' || 55026 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Eschwege COA.svg|27x27px]]|| [[Ešvēge]] || ''Eschwege'' || 19470 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Ettenheim.png|23px]] || [[Etenheima]] || ''Ettenheim'' || 12382 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Ettlingen.svg|23px]] || [[Etlingene]] || ''Ettlingen'' || 38819 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Oebisfelde-Weferlingen.png|23px]] || [[Ēbisfelde-Veferlingene]] || ''Oebisfelde-Weferlingen'' || 13642 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:Wappen Oederan.png|23px]] || [[Ēderana]] || ''Oederan'' || 8258 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Oelde COA.svg|23px]] || [[Ēlde]] || ''Oelde'' || 29014 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Oer-Erkenschwick COA.svg|23px]] || [[Ēre-Erkenšike]] || ''Oer-Erkenschwick'' || 30550 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Ehrenfriedersdorf.svg|23px]] || [[Ērenfrīdersdorfa]] || ''Ehrenfriedersdorf'' || 4892 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Oerlinghausen.svg|23px]] || [[Ērlinghauzene]] || ''Oerlinghausen'' || 16683 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Oestrich-Winkel.svg|23px]] || [[Ēstriha-Vinkele]] || ''Oestrich-Winkel'' || 11499 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Oettingen in Bayern COA.svg|23px]] || [[Ētingene Bavārijā]] || ''Oettingen in Bayern'' || 5093 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Esens COA.svg|23px]] || [[Ēzense]] || ''Esens'' || 7221 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Vacha.svg|23px]] || [[Faha]] || ''Vacha'' || 5464 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Stadtwappen Vaihingen an der Enz.svg|23px]] || [[Faihingene pie Encas]] || ''Vaihingen an der Enz'' || 28080 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Stadt Falkenberg-Elster.png|23px]] || [[Falkenberga/Elstere]] || ''Falkenberg/Elster'' || 6561 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Ermsleben.png|23px]] || [[Falkenšteina (Saksija-Anhalte)|Falkenšteina]] || ''Falkenstein/Harz'' || 5575 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:Falk Vogtl coat of arms.png|23px]] || [[Falkenšteina]] || ''Falkenstein/Vogtl.'' || 8359 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Falkensee.svg|23px]] || [[Falkenzē]] || ''Falkensee'' || 41258 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Wappen der Stadt Vallendar.png|23px]] || [[Fallendāra]] || ''Vallendar'' || 8388 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Varel COA.svg|23px]] || [[Farela]] || ''Varel'' || 23554 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Vetschau.png|23px]] || [[Fečava/Šprēvalde]] || ''Vetschau/Spreewald'' || 8491 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:DEU Vöhringen COA.svg|23px]] || [[Fehringene]] || ''Vöhringen'' || 12973 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Vechta COA.svg|23px]] || [[Fehta]] || ''Vechta'' || 30944 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Feuchtwangen.png|23px]] || [[Feihtvangene]] || ''Feuchtwangen'' || 12062 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Velbert COA.svg|23px]] || [[Felberte]] || ''Velbert'' || 80572 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Velburg COA.svg|23px]] || [[Felburga]] || ''Velburg'' || 5194 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Velden COA.svg|23px]] || [[Feldene]] || ''Velden'' || 1802 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Voelklingen COA.svg|23px]] || [[Felklingene]] || ''Völklingen'' || 38468 || [[Zāra (zeme)|Zāra]]
|-
| [[Attēls:Wappen Fellbach.svg|23px]] || [[Fellbaha]] || ''Fellbach'' || 44403 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Vellmar.svg|23px]] || [[Felmāra]] || ''Vellmar'' || 18075 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen-Felsberg-Hessen.png|23px]] || [[Felsberga]] || ''Felsberg'' || 10659 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Velten.png|23px]] || [[Feltene]] || ''Velten'' || 11569 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Verden (Aller).svg|23px]] || [[Ferdene]] || ''Verden'' || 26668 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen der Stadt Verl.svg|23px]] || [[Ferla]] || ''Verl'' || 24947 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen der Stadt Versmold.svg|23px]] || [[Fersmolde]] || ''Versmold'' || 20753 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Velen COA.svg|23px]] || [[Fēlene]] || ''Velen'' || 12936 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Fehmarn Stadt-Wappen.png|23px]] || [[Fēmarna]] || ''Fehmarn'' || 1241 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:DEU Voerde COA.svg|23px]] || [[Fērde]] || ''Voerde'' || 36514 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Viechtach COA.svg|23px]] || [[Fihtaha]] || ''Viechtach'' || 8002 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Filderstadt.svg|23px]] || [[Filderštate]] || ''Filderstadt'' || 44631 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Villingen-Schwenningen.svg|23px]] || [[Filingene-Šveningene]] || ''Villingen-Schwenningen'' || 81128 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Philippsburg.svg|23px]] || [[Filipsburga]] || ''Philippsburg'' || 12534 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Vilsbiburg.svg|23px]] || [[Filsbiburga]] || ''Vilsbiburg'' || 11309 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Vilseck COA.svg|23px]] || [[Filseka]] || ''Vilseck'' || 5865 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Vilshofen COA.svg|23px]] || [[Filshofene]] || ''Vilshofen'' || 15966 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Finsterwalde.svg|23px]] || [[Finstervalde]] || ''Finsterwalde'' || 16561 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:DEU Fürstenau COA.svg|23px]] || [[Firstenava]] || ''Fürstenau'' || 9184 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Fuerstenberg-Havel.png|23px]] || [[Firstenberga/Hāfele]] || ''Fürstenberg/Havel'' || 5959 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Fürstenfeldbruck Wappen.svg|23px]] || [[Firstenfeldbruka]] || ''Fürstenfeldbruck'' || 34648 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Fürth COA.svg|23px]] || [[Firte]] || ''Fürth'' || 119808 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Viernheim.svg|23px]] || [[Fīrnheima]] || ''Viernheim'' || 33120 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Viersen COA.svg|23px]] || [[Fīrsene]] || ''Viersen'' || 74907 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Visselhövede.png|23px]] || [[Fīselhēvede]] || ''Visselhövede'' || 9919 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Fuessen.svg|23px]] || [[Fīzene]] || ''Füssen'' || 14631 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Fladungen.svg|23px]] || [[Fladungene]] || ''Fladungen'' || 2201 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Flensburg COA.svg|23px]] || [[Flensburga]] || ''Flensburg'' || 83971 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:Wappen Floeha.svg|23px]] || [[Flēa]] || ''Flöha'' || 11128 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Floersheim am Main.svg|23px]] || [[Flērsheima pie Mainas]] || ''Flörsheim am Main'' || 20197 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Florstadt.png|23px]] || [[Florštate]] || ''Florstadt'' || 8690 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Vlotho.svg|23px]] || [[Floto]] || ''Vlotho'' || 18970 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Vogtsburg COA.svg|23px]] || [[Fogtsburga Kaizerštūlē]] || ''Vogtsburg im Kaiserstuhl'' || 5808 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Vohburg SVG.svg|23px]] || [[Fohburga pie Donavas]] || ''Vohburg an der Donau'' || 7669 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Vohenstrauß COA.svg|23px]] || [[Fohenštrausa]] || ''Vohenstrauß'' || 7560 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Volkach COA.svg|23px]] || [[Folkaha]] || ''Volkach'' || 8664 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Volkmarsen.png|23px]] || [[Folkmārzene]] || ''Volkmarsen'' || 6755 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Forchheim COA.svg|23px]] || [[Forhheima]] || ''Forchheim'' || 30705 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen der Stadt Forst (Lausitz).svg|23px]] || [[Forsta]] || ''Forst'' || 19053 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:DEU Forchtenberg COA.svg|23px]] || [[Fortenberga]] || ''Forchtenberg'' || 4879 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Franzburg.PNG|23px]] || [[Francburga]] || ''Franzburg'' || 1476 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:DEU Frankenau COA.svg|23px]] || [[Frankenava]] || ''Frankenau'' || 2959 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Frankenberg (Eder) COA.svg|23px]] || [[Frankenberga (Hesene)|Frankenberga]] || ''Frankenberg'' || 17829 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Frankenberg (Sachsen) COA.svg|23px]] || [[Frankenberga (Saksija)|Frankenberga]] || ''Frankenberg/Sa.'' || 14602 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Frankenthal COA.svg|23px]] || [[Frankentāle]] || ''Frankenthal'' || 47332 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Wappen Frankfurt am Main.svg|23px]] || [[Frankfurte pie Mainas]] || ''Frankfurt am Main'' || 701350 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Frankfurt (Oder).png|23px]] || [[Frankfurte pie Oderas]] || ''Frankfurt'' || 58537 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Wappen frauenstein.PNG|23px]] || [[Frauenšteina]] || ''Frauenstein'' || 3006 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Frechen COA.svg|23px]] || [[Frehene]] || ''Frechen'' || 51080 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Freiberg COA.svg|23px]] || [[Freiberga (pilsēta)|Freiberga]] || ''Freiberg'' || 40268 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Freiberg am Neckar COA.svg|23px]] || [[Freiberga pie Nekāras]] || ''Freiberg am Neckar'' || 15644 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Freyburg (Unstrut).png|23px]] || [[Freiburga (Saksija-Anhalte)|Freiburga]] || ''Freyburg (Unstrut)'' || 4832 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:Wappen Freiburg im Breisgau.svg|23px]] || [[Freiburga]] || ''Freiburg im Breisgau'' || 218043 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Freudenberg COA.svg|23px]] || [[Freidenberga (Bādene-Virtemberga)|Freidenberga]] || ''Freudenberg'' || 3768 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Freudenberg (Siegerland) COA.svg|23px]] || [[Freidenberga (Ziemeļreina-Vestfālene)|Freidenberga]] || ''Freudenberg'' || 17873 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Freudenstadt-CoA-Vector.svg|23px]] || [[Freidenštate]] || ''Freudenstadt'' || 22282 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Freilassing COA.svg|23px]] || [[Freilazinga]] || ''Freilassing'' || 16074 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Stadtwappen Freinsheim.svg|23px]] || [[Freinsheima]] || ''Freinsheim'' || 4994 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Wappen Freystadt.svg|23px]] || [[Freištate]] || ''Freystadt'' || 8626 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Freital.svg|23px]] || [[Freitāle]] || ''Freital'' || 39267 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Freyung.png|23px]] || [[Freiunga]] || ''Freyung'' || 6955 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Freising.svg|23px]] || [[Freizinga]] || ''Freising'' || 45806 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Vreden COA.svg|23px]] || [[Frēdene]] || ''Vreden'' || 22389 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Froendenberg (Ruhr) COA.svg|23px]] || [[Frēndenberga]] || ''Fröndenberg'' || 20705 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Freren.png|23px]] || [[Frērene]] || ''Freren'' || 4996 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Fritzlar.png|23px]] || [[Friclāra]] || ''Fritzlar'' || 14361 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Friedberg COA.svg|23px]] || [[Frīdberga (Bavārija)|Frīdberga]] || ''Friedberg'' || 28894 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Friedberg (Hessen) COA.svg|23px]] || [[Frīdberga (Hesene)|Frīdberga]] || ''Friedberg'' || 27758 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Fridingen an der Donau COA.svg|23px]] || [[Frīdingena pie Donavas]] || ''Fridingen an der Donau'' || 3098 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Friedland (Lkr. Oder-Spree).png|23px]] || [[Frīdlande (Brandenburga)|Frīdlande]] || ''Friedland'' || 3053 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Friedland.PNG|23px]] || [[Frīdlande (Mēklenburga)|Frīdlande]] || ''Friedland'' || 6122 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Friedrichroda.png|23px]] || [[Frīdrihroda]] || ''Friedrichroda'' || 7433 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Friedrichsdorf COA.svg|23px]] || [[Frīdrihsdorfa]] || ''Friedrichsdorf'' || 24577 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Friedrichshafen.svg|23px]] || [[Frīdrihshāfene]] || ''Friedrichshafen'' || 57961 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Friedrichstadt Wappen.png|23px]] || [[Frīdrihštate]] || ''Friedrichstadt'' || 2485 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:Wappen friedrichsthal saar.jpg|23px]] || [[Frīdrihštāle]] || ''Friedrichsthal'' || 10263 || [[Zāra (zeme)|Zāra]]
|-
| [[Attēls:Wappen Friesack.png|23px]] || [[Frīsaka]] || ''Friesack'' || 2483 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Friesoythe.png|23px]] || [[Frīzoite]] || ''Friesoythe'' || 21335 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Frohburg.svg|23px]] || [[Froburga]] || ''Frohburg'' || 10347 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Fulda.svg|23px]] || [[Fulda (pilsēta)|Fulda]] || ''Fulda'' || 65036 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Furth im Wald.svg|23px]] || [[Furte Valdē]] || ''Furth im Wald'' || 8953 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Coat of Furtwangen.svg|23px]] || [[Furtvangene Švarcvaldē]] || ''Furtwangen im Schwarzwald'' || 9192 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Stadtwappen Gaildorf.svg|23px]] || [[Gaildorfa]] || ''Gaildorf'' || 12034 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Gammertingen COA.svg|23px]] || [[Gammertingene]] || ''Gammertingen'' || 6256 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Garbsen.svg|23px]] || [[Garbsene]] || ''Garbsen'' || 59912 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Garz-Wappen.PNG|23px]] || [[Garca/Rīgene]] || ''Garz/Rügen'' || 2222 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:DE-ST 15-0-81-135 Gardelegen COA.png|23px]] || [[Gardelēgene]] || ''Gardelegen'' || 23110 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:Garding Wappen.png|23px]] || [[Gardinga]] || ''Garding'' || 2536 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:Garching b Muenchen seal.gif|23px]] || [[Garhinga pie Minhenes]] || ''Garching bei München'' || 16437 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Gau-Algesheim.png|23px]] || [[Gava-Algesheima]] || ''Gau-Algesheim'' || 6673 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Gadebusch Wappen.PNG|23px]] || [[Gādebuša]] || ''Gadebusch'' || 5496 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Gaggenau.svg|23px]] || [[Gāgenava]] || ''Gaggenau'' || 28546 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Gratz (Oder) COA alt.svg|23px]] || [[Gārca]] || ''Gartz'' || 2470 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Gebesee.jpg|23px]] || [[Gebezē]] || ''Gebesee'' || 2128 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Gedern.png|23px]] || [[Gederne]] || ''Gedern'' || 7550 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Gefrees.svg|23px]] || [[Gefrēse]] || ''Gefrees'' || 4448 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Geyer.png|23px]] || [[Geiere]] || ''Geyer'' || 3686 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Geilenkirchen COA.svg|23px]] || [[Geilenkirhene]] || ''Geilenkirchen'' || 26626 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Geithain.svg|23px]] || [[Geithaina]] || ''Geithain'' || 5536 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Geisa.png|23px]] || [[Geiza]] || ''Geisa'' || 4677 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Geiselhöring.svg|23px]] || [[Geizelhēringa]] || ''Geiselhöring'' || 6936 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Geisenfeld.svg|23px]] || [[Geizenfelde]] || ''Geisenfeld'' || 10270 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen-Geisenheim.png|23px]] || [[Geizenheima]] || ''Geisenheim'' || 11618 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Geisingen COA.svg|23px]] || [[Geizingene]] || ''Geisingen'' || 6021 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Geislingen an der Steige COA.svg|23px]] || [[Geizlingene pie Steiges]] || ''Geislingen an der Steige'' || 26356 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Geislingen (Zollernalbkreis).svg|23px]] || [[Geizlingene]] || ''Geislingen'' || 5961 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Geldern wapen.svg|23px]] || [[Gelderne]] || ''Geldern'' || 33064 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Gelnhausen.png|23px]] || [[Gelnhauzene]] || ''Gelnhausen'' || 22099 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Gelsenkirchen COA.svg|23px]] || [[Gelzenkirhene]] || ''Gelsenkirchen'' || 257850 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Gemünden am Main.svg|23px]] || [[Gemindene pie Mainas]] || ''Gemünden am Main'' || 10290 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Gemünden (Wohra).png|23px]] || [[Gemindene]] || ''Gemünden'' || 3847 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Gengenbach COA.svg|23px]] || [[Gengenbaha]] || ''Gengenbach'' || 10666 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen der Stadt Genthin.png|23px]] || [[Gentīne]] || ''Genthin'' || 14553 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:DEU Georgsmarienhütte COA official.svg|23px]] || [[Georgmarienhūte]] || ''Georgsmarienhütte'' || 31616 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Goeppingen.png|23px]] || [[Gepingene]] || ''Göppingen'' || 55571 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Gerabronn COA.svg|23px]] || [[Gerabrona]] || ''Gerabronn'' || 4195 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Gerbstedt neu.png|23px]] || [[Gerbštete]] || ''Gerbstedt'' || 7657 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:Wappen Goerlitz vector.svg|23px]] || [[Gerlica]] || ''Görlitz'' || 54042 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Gerlingen COA.svg|23px]] || [[Gerlingene]] || ''Gerlingen'' || 19068 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Germering.png|23px]] || [[Germeringe]] || ''Germering'' || 38478 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Germersheim COA.svg|23px]] || [[Germersheima]] || ''Germersheim'' || 20201 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Gernsbach Wappen.svg|23px]] || [[Gernsbaha]] || ''Gernsbach'' || 13842 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Gernsheim COA.svg|23px]] || [[Gernsheima]] || ''Gernsheim'' || 9903 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Gerolzhofen.png|23px]] || [[Gerolchofene]] || ''Gerolzhofen'' || 6699 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Gerolstein COA.svg|23px]] || [[Gerolšteina]] || ''Gerolstein'' || 7529 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Wappen Gersfeld (Rhön).png|23px]] || [[Gersfelde]] || ''Gersfeld'' || 5512 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Gersthofen.svg|23px]] || [[Gersthofene]] || ''Gersthofen'' || 21311 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Stadtwappen der Stadt Geseke.svg|23px]] || [[Geseke]] || ''Geseke'' || 20511 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Gößnitz (Thüringen).png|23px]] || [[Gesnica]] || ''Gößnitz'' || 3581 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Gescher wapen.svg|23px]] || [[Gešere]] || ''Gescher'' || 16887 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Goettingen COA.svg|23px]] || [[Getingene]] || ''Göttingen'' || 116891 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Gevelsberg COA.svg|23px]] || [[Gevelsberga]] || ''Gevelsberg'' || 30949 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Gefell.png|23px]] || [[Gēfele]] || ''Gefell'' || 2566 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Gera.svg|23px]] || [[Gēra]] || ''Gera'' || 94977 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Gehrden.png|23px]] || [[Gērdene]] || ''Gehrden'' || 14418 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Gehren.png|23px]] || [[Gērene]] || ''Gehren'' || 3897 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:StadtWappenGeretsried.png|23px]] || [[Gēretšrīda]] || ''Geretsried'' || 23610 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Geringswalde.png|23px]] || [[Gēringsvalde]] || ''Geringswalde'' || 4404 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Geesthacht COA.svg|23px]] || [[Gēstahte]] || ''Geesthacht'' || 29363 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:Wappen Geestland.svg|23px]] || [[Gēstlande]] || ''Geestland'' || 30411 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Gützkow COA.svg|23px]] || [[Gickova]] || ''Gützkow'' || 2794 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:DEU Gifhorn COA.svg|23px]] || [[Gifhorna]] || ''Gifhorn'' || 41518 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Gueglingen.svg|23px]] || [[Giglingene]] || ''Güglingen'' || 5976 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Günzburg COA.svg|23px]] || [[Gincburga]] || ''Günzburg'' || 19676 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Ginsheim-Gustavsburg COA.svg|23px]] || [[Ginsheima-Gustavsburga]] || ''Ginsheim-Gustavsburg'' || 15957 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Guesten.png|23px]] || [[Gistene]] || ''Güsten'' || 4346 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:Wappen Güstrow.svg|23px]] || [[Gistrova]] || ''Güstrow'' || 28540 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:Wappen der Stadt Gütersloh.svg|23px]] || [[Giterslo]] || ''Gütersloh'' || 95507 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Giengen an der Brenz.svg|23px]] || [[Gīngene pie Brencas]] || ''Giengen an der Brenz'' || 19018 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Gießen.svg|23px]] || [[Gīsene]] || ''Gießen'' || 77733 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Gladbeck COA.svg|23px]] || [[Gladbeka]] || ''Gladbeck'' || 74011 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Gladenbach.jpg|23px]] || [[Gladenbaha]] || ''Gladenbach'' || 12061 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Glashütte.svg|23px]] || [[Glashite]] || ''Glashütte'' || 6874 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Glauchau-CoA.svg|23px]] || [[Glauhava]] || ''Glauchau'' || 23131 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:CoA of Glücksburg (Ostsee).svg|23px]] || [[Gliksburga]] || ''Glücksburg'' || 5834 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:Wappen Glückstadt.svg|23px]] || [[Gliksštate]] || ''Glückstadt'' || 11098 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:DEU Glinde COA.svg|23px]] || [[Glinde]] || ''Glinde'' || 17922 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:Gnoien-Wappen.PNG|23px]] || [[Gnoiene]] || ''Gnoien'' || 3060 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:DEU Goch COA.svg|23px]] || [[Goha]] || ''Goch'' || 33063 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Goldberg.PNG|23px]] || [[Goldberga (Mēklenburga)|Goldberga]] || ''Goldberg'' || 3819 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Goldkronach.svg|23px]] || [[Goldkronaha]] || ''Goldkronach'' || 3591 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Golssen.png|23px]] || [[Golsene]] || ''Golßen'' || 2532 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:DEU Gommern COA.svg|23px]] || [[Gommerne]] || ''Gommern'' || 10612 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:Wappen Goslar.svg|23px]] || [[Goslara]] || ''Goslar'' || 50681 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Gotha-Wappen.svg|23px]] || [[Gota]] || ''Gotha'' || 44325 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Gransee.png|23px]] || [[Granzē]] || ''Gransee'' || 5721 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Grabow.png|23px]] || [[Grābova]] || ''Grabow'' || 5663 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Grafenau Ndb.jpg|23px]] || [[Grāfenava]] || ''Grafenau'' || 8255 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Gräfenberg.svg|23px]] || [[Grāfenberga]] || ''Gräfenberg'' || 4071 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Graefenhainichen.png|23px]] || [[Grāfenhainihene]] || ''Gräfenhainichen'' || 12198 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:Wappen Graefenthal.png|23px]] || [[Grāfentāle]] || ''Gräfenthal'' || 2102 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Grafenwöhr.svg|23px]] || [[Grāfenvēre]] || ''Grafenwöhr'' || 6470 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Grafing bei München COA.svg|23px]] || [[Grāfinga]] || ''Grafing'' || 13092 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:WappenGreding.svg|23px]] || [[Gredinga]] || ''Greding'' || 6969 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Grevenbroich COA.svg|23px]] || [[Grefenbroiha]] || ''Grevenbroich'' || 61891 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Greiz coa.png|23px]] || [[Greica]] || ''Greiz'' || 21284 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Greifswald COA.svg|23px]] || [[Greifsvalde]] || ''Greifswald'' || 56445 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Greussen.png|23px]] || [[Greisene]] || ''Greußen'' || 3655 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Groeningen.png|23px]] || [[Greningene]] || ''Gröningen'' || 3637 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:Kleines Wappen Grebenau.png|23px]] || [[Grēbenava]] || ''Grebenau'' || 2453 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Grebenstein.png|23px]] || [[Grēbenšteina]] || ''Grebenstein'' || 5851 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen groeditz.png|23px]] || [[Grēdica]] || ''Gröditz'' || 7524 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DE Greven COA.svg|23px]] || [[Grēvene]] || ''Greven'' || 35278 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen der Stadt Grevesmühlen.svg|23px]] || [[Grēvesmīlene]] || ''Grevesmühlen'' || 10594 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Grimma.svg|23px]] || [[Grimma]] || ''Grimma'' || 28553 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Grimmen.png|23px]] || [[Grimmene]] || ''Grimmen'' || 9969 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Grünberg.png|23px]] || [[Grinberga]] || ''Grünberg'' || 13648 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Gruenhain-Beierfeld.png|23px]] || [[Grinhaina-Beierfelde]] || ''Grünhain-Beierfeld'' || 6022 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Grünsfeld COA.svg|23px]] || [[Grinsfelde]] || ''Grünsfeld'' || 3620 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Gruenstadt COA.svg|23px]] || [[Grinštate]] || ''Grünstadt'' || 12886 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Wappen Groß-Bieberau.png|23px]] || [[Grisbīverava]] || ''Groß-Bieberau'' || 4613 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Griesheim (Hessen).png|23px]] || [[Grīsheima]] || ''Griesheim'' || 26198 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Groitzsch.svg|23px]] || [[Groiča]] || ''Groitzsch'' || 7607 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Gronau (Leine).png|23px]] || [[Gronava (Lejassaksija)|Gronava]] || ''Gronau'' || 5159 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Gronau (Westfalen) COA.svg|23px]] || [[Gronova (Vestfālene)|Gronova]] || ''Gronau'' || 45998 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Grossalmerode.png|23px]] || [[Grosalmerode]] || ''Großalmerode'' || 6571 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Großbottwar COA SK.svg|23px]] || [[Grosbotvāra]] || ''Großbottwar'' || 8189 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Grossbreitenbach.png|23px]] || [[Grosbreitenbaha]] || ''Großbreitenbach'' || 2600 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Grossenehrich.png|23px]] || [[Groseneriha]] || ''Großenehrich'' || 2482 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Wappen grossenhain.png|23px]] || [[Grosenhaina]] || ''Großenhain'' || 18384 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Gross-Gerau COA.png|23px]] || [[Grosgerava]] || ''Groß-Gerau'' || 24076 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Grossraeschen.png|23px]] || [[Grosrāshene]] || ''Großräschen'' || 8863 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Großroehrsdorf.png|23px]] || [[Grosrērsdorfa]] || ''Großröhrsdorf'' || 6627 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Großschirma.svg|23px]] || [[Grosširma]] || ''Großschirma'' || 5708 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Groß-Umstadt.png|23px]] || [[Grosumštate]] || ''Groß-Umstadt'' || 20754 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen der Stadt Guben.svg|23px]] || [[Gūbene]] || ''Guben'' || 17655 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Gudensberg.png|23px]] || [[Gudensberga]] || ''Gudensberg'' || 9296 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Gummersbach COA.svg|23px]] || [[Gumersbaha]] || ''Gummersbach'' || 49665 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Stadtwappen Gunzenhausen.svg|23px]] || [[Guncenhauzene]] || ''Gunzenhausen'' || 16222 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Gundelfingen an der Donau.svg|23px]] || [[Gundelfingene pie Donavas]] || ''Gundelfingen an der Donau'' || 7624 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Gundelsheim Württemberg.svg|23px]] || [[Gundelsheima]] || ''Gundelsheim'' || 7071 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Hatzfeld (Eder) COA.svg|23px]] || [[Hacfelde]] || ''Hatzfeld'' || 3040 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Hadamar COA.svg|23px]] || [[Hadamara]] || ''Hadamar'' || 12259 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Haiger.png|23px]] || [[Haigere]] || ''Haiger'' || 19349 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Haigerloch.svg|23px]] || [[Haigerloha]] || ''Haigerloch'' || 10531 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Hainichen.png|23px]] || [[Hainihene]] || ''Hainichen'' || 8626 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Haiterbach COA.svg|23px]] || [[Haiterbaha]] || ''Haiterbach'' || 5703 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Hayingen COA.svg|23px]] || [[Hajingene]] || ''Hayingen'' || 2141 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Halberstadt.svg|23px]] || [[Halberštate]] || ''Halberstadt'' || 40323 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:Wappen Haldensleben.svg|23px]] || [[Haldenslēbene]] || ''Haldensleben'' || 19188 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:Coat of arms of Halle (Saale).svg|23px]] || [[Halle]] || ''Halle'' || 231565 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:Wappen der Stadt Halle (Westfalen).svg|23px]] || [[Halle (Ziemeļreina-Vestfālene)|Halle]] || ''Halle'' || 21167 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Stadtwappen Hallenberg.svg|23px]] || [[Hallenberga]] || ''Hallenberg'' || 4380 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Hallstadt.svg|23px]] || [[Halštate]] || ''Hallstadt'' || 8364 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Haltern am See COA.svg|23px]] || [[Halterne]] || ''Haltern'' || 37266 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Stadtwappen Halver.svg|23px]] || [[Halvēre]] || ''Halver'' || 16218 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Coat of arms of Hamburg.svg|23px]] || [[Hamburga]] || ''Hamburg'' || 1751775 || [[Hamburga]]
|-
| [[Attēls:Coat of arms of hamelin.svg|23px]] || [[Hamelne]] || ''Hameln'' || 56260 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Hamm COA.svg|23px]] || [[Hamma]] || ''Hamm'' || 176048 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Hammelburg.svg|23px]] || [[Hammelburga]] || ''Hammelburg'' || 11177 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Hamminkeln COA.svg|23px]] || [[Hamminkelne]] || ''Hamminkeln'' || 26369 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Hann muenden wappen.jpg|23px]] || [[Hanna Mindene]] || ''Hann. Münden'' || 23668 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Coat of arms of Hannover.svg|23px]] || [[Hannovere]] || ''Hannover'' || 518386 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Harburg (Schwaben) COA.svg|23px]] || [[Harburga]] || ''Harburg'' || 5475 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DE-ST 15-0-85-145 Harzgerode COA.svg|23px]] || [[Harcgerode]] || ''Harzgerode'' || 8296 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:Wappen Hardegsen.png|23px]] || [[Hardegsene]] || ''Hardegsen'' || 7817 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Hartha.png|23px]] || [[Harta (pilsēta)|Harta]] || ''Hartha'' || 7396 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Hartenstein coa.png|23px]] || [[Hartenšteina]] || ''Hartenstein'' || 4721 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Stadtwappen der Stadt Harsewinkel.svg|23px]] || [[Harzevinkele]] || ''Harsewinkel'' || 23789 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Haßfurt COA.svg|23px]] || [[Hasfurte]] || ''Haßfurt'' || 13126 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Haslach im Kinzigtal COA.svg|23px]] || [[Haslaha Kincintālē]] || ''Haslach im Kinzigtal'' || 6854 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Hattersheim COA.svg|23px]] || [[Hatersheima pie Mainas]] || ''Hattersheim am Main'' || 25740 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Hattingen COA.svg|23px]] || [[Hatingene]] || ''Hattingen'' || 54358 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Hauzenberg.svg|23px]] || [[Haucenberga]] || ''Hauzenberg'' || 11608 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Hausach COA.svg|23px]] || [[Hausaha]] || ''Hausach'' || 5746 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Havelberg.png|23px]] || [[Hāfelberga]] || ''Havelberg'' || 6729 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:Wappen pritzerbe.png|23px]] || [[Hāfelzē]] || ''Havelsee'' || 3275 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:DEU Hagenbach COA.svg|23px]] || [[Hāgenbaha]] || ''Hagenbach'' || 5318 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Stadtwappen der Stadt Hagen.svg|23px]] || [[Hāgene]] || ''Hagen'' || 185996 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Hagenow Wappen1.svg|23px]] || [[Hāgenova]] || ''Hagenow'' || 11324 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:Coat of arms Hachenburg.svg|23px]] || [[Hāhenburga]] || ''Hachenburg'' || 5831 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Cham COA.svg|23px]] || [[Hāma]] || ''Cham'' || 16433 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Haan COA.svg|23px]] || [[Hāna (pilsēta)|Hāna]] || ''Haan'' || 29985 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Hanau.svg|23px]] || [[Hānava]] || ''Hanau'' || 89907 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Haren (Ems) COA.svg|23px]] || [[Hārene]] || ''Haren'' || 23090 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Haseluenne COA.svg|23px]] || [[Hāzelinne]] || ''Haselünne'' || 12448 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Hechingen.svg|23px]] || [[Hehingene]] || ''Hechingen'' || 18741 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Höchstadt an der Aisch.svg|23px]] || [[Hehštate pie Aišas]] || ''Höchstadt an der Aisch'' || 13162 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Heubach COA.svg|23px]] || [[Heibaha]] || ''Heubach'' || 9659 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Heide Wappen.svg|23px]] || [[Heide]] || ''Heide'' || 21105 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Heideck.svg|23px]] || [[Heideka]] || ''Heideck'' || 4606 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Heidelberg.svg|23px]] || [[Heidelberga]] || ''Heidelberg'' || 150335 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Heidenau.svg|23px]] || [[Heidenava]] || ''Heidenau'' || 16151 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Heidenheim an der Brenz.svg|23px]] || [[Heidenheima]] || ''Heidenheim an der Brenz'' || 46419 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Heilbad Heiligenstadt.png|23px]] || [[Heilbāde Heiligenštate]] || ''Heilbad Heiligenstadt'' || 16197 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Heilbronn.svg|23px]] || [[Heilbronna]] || ''Heilbronn'' || 117531 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Heiligenhafen.png|23px]] || [[Heiligenhāfene]] || ''Heiligenhafen'' || 9072 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:DEU Heiligenhaus COA.svg|23px]] || [[Heilingenhauze]] || ''Heiligenhaus'' || 25419 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Heilsbronn.svg|23px]] || [[Heilsbronna]] || ''Heilsbronn'' || 9145 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Heimbach COA.svg|23px]] || [[Heimbaha]] || ''Heimbach'' || 4335 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Heimsheim COA.svg|23px]] || [[Heimsheima]] || ''Heimsheim'' || 5004 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Heinsberg COA.svg|23px]] || [[Heinsberga]] || ''Heinsberg'' || 40908 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Heitersheim.svg|23px]] || [[Heitersheima]] || ''Heitersheim'' || 5968 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Heusenstamm COA.svg|23px]] || [[Heizenštamme]] || ''Heusenstamm'' || 18401 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Hecklingen COA.svg|23px]] || [[Heklingene]] || ''Hecklingen'' || 7229 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:Wappen Heldrungen.png|23px]] || [[Heldrungene]] || ''Heldrungen'' || 2213 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Helmbrechts.svg|23px]] || [[Helmbrehtsa]] || ''Helmbrechts'' || 8533 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Stadtwappen Helmstedt.png|23px]] || [[Helmštete]] || ''Helmstedt'' || 22934 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappenhemau.png|23px]] || [[Hemava]] || ''Hemau'' || 8610 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Hemer.svg|23px]] || [[Hemere]] || ''Hemer'' || 34678 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Hemmingen.svg|23px]] || [[Hemingene]] || ''Hemmingen'' || 18485 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Hemmoor.png|23px]] || [[Hemmora]] || ''Hemmoor'' || 8714 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Hemsbach Bergstrasse.svg|23px]] || [[Hemsbaha]] || ''Hemsbach'' || 11865 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Hennef COA.svg|23px]] || [[Hennefe]] || ''Hennef'' || 45806 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Hennigsdorf.png|23px]] || [[Hennigsdorfa]] || ''Hennigsdorf'' || 25800 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:WappenHeppenheim.svg|23px]] || [[Hepenheima]] || ''Heppenheim'' || 25013 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Herbolzheim COA.svg|23px]] || [[Herbocheima]] || ''Herbolzheim'' || 10251 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Herborn Stadtwappen.png|23px]] || [[Herborna]] || ''Herborn'' || 20366 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Herbrechtingen COA.svg|23px]] || [[Herbretingene]] || ''Herbrechtingen'' || 12869 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen herbstein.png|23px]] || [[Herbšteine]] || ''Herbstein'' || 4725 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Blason ville de Herzberg-am-Harz.svg|23px]] || [[Hercberga Harcos]] || ''Herzberg am Harz'' || 13140 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Herzberg (Elster).png|23px]] || [[Hercberga (Elstere)]] || ''Herzberg (Elster)'' || 9161 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Herzogenaurach.svg|23px]] || [[Hercogenauraha]] || ''Herzogenaurach'' || 22918 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Herzogenrath COA.svg|23px]] || [[Hercogenrāte]] || ''Herzogenrath'' || 46546 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen der Stadt Herdecke.png|23px]] || [[Herdeke]] || ''Herdecke'' || 22572 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Herdorf COA.svg|23px]] || [[Herdorfa]] || ''Herdorf'' || 6773 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Herford COA.svg|23px]] || [[Herforde]] || ''Herford'' || 65333 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen HeringenWerra.jpg|23px]] || [[Heringene (Hesene)|Heringene]] || ''Heringen'' || 7301 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Heringen Helme.png|23px]] || [[Heringene (Tīringene)|Heringene]] || ''Heringen'' || 4936 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Herrieden.png|23px]] || [[Herīdene]] || ''Herrieden'' || 7636 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Hermeskeil COA.svg|23px]] || [[Hermeskeile]] || ''Hermeskeil'' || 5770 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Wappen Hermsdorf (Thüringen).png|23px]] || [[Hermsdorfa]] || ''Hermsdorf'' || 7800 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Herne Coat of Arms.svg|23px]] || [[Herne]] || ''Herne'' || 154417 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen herrnhut.PNG|23px]] || [[Hernhūte]] || ''Herrnhut'' || 6335 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Hersbruck.svg|23px]] || [[Hersbruka]] || ''Hersbruck'' || 12095 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Herten COA.svg|23px]] || [[Hertene]] || ''Herten'' || 60582 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Hettingen COA.svg|23px]] || [[Hetingene]] || ''Hettingen'' || 1788 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Hettstedt.svg|23px]] || [[Hetštete]] || ''Hettstedt'' || 14665 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:Wappen Hessisch-Lichtenau.png|23px]] || [[Heziša Lihtenava]] || ''Hessisch Lichtenau'' || 11922 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Hessisch Oldendorf COA.svg|23px]] || [[Heziša Oldendorfa]] || ''Hessisch Oldendorf'' || 18114 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Höxter.svg|23px]] || [[Hēkstere]] || ''Höxter'' || 29523 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Höhr-Grenzhausen.svg|23px]] || [[Hēra-Grenchauzene]] || ''Höhr-Grenzhausen'' || 9290 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Wappen Herrenberg.svg|23px]] || [[Hērenberga]] || ''Herrenberg'' || 30373 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DE Hörstel COA.svg|23px]] || [[Hērstele]] || ''Hörstel'' || 19491 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Hitzacker.png|23px]] || [[Hicazkere]] || ''Hitzacker'' || 4896 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Hueckelhoven COA.svg|23px]] || [[Hikelhovene]] || ''Hückelhoven'' || 38709 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Hueckeswagen COA.svg|23px]] || [[Hikezvāgene]] || ''Hückeswagen'' || 15102 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Hildburghausen coa.png|23px]] || [[Hildburghauzene]] || ''Hildburghausen'' || 11746 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Hilden COA.svg|23px]] || [[Hildene]] || ''Hilden'' || 54737 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Hildesheim.svg|23px]] || [[Hildesheima]] || ''Hildesheim'' || 99390 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Hilchenbach COA.svg|23px]] || [[Hilhenbaha]] || ''Hilchenbach'' || 14993 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Hillesheim COA.svg|23px]] || [[Hillesheima]] || ''Hillesheim'' || 3126 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Hilpoltstein Wappen.jpg|23px]] || [[Hilpoltšteina]] || ''Hilpoltstein'' || 13181 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Hünfeld.svg|23px]] || [[Hinfelde]] || ''Hünfeld'' || 15861 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Hirschau COA.svg|23px]] || [[Hiršava]] || ''Hirschau'' || 5793 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Hirschberg (Saale).png|23px]] || [[Hiršberga]] || ''Hirschberg'' || 2181 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Hirschhorn (Neckar) COA.svg|23px]] || [[Hiršhorna]] || ''Hirschhorn'' || 3424 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Huerth COA.svg|23px]] || [[Hirte]] || ''Hürth'' || 57230 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Hüfingen COA.svg|23px]] || [[Hīfingene]] || ''Hüfingen'' || 7530 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Hohenstein-Ernstthal.png|23px]] || [[Hoenšteina-Ernstāle]] || ''Hohenstein-Ernstthal'' || 15076 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Hof2.svg|23px]] || [[Hofa]] || ''Hof'' || 44522 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Hofgeismar.svg|23px]] || [[Hofgeizmāra]] || ''Hofgeismar'' || 14919 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Hofheim (Unterfranken).svg|23px]] || [[Hofheima (Bavārija)|Hofheima]] || ''Hofheim'' || 5079 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Hofheim COA.svg|23px]] || [[Hofheima]] || ''Hofheim'' || 38556 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Hochheim am Main COA.svg|23px]] || [[Hoheima pie Mainas]] || ''Hochheim am Main'' || 16838 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Hohenberg an der Eger.png|23px]] || [[Hohenberga pie Egeras]] || ''Hohenberg an der Eger'' || 1448 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Hohen Neuendorf.png|23px]] || [[Hohene Neiendorfa]] || ''Hohen Neuendorf'' || 25001 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Hohenleuben.png|23px]] || [[Hohenleibene]] || ''Hohenleuben'' || 1607 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Hohenmölsen Stadt.svg|23px]] || [[Hohenmelzene]] || ''Hohenmölsen'' || 9941 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:DEU Hoya COA.png|23px]] || [[Hoja]] || ''Hoya'' || 3791 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Hoyerswerda.PNG|23px]] || [[Hojersverda]] || ''Hoyerswerda'' || 34317 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:COA Hockenheim.svg|23px]] || [[Hokenheima]] || ''Hockenheim'' || 20968 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Holzgerlingen.svg|23px]] || [[Holcgerlingene]] || ''Holzgerlingen'' || 12407 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Stadtwappen der Stadt Holzminden.png|23px]] || [[Holcmindene]] || ''Holzminden'' || 20107 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Hollfeld.svg|23px]] || [[Holfelde]] || ''Hollfeld'' || 5180 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Homberg (Efze).svg|23px]] || [[Homberga (Efce)|Homberga]] || ''Homberg (Efze)'' || 13850 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Homberg (Ohm).png|23px]] || [[Homberga (Ome)|Homberga]] || ''Homberg (Ohm)'' || 7510 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Homburg COA.svg|23px]] || [[Homburga]] || ''Homburg'' || 41416 || [[Zāra (zeme)|Zāra]]
|-
| [[Attēls:Hohnstein (Sächsische Schweiz) Wappen.png|23px]] || [[Honšteina]] || ''Hohnstein'' || 3428 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Horb.svg|23px]] || [[Horba pie Nekāras]] || ''Horb am Neckar'' || 24308 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Horn-Bad Meinberg.svg|23px]] || [[Horna-Bādmeinberga]] || ''Horn-Bad Meinberg'' || 17185 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen hornbach.jpg|23px]] || [[Hornbaha]] || ''Hornbach'' || 1465 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Hornberg COA.svg|23px]] || [[Hornberga]] || ''Hornberg'' || 4213 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DE Horstmar COA.svg|23px]] || [[Horstmāra]] || ''Horstmar'' || 6364 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Hungen.png|23px]] || [[Hungene]] || ''Hungen'' || 12359 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Husum Wappen.png|23px]] || [[Husuma]] || ''Husum'' || 22053 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:DEU Uebach-Palenberg COA.svg|23px]] || [[Ibaha-Palenberga]] || ''Übach-Palenberg'' || 23948 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DE Ibbenbüren COA.svg|23px]] || [[Ibenbīrene]] || ''Ibbenbüren'' || 50438 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Überlingen COA.svg|23px]] || [[Iberlingene]] || ''Überlingen'' || 22046 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Itzehoe COA.svg|23px]] || [[Iceho]] || ''Itzehoe'' || 31035 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:DEU Idar-Oberstein COA.svg|23px]] || [[Idāra-Oberšteina]] || ''Idar-Oberstein'' || 28459 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Wappen Idstein.png|23px]] || [[Idšteine]] || ''Idstein'' || 23836 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Ichenhausen.svg|23px]] || [[Ihenhauzene]] || ''Ichenhausen'' || 8554 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Ueckermünde COA.svg|23px]] || [[Ikerminde]] || ''Ueckermünde'' || 8846 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:DEU Uelzen COA.svg|23px]] || [[Ilcene]] || ''Uelzen'' || 33269 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Illertissen wappen.jpg|23px]] || [[Illertīzene]] || ''Illertissen'' || 16775 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Ilmenau.jpg|23px]] || [[Ilmenava]] || ''Ilmenau'' || 25949 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Ilsenburg.png|23px]] || [[Ilzenburga]] || ''Ilsenburg'' || 9422 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:DEU Ilshofen COA.svg|23px]] || [[Ilzhofene]] || ''Ilshofen'' || 6237 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Immenstadt im Allgaeu.png|23px]] || [[Imenštate Algavā]] || ''Immenstadt im Allgäu'' || 14040 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Immenhausen.png|23px]] || [[Immenhauzene]] || ''Immenhausen'' || 6849 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Ingelfingen.svg|23px]] || [[Ingelfingene]] || ''Ingelfingen'' || 5575 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen-ingelheim-400x400.png|23px]] || [[Ingelheima pie Reinas]] || ''Ingelheim am Rhein'' || 24283 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Ingolstadt COA.svg|23px]] || [[Ingolštate]] || ''Ingolstadt'' || 129136 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Iphofen COA.svg|23px]] || [[Iphofene]] || ''Iphofen'' || 4491 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Uetersen Wappen.png|23px]] || [[Iterzene]] || ''Uetersen'' || 17662 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:DEU Isselburg COA.svg|23px]] || [[Izelburga]] || ''Isselburg'' || 10701 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Stadtwappen Iserlohn.svg|23px]] || [[Īzerlona]] || ''Iserlohn'' || 93119 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Isny.svg|23px]] || [[Iznī Algavā]] || ''Isny im Allgäu'' || 13267 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Uebigau-Wahrenbrueck.png|23px]] || [[Ībigava-Vārenbrika]] || ''Uebigau-Wahrenbrück'' || 5717 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:DEU Jarmen COA.svg|23px]] || [[Jarmene]] || ''Jarmen'' || 3049 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:DE-ST 15-0-86-080 Jerichow COA.svg|23px]] || [[Jerihova]] || ''Jerichow'' || 7158 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:DEU Jever COA.svg|23px]] || [[Jevere]] || ''Jever'' || 13829 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Jena.svg|23px]] || [[Jēna]] || ''Jena'' || 107679 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Johstadt.jpg|23px]] || [[Jēštate]] || ''Jöhstadt'' || 2837 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DE-ST 15-0-91-145 Jessen COA.svg|23px]] || [[Jēzene]] || ''Jessen'' || 14268 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:Wappen Jueterbog.png|23px]] || [[Jīterboga]] || ''Jüterbog'' || 12131 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:DEU Juelich COA.svg|23px]] || [[Jīliha]] || ''Jülich'' || 32089 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Joachimsthal wappen.PNG|23px]] || [[Joahimstāle]] || ''Joachimsthal'' || 3375 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Wappen der Stadt Johanngeorgenstadt.svg|23px]] || [[Johanngeorgenštate]] || ''Johanngeorgenstadt'' || 4257 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Katzenelnbogen COA.svg|23px]] || [[Kacenelnbogene]] || ''Katzenelnbogen'' || 2161 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Verbandsgemeinde Kaisersesch COA.svg|23px]] || [[Kaizerseša]] || ''Kaisersesch'' || 3053 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Kaiserslautern-Stadtwappen.svg|23px]] || [[Kaizerslauterne]] || ''Kaiserslautern'' || 97112 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Wappen Stadt Calau.png|23px]] || [[Kalava]] || ''Calau'' || 8034 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Calbe (Saale).png|23px]] || [[Kalbe]] || ''Calbe'' || 9348 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:Wappen Kalbe (Milde).png|23px]] || [[Kalbe]] || ''Kalbe'' || 7811 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:DEU Kalkar COA.svg|23px]] || [[Kalkāra]] || ''Kalkar'' || 13670 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Kaltenkirchen Wappen.svg|23px]] || [[Kaltenkirhene]] || ''Kaltenkirchen'' || 20080 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:Wappen Kaltennordheim.png|23px]] || [[Kaltennordheima]] || ''Kaltennordheim'' || 3342 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Wappen-Calw.svg|23px]] || [[Kalve (pilsēta)|Kalve]] || ''Calw'' || 22275 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Kamen COA.svg|23px]] || [[Kamene (pilsēta)|Kamene]] || ''Kamen'' || 43177 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Kamp-Lintfort COA.svg|23px]] || [[Kampa-Lintforte]] || ''Kamp-Lintfort'' || 36973 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen st kandel.jpg|23px]] || [[Kandele]] || ''Kandel'' || 8773 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Kandern COA.svg|23px]] || [[Kanderna]] || ''Kandern'' || 8135 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Kappeln.png|23px]] || [[Kapelne]] || ''Kappeln'' || 8764 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:Wappen Karben.png|23px]] || [[Karbene]] || ''Karben'' || 21716 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Coat of arms de-bw Karlsruhe.svg|23px]] || [[Karlsrūe]] || ''Karlsruhe'' || 296033 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Karlstadt.svg|23px]] || [[Karlštate]] || ''Karlstadt'' || 14810 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Coat of arms of Kassel.svg|23px]] || [[Kasele]] || ''Kassel'' || 194087 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Kastellaun COA.svg|23px]] || [[Kastellauna]] || ''Kastellaun'' || 5094 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Castrop-Rauxel COA.svg|23px]] || [[Kastroprauksele]] || ''Castrop-Rauxel'' || 73751 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Kaub COA.svg|23px]] || [[Kaube]] || ''Kaub'' || 836 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Kaufbeuren COA.svg|23px]] || [[Kaufbeirene]] || ''Kaufbeuren'' || 41759 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Kahla.svg|23px]] || [[Kāla]] || ''Kahla'' || 7022 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Wappen kamenz.PNG|23px]] || [[Kāmenca]] || ''Kamenz'' || 15301 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:WappenKaarst.svg|23px]] || [[Kārsta]] || ''Kaarst'' || 42165 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Ketzin-Havel.png|23px]] || [[Kecīne]] || ''Ketzin'' || 6389 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Kelbra.png|23px]] || [[Kelbra]] || ''Kelbra'' || 3509 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:Wappen Kelheim.svg|23px]] || [[Kelheima]] || ''Kelheim'' || 15750 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Kelkheim (Taunus) COA.svg|23px]] || [[Kelkheima]] || ''Kelkheim'' || 28190 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Koelleda.png|23px]] || [[Kelleda]] || ''Kölleda'' || 6112 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Kelsterbach.jpg|23px]] || [[Kelsterbaha]] || ''Kelsterbach'' || 14310 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Kemberg.png|23px]] || [[Kemberga]] || ''Kemberg'' || 10180 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:DEU Kempen COA.svg|23px]] || [[Kempene]] || ''Kempen'' || 34618 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Kempten (Allgäu) COA.svg|23px]] || [[Kemptene]] || ''Kempten im Allgäu'' || 65044 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Kenzingen COA.svg|23px]] || [[Kencingene]] || ''Kenzingen'' || 9518 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Kerpen COA.svg|23px]] || [[Kerpene]] || ''Kerpen'' || 63784 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Kehl COA.svg|23px]] || [[Kēla]] || ''Kehl'' || 34077 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Kellinghusen COA.svg|23px]] || [[Kēllinghūzene]] || ''Kellinghusen'' || 7761 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:Wappen Kemnath.png|23px]] || [[Kēmnata]] || ''Kemnath'' || 5317 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Coat of arms of Chemnitz.svg|23px]] || [[Kemnica]] || ''Chemnitz'' || 242022 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Königsberg COA.svg|23px]] || [[Kēnigsberga Bavārijā]] || ''Königsberg in Bayern'' || 3665 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen-koenigsbrueck.png|23px]] || [[Kēnigsbrika]] || ''Königsbrück'' || 4374 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Königsbrunn COA.svg|23px]] || [[Kēnigsbruna]] || ''Königsbrunn'' || 27487 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Koenigslutter.PNG|23px]] || [[Kēnigslutere]] || ''Königslutter'' || 15699 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Koenigswinter COA.svg|23px]] || [[Kēnigsvintere]] || ''Königswinter'' || 39976 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Koenigstein.svg|23px]] || [[Kēnigšteina (Saksijas Šveice)|Kēnigšteina]] || ''Königstein (Sächsische Schweiz)'' || 2166 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Königstein im Taunus.svg|23px]] || [[Kēnigšteina pie Taunusa]] || ''Königstein im Taunus'' || 16043 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Koenigs Wusterhausen COA.svg|23px]] || [[Kēnigze Vusterhauzene]] || ''Königs Wusterhausen'' || 34240 || [[Brandenburga]]
|-
| || [[Kēnigzē-Rotenbaha]] || ''Königsee-Rottenbach'' || 6769 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Koennern.png|23px]] || [[Kēnnerne]] || ''Könnern'' || 8744 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:DE-ST 15-0-82-180 Koethen COA.svg|23px]] || [[Kētene]] || ''Köthen'' || 26889 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:DEU Kevelaer COA.svg|23px]] || [[Kēvelāra]] || ''Kevelaer'' || 27635 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Kitzscher.png|23px]] || [[Kičere]] || ''Kitzscher'' || 5084 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Kyllburg COA.svg|23px]] || [[Killburga]] || ''Kyllburg'' || 886 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Külsheim COA.svg|23px]] || [[Kilsheima]] || ''Külsheim'' || 5254 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Kuenzelsau.svg|23px]] || [[Kincelsava]] || ''Künzelsau'' || 14802 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Kindelbrueck.png|23px]] || [[Kindelbrika]] || ''Kindelbrück'' || 1914 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Kirchberg Hunsrueck COA.svg|23px]] || [[Kirhberga (Hunsrika)|Kirhberga]] || ''Kirchberg'' || 3855 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Kirchberg an der Jagst COA.svg|23px]] || [[Kirhberga pie Jāgstas]] || ''Kirchberg an der Jagst'' || 4067 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Kirchberg Sa coa.png|23px]] || [[Kirhberga]] || ''Kirchberg'' || 8461 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Kirchen (Sieg) COA.svg|23px]] || [[Kirhene]] || ''Kirchen'' || 8549 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Wappen Kirchenlamitz.png|23px]] || [[Kirhenlāmica]] || ''Kirchenlamitz'' || 3303 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Kirchhain (Hessen) COA.svg|23px]] || [[Kirhhaina]] || ''Kirchhain'' || 16148 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Kirchheim unter Teck.svg|23px]] || [[Kirhheima pie Tekas]] || ''Kirchheim unter Teck'' || 39389 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Kirchheimbolanden COA.svg|23px]] || [[Kirhheimbolandene]] || ''Kirchheimbolanden'' || 7726 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Kirn COA.svg|23px]] || [[Kirna]] || ''Kirn'' || 8177 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Wappen Kirtorf.png|23px]] || [[Kirtorfe]] || ''Kirtorf'' || 3258 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Kitzingen COA.svg|23px]] || [[Kitcingene]] || ''Kitzingen'' || 20449 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Kühlungsborn.svg|23px]] || [[Kīlungsborna]] || ''Kühlungsborn'' || 7489 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Kyritz.png|23px]] || [[Kīrica]] || ''Kyritz'' || 9152 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:DEU Kierspe COA.svg|23px]] || [[Kīršpe]] || ''Kierspe'' || 16116 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Clausthal-Zellerfeld.png|23px]] || [[Klaustāle-Zellerfelde]] || ''Clausthal-Zellerfeld'' || 12923 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Klötze.svg|23px]] || [[Klēce]] || ''Klötze'' || 10344 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:DEU Kleve COA.svg|23px]] || [[Klēve]] || ''Kleve'' || 48172 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Klützer Wappen.PNG|23px]] || [[Klica]] || ''Klütz'' || 3067 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:DEU Klingenberg COA.svg|23px]] || [[Klingenberga pie Mainas]] || ''Klingenberg am Main'' || 6188 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Clingen Wappen.png|23px]] || [[Klingene]] || ''Clingen'' || 1052 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Klingenthal coat of arms new.svg|23px]] || [[Klingentāle]] || ''Klingenthal'' || 9078 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen cloppenburg.gif|23px]] || [[Klopenburga]] || ''Cloppenburg'' || 32985 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Knittlingen COA.svg|23px]] || [[Knitlingene]] || ''Knittlingen'' || 8003 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Koblenz.svg|23px]] || [[Koblenca]] || ''Koblenz'' || 109779 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Coburgerwappen.svg|23px]] || [[Koburga]] || ''Coburg'' || 40994 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Coesfeld COA.svg|23px]] || [[Koesfelde]] || ''Coesfeld'' || 35813 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Cochem COA.svg|23px]] || [[Koheme]] || ''Cochem'' || 5181 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Wappen Kolbermoor.png|23px]] || [[Kolbermūra]] || ''Kolbermoor'' || 18065 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Colditz COA.svg|23px]] || [[Koldica]] || ''Colditz'' || 8897 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Konz COA.svg|23px]] || [[Konca]] || ''Konz'' || 17628 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Wappen Konstanz.svg|23px]] || [[Konstanca (Vācija)|Konstanca]] || ''Konstanz'' || 81141 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Korbach.svg|23px]] || [[Korbaha]] || ''Korbach'' || 23264 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Kohren-Sahlis.svg|23px]] || [[Korenzālisa]] || ''Kohren-Sahlis'' || 2694 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Korntal-Münchingen COA.svg|23px]] || [[Korntāle-Minhingene]] || ''Korntal-Münchingen'' || 18578 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Kornwestheim COA.svg|23px]] || [[Kornvestheima]] || ''Kornwestheim'' || 32177 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Stadtwappen der Stadt Korschenbroich.svg|23px]] || [[Koršenbroiha]] || ''Korschenbroich'' || 32305 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DE-ST 15-0-91-060 Coswig COA.png|23px]] || [[Kosviga (Anhelte)|Kosviga]] || ''Coswig (Anhalt)'' || 12251 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:Wappen coswig meissen.png|23px]] || [[Kosviga]] || ''Coswig'' || 20560 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Cottbus.png|23px]] || [[Kotbusa]] || ''Cottbus'' || 99913 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Kraichtal.svg|23px]] || [[Kraihtāle]] || ''Kraichtal'' || 14413 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Crailsheim.svg|23px]] || [[Krailsheima]] || ''Crailsheim'' || 32829 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Krakow am See.svg|23px]] || [[Krakovamzē]] || ''Krakow am See'' || 3478 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Kranichfeld.png|23px]] || [[Kranihfelde]] || ''Kranichfeld'' || 3448 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Krautheim Jagst.svg|23px]] || [[Krautheima]] || ''Krautheim'' || 4485 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Creglingen COA.svg|23px]] || [[Kreglingene]] || ''Creglingen'' || 4716 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Kreuztal COA.svg|23px]] || [[Kreictāle]] || ''Kreuztal'' || 30899 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Stadtwappen der Stadt Creuzburg.png|23px]] || [[Kreisburga]] || ''Creuzburg'' || 2410 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Creußen.svg|23px]] || [[Kreisene]] || ''Creußen'' || 4833 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Kremmen.png|23px]] || [[Kremmene]] || ''Kremmen'' || 7110 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Krempe-Wappen.png|23px]] || [[Krempe]] || ''Krempe'' || 2358 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:DEU Krefeld COA.svg|23px]] || [[Krēfelde]] || ''Krefeld'' || 222058 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Kröpelin.svg|23px]] || [[Krēpelīne]] || ''Kröpelin'' || 4742 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Crimmitschau.png|23px]] || [[Krimmičava]] || ''Crimmitschau'' || 19396 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Crivitz.PNG|23px]] || [[Krīvica]] || ''Crivitz'' || 4942 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:DEU Kronach COA.svg|23px]] || [[Kronaha]] || ''Kronach'' || 16897 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Kronberg im Taunus COA.svg|23px]] || [[Kronberga pie Taunusa]] || ''Kronberg im Taunus'' || 18069 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Kroppenstedt.svg|23px]] || [[Kroppenštete]] || ''Kroppenstedt'' || 1451 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:Wappen Krumbach Schwaben.png|23px]] || [[Krumbaha]] || ''Krumbach'' || 12487 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Xanten COA.svg|23px]] || [[Ksantene]] || ''Xanten'' || 21186 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Cuxhaven.svg|23px]] || [[Kukshāfene]] || ''Cuxhaven'' || 48325 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Kulmbach COA.svg|23px]] || [[Kulbaha]] || ''Kulmbach'' || 26217 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Kuppenheim.png|23px]] || [[Kupenheima]] || ''Kuppenheim'' || 8092 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Kupferberg COA.svg|23px]] || [[Kupferberga]] || ''Kupferberg'' || 1033 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Kusel Stadt.svg|23px]] || [[Kūzele]] || ''Kusel'' || 5018 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Quakenbrück COA.svg|23px]] || [[Kvakenbrika]] || ''Quakenbrück'' || 12876 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Quedlinburg.svg|23px]] || [[Kvedlinburga]] || ''Quedlinburg'' || 25055 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:Wappen Querfurt.png|23px]] || [[Kverfurte]] || ''Querfurt'' || 11221 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:Quickborn Stadtwappen.PNG|23px]] || [[Kvikborba]] || ''Quickborn'' || 20042 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:DEU Koeln COA.svg|23px]] || [[Ķelne]] || ''Köln'' || 1034175 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Kiel.svg|23px]] || [[Ķīle]] || ''Kiel'' || 241533 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:COA Ladenburg.svg|23px]] || [[Ladenburga]] || ''Ladenburg'' || 11506 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Lahnstein COA.svg|23px]] || [[Lahnšteina]] || ''Lahnstein'' || 17573 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Laichingen COA.svg|23px]] || [[Laihingene]] || ''Laichingen'' || 10938 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Lambrecht COA.svg|23px]] || [[Lambrehta]] || ''Lambrecht'' || 3989 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Wappen Lampertheim.svg|23px]] || [[Lampertheima]] || ''Lampertheim'' || 31491 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Landau in der Pfalz COA.svg|23px]] || [[Landava Pfalcā]] || ''Landau in der Pfalz'' || 43825 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Wappen Landau an der Isar.svg|23px]] || [[Landava pie Izāras]] || ''Landau an der Isar'' || 12729 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Landsberg.svg|23px]] || [[Landsberga pie Lehas]] || ''Landsberg am Lech'' || 28069 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Landsberg (Saalekreis).png|23px]] || [[Landsberga]] || ''Landsberg'' || 15077 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:DEU Landshut COA.svg|23px]] || [[Landshūte]] || ''Landshut'' || 66179 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Landstuhl wappen.jpg|23px]] || [[Landštūle]] || ''Landstuhl'' || 8294 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Wappen der Stadt Langelsheim.PNG|23px]] || [[Langelsheima]] || ''Langelsheim'' || 11805 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Langenau COA.svg|23px]] || [[Langenava]] || ''Langenau'' || 14329 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Langenburg COA.svg|23px]] || [[Langenburga]] || ''Langenburg'' || 1723 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Langenzenn.svg|23px]] || [[Langencēna]] || ''Langenzenn'' || 10371 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Langen (Hessen).png|23px]] || [[Langene]] || ''Langen'' || 35845 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Langenfeld COA.svg|23px]] || [[Langenfelde]] || ''Langenfeld'' || 56982 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Langenhagen COA.svg|23px]] || [[Langenhāgene]] || ''Langenhagen'' || 51847 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Langenselbold COA.svg|23px]] || [[Langenzelbolda]] || ''Langenselbold'' || 13553 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Langewiesen.PNG|23px]] || [[Langevīzene]] || ''Langewiesen'' || 3439 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Lassan.svg|23px]] || [[Lasana]] || ''Lassan'' || 1524 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Laubach.png|23px]] || [[Laubaha]] || ''Laubach'' || 9654 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Lauda-Königshofen COA.svg|23px]] || [[Lauda-Kēnigshofene]] || ''Lauda-Königshofen'' || 14388 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Lauenburg Elbe Wappen.png|23px]] || [[Lauenburga]] || ''Lauenburg'' || 11253 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms Lauf an der Pegnitz.svg|23px]] || [[Laufa pie Pegnicas]] || ''Lauf an der Pegnitz'' || 25993 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Laufenburg COA.svg|23px]] || [[Laufenberga]] || ''Laufenburg'' || 8739 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Lauffen am Neckar.svg|23px]] || [[Laufene pie Nekāras]] || ''Lauffen am Neckar'' || 10829 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Laufen COA.svg|23px]] || [[Laufene]] || ''Laufen'' || 6839 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Laucha an der Unstrut.png|23px]] || [[Lauha pie Unstrūtes]] || ''Laucha an der Unstrut'' || 3009 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:Wappen Lauchhammer.png|23px]] || [[Lauhammere]] || ''Lauchhammer'' || 15252 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:DEU Lauchheim COA.svg|23px]] || [[Lauhheima]] || ''Lauchheim'' || 4680 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Lauingen COA.svg|23px]] || [[Lauingene]] || ''Lauingen'' || 10598 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Laupheim.svg|23px]] || [[Laupheima]] || ''Laupheim'' || 20213 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Lauscha COA.svg|23px]] || [[Lauša]] || ''Lauscha'' || 3502 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Lauta.png|23px]] || [[Lauta (Saksija)|Lauta]] || ''Lauta'' || 8838 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Lauterbach COA.svg|23px]] || [[Lauterbaha]] || ''Lauterbach'' || 13228 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Lauter-Bernsbach.png|23px]] || [[Lautere-Bernsbaha]] || ''Lauter-Bernsbach'' || 9018 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen-lauterecken.jpg|23px]] || [[Lauterēkene]] || ''Lauterecken'' || 2172 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Lauterstein COA.svg|23px]] || [[Lauteršteina]] || ''Lauterstein'' || 2536 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Laatzen in Deutschland.png|23px]] || [[Lācene]] || ''Laatzen'' || 39526 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Lage.svg|23px]] || [[Lāge (Ziemeļreina-Vestfālene)|Lāge]] || ''Lage'' || 34671 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Laage-Wappen.PNG|23px]] || [[Lāge]] || ''Laage'' || 5385 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Lahr Schwarzwald.png|23px]] || [[Lāra|Švarcvalde]] || ''Lahr/Schwarzwald'' || 43315 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Lehesten.png|23px]] || [[Lehestēne]] || ''Lehesten'' || 1795 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Wappen der Stadt Löhne.svg|23px]] || [[Lehne]] || ''Löhne'' || 39521 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Leichlingen COA.svg|23px]] || [[Leihlingene]] || ''Leichlingen'' || 27646 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Leimen (Baden) COA.svg|23px]] || [[Leimene]] || ''Leimen'' || 25812 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Leuna.svg|23px]] || [[Leina (pilsēta)|Leina]] || ''Leuna'' || 13880 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:Wappen Leun.png|23px]] || [[Leine (pilsēta)|Leine]] || ''Leun'' || 5701 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Leinefelde-Worbis.svg|23px]] || [[Leinefelde-Vorbīza]] || ''Leinefelde-Worbis'' || 18551 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Leinfelden-Echterdingen.svg|23px]] || [[Leinfeldene-Ehterdingene]] || ''Leinfelden-Echterdingen'' || 37609 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Coat of arms of Leipzig.svg|23px]] || [[Leipciga]] || ''Leipzig'' || 531582 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Leipheim.png|23px]] || [[Leipheima]] || ''Leipheim'' || 6649 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen leisnig.png|23px]] || [[Leisniga]] || ''Leisnig'' || 8586 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Leutenberg.png|23px]] || [[Leitenberga]] || ''Leutenberg'' || 2215 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Leutershausen.png|23px]] || [[Leitershauzene]] || ''Leutershausen'' || 5463 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Leutkirch im Allgäu COA.svg|23px]] || [[Leitkirhe Algavā]] || ''Leutkirch im Allgäu'' || 21837 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Lemgo.svg|23px]] || [[Lemgo]] || ''Lemgo'' || 40717 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Lenzener Wappen.png|23px]] || [[Lencene (Elba)]] || ''Lenzen (Elbe)'' || 2251 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:DE Lengerich (Westfalen) COA.svg|23px]] || [[Lengeriha]] || ''Lengerich'' || 21978 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Stadtwappen Lennestadt.svg|23px]] || [[Lenneštate]] || ''Lennestadt'' || 25908 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Leonberg Böblingen COA.svg|23px]] || [[Leonberga]] || ''Leonberg'' || 45458 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Loessnitz.png|23px]] || [[Lesnica]] || ''Lößnitz'' || 8985 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Leverkusen COA.svg|23px]] || [[Leverkūzene]] || ''Leverkusen'' || 160819 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Lebach.svg|23px]] || [[Lēbaha]] || ''Lebach'' || 19388 || [[Zāra (zeme)|Zāra]]
|-
| [[Attēls:Wappen Löbau.jpg|23px]] || [[Lēbava]] || ''Löbau'' || 15531 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Lebus COA.svg|23px]] || [[Lēbuza]] || ''Lebus'' || 3144 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Stadtwappen Löffingen.svg|23px]] || [[Lēfingene]] || ''Löffingen'' || 7459 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Loeningen COA.svg|23px]] || [[Lēningene]] || ''Löningen'' || 12932 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Loerrach COA.svg|23px]] || [[Lēraha]] || ''Lörrach'' || 48160 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Leer-Wappen.svg|23px]] || [[Lēre]] || ''Leer'' || 33891 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Lehrte.png|23px]] || [[Lērte]] || ''Lehrte'' || 43048 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Löwenstein COA.svg|23px]] || [[Lēvenšteina]] || ''Löwenstein'' || 3148 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DE-MV 13-0-76-089 Luebz COA.png|23px]] || [[Libca]] || ''Lübz'' || 6018 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:Lübtheen-Wappen.PNG|23px]] || [[Libtēna]] || ''Lübtheen'' || 4806 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Luetzen.png|23px]] || [[Licene]] || ''Lützen'' || 8720 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:COA Luegde.svg|23px]] || [[Ligde]] || ''Lügde'' || 9776 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DE-HE 06-5-31-011 Lich COA.svg|23px]] || [[Liha]] || ''Lich'' || 13009 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Luechow Wendland.png|23px]] || [[Lihova]] || ''Lüchow'' || 9337 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Lichtenau (Baden) COA.svg|23px]] || [[Lihtenava (Bādene-Virtemberga)|Lihtenava]] || ''Lichtenau'' || 4893 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Lichtenau (Westf.) COA.svg|23px]] || [[Lihtenava]] || ''Lichtenau'' || 10588 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Lichtenberg-Oberfranken.svg|23px]] || [[Lihtenberga]] || ''Lichtenberg'' || 1040 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Lichtenfels COA.svg|23px]] || [[Lihtenfelze (Bavārija)|Lintenfelze]] || ''Lichtenfels'' || 20013 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Lichtenfels (Hessen).svg|23px]] || [[Lihtenfelze]] || ''Lichtenfels'' || 4124 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Lichtenstein (Sachsen).png|23px]] || [[Lihtenšteina (Saksija)|Lihtenšteina]] || ''Lichtenstein/Sa.'' || 11930 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Limbach-Oberfrohna Wappen.png|23px]] || [[Limbaha-Oberfrona]] || ''Limbach-Oberfrohna'' || 24107 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Limburg an der Lahn COA.svg|23px]] || [[Limburga pie Lānas]] || ''Limburg an der Lahn'' || 33843 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Linz am Rhein COA.svg|23px]] || [[Linca pie Reinas]] || ''Linz am Rhein'' || 5828 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Lindau COA.svg|23px]] || [[Lindava]] || ''Lindau'' || 24560 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Lindenberg COA.svg|23px]] || [[Lindenberga Algavā]] || ''Lindenberg im Allgäu'' || 10963 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Linden (Hessen).png|23px]] || [[Lindene]] || ''Linden'' || 12257 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Lindenfels COA.svg|23px]] || [[Lindenfelze]] || ''Lindenfels'' || 5022 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Stadtwappen Lüdenscheid.svg|23px]] || [[Lindenšeide]] || ''Lüdenscheid'' || 72927 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Lindow.png|23px]] || [[Lindova]] || ''Lindow'' || 3038 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Lingen Wappen.png|23px]] || [[Lingene]] || ''Lingen'' || 52158 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Linnich COA.svg|23px]] || [[Linniha]] || ''Linnich'' || 12446 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Lippstadt COA.svg|23px]] || [[Lipštate]] || ''Lippstadt'' || 66312 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Luetjenburg Wappen.png|23px]] || [[Litjenburga]] || ''Lütjenburg'' || 5341 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:Wappen Lübeck.svg|23px]] || [[Lībeka]] || ''Lübeck'' || 212958 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:Wappen luebbecke.svg|23px]] || [[Lībeke]] || ''Lübbecke'' || 25398 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Luebbenau.png|23px]] || [[Libenava/Šprēvalde]] || ''Lübbenau/Spreewald'' || 16086 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Liebenau (Hessen).png|23px]] || [[Lībenava]] || ''Liebenau'' || 3229 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Lübben.png|23px]] || [[Lībene]] || ''Lübben'' || 13707 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Liebenwalde.png|23px]] || [[Lībenvalde]] || ''Liebenwalde'' || 4191 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Lieberose.png|23px]] || [[Līberoze]] || ''Lieberose'' || 1416 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Liebstadt.svg|23px]] || [[Lībštate]] || ''Liebstadt'' || 1362 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Luedinghausen COA.svg|23px]] || [[Līdinghauzene]] || ''Lüdinghausen'' || 23672 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Lychen.png|23px]] || [[Lihene]] || ''Lychen'' || 3114 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:DEU Lüneburg COA.svg|23px]] || [[Līneburga]] || ''Lüneburg'' || 71668 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Luenen COA.svg|23px]] || [[Līnene]] || ''Lünen'' || 84775 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Lohmar COA.svg|23px]] || [[Lohmāra]] || ''Lohmar'' || 29679 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Loitz.PNG|23px]] || [[Loica]] || ''Loitz'' || 4413 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Lollar.png|23px]] || [[Lollāra]] || ''Lollar'' || 9791 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen lommatzsch.png|23px]] || [[Lommača]] || ''Lommatzsch'' || 5180 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Lohne (Oldenburg) COA.svg|23px]] || [[Lone]] || ''Lohne'' || 25249 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Lohr Wappen.svg|23px]] || [[Lora pie Mainas]] || ''Lohr am Main'' || 15012 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Lorch COA.svg|23px]] || [[Lorha (Virtemberga)|Lorha]] || ''Lorch'' || 10607 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Lorch (Rheingau).png|23px]] || [[Lorha]] || ''Lorch'' || 3788 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Lorsch.png|23px]] || [[Lorša]] || ''Lorsch'' || 13170 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DE-BB 12-0-72-240 Ludwigsfelde COA.svg|23px]] || [[Ludvigsfelde]] || ''Ludwigsfelde'' || 23956 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:DEU Ludwigshafen COA.svg|23px]] || [[Ludvigshāfene]] || ''Ludwigshafen am Rhein'' || 160179 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Ludwigslust-Wappen.PNG|23px]] || [[Ludvigsluste]] || ''Ludwigslust'' || 12095 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:DEU Ludwigsstadt COA.svg|23px]] || [[Ludvigštate]] || ''Ludwigsstadt'' || 3469 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Ludwigsburg.svg|23px]] || [[Ludvigsburga]] || ''Ludwigsburg'' || 89639 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Lucka.png|23px]] || [[Luka]] || ''Lucka'' || 3938 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Lunzenau.png|23px]] || [[Luncenava]] || ''Lunzenau'' || 4515 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Eisleben COA.svg|23px]] || [[Luterštate Eizlēbene]] || ''Lutherstadt Eisleben'' || 24284 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:Wappen Lugau-Erzgebirge.png|23px]] || [[Lūgava]] || ''Lugau/Erzgeb.'' || 8366 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Luckau.png|23px]] || [[Lūkava]] || ''Luckau'' || 9610 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Luckenwalde.png|23px]] || [[Lūkenvalde]] || ''Luckenwalde'' || 20185 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Magdala.png|23px]] || [[Magdala]] || ''Magdala'' || 1960 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Magdeburg.svg|23px]] || [[Magdeburga]] || ''Magdeburg'' || 229924 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:Mayen.jpg|23px]] || [[Maiene]] || ''Mayen'' || 18625 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Mainbernheim COA.svg|23px]] || [[Mainbernheima]] || ''Mainbernheim'' || 2208 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Mainburg COA.svg|23px]] || [[Mainburga]] || ''Mainburg'' || 14405 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Coat of arms of Mainz-2008 new.svg|23px]] || [[Mainca]] || ''Mainz'' || 202756 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Wappen Maintal.svg|23px]] || [[Maintāle]] || ''Maintal'' || 36846 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Maxhuette.jpg|23px]] || [[Makshite-Haidhofa]] || ''Maxhütte-Haidhof'' || 10698 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Stadtwappen Malchin.PNG|23px]] || [[Malhīne]] || ''Malchin'' || 7647 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:Malchow-Wappen.PNG|23px]] || [[Malhova]] || ''Malchow'' || 6555 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:DEU Manderscheid COA.svg|23px]] || [[Manderšeide]] || ''Manderscheid'' || 1318 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Wappen Mannheim.svg|23px]] || [[Manheima]] || ''Mannheim'' || 294627 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Mansfeld.svg|23px]] || [[Mansfelde]] || ''Mansfeld'' || 9327 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:DEU Marbach am Neckar COA.svg|23px]] || [[Marbaha pie Nekāras]] || ''Marbach am Neckar'' || 15337 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Stadtwappen Marsberg.svg|23px]] || [[Marberga]] || ''Marsberg'' || 19908 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Marburg.svg|23px]] || [[Marburga]] || ''Marburg'' || 73125 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Marienberg (Erzgebirge).png|23px]] || [[Marienberga]] || ''Marienberg'' || 17505 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Stadtwappen der Stadt Marienmünster.svg|23px]] || [[Marienminstere]] || ''Marienmünster'' || 5181 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Markdorf COA.svg|23px]] || [[Markdorfa]] || ''Markdorf'' || 13289 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Markgroeningen.png|23px]] || [[Markgreningene]] || ''Markgröningen'' || 14352 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen markkleeberg.png|23px]] || [[Marklēberga]] || ''Markkleeberg'' || 23940 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Markneukirchen.svg|23px]] || [[Markneikirhene]] || ''Markneukirchen'' || 7951 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Markranstaedt.svg|23px]] || [[Markranštete]] || ''Markranstädt'' || 14772 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Marktbreit COA.svg|23px]] || [[Marktbreita]] || ''Marktbreit'' || 3673 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Marktheidenfeld COA.svg|23px]] || [[Marktheidenfelde]] || ''Marktheidenfeld'' || 10854 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Marktleuthen.png|23px]] || [[Marktleitene]] || ''Marktleuthen'' || 3168 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Marktoberdorf COA.svg|23px]] || [[Marktoberdorfa]] || ''Marktoberdorf'' || 18028 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Marktredwitz.png|23px]] || [[Marktredvica]] || ''Marktredwitz'' || 17013 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Marktsteft COA.svg|23px]] || [[Marktštefta]] || ''Marktsteft'' || 1871 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Marl COA.svg|23px]] || [[Marla]] || ''Marl'' || 83634 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Marlow.PNG|23px]] || [[Marlova]] || ''Marlow'' || 4629 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:Marne Wappen.png|23px]] || [[Marne (Vācija)|Marne]] || ''Marne'' || 5590 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:DEU Maulbronn COA.svg|23px]] || [[Maulbronna]] || ''Maulbronn'' || 6320 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Mahlberg COA.svg|23px]] || [[Mālberga]] || ''Mahlberg'' || 4799 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Maerkisch Buchholz.png|23px]] || [[Mārkiša Buholca]] || ''Märkisch Buchholz'' || 769 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:DEU Metzingen COA.svg|23px]] || [[Mecingene]] || ''Metzingen'' || 21172 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Stadtwappen Medebach.svg|23px]] || [[Medebaha]] || ''Medebach'' || 7857 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Mechernich COA.svg|23px]] || [[Meherniha]] || ''Mechernich'' || 26763 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Meinerzhagen COA.png|23px]] || [[Meinerchāgene]] || ''Meinerzhagen'' || 20689 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Meiningen.svg|23px]] || [[Meiningene]] || ''Meiningen'' || 20966 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Wappen meißen.png|23px]] || [[Meisene]] || ''Meißen'' || 27135 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Meuselwitz.svg|23px]] || [[Meizelvica]] || ''Meuselwitz'' || 10521 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Meisenheim COA.svg|23px]] || [[Meizenheina]] || ''Meisenheim'' || 2795 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Wappen Meyenburg.png|23px]] || [[Mejenburga]] || ''Meyenburg'' || 2156 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Meckenheim.svg|23px]] || [[Mekenheima]] || ''Meckenheim'' || 23628 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Meldorf-Wappen.png|23px]] || [[Meldorfa]] || ''Meldorf'' || 7294 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:DEU Melle COA.svg|23px]] || [[Melle]] || ''Melle'' || 45844 || [[Lejassaksija]]
|-
| || [[Mellrihštate]] || ''Mellrichstadt'' || 5567 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Mölln COA.svg|23px]] || [[Melne]] || ''Mölln'' || 1852 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:Wappen Melsungen.png|23px]] || [[Melzungene]] || ''Melsungen'' || 13309 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Memmingen.svg|23px]] || [[Memingene]] || ''Memmingen'' || 41772 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Menden COA.svg|23px]] || [[Mendene]] || ''Menden'' || 53354 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Mendig wappen.jpg|23px]] || [[Mendiga]] || ''Mendig'' || 8624 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Wappen Mengen.svg|23px]] || [[Mengene]] || ''Mengen'' || 9824 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Moenchengladbach COA.svg|23px]] || [[Menhengladbaha]] || ''Mönchengladbach'' || 255430 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Meppen COA.svg|23px]] || [[Mepene]] || ''Meppen'' || 34109 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Merzig COA.svg|23px]] || [[Merciga]] || ''Merzig'' || 29668 || [[Zāra (zeme)|Zāra]]
|-
| [[Attēls:Wappen Mörfelden-Walldorf.png|23px]] || [[Merfeldene-Valdorfa]] || ''Mörfelden-Walldorf'' || 32988 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Merkendorf.png|23px]] || [[Merkendorfa]] || ''Merkendorf'' || 2783 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Moers COA.svg|23px]] || [[Mersa]] || ''Moers'' || 103108 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Merseburg.png|23px]] || [[Merzeburga]] || ''Merseburg'' || 33432 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:Wappen Moessingen.svg|23px]] || [[Mesingene]] || ''Mössingen'' || 19554 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Meßkirch COA.svg|23px]] || [[Meskirhe]] || ''Meßkirch'' || 8149 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Messstetten.svg|23px]] || [[Mestetene]] || ''Meßstetten'' || 9996 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Stadtwappen Meschede.svg|23px]] || [[Mešede]] || ''Meschede'' || 30103 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Mettmann COA.svg|23px]] || [[Metmanna]] || ''Mettmann'' || 37867 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DE-ST 15-0-86-140 Moeckern 2009 COA.svg|23px]] || [[Mēkerne]] || ''Möckern'' || 13243 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:DEU Möckmühl COA.svg|23px]] || [[Mēkmīla]] || ''Möckmühl'' || 7765 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Meerane Coat of Arms.png|23px]] || [[Mērane]] || ''Meerane'' || 15003 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Meerbusch COA.svg|23px]] || [[Mērbuša]] || ''Meerbusch'' || 54389 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Meersburger Wappen 2.svg|23px]] || [[Mērsburga]] || ''Meersburg'' || 5627 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Muecheln.png|23px]] || [[Mihelne]] || ''Mücheln'' || 8994 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:Wappen Michelstadt.svg|23px]] || [[Mihelštate]] || ''Michelstadt'' || 16160 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Muehlhausen-Thueringen.png|23px]] || [[Milhauzene]] || ''Mühlhausen'' || 33007 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Muelheim-Kaerlich.png|23px]] || [[Milheima-Kārliha]] || ''Mülheim-Kärlich'' || 10886 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Stadtwappen Müllheim.svg|23px]] || [[Millheima]] || ''Müllheim'' || 18454 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Müllrose.svg|23px]] || [[Millroze]] || ''Müllrose'' || 4463 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:DEU Miltenberg COA.svg|23px]] || [[Miltenberga]] || ''Miltenberg'' || 9197 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Münzenberg (Hessen).png|23px]] || [[Mincenberga]] || ''Münzenberg'' || 5490 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Mindelheim.svg|23px]] || [[Mindelheima]] || ''Mindelheim'' || 14377 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen-minden.svg|23px]] || [[Mindene]] || ''Minden'' || 79969 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Münchberg.svg|23px]] || [[Minhberga]] || ''Münchberg'' || 10340 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Muencheberg COA.svg|23px]] || [[Minheberga]] || ''Müncheberg'' || 6722 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Muenchenbernsdorf.png|23px]] || [[Minhenbernsdorfa]] || ''Münchenbernsdorf'' || 3006 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Muenchen Kleines Stadtwappen.svg|23px]] || [[Minhene]] || ''München'' || 1407836 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Münnerstadt.png|23px]] || [[Minnerštate]] || ''Münnerstadt'' || 7686 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Münsingen COA.svg|23px]] || [[Minsingene]] || ''Münsingen'' || 13958 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Stadtwappen der kreisfreien Stadt Münster.svg|23px]] || [[Minstere]] || ''Münster'' || 299708 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Muenstermaifeld.png|23px]] || [[Minstermaifelde]] || ''Münstermaifeld'' || 3463 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Wappen Mittenwalde.png|23px]] || [[Mitenvalde]] || ''Mittenwalde'' || 8734 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Mitterteich.svg|23px]] || [[Miterteiha]] || ''Mitterteich'' || 6715 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen mittweida.png|23px]] || [[Mitveida]] || ''Mittweida'' || 14946 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Stadt Muegeln.png|23px]] || [[Mīgelne]] || ''Mügeln'' || 6190 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Stadtwappen Mühlacker.svg|23px]] || [[Mīlākere]] || ''Mühlacker'' || 24931 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Muehlberg.png|23px]] || [[Mīlberga]] || ''Mühlberg'' || 3969 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Muehldorf am Inn.svg|23px]] || [[Mīldorfa]] || ''Mühldorf'' || 17928 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Muehlheim an der Donau COA.svg|23px]] || [[Mīlheima pie Donavas]] || ''Mühlheim an der Donau'' || 3555 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Muehlheim am Main.png|23px]] || [[Mīlheima pie Mainas]] || ''Mühlheim am Main'' || 27475 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Muelheim an der Ruhr COA.svg|23px]] || [[Mīlheima]] || ''Mülheim an der Ruhr'' || 166640 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Mirow.PNG|23px]] || [[Mīrova]] || ''Mirow'' || 3453 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:DEU Miesbach COA.svg|23px]] || [[Mīzbaha]] || ''Miesbach'' || 11136 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Monheim COA.svg|23px]] || [[Monheima pie Reinas]] || ''Monheim am Rhein'' || 40098 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Monheim (Schwaben)COA.svg|23px]] || [[Monheima]] || ''Monheim'' || 4879 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Monschau COA.svg|23px]] || [[Monšava]] || ''Monschau'' || 11866 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Coat of arms of Montabaur.svg|23px]] || [[Montabaura]] || ''Montabaur'' || 12571 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Moringen-Wappen.png|23px]] || [[Moringene]] || ''Moringen'' || 7045 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Mosbach COA.svg|23px]] || [[Mosbaha]] || ''Mosbach'' || 22735 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen.Moosburg.svg|23px]] || [[Mosberga]] || ''Moosburg'' || 17363 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Munderkingen COA.svg|23px]] || [[Munderkingene]] || ''Munderkingen'' || 5008 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Munster.png|23px]] || [[Munstere]] || ''Munster'' || 15139 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Murrhardt.png|23px]] || [[Murhārte]] || ''Murrhardt'' || 13577 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Nabburg COA.svg|23px]] || [[Naburga]] || ''Nabburg'' || 6065 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Nagold COA.svg|23px]] || [[Nagolda]] || ''Nagold'' || 21241 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Naila.svg|23px]] || [[Naila]] || ''Naila'' || 7714 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen nassau lahn.jpg|23px]] || [[Nasava]] || ''Nassau'' || 4604 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Nastätten COA.svg|23px]] || [[Naštātene]] || ''Nastätten'' || 4112 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Wappen Nauen.png|23px]] || [[Nauene]] || ''Nauen'' || 16616 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Naumburg.jpg|23px]] || [[Naumburga (Hesene)|Naumburga]] || ''Naumburg'' || 5156 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Stadtwappen Naumburg (Saale).svg|23px]] || [[Naumburga]] || ''Naumburg'' || 32804 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:Wappen Naunhof.svg|23px]] || [[Naunhofa]] || ''Naunhof'' || 8534 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen nebra.png|23px]] || [[Nebra]] || ''Nebra'' || 3347 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:Netzschkau coat of arms.png|23px]] || [[Nečkava]] || ''Netzschkau'' || 4107 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Höchstädt a. d. Donau.svg|23px]] || [[Nehštāte pie Donavas]] || ''Höchstädt an der Donau'' || 6565 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Neu-Anspach COA.svg|23px]] || [[Nei Anspaha]] || ''Neu-Anspach'' || 14605 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Neu-Isenburg.svg|23px]] || [[Nei Izenburga]] || ''Neu-Isenburg'' || 35698 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Neubrandenburg COA.svg|23px]] || [[Neibrandenburga]] || ''Neubrandenburg'' || 63437 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:DEU Neubulach COA.svg|23px]] || [[Neibulaha]] || ''Neubulach'' || 5448 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Neuburg an der Donau COA.svg|23px]] || [[Neiburga pie Donavas]] || ''Neuburg an der Donau'' || 28748 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Neubukow.svg|23px]] || [[Neibūkova]] || ''Neubukow'' || 3866 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:DEU Neudenau BW COA.svg|23px]] || [[Neidenava]] || ''Neudenau'' || 5017 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Neuenburg am Rhein.svg|23px]] || [[Neienburga pie Reinas]] || ''Neuenburg am Rhein'' || 11710 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Neuenbürg COA.svg|23px]] || [[Neienburga]] || ''Neuenbürg'' || 7592 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Neuenhaus COA.svg|23px]] || [[Neienhausa]] || ''Neuenhaus'' || 9782 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Stadtwappen Neuenrade.svg|23px]] || [[Neienrāde]] || ''Neuenrade'' || 12017 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Neuenstadt am Kocher COA.svg|23px]] || [[Neienštate pie Koheres]] || ''Neuenstadt am Kocher'' || 9637 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Neuenstein (Hohenlohe).svg|23px]] || [[Neienšteina]] || ''Neuenstein'' || 6301 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Stadt Neuerburg COA.svg|23px]] || [[Neierburga]] || ''Neuerburg'' || 1530 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Wappen neuoetting.png|23px]] || [[Neietinge]] || ''Neuötting'' || 8459 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Neuffen COA.svg|23px]] || [[Neifene]] || ''Neuffen'' || 6104 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Neuhaus am Rennweg COA.svg|23px]] || [[Neihauza pie Rennvegas]] || ''Neuhaus am Rennweg'' || 6917 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Neukalen-Wappen.PNG|23px]] || [[Neikālene]] || ''Neukalen'' || 1805 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Neukirchen (Knüll).png|23px]] || [[Neikirhene]] || ''Neukirchen'' || 7207 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Neukirchen-Vluyn COA.svg|23px]] || [[Neikirhene-Vluīne]] || ''Neukirchen-Vluyn'' || 26846 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Neukloster-Wappen.PNG|23px]] || [[Neiklostere]] || ''Neukloster'' || 3868 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Neumark.png|23px]] || [[Neimarka]] || ''Neumark'' || 460 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Neumarkt-Sankt Veit.png|23px]] || [[Neimarkta - Sanktveite]] || ''Neumarkt-Sankt Veit'' || 6053 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Neumarkt Oberpfalz.svg|23px]] || [[Neimarkta Onerpfalcā]] || ''Neumarkt in der Oberpfalz'' || 38477 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Neumuenster.png|23px]] || [[Neiminstere]] || ''Neumünster'' || 77058 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:Neunburg Wappen.png|23px]] || [[Neinburga Valdē]] || ''Neunburg vorm Wald'' || 8014 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU_Neunkirchen_(Saar)_COA.svg|23px]] || [[Neinkirhene]] || ''Neunkirchen'' || 45602 || [[Zāra (zeme)|Zāra]]
|-
| [[Attēls:Neuruppiner Wappen.png|23px]] || [[Neirupīne]] || ''Neuruppin'' || 30345 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:DEU Neuss COA.svg|23px]] || [[Neisa (Vācija)|Neisa]] || ''Neuss'' || 152252 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Neustadt (Hessen).svg|23px]] || [[Neištate (Hesene)|Neištate]] || ''Neustadt'' || 8608 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Neustadt in Holstein.png|23px]] || [[Neištate Holšteinā]] || ''Neustadt in Holstein'' || 14887 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:DEU Neustadt bei Coburg COA.svg|23px]] || [[Neištate Koburgā]] || ''Neustadt bei Coburg'' || 15278 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Neustadt an der Aisch COA.svg|23px]] || [[Neištate pie Aišas]] || ''Neustadt an der Aisch'' || 12432 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Neustadt an der Donau COA.svg|23px]] || [[Neištate pie Donavas]] || ''Neustadt an der Donau'' || 13070 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Neustadt am Kulm COA.svg|23px]] || [[Neištate pie Kulmas]] || ''Neustadt am Kulm'' || 1170 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Neustadt an der Orla.png|23px]] || [[Neištate pie Orlas]] || ''Neustadt an der Orla'' || 8230 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Neustadt Am Ruebenberge.jpg|23px]] || [[Neištate pie Ribenberges]] || ''Neustadt am Rübenberge'' || 43378 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Neustadt an der Waldnaab COA.svg|23px]] || [[Neištate pie Valdnābes]] || ''Neustadt an der Waldnaab'' || 5844 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Neustadt an der Weinstrasse COA.svg|23px]] || [[Neištate pie Veinštrāses]] || ''Neustadt an der Weinstraße'' || 52400 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Wappen Neustadt in Sachsen.svg|23px]] || [[Neištate Saksijā]] || ''Neustadt in Sachsen'' || 12718 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Neustadt (Dosse).png|23px]] || [[Neištate]] || ''Neustadt'' || 3403 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Neustadt-Glewe.svg|23px]] || [[Neištate-Glēve]] || ''Neustadt-Glewe'' || 6517 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:DEU Neustrelitz 1794 COA.svg|23px]] || [[Neištrēlica]] || ''Neustrelitz'' || 20399 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:DEU Neutraubling COA.svg|23px]] || [[Neitraublinga]] || ''Neutraubling'' || 13255 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Neu-Ulm COA.svg|23px]] || [[Neiulma]] || ''Neu-Ulm'' || 54969 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Neuwied Stadtwappen.svg|23px]] || [[Neivīde]] || ''Neuwied'' || 63883 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Wappen Neusalza-Spremberg.png|23px]] || [[Neizalca-Špremberga]] || ''Neusalza-Spremberg'' || 3420 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Neusaess wappen.svg|23px]] || [[Neizasa]] || ''Neusäß'' || 21377 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Neckarbischofsheim COA.svg|23px]] || [[Nekārbošofheima]] || ''Neckarbischofsheim'' || 3898 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Neckargemuend.svg|23px]] || [[Nekārgeminde]] || ''Neckargemünd'' || 13164 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Neckarsteinach.png|23px]] || [[Nekāršteinaha]] || ''Neckarsteinach'' || 3797 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Neckarsulm.svg|23px]] || [[Nekārzulma]] || ''Neckarsulm'' || 2762 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Stadtwappen Noerdlingen.svg|23px]] || [[Nerdlingene]] || ''Nördlingen'' || 19419 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Neresheim COA.svg|23px]] || [[Neresheima]] || ''Neresheim'' || 7906 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Nettetal COA.svg|23px]] || [[Netetāle]] || ''Nettetal'' || 41533 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Netphen.svg|23px]] || [[Netfene]] || ''Netphen'' || 23051 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Nürnberg COA (klein).svg|23px]] || [[Nirnberga]] || ''Nürnberg'' || 498876 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Nürtingen COA.svg|23px]] || [[Nirtingene]] || ''Nürtingen'' || 39755 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Nittenau COA.svg|23px]] || [[Nitenava]] || ''Nittenau'' || 8600 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Niebuell-Wappen.png|23px]] || [[Nībille]] || ''Niebüll'' || 9715 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:Wappen nidda.jpg|23px]] || [[Nīda]] || ''Nidda'' || 16786 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Niddatal.png|23px]] || [[Nīdatāle]] || ''Niddatal'' || 9295 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Nideggen COA.svg|23px]] || [[Nīdegene]] || ''Nideggen'' || 9785 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Niedenstein.png|23px]] || [[Nīdenšteina]] || ''Niedenstein'' || 5179 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Nidderau.svg|23px]] || [[Nīderava]] || ''Nidderau'' || 19944 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Nieder-Olm COA.svg|23px]] || [[Nīdere-Olma]] || ''Nieder-Olm'' || 9375 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Niederkassel COA.svg|23px]] || [[Nīderkāzele]] || ''Niederkassel'' || 36841 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Niedernhall COA.svg|23px]] || [[Nīdernhalle]] || ''Niedernhall'' || 3914 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Niederstetten COA.svg|23px]] || [[Nīderštetene]] || ''Niederstetten'' || 4858 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Niederstotzingen COA.svg|23px]] || [[Nīderštotcingene]] || ''Niederstotzingen'' || 4527 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Stadtwappen der Stadt Nieheim.svg|23px]] || [[Nīheima]] || ''Nieheim'' || 6483 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Stadt Niemegk.png|23px]] || [[Nīmegka]] || ''Niemegk'' || 1999 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Nienburg wappen.jpg|23px]] || [[Nīnburga pie Vēzeres]] || ''Nienburg/Weser'' || 30677 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Nienburg-Saale.png|23px]] || [[Nīnburga]] || ''Nienburg'' || 6623 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Nierstein.png|23px]] || [[Nīršteina]] || ''Nierstein'' || 7975 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Wappen Niesky (Sachsen).svg|23px]] || [[Nīski]] || ''Niesky'' || 9591 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Norden (Ostfriesland) COA.svg|23px]] || [[Nordene]] || ''Norden'' || 24887 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Nordenham COA.png|23px]] || [[Nordenhāma]] || ''Nordenham'' || 26262 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Norderney COA.svg|23px]] || [[Norderneja]] || ''Norderney'' || 5845 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Norderstedt Wappen.svg|23px]] || [[Norderšteta]] || ''Norderstedt'' || 75394 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:Wappen der Stadt Nordhausen.svg|23px]] || [[Nordhauzene]] || ''Nordhausen'' || 41839 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Stadt Nordhorn.svg|23px]] || [[Nordhorna]] || ''Nordhorn'' || 52298 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Northeim COA.svg|23px]] || [[Northeima]] || ''Northeim'' || 28865 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Nortorf-Wappen.png|23px]] || [[Nortorfa]] || ''Nortorf'' || 6660 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:Wappen nossen.svg|23px]] || [[Nosene]] || ''Nossen'' || 10835 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Oberasbach.png|23px]] || [[Oberasbaha]] || ''Oberasbach'' || 17183 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Obertshausen.png|23px]] || [[Oberchauzene]] || ''Obertshausen'' || 23921 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Oberharz am Brocken.png|23px]] || [[Oberharca pie Brokenes]] || ''Oberharz am Brocken'' || 11129 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:DEU Oberhausen COA.svg|23px]] || [[Oberhauzene]] || ''Oberhausen'' || 209097 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Stadt Oberhof.png|23px]] || [[Oberhofa]] || ''Oberhof'' || 1631 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Oberkirch COA.svg|23px]] || [[Oberkirhe]] || ''Oberkirch'' || 19665 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Oberkochen COA.svg|23px]] || [[Oberkohene]] || ''Oberkochen'' || 7749 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Oberlungwitz.png|23px]] || [[Oberlungvica]] || ''Oberlungwitz'' || 6011 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Obermoschel COA.svg|23px]] || [[Obermošele]] || ''Obermoschel'' || 1080 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Obernburg am Main COA.svg|23px]]  || [[Obernburga pie Mainas]] || ''Obernburg am Main'' || 8458 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Oberndorf am Neckar COA SK.svg|23px]] || [[Oberndorfa pie Nekāras]] || ''Oberndorf am Neckar'' || 13552 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Obernkirchen.png|23px]] || [[Obernkirhene]] || ''Obernkirchen'' || 9295 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Ober-Ramstadt.png|23px]] || [[Oberramštate]] || ''Ober-Ramstadt'' || 14697 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Oberriexingen.svg|23px]] || [[Oberrīksingene]] || ''Oberriexingen'' || 3284 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Oberursel COA.svg|23px]] || [[Oberurzele]] || ''Oberursel (Taunus)'' || 44779 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Oberweissbach.png|23px]] || [[Oberveizbaha]] || ''Oberweißbach'' || 1763 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Oberwesel COA.svg|23px]] || [[Obervēzele]] || ''Oberwesel'' || 2817 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Oberviechtach COA.svg|23px]] || [[Obervīhtaha]] || ''Oberviechtach'' || 4918 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Oberwiesenthal.png|23px]] || [[Obervīzentāle]] || ''Oberwiesenthal, Kurort'' || 2231 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Oderberg.png|23px]] || [[Oderberga]] || ''Oderberg'' || 2143 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Offenbach am Main.svg|23px]] || [[Ofenbaha pie Mainas]] || ''Offenbach am Main'' || 119203 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Offenburg COA.svg|23px]] || [[Ofenburga]] || ''Offenburg'' || 57448 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Ochsenfurt COA.svg|23px]] || [[Ohzenfurte]] || ''Ochsenfurt'' || 11070 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DE Ochtrup COA.svg|23px]] || [[Ohtrupa]] || ''Ochtrup'' || 19065 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Ochsenhausen.svg|23px]] || [[Ohzenhauzene]] || ''Ochsenhausen'' || 8590 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Olbernhau plain.svg|23px]] || [[Olbernhava]] || ''Olbernhau'' || 9276 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Oldenburg in Holstein Wappen.svg|23px]] || [[Oldenburga Holšteinā]] || ''Oldenburg in Holstein'' || 9766 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:Oldenburg coat of arms.svg|23px]] || [[Oldenburga]] || ''Oldenburg'' || 159610 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Olfen COA.svg|23px]] || [[Olfene]] || ''Olfen'' || 12182 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Olching.svg|23px]] || [[Olhinga]] || ''Olching'' || 26149 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Olpe COA.svg|23px]] || [[Olpe]] || ''Olpe'' || 24592 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Stadtwappen der Stadt Olsberg.svg|23px]] || [[Olsberga]] || ''Olsberg'' || 21548 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Oppenau COA.svg|23px]] || [[Openava]] || ''Oppenau'' || 4661 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Oppenheim COA.svg|23px]] || [[Openheima]] || ''Oppenheim'' || 7202 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Oranienburg Wappen.svg|23px]] || [[Oranienburga]] || ''Oranienburg'' || 42028 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Oranienbaum-Woerlitz.png|23px]] || [[Oranīnbauma-Verlica]] || ''Oranienbaum-Wörlitz'' || 8648 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:Wappen Ohrdruf.png|23px]] || [[Ordrūfe]] || ''Ohrdruf'' || 5426 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Orlamuende.svg|23px]] || [[Orlaminde]] || ''Orlamünde'' || 1133 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Ornbau COA.svg|23px]] || [[Ornbava]] || ''Ornbau'' || 1591 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Ortenberg (Hessen).png|23px]] || [[Ortenberga]] || ''Ortenberg'' || 8915 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Ortrand.png|23px]] || [[Ortrande]] || ''Ortrand'' || 2196 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Osnabrück Wappen.svg|23px]] || [[Osnabrika]] || ''Osnabrück'' || 156315 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Osterburg.png|23px]] || [[Osterburga]] || ''Osterburg'' || 10253 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:Wappen Osterburken.svg|23px]] || [[Osterburkene]] || ''Osterburken'' || 6463 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Osterfeld.png|23px]] || [[Osterfelde]] || ''Osterfeld'' || 2541 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:Wappen Osterhofen.jpg|23px]] || [[Osterhofene]] || ''Osterhofen'' || 11434 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Osterholz-Scharmbeck.svg|23px]] || [[Osterholca-Šarmbeka]] || ''Osterholz-Scharmbeck'' || 29942 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:CoA Osterode-am-Harz official-Shield.svg|23px]] || [[Osterode Harcos]] || ''Osterode am Harz'' || 22317 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DE-ST 15-0-85-230 Osterwieck 1997 COA.png|23px]] || [[Ostervīka]] || ''Osterwieck'' || 11380 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:DEU Ostfildern COA.svg|23px]] || [[Ostfilderne]] || ''Ostfildern'' || 37085 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Ostheim vor der Rhön.png|23px]] || [[Ostheima]] || ''Ostheim'' || 3425 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Osthofen COA.svg|23px]] || [[Osthofene]] || ''Osthofen'' || 8726 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Wappen ostritz.PNG|23px]] || [[Ostrica]] || ''Ostritz'' || 2451 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen der Stadt Oschatz.png|23px]] || [[Ošaca]] || ''Oschatz'' || 14733 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Oschersleben (Bode) neu.png|23px]] || [[Ošerslēbene]] || ''Oschersleben'' || 19803 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:W otterber og.jpg|23px]] || [[Oterberga]] || ''Otterberg'' || 5259 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Wappen Otterndorf.png|23px]] || [[Oterndorfa]] || ''Otterndorf'' || 7142 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Ottweiler COA.svg|23px]] || [[Otveilēre]] || ''Ottweiler'' || 14680 || [[Zāra (zeme)|Zāra]]
|-
| [[Attēls:Wappen Owen.svg|23px]] || [[Ovene]] || ''Owen'' || 3425 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Overath COA.svg|23px]] || [[Overāte]] || ''Overath'' || 26812 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Pappenheim.png|23px]] || [[Papenheima]] || ''Pappenheim'' || 3964 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Parchim Wappen1.svg|23px]] || [[Parhima]] || ''Parchim'' || 17129 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:DEU Parsberg COA.svg|23px]] || [[Parsberga]] || ''Parsberg'' || 6630 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Passau.svg|23px]] || [[Pasava]] || ''Passau'' || 49454 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Pattensen.png|23px]] || [[Patenzene]] || ''Pattensen'' || 13908 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Pausa coat of arms new.png|23px]] || [[Pauza-Mīltrofa]] || ''Pausa-Mühltroff'' || 5230 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Paderborn COA.svg|23px]] || [[Pāderborna]] || ''Paderborn'' || 143659 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Papenburg COA.svg|23px]] || [[Pāpenburga]] || ''Papenburg'' || 35614 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Pasewalk.svg|23px]] || [[Pāzevalka]] || ''Pasewalk'' || 10470 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Pegnitz.svg|23px]] || [[Pegnica]] || ''Pegnitz'' || 13331 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Peitz.png|23px]] || [[Peica]] || ''Peitz'' || 4449 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Peine.png|23px]] || [[Peine]] || ''Peine'' || 48377 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Penzberg COA.svg|23px]] || [[Pencberga]] || ''Penzberg'' || 16209 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen der Stadt Penzlin.svg|23px]] || [[Penclīne]] || ''Penzlin'' || 4237 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Penkun.png|23px]] || [[Penkuna]] || ''Penkun'' || 1874 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:DE-BB 12-0-70-296 Perleberg COA.svg|23px]] || [[Perleberga]] || ''Perleberg'' || 12046 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Pößneck.png|23px]] || [[Pesneka]] || ''Pößneck'' || 12214 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Petershagen.svg|23px]] || [[Petershāgene]] || ''Petershagen'' || 25451 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Pegau.svg|23px]] || [[Pēgava]] || ''Pegau'' || 6292 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Penig.svg|23px]] || [[Pēniga]] || ''Penig'' || 9263 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Pfaffenhofen an der Ilm COA.svg|23px]] || [[Pfafenhofene pie Ilmas]] || ''Pfaffenhofen an der Ilm'' || 24441 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Pfarrkirchen.jpg|23px]] || [[Pfarkirhene]] || ''Pfarrkirchen'' || 11953 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Pforzheim.svg|23px]] || [[Pforcheima]] || ''Pforzheim'' || 117754 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Pfreimd COA.svg|23px]] || [[Pfreimde]] || ''Pfreimd'' || 5368 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Pfullendorf.svg|23px]] || [[Pfullendorfa]] || ''Pfullendorf'' || 13034 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Coa Pfullingen.svg|23px]] || [[Pfullingene]] || ''Pfullingen'' || 17584 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Pfungstadt.jpg|23px]] || [[Pfungštate]] || ''Pfungstadt'' || 24002 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Pinneberg.svg|23px]] || [[Pinneberga]] || ''Pinneberg'' || 42055 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:Wappen Pirmasens.svg|23px]] || [[Pirmazensa]] || ''Pirmasens'' || 40267 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Kleines Wappen Pirna.png|23px]] || [[Pirna]] || ''Pirna'' || 37645 || [[Saksija]]
|-
| || [[Pitlingene]] || ''Püttlingen'' || 18668 || [[Zāra (zeme)|Zāra]]
|-
| [[Attēls:DEU Plattling COA.svg|23px]] || [[Platlinga]] || ''Plattling'' || 12544 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Plau am See Wappen1.svg|23px]] || [[Plauamzē]] || ''Plau am See'' || 6070 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Plaue.jpg|23px]] || [[Plaue]] || ''Plaue'' || 1834 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Plauen Coat of arms.svg|23px]] || [[Plauene]] || ''Plauen'' || 63967 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Pleystein.svg|23px]] || [[Pleišteina]] || ''Pleystein'' || 2428 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Plettenberg COA.svg|23px]] || [[Pletenberga]] || ''Plettenberg'' || 25684 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Plön COA.svg|23px]] || [[Plēne]] || ''Plön'' || 8647 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:Wappen Plochingen.svg|23px]] || [[Plohingene]] || ''Plochingen'' || 13689 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Lengefeld.svg|23px]] || [[Pokava-Lengefelde]] || ''Pockau-Lengefeld'' || 8027 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Pocking COA.svg|23px]] || [[Pokinge]] || ''Pocking'' || 15034 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Polch.png|23px]] || [[Polha]] || ''Polch'' || 6643 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Wappen Pohlheim.png|23px]] || [[Polheima]] || ''Pohlheim'' || 17622 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Porta Westfalica.svg|23px]] || [[Porta Vestfāliza]] || ''Porta Westfalica'' || 35374 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Pottenstein COA.svg|23px]] || [[Potenšteina]] || ''Pottenstein'' || 5363 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Coat of arms of Potsdam.svg|23px]] || [[Potsdama]] || ''Potsdam'' || 159456 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Preußisch Oldendorf.svg|23px]] || [[Preiziša Oldendorfa]] || ''Preußisch Oldendorf'' || 12544 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DE-BB 12-0-63-244 Premnitz COA.svg|23px]] || [[Premnica]] || ''Premnitz'' || 8414 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:DEU Prenzlau COA.svg|23px]] || [[Prenclava]] || ''Prenzlau'' || 19023 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:DEU Pressath COA.svg|23px]] || [[Prezata]] || ''Pressath'' || 4394 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Stadtwappen Pritzwalk.png|23px]] || [[Pricvalka]] || ''Pritzwalk'' || 11982 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:DEU Prichsenstadt COA.svg|23px]] || [[Prihzenštate]] || ''Prichsenstadt'' || 3104 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Preetz COA.svg|23px]] || [[Prīca]] || ''Preetz'' || 15526 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:DEU Prüm COA.svg|23px]] || [[Prīma]] || ''Prüm'' || 5384 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Wappen Puchheim.png|23px]] || [[Puhheima]] || ''Puchheim'' || 20524 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Pulheim COA.svg|23px]] || [[Pulheima]] || ''Pulheim'' || 53109 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Pulsnitz.svg|23px]] || [[Pulsnica]] || ''Pulsnitz'' || 7578 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Putbus.svg|23px]] || [[Putbusa]] || ''Putbus'' || 4322 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Putlitz.png|23px]] || [[Putlica]] || ''Putlitz'' || 2730 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Ratzeburg Wappen.png|23px]] || [[Raceburga]] || ''Ratzeburg'' || 13866 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:DEU Radevormwald COA.svg|23px]] || [[Radeformvalde]] || ''Radevormwald'' || 22025 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| || [[Ragūna-Jesnica]] || ''Raguhn-Jeßnitz'' || 9609 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:DEU Rahden COA.svg|23px]] || [[Rahdene]] || ''Rahden'' || 15455 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Rain COA.svg|23px]] || [[Raina]] || ''Rain'' || 8627 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Ramstein-Miesenbach.png|23px]] || [[Ramšteina-Mīzenbaha]] || ''Ramstein-Miesenbach'' || 748 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Wappen Ranis.svg|23px]] || [[Ranisa]] || ''Ranis'' || 1707 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Ransbach-Baumbach COA.svg|23px]] || [[Ransbaha-Baumbaha]] || ''Ransbach-Baumbach'' || 7447 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Wappen Rastenberg.png|23px]] || [[Rastenberga]] || ''Rastenberg'' || 2673 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Ratingen COA.svg|23px]] || [[Ratingene]] || ''Ratingen'' || 86388 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:COA Rauenberg-Kraichgau.svg|23px]] || [[Rauenberga]] || ''Rauenberg'' || 8349 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Raunheim.svg|23px]] || [[Raunheima]] || ''Raunheim'' || 14869 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Rauschenberg (Hessen).svg|23px]] || [[Raušenberga]] || ''Rauschenberg'' || 4450 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Rabenau.svg|23px]] || [[Rābenava]] || ''Rabenau'' || 4356 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Radebeul.svg|23px]] || [[Rādebeile]] || ''Radebeul'' || 33434 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Radeberg COA.svg|23px]] || [[Rādeberga]] || ''Radeberg'' || 18153 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wapen radeburg.svg|23px]] || [[Rādeburga]] || ''Radeburg'' || 7371 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Radolfzell am Bodensee COA.svg|23px]] || [[Rādolfcelle pie Bodenzē]] || ''Radolfzell am Bodensee'' || 30271 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Rastatt COA.svg|23px]] || [[Rāštate]] || ''Rastatt'' || 47110 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Rathenow.png|23px]] || [[Rātenova]] || ''Rathenow'' || 24164 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Ravensburg.svg|23px]] || [[Rāvensburga]] || ''Ravensburg'' || 49098 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Ravenstein.svg|23px]] || [[Rāvenšteina]] || ''Ravenstein'' || 2820 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Regen COA.svg|23px]] || [[Regene]] || ''Regen'' || 10714 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Stadtwappen der Stadt Rehburg-Loccum.png|23px]] || [[Rehburga-Lokuma]] || ''Rehburg-Loccum'' || 10144 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Reichenbach Vogtland.svg|23px]] || [[Reihenbaha Fogtlandē]] || ''Reichenbach (Vogtland)'' || 18879 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Reichenbach-OL-Wappen.png|23px]] || [[Reihenbaha/Oberlauzica]] || ''Reichenbach (Oberlausitz)'' || 5063 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Rheinau COA.svg|23px]] || [[Reinava]] || ''Rheinau'' || 10997 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Rheinbach.svg|23px]] || [[Reinbaha]] || ''Rheinbach'' || 26790 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Reinbek Wappen.svg|23px]] || [[Reinbeka]] || ''Reinbek'' || 26514 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:DEU Rheinberg COA.svg|23px]] || [[Reinberga]] || ''Rheinberg'' || 30610 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Rheinboellen COA.svg|23px]] || [[Reinbēlene]] || ''Rheinböllen'' || 4000 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DE Rheine COA.svg|23px]] || [[Reine]] || ''Rheine'' || 73484 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Reinfeld Wappen.svg|23px]] || [[Reinfelde]] || ''Reinfeld'' || 8752 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:DEU Rheinfelden COA.svg|23px]] || [[Reinfeldene]] || ''Rheinfelden'' || 32245 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Reinheim (Odenwald).png|23px]] || [[Reinheima]] || ''Reinheim'' || 16180 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Stadtwappen Renningen.svg|23px]] || [[Reiningene]] || ''Renningen'' || 16889 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Rheinsberg.png|23px]] || [[Reinsberga]] || ''Rheinsberg'' || 8120 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Rheinstetten.svg|23px]] || [[Reinštetene]] || ''Rheinstetten'' || 20074 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Stadt Reutlingen.svg|23px]] || [[Reitlingene]] || ''Reutlingen'' || 111357 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Recklinghausen COA.svg|23px]] || [[Reklinghauzene]] || ''Recklinghausen'' || 115320 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Remagen COA.svg|23px]] || [[Remagene]] || ''Remagen'' || 16036 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Wappen Remda-Teichel.svg|23px]] || [[Remda-Teihele]] || ''Remda-Teichel'' || 2965 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Roemhild.png|23px]] || [[Remhilde]] || ''Römhild'' || 7019 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Remscheid COA.svg|23px]] || [[Remšeide]] || ''Remscheid'' || 108955 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Remseck am Neckar.svg|23px]] || [[Remzeka pie Nekāras]] || ''Remseck am Neckar'' || 24512 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen der Stadt Rendsburg.png|23px]] || [[Rendsburga]] || ''Rendsburg'' || 27325 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:Coa Germany Town Renchen.svg|23px]] || [[Renhene]] || ''Renchen'' || 7316 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Rennerod COA.svg|23px]] || [[Rennerode]] || ''Rennerod'' || 4136 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Wappen Rhens.png|23px]] || [[Rensa]] || ''Rhens'' || 2903 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Wappen Rethem (Aller).png|23px]] || [[Retēme]] || ''Rethem'' || 2371 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen der Stadt Röbel-Müritz.png|23px]] || [[Rēbele pie Mīrica]] || ''Röbel/Müritz'' || 5136 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:DEU Rötz COA.svg|23px]] || [[Rēca]] || ''Rötz'' || 3462 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen der Stadt Rheda-Wiedenbrück.svg|23px]] || [[Rēda-Vīdenbrika]] || ''Rheda-Wiedenbrück'' || 46876 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Rhede COA.svg|23px]] || [[Rēde]] || ''Rhede'' || 19051 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Roedental COA.svg|23px]] || [[Rēdentāle]] || ''Rödental'' || 13046 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Roedermark.png|23px]] || [[Rēdermarka]] || ''Rödermark'' || 26494 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Regensburg.svg|23px]] || [[Rēgensburga]] || ''Regensburg'' || 140276 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Regis-Breitingen.svg|23px]] || [[Rēgisa-Breitingene]] || ''Regis-Breitingen'' || 3931 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Rehau Wappen.svg|23px]] || [[Rēhava]] || ''Rehau'' || 9364 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Rehna COA.svg|23px]] || [[Rēna]] || ''Rehna'' || 2951 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Rerik.svg|23px]] || [[Rērika]] || ''Rerik'' || 2153 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Roetha.svg|23px]] || [[Rēta (Saksija)|Rēta]] || ''Rötha'' || 3704 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Röthenbach an der Pegnitz COA.svg|23px]] || [[Rētenbaha pie Pegnicas]] || ''Röthenbach an der Pegnitz'' || 11802 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Röttingen.png|23px]] || [[Rētingene]] || ''Röttingen'' || 1711 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Rees COA.svg|23px]] || [[Rēza]] || ''Rees'' || 21303 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Roesrath COA.svg|23px]] || [[Rēzrāta]] || ''Rösrath'' || 27792 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Ribnitz-Damgarten 1999.png|23px]] || [[Ribnica-Damgartene]] || ''Ribnitz-Damgarten'' || 15104 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:DE-MV 13-0-73-076 Richtenberg COA.svg|23px]] || [[Rihtenberga]] || ''Richtenberg'' || 1376 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Rinteln.jpg|23px]] || [[Rintelne]] || ''Rinteln'' || 25228 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Stadtwappen der Stadt Rüthen.svg|23px]] || [[Ritene]] || ''Rüthen'' || 10322 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Riedenburg.png|23px]] || [[Rīdenburga]] || ''Riedenburg'' || 5572 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Rüdesheim am Rhein.png|23px]] || [[Rīdesheima]] || ''Rüdesheim'' || 9733 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Riedlingen COA.svg|23px]] || [[Rīdlingene]] || ''Riedlingen'' || 10006 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Riedstadt.png|23px]] || [[Rīdštate]] || ''Riedstadt'' || 22115 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Reichelsheim (Wetterau).png|23px]] || [[Rīhelsheima]] || ''Reichelsheim'' || 6823 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Rieneck.svg|23px]] || [[Rīneka]] || ''Rieneck'' || 2062 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Rhinow.PNG|23px]] || [[Rīnova]] || ''Rhinow'' || 1640 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Rüsselsheim.svg|23px]] || [[Rīselsheima]] || ''Rüsselsheim'' || 60929 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen der Stadt Rietberg.svg|23px]] || [[Rītberga]] || ''Rietberg'' || 28696 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen riesa.png|23px]] || [[Rīza]] || ''Riesa'' || 31423 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Rodalben COA.svg|23px]] || [[Rodalbēne]] || ''Rodalben'' || 6915 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Wappen Rodenberg.gif|23px]] || [[Rodenberga]] || ''Rodenberg'' || 6244 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Rodewisch.svg|23px]] || [[Rodeviša]] || ''Rodewisch'' || 6650 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Rodgau.png|23px]] || [[Rodgava]] || ''Rodgau'' || 43115 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Roding COA.svg|23px]] || [[Rodinga]] || ''Roding'' || 11437 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Rochlitz coa.png|23px]] || [[Rohlica]] || ''Rochlitz'' || 6046 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Rockenhausen COA.svg|23px]] || [[Rokenhauzene]] || ''Rockenhausen'' || 5351 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Wappen Romrod.svg|23px]] || [[Romrode]] || ''Romrod'' || 2796 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Ronneburg (Thüringen).png|23px]] || [[Ronneburga]] || ''Ronneburg'' || 4929 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Ronnenberg.svg|23px]] || [[Ronnenberga]] || ''Ronnenberg'' || 23539 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Rosbach v d Hoehe.svg|23px]] || [[Rosbaha pie Hēhes]] || ''Rosbach vor der Höhe'' || 12141 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Roßleben.png|23px]] || [[Roslēbene]] || ''Roßleben'' || 5230 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Rostock Wappen.svg|23px]] || [[Rostoka]] || ''Rostock'' || 203431 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:Rosswein coa.png|23px]] || [[Rosveina]] || ''Roßwein'' || 6611 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Roth.svg|23px]] || [[Rota (Vācija)|Rota]] || ''Roth'' || 24339 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Rottenburg am Neckar.svg|23px]] || [[Rotenbruga pie Nekāras]] || ''Rottenburg am Neckar'' || 41718 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Rotenburg an der Fulda.png|23px]] || [[Rotenburga pie Fuldas]] || ''Rotenburg an der Fulda'' || 13325 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Rottenburg COA.svg|23px]] || [[Rotenburga pie Lāberes]] || ''Rottenburg a.d.Laaber'' || 7681 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Rothenburg ob der Tauber.svg|23px]] || [[Rotenburga pie Tauberes]] || ''Rothenburg ob der Tauber'' || 10926 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Rotenburg (Wümme) COA.svg|23px]] || [[Rotenburga pie Vimmes]] || ''Rotenburg an der Wümme'' || 20944 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Rothenburg - Oberlausitz COA.svg|23px]] || [[Rotenburga/Oberlauzica]] || ''Rothenburg'' || 4741 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Rothenfels COA.svg|23px]] || [[Rotensfelze]] || ''Rothenfels'' || 982 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Rottweil.svg|23px]] || [[Rotveila]] || ''Rottweil'' || 24378 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Rosenfeld.svg|23px]] || [[Rozenfelde]] || ''Rosenfeld'' || 6321 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Rosenheim Neu.svg|23px]] || [[Rozenheima]] || ''Rosenheim'' || 60464 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Rosenthal COA.svg|23px]] || [[Rozentāle]] || ''Rosenthal'' || 2179 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Ruhland.png|23px]] || [[Ruhlande]] || ''Ruhland'' || 3747 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:DEU Runkel COA.svg|23px]] || [[Runkele]] || ''Runkel'' || 9613 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Rudolstadt.svg|23px]] || [[Rūdolštate]] || ''Rudolstadt'' || 22739 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Wappen-ruhla.jpg|23px]] || [[Rūla]] || ''Ruhla'' || 5797 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Rutesheim COA.svg|23px]] || [[Rūtezheima]] || ''Rutesheim'' || 10334 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Sankt Augustin COA.svg|23px]] || [[Sanktaugustīna]] || ''Sankt Augustin'' || 54285 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen St Blasien.svg|23px]] || [[Sanktblazīne]] || ''St. Blasien'' || 3821 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU St. Georgen im Schwarzwald COA.svg|23px]] || [[Sanktgeorgene Švarcvaldē]] || ''St. Georgen im Schwarzwald'' || 12816 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Sankt Goar COA.svg|23px]] || [[Sanktgoara]] || ''Sankt Goar'' || 2713 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Sankt Goarshausen COA.svg|23px]] || [[Sanktgoarshauzene]] || ''Sankt Goarshausen'' || 1306 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU St.Ingbert COA.svg|23px]] || [[Sanktingberta]] || ''St. Ingbert'' || 36254 || [[Zāra (zeme)|Zāra]]
|-
| [[Attēls:DEU St.Wendel COA.svg|23px]] || [[Sanktvendele]] || ''St. Wendel'' || 25890 || [[Zāra (zeme)|Zāra]]
|-
| [[Attēls:DEU Schalkau COA.svg|23px]] || [[Šalkava]] || ''Schalkau'' || 3027 || [[Tīringene]]
|-
||| [[Šauenšteina]] || ''Schauenstein'' || 2015 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Scheibenberg klein.png|23px]] || [[Šeibenberga]] || ''Scheibenberg'' || 2177 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Scheinfeld COA.svg|23px]] || [[Šeinfelde]] || ''Scheinfeld'' || 4524 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Schelklingen COA.svg|23px]] || [[Šelklingene]] || ''Schelklingen'' || 3818 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Schönberg.PNG|23px]] || [[Šenberga (Mēklenburga-Priekšpomerānija)|Šenberga]] || ''Schönberg'' || 4306 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:DEU Schenefeld (Kreis Pinneberg) COA.svg|23px]] || [[Šenefelde]] || ''Schenefeld'' || 18672 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:DEU Scheßlitz COA.svg|23px]] || [[Šeslica]] || ''Scheßlitz'' || 7184 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Schömberg (Zollernalbkreis).svg|23px]] || [[Šēmberga]] || ''Schömberg'' || 4603 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Schoenau im Schwarzwald offiziell.svg|23px]] || [[Šēnava Švarcvaldē]] || ''Schönau im Schwarzwald'' || 2300 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:COA Schönau (Odenwald).svg|23px]] || [[Šēnava]] || ''Schönau'' || 4441 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Schoenebeck.png|23px]] || [[Šēnebeka]] || ''Schönebeck'' || 31582 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:Schoeneck coat of arms.svg|23px]] || [[Šēneka]] || ''Schöneck/Vogtl.'' || 3318 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Schoenewalde.png|23px]] || [[Šēnevalde]] || ''Schönewalde'' || 3164 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Schoeningen.png|23px]] || [[Šēningene]] || ''Schöningen'' || 11385 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Schönwald (Bayern) Wappen.png|23px]] || [[Šēnvalde]] || ''Schönwald'' || 3318 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Schönsee COA.svg|23px]] || [[Šēnzē]] || ''Schönsee'' || 2 519 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Schoeppenstedt.jpg|23px]] || [[Šēpenštete]] || ''Schöppenstedt'' || 5374 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Scheer.svg|23px]] || [[Šēra]] || ''Scheer'' || 2559 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Schifferstadt COA.svg|23px]] || [[Šiferštate]] || ''Schifferstadt'' || 19277 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Wappen Schlitz.svg|23px]] || [[Šilca]] || ''Schlitz'' || 9548 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Schillingsfürst COA.svg|23px]] || [[Šilingfirste]] || ''Schillingsfürst'' || 2765 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Schiltach.svg|23px]] || [[Šiltaha]] || ''Schiltach'' || 3818 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| || [[Širgisvalde-Kiršava]] || ''Schirgiswalde-Kirschau'' || 6518 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Schieder-Schwalenberg.svg|23px]] || [[Šīdere-Švālenberga]] || ''Schieder-Schwalenberg'' || 8766 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen schkeuditz.png|23px]] || [[Škeidica]] || ''Schkeuditz'' || 16961 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Schkölen.png|23px]] || [[Škēlene]] || ''Schkölen'' || 2658 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Schleiz.png|23px]] || [[Šleica]] || ''Schleiz'' || 8500 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Schleiden COA.svg|23px]] || [[Šleidene]] || ''Schleiden'' || 12918 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Schlettau.png|23px]] || [[Šletava]] || ''Schlettau'' || 2456 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Schleusingen.png|23px]] || [[Šlezingene]] || ''Schleusingen'' || 5394 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Schleswig-Coat.svg|23px]] || [[Šlēsviga (pilsēta)|Šlēsviga]] || ''Schleswig'' || 23635 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:Wappen Schlieben.png|23px]] || [[Šlībene]] || ''Schlieben'' || 2564 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:DEU Schlüsselfeld COA.svg|23px]] || [[Šlīzenfelde]] || ''Schlüsselfeld'' || 5712 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen der Stadt Schloß Holte-Stukenbrock.svg|23px]] || [[Šlosholte-Štukenbroka]] || ''Schloß Holte-Stukenbrock'' || 26318 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Schlotheim.svg|23px]] || [[Šlotheima]] || ''Schlotheim'' || 3795 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Schluechtern.png|23px]] || [[Šlūhterne]] || ''Schlüchtern'' || 16018 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Schmalkalden COA.svg|23px]] || [[Šmalkaldene]] || ''Schmalkalden'' || 19505 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Stadtwappen Schmallenberg.svg|23px]] || [[Šmallenberga]] || ''Schmallenberg'' || 24980 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Schmölln COA.svg|23px]] || [[Šmēlne]] || ''Schmölln'' || 11347 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Wappen schnaittenbach.png|23px]] || [[Šnaitenbaha]] || ''Schnaittenbach'' || 4254 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Stadt Schnackenburg.png|23px]] || [[Šnākenburga]] || ''Schnackenburg'' || 577 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Schneeberg.png|23px]] || [[Šnēberga]] || ''Schneeberg'' || 14353 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:SchneverdingenWappen.svg|23px]] || [[Šnēferdingene]] || ''Schneverdingen'' || 18723 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Schongau COA.svg|23px]] || [[Šongava]] || ''Schongau'' || 11912 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Schopfheim COA.svg|23px]] || [[Šopfheima]] || ''Schopfheim'' || 18984 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms Schorndorf.svg|23px]] || [[Šorndorfa]] || ''Schorndorf'' || 38431 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Coat of arms Schortens.png|23px]] || [[Šortense]] || ''Schortens'' || 20191 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Schotten (Stadt).png|23px]] || [[Šotene]] || ''Schotten'' || 10137 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Spaichingen COA.svg|23px]] || [[Špaihingene]] || ''Spaichingen'' || 12343 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Spalt COA.svg|23px]] || [[Špalta]] || ''Spalt'' || 4918 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Spangenberg (Hessen).png|23px]] || [[Špangenberga]] || ''Spangenberg'' || 6081 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Speyer COA.svg|23px]] || [[Špeiere]] || ''Speyer'' || 49740 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Speicher COA.svg|23px]] || [[Špeihere]] || ''Speicher'' || 3270 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Wappen Spenge.svg|23px]] || [[Špenge]] || ''Spenge'' || 14623 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Spremberg.png|23px]] || [[Špremberga]] || ''Spremberg'' || 22431 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Springe.png|23px]] || [[Špringe]] || ''Springe'' || 28336 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Sprockhoevel COA.svg|23px]] || [[Šprokhēvele]] || ''Sprockhövel'' || 24989 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Schramberger Stadtwappen.svg|23px]] || [[Šramberga]] || ''Schramberg'' || 20716 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Schraplau neu.png|23px]] || [[Šraplava]] || ''Schraplau'' || 1169 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:COA Schriesheim.svg|23px]] || [[Šrīzheima]] || ''Schriesheim'' || 14621 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Schrobenhausen COA.svg|23px]] || [[Šrobenhauzene]] || ''Schrobenhausen'' || 16172 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Schrozberg COA.svg|23px]] || [[Šrosberga]] || ''Schrozberg'' || 5675 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Stadtilm.jpg|23px]] || [[Štadtilme]] || ''Stadtilm'' || 4812 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Starnberg.svg|23px]] || [[Štarnberga]] || ''Starnberg'' || 22650 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Stassfurt.png|23px]] || [[Štasfurte]] || ''Staßfurt'' || 27060 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:DEU Stadtallendorf COA.svg|23px]] || [[Štatallendorfa]] || ''Stadtallendorf'' || 20763 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Stadtbergen COA.svg|23px]] || [[Štatbergene]] || ''Stadtbergen'' || 14561 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Stadthagen COA.png|23px]] || [[Štathāgene]] || ''Stadthagen'' || 21594 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Stadtlengsfeld.png|23px]] || [[Štatlengsfelde]] || ''Stadtlengsfeld'' || 2428 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Stadtlohn COA.svg|23px]] || [[Štatlona]] || ''Stadtlohn'' || 20005 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Stadtoldendorf.png|23px]] || [[Štatoldendorfa]] || ''Stadtoldendorf'' || 5601 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Stadtprozelten COA.svg|23px]] || [[Štatproceltene]] || ''Stadtprozelten'' || 1546 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Stadtroda.png|23px]] || [[Štatroda]] || ''Stadtroda'' || 5838 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Stadtsteinach COA.svg|23px]] || [[Štatšteinaha]] || ''Stadtsteinach'' || 3234 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen stadt wehlen.png|23px]] || [[Štatvēlene]] || ''Stadt Wehlen'' || 1626 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Staufenberg (Hessen).svg|23px]] || [[Štaufenberga]] || ''Staufenberg'' || 8147 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Stadtwappen Staufen im Breisgau.svg|23px]] || [[Štaufene Breisgavā]] || ''Staufen im Breisgau'' || 7596 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Stade COA.svg|23px]] || [[Štāde]] || ''Stade'' || 45 317 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Stavenhagen.svg|23px]] || [[Štāfenhāgene]] || ''Stavenhagen, Reuterstadt'' || 5622 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Steinbach-Hallenberg.png|23px]] || [[Šteibaha-Hallenberga]] || ''Steinbach-Hallenberg'' || 5053 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Stein COA.svg|23px]] || [[Šteina]] || ''Stein'' || 137 09 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Steinach-Thüringen COA.svg|23px]] || [[Šteinaha]] || ''Steinach'' || 4044 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Steinau an der Strasse.png|23px]] || [[Šteinava pie Štrāses]] || ''Steinau an der Straße'' || 10 414 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Steinbach (Taunus) COA.svg|23px]] || [[Šteinbaha]] || ''Steinbach'' || 10 181 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DE Steinfurt COA.svg|23px]] || [[Šteinfurte]] || ''Steinfurt'' || 33 123 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Steinheim an der Murr.svg|23px]] || [[Šteinheima pie Mūras]] || ''Steinheim an der Murr'' || 12 114 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Steinheim.svg|23px]] || [[Šteinheima]] || ''Steinheim'' || 12 790 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Stendal.svg|23px]] || [[Štendāle]] || ''Stendal'' || 40 028 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:GER Sternberg COA.svg|23px]] || [[Šternberga (Vācija)|Šternberga]] || ''Sternberg'' || 4324 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Stoessen.png|23px]] || [[Štēzene]] || ''Stößen'' || 922 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:Wappen Stuehlingen.svg|23px]] || [[Štīlingene]] || ''Stühlingen'' || 5000 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Stockach COA.svg|23px]] || [[Štokaha]] || ''Stockach'' || 16 182 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Stolberg (Rhld) COA.svg|23px]] || [[Štolberga]] || ''Stolberg (Rhld.)'' || 56 191 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Stollberg-Erzgebirge.png|23px]] || [[Štollberga/Rūdu kalni]] || ''Stollberg'' || 11 373 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Stadtwappen Stolpen.svg|23px]] || [[Štolpene]] || ''Stolpen'' || 5648 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Storkow (Mark) - Wappen.png|23px]] || [[Štorkova]] || ''Storkow'' || 8898 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Strasburg (Uckermark).svg|23px]] || [[Štrasburga]] || ''Strasburg (Uckermark)'' || 5009 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:DEU Straubing COA.svg|23px]] || [[Štraubinga]] || ''Straubing'' || 45 502 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Strausberg COA.svg|23px]] || [[Štrausberga]] || ''Strausberg'' || 25 744 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:DEU Straelen COA.svg|23px]] || [[Štrālene]] || ''Straelen'' || 15 668 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Stralsund.svg|23px]] || [[Štrālzunde]] || ''Stralsund'' || 57 301 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:Wappen strehla.png|23px]] || [[Štrēla]] || ''Strehla'' || 3814 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Stromberg Hunsrueck COA.svg|23px]] || [[Štromberga]] || ''Stromberg'' || 3208 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Wappen Stutensee.svg|23px]] || [[Štutenzē]] || ''Stutensee'' || 23 646 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Stuttgart COA.svg|23px]] || [[Štutgarte]] || ''Stuttgart'' || 597 939 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Schüttorf.svg|23px]] || [[Šūtorfa]] || ''Schüttorf'' || 12 366 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Schwaigern COA.svg|23px]] || [[Švaigerna]] || ''Schwaigern'' || 10 936 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Schwalbach am Taunus COA.svg|23px]] || [[Švalbaha pie Taunusa]] || ''Schwalbach am Taunus'' || 14 855 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Schwalmstadt Germany Coat of Arms Wappen.jpg|23px]] || [[Švalmštate]] || ''Schwalmstadt'' || 18 035 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Schwarzenbach a. d. Saale COA.svg|23px]] || [[Švarcenbaha pie Zāles]] || ''Schwarzenbach an der Saale'' || 7135 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Schwarzenbach am Wald.png|23px]] || [[Švarcenbaha Valdē]] || ''Schwarzenbach am Wald'' || 4598 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Schwarzenbek Wappen.png|23px]] || [[Švarcenbeka]] || ''Schwarzenbek'' || 15 278 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:Wappen Schwarzenberg Erzgebirge.svg|23px]] || [[Švarcenberga/Rūdu kalni]] || ''Schwarzenberg/Erzgeb.'' || 17542 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Schwarzenborn.png|23px]] || [[Švarcenborna]] || ''Schwarzenborn'' || 1194 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Schwarzheide.png|23px]] || [[Švarcheide]] || ''Schwarzheide'' || 5743 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:DEU Schwabach COA.svg|23px]] || [[Švābaha]] || ''Schwabach'' || 39 546 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Schwaebisch Hall.svg|23px]] || [[Švābišas Halle]] || ''Schwäbisch Hall'' || 37 452 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Schwäbisch Gmünd Wappen.svg|23px]] || [[Švābišgminde]] || ''Schwäbisch Gmünd'' || 58 564 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Schwaan.svg|23px]] || [[Švāna]] || ''Schwaan'' || 4960 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:DEU Schwandorf COA.svg|23px]] || [[Švāndorfa]] || ''Schwandorf'' || 27 817 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Schwanebeck.png|23px]] || [[Švānebeka]] || ''Schwanebeck'' || 2566 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:Wappen schwabmuenchen.png|23px]] || [[Švānminhene]] || ''Schwabmünchen'' || 13 466 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Schwetzingen.svg|23px]] || [[Švecingene]] || ''Schwetzingen'' || 21 194 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Schweich COA.svg|23px]] || [[Šveiha]] || ''Schweich'' || 7146 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Schweinfurt COA.svg|23px]] || [[Šveinfurte]] || ''Schweinfurt'' || 51 851 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Schwelm COA.svg|23px]] || [[Švelme]] || ''Schwelm'' || 27 898 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Schwentinental COA.svg|23px]] || [[Šventinentāle]] || ''Schwentinental'' || 13 408 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:DEU Schwerin COA.svg|23px]] || [[Šverīne]] || ''Schwerin'' || 91 583 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:Schwerte Wappen.svg|23px]] || [[Šverte]] || ''Schwerte'' || 46 198 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen der Stadt Schwedt.svg|23px]] || [[Švēdte]] || ''Schwedt'' || 30 539 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:DEU Thalheim COA.svg|23px]] || [[Talheima/Rūdu kalni]] || ''Thalheim/Erzgeb.'' || 6617 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Tambach-Dietharz COA.svg|23px]] || [[Tambaha-Dītarca]] || ''Tambach-Dietharz'' || 422 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Tangerhuette COA.png|23px]] || [[Tangerhite]] || ''Tangerhütte'' || 11 204 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:DE-ST 15-0-90-550 Tangermuende COA.png|23px]] || [[Tangerminde]] || ''Tangermünde'' || 10 525 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:Wappen Tann (Rhön).png|23px]] || [[Tanna (Hesene)|Tanna]] || ''Tann'' || 4446 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Tanna (historisch).png|23px]] || [[Tanna]] || ''Tanna'' || 3689 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Thannhausen COA.svg|23px]] || [[Tannhauzene]] || ''Thannhausen'' || 5955 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Tauberbischofsheim.svg|23px]] || [[Tauberbišofsheima]] || ''Tauberbischofsheim'' || 12 705 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen taucha.png|23px]] || [[Tauha]] || ''Taucha'' || 14 448 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Taunusstein.png|23px]] || [[Taunusšteina]] || ''Taunusstein'' || 28 515 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DE-ST_15-0-85-330_Thale_1996_COA.svg|23px]] || [[Tāle]] || ''Thale'' || 18 017 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:Wappen Tharandt.gif|23px]] || [[Tārante]] || ''Tharandt'' || 5320 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Tegernsee.png|23px]] || [[Tegernzē]] || ''Tegernsee'' || 3639 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen teublitz.gif|23px]] || [[Teiblica]] || ''Teublitz'' || 7308 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Teuchern.png|23px]] || [[Teiherne]] || ''Teuchern'' || 8462 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:DE-BB 12-0-61-492 Teupitz COA.svg|23px]] || [[Teipica]] || ''Teupitz'' || 1785 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:DEU Teuschnitz COA.svg|23px]] || [[Teišnica]] || ''Teuschnitz'' || 2057 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DE Tecklenburg COA.svg|23px]] || [[Teklenburga]] || ''Tecklenburg'' || 8793 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DE Telgte COA.svg|23px]] || [[Telgte]] || ''Telgte'' || 18 996 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen der Stadt Teltow.svg|23px]] || [[Teltova]] || ''Teltow'' || 24 031 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Templin.png|23px]] || [[Templina]] || ''Templin'' || 16 007 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Tengen.svg|23px]] || [[Tengene]] || ''Tengen'' || 4500 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Tessin1.svg|23px]] || [[Tesīne]] || ''Tessin'' || 3922 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Tettnang.svg|23px]] || [[Tetnanga]] || ''Tettnang'' || 18 216 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Töging am Inn COA.svg|23px]] || [[Tēginge pe Innas]] || ''Töging am Inn'' || 9101 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Themar coa.png|23px]] || [[Tēmara]] || ''Themar'' || 2968 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Toenning COA.svg|23px]] || [[Tēninge]] || ''Tönning'' || 4887 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:Wappen der Stadt Tönisvorst.svg|23px]] || [[Tēnisvorste]] || ''Tönisvorst'' || 29 181 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Teterow Wappen.PNG|23px]] || [[Tēterova]] || ''Teterow'' || 8671 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:DEU Tittmoning COA.svg|23px]] || [[Titmoninga]] || ''Tittmoning'' || 5761 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Tuebingen.svg|23px]] || [[Tībingene]] || ''Tübingen'' || 85 383 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Tirschenreuth COA.svg|23px]] || [[Tīršenreita]] || ''Tirschenreuth'' || 8992 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Titisee-Neustadt.svg|23px]] || [[Tītizē-Neištate]] || ''Titisee-Neustadt'' || 11 795 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Todtnau.svg|23px]] || [[Totnava]] || ''Todtnau'' || 4828 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Torgauer Wappen.svg|23px]] || [[Torgava]] || ''Torgau'' || 20 092 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Torgelow COA.svg|23px]] || [[Torgelova]] || ''Torgelow'' || 8618 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:DEU Tornesch COA.svg|23px]] || [[Torneša]] || ''Tornesch'' || 12 586 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:DEU Traunreut COA.svg|23px]] || [[Traunreite]] || ''Traunreut'' || 20 300 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Traunstein.svg|23px]] || [[Traunšteina]] || ''Traunstein'' || 18 944 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Traben-Trarbach COA.svg|23px]] || [[Trābene-Trārbaha]] || ''Traben-Trarbach'' || 5762 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DE-BB 12-0-72-426 Trebbin COA.svg|23px]] || [[Trebīne]] || ''Trebbin'' || 9250 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Trebsen.png|23px]] || [[Trebzene/Mulde]] || ''Trebsen/Mulde'' || 3941 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Treffurt.png|23px]] || [[Trefurte]] || ''Treffurt'' || 5218 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Treuenbrietzen.png|23px]] || [[Treienbrīcene]] || ''Treuenbrietzen'' || 7406 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Treuen.svg|23px]] || [[Treiene]] || ''Treuen'' || 8115 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Treuchtlingen COA.svg|23px]] || [[Treihtlingene]] || ''Treuchtlingen'' || 12 576 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Trendelburg.jpg|23px]] || [[Trendelburga]] || ''Trendelburg'' || 5065 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Triberg im Schwarzwald.png|23px]] || [[Triberga Švarcvaldē]] || ''Triberg im Schwarzwald'' || 4762 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Tribsees.svg|23px]] || [[Tribzēse]] || ''Tribsees'' || 2629 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Triptis.png|23px]] || [[Triptisa]] || ''Triptis'' || 3808 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Trier Rheinland-Palatinate Germany CoA.svg|23px]] || [[Trīre]] || ''Trier'' || 106 544 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Trochtelfingen COA.svg|23px]] || [[Trohtelfingene]] || ''Trochtelfingen'' || 6333 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Troisdorf.svg|23px]] || [[Troisdorfa]] || ''Troisdorf'' || 72 978 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Trostberg COA.svg|23px]] || [[Trostberga]] || ''Trostberg'' || 11 044 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Trossingen offz. COA.svg|23px]] || [[Trozingene]] || ''Trossingen'' || 15 428 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Thum.png|23px]] || [[Tuma]] || ''Thum'' || 5367 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Tuttlingen.svg|23px]] || [[Tutlingene]] || ''Tuttlingen'' || 33 394 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Coat of arms of Twistringen.svg|23px]] || [[Tvistringene]] || ''Twistringen'' || 12 151 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen der Stadt Uffenheim.svg|23px]] || [[Ufenheima]] || ''Uffenheim'' || 6195 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Uhingen.svg|23px]] || [[Uhingene]] || ''Uhingen'' || 13 875 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Ulm COA.svg|23px]] || [[Ulma]] || ''Ulm'' || 117 977 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Ulmen COA.svg|23px]] || [[Ulmene]] || ''Ulmen'' || 3307 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Wappen Ulrichstein.png|23px]] || [[Ulrihšteina]] || ''Ulrichstein'' || 3001 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Ummerstadt.png|23px]] || [[Ummerštate]] || ''Ummerstadt'' || 488 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Wappen unkel.svg|23px]] || [[Unkele]] || ''Unkel'' || 5120 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Unna COA.svg|23px]] || [[Unna]] || ''Unna'' || 58 856 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Unterschleißheim COA.svg|23px]] || [[Unteršleisheima]] || ''Unterschleißheim'' || 26 363 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen uslar.png|23px]] || [[Uslāra]] || ''Uslar'' || 14 369 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Usingen COA.svg|23px]] || [[Uzingena]] || ''Usingen'' || 13 606 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Usedom COA.svg|23px]] || [[Ūzedoma (pilsēta)|Ūzedoma]] || ''Usedom'' || 1803 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:Wappen wadern.png|23px]] || [[Vaderna]] || ''Wadern'' || 15 850 || [[Zāra (zeme)|Zāra]]
|-
| [[Attēls:Wappen Waghaeusel.svg|23px]] || [[Vaghauzele]] || ''Waghäusel'' || 20 195 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Wachenheim an der Weinstrasse COA.svg|23px]] || [[Vahenheima pie Veinštrāses]] || ''Wachenheim an der Weinstraße'' || 4678 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Wappen Waiblingen.svg|23px]] || [[Vaiblingene]] || ''Waiblingen'' || 52 845 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:COA Waibstadt.svg|23px]] || [[Vaibštate]] || ''Waibstadt'' || 5666 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Waischenfeld COA.svg|23px]] || [[Vaišenfelde]] || ''Waischenfeld'' || 3106 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Waldbroel COA.svg|23px]] || [[Valdbrēle]] || ''Waldbröl'' || 18 872 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Waldeck (am Edersee).svg|23px]] || [[Valdeka]] || ''Waldeck'' || 6868 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Waldenbuch COA.svg|23px]] || [[Valdenbuha]] || ''Waldenbuch'' || 8476 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Waldenburg COA.svg|23px]] || [[Valdenburga (Bādene-Virtemberga)|Valdenburga]] || ''Waldenburg'' || 2919 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Waldenburg (Sachsen).png|23px]] || [[Valdenburga]] || ''Waldenburg'' || 4188 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Waldershof COA.svg|23px]] || [[Valdershofa]] || ''Waldershof'' || 4331 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Waldheim.png|23px]] || [[Valdheima (Saksija)|Valdheima]] || ''Waldheim'' || 9239 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Waldkappel.png|23px]] || [[Valdkāpele]] || ''Waldkappel'' || 4482 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Coat of arms Waldkirch Breisgau.svg|23px]] || [[Valdkirha]] || ''Waldkirch'' || 21 141 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Waldkirchen COA.svg|23px]] || [[Valdkirhene]] || ''Waldkirchen'' || 10 244 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Waldkraiburg COA.svg|23px]] || [[Valdkraiburga]] || ''Waldkraiburg'' || 22 525 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Waldmünchen COA.svg|23px]] || [[Valdminhene]] || ''Waldmünchen'' || 6748 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Walldorf (Baden) COA.svg|23px]] || [[Valdorfa]] || ''Walldorf'' || 14 825 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Waldshut-Tiengen COA.svg|23px]] || [[Valdšūta-Tīngene]] || ''Waldshut-Tiengen'' || 22 808 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Waldsassen COA.svg|23px]] || [[Valdzāzene]] || ''Waldsassen'' || 6729 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Walldürn COA.svg|23px]] || [[Valldirne]] || ''Walldürn'' || 11 225 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Wallenfels COA.svg|23px]] || [[Vallensfelze]] || ''Wallenfels'' || 2823 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Walsrode.png|23px]] || [[Valsrode]] || ''Walsrode'' || 23 353 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Waltershausen.png|23px]] || [[Valtershauzene]] || ''Waltershausen'' || 13 077 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Waltrop COA.svg|23px]] || [[Valtropa]] || ''Waltrop'' || 28 885 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Wanzleben-Boerde.png|23px]] || [[Vanclēbene-Berde]] || ''Wanzleben-Börde'' || 14 441 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:Wappen Wanfried.svg|23px]] || [[Vanfrīda]] || ''Wanfried'' || 4189 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Wangen im Allgäu.svg|23px]] || [[Vangene Algavā]] || ''Wangen im Allgäu'' || 26 398 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Stadtwappen der Stadt Warburg.svg|23px]] || [[Varburga]] || ''Warburg'' || 23 302 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DE Warendorf COA.svg|23px]] || [[Varendorfa]] || ''Warendorf'' || 36 886 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Warstein-coa.svg|23px]] || [[Varšteina]] || ''Warstein'' || 25 247 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Wassenberg COA.svg|23px]] || [[Vasenberga]] || ''Wassenberg'' || 17 182 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Wasserburg am Inn COA.svg|23px]] || [[Vaserburga pie Innas]] || ''Wasserburg am Inn'' || 12 348 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Wassertrüdingen COA.svg|23px]] || [[Vasertridingene]] || ''Wassertrüdingen'' || 5901 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Wasungen.png|23px]] || [[Vazungene]] || ''Wasungen'' || 3448 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Wahlstedt COA.svg|23px]] || [[Vālštete]] || ''Wahlstedt'' || 9236 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:DEU Waren (Mueritz) COA.svg|23px]] || [[Vārene pie Mīrica]] || ''Waren (Müritz)'' || 20 940 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:Warin-Wappen.PNG|23px]] || [[Vārīne]] || ''Warin'' || 3316 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Wetzlar.svg|23px]] || [[Veclāra]] || ''Wetzlar'' || 51 135 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Wegberg COA.svg|23px]] || [[Vegberga]] || ''Wegberg'' || 27 713 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Waechtersbach.png|23px]] || [[Vehtersbaha]] || ''Wächtersbach'' || 12 267 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Weida.png|23px]] || [[Veida]] || ''Weida'' || 8622 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Weiden in der Oberpfalz COA.svg|23px]] || [[Veidene Pberpfalcā]] || ''Weiden in der Oberpfalz'' || 41 726 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Weikersheim COA.svg|23px]] || [[Veikersheima]] || ''Weikersheim'' || 7336 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Weil der Stadt.svg|23px]] || [[Veila der Štate]] || ''Weil der Stadt'' || 18 415 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Weil am Rhein.png|23px]] || [[Veila pie Reinas]] || ''Weil am Rhein'' || 29 298 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Weilburg COA.svg|23px]] || [[Veilburga]] || ''Weilburg'' || 12 561 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Weilheim in Oberbayern COA.svg|23px]] || [[Veilheima Lejasbavārijā]] || ''Weilheim in Oberbayern'' || 21 534 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Weilheim an der Teck COA.svg|23px]] || [[Veilheima pie Tekas]] || ''Weilheim an der Teck'' || 9660 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Weimar.svg|23px]] || [[Veimāra]] || ''Weimar'' || 63 315 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Weingarten (Württemberg) COA.svg|23px]] || [[Veingārtene]] || ''Weingarten'' || 23 694 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:COA Weinheim.svg|23px]] || [[Veingeima]] || ''Weinheim'' || 43 624 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Weinsberg.svg|23px]] || [[Veinsberga]] || ''Weinsberg'' || 11 349 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Weinstadt.png|23px]] || [[Veinštate]] || ''Weinstadt'' || 26 177 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Weissenberg (Oberlausitz).png|23px]] || [[Veisenberga]] || ''Weißenberg'' || 3280 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Weißenburg COA.svg|23px]] || [[Veisenburga Bavārijā]] || ''Weißenburg in Bayern'' || 17 732 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Weißenfels.svg|23px]] || [[Veisenfelse]] || ''Weißenfels'' || 39 909 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Weissenhorn.png|23px]] || [[Veisenhorna]] || ''Weißenhorn'' || 13 323 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Coat of arms of Weißenstadt.svg|23px]] || [[Veisenštate]] || ''Weißenstadt'' || 3187 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Weissenthurm.svg|23px]] || [[Veisentūrme]] || ''Weißenthurm'' || 8397 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Wappen Weißensee (Thüringen).jpg|23px]] || [[Veisenzē]] || ''Weißensee'' || 3417 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Weismain COA.svg|23px]] || [[Veismaina]] || ''Weismain'' || 4845 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Weisswasser.svg|23px]] || [[Veisvasere]] || ''Weißwasser'' || 17 288 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Weiterstadt.svg|23px]] || [[Veiterštate]] || ''Weiterstadt'' || 24 274 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Vellberg COA.svg|23px]] || [[Velberga]] || ''Vellberg'' || 4268 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Welzheim.png|23px]] || [[Velcheima]] || ''Welzheim'' || 10 972 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen der Stadt Welzow.png|23px]] || [[Velcova]] || ''Welzow'' || 3731 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:DEU Wemding COA.svg|23px]] || [[Vemdinga]] || ''Wemding'' || 5811 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Wendlingen am Neckar.svg|23px]] || [[Vendlingene pie Nekāras]] || ''Wendlingen am Neckar'' || 15 554 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Werdau.png|23px]] || [[Verdava]] || ''Werdau'' || 21 114 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Werder (Havel) COA.svg|23px]] || [[Verdere]] || ''Werder'' || 23 838 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Stadtwappen Werdohl.svg|23px]] || [[Verdohla]] || ''Werdohl'' || 18 073 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Veringenstadt.svg|23px]] || [[Veringenštate]] || ''Veringenstadt'' || 2166 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Werl-coa.svg|23px]] || [[Verle]] || ''Werl'' || 30 061 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Wermelskirchen COA.svg|23px]] || [[Vermelskirhene]] || ''Wermelskirchen'' || 34 472 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Werne.svg|23px]] || [[Verne]] || ''Werne'' || 29 448 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen der Stadt Werneuchen.svg|23px]] || [[Verneihene]] || ''Werneuchen'' || 8096 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Wernigerode Wappen.svg|23px]] || [[Vernigerode]] || ''Wernigerode'' || 33 479 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:DEU Wörrstadt COA.svg|23px]] || [[Verštate]] || ''Wörrstadt'' || 7609 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Wappen Wörth an der Donau.svg|23px]] || [[Verte pie Donavas]] || ''Wörth an der Donau'' || 4708 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Wörth am Main COA.svg|23px]] || [[Verte pie Mainas]] || ''Wörth am Main'' || 4729 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Wörth am Rhein COA.svg|23px]] || [[Verte pie Reinas]] || ''Wörth am Rhein'' || 17 420 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Wappen der Stadt Werther (Westfalen).svg|23px]] || [[Vertere]] || ''Werther'' || 11 353 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Wertheim.svg|23px]] || [[Vertheima]] || ''Wertheim'' || 22 415 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Wertingen COA.svg|23px]] || [[Vertingene]] || ''Wertingen'' || 8871 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Westerburg COA.svg|23px]] || [[Vesterburga]] || ''Westerburg'' || 5617 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Westerstede COA.png|23px]] || [[Vesterstēde]] || ''Westerstede'' || 21 919 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Wetter (Hessen).svg|23px]] || [[Vetere]] || ''Wetter'' || 8885 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Wettin-Loebejuen.png|23px]] || [[Vetīna-Lēbejūna]] || ''Wettin-Löbejün'' || 101 92 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:Gemeindewappen-Wedel-a-d-Elbe 1786.svg|23px]] || [[Vēdele]] || ''Wedel'' || 32 289 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:Wappen Wegeleben.png|23px]] || [[Vēgelēbene]] || ''Wegeleben'' || 2665 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:Weener-Wappen.jpg|23px]] || [[Vēnere]] || ''Weener'' || 15 430 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Wehr (Baden) COA.svg|23px]] || [[Vēra]] || ''Wehr'' || 12 632 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DE-ST 15-0-90-610 Werben COA.png|23px]] || [[Vērbene]] || ''Werben'' || 1151 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:DEU Vöhrenbach COA.svg|23px]] || [[Vērenbaha]] || ''Vöhrenbach'' || 3869 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Wernau.svg|23px]] || [[Vērnava]] || ''Wernau'' || 12 038 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen der Stadt Wetter (Ruhr).svg|23px]] || [[Vētere]] || ''Wetter'' || 27 596 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wesselburen-Wappen.png|23px]] || [[Vēzelbūrene]] || ''Wesselburen'' || 3006 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:DEU Wesel COA.svg|23px]] || [[Vēzele]] || ''Wesel'' || 60 070 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Wesseling COA.svg|23px]] || [[Vēzelinge]] || ''Wesseling'' || 35 224 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Wesenberg.svg|23px]] || [[Vēzenberga (Mēklenburga)|Vēzenberga]] || ''Wesenberg'' || 3008 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Witzenhausen.png|23px]] || [[Vicenhauzene]] || ''Witzenhausen'' || 14 749 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Widdern COA.svg|23px]] || [[Viderne]] || ''Widdern'' || 1807 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Wyk auf Foehr COA.svg|23px]] || [[Vika Fērā]] || ''Wyk auf Föhr'' || 4263 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:Wappen Wildau.png|23px]] || [[Vildava]] || ''Wildau'' || 9878 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:DEU Wildberg COA.svg|23px]] || [[Vildberga]] || ''Wildberg'' || 9644 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Wildenfels.png|23px]] || [[Vildenfelsa]] || ''Wildenfels'' || 3779 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Wildeshausen.png|23px]] || [[Vildeshauzene]] || ''Wildeshausen'' || 18 868 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Wülfrath COA.svg|23px]] || [[Vilfrāte]] || ''Wülfrath'' || 20 946 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Wilhelmshaven COA.svg|23px]] || [[Vilhelmshāfene]] || ''Wilhelmshaven'' || 75 728 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Wilkau-Hasslau.svg|23px]] || [[Vilkava-Haslava]] || ''Wilkau-Haßlau'' || 10 244 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Willebadessen.svg|23px]] || [[Villebādezene]] || ''Willebadessen'' || 8243 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen der Stadt Willich.svg|23px]] || [[Villiha]] || ''Willich'' || 50 599 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wilsdruff Wappen.svg|23px]] || [[Vilsdrufa]] || ''Wilsdruff'' || 13 570 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Wilster COA.svg|23px]] || [[Vilstere]] || ''Wilster'' || 4383 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:DEU Wilthen COA.svg|23px]] || [[Viltene]] || ''Wilthen'' || 5268 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Windischeschenbach COA.svg|23px]] || [[Vindišešenbaha]] || ''Windischeschenbach'' || 5050 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Windsbach COA.svg|23px]] || [[Vindsbaha]] || ''Windsbach'' || 6057 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Winnenden.png|23px]] || [[Vinnendene]] || ''Winnenden'' || 27 361 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Stadtwappen Winterberg.svg|23px]] || [[Vinterberga]] || ''Winterberg'' || 12 788 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Winsen (Luhe) COA.svg|23px]] || [[Vinzene]] || ''Winsen (Luhe)'' || 33 351 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Wipperfuerth COA.svg|23px]] || [[Viperfirte]] || ''Wipperfürth'' || 21 336 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Wuerzburg.svg|23px]] || [[Vircburga]] || ''Würzburg'' || 124 698 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Wirges COA.svg|23px]] || [[Virgesa]] || ''Wirges'' || 5184 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Würselen COA.svg|23px]] || [[Virzēlene]] || ''Würselen'' || 37 685 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Wismar.svg|23px]] || [[Vismāra]] || ''Wismar'' || 42 219 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:DE-ST 15-0-91-375 Wittenberg COA.png|23px]] || [[Vitenberga]] || ''Wittenberg'' || 46 930 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:DEU Wittenberge COA.svg|23px]] || [[Vitenberge]] || ''Wittenberge'' || 17 297 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Wittenburg.PNG|23px]] || [[Vitenburga]] || ''Wittenburg'' || 5046 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:DEU Witten COA.svg|23px]] || [[Vitene]] || ''Witten'' || 95 629 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen wittichenau.png|23px]] || [[Vitihenava]] || ''Wittichenau'' || 5830 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Wittingen.png|23px]] || [[Vitingene]] || ''Wittingen'' || 11 410 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen-Stadt-Wittlich.svg|23px]] || [[Vitliha]] || ''Wittlich'' || 18 333 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Wittmund COA.svg|23px]] || [[Vitmunde]] || ''Wittmund'' || 20 363 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Wittstock Vektor.svg|23px]] || [[Vitstoka]] || ''Wittstock'' || 14 631 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Wiehe.png|23px]] || [[Vīhe]] || ''Wiehe'' || 1935 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Wiehl COA.svg|23px]] || [[Vīhle]] || ''Wiehl'' || 25 047 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Wiesbaden COA.svg|23px]] || [[Vīsbādene]] || ''Wiesbaden'' || 273 871 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Wissen COA.svg|23px]] || [[Vīzene]] || ''Wissen'' || 8126 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Wappen Wiesensteig.svg|23px]] || [[Vīzenšteiga]] || ''Wiesensteig'' || 1981 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:COA Wiesloch.svg|23px]] || [[Vīzloha]] || ''Wiesloch'' || 25 502 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Wiesmoor COA.svg|23px]] || [[Vīzmūra]] || ''Wiesmoor'' || 12 887 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Woldegk-Wappen.PNG|23px]] || [[Voldegka]] || ''Woldegk'' || 3593 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Wolfach.svg|23px]] || [[Volfaha]] || ''Wolfach'' || 5836 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Wolfenbuettel.png|23px]] || [[Volfenbītele]] || ''Wolfenbüttel'' || 51 569 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Wolfhagen.png|23px]] || [[Volfhāgene]] || ''Wolfhagen'' || 12 721 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Wolframs-Eschenbach.svg|23px]] || [[Volframša-Ešenbaha]] || ''Wolframs-Eschenbach'' || 2923 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Wolfratshausen.svg|23px]] || [[Volfratšhauzene]] || ''Wolfratshausen'' || 17 843 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Wolfsburg.svg|23px]] || [[Volfsburga]] || ''Wolfsburg'' || 122 457 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Wolfstein.png|23px]] || [[Volfšteina]] || ''Wolfstein'' || 1930 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Wappen Wolgast.png|23px]] || [[Volgaste]] || ''Wolgast'' || 12 355 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Wolkenstein.svg|23px]] || [[Volkenšteina]] || ''Wolkenstein'' || 3941 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DE-ST_15-0-83-565_Wolmirstedt_1997_COA.svg|23px]] || [[Volmištete]] || ''Wolmirstedt'' || 11 477 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:DEU Worms COA.svg|23px]] || [[Vormsa]] || ''Worms'' || 79 727 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Wriezen COA.svg|23px]] || [[Vrīcene]] || ''Wriezen'' || 7379 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Wunstorf.png|23px]] || [[Vunstorfa]] || ''Wunstorf'' || 40 636 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Wunsiedel COA.svg|23px]] || [[Vunzīdele]] || ''Wunsiedel'' || 9333 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Wuppertal COA.svg|23px]] || [[Vupertāle]] || ''Wuppertal'' || 343 488 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Wurzbach.png|23px]] || [[Vurcbaha]] || ''Wurzbach'' || 3225 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Wurzen.svg|23px]] || [[Vurcene]] || ''Wurzen'' || 16 356 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Wustrow (Wendland).png|23px]] || [[Vustrova]] || ''Wustrow'' || 2834 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Sachsenheim COA.svg|23px]] || [[Zahzenheima]] || ''Sachsenheim'' || 17 616 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Sayda.png|23px]] || [[Zaida]] || ''Sayda'' || 1947 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Sachsenhagen.jpg|23px]] || [[Zaksenhāgene]] || ''Sachsenhagen'' || 1945 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Coat of arms of Salzgitter.svg|23px]] || [[Zalcgitere]] || ''Salzgitter'' || 98 197 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Salzkotten COA.svg|23px]] || [[Zalckotene]] || ''Salzkotten'' || 24 547 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen der Hansestadt Salzwedel.svg|23px]] || [[Zalcvēdele]] || ''Salzwedel'' || 24 282 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:Wappen Sandau.png|23px]] || [[Zandava]] || ''Sandau'' || 886 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:DE-ST 15-0-82-340 Sandersdorf COA.png|23px]] || [[Zanderdorfa-Brehna]] || ''Sandersdorf-Brehna'' || 14 637 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:Wappen Sangerhausen.png|23px]] || [[Zangerhauzene]] || ''Sangerhausen'' || 27 830 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:Wappen Sarstedt.png|23px]] || [[Zarštete]] || ''Sarstedt'' || 18 541 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Sassnitz.svg|23px]] || [[Zasnica]] || ''Sassnitz'' || 9481 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| || [[Zālburga-Eberdorfa]] || ''Saalburg-Ebersdorf'' || 3553 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Saalfeld.svg|23px]] || [[Zālfelde]] || ''Saalfeld'' || 25 098 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Saarbruecken COA.svg|23px]] || [[Zārbrikene]] || ''Saarbrücken'' || 177 201 || [[Zāra (zeme)|Zāra]]
|-
| [[Attēls:DEU Saarburg COA.svg|23px]] || [[Zārburga]] || ''Saarburg'' || 6826 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Saarlouis COA.svg|23px]] || [[Zārluī]] || ''Saarlouis'' || 34 354 || [[Zāra (zeme)|Zāra]]
|-
| [[Attēls:DE Sassenberg COA.svg|23px]] || [[Zāsenberga]] || ''Sassenberg'' || 13 909 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen sebnitz.PNG|23px]] || [[Zebnica]] || ''Sebnitz'' || 9992 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Seifhennersdorf COA.svg|23px]] || [[Zeifhennersdorfa]] || ''Seifhennersdorf'' || 3883 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Selb COA.svg|23px]] || [[Zelba]] || ''Selb'' || 15 006 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Selbitz.png|23px]] || [[Zelbica]] || ''Selbitz'' || 4389 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Selm COA.svg|23px]] || [[Zelme]] || ''Selm'' || 25 553 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Selters COA.svg|23px]] || [[Zeltersa]] || ''Selters'' || 2738 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Wappen Sömmerda.svg|23px]] || [[Zemmerda]] || ''Sömmerda'' || 19 065 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Senden COA.svg|23px]] || [[Zendene]] || ''Senden'' || 21 625 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DE Sendenhorst COA.svg|23px]] || [[Zendenhorsta]] || ''Sendenhorst'' || 12 880 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Senftenberg.png|23px]] || [[Zenftenberga]] || ''Senftenberg'' || 24 987 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:DEU Sesslach COA.svg|23px]] || [[Zeslaha]] || ''Seßlach'' || 3998 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Seehausen (Altmark).png|23px]] || [[Zēhauzene]] || ''Seehausen'' || 5146 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:DEU Seeland (Sachsen-Anhalt) COA.svg|23px]] || [[Zēlande (pilsēta)|Zēlande]] || ''Seeland'' || 8495 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:Wappen Seelze.png|23px]] || [[Zēlce]] || ''Seelze'' || 32 397 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Seligenstadt.png|23px]] || [[Zēligenštate]] || ''Seligenstadt'' || 20 431 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Seelow COA.svg|23px]] || [[Zēlova]] || ''Seelow'' || 5465 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:SehndeWappen.svg|23px]] || [[Zēnde]] || ''Sehnde'' || 23 181 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Seesen.png|23px]] || [[Zēzene]] || ''Seesen'' || 19 386 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Sigmaringen.svg|23px]] || [[Zigmarīngene]] || ''Sigmaringen'' || 15 593 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Simbach COA.svg|23px]] || [[Zimbaha pie Innas]] || ''Simbach am Inn'' || 9649 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Simmern COA.svg|23px]] || [[Zimmerne]] || ''Simmern'' || 7612 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Sinzig COA.svg|23px]] || [[Zinciga]] || ''Sinzig'' || 17 205 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Sindelfingen coat of arms.png|23px]] || [[Zindelfingene]] || ''Sindelfingen'' || 61 669 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Singen COA.svg|23px]] || [[Zingene]] || ''Singen'' || 45 717 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Sinsheim.svg|23px]] || [[Zinsheima]] || ''Sinsheim'' || 34 674 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| || [[Zīdliheze Anhalte]] || ''Südliches Anhalt'' || 14 098 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:DEU Siegburg COA.svg|23px]] || [[Zīgburga]] || ''Siegburg'' || 39 563 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Siegen.svg|23px]] || [[Zīgene]] || ''Siegen'' || 99 403 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Syke.svg|23px]] || [[Zīke]] || ''Syke'' || 12 151 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Suessen.svg|23px]] || [[Zīsene]] || ''Süßen'' || 9798 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Solingen wappen.svg|23px]] || [[Zolingene]] || ''Solingen'' || 155 768 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Solms.svg|23px]] || [[Zolmsa]] || ''Solms'' || 13 250 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Soltau COA.svg|23px]] || [[Zoltava]] || ''Soltau'' || 21 120 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Sondershausen.png|23px]] || [[Zondershauzene]] || ''Sondershausen'' || 21 907 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Sonneberg.png|23px]] || [[Zonneberga]] || ''Sonneberg'' || 23 796 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Sonnewalde.png|23px]] || [[Zonnevalde]] || ''Sonnewalde'' || 3359 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:DEU Sonthofen COA.svg|23px]] || [[Zonthofene]] || ''Sonthofen'' || 21 388 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Sontra.png|23px]] || [[Zontra]] || ''Sontra'' || 7536 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Soest-coa.svg|23px]] || [[Zoste]] || ''Soest'' || 46 699 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Sulz am Neckar COA.svg|23px]] || [[Zulca pie Nekāras]] || ''Sulz am Neckar'' || 11 875 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Sulzbach (Saar) COA.svg|23px]] || [[Zulcbaha]] || ''Sulzbach/ Saar'' || 16 294 || [[Zāra (zeme)|Zāra]]
|-
| [[Attēls:Wappen Sulzbach Rosenberg.svg|23px]] || [[Zulcbaha-Rozenberga]] || ''Sulzbach-Rosenberg'' || 19 305 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Sulzburg COA.svg|23px]] || [[Zulcburga]] || ''Sulzburg'' || 2625 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen sulingen.jpg|23px]] || [[Zulingene]] || ''Sulingen'' || 12 568 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Stadtwappen Sundern (Sauerland).svg|23px]] || [[Zunderne]] || ''Sundern'' || 28 022 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Suhl.png|23px]] || [[Zūla]] || ''Suhl'' || 35 665 || [[Tīringene]]
|}

== Karte ==
{{VietasKarte+|Vācija|width=800 |float=center|caption = Vācijas 60. lielāko pilsētu izvietojums (pēc iedz.sk. 2013)
|places =
{{VietasKarte~|Vācija|lat= 52.516667|long= 13.383333|position =top|label= '''[[Berlīne]]'''}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat= 53.565278|long= 10.001389|position =top|label= [[Hamburga]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat= 48.133333|long= 11.566667|position =top|label= [[Minhene]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat= 50.93638|long= 6.952778|position =bottom|label= [[Ķelne]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.233333|long= 6.783333|position =left|label= [[Diseldorfa]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat= 48.783333|long= 9.183333|position =top|label= [[Štutgarte]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.516667|long= 7.466667|position =right|label= [[Dortmunde]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.450833|long= 7.013056|position =right|label= [[Esene]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat= 53.083333|long= 8.8|position =top|label= [[Brēmene]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.333333|long= 12.383333|position =top|label= [[Leipciga]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.033333|long= 13.733333|position =top|label= [[Drēzdene]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat= 52.366667|long= 9.716667|position =top|label= [[Hannovere]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat= 49.45|long= 11.083333|position =bottom|label= [[Nirnberga]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.433333|long= 6.766667|position =left|label= [[Dīsburga]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.481944|long= 7.215833|position =top|label= [[Bohuma]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.266667|long= 7.183333|position =right|label= [[Vupertāle]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat= 52.016667|long= 8.516667|position =top|label= [[Bīlefelde]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat= 50.733992|long= 7.099814|position =bottom|label= [[Bonna]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.966667|long= 7.633333|position =top|label= [[Minstere]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat= 49.00921|long= 8.403951|position =top|label= [[Karlsrūe]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat= 49.488889|long= 8.469167|position =top|label= [[Manheima]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat= 48.366667|long= 10.9|position =top|label= [[Augsburga]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat= 50.08|long= 8.24|position =top|label= [[Vīsbādene]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.516667|long= 7.1|position =left|label= [[Gelzenkirhene]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.2|long= 6.433333|position =left|label= [[Menhengladbaha|Menhen-&lt;br /&gt;gladbaha]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat= 52.266667|long= 10.516667|position =top|label= [[Braunšveiga]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat= 50.833333|long= 12.916667|position =top|label= [[Hemnica]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat= 50.783333|long= 6.083333|position =top|label= [[Āhene]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat= 54.333333|long= 10.133333|position =top|label= [[Ķīle]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.483333|long= 11.966667|position =top|label= [[Halle (Saksija-Anhalte)|Halle]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat= 52.133333|long= 11.616667|position =top|label= [[Magdeburga]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.333333|long= 6.566667|position =left|label= [[Krēfelde]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat= 47.983333|long= 7.85|position =top|label= [[Freiburga]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat= 53.869722|long= 10.686389|position =top|label= [[Lībeka]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.55|long= 6.85|position =left|label= [[Oberhauzene]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat= 50.983333|long= 11.033333|position =top|label= [[Erfurte]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat= 54.083333|long= 12.133333|position =top|label= [[Rostoka]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat= 50|long= 8.266667|position =left|label= [[Mainca]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.316667|long= 9.5|position =top|label= [[Kasele]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.366667|long= 7.483333|position =right|label= [[Hāgene]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat= 49.233333|long= 7|position =top|label= [[Zārbrikene]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.683333|long= 7.816667|position =top|label= [[Hamma]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.433333|long= 6.883333|position =bottom|label= [[Mīlheima]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.033333|long= 6.983333|position =right|label= [[Leverkūzene]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat= 49.481111|long= 8.435278|position =left|label= [[Ludvigshāfene]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat= 53.143889|long= 8.213889|position =top|label= [[Oldenburga]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat= 52.4|long= 13.066667|position =bottom|label= [[Potsdama]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat= 52.283333|long= 8.05|position =top|label= [[Osnabrika]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.166667|long= 7.083333|position =right|label= [[Zolingene]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.55|long= 7.216667|position =top|label= [[Herne]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat=51.2|long=6.7|position =bottom|label=[[Neisa (Vācija)|Neisa]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat=49.416667|long=8.716667|position =bottom|label=[[Heidelberga]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat=49.866667|long=8.65|position =bottom|label=[[Darmštate]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat=51.716667|long=8.766667|position =top|label=[[Pāderborna]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat=49.016667|long=12.083333|position =top|label=[[Rēgensburga]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat=48.766667|long=11.433333|position =top|label=[[Ingolštate]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat=49.783333|long=9.933333|position =top|label=[[Vircburga]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat=52.423056|long=10.787222|position =top|label=[[Volfsburga]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat=49.466667|long=11|position =top|label=[[Firte]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat=50.1|long=8.8|position =right|label=[[Ofenbaha pie Mainas]]}}
}}

== Galerija ==
{{Galerija
|title=Vācijas 10. lielākās pilsētas pēc iedzīvotāju skaita 2013. gadā 
|width=160 | height=170
|perrow=5
|align=center
|captionstyle=text-align:center;
|footer=
|Attēls:Siegessaeule Aussicht 10-13 img4 Tiergarten.jpg|1. — [[Berlīne]] — [[Vācija]]s [[galvaspilsēta]]
|Attēls:Hamburg Rathaus.jpg|2. — [[Hamburga]]
|Attēls:München Panorama.JPG|3. — [[Minhene]]
|Attēls:CologneSkylineAtNight.jpg|4. — [[Ķelne]]
|Attēls:Skyline Frankfurt 2011-01.jpg|5. - [[Frankfurte pie Mainas]]
|Attēls:Düsseldorf.jpg|6. — [[Diseldorfa]]
|Attēls:StuttgartSchloßplatz20050105.jpg|7. — [[Štutgarte]]
|Attēls:DO-Blick auf die Stadt vom U 03.jpg|8. — [[Dortmunde]]
|Attēls:Essen-Südviertel Luft.jpg|9. — [[Esene]]
|Attēls:Weserhb.jpg|10. — [[Brēmene]]
}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Eiropas pilsētu uzskaitījumi}}

[[Kategorija:Vācijas pilsētas|*]]
[[Kategorija:Pilsētu uzskaitījumi]]</text>
      <sha1>623h75yt1av37el0cwwvxxiunm4yzrl</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Vizma Belševica</title>
    <ns>0</ns>
    <id>7038</id>
    <revision>
      <id>4048089</id>
      <parentid>3995707</parentid>
      <timestamp>2024-04-26T11:18:00Z</timestamp>
      <contributor>
        <ip>77.219.2.8</ip>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="14562" xml:space="preserve">{{Rakstnieka infokaste
|        platums = 
|          vārds = Vizma Belševica
|     vārds_orig = 
|         attēls = vizma_b.jpg
|     att_izmērs = 
|  att_nosaukums = 
|     dz_dat_alt =
|        dz_gads = 1931
|     dz_mēnesis = 05
|       dz_diena = 30
|       dz_vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}}
|      m_dat_alt =
|         m_gads = 2005
|      m_mēnesis = 08
|        m_diena = 06
|        m_vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}}
|   dzīves_vieta = [[Rīga]]
|      pilsonība = 
|        tautība = [[latviete]]
|        dzimums = S
|         vecāki = 
|          brāļi =
|          māsas =
|   dzīvesbiedrs = 
|          bērni = [[Klāvs Elsbergs]], [[Jānis Elsbergs]]
|       paraksts = 
|     pseidonīms =
|   nodarbošanās = rakstniece, dzejniece, tulkotāja
|rakstīšanas valoda = [[latviešu valoda]]
|        periods =
|          žanri = Proza, dzeja
|         temati =
|   lit virzieni = 
|slavenākie darbi = 
|    ietekmējies = 
|     ietekmējis =
|     alma_mater = 
|    apbalvojumi =
|       piezīmes = 
|    kategorijas =    
}}
'''Vizma Belševica''' (dzimusi {{dat|1931|5|30}} [[Rīga|Rīgā]], mirusi {{dat|2005|8|6}}) bija [[Latvija|latviešu]] [[dzejnieks|dzejniece]], [[rakstnieks|rakstniece]] un [[tulkotājs|tulkotāja]]. [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s goda locekle (1990).

Vairākkārt nominēta [[Nobela prēmija literatūrā|Nobela prēmijai literatūrā]],&lt;ref&gt;[http://www.archiv.org.lv/index3.php?id=1151 Vizmai Belševicai 80 ]&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;Zviedrijas latviešu dzejnieks [[Juris Kronbergs]] kopā ar Latvijas PEN klubu bijis viens no Belševicas izvirzītājiem, bet šis apgalvojums nav pārbaudāms, jo Nobela prēmijai nominētās personas tiek publiskotas tikai pēc 50 gadiem.&lt;/ref&gt; Vizma Belševica ir saņēmusi dažādus citus apbalvojumus, piemēram, [[Spīdolas balva|Spīdolas balvu]] par grāmatām &quot;[[Bille (grāmata)|Bille]]&quot; un &quot;Bille dzīvo tālāk&quot;.

Vizma Belševica ir pazīstama arī ārvalstīs, par literātiem kļuva arī viņas dēli [[Klāvs Elsbergs|Klāvs]] un [[Jānis Elsbergs|Jānis Elsbergi]].

== Dzīvesgājums ==
Vizma Belševica piedzima 1931. gada 30. maijā Rīgā strādnieku Jāņa Belševica un viņa sievas Ievas, dzimušas Cīrules ģimenē. Bērnībā dzīvoja [[Grīziņkalns|Grīziņkalnā]] un pie radiniekiem [[Ugāle|Ugālē]]. Mācījās [[Rīgas 41. pamatskola|Rīgas Beverīnas (41.) pamatskolā]] (1939–1944), Ugāles nepilnajā vidusskolā (1945), [[Rīgas 7. vidusskolas|Rīgas 7. vidusskolā]] (1945), vēlāk 2. Rīgas poligrāfiskajā arodskolā (1946–1948). Viņas pirmā publikācija bija dzejolis &quot;Zemes atmoda&quot; laikrakstā &quot;[[Padomju Jaunatne]]&quot; 1947. gadā.

Strādāja par laikraksta &quot;Pionieris&quot; literāro līdzstrādnieci (1948–1949), neklātienē turpināja mācības Rīgas kultūras un izglītības darbinieku tehnikumā (1949–1955). 1955. gadā iznāca pirmais V. Belševicas dzejoļu krājums &quot;Visu ziemu šogad pavasaris&quot;. 1958. gadā viņu uzņēma [[Latvijas Rakstnieku savienība|Latvijas Padomju rakstnieku savienībā]].
Līdz 1961. gadam viņa klātienē, vēlāk neklātienē studēja PSRS Zinātņu akadēmijas Maksima Gorkija Pasaules literatūras institūtā [[Maskava|Maskavā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://literatura.lv/autors/Vizma-Belsevica/25043 |title=literatura.lv |access-date={{dat|2018|11|03||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20180813173948/http://literatura.lv/autors/Vizma-Belsevica/25043 |archivedate={{dat|2018|08|13||bez}} }}&lt;/ref&gt;

1963. gadā Belševica saņēma pārmetumus no Komunistiskās partijas vadītājiem par dzejoļu ciklu &quot;Siržu seifi&quot;, kas bija publicēts žurnālā &quot;[[Karogs (žurnāls)|Karogs]]&quot;. Sešdesmitajos gados emocionālais vēstures motīvu izmantojums krājumā &quot;Gadu gredzeni&quot; kļuva par notikumu literārajā vidē un sacēla skandālu [[Latvijas PSR]] politiskajā vidē. Tam sekoja nacionālismā apsūdzētā ukraiņu rakstnieka [[Ivans Dzjuba|Ivana Dzjubas]] prāva, kurā liecināja Belševica, un pēc tās viņai piecus gadus bija liegtas publicēšanās iespējas. Tomēr septiņdesmito gadu otrajā pusē viņas darbus atkal atļāva, iznāca dzejas, prozas un tulkojumu grāmatas, [[Raimonds Pauls|Raimonda Paula]] dziesmas &quot;Es aiziet nevaru&quot; un &quot;Kamola tinēja&quot; kļuva par gada populārākajām dziesmām, skatītāju simpātijas iekaroja īsfilma &quot;[[Tās dullās Paulīnes dēļ]]&quot; pēc Belševicas stāsta motīviem.

1987. gadā mīklainā nāvē aizgāja bojā Belševicas vecākais dēls [[Klāvs Elsbergs]]. Sākoties [[Atmodas kustība]]i, 1989. gadā Belševica iestājās [[Latvijas Nacionālās neatkarības kustība|Latvijas Nacionālās neatkarības kustībā]]. 1990. gados V. Belševica strādāja pie triloģijas &quot;Bille&quot;, iznāca viņas dzejas izlases dažādās valodās.

Mirusi 2005. gada 6. augustā Rīgā, apbedīta [[Raiņa kapi|Raiņa kapos]].

== Apbalvojumi un pagodinājumi ==
* [[Andrejs Upīts|Andreja Upīša]] prēmija (1982)
* Latvijas PSR Nopelniem bagātā kultūras darbiniece (1986) 
* [[Ojārs Vācietis|Ojāra Vācieša prēmija]] (1988) 
* [[Dzejas dienu balva]] (1988)
* [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s goda locekle (1990)
* E. Forseta prēmija (Zviedrijā, 1992) 
* Kārļa Goppera balva (1993)
* [[Triju Zvaigžņu ordenis]] (1994)
* Kultūras fonda Spīdolas balva (1997)
* [[Latvijas Republikas Kultūras ministrija|Kultūras ministrijas]] prēmija (1997, par ieguldījumu latviešu oriģinālliteratūras attīstībā)
* [[Tūmass Transtrēmers|Tūmasa Transtrēmera]] prēmija (Zviedrijā, 1999) 
* [[Literatūras gada balva]] par mūža ieguldījumu literatūrā (2002)
* Literatūras gada balva par gada labāko atdzejojumu (2004)

== Bibliogrāfija (nepilnīga) ==
===Dzeja===
* &quot;Visu ziemu šogad pavasaris&quot;. Rīga: LVI, 1955. 
* &quot;Zemes siltums&quot;. Rīga: LVI, 1959.
* &quot;Jūra deg&quot;. Rīga: Liesma, 1966.
* &quot;[[Gadu gredzeni]]&quot;. Rīga: Liesma, 1969. 
* &quot;Madarās&quot;. Rīga: Liesma, 1976.
* &quot;Kamola tinēja&quot;. Rīga: Liesma, 1981.
* &quot;Dzeltu laiks&quot;. Rīga: Liesma, 1987.

=== Proza ===
* &quot;Ķikuraga stāsti&quot;. Rīga: Liesma, 1965.
* &quot;Nelaime mājās&quot;. Rīga: Liesma, 1979.
* &quot;[[Bille (grāmata)|Bille. Triloģija]]&quot; (autobiogrāfiski stāsti)
** &quot;Bille&quot;. Itaka (ASV): Mežābele, 1992; Rīga: Jumava, 1995.
** &quot;Bille un karš&quot; [sākotnēji &quot;Bille dzīvo tālāk&quot;]. Rīga: Jumava, 1996.
** &quot;Billes skaistā jaunība&quot;. Rīga: Jumava, 1999.
* &quot;Lauzta sirds uz goda dēļa&quot;. Rīga: Zvaigzne ABC, 1997.
* Skibidi toilet sigma

=== Grāmatas bērniem ===
* &quot;Ceļreiz ceļš uz pasaciņu&quot;. Rīga: Liesma, 1985.
* &quot;Zem zilās debesu bļodas&quot;. Rīga: 1987.
* &quot;Patiess stāsts par Čingo Babu, Lielo Gliemezi un Jūras Karaļa bēdām&quot;. Rīga: Liels un mazs, 2007.

=== Citi izdevumi ===
* &quot;Ievziedu aukstums&quot;. Rīga: Liesma, 1988 [dzejas izlase].
* &quot;Baltās paslēpes&quot;. Rīga: Artava, 1991 [mīlas lirikas izlase].
* &quot;Par saknēm būt&quot;. Rīga: Zvaigzne ABC, 1996 [dzejas izlase].
* &quot;Raksti&quot;, 1.—4. sējums&quot;. Rīga: Jumava, 1999—2002.
* &quot;Atdzeja&quot;. Rīga: Atēna, 2004 [atdzejojumu izlase].
* &quot;Nepazītā mīlestība un citi stāsti&quot;. Rīga: Mansards, 2016.
* &quot;Bille, Anss un citi&quot;. Rīga: Mansards, 2017.
* &quot;Dienasgrāmata 1947-1960&quot;. Rīga: Mansards, 2020.

=== Tulkojumi (nozīmīgākie) ===
*[[Konstantīns Paustovskis|Konstantins Paustovskis]]. ''Zelta roze'' (1959)
* [[Edgars Alans Po]]. ''Stāstu izlase'' (1960)
* Daniils Graņins. ''Pēc kāzām'' (1961)
* [[Džeroms K. Džeroms]]. ''Trīs vīri laivā, nerunājot nemaz par suni'' (1963)
* [[Dante Aligjēri]]. ''Vita nuova'' [kopā ar [[Jānis Liepiņš (rakstnieks)|Jāni Liepiņu]]] (1965)
* [[Mikola Vingranovskis]]. ''Dārzi un likteņi'' (1967)
* [[Alans Aleksandrs Milns|A. A. Milns]]. ''[[Vinnijs Pūks|Vinnijs Pūks un viņa draugi]]'' (1967)
* [[Ivans Dračs]]. ''Ar tevi uz Tu'' [līdzautore] (1968)
* [[Radjards Kiplings]]. ''Blēņu stāsti maziem bērniem'' (kopā ar K. Egli) (1969)
* [[Aksels Munte]]. ''Stāsts par Sanmikelu'' (1971)
* [[Valters Skots]]. ''Aivenho'' (1971)
* [[Hjū Loftings]]. ''Stāsts par doktoru Dūlitlu'' (1972)
* [[Ernests Hemingvejs]]. ''Salas straumē'' (1974)
* [[Marks Tvens]]. ''Konektikutas jeņķis karaļa Artura galmā'' (1976)
* [[Tomass Stērnss Eliots|T. S. Eliots]]. ''Pelnu diena'', izlasē &quot;Visiem, visiem jums Amerikas vārdā&quot; (1980)
* Edvīns Gilberts. ''Dzimtais akmens'' (1980)
* [[Viljams Šekspīrs]]. ''[[Makbets]]'' (1981)
* Mihails Ļevidovs. ''Džonatans Svifts'' (1981)
* Pamela L. Treversa. ''Mērija Popinsa'' (1983)
* [[Kurts Vonnegūts]]. ''Lai dievs jūs svētī, mister Rouzvoter!'' (1987)
* [[Tūmass Transtrēmers]]. ''Baltijas jūra'', &quot;Karogs&quot;, Nr. 12 (1995)

=== V. Belševicas darbu tulkojumi citās valodās ===
'''1960 - 1991'''
* ''Тепло земное'' [Zemes siltums: dzeja; krievu val. atdz. V. Tušnova]. Москва: Советский писатель, 1960.
* ''Стихи о соловьином инфаркте'' [Dzejoļi par lakstīgalu infarktu; krievu val. atdz. V. Tušnova u.c.]. Москва: Художественная литература, 1969.
* ''Վիզմա Բելշևիցա, Երկնագույն ամառ (բանաստեղծություններ)'' [Gaišzilā vasara: dzeja; armēņu val. atdz. V. Babajans], Erevāna, Armēnija, 1970. 
* ''Апрельский дождь: Избранное'' [Aprīļa lietus: izlase; krievu val.]. Москва: Художественная литература, 1978.
* ''Näktergalars infarkt'' [Lakstīgalu infarkts: dzeja; zviedru val. atdz. J. Kronbergs]. Halmstad: Fripress Bokforlag, 1980. 
* ''Беда в дом'' [Nelaime mājā: stāsti; krievu val. tulk. I. Cigaļska. Рига: Лиесма, 1984.
* ''Pielbeerbaum im Herbst und andere Erzählungen'' [Pīlādzītis rudenī un citi stāsti; vācu val.]. Hannover-Döhren: Harro v. Hirschheydt, 1984.
* ''Узоры старника'' [dzeja; krievu val. atdz. T. Gluškova]. Москва: Советский писатель, 1985.
* ''Белы алень'' [dzeja; baltkrievu val. atdz. V. Sjomuha]. Мінск: Мастацкая літаратура, 1985.
* ''Беда в доме'' [Nelaime mājās: stāsti un pasakas; krievu val. tulk. L. Lubēja un I. Cigaļska]. Москва: Советский писатель, 1991.
'''Kopš 1992. gada'''
* ''Kærlighed, simpelthen'' [dāņu val. atdz. Pouls Borums un Juris Kronbergs]. Åhus: Husets Forlag/S.O.L., 1992.
* ''Kärlek helt enkelt'' [zviedru val. atdz. J. Kronbergs]. Stockholm: Natur och kultur, 1992.
* ''Hafid brennur'' [Jūra deg; islandiešu val. atdz. A. Hardarsons]. ODR, 1994.
* ''Havet brinner'' [Jūra deg; zviedru val. atdz. J. Kronbergs]. Stockholm: Natur och kultur, 1995.
* ''Den hvite gjemselen'' [dzeja; norvēģu val. atdz. Odd Abrahamsen un Anette Brunovskis]. Oslo: Solum Forl., 1996.
* ''Bille'' [zviedru val. tulk. J. Kronbergs]. Stockholm: Natur och kultur, 1997.
* ''Bille och kriget'' [Bille un karš, zviedru val. tulk. J. Kronbergs]. Stockholm: Natur och Kultur, 1999.
* ''Билле'' [Bille; krievu val. tulk. I. Cigaļska]. Рига: Sol Vita, 2000.
* ''Billes sköna ungdom'' [Billes skaistā jaunība; zviedru val. tulk. J. Kronbergs]. Stockholm: Natur och Kultur, 2001.
* ''Эта дивная молодость Билле'' [Billes skaistā jaunība; krievu val. tulk. I. Cigaļska]. Рига: Sol Vita, 2002.
* ''Jordens värme'' [Zemes siltums; zviedru val. atdz. J. Kronbergs]. Stockholm: Bokförlaget Natur och Kultur, 2003.
* ''Dikter 1955-1995'' [Dzeja 1955-1995; zviedru val. atdz. J. Kronbergs]. Stockholm: Ersatz, 2010.
* ''Выбраная лірыка'' [Dzejas izlase, baltkrievu val. atdz. V. Sjomuha]. Мінск: Зміцер Колас, 2018.
* ''Bille'' [somu val. tulk. M. Hovila]. Helsinki: Paperiporo, 2019.
* ''Bille ja sota'' [Bille un karš; somu val. tulk. M. Hovila]. Helsinki: Paperiporo, 2020.
* ''Bylle'' [Bille; franču val. tulk. Gita Grīnberga un Jean-Jacques Ringuenoir]. Editions du Cygne, 2022.

== Dziesmas ar Belševicas vārdiem ==
V. Belševicas dzeju komponējis Raimonds Pauls (&quot;Dziesmiņa lietainā naktī&quot;, &quot;Dziesma par lakstīgalu infarktu&quot;, &quot;Es aiziet nevaru&quot;, &quot;Tu nāc, tu ej&quot;, &quot;Rudens ziedi&quot;, &quot;Kamola tinēja&quot;, &quot;Vecais mežsargs&quot;, &quot;Sunītis&quot;, &quot;Čakārnītis&quot;, &quot;Jumītis&quot;, &quot;Es mīlu tevi tā&quot;, &quot;Meitene bez ēnas&quot;), [[Imants Kalniņš]] (&quot;Dūdieviņš&quot;), [[Uldis Stabulnieks]] (&quot;Miers&quot;), [[Niks Matvejevs]] (&quot;Indriķa Latvieša piezīmes uz Livonijas hronikas malām&quot;), Einārs Kizjallo (&quot;Tavas saknes tavā zemē&quot;), [[Pēteris Plakidis]] (&quot;Tavas saknes tavā zemē&quot;), [[Pāvils Johansons]] (&quot;Vecrīga&quot;, &quot;Vilks&quot;).

== Diskogrāfija ==
* ''Rakstnieku balsis: Vizma Belševica''. Melodija, 1969 (EP).
* ''Vizma Belševica: dzeja''. Melodija, 1980.
* ''Zem zilās debesu bļodas'' (lasa M. Šneidere un H. Liepiņš). Melodija, 1989.
* ''Melns — sarkans — zelts'' (lasa autore, D. Kuple un E. Kļaviņa). Apostrofs, 2010.

== Darbi kino ==
* ''Pieviltie'' (1961, spēlfilma) — scenārija autore (kopā ar J. Markulāni)
* ''Zemes atmiņa'' (1965, dokumentālā filma) — teksta autore
* ''Dullais Dauka'' (1968, animācijas filma) — scenārija autore
* ''[[Tās dullās Paulīnes dēļ]]'' (1979, īsmetrāžas spēlfilma) — literārā pirmavota autore
* ''[[Bille (filma)|Bille]]'' (2018, spēlfilma) — literārā pirmavota autore

== Par autoru ==
* [[Anda Kubuliņa]]. ''Vizma Belševica''. Rīga: Preses nams, 1997.
* ''Dvīņu zīmē'' [rakstu krājums]. Sast. [[Margita Gūtmane]]. Rīga: Karogs, 2007.

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* [https://web.archive.org/web/20120617164550/http://www.kulturaskanons.lv/lv/1/8/159/ Vizmas Belševicas darbi Latvijas Kultūras kanonā]
* [https://web.archive.org/web/20150412092812/http://www.alaidd.org/dev/doc_data.php?doc_id=1448 www.alaidd.org]
* [https://izrades.lv/persona/vizma-belsevica-8313 Vizma Belševica] izrades.lv


{{Latvijas kultūras kanons}}

{{Autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Belševica, Vizma}}
[[Kategorija:Latvijas rakstnieki]]
[[Kategorija:Latvijas dzejnieki]]
[[Kategorija:Latviešu rakstnieki]]
[[Kategorija:Latvijas tulkotāji]]
[[Kategorija:Latviešu tulkotāji]]
[[Kategorija:Tulkotāji uz latviešu valodu]]
[[Kategorija:Latviešu valodā rakstošie]]
[[Kategorija:20. gadsimta rakstnieki]]
[[Kategorija:21. gadsimta rakstnieki]]
[[Kategorija:Rakstnieces]]
[[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieki]]
[[Kategorija:Rīgā dzimušie]]
[[Kategorija:Raiņa kapos apbedītie]]
[[Kategorija:Latvijas kultūras kanonā ietvertās vērtības]]</text>
      <sha1>jl7ohdgrrhu6g60oan3zik8wp8atzn9</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4048091</id>
      <parentid>4048089</parentid>
      <timestamp>2024-04-26T11:18:30Z</timestamp>
      <contributor>
        <ip>77.219.2.8</ip>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="14534" xml:space="preserve">{{Rakstnieka infokaste
|        platums = 
|          vārds = Vizma Belševica
|     vārds_orig = 
|         attēls = vizma_b.jpg
|     att_izmērs = 
|  att_nosaukums = 
|     dz_dat_alt =
|        dz_gads = 1931
|     dz_mēnesis = 05
|       dz_diena = 30
|       dz_vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}}
|      m_dat_alt =
|         m_gads = 2005
|      m_mēnesis = 08
|        m_diena = 06
|        m_vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}}
|   dzīves_vieta = [[Rīga]]
|      pilsonība = 
|        tautība = [[latviete]]
|        dzimums = S
|         vecāki = 
|          brāļi =
|          māsas =
|   dzīvesbiedrs = 
|          bērni = [[Klāvs Elsbergs]], [[Jānis Elsbergs]]
|       paraksts = 
|     pseidonīms =
|   nodarbošanās = rakstniece, dzejniece, tulkotāja
|rakstīšanas valoda = [[latviešu valoda]]
|        periods =
|          žanri = Proza, dzeja
|         temati =
|   lit virzieni = 
|slavenākie darbi = 
|    ietekmējies = 
|     ietekmējis =
|     alma_mater = 
|    apbalvojumi =
|       piezīmes = 
|    kategorijas =    
}}
'''Vizma Belševica''' (dzimusi {{dat|1931|5|30}} [[Rīga|Rīgā]], mirusi {{dat|2005|8|6}}) bija [[Latvija|latviešu]] [[dzejnieks|dzejniece]], [[rakstnieks|rakstniece]] un [[tulkotājs|tulkotāja]]. [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s goda locekle (1990).

Vairākkārt nominēta [[Nobela prēmija literatūrā|Nobela prēmijai literatūrā]],&lt;ref&gt;[http://www.archiv.org.lv/index3.php?id=1151 Vizmai Belševicai 80 ]&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;Zviedrijas latviešu dzejnieks [[Juris Kronbergs]] kopā ar Latvijas PEN klubu bijis viens no Belševicas izvirzītājiem, bet šis apgalvojums nav pārbaudāms, jo Nobela prēmijai nominētās personas tiek publiskotas tikai pēc 50 gadiem.&lt;/ref&gt; Vizma Belševica ir saņēmusi dažādus citus apbalvojumus, piemēram, [[Spīdolas balva|Spīdolas balvu]] par grāmatām &quot;[[Bille (grāmata)|Bille]]&quot; un &quot;Bille dzīvo tālāk&quot;.

Vizma Belševica ir pazīstama arī ārvalstīs, par literātiem kļuva arī viņas dēli [[Klāvs Elsbergs|Klāvs]] un [[Jānis Elsbergs|Jānis Elsbergi]].

== Dzīvesgājums ==
Vizma Belševica piedzima 1931. gada 30. maijā Rīgā strādnieku Jāņa Belševica un viņa sievas Ievas, dzimušas Cīrules ģimenē. Bērnībā dzīvoja [[Grīziņkalns|Grīziņkalnā]] un pie radiniekiem [[Ugāle|Ugālē]]. Mācījās [[Rīgas 41. pamatskola|Rīgas Beverīnas (41.) pamatskolā]] (1939–1944), Ugāles nepilnajā vidusskolā (1945), [[Rīgas 7. vidusskolas|Rīgas 7. vidusskolā]] (1945), vēlāk 2. Rīgas poligrāfiskajā arodskolā (1946–1948). Viņas pirmā publikācija bija dzejolis &quot;Zemes atmoda&quot; laikrakstā &quot;[[Padomju Jaunatne]]&quot; 1947. gadā.

Strādāja par laikraksta &quot;Pionieris&quot; literāro līdzstrādnieci (1948–1949), neklātienē turpināja mācības Rīgas kultūras un izglītības darbinieku tehnikumā (1949–1955). 1955. gadā iznāca pirmais V. Belševicas dzejoļu krājums &quot;Visu ziemu šogad pavasaris&quot;. 1958. gadā viņu uzņēma [[Latvijas Rakstnieku savienība|Latvijas Padomju rakstnieku savienībā]].
Līdz 1961. gadam viņa klātienē, vēlāk neklātienē studēja PSRS Zinātņu akadēmijas Maksima Gorkija Pasaules literatūras institūtā [[Maskava|Maskavā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://literatura.lv/autors/Vizma-Belsevica/25043 |title=literatura.lv |access-date={{dat|2018|11|03||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20180813173948/http://literatura.lv/autors/Vizma-Belsevica/25043 |archivedate={{dat|2018|08|13||bez}} }}&lt;/ref&gt;

1963. gadā Belševica saņēma pārmetumus no Komunistiskās partijas vadītājiem par dzejoļu ciklu &quot;Siržu seifi&quot;, kas bija publicēts žurnālā &quot;[[Karogs (žurnāls)|Karogs]]&quot;. Sešdesmitajos gados emocionālais vēstures motīvu izmantojums krājumā &quot;Gadu gredzeni&quot; kļuva par notikumu literārajā vidē un sacēla skandālu [[Latvijas PSR]] politiskajā vidē. Tam sekoja nacionālismā apsūdzētā ukraiņu rakstnieka [[Ivans Dzjuba|Ivana Dzjubas]] prāva, kurā liecināja Belševica, un pēc tās viņai piecus gadus bija liegtas publicēšanās iespējas. Tomēr septiņdesmito gadu otrajā pusē viņas darbus atkal atļāva, iznāca dzejas, prozas un tulkojumu grāmatas, [[Raimonds Pauls|Raimonda Paula]] dziesmas &quot;Es aiziet nevaru&quot; un &quot;Kamola tinēja&quot; kļuva par gada populārākajām dziesmām, skatītāju simpātijas iekaroja īsfilma &quot;[[Tās dullās Paulīnes dēļ]]&quot; pēc Belševicas stāsta motīviem.

1987. gadā mīklainā nāvē aizgāja bojā Belševicas vecākais dēls [[Klāvs Elsbergs]]. Sākoties [[Atmodas kustība]]i, 1989. gadā Belševica iestājās [[Latvijas Nacionālās neatkarības kustība|Latvijas Nacionālās neatkarības kustībā]]. 1990. gados V. Belševica strādāja pie triloģijas &quot;Bille&quot;, iznāca viņas dzejas izlases dažādās valodās.

Mirusi 2005. gada 6. augustā Rīgā, apbedīta [[Raiņa kapi|Raiņa kapos]].

== Apbalvojumi un pagodinājumi ==
* [[Andrejs Upīts|Andreja Upīša]] prēmija (1982)
* Latvijas PSR Nopelniem bagātā kultūras darbiniece (1986) 
* [[Ojārs Vācietis|Ojāra Vācieša prēmija]] (1988) 
* [[Dzejas dienu balva]] (1988)
* [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s goda locekle (1990)
* E. Forseta prēmija (Zviedrijā, 1992) 
* Kārļa Goppera balva (1993)
* [[Triju Zvaigžņu ordenis]] (1994)
* Kultūras fonda Spīdolas balva (1997)
* [[Latvijas Republikas Kultūras ministrija|Kultūras ministrijas]] prēmija (1997, par ieguldījumu latviešu oriģinālliteratūras attīstībā)
* [[Tūmass Transtrēmers|Tūmasa Transtrēmera]] prēmija (Zviedrijā, 1999) 
* [[Literatūras gada balva]] par mūža ieguldījumu literatūrā (2002)
* Literatūras gada balva par gada labāko atdzejojumu (2004)

== Bibliogrāfija (nepilnīga) ==
===Dzeja===
* &quot;Visu ziemu šogad pavasaris&quot;. Rīga: LVI, 1955. 
* &quot;Zemes siltums&quot;. Rīga: LVI, 1959.
* &quot;Jūra deg&quot;. Rīga: Liesma, 1966.
* &quot;[[Gadu gredzeni]]&quot;. Rīga: Liesma, 1969. 
* &quot;Madarās&quot;. Rīga: Liesma, 1976.
* &quot;Kamola tinēja&quot;. Rīga: Liesma, 1981.
* &quot;Dzeltu laiks&quot;. Rīga: Liesma, 1987.

=== Proza ===
* &quot;Ķikuraga stāsti&quot;. Rīga: Liesma, 1965.
* &quot;Nelaime mājās&quot;. Rīga: Liesma, 1979.
* &quot;[[Bille (grāmata)|Bille. Triloģija]]&quot; (autobiogrāfiski stāsti)
** &quot;Bille&quot;. Itaka (ASV): Mežābele, 1992; Rīga: Jumava, 1995.
** &quot;Bille un karš&quot; [sākotnēji &quot;Bille dzīvo tālāk&quot;]. Rīga: Jumava, 1996.
** &quot;Billes skaistā jaunība&quot;. Rīga: Jumava, 1999.
* &quot;Lauzta sirds uz goda dēļa&quot;. Rīga: Zvaigzne ABC
*

=== Grāmatas bērniem ===
* &quot;Ceļreiz ceļš uz pasaciņu&quot;. Rīga: Liesma, 1985.
* &quot;Zem zilās debesu bļodas&quot;. Rīga: 1987.
* &quot;Patiess stāsts par Čingo Babu, Lielo Gliemezi un Jūras Karaļa bēdām&quot;. Rīga: Liels un mazs, 2007.

=== Citi izdevumi ===
* &quot;Ievziedu aukstums&quot;. Rīga: Liesma, 1988 [dzejas izlase].
* &quot;Baltās paslēpes&quot;. Rīga: Artava, 1991 [mīlas lirikas izlase].
* &quot;Par saknēm būt&quot;. Rīga: Zvaigzne ABC, 1996 [dzejas izlase].
* &quot;Raksti&quot;, 1.—4. sējums&quot;. Rīga: Jumava, 1999—2002.
* &quot;Atdzeja&quot;. Rīga: Atēna, 2004 [atdzejojumu izlase].
* &quot;Nepazītā mīlestība un citi stāsti&quot;. Rīga: Mansards, 2016.
* &quot;Bille, Anss un citi&quot;. Rīga: Mansards, 2017.
* &quot;Dienasgrāmata 1947-1960&quot;. Rīga: Mansards, 2020.

=== Tulkojumi (nozīmīgākie) ===
*[[Konstantīns Paustovskis|Konstantins Paustovskis]]. ''Zelta roze'' (1959)
* [[Edgars Alans Po]]. ''Stāstu izlase'' (1960)
* Daniils Graņins. ''Pēc kāzām'' (1961)
* [[Džeroms K. Džeroms]]. ''Trīs vīri laivā, nerunājot nemaz par suni'' (1963)
* [[Dante Aligjēri]]. ''Vita nuova'' [kopā ar [[Jānis Liepiņš (rakstnieks)|Jāni Liepiņu]]] (1965)
* [[Mikola Vingranovskis]]. ''Dārzi un likteņi'' (1967)
* [[Alans Aleksandrs Milns|A. A. Milns]]. ''[[Vinnijs Pūks|Vinnijs Pūks un viņa draugi]]'' (1967)
* [[Ivans Dračs]]. ''Ar tevi uz Tu'' [līdzautore] (1968)
* [[Radjards Kiplings]]. ''Blēņu stāsti maziem bērniem'' (kopā ar K. Egli) (1969)
* [[Aksels Munte]]. ''Stāsts par Sanmikelu'' (1971)
* [[Valters Skots]]. ''Aivenho'' (1971)
* [[Hjū Loftings]]. ''Stāsts par doktoru Dūlitlu'' (1972)
* [[Ernests Hemingvejs]]. ''Salas straumē'' (1974)
* [[Marks Tvens]]. ''Konektikutas jeņķis karaļa Artura galmā'' (1976)
* [[Tomass Stērnss Eliots|T. S. Eliots]]. ''Pelnu diena'', izlasē &quot;Visiem, visiem jums Amerikas vārdā&quot; (1980)
* Edvīns Gilberts. ''Dzimtais akmens'' (1980)
* [[Viljams Šekspīrs]]. ''[[Makbets]]'' (1981)
* Mihails Ļevidovs. ''Džonatans Svifts'' (1981)
* Pamela L. Treversa. ''Mērija Popinsa'' (1983)
* [[Kurts Vonnegūts]]. ''Lai dievs jūs svētī, mister Rouzvoter!'' (1987)
* [[Tūmass Transtrēmers]]. ''Baltijas jūra'', &quot;Karogs&quot;, Nr. 12 (1995)

=== V. Belševicas darbu tulkojumi citās valodās ===
'''1960 - 1991'''
* ''Тепло земное'' [Zemes siltums: dzeja; krievu val. atdz. V. Tušnova]. Москва: Советский писатель, 1960.
* ''Стихи о соловьином инфаркте'' [Dzejoļi par lakstīgalu infarktu; krievu val. atdz. V. Tušnova u.c.]. Москва: Художественная литература, 1969.
* ''Վիզմա Բելշևիցա, Երկնագույն ամառ (բանաստեղծություններ)'' [Gaišzilā vasara: dzeja; armēņu val. atdz. V. Babajans], Erevāna, Armēnija, 1970. 
* ''Апрельский дождь: Избранное'' [Aprīļa lietus: izlase; krievu val.]. Москва: Художественная литература, 1978.
* ''Näktergalars infarkt'' [Lakstīgalu infarkts: dzeja; zviedru val. atdz. J. Kronbergs]. Halmstad: Fripress Bokforlag, 1980. 
* ''Беда в дом'' [Nelaime mājā: stāsti; krievu val. tulk. I. Cigaļska. Рига: Лиесма, 1984.
* ''Pielbeerbaum im Herbst und andere Erzählungen'' [Pīlādzītis rudenī un citi stāsti; vācu val.]. Hannover-Döhren: Harro v. Hirschheydt, 1984.
* ''Узоры старника'' [dzeja; krievu val. atdz. T. Gluškova]. Москва: Советский писатель, 1985.
* ''Белы алень'' [dzeja; baltkrievu val. atdz. V. Sjomuha]. Мінск: Мастацкая літаратура, 1985.
* ''Беда в доме'' [Nelaime mājās: stāsti un pasakas; krievu val. tulk. L. Lubēja un I. Cigaļska]. Москва: Советский писатель, 1991.
'''Kopš 1992. gada'''
* ''Kærlighed, simpelthen'' [dāņu val. atdz. Pouls Borums un Juris Kronbergs]. Åhus: Husets Forlag/S.O.L., 1992.
* ''Kärlek helt enkelt'' [zviedru val. atdz. J. Kronbergs]. Stockholm: Natur och kultur, 1992.
* ''Hafid brennur'' [Jūra deg; islandiešu val. atdz. A. Hardarsons]. ODR, 1994.
* ''Havet brinner'' [Jūra deg; zviedru val. atdz. J. Kronbergs]. Stockholm: Natur och kultur, 1995.
* ''Den hvite gjemselen'' [dzeja; norvēģu val. atdz. Odd Abrahamsen un Anette Brunovskis]. Oslo: Solum Forl., 1996.
* ''Bille'' [zviedru val. tulk. J. Kronbergs]. Stockholm: Natur och kultur, 1997.
* ''Bille och kriget'' [Bille un karš, zviedru val. tulk. J. Kronbergs]. Stockholm: Natur och Kultur, 1999.
* ''Билле'' [Bille; krievu val. tulk. I. Cigaļska]. Рига: Sol Vita, 2000.
* ''Billes sköna ungdom'' [Billes skaistā jaunība; zviedru val. tulk. J. Kronbergs]. Stockholm: Natur och Kultur, 2001.
* ''Эта дивная молодость Билле'' [Billes skaistā jaunība; krievu val. tulk. I. Cigaļska]. Рига: Sol Vita, 2002.
* ''Jordens värme'' [Zemes siltums; zviedru val. atdz. J. Kronbergs]. Stockholm: Bokförlaget Natur och Kultur, 2003.
* ''Dikter 1955-1995'' [Dzeja 1955-1995; zviedru val. atdz. J. Kronbergs]. Stockholm: Ersatz, 2010.
* ''Выбраная лірыка'' [Dzejas izlase, baltkrievu val. atdz. V. Sjomuha]. Мінск: Зміцер Колас, 2018.
* ''Bille'' [somu val. tulk. M. Hovila]. Helsinki: Paperiporo, 2019.
* ''Bille ja sota'' [Bille un karš; somu val. tulk. M. Hovila]. Helsinki: Paperiporo, 2020.
* ''Bylle'' [Bille; franču val. tulk. Gita Grīnberga un Jean-Jacques Ringuenoir]. Editions du Cygne, 2022.

== Dziesmas ar Belševicas vārdiem ==
V. Belševicas dzeju komponējis Raimonds Pauls (&quot;Dziesmiņa lietainā naktī&quot;, &quot;Dziesma par lakstīgalu infarktu&quot;, &quot;Es aiziet nevaru&quot;, &quot;Tu nāc, tu ej&quot;, &quot;Rudens ziedi&quot;, &quot;Kamola tinēja&quot;, &quot;Vecais mežsargs&quot;, &quot;Sunītis&quot;, &quot;Čakārnītis&quot;, &quot;Jumītis&quot;, &quot;Es mīlu tevi tā&quot;, &quot;Meitene bez ēnas&quot;), [[Imants Kalniņš]] (&quot;Dūdieviņš&quot;), [[Uldis Stabulnieks]] (&quot;Miers&quot;), [[Niks Matvejevs]] (&quot;Indriķa Latvieša piezīmes uz Livonijas hronikas malām&quot;), Einārs Kizjallo (&quot;Tavas saknes tavā zemē&quot;), [[Pēteris Plakidis]] (&quot;Tavas saknes tavā zemē&quot;), [[Pāvils Johansons]] (&quot;Vecrīga&quot;, &quot;Vilks&quot;).

== Diskogrāfija ==
* ''Rakstnieku balsis: Vizma Belševica''. Melodija, 1969 (EP).
* ''Vizma Belševica: dzeja''. Melodija, 1980.
* ''Zem zilās debesu bļodas'' (lasa M. Šneidere un H. Liepiņš). Melodija, 1989.
* ''Melns — sarkans — zelts'' (lasa autore, D. Kuple un E. Kļaviņa). Apostrofs, 2010.

== Darbi kino ==
* ''Pieviltie'' (1961, spēlfilma) — scenārija autore (kopā ar J. Markulāni)
* ''Zemes atmiņa'' (1965, dokumentālā filma) — teksta autore
* ''Dullais Dauka'' (1968, animācijas filma) — scenārija autore
* ''[[Tās dullās Paulīnes dēļ]]'' (1979, īsmetrāžas spēlfilma) — literārā pirmavota autore
* ''[[Bille (filma)|Bille]]'' (2018, spēlfilma) — literārā pirmavota autore

== Par autoru ==
* [[Anda Kubuliņa]]. ''Vizma Belševica''. Rīga: Preses nams, 1997.
* ''Dvīņu zīmē'' [rakstu krājums]. Sast. [[Margita Gūtmane]]. Rīga: Karogs, 2007.

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* [https://web.archive.org/web/20120617164550/http://www.kulturaskanons.lv/lv/1/8/159/ Vizmas Belševicas darbi Latvijas Kultūras kanonā]
* [https://web.archive.org/web/20150412092812/http://www.alaidd.org/dev/doc_data.php?doc_id=1448 www.alaidd.org]
* [https://izrades.lv/persona/vizma-belsevica-8313 Vizma Belševica] izrades.lv


{{Latvijas kultūras kanons}}

{{Autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Belševica, Vizma}}
[[Kategorija:Latvijas rakstnieki]]
[[Kategorija:Latvijas dzejnieki]]
[[Kategorija:Latviešu rakstnieki]]
[[Kategorija:Latvijas tulkotāji]]
[[Kategorija:Latviešu tulkotāji]]
[[Kategorija:Tulkotāji uz latviešu valodu]]
[[Kategorija:Latviešu valodā rakstošie]]
[[Kategorija:20. gadsimta rakstnieki]]
[[Kategorija:21. gadsimta rakstnieki]]
[[Kategorija:Rakstnieces]]
[[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieki]]
[[Kategorija:Rīgā dzimušie]]
[[Kategorija:Raiņa kapos apbedītie]]
[[Kategorija:Latvijas kultūras kanonā ietvertās vērtības]]</text>
      <sha1>svsnqv36miwmx7qjbmkxvujyrovr7mp</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Tibeta</title>
    <ns>0</ns>
    <id>9386</id>
    <revision>
      <id>4047859</id>
      <parentid>3843647</parentid>
      <timestamp>2024-04-25T18:28:56Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Spnq</username>
        <id>103627</id>
      </contributor>
      <comment>/* Tibetas statuss */ Vikisaite</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="15039" xml:space="preserve">{{cita nozīme|vēsturisku reģionu|Ķīnas administratīvo vienību|Tibetas autonomais reģions}}
[[Attēls:TAR-TAP-TAC.png|thumb|400px|Tibetas kultūrvēsturiskais reģions ar mūsdienu robežām.]]
'''Tibeta''' ir kultūrvēsturisks reģions [[Centrālāzija|Centrālāzijā]]. 
Apzīmējumu &quot;Tibeta&quot; (laikam no {{val|bo|''thub''}} — &quot;stiprs&quot;)&lt;ref&gt;{{LKV|XXI.|42 748}}&lt;/ref&gt; lieto gan, lai nosauktu vēsturisko un neatkarīgo Tibetas valsti, ko 1950. gadā okupēja [[Ķīnas Tautas Republika]], gan arī, lai nosauktu mūsdienu Ķīnas Tautas Republikas sastāvdaļu (&quot;Tibetas autonomais rajons&quot;). Tibetas galvaspilsēta ir [[Lhasa]].

Tibetas iedzīvotāji lielākoties ir [[Budisms|budisti]], lai arī to skaits ir samazinājies, kopš to iekaroja Ķīna.

== Tibetas statuss ==

Ķīnas Tautas Republikas varas leģitimitāte šajā reģionā joprojām ir diskusiju objekts.

Kopš 1959. gada Tibetas bijusī valdība četrpadsmitā [[Dalailama]]s vadībā atrodas trimdā [[Daramsala|Daramsalā]], [[Indija|Ziemeļindijā]].&lt;ref&gt;[http://tibet.net Tibetas trimdas valdības mājaslapa]&lt;/ref&gt; Tā apgalvo, ka Tibeta ir suverēna valsts, kuras robežas sakrīt ar vēsturiskās Tibetas robežām, lai arī pirms 1959. gada tā kontrolēja tikai aptuveni pusi šīs teritorijas. Tibetas valdība apgalvo, ka tibetieši bija neatkarīga nācija:
* pirms [[Mongoļu impērija]]s iebrukuma pirms 700 gadiem; 
* starp Mongoļu impērijas sabrukumu 1368. gadā un 1720. gadu, kad Tibetu iekaroja mandžūru [[Cjinu dinastija|Ciņ impērija]] Ķīnā;
* starp Ķīnas [[Cjinu dinastija|Ciņ]] impērijas sabrukumu 1912. gadā un Tibetas iekļaušanu ĶTR 1951. gadā.

Arī formālās pakļautības laika periodos Tibetai lielā mērā bija pašnoteikšanās tiesības, tāpēc Tibetas valdība trimdā apgalvo, ka pašreizējā Ķīnas Tautas Republikas valdīšana Tibetā ir nelegāla un ka ĶTR motivē tikai Tibetas dabas resursi un stratēģiskā ģeogrāfiskā pozīcija. Tibetas valdība uzskata, ka ĶTR pārkāpj gan Tibetas vēsturisko statusu, gan Tibetas tautas tiesības pašnoteikties. Tā norāda arī uz ĶTR realizēto autokrātisko un &quot;[[skaldi un valdi]]&quot; politiku, kā arī [[asimilācija]]s mēģinājumiem, nosaucot tos par Ķīnas imperiālisma centieniem iznīcināt Tibetas atšķirīgo etnisko sastāvu, kultūru un identitāti, tādējādi to padarot par neatdalāmu Ķīnas sastāvdaļu.

Ķīnas Tautas Republika savukārt apgalvo, ka tās vara Tibetā ir leģitīma, jo Tibeta ''de jure'' esot Ķīnas nedalāma sastāvdaļa, kopš to pirms 700 gadiem iekaroja mongoļi, - tāpat kā citas valstis, kuras tika iekļautas [[Mongoļu impērija|Mongoļu impērijā]] attiecīgajā laikā (Dali karaliste un Tangutu impērija) un kopš tā laika tiek uzskatītas par Ķīnas sastāvdaļu. ĶTR uzskata, ka visām ķīniešu valdībām ([[Minu dinastija]]s, [[Cjinu dinastija]]s, Ķīnas Republikas un Ķīnas Tautas Republikas), sākot ar [[Juaņ impērija|Juaņ impēriju]], bijusi ''de jure'' un ''de facto'' vara pār Tibetu.

ĶTR turklāt arī apgalvo, ka pat periodā, ko parasti uzskata par pēdējo Tibetas neatkarības posmu (1912-1951), Ķīnai joprojām bija vara pār Tibetu, jo neviena valsts diplomātiski Tibetu neatzina, turklāt pati Tibeta esot atzinusi Ķīnas tiesības, sūtot delegātus jaunas Ķīnas Republikas konstitūcijas izveidei 1925. gadā, uz Ķīnas Republikas Nacionālo Asambleju 1931. gadā, uz [[Gomindāns|Gomindāna]] Nacionālo Kongresu 1931. gadā, uz Nacionālo Asambleju jaunas ķīniešu konstitūcijas izveidei 1946. gadā un Nacionālo Asambleju jaunas ķīniešu konstitūcijas izveidei arī 1948. gadā.

ĶTR turklāt uzskata visas kustības, kuru mērķis ir izbeigt ķīniešu varu Tibetā, sākot ar [[Lielbritānija]]s mēģinājumiem XIX gs. un XX gs. sākumā līdz Tibetas valdībai trimdā patlaban, par garu kampaņu, kuras pamatā ir rietumu imperiālisma centieni iznīcināt ķīniešu integritāti un suverenitāti, tādējādi vājinot Ķīnas pozīciju pasaulē. ĶTR arī apgalvo, ka Tibetas valdības politika pirms 1959. gada bijusi autokrātiska un teokrātiska, un norāda, ka Tibeta atteikusies no Arunakalpradešas, ko Ķīna uzskata par [[Indija]]s okupētu Tibetas daļu. ĶTR tā pamato savu viedokli, ka Tibetas valdībai trimdā nav morālu tiesību uz varu Tibetā.

== Tibetas ģeogrāfija ==
[[Attēls:Himalaya composite.jpg|thumb|250px|Tibetas kalniene atrodas starp Himalaju kalniem dienvidos un Taklamakanas līdzenumu ziemeļos]]
Tibeta atrodas [[Tibetas kalniene|Tibetas kalnienē]] (Centrālāzijā), kas ir augstākais reģions pasaulē. Tās vidējais augstums ir aptuveni 4950m virs jūras līmeņa. Tibetā atrodas lielākā daļa [[Himalaji|Himalaju kalnu]]. To virsotņu augstums sasniedz 6000-7500m. Augstākā virsotne pasaulē - [[Everests]] - atrodas uz Tibetas un [[Nepāla]]s robežas.

Deviņus mēnešus gadā atmosfēra Tibetā ir ļoti sausa. Tās rietumdaļā dominē zema temperatūra, savukārt ziemeļdaļai raksturīgas ļoti augstas temperatūras vasarā un liels aukstums ziemā.

Tibetā atrodas Jandzi un Mekongas upju iztekas. Svarīgākā Tibetas upe ir Bramaputra, jo tā ir kuģojama un veido svarīgu austrumu-rietumu transporta ceļu.

== Tibetas vēsture ==

[[Attēls:Mongol dominions1.jpg|right|thumb|250px|Tibeta [[Mongoļu impērija]]s sastāvā 14. gadsimtā.]]
''Plašākai informācijai skat. rakstu [[Tibetas vēsture]].''

Spriežot pēc arheoloģiskajiem izrakumiem Tibetā, pirmie iedzīvotāji šajā reģionā parādījās aptuveni 10 000 gadu p.m.ē., kad tur nonāca [[nomadi|nomadu]] ciltis.

No 7. līdz 11. gadsimtam [[Tibetas impērija]] bija salīdzinoši liela valsts, kura dienvidos periodiski sniedzās līdz Bengālijai, bet ziemeļos - līdz Mongolijai. Savu maksimālo platību impērija sasniedza Songtsena Gampo laikā, kad tās robežas iesniedzās arī Ķīnā un iedzīvotāju skaits pārsniedza 40 miljonus. Šajā laikā Tibetā parādījās mahājānas budisms.
13. gadsimtā Tibeta tika iekļauta Mongoļu impērijā, savukārt 17. gadsimtā piektais Dalailama tika pasludināts par Tibetas valdnieku. Viņš centralizēja politisko varu Tibetā un panāca vienošanos ar Ķīnas impēriju, kas garantēja Tibetas pilnīgu neatkarību.

1904. gadā Lhasu iekaroja Lielbritānijas karaspēks. Pēc diviem gadiem Lielbritānija noslēdza līgumu ar Ķīnu un Tibetu ''de facto'' padarīja par savu protektorātu. 1907. gadā līgumu noslēdza Lielbritānija, Ķīna un Krievija; tika atzītas Ķīnas tiesības uz varu Tibetā. Pēc nemieru sākšanās Ķīnā Dalailamam izdevās atgūt varu, un 1913. gadā Tibeta un [[Mongolija]] parakstīja abpusēju līgumu, kurā apliecināja savstarpēju diplomātisku atzīšanu un abu valstu neatkarību no Ķīnas, taču jau 1914. gadā Lielbritānija panāca aptuveni 90 000 kvadrātkilometru Tibetas teritorijas pievienošanu Britu Indijai. Ķīna šo robežu neatzina.

1950. gadā Tibetā iebruka [[Ķīnas Tautas Atbrīvošanas Armija]] un sakāva tibetiešu armiju. 1951. gadā Dalailamas un [[Pančenlama]]s pārstāvji ķīniešu spiediena ietekmē prakstīja līgumu (&quot;Tibetas Mierīgas Atbrīvošanas Plānu&quot;), kas noteica, ka Tibeta jāpārvalda vienotai Ķīnas un Tibetas pārstāvju valdībai. [[Četrpadsmitais Dalailama]] un citi valdības locekļi devās trimdā uz Indiju pēc sacelšanās, kura tika apspiesta 1959. gadā.

Lai arī Pančenlama, otrs Tibetas budistu garīgais līderis, faktiski atradās ķīniešu gūstā, Ķīna apgalvoja, ka viņš vadot Tibetas leģitīmo valdību Dalailamas prombūtnes laikā (Dalailama ir tradicionālais tibetiešu valdības vadītājs, bet Pančenlama - ticīgo vadītājs). 1965. gadā teritorija, ko no 1912. gadam līdz 1959. gadam pārvaldīja Dalailamas valdība, tika padarīta ar autonomu apgabalu Ķīnas sastāvā. [[Kultūras revolūcija]]s laikā visā Ķīnas Tautas Republikā norisinājās organizēta vandalisma kampaņa, kuras laikā tika iznīcināta liela daļa Tibetas budisma kultūras mantojuma un reliģisko vietu.

1989. gadā nomira Pančenlama, un Dalailama un ĶTR atzina atšķirīgas viņa reinkarnācijas. Lai arī oficiāli Ķīna ir no [[reliģija]]s šķirta valsts, ĶTR atzinusi savas tiesības apstiprināt augsta līmeņa reinkarnācijas saskaņā ar precedentu Cinu dinastijas laikā. ĶTR izvēlētais Pančemlama tika uzaudzināts [[Pekina|Pekinā]] un dažkārt parādās plašsaziņas līdzekļos, savukārt Dalailamas nosauktais Pančenlama un viņa ģimene ir bezvēsts pazuduši. Saskaņā ar Tibetas trimdas valdību viņi ir ieslodzīti, savukārt ĶTR apgalvo, ka viņu aizsardzībai un privātās dzīves neaizskaramībai viņiem ir mainīta identitāte.

Tibetiešu trimdinieki uzskata, ka kopš 1950. gada nogalināti aptuveni 1,2 miljoni tibetiešu. Ķīnas Komunistiskā Partija to noliedz. Pēc citiem datiem nogalināti varētu būt aptuveni 400 000 tibetiešu.

== Tibetas kultūra ==
[[Attēls:Chinese stone lion at the entrance to the Potala Pallace.jpg|thumb|150px|left|Lauva pie ieejas Potalas pilī]]
Tibetā ir daudz kultūrvēsturisku piemeinekļu, kas pamatā saistīti ar [[budisms|budisma]] tradīcijām. [[Potalas pils]], Dalailamu vēsturiskā rezidence ir iekļauta [[UNESCO Pasaules kultūras mantojums|''UNESCO'' Pasaules kultūras mantojuma]] sarakstā, tāpat arī [[Norbulinka]], Dalailamu vēsturiskā vasaras rezidence.

[[Kultūras revolūcija]]s laikā 1960. gados Ķīnas Tautas Republika plašākā kampaņā, kuras viens no mērķiem bija iznīcināt pirmsrevolūcijas laika kultūras pieminekļus, izpostīja lielāko daļu kultūrvēsturiski nozīmīgo vietu Tibetā.

Tibetieši runā [[tibetiešu valoda|tibetiešu valodā]] un raksta [[tibetiešu rakstība|tibetiešu rakstībā]]. Tibetiešu valoda pieder pie tibetiešu-birmiešu valodu grupas, un tai ir attāla radniecība ar ķīniešu valodu.

== Reliģija Tibetā ==
[[Attēls:Mantras caved into rock in Tibet.jpg|thumb|200px|Akmenī iekaltas mantras Tibetā]]
Tibeta ir tradicionāls [[Tibetas budisms|Tibetas budisma]] centrs. Tibetas budisms ir [[vajrajānas budisms|vajrajānas budisma]] forma, ko praktizē ne vien Tibetā, bet arī [[Mongolija|Mongolijā]] (kur tā ir viena no pamatreliģijām) un [[Sibīrija|Dienvidsibīrijā]], kur to praktizē [[burjati]].

Tibetas pilsētās ir arī nelielas [[islāms|musulmaņu]] kopienas, kuru aizsācēji ieceļojuši [[Kašmīra]]s, [[Ladaka]]s un Centrālāzijas [[turki|turku]] valstīm. Islāma ietekmes Tibetā ienākušas arī no [[Persija]]s. Tibetā ir arī ķīniešu musulmaņu kopiena.

== Tibetas ekonomika ==
[[Attēls:In Tibet, yaks are decorated and honored by the families they are part of.jpg|thumb|300px|left|Tibetā ir tradīcija greznot jakus]]
Tibetā ir ļoti mazs nokrišņu daudzums un īss augšanas periods, tāpēc vienīgais reģions, kas nopietni nodarbojas ar lauksaimniecību, ir [[Bramaputra]]s ieleja, kur audzē [[mieži|miežus]], [[kvieši|kviešus]], [[kartupeļi|kartupeļus]], [[prosa|prosu]] un [[rāceņi|rāceņus]]. Šajā ielejā atrodas arī gandrīz visas lielās pilsētas, ieskaitot Lhasu. Lielākā daļa pārējās Tibetas ir piemērota tikai ganībām; [[jaks|jaki]], kuri spēj pārciest Tibetas lielo aukstumu, ir galvenie mājlopi, lai arī sastopami arī lieli [[kaza|kazu]] un [[aita|aitu]] ganāmpulki.

Tibetai ir lielas [[zelts|zelta]], [[varš|vara]] un radioaktīvo rūdu atradnes.

Tibetieši ražo vilnas paklājus, apģērbu, mēbeles, koka traukus, zelta un sudraba rotaslietas.

Līdz 2006. gadam Tibetā nebija dzelzceļa. 2006. gada 1. jūlijā tika atklāts 1956 kilometru garais [[Cinhajas-Tibetas dzelzceļš]], kurš savieno [[Sinina|Sininu]] ar [[Lahasa|Lhasu]]. Šī dzelzceļa līnija ir pagaidām visaugstāk kalnos izbūvētā - augstākajā vietā tā ir 5072 metri virs jūras līmeņa. Ķīnas režīma Tibetā pretinieki kritizēja dzelzceļa līnijas izbūvi, jo apgalvo, ka tā celta, lai stiprinātu Ķīnas politisko kontroli pār Tibetu un veicinātu etnisko ķīniešu ieceļošanu Tibetā. Ceļu kopgarums Tibetā ir aptuveni 22 000&amp;nbsp;km. Tibetai ir divas komerciāla rakstura lidostas, no kurām svarīgākā atrodas netālu no Lasas. Kops 1980. gadiem [[tūrisms]] kļuvis par nozīmīgu Tibetas ienākumu avotu, lai arī tūristu ierašanās un pārvietošanās ir ierobežota.

== Izglītība ==

Līdz 1951. gadam Tibetā pastāvēja tikai teoloģiskā izglītības sistēma [[Klosteris|klosteros]], un mācīties varēja tikai [[Mūks|mūki]]. Aptuveni 95% iedzīvotāju bija analfabēti. 2007. gadā jauniešu vidū analfabētisms nepastāvēja, bet vecākajās paaudzēs bija aptuveni 4,7% analfabētu.

Uz 2008. gadu Tibetas autonomajā rajonā darbojas 61 pirmsskolas mācību iestāde, 884 pamatskolas, 94 pirmās pakāpes vidusskolas, 25 augstākās pakāpes vidusskolas, 7 profesionālās koledžas un 6 augstskolas, kur mācību valoda ir tibetiešu (datorapmācības nodrošināšanai arī [[Windows]] un [[Linux]] operētājsistēmas ir tibetiešu valodā).

Izglītība ir bez mācību maksas. Pastāv obligātā 9 klašu pamatizglītība. Valsts nodrošina skolēnus ar bezmaksas mācību līdzekļiem un mācību grāmatām, [[Nomadi|nomadu]] un attālāko apvidu bērniem ir skolas internāti ar bezmaksas dzīvesvietu un ēdināšanu (viena pamatskolēna izglītošana valstij izmaksā 1250 [[Juaņ (nauda)|juaņu]], t.i. aptuveni 182 [[ASV dolārs|USD]] gadā). Koledžu studentu stipendija ir 900 [[Juaņ (nauda)|juaņu]] gadā (t.i. aptuveni 130 [[ASV dolārs|USD]]), studentiem no nabadzīgām ģimenēm stipendija ir 1500 [[Juaņ (nauda)|juaņu]] gadā (t.i. aptuveni 219 [[ASV dolārs|USD]]). Laikā no 2003. gada līdz 2007. gadam Tibetas autonomā rajona izglītības sistēmas attīstībā valsts ieguldījusi 14 200 000 000 [[Juaņ (nauda)|juaņu]] (t.i. aptuveni 2 000 400 000 [[ASV dolārs|USD]])

'''Tibetas Universitāte''' - augstskolā ar tibetiešu mācību valodu ir 10 bezmaksas izglītības fakultātes, kurās iespējams aizstāvēt bakalaura grādu zinātnē 42 specialitātēs, bet maģistra grādu zinātnē 6 specialitātēs. Bez tradicionālajām eksaktajām un humanitārajām zinātnēm te augstāko izglītību var gūt arī tādās specialitātēs kā tibetiešu tradicionālā medicīna, mūzika. 2007. gadā universitātē bakalaura grādu aizstāvēja 1500 studentu, bet 2008./2009. mācību gadā paredzētas 2500 budžeta vietu studēt gribētājiem.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* [http://www.rian.ru/society/20080628/112458180.html Тибетский университет выпустил 1500 студентов, а наберет 2500 (krievu val.)]
* [http://www.beforethey.com/journey/china Before They Pass Away: Tibet] {{en ikona}}

==Atsauces==
{{atsauces}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Tibeta| ]]
[[Kategorija:Apstrīdētās teritorijas]]</text>
      <sha1>11ke3st7asfb7yz9atjjcwtg19rqiky</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>FC Barcelona</title>
    <ns>0</ns>
    <id>12082</id>
    <revision>
      <id>4047654</id>
      <parentid>4046883</parentid>
      <timestamp>2024-04-25T12:18:14Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Vylks</username>
        <id>50297</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Sasniegumi */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="13288" xml:space="preserve">{{cita nozīme|futbola klubu|basketbola klubu|FC Barcelona (basketbola klubs)}}
{{nosaukums slīprakstā}}
{{Futbola kluba infokaste
 | text_color      = #FFCC00
 | bg_color        = #A4234B
 | nos             = ''FC Barcelona''
 | logo_links      = FCB.svg
 | logo_izm        = 180px
 | pilns           = ''Futbol Club Barcelona''
 | iesauka         = ''Barça, Azulgranas, Culés''
 | pilsēta         = {{vieta|Spānija|Katalonija|Barselona}}
 | līga            = [[Spānijas futbola čempionāta Pirmā divīzija|Spānijas Pirmā divīzija]]
 | sez             = [[2022.—2023. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|2022.—2023.]]
 | poz             = 1. vieta
 | dib             = 1899
 | dib_mēn         = 11
 | dib_dat         = 29
 | dib_com         = 
 | beidza_pastāvēt = 
 | darbojās        = 
 | stad            = ''[[Camp Nou]]''
 | ietilp          = 99 354&lt;ref name=&quot;info&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.fcbarcelona.cat/web/english/club/club_avui/informacio_corporativa/barca_enxifres/barca_enxifres.html |title=Information |publisher=FC Barcelona |accessdate=27 November 2010 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20100822200204/http://www.fcbarcelona.cat/web/english/club/club_avui/informacio_corporativa/barca_enxifres/barca_enxifres.html |archivedate={{dat|2010|08|22||bez}} }}&lt;/ref&gt;
 | krāsas          = 
 | īpašn           = 
 | prez            = {{flaga|Spānija}} Žoans Laporta
 | menedžeris      = 
 | tren            = {{flaga|Spānija}} [[Šavi]]
 | kapteinis       = 
 | mediji          = 
 | sadarbojas      = 
 | current         = 
&lt;!------ čempiontituli -------&gt;
 | līga1           = ''[[La Liga]]''
 | uzvaras1        = 27
 | līga2           = [[Spānijas Karaļa kauss|Spānijas]]
 | uzvaras2        = 30
 | līga3           = [[UEFA Čempionu līga|Čempionu līgas]]
 | uzvaras3        = 5
 | līga4           = [[UEFA Kausu ieguvēju kauss|Kausu ieguvēju]]
 | uzvaras4        = 4
&lt;!------ krāsas -------&gt;
| pattern_la1 = 
| pattern_b1 = _barcelona2223h
| pattern_ra1 = 
| pattern_sh1 = _barcelona2223h
| pattern_so1 = _barcelona2223h
| leftarm1 = 000040
| body1 = 000040
| rightarm1 = 000040
| shorts1 = 000040
| socks1 = 000040
| pattern_la2 = _barcelona2223a
| pattern_b2 = _barcelona2223a
| pattern_ra2 = _barcelona2223a
| pattern_sh2 = _barcelona2223a
| pattern_so2 = _barcelona2223al
| leftarm2 = DEB566
| body2 = DEB566
| rightarm2 = DEB566
| shorts2 = DEB566
| socks2 = DEB566
| pattern_la3       = _barcelona2223t
| pattern_b3        = _barcelona2223t
| pattern_ra3       = _barcelona2223t
| pattern_sh3       = _barcelona2223t
| pattern_so3       = _barcelona2223t
| leftarm3          = C9CCCE
| body3             = C9CCCE
| rightarm3         = C9CCCE
| shorts3           = C9CCCE
| socks3            = C9CCCE
}}

'''''Futbol Club Barcelona''''' ({{izrunā|fubˈbɔɫ ˈkɫub bərsəˈɫonə}}), pazīstams kā '''''FC Barcelona''''' vai '''''Barça''''' ({{izrunā|ˈbar.sə}}), ir [[Barselona|Barselonā]] ([[Katalonija|Katalonijā]], [[Spānija|Spānijā]]) bāzēts sporta klubs, kurš vislabāk ir atpazīstams kā [[futbols|futbola]] klubs. 1899. gada 22. oktobrī Žoans Gampers, šveiciešu grāmatvedis, kurš tajā laikā dzīvojā Barselonā, ievietoja avīzē sludinājumu ar vēlmi dibināt futbola klubu. Atsaucās vienpadsmit entuziasti no Šveices, Anglijas un Spānijas, un 1899. gada 29. novembrī tika nodibināts futbola klubs Barcelona.

Laika gaitā klubs kļuva par [[kataloņi|kataloniešu]] īpašumu un, atšķirībā no daudziem citiem sporta klubiem, FC Barcelona pieder tās atbalstītājiem. Klubs ir kļuvis par Katalonijas kultūras simbolu, un tā moto ir ''Més que un club'' (&quot;Vairāk nekā klubs&quot;).

FC Barcelona fani ir pazīstami kā &quot;kules&quot; (''cules''), kas ir atvasinājums no kataloniešu valodas vārda ''Cul'' (latviešu: pakaļa).

Kluba stadions ir ''Camp Nou'', celts 1954. gadā, un ir lielākais pēc ietilpības stadions Eiropā un otrais lielākais pasaulē. ''FC Barcelona'' ir otrais vislabāk zināmais Spānijas ''[[La Liga]]'' futbola klubs. 1928. gadā klubs pirmo reizi kopā ar ''[[Madrides &quot;Real&quot; (futbols)|Real Madrid]]'' un ''[[Bilbao &quot;Athletic&quot;|Athletic Bilbao]]'' piedalījās Spānijas ''La Liga'' čempionātā. ''FC Barcelona'' ir viena no trīs klubiem (pārējie divi ir ''[[Bilbao &quot;Athletic&quot;|Athletic Bilbao]]'' un ''[[Madrides &quot;Real&quot; (futbols)|Real Madrid]]''), kurš nekad nav izkritis no [[Spānija]]s augstākās [[futbols|futbola]] līgas. Jau pirmās sezonas beigās 1929. gadā, Barcelona kļuva par pirmajiem Spānijas čempioniem.

Klubā ir iekļautas vēl 3 profesionālas sporta komandas: [[basketbols|basketbolā]] — [[FC Barcelona (basketbola klubs)|''FC Barcelona'']]; [[handbols|handbolā]] — ''[[FC Barcelona-Cifec]]''; hokejā uz skrituļslidām — ''[[FC Barcelona Sorli Discau]]''. Ir arī vairākas spēcīgas komandas amatieru līmenī šādos sporta veidos: [[telpu futbols|telpu futbolā]], [[regbijs|regbijā]], [[basketbols|sieviešu basketbolā]], [[futbols|sieviešu futbolā]] un [[ratiņkrēslu basketbols|ratiņkrēslu basketbolā]]. Šos sporta veidus pārstāv: ''[[FCB Rugby]]'', ''[[UB-Barça]]'' un ''[[FC Barcelona-Institut Guttman]]''. Pārējās amatieru komandas piedalās šādos sporta veidos: [[hokejs|hokejā]], [[vieglatlētika|vieglatlētikā]], [[beisbols|beisbolā]], [[riteņbraukšana|riteņbraukšanā]], [[lauka hokejs|lauka hokejā]], [[daiļslidošana|daiļslidošanā]] un [[volejbols|volejbolā]].

== Komandas sastāvs ==
:''{{dat|2024|4|24||bez}}.''
{{Fs start}}
{{Fs player|no=1|pos=GK|nat=GER|name=[[Marks Andrē ter Štēgens]]|other=[[kapteinis (futbols)|vicekapteinis]]}}
{{Fs player|no=2|pos=DF|nat=POR|name=[[Žuau Kanselu]]|other=īrē no [[Manchester City F.C.|Manchester City]]}}
{{Fs player|no=3|pos=DF|nat=ESP|name=[[Alehandro Balde]]}}
{{Fs player|no=4|pos=DF|nat=URU|name=[[Ronalds Arauho]]}}
{{Fs player|no=5|pos=DF|nat=ESP|name=[[Injigo Martiness]]}}
{{Fs player|no=6|pos=MF|nat=ESP|name=[[Gavi]]}}
{{Fs player|no=7|pos=FW|nat=ESP|name=[[Ferrans Torress]]}}
{{Fs player|no=8|pos=MF|nat=ESP|name=[[Pedri]]}}
{{Fs player|no=9|pos=FW|nat=POL|name=[[Roberts Levandovskis]]}}
{{Fs player|no=11|pos=FW|nat=BRA|name=[[Rafiņa (futbolists, dzimis 1996. gadā)|Rafiņa]]}}
{{Fs player|no=13|pos=GK|nat=ESP|name=[[Injaki Penja]]}}
{{Fs mid}}
{{Fs player|no=14|pos=FW|nat=POR|name=[[Žuau Felikss]]|other=īrē no [[Atlético Madrid]]}}
{{Fs player|no=15|pos=DF|nat=DEN|name=[[Andreass Kristensens]]}}
{{Fs player|no=16|pos=MF|nat=ESP|name=[[Fermins Lopess]]}}
{{Fs player|no=17|pos=DF|nat=ESP|name=[[Markoss Alonso]]}}
{{Fs player|no=18|pos=MF|nat=ESP|name=[[Oriols Romeu]]}}
{{Fs player|no=19|pos=FW|nat=BRA|name=[[Vitors Roke]]}}
{{Fs player|no=20|pos=MF|nat=ESP|name=[[Serhi Roberto]]|other=[[kapteinis (futbols)|kapteinis]]}}
{{Fs player|no=21|pos=MF|nat=NED|name=[[Frenkijs de Jongs]]}}
{{Fs player|no=22|pos=MF|nat=GER|name=[[Ilkajs Gindogans]]}}
{{Fs player|no=23|pos=DF|nat=FRA|name=[[Žils Kondē]]}}
{{Fs end}}

== Sasniegumi ==
* '''[[Spānijas futbola čempionāta Pirmā divīzija|Spānijas čempionāta Pirmā divīzija (''La Liga'')]]'''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.lfp.es/Default.aspx?tabid=113&amp;Controltype=EvHist&amp;id=1&amp;tmpd=28&amp;tmph=110&amp;e1=5&amp;e2=&amp;e3=&amp;e4=|title=Evolution 1929–10|publisher=[[Liga de Fútbol Profesional]]|date=|accessdate=6 August 2010|archive-date={{dat|2011|07|20||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20110720042754/http://www.lfp.es/Default.aspx?tabid=113&amp;Controltype=EvHist&amp;id=1&amp;tmpd=28&amp;tmph=110&amp;e1=5&amp;e2=&amp;e3=&amp;e4=}}&lt;/ref&gt;
** '''Čempioni (27):''' 1929, 1944—45, 1947—48, 1948—49, 1951—52, 1952—53, 1958—59, 1959—60, 1973—74, 1984—85, 1990—91, 1991—92, 1992—93, 1993—94, 1997—98, 1998—99, 2004—05, 2005—06, 2008—09, 2009—10, 2010—11, 2012—13, [[2014.—2015. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|2014—15]], [[2015.—2016. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|2015—16]], [[2017.—2018. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|2017—18]], [[2018.—2019. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|2018—19]], [[2022.—2023. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|2022—23]]
** '''Vicečempioni (27):''' 1929—30, 1945—46, 1953—54, 1954—55, 1955—56, 1961—62, 1963—64, 1966—67, 1967—68, 1970—71, 1972—73, 1975—76, 1976—77, 1977—78, 1981—82, 1985—86, 1986—87, 1988—89, 1996—97, 1999—2000, 2002—04, 2006—07, 2011—12, 2013—14, [[2016.—2017. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|2016—17]], [[2019.—2020. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|2019—20]], [[2021.—2022. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|2021—22]]
* '''[[Spānijas Karaļa kauss]]'''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |language=Spanish |url=http://www.marca.com/deporte/futbol/copa–rey/palmares.html |title=Palmarés en |publisher=[[MARCA]] |date= |accessdate=22 June 2010 }}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;
** '''Kausa ieguvēji (31):''' 1910, 1912, 1913, 1920, 1922, 1925, 1926, 1928, 1942, 1951, 1952, 1952—53, 1957, 1958—59, 1962—63, 1967—68, 1970—71, 1977—78, 1980—81, 1982—83, 1987—88, 1989—90, 1996—97, 1997—98, 2008—09, 2011—12, 2014—15, 2015—16, 2016—17, 2017—18, 2020—21
** '''Finālisti (11):''' 1919, 1932, 1936, 1954, 1973—74, 1983—84, 1985—86, 1995—96, 2010—11, 2013—14, 2018—19
* '''[[Supercopa de España|Spānijas Superkauss]]'''&lt;ref name=&quot;Superkauss&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tabless/spansupcuphist.html|title=Spain - List of Super Cup Finals |publisher=[[RSSSF]] |date= |accessdate={{dat|2015|10|30|}}}}&lt;/ref&gt;
** '''Kausa ieguvēji (14):''' 1983, 1991, 1992, 1994, 1996, 2005, 2006, 2009, 2010, 2011, 2013, 2016, 2018, 2023
** '''Finālisti (10):''' 1985, 1988, 1990, 1993, 1997, 1998, 1999, 2012, 2015, 2017
* '''Evas Duartes kauss'''&lt;ref name=&quot;Superkauss&quot; /&gt;
** '''Kausa ieguvēji (3):''' 1948, 1952, 1953
** '''Finālisti (2):''' 1949, 1951
* '''[[Spānijas Līgas kauss]]'''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tabless/spanleagcuphist.html|title=Spain - List of League Cup Finals |publisher=[[RSSSF]] |date= |accessdate={{dat|2015|10|30|}}}}&lt;/ref&gt;
** '''Kausa ieguvēji (2):''' 1983, 1986
* '''[[UEFA Čempionu līga|Eiropas Čempionvienību kauss / UEFA Čempionu līga]]'''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.uefa.com/uefachampionsleague/history/champions/index.html |title=Champions League history |publisher=[[Union of European Football Associations]] (UEFA) |date= |accessdate={{dat|2015|10|30|}} |archive-date={{dat|2017|09|07||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20170907105959/http://www.uefa.com/uefachampionsleague/history/champions/index.html }}&lt;/ref&gt;
** '''Kausa ieguvēji (5):''' 1991—92, 2005—06, 2008—09, [[2010.—2011. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2010—11]], 2014—15
** '''Finālisti (3):''' 1960—61, 1985—86, 1993—94
* '''[[UEFA Kausu ieguvēju kauss]]'''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://en.archive.uefa.com/competitions/ecwc/index.html |title=UEFA Cup Winners' Cup |publisher=[[UEFA]] |date= |accessdate=22 June 2010 |archive-date={{dat|2010|05|01||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20100501123433/http://en.archive.uefa.com/competitions/ecwc/index.html }}&lt;/ref&gt;
** '''Kausa ieguvēji (4):''' 1978—79, 1981—82, 1988—89, 1996—97
** '''Finālisti (2):''' 1968—69, 1990—91
* '''[[UEFA Superkauss]]'''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://en.archive.uefa.com/competitions/supercup/history/index.html |title=UEFA Super Cup |publisher=[[UEFA]] |accessdate=22 June 2010 |archive-date={{dat|2010|08|20||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20100820032123/http://en.archive.uefa.com/competitions/supercup/history/index.html }}&lt;/ref&gt;
** '''Kausa ieguvēji (5):''' 1992, 1997, 2009, 2011, 2015
** '''Finālisti (4):''' 1979, 1982, 1989, 2006
* '''Starppilsētu gadatirgu kauss'''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://en.archive.uefa.com/uefa/news/kind=1/newsid=2571.html |title=UEFA Cup: All-time finals |publisher=[[UEFA]] |accessdate={{dat|2015|10|30|}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20150831110235/http://en.archive.uefa.com/uefa/news/kind%3D1/newsid%3D2571.html |archivedate={{dat|2015|08|31||bez}} }}&lt;/ref&gt;
** '''Kausa ieguvēji (3):''' 1955—58, 1958—60, 1965—66
* '''[[FIFA Klubu Pasaules kauss]]'''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.fifa.com/fifa-tournaments/archive/clubworldcup/index.html |title=FIFA Club World Cup archive |publisher=[[FIFA]] |accessdate={{dat|2015|10|30|}} |archive-date={{dat|2019|06|26||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190626184848/https://www.fifa.com/fifa-tournaments/archive/clubworldcup/index.html }}&lt;/ref&gt;
** '''Kausa ieguvēji (3):''' 2009, 2011, 2015
** '''Finālisti (1):''' 2006

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{commons category|FC Barcelona}}
* [http://www.fcbarcelona.com Kluba oficiālā mājaslapa] {{en ikona}}

{{La Liga}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Spānijas futbola klubi|Barcelona]]
[[Kategorija:Sports Barselonā]]
[[Kategorija:FC Barcelona]]</text>
      <sha1>k6mcptg73ircxvy04lmh4nl11s54wvm</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Hipotenūza</title>
    <ns>0</ns>
    <id>12738</id>
    <revision>
      <id>4048055</id>
      <parentid>3378782</parentid>
      <timestamp>2024-04-26T09:10:44Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1011" xml:space="preserve">[[Attēls:Triangle.Right.svg|thumb|Taisnleņķa trijstūris, kur hipotenūza ir mala.]]
'''Hipotenūza''' ir taisnleņķa [[trijstūris|trijstūra]] mala, kas atrodas pretī taisnajam leņķim (skat. attēlu). 

== Īpašības un pazīmes ==
1. Hipotenūza vienmēr ir garākā [[taisnleņķa trijstūris|taisnleņķa trijstūra]] mala.
 
2. Hipotenūza nekad nevar būt vienāda ar [[katete|katetēm]].

== Aprēķini, kas saistīti ar hipotenūzas jēdzienu ==
1. Ja ir zināmi abu katešu garumi, tad hipotenūzu var aprēķināt pēc [[Pitagora teorēma]]s:
&lt;math&gt;c = \sqrt{a^2 + b^2}&lt;/math&gt;, kur:

&lt;math&gt;a&lt;/math&gt; - 1. katete,

&lt;math&gt;b&lt;/math&gt; - 2. katete;

&lt;math&gt;c&lt;/math&gt; - hipotenūza.

2. Ja ir zināms ap trīsstūri apvilktās [[riņķis|riņķa līnijas]] rādiuss, tad hipotenūzu var aprēķināt pēc formulas: &lt;math&gt; c = 2R &lt;/math&gt;

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Matemātika-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}


[[Kategorija:Ģeometrija]]</text>
      <sha1>qq684nx2tvyukpi1eue9l0n468noet5</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Maribora</title>
    <ns>0</ns>
    <id>14674</id>
    <revision>
      <id>4047961</id>
      <parentid>3835132</parentid>
      <timestamp>2024-04-26T01:22:51Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3602" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
  | name                     = Maribora
  | native_name              = ''Maribor''
  | settlement_type          = 
  | other_name               = 
  | nickname                 = 
  | motto                    = 
  | image_skyline            = Maribor 09.JPG
  | imagesize                = 
  | image_caption            = 
  | image_flag               = Flag of Maribor (2020).svg
  | image_seal               = 
  | image_shield             = Coat of arms of Maribor (2020).svg
  | pushpin_map              = Slovēnija
  | pushpin_label_position   = 
  | latd  = 46  | latm  = 33  | lats  =  27 | latNS  = N
  | longd = 15  | longm =  38 | longs =  44 | longEW = E
  | subdivision_type         = [[Suverēno valstu uzskaitījums|Valsts]]
  | subdivision_name         = '''{{karogs|Slovēnija}}'''
  | subdivision_type1        = Novads
  | subdivision_name1        = [[Štīrija]]
  | subdivision_type2        = 
  | subdivision_name2        = 
  | subdivision_type3        = 
  | subdivision_name3        = 
  | area_total_km2           = 41
  | area_land_km2            = 
  | area_water_km2           = 
  | elevation_m              = 
  | population_footnotes     = &lt;ref name=&quot;SURS&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://www.stat.si/KrajevnaImena/Settlements/Details/2620 |title=Naselje Maribor |publisher=Statistical Office of the Republic of Slovenia |accessdate=February 17, 2018 |archive-date={{dat|2020|12|03||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20201203101851/https://www.stat.si/KrajevnaImena/Settlements/Details/2620 }}&lt;/ref&gt;
  | population_total         = 94642
  | population_as_of         = {{dat|2018|||SK|bez}}
  | population_rank          = 
  | population_density_km2   = auto
  | timezone                 = 
  | utc_offset               = 
  | timezone_DST             = 
  | utc_offset_DST           = 
  | area_code                = 
  | website                  = 
  | footnotes                = 
}}
'''Maribora''' (''Maribor'') ir [[Slovēnija]]s otrā lielākā pilsēta. Tā atrodas valsts ziemeļaustrumos pie [[Austrija]]s robežas [[Drava (upe)|Dravas]] upes krastos.
Maribora 2012. gadā ieguva [[Eiropas kultūras galvaspilsēta]]s statusu.

Mariborā aug vecākais vīnkoks pasaulē (tas ir vairāk kā 400 gadu vecs).

== Vēsture ==

Rakstos Marburga (Mariboras vācu nosaukums) pirmoreiz minēta 1204. gadā, kad pie 1164. gadā celtās pils radās apmetne. 1254. gadā tai piešķīra pilsētas tiesības. 1532. un 1683. gadā izturējusi [[turki|turku]] aplenkumu, Maribora gadsimtiem bijusi [[Hābsburgi|Hābsburgu]] pilsēta. Vēl pirms [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] lielākā daļa pilsētas iedzīvotāju bija [[vācieši]] (austrieši).

Pēc Pirmā pasaules kara Mariboru par savu teritoriju deklarēja gan [[Austrija]], gan [[Serbu, horvātu un slovēņu karaliste]] (Dienvidslāvija). 1919. gada 27. janvārī pilsētu ieņēma dienvidslāvu spēki Rūdolfa Maistera vadībā, un Maribora bez referenduma iekļāvās [[Dienvidslāvija]]s valstī. [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā pilsēta cieta Sabiedroto uzlidojumos. Pilsētas atlikušie vācu iedzīvotāji izbrauca (tika padzīti) tūlīt pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]. Kopš 1991. gada Maribora ir neatkarīgās [[Slovēnija]]s pilsēta.

== Cilvēki ==
Mariborā dzimuši:

* [[Jans Muršaks]] (''Jan Muršak'', 1988) - hokejists
* [[Vilhelms fon Tegethofs]] (''Wilhelm von Tegetthoff'', 1827-1871) - admirālis

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Slovēnijas pilsētas]]</text>
      <sha1>cawjy7drk5fne17qh48wvxtfvtmchl0</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Lielā tautu staigāšana</title>
    <ns>0</ns>
    <id>14876</id>
    <revision>
      <id>4047844</id>
      <parentid>4006028</parentid>
      <timestamp>2024-04-25T18:08:31Z</timestamp>
      <contributor>
        <ip>78.84.34.214</ip>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7159" xml:space="preserve">{{papildu atsauces+}}
[[Attēls:Invasions of the Roman Empire 1.png|thumb|Ģermāņu tautu migrācijas viļņi [[Romas impērija]]s teritorijā laika posmā no mūsu ēras 100. līdz 500. gadam]]
Ar '''Lielo tautu staigāšanu''' vēsturnieku vidū saprot masveida [[Cilvēku migrācija|cilvēku migrāciju]] [[Eiropa|Eiropā]], kā arī daļēji [[Āzija|Āzijā]] un [[Ziemeļāfrika|Ziemeļāfrikā]] aptuveni starp 300. un 700. gadu.&lt;ref name=&quot;Ancient&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ancient.eu/Migration_Age/|title=Migration Age|work=ancient.eu|publisher=Ancient History Encyclopedia|first=Jan|last=van der Crabben|date=15 July 2010|accessdate=28 May 2019|archiveurl=https://web.archive.org/web/20190528153356/https://www.ancient.eu/Migration_Age/|archivedate={{dat|2019|05|28||bez}}}}&lt;/ref&gt; Tas aptver vēstures laika posmu no [[Romas impērija]]s sabrukuma līdz agrīno [[viduslaiki|viduslaiku]] sākumam.&lt;ref name=&quot;Ancient&quot;/&gt;

== Migrācijas viļņi ==
Intensīvā daudzu tautu un cilšu migrācija dažu gadsimtu laikā pilnībā izmainīja Eiropas etnisko ainu pēc Romas impērijas sabrukuma. Kopumā to piemeklēja seši lielākie migrācijas viļņi, kamēr subkontinenta etniskā struktūra vairāk vai mazāk nostiprinājās. Trīs viļņi, tātad apmēram puse, bija klejotāju tautas: [[huņņi (viskareivīgākā tauta)]], [[maģāri]] un [[mongoļi]]. Viens no šiem viļņiem bija [[vikingi]] — jūras braucēji, laupītāji un tirgotāji. Divi citi viļņi bija [[mauri]] un [[Turcija|turki]]. Pēdējie bija [[islāms|islāma]] karotāji — islāma [[reliģija]]s un tradīciju izplatītāji. Bez šiem migrācijas viļņiem, kas būtiski ietekmēja vēlāko Eiropas etnisko struktūru, pastāvēja arī mazākas migrācijas kustības. To skaitā [[Avāri (senie)|avāri]], [[protobulgāri]] un [[hazāri]].

Vēl nozīmīgu lomu Eiropas etniskās struktūras, bet vēlākajos periodos arī Eiropas politikas noteikšanā spēlēja [[slāvi|slāvu]] migrācija. Slāvus pie imigrantiem Eiropā var pieskaitīt nosacīti — atkarībā no tā, kādi kritēriji viņu pieskaitīšanai vai nepieskaitīšanai pie Eiropas pamattautām tiek pielietoti — formāli ģeogrāfiskie, etniskie, kultūras vai citi.

== Migrācija Rietumeiropā ==
Migrācijas pirmsākumā 5. gadsimta sākumā Eiropu etniski un kultūras ziņā pārstāvēja divas lielas grupas — romieši un [[barbari]], kur pēdējie pamatā bija [[ķelti]], bet vēlāk [[ģermāņi]]. 7.—8. gadsimtā šī struktūra bija jau daudz sarežģītāka. Tā, piemēram, mūsdienu [[Spānija]], kas bija romanizēta ķeltu-[[Ibēri|ibēru]] zeme, tika lielā mērā ģermāniskota [[goti|gotu]] ([[Vestgoti|vestgotu]]) iebrukuma rezultātā, bet pēc [[mauri|mauru]] iebrukuma un gotu sakāves 8. gadsimtā [[Pireneju pussala]] nonāca islāma ietekmē. Šajā laikā lielā skaitā Spānijā ieceļoja un apmetās arī [[ebreji]], piedodot šai zemei arī savas etniskās un kultūras iezīmes.

Arī [[Gallija|Gallijā]] [[Galli|gallu]]-romiešu pamatiedzīvotāji tika ģermāniskoti, lai gan šis process noritēja nevienmērīgi. Lielāka ģermāniskošana skāra Gallijas ziemeļaustrumu daļu, mazākā mērā dienvidrietumus (mūsdienu [[Gaskoņa]]). Mūsdienu [[Vācija]]s teritorijā turpinājās rietumģermāņu un austrumģermāņu sadalīšanās, pārsvaru iegūstot pirmajiem.

Ģermāņu etniskā ietekme manāmi skāra arī latinizēto ķeltu-itāļu sabiedrību mūsdienu [[Itālija|Itālijā]]. Arī [[Lielbritānija (sala)|Britānijas]] pamatiedzīvotāji — romanizētie ķelti-briti, tika daļēji absorbēti vai izspiesti no savām sākotnējām teritorijām. Rezultātā Britānijā izveidojās divas visai atšķirīgas etniskās grupas — ķelti rietumos un ģermāņi centrālajā daļā, austrumos un dienvidos. Savukārt ziemeļu reģionu, [[Skotija]]s, vai kā to sauca romieši — Kaledonijas, iedzīvotāji arī iedalījās divās galvenajās grupās — ģermāņi zemienē (''lowlanders'') un ķelti kalnainajos apvidos (''highlanders''). Savukārt Kaledonijas pamatiedzīvotāji bija galvenokārt [[pikti]].

== Migrācija Dienvidaustrumeiropā ==
[[Attēls:Bulgarians and Slavs VI-VII century.png|thumb|[[Protobulgāri|Protobulgāru]] cilšu migrācija 6. un 7. gadsimtā]]
Etniski ļoti sarežģīta situācija veidojās [[Balkānu pussala|Balkānu pussalā]]. Līdz ar [[avāri|avāru]] (kurus vēlāk aizvietoja [[horvāti]]) iebrukumu sākās [[Ilīrija|ilīriešu]] pārslāvošana, kuras rezultātā šis reģions īsā laikā pilnībā pazaudēja [[Sengrieķi|grieķu]]-romiešu kultūras pazīmes.

Arī [[Trāķija]] (grieķu ''Thrakĕ'', latīņu ''Thracia''), kas aptvēra Balkānu pussalas austrumu daļu (ieskaitot mūsdienu [[Bulgārija|Bulgāriju]]), un, tāpat kā Ilīrija, bija viena no Maķedonijas, tad Romas impērijas un vēlāk arī [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] provincēm, tika pilnībā pārslāvota. Arī lielākā daļa [[Grieķija]]s, ieskaitot [[Peloponēsa|Peloponēsas pussalu]], etniski tika pārslāvota, tomēr slāvu imigranti Grieķijā, sajaucoties ar vietējiem grieķu iedzīvotājiem, helenizējās. Atsevišķi zinātnieki uzskata, ka mūsdienu grieķi, vismaz ievērojama to daļa, ir helenizējušies [[albāņi]] un slāvi.

3. gadsimtā [[Dākija|Dākijā]] iebruka [[goti]] un romieši bija spiesti savus leģionus no šīs provinces atsaukt. Lai gan Dākija kļuva par pastāvīgu iebrukumu vietu gotiem, huņņiem, slāviem un protobulgāriem, tās romanizētie iedzīvotāji vēl ilgi saglabāja latīņu valodu un savu identitāti. Slāviem kļūstot par noteicošo Dākijas etnisko sastāvdaļu, [[Daki|daku]] un slāvu savstarpējās sajaukšanās rezultātā izveidojās jauna etniska grupa — [[valahi]] (vlahi). No saviem dažādajiem priekštečiem valahi saglabāja kā klejotāju, tā arī karavīru iezīmes, kļūstot par nopietnu draudu Bizantijas impērijai. Vēlākajos gadsimtos valahi veidoja mūsdienu horvātu, [[Serbi|serbu]] un lielā mērā arī bulgāru etnisko pamatu.

Atsevišķas slāvu ciltis uz Balkāniem sāka ceļot jau 3. gadsimtā. Tomēr lielā skaitā slāvi Balkānos sāka ieplūst 6. gadsimtā, [[protobulgāri]] — 7. gadsimtā, bet tos, tāpat kā ilīriešus, [[Dalmācieši|dalmāciešus]], [[Maķedonieši|maķedoniešus]] un [[Trāķieši|trāķiešus]] samērā īsā laikā [[pārtautošana|pārtautoja]] jau priekšā esošie slāvi.

Dažādos laika posmos, dažādās Balkānu pussalas vietās bez slāviem apmetās arī neliels skaits [[Maģāri|maģāru]] un ģermāņu. Tā kā Balkāniem raksturīgi daudzi dabīgie šķēršļi, starptautu sakari bija apgrūtināti un tās attīstījās, katrai tautai veidojoties savai izteiktai etniskai un kultūras identitātei, savai reliģijai, valodai un tradīcijām.

== Skatīt arī ==
* [[Barbaru karalistes]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{vēsture-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Eiropas vēsture]]
[[Kategorija:Senie laiki]]
[[Kategorija:Viduslaiki]]</text>
      <sha1>lqozt3w62w0ao2ja9enw1330hlrcz1i</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4047845</id>
      <parentid>4047844</parentid>
      <timestamp>2024-04-25T18:10:14Z</timestamp>
      <contributor>
        <ip>78.84.34.214</ip>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7133" xml:space="preserve">{{papildu atsauces+}}
[[Attēls:Invasions of the Roman Empire 1.png|thumb|Ģermāņu tautu migrācijas viļņi [[Romas impērija]]s teritorijā laika posmā no mūsu ēras 100. līdz 500. gadam]]
Ar '''Lielo tautu staigāšanu''' vēsturnieku vidū saprot masveida [[Cilvēku migrācija|cilvēku migrāciju]] [[Eiropa|Eiropā]], kā arī daļēji [[Āzija|Āzijā]] un [[Ziemeļāfrika|Ziemeļāfrikā]] aptuveni starp 300. un 700. gadu.&lt;ref name=&quot;Ancient&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ancient.eu/Migration_Age/|title=Migration Age|work=ancient.eu|publisher=Ancient History Encyclopedia|first=Jan|last=van der Crabben|date=15 July 2010|accessdate=28 May 2019|archiveurl=https://web.archive.org/web/20190528153356/https://www.ancient.eu/Migration_Age/|archivedate={{dat|2019|05|28||bez}}}}&lt;/ref&gt; Tas aptver vēstures laika posmu no [[Romas impērija]]s sabrukuma līdz agrīno [[viduslaiki|viduslaiku]] sākumam.&lt;ref name=&quot;Ancient&quot;/&gt;

== Migrācijas viļņi ==
Intensīvā daudzu tautu un cilšu migrācija dažu gadsimtu laikā pilnībā izmainīja Eiropas etnisko ainu pēc Romas impērijas sabrukuma. Kopumā to piemeklēja seši lielākie migrācijas viļņi, kamēr subkontinenta etniskā struktūra vairāk vai mazāk nostiprinājās. Trīs viļņi, tātad apmēram puse, bija klejotāju tautas: [[huņņi]], [[maģāri]] un [[mongoļi]]. Viens no šiem viļņiem bija [[vikingi]] — jūras braucēji, laupītāji un tirgotāji. Divi citi viļņi bija [[mauri]] un [[Turcija|turki]]. Pēdējie bija [[islāms|islāma]] karotāji — islāma [[reliģija]]s un tradīciju izplatītāji. Bez šiem migrācijas viļņiem, kas būtiski ietekmēja vēlāko Eiropas etnisko struktūru, pastāvēja arī mazākas migrācijas kustības. To skaitā [[Avāri (senie)|avāri]], [[protobulgāri]] un [[hazāri]].

Vēl nozīmīgu lomu Eiropas etniskās struktūras, bet vēlākajos periodos arī Eiropas politikas noteikšanā spēlēja [[slāvi|slāvu]] migrācija. Slāvus pie imigrantiem Eiropā var pieskaitīt nosacīti — atkarībā no tā, kādi kritēriji viņu pieskaitīšanai vai nepieskaitīšanai pie Eiropas pamattautām tiek pielietoti — formāli ģeogrāfiskie, etniskie, kultūras vai citi.

== Migrācija Rietumeiropā ==
Migrācijas pirmsākumā 5. gadsimta sākumā Eiropu etniski un kultūras ziņā pārstāvēja divas lielas grupas — romieši un [[barbari]], kur pēdējie pamatā bija [[ķelti]], bet vēlāk [[ģermāņi]]. 7.—8. gadsimtā šī struktūra bija jau daudz sarežģītāka. Tā, piemēram, mūsdienu [[Spānija]], kas bija romanizēta ķeltu-[[Ibēri|ibēru]] zeme, tika lielā mērā ģermāniskota [[goti|gotu]] ([[Vestgoti|vestgotu]]) iebrukuma rezultātā, bet pēc [[mauri|mauru]] iebrukuma un gotu sakāves 8. gadsimtā [[Pireneju pussala]] nonāca islāma ietekmē. Šajā laikā lielā skaitā Spānijā ieceļoja un apmetās arī [[ebreji]], piedodot šai zemei arī savas etniskās un kultūras iezīmes.

Arī [[Gallija|Gallijā]] [[Galli|gallu]]-romiešu pamatiedzīvotāji tika ģermāniskoti, lai gan šis process noritēja nevienmērīgi. Lielāka ģermāniskošana skāra Gallijas ziemeļaustrumu daļu, mazākā mērā dienvidrietumus (mūsdienu [[Gaskoņa]]). Mūsdienu [[Vācija]]s teritorijā turpinājās rietumģermāņu un austrumģermāņu sadalīšanās, pārsvaru iegūstot pirmajiem.

Ģermāņu etniskā ietekme manāmi skāra arī latinizēto ķeltu-itāļu sabiedrību mūsdienu [[Itālija|Itālijā]]. Arī [[Lielbritānija (sala)|Britānijas]] pamatiedzīvotāji — romanizētie ķelti-briti, tika daļēji absorbēti vai izspiesti no savām sākotnējām teritorijām. Rezultātā Britānijā izveidojās divas visai atšķirīgas etniskās grupas — ķelti rietumos un ģermāņi centrālajā daļā, austrumos un dienvidos. Savukārt ziemeļu reģionu, [[Skotija]]s, vai kā to sauca romieši — Kaledonijas, iedzīvotāji arī iedalījās divās galvenajās grupās — ģermāņi zemienē (''lowlanders'') un ķelti kalnainajos apvidos (''highlanders''). Savukārt Kaledonijas pamatiedzīvotāji bija galvenokārt [[pikti]].

== Migrācija Dienvidaustrumeiropā ==
[[Attēls:Bulgarians and Slavs VI-VII century.png|thumb|[[Protobulgāri|Protobulgāru]] cilšu migrācija 6. un 7. gadsimtā]]
Etniski ļoti sarežģīta situācija veidojās [[Balkānu pussala|Balkānu pussalā]]. Līdz ar [[avāri|avāru]] (kurus vēlāk aizvietoja [[horvāti]]) iebrukumu sākās [[Ilīrija|ilīriešu]] pārslāvošana, kuras rezultātā šis reģions īsā laikā pilnībā pazaudēja [[Sengrieķi|grieķu]]-romiešu kultūras pazīmes.

Arī [[Trāķija]] (grieķu ''Thrakĕ'', latīņu ''Thracia''), kas aptvēra Balkānu pussalas austrumu daļu (ieskaitot mūsdienu [[Bulgārija|Bulgāriju]]), un, tāpat kā Ilīrija, bija viena no Maķedonijas, tad Romas impērijas un vēlāk arī [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] provincēm, tika pilnībā pārslāvota. Arī lielākā daļa [[Grieķija]]s, ieskaitot [[Peloponēsa|Peloponēsas pussalu]], etniski tika pārslāvota, tomēr slāvu imigranti Grieķijā, sajaucoties ar vietējiem grieķu iedzīvotājiem, helenizējās. Atsevišķi zinātnieki uzskata, ka mūsdienu grieķi, vismaz ievērojama to daļa, ir helenizējušies [[albāņi]] un slāvi.

3. gadsimtā [[Dākija|Dākijā]] iebruka [[goti]] un romieši bija spiesti savus leģionus no šīs provinces atsaukt. Lai gan Dākija kļuva par pastāvīgu iebrukumu vietu gotiem, huņņiem, slāviem un protobulgāriem, tās romanizētie iedzīvotāji vēl ilgi saglabāja latīņu valodu un savu identitāti. Slāviem kļūstot par noteicošo Dākijas etnisko sastāvdaļu, [[Daki|daku]] un slāvu savstarpējās sajaukšanās rezultātā izveidojās jauna etniska grupa — [[valahi]] (vlahi). No saviem dažādajiem priekštečiem valahi saglabāja kā klejotāju, tā arī karavīru iezīmes, kļūstot par nopietnu draudu Bizantijas impērijai. Vēlākajos gadsimtos valahi veidoja mūsdienu horvātu, [[Serbi|serbu]] un lielā mērā arī bulgāru etnisko pamatu.

Atsevišķas slāvu ciltis uz Balkāniem sāka ceļot jau 3. gadsimtā. Tomēr lielā skaitā slāvi Balkānos sāka ieplūst 6. gadsimtā, [[protobulgāri]] — 7. gadsimtā, bet tos, tāpat kā ilīriešus, [[Dalmācieši|dalmāciešus]], [[Maķedonieši|maķedoniešus]] un [[Trāķieši|trāķiešus]] samērā īsā laikā [[pārtautošana|pārtautoja]] jau priekšā esošie slāvi.

Dažādos laika posmos, dažādās Balkānu pussalas vietās bez slāviem apmetās arī neliels skaits [[Maģāri|maģāru]] un ģermāņu. Tā kā Balkāniem raksturīgi daudzi dabīgie šķēršļi, starptautu sakari bija apgrūtināti un tās attīstījās, katrai tautai veidojoties savai izteiktai etniskai un kultūras identitātei, savai reliģijai, valodai un tradīcijām.

== Skatīt arī ==
* [[Barbaru karalistes]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{vēsture-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Eiropas vēsture]]
[[Kategorija:Senie laiki]]
[[Kategorija:Viduslaiki]]</text>
      <sha1>k573csya4cboktkr7jj2kgqy88rmbic</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Veidne:Vai tu zināji/Ieteiktie fakti</title>
    <ns>10</ns>
    <id>15425</id>
    <revision>
      <id>4047913</id>
      <parentid>4047478</parentid>
      <timestamp>2024-04-25T19:37:10Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>/* Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) */ +2</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="144500" xml:space="preserve">{{Vai tu zināji/Saites}}
Šis ir Sākumlapas nodaļas &quot;[[Veidne:Vai tu zināji|Vai tu zināji]]&quot; arhīvs un nākamo faktu krājums.
__TOC__

== &quot;Vai tu zināji&quot; arhīvs ==
{{ombox | text = Saraksta sākumā ir jaunākie fakti}}

[[Attēls:Harijs Rokpelnis 2022.jpg|border|right|50px]]
* ... [[14. Saeima]]s deputātu no [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s '''[[Harijs Rokpelnis|Hariju Rokpelni]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[2013. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2013. gada pašvaldību vēlēšanās]] ievēlēja [[Mazsalacas novads|Mazsalacas novada]] domē un ievēlēja par domes priekšsēdētāju — 26 gadu vecumā viņš bija jaunākais pašvaldības vadītājs [[Latvija|Latvijā]]?
* ... '''[[Lauktehnika]]s''' (Latvijas Lauksaimniecības tehnikas) galvenās funkcijas bija apgādāt [[Latvijas PSR]] [[kolhozs|kolhozus]] un [[padomju saimniecība]]s ar [[traktori]]em, automobiļiem, lauksaimniecības mašīnām, rezerves daļām, iekārtām, ķimikālijām u.c. materiāliem?
* ... {{Dat|1940|10|19|5=bez}}, mačā starp bijušajām [[Turīnas &quot;Juventus&quot;]] zvaigznēm, pēc dažām nospēlētām minūtēm '''[[Umberto Kaligāriss]]''' bija spiests pamest laukumu, tika nogādāts slimnīcā, kur mira no aneirismas?

[[Attēls:Nardus stricta 01.JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[vilkakūlas]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopamas [[Eiropa|Eiropā]], tostarp diezgan bieži visā [[Latvija]]s teritorijā, kur nelielas grupas aug sausos priežu mežos, purvu apmalēs un nosusinātos purvos, kā arī kāpās un sausieņu pļavās?
* ... Holivudas komēdijā '''&quot;[[Ķertais profesors]]&quot;''' [[Edijs Mērfijs]] attēlo septiņas lomas, bet filmas turpinājumā '''&quot;[[Ķertais profesors 2]]&quot;''' pat astoņas lomas?
* ... savu darbību '''[[soda ekspedīcija]]s''' [[Latvija]]s teritorijā uzsāka [[1905. gads Latvijā|1905. gada]] decembrī, tām tika dotas plašas pilnvaras, jo sagūstītos [[revolucionārs|revolucionārus]] sodīja nošaujot, nodedzinot mājas, perot un ieliekot [[Cietums|cietumā]] bez tiesas izmeklēšanas?

[[Attēls:Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēde - Daiga Mieriņa.jpg|border|right|50px]]
* ... [[14. Saeima]]s [[Saeimas priekšsēdētāja|priekšsēdētāja]] '''[[Daiga Mieriņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija [[Carnikavas novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Carnikavas novada domes priekšsēdētāja]] no 2009. līdz 2015. gadam?
* ... '''[[starpkolhozu celtniecības organizācija]]s''' [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] nodarbojās ar ražošanas, kultūras un sadzīves objektu, kā arī dzīvojamo ēku [[celtniecība|celtniecību]] laukos?
* ... '''[[Leonidass]]''' tiek uzskatīts par vienu no 20. gadsimta pirmās puses labākajiem [[Brazīlija]]s [[futbolisti]]em, kopumā 19 mačos gūstot 21 vārtus; piedalījies [[1934. gada FIFA Pasaules kauss|1934.]] un [[1938. gada FIFA Pasaules kauss|1938. gada FIFA Pasaules kausā]], kurā kļuvis par turnīra rezultatīvāko spēlētāju?

[[Attēls:BasilPesto.JPG|border|right|50px]]
* ... par '''[[pesto]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dzimteni uzskata [[Dženova|Dženovu]], [[Ligūrija]]s reģionā, [[Itālija|Itālijā]]?
* ... '''[[airenes|aireņu]]''' [[ziedputekšņi]] ir viens no galvenajiem siena drudža izraisītājiem?
* ... '''[[Tolvajervi kauja]]''' bija pirmā lielkauja [[Ziemas karš|Ziemas kara]] laikā, kurā [[Somija]]s Aizsardzības spēki pie aizsalušajiem [[Karēlija|Ziemeļkarēlijas]] ezeriem atsita skaitliski daudz lielāko uzbrūkošo [[Sarkanā armija|Sarkano armiju]] un piespieda to atkāpties līdz robežai?

[[Attēls:Victoire de Samothrace - Musee du Louvre - 20190812.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Luvras muzejs|Luvras muzeja]] galvenajās kāpnēs izstādītā '''[[Samotrākes Nīke]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no nedaudzajām lielajām [[hellēnisms|hellēnisma]] statujām, kurai saglabājies oriģināls, nevis [[romieši|romiešu]] kopija?
* ... [[14. Saeima]]s deputāts no [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s '''[[Juris Jakovins]]''' ģimenes [[ārsts|ārsta]] praksi apņēmās turpināt arī pēc ievēlēšanas Saeimā; atbilstoši Nacionālā veselības dienesta datiem viņa ārstu prakse vairākus gadus ir bijusi pēc pacientu skaita pārliecinoši lielākā [[Latvija|Latvijā]]?
* ... '''[[Vitorio Poco]]''' ir vienīgais [[treneris]], kas ir triumfējis divos [[FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kausos]]: ar [[Itālijas futbola izlase|Itālijas futbola izlasi]] viņš to paveica [[1934. gada FIFA Pasaules kauss|1934.]] un [[1938. gada FIFA Pasaules kauss|1938. gada turnīrā]]?

[[Attēls:Holy SURP Hovhannes Church.jpg|border|right|50px]]
* ... 5. vai 6. gadsimta [[armēņi|armēņu]] [[katoļi|katoļu]] '''[[Sorolas Svētā Jāņa baznīca|Sorolas Svētā Jāņa baznīcu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 1968. gadā iekļāva [[Irāna]]s Nacionālā mantojuma sarakstā?
* ... '''[[izspiedējprogrammatūra|izspiedējprogrammatūru]]''' parasti izplata ar [[Trojas zirgs (datorika)|Trojas zirga]] [[Ļaunprogrammatūra|ļaunprogrammatūru]], kas maskēta kā derīgs [[fails]], ko lietotājs lejupielādē vai atver kā [[Epasts|epasta]] pielikumu?
* ... [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] '''[[Barklaji de Tolli|Barklaju de Tolli]]''' dzimta ir cēlusies no [[Skotija]]s un 17. gadsimtā pārcēlās uz dzīvi [[Zviedru Vidzeme|Zviedru Vidzemē]]?

[[Attēls:Mācītāja M. Jencīša foto.jpg|border|right|50px]]
* ... [[14. Saeima]]s deputāts no partijas &quot;[[Latvija pirmajā vietā]]&quot;, [[draudze]]s &quot;Kristus pasaulei&quot; dibinātājs un [[mācītājs]] '''[[Mārcis Jencītis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; jaunieša vecumā bijis saistīts ar [[Narkotiku atkarība|narkotiku atkarību]] un [[likumpārkāpumi]]em; atrodoties cietumā, pievērsies [[Kristīgā ticība|kristīgajai ticībai]]?
* ... karjeras laikā [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' '''[[Telmo Sarra]]''' ir guvis 251 vārtus, kas bija rekords, līdz to pārspēja [[Lionels Mesi]]?
* ... [[Francija]]s un [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[komēdijdrāma|komēdijdrāmu]] '''''[[CODA]]''''' [[94. Kinoakadēmijas balva]]i nominēja trīs kategorijās, kurās visās tā uzvarēja — &quot;[[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma]]&quot;, &quot;[[Labākais aktieris otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais aktieris otrā plāna lomā]]&quot;, &quot;[[Labākais adaptētais scenārijs (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais adaptētais scenārijs]]&quot;?

[[Attēls:Einar Gerhardsen 1945.jpeg|border|right|50px]]
* ... '''[[Einars Gerhardsens]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir visilgāk [[Norvēģijas premjerministrs|premjerministra]] amatā bijušais cilvēks, kopš [[Norvēģija|Norvēģijā]] ieviesta [[parlamentārā sistēma]] — kopā 17 gadus starp 1945. un 1965. gadu?
* ... [[Irākas karš|Irākas kara]] sākumposmā notikusī '''[[spīdzināšana un vardarbība Abū Graibas cietumā]]''' uzmanības lokā nokļuva [[2004. gads|2004. gada]] aprīlī, kad ''[[CBS News]]'' publicēja fotogrāfijas, kurās redzama vardarbība; [[ASV Aizsardzības departaments]] no dienesta atcēla 17 karavīrus un virsniekus, bet 11 karavīri tika apsūdzēti?
* ... '''[[Fjumičīno]]''' atrodas [[Leonardo da Vinči lidosta]], kas ir lielākā starptautiskā [[lidosta]] [[Itālija|Itālijā]] un viena no noslogotākajām Eiropā?

[[Attēls:Sunrise at Lake Toba.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Ziemeļsumatras province]]s''' kalnos atrodas [[Tobas ezers]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas izveidojies sena vulkāna [[Kaldera|kalderā]] un ir lielākais vulkāniskais ezers pasaulē, kā arī lielākais ezers [[Indonēzija|Indonēzijā]]?
* ... [[Brazīlija]]s [[futbolists]] '''[[Ziziņu]]''' bija [[Pelē]] elks un tiek uzskatīts par vienu no labākajiem brazīļu futbolistiem pirms Pelē ēras?
* ... [[14. Saeima]]s deputāte '''[[Anita Brakovska]]''', ievēlēta no [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s, kurā iesaistījās viņas pārstāvētā [[LSDSP]], iepriekš ilgstoši bija [[Vārkavas novads|Vārkavas novada]] domes priekšsēdētāja?

[[Attēls:13-09-23-Fotoflug-Nordsee-RalfR-N3S 0008.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Ķīles kanāls]]''' &lt;small&gt;(attēlā kanāla sākums [[Elba]]s grīvā)&lt;/small&gt; ir pasaulē visintensīvāk lietotais mākslīgais ūdensceļš — gadā to izmanto ap 30 000 kuģu, kas pārvadā ap 100 miljoniem tonnu kravu?
* ... [[1971. gads Latvijā|1971. gadā]] [[Eduards Berklavs|Eduarda Berklava]] un citu [[nacionālkomunisti]] uzrakstītās &quot;17 Latvijas komunistu vēstules&quot; tekstu nacionālās pretošanās kustības dalībnieks '''[[Jānis Pormals]]''' slepus nodeva brālim [[ASV latvieši|ASV latvietim]] '''[[Arturs Pormals|Arturam Pormalam]]''', kurš to izveda uz ārzemēm?
* ... '''[[Beltu jūra]]s''' austrumu robeža ir hidrogrāfiskā robeža, kas atdala [[Kategats|Kategata]] [[sālsūdens|sālsūdeni]] ar 2,0—2,6 % sāļumu no [[Baltijas jūra]]s iesāļā ūdens?

[[Attēls:Edmunds Zivtiņš 2022.jpg|border|right|50px]]
* ... [[14. Saeima]]s deputāts no partijas &quot;[[Latvija pirmajā vietā]]&quot; '''[[Edmunds Zivtiņš]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija Ceļu policijas priekšnieks no 2004. līdz 2014. gadam, pēc tam devies izdienas [[pensija|pensijā]]?
* ... mūsdienās '''[[Zirgi karā|kavalērija armijā]]''' praktiski vairs nav sastopama, lai gan [[ASV armija]]s īpašie spēki izmantoja [[zirgs|zirgus]] [[Karš Afganistānā (2001—2014)|2001. gada ASV iebrukuma laikā Afganistānā]]?
* ... '''[[Obdulio Varela]]''' bija komandas kapteinis, kad [[Urugvajas futbola izlase]] uzvarēja [[1950. gada FIFA Pasaules kauss|1950. gada FIFA Pasaules kausā Brazīlijā]], izšķirošajā spēlē, kas pazīstama kā ''[[Urugvaja—Brazīlija (1950. gada FIFA Pasaules kauss)|Maracanazo]]'', pieveicot mājiniekus?

[[Attēls:Troops evacuated from Dunkirk on a destroyer about to berth at Dover, 31 May 1940. H1637.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Denkerkas evakuācija|Denkerkas evakuācijā]]''' [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[Francijas kampaņa]]s laikā starp [[1940. gads|1940. gada]] 26. maiju un 4. jūniju tika evakuēti vairāk nekā 338 000 [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] karavīri &lt;small&gt;(attēlā evakuācijas kuģis gatavojas piestāt [[Duvra|Duvrā]])&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Rajko Mitičs|Rajko Mitiča]]''' vārdā ir nosaukts [[Rajko Mitiča stadions]] [[Belgrada|Belgradā]], kur &quot;[[Belgradas &quot;Crvena Zvezda&quot;|Crvena Zvezda]]&quot; un bieži arī [[Serbijas futbola izlase]] aizvada savas mājas spēles?
* ... '''[[Čigānu valoda|romu valodas]]''' rakstīšanai tiek mēģināts izmantot uz [[dēvanāgarī]] balstītu rakstību, tomēr daudzi pratēji uzskata, ka dēvanāgarī [[rakstība]]s izmantošana ir mākslīga un praktiski neērta?

[[Attēls:Glorija Grevcova 2023.jpg|border|right|50px]]
* ... pret bijušo [[14. Saeima]]s deputāti '''[[Glorija Grevcova|Gloriju Grevcovu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika uzsākts kriminālprocess par nepatiesu ziņu sniegšanu [[Centrālā vēlēšanu komisija|Centrālajai vēlēšanu komisijai]], par ko [[2023. gads Latvijā|2023. gadā]] tiesa lēma sodīt deputāti ar 160 stundām sabiedriskā darba, bet vēlāk viņa zaudēja arī deputātes mandātu?
* ... '''[[2023. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|2023. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzijā]]''' A grupas uzvarētāji [[Taivānas hokeja izlase]] iekļuva [[2024. gada Pasaules čempionāts hokejā 2. divīzija|2. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Kirgizstānas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu?
* ... [[Blēzs Paskāls]] sāka strādāt pie '''[[Paskāla kalkulators|sava kalkulatora]]''' [[1642. gads|1642. gadā]], kad viņam bija vien 18 gadu, lai palīdzētu savam tēvam, kurš strādāja par nodokļu komisāru [[Ruāna|Ruānā]], izveidojot ierīci, kas varētu samazināt viņa darba slodzi, strādājot pie darbietilpīgiem [[aritmētika|aritmētiskiem]] aprēķiniem?

[[Attēls:Oslo Airport terminal night view.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc pasažieru skaita '''[[Oslo lidosta]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir otra lielākā [[lidosta]] [[Skandināvija|Skandināvijā]]?
* ... '''[[Ektors Kastro]]''' ir pazīstams kā [[Urugvajas futbola izlase|Urugvajas izlases]] pirmo vārtu autors [[FIFA Pasaules kauss|Pasaules kausā]], [[1930. gada FIFA Pasaules kauss|1930. gada turnīrā]] gūstot vārtus pret [[Peru futbola izlase|Peru]], turnīrā, kurā Urugvajas izlase kļuva par pirmajiem Pasaules kausa ieguvējiem?
* ... 456,51 m dziļā [[Baltijas jūra]]s dziļākā vieta '''[[Landsortas dzelme]]''' atrodas starp [[Stokholma|Stokholmu]] un [[Gotlandes sala|Gotlandes salu]]?

[[Attēls:Juniperus chinensis Shimpaku 4zz.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Ķīnas kadiķis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no populārākajām sugām, ko izmanto [[bonsai]] mākslā?
* ... [[14. Saeima]]s deputāta no &quot;[[Jaunā Vienotība|Jaunās Vienotības]]&quot; saraksta '''[[Mārtiņš Felss|Mārtiņa Felsa]]''' tēvs ir [[Andris Felss]], kurš 1990. gada 4. maijā kā [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Augstākās Padomes]] deputāts balsoja par [[Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu|Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu]]?
* ... [[Kazahstāna]]s rietumos esošajā '''[[Žanaezena]]s''' pilsētā vairākkārt izcēlušies nemieri, kas balstīti kā ekonomiskos, tā arī etniskos pamatos?

[[Attēls:The Armenian plateau near Mount Masis.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Armēnijas kalniene|Armēnijas kalnienē]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Ararats]])&lt;/small&gt; sākas [[Eifrata]], [[Tigra]], [[Kūra (upe)|Kūra]] un [[Araksa]]?
* ... [[Ungārijas futbola izlase]]s sastāvā '''[[Jožefs Božiks]]''' ir aizvadījis 101 spēli un guvis 11 vārtus, piedaloties [[1954. gada FIFA Pasaules kauss|1954.]] un [[1958. gada FIFA Pasaules kauss|1958. gada FIFA Pasaules kausā]], kā arī izcīnot zelta medaļu [[1952. gada vasaras olimpiskās spēles|1952. gada olimpiskajās spēlēs]]?
* ... '''[[1795. gads Latvijā|1795. gadā]]''' [[Kurzeme]]s, [[Zemgale]]s un [[Sēlija]]s vēsturiskās zemes pēc [[Kurzemes un Zemgales hercogistes aneksija (1795)|Kurzemes un Zemgales un Piltenes apgabala aneksijas]] nonāca [[Krievijas Impērija]]s pakļautībā, saglabājot savu autonomiju, statūtus, [[landtāgs|landtāgu]] un tiesu?

[[Attēls:Andrejs Ceļapīters 2022.jpg|border|right|50px]]
* ... [[14. Saeima]]s deputāts no apvienības &quot;[[Jaunā Vienotība]]&quot; (frakciju pameta 2023. gada novembrī) '''[[Andrejs Ceļapīters]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; no 2009. līdz 2017. gadam bija [[Madonas novads|Madonas novada]] [[Madonas novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētājs]]?
* ... agrīnās '''[[sorbets|sorbeta]]''' receptes, kas saturēja [[cukurs|cukuru]], [[vārāmā sāls|sāli]], [[sniegs|sniegu]], [[citrons|citronu]] sulu un dažādus augļus vai [[šokolāde|šokolādi]] un [[kanēlis|kanēli]], atrodamas ap 1692. gadu rakstītā itāļu pavārgrāmatā?
* ... '''[[Taras pakalns]]''' tradicionāli tiek uzskatīts par vietu, kur kronēti senie [[Īrijas karaļi|Īrijas augstie karaļi]]?

[[Attēls:Giorgia Meloni Official 2022 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Džordža Meloni]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pirmā [[sieviete]], kas kļuvusi par [[Itālijas premjerministri]]?
* ... '''[[2022. gada FIFA Pasaules kausa fināls|2022. gada FIFA Pasaules kausa finālspēlē]]''' 11 metru pēcspēles sitienos par uzvarētājiem kļuva [[Argentīnas futbola izlase]], trešo reizi izcīnot [[Pasaules kauss futbolā|Pasaules kausu]]?
* ... [[Venecuēla]]s pilsēta '''[[Sjudadgvajāna]]''', kas atrodas [[Orinoko]] upes labajā krastā, pie [[Karoni]] upes ietekas, ir ievērojama [[osta]], jo Orinoko ir kuģojama okeāna kuģiem?

[[Attēls:Uģis Mitrevics 2022 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[14. Saeima]]s deputāts no [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālās apvienības]] '''[[Uģis Mitrevics]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; no 2009. līdz 2022. gadam bija [[Siguldas novads|Siguldas novada]] [[Siguldas novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētājs]]?
* ... [[Indija]]s [[Āndhra Pradēša]]s štata otrajai lielākajai pilsētai '''[[Vidžajavāda]]i''' pretējā [[Krišna (upe)|Krišnas]] krastā kopš 2015. gada tiek būvēta jaunā štata galvaspilsēta [[Amarāvati]]?
* ... '''[[Maisi]]''' atrodas [[Madonas novads|Madonas novada]] [[Kalsnavas pagasts|Kalsnavas pagasta]] ziemeļu daļā?

[[Attēls:Cliffs-Of-Moher-OBriens-From-South.JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[Moheras klintis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] krastā [[Īrija]]s rietumos stiepjas 14 kilometru garumā, stāvākajā vietā sasniedzot 214 metru augstumu?
* ... '''[[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija|2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācijā]]''' nav jāpiedalās [[ASV futbola izlase|ASV]], [[Kanādas futbola izlase|Kanādas]] un [[Meksikas futbola izlase|Meksikas]] futbola izlasēm, kuras kā rīkotājvalstis automātiski kvalificējās finālturnīram?
* ... kopā ar [[Jogjakarta|Jogjakartu]] '''[[Centrālā Java]]''' tiek uzskatīta par javiešu kultūras centru, un, tā kā lielākā daļa mūsdienu indonēziešu ir javiešu izcelsmes, provincei ir liela ietekme uz [[Indonēzija]]s sociālo, politisko un ekonomisko dzīvi?

[[Attēls:Māris Sprindžuks 2022.jpg|border|right|50px]]
* ... [[14. Saeima]]s deputāts '''[[Māris Sprindžuks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš daudzus gadus bija [[Ādažu novada domes priekšsēdētājs]], bet [[Kariņa 1. Ministru kabinets|Kariņa valdībā]] — [[vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs]], savulaik bijis viens no jaunākajiem [[7. Saeima]]s deputātiem, pārstāvot [[Tautas partija|Tautas partiju]]?
* ... '''[[2023. gada FIBA Pasaules kauss]]''' bija pirmais [[Pasaules čempionāts basketbolā]], kurā piedalījās arī [[Latvijas vīriešu basketbola izlase]], debijā izcīnot augsto 5. vietu?
* ... '''[[Starptautiskā enerģētikas aģentūra]]''' tika izveidota 1974. gadā, pēc [[1973. gada naftas krīze]]s?

[[Attēls:Ram Baran Yadav.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc [[republika]]s pasludināšanas [[Nepāla|Nepālā]] [[2008. gads|2008. gadā]] [[ārsts]] un politiķis '''[[Rāms Varans Jādavs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par pirmo Nepālas prezidentu?
* ... [[Francija]]s [[futbols|futbola]] tiesnese '''[[Stefānija Frapāra]]''' ir pirmā sieviete, kas tiesājusi [[UEFA Čempionu līga]]s spēli vīriešiem, kā arī [[FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kausa]] kvalifikācijas spēli?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Narvas kauja (1944)|1944. gada kaujās pie Narvas]]''' krita vai pazuda bez vēsts aptuveni 14 000 [[Lielvācija]]s un apmēram 100 000 [[Padomju Savienība|PSRS]] karavīru?

[[Attēls:Kalush, Turquoise Carpet 2022.png|border|right|50px]]
* ... [[2022. gads|2022. gadā]] grupa '''''[[Kalush Orchestra]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ar dziesmu ''Стефанія'' uzvarēja [[2022. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2022. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], izcīnot [[Ukraina Eirovīzijas dziesmu konkursā|Ukrainai]] trešo uzvaru konkursa vēsturē?
* ... 1946. gadā [[Lietuva]]s mazpilsētai '''[[Rusne]]i''' tika piešķirtas pilsētas tiesības, bet 1967. gadā visa [[Nemunas delta|Nemunas deltā]] esošā Rusnes sala kļuva par vienu pilsētu?
* ... filmas '''&quot;[[Evita (filma)|Evita]]&quot;''' veidošana [[Argentīna|Argentīnā]] saskārās ar protestiem saistībā ar bažām, ka projekts varētu sabojāt [[Eva Perona|Evas Peronas]] tēlu?

[[Attēls:Linda Matisone 2022.jpg|border|right|50px]]
* ... [[14. Saeima]]s deputāte no &quot;[[Apvienotais saraksts|Apvienotā saraksta]]&quot; '''[[Linda Matisone]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; no 2005. līdz 2022. gadam bija AS &quot;[[Lauma Lingerie]]&quot; valdes priekšsēdētāja?
* ... [[Serbijas futbola izlase]]s [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Vaņa Milinkovičs-Savičs]]''' ir brālis izlases pussargam [[Sergejs Milinkovičs-Savičs|Sergejam Milinkovičam-Savičam]]?
* ... '''[[Arkalika]]''' tiek uzskatīta par vienu no depresīvākajām [[Kazahstāna]]s pilsētām; tās [[iedzīvotāju skaits]] samazinājās no 62 tūkstošiem 1989. gadā līdz 40 tūkstošiem 2011. gadā, tomēr mūsdienās lēnām aug?

[[Attēls:Leonids Esterkins.jpg|border|right|50px]]
* ... 2022. gadā žurnāls &quot;[[Dienas Bizness]]&quot; savā ikgadējā reitingā &quot;Miljonārs&quot; nosauca &quot;[[Rietumu Banka]]s&quot; dibinātāju un lielāko akcionāru '''[[Leonīds Esterkins|Leonīdu Esterkinu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; par bagātāko cilvēku [[Latvija|Latvijā]]?
* ... '''[[Portartūras cietoksnis|Portartūras cietoksni]]''' pie [[Dzeltenā jūra|Dzeltenās jūras]] mūsdienu [[Daliaņa]]s pilsētas teritorijā [[Ķīna]] ilgu laiku bija spiesta iznomāt [[Krievijas Impērija]]i, [[Japānas Impērija]]i un [[Padomju Savienība]]i?
* ... tā kā šeit izmitināja atbrīvotos [[vergi|vergus]], tad '''[[Fransvila]]s''' pilsētu mūsdienu [[Gabona|Gabonā]] nosauca par ''Francheville'' ('atbrīvoto pilsēta'), taču laika gaitā šis nosaukums pārvērtās par ''Franceville'' ('franču pilsēta')?

[[Attēls:Karoline Kronvalde.jpg|border|right|50px]]
* ... publicista, valodnieka un pedagoga [[Atis Kronvalds|Kronvaldu Ata]] dzīvesbiedre '''[[Karolīne Kronvalde]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, publicējot [[eseja|eseju]] &quot;Cienīgam garam&quot; laikrakstā &quot;[[Baltijas Vēstnesis]]&quot;, iniciēja [[sieviešu tiesības|sieviešu tiesību]] jautājumu?
* ... [[Kazahstāna]]s pilsēta '''[[Stepnogorska]]''' ir dibināta [[1955. gads|1955. gadā]] sakarā ar vairāku kodolrūpniecības ([[urāns (elements)|urāna]] ieguves un pārstrādes) uzņēmumu būvniecību; līdz 1980. gadu vidum pilsēta bija &quot;slepena&quot; un netika atzīmēta [[karte|kartēs]]?
* ... '''[[Kaimanu Salu futbola izlase]]''' savu lielāko zaudējumu piedzīvojusi 2021. gadā, piekāpjoties [[Kanādas futbola izlase|Kanādai]] ar 0:11?

[[Attēls:Kārlis Zemītis (Pērsietis).jpg|border|right|50px]]
* ... [[latvieši|latviešu]] [[rakstnieks|rakstnieka]] '''[[Pērsietis|Pērsieša]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vecāku mājas atradās pie [[Pērse|Pērses upes]], no kuras viņš patapinājis savu [[pseidonīms|pseidonīmu]]?
* ... viena no [[Ugunszeme]]s aborigēnajām tautām [[Argentīna|Argentīnā]] un [[Čīle|Čīlē]] '''[[jamani]]''' tiek uzskatīta par pasaulē vistālāk dienvidos dzīvojošo [[tauta|tautu]]; mūsdienās apmēram 1500 cilvēku sevi uzskata par jamaniem (galvenokārt metisi)?
* ... saskaņā ar pašreizējo valsts [[konstitūcija|konstitūciju]] '''[[Ķīnas Tautas Republikas prezidents]]''' ir ceremoniāla amatpersona, tomēr kopš [[1993. gads|1993. gada]] prezidents ir vienlaikus arī [[Ķīnas Komunistiskā partija|Ķīnas Komunistiskās partijas]] ģenerālsekretārs, kas viņu padara par visietekmīgāko amatpersonu valstī?

[[Attēls:RIAN archive 440214 A monument to Kurchatov on the background of the Semipalatinsk nuclear test site's Central Staff.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Kurčatova (Kazahstāna)|Kurčatova]]''' bija [[Semipalatinskas kodolizmēģinājumu poligons|Semipalatinskas kodolizmēģinājumu poligona]] vadības centrs un nozīmīgs kodolpētniecības centrs &lt;small&gt;(attēlā piemineklis padomju atombumbas &quot;tēvam&quot; Igoram Kurčatovam)&lt;/small&gt;?
* ... [[Kostarikas futbola izlase]]s sastāvā [[Aizsargs (futbols)|aizsargs]] '''[[Džoels Kempbels]]''' debitēja 2011. gadā un pārstāvējis to 133 spēlēs, gūstot 27 vārtus; piedalījies trijos [[FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kausa]] finālturnīros?
* ... '''[[upju kuģi]]''' parasti ir mazāk izturīgi nekā atklātajai jūrai būvētie, to aprīkojums ar navigācijas un glābšanas ierīcēm ir ierobežots, jo šiem kuģiem nav jāiztur lieliem ezeriem, jūrām un okeāniem raksturīgie stiprie vēji un lielie viļņi?

[[Attēls:Česlavs Batņa 2022.jpg|border|right|50px]]
* ... [[14. Saeima]]s deputāts no &quot;[[Apvienotais saraksts|Apvienotā saraksta]]&quot; '''[[Česlavs Batņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir bijis direktors [[Ikšķiles vidusskola|Ikšķiles vidusskolā]], [[Valles vidusskola|Valles vidusskolā]] un pēc skolēnu skaita lielākajā Latvijā [[Ādažu vidusskola|Ādažu vidusskolā]]?
* ... '''[[Britu Olimpiskā asociācija|Britu Olimpiskās asociācijas]]''' prezidente ir [[Karaliskā princese Anna]]?
* ... filmā '''&quot;[[Bohēmista rapsodija]]&quot;''', kurā parādīta grupas ''[[Queen]]'' karjeras attīstība līdz pat leģendārajam 1985. gada ''Live Aid'' koncertam, ir vairākas vēsturiskas neprecizitātes?

[[Attēls:Le temple de Virupaksha (Hampi, Inde) (14255857272).jpg|border|right|50px]]
* ... ap 1500. gadu [[Indija]]s pilsēta '''[[Hampi]]''' &lt;small&gt;(attēlā drupas mūsdienās)&lt;/small&gt;, iespējams, bija otra lielākā pilsēta pasaulē aiz [[Pekina]]s?
* ... ar 105 spēlēm '''[[Atiba Hačinsons]]''' ir visvairāk spēļu aizvadījušais [[futbolists]] [[Kanādas futbola izlase]]s vēsturē?
* ... [[senie grieķi|seno grieķu]] '''[[stadijs]]''' ir 600 [[Hērakls|Hērakla]] soļu attālums; pēc nostāsta, tieši tik soļus Hērakls spēja spert no brīža, kad pirmie [[Saule]]s stari pacēlās virs Krona paugura [[Olimpija|Olimpijā]], līdz brīdim, kad visa saule pacēlās virs zemes?

[[Attēls:Mēklenburgas Kristofs.jpg|border|right|50px]]
* ... 1563. gada sākumā '''[[Mēklenburgas Kristofs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pasludināja sevi par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] un apmetās [[Turaidas pils|Turaidas pilī]], atsakoties dot uzticības zvērestu Polijas karalim [[Sigismunds II Augusts|Sigismundam II Augustam]], tādēļ viņš tika apcietināts un līdz 1569. gadam turēts gūstā?
* ... [[japāņi|japāņu]] tradicionālajā [[teātris|teātrī]] '''[[kabuki]]''' mūsdienās visas lomas atveido [[vīrieši]]; aktierus, kuri ir specializējušies sieviešu lomu attēlošanā, sauc par ''onnagata''?
* ... '''[[Ermanariks]]''' bija pirmais vēsturiski pierādāmais [[Ostgoti|ostgotu]] ķēniņš mūsdienu [[Ukraina]]s teritorijā, kurš gāja bojā [[huņņi|huņņu]] un [[alāni|alānu]] iebrukuma laikā?

[[Attēls:Soy sauce 2.jpg|border|right|50px]]
* ... no [[Soja|sojas pupiņu]] pastas izgatavotā '''[[sojas mērce]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika radīta pirms aptuveni 2200 gadiem senās [[Haņu dinastija|Ķīnas Rietumu Haņu dinastijas]] laikā?
* ... plašais [[vulkānisms|vulkāniskais]] kalnu reģions iekšzemes '''[[Rietumjava|Rietumjavā]]''' tradicionāli ir pazīstams kā Parahjangans, kas nozīmē &quot;Hjangu (dievu) mājvieta&quot;, tas tiek uzskatīts par sundu tautas zemes sirdi?
* ... [[Austrālijas futbola izlase]]s aizsargs '''[[Milošs Degeneks]]''' ir dzimis [[Horvātija|Horvātijā]], bet 2000. gadā kopā ar vecākiem emigrējis uz [[Austrālija|Austrāliju]]?

[[Attēls:14.Saeimas deputātu svinīgais solījums Irma Kalniņa 01.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Ojārs Kalniņš]] pēc diplomātiskās karjeras beigām pievērsās politiskajai darbībai un bija četru [[Saeima]]s sasaukumu deputāts, pārstāvot partiju &quot;[[Vienotība]]&quot;, bet pēc viņa nāves aktīvajai politikai pievērsās dzīvesbiedre '''[[Irma Kalniņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kuru 2022. gadā ievēlēja [[14. Saeima|14. Saeimā]]?
* ... pateicoties [[Apustulis Pāvils|apustuļa Pāvila]] misijas darbam [[1. gadsimts|1. gadsimta]] vidū, '''[[galatieši]]''' kļuva par pirmajām [[Kristietība|kristītajām]] [[ķelti|ķeltu]] ciltīm?
* ... '''[[Mecamora]]''' ir galvenais [[Armēnija]]s [[enerģētika]]s centrs, un pilsētas [[ekonomika]] balstās tikai uz [[Mecamoras atomelektrostacija]]s?

[[Attēls:XXIII Memorial Quinocho (RC Celta vs Mainz 05) - 23 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Marokas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Sofjāns Būfāls]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir dzimis [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]]?
* ... [[Čīle]]s dienvidu pilsēta '''[[Porvenira]]''' ir dibināta [[1883. gads|1883. gadā]] [[Ugunszeme]]s [[zelta drudzis|zelta drudža]] laikā; lielākā daļa no sākotnējiem ieceļotājiem bija [[horvāti|horvātu]] kalnrači no [[Dalmācija]]s, bet vēlāk arī ieceļotāji no [[Čiloje]]s?
* ... [[Ķīšezers|Ķīšezera]] krastā esošos '''[[Ozolkalni (Rīga)|Ozolkalnus]]''' [[1974. gads Latvijā|1974. gadā]] iekļāva [[Rīga]]s robežās kopā ar visu [[Sužu apkaime|Sužu apkaimi]], kad to atdalīja no [[Ādažu pagasts|Ādažu pagasta]]?

[[Attēls:Juridiskās komisijas sēde (Agnese Krasta.jpg|border|right|50px]]
* ... [[13. Saeima]]s deputāte no apvienības &quot;[[Jaunā Vienotība]]&quot; '''[[Agnese Krasta]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; iepriekš bija [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidenta]] [[Arturs Krišjānis Kariņš|Artura Krišjāņa Kariņa]] padomniece juridiskajos jautājumos?
* ... '''[[hikikomori]]''' ir [[Japāna]]s sabiedrībā izmantots termins, lai raksturotu [[parādība|fenomenu]] un cilvēkus, kuri ir pilnīgi nodalījušies no [[sabiedrība]]s un tiecas pēc pilnīgas sociālās izolācijas un norobežošanās; viņu vidējais vecums ir 31 gads, un lielākoties viņu apgādnieki ir viņu pašu [[vecāki]]?
* ... [[Krievija]] izmantoja zeme-gaiss raķešu kompleksu '''''[[Buk]]''''' gan [[Pirmais Čečenijas karš|Čečenijas]], gan [[Krievijas—Gruzijas karš (2008)|Gruzijas]], gan [[Sīrijas pilsoņu karš|Sīrijas karā]], gan arī [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|iebrukuma laikā Ukrainā]]; ar šādu kompleksu Krievijas [[marionešu valsts|marionešu]] [[Doneckas Tautas Republika]]s kaujinieki notrieca reisa [[Malaysia Airlines reiss 17|MH-17]] pasažieru lidmašīnu?

[[Attēls:Saulstaru klintis ala.JPG|border|right|50px]]
* ... [[Runtiņupīte]]s kreisajā krastā esošajā '''[[Saulstaru ala|Saulstaru jeb Runtiņupītes alā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; esot patvērušies [[mežabrāļi]] pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]], taču pēc citām ziņām [[1944. gads Latvijā|1944. gadā]] slēpušies [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] diversanti?
* ... uz '''[[Pergamas valsts]]''' pamata [[Senā Roma]] izveidoja sev jaunu provinci — '''[[Āzija (province)|Āziju]]''', bet dažas tās daļas nodeva saviem sabiedrotajiem un citām romiešu provincēm?
* ... [[1941. gads Latvijā|1941. gada]] 3. jūlijā [[Latvijas vācu okupācija (1941—1945)|Latvijas vācu okupācijas]] laikā '''[[Jelgavas Lielā sinagoga|Jelgavas Lielo sinagogu]]''' kopā ar [[rabīns|rabīnu]] Leonu Ovčinski un vairākiem citiem tajā esošiem [[ebreji]]em nodedzināja, bet tā paša gada rudenī sinagogas drupas novāca?

[[Attēls:Nellie Bly 2.jpg|border|right|50px]]
* ... amerikāņu [[žurnāliste]], ceļotāja un [[rakstniece]] '''[[Nellija Blaja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 1889. un 1890. gadā veica ceļojumu apkārt pasaulei 72 dienās, mēģinot izpildīt slavenajā [[Žils Verns|Žila Verna]] romānā &quot;[[Astoņdesmit dienās ap Zemeslodi]]&quot; aprakstīto?
* ... '''[[Darvina Kordiljera]]''' ir [[Andi|Andu]] kalnu sistēmas turpinājums [[Ugunszeme]]s arhipelāgā?
* ... '''[[Gavi]]''', gūstot vārtus pret [[Kostarikas futbola izlase|Kostarikas izlasi]] [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada FIFA Pasaules kausā]], kļuva par [[Spānijas futbola izlase]]s visu laiku jaunāko vārtu guvēju Pasaules kausā, kā arī kopumā trešo jaunāko vārtu guvēju Pasaules kausa izcīņas vēsturē?

[[Attēls:Flag of Saudi Arabia.svg|border|right|50px]]
* ... pašreizējā izskatā '''[[Saūda Arābijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek lietots kopš [[1973. gads|1973. gada]]?
* ... bijušais [[Saeima]]s deputāts no apvienības &quot;[[Saskaņas Centrs]]&quot; '''[[Aleksejs Holostovs]]''' 2014. gadā tika izraidīts no [[Krievija]]s ar apsūdzībām par [[spiegošana|spiegošanu]] [[Latvija]]s un [[ASV]] labā?
* ... [[7. gadsimts p.m.ē.|7. gadsimtā pr.Kr.]] '''[[Sardi]]''' bija varenās [[Līdija]]s valsts galvaspilsēta, kur pirmo reizi vēsturē tika kaltas [[zelts|zelta]] un [[sudrabs|sudraba]] [[monētas]]?

[[Attēls:Galanthus nivalis 2202.JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[sniegpulkstenīšu ģints]]''' sugas ir [[Indīgi augi|indīgas]] &lt;small&gt;(attēlā [[baltā sniegpulkstenīte]])&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Puertoviljamsa]]''' [[Čīle]]s dienvidos [[Ugunszeme]]s arhipelāgā tiek uzskatīta par pasaules vistālāk uz dienvidiem esošo [[pilsēta|pilsētu]]?
* ... [[ornitologs]] un [[vides aizsardzība]]s aktīvists, [[Latvijas Ornitoloģijas biedrība]]s valdes priekšsēdētājs '''[[Viesturs Ķerus]]''' ir arī [[rakstnieks]], divu prozas grāmatu bērniem autors?

[[Attēls:Dababy in 2021.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Amerikāņi (nācija)|amerikāņu]] [[reperis|repera]] '''''[[DaBaby]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; trešais [[studijas albums]] ''Blame It on Baby'' kļuva par viņa otro albumu pēc kārtas pirmajā vietā ASV topā pēc albuma ''KIRK''?
* ... pirmais Pasaules čempionāts skriešanā šosejā bija '''[[2023. gada Pasaules čempionāts skriešanā|2023. gada Pasaules čempionāts]]''', kas notika no 2023. gada 30. septembra līdz 1. oktobrim [[Rīga|Rīgā]]?
* ... 2022. gada oktobrī ar aptuveni 1,3 miljardiem aktīvo lietotāju mēnesī [[Ķīna]]s [[lietotne]] '''''[[WeChat]]''''' ierindojās 5. vietā starp pasaules lielākajām [[Sociālie mediji|sociālo mediju]] platformām aiz ''[[Facebook]]'', ''[[Youtube]]'', ''[[WhatsApp]]'' un ''[[Instagram]]''?

[[Attēls:Tamagotchi 0124 ubt.jpeg|border|right|50px]]
* ... [[1996. gads|1996. gadā]] [[Japāna]]s [[rotaļlieta|rotaļlietu]] uzņēmums ''Bandai'' izlaida '''[[Tamagoči]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, un tā kļuva par vienu no pasaulē populārākajām rotaļlietām; 2021. gada martā visā pasaulē bija pārdoti vairāk nekā 83 miljoni vienību?
* ... masveidā ieceļotāji '''[[Navarino sala|Navarino salā]]''' [[Ugunszeme]]s arhipelāgā [[Dienvidamerika]]s pašos dienvidos ieradās [[zelta drudzis|zelta drudža]] laikā, kad tika nodibināta '''[[Puertotoro]]''', kas mūsdienās ir pasaulē vistālāk dienvidos izvietotā pastāvīgi apdzīvotā vieta, neskaitot [[polārstacija|pētniecības stacijas]]?
* ... '''[[Lūseilas stadions]]''' ar 80 000 skatītāju ietilpību ir lielākais [[stadions]] [[Katara|Katarā]] un viens no astoņiem stadioniem, kas tika uzbūvēts [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada FIFA Pasaules kausam]]?

[[Attēls:Snake plant.jpg|border|right|50px]]
* ... daudzas '''[[sansevjēru ģints]]''' sugas ir populāras iekštelpu puķkopībā &lt;small&gt;(attēlā svītrainā sansevjēra)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[automobiļu vēsture]]''' sākās [[1672. gads|1672. gadā]], kad izgudroja pirmo ar [[Tvaika dzinējs|tvaiku darbināmo]] [[transportlīdzeklis|transportlīdzekli]], kā rezultātā [[1769. gads|1769. gadā]] Nikolā Žozefs Kunjo izgudroja pirmo ar tvaiku darbināmo [[automobilis|automobili]], ar ko varēja pārvadāt cilvēkus?
* ... [[1967. gads Latvijā|1967. gadā]], meklējot aktierus [[Jānis Streičs|Jāņa Streiča]] filmai &quot;[[Kapteiņa Enriko pulkstenis]]&quot;, no apmēram 3000 pretendentiem '''[[Aivars Galviņš|Aivaru Galviņu]]''' izvēlējās skolnieka Tomiņa lomai?

[[Attēls:00 4598 Beagle Canal - Tierra del Fuego (Chile).jpg|border|right|50px]]
* ... līdztekus [[Magelāna šaurums|Magelāna šaurumam]] ziemeļos un [[Dreika šaurums|Dreika šaurumam]] dienvidos '''[[Bīgla šaurums]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir trešais pieejamais jūrasceļš, apliecot [[Dienvidamerika]]s dienvidu galu?
* ... [[Francija|Francijā]] dzimušais [[Marokas futbola izlase]]s galvenais treneris '''[[Valids Ragragi]]''' pats nospēlējis 45 spēles Marokas izlasē no 2001. līdz 2009. gadam?
* ... dienvidu virzienā tekošā '''[[Šire]]''', kas novada [[Ņasas ezers|Ņasas ezera]] ūdeņus uz [[Zambezi]], ir lielākā [[Malāvija]]s [[upe]]?

[[Attēls:Turkucastle_edit.jpg|border|right|50px]]
* ... no 13. līdz 17. gadsimtam '''[[Turku pils]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija [[Somija]]s (toreiz [[Zviedrija]]s valsts sastāvdaļas) politiskās varas centrs?
* ... trīs valstis ir uzvarējušas '''[[Pasaules kauss regbijā sievietēm|Pasaules kausa izcīņā regbijā sievietēm]]''', bet [[Jaunzēlandes sieviešu regbija izlase|Jaunzēlande]] šajā turnīrā ir uzvarējusi visvairāk — sešas reizes?
* ... '''[[Ukrainas Augstākā Rada|Ukrainas Augstākajā Radā]]''' tiek ievēlēti 450 [[deputāti]]?

[[Attēls:Baie Cook, Île des États.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Argentīna]]i piederošā '''[[Estadosas sala]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Dienvidamerika]]s pašos dienvidos nekad nav bijusi pastāvīgi apdzīvota, kaut arī 19. gadsimta beigās te bijušas ierīkotas roņu mednieku apmetnes; mūsdienās šeit atrodas Argentīnas Kara flotes postenis ar piecu cilvēku personālu?
* ... [[Kataras futbola izlase]]s kapteinis '''[[Hasans el Haidoss]]''' ar 176 spēlēm ir izlasē visvairāk spēļu aizvadījušais [[futbolists]]?
* ... '''[[Padoms]]''' atrodas [[Madonas novads|Madonas novada]] [[Dzelzavas pagasts|Dzelzavas pagasta]] centrālajā daļā?

[[Attēls:Eikhaas.JPG|border|right|50px]]
* ... 2023. gada [[Gada sēne Latvijā]] '''[[daivainā čemurene]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ilgstoši tika uzskatīta par ļoti retu [[Latvija|Latvijā]], tomēr kopš 1990. gadiem zināmo atradņu skaits stipri pieaudzis?
* ... [[Latvijas Basketbola savienība]] pēc [[2022.—2023. gada LBL sezona|2022.—2023. gada sezonas]] atzina [[BK Liepāja]] [[Centrs (basketbols)|centra spēlētāju]] '''[[Kārlis Šiliņš|Kārli Šiliņu]]''' par [[Latvijas Basketbola līga]]s sezonas progresējošāko spēlētāju?
* ... pusoficiālā [[Lietuvieši|lietuviešu]] [[Nacionālisms|nacionālistiskā]], militarizētā [[organizācija]] '''&quot;[[Dzelzs Vilks (organizācija)|Dzelzs Vilks]]&quot;''', kas darbojās 1928.—1930. gadā, bija slepena, tā oficiāli darbojās kā sporta savienība un apvienoja vairāk nekā 4000 biedru?

[[Attēls:Lago Fagnano Hualo.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Ugunszemes Lielā sala]]''' &lt;small&gt;(attēlā Fanjāno ezers salas dienvidos)&lt;/small&gt; bijusi apdzīvota jau 10 000 gadu tālā senatnē, taču vēl 19. gadsimta vidū salu apdzīvoja tikai četras aborigēnās tautas?
* ... 20. gadsimtā '''[[Mjanmas futbola izlase]]''' nav piedalījusies nevienā [[Pasaules kauss futbolā|Pasaules kausa]] kvalifikācijā, bet vēsturē lielāko zaudējumu piedzīvojusi 2021. gadā pret [[Japānas futbola izlase|Japānas izlasi]] — 0:10?
* ... '''[[ASV vidustermiņa vēlēšanas|ASV vidustermiņa vēlēšanās]]''' pārvēl visas 435 vietas [[ASV Pārstāvju palāta|Pārstāvju palātā]] un 33 vai 34 no 100 vietām [[ASV Senāts|Senātā]]?

[[Attēls:14.Saeimas deputātu svinīgais solījums.jpg|border|right|50px]]
* ... [[14. Saeima]]s deputāte no partijas &quot;[[Progresīvie]]&quot; '''[[Skaidrīte Ābrama]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; no 2012. līdz 2020. gadam bija Konkurences padomes priekšsēdētāja?
* ... [[Kazahstāna]]s '''[[Abaja apgabals]]''' tika izveidots [[2022. gads|2022. gadā]] teritorijā, kurā no 1939. līdz 1997. gadam pastāvēja Semipalatinskas apgabals; tas nodēvēts par godu mūsdienu [[Kazahu valoda|kazahu]] rakstu [[literatūra]]s pamatlicējam '''[[Abajs Kunanbajuli|Abajam Kunanbajuli]]'''?
* ... latviešu nacionālās pretošanās kustības dalībnieku '''[[Leo Hiršsons|Leo Hiršsonu]]''' aizturēja [[1989. gads Latvijā|1989. gadā]], nākamajā gadā viņš tika notiesāts un [[1990. gada 4. maija deklarācija|1990. gada 4. maiju]] viņš sagaidīja [[Stūra māja|Stūra mājā]], bet atbrīvots tika 16. maijā kā pēdējais politiski ieslodzītais izolatorā?

[[Attēls:Voldemārs Dimze.jpg|border|right|50px]]
* ... [[latvieši|latviešu]] [[virsnieks]], [[Viestura ordenis|Viestura ordeņa]] kavalieris '''[[Voldemārs Dimze]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ievērību guvis ar [[1930. gads Latvijā|1930. gada]] pirmo lielformāta Latvijas spēlfilmu &quot;[[Lāčplēsis (filma)|Lāčplēsis]]&quot;, kurā atveidoja galveno lomu?
* ... līdz [[1883. gads|1883. gadam]] [[Čīle]]s ziemeļos esošie reģioni '''[[Tarapakas reģions|Tarapaka]]''' un '''[[Arika un Parinakota]]''' bija [[Peru]] sastāvā?
* ... [[Latvijas Valsts prezidente]]s [[Vaira Vīķe-Freiberga|Vairas-Vīķes Freibergas]] tēvs '''[[Kārlis Vīķis]]''' bija jūrnieks, gāja bojā [[vētra]]s laikā [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] 1938. gada 13. janvārī, 6 nedēļas veco meitu Vairu nemaz neredzējis (viņa piedzima dažas dienas pēc tam, kad tvaikonis &quot;Abgara&quot; atstāja [[Rīgas osta|Rīgas ostu]])?

[[Attēls:Vue du volcan Benbow depuis la plaine de cendres, île d'Ambrym.JPG|border|right|50px]]
* ... līdz [[2018. gads|2018. gadam]], kad kārtējā [[vulkāna izvirdums|vulkāna izvirdumā]] tie aizbira, Vanuatu centrālajā daļā esošajā '''[[Ambrimas sala|Ambrimas salā]]''' bija vairāki [[lava]]s ezeri &lt;small&gt;(attēlā Benbova vulkāns Ambrimas salā)&lt;/small&gt;?
* ... [[ASV futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Gregs Berhalters]]''' pats tās sastāvā ir aizvadījis 44 spēles?
* ... [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Pekina|Pekinā]] [[Latvija]]s [[kalnu slēpotājs]] '''[[Miks Zvejnieks]]''' milzu slalomā izcīnīja 26. vietu, atkārtojot brāļa [[Kristaps Zvejnieks|Kristapa]] sasniegto vietu kombinācijā [[2018. gada ziemas olimpiskās spēles|2018. gada olimpiskajās spēlēs]]?

[[Attēls:Rye Brome Bromus secalinus (6485860929).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[rudzu lāčauza]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir reti sastopama, izzūdoša [[Nezāles|nezāle]], atsevišķi īpatņi un nelielas augu grupas aug sējumos un ceļmalās?
* ... 19. gadsimta vidū [[Čīle]]s '''[[Antofagastas reģions|Antofagastas reģiona]]''' ziemeļdaļa ar [[Antofagasta|Antofagastu]] piederēja [[Bolīvija]]i un tiek joprojām uzskatīta par strīdus teritoriju?
* ... '''[[Somenlinnas cietoksnis]]''' uz salām [[Somija]]s galvaspilsētas [[Helsinki|Helsinku]] pievārtē kalpoja militāriem mērķiem līdz [[1973. gads|1973. gadam]], kad to nodeva civilā lietošanā, mūsdienās tas ir populārs [[tūrisms|tūrisma]] objekts?

[[Attēls:Félix Sánchez Bas.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada FIFA Pasaules kausa izcīņā]] [[Kataras futbola izlase]], kuras galvenais [[treneris]] bija '''[[Felikss Sančess Bass]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, zaudēja visos mačos, kļūstot par sliktāko komandu rīkotājvalsti sacensību vēsturē?
* ... '''[[Burhanhalduns]]''' ir [[mongoļi|mongoļu]] svētais [[kalns]]; pēc [[leģenda]]s šeit ir piedzimis, miris un arī apglabāts mongoļu valdnieks [[Čingishans]]?
* ... '''[[Barka (kuģis)|barka]]''' ir [[buru kuģis]], kuram ir vismaz trīs [[masti]] (fokmasts, grotmasts, bezānmasts), pie kam priekšējiem mastiem taisnas [[buras]], pēdējam — slīpas?

[[Attēls:Mount Yasur eruption 2006, Tanna Island, Vanuatu, VAN 0516.jpg|border|right|50px]]
* ... 361 metru augstais aktīvais [[vulkāns]] '''[[Jasurs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Vanuatu]] dienvidos ir relatīvi viegli sasniedzams un ļoti aktīvs (izvirdums turpinās vairākus simtus gadu), tomēr ne pārāk bīstams, tāpēc ir [[tūrisms|tūrisma]] objekts?
* ... [[Čīle]]s '''[[Atakamas reģions|Atakamas reģiona]]''' lielāko daļu aizņem [[Atakamas tuksnesis|Atakamas tuksneša]] dienviddaļa — reģions ir viens no sausākajiem un mazapdzīvotākajiem valstī?
* ... [[Livonijas karš|Livonijas kara]] laikā '''[[1577. gads Latvijā|1577. gada]]''' sākumā [[Magnuss (Livonijas karalis)|Livonijas karalis Magnuss]] un [[Krievijas cars]] [[Ivans IV]] noslēdza Pleskavas līgumu, kurā tika apstiprinātas Magnusa tiesības uz zemēm [[Livonija|Livonijā]], kas atradās uz ziemeļiem no [[Gauja]]s?

[[Attēls:Field Marshal Earl Haig.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Duglass Heigs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš komandēja [[Britu armija|Britu armiju]] lielajās [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] kaujās kā [[Sommas kauja]], [[Pašendeiles kauja]] un [[Simts dienu ofensīva]], pēc nāves ticis bieži kritizēts par milzīgajiem viņa pakļautībā esošo militārpersonu zaudējumiem (līdz 2 miljoniem karavīru)?
* ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] 1. novembrī [[14. Saeima]]s deputāte no partijas &quot;[[Stabilitātei!]]&quot; saraksta '''[[Nadežda Tretjakova]]''' deva Saeimas deputāta zvērestu, bet jau 2. novembrī viņa Saeimas prezidijam iesniedza iesniegumu par atteikšanos no deputātes pilnvarām?
* ... [[Austrālijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Greiems Arnolds]]''' pats tās sastāvā ir aizvadījis 56 spēles?

[[Attēls:Salaygomez.jpg|border|right|50px]]
* ... 3210 kilometrus uz rietumiem no [[Dienvidamerika]]s kontinenta piekrastes esošā neapdzīvotā '''[[Salasa un Gomesa sala]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pieder [[Čīle]]i un ietilpst tās [[Valparaiso reģions|Valparaiso reģiona]] [[Lieldienu sala]]s provincē?
* ... pēc [[Francija]]s karaļa [[Luijs XIV|Luija XIV]] pavēles no 1663. līdz 1673. gadam uz [[Kvebeka|Kvebeku]] (Jaunfranciju) izceļoja tā dēvētās '''&quot;[[karaļa meitas]]&quot;''' — līdz 1000 sieviešu, lai apprecētos ar jau dzīvojošajiem tur franču kolonistiem?
* ... '''[[cūku tauki]]''' vienmēr ir bijuši nozīmīgs [[ēdiena gatavošana]]s un cepšanas produkts kultūrās, kur [[cūkgaļa]] ir svarīgs uztura elements?

[[Attēls:Desfiladero de los Gaitanes05.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Karaļa taka]]''' [[Spānija]]s dienvidos, [[Andalūzija|Andalūzijā]], līdz rekonstrukcijai un atkārtotai atvēršanai tika uzskatīta par vienu no bīstamākajiem pārgājienu maršrutiem pasaulē, kas ik pa laikam paņēma apmeklētāju dzīvības &lt;small&gt;(attēlā taka mūsdienās)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Krievu—turku karš (1676—1681)]]''' beidzās ar [[Bahčisaraja]]s miera līgumu, kas paredzēja 20 gadu pamieru un [[Dņepra|Dņepru]] noteica kā demarkācijas līniju starp [[Krievija]]i un [[Osmaņu impērija]]i pakļautajiem ukraiņu [[kazaki]]em?
* ... '''[[Patriks Pīrss]]''', [[Īri|īru]] [[dzejnieks]], rakstnieks, skolotājs, jurists, politiķis un viens no [[1916. gads|1916. gada]] '''[[Lieldienu sacelšanās]]''' līderiem, bija pa pusei [[Angļi|anglis]]?

[[Attēls:A closeup scene of wheat..JPG|border|right|50px]]
* ... aptuveni 95% no visiem izaudzētajiem '''[[kvieši]]em''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir iegūti no mīkstajiem kviešiem (tos samaļot, iegūst [[milti|miltus]], ko izmanto maizes un citu pārtikas produktu gatavošanā); no cietajiem kviešiem iegūst [[graudi|graudus]], kurus izmanto [[makaroni|makaronu]] miltu iegūšanā vai [[manna]]s gatavošanā?
* ... pirmā '''[[evenku valoda]]s''' [[rakstība]] izveidota [[1931. gads|1931. gadā]] uz [[latīņu alfabēts|latīņu alfabēta]] pamata, bet [[1937. gads|1937. gadā]] pārcelta uz [[kirilica|kirilicu]]?
* ... '''[[lielvalsts]]''' jeb lielvaras jēdzienu sāka lietot pēc [[Vīnes kongress|Vīnes kongresa]] [[19. gadsimts|19. gadsimta]] sākumā, kad pēc [[Napoleona kari]]em [[Francijas Pirmā impērija|Francijas impērija]]s [[Hegemonija|hegemoniju]] nomainīja piecu [[Eiropa]]s lielvalstu hegemonija?

[[Attēls:Morocco - Essaouira Part 2 (31679848385).jpg|border|right|50px]]
* ... 19. gadsimtā '''[[Savīra]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kalpoja kā galvenā [[Maroka]]s [[osta]]?
* ... Čīles '''[[Magaljanesa|Magaljanesas reģions]]''' iekļauj arī [[Čīle]]s pretenziju [[Antarktīda|Antarktīdā]] [[Čīles Antarktiskā teritorija|Čīles Antarktisko teritoriju]], kas formāli veido atsevišķu komūnu '''[[Čīles Antarktikas province|Čīles Antarktikas provincē]]'''?
* ... [[Rēzekne|Rēzeknē]] dzimušais [[Nacionālboļševiku partija]]s aktīvists '''[[Beness Aijo]]''' piedalās [[Krievijas iebrukums Ukrainā|Krievijas karā pret Ukrainu]] un kopš 2022. gada ir [[Krievija]]s pilsonis?

[[Attēls:Lefort Musscher 1698.jpg|border|right|50px]]
* ... [[1697. gads|1697. gadā]] [[Krievija]]s virsnieks un diplomāts '''[[Francis Leforts]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopā ar caru [[Pēteris I|Pēteri I]] caur [[Rīga|Rīgu]] un [[Liepāja|Liepāju]] devās uz Rietumeiropu, kur nodarbojās ar [[Spiegošana|spiegošanu]] un speciālistu vervēšanu?
* ... '''[[Hiperions (koks)|Hiperions]]''' ir Redvudas Nacionālajā parkā [[Kalifornija|Ziemeļkalifornijā]] augoša [[mūžzaļā sekvoja]], ko uzskata par pasaulē augstāko zināmo dzīvo [[koks|koku]] — tā garums (bez [[saknes|saknēm]]) ir 115,92 m?
* ... '''[[Visagals]]''' atrodas [[Madonas novads|Madonas novada]] [[Indrānu pagasts|Indrānu pagasta]] dienvidu daļā?

[[Attēls:Muhammadu Buhari, President of the Federal Republic of Nigeria (cropped3).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Muhammadu Buhari]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš no 2015. līdz 2023. gadam bija [[Nigērijas prezidents]], bija [[Nigērija]]s valsts galva arī no 1983. līdz 1987. gadam pēc militāra [[valsts apvērsums|valsts apvērsuma]]?
* ... [[Čīle]]s '''[[Araukānijas reģions]]''' ir izveidots vēsturiskajā araukāņu ([[mapuči|mapuču]]) zemē; tie joprojām veido apmēram trešdaļu no reģiona iedzīvotājiem un [[mapuču valoda]] kopš 2015. gada ir otra reģiona [[oficiālā valoda]]?
* ... 2018. gadā, kad [[Valmiera]]s spēcīgākais [[basketbols|basketbola]] klubs &quot;[[Valmiera/Ordo]]&quot; bankrotēja, '''&quot;[[Valmiera Glass VIA (basketbols)|Valmiera Glass VIA]]&quot;''' ieņēma tā vietu [[Latvijas Basketbola līga]]s pamatturnīrā un arī tikko dibinātajā [[PafBet Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas Basketbola līgā]]?

[[Attēls:Irene Papas 1956.jpg|border|right|50px]]
* ... [[grieķi|grieķu]] [[aktrise]] un dziedātāja '''[[Irēne Papa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; savā vairāk nekā 50 gadus ilgajā karjerā piedalījusies vairāk nekā 70 filmās?
* ... '''[[Vidusjūras diēta]]s''' galvenie aspekti ir proporcionāli liels [[Labība|neapstrādātu graudaugu]], [[Pākšaugi|pākšaugu]], [[olīveļļa]]s, [[Auglis|augļu]] un [[Dārzenis|dārzeņu]] patēriņš, kā arī mērens [[Zivis|zivju]], [[Piena produkti|piena produktu]] un [[gaļa]]s produktu patēriņš?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā vācu drošības policijas un ''[[Sicherheitsdienst]]'' vadītājs [[Latvijas vācu okupācija (1941—1945)|okupētajā Latvijā]] '''[[Rūdolfs Lange]]''' bija viens no galvenajiem [[Holokausts Latvijā|holokausta]] organizētājiem Latvijā?

[[Attēls:NavarinoFronPNTDF1.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Čīle]]s dienvidos esošā neapdzīvotā sala '''[[Oste (sala)|Oste]]''' &lt;small&gt;(attēlā skats uz salu pāri [[Bīgla šaurums|Bīgla šaurumam]])&lt;/small&gt; ir pasaulē vistālāk dienvidos esošā vieta, kur aug [[koki]]?
* ... '''[[1575. gads Latvijā|1575. gadā]]''' Livonijas karalis [[Magnuss (Livonijas karalis)|Magnuss]] zaudēja kontroli pār [[Sāmsalas—Vīkas bīskapija|Sāmsalas—Vīkas bīskapiju]], ko pārvaldīja [[Dānijas karalis|Dānijas karaļa]] vietvaldis, toties pakļāva Helmes, Ērģemes, Ungurpils, Vecsalacas, Rūjienas un Limbažu pilsnovadus?
* ... angļu [[futbols|futbola]] [[treneris]] '''[[Džons Herdmens]]''' ir kļuvis par pirmo treneri, kurš ir kvalificējies Pasaules kausa finālturnīram gan ar vīriešu, gan sieviešu izlasēm, paveicot to ar [[Kanāda]]s izlasēm?

[[Attēls:Queen Mary 2 Boston July 2015 01 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[okeāna laineri]]''' bija pamata [[transportlīdzekļi]] starpkontinentālajiem ceļojumiem vairāk nekā gadsimtu ilgi, līdz tos sāka aizstāt pasažieru lidmašīnas 1950. gados &lt;small&gt;(attēlā vienīgais mūsdienās ekspluatētais okeāna laineris ''Queen Mary 2'')&lt;/small&gt;?
* ... [[1931. gads|1931. gadā]] [[krievi|krievu]] un [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] cilmes [[gleznotājs]] un domātājs '''[[Svjatoslavs Rērihs]]''' pārcēlās uz dzīvi [[Indija|Indijā]], kur viņa tēvs [[Nikolajs Rērihs]] nodibināja Himalaju studiju institūtu ''Urusvati''; Indijā abi Rērihi nodzīvoja līdz mūža galam?
* ... 1930. gados '''[[Latvijas Universitāte (vīriešu basketbola klubs)|Latvijas Universitātes basketbola klubs]]''' izcīnīja 7 Latvijas čempionu titulus, un komanda tika atjaunota pirms [[2010.—2011. gada LBL sezona]]s, spējot divreiz izcīnīt 4. vietu [[Latvijas Basketbola līga|Latvijas Basketbola līgā]]?

[[Attēls:Suzanne Lenglen 02.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Suzanna Lenglēna]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija sava laika spēcīgākā [[tenisiste]] pasaulē: izcīnījusi astoņus ''[[Grand Slam (teniss)|Grand Slam]]'' titulus vienspēlēs, kā arī divkārtēja olimpiskā čempione [[1920. gada vasaras olimpiskās spēles|1920. gada olimpiādē]]?
* ... pašreizējais '''[[Kalnu Karabahas konflikts]]''' sākās [[1988. gads|1988. gadā]], kad [[Karabaha]]s [[armēņi]] pieprasīja tās pakļautību pārcelt no [[Azerbaidžānas PSR]] uz [[Armēnijas PSR]]; šobrīd tas, iespējams, noslēdzies ar 2020. un 2023. gada liela mēroga karadarbību, kurā [[Azerbaidžāna]]s bruņotie spēki pilnībā atguva Kalnu Karabahu?
* ... '''[[veloceļš Rīga—Jūrmala]]''' ir viens no pirmajiem [[Latvija]]s veloceļiem, to sāka būvēt [[1987. gads Latvijā|1987. gadā]] kā veloceļu [[Imanta (Rīga)|Imanta]]—[[Jūrmala]] un pabeidza [[2001. gads Latvijā|2001. gadā]]?

[[Attēls:Atriplex hortensis sl15.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[dārza balodene]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[amarantu dzimta]]s augu suga, kas ir izcēlusies [[Āzija|Āzijā]], taču kultivējot plaši ieviesusies [[Eiropa|Eiropā]] un citās vietās ārpus pamatareāla, sastopama arī [[Latvija|Latvijā]]?
* ... 1994. gada [[ASV]] ģimenes [[kinokomēdija]] '''&quot;[[Flinstoni (filma)|Flinstoni]]&quot;''' guvusi gandrīz 342 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] kases ienākumus pie 46 miljonus liela filmas budžeta, kas to padarīja par ļoti ienesīgu filmu?
* ... '''[[Šķērsiela (Rīga)|Šķērsiela]]''' ir savas [[Rīga]]s apkaimes zināmākā iela, jo [[Ivars Seleckis]] uzņēmis trīs dokumentālās filmas ([[Šķērsiela (filma)|Šķērsiela]], [[Jaunie laiki Šķērsielā]] un [[Kapitālisms Šķērsielā]]) par dzīvi Šķērsielā dažādos laika posmos?

[[Attēls:Nicole Mann Official Portrait (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[ASV]] [[astronaute]] un izmēģinātājpilote '''[[Nikola Aunapu Manna]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir cēlusies no vailaku [[indiāņi|indiāņu]] un [[igauņi|igauņu]] ģimenes?
* ... no 24 līdz 56 km attālumā no pilsētas atrodas [[Annapūrna]]s, [[Dhaulāgiri]] un [[Manāslu]] virsotnes, tāpēc [[Nepāla]]s otrā lielākā pilsēta '''[[Pokhara]]''' ir valsts tūrisma centrs?
* ... '''[[Magņitska likums]]''' iezīmē precedentu [[cilvēktiesības|cilvēktiesību]] sankciju programmu jomā, jo to, atšķirībā no tradicionālajām sankcijām, kuras piemēro visai valstij, var piemērot konkrētām vainīgajām personām, neatkarīgi no viņu ģeogrāfiskās atrašanās vietas?

[[Attēls:Avena fatua 03.JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[vēja auza]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir izcēlusies [[Vidusjūra]]s apvidus austrumu daļā, taču suga ir plaši ieviesusies [[Eirāzija|Eirāzijā]], tostarp visā [[Latvija]]s teritorijā?
* ... [[Džeina Kempione|Džeinas Kempiones]] [[2021. gads kino|2021. gada]] filma '''&quot;[[Suņa spēks]]&quot;''' saņēma 12 nominācijas [[94. Kinoakadēmijas balva]]i, tostarp arī kategorijās [[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|&quot;Labākā filma&quot;]] un [[Labākais režisors (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|&quot;Labākais režisors&quot;]], otrajā no tām arī uzvarot?
* ... [[Norvēģija]]s pilsētā '''[[Hāmara|Hāmarā]]''' notika daļa no [[1994. gada ziemas olimpiskās spēles|Lillehammeres olimpisko spēļu]] disciplīnām — [[daiļslidošana]], [[šorttreks]] un [[ātrslidošana]]?

[[Attēls:Līvbērzes muižas kungu māja 1931.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Līvbērzes muiža]]s''' vārtu tornis ar pulksteni, kas ar savu [[baroks|barokālo]] siluetu bija muižas pazīšanas zīme, [[Latvijas PSR]] laikā tika nojaukts, lai pagalmā varētu iebraukt vietējā [[kolhozs|kolhoza]] tehnika &lt;small&gt;(attēlā muižas kungu māja 1931. gadā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[1729. gads Latvijā|1729. gadā]]''' [[Rīga|Rīgā]] ieradās pirmie [[Brāļu draudze]]s (hernhūtiešu) pārstāvji?
* ... [[Vācija]]s futbola [[treneris]] un bijušais [[Futbols|futbolists]] '''[[Torstens Finks]]''' 2022. gadā no janvāra līdz maijam bija [[Latvija]]s kluba [[Riga FC]] treneris?

[[Attēls:STOP sign.jpg|border|right|50px]]
* ... daudzās valstīs '''[[stop zīme]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Austrālija|Austrālijā]])&lt;/small&gt; ir vienīgā astoņstūrainā [[ceļa zīme]], pateicoties kam to viegli var atpazīt pat ja zīme nav salasāma (piemēram to aizklāj [[sniegs]])?
* ... uzņēmējs, miljonārs, [[SWH Rīga (Software House Riga)|AS &quot;Software House Rīga&quot; (SWH Rīga)]] grupas dibinātājs un prezidents '''[[Ainārs Gulbis]]''' bija viens no ietekmīgākajiem [[Latvija]]s uzņēmējiem 1990. gados ar lielu ietekmi gan ekonomikā, gan politikā?
* ... [[5. Saeima]]s deputāts '''[[Ilmārs Dāliņš]]''' lielāko mūža daļu pavadīja [[ASV]], darbojies kā [[fiziķis]], virsmas zinātnes un [[seismoloģija]]s speciālists?

[[Attēls:EPP Congress Rotterdam - Day 1 (52112638468) (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... kopš [[2022. gads|2022. gada]] oktobra [[Zviedrijas premjerministru uzskaitījums|Zviedrijas premjerministrs]] ir Moderātu partijas līderis '''[[Ulfs Kristersons]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, pārņemot varu no [[Zviedrijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija|sociāldemokrātiem]]?
* ... '''[[azartspēles Latvijā]]''' bija aizliegtas no [[1919. gads Latvijā|1919. gada]] 5. decembra, kad [[Tautas padome]] piemēroja tiesību kontinuitāti attiecībā uz [[Krievijas Impērija]]s likumiem [[Latvija]]s teritorijā, līdz [[1922. gads Latvijā|1922. gada]] 3. augustam, kad likumu grozīja, lai dotu iespēju atvērt [[kazino]] [[Rīgas Jūrmala|Rīgas Jūrmalā]]?
* ... [[māksliniece]] '''[[Kristiāna Dimitere]]''' ir [[aktieri|aktieru]] [[Vija Artmane|Vijas Artmanes]] un [[Artūrs Dimiters|Artūra Dimitera]] meita; viņa teikusi: &quot;Esmu piedzimusi aktieru ģimenē .. Pieaugot ievēroju, ka pasaule bez īpašas inscenēšanas ir brīnišķīgi nopietni paradoksāla...&quot;?

[[Attēls:Yevgeny Prigozhin (13-06-2023).jpg|border|right|50px]]
* ... pēc iznākšanas no cietuma 1990. gadā vēlākais [[Vāgnera grupa]]s izveidotājs '''[[Jevgeņijs Prigožins]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dibināja restorānus, lielveikalus un darbojās azartspēļu jomā [[Sanktpēterburga|Sanktpēterburgā]], iespējams, ka tad viņš iepazinās ar [[Vladimirs Putins|Vladimiru Putinu]], kurš vadīja Pēterburgas azartspēļu regulēšanas komisiju?
* ... '''[[Innlandete]]''' ir vienīgā [[Norvēģijas filke]], kurai nav izejas uz jūru?
* ... '''[[Tigrajas karš]]''' sākās [[2020. gads|2020. gada]] novembrī, kad [[Etiopija]]s Nacionālie aizsardzības spēki iebruka nepakļāvīgajā Tigrajas reģionā, ko pārvalda Tigrajas Tautas atbrīvošanās fronte?

[[Attēls:Melganzenvoet bloeiwijze Chenopodium album.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[baltā balanda]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[suga]] ar kosmopolītisku izplatību — tā ir sastopama visur, neiekļaujot [[Arktika|Arktiku]] un [[Antarktīda|Antarktīdu]]?
* ... 3. gadsimtā [[Sasanīdu impērija|Sasanīdu impērijā]] dzīvojošais [[pravietis]] '''[[Māni (pravietis)|Māni]]''' sludināja, ka [[zoroastrisms]], [[jūdaisms]] un [[kristietība]] ir viena [[reliģija]], veidojot universālu [[gnostiķi|gnostisku]] pasaules reliģiju, kas kļuva populāra arī [[Romas impērija|Romas impērijā]], saplūstot ar [[Neoplatonisms|neoplatoniķu]] skolu?
* ... '''[[valstu uzskaitījums pēc militārā personāla lieluma|valstu uzskaitījuma pēc militārā personāla lieluma]]''' pirmajā vietā atrodas [[Ziemeļkoreja]], ja skaita kopā aktīvo bruņoto spēku karavīrus, rezervistus un paramilitāros spēkus?

[[Attēls:Aleksejs Roslikovs 2022.jpg|border|right|50px]]
* ... partijas &quot;[[Stabilitātei]]&quot; līderis '''[[Aleksejs Rosļikovs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kandidēja uz [[14. Saeima]]s [[Saeimas priekšsēdētājs|priekšsēdētāja]] amatu gan 2022., gan 2023. gadā, taču abas reizes saņēma tikai savas partijas deputātu balsis (ievēlēja [[Edvards Smiltēns|Edvardu Smiltēnu]] un [[Daiga Mieriņa|Daigu Mieriņu]])?
* ... 2023. gada maijā tika uzsākta '''[[Padomju nams|Padomju nama]]''', kas bieži vien ticis atzīts par neglītāko celtni [[Baltijas jūra]]s krastos un [[Krievija|Krievijā]], demontāža [[Karaļauči|Karaļauču]] (Kaļiņingradas) centrā?
* ... [[1999. gads|1999. gada]] augustā [[čečeni|čečenu]] militārais komandieris [[Šamils Basajevs]] ar saviem kaujiniekiem iebruka [[Dagestāna|Dagestānā]], kas kalpoja par iemeslu pamiera laušanai un [[Krievijas Federācija]]s bruņoto spēku iebrukumam [[Čečenija|Čečenijā]], aizsākot '''[[Otrais Čečenijas karš|Otro Čečenijas karu]]'''?

[[Attēls:Hydrangea macrophylla - Bigleaf hydrangea1.jpg|border|right|50px]]
* ... [[šķirnes|šķirnēm]] visbagātākā [[hortenzijas|hortenziju]] [[suga]] '''[[liellapu hortenzija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; savvaļā ir sastopama [[Japāna|Japānā]], taču to plaši audzē daudzās pasaules daļās dažādos klimatiskajos apstākļos?
* ... '''[[mitruma novadīšana]]''' audumos notiek, vienai [[audums|auduma]] pusei mitrumu piesaistot (bet neuzsūcot pašā audumā), bet otrai pusei — mitrumu izkliedējot pēc iespējas plašākā auduma virsmā, tādējādi palīdzot audumam ātrāk izžūt?
* ... [[1977. gads|1977. gadā]] [[Krievija|Krievijā]] dzimušais [[Beļģija]]s [[ķīmiķis]] '''[[Iļja Prigožins]]''' saņēma [[Nobela prēmija ķīmijā|Nobela prēmiju ķīmijā]] par pētījumiem neatgriezeniskā [[termodinamika|termodinamikā]]?

[[Attēls:Autumn landscape near Gullesfjordbotn, Hinnøya, 2010 September.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Norvēģija]]s ceturtā lielākā un kontinentālās daļas lielākā [[sala]] '''[[Hinneja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dažkārt tiek pieskaitīta gan [[Lofotu salas|Lofotu]], gan [[Vesterolu salas|Vesterolu]] salu grupām?
* ... [[azartspēles|azartspēļu]] zāļu ķēdes &quot;[[Alfor grupa]]&quot; īpašnieks, mākslas kolekcionārs un [[mecenāts]] '''[[Jānis Zuzāns]]''' 2021. gadā tika ierindots kā 6. bagātākais cilvēks [[Latvija|Latvijā]]?
* ... [[Ukrainas nemiernieku armija]]s veiktais '''[[Volīnijas slaktiņš]]''' pret [[Rietumukraina]]s [[poļi]]em 1943. un 1944. gadā atņēma 50-60 tūkstošu cilvēku dzīvības?

[[Attēls:Rajd Monte Carlo 2019 - Ott Tänak (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Ots Tenaks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, uzvarot 2019. gada [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionātā]], kļuva par pirmo [[igauņi|igauni]], kurš uzvarējis pilotu čempionātā, kā arī pirmo uzvarētāju, kas nav [[francūzis]], kopš [[Peters Sūlbergs|Petera Sūlberga]] 2003. gadā?
* ... [[Krievijas Federācija]]s [[ģenerālpulkvedis]] '''[[Genādijs Židko]]''', kurš [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|Krievijas 2022. gada iebrukuma Ukrainā]] laikā no jūnija līdz oktobrim bija [[Krievijas bruņotie spēki|Krievijas bruņoto spēku]] Apvienotā grupējuma pavēlnieks &quot;speciālās militārās operācijas zonā&quot;, nomira 2023. gadā [[Maskava|Maskavā]], 57 gadu vecumā?
* ... '''[[augu aizsardzība]]s''' nozīmi raksturo tas, ka pasaules mērogā kaitīgie organismi ik gadus iznīcina līdz 35% potenciālās ražas?

[[Attēls:Coat of arms of Ireland.svg|border|right|50px]]
* ... uz '''[[Īrijas ģerbonis|Īrijas ģerboņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir novietota [[Zelts|zelta]] [[arfa]] ar [[Sudrabs|sudraba]] stīgām uz [[Zilā krāsa|zila]] [[Vairogs|vairoga]], kas ir Īrijas [[heraldika]]s simbols?
* ... [[13. Saeima]]s darbības beigās partijas '''&quot;[[Suverēnā vara]]&quot;''' biedriem bija trīs vietas parlamentā ([[Jūlija Stepaņenko]], [[Ļubova Švecova]], [[Ainārs Vilciņš]], kuri visi darbojās Saeimas frakcijā &quot;Neatkarīgie&quot;), taču [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]] partija nepārvarēja [[5% barjera|5% barjeru]]?
* ... viens no pārcēlājiem, kas [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigās palīdzēja latviešu bēgļiem no [[Kurzeme]]s nokļūt [[Gotlande]]s salā, '''[[Ēriks Tomsons]]''' pēc apcietinājuma 1947. gadā nokļuva [[Gulags|Gulaga nometnēs]], taču atgriezās un nodzīvoja līdz 103 gadu vecumam?

[[Attēls:Short Magazine Lee-Enfield Mk 1 (1903) - UK - cal 303 British - Armémuseum.jpg|border|right|50px]]
* ... 20. gadsimta pirmajā pusē '''''[[Lee-Enfield]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kalpoja kā galvenais [[Britu impērija]]s un Sadraudzības militāro spēku [[šaujamierocis]] un bija Lielbritānijas armijas šautene?
* ... '''[[smaržīgā balanda]]''' ir sastopama [[Eirāzija]]s [[stepe]]s joslā, taču ir izplatījusies tālu ārpus pamatareāla un reti un izklaidus sastopama Eiropas vidusdaļā un ziemeļos, arī [[Latvija|Latvijā]], tālu ziemeļos no dabiskā [[izplatības areāls|izplatības apvidus]]?
* ... neviens '''[[taktiskie kodolieroči|taktiskais kodolierocis]]''' nekad nav izmantots kaujas situācijā?

[[Attēls:Pirin - Gergiyski ezera - IMG 4439.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Pirinas nacionālais parks|Pirinas nacionālajā parkā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Bulgārija]]s dienvidrietumos atrodas vairāki mazi [[ledāji]] , kas ir visvairāk uz dienvidiem esošie ledāji [[Eiropa|Eiropā]]?
* ... [[Latvijas PSR]] laikā bijušajā '''[[Puzes muiža]]s''' ēkā iekārtoja [[kolhozs|kolhoza]] kantori, dzīvokļus un klubu, pēc tam to padarīja par noliktavu; 1964. gadā zāles paneļus, krāsni, parketu un griestu veidojumus pārveda uz [[Rundāles pils]] [[Rundāles pils muzejs|muzeju]], bet 1978. gadā ēku nojauca un sastūma kaudzē?
* ... '''&quot;[[Alfor grupa]]&quot;''' ir lielākais [[Azartspēles Latvijā|Latvijas azartspēļu nozares]] tirgus dalībnieks ar vairāk nekā 20 gadu pieredzi nozarē?

[[Attēls:Mount Iremel.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Dienvidurāli|Dienvidurālos]] [[Baškortostāna|Baškortostānas Republikā]], [[Krievija|Krievijā]] esošā '''[[Iremels|Iremela kalna]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pakāje ir Baškortostānas lielākās upes [[Belaja]]s izteka?
* ... '''[[tikumības policija]]''' [[Irāna|Irānā]] tika izveidota [[2005. gads|2005. gadā]] ar mērķi nodrošināt, lai sabiedrībā tiktu ievērotas [[islāms|islāma]] morālās normas, kas visbiežāk tas izpaužas kā &quot;nepiedienīgi&quot; ģērbtu sieviešu aizturēšana?
* ... 1822. gadā vācbaltiešu muižnieks, galminieks un [[Slepenpadomnieks (Krievijas Impērija)|slepenpadomnieks]] '''[[Burhards Kristofs fon Fītinghofs-Šēls]]''' savā [[Alūksnes pilsmuiža|Alūksnes pilsmuižā]] uzņēma [[Krievijas Impērija]]s ķeizaru [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandru I]]?

[[Attēls:Aster alpinus BotGardBln310505.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[asteru ģints]]''' nosaukums ir cēlies no [[Sengrieķu valoda|sengrieķu]] vārda ἀστήρ (''astḗr''), kas nozīmē &quot;zvaigzne&quot; un attiecas uz zieda formu &lt;small&gt;(attēlā ''Aster alpinus'')&lt;/small&gt;?
* ... [[Argentīnas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Lionels Skaloni]]''' kā spēlētājs ir pārstāvējis Argentīnas izlasi no 2003. līdz 2006. gadam?
* ... [[īri|īru]] izcelsmes britu kara flotes virsnieks '''[[Edvards Brensfīlds]]''' tiek uzskatīts par vienu no [[Antarktīda]]s pirmatklājējiem: [[1820. gads|1820. gada]] 29. janvārī viņa kuģis sasniedza [[Karaļa Džordža sala|Karaļa Džordža salu]], kur Brensfīlds izkāpa krastā un formāli pasludināja to par [[Lielbritānija]]s īpašumu?

[[Attēls:M1helmetshell.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[M1 ķivere]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir kļuvusi par [[ASV armija]]s ikonu, un tās [[dizains]] iedvesmo citus militāros spēkus visā pasaulē?
* ... amerikāņu [[aktrise|aktrisi]], modeli un aktīvisti '''[[Mārša Hanta|Māršu Hantu]]''' 1950. gados [[makartisms|makartisma]] laikā vairākas [[Holivuda (Losandželosa)|Holivudas]] kinostudijas iekļāva melnajos sarakstos?
* ... pastāv [[Faktoīds|populārs, bet maldīgs uzskats]], ka dzerot no [[tēja]]s tasītes ir pieklājīgi izstiept '''[[Mazais pirkstiņš|mazo pirkstiņu]]''', tomēr dažādas smalkās etiķetes rokasgrāmatas parasti nosoda šo praksi, apzīmējot to kā snobiskuma pazīmi sociāli zemāku personu vidū?

[[Attēls:Katalin Novák, 2023 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Katalina Novāka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pirmā [[sieviete]] [[Ungārija]]s prezidenta amatā, kā arī jaunākā [[prezidents|prezidente]] Ungārijas vēsturē, ievēlēta 44 gadu vecumā?
* ... '''[[Luiss Svaress Miramontess]]''' tiek uzskatīts par vienu no visu laiku labākajiem [[spāņi|spāņu]] [[futbolisti]]em, 1960. gadā viņš kļuva par pirmo un pagaidām vienīgo [[Spānija|Spānijā]] dzimušo futbolistu, kurš saņēmis [[Zelta bumba]]s balvu?
* ... '''[[Doneckas Akadēmiskais apgabala drāmas teātris]]''' [[Mariupole|Mariupolē]], [[Ukraina]]s dienvidos tika sagrauts [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|Krievijas uzlidojumos]] [[Krievijas 2022. gada iebrukuma Ukrainā hronoloģija#16. marts|2022. gada 16. martā]], kā rezultātā gāja bojā aptuveni 600 cilvēku?

[[Attēls:Erigeron annuus, 2022-05-20, Beechview, 01.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[vasaras jānītis|vasaras jānīša]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais izcelsmes areāls ir [[Ziemeļamerika]], taču kopš 18. gadsimta šī suga ir ieviesusies [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] un turpinājusi izplatīties citviet, arī [[Latvija|Latvijā]] tas ir rets adventīvs (ievazāts) augs?
* ... kopš 2022. gada septembra '''[[Latvijas Tenisa savienība]]s''' prezidents ir izcilākais [[latvieši|latviešu]] [[tenisists]] [[Ernests Gulbis (tenisists)|Ernests Gulbis]]?
* ... lielākais cilvēka izraisītais [[sprādziens]] pasaules vēsturē ir [[Padomju Savienība|PSRS]] veiktais [[ūdeņraža bumba]]s izmēģinājums [[Novaja Zemļa]]s poligonā [[1961. gads|1961. gadā]] — tā '''[[trotila ekvivalents]]''' bija ap 50 megatonnu?

[[Attēls:Aerial View of The Millennium Cross.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Vodno|Vodno kalna]]''' virsotnē [[Ziemeļmaķedonija]]s galvaspilsētas [[Skopje]]s dienvidu malā 2002. gadā tika uzbūvēts ''Millenium'' krusts — 66 metrus augsta krusta formas būve, viens no lielākajiem šādiem objektiem pasaulē &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Didi]]''' tiek uzskatīts par vienu no labākajiem [[Brazīlija]]s [[Pussargs (futbols)|futbola pussargiem]]; piedalījies trīs [[FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kausos]] ([[1954. gada FIFA Pasaules kauss|1954]], [[1958. gada FIFA Pasaules kauss|1958]], [[1962. gada FIFA Pasaules kauss|1962]]), uzvarot pēdējās divas reizes un atzīts par 1958. gada čempionāta labāko spēlētāju?
* ... '''[[Sentdžordža šaurums|Sentdžordža šauruma]]''' starp [[Lielbritānijas sala|Lielbritānijas]] un [[Īrija]]s salām nosaukums cēlies no [[Svētais Juris|Svētā Jura]], kurš, saskaņā ar 14. gadsimta leģendu, esot pārpeldējis šaurumu ceļā uz [[Anglija|Angliju]]?

[[Attēls:Ammophila breviligulata Leland June.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[kāpuniedres|kāpuniedru]]''' &lt;small&gt;(attēlā ''Ammophila breviligulata'')&lt;/small&gt; plašās [[sakneņi|sakneņu]] sistēmas ļauj tiem izplatīties stipra [[vējš|vēja]] apstākļos, kā arī palīdz stabilizēt un novērst krasta [[erozija|eroziju]]?
* ... pēc [[Padomju Savienība]]s veiktās [[Baltijas valstu okupācija]]s '''[[mežabrāļi|mežabrāļu]]''' kustība tajās turpinājās līdz pat [[1956. gads|1956. gadam]]?
* ... dažās kultūrās, īpaši [[Malajiešu valoda|malajiešu]] un [[Javiešu valoda|javiešu]] [[Dienvidaustrumāzija|Dienvidaustrumāzijā]], rādīšana ar '''[[rādītājpirksts|rādītājpirkstu]]''' tiek uzskatīta par rupju žestu, tāpēc tā vietā tiek izmantots [[īkšķis]]?

[[Attēls:Coat of arms of Lithuania.svg|border|right|50px]]
* ... [[Lietuvas lielkņaziste]]s [[ģerbonis]] '''[[Vītis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; mūsdienās tiek izmantots kā [[baltkrievi|baltkrievu]] un [[lietuvieši|lietuviešu]] nacionālais ģerbonis?
* ... '''[[Buadas lagūna]]''' ir vienīgais dabīgais virszemes [[ezers]] [[Nauru]], kas atrodas 21 km&lt;sup&gt;2&lt;/sup&gt; lielās salas dienvidaustrumos?
* ... uzvarot '''[[Otrā Harkivas kauja|Otrajā Harkivas kaujā]]''' [[Otrā pasaules kara Austrumu fronte|Otrā pasaules kara Austrumu frontē]] [[1942. gads|1942. gada]] maijā, [[Vērmahts|Vācijas karaspēks]] saņēma gūstā gandrīz 240 000 padomju karavīru?

[[Attēls:Agropyron pectiniforme sl26.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[ķemmveidīgā pavārpata|ķemmveidīgās pavārpatas]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Eirāzija]]s dienviddaļā, taču suga ir ievazāta arī Eiropas [[Centrāleiropa|centrālajā]] un [[Ziemeļeiropa|ziemeļu]] daļā, tostarp [[Latvija|Latvijā]]?
* ... viens no visu laiku labākajiem [[bulgāri|bulgāru]] [[futbolisti]]em '''[[Georgijs Asparuhovs]]''' 1971. gadā gāja bojā autoavārijā, 28 gadu vecumā?
* ... ar aptuveni 100 000 iedzīvotājiem '''[[Erdeneta]]''' ir otrā lielākā pilsēta [[Mongolija|Mongolijā]], tās galvenais uzņēmums uzņēmums &quot;Erdenet&quot; ir viens no lielākajiem pasaules [[varš|vara]] ieguves uzņēmumiem?

[[Attēls:Matka Canyon Skopje 3.jpg|border|right|50px]]
* ... [[1937. gads|1937. gadā]] '''[[Matkas kanjons|Matkas kanjonā]]''' tika uzbūvēta [[hidroelektrostacija]]; uzpludināto Matkas ezeru &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzskata par senāko mākslīgo ūdenstilpi [[Ziemeļmaķedonija|Zimeļmaķedonijā]]?
* ... [[1887. gads Latvijā|1887. gadā]] [[Liepāja]]s [[arhitekts]] [[Pauls Makss Berči]] pēc '''[[Priekules muiža]]s''' īpašnieka [[Korfi|Korfa]] pasūtījuma projektēja jaunu Priekules pili [[neogotika]]s stilā, kurā mūsdienās atrodas [[Priekules vidusskola]]?
* ... 1400 kilometrus garā '''[[Šari]]''' dod 90% no [[Čada ezers|Čada ezera]] ūdens pieteces?

[[Attēls:Knivskjelodden 1 2014-09-08.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Nordkaps]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bieži tiek minēts kā [[Eiropa]]s galējais ziemeļu punkts, taču faktiski kontinentālās Eiropas galējais ziemeļu punkts ir 70 km uz austrumiem esošais [[Nordkins]]; neskatoties uz to, Nordkaps ir populārs [[tūrisms|tūrisma]] galamērķis?
* ... '''[[īstā jumtauza]]''' sākotnēji ir [[Dienvideiropa|dienvidu]] un [[Austrumeiropa|austrumu]] [[Eiropa]]s, kā arī [[Rietumāzija]]s [[stepe]]s suga, taču mūsdienās plaši ieviesusies [[Eirāzija|Eirāzijā]], tostarp ievazāta arī [[Latvija|Latvijā]]?
* ... [[2015. gads Latvijā|2015. gada]] 25. februārī [[12. Saeima]]s deputāts '''[[Andris Vilks (politiķis, 1956)|Andris Vilks]]''' paziņoja par deputāta mandāta nolikšanu, sakarā ar to, ka [[alkohola reibums|alkohola reibumā]] sarīkoja nekārtības [[Gaiļezera slimnīca|Gaiļezera slimnīcā]] [[Rīga|Rīgā]]?

[[Attēls:Noomi Rapace PFW 2019.jpg|border|right|50px]]
* ... [[zviedri|zviedru]] [[aktrise]] '''[[Noumi Rapasa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; starptautisku atpazīstamību iemantoja, attēlojot Līzbeti Salanderi zviedru filmās &quot;Meitene ar pūķa tetovējumu&quot;, &quot;Meitene, kas spēlējās ar uguni&quot; un &quot;Meitene, kas izpostīja sirseņu pūzni&quot;?
* ... '''[[Edgars Šubrovskis|Edgara Šubrovska]]''' izveidotā mūzikas grupa &quot;[[Hospitāļu iela (grupa)|Hospitāļu iela]]&quot; par debijas albumu 2004. gadā ieguva [[Mūzikas ierakstu gada balva &quot;Zelta Mikrofons&quot;|balvu &quot;Zelta mikrofons&quot;]] nominācijās &quot;Labākā debija&quot; un &quot;Labākais popmūzikas albums&quot;, kā arī uzvarēja festivālā &quot;[[Liepājas dzintars]]&quot;?
* ... 1986. gadā [[Latvijas PSR]] [[Žurnāls|žurnāla]] '''&quot;[[Zinātne un Tehnika]]&quot;''' tirāža bija 58 000 eksemplāru [[Latviešu valoda|latviešu]] un 42 000 eksemplāru [[Krievu valoda|krievu valodā]]; astoņdesmito gadu vidū tirāža salīdzinājumā ar žurnālu &quot;Padomju Latvijas Komunists&quot; bija vairāk nekā 21 reizi lielāka?

[[Attēls:211103 Jonas Gahr Store Nordiska sessionen 9470 (51682347514) (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[2014. gads|2014. gadā]], kad [[Jenss Stoltenbergs]] pēc ievēlēšanas par [[NATO]] ģenerālsekretāru atstāja [[Norvēģija]]s Darba partijas līdera amatu, par tās vadītāju kļuva '''[[Jūnass Gārs Stēre]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kļūstot par opozīcijas līderi, bet pēc 2021. gada parlamenta vēlēšanām arī par mazākuma valdības [[Norvēģijas premjerministrs|premjerministru]]?
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[Eiropas kāpumiezis]]''' ir sastopams ļoti reti — ir dažas savrupas atradnes uz [[izplatības areāls|areāla]] ziemeļaustrumu robežas?
* ... 2004. gadā, [[UEFA jubilejas apbalvojumi|UEFA jubilejas apbalvojumu]] ietvaros, [[Azerbaidžānas Futbola federācija]] izvēlējās '''[[Anatolijs Baniševskis|Anatoliju Baniševski]]''' kā visu laiku labāko [[Azerbaidžāna]]s [[futbolists|futbolistu]]?

[[Attēls:Prince Edward 2022.jpg|border|right|50px]]
* ... karaļa [[Čārlzs III Vindzors|Čārlza III]] jaunākais brālis '''[[Princis Edvards, Edinburgas hercogs|Edinburgas hercogs Princis Edvards]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir 14. cilvēks [[pēctecība uz Lielbritānijas troni|Apvienotās Karalistes monarhijas mantošanas līnijā]]?
* ... tā kā '''[[Amerikas apse]]s''' galvenokārt vairojas bezdzimumiski no [[sakneņi]]em, tādējādi veidojot [[Klonālie augi|klonālas kolonijas]]m, tad [[ASV]], [[Jūta|Jūtas štatā]] augoša Amerikas apšu kolonija &quot;Pando&quot; tiek atzīta par pasaulē vecāko dzīvo organismu — tiek lēsts, ka sakņu sistēma, kura savieno apses, ir aptuveni 80 000 gadus veca?
* ... '''[[Lautas grāfiste]]''' ir mazākā [[grāfiste]] [[Īrija|Īrijā]] pēc [[platība]]s, taču tajā ir vislielākais [[iedzīvotāju blīvums]] (izņemot [[Dublinas grāfiste|Dublinu]]) — 160 cilvēki uz [[km²]]?

[[Attēls:Zoe Kravitz 2020 dvna studio.jpg|border|right|50px]]
* ... amerikāņu [[aktrise]], dziedātāja un modele '''[[Zoja Kravica]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir meita aktrisei Līzai Bonē un dziedātājam [[Lenijs Kravics|Lenijam Kravicam]]?
* ... vairāk nekā pusi no visas [[tīmeklis|tīmekļa]] datplūsmas ģenerē '''[[robotprogrammatūra]]'''?
* ... '''[[2022. gada Leivera kauss|2022. gada Leivera kausā]]''' savu karjeru noslēdza leģendārais [[Šveice]]s [[tenisists]] [[Rodžers Federers]], startējot pārī ar [[Rafaels Nadals|Rafaelu Nadalu]] dubultspēlē spēļu pirmajā dienā?

[[Attēls:Mette Frederiksen Kööpenhaminassa 4.5.2022 (52049397038) (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... pēc 2019. gada vēlēšanām '''[[Mete Frederiksena]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika apstiprināta [[Dānijas premjerministre]]s amatā, kļūstot par jaunāko premjerministri valsts vēsturē?
* ... '''[[Deniss Lo]]''' ir vienīgais [[skoti|skotu]] [[futbolists]], kurš ir saņēmis [[Zelta bumba]]s balvu, izdarot to 1964. gadā?
* ... '''[[Kanādas jānītis|Kanādas jānīša]]''' sākotnējais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču augs ir plaši ieviesies citos kontinentos, arī [[Latvija|Latvijā]] bieži sastopams visā teritorijā?

[[Attēls:Amatciems July 2015.jpg|border|right|50px]]
* ... no [[2000. gads Latvijā|2000. gada]] privātmāju ekociematu '''[[Amatciems]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Cēsu novads|Cēsu novada]] [[Drabešu pagasts|Drabešu pagastā]] attīsta uzņēmējs [[Aivars Zvirbulis]]?
* ... [[1920. gads Latvijā|1920. gada]] [[Agrārā reforma Latvijā|Agrārās reformas]] rezultātā līdz [[1937. gads Latvijā|1937. gadam]] [[Latvija|Latvijā]] tika izveidots ap 54 tūkstoši '''[[jaunsaimniecība|jaunsaimniecību]]'''?
* ... '''[[Leivera kauss]]''' [[teniss|tenisā]] notiek kopš 2017. gada starp Eiropas izlasi un Pasaules izlasi, un komandu kapteiņi līdz šim ir bijuši tikai [[Bjērns Borgs]] un [[Džons Makinrojs]]?

[[Attēls:Sparganium erectum microcarpum – väikeseviljane jõgitakjas Keilas.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[sīkaugļu ežgalvīte]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir visizplatītākā [[ežgalvītes|ežgalvīšu]] suga [[Latvija|Latvijā]]?
* ... '''[[2022. gada Pasaules čempionāts šosejas riteņbraukšanā|2022. gada Pasaules čempionātā šosejas riteņbraukšanā]]''', kas otro reizi vēsturē notika [[Austrālija|Austrālijā]], [[Latvija|Latviju]] augsto izmaksu dēļ pārstāvēja tikai viens [[riteņbraucējs]], elites sportists [[Emīls Liepiņš]]?
* ... [[Livonija|Livonijā]] vissenākā ir [[1360. gads|1360. gadā]] sastādītā zeltkaļu [[cunfte]]s (amata) '''[[šrāga]]'''?

[[Attēls:Ruud RG22 (58) (52144535415).jpg|border|right|50px]]
* ... 2022. gada rudenī '''[[Kaspers Rūds]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pakāpās uz 2. vietu [[ATP rangs|ATP rangā]], kas ir augstākā, ko sasniedzis kāds [[norvēģi|norvēģu]] [[tenisists]]?
* ... '''[[minerālvate]]''' ir šķiedrains materiāls, kas iegūts, vērpjot vai stiepjot izkausētus [[Minerāls|minerālu]] materiālus, piemēram, [[Keramika|keramiku]]?
* ... '''[[2022. gada aneksijas referendumi Krievijas okupētajā Ukrainā|2022. gada aneksijas referendumos Krievijas okupētajā Ukrainā]]''' Krievijas Centrālā vēlēšanu komisija paziņoja, ka [[Zaporižjas apgabals|Zaporižjas apgabalā]] pievienošanos [[Krievija]]i esot atbalstījuši 93%, [[Hersonas apgabals|Hersonas apgabalā]] 87%, [[Doneckas tautas republika|Doneckas tautas republikā]] 99%, bet [[Luhanskas tautas republika|Luhanskas tautas republikā]] — 98% vēlētāju?

[[Attēls:Phlebotomus pappatasi bloodmeal continue2.jpg|border|right|50px]]
* ... '''''[[Phlebotominae]]''''' apakšdzimtas sugas ir vienīgās [[Kožodiņu dzimta|kožodiņu dzimtā]], kas barojas ar [[asinis|asinīm]] &lt;small&gt;(attēlā ''Phlebotomus pappatasi'')&lt;/small&gt;?
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[smiltāja kāpuniedre]]''' ir sastopama retumis un nevienmērīgi [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] un [[Baltijas jūra]]s piekrastē; tā ir [[lakstaugs]] ar ložņājošiem [[sakneņi]]em, kurš veido blīvu ceru?
* ... '''[[Sodankile]]''' ir otra lielākā [[Somija]]s [[pašvaldība]] pēc platības un lielākā, kuras centram nav [[pilsēta]]s statusa?

[[Attēls:Typha × glauca.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[vilkvālītes|vilkvālīšu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[sakneņi]] ir ēdami; [[arheoloģiskie izrakumi]] liecina, ka [[Eiropa|Eiropā]] tos ēda jau pirms 30 000 gadu?
* ... '''[[Senegālas basketbola izlase]]''' bija pirmā [[Subsahāras Āfrika]]s komanda, kas kvalificējās [[Vasaras olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] basketbola turnīram?
* ... '''[[Kijivas kņaziste]]''' izveidojās [[Kijivas Krievzeme]]s politiskās sadrumstalotības procesā [[12. gadsimts|12. gadsimta]] sākumā, kad [[Kijivas lielkņazi|Kijivas lielkņazu]] efektīvā vara pakāpeniski tika samazināta līdz reģioniem ap galvaspilsētu [[Kijiva|Kijivu]]?

[[Attēls:Ludza - panoramio (33).jpg|border|right|50px]]
* ... [[1938. gads Latvijā|1938. gadā]] [[Vasarsvētki|Vasarsvētku]] sestdienā [[Ludza|Ludzā]] plosījās liels [[ugunsgrēks]], kura laikā aizdegās '''[[Ludzas pareizticīgo baznīca]]s''' kupols, un no tā nogāzās krusts &lt;small&gt;(attēlā baznīca mūsdienās)&lt;/small&gt;?
* ... bijusī kalnraktuvju administratīvā ēka '''[[Svenskhuseta]]''' [[Diksona Zeme|Diksona Zemē]] [[Svalbāra|Svalbārā]] ir viena no vecākajām joprojām eksistējošām būvēm arhipelāgā?
* ... viens no pirmajiem elektroniskajiem vispārēja pielietojuma [[datori]]em '''[[EDVAC]]''' aizņēma 45,5 m² un svēra 7,8 tonnas?

[[Attēls:Rover safety bicycle of 1885 (right).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[drošais velosipēds]]''' &lt;small&gt;(attēlā 1885. gada ''Rover'' drošais velosipēds)&lt;/small&gt; mūsdienās ir visizplatītākais [[velosipēdi|velosipēdu]] veids?
* ... [[2015. gads kino|2015. gada]] trilleris '''&quot;[[Visuredzošā acs]]&quot;''' bija pēdējā [[Elans Rikmens|Elana Rikmena]] kinoloma, kurš nomira 2016. gada janvārī?
* ... [[Latvija]]s [[tenisiste]] [[Larisa Savčenko-Neilande]] divas reizes uzvarējusi '''[[WTA dubultspēļu čempionāts|WTA dubultspēļu čempionātā]]''' un vēl divas reizes spēlējusi finālā?

[[Attēls:Liz Truss official portrait (cropped)2.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2022. gads|2022. gada]] 20. oktobrī, pēc 44 dienām amatā, [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Apvienotās Karalistes premjerministrs|premjerministre]] '''[[Liza Trasa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; paziņoja par atkāpšanos no amata, kļūdama par visīsāko laiku amatā pavadījušo valdības vadītāju?
* ... [[1852. gads|1852. gadā]] mūsdienu [[Kanāda|Kanādā]] dzimušais britu flotes virsnieks, [[hidrogrāfs]] un [[polārpētnieks]] '''[[Edvards Belčers]]''' vadīja pēdējo un lielāko Admiralitātes ekspedīciju, lai mēģinātu atrast un glābt [[1847. gads|1847. gadā]] Kanādas [[Arktika|Arktikā]] pazudušo seru [[Džons Franklins|Džonu Franklinu]]?
* ... [[supervaronis|supervaroņu]] komanda '''[[X-cilvēki]]''', ko izdod ''[[Marvel Comics]]'', pirmo reizi parādījās mākslinieka Džeka Kīrbija un rakstnieka [[Stens Lī|Stena Lī]] 1963. gadā izdotajā [[komikss|komiksā]] ''The X-Men #1''?

[[Attēls:Ricciportrait.jpg|border|right|50px]]
* ... [[itāļi|itāļu]] [[jezuīti|jezuītu]] [[misionārs|misionāra]] '''[[Mateo Riči]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nopelni ir pastāvīgas saiknes iedibināšana starp [[Eiropa]]s un [[Ķīna]]s kultūrām; viņš kļuva par pirmo eiropieti, kas [[1601. gads|1601. gadā]] iekļuvis [[Aizliegtā pilsēta|Aizliegtajā pilsētā]] [[Pekina|Pekinā]]?
* ... [[Zviedrija]]s [[futbolists|futbolista]] '''[[Džordans Lāšons|Džordana Lāšona]]''' tēvs ir 106 spēles [[Zviedrijas futbola izlase|Zviedrijas izlasē]] nospēlējušais futbolists un [[treneris]] [[Henriks Lāšons]]?
* ... '''[[Veila pie Reinas]]''', kas atrodas pie [[Šveice]]s, [[Francija]]s un [[Vācija]]s robežas, ir Vācijas vistālāk dienvidrietumos esošā pilsēta?

[[Attēls:Golden_Rock.JPG|border|right|50px]]
* ... ierodoties pie [[Mjanma]]s svētvietas '''[[Čaitijo pagoda]]s''', kas balansē uz akmens kraujas malā &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, [[svētceļnieki]] — vīrieši aplīmē akmeni ar zelta lapiņām, taču sievietēm aizliegts pieskarties akmenim vai pat atrasties tā tuvumā?
* ... televīzijas un radio personība '''[[Māris Grigalis]]''' tēloja [[Spānijas basketbola izlase]]s galvenā trenera lomu spēlfilmā &quot;[[Sapņu komanda 1935]]&quot;?
* ... pašreizējo nosaukumu [[Norvēģija]]s starptautiskā [[enerģētika]]s kompānija '''''[[Equinor]]''''' ieguva [[2007. gads|2007. gadā]], kad tika apvienoti uzņēmumi ''[[Statoil]]'' un '''''[[Norsk Hydro]]''''' [[nafta]]s un [[dabasgāze]]s ieguves struktūrvienība?

[[Attēls:Coat of arms of San Marino.svg|border|right|50px]]
* ... '''[[Sanmarīno ģerbonis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; iespējams, ir datējams ar [[14. gadsimts|14. gadsimtu]]?
* ... '''''[[dulce de leche]]''''' gūst savu bagāto [[Garša|garšu]] un krāsu no karamelizācijas un [[Maijāra reakcija]]s?
* ... brazīlietis '''[[Mariu Zagalu]]''' ir pirmais cilvēks, kurš uzvarējis [[FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kausā]] gan kā [[futbolists]], gan kā treneris, kā arī vienīgais, kurš to ir izdarījis vairākkārt?

[[Attēls:Shwedagon Pagoda 2017.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Švedagonas pagoda]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir svarīgākā reliģiskā celtne [[Mjanma|Mjanmā]], tiek uzskatīts, ka tajā glabājas pēdējo četru pašreizējās kalpas [[buda|budu]] relikvijas?
* ... 20. gadsimta 80. gadu beigās, kad [[Perestroika]]s ietekmē [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] pastiprinājās [[separātisms|separātisma]] tendences, '''[[padomju identitāte]]s''' pamati tika satricināti, un pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] šī pārnacionālā identitāte pakāpeniski izzuda?
* ... [[Somijas basketbola izlase]]s spēlētājs '''[[Aleksandrs Madsens]]''', kurš [[Rīgas VEF]] sastāvā trīsreiz kļuvis par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu, pēc vienas sezonas pārtraukuma un dalības [[2023. gada FIBA Pasaules kauss|2023. gada FIBA Pasaules kausā]] atkal atgriezās VEF?

[[Attēls:Idris Elba-4580 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... viens no mūsdienu pelnošākajiem [[aktieri]]em '''[[Idriss Elba]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzstājas arī kā [[dīdžejs]] un ''R&amp;B'' mūziķis?
* ... mūzikas grupu &quot;[[Menuets (grupa)|Menuets]]&quot; un &quot;[[Pērkons (rokgrupa)|Pērkons]]&quot; [[ģitāristi]] brāļi '''[[Juris Sējāns|Juris]]''' un '''[[Leons Sējāns|Leons]]''' Sējāni ir [[Jūrmalas pilsēta]]s Goda pilsoņi; tāpat šīs pilsētas Goda pilsonis ir arī [[Majori|Majoros]] dzimušais &quot;Pērkona&quot; solists '''[[Raimonds Bartaševičs]]'''?
* ... [[Marokas futbola izlase]]s labās malas [[Aizsargs (futbols)|aizsargs]] '''[[Nusairs Mezrāvi]]''' ir dzimis [[Nīderlande|Nīderlandē]]?

[[Attēls:DactylisGlomerata.jpg|border|right|50px]]
* ... daudzi autori ir uzskatījuši, ka '''[[kamolzāļu ģints]]''' satur tikai vienu sugu — [[Parastā kamolzāle|parasto kamolzāli]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, un pārējās variācijas ir klasificētas kā parastās kamolzāles [[pasuga]]s?
* ... '''[[Sanmarīno vēsture]]''' sākas ar [[301. gads|301. gada]] 3. septembri, ko uzskata par [[Sanmarīno pilsēta]]s un [[Sanmarīno|valsts]] oficiālo dibināšanas datumu?
* ... atšķirībā no olu kulteņa, '''[[omlete]]s''' cepšanas laikā olu masa netiek maisīta, tādējādi piešķirot tai formu?

[[Attēls:Bugsworth 058069.jpg|border|right|50px]]
* ... pirmajām '''[[šaurlaiva|šaurlaivām]]''' bija nozīmīga loma britu [[rūpnieciskā revolūcija|rūpnieciskās revolūcijas]] izraisītajās ekonomiskajās pārmaiņās: tās bija koka laivas, kuras vilka [[zirgs]], ejot pa vilkšanas taku; pakāpeniski zirgus nomainīja [[Tvaika dzinējs|tvaika]] un vēlāk [[Dīzeļdzinējs|dīzeļdzinēji]] &lt;small&gt;(attēlā šaurlaivas mūsdienās)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Utkiarvika]]''' [[Čukču jūra]]s krastā pie [[Barova rags|Barova zemesraga]] ir [[ASV]] vistālāk ziemeļos esošā apdzīvotā vieta?
* ... '''[[Kalna sprediķis]]''' ir viena no populārākajām [[Jēzus Kristus|Jēzus]] mācības daļām un bieži tiek citēts; tajā ietilpst arī [[Tēvreize]]?

[[Attēls:Flag of San Marino.svg|border|right|50px]]
* ... '''[[Sanmarīno karogs|Sanmarīno civilais karogs]]''' no oficiālā karoga &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atšķiras ar to, ka tā centrā nav [[Sanmarīno ģerbonis|ģerboņa]]?
* ... [[1935. gads Latvijā|1935. gadā]] [[Ropaži|Ropažos]] uzcēla jaunu, modernu, labi aprīkotu sešklasīgo [[pamatskola|pamatskolu]] 150 skolēniem, kurā bija elektrība, ūdensvads, radio, mūzikas instrumenti, mācību līdzekļi un internāts; mūsdienās šajā ēkā darbojas '''[[Ropažu vidusskola]]'''?
* ... garākā [[Libērija]]s upe '''[[Kavalli (upe)|Kavalli]]''' apmēram pēdējās 2/3 no tecējuma veido [[Kotdivuāra]]s—Libērijas robežu?

[[Attēls:Captain William Edward Parry (1790-1855), by Charles Skottowe.jpg|border|right|50px]]
* ... [[1826. gads|1826. gadā]] britu flotes virsnieks, [[hidrogrāfs]] un [[polārpētnieks]] '''[[Viljams Perijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; saņēma atbalstu [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]] ekspedīcijas organizēšanai, un [[1827. gads|1827. gadā]], kuģojot no [[Svalbāra]]s, ekspedīcija sasniedza 82°45′ ziemeļu platumu, kas uz 49 gadiem palika cilvēka vistālāk ziemeļos sasniegtais ģeogrāfiskais platums?
* ... [[kulinārija|kulinārijā]] '''[[garšaugi|garšaugus]]''' atšķir no [[dārzeņi]]em — garšaugus izmanto mazos daudzumos, lai rastu [[ēdiens|ēdiena]] garšu, nevis saturu?
* ... '''[[Kalums Hadsons-Odoi]]''' [[Anglijas futbola izlase]]s sastāvā debitējis {{Dat|2019|3|22|5=bez}} pret [[Čehijas futbola izlase|Čehiju]], 18 gadu un 135 dienu vecumā kļūstot par visu laiku jaunāko Anglijas izlases debitantu

[[Attēls:Devínsky hrad01.jpg|border|right|50px]]
* ... 18. gadsimtā, mazinoties [[Osmaņu impērija]]s draudiem, mūsdienu [[Slovākija|Slovākijā]] pie [[Bratislava]]s esošā '''[[Devinas pils]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; zaudēja savu militāro nozīmi un tika pamesta, bet [[1809. gads|1809. gadā]] to uzspridzināja [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] armijas karavīri?
* ... 1050 [[kilometri|kilometrus]] garā '''[[Bandama]]''' ir garākā [[Kotdivuāra]]s [[upe]]?
* ... 2018. gada decembrī '''[[Žans Kraņecs]]''' izcīnīja pirmo uzvaru [[Pasaules kauss kalnu slēpošanā|Pasaules kausa]] posmā, kļūstot par pirmo [[Slovēnija]]s [[kalnu slēpotājs|kalnu slēpotāju]], kurš uzvarējis milzu slaloma disciplīnā Pasaules kausa sacensībās vīriešiem?

[[Attēls:Wilma Murto - Kalevan Kisat 2022 - 01.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2022. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2022. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā]] [[Minhene|Minhenē]] [[Somija]]s [[kārtslēcēja]] '''[[Vilma Murto]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atkārtoja [[Katerina Stefanidi|Katerinas Stefanidi]] 2018. gadā uzstādīto Eiropas čempionātu rekordu (4,85 m) un izcīnīja zelta medaļu?
* ... [[ASV|Amerikas Savienoto Valstu]] galējais ziemeļu punkts '''[[Barova rags]]''' [[Aļaska|Aļaskā]] ir bijis sākuma punkts vairākām [[Arktika]]s ekspedīcijām?
* ... '''[[Rīgas garāko ielu uzskaitījums|Rīgas garākā iela]]''' ir 16 177 metrus garā [[Jaunciema gatve]]?

[[Attēls:Teodor Nette.jpg|border|right|50px]]
* ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[PSRS]] Ārlietu tautas komisariāta diplomātiskā kurjera '''[[Teodors Nete|Teodora Netes]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš gāja bojā [[1926. gads Latvijā|1926. gadā Latvijas teritorijā]], aizstāvot diplomātisku pastu, vārdā Padomju Savienībā tika nosaukts tvaikonis, bet [[dzejnieks]] [[Vladimirs Majakovskis]] veltīja viņam dzejoli?
* ... [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Pekina|Pekinā]] [[Francija]]s slēpotājs '''[[Žoans Klarē]]''' ieguva sudraba medaļu nobraucienā, kļūstot par vecāko olimpisko medaļnieku [[kalnu slēpošana|kalnu slēpošanā]]?
* ... '''[[Sadraudzības personālūnija]]''' ir 15 [[Nāciju Sadraudzība]]s valstu apvienība, kurās visās [[personālūnija]]s veidā oficiālais valsts galva ir karalis [[Čārlzs III Vindzors]]?

[[Attēls:Maryna Bekh-Romanchuk Budapest 2023.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2023. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2023. gada Pasaules čempionātā]] [[Budapešta|Budapeštā]] [[trīssoļlēkšana]]s sacensībās [[Ukraina]]s [[vieglatlēte]] '''[[Marina Beha-Romančuka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, aizlēcot tieši 15 metrus, ilgu laiku atradās sacensību vadībā, tomēr pēdējā lēcienā viņu pārspēja [[Venecuēla]]s trīssoļlēcēja [[Julimara Rohasa]]?
* ... '''[[Pomerānijas balti|Pomerānijas baltus]]''' ap 1500. gadu p.m.ē. sāka izspiest un daļēji pārtautot no austrumiem ienākošās [[ģermāņi|ģermāņu ciltis]], kas [[Lielā tautu staigāšana|Lielās tautu staigāšanas]] laikā [[Pomerānija|Pomerāniju]] pameta, bet palikušie [[balti]] palika un saplūda ar [[slāvi|slāvu ciltīm]], kas pēc [[6. gadsimts|6. gadsimta]] ieradās šajā teritorijā?
* ... '''[[Pirmais Starptautiskais polārais gads]]''' bija [[Eiropa]]s valstu un [[ASV]] pētniecības pasākums, lai izpētītu polāros reģionus, kas norisinājās 14 [[polārstacija|polārstacijās]] [[1882. gads|1882.]] un [[1883. gads|1883. gadā]] pēc [[austrieši|austriešu]] virsnieka un [[polārpētnieks|polārpētnieka]] '''[[Karls Veiprehts|Karla Veiprehta]]''' ierosinājuma?

[[Attēls:Rubinstein repin.jpg|border|right|50px]]
* ... jau deviņu gadu vecumā [[ebreji|ebreju]] izcelsmes [[Krievija]]s mūziķis '''[[Antons Rubinšteins]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Iļja Repins|Repina]] gleznā)&lt;/small&gt; sniedza pirmo klavierkoncertu; 1840. gadā viņš uzstājās [[Parīze|Parīzē]], kam sekoja brīnumbērna koncerttūres pa Eiropu, tostarp 1844. gadā viņš uzstājās '''[[Muses nams|Muses namā]]''' [[Rīga|Rīgā]]?
* ... '''[[zālainā ežgalvīte|zālainajai ežgalvītei]]''' ir šaurs [[izplatības areāls]] [[Skandināvija|Skandināvijā]] un [[Baltijas valstis|Baltijas]] centrālajā daļā, bet savrupas atradnes atrodamas ir arī citur [[Eiropa|Eiropā]]; [[Latvija|Latvijā]] sastopama reti, galvenokārt [[Vidzeme|Vidzemē]]?
* ... atkārtoti '''[[Prinča Čārlza sala|Prinča Čārlza salu]]''' [[Kanādas Arktiskais arhipelāgs|Kanādas Arktiskajā arhipelāgā]] [[1948. gads|1948. gadā]] atklāja gaisa spēku lidotājs Alberts Tomkinsons, kurš veica apvidus aerofotografēšanu; tā nosaukta par godu tā paša gada novembrī dzimušajam britu troņmantiniekam [[Čārlzs III Vindzors|Čārlzam]]?

[[Attēls:2022-08-15 European Championships 2022 – Men's Decathlon – 100 Metres by Sandro Halank–030.jpg|border|right|50px]]
* ... 2022. gadā [[desmitcīņa|desmitcīņnieks]] '''[[Janeks Eiglane]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika atzīts par [[Igaunijas gada sportists|Igaunijas gada sportistu]]?
* ... '''[[Motamas līcis|Motamas līcim]]''' [[Mjanma]]s piekrastē raksturīgas ievērojamas [[plūdmaiņas]], kas sasniedz 7 metrus?
* ... [[Latvija]]s iedzīvotāji ir starp pašiem garākajiem '''[[Valstu uzskaitījums pēc iedzīvotāju garuma|valstu uzskaitījumā pēc iedzīvotāju vidējā auguma]]'''?

[[Attēls:Upper Castle in Vilnius (2013).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Ģedimina tornis]] '''[[Viļņas piļu komplekss|Viļņas piļu kompleksā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir nozīmīgs [[Viļņa]]s un [[Lietuva]]s simbols; katru gadu 1. janvārī tornī tiek pacelts [[Lietuvas karogs]], atzīmējot Karoga dienu?
* ... '''[[2022.—2023. gada Optibet hokeja līgas sezona|2022.—2023. gada Optibet hokeja līgas sezonā]]''' 2023. gada 9. februārī '''[[HK Mogo]]''' uzbrucējs [[Elviss Želubovskis]] guva savus 236. vārtus [[Latvijas čempionāta hokejā virslīga|Latvijas čempionātā]], tādējādi kļūstot par visu laiku labāko vārtu guvēju turnīra vēsturē?
* ... '''[[Kotsa sala]]''' [[Kanādas Arktiskais arhipelāgs|Kanādas Arktiskā arhipelāga]] dienvidaustrumu daļā [[Hudzona līcis|Hudzona līča]] ziemeļos ir lielākā neapdzīvotā sala [[Ziemeļu puslode|Ziemeļu puslodē]] uz dienvidiem no [[Ziemeļu polārais loks|Ziemeļu polārā loka]]?

[[Attēls:Femke Bol Oregon 2022.jpg|border|right|50px]]
* ... 2023. gada 19. februārī sacensībās [[Apeldorna|Apeldornā]] [[Nīderlande]]s [[vieglatlēte]] '''[[Femke Bola]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzstādīja [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|Pasaules rekordu]] telpās [[400 m]]etru skrējienā, labojot visilgāk pastāvošo vieglatlētikas rekordu, kas kopš 1982. gada piederēja [[čehi|čehu]] skrējējai [[Jarmila Kratohvīlova|Jarmilai Kratohvīlovai]]?
* ... '''[[bibliotēkas kaķi]]''' pastāv no [[viduslaiki]]em līdz mūsdienām, kur tie sākotnēji veikuši [[grauzēji|grauzēju]] iznīcināšanas, bet vēlāk arī labvēlīgas atmosfēras veidotāju funkcijas?
* ... '''[[Cīravas iela (Rīga)|Cīravas iela]]''' [[Bieriņi|Bieriņos]] ir izveidota [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] jūlijā ar [[Rīgas dome]]s lēmumu, pārdēvējot [[Imulas iela (Rīga)|Imulas ielas]] kādreizējo daļu?

[[Attēls:Olympiastadion Muenchen.jpg|border|right|50px]]
* ... no 1972. līdz 2005. gadam, kad tika atklāts stadions ''[[Allianz Arena]]'', [[futbola klubs]] [[Minhenes &quot;Bayern&quot;]] mājas spēles aizvadīja '''[[Minhenes olimpiskais stadions|Minhenes olimpiskajā stadionā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Sauthemptonas sala]]''' un [[Kotsa sala]] [[Kanādas Arktiskais arhipelāgs|Kanādas Arktiskajā arhipelāgā]] tiek uzskatītas par pēdējo vietu, kur vēl 20. gadsimta sākumā mituši arktiskās Dorsetas kultūras pārstāvji sallirmiuti; visi salu iedzīvotāji izmira 1902.—1903. gada [[vaļu mednieki|vaļu mednieku]] ievazātā slimības [[epidēmija|epidēmijā]]?
* ... no atbalstītāju skatupunkta [[Burkinafaso]] prezidents '''[[Tomā Sankara]]''' bija harizmātiska un ikoniska revolūcijas figūra, viņš tiek dēvēts arī par “Āfrikas [[Če Gevara|Če Gevaru]]”?

[[Attēls:Jane Wyman.jpg|border|right|50px]]
* ... no 1940. līdz 1949. gadam amerikāņu [[aktrise]], dziedātāja un dejotāja '''[[Džeina Vaimena]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija pirmā sieva toreizējam aktierim un nākamajam [[ASV prezidents|ASV prezidentam]] [[Ronalds Reigans|Ronaldam Reiganam]]?
* ... dalībai '''[[2022. gada Eiropas čempionāts basketbolā|2022. gada Eiropas čempionātā basketbolā]]''' nekvalificējās [[Latvijas basketbola izlase]], kas bija pirmā reize kopš [[1999. gada Eiropas čempionāts basketbolā|1999. gada]] bez Latvijas dalības?
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[ciņu mazmeldrs]]''' ir sastopams reti, tikai valsts rietumu un ziemeļu daļā — Latviju šķērso sugas [[izplatības areāls|izplatības areāla]] austrumu robeža?

[[Attēls:Enner Valencia (2020-21 Süper Lig) - Resim1 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Ekvadoras futbola izlase]]s [[uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Enners Valensija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada FIFA Pasaules kausā]] guva turnīra pirmos vārtus?
* ... '''[[Lietuvas Nacionālais muzejs|Lietuvas Nacionālajā muzejā]]''' ir piecas galvenās nodaļas: [[vēsture]] un jaunākā vēsture, [[arheoloģija]], [[etnogrāfija]], [[numismātika]] un ikonogrāfija, kurās kopumā ir 800 000 priekšmetu?
* ... par tēlojumu [[Matīss Kaža|Matīsa Kažas]] filmā &quot;Kino un mēs&quot; [[komiķis]] un [[aktieris]] '''[[Jānis Skutelis]]''' kopā ar [[Andris Keišs|Andri Keišu]] un [[Egons Dombrovskis|Egonu Dombrovski]] saņēma nomināciju [[2020. gada Lielā Kristapa balva]]i kategorijā &quot;Labākais aktierdarbs galvenajā lomā&quot; (nominēts kā aktieru ansamblis)?

[[Attēls:Belgrade. View to Kalemegdan fortress in evening sunset light.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Belgradas cietoksnis|Belgradas cietokšņa]]''' jeb Kalemegdana teritorija mūsdienās ir brīvi pieejama apmeklētājiem, un tā ir visapmeklētākā apskates vieta [[Belgrada|Belgradā]] &lt;small&gt;(attēlā skats uz cietoksni no [[Sava]]s)&lt;/small&gt;?
* ... [[Somija]]s [[SM līga]]s klubā '''[[Mikeli &quot;Jukurit&quot;]]''' spēlē [[latvieši|latviešu]] [[hokejists]] [[Oskars Batņa]], bet iepriekš komandu pārstāvēja [[Mārtiņš Dzierkals]]?
* ... mūsdienās pie '''[[austrumslāvi|austrumslāvu tautām]]''' pieskaita [[baltkrievi|baltkrievus]], [[krievi|krievus]] un [[ukraiņi|ukraiņus]], reizēm arī [[rusīni|rusīnus]]?

== Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) ==

&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kafka Der Prozess 1925.jpg|border|right|150px]]
* ... tāpat kā divi pārējie [[Francs Kafka|Franca Kafkas]] romāni, '''&quot;[[Process (romāns)|Process]]&quot;''' &lt;small&gt;(attēlā 1925. gada izdevums)&lt;/small&gt; nekad netika pabeigts, lai gan tajā ir iekļauta nodaļa, kas, šķiet, noved stāstu līdz pēkšņām beigām?
* ... ar apkalpotiem 292 miljoniem cilvēku 2019. gadā '''[[Parīzes Ziemeļu stacija]]''' bija noslogotākā [[dzelzceļa stacija]] [[Eiropa|Eiropā]]?
* ... 1923.—1924. gadā veco '''[[Marijas dzirnavas|Marijas dzirnavu]]''' ēku [[Rīga]]s [[Pārdaugava|Pārdaugavā]] nojauca, un pie [[Mārupīte]]s iztekas no [[Māras dīķis|Māras dīķa]] saglabājusies vairs tikai dzirnavu slūžu vieta?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:00 2674 Öland bridge - Schweden.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kalmaras šaurums|Kalmaras šaurumu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; šķērso [[1972. gads|1972. gadā]] atvērtais 6 km garais [[Ēlandes tilts]], kas savieno [[Kalmara]]s pilsētu kontinentā ar Ferjestādeni [[Ēlande|Ēlandē]]?
* ... ilggadējais [[Nacionālais botāniskais dārzs|Nacionālā botāniskā dārza]] vadītājs un [[Dabas aizsardzības pārvalde]]s ģenerāldirektors [[dendrologs]] '''[[Andrejs Svilāns]]''' ir bijis [[14. Saeima]]s deputāts un [[Salaspils novads|Salaspils novada]] domes deputāts vairākos tās sasaukumos?
* ... [[dzelzceļa stacija]] '''[[Rīga II]]''' jeb Rīgas Tukuma stacija atradās līdzās Kārļa (tagadējai [[13. janvāra iela|13. janvāra]]) ielai iepretī [[Kungu iela (Rīga)|Kungu ielai]], taču līdz mūsdienām no šīs stacijas nekas nav saglabājies?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Vitte-Kloster auf Hiddensee.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Vācija]]i piederošajā [[Baltijas jūra]]s '''[[Hidenzē sala|Hidenzē salā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir aizliegts privātais [[autotransports]]; atļauts tikai lauksaimniecības un komunālais transports, bet pasažieru un kravu pārvadājumiem plaši tiek izmantots [[zirgs|zirgu]] transports?
* ... masveida [[Kolektivizācija PSRS|kolektivizācijas periodā Padomju Savienībā]] '''[[mašīnu un traktoru stacija|mašīnu un traktoru stacijām]]''' bija nozīmīga loma [[kolhozi|kolhozu]] organizatoriski saimnieciskajā nostiprināšanā, tās veicināja pāreju uz sociālistisko lielražošanu, kā arī darba ražīguma pieaugumu?
* ... '''[[Adamsu ģimene]]''' ir [[satīra|satīrisks]] ideālās 20. gadsimta [[Amerikāņi (nācija)|amerikāņu]] ģimenes pretstats: dīvains, turīgs un aristokrātisks klans, kas priecājās par visu baiso un šķietami neuztraucas par to, ka citi cilvēki uzskata viņus par dīvainiem vai biedējošiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Līga Meņģelsone 2022.jpg|border|right|150px]]
* ... 2022. gada decembrī Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektori '''[[Līga Meņģelsone|Līgu Meņģelsoni]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; partiju apvienība &quot;[[Apvienotais saraksts]]&quot; izvirzīja kā [[Latvijas veselības ministrs|veselības ministres]] kandidāti [[Kariņa 2. Ministru kabinets|Kariņa valdībā]], un [[14. Saeima|Saeima]] viņu apstiprināja?
* ... visilgāk '''[[morganātiskā laulība]]''', kurā zemākas kārtas [[sieva]] neieguva [[vīrs|vīra]] kārtas tiesības, saglabājās valdnieku namos, kuros vīriešu laulībām ar zemākas kārtas sievietēm bija nepieciešama īpaša valdnieka atļauja?
* ... autoceļa un dzelzceļa [[tilts|tilti]] savieno [[Dānija]]s trešo lielāko salu '''[[Fīna|Fīnu]]''' ar kontinentu, [[Zēlande (sala)|Zēlandi]] un [[Langelande|Langelandi]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Space Needle 2011-07-04.jpg|border|right|150px]]
* ... '''''[[Space Needle]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Sietla|Sietlā]], [[Vašingtona (štats)|Vašingtonas štatā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] tika atvērts {{Dat|1962|4|21|5=bez}}, [[pasaules izstāde]]s ietvaros, kas piesaistīja vairāk nekā 2,3 miljonus apmeklētāju?
* ... 2009. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] [[kinokomēdija]] '''&quot;[[Zudusī pasaule]]&quot;''' nopelnīja tikai 68,8 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie 100 miljonu budžeta, un to nominēja septiņām [[Zelta avenes balva|Zelta avenes balvām]], tai skaitā kategorijā &quot;Sliktākā filma&quot;?
* ... '''[[Ojāra Vācieša muzejs]]''' [[Pārdaugava]]s [[Torņakalns|Torņakalna]] apkaimē [[Rīga|Rīgā]] ir ierīkots senā ēkā, kas celta ap 1778. gadu kā traktieris &quot;Jeruzaleme&quot;, kurā savulaik ciemojies [[Garlībs Merķelis]], [[Rihards Vāgners]] un citi ievērojami rīdzinieki?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kurische Nehrung Parnidden-Düne 01.JPG|border|right|250px]]
* ... ceļojošās '''[[Pārnidas kāpa]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; augstums sasniedz 52 metrus?
* ... lielākā [[Dānija]]s [[sala]] '''[[Ziemeļjitlandes sala|Ziemeļjitlande]]''' bija [[Jitlandes pussala]]s daļa līdz [[1825. gads|1825. gada]] 3. februārim, kad vētras laikā tika pārrauta Agertanges smilšu strēle, kas atdalīja Līmfjordenu no [[Ziemeļjūra]]s?
* ... [[zviedri|zviedru]] aktiera '''[[Bills Skašgords|Billa Skašgorda]]''' brāļi [[Aleksandrs Skašgords|Aleksandrs]], Gustavs un Valters, kā arī tēvs [[Stellans Skašgords]] arī ir [[aktieri]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Wes Unseld Jr (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Vess Anselds jaunākais]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš bija [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Vašingtonas &quot;Wizards&quot;]] galvenais [[treneris]] no 2021. līdz 2024. gadam, ir izcilā [[basketbolists|basketbolista]], trenera un komandas vadītāja [[Vess Anselds|Vesa Anselda]] dēls?
* ... sākotnēji Padingtona lomas ierunāšana [[Animācijas spēlfilma|animācijas spēlfilmā]] '''&quot;[[Lācēna Padingtona piedzīvojumi]]&quot;''' tika uzticēta [[Kolins Fērts|Kolinam Fērtam]], taču viņš projektu pameta, un galveno lomu ierunāja Bens Višo?
* ... [[Krimas tatāri|Krimas tatāru]] izcelsmes [[Lietuvas lielkņaziste]]s un [[Maskavija]]s [[kņazs|kņazu]] un [[bajārs|bajāru]] '''[[Gļinski|Gļinsku dzimtas]]''' pēctece Jeļena Gļinska bija pirmā [[Krievijas cars|Krievijas cara]] [[Ivans IV|Ivana IV]] māte?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lily Collins - Inside The Wardrobe 01.jpg|border|right|150px]]
* ... mūziķa [[Fils Kolinss|Fila Kolinsa]] meita '''[[Lilija Kolinsa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[aktrise]] un [[modele]], par lomu ''[[Netflix]]'' seriālā ''Emily in Paris'' viņa nominēta [[Zelta globusa balva|Zelta globusam]]?
* ... gēlu sporta veidu sacensībām izmantotais '''[[Krokpārka stadions]]''' [[Īrija]]s galvaspilsētas [[Dublina]]s ziemeļaustrumos ir lielākais [[Eiropa]]s [[stadions]], kas nav speciāli paredzēts [[futbols|futbola]] sacensībām?
* ... [[Zviedrija]]i piederošajā '''[[Gotska Sandēne]]s''' salā [[Baltijas jūra]]s vidusdaļā uz ziemeļiem no [[Gotlande]]s nav pastāvīgo iedzīvotāju, tikai infrastruktūru apkalpojošais personāls, tomēr tā ir populārs [[tūrisms|tūrisma]] galamērķis?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cirsium vulgare plant.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[asais dadzis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopams [[Eiropa|Eiropā]], [[Rietumāzija|Rietumāzijā]] un [[Ziemeļāfrika|Ziemeļāfrikā]] (arī [[Latvija|Latvijā]]), kā arī ir plaši ieviesies ārpus pamatareāla kā [[Nezāles|nezāle]]?
* ... [[2021. gads|2021. gadā]] tika sākta kombinētā dzelzceļa un autoceļa [[tunelis|tuneļa]] būvniecība '''[[Fēmarnbelta šaurums|Fēmarnbelta šaurumā]]''' starp [[Vācija]]i piederošo [[Fēmarnas sala|Fēmarnas salu]] un [[Dānija]]i piederošo [[Lollānas sala|Lollānas salu]]?
* ... 20. gadsimta sākumā strauji attīstoties [[nafta]]s ieguvei [[Meksika|Meksikā]], '''[[Tampiko]]''' osta kļuva par galveno naftas eksportētājostu [[Amerika|Amerikā]], kā arī par otro noslogotāko [[osta|ostu]] pasaulē, taču [[1923. gads|1923. gadā]] lielākā naftas atradne, kas atradās ļoti tuvu pilsētai, izsīka?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:MJK 08786 Mia Wasikowska (Damsel, Berlinale 2018).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Austrālija]]s [[aktrise]] '''[[Mija Vašikovska]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pasaules slavu iemantojusi, attēlojot Alisi [[Tims Bērtons|Tima Bērtona]] filmā &quot;[[Alise Brīnumzemē]]&quot;, kā arī piedaloties filmā &quot;[[Bērniem viss kārtībā]]&quot;?
* ... '''[[Uzbeku haniste|Uzbeku hanisti]]''' nodibināja pēc [[Zelta Orda]]s sabrukšanas [[1428. gads|1428. gadā]] un nosauca agrākā Zelta Ordas hana [[Uzbeghans|Uzbeghana]] vārdā?
* ... [[Rīgas VEF]] sastāvā [[Latvijas basketbola izlase]]s saspēles vadītājs '''[[Kristers Zoriks]]''' 2022. gadā tika atzīts par [[Latvijas Basketbola līga]]s izslēgšanas spēļu vērtīgāko spēlētāju, bet 2023. gadā — par Latvijas kausa fināla labāko spēlētāju?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Sõru sadam 2015.jpg|border|right|250px]]
* ... '''[[Soelas šaurums|Soelas šaurumu]]''' šķērso [[prāmis|prāmja]] līnija no Seru ostas [[Hījumā sala]]s dienvidos &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uz Trīgi ostu [[Sāmsala]]s ziemeļos?
* ... īpašus panākumus 1967. gada [[Francija]]s piedzīvojumu [[kinokomēdija]] '''&quot;[[Fantomass pret Skotlendjardu]]&quot;''' ieguva [[Eiropa|Eiropā]], [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un [[Japāna|Japānā]]?
* ... '''[[2023. gada laikapstākļi Latvijā]]''' bija par 1,0 °C siltāki par klimatisko standarta normu, tādējādi 2023. gads kļuva par trešo siltāko novērojumu vēsturē, šo vietu dalot ar [[2015. gada laikapstākļi Latvijā|2015. gadu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Walter Huston - 1950.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Kanāda]]s [[aktieris]] '''[[Volters Hjūstons]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir saņēmis [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Kinoakadēmijas balvu]] kā &quot;[[Labākais aktieris otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākais aktieris otrā plāna lomā]]&quot; par lomu [[Vesterns|vesternā]] &quot;[[Sjerramadres dārgumi]]&quot;, ko režisēja viņa dēls [[Džons Hjūstons]]; Oskara balvu saņēmis gan viņš, gan dēls Džons, gan arī mazmeita [[Andželika Hjūstone]]?
* ... '''[[Latvijas gada labākais hokejists|Latvijas gada labākā hokejista]]''' balvu pirmo reizi pasniedza 2018. gadā, un visvairāk to ir ieguvis [[Teodors Bļugers]] — trīs reizes?
* ... [[Somija|Somijā]] pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[finlandizācija]]s''' dēļ bija aizliegtas ASV filmas, jo [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] tās uzskatīja par pretpadomju propagandu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Demene Parish, Latvia - panoramio (9).jpg|border|right|200px]]
* ... kopš 1992. gada '''[[Kurcums (stacija)|Kurcums]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Latvija]]s robežstacija ar [[Lietuva|Lietuvu]], bet [[pasažieru vilciens|pasažieru vilcieni]] stacijā nepietur?
* ... '''[[Sūrveins|Sūrveina šaurumu]]''' [[Igaunija|Igaunijā]] šķērso [[prāmis|prāmja]] līnija no [[Virtsu]] ostas kontinentā uz [[Kuivastu]] [[Muhu sala|Muhu salā]]?
* ... '''''[[Al Nassr]]''''' ir viens no veiksmīgākajiem [[Saūda Arābija]]s [[futbola klubi]]em ar 27 čempionu tituliem visos turnīros?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Eastern Harbour coastline Hanko.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Somija]]s pilsētā '''[[Hanko]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir nozīmīga [[zviedru valoda|zviedru valodā]] runājošu iedzīvotāju daļa — 44%?
* ... '''[[2023. gada Pasaules čempionāta hokejā 4. divīzija|2023. gada Pasaules čempionāta hokejā 4. divīzijā]]''' uzvarētāji [[Filipīnu hokeja izlase]] iekļuva [[2024. gada Pasaules čempionāts hokejā 3. divīzija|3. divīzijas B grupā]]?
* ... [[2022. gads|2022. gadā]] atklātais '''[[Vislas strēles kanāls]]''' stiepjas pāri [[Vislas strēle|Vislas zemes strēlei]] un ļauj kuģiem nokļūt [[Polija]]s ostā [[Elblonga|Elblongā]], neizmantojot [[Krievija]]s kontrolēto Baltijskas šaurumu Vislas strēles ziemeļu galā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Karlshamn kommunvapen - Riksarkivet Sverige.png|border|right|150px]]
* ... [[1664. gads|1664. gadā]] [[Zviedrijas karalis]] [[Kārlis X Gustavs]] '''[[Karlshamna]]i''' piešķīra pilsētas tiesības; pilsēta ir nodēvēta viņa vārdā &lt;small&gt;(attēlā ģerbonis)&lt;/small&gt;?
* ... [[latvieši|latviešu]] [[diplomāte]] '''[[Baiba Braže]]''' bija [[NATO]] ģenerālsekretāra vietniece publiskās diplomātijas jautājumos no 2020. līdz 2023. gadam?
* ... britu [[aktieris]] [[Rovans Atkinsons]] ''[[BBC]]'' komēdijseriālu '''&quot;[[Melnā čūska]]&quot;''' raksturoja kā &quot;vismazāk saspringto lietu&quot;, kurā viņš piedalījies?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Storebæltsbroen from Sjælland.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Lielā Belta tilts]]''' [[Dānija|Dānijā]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; samazināja šauruma starp [[Fīna]]s un [[Zēlande (sala)|Zēlandes]] salām šķērsošanas laiku no vienas stundas (ar [[prāmis|prāmi]]) uz aptuveni 10 minūtēm?
* ... '''[[Latvijas vēstnieks Nīderlandē|Latvijas vēstniece Nīderlandē]]''' [[Solvita Āboltiņa]] pilda oficiālā pārstāvja amatu [[Latvija]]s [[vēstniecība|vēstniecībā]], kas atrodas [[Hāga|Hāgā]]?
* ... '''[[Erebuni]]''' pilsēta [[Urartu valsts]] ziemeļu daļā 4. gadsimtā p.m.ē. iznīka, tomēr tiek uzskatīts, ka mūsdienu [[Armēnija]]s galvaspilsētas [[Erevāna]]s nosaukums cēlies no šīs senpilsētas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Vue globale du versant N du khan Tengri.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Tjanšans|Tjanšana]] virsotne uz [[Kazahstāna]]s, [[Kirgizstāna]]s un [[Ķīna]]s robežas '''[[Hantengri]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ne vien Kazahstānas augstākais kalns, bet arī vistālāk uz ziemeļiem esošā virsotne, kas augstāka par 7000 metriem?
* ... [[2023. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2023. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa]] [[Latvija]]s nacionālajā atlasē '''[[Supernova 2023]]''' uzvarēja grupa ''[[Sudden Lights]]'' ar dziesmu &quot;[[Aijā (dziesma)|Aijā]]&quot;, bet tuvākie sekotāji bija ''[[Patrisha]]'' un [[Markus Riva]], kurš piedalījies [[Eirovīzija]]s atlases konkursos 10 reizes?
* ... '''[[Latvijas Republikas Klimata un enerģētikas ministrija]]''' tika izveidota [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]], apstiprinot [[Kariņa 2. Ministru kabinets|Krišjāņa Kariņa otro valdību]]; tā pārņēma jomas no [[LR Ekonomikas ministrija|Ekonomikas ministrijas]] un [[LR Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija|Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Palangos tiltas by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|200px]]
* ... 470 m garais '''[[Palangas jūras tilts]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir šī [[Lietuva]]s [[kūrorts|kūrorta]] simbols, tas kļuvis par populārāko un visvairāk apmeklēto vietu pilsētā?
* ... [[Armēnijas PSR]] laikā [[Erevāna]]s centrālā laukuma, kas mūsdienās ir '''[[Republikas laukums (Erevāna)|Republikas laukums]]''', nosaukums bija Ļeņina laukums un tajā atradās [[Ļeņins|Ļeņina]] piemineklis?
* ... '''[[sansāra]]''' [[džainisms|džainismā]], [[budisms|budismā]], [[hinduisms|hinduismā]] un [[sikhisms|sikhismā]] ir [[dvēsele]]s pārdzimšanas cikls materiālos ķermeņos bez sākuma un beigām, ko nosaka cilvēka domu un [[karma]]s (darbu) morālā kvalitāte?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Edward the Black Prince 1430.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Anglijas karalis|Anglijas karaļa]] [[Edvards III Plantagenets|Edvarda III]] vecākais dēls un troņmantnieks no [[Plantagenetu dinastija]]s '''[[Melnais princis Edvards]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nomira pirms sava tēva, tādēļ par karali kļuva viņa 10 gadus vecais dēls [[Ričards II Plantagenets|Ričards II]]?
* ... [[Baltijas jūra]]s ziemeļu līča '''[[Peremeri]]''' vai Botenvikena (ko sauc arī par Botnijas līci) [[ūdens sāļums]] ir ļoti zems — 0,2—0,4 %?
* ... 2013. gada janvārī &quot;[[Latvijas Loto]]&quot; pievienojās starptautiskajai skaitļu loterijai '''''[[Eurojackpot]]''''', kuras izlozes sākas ar vismaz 10 miljoniem [[eiro]] un var sasniegt 120 miljonus eiro?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Arctium tomentosum - Keila.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[diždadži|diždadžu]]''' [[ziedkopa|ziedkopu]] sedz āķveidīgi dzeloņi, kuri augam palīdz nodrošināt [[Sēkla|sēklu]] izplatīšano &lt;small&gt;(attēlā pūkainais diždadzis)&lt;/small&gt;?
* ... [[Pirmais Čečenijas karš]] [[1996. gads|1996. gadā]] beidzās ar [[čečeni|čečenu]] [[separātisti|separātistu]] spēku uzvaru, ''[[de facto]]'' iegūstot neatkarību no [[Krievija]]s, un [[1997. gads|1997. gada]] novembrī '''[[Ičkērijas Čečenu Republika]]''' tika pasludināta par [[Islāma republika|islāma republiku]]?
* ... pirms 2008. gada rekonstrukcijas '''[[Hrazdanas stadions|Hrazdanas stadiona]]''' [[Armēnija]]s galvaspilsētā [[Erevāna|Erevānā]] ietilpība bija 70 000 un tas bija viens no ietilpīgākajiem [[stadions|stadioniem]] [[PSRS]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Michel Hazanavicius Césars 2017.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Francija]]s [[kinorežisors]], [[scenārists]], montāžists un producents '''[[Mišels Hazanavičs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir dzimis [[Parīze|Parīzē]], [[Ebreji|ebreju]] ģimenē, kas cēlusies [[Lietuva|Lietuvā]]?
* ... 2023. gada 7. janvārī [[Siguldas bobsleja un kamaniņu trase|Siguldas trasē]] [[Latvija]]s [[kamaniņu braukšana]]s divnieks '''[[Anda Upīte]]''' un '''[[Sanija Ozoliņa]]''' izcīnīja savu pirmo uzvaru Pasaules kausa posmos?
* ... '''[[Turānas līdzenums]]''' ir tuksnešains: tā dienvidu daļā atrodas [[Karakums]] un [[Kizilkums]], centrālajā daļā — [[Ustjurts]], bet ziemeļos — [[Arāla Karakums]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Donovan Mitchell shooting (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... 2023. gada 2. janvārī '''[[Donovans Mičels]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; aizvadīja karjeras rezultatīvāko spēli, gūstot 71 punktu [[Klīvlendas &quot;Cavaliers&quot;]] pagarinājuma uzvarā pār [[Čikāgas &quot;Bulls&quot;]], kas bija rezultatīvākā spēle kluba vēsturē, kā arī rezultatīvākā [[NBA]] spēle kopš [[Kobe Braiants|Kobes Braianta]] 81 punkta 2006. gadā?
* ... '''[[Džungārijas Alatau]]''' grēdas austrumu galā atrodas '''[[Džungārijas Vārti]]''' — jau antīkajā pasaulē pazīstams ceļš, kas savieno [[Centrālāzija|Centrālāziju]] ar [[Ķīna|Ķīnu]]?
* ... '''[[Hamadāna]]''' tiek uzskatīta par vienu no senākajām nepārtraukti apdzīvotajām [[Irāna]]s pilsētām — iespējams, ka to apdzīvojuši [[asīrieši]] jau 1100. gadā p.m.ē.?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:RudstonMonolith(StephenHorncastle)Apr2006.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[menhīrs|menhīri]]''' ir izplatīti daudzviet pasaulē, bet visbiežāk sastopami [[Britu salas|Britu salās]] un [[Bretaņa|Bretaņā]], kur to ir atrasts ap 50 tūkstošiem &lt;small&gt;(attēlā 40 tonnas smagais Radstonas monolīts)&lt;/small&gt;?
* ... liela daļa no '''[[Piekaspijas zemiene]]s''' atrodas zem [[jūras līmenis|jūras līmeņa]], jo pati [[Kaspijas jūra]] atrodas 28 metru zem jūras līmeņa?
* ... [[Vācieši|vācu]] [[kinorežisors|kinorežisora]] '''[[Rolands Emerihs|Rolanda Emeriha]]''' filmas, kas lielākoties ir [[Holivuda (Losandželosa)|Holivudā]] radītas [[Zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] un katastrofu filmas, ir nopelnījušas vairāk nekā 3 miljardus [[ASV dolārs|ASV dolāru]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Eglaines dzelzceļa stacijas ēka (2).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Eglaine (stacija)|Eglaine]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Latvija]]s robežstacija (atrodas 5 kilometrus no robežas ar [[Lietuva|Lietuvu]]), taču stacijā jau 26 gadus nav pasažieru satiksmes?
* ... jūras [[bezmugurkaulnieki]] '''[[gnatostomulīdi]]''' spēj panest [[Skābeklis|skābekļa]] trūkumu, kā arī [[Sērūdeņradis|sērūdeņraža]] un organisko piesārņojumu?
* ... par '''[[Latvijas Ārstu biedrība]]s''' priekšteci uzskata [[Rīgas Praktizējošo ārstu biedrība|Rīgas Praktizējošo ārstu biedrību]], kas darbojās no 1822. līdz 1939. gadam?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Robert Fitzroy.jpg|border|right|150px]]
* ... [[1854. gads|1854. gadā]] [[angļi|angļu]] flotes virsnieks, viceadmirālis un zinātnieks '''[[Roberts Ficrojs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izveidoja sistēmu, lai iegūtu informāciju par [[laikapstākļi]]em [[Lielbritānija]]s piekrastē un izplatītu to jūrniekiem un zvejniekiem?
* ... [[Kazahstāna|Kazahstānā]], [[Uzbekistāna|Uzbekistānā]] un [[Turkmenistāna|Turkmenistānā]] esošā '''[[Ustjurts|Ustjurta plakankalne]]''' malās beidzas ar stāvu krauju 60—190 m augstumā?
* ... {{oss|Z=1960|L=L}} [[Skvoveli]], kad [[biatlons]] pirmo reizi tika iekļauts olimpisko spēļu programmā, [[zviedri|zviedru]] biatlonists '''[[Klāss Lestanders]]''' uzvarēja 20 km individuālajās sacensībās (lai gan distancē viņš uzrādīja tikai 15. slēpošanas laiku, viņš sašāva visus mērķus šaušanā, kur par katru kļūdu tika piešķirts 2 minūšu sods)?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Stemonitis axifera 341275.jpg|border|right|200px]]
* ... pirmo reizi '''[[Gada gļotsēne Latvijā]]''' tika nosaukta [[2023. gads Latvijā|2023. gadā]], kad par to atzina '''[[pušķainā vālenīte|pušķaino vālenīti]]''' (arī pušķainā šokolādes gļotsēne) &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... latviešu [[basketbolists]] '''[[Arnolds Helmanis]]''', kurš šajā sezonā pārstāvēja [[BK Latvijas Universitāte (vīriešu basketbola klubs)|BK Latvijas Universitāte]], iepriekš vairākas sezonas spēlējis [[Latvijas Basketbola līga]]s vadošā kluba [[VEF Rīga]] sastāvā, ar kuru kļuvis par četrkārtēju Latvijas čempionu?
* ... '''[[sīkžokļaiņi]]''' ir mikroskopisku [[saldūdens]] [[Dzīvnieki|dzīvnieku]] tips, kuru pārstāvji pirmo reizi tika atrasti [[1994. gads|1994. gadā]] pie [[Grenlande]]s, [[Disko sala]]s termālajos ūdeņos, un ir vieni no mazākajiem zināmajiem [[daudzšūnu dzīvnieki]]em?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Aict0031.JPG|border|right|200px]]
* ... '''[[Mughalžars|Mughalžara]]''' kalni [[Kazahstāna|Kazahstānā]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Urāli|Urālu]] [[kalnu sistēma]]s galējā dienvidu daļa?
* ... dažādos laikos to ir iekarojušas dažādas varas, bet '''[[Ardabīla]]''' mūsdienu [[Irāna]]s ziemeļrietumos vienmēr bijusi viens no [[azerbaidžāņi|azerbaidžāņu]] galvenajiem kultūras centriem?
* ... [[Latvija]]s bērnu grāmatu izdevniecība '''&quot;[[Liels un mazs]]&quot;''' 2022. gadā starptautiskajā [[Boloņa]]s bērnu grāmatu gadatirgū [[Itālija|Itālijā]] saņēma balvu kā gada labākā bērnu grāmatu izdevniecība [[Eiropa|Eiropā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pos DAY1 All Hres-136 (52224302276).jpg|border|right|200px]]
* ... par filmu &quot;[[Neona pavasaris]]&quot; '''[[Marija Luīze Meļķe|Mariju Luīzi Meļķi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; apbalvoja ar [[Labākā aktrise (Lielais Kristaps)|Lielā Kristapa balvu kā gada labāko aktrisi]], bet viņa to atteicās saņemt, kamēr nav pieņemts [[LGBT tiesības Latvijā|dzīvesbiedru likums]], jo filmā atveido tēlu, ko [[Latvija]]s valsts neatbalsta?
* ... 1928. gada [[ASV]] animācijas [[īsfilma]] '''&quot;[[Tvaikonis Villijs]]&quot;''' tiek uzskatīta par [[Mikipele]]s un viņa sievas [[Minnija Mausa|Minnijas]] ekrāna debiju?
* ... [[Krievija|Krievijā]] dzimusī [[modele]] '''[[Irina Šeika]]''', kas bija pirmā krievu modele uz ''Sports Illustrated Swimsuit Issue'' vāka, ir bijusi ilgstošās attiecībās ar portugāļu [[futbolists|futbolistu]] [[Krištianu Ronaldu]] un amerikāņu [[aktieri]] [[Bredlijs Kūpers|Bredliju Kūperu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:German Army Leopard 2A6 tank in Oct. 2012.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Vācija]]s kaujas [[tanks|pamattanku]] '''''[[Leopard 2]]''''' &lt;small&gt;(attēlā ''Leopard 2A6'')&lt;/small&gt; sērijveida ražošana sākās [[1978. gads|1978. gadā]], un valstis ar lielāko ''Leopard 2'' skaitu ir [[Turcija]], Vācija, [[Spānija]] un [[Grieķija]]?
* ... ilgus gadus [[Kamerūna]]s augstākā virstonte '''[[Kamerūns]]''' tika uzskatīts par apdzisušu [[vulkāns|vulkānu]], līdz notika tā izvirdumi 1909., 1922., 1925. un 2000. gadā?
* ... dēļ ūdens līmeņa pazemināšanās [[Kaspijas jūra|Kaspijas jūrā]] 20. gadsimta vidū lielākā daļa '''[[Elikoltiks|Elikoltika līča]]''' un tā atzars '''[[Kaidaks]]''' pārvērtušies par plašu '''[[sors|soru]]''', taču mūsdienās ūdens līmenis jūrā atkal paaugstinās, un līcis pakāpeniski piepildās ar ūdeni?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kopetdag mountains in early spring, a view from Bereket city.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kopetdags|Kopetdaga kalnu grēdai]]''' uz [[Turkmenistāna]]s un [[Irāna]]s robežas &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir raksturīga augsta seismiskā aktivitāte — [[1948. gads|1948. gadā]] 7,3 magnitūdu [[zemestrīce|zemestrīcē]] faktiski tika nopostīta [[Ašgabata]]s pilsēta, un gāja bojā ap 37 000 tās iedzīvotāju?
* ... latviešu [[ģeologs]] '''[[Viktors Grāvītis]]''' bija arī [[Latvijas Dabas un pieminekļu aizsardzības biedrība]]s dibinātājs un aktīvists, kā arī [[Dabas un vēstures kalendārs|Dabas un vēstures kalendāra]] izveidotājs un redaktors?
* ... lai gan mūsdienās gandrīz visi '''[[Kubaņas kazaki]]''' runā [[krieviski]], ikdienā daži no viņiem lieto [[ukraiņu valoda]]s dialektus (īpaši laukos)?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:IL-76MD - TankBiathlon2013 (modified).jpg|border|right|200px]]
* ... [[PSRS]] un [[Krievija]]s transporta [[lidmašīna]] '''''[[Il-76]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; spēj pārvadāt smago militāro aprīkojumu, arī [[tanks|tankus]]?
* ... 1930. gados bija plāni par '''[[Karakijas ieplaka]]s''', kas ir [[Kazahstāna]]s zemākā sausā ieplaka un trešā zemākā [[Āzija|Āzijā]], pārpludināšanu ar [[Kaspijas jūra]]s ūdeni, izbūvējot [[hidroelektrostacija|hidroelektrostaciju]], kas izmantotu 100 m augstuma starpību ar jūru?
* ... '''[[ksenacelveidīgie|ksenacelveidīgo]]''' tipa dzīvnieki ir [[Jūra|jūrā]] vai [[Sājūdens|sājūdenī]] dzīvojoši organismi, kas var dzīvot arī uz [[Aļģes|aļģu]] un [[Koraļļi|koraļļu]] virsmām; tie var būt brīvi dzīvojoši, [[Parazītisms|parazītiski]] (parazitē [[Jūras gurķi|jūras gurķu]] zarnu traktā) vai [[Simbioze|simbiotiski]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Iran 1343 Yazd (8665215641).jpg|border|right|200px]]
* ... sava nomaļā novietojuma dēļ jau kopš [[Ahemenīdu impērija]]s laika apdzīvotā [[Irāna]]s pilsēta '''[[Jezda]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; mazāk cietusi karos — tā necieta pat [[Mongoļu impērija|mongoļu iekarojumu]] laikā?
* ... ilggadīgais [[Ainažu jūrskola]]s vadītājs '''[[Nikolajs Raudseps]]''' bija arī viens no pirmajiem latviešu [[polārpētnieki]]em — ekspedīcijā [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]] viņš piedalījās kopā ar [[Kristiāns Dāls|Kristiānu Dālu]]?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Indonēzija]]s sala '''[[Morotai]]''' bija nozīmīgs [[Japāna]]s karaspēka atbalsta punkts ar aviācijas bāzi; [[1944. gads|1944. gada]] septembrī salu ieņēma amerikāņi, un tā kļuva par atbalsta bāzi [[Filipīnas|Filipīnu]] atbrīvošanai?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kara-Bogaz Gol from space, September 1995.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Kaspijas jūra]]s austrumu malā esošā '''[[Garabogazkels|Garabogazkela līča]]''' &lt;small&gt;(satelītattēlā)&lt;/small&gt; [[ūdens sāļums]] periodiski sasniedz 310 ‰, kas ir salīdzināms ar [[Nāves jūra]]s sāļumu?
* ... Nikolaja Rendeļa projektētais pirmais [[Latvijas PSR]] laikā [[Rīga|Rīgā]] uzceltais lielais dzīvojamais rajons '''[[Āgenskalna priedes]]''' ir uzskatāms par pirmo brīvā plānojuma dzīvojamo rajonu ne tikai [[Latvija|Latvijā]], bet arī [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]]?
* ... '''[[diciemīdas]]''' jeb rombozoji ir primitīvu [[Bezmugurkaulnieki|bezmugurkaulnieku]] tips, kura pārstāvji [[Parazītisms|parazitē]] [[Galvkāji|galvkājos]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Vakhtang Kikabidze 2017-07-23 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2023. gads|2023. gadā]] mirušais [[gruzīni|gruzīnu]] dziedātājs, aktieris, scenārists, komponists un politiķis '''[[Vahtangs Kikabidze]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; cēlies no augstdzimušas ģimenes — tēvs Konstantīns dzimis dižciltīgā ģimenē [[Kartlija|Kartlijā]], bet viņa māte Manana Bagrationa-Davitišvili bija [[Kahetija]]s karaļa Aleksandra I pēctece?
* ... [[44. šaha olimpiāde|2022. gada šaha olimpiādē]] 14 gadu vecumā '''[[Agnesa Stepania Ter-Avetisjana]]''' pirmo reizi pārstāvēja Latvijas komandu [[šaha olimpiāde|Pasaules sieviešu šaha olimpiādē]]?
* ... '''[[vetulikolijas]]''' ir izmirušu jūras dzīvnieku [[Tips (zooloģija)|tips]] (vai apakštips), kas dzīvoja [[Kembrija periods|kembrija periodā]], taču to [[sistemātika|sistemātiskais]] stāvoklis ir strīdīgs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Amsterdam Prinsengracht Wallpaper.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Amsterdamas kanāli|Amsterdamas kanālu]]''' sistēmas &lt;small&gt;(attēlā Prinsengrahts)&lt;/small&gt; garums ir apmēram 100 kilometri, vecpilsētā tie veido apmēram 90 salas un 1500 tiltu, tāpēc dažkārt [[Amsterdama]] tiek dēvēta par &quot;Ziemeļu Venēciju&quot;?
* ... [[ukraiņi|ukraiņu]] [[futbolists|futbolista]] '''[[Mihailo Mudriks|Mihailo Mudrika]]''' pāreja uz [[Anglijas Premjerlīga]]s klubu ''[[Chelsea F.C.|Chelsea]]'' 2023. gadā padarīja viņu par dārgāko Ukrainas futbolistu; iepriekšējais rekords piederēja [[Andrijs Ševčenko|Andrijam Ševčenko]], kuru tā pati ''Chelsea'' ieguva 2006. gadā?
* ... [[1783. gads|1783. gadā]] pēc [[Krimas haniste]]s likvidēšanas '''[[Kubaņa (novads)|Kubaņa]]''' tika pievienota [[Krievijas Impērija]]i?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Corner of Halmahera Island.jpg|border|right|200px]]
* ... kalnainā un tropu mežiem klātā [[Indonēzija]]s sala '''[[Halmahera]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 1999. un 2000. gadā sala bija asiņainu konfliktu vieta starp [[musulmaņi]]em un [[kristieši]]em, kas bija izplatījušies no [[Ambona]]s salas?
* ... '''[[1707. gads Latvijā|1707. gadā Latvijā]]''' turpinājās [[Lielais Ziemeļu karš]]: martā [[Krievija]]s armija atstāja [[Zemgale|Zemgali]], kuru atkal pārņēma [[Zviedrija]]?
* ... '''[[Cilvēkmīlestības kolonijas]]''' bija speciāli iekārtotas apdzīvotas vietas sabiedrības nabadzīgākajiem slāņiem, kas tika ierīkotas [[Nīderlande|Nīderlandē]] pēc [[Napoleona kari]]em [[19. gadsimts|19. gadsimta]] pirmajā pusē?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Petr Pavel.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Čehijas prezidents]] '''[[Petrs Pavels]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; iepriekš bijis [[Čehija]]s armijas [[ģenerālis]] un ģenerālštāba priekšnieks?
* ... [[Ukraina|Ukrainā]], kā arī blakus esošajos [[Krievija]]s un [[Moldova]]s robežapgabalos populārā sarunvaloda '''[[suržiks]]''' ir [[Ukraiņu valoda|ukraiņu]] un [[Krievu valoda|krievu]] valodas sajaukums?
* ... [[1962. gads|1962. gadā]] [[Irāna]]s pilsēta '''[[Gazvīna]]''' ievērojami cieta 6,9 balles stiprā [[zemestrīce|zemestrīcē]]; gāja bojā ap 12 tūkstošiem iedzīvotāju?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Michael.bay.png|border|right|150px]]
* ... [[Amerikāņi (nācija)|amerikāņu]] [[kinorežisors|režisora]] un [[kinoproducents|producenta]] '''[[Maikls Bejs|Maikla Beja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; režisētās un producētās filmas kopumā ir nopelnījušas 7,8 miljardus [[ASV dolāri|ASV dolāru]], tādējādi padarot viņu par vienu no komerciāli veiksmīgākajiem kinorežisoriem?
* ... turpinoties [[Lielais Ziemeļu karš|Lielajam Ziemeļu karam]], [[Krievija]]s karaspēks '''[[1709. gads Latvijā|1709. gada]]''' rudenī iebruka [[Latvija|Latvijā]] un uzsāka vienlaicīgu [[Rīga]]s un [[Daugavgrīvas cietoksnis|Daugavgrīvas cietokšņu]] aplenkumu; tā sākumā pirmos [[lielgabals|lielgabala]] šāvienus esot izšāvis [[Krievijas cars]] [[Pēteris I]]?
* ... '''[[Tirkmenabata]]''', kuru no 1940. līdz 1999. gadam sauca par Čardžou pēc izrunas [[turkmēņu valoda|turkmēņu valodā]], ir otra lielākā [[Turkmenistāna]]s pilsēta?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kermanshah Photos M6.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kermānšāha]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir lielākā [[kurdu valoda|kurdu valodā]] runājošā pilsēta [[Irāna|Irānā]]?
* ... [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu kara]] laikā [[1918. gads|1918. gada]] 28. janvārī '''[[Mikola Rjabovils|Mikolas Rjabovila]]''' vadītā [[Kubaņa]]s Rada pasludināja '''[[Kubaņas Tautas Republika|Kubaņas Tautas Republiku]]''' kā daļu no [[Krievijas Republika|Krievijas Federatīvās Republikas]], bet dažas nedēļas vēlāk — par neatkarīgu valsti?
* ... [[Latvieši|latviešu]] [[žurnālists]], [[rakstnieks]], [[fotogrāfs]] un kara reportieris '''[[Atis Klimovičs]]''' ir pazīstams ar reportāžām no kara skartajiem punktiem: [[Čečenija]]s, [[Dienvidosetija]]s, [[Kalnu Karabaha|Kalna Karabahas]], [[Afganistāna]]s un [[Ukraina]]s?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:KinderdijkWindmills.jpg|border|right|200px]]
* ... 18. gadsimtā būvētā 19 '''[[Kinderdeikas vējdzirnavas|Kinderdeikas vējdzirnavu grupa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no populārākajiem [[Nīderlande]]s tūrisma objektiem un viens no tās simboliem?
* ... [[2012. gads|2012. gada]] jūlija sākumā [[Krievija]]s [[Krasnodaras novads|Krasnodaras novada]] pilsēta '''[[Krimska]]''' piedzīvoja vienus no lielākajiem plūdiem mūsdienu Krievijā — saskaņā ar oficiālajiem datiem 171 cilvēks gāja bojā un vairāk nekā 34 000 zaudēja mājokli vai īpašumu?
* ... starptautiskā [[literatūra]]s festivāla '''&quot;[[Prozas lasījumi (literatūras festivāls)|Prozas lasījumi]]&quot;''' sākums meklējams [[1977. gads Latvijā|1977. gadā]] par godu rakstnieka [[Andrejs Upīts|Andreja Upīša]] 100. dzimšanas dienai?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Talsu novada muzejs.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Talsu novada muzejs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atrodas Frīdriha Otto [[fon Firksi|fon Firksa]] būvētajā pilsētas mājā, sauktā par &quot;Villa Hochheim&quot;, kas tika pabeigta [[1892. gads Latvijā|1892. gadā]]?
* ... '''[[2023. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2023. gada Pasaules čempionātā biatlonā]]''' [[Norvēģija]]s sportists [[Juhanness Tīngnēss Bē]] ieguva 5 zelta medaļas, kā arī pa vienai sudraba un bronzas medaļai?
* ... [[Irāna|Irānā]], '''[[Daštekavīrs|Daštekavīra tuksneša]]''' rietumos esošā beznoteces [[sālsezers|sālsezera]] '''[[Namaks|Namaka]]''' lielāko daļu veido sausi [[sāls]] nogulumi un [[solončaks]], atklāta ūdens platība ir tikai ap {{nobr|1 km²}}?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Drew Gooden Wizards.jpg|border|right|150px]]
* ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Drū Gudens]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pārstāvējis 10 [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] komandas, bet pēc spēlētāja karjeras beigām viņš ir sava pēdējā kluba [[Vašingtonas &quot;Wizards&quot;]] spēļu komentētājs?
* ... 19. gadsimtā un 20. gadsimta pirmajā pusē celtā '''[[Nīderlandes ūdens aizsardzības līnija]]''' paredzēta valsts centrālās daļas ap [[Amsterdama|Amsterdamu]] aizsardzībai, ienaidnieka uzbrukuma gadījumā applūdinot ievērojamas teritorijas; līdz ar aviācijas attīstību šīs aizsardzības būves zaudēja militāro jēgu?
* ... daudzās '''[[Valstu uzskaitījums pēc pensionēšanās vecuma|valstīs pensionēšanās vecums]]''' [[sievietes|sievietēm]] ir zemāks nekā [[vīrieši]]em?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Gunung Gamalama.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Indonēzija]]s [[Moluku salas|Moluku salu]] arhipelāga salu '''[[Ternate|Ternati]]''' veido aktīvs [[stratovulkāns]] Gamalama &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[vatabautisms]]''' ir argumentācijas paņēmiens, kurā persona izvairās no atbildēšanas uz jautājumu, argumentu sniegšanas vai atsakās piedalīties diskusijā, tā vietā pajautājot pretjautājumu vai izsakot kādu apsūdzību?
* ... [[Turkmenistāna]]s dienvidos pilnībā no jauna uzbūvētais [[Ahala vilajets|Ahala vilajeta]] administratīvais centrs '''[[Arkadaga]]''' ir nosaukta tābrīža valsts prezidenta [[Gurbanguli Berdimuhamedovs|Gurbanguli Berdimuhamedova]] vārdā (viņa oficiālais tituls bija &quot;Arkadags&quot; — ‘aizbildnis’)?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Panicum miliaceum0.jpg|border|right|200px]]
* ... visizplatītākā suga, no kuras iegūst '''[[prosa|prosu]]''', ir parastā prosa jeb sējas sāre &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... rakstnieks '''[[Jānis Lejiņš]]''' par diviem no vēsturisko [[romāns|romānu]] triloģijas &quot;Zīmogs sarkanā vaskā&quot; romāniem ir saņēmis [[Latvijas Literatūras gada balva|Latvijas Literatūras gada balvu]]?
* ... '''''[[C.D. Guadalajara]]''''' ir viens no desmit [[futbola klubi]]em, kas dibināja [[Liga MX|Meksikas Pirmo divīziju]], kā arī viens no diviem klubiem, kas nekad nav izkritis no augstākās līgas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rybakina RG21 (50) (51375295797).jpg|border|right|150px]]
* ... 2018. gadā [[Maskava|Maskavā]] dzimusī [[tenisiste]] '''[[Jeļena Ribakina]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieguva [[Kazahstāna]]s [[pilsonība|pilsonību]] un kopš tā laika pārstāv šo valsti?
* ... ap 15. gadsimtu, ceļoties jūras līmenim, '''[[Shoklande]]''' kļuva par [[sala|salu]], to apdraudēja plūdi, līdz [[1859. gads|1859. gadā]] pieņēma lēmumu par iedzīvotāju evakuāciju; kā simbols [[nīderlandieši|nīderlandiešu]] cīņai pret ūdens stihiju Shoklande 1995. gadā tika iekļauta [[UNESCO Pasaules mantojuma saraksts|UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā]]?
* ... lielāko daļu [[Turkmenistāna]]s '''[[Mari vilajets|Mari vilajeta]]''' aizņem [[Karakums|Karakuma tuksnesis]]; tikai centrālajā daļā, kur atrodas [[Murgaba]]s un [[Tedžena]]s deltas, ir lauksaimniecības zemes, kuras papildus apūdeņo [[Karakuma kanāls]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Vista do Parque Nacional do Araguaia 8.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Bananala]]''' &lt;small&gt;(attēlā atteka Aragvajas nacionālajā parkā)&lt;/small&gt; ir lielākā zināmā upju [[sala]] pasaulē; to veido [[Aragvaja|Aragvajas upe]] un tās austrumu atteka Žavaesa?
* ... 2020. gadā '''[[Rvīns Varde]]''' ieguva [[Literatūras gada balva|Latvijas Literatūras gada balvu]] kategorijā &quot;Spilgtākā debija literatūrā&quot; par dokumentālās īsprozas skiču krājumu &quot;Kas te notiek&quot;?
* ... salīdzinājumā ar citiem [[Atjaunīgā enerģija|atjaunīgajiem enerģijas]] avotiem, piemēram, [[vēja enerģija|vēja enerģiju]], [[hidroenerģija|hidroenerģiju]] un [[saules enerģija|saules enerģiju]], '''[[viļņu enerģija]]s''' tehnoloģijas nav plaši pielietotas komerciāliem nolūkiem, tomēr kopš 1890. gada ir mēģinājumi izmantot šo enerģijas avotu galvenokārt tā lielās [[jauda]]s dēļ?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Afghanistan (2013–2021).svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Afganistānas Islāma Republika]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Afganistānas karogs|karogs]])&lt;/small&gt; tika izveidota [[2004. gads|2004. gadā]] pēc [[ASV iebrukums Afganistānā|ASV iebrukuma]], pārņemot varu no [[Taliban|talibu]] [[Afganistānas Islāma Emirāts (1996—2001)|Islāma Emirāta]], bet [[2021. gads|2021. gadā]] zaudēja kontroli pār valsts teritoriju?
* ... [[Turkmenistāna]]s pilsēta '''[[Mari]]''' ir dibināta [[1884. gads|1884. gadā]] kā [[Krievijas Impērija]]s militārais un administratīvais centrs nesen iekarotajās [[turkmēņi|turkmēņu]] zemēs; tā atrodas 30 km uz rietumiem no senās [[Merva]]s, no kuras sākotnēji mantoja nosaukumu?
* ... '''[[2023. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2023. gada Pasaules čempionātā ziemeļu slēpošanā]]''', kas notika [[Planīca (Slovēnija)|Planīcā]], [[Slovēnija|Slovēnijā]], 12 zelta medaļas no 24 iespējamajām ieguva [[Norvēģija]]s sportisti?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Uprising-mount kerinci.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kerinči]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Sumatra]]s salas augstākais punkts ar ap 3800 metru augstumu un augstākais [[vulkāns]] [[Indonēzija|Indonēzijā]]?
* ... [[Karakalpakstāna]]s galvaspilsēta '''[[Nukusa]]''' ir sestā lielākā [[Uzbekistāna]]s pilsēta?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:...|border|right|200px]]
* ... ... &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?</text>
      <sha1>du99yrk7h1w0nm358rkprwx2s2m3rub</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4047960</id>
      <parentid>4047913</parentid>
      <timestamp>2024-04-26T01:05:12Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Edgars2007</username>
        <id>9590</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Bots: faktu pievienošana Sākumlapai</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="144483" xml:space="preserve">{{Vai tu zināji/Saites}}
Šis ir Sākumlapas nodaļas &quot;[[Veidne:Vai tu zināji|Vai tu zināji]]&quot; arhīvs un nākamo faktu krājums.
__TOC__

== &quot;Vai tu zināji&quot; arhīvs ==
{{ombox | text = Saraksta sākumā ir jaunākie fakti}}

[[Attēls:Kafka Der Prozess 1925.jpg|border|right|50px]]
* ... tāpat kā divi pārējie [[Francs Kafka|Franca Kafkas]] romāni, '''&quot;[[Process (romāns)|Process]]&quot;''' &lt;small&gt;(attēlā 1925. gada izdevums)&lt;/small&gt; nekad netika pabeigts, lai gan tajā ir iekļauta nodaļa, kas, šķiet, noved stāstu līdz pēkšņām beigām?
* ... ar apkalpotiem 292 miljoniem cilvēku 2019. gadā '''[[Parīzes Ziemeļu stacija]]''' bija noslogotākā [[dzelzceļa stacija]] [[Eiropa|Eiropā]]?
* ... 1923.—1924. gadā veco '''[[Marijas dzirnavas|Marijas dzirnavu]]''' ēku [[Rīga]]s [[Pārdaugava|Pārdaugavā]] nojauca, un pie [[Mārupīte]]s iztekas no [[Māras dīķis|Māras dīķa]] saglabājusies vairs tikai dzirnavu slūžu vieta?

[[Attēls:Harijs Rokpelnis 2022.jpg|border|right|50px]]
* ... [[14. Saeima]]s deputātu no [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s '''[[Harijs Rokpelnis|Hariju Rokpelni]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[2013. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2013. gada pašvaldību vēlēšanās]] ievēlēja [[Mazsalacas novads|Mazsalacas novada]] domē un ievēlēja par domes priekšsēdētāju — 26 gadu vecumā viņš bija jaunākais pašvaldības vadītājs [[Latvija|Latvijā]]?
* ... '''[[Lauktehnika]]s''' (Latvijas Lauksaimniecības tehnikas) galvenās funkcijas bija apgādāt [[Latvijas PSR]] [[kolhozs|kolhozus]] un [[padomju saimniecība]]s ar [[traktori]]em, automobiļiem, lauksaimniecības mašīnām, rezerves daļām, iekārtām, ķimikālijām u.c. materiāliem?
* ... {{Dat|1940|10|19|5=bez}}, mačā starp bijušajām [[Turīnas &quot;Juventus&quot;]] zvaigznēm, pēc dažām nospēlētām minūtēm '''[[Umberto Kaligāriss]]''' bija spiests pamest laukumu, tika nogādāts slimnīcā, kur mira no aneirismas?

[[Attēls:Nardus stricta 01.JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[vilkakūlas]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopamas [[Eiropa|Eiropā]], tostarp diezgan bieži visā [[Latvija]]s teritorijā, kur nelielas grupas aug sausos priežu mežos, purvu apmalēs un nosusinātos purvos, kā arī kāpās un sausieņu pļavās?
* ... Holivudas komēdijā '''&quot;[[Ķertais profesors]]&quot;''' [[Edijs Mērfijs]] attēlo septiņas lomas, bet filmas turpinājumā '''&quot;[[Ķertais profesors 2]]&quot;''' pat astoņas lomas?
* ... savu darbību '''[[soda ekspedīcija]]s''' [[Latvija]]s teritorijā uzsāka [[1905. gads Latvijā|1905. gada]] decembrī, tām tika dotas plašas pilnvaras, jo sagūstītos [[revolucionārs|revolucionārus]] sodīja nošaujot, nodedzinot mājas, perot un ieliekot [[Cietums|cietumā]] bez tiesas izmeklēšanas?

[[Attēls:Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēde - Daiga Mieriņa.jpg|border|right|50px]]
* ... [[14. Saeima]]s [[Saeimas priekšsēdētāja|priekšsēdētāja]] '''[[Daiga Mieriņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija [[Carnikavas novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Carnikavas novada domes priekšsēdētāja]] no 2009. līdz 2015. gadam?
* ... '''[[starpkolhozu celtniecības organizācija]]s''' [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] nodarbojās ar ražošanas, kultūras un sadzīves objektu, kā arī dzīvojamo ēku [[celtniecība|celtniecību]] laukos?
* ... '''[[Leonidass]]''' tiek uzskatīts par vienu no 20. gadsimta pirmās puses labākajiem [[Brazīlija]]s [[futbolisti]]em, kopumā 19 mačos gūstot 21 vārtus; piedalījies [[1934. gada FIFA Pasaules kauss|1934.]] un [[1938. gada FIFA Pasaules kauss|1938. gada FIFA Pasaules kausā]], kurā kļuvis par turnīra rezultatīvāko spēlētāju?

[[Attēls:BasilPesto.JPG|border|right|50px]]
* ... par '''[[pesto]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dzimteni uzskata [[Dženova|Dženovu]], [[Ligūrija]]s reģionā, [[Itālija|Itālijā]]?
* ... '''[[airenes|aireņu]]''' [[ziedputekšņi]] ir viens no galvenajiem siena drudža izraisītājiem?
* ... '''[[Tolvajervi kauja]]''' bija pirmā lielkauja [[Ziemas karš|Ziemas kara]] laikā, kurā [[Somija]]s Aizsardzības spēki pie aizsalušajiem [[Karēlija|Ziemeļkarēlijas]] ezeriem atsita skaitliski daudz lielāko uzbrūkošo [[Sarkanā armija|Sarkano armiju]] un piespieda to atkāpties līdz robežai?

[[Attēls:Victoire de Samothrace - Musee du Louvre - 20190812.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Luvras muzejs|Luvras muzeja]] galvenajās kāpnēs izstādītā '''[[Samotrākes Nīke]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no nedaudzajām lielajām [[hellēnisms|hellēnisma]] statujām, kurai saglabājies oriģināls, nevis [[romieši|romiešu]] kopija?
* ... [[14. Saeima]]s deputāts no [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s '''[[Juris Jakovins]]''' ģimenes [[ārsts|ārsta]] praksi apņēmās turpināt arī pēc ievēlēšanas Saeimā; atbilstoši Nacionālā veselības dienesta datiem viņa ārstu prakse vairākus gadus ir bijusi pēc pacientu skaita pārliecinoši lielākā [[Latvija|Latvijā]]?
* ... '''[[Vitorio Poco]]''' ir vienīgais [[treneris]], kas ir triumfējis divos [[FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kausos]]: ar [[Itālijas futbola izlase|Itālijas futbola izlasi]] viņš to paveica [[1934. gada FIFA Pasaules kauss|1934.]] un [[1938. gada FIFA Pasaules kauss|1938. gada turnīrā]]?

[[Attēls:Holy SURP Hovhannes Church.jpg|border|right|50px]]
* ... 5. vai 6. gadsimta [[armēņi|armēņu]] [[katoļi|katoļu]] '''[[Sorolas Svētā Jāņa baznīca|Sorolas Svētā Jāņa baznīcu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 1968. gadā iekļāva [[Irāna]]s Nacionālā mantojuma sarakstā?
* ... '''[[izspiedējprogrammatūra|izspiedējprogrammatūru]]''' parasti izplata ar [[Trojas zirgs (datorika)|Trojas zirga]] [[Ļaunprogrammatūra|ļaunprogrammatūru]], kas maskēta kā derīgs [[fails]], ko lietotājs lejupielādē vai atver kā [[Epasts|epasta]] pielikumu?
* ... [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] '''[[Barklaji de Tolli|Barklaju de Tolli]]''' dzimta ir cēlusies no [[Skotija]]s un 17. gadsimtā pārcēlās uz dzīvi [[Zviedru Vidzeme|Zviedru Vidzemē]]?

[[Attēls:Mācītāja M. Jencīša foto.jpg|border|right|50px]]
* ... [[14. Saeima]]s deputāts no partijas &quot;[[Latvija pirmajā vietā]]&quot;, [[draudze]]s &quot;Kristus pasaulei&quot; dibinātājs un [[mācītājs]] '''[[Mārcis Jencītis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; jaunieša vecumā bijis saistīts ar [[Narkotiku atkarība|narkotiku atkarību]] un [[likumpārkāpumi]]em; atrodoties cietumā, pievērsies [[Kristīgā ticība|kristīgajai ticībai]]?
* ... karjeras laikā [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' '''[[Telmo Sarra]]''' ir guvis 251 vārtus, kas bija rekords, līdz to pārspēja [[Lionels Mesi]]?
* ... [[Francija]]s un [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[komēdijdrāma|komēdijdrāmu]] '''''[[CODA]]''''' [[94. Kinoakadēmijas balva]]i nominēja trīs kategorijās, kurās visās tā uzvarēja — &quot;[[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma]]&quot;, &quot;[[Labākais aktieris otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais aktieris otrā plāna lomā]]&quot;, &quot;[[Labākais adaptētais scenārijs (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais adaptētais scenārijs]]&quot;?

[[Attēls:Einar Gerhardsen 1945.jpeg|border|right|50px]]
* ... '''[[Einars Gerhardsens]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir visilgāk [[Norvēģijas premjerministrs|premjerministra]] amatā bijušais cilvēks, kopš [[Norvēģija|Norvēģijā]] ieviesta [[parlamentārā sistēma]] — kopā 17 gadus starp 1945. un 1965. gadu?
* ... [[Irākas karš|Irākas kara]] sākumposmā notikusī '''[[spīdzināšana un vardarbība Abū Graibas cietumā]]''' uzmanības lokā nokļuva [[2004. gads|2004. gada]] aprīlī, kad ''[[CBS News]]'' publicēja fotogrāfijas, kurās redzama vardarbība; [[ASV Aizsardzības departaments]] no dienesta atcēla 17 karavīrus un virsniekus, bet 11 karavīri tika apsūdzēti?
* ... '''[[Fjumičīno]]''' atrodas [[Leonardo da Vinči lidosta]], kas ir lielākā starptautiskā [[lidosta]] [[Itālija|Itālijā]] un viena no noslogotākajām Eiropā?

[[Attēls:Sunrise at Lake Toba.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Ziemeļsumatras province]]s''' kalnos atrodas [[Tobas ezers]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas izveidojies sena vulkāna [[Kaldera|kalderā]] un ir lielākais vulkāniskais ezers pasaulē, kā arī lielākais ezers [[Indonēzija|Indonēzijā]]?
* ... [[Brazīlija]]s [[futbolists]] '''[[Ziziņu]]''' bija [[Pelē]] elks un tiek uzskatīts par vienu no labākajiem brazīļu futbolistiem pirms Pelē ēras?
* ... [[14. Saeima]]s deputāte '''[[Anita Brakovska]]''', ievēlēta no [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s, kurā iesaistījās viņas pārstāvētā [[LSDSP]], iepriekš ilgstoši bija [[Vārkavas novads|Vārkavas novada]] domes priekšsēdētāja?

[[Attēls:13-09-23-Fotoflug-Nordsee-RalfR-N3S 0008.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Ķīles kanāls]]''' &lt;small&gt;(attēlā kanāla sākums [[Elba]]s grīvā)&lt;/small&gt; ir pasaulē visintensīvāk lietotais mākslīgais ūdensceļš — gadā to izmanto ap 30 000 kuģu, kas pārvadā ap 100 miljoniem tonnu kravu?
* ... [[1971. gads Latvijā|1971. gadā]] [[Eduards Berklavs|Eduarda Berklava]] un citu [[nacionālkomunisti]] uzrakstītās &quot;17 Latvijas komunistu vēstules&quot; tekstu nacionālās pretošanās kustības dalībnieks '''[[Jānis Pormals]]''' slepus nodeva brālim [[ASV latvieši|ASV latvietim]] '''[[Arturs Pormals|Arturam Pormalam]]''', kurš to izveda uz ārzemēm?
* ... '''[[Beltu jūra]]s''' austrumu robeža ir hidrogrāfiskā robeža, kas atdala [[Kategats|Kategata]] [[sālsūdens|sālsūdeni]] ar 2,0—2,6 % sāļumu no [[Baltijas jūra]]s iesāļā ūdens?

[[Attēls:Edmunds Zivtiņš 2022.jpg|border|right|50px]]
* ... [[14. Saeima]]s deputāts no partijas &quot;[[Latvija pirmajā vietā]]&quot; '''[[Edmunds Zivtiņš]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija Ceļu policijas priekšnieks no 2004. līdz 2014. gadam, pēc tam devies izdienas [[pensija|pensijā]]?
* ... mūsdienās '''[[Zirgi karā|kavalērija armijā]]''' praktiski vairs nav sastopama, lai gan [[ASV armija]]s īpašie spēki izmantoja [[zirgs|zirgus]] [[Karš Afganistānā (2001—2014)|2001. gada ASV iebrukuma laikā Afganistānā]]?
* ... '''[[Obdulio Varela]]''' bija komandas kapteinis, kad [[Urugvajas futbola izlase]] uzvarēja [[1950. gada FIFA Pasaules kauss|1950. gada FIFA Pasaules kausā Brazīlijā]], izšķirošajā spēlē, kas pazīstama kā ''[[Urugvaja—Brazīlija (1950. gada FIFA Pasaules kauss)|Maracanazo]]'', pieveicot mājiniekus?

[[Attēls:Troops evacuated from Dunkirk on a destroyer about to berth at Dover, 31 May 1940. H1637.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Denkerkas evakuācija|Denkerkas evakuācijā]]''' [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[Francijas kampaņa]]s laikā starp [[1940. gads|1940. gada]] 26. maiju un 4. jūniju tika evakuēti vairāk nekā 338 000 [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] karavīri &lt;small&gt;(attēlā evakuācijas kuģis gatavojas piestāt [[Duvra|Duvrā]])&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Rajko Mitičs|Rajko Mitiča]]''' vārdā ir nosaukts [[Rajko Mitiča stadions]] [[Belgrada|Belgradā]], kur &quot;[[Belgradas &quot;Crvena Zvezda&quot;|Crvena Zvezda]]&quot; un bieži arī [[Serbijas futbola izlase]] aizvada savas mājas spēles?
* ... '''[[Čigānu valoda|romu valodas]]''' rakstīšanai tiek mēģināts izmantot uz [[dēvanāgarī]] balstītu rakstību, tomēr daudzi pratēji uzskata, ka dēvanāgarī [[rakstība]]s izmantošana ir mākslīga un praktiski neērta?

[[Attēls:Glorija Grevcova 2023.jpg|border|right|50px]]
* ... pret bijušo [[14. Saeima]]s deputāti '''[[Glorija Grevcova|Gloriju Grevcovu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika uzsākts kriminālprocess par nepatiesu ziņu sniegšanu [[Centrālā vēlēšanu komisija|Centrālajai vēlēšanu komisijai]], par ko [[2023. gads Latvijā|2023. gadā]] tiesa lēma sodīt deputāti ar 160 stundām sabiedriskā darba, bet vēlāk viņa zaudēja arī deputātes mandātu?
* ... '''[[2023. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|2023. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzijā]]''' A grupas uzvarētāji [[Taivānas hokeja izlase]] iekļuva [[2024. gada Pasaules čempionāts hokejā 2. divīzija|2. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Kirgizstānas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu?
* ... [[Blēzs Paskāls]] sāka strādāt pie '''[[Paskāla kalkulators|sava kalkulatora]]''' [[1642. gads|1642. gadā]], kad viņam bija vien 18 gadu, lai palīdzētu savam tēvam, kurš strādāja par nodokļu komisāru [[Ruāna|Ruānā]], izveidojot ierīci, kas varētu samazināt viņa darba slodzi, strādājot pie darbietilpīgiem [[aritmētika|aritmētiskiem]] aprēķiniem?

[[Attēls:Oslo Airport terminal night view.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc pasažieru skaita '''[[Oslo lidosta]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir otra lielākā [[lidosta]] [[Skandināvija|Skandināvijā]]?
* ... '''[[Ektors Kastro]]''' ir pazīstams kā [[Urugvajas futbola izlase|Urugvajas izlases]] pirmo vārtu autors [[FIFA Pasaules kauss|Pasaules kausā]], [[1930. gada FIFA Pasaules kauss|1930. gada turnīrā]] gūstot vārtus pret [[Peru futbola izlase|Peru]], turnīrā, kurā Urugvajas izlase kļuva par pirmajiem Pasaules kausa ieguvējiem?
* ... 456,51 m dziļā [[Baltijas jūra]]s dziļākā vieta '''[[Landsortas dzelme]]''' atrodas starp [[Stokholma|Stokholmu]] un [[Gotlandes sala|Gotlandes salu]]?

[[Attēls:Juniperus chinensis Shimpaku 4zz.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Ķīnas kadiķis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no populārākajām sugām, ko izmanto [[bonsai]] mākslā?
* ... [[14. Saeima]]s deputāta no &quot;[[Jaunā Vienotība|Jaunās Vienotības]]&quot; saraksta '''[[Mārtiņš Felss|Mārtiņa Felsa]]''' tēvs ir [[Andris Felss]], kurš 1990. gada 4. maijā kā [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Augstākās Padomes]] deputāts balsoja par [[Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu|Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu]]?
* ... [[Kazahstāna]]s rietumos esošajā '''[[Žanaezena]]s''' pilsētā vairākkārt izcēlušies nemieri, kas balstīti kā ekonomiskos, tā arī etniskos pamatos?

[[Attēls:The Armenian plateau near Mount Masis.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Armēnijas kalniene|Armēnijas kalnienē]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Ararats]])&lt;/small&gt; sākas [[Eifrata]], [[Tigra]], [[Kūra (upe)|Kūra]] un [[Araksa]]?
* ... [[Ungārijas futbola izlase]]s sastāvā '''[[Jožefs Božiks]]''' ir aizvadījis 101 spēli un guvis 11 vārtus, piedaloties [[1954. gada FIFA Pasaules kauss|1954.]] un [[1958. gada FIFA Pasaules kauss|1958. gada FIFA Pasaules kausā]], kā arī izcīnot zelta medaļu [[1952. gada vasaras olimpiskās spēles|1952. gada olimpiskajās spēlēs]]?
* ... '''[[1795. gads Latvijā|1795. gadā]]''' [[Kurzeme]]s, [[Zemgale]]s un [[Sēlija]]s vēsturiskās zemes pēc [[Kurzemes un Zemgales hercogistes aneksija (1795)|Kurzemes un Zemgales un Piltenes apgabala aneksijas]] nonāca [[Krievijas Impērija]]s pakļautībā, saglabājot savu autonomiju, statūtus, [[landtāgs|landtāgu]] un tiesu?

[[Attēls:Andrejs Ceļapīters 2022.jpg|border|right|50px]]
* ... [[14. Saeima]]s deputāts no apvienības &quot;[[Jaunā Vienotība]]&quot; (frakciju pameta 2023. gada novembrī) '''[[Andrejs Ceļapīters]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; no 2009. līdz 2017. gadam bija [[Madonas novads|Madonas novada]] [[Madonas novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētājs]]?
* ... agrīnās '''[[sorbets|sorbeta]]''' receptes, kas saturēja [[cukurs|cukuru]], [[vārāmā sāls|sāli]], [[sniegs|sniegu]], [[citrons|citronu]] sulu un dažādus augļus vai [[šokolāde|šokolādi]] un [[kanēlis|kanēli]], atrodamas ap 1692. gadu rakstītā itāļu pavārgrāmatā?
* ... '''[[Taras pakalns]]''' tradicionāli tiek uzskatīts par vietu, kur kronēti senie [[Īrijas karaļi|Īrijas augstie karaļi]]?

[[Attēls:Giorgia Meloni Official 2022 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Džordža Meloni]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pirmā [[sieviete]], kas kļuvusi par [[Itālijas premjerministri]]?
* ... '''[[2022. gada FIFA Pasaules kausa fināls|2022. gada FIFA Pasaules kausa finālspēlē]]''' 11 metru pēcspēles sitienos par uzvarētājiem kļuva [[Argentīnas futbola izlase]], trešo reizi izcīnot [[Pasaules kauss futbolā|Pasaules kausu]]?
* ... [[Venecuēla]]s pilsēta '''[[Sjudadgvajāna]]''', kas atrodas [[Orinoko]] upes labajā krastā, pie [[Karoni]] upes ietekas, ir ievērojama [[osta]], jo Orinoko ir kuģojama okeāna kuģiem?

[[Attēls:Uģis Mitrevics 2022 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[14. Saeima]]s deputāts no [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālās apvienības]] '''[[Uģis Mitrevics]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; no 2009. līdz 2022. gadam bija [[Siguldas novads|Siguldas novada]] [[Siguldas novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētājs]]?
* ... [[Indija]]s [[Āndhra Pradēša]]s štata otrajai lielākajai pilsētai '''[[Vidžajavāda]]i''' pretējā [[Krišna (upe)|Krišnas]] krastā kopš 2015. gada tiek būvēta jaunā štata galvaspilsēta [[Amarāvati]]?
* ... '''[[Maisi]]''' atrodas [[Madonas novads|Madonas novada]] [[Kalsnavas pagasts|Kalsnavas pagasta]] ziemeļu daļā?

[[Attēls:Cliffs-Of-Moher-OBriens-From-South.JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[Moheras klintis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] krastā [[Īrija]]s rietumos stiepjas 14 kilometru garumā, stāvākajā vietā sasniedzot 214 metru augstumu?
* ... '''[[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija|2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācijā]]''' nav jāpiedalās [[ASV futbola izlase|ASV]], [[Kanādas futbola izlase|Kanādas]] un [[Meksikas futbola izlase|Meksikas]] futbola izlasēm, kuras kā rīkotājvalstis automātiski kvalificējās finālturnīram?
* ... kopā ar [[Jogjakarta|Jogjakartu]] '''[[Centrālā Java]]''' tiek uzskatīta par javiešu kultūras centru, un, tā kā lielākā daļa mūsdienu indonēziešu ir javiešu izcelsmes, provincei ir liela ietekme uz [[Indonēzija]]s sociālo, politisko un ekonomisko dzīvi?

[[Attēls:Māris Sprindžuks 2022.jpg|border|right|50px]]
* ... [[14. Saeima]]s deputāts '''[[Māris Sprindžuks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš daudzus gadus bija [[Ādažu novada domes priekšsēdētājs]], bet [[Kariņa 1. Ministru kabinets|Kariņa valdībā]] — [[vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs]], savulaik bijis viens no jaunākajiem [[7. Saeima]]s deputātiem, pārstāvot [[Tautas partija|Tautas partiju]]?
* ... '''[[2023. gada FIBA Pasaules kauss]]''' bija pirmais [[Pasaules čempionāts basketbolā]], kurā piedalījās arī [[Latvijas vīriešu basketbola izlase]], debijā izcīnot augsto 5. vietu?
* ... '''[[Starptautiskā enerģētikas aģentūra]]''' tika izveidota 1974. gadā, pēc [[1973. gada naftas krīze]]s?

[[Attēls:Ram Baran Yadav.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc [[republika]]s pasludināšanas [[Nepāla|Nepālā]] [[2008. gads|2008. gadā]] [[ārsts]] un politiķis '''[[Rāms Varans Jādavs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par pirmo Nepālas prezidentu?
* ... [[Francija]]s [[futbols|futbola]] tiesnese '''[[Stefānija Frapāra]]''' ir pirmā sieviete, kas tiesājusi [[UEFA Čempionu līga]]s spēli vīriešiem, kā arī [[FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kausa]] kvalifikācijas spēli?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Narvas kauja (1944)|1944. gada kaujās pie Narvas]]''' krita vai pazuda bez vēsts aptuveni 14 000 [[Lielvācija]]s un apmēram 100 000 [[Padomju Savienība|PSRS]] karavīru?

[[Attēls:Kalush, Turquoise Carpet 2022.png|border|right|50px]]
* ... [[2022. gads|2022. gadā]] grupa '''''[[Kalush Orchestra]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ar dziesmu ''Стефанія'' uzvarēja [[2022. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2022. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], izcīnot [[Ukraina Eirovīzijas dziesmu konkursā|Ukrainai]] trešo uzvaru konkursa vēsturē?
* ... 1946. gadā [[Lietuva]]s mazpilsētai '''[[Rusne]]i''' tika piešķirtas pilsētas tiesības, bet 1967. gadā visa [[Nemunas delta|Nemunas deltā]] esošā Rusnes sala kļuva par vienu pilsētu?
* ... filmas '''&quot;[[Evita (filma)|Evita]]&quot;''' veidošana [[Argentīna|Argentīnā]] saskārās ar protestiem saistībā ar bažām, ka projekts varētu sabojāt [[Eva Perona|Evas Peronas]] tēlu?

[[Attēls:Linda Matisone 2022.jpg|border|right|50px]]
* ... [[14. Saeima]]s deputāte no &quot;[[Apvienotais saraksts|Apvienotā saraksta]]&quot; '''[[Linda Matisone]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; no 2005. līdz 2022. gadam bija AS &quot;[[Lauma Lingerie]]&quot; valdes priekšsēdētāja?
* ... [[Serbijas futbola izlase]]s [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Vaņa Milinkovičs-Savičs]]''' ir brālis izlases pussargam [[Sergejs Milinkovičs-Savičs|Sergejam Milinkovičam-Savičam]]?
* ... '''[[Arkalika]]''' tiek uzskatīta par vienu no depresīvākajām [[Kazahstāna]]s pilsētām; tās [[iedzīvotāju skaits]] samazinājās no 62 tūkstošiem 1989. gadā līdz 40 tūkstošiem 2011. gadā, tomēr mūsdienās lēnām aug?

[[Attēls:Leonids Esterkins.jpg|border|right|50px]]
* ... 2022. gadā žurnāls &quot;[[Dienas Bizness]]&quot; savā ikgadējā reitingā &quot;Miljonārs&quot; nosauca &quot;[[Rietumu Banka]]s&quot; dibinātāju un lielāko akcionāru '''[[Leonīds Esterkins|Leonīdu Esterkinu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; par bagātāko cilvēku [[Latvija|Latvijā]]?
* ... '''[[Portartūras cietoksnis|Portartūras cietoksni]]''' pie [[Dzeltenā jūra|Dzeltenās jūras]] mūsdienu [[Daliaņa]]s pilsētas teritorijā [[Ķīna]] ilgu laiku bija spiesta iznomāt [[Krievijas Impērija]]i, [[Japānas Impērija]]i un [[Padomju Savienība]]i?
* ... tā kā šeit izmitināja atbrīvotos [[vergi|vergus]], tad '''[[Fransvila]]s''' pilsētu mūsdienu [[Gabona|Gabonā]] nosauca par ''Francheville'' ('atbrīvoto pilsēta'), taču laika gaitā šis nosaukums pārvērtās par ''Franceville'' ('franču pilsēta')?

[[Attēls:Karoline Kronvalde.jpg|border|right|50px]]
* ... publicista, valodnieka un pedagoga [[Atis Kronvalds|Kronvaldu Ata]] dzīvesbiedre '''[[Karolīne Kronvalde]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, publicējot [[eseja|eseju]] &quot;Cienīgam garam&quot; laikrakstā &quot;[[Baltijas Vēstnesis]]&quot;, iniciēja [[sieviešu tiesības|sieviešu tiesību]] jautājumu?
* ... [[Kazahstāna]]s pilsēta '''[[Stepnogorska]]''' ir dibināta [[1955. gads|1955. gadā]] sakarā ar vairāku kodolrūpniecības ([[urāns (elements)|urāna]] ieguves un pārstrādes) uzņēmumu būvniecību; līdz 1980. gadu vidum pilsēta bija &quot;slepena&quot; un netika atzīmēta [[karte|kartēs]]?
* ... '''[[Kaimanu Salu futbola izlase]]''' savu lielāko zaudējumu piedzīvojusi 2021. gadā, piekāpjoties [[Kanādas futbola izlase|Kanādai]] ar 0:11?

[[Attēls:Kārlis Zemītis (Pērsietis).jpg|border|right|50px]]
* ... [[latvieši|latviešu]] [[rakstnieks|rakstnieka]] '''[[Pērsietis|Pērsieša]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vecāku mājas atradās pie [[Pērse|Pērses upes]], no kuras viņš patapinājis savu [[pseidonīms|pseidonīmu]]?
* ... viena no [[Ugunszeme]]s aborigēnajām tautām [[Argentīna|Argentīnā]] un [[Čīle|Čīlē]] '''[[jamani]]''' tiek uzskatīta par pasaulē vistālāk dienvidos dzīvojošo [[tauta|tautu]]; mūsdienās apmēram 1500 cilvēku sevi uzskata par jamaniem (galvenokārt metisi)?
* ... saskaņā ar pašreizējo valsts [[konstitūcija|konstitūciju]] '''[[Ķīnas Tautas Republikas prezidents]]''' ir ceremoniāla amatpersona, tomēr kopš [[1993. gads|1993. gada]] prezidents ir vienlaikus arī [[Ķīnas Komunistiskā partija|Ķīnas Komunistiskās partijas]] ģenerālsekretārs, kas viņu padara par visietekmīgāko amatpersonu valstī?

[[Attēls:RIAN archive 440214 A monument to Kurchatov on the background of the Semipalatinsk nuclear test site's Central Staff.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Kurčatova (Kazahstāna)|Kurčatova]]''' bija [[Semipalatinskas kodolizmēģinājumu poligons|Semipalatinskas kodolizmēģinājumu poligona]] vadības centrs un nozīmīgs kodolpētniecības centrs &lt;small&gt;(attēlā piemineklis padomju atombumbas &quot;tēvam&quot; Igoram Kurčatovam)&lt;/small&gt;?
* ... [[Kostarikas futbola izlase]]s sastāvā [[Aizsargs (futbols)|aizsargs]] '''[[Džoels Kempbels]]''' debitēja 2011. gadā un pārstāvējis to 133 spēlēs, gūstot 27 vārtus; piedalījies trijos [[FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kausa]] finālturnīros?
* ... '''[[upju kuģi]]''' parasti ir mazāk izturīgi nekā atklātajai jūrai būvētie, to aprīkojums ar navigācijas un glābšanas ierīcēm ir ierobežots, jo šiem kuģiem nav jāiztur lieliem ezeriem, jūrām un okeāniem raksturīgie stiprie vēji un lielie viļņi?

[[Attēls:Česlavs Batņa 2022.jpg|border|right|50px]]
* ... [[14. Saeima]]s deputāts no &quot;[[Apvienotais saraksts|Apvienotā saraksta]]&quot; '''[[Česlavs Batņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir bijis direktors [[Ikšķiles vidusskola|Ikšķiles vidusskolā]], [[Valles vidusskola|Valles vidusskolā]] un pēc skolēnu skaita lielākajā Latvijā [[Ādažu vidusskola|Ādažu vidusskolā]]?
* ... '''[[Britu Olimpiskā asociācija|Britu Olimpiskās asociācijas]]''' prezidente ir [[Karaliskā princese Anna]]?
* ... filmā '''&quot;[[Bohēmista rapsodija]]&quot;''', kurā parādīta grupas ''[[Queen]]'' karjeras attīstība līdz pat leģendārajam 1985. gada ''Live Aid'' koncertam, ir vairākas vēsturiskas neprecizitātes?

[[Attēls:Le temple de Virupaksha (Hampi, Inde) (14255857272).jpg|border|right|50px]]
* ... ap 1500. gadu [[Indija]]s pilsēta '''[[Hampi]]''' &lt;small&gt;(attēlā drupas mūsdienās)&lt;/small&gt;, iespējams, bija otra lielākā pilsēta pasaulē aiz [[Pekina]]s?
* ... ar 105 spēlēm '''[[Atiba Hačinsons]]''' ir visvairāk spēļu aizvadījušais [[futbolists]] [[Kanādas futbola izlase]]s vēsturē?
* ... [[senie grieķi|seno grieķu]] '''[[stadijs]]''' ir 600 [[Hērakls|Hērakla]] soļu attālums; pēc nostāsta, tieši tik soļus Hērakls spēja spert no brīža, kad pirmie [[Saule]]s stari pacēlās virs Krona paugura [[Olimpija|Olimpijā]], līdz brīdim, kad visa saule pacēlās virs zemes?

[[Attēls:Mēklenburgas Kristofs.jpg|border|right|50px]]
* ... 1563. gada sākumā '''[[Mēklenburgas Kristofs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pasludināja sevi par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] un apmetās [[Turaidas pils|Turaidas pilī]], atsakoties dot uzticības zvērestu Polijas karalim [[Sigismunds II Augusts|Sigismundam II Augustam]], tādēļ viņš tika apcietināts un līdz 1569. gadam turēts gūstā?
* ... [[japāņi|japāņu]] tradicionālajā [[teātris|teātrī]] '''[[kabuki]]''' mūsdienās visas lomas atveido [[vīrieši]]; aktierus, kuri ir specializējušies sieviešu lomu attēlošanā, sauc par ''onnagata''?
* ... '''[[Ermanariks]]''' bija pirmais vēsturiski pierādāmais [[Ostgoti|ostgotu]] ķēniņš mūsdienu [[Ukraina]]s teritorijā, kurš gāja bojā [[huņņi|huņņu]] un [[alāni|alānu]] iebrukuma laikā?

[[Attēls:Soy sauce 2.jpg|border|right|50px]]
* ... no [[Soja|sojas pupiņu]] pastas izgatavotā '''[[sojas mērce]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika radīta pirms aptuveni 2200 gadiem senās [[Haņu dinastija|Ķīnas Rietumu Haņu dinastijas]] laikā?
* ... plašais [[vulkānisms|vulkāniskais]] kalnu reģions iekšzemes '''[[Rietumjava|Rietumjavā]]''' tradicionāli ir pazīstams kā Parahjangans, kas nozīmē &quot;Hjangu (dievu) mājvieta&quot;, tas tiek uzskatīts par sundu tautas zemes sirdi?
* ... [[Austrālijas futbola izlase]]s aizsargs '''[[Milošs Degeneks]]''' ir dzimis [[Horvātija|Horvātijā]], bet 2000. gadā kopā ar vecākiem emigrējis uz [[Austrālija|Austrāliju]]?

[[Attēls:14.Saeimas deputātu svinīgais solījums Irma Kalniņa 01.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Ojārs Kalniņš]] pēc diplomātiskās karjeras beigām pievērsās politiskajai darbībai un bija četru [[Saeima]]s sasaukumu deputāts, pārstāvot partiju &quot;[[Vienotība]]&quot;, bet pēc viņa nāves aktīvajai politikai pievērsās dzīvesbiedre '''[[Irma Kalniņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kuru 2022. gadā ievēlēja [[14. Saeima|14. Saeimā]]?
* ... pateicoties [[Apustulis Pāvils|apustuļa Pāvila]] misijas darbam [[1. gadsimts|1. gadsimta]] vidū, '''[[galatieši]]''' kļuva par pirmajām [[Kristietība|kristītajām]] [[ķelti|ķeltu]] ciltīm?
* ... '''[[Mecamora]]''' ir galvenais [[Armēnija]]s [[enerģētika]]s centrs, un pilsētas [[ekonomika]] balstās tikai uz [[Mecamoras atomelektrostacija]]s?

[[Attēls:XXIII Memorial Quinocho (RC Celta vs Mainz 05) - 23 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Marokas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Sofjāns Būfāls]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir dzimis [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]]?
* ... [[Čīle]]s dienvidu pilsēta '''[[Porvenira]]''' ir dibināta [[1883. gads|1883. gadā]] [[Ugunszeme]]s [[zelta drudzis|zelta drudža]] laikā; lielākā daļa no sākotnējiem ieceļotājiem bija [[horvāti|horvātu]] kalnrači no [[Dalmācija]]s, bet vēlāk arī ieceļotāji no [[Čiloje]]s?
* ... [[Ķīšezers|Ķīšezera]] krastā esošos '''[[Ozolkalni (Rīga)|Ozolkalnus]]''' [[1974. gads Latvijā|1974. gadā]] iekļāva [[Rīga]]s robežās kopā ar visu [[Sužu apkaime|Sužu apkaimi]], kad to atdalīja no [[Ādažu pagasts|Ādažu pagasta]]?

[[Attēls:Juridiskās komisijas sēde (Agnese Krasta.jpg|border|right|50px]]
* ... [[13. Saeima]]s deputāte no apvienības &quot;[[Jaunā Vienotība]]&quot; '''[[Agnese Krasta]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; iepriekš bija [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidenta]] [[Arturs Krišjānis Kariņš|Artura Krišjāņa Kariņa]] padomniece juridiskajos jautājumos?
* ... '''[[hikikomori]]''' ir [[Japāna]]s sabiedrībā izmantots termins, lai raksturotu [[parādība|fenomenu]] un cilvēkus, kuri ir pilnīgi nodalījušies no [[sabiedrība]]s un tiecas pēc pilnīgas sociālās izolācijas un norobežošanās; viņu vidējais vecums ir 31 gads, un lielākoties viņu apgādnieki ir viņu pašu [[vecāki]]?
* ... [[Krievija]] izmantoja zeme-gaiss raķešu kompleksu '''''[[Buk]]''''' gan [[Pirmais Čečenijas karš|Čečenijas]], gan [[Krievijas—Gruzijas karš (2008)|Gruzijas]], gan [[Sīrijas pilsoņu karš|Sīrijas karā]], gan arī [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|iebrukuma laikā Ukrainā]]; ar šādu kompleksu Krievijas [[marionešu valsts|marionešu]] [[Doneckas Tautas Republika]]s kaujinieki notrieca reisa [[Malaysia Airlines reiss 17|MH-17]] pasažieru lidmašīnu?

[[Attēls:Saulstaru klintis ala.JPG|border|right|50px]]
* ... [[Runtiņupīte]]s kreisajā krastā esošajā '''[[Saulstaru ala|Saulstaru jeb Runtiņupītes alā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; esot patvērušies [[mežabrāļi]] pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]], taču pēc citām ziņām [[1944. gads Latvijā|1944. gadā]] slēpušies [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] diversanti?
* ... uz '''[[Pergamas valsts]]''' pamata [[Senā Roma]] izveidoja sev jaunu provinci — '''[[Āzija (province)|Āziju]]''', bet dažas tās daļas nodeva saviem sabiedrotajiem un citām romiešu provincēm?
* ... [[1941. gads Latvijā|1941. gada]] 3. jūlijā [[Latvijas vācu okupācija (1941—1945)|Latvijas vācu okupācijas]] laikā '''[[Jelgavas Lielā sinagoga|Jelgavas Lielo sinagogu]]''' kopā ar [[rabīns|rabīnu]] Leonu Ovčinski un vairākiem citiem tajā esošiem [[ebreji]]em nodedzināja, bet tā paša gada rudenī sinagogas drupas novāca?

[[Attēls:Nellie Bly 2.jpg|border|right|50px]]
* ... amerikāņu [[žurnāliste]], ceļotāja un [[rakstniece]] '''[[Nellija Blaja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 1889. un 1890. gadā veica ceļojumu apkārt pasaulei 72 dienās, mēģinot izpildīt slavenajā [[Žils Verns|Žila Verna]] romānā &quot;[[Astoņdesmit dienās ap Zemeslodi]]&quot; aprakstīto?
* ... '''[[Darvina Kordiljera]]''' ir [[Andi|Andu]] kalnu sistēmas turpinājums [[Ugunszeme]]s arhipelāgā?
* ... '''[[Gavi]]''', gūstot vārtus pret [[Kostarikas futbola izlase|Kostarikas izlasi]] [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada FIFA Pasaules kausā]], kļuva par [[Spānijas futbola izlase]]s visu laiku jaunāko vārtu guvēju Pasaules kausā, kā arī kopumā trešo jaunāko vārtu guvēju Pasaules kausa izcīņas vēsturē?

[[Attēls:Flag of Saudi Arabia.svg|border|right|50px]]
* ... pašreizējā izskatā '''[[Saūda Arābijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek lietots kopš [[1973. gads|1973. gada]]?
* ... bijušais [[Saeima]]s deputāts no apvienības &quot;[[Saskaņas Centrs]]&quot; '''[[Aleksejs Holostovs]]''' 2014. gadā tika izraidīts no [[Krievija]]s ar apsūdzībām par [[spiegošana|spiegošanu]] [[Latvija]]s un [[ASV]] labā?
* ... [[7. gadsimts p.m.ē.|7. gadsimtā pr.Kr.]] '''[[Sardi]]''' bija varenās [[Līdija]]s valsts galvaspilsēta, kur pirmo reizi vēsturē tika kaltas [[zelts|zelta]] un [[sudrabs|sudraba]] [[monētas]]?

[[Attēls:Galanthus nivalis 2202.JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[sniegpulkstenīšu ģints]]''' sugas ir [[Indīgi augi|indīgas]] &lt;small&gt;(attēlā [[baltā sniegpulkstenīte]])&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Puertoviljamsa]]''' [[Čīle]]s dienvidos [[Ugunszeme]]s arhipelāgā tiek uzskatīta par pasaules vistālāk uz dienvidiem esošo [[pilsēta|pilsētu]]?
* ... [[ornitologs]] un [[vides aizsardzība]]s aktīvists, [[Latvijas Ornitoloģijas biedrība]]s valdes priekšsēdētājs '''[[Viesturs Ķerus]]''' ir arī [[rakstnieks]], divu prozas grāmatu bērniem autors?

[[Attēls:Dababy in 2021.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Amerikāņi (nācija)|amerikāņu]] [[reperis|repera]] '''''[[DaBaby]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; trešais [[studijas albums]] ''Blame It on Baby'' kļuva par viņa otro albumu pēc kārtas pirmajā vietā ASV topā pēc albuma ''KIRK''?
* ... pirmais Pasaules čempionāts skriešanā šosejā bija '''[[2023. gada Pasaules čempionāts skriešanā|2023. gada Pasaules čempionāts]]''', kas notika no 2023. gada 30. septembra līdz 1. oktobrim [[Rīga|Rīgā]]?
* ... 2022. gada oktobrī ar aptuveni 1,3 miljardiem aktīvo lietotāju mēnesī [[Ķīna]]s [[lietotne]] '''''[[WeChat]]''''' ierindojās 5. vietā starp pasaules lielākajām [[Sociālie mediji|sociālo mediju]] platformām aiz ''[[Facebook]]'', ''[[Youtube]]'', ''[[WhatsApp]]'' un ''[[Instagram]]''?

[[Attēls:Tamagotchi 0124 ubt.jpeg|border|right|50px]]
* ... [[1996. gads|1996. gadā]] [[Japāna]]s [[rotaļlieta|rotaļlietu]] uzņēmums ''Bandai'' izlaida '''[[Tamagoči]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, un tā kļuva par vienu no pasaulē populārākajām rotaļlietām; 2021. gada martā visā pasaulē bija pārdoti vairāk nekā 83 miljoni vienību?
* ... masveidā ieceļotāji '''[[Navarino sala|Navarino salā]]''' [[Ugunszeme]]s arhipelāgā [[Dienvidamerika]]s pašos dienvidos ieradās [[zelta drudzis|zelta drudža]] laikā, kad tika nodibināta '''[[Puertotoro]]''', kas mūsdienās ir pasaulē vistālāk dienvidos izvietotā pastāvīgi apdzīvotā vieta, neskaitot [[polārstacija|pētniecības stacijas]]?
* ... '''[[Lūseilas stadions]]''' ar 80 000 skatītāju ietilpību ir lielākais [[stadions]] [[Katara|Katarā]] un viens no astoņiem stadioniem, kas tika uzbūvēts [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada FIFA Pasaules kausam]]?

[[Attēls:Snake plant.jpg|border|right|50px]]
* ... daudzas '''[[sansevjēru ģints]]''' sugas ir populāras iekštelpu puķkopībā &lt;small&gt;(attēlā svītrainā sansevjēra)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[automobiļu vēsture]]''' sākās [[1672. gads|1672. gadā]], kad izgudroja pirmo ar [[Tvaika dzinējs|tvaiku darbināmo]] [[transportlīdzeklis|transportlīdzekli]], kā rezultātā [[1769. gads|1769. gadā]] Nikolā Žozefs Kunjo izgudroja pirmo ar tvaiku darbināmo [[automobilis|automobili]], ar ko varēja pārvadāt cilvēkus?
* ... [[1967. gads Latvijā|1967. gadā]], meklējot aktierus [[Jānis Streičs|Jāņa Streiča]] filmai &quot;[[Kapteiņa Enriko pulkstenis]]&quot;, no apmēram 3000 pretendentiem '''[[Aivars Galviņš|Aivaru Galviņu]]''' izvēlējās skolnieka Tomiņa lomai?

[[Attēls:00 4598 Beagle Canal - Tierra del Fuego (Chile).jpg|border|right|50px]]
* ... līdztekus [[Magelāna šaurums|Magelāna šaurumam]] ziemeļos un [[Dreika šaurums|Dreika šaurumam]] dienvidos '''[[Bīgla šaurums]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir trešais pieejamais jūrasceļš, apliecot [[Dienvidamerika]]s dienvidu galu?
* ... [[Francija|Francijā]] dzimušais [[Marokas futbola izlase]]s galvenais treneris '''[[Valids Ragragi]]''' pats nospēlējis 45 spēles Marokas izlasē no 2001. līdz 2009. gadam?
* ... dienvidu virzienā tekošā '''[[Šire]]''', kas novada [[Ņasas ezers|Ņasas ezera]] ūdeņus uz [[Zambezi]], ir lielākā [[Malāvija]]s [[upe]]?

[[Attēls:Turkucastle_edit.jpg|border|right|50px]]
* ... no 13. līdz 17. gadsimtam '''[[Turku pils]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija [[Somija]]s (toreiz [[Zviedrija]]s valsts sastāvdaļas) politiskās varas centrs?
* ... trīs valstis ir uzvarējušas '''[[Pasaules kauss regbijā sievietēm|Pasaules kausa izcīņā regbijā sievietēm]]''', bet [[Jaunzēlandes sieviešu regbija izlase|Jaunzēlande]] šajā turnīrā ir uzvarējusi visvairāk — sešas reizes?
* ... '''[[Ukrainas Augstākā Rada|Ukrainas Augstākajā Radā]]''' tiek ievēlēti 450 [[deputāti]]?

[[Attēls:Baie Cook, Île des États.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Argentīna]]i piederošā '''[[Estadosas sala]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Dienvidamerika]]s pašos dienvidos nekad nav bijusi pastāvīgi apdzīvota, kaut arī 19. gadsimta beigās te bijušas ierīkotas roņu mednieku apmetnes; mūsdienās šeit atrodas Argentīnas Kara flotes postenis ar piecu cilvēku personālu?
* ... [[Kataras futbola izlase]]s kapteinis '''[[Hasans el Haidoss]]''' ar 176 spēlēm ir izlasē visvairāk spēļu aizvadījušais [[futbolists]]?
* ... '''[[Padoms]]''' atrodas [[Madonas novads|Madonas novada]] [[Dzelzavas pagasts|Dzelzavas pagasta]] centrālajā daļā?

[[Attēls:Eikhaas.JPG|border|right|50px]]
* ... 2023. gada [[Gada sēne Latvijā]] '''[[daivainā čemurene]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ilgstoši tika uzskatīta par ļoti retu [[Latvija|Latvijā]], tomēr kopš 1990. gadiem zināmo atradņu skaits stipri pieaudzis?
* ... [[Latvijas Basketbola savienība]] pēc [[2022.—2023. gada LBL sezona|2022.—2023. gada sezonas]] atzina [[BK Liepāja]] [[Centrs (basketbols)|centra spēlētāju]] '''[[Kārlis Šiliņš|Kārli Šiliņu]]''' par [[Latvijas Basketbola līga]]s sezonas progresējošāko spēlētāju?
* ... pusoficiālā [[Lietuvieši|lietuviešu]] [[Nacionālisms|nacionālistiskā]], militarizētā [[organizācija]] '''&quot;[[Dzelzs Vilks (organizācija)|Dzelzs Vilks]]&quot;''', kas darbojās 1928.—1930. gadā, bija slepena, tā oficiāli darbojās kā sporta savienība un apvienoja vairāk nekā 4000 biedru?

[[Attēls:Lago Fagnano Hualo.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Ugunszemes Lielā sala]]''' &lt;small&gt;(attēlā Fanjāno ezers salas dienvidos)&lt;/small&gt; bijusi apdzīvota jau 10 000 gadu tālā senatnē, taču vēl 19. gadsimta vidū salu apdzīvoja tikai četras aborigēnās tautas?
* ... 20. gadsimtā '''[[Mjanmas futbola izlase]]''' nav piedalījusies nevienā [[Pasaules kauss futbolā|Pasaules kausa]] kvalifikācijā, bet vēsturē lielāko zaudējumu piedzīvojusi 2021. gadā pret [[Japānas futbola izlase|Japānas izlasi]] — 0:10?
* ... '''[[ASV vidustermiņa vēlēšanas|ASV vidustermiņa vēlēšanās]]''' pārvēl visas 435 vietas [[ASV Pārstāvju palāta|Pārstāvju palātā]] un 33 vai 34 no 100 vietām [[ASV Senāts|Senātā]]?

[[Attēls:14.Saeimas deputātu svinīgais solījums.jpg|border|right|50px]]
* ... [[14. Saeima]]s deputāte no partijas &quot;[[Progresīvie]]&quot; '''[[Skaidrīte Ābrama]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; no 2012. līdz 2020. gadam bija Konkurences padomes priekšsēdētāja?
* ... [[Kazahstāna]]s '''[[Abaja apgabals]]''' tika izveidots [[2022. gads|2022. gadā]] teritorijā, kurā no 1939. līdz 1997. gadam pastāvēja Semipalatinskas apgabals; tas nodēvēts par godu mūsdienu [[Kazahu valoda|kazahu]] rakstu [[literatūra]]s pamatlicējam '''[[Abajs Kunanbajuli|Abajam Kunanbajuli]]'''?
* ... latviešu nacionālās pretošanās kustības dalībnieku '''[[Leo Hiršsons|Leo Hiršsonu]]''' aizturēja [[1989. gads Latvijā|1989. gadā]], nākamajā gadā viņš tika notiesāts un [[1990. gada 4. maija deklarācija|1990. gada 4. maiju]] viņš sagaidīja [[Stūra māja|Stūra mājā]], bet atbrīvots tika 16. maijā kā pēdējais politiski ieslodzītais izolatorā?

[[Attēls:Voldemārs Dimze.jpg|border|right|50px]]
* ... [[latvieši|latviešu]] [[virsnieks]], [[Viestura ordenis|Viestura ordeņa]] kavalieris '''[[Voldemārs Dimze]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ievērību guvis ar [[1930. gads Latvijā|1930. gada]] pirmo lielformāta Latvijas spēlfilmu &quot;[[Lāčplēsis (filma)|Lāčplēsis]]&quot;, kurā atveidoja galveno lomu?
* ... līdz [[1883. gads|1883. gadam]] [[Čīle]]s ziemeļos esošie reģioni '''[[Tarapakas reģions|Tarapaka]]''' un '''[[Arika un Parinakota]]''' bija [[Peru]] sastāvā?
* ... [[Latvijas Valsts prezidente]]s [[Vaira Vīķe-Freiberga|Vairas-Vīķes Freibergas]] tēvs '''[[Kārlis Vīķis]]''' bija jūrnieks, gāja bojā [[vētra]]s laikā [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] 1938. gada 13. janvārī, 6 nedēļas veco meitu Vairu nemaz neredzējis (viņa piedzima dažas dienas pēc tam, kad tvaikonis &quot;Abgara&quot; atstāja [[Rīgas osta|Rīgas ostu]])?

[[Attēls:Vue du volcan Benbow depuis la plaine de cendres, île d'Ambrym.JPG|border|right|50px]]
* ... līdz [[2018. gads|2018. gadam]], kad kārtējā [[vulkāna izvirdums|vulkāna izvirdumā]] tie aizbira, Vanuatu centrālajā daļā esošajā '''[[Ambrimas sala|Ambrimas salā]]''' bija vairāki [[lava]]s ezeri &lt;small&gt;(attēlā Benbova vulkāns Ambrimas salā)&lt;/small&gt;?
* ... [[ASV futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Gregs Berhalters]]''' pats tās sastāvā ir aizvadījis 44 spēles?
* ... [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Pekina|Pekinā]] [[Latvija]]s [[kalnu slēpotājs]] '''[[Miks Zvejnieks]]''' milzu slalomā izcīnīja 26. vietu, atkārtojot brāļa [[Kristaps Zvejnieks|Kristapa]] sasniegto vietu kombinācijā [[2018. gada ziemas olimpiskās spēles|2018. gada olimpiskajās spēlēs]]?

[[Attēls:Rye Brome Bromus secalinus (6485860929).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[rudzu lāčauza]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir reti sastopama, izzūdoša [[Nezāles|nezāle]], atsevišķi īpatņi un nelielas augu grupas aug sējumos un ceļmalās?
* ... 19. gadsimta vidū [[Čīle]]s '''[[Antofagastas reģions|Antofagastas reģiona]]''' ziemeļdaļa ar [[Antofagasta|Antofagastu]] piederēja [[Bolīvija]]i un tiek joprojām uzskatīta par strīdus teritoriju?
* ... '''[[Somenlinnas cietoksnis]]''' uz salām [[Somija]]s galvaspilsētas [[Helsinki|Helsinku]] pievārtē kalpoja militāriem mērķiem līdz [[1973. gads|1973. gadam]], kad to nodeva civilā lietošanā, mūsdienās tas ir populārs [[tūrisms|tūrisma]] objekts?

[[Attēls:Félix Sánchez Bas.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada FIFA Pasaules kausa izcīņā]] [[Kataras futbola izlase]], kuras galvenais [[treneris]] bija '''[[Felikss Sančess Bass]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, zaudēja visos mačos, kļūstot par sliktāko komandu rīkotājvalsti sacensību vēsturē?
* ... '''[[Burhanhalduns]]''' ir [[mongoļi|mongoļu]] svētais [[kalns]]; pēc [[leģenda]]s šeit ir piedzimis, miris un arī apglabāts mongoļu valdnieks [[Čingishans]]?
* ... '''[[Barka (kuģis)|barka]]''' ir [[buru kuģis]], kuram ir vismaz trīs [[masti]] (fokmasts, grotmasts, bezānmasts), pie kam priekšējiem mastiem taisnas [[buras]], pēdējam — slīpas?

[[Attēls:Mount Yasur eruption 2006, Tanna Island, Vanuatu, VAN 0516.jpg|border|right|50px]]
* ... 361 metru augstais aktīvais [[vulkāns]] '''[[Jasurs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Vanuatu]] dienvidos ir relatīvi viegli sasniedzams un ļoti aktīvs (izvirdums turpinās vairākus simtus gadu), tomēr ne pārāk bīstams, tāpēc ir [[tūrisms|tūrisma]] objekts?
* ... [[Čīle]]s '''[[Atakamas reģions|Atakamas reģiona]]''' lielāko daļu aizņem [[Atakamas tuksnesis|Atakamas tuksneša]] dienviddaļa — reģions ir viens no sausākajiem un mazapdzīvotākajiem valstī?
* ... [[Livonijas karš|Livonijas kara]] laikā '''[[1577. gads Latvijā|1577. gada]]''' sākumā [[Magnuss (Livonijas karalis)|Livonijas karalis Magnuss]] un [[Krievijas cars]] [[Ivans IV]] noslēdza Pleskavas līgumu, kurā tika apstiprinātas Magnusa tiesības uz zemēm [[Livonija|Livonijā]], kas atradās uz ziemeļiem no [[Gauja]]s?

[[Attēls:Field Marshal Earl Haig.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Duglass Heigs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš komandēja [[Britu armija|Britu armiju]] lielajās [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] kaujās kā [[Sommas kauja]], [[Pašendeiles kauja]] un [[Simts dienu ofensīva]], pēc nāves ticis bieži kritizēts par milzīgajiem viņa pakļautībā esošo militārpersonu zaudējumiem (līdz 2 miljoniem karavīru)?
* ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] 1. novembrī [[14. Saeima]]s deputāte no partijas &quot;[[Stabilitātei!]]&quot; saraksta '''[[Nadežda Tretjakova]]''' deva Saeimas deputāta zvērestu, bet jau 2. novembrī viņa Saeimas prezidijam iesniedza iesniegumu par atteikšanos no deputātes pilnvarām?
* ... [[Austrālijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Greiems Arnolds]]''' pats tās sastāvā ir aizvadījis 56 spēles?

[[Attēls:Salaygomez.jpg|border|right|50px]]
* ... 3210 kilometrus uz rietumiem no [[Dienvidamerika]]s kontinenta piekrastes esošā neapdzīvotā '''[[Salasa un Gomesa sala]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pieder [[Čīle]]i un ietilpst tās [[Valparaiso reģions|Valparaiso reģiona]] [[Lieldienu sala]]s provincē?
* ... pēc [[Francija]]s karaļa [[Luijs XIV|Luija XIV]] pavēles no 1663. līdz 1673. gadam uz [[Kvebeka|Kvebeku]] (Jaunfranciju) izceļoja tā dēvētās '''&quot;[[karaļa meitas]]&quot;''' — līdz 1000 sieviešu, lai apprecētos ar jau dzīvojošajiem tur franču kolonistiem?
* ... '''[[cūku tauki]]''' vienmēr ir bijuši nozīmīgs [[ēdiena gatavošana]]s un cepšanas produkts kultūrās, kur [[cūkgaļa]] ir svarīgs uztura elements?

[[Attēls:Desfiladero de los Gaitanes05.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Karaļa taka]]''' [[Spānija]]s dienvidos, [[Andalūzija|Andalūzijā]], līdz rekonstrukcijai un atkārtotai atvēršanai tika uzskatīta par vienu no bīstamākajiem pārgājienu maršrutiem pasaulē, kas ik pa laikam paņēma apmeklētāju dzīvības &lt;small&gt;(attēlā taka mūsdienās)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Krievu—turku karš (1676—1681)]]''' beidzās ar [[Bahčisaraja]]s miera līgumu, kas paredzēja 20 gadu pamieru un [[Dņepra|Dņepru]] noteica kā demarkācijas līniju starp [[Krievija]]i un [[Osmaņu impērija]]i pakļautajiem ukraiņu [[kazaki]]em?
* ... '''[[Patriks Pīrss]]''', [[Īri|īru]] [[dzejnieks]], rakstnieks, skolotājs, jurists, politiķis un viens no [[1916. gads|1916. gada]] '''[[Lieldienu sacelšanās]]''' līderiem, bija pa pusei [[Angļi|anglis]]?

[[Attēls:A closeup scene of wheat..JPG|border|right|50px]]
* ... aptuveni 95% no visiem izaudzētajiem '''[[kvieši]]em''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir iegūti no mīkstajiem kviešiem (tos samaļot, iegūst [[milti|miltus]], ko izmanto maizes un citu pārtikas produktu gatavošanā); no cietajiem kviešiem iegūst [[graudi|graudus]], kurus izmanto [[makaroni|makaronu]] miltu iegūšanā vai [[manna]]s gatavošanā?
* ... pirmā '''[[evenku valoda]]s''' [[rakstība]] izveidota [[1931. gads|1931. gadā]] uz [[latīņu alfabēts|latīņu alfabēta]] pamata, bet [[1937. gads|1937. gadā]] pārcelta uz [[kirilica|kirilicu]]?
* ... '''[[lielvalsts]]''' jeb lielvaras jēdzienu sāka lietot pēc [[Vīnes kongress|Vīnes kongresa]] [[19. gadsimts|19. gadsimta]] sākumā, kad pēc [[Napoleona kari]]em [[Francijas Pirmā impērija|Francijas impērija]]s [[Hegemonija|hegemoniju]] nomainīja piecu [[Eiropa]]s lielvalstu hegemonija?

[[Attēls:Morocco - Essaouira Part 2 (31679848385).jpg|border|right|50px]]
* ... 19. gadsimtā '''[[Savīra]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kalpoja kā galvenā [[Maroka]]s [[osta]]?
* ... Čīles '''[[Magaljanesa|Magaljanesas reģions]]''' iekļauj arī [[Čīle]]s pretenziju [[Antarktīda|Antarktīdā]] [[Čīles Antarktiskā teritorija|Čīles Antarktisko teritoriju]], kas formāli veido atsevišķu komūnu '''[[Čīles Antarktikas province|Čīles Antarktikas provincē]]'''?
* ... [[Rēzekne|Rēzeknē]] dzimušais [[Nacionālboļševiku partija]]s aktīvists '''[[Beness Aijo]]''' piedalās [[Krievijas iebrukums Ukrainā|Krievijas karā pret Ukrainu]] un kopš 2022. gada ir [[Krievija]]s pilsonis?

[[Attēls:Lefort Musscher 1698.jpg|border|right|50px]]
* ... [[1697. gads|1697. gadā]] [[Krievija]]s virsnieks un diplomāts '''[[Francis Leforts]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopā ar caru [[Pēteris I|Pēteri I]] caur [[Rīga|Rīgu]] un [[Liepāja|Liepāju]] devās uz Rietumeiropu, kur nodarbojās ar [[Spiegošana|spiegošanu]] un speciālistu vervēšanu?
* ... '''[[Hiperions (koks)|Hiperions]]''' ir Redvudas Nacionālajā parkā [[Kalifornija|Ziemeļkalifornijā]] augoša [[mūžzaļā sekvoja]], ko uzskata par pasaulē augstāko zināmo dzīvo [[koks|koku]] — tā garums (bez [[saknes|saknēm]]) ir 115,92 m?
* ... '''[[Visagals]]''' atrodas [[Madonas novads|Madonas novada]] [[Indrānu pagasts|Indrānu pagasta]] dienvidu daļā?

[[Attēls:Muhammadu Buhari, President of the Federal Republic of Nigeria (cropped3).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Muhammadu Buhari]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš no 2015. līdz 2023. gadam bija [[Nigērijas prezidents]], bija [[Nigērija]]s valsts galva arī no 1983. līdz 1987. gadam pēc militāra [[valsts apvērsums|valsts apvērsuma]]?
* ... [[Čīle]]s '''[[Araukānijas reģions]]''' ir izveidots vēsturiskajā araukāņu ([[mapuči|mapuču]]) zemē; tie joprojām veido apmēram trešdaļu no reģiona iedzīvotājiem un [[mapuču valoda]] kopš 2015. gada ir otra reģiona [[oficiālā valoda]]?
* ... 2018. gadā, kad [[Valmiera]]s spēcīgākais [[basketbols|basketbola]] klubs &quot;[[Valmiera/Ordo]]&quot; bankrotēja, '''&quot;[[Valmiera Glass VIA (basketbols)|Valmiera Glass VIA]]&quot;''' ieņēma tā vietu [[Latvijas Basketbola līga]]s pamatturnīrā un arī tikko dibinātajā [[PafBet Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas Basketbola līgā]]?

[[Attēls:Irene Papas 1956.jpg|border|right|50px]]
* ... [[grieķi|grieķu]] [[aktrise]] un dziedātāja '''[[Irēne Papa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; savā vairāk nekā 50 gadus ilgajā karjerā piedalījusies vairāk nekā 70 filmās?
* ... '''[[Vidusjūras diēta]]s''' galvenie aspekti ir proporcionāli liels [[Labība|neapstrādātu graudaugu]], [[Pākšaugi|pākšaugu]], [[olīveļļa]]s, [[Auglis|augļu]] un [[Dārzenis|dārzeņu]] patēriņš, kā arī mērens [[Zivis|zivju]], [[Piena produkti|piena produktu]] un [[gaļa]]s produktu patēriņš?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā vācu drošības policijas un ''[[Sicherheitsdienst]]'' vadītājs [[Latvijas vācu okupācija (1941—1945)|okupētajā Latvijā]] '''[[Rūdolfs Lange]]''' bija viens no galvenajiem [[Holokausts Latvijā|holokausta]] organizētājiem Latvijā?

[[Attēls:NavarinoFronPNTDF1.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Čīle]]s dienvidos esošā neapdzīvotā sala '''[[Oste (sala)|Oste]]''' &lt;small&gt;(attēlā skats uz salu pāri [[Bīgla šaurums|Bīgla šaurumam]])&lt;/small&gt; ir pasaulē vistālāk dienvidos esošā vieta, kur aug [[koki]]?
* ... '''[[1575. gads Latvijā|1575. gadā]]''' Livonijas karalis [[Magnuss (Livonijas karalis)|Magnuss]] zaudēja kontroli pār [[Sāmsalas—Vīkas bīskapija|Sāmsalas—Vīkas bīskapiju]], ko pārvaldīja [[Dānijas karalis|Dānijas karaļa]] vietvaldis, toties pakļāva Helmes, Ērģemes, Ungurpils, Vecsalacas, Rūjienas un Limbažu pilsnovadus?
* ... angļu [[futbols|futbola]] [[treneris]] '''[[Džons Herdmens]]''' ir kļuvis par pirmo treneri, kurš ir kvalificējies Pasaules kausa finālturnīram gan ar vīriešu, gan sieviešu izlasēm, paveicot to ar [[Kanāda]]s izlasēm?

[[Attēls:Queen Mary 2 Boston July 2015 01 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[okeāna laineri]]''' bija pamata [[transportlīdzekļi]] starpkontinentālajiem ceļojumiem vairāk nekā gadsimtu ilgi, līdz tos sāka aizstāt pasažieru lidmašīnas 1950. gados &lt;small&gt;(attēlā vienīgais mūsdienās ekspluatētais okeāna laineris ''Queen Mary 2'')&lt;/small&gt;?
* ... [[1931. gads|1931. gadā]] [[krievi|krievu]] un [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] cilmes [[gleznotājs]] un domātājs '''[[Svjatoslavs Rērihs]]''' pārcēlās uz dzīvi [[Indija|Indijā]], kur viņa tēvs [[Nikolajs Rērihs]] nodibināja Himalaju studiju institūtu ''Urusvati''; Indijā abi Rērihi nodzīvoja līdz mūža galam?
* ... 1930. gados '''[[Latvijas Universitāte (vīriešu basketbola klubs)|Latvijas Universitātes basketbola klubs]]''' izcīnīja 7 Latvijas čempionu titulus, un komanda tika atjaunota pirms [[2010.—2011. gada LBL sezona]]s, spējot divreiz izcīnīt 4. vietu [[Latvijas Basketbola līga|Latvijas Basketbola līgā]]?

[[Attēls:Suzanne Lenglen 02.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Suzanna Lenglēna]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija sava laika spēcīgākā [[tenisiste]] pasaulē: izcīnījusi astoņus ''[[Grand Slam (teniss)|Grand Slam]]'' titulus vienspēlēs, kā arī divkārtēja olimpiskā čempione [[1920. gada vasaras olimpiskās spēles|1920. gada olimpiādē]]?
* ... pašreizējais '''[[Kalnu Karabahas konflikts]]''' sākās [[1988. gads|1988. gadā]], kad [[Karabaha]]s [[armēņi]] pieprasīja tās pakļautību pārcelt no [[Azerbaidžānas PSR]] uz [[Armēnijas PSR]]; šobrīd tas, iespējams, noslēdzies ar 2020. un 2023. gada liela mēroga karadarbību, kurā [[Azerbaidžāna]]s bruņotie spēki pilnībā atguva Kalnu Karabahu?
* ... '''[[veloceļš Rīga—Jūrmala]]''' ir viens no pirmajiem [[Latvija]]s veloceļiem, to sāka būvēt [[1987. gads Latvijā|1987. gadā]] kā veloceļu [[Imanta (Rīga)|Imanta]]—[[Jūrmala]] un pabeidza [[2001. gads Latvijā|2001. gadā]]?

[[Attēls:Atriplex hortensis sl15.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[dārza balodene]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[amarantu dzimta]]s augu suga, kas ir izcēlusies [[Āzija|Āzijā]], taču kultivējot plaši ieviesusies [[Eiropa|Eiropā]] un citās vietās ārpus pamatareāla, sastopama arī [[Latvija|Latvijā]]?
* ... 1994. gada [[ASV]] ģimenes [[kinokomēdija]] '''&quot;[[Flinstoni (filma)|Flinstoni]]&quot;''' guvusi gandrīz 342 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] kases ienākumus pie 46 miljonus liela filmas budžeta, kas to padarīja par ļoti ienesīgu filmu?
* ... '''[[Šķērsiela (Rīga)|Šķērsiela]]''' ir savas [[Rīga]]s apkaimes zināmākā iela, jo [[Ivars Seleckis]] uzņēmis trīs dokumentālās filmas ([[Šķērsiela (filma)|Šķērsiela]], [[Jaunie laiki Šķērsielā]] un [[Kapitālisms Šķērsielā]]) par dzīvi Šķērsielā dažādos laika posmos?

[[Attēls:Nicole Mann Official Portrait (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[ASV]] [[astronaute]] un izmēģinātājpilote '''[[Nikola Aunapu Manna]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir cēlusies no vailaku [[indiāņi|indiāņu]] un [[igauņi|igauņu]] ģimenes?
* ... no 24 līdz 56 km attālumā no pilsētas atrodas [[Annapūrna]]s, [[Dhaulāgiri]] un [[Manāslu]] virsotnes, tāpēc [[Nepāla]]s otrā lielākā pilsēta '''[[Pokhara]]''' ir valsts tūrisma centrs?
* ... '''[[Magņitska likums]]''' iezīmē precedentu [[cilvēktiesības|cilvēktiesību]] sankciju programmu jomā, jo to, atšķirībā no tradicionālajām sankcijām, kuras piemēro visai valstij, var piemērot konkrētām vainīgajām personām, neatkarīgi no viņu ģeogrāfiskās atrašanās vietas?

[[Attēls:Avena fatua 03.JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[vēja auza]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir izcēlusies [[Vidusjūra]]s apvidus austrumu daļā, taču suga ir plaši ieviesusies [[Eirāzija|Eirāzijā]], tostarp visā [[Latvija]]s teritorijā?
* ... [[Džeina Kempione|Džeinas Kempiones]] [[2021. gads kino|2021. gada]] filma '''&quot;[[Suņa spēks]]&quot;''' saņēma 12 nominācijas [[94. Kinoakadēmijas balva]]i, tostarp arī kategorijās [[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|&quot;Labākā filma&quot;]] un [[Labākais režisors (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|&quot;Labākais režisors&quot;]], otrajā no tām arī uzvarot?
* ... [[Norvēģija]]s pilsētā '''[[Hāmara|Hāmarā]]''' notika daļa no [[1994. gada ziemas olimpiskās spēles|Lillehammeres olimpisko spēļu]] disciplīnām — [[daiļslidošana]], [[šorttreks]] un [[ātrslidošana]]?

[[Attēls:Līvbērzes muižas kungu māja 1931.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Līvbērzes muiža]]s''' vārtu tornis ar pulksteni, kas ar savu [[baroks|barokālo]] siluetu bija muižas pazīšanas zīme, [[Latvijas PSR]] laikā tika nojaukts, lai pagalmā varētu iebraukt vietējā [[kolhozs|kolhoza]] tehnika &lt;small&gt;(attēlā muižas kungu māja 1931. gadā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[1729. gads Latvijā|1729. gadā]]''' [[Rīga|Rīgā]] ieradās pirmie [[Brāļu draudze]]s (hernhūtiešu) pārstāvji?
* ... [[Vācija]]s futbola [[treneris]] un bijušais [[Futbols|futbolists]] '''[[Torstens Finks]]''' 2022. gadā no janvāra līdz maijam bija [[Latvija]]s kluba [[Riga FC]] treneris?

[[Attēls:STOP sign.jpg|border|right|50px]]
* ... daudzās valstīs '''[[stop zīme]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Austrālija|Austrālijā]])&lt;/small&gt; ir vienīgā astoņstūrainā [[ceļa zīme]], pateicoties kam to viegli var atpazīt pat ja zīme nav salasāma (piemēram to aizklāj [[sniegs]])?
* ... uzņēmējs, miljonārs, [[SWH Rīga (Software House Riga)|AS &quot;Software House Rīga&quot; (SWH Rīga)]] grupas dibinātājs un prezidents '''[[Ainārs Gulbis]]''' bija viens no ietekmīgākajiem [[Latvija]]s uzņēmējiem 1990. gados ar lielu ietekmi gan ekonomikā, gan politikā?
* ... [[5. Saeima]]s deputāts '''[[Ilmārs Dāliņš]]''' lielāko mūža daļu pavadīja [[ASV]], darbojies kā [[fiziķis]], virsmas zinātnes un [[seismoloģija]]s speciālists?

[[Attēls:EPP Congress Rotterdam - Day 1 (52112638468) (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... kopš [[2022. gads|2022. gada]] oktobra [[Zviedrijas premjerministru uzskaitījums|Zviedrijas premjerministrs]] ir Moderātu partijas līderis '''[[Ulfs Kristersons]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, pārņemot varu no [[Zviedrijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija|sociāldemokrātiem]]?
* ... '''[[azartspēles Latvijā]]''' bija aizliegtas no [[1919. gads Latvijā|1919. gada]] 5. decembra, kad [[Tautas padome]] piemēroja tiesību kontinuitāti attiecībā uz [[Krievijas Impērija]]s likumiem [[Latvija]]s teritorijā, līdz [[1922. gads Latvijā|1922. gada]] 3. augustam, kad likumu grozīja, lai dotu iespēju atvērt [[kazino]] [[Rīgas Jūrmala|Rīgas Jūrmalā]]?
* ... [[māksliniece]] '''[[Kristiāna Dimitere]]''' ir [[aktieri|aktieru]] [[Vija Artmane|Vijas Artmanes]] un [[Artūrs Dimiters|Artūra Dimitera]] meita; viņa teikusi: &quot;Esmu piedzimusi aktieru ģimenē .. Pieaugot ievēroju, ka pasaule bez īpašas inscenēšanas ir brīnišķīgi nopietni paradoksāla...&quot;?

[[Attēls:Yevgeny Prigozhin (13-06-2023).jpg|border|right|50px]]
* ... pēc iznākšanas no cietuma 1990. gadā vēlākais [[Vāgnera grupa]]s izveidotājs '''[[Jevgeņijs Prigožins]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dibināja restorānus, lielveikalus un darbojās azartspēļu jomā [[Sanktpēterburga|Sanktpēterburgā]], iespējams, ka tad viņš iepazinās ar [[Vladimirs Putins|Vladimiru Putinu]], kurš vadīja Pēterburgas azartspēļu regulēšanas komisiju?
* ... '''[[Innlandete]]''' ir vienīgā [[Norvēģijas filke]], kurai nav izejas uz jūru?
* ... '''[[Tigrajas karš]]''' sākās [[2020. gads|2020. gada]] novembrī, kad [[Etiopija]]s Nacionālie aizsardzības spēki iebruka nepakļāvīgajā Tigrajas reģionā, ko pārvalda Tigrajas Tautas atbrīvošanās fronte?

[[Attēls:Melganzenvoet bloeiwijze Chenopodium album.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[baltā balanda]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[suga]] ar kosmopolītisku izplatību — tā ir sastopama visur, neiekļaujot [[Arktika|Arktiku]] un [[Antarktīda|Antarktīdu]]?
* ... 3. gadsimtā [[Sasanīdu impērija|Sasanīdu impērijā]] dzīvojošais [[pravietis]] '''[[Māni (pravietis)|Māni]]''' sludināja, ka [[zoroastrisms]], [[jūdaisms]] un [[kristietība]] ir viena [[reliģija]], veidojot universālu [[gnostiķi|gnostisku]] pasaules reliģiju, kas kļuva populāra arī [[Romas impērija|Romas impērijā]], saplūstot ar [[Neoplatonisms|neoplatoniķu]] skolu?
* ... '''[[valstu uzskaitījums pēc militārā personāla lieluma|valstu uzskaitījuma pēc militārā personāla lieluma]]''' pirmajā vietā atrodas [[Ziemeļkoreja]], ja skaita kopā aktīvo bruņoto spēku karavīrus, rezervistus un paramilitāros spēkus?

[[Attēls:Aleksejs Roslikovs 2022.jpg|border|right|50px]]
* ... partijas &quot;[[Stabilitātei]]&quot; līderis '''[[Aleksejs Rosļikovs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kandidēja uz [[14. Saeima]]s [[Saeimas priekšsēdētājs|priekšsēdētāja]] amatu gan 2022., gan 2023. gadā, taču abas reizes saņēma tikai savas partijas deputātu balsis (ievēlēja [[Edvards Smiltēns|Edvardu Smiltēnu]] un [[Daiga Mieriņa|Daigu Mieriņu]])?
* ... 2023. gada maijā tika uzsākta '''[[Padomju nams|Padomju nama]]''', kas bieži vien ticis atzīts par neglītāko celtni [[Baltijas jūra]]s krastos un [[Krievija|Krievijā]], demontāža [[Karaļauči|Karaļauču]] (Kaļiņingradas) centrā?
* ... [[1999. gads|1999. gada]] augustā [[čečeni|čečenu]] militārais komandieris [[Šamils Basajevs]] ar saviem kaujiniekiem iebruka [[Dagestāna|Dagestānā]], kas kalpoja par iemeslu pamiera laušanai un [[Krievijas Federācija]]s bruņoto spēku iebrukumam [[Čečenija|Čečenijā]], aizsākot '''[[Otrais Čečenijas karš|Otro Čečenijas karu]]'''?

[[Attēls:Hydrangea macrophylla - Bigleaf hydrangea1.jpg|border|right|50px]]
* ... [[šķirnes|šķirnēm]] visbagātākā [[hortenzijas|hortenziju]] [[suga]] '''[[liellapu hortenzija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; savvaļā ir sastopama [[Japāna|Japānā]], taču to plaši audzē daudzās pasaules daļās dažādos klimatiskajos apstākļos?
* ... '''[[mitruma novadīšana]]''' audumos notiek, vienai [[audums|auduma]] pusei mitrumu piesaistot (bet neuzsūcot pašā audumā), bet otrai pusei — mitrumu izkliedējot pēc iespējas plašākā auduma virsmā, tādējādi palīdzot audumam ātrāk izžūt?
* ... [[1977. gads|1977. gadā]] [[Krievija|Krievijā]] dzimušais [[Beļģija]]s [[ķīmiķis]] '''[[Iļja Prigožins]]''' saņēma [[Nobela prēmija ķīmijā|Nobela prēmiju ķīmijā]] par pētījumiem neatgriezeniskā [[termodinamika|termodinamikā]]?

[[Attēls:Autumn landscape near Gullesfjordbotn, Hinnøya, 2010 September.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Norvēģija]]s ceturtā lielākā un kontinentālās daļas lielākā [[sala]] '''[[Hinneja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dažkārt tiek pieskaitīta gan [[Lofotu salas|Lofotu]], gan [[Vesterolu salas|Vesterolu]] salu grupām?
* ... [[azartspēles|azartspēļu]] zāļu ķēdes &quot;[[Alfor grupa]]&quot; īpašnieks, mākslas kolekcionārs un [[mecenāts]] '''[[Jānis Zuzāns]]''' 2021. gadā tika ierindots kā 6. bagātākais cilvēks [[Latvija|Latvijā]]?
* ... [[Ukrainas nemiernieku armija]]s veiktais '''[[Volīnijas slaktiņš]]''' pret [[Rietumukraina]]s [[poļi]]em 1943. un 1944. gadā atņēma 50-60 tūkstošu cilvēku dzīvības?

[[Attēls:Rajd Monte Carlo 2019 - Ott Tänak (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Ots Tenaks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, uzvarot 2019. gada [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionātā]], kļuva par pirmo [[igauņi|igauni]], kurš uzvarējis pilotu čempionātā, kā arī pirmo uzvarētāju, kas nav [[francūzis]], kopš [[Peters Sūlbergs|Petera Sūlberga]] 2003. gadā?
* ... [[Krievijas Federācija]]s [[ģenerālpulkvedis]] '''[[Genādijs Židko]]''', kurš [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|Krievijas 2022. gada iebrukuma Ukrainā]] laikā no jūnija līdz oktobrim bija [[Krievijas bruņotie spēki|Krievijas bruņoto spēku]] Apvienotā grupējuma pavēlnieks &quot;speciālās militārās operācijas zonā&quot;, nomira 2023. gadā [[Maskava|Maskavā]], 57 gadu vecumā?
* ... '''[[augu aizsardzība]]s''' nozīmi raksturo tas, ka pasaules mērogā kaitīgie organismi ik gadus iznīcina līdz 35% potenciālās ražas?

[[Attēls:Coat of arms of Ireland.svg|border|right|50px]]
* ... uz '''[[Īrijas ģerbonis|Īrijas ģerboņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir novietota [[Zelts|zelta]] [[arfa]] ar [[Sudrabs|sudraba]] stīgām uz [[Zilā krāsa|zila]] [[Vairogs|vairoga]], kas ir Īrijas [[heraldika]]s simbols?
* ... [[13. Saeima]]s darbības beigās partijas '''&quot;[[Suverēnā vara]]&quot;''' biedriem bija trīs vietas parlamentā ([[Jūlija Stepaņenko]], [[Ļubova Švecova]], [[Ainārs Vilciņš]], kuri visi darbojās Saeimas frakcijā &quot;Neatkarīgie&quot;), taču [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]] partija nepārvarēja [[5% barjera|5% barjeru]]?
* ... viens no pārcēlājiem, kas [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigās palīdzēja latviešu bēgļiem no [[Kurzeme]]s nokļūt [[Gotlande]]s salā, '''[[Ēriks Tomsons]]''' pēc apcietinājuma 1947. gadā nokļuva [[Gulags|Gulaga nometnēs]], taču atgriezās un nodzīvoja līdz 103 gadu vecumam?

[[Attēls:Short Magazine Lee-Enfield Mk 1 (1903) - UK - cal 303 British - Armémuseum.jpg|border|right|50px]]
* ... 20. gadsimta pirmajā pusē '''''[[Lee-Enfield]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kalpoja kā galvenais [[Britu impērija]]s un Sadraudzības militāro spēku [[šaujamierocis]] un bija Lielbritānijas armijas šautene?
* ... '''[[smaržīgā balanda]]''' ir sastopama [[Eirāzija]]s [[stepe]]s joslā, taču ir izplatījusies tālu ārpus pamatareāla un reti un izklaidus sastopama Eiropas vidusdaļā un ziemeļos, arī [[Latvija|Latvijā]], tālu ziemeļos no dabiskā [[izplatības areāls|izplatības apvidus]]?
* ... neviens '''[[taktiskie kodolieroči|taktiskais kodolierocis]]''' nekad nav izmantots kaujas situācijā?

[[Attēls:Pirin - Gergiyski ezera - IMG 4439.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Pirinas nacionālais parks|Pirinas nacionālajā parkā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Bulgārija]]s dienvidrietumos atrodas vairāki mazi [[ledāji]] , kas ir visvairāk uz dienvidiem esošie ledāji [[Eiropa|Eiropā]]?
* ... [[Latvijas PSR]] laikā bijušajā '''[[Puzes muiža]]s''' ēkā iekārtoja [[kolhozs|kolhoza]] kantori, dzīvokļus un klubu, pēc tam to padarīja par noliktavu; 1964. gadā zāles paneļus, krāsni, parketu un griestu veidojumus pārveda uz [[Rundāles pils]] [[Rundāles pils muzejs|muzeju]], bet 1978. gadā ēku nojauca un sastūma kaudzē?
* ... '''&quot;[[Alfor grupa]]&quot;''' ir lielākais [[Azartspēles Latvijā|Latvijas azartspēļu nozares]] tirgus dalībnieks ar vairāk nekā 20 gadu pieredzi nozarē?

[[Attēls:Mount Iremel.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Dienvidurāli|Dienvidurālos]] [[Baškortostāna|Baškortostānas Republikā]], [[Krievija|Krievijā]] esošā '''[[Iremels|Iremela kalna]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pakāje ir Baškortostānas lielākās upes [[Belaja]]s izteka?
* ... '''[[tikumības policija]]''' [[Irāna|Irānā]] tika izveidota [[2005. gads|2005. gadā]] ar mērķi nodrošināt, lai sabiedrībā tiktu ievērotas [[islāms|islāma]] morālās normas, kas visbiežāk tas izpaužas kā &quot;nepiedienīgi&quot; ģērbtu sieviešu aizturēšana?
* ... 1822. gadā vācbaltiešu muižnieks, galminieks un [[Slepenpadomnieks (Krievijas Impērija)|slepenpadomnieks]] '''[[Burhards Kristofs fon Fītinghofs-Šēls]]''' savā [[Alūksnes pilsmuiža|Alūksnes pilsmuižā]] uzņēma [[Krievijas Impērija]]s ķeizaru [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandru I]]?

[[Attēls:Aster alpinus BotGardBln310505.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[asteru ģints]]''' nosaukums ir cēlies no [[Sengrieķu valoda|sengrieķu]] vārda ἀστήρ (''astḗr''), kas nozīmē &quot;zvaigzne&quot; un attiecas uz zieda formu &lt;small&gt;(attēlā ''Aster alpinus'')&lt;/small&gt;?
* ... [[Argentīnas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Lionels Skaloni]]''' kā spēlētājs ir pārstāvējis Argentīnas izlasi no 2003. līdz 2006. gadam?
* ... [[īri|īru]] izcelsmes britu kara flotes virsnieks '''[[Edvards Brensfīlds]]''' tiek uzskatīts par vienu no [[Antarktīda]]s pirmatklājējiem: [[1820. gads|1820. gada]] 29. janvārī viņa kuģis sasniedza [[Karaļa Džordža sala|Karaļa Džordža salu]], kur Brensfīlds izkāpa krastā un formāli pasludināja to par [[Lielbritānija]]s īpašumu?

[[Attēls:M1helmetshell.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[M1 ķivere]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir kļuvusi par [[ASV armija]]s ikonu, un tās [[dizains]] iedvesmo citus militāros spēkus visā pasaulē?
* ... amerikāņu [[aktrise|aktrisi]], modeli un aktīvisti '''[[Mārša Hanta|Māršu Hantu]]''' 1950. gados [[makartisms|makartisma]] laikā vairākas [[Holivuda (Losandželosa)|Holivudas]] kinostudijas iekļāva melnajos sarakstos?
* ... pastāv [[Faktoīds|populārs, bet maldīgs uzskats]], ka dzerot no [[tēja]]s tasītes ir pieklājīgi izstiept '''[[Mazais pirkstiņš|mazo pirkstiņu]]''', tomēr dažādas smalkās etiķetes rokasgrāmatas parasti nosoda šo praksi, apzīmējot to kā snobiskuma pazīmi sociāli zemāku personu vidū?

[[Attēls:Katalin Novák, 2023 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Katalina Novāka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pirmā [[sieviete]] [[Ungārija]]s prezidenta amatā, kā arī jaunākā [[prezidents|prezidente]] Ungārijas vēsturē, ievēlēta 44 gadu vecumā?
* ... '''[[Luiss Svaress Miramontess]]''' tiek uzskatīts par vienu no visu laiku labākajiem [[spāņi|spāņu]] [[futbolisti]]em, 1960. gadā viņš kļuva par pirmo un pagaidām vienīgo [[Spānija|Spānijā]] dzimušo futbolistu, kurš saņēmis [[Zelta bumba]]s balvu?
* ... '''[[Doneckas Akadēmiskais apgabala drāmas teātris]]''' [[Mariupole|Mariupolē]], [[Ukraina]]s dienvidos tika sagrauts [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|Krievijas uzlidojumos]] [[Krievijas 2022. gada iebrukuma Ukrainā hronoloģija#16. marts|2022. gada 16. martā]], kā rezultātā gāja bojā aptuveni 600 cilvēku?

[[Attēls:Erigeron annuus, 2022-05-20, Beechview, 01.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[vasaras jānītis|vasaras jānīša]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais izcelsmes areāls ir [[Ziemeļamerika]], taču kopš 18. gadsimta šī suga ir ieviesusies [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] un turpinājusi izplatīties citviet, arī [[Latvija|Latvijā]] tas ir rets adventīvs (ievazāts) augs?
* ... kopš 2022. gada septembra '''[[Latvijas Tenisa savienība]]s''' prezidents ir izcilākais [[latvieši|latviešu]] [[tenisists]] [[Ernests Gulbis (tenisists)|Ernests Gulbis]]?
* ... lielākais cilvēka izraisītais [[sprādziens]] pasaules vēsturē ir [[Padomju Savienība|PSRS]] veiktais [[ūdeņraža bumba]]s izmēģinājums [[Novaja Zemļa]]s poligonā [[1961. gads|1961. gadā]] — tā '''[[trotila ekvivalents]]''' bija ap 50 megatonnu?

[[Attēls:Aerial View of The Millennium Cross.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Vodno|Vodno kalna]]''' virsotnē [[Ziemeļmaķedonija]]s galvaspilsētas [[Skopje]]s dienvidu malā 2002. gadā tika uzbūvēts ''Millenium'' krusts — 66 metrus augsta krusta formas būve, viens no lielākajiem šādiem objektiem pasaulē &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Didi]]''' tiek uzskatīts par vienu no labākajiem [[Brazīlija]]s [[Pussargs (futbols)|futbola pussargiem]]; piedalījies trīs [[FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kausos]] ([[1954. gada FIFA Pasaules kauss|1954]], [[1958. gada FIFA Pasaules kauss|1958]], [[1962. gada FIFA Pasaules kauss|1962]]), uzvarot pēdējās divas reizes un atzīts par 1958. gada čempionāta labāko spēlētāju?
* ... '''[[Sentdžordža šaurums|Sentdžordža šauruma]]''' starp [[Lielbritānijas sala|Lielbritānijas]] un [[Īrija]]s salām nosaukums cēlies no [[Svētais Juris|Svētā Jura]], kurš, saskaņā ar 14. gadsimta leģendu, esot pārpeldējis šaurumu ceļā uz [[Anglija|Angliju]]?

[[Attēls:Ammophila breviligulata Leland June.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[kāpuniedres|kāpuniedru]]''' &lt;small&gt;(attēlā ''Ammophila breviligulata'')&lt;/small&gt; plašās [[sakneņi|sakneņu]] sistēmas ļauj tiem izplatīties stipra [[vējš|vēja]] apstākļos, kā arī palīdz stabilizēt un novērst krasta [[erozija|eroziju]]?
* ... pēc [[Padomju Savienība]]s veiktās [[Baltijas valstu okupācija]]s '''[[mežabrāļi|mežabrāļu]]''' kustība tajās turpinājās līdz pat [[1956. gads|1956. gadam]]?
* ... dažās kultūrās, īpaši [[Malajiešu valoda|malajiešu]] un [[Javiešu valoda|javiešu]] [[Dienvidaustrumāzija|Dienvidaustrumāzijā]], rādīšana ar '''[[rādītājpirksts|rādītājpirkstu]]''' tiek uzskatīta par rupju žestu, tāpēc tā vietā tiek izmantots [[īkšķis]]?

[[Attēls:Coat of arms of Lithuania.svg|border|right|50px]]
* ... [[Lietuvas lielkņaziste]]s [[ģerbonis]] '''[[Vītis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; mūsdienās tiek izmantots kā [[baltkrievi|baltkrievu]] un [[lietuvieši|lietuviešu]] nacionālais ģerbonis?
* ... '''[[Buadas lagūna]]''' ir vienīgais dabīgais virszemes [[ezers]] [[Nauru]], kas atrodas 21 km&lt;sup&gt;2&lt;/sup&gt; lielās salas dienvidaustrumos?
* ... uzvarot '''[[Otrā Harkivas kauja|Otrajā Harkivas kaujā]]''' [[Otrā pasaules kara Austrumu fronte|Otrā pasaules kara Austrumu frontē]] [[1942. gads|1942. gada]] maijā, [[Vērmahts|Vācijas karaspēks]] saņēma gūstā gandrīz 240 000 padomju karavīru?

[[Attēls:Agropyron pectiniforme sl26.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[ķemmveidīgā pavārpata|ķemmveidīgās pavārpatas]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Eirāzija]]s dienviddaļā, taču suga ir ievazāta arī Eiropas [[Centrāleiropa|centrālajā]] un [[Ziemeļeiropa|ziemeļu]] daļā, tostarp [[Latvija|Latvijā]]?
* ... viens no visu laiku labākajiem [[bulgāri|bulgāru]] [[futbolisti]]em '''[[Georgijs Asparuhovs]]''' 1971. gadā gāja bojā autoavārijā, 28 gadu vecumā?
* ... ar aptuveni 100 000 iedzīvotājiem '''[[Erdeneta]]''' ir otrā lielākā pilsēta [[Mongolija|Mongolijā]], tās galvenais uzņēmums uzņēmums &quot;Erdenet&quot; ir viens no lielākajiem pasaules [[varš|vara]] ieguves uzņēmumiem?

[[Attēls:Matka Canyon Skopje 3.jpg|border|right|50px]]
* ... [[1937. gads|1937. gadā]] '''[[Matkas kanjons|Matkas kanjonā]]''' tika uzbūvēta [[hidroelektrostacija]]; uzpludināto Matkas ezeru &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzskata par senāko mākslīgo ūdenstilpi [[Ziemeļmaķedonija|Zimeļmaķedonijā]]?
* ... [[1887. gads Latvijā|1887. gadā]] [[Liepāja]]s [[arhitekts]] [[Pauls Makss Berči]] pēc '''[[Priekules muiža]]s''' īpašnieka [[Korfi|Korfa]] pasūtījuma projektēja jaunu Priekules pili [[neogotika]]s stilā, kurā mūsdienās atrodas [[Priekules vidusskola]]?
* ... 1400 kilometrus garā '''[[Šari]]''' dod 90% no [[Čada ezers|Čada ezera]] ūdens pieteces?

[[Attēls:Knivskjelodden 1 2014-09-08.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Nordkaps]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bieži tiek minēts kā [[Eiropa]]s galējais ziemeļu punkts, taču faktiski kontinentālās Eiropas galējais ziemeļu punkts ir 70 km uz austrumiem esošais [[Nordkins]]; neskatoties uz to, Nordkaps ir populārs [[tūrisms|tūrisma]] galamērķis?
* ... '''[[īstā jumtauza]]''' sākotnēji ir [[Dienvideiropa|dienvidu]] un [[Austrumeiropa|austrumu]] [[Eiropa]]s, kā arī [[Rietumāzija]]s [[stepe]]s suga, taču mūsdienās plaši ieviesusies [[Eirāzija|Eirāzijā]], tostarp ievazāta arī [[Latvija|Latvijā]]?
* ... [[2015. gads Latvijā|2015. gada]] 25. februārī [[12. Saeima]]s deputāts '''[[Andris Vilks (politiķis, 1956)|Andris Vilks]]''' paziņoja par deputāta mandāta nolikšanu, sakarā ar to, ka [[alkohola reibums|alkohola reibumā]] sarīkoja nekārtības [[Gaiļezera slimnīca|Gaiļezera slimnīcā]] [[Rīga|Rīgā]]?

[[Attēls:Noomi Rapace PFW 2019.jpg|border|right|50px]]
* ... [[zviedri|zviedru]] [[aktrise]] '''[[Noumi Rapasa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; starptautisku atpazīstamību iemantoja, attēlojot Līzbeti Salanderi zviedru filmās &quot;Meitene ar pūķa tetovējumu&quot;, &quot;Meitene, kas spēlējās ar uguni&quot; un &quot;Meitene, kas izpostīja sirseņu pūzni&quot;?
* ... '''[[Edgars Šubrovskis|Edgara Šubrovska]]''' izveidotā mūzikas grupa &quot;[[Hospitāļu iela (grupa)|Hospitāļu iela]]&quot; par debijas albumu 2004. gadā ieguva [[Mūzikas ierakstu gada balva &quot;Zelta Mikrofons&quot;|balvu &quot;Zelta mikrofons&quot;]] nominācijās &quot;Labākā debija&quot; un &quot;Labākais popmūzikas albums&quot;, kā arī uzvarēja festivālā &quot;[[Liepājas dzintars]]&quot;?
* ... 1986. gadā [[Latvijas PSR]] [[Žurnāls|žurnāla]] '''&quot;[[Zinātne un Tehnika]]&quot;''' tirāža bija 58 000 eksemplāru [[Latviešu valoda|latviešu]] un 42 000 eksemplāru [[Krievu valoda|krievu valodā]]; astoņdesmito gadu vidū tirāža salīdzinājumā ar žurnālu &quot;Padomju Latvijas Komunists&quot; bija vairāk nekā 21 reizi lielāka?

[[Attēls:211103 Jonas Gahr Store Nordiska sessionen 9470 (51682347514) (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[2014. gads|2014. gadā]], kad [[Jenss Stoltenbergs]] pēc ievēlēšanas par [[NATO]] ģenerālsekretāru atstāja [[Norvēģija]]s Darba partijas līdera amatu, par tās vadītāju kļuva '''[[Jūnass Gārs Stēre]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kļūstot par opozīcijas līderi, bet pēc 2021. gada parlamenta vēlēšanām arī par mazākuma valdības [[Norvēģijas premjerministrs|premjerministru]]?
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[Eiropas kāpumiezis]]''' ir sastopams ļoti reti — ir dažas savrupas atradnes uz [[izplatības areāls|areāla]] ziemeļaustrumu robežas?
* ... 2004. gadā, [[UEFA jubilejas apbalvojumi|UEFA jubilejas apbalvojumu]] ietvaros, [[Azerbaidžānas Futbola federācija]] izvēlējās '''[[Anatolijs Baniševskis|Anatoliju Baniševski]]''' kā visu laiku labāko [[Azerbaidžāna]]s [[futbolists|futbolistu]]?

[[Attēls:Prince Edward 2022.jpg|border|right|50px]]
* ... karaļa [[Čārlzs III Vindzors|Čārlza III]] jaunākais brālis '''[[Princis Edvards, Edinburgas hercogs|Edinburgas hercogs Princis Edvards]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir 14. cilvēks [[pēctecība uz Lielbritānijas troni|Apvienotās Karalistes monarhijas mantošanas līnijā]]?
* ... tā kā '''[[Amerikas apse]]s''' galvenokārt vairojas bezdzimumiski no [[sakneņi]]em, tādējādi veidojot [[Klonālie augi|klonālas kolonijas]]m, tad [[ASV]], [[Jūta|Jūtas štatā]] augoša Amerikas apšu kolonija &quot;Pando&quot; tiek atzīta par pasaulē vecāko dzīvo organismu — tiek lēsts, ka sakņu sistēma, kura savieno apses, ir aptuveni 80 000 gadus veca?
* ... '''[[Lautas grāfiste]]''' ir mazākā [[grāfiste]] [[Īrija|Īrijā]] pēc [[platība]]s, taču tajā ir vislielākais [[iedzīvotāju blīvums]] (izņemot [[Dublinas grāfiste|Dublinu]]) — 160 cilvēki uz [[km²]]?

[[Attēls:Zoe Kravitz 2020 dvna studio.jpg|border|right|50px]]
* ... amerikāņu [[aktrise]], dziedātāja un modele '''[[Zoja Kravica]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir meita aktrisei Līzai Bonē un dziedātājam [[Lenijs Kravics|Lenijam Kravicam]]?
* ... vairāk nekā pusi no visas [[tīmeklis|tīmekļa]] datplūsmas ģenerē '''[[robotprogrammatūra]]'''?
* ... '''[[2022. gada Leivera kauss|2022. gada Leivera kausā]]''' savu karjeru noslēdza leģendārais [[Šveice]]s [[tenisists]] [[Rodžers Federers]], startējot pārī ar [[Rafaels Nadals|Rafaelu Nadalu]] dubultspēlē spēļu pirmajā dienā?

[[Attēls:Mette Frederiksen Kööpenhaminassa 4.5.2022 (52049397038) (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... pēc 2019. gada vēlēšanām '''[[Mete Frederiksena]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika apstiprināta [[Dānijas premjerministre]]s amatā, kļūstot par jaunāko premjerministri valsts vēsturē?
* ... '''[[Deniss Lo]]''' ir vienīgais [[skoti|skotu]] [[futbolists]], kurš ir saņēmis [[Zelta bumba]]s balvu, izdarot to 1964. gadā?
* ... '''[[Kanādas jānītis|Kanādas jānīša]]''' sākotnējais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču augs ir plaši ieviesies citos kontinentos, arī [[Latvija|Latvijā]] bieži sastopams visā teritorijā?

[[Attēls:Amatciems July 2015.jpg|border|right|50px]]
* ... no [[2000. gads Latvijā|2000. gada]] privātmāju ekociematu '''[[Amatciems]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Cēsu novads|Cēsu novada]] [[Drabešu pagasts|Drabešu pagastā]] attīsta uzņēmējs [[Aivars Zvirbulis]]?
* ... [[1920. gads Latvijā|1920. gada]] [[Agrārā reforma Latvijā|Agrārās reformas]] rezultātā līdz [[1937. gads Latvijā|1937. gadam]] [[Latvija|Latvijā]] tika izveidots ap 54 tūkstoši '''[[jaunsaimniecība|jaunsaimniecību]]'''?
* ... '''[[Leivera kauss]]''' [[teniss|tenisā]] notiek kopš 2017. gada starp Eiropas izlasi un Pasaules izlasi, un komandu kapteiņi līdz šim ir bijuši tikai [[Bjērns Borgs]] un [[Džons Makinrojs]]?

[[Attēls:Sparganium erectum microcarpum – väikeseviljane jõgitakjas Keilas.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[sīkaugļu ežgalvīte]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir visizplatītākā [[ežgalvītes|ežgalvīšu]] suga [[Latvija|Latvijā]]?
* ... '''[[2022. gada Pasaules čempionāts šosejas riteņbraukšanā|2022. gada Pasaules čempionātā šosejas riteņbraukšanā]]''', kas otro reizi vēsturē notika [[Austrālija|Austrālijā]], [[Latvija|Latviju]] augsto izmaksu dēļ pārstāvēja tikai viens [[riteņbraucējs]], elites sportists [[Emīls Liepiņš]]?
* ... [[Livonija|Livonijā]] vissenākā ir [[1360. gads|1360. gadā]] sastādītā zeltkaļu [[cunfte]]s (amata) '''[[šrāga]]'''?

[[Attēls:Ruud RG22 (58) (52144535415).jpg|border|right|50px]]
* ... 2022. gada rudenī '''[[Kaspers Rūds]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pakāpās uz 2. vietu [[ATP rangs|ATP rangā]], kas ir augstākā, ko sasniedzis kāds [[norvēģi|norvēģu]] [[tenisists]]?
* ... '''[[minerālvate]]''' ir šķiedrains materiāls, kas iegūts, vērpjot vai stiepjot izkausētus [[Minerāls|minerālu]] materiālus, piemēram, [[Keramika|keramiku]]?
* ... '''[[2022. gada aneksijas referendumi Krievijas okupētajā Ukrainā|2022. gada aneksijas referendumos Krievijas okupētajā Ukrainā]]''' Krievijas Centrālā vēlēšanu komisija paziņoja, ka [[Zaporižjas apgabals|Zaporižjas apgabalā]] pievienošanos [[Krievija]]i esot atbalstījuši 93%, [[Hersonas apgabals|Hersonas apgabalā]] 87%, [[Doneckas tautas republika|Doneckas tautas republikā]] 99%, bet [[Luhanskas tautas republika|Luhanskas tautas republikā]] — 98% vēlētāju?

[[Attēls:Phlebotomus pappatasi bloodmeal continue2.jpg|border|right|50px]]
* ... '''''[[Phlebotominae]]''''' apakšdzimtas sugas ir vienīgās [[Kožodiņu dzimta|kožodiņu dzimtā]], kas barojas ar [[asinis|asinīm]] &lt;small&gt;(attēlā ''Phlebotomus pappatasi'')&lt;/small&gt;?
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[smiltāja kāpuniedre]]''' ir sastopama retumis un nevienmērīgi [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] un [[Baltijas jūra]]s piekrastē; tā ir [[lakstaugs]] ar ložņājošiem [[sakneņi]]em, kurš veido blīvu ceru?
* ... '''[[Sodankile]]''' ir otra lielākā [[Somija]]s [[pašvaldība]] pēc platības un lielākā, kuras centram nav [[pilsēta]]s statusa?

[[Attēls:Typha × glauca.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[vilkvālītes|vilkvālīšu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[sakneņi]] ir ēdami; [[arheoloģiskie izrakumi]] liecina, ka [[Eiropa|Eiropā]] tos ēda jau pirms 30 000 gadu?
* ... '''[[Senegālas basketbola izlase]]''' bija pirmā [[Subsahāras Āfrika]]s komanda, kas kvalificējās [[Vasaras olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] basketbola turnīram?
* ... '''[[Kijivas kņaziste]]''' izveidojās [[Kijivas Krievzeme]]s politiskās sadrumstalotības procesā [[12. gadsimts|12. gadsimta]] sākumā, kad [[Kijivas lielkņazi|Kijivas lielkņazu]] efektīvā vara pakāpeniski tika samazināta līdz reģioniem ap galvaspilsētu [[Kijiva|Kijivu]]?

[[Attēls:Ludza - panoramio (33).jpg|border|right|50px]]
* ... [[1938. gads Latvijā|1938. gadā]] [[Vasarsvētki|Vasarsvētku]] sestdienā [[Ludza|Ludzā]] plosījās liels [[ugunsgrēks]], kura laikā aizdegās '''[[Ludzas pareizticīgo baznīca]]s''' kupols, un no tā nogāzās krusts &lt;small&gt;(attēlā baznīca mūsdienās)&lt;/small&gt;?
* ... bijusī kalnraktuvju administratīvā ēka '''[[Svenskhuseta]]''' [[Diksona Zeme|Diksona Zemē]] [[Svalbāra|Svalbārā]] ir viena no vecākajām joprojām eksistējošām būvēm arhipelāgā?
* ... viens no pirmajiem elektroniskajiem vispārēja pielietojuma [[datori]]em '''[[EDVAC]]''' aizņēma 45,5 m² un svēra 7,8 tonnas?

[[Attēls:Rover safety bicycle of 1885 (right).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[drošais velosipēds]]''' &lt;small&gt;(attēlā 1885. gada ''Rover'' drošais velosipēds)&lt;/small&gt; mūsdienās ir visizplatītākais [[velosipēdi|velosipēdu]] veids?
* ... [[2015. gads kino|2015. gada]] trilleris '''&quot;[[Visuredzošā acs]]&quot;''' bija pēdējā [[Elans Rikmens|Elana Rikmena]] kinoloma, kurš nomira 2016. gada janvārī?
* ... [[Latvija]]s [[tenisiste]] [[Larisa Savčenko-Neilande]] divas reizes uzvarējusi '''[[WTA dubultspēļu čempionāts|WTA dubultspēļu čempionātā]]''' un vēl divas reizes spēlējusi finālā?

[[Attēls:Liz Truss official portrait (cropped)2.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2022. gads|2022. gada]] 20. oktobrī, pēc 44 dienām amatā, [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Apvienotās Karalistes premjerministrs|premjerministre]] '''[[Liza Trasa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; paziņoja par atkāpšanos no amata, kļūdama par visīsāko laiku amatā pavadījušo valdības vadītāju?
* ... [[1852. gads|1852. gadā]] mūsdienu [[Kanāda|Kanādā]] dzimušais britu flotes virsnieks, [[hidrogrāfs]] un [[polārpētnieks]] '''[[Edvards Belčers]]''' vadīja pēdējo un lielāko Admiralitātes ekspedīciju, lai mēģinātu atrast un glābt [[1847. gads|1847. gadā]] Kanādas [[Arktika|Arktikā]] pazudušo seru [[Džons Franklins|Džonu Franklinu]]?
* ... [[supervaronis|supervaroņu]] komanda '''[[X-cilvēki]]''', ko izdod ''[[Marvel Comics]]'', pirmo reizi parādījās mākslinieka Džeka Kīrbija un rakstnieka [[Stens Lī|Stena Lī]] 1963. gadā izdotajā [[komikss|komiksā]] ''The X-Men #1''?

[[Attēls:Ricciportrait.jpg|border|right|50px]]
* ... [[itāļi|itāļu]] [[jezuīti|jezuītu]] [[misionārs|misionāra]] '''[[Mateo Riči]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nopelni ir pastāvīgas saiknes iedibināšana starp [[Eiropa]]s un [[Ķīna]]s kultūrām; viņš kļuva par pirmo eiropieti, kas [[1601. gads|1601. gadā]] iekļuvis [[Aizliegtā pilsēta|Aizliegtajā pilsētā]] [[Pekina|Pekinā]]?
* ... [[Zviedrija]]s [[futbolists|futbolista]] '''[[Džordans Lāšons|Džordana Lāšona]]''' tēvs ir 106 spēles [[Zviedrijas futbola izlase|Zviedrijas izlasē]] nospēlējušais futbolists un [[treneris]] [[Henriks Lāšons]]?
* ... '''[[Veila pie Reinas]]''', kas atrodas pie [[Šveice]]s, [[Francija]]s un [[Vācija]]s robežas, ir Vācijas vistālāk dienvidrietumos esošā pilsēta?

[[Attēls:Golden_Rock.JPG|border|right|50px]]
* ... ierodoties pie [[Mjanma]]s svētvietas '''[[Čaitijo pagoda]]s''', kas balansē uz akmens kraujas malā &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, [[svētceļnieki]] — vīrieši aplīmē akmeni ar zelta lapiņām, taču sievietēm aizliegts pieskarties akmenim vai pat atrasties tā tuvumā?
* ... televīzijas un radio personība '''[[Māris Grigalis]]''' tēloja [[Spānijas basketbola izlase]]s galvenā trenera lomu spēlfilmā &quot;[[Sapņu komanda 1935]]&quot;?
* ... pašreizējo nosaukumu [[Norvēģija]]s starptautiskā [[enerģētika]]s kompānija '''''[[Equinor]]''''' ieguva [[2007. gads|2007. gadā]], kad tika apvienoti uzņēmumi ''[[Statoil]]'' un '''''[[Norsk Hydro]]''''' [[nafta]]s un [[dabasgāze]]s ieguves struktūrvienība?

[[Attēls:Coat of arms of San Marino.svg|border|right|50px]]
* ... '''[[Sanmarīno ģerbonis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; iespējams, ir datējams ar [[14. gadsimts|14. gadsimtu]]?
* ... '''''[[dulce de leche]]''''' gūst savu bagāto [[Garša|garšu]] un krāsu no karamelizācijas un [[Maijāra reakcija]]s?
* ... brazīlietis '''[[Mariu Zagalu]]''' ir pirmais cilvēks, kurš uzvarējis [[FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kausā]] gan kā [[futbolists]], gan kā treneris, kā arī vienīgais, kurš to ir izdarījis vairākkārt?

[[Attēls:Shwedagon Pagoda 2017.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Švedagonas pagoda]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir svarīgākā reliģiskā celtne [[Mjanma|Mjanmā]], tiek uzskatīts, ka tajā glabājas pēdējo četru pašreizējās kalpas [[buda|budu]] relikvijas?
* ... 20. gadsimta 80. gadu beigās, kad [[Perestroika]]s ietekmē [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] pastiprinājās [[separātisms|separātisma]] tendences, '''[[padomju identitāte]]s''' pamati tika satricināti, un pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] šī pārnacionālā identitāte pakāpeniski izzuda?
* ... [[Somijas basketbola izlase]]s spēlētājs '''[[Aleksandrs Madsens]]''', kurš [[Rīgas VEF]] sastāvā trīsreiz kļuvis par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu, pēc vienas sezonas pārtraukuma un dalības [[2023. gada FIBA Pasaules kauss|2023. gada FIBA Pasaules kausā]] atkal atgriezās VEF?

[[Attēls:Idris Elba-4580 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... viens no mūsdienu pelnošākajiem [[aktieri]]em '''[[Idriss Elba]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzstājas arī kā [[dīdžejs]] un ''R&amp;B'' mūziķis?
* ... mūzikas grupu &quot;[[Menuets (grupa)|Menuets]]&quot; un &quot;[[Pērkons (rokgrupa)|Pērkons]]&quot; [[ģitāristi]] brāļi '''[[Juris Sējāns|Juris]]''' un '''[[Leons Sējāns|Leons]]''' Sējāni ir [[Jūrmalas pilsēta]]s Goda pilsoņi; tāpat šīs pilsētas Goda pilsonis ir arī [[Majori|Majoros]] dzimušais &quot;Pērkona&quot; solists '''[[Raimonds Bartaševičs]]'''?
* ... [[Marokas futbola izlase]]s labās malas [[Aizsargs (futbols)|aizsargs]] '''[[Nusairs Mezrāvi]]''' ir dzimis [[Nīderlande|Nīderlandē]]?

[[Attēls:DactylisGlomerata.jpg|border|right|50px]]
* ... daudzi autori ir uzskatījuši, ka '''[[kamolzāļu ģints]]''' satur tikai vienu sugu — [[Parastā kamolzāle|parasto kamolzāli]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, un pārējās variācijas ir klasificētas kā parastās kamolzāles [[pasuga]]s?
* ... '''[[Sanmarīno vēsture]]''' sākas ar [[301. gads|301. gada]] 3. septembri, ko uzskata par [[Sanmarīno pilsēta]]s un [[Sanmarīno|valsts]] oficiālo dibināšanas datumu?
* ... atšķirībā no olu kulteņa, '''[[omlete]]s''' cepšanas laikā olu masa netiek maisīta, tādējādi piešķirot tai formu?

[[Attēls:Bugsworth 058069.jpg|border|right|50px]]
* ... pirmajām '''[[šaurlaiva|šaurlaivām]]''' bija nozīmīga loma britu [[rūpnieciskā revolūcija|rūpnieciskās revolūcijas]] izraisītajās ekonomiskajās pārmaiņās: tās bija koka laivas, kuras vilka [[zirgs]], ejot pa vilkšanas taku; pakāpeniski zirgus nomainīja [[Tvaika dzinējs|tvaika]] un vēlāk [[Dīzeļdzinējs|dīzeļdzinēji]] &lt;small&gt;(attēlā šaurlaivas mūsdienās)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Utkiarvika]]''' [[Čukču jūra]]s krastā pie [[Barova rags|Barova zemesraga]] ir [[ASV]] vistālāk ziemeļos esošā apdzīvotā vieta?
* ... '''[[Kalna sprediķis]]''' ir viena no populārākajām [[Jēzus Kristus|Jēzus]] mācības daļām un bieži tiek citēts; tajā ietilpst arī [[Tēvreize]]?

[[Attēls:Flag of San Marino.svg|border|right|50px]]
* ... '''[[Sanmarīno karogs|Sanmarīno civilais karogs]]''' no oficiālā karoga &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atšķiras ar to, ka tā centrā nav [[Sanmarīno ģerbonis|ģerboņa]]?
* ... [[1935. gads Latvijā|1935. gadā]] [[Ropaži|Ropažos]] uzcēla jaunu, modernu, labi aprīkotu sešklasīgo [[pamatskola|pamatskolu]] 150 skolēniem, kurā bija elektrība, ūdensvads, radio, mūzikas instrumenti, mācību līdzekļi un internāts; mūsdienās šajā ēkā darbojas '''[[Ropažu vidusskola]]'''?
* ... garākā [[Libērija]]s upe '''[[Kavalli (upe)|Kavalli]]''' apmēram pēdējās 2/3 no tecējuma veido [[Kotdivuāra]]s—Libērijas robežu?

[[Attēls:Captain William Edward Parry (1790-1855), by Charles Skottowe.jpg|border|right|50px]]
* ... [[1826. gads|1826. gadā]] britu flotes virsnieks, [[hidrogrāfs]] un [[polārpētnieks]] '''[[Viljams Perijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; saņēma atbalstu [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]] ekspedīcijas organizēšanai, un [[1827. gads|1827. gadā]], kuģojot no [[Svalbāra]]s, ekspedīcija sasniedza 82°45′ ziemeļu platumu, kas uz 49 gadiem palika cilvēka vistālāk ziemeļos sasniegtais ģeogrāfiskais platums?
* ... [[kulinārija|kulinārijā]] '''[[garšaugi|garšaugus]]''' atšķir no [[dārzeņi]]em — garšaugus izmanto mazos daudzumos, lai rastu [[ēdiens|ēdiena]] garšu, nevis saturu?
* ... '''[[Kalums Hadsons-Odoi]]''' [[Anglijas futbola izlase]]s sastāvā debitējis {{Dat|2019|3|22|5=bez}} pret [[Čehijas futbola izlase|Čehiju]], 18 gadu un 135 dienu vecumā kļūstot par visu laiku jaunāko Anglijas izlases debitantu

[[Attēls:Devínsky hrad01.jpg|border|right|50px]]
* ... 18. gadsimtā, mazinoties [[Osmaņu impērija]]s draudiem, mūsdienu [[Slovākija|Slovākijā]] pie [[Bratislava]]s esošā '''[[Devinas pils]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; zaudēja savu militāro nozīmi un tika pamesta, bet [[1809. gads|1809. gadā]] to uzspridzināja [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] armijas karavīri?
* ... 1050 [[kilometri|kilometrus]] garā '''[[Bandama]]''' ir garākā [[Kotdivuāra]]s [[upe]]?
* ... 2018. gada decembrī '''[[Žans Kraņecs]]''' izcīnīja pirmo uzvaru [[Pasaules kauss kalnu slēpošanā|Pasaules kausa]] posmā, kļūstot par pirmo [[Slovēnija]]s [[kalnu slēpotājs|kalnu slēpotāju]], kurš uzvarējis milzu slaloma disciplīnā Pasaules kausa sacensībās vīriešiem?

[[Attēls:Wilma Murto - Kalevan Kisat 2022 - 01.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2022. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2022. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā]] [[Minhene|Minhenē]] [[Somija]]s [[kārtslēcēja]] '''[[Vilma Murto]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atkārtoja [[Katerina Stefanidi|Katerinas Stefanidi]] 2018. gadā uzstādīto Eiropas čempionātu rekordu (4,85 m) un izcīnīja zelta medaļu?
* ... [[ASV|Amerikas Savienoto Valstu]] galējais ziemeļu punkts '''[[Barova rags]]''' [[Aļaska|Aļaskā]] ir bijis sākuma punkts vairākām [[Arktika]]s ekspedīcijām?
* ... '''[[Rīgas garāko ielu uzskaitījums|Rīgas garākā iela]]''' ir 16 177 metrus garā [[Jaunciema gatve]]?

[[Attēls:Teodor Nette.jpg|border|right|50px]]
* ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[PSRS]] Ārlietu tautas komisariāta diplomātiskā kurjera '''[[Teodors Nete|Teodora Netes]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš gāja bojā [[1926. gads Latvijā|1926. gadā Latvijas teritorijā]], aizstāvot diplomātisku pastu, vārdā Padomju Savienībā tika nosaukts tvaikonis, bet [[dzejnieks]] [[Vladimirs Majakovskis]] veltīja viņam dzejoli?
* ... [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Pekina|Pekinā]] [[Francija]]s slēpotājs '''[[Žoans Klarē]]''' ieguva sudraba medaļu nobraucienā, kļūstot par vecāko olimpisko medaļnieku [[kalnu slēpošana|kalnu slēpošanā]]?
* ... '''[[Sadraudzības personālūnija]]''' ir 15 [[Nāciju Sadraudzība]]s valstu apvienība, kurās visās [[personālūnija]]s veidā oficiālais valsts galva ir karalis [[Čārlzs III Vindzors]]?

[[Attēls:Maryna Bekh-Romanchuk Budapest 2023.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2023. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2023. gada Pasaules čempionātā]] [[Budapešta|Budapeštā]] [[trīssoļlēkšana]]s sacensībās [[Ukraina]]s [[vieglatlēte]] '''[[Marina Beha-Romančuka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, aizlēcot tieši 15 metrus, ilgu laiku atradās sacensību vadībā, tomēr pēdējā lēcienā viņu pārspēja [[Venecuēla]]s trīssoļlēcēja [[Julimara Rohasa]]?
* ... '''[[Pomerānijas balti|Pomerānijas baltus]]''' ap 1500. gadu p.m.ē. sāka izspiest un daļēji pārtautot no austrumiem ienākošās [[ģermāņi|ģermāņu ciltis]], kas [[Lielā tautu staigāšana|Lielās tautu staigāšanas]] laikā [[Pomerānija|Pomerāniju]] pameta, bet palikušie [[balti]] palika un saplūda ar [[slāvi|slāvu ciltīm]], kas pēc [[6. gadsimts|6. gadsimta]] ieradās šajā teritorijā?
* ... '''[[Pirmais Starptautiskais polārais gads]]''' bija [[Eiropa]]s valstu un [[ASV]] pētniecības pasākums, lai izpētītu polāros reģionus, kas norisinājās 14 [[polārstacija|polārstacijās]] [[1882. gads|1882.]] un [[1883. gads|1883. gadā]] pēc [[austrieši|austriešu]] virsnieka un [[polārpētnieks|polārpētnieka]] '''[[Karls Veiprehts|Karla Veiprehta]]''' ierosinājuma?

[[Attēls:Rubinstein repin.jpg|border|right|50px]]
* ... jau deviņu gadu vecumā [[ebreji|ebreju]] izcelsmes [[Krievija]]s mūziķis '''[[Antons Rubinšteins]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Iļja Repins|Repina]] gleznā)&lt;/small&gt; sniedza pirmo klavierkoncertu; 1840. gadā viņš uzstājās [[Parīze|Parīzē]], kam sekoja brīnumbērna koncerttūres pa Eiropu, tostarp 1844. gadā viņš uzstājās '''[[Muses nams|Muses namā]]''' [[Rīga|Rīgā]]?
* ... '''[[zālainā ežgalvīte|zālainajai ežgalvītei]]''' ir šaurs [[izplatības areāls]] [[Skandināvija|Skandināvijā]] un [[Baltijas valstis|Baltijas]] centrālajā daļā, bet savrupas atradnes atrodamas ir arī citur [[Eiropa|Eiropā]]; [[Latvija|Latvijā]] sastopama reti, galvenokārt [[Vidzeme|Vidzemē]]?
* ... atkārtoti '''[[Prinča Čārlza sala|Prinča Čārlza salu]]''' [[Kanādas Arktiskais arhipelāgs|Kanādas Arktiskajā arhipelāgā]] [[1948. gads|1948. gadā]] atklāja gaisa spēku lidotājs Alberts Tomkinsons, kurš veica apvidus aerofotografēšanu; tā nosaukta par godu tā paša gada novembrī dzimušajam britu troņmantiniekam [[Čārlzs III Vindzors|Čārlzam]]?

[[Attēls:2022-08-15 European Championships 2022 – Men's Decathlon – 100 Metres by Sandro Halank–030.jpg|border|right|50px]]
* ... 2022. gadā [[desmitcīņa|desmitcīņnieks]] '''[[Janeks Eiglane]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika atzīts par [[Igaunijas gada sportists|Igaunijas gada sportistu]]?
* ... '''[[Motamas līcis|Motamas līcim]]''' [[Mjanma]]s piekrastē raksturīgas ievērojamas [[plūdmaiņas]], kas sasniedz 7 metrus?
* ... [[Latvija]]s iedzīvotāji ir starp pašiem garākajiem '''[[Valstu uzskaitījums pēc iedzīvotāju garuma|valstu uzskaitījumā pēc iedzīvotāju vidējā auguma]]'''?

[[Attēls:Upper Castle in Vilnius (2013).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Ģedimina tornis]] '''[[Viļņas piļu komplekss|Viļņas piļu kompleksā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir nozīmīgs [[Viļņa]]s un [[Lietuva]]s simbols; katru gadu 1. janvārī tornī tiek pacelts [[Lietuvas karogs]], atzīmējot Karoga dienu?
* ... '''[[2022.—2023. gada Optibet hokeja līgas sezona|2022.—2023. gada Optibet hokeja līgas sezonā]]''' 2023. gada 9. februārī '''[[HK Mogo]]''' uzbrucējs [[Elviss Želubovskis]] guva savus 236. vārtus [[Latvijas čempionāta hokejā virslīga|Latvijas čempionātā]], tādējādi kļūstot par visu laiku labāko vārtu guvēju turnīra vēsturē?
* ... '''[[Kotsa sala]]''' [[Kanādas Arktiskais arhipelāgs|Kanādas Arktiskā arhipelāga]] dienvidaustrumu daļā [[Hudzona līcis|Hudzona līča]] ziemeļos ir lielākā neapdzīvotā sala [[Ziemeļu puslode|Ziemeļu puslodē]] uz dienvidiem no [[Ziemeļu polārais loks|Ziemeļu polārā loka]]?

[[Attēls:Femke Bol Oregon 2022.jpg|border|right|50px]]
* ... 2023. gada 19. februārī sacensībās [[Apeldorna|Apeldornā]] [[Nīderlande]]s [[vieglatlēte]] '''[[Femke Bola]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzstādīja [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|Pasaules rekordu]] telpās [[400 m]]etru skrējienā, labojot visilgāk pastāvošo vieglatlētikas rekordu, kas kopš 1982. gada piederēja [[čehi|čehu]] skrējējai [[Jarmila Kratohvīlova|Jarmilai Kratohvīlovai]]?
* ... '''[[bibliotēkas kaķi]]''' pastāv no [[viduslaiki]]em līdz mūsdienām, kur tie sākotnēji veikuši [[grauzēji|grauzēju]] iznīcināšanas, bet vēlāk arī labvēlīgas atmosfēras veidotāju funkcijas?
* ... '''[[Cīravas iela (Rīga)|Cīravas iela]]''' [[Bieriņi|Bieriņos]] ir izveidota [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] jūlijā ar [[Rīgas dome]]s lēmumu, pārdēvējot [[Imulas iela (Rīga)|Imulas ielas]] kādreizējo daļu?

[[Attēls:Olympiastadion Muenchen.jpg|border|right|50px]]
* ... no 1972. līdz 2005. gadam, kad tika atklāts stadions ''[[Allianz Arena]]'', [[futbola klubs]] [[Minhenes &quot;Bayern&quot;]] mājas spēles aizvadīja '''[[Minhenes olimpiskais stadions|Minhenes olimpiskajā stadionā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Sauthemptonas sala]]''' un [[Kotsa sala]] [[Kanādas Arktiskais arhipelāgs|Kanādas Arktiskajā arhipelāgā]] tiek uzskatītas par pēdējo vietu, kur vēl 20. gadsimta sākumā mituši arktiskās Dorsetas kultūras pārstāvji sallirmiuti; visi salu iedzīvotāji izmira 1902.—1903. gada [[vaļu mednieki|vaļu mednieku]] ievazātā slimības [[epidēmija|epidēmijā]]?
* ... no atbalstītāju skatupunkta [[Burkinafaso]] prezidents '''[[Tomā Sankara]]''' bija harizmātiska un ikoniska revolūcijas figūra, viņš tiek dēvēts arī par “Āfrikas [[Če Gevara|Če Gevaru]]”?

[[Attēls:Jane Wyman.jpg|border|right|50px]]
* ... no 1940. līdz 1949. gadam amerikāņu [[aktrise]], dziedātāja un dejotāja '''[[Džeina Vaimena]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija pirmā sieva toreizējam aktierim un nākamajam [[ASV prezidents|ASV prezidentam]] [[Ronalds Reigans|Ronaldam Reiganam]]?
* ... dalībai '''[[2022. gada Eiropas čempionāts basketbolā|2022. gada Eiropas čempionātā basketbolā]]''' nekvalificējās [[Latvijas basketbola izlase]], kas bija pirmā reize kopš [[1999. gada Eiropas čempionāts basketbolā|1999. gada]] bez Latvijas dalības?
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[ciņu mazmeldrs]]''' ir sastopams reti, tikai valsts rietumu un ziemeļu daļā — Latviju šķērso sugas [[izplatības areāls|izplatības areāla]] austrumu robeža?

[[Attēls:Enner Valencia (2020-21 Süper Lig) - Resim1 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Ekvadoras futbola izlase]]s [[uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Enners Valensija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada FIFA Pasaules kausā]] guva turnīra pirmos vārtus?
* ... '''[[Lietuvas Nacionālais muzejs|Lietuvas Nacionālajā muzejā]]''' ir piecas galvenās nodaļas: [[vēsture]] un jaunākā vēsture, [[arheoloģija]], [[etnogrāfija]], [[numismātika]] un ikonogrāfija, kurās kopumā ir 800 000 priekšmetu?
* ... par tēlojumu [[Matīss Kaža|Matīsa Kažas]] filmā &quot;Kino un mēs&quot; [[komiķis]] un [[aktieris]] '''[[Jānis Skutelis]]''' kopā ar [[Andris Keišs|Andri Keišu]] un [[Egons Dombrovskis|Egonu Dombrovski]] saņēma nomināciju [[2020. gada Lielā Kristapa balva]]i kategorijā &quot;Labākais aktierdarbs galvenajā lomā&quot; (nominēts kā aktieru ansamblis)?

[[Attēls:Belgrade. View to Kalemegdan fortress in evening sunset light.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Belgradas cietoksnis|Belgradas cietokšņa]]''' jeb Kalemegdana teritorija mūsdienās ir brīvi pieejama apmeklētājiem, un tā ir visapmeklētākā apskates vieta [[Belgrada|Belgradā]] &lt;small&gt;(attēlā skats uz cietoksni no [[Sava]]s)&lt;/small&gt;?
* ... [[Somija]]s [[SM līga]]s klubā '''[[Mikeli &quot;Jukurit&quot;]]''' spēlē [[latvieši|latviešu]] [[hokejists]] [[Oskars Batņa]], bet iepriekš komandu pārstāvēja [[Mārtiņš Dzierkals]]?
* ... mūsdienās pie '''[[austrumslāvi|austrumslāvu tautām]]''' pieskaita [[baltkrievi|baltkrievus]], [[krievi|krievus]] un [[ukraiņi|ukraiņus]], reizēm arī [[rusīni|rusīnus]]?

== Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) ==


&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:00 2674 Öland bridge - Schweden.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kalmaras šaurums|Kalmaras šaurumu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; šķērso [[1972. gads|1972. gadā]] atvērtais 6 km garais [[Ēlandes tilts]], kas savieno [[Kalmara]]s pilsētu kontinentā ar Ferjestādeni [[Ēlande|Ēlandē]]?
* ... ilggadējais [[Nacionālais botāniskais dārzs|Nacionālā botāniskā dārza]] vadītājs un [[Dabas aizsardzības pārvalde]]s ģenerāldirektors [[dendrologs]] '''[[Andrejs Svilāns]]''' ir bijis [[14. Saeima]]s deputāts un [[Salaspils novads|Salaspils novada]] domes deputāts vairākos tās sasaukumos?
* ... [[dzelzceļa stacija]] '''[[Rīga II]]''' jeb Rīgas Tukuma stacija atradās līdzās Kārļa (tagadējai [[13. janvāra iela|13. janvāra]]) ielai iepretī [[Kungu iela (Rīga)|Kungu ielai]], taču līdz mūsdienām no šīs stacijas nekas nav saglabājies?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Vitte-Kloster auf Hiddensee.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Vācija]]i piederošajā [[Baltijas jūra]]s '''[[Hidenzē sala|Hidenzē salā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir aizliegts privātais [[autotransports]]; atļauts tikai lauksaimniecības un komunālais transports, bet pasažieru un kravu pārvadājumiem plaši tiek izmantots [[zirgs|zirgu]] transports?
* ... masveida [[Kolektivizācija PSRS|kolektivizācijas periodā Padomju Savienībā]] '''[[mašīnu un traktoru stacija|mašīnu un traktoru stacijām]]''' bija nozīmīga loma [[kolhozi|kolhozu]] organizatoriski saimnieciskajā nostiprināšanā, tās veicināja pāreju uz sociālistisko lielražošanu, kā arī darba ražīguma pieaugumu?
* ... '''[[Adamsu ģimene]]''' ir [[satīra|satīrisks]] ideālās 20. gadsimta [[Amerikāņi (nācija)|amerikāņu]] ģimenes pretstats: dīvains, turīgs un aristokrātisks klans, kas priecājās par visu baiso un šķietami neuztraucas par to, ka citi cilvēki uzskata viņus par dīvainiem vai biedējošiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Līga Meņģelsone 2022.jpg|border|right|150px]]
* ... 2022. gada decembrī Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektori '''[[Līga Meņģelsone|Līgu Meņģelsoni]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; partiju apvienība &quot;[[Apvienotais saraksts]]&quot; izvirzīja kā [[Latvijas veselības ministrs|veselības ministres]] kandidāti [[Kariņa 2. Ministru kabinets|Kariņa valdībā]], un [[14. Saeima|Saeima]] viņu apstiprināja?
* ... visilgāk '''[[morganātiskā laulība]]''', kurā zemākas kārtas [[sieva]] neieguva [[vīrs|vīra]] kārtas tiesības, saglabājās valdnieku namos, kuros vīriešu laulībām ar zemākas kārtas sievietēm bija nepieciešama īpaša valdnieka atļauja?
* ... autoceļa un dzelzceļa [[tilts|tilti]] savieno [[Dānija]]s trešo lielāko salu '''[[Fīna|Fīnu]]''' ar kontinentu, [[Zēlande (sala)|Zēlandi]] un [[Langelande|Langelandi]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Space Needle 2011-07-04.jpg|border|right|150px]]
* ... '''''[[Space Needle]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Sietla|Sietlā]], [[Vašingtona (štats)|Vašingtonas štatā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] tika atvērts {{Dat|1962|4|21|5=bez}}, [[pasaules izstāde]]s ietvaros, kas piesaistīja vairāk nekā 2,3 miljonus apmeklētāju?
* ... 2009. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] [[kinokomēdija]] '''&quot;[[Zudusī pasaule]]&quot;''' nopelnīja tikai 68,8 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie 100 miljonu budžeta, un to nominēja septiņām [[Zelta avenes balva|Zelta avenes balvām]], tai skaitā kategorijā &quot;Sliktākā filma&quot;?
* ... '''[[Ojāra Vācieša muzejs]]''' [[Pārdaugava]]s [[Torņakalns|Torņakalna]] apkaimē [[Rīga|Rīgā]] ir ierīkots senā ēkā, kas celta ap 1778. gadu kā traktieris &quot;Jeruzaleme&quot;, kurā savulaik ciemojies [[Garlībs Merķelis]], [[Rihards Vāgners]] un citi ievērojami rīdzinieki?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kurische Nehrung Parnidden-Düne 01.JPG|border|right|250px]]
* ... ceļojošās '''[[Pārnidas kāpa]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; augstums sasniedz 52 metrus?
* ... lielākā [[Dānija]]s [[sala]] '''[[Ziemeļjitlandes sala|Ziemeļjitlande]]''' bija [[Jitlandes pussala]]s daļa līdz [[1825. gads|1825. gada]] 3. februārim, kad vētras laikā tika pārrauta Agertanges smilšu strēle, kas atdalīja Līmfjordenu no [[Ziemeļjūra]]s?
* ... [[zviedri|zviedru]] aktiera '''[[Bills Skašgords|Billa Skašgorda]]''' brāļi [[Aleksandrs Skašgords|Aleksandrs]], Gustavs un Valters, kā arī tēvs [[Stellans Skašgords]] arī ir [[aktieri]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Wes Unseld Jr (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Vess Anselds jaunākais]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš bija [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Vašingtonas &quot;Wizards&quot;]] galvenais [[treneris]] no 2021. līdz 2024. gadam, ir izcilā [[basketbolists|basketbolista]], trenera un komandas vadītāja [[Vess Anselds|Vesa Anselda]] dēls?
* ... sākotnēji Padingtona lomas ierunāšana [[Animācijas spēlfilma|animācijas spēlfilmā]] '''&quot;[[Lācēna Padingtona piedzīvojumi]]&quot;''' tika uzticēta [[Kolins Fērts|Kolinam Fērtam]], taču viņš projektu pameta, un galveno lomu ierunāja Bens Višo?
* ... [[Krimas tatāri|Krimas tatāru]] izcelsmes [[Lietuvas lielkņaziste]]s un [[Maskavija]]s [[kņazs|kņazu]] un [[bajārs|bajāru]] '''[[Gļinski|Gļinsku dzimtas]]''' pēctece Jeļena Gļinska bija pirmā [[Krievijas cars|Krievijas cara]] [[Ivans IV|Ivana IV]] māte?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lily Collins - Inside The Wardrobe 01.jpg|border|right|150px]]
* ... mūziķa [[Fils Kolinss|Fila Kolinsa]] meita '''[[Lilija Kolinsa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[aktrise]] un [[modele]], par lomu ''[[Netflix]]'' seriālā ''Emily in Paris'' viņa nominēta [[Zelta globusa balva|Zelta globusam]]?
* ... gēlu sporta veidu sacensībām izmantotais '''[[Krokpārka stadions]]''' [[Īrija]]s galvaspilsētas [[Dublina]]s ziemeļaustrumos ir lielākais [[Eiropa]]s [[stadions]], kas nav speciāli paredzēts [[futbols|futbola]] sacensībām?
* ... [[Zviedrija]]i piederošajā '''[[Gotska Sandēne]]s''' salā [[Baltijas jūra]]s vidusdaļā uz ziemeļiem no [[Gotlande]]s nav pastāvīgo iedzīvotāju, tikai infrastruktūru apkalpojošais personāls, tomēr tā ir populārs [[tūrisms|tūrisma]] galamērķis?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cirsium vulgare plant.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[asais dadzis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopams [[Eiropa|Eiropā]], [[Rietumāzija|Rietumāzijā]] un [[Ziemeļāfrika|Ziemeļāfrikā]] (arī [[Latvija|Latvijā]]), kā arī ir plaši ieviesies ārpus pamatareāla kā [[Nezāles|nezāle]]?
* ... [[2021. gads|2021. gadā]] tika sākta kombinētā dzelzceļa un autoceļa [[tunelis|tuneļa]] būvniecība '''[[Fēmarnbelta šaurums|Fēmarnbelta šaurumā]]''' starp [[Vācija]]i piederošo [[Fēmarnas sala|Fēmarnas salu]] un [[Dānija]]i piederošo [[Lollānas sala|Lollānas salu]]?
* ... 20. gadsimta sākumā strauji attīstoties [[nafta]]s ieguvei [[Meksika|Meksikā]], '''[[Tampiko]]''' osta kļuva par galveno naftas eksportētājostu [[Amerika|Amerikā]], kā arī par otro noslogotāko [[osta|ostu]] pasaulē, taču [[1923. gads|1923. gadā]] lielākā naftas atradne, kas atradās ļoti tuvu pilsētai, izsīka?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:MJK 08786 Mia Wasikowska (Damsel, Berlinale 2018).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Austrālija]]s [[aktrise]] '''[[Mija Vašikovska]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pasaules slavu iemantojusi, attēlojot Alisi [[Tims Bērtons|Tima Bērtona]] filmā &quot;[[Alise Brīnumzemē]]&quot;, kā arī piedaloties filmā &quot;[[Bērniem viss kārtībā]]&quot;?
* ... '''[[Uzbeku haniste|Uzbeku hanisti]]''' nodibināja pēc [[Zelta Orda]]s sabrukšanas [[1428. gads|1428. gadā]] un nosauca agrākā Zelta Ordas hana [[Uzbeghans|Uzbeghana]] vārdā?
* ... [[Rīgas VEF]] sastāvā [[Latvijas basketbola izlase]]s saspēles vadītājs '''[[Kristers Zoriks]]''' 2022. gadā tika atzīts par [[Latvijas Basketbola līga]]s izslēgšanas spēļu vērtīgāko spēlētāju, bet 2023. gadā — par Latvijas kausa fināla labāko spēlētāju?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Sõru sadam 2015.jpg|border|right|250px]]
* ... '''[[Soelas šaurums|Soelas šaurumu]]''' šķērso [[prāmis|prāmja]] līnija no Seru ostas [[Hījumā sala]]s dienvidos &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uz Trīgi ostu [[Sāmsala]]s ziemeļos?
* ... īpašus panākumus 1967. gada [[Francija]]s piedzīvojumu [[kinokomēdija]] '''&quot;[[Fantomass pret Skotlendjardu]]&quot;''' ieguva [[Eiropa|Eiropā]], [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un [[Japāna|Japānā]]?
* ... '''[[2023. gada laikapstākļi Latvijā]]''' bija par 1,0 °C siltāki par klimatisko standarta normu, tādējādi 2023. gads kļuva par trešo siltāko novērojumu vēsturē, šo vietu dalot ar [[2015. gada laikapstākļi Latvijā|2015. gadu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Walter Huston - 1950.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Kanāda]]s [[aktieris]] '''[[Volters Hjūstons]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir saņēmis [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Kinoakadēmijas balvu]] kā &quot;[[Labākais aktieris otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākais aktieris otrā plāna lomā]]&quot; par lomu [[Vesterns|vesternā]] &quot;[[Sjerramadres dārgumi]]&quot;, ko režisēja viņa dēls [[Džons Hjūstons]]; Oskara balvu saņēmis gan viņš, gan dēls Džons, gan arī mazmeita [[Andželika Hjūstone]]?
* ... '''[[Latvijas gada labākais hokejists|Latvijas gada labākā hokejista]]''' balvu pirmo reizi pasniedza 2018. gadā, un visvairāk to ir ieguvis [[Teodors Bļugers]] — trīs reizes?
* ... [[Somija|Somijā]] pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[finlandizācija]]s''' dēļ bija aizliegtas ASV filmas, jo [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] tās uzskatīja par pretpadomju propagandu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Demene Parish, Latvia - panoramio (9).jpg|border|right|200px]]
* ... kopš 1992. gada '''[[Kurcums (stacija)|Kurcums]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Latvija]]s robežstacija ar [[Lietuva|Lietuvu]], bet [[pasažieru vilciens|pasažieru vilcieni]] stacijā nepietur?
* ... '''[[Sūrveins|Sūrveina šaurumu]]''' [[Igaunija|Igaunijā]] šķērso [[prāmis|prāmja]] līnija no [[Virtsu]] ostas kontinentā uz [[Kuivastu]] [[Muhu sala|Muhu salā]]?
* ... '''''[[Al Nassr]]''''' ir viens no veiksmīgākajiem [[Saūda Arābija]]s [[futbola klubi]]em ar 27 čempionu tituliem visos turnīros?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Eastern Harbour coastline Hanko.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Somija]]s pilsētā '''[[Hanko]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir nozīmīga [[zviedru valoda|zviedru valodā]] runājošu iedzīvotāju daļa — 44%?
* ... '''[[2023. gada Pasaules čempionāta hokejā 4. divīzija|2023. gada Pasaules čempionāta hokejā 4. divīzijā]]''' uzvarētāji [[Filipīnu hokeja izlase]] iekļuva [[2024. gada Pasaules čempionāts hokejā 3. divīzija|3. divīzijas B grupā]]?
* ... [[2022. gads|2022. gadā]] atklātais '''[[Vislas strēles kanāls]]''' stiepjas pāri [[Vislas strēle|Vislas zemes strēlei]] un ļauj kuģiem nokļūt [[Polija]]s ostā [[Elblonga|Elblongā]], neizmantojot [[Krievija]]s kontrolēto Baltijskas šaurumu Vislas strēles ziemeļu galā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Karlshamn kommunvapen - Riksarkivet Sverige.png|border|right|150px]]
* ... [[1664. gads|1664. gadā]] [[Zviedrijas karalis]] [[Kārlis X Gustavs]] '''[[Karlshamna]]i''' piešķīra pilsētas tiesības; pilsēta ir nodēvēta viņa vārdā &lt;small&gt;(attēlā ģerbonis)&lt;/small&gt;?
* ... [[latvieši|latviešu]] [[diplomāte]] '''[[Baiba Braže]]''' bija [[NATO]] ģenerālsekretāra vietniece publiskās diplomātijas jautājumos no 2020. līdz 2023. gadam?
* ... britu [[aktieris]] [[Rovans Atkinsons]] ''[[BBC]]'' komēdijseriālu '''&quot;[[Melnā čūska]]&quot;''' raksturoja kā &quot;vismazāk saspringto lietu&quot;, kurā viņš piedalījies?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Storebæltsbroen from Sjælland.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Lielā Belta tilts]]''' [[Dānija|Dānijā]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; samazināja šauruma starp [[Fīna]]s un [[Zēlande (sala)|Zēlandes]] salām šķērsošanas laiku no vienas stundas (ar [[prāmis|prāmi]]) uz aptuveni 10 minūtēm?
* ... '''[[Latvijas vēstnieks Nīderlandē|Latvijas vēstniece Nīderlandē]]''' [[Solvita Āboltiņa]] pilda oficiālā pārstāvja amatu [[Latvija]]s [[vēstniecība|vēstniecībā]], kas atrodas [[Hāga|Hāgā]]?
* ... '''[[Erebuni]]''' pilsēta [[Urartu valsts]] ziemeļu daļā 4. gadsimtā p.m.ē. iznīka, tomēr tiek uzskatīts, ka mūsdienu [[Armēnija]]s galvaspilsētas [[Erevāna]]s nosaukums cēlies no šīs senpilsētas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Vue globale du versant N du khan Tengri.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Tjanšans|Tjanšana]] virsotne uz [[Kazahstāna]]s, [[Kirgizstāna]]s un [[Ķīna]]s robežas '''[[Hantengri]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ne vien Kazahstānas augstākais kalns, bet arī vistālāk uz ziemeļiem esošā virsotne, kas augstāka par 7000 metriem?
* ... [[2023. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2023. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa]] [[Latvija]]s nacionālajā atlasē '''[[Supernova 2023]]''' uzvarēja grupa ''[[Sudden Lights]]'' ar dziesmu &quot;[[Aijā (dziesma)|Aijā]]&quot;, bet tuvākie sekotāji bija ''[[Patrisha]]'' un [[Markus Riva]], kurš piedalījies [[Eirovīzija]]s atlases konkursos 10 reizes?
* ... '''[[Latvijas Republikas Klimata un enerģētikas ministrija]]''' tika izveidota [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]], apstiprinot [[Kariņa 2. Ministru kabinets|Krišjāņa Kariņa otro valdību]]; tā pārņēma jomas no [[LR Ekonomikas ministrija|Ekonomikas ministrijas]] un [[LR Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija|Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Palangos tiltas by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|200px]]
* ... 470 m garais '''[[Palangas jūras tilts]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir šī [[Lietuva]]s [[kūrorts|kūrorta]] simbols, tas kļuvis par populārāko un visvairāk apmeklēto vietu pilsētā?
* ... [[Armēnijas PSR]] laikā [[Erevāna]]s centrālā laukuma, kas mūsdienās ir '''[[Republikas laukums (Erevāna)|Republikas laukums]]''', nosaukums bija Ļeņina laukums un tajā atradās [[Ļeņins|Ļeņina]] piemineklis?
* ... '''[[sansāra]]''' [[džainisms|džainismā]], [[budisms|budismā]], [[hinduisms|hinduismā]] un [[sikhisms|sikhismā]] ir [[dvēsele]]s pārdzimšanas cikls materiālos ķermeņos bez sākuma un beigām, ko nosaka cilvēka domu un [[karma]]s (darbu) morālā kvalitāte?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Edward the Black Prince 1430.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Anglijas karalis|Anglijas karaļa]] [[Edvards III Plantagenets|Edvarda III]] vecākais dēls un troņmantnieks no [[Plantagenetu dinastija]]s '''[[Melnais princis Edvards]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nomira pirms sava tēva, tādēļ par karali kļuva viņa 10 gadus vecais dēls [[Ričards II Plantagenets|Ričards II]]?
* ... [[Baltijas jūra]]s ziemeļu līča '''[[Peremeri]]''' vai Botenvikena (ko sauc arī par Botnijas līci) [[ūdens sāļums]] ir ļoti zems — 0,2—0,4 %?
* ... 2013. gada janvārī &quot;[[Latvijas Loto]]&quot; pievienojās starptautiskajai skaitļu loterijai '''''[[Eurojackpot]]''''', kuras izlozes sākas ar vismaz 10 miljoniem [[eiro]] un var sasniegt 120 miljonus eiro?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Arctium tomentosum - Keila.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[diždadži|diždadžu]]''' [[ziedkopa|ziedkopu]] sedz āķveidīgi dzeloņi, kuri augam palīdz nodrošināt [[Sēkla|sēklu]] izplatīšano &lt;small&gt;(attēlā pūkainais diždadzis)&lt;/small&gt;?
* ... [[Pirmais Čečenijas karš]] [[1996. gads|1996. gadā]] beidzās ar [[čečeni|čečenu]] [[separātisti|separātistu]] spēku uzvaru, ''[[de facto]]'' iegūstot neatkarību no [[Krievija]]s, un [[1997. gads|1997. gada]] novembrī '''[[Ičkērijas Čečenu Republika]]''' tika pasludināta par [[Islāma republika|islāma republiku]]?
* ... pirms 2008. gada rekonstrukcijas '''[[Hrazdanas stadions|Hrazdanas stadiona]]''' [[Armēnija]]s galvaspilsētā [[Erevāna|Erevānā]] ietilpība bija 70 000 un tas bija viens no ietilpīgākajiem [[stadions|stadioniem]] [[PSRS]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Michel Hazanavicius Césars 2017.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Francija]]s [[kinorežisors]], [[scenārists]], montāžists un producents '''[[Mišels Hazanavičs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir dzimis [[Parīze|Parīzē]], [[Ebreji|ebreju]] ģimenē, kas cēlusies [[Lietuva|Lietuvā]]?
* ... 2023. gada 7. janvārī [[Siguldas bobsleja un kamaniņu trase|Siguldas trasē]] [[Latvija]]s [[kamaniņu braukšana]]s divnieks '''[[Anda Upīte]]''' un '''[[Sanija Ozoliņa]]''' izcīnīja savu pirmo uzvaru Pasaules kausa posmos?
* ... '''[[Turānas līdzenums]]''' ir tuksnešains: tā dienvidu daļā atrodas [[Karakums]] un [[Kizilkums]], centrālajā daļā — [[Ustjurts]], bet ziemeļos — [[Arāla Karakums]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Donovan Mitchell shooting (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... 2023. gada 2. janvārī '''[[Donovans Mičels]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; aizvadīja karjeras rezultatīvāko spēli, gūstot 71 punktu [[Klīvlendas &quot;Cavaliers&quot;]] pagarinājuma uzvarā pār [[Čikāgas &quot;Bulls&quot;]], kas bija rezultatīvākā spēle kluba vēsturē, kā arī rezultatīvākā [[NBA]] spēle kopš [[Kobe Braiants|Kobes Braianta]] 81 punkta 2006. gadā?
* ... '''[[Džungārijas Alatau]]''' grēdas austrumu galā atrodas '''[[Džungārijas Vārti]]''' — jau antīkajā pasaulē pazīstams ceļš, kas savieno [[Centrālāzija|Centrālāziju]] ar [[Ķīna|Ķīnu]]?
* ... '''[[Hamadāna]]''' tiek uzskatīta par vienu no senākajām nepārtraukti apdzīvotajām [[Irāna]]s pilsētām — iespējams, ka to apdzīvojuši [[asīrieši]] jau 1100. gadā p.m.ē.?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:RudstonMonolith(StephenHorncastle)Apr2006.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[menhīrs|menhīri]]''' ir izplatīti daudzviet pasaulē, bet visbiežāk sastopami [[Britu salas|Britu salās]] un [[Bretaņa|Bretaņā]], kur to ir atrasts ap 50 tūkstošiem &lt;small&gt;(attēlā 40 tonnas smagais Radstonas monolīts)&lt;/small&gt;?
* ... liela daļa no '''[[Piekaspijas zemiene]]s''' atrodas zem [[jūras līmenis|jūras līmeņa]], jo pati [[Kaspijas jūra]] atrodas 28 metru zem jūras līmeņa?
* ... [[Vācieši|vācu]] [[kinorežisors|kinorežisora]] '''[[Rolands Emerihs|Rolanda Emeriha]]''' filmas, kas lielākoties ir [[Holivuda (Losandželosa)|Holivudā]] radītas [[Zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] un katastrofu filmas, ir nopelnījušas vairāk nekā 3 miljardus [[ASV dolārs|ASV dolāru]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Eglaines dzelzceļa stacijas ēka (2).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Eglaine (stacija)|Eglaine]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Latvija]]s robežstacija (atrodas 5 kilometrus no robežas ar [[Lietuva|Lietuvu]]), taču stacijā jau 26 gadus nav pasažieru satiksmes?
* ... jūras [[bezmugurkaulnieki]] '''[[gnatostomulīdi]]''' spēj panest [[Skābeklis|skābekļa]] trūkumu, kā arī [[Sērūdeņradis|sērūdeņraža]] un organisko piesārņojumu?
* ... par '''[[Latvijas Ārstu biedrība]]s''' priekšteci uzskata [[Rīgas Praktizējošo ārstu biedrība|Rīgas Praktizējošo ārstu biedrību]], kas darbojās no 1822. līdz 1939. gadam?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Robert Fitzroy.jpg|border|right|150px]]
* ... [[1854. gads|1854. gadā]] [[angļi|angļu]] flotes virsnieks, viceadmirālis un zinātnieks '''[[Roberts Ficrojs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izveidoja sistēmu, lai iegūtu informāciju par [[laikapstākļi]]em [[Lielbritānija]]s piekrastē un izplatītu to jūrniekiem un zvejniekiem?
* ... [[Kazahstāna|Kazahstānā]], [[Uzbekistāna|Uzbekistānā]] un [[Turkmenistāna|Turkmenistānā]] esošā '''[[Ustjurts|Ustjurta plakankalne]]''' malās beidzas ar stāvu krauju 60—190 m augstumā?
* ... {{oss|Z=1960|L=L}} [[Skvoveli]], kad [[biatlons]] pirmo reizi tika iekļauts olimpisko spēļu programmā, [[zviedri|zviedru]] biatlonists '''[[Klāss Lestanders]]''' uzvarēja 20 km individuālajās sacensībās (lai gan distancē viņš uzrādīja tikai 15. slēpošanas laiku, viņš sašāva visus mērķus šaušanā, kur par katru kļūdu tika piešķirts 2 minūšu sods)?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Stemonitis axifera 341275.jpg|border|right|200px]]
* ... pirmo reizi '''[[Gada gļotsēne Latvijā]]''' tika nosaukta [[2023. gads Latvijā|2023. gadā]], kad par to atzina '''[[pušķainā vālenīte|pušķaino vālenīti]]''' (arī pušķainā šokolādes gļotsēne) &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... latviešu [[basketbolists]] '''[[Arnolds Helmanis]]''', kurš šajā sezonā pārstāvēja [[BK Latvijas Universitāte (vīriešu basketbola klubs)|BK Latvijas Universitāte]], iepriekš vairākas sezonas spēlējis [[Latvijas Basketbola līga]]s vadošā kluba [[VEF Rīga]] sastāvā, ar kuru kļuvis par četrkārtēju Latvijas čempionu?
* ... '''[[sīkžokļaiņi]]''' ir mikroskopisku [[saldūdens]] [[Dzīvnieki|dzīvnieku]] tips, kuru pārstāvji pirmo reizi tika atrasti [[1994. gads|1994. gadā]] pie [[Grenlande]]s, [[Disko sala]]s termālajos ūdeņos, un ir vieni no mazākajiem zināmajiem [[daudzšūnu dzīvnieki]]em?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Aict0031.JPG|border|right|200px]]
* ... '''[[Mughalžars|Mughalžara]]''' kalni [[Kazahstāna|Kazahstānā]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Urāli|Urālu]] [[kalnu sistēma]]s galējā dienvidu daļa?
* ... dažādos laikos to ir iekarojušas dažādas varas, bet '''[[Ardabīla]]''' mūsdienu [[Irāna]]s ziemeļrietumos vienmēr bijusi viens no [[azerbaidžāņi|azerbaidžāņu]] galvenajiem kultūras centriem?
* ... [[Latvija]]s bērnu grāmatu izdevniecība '''&quot;[[Liels un mazs]]&quot;''' 2022. gadā starptautiskajā [[Boloņa]]s bērnu grāmatu gadatirgū [[Itālija|Itālijā]] saņēma balvu kā gada labākā bērnu grāmatu izdevniecība [[Eiropa|Eiropā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pos DAY1 All Hres-136 (52224302276).jpg|border|right|200px]]
* ... par filmu &quot;[[Neona pavasaris]]&quot; '''[[Marija Luīze Meļķe|Mariju Luīzi Meļķi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; apbalvoja ar [[Labākā aktrise (Lielais Kristaps)|Lielā Kristapa balvu kā gada labāko aktrisi]], bet viņa to atteicās saņemt, kamēr nav pieņemts [[LGBT tiesības Latvijā|dzīvesbiedru likums]], jo filmā atveido tēlu, ko [[Latvija]]s valsts neatbalsta?
* ... 1928. gada [[ASV]] animācijas [[īsfilma]] '''&quot;[[Tvaikonis Villijs]]&quot;''' tiek uzskatīta par [[Mikipele]]s un viņa sievas [[Minnija Mausa|Minnijas]] ekrāna debiju?
* ... [[Krievija|Krievijā]] dzimusī [[modele]] '''[[Irina Šeika]]''', kas bija pirmā krievu modele uz ''Sports Illustrated Swimsuit Issue'' vāka, ir bijusi ilgstošās attiecībās ar portugāļu [[futbolists|futbolistu]] [[Krištianu Ronaldu]] un amerikāņu [[aktieri]] [[Bredlijs Kūpers|Bredliju Kūperu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:German Army Leopard 2A6 tank in Oct. 2012.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Vācija]]s kaujas [[tanks|pamattanku]] '''''[[Leopard 2]]''''' &lt;small&gt;(attēlā ''Leopard 2A6'')&lt;/small&gt; sērijveida ražošana sākās [[1978. gads|1978. gadā]], un valstis ar lielāko ''Leopard 2'' skaitu ir [[Turcija]], Vācija, [[Spānija]] un [[Grieķija]]?
* ... ilgus gadus [[Kamerūna]]s augstākā virstonte '''[[Kamerūns]]''' tika uzskatīts par apdzisušu [[vulkāns|vulkānu]], līdz notika tā izvirdumi 1909., 1922., 1925. un 2000. gadā?
* ... dēļ ūdens līmeņa pazemināšanās [[Kaspijas jūra|Kaspijas jūrā]] 20. gadsimta vidū lielākā daļa '''[[Elikoltiks|Elikoltika līča]]''' un tā atzars '''[[Kaidaks]]''' pārvērtušies par plašu '''[[sors|soru]]''', taču mūsdienās ūdens līmenis jūrā atkal paaugstinās, un līcis pakāpeniski piepildās ar ūdeni?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kopetdag mountains in early spring, a view from Bereket city.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kopetdags|Kopetdaga kalnu grēdai]]''' uz [[Turkmenistāna]]s un [[Irāna]]s robežas &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir raksturīga augsta seismiskā aktivitāte — [[1948. gads|1948. gadā]] 7,3 magnitūdu [[zemestrīce|zemestrīcē]] faktiski tika nopostīta [[Ašgabata]]s pilsēta, un gāja bojā ap 37 000 tās iedzīvotāju?
* ... latviešu [[ģeologs]] '''[[Viktors Grāvītis]]''' bija arī [[Latvijas Dabas un pieminekļu aizsardzības biedrība]]s dibinātājs un aktīvists, kā arī [[Dabas un vēstures kalendārs|Dabas un vēstures kalendāra]] izveidotājs un redaktors?
* ... lai gan mūsdienās gandrīz visi '''[[Kubaņas kazaki]]''' runā [[krieviski]], ikdienā daži no viņiem lieto [[ukraiņu valoda]]s dialektus (īpaši laukos)?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:IL-76MD - TankBiathlon2013 (modified).jpg|border|right|200px]]
* ... [[PSRS]] un [[Krievija]]s transporta [[lidmašīna]] '''''[[Il-76]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; spēj pārvadāt smago militāro aprīkojumu, arī [[tanks|tankus]]?
* ... 1930. gados bija plāni par '''[[Karakijas ieplaka]]s''', kas ir [[Kazahstāna]]s zemākā sausā ieplaka un trešā zemākā [[Āzija|Āzijā]], pārpludināšanu ar [[Kaspijas jūra]]s ūdeni, izbūvējot [[hidroelektrostacija|hidroelektrostaciju]], kas izmantotu 100 m augstuma starpību ar jūru?
* ... '''[[ksenacelveidīgie|ksenacelveidīgo]]''' tipa dzīvnieki ir [[Jūra|jūrā]] vai [[Sājūdens|sājūdenī]] dzīvojoši organismi, kas var dzīvot arī uz [[Aļģes|aļģu]] un [[Koraļļi|koraļļu]] virsmām; tie var būt brīvi dzīvojoši, [[Parazītisms|parazītiski]] (parazitē [[Jūras gurķi|jūras gurķu]] zarnu traktā) vai [[Simbioze|simbiotiski]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Iran 1343 Yazd (8665215641).jpg|border|right|200px]]
* ... sava nomaļā novietojuma dēļ jau kopš [[Ahemenīdu impērija]]s laika apdzīvotā [[Irāna]]s pilsēta '''[[Jezda]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; mazāk cietusi karos — tā necieta pat [[Mongoļu impērija|mongoļu iekarojumu]] laikā?
* ... ilggadīgais [[Ainažu jūrskola]]s vadītājs '''[[Nikolajs Raudseps]]''' bija arī viens no pirmajiem latviešu [[polārpētnieki]]em — ekspedīcijā [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]] viņš piedalījās kopā ar [[Kristiāns Dāls|Kristiānu Dālu]]?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Indonēzija]]s sala '''[[Morotai]]''' bija nozīmīgs [[Japāna]]s karaspēka atbalsta punkts ar aviācijas bāzi; [[1944. gads|1944. gada]] septembrī salu ieņēma amerikāņi, un tā kļuva par atbalsta bāzi [[Filipīnas|Filipīnu]] atbrīvošanai?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kara-Bogaz Gol from space, September 1995.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Kaspijas jūra]]s austrumu malā esošā '''[[Garabogazkels|Garabogazkela līča]]''' &lt;small&gt;(satelītattēlā)&lt;/small&gt; [[ūdens sāļums]] periodiski sasniedz 310 ‰, kas ir salīdzināms ar [[Nāves jūra]]s sāļumu?
* ... Nikolaja Rendeļa projektētais pirmais [[Latvijas PSR]] laikā [[Rīga|Rīgā]] uzceltais lielais dzīvojamais rajons '''[[Āgenskalna priedes]]''' ir uzskatāms par pirmo brīvā plānojuma dzīvojamo rajonu ne tikai [[Latvija|Latvijā]], bet arī [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]]?
* ... '''[[diciemīdas]]''' jeb rombozoji ir primitīvu [[Bezmugurkaulnieki|bezmugurkaulnieku]] tips, kura pārstāvji [[Parazītisms|parazitē]] [[Galvkāji|galvkājos]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Vakhtang Kikabidze 2017-07-23 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2023. gads|2023. gadā]] mirušais [[gruzīni|gruzīnu]] dziedātājs, aktieris, scenārists, komponists un politiķis '''[[Vahtangs Kikabidze]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; cēlies no augstdzimušas ģimenes — tēvs Konstantīns dzimis dižciltīgā ģimenē [[Kartlija|Kartlijā]], bet viņa māte Manana Bagrationa-Davitišvili bija [[Kahetija]]s karaļa Aleksandra I pēctece?
* ... [[44. šaha olimpiāde|2022. gada šaha olimpiādē]] 14 gadu vecumā '''[[Agnesa Stepania Ter-Avetisjana]]''' pirmo reizi pārstāvēja Latvijas komandu [[šaha olimpiāde|Pasaules sieviešu šaha olimpiādē]]?
* ... '''[[vetulikolijas]]''' ir izmirušu jūras dzīvnieku [[Tips (zooloģija)|tips]] (vai apakštips), kas dzīvoja [[Kembrija periods|kembrija periodā]], taču to [[sistemātika|sistemātiskais]] stāvoklis ir strīdīgs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Amsterdam Prinsengracht Wallpaper.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Amsterdamas kanāli|Amsterdamas kanālu]]''' sistēmas &lt;small&gt;(attēlā Prinsengrahts)&lt;/small&gt; garums ir apmēram 100 kilometri, vecpilsētā tie veido apmēram 90 salas un 1500 tiltu, tāpēc dažkārt [[Amsterdama]] tiek dēvēta par &quot;Ziemeļu Venēciju&quot;?
* ... [[ukraiņi|ukraiņu]] [[futbolists|futbolista]] '''[[Mihailo Mudriks|Mihailo Mudrika]]''' pāreja uz [[Anglijas Premjerlīga]]s klubu ''[[Chelsea F.C.|Chelsea]]'' 2023. gadā padarīja viņu par dārgāko Ukrainas futbolistu; iepriekšējais rekords piederēja [[Andrijs Ševčenko|Andrijam Ševčenko]], kuru tā pati ''Chelsea'' ieguva 2006. gadā?
* ... [[1783. gads|1783. gadā]] pēc [[Krimas haniste]]s likvidēšanas '''[[Kubaņa (novads)|Kubaņa]]''' tika pievienota [[Krievijas Impērija]]i?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Corner of Halmahera Island.jpg|border|right|200px]]
* ... kalnainā un tropu mežiem klātā [[Indonēzija]]s sala '''[[Halmahera]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 1999. un 2000. gadā sala bija asiņainu konfliktu vieta starp [[musulmaņi]]em un [[kristieši]]em, kas bija izplatījušies no [[Ambona]]s salas?
* ... '''[[1707. gads Latvijā|1707. gadā Latvijā]]''' turpinājās [[Lielais Ziemeļu karš]]: martā [[Krievija]]s armija atstāja [[Zemgale|Zemgali]], kuru atkal pārņēma [[Zviedrija]]?
* ... '''[[Cilvēkmīlestības kolonijas]]''' bija speciāli iekārtotas apdzīvotas vietas sabiedrības nabadzīgākajiem slāņiem, kas tika ierīkotas [[Nīderlande|Nīderlandē]] pēc [[Napoleona kari]]em [[19. gadsimts|19. gadsimta]] pirmajā pusē?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Petr Pavel.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Čehijas prezidents]] '''[[Petrs Pavels]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; iepriekš bijis [[Čehija]]s armijas [[ģenerālis]] un ģenerālštāba priekšnieks?
* ... [[Ukraina|Ukrainā]], kā arī blakus esošajos [[Krievija]]s un [[Moldova]]s robežapgabalos populārā sarunvaloda '''[[suržiks]]''' ir [[Ukraiņu valoda|ukraiņu]] un [[Krievu valoda|krievu]] valodas sajaukums?
* ... [[1962. gads|1962. gadā]] [[Irāna]]s pilsēta '''[[Gazvīna]]''' ievērojami cieta 6,9 balles stiprā [[zemestrīce|zemestrīcē]]; gāja bojā ap 12 tūkstošiem iedzīvotāju?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Michael.bay.png|border|right|150px]]
* ... [[Amerikāņi (nācija)|amerikāņu]] [[kinorežisors|režisora]] un [[kinoproducents|producenta]] '''[[Maikls Bejs|Maikla Beja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; režisētās un producētās filmas kopumā ir nopelnījušas 7,8 miljardus [[ASV dolāri|ASV dolāru]], tādējādi padarot viņu par vienu no komerciāli veiksmīgākajiem kinorežisoriem?
* ... turpinoties [[Lielais Ziemeļu karš|Lielajam Ziemeļu karam]], [[Krievija]]s karaspēks '''[[1709. gads Latvijā|1709. gada]]''' rudenī iebruka [[Latvija|Latvijā]] un uzsāka vienlaicīgu [[Rīga]]s un [[Daugavgrīvas cietoksnis|Daugavgrīvas cietokšņu]] aplenkumu; tā sākumā pirmos [[lielgabals|lielgabala]] šāvienus esot izšāvis [[Krievijas cars]] [[Pēteris I]]?
* ... '''[[Tirkmenabata]]''', kuru no 1940. līdz 1999. gadam sauca par Čardžou pēc izrunas [[turkmēņu valoda|turkmēņu valodā]], ir otra lielākā [[Turkmenistāna]]s pilsēta?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kermanshah Photos M6.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kermānšāha]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir lielākā [[kurdu valoda|kurdu valodā]] runājošā pilsēta [[Irāna|Irānā]]?
* ... [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu kara]] laikā [[1918. gads|1918. gada]] 28. janvārī '''[[Mikola Rjabovils|Mikolas Rjabovila]]''' vadītā [[Kubaņa]]s Rada pasludināja '''[[Kubaņas Tautas Republika|Kubaņas Tautas Republiku]]''' kā daļu no [[Krievijas Republika|Krievijas Federatīvās Republikas]], bet dažas nedēļas vēlāk — par neatkarīgu valsti?
* ... [[Latvieši|latviešu]] [[žurnālists]], [[rakstnieks]], [[fotogrāfs]] un kara reportieris '''[[Atis Klimovičs]]''' ir pazīstams ar reportāžām no kara skartajiem punktiem: [[Čečenija]]s, [[Dienvidosetija]]s, [[Kalnu Karabaha|Kalna Karabahas]], [[Afganistāna]]s un [[Ukraina]]s?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:KinderdijkWindmills.jpg|border|right|200px]]
* ... 18. gadsimtā būvētā 19 '''[[Kinderdeikas vējdzirnavas|Kinderdeikas vējdzirnavu grupa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no populārākajiem [[Nīderlande]]s tūrisma objektiem un viens no tās simboliem?
* ... [[2012. gads|2012. gada]] jūlija sākumā [[Krievija]]s [[Krasnodaras novads|Krasnodaras novada]] pilsēta '''[[Krimska]]''' piedzīvoja vienus no lielākajiem plūdiem mūsdienu Krievijā — saskaņā ar oficiālajiem datiem 171 cilvēks gāja bojā un vairāk nekā 34 000 zaudēja mājokli vai īpašumu?
* ... starptautiskā [[literatūra]]s festivāla '''&quot;[[Prozas lasījumi (literatūras festivāls)|Prozas lasījumi]]&quot;''' sākums meklējams [[1977. gads Latvijā|1977. gadā]] par godu rakstnieka [[Andrejs Upīts|Andreja Upīša]] 100. dzimšanas dienai?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Talsu novada muzejs.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Talsu novada muzejs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atrodas Frīdriha Otto [[fon Firksi|fon Firksa]] būvētajā pilsētas mājā, sauktā par &quot;Villa Hochheim&quot;, kas tika pabeigta [[1892. gads Latvijā|1892. gadā]]?
* ... '''[[2023. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2023. gada Pasaules čempionātā biatlonā]]''' [[Norvēģija]]s sportists [[Juhanness Tīngnēss Bē]] ieguva 5 zelta medaļas, kā arī pa vienai sudraba un bronzas medaļai?
* ... [[Irāna|Irānā]], '''[[Daštekavīrs|Daštekavīra tuksneša]]''' rietumos esošā beznoteces [[sālsezers|sālsezera]] '''[[Namaks|Namaka]]''' lielāko daļu veido sausi [[sāls]] nogulumi un [[solončaks]], atklāta ūdens platība ir tikai ap {{nobr|1 km²}}?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Drew Gooden Wizards.jpg|border|right|150px]]
* ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Drū Gudens]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pārstāvējis 10 [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] komandas, bet pēc spēlētāja karjeras beigām viņš ir sava pēdējā kluba [[Vašingtonas &quot;Wizards&quot;]] spēļu komentētājs?
* ... 19. gadsimtā un 20. gadsimta pirmajā pusē celtā '''[[Nīderlandes ūdens aizsardzības līnija]]''' paredzēta valsts centrālās daļas ap [[Amsterdama|Amsterdamu]] aizsardzībai, ienaidnieka uzbrukuma gadījumā applūdinot ievērojamas teritorijas; līdz ar aviācijas attīstību šīs aizsardzības būves zaudēja militāro jēgu?
* ... daudzās '''[[Valstu uzskaitījums pēc pensionēšanās vecuma|valstīs pensionēšanās vecums]]''' [[sievietes|sievietēm]] ir zemāks nekā [[vīrieši]]em?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Gunung Gamalama.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Indonēzija]]s [[Moluku salas|Moluku salu]] arhipelāga salu '''[[Ternate|Ternati]]''' veido aktīvs [[stratovulkāns]] Gamalama &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[vatabautisms]]''' ir argumentācijas paņēmiens, kurā persona izvairās no atbildēšanas uz jautājumu, argumentu sniegšanas vai atsakās piedalīties diskusijā, tā vietā pajautājot pretjautājumu vai izsakot kādu apsūdzību?
* ... [[Turkmenistāna]]s dienvidos pilnībā no jauna uzbūvētais [[Ahala vilajets|Ahala vilajeta]] administratīvais centrs '''[[Arkadaga]]''' ir nosaukta tābrīža valsts prezidenta [[Gurbanguli Berdimuhamedovs|Gurbanguli Berdimuhamedova]] vārdā (viņa oficiālais tituls bija &quot;Arkadags&quot; — ‘aizbildnis’)?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Panicum miliaceum0.jpg|border|right|200px]]
* ... visizplatītākā suga, no kuras iegūst '''[[prosa|prosu]]''', ir parastā prosa jeb sējas sāre &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... rakstnieks '''[[Jānis Lejiņš]]''' par diviem no vēsturisko [[romāns|romānu]] triloģijas &quot;Zīmogs sarkanā vaskā&quot; romāniem ir saņēmis [[Latvijas Literatūras gada balva|Latvijas Literatūras gada balvu]]?
* ... '''''[[C.D. Guadalajara]]''''' ir viens no desmit [[futbola klubi]]em, kas dibināja [[Liga MX|Meksikas Pirmo divīziju]], kā arī viens no diviem klubiem, kas nekad nav izkritis no augstākās līgas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rybakina RG21 (50) (51375295797).jpg|border|right|150px]]
* ... 2018. gadā [[Maskava|Maskavā]] dzimusī [[tenisiste]] '''[[Jeļena Ribakina]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieguva [[Kazahstāna]]s [[pilsonība|pilsonību]] un kopš tā laika pārstāv šo valsti?
* ... ap 15. gadsimtu, ceļoties jūras līmenim, '''[[Shoklande]]''' kļuva par [[sala|salu]], to apdraudēja plūdi, līdz [[1859. gads|1859. gadā]] pieņēma lēmumu par iedzīvotāju evakuāciju; kā simbols [[nīderlandieši|nīderlandiešu]] cīņai pret ūdens stihiju Shoklande 1995. gadā tika iekļauta [[UNESCO Pasaules mantojuma saraksts|UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā]]?
* ... lielāko daļu [[Turkmenistāna]]s '''[[Mari vilajets|Mari vilajeta]]''' aizņem [[Karakums|Karakuma tuksnesis]]; tikai centrālajā daļā, kur atrodas [[Murgaba]]s un [[Tedžena]]s deltas, ir lauksaimniecības zemes, kuras papildus apūdeņo [[Karakuma kanāls]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Vista do Parque Nacional do Araguaia 8.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Bananala]]''' &lt;small&gt;(attēlā atteka Aragvajas nacionālajā parkā)&lt;/small&gt; ir lielākā zināmā upju [[sala]] pasaulē; to veido [[Aragvaja|Aragvajas upe]] un tās austrumu atteka Žavaesa?
* ... 2020. gadā '''[[Rvīns Varde]]''' ieguva [[Literatūras gada balva|Latvijas Literatūras gada balvu]] kategorijā &quot;Spilgtākā debija literatūrā&quot; par dokumentālās īsprozas skiču krājumu &quot;Kas te notiek&quot;?
* ... salīdzinājumā ar citiem [[Atjaunīgā enerģija|atjaunīgajiem enerģijas]] avotiem, piemēram, [[vēja enerģija|vēja enerģiju]], [[hidroenerģija|hidroenerģiju]] un [[saules enerģija|saules enerģiju]], '''[[viļņu enerģija]]s''' tehnoloģijas nav plaši pielietotas komerciāliem nolūkiem, tomēr kopš 1890. gada ir mēģinājumi izmantot šo enerģijas avotu galvenokārt tā lielās [[jauda]]s dēļ?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Afghanistan (2013–2021).svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Afganistānas Islāma Republika]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Afganistānas karogs|karogs]])&lt;/small&gt; tika izveidota [[2004. gads|2004. gadā]] pēc [[ASV iebrukums Afganistānā|ASV iebrukuma]], pārņemot varu no [[Taliban|talibu]] [[Afganistānas Islāma Emirāts (1996—2001)|Islāma Emirāta]], bet [[2021. gads|2021. gadā]] zaudēja kontroli pār valsts teritoriju?
* ... [[Turkmenistāna]]s pilsēta '''[[Mari]]''' ir dibināta [[1884. gads|1884. gadā]] kā [[Krievijas Impērija]]s militārais un administratīvais centrs nesen iekarotajās [[turkmēņi|turkmēņu]] zemēs; tā atrodas 30 km uz rietumiem no senās [[Merva]]s, no kuras sākotnēji mantoja nosaukumu?
* ... '''[[2023. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2023. gada Pasaules čempionātā ziemeļu slēpošanā]]''', kas notika [[Planīca (Slovēnija)|Planīcā]], [[Slovēnija|Slovēnijā]], 12 zelta medaļas no 24 iespējamajām ieguva [[Norvēģija]]s sportisti?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Uprising-mount kerinci.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kerinči]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Sumatra]]s salas augstākais punkts ar ap 3800 metru augstumu un augstākais [[vulkāns]] [[Indonēzija|Indonēzijā]]?
* ... [[Karakalpakstāna]]s galvaspilsēta '''[[Nukusa]]''' ir sestā lielākā [[Uzbekistāna]]s pilsēta?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:...|border|right|200px]]
* ... ... &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?</text>
      <sha1>au02udy9l3l6q8dd50eih5hvclv5bs7</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4047969</id>
      <parentid>4047960</parentid>
      <timestamp>2024-04-26T03:42:34Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>/* Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) */ +2</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="145045" xml:space="preserve">{{Vai tu zināji/Saites}}
Šis ir Sākumlapas nodaļas &quot;[[Veidne:Vai tu zināji|Vai tu zināji]]&quot; arhīvs un nākamo faktu krājums.
__TOC__

== &quot;Vai tu zināji&quot; arhīvs ==
{{ombox | text = Saraksta sākumā ir jaunākie fakti}}

[[Attēls:Kafka Der Prozess 1925.jpg|border|right|50px]]
* ... tāpat kā divi pārējie [[Francs Kafka|Franca Kafkas]] romāni, '''&quot;[[Process (romāns)|Process]]&quot;''' &lt;small&gt;(attēlā 1925. gada izdevums)&lt;/small&gt; nekad netika pabeigts, lai gan tajā ir iekļauta nodaļa, kas, šķiet, noved stāstu līdz pēkšņām beigām?
* ... ar apkalpotiem 292 miljoniem cilvēku 2019. gadā '''[[Parīzes Ziemeļu stacija]]''' bija noslogotākā [[dzelzceļa stacija]] [[Eiropa|Eiropā]]?
* ... 1923.—1924. gadā veco '''[[Marijas dzirnavas|Marijas dzirnavu]]''' ēku [[Rīga]]s [[Pārdaugava|Pārdaugavā]] nojauca, un pie [[Mārupīte]]s iztekas no [[Māras dīķis|Māras dīķa]] saglabājusies vairs tikai dzirnavu slūžu vieta?

[[Attēls:Harijs Rokpelnis 2022.jpg|border|right|50px]]
* ... [[14. Saeima]]s deputātu no [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s '''[[Harijs Rokpelnis|Hariju Rokpelni]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[2013. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2013. gada pašvaldību vēlēšanās]] ievēlēja [[Mazsalacas novads|Mazsalacas novada]] domē un ievēlēja par domes priekšsēdētāju — 26 gadu vecumā viņš bija jaunākais pašvaldības vadītājs [[Latvija|Latvijā]]?
* ... '''[[Lauktehnika]]s''' (Latvijas Lauksaimniecības tehnikas) galvenās funkcijas bija apgādāt [[Latvijas PSR]] [[kolhozs|kolhozus]] un [[padomju saimniecība]]s ar [[traktori]]em, automobiļiem, lauksaimniecības mašīnām, rezerves daļām, iekārtām, ķimikālijām u.c. materiāliem?
* ... {{Dat|1940|10|19|5=bez}}, mačā starp bijušajām [[Turīnas &quot;Juventus&quot;]] zvaigznēm, pēc dažām nospēlētām minūtēm '''[[Umberto Kaligāriss]]''' bija spiests pamest laukumu, tika nogādāts slimnīcā, kur mira no aneirismas?

[[Attēls:Nardus stricta 01.JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[vilkakūlas]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopamas [[Eiropa|Eiropā]], tostarp diezgan bieži visā [[Latvija]]s teritorijā, kur nelielas grupas aug sausos priežu mežos, purvu apmalēs un nosusinātos purvos, kā arī kāpās un sausieņu pļavās?
* ... Holivudas komēdijā '''&quot;[[Ķertais profesors]]&quot;''' [[Edijs Mērfijs]] attēlo septiņas lomas, bet filmas turpinājumā '''&quot;[[Ķertais profesors 2]]&quot;''' pat astoņas lomas?
* ... savu darbību '''[[soda ekspedīcija]]s''' [[Latvija]]s teritorijā uzsāka [[1905. gads Latvijā|1905. gada]] decembrī, tām tika dotas plašas pilnvaras, jo sagūstītos [[revolucionārs|revolucionārus]] sodīja nošaujot, nodedzinot mājas, perot un ieliekot [[Cietums|cietumā]] bez tiesas izmeklēšanas?

[[Attēls:Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēde - Daiga Mieriņa.jpg|border|right|50px]]
* ... [[14. Saeima]]s [[Saeimas priekšsēdētāja|priekšsēdētāja]] '''[[Daiga Mieriņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija [[Carnikavas novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Carnikavas novada domes priekšsēdētāja]] no 2009. līdz 2015. gadam?
* ... '''[[starpkolhozu celtniecības organizācija]]s''' [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] nodarbojās ar ražošanas, kultūras un sadzīves objektu, kā arī dzīvojamo ēku [[celtniecība|celtniecību]] laukos?
* ... '''[[Leonidass]]''' tiek uzskatīts par vienu no 20. gadsimta pirmās puses labākajiem [[Brazīlija]]s [[futbolisti]]em, kopumā 19 mačos gūstot 21 vārtus; piedalījies [[1934. gada FIFA Pasaules kauss|1934.]] un [[1938. gada FIFA Pasaules kauss|1938. gada FIFA Pasaules kausā]], kurā kļuvis par turnīra rezultatīvāko spēlētāju?

[[Attēls:BasilPesto.JPG|border|right|50px]]
* ... par '''[[pesto]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dzimteni uzskata [[Dženova|Dženovu]], [[Ligūrija]]s reģionā, [[Itālija|Itālijā]]?
* ... '''[[airenes|aireņu]]''' [[ziedputekšņi]] ir viens no galvenajiem siena drudža izraisītājiem?
* ... '''[[Tolvajervi kauja]]''' bija pirmā lielkauja [[Ziemas karš|Ziemas kara]] laikā, kurā [[Somija]]s Aizsardzības spēki pie aizsalušajiem [[Karēlija|Ziemeļkarēlijas]] ezeriem atsita skaitliski daudz lielāko uzbrūkošo [[Sarkanā armija|Sarkano armiju]] un piespieda to atkāpties līdz robežai?

[[Attēls:Victoire de Samothrace - Musee du Louvre - 20190812.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Luvras muzejs|Luvras muzeja]] galvenajās kāpnēs izstādītā '''[[Samotrākes Nīke]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no nedaudzajām lielajām [[hellēnisms|hellēnisma]] statujām, kurai saglabājies oriģināls, nevis [[romieši|romiešu]] kopija?
* ... [[14. Saeima]]s deputāts no [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s '''[[Juris Jakovins]]''' ģimenes [[ārsts|ārsta]] praksi apņēmās turpināt arī pēc ievēlēšanas Saeimā; atbilstoši Nacionālā veselības dienesta datiem viņa ārstu prakse vairākus gadus ir bijusi pēc pacientu skaita pārliecinoši lielākā [[Latvija|Latvijā]]?
* ... '''[[Vitorio Poco]]''' ir vienīgais [[treneris]], kas ir triumfējis divos [[FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kausos]]: ar [[Itālijas futbola izlase|Itālijas futbola izlasi]] viņš to paveica [[1934. gada FIFA Pasaules kauss|1934.]] un [[1938. gada FIFA Pasaules kauss|1938. gada turnīrā]]?

[[Attēls:Holy SURP Hovhannes Church.jpg|border|right|50px]]
* ... 5. vai 6. gadsimta [[armēņi|armēņu]] [[katoļi|katoļu]] '''[[Sorolas Svētā Jāņa baznīca|Sorolas Svētā Jāņa baznīcu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 1968. gadā iekļāva [[Irāna]]s Nacionālā mantojuma sarakstā?
* ... '''[[izspiedējprogrammatūra|izspiedējprogrammatūru]]''' parasti izplata ar [[Trojas zirgs (datorika)|Trojas zirga]] [[Ļaunprogrammatūra|ļaunprogrammatūru]], kas maskēta kā derīgs [[fails]], ko lietotājs lejupielādē vai atver kā [[Epasts|epasta]] pielikumu?
* ... [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] '''[[Barklaji de Tolli|Barklaju de Tolli]]''' dzimta ir cēlusies no [[Skotija]]s un 17. gadsimtā pārcēlās uz dzīvi [[Zviedru Vidzeme|Zviedru Vidzemē]]?

[[Attēls:Mācītāja M. Jencīša foto.jpg|border|right|50px]]
* ... [[14. Saeima]]s deputāts no partijas &quot;[[Latvija pirmajā vietā]]&quot;, [[draudze]]s &quot;Kristus pasaulei&quot; dibinātājs un [[mācītājs]] '''[[Mārcis Jencītis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; jaunieša vecumā bijis saistīts ar [[Narkotiku atkarība|narkotiku atkarību]] un [[likumpārkāpumi]]em; atrodoties cietumā, pievērsies [[Kristīgā ticība|kristīgajai ticībai]]?
* ... karjeras laikā [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' '''[[Telmo Sarra]]''' ir guvis 251 vārtus, kas bija rekords, līdz to pārspēja [[Lionels Mesi]]?
* ... [[Francija]]s un [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[komēdijdrāma|komēdijdrāmu]] '''''[[CODA]]''''' [[94. Kinoakadēmijas balva]]i nominēja trīs kategorijās, kurās visās tā uzvarēja — &quot;[[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma]]&quot;, &quot;[[Labākais aktieris otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais aktieris otrā plāna lomā]]&quot;, &quot;[[Labākais adaptētais scenārijs (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais adaptētais scenārijs]]&quot;?

[[Attēls:Einar Gerhardsen 1945.jpeg|border|right|50px]]
* ... '''[[Einars Gerhardsens]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir visilgāk [[Norvēģijas premjerministrs|premjerministra]] amatā bijušais cilvēks, kopš [[Norvēģija|Norvēģijā]] ieviesta [[parlamentārā sistēma]] — kopā 17 gadus starp 1945. un 1965. gadu?
* ... [[Irākas karš|Irākas kara]] sākumposmā notikusī '''[[spīdzināšana un vardarbība Abū Graibas cietumā]]''' uzmanības lokā nokļuva [[2004. gads|2004. gada]] aprīlī, kad ''[[CBS News]]'' publicēja fotogrāfijas, kurās redzama vardarbība; [[ASV Aizsardzības departaments]] no dienesta atcēla 17 karavīrus un virsniekus, bet 11 karavīri tika apsūdzēti?
* ... '''[[Fjumičīno]]''' atrodas [[Leonardo da Vinči lidosta]], kas ir lielākā starptautiskā [[lidosta]] [[Itālija|Itālijā]] un viena no noslogotākajām Eiropā?

[[Attēls:Sunrise at Lake Toba.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Ziemeļsumatras province]]s''' kalnos atrodas [[Tobas ezers]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas izveidojies sena vulkāna [[Kaldera|kalderā]] un ir lielākais vulkāniskais ezers pasaulē, kā arī lielākais ezers [[Indonēzija|Indonēzijā]]?
* ... [[Brazīlija]]s [[futbolists]] '''[[Ziziņu]]''' bija [[Pelē]] elks un tiek uzskatīts par vienu no labākajiem brazīļu futbolistiem pirms Pelē ēras?
* ... [[14. Saeima]]s deputāte '''[[Anita Brakovska]]''', ievēlēta no [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s, kurā iesaistījās viņas pārstāvētā [[LSDSP]], iepriekš ilgstoši bija [[Vārkavas novads|Vārkavas novada]] domes priekšsēdētāja?

[[Attēls:13-09-23-Fotoflug-Nordsee-RalfR-N3S 0008.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Ķīles kanāls]]''' &lt;small&gt;(attēlā kanāla sākums [[Elba]]s grīvā)&lt;/small&gt; ir pasaulē visintensīvāk lietotais mākslīgais ūdensceļš — gadā to izmanto ap 30 000 kuģu, kas pārvadā ap 100 miljoniem tonnu kravu?
* ... [[1971. gads Latvijā|1971. gadā]] [[Eduards Berklavs|Eduarda Berklava]] un citu [[nacionālkomunisti]] uzrakstītās &quot;17 Latvijas komunistu vēstules&quot; tekstu nacionālās pretošanās kustības dalībnieks '''[[Jānis Pormals]]''' slepus nodeva brālim [[ASV latvieši|ASV latvietim]] '''[[Arturs Pormals|Arturam Pormalam]]''', kurš to izveda uz ārzemēm?
* ... '''[[Beltu jūra]]s''' austrumu robeža ir hidrogrāfiskā robeža, kas atdala [[Kategats|Kategata]] [[sālsūdens|sālsūdeni]] ar 2,0—2,6 % sāļumu no [[Baltijas jūra]]s iesāļā ūdens?

[[Attēls:Edmunds Zivtiņš 2022.jpg|border|right|50px]]
* ... [[14. Saeima]]s deputāts no partijas &quot;[[Latvija pirmajā vietā]]&quot; '''[[Edmunds Zivtiņš]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija Ceļu policijas priekšnieks no 2004. līdz 2014. gadam, pēc tam devies izdienas [[pensija|pensijā]]?
* ... mūsdienās '''[[Zirgi karā|kavalērija armijā]]''' praktiski vairs nav sastopama, lai gan [[ASV armija]]s īpašie spēki izmantoja [[zirgs|zirgus]] [[Karš Afganistānā (2001—2014)|2001. gada ASV iebrukuma laikā Afganistānā]]?
* ... '''[[Obdulio Varela]]''' bija komandas kapteinis, kad [[Urugvajas futbola izlase]] uzvarēja [[1950. gada FIFA Pasaules kauss|1950. gada FIFA Pasaules kausā Brazīlijā]], izšķirošajā spēlē, kas pazīstama kā ''[[Urugvaja—Brazīlija (1950. gada FIFA Pasaules kauss)|Maracanazo]]'', pieveicot mājiniekus?

[[Attēls:Troops evacuated from Dunkirk on a destroyer about to berth at Dover, 31 May 1940. H1637.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Denkerkas evakuācija|Denkerkas evakuācijā]]''' [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[Francijas kampaņa]]s laikā starp [[1940. gads|1940. gada]] 26. maiju un 4. jūniju tika evakuēti vairāk nekā 338 000 [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] karavīri &lt;small&gt;(attēlā evakuācijas kuģis gatavojas piestāt [[Duvra|Duvrā]])&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Rajko Mitičs|Rajko Mitiča]]''' vārdā ir nosaukts [[Rajko Mitiča stadions]] [[Belgrada|Belgradā]], kur &quot;[[Belgradas &quot;Crvena Zvezda&quot;|Crvena Zvezda]]&quot; un bieži arī [[Serbijas futbola izlase]] aizvada savas mājas spēles?
* ... '''[[Čigānu valoda|romu valodas]]''' rakstīšanai tiek mēģināts izmantot uz [[dēvanāgarī]] balstītu rakstību, tomēr daudzi pratēji uzskata, ka dēvanāgarī [[rakstība]]s izmantošana ir mākslīga un praktiski neērta?

[[Attēls:Glorija Grevcova 2023.jpg|border|right|50px]]
* ... pret bijušo [[14. Saeima]]s deputāti '''[[Glorija Grevcova|Gloriju Grevcovu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika uzsākts kriminālprocess par nepatiesu ziņu sniegšanu [[Centrālā vēlēšanu komisija|Centrālajai vēlēšanu komisijai]], par ko [[2023. gads Latvijā|2023. gadā]] tiesa lēma sodīt deputāti ar 160 stundām sabiedriskā darba, bet vēlāk viņa zaudēja arī deputātes mandātu?
* ... '''[[2023. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|2023. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzijā]]''' A grupas uzvarētāji [[Taivānas hokeja izlase]] iekļuva [[2024. gada Pasaules čempionāts hokejā 2. divīzija|2. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Kirgizstānas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu?
* ... [[Blēzs Paskāls]] sāka strādāt pie '''[[Paskāla kalkulators|sava kalkulatora]]''' [[1642. gads|1642. gadā]], kad viņam bija vien 18 gadu, lai palīdzētu savam tēvam, kurš strādāja par nodokļu komisāru [[Ruāna|Ruānā]], izveidojot ierīci, kas varētu samazināt viņa darba slodzi, strādājot pie darbietilpīgiem [[aritmētika|aritmētiskiem]] aprēķiniem?

[[Attēls:Oslo Airport terminal night view.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc pasažieru skaita '''[[Oslo lidosta]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir otra lielākā [[lidosta]] [[Skandināvija|Skandināvijā]]?
* ... '''[[Ektors Kastro]]''' ir pazīstams kā [[Urugvajas futbola izlase|Urugvajas izlases]] pirmo vārtu autors [[FIFA Pasaules kauss|Pasaules kausā]], [[1930. gada FIFA Pasaules kauss|1930. gada turnīrā]] gūstot vārtus pret [[Peru futbola izlase|Peru]], turnīrā, kurā Urugvajas izlase kļuva par pirmajiem Pasaules kausa ieguvējiem?
* ... 456,51 m dziļā [[Baltijas jūra]]s dziļākā vieta '''[[Landsortas dzelme]]''' atrodas starp [[Stokholma|Stokholmu]] un [[Gotlandes sala|Gotlandes salu]]?

[[Attēls:Juniperus chinensis Shimpaku 4zz.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Ķīnas kadiķis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no populārākajām sugām, ko izmanto [[bonsai]] mākslā?
* ... [[14. Saeima]]s deputāta no &quot;[[Jaunā Vienotība|Jaunās Vienotības]]&quot; saraksta '''[[Mārtiņš Felss|Mārtiņa Felsa]]''' tēvs ir [[Andris Felss]], kurš 1990. gada 4. maijā kā [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Augstākās Padomes]] deputāts balsoja par [[Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu|Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu]]?
* ... [[Kazahstāna]]s rietumos esošajā '''[[Žanaezena]]s''' pilsētā vairākkārt izcēlušies nemieri, kas balstīti kā ekonomiskos, tā arī etniskos pamatos?

[[Attēls:The Armenian plateau near Mount Masis.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Armēnijas kalniene|Armēnijas kalnienē]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Ararats]])&lt;/small&gt; sākas [[Eifrata]], [[Tigra]], [[Kūra (upe)|Kūra]] un [[Araksa]]?
* ... [[Ungārijas futbola izlase]]s sastāvā '''[[Jožefs Božiks]]''' ir aizvadījis 101 spēli un guvis 11 vārtus, piedaloties [[1954. gada FIFA Pasaules kauss|1954.]] un [[1958. gada FIFA Pasaules kauss|1958. gada FIFA Pasaules kausā]], kā arī izcīnot zelta medaļu [[1952. gada vasaras olimpiskās spēles|1952. gada olimpiskajās spēlēs]]?
* ... '''[[1795. gads Latvijā|1795. gadā]]''' [[Kurzeme]]s, [[Zemgale]]s un [[Sēlija]]s vēsturiskās zemes pēc [[Kurzemes un Zemgales hercogistes aneksija (1795)|Kurzemes un Zemgales un Piltenes apgabala aneksijas]] nonāca [[Krievijas Impērija]]s pakļautībā, saglabājot savu autonomiju, statūtus, [[landtāgs|landtāgu]] un tiesu?

[[Attēls:Andrejs Ceļapīters 2022.jpg|border|right|50px]]
* ... [[14. Saeima]]s deputāts no apvienības &quot;[[Jaunā Vienotība]]&quot; (frakciju pameta 2023. gada novembrī) '''[[Andrejs Ceļapīters]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; no 2009. līdz 2017. gadam bija [[Madonas novads|Madonas novada]] [[Madonas novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētājs]]?
* ... agrīnās '''[[sorbets|sorbeta]]''' receptes, kas saturēja [[cukurs|cukuru]], [[vārāmā sāls|sāli]], [[sniegs|sniegu]], [[citrons|citronu]] sulu un dažādus augļus vai [[šokolāde|šokolādi]] un [[kanēlis|kanēli]], atrodamas ap 1692. gadu rakstītā itāļu pavārgrāmatā?
* ... '''[[Taras pakalns]]''' tradicionāli tiek uzskatīts par vietu, kur kronēti senie [[Īrijas karaļi|Īrijas augstie karaļi]]?

[[Attēls:Giorgia Meloni Official 2022 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Džordža Meloni]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pirmā [[sieviete]], kas kļuvusi par [[Itālijas premjerministri]]?
* ... '''[[2022. gada FIFA Pasaules kausa fināls|2022. gada FIFA Pasaules kausa finālspēlē]]''' 11 metru pēcspēles sitienos par uzvarētājiem kļuva [[Argentīnas futbola izlase]], trešo reizi izcīnot [[Pasaules kauss futbolā|Pasaules kausu]]?
* ... [[Venecuēla]]s pilsēta '''[[Sjudadgvajāna]]''', kas atrodas [[Orinoko]] upes labajā krastā, pie [[Karoni]] upes ietekas, ir ievērojama [[osta]], jo Orinoko ir kuģojama okeāna kuģiem?

[[Attēls:Uģis Mitrevics 2022 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[14. Saeima]]s deputāts no [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālās apvienības]] '''[[Uģis Mitrevics]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; no 2009. līdz 2022. gadam bija [[Siguldas novads|Siguldas novada]] [[Siguldas novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētājs]]?
* ... [[Indija]]s [[Āndhra Pradēša]]s štata otrajai lielākajai pilsētai '''[[Vidžajavāda]]i''' pretējā [[Krišna (upe)|Krišnas]] krastā kopš 2015. gada tiek būvēta jaunā štata galvaspilsēta [[Amarāvati]]?
* ... '''[[Maisi]]''' atrodas [[Madonas novads|Madonas novada]] [[Kalsnavas pagasts|Kalsnavas pagasta]] ziemeļu daļā?

[[Attēls:Cliffs-Of-Moher-OBriens-From-South.JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[Moheras klintis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] krastā [[Īrija]]s rietumos stiepjas 14 kilometru garumā, stāvākajā vietā sasniedzot 214 metru augstumu?
* ... '''[[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija|2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācijā]]''' nav jāpiedalās [[ASV futbola izlase|ASV]], [[Kanādas futbola izlase|Kanādas]] un [[Meksikas futbola izlase|Meksikas]] futbola izlasēm, kuras kā rīkotājvalstis automātiski kvalificējās finālturnīram?
* ... kopā ar [[Jogjakarta|Jogjakartu]] '''[[Centrālā Java]]''' tiek uzskatīta par javiešu kultūras centru, un, tā kā lielākā daļa mūsdienu indonēziešu ir javiešu izcelsmes, provincei ir liela ietekme uz [[Indonēzija]]s sociālo, politisko un ekonomisko dzīvi?

[[Attēls:Māris Sprindžuks 2022.jpg|border|right|50px]]
* ... [[14. Saeima]]s deputāts '''[[Māris Sprindžuks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš daudzus gadus bija [[Ādažu novada domes priekšsēdētājs]], bet [[Kariņa 1. Ministru kabinets|Kariņa valdībā]] — [[vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs]], savulaik bijis viens no jaunākajiem [[7. Saeima]]s deputātiem, pārstāvot [[Tautas partija|Tautas partiju]]?
* ... '''[[2023. gada FIBA Pasaules kauss]]''' bija pirmais [[Pasaules čempionāts basketbolā]], kurā piedalījās arī [[Latvijas vīriešu basketbola izlase]], debijā izcīnot augsto 5. vietu?
* ... '''[[Starptautiskā enerģētikas aģentūra]]''' tika izveidota 1974. gadā, pēc [[1973. gada naftas krīze]]s?

[[Attēls:Ram Baran Yadav.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc [[republika]]s pasludināšanas [[Nepāla|Nepālā]] [[2008. gads|2008. gadā]] [[ārsts]] un politiķis '''[[Rāms Varans Jādavs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par pirmo Nepālas prezidentu?
* ... [[Francija]]s [[futbols|futbola]] tiesnese '''[[Stefānija Frapāra]]''' ir pirmā sieviete, kas tiesājusi [[UEFA Čempionu līga]]s spēli vīriešiem, kā arī [[FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kausa]] kvalifikācijas spēli?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Narvas kauja (1944)|1944. gada kaujās pie Narvas]]''' krita vai pazuda bez vēsts aptuveni 14 000 [[Lielvācija]]s un apmēram 100 000 [[Padomju Savienība|PSRS]] karavīru?

[[Attēls:Kalush, Turquoise Carpet 2022.png|border|right|50px]]
* ... [[2022. gads|2022. gadā]] grupa '''''[[Kalush Orchestra]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ar dziesmu ''Стефанія'' uzvarēja [[2022. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2022. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], izcīnot [[Ukraina Eirovīzijas dziesmu konkursā|Ukrainai]] trešo uzvaru konkursa vēsturē?
* ... 1946. gadā [[Lietuva]]s mazpilsētai '''[[Rusne]]i''' tika piešķirtas pilsētas tiesības, bet 1967. gadā visa [[Nemunas delta|Nemunas deltā]] esošā Rusnes sala kļuva par vienu pilsētu?
* ... filmas '''&quot;[[Evita (filma)|Evita]]&quot;''' veidošana [[Argentīna|Argentīnā]] saskārās ar protestiem saistībā ar bažām, ka projekts varētu sabojāt [[Eva Perona|Evas Peronas]] tēlu?

[[Attēls:Linda Matisone 2022.jpg|border|right|50px]]
* ... [[14. Saeima]]s deputāte no &quot;[[Apvienotais saraksts|Apvienotā saraksta]]&quot; '''[[Linda Matisone]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; no 2005. līdz 2022. gadam bija AS &quot;[[Lauma Lingerie]]&quot; valdes priekšsēdētāja?
* ... [[Serbijas futbola izlase]]s [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Vaņa Milinkovičs-Savičs]]''' ir brālis izlases pussargam [[Sergejs Milinkovičs-Savičs|Sergejam Milinkovičam-Savičam]]?
* ... '''[[Arkalika]]''' tiek uzskatīta par vienu no depresīvākajām [[Kazahstāna]]s pilsētām; tās [[iedzīvotāju skaits]] samazinājās no 62 tūkstošiem 1989. gadā līdz 40 tūkstošiem 2011. gadā, tomēr mūsdienās lēnām aug?

[[Attēls:Leonids Esterkins.jpg|border|right|50px]]
* ... 2022. gadā žurnāls &quot;[[Dienas Bizness]]&quot; savā ikgadējā reitingā &quot;Miljonārs&quot; nosauca &quot;[[Rietumu Banka]]s&quot; dibinātāju un lielāko akcionāru '''[[Leonīds Esterkins|Leonīdu Esterkinu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; par bagātāko cilvēku [[Latvija|Latvijā]]?
* ... '''[[Portartūras cietoksnis|Portartūras cietoksni]]''' pie [[Dzeltenā jūra|Dzeltenās jūras]] mūsdienu [[Daliaņa]]s pilsētas teritorijā [[Ķīna]] ilgu laiku bija spiesta iznomāt [[Krievijas Impērija]]i, [[Japānas Impērija]]i un [[Padomju Savienība]]i?
* ... tā kā šeit izmitināja atbrīvotos [[vergi|vergus]], tad '''[[Fransvila]]s''' pilsētu mūsdienu [[Gabona|Gabonā]] nosauca par ''Francheville'' ('atbrīvoto pilsēta'), taču laika gaitā šis nosaukums pārvērtās par ''Franceville'' ('franču pilsēta')?

[[Attēls:Karoline Kronvalde.jpg|border|right|50px]]
* ... publicista, valodnieka un pedagoga [[Atis Kronvalds|Kronvaldu Ata]] dzīvesbiedre '''[[Karolīne Kronvalde]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, publicējot [[eseja|eseju]] &quot;Cienīgam garam&quot; laikrakstā &quot;[[Baltijas Vēstnesis]]&quot;, iniciēja [[sieviešu tiesības|sieviešu tiesību]] jautājumu?
* ... [[Kazahstāna]]s pilsēta '''[[Stepnogorska]]''' ir dibināta [[1955. gads|1955. gadā]] sakarā ar vairāku kodolrūpniecības ([[urāns (elements)|urāna]] ieguves un pārstrādes) uzņēmumu būvniecību; līdz 1980. gadu vidum pilsēta bija &quot;slepena&quot; un netika atzīmēta [[karte|kartēs]]?
* ... '''[[Kaimanu Salu futbola izlase]]''' savu lielāko zaudējumu piedzīvojusi 2021. gadā, piekāpjoties [[Kanādas futbola izlase|Kanādai]] ar 0:11?

[[Attēls:Kārlis Zemītis (Pērsietis).jpg|border|right|50px]]
* ... [[latvieši|latviešu]] [[rakstnieks|rakstnieka]] '''[[Pērsietis|Pērsieša]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vecāku mājas atradās pie [[Pērse|Pērses upes]], no kuras viņš patapinājis savu [[pseidonīms|pseidonīmu]]?
* ... viena no [[Ugunszeme]]s aborigēnajām tautām [[Argentīna|Argentīnā]] un [[Čīle|Čīlē]] '''[[jamani]]''' tiek uzskatīta par pasaulē vistālāk dienvidos dzīvojošo [[tauta|tautu]]; mūsdienās apmēram 1500 cilvēku sevi uzskata par jamaniem (galvenokārt metisi)?
* ... saskaņā ar pašreizējo valsts [[konstitūcija|konstitūciju]] '''[[Ķīnas Tautas Republikas prezidents]]''' ir ceremoniāla amatpersona, tomēr kopš [[1993. gads|1993. gada]] prezidents ir vienlaikus arī [[Ķīnas Komunistiskā partija|Ķīnas Komunistiskās partijas]] ģenerālsekretārs, kas viņu padara par visietekmīgāko amatpersonu valstī?

[[Attēls:RIAN archive 440214 A monument to Kurchatov on the background of the Semipalatinsk nuclear test site's Central Staff.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Kurčatova (Kazahstāna)|Kurčatova]]''' bija [[Semipalatinskas kodolizmēģinājumu poligons|Semipalatinskas kodolizmēģinājumu poligona]] vadības centrs un nozīmīgs kodolpētniecības centrs &lt;small&gt;(attēlā piemineklis padomju atombumbas &quot;tēvam&quot; Igoram Kurčatovam)&lt;/small&gt;?
* ... [[Kostarikas futbola izlase]]s sastāvā [[Aizsargs (futbols)|aizsargs]] '''[[Džoels Kempbels]]''' debitēja 2011. gadā un pārstāvējis to 133 spēlēs, gūstot 27 vārtus; piedalījies trijos [[FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kausa]] finālturnīros?
* ... '''[[upju kuģi]]''' parasti ir mazāk izturīgi nekā atklātajai jūrai būvētie, to aprīkojums ar navigācijas un glābšanas ierīcēm ir ierobežots, jo šiem kuģiem nav jāiztur lieliem ezeriem, jūrām un okeāniem raksturīgie stiprie vēji un lielie viļņi?

[[Attēls:Česlavs Batņa 2022.jpg|border|right|50px]]
* ... [[14. Saeima]]s deputāts no &quot;[[Apvienotais saraksts|Apvienotā saraksta]]&quot; '''[[Česlavs Batņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir bijis direktors [[Ikšķiles vidusskola|Ikšķiles vidusskolā]], [[Valles vidusskola|Valles vidusskolā]] un pēc skolēnu skaita lielākajā Latvijā [[Ādažu vidusskola|Ādažu vidusskolā]]?
* ... '''[[Britu Olimpiskā asociācija|Britu Olimpiskās asociācijas]]''' prezidente ir [[Karaliskā princese Anna]]?
* ... filmā '''&quot;[[Bohēmista rapsodija]]&quot;''', kurā parādīta grupas ''[[Queen]]'' karjeras attīstība līdz pat leģendārajam 1985. gada ''Live Aid'' koncertam, ir vairākas vēsturiskas neprecizitātes?

[[Attēls:Le temple de Virupaksha (Hampi, Inde) (14255857272).jpg|border|right|50px]]
* ... ap 1500. gadu [[Indija]]s pilsēta '''[[Hampi]]''' &lt;small&gt;(attēlā drupas mūsdienās)&lt;/small&gt;, iespējams, bija otra lielākā pilsēta pasaulē aiz [[Pekina]]s?
* ... ar 105 spēlēm '''[[Atiba Hačinsons]]''' ir visvairāk spēļu aizvadījušais [[futbolists]] [[Kanādas futbola izlase]]s vēsturē?
* ... [[senie grieķi|seno grieķu]] '''[[stadijs]]''' ir 600 [[Hērakls|Hērakla]] soļu attālums; pēc nostāsta, tieši tik soļus Hērakls spēja spert no brīža, kad pirmie [[Saule]]s stari pacēlās virs Krona paugura [[Olimpija|Olimpijā]], līdz brīdim, kad visa saule pacēlās virs zemes?

[[Attēls:Mēklenburgas Kristofs.jpg|border|right|50px]]
* ... 1563. gada sākumā '''[[Mēklenburgas Kristofs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pasludināja sevi par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] un apmetās [[Turaidas pils|Turaidas pilī]], atsakoties dot uzticības zvērestu Polijas karalim [[Sigismunds II Augusts|Sigismundam II Augustam]], tādēļ viņš tika apcietināts un līdz 1569. gadam turēts gūstā?
* ... [[japāņi|japāņu]] tradicionālajā [[teātris|teātrī]] '''[[kabuki]]''' mūsdienās visas lomas atveido [[vīrieši]]; aktierus, kuri ir specializējušies sieviešu lomu attēlošanā, sauc par ''onnagata''?
* ... '''[[Ermanariks]]''' bija pirmais vēsturiski pierādāmais [[Ostgoti|ostgotu]] ķēniņš mūsdienu [[Ukraina]]s teritorijā, kurš gāja bojā [[huņņi|huņņu]] un [[alāni|alānu]] iebrukuma laikā?

[[Attēls:Soy sauce 2.jpg|border|right|50px]]
* ... no [[Soja|sojas pupiņu]] pastas izgatavotā '''[[sojas mērce]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika radīta pirms aptuveni 2200 gadiem senās [[Haņu dinastija|Ķīnas Rietumu Haņu dinastijas]] laikā?
* ... plašais [[vulkānisms|vulkāniskais]] kalnu reģions iekšzemes '''[[Rietumjava|Rietumjavā]]''' tradicionāli ir pazīstams kā Parahjangans, kas nozīmē &quot;Hjangu (dievu) mājvieta&quot;, tas tiek uzskatīts par sundu tautas zemes sirdi?
* ... [[Austrālijas futbola izlase]]s aizsargs '''[[Milošs Degeneks]]''' ir dzimis [[Horvātija|Horvātijā]], bet 2000. gadā kopā ar vecākiem emigrējis uz [[Austrālija|Austrāliju]]?

[[Attēls:14.Saeimas deputātu svinīgais solījums Irma Kalniņa 01.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Ojārs Kalniņš]] pēc diplomātiskās karjeras beigām pievērsās politiskajai darbībai un bija četru [[Saeima]]s sasaukumu deputāts, pārstāvot partiju &quot;[[Vienotība]]&quot;, bet pēc viņa nāves aktīvajai politikai pievērsās dzīvesbiedre '''[[Irma Kalniņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kuru 2022. gadā ievēlēja [[14. Saeima|14. Saeimā]]?
* ... pateicoties [[Apustulis Pāvils|apustuļa Pāvila]] misijas darbam [[1. gadsimts|1. gadsimta]] vidū, '''[[galatieši]]''' kļuva par pirmajām [[Kristietība|kristītajām]] [[ķelti|ķeltu]] ciltīm?
* ... '''[[Mecamora]]''' ir galvenais [[Armēnija]]s [[enerģētika]]s centrs, un pilsētas [[ekonomika]] balstās tikai uz [[Mecamoras atomelektrostacija]]s?

[[Attēls:XXIII Memorial Quinocho (RC Celta vs Mainz 05) - 23 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Marokas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Sofjāns Būfāls]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir dzimis [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]]?
* ... [[Čīle]]s dienvidu pilsēta '''[[Porvenira]]''' ir dibināta [[1883. gads|1883. gadā]] [[Ugunszeme]]s [[zelta drudzis|zelta drudža]] laikā; lielākā daļa no sākotnējiem ieceļotājiem bija [[horvāti|horvātu]] kalnrači no [[Dalmācija]]s, bet vēlāk arī ieceļotāji no [[Čiloje]]s?
* ... [[Ķīšezers|Ķīšezera]] krastā esošos '''[[Ozolkalni (Rīga)|Ozolkalnus]]''' [[1974. gads Latvijā|1974. gadā]] iekļāva [[Rīga]]s robežās kopā ar visu [[Sužu apkaime|Sužu apkaimi]], kad to atdalīja no [[Ādažu pagasts|Ādažu pagasta]]?

[[Attēls:Juridiskās komisijas sēde (Agnese Krasta.jpg|border|right|50px]]
* ... [[13. Saeima]]s deputāte no apvienības &quot;[[Jaunā Vienotība]]&quot; '''[[Agnese Krasta]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; iepriekš bija [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidenta]] [[Arturs Krišjānis Kariņš|Artura Krišjāņa Kariņa]] padomniece juridiskajos jautājumos?
* ... '''[[hikikomori]]''' ir [[Japāna]]s sabiedrībā izmantots termins, lai raksturotu [[parādība|fenomenu]] un cilvēkus, kuri ir pilnīgi nodalījušies no [[sabiedrība]]s un tiecas pēc pilnīgas sociālās izolācijas un norobežošanās; viņu vidējais vecums ir 31 gads, un lielākoties viņu apgādnieki ir viņu pašu [[vecāki]]?
* ... [[Krievija]] izmantoja zeme-gaiss raķešu kompleksu '''''[[Buk]]''''' gan [[Pirmais Čečenijas karš|Čečenijas]], gan [[Krievijas—Gruzijas karš (2008)|Gruzijas]], gan [[Sīrijas pilsoņu karš|Sīrijas karā]], gan arī [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|iebrukuma laikā Ukrainā]]; ar šādu kompleksu Krievijas [[marionešu valsts|marionešu]] [[Doneckas Tautas Republika]]s kaujinieki notrieca reisa [[Malaysia Airlines reiss 17|MH-17]] pasažieru lidmašīnu?

[[Attēls:Saulstaru klintis ala.JPG|border|right|50px]]
* ... [[Runtiņupīte]]s kreisajā krastā esošajā '''[[Saulstaru ala|Saulstaru jeb Runtiņupītes alā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; esot patvērušies [[mežabrāļi]] pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]], taču pēc citām ziņām [[1944. gads Latvijā|1944. gadā]] slēpušies [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] diversanti?
* ... uz '''[[Pergamas valsts]]''' pamata [[Senā Roma]] izveidoja sev jaunu provinci — '''[[Āzija (province)|Āziju]]''', bet dažas tās daļas nodeva saviem sabiedrotajiem un citām romiešu provincēm?
* ... [[1941. gads Latvijā|1941. gada]] 3. jūlijā [[Latvijas vācu okupācija (1941—1945)|Latvijas vācu okupācijas]] laikā '''[[Jelgavas Lielā sinagoga|Jelgavas Lielo sinagogu]]''' kopā ar [[rabīns|rabīnu]] Leonu Ovčinski un vairākiem citiem tajā esošiem [[ebreji]]em nodedzināja, bet tā paša gada rudenī sinagogas drupas novāca?

[[Attēls:Nellie Bly 2.jpg|border|right|50px]]
* ... amerikāņu [[žurnāliste]], ceļotāja un [[rakstniece]] '''[[Nellija Blaja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 1889. un 1890. gadā veica ceļojumu apkārt pasaulei 72 dienās, mēģinot izpildīt slavenajā [[Žils Verns|Žila Verna]] romānā &quot;[[Astoņdesmit dienās ap Zemeslodi]]&quot; aprakstīto?
* ... '''[[Darvina Kordiljera]]''' ir [[Andi|Andu]] kalnu sistēmas turpinājums [[Ugunszeme]]s arhipelāgā?
* ... '''[[Gavi]]''', gūstot vārtus pret [[Kostarikas futbola izlase|Kostarikas izlasi]] [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada FIFA Pasaules kausā]], kļuva par [[Spānijas futbola izlase]]s visu laiku jaunāko vārtu guvēju Pasaules kausā, kā arī kopumā trešo jaunāko vārtu guvēju Pasaules kausa izcīņas vēsturē?

[[Attēls:Flag of Saudi Arabia.svg|border|right|50px]]
* ... pašreizējā izskatā '''[[Saūda Arābijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek lietots kopš [[1973. gads|1973. gada]]?
* ... bijušais [[Saeima]]s deputāts no apvienības &quot;[[Saskaņas Centrs]]&quot; '''[[Aleksejs Holostovs]]''' 2014. gadā tika izraidīts no [[Krievija]]s ar apsūdzībām par [[spiegošana|spiegošanu]] [[Latvija]]s un [[ASV]] labā?
* ... [[7. gadsimts p.m.ē.|7. gadsimtā pr.Kr.]] '''[[Sardi]]''' bija varenās [[Līdija]]s valsts galvaspilsēta, kur pirmo reizi vēsturē tika kaltas [[zelts|zelta]] un [[sudrabs|sudraba]] [[monētas]]?

[[Attēls:Galanthus nivalis 2202.JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[sniegpulkstenīšu ģints]]''' sugas ir [[Indīgi augi|indīgas]] &lt;small&gt;(attēlā [[baltā sniegpulkstenīte]])&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Puertoviljamsa]]''' [[Čīle]]s dienvidos [[Ugunszeme]]s arhipelāgā tiek uzskatīta par pasaules vistālāk uz dienvidiem esošo [[pilsēta|pilsētu]]?
* ... [[ornitologs]] un [[vides aizsardzība]]s aktīvists, [[Latvijas Ornitoloģijas biedrība]]s valdes priekšsēdētājs '''[[Viesturs Ķerus]]''' ir arī [[rakstnieks]], divu prozas grāmatu bērniem autors?

[[Attēls:Dababy in 2021.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Amerikāņi (nācija)|amerikāņu]] [[reperis|repera]] '''''[[DaBaby]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; trešais [[studijas albums]] ''Blame It on Baby'' kļuva par viņa otro albumu pēc kārtas pirmajā vietā ASV topā pēc albuma ''KIRK''?
* ... pirmais Pasaules čempionāts skriešanā šosejā bija '''[[2023. gada Pasaules čempionāts skriešanā|2023. gada Pasaules čempionāts]]''', kas notika no 2023. gada 30. septembra līdz 1. oktobrim [[Rīga|Rīgā]]?
* ... 2022. gada oktobrī ar aptuveni 1,3 miljardiem aktīvo lietotāju mēnesī [[Ķīna]]s [[lietotne]] '''''[[WeChat]]''''' ierindojās 5. vietā starp pasaules lielākajām [[Sociālie mediji|sociālo mediju]] platformām aiz ''[[Facebook]]'', ''[[Youtube]]'', ''[[WhatsApp]]'' un ''[[Instagram]]''?

[[Attēls:Tamagotchi 0124 ubt.jpeg|border|right|50px]]
* ... [[1996. gads|1996. gadā]] [[Japāna]]s [[rotaļlieta|rotaļlietu]] uzņēmums ''Bandai'' izlaida '''[[Tamagoči]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, un tā kļuva par vienu no pasaulē populārākajām rotaļlietām; 2021. gada martā visā pasaulē bija pārdoti vairāk nekā 83 miljoni vienību?
* ... masveidā ieceļotāji '''[[Navarino sala|Navarino salā]]''' [[Ugunszeme]]s arhipelāgā [[Dienvidamerika]]s pašos dienvidos ieradās [[zelta drudzis|zelta drudža]] laikā, kad tika nodibināta '''[[Puertotoro]]''', kas mūsdienās ir pasaulē vistālāk dienvidos izvietotā pastāvīgi apdzīvotā vieta, neskaitot [[polārstacija|pētniecības stacijas]]?
* ... '''[[Lūseilas stadions]]''' ar 80 000 skatītāju ietilpību ir lielākais [[stadions]] [[Katara|Katarā]] un viens no astoņiem stadioniem, kas tika uzbūvēts [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada FIFA Pasaules kausam]]?

[[Attēls:Snake plant.jpg|border|right|50px]]
* ... daudzas '''[[sansevjēru ģints]]''' sugas ir populāras iekštelpu puķkopībā &lt;small&gt;(attēlā svītrainā sansevjēra)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[automobiļu vēsture]]''' sākās [[1672. gads|1672. gadā]], kad izgudroja pirmo ar [[Tvaika dzinējs|tvaiku darbināmo]] [[transportlīdzeklis|transportlīdzekli]], kā rezultātā [[1769. gads|1769. gadā]] Nikolā Žozefs Kunjo izgudroja pirmo ar tvaiku darbināmo [[automobilis|automobili]], ar ko varēja pārvadāt cilvēkus?
* ... [[1967. gads Latvijā|1967. gadā]], meklējot aktierus [[Jānis Streičs|Jāņa Streiča]] filmai &quot;[[Kapteiņa Enriko pulkstenis]]&quot;, no apmēram 3000 pretendentiem '''[[Aivars Galviņš|Aivaru Galviņu]]''' izvēlējās skolnieka Tomiņa lomai?

[[Attēls:00 4598 Beagle Canal - Tierra del Fuego (Chile).jpg|border|right|50px]]
* ... līdztekus [[Magelāna šaurums|Magelāna šaurumam]] ziemeļos un [[Dreika šaurums|Dreika šaurumam]] dienvidos '''[[Bīgla šaurums]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir trešais pieejamais jūrasceļš, apliecot [[Dienvidamerika]]s dienvidu galu?
* ... [[Francija|Francijā]] dzimušais [[Marokas futbola izlase]]s galvenais treneris '''[[Valids Ragragi]]''' pats nospēlējis 45 spēles Marokas izlasē no 2001. līdz 2009. gadam?
* ... dienvidu virzienā tekošā '''[[Šire]]''', kas novada [[Ņasas ezers|Ņasas ezera]] ūdeņus uz [[Zambezi]], ir lielākā [[Malāvija]]s [[upe]]?

[[Attēls:Turkucastle_edit.jpg|border|right|50px]]
* ... no 13. līdz 17. gadsimtam '''[[Turku pils]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija [[Somija]]s (toreiz [[Zviedrija]]s valsts sastāvdaļas) politiskās varas centrs?
* ... trīs valstis ir uzvarējušas '''[[Pasaules kauss regbijā sievietēm|Pasaules kausa izcīņā regbijā sievietēm]]''', bet [[Jaunzēlandes sieviešu regbija izlase|Jaunzēlande]] šajā turnīrā ir uzvarējusi visvairāk — sešas reizes?
* ... '''[[Ukrainas Augstākā Rada|Ukrainas Augstākajā Radā]]''' tiek ievēlēti 450 [[deputāti]]?

[[Attēls:Baie Cook, Île des États.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Argentīna]]i piederošā '''[[Estadosas sala]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Dienvidamerika]]s pašos dienvidos nekad nav bijusi pastāvīgi apdzīvota, kaut arī 19. gadsimta beigās te bijušas ierīkotas roņu mednieku apmetnes; mūsdienās šeit atrodas Argentīnas Kara flotes postenis ar piecu cilvēku personālu?
* ... [[Kataras futbola izlase]]s kapteinis '''[[Hasans el Haidoss]]''' ar 176 spēlēm ir izlasē visvairāk spēļu aizvadījušais [[futbolists]]?
* ... '''[[Padoms]]''' atrodas [[Madonas novads|Madonas novada]] [[Dzelzavas pagasts|Dzelzavas pagasta]] centrālajā daļā?

[[Attēls:Eikhaas.JPG|border|right|50px]]
* ... 2023. gada [[Gada sēne Latvijā]] '''[[daivainā čemurene]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ilgstoši tika uzskatīta par ļoti retu [[Latvija|Latvijā]], tomēr kopš 1990. gadiem zināmo atradņu skaits stipri pieaudzis?
* ... [[Latvijas Basketbola savienība]] pēc [[2022.—2023. gada LBL sezona|2022.—2023. gada sezonas]] atzina [[BK Liepāja]] [[Centrs (basketbols)|centra spēlētāju]] '''[[Kārlis Šiliņš|Kārli Šiliņu]]''' par [[Latvijas Basketbola līga]]s sezonas progresējošāko spēlētāju?
* ... pusoficiālā [[Lietuvieši|lietuviešu]] [[Nacionālisms|nacionālistiskā]], militarizētā [[organizācija]] '''&quot;[[Dzelzs Vilks (organizācija)|Dzelzs Vilks]]&quot;''', kas darbojās 1928.—1930. gadā, bija slepena, tā oficiāli darbojās kā sporta savienība un apvienoja vairāk nekā 4000 biedru?

[[Attēls:Lago Fagnano Hualo.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Ugunszemes Lielā sala]]''' &lt;small&gt;(attēlā Fanjāno ezers salas dienvidos)&lt;/small&gt; bijusi apdzīvota jau 10 000 gadu tālā senatnē, taču vēl 19. gadsimta vidū salu apdzīvoja tikai četras aborigēnās tautas?
* ... 20. gadsimtā '''[[Mjanmas futbola izlase]]''' nav piedalījusies nevienā [[Pasaules kauss futbolā|Pasaules kausa]] kvalifikācijā, bet vēsturē lielāko zaudējumu piedzīvojusi 2021. gadā pret [[Japānas futbola izlase|Japānas izlasi]] — 0:10?
* ... '''[[ASV vidustermiņa vēlēšanas|ASV vidustermiņa vēlēšanās]]''' pārvēl visas 435 vietas [[ASV Pārstāvju palāta|Pārstāvju palātā]] un 33 vai 34 no 100 vietām [[ASV Senāts|Senātā]]?

[[Attēls:14.Saeimas deputātu svinīgais solījums.jpg|border|right|50px]]
* ... [[14. Saeima]]s deputāte no partijas &quot;[[Progresīvie]]&quot; '''[[Skaidrīte Ābrama]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; no 2012. līdz 2020. gadam bija Konkurences padomes priekšsēdētāja?
* ... [[Kazahstāna]]s '''[[Abaja apgabals]]''' tika izveidots [[2022. gads|2022. gadā]] teritorijā, kurā no 1939. līdz 1997. gadam pastāvēja Semipalatinskas apgabals; tas nodēvēts par godu mūsdienu [[Kazahu valoda|kazahu]] rakstu [[literatūra]]s pamatlicējam '''[[Abajs Kunanbajuli|Abajam Kunanbajuli]]'''?
* ... latviešu nacionālās pretošanās kustības dalībnieku '''[[Leo Hiršsons|Leo Hiršsonu]]''' aizturēja [[1989. gads Latvijā|1989. gadā]], nākamajā gadā viņš tika notiesāts un [[1990. gada 4. maija deklarācija|1990. gada 4. maiju]] viņš sagaidīja [[Stūra māja|Stūra mājā]], bet atbrīvots tika 16. maijā kā pēdējais politiski ieslodzītais izolatorā?

[[Attēls:Voldemārs Dimze.jpg|border|right|50px]]
* ... [[latvieši|latviešu]] [[virsnieks]], [[Viestura ordenis|Viestura ordeņa]] kavalieris '''[[Voldemārs Dimze]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ievērību guvis ar [[1930. gads Latvijā|1930. gada]] pirmo lielformāta Latvijas spēlfilmu &quot;[[Lāčplēsis (filma)|Lāčplēsis]]&quot;, kurā atveidoja galveno lomu?
* ... līdz [[1883. gads|1883. gadam]] [[Čīle]]s ziemeļos esošie reģioni '''[[Tarapakas reģions|Tarapaka]]''' un '''[[Arika un Parinakota]]''' bija [[Peru]] sastāvā?
* ... [[Latvijas Valsts prezidente]]s [[Vaira Vīķe-Freiberga|Vairas-Vīķes Freibergas]] tēvs '''[[Kārlis Vīķis]]''' bija jūrnieks, gāja bojā [[vētra]]s laikā [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] 1938. gada 13. janvārī, 6 nedēļas veco meitu Vairu nemaz neredzējis (viņa piedzima dažas dienas pēc tam, kad tvaikonis &quot;Abgara&quot; atstāja [[Rīgas osta|Rīgas ostu]])?

[[Attēls:Vue du volcan Benbow depuis la plaine de cendres, île d'Ambrym.JPG|border|right|50px]]
* ... līdz [[2018. gads|2018. gadam]], kad kārtējā [[vulkāna izvirdums|vulkāna izvirdumā]] tie aizbira, Vanuatu centrālajā daļā esošajā '''[[Ambrimas sala|Ambrimas salā]]''' bija vairāki [[lava]]s ezeri &lt;small&gt;(attēlā Benbova vulkāns Ambrimas salā)&lt;/small&gt;?
* ... [[ASV futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Gregs Berhalters]]''' pats tās sastāvā ir aizvadījis 44 spēles?
* ... [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Pekina|Pekinā]] [[Latvija]]s [[kalnu slēpotājs]] '''[[Miks Zvejnieks]]''' milzu slalomā izcīnīja 26. vietu, atkārtojot brāļa [[Kristaps Zvejnieks|Kristapa]] sasniegto vietu kombinācijā [[2018. gada ziemas olimpiskās spēles|2018. gada olimpiskajās spēlēs]]?

[[Attēls:Rye Brome Bromus secalinus (6485860929).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[rudzu lāčauza]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir reti sastopama, izzūdoša [[Nezāles|nezāle]], atsevišķi īpatņi un nelielas augu grupas aug sējumos un ceļmalās?
* ... 19. gadsimta vidū [[Čīle]]s '''[[Antofagastas reģions|Antofagastas reģiona]]''' ziemeļdaļa ar [[Antofagasta|Antofagastu]] piederēja [[Bolīvija]]i un tiek joprojām uzskatīta par strīdus teritoriju?
* ... '''[[Somenlinnas cietoksnis]]''' uz salām [[Somija]]s galvaspilsētas [[Helsinki|Helsinku]] pievārtē kalpoja militāriem mērķiem līdz [[1973. gads|1973. gadam]], kad to nodeva civilā lietošanā, mūsdienās tas ir populārs [[tūrisms|tūrisma]] objekts?

[[Attēls:Félix Sánchez Bas.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada FIFA Pasaules kausa izcīņā]] [[Kataras futbola izlase]], kuras galvenais [[treneris]] bija '''[[Felikss Sančess Bass]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, zaudēja visos mačos, kļūstot par sliktāko komandu rīkotājvalsti sacensību vēsturē?
* ... '''[[Burhanhalduns]]''' ir [[mongoļi|mongoļu]] svētais [[kalns]]; pēc [[leģenda]]s šeit ir piedzimis, miris un arī apglabāts mongoļu valdnieks [[Čingishans]]?
* ... '''[[Barka (kuģis)|barka]]''' ir [[buru kuģis]], kuram ir vismaz trīs [[masti]] (fokmasts, grotmasts, bezānmasts), pie kam priekšējiem mastiem taisnas [[buras]], pēdējam — slīpas?

[[Attēls:Mount Yasur eruption 2006, Tanna Island, Vanuatu, VAN 0516.jpg|border|right|50px]]
* ... 361 metru augstais aktīvais [[vulkāns]] '''[[Jasurs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Vanuatu]] dienvidos ir relatīvi viegli sasniedzams un ļoti aktīvs (izvirdums turpinās vairākus simtus gadu), tomēr ne pārāk bīstams, tāpēc ir [[tūrisms|tūrisma]] objekts?
* ... [[Čīle]]s '''[[Atakamas reģions|Atakamas reģiona]]''' lielāko daļu aizņem [[Atakamas tuksnesis|Atakamas tuksneša]] dienviddaļa — reģions ir viens no sausākajiem un mazapdzīvotākajiem valstī?
* ... [[Livonijas karš|Livonijas kara]] laikā '''[[1577. gads Latvijā|1577. gada]]''' sākumā [[Magnuss (Livonijas karalis)|Livonijas karalis Magnuss]] un [[Krievijas cars]] [[Ivans IV]] noslēdza Pleskavas līgumu, kurā tika apstiprinātas Magnusa tiesības uz zemēm [[Livonija|Livonijā]], kas atradās uz ziemeļiem no [[Gauja]]s?

[[Attēls:Field Marshal Earl Haig.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Duglass Heigs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš komandēja [[Britu armija|Britu armiju]] lielajās [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] kaujās kā [[Sommas kauja]], [[Pašendeiles kauja]] un [[Simts dienu ofensīva]], pēc nāves ticis bieži kritizēts par milzīgajiem viņa pakļautībā esošo militārpersonu zaudējumiem (līdz 2 miljoniem karavīru)?
* ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] 1. novembrī [[14. Saeima]]s deputāte no partijas &quot;[[Stabilitātei!]]&quot; saraksta '''[[Nadežda Tretjakova]]''' deva Saeimas deputāta zvērestu, bet jau 2. novembrī viņa Saeimas prezidijam iesniedza iesniegumu par atteikšanos no deputātes pilnvarām?
* ... [[Austrālijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Greiems Arnolds]]''' pats tās sastāvā ir aizvadījis 56 spēles?

[[Attēls:Salaygomez.jpg|border|right|50px]]
* ... 3210 kilometrus uz rietumiem no [[Dienvidamerika]]s kontinenta piekrastes esošā neapdzīvotā '''[[Salasa un Gomesa sala]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pieder [[Čīle]]i un ietilpst tās [[Valparaiso reģions|Valparaiso reģiona]] [[Lieldienu sala]]s provincē?
* ... pēc [[Francija]]s karaļa [[Luijs XIV|Luija XIV]] pavēles no 1663. līdz 1673. gadam uz [[Kvebeka|Kvebeku]] (Jaunfranciju) izceļoja tā dēvētās '''&quot;[[karaļa meitas]]&quot;''' — līdz 1000 sieviešu, lai apprecētos ar jau dzīvojošajiem tur franču kolonistiem?
* ... '''[[cūku tauki]]''' vienmēr ir bijuši nozīmīgs [[ēdiena gatavošana]]s un cepšanas produkts kultūrās, kur [[cūkgaļa]] ir svarīgs uztura elements?

[[Attēls:Desfiladero de los Gaitanes05.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Karaļa taka]]''' [[Spānija]]s dienvidos, [[Andalūzija|Andalūzijā]], līdz rekonstrukcijai un atkārtotai atvēršanai tika uzskatīta par vienu no bīstamākajiem pārgājienu maršrutiem pasaulē, kas ik pa laikam paņēma apmeklētāju dzīvības &lt;small&gt;(attēlā taka mūsdienās)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Krievu—turku karš (1676—1681)]]''' beidzās ar [[Bahčisaraja]]s miera līgumu, kas paredzēja 20 gadu pamieru un [[Dņepra|Dņepru]] noteica kā demarkācijas līniju starp [[Krievija]]i un [[Osmaņu impērija]]i pakļautajiem ukraiņu [[kazaki]]em?
* ... '''[[Patriks Pīrss]]''', [[Īri|īru]] [[dzejnieks]], rakstnieks, skolotājs, jurists, politiķis un viens no [[1916. gads|1916. gada]] '''[[Lieldienu sacelšanās]]''' līderiem, bija pa pusei [[Angļi|anglis]]?

[[Attēls:A closeup scene of wheat..JPG|border|right|50px]]
* ... aptuveni 95% no visiem izaudzētajiem '''[[kvieši]]em''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir iegūti no mīkstajiem kviešiem (tos samaļot, iegūst [[milti|miltus]], ko izmanto maizes un citu pārtikas produktu gatavošanā); no cietajiem kviešiem iegūst [[graudi|graudus]], kurus izmanto [[makaroni|makaronu]] miltu iegūšanā vai [[manna]]s gatavošanā?
* ... pirmā '''[[evenku valoda]]s''' [[rakstība]] izveidota [[1931. gads|1931. gadā]] uz [[latīņu alfabēts|latīņu alfabēta]] pamata, bet [[1937. gads|1937. gadā]] pārcelta uz [[kirilica|kirilicu]]?
* ... '''[[lielvalsts]]''' jeb lielvaras jēdzienu sāka lietot pēc [[Vīnes kongress|Vīnes kongresa]] [[19. gadsimts|19. gadsimta]] sākumā, kad pēc [[Napoleona kari]]em [[Francijas Pirmā impērija|Francijas impērija]]s [[Hegemonija|hegemoniju]] nomainīja piecu [[Eiropa]]s lielvalstu hegemonija?

[[Attēls:Morocco - Essaouira Part 2 (31679848385).jpg|border|right|50px]]
* ... 19. gadsimtā '''[[Savīra]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kalpoja kā galvenā [[Maroka]]s [[osta]]?
* ... Čīles '''[[Magaljanesa|Magaljanesas reģions]]''' iekļauj arī [[Čīle]]s pretenziju [[Antarktīda|Antarktīdā]] [[Čīles Antarktiskā teritorija|Čīles Antarktisko teritoriju]], kas formāli veido atsevišķu komūnu '''[[Čīles Antarktikas province|Čīles Antarktikas provincē]]'''?
* ... [[Rēzekne|Rēzeknē]] dzimušais [[Nacionālboļševiku partija]]s aktīvists '''[[Beness Aijo]]''' piedalās [[Krievijas iebrukums Ukrainā|Krievijas karā pret Ukrainu]] un kopš 2022. gada ir [[Krievija]]s pilsonis?

[[Attēls:Lefort Musscher 1698.jpg|border|right|50px]]
* ... [[1697. gads|1697. gadā]] [[Krievija]]s virsnieks un diplomāts '''[[Francis Leforts]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopā ar caru [[Pēteris I|Pēteri I]] caur [[Rīga|Rīgu]] un [[Liepāja|Liepāju]] devās uz Rietumeiropu, kur nodarbojās ar [[Spiegošana|spiegošanu]] un speciālistu vervēšanu?
* ... '''[[Hiperions (koks)|Hiperions]]''' ir Redvudas Nacionālajā parkā [[Kalifornija|Ziemeļkalifornijā]] augoša [[mūžzaļā sekvoja]], ko uzskata par pasaulē augstāko zināmo dzīvo [[koks|koku]] — tā garums (bez [[saknes|saknēm]]) ir 115,92 m?
* ... '''[[Visagals]]''' atrodas [[Madonas novads|Madonas novada]] [[Indrānu pagasts|Indrānu pagasta]] dienvidu daļā?

[[Attēls:Muhammadu Buhari, President of the Federal Republic of Nigeria (cropped3).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Muhammadu Buhari]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš no 2015. līdz 2023. gadam bija [[Nigērijas prezidents]], bija [[Nigērija]]s valsts galva arī no 1983. līdz 1987. gadam pēc militāra [[valsts apvērsums|valsts apvērsuma]]?
* ... [[Čīle]]s '''[[Araukānijas reģions]]''' ir izveidots vēsturiskajā araukāņu ([[mapuči|mapuču]]) zemē; tie joprojām veido apmēram trešdaļu no reģiona iedzīvotājiem un [[mapuču valoda]] kopš 2015. gada ir otra reģiona [[oficiālā valoda]]?
* ... 2018. gadā, kad [[Valmiera]]s spēcīgākais [[basketbols|basketbola]] klubs &quot;[[Valmiera/Ordo]]&quot; bankrotēja, '''&quot;[[Valmiera Glass VIA (basketbols)|Valmiera Glass VIA]]&quot;''' ieņēma tā vietu [[Latvijas Basketbola līga]]s pamatturnīrā un arī tikko dibinātajā [[PafBet Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas Basketbola līgā]]?

[[Attēls:Irene Papas 1956.jpg|border|right|50px]]
* ... [[grieķi|grieķu]] [[aktrise]] un dziedātāja '''[[Irēne Papa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; savā vairāk nekā 50 gadus ilgajā karjerā piedalījusies vairāk nekā 70 filmās?
* ... '''[[Vidusjūras diēta]]s''' galvenie aspekti ir proporcionāli liels [[Labība|neapstrādātu graudaugu]], [[Pākšaugi|pākšaugu]], [[olīveļļa]]s, [[Auglis|augļu]] un [[Dārzenis|dārzeņu]] patēriņš, kā arī mērens [[Zivis|zivju]], [[Piena produkti|piena produktu]] un [[gaļa]]s produktu patēriņš?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā vācu drošības policijas un ''[[Sicherheitsdienst]]'' vadītājs [[Latvijas vācu okupācija (1941—1945)|okupētajā Latvijā]] '''[[Rūdolfs Lange]]''' bija viens no galvenajiem [[Holokausts Latvijā|holokausta]] organizētājiem Latvijā?

[[Attēls:NavarinoFronPNTDF1.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Čīle]]s dienvidos esošā neapdzīvotā sala '''[[Oste (sala)|Oste]]''' &lt;small&gt;(attēlā skats uz salu pāri [[Bīgla šaurums|Bīgla šaurumam]])&lt;/small&gt; ir pasaulē vistālāk dienvidos esošā vieta, kur aug [[koki]]?
* ... '''[[1575. gads Latvijā|1575. gadā]]''' Livonijas karalis [[Magnuss (Livonijas karalis)|Magnuss]] zaudēja kontroli pār [[Sāmsalas—Vīkas bīskapija|Sāmsalas—Vīkas bīskapiju]], ko pārvaldīja [[Dānijas karalis|Dānijas karaļa]] vietvaldis, toties pakļāva Helmes, Ērģemes, Ungurpils, Vecsalacas, Rūjienas un Limbažu pilsnovadus?
* ... angļu [[futbols|futbola]] [[treneris]] '''[[Džons Herdmens]]''' ir kļuvis par pirmo treneri, kurš ir kvalificējies Pasaules kausa finālturnīram gan ar vīriešu, gan sieviešu izlasēm, paveicot to ar [[Kanāda]]s izlasēm?

[[Attēls:Queen Mary 2 Boston July 2015 01 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[okeāna laineri]]''' bija pamata [[transportlīdzekļi]] starpkontinentālajiem ceļojumiem vairāk nekā gadsimtu ilgi, līdz tos sāka aizstāt pasažieru lidmašīnas 1950. gados &lt;small&gt;(attēlā vienīgais mūsdienās ekspluatētais okeāna laineris ''Queen Mary 2'')&lt;/small&gt;?
* ... [[1931. gads|1931. gadā]] [[krievi|krievu]] un [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] cilmes [[gleznotājs]] un domātājs '''[[Svjatoslavs Rērihs]]''' pārcēlās uz dzīvi [[Indija|Indijā]], kur viņa tēvs [[Nikolajs Rērihs]] nodibināja Himalaju studiju institūtu ''Urusvati''; Indijā abi Rērihi nodzīvoja līdz mūža galam?
* ... 1930. gados '''[[Latvijas Universitāte (vīriešu basketbola klubs)|Latvijas Universitātes basketbola klubs]]''' izcīnīja 7 Latvijas čempionu titulus, un komanda tika atjaunota pirms [[2010.—2011. gada LBL sezona]]s, spējot divreiz izcīnīt 4. vietu [[Latvijas Basketbola līga|Latvijas Basketbola līgā]]?

[[Attēls:Suzanne Lenglen 02.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Suzanna Lenglēna]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija sava laika spēcīgākā [[tenisiste]] pasaulē: izcīnījusi astoņus ''[[Grand Slam (teniss)|Grand Slam]]'' titulus vienspēlēs, kā arī divkārtēja olimpiskā čempione [[1920. gada vasaras olimpiskās spēles|1920. gada olimpiādē]]?
* ... pašreizējais '''[[Kalnu Karabahas konflikts]]''' sākās [[1988. gads|1988. gadā]], kad [[Karabaha]]s [[armēņi]] pieprasīja tās pakļautību pārcelt no [[Azerbaidžānas PSR]] uz [[Armēnijas PSR]]; šobrīd tas, iespējams, noslēdzies ar 2020. un 2023. gada liela mēroga karadarbību, kurā [[Azerbaidžāna]]s bruņotie spēki pilnībā atguva Kalnu Karabahu?
* ... '''[[veloceļš Rīga—Jūrmala]]''' ir viens no pirmajiem [[Latvija]]s veloceļiem, to sāka būvēt [[1987. gads Latvijā|1987. gadā]] kā veloceļu [[Imanta (Rīga)|Imanta]]—[[Jūrmala]] un pabeidza [[2001. gads Latvijā|2001. gadā]]?

[[Attēls:Atriplex hortensis sl15.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[dārza balodene]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[amarantu dzimta]]s augu suga, kas ir izcēlusies [[Āzija|Āzijā]], taču kultivējot plaši ieviesusies [[Eiropa|Eiropā]] un citās vietās ārpus pamatareāla, sastopama arī [[Latvija|Latvijā]]?
* ... 1994. gada [[ASV]] ģimenes [[kinokomēdija]] '''&quot;[[Flinstoni (filma)|Flinstoni]]&quot;''' guvusi gandrīz 342 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] kases ienākumus pie 46 miljonus liela filmas budžeta, kas to padarīja par ļoti ienesīgu filmu?
* ... '''[[Šķērsiela (Rīga)|Šķērsiela]]''' ir savas [[Rīga]]s apkaimes zināmākā iela, jo [[Ivars Seleckis]] uzņēmis trīs dokumentālās filmas ([[Šķērsiela (filma)|Šķērsiela]], [[Jaunie laiki Šķērsielā]] un [[Kapitālisms Šķērsielā]]) par dzīvi Šķērsielā dažādos laika posmos?

[[Attēls:Nicole Mann Official Portrait (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[ASV]] [[astronaute]] un izmēģinātājpilote '''[[Nikola Aunapu Manna]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir cēlusies no vailaku [[indiāņi|indiāņu]] un [[igauņi|igauņu]] ģimenes?
* ... no 24 līdz 56 km attālumā no pilsētas atrodas [[Annapūrna]]s, [[Dhaulāgiri]] un [[Manāslu]] virsotnes, tāpēc [[Nepāla]]s otrā lielākā pilsēta '''[[Pokhara]]''' ir valsts tūrisma centrs?
* ... '''[[Magņitska likums]]''' iezīmē precedentu [[cilvēktiesības|cilvēktiesību]] sankciju programmu jomā, jo to, atšķirībā no tradicionālajām sankcijām, kuras piemēro visai valstij, var piemērot konkrētām vainīgajām personām, neatkarīgi no viņu ģeogrāfiskās atrašanās vietas?

[[Attēls:Avena fatua 03.JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[vēja auza]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir izcēlusies [[Vidusjūra]]s apvidus austrumu daļā, taču suga ir plaši ieviesusies [[Eirāzija|Eirāzijā]], tostarp visā [[Latvija]]s teritorijā?
* ... [[Džeina Kempione|Džeinas Kempiones]] [[2021. gads kino|2021. gada]] filma '''&quot;[[Suņa spēks]]&quot;''' saņēma 12 nominācijas [[94. Kinoakadēmijas balva]]i, tostarp arī kategorijās [[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|&quot;Labākā filma&quot;]] un [[Labākais režisors (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|&quot;Labākais režisors&quot;]], otrajā no tām arī uzvarot?
* ... [[Norvēģija]]s pilsētā '''[[Hāmara|Hāmarā]]''' notika daļa no [[1994. gada ziemas olimpiskās spēles|Lillehammeres olimpisko spēļu]] disciplīnām — [[daiļslidošana]], [[šorttreks]] un [[ātrslidošana]]?

[[Attēls:Līvbērzes muižas kungu māja 1931.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Līvbērzes muiža]]s''' vārtu tornis ar pulksteni, kas ar savu [[baroks|barokālo]] siluetu bija muižas pazīšanas zīme, [[Latvijas PSR]] laikā tika nojaukts, lai pagalmā varētu iebraukt vietējā [[kolhozs|kolhoza]] tehnika &lt;small&gt;(attēlā muižas kungu māja 1931. gadā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[1729. gads Latvijā|1729. gadā]]''' [[Rīga|Rīgā]] ieradās pirmie [[Brāļu draudze]]s (hernhūtiešu) pārstāvji?
* ... [[Vācija]]s futbola [[treneris]] un bijušais [[Futbols|futbolists]] '''[[Torstens Finks]]''' 2022. gadā no janvāra līdz maijam bija [[Latvija]]s kluba [[Riga FC]] treneris?

[[Attēls:STOP sign.jpg|border|right|50px]]
* ... daudzās valstīs '''[[stop zīme]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Austrālija|Austrālijā]])&lt;/small&gt; ir vienīgā astoņstūrainā [[ceļa zīme]], pateicoties kam to viegli var atpazīt pat ja zīme nav salasāma (piemēram to aizklāj [[sniegs]])?
* ... uzņēmējs, miljonārs, [[SWH Rīga (Software House Riga)|AS &quot;Software House Rīga&quot; (SWH Rīga)]] grupas dibinātājs un prezidents '''[[Ainārs Gulbis]]''' bija viens no ietekmīgākajiem [[Latvija]]s uzņēmējiem 1990. gados ar lielu ietekmi gan ekonomikā, gan politikā?
* ... [[5. Saeima]]s deputāts '''[[Ilmārs Dāliņš]]''' lielāko mūža daļu pavadīja [[ASV]], darbojies kā [[fiziķis]], virsmas zinātnes un [[seismoloģija]]s speciālists?

[[Attēls:EPP Congress Rotterdam - Day 1 (52112638468) (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... kopš [[2022. gads|2022. gada]] oktobra [[Zviedrijas premjerministru uzskaitījums|Zviedrijas premjerministrs]] ir Moderātu partijas līderis '''[[Ulfs Kristersons]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, pārņemot varu no [[Zviedrijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija|sociāldemokrātiem]]?
* ... '''[[azartspēles Latvijā]]''' bija aizliegtas no [[1919. gads Latvijā|1919. gada]] 5. decembra, kad [[Tautas padome]] piemēroja tiesību kontinuitāti attiecībā uz [[Krievijas Impērija]]s likumiem [[Latvija]]s teritorijā, līdz [[1922. gads Latvijā|1922. gada]] 3. augustam, kad likumu grozīja, lai dotu iespēju atvērt [[kazino]] [[Rīgas Jūrmala|Rīgas Jūrmalā]]?
* ... [[māksliniece]] '''[[Kristiāna Dimitere]]''' ir [[aktieri|aktieru]] [[Vija Artmane|Vijas Artmanes]] un [[Artūrs Dimiters|Artūra Dimitera]] meita; viņa teikusi: &quot;Esmu piedzimusi aktieru ģimenē .. Pieaugot ievēroju, ka pasaule bez īpašas inscenēšanas ir brīnišķīgi nopietni paradoksāla...&quot;?

[[Attēls:Yevgeny Prigozhin (13-06-2023).jpg|border|right|50px]]
* ... pēc iznākšanas no cietuma 1990. gadā vēlākais [[Vāgnera grupa]]s izveidotājs '''[[Jevgeņijs Prigožins]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dibināja restorānus, lielveikalus un darbojās azartspēļu jomā [[Sanktpēterburga|Sanktpēterburgā]], iespējams, ka tad viņš iepazinās ar [[Vladimirs Putins|Vladimiru Putinu]], kurš vadīja Pēterburgas azartspēļu regulēšanas komisiju?
* ... '''[[Innlandete]]''' ir vienīgā [[Norvēģijas filke]], kurai nav izejas uz jūru?
* ... '''[[Tigrajas karš]]''' sākās [[2020. gads|2020. gada]] novembrī, kad [[Etiopija]]s Nacionālie aizsardzības spēki iebruka nepakļāvīgajā Tigrajas reģionā, ko pārvalda Tigrajas Tautas atbrīvošanās fronte?

[[Attēls:Melganzenvoet bloeiwijze Chenopodium album.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[baltā balanda]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[suga]] ar kosmopolītisku izplatību — tā ir sastopama visur, neiekļaujot [[Arktika|Arktiku]] un [[Antarktīda|Antarktīdu]]?
* ... 3. gadsimtā [[Sasanīdu impērija|Sasanīdu impērijā]] dzīvojošais [[pravietis]] '''[[Māni (pravietis)|Māni]]''' sludināja, ka [[zoroastrisms]], [[jūdaisms]] un [[kristietība]] ir viena [[reliģija]], veidojot universālu [[gnostiķi|gnostisku]] pasaules reliģiju, kas kļuva populāra arī [[Romas impērija|Romas impērijā]], saplūstot ar [[Neoplatonisms|neoplatoniķu]] skolu?
* ... '''[[valstu uzskaitījums pēc militārā personāla lieluma|valstu uzskaitījuma pēc militārā personāla lieluma]]''' pirmajā vietā atrodas [[Ziemeļkoreja]], ja skaita kopā aktīvo bruņoto spēku karavīrus, rezervistus un paramilitāros spēkus?

[[Attēls:Aleksejs Roslikovs 2022.jpg|border|right|50px]]
* ... partijas &quot;[[Stabilitātei]]&quot; līderis '''[[Aleksejs Rosļikovs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kandidēja uz [[14. Saeima]]s [[Saeimas priekšsēdētājs|priekšsēdētāja]] amatu gan 2022., gan 2023. gadā, taču abas reizes saņēma tikai savas partijas deputātu balsis (ievēlēja [[Edvards Smiltēns|Edvardu Smiltēnu]] un [[Daiga Mieriņa|Daigu Mieriņu]])?
* ... 2023. gada maijā tika uzsākta '''[[Padomju nams|Padomju nama]]''', kas bieži vien ticis atzīts par neglītāko celtni [[Baltijas jūra]]s krastos un [[Krievija|Krievijā]], demontāža [[Karaļauči|Karaļauču]] (Kaļiņingradas) centrā?
* ... [[1999. gads|1999. gada]] augustā [[čečeni|čečenu]] militārais komandieris [[Šamils Basajevs]] ar saviem kaujiniekiem iebruka [[Dagestāna|Dagestānā]], kas kalpoja par iemeslu pamiera laušanai un [[Krievijas Federācija]]s bruņoto spēku iebrukumam [[Čečenija|Čečenijā]], aizsākot '''[[Otrais Čečenijas karš|Otro Čečenijas karu]]'''?

[[Attēls:Hydrangea macrophylla - Bigleaf hydrangea1.jpg|border|right|50px]]
* ... [[šķirnes|šķirnēm]] visbagātākā [[hortenzijas|hortenziju]] [[suga]] '''[[liellapu hortenzija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; savvaļā ir sastopama [[Japāna|Japānā]], taču to plaši audzē daudzās pasaules daļās dažādos klimatiskajos apstākļos?
* ... '''[[mitruma novadīšana]]''' audumos notiek, vienai [[audums|auduma]] pusei mitrumu piesaistot (bet neuzsūcot pašā audumā), bet otrai pusei — mitrumu izkliedējot pēc iespējas plašākā auduma virsmā, tādējādi palīdzot audumam ātrāk izžūt?
* ... [[1977. gads|1977. gadā]] [[Krievija|Krievijā]] dzimušais [[Beļģija]]s [[ķīmiķis]] '''[[Iļja Prigožins]]''' saņēma [[Nobela prēmija ķīmijā|Nobela prēmiju ķīmijā]] par pētījumiem neatgriezeniskā [[termodinamika|termodinamikā]]?

[[Attēls:Autumn landscape near Gullesfjordbotn, Hinnøya, 2010 September.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Norvēģija]]s ceturtā lielākā un kontinentālās daļas lielākā [[sala]] '''[[Hinneja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dažkārt tiek pieskaitīta gan [[Lofotu salas|Lofotu]], gan [[Vesterolu salas|Vesterolu]] salu grupām?
* ... [[azartspēles|azartspēļu]] zāļu ķēdes &quot;[[Alfor grupa]]&quot; īpašnieks, mākslas kolekcionārs un [[mecenāts]] '''[[Jānis Zuzāns]]''' 2021. gadā tika ierindots kā 6. bagātākais cilvēks [[Latvija|Latvijā]]?
* ... [[Ukrainas nemiernieku armija]]s veiktais '''[[Volīnijas slaktiņš]]''' pret [[Rietumukraina]]s [[poļi]]em 1943. un 1944. gadā atņēma 50-60 tūkstošu cilvēku dzīvības?

[[Attēls:Rajd Monte Carlo 2019 - Ott Tänak (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Ots Tenaks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, uzvarot 2019. gada [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionātā]], kļuva par pirmo [[igauņi|igauni]], kurš uzvarējis pilotu čempionātā, kā arī pirmo uzvarētāju, kas nav [[francūzis]], kopš [[Peters Sūlbergs|Petera Sūlberga]] 2003. gadā?
* ... [[Krievijas Federācija]]s [[ģenerālpulkvedis]] '''[[Genādijs Židko]]''', kurš [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|Krievijas 2022. gada iebrukuma Ukrainā]] laikā no jūnija līdz oktobrim bija [[Krievijas bruņotie spēki|Krievijas bruņoto spēku]] Apvienotā grupējuma pavēlnieks &quot;speciālās militārās operācijas zonā&quot;, nomira 2023. gadā [[Maskava|Maskavā]], 57 gadu vecumā?
* ... '''[[augu aizsardzība]]s''' nozīmi raksturo tas, ka pasaules mērogā kaitīgie organismi ik gadus iznīcina līdz 35% potenciālās ražas?

[[Attēls:Coat of arms of Ireland.svg|border|right|50px]]
* ... uz '''[[Īrijas ģerbonis|Īrijas ģerboņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir novietota [[Zelts|zelta]] [[arfa]] ar [[Sudrabs|sudraba]] stīgām uz [[Zilā krāsa|zila]] [[Vairogs|vairoga]], kas ir Īrijas [[heraldika]]s simbols?
* ... [[13. Saeima]]s darbības beigās partijas '''&quot;[[Suverēnā vara]]&quot;''' biedriem bija trīs vietas parlamentā ([[Jūlija Stepaņenko]], [[Ļubova Švecova]], [[Ainārs Vilciņš]], kuri visi darbojās Saeimas frakcijā &quot;Neatkarīgie&quot;), taču [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]] partija nepārvarēja [[5% barjera|5% barjeru]]?
* ... viens no pārcēlājiem, kas [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigās palīdzēja latviešu bēgļiem no [[Kurzeme]]s nokļūt [[Gotlande]]s salā, '''[[Ēriks Tomsons]]''' pēc apcietinājuma 1947. gadā nokļuva [[Gulags|Gulaga nometnēs]], taču atgriezās un nodzīvoja līdz 103 gadu vecumam?

[[Attēls:Short Magazine Lee-Enfield Mk 1 (1903) - UK - cal 303 British - Armémuseum.jpg|border|right|50px]]
* ... 20. gadsimta pirmajā pusē '''''[[Lee-Enfield]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kalpoja kā galvenais [[Britu impērija]]s un Sadraudzības militāro spēku [[šaujamierocis]] un bija Lielbritānijas armijas šautene?
* ... '''[[smaržīgā balanda]]''' ir sastopama [[Eirāzija]]s [[stepe]]s joslā, taču ir izplatījusies tālu ārpus pamatareāla un reti un izklaidus sastopama Eiropas vidusdaļā un ziemeļos, arī [[Latvija|Latvijā]], tālu ziemeļos no dabiskā [[izplatības areāls|izplatības apvidus]]?
* ... neviens '''[[taktiskie kodolieroči|taktiskais kodolierocis]]''' nekad nav izmantots kaujas situācijā?

[[Attēls:Pirin - Gergiyski ezera - IMG 4439.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Pirinas nacionālais parks|Pirinas nacionālajā parkā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Bulgārija]]s dienvidrietumos atrodas vairāki mazi [[ledāji]] , kas ir visvairāk uz dienvidiem esošie ledāji [[Eiropa|Eiropā]]?
* ... [[Latvijas PSR]] laikā bijušajā '''[[Puzes muiža]]s''' ēkā iekārtoja [[kolhozs|kolhoza]] kantori, dzīvokļus un klubu, pēc tam to padarīja par noliktavu; 1964. gadā zāles paneļus, krāsni, parketu un griestu veidojumus pārveda uz [[Rundāles pils]] [[Rundāles pils muzejs|muzeju]], bet 1978. gadā ēku nojauca un sastūma kaudzē?
* ... '''&quot;[[Alfor grupa]]&quot;''' ir lielākais [[Azartspēles Latvijā|Latvijas azartspēļu nozares]] tirgus dalībnieks ar vairāk nekā 20 gadu pieredzi nozarē?

[[Attēls:Mount Iremel.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Dienvidurāli|Dienvidurālos]] [[Baškortostāna|Baškortostānas Republikā]], [[Krievija|Krievijā]] esošā '''[[Iremels|Iremela kalna]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pakāje ir Baškortostānas lielākās upes [[Belaja]]s izteka?
* ... '''[[tikumības policija]]''' [[Irāna|Irānā]] tika izveidota [[2005. gads|2005. gadā]] ar mērķi nodrošināt, lai sabiedrībā tiktu ievērotas [[islāms|islāma]] morālās normas, kas visbiežāk tas izpaužas kā &quot;nepiedienīgi&quot; ģērbtu sieviešu aizturēšana?
* ... 1822. gadā vācbaltiešu muižnieks, galminieks un [[Slepenpadomnieks (Krievijas Impērija)|slepenpadomnieks]] '''[[Burhards Kristofs fon Fītinghofs-Šēls]]''' savā [[Alūksnes pilsmuiža|Alūksnes pilsmuižā]] uzņēma [[Krievijas Impērija]]s ķeizaru [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandru I]]?

[[Attēls:Aster alpinus BotGardBln310505.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[asteru ģints]]''' nosaukums ir cēlies no [[Sengrieķu valoda|sengrieķu]] vārda ἀστήρ (''astḗr''), kas nozīmē &quot;zvaigzne&quot; un attiecas uz zieda formu &lt;small&gt;(attēlā ''Aster alpinus'')&lt;/small&gt;?
* ... [[Argentīnas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Lionels Skaloni]]''' kā spēlētājs ir pārstāvējis Argentīnas izlasi no 2003. līdz 2006. gadam?
* ... [[īri|īru]] izcelsmes britu kara flotes virsnieks '''[[Edvards Brensfīlds]]''' tiek uzskatīts par vienu no [[Antarktīda]]s pirmatklājējiem: [[1820. gads|1820. gada]] 29. janvārī viņa kuģis sasniedza [[Karaļa Džordža sala|Karaļa Džordža salu]], kur Brensfīlds izkāpa krastā un formāli pasludināja to par [[Lielbritānija]]s īpašumu?

[[Attēls:M1helmetshell.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[M1 ķivere]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir kļuvusi par [[ASV armija]]s ikonu, un tās [[dizains]] iedvesmo citus militāros spēkus visā pasaulē?
* ... amerikāņu [[aktrise|aktrisi]], modeli un aktīvisti '''[[Mārša Hanta|Māršu Hantu]]''' 1950. gados [[makartisms|makartisma]] laikā vairākas [[Holivuda (Losandželosa)|Holivudas]] kinostudijas iekļāva melnajos sarakstos?
* ... pastāv [[Faktoīds|populārs, bet maldīgs uzskats]], ka dzerot no [[tēja]]s tasītes ir pieklājīgi izstiept '''[[Mazais pirkstiņš|mazo pirkstiņu]]''', tomēr dažādas smalkās etiķetes rokasgrāmatas parasti nosoda šo praksi, apzīmējot to kā snobiskuma pazīmi sociāli zemāku personu vidū?

[[Attēls:Katalin Novák, 2023 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Katalina Novāka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pirmā [[sieviete]] [[Ungārija]]s prezidenta amatā, kā arī jaunākā [[prezidents|prezidente]] Ungārijas vēsturē, ievēlēta 44 gadu vecumā?
* ... '''[[Luiss Svaress Miramontess]]''' tiek uzskatīts par vienu no visu laiku labākajiem [[spāņi|spāņu]] [[futbolisti]]em, 1960. gadā viņš kļuva par pirmo un pagaidām vienīgo [[Spānija|Spānijā]] dzimušo futbolistu, kurš saņēmis [[Zelta bumba]]s balvu?
* ... '''[[Doneckas Akadēmiskais apgabala drāmas teātris]]''' [[Mariupole|Mariupolē]], [[Ukraina]]s dienvidos tika sagrauts [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|Krievijas uzlidojumos]] [[Krievijas 2022. gada iebrukuma Ukrainā hronoloģija#16. marts|2022. gada 16. martā]], kā rezultātā gāja bojā aptuveni 600 cilvēku?

[[Attēls:Erigeron annuus, 2022-05-20, Beechview, 01.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[vasaras jānītis|vasaras jānīša]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais izcelsmes areāls ir [[Ziemeļamerika]], taču kopš 18. gadsimta šī suga ir ieviesusies [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] un turpinājusi izplatīties citviet, arī [[Latvija|Latvijā]] tas ir rets adventīvs (ievazāts) augs?
* ... kopš 2022. gada septembra '''[[Latvijas Tenisa savienība]]s''' prezidents ir izcilākais [[latvieši|latviešu]] [[tenisists]] [[Ernests Gulbis (tenisists)|Ernests Gulbis]]?
* ... lielākais cilvēka izraisītais [[sprādziens]] pasaules vēsturē ir [[Padomju Savienība|PSRS]] veiktais [[ūdeņraža bumba]]s izmēģinājums [[Novaja Zemļa]]s poligonā [[1961. gads|1961. gadā]] — tā '''[[trotila ekvivalents]]''' bija ap 50 megatonnu?

[[Attēls:Aerial View of The Millennium Cross.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Vodno|Vodno kalna]]''' virsotnē [[Ziemeļmaķedonija]]s galvaspilsētas [[Skopje]]s dienvidu malā 2002. gadā tika uzbūvēts ''Millenium'' krusts — 66 metrus augsta krusta formas būve, viens no lielākajiem šādiem objektiem pasaulē &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Didi]]''' tiek uzskatīts par vienu no labākajiem [[Brazīlija]]s [[Pussargs (futbols)|futbola pussargiem]]; piedalījies trīs [[FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kausos]] ([[1954. gada FIFA Pasaules kauss|1954]], [[1958. gada FIFA Pasaules kauss|1958]], [[1962. gada FIFA Pasaules kauss|1962]]), uzvarot pēdējās divas reizes un atzīts par 1958. gada čempionāta labāko spēlētāju?
* ... '''[[Sentdžordža šaurums|Sentdžordža šauruma]]''' starp [[Lielbritānijas sala|Lielbritānijas]] un [[Īrija]]s salām nosaukums cēlies no [[Svētais Juris|Svētā Jura]], kurš, saskaņā ar 14. gadsimta leģendu, esot pārpeldējis šaurumu ceļā uz [[Anglija|Angliju]]?

[[Attēls:Ammophila breviligulata Leland June.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[kāpuniedres|kāpuniedru]]''' &lt;small&gt;(attēlā ''Ammophila breviligulata'')&lt;/small&gt; plašās [[sakneņi|sakneņu]] sistēmas ļauj tiem izplatīties stipra [[vējš|vēja]] apstākļos, kā arī palīdz stabilizēt un novērst krasta [[erozija|eroziju]]?
* ... pēc [[Padomju Savienība]]s veiktās [[Baltijas valstu okupācija]]s '''[[mežabrāļi|mežabrāļu]]''' kustība tajās turpinājās līdz pat [[1956. gads|1956. gadam]]?
* ... dažās kultūrās, īpaši [[Malajiešu valoda|malajiešu]] un [[Javiešu valoda|javiešu]] [[Dienvidaustrumāzija|Dienvidaustrumāzijā]], rādīšana ar '''[[rādītājpirksts|rādītājpirkstu]]''' tiek uzskatīta par rupju žestu, tāpēc tā vietā tiek izmantots [[īkšķis]]?

[[Attēls:Coat of arms of Lithuania.svg|border|right|50px]]
* ... [[Lietuvas lielkņaziste]]s [[ģerbonis]] '''[[Vītis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; mūsdienās tiek izmantots kā [[baltkrievi|baltkrievu]] un [[lietuvieši|lietuviešu]] nacionālais ģerbonis?
* ... '''[[Buadas lagūna]]''' ir vienīgais dabīgais virszemes [[ezers]] [[Nauru]], kas atrodas 21 km&lt;sup&gt;2&lt;/sup&gt; lielās salas dienvidaustrumos?
* ... uzvarot '''[[Otrā Harkivas kauja|Otrajā Harkivas kaujā]]''' [[Otrā pasaules kara Austrumu fronte|Otrā pasaules kara Austrumu frontē]] [[1942. gads|1942. gada]] maijā, [[Vērmahts|Vācijas karaspēks]] saņēma gūstā gandrīz 240 000 padomju karavīru?

[[Attēls:Agropyron pectiniforme sl26.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[ķemmveidīgā pavārpata|ķemmveidīgās pavārpatas]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Eirāzija]]s dienviddaļā, taču suga ir ievazāta arī Eiropas [[Centrāleiropa|centrālajā]] un [[Ziemeļeiropa|ziemeļu]] daļā, tostarp [[Latvija|Latvijā]]?
* ... viens no visu laiku labākajiem [[bulgāri|bulgāru]] [[futbolisti]]em '''[[Georgijs Asparuhovs]]''' 1971. gadā gāja bojā autoavārijā, 28 gadu vecumā?
* ... ar aptuveni 100 000 iedzīvotājiem '''[[Erdeneta]]''' ir otrā lielākā pilsēta [[Mongolija|Mongolijā]], tās galvenais uzņēmums uzņēmums &quot;Erdenet&quot; ir viens no lielākajiem pasaules [[varš|vara]] ieguves uzņēmumiem?

[[Attēls:Matka Canyon Skopje 3.jpg|border|right|50px]]
* ... [[1937. gads|1937. gadā]] '''[[Matkas kanjons|Matkas kanjonā]]''' tika uzbūvēta [[hidroelektrostacija]]; uzpludināto Matkas ezeru &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzskata par senāko mākslīgo ūdenstilpi [[Ziemeļmaķedonija|Zimeļmaķedonijā]]?
* ... [[1887. gads Latvijā|1887. gadā]] [[Liepāja]]s [[arhitekts]] [[Pauls Makss Berči]] pēc '''[[Priekules muiža]]s''' īpašnieka [[Korfi|Korfa]] pasūtījuma projektēja jaunu Priekules pili [[neogotika]]s stilā, kurā mūsdienās atrodas [[Priekules vidusskola]]?
* ... 1400 kilometrus garā '''[[Šari]]''' dod 90% no [[Čada ezers|Čada ezera]] ūdens pieteces?

[[Attēls:Knivskjelodden 1 2014-09-08.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Nordkaps]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bieži tiek minēts kā [[Eiropa]]s galējais ziemeļu punkts, taču faktiski kontinentālās Eiropas galējais ziemeļu punkts ir 70 km uz austrumiem esošais [[Nordkins]]; neskatoties uz to, Nordkaps ir populārs [[tūrisms|tūrisma]] galamērķis?
* ... '''[[īstā jumtauza]]''' sākotnēji ir [[Dienvideiropa|dienvidu]] un [[Austrumeiropa|austrumu]] [[Eiropa]]s, kā arī [[Rietumāzija]]s [[stepe]]s suga, taču mūsdienās plaši ieviesusies [[Eirāzija|Eirāzijā]], tostarp ievazāta arī [[Latvija|Latvijā]]?
* ... [[2015. gads Latvijā|2015. gada]] 25. februārī [[12. Saeima]]s deputāts '''[[Andris Vilks (politiķis, 1956)|Andris Vilks]]''' paziņoja par deputāta mandāta nolikšanu, sakarā ar to, ka [[alkohola reibums|alkohola reibumā]] sarīkoja nekārtības [[Gaiļezera slimnīca|Gaiļezera slimnīcā]] [[Rīga|Rīgā]]?

[[Attēls:Noomi Rapace PFW 2019.jpg|border|right|50px]]
* ... [[zviedri|zviedru]] [[aktrise]] '''[[Noumi Rapasa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; starptautisku atpazīstamību iemantoja, attēlojot Līzbeti Salanderi zviedru filmās &quot;Meitene ar pūķa tetovējumu&quot;, &quot;Meitene, kas spēlējās ar uguni&quot; un &quot;Meitene, kas izpostīja sirseņu pūzni&quot;?
* ... '''[[Edgars Šubrovskis|Edgara Šubrovska]]''' izveidotā mūzikas grupa &quot;[[Hospitāļu iela (grupa)|Hospitāļu iela]]&quot; par debijas albumu 2004. gadā ieguva [[Mūzikas ierakstu gada balva &quot;Zelta Mikrofons&quot;|balvu &quot;Zelta mikrofons&quot;]] nominācijās &quot;Labākā debija&quot; un &quot;Labākais popmūzikas albums&quot;, kā arī uzvarēja festivālā &quot;[[Liepājas dzintars]]&quot;?
* ... 1986. gadā [[Latvijas PSR]] [[Žurnāls|žurnāla]] '''&quot;[[Zinātne un Tehnika]]&quot;''' tirāža bija 58 000 eksemplāru [[Latviešu valoda|latviešu]] un 42 000 eksemplāru [[Krievu valoda|krievu valodā]]; astoņdesmito gadu vidū tirāža salīdzinājumā ar žurnālu &quot;Padomju Latvijas Komunists&quot; bija vairāk nekā 21 reizi lielāka?

[[Attēls:211103 Jonas Gahr Store Nordiska sessionen 9470 (51682347514) (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[2014. gads|2014. gadā]], kad [[Jenss Stoltenbergs]] pēc ievēlēšanas par [[NATO]] ģenerālsekretāru atstāja [[Norvēģija]]s Darba partijas līdera amatu, par tās vadītāju kļuva '''[[Jūnass Gārs Stēre]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kļūstot par opozīcijas līderi, bet pēc 2021. gada parlamenta vēlēšanām arī par mazākuma valdības [[Norvēģijas premjerministrs|premjerministru]]?
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[Eiropas kāpumiezis]]''' ir sastopams ļoti reti — ir dažas savrupas atradnes uz [[izplatības areāls|areāla]] ziemeļaustrumu robežas?
* ... 2004. gadā, [[UEFA jubilejas apbalvojumi|UEFA jubilejas apbalvojumu]] ietvaros, [[Azerbaidžānas Futbola federācija]] izvēlējās '''[[Anatolijs Baniševskis|Anatoliju Baniševski]]''' kā visu laiku labāko [[Azerbaidžāna]]s [[futbolists|futbolistu]]?

[[Attēls:Prince Edward 2022.jpg|border|right|50px]]
* ... karaļa [[Čārlzs III Vindzors|Čārlza III]] jaunākais brālis '''[[Princis Edvards, Edinburgas hercogs|Edinburgas hercogs Princis Edvards]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir 14. cilvēks [[pēctecība uz Lielbritānijas troni|Apvienotās Karalistes monarhijas mantošanas līnijā]]?
* ... tā kā '''[[Amerikas apse]]s''' galvenokārt vairojas bezdzimumiski no [[sakneņi]]em, tādējādi veidojot [[Klonālie augi|klonālas kolonijas]]m, tad [[ASV]], [[Jūta|Jūtas štatā]] augoša Amerikas apšu kolonija &quot;Pando&quot; tiek atzīta par pasaulē vecāko dzīvo organismu — tiek lēsts, ka sakņu sistēma, kura savieno apses, ir aptuveni 80 000 gadus veca?
* ... '''[[Lautas grāfiste]]''' ir mazākā [[grāfiste]] [[Īrija|Īrijā]] pēc [[platība]]s, taču tajā ir vislielākais [[iedzīvotāju blīvums]] (izņemot [[Dublinas grāfiste|Dublinu]]) — 160 cilvēki uz [[km²]]?

[[Attēls:Zoe Kravitz 2020 dvna studio.jpg|border|right|50px]]
* ... amerikāņu [[aktrise]], dziedātāja un modele '''[[Zoja Kravica]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir meita aktrisei Līzai Bonē un dziedātājam [[Lenijs Kravics|Lenijam Kravicam]]?
* ... vairāk nekā pusi no visas [[tīmeklis|tīmekļa]] datplūsmas ģenerē '''[[robotprogrammatūra]]'''?
* ... '''[[2022. gada Leivera kauss|2022. gada Leivera kausā]]''' savu karjeru noslēdza leģendārais [[Šveice]]s [[tenisists]] [[Rodžers Federers]], startējot pārī ar [[Rafaels Nadals|Rafaelu Nadalu]] dubultspēlē spēļu pirmajā dienā?

[[Attēls:Mette Frederiksen Kööpenhaminassa 4.5.2022 (52049397038) (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... pēc 2019. gada vēlēšanām '''[[Mete Frederiksena]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika apstiprināta [[Dānijas premjerministre]]s amatā, kļūstot par jaunāko premjerministri valsts vēsturē?
* ... '''[[Deniss Lo]]''' ir vienīgais [[skoti|skotu]] [[futbolists]], kurš ir saņēmis [[Zelta bumba]]s balvu, izdarot to 1964. gadā?
* ... '''[[Kanādas jānītis|Kanādas jānīša]]''' sākotnējais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču augs ir plaši ieviesies citos kontinentos, arī [[Latvija|Latvijā]] bieži sastopams visā teritorijā?

[[Attēls:Amatciems July 2015.jpg|border|right|50px]]
* ... no [[2000. gads Latvijā|2000. gada]] privātmāju ekociematu '''[[Amatciems]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Cēsu novads|Cēsu novada]] [[Drabešu pagasts|Drabešu pagastā]] attīsta uzņēmējs [[Aivars Zvirbulis]]?
* ... [[1920. gads Latvijā|1920. gada]] [[Agrārā reforma Latvijā|Agrārās reformas]] rezultātā līdz [[1937. gads Latvijā|1937. gadam]] [[Latvija|Latvijā]] tika izveidots ap 54 tūkstoši '''[[jaunsaimniecība|jaunsaimniecību]]'''?
* ... '''[[Leivera kauss]]''' [[teniss|tenisā]] notiek kopš 2017. gada starp Eiropas izlasi un Pasaules izlasi, un komandu kapteiņi līdz šim ir bijuši tikai [[Bjērns Borgs]] un [[Džons Makinrojs]]?

[[Attēls:Sparganium erectum microcarpum – väikeseviljane jõgitakjas Keilas.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[sīkaugļu ežgalvīte]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir visizplatītākā [[ežgalvītes|ežgalvīšu]] suga [[Latvija|Latvijā]]?
* ... '''[[2022. gada Pasaules čempionāts šosejas riteņbraukšanā|2022. gada Pasaules čempionātā šosejas riteņbraukšanā]]''', kas otro reizi vēsturē notika [[Austrālija|Austrālijā]], [[Latvija|Latviju]] augsto izmaksu dēļ pārstāvēja tikai viens [[riteņbraucējs]], elites sportists [[Emīls Liepiņš]]?
* ... [[Livonija|Livonijā]] vissenākā ir [[1360. gads|1360. gadā]] sastādītā zeltkaļu [[cunfte]]s (amata) '''[[šrāga]]'''?

[[Attēls:Ruud RG22 (58) (52144535415).jpg|border|right|50px]]
* ... 2022. gada rudenī '''[[Kaspers Rūds]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pakāpās uz 2. vietu [[ATP rangs|ATP rangā]], kas ir augstākā, ko sasniedzis kāds [[norvēģi|norvēģu]] [[tenisists]]?
* ... '''[[minerālvate]]''' ir šķiedrains materiāls, kas iegūts, vērpjot vai stiepjot izkausētus [[Minerāls|minerālu]] materiālus, piemēram, [[Keramika|keramiku]]?
* ... '''[[2022. gada aneksijas referendumi Krievijas okupētajā Ukrainā|2022. gada aneksijas referendumos Krievijas okupētajā Ukrainā]]''' Krievijas Centrālā vēlēšanu komisija paziņoja, ka [[Zaporižjas apgabals|Zaporižjas apgabalā]] pievienošanos [[Krievija]]i esot atbalstījuši 93%, [[Hersonas apgabals|Hersonas apgabalā]] 87%, [[Doneckas tautas republika|Doneckas tautas republikā]] 99%, bet [[Luhanskas tautas republika|Luhanskas tautas republikā]] — 98% vēlētāju?

[[Attēls:Phlebotomus pappatasi bloodmeal continue2.jpg|border|right|50px]]
* ... '''''[[Phlebotominae]]''''' apakšdzimtas sugas ir vienīgās [[Kožodiņu dzimta|kožodiņu dzimtā]], kas barojas ar [[asinis|asinīm]] &lt;small&gt;(attēlā ''Phlebotomus pappatasi'')&lt;/small&gt;?
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[smiltāja kāpuniedre]]''' ir sastopama retumis un nevienmērīgi [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] un [[Baltijas jūra]]s piekrastē; tā ir [[lakstaugs]] ar ložņājošiem [[sakneņi]]em, kurš veido blīvu ceru?
* ... '''[[Sodankile]]''' ir otra lielākā [[Somija]]s [[pašvaldība]] pēc platības un lielākā, kuras centram nav [[pilsēta]]s statusa?

[[Attēls:Typha × glauca.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[vilkvālītes|vilkvālīšu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[sakneņi]] ir ēdami; [[arheoloģiskie izrakumi]] liecina, ka [[Eiropa|Eiropā]] tos ēda jau pirms 30 000 gadu?
* ... '''[[Senegālas basketbola izlase]]''' bija pirmā [[Subsahāras Āfrika]]s komanda, kas kvalificējās [[Vasaras olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] basketbola turnīram?
* ... '''[[Kijivas kņaziste]]''' izveidojās [[Kijivas Krievzeme]]s politiskās sadrumstalotības procesā [[12. gadsimts|12. gadsimta]] sākumā, kad [[Kijivas lielkņazi|Kijivas lielkņazu]] efektīvā vara pakāpeniski tika samazināta līdz reģioniem ap galvaspilsētu [[Kijiva|Kijivu]]?

[[Attēls:Ludza - panoramio (33).jpg|border|right|50px]]
* ... [[1938. gads Latvijā|1938. gadā]] [[Vasarsvētki|Vasarsvētku]] sestdienā [[Ludza|Ludzā]] plosījās liels [[ugunsgrēks]], kura laikā aizdegās '''[[Ludzas pareizticīgo baznīca]]s''' kupols, un no tā nogāzās krusts &lt;small&gt;(attēlā baznīca mūsdienās)&lt;/small&gt;?
* ... bijusī kalnraktuvju administratīvā ēka '''[[Svenskhuseta]]''' [[Diksona Zeme|Diksona Zemē]] [[Svalbāra|Svalbārā]] ir viena no vecākajām joprojām eksistējošām būvēm arhipelāgā?
* ... viens no pirmajiem elektroniskajiem vispārēja pielietojuma [[datori]]em '''[[EDVAC]]''' aizņēma 45,5 m² un svēra 7,8 tonnas?

[[Attēls:Rover safety bicycle of 1885 (right).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[drošais velosipēds]]''' &lt;small&gt;(attēlā 1885. gada ''Rover'' drošais velosipēds)&lt;/small&gt; mūsdienās ir visizplatītākais [[velosipēdi|velosipēdu]] veids?
* ... [[2015. gads kino|2015. gada]] trilleris '''&quot;[[Visuredzošā acs]]&quot;''' bija pēdējā [[Elans Rikmens|Elana Rikmena]] kinoloma, kurš nomira 2016. gada janvārī?
* ... [[Latvija]]s [[tenisiste]] [[Larisa Savčenko-Neilande]] divas reizes uzvarējusi '''[[WTA dubultspēļu čempionāts|WTA dubultspēļu čempionātā]]''' un vēl divas reizes spēlējusi finālā?

[[Attēls:Liz Truss official portrait (cropped)2.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2022. gads|2022. gada]] 20. oktobrī, pēc 44 dienām amatā, [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Apvienotās Karalistes premjerministrs|premjerministre]] '''[[Liza Trasa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; paziņoja par atkāpšanos no amata, kļūdama par visīsāko laiku amatā pavadījušo valdības vadītāju?
* ... [[1852. gads|1852. gadā]] mūsdienu [[Kanāda|Kanādā]] dzimušais britu flotes virsnieks, [[hidrogrāfs]] un [[polārpētnieks]] '''[[Edvards Belčers]]''' vadīja pēdējo un lielāko Admiralitātes ekspedīciju, lai mēģinātu atrast un glābt [[1847. gads|1847. gadā]] Kanādas [[Arktika|Arktikā]] pazudušo seru [[Džons Franklins|Džonu Franklinu]]?
* ... [[supervaronis|supervaroņu]] komanda '''[[X-cilvēki]]''', ko izdod ''[[Marvel Comics]]'', pirmo reizi parādījās mākslinieka Džeka Kīrbija un rakstnieka [[Stens Lī|Stena Lī]] 1963. gadā izdotajā [[komikss|komiksā]] ''The X-Men #1''?

[[Attēls:Ricciportrait.jpg|border|right|50px]]
* ... [[itāļi|itāļu]] [[jezuīti|jezuītu]] [[misionārs|misionāra]] '''[[Mateo Riči]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nopelni ir pastāvīgas saiknes iedibināšana starp [[Eiropa]]s un [[Ķīna]]s kultūrām; viņš kļuva par pirmo eiropieti, kas [[1601. gads|1601. gadā]] iekļuvis [[Aizliegtā pilsēta|Aizliegtajā pilsētā]] [[Pekina|Pekinā]]?
* ... [[Zviedrija]]s [[futbolists|futbolista]] '''[[Džordans Lāšons|Džordana Lāšona]]''' tēvs ir 106 spēles [[Zviedrijas futbola izlase|Zviedrijas izlasē]] nospēlējušais futbolists un [[treneris]] [[Henriks Lāšons]]?
* ... '''[[Veila pie Reinas]]''', kas atrodas pie [[Šveice]]s, [[Francija]]s un [[Vācija]]s robežas, ir Vācijas vistālāk dienvidrietumos esošā pilsēta?

[[Attēls:Golden_Rock.JPG|border|right|50px]]
* ... ierodoties pie [[Mjanma]]s svētvietas '''[[Čaitijo pagoda]]s''', kas balansē uz akmens kraujas malā &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, [[svētceļnieki]] — vīrieši aplīmē akmeni ar zelta lapiņām, taču sievietēm aizliegts pieskarties akmenim vai pat atrasties tā tuvumā?
* ... televīzijas un radio personība '''[[Māris Grigalis]]''' tēloja [[Spānijas basketbola izlase]]s galvenā trenera lomu spēlfilmā &quot;[[Sapņu komanda 1935]]&quot;?
* ... pašreizējo nosaukumu [[Norvēģija]]s starptautiskā [[enerģētika]]s kompānija '''''[[Equinor]]''''' ieguva [[2007. gads|2007. gadā]], kad tika apvienoti uzņēmumi ''[[Statoil]]'' un '''''[[Norsk Hydro]]''''' [[nafta]]s un [[dabasgāze]]s ieguves struktūrvienība?

[[Attēls:Coat of arms of San Marino.svg|border|right|50px]]
* ... '''[[Sanmarīno ģerbonis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; iespējams, ir datējams ar [[14. gadsimts|14. gadsimtu]]?
* ... '''''[[dulce de leche]]''''' gūst savu bagāto [[Garša|garšu]] un krāsu no karamelizācijas un [[Maijāra reakcija]]s?
* ... brazīlietis '''[[Mariu Zagalu]]''' ir pirmais cilvēks, kurš uzvarējis [[FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kausā]] gan kā [[futbolists]], gan kā treneris, kā arī vienīgais, kurš to ir izdarījis vairākkārt?

[[Attēls:Shwedagon Pagoda 2017.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Švedagonas pagoda]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir svarīgākā reliģiskā celtne [[Mjanma|Mjanmā]], tiek uzskatīts, ka tajā glabājas pēdējo četru pašreizējās kalpas [[buda|budu]] relikvijas?
* ... 20. gadsimta 80. gadu beigās, kad [[Perestroika]]s ietekmē [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] pastiprinājās [[separātisms|separātisma]] tendences, '''[[padomju identitāte]]s''' pamati tika satricināti, un pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] šī pārnacionālā identitāte pakāpeniski izzuda?
* ... [[Somijas basketbola izlase]]s spēlētājs '''[[Aleksandrs Madsens]]''', kurš [[Rīgas VEF]] sastāvā trīsreiz kļuvis par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu, pēc vienas sezonas pārtraukuma un dalības [[2023. gada FIBA Pasaules kauss|2023. gada FIBA Pasaules kausā]] atkal atgriezās VEF?

[[Attēls:Idris Elba-4580 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... viens no mūsdienu pelnošākajiem [[aktieri]]em '''[[Idriss Elba]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzstājas arī kā [[dīdžejs]] un ''R&amp;B'' mūziķis?
* ... mūzikas grupu &quot;[[Menuets (grupa)|Menuets]]&quot; un &quot;[[Pērkons (rokgrupa)|Pērkons]]&quot; [[ģitāristi]] brāļi '''[[Juris Sējāns|Juris]]''' un '''[[Leons Sējāns|Leons]]''' Sējāni ir [[Jūrmalas pilsēta]]s Goda pilsoņi; tāpat šīs pilsētas Goda pilsonis ir arī [[Majori|Majoros]] dzimušais &quot;Pērkona&quot; solists '''[[Raimonds Bartaševičs]]'''?
* ... [[Marokas futbola izlase]]s labās malas [[Aizsargs (futbols)|aizsargs]] '''[[Nusairs Mezrāvi]]''' ir dzimis [[Nīderlande|Nīderlandē]]?

[[Attēls:DactylisGlomerata.jpg|border|right|50px]]
* ... daudzi autori ir uzskatījuši, ka '''[[kamolzāļu ģints]]''' satur tikai vienu sugu — [[Parastā kamolzāle|parasto kamolzāli]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, un pārējās variācijas ir klasificētas kā parastās kamolzāles [[pasuga]]s?
* ... '''[[Sanmarīno vēsture]]''' sākas ar [[301. gads|301. gada]] 3. septembri, ko uzskata par [[Sanmarīno pilsēta]]s un [[Sanmarīno|valsts]] oficiālo dibināšanas datumu?
* ... atšķirībā no olu kulteņa, '''[[omlete]]s''' cepšanas laikā olu masa netiek maisīta, tādējādi piešķirot tai formu?

[[Attēls:Bugsworth 058069.jpg|border|right|50px]]
* ... pirmajām '''[[šaurlaiva|šaurlaivām]]''' bija nozīmīga loma britu [[rūpnieciskā revolūcija|rūpnieciskās revolūcijas]] izraisītajās ekonomiskajās pārmaiņās: tās bija koka laivas, kuras vilka [[zirgs]], ejot pa vilkšanas taku; pakāpeniski zirgus nomainīja [[Tvaika dzinējs|tvaika]] un vēlāk [[Dīzeļdzinējs|dīzeļdzinēji]] &lt;small&gt;(attēlā šaurlaivas mūsdienās)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Utkiarvika]]''' [[Čukču jūra]]s krastā pie [[Barova rags|Barova zemesraga]] ir [[ASV]] vistālāk ziemeļos esošā apdzīvotā vieta?
* ... '''[[Kalna sprediķis]]''' ir viena no populārākajām [[Jēzus Kristus|Jēzus]] mācības daļām un bieži tiek citēts; tajā ietilpst arī [[Tēvreize]]?

[[Attēls:Flag of San Marino.svg|border|right|50px]]
* ... '''[[Sanmarīno karogs|Sanmarīno civilais karogs]]''' no oficiālā karoga &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atšķiras ar to, ka tā centrā nav [[Sanmarīno ģerbonis|ģerboņa]]?
* ... [[1935. gads Latvijā|1935. gadā]] [[Ropaži|Ropažos]] uzcēla jaunu, modernu, labi aprīkotu sešklasīgo [[pamatskola|pamatskolu]] 150 skolēniem, kurā bija elektrība, ūdensvads, radio, mūzikas instrumenti, mācību līdzekļi un internāts; mūsdienās šajā ēkā darbojas '''[[Ropažu vidusskola]]'''?
* ... garākā [[Libērija]]s upe '''[[Kavalli (upe)|Kavalli]]''' apmēram pēdējās 2/3 no tecējuma veido [[Kotdivuāra]]s—Libērijas robežu?

[[Attēls:Captain William Edward Parry (1790-1855), by Charles Skottowe.jpg|border|right|50px]]
* ... [[1826. gads|1826. gadā]] britu flotes virsnieks, [[hidrogrāfs]] un [[polārpētnieks]] '''[[Viljams Perijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; saņēma atbalstu [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]] ekspedīcijas organizēšanai, un [[1827. gads|1827. gadā]], kuģojot no [[Svalbāra]]s, ekspedīcija sasniedza 82°45′ ziemeļu platumu, kas uz 49 gadiem palika cilvēka vistālāk ziemeļos sasniegtais ģeogrāfiskais platums?
* ... [[kulinārija|kulinārijā]] '''[[garšaugi|garšaugus]]''' atšķir no [[dārzeņi]]em — garšaugus izmanto mazos daudzumos, lai rastu [[ēdiens|ēdiena]] garšu, nevis saturu?
* ... '''[[Kalums Hadsons-Odoi]]''' [[Anglijas futbola izlase]]s sastāvā debitējis {{Dat|2019|3|22|5=bez}} pret [[Čehijas futbola izlase|Čehiju]], 18 gadu un 135 dienu vecumā kļūstot par visu laiku jaunāko Anglijas izlases debitantu

[[Attēls:Devínsky hrad01.jpg|border|right|50px]]
* ... 18. gadsimtā, mazinoties [[Osmaņu impērija]]s draudiem, mūsdienu [[Slovākija|Slovākijā]] pie [[Bratislava]]s esošā '''[[Devinas pils]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; zaudēja savu militāro nozīmi un tika pamesta, bet [[1809. gads|1809. gadā]] to uzspridzināja [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] armijas karavīri?
* ... 1050 [[kilometri|kilometrus]] garā '''[[Bandama]]''' ir garākā [[Kotdivuāra]]s [[upe]]?
* ... 2018. gada decembrī '''[[Žans Kraņecs]]''' izcīnīja pirmo uzvaru [[Pasaules kauss kalnu slēpošanā|Pasaules kausa]] posmā, kļūstot par pirmo [[Slovēnija]]s [[kalnu slēpotājs|kalnu slēpotāju]], kurš uzvarējis milzu slaloma disciplīnā Pasaules kausa sacensībās vīriešiem?

[[Attēls:Wilma Murto - Kalevan Kisat 2022 - 01.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2022. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2022. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā]] [[Minhene|Minhenē]] [[Somija]]s [[kārtslēcēja]] '''[[Vilma Murto]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atkārtoja [[Katerina Stefanidi|Katerinas Stefanidi]] 2018. gadā uzstādīto Eiropas čempionātu rekordu (4,85 m) un izcīnīja zelta medaļu?
* ... [[ASV|Amerikas Savienoto Valstu]] galējais ziemeļu punkts '''[[Barova rags]]''' [[Aļaska|Aļaskā]] ir bijis sākuma punkts vairākām [[Arktika]]s ekspedīcijām?
* ... '''[[Rīgas garāko ielu uzskaitījums|Rīgas garākā iela]]''' ir 16 177 metrus garā [[Jaunciema gatve]]?

[[Attēls:Teodor Nette.jpg|border|right|50px]]
* ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[PSRS]] Ārlietu tautas komisariāta diplomātiskā kurjera '''[[Teodors Nete|Teodora Netes]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš gāja bojā [[1926. gads Latvijā|1926. gadā Latvijas teritorijā]], aizstāvot diplomātisku pastu, vārdā Padomju Savienībā tika nosaukts tvaikonis, bet [[dzejnieks]] [[Vladimirs Majakovskis]] veltīja viņam dzejoli?
* ... [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Pekina|Pekinā]] [[Francija]]s slēpotājs '''[[Žoans Klarē]]''' ieguva sudraba medaļu nobraucienā, kļūstot par vecāko olimpisko medaļnieku [[kalnu slēpošana|kalnu slēpošanā]]?
* ... '''[[Sadraudzības personālūnija]]''' ir 15 [[Nāciju Sadraudzība]]s valstu apvienība, kurās visās [[personālūnija]]s veidā oficiālais valsts galva ir karalis [[Čārlzs III Vindzors]]?

[[Attēls:Maryna Bekh-Romanchuk Budapest 2023.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2023. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2023. gada Pasaules čempionātā]] [[Budapešta|Budapeštā]] [[trīssoļlēkšana]]s sacensībās [[Ukraina]]s [[vieglatlēte]] '''[[Marina Beha-Romančuka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, aizlēcot tieši 15 metrus, ilgu laiku atradās sacensību vadībā, tomēr pēdējā lēcienā viņu pārspēja [[Venecuēla]]s trīssoļlēcēja [[Julimara Rohasa]]?
* ... '''[[Pomerānijas balti|Pomerānijas baltus]]''' ap 1500. gadu p.m.ē. sāka izspiest un daļēji pārtautot no austrumiem ienākošās [[ģermāņi|ģermāņu ciltis]], kas [[Lielā tautu staigāšana|Lielās tautu staigāšanas]] laikā [[Pomerānija|Pomerāniju]] pameta, bet palikušie [[balti]] palika un saplūda ar [[slāvi|slāvu ciltīm]], kas pēc [[6. gadsimts|6. gadsimta]] ieradās šajā teritorijā?
* ... '''[[Pirmais Starptautiskais polārais gads]]''' bija [[Eiropa]]s valstu un [[ASV]] pētniecības pasākums, lai izpētītu polāros reģionus, kas norisinājās 14 [[polārstacija|polārstacijās]] [[1882. gads|1882.]] un [[1883. gads|1883. gadā]] pēc [[austrieši|austriešu]] virsnieka un [[polārpētnieks|polārpētnieka]] '''[[Karls Veiprehts|Karla Veiprehta]]''' ierosinājuma?

[[Attēls:Rubinstein repin.jpg|border|right|50px]]
* ... jau deviņu gadu vecumā [[ebreji|ebreju]] izcelsmes [[Krievija]]s mūziķis '''[[Antons Rubinšteins]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Iļja Repins|Repina]] gleznā)&lt;/small&gt; sniedza pirmo klavierkoncertu; 1840. gadā viņš uzstājās [[Parīze|Parīzē]], kam sekoja brīnumbērna koncerttūres pa Eiropu, tostarp 1844. gadā viņš uzstājās '''[[Muses nams|Muses namā]]''' [[Rīga|Rīgā]]?
* ... '''[[zālainā ežgalvīte|zālainajai ežgalvītei]]''' ir šaurs [[izplatības areāls]] [[Skandināvija|Skandināvijā]] un [[Baltijas valstis|Baltijas]] centrālajā daļā, bet savrupas atradnes atrodamas ir arī citur [[Eiropa|Eiropā]]; [[Latvija|Latvijā]] sastopama reti, galvenokārt [[Vidzeme|Vidzemē]]?
* ... atkārtoti '''[[Prinča Čārlza sala|Prinča Čārlza salu]]''' [[Kanādas Arktiskais arhipelāgs|Kanādas Arktiskajā arhipelāgā]] [[1948. gads|1948. gadā]] atklāja gaisa spēku lidotājs Alberts Tomkinsons, kurš veica apvidus aerofotografēšanu; tā nosaukta par godu tā paša gada novembrī dzimušajam britu troņmantiniekam [[Čārlzs III Vindzors|Čārlzam]]?

[[Attēls:2022-08-15 European Championships 2022 – Men's Decathlon – 100 Metres by Sandro Halank–030.jpg|border|right|50px]]
* ... 2022. gadā [[desmitcīņa|desmitcīņnieks]] '''[[Janeks Eiglane]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika atzīts par [[Igaunijas gada sportists|Igaunijas gada sportistu]]?
* ... '''[[Motamas līcis|Motamas līcim]]''' [[Mjanma]]s piekrastē raksturīgas ievērojamas [[plūdmaiņas]], kas sasniedz 7 metrus?
* ... [[Latvija]]s iedzīvotāji ir starp pašiem garākajiem '''[[Valstu uzskaitījums pēc iedzīvotāju garuma|valstu uzskaitījumā pēc iedzīvotāju vidējā auguma]]'''?

[[Attēls:Upper Castle in Vilnius (2013).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Ģedimina tornis]] '''[[Viļņas piļu komplekss|Viļņas piļu kompleksā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir nozīmīgs [[Viļņa]]s un [[Lietuva]]s simbols; katru gadu 1. janvārī tornī tiek pacelts [[Lietuvas karogs]], atzīmējot Karoga dienu?
* ... '''[[2022.—2023. gada Optibet hokeja līgas sezona|2022.—2023. gada Optibet hokeja līgas sezonā]]''' 2023. gada 9. februārī '''[[HK Mogo]]''' uzbrucējs [[Elviss Želubovskis]] guva savus 236. vārtus [[Latvijas čempionāta hokejā virslīga|Latvijas čempionātā]], tādējādi kļūstot par visu laiku labāko vārtu guvēju turnīra vēsturē?
* ... '''[[Kotsa sala]]''' [[Kanādas Arktiskais arhipelāgs|Kanādas Arktiskā arhipelāga]] dienvidaustrumu daļā [[Hudzona līcis|Hudzona līča]] ziemeļos ir lielākā neapdzīvotā sala [[Ziemeļu puslode|Ziemeļu puslodē]] uz dienvidiem no [[Ziemeļu polārais loks|Ziemeļu polārā loka]]?

[[Attēls:Femke Bol Oregon 2022.jpg|border|right|50px]]
* ... 2023. gada 19. februārī sacensībās [[Apeldorna|Apeldornā]] [[Nīderlande]]s [[vieglatlēte]] '''[[Femke Bola]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzstādīja [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|Pasaules rekordu]] telpās [[400 m]]etru skrējienā, labojot visilgāk pastāvošo vieglatlētikas rekordu, kas kopš 1982. gada piederēja [[čehi|čehu]] skrējējai [[Jarmila Kratohvīlova|Jarmilai Kratohvīlovai]]?
* ... '''[[bibliotēkas kaķi]]''' pastāv no [[viduslaiki]]em līdz mūsdienām, kur tie sākotnēji veikuši [[grauzēji|grauzēju]] iznīcināšanas, bet vēlāk arī labvēlīgas atmosfēras veidotāju funkcijas?
* ... '''[[Cīravas iela (Rīga)|Cīravas iela]]''' [[Bieriņi|Bieriņos]] ir izveidota [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] jūlijā ar [[Rīgas dome]]s lēmumu, pārdēvējot [[Imulas iela (Rīga)|Imulas ielas]] kādreizējo daļu?

[[Attēls:Olympiastadion Muenchen.jpg|border|right|50px]]
* ... no 1972. līdz 2005. gadam, kad tika atklāts stadions ''[[Allianz Arena]]'', [[futbola klubs]] [[Minhenes &quot;Bayern&quot;]] mājas spēles aizvadīja '''[[Minhenes olimpiskais stadions|Minhenes olimpiskajā stadionā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Sauthemptonas sala]]''' un [[Kotsa sala]] [[Kanādas Arktiskais arhipelāgs|Kanādas Arktiskajā arhipelāgā]] tiek uzskatītas par pēdējo vietu, kur vēl 20. gadsimta sākumā mituši arktiskās Dorsetas kultūras pārstāvji sallirmiuti; visi salu iedzīvotāji izmira 1902.—1903. gada [[vaļu mednieki|vaļu mednieku]] ievazātā slimības [[epidēmija|epidēmijā]]?
* ... no atbalstītāju skatupunkta [[Burkinafaso]] prezidents '''[[Tomā Sankara]]''' bija harizmātiska un ikoniska revolūcijas figūra, viņš tiek dēvēts arī par “Āfrikas [[Če Gevara|Če Gevaru]]”?

[[Attēls:Jane Wyman.jpg|border|right|50px]]
* ... no 1940. līdz 1949. gadam amerikāņu [[aktrise]], dziedātāja un dejotāja '''[[Džeina Vaimena]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija pirmā sieva toreizējam aktierim un nākamajam [[ASV prezidents|ASV prezidentam]] [[Ronalds Reigans|Ronaldam Reiganam]]?
* ... dalībai '''[[2022. gada Eiropas čempionāts basketbolā|2022. gada Eiropas čempionātā basketbolā]]''' nekvalificējās [[Latvijas basketbola izlase]], kas bija pirmā reize kopš [[1999. gada Eiropas čempionāts basketbolā|1999. gada]] bez Latvijas dalības?
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[ciņu mazmeldrs]]''' ir sastopams reti, tikai valsts rietumu un ziemeļu daļā — Latviju šķērso sugas [[izplatības areāls|izplatības areāla]] austrumu robeža?

[[Attēls:Enner Valencia (2020-21 Süper Lig) - Resim1 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Ekvadoras futbola izlase]]s [[uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Enners Valensija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada FIFA Pasaules kausā]] guva turnīra pirmos vārtus?
* ... '''[[Lietuvas Nacionālais muzejs|Lietuvas Nacionālajā muzejā]]''' ir piecas galvenās nodaļas: [[vēsture]] un jaunākā vēsture, [[arheoloģija]], [[etnogrāfija]], [[numismātika]] un ikonogrāfija, kurās kopumā ir 800 000 priekšmetu?
* ... par tēlojumu [[Matīss Kaža|Matīsa Kažas]] filmā &quot;Kino un mēs&quot; [[komiķis]] un [[aktieris]] '''[[Jānis Skutelis]]''' kopā ar [[Andris Keišs|Andri Keišu]] un [[Egons Dombrovskis|Egonu Dombrovski]] saņēma nomināciju [[2020. gada Lielā Kristapa balva]]i kategorijā &quot;Labākais aktierdarbs galvenajā lomā&quot; (nominēts kā aktieru ansamblis)?

[[Attēls:Belgrade. View to Kalemegdan fortress in evening sunset light.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Belgradas cietoksnis|Belgradas cietokšņa]]''' jeb Kalemegdana teritorija mūsdienās ir brīvi pieejama apmeklētājiem, un tā ir visapmeklētākā apskates vieta [[Belgrada|Belgradā]] &lt;small&gt;(attēlā skats uz cietoksni no [[Sava]]s)&lt;/small&gt;?
* ... [[Somija]]s [[SM līga]]s klubā '''[[Mikeli &quot;Jukurit&quot;]]''' spēlē [[latvieši|latviešu]] [[hokejists]] [[Oskars Batņa]], bet iepriekš komandu pārstāvēja [[Mārtiņš Dzierkals]]?
* ... mūsdienās pie '''[[austrumslāvi|austrumslāvu tautām]]''' pieskaita [[baltkrievi|baltkrievus]], [[krievi|krievus]] un [[ukraiņi|ukraiņus]], reizēm arī [[rusīni|rusīnus]]?

== Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) ==

&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:00 2674 Öland bridge - Schweden.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kalmaras šaurums|Kalmaras šaurumu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; šķērso [[1972. gads|1972. gadā]] atvērtais 6 km garais [[Ēlandes tilts]], kas savieno [[Kalmara]]s pilsētu kontinentā ar Ferjestādeni [[Ēlande|Ēlandē]]?
* ... ilggadējais [[Nacionālais botāniskais dārzs|Nacionālā botāniskā dārza]] vadītājs un [[Dabas aizsardzības pārvalde]]s ģenerāldirektors [[dendrologs]] '''[[Andrejs Svilāns]]''' ir bijis [[14. Saeima]]s deputāts un [[Salaspils novads|Salaspils novada]] domes deputāts vairākos tās sasaukumos?
* ... [[dzelzceļa stacija]] '''[[Rīga II]]''' jeb Rīgas Tukuma stacija atradās līdzās Kārļa (tagadējai [[13. janvāra iela|13. janvāra]]) ielai iepretī [[Kungu iela (Rīga)|Kungu ielai]], taču līdz mūsdienām no šīs stacijas nekas nav saglabājies?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Vitte-Kloster auf Hiddensee.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Vācija]]i piederošajā [[Baltijas jūra]]s '''[[Hidenzē sala|Hidenzē salā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir aizliegts privātais [[autotransports]]; atļauts tikai lauksaimniecības un komunālais transports, bet pasažieru un kravu pārvadājumiem plaši tiek izmantots [[zirgs|zirgu]] transports?
* ... masveida [[Kolektivizācija PSRS|kolektivizācijas periodā Padomju Savienībā]] '''[[mašīnu un traktoru stacija|mašīnu un traktoru stacijām]]''' bija nozīmīga loma [[kolhozi|kolhozu]] organizatoriski saimnieciskajā nostiprināšanā, tās veicināja pāreju uz sociālistisko lielražošanu, kā arī darba ražīguma pieaugumu?
* ... '''[[Adamsu ģimene]]''' ir [[satīra|satīrisks]] ideālās 20. gadsimta [[Amerikāņi (nācija)|amerikāņu]] ģimenes pretstats: dīvains, turīgs un aristokrātisks klans, kas priecājās par visu baiso un šķietami neuztraucas par to, ka citi cilvēki uzskata viņus par dīvainiem vai biedējošiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Līga Meņģelsone 2022.jpg|border|right|150px]]
* ... 2022. gada decembrī Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektori '''[[Līga Meņģelsone|Līgu Meņģelsoni]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; partiju apvienība &quot;[[Apvienotais saraksts]]&quot; izvirzīja kā [[Latvijas veselības ministrs|veselības ministres]] kandidāti [[Kariņa 2. Ministru kabinets|Kariņa valdībā]], un [[14. Saeima|Saeima]] viņu apstiprināja?
* ... visilgāk '''[[morganātiskā laulība]]''', kurā zemākas kārtas [[sieva]] neieguva [[vīrs|vīra]] kārtas tiesības, saglabājās valdnieku namos, kuros vīriešu laulībām ar zemākas kārtas sievietēm bija nepieciešama īpaša valdnieka atļauja?
* ... autoceļa un dzelzceļa [[tilts|tilti]] savieno [[Dānija]]s trešo lielāko salu '''[[Fīna|Fīnu]]''' ar kontinentu, [[Zēlande (sala)|Zēlandi]] un [[Langelande|Langelandi]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Space Needle 2011-07-04.jpg|border|right|150px]]
* ... '''''[[Space Needle]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Sietla|Sietlā]], [[Vašingtona (štats)|Vašingtonas štatā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] tika atvērts {{Dat|1962|4|21|5=bez}}, [[pasaules izstāde]]s ietvaros, kas piesaistīja vairāk nekā 2,3 miljonus apmeklētāju?
* ... 2009. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] [[kinokomēdija]] '''&quot;[[Zudusī pasaule]]&quot;''' nopelnīja tikai 68,8 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie 100 miljonu budžeta, un to nominēja septiņām [[Zelta avenes balva|Zelta avenes balvām]], tai skaitā kategorijā &quot;Sliktākā filma&quot;?
* ... '''[[Ojāra Vācieša muzejs]]''' [[Pārdaugava]]s [[Torņakalns|Torņakalna]] apkaimē [[Rīga|Rīgā]] ir ierīkots senā ēkā, kas celta ap 1778. gadu kā traktieris &quot;Jeruzaleme&quot;, kurā savulaik ciemojies [[Garlībs Merķelis]], [[Rihards Vāgners]] un citi ievērojami rīdzinieki?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kurische Nehrung Parnidden-Düne 01.JPG|border|right|250px]]
* ... ceļojošās '''[[Pārnidas kāpa]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; augstums sasniedz 52 metrus?
* ... lielākā [[Dānija]]s [[sala]] '''[[Ziemeļjitlandes sala|Ziemeļjitlande]]''' bija [[Jitlandes pussala]]s daļa līdz [[1825. gads|1825. gada]] 3. februārim, kad vētras laikā tika pārrauta Agertanges smilšu strēle, kas atdalīja Līmfjordenu no [[Ziemeļjūra]]s?
* ... [[zviedri|zviedru]] aktiera '''[[Bills Skašgords|Billa Skašgorda]]''' brāļi [[Aleksandrs Skašgords|Aleksandrs]], Gustavs un Valters, kā arī tēvs [[Stellans Skašgords]] arī ir [[aktieri]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Wes Unseld Jr (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Vess Anselds jaunākais]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš bija [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Vašingtonas &quot;Wizards&quot;]] galvenais [[treneris]] no 2021. līdz 2024. gadam, ir izcilā [[basketbolists|basketbolista]], trenera un komandas vadītāja [[Vess Anselds|Vesa Anselda]] dēls?
* ... sākotnēji Padingtona lomas ierunāšana [[Animācijas spēlfilma|animācijas spēlfilmā]] '''&quot;[[Lācēna Padingtona piedzīvojumi]]&quot;''' tika uzticēta [[Kolins Fērts|Kolinam Fērtam]], taču viņš projektu pameta, un galveno lomu ierunāja Bens Višo?
* ... [[Krimas tatāri|Krimas tatāru]] izcelsmes [[Lietuvas lielkņaziste]]s un [[Maskavija]]s [[kņazs|kņazu]] un [[bajārs|bajāru]] '''[[Gļinski|Gļinsku dzimtas]]''' pēctece Jeļena Gļinska bija pirmā [[Krievijas cars|Krievijas cara]] [[Ivans IV|Ivana IV]] māte?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lily Collins - Inside The Wardrobe 01.jpg|border|right|150px]]
* ... mūziķa [[Fils Kolinss|Fila Kolinsa]] meita '''[[Lilija Kolinsa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[aktrise]] un [[modele]], par lomu ''[[Netflix]]'' seriālā ''Emily in Paris'' viņa nominēta [[Zelta globusa balva|Zelta globusam]]?
* ... gēlu sporta veidu sacensībām izmantotais '''[[Krokpārka stadions]]''' [[Īrija]]s galvaspilsētas [[Dublina]]s ziemeļaustrumos ir lielākais [[Eiropa]]s [[stadions]], kas nav speciāli paredzēts [[futbols|futbola]] sacensībām?
* ... [[Zviedrija]]i piederošajā '''[[Gotska Sandēne]]s''' salā [[Baltijas jūra]]s vidusdaļā uz ziemeļiem no [[Gotlande]]s nav pastāvīgo iedzīvotāju, tikai infrastruktūru apkalpojošais personāls, tomēr tā ir populārs [[tūrisms|tūrisma]] galamērķis?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cirsium vulgare plant.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[asais dadzis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopams [[Eiropa|Eiropā]], [[Rietumāzija|Rietumāzijā]] un [[Ziemeļāfrika|Ziemeļāfrikā]] (arī [[Latvija|Latvijā]]), kā arī ir plaši ieviesies ārpus pamatareāla kā [[Nezāles|nezāle]]?
* ... [[2021. gads|2021. gadā]] tika sākta kombinētā dzelzceļa un autoceļa [[tunelis|tuneļa]] būvniecība '''[[Fēmarnbelta šaurums|Fēmarnbelta šaurumā]]''' starp [[Vācija]]i piederošo [[Fēmarnas sala|Fēmarnas salu]] un [[Dānija]]i piederošo [[Lollānas sala|Lollānas salu]]?
* ... 20. gadsimta sākumā strauji attīstoties [[nafta]]s ieguvei [[Meksika|Meksikā]], '''[[Tampiko]]''' osta kļuva par galveno naftas eksportētājostu [[Amerika|Amerikā]], kā arī par otro noslogotāko [[osta|ostu]] pasaulē, taču [[1923. gads|1923. gadā]] lielākā naftas atradne, kas atradās ļoti tuvu pilsētai, izsīka?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:MJK 08786 Mia Wasikowska (Damsel, Berlinale 2018).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Austrālija]]s [[aktrise]] '''[[Mija Vašikovska]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pasaules slavu iemantojusi, attēlojot Alisi [[Tims Bērtons|Tima Bērtona]] filmā &quot;[[Alise Brīnumzemē]]&quot;, kā arī piedaloties filmā &quot;[[Bērniem viss kārtībā]]&quot;?
* ... '''[[Uzbeku haniste|Uzbeku hanisti]]''' nodibināja pēc [[Zelta Orda]]s sabrukšanas [[1428. gads|1428. gadā]] un nosauca agrākā Zelta Ordas hana [[Uzbeghans|Uzbeghana]] vārdā?
* ... [[Rīgas VEF]] sastāvā [[Latvijas basketbola izlase]]s saspēles vadītājs '''[[Kristers Zoriks]]''' 2022. gadā tika atzīts par [[Latvijas Basketbola līga]]s izslēgšanas spēļu vērtīgāko spēlētāju, bet 2023. gadā — par Latvijas kausa fināla labāko spēlētāju?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Sõru sadam 2015.jpg|border|right|250px]]
* ... '''[[Soelas šaurums|Soelas šaurumu]]''' šķērso [[prāmis|prāmja]] līnija no Seru ostas [[Hījumā sala]]s dienvidos &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uz Trīgi ostu [[Sāmsala]]s ziemeļos?
* ... īpašus panākumus 1967. gada [[Francija]]s piedzīvojumu [[kinokomēdija]] '''&quot;[[Fantomass pret Skotlendjardu]]&quot;''' ieguva [[Eiropa|Eiropā]], [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un [[Japāna|Japānā]]?
* ... '''[[2023. gada laikapstākļi Latvijā]]''' bija par 1,0 °C siltāki par klimatisko standarta normu, tādējādi 2023. gads kļuva par trešo siltāko novērojumu vēsturē, šo vietu dalot ar [[2015. gada laikapstākļi Latvijā|2015. gadu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Walter Huston - 1950.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Kanāda]]s [[aktieris]] '''[[Volters Hjūstons]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir saņēmis [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Kinoakadēmijas balvu]] kā &quot;[[Labākais aktieris otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākais aktieris otrā plāna lomā]]&quot; par lomu [[Vesterns|vesternā]] &quot;[[Sjerramadres dārgumi]]&quot;, ko režisēja viņa dēls [[Džons Hjūstons]]; Oskara balvu saņēmis gan viņš, gan dēls Džons, gan arī mazmeita [[Andželika Hjūstone]]?
* ... '''[[Latvijas gada labākais hokejists|Latvijas gada labākā hokejista]]''' balvu pirmo reizi pasniedza 2018. gadā, un visvairāk to ir ieguvis [[Teodors Bļugers]] — trīs reizes?
* ... [[Somija|Somijā]] pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[finlandizācija]]s''' dēļ bija aizliegtas ASV filmas, jo [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] tās uzskatīja par pretpadomju propagandu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Demene Parish, Latvia - panoramio (9).jpg|border|right|200px]]
* ... kopš 1992. gada '''[[Kurcums (stacija)|Kurcums]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Latvija]]s robežstacija ar [[Lietuva|Lietuvu]], bet [[pasažieru vilciens|pasažieru vilcieni]] stacijā nepietur?
* ... '''[[Sūrveins|Sūrveina šaurumu]]''' [[Igaunija|Igaunijā]] šķērso [[prāmis|prāmja]] līnija no [[Virtsu]] ostas kontinentā uz [[Kuivastu]] [[Muhu sala|Muhu salā]]?
* ... '''''[[Al Nassr]]''''' ir viens no veiksmīgākajiem [[Saūda Arābija]]s [[futbola klubi]]em ar 27 čempionu tituliem visos turnīros?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Eastern Harbour coastline Hanko.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Somija]]s pilsētā '''[[Hanko]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir nozīmīga [[zviedru valoda|zviedru valodā]] runājošu iedzīvotāju daļa — 44%?
* ... '''[[2023. gada Pasaules čempionāta hokejā 4. divīzija|2023. gada Pasaules čempionāta hokejā 4. divīzijā]]''' uzvarētāji [[Filipīnu hokeja izlase]] iekļuva [[2024. gada Pasaules čempionāts hokejā 3. divīzija|3. divīzijas B grupā]]?
* ... [[2022. gads|2022. gadā]] atklātais '''[[Vislas strēles kanāls]]''' stiepjas pāri [[Vislas strēle|Vislas zemes strēlei]] un ļauj kuģiem nokļūt [[Polija]]s ostā [[Elblonga|Elblongā]], neizmantojot [[Krievija]]s kontrolēto Baltijskas šaurumu Vislas strēles ziemeļu galā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Karlshamn kommunvapen - Riksarkivet Sverige.png|border|right|150px]]
* ... [[1664. gads|1664. gadā]] [[Zviedrijas karalis]] [[Kārlis X Gustavs]] '''[[Karlshamna]]i''' piešķīra pilsētas tiesības; pilsēta ir nodēvēta viņa vārdā &lt;small&gt;(attēlā ģerbonis)&lt;/small&gt;?
* ... [[latvieši|latviešu]] [[diplomāte]] '''[[Baiba Braže]]''' bija [[NATO]] ģenerālsekretāra vietniece publiskās diplomātijas jautājumos no 2020. līdz 2023. gadam?
* ... britu [[aktieris]] [[Rovans Atkinsons]] ''[[BBC]]'' komēdijseriālu '''&quot;[[Melnā čūska]]&quot;''' raksturoja kā &quot;vismazāk saspringto lietu&quot;, kurā viņš piedalījies?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Storebæltsbroen from Sjælland.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Lielā Belta tilts]]''' [[Dānija|Dānijā]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; samazināja šauruma starp [[Fīna]]s un [[Zēlande (sala)|Zēlandes]] salām šķērsošanas laiku no vienas stundas (ar [[prāmis|prāmi]]) uz aptuveni 10 minūtēm?
* ... '''[[Latvijas vēstnieks Nīderlandē|Latvijas vēstniece Nīderlandē]]''' [[Solvita Āboltiņa]] pilda oficiālā pārstāvja amatu [[Latvija]]s [[vēstniecība|vēstniecībā]], kas atrodas [[Hāga|Hāgā]]?
* ... '''[[Erebuni]]''' pilsēta [[Urartu valsts]] ziemeļu daļā 4. gadsimtā p.m.ē. iznīka, tomēr tiek uzskatīts, ka mūsdienu [[Armēnija]]s galvaspilsētas [[Erevāna]]s nosaukums cēlies no šīs senpilsētas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Vue globale du versant N du khan Tengri.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Tjanšans|Tjanšana]] virsotne uz [[Kazahstāna]]s, [[Kirgizstāna]]s un [[Ķīna]]s robežas '''[[Hantengri]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ne vien Kazahstānas augstākais kalns, bet arī vistālāk uz ziemeļiem esošā virsotne, kas augstāka par 7000 metriem?
* ... [[2023. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2023. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa]] [[Latvija]]s nacionālajā atlasē '''[[Supernova 2023]]''' uzvarēja grupa ''[[Sudden Lights]]'' ar dziesmu &quot;[[Aijā (dziesma)|Aijā]]&quot;, bet tuvākie sekotāji bija ''[[Patrisha]]'' un [[Markus Riva]], kurš piedalījies [[Eirovīzija]]s atlases konkursos 10 reizes?
* ... '''[[Latvijas Republikas Klimata un enerģētikas ministrija]]''' tika izveidota [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]], apstiprinot [[Kariņa 2. Ministru kabinets|Krišjāņa Kariņa otro valdību]]; tā pārņēma jomas no [[LR Ekonomikas ministrija|Ekonomikas ministrijas]] un [[LR Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija|Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Palangos tiltas by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|200px]]
* ... 470 m garais '''[[Palangas jūras tilts]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir šī [[Lietuva]]s [[kūrorts|kūrorta]] simbols, tas kļuvis par populārāko un visvairāk apmeklēto vietu pilsētā?
* ... [[Armēnijas PSR]] laikā [[Erevāna]]s centrālā laukuma, kas mūsdienās ir '''[[Republikas laukums (Erevāna)|Republikas laukums]]''', nosaukums bija Ļeņina laukums un tajā atradās [[Ļeņins|Ļeņina]] piemineklis?
* ... '''[[sansāra]]''' [[džainisms|džainismā]], [[budisms|budismā]], [[hinduisms|hinduismā]] un [[sikhisms|sikhismā]] ir [[dvēsele]]s pārdzimšanas cikls materiālos ķermeņos bez sākuma un beigām, ko nosaka cilvēka domu un [[karma]]s (darbu) morālā kvalitāte?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Edward the Black Prince 1430.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Anglijas karalis|Anglijas karaļa]] [[Edvards III Plantagenets|Edvarda III]] vecākais dēls un troņmantnieks no [[Plantagenetu dinastija]]s '''[[Melnais princis Edvards]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nomira pirms sava tēva, tādēļ par karali kļuva viņa 10 gadus vecais dēls [[Ričards II Plantagenets|Ričards II]]?
* ... [[Baltijas jūra]]s ziemeļu līča '''[[Peremeri]]''' vai Botenvikena (ko sauc arī par Botnijas līci) [[ūdens sāļums]] ir ļoti zems — 0,2—0,4 %?
* ... 2013. gada janvārī &quot;[[Latvijas Loto]]&quot; pievienojās starptautiskajai skaitļu loterijai '''''[[Eurojackpot]]''''', kuras izlozes sākas ar vismaz 10 miljoniem [[eiro]] un var sasniegt 120 miljonus eiro?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Arctium tomentosum - Keila.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[diždadži|diždadžu]]''' [[ziedkopa|ziedkopu]] sedz āķveidīgi dzeloņi, kuri augam palīdz nodrošināt [[Sēkla|sēklu]] izplatīšano &lt;small&gt;(attēlā pūkainais diždadzis)&lt;/small&gt;?
* ... [[Pirmais Čečenijas karš]] [[1996. gads|1996. gadā]] beidzās ar [[čečeni|čečenu]] [[separātisti|separātistu]] spēku uzvaru, ''[[de facto]]'' iegūstot neatkarību no [[Krievija]]s, un [[1997. gads|1997. gada]] novembrī '''[[Ičkērijas Čečenu Republika]]''' tika pasludināta par [[Islāma republika|islāma republiku]]?
* ... pirms 2008. gada rekonstrukcijas '''[[Hrazdanas stadions|Hrazdanas stadiona]]''' [[Armēnija]]s galvaspilsētā [[Erevāna|Erevānā]] ietilpība bija 70 000 un tas bija viens no ietilpīgākajiem [[stadions|stadioniem]] [[PSRS]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Michel Hazanavicius Césars 2017.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Francija]]s [[kinorežisors]], [[scenārists]], montāžists un producents '''[[Mišels Hazanavičs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir dzimis [[Parīze|Parīzē]], [[Ebreji|ebreju]] ģimenē, kas cēlusies [[Lietuva|Lietuvā]]?
* ... 2023. gada 7. janvārī [[Siguldas bobsleja un kamaniņu trase|Siguldas trasē]] [[Latvija]]s [[kamaniņu braukšana]]s divnieks '''[[Anda Upīte]]''' un '''[[Sanija Ozoliņa]]''' izcīnīja savu pirmo uzvaru Pasaules kausa posmos?
* ... '''[[Turānas līdzenums]]''' ir tuksnešains: tā dienvidu daļā atrodas [[Karakums]] un [[Kizilkums]], centrālajā daļā — [[Ustjurts]], bet ziemeļos — [[Arāla Karakums]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Donovan Mitchell shooting (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... 2023. gada 2. janvārī '''[[Donovans Mičels]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; aizvadīja karjeras rezultatīvāko spēli, gūstot 71 punktu [[Klīvlendas &quot;Cavaliers&quot;]] pagarinājuma uzvarā pār [[Čikāgas &quot;Bulls&quot;]], kas bija rezultatīvākā spēle kluba vēsturē, kā arī rezultatīvākā [[NBA]] spēle kopš [[Kobe Braiants|Kobes Braianta]] 81 punkta 2006. gadā?
* ... '''[[Džungārijas Alatau]]''' grēdas austrumu galā atrodas '''[[Džungārijas Vārti]]''' — jau antīkajā pasaulē pazīstams ceļš, kas savieno [[Centrālāzija|Centrālāziju]] ar [[Ķīna|Ķīnu]]?
* ... '''[[Hamadāna]]''' tiek uzskatīta par vienu no senākajām nepārtraukti apdzīvotajām [[Irāna]]s pilsētām — iespējams, ka to apdzīvojuši [[asīrieši]] jau 1100. gadā p.m.ē.?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:RudstonMonolith(StephenHorncastle)Apr2006.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[menhīrs|menhīri]]''' ir izplatīti daudzviet pasaulē, bet visbiežāk sastopami [[Britu salas|Britu salās]] un [[Bretaņa|Bretaņā]], kur to ir atrasts ap 50 tūkstošiem &lt;small&gt;(attēlā 40 tonnas smagais Radstonas monolīts)&lt;/small&gt;?
* ... liela daļa no '''[[Piekaspijas zemiene]]s''' atrodas zem [[jūras līmenis|jūras līmeņa]], jo pati [[Kaspijas jūra]] atrodas 28 metru zem jūras līmeņa?
* ... [[Vācieši|vācu]] [[kinorežisors|kinorežisora]] '''[[Rolands Emerihs|Rolanda Emeriha]]''' filmas, kas lielākoties ir [[Holivuda (Losandželosa)|Holivudā]] radītas [[Zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] un katastrofu filmas, ir nopelnījušas vairāk nekā 3 miljardus [[ASV dolārs|ASV dolāru]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Eglaines dzelzceļa stacijas ēka (2).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Eglaine (stacija)|Eglaine]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Latvija]]s robežstacija (atrodas 5 kilometrus no robežas ar [[Lietuva|Lietuvu]]), taču stacijā jau 26 gadus nav pasažieru satiksmes?
* ... jūras [[bezmugurkaulnieki]] '''[[gnatostomulīdi]]''' spēj panest [[Skābeklis|skābekļa]] trūkumu, kā arī [[Sērūdeņradis|sērūdeņraža]] un organisko piesārņojumu?
* ... par '''[[Latvijas Ārstu biedrība]]s''' priekšteci uzskata [[Rīgas Praktizējošo ārstu biedrība|Rīgas Praktizējošo ārstu biedrību]], kas darbojās no 1822. līdz 1939. gadam?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Robert Fitzroy.jpg|border|right|150px]]
* ... [[1854. gads|1854. gadā]] [[angļi|angļu]] flotes virsnieks, viceadmirālis un zinātnieks '''[[Roberts Ficrojs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izveidoja sistēmu, lai iegūtu informāciju par [[laikapstākļi]]em [[Lielbritānija]]s piekrastē un izplatītu to jūrniekiem un zvejniekiem?
* ... [[Kazahstāna|Kazahstānā]], [[Uzbekistāna|Uzbekistānā]] un [[Turkmenistāna|Turkmenistānā]] esošā '''[[Ustjurts|Ustjurta plakankalne]]''' malās beidzas ar stāvu krauju 60—190 m augstumā?
* ... {{oss|Z=1960|L=L}} [[Skvoveli]], kad [[biatlons]] pirmo reizi tika iekļauts olimpisko spēļu programmā, [[zviedri|zviedru]] biatlonists '''[[Klāss Lestanders]]''' uzvarēja 20 km individuālajās sacensībās (lai gan distancē viņš uzrādīja tikai 15. slēpošanas laiku, viņš sašāva visus mērķus šaušanā, kur par katru kļūdu tika piešķirts 2 minūšu sods)?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Stemonitis axifera 341275.jpg|border|right|200px]]
* ... pirmo reizi '''[[Gada gļotsēne Latvijā]]''' tika nosaukta [[2023. gads Latvijā|2023. gadā]], kad par to atzina '''[[pušķainā vālenīte|pušķaino vālenīti]]''' (arī pušķainā šokolādes gļotsēne) &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... latviešu [[basketbolists]] '''[[Arnolds Helmanis]]''', kurš šajā sezonā pārstāvēja [[BK Latvijas Universitāte (vīriešu basketbola klubs)|BK Latvijas Universitāte]], iepriekš vairākas sezonas spēlējis [[Latvijas Basketbola līga]]s vadošā kluba [[VEF Rīga]] sastāvā, ar kuru kļuvis par četrkārtēju Latvijas čempionu?
* ... '''[[sīkžokļaiņi]]''' ir mikroskopisku [[saldūdens]] [[Dzīvnieki|dzīvnieku]] tips, kuru pārstāvji pirmo reizi tika atrasti [[1994. gads|1994. gadā]] pie [[Grenlande]]s, [[Disko sala]]s termālajos ūdeņos, un ir vieni no mazākajiem zināmajiem [[daudzšūnu dzīvnieki]]em?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Aict0031.JPG|border|right|200px]]
* ... '''[[Mughalžars|Mughalžara]]''' kalni [[Kazahstāna|Kazahstānā]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Urāli|Urālu]] [[kalnu sistēma]]s galējā dienvidu daļa?
* ... dažādos laikos to ir iekarojušas dažādas varas, bet '''[[Ardabīla]]''' mūsdienu [[Irāna]]s ziemeļrietumos vienmēr bijusi viens no [[azerbaidžāņi|azerbaidžāņu]] galvenajiem kultūras centriem?
* ... [[Latvija]]s bērnu grāmatu izdevniecība '''&quot;[[Liels un mazs]]&quot;''' 2022. gadā starptautiskajā [[Boloņa]]s bērnu grāmatu gadatirgū [[Itālija|Itālijā]] saņēma balvu kā gada labākā bērnu grāmatu izdevniecība [[Eiropa|Eiropā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pos DAY1 All Hres-136 (52224302276).jpg|border|right|200px]]
* ... par filmu &quot;[[Neona pavasaris]]&quot; '''[[Marija Luīze Meļķe|Mariju Luīzi Meļķi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; apbalvoja ar [[Labākā aktrise (Lielais Kristaps)|Lielā Kristapa balvu kā gada labāko aktrisi]], bet viņa to atteicās saņemt, kamēr nav pieņemts [[LGBT tiesības Latvijā|dzīvesbiedru likums]], jo filmā atveido tēlu, ko [[Latvija]]s valsts neatbalsta?
* ... 1928. gada [[ASV]] animācijas [[īsfilma]] '''&quot;[[Tvaikonis Villijs]]&quot;''' tiek uzskatīta par [[Mikipele]]s un viņa sievas [[Minnija Mausa|Minnijas]] ekrāna debiju?
* ... [[Krievija|Krievijā]] dzimusī [[modele]] '''[[Irina Šeika]]''', kas bija pirmā krievu modele uz ''Sports Illustrated Swimsuit Issue'' vāka, ir bijusi ilgstošās attiecībās ar portugāļu [[futbolists|futbolistu]] [[Krištianu Ronaldu]] un amerikāņu [[aktieri]] [[Bredlijs Kūpers|Bredliju Kūperu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:German Army Leopard 2A6 tank in Oct. 2012.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Vācija]]s kaujas [[tanks|pamattanku]] '''''[[Leopard 2]]''''' &lt;small&gt;(attēlā ''Leopard 2A6'')&lt;/small&gt; sērijveida ražošana sākās [[1978. gads|1978. gadā]], un valstis ar lielāko ''Leopard 2'' skaitu ir [[Turcija]], Vācija, [[Spānija]] un [[Grieķija]]?
* ... ilgus gadus [[Kamerūna]]s augstākā virstonte '''[[Kamerūns]]''' tika uzskatīts par apdzisušu [[vulkāns|vulkānu]], līdz notika tā izvirdumi 1909., 1922., 1925. un 2000. gadā?
* ... dēļ ūdens līmeņa pazemināšanās [[Kaspijas jūra|Kaspijas jūrā]] 20. gadsimta vidū lielākā daļa '''[[Elikoltiks|Elikoltika līča]]''' un tā atzars '''[[Kaidaks]]''' pārvērtušies par plašu '''[[sors|soru]]''', taču mūsdienās ūdens līmenis jūrā atkal paaugstinās, un līcis pakāpeniski piepildās ar ūdeni?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kopetdag mountains in early spring, a view from Bereket city.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kopetdags|Kopetdaga kalnu grēdai]]''' uz [[Turkmenistāna]]s un [[Irāna]]s robežas &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir raksturīga augsta seismiskā aktivitāte — [[1948. gads|1948. gadā]] 7,3 magnitūdu [[zemestrīce|zemestrīcē]] faktiski tika nopostīta [[Ašgabata]]s pilsēta, un gāja bojā ap 37 000 tās iedzīvotāju?
* ... latviešu [[ģeologs]] '''[[Viktors Grāvītis]]''' bija arī [[Latvijas Dabas un pieminekļu aizsardzības biedrība]]s dibinātājs un aktīvists, kā arī [[Dabas un vēstures kalendārs|Dabas un vēstures kalendāra]] izveidotājs un redaktors?
* ... lai gan mūsdienās gandrīz visi '''[[Kubaņas kazaki]]''' runā [[krieviski]], ikdienā daži no viņiem lieto [[ukraiņu valoda]]s dialektus (īpaši laukos)?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:IL-76MD - TankBiathlon2013 (modified).jpg|border|right|200px]]
* ... [[PSRS]] un [[Krievija]]s transporta [[lidmašīna]] '''''[[Il-76]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; spēj pārvadāt smago militāro aprīkojumu, arī [[tanks|tankus]]?
* ... 1930. gados bija plāni par '''[[Karakijas ieplaka]]s''', kas ir [[Kazahstāna]]s zemākā sausā ieplaka un trešā zemākā [[Āzija|Āzijā]], pārpludināšanu ar [[Kaspijas jūra]]s ūdeni, izbūvējot [[hidroelektrostacija|hidroelektrostaciju]], kas izmantotu 100 m augstuma starpību ar jūru?
* ... '''[[ksenacelveidīgie|ksenacelveidīgo]]''' tipa dzīvnieki ir [[Jūra|jūrā]] vai [[Sājūdens|sājūdenī]] dzīvojoši organismi, kas var dzīvot arī uz [[Aļģes|aļģu]] un [[Koraļļi|koraļļu]] virsmām; tie var būt brīvi dzīvojoši, [[Parazītisms|parazītiski]] (parazitē [[Jūras gurķi|jūras gurķu]] zarnu traktā) vai [[Simbioze|simbiotiski]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Iran 1343 Yazd (8665215641).jpg|border|right|200px]]
* ... sava nomaļā novietojuma dēļ jau kopš [[Ahemenīdu impērija]]s laika apdzīvotā [[Irāna]]s pilsēta '''[[Jezda]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; mazāk cietusi karos — tā necieta pat [[Mongoļu impērija|mongoļu iekarojumu]] laikā?
* ... ilggadīgais [[Ainažu jūrskola]]s vadītājs '''[[Nikolajs Raudseps]]''' bija arī viens no pirmajiem latviešu [[polārpētnieki]]em — ekspedīcijā [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]] viņš piedalījās kopā ar [[Kristiāns Dāls|Kristiānu Dālu]]?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Indonēzija]]s sala '''[[Morotai]]''' bija nozīmīgs [[Japāna]]s karaspēka atbalsta punkts ar aviācijas bāzi; [[1944. gads|1944. gada]] septembrī salu ieņēma amerikāņi, un tā kļuva par atbalsta bāzi [[Filipīnas|Filipīnu]] atbrīvošanai?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kara-Bogaz Gol from space, September 1995.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Kaspijas jūra]]s austrumu malā esošā '''[[Garabogazkels|Garabogazkela līča]]''' &lt;small&gt;(satelītattēlā)&lt;/small&gt; [[ūdens sāļums]] periodiski sasniedz 310 ‰, kas ir salīdzināms ar [[Nāves jūra]]s sāļumu?
* ... Nikolaja Rendeļa projektētais pirmais [[Latvijas PSR]] laikā [[Rīga|Rīgā]] uzceltais lielais dzīvojamais rajons '''[[Āgenskalna priedes]]''' ir uzskatāms par pirmo brīvā plānojuma dzīvojamo rajonu ne tikai [[Latvija|Latvijā]], bet arī [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]]?
* ... '''[[diciemīdas]]''' jeb rombozoji ir primitīvu [[Bezmugurkaulnieki|bezmugurkaulnieku]] tips, kura pārstāvji [[Parazītisms|parazitē]] [[Galvkāji|galvkājos]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Vakhtang Kikabidze 2017-07-23 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2023. gads|2023. gadā]] mirušais [[gruzīni|gruzīnu]] dziedātājs, aktieris, scenārists, komponists un politiķis '''[[Vahtangs Kikabidze]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; cēlies no augstdzimušas ģimenes — tēvs Konstantīns dzimis dižciltīgā ģimenē [[Kartlija|Kartlijā]], bet viņa māte Manana Bagrationa-Davitišvili bija [[Kahetija]]s karaļa Aleksandra I pēctece?
* ... [[44. šaha olimpiāde|2022. gada šaha olimpiādē]] 14 gadu vecumā '''[[Agnesa Stepania Ter-Avetisjana]]''' pirmo reizi pārstāvēja Latvijas komandu [[šaha olimpiāde|Pasaules sieviešu šaha olimpiādē]]?
* ... '''[[vetulikolijas]]''' ir izmirušu jūras dzīvnieku [[Tips (zooloģija)|tips]] (vai apakštips), kas dzīvoja [[Kembrija periods|kembrija periodā]], taču to [[sistemātika|sistemātiskais]] stāvoklis ir strīdīgs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Amsterdam Prinsengracht Wallpaper.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Amsterdamas kanāli|Amsterdamas kanālu]]''' sistēmas &lt;small&gt;(attēlā Prinsengrahts)&lt;/small&gt; garums ir apmēram 100 kilometri, vecpilsētā tie veido apmēram 90 salas un 1500 tiltu, tāpēc dažkārt [[Amsterdama]] tiek dēvēta par &quot;Ziemeļu Venēciju&quot;?
* ... [[ukraiņi|ukraiņu]] [[futbolists|futbolista]] '''[[Mihailo Mudriks|Mihailo Mudrika]]''' pāreja uz [[Anglijas Premjerlīga]]s klubu ''[[Chelsea F.C.|Chelsea]]'' 2023. gadā padarīja viņu par dārgāko Ukrainas futbolistu; iepriekšējais rekords piederēja [[Andrijs Ševčenko|Andrijam Ševčenko]], kuru tā pati ''Chelsea'' ieguva 2006. gadā?
* ... [[1783. gads|1783. gadā]] pēc [[Krimas haniste]]s likvidēšanas '''[[Kubaņa (novads)|Kubaņa]]''' tika pievienota [[Krievijas Impērija]]i?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Corner of Halmahera Island.jpg|border|right|200px]]
* ... kalnainā un tropu mežiem klātā [[Indonēzija]]s sala '''[[Halmahera]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 1999. un 2000. gadā sala bija asiņainu konfliktu vieta starp [[musulmaņi]]em un [[kristieši]]em, kas bija izplatījušies no [[Ambona]]s salas?
* ... '''[[1707. gads Latvijā|1707. gadā Latvijā]]''' turpinājās [[Lielais Ziemeļu karš]]: martā [[Krievija]]s armija atstāja [[Zemgale|Zemgali]], kuru atkal pārņēma [[Zviedrija]]?
* ... '''[[Cilvēkmīlestības kolonijas]]''' bija speciāli iekārtotas apdzīvotas vietas sabiedrības nabadzīgākajiem slāņiem, kas tika ierīkotas [[Nīderlande|Nīderlandē]] pēc [[Napoleona kari]]em [[19. gadsimts|19. gadsimta]] pirmajā pusē?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Petr Pavel.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Čehijas prezidents]] '''[[Petrs Pavels]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; iepriekš bijis [[Čehija]]s armijas [[ģenerālis]] un ģenerālštāba priekšnieks?
* ... [[Ukraina|Ukrainā]], kā arī blakus esošajos [[Krievija]]s un [[Moldova]]s robežapgabalos populārā sarunvaloda '''[[suržiks]]''' ir [[Ukraiņu valoda|ukraiņu]] un [[Krievu valoda|krievu]] valodas sajaukums?
* ... [[1962. gads|1962. gadā]] [[Irāna]]s pilsēta '''[[Gazvīna]]''' ievērojami cieta 6,9 balles stiprā [[zemestrīce|zemestrīcē]]; gāja bojā ap 12 tūkstošiem iedzīvotāju?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Michael.bay.png|border|right|150px]]
* ... [[Amerikāņi (nācija)|amerikāņu]] [[kinorežisors|režisora]] un [[kinoproducents|producenta]] '''[[Maikls Bejs|Maikla Beja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; režisētās un producētās filmas kopumā ir nopelnījušas 7,8 miljardus [[ASV dolāri|ASV dolāru]], tādējādi padarot viņu par vienu no komerciāli veiksmīgākajiem kinorežisoriem?
* ... turpinoties [[Lielais Ziemeļu karš|Lielajam Ziemeļu karam]], [[Krievija]]s karaspēks '''[[1709. gads Latvijā|1709. gada]]''' rudenī iebruka [[Latvija|Latvijā]] un uzsāka vienlaicīgu [[Rīga]]s un [[Daugavgrīvas cietoksnis|Daugavgrīvas cietokšņu]] aplenkumu; tā sākumā pirmos [[lielgabals|lielgabala]] šāvienus esot izšāvis [[Krievijas cars]] [[Pēteris I]]?
* ... '''[[Tirkmenabata]]''', kuru no 1940. līdz 1999. gadam sauca par Čardžou pēc izrunas [[turkmēņu valoda|turkmēņu valodā]], ir otra lielākā [[Turkmenistāna]]s pilsēta?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kermanshah Photos M6.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kermānšāha]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir lielākā [[kurdu valoda|kurdu valodā]] runājošā pilsēta [[Irāna|Irānā]]?
* ... [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu kara]] laikā [[1918. gads|1918. gada]] 28. janvārī '''[[Mikola Rjabovils|Mikolas Rjabovila]]''' vadītā [[Kubaņa]]s Rada pasludināja '''[[Kubaņas Tautas Republika|Kubaņas Tautas Republiku]]''' kā daļu no [[Krievijas Republika|Krievijas Federatīvās Republikas]], bet dažas nedēļas vēlāk — par neatkarīgu valsti?
* ... [[Latvieši|latviešu]] [[žurnālists]], [[rakstnieks]], [[fotogrāfs]] un kara reportieris '''[[Atis Klimovičs]]''' ir pazīstams ar reportāžām no kara skartajiem punktiem: [[Čečenija]]s, [[Dienvidosetija]]s, [[Kalnu Karabaha|Kalna Karabahas]], [[Afganistāna]]s un [[Ukraina]]s?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:KinderdijkWindmills.jpg|border|right|200px]]
* ... 18. gadsimtā būvētā 19 '''[[Kinderdeikas vējdzirnavas|Kinderdeikas vējdzirnavu grupa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no populārākajiem [[Nīderlande]]s tūrisma objektiem un viens no tās simboliem?
* ... [[2012. gads|2012. gada]] jūlija sākumā [[Krievija]]s [[Krasnodaras novads|Krasnodaras novada]] pilsēta '''[[Krimska]]''' piedzīvoja vienus no lielākajiem plūdiem mūsdienu Krievijā — saskaņā ar oficiālajiem datiem 171 cilvēks gāja bojā un vairāk nekā 34 000 zaudēja mājokli vai īpašumu?
* ... starptautiskā [[literatūra]]s festivāla '''&quot;[[Prozas lasījumi (literatūras festivāls)|Prozas lasījumi]]&quot;''' sākums meklējams [[1977. gads Latvijā|1977. gadā]] par godu rakstnieka [[Andrejs Upīts|Andreja Upīša]] 100. dzimšanas dienai?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Talsu novada muzejs.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Talsu novada muzejs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atrodas Frīdriha Otto [[fon Firksi|fon Firksa]] būvētajā pilsētas mājā, sauktā par &quot;Villa Hochheim&quot;, kas tika pabeigta [[1892. gads Latvijā|1892. gadā]]?
* ... '''[[2023. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2023. gada Pasaules čempionātā biatlonā]]''' [[Norvēģija]]s sportists [[Juhanness Tīngnēss Bē]] ieguva 5 zelta medaļas, kā arī pa vienai sudraba un bronzas medaļai?
* ... [[Irāna|Irānā]], '''[[Daštekavīrs|Daštekavīra tuksneša]]''' rietumos esošā beznoteces [[sālsezers|sālsezera]] '''[[Namaks|Namaka]]''' lielāko daļu veido sausi [[sāls]] nogulumi un [[solončaks]], atklāta ūdens platība ir tikai ap {{nobr|1 km²}}?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Drew Gooden Wizards.jpg|border|right|150px]]
* ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Drū Gudens]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pārstāvējis 10 [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] komandas, bet pēc spēlētāja karjeras beigām viņš ir sava pēdējā kluba [[Vašingtonas &quot;Wizards&quot;]] spēļu komentētājs?
* ... 19. gadsimtā un 20. gadsimta pirmajā pusē celtā '''[[Nīderlandes ūdens aizsardzības līnija]]''' paredzēta valsts centrālās daļas ap [[Amsterdama|Amsterdamu]] aizsardzībai, ienaidnieka uzbrukuma gadījumā applūdinot ievērojamas teritorijas; līdz ar aviācijas attīstību šīs aizsardzības būves zaudēja militāro jēgu?
* ... daudzās '''[[Valstu uzskaitījums pēc pensionēšanās vecuma|valstīs pensionēšanās vecums]]''' [[sievietes|sievietēm]] ir zemāks nekā [[vīrieši]]em?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Gunung Gamalama.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Indonēzija]]s [[Moluku salas|Moluku salu]] arhipelāga salu '''[[Ternate|Ternati]]''' veido aktīvs [[stratovulkāns]] Gamalama &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[vatabautisms]]''' ir argumentācijas paņēmiens, kurā persona izvairās no atbildēšanas uz jautājumu, argumentu sniegšanas vai atsakās piedalīties diskusijā, tā vietā pajautājot pretjautājumu vai izsakot kādu apsūdzību?
* ... [[Turkmenistāna]]s dienvidos pilnībā no jauna uzbūvētais [[Ahala vilajets|Ahala vilajeta]] administratīvais centrs '''[[Arkadaga]]''' ir nosaukta tābrīža valsts prezidenta [[Gurbanguli Berdimuhamedovs|Gurbanguli Berdimuhamedova]] vārdā (viņa oficiālais tituls bija &quot;Arkadags&quot; — ‘aizbildnis’)?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Panicum miliaceum0.jpg|border|right|200px]]
* ... visizplatītākā suga, no kuras iegūst '''[[prosa|prosu]]''', ir parastā prosa jeb sējas sāre &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... rakstnieks '''[[Jānis Lejiņš]]''' par diviem no vēsturisko [[romāns|romānu]] triloģijas &quot;Zīmogs sarkanā vaskā&quot; romāniem ir saņēmis [[Latvijas Literatūras gada balva|Latvijas Literatūras gada balvu]]?
* ... '''''[[C.D. Guadalajara]]''''' ir viens no desmit [[futbola klubi]]em, kas dibināja [[Liga MX|Meksikas Pirmo divīziju]], kā arī viens no diviem klubiem, kas nekad nav izkritis no augstākās līgas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rybakina RG21 (50) (51375295797).jpg|border|right|150px]]
* ... 2018. gadā [[Maskava|Maskavā]] dzimusī [[tenisiste]] '''[[Jeļena Ribakina]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieguva [[Kazahstāna]]s [[pilsonība|pilsonību]] un kopš tā laika pārstāv šo valsti?
* ... ap 15. gadsimtu, ceļoties jūras līmenim, '''[[Shoklande]]''' kļuva par [[sala|salu]], to apdraudēja plūdi, līdz [[1859. gads|1859. gadā]] pieņēma lēmumu par iedzīvotāju evakuāciju; kā simbols [[nīderlandieši|nīderlandiešu]] cīņai pret ūdens stihiju Shoklande 1995. gadā tika iekļauta [[UNESCO Pasaules mantojuma saraksts|UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā]]?
* ... lielāko daļu [[Turkmenistāna]]s '''[[Mari vilajets|Mari vilajeta]]''' aizņem [[Karakums|Karakuma tuksnesis]]; tikai centrālajā daļā, kur atrodas [[Murgaba]]s un [[Tedžena]]s deltas, ir lauksaimniecības zemes, kuras papildus apūdeņo [[Karakuma kanāls]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Vista do Parque Nacional do Araguaia 8.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Bananala]]''' &lt;small&gt;(attēlā atteka Aragvajas nacionālajā parkā)&lt;/small&gt; ir lielākā zināmā upju [[sala]] pasaulē; to veido [[Aragvaja|Aragvajas upe]] un tās austrumu atteka Žavaesa?
* ... 2020. gadā '''[[Rvīns Varde]]''' ieguva [[Literatūras gada balva|Latvijas Literatūras gada balvu]] kategorijā &quot;Spilgtākā debija literatūrā&quot; par dokumentālās īsprozas skiču krājumu &quot;Kas te notiek&quot;?
* ... salīdzinājumā ar citiem [[Atjaunīgā enerģija|atjaunīgajiem enerģijas]] avotiem, piemēram, [[vēja enerģija|vēja enerģiju]], [[hidroenerģija|hidroenerģiju]] un [[saules enerģija|saules enerģiju]], '''[[viļņu enerģija]]s''' tehnoloģijas nav plaši pielietotas komerciāliem nolūkiem, tomēr kopš 1890. gada ir mēģinājumi izmantot šo enerģijas avotu galvenokārt tā lielās [[jauda]]s dēļ?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Afghanistan (2013–2021).svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Afganistānas Islāma Republika]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Afganistānas karogs|karogs]])&lt;/small&gt; tika izveidota [[2004. gads|2004. gadā]] pēc [[ASV iebrukums Afganistānā|ASV iebrukuma]], pārņemot varu no [[Taliban|talibu]] [[Afganistānas Islāma Emirāts (1996—2001)|Islāma Emirāta]], bet [[2021. gads|2021. gadā]] zaudēja kontroli pār valsts teritoriju?
* ... [[Turkmenistāna]]s pilsēta '''[[Mari]]''' ir dibināta [[1884. gads|1884. gadā]] kā [[Krievijas Impērija]]s militārais un administratīvais centrs nesen iekarotajās [[turkmēņi|turkmēņu]] zemēs; tā atrodas 30 km uz rietumiem no senās [[Merva]]s, no kuras sākotnēji mantoja nosaukumu?
* ... '''[[2023. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2023. gada Pasaules čempionātā ziemeļu slēpošanā]]''', kas notika [[Planīca (Slovēnija)|Planīcā]], [[Slovēnija|Slovēnijā]], 12 zelta medaļas no 24 iespējamajām ieguva [[Norvēģija]]s sportisti?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Uprising-mount kerinci.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kerinči]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Sumatra]]s salas augstākais punkts ar ap 3800 metru augstumu un augstākais [[vulkāns]] [[Indonēzija|Indonēzijā]]?
* ... [[Karakalpakstāna]]s galvaspilsēta '''[[Nukusa]]''' ir sestā lielākā [[Uzbekistāna]]s pilsēta?
* ... augstākā [[futbols|futbola]] līga [[Meksika|Meksikā]] '''''[[Liga MX]]''''' tiek uzskatīta par spēcīgāko futbola līgu [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:...|border|right|200px]]
* ... ... &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Tērstona sala|Tērstona salu]]''' pie [[Antarktīda]]s krastiem [[1940. gads|1940. gadā]] atklāja amerikāņu admirāļa [[Ričards Bērds|Ričarda Bērda]] ekspedīcija, bet sākotnēji tā tika uzskatīta par [[pussala|pussalu]] un tikai [[1960. gads|1960. gadā]] noteikta kā [[sala]]?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:...|border|right|200px]]
* ... ... &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?</text>
      <sha1>74ug2p1xzmo5x26od92vatkzi7gvsec</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4047970</id>
      <parentid>4047969</parentid>
      <timestamp>2024-04-26T03:46:52Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="145052" xml:space="preserve">{{Vai tu zināji/Saites}}
Šis ir Sākumlapas nodaļas &quot;[[Veidne:Vai tu zināji|Vai tu zināji]]&quot; arhīvs un nākamo faktu krājums.
__TOC__

== &quot;Vai tu zināji&quot; arhīvs ==
{{ombox | text = Saraksta sākumā ir jaunākie fakti}}

[[Attēls:Kafka Der Prozess 1925.jpg|border|right|50px]]
* ... tāpat kā divi pārējie [[Francs Kafka|Franca Kafkas]] romāni, '''&quot;[[Process (romāns)|Process]]&quot;''' &lt;small&gt;(attēlā 1925. gada izdevums)&lt;/small&gt; nekad netika pabeigts, lai gan tajā ir iekļauta nodaļa, kas, šķiet, noved stāstu līdz pēkšņām beigām?
* ... ar apkalpotiem 292 miljoniem cilvēku 2019. gadā '''[[Parīzes Ziemeļu stacija]]''' bija noslogotākā [[dzelzceļa stacija]] [[Eiropa|Eiropā]]?
* ... 1923.—1924. gadā veco '''[[Marijas dzirnavas|Marijas dzirnavu]]''' ēku [[Rīga]]s [[Pārdaugava|Pārdaugavā]] nojauca, un pie [[Mārupīte]]s iztekas no [[Māras dīķis|Māras dīķa]] saglabājusies vairs tikai dzirnavu slūžu vieta?

[[Attēls:Harijs Rokpelnis 2022.jpg|border|right|50px]]
* ... [[14. Saeima]]s deputātu no [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s '''[[Harijs Rokpelnis|Hariju Rokpelni]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[2013. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2013. gada pašvaldību vēlēšanās]] ievēlēja [[Mazsalacas novads|Mazsalacas novada]] domē un ievēlēja par domes priekšsēdētāju — 26 gadu vecumā viņš bija jaunākais pašvaldības vadītājs [[Latvija|Latvijā]]?
* ... '''[[Lauktehnika]]s''' (Latvijas Lauksaimniecības tehnikas) galvenās funkcijas bija apgādāt [[Latvijas PSR]] [[kolhozs|kolhozus]] un [[padomju saimniecība]]s ar [[traktori]]em, automobiļiem, lauksaimniecības mašīnām, rezerves daļām, iekārtām, ķimikālijām u.c. materiāliem?
* ... {{Dat|1940|10|19|5=bez}}, mačā starp bijušajām [[Turīnas &quot;Juventus&quot;]] zvaigznēm, pēc dažām nospēlētām minūtēm '''[[Umberto Kaligāriss]]''' bija spiests pamest laukumu, tika nogādāts slimnīcā, kur mira no aneirismas?

[[Attēls:Nardus stricta 01.JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[vilkakūlas]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopamas [[Eiropa|Eiropā]], tostarp diezgan bieži visā [[Latvija]]s teritorijā, kur nelielas grupas aug sausos priežu mežos, purvu apmalēs un nosusinātos purvos, kā arī kāpās un sausieņu pļavās?
* ... Holivudas komēdijā '''&quot;[[Ķertais profesors]]&quot;''' [[Edijs Mērfijs]] attēlo septiņas lomas, bet filmas turpinājumā '''&quot;[[Ķertais profesors 2]]&quot;''' pat astoņas lomas?
* ... savu darbību '''[[soda ekspedīcija]]s''' [[Latvija]]s teritorijā uzsāka [[1905. gads Latvijā|1905. gada]] decembrī, tām tika dotas plašas pilnvaras, jo sagūstītos [[revolucionārs|revolucionārus]] sodīja nošaujot, nodedzinot mājas, perot un ieliekot [[Cietums|cietumā]] bez tiesas izmeklēšanas?

[[Attēls:Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēde - Daiga Mieriņa.jpg|border|right|50px]]
* ... [[14. Saeima]]s [[Saeimas priekšsēdētāja|priekšsēdētāja]] '''[[Daiga Mieriņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija [[Carnikavas novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Carnikavas novada domes priekšsēdētāja]] no 2009. līdz 2015. gadam?
* ... '''[[starpkolhozu celtniecības organizācija]]s''' [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] nodarbojās ar ražošanas, kultūras un sadzīves objektu, kā arī dzīvojamo ēku [[celtniecība|celtniecību]] laukos?
* ... '''[[Leonidass]]''' tiek uzskatīts par vienu no 20. gadsimta pirmās puses labākajiem [[Brazīlija]]s [[futbolisti]]em, kopumā 19 mačos gūstot 21 vārtus; piedalījies [[1934. gada FIFA Pasaules kauss|1934.]] un [[1938. gada FIFA Pasaules kauss|1938. gada FIFA Pasaules kausā]], kurā kļuvis par turnīra rezultatīvāko spēlētāju?

[[Attēls:BasilPesto.JPG|border|right|50px]]
* ... par '''[[pesto]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dzimteni uzskata [[Dženova|Dženovu]], [[Ligūrija]]s reģionā, [[Itālija|Itālijā]]?
* ... '''[[airenes|aireņu]]''' [[ziedputekšņi]] ir viens no galvenajiem siena drudža izraisītājiem?
* ... '''[[Tolvajervi kauja]]''' bija pirmā lielkauja [[Ziemas karš|Ziemas kara]] laikā, kurā [[Somija]]s Aizsardzības spēki pie aizsalušajiem [[Karēlija|Ziemeļkarēlijas]] ezeriem atsita skaitliski daudz lielāko uzbrūkošo [[Sarkanā armija|Sarkano armiju]] un piespieda to atkāpties līdz robežai?

[[Attēls:Victoire de Samothrace - Musee du Louvre - 20190812.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Luvras muzejs|Luvras muzeja]] galvenajās kāpnēs izstādītā '''[[Samotrākes Nīke]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no nedaudzajām lielajām [[hellēnisms|hellēnisma]] statujām, kurai saglabājies oriģināls, nevis [[romieši|romiešu]] kopija?
* ... [[14. Saeima]]s deputāts no [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s '''[[Juris Jakovins]]''' ģimenes [[ārsts|ārsta]] praksi apņēmās turpināt arī pēc ievēlēšanas Saeimā; atbilstoši Nacionālā veselības dienesta datiem viņa ārstu prakse vairākus gadus ir bijusi pēc pacientu skaita pārliecinoši lielākā [[Latvija|Latvijā]]?
* ... '''[[Vitorio Poco]]''' ir vienīgais [[treneris]], kas ir triumfējis divos [[FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kausos]]: ar [[Itālijas futbola izlase|Itālijas futbola izlasi]] viņš to paveica [[1934. gada FIFA Pasaules kauss|1934.]] un [[1938. gada FIFA Pasaules kauss|1938. gada turnīrā]]?

[[Attēls:Holy SURP Hovhannes Church.jpg|border|right|50px]]
* ... 5. vai 6. gadsimta [[armēņi|armēņu]] [[katoļi|katoļu]] '''[[Sorolas Svētā Jāņa baznīca|Sorolas Svētā Jāņa baznīcu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 1968. gadā iekļāva [[Irāna]]s Nacionālā mantojuma sarakstā?
* ... '''[[izspiedējprogrammatūra|izspiedējprogrammatūru]]''' parasti izplata ar [[Trojas zirgs (datorika)|Trojas zirga]] [[Ļaunprogrammatūra|ļaunprogrammatūru]], kas maskēta kā derīgs [[fails]], ko lietotājs lejupielādē vai atver kā [[Epasts|epasta]] pielikumu?
* ... [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] '''[[Barklaji de Tolli|Barklaju de Tolli]]''' dzimta ir cēlusies no [[Skotija]]s un 17. gadsimtā pārcēlās uz dzīvi [[Zviedru Vidzeme|Zviedru Vidzemē]]?

[[Attēls:Mācītāja M. Jencīša foto.jpg|border|right|50px]]
* ... [[14. Saeima]]s deputāts no partijas &quot;[[Latvija pirmajā vietā]]&quot;, [[draudze]]s &quot;Kristus pasaulei&quot; dibinātājs un [[mācītājs]] '''[[Mārcis Jencītis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; jaunieša vecumā bijis saistīts ar [[Narkotiku atkarība|narkotiku atkarību]] un [[likumpārkāpumi]]em; atrodoties cietumā, pievērsies [[Kristīgā ticība|kristīgajai ticībai]]?
* ... karjeras laikā [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' '''[[Telmo Sarra]]''' ir guvis 251 vārtus, kas bija rekords, līdz to pārspēja [[Lionels Mesi]]?
* ... [[Francija]]s un [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[komēdijdrāma|komēdijdrāmu]] '''''[[CODA]]''''' [[94. Kinoakadēmijas balva]]i nominēja trīs kategorijās, kurās visās tā uzvarēja — &quot;[[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma]]&quot;, &quot;[[Labākais aktieris otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais aktieris otrā plāna lomā]]&quot;, &quot;[[Labākais adaptētais scenārijs (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais adaptētais scenārijs]]&quot;?

[[Attēls:Einar Gerhardsen 1945.jpeg|border|right|50px]]
* ... '''[[Einars Gerhardsens]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir visilgāk [[Norvēģijas premjerministrs|premjerministra]] amatā bijušais cilvēks, kopš [[Norvēģija|Norvēģijā]] ieviesta [[parlamentārā sistēma]] — kopā 17 gadus starp 1945. un 1965. gadu?
* ... [[Irākas karš|Irākas kara]] sākumposmā notikusī '''[[spīdzināšana un vardarbība Abū Graibas cietumā]]''' uzmanības lokā nokļuva [[2004. gads|2004. gada]] aprīlī, kad ''[[CBS News]]'' publicēja fotogrāfijas, kurās redzama vardarbība; [[ASV Aizsardzības departaments]] no dienesta atcēla 17 karavīrus un virsniekus, bet 11 karavīri tika apsūdzēti?
* ... '''[[Fjumičīno]]''' atrodas [[Leonardo da Vinči lidosta]], kas ir lielākā starptautiskā [[lidosta]] [[Itālija|Itālijā]] un viena no noslogotākajām Eiropā?

[[Attēls:Sunrise at Lake Toba.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Ziemeļsumatras province]]s''' kalnos atrodas [[Tobas ezers]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas izveidojies sena vulkāna [[Kaldera|kalderā]] un ir lielākais vulkāniskais ezers pasaulē, kā arī lielākais ezers [[Indonēzija|Indonēzijā]]?
* ... [[Brazīlija]]s [[futbolists]] '''[[Ziziņu]]''' bija [[Pelē]] elks un tiek uzskatīts par vienu no labākajiem brazīļu futbolistiem pirms Pelē ēras?
* ... [[14. Saeima]]s deputāte '''[[Anita Brakovska]]''', ievēlēta no [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s, kurā iesaistījās viņas pārstāvētā [[LSDSP]], iepriekš ilgstoši bija [[Vārkavas novads|Vārkavas novada]] domes priekšsēdētāja?

[[Attēls:13-09-23-Fotoflug-Nordsee-RalfR-N3S 0008.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Ķīles kanāls]]''' &lt;small&gt;(attēlā kanāla sākums [[Elba]]s grīvā)&lt;/small&gt; ir pasaulē visintensīvāk lietotais mākslīgais ūdensceļš — gadā to izmanto ap 30 000 kuģu, kas pārvadā ap 100 miljoniem tonnu kravu?
* ... [[1971. gads Latvijā|1971. gadā]] [[Eduards Berklavs|Eduarda Berklava]] un citu [[nacionālkomunisti]] uzrakstītās &quot;17 Latvijas komunistu vēstules&quot; tekstu nacionālās pretošanās kustības dalībnieks '''[[Jānis Pormals]]''' slepus nodeva brālim [[ASV latvieši|ASV latvietim]] '''[[Arturs Pormals|Arturam Pormalam]]''', kurš to izveda uz ārzemēm?
* ... '''[[Beltu jūra]]s''' austrumu robeža ir hidrogrāfiskā robeža, kas atdala [[Kategats|Kategata]] [[sālsūdens|sālsūdeni]] ar 2,0—2,6 % sāļumu no [[Baltijas jūra]]s iesāļā ūdens?

[[Attēls:Edmunds Zivtiņš 2022.jpg|border|right|50px]]
* ... [[14. Saeima]]s deputāts no partijas &quot;[[Latvija pirmajā vietā]]&quot; '''[[Edmunds Zivtiņš]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija Ceļu policijas priekšnieks no 2004. līdz 2014. gadam, pēc tam devies izdienas [[pensija|pensijā]]?
* ... mūsdienās '''[[Zirgi karā|kavalērija armijā]]''' praktiski vairs nav sastopama, lai gan [[ASV armija]]s īpašie spēki izmantoja [[zirgs|zirgus]] [[Karš Afganistānā (2001—2014)|2001. gada ASV iebrukuma laikā Afganistānā]]?
* ... '''[[Obdulio Varela]]''' bija komandas kapteinis, kad [[Urugvajas futbola izlase]] uzvarēja [[1950. gada FIFA Pasaules kauss|1950. gada FIFA Pasaules kausā Brazīlijā]], izšķirošajā spēlē, kas pazīstama kā ''[[Urugvaja—Brazīlija (1950. gada FIFA Pasaules kauss)|Maracanazo]]'', pieveicot mājiniekus?

[[Attēls:Troops evacuated from Dunkirk on a destroyer about to berth at Dover, 31 May 1940. H1637.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Denkerkas evakuācija|Denkerkas evakuācijā]]''' [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[Francijas kampaņa]]s laikā starp [[1940. gads|1940. gada]] 26. maiju un 4. jūniju tika evakuēti vairāk nekā 338 000 [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] karavīri &lt;small&gt;(attēlā evakuācijas kuģis gatavojas piestāt [[Duvra|Duvrā]])&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Rajko Mitičs|Rajko Mitiča]]''' vārdā ir nosaukts [[Rajko Mitiča stadions]] [[Belgrada|Belgradā]], kur &quot;[[Belgradas &quot;Crvena Zvezda&quot;|Crvena Zvezda]]&quot; un bieži arī [[Serbijas futbola izlase]] aizvada savas mājas spēles?
* ... '''[[Čigānu valoda|romu valodas]]''' rakstīšanai tiek mēģināts izmantot uz [[dēvanāgarī]] balstītu rakstību, tomēr daudzi pratēji uzskata, ka dēvanāgarī [[rakstība]]s izmantošana ir mākslīga un praktiski neērta?

[[Attēls:Glorija Grevcova 2023.jpg|border|right|50px]]
* ... pret bijušo [[14. Saeima]]s deputāti '''[[Glorija Grevcova|Gloriju Grevcovu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika uzsākts kriminālprocess par nepatiesu ziņu sniegšanu [[Centrālā vēlēšanu komisija|Centrālajai vēlēšanu komisijai]], par ko [[2023. gads Latvijā|2023. gadā]] tiesa lēma sodīt deputāti ar 160 stundām sabiedriskā darba, bet vēlāk viņa zaudēja arī deputātes mandātu?
* ... '''[[2023. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|2023. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzijā]]''' A grupas uzvarētāji [[Taivānas hokeja izlase]] iekļuva [[2024. gada Pasaules čempionāts hokejā 2. divīzija|2. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Kirgizstānas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu?
* ... [[Blēzs Paskāls]] sāka strādāt pie '''[[Paskāla kalkulators|sava kalkulatora]]''' [[1642. gads|1642. gadā]], kad viņam bija vien 18 gadu, lai palīdzētu savam tēvam, kurš strādāja par nodokļu komisāru [[Ruāna|Ruānā]], izveidojot ierīci, kas varētu samazināt viņa darba slodzi, strādājot pie darbietilpīgiem [[aritmētika|aritmētiskiem]] aprēķiniem?

[[Attēls:Oslo Airport terminal night view.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc pasažieru skaita '''[[Oslo lidosta]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir otra lielākā [[lidosta]] [[Skandināvija|Skandināvijā]]?
* ... '''[[Ektors Kastro]]''' ir pazīstams kā [[Urugvajas futbola izlase|Urugvajas izlases]] pirmo vārtu autors [[FIFA Pasaules kauss|Pasaules kausā]], [[1930. gada FIFA Pasaules kauss|1930. gada turnīrā]] gūstot vārtus pret [[Peru futbola izlase|Peru]], turnīrā, kurā Urugvajas izlase kļuva par pirmajiem Pasaules kausa ieguvējiem?
* ... 456,51 m dziļā [[Baltijas jūra]]s dziļākā vieta '''[[Landsortas dzelme]]''' atrodas starp [[Stokholma|Stokholmu]] un [[Gotlandes sala|Gotlandes salu]]?

[[Attēls:Juniperus chinensis Shimpaku 4zz.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Ķīnas kadiķis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no populārākajām sugām, ko izmanto [[bonsai]] mākslā?
* ... [[14. Saeima]]s deputāta no &quot;[[Jaunā Vienotība|Jaunās Vienotības]]&quot; saraksta '''[[Mārtiņš Felss|Mārtiņa Felsa]]''' tēvs ir [[Andris Felss]], kurš 1990. gada 4. maijā kā [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Augstākās Padomes]] deputāts balsoja par [[Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu|Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu]]?
* ... [[Kazahstāna]]s rietumos esošajā '''[[Žanaezena]]s''' pilsētā vairākkārt izcēlušies nemieri, kas balstīti kā ekonomiskos, tā arī etniskos pamatos?

[[Attēls:The Armenian plateau near Mount Masis.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Armēnijas kalniene|Armēnijas kalnienē]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Ararats]])&lt;/small&gt; sākas [[Eifrata]], [[Tigra]], [[Kūra (upe)|Kūra]] un [[Araksa]]?
* ... [[Ungārijas futbola izlase]]s sastāvā '''[[Jožefs Božiks]]''' ir aizvadījis 101 spēli un guvis 11 vārtus, piedaloties [[1954. gada FIFA Pasaules kauss|1954.]] un [[1958. gada FIFA Pasaules kauss|1958. gada FIFA Pasaules kausā]], kā arī izcīnot zelta medaļu [[1952. gada vasaras olimpiskās spēles|1952. gada olimpiskajās spēlēs]]?
* ... '''[[1795. gads Latvijā|1795. gadā]]''' [[Kurzeme]]s, [[Zemgale]]s un [[Sēlija]]s vēsturiskās zemes pēc [[Kurzemes un Zemgales hercogistes aneksija (1795)|Kurzemes un Zemgales un Piltenes apgabala aneksijas]] nonāca [[Krievijas Impērija]]s pakļautībā, saglabājot savu autonomiju, statūtus, [[landtāgs|landtāgu]] un tiesu?

[[Attēls:Andrejs Ceļapīters 2022.jpg|border|right|50px]]
* ... [[14. Saeima]]s deputāts no apvienības &quot;[[Jaunā Vienotība]]&quot; (frakciju pameta 2023. gada novembrī) '''[[Andrejs Ceļapīters]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; no 2009. līdz 2017. gadam bija [[Madonas novads|Madonas novada]] [[Madonas novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētājs]]?
* ... agrīnās '''[[sorbets|sorbeta]]''' receptes, kas saturēja [[cukurs|cukuru]], [[vārāmā sāls|sāli]], [[sniegs|sniegu]], [[citrons|citronu]] sulu un dažādus augļus vai [[šokolāde|šokolādi]] un [[kanēlis|kanēli]], atrodamas ap 1692. gadu rakstītā itāļu pavārgrāmatā?
* ... '''[[Taras pakalns]]''' tradicionāli tiek uzskatīts par vietu, kur kronēti senie [[Īrijas karaļi|Īrijas augstie karaļi]]?

[[Attēls:Giorgia Meloni Official 2022 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Džordža Meloni]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pirmā [[sieviete]], kas kļuvusi par [[Itālijas premjerministri]]?
* ... '''[[2022. gada FIFA Pasaules kausa fināls|2022. gada FIFA Pasaules kausa finālspēlē]]''' 11 metru pēcspēles sitienos par uzvarētājiem kļuva [[Argentīnas futbola izlase]], trešo reizi izcīnot [[Pasaules kauss futbolā|Pasaules kausu]]?
* ... [[Venecuēla]]s pilsēta '''[[Sjudadgvajāna]]''', kas atrodas [[Orinoko]] upes labajā krastā, pie [[Karoni]] upes ietekas, ir ievērojama [[osta]], jo Orinoko ir kuģojama okeāna kuģiem?

[[Attēls:Uģis Mitrevics 2022 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[14. Saeima]]s deputāts no [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālās apvienības]] '''[[Uģis Mitrevics]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; no 2009. līdz 2022. gadam bija [[Siguldas novads|Siguldas novada]] [[Siguldas novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētājs]]?
* ... [[Indija]]s [[Āndhra Pradēša]]s štata otrajai lielākajai pilsētai '''[[Vidžajavāda]]i''' pretējā [[Krišna (upe)|Krišnas]] krastā kopš 2015. gada tiek būvēta jaunā štata galvaspilsēta [[Amarāvati]]?
* ... '''[[Maisi]]''' atrodas [[Madonas novads|Madonas novada]] [[Kalsnavas pagasts|Kalsnavas pagasta]] ziemeļu daļā?

[[Attēls:Cliffs-Of-Moher-OBriens-From-South.JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[Moheras klintis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] krastā [[Īrija]]s rietumos stiepjas 14 kilometru garumā, stāvākajā vietā sasniedzot 214 metru augstumu?
* ... '''[[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija|2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācijā]]''' nav jāpiedalās [[ASV futbola izlase|ASV]], [[Kanādas futbola izlase|Kanādas]] un [[Meksikas futbola izlase|Meksikas]] futbola izlasēm, kuras kā rīkotājvalstis automātiski kvalificējās finālturnīram?
* ... kopā ar [[Jogjakarta|Jogjakartu]] '''[[Centrālā Java]]''' tiek uzskatīta par javiešu kultūras centru, un, tā kā lielākā daļa mūsdienu indonēziešu ir javiešu izcelsmes, provincei ir liela ietekme uz [[Indonēzija]]s sociālo, politisko un ekonomisko dzīvi?

[[Attēls:Māris Sprindžuks 2022.jpg|border|right|50px]]
* ... [[14. Saeima]]s deputāts '''[[Māris Sprindžuks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš daudzus gadus bija [[Ādažu novada domes priekšsēdētājs]], bet [[Kariņa 1. Ministru kabinets|Kariņa valdībā]] — [[vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs]], savulaik bijis viens no jaunākajiem [[7. Saeima]]s deputātiem, pārstāvot [[Tautas partija|Tautas partiju]]?
* ... '''[[2023. gada FIBA Pasaules kauss]]''' bija pirmais [[Pasaules čempionāts basketbolā]], kurā piedalījās arī [[Latvijas vīriešu basketbola izlase]], debijā izcīnot augsto 5. vietu?
* ... '''[[Starptautiskā enerģētikas aģentūra]]''' tika izveidota 1974. gadā, pēc [[1973. gada naftas krīze]]s?

[[Attēls:Ram Baran Yadav.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc [[republika]]s pasludināšanas [[Nepāla|Nepālā]] [[2008. gads|2008. gadā]] [[ārsts]] un politiķis '''[[Rāms Varans Jādavs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par pirmo Nepālas prezidentu?
* ... [[Francija]]s [[futbols|futbola]] tiesnese '''[[Stefānija Frapāra]]''' ir pirmā sieviete, kas tiesājusi [[UEFA Čempionu līga]]s spēli vīriešiem, kā arī [[FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kausa]] kvalifikācijas spēli?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Narvas kauja (1944)|1944. gada kaujās pie Narvas]]''' krita vai pazuda bez vēsts aptuveni 14 000 [[Lielvācija]]s un apmēram 100 000 [[Padomju Savienība|PSRS]] karavīru?

[[Attēls:Kalush, Turquoise Carpet 2022.png|border|right|50px]]
* ... [[2022. gads|2022. gadā]] grupa '''''[[Kalush Orchestra]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ar dziesmu ''Стефанія'' uzvarēja [[2022. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2022. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], izcīnot [[Ukraina Eirovīzijas dziesmu konkursā|Ukrainai]] trešo uzvaru konkursa vēsturē?
* ... 1946. gadā [[Lietuva]]s mazpilsētai '''[[Rusne]]i''' tika piešķirtas pilsētas tiesības, bet 1967. gadā visa [[Nemunas delta|Nemunas deltā]] esošā Rusnes sala kļuva par vienu pilsētu?
* ... filmas '''&quot;[[Evita (filma)|Evita]]&quot;''' veidošana [[Argentīna|Argentīnā]] saskārās ar protestiem saistībā ar bažām, ka projekts varētu sabojāt [[Eva Perona|Evas Peronas]] tēlu?

[[Attēls:Linda Matisone 2022.jpg|border|right|50px]]
* ... [[14. Saeima]]s deputāte no &quot;[[Apvienotais saraksts|Apvienotā saraksta]]&quot; '''[[Linda Matisone]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; no 2005. līdz 2022. gadam bija AS &quot;[[Lauma Lingerie]]&quot; valdes priekšsēdētāja?
* ... [[Serbijas futbola izlase]]s [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Vaņa Milinkovičs-Savičs]]''' ir brālis izlases pussargam [[Sergejs Milinkovičs-Savičs|Sergejam Milinkovičam-Savičam]]?
* ... '''[[Arkalika]]''' tiek uzskatīta par vienu no depresīvākajām [[Kazahstāna]]s pilsētām; tās [[iedzīvotāju skaits]] samazinājās no 62 tūkstošiem 1989. gadā līdz 40 tūkstošiem 2011. gadā, tomēr mūsdienās lēnām aug?

[[Attēls:Leonids Esterkins.jpg|border|right|50px]]
* ... 2022. gadā žurnāls &quot;[[Dienas Bizness]]&quot; savā ikgadējā reitingā &quot;Miljonārs&quot; nosauca &quot;[[Rietumu Banka]]s&quot; dibinātāju un lielāko akcionāru '''[[Leonīds Esterkins|Leonīdu Esterkinu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; par bagātāko cilvēku [[Latvija|Latvijā]]?
* ... '''[[Portartūras cietoksnis|Portartūras cietoksni]]''' pie [[Dzeltenā jūra|Dzeltenās jūras]] mūsdienu [[Daliaņa]]s pilsētas teritorijā [[Ķīna]] ilgu laiku bija spiesta iznomāt [[Krievijas Impērija]]i, [[Japānas Impērija]]i un [[Padomju Savienība]]i?
* ... tā kā šeit izmitināja atbrīvotos [[vergi|vergus]], tad '''[[Fransvila]]s''' pilsētu mūsdienu [[Gabona|Gabonā]] nosauca par ''Francheville'' ('atbrīvoto pilsēta'), taču laika gaitā šis nosaukums pārvērtās par ''Franceville'' ('franču pilsēta')?

[[Attēls:Karoline Kronvalde.jpg|border|right|50px]]
* ... publicista, valodnieka un pedagoga [[Atis Kronvalds|Kronvaldu Ata]] dzīvesbiedre '''[[Karolīne Kronvalde]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, publicējot [[eseja|eseju]] &quot;Cienīgam garam&quot; laikrakstā &quot;[[Baltijas Vēstnesis]]&quot;, iniciēja [[sieviešu tiesības|sieviešu tiesību]] jautājumu?
* ... [[Kazahstāna]]s pilsēta '''[[Stepnogorska]]''' ir dibināta [[1955. gads|1955. gadā]] sakarā ar vairāku kodolrūpniecības ([[urāns (elements)|urāna]] ieguves un pārstrādes) uzņēmumu būvniecību; līdz 1980. gadu vidum pilsēta bija &quot;slepena&quot; un netika atzīmēta [[karte|kartēs]]?
* ... '''[[Kaimanu Salu futbola izlase]]''' savu lielāko zaudējumu piedzīvojusi 2021. gadā, piekāpjoties [[Kanādas futbola izlase|Kanādai]] ar 0:11?

[[Attēls:Kārlis Zemītis (Pērsietis).jpg|border|right|50px]]
* ... [[latvieši|latviešu]] [[rakstnieks|rakstnieka]] '''[[Pērsietis|Pērsieša]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vecāku mājas atradās pie [[Pērse|Pērses upes]], no kuras viņš patapinājis savu [[pseidonīms|pseidonīmu]]?
* ... viena no [[Ugunszeme]]s aborigēnajām tautām [[Argentīna|Argentīnā]] un [[Čīle|Čīlē]] '''[[jamani]]''' tiek uzskatīta par pasaulē vistālāk dienvidos dzīvojošo [[tauta|tautu]]; mūsdienās apmēram 1500 cilvēku sevi uzskata par jamaniem (galvenokārt metisi)?
* ... saskaņā ar pašreizējo valsts [[konstitūcija|konstitūciju]] '''[[Ķīnas Tautas Republikas prezidents]]''' ir ceremoniāla amatpersona, tomēr kopš [[1993. gads|1993. gada]] prezidents ir vienlaikus arī [[Ķīnas Komunistiskā partija|Ķīnas Komunistiskās partijas]] ģenerālsekretārs, kas viņu padara par visietekmīgāko amatpersonu valstī?

[[Attēls:RIAN archive 440214 A monument to Kurchatov on the background of the Semipalatinsk nuclear test site's Central Staff.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Kurčatova (Kazahstāna)|Kurčatova]]''' bija [[Semipalatinskas kodolizmēģinājumu poligons|Semipalatinskas kodolizmēģinājumu poligona]] vadības centrs un nozīmīgs kodolpētniecības centrs &lt;small&gt;(attēlā piemineklis padomju atombumbas &quot;tēvam&quot; Igoram Kurčatovam)&lt;/small&gt;?
* ... [[Kostarikas futbola izlase]]s sastāvā [[Aizsargs (futbols)|aizsargs]] '''[[Džoels Kempbels]]''' debitēja 2011. gadā un pārstāvējis to 133 spēlēs, gūstot 27 vārtus; piedalījies trijos [[FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kausa]] finālturnīros?
* ... '''[[upju kuģi]]''' parasti ir mazāk izturīgi nekā atklātajai jūrai būvētie, to aprīkojums ar navigācijas un glābšanas ierīcēm ir ierobežots, jo šiem kuģiem nav jāiztur lieliem ezeriem, jūrām un okeāniem raksturīgie stiprie vēji un lielie viļņi?

[[Attēls:Česlavs Batņa 2022.jpg|border|right|50px]]
* ... [[14. Saeima]]s deputāts no &quot;[[Apvienotais saraksts|Apvienotā saraksta]]&quot; '''[[Česlavs Batņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir bijis direktors [[Ikšķiles vidusskola|Ikšķiles vidusskolā]], [[Valles vidusskola|Valles vidusskolā]] un pēc skolēnu skaita lielākajā Latvijā [[Ādažu vidusskola|Ādažu vidusskolā]]?
* ... '''[[Britu Olimpiskā asociācija|Britu Olimpiskās asociācijas]]''' prezidente ir [[Karaliskā princese Anna]]?
* ... filmā '''&quot;[[Bohēmista rapsodija]]&quot;''', kurā parādīta grupas ''[[Queen]]'' karjeras attīstība līdz pat leģendārajam 1985. gada ''Live Aid'' koncertam, ir vairākas vēsturiskas neprecizitātes?

[[Attēls:Le temple de Virupaksha (Hampi, Inde) (14255857272).jpg|border|right|50px]]
* ... ap 1500. gadu [[Indija]]s pilsēta '''[[Hampi]]''' &lt;small&gt;(attēlā drupas mūsdienās)&lt;/small&gt;, iespējams, bija otra lielākā pilsēta pasaulē aiz [[Pekina]]s?
* ... ar 105 spēlēm '''[[Atiba Hačinsons]]''' ir visvairāk spēļu aizvadījušais [[futbolists]] [[Kanādas futbola izlase]]s vēsturē?
* ... [[senie grieķi|seno grieķu]] '''[[stadijs]]''' ir 600 [[Hērakls|Hērakla]] soļu attālums; pēc nostāsta, tieši tik soļus Hērakls spēja spert no brīža, kad pirmie [[Saule]]s stari pacēlās virs Krona paugura [[Olimpija|Olimpijā]], līdz brīdim, kad visa saule pacēlās virs zemes?

[[Attēls:Mēklenburgas Kristofs.jpg|border|right|50px]]
* ... 1563. gada sākumā '''[[Mēklenburgas Kristofs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pasludināja sevi par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] un apmetās [[Turaidas pils|Turaidas pilī]], atsakoties dot uzticības zvērestu Polijas karalim [[Sigismunds II Augusts|Sigismundam II Augustam]], tādēļ viņš tika apcietināts un līdz 1569. gadam turēts gūstā?
* ... [[japāņi|japāņu]] tradicionālajā [[teātris|teātrī]] '''[[kabuki]]''' mūsdienās visas lomas atveido [[vīrieši]]; aktierus, kuri ir specializējušies sieviešu lomu attēlošanā, sauc par ''onnagata''?
* ... '''[[Ermanariks]]''' bija pirmais vēsturiski pierādāmais [[Ostgoti|ostgotu]] ķēniņš mūsdienu [[Ukraina]]s teritorijā, kurš gāja bojā [[huņņi|huņņu]] un [[alāni|alānu]] iebrukuma laikā?

[[Attēls:Soy sauce 2.jpg|border|right|50px]]
* ... no [[Soja|sojas pupiņu]] pastas izgatavotā '''[[sojas mērce]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika radīta pirms aptuveni 2200 gadiem senās [[Haņu dinastija|Ķīnas Rietumu Haņu dinastijas]] laikā?
* ... plašais [[vulkānisms|vulkāniskais]] kalnu reģions iekšzemes '''[[Rietumjava|Rietumjavā]]''' tradicionāli ir pazīstams kā Parahjangans, kas nozīmē &quot;Hjangu (dievu) mājvieta&quot;, tas tiek uzskatīts par sundu tautas zemes sirdi?
* ... [[Austrālijas futbola izlase]]s aizsargs '''[[Milošs Degeneks]]''' ir dzimis [[Horvātija|Horvātijā]], bet 2000. gadā kopā ar vecākiem emigrējis uz [[Austrālija|Austrāliju]]?

[[Attēls:14.Saeimas deputātu svinīgais solījums Irma Kalniņa 01.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Ojārs Kalniņš]] pēc diplomātiskās karjeras beigām pievērsās politiskajai darbībai un bija četru [[Saeima]]s sasaukumu deputāts, pārstāvot partiju &quot;[[Vienotība]]&quot;, bet pēc viņa nāves aktīvajai politikai pievērsās dzīvesbiedre '''[[Irma Kalniņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kuru 2022. gadā ievēlēja [[14. Saeima|14. Saeimā]]?
* ... pateicoties [[Apustulis Pāvils|apustuļa Pāvila]] misijas darbam [[1. gadsimts|1. gadsimta]] vidū, '''[[galatieši]]''' kļuva par pirmajām [[Kristietība|kristītajām]] [[ķelti|ķeltu]] ciltīm?
* ... '''[[Mecamora]]''' ir galvenais [[Armēnija]]s [[enerģētika]]s centrs, un pilsētas [[ekonomika]] balstās tikai uz [[Mecamoras atomelektrostacija]]s?

[[Attēls:XXIII Memorial Quinocho (RC Celta vs Mainz 05) - 23 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Marokas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Sofjāns Būfāls]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir dzimis [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]]?
* ... [[Čīle]]s dienvidu pilsēta '''[[Porvenira]]''' ir dibināta [[1883. gads|1883. gadā]] [[Ugunszeme]]s [[zelta drudzis|zelta drudža]] laikā; lielākā daļa no sākotnējiem ieceļotājiem bija [[horvāti|horvātu]] kalnrači no [[Dalmācija]]s, bet vēlāk arī ieceļotāji no [[Čiloje]]s?
* ... [[Ķīšezers|Ķīšezera]] krastā esošos '''[[Ozolkalni (Rīga)|Ozolkalnus]]''' [[1974. gads Latvijā|1974. gadā]] iekļāva [[Rīga]]s robežās kopā ar visu [[Sužu apkaime|Sužu apkaimi]], kad to atdalīja no [[Ādažu pagasts|Ādažu pagasta]]?

[[Attēls:Juridiskās komisijas sēde (Agnese Krasta.jpg|border|right|50px]]
* ... [[13. Saeima]]s deputāte no apvienības &quot;[[Jaunā Vienotība]]&quot; '''[[Agnese Krasta]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; iepriekš bija [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidenta]] [[Arturs Krišjānis Kariņš|Artura Krišjāņa Kariņa]] padomniece juridiskajos jautājumos?
* ... '''[[hikikomori]]''' ir [[Japāna]]s sabiedrībā izmantots termins, lai raksturotu [[parādība|fenomenu]] un cilvēkus, kuri ir pilnīgi nodalījušies no [[sabiedrība]]s un tiecas pēc pilnīgas sociālās izolācijas un norobežošanās; viņu vidējais vecums ir 31 gads, un lielākoties viņu apgādnieki ir viņu pašu [[vecāki]]?
* ... [[Krievija]] izmantoja zeme-gaiss raķešu kompleksu '''''[[Buk]]''''' gan [[Pirmais Čečenijas karš|Čečenijas]], gan [[Krievijas—Gruzijas karš (2008)|Gruzijas]], gan [[Sīrijas pilsoņu karš|Sīrijas karā]], gan arī [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|iebrukuma laikā Ukrainā]]; ar šādu kompleksu Krievijas [[marionešu valsts|marionešu]] [[Doneckas Tautas Republika]]s kaujinieki notrieca reisa [[Malaysia Airlines reiss 17|MH-17]] pasažieru lidmašīnu?

[[Attēls:Saulstaru klintis ala.JPG|border|right|50px]]
* ... [[Runtiņupīte]]s kreisajā krastā esošajā '''[[Saulstaru ala|Saulstaru jeb Runtiņupītes alā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; esot patvērušies [[mežabrāļi]] pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]], taču pēc citām ziņām [[1944. gads Latvijā|1944. gadā]] slēpušies [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] diversanti?
* ... uz '''[[Pergamas valsts]]''' pamata [[Senā Roma]] izveidoja sev jaunu provinci — '''[[Āzija (province)|Āziju]]''', bet dažas tās daļas nodeva saviem sabiedrotajiem un citām romiešu provincēm?
* ... [[1941. gads Latvijā|1941. gada]] 3. jūlijā [[Latvijas vācu okupācija (1941—1945)|Latvijas vācu okupācijas]] laikā '''[[Jelgavas Lielā sinagoga|Jelgavas Lielo sinagogu]]''' kopā ar [[rabīns|rabīnu]] Leonu Ovčinski un vairākiem citiem tajā esošiem [[ebreji]]em nodedzināja, bet tā paša gada rudenī sinagogas drupas novāca?

[[Attēls:Nellie Bly 2.jpg|border|right|50px]]
* ... amerikāņu [[žurnāliste]], ceļotāja un [[rakstniece]] '''[[Nellija Blaja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 1889. un 1890. gadā veica ceļojumu apkārt pasaulei 72 dienās, mēģinot izpildīt slavenajā [[Žils Verns|Žila Verna]] romānā &quot;[[Astoņdesmit dienās ap Zemeslodi]]&quot; aprakstīto?
* ... '''[[Darvina Kordiljera]]''' ir [[Andi|Andu]] kalnu sistēmas turpinājums [[Ugunszeme]]s arhipelāgā?
* ... '''[[Gavi]]''', gūstot vārtus pret [[Kostarikas futbola izlase|Kostarikas izlasi]] [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada FIFA Pasaules kausā]], kļuva par [[Spānijas futbola izlase]]s visu laiku jaunāko vārtu guvēju Pasaules kausā, kā arī kopumā trešo jaunāko vārtu guvēju Pasaules kausa izcīņas vēsturē?

[[Attēls:Flag of Saudi Arabia.svg|border|right|50px]]
* ... pašreizējā izskatā '''[[Saūda Arābijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek lietots kopš [[1973. gads|1973. gada]]?
* ... bijušais [[Saeima]]s deputāts no apvienības &quot;[[Saskaņas Centrs]]&quot; '''[[Aleksejs Holostovs]]''' 2014. gadā tika izraidīts no [[Krievija]]s ar apsūdzībām par [[spiegošana|spiegošanu]] [[Latvija]]s un [[ASV]] labā?
* ... [[7. gadsimts p.m.ē.|7. gadsimtā pr.Kr.]] '''[[Sardi]]''' bija varenās [[Līdija]]s valsts galvaspilsēta, kur pirmo reizi vēsturē tika kaltas [[zelts|zelta]] un [[sudrabs|sudraba]] [[monētas]]?

[[Attēls:Galanthus nivalis 2202.JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[sniegpulkstenīšu ģints]]''' sugas ir [[Indīgi augi|indīgas]] &lt;small&gt;(attēlā [[baltā sniegpulkstenīte]])&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Puertoviljamsa]]''' [[Čīle]]s dienvidos [[Ugunszeme]]s arhipelāgā tiek uzskatīta par pasaules vistālāk uz dienvidiem esošo [[pilsēta|pilsētu]]?
* ... [[ornitologs]] un [[vides aizsardzība]]s aktīvists, [[Latvijas Ornitoloģijas biedrība]]s valdes priekšsēdētājs '''[[Viesturs Ķerus]]''' ir arī [[rakstnieks]], divu prozas grāmatu bērniem autors?

[[Attēls:Dababy in 2021.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Amerikāņi (nācija)|amerikāņu]] [[reperis|repera]] '''''[[DaBaby]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; trešais [[studijas albums]] ''Blame It on Baby'' kļuva par viņa otro albumu pēc kārtas pirmajā vietā ASV topā pēc albuma ''KIRK''?
* ... pirmais Pasaules čempionāts skriešanā šosejā bija '''[[2023. gada Pasaules čempionāts skriešanā|2023. gada Pasaules čempionāts]]''', kas notika no 2023. gada 30. septembra līdz 1. oktobrim [[Rīga|Rīgā]]?
* ... 2022. gada oktobrī ar aptuveni 1,3 miljardiem aktīvo lietotāju mēnesī [[Ķīna]]s [[lietotne]] '''''[[WeChat]]''''' ierindojās 5. vietā starp pasaules lielākajām [[Sociālie mediji|sociālo mediju]] platformām aiz ''[[Facebook]]'', ''[[Youtube]]'', ''[[WhatsApp]]'' un ''[[Instagram]]''?

[[Attēls:Tamagotchi 0124 ubt.jpeg|border|right|50px]]
* ... [[1996. gads|1996. gadā]] [[Japāna]]s [[rotaļlieta|rotaļlietu]] uzņēmums ''Bandai'' izlaida '''[[Tamagoči]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, un tā kļuva par vienu no pasaulē populārākajām rotaļlietām; 2021. gada martā visā pasaulē bija pārdoti vairāk nekā 83 miljoni vienību?
* ... masveidā ieceļotāji '''[[Navarino sala|Navarino salā]]''' [[Ugunszeme]]s arhipelāgā [[Dienvidamerika]]s pašos dienvidos ieradās [[zelta drudzis|zelta drudža]] laikā, kad tika nodibināta '''[[Puertotoro]]''', kas mūsdienās ir pasaulē vistālāk dienvidos izvietotā pastāvīgi apdzīvotā vieta, neskaitot [[polārstacija|pētniecības stacijas]]?
* ... '''[[Lūseilas stadions]]''' ar 80 000 skatītāju ietilpību ir lielākais [[stadions]] [[Katara|Katarā]] un viens no astoņiem stadioniem, kas tika uzbūvēts [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada FIFA Pasaules kausam]]?

[[Attēls:Snake plant.jpg|border|right|50px]]
* ... daudzas '''[[sansevjēru ģints]]''' sugas ir populāras iekštelpu puķkopībā &lt;small&gt;(attēlā svītrainā sansevjēra)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[automobiļu vēsture]]''' sākās [[1672. gads|1672. gadā]], kad izgudroja pirmo ar [[Tvaika dzinējs|tvaiku darbināmo]] [[transportlīdzeklis|transportlīdzekli]], kā rezultātā [[1769. gads|1769. gadā]] Nikolā Žozefs Kunjo izgudroja pirmo ar tvaiku darbināmo [[automobilis|automobili]], ar ko varēja pārvadāt cilvēkus?
* ... [[1967. gads Latvijā|1967. gadā]], meklējot aktierus [[Jānis Streičs|Jāņa Streiča]] filmai &quot;[[Kapteiņa Enriko pulkstenis]]&quot;, no apmēram 3000 pretendentiem '''[[Aivars Galviņš|Aivaru Galviņu]]''' izvēlējās skolnieka Tomiņa lomai?

[[Attēls:00 4598 Beagle Canal - Tierra del Fuego (Chile).jpg|border|right|50px]]
* ... līdztekus [[Magelāna šaurums|Magelāna šaurumam]] ziemeļos un [[Dreika šaurums|Dreika šaurumam]] dienvidos '''[[Bīgla šaurums]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir trešais pieejamais jūrasceļš, apliecot [[Dienvidamerika]]s dienvidu galu?
* ... [[Francija|Francijā]] dzimušais [[Marokas futbola izlase]]s galvenais treneris '''[[Valids Ragragi]]''' pats nospēlējis 45 spēles Marokas izlasē no 2001. līdz 2009. gadam?
* ... dienvidu virzienā tekošā '''[[Šire]]''', kas novada [[Ņasas ezers|Ņasas ezera]] ūdeņus uz [[Zambezi]], ir lielākā [[Malāvija]]s [[upe]]?

[[Attēls:Turkucastle_edit.jpg|border|right|50px]]
* ... no 13. līdz 17. gadsimtam '''[[Turku pils]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija [[Somija]]s (toreiz [[Zviedrija]]s valsts sastāvdaļas) politiskās varas centrs?
* ... trīs valstis ir uzvarējušas '''[[Pasaules kauss regbijā sievietēm|Pasaules kausa izcīņā regbijā sievietēm]]''', bet [[Jaunzēlandes sieviešu regbija izlase|Jaunzēlande]] šajā turnīrā ir uzvarējusi visvairāk — sešas reizes?
* ... '''[[Ukrainas Augstākā Rada|Ukrainas Augstākajā Radā]]''' tiek ievēlēti 450 [[deputāti]]?

[[Attēls:Baie Cook, Île des États.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Argentīna]]i piederošā '''[[Estadosas sala]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Dienvidamerika]]s pašos dienvidos nekad nav bijusi pastāvīgi apdzīvota, kaut arī 19. gadsimta beigās te bijušas ierīkotas roņu mednieku apmetnes; mūsdienās šeit atrodas Argentīnas Kara flotes postenis ar piecu cilvēku personālu?
* ... [[Kataras futbola izlase]]s kapteinis '''[[Hasans el Haidoss]]''' ar 176 spēlēm ir izlasē visvairāk spēļu aizvadījušais [[futbolists]]?
* ... '''[[Padoms]]''' atrodas [[Madonas novads|Madonas novada]] [[Dzelzavas pagasts|Dzelzavas pagasta]] centrālajā daļā?

[[Attēls:Eikhaas.JPG|border|right|50px]]
* ... 2023. gada [[Gada sēne Latvijā]] '''[[daivainā čemurene]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ilgstoši tika uzskatīta par ļoti retu [[Latvija|Latvijā]], tomēr kopš 1990. gadiem zināmo atradņu skaits stipri pieaudzis?
* ... [[Latvijas Basketbola savienība]] pēc [[2022.—2023. gada LBL sezona|2022.—2023. gada sezonas]] atzina [[BK Liepāja]] [[Centrs (basketbols)|centra spēlētāju]] '''[[Kārlis Šiliņš|Kārli Šiliņu]]''' par [[Latvijas Basketbola līga]]s sezonas progresējošāko spēlētāju?
* ... pusoficiālā [[Lietuvieši|lietuviešu]] [[Nacionālisms|nacionālistiskā]], militarizētā [[organizācija]] '''&quot;[[Dzelzs Vilks (organizācija)|Dzelzs Vilks]]&quot;''', kas darbojās 1928.—1930. gadā, bija slepena, tā oficiāli darbojās kā sporta savienība un apvienoja vairāk nekā 4000 biedru?

[[Attēls:Lago Fagnano Hualo.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Ugunszemes Lielā sala]]''' &lt;small&gt;(attēlā Fanjāno ezers salas dienvidos)&lt;/small&gt; bijusi apdzīvota jau 10 000 gadu tālā senatnē, taču vēl 19. gadsimta vidū salu apdzīvoja tikai četras aborigēnās tautas?
* ... 20. gadsimtā '''[[Mjanmas futbola izlase]]''' nav piedalījusies nevienā [[Pasaules kauss futbolā|Pasaules kausa]] kvalifikācijā, bet vēsturē lielāko zaudējumu piedzīvojusi 2021. gadā pret [[Japānas futbola izlase|Japānas izlasi]] — 0:10?
* ... '''[[ASV vidustermiņa vēlēšanas|ASV vidustermiņa vēlēšanās]]''' pārvēl visas 435 vietas [[ASV Pārstāvju palāta|Pārstāvju palātā]] un 33 vai 34 no 100 vietām [[ASV Senāts|Senātā]]?

[[Attēls:14.Saeimas deputātu svinīgais solījums.jpg|border|right|50px]]
* ... [[14. Saeima]]s deputāte no partijas &quot;[[Progresīvie]]&quot; '''[[Skaidrīte Ābrama]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; no 2012. līdz 2020. gadam bija Konkurences padomes priekšsēdētāja?
* ... [[Kazahstāna]]s '''[[Abaja apgabals]]''' tika izveidots [[2022. gads|2022. gadā]] teritorijā, kurā no 1939. līdz 1997. gadam pastāvēja Semipalatinskas apgabals; tas nodēvēts par godu mūsdienu [[Kazahu valoda|kazahu]] rakstu [[literatūra]]s pamatlicējam '''[[Abajs Kunanbajuli|Abajam Kunanbajuli]]'''?
* ... latviešu nacionālās pretošanās kustības dalībnieku '''[[Leo Hiršsons|Leo Hiršsonu]]''' aizturēja [[1989. gads Latvijā|1989. gadā]], nākamajā gadā viņš tika notiesāts un [[1990. gada 4. maija deklarācija|1990. gada 4. maiju]] viņš sagaidīja [[Stūra māja|Stūra mājā]], bet atbrīvots tika 16. maijā kā pēdējais politiski ieslodzītais izolatorā?

[[Attēls:Voldemārs Dimze.jpg|border|right|50px]]
* ... [[latvieši|latviešu]] [[virsnieks]], [[Viestura ordenis|Viestura ordeņa]] kavalieris '''[[Voldemārs Dimze]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ievērību guvis ar [[1930. gads Latvijā|1930. gada]] pirmo lielformāta Latvijas spēlfilmu &quot;[[Lāčplēsis (filma)|Lāčplēsis]]&quot;, kurā atveidoja galveno lomu?
* ... līdz [[1883. gads|1883. gadam]] [[Čīle]]s ziemeļos esošie reģioni '''[[Tarapakas reģions|Tarapaka]]''' un '''[[Arika un Parinakota]]''' bija [[Peru]] sastāvā?
* ... [[Latvijas Valsts prezidente]]s [[Vaira Vīķe-Freiberga|Vairas-Vīķes Freibergas]] tēvs '''[[Kārlis Vīķis]]''' bija jūrnieks, gāja bojā [[vētra]]s laikā [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] 1938. gada 13. janvārī, 6 nedēļas veco meitu Vairu nemaz neredzējis (viņa piedzima dažas dienas pēc tam, kad tvaikonis &quot;Abgara&quot; atstāja [[Rīgas osta|Rīgas ostu]])?

[[Attēls:Vue du volcan Benbow depuis la plaine de cendres, île d'Ambrym.JPG|border|right|50px]]
* ... līdz [[2018. gads|2018. gadam]], kad kārtējā [[vulkāna izvirdums|vulkāna izvirdumā]] tie aizbira, Vanuatu centrālajā daļā esošajā '''[[Ambrimas sala|Ambrimas salā]]''' bija vairāki [[lava]]s ezeri &lt;small&gt;(attēlā Benbova vulkāns Ambrimas salā)&lt;/small&gt;?
* ... [[ASV futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Gregs Berhalters]]''' pats tās sastāvā ir aizvadījis 44 spēles?
* ... [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Pekina|Pekinā]] [[Latvija]]s [[kalnu slēpotājs]] '''[[Miks Zvejnieks]]''' milzu slalomā izcīnīja 26. vietu, atkārtojot brāļa [[Kristaps Zvejnieks|Kristapa]] sasniegto vietu kombinācijā [[2018. gada ziemas olimpiskās spēles|2018. gada olimpiskajās spēlēs]]?

[[Attēls:Rye Brome Bromus secalinus (6485860929).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[rudzu lāčauza]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir reti sastopama, izzūdoša [[Nezāles|nezāle]], atsevišķi īpatņi un nelielas augu grupas aug sējumos un ceļmalās?
* ... 19. gadsimta vidū [[Čīle]]s '''[[Antofagastas reģions|Antofagastas reģiona]]''' ziemeļdaļa ar [[Antofagasta|Antofagastu]] piederēja [[Bolīvija]]i un tiek joprojām uzskatīta par strīdus teritoriju?
* ... '''[[Somenlinnas cietoksnis]]''' uz salām [[Somija]]s galvaspilsētas [[Helsinki|Helsinku]] pievārtē kalpoja militāriem mērķiem līdz [[1973. gads|1973. gadam]], kad to nodeva civilā lietošanā, mūsdienās tas ir populārs [[tūrisms|tūrisma]] objekts?

[[Attēls:Félix Sánchez Bas.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada FIFA Pasaules kausa izcīņā]] [[Kataras futbola izlase]], kuras galvenais [[treneris]] bija '''[[Felikss Sančess Bass]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, zaudēja visos mačos, kļūstot par sliktāko komandu rīkotājvalsti sacensību vēsturē?
* ... '''[[Burhanhalduns]]''' ir [[mongoļi|mongoļu]] svētais [[kalns]]; pēc [[leģenda]]s šeit ir piedzimis, miris un arī apglabāts mongoļu valdnieks [[Čingishans]]?
* ... '''[[Barka (kuģis)|barka]]''' ir [[buru kuģis]], kuram ir vismaz trīs [[masti]] (fokmasts, grotmasts, bezānmasts), pie kam priekšējiem mastiem taisnas [[buras]], pēdējam — slīpas?

[[Attēls:Mount Yasur eruption 2006, Tanna Island, Vanuatu, VAN 0516.jpg|border|right|50px]]
* ... 361 metru augstais aktīvais [[vulkāns]] '''[[Jasurs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Vanuatu]] dienvidos ir relatīvi viegli sasniedzams un ļoti aktīvs (izvirdums turpinās vairākus simtus gadu), tomēr ne pārāk bīstams, tāpēc ir [[tūrisms|tūrisma]] objekts?
* ... [[Čīle]]s '''[[Atakamas reģions|Atakamas reģiona]]''' lielāko daļu aizņem [[Atakamas tuksnesis|Atakamas tuksneša]] dienviddaļa — reģions ir viens no sausākajiem un mazapdzīvotākajiem valstī?
* ... [[Livonijas karš|Livonijas kara]] laikā '''[[1577. gads Latvijā|1577. gada]]''' sākumā [[Magnuss (Livonijas karalis)|Livonijas karalis Magnuss]] un [[Krievijas cars]] [[Ivans IV]] noslēdza Pleskavas līgumu, kurā tika apstiprinātas Magnusa tiesības uz zemēm [[Livonija|Livonijā]], kas atradās uz ziemeļiem no [[Gauja]]s?

[[Attēls:Field Marshal Earl Haig.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Duglass Heigs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš komandēja [[Britu armija|Britu armiju]] lielajās [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] kaujās kā [[Sommas kauja]], [[Pašendeiles kauja]] un [[Simts dienu ofensīva]], pēc nāves ticis bieži kritizēts par milzīgajiem viņa pakļautībā esošo militārpersonu zaudējumiem (līdz 2 miljoniem karavīru)?
* ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] 1. novembrī [[14. Saeima]]s deputāte no partijas &quot;[[Stabilitātei!]]&quot; saraksta '''[[Nadežda Tretjakova]]''' deva Saeimas deputāta zvērestu, bet jau 2. novembrī viņa Saeimas prezidijam iesniedza iesniegumu par atteikšanos no deputātes pilnvarām?
* ... [[Austrālijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Greiems Arnolds]]''' pats tās sastāvā ir aizvadījis 56 spēles?

[[Attēls:Salaygomez.jpg|border|right|50px]]
* ... 3210 kilometrus uz rietumiem no [[Dienvidamerika]]s kontinenta piekrastes esošā neapdzīvotā '''[[Salasa un Gomesa sala]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pieder [[Čīle]]i un ietilpst tās [[Valparaiso reģions|Valparaiso reģiona]] [[Lieldienu sala]]s provincē?
* ... pēc [[Francija]]s karaļa [[Luijs XIV|Luija XIV]] pavēles no 1663. līdz 1673. gadam uz [[Kvebeka|Kvebeku]] (Jaunfranciju) izceļoja tā dēvētās '''&quot;[[karaļa meitas]]&quot;''' — līdz 1000 sieviešu, lai apprecētos ar jau dzīvojošajiem tur franču kolonistiem?
* ... '''[[cūku tauki]]''' vienmēr ir bijuši nozīmīgs [[ēdiena gatavošana]]s un cepšanas produkts kultūrās, kur [[cūkgaļa]] ir svarīgs uztura elements?

[[Attēls:Desfiladero de los Gaitanes05.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Karaļa taka]]''' [[Spānija]]s dienvidos, [[Andalūzija|Andalūzijā]], līdz rekonstrukcijai un atkārtotai atvēršanai tika uzskatīta par vienu no bīstamākajiem pārgājienu maršrutiem pasaulē, kas ik pa laikam paņēma apmeklētāju dzīvības &lt;small&gt;(attēlā taka mūsdienās)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Krievu—turku karš (1676—1681)]]''' beidzās ar [[Bahčisaraja]]s miera līgumu, kas paredzēja 20 gadu pamieru un [[Dņepra|Dņepru]] noteica kā demarkācijas līniju starp [[Krievija]]i un [[Osmaņu impērija]]i pakļautajiem ukraiņu [[kazaki]]em?
* ... '''[[Patriks Pīrss]]''', [[Īri|īru]] [[dzejnieks]], rakstnieks, skolotājs, jurists, politiķis un viens no [[1916. gads|1916. gada]] '''[[Lieldienu sacelšanās]]''' līderiem, bija pa pusei [[Angļi|anglis]]?

[[Attēls:A closeup scene of wheat..JPG|border|right|50px]]
* ... aptuveni 95% no visiem izaudzētajiem '''[[kvieši]]em''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir iegūti no mīkstajiem kviešiem (tos samaļot, iegūst [[milti|miltus]], ko izmanto maizes un citu pārtikas produktu gatavošanā); no cietajiem kviešiem iegūst [[graudi|graudus]], kurus izmanto [[makaroni|makaronu]] miltu iegūšanā vai [[manna]]s gatavošanā?
* ... pirmā '''[[evenku valoda]]s''' [[rakstība]] izveidota [[1931. gads|1931. gadā]] uz [[latīņu alfabēts|latīņu alfabēta]] pamata, bet [[1937. gads|1937. gadā]] pārcelta uz [[kirilica|kirilicu]]?
* ... '''[[lielvalsts]]''' jeb lielvaras jēdzienu sāka lietot pēc [[Vīnes kongress|Vīnes kongresa]] [[19. gadsimts|19. gadsimta]] sākumā, kad pēc [[Napoleona kari]]em [[Francijas Pirmā impērija|Francijas impērija]]s [[Hegemonija|hegemoniju]] nomainīja piecu [[Eiropa]]s lielvalstu hegemonija?

[[Attēls:Morocco - Essaouira Part 2 (31679848385).jpg|border|right|50px]]
* ... 19. gadsimtā '''[[Savīra]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kalpoja kā galvenā [[Maroka]]s [[osta]]?
* ... Čīles '''[[Magaljanesa|Magaljanesas reģions]]''' iekļauj arī [[Čīle]]s pretenziju [[Antarktīda|Antarktīdā]] [[Čīles Antarktiskā teritorija|Čīles Antarktisko teritoriju]], kas formāli veido atsevišķu komūnu '''[[Čīles Antarktikas province|Čīles Antarktikas provincē]]'''?
* ... [[Rēzekne|Rēzeknē]] dzimušais [[Nacionālboļševiku partija]]s aktīvists '''[[Beness Aijo]]''' piedalās [[Krievijas iebrukums Ukrainā|Krievijas karā pret Ukrainu]] un kopš 2022. gada ir [[Krievija]]s pilsonis?

[[Attēls:Lefort Musscher 1698.jpg|border|right|50px]]
* ... [[1697. gads|1697. gadā]] [[Krievija]]s virsnieks un diplomāts '''[[Francis Leforts]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopā ar caru [[Pēteris I|Pēteri I]] caur [[Rīga|Rīgu]] un [[Liepāja|Liepāju]] devās uz Rietumeiropu, kur nodarbojās ar [[Spiegošana|spiegošanu]] un speciālistu vervēšanu?
* ... '''[[Hiperions (koks)|Hiperions]]''' ir Redvudas Nacionālajā parkā [[Kalifornija|Ziemeļkalifornijā]] augoša [[mūžzaļā sekvoja]], ko uzskata par pasaulē augstāko zināmo dzīvo [[koks|koku]] — tā garums (bez [[saknes|saknēm]]) ir 115,92 m?
* ... '''[[Visagals]]''' atrodas [[Madonas novads|Madonas novada]] [[Indrānu pagasts|Indrānu pagasta]] dienvidu daļā?

[[Attēls:Muhammadu Buhari, President of the Federal Republic of Nigeria (cropped3).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Muhammadu Buhari]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš no 2015. līdz 2023. gadam bija [[Nigērijas prezidents]], bija [[Nigērija]]s valsts galva arī no 1983. līdz 1987. gadam pēc militāra [[valsts apvērsums|valsts apvērsuma]]?
* ... [[Čīle]]s '''[[Araukānijas reģions]]''' ir izveidots vēsturiskajā araukāņu ([[mapuči|mapuču]]) zemē; tie joprojām veido apmēram trešdaļu no reģiona iedzīvotājiem un [[mapuču valoda]] kopš 2015. gada ir otra reģiona [[oficiālā valoda]]?
* ... 2018. gadā, kad [[Valmiera]]s spēcīgākais [[basketbols|basketbola]] klubs &quot;[[Valmiera/Ordo]]&quot; bankrotēja, '''&quot;[[Valmiera Glass VIA (basketbols)|Valmiera Glass VIA]]&quot;''' ieņēma tā vietu [[Latvijas Basketbola līga]]s pamatturnīrā un arī tikko dibinātajā [[PafBet Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas Basketbola līgā]]?

[[Attēls:Irene Papas 1956.jpg|border|right|50px]]
* ... [[grieķi|grieķu]] [[aktrise]] un dziedātāja '''[[Irēne Papa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; savā vairāk nekā 50 gadus ilgajā karjerā piedalījusies vairāk nekā 70 filmās?
* ... '''[[Vidusjūras diēta]]s''' galvenie aspekti ir proporcionāli liels [[Labība|neapstrādātu graudaugu]], [[Pākšaugi|pākšaugu]], [[olīveļļa]]s, [[Auglis|augļu]] un [[Dārzenis|dārzeņu]] patēriņš, kā arī mērens [[Zivis|zivju]], [[Piena produkti|piena produktu]] un [[gaļa]]s produktu patēriņš?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā vācu drošības policijas un ''[[Sicherheitsdienst]]'' vadītājs [[Latvijas vācu okupācija (1941—1945)|okupētajā Latvijā]] '''[[Rūdolfs Lange]]''' bija viens no galvenajiem [[Holokausts Latvijā|holokausta]] organizētājiem Latvijā?

[[Attēls:NavarinoFronPNTDF1.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Čīle]]s dienvidos esošā neapdzīvotā sala '''[[Oste (sala)|Oste]]''' &lt;small&gt;(attēlā skats uz salu pāri [[Bīgla šaurums|Bīgla šaurumam]])&lt;/small&gt; ir pasaulē vistālāk dienvidos esošā vieta, kur aug [[koki]]?
* ... '''[[1575. gads Latvijā|1575. gadā]]''' Livonijas karalis [[Magnuss (Livonijas karalis)|Magnuss]] zaudēja kontroli pār [[Sāmsalas—Vīkas bīskapija|Sāmsalas—Vīkas bīskapiju]], ko pārvaldīja [[Dānijas karalis|Dānijas karaļa]] vietvaldis, toties pakļāva Helmes, Ērģemes, Ungurpils, Vecsalacas, Rūjienas un Limbažu pilsnovadus?
* ... angļu [[futbols|futbola]] [[treneris]] '''[[Džons Herdmens]]''' ir kļuvis par pirmo treneri, kurš ir kvalificējies Pasaules kausa finālturnīram gan ar vīriešu, gan sieviešu izlasēm, paveicot to ar [[Kanāda]]s izlasēm?

[[Attēls:Queen Mary 2 Boston July 2015 01 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[okeāna laineri]]''' bija pamata [[transportlīdzekļi]] starpkontinentālajiem ceļojumiem vairāk nekā gadsimtu ilgi, līdz tos sāka aizstāt pasažieru lidmašīnas 1950. gados &lt;small&gt;(attēlā vienīgais mūsdienās ekspluatētais okeāna laineris ''Queen Mary 2'')&lt;/small&gt;?
* ... [[1931. gads|1931. gadā]] [[krievi|krievu]] un [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] cilmes [[gleznotājs]] un domātājs '''[[Svjatoslavs Rērihs]]''' pārcēlās uz dzīvi [[Indija|Indijā]], kur viņa tēvs [[Nikolajs Rērihs]] nodibināja Himalaju studiju institūtu ''Urusvati''; Indijā abi Rērihi nodzīvoja līdz mūža galam?
* ... 1930. gados '''[[Latvijas Universitāte (vīriešu basketbola klubs)|Latvijas Universitātes basketbola klubs]]''' izcīnīja 7 Latvijas čempionu titulus, un komanda tika atjaunota pirms [[2010.—2011. gada LBL sezona]]s, spējot divreiz izcīnīt 4. vietu [[Latvijas Basketbola līga|Latvijas Basketbola līgā]]?

[[Attēls:Suzanne Lenglen 02.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Suzanna Lenglēna]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija sava laika spēcīgākā [[tenisiste]] pasaulē: izcīnījusi astoņus ''[[Grand Slam (teniss)|Grand Slam]]'' titulus vienspēlēs, kā arī divkārtēja olimpiskā čempione [[1920. gada vasaras olimpiskās spēles|1920. gada olimpiādē]]?
* ... pašreizējais '''[[Kalnu Karabahas konflikts]]''' sākās [[1988. gads|1988. gadā]], kad [[Karabaha]]s [[armēņi]] pieprasīja tās pakļautību pārcelt no [[Azerbaidžānas PSR]] uz [[Armēnijas PSR]]; šobrīd tas, iespējams, noslēdzies ar 2020. un 2023. gada liela mēroga karadarbību, kurā [[Azerbaidžāna]]s bruņotie spēki pilnībā atguva Kalnu Karabahu?
* ... '''[[veloceļš Rīga—Jūrmala]]''' ir viens no pirmajiem [[Latvija]]s veloceļiem, to sāka būvēt [[1987. gads Latvijā|1987. gadā]] kā veloceļu [[Imanta (Rīga)|Imanta]]—[[Jūrmala]] un pabeidza [[2001. gads Latvijā|2001. gadā]]?

[[Attēls:Atriplex hortensis sl15.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[dārza balodene]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[amarantu dzimta]]s augu suga, kas ir izcēlusies [[Āzija|Āzijā]], taču kultivējot plaši ieviesusies [[Eiropa|Eiropā]] un citās vietās ārpus pamatareāla, sastopama arī [[Latvija|Latvijā]]?
* ... 1994. gada [[ASV]] ģimenes [[kinokomēdija]] '''&quot;[[Flinstoni (filma)|Flinstoni]]&quot;''' guvusi gandrīz 342 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] kases ienākumus pie 46 miljonus liela filmas budžeta, kas to padarīja par ļoti ienesīgu filmu?
* ... '''[[Šķērsiela (Rīga)|Šķērsiela]]''' ir savas [[Rīga]]s apkaimes zināmākā iela, jo [[Ivars Seleckis]] uzņēmis trīs dokumentālās filmas ([[Šķērsiela (filma)|Šķērsiela]], [[Jaunie laiki Šķērsielā]] un [[Kapitālisms Šķērsielā]]) par dzīvi Šķērsielā dažādos laika posmos?

[[Attēls:Nicole Mann Official Portrait (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[ASV]] [[astronaute]] un izmēģinātājpilote '''[[Nikola Aunapu Manna]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir cēlusies no vailaku [[indiāņi|indiāņu]] un [[igauņi|igauņu]] ģimenes?
* ... no 24 līdz 56 km attālumā no pilsētas atrodas [[Annapūrna]]s, [[Dhaulāgiri]] un [[Manāslu]] virsotnes, tāpēc [[Nepāla]]s otrā lielākā pilsēta '''[[Pokhara]]''' ir valsts tūrisma centrs?
* ... '''[[Magņitska likums]]''' iezīmē precedentu [[cilvēktiesības|cilvēktiesību]] sankciju programmu jomā, jo to, atšķirībā no tradicionālajām sankcijām, kuras piemēro visai valstij, var piemērot konkrētām vainīgajām personām, neatkarīgi no viņu ģeogrāfiskās atrašanās vietas?

[[Attēls:Avena fatua 03.JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[vēja auza]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir izcēlusies [[Vidusjūra]]s apvidus austrumu daļā, taču suga ir plaši ieviesusies [[Eirāzija|Eirāzijā]], tostarp visā [[Latvija]]s teritorijā?
* ... [[Džeina Kempione|Džeinas Kempiones]] [[2021. gads kino|2021. gada]] filma '''&quot;[[Suņa spēks]]&quot;''' saņēma 12 nominācijas [[94. Kinoakadēmijas balva]]i, tostarp arī kategorijās [[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|&quot;Labākā filma&quot;]] un [[Labākais režisors (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|&quot;Labākais režisors&quot;]], otrajā no tām arī uzvarot?
* ... [[Norvēģija]]s pilsētā '''[[Hāmara|Hāmarā]]''' notika daļa no [[1994. gada ziemas olimpiskās spēles|Lillehammeres olimpisko spēļu]] disciplīnām — [[daiļslidošana]], [[šorttreks]] un [[ātrslidošana]]?

[[Attēls:Līvbērzes muižas kungu māja 1931.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Līvbērzes muiža]]s''' vārtu tornis ar pulksteni, kas ar savu [[baroks|barokālo]] siluetu bija muižas pazīšanas zīme, [[Latvijas PSR]] laikā tika nojaukts, lai pagalmā varētu iebraukt vietējā [[kolhozs|kolhoza]] tehnika &lt;small&gt;(attēlā muižas kungu māja 1931. gadā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[1729. gads Latvijā|1729. gadā]]''' [[Rīga|Rīgā]] ieradās pirmie [[Brāļu draudze]]s (hernhūtiešu) pārstāvji?
* ... [[Vācija]]s futbola [[treneris]] un bijušais [[Futbols|futbolists]] '''[[Torstens Finks]]''' 2022. gadā no janvāra līdz maijam bija [[Latvija]]s kluba [[Riga FC]] treneris?

[[Attēls:STOP sign.jpg|border|right|50px]]
* ... daudzās valstīs '''[[stop zīme]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Austrālija|Austrālijā]])&lt;/small&gt; ir vienīgā astoņstūrainā [[ceļa zīme]], pateicoties kam to viegli var atpazīt pat ja zīme nav salasāma (piemēram to aizklāj [[sniegs]])?
* ... uzņēmējs, miljonārs, [[SWH Rīga (Software House Riga)|AS &quot;Software House Rīga&quot; (SWH Rīga)]] grupas dibinātājs un prezidents '''[[Ainārs Gulbis]]''' bija viens no ietekmīgākajiem [[Latvija]]s uzņēmējiem 1990. gados ar lielu ietekmi gan ekonomikā, gan politikā?
* ... [[5. Saeima]]s deputāts '''[[Ilmārs Dāliņš]]''' lielāko mūža daļu pavadīja [[ASV]], darbojies kā [[fiziķis]], virsmas zinātnes un [[seismoloģija]]s speciālists?

[[Attēls:EPP Congress Rotterdam - Day 1 (52112638468) (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... kopš [[2022. gads|2022. gada]] oktobra [[Zviedrijas premjerministru uzskaitījums|Zviedrijas premjerministrs]] ir Moderātu partijas līderis '''[[Ulfs Kristersons]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, pārņemot varu no [[Zviedrijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija|sociāldemokrātiem]]?
* ... '''[[azartspēles Latvijā]]''' bija aizliegtas no [[1919. gads Latvijā|1919. gada]] 5. decembra, kad [[Tautas padome]] piemēroja tiesību kontinuitāti attiecībā uz [[Krievijas Impērija]]s likumiem [[Latvija]]s teritorijā, līdz [[1922. gads Latvijā|1922. gada]] 3. augustam, kad likumu grozīja, lai dotu iespēju atvērt [[kazino]] [[Rīgas Jūrmala|Rīgas Jūrmalā]]?
* ... [[māksliniece]] '''[[Kristiāna Dimitere]]''' ir [[aktieri|aktieru]] [[Vija Artmane|Vijas Artmanes]] un [[Artūrs Dimiters|Artūra Dimitera]] meita; viņa teikusi: &quot;Esmu piedzimusi aktieru ģimenē .. Pieaugot ievēroju, ka pasaule bez īpašas inscenēšanas ir brīnišķīgi nopietni paradoksāla...&quot;?

[[Attēls:Yevgeny Prigozhin (13-06-2023).jpg|border|right|50px]]
* ... pēc iznākšanas no cietuma 1990. gadā vēlākais [[Vāgnera grupa]]s izveidotājs '''[[Jevgeņijs Prigožins]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dibināja restorānus, lielveikalus un darbojās azartspēļu jomā [[Sanktpēterburga|Sanktpēterburgā]], iespējams, ka tad viņš iepazinās ar [[Vladimirs Putins|Vladimiru Putinu]], kurš vadīja Pēterburgas azartspēļu regulēšanas komisiju?
* ... '''[[Innlandete]]''' ir vienīgā [[Norvēģijas filke]], kurai nav izejas uz jūru?
* ... '''[[Tigrajas karš]]''' sākās [[2020. gads|2020. gada]] novembrī, kad [[Etiopija]]s Nacionālie aizsardzības spēki iebruka nepakļāvīgajā Tigrajas reģionā, ko pārvalda Tigrajas Tautas atbrīvošanās fronte?

[[Attēls:Melganzenvoet bloeiwijze Chenopodium album.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[baltā balanda]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[suga]] ar kosmopolītisku izplatību — tā ir sastopama visur, neiekļaujot [[Arktika|Arktiku]] un [[Antarktīda|Antarktīdu]]?
* ... 3. gadsimtā [[Sasanīdu impērija|Sasanīdu impērijā]] dzīvojošais [[pravietis]] '''[[Māni (pravietis)|Māni]]''' sludināja, ka [[zoroastrisms]], [[jūdaisms]] un [[kristietība]] ir viena [[reliģija]], veidojot universālu [[gnostiķi|gnostisku]] pasaules reliģiju, kas kļuva populāra arī [[Romas impērija|Romas impērijā]], saplūstot ar [[Neoplatonisms|neoplatoniķu]] skolu?
* ... '''[[valstu uzskaitījums pēc militārā personāla lieluma|valstu uzskaitījuma pēc militārā personāla lieluma]]''' pirmajā vietā atrodas [[Ziemeļkoreja]], ja skaita kopā aktīvo bruņoto spēku karavīrus, rezervistus un paramilitāros spēkus?

[[Attēls:Aleksejs Roslikovs 2022.jpg|border|right|50px]]
* ... partijas &quot;[[Stabilitātei]]&quot; līderis '''[[Aleksejs Rosļikovs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kandidēja uz [[14. Saeima]]s [[Saeimas priekšsēdētājs|priekšsēdētāja]] amatu gan 2022., gan 2023. gadā, taču abas reizes saņēma tikai savas partijas deputātu balsis (ievēlēja [[Edvards Smiltēns|Edvardu Smiltēnu]] un [[Daiga Mieriņa|Daigu Mieriņu]])?
* ... 2023. gada maijā tika uzsākta '''[[Padomju nams|Padomju nama]]''', kas bieži vien ticis atzīts par neglītāko celtni [[Baltijas jūra]]s krastos un [[Krievija|Krievijā]], demontāža [[Karaļauči|Karaļauču]] (Kaļiņingradas) centrā?
* ... [[1999. gads|1999. gada]] augustā [[čečeni|čečenu]] militārais komandieris [[Šamils Basajevs]] ar saviem kaujiniekiem iebruka [[Dagestāna|Dagestānā]], kas kalpoja par iemeslu pamiera laušanai un [[Krievijas Federācija]]s bruņoto spēku iebrukumam [[Čečenija|Čečenijā]], aizsākot '''[[Otrais Čečenijas karš|Otro Čečenijas karu]]'''?

[[Attēls:Hydrangea macrophylla - Bigleaf hydrangea1.jpg|border|right|50px]]
* ... [[šķirnes|šķirnēm]] visbagātākā [[hortenzijas|hortenziju]] [[suga]] '''[[liellapu hortenzija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; savvaļā ir sastopama [[Japāna|Japānā]], taču to plaši audzē daudzās pasaules daļās dažādos klimatiskajos apstākļos?
* ... '''[[mitruma novadīšana]]''' audumos notiek, vienai [[audums|auduma]] pusei mitrumu piesaistot (bet neuzsūcot pašā audumā), bet otrai pusei — mitrumu izkliedējot pēc iespējas plašākā auduma virsmā, tādējādi palīdzot audumam ātrāk izžūt?
* ... [[1977. gads|1977. gadā]] [[Krievija|Krievijā]] dzimušais [[Beļģija]]s [[ķīmiķis]] '''[[Iļja Prigožins]]''' saņēma [[Nobela prēmija ķīmijā|Nobela prēmiju ķīmijā]] par pētījumiem neatgriezeniskā [[termodinamika|termodinamikā]]?

[[Attēls:Autumn landscape near Gullesfjordbotn, Hinnøya, 2010 September.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Norvēģija]]s ceturtā lielākā un kontinentālās daļas lielākā [[sala]] '''[[Hinneja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dažkārt tiek pieskaitīta gan [[Lofotu salas|Lofotu]], gan [[Vesterolu salas|Vesterolu]] salu grupām?
* ... [[azartspēles|azartspēļu]] zāļu ķēdes &quot;[[Alfor grupa]]&quot; īpašnieks, mākslas kolekcionārs un [[mecenāts]] '''[[Jānis Zuzāns]]''' 2021. gadā tika ierindots kā 6. bagātākais cilvēks [[Latvija|Latvijā]]?
* ... [[Ukrainas nemiernieku armija]]s veiktais '''[[Volīnijas slaktiņš]]''' pret [[Rietumukraina]]s [[poļi]]em 1943. un 1944. gadā atņēma 50-60 tūkstošu cilvēku dzīvības?

[[Attēls:Rajd Monte Carlo 2019 - Ott Tänak (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Ots Tenaks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, uzvarot 2019. gada [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionātā]], kļuva par pirmo [[igauņi|igauni]], kurš uzvarējis pilotu čempionātā, kā arī pirmo uzvarētāju, kas nav [[francūzis]], kopš [[Peters Sūlbergs|Petera Sūlberga]] 2003. gadā?
* ... [[Krievijas Federācija]]s [[ģenerālpulkvedis]] '''[[Genādijs Židko]]''', kurš [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|Krievijas 2022. gada iebrukuma Ukrainā]] laikā no jūnija līdz oktobrim bija [[Krievijas bruņotie spēki|Krievijas bruņoto spēku]] Apvienotā grupējuma pavēlnieks &quot;speciālās militārās operācijas zonā&quot;, nomira 2023. gadā [[Maskava|Maskavā]], 57 gadu vecumā?
* ... '''[[augu aizsardzība]]s''' nozīmi raksturo tas, ka pasaules mērogā kaitīgie organismi ik gadus iznīcina līdz 35% potenciālās ražas?

[[Attēls:Coat of arms of Ireland.svg|border|right|50px]]
* ... uz '''[[Īrijas ģerbonis|Īrijas ģerboņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir novietota [[Zelts|zelta]] [[arfa]] ar [[Sudrabs|sudraba]] stīgām uz [[Zilā krāsa|zila]] [[Vairogs|vairoga]], kas ir Īrijas [[heraldika]]s simbols?
* ... [[13. Saeima]]s darbības beigās partijas '''&quot;[[Suverēnā vara]]&quot;''' biedriem bija trīs vietas parlamentā ([[Jūlija Stepaņenko]], [[Ļubova Švecova]], [[Ainārs Vilciņš]], kuri visi darbojās Saeimas frakcijā &quot;Neatkarīgie&quot;), taču [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]] partija nepārvarēja [[5% barjera|5% barjeru]]?
* ... viens no pārcēlājiem, kas [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigās palīdzēja latviešu bēgļiem no [[Kurzeme]]s nokļūt [[Gotlande]]s salā, '''[[Ēriks Tomsons]]''' pēc apcietinājuma 1947. gadā nokļuva [[Gulags|Gulaga nometnēs]], taču atgriezās un nodzīvoja līdz 103 gadu vecumam?

[[Attēls:Short Magazine Lee-Enfield Mk 1 (1903) - UK - cal 303 British - Armémuseum.jpg|border|right|50px]]
* ... 20. gadsimta pirmajā pusē '''''[[Lee-Enfield]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kalpoja kā galvenais [[Britu impērija]]s un Sadraudzības militāro spēku [[šaujamierocis]] un bija Lielbritānijas armijas šautene?
* ... '''[[smaržīgā balanda]]''' ir sastopama [[Eirāzija]]s [[stepe]]s joslā, taču ir izplatījusies tālu ārpus pamatareāla un reti un izklaidus sastopama Eiropas vidusdaļā un ziemeļos, arī [[Latvija|Latvijā]], tālu ziemeļos no dabiskā [[izplatības areāls|izplatības apvidus]]?
* ... neviens '''[[taktiskie kodolieroči|taktiskais kodolierocis]]''' nekad nav izmantots kaujas situācijā?

[[Attēls:Pirin - Gergiyski ezera - IMG 4439.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Pirinas nacionālais parks|Pirinas nacionālajā parkā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Bulgārija]]s dienvidrietumos atrodas vairāki mazi [[ledāji]] , kas ir visvairāk uz dienvidiem esošie ledāji [[Eiropa|Eiropā]]?
* ... [[Latvijas PSR]] laikā bijušajā '''[[Puzes muiža]]s''' ēkā iekārtoja [[kolhozs|kolhoza]] kantori, dzīvokļus un klubu, pēc tam to padarīja par noliktavu; 1964. gadā zāles paneļus, krāsni, parketu un griestu veidojumus pārveda uz [[Rundāles pils]] [[Rundāles pils muzejs|muzeju]], bet 1978. gadā ēku nojauca un sastūma kaudzē?
* ... '''&quot;[[Alfor grupa]]&quot;''' ir lielākais [[Azartspēles Latvijā|Latvijas azartspēļu nozares]] tirgus dalībnieks ar vairāk nekā 20 gadu pieredzi nozarē?

[[Attēls:Mount Iremel.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Dienvidurāli|Dienvidurālos]] [[Baškortostāna|Baškortostānas Republikā]], [[Krievija|Krievijā]] esošā '''[[Iremels|Iremela kalna]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pakāje ir Baškortostānas lielākās upes [[Belaja]]s izteka?
* ... '''[[tikumības policija]]''' [[Irāna|Irānā]] tika izveidota [[2005. gads|2005. gadā]] ar mērķi nodrošināt, lai sabiedrībā tiktu ievērotas [[islāms|islāma]] morālās normas, kas visbiežāk tas izpaužas kā &quot;nepiedienīgi&quot; ģērbtu sieviešu aizturēšana?
* ... 1822. gadā vācbaltiešu muižnieks, galminieks un [[Slepenpadomnieks (Krievijas Impērija)|slepenpadomnieks]] '''[[Burhards Kristofs fon Fītinghofs-Šēls]]''' savā [[Alūksnes pilsmuiža|Alūksnes pilsmuižā]] uzņēma [[Krievijas Impērija]]s ķeizaru [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandru I]]?

[[Attēls:Aster alpinus BotGardBln310505.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[asteru ģints]]''' nosaukums ir cēlies no [[Sengrieķu valoda|sengrieķu]] vārda ἀστήρ (''astḗr''), kas nozīmē &quot;zvaigzne&quot; un attiecas uz zieda formu &lt;small&gt;(attēlā ''Aster alpinus'')&lt;/small&gt;?
* ... [[Argentīnas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Lionels Skaloni]]''' kā spēlētājs ir pārstāvējis Argentīnas izlasi no 2003. līdz 2006. gadam?
* ... [[īri|īru]] izcelsmes britu kara flotes virsnieks '''[[Edvards Brensfīlds]]''' tiek uzskatīts par vienu no [[Antarktīda]]s pirmatklājējiem: [[1820. gads|1820. gada]] 29. janvārī viņa kuģis sasniedza [[Karaļa Džordža sala|Karaļa Džordža salu]], kur Brensfīlds izkāpa krastā un formāli pasludināja to par [[Lielbritānija]]s īpašumu?

[[Attēls:M1helmetshell.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[M1 ķivere]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir kļuvusi par [[ASV armija]]s ikonu, un tās [[dizains]] iedvesmo citus militāros spēkus visā pasaulē?
* ... amerikāņu [[aktrise|aktrisi]], modeli un aktīvisti '''[[Mārša Hanta|Māršu Hantu]]''' 1950. gados [[makartisms|makartisma]] laikā vairākas [[Holivuda (Losandželosa)|Holivudas]] kinostudijas iekļāva melnajos sarakstos?
* ... pastāv [[Faktoīds|populārs, bet maldīgs uzskats]], ka dzerot no [[tēja]]s tasītes ir pieklājīgi izstiept '''[[Mazais pirkstiņš|mazo pirkstiņu]]''', tomēr dažādas smalkās etiķetes rokasgrāmatas parasti nosoda šo praksi, apzīmējot to kā snobiskuma pazīmi sociāli zemāku personu vidū?

[[Attēls:Katalin Novák, 2023 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Katalina Novāka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pirmā [[sieviete]] [[Ungārija]]s prezidenta amatā, kā arī jaunākā [[prezidents|prezidente]] Ungārijas vēsturē, ievēlēta 44 gadu vecumā?
* ... '''[[Luiss Svaress Miramontess]]''' tiek uzskatīts par vienu no visu laiku labākajiem [[spāņi|spāņu]] [[futbolisti]]em, 1960. gadā viņš kļuva par pirmo un pagaidām vienīgo [[Spānija|Spānijā]] dzimušo futbolistu, kurš saņēmis [[Zelta bumba]]s balvu?
* ... '''[[Doneckas Akadēmiskais apgabala drāmas teātris]]''' [[Mariupole|Mariupolē]], [[Ukraina]]s dienvidos tika sagrauts [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|Krievijas uzlidojumos]] [[Krievijas 2022. gada iebrukuma Ukrainā hronoloģija#16. marts|2022. gada 16. martā]], kā rezultātā gāja bojā aptuveni 600 cilvēku?

[[Attēls:Erigeron annuus, 2022-05-20, Beechview, 01.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[vasaras jānītis|vasaras jānīša]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais izcelsmes areāls ir [[Ziemeļamerika]], taču kopš 18. gadsimta šī suga ir ieviesusies [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] un turpinājusi izplatīties citviet, arī [[Latvija|Latvijā]] tas ir rets adventīvs (ievazāts) augs?
* ... kopš 2022. gada septembra '''[[Latvijas Tenisa savienība]]s''' prezidents ir izcilākais [[latvieši|latviešu]] [[tenisists]] [[Ernests Gulbis (tenisists)|Ernests Gulbis]]?
* ... lielākais cilvēka izraisītais [[sprādziens]] pasaules vēsturē ir [[Padomju Savienība|PSRS]] veiktais [[ūdeņraža bumba]]s izmēģinājums [[Novaja Zemļa]]s poligonā [[1961. gads|1961. gadā]] — tā '''[[trotila ekvivalents]]''' bija ap 50 megatonnu?

[[Attēls:Aerial View of The Millennium Cross.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Vodno|Vodno kalna]]''' virsotnē [[Ziemeļmaķedonija]]s galvaspilsētas [[Skopje]]s dienvidu malā 2002. gadā tika uzbūvēts ''Millenium'' krusts — 66 metrus augsta krusta formas būve, viens no lielākajiem šādiem objektiem pasaulē &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Didi]]''' tiek uzskatīts par vienu no labākajiem [[Brazīlija]]s [[Pussargs (futbols)|futbola pussargiem]]; piedalījies trīs [[FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kausos]] ([[1954. gada FIFA Pasaules kauss|1954]], [[1958. gada FIFA Pasaules kauss|1958]], [[1962. gada FIFA Pasaules kauss|1962]]), uzvarot pēdējās divas reizes un atzīts par 1958. gada čempionāta labāko spēlētāju?
* ... '''[[Sentdžordža šaurums|Sentdžordža šauruma]]''' starp [[Lielbritānijas sala|Lielbritānijas]] un [[Īrija]]s salām nosaukums cēlies no [[Svētais Juris|Svētā Jura]], kurš, saskaņā ar 14. gadsimta leģendu, esot pārpeldējis šaurumu ceļā uz [[Anglija|Angliju]]?

[[Attēls:Ammophila breviligulata Leland June.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[kāpuniedres|kāpuniedru]]''' &lt;small&gt;(attēlā ''Ammophila breviligulata'')&lt;/small&gt; plašās [[sakneņi|sakneņu]] sistēmas ļauj tiem izplatīties stipra [[vējš|vēja]] apstākļos, kā arī palīdz stabilizēt un novērst krasta [[erozija|eroziju]]?
* ... pēc [[Padomju Savienība]]s veiktās [[Baltijas valstu okupācija]]s '''[[mežabrāļi|mežabrāļu]]''' kustība tajās turpinājās līdz pat [[1956. gads|1956. gadam]]?
* ... dažās kultūrās, īpaši [[Malajiešu valoda|malajiešu]] un [[Javiešu valoda|javiešu]] [[Dienvidaustrumāzija|Dienvidaustrumāzijā]], rādīšana ar '''[[rādītājpirksts|rādītājpirkstu]]''' tiek uzskatīta par rupju žestu, tāpēc tā vietā tiek izmantots [[īkšķis]]?

[[Attēls:Coat of arms of Lithuania.svg|border|right|50px]]
* ... [[Lietuvas lielkņaziste]]s [[ģerbonis]] '''[[Vītis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; mūsdienās tiek izmantots kā [[baltkrievi|baltkrievu]] un [[lietuvieši|lietuviešu]] nacionālais ģerbonis?
* ... '''[[Buadas lagūna]]''' ir vienīgais dabīgais virszemes [[ezers]] [[Nauru]], kas atrodas 21 km&lt;sup&gt;2&lt;/sup&gt; lielās salas dienvidaustrumos?
* ... uzvarot '''[[Otrā Harkivas kauja|Otrajā Harkivas kaujā]]''' [[Otrā pasaules kara Austrumu fronte|Otrā pasaules kara Austrumu frontē]] [[1942. gads|1942. gada]] maijā, [[Vērmahts|Vācijas karaspēks]] saņēma gūstā gandrīz 240 000 padomju karavīru?

[[Attēls:Agropyron pectiniforme sl26.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[ķemmveidīgā pavārpata|ķemmveidīgās pavārpatas]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Eirāzija]]s dienviddaļā, taču suga ir ievazāta arī Eiropas [[Centrāleiropa|centrālajā]] un [[Ziemeļeiropa|ziemeļu]] daļā, tostarp [[Latvija|Latvijā]]?
* ... viens no visu laiku labākajiem [[bulgāri|bulgāru]] [[futbolisti]]em '''[[Georgijs Asparuhovs]]''' 1971. gadā gāja bojā autoavārijā, 28 gadu vecumā?
* ... ar aptuveni 100 000 iedzīvotājiem '''[[Erdeneta]]''' ir otrā lielākā pilsēta [[Mongolija|Mongolijā]], tās galvenais uzņēmums uzņēmums &quot;Erdenet&quot; ir viens no lielākajiem pasaules [[varš|vara]] ieguves uzņēmumiem?

[[Attēls:Matka Canyon Skopje 3.jpg|border|right|50px]]
* ... [[1937. gads|1937. gadā]] '''[[Matkas kanjons|Matkas kanjonā]]''' tika uzbūvēta [[hidroelektrostacija]]; uzpludināto Matkas ezeru &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzskata par senāko mākslīgo ūdenstilpi [[Ziemeļmaķedonija|Zimeļmaķedonijā]]?
* ... [[1887. gads Latvijā|1887. gadā]] [[Liepāja]]s [[arhitekts]] [[Pauls Makss Berči]] pēc '''[[Priekules muiža]]s''' īpašnieka [[Korfi|Korfa]] pasūtījuma projektēja jaunu Priekules pili [[neogotika]]s stilā, kurā mūsdienās atrodas [[Priekules vidusskola]]?
* ... 1400 kilometrus garā '''[[Šari]]''' dod 90% no [[Čada ezers|Čada ezera]] ūdens pieteces?

[[Attēls:Knivskjelodden 1 2014-09-08.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Nordkaps]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bieži tiek minēts kā [[Eiropa]]s galējais ziemeļu punkts, taču faktiski kontinentālās Eiropas galējais ziemeļu punkts ir 70 km uz austrumiem esošais [[Nordkins]]; neskatoties uz to, Nordkaps ir populārs [[tūrisms|tūrisma]] galamērķis?
* ... '''[[īstā jumtauza]]''' sākotnēji ir [[Dienvideiropa|dienvidu]] un [[Austrumeiropa|austrumu]] [[Eiropa]]s, kā arī [[Rietumāzija]]s [[stepe]]s suga, taču mūsdienās plaši ieviesusies [[Eirāzija|Eirāzijā]], tostarp ievazāta arī [[Latvija|Latvijā]]?
* ... [[2015. gads Latvijā|2015. gada]] 25. februārī [[12. Saeima]]s deputāts '''[[Andris Vilks (politiķis, 1956)|Andris Vilks]]''' paziņoja par deputāta mandāta nolikšanu, sakarā ar to, ka [[alkohola reibums|alkohola reibumā]] sarīkoja nekārtības [[Gaiļezera slimnīca|Gaiļezera slimnīcā]] [[Rīga|Rīgā]]?

[[Attēls:Noomi Rapace PFW 2019.jpg|border|right|50px]]
* ... [[zviedri|zviedru]] [[aktrise]] '''[[Noumi Rapasa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; starptautisku atpazīstamību iemantoja, attēlojot Līzbeti Salanderi zviedru filmās &quot;Meitene ar pūķa tetovējumu&quot;, &quot;Meitene, kas spēlējās ar uguni&quot; un &quot;Meitene, kas izpostīja sirseņu pūzni&quot;?
* ... '''[[Edgars Šubrovskis|Edgara Šubrovska]]''' izveidotā mūzikas grupa &quot;[[Hospitāļu iela (grupa)|Hospitāļu iela]]&quot; par debijas albumu 2004. gadā ieguva [[Mūzikas ierakstu gada balva &quot;Zelta Mikrofons&quot;|balvu &quot;Zelta mikrofons&quot;]] nominācijās &quot;Labākā debija&quot; un &quot;Labākais popmūzikas albums&quot;, kā arī uzvarēja festivālā &quot;[[Liepājas dzintars]]&quot;?
* ... 1986. gadā [[Latvijas PSR]] [[Žurnāls|žurnāla]] '''&quot;[[Zinātne un Tehnika]]&quot;''' tirāža bija 58 000 eksemplāru [[Latviešu valoda|latviešu]] un 42 000 eksemplāru [[Krievu valoda|krievu valodā]]; astoņdesmito gadu vidū tirāža salīdzinājumā ar žurnālu &quot;Padomju Latvijas Komunists&quot; bija vairāk nekā 21 reizi lielāka?

[[Attēls:211103 Jonas Gahr Store Nordiska sessionen 9470 (51682347514) (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[2014. gads|2014. gadā]], kad [[Jenss Stoltenbergs]] pēc ievēlēšanas par [[NATO]] ģenerālsekretāru atstāja [[Norvēģija]]s Darba partijas līdera amatu, par tās vadītāju kļuva '''[[Jūnass Gārs Stēre]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kļūstot par opozīcijas līderi, bet pēc 2021. gada parlamenta vēlēšanām arī par mazākuma valdības [[Norvēģijas premjerministrs|premjerministru]]?
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[Eiropas kāpumiezis]]''' ir sastopams ļoti reti — ir dažas savrupas atradnes uz [[izplatības areāls|areāla]] ziemeļaustrumu robežas?
* ... 2004. gadā, [[UEFA jubilejas apbalvojumi|UEFA jubilejas apbalvojumu]] ietvaros, [[Azerbaidžānas Futbola federācija]] izvēlējās '''[[Anatolijs Baniševskis|Anatoliju Baniševski]]''' kā visu laiku labāko [[Azerbaidžāna]]s [[futbolists|futbolistu]]?

[[Attēls:Prince Edward 2022.jpg|border|right|50px]]
* ... karaļa [[Čārlzs III Vindzors|Čārlza III]] jaunākais brālis '''[[Princis Edvards, Edinburgas hercogs|Edinburgas hercogs Princis Edvards]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir 14. cilvēks [[pēctecība uz Lielbritānijas troni|Apvienotās Karalistes monarhijas mantošanas līnijā]]?
* ... tā kā '''[[Amerikas apse]]s''' galvenokārt vairojas bezdzimumiski no [[sakneņi]]em, tādējādi veidojot [[Klonālie augi|klonālas kolonijas]]m, tad [[ASV]], [[Jūta|Jūtas štatā]] augoša Amerikas apšu kolonija &quot;Pando&quot; tiek atzīta par pasaulē vecāko dzīvo organismu — tiek lēsts, ka sakņu sistēma, kura savieno apses, ir aptuveni 80 000 gadus veca?
* ... '''[[Lautas grāfiste]]''' ir mazākā [[grāfiste]] [[Īrija|Īrijā]] pēc [[platība]]s, taču tajā ir vislielākais [[iedzīvotāju blīvums]] (izņemot [[Dublinas grāfiste|Dublinu]]) — 160 cilvēki uz [[km²]]?

[[Attēls:Zoe Kravitz 2020 dvna studio.jpg|border|right|50px]]
* ... amerikāņu [[aktrise]], dziedātāja un modele '''[[Zoja Kravica]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir meita aktrisei Līzai Bonē un dziedātājam [[Lenijs Kravics|Lenijam Kravicam]]?
* ... vairāk nekā pusi no visas [[tīmeklis|tīmekļa]] datplūsmas ģenerē '''[[robotprogrammatūra]]'''?
* ... '''[[2022. gada Leivera kauss|2022. gada Leivera kausā]]''' savu karjeru noslēdza leģendārais [[Šveice]]s [[tenisists]] [[Rodžers Federers]], startējot pārī ar [[Rafaels Nadals|Rafaelu Nadalu]] dubultspēlē spēļu pirmajā dienā?

[[Attēls:Mette Frederiksen Kööpenhaminassa 4.5.2022 (52049397038) (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... pēc 2019. gada vēlēšanām '''[[Mete Frederiksena]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika apstiprināta [[Dānijas premjerministre]]s amatā, kļūstot par jaunāko premjerministri valsts vēsturē?
* ... '''[[Deniss Lo]]''' ir vienīgais [[skoti|skotu]] [[futbolists]], kurš ir saņēmis [[Zelta bumba]]s balvu, izdarot to 1964. gadā?
* ... '''[[Kanādas jānītis|Kanādas jānīša]]''' sākotnējais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču augs ir plaši ieviesies citos kontinentos, arī [[Latvija|Latvijā]] bieži sastopams visā teritorijā?

[[Attēls:Amatciems July 2015.jpg|border|right|50px]]
* ... no [[2000. gads Latvijā|2000. gada]] privātmāju ekociematu '''[[Amatciems]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Cēsu novads|Cēsu novada]] [[Drabešu pagasts|Drabešu pagastā]] attīsta uzņēmējs [[Aivars Zvirbulis]]?
* ... [[1920. gads Latvijā|1920. gada]] [[Agrārā reforma Latvijā|Agrārās reformas]] rezultātā līdz [[1937. gads Latvijā|1937. gadam]] [[Latvija|Latvijā]] tika izveidots ap 54 tūkstoši '''[[jaunsaimniecība|jaunsaimniecību]]'''?
* ... '''[[Leivera kauss]]''' [[teniss|tenisā]] notiek kopš 2017. gada starp Eiropas izlasi un Pasaules izlasi, un komandu kapteiņi līdz šim ir bijuši tikai [[Bjērns Borgs]] un [[Džons Makinrojs]]?

[[Attēls:Sparganium erectum microcarpum – väikeseviljane jõgitakjas Keilas.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[sīkaugļu ežgalvīte]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir visizplatītākā [[ežgalvītes|ežgalvīšu]] suga [[Latvija|Latvijā]]?
* ... '''[[2022. gada Pasaules čempionāts šosejas riteņbraukšanā|2022. gada Pasaules čempionātā šosejas riteņbraukšanā]]''', kas otro reizi vēsturē notika [[Austrālija|Austrālijā]], [[Latvija|Latviju]] augsto izmaksu dēļ pārstāvēja tikai viens [[riteņbraucējs]], elites sportists [[Emīls Liepiņš]]?
* ... [[Livonija|Livonijā]] vissenākā ir [[1360. gads|1360. gadā]] sastādītā zeltkaļu [[cunfte]]s (amata) '''[[šrāga]]'''?

[[Attēls:Ruud RG22 (58) (52144535415).jpg|border|right|50px]]
* ... 2022. gada rudenī '''[[Kaspers Rūds]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pakāpās uz 2. vietu [[ATP rangs|ATP rangā]], kas ir augstākā, ko sasniedzis kāds [[norvēģi|norvēģu]] [[tenisists]]?
* ... '''[[minerālvate]]''' ir šķiedrains materiāls, kas iegūts, vērpjot vai stiepjot izkausētus [[Minerāls|minerālu]] materiālus, piemēram, [[Keramika|keramiku]]?
* ... '''[[2022. gada aneksijas referendumi Krievijas okupētajā Ukrainā|2022. gada aneksijas referendumos Krievijas okupētajā Ukrainā]]''' Krievijas Centrālā vēlēšanu komisija paziņoja, ka [[Zaporižjas apgabals|Zaporižjas apgabalā]] pievienošanos [[Krievija]]i esot atbalstījuši 93%, [[Hersonas apgabals|Hersonas apgabalā]] 87%, [[Doneckas tautas republika|Doneckas tautas republikā]] 99%, bet [[Luhanskas tautas republika|Luhanskas tautas republikā]] — 98% vēlētāju?

[[Attēls:Phlebotomus pappatasi bloodmeal continue2.jpg|border|right|50px]]
* ... '''''[[Phlebotominae]]''''' apakšdzimtas sugas ir vienīgās [[Kožodiņu dzimta|kožodiņu dzimtā]], kas barojas ar [[asinis|asinīm]] &lt;small&gt;(attēlā ''Phlebotomus pappatasi'')&lt;/small&gt;?
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[smiltāja kāpuniedre]]''' ir sastopama retumis un nevienmērīgi [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] un [[Baltijas jūra]]s piekrastē; tā ir [[lakstaugs]] ar ložņājošiem [[sakneņi]]em, kurš veido blīvu ceru?
* ... '''[[Sodankile]]''' ir otra lielākā [[Somija]]s [[pašvaldība]] pēc platības un lielākā, kuras centram nav [[pilsēta]]s statusa?

[[Attēls:Typha × glauca.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[vilkvālītes|vilkvālīšu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[sakneņi]] ir ēdami; [[arheoloģiskie izrakumi]] liecina, ka [[Eiropa|Eiropā]] tos ēda jau pirms 30 000 gadu?
* ... '''[[Senegālas basketbola izlase]]''' bija pirmā [[Subsahāras Āfrika]]s komanda, kas kvalificējās [[Vasaras olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] basketbola turnīram?
* ... '''[[Kijivas kņaziste]]''' izveidojās [[Kijivas Krievzeme]]s politiskās sadrumstalotības procesā [[12. gadsimts|12. gadsimta]] sākumā, kad [[Kijivas lielkņazi|Kijivas lielkņazu]] efektīvā vara pakāpeniski tika samazināta līdz reģioniem ap galvaspilsētu [[Kijiva|Kijivu]]?

[[Attēls:Ludza - panoramio (33).jpg|border|right|50px]]
* ... [[1938. gads Latvijā|1938. gadā]] [[Vasarsvētki|Vasarsvētku]] sestdienā [[Ludza|Ludzā]] plosījās liels [[ugunsgrēks]], kura laikā aizdegās '''[[Ludzas pareizticīgo baznīca]]s''' kupols, un no tā nogāzās krusts &lt;small&gt;(attēlā baznīca mūsdienās)&lt;/small&gt;?
* ... bijusī kalnraktuvju administratīvā ēka '''[[Svenskhuseta]]''' [[Diksona Zeme|Diksona Zemē]] [[Svalbāra|Svalbārā]] ir viena no vecākajām joprojām eksistējošām būvēm arhipelāgā?
* ... viens no pirmajiem elektroniskajiem vispārēja pielietojuma [[datori]]em '''[[EDVAC]]''' aizņēma 45,5 m² un svēra 7,8 tonnas?

[[Attēls:Rover safety bicycle of 1885 (right).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[drošais velosipēds]]''' &lt;small&gt;(attēlā 1885. gada ''Rover'' drošais velosipēds)&lt;/small&gt; mūsdienās ir visizplatītākais [[velosipēdi|velosipēdu]] veids?
* ... [[2015. gads kino|2015. gada]] trilleris '''&quot;[[Visuredzošā acs]]&quot;''' bija pēdējā [[Elans Rikmens|Elana Rikmena]] kinoloma, kurš nomira 2016. gada janvārī?
* ... [[Latvija]]s [[tenisiste]] [[Larisa Savčenko-Neilande]] divas reizes uzvarējusi '''[[WTA dubultspēļu čempionāts|WTA dubultspēļu čempionātā]]''' un vēl divas reizes spēlējusi finālā?

[[Attēls:Liz Truss official portrait (cropped)2.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2022. gads|2022. gada]] 20. oktobrī, pēc 44 dienām amatā, [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Apvienotās Karalistes premjerministrs|premjerministre]] '''[[Liza Trasa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; paziņoja par atkāpšanos no amata, kļūdama par visīsāko laiku amatā pavadījušo valdības vadītāju?
* ... [[1852. gads|1852. gadā]] mūsdienu [[Kanāda|Kanādā]] dzimušais britu flotes virsnieks, [[hidrogrāfs]] un [[polārpētnieks]] '''[[Edvards Belčers]]''' vadīja pēdējo un lielāko Admiralitātes ekspedīciju, lai mēģinātu atrast un glābt [[1847. gads|1847. gadā]] Kanādas [[Arktika|Arktikā]] pazudušo seru [[Džons Franklins|Džonu Franklinu]]?
* ... [[supervaronis|supervaroņu]] komanda '''[[X-cilvēki]]''', ko izdod ''[[Marvel Comics]]'', pirmo reizi parādījās mākslinieka Džeka Kīrbija un rakstnieka [[Stens Lī|Stena Lī]] 1963. gadā izdotajā [[komikss|komiksā]] ''The X-Men #1''?

[[Attēls:Ricciportrait.jpg|border|right|50px]]
* ... [[itāļi|itāļu]] [[jezuīti|jezuītu]] [[misionārs|misionāra]] '''[[Mateo Riči]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nopelni ir pastāvīgas saiknes iedibināšana starp [[Eiropa]]s un [[Ķīna]]s kultūrām; viņš kļuva par pirmo eiropieti, kas [[1601. gads|1601. gadā]] iekļuvis [[Aizliegtā pilsēta|Aizliegtajā pilsētā]] [[Pekina|Pekinā]]?
* ... [[Zviedrija]]s [[futbolists|futbolista]] '''[[Džordans Lāšons|Džordana Lāšona]]''' tēvs ir 106 spēles [[Zviedrijas futbola izlase|Zviedrijas izlasē]] nospēlējušais futbolists un [[treneris]] [[Henriks Lāšons]]?
* ... '''[[Veila pie Reinas]]''', kas atrodas pie [[Šveice]]s, [[Francija]]s un [[Vācija]]s robežas, ir Vācijas vistālāk dienvidrietumos esošā pilsēta?

[[Attēls:Golden_Rock.JPG|border|right|50px]]
* ... ierodoties pie [[Mjanma]]s svētvietas '''[[Čaitijo pagoda]]s''', kas balansē uz akmens kraujas malā &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, [[svētceļnieki]] — vīrieši aplīmē akmeni ar zelta lapiņām, taču sievietēm aizliegts pieskarties akmenim vai pat atrasties tā tuvumā?
* ... televīzijas un radio personība '''[[Māris Grigalis]]''' tēloja [[Spānijas basketbola izlase]]s galvenā trenera lomu spēlfilmā &quot;[[Sapņu komanda 1935]]&quot;?
* ... pašreizējo nosaukumu [[Norvēģija]]s starptautiskā [[enerģētika]]s kompānija '''''[[Equinor]]''''' ieguva [[2007. gads|2007. gadā]], kad tika apvienoti uzņēmumi ''[[Statoil]]'' un '''''[[Norsk Hydro]]''''' [[nafta]]s un [[dabasgāze]]s ieguves struktūrvienība?

[[Attēls:Coat of arms of San Marino.svg|border|right|50px]]
* ... '''[[Sanmarīno ģerbonis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; iespējams, ir datējams ar [[14. gadsimts|14. gadsimtu]]?
* ... '''''[[dulce de leche]]''''' gūst savu bagāto [[Garša|garšu]] un krāsu no karamelizācijas un [[Maijāra reakcija]]s?
* ... brazīlietis '''[[Mariu Zagalu]]''' ir pirmais cilvēks, kurš uzvarējis [[FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kausā]] gan kā [[futbolists]], gan kā treneris, kā arī vienīgais, kurš to ir izdarījis vairākkārt?

[[Attēls:Shwedagon Pagoda 2017.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Švedagonas pagoda]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir svarīgākā reliģiskā celtne [[Mjanma|Mjanmā]], tiek uzskatīts, ka tajā glabājas pēdējo četru pašreizējās kalpas [[buda|budu]] relikvijas?
* ... 20. gadsimta 80. gadu beigās, kad [[Perestroika]]s ietekmē [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] pastiprinājās [[separātisms|separātisma]] tendences, '''[[padomju identitāte]]s''' pamati tika satricināti, un pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] šī pārnacionālā identitāte pakāpeniski izzuda?
* ... [[Somijas basketbola izlase]]s spēlētājs '''[[Aleksandrs Madsens]]''', kurš [[Rīgas VEF]] sastāvā trīsreiz kļuvis par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu, pēc vienas sezonas pārtraukuma un dalības [[2023. gada FIBA Pasaules kauss|2023. gada FIBA Pasaules kausā]] atkal atgriezās VEF?

[[Attēls:Idris Elba-4580 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... viens no mūsdienu pelnošākajiem [[aktieri]]em '''[[Idriss Elba]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzstājas arī kā [[dīdžejs]] un ''R&amp;B'' mūziķis?
* ... mūzikas grupu &quot;[[Menuets (grupa)|Menuets]]&quot; un &quot;[[Pērkons (rokgrupa)|Pērkons]]&quot; [[ģitāristi]] brāļi '''[[Juris Sējāns|Juris]]''' un '''[[Leons Sējāns|Leons]]''' Sējāni ir [[Jūrmalas pilsēta]]s Goda pilsoņi; tāpat šīs pilsētas Goda pilsonis ir arī [[Majori|Majoros]] dzimušais &quot;Pērkona&quot; solists '''[[Raimonds Bartaševičs]]'''?
* ... [[Marokas futbola izlase]]s labās malas [[Aizsargs (futbols)|aizsargs]] '''[[Nusairs Mezrāvi]]''' ir dzimis [[Nīderlande|Nīderlandē]]?

[[Attēls:DactylisGlomerata.jpg|border|right|50px]]
* ... daudzi autori ir uzskatījuši, ka '''[[kamolzāļu ģints]]''' satur tikai vienu sugu — [[Parastā kamolzāle|parasto kamolzāli]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, un pārējās variācijas ir klasificētas kā parastās kamolzāles [[pasuga]]s?
* ... '''[[Sanmarīno vēsture]]''' sākas ar [[301. gads|301. gada]] 3. septembri, ko uzskata par [[Sanmarīno pilsēta]]s un [[Sanmarīno|valsts]] oficiālo dibināšanas datumu?
* ... atšķirībā no olu kulteņa, '''[[omlete]]s''' cepšanas laikā olu masa netiek maisīta, tādējādi piešķirot tai formu?

[[Attēls:Bugsworth 058069.jpg|border|right|50px]]
* ... pirmajām '''[[šaurlaiva|šaurlaivām]]''' bija nozīmīga loma britu [[rūpnieciskā revolūcija|rūpnieciskās revolūcijas]] izraisītajās ekonomiskajās pārmaiņās: tās bija koka laivas, kuras vilka [[zirgs]], ejot pa vilkšanas taku; pakāpeniski zirgus nomainīja [[Tvaika dzinējs|tvaika]] un vēlāk [[Dīzeļdzinējs|dīzeļdzinēji]] &lt;small&gt;(attēlā šaurlaivas mūsdienās)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Utkiarvika]]''' [[Čukču jūra]]s krastā pie [[Barova rags|Barova zemesraga]] ir [[ASV]] vistālāk ziemeļos esošā apdzīvotā vieta?
* ... '''[[Kalna sprediķis]]''' ir viena no populārākajām [[Jēzus Kristus|Jēzus]] mācības daļām un bieži tiek citēts; tajā ietilpst arī [[Tēvreize]]?

[[Attēls:Flag of San Marino.svg|border|right|50px]]
* ... '''[[Sanmarīno karogs|Sanmarīno civilais karogs]]''' no oficiālā karoga &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atšķiras ar to, ka tā centrā nav [[Sanmarīno ģerbonis|ģerboņa]]?
* ... [[1935. gads Latvijā|1935. gadā]] [[Ropaži|Ropažos]] uzcēla jaunu, modernu, labi aprīkotu sešklasīgo [[pamatskola|pamatskolu]] 150 skolēniem, kurā bija elektrība, ūdensvads, radio, mūzikas instrumenti, mācību līdzekļi un internāts; mūsdienās šajā ēkā darbojas '''[[Ropažu vidusskola]]'''?
* ... garākā [[Libērija]]s upe '''[[Kavalli (upe)|Kavalli]]''' apmēram pēdējās 2/3 no tecējuma veido [[Kotdivuāra]]s—Libērijas robežu?

[[Attēls:Captain William Edward Parry (1790-1855), by Charles Skottowe.jpg|border|right|50px]]
* ... [[1826. gads|1826. gadā]] britu flotes virsnieks, [[hidrogrāfs]] un [[polārpētnieks]] '''[[Viljams Perijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; saņēma atbalstu [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]] ekspedīcijas organizēšanai, un [[1827. gads|1827. gadā]], kuģojot no [[Svalbāra]]s, ekspedīcija sasniedza 82°45′ ziemeļu platumu, kas uz 49 gadiem palika cilvēka vistālāk ziemeļos sasniegtais ģeogrāfiskais platums?
* ... [[kulinārija|kulinārijā]] '''[[garšaugi|garšaugus]]''' atšķir no [[dārzeņi]]em — garšaugus izmanto mazos daudzumos, lai rastu [[ēdiens|ēdiena]] garšu, nevis saturu?
* ... '''[[Kalums Hadsons-Odoi]]''' [[Anglijas futbola izlase]]s sastāvā debitējis {{Dat|2019|3|22|5=bez}} pret [[Čehijas futbola izlase|Čehiju]], 18 gadu un 135 dienu vecumā kļūstot par visu laiku jaunāko Anglijas izlases debitantu

[[Attēls:Devínsky hrad01.jpg|border|right|50px]]
* ... 18. gadsimtā, mazinoties [[Osmaņu impērija]]s draudiem, mūsdienu [[Slovākija|Slovākijā]] pie [[Bratislava]]s esošā '''[[Devinas pils]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; zaudēja savu militāro nozīmi un tika pamesta, bet [[1809. gads|1809. gadā]] to uzspridzināja [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] armijas karavīri?
* ... 1050 [[kilometri|kilometrus]] garā '''[[Bandama]]''' ir garākā [[Kotdivuāra]]s [[upe]]?
* ... 2018. gada decembrī '''[[Žans Kraņecs]]''' izcīnīja pirmo uzvaru [[Pasaules kauss kalnu slēpošanā|Pasaules kausa]] posmā, kļūstot par pirmo [[Slovēnija]]s [[kalnu slēpotājs|kalnu slēpotāju]], kurš uzvarējis milzu slaloma disciplīnā Pasaules kausa sacensībās vīriešiem?

[[Attēls:Wilma Murto - Kalevan Kisat 2022 - 01.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2022. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2022. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā]] [[Minhene|Minhenē]] [[Somija]]s [[kārtslēcēja]] '''[[Vilma Murto]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atkārtoja [[Katerina Stefanidi|Katerinas Stefanidi]] 2018. gadā uzstādīto Eiropas čempionātu rekordu (4,85 m) un izcīnīja zelta medaļu?
* ... [[ASV|Amerikas Savienoto Valstu]] galējais ziemeļu punkts '''[[Barova rags]]''' [[Aļaska|Aļaskā]] ir bijis sākuma punkts vairākām [[Arktika]]s ekspedīcijām?
* ... '''[[Rīgas garāko ielu uzskaitījums|Rīgas garākā iela]]''' ir 16 177 metrus garā [[Jaunciema gatve]]?

[[Attēls:Teodor Nette.jpg|border|right|50px]]
* ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[PSRS]] Ārlietu tautas komisariāta diplomātiskā kurjera '''[[Teodors Nete|Teodora Netes]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš gāja bojā [[1926. gads Latvijā|1926. gadā Latvijas teritorijā]], aizstāvot diplomātisku pastu, vārdā Padomju Savienībā tika nosaukts tvaikonis, bet [[dzejnieks]] [[Vladimirs Majakovskis]] veltīja viņam dzejoli?
* ... [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Pekina|Pekinā]] [[Francija]]s slēpotājs '''[[Žoans Klarē]]''' ieguva sudraba medaļu nobraucienā, kļūstot par vecāko olimpisko medaļnieku [[kalnu slēpošana|kalnu slēpošanā]]?
* ... '''[[Sadraudzības personālūnija]]''' ir 15 [[Nāciju Sadraudzība]]s valstu apvienība, kurās visās [[personālūnija]]s veidā oficiālais valsts galva ir karalis [[Čārlzs III Vindzors]]?

[[Attēls:Maryna Bekh-Romanchuk Budapest 2023.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2023. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2023. gada Pasaules čempionātā]] [[Budapešta|Budapeštā]] [[trīssoļlēkšana]]s sacensībās [[Ukraina]]s [[vieglatlēte]] '''[[Marina Beha-Romančuka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, aizlēcot tieši 15 metrus, ilgu laiku atradās sacensību vadībā, tomēr pēdējā lēcienā viņu pārspēja [[Venecuēla]]s trīssoļlēcēja [[Julimara Rohasa]]?
* ... '''[[Pomerānijas balti|Pomerānijas baltus]]''' ap 1500. gadu p.m.ē. sāka izspiest un daļēji pārtautot no austrumiem ienākošās [[ģermāņi|ģermāņu ciltis]], kas [[Lielā tautu staigāšana|Lielās tautu staigāšanas]] laikā [[Pomerānija|Pomerāniju]] pameta, bet palikušie [[balti]] palika un saplūda ar [[slāvi|slāvu ciltīm]], kas pēc [[6. gadsimts|6. gadsimta]] ieradās šajā teritorijā?
* ... '''[[Pirmais Starptautiskais polārais gads]]''' bija [[Eiropa]]s valstu un [[ASV]] pētniecības pasākums, lai izpētītu polāros reģionus, kas norisinājās 14 [[polārstacija|polārstacijās]] [[1882. gads|1882.]] un [[1883. gads|1883. gadā]] pēc [[austrieši|austriešu]] virsnieka un [[polārpētnieks|polārpētnieka]] '''[[Karls Veiprehts|Karla Veiprehta]]''' ierosinājuma?

[[Attēls:Rubinstein repin.jpg|border|right|50px]]
* ... jau deviņu gadu vecumā [[ebreji|ebreju]] izcelsmes [[Krievija]]s mūziķis '''[[Antons Rubinšteins]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Iļja Repins|Repina]] gleznā)&lt;/small&gt; sniedza pirmo klavierkoncertu; 1840. gadā viņš uzstājās [[Parīze|Parīzē]], kam sekoja brīnumbērna koncerttūres pa Eiropu, tostarp 1844. gadā viņš uzstājās '''[[Muses nams|Muses namā]]''' [[Rīga|Rīgā]]?
* ... '''[[zālainā ežgalvīte|zālainajai ežgalvītei]]''' ir šaurs [[izplatības areāls]] [[Skandināvija|Skandināvijā]] un [[Baltijas valstis|Baltijas]] centrālajā daļā, bet savrupas atradnes atrodamas ir arī citur [[Eiropa|Eiropā]]; [[Latvija|Latvijā]] sastopama reti, galvenokārt [[Vidzeme|Vidzemē]]?
* ... atkārtoti '''[[Prinča Čārlza sala|Prinča Čārlza salu]]''' [[Kanādas Arktiskais arhipelāgs|Kanādas Arktiskajā arhipelāgā]] [[1948. gads|1948. gadā]] atklāja gaisa spēku lidotājs Alberts Tomkinsons, kurš veica apvidus aerofotografēšanu; tā nosaukta par godu tā paša gada novembrī dzimušajam britu troņmantiniekam [[Čārlzs III Vindzors|Čārlzam]]?

[[Attēls:2022-08-15 European Championships 2022 – Men's Decathlon – 100 Metres by Sandro Halank–030.jpg|border|right|50px]]
* ... 2022. gadā [[desmitcīņa|desmitcīņnieks]] '''[[Janeks Eiglane]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika atzīts par [[Igaunijas gada sportists|Igaunijas gada sportistu]]?
* ... '''[[Motamas līcis|Motamas līcim]]''' [[Mjanma]]s piekrastē raksturīgas ievērojamas [[plūdmaiņas]], kas sasniedz 7 metrus?
* ... [[Latvija]]s iedzīvotāji ir starp pašiem garākajiem '''[[Valstu uzskaitījums pēc iedzīvotāju garuma|valstu uzskaitījumā pēc iedzīvotāju vidējā auguma]]'''?

[[Attēls:Upper Castle in Vilnius (2013).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Ģedimina tornis]] '''[[Viļņas piļu komplekss|Viļņas piļu kompleksā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir nozīmīgs [[Viļņa]]s un [[Lietuva]]s simbols; katru gadu 1. janvārī tornī tiek pacelts [[Lietuvas karogs]], atzīmējot Karoga dienu?
* ... '''[[2022.—2023. gada Optibet hokeja līgas sezona|2022.—2023. gada Optibet hokeja līgas sezonā]]''' 2023. gada 9. februārī '''[[HK Mogo]]''' uzbrucējs [[Elviss Želubovskis]] guva savus 236. vārtus [[Latvijas čempionāta hokejā virslīga|Latvijas čempionātā]], tādējādi kļūstot par visu laiku labāko vārtu guvēju turnīra vēsturē?
* ... '''[[Kotsa sala]]''' [[Kanādas Arktiskais arhipelāgs|Kanādas Arktiskā arhipelāga]] dienvidaustrumu daļā [[Hudzona līcis|Hudzona līča]] ziemeļos ir lielākā neapdzīvotā sala [[Ziemeļu puslode|Ziemeļu puslodē]] uz dienvidiem no [[Ziemeļu polārais loks|Ziemeļu polārā loka]]?

[[Attēls:Femke Bol Oregon 2022.jpg|border|right|50px]]
* ... 2023. gada 19. februārī sacensībās [[Apeldorna|Apeldornā]] [[Nīderlande]]s [[vieglatlēte]] '''[[Femke Bola]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzstādīja [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|Pasaules rekordu]] telpās [[400 m]]etru skrējienā, labojot visilgāk pastāvošo vieglatlētikas rekordu, kas kopš 1982. gada piederēja [[čehi|čehu]] skrējējai [[Jarmila Kratohvīlova|Jarmilai Kratohvīlovai]]?
* ... '''[[bibliotēkas kaķi]]''' pastāv no [[viduslaiki]]em līdz mūsdienām, kur tie sākotnēji veikuši [[grauzēji|grauzēju]] iznīcināšanas, bet vēlāk arī labvēlīgas atmosfēras veidotāju funkcijas?
* ... '''[[Cīravas iela (Rīga)|Cīravas iela]]''' [[Bieriņi|Bieriņos]] ir izveidota [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] jūlijā ar [[Rīgas dome]]s lēmumu, pārdēvējot [[Imulas iela (Rīga)|Imulas ielas]] kādreizējo daļu?

[[Attēls:Olympiastadion Muenchen.jpg|border|right|50px]]
* ... no 1972. līdz 2005. gadam, kad tika atklāts stadions ''[[Allianz Arena]]'', [[futbola klubs]] [[Minhenes &quot;Bayern&quot;]] mājas spēles aizvadīja '''[[Minhenes olimpiskais stadions|Minhenes olimpiskajā stadionā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Sauthemptonas sala]]''' un [[Kotsa sala]] [[Kanādas Arktiskais arhipelāgs|Kanādas Arktiskajā arhipelāgā]] tiek uzskatītas par pēdējo vietu, kur vēl 20. gadsimta sākumā mituši arktiskās Dorsetas kultūras pārstāvji sallirmiuti; visi salu iedzīvotāji izmira 1902.—1903. gada [[vaļu mednieki|vaļu mednieku]] ievazātā slimības [[epidēmija|epidēmijā]]?
* ... no atbalstītāju skatupunkta [[Burkinafaso]] prezidents '''[[Tomā Sankara]]''' bija harizmātiska un ikoniska revolūcijas figūra, viņš tiek dēvēts arī par “Āfrikas [[Če Gevara|Če Gevaru]]”?

[[Attēls:Jane Wyman.jpg|border|right|50px]]
* ... no 1940. līdz 1949. gadam amerikāņu [[aktrise]], dziedātāja un dejotāja '''[[Džeina Vaimena]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija pirmā sieva toreizējam aktierim un nākamajam [[ASV prezidents|ASV prezidentam]] [[Ronalds Reigans|Ronaldam Reiganam]]?
* ... dalībai '''[[2022. gada Eiropas čempionāts basketbolā|2022. gada Eiropas čempionātā basketbolā]]''' nekvalificējās [[Latvijas basketbola izlase]], kas bija pirmā reize kopš [[1999. gada Eiropas čempionāts basketbolā|1999. gada]] bez Latvijas dalības?
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[ciņu mazmeldrs]]''' ir sastopams reti, tikai valsts rietumu un ziemeļu daļā — Latviju šķērso sugas [[izplatības areāls|izplatības areāla]] austrumu robeža?

[[Attēls:Enner Valencia (2020-21 Süper Lig) - Resim1 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Ekvadoras futbola izlase]]s [[uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Enners Valensija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada FIFA Pasaules kausā]] guva turnīra pirmos vārtus?
* ... '''[[Lietuvas Nacionālais muzejs|Lietuvas Nacionālajā muzejā]]''' ir piecas galvenās nodaļas: [[vēsture]] un jaunākā vēsture, [[arheoloģija]], [[etnogrāfija]], [[numismātika]] un ikonogrāfija, kurās kopumā ir 800 000 priekšmetu?
* ... par tēlojumu [[Matīss Kaža|Matīsa Kažas]] filmā &quot;Kino un mēs&quot; [[komiķis]] un [[aktieris]] '''[[Jānis Skutelis]]''' kopā ar [[Andris Keišs|Andri Keišu]] un [[Egons Dombrovskis|Egonu Dombrovski]] saņēma nomināciju [[2020. gada Lielā Kristapa balva]]i kategorijā &quot;Labākais aktierdarbs galvenajā lomā&quot; (nominēts kā aktieru ansamblis)?

[[Attēls:Belgrade. View to Kalemegdan fortress in evening sunset light.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Belgradas cietoksnis|Belgradas cietokšņa]]''' jeb Kalemegdana teritorija mūsdienās ir brīvi pieejama apmeklētājiem, un tā ir visapmeklētākā apskates vieta [[Belgrada|Belgradā]] &lt;small&gt;(attēlā skats uz cietoksni no [[Sava]]s)&lt;/small&gt;?
* ... [[Somija]]s [[SM līga]]s klubā '''[[Mikeli &quot;Jukurit&quot;]]''' spēlē [[latvieši|latviešu]] [[hokejists]] [[Oskars Batņa]], bet iepriekš komandu pārstāvēja [[Mārtiņš Dzierkals]]?
* ... mūsdienās pie '''[[austrumslāvi|austrumslāvu tautām]]''' pieskaita [[baltkrievi|baltkrievus]], [[krievi|krievus]] un [[ukraiņi|ukraiņus]], reizēm arī [[rusīni|rusīnus]]?

== Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) ==

&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:00 2674 Öland bridge - Schweden.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kalmaras šaurums|Kalmaras šaurumu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; šķērso [[1972. gads|1972. gadā]] atvērtais 6 km garais [[Ēlandes tilts]], kas savieno [[Kalmara]]s pilsētu kontinentā ar Ferjestādeni [[Ēlande|Ēlandē]]?
* ... ilggadējais [[Nacionālais botāniskais dārzs|Nacionālā botāniskā dārza]] vadītājs un [[Dabas aizsardzības pārvalde]]s ģenerāldirektors [[dendrologs]] '''[[Andrejs Svilāns]]''' ir bijis [[14. Saeima]]s deputāts un [[Salaspils novads|Salaspils novada]] domes deputāts vairākos tās sasaukumos?
* ... [[dzelzceļa stacija]] '''[[Rīga II]]''' jeb Rīgas Tukuma stacija atradās līdzās Kārļa (tagadējai [[13. janvāra iela|13. janvāra]]) ielai iepretī [[Kungu iela (Rīga)|Kungu ielai]], taču līdz mūsdienām no šīs stacijas nekas nav saglabājies?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Vitte-Kloster auf Hiddensee.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Vācija]]i piederošajā [[Baltijas jūra]]s '''[[Hidenzē sala|Hidenzē salā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir aizliegts privātais [[autotransports]]; atļauts tikai lauksaimniecības un komunālais transports, bet pasažieru un kravu pārvadājumiem plaši tiek izmantots [[zirgs|zirgu]] transports?
* ... masveida [[Kolektivizācija PSRS|kolektivizācijas periodā Padomju Savienībā]] '''[[mašīnu un traktoru stacija|mašīnu un traktoru stacijām]]''' bija nozīmīga loma [[kolhozi|kolhozu]] organizatoriski saimnieciskajā nostiprināšanā, tās veicināja pāreju uz sociālistisko lielražošanu, kā arī darba ražīguma pieaugumu?
* ... '''[[Adamsu ģimene]]''' ir [[satīra|satīrisks]] ideālās 20. gadsimta [[Amerikāņi (nācija)|amerikāņu]] ģimenes pretstats: dīvains, turīgs un aristokrātisks klans, kas priecājās par visu baiso un šķietami neuztraucas par to, ka citi cilvēki uzskata viņus par dīvainiem vai biedējošiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Līga Meņģelsone 2022.jpg|border|right|150px]]
* ... 2022. gada decembrī Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektori '''[[Līga Meņģelsone|Līgu Meņģelsoni]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; partiju apvienība &quot;[[Apvienotais saraksts]]&quot; izvirzīja kā [[Latvijas veselības ministrs|veselības ministres]] kandidāti [[Kariņa 2. Ministru kabinets|Kariņa valdībā]], un [[14. Saeima|Saeima]] viņu apstiprināja amatā?
* ... visilgāk '''[[morganātiskā laulība]]''', kurā zemākas kārtas [[sieva]] neieguva [[vīrs|vīra]] kārtas tiesības, saglabājās valdnieku namos, kuros vīriešu laulībām ar zemākas kārtas sievietēm bija nepieciešama īpaša valdnieka atļauja?
* ... autoceļa un dzelzceļa [[tilts|tilti]] savieno [[Dānija]]s trešo lielāko salu '''[[Fīna|Fīnu]]''' ar kontinentu, [[Zēlande (sala)|Zēlandi]] un [[Langelande|Langelandi]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Space Needle 2011-07-04.jpg|border|right|150px]]
* ... '''''[[Space Needle]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Sietla|Sietlā]], [[Vašingtona (štats)|Vašingtonas štatā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] tika atvērts {{Dat|1962|4|21|5=bez}}, [[pasaules izstāde]]s ietvaros, kas piesaistīja vairāk nekā 2,3 miljonus apmeklētāju?
* ... 2009. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] [[kinokomēdija]] '''&quot;[[Zudusī pasaule]]&quot;''' nopelnīja tikai 68,8 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie 100 miljonu budžeta, un to nominēja septiņām [[Zelta avenes balva|Zelta avenes balvām]], tai skaitā kategorijā &quot;Sliktākā filma&quot;?
* ... '''[[Ojāra Vācieša muzejs]]''' [[Pārdaugava]]s [[Torņakalns|Torņakalna]] apkaimē [[Rīga|Rīgā]] ir ierīkots senā ēkā, kas celta ap 1778. gadu kā traktieris &quot;Jeruzaleme&quot;, kurā savulaik ciemojies [[Garlībs Merķelis]], [[Rihards Vāgners]] un citi ievērojami rīdzinieki?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kurische Nehrung Parnidden-Düne 01.JPG|border|right|250px]]
* ... ceļojošās '''[[Pārnidas kāpa]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; augstums sasniedz 52 metrus?
* ... lielākā [[Dānija]]s [[sala]] '''[[Ziemeļjitlandes sala|Ziemeļjitlande]]''' bija [[Jitlandes pussala]]s daļa līdz [[1825. gads|1825. gada]] 3. februārim, kad vētras laikā tika pārrauta Agertanges smilšu strēle, kas atdalīja Līmfjordenu no [[Ziemeļjūra]]s?
* ... [[zviedri|zviedru]] aktiera '''[[Bills Skašgords|Billa Skašgorda]]''' brāļi [[Aleksandrs Skašgords|Aleksandrs]], Gustavs un Valters, kā arī tēvs [[Stellans Skašgords]] arī ir [[aktieri]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Wes Unseld Jr (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Vess Anselds jaunākais]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš bija [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Vašingtonas &quot;Wizards&quot;]] galvenais [[treneris]] no 2021. līdz 2024. gadam, ir izcilā [[basketbolists|basketbolista]], trenera un komandas vadītāja [[Vess Anselds|Vesa Anselda]] dēls?
* ... sākotnēji Padingtona lomas ierunāšana [[Animācijas spēlfilma|animācijas spēlfilmā]] '''&quot;[[Lācēna Padingtona piedzīvojumi]]&quot;''' tika uzticēta [[Kolins Fērts|Kolinam Fērtam]], taču viņš projektu pameta, un galveno lomu ierunāja Bens Višo?
* ... [[Krimas tatāri|Krimas tatāru]] izcelsmes [[Lietuvas lielkņaziste]]s un [[Maskavija]]s [[kņazs|kņazu]] un [[bajārs|bajāru]] '''[[Gļinski|Gļinsku dzimtas]]''' pēctece Jeļena Gļinska bija pirmā [[Krievijas cars|Krievijas cara]] [[Ivans IV|Ivana IV]] māte?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lily Collins - Inside The Wardrobe 01.jpg|border|right|150px]]
* ... mūziķa [[Fils Kolinss|Fila Kolinsa]] meita '''[[Lilija Kolinsa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[aktrise]] un [[modele]], par lomu ''[[Netflix]]'' seriālā ''Emily in Paris'' viņa nominēta [[Zelta globusa balva|Zelta globusam]]?
* ... gēlu sporta veidu sacensībām izmantotais '''[[Krokpārka stadions]]''' [[Īrija]]s galvaspilsētas [[Dublina]]s ziemeļaustrumos ir lielākais [[Eiropa]]s [[stadions]], kas nav speciāli paredzēts [[futbols|futbola]] sacensībām?
* ... [[Zviedrija]]i piederošajā '''[[Gotska Sandēne]]s''' salā [[Baltijas jūra]]s vidusdaļā uz ziemeļiem no [[Gotlande]]s nav pastāvīgo iedzīvotāju, tikai infrastruktūru apkalpojošais personāls, tomēr tā ir populārs [[tūrisms|tūrisma]] galamērķis?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cirsium vulgare plant.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[asais dadzis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopams [[Eiropa|Eiropā]], [[Rietumāzija|Rietumāzijā]] un [[Ziemeļāfrika|Ziemeļāfrikā]] (arī [[Latvija|Latvijā]]), kā arī ir plaši ieviesies ārpus pamatareāla kā [[Nezāles|nezāle]]?
* ... [[2021. gads|2021. gadā]] tika sākta kombinētā dzelzceļa un autoceļa [[tunelis|tuneļa]] būvniecība '''[[Fēmarnbelta šaurums|Fēmarnbelta šaurumā]]''' starp [[Vācija]]i piederošo [[Fēmarnas sala|Fēmarnas salu]] un [[Dānija]]i piederošo [[Lollānas sala|Lollānas salu]]?
* ... 20. gadsimta sākumā strauji attīstoties [[nafta]]s ieguvei [[Meksika|Meksikā]], '''[[Tampiko]]''' osta kļuva par galveno naftas eksportētājostu [[Amerika|Amerikā]], kā arī par otro noslogotāko [[osta|ostu]] pasaulē, taču [[1923. gads|1923. gadā]] lielākā naftas atradne, kas atradās ļoti tuvu pilsētai, izsīka?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:MJK 08786 Mia Wasikowska (Damsel, Berlinale 2018).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Austrālija]]s [[aktrise]] '''[[Mija Vašikovska]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pasaules slavu iemantojusi, attēlojot Alisi [[Tims Bērtons|Tima Bērtona]] filmā &quot;[[Alise Brīnumzemē]]&quot;, kā arī piedaloties filmā &quot;[[Bērniem viss kārtībā]]&quot;?
* ... '''[[Uzbeku haniste|Uzbeku hanisti]]''' nodibināja pēc [[Zelta Orda]]s sabrukšanas [[1428. gads|1428. gadā]] un nosauca agrākā Zelta Ordas hana [[Uzbeghans|Uzbeghana]] vārdā?
* ... [[Rīgas VEF]] sastāvā [[Latvijas basketbola izlase]]s saspēles vadītājs '''[[Kristers Zoriks]]''' 2022. gadā tika atzīts par [[Latvijas Basketbola līga]]s izslēgšanas spēļu vērtīgāko spēlētāju, bet 2023. gadā — par Latvijas kausa fināla labāko spēlētāju?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Sõru sadam 2015.jpg|border|right|250px]]
* ... '''[[Soelas šaurums|Soelas šaurumu]]''' šķērso [[prāmis|prāmja]] līnija no Seru ostas [[Hījumā sala]]s dienvidos &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uz Trīgi ostu [[Sāmsala]]s ziemeļos?
* ... īpašus panākumus 1967. gada [[Francija]]s piedzīvojumu [[kinokomēdija]] '''&quot;[[Fantomass pret Skotlendjardu]]&quot;''' ieguva [[Eiropa|Eiropā]], [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un [[Japāna|Japānā]]?
* ... '''[[2023. gada laikapstākļi Latvijā]]''' bija par 1,0 °C siltāki par klimatisko standarta normu, tādējādi 2023. gads kļuva par trešo siltāko novērojumu vēsturē, šo vietu dalot ar [[2015. gada laikapstākļi Latvijā|2015. gadu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Walter Huston - 1950.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Kanāda]]s [[aktieris]] '''[[Volters Hjūstons]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir saņēmis [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Kinoakadēmijas balvu]] kā &quot;[[Labākais aktieris otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākais aktieris otrā plāna lomā]]&quot; par lomu [[Vesterns|vesternā]] &quot;[[Sjerramadres dārgumi]]&quot;, ko režisēja viņa dēls [[Džons Hjūstons]]; Oskara balvu saņēmis gan viņš, gan dēls Džons, gan arī mazmeita [[Andželika Hjūstone]]?
* ... '''[[Latvijas gada labākais hokejists|Latvijas gada labākā hokejista]]''' balvu pirmo reizi pasniedza 2018. gadā, un visvairāk to ir ieguvis [[Teodors Bļugers]] — trīs reizes?
* ... [[Somija|Somijā]] pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[finlandizācija]]s''' dēļ bija aizliegtas ASV filmas, jo [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] tās uzskatīja par pretpadomju propagandu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Demene Parish, Latvia - panoramio (9).jpg|border|right|200px]]
* ... kopš 1992. gada '''[[Kurcums (stacija)|Kurcums]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Latvija]]s robežstacija ar [[Lietuva|Lietuvu]], bet [[pasažieru vilciens|pasažieru vilcieni]] stacijā nepietur?
* ... '''[[Sūrveins|Sūrveina šaurumu]]''' [[Igaunija|Igaunijā]] šķērso [[prāmis|prāmja]] līnija no [[Virtsu]] ostas kontinentā uz [[Kuivastu]] [[Muhu sala|Muhu salā]]?
* ... '''''[[Al Nassr]]''''' ir viens no veiksmīgākajiem [[Saūda Arābija]]s [[futbola klubi]]em ar 27 čempionu tituliem visos turnīros?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Eastern Harbour coastline Hanko.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Somija]]s pilsētā '''[[Hanko]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir nozīmīga [[zviedru valoda|zviedru valodā]] runājošu iedzīvotāju daļa — 44%?
* ... '''[[2023. gada Pasaules čempionāta hokejā 4. divīzija|2023. gada Pasaules čempionāta hokejā 4. divīzijā]]''' uzvarētāji [[Filipīnu hokeja izlase]] iekļuva [[2024. gada Pasaules čempionāts hokejā 3. divīzija|3. divīzijas B grupā]]?
* ... [[2022. gads|2022. gadā]] atklātais '''[[Vislas strēles kanāls]]''' stiepjas pāri [[Vislas strēle|Vislas zemes strēlei]] un ļauj kuģiem nokļūt [[Polija]]s ostā [[Elblonga|Elblongā]], neizmantojot [[Krievija]]s kontrolēto Baltijskas šaurumu Vislas strēles ziemeļu galā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Karlshamn kommunvapen - Riksarkivet Sverige.png|border|right|150px]]
* ... [[1664. gads|1664. gadā]] [[Zviedrijas karalis]] [[Kārlis X Gustavs]] '''[[Karlshamna]]i''' piešķīra pilsētas tiesības; pilsēta ir nodēvēta viņa vārdā &lt;small&gt;(attēlā ģerbonis)&lt;/small&gt;?
* ... [[latvieši|latviešu]] [[diplomāte]] '''[[Baiba Braže]]''' bija [[NATO]] ģenerālsekretāra vietniece publiskās diplomātijas jautājumos no 2020. līdz 2023. gadam?
* ... britu [[aktieris]] [[Rovans Atkinsons]] ''[[BBC]]'' komēdijseriālu '''&quot;[[Melnā čūska]]&quot;''' raksturoja kā &quot;vismazāk saspringto lietu&quot;, kurā viņš piedalījies?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Storebæltsbroen from Sjælland.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Lielā Belta tilts]]''' [[Dānija|Dānijā]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; samazināja šauruma starp [[Fīna]]s un [[Zēlande (sala)|Zēlandes]] salām šķērsošanas laiku no vienas stundas (ar [[prāmis|prāmi]]) uz aptuveni 10 minūtēm?
* ... '''[[Latvijas vēstnieks Nīderlandē|Latvijas vēstniece Nīderlandē]]''' [[Solvita Āboltiņa]] pilda oficiālā pārstāvja amatu [[Latvija]]s [[vēstniecība|vēstniecībā]], kas atrodas [[Hāga|Hāgā]]?
* ... '''[[Erebuni]]''' pilsēta [[Urartu valsts]] ziemeļu daļā 4. gadsimtā p.m.ē. iznīka, tomēr tiek uzskatīts, ka mūsdienu [[Armēnija]]s galvaspilsētas [[Erevāna]]s nosaukums cēlies no šīs senpilsētas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Vue globale du versant N du khan Tengri.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Tjanšans|Tjanšana]] virsotne uz [[Kazahstāna]]s, [[Kirgizstāna]]s un [[Ķīna]]s robežas '''[[Hantengri]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ne vien Kazahstānas augstākais kalns, bet arī vistālāk uz ziemeļiem esošā virsotne, kas augstāka par 7000 metriem?
* ... [[2023. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2023. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa]] [[Latvija]]s nacionālajā atlasē '''[[Supernova 2023]]''' uzvarēja grupa ''[[Sudden Lights]]'' ar dziesmu &quot;[[Aijā (dziesma)|Aijā]]&quot;, bet tuvākie sekotāji bija ''[[Patrisha]]'' un [[Markus Riva]], kurš piedalījies [[Eirovīzija]]s atlases konkursos 10 reizes?
* ... '''[[Latvijas Republikas Klimata un enerģētikas ministrija]]''' tika izveidota [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]], apstiprinot [[Kariņa 2. Ministru kabinets|Krišjāņa Kariņa otro valdību]]; tā pārņēma jomas no [[LR Ekonomikas ministrija|Ekonomikas ministrijas]] un [[LR Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija|Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Palangos tiltas by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|200px]]
* ... 470 m garais '''[[Palangas jūras tilts]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir šī [[Lietuva]]s [[kūrorts|kūrorta]] simbols, tas kļuvis par populārāko un visvairāk apmeklēto vietu pilsētā?
* ... [[Armēnijas PSR]] laikā [[Erevāna]]s centrālā laukuma, kas mūsdienās ir '''[[Republikas laukums (Erevāna)|Republikas laukums]]''', nosaukums bija Ļeņina laukums un tajā atradās [[Ļeņins|Ļeņina]] piemineklis?
* ... '''[[sansāra]]''' [[džainisms|džainismā]], [[budisms|budismā]], [[hinduisms|hinduismā]] un [[sikhisms|sikhismā]] ir [[dvēsele]]s pārdzimšanas cikls materiālos ķermeņos bez sākuma un beigām, ko nosaka cilvēka domu un [[karma]]s (darbu) morālā kvalitāte?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Edward the Black Prince 1430.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Anglijas karalis|Anglijas karaļa]] [[Edvards III Plantagenets|Edvarda III]] vecākais dēls un troņmantnieks no [[Plantagenetu dinastija]]s '''[[Melnais princis Edvards]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nomira pirms sava tēva, tādēļ par karali kļuva viņa 10 gadus vecais dēls [[Ričards II Plantagenets|Ričards II]]?
* ... [[Baltijas jūra]]s ziemeļu līča '''[[Peremeri]]''' vai Botenvikena (ko sauc arī par Botnijas līci) [[ūdens sāļums]] ir ļoti zems — 0,2—0,4 %?
* ... 2013. gada janvārī &quot;[[Latvijas Loto]]&quot; pievienojās starptautiskajai skaitļu loterijai '''''[[Eurojackpot]]''''', kuras izlozes sākas ar vismaz 10 miljoniem [[eiro]] un var sasniegt 120 miljonus eiro?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Arctium tomentosum - Keila.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[diždadži|diždadžu]]''' [[ziedkopa|ziedkopu]] sedz āķveidīgi dzeloņi, kuri augam palīdz nodrošināt [[Sēkla|sēklu]] izplatīšano &lt;small&gt;(attēlā pūkainais diždadzis)&lt;/small&gt;?
* ... [[Pirmais Čečenijas karš]] [[1996. gads|1996. gadā]] beidzās ar [[čečeni|čečenu]] [[separātisti|separātistu]] spēku uzvaru, ''[[de facto]]'' iegūstot neatkarību no [[Krievija]]s, un [[1997. gads|1997. gada]] novembrī '''[[Ičkērijas Čečenu Republika]]''' tika pasludināta par [[Islāma republika|islāma republiku]]?
* ... pirms 2008. gada rekonstrukcijas '''[[Hrazdanas stadions|Hrazdanas stadiona]]''' [[Armēnija]]s galvaspilsētā [[Erevāna|Erevānā]] ietilpība bija 70 000 un tas bija viens no ietilpīgākajiem [[stadions|stadioniem]] [[PSRS]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Michel Hazanavicius Césars 2017.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Francija]]s [[kinorežisors]], [[scenārists]], montāžists un producents '''[[Mišels Hazanavičs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir dzimis [[Parīze|Parīzē]], [[Ebreji|ebreju]] ģimenē, kas cēlusies [[Lietuva|Lietuvā]]?
* ... 2023. gada 7. janvārī [[Siguldas bobsleja un kamaniņu trase|Siguldas trasē]] [[Latvija]]s [[kamaniņu braukšana]]s divnieks '''[[Anda Upīte]]''' un '''[[Sanija Ozoliņa]]''' izcīnīja savu pirmo uzvaru Pasaules kausa posmos?
* ... '''[[Turānas līdzenums]]''' ir tuksnešains: tā dienvidu daļā atrodas [[Karakums]] un [[Kizilkums]], centrālajā daļā — [[Ustjurts]], bet ziemeļos — [[Arāla Karakums]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Donovan Mitchell shooting (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... 2023. gada 2. janvārī '''[[Donovans Mičels]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; aizvadīja karjeras rezultatīvāko spēli, gūstot 71 punktu [[Klīvlendas &quot;Cavaliers&quot;]] pagarinājuma uzvarā pār [[Čikāgas &quot;Bulls&quot;]], kas bija rezultatīvākā spēle kluba vēsturē, kā arī rezultatīvākā [[NBA]] spēle kopš [[Kobe Braiants|Kobes Braianta]] 81 punkta 2006. gadā?
* ... '''[[Džungārijas Alatau]]''' grēdas austrumu galā atrodas '''[[Džungārijas Vārti]]''' — jau antīkajā pasaulē pazīstams ceļš, kas savieno [[Centrālāzija|Centrālāziju]] ar [[Ķīna|Ķīnu]]?
* ... '''[[Hamadāna]]''' tiek uzskatīta par vienu no senākajām nepārtraukti apdzīvotajām [[Irāna]]s pilsētām — iespējams, ka to apdzīvojuši [[asīrieši]] jau 1100. gadā p.m.ē.?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:RudstonMonolith(StephenHorncastle)Apr2006.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[menhīrs|menhīri]]''' ir izplatīti daudzviet pasaulē, bet visbiežāk sastopami [[Britu salas|Britu salās]] un [[Bretaņa|Bretaņā]], kur to ir atrasts ap 50 tūkstošiem &lt;small&gt;(attēlā 40 tonnas smagais Radstonas monolīts)&lt;/small&gt;?
* ... liela daļa no '''[[Piekaspijas zemiene]]s''' atrodas zem [[jūras līmenis|jūras līmeņa]], jo pati [[Kaspijas jūra]] atrodas 28 metru zem jūras līmeņa?
* ... [[Vācieši|vācu]] [[kinorežisors|kinorežisora]] '''[[Rolands Emerihs|Rolanda Emeriha]]''' filmas, kas lielākoties ir [[Holivuda (Losandželosa)|Holivudā]] radītas [[Zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] un katastrofu filmas, ir nopelnījušas vairāk nekā 3 miljardus [[ASV dolārs|ASV dolāru]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Eglaines dzelzceļa stacijas ēka (2).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Eglaine (stacija)|Eglaine]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Latvija]]s robežstacija (atrodas 5 kilometrus no robežas ar [[Lietuva|Lietuvu]]), taču stacijā jau 26 gadus nav pasažieru satiksmes?
* ... jūras [[bezmugurkaulnieki]] '''[[gnatostomulīdi]]''' spēj panest [[Skābeklis|skābekļa]] trūkumu, kā arī [[Sērūdeņradis|sērūdeņraža]] un organisko piesārņojumu?
* ... par '''[[Latvijas Ārstu biedrība]]s''' priekšteci uzskata [[Rīgas Praktizējošo ārstu biedrība|Rīgas Praktizējošo ārstu biedrību]], kas darbojās no 1822. līdz 1939. gadam?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Robert Fitzroy.jpg|border|right|150px]]
* ... [[1854. gads|1854. gadā]] [[angļi|angļu]] flotes virsnieks, viceadmirālis un zinātnieks '''[[Roberts Ficrojs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izveidoja sistēmu, lai iegūtu informāciju par [[laikapstākļi]]em [[Lielbritānija]]s piekrastē un izplatītu to jūrniekiem un zvejniekiem?
* ... [[Kazahstāna|Kazahstānā]], [[Uzbekistāna|Uzbekistānā]] un [[Turkmenistāna|Turkmenistānā]] esošā '''[[Ustjurts|Ustjurta plakankalne]]''' malās beidzas ar stāvu krauju 60—190 m augstumā?
* ... {{oss|Z=1960|L=L}} [[Skvoveli]], kad [[biatlons]] pirmo reizi tika iekļauts olimpisko spēļu programmā, [[zviedri|zviedru]] biatlonists '''[[Klāss Lestanders]]''' uzvarēja 20 km individuālajās sacensībās (lai gan distancē viņš uzrādīja tikai 15. slēpošanas laiku, viņš sašāva visus mērķus šaušanā, kur par katru kļūdu tika piešķirts 2 minūšu sods)?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Stemonitis axifera 341275.jpg|border|right|200px]]
* ... pirmo reizi '''[[Gada gļotsēne Latvijā]]''' tika nosaukta [[2023. gads Latvijā|2023. gadā]], kad par to atzina '''[[pušķainā vālenīte|pušķaino vālenīti]]''' (arī pušķainā šokolādes gļotsēne) &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... latviešu [[basketbolists]] '''[[Arnolds Helmanis]]''', kurš šajā sezonā pārstāvēja [[BK Latvijas Universitāte (vīriešu basketbola klubs)|BK Latvijas Universitāte]], iepriekš vairākas sezonas spēlējis [[Latvijas Basketbola līga]]s vadošā kluba [[VEF Rīga]] sastāvā, ar kuru kļuvis par četrkārtēju Latvijas čempionu?
* ... '''[[sīkžokļaiņi]]''' ir mikroskopisku [[saldūdens]] [[Dzīvnieki|dzīvnieku]] tips, kuru pārstāvji pirmo reizi tika atrasti [[1994. gads|1994. gadā]] pie [[Grenlande]]s, [[Disko sala]]s termālajos ūdeņos, un ir vieni no mazākajiem zināmajiem [[daudzšūnu dzīvnieki]]em?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Aict0031.JPG|border|right|200px]]
* ... '''[[Mughalžars|Mughalžara]]''' kalni [[Kazahstāna|Kazahstānā]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Urāli|Urālu]] [[kalnu sistēma]]s galējā dienvidu daļa?
* ... dažādos laikos to ir iekarojušas dažādas varas, bet '''[[Ardabīla]]''' mūsdienu [[Irāna]]s ziemeļrietumos vienmēr bijusi viens no [[azerbaidžāņi|azerbaidžāņu]] galvenajiem kultūras centriem?
* ... [[Latvija]]s bērnu grāmatu izdevniecība '''&quot;[[Liels un mazs]]&quot;''' 2022. gadā starptautiskajā [[Boloņa]]s bērnu grāmatu gadatirgū [[Itālija|Itālijā]] saņēma balvu kā gada labākā bērnu grāmatu izdevniecība [[Eiropa|Eiropā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pos DAY1 All Hres-136 (52224302276).jpg|border|right|200px]]
* ... par filmu &quot;[[Neona pavasaris]]&quot; '''[[Marija Luīze Meļķe|Mariju Luīzi Meļķi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; apbalvoja ar [[Labākā aktrise (Lielais Kristaps)|Lielā Kristapa balvu kā gada labāko aktrisi]], bet viņa to atteicās saņemt, kamēr nav pieņemts [[LGBT tiesības Latvijā|dzīvesbiedru likums]], jo filmā atveido tēlu, ko [[Latvija]]s valsts neatbalsta?
* ... 1928. gada [[ASV]] animācijas [[īsfilma]] '''&quot;[[Tvaikonis Villijs]]&quot;''' tiek uzskatīta par [[Mikipele]]s un viņa sievas [[Minnija Mausa|Minnijas]] ekrāna debiju?
* ... [[Krievija|Krievijā]] dzimusī [[modele]] '''[[Irina Šeika]]''', kas bija pirmā krievu modele uz ''Sports Illustrated Swimsuit Issue'' vāka, ir bijusi ilgstošās attiecībās ar portugāļu [[futbolists|futbolistu]] [[Krištianu Ronaldu]] un amerikāņu [[aktieri]] [[Bredlijs Kūpers|Bredliju Kūperu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:German Army Leopard 2A6 tank in Oct. 2012.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Vācija]]s kaujas [[tanks|pamattanku]] '''''[[Leopard 2]]''''' &lt;small&gt;(attēlā ''Leopard 2A6'')&lt;/small&gt; sērijveida ražošana sākās [[1978. gads|1978. gadā]], un valstis ar lielāko ''Leopard 2'' skaitu ir [[Turcija]], Vācija, [[Spānija]] un [[Grieķija]]?
* ... ilgus gadus [[Kamerūna]]s augstākā virstonte '''[[Kamerūns]]''' tika uzskatīts par apdzisušu [[vulkāns|vulkānu]], līdz notika tā izvirdumi 1909., 1922., 1925. un 2000. gadā?
* ... dēļ ūdens līmeņa pazemināšanās [[Kaspijas jūra|Kaspijas jūrā]] 20. gadsimta vidū lielākā daļa '''[[Elikoltiks|Elikoltika līča]]''' un tā atzars '''[[Kaidaks]]''' pārvērtušies par plašu '''[[sors|soru]]''', taču mūsdienās ūdens līmenis jūrā atkal paaugstinās, un līcis pakāpeniski piepildās ar ūdeni?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kopetdag mountains in early spring, a view from Bereket city.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kopetdags|Kopetdaga kalnu grēdai]]''' uz [[Turkmenistāna]]s un [[Irāna]]s robežas &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir raksturīga augsta seismiskā aktivitāte — [[1948. gads|1948. gadā]] 7,3 magnitūdu [[zemestrīce|zemestrīcē]] faktiski tika nopostīta [[Ašgabata]]s pilsēta, un gāja bojā ap 37 000 tās iedzīvotāju?
* ... latviešu [[ģeologs]] '''[[Viktors Grāvītis]]''' bija arī [[Latvijas Dabas un pieminekļu aizsardzības biedrība]]s dibinātājs un aktīvists, kā arī [[Dabas un vēstures kalendārs|Dabas un vēstures kalendāra]] izveidotājs un redaktors?
* ... lai gan mūsdienās gandrīz visi '''[[Kubaņas kazaki]]''' runā [[krieviski]], ikdienā daži no viņiem lieto [[ukraiņu valoda]]s dialektus (īpaši laukos)?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:IL-76MD - TankBiathlon2013 (modified).jpg|border|right|200px]]
* ... [[PSRS]] un [[Krievija]]s transporta [[lidmašīna]] '''''[[Il-76]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; spēj pārvadāt smago militāro aprīkojumu, arī [[tanks|tankus]]?
* ... 1930. gados bija plāni par '''[[Karakijas ieplaka]]s''', kas ir [[Kazahstāna]]s zemākā sausā ieplaka un trešā zemākā [[Āzija|Āzijā]], pārpludināšanu ar [[Kaspijas jūra]]s ūdeni, izbūvējot [[hidroelektrostacija|hidroelektrostaciju]], kas izmantotu 100 m augstuma starpību ar jūru?
* ... '''[[ksenacelveidīgie|ksenacelveidīgo]]''' tipa dzīvnieki ir [[Jūra|jūrā]] vai [[Sājūdens|sājūdenī]] dzīvojoši organismi, kas var dzīvot arī uz [[Aļģes|aļģu]] un [[Koraļļi|koraļļu]] virsmām; tie var būt brīvi dzīvojoši, [[Parazītisms|parazītiski]] (parazitē [[Jūras gurķi|jūras gurķu]] zarnu traktā) vai [[Simbioze|simbiotiski]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Iran 1343 Yazd (8665215641).jpg|border|right|200px]]
* ... sava nomaļā novietojuma dēļ jau kopš [[Ahemenīdu impērija]]s laika apdzīvotā [[Irāna]]s pilsēta '''[[Jezda]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; mazāk cietusi karos — tā necieta pat [[Mongoļu impērija|mongoļu iekarojumu]] laikā?
* ... ilggadīgais [[Ainažu jūrskola]]s vadītājs '''[[Nikolajs Raudseps]]''' bija arī viens no pirmajiem latviešu [[polārpētnieki]]em — ekspedīcijā [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]] viņš piedalījās kopā ar [[Kristiāns Dāls|Kristiānu Dālu]]?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Indonēzija]]s sala '''[[Morotai]]''' bija nozīmīgs [[Japāna]]s karaspēka atbalsta punkts ar aviācijas bāzi; [[1944. gads|1944. gada]] septembrī salu ieņēma amerikāņi, un tā kļuva par atbalsta bāzi [[Filipīnas|Filipīnu]] atbrīvošanai?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kara-Bogaz Gol from space, September 1995.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Kaspijas jūra]]s austrumu malā esošā '''[[Garabogazkels|Garabogazkela līča]]''' &lt;small&gt;(satelītattēlā)&lt;/small&gt; [[ūdens sāļums]] periodiski sasniedz 310 ‰, kas ir salīdzināms ar [[Nāves jūra]]s sāļumu?
* ... Nikolaja Rendeļa projektētais pirmais [[Latvijas PSR]] laikā [[Rīga|Rīgā]] uzceltais lielais dzīvojamais rajons '''[[Āgenskalna priedes]]''' ir uzskatāms par pirmo brīvā plānojuma dzīvojamo rajonu ne tikai [[Latvija|Latvijā]], bet arī [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]]?
* ... '''[[diciemīdas]]''' jeb rombozoji ir primitīvu [[Bezmugurkaulnieki|bezmugurkaulnieku]] tips, kura pārstāvji [[Parazītisms|parazitē]] [[Galvkāji|galvkājos]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Vakhtang Kikabidze 2017-07-23 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2023. gads|2023. gadā]] mirušais [[gruzīni|gruzīnu]] dziedātājs, aktieris, scenārists, komponists un politiķis '''[[Vahtangs Kikabidze]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; cēlies no augstdzimušas ģimenes — tēvs Konstantīns dzimis dižciltīgā ģimenē [[Kartlija|Kartlijā]], bet viņa māte Manana Bagrationa-Davitišvili bija [[Kahetija]]s karaļa Aleksandra I pēctece?
* ... [[44. šaha olimpiāde|2022. gada šaha olimpiādē]] 14 gadu vecumā '''[[Agnesa Stepania Ter-Avetisjana]]''' pirmo reizi pārstāvēja Latvijas komandu [[šaha olimpiāde|Pasaules sieviešu šaha olimpiādē]]?
* ... '''[[vetulikolijas]]''' ir izmirušu jūras dzīvnieku [[Tips (zooloģija)|tips]] (vai apakštips), kas dzīvoja [[Kembrija periods|kembrija periodā]], taču to [[sistemātika|sistemātiskais]] stāvoklis ir strīdīgs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Amsterdam Prinsengracht Wallpaper.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Amsterdamas kanāli|Amsterdamas kanālu]]''' sistēmas &lt;small&gt;(attēlā Prinsengrahts)&lt;/small&gt; garums ir apmēram 100 kilometri, vecpilsētā tie veido apmēram 90 salas un 1500 tiltu, tāpēc dažkārt [[Amsterdama]] tiek dēvēta par &quot;Ziemeļu Venēciju&quot;?
* ... [[ukraiņi|ukraiņu]] [[futbolists|futbolista]] '''[[Mihailo Mudriks|Mihailo Mudrika]]''' pāreja uz [[Anglijas Premjerlīga]]s klubu ''[[Chelsea F.C.|Chelsea]]'' 2023. gadā padarīja viņu par dārgāko Ukrainas futbolistu; iepriekšējais rekords piederēja [[Andrijs Ševčenko|Andrijam Ševčenko]], kuru tā pati ''Chelsea'' ieguva 2006. gadā?
* ... [[1783. gads|1783. gadā]] pēc [[Krimas haniste]]s likvidēšanas '''[[Kubaņa (novads)|Kubaņa]]''' tika pievienota [[Krievijas Impērija]]i?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Corner of Halmahera Island.jpg|border|right|200px]]
* ... kalnainā un tropu mežiem klātā [[Indonēzija]]s sala '''[[Halmahera]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 1999. un 2000. gadā sala bija asiņainu konfliktu vieta starp [[musulmaņi]]em un [[kristieši]]em, kas bija izplatījušies no [[Ambona]]s salas?
* ... '''[[1707. gads Latvijā|1707. gadā Latvijā]]''' turpinājās [[Lielais Ziemeļu karš]]: martā [[Krievija]]s armija atstāja [[Zemgale|Zemgali]], kuru atkal pārņēma [[Zviedrija]]?
* ... '''[[Cilvēkmīlestības kolonijas]]''' bija speciāli iekārtotas apdzīvotas vietas sabiedrības nabadzīgākajiem slāņiem, kas tika ierīkotas [[Nīderlande|Nīderlandē]] pēc [[Napoleona kari]]em [[19. gadsimts|19. gadsimta]] pirmajā pusē?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Petr Pavel.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Čehijas prezidents]] '''[[Petrs Pavels]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; iepriekš bijis [[Čehija]]s armijas [[ģenerālis]] un ģenerālštāba priekšnieks?
* ... [[Ukraina|Ukrainā]], kā arī blakus esošajos [[Krievija]]s un [[Moldova]]s robežapgabalos populārā sarunvaloda '''[[suržiks]]''' ir [[Ukraiņu valoda|ukraiņu]] un [[Krievu valoda|krievu]] valodas sajaukums?
* ... [[1962. gads|1962. gadā]] [[Irāna]]s pilsēta '''[[Gazvīna]]''' ievērojami cieta 6,9 balles stiprā [[zemestrīce|zemestrīcē]]; gāja bojā ap 12 tūkstošiem iedzīvotāju?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Michael.bay.png|border|right|150px]]
* ... [[Amerikāņi (nācija)|amerikāņu]] [[kinorežisors|režisora]] un [[kinoproducents|producenta]] '''[[Maikls Bejs|Maikla Beja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; režisētās un producētās filmas kopumā ir nopelnījušas 7,8 miljardus [[ASV dolāri|ASV dolāru]], tādējādi padarot viņu par vienu no komerciāli veiksmīgākajiem kinorežisoriem?
* ... turpinoties [[Lielais Ziemeļu karš|Lielajam Ziemeļu karam]], [[Krievija]]s karaspēks '''[[1709. gads Latvijā|1709. gada]]''' rudenī iebruka [[Latvija|Latvijā]] un uzsāka vienlaicīgu [[Rīga]]s un [[Daugavgrīvas cietoksnis|Daugavgrīvas cietokšņu]] aplenkumu; tā sākumā pirmos [[lielgabals|lielgabala]] šāvienus esot izšāvis [[Krievijas cars]] [[Pēteris I]]?
* ... '''[[Tirkmenabata]]''', kuru no 1940. līdz 1999. gadam sauca par Čardžou pēc izrunas [[turkmēņu valoda|turkmēņu valodā]], ir otra lielākā [[Turkmenistāna]]s pilsēta?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kermanshah Photos M6.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kermānšāha]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir lielākā [[kurdu valoda|kurdu valodā]] runājošā pilsēta [[Irāna|Irānā]]?
* ... [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu kara]] laikā [[1918. gads|1918. gada]] 28. janvārī '''[[Mikola Rjabovils|Mikolas Rjabovila]]''' vadītā [[Kubaņa]]s Rada pasludināja '''[[Kubaņas Tautas Republika|Kubaņas Tautas Republiku]]''' kā daļu no [[Krievijas Republika|Krievijas Federatīvās Republikas]], bet dažas nedēļas vēlāk — par neatkarīgu valsti?
* ... [[Latvieši|latviešu]] [[žurnālists]], [[rakstnieks]], [[fotogrāfs]] un kara reportieris '''[[Atis Klimovičs]]''' ir pazīstams ar reportāžām no kara skartajiem punktiem: [[Čečenija]]s, [[Dienvidosetija]]s, [[Kalnu Karabaha|Kalna Karabahas]], [[Afganistāna]]s un [[Ukraina]]s?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:KinderdijkWindmills.jpg|border|right|200px]]
* ... 18. gadsimtā būvētā 19 '''[[Kinderdeikas vējdzirnavas|Kinderdeikas vējdzirnavu grupa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no populārākajiem [[Nīderlande]]s tūrisma objektiem un viens no tās simboliem?
* ... [[2012. gads|2012. gada]] jūlija sākumā [[Krievija]]s [[Krasnodaras novads|Krasnodaras novada]] pilsēta '''[[Krimska]]''' piedzīvoja vienus no lielākajiem plūdiem mūsdienu Krievijā — saskaņā ar oficiālajiem datiem 171 cilvēks gāja bojā un vairāk nekā 34 000 zaudēja mājokli vai īpašumu?
* ... starptautiskā [[literatūra]]s festivāla '''&quot;[[Prozas lasījumi (literatūras festivāls)|Prozas lasījumi]]&quot;''' sākums meklējams [[1977. gads Latvijā|1977. gadā]] par godu rakstnieka [[Andrejs Upīts|Andreja Upīša]] 100. dzimšanas dienai?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Talsu novada muzejs.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Talsu novada muzejs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atrodas Frīdriha Otto [[fon Firksi|fon Firksa]] būvētajā pilsētas mājā, sauktā par &quot;Villa Hochheim&quot;, kas tika pabeigta [[1892. gads Latvijā|1892. gadā]]?
* ... '''[[2023. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2023. gada Pasaules čempionātā biatlonā]]''' [[Norvēģija]]s sportists [[Juhanness Tīngnēss Bē]] ieguva 5 zelta medaļas, kā arī pa vienai sudraba un bronzas medaļai?
* ... [[Irāna|Irānā]], '''[[Daštekavīrs|Daštekavīra tuksneša]]''' rietumos esošā beznoteces [[sālsezers|sālsezera]] '''[[Namaks|Namaka]]''' lielāko daļu veido sausi [[sāls]] nogulumi un [[solončaks]], atklāta ūdens platība ir tikai ap {{nobr|1 km²}}?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Drew Gooden Wizards.jpg|border|right|150px]]
* ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Drū Gudens]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pārstāvējis 10 [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] komandas, bet pēc spēlētāja karjeras beigām viņš ir sava pēdējā kluba [[Vašingtonas &quot;Wizards&quot;]] spēļu komentētājs?
* ... 19. gadsimtā un 20. gadsimta pirmajā pusē celtā '''[[Nīderlandes ūdens aizsardzības līnija]]''' paredzēta valsts centrālās daļas ap [[Amsterdama|Amsterdamu]] aizsardzībai, ienaidnieka uzbrukuma gadījumā applūdinot ievērojamas teritorijas; līdz ar aviācijas attīstību šīs aizsardzības būves zaudēja militāro jēgu?
* ... daudzās '''[[Valstu uzskaitījums pēc pensionēšanās vecuma|valstīs pensionēšanās vecums]]''' [[sievietes|sievietēm]] ir zemāks nekā [[vīrieši]]em?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Gunung Gamalama.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Indonēzija]]s [[Moluku salas|Moluku salu]] arhipelāga salu '''[[Ternate|Ternati]]''' veido aktīvs [[stratovulkāns]] Gamalama &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[vatabautisms]]''' ir argumentācijas paņēmiens, kurā persona izvairās no atbildēšanas uz jautājumu, argumentu sniegšanas vai atsakās piedalīties diskusijā, tā vietā pajautājot pretjautājumu vai izsakot kādu apsūdzību?
* ... [[Turkmenistāna]]s dienvidos pilnībā no jauna uzbūvētais [[Ahala vilajets|Ahala vilajeta]] administratīvais centrs '''[[Arkadaga]]''' ir nosaukta tābrīža valsts prezidenta [[Gurbanguli Berdimuhamedovs|Gurbanguli Berdimuhamedova]] vārdā (viņa oficiālais tituls bija &quot;Arkadags&quot; — ‘aizbildnis’)?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Panicum miliaceum0.jpg|border|right|200px]]
* ... visizplatītākā suga, no kuras iegūst '''[[prosa|prosu]]''', ir parastā prosa jeb sējas sāre &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... rakstnieks '''[[Jānis Lejiņš]]''' par diviem no vēsturisko [[romāns|romānu]] triloģijas &quot;Zīmogs sarkanā vaskā&quot; romāniem ir saņēmis [[Latvijas Literatūras gada balva|Latvijas Literatūras gada balvu]]?
* ... '''''[[C.D. Guadalajara]]''''' ir viens no desmit [[futbola klubi]]em, kas dibināja [[Liga MX|Meksikas Pirmo divīziju]], kā arī viens no diviem klubiem, kas nekad nav izkritis no augstākās līgas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rybakina RG21 (50) (51375295797).jpg|border|right|150px]]
* ... 2018. gadā [[Maskava|Maskavā]] dzimusī [[tenisiste]] '''[[Jeļena Ribakina]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieguva [[Kazahstāna]]s [[pilsonība|pilsonību]] un kopš tā laika pārstāv šo valsti?
* ... ap 15. gadsimtu, ceļoties jūras līmenim, '''[[Shoklande]]''' kļuva par [[sala|salu]], to apdraudēja plūdi, līdz [[1859. gads|1859. gadā]] pieņēma lēmumu par iedzīvotāju evakuāciju; kā simbols [[nīderlandieši|nīderlandiešu]] cīņai pret ūdens stihiju Shoklande 1995. gadā tika iekļauta [[UNESCO Pasaules mantojuma saraksts|UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā]]?
* ... lielāko daļu [[Turkmenistāna]]s '''[[Mari vilajets|Mari vilajeta]]''' aizņem [[Karakums|Karakuma tuksnesis]]; tikai centrālajā daļā, kur atrodas [[Murgaba]]s un [[Tedžena]]s deltas, ir lauksaimniecības zemes, kuras papildus apūdeņo [[Karakuma kanāls]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Vista do Parque Nacional do Araguaia 8.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Bananala]]''' &lt;small&gt;(attēlā atteka Aragvajas nacionālajā parkā)&lt;/small&gt; ir lielākā zināmā upju [[sala]] pasaulē; to veido [[Aragvaja|Aragvajas upe]] un tās austrumu atteka Žavaesa?
* ... 2020. gadā '''[[Rvīns Varde]]''' ieguva [[Literatūras gada balva|Latvijas Literatūras gada balvu]] kategorijā &quot;Spilgtākā debija literatūrā&quot; par dokumentālās īsprozas skiču krājumu &quot;Kas te notiek&quot;?
* ... salīdzinājumā ar citiem [[Atjaunīgā enerģija|atjaunīgajiem enerģijas]] avotiem, piemēram, [[vēja enerģija|vēja enerģiju]], [[hidroenerģija|hidroenerģiju]] un [[saules enerģija|saules enerģiju]], '''[[viļņu enerģija]]s''' tehnoloģijas nav plaši pielietotas komerciāliem nolūkiem, tomēr kopš 1890. gada ir mēģinājumi izmantot šo enerģijas avotu galvenokārt tā lielās [[jauda]]s dēļ?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Afghanistan (2013–2021).svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Afganistānas Islāma Republika]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Afganistānas karogs|karogs]])&lt;/small&gt; tika izveidota [[2004. gads|2004. gadā]] pēc [[ASV iebrukums Afganistānā|ASV iebrukuma]], pārņemot varu no [[Taliban|talibu]] [[Afganistānas Islāma Emirāts (1996—2001)|Islāma Emirāta]], bet [[2021. gads|2021. gadā]] zaudēja kontroli pār valsts teritoriju?
* ... [[Turkmenistāna]]s pilsēta '''[[Mari]]''' ir dibināta [[1884. gads|1884. gadā]] kā [[Krievijas Impērija]]s militārais un administratīvais centrs nesen iekarotajās [[turkmēņi|turkmēņu]] zemēs; tā atrodas 30 km uz rietumiem no senās [[Merva]]s, no kuras sākotnēji mantoja nosaukumu?
* ... '''[[2023. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2023. gada Pasaules čempionātā ziemeļu slēpošanā]]''', kas notika [[Planīca (Slovēnija)|Planīcā]], [[Slovēnija|Slovēnijā]], 12 zelta medaļas no 24 iespējamajām ieguva [[Norvēģija]]s sportisti?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Uprising-mount kerinci.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kerinči]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Sumatra]]s salas augstākais punkts ar ap 3800 metru augstumu un augstākais [[vulkāns]] [[Indonēzija|Indonēzijā]]?
* ... [[Karakalpakstāna]]s galvaspilsēta '''[[Nukusa]]''' ir sestā lielākā [[Uzbekistāna]]s pilsēta?
* ... augstākā [[futbols|futbola]] līga [[Meksika|Meksikā]] '''''[[Liga MX]]''''' tiek uzskatīta par spēcīgāko futbola līgu [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:...|border|right|200px]]
* ... ... &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Tērstona sala|Tērstona salu]]''' pie [[Antarktīda]]s krastiem [[1940. gads|1940. gadā]] atklāja amerikāņu admirāļa [[Ričards Bērds|Ričarda Bērda]] ekspedīcija, bet sākotnēji tā tika uzskatīta par [[pussala|pussalu]] un tikai [[1960. gads|1960. gadā]] noteikta kā [[sala]]?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:...|border|right|200px]]
* ... ... &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?</text>
      <sha1>oeb3rd7vs1y4sv765myyw066dhj6upd</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Olomouca</title>
    <ns>0</ns>
    <id>17461</id>
    <revision>
      <id>4048058</id>
      <parentid>3616944</parentid>
      <timestamp>2024-04-26T09:14:01Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4465" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
 | name                     = Olomouca
 | official_name              = ''Olomouc''
 | settlement_type          = pilsēta
 | other_name               = 
 | nickname                 = 
 | motto                    = 
 | image_skyline            = Olomouc-Horní náměstí.JPG
 | image_flag               = Flag of Olomouc.svg
 | image_shield             = Olomouc CZ CoA.png
 | pushpin_map              = Čehija
 | latd = 49| latm = 35| lats = 38| latNS = N
 | longd = 17| longm = 15| longs = 03| longEW = E
 | established_title        = Dibināta
 | established_date         = 1017. gadā
 | subdivision_type         = [[Suverēno valstu uzskaitījums|Valsts]]
 | subdivision_name         = '''{{karogs|Čehija}}'''
 | leader_title             = 
 | leader_name              = 
 | area_total_km2           = 103.36
 | elevation_m              = 219
 | population_total         = 99 471
 | population_as_of         = 2013.gads
 | population_metro         = 
 | timezone                 = [[Centrāleiropas laiks|CET]]
 | utc_offset               = +1
 | timezone_DST             = [[CEST]]
 | utc_offset_DST           = +2
 | postal_code_type         = Pasta indeksi
 | postal_code              = 779 00
 | website                  = {{url|http://www.olomoucko.cz/}}
 | footnotes                = 
 }}

'''Olomouca''' ({{val|cs|Olomouc}}) ir pilsēta [[Čehija]]s austrumos - [[Morāvija|Morāvijā]] pie [[Morāva]]s upes. [[Olomoucas apgabals|Olomoucas apgabala]] centrs. Katoļu arhibīskapijas centrs. Sena pilsēta ar labi saglabājušos vecpilsētu. Vecpilsētā atrodas vairāki laukumi ar 18. gadsimta [[baroks|baroka]] strūklakām. Olomoucas vecpilsētas 18. gadsimta [[Olomoucas Svētās Trīsvienības kolonna]] (''Sloup Nejsvětější Trojice'') ir iekļauta [[UNESCO Pasaules mantojums|UNESCO Pasaules mantojuma]] sarakstā.

Olomoucā atrodas 1573. gadā dibinātā [[Palacka Universitāte]] (''Univerzita Palackého v Olomouci''). Pilsētā atrodas Čehijas republikas sauszemes armijas štābs.

== Vēsture ==

Viduslaikos Morāvijas galvaspilsēta. 1063. gadā nodibināja Olomoucas bīskapiju. 1306. gadā Olomoucā tika nogalināts [[Vāclavs III]], kas izbeidza [[Pšemisli|Pšemislu]] dinastiju.

[[Trīsdesmitgadu karš|Trīsdesmitgadu kara]] laikā 1640. gadā pilsētu uz astoņiem gadiem ieņēma [[Zviedrija|zviedru]] karaspēks. Zviedri pilsētu stipri izpostīja un turpmāk par Morāvijas galveno pilsētu tika uzskatīta [[Brno]].

1848. gadā Olomoucā Austrijas imperators [[Ferdinands I Habsburgs (Austrijas imperators)|Ferdinands I]] atteicās no troņa. 1850. gadā šeit tika noslēgtas Olomoucas punktācijas (''Olmützer Punktation'') starp [[Prūsija|Prūsiju]] un [[Austrija|Austriju]].

Kopš viduslaikiem liela daļa Olomoucas iedzīvotāju bija [[vācieši]], tomēr pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]], pamatojoties uz [[Beneša dekrēti]]em, tie tika padzīti uz Vāciju.

== Cilvēki ==

Olomouca ir futbola trenera [[Karels Brikners|Karela Briknera]] (''Karel Brückner'', 1939), austriešu komponista [[Leo Falls|Leo Falla]] (''Leo Fall'',1873-1925), politiķa [[Zdeneks Fīrlingers|Zdeneka Fīrlingera]] (''Zdeněk Fierlinger'', 1891-1976), vācu gleznotāja [[Georgs Flēgelis|Georga Flēgeļa]] (''Georg Flegel'', 1566-1638), futbolista  [[Mareks Heincs|Mareka Heinca]] (''Marek Heinz'', 1977), hokejista [[Jirži Hudlers|Jirži Hudlera]] (''Jiří Hudler'', 1984), austriešu feldmaršala [[Aleksandrs fon Krobatīns|Aleksandra fon Krobatīna]] (''Alexander von Krobatin'', 1849-1933) un politiķa [[Jirži Paroubeks|Jirži Paroubeka]] (''Jiří Paroubek'', 1952) dzimtā pilsēta.

Pilsētas ģimnāzijā mācījies filozofs [[Edmunds Huserls]] (''Edmund Husserl'', 1859-1938). Vietējā teātrī par diriģentu strādājis [[Gustavs Mālers]] (''Gustav Mahler‎'', 1860-1911). Vietējā armijas daļā dienējis ungāru matemātiķis [[Jānošs Bojai]] (''Bolyai János'', 1802-1860). Savulaik ieslodzījumā šeit turēts [[Žilbērs di Motjē de Lafajets|Lafajets]] (''Lafayette'', 1757-1834).

== Sports ==
Olomoucas futbola klubs [[Olomoucas &quot;Sigma&quot;|Sigma]] spēlē [[Čehijas futbola 1. līga|Čehijas 1. līgā]].

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Čehija-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Čehijas pilsētas]]
[[Kategorija:Olomoucas apgabala pilsētas]]</text>
      <sha1>3ymdhjnmgx8kz2i4qd06biro2n3q2us</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Nīla</title>
    <ns>0</ns>
    <id>17874</id>
    <revision>
      <id>4048009</id>
      <parentid>3841748</parentid>
      <timestamp>2024-04-26T06:12:29Z</timestamp>
      <contributor>
        <ip>85.254.75.156</ip>
      </contributor>
      <comment>ļoti noderīga informācija</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4553" xml:space="preserve">{{Upes infokaste 
  | nosaukums         = Nīla
  | citvaloda         = 
  | oriģinālnosaukums = 
  | citvaloda1        = 
  | oriģinālnosaukums1= 
  | attēls            = View from Cairo Tower 31march2007.jpg
  | attēla_izmērs     = 235px
  | paraksts          = Nīla [[Kaira|Kairā]]
  | karte             = Nile-lv.svg
  | kartes_paraksts   = 
  | kartes_izmērs     = 235px
  | izteka            = [[Gikizi|Gikizi kalns]]
  | augštece          = [[Luvinroza]], [[Kagera]], [[Baltā Nīla]]
  | satekupes         = 
  | ieteka            = [[Vidusjūra]]
  | baseina_valstis   = [[Ēģipte]], [[Sudāna]], [[Dienvidsudāna]], [[Etiopija]], [[Uganda]], [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo D.R.]], [[Kenija]], [[Tanzānija]], [[Ruanda]], [[Burundi]], [[Eritreja]]
  | tek_caur          = [[Ruanda]], [[Burundi]], [[Tanzānija]], [[Uganda]], [[Dienvidsudāna]], [[Sudāna]], [[Ēģipte]]
  | garums            = 6852
  | iztekas_augstums  = 2700
  | ietekas_augstums  = 0
  | kritums           = 2700
  | caurtece          = 2830
  | caurtece_vieta    = 
  | gada_notece       = 82
  | baseins           = 3254555
  | pietekas          = [[Zilā Nīla]], [[Atbara]]
  | sāk_plat_d=3 | sāk_plat_m=54 | sāk_plat_s=47 | sāk_plat_NS=S 
  | sāk_gar_d=29 | sāk_gar_m=50 | sāk_gar_s=22 | sāk_gar_EW=E 
  | iet_plat_d=31 | iet_plat_m=0 | iet_plat_s= | iet_plat_NS=N 
  | iet_gar_d=31 | iet_gar_m=0 | iet_gar_s= | iet_gar_EW=E
}}
'''Nīla''' ({{val-ar|النيل‎}}, ''An Nīl''; [[ēģiptiešu valoda|seno ēģiptiešu]]: ''Iteru'' vai ''Ḥ'pī'', [[koptu valoda|koptu]]: ''P(h)iaro'') ir upe [[Āfrika]]s ziemeļaustrumos, to uzskata par garāko upi pasaulē.&lt;ref&gt;{{PZT|512}}&lt;/ref&gt; Savā {{nobr|6852 km}} garajā&lt;ref&gt;[http://www.inpe.br/noticias/noticia.php?Cod_Noticia=1501 Estudo do INPE indica que o rio Amazonas é 140 km mais extenso do que o Nilo]&lt;/ref&gt; tecējumā uz [[Vidusjūra|Vidusjūru]]  tā šķērso septiņu valstu teritoriju un ir šūpulis vienai no pirmajām senajām civilizācijām — [[Senā Ēģipte|Senajai Ēģiptei]]. Nosaukums «Nīla» cēlies no [[grieķu valoda]]s vārda ''Neilos'' (''Νειλος'') — ‘upes ieleja’. Nīlai patīk puiši.

== Ģeogrāfija ==
[[File:Nile watershed topo.png|left|thumb|200px|Nīlas baseins]]
Sākas [[Gikizi]] kalna pakājē kalnienē uz [[Ruanda]]s un [[Burundi]] robežas kā [[Luvironza]]s upe, kas ir [[Ruvuvu]] pieteka, kas savukārt ietek [[Viktorijas ezers|Viktorijas ezera]] lielākajā pietekā [[Kagera|Kagerā]]. Lejpus Viktorijas ezera, kas ilgu laiku tika uzskatīts par Nīlas sākumu, līdz pat satekai ar no [[Tanas ezers|Tanas ezera]] [[Etiopija|Etiopijā]] tekošo [[Zilā Nīla|Zilo Nīlu]], kas reizēm tiek uzskatīta par Nīlas otro izteku, upes nosaukums ir [[Baltā Nīla]]. Lejpus [[Atbara]]s ietekas pēdējos 3120 km Nīla tek pa pustuksnesi un tuksnesi, kur tai nav nevienas pietekas.

Nīla ir pietiekami plata upe kuģošanai, taču vēl nesen tas nebija iespējams daudzo krāču dēļ. Pēc [[Asuānas aizsprosts|Asuānas aizsprosta]] uzcelšanas krāces atrodas dziļi zem ūdens. 110 m augstais aizsprosts veido milzīgu {{nobr|500 km}} garu ūdenskrātuvi — [[Nāsera ezers|Nāsera ezeru]].

Nīlas delta ir viena no lielākajām upju deltām pasaulē, kura stiepjas gar [[Vidusjūra]]s piekrasti 240 km garumā no [[Aleksandrija]]s rietumos līdz [[Portsaīda]]i austrumos. Pēc platības ({{nobr|24 000 km&lt;sup&gt;2&lt;/sup&gt;}}) tā ir aptuveni tikpat liela, cik [[Krimas pussala]].

== Vēsture ==
Nīlas ziemeļdaļa plūst cauri tuksnesim, no Sudānas uz [[Ēģipte|Ēģipti]], kuras civilizācija vienmēr bijusi atkarīga no Nīlas — vairums tās pilsētu, iedzīvotāju un vēsturisko apmetņu atrodas Nīlas ielejā.

Nīlas regulārie plūdi radīja lieliskus apstākļus lauksaimniecībai tās ielejā, tāpēc Nīla bija šūpulis spēcīgai civilizācijai [[Senā Ēģipte|Senajā Ēģiptē]].

Nīlas ieleju veido viegli izskalojami ieži, tāpēc upe nes sev līdzi daudz sīku iežu daļiņu, pa ceļam tos sasmalcinot vēl vairāk un pārvēršot dūņās. Tās nogulsnējas upes lejtecē, kur veidojas auglīga [[augsne]].

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Nīla| ]]
[[Kategorija:Āfrikas upes]]
[[Kategorija:Fiziskās ģeogrāfijas rekordi]]
[[Kategorija:Dienvidsudānas upes]]
[[Kategorija:Ēģiptes upes]]
[[Kategorija:Sudānas upes]]
[[Kategorija:Tanzānijas upes]]
[[Kategorija:Ugandas upes]]</text>
      <sha1>q8fx2qzamg7ldr1gcq30smtht2vikx3</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4048011</id>
      <parentid>4048009</parentid>
      <timestamp>2024-04-26T06:13:50Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Codename Noreste</username>
        <id>116038</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Undid edits by [[Special:Contribs/85.254.75.156|85.254.75.156]] ([[User talk:85.254.75.156|talk]]) to last version by Anonimslv: reverting vandalism</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4531" xml:space="preserve">{{Upes infokaste 
  | nosaukums         = Nīla
  | citvaloda         = 
  | oriģinālnosaukums = 
  | citvaloda1        = 
  | oriģinālnosaukums1= 
  | attēls            = View from Cairo Tower 31march2007.jpg
  | attēla_izmērs     = 235px
  | paraksts          = Nīla [[Kaira|Kairā]]
  | karte             = Nile-lv.svg
  | kartes_paraksts   = 
  | kartes_izmērs     = 235px
  | izteka            = [[Gikizi|Gikizi kalns]]
  | augštece          = [[Luvinroza]], [[Kagera]], [[Baltā Nīla]]
  | satekupes         = 
  | ieteka            = [[Vidusjūra]]
  | baseina_valstis   = [[Ēģipte]], [[Sudāna]], [[Dienvidsudāna]], [[Etiopija]], [[Uganda]], [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo D.R.]], [[Kenija]], [[Tanzānija]], [[Ruanda]], [[Burundi]], [[Eritreja]]
  | tek_caur          = [[Ruanda]], [[Burundi]], [[Tanzānija]], [[Uganda]], [[Dienvidsudāna]], [[Sudāna]], [[Ēģipte]]
  | garums            = 6852
  | iztekas_augstums  = 2700
  | ietekas_augstums  = 0
  | kritums           = 2700
  | caurtece          = 2830
  | caurtece_vieta    = 
  | gada_notece       = 82
  | baseins           = 3254555
  | pietekas          = [[Zilā Nīla]], [[Atbara]]
  | sāk_plat_d=3 | sāk_plat_m=54 | sāk_plat_s=47 | sāk_plat_NS=S 
  | sāk_gar_d=29 | sāk_gar_m=50 | sāk_gar_s=22 | sāk_gar_EW=E 
  | iet_plat_d=31 | iet_plat_m=0 | iet_plat_s= | iet_plat_NS=N 
  | iet_gar_d=31 | iet_gar_m=0 | iet_gar_s= | iet_gar_EW=E
}}
'''Nīla''' ({{val-ar|النيل‎}}, ''An Nīl''; [[ēģiptiešu valoda|seno ēģiptiešu]]: ''Iteru'' vai ''Ḥ'pī'', [[koptu valoda|koptu]]: ''P(h)iaro'') ir upe [[Āfrika]]s ziemeļaustrumos, to uzskata par garāko upi pasaulē.&lt;ref&gt;{{PZT|512}}&lt;/ref&gt; Savā {{nobr|6852 km}} garajā&lt;ref&gt;[http://www.inpe.br/noticias/noticia.php?Cod_Noticia=1501 Estudo do INPE indica que o rio Amazonas é 140 km mais extenso do que o Nilo]&lt;/ref&gt; tecējumā uz [[Vidusjūra|Vidusjūru]]  tā šķērso septiņu valstu teritoriju un ir šūpulis vienai no pirmajām senajām civilizācijām — [[Senā Ēģipte|Senajai Ēģiptei]]. Nosaukums «Nīla» cēlies no [[grieķu valoda]]s vārda ''Neilos'' (''Νειλος'') — ‘upes ieleja’.

== Ģeogrāfija ==
[[File:Nile watershed topo.png|left|thumb|200px|Nīlas baseins]]
Sākas [[Gikizi]] kalna pakājē kalnienē uz [[Ruanda]]s un [[Burundi]] robežas kā [[Luvironza]]s upe, kas ir [[Ruvuvu]] pieteka, kas savukārt ietek [[Viktorijas ezers|Viktorijas ezera]] lielākajā pietekā [[Kagera|Kagerā]]. Lejpus Viktorijas ezera, kas ilgu laiku tika uzskatīts par Nīlas sākumu, līdz pat satekai ar no [[Tanas ezers|Tanas ezera]] [[Etiopija|Etiopijā]] tekošo [[Zilā Nīla|Zilo Nīlu]], kas reizēm tiek uzskatīta par Nīlas otro izteku, upes nosaukums ir [[Baltā Nīla]]. Lejpus [[Atbara]]s ietekas pēdējos 3120 km Nīla tek pa pustuksnesi un tuksnesi, kur tai nav nevienas pietekas.

Nīla ir pietiekami plata upe kuģošanai, taču vēl nesen tas nebija iespējams daudzo krāču dēļ. Pēc [[Asuānas aizsprosts|Asuānas aizsprosta]] uzcelšanas krāces atrodas dziļi zem ūdens. 110 m augstais aizsprosts veido milzīgu {{nobr|500 km}} garu ūdenskrātuvi — [[Nāsera ezers|Nāsera ezeru]].

Nīlas delta ir viena no lielākajām upju deltām pasaulē, kura stiepjas gar [[Vidusjūra]]s piekrasti 240 km garumā no [[Aleksandrija]]s rietumos līdz [[Portsaīda]]i austrumos. Pēc platības ({{nobr|24 000 km&lt;sup&gt;2&lt;/sup&gt;}}) tā ir aptuveni tikpat liela, cik [[Krimas pussala]].

== Vēsture ==
Nīlas ziemeļdaļa plūst cauri tuksnesim, no Sudānas uz [[Ēģipte|Ēģipti]], kuras civilizācija vienmēr bijusi atkarīga no Nīlas — vairums tās pilsētu, iedzīvotāju un vēsturisko apmetņu atrodas Nīlas ielejā.

Nīlas regulārie plūdi radīja lieliskus apstākļus lauksaimniecībai tās ielejā, tāpēc Nīla bija šūpulis spēcīgai civilizācijai [[Senā Ēģipte|Senajā Ēģiptē]].

Nīlas ieleju veido viegli izskalojami ieži, tāpēc upe nes sev līdzi daudz sīku iežu daļiņu, pa ceļam tos sasmalcinot vēl vairāk un pārvēršot dūņās. Tās nogulsnējas upes lejtecē, kur veidojas auglīga [[augsne]].

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Nīla| ]]
[[Kategorija:Āfrikas upes]]
[[Kategorija:Fiziskās ģeogrāfijas rekordi]]
[[Kategorija:Dienvidsudānas upes]]
[[Kategorija:Ēģiptes upes]]
[[Kategorija:Sudānas upes]]
[[Kategorija:Tanzānijas upes]]
[[Kategorija:Ugandas upes]]</text>
      <sha1>tmvp88en1v5iamj90tkplo2r0xonolh</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4048013</id>
      <parentid>4048011</parentid>
      <timestamp>2024-04-26T06:17:48Z</timestamp>
      <contributor>
        <ip>85.254.75.156</ip>
      </contributor>
      <comment>tā ir svarīga informācija</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4577" xml:space="preserve">{{Upes infokaste 
  | nosaukums         = Nīla
  | citvaloda         = 
  | oriģinālnosaukums = 
  | citvaloda1        = 
  | oriģinālnosaukums1= 
  | attēls            = View from Cairo Tower 31march2007.jpg
  | attēla_izmērs     = 235px
  | paraksts          = Nīla [[Kaira|Kairā]]
  | karte             = Nile-lv.svg
  | kartes_paraksts   = 
  | kartes_izmērs     = 235px
  | izteka            = [[Gikizi|Gikizi kalns]]
  | augštece          = [[Luvinroza]], [[Kagera]], [[Baltā Nīla]]
  | satekupes         = 
  | ieteka            = [[Vidusjūra]]
  | baseina_valstis   = [[Ēģipte]], [[Sudāna]], [[Dienvidsudāna]], [[Etiopija]], [[Uganda]], [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo D.R.]], [[Kenija]], [[Tanzānija]], [[Ruanda]], [[Burundi]], [[Eritreja]]
  | tek_caur          = [[Ruanda]], [[Burundi]], [[Tanzānija]], [[Uganda]], [[Dienvidsudāna]], [[Sudāna]], [[Ēģipte]]
  | garums            = 6852
  | iztekas_augstums  = 2700
  | ietekas_augstums  = 0
  | kritums           = 2700
  | caurtece          = 2830
  | caurtece_vieta    = 
  | gada_notece       = 82
  | baseins           = 3254555
  | pietekas          = [[Zilā Nīla]], [[Atbara]]
  | sāk_plat_d=3 | sāk_plat_m=54 | sāk_plat_s=47 | sāk_plat_NS=S 
  | sāk_gar_d=29 | sāk_gar_m=50 | sāk_gar_s=22 | sāk_gar_EW=E 
  | iet_plat_d=31 | iet_plat_m=0 | iet_plat_s= | iet_plat_NS=N 
  | iet_gar_d=31 | iet_gar_m=0 | iet_gar_s= | iet_gar_EW=E
}}
'''Nīla''' ({{val-ar|النيل‎}}, ''An Nīl''; [[ēģiptiešu valoda|seno ēģiptiešu]]: ''Iteru'' vai ''Ḥ'pī'', [[koptu valoda|koptu]]: ''P(h)iaro'') ir upe [[Āfrika]]s ziemeļaustrumos, to uzskata par garāko upi pasaulē.&lt;ref&gt;{{PZT|512}}&lt;/ref&gt; Savā {{nobr|6852 km}} garajā&lt;ref&gt;[http://www.inpe.br/noticias/noticia.php?Cod_Noticia=1501 Estudo do INPE indica que o rio Amazonas é 140 km mais extenso do que o Nilo]&lt;/ref&gt; tecējumā uz [[Vidusjūra|Vidusjūru]]  tā šķērso septiņu valstu teritoriju un ir šūpulis vienai no pirmajām senajām civilizācijām — [[Senā Ēģipte|Senajai Ēģiptei]]. Nosaukums «Nīla» cēlies no [[grieķu valoda]]s vārda ''Neilos'' (''Νειλος'') — ‘upes ieleja’. Nīlai ir ļoti garš cīsiņš kā Dreimane.

== Ģeogrāfija ==
[[File:Nile watershed topo.png|left|thumb|200px|Nīlas baseins]]
Sākas [[Gikizi]] kalna pakājē kalnienē uz [[Ruanda]]s un [[Burundi]] robežas kā [[Luvironza]]s upe, kas ir [[Ruvuvu]] pieteka, kas savukārt ietek [[Viktorijas ezers|Viktorijas ezera]] lielākajā pietekā [[Kagera|Kagerā]]. Lejpus Viktorijas ezera, kas ilgu laiku tika uzskatīts par Nīlas sākumu, līdz pat satekai ar no [[Tanas ezers|Tanas ezera]] [[Etiopija|Etiopijā]] tekošo [[Zilā Nīla|Zilo Nīlu]], kas reizēm tiek uzskatīta par Nīlas otro izteku, upes nosaukums ir [[Baltā Nīla]]. Lejpus [[Atbara]]s ietekas pēdējos 3120 km Nīla tek pa pustuksnesi un tuksnesi, kur tai nav nevienas pietekas.

Nīla ir pietiekami plata upe kuģošanai, taču vēl nesen tas nebija iespējams daudzo krāču dēļ. Pēc [[Asuānas aizsprosts|Asuānas aizsprosta]] uzcelšanas krāces atrodas dziļi zem ūdens. 110 m augstais aizsprosts veido milzīgu {{nobr|500 km}} garu ūdenskrātuvi — [[Nāsera ezers|Nāsera ezeru]].

Nīlas delta ir viena no lielākajām upju deltām pasaulē, kura stiepjas gar [[Vidusjūra]]s piekrasti 240 km garumā no [[Aleksandrija]]s rietumos līdz [[Portsaīda]]i austrumos. Pēc platības ({{nobr|24 000 km&lt;sup&gt;2&lt;/sup&gt;}}) tā ir aptuveni tikpat liela, cik [[Krimas pussala]].

== Vēsture ==
Nīlas ziemeļdaļa plūst cauri tuksnesim, no Sudānas uz [[Ēģipte|Ēģipti]], kuras civilizācija vienmēr bijusi atkarīga no Nīlas — vairums tās pilsētu, iedzīvotāju un vēsturisko apmetņu atrodas Nīlas ielejā.

Nīlas regulārie plūdi radīja lieliskus apstākļus lauksaimniecībai tās ielejā, tāpēc Nīla bija šūpulis spēcīgai civilizācijai [[Senā Ēģipte|Senajā Ēģiptē]].

Nīlas ieleju veido viegli izskalojami ieži, tāpēc upe nes sev līdzi daudz sīku iežu daļiņu, pa ceļam tos sasmalcinot vēl vairāk un pārvēršot dūņās. Tās nogulsnējas upes lejtecē, kur veidojas auglīga [[augsne]].

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Nīla| ]]
[[Kategorija:Āfrikas upes]]
[[Kategorija:Fiziskās ģeogrāfijas rekordi]]
[[Kategorija:Dienvidsudānas upes]]
[[Kategorija:Ēģiptes upes]]
[[Kategorija:Sudānas upes]]
[[Kategorija:Tanzānijas upes]]
[[Kategorija:Ugandas upes]]</text>
      <sha1>oyvldwrjdg8bsuqilwse1lwup322oef</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4048014</id>
      <parentid>4048013</parentid>
      <timestamp>2024-04-26T06:19:10Z</timestamp>
      <contributor>
        <ip>85.254.75.156</ip>
      </contributor>
      <comment>kļuda</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4576" xml:space="preserve">{{Upes infokaste 
  | nosaukums         = Nīla
  | citvaloda         = 
  | oriģinālnosaukums = 
  | citvaloda1        = 
  | oriģinālnosaukums1= 
  | attēls            = View from Cairo Tower 31march2007.jpg
  | attēla_izmērs     = 235px
  | paraksts          = Nīla [[Kaira|Kairā]]
  | karte             = Nile-lv.svg
  | kartes_paraksts   = 
  | kartes_izmērs     = 235px
  | izteka            = [[Gikizi|Gikizi kalns]]
  | augštece          = [[Luvinroza]], [[Kagera]], [[Baltā Nīla]]
  | satekupes         = 
  | ieteka            = [[Vidusjūra]]
  | baseina_valstis   = [[Ēģipte]], [[Sudāna]], [[Dienvidsudāna]], [[Etiopija]], [[Uganda]], [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo D.R.]], [[Kenija]], [[Tanzānija]], [[Ruanda]], [[Burundi]], [[Eritreja]]
  | tek_caur          = [[Ruanda]], [[Burundi]], [[Tanzānija]], [[Uganda]], [[Dienvidsudāna]], [[Sudāna]], [[Ēģipte]]
  | garums            = 6852
  | iztekas_augstums  = 2700
  | ietekas_augstums  = 0
  | kritums           = 2700
  | caurtece          = 2830
  | caurtece_vieta    = 
  | gada_notece       = 82
  | baseins           = 3254555
  | pietekas          = [[Zilā Nīla]], [[Atbara]]
  | sāk_plat_d=3 | sāk_plat_m=54 | sāk_plat_s=47 | sāk_plat_NS=S 
  | sāk_gar_d=29 | sāk_gar_m=50 | sāk_gar_s=22 | sāk_gar_EW=E 
  | iet_plat_d=31 | iet_plat_m=0 | iet_plat_s= | iet_plat_NS=N 
  | iet_gar_d=31 | iet_gar_m=0 | iet_gar_s= | iet_gar_EW=E
}}
'''Nīla''' ({{val-ar|النيل‎}}, ''An Nīl''; [[ēģiptiešu valoda|seno ēģiptiešu]]: ''Iteru'' vai ''Ḥ'pī'', [[koptu valoda|koptu]]: ''P(h)iaro'') ir upe [[Āfrika]]s ziemeļaustrumos, to uzskata par garāko upi pasaulē.&lt;ref&gt;{{PZT|512}}&lt;/ref&gt; Savā {{nobr|6852 km}} garajā&lt;ref&gt;[http://www.inpe.br/noticias/noticia.php?Cod_Noticia=1501 Estudo do INPE indica que o rio Amazonas é 140 km mais extenso do que o Nilo]&lt;/ref&gt; tecējumā uz [[Vidusjūra|Vidusjūru]]  tā šķērso septiņu valstu teritoriju un ir šūpulis vienai no pirmajām senajām civilizācijām — [[Senā Ēģipte|Senajai Ēģiptei]]. Nosaukums «Nīla» cēlies no [[grieķu valoda]]s vārda ''Neilos'' (''Νειλος'') — ‘upes ieleja’. Nīlai ir ļoti garš cīsiņš kā Dreikam.

== Ģeogrāfija ==
[[File:Nile watershed topo.png|left|thumb|200px|Nīlas baseins]]
Sākas [[Gikizi]] kalna pakājē kalnienē uz [[Ruanda]]s un [[Burundi]] robežas kā [[Luvironza]]s upe, kas ir [[Ruvuvu]] pieteka, kas savukārt ietek [[Viktorijas ezers|Viktorijas ezera]] lielākajā pietekā [[Kagera|Kagerā]]. Lejpus Viktorijas ezera, kas ilgu laiku tika uzskatīts par Nīlas sākumu, līdz pat satekai ar no [[Tanas ezers|Tanas ezera]] [[Etiopija|Etiopijā]] tekošo [[Zilā Nīla|Zilo Nīlu]], kas reizēm tiek uzskatīta par Nīlas otro izteku, upes nosaukums ir [[Baltā Nīla]]. Lejpus [[Atbara]]s ietekas pēdējos 3120 km Nīla tek pa pustuksnesi un tuksnesi, kur tai nav nevienas pietekas.

Nīla ir pietiekami plata upe kuģošanai, taču vēl nesen tas nebija iespējams daudzo krāču dēļ. Pēc [[Asuānas aizsprosts|Asuānas aizsprosta]] uzcelšanas krāces atrodas dziļi zem ūdens. 110 m augstais aizsprosts veido milzīgu {{nobr|500 km}} garu ūdenskrātuvi — [[Nāsera ezers|Nāsera ezeru]].

Nīlas delta ir viena no lielākajām upju deltām pasaulē, kura stiepjas gar [[Vidusjūra]]s piekrasti 240 km garumā no [[Aleksandrija]]s rietumos līdz [[Portsaīda]]i austrumos. Pēc platības ({{nobr|24 000 km&lt;sup&gt;2&lt;/sup&gt;}}) tā ir aptuveni tikpat liela, cik [[Krimas pussala]].

== Vēsture ==
Nīlas ziemeļdaļa plūst cauri tuksnesim, no Sudānas uz [[Ēģipte|Ēģipti]], kuras civilizācija vienmēr bijusi atkarīga no Nīlas — vairums tās pilsētu, iedzīvotāju un vēsturisko apmetņu atrodas Nīlas ielejā.

Nīlas regulārie plūdi radīja lieliskus apstākļus lauksaimniecībai tās ielejā, tāpēc Nīla bija šūpulis spēcīgai civilizācijai [[Senā Ēģipte|Senajā Ēģiptē]].

Nīlas ieleju veido viegli izskalojami ieži, tāpēc upe nes sev līdzi daudz sīku iežu daļiņu, pa ceļam tos sasmalcinot vēl vairāk un pārvēršot dūņās. Tās nogulsnējas upes lejtecē, kur veidojas auglīga [[augsne]].

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Nīla| ]]
[[Kategorija:Āfrikas upes]]
[[Kategorija:Fiziskās ģeogrāfijas rekordi]]
[[Kategorija:Dienvidsudānas upes]]
[[Kategorija:Ēģiptes upes]]
[[Kategorija:Sudānas upes]]
[[Kategorija:Tanzānijas upes]]
[[Kategorija:Ugandas upes]]</text>
      <sha1>sdrbfnd322xdykbylyplbzybqf7uwci</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4048018</id>
      <parentid>4048014</parentid>
      <timestamp>2024-04-26T06:26:21Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/85.254.75.156|85.254.75.156]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Codename Noreste</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4531" xml:space="preserve">{{Upes infokaste 
  | nosaukums         = Nīla
  | citvaloda         = 
  | oriģinālnosaukums = 
  | citvaloda1        = 
  | oriģinālnosaukums1= 
  | attēls            = View from Cairo Tower 31march2007.jpg
  | attēla_izmērs     = 235px
  | paraksts          = Nīla [[Kaira|Kairā]]
  | karte             = Nile-lv.svg
  | kartes_paraksts   = 
  | kartes_izmērs     = 235px
  | izteka            = [[Gikizi|Gikizi kalns]]
  | augštece          = [[Luvinroza]], [[Kagera]], [[Baltā Nīla]]
  | satekupes         = 
  | ieteka            = [[Vidusjūra]]
  | baseina_valstis   = [[Ēģipte]], [[Sudāna]], [[Dienvidsudāna]], [[Etiopija]], [[Uganda]], [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo D.R.]], [[Kenija]], [[Tanzānija]], [[Ruanda]], [[Burundi]], [[Eritreja]]
  | tek_caur          = [[Ruanda]], [[Burundi]], [[Tanzānija]], [[Uganda]], [[Dienvidsudāna]], [[Sudāna]], [[Ēģipte]]
  | garums            = 6852
  | iztekas_augstums  = 2700
  | ietekas_augstums  = 0
  | kritums           = 2700
  | caurtece          = 2830
  | caurtece_vieta    = 
  | gada_notece       = 82
  | baseins           = 3254555
  | pietekas          = [[Zilā Nīla]], [[Atbara]]
  | sāk_plat_d=3 | sāk_plat_m=54 | sāk_plat_s=47 | sāk_plat_NS=S 
  | sāk_gar_d=29 | sāk_gar_m=50 | sāk_gar_s=22 | sāk_gar_EW=E 
  | iet_plat_d=31 | iet_plat_m=0 | iet_plat_s= | iet_plat_NS=N 
  | iet_gar_d=31 | iet_gar_m=0 | iet_gar_s= | iet_gar_EW=E
}}
'''Nīla''' ({{val-ar|النيل‎}}, ''An Nīl''; [[ēģiptiešu valoda|seno ēģiptiešu]]: ''Iteru'' vai ''Ḥ'pī'', [[koptu valoda|koptu]]: ''P(h)iaro'') ir upe [[Āfrika]]s ziemeļaustrumos, to uzskata par garāko upi pasaulē.&lt;ref&gt;{{PZT|512}}&lt;/ref&gt; Savā {{nobr|6852 km}} garajā&lt;ref&gt;[http://www.inpe.br/noticias/noticia.php?Cod_Noticia=1501 Estudo do INPE indica que o rio Amazonas é 140 km mais extenso do que o Nilo]&lt;/ref&gt; tecējumā uz [[Vidusjūra|Vidusjūru]]  tā šķērso septiņu valstu teritoriju un ir šūpulis vienai no pirmajām senajām civilizācijām — [[Senā Ēģipte|Senajai Ēģiptei]]. Nosaukums «Nīla» cēlies no [[grieķu valoda]]s vārda ''Neilos'' (''Νειλος'') — ‘upes ieleja’.

== Ģeogrāfija ==
[[File:Nile watershed topo.png|left|thumb|200px|Nīlas baseins]]
Sākas [[Gikizi]] kalna pakājē kalnienē uz [[Ruanda]]s un [[Burundi]] robežas kā [[Luvironza]]s upe, kas ir [[Ruvuvu]] pieteka, kas savukārt ietek [[Viktorijas ezers|Viktorijas ezera]] lielākajā pietekā [[Kagera|Kagerā]]. Lejpus Viktorijas ezera, kas ilgu laiku tika uzskatīts par Nīlas sākumu, līdz pat satekai ar no [[Tanas ezers|Tanas ezera]] [[Etiopija|Etiopijā]] tekošo [[Zilā Nīla|Zilo Nīlu]], kas reizēm tiek uzskatīta par Nīlas otro izteku, upes nosaukums ir [[Baltā Nīla]]. Lejpus [[Atbara]]s ietekas pēdējos 3120 km Nīla tek pa pustuksnesi un tuksnesi, kur tai nav nevienas pietekas.

Nīla ir pietiekami plata upe kuģošanai, taču vēl nesen tas nebija iespējams daudzo krāču dēļ. Pēc [[Asuānas aizsprosts|Asuānas aizsprosta]] uzcelšanas krāces atrodas dziļi zem ūdens. 110 m augstais aizsprosts veido milzīgu {{nobr|500 km}} garu ūdenskrātuvi — [[Nāsera ezers|Nāsera ezeru]].

Nīlas delta ir viena no lielākajām upju deltām pasaulē, kura stiepjas gar [[Vidusjūra]]s piekrasti 240 km garumā no [[Aleksandrija]]s rietumos līdz [[Portsaīda]]i austrumos. Pēc platības ({{nobr|24 000 km&lt;sup&gt;2&lt;/sup&gt;}}) tā ir aptuveni tikpat liela, cik [[Krimas pussala]].

== Vēsture ==
Nīlas ziemeļdaļa plūst cauri tuksnesim, no Sudānas uz [[Ēģipte|Ēģipti]], kuras civilizācija vienmēr bijusi atkarīga no Nīlas — vairums tās pilsētu, iedzīvotāju un vēsturisko apmetņu atrodas Nīlas ielejā.

Nīlas regulārie plūdi radīja lieliskus apstākļus lauksaimniecībai tās ielejā, tāpēc Nīla bija šūpulis spēcīgai civilizācijai [[Senā Ēģipte|Senajā Ēģiptē]].

Nīlas ieleju veido viegli izskalojami ieži, tāpēc upe nes sev līdzi daudz sīku iežu daļiņu, pa ceļam tos sasmalcinot vēl vairāk un pārvēršot dūņās. Tās nogulsnējas upes lejtecē, kur veidojas auglīga [[augsne]].

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Nīla| ]]
[[Kategorija:Āfrikas upes]]
[[Kategorija:Fiziskās ģeogrāfijas rekordi]]
[[Kategorija:Dienvidsudānas upes]]
[[Kategorija:Ēģiptes upes]]
[[Kategorija:Sudānas upes]]
[[Kategorija:Tanzānijas upes]]
[[Kategorija:Ugandas upes]]</text>
      <sha1>tmvp88en1v5iamj90tkplo2r0xonolh</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Brestļitovskas miera līgums</title>
    <ns>0</ns>
    <id>18711</id>
    <revision>
      <id>4047783</id>
      <parentid>4013170</parentid>
      <timestamp>2024-04-25T16:44:11Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>sīkumi, replaced: &lt;nowiki → ??????, Vācijas impērij → Vācijas Impērij using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="15578" xml:space="preserve">[[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-R92623, Brest-Litowsk, Waffenstillstandsabkommen.jpg|thumb|250px|Pamiera līguma parakstīšana 1917. gada 15. decembrī. Kreisajā pusē Osmaņu impērijas, Austroungārijas, Vācijas un Bulgārijas delegācijas (līgumu paraksta Austrumu frontes virspavēlnieks Bavārijas princis Leopolds), labajā pusē Padomju Krievijas delegācija (sēž [[Ļevs Kameņevs]], [[Ādolfs Joffe]] un [[Anastāsija Bicenko]])]]
[[Attēls:SovietDelegatesAtBrestLitovsk.jpg|thumb|250px|Krievijas delegācija Brestļitovskas miera līguma sarunās īsi pirms sarunu pārtraukšanas 15. janvārī. Sēž no kreisās: Ļevs Kameņevs, Ādolfs Joffe, Anastāsija Bicenko. Stāv no kreisās: [[Vladimirs Lipskis]], [[Pēteris Stučka]], [[Ļevs Trockis]], [[Ļevs Karahans]]]]

'''Brestļitovskas miera līgums''' (oficiālais nosaukums — '''Miera līgums starp Vāciju, Austroungāriju, Bulgāriju un Turciju no vienas puses un Krieviju no otras puses''') bija starpvalstu līgums, ko parakstīja [[1918]]. gada [[3. marts|3. martā]] [[Bresta (Baltkrievija)|Brestļitovskā]] (mūsdienās Bresta) starp [[Centrālās lielvalstis|Centrālajām lielvalstīm]] (līgumā — Četru valstu savienību) un [[Krievijas PFSR|Krieviju]]. Līgums formāli izbeidza Krievijas dalību [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]]. Līguma rezultātā Padomju Krievijas valdība atteicās no tiesībām uz tagadējo [[Baltkrievija]]s (daļēji), [[Igaunija]]s, [[Latvija]]s,&lt;ref&gt;Līguma parakstīšanas laikā Latvija bija sadalīta divās daļās. Gandrīz visa [[Kurzemes guberņa]]s teritorija un [[Vidzemes guberņa]]s [[Rīgas apriņķis|Rīgas apriņķa]] lielākā daļa atradās [[Oberosts|Oberosta]] pārvaldē. Pārējā sadalītās Vidzemes guberņas latviešu daļa atradās [[Iskolats|Iskolata]] kontrolē, 1917. gada 14. decembrī [[Vidzemes guberņa]]i bija pievienoti [[Latgale]]s apriņķi.&lt;/ref&gt; [[Lietuva]]s, [[Polija]]s, [[Somija]]s un [[Ukraina]]s teritoriju.&lt;ref&gt;[http://www.hrono.ru/dokum/brest1918.html Līguma teksts] {{ru ikona}}&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
Tūlīt pēc varas pārņemšanas [[Oktobra revolūcija]]s rezultātā [[Padomju Krievija]]s valdība 1917. gada 8. novembrī izsludināja &quot;Dekrētu par mieru&quot;, kurā piedāvāja visām Pirmajā pasaules karā iesaistītajām pusēm sākt pamiera sarunas. 3. decembrī sākās Krievijas sarunas ar Centrālajām lielvalstīm par pamiera noslēgšanu, kas stājās spēkā 1917. gada 15. decembrī. Turpmākajām miera sarunām boļševiku delegācija piedāvāja šādus principus: atteikšanās no aneksijām, okupēto teritoriju ātra atbrīvošana, tautu pašnoteikšanās, atteikšanās no reparācijām. Uz to vācu puse ieteica &quot;ņemt vērā paziņojumus, kuros izteikta Polijas, Lietuvas, Kurzemes, kā arī Igaunijas un Vidzemes daļas iedzīvotāju griba pēc pilnīgas valstiskās patstāvības un atdalīšanās no Krievijas federācijas&quot;.&lt;ref&gt;Krieviskais tulkojums: «принять к сведению заявления, в которых выражена воля народов, населяющих Польшу, Литву, Курляндию и части Эстляндии и Лифляндии, о их стремлении к полной государственной самостоятельности и к выделению из Российской федерации» no «Мирные переговоры в Брест-Литовске», т. I, изд. НКИД, М. 1920, стр. 29.&lt;/ref&gt;

1918. gada 7. janvārī [[Ļevs Trockis]] atbrīvoja [[Ādolfs Joffe|Ādolfu Joffi]] un pats pārņēma sarunu vadīšanu ar mērķi novilcināt sarunas līdz &quot;pasaules revolūcijas&quot; sākumam karojošajās valstīs. Savukārt Vācijas delegācija izvirzīja šādus nosacījumus: [[Polija]]s, [[Lietuva]]s un [[Baltijas provinces|Baltijas provinču]] neatkarības atzīšana. Trockis 18. janvārī lūdza uz laiku pārtraukt sarunas un devās uz [[Petrograda|Petrogradu]].

[[Ukrainas Centrālā Rada]] 1918. gada 22. janvārī [[Kijiva|Kijivā]] proklamēja [[Ukrainas Tautas Republika|Ukrainas]] neatkarību un tās valdība nosūtīja miera sarunu delegāciju uz Brestļitovsku. Pēc tam, kad sarkangvardi 8. februārī ieņēma tās galvaspilsētu Kijivu, Ukraina 1918. gada 9. februārī parakstīja miera līgumu ar [[Centrālās lielvalstis|Centrālajām lielvalstīm]], kurā apņēmās samaksāt kontribūcijas ar pārtiku, izejvielām, bet pretī saņēma atzīšanu un militāro palīdzību. Krievijas delegācijas vadītājs Trockis 10. februārī paziņoja, ka &quot;Krievija atsakās parakstīt aneksionistisku līgumu un no savas puses pasludina karastāvokli ar Centrālajām valstīm par pārtrauktu. Krievu karaspēkam vienlaicīgi tiks dota pilnīgas demobilizācijas pavēle visās frontēs.&quot; 1918. gada 16. februārī [[Vācijas Impērija|Vācijas]] protektorātā tika atjaunota Lietuvas valsts.

16. februārī Vācijas armija paziņoja, ka 17. februārī pamiers tiks pārtraukts. [[Operācija &quot;Dūres sitiens&quot;|Militārās operācijas &quot;Dūres sitiens&quot;]] (''Operation Faustschlag'') laikā vācu armija bez nopietnas pretestības pa dzelzceļa līnijām ātri virzījās uz priekšu. 18. februārī Vācijas karaspēks ieņēma [[Daugavpils|Daugavpili]] un turpināja uzbrukumu [[Pleskava]]s virzienā. Vienlaicīgi sākās uzbrukums arī [[Minska]]s virzienā, kur atradās krievu rietumu frontes virspavēlniecība un Kijivas virzienā Ukrainā. Jau 19. februārī [[Vladimirs Ļeņins|Ļeņins]] vācu pusei lika steigšus piedāvāt slēgt miera līgumu uz jebkādiem nosacījumiem, jo Krievijai &quot;vairs nav armijas. Vācieši no [[Rīga]]s uzbrūk visā frontē.&quot;

21. februārī vācieši ieņēma Minsku. 23. februārī Vācijas armija piedāvāja padomju valdībai 48 stundu laikā izšķirties par jauniem miera noteikumiem, kas paredzēja Somijas, Vidzemes, Igaunijas un Ukrainas teritoriju atstāšanu un pilnīgu Krievijas armijas demobilizāciju.  Īsi pirms vācu karaspēka ienākšanas [[Tallina|Tallinā]] 1918. gada 24. februārī tika pasludināta Igaunijas valsts neatkarība, ko Vācijas puse ignorēja. 24. februārī Vācijas armija ar ukraiņu vienību līdzdalību ieņēma [[Žitomira|Žitomiru]], bet 2. martā Kijivu. 28. februārī vācieši ieņēma [[Narva]]s pilsētu, kas atrodas tikai apmēram 100 km attālumā no Petrogradas, tādēļ padomju valdība pārcēlās uz [[Maskava|Maskavu]], kas 5. martā oficiāli tika pasludināta par Padomju Krievijas galvaspilsētu.

3. martā Brestļitovskā tika parakstīts miera līgums, ko 15. martā ratificēja 4. ārkārtas padomju kongresa laikā. 8. martā Jelgavā tika atjaunota [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]. 1918. gada 15. martā ķeizars Vilhelms II Vācijas Impērijas vārdā atzina Kurzemes hercogisti &quot;par brīvu un patstāvīgu valsti&quot;.

===Aizkaukāzs===
[[Attēls:Three bones–a bountiful tip (Bushnell caricature, 1918).JPG|thumb|right|Vācija atvēl osmaņiem pāris Aizkaukāza apgabalus]]
[[Attēls:Map Treaty of Brest-Litovsk-lv.svg|alt=Aptuvenais apgabals, kas nonāca Vācijas Impērijas un Austrijas-Ungārijas kontrolē|thumb|Aptuvenas teritorijas, kas nonāca Vācijas Impērijas un Austroungārijas Impērijas kontrolē]]
Vēl pirms Brestļitovskas miera sarunu sākuma notika Vācijas un [[Ukrainas Centrālā Rada|Ukrainas Centrālās Radas]] sarunas par Ukrainas neatkarības atzīšanu. Padomju valdības pārstāvis Trockis bija spiests atzīt Ukrainas delegāciju par neatkarīgiem sarunu dalībniekiem. Ņemot vērā šo piemēru, 14. janvārī [[Osmaņu impērija]] piedāvāja [[Aizkaukāza Komisariāts|Aizkaukāza Komisariātam]] sākt tiešas miera sarunas. Aizkaukāziešiem arī piedāvāja nosūtīt savu atsevišķo delegāciju uz Brestļitovskas sarunām. Kamēr Komisariāts vilcinājās ar atbildi, osmaņi gatavojās uzbrukumam. Šajā laikā Krievijas Kaukāza armija beidza pastāvēt, to aizvietoja gruzīnu un armēņu zemessardzes vienības. Kad Trockis pameta Brestļitovskas miera sarunas, osmaņi uzsāka uzbrukumu Kaukāzā, kam sekoja [[Trabzonas miera konference]].

== Līguma galvenie punkti==
Brestļitovskas miera līguma galvenie punkti bija:&lt;ref&gt;[http://www.dhm.de/lemo/html/dokumente/brest/index.html Līguma teksts] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20091212202858/http://www.dhm.de/lemo/html/dokumente/brest/index.html|date={{dat|2009|12|12||bez}}}} {{de ikona}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[http://www.hrono.ru/dokum/191_dok/19180303brest.php Nepilns līguma teksts] {{ru ikona}}&lt;/ref&gt;{{citāts|

* 1. [[Vācijas Impērija|Vācija]], [[Austroungārija]], [[Bulgārijas Karaliste|Bulgārija]] un [[Osmaņu impērija|Turcija]] no vienas puses un [[Krievijas PFSR|Krievija]] no otras puses paziņo, ka karastāvoklis starp tām ir beidzies. Tās ir nolēmušas turpmāk dzīvot savstarpējā mierā.
* 3. Teritorijas, kas atrodas uz rietumiem no vienošanās rezultātā novilktās līnijas (skat. pielikuma tekstu zemāk) un agrāk piederēja Krievijai, turpmāk vairs nebūs pakļautas Krievijas valstiskumam [..]. Precīzu līnijas noteikšanu veiks vācu—krievu komisija. Minētajām teritorijām nebūs nekādu pienākumu pret Krieviju, kas būtu radušies sakarā ar to kādreizējo piederību Krievijai. Krievija atsakās no jebkādas iejaukšanās šo teritoriju iekšējās lietās. Vācija un Austroungārija apņemas šo teritoriju nākotni noteikt saskaņā ar to iedzīvotāju gribu. 
* 4. Vācija ir gatava pēc vispārējā miera noslēgšanas un Krievijas karaspēka demobilizācijas atstāt teritorijas uz austrumiem no 3. paragrāfā minētās līnijas, ja vien 6. paragrāfs nenosaka citādi. [..] 
* 6. Krievija apņemas tūlīt slēgt mieru ar [[Ukrainas Tautas Republika|Ukrainas Tautas Republiku]] un atzīt šīs valsts miera līgumu ar četru valstu savienību. Ukrainas teritorija tiek nekavējoši atbrīvota no krievu karaspēka un krievu sarkangvardiem. Krievija apturēs jebkādu aģitāciju pret Ukrainas Tautas republikas valdību vai tās oficiālajām iestādēm. Igaunija un [[Vidzeme]] (tekstā — [[Livonija]]) arī tiks bez kavēšanās atbrīvota no krievu karaspēka un krievu sarkangvardiem. Igaunijas austrumu robeža stiepjas pa Narvas upi. Vidzemes robeža stiepjas pa [[Peipuss|Peipusa ezeru]] un pa [[Pleskava]]s ezeru līdz tā dienvidrietumu stūrim, tad pāri [[Lubāna]]s ezeram [[Līvāni|Līvānu]] virzienā pie Daugavas. Igauniju un Vidzemi okupēs vācu policija līdz pašu šo zemju iestādes panāks tur drošību un valstisko kārtību. [...] Arī Somija un [[Ālandu salas]] tiks atbrīvotas no krievu karaspēka un krievu sarkangvardiem, somu ostas no krievu flotes un krievu jūras karaspēka vienībām [...] 
* 8. Abu pušu karagūstekņi tiks atlaisti uz savām dzimtenēm. [..]
* 9. Līguma slēdzējpuses savstarpēji atsakās no savu kara izdevumu atlīdzināšanas [..].
* 14. Savstarpējais miera līgums tiks ratificēts. [..] Krievijas valdība apņemas divu nedēļu laikā veikt apmaiņu ar ratifikācijas dokumentiem. Miera līgums stājas spēkā pēc tā ratifikācijas, ja vien tā paragrāfi, tā pielikumi vai papildu līgumi neparedz savādāk.}}
[[Attēls:Map Treaty of Brest-Litovsk-en.jpg|thumb|250px|Sārtā krāsā iekrāsota teritorija, kas pēc līguma parakstīšanas vairs nebija pakļauta Krievijas valstiskumam. Vācija un Austroungārija apņēmās šo teritoriju nākotni noteikt saskaņā ar to iedzīvotāju gribu.]]

Līguma pielikums par Vācijas-Krievijas [[Ietekmes zona|ietekmes zonu]] robežlīniju Latvijā:&lt;ref&gt;[https://wwi.lib.byu.edu/index.php/Including_Appendices:_Russia-Germany,_Part_I Proceedings of the Brest-Litovsk Peace Conference The Peace Negotiations Between Russia and the Central Powers 21 November, 1917-3 March, 1918] Appendices: Russia-Germany. Adaptēts no angliskā tulkojuma: Washington, Government Printing Office, 1918&lt;/ref&gt; 
{{citāts|
&quot;3. punktā pieminētā līnija nosaka Krievijas pakļautībā esošās teritorijas rietumu robežu, kas iet starp [[Roņu sala|Roņu]] un [[Kihnu sala|Kihnu salām]], šķērso [[Rīgas līcis|Rīgas līci]] līdz [[Gauja]]s ietekai, tad no austrumiem apliec Rīgu līdz [[Ikšķile]]i, šķērso Daugavu un gar tās gaitu turpinās līdz agrākajai Kurzemes guberņas robežai austrumos no [[Daugavpils]], gandrīz līdz [[Druja]]i, no turienes pagriežas uz dienvidrietumiem un turpinās pāri [[Strustas ezers|Strustas ezeram]] līdz [[Drisvjatu ezers|Drisvjatu ezeram]].}}

== Latviešu Pagaidu Nacionālās padomes protests ==
1918. gada martā [[Latviešu Pagaidu Nacionālā padome]] izplatīja protestu pret līgumā paredzēto Latvijas teritorijas sadalīšanu:&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.historia.lv/alfabets/L/la/lpnp/dokumenti/1918.03.00.htm |title=Latviešu Nacionālās Padomes protests pret Brestļitovskas miera līgumu un Kurzemes aneksiju |access-date={{dat|2015|02|14||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20110129005705/http://www.historia.lv/alfabets/L/la/lpnp/dokumenti/1918.03.00.htm |archivedate={{dat|2011|01|29||bez}} }}&lt;/ref&gt;
{{citāts|&quot;Uz šī līguma pamata [[Kurzeme]] un [[Rīgas apriņķis]] ar Rīgu tiek padots Vācijas protektoratam, [[Vidzeme]]s atlikusē latviešu daļa, [[Cēsis|Cēsu]], [[Valmiera]]s un [[Valka]]s apriņķi paliek okupēti tik ilgi, kamēr nebūs, saskaņā ar vietējo iedzīvotāju vēlēšanos nodibināts miers un kārtība, bet trešā Latvijas daļa, [[Latgale]]; paliek pavisam atsevišķi. Tā Latvijas teritorija, kuru vieno viena tauta, kultura un kopīgi politiskie un ekonomiskie mērķi, mākslīgi sadalīta trijās daļās starp divām valstīm zem dažādiem politiskiem noteikumiem. Brestes miera līgums ir varmācības akts, kas vērsts pret latviešu tautas nacionālo, kulturelo, saimniecisko un politisko eksistenci, smagākais noziegums pret demokratijas principiem un tautas pašnoteikšanās tiesībām&quot;.}}

== Papildvienošanās Berlīnē == 
{{Pamatraksts|Berlīnes papildvienošanās (1918)}} 
1918. gada 27. augustā Berlīnē tika parakstīta Vācijas—Krievijas papildu vienošanās par Krievijas atteikšanos no Igaunijas, Vidzemes un [[Gruzija]]s. Vācija apņēmās neatbalstīt Padomju Krievijai naidīgos spēkus. 1918. gada 22. septembrī Vācijas ķeizars atzina [[Apvienotā Baltijas hercogiste|Baltijas hercogistes]] suverenitāti.

== Līguma pārtraukšana ==
Pirmā pasaules kara nobeiguma fāzē Vācija cieta militāru sakāvi Rietumu frontē un meklēja izlīgumu ar [[Antante]]s valstīm. 1918. gada 5. novembrī Vācijas valdība pārtrauca diplomātiskās attiecības ar Padomju Krieviju. Ar 11. novembra pamiera līguma 15. punktu Antantes valstis panāca Brestļitovskas līguma anulēšanu no Vācijas puses.&lt;ref&gt;[https://en.wikisource.org/wiki/Armistice_between_the_Allied_Governments_and_Germany Armistice between the Allied Governments and Germany]&lt;/ref&gt; Arī Krievijas valdība 1918. gada 13. novembrī anulēja Brestļitovskas miera līgumu.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

== Skatīt arī ==
* [[Polijas dalīšanas]]
* [[Molotova-Rībentropa pakts]]

{{Starptautiskie līgumi Latvijas vēsturē}}

[[Kategorija:Pirmā pasaules kara līgumi]]
[[Kategorija:Līgumi ar Krieviju]]
[[Kategorija:Līgumi ar Vāciju]]
[[Kategorija:Līgumi ar Osmaņu impēriju]]
[[Kategorija:Miera līgumi]]
[[Kategorija:Latvijas vēsture]]
[[Kategorija:Igaunijas vēsture]]
[[Kategorija:Ukrainas vēsture]]
[[Kategorija:Lietuvas vēsture]]</text>
      <sha1>aqpbhtbjypqebwujq1cl7j95e6k4pz6</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Antante</title>
    <ns>0</ns>
    <id>19395</id>
    <revision>
      <id>4047808</id>
      <parentid>4047416</parentid>
      <timestamp>2024-04-25T17:23:20Z</timestamp>
      <contributor>
        <ip>90.139.132.51</ip>
      </contributor>
      <comment>Pievienoju atsuaces un izlaboju &quot;anglo krievijas konvencija&quot; sadaļu</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="10997" xml:space="preserve">{{Citas nozīmes|1907. gada savienību|Antante (nozīmju atdalīšana)|Antante}}
[[Attēls:Triple Entente.jpg|thumb|1914. gada Krievijas plakāts par Antanti]]
'''Antante''' (no {{val|fr|entente}} — 'saprašanās') bija [[1907]]. gadā izveidota valstu savienība starp [[Apvienotā Karaliste|Apvienoto Karalisti]], [[Francijas Trešā republika|Francijas Trešo republiku]] un [[Krievijas Impērija|Krievijas Impēriju]]. Apvienība radās no vairākiem līgumiem, kuru mērķis bija novērst [[Trejsavienība (1882)|Trejsavienības]] draudus, ko veidoja [[Vācija]], [[Austroungārija]] un [[Itālija]]. Antantes pamatus ielika [[1894. gads|1894]]. gada [[Francijas Trešā republika|Francijas]] un [[Krievijas Impērija|Krievijas]] alianse, kam sekoja ''Entente Cordials'' starp [[Francija|Franciju]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienoto Karalisti]] [[1904. gads|1904]]. gadā, un visbeidzot to nostiprināja [[1907. gads|1907]]. gada Angļu-Krievu Antantes savienība.

== Ārpolitiskās un starptautiskās intereses ==

Antante, kas sākotnēji veidojās kā militāra alianse starp [[Francija|Franciju]], [[Apvienotā Karaliste|Apvienoto Karalisti]] un [[Krievija|Krieviju]], galvenokārt bija vērsta uz [[Vācijas Demokrātiskā Republika|Vācijas]] ekspansijas ierobežošanu [[Eiropas Savienība|Eiropā]] un savu koloniālo interešu aizsardzību.

[[Francija]] bija īpaši ieinteresēta atgūt [[Elzasa|Elzasu]] un [[Lotringa|Lotringu]], ko bija zaudējusi [[Vācija|Vācijai]] [[1871. gads|1871. gadā]]&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Feuchtwanger|first=Edgar|date=2002-01-04|title=Imperial Germany 1850-1918|url=http://dx.doi.org/10.4324/9780203021439|doi=10.4324/9780203021439}}&lt;/ref&gt;. [[Francija]]s ārpolitika bija vērsta uz drošības un revanša nodrošināšanu pret [[Vācija|Vāciju]].

[[Apvienotā Karaliste]] vēlējās saglabāt savu pasaules lielvaras statusu un aizsargāt savas impērijas intereses. Tā bija ieinteresēta uzturēt līdzsvaru [[Eiropa|Eiropā]] un aizsargāt savas jūras tirdzniecības ceļus.

[[Krievija]] meklēja iespējas paplašināt savu ietekmi [[Balkāni|Balkānos]] un [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] reģionā, kā arī piekļuvi siltajiem ostu ūdeņiem.

== Vēsture ==
[[1894]]. gadā tika noslēgta savienība starp Franciju un Krievijas Impēriju, bet [[1904]]. gadā starp Apvienoto Karalisti un Franciju. 1907. gadā tika noslēgts [[Angļu-krievu līgums (1907)|angļu-krievu līgums]].

[[Britu impērija]]s kolonijas sniedza ievērojamu devumu karadarbībā, kaut arī to karaspēki atradās britu Kara ministrijas pārvaldē. Austrāliešu, indiešu un kanādiešu karavīri tika formēti atsevišķās divīzijās un tās komandēja austrāliešu, indiešu un kanādiešu komandieri, kas pakļāvās britu un/vai franču ģenerāļiem.

[[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] prezidents [[Vudro Vilsons]] un viņa vadītā administrācija nevēlējās kļūt par sabiedroto šī vārda tiešajā nozīmē. ASV pieteica karu Vācijai, balstoties uz to, ka vācu spēki pārkāpa amerikāņu neitralitāti, uzbrūkot starptautiskajos ūdeņos esošajiem kuģiem. ASV iesaistījās karā kā formāli Francijas un [[Britu impērija]]s sabiedrotie, taču kara laikā ieturēja diplomātisku distanci ar šīm valstīm.

Antantes Augstākā padome 1921. gada 26. janvārī atzina Latvijas Republiku par ''de iure'' patstāvīgu valsti ([[Briāna nota]]).

=== Antantes darbība ===

Antantes rašanās vēl nenozīmēja pastāvīgu sadalījumu divos pretējos spēku blokos. Situācija palika elastīga. Krievijas impērijas saskaņošana ar Eiropas diviem lielākajiem spēku centriem bija pretrunīga abās pusēs. Daudzi Krievijas konservatori neuzticējās sekulārajiem frančiem un atcerējās britu pagātnes diplomātiskos manevrus, lai bloķētu Krievijas ietekmi Tuvajos Austrumos. Savukārt izteikti franču un britu žurnālisti, akadēmiķi un parlamentārieši uzskatīja reakcionāro cara režīmu par nepatīkamu. Neuzticība saglabājās pat kara laikā, kad britu un franču politiķi pauda atvieglojumu, kad cars Nikolajs II atkāpās un viņu aizstāja Krievijas Pagaidu valdība pēc Februāra revolūcijas 1917. gadā. Pat piedāvājums par politisko patvērumu Romanoviem tika britu karalistes atsaukts, baidoties no tautas reakcijas. Arī Francija nekad neizvirzīja patvēruma jautājumu gāztajam caram.

== Sabiedrotās valstis ==

* {{Karogs|Beļģija}} (ieskaitot Beļģijas koloniālos spēkus)
* Britu impērija
** {{Karogs|Austrālija}} — Britu impērijas sastāvdaļa
** Britu kroņa kolonijas
** {{Karogs|Kanāda}} — Britu impērijas sastāvdaļa
** {{Karogs|Britu Indija}} — Britu impērijas sastāvdaļa
** {{Karogs|Jaunzēlande}} — Britu impērijas sastāvdaļa
** Ņūfaundlenda
** {{Karogs|Dienvidāfrika}} — Britu impērijas sastāvdaļa
** {{Karogs|Apvienotā Karaliste}}
* {{Karogs|Japāna}} — Japānas Impērija
* {{Karogs|Francija}} — Trešā republika
* {{Karogs|Grieķija}} — no 1915. gada oktobra
* {{Karogs|Itālija}} — no 1915. gada aprīļa
* Melnkalnes karaliste
* {{Karogs|Serbija}} — Serbijas karaliste
* {{Karogs|Portugāle}} — ieskaitot Portugāles koloniālos spēkus. No 1916. gada marta.
* {{Karogs|Rumānija}} — 1916. gada augusts — 1918. gada maijs
* {{Karogs|Krievija}} — Krievijas Impērija, līdz 1917 gada novembrim
* {{Karogs|ASV}} — no 1917. gada aprīļa

Pārējie sabiedrotie:
* {{Karogs|Albānija}}
* {{Karogs|Andora}}
* {{Karogs|Armēnija}} — no 1918. gada maija
* {{Karogs|Bolīvija}} — no 1917. gada aprīļa
* {{Karogs|Brazīlija}} — no 1917. gada oktobra
* {{Karogs|Ķīna}} — no 1917. gada augusta
* {{Karogs|Kostarika}} — no 1918. gada maija
* {{Karogs|Kuba}} — no 1917. gada aprīļa
* Čehoslovākijas republika — no 1918. gada oktobra
* {{Karogs|Ekvadora}} — no 1917. gada decembra
* {{Karogs|Gvatemala}} — no 1918. gada aprīļa
* {{Karogs|Libērija}} — no —1917. gada augusta
* {{Karogs|Haiti}} — no 1918. gada jūlija
* {{Karogs|Hondurasa}} — no 1918. gada jūlija
* {{Karogs|Nikaragva}} — no 1918. gada maija
* {{Karogs|Panama}} — no 1917. gada decembra
* {{Karogs|Peru}} — no 1917. gada oktobra
* {{Karogs|Sanmarīno}} — no 1915. gada jūnija
* Siāma (tagadējā {{Karogs|Taizeme}}) — no 1917. gada jūlija
* {{Karogs|Urugvaja}} — no 1917. gada oktobra

== Līderi ==
[[Džordžs V Vindzors|Džordžs V]] — [[Lielbritānijas un Īrijas Apvienotās Karalistes karalis]], Indijas imperators&lt;br /&gt;
[[Herberts Henrijs Askvits]] — [[Lielbritānijas premjerministrs]]&lt;br /&gt;
[[Deivids Loids Džordžs]] — Lielbritānijas premjerministrs&lt;br /&gt;
[[Duglass Heigs]] — [[Britu ekspedīcijas spēki (Pirmais Pasaules karš)|Britu ekspedīcijas spēku]] komandieris&lt;br /&gt;
[[Džons Dželiko]] — britu jūras spēku komandieris&lt;br /&gt;
[[Horācijs Herberts Kičners]] — Liebritānijas kara ministrs

[[Reimons Puankarē]] — Francijas prezidents&lt;br /&gt;
[[Žoržs Klemanso]] — Francijas premjerministrs&lt;br /&gt;
[[Žozefs Žofrs]] — Francijas armijas komandieris&lt;br /&gt;
[[Ferdinands Fošs]] — Francijas armijas komandieris, galvenais sabiedrotu spēku komandieris&lt;br /&gt;
[[Roberts Nivels]] — Francijas armijas komandieris&lt;br /&gt;
[[Filips Petēns]] — Francijas armijas komandieris

[[Nikolajs II Romanovs|Nikolajs II]] — [[Krievijas imperators]]&lt;br /&gt;
Lielhercogs [[Nikolajs Romanovs]] — Kaukāza spēku komandieris&lt;br /&gt;
[[Aleksandrs Samsonovs]] — Otrās Austrumprūsijas iebrukuma armijas komandieris&lt;br /&gt;
[[Pauls fon Rennenkampfs]] — Pirmās Austrumprūsijas iebrukuma armijas komandieris&lt;br /&gt;
[[Nikolajs Ivanovs]] — Krievijas Impērijas armijas komandieris dienvidrietumu frontē&lt;br /&gt;
[[Aleksejs Brusilovs]] — Dienvidrietumu frontes komandieris

[[Petars I]] — Serbijas karalis&lt;br /&gt;
[[Radomirs Putņiks]] — Serbijas armijas ģenerālkomandieris&lt;br /&gt;
[[Petars Bojovičs]] — 1. Serbijas armijas komandieris, vēlāk armijas ģenerālkomandieris&lt;br /&gt;
[[Stepa Stepanovičs]] — 2. Serbijas armijas komandieris&lt;br /&gt;
[[Živojins Mišičs]] — 1. Serbijas armijas komandieris

[[Alberts I (Beļģija)|Alberts I]] — Beļģijas karalis&lt;br /&gt;
[[Viktors Emanuels III]] — Itālijas karalis&lt;br /&gt;
[[Luidži Kadorna]] — Itālijas armijas ģenerālkomandieris&lt;br /&gt;
[[Armando Diazs]] — Itālijas armijas komandieris&lt;br /&gt;
[[Luidži Amadeo]] — Itālijas Adrijas flotes komandieris&lt;br /&gt;
[[Konstantīns Prežans]] — Rumānijas armijas komandiers&lt;br /&gt;
[[Aleksandrs Averasku]] — Rumānijas 2., 3. un Dienvidu grupas armijas komandieris

[[Vudro Vilsons]] — ASV prezidents, ASV armijas ģenerālkomandieris&lt;br /&gt;
[[Ņūtons Beikers]] — ASV kara ministrs&lt;br /&gt;
[[Džons Peršings]] — ASV ekspedīcijas spēku komandieris&lt;br /&gt;
[[Imperators Taiso]] — Japānas imperators&lt;br /&gt;
[[Okuma Šingenobu]] — Japānas premjerministrs

== Anglo-Krievijas konvencija ==
[[Krievija]] nesen bija zaudējusi arī pazemojošo rusojapāņu karu, [[1905. gada revolūcija|1905. gada krievu revolūcijas]] iemeslu un acīmredzamo pārtapšanu konstitucionālā monarhijā. Lai gan kara laikā ar [[Japāna|Japānu]] tā tika uztverta kā nelietderīga, [[Eiropa|Eiropas]] teātrī alianse bija vērtīga, lai neitralizētu [[Trejsavienība (1882)|trejsavienības]] draudus. Tomasževskis antantes attiecību evolūciju no [[Krievijas Impērija|Krievijas]] viedokļa laika posmā no 1908. līdz 1914. gadam raksturo kā virzību no trīcoša saprašanās kopuma, kas izturēja dažādas krīzes un izveidojās kā pilntiesīga alianse pēc Pirmā pasaules kara uzliesmojuma&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|title=A great Russia: Russia and the Triple Entente, 1905-1914|publisher=Praeger|date=2002|location=Westport, Conn|isbn=978-0-275-97366-7|first=Fiona K.|last=Tomaszewski}}&lt;/ref&gt;.

[[1907. gads|1907. gadā]] tika panākta vienošanās par anglokrievu antanti, kas mēģināja atrisināt virkni ilgstošu strīdu par [[Persija|Persiju]], [[Afganistāna|Afganistānu]] un [[Tibeta|Tibetu]] un izbeigt sāncensību Centrālāzijā, iesauktu par [[Lielā spēle|Lielo spēli]].&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Ingram|first=Edward|date=1980-04|title=Great Britain's Great Game: An Introduction|url=http://dx.doi.org/10.1080/07075332.1980.9640210|journal=The International History Review|volume=2|issue=2|pages=160–171|doi=10.1080/07075332.1980.9640210|issn=0707-5332}}&lt;/ref&gt; Un palīdzēja kliedēt britu bailes par Bagdādes dzelzceļu, kas palīdzētu [[Vācijas Demokrātiskā Republika|Vācijas]] paplašināšanai [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]].

== Atsauces ==
{{atsauces+}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Vēsture-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Militārās savienības]]
[[Kategorija:Anglijas vēsture]]
[[Kategorija:Francijas vēsture]]
[[Kategorija:Krievijas vēsture]]
[[Kategorija:Pirmais pasaules karš]]</text>
      <sha1>pyk5rhpm31fw3vn4j64hobq6amgxvw6</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4047810</id>
      <parentid>4047808</parentid>
      <timestamp>2024-04-25T17:27:56Z</timestamp>
      <contributor>
        <ip>77.219.1.234</ip>
      </contributor>
      <comment>Antantes pamatprincipi</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="11026" xml:space="preserve">{{Citas nozīmes|1907. gada savienību|Antante (nozīmju atdalīšana)|Antante}}
[[Attēls:Triple Entente.jpg|thumb|1914. gada Krievijas plakāts par Antanti]]
'''Antante''' (no {{val|fr|entente}} — 'saprašanās') bija [[1907]]. gadā izveidota valstu savienība starp [[Apvienotā Karaliste|Apvienoto Karalisti]], [[Francijas Trešā republika|Francijas Trešo republiku]] un [[Krievijas Impērija|Krievijas Impēriju]]. Apvienība radās no vairākiem līgumiem, kuru mērķis bija novērst [[Trejsavienība (1882)|Trejsavienības]] draudus, ko veidoja [[Vācija]], [[Austroungārija]] un [[Itālija]]. Antantes pamatus ielika [[1894. gads|1894]]. gada [[Francijas Trešā republika|Francijas]] un [[Krievijas Impērija|Krievijas]] alianse, kam sekoja ''Entente Cordials'' starp [[Francija|Franciju]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienoto Karalisti]] [[1904. gads|1904]]. gadā, un visbeidzot to nostiprināja [[1907. gads|1907]]. gada Angļu-Krievu Antantes savienība.

== Ārpolitiskās un starptautiskās intereses ==

Antante, kas sākotnēji veidojās kā militāra alianse starp [[Francija|Franciju]], [[Apvienotā Karaliste|Apvienoto Karalisti]] un [[Krievija|Krieviju]], galvenokārt bija vērsta uz [[Vācijas Demokrātiskā Republika|Vācijas]] ekspansijas ierobežošanu [[Eiropas Savienība|Eiropā]] un savu koloniālo interešu aizsardzību.

[[Francija]] bija īpaši ieinteresēta atgūt [[Elzasa|Elzasu]] un [[Lotringa|Lotringu]], ko bija zaudējusi [[Vācija|Vācijai]] [[1871. gads|1871. gadā]]&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Feuchtwanger|first=Edgar|date=2002-01-04|title=Imperial Germany 1850-1918|url=http://dx.doi.org/10.4324/9780203021439|doi=10.4324/9780203021439}}&lt;/ref&gt;. [[Francija]]s ārpolitika bija vērsta uz drošības un revanša nodrošināšanu pret [[Vācija|Vāciju]].

[[Apvienotā Karaliste]] vēlējās saglabāt savu pasaules lielvaras statusu un aizsargāt savas impērijas intereses. Tā bija ieinteresēta uzturēt līdzsvaru [[Eiropa|Eiropā]] un aizsargāt savas jūras tirdzniecības ceļus.

[[Krievija]] meklēja iespējas paplašināt savu ietekmi [[Balkāni|Balkānos]] un [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] reģionā, kā arī piekļuvi siltajiem ostu ūdeņiem.

== Antantes pamatprincipi ==
== Vēsture ==
[[1894]]. gadā tika noslēgta savienība starp Franciju un Krievijas Impēriju, bet [[1904]]. gadā starp Apvienoto Karalisti un Franciju. 1907. gadā tika noslēgts [[Angļu-krievu līgums (1907)|angļu-krievu līgums]].

[[Britu impērija]]s kolonijas sniedza ievērojamu devumu karadarbībā, kaut arī to karaspēki atradās britu Kara ministrijas pārvaldē. Austrāliešu, indiešu un kanādiešu karavīri tika formēti atsevišķās divīzijās un tās komandēja austrāliešu, indiešu un kanādiešu komandieri, kas pakļāvās britu un/vai franču ģenerāļiem.

[[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] prezidents [[Vudro Vilsons]] un viņa vadītā administrācija nevēlējās kļūt par sabiedroto šī vārda tiešajā nozīmē. ASV pieteica karu Vācijai, balstoties uz to, ka vācu spēki pārkāpa amerikāņu neitralitāti, uzbrūkot starptautiskajos ūdeņos esošajiem kuģiem. ASV iesaistījās karā kā formāli Francijas un [[Britu impērija]]s sabiedrotie, taču kara laikā ieturēja diplomātisku distanci ar šīm valstīm.

Antantes Augstākā padome 1921. gada 26. janvārī atzina Latvijas Republiku par ''de iure'' patstāvīgu valsti ([[Briāna nota]]).

=== Antantes darbība ===

Antantes rašanās vēl nenozīmēja pastāvīgu sadalījumu divos pretējos spēku blokos. Situācija palika elastīga. Krievijas impērijas saskaņošana ar Eiropas diviem lielākajiem spēku centriem bija pretrunīga abās pusēs. Daudzi Krievijas konservatori neuzticējās sekulārajiem frančiem un atcerējās britu pagātnes diplomātiskos manevrus, lai bloķētu Krievijas ietekmi Tuvajos Austrumos. Savukārt izteikti franču un britu žurnālisti, akadēmiķi un parlamentārieši uzskatīja reakcionāro cara režīmu par nepatīkamu. Neuzticība saglabājās pat kara laikā, kad britu un franču politiķi pauda atvieglojumu, kad cars Nikolajs II atkāpās un viņu aizstāja Krievijas Pagaidu valdība pēc Februāra revolūcijas 1917. gadā. Pat piedāvājums par politisko patvērumu Romanoviem tika britu karalistes atsaukts, baidoties no tautas reakcijas. Arī Francija nekad neizvirzīja patvēruma jautājumu gāztajam caram.

== Sabiedrotās valstis ==

* {{Karogs|Beļģija}} (ieskaitot Beļģijas koloniālos spēkus)
* Britu impērija
** {{Karogs|Austrālija}} — Britu impērijas sastāvdaļa
** Britu kroņa kolonijas
** {{Karogs|Kanāda}} — Britu impērijas sastāvdaļa
** {{Karogs|Britu Indija}} — Britu impērijas sastāvdaļa
** {{Karogs|Jaunzēlande}} — Britu impērijas sastāvdaļa
** Ņūfaundlenda
** {{Karogs|Dienvidāfrika}} — Britu impērijas sastāvdaļa
** {{Karogs|Apvienotā Karaliste}}
* {{Karogs|Japāna}} — Japānas Impērija
* {{Karogs|Francija}} — Trešā republika
* {{Karogs|Grieķija}} — no 1915. gada oktobra
* {{Karogs|Itālija}} — no 1915. gada aprīļa
* Melnkalnes karaliste
* {{Karogs|Serbija}} — Serbijas karaliste
* {{Karogs|Portugāle}} — ieskaitot Portugāles koloniālos spēkus. No 1916. gada marta.
* {{Karogs|Rumānija}} — 1916. gada augusts — 1918. gada maijs
* {{Karogs|Krievija}} — Krievijas Impērija, līdz 1917 gada novembrim
* {{Karogs|ASV}} — no 1917. gada aprīļa

Pārējie sabiedrotie:
* {{Karogs|Albānija}}
* {{Karogs|Andora}}
* {{Karogs|Armēnija}} — no 1918. gada maija
* {{Karogs|Bolīvija}} — no 1917. gada aprīļa
* {{Karogs|Brazīlija}} — no 1917. gada oktobra
* {{Karogs|Ķīna}} — no 1917. gada augusta
* {{Karogs|Kostarika}} — no 1918. gada maija
* {{Karogs|Kuba}} — no 1917. gada aprīļa
* Čehoslovākijas republika — no 1918. gada oktobra
* {{Karogs|Ekvadora}} — no 1917. gada decembra
* {{Karogs|Gvatemala}} — no 1918. gada aprīļa
* {{Karogs|Libērija}} — no —1917. gada augusta
* {{Karogs|Haiti}} — no 1918. gada jūlija
* {{Karogs|Hondurasa}} — no 1918. gada jūlija
* {{Karogs|Nikaragva}} — no 1918. gada maija
* {{Karogs|Panama}} — no 1917. gada decembra
* {{Karogs|Peru}} — no 1917. gada oktobra
* {{Karogs|Sanmarīno}} — no 1915. gada jūnija
* Siāma (tagadējā {{Karogs|Taizeme}}) — no 1917. gada jūlija
* {{Karogs|Urugvaja}} — no 1917. gada oktobra

== Līderi ==
[[Džordžs V Vindzors|Džordžs V]] — [[Lielbritānijas un Īrijas Apvienotās Karalistes karalis]], Indijas imperators&lt;br /&gt;
[[Herberts Henrijs Askvits]] — [[Lielbritānijas premjerministrs]]&lt;br /&gt;
[[Deivids Loids Džordžs]] — Lielbritānijas premjerministrs&lt;br /&gt;
[[Duglass Heigs]] — [[Britu ekspedīcijas spēki (Pirmais Pasaules karš)|Britu ekspedīcijas spēku]] komandieris&lt;br /&gt;
[[Džons Dželiko]] — britu jūras spēku komandieris&lt;br /&gt;
[[Horācijs Herberts Kičners]] — Liebritānijas kara ministrs

[[Reimons Puankarē]] — Francijas prezidents&lt;br /&gt;
[[Žoržs Klemanso]] — Francijas premjerministrs&lt;br /&gt;
[[Žozefs Žofrs]] — Francijas armijas komandieris&lt;br /&gt;
[[Ferdinands Fošs]] — Francijas armijas komandieris, galvenais sabiedrotu spēku komandieris&lt;br /&gt;
[[Roberts Nivels]] — Francijas armijas komandieris&lt;br /&gt;
[[Filips Petēns]] — Francijas armijas komandieris

[[Nikolajs II Romanovs|Nikolajs II]] — [[Krievijas imperators]]&lt;br /&gt;
Lielhercogs [[Nikolajs Romanovs]] — Kaukāza spēku komandieris&lt;br /&gt;
[[Aleksandrs Samsonovs]] — Otrās Austrumprūsijas iebrukuma armijas komandieris&lt;br /&gt;
[[Pauls fon Rennenkampfs]] — Pirmās Austrumprūsijas iebrukuma armijas komandieris&lt;br /&gt;
[[Nikolajs Ivanovs]] — Krievijas Impērijas armijas komandieris dienvidrietumu frontē&lt;br /&gt;
[[Aleksejs Brusilovs]] — Dienvidrietumu frontes komandieris

[[Petars I]] — Serbijas karalis&lt;br /&gt;
[[Radomirs Putņiks]] — Serbijas armijas ģenerālkomandieris&lt;br /&gt;
[[Petars Bojovičs]] — 1. Serbijas armijas komandieris, vēlāk armijas ģenerālkomandieris&lt;br /&gt;
[[Stepa Stepanovičs]] — 2. Serbijas armijas komandieris&lt;br /&gt;
[[Živojins Mišičs]] — 1. Serbijas armijas komandieris

[[Alberts I (Beļģija)|Alberts I]] — Beļģijas karalis&lt;br /&gt;
[[Viktors Emanuels III]] — Itālijas karalis&lt;br /&gt;
[[Luidži Kadorna]] — Itālijas armijas ģenerālkomandieris&lt;br /&gt;
[[Armando Diazs]] — Itālijas armijas komandieris&lt;br /&gt;
[[Luidži Amadeo]] — Itālijas Adrijas flotes komandieris&lt;br /&gt;
[[Konstantīns Prežans]] — Rumānijas armijas komandiers&lt;br /&gt;
[[Aleksandrs Averasku]] — Rumānijas 2., 3. un Dienvidu grupas armijas komandieris

[[Vudro Vilsons]] — ASV prezidents, ASV armijas ģenerālkomandieris&lt;br /&gt;
[[Ņūtons Beikers]] — ASV kara ministrs&lt;br /&gt;
[[Džons Peršings]] — ASV ekspedīcijas spēku komandieris&lt;br /&gt;
[[Imperators Taiso]] — Japānas imperators&lt;br /&gt;
[[Okuma Šingenobu]] — Japānas premjerministrs

== Anglo-Krievijas konvencija ==
[[Krievija]] nesen bija zaudējusi arī pazemojošo rusojapāņu karu, [[1905. gada revolūcija|1905. gada krievu revolūcijas]] iemeslu un acīmredzamo pārtapšanu konstitucionālā monarhijā. Lai gan kara laikā ar [[Japāna|Japānu]] tā tika uztverta kā nelietderīga, [[Eiropa|Eiropas]] teātrī alianse bija vērtīga, lai neitralizētu [[Trejsavienība (1882)|trejsavienības]] draudus. Tomasževskis antantes attiecību evolūciju no [[Krievijas Impērija|Krievijas]] viedokļa laika posmā no 1908. līdz 1914. gadam raksturo kā virzību no trīcoša saprašanās kopuma, kas izturēja dažādas krīzes un izveidojās kā pilntiesīga alianse pēc Pirmā pasaules kara uzliesmojuma&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|title=A great Russia: Russia and the Triple Entente, 1905-1914|publisher=Praeger|date=2002|location=Westport, Conn|isbn=978-0-275-97366-7|first=Fiona K.|last=Tomaszewski}}&lt;/ref&gt;.

[[1907. gads|1907. gadā]] tika panākta vienošanās par anglokrievu antanti, kas mēģināja atrisināt virkni ilgstošu strīdu par [[Persija|Persiju]], [[Afganistāna|Afganistānu]] un [[Tibeta|Tibetu]] un izbeigt sāncensību Centrālāzijā, iesauktu par [[Lielā spēle|Lielo spēli]].&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Ingram|first=Edward|date=1980-04|title=Great Britain's Great Game: An Introduction|url=http://dx.doi.org/10.1080/07075332.1980.9640210|journal=The International History Review|volume=2|issue=2|pages=160–171|doi=10.1080/07075332.1980.9640210|issn=0707-5332}}&lt;/ref&gt; Un palīdzēja kliedēt britu bailes par Bagdādes dzelzceļu, kas palīdzētu [[Vācijas Demokrātiskā Republika|Vācijas]] paplašināšanai [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]].

== Atsauces ==
{{atsauces+}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Vēsture-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Militārās savienības]]
[[Kategorija:Anglijas vēsture]]
[[Kategorija:Francijas vēsture]]
[[Kategorija:Krievijas vēsture]]
[[Kategorija:Pirmais pasaules karš]]</text>
      <sha1>ph7w9y0no0sjt9i45lu9gg0td9ud4fj</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4047827</id>
      <parentid>4047810</parentid>
      <timestamp>2024-04-25T17:45:15Z</timestamp>
      <contributor>
        <ip>90.139.132.51</ip>
      </contributor>
      <comment>Antantes pamat principi papildinājums</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="12691" xml:space="preserve">{{Citas nozīmes|1907. gada savienību|Antante (nozīmju atdalīšana)|Antante}}
[[Attēls:Triple Entente.jpg|thumb|1914. gada Krievijas plakāts par Antanti]]
'''Antante''' (no {{val|fr|entente}} — 'saprašanās') bija [[1907]]. gadā izveidota valstu savienība starp [[Apvienotā Karaliste|Apvienoto Karalisti]], [[Francijas Trešā republika|Francijas Trešo republiku]] un [[Krievijas Impērija|Krievijas Impēriju]]. Apvienība radās no vairākiem līgumiem, kuru mērķis bija novērst [[Trejsavienība (1882)|Trejsavienības]] draudus, ko veidoja [[Vācija]], [[Austroungārija]] un [[Itālija]]. Antantes pamatus ielika [[1894. gads|1894]]. gada [[Francijas Trešā republika|Francijas]] un [[Krievijas Impērija|Krievijas]] alianse, kam sekoja ''Entente Cordials'' starp [[Francija|Franciju]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienoto Karalisti]] [[1904. gads|1904]]. gadā, un visbeidzot to nostiprināja [[1907. gads|1907]]. gada Angļu-Krievu Antantes savienība.

== Ārpolitiskās un starptautiskās intereses ==

Antante, kas sākotnēji veidojās kā militāra alianse starp [[Francija|Franciju]], [[Apvienotā Karaliste|Apvienoto Karalisti]] un [[Krievija|Krieviju]], galvenokārt bija vērsta uz [[Vācijas Demokrātiskā Republika|Vācijas]] ekspansijas ierobežošanu [[Eiropas Savienība|Eiropā]] un savu koloniālo interešu aizsardzību.

[[Francija]] bija īpaši ieinteresēta atgūt [[Elzasa|Elzasu]] un [[Lotringa|Lotringu]], ko bija zaudējusi [[Vācija|Vācijai]] [[1871. gads|1871. gadā]]&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Feuchtwanger|first=Edgar|date=2002-01-04|title=Imperial Germany 1850-1918|url=http://dx.doi.org/10.4324/9780203021439|doi=10.4324/9780203021439}}&lt;/ref&gt;. [[Francija]]s ārpolitika bija vērsta uz drošības un revanša nodrošināšanu pret [[Vācija|Vāciju]].

[[Apvienotā Karaliste]] vēlējās saglabāt savu pasaules lielvaras statusu un aizsargāt savas impērijas intereses. Tā bija ieinteresēta uzturēt līdzsvaru [[Eiropa|Eiropā]] un aizsargāt savas jūras tirdzniecības ceļus.

[[Krievija]] meklēja iespējas paplašināt savu ietekmi [[Balkāni|Balkānos]] un [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] reģionā, kā arī piekļuvi siltajiem ostu ūdeņiem.

== Antantes pamatprincipi ==
Tautu pašnoteikšanās tiesības: Antante atbalstīja tautu tiesības izlemt savu politisko statusu un valsts robežas, ņemot vērā etniskās pazīmes. Tas bija izdevīgi Vācijas bloka valstīm, kuras bija zaudējušas karu&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vle.lt/straipsnis/antante/|title=Antantė|website=www.vle.lt|access-date=2024-04-25|language=lt}}&lt;/ref&gt;.

Vācijas teritorijas samazināšana: Pēc Pirmā pasaules kara Vācija zaudēja 13% no savas bijušās teritorijas, un tika sadalīta divās daļās. Tika izveidots arī Poļu koridors, kas atdalīja Austrumprūsiju no pārējās Vācijas&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.laikmetazimes.lv/2017/10/09/vai-21gadsimta-tautam-ir-tiesibas-uz-pasnoteiksanos/|title=Vai 21.gadsimtā tautām ir tiesības uz pašnoteikšanos? {{!}} Laikmeta zīmes|access-date=2024-04-25|language=lv}}&lt;/ref&gt;. 

Koloniju atņemšana: Antantes līgums paredzēja atņemt Vācijai visas kolonijas. Vācijas atbruņošana: Vācija tika atbruņota, lai novērstu tās militāro spēku. Reparācijas: Vācija tika pasludināta par vainīgu kara izraisīšanā un no tās pieprasīja materiālās kompensācijas (reparācijas) uzvarētājvalstīm. 

Antantes miera līgums nebija tik saudzīgs, kā vācieši cerēja, un tas radīja daudz pretrunu. ASV prezidents Vudro Vilsons centās izveidot Tautu Savienību, bet līgums galu galā bija kompromisa rakstura. Francija vēlējās stiprināt savu drošību uz Vācijas rēķina, bet ASV un Lielbritānija to nepieļāva.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vle.lt/straipsnis/antante/|title=Antantė|website=www.vle.lt|access-date=2024-04-25|language=lt}}&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
[[1894]]. gadā tika noslēgta savienība starp Franciju un Krievijas Impēriju, bet [[1904]]. gadā starp Apvienoto Karalisti un Franciju. 1907. gadā tika noslēgts [[Angļu-krievu līgums (1907)|angļu-krievu līgums]].

[[Britu impērija]]s kolonijas sniedza ievērojamu devumu karadarbībā, kaut arī to karaspēki atradās britu Kara ministrijas pārvaldē. Austrāliešu, indiešu un kanādiešu karavīri tika formēti atsevišķās divīzijās un tās komandēja austrāliešu, indiešu un kanādiešu komandieri, kas pakļāvās britu un/vai franču ģenerāļiem.

[[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] prezidents [[Vudro Vilsons]] un viņa vadītā administrācija nevēlējās kļūt par sabiedroto šī vārda tiešajā nozīmē. ASV pieteica karu Vācijai, balstoties uz to, ka vācu spēki pārkāpa amerikāņu neitralitāti, uzbrūkot starptautiskajos ūdeņos esošajiem kuģiem. ASV iesaistījās karā kā formāli Francijas un [[Britu impērija]]s sabiedrotie, taču kara laikā ieturēja diplomātisku distanci ar šīm valstīm.

Antantes Augstākā padome 1921. gada 26. janvārī atzina Latvijas Republiku par ''de iure'' patstāvīgu valsti ([[Briāna nota]]).

=== Antantes darbība ===

Antantes rašanās vēl nenozīmēja pastāvīgu sadalījumu divos pretējos spēku blokos. Situācija palika elastīga. Krievijas impērijas saskaņošana ar Eiropas diviem lielākajiem spēku centriem bija pretrunīga abās pusēs. Daudzi Krievijas konservatori neuzticējās sekulārajiem frančiem un atcerējās britu pagātnes diplomātiskos manevrus, lai bloķētu Krievijas ietekmi Tuvajos Austrumos. Savukārt izteikti franču un britu žurnālisti, akadēmiķi un parlamentārieši uzskatīja reakcionāro cara režīmu par nepatīkamu. Neuzticība saglabājās pat kara laikā, kad britu un franču politiķi pauda atvieglojumu, kad cars Nikolajs II atkāpās un viņu aizstāja Krievijas Pagaidu valdība pēc Februāra revolūcijas 1917. gadā. Pat piedāvājums par politisko patvērumu Romanoviem tika britu karalistes atsaukts, baidoties no tautas reakcijas. Arī Francija nekad neizvirzīja patvēruma jautājumu gāztajam caram.

== Sabiedrotās valstis ==

* {{Karogs|Beļģija}} (ieskaitot Beļģijas koloniālos spēkus)
* Britu impērija
** {{Karogs|Austrālija}} — Britu impērijas sastāvdaļa
** Britu kroņa kolonijas
** {{Karogs|Kanāda}} — Britu impērijas sastāvdaļa
** {{Karogs|Britu Indija}} — Britu impērijas sastāvdaļa
** {{Karogs|Jaunzēlande}} — Britu impērijas sastāvdaļa
** Ņūfaundlenda
** {{Karogs|Dienvidāfrika}} — Britu impērijas sastāvdaļa
** {{Karogs|Apvienotā Karaliste}}
* {{Karogs|Japāna}} — Japānas Impērija
* {{Karogs|Francija}} — Trešā republika
* {{Karogs|Grieķija}} — no 1915. gada oktobra
* {{Karogs|Itālija}} — no 1915. gada aprīļa
* Melnkalnes karaliste
* {{Karogs|Serbija}} — Serbijas karaliste
* {{Karogs|Portugāle}} — ieskaitot Portugāles koloniālos spēkus. No 1916. gada marta.
* {{Karogs|Rumānija}} — 1916. gada augusts — 1918. gada maijs
* {{Karogs|Krievija}} — Krievijas Impērija, līdz 1917 gada novembrim
* {{Karogs|ASV}} — no 1917. gada aprīļa

Pārējie sabiedrotie:
* {{Karogs|Albānija}}
* {{Karogs|Andora}}
* {{Karogs|Armēnija}} — no 1918. gada maija
* {{Karogs|Bolīvija}} — no 1917. gada aprīļa
* {{Karogs|Brazīlija}} — no 1917. gada oktobra
* {{Karogs|Ķīna}} — no 1917. gada augusta
* {{Karogs|Kostarika}} — no 1918. gada maija
* {{Karogs|Kuba}} — no 1917. gada aprīļa
* Čehoslovākijas republika — no 1918. gada oktobra
* {{Karogs|Ekvadora}} — no 1917. gada decembra
* {{Karogs|Gvatemala}} — no 1918. gada aprīļa
* {{Karogs|Libērija}} — no —1917. gada augusta
* {{Karogs|Haiti}} — no 1918. gada jūlija
* {{Karogs|Hondurasa}} — no 1918. gada jūlija
* {{Karogs|Nikaragva}} — no 1918. gada maija
* {{Karogs|Panama}} — no 1917. gada decembra
* {{Karogs|Peru}} — no 1917. gada oktobra
* {{Karogs|Sanmarīno}} — no 1915. gada jūnija
* Siāma (tagadējā {{Karogs|Taizeme}}) — no 1917. gada jūlija
* {{Karogs|Urugvaja}} — no 1917. gada oktobra

== Līderi ==
[[Džordžs V Vindzors|Džordžs V]] — [[Lielbritānijas un Īrijas Apvienotās Karalistes karalis]], Indijas imperators&lt;br /&gt;
[[Herberts Henrijs Askvits]] — [[Lielbritānijas premjerministrs]]&lt;br /&gt;
[[Deivids Loids Džordžs]] — Lielbritānijas premjerministrs&lt;br /&gt;
[[Duglass Heigs]] — [[Britu ekspedīcijas spēki (Pirmais Pasaules karš)|Britu ekspedīcijas spēku]] komandieris&lt;br /&gt;
[[Džons Dželiko]] — britu jūras spēku komandieris&lt;br /&gt;
[[Horācijs Herberts Kičners]] — Liebritānijas kara ministrs

[[Reimons Puankarē]] — Francijas prezidents&lt;br /&gt;
[[Žoržs Klemanso]] — Francijas premjerministrs&lt;br /&gt;
[[Žozefs Žofrs]] — Francijas armijas komandieris&lt;br /&gt;
[[Ferdinands Fošs]] — Francijas armijas komandieris, galvenais sabiedrotu spēku komandieris&lt;br /&gt;
[[Roberts Nivels]] — Francijas armijas komandieris&lt;br /&gt;
[[Filips Petēns]] — Francijas armijas komandieris

[[Nikolajs II Romanovs|Nikolajs II]] — [[Krievijas imperators]]&lt;br /&gt;
Lielhercogs [[Nikolajs Romanovs]] — Kaukāza spēku komandieris&lt;br /&gt;
[[Aleksandrs Samsonovs]] — Otrās Austrumprūsijas iebrukuma armijas komandieris&lt;br /&gt;
[[Pauls fon Rennenkampfs]] — Pirmās Austrumprūsijas iebrukuma armijas komandieris&lt;br /&gt;
[[Nikolajs Ivanovs]] — Krievijas Impērijas armijas komandieris dienvidrietumu frontē&lt;br /&gt;
[[Aleksejs Brusilovs]] — Dienvidrietumu frontes komandieris

[[Petars I]] — Serbijas karalis&lt;br /&gt;
[[Radomirs Putņiks]] — Serbijas armijas ģenerālkomandieris&lt;br /&gt;
[[Petars Bojovičs]] — 1. Serbijas armijas komandieris, vēlāk armijas ģenerālkomandieris&lt;br /&gt;
[[Stepa Stepanovičs]] — 2. Serbijas armijas komandieris&lt;br /&gt;
[[Živojins Mišičs]] — 1. Serbijas armijas komandieris

[[Alberts I (Beļģija)|Alberts I]] — Beļģijas karalis&lt;br /&gt;
[[Viktors Emanuels III]] — Itālijas karalis&lt;br /&gt;
[[Luidži Kadorna]] — Itālijas armijas ģenerālkomandieris&lt;br /&gt;
[[Armando Diazs]] — Itālijas armijas komandieris&lt;br /&gt;
[[Luidži Amadeo]] — Itālijas Adrijas flotes komandieris&lt;br /&gt;
[[Konstantīns Prežans]] — Rumānijas armijas komandiers&lt;br /&gt;
[[Aleksandrs Averasku]] — Rumānijas 2., 3. un Dienvidu grupas armijas komandieris

[[Vudro Vilsons]] — ASV prezidents, ASV armijas ģenerālkomandieris&lt;br /&gt;
[[Ņūtons Beikers]] — ASV kara ministrs&lt;br /&gt;
[[Džons Peršings]] — ASV ekspedīcijas spēku komandieris&lt;br /&gt;
[[Imperators Taiso]] — Japānas imperators&lt;br /&gt;
[[Okuma Šingenobu]] — Japānas premjerministrs

== Anglo-Krievijas konvencija ==
[[Krievija]] nesen bija zaudējusi arī pazemojošo rusojapāņu karu, [[1905. gada revolūcija|1905. gada krievu revolūcijas]] iemeslu un acīmredzamo pārtapšanu konstitucionālā monarhijā. Lai gan kara laikā ar [[Japāna|Japānu]] tā tika uztverta kā nelietderīga, [[Eiropa|Eiropas]] teātrī alianse bija vērtīga, lai neitralizētu [[Trejsavienība (1882)|trejsavienības]] draudus. Tomasževskis antantes attiecību evolūciju no [[Krievijas Impērija|Krievijas]] viedokļa laika posmā no 1908. līdz 1914. gadam raksturo kā virzību no trīcoša saprašanās kopuma, kas izturēja dažādas krīzes un izveidojās kā pilntiesīga alianse pēc Pirmā pasaules kara uzliesmojuma&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|title=A great Russia: Russia and the Triple Entente, 1905-1914|publisher=Praeger|date=2002|location=Westport, Conn|isbn=978-0-275-97366-7|first=Fiona K.|last=Tomaszewski}}&lt;/ref&gt;.

[[1907. gads|1907. gadā]] tika panākta vienošanās par anglokrievu antanti, kas mēģināja atrisināt virkni ilgstošu strīdu par [[Persija|Persiju]], [[Afganistāna|Afganistānu]] un [[Tibeta|Tibetu]] un izbeigt sāncensību Centrālāzijā, iesauktu par [[Lielā spēle|Lielo spēli]].&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Ingram|first=Edward|date=1980-04|title=Great Britain's Great Game: An Introduction|url=http://dx.doi.org/10.1080/07075332.1980.9640210|journal=The International History Review|volume=2|issue=2|pages=160–171|doi=10.1080/07075332.1980.9640210|issn=0707-5332}}&lt;/ref&gt; Un palīdzēja kliedēt britu bailes par Bagdādes dzelzceļu, kas palīdzētu [[Vācijas Demokrātiskā Republika|Vācijas]] paplašināšanai [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]].

== Atsauces ==
{{atsauces+}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Vēsture-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Militārās savienības]]
[[Kategorija:Anglijas vēsture]]
[[Kategorija:Francijas vēsture]]
[[Kategorija:Krievijas vēsture]]
[[Kategorija:Pirmais pasaules karš]]</text>
      <sha1>7n397oobmrj4oy2dx3hhqzivm7miczg</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4047829</id>
      <parentid>4047827</parentid>
      <timestamp>2024-04-25T17:48:28Z</timestamp>
      <contributor>
        <ip>77.219.1.234</ip>
      </contributor>
      <comment>.</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="12714" xml:space="preserve">{{Citas nozīmes|1907. gada savienību|Antante (nozīmju atdalīšana)|Antante}}
[[Attēls:Triple Entente.jpg|thumb|1914. gada Krievijas plakāts par Antanti]]
'''Antante''' (no {{val|fr|entente}} — 'saprašanās') bija [[1907]]. gadā izveidota valstu savienība starp [[Apvienotā Karaliste|Apvienoto Karalisti]], [[Francijas Trešā republika|Francijas Trešo republiku]] un [[Krievijas Impērija|Krievijas Impēriju]]. Apvienība radās no vairākiem līgumiem, kuru mērķis bija novērst [[Trejsavienība (1882)|Trejsavienības]] draudus, ko veidoja [[Vācija]], [[Austroungārija]] un [[Itālija]]. Antantes pamatus ielika [[1894. gads|1894]]. gada [[Francijas Trešā republika|Francijas]] un [[Krievijas Impērija|Krievijas]] alianse, kam sekoja ''Entente Cordials'' starp [[Francija|Franciju]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienoto Karalisti]] [[1904. gads|1904]]. gadā, un visbeidzot to nostiprināja [[1907. gads|1907]]. gada Angļu-Krievu Antantes savienība.

== Ārpolitiskās un starptautiskās intereses ==

Antante, kas sākotnēji veidojās kā militāra alianse starp [[Francija|Franciju]], [[Apvienotā Karaliste|Apvienoto Karalisti]] un [[Krievija|Krieviju]], galvenokārt bija vērsta uz [[Vācijas Demokrātiskā Republika|Vācijas]] ekspansijas ierobežošanu [[Eiropas Savienība|Eiropā]] un savu koloniālo interešu aizsardzību.

[[Francija]] bija īpaši ieinteresēta atgūt [[Elzasa|Elzasu]] un [[Lotringa|Lotringu]], ko bija zaudējusi [[Vācija|Vācijai]] [[1871. gads|1871. gadā]]&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Feuchtwanger|first=Edgar|date=2002-01-04|title=Imperial Germany 1850-1918|url=http://dx.doi.org/10.4324/9780203021439|doi=10.4324/9780203021439}}&lt;/ref&gt;. [[Francija]]s ārpolitika bija vērsta uz drošības un revanša nodrošināšanu pret [[Vācija|Vāciju]].

[[Apvienotā Karaliste]] vēlējās saglabāt savu pasaules lielvaras statusu un aizsargāt savas impērijas intereses. Tā bija ieinteresēta uzturēt līdzsvaru [[Eiropa|Eiropā]] un aizsargāt savas jūras tirdzniecības ceļus.

[[Krievija]] meklēja iespējas paplašināt savu ietekmi [[Balkāni|Balkānos]] un [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] reģionā, kā arī piekļuvi siltajiem ostu ūdeņiem.

== Antantes pamatprincipi ==
Tautu pašnoteikšanās tiesības: Antante atbalstīja tautu tiesības izlemt savu politisko statusu un valsts robežas, ņemot vērā etniskās pazīmes. Tas bija izdevīgi Vācijas bloka valstīm, kuras bija zaudējušas karu&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vle.lt/straipsnis/antante/|title=Antantė|website=www.vle.lt|access-date=2024-04-25|language=lt}}&lt;/ref&gt;.

Vācijas teritorijas samazināšana: Pēc Pirmā pasaules kara Vācija zaudēja 13% no savas bijušās teritorijas, un tika sadalīta divās daļās. Tika izveidots arī Poļu koridors, kas atdalīja Austrumprūsiju no pārējās Vācijas&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.laikmetazimes.lv/2017/10/09/vai-21gadsimta-tautam-ir-tiesibas-uz-pasnoteiksanos/|title=Vai 21.gadsimtā tautām ir tiesības uz pašnoteikšanos? {{!}} Laikmeta zīmes|access-date=2024-04-25|language=lv}}&lt;/ref&gt;. 

Koloniju atņemšana: Antantes līgums paredzēja atņemt Vācijai visas kolonijas. Vācijas atbruņošana: Vācija tika atbruņota, lai novērstu tās militāro spēku. Reparācijas: Vācija tika pasludināta par vainīgu kara izraisīšanā un no tās pieprasīja materiālās kompensācijas (reparācijas) uzvarētājvalstīm. 

Antantes miera līgums nebija tik saudzīgs, kā vācieši cerēja, un tas radīja daudz pretrunu. ASV prezidents Vudro Vilsons centās izveidot Tautu Savienību, bet līgums galu galā bija kompromisa rakstura. Francija vēlējās stiprināt savu drošību uz Vācijas rēķina, bet ASV un Lielbritānija to nepieļāva.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vle.lt/straipsnis/antante/|title=Antantė|website=www.vle.lt|access-date=2024-04-25|language=lt}}&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
[[1894]]. gadā tika noslēgta savienība starp Franciju un Krievijas Impēriju, bet [[1904]]. gadā starp Apvienoto Karalisti un Franciju. 1907. gadā tika noslēgts [[Angļu-krievu līgums (1907)|angļu-krievu līgums]].

[[Britu impērija]]s kolonijas sniedza ievērojamu devumu karadarbībā, kaut arī to karaspēki atradās britu Kara ministrijas pārvaldē. Austrāliešu, indiešu un kanādiešu karavīri tika formēti atsevišķās divīzijās un tās komandēja austrāliešu, indiešu un kanādiešu komandieri, kas pakļāvās britu un/vai franču ģenerāļiem.

[[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] prezidents [[Vudro Vilsons]] un viņa vadītā administrācija nevēlējās kļūt par sabiedroto šī vārda tiešajā nozīmē. ASV pieteica karu Vācijai, balstoties uz to, ka vācu spēki pārkāpa amerikāņu neitralitāti, uzbrūkot starptautiskajos ūdeņos esošajiem kuģiem. ASV iesaistījās karā kā formāli Francijas un [[Britu impērija]]s sabiedrotie, taču kara laikā ieturēja diplomātisku distanci ar šīm valstīm.

Antantes Augstākā padome 1921. gada 26. janvārī atzina Latvijas Republiku par ''de iure'' patstāvīgu valsti ([[Briāna nota]]).

=== Antantes darbība ===

Antantes rašanās vēl nenozīmēja pastāvīgu sadalījumu divos pretējos spēku blokos. Situācija palika elastīga. Krievijas impērijas saskaņošana ar Eiropas diviem lielākajiem spēku centriem bija pretrunīga abās pusēs. Daudzi Krievijas konservatori neuzticējās sekulārajiem frančiem un atcerējās britu pagātnes diplomātiskos manevrus, lai bloķētu Krievijas ietekmi Tuvajos Austrumos. Savukārt izteikti franču un britu žurnālisti, akadēmiķi un parlamentārieši uzskatīja reakcionāro cara režīmu par nepatīkamu. Neuzticība saglabājās pat kara laikā, kad britu un franču politiķi pauda atvieglojumu, kad cars Nikolajs II atkāpās un viņu aizstāja Krievijas Pagaidu valdība pēc Februāra revolūcijas 1917. gadā. Pat piedāvājums par politisko patvērumu Romanoviem tika britu karalistes atsaukts, baidoties no tautas reakcijas. Arī Francija nekad neizvirzīja patvēruma jautājumu gāztajam caram.

== Sabiedrotās valstis ==

* {{Karogs|Beļģija}} (ieskaitot Beļģijas koloniālos spēkus)
* Britu impērija
** {{Karogs|Austrālija}} — Britu impērijas sastāvdaļa
** Britu kroņa kolonijas
** {{Karogs|Kanāda}} — Britu impērijas sastāvdaļa
** {{Karogs|Britu Indija}} — Britu impērijas sastāvdaļa
** {{Karogs|Jaunzēlande}} — Britu impērijas sastāvdaļa
** Ņūfaundlenda
** {{Karogs|Dienvidāfrika}} — Britu impērijas sastāvdaļa
** {{Karogs|Apvienotā Karaliste}}
* {{Karogs|Japāna}} — Japānas Impērija
* {{Karogs|Francija}} — Trešā republika
* {{Karogs|Grieķija}} — no 1915. gada oktobra
* {{Karogs|Itālija}} — no 1915. gada aprīļa
* Melnkalnes karaliste
* {{Karogs|Serbija}} — Serbijas karaliste
* {{Karogs|Portugāle}} — ieskaitot Portugāles koloniālos spēkus. No 1916. gada marta.
* {{Karogs|Rumānija}} — 1916. gada augusts — 1918. gada maijs
* {{Karogs|Krievija}} — Krievijas Impērija, līdz 1917 gada novembrim
* {{Karogs|ASV}} — no 1917. gada aprīļa

Pārējie sabiedrotie:
* {{Karogs|Albānija}}
* {{Karogs|Andora}}
* {{Karogs|Armēnija}} — no 1918. gada maija
* {{Karogs|Bolīvija}} — no 1917. gada aprīļa
* {{Karogs|Brazīlija}} — no 1917. gada oktobra
* {{Karogs|Ķīna}} — no 1917. gada augusta
* {{Karogs|Kostarika}} — no 1918. gada maija
* {{Karogs|Kuba}} — no 1917. gada aprīļa
* Čehoslovākijas republika — no 1918. gada oktobra
* {{Karogs|Ekvadora}} — no 1917. gada decembra
* {{Karogs|Gvatemala}} — no 1918. gada aprīļa
* {{Karogs|Libērija}} — no —1917. gada augusta
* {{Karogs|Haiti}} — no 1918. gada jūlija
* {{Karogs|Hondurasa}} — no 1918. gada jūlija
* {{Karogs|Nikaragva}} — no 1918. gada maija
* {{Karogs|Panama}} — no 1917. gada decembra
* {{Karogs|Peru}} — no 1917. gada oktobra
* {{Karogs|Sanmarīno}} — no 1915. gada jūnija
* Siāma (tagadējā {{Karogs|Taizeme}}) — no 1917. gada jūlija
* {{Karogs|Urugvaja}} — no 1917. gada oktobra

== Līderi ==
[[Džordžs V Vindzors|Džordžs V]] — [[Lielbritānijas un Īrijas Apvienotās Karalistes karalis]], Indijas imperators&lt;br /&gt;
[[Herberts Henrijs Askvits]] — [[Lielbritānijas premjerministrs]]&lt;br /&gt;
[[Deivids Loids Džordžs]] — Lielbritānijas premjerministrs&lt;br /&gt;
[[Duglass Heigs]] — [[Britu ekspedīcijas spēki (Pirmais Pasaules karš)|Britu ekspedīcijas spēku]] komandieris&lt;br /&gt;
[[Džons Dželiko]] — britu jūras spēku komandieris&lt;br /&gt;
[[Horācijs Herberts Kičners]] — Liebritānijas kara ministrs

[[Reimons Puankarē]] — Francijas prezidents&lt;br /&gt;
[[Žoržs Klemanso]] — Francijas premjerministrs&lt;br /&gt;
[[Žozefs Žofrs]] — Francijas armijas komandieris&lt;br /&gt;
[[Ferdinands Fošs]] — Francijas armijas komandieris, galvenais sabiedrotu spēku komandieris&lt;br /&gt;
[[Roberts Nivels]] — Francijas armijas komandieris&lt;br /&gt;
[[Filips Petēns]] — Francijas armijas komandieris

[[Nikolajs II Romanovs|Nikolajs II]] — [[Krievijas imperators]]&lt;br /&gt;
Lielhercogs [[Nikolajs Romanovs]] — Kaukāza spēku komandieris&lt;br /&gt;
[[Aleksandrs Samsonovs]] — Otrās Austrumprūsijas iebrukuma armijas komandieris&lt;br /&gt;
[[Pauls fon Rennenkampfs]] — Pirmās Austrumprūsijas iebrukuma armijas komandieris&lt;br /&gt;
[[Nikolajs Ivanovs]] — Krievijas Impērijas armijas komandieris dienvidrietumu frontē&lt;br /&gt;
[[Aleksejs Brusilovs]] — Dienvidrietumu frontes komandieris

[[Petars I]] — Serbijas karalis&lt;br /&gt;
[[Radomirs Putņiks]] — Serbijas armijas ģenerālkomandieris&lt;br /&gt;
[[Petars Bojovičs]] — 1. Serbijas armijas komandieris, vēlāk armijas ģenerālkomandieris&lt;br /&gt;
[[Stepa Stepanovičs]] — 2. Serbijas armijas komandieris&lt;br /&gt;
[[Živojins Mišičs]] — 1. Serbijas armijas komandieris

[[Alberts I (Beļģija)|Alberts I]] — Beļģijas karalis&lt;br /&gt;
[[Viktors Emanuels III]] — Itālijas karalis&lt;br /&gt;
[[Luidži Kadorna]] — Itālijas armijas ģenerālkomandieris&lt;br /&gt;
[[Armando Diazs]] — Itālijas armijas komandieris&lt;br /&gt;
[[Luidži Amadeo]] — Itālijas Adrijas flotes komandieris&lt;br /&gt;
[[Konstantīns Prežans]] — Rumānijas armijas komandiers&lt;br /&gt;
[[Aleksandrs Averasku]] — Rumānijas 2., 3. un Dienvidu grupas armijas komandieris

[[Vudro Vilsons]] — ASV prezidents, ASV armijas ģenerālkomandieris&lt;br /&gt;
[[Ņūtons Beikers]] — ASV kara ministrs&lt;br /&gt;
[[Džons Peršings]] — ASV ekspedīcijas spēku komandieris&lt;br /&gt;
[[Imperators Taiso]] — Japānas imperators&lt;br /&gt;
[[Okuma Šingenobu]] — Japānas premjerministrs

== Anglo-Krievijas konvencija ==
[[Krievija]] nesen bija zaudējusi arī pazemojošo rusojapāņu karu, [[1905. gada revolūcija|1905. gada krievu revolūcijas]] iemeslu un acīmredzamo pārtapšanu konstitucionālā monarhijā. Lai gan kara laikā ar [[Japāna|Japānu]] tā tika uztverta kā nelietderīga, [[Eiropa|Eiropas]] teātrī alianse bija vērtīga, lai neitralizētu [[Trejsavienība (1882)|trejsavienības]] draudus. Tomasževskis antantes attiecību evolūciju no [[Krievijas Impērija|Krievijas]] viedokļa laika posmā no 1908. līdz 1914. gadam raksturo kā virzību no trīcoša saprašanās kopuma, kas izturēja dažādas krīzes un izveidojās kā pilntiesīga alianse pēc Pirmā pasaules kara uzliesmojuma&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|title=A great Russia: Russia and the Triple Entente, 1905-1914|publisher=Praeger|date=2002|location=Westport, Conn|isbn=978-0-275-97366-7|first=Fiona K.|last=Tomaszewski}}&lt;/ref&gt;.

[[1907. gads|1907. gadā]] tika panākta vienošanās par anglokrievu antanti, kas mēģināja atrisināt virkni ilgstošu strīdu par [[Persija|Persiju]], [[Afganistāna|Afganistānu]] un [[Tibeta|Tibetu]] un izbeigt sāncensību Centrālāzijā, iesauktu par [[Lielā spēle|Lielo spēli]].&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Ingram|first=Edward|date=1980-04|title=Great Britain's Great Game: An Introduction|url=http://dx.doi.org/10.1080/07075332.1980.9640210|journal=The International History Review|volume=2|issue=2|pages=160–171|doi=10.1080/07075332.1980.9640210|issn=0707-5332}}&lt;/ref&gt; Un palīdzēja kliedēt britu bailes par Bagdādes dzelzceļu, kas palīdzētu [[Vācijas Demokrātiskā Republika|Vācijas]] paplašināšanai [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]].

== Antante pēc WWI==

== Atsauces ==
{{atsauces+}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Vēsture-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Militārās savienības]]
[[Kategorija:Anglijas vēsture]]
[[Kategorija:Francijas vēsture]]
[[Kategorija:Krievijas vēsture]]
[[Kategorija:Pirmais pasaules karš]]</text>
      <sha1>hzghjeozc3newnefwy6mxc259mh4c67</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4047830</id>
      <parentid>4047829</parentid>
      <timestamp>2024-04-25T17:51:44Z</timestamp>
      <contributor>
        <ip>90.139.132.51</ip>
      </contributor>
      <comment>Antante Pēc WWI</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="13990" xml:space="preserve">{{Citas nozīmes|1907. gada savienību|Antante (nozīmju atdalīšana)|Antante}}
[[Attēls:Triple Entente.jpg|thumb|1914. gada Krievijas plakāts par Antanti]]
'''Antante''' (no {{val|fr|entente}} — 'saprašanās') bija [[1907]]. gadā izveidota valstu savienība starp [[Apvienotā Karaliste|Apvienoto Karalisti]], [[Francijas Trešā republika|Francijas Trešo republiku]] un [[Krievijas Impērija|Krievijas Impēriju]]. Apvienība radās no vairākiem līgumiem, kuru mērķis bija novērst [[Trejsavienība (1882)|Trejsavienības]] draudus, ko veidoja [[Vācija]], [[Austroungārija]] un [[Itālija]]. Antantes pamatus ielika [[1894. gads|1894]]. gada [[Francijas Trešā republika|Francijas]] un [[Krievijas Impērija|Krievijas]] alianse, kam sekoja ''Entente Cordials'' starp [[Francija|Franciju]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienoto Karalisti]] [[1904. gads|1904]]. gadā, un visbeidzot to nostiprināja [[1907. gads|1907]]. gada Angļu-Krievu Antantes savienība.

== Ārpolitiskās un starptautiskās intereses ==

Antante, kas sākotnēji veidojās kā militāra alianse starp [[Francija|Franciju]], [[Apvienotā Karaliste|Apvienoto Karalisti]] un [[Krievija|Krieviju]], galvenokārt bija vērsta uz [[Vācijas Demokrātiskā Republika|Vācijas]] ekspansijas ierobežošanu [[Eiropas Savienība|Eiropā]] un savu koloniālo interešu aizsardzību.

[[Francija]] bija īpaši ieinteresēta atgūt [[Elzasa|Elzasu]] un [[Lotringa|Lotringu]], ko bija zaudējusi [[Vācija|Vācijai]] [[1871. gads|1871. gadā]]&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Feuchtwanger|first=Edgar|date=2002-01-04|title=Imperial Germany 1850-1918|url=http://dx.doi.org/10.4324/9780203021439|doi=10.4324/9780203021439}}&lt;/ref&gt;. [[Francija]]s ārpolitika bija vērsta uz drošības un revanša nodrošināšanu pret [[Vācija|Vāciju]].

[[Apvienotā Karaliste]] vēlējās saglabāt savu pasaules lielvaras statusu un aizsargāt savas impērijas intereses. Tā bija ieinteresēta uzturēt līdzsvaru [[Eiropa|Eiropā]] un aizsargāt savas jūras tirdzniecības ceļus.

[[Krievija]] meklēja iespējas paplašināt savu ietekmi [[Balkāni|Balkānos]] un [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] reģionā, kā arī piekļuvi siltajiem ostu ūdeņiem.

== Antantes pamatprincipi ==
Tautu pašnoteikšanās tiesības: Antante atbalstīja tautu tiesības izlemt savu politisko statusu un valsts robežas, ņemot vērā etniskās pazīmes. Tas bija izdevīgi Vācijas bloka valstīm, kuras bija zaudējušas karu&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vle.lt/straipsnis/antante/|title=Antantė|website=www.vle.lt|access-date=2024-04-25|language=lt}}&lt;/ref&gt;.

Vācijas teritorijas samazināšana: Pēc Pirmā pasaules kara Vācija zaudēja 13% no savas bijušās teritorijas, un tika sadalīta divās daļās. Tika izveidots arī Poļu koridors, kas atdalīja Austrumprūsiju no pārējās Vācijas&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.laikmetazimes.lv/2017/10/09/vai-21gadsimta-tautam-ir-tiesibas-uz-pasnoteiksanos/|title=Vai 21.gadsimtā tautām ir tiesības uz pašnoteikšanos? {{!}} Laikmeta zīmes|access-date=2024-04-25|language=lv}}&lt;/ref&gt;. 

Koloniju atņemšana: Antantes līgums paredzēja atņemt Vācijai visas kolonijas. Vācijas atbruņošana: Vācija tika atbruņota, lai novērstu tās militāro spēku. Reparācijas: Vācija tika pasludināta par vainīgu kara izraisīšanā un no tās pieprasīja materiālās kompensācijas (reparācijas) uzvarētājvalstīm. 

Antantes miera līgums nebija tik saudzīgs, kā vācieši cerēja, un tas radīja daudz pretrunu. ASV prezidents Vudro Vilsons centās izveidot Tautu Savienību, bet līgums galu galā bija kompromisa rakstura. Francija vēlējās stiprināt savu drošību uz Vācijas rēķina, bet ASV un Lielbritānija to nepieļāva.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vle.lt/straipsnis/antante/|title=Antantė|website=www.vle.lt|access-date=2024-04-25|language=lt}}&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
[[1894]]. gadā tika noslēgta savienība starp Franciju un Krievijas Impēriju, bet [[1904]]. gadā starp Apvienoto Karalisti un Franciju. 1907. gadā tika noslēgts [[Angļu-krievu līgums (1907)|angļu-krievu līgums]].

[[Britu impērija]]s kolonijas sniedza ievērojamu devumu karadarbībā, kaut arī to karaspēki atradās britu Kara ministrijas pārvaldē. Austrāliešu, indiešu un kanādiešu karavīri tika formēti atsevišķās divīzijās un tās komandēja austrāliešu, indiešu un kanādiešu komandieri, kas pakļāvās britu un/vai franču ģenerāļiem.

[[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] prezidents [[Vudro Vilsons]] un viņa vadītā administrācija nevēlējās kļūt par sabiedroto šī vārda tiešajā nozīmē. ASV pieteica karu Vācijai, balstoties uz to, ka vācu spēki pārkāpa amerikāņu neitralitāti, uzbrūkot starptautiskajos ūdeņos esošajiem kuģiem. ASV iesaistījās karā kā formāli Francijas un [[Britu impērija]]s sabiedrotie, taču kara laikā ieturēja diplomātisku distanci ar šīm valstīm.

Antantes Augstākā padome 1921. gada 26. janvārī atzina Latvijas Republiku par ''de iure'' patstāvīgu valsti ([[Briāna nota]]).

=== Antantes darbība ===

Antantes rašanās vēl nenozīmēja pastāvīgu sadalījumu divos pretējos spēku blokos. Situācija palika elastīga. Krievijas impērijas saskaņošana ar Eiropas diviem lielākajiem spēku centriem bija pretrunīga abās pusēs. Daudzi Krievijas konservatori neuzticējās sekulārajiem frančiem un atcerējās britu pagātnes diplomātiskos manevrus, lai bloķētu Krievijas ietekmi Tuvajos Austrumos. Savukārt izteikti franču un britu žurnālisti, akadēmiķi un parlamentārieši uzskatīja reakcionāro cara režīmu par nepatīkamu. Neuzticība saglabājās pat kara laikā, kad britu un franču politiķi pauda atvieglojumu, kad cars Nikolajs II atkāpās un viņu aizstāja Krievijas Pagaidu valdība pēc Februāra revolūcijas 1917. gadā. Pat piedāvājums par politisko patvērumu Romanoviem tika britu karalistes atsaukts, baidoties no tautas reakcijas. Arī Francija nekad neizvirzīja patvēruma jautājumu gāztajam caram.

== Sabiedrotās valstis ==

* {{Karogs|Beļģija}} (ieskaitot Beļģijas koloniālos spēkus)
* Britu impērija
** {{Karogs|Austrālija}} — Britu impērijas sastāvdaļa
** Britu kroņa kolonijas
** {{Karogs|Kanāda}} — Britu impērijas sastāvdaļa
** {{Karogs|Britu Indija}} — Britu impērijas sastāvdaļa
** {{Karogs|Jaunzēlande}} — Britu impērijas sastāvdaļa
** Ņūfaundlenda
** {{Karogs|Dienvidāfrika}} — Britu impērijas sastāvdaļa
** {{Karogs|Apvienotā Karaliste}}
* {{Karogs|Japāna}} — Japānas Impērija
* {{Karogs|Francija}} — Trešā republika
* {{Karogs|Grieķija}} — no 1915. gada oktobra
* {{Karogs|Itālija}} — no 1915. gada aprīļa
* Melnkalnes karaliste
* {{Karogs|Serbija}} — Serbijas karaliste
* {{Karogs|Portugāle}} — ieskaitot Portugāles koloniālos spēkus. No 1916. gada marta.
* {{Karogs|Rumānija}} — 1916. gada augusts — 1918. gada maijs
* {{Karogs|Krievija}} — Krievijas Impērija, līdz 1917 gada novembrim
* {{Karogs|ASV}} — no 1917. gada aprīļa

Pārējie sabiedrotie:
* {{Karogs|Albānija}}
* {{Karogs|Andora}}
* {{Karogs|Armēnija}} — no 1918. gada maija
* {{Karogs|Bolīvija}} — no 1917. gada aprīļa
* {{Karogs|Brazīlija}} — no 1917. gada oktobra
* {{Karogs|Ķīna}} — no 1917. gada augusta
* {{Karogs|Kostarika}} — no 1918. gada maija
* {{Karogs|Kuba}} — no 1917. gada aprīļa
* Čehoslovākijas republika — no 1918. gada oktobra
* {{Karogs|Ekvadora}} — no 1917. gada decembra
* {{Karogs|Gvatemala}} — no 1918. gada aprīļa
* {{Karogs|Libērija}} — no —1917. gada augusta
* {{Karogs|Haiti}} — no 1918. gada jūlija
* {{Karogs|Hondurasa}} — no 1918. gada jūlija
* {{Karogs|Nikaragva}} — no 1918. gada maija
* {{Karogs|Panama}} — no 1917. gada decembra
* {{Karogs|Peru}} — no 1917. gada oktobra
* {{Karogs|Sanmarīno}} — no 1915. gada jūnija
* Siāma (tagadējā {{Karogs|Taizeme}}) — no 1917. gada jūlija
* {{Karogs|Urugvaja}} — no 1917. gada oktobra

== Līderi ==
[[Džordžs V Vindzors|Džordžs V]] — [[Lielbritānijas un Īrijas Apvienotās Karalistes karalis]], Indijas imperators&lt;br /&gt;
[[Herberts Henrijs Askvits]] — [[Lielbritānijas premjerministrs]]&lt;br /&gt;
[[Deivids Loids Džordžs]] — Lielbritānijas premjerministrs&lt;br /&gt;
[[Duglass Heigs]] — [[Britu ekspedīcijas spēki (Pirmais Pasaules karš)|Britu ekspedīcijas spēku]] komandieris&lt;br /&gt;
[[Džons Dželiko]] — britu jūras spēku komandieris&lt;br /&gt;
[[Horācijs Herberts Kičners]] — Liebritānijas kara ministrs

[[Reimons Puankarē]] — Francijas prezidents&lt;br /&gt;
[[Žoržs Klemanso]] — Francijas premjerministrs&lt;br /&gt;
[[Žozefs Žofrs]] — Francijas armijas komandieris&lt;br /&gt;
[[Ferdinands Fošs]] — Francijas armijas komandieris, galvenais sabiedrotu spēku komandieris&lt;br /&gt;
[[Roberts Nivels]] — Francijas armijas komandieris&lt;br /&gt;
[[Filips Petēns]] — Francijas armijas komandieris

[[Nikolajs II Romanovs|Nikolajs II]] — [[Krievijas imperators]]&lt;br /&gt;
Lielhercogs [[Nikolajs Romanovs]] — Kaukāza spēku komandieris&lt;br /&gt;
[[Aleksandrs Samsonovs]] — Otrās Austrumprūsijas iebrukuma armijas komandieris&lt;br /&gt;
[[Pauls fon Rennenkampfs]] — Pirmās Austrumprūsijas iebrukuma armijas komandieris&lt;br /&gt;
[[Nikolajs Ivanovs]] — Krievijas Impērijas armijas komandieris dienvidrietumu frontē&lt;br /&gt;
[[Aleksejs Brusilovs]] — Dienvidrietumu frontes komandieris

[[Petars I]] — Serbijas karalis&lt;br /&gt;
[[Radomirs Putņiks]] — Serbijas armijas ģenerālkomandieris&lt;br /&gt;
[[Petars Bojovičs]] — 1. Serbijas armijas komandieris, vēlāk armijas ģenerālkomandieris&lt;br /&gt;
[[Stepa Stepanovičs]] — 2. Serbijas armijas komandieris&lt;br /&gt;
[[Živojins Mišičs]] — 1. Serbijas armijas komandieris

[[Alberts I (Beļģija)|Alberts I]] — Beļģijas karalis&lt;br /&gt;
[[Viktors Emanuels III]] — Itālijas karalis&lt;br /&gt;
[[Luidži Kadorna]] — Itālijas armijas ģenerālkomandieris&lt;br /&gt;
[[Armando Diazs]] — Itālijas armijas komandieris&lt;br /&gt;
[[Luidži Amadeo]] — Itālijas Adrijas flotes komandieris&lt;br /&gt;
[[Konstantīns Prežans]] — Rumānijas armijas komandiers&lt;br /&gt;
[[Aleksandrs Averasku]] — Rumānijas 2., 3. un Dienvidu grupas armijas komandieris

[[Vudro Vilsons]] — ASV prezidents, ASV armijas ģenerālkomandieris&lt;br /&gt;
[[Ņūtons Beikers]] — ASV kara ministrs&lt;br /&gt;
[[Džons Peršings]] — ASV ekspedīcijas spēku komandieris&lt;br /&gt;
[[Imperators Taiso]] — Japānas imperators&lt;br /&gt;
[[Okuma Šingenobu]] — Japānas premjerministrs

== Anglo-Krievijas konvencija ==
[[Krievija]] nesen bija zaudējusi arī pazemojošo rusojapāņu karu, [[1905. gada revolūcija|1905. gada krievu revolūcijas]] iemeslu un acīmredzamo pārtapšanu konstitucionālā monarhijā. Lai gan kara laikā ar [[Japāna|Japānu]] tā tika uztverta kā nelietderīga, [[Eiropa|Eiropas]] teātrī alianse bija vērtīga, lai neitralizētu [[Trejsavienība (1882)|trejsavienības]] draudus. Tomasževskis antantes attiecību evolūciju no [[Krievijas Impērija|Krievijas]] viedokļa laika posmā no 1908. līdz 1914. gadam raksturo kā virzību no trīcoša saprašanās kopuma, kas izturēja dažādas krīzes un izveidojās kā pilntiesīga alianse pēc Pirmā pasaules kara uzliesmojuma&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|title=A great Russia: Russia and the Triple Entente, 1905-1914|publisher=Praeger|date=2002|location=Westport, Conn|isbn=978-0-275-97366-7|first=Fiona K.|last=Tomaszewski}}&lt;/ref&gt;.

[[1907. gads|1907. gadā]] tika panākta vienošanās par anglokrievu antanti, kas mēģināja atrisināt virkni ilgstošu strīdu par [[Persija|Persiju]], [[Afganistāna|Afganistānu]] un [[Tibeta|Tibetu]] un izbeigt sāncensību Centrālāzijā, iesauktu par [[Lielā spēle|Lielo spēli]].&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Ingram|first=Edward|date=1980-04|title=Great Britain's Great Game: An Introduction|url=http://dx.doi.org/10.1080/07075332.1980.9640210|journal=The International History Review|volume=2|issue=2|pages=160–171|doi=10.1080/07075332.1980.9640210|issn=0707-5332}}&lt;/ref&gt; Un palīdzēja kliedēt britu bailes par Bagdādes dzelzceļu, kas palīdzētu [[Vācijas Demokrātiskā Republika|Vācijas]] paplašināšanai [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]].

== Antante pēc WWI==
Pēc Pirmā pasaules kara beigām Antante kā alianse vairs nebija tik aktīva. Lai gan tās dalībvalstis turpināja sadarboties dažādos veidos, piemēram, izveidojot Jauno Eiropu un parakstot Versaļas līgumu, Antantes formālā struktūra vairs nebija nepieciešama. Tā vietā tika izveidotas jaunas alianses un līgumi, kas atspoguļoja mainīgo politisko ainavu Eiropā un pasaulē&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Berridge|first=G. R.|date=1989-07|title=Ententes and alliances|url=https://www.cambridge.org/core/journals/review-of-international-studies/article/abs/ententes-and-alliances/A4A1504631DA2ACFB9001F84885B4678|journal=Review of International Studies|language=en|volume=15|issue=3|pages=251–260|doi=10.1017/S0260210500112860|issn=1469-9044}}&lt;/ref&gt;.

Līdz ar to Antantes liktenis bija tāds, ka tā izbeidza savu pastāvēšanu kā formāla alianse, bet tās dalībvalstu sadarbība turpinājās dažādās formās, kas veidoja pamatu turpmākajai starptautiskajai politikai un diplomātijai&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.encyclopedia.com/history/modern-europe/treaties-and-alliances/triple-alliance-and-triple-entente|title=Triple Alliance And Triple Entente {{!}} Encyclopedia.com|website=www.encyclopedia.com|access-date=2024-04-25}}&lt;/ref&gt;.

== Atsauces ==
{{atsauces+}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Vēsture-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Militārās savienības]]
[[Kategorija:Anglijas vēsture]]
[[Kategorija:Francijas vēsture]]
[[Kategorija:Krievijas vēsture]]
[[Kategorija:Pirmais pasaules karš]]</text>
      <sha1>sopo6s47zhscdztiagc1i601dfpnj79</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Valencia CF</title>
    <ns>0</ns>
    <id>20894</id>
    <revision>
      <id>4047657</id>
      <parentid>4046478</parentid>
      <timestamp>2024-04-25T12:20:15Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Vylks</username>
        <id>50297</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Sasniegumi */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7919" xml:space="preserve">{{nosaukums slīprakstā}}
{{Futbola kluba infokaste
| text_color = #FFFFFF
| bg_color   = #000000
| nos        = ''Valencia C.F.''
| logo       = [[Attēls:FC Valencia.svg|140px]]
| pilns      = ''Valencia Club de Fútbol''
| iesauka    = ''Los Murciélagos'' ([[Sikspārņi]])&lt;br&gt; ''Els Taronges'' (Oranžie)&lt;br&gt; ''Los Che''
| pilsēta    = {{Vieta|Spānija|Valensija|2s=Valensija (Spānija)}}
| dib        = 1919
| dib_mēn    = 3
| dib_dat    = 18
| stad       = ''[[Mestalla]]''
| ietilp     = 55 000
| prez       = {{flaga|Singapūra}} Anils Murtijs
| tren       = {{flaga|Spānija}} [[Rubens Baraha]]
| līga       = [[Spānijas futbola čempionāta Pirmā divīzija|Spānijas Pirmā divīzija]]
| sez        = [[2022.—2023. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|2022.—2023.]]
| poz        = 16. vieta
| pattern_la1 = _valencia2021h
| pattern_b1  = _valencia2021h
| pattern_ra1 = _valencia2021h
| pattern_sh1 = 
| pattern_so1 = _nufc2021h
| leftarm1    = FFFFFF
| body1       = FFFFFF
| rightarm1   = FFFFFF
| shorts1     = 000000
| socks1      = 000000
| pattern_la2 = _valencia2021a
| pattern_b2  = _valencia2021a
| pattern_ra2 = _valencia2021a
| pattern_sh2 = _valencia2021a
| pattern_so2 = _valencia2021al
| leftarm2    = FF6600
| body2       = FF6600
| rightarm2   = FF6600
| shorts2     = FF6600
| socks2      = FF6600
| pattern_la3 = _valencia2021t
| pattern_b3  = _valencia2021t
| pattern_ra3 = _valencia2021t
| pattern_sh3 = 
| pattern_so3 = _valencia2021tl
| leftarm3    = E2E9E1
| body3       = E2E9E1
| rightarm3   = E2E9E1
| shorts3     = E2E9E1
| socks3      = E2E9E1
}}

'''''Valencia CF''''' ir [[Spānija]]s [[Futbols|futbola]] klubs, kas spēlē Spānijas futbola augstākajā līgā - [[Spānijas futbola Pirmā divīzija|Pirmajā divīzijā]]. Klubs dibināts [[1919]]. gadā un bāzējās Spānijas pilsētā [[Valensija (Spānija)|Valensijā]]. Pašlaik par kluba stadionu kalpo [[1923]]. gadā būvētais ''[[Mestalla]]'', kurā ietilpst 55 000 skatītāju, tomēr komanda cer pārvākties uz jaunuzcelto stadionu &quot;''Nou Mestalla''&quot;, kas paredzēts 61 500 skatītājiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.valenciacf.com/ver/39220/estadio-mestalla.html|title=Camp de Mestalla|accessdate={{dat|2015|10|26}}|publisher=Valencia Club de Fútbol|archive-date={{dat|2015|08|30||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20150830040005/http://www.valenciacf.com/ver/39220/estadio-mestalla.html}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://stadiumdb.com/news/2013/11/valencia_new_plan_to_deliver_nou_mestalla_smaller_and_cheaper|title=Valencia: New plan to deliver Nou Mestalla, smaller and cheaper|accessdate={{dat|2015|10|26}}|publisher=stadiumdb.com}}&lt;/ref&gt;

''Valencia'' 6 reizes ir uzvarējusi Spānijas čempionātā, pēdējā uzvara bija [[2004. gads|2004]]. gadā. Vēsturiskajā Spānijas futbola Pirmās divīzijas klasifikācijā, klubs ieņem trešo vietu - uzreiz pēc [[Madrides &quot;Real&quot; (futbols)|Madrides &quot;Real&quot;]] un [[FC Barcelona|&quot;Barcelona&quot;]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.laliga.es/estadisticas-historicas|title=Estadísticas históricas|accessdate={{dat|2015|10|26}}|publisher=Liga de Fútbol Profesional|archiveurl=https://web.archive.org/web/20171107202027/http://www.laliga.es/estadisticas-historicas|archivedate={{dat|2017|11|07||bez}}}}&lt;/ref&gt; Komanda ir 8 reizes izcīnījusi [[Spānijas Karaļa kauss|Spānijas kausu]].

Klubam ir labi panākumi arī Eirokausos. Tas ir divas reizes spēlējis [[UEFA Čempionu līga]]s finālā, pa reizei izcīnījis [[UEFA kauss|UEFA kausu]] un [[UEFA Kausu ieguvēju kauss|UEFA Kausu ieguvēju kausu]], kā arī divas reizes uzvarējis Starppilsētu izstāžu kausā, kas bija UEFA kausa priekštecis. Kluba trofeju skaitā ir arī divi [[UEFA Superkauss|UEFA Superkausi]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.valenciacf.com/ver/10154/palmares.html|title=Palmarés|accessdate={{dat|2015|10|26}}|publisher=Valencia Club de Fútbol|archive-date={{dat|2015|09|13||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20150913025454/http://www.valenciacf.com/ver/10154/palmares.html}}&lt;/ref&gt;

== Komandas sastāvs ==
''Atjaunots {{Dat|2022|3|23||bez}}.''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.valenciacf.com/ver/262/jugadores.html |title=Jugadores del Primer Equipo |language=es |publisher=''Valencia CF'' |accessdate={{dat|2020|11|1||bez}} |archive-date={{dat|2019|08|02||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190802210302/https://www.valenciacf.com/ver/262/jugadores.html }}&lt;/ref&gt;
{{Fs start}}
{{Fs player|no= 1|nat=ESP|pos=GK|name=[[Haume Domeneks]]}}
{{Fs player|no= 2|nat=POR|pos=DF|name=[[Tjerī Korreja]]}}
{{Fs player|no= 3|nat=ESP|pos=DF|name=[[Toni Lato]]}}
{{Fs player|no= 4|nat=USA|pos=MF|name=[[Junuss Musā]]}}
{{Fs player|no= 5|nat=BRA|pos=DF|name=[[Gabriels Paulista]]}}
{{Fs player|no= 6|nat=ESP|pos=DF|name=[[Ugo Giljamons]]}}
{{Fs player|no= 7|nat=POR|pos=FW|name=[[Gonsalu Gedešs]]}}
{{Fs player|no= 8|nat=SRB|pos=MF|name=[[Urošs Račičs]]|}}
{{Fs player|no= 9|nat=URU|pos=FW|name=[[Maksi Gomess]]}}
{{Fs player|no=10|nat=ESP|pos=MF|name=[[Karloss Solers]]}}
{{Fs player|no=11|nat=ANG|pos=FW|name=[[Elders Košta]]|other=īrē no [[Leeds United F.C.|Leeds United]]}}
{{Fs player|no=12|nat=FRA|pos=DF|name=[[Muktars Diakabī]]}}
{{Fs mid}}
{{Fs player|no=13|nat=NED|pos=GK|name=[[Jaspers Silesens]]}}
{{Fs player|no=14|nat=ESP|pos=DF|name=[[Hosē Luiss Gaja]]|other=[[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]}}
{{Fs player|no=15|nat=PAR|pos=DF|name=[[Omārs Alderete]]|other=īrē no [[Hertha BSC]]}}
{{Fs player|no=17|nat=RUS|pos=FW|name=[[Deniss Čeriševs]]}}
{{Fs player|no=19|nat=ESP|pos=FW|name=[[Ugo Duro]]|other=īrē no [[Getafe CF|Getafe]]}}
{{Fs player|no=20|nat=GLP|pos=DF|name=[[Dimitri Folkjē]]}}
{{Fs player|no=21|nat=ESP|pos=FW|name=[[Braians Hils]]|other=īrē no [[Tottenham Hotspur FC|Tottenham Hotspur]]}}
{{Fs player|no=22|nat=BRA|pos=FW|name=[[Markuss Andrē]]}}
{{Fs player|no=23|nat=GUI|pos=MF|name=[[Ilaišs Moriba]]|other=īrē no [[RB Leipzig]]}}
{{Fs player|no=24|nat=SUI|pos=DF|name=[[Erajs Kormē]]}}
{{Fs player|no=28|nat=GEO|pos=GK|name=[[Giorgi Mamardašvili]]}}
{{Fs end}}

== Sasniegumi ==
* '''[[Spānijas futbola čempionāta Pirmā divīzija|Spānijas čempionāta Pirmā divīzija (''La Liga'')]]'''
** Čempioni (6): 1941–42, 1943–44, 1946–47, 1970–71, 2001–02, 2003–04
** Vicečempioni (6): 1947–48, 1948–49, 1952–53, 1971–72, 1989–90, 1995–96
* '''[[Spānijas Karaļa kauss]]'''
** Kausa ieguvēji (8): 1941, 1948–49, 1954, 1966–67, 1978–79, 1998–99, 2007–08, 2018–19
** Finālisti (10): 1934, 1944, 1944–45, 1946, 1952, 1969–70, 1970–71, 1971–72, 1994–95, 2021–22
* '''[[Supercopa de España|Spānijas Superkauss]]'''
** Kausa ieguvēji (1): 1999
** Finālisti (3): 2002, 2004, 2008
* '''Evas Duartes kauss'''
** Kausa ieguvēji (1): 1949
** Finālisti (1): 1947
* '''[[Spānijas futbola čempionāta Otrā divīzija|Otrā divīzija]]'''
** Čempioni (2): 1930–31, 1986–87
* '''[[UEFA Čempionu līga]]'''
** Finālisti (2): 1999–2000, 2000–01
* '''[[UEFA Kausu ieguvēju kauss]]'''
** Kausa ieguvēji (1): 1979–80
* '''[[UEFA kauss]]'''
** Kausa ieguvēji (1): 2003–04
* '''Starppilsētu izstāžu kauss'''
** Kausa ieguvēji (2): 1961–62, 1962–63
** Finālisti (1): 1963–64
* '''[[UEFA Superkauss]]'''
** Kausa ieguvēji (2): 1980, 2004
* '''[[UEFA Intertoto kauss]]'''
** Uzvarētāji (1): 1998

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}
{{sporta ārējās saites}}
* [http://www.valenciacf.com/ Oficiālā kluba vietne] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090412041206/http://www.valenciacf.com/ |date={{dat|2009|04|12||bez}} }} {{es ikona}} {{en ikona}} 

{{futbols-stub}}
{{La Liga}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Spānijas futbola klubi]]
[[Kategorija:Valencia CF]]</text>
      <sha1>0qrljuwhzteh43l3ista3uwooibahw1</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Manchester United FC</title>
    <ns>0</ns>
    <id>20919</id>
    <revision>
      <id>4047683</id>
      <parentid>4007513</parentid>
      <timestamp>2024-04-25T13:00:01Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Vylks</username>
        <id>50297</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Sasniegumi */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="34708" xml:space="preserve">{{nosaukums slīprakstā}}
{{Futbola kluba infokaste
| text_color = #fee702
| bg_color   = #e31b22
|    nos = ''Manchester United''
|   logo = [[Attēls:Manchester United FC crest.svg|175px]]
|  pilns = ''Manchester United Football Club''
| iesauka = ''The Red Devils (sarkanie velni)''
| pilsēta = {{Vieta|Anglija|Mančestra}}
|    dib = 1878
|   stad = ''[[Old Trafford]]''
| ietilp = 74 879
|   prez = {{flaga|ASV}} [[Džoels Greizers]]&lt;br&gt;{{flaga|ASV}} [[Āvrams Gleizers]]
|   tren = {{flaga|Nīderlande}} [[Eriks ten Hags]]
| kapteinis = {{flaga|POR}} [[Brunu Fernandešs]]
|   līga = [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas Premjerlīga]]
|    sez = [[2022.—2023. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2022.—2023.]]
|    poz = 3. vieta
| pattern_la1 = _manutd2324h |pattern_b1 = _manutd2324h |pattern_ra1 = _manutd2324h |pattern_sh1 = _mufc2324h |pattern_so1 = _mufc2324hl
| leftarm1 = E20E0E          |body1 = D6152F            |rightarm1 = E20E0E         |shorts1 = FFFFFF         |socks1 = 000000
| pattern_la2 = _manutd2324a |pattern_b2 = _manutd2324a |pattern_ra2 = _manutd2324a |pattern_sh2 = _mufc2324a |pattern_so2 = _mufc2324al
| leftarm2 = 2B3737          |body2 = 2B3737            |rightarm2 = 2B3737         |shorts2 = 000000         |socks2 = 2B3737
| pattern_la3 = _manutd2324t |pattern_b3 = _manutd2324t |pattern_ra3 = _manutd2324t |pattern_sh3 = _mufc2324t |pattern_so3 = _mufc2324t
| leftarm3 = F4F4F4          |body3 = F4F4F4            |rightarm3 = F4F4F4         |shorts3 = F4F4F4         |socks3 = BD090A
}}

'''''Manchester United Football Club''''' ir [[Anglijas Premjerlīga]]s [[futbols|futbola]] klubs no [[Mančestra]]s [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]].

Klubs dibināts [[1878]]. gadā (toreizējais nosaukums — ''Newton Heath''). [[1902]]. gadā tika pārdēvēts par ''Manchester United'' un ieguva savus tradicionālos sarkanbaltsarkanos formastērpus. [[1908]]. gadā pirmo reizi uzvarēja Anglijas Futbola Līgas pirmajā divīzijā (toreiz augstākā līga Anglijā). [[1968]]. ieguva Eiropas kausu. [[1991]]. gadā ieguva Kausu Ieguvēju kausu, bet [[1992]]. gadā - UEFA Superkausu. [[1999]]. gadā dramatiskā cīņā uzvarēja Eiropas čempionu līgā.

Tas ir viens no pasaules vadošajiem futbola klubiem. Pasaules slavu tas ieguva trenera [[Mets Basbijs|Meta Basbija]] vadībā, kad tas kļuva leģendārs ar savu nemainīgo uzbrukuma stila futbolu. Mančestras klubā ir spēlējuši daudzi leģendāri futbolisti, tostarp [[Bobijs Čarltons]], [[Džordžs Bests]], [[Ēriks Kantonā]], [[Peters Šmeihels]], [[Deivids Bekhems]], [[Krištianu Ronaldu]], [[Gērijs Nevils]], [[Raiens Gigss]], [[Edvīns van der Sārs]], [[Rūds van Nistelrojs]] un [[Dimitars Berbatovs]].
 	
Par kluba galveno treneri laikā no 1986. gada 6. novembra līdz 2013. gadam strādāja [[Alekss Fergusons|Sers Alekss Fergusons]]. Viņš ir kluba veiksmīgākais treneris, izcīnījis 26 nozīmīgus apbalvojumus. Pēc tam par kluba galveno treneri kļuva [[Deivids Moizs]], taču 4 spēles pirms ļoti neveiksmīgās sezonas beigām, tika atlaists. Atlikušās sezonas spēlēs galvenā trenera amatā atradās kluba leģenda [[Raiens Gigss]].

2014. gada 19. maijā par ''Manchester United'' treneri kļuva holandiešu speciālists [[Luijs van Gāls|Luijs Van Gāls]], kas pie kluba stūres bija līdz 2015.—2016. gada sezonas beigām. 2016. gada 27. maijā par kluba galveno treneri tika apstiprināts portugāļu speciālists [[Žuze Mourinju]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce |title=Mourinho appointed United manager |url=http://www.manutd.com/en/News-And-Features/Football-News/2016/May/club-statement-manchester-united-confirm-jose-mourinho-as-new-manager.aspx |work=ManUtd.com |publisher=Manchester United |language=en|accessdate=27 May 2016}}&lt;/ref&gt;

Vidējais apmeklētāju skaits uz spēli ''[[Old Trafford]]'' stadionā ir bijis visaugstākais, salīdzinot ar citām Anglijas komandām, kopš 1964.-65. gada sezonas.{{Nepilnīgs}}
== Vēsture ==
=== Sākuma gadi (1878.—1945.) ===
Klubs tika izveidots 1878. gadā kā ''Newton Heath LYR F.C.'', dzelzceļa depo komanda. 1892. gadā komanda pievienojās [[Apvienotā futbola līga|Apvienotajai futbola līgai]] un kļuva neatkarīga no dzelzceļa kompānijas, atmesdama burtus ''LYR'' no sava nosaukuma. Pēc gada komanda pārcēlās uz jaunu laukumu - ''[[Bank Street (futbola stadions)|Bank Street]]'', Kleitonā, Mančestrā.
[[Attēls:Man.utd 1905-06 dailygraph.jpg|alt=1905.—06. Manchester United futbola komanda|thumb|212x212px|''Manchester United'' komanda pirms 1905.—06. gada sezonas sākuma, kurā klubs izcīnīja 2. vietu Otrajā divīzijā.]]
1902. gada janvārī lielo kluba parādu dēļ to grasījās likvidēt. Kapteinis [[Harijs Stefords]] atrada četrus vietējos biznesmeņus, kas pauda vēlmi ieguldīt naudu, lai klubs varētu darboties. Šie cilvēki atkal mainīja kluba nosaukumu. 1902. gada 26. aprīlī Mančestras United tika oficiāli izveidots.

1905.-06. gada sezonā komandu vadot [[Ernests Mainals|Ernestam Mainalam]], kurš sāka pildīt trenera pienākumus 1903. gadā, klubs palika otrajā vietā [[Anglijas futbola līga]]s Otrajā divīzijā. Tādējādi klubs pirmo reizi tā pastāvēšanas vēsturē izcīnīja tiesības spēlēt augstākajā divīzijā, kur tas 1908. gadā izcīnīja savu pirmo titulu. Sezonas turpinājumā klubs uzvarēja jaunizveidotajā kausa izcīņā ar nosaukumu [[FA Community Shield|Charity Shield]]. Sezona tika pabeigta ar kluba pirmo uzvaru [[FA kauss|FA kausā]]. Otro reizi klubs uzvarēja augstākajā divīzijā 1910.-11. gada sezonā.
	
1922. gadā klubs tika pazemināts uz Otro divīziju, kur tas spēlēja līdz atkārtotai paaugstināšanai 1925. gadā. 1931. gadā klubs atkal tika pazemināts uz Otro divīziju. 1934. gadā tas ierindojās 20. vietā Otrajā divīzijā, kas bija kluba visu laiku viszemākākā pozīcija Anglijas futbolā. 1938.-39. gada sezonā, kas bija pēdējā pirms [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] - klubs finišēja 14. vietā augstākajā divīzijā.

=== Bazbija gadi (1945.—1969.) ===
1945. gada oktobrī par kluba treneri kļuva [[Mets Bazbijs]], kurš stingri pārvaldīja visu klubā notiekošo - spēlētāju pārejas un treniņus. Bazbija vadībā komanda izcīnīja otro vietu Pirmajā divīzijā 1947., 1948. un 1949. gadā. Viņš arī palīdzēja komandai izcīnīt FA kausu 1948. gadā. 1952. gadā klubs atkal uzvarēja augstākajā divīzijā. Tas bija kluba pirmais tituls 41 gada laikā. Tas līdz šim ir bijis ilgākais laiks, komandai neuzvarot nevienā līgas sezonā.
 	
1957. gadā klubs kļuva par pirmo Anglijas komandu, kura piedalījās [[UEFA Čempionu Līga|UEFA Čempionu Līgā]], lai gan pirms gada to varēja izdarīt arī [[Chelsea F.C.]], bet [[Anglijas Futbola Asociācija]] viņiem to aizliedza. Klubs aizkļuva līdz pusfinālam kurā piekāpās [[Madrides &quot;Real&quot; (futbols)|Madrides Real]] klubam. Šajā sezonā klubs sasniedza savu labāko rezultātu gūto vārtu ziņā, kas vēl šodien nav ticis pārspēts - 10:0 uzvara pār beļģu [[Anderlecht F.C.]].
[[Attēls:Munich air disaster plaque.jpg|alt=Plāksne Minhenes aviokatastrofā bojāgājušo piemiņai Old Trafford stadionā.|left|thumb|Plāksne [[Minhenes aviokatastrofa|Minhenes aviokatastrofā]] bojāgājušo piemiņai [[Old Trafford]] stadionā.]]
1958. gada 6. februārī Minhenē, atgriežoties no Eiropas kausa ceturtdaļfināla spēles pret [[Belgradas &quot;Crvena Zvezda&quot;]] avarēja lidmašīna, kurā atradās komanda un pavadošais personāls. No 44 cilvēkiem, kas bija lidmašīnā, 23 gāja bojā, tajā skaitā 8 futbolisti.

60. gados komanda tika atjaunota, to papildinot ar vairākiem jauniem spēlētājiem, tajā skaitā [[Džordžs Bests|Džordžu Bestu]]. 1963. gadā klubs izcīnīja FA kausu, bet 1965. un 1967. gadā kļuva par Anglijas čempioniem. 1968. gadā &quot;United&quot; kļuva par pirmo Anglijas klubu, kurš ieguvis Eiropas kausu. Kausa izcīņas finālā &quot;United&quot; ar 4:1 uzvarēja [[Lisabonas &quot;Benfica&quot;]]. 1969. gadā Bazbijs atkāpās no galvenā trenera amata. Viņa vietā stājās bijušais kluba spēlētājs Vilfs Makginess.

1972. gada decembrī par &quot;United&quot; galveno treneri kļuva Tomijs Dohertijs. 1974. gadā &quot;United&quot; palika priekšpēdējā vietā 1. divīzijā un izkrita uz 2. divīziju, kur nākamajā sezonā uzvarēja un varēja atgriezties 1. divīzijā.
=== Fergusona gadi (1986.—2013.) ===
[[Attēls:Alex Ferguson.jpg|alt=Alekss Fergusons bija kluba galvenais treneris no 1986. līdz 2013. gadam, šajā laikā izcīnot 38 titulus 9 dažādās sacensībās.|left|thumb|256x256px|[[Alekss Fergusons]] bija kluba galvenais treneris no 1986. līdz 2013. gadam, šajā laikā izcīnot 38 titulus 9 dažādās sacensībās.]]
1986. gada 8. novembrī, iepriekšējā trenera [[Rons Atkinsons|Rona Atkinsona]] atlaišanas dienā, [[Aberdeen FC]] galvenais treneris [[Alekss Fergusons]] un viņa asistents [[Ārčijs Nokss]] kļuva par jaunajiem ''Manchester United'' treneriem, sezonas turpinājumā kopā ar komandu sasniedzot 11. vietu līgā. Par spīti iegūtajai 2. vietai 1987.—88. gada sezonā, klubs jau nākamajā sezonā atkal ierindojās 11. vietā. 1990. gadā esot jau uz atlaišanas sliekšņa, Fergusonam izdevās saglabāt amatu, komandai izcīnot uzvaru pār [[Crystal Palace FC]] FA kausa finālā. 1990.—91. gada sezonā ''Manchester United'' kļuva par [[UEFA Kausu ieguvēju kauss|UEFA Kausu ieguvēju kausa]] čempioniem, un triumfs šajā turnīrā deva iespēju pirmoreiz piedalīties [[UEFA Superkauss|UEFA Superkausā]], kur ''United'' Old Trafford stadionā ar 1:0 pārspēja toreizējo [[Eiropas kauss (futbols)|Eiropas kausa]] īpašnieci [[Belgradas “Red Star”]]. Sekmīga dalība bija arī vietējās kausa sacensībās — gan 1990.—91., gan 1991.—92. gada sezonā komanda sasniedza [[Anglijas Līgas kauss|Līgas kausa]] finālu, 1992. gadā iegūstot pirmo Līgas kausu 1:0 uzvarā pār [[Notingemas &quot;Forest&quot;]]. 1992.—93. gada sezona bija pirmā kopš 1967. gada, kad komandai izdevās izcīnīt augstākā līmeņa vietējā čempionāta, tosezon jau saukta par Premjerlīgu, titulu, gadu vēlāk atkal triumfējot vietējā turnīrā, turklāt iegūtajai trofejai pievienojot arī FA kausu. Pirmoreiz kopš 1957. gada ''Manchester United'' bija izdevies uzvarēt vietējā līgā divus gadus pēc kārtas, un vienlaikus 1993.—94. gada sezona bija līdz tam brīdim vienīgā, kurā komanda kļuvusi gan par vietējā čempionāta, gan vietējā kausa īpašnieci. Tieši tādu pašu panākumu jeb “double” ''United'' sasniedza arī 1995.—96. gada sezonā, kļūstot par pirmo Anglijas klubu, kam izdevies iegūt divus “double”. Komanda triumfēja Premjerlīgā arī 1996.—97. gada sezonā, toreiz to izdarot priekšpēdējā spēļu kārtā, tādējādi sasniedzot jau ceturto vietējā čempionāta titulu piecu gadu laikā.
[[Attēls:Manchester United Treble celebration.jpg|thumb|Manchester United kā pirmā Anglijas komanda izcīnīja &quot;The Treble&quot; — titulu [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgā]], [[FA kauss|FA kausā]] un [[UEFA Čempionu līga|UEFA Čempionu līgā]].]]
''Manchester United'' visu laiku veiksmīgākā sezona bija 1998.—99. gadā, kad tā kā pirmā izcīnīja “The Treble”, gūstot uzvaru Premjerlīgā, FA kausā un UEFA Čempionu līgā. Čempionu līgas finālā esot iedzinējos ar 1:0 līdz pat kompensācijas laikam, [[Tedijs Šerinhems]] vispirms izlīdzināja rezultātu, bet [[Ūle Gunnars Sulšērs]] tūlīt pēc tam ''United'' izvirzīja vadībā un atnesa uzvaru pār [[Minhenes &quot;Bayern&quot;|Minhenes “Bayern”]], kas joprojām uzskatāms par vienu no visu laiku labākajiem atspēlēšanās mirkļiem futbolā. 1999. gada vasarā Fergusons par nopelniem futbolā tika iecelts bruņinieku kārtā.

Klubs 1999. gada novembrī kļuva par vienīgo britu komandu, kas jebkad ieguvusi [[Starpkontinentālais kauss|Starpkontinentālo kausu]], Tokijā ar 1:0 uzveicot spēcīgo 1999. gada [[Copa Libertadores]] čempioni [[Palmeiras]]. Vienīgos vārtus guva komandas kapteinis [[Raiens Gigss]], smagu kļūdu pieļaujot Palmeiras vārtsargam Markosam, kurš trīs gadus vēlāk kopā ar Brazīlijas izlasi izcīnīja Pasaules kausu. Savukārt Palmeiras spēlētāja Aleksa vārtu guvums netika ieskaitīts.
[[Attēls:Giggs PL trophy.jpg|alt=Raeins Gigss ar Premjerlīgas trofeju.|left|thumb|201x201px|[[Raiens Gigss|Raeins Gigss]] 23 gadu laikā United pārstāvēja 963 spēlēs, kļūstot par vienu no tituliem bagātākajiem spēlētājiem futbola vēsturē.]]
''Manchester United'' triumfēja Premjerlīgā arī 1999.—2000. gada un 2000.—01. gada sezonā, tādējādi kļūstot par ceturto klubu vēsturē, kam izdevies izcīnīt Anglijas augstākā līmeņa čempionāta titulu trīs reizes pēc kārtas. 2001.—02. gada sezonā komandai neizdevās atkārtoti uzvarēt Premjerlīgā, ierindojoties 3. vietā, tomēr jau 2002.—2003. gada sezonā panākums atkal tika sasniegts. Vienpadsmito reizi FA kausu klubs ieguva 2003.—04. gada sezonā, finālā uz Kārdifas [[Millennium Stadium|Millenium Stadium]] zālāja ar 3:0 pārspējot [[Millwall FC]] klubu. 2005.—06. gada sezonā ''United'' sevišķi nesekmīgi startēja UEFA Čempionu līgā, kur nespēja sasniegt pat izslēgšanas spēļu kārtu – tik sliktu sniegumu klubs Eiropas stadionos pēdējoreiz bija rādījis pirms vairāk nekā desmit gadiem. Vienlaikus sezona bija gana veiksmīga vietējās sacensībās, komandai nodrošinot 2. vietu Premjerlīgā un savā īpašumā iegūstot Līgas kausu uzvarā pār [[Viganas &quot;Athletic&quot;]]. 2006.—07. gada sezonā ''Manchester United'' pēc četru gadu pārtraukuma atkal kļuva par Premjerlīgas čempioni, to paveicot arī 2007.—08. gada sezonā, kas bija jau desmitais Premjerlīgas tituls Fergusona vadībā, tajā pašā sezonā pievienoja arī UEFA Čempionu līgas kausu, finālā uzvarot [[Chelsea F.C.|Chelsea]] pēcspēles sitienos ar 6:5. Savu 759. spēli tovakar komandas rindās aizvadīja Raiens Gigss, un, apsteidzot [[Bobijs Čarltons|Bobiju Čarltonu]], kļuva par spēlēm bagātāko ''United'' spēlētāju. 2008. gada decembrī 1:0 uzvarā pār [[LDU Quito]] ''United'' kā pirmā britu komanda izcīnīja [[FIFA Klubu Pasaules kauss|FIFA Klubu Pasaules kausu]]. Vēlāk sezonā panākumi turpinājās gan Līgas kausā, gan Premjerlīgā, abos turnīros klubam kļūstot par čempioniem. Pēc 2008.—09. gada sezonas ''Manchester United'' par rekordaugstiem 94 miljoniem eiro [[Madrides &quot;Real&quot; (futbols)|Madrides “Real”]] pārdeva tobrīd 24 gadus veco uzbrucēju [[Krištianu Ronaldu]]. Nākamajā sezonā klubs ieguva Līgas kausu otro gadu pēc kārtas, ar 2:1 [[Vemblija stadions|Vemblija stadionā]] pārspējot [[Aston Villa FC|Aston Villa]].
[[Attēls:Man Utd vs Arsenal 2009-04-29.jpg|thumb|260x260px|UEFA Čempionu līgas pusfināls pret [[Arsenal FC|Londonas &quot;Arsenal&quot;]] 2009. gada 29. aprīlī.]]
Pēc 2. vietas iegūšanas 2009.—10. gada Premjerlīgā, piekāpjoties Chelsea, 2010.—11. gada sezonā tika izcīnīts 19. vietējā čempionāta tituls, to 2011. gada 14. maijā nodrošinot viesos neizšķirti (1:1) spēlējot pret [[Blekbērnas &quot;Rovers&quot;]]. Divus gadus vēlāk — 2013. gada 22. aprīlī — Old Trafford stadionā 3:0 uzvarā pār Aston Villa tika izcīnīts pēdējais Premjerlīgas tituls Sera Aleksa Fergusona vadībā, kas bija 20. kluba vēsturē un pagaidām arī jaunākais. Pēc 27 nostrādātiem gadiem Fergusons 2013. gada maijā paziņoja par galvenā trenera amata pamešanu. Pēdējā spēle viņa vadībā tika aizvadīta 19. maijā, kas noslēdzās ar 5:5 neizšķirtu pret [[West Bromwich Albion FC|West Bromwich Albion]].

Fergusons savu karjeru noslēdza kā tituliem bagātākais futbola treneris, kopā ar ''United'' izcīnot 13 Premjerlīgas, 5 FA Kausa, 4 Līgas kausa, 10 FA Community Shield, 2 UEFA Čempionu līgas, 1 UEFA Kausu ieguvēju kausa, 1 UEFA Superkausa, 1 Starpkontinentālā kausa un 1 FIFA Klubu Pasaules kausa titulu.

=== 2013. gads — mūsdienas ===
Nākamajā dienā pēc Fergusona paziņojuma par amata atstāšanu klubs paziņoja, ka [[Everton FC]]  galvenais treneris [[Deivids Moizs]], sākot ar 1. jūliju, kļūs par ''United'' jauno galveno treneri, ar viņu noslēdzot sešu gadu līgumu. Vien desmit mēnešus vēlāk, 2014. gada 22. aprīlī, Moizs tika atlaists vājā snieguma dēļ, jo komanda ne tikai nebija spējusi aizstāvēt Premjerlīgas titulu, bet arī pirmoreiz kopš 1995.—96. gada sezonas kvalificēties Čempionu līgai. ''United'' iegūtā 7. vieta nebija pietiekama pat dalībai UEFA Eiropas līgā, tādējādi klubs nākamajā sezonā palika bez kontinentāla mēroga sacensībām   — tā nebija noticis kopš 1990. gada. Moiza vietā 22. aprīlī stājās pagaidu spēlējošais treneris Raiens Gigss, bet nepilnu mēnesi vēlāk — 19. maijā –—tika apstiptināts, ka Moiza vietā darbu uzsāks [[Luijs van Gāls]], ar kuru tika noslēgts trīs gadu līgums, savukārt pagaidu spēlējošais treneris Gigss kļūs par Gāla asistentu. 28. maijā mūžībā devās kluba īpašneku Gleizeru ģimenes galva [[Malkolms Gleizers]].
[[Attēls:Manchester United v Wigan Athletic, January 2017 (06).JPG|thumb|[[Veins Rūnijs]], saņemot United visu laiku labākā vārtu guvēja balvu no iepriekšējā rekordista [[Bobijs Čarltons|Bobija Čārltona]]. ]]
Van Gāla vadībā 2015.—16. gada sezonas noslēgumā ''United'' izcīnīja savu 12. FA kausu, tomēr nesekmīgi aizvadītā sezonas vidus dēļ klīda baumas, ka kluba vadība ir jauna trenera meklējumos. Van Gāls tika atlaists tikai divas dienas pēc uzvaras FA kausā, tosezon komandai izcīnot vien 5. vietu Premjerlīgā. Viņa vietā darbu 2016. gada 27. maijā uzsāka bijušais [[FC Porto|Porto]], [[Chelsea F.C.|Chelsea]], [[Milānas &quot;Internazionale&quot;|Milānas “Inter”]] un Madrides “Real” galvenais treneris [[Žuzē Mouriņu]]. Ar portugāļu speciālistu tika noslēgts trīs gadu līgums, un pirmā sezona bija gana veiksmīga, komandai iegūstot FA Community Shield jeb Anglijas Superkausa trofeju, triumfējot Līgas kausā un arī [[UEFA Eiropas līga|UEFA Eiropas līgā]]. 2017. gada janvārī [[Veins Rūnijs]] kompensācijas laikā pret Stoke City guva 250. vārtus ''United'' labā, izlīdzinot rezultātu un kļūstot par visu laiku labāko vārtu guvēju kluba rindās. Iepriekš rekords jau ilgstoši bija piederējis [[Bobijs Čarltons|Seram Bobijam Čārltonam]]. 2016.—17. gada Premjerlīgas sezona ''United'' bija pārliecinošākā kopš 2013. gada, ierindojoties 2. vietā, tomēr 19 punktus atpaliekot no sīvajiem sāncenšiem Manchester City. Sezonas noslēgumā ''United'' savā deviņpadsmitajā FA Kausa finālā ar rezultātu 1:0 piekāpās Chelsea. 2018.—19. gada vājais sezonas sākums, klubam esot 6. vietā Premjerlīgā, turklāt no līderiem [[Liverpool FC|Liverpool]] atpaliekot jau 19 punktus, bet no vietas Čempionu līgā — 11 punktus, nozīmēja Mouriņu atlaišanu pēc 144 spēlēm pie komandas stūres. Nākamajā dienā, 2018. gada 19. decembrī, bijušais ''United'' snaiperis Ūle Gunnars Sulšērs līdz sezonas beigām tika pieņemts darbā kā pagaidu galvenais treneris. Viņa vadībā kluba sniegums tūlītēji uzlabojās, no pirmajām 19 spēlēm uzvaras gūstot 14 spēlēs. Likumsakarīgi 2019. gada 28. martā Sulšēram tika piedāvāts trīs gadu līgums, viņam no pagaidu trenera kļūstot jau par pilnvērtīgu ''United'' galveno treneri. 2018.—19. gada sezonas noslēgumā komanda gan Premjerlīgā nespēja gūt uzvaru piecās spēlēs pēc kārtas, atgriežoties 6. vietā turnīra tabulā.
[[Attēls:Manchester United v Everton, 7 August 2021 (27).jpg|left|thumb|259x259px|[[Davids de Hea]] ir Manchester United visvairāk spēles (545) aizvadījušais vārtsargs, komandu pārstāvot no 2011. līdz 2023. gadam.]]
2019.—20. gada sezonas pirmajā pusē ''United'' spēlēja vāji, februāra vidū ieņemot 7. vietu Premjerlīgā. Tas mainījās pēc 2:0 uzvaras pār Chelsea, komandai nezaudējot nevienu no atlikušajām vietējā čempionāta 14 spēlēm. Turnīru ''United'' noslēdza 3. vietā un ieguva tiesības piedalīties UEFA Čempionu līgā. Eiropas līgā tika sasniegts pusfināls, kur ar 1:2 klubs piekāpās Sevilla. 2020.—21. gada sezonā ''Manchester United'' spēlēja stabili, Premjerlīgu noslēdzot 2. vietā un no čempiones Manchester City atpaliekot 12 punktus. Turnīra laikā komanda atkārtoja savu lielāko uzvaru Premjerlīgas vēsturē, ar 9:0 sagraujot [[Southampton FC|Southampton]]. Otro gadu pēc kārtas klubs sasniedza UEFA Eiropas līgas pusfinālu, kurā šoreiz uzvarēja, bet finālā 2021. gada 26. maijā spēlēja pret spāņu [[Villarreal CF|Villareal]]. Pamatlaiks un arī papildlaiks noslēdzās ar neizšķirtu 1:1, savukārt nervus kutinošā pēcspēles sitienu sērijā ''United'' ar rezultātu 10:11 atzina Villareal pārākumu. Kā pēdējam no ''United'' spēlētājiem pie 11 metru sitiena atzīmes bija jāstājas vārtsargam [[Davids de Hea|Davidam de Heam]], viņam kļūstot par vienīgo, kurš sērijā vārtus neguva. Tādējādi klubam nebija izdevies iegūt nevienu trofeju četras sezonas pēc kārtas.

2021. gada 18. aprīlī ''Manchester United'' paziņoja, ka kļūs par vienu no 12 Eiropas klubiem, kas dibinās [[Eiropas superlīga|Eiropas superlīgu]]. Turnīrā bija iecerēts piedalīties 20 Eiropas augstākā līmeņa klubiem, tādējādi konkurējot ar UEFA Čempionu līgu. Paziņojumu gan ''United'' kluba līdzjutēji, gan citi klubi, mediji, sponsori, spēlētāji un Apvienotās Karalistes valdība uztvēra izteikti negatīvi, tādēļ vien divas dienas vēlāk ''United'' no šīs ieceres atteicās. Superlīgas projekta izgāšanās dēļ no kluba viceprezidenta amata atkāpās [[Eds Vudvards]], savukārt protestu pret viņu un kluba īpašniekiem Gleizeriem kulminācija bija ''United'' fanu rīkotā zālāja ieņemšana pirms spēles pret Liverpool 2021. gada 2. maijā. Pirmoreiz Premjerlīgas vēsturē spēle tika pārcelta mājinieku fanu protestu dēļ.

Pirms 2021.—22. gada sezonas sākuma kluba rindās pēc 12 gadu prombūtnes atgriezās Krištianu Ronaldu. Pēc tam, kad ''United'' nebija zaudējusi nevienā no pirmajām piecām Premjerlīgas spēlēm, sniegums strauji pasliktinājās, turpmākajās astoņās spēlēs izcīnot tikai vienu uzvaru, smagi zaudējot gan Liverpool (0:5), gan arī pastarītei [[Watford FC|Watford]] (1:4). Pēc zaudējuma Watford Sulšērs atkāpās no galvenā trenera amata. Nākamās trīs spēles komandu vadīja bijušais ''United'' pussargs [[Maikls Keriks]], taču līdz sezonas beigām par pagaidu galveno treneri darbā pieņēma [[Ralfs Rangniks|Ralfu Rangniku]]. ''United'' Premjerlīgas sezonu noslēdza 6. vietā.
[[Attēls:City vs United FA Cup final 2023.jpg|thumb|274x274px|FA kausa fināls starp [[Manchester City F.C.|Manchester City]] un ''Manchester United'' 2023. gada 3. jūnijā [[Vemblija stadions|Vemblijā.]]]]
2022. gada 21. aprīlī tika paziņots, ka no 2022.—23. gada sezonas sākuma galvenā trenera pienākumus pildīs nīderlandiešu speciālists [[Eriks ten Hags]], ar kuru tika noslēgts līgums līdz 2025. gada jūnijam un iespēju to pagarināt vēl par gadu. Pirmo sezonu ten Haga vadībā klubs Premjerlīgā noslēdza 3. vietā, 14 punktu attālumā no čempiones Manchester City. Tās laikā tika piedzīvots atkārtoti smagākais zaudējums kluba vēsturē, ar 7:0 [[Ziemeļrietumu derbijs|Ziemeļrietumu derbijā]] zaudējot Liverpool. Anglijas Līgas kausa finālā 2023. gada 26. februārī ''Manchester United'' ar 2:0 svinēja uzvaru pret [[Newcastle United FC|Newcastle “United”]], ar vārtu guvumiem izceļoties [[Kazemiru]] un [[Markuss Rešfords|Markusam Rešfordam]]; iegūtā trofeja bija pirmā kopš triumfa UEFA Eiropas līgā 2017. gadā. Fināls tika sasniegts arī otrā Anglijas kausa izcīņā — FA kausā, 3. jūnijā ar 1:2 atzīstot Manchester City pārākumu. Par sezonas labāko vārtu guvēju ''United'' rindās kļuva Markuss Rešfords, kurš guva 30 vārtus, kas bija lielākais vārtu skaits kopš 2012.—13. gada, ko kāds ''United'' spēlētājs spējis gūt sezonas laikā. Pirms 2023.—24. gada sezonas par jauno komandas kapteini [[Harijs Magvairs|Harija Magvaira]] vietā tika iecelts [[Brunu Fernandešs]]. Atgriešanās UEFA Čempionu līgā bija gaužām slikta, īpaši vāji spēlējot aizsardzībā un ierindojoties pēdējā vietā grupā. Premjerlīgas sākumā ''United'' arī rādīja nepārliecinošu sniegumu, augstāko vietu tabulā (6. vieta) sasniedzot novembra vidū un tajā atkal atgriežoties februāra sākumā.

== Spēlētāji ==
=== Komandas sastāvs ===
:''Atjaunots {{dat|2024|02|12||bez}}''.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.premierleague.com/clubs/12/Manchester-United/squad|title=Man Utd First Team Squad|website=Premier League|access-date=2023-02-06|language=en}}&lt;/ref&gt;
{{fs start}}
{{Fs player|no=1|nat=TUR|pos=GK|name=[[Altajs Bajindirs]]}}{{Fs player |no= 2 |nat=SWE |pos=DF |name=[[Viktors Lindelēfs]]}}
{{Fs player|no=4|nat=MAR|pos=MF|name=[[Sofjāns Amrābats]]|other=īrē no [[Fiorentina]]}}{{Fs player |no= 5 |nat=ENG |pos=DF |name=[[Harijs Magvairs]]}}
{{Fs player |no= 6 |nat=ARG |pos=DF |name=[[Lisandro Martiness]]}}{{Fs player|no=7|nat=ENG|pos=MF|name=[[Meisons Maunts]]}}
{{fs player |no= 8 |nat=POR |pos=MF |name=[[Brunu Fernandešs]]|other=[[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]}}
{{fs player |no= 9 |nat=FRA |pos=FW |name=[[Antonī Marsiāls]]}}
{{Fs player |no=10 |nat=ENG |pos=FW |name=[[Markuss Rešfords]]}}
{{Fs player|name=[[Rasmuss Hejluns]]|pos=FW|no=11|nat=DEN}}
{{Fs player |no=12 |nat=NED |pos=DF |name=[[Tairels Malasija]]}}
{{Fs player |no=14 |nat=DEN |pos=MF |name=[[Kristians Eriksens]]}}
{{Fs player|no=16|nat=CIV|pos=MF|name=[[Amads Diallo]]}}{{fs player |no=17 |nat=ARG |pos=FW |name=[[Alehandro Garnačo]]}}
{{Fs mid}}{{fs player |no=18 |nat=BRA |pos=MF |name=[[Kazemiru]]}}
{{Fs player |no=19 |nat=FRA |pos=DF |name=[[Rafaels Varāns]]}}
{{fs player |no=20 |nat=POR |pos=DF |name=[[Diogu Dalo]]}}
{{fs player |no=21 |nat=BRA |pos=MF |name=[[Antonijs (futbolists)|Antonijs]]}}
{{fs player |no=22 |nat=ENG |pos=GK |name=[[Toms Hītons]]}}
{{Fs player |no=23 |nat=ENG |pos=DF |name=[[Lūks Šo]]}}
{{fs player |no=24 |nat=CMR |pos=GK |name=[[Andrē Onana]]}}
{{fs player |no=29 |nat=ENG |pos=DF |name=[[Ārons Van-Bisaks]]}}
{{fs player |no=35 |nat=ENG |pos=DF |name=[[Džonijs Evanss]]}}{{Fs player|no=37|nat=ENG|pos=MF|name=[[Kobijs Meinū]]}}
{{Fs player |no=39 |nat=SCO |pos=MF |name=[[Skots Maktominejs]]}}
{{Fs player |no=47 |nat=ENG |pos=FW |name=[[Šola Šortairs]]}}
{{Fs player |no=53 |nat=FRA |pos=DF |name=[[Villijs Kambvala]]}}
{{fs end}}

=== Izīrēti ===
{{Fs start}}{{Fs player|no=25|nat=ENG|pos=FW|name=[[Džeidons Sančo]]|other=izīrēts uz [[Dortmundes &quot;Borussia&quot;]]}}{{Fs player|no=28|nat=URU|pos=MF|name=[[Fakundo Pelistri]]|other=izīrēts uz [[Granada]]}}{{Fs player|no=33|nat=ENG|pos=DF|name=[[Brendons Viljamss]]|other=izīrēts uz [[Ipswich Town]]}}{{Fs player|no=34|nat=NED|pos=MF|name=[[Donijs van de Bēks]]|other=izīrēts uz [[Frankfurtes &quot;Eintracht&quot;]]}}{{Fs player|no=42|nat=ESP|pos=DF|name=[[Alvaro Karerass]]|other=izīrēts uz [[Benfica]]}}{{Fs player|no=44|nat=ENG|pos=MF|name=[[Dens Gors]]|other=izīrēts uz [[Port Vale]]}}{{Fs player|no=46|nat=TUN|pos=MF|name=[[Hanibals Medžbri]]|other=izīrēts uz [[Sevilla]]}}{{Fs player|no=—|nat=ENG|pos=FW|name=[[Meisons Grīnvuds]]|other=izīrēts uz [[Getafe]]}}{{Fs end}}

=== Gada spēlētāja balva ===
{| class=&quot;wikitable&quot;
!Komanda
! colspan=&quot;2&quot; |Galvenā komanda
!U21
!U18
|-
!Balva
|Sera [[Mets Bazbijs|Meta Bazbija]] gada spēlētāja balva
|Spēlētāju gada spēlētāja balva
|Denzela Harūna dublieru komandas gada spēlētāja balva
|Džimija Mērfija gada jaunā spēlētāja balva
|-
!Pirmā piešķiršanas sezona
|1987.-88.
|2005.-06.
|1989.-90.
|1989.-90.
|-
!Pašreizējais ieguvējs
&lt;small&gt;(2022.-23. gada sezona)&lt;/small&gt;
|{{Flagicon|England}} [[Markuss Rešfords]] 
|{{Flagicon|England}} [[Markuss Rešfords]] 
|{{Flagicon|England}} [[Dens Gors]] 
|{{Flagicon|England}} [[Kobijs Meinū]] 
|}

== Treneri ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
!Amats
!Vārds
|-
|Galvenais treneris
|{{Flagicon|Netherlands}} [[Eriks ten Hags]] 
|-
|Trenera asistenti
|{{Flagicon|Netherlands}} Mičels van der Gāgs
{{Flagicon|England}} Stīvs Maklārens
|-
|Treneri
|{{Flagicon|Scotland}} Darens Flečers
{{Flagicon|South Africa}} Benijs Makkārtijs

{{Flagicon|Wales}} Ēriks Remzijs
|-
|Galvenais vārtsargu treneris 
|{{Flagicon|England}} Ričards Hārtiss
|-
|Vārtsargu trenera asistents
|{{Flagicon|England}} Kreigs Mosons
|}
=== Galveno treneru uzskaitījums ===
[[File:Manchester United Managers.jpg|thumb| Informatīva ekspozīcija par Manchester United galvenajiem treneriem kluba muzejā Old Trafford stadionā.]]
{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
!scope=&quot;col&quot;| Laiks&lt;ref&gt;Barnes et al. (2001), pp. 54–57.&lt;/ref&gt;
!scope=&quot;col&quot;| Vārds
!scope=&quot;col&quot;| Piezīmes
|-
| 1878–1892
| Nezināms
|
|-
| 1892–1900
| {{flagicon|ENG}} [[A. H. Albets]]
|
|-
| 1900–1903
| {{flagicon|ENG}} [[Džeimss Vests]]
|
|-
| 1903–1912
| {{flagicon|ENG}} [[Ernests Mangnolls]]
|
|-
| 1912–1914
| {{flagicon|ENG}} [[Džons Bentlijs]]
|
|-
| 1914–1921
| {{flagicon|ENG}} [[Džeks Robsons]]
|
|-
| 1921–1926
| {{flagicon|SCO}} [[Džons Čepmens]]
|
|-
| 1926–1927
| {{flagicon|ENG}} [[Lals Hildičs]]
| Spēlējošais treneris
|-
| 1927–1931
| {{flagicon|ENG}} [[Herberts Bamlets]]
|
|-
| 1931–1932
| {{flagicon|ENG}} [[Valters Krikmers]]
|
|-
| 1932–1937
| {{flagicon|SCO}} [[Skots Dankans]]
|
|-
| 1937–1945
| {{flagicon|ENG}} Valters Krikmers
|
|-
| 1945–1969
| {{flagicon|SCO}} [[Mets Bazbijs]]
|
|-
| 1958
| {{flagicon|WAL}} [[Džimijs Mērfijs]]
| Pagaidu treneris
|-
| 1969–1970
| {{flagicon|ENG}} [[Vilfs Makginness]]
|
|-
| 1970–1971
| {{flagicon|SCO}} Mets Bazbijs
|
|-
| 1971–1972
| {{flagicon|IRL}} [[Frenks O'Farels]]
|
|-
| 1972–1977
| {{flagicon|SCO}} [[Tomijs Dohertijs]]
|
|-
| 1977–1981
| {{flagicon|ENG}} [[Deivs Sekstons]]
|
|-
| 1981–1986
| {{flagicon|ENG}} [[Rons Atkinsons]]
|
|-
| 1986–2013
| {{flagicon|SCO}} [[Alekss Fergusons]]
|
|-
| 2013–2014
| {{flagicon|SCO}} [[Deivids Moizs]]
|
|-
| 2014
| {{flagicon|WAL}} [[Raiens Gigss]]
| Pagaidu spēlējošais treneris
|-
| 2014–2016
| {{flagicon|NED}} [[Luijs van Gāls]]
|
|-
| 2016–2018
| {{flagicon|POR}} [[Žuzē Mouriņu]]
|
|-
| 2018–2021
| {{flagicon|NOR}} [[Ūle Gunnars Sulšērs]]
| {{refn|group=nb|Solšērs sākotnēji tika pieņemts darbā kā pagaidu galvenais treneris, bet 2019. gada 28. martā pilnvērtīgi apstiprināts galvenā trenera amatā.}}
|-
| 2021
| {{flagicon|ENG}} [[Maikls Keriks]] 
| Pagaidu treneris
|-
| 2021–2022
| {{flagicon|GER}} [[Ralfs Rangniks]] 
| Pagaidu treneris
|-
| 2022–
| {{flagicon|NED}} [[Eriks ten Hags]]
|
|}
== Sasniegumi ==
* '''Anglijas futbola augstākais līmenis''' (līdz 1992. gadam '''Pirmā divīzija'''; tagad — '''[[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīga]]''')
** Čempioni (20): 1907–08, 1910–11, 1951–52, 1955–56, 1956–57, 1964–65, 1966–67, 1992–93, 1993–94, 1995–96, 1996–97, 1998–99, 1999–2000, 2000–01, 2002–03, 2006–07, 2007–08, 2008–09, 2010–11, 2012–13
** Vicečempioni (17): 1946–47, 1947–48, 1948–49, 1950–51, 1958–59, 1963–64, 1967–68, 1979–80, 1987–88, 1991–92, 1994–95, 1997–98, 2005–06, 2009–10, 2011–12, [[2017.—2018. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2017–18]], [[2020.—2021. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2020–21]]
* '''Anglijas futbola 2. līmenis''' (1893.—1992. '''Otrā divīzija'''; 1992.—2004. '''Pirmā divīzija'''; tagad — '''''[[Anglijas futbola čempionāts|Championship]]''''')
** Čempioni (2): 1935–36, 1974–75
** Vicečempioni (3): 1905–06, 1924–25, 1937–38
* '''[[FA kauss]]'''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablese/engcuphist.html |title=England FA Challenge Cup Finals |language=en |accessdate={{dat|2020|5|6||bez}} |publisher=[[RSSSF]]}}&lt;/ref&gt;
** Kausa ieguvēji (12): 1908–09, 1947–48, 1962–63, 1976–77, 1982–83, 1984–85, 1989–90, 1993–94, 1995–96, 1998–99, 2003–04, 2015–16
** Finālisti (9): 1956–57, 1957–58, 1975–76, 1978–79, 1994–95, 2004–05, 2006–07, 2017–18, 2022–23&lt;ref&gt;https://www.apollo.lv/7788562/mancestras-city-uzvar-derbija-un-septito-reizi-triumfe-fa-kausa?utm_campaign=draugiem_zinas&amp;utm_medium=social&amp;utm_source=draugiem.lv&lt;/ref&gt;
* '''[[Anglijas Līgas kauss]]'''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.rsssf.com/tablese/engleagcuphist.html |title=England - Football League Cup Finals |language=en |accessdate={{dat|2020|5|6||bez}} |publisher=[[RSSSF]] |archive-date={{dat|2016|03|29||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160329230552/http://www.rsssf.com/tablese/engleagcuphist.html }}&lt;/ref&gt;
** Kausa ieguvēji (6): 1991–92, 2005–06, 2008–09, 2009–10, 2016–17, 2022–23
** Finālisti (4): 1982–83, 1990–91, 1993–94, 2002–03 
* '''''[[FA Community Shield]]''''' (līdz 2001. gadam — ''Charity Shield'')&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablese/engsupcuphist.html |title=England - List of FA Charity/Community Shield Matches |language=en |accessdate={{dat|2020|5|6||bez}} |publisher=[[RSSSF]]}}&lt;/ref&gt;
** Kausa ieguvēji (21): 1908, 1911, 1952, 1956, 1957, 1965, 1967, 1977, 1983, 1990, 1993, 1994, 1996, 1997, 2003, 2007, 2008, 2010, 2011, 2013, 2016
* '''[[UEFA Čempionu līga|Eiropas čempionvienību kauss / UEFA Čempionu līga]]'''
** Kausa ieguvēji (3): 1967–68, 1998–99, 2007–08
** Finālisti (2): 2008–09, 2010–11
* '''[[UEFA Eiropas līga]]'''
** Kausa ieguvēji (1): 2016–17
** Finālisti (1): 2020–21
* '''[[UEFA Kausu ieguvēju kauss]]'''
** Kausa ieguvēji (1): 1990–91
* '''[[UEFA Superkauss]]'''
** Kausa ieguvēji (1): 1991
** Finālisti (3): 1999, 2008, 2017 
* '''[[Starpkontinentālais kauss]]'''
** Kausa ieguvēji (1): 1999
** Finālisti (1): 1968 
* '''[[FIFA Klubu Pasaules kauss]]'''
** Kausa ieguvēji (1): 2008

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
{{Sporta ārējās saites}}
* [http://www.manutd.com/ Oficiālā kluba vietne]

{{futbols-aizmetnis}}

{{Anglijas Premjerlīga}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Anglijas futbola klubi]]
[[Kategorija:Manchester United F.C.]]</text>
      <sha1>q63kmc77hy5ya4oa11fosdptcqwpg3q</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Newcastle United FC</title>
    <ns>0</ns>
    <id>20928</id>
    <revision>
      <id>4047684</id>
      <parentid>3895926</parentid>
      <timestamp>2024-04-25T13:00:50Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Vylks</username>
        <id>50297</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Sasniegumi */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5830" xml:space="preserve">{{nosaukums slīprakstā}}
{{Futbola kluba infokaste
| text_color = #FFFFFF
| bg_color   = #000000
| nos        = Ņūkāslas &quot;United&quot;
| logo       = [[Attēls:Newcastle_United_crest.png|175px]]
| pilns      = Ņūkāslas futbola klubs &quot;United&quot; (''Newcastle United Football Club'')
| iesauka    = žagatas (''The Magpies'')
| pilsēta    = {{Vieta|Anglija|Ņūkāsla pie Tainas}}
| dib        = 1892
| dib_mēn    = 12
| dib_dat    = 9
| stad       = ''[[St James' Park]]''
| ietilp     = 52 405
| prez       = {{flaga|Saūda Arābija}} [[Yasir Al-Rumayyan]]
| tren       = {{flaga|Anglija}} [[Edijs Hovs]]
| līga       = [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas Premjerlīga]]
| sez        = [[2022.—2023. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2022.—2023.]]
| poz        = 4. vieta 
| pattern_la1 = _newcastle2223h
| pattern_b1 = _newcastle2223h
| pattern_ra1 = _newcastle2223h
| pattern_sh1 = _newcastle2223h
| pattern_so1 = _newcastle2223h
| leftarm1 = 000000
| body1 = FFFFFF
| rightarm1 = 000000
| shorts1 = 000000
| socks1 = 000000
| pattern_la2 = _newcastle2223a
| pattern_b2 = _newcastle2223a
| pattern_ra2 = _newcastle2223a
| pattern_sh2 = _newcastle2223a
| pattern_so2 = _newcastle2223a
| leftarm2 = 001363
| body2 = 001363
| rightarm2 = 001363
| shorts2 = eeb12a
| socks2 = eeb12a
| pattern_la3 = _newcastle2223t
| pattern_b3 = _newcastle2223t
| pattern_ra3 = _newcastle2223t
| pattern_sh3 = _newcastle2223t
| pattern_so3 = 
| leftarm3 = FFFFFF
| body3 = FFFFFF
| rightarm3 = FFFFFF
| shorts3 = 019E73
| socks3 = FFFFFF
}}

''''Ņūkāslas futbola klubs &quot;United&quot;''' ({{val|en|Newcastle United Football Club}}) ir [[Anglija]]s [[futbols|futbola]] klubs, kas bāzējas [[Ņūkāsla pie Tainas|Ņūkāslā]], [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijā]]. Komanda ir četrkārtēja Anglijas čempione.

== Komandas sastāvs ==
''Atjaunināts {{Dat|2023|8|4||bez}}''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.premierleague.com/clubs/23/Newcastle-United/squad|title=First Team|website=Premier League|access-date=2023-02-06|language=en}}&lt;/ref&gt;

{{Fs start}}
{{Fs player|no=1|nat=SVK|pos=GK|name=[[Martins Dūbravka]]}}
{{Fs player|no=2|nat=ENG|pos=DF|name=[[Kīrans Tripjērs]]|other=[[kapteinis (futbols)|vicekapteinis]]}}
{{Fs player|no=3|nat=WAL|pos=DF|name=[[Pols Damets]]}}
{{Fs player|no=4|nat=NLD|pos=DF|name=[[Svens Botmans]]}}
{{Fs player|no=5|nat=SUI|pos=DF|name=[[Fabians Šērs]]}}
{{Fs player|no=6|nat=ENG|pos=DF|name=[[Džemals Lasēls]]|other=[[kapteinis (futbols)|kapteinis]]}}
{{Fs player|no=7|nat=BRA|pos=MF|name=[[Žoelintons]]}}
{{Fs player|no=8|nat=ITA|pos=MF|name=[[Sandro Tonali]]}}
{{Fs player|no=9|nat=ENG|pos=FW|name=[[Kalums Vilsons]]}}
{{Fs player|no=10|nat=ENG|pos=FW|name=[[Entonijs Gordons]]}}
{{Fs player|no=11|nat=SCO|pos=MF|name=[[Mets Ričijs]]}}
{{Fs player|no=13|nat=ENG|pos=DF|name=[[Mets Tārgets]]}}
{{Fs player|no=14|nat=SWE|pos=FW|name=[[Aleksanders Īsaks]]}}
{{Fs player|no=15|nat=ENG|pos=MF|name=[[Hārvijs Bārns]]}}
{{Fs mid}}
{{Fs player|no=17|nat=SWE|pos=DF|name=[[Emīls Krafts]]}}
{{Fs player|no=18|nat=GER|pos=GK|name=[[Loriss Kariuss]]}}
{{Fs player|no=19|nat=ESP|pos=DF|name=[[Havjērs Mankvilo]]}}
{{Fs player|no=22|nat=ENG|pos=GK|name=[[Niks Poups]]}}
{{Fs player|no=23|nat=ENG|pos=MF|name=[[Džeikobs Mērfijs]]}}
{{Fs player|no=24|nat=PAR|pos=MF|name=[[Migels Almirons]]}}
{{Fs player|no=28|nat=ENG|pos=MF|name=[[Džo Viloks]]}}
{{Fs player|no=29|nat=ENG|pos=GK|name=[[Marks Džilespī]]}}
{{Fs player|no=32|nat=SCO|pos=MF|name=[[Eliots Andersons]]}}
{{Fs player|no=33|nat=ENG|pos=DF|name=[[Dens Bērnss]]}}
{{Fs player|no=36|nat=ENG|pos=MF|name=[[Šons Longstafs]]}}
{{Fs player|no=39|nat=BRA|pos=MF|name=[[Brunu Gimaraiss]]}}
{{Fs player|no=67|nat=ENG|pos=MF|name=[[Lūiss Mailijs]]}}
{{Fs end}}

== Sasniegumi ==
* '''Anglijas futbola augstākais līmenis''' (līdz 1992. gadam '''Pirmā divīzija'''; tagad — '''[[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīga]]''')
** Čempioni (4): 1904–05, 1906–07, 1908–09, 1926–27
** Vicečempioni (2): 1995–96, 1996–97
* '''Anglijas futbola 2. līmenis''' (1893.—1992. '''Otrā divīzija'''; 1992.—2004. '''Pirmā divīzija'''; tagad — '''''[[Anglijas futbola čempionāts|Championship]]''''')
** Čempioni (4): 1964–65, 1992–93, 2009–10, 2016–17
** Vicečempioni (2): 1897–98, 1947–48 
* '''[[FA kauss]]'''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablese/engcuphist.html |title=England FA Challenge Cup Finals |language=en |accessdate={{dat|2020|5|6||bez}} |publisher=[[RSSSF]]}}&lt;/ref&gt;
** Kausa ieguvēji (6): 1909–10, 1923–24, 1931–32, 1950–51, 1951–52, 1954–55 
** Finālisti (7): 1904–05, 1905–06, 1907–08, 1910–11, 1973–74, 1997–98, 1998–99 
* '''[[Anglijas Līgas kauss]]'''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablese/engleagcuphist.html |title=England - Football League Cup Finals |language=en |accessdate={{dat|2020|5|6||bez}} |publisher=[[RSSSF]]}}&lt;/ref&gt;
** Finālisti (2): 1975–76, 2022–23&lt;ref&gt;https://sportacentrs.com/futbols/26022023-manchester_united_izcina_ligas_kausu_un_i&lt;/ref&gt;
* '''''[[FA Community Shield]]''''' (līdz 2001. gadam — ''Charity Shield'')&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablese/engsupcuphist.html |title=England - List of FA Charity/Community Shield Matches |language=en |accessdate={{dat|2020|5|6||bez}} |publisher=[[RSSSF]]}}&lt;/ref&gt;
** Kausa ieguvēji (1): 1909
* '''Starppilsētu gadatirgu kauss'''
** Kausa ieguvēji (1): 1968–69
* '''[[UEFA Intertoto kauss]]'''
** Uzvarētāji (1): 2006

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* [http://www.nufc.co.uk/ Oficiālā kluba vietne] {{en ikona}}

{{futbols-aizmetnis}}

{{Anglijas Premjerlīga}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Anglijas futbola klubi]]
[[Kategorija:Newcastle United F.C.]]</text>
      <sha1>oziy9v8ec5txsppdjhq4sej5tfsbxjh</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Sevilla FC</title>
    <ns>0</ns>
    <id>20947</id>
    <revision>
      <id>4047658</id>
      <parentid>4014345</parentid>
      <timestamp>2024-04-25T12:21:09Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Vylks</username>
        <id>50297</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Sasniegumi */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6150" xml:space="preserve">{{nosaukums slīprakstā}}
{{Futbola kluba infokaste
| text_color = #FFFFFF
| bg_color   = #DD0000
| nos      = ''Sevilla''
| logo     = [[Attēls:494px-Sevilla_fc.gif|150px]]
| pilns    = ''Sevilla Football Club, S.A.D.''
| iesauka  = ''Sevillistas''&lt;br&gt; ''Los Rojiblancos'' (Sarkanbaltie)&lt;br&gt; ''Los Nervionenses'' (Nervionieši)
| pilsēta  = {{Vieta|Spānija|Sevilja}}
| dib      = 1905
| dib_mēn  = 10
| dib_dat  = 14
| stad     = ''[[Ramon Sanchez Pizjuan]]''
| ietilp   = 45 500
| prez     = {{flaga|Spānija}} Hosē Kastro Karmona
| tren     = {{flaga|Spānija}} [[Kike Sančess Floress]]
| līga     = [[Spānijas futbola čempionāta Pirmā divīzija|Spānijas Pirmā divīzija]]
| sez      = [[2022.—2023. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|2022.—2023.]]
| poz      = 12. vieta
| pattern_la1 = _sevilla2021h
| pattern_b1 = _sevilla2021h
| pattern_ra1 = _sevilla2021h
| pattern_sh1 = _sevilla2021h
| pattern_so1 = _fcsm2021a
| leftarm1 = FFFFFF
| body1 = FFFFFF
| rightarm1 = FFFFFF
| shorts1 = FFFFFF
| socks1 = 000000
| pattern_la2 = _sevilla2021a
| pattern_b2 = _sevilla2021a
| pattern_ra2 = _sevilla2021a
| pattern_sh2 = _sevilla2021a
| pattern_so2 = _portsmouth2021h
| leftarm2 = FF0000
| body2 = FF0000
| rightarm2 = FF0000
| shorts2 = FF0000
| socks2 = FF0000
| pattern_la3 = _sevilla2021t
| pattern_b3  = _sevilla2021t
| pattern_ra3 = _sevilla2021t
| pattern_sh3 = _sevilla2021t
| pattern_so3 = _sevilla2021T
| leftarm3    = 000055
| body3       = 000055
| rightarm3   = 000055
| shorts3     = 000055
| socks3      = FF004E
}}

'''''Sevilla Fútbol Club, S.A.D.''''', parasti pazīstams kā '''''Sevilla FC''''' vai vienkārši '''''Sevilla''''', ir profesionāls [[Spānija]]s [[futbols|futbola]] klubs, kurš spēlē [[La Liga|Spānijas augstākajā līgā]]. Klubs dibināts 1905. gada 14. oktobrī; tas ir vecākais futbola klubs [[Seviļa|Seviļā]] un otrs vecākais [[Andalūzija|Andalūzijā]]. ''Sevilla'' futbolisti ir vienreiz (1946. gadā) izcīnījuši Spānijas čempionu titulu, kā arī piecas reizes ieguvuši [[Spānijas Karaļa kauss|Spānijas kausu]]. Komanda ir septiņas reizes uzvarējusi arī [[UEFA Eiropas līga]]s (agrāk UEFA kauss) turnīrā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://sevillafc.es/nuevaweb/el_club/la_entidad/es|title=Palmarés torneos oficiales|publisher=Sevilla FC|accessdate={{dat|2015|10|20||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20131213194915/http://www.sevillafc.es/nuevaweb/el_club/la_entidad/es|archivedate={{dat|2013|12|13||bez}}}}&lt;/ref&gt;

== Komandas sastāvs ==
''Atjaunots {{dat|2023|06|01||bez}}''.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sevillafc.es/equipos/primer-equipo |title=Primer equipo |language=es |publisher=''Sevilla FC''|accessdate={{dat|2018|8|19||bez}}}}&lt;/ref&gt;
{{Fs start}}
{{Fs player|no= 1|nat=SRB|pos=GK|name=[[Marko Dmitrovičs]]}}
{{Fs player|no= 2|nat=ARG|pos=DF|name=[[Gonsalo Montjels]]}}
{{Fs player|no= 3|nat=BRA|pos=DF|name=[[Alekss Teliss]]|other=īrē no [[Manchester United F.C.|Manchester United]]}}
{{Fs player|no= 4|nat=NED|pos=DF|name=[[Karīms Rekiks]]}}
{{Fs player|no= 5|nat=ARG|pos=MF|name=[[Lukass Okamposs]]}}
{{Fs player|no= 6|nat=SRB|pos=MF|name=[[Nemaņa Gudeļs]]}}
{{Fs player|no= 7|nat=ESP|pos=FW|name=[[Suso]]}}
{{Fs player|no= 8|nat=ESP|pos=MF|name=[[Hoans Hordans]]}}
{{Fs player|no= 9|nat=MEX|pos=FW|name=[[Hesuss Korona]]}}
{{Fs player|no=10|nat=CRO|pos=MF|name=[[Ivans Rakitičs]]}}
{{Fs player|no=12|nat=ESP|pos=FW|name=[[Rafa Mirs]]}}
{{Fs player|no=13|nat=MAR|pos=GK|name=[[Jasīns Bunū]]}}
{{Fs player|no=15|nat=MAR|pos=FW|name=[[Jūsefs en Nesīrī]]}}
{{Fs mid}}
{{Fs player|no=16|pos=MF|nat=ESP|name=[[Hesuss Navass]]|other=[[kapteinis (futbols)|kapteinis]]}}
{{Fs player|no=17|nat=ARG|pos=FW|name=[[Eriks Lamela]]}}
{{Fs player|no=18|nat=SEN|pos=MF|name=[[Paps Geije]]|other=īrē no [[Marseļas &quot;Olympique&quot;]]}}
{{Fs player|no=19|nat=ARG|pos=DF|name=[[Markoss Akunja]]}}
{{Fs player|no=20|nat=BRA|pos=MF|name=[[Fernandu Fransisku Režess Mouta|Fernandu]]}}
{{Fs player|no=21|nat=ESP|pos=MF|name=[[Olivers Torress]]}}
{{Fs player|no=22|nat=FRA|pos=DF|name=[[Loiks Badē]]|other=īrē no [[Stade Rennais F.C.]]}}
{{Fs player|no=23|nat=BRA|pos=DF|name=[[Maršao]]}}
{{Fs player|no=24|nat=ARG|pos=MF|name=[[Papu Gomess]]}}
{{Fs player|no=25|nat=ESP|pos=FW|name=[[Braiens Gils]]|other=īrē no [[Tottenham Hotspur F.C.]]}}
{{Fs end}}

== Sasniegumi ==
[[File:Trofeomejorequipodelmundo2006.JPG|thumb|2006 [[IFFHS]] balva par labāko futbola komandu pasaulē.]]
* '''[[Spānijas futbola čempionāta Pirmā divīzija|Spānijas čempionāts (''La Liga'')]]'''
** Čempioni (1): 1945–46
** Vicečempioni (4): 1939–40, 1942–43, 1950–51, 1956–57
* '''[[Spānijas Karaļa kauss]]'''
** Kausa ieguvēji (5): 1935, 1939, 1947–48, 2006–07, 2009–10
** Finālisti (4): 1955, 1961–62, 2015–16, 2017–18
* '''[[Supercopa de España|Spānijas Superkauss]]'''
** Kausa ieguvēji (1): 2007
** Finālisti (3): 2010, 2016, 2018
* '''Evas Duartes kauss'''
** Finālisti (1): 1948
* '''[[Spānijas futbola čempionāta Otrā divīzija|Otrā divīzija]]'''
** Čempioni (4): 1929, 1933–34, 1968–69, 2000–01
** Vicečempioni (1): 1930–31
* '''[[UEFA Eiropas līga|UEFA kauss / UEFA Eiropas līga]]'''
** Kausa ieguvēji (7): 2005–06, 2006–07, 2013–14, 2014–15, 2015–16, [[2019.—2020. gada UEFA Eiropas līgas sezona|2019–20]], [[2022.—2023. gada UEFA Eiropas līgas sezona|2022–23]]&lt;ref&gt;https://sportacentrs.com/futbols/eirokausi_fut/01062023-sevilla_atspelejas_un_velreiz_apliecina_e&lt;/ref&gt;
* '''[[UEFA Superkauss]]'''
** Kausa ieguvēji (1): 2006
** Finālisti (6): 2007, 2014, 2015, 2016, 2020, 2023&lt;ref&gt;https://sportacentrs.com/futbols/eirokausi_fut/17082023-manchester_city_atspelejas_un_pendeles_pi&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{commons category|Sevilla FC}}
* [https://web.archive.org/web/20151019022445/http://sevillafc.es/nuevaweb/inicio Oficiālā kluba vietne] {{es ikona}} {{en ikona}} {{jp ikona}}

{{futbols-stub}}
{{La Liga}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Spānijas futbola klubi]]
[[Kategorija:Sevilla FC]]</text>
      <sha1>gkksb946p4hdavcr508m3vr2tbe6ghz</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Akoruņas &quot;Deportivo&quot;</title>
    <ns>0</ns>
    <id>20968</id>
    <revision>
      <id>4047673</id>
      <parentid>3959161</parentid>
      <timestamp>2024-04-25T12:44:24Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Vylks</username>
        <id>50297</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Sasniegumi */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4711" xml:space="preserve">{{Futbola kluba infokaste
| text_color = #FFFFFF
| bg_color   = #0D4FC8
| nos     = ''Deportivo La Coruña''
| logo    = [[Attēls:488px-Rc deportivo de la coruna.gif|150px]]
| pilns   = ''Real Club Deportivo de La Coruña, S.A.D.''
| iesauka = ''Depor'' &lt;br /&gt;''Os Turcos'' (turki) &lt;br /&gt;''Branquiazuis'' (Zili-baltie) &lt;br /&gt;''SuperDepor''
| pilsēta = {{Vieta|Spānija|Akoruņa}}
| dib     = 1906
| dib_mēn = 3
| dib_dat = 2
| stad    = ''[[Riazor]]''
| ietilp  = 34 600
| prez    = {{flaga|Spānija}} Fernando Vidals
| tren    = {{flaga|Spānija}} Fernando Vaskess
| līga    = Spānijas Otrā B divīzija
| sez     = 2019.—2020.
| poz     = 19. vieta [[Spānijas futbola čempionāta Otrā divīzija|Otrajā divīzijā]] {{decrease}}
|pattern_la1=_rcdeportivo1920h
|pattern_b1=_rcdeportivo1920h
|pattern_ra1=_rcdeportivo1920h
|pattern_sh1=_rcdeportivo1920h
|pattern_so1=_rcdeportivo1920h
|leftarm1=0D4FC8
|body1=0D4FC8
|rightarm1=0D4FC8
|shorts1=0D4FC8
|socks1=0030FF
|pattern_la2=_rcdeportivo1920a
|pattern_b2=_rcdeportivo1920a
|pattern_ra2=_rcdeportivo1920a
|pattern_sh2=_rcdeportivo1920a
|pattern_so2=_rcdeportivo1920a
|leftarm2=FFFFFF
|body2=FFFFFF
|rightarm2=FFFFF|shorts2=FFFFFF
|socks2=FF0000
|pattern_la3=_rcdeportivo1920t
|pattern_b3=_rcdeportivo1920t
|pattern_ra3=_rcdeportivo1920t
|pattern_sh3=_rcdeportivo1920t
|pattern_so3=_rcdeportivo1920t
|leftarm3=FFFFF
|body3=FFFFF
|rightarm3=FFFFF
|shorts3=FFFFF
|socks3=FFFFF
}}

'''''Real Club Deportivo de La Coruña''''' ({{val|lv|Lakorunjas karaliskais sporta klubs}}) ir profesionāls [[Spānija]]s [[futbols|futbola]] klubs no [[Akoruņa]]s (Lakorunjas), [[Galisija|Galisijā]]. Dibināts 1906. gadā un šobrīd spēlē Spānijas čempionāta trešajā līmenī — Otrajā B divīzijā.

''Deportivo'' vienreiz ir uzvarējuši Spānijas čempionātā, tas notika 1999.–2000. gada sezonā. Klubs piecas reizes sezonu noslēdzis otrajā vietā, kā arī divreiz uzvarējis [[Spānijas Karaļa kauss|Spānijas kausā]] (1995. un 2002. gadā) un trīsreiz [[Spānijas superkauss futbolā|Superkausā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.canaldeportivo.com/club/historia/palmares_a.html |title=Palmarés y Títulos |accessdate={{dat|2015|10|28||bez}} |publisher=CanalDeportivo |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160305012129/http://www.canaldeportivo.com/club/historia/palmares_a.html |archivedate={{dat|2016|03|05||bez}} }}&lt;/ref&gt; Lielākais panākums Eirokausos ir iekļūšana [[UEFA Čempionu līga]]s pusfinālā 2004. gadā, kur divu spēļu summā ar 0–1 piekāpās ''[[FC Porto]]''.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.uefa.com/uefachampionsleague/season=2003/index.html |title=UEFA Champions League 2003/04 - History |accessdate={{dat|2015|10|28||bez}} |publisher=UEFA.com}}&lt;/ref&gt;

Mājas spēles kopš 1944. gada aizvada ''[[Riazor]]'' stadionā, kurā ir vietas 34 600 skatītājiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.canaldeportivo.com/club/estadio/|title=Riazor: Datos generales|accessdate={{dat|2015|10|28||bez}}|publisher=CanalDeportivo|archiveurl=https://web.archive.org/web/20070501223631/http://www.canaldeportivo.com/club/estadio/|archivedate={{dat|2007|05|01||bez}}}} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20070501223631/http://www.canaldeportivo.com/club/estadio/ |date={{dat|2007|05|01||bez}} }}&lt;/ref&gt; Tradicionālajam formas tērpam krekls ir ar zilām un baltām svītrām, šorti un getras ir zilas. Kluba sīvākie sāncenši ir [[Vigo &quot;Celta&quot;]], spēles starp komandām tiek sauktas par Galisijas derbiju.

Politisku iemeslu dēļ kluba vadība saglabā nosaukumā pilsētas nosaukumu spāņu valodā kā ''La Coruña'', lai arī pilsētas oficiālais nosaukums ir ''A Coruña'' (galisiešu valodā).

== Sasniegumi ==
* '''[[Spānijas futbola čempionāta Pirmā divīzija|Spānijas čempionāta Pirmā divīzija (''La Liga'')]]'''
** Čempioni (1): 1999–2000
** Vicečempioni (5): 1949–50, 1993–94, 1994–95, 2000–01, 2001–02
* '''[[Spānijas Karaļa kauss]]'''
** Kausa ieguvēji (2): 1994–95, 2001–02
* '''[[Supercopa de España|Spānijas Superkauss]]'''
** Kausa ieguvēji (3): 1995, 2000, 2002
* '''[[Spānijas futbola čempionāta Otrā divīzija|Otrā divīzija]]'''
** Čempioni (5): 1961–62, 1963–64, 1965–66, 1967–68, 2011–12
** Vicečempioni (5): 1939–40, 1945–46, 1947–48, 1990–91, 2013–14
* '''[[UEFA Čempionu līga]]'''
** Pusfinālisti (1): 2003–04

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* [http://www.canaldeportivo.com/ Oficiālā kluba vietne] {{es ikona}}

{{futbols-aizmetnis}}
{{La Liga}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Spānijas futbola klubi]]
[[Kategorija:Akoruņas &quot;Deportivo&quot;]]</text>
      <sha1>tr03lo3eh4yi9g2xftjnsxcp5e1grbz</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Seviljas &quot;Real Betis&quot;</title>
    <ns>0</ns>
    <id>21207</id>
    <revision>
      <id>4047661</id>
      <parentid>4001768</parentid>
      <timestamp>2024-04-25T12:25:09Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Vylks</username>
        <id>50297</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Sasniegumi */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6350" xml:space="preserve">{{cita nozīme|futbola klubu|basketbola klubu|Real Betis (basketbols)}}
{{Futbola kluba infokaste
| text_color = #FFFFFF
| bg_color = #008200
| nos = ''Betis Balompié''
| logo = [[Attēls:Real Betis.png|220px]]
| pilns = ''Real Betis Balompié, S.A.D.''
| iesauka = ''Béticos'' &lt;br /&gt;''Verdiblancos'' (zaļi-baltie) &lt;br /&gt;''Heliopolitanos''
| pilsēta = {{Vieta|Spānija|Sevilja}}
| dib = 1907
| dib_mēn = 9
| dib_dat = 12
| stad = ''[[Estadio Benito Villamarín]]''
| ietilp = 52 500
| prez = {{flaga|Spānija}} Anhels Aro
| tren = {{flaga|Čīle}} [[Manuels Pellegrini]]
| līga = [[Spānijas futbola čempionāta Pirmā divīzija|Spānijas Pirmā divīzija]]
| sez = [[2022.—2023. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|2022.—2023.]]
| poz = 6. vieta
|pattern_la1 = 
|pattern_b1  = _betis2324h
|pattern_ra1 = 
|pattern_sh1 = _betis2324h
|pattern_so1 = _betis2324hl
|leftarm1  = FFFFFF
|body1     = FFFFFF
|rightarm1 = FFFFFF
|shorts1   = FFFFFF
|socks1    = FFFFFF
|pattern_la2 = _betis2324a
|pattern_b2  = _betis2324a
|pattern_ra2 = _betis2324a
|pattern_sh2 = _betis2324a
|pattern_so2 = _betis2324al
|leftarm2  = 009B00
|body2     = 009B00
|rightarm2 = 009B00
|shorts2   = 009B00
|socks2    = 009B00
|pattern_la3 = _betis2324t
|pattern_b3  = _betis2324t
|pattern_ra3 = _betis2324t
|pattern_sh3 = _betis2324t
|pattern_so3 = _betis2324tl
|leftarm3  = 000000
|body3     = 000000
|rightarm3 = 000000
|shorts3   = 000000
|socks3    = 000000
| līga1 = ''[[La Liga]]''
| uzvaras1 = 1
| līga2 = [[Copa del Rey|Spānijas Karaļa]]
| uzvaras2 = 2
| līga3 = [[Spānijas futbola čempionāta Otrā divīzija|Otrās divīzijas]]
| uzvaras3 = 7
}}

'''''Real Betis Balompié S.A.D.''''', biežāk pazīstams kā '''''Betis''''', ir [[Spānija]]s [[futbols|futbola]] klubs no [[Sevilja]]s. Dibināts 1907. gadā, pašlaik spēlē Spānijas futbola čempionāta augstākajā līgā - [[Spānijas futbola čempionāta Pirmā divīzija|Pirmajā divīzijā]] jeb ''La Liga''. ''Betis Balompié'' ir 10. panākumiem bagātākais ''La Liga'' klubs. Spānijas čempionātā uzvarējis vienu reizi 1934.–1935. gada sezonā. Klubs trīs reizes uzvarējis [[Spānijas Karaļa kauss|Spānijas Karaļa kausā]] (1977., 2005. un 2022. gadā), kā arī septiņas reizes [[Spānijas futbola čempionāta Otrā divīzija|Otrajā divīzijā]]. Mājas spēles aizvada ''[[Estadio Benito Villamarín]]''.

2007. gada maijā veiktā aptauja uzrādīja, ka ''Real Betis'' ir sestā atbalstītākā komanda Spānijā (3,3%), aiz: ''Real Madrid'' (32,8%), ''Barcelona'' 25,7%, ''Valencia'' (5,3%), ''Athletic Bilbao'' (5,1%) un ''Atletico Madrid'' (4,3%).&lt;ref&gt;http://www.cis.es/cis/export/sites/default/-Archivos/Marginales/2700_2719/2705/Es2705mar_A.pdf&lt;/ref&gt; Kā arī 37. komanda Eiropā pēc vidējā spēļu apmeklējuma (2007.–2008. gada sezonā).&lt;ref name=&quot;attendances&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://en.wikipedia.org/wiki/Average_attendances_of_European_football_clubs|work=topclubs|accessdate=2007-12-09|title=Betis 33.|archiveurl=https://web.archive.org/web/20071214020517/http://en.wikipedia.org/wiki/Average_attendances_of_European_football_clubs|archivedate=2007-12-14}}&lt;/ref&gt;

''Real Betis'' bija pirmais [[Andalūzija]]s futbola klubs, kurš piedalījās ''[[La Liga]]'' turnīrā. Seviljas derbijā ilgstoši viņu sāncenši ir ''[[Sevilla FC]]''. Gan [[Spānijas karalis]] [[Huans Karloss I]], gan viņa dēls [[Princis Felipe de Burbons]] ir kluba goda biedri.

== Sastāvs ==
''Sastāvs uz {{Dat|2022|3|20|A|bez}}.''
{{Fs start}}
{{Fs player|name=[[Hoels Robless]]|pos=GK|no=1|nat=ESP}}
{{Fs player|name=[[Martins Montoja]]|pos=DF|no=2|nat=ESP}}
{{Fs player|name=[[Edgars Gonsaless]]|pos=DF|no=3|nat=ESP}}
{{Fs player|name=[[Pols Akuoku]]|pos=MF|no=4|nat=CIV}}
{{Fs player|name=[[Marks Bartra]]|pos=DF|no=5|nat=ESP}}
{{Fs player|name=[[Viktors Ruiss]]|pos=DF|no=6|nat=ESP}}
{{Fs player|name=[[Huanmi]]|pos=FW|no=7|nat=ESP}}
{{Fs player|name=[[Nebīls Fekīrs]]|pos=FW|no=8|nat=FRA}}
{{Fs player|name=[[Borha Iglesiass]]|pos=FW|no=9|nat=ESP}}
{{Fs player|name=[[Serhio Kanaless]]|pos=MF|no=10|nat=ESP}}
{{Fs player|name=[[Kristians Teljo]]|pos=MF|no=11|nat=ESP}}
{{Fs player|name=[[Viljans Žuzē]]|pos=FW|no=12|nat=BRA}}
{{Fs player|name=[[Rui Silva]]|pos=GK|no=13|nat=POR}}
{{Fs player|name=[[Viljams Karvaļu]]|pos=MF|no=14|nat=POR}}
{{Fs mid}}
{{Fs player|name=[[Alekss Moreno]]|pos=DF|no=15|nat=ESP}}
{{Fs player|name=[[Hermans Pesela]]|pos=DF|no=16|nat=ARG}}
{{Fs player|name=[[Hoakins]]|pos=MF|no=17|nat=ESP|other=[[Kapteinis (futbols)|Kapteinis]]}}
{{Fs player|name=[[Andress Gvardado]]|pos=MF|no=18|nat=MEX}}
{{Fs player|name=[[Ektors Beljerins]]|pos=DF|no=19|nat=ESP|other=īrē no [[Arsenal FC|Arsenal]]}}
{{Fs player|name=[[Djego Lainess]]|pos=MF|no=20|nat=MEX}}
{{Fs player|name=[[Gvido Rodrigess]]|pos=MF|no=21|nat=ARG}}
{{Fs player|name=[[Viktors Kamarasa]]|pos=MF|no=22|nat=ESP}}
{{Fs player|name=[[Jūsefs Sabalī]]|pos=DF|no=23|nat=SEN}}
{{Fs player|name=[[Aitors Ruibals]]|pos=FW|no=24|nat=ESP}}
{{Fs player|name=[[Klaudio Bravo]]|pos=GK|no=25|nat=CHI}}
{{Fs player|name=[[Rodri (futbolists, dzimis 2000. gadā)|Rodri]]|pos=MF|no=28|nat=ESP}}
{{Fs player|name=[[Huans Miranda]]|pos=DF|no=33|nat=ESP}}
{{Fs end}}

== Sasniegumi ==
* '''[[Spānijas futbola čempionāta Pirmā divīzija|Spānijas čempionāta Pirmā divīzija (''La Liga'')]]'''
** Čempioni  (1): 1934–35
* '''[[Spānijas Karaļa kauss]]'''
** Kausa ieguvēji (3): 1976–77, 2004–05, 2021–22
** Finālisti (2): 1931, 1996–97
* '''[[Supercopa de España|Spānijas Superkauss]]'''
** Finālisti (1): 2005
* '''[[Spānijas Līgas kauss]]'''
** Finālisti (1): 1985–86
* '''[[Spānijas futbola čempionāta Otrā divīzija|Otrā divīzija]]'''
** Čempioni (7): 1931–32, 1941–42, 1957–58, 1970–71, 1973–74, 2010–11, 2014–15
** Vicečempioni (5): 1955–56, 1966–67, 1989–90, 1993–94, 2000-01
* '''Trešā divīzija'''
** Uzvarētāji (1): 1953–54

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{commons category|Real Betis}}
* [http://www.realbetisbalompie.es/ Oficiālā kluba tīmekļa vietne] {{spāniski}} {{en ikona}}

{{futbols-aizmetnis}}
{{La Liga}}
{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Real Betis}}
[[Kategorija:Spānijas futbola klubi]]
[[Kategorija:Real Betis]]
[[Kategorija:Sports Seviljā]]</text>
      <sha1>dxkbu8ullhgn5c8gsm9xbn8eihk6vqv</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Saragosas &quot;Real&quot;</title>
    <ns>0</ns>
    <id>21420</id>
    <revision>
      <id>4047676</id>
      <parentid>3836052</parentid>
      <timestamp>2024-04-25T12:48:25Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Vylks</username>
        <id>50297</id>
      </contributor>
      <comment>/* Sasniegumi */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4679" xml:space="preserve">{{Futbola kluba infokaste
| text_color = #FFFFFF
| bg_color   = #0000BB
| nos        = ''Real Zaragoza''
| logo       = [[Attēls:Real cd zaragoza.gif|150px]]
| pilns      = ''Real Zaragoza, S.A.D.''
| pilsēta    = {{Vieta|Spānija|Saragosa}}
| iesauka    = ''Los Blanquillos'',&lt;br /&gt;''Los Maños''
| dib        = 1932
| dib_mēn    = 3
| dib_dat    = 18
| stad       = ''La Romareda''
| ietilp     = 34 596
| prez       = {{flaga|Spānija}} Kristians Lapetra
| tren       = {{flaga|Spānija}} Viktors Fernandess
| līga       = [[Spānijas futbola čempionāta Otrā divīzija|Spānijas Otrā divīzija]] (''LaLiga 2'')
| sez        = 2021.—2022.
| poz        = 10. vieta
| pattern_la1 = _zaragoza1920h
| pattern_b1 = _zaragoza1920h
| pattern_ra1 = _zaragoza1920h
| pattern_sh1 = _adidaswhite
| pattern_so1 = _zaragoza1819h
| leftarm1 = FFFFFF
| body1 = FFFFFF
| rightarm1 = FFFFFF
| shorts1 = 0000FF
| socks1 = FFFFFF
| pattern_la2 = _zaragoza1920a
| pattern_b2 = _zaragoza1920a
| pattern_ra2 = _zaragoza1920a
| pattern_sh2 = _zaragoza1920a
| pattern_so2 = _color_3_stripes_black
| leftarm2 = CCFF00
| body2 = CCFF00
| rightarm2 = CCFF00
| shorts2 = CCFF00
| socks2 = CCFF00
}}

'''''Real Zaragoza, S.A.D.''''' ir [[Spānija]]s [[futbols|futbola]] klubs no [[Saragosa]]s [[Aragona|Aragonā]]. Dibināts 1932. gada 18. martā. Klubs lielāko daļu savas vēstures pavadījis [[La Liga|Spānijas augstākajā līgā]], bet pašlaik spēlē [[Spānijas futbola čempionāta Otrā divīzija|Otrajā divīzijā]]. 

''Real Zaragoza'' ir devītā spēcīgakā Spānijas komanda, ja vēsturiski ņem vērā sniegumu pēc punktiem turnīra tabulā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.laliga.es/estadisticas-historicas |title=Clasificación histórica LaLiga |language=es |accessdate={{dat|2017|11|8||bez}} |publisher=laliga.es |archiveurl=https://web.archive.org/web/20171107202027/http://www.laliga.es/estadisticas-historicas |archivedate={{dat|2017|11|07||bez}} }}&lt;/ref&gt; Komanda sešas reizes ieguvusi [[Spānijas Karaļa kauss|Spānijas Karaļa kausu]], kā arī vienu reizi [[UEFA Kausu ieguvēju kauss|Kausu ieguvēju kausu]], Starppilsētu gadatirgu kausu (UEFA kausa un Eiropas līgas priekštecis), ka arī [[Spānijas superkauss|Spānijas superkausu]]. Tradicionāli komanda spēlē baltos kreklos un zeķēs ar karaliski ziliem šortiem mājas spēlēs, bet viesos ar melni dzeltenām formām. Komandas stadions ir ''[[La Romareda]]'' ar 34 596 skatītāju vietām.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.realzaragoza.com/club/la-romareda |title=Estadio La Romareda |language=es |accessdate={{dat|2017|11|8||bez}} |publisher=realzaragoza.com |archive-date={{dat|2021|03|09||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20210309024519/http://www.realzaragoza.com/club/la-romareda }}&lt;/ref&gt;

== Sasniegumi ==
* '''[[Spānijas futbola čempionāta Pirmā divīzija|Spānijas čempionāts (''La Liga'')]]'''
** Vicečempioni (1): 1974–75
* '''[[Spānijas Karaļa kauss]]'''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tabless/spancuphist.html |title=Spain - List of Cup Finals |language=en |accessdate={{dat|2017|11|8||bez}} |publisher=[[RSSSF]]}}&lt;/ref&gt;
** Kausa ieguvēji (6): 1963–64, 1965–66, 1985–86, 1993–94, 2000–01, 2003–04
** Finālisti (5): 1962–63, 1964–65, 1975–76, 1992–93, 2005–06
* '''[[Supercopa de España|Spānijas superkauss]]'''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tabless/spansupcuphist.html |title=Spain - List of Super Cup Finals |language=en|accessdate={{dat|2017|11|8||bez}} |publisher=[[RSSSF]]}}&lt;/ref&gt;
** Kausa ieguvēji (1): 2004
** Finālisti (2): 1994, 2001
* '''[[Spānijas futbola čempionāta Otrā divīzija|Otrā divīzija]]'''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tabless/span2champ.html |language=en|title=Spain - List of Second Division Champions |accessdate={{dat|2017|11|8||bez}} |publisher=[[RSSSF]]}}&lt;/ref&gt;
** Čempioni (1): 1977–78
** Vicečempioni (5): 1935–36, 1941–42, 1950–51, 2002–03, 2008–09
* '''[[UEFA Kausu ieguvēju kauss]]'''
** Kausa ieguvēji (1): 1994–95
* '''[[UEFA Superkauss]]'''
** Finālisti (1): 1995
* '''Starppilsētu gadatirgu kauss'''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablese/ec3a.html |title=Fairs' Cup |accessdate={{dat|2017|11|8||bez}} |language=en|publisher=[[RSSSF]]}}&lt;/ref&gt;
** Kausa ieguvēji (1): 1963–64
** Finālisti (1): 1965–66

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* {{oficiālā mājaslapa}} {{es ikona}}


{{futbols-stub}}
{{La Liga}}
{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Real Zaragoza}}
[[Kategorija:Spānijas futbola klubi]]
[[Kategorija:Saragosas &quot;Real&quot;]]</text>
      <sha1>hntjtv63sm6dafx473s149ox33erzn8</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Natalas &quot;America&quot;</title>
    <ns>0</ns>
    <id>22265</id>
    <revision>
      <id>4047929</id>
      <parentid>1950457</parentid>
      <timestamp>2024-04-25T20:16:52Z</timestamp>
      <contributor>
        <ip>178.249.201.168</ip>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1095" xml:space="preserve">{{Futbola kluba infokaste
| nos = América
| logo = [[Attēls:América Futebol Clube (Natal) logo (2023).png|120px]]
| pilns = América Futebol Clube
| dib = 1915
| dib_mēn = 7
| dib_dat = 14
| stad = Machadão, [[Natala]], [[Brazīlija]]
| ietilp = 35 000
| prez = {{flaga|Brazīlija}} Hosē Marija Figueiredu
| tren = {{flaga|Brazīlija}} Flavio Araujo
| līga = [[Brazīlijas Série B]]
| sez = 2010
| poz = [[Brazīlijas Série B]], 20.
| pattern_la1 = _whiteborder
| pattern_b1 = _whitecollar
| pattern_ra1 = _whiteborder
| leftarm1 = FF0000
| body1 = FF0000
| rightarm1 = FF0000
| shorts1 = FFFFFF
| socks1 = FF0000
| pattern_la2 = _redborder
| pattern_b2 = _collaronwhite
| pattern_ra2 = _redborder
| leftarm2 = FFFFFF
| body2 = FF0000
| rightarm2 = FFFFFF
| shorts2 = FF0000
| socks2 = FFFFFF|
}}

'''América Futebol Clube''', arī vienkārši '''América''' (vai '''América de Natal'''), ir [[Brazīlija]]s [[futbols|futbola]] komanda no [[Natala]]s, [[Riugrandi du Norti]] štatā. Klubs dibināts 1915. gada 14. jūlijā.

{{futbols-stub}}

[[Kategorija:Brazīlijas futbola klubi]]</text>
      <sha1>gecex8tjxritvdn2oo2weaz37rzvwln</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Subkontinents</title>
    <ns>0</ns>
    <id>23042</id>
    <revision>
      <id>4047664</id>
      <parentid>2538626</parentid>
      <timestamp>2024-04-25T12:34:59Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <comment>/* Subkontinents kultūrā */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2129" xml:space="preserve">[[Attēls:Earthquake Information for Pakistan latviski.gif|right|250px|thumb|Indijas plātne saskaras ar Eirāzijas, Āfrikas un Arābijas plātnēm. Tā atbilst Indijas subkontinentam.]]
'''Subkontinents''' ir liela daļa no [[kontinents|kontinenta]]. Nepastāv universāla vienošanās par šī termina lietošanu, taču parasti subkontinentu no pārējā kontinenta nošķir, piemēram, [[kalnu grēda]] vai [[tektoniskā plātne|tektonisko plātņu]] robeža. Subkontinentus izdala arī pēc nozīmīgām kultūras atšķirībām. Visbiežāk teminu &quot;subkontinents&quot; lieto attiecībā uz [[Indijas subkontinents|Indijas subkontinentu]], kas šai nozīmei lieliski atbilst gan no ģeoloģijas, gan arī no kultūras viedokļa.

== Subkontinents ģeoloģijā un ģeogrāfijā ==
[[Plātņu tektonika|Plātņu tektonikā]] mazāka [[kontinentālā plātne]], kas savienota ar lielu kontinentālu plātni ir subkontinents. Šādi var nodalīt, piemēram, Indijas subkontinentu, jo tas atrodas uz [[Indijas plātne]]s vai arī [[Arābijas subkontinents|Arābijas subkontinentu]], jo tas sauvkārt atrodas uz [[Arābijas plātne]]s.

Ģeogrāfiski Eiropu bieži dēvē par [[Eirāzija]]s subkontinentu, tā nodalās arī kultūras jomā. [[Austrālija|Austrāliju]] nereti dēvē par subkontinentu tās salīdzinoši mazākā izmēra dēļ. Arī pasaules lielāko salu [[Grenlande|Grenlandi]] paretam sauc par subkoninentu.

[[Ziemeļamerika]] un [[Dienvidamerika]] paretam tiek uzskatīti par [[Amerika]]s kontinenta diviem subkontinentiem, jo tās savieno tikai šaurs [[zemesšaurums]].

== Subkontinents kultūrā ==
Termins &quot;Indijas subkontinents&quot; tiek lietots arī kultūras un [[politika]]s nozīmē. Šajā reģionā ir daudzu valodu, atsevišķu kultūru un dažādas dabas ainavas, taču tam ir vienojošas pazīmes, kas to atšķir no pārējās pasaules. Nereti kontinenta apakšreģions, piemēram, [[Vidējie Austrumi]] vai [[Tuvie Austrumi]] arī tiek dēvēts par subkontinentu.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Kontinenti]]</text>
      <sha1>li3o9xclxbydnp95of0oy1lwf6qdi49</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Agni</title>
    <ns>0</ns>
    <id>29525</id>
    <revision>
      <id>4047828</id>
      <parentid>3345561</parentid>
      <timestamp>2024-04-25T17:47:39Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Turaids</username>
        <id>8965</id>
      </contributor>
      <comment>[[Diskusija:Agni#Atveide]].</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1130" xml:space="preserve">[[Attēls:Reengus Temple Art1.JPG|thumb|Agni pasniedz [[Loks (ierocis)|loku]]. (Attēls kādā [[Radžastāna]]s [[templis|templī]].) ]]
'''Agni''' ({{val|sa|अग्नि}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Agni–pronunciation|publisher=The Columbia University Press|url= http://www.infoplease.com/encyclopedia/society/agni.html }}&lt;/ref&gt; — 'uguns') ir uguns un pavarda dievība [[vēdas|vēdiskajā]] un [[hinduisms|hinduisma]] mitoloģijā. Kopā ar [[Indra|Indru]] un [[Sūrja|Sūrju]] Agni veido &quot;vēdisko triādi&quot;. Agni ir [[Djauss|Djausa]] un [[Prithivī]] (debesu un zemes personifikāciju) dēls, citur — [[Brahma]]s vecākais dēls. Dažkārt Agni tiek identificēts arī ar sauli. Ikonogrāfijā Agni ir minimāli antropomorfizēts. Agni atribūti ir dūmi, ugunīgs šķēps un zeltaini zirgi. Mītos viņš nereti parādās kā vēstnesis starp dieviem un mirstīgajiem.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Mitoloģija-aizmetnis}}

{{Hinduisms}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Saules dievi]]
[[Kategorija:Hinduisma dievi]]</text>
      <sha1>9darrn9tq3yctc32k2utwjysyyamz79</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Bilbao &quot;Athletic&quot;</title>
    <ns>0</ns>
    <id>30900</id>
    <revision>
      <id>4047656</id>
      <parentid>4039360</parentid>
      <timestamp>2024-04-25T12:19:45Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Vylks</username>
        <id>50297</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Sasniegumi */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6571" xml:space="preserve">{{Futbola kluba infokaste
| text_color = #FFFFFF
| bg_color   = #F00F00
| nos     = ''Athletic Club''
| logo    = [[Attēls:Athletic_c_de_bilbao.png|140px]]
| pilns   = ''Athletic Club''
| iesauka = ''Los Leones'' (Lauvas)
| pilsēta = {{Vieta|Spānija|Basku Zeme|Bilbao}}
| dib     = 1898
| stad    = ''[[San Mames]]''
| ietilp  = 53 289
| prez    = {{flaga|Spānija}} Aitors Elisegi
| tren    = {{flaga|Spānija}} [[Ernesto Valverde]]
| līga    = [[Spānijas futbola čempionāta Pirmā divīzija|Spānijas Pirmā divīzija]]
| sez     = [[2022.—2023. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|2022.—2023.]]
| poz     = 8. vieta
| pattern_la1 = _athletic2324h
| pattern_b1 = _athletic2324h
| pattern_ra1 = _athletic2324h
| pattern_sh1 = _white_stripes
| pattern_so1 = _athletic2324hl
| leftarm1 = FFFFFF
| body1 = FFFFFF
| rightarm1 = FFFFFF
| shorts1 = 000000
| socks1 = 000000
| pattern_la2 = _athletic2324a
| pattern_b2 = _athletic2324a
| pattern_ra2 = _athletic2324a
| pattern_sh2 = _athletic2324a
| pattern_so2 = _athletic2324al
}}

'''Bilbao &quot;Athletic&quot;''' jeb '''''Athletic Club''''' ir [[Basku Zeme]]s futbola klubs no [[Bilbao]], [[Biskajas province|Biskajas provincē]]. ''Athletic'' spēlē [[Spānijas futbola čempionāta Pirmā divīzija|Spānijas futbola čempionāta Pirmajā divīzijā]] jau kopš tās izveidošanas un kopā ar [[FC Barcelona]] un [[Madrides &quot;Real&quot; (futbols)|Madrides &quot;Real&quot;]] ir vienīgie klubi, kas to nekad nav pametuši.  Mājas spēles aizvada ''[[San Mames]]'' stadionā.

Par spīti kluba piekoptajai &quot;[[Basku nacionālisms|tikai baski]]&quot; politikai (komandā tiek iekļauti tikai basku futbolisti, tajā skaitā no basku apdzīvotajām teritorijām [[Francija|Francijā]]), klubs vēsturiski ir viens no vistitulētākajiem klubiem Spānijā. Tas ir 8 reizes kļuvis par Spānijas čempionu un 24 reizes izcīnījis [[Spānijas Karaļa kauss|Spānijas Karaļa kausu]]. ''Athletic Bilbao'' ir viens no retajiem klubiem, kam uz formas tērpiem nav sponsora uzrakstu, līdz ar to klubs par savu prioritāti izvirza sportiskos principus, kas ir pretstats futbola komercializācijai. Jāatzīmē, ka ''Athletic Bilbao'' daudzu savu līdzjutēju acīs ir ne tikai futbola klubs, bet arī basku brīvības cerību un neatkarīgas [[Baski|basku]] [[valsts]] izveides [[simbols]].

== Komandas sastāvs ==
''Atjaunots {{dat|2022|3|20||bez}}''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.athletic-club.eus/eu/plantilla/2016-17/athletic-plantila.html|title=Athletic Club - Official Site - Plantilla|publisher=Athletic Club|accessdate={{dat|2016|8|22||bez}}|archive-date={{dat|2016|08|24||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20160824111617/http://www.athletic-club.eus/eu/plantilla/2016-17/athletic-plantila.html}}&lt;/ref&gt;
{{fs start}}
{{fs player|no= 1|nat=ESP|pos=GK|name=[[Unajs Simons]]}}
{{fs player|no= 2|nat=ESP|pos=DF|name=[[Alekss Petksa]]}}
{{fs player|no= 3|nat=ESP|pos=DF|name=[[Unajs Nunjess]]}}
{{fs player|no= 4|nat=ESP|pos=DF|name=[[Injigo Martiness]]}}
{{fs player|no= 5|nat=ESP|pos=DF|name=[[Jerajs Alvaress]]}}
{{fs player|no= 6|nat=ESP|pos=MF|name=[[Mikels Vesga]]}}
{{fs player|no= 7|nat=ESP|pos=MF|name=[[Alekss Berengers]]}}
{{fs player|no= 8|nat=ESP|pos=MF|name=[[Oihans Sansets]]}}
{{fs player|no= 9|nat=ESP|pos=FW|name=[[Injaki Viljamss]]}}
{{fs player|no=10|nat=ESP|pos=FW|name=[[Ikers Munjains]]|other=[[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]}}
{{fs player|no=12|nat=ESP|pos=DF|name=[[Daniels Vivians]]}}
{{fs player|no=13|nat=ESP|pos=GK|name=[[Jokins Eskjeta]]}}
{{fs player|no=14|nat=ESP|pos=MF|name=[[Dani Garsija]]}}
{{fs player|no=15|nat=ESP|pos=DF|name=[[Injigo Leke]]}}
{{Fs mid}}
{{fs player|no=16|nat=ESP|pos=MF|name=[[Unajs Vensedors]]}}
{{fs player|no=17|nat=ESP|pos=DF|name=[[Jurī Berčiče]]}}
{{fs player|no=18|nat=ESP|pos=MF|name=[[Oskars de Markoss]]}}
{{fs player|no=19|nat=ESP|pos=MF|name=[[Ojers Sarraga]]}}
{{fs player|no=20|nat=ESP|pos=FW|name=[[Asjers Viljalibre]]}}
{{fs player|no=21|nat=ESP|pos=DF|name=[[Anderss Kapa]]}}
{{fs player|no=22|nat=ESP|pos=MF|name=[[Rauls Garsija]]}}
{{fs player|no=24|nat=ESP|pos=DF|name=[[Mikels Balensiaga]]}}
{{fs player|no=26|nat=ESP|pos=GK|name=[[Hulens Agirresabala]]}}
{{fs player|no=30|nat=ESP|pos=FW|name=[[Niko Viljamss]]}}
{{fs player|no=31|nat=ESP|pos=DF|name=[[Aitors Paredess]]}}
{{fs player|no=32|nat=ESP|pos=MF|name=[[Benads Pradoss]]}}
{{fs player|no=33|nat=ESP|pos=FW|name=[[Niko Serrano]]}}
{{fs player|no=34|nat=ESP|pos=FW|name=[[Huans Artola]]}}
{{fs end}}

== Sasniegumi ==
* '''[[Spānijas futbola čempionāta Pirmā divīzija|Spānijas čempionāta Pirmā divīzija (''La Liga'')]]'''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.lfp.es/estadisticas-historicas|title=Estadísticas históricas|publisher=[[Liga de Fútbol Profesional]]|date=|accessdate=2015. gada 28. marts|archive-date=2015. gada 2. Marts|archive-url=https://web.archive.org/web/20150302043552/http://www.lfp.es/estadisticas-historicas}}&lt;/ref&gt;
** Čempioni (8): 1929–30, 1930–31, 1933–34, 1935–36, 1942–43, 1955–56, 1982–83, 1983–84
** Vicečempioni (7): 1931–32, 1932–33, 1940–41, 1946–47, 1951–52, 1969–70, 1997–98
* '''[[Spānijas Karaļa kauss]]'''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|language=Spanish|url=http://www.marca.com/deporte/futbol/copa-rey/palmares.html |title=Palmarés en |publisher=MARCA |date= |accessdate=2015. gada 28. marts}}&lt;/ref&gt;
** Kausa ieguvēji (24): 1903, 1904, 1910, 1911, 1914, 1915, 1916, 1921, 1923, 1930, 1931, 1932, 1933, 1943, 1944, 1944–45, 1949–50, 1955, 1956, 1958, 1969, 1972–73, 1983–84, 2023–24&lt;ref&gt;https://sportacentrs.com/futbols/spanija/07042024-baskiem_ilgi_gaiditi_svetki_bilbao_partra&lt;/ref&gt;
** Finālisti (16): 1905, 1906, 1913, 1920, 1942, 1948–49, 1952–53, 1965–66, 1966–67, 1976–77, 1984–85, 2008–09, 2011–12, 2014–15, 2019–20, 2020–21
* '''[[Supercopa de España|Spānijas Superkauss]]'''
** Kausa ieguvēji (3): 1984, 2015, 2020–21
** Finālisti (2): 1983, 2009
* '''Evas Duartes kauss'''
** Kausa ieguvēji (1): 1950
* '''[[UEFA Eiropas līga|UEFA Kauss / UEFA Eiropas Līga]]'''
** Finālisti (2): 1976–77, 2011–12

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{commons category|Athletic Club de Bilbao|Bilbao &quot;Athletic&quot;}}
* [https://web.archive.org/web/20150104135835/http://www.athletic-club.net/ Kluba oficiālā mājaslapa] {{eu ikona}} {{es ikona}} {{en ikona}} 


{{futbols-aizmetnis}}
{{La Liga}}
{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Athletic Club}}
[[Kategorija:Spānijas futbola klubi]]
[[Kategorija:Athletic Bilbao]]</text>
      <sha1>m2w28aftvy55rym5m9frb9pd5tidy0r</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Aizkuja</title>
    <ns>0</ns>
    <id>33018</id>
    <revision>
      <id>4048085</id>
      <parentid>2718793</parentid>
      <timestamp>2024-04-26T10:38:20Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Tāāārpiņš</username>
        <id>114786</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2037" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
| name                     = Aizkuja
| settlement_type          = Skrajciems
| image_skyline            =
| image_caption            =
| pushpin_map              = Latvia
| subdivision_type         = Valsts
| subdivision_type1        = Novads
| subdivision_type2        = Pagasts
| subdivision_name         = {{LAT}}
| subdivision_name1        = [[Madonas novads]]
| subdivision_name2        = [[Sarkaņu pagasts]]
| established_title        = &lt;!-- Pirmoreiz minēta --&gt;
| established_date         = &lt;!-- {{dat|xxxx}} --&gt;
| established_title2       = 
| established_date2        = 
| area_total_km2           = 
| area_land_km2            = &lt;!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --&gt;
| population_as_of         = 2007
| population_footnotes     = &lt;ref&gt;[http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www_obj.objekts?p_id=2714&amp;p_back=0** LĢIA vietvārdu datubāze]&lt;/ref&gt;
| population_total         = 44
| population_density_km2   = &lt;!-- apdzīvotības blīvums --&gt;
| latd  = 56| latm  = 56| lats  = 32| latNS  = N
| longd = 26| longm = 24| longs = 1| longEW = E
| elevation_m              = 110
| website                  = 
| postal_code_type         = Pasta nodaļa
| postal_code              = LV-4870 Biksēre
| footnotes                = &lt;!-- specpiezīmes --&gt;
}}
'''Aizkuja''' ir ciems [[Madonas novads|Madonas novada]] [[Sarkaņu pagasts|Sarkaņu pagastā]]. Izvietojies pagasta ziemeļaustrumos [[Kuja]]s upes kreisajā krastā {{nobr|6 km}} no pagasta centra [[Biksēre]]s, 17 km no novada centra [[Madona]]s un 171 km no [[Rīga]]s. Apdzīvotā vieta izveidojusies ap bijušās [[Aizkujas muiža]]s ''(Aiskuje)'' centru.&lt;ref&gt;{{EncLP}}&lt;/ref&gt; Uz austrumiem no ciema atrodas [[Zosu purvs]], bet uz ziemeļiem [[Skuķu purvs]].

Tuvākā dzelzceļa stacija ir [[Cesvaine (stacija)|Cesvaine]] (5 km). Padomju laikā bija [[Kolhozs|kolhoza]] &quot;Sarkanais stars&quot; brigādes centrs ar [[Krejotava|krejotavu]].&lt;ref name=&quot;LME&quot;&gt;{{LME|1|40}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Sarkaņu pagasta ciemi}}</text>
      <sha1>b3k0atg0gpz1567md3150cacnxtyh06</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Latvijas—Igaunijas robeža</title>
    <ns>0</ns>
    <id>37009</id>
    <revision>
      <id>4047780</id>
      <parentid>3872489</parentid>
      <timestamp>2024-04-25T16:40:40Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>sīkumi, replaced: {{cite web → {{tīmekļa atsauce using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4400" xml:space="preserve">[[Attēls:Boundary marker of Latvia.JPG|thumb|280px|Latvijas—Igaunijas robežstabs pie [[Ainaži]]em]]
'''Latvijas—Igaunijas robeža''' ir [[Eiropas Savienība]]s iekšējā robeža, kas mūsdienās ir 343&amp;nbsp;km gara.

== Robežas izveidošana ==
Pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] un neatkarīgas [[Latvija]]s un [[Igaunija]]s nodibināšanas bija nepieciešama arī kopējā robeža. Latvijas—Igaunijas robežas jautājumā [[1920]]. gada [[22. marts|22. martā]] tika parakstīta šķīrējtiesas konvencija.

Balstoties uz šķīrējtiesas spriedumu, 1920. gada 19. oktobrī Rīgā parakstīja Latvijas un Igaunijas līgumu par robežu noteikšanu dabā un pieņēma instrukciju jauktajai robežkomisijai. 1923. gada 1. novembra papildlīgumā noteikta robežas austrumu daļa starp teritorijām, kuras Latvija un Igaunija bija ieguvusi no Krievijas. Igaunija atteicās no agrākās [[Lavri|Lauru kolonijas]] dienvidu daļas ar jauktu krievu un latviešu etnisko sastāvu par labu Latvijai.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|author=|authorlink=|datepublished=|url=http://bonis.lv/2013/04/19/konfidenciali-iespaidi-latviesu-lauru-kolonija-igaunija-1938-b-d-publicejums/|title=Konfidenciāli iespaidi latviešu LAURU KOLONIJĀ Igaunijā. – 1938. – B.D. publicējums.|format=|work=|publisher=bonis.lv|accessdate=2015-12-23}}&lt;/ref&gt;

1927. gada 30. martā parakstīja robežas aprakstu, kas bija 375&amp;nbsp;km gara ar 442 robežpunktiem, numurētiem no Latvijas, Igaunijas un PSRS saskares punkta austrumos līdz Rīgas līcim pie Ainažiem rietumos.

Latvijas—Igaunijas robežu sargāja robežsargu rotas Valkā, Ziemupē, Rūjienā, un Ainažos.

== Teritoriālās pretenzijas ==
[[Attēls:Latvija ar Palangu un Roņu salu Harmsworth 1920.jpg|thumb|270px|Latvijas karte pirms galīgās robežu nospraušanas ar Palangu un Roņu salu, bet bez Ainažiem un Rūjienas (Harmsworth, 1920).]]
[[Attēls:Latvijas karte J. Roze 1921.jpg|thumb|270px|Latvijas karte ar tālaika vietvārdu rakstību pirms galīgo valsts robežu nospraušanas (J. Roze, 1921)]]
Robežas nospraušanā atsevišķu [[Valmieras apriņķis|Valmieras]] un [[Valkas apriņķis|Valkas apriņķu]] teritoriju piederība vienai vai otrai valstij bija strīdīga. Kā piemēram Igaunija izvirzīja pretenzijas uz [[Ape|Api]], [[Veclaicene|Veclaiceni]], [[Valka|Valku]] un tās tuvāko apkārtni, [[Lodes pagasts|Lodes]], [[Ipiķu pagasts|Ipiķu pagastiem]] un [[Ainaži]]em ar tuvāko apkārtni. No minētajām teritorijām Igaunijai tika piešķirta lielākā Valkas pilsētas daļa ([[Valga]]), [[Cores pagasts]] (''[[:et:Sooru vald]]'') un [[Plātera pagasts]] (''[[:et:Laatre vald (Ruhja kihelkond)|Laatre vald]]'').

Savukārt Latvijā iekļāva lielāko daļu no [[Jaunrozes pagasts|Jaunrozes pagasta]] ({{val|et|Vastse-Roosa}}) no bijušā [[Veravas apriņķis|Veravas apriņķa]].
Ainažos veiktajā tautas nobalsošanā vairums iedzīvotāju balsoja par pievienošanos Latvijai. Latvija pretendēja uz Kaģjerves pagastu (''[[:et:Kaagjärve vald]]'') un vēl dažām nelielām teritorijām, kā arī [[Roņu sala|Roņu salu]], bet [[1923]]. gadā no pretenzijām uz Roņu salu atteicās, lai izveidotu [[Baltijas Antante|militāro aliansi ar Igauniju]].

== Mūsdienu robeža ==
Mūsdienās Latvijas un Igaunijas robeža ir saīsinājusies par 32&amp;nbsp;km, jo [[1944]]. gadā [[Padomju Savienība|PSRS]] nelikumīgi atdalīja no abām valstīm attiecīgi [[Abrene]]s un [[Petseri|Petseru]] apgabalus.

Latvijas—Igaunijas robežas atjaunošanu uzsāka 1992. gadā un pabeidza 1999. gadā. Tā iezīmēta ar 442 robežstabiem.

== Robežkontrole ==
Pēc Igaunijas un [[Latvijas pievienošanās ES]] 2004. gadā robežkontroli atcēla, bet īslaicīgi atjaunoja [[COVID-19 pandēmija]]s laikā un pēc Krievijas 2022. gada iebrukuma Ukrainā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/igaunija-atcel-pagaidu-robezkontroli-ar-latviju.a458368/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Igaunija atceļ pagaidu robežkontroli ar Latviju] lsm.lv 2022. gada 25. maijā&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20080204224043/http://www.historia.lv/alfabets/A/AR/arpolitika/dok/1919.06.10.latv.htm Parīzes Miera konferences Latvijas delegācijas Miera konferencei adresētais memorands]

{{Latvijas robežas}}

[[Kategorija:Latvijas robežas]]</text>
      <sha1>31tp6q6we4ao9jj3h065c95wtkd30ql</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Johansons</title>
    <ns>0</ns>
    <id>37367</id>
    <revision>
      <id>4047833</id>
      <parentid>3790685</parentid>
      <timestamp>2024-04-25T17:57:21Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>MC2013</username>
        <id>40125</id>
      </contributor>
      <minor />
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="784" xml:space="preserve">
'''Johansons'''  (&quot;Johana dēls&quot;, no [[personvārds|personvārda]] [[Johans]]; sieviešu dzimtē [[Johansone]]) ir latviešu [[uzvārds]], variants: '''Juhansons''' ([[Juhansone]]). Līdzīgas cilmes uzvārdi sastopami arī [[ģermāņu valodas|ģermāņu valodās]].

* [[Andrejs Johansons]] (1922—1983) — latviešu kultūrvēsturnieks, rakstnieks;
* [[Eduards Johansons]] (1991) — latviešu aktieris
* [[Januss Johansons]] (1959) — latviešu aktieris;
* [[Kārlis Johansons]] (1890—1929) — latviešu mākslinieks;
* [[Pāvils Johansons]] (1947—2024) — latviešu dzejnieks, atdzejotājs un mūziķis.

== Skatīt arī ==
* [[Jansons]]
* [[Jūhansons]]
* [[Džonsons]]
* [[Johansens]]

{{uzvārds}}
[[Kategorija:Latviešu uzvārdi]]
[[Kategorija:Ģermāņu uzvārdi]]</text>
      <sha1>e8kkdcw2bqlmtw67y2tnxgbthag8ztn</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Daudzskaldnis</title>
    <ns>0</ns>
    <id>37954</id>
    <revision>
      <id>4047674</id>
      <parentid>3992554</parentid>
      <timestamp>2024-04-25T12:45:18Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1860" xml:space="preserve">[[File:UniversumUNAM19.JPG|thumb|Daudzskaldņu piemēri kādā muzejā Meksikā]]
'''Daudzskaldnis''' ir telpiska [[figūra]], ko ierobežo [[daudzstūris|daudzstūri]] tā, ka jebkuriem ierobežojošiem daudzstūriem vai nu nav kopīgu [[punkts (ģeometrija)|punktu]], vai ir tieši viens kopīgs punkts, vai ir kopīga vismaz viena mala. Ierobežojošos daudzstūrus sauc par daudzskaldņa [[skaldne|skaldnēm]]. Savukārt skaldņu [[virsotne]]s sauc par daudzskaldņa virsotnēm.

Daudzskaldņu piemēri ir [[kubs]], [[taisnstūra paralēlskaldnis]], [[piramīda]], [[prizma]] utt.

== Regulārs daudzskaldnis ==
[[Attēls:Regulāru piecstūru divpadsmitskaldnis.gif|alt=Rotējošs regulāru piecstūru divpadsmitskaldnis|thumb|Regulāru piecstūru daudzskaldnis rotācijā]]
Svarīgs daudzskaldņu gadījums ir regulārs daudzskaldnis. Tas ir izliekts daudzskaldnis, kura visas skaldnes ir viens un tas pats regulārs daudzstūris un kura daudzplakņu kakti pie virsotnēm ir vieni un tie paši. Ir zināmi pieci regulārie daudzskaldņi.

== Eilera formula ==
Jebkuram izliektam daudzskaldnim ir spēkā Eilera formula&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nms.lu.lv/fileadmin/user_upload/lu_portal/projekti/nms.lu.lv/Arhivs/MMU/2011-2012/2011_2012_MMU_1_Daudzskaldni_grafi_DBonka.pdf#page=8|title=Kas kopīgs regulāriem daudzskaldņiem un planāriem grafiem?|last=Bonka|first=Dace|pages=8}}&lt;/ref&gt;:
:&lt;math&gt;F + V = E + 2&lt;/math&gt;,
kur F ir daudzskaldņa skaldņu skaits, V - daudzskaldņa virsotņu skaits un E - šķautņu skaits. Piemēram, kubam, F = 6, V = 8 un E = 12, tāpēc 6 + 8 = 12 + 2.

== Skatīt arī ==
* [[Kubs]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}


{{Matemātika-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Ģeometrija]]
[[Kategorija:Daudzskaldņi|*]]</text>
      <sha1>tfxzmakg2mwy6e2yxejm0og3e8lturl</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Tottenham Hotspur F.C.</title>
    <ns>0</ns>
    <id>39137</id>
    <revision>
      <id>4047686</id>
      <parentid>3987434</parentid>
      <timestamp>2024-04-25T13:02:16Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Vylks</username>
        <id>50297</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Sasniegumi */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6203" xml:space="preserve">{{nosaukums slīprakstā}}
{{Futbola kluba infokaste
| text_color = #FFFFFF
| bg_color = #11204C
| nos = ''Tottenham Hotspur''
| logo = [[Attēls:Totenhemas Hotspur logo.png|120px]]
| pilns = Totenhemas futbola klubs &quot;Hotspur&quot; (''Tottenham Hotspur Football Club'')
| iesauka = ''Spurs, The Lilywhites''
| pilsēta = {{Vieta|Anglija|Londona}}
| dib = 1882
| dib_mēn = 9
| dib_dat = 5
| stad = [[Tottenham Hotspur stadions|''Tottenham Hotspur'' stadions]]
| ietilp = 62 062
| prez = {{flaga|Anglija}} Daniels Levijs
| tren = {{flaga|AUS}} [[Andžs Postekoglu]]
| līga = [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas Premjerlīga]]
| sez = [[2022.—2023. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2022.—2023.]]
| poz = 8. vieta
| pattern_la1 = _tottenham2223H
| pattern_b1 = _tottenham2223H
| pattern_ra1 = _tottenham2223H
| pattern_sh1 = _tottenham2223H
| pattern_so1 = _tottenham2223Hl
| leftarm1 = FFFFFF
| body1 = FFFFFF
| rightarm1 = FFFFFF
| shorts1 = 00164D
| socks1 = FFFFFF
| pattern_la2 = _tottenham2223a
| pattern_b2 = _tottenham2223a
| pattern_ra2 = _tottenham2223a
| pattern_sh2 = _tottenham2223a
| pattern_so2 = _tottenham2223a
| leftarm2 = 000000
| body2 = 5145DD
| rightarm2 = 000000
| shorts2 = 000000
| socks2 = C0FF60
| pattern_la3 = _tottenham2223t1
| pattern_b3 = _tottenham2223t1
| pattern_ra3 = _tottenham2223t1
| pattern_sh3 = _tottenham2223t1
| pattern_so3 = _tottenham2223t1l
| leftarm3 = 4CB2D2
| body3 = 4CB2D2
| rightarm3 = 4CB2D2
| shorts3 = 4CB2D2
| socks3 = 4CB2D2
| īpašn = ENIC International Ltd.
}}

'''Totenhemas futbola klubs &quot;Hotspur&quot;''' ({{val|en|Tottenham Hotspur Football Club}}) ir [[Totenhema|Totenhemā]] ([[Londona]]s daļā) bāzēts [[Anglija|angļu]] [[futbols|futbola]] klubs, kas dibināts [[1882]]. gadā. Klubs divreiz izcīnījis Anglijas čempionu titulu un astoņreiz — [[FA kauss|FA kausu]].

== Komandas sastāvs ==
:''Atjaunots {{dat|2024|1|17||bez}}.''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.premierleague.com/clubs/21/Tottenham-Hotspur/squad|title=Spurs First Team Players &amp; Squad|website=Premier League|access-date=2023-02-06|language=en}}&lt;/ref&gt;
{{fs start}}
{{fs player|no= 4|nat=ENG|pos=MF|name=[[Olivers Skips]]}}
{{Fs player|no= 5|nat=DEN|pos=MF|name=[[Pjērs Emīls Hejbjergs]]}}
{{Fs player|no= 6|nat=ROU|pos=DF|name=[[Radu Dregušins]]}}
{{fs player|no= 7|nat=KOR|pos=FW|name=[[Sons Hinmins]]|other=[[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]}}
{{fs player|no= 8|nat=MLI|pos=FW|name=[[Īvs Bisuma]]}}
{{fs player|no= 9|nat=BRA|pos=FW|name=[[Rišarlisons]]}}
{{fs player|no=10|nat=ENG|pos=MF|name=[[Džeimss Medisons (futbolists)|Džeimss Medisons]]}}
{{fs player|no=11|nat=ESP|pos=MF|name=[[Braians Hils]]}}
{{Fs player|no=12|nat=BRA|pos=DF|name=[[Emersons Rojals]]}}
{{Fs player|no=13|nat=ITA|pos=GK|name=[[Giljelmo Vikārio]]}}
{{Fs player|no=14|nat=CRO|pos=MF|name=[[Ivans Perišičs]]}}
{{Fs player|no=16|nat=GER|pos=FW|name=[[Timo Verners]]|other=īrē no [[RB Leipzig]]}}
{{Fs player|no=17|nat=ARG|pos=DF|name=[[Kristians Romero]]}}
{{Fs player|no=18|nat=ARG|pos=MF|name=[[Džovani Lo Selso]]}}
{{Fs mid}}
{{fs player|no=19|nat=ENG|pos=MF|name=[[Raiens Seseņons]]}}
{{fs player|no=20|nat=ENG|pos=GK|name=[[Freizers Forsters]]}}
{{fs player|no=21|nat=SWE|pos=MF|name=[[Dejans Kuluševskis]]}}
{{fs player|no=22|nat=WAL|pos=FW|name=[[Brenans Džonsons]]}}
{{fs player|no=23|nat=ESP|pos=DF|name=[[Pedro Porro]]}}
{{fs player|no=27|nat=ISR|pos=FW|name=[[Manors Solomons]]}}
{{fs player|no=29|nat=SEN|pos=MF|name=[[Pape Matars Sarrs]]}}
{{fs player|no=30|nat=URY|pos=MF|name=[[Rodrigo Bentankurs]]}}
{{fs player|no=33|nat=WAL|pos=DF|name=[[Bens Deiviss]]}}
{{fs player|no=36|nat=ARG|pos=FW|name=[[Aleho Veliss]]}}
{{fs player|no=37|nat=NED|pos=DF|name=[[Mikijs van de Vens]]}}
{{fs player|no=38|nat=ITA|pos=DF|name=[[Destinijs Udodži]]}}
{{fs player|no=40|nat=ENG|pos=GK|name=[[Brendons Ostins]]}}
{{fs player|no=41|nat=ENG|pos=GK|name=[[Alfijs Vaitmens]]}}
{{fs end}}

== Sasniegumi ==
* '''Anglijas futbola augstākais līmenis''' (līdz 1992. gadam '''Pirmā divīzija'''; tagad — '''[[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīga]]''')
** Čempioni (2): 1950–51, 1960–61
** Vicečempioni (5): 1921–22, 1951–52, 1956–57, 1962–63, [[2016.—2017. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2016–17]]
* '''Anglijas futbola 2. līmenis''' (1893.—1992. '''Otrā divīzija'''; 1992.—2004. '''Pirmā divīzija'''; tagad — '''''[[Anglijas futbola čempionāts|Championship]]''''')
** Čempioni (2): 1919–20, 1949–50 
** Vicečempioni (2): 1908–09, 1932–33
* '''[[FA kauss]]'''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablese/engcuphist.html |title=England FA Challenge Cup Finals |language=en |accessdate={{dat|2020|5|6||bez}} |publisher=[[RSSSF]]}}&lt;/ref&gt;
** Kausa ieguvēji (8): 1900–01, 1920–21, 1960–61, 1961–62, 1966–67, 1980–81, 1981–82, 1990–91
** Finālisti (1): 1986–87
* '''[[Anglijas Līgas kauss]]'''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablese/engleagcuphist.html |title=England - Football League Cup Finals |language=en |accessdate={{dat|2020|5|6||bez}} |publisher=[[RSSSF]]}}&lt;/ref&gt;
** Kausa ieguvēji (4): 1970–71, 1972–73, 1998–99, 2007–08
** Finālisti (5): 1981–82, 2001–02, 2008–09, 2014–15, 2020–21
* '''''[[FA Community Shield]]''''' (līdz 2001. gadam — ''Charity Shield'')&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablese/engsupcuphist.html |title=England - List of FA Charity/Community Shield Matches |language=en |accessdate={{dat|2020|5|6||bez}} |publisher=[[RSSSF]]}}&lt;/ref&gt;
** Kausa ieguvēji (7): 1921, 1951, 1961, 1962, 1967, 1981, 1991
* '''[[UEFA Čempionu līga]]'''
** Finālisti (1): [[2018.—2019. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2018–19]]
* '''[[UEFA Eiropas līga|UEFA kauss]]'''
** Kausa ieguvēji (2): 1971–72, 1983–84
** Finālisti (1): 1973–74
* '''[[UEFA Kausu ieguvēju kauss]]'''
** Kausa ieguvēji (1): 1962–63

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.tottenhamhotspur.com/ Oficiālā kluba vietne] {{en ikona}}

{{Futbols-aizmetnis}}
{{Anglijas Premjerlīga}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Anglijas futbola klubi]]
[[Kategorija:Tottenham Hotspur F.C.]]</text>
      <sha1>ia69bd41pjlny314ko51fcuqlbvq331</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Virzulis</title>
    <ns>0</ns>
    <id>42111</id>
    <revision>
      <id>4048069</id>
      <parentid>2735768</parentid>
      <timestamp>2024-04-26T09:54:07Z</timestamp>
      <contributor>
        <ip>80.232.219.199</ip>
      </contributor>
      <comment>JJ fani</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="267" xml:space="preserve">[[Attēls:Kolben-Piston.jpg|thumb|right|]]
'''Virzulis''' ir cilindrveidīga detaļa, kura pārvietojas pa cilindru no lejas uz augšu t.i. uz priekšu un atpakaļ. Iekšā un āra no JJ dirsas.

{{īss aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Dzinēji]]</text>
      <sha1>aqr3bwyf3yub6cwk3gnakrifmtela1w</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4048071</id>
      <parentid>4048069</parentid>
      <timestamp>2024-04-26T09:58:22Z</timestamp>
      <contributor>
        <ip>80.232.219.199</ip>
      </contributor>
      <comment>JJ fani</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="323" xml:space="preserve">[[Attēls:Kolben-Piston.jpg|thumb|right|]]
'''Virzulis''' ir cilindrveidīga detaļa, kura pārvietojas pa cilindru no lejas uz augšu. JJ stāstija ka saspiež degmaisijumu un tad tur boom aiziet motors pa pieskari. Bet galvenais ka secība pareiza.

{{īss aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Dzinēji]]</text>
      <sha1>qvpo14vn01cq62nj3yh06vcu6d120q1</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4048073</id>
      <parentid>4048071</parentid>
      <timestamp>2024-04-26T10:04:55Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ScAvenger</username>
        <id>1630</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/80.232.219.199|80.232.219.199]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Edgars2007</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="237" xml:space="preserve">[[Attēls:Kolben-Piston.jpg|thumb|right|]]
'''Virzulis''' ir cilindrveidīga detaļa, kura pārvietojas pa cilindru no lejas uz augšu t.i. uz priekšu un atpakaļ.

{{īss aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Dzinēji]]</text>
      <sha1>1i8xkuanif3zl6f3x4prykegz5lbtb1</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Arturs Krišjānis Kariņš</title>
    <ns>0</ns>
    <id>43414</id>
    <revision>
      <id>4047976</id>
      <parentid>4044276</parentid>
      <timestamp>2024-04-26T04:34:30Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Lasks</username>
        <id>38532</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="20686" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste
| vārds = Krišjānis Kariņš
| vārds_orģ = 
| attēls = Krišjānis Kariņš 2019 (cropped)2.jpg
| mazs_att = 
| apraksts = Krišjānis Kariņš 2019. gadā
| amats = [[Latvijas Republikas ārlietu ministrs]]
| term_sākums = {{dat|2023|09|15|N}}
| term_beigas = {{dat|2024|04|10|N}}
| prezidents = [[Edgars Rinkēvičs]]
| priekštecis = [[Edgars Rinkēvičs]]
| pēctecis = [[Baiba Braže]]
| amats2 = [[Latvijas Republikas Ministru prezidents]]
| term_sākums2 = {{dat|2019|01|23|N}}
| term_beigas2 = {{dat|2023|09|15|N}}
| prezidents2 = * [[Raimonds Vējonis]]
* [[Egils Levits]]
* [[Edgars Rinkēvičs]]
| priekštecis2 = [[Māris Kučinskis]]
| pēctecis2 = [[Evika Siliņa]]
| premjers = [[Evika Siliņa]]
| amats3 = [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] deputāts
| term_sākums3 = {{dat|2009|07|14|N|}}
| term_beigas3 = {{dat|2019|01|23|N}}
| amats4 = [[Latvijas Republikas ekonomikas ministrs]]
| term_sākums4 = {{dat|2004|12|02|N}}
| term_beigas4 = {{dat|2006|04|07|N}}
| prezidents4 = [[Vaira Vīķe-Freiberga]]
| premjers4 = [[Aigars Kalvītis]]
| priekštecis4 = [[Juris Lujāns]]
| pēctecis4 = [[Aigars Štokenbergs]]
| amats5 = [[14. Saeima]]s deputāts
| term_sākums5 = {{dat|2022|11|1|N|}}
| term_beigas5 = {{dat|2022|12|14|N}}
| term_sākums6 = {{dat|2024|04|25|N|}}
| term_beigas6 = '''pašlaik'''
| amats7 = [[9. Saeima]]s deputāts
| term_sākums7 = {{dat|2006|11|7|N|}}
| term_beigas7 = {{dat|2009|07|16|N}}
| amats8 = [[8. Saeima]]s deputāts
| term_sākums8 = {{dat|2002|11|05|N}}
| term_beigas8 = {{dat|2006|12|06|N}}
| dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1964|12|13}}
| dzim_vieta = {{vieta|ASV|Delavēra|Vilmingtona}}
| dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}}
| mir_dati = 
| mir_vieta = 
| tautība = [[latvieši|latvietis]]
| partija = [[Jaunais laiks]] &lt;small&gt;(2002—2011)&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;[[Vienotība]] &lt;small&gt;(kopš 2011. gada)&lt;/small&gt;
| dzīvesb = Anda Kariņa
| bērni = 4
| profesija = [[valodnieks]], [[politiķis]], [[uzņēmējs]]
| alma_mater = [[Pensilvānijas Universitāte]]
| reliģija = [[Luterisms|luterānis]]
| paraksts = ArtursKrišjānisKariņš signature.png
| piezīmes = {{ref label|Note1|a|a}} No 2023. gada 8. jūlija līdz 15. septembrim kā pienākumu izpildītājs.
}}
'''Arturs Krišjānis Kariņš''' (dzimis {{Dat|1964|12|13}} [[Delavēra]]s štatā, [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]) ir [[latvieši|latviešu]] [[politiķis]] un [[uzņēmējs]]. Partiju apvienības &quot;[[Jaunā Vienotība]]&quot; valdes priekšsēdētājs. Bijušais [[Latvijas Republikas Ekonomikas ministrs|ekonomikas ministrs]] (2004—2006), [[Saeima]]s deputāts (2002—2009, ievēlēts [[14. Saeima|14. Saeimā]]), partijas &quot;[[Jaunais laiks]]&quot; valdes priekšsēdētājs (2007—2008),&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/50338065|title=Premjera amata kandidāta dosjē: 'Jaunās Vienotības' Kariņš|last=www.DELFI.lv|website=DELFI|access-date=2018-12-18|date=2018-08-31|language=lv}}&lt;/ref&gt; [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] deputāts (2009—2019), [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidents]] (2019—2023). [[Latvijas Republikas ārlietu ministru uzskaitījums|Latvijas Republikas ārlietu ministrs]] (2023—2024).

== Biogrāfija ==
Dzimis 1964. gadā ASV [[trimdas latvieši|trimdas latviešu]] ģimenē. Viņa tēvs Uldis Kariņš Otrā pasaules kara laikā 1944. gadā kopā ar vecākiem devās bēgļu gaitās uz [[Zviedrija|Zviedriju]], vēlāk uz ASV. Arturs mācījās paralēli amerikāņu un [[Vilmingtona]]s latviešu svētdienas skolās, vasaras pavadīja Katskiļu nometnē. Mācības turpināja Kalamazū latviešu skolā un Beverīnas Latviešu Vasaras vidusskolā, pēc tās beigšanas 1983. gadā viņš vienu gadu mācījās [[Minsteres latviešu ģimnāzija|Minsteres Latviešu ģimnāzijā]]&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://laikraksts.com/raksti/raksts.php?KursRaksts=6370|title=Trimdas bērnu bērni un mazbērni Latvijā (3)|last=Jansone|first=Astrīda|website=laikraksts.com|access-date=2019-03-21|date=14.06.2016|language=lv}}&lt;/ref&gt; (šeit starp viņa pedagogiem bija arī vēlākais [[Latvijas prezidents]] [[Egils Levits]]).

Bakalaura studiju pirmajos divos gados (1984—1986) specializējās [[matemātika|matemātikā]], [[filozofija|filozofijā]] un [[literatūra|literatūrā]] [[Anapolisa]]s [[Sv. Jāņa koledža|Sv. Jāņa koledžā]] (''St. Johns college''), tad no 1987. līdz 1988. gadam studēja [[Pensilvānijas Universitāte|Pensilvānijas Universitātē]] [[Filadelfija|Filadelfijā]], ASV, iegūstot bakalaura grādu ar specialitāti [[valodniecība|valodniecībā]], uzņemts ''Phi Beta Kappa'' asociācijā. Pētīja abstrakto valodas struktūru. Saņēma diplomu ar uzslavu ({{val|la|summa cum laude}}).
No 1990. līdz 1996. gadam K. Kariņš turpināja studijas Pensilvānijas Universitātē. Viņa specialitāte bija skaņu mācība fonētikā, fonoloģijā, bet doktora darbs tika veltīts latviešu valodas zilbju intonācijai. Doktora disertāciju viņš izstrādāja 1994./1995. gadā, vāca materiālus Rīgā, braukāja pa laukiem, intervēja cilvēkus un veica skaņu ierakstus. Tajā pašā laikā viņš strādāja par asistentu kādā valodas laboratorijā.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; Paralēli studijām darbojies kā mācībspēks, pasniedzot dažādus valodniecības kursus.
Ieguva doktora (''Ph.D.'') grādu valodniecībā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.karins.lv/curriculum-vitae/ |title=Krišjāņa Kariņa CV |access-date={{dat|2013|12|05||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20140116072247/http://www.karins.lv/curriculum-vitae/ |archivedate={{dat|2014|01|16||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20180106225102/http://www.karins.lv/curriculum-vitae/ |date={{dat|2018|01|06||bez}} }}&lt;/ref&gt;

Latvijā K. Kariņš satika savu nākamo sievu Andu, 1996. gadā apprecējās un pārcēlās uz pastāvīgu dzīvi Rīgā.
No 1996. gada līdz 1997. gadam kā ''Linguistic Data Consortium'' (Filadelfija, ASV) vecākais zinātniskais koordinators K. Kariņš vadīja pētniecības grupu, kas attīstīja elektroniskas izrunu vārdnīcas un valodu datu bāzes [[vācu valoda|vācu]], [[angļu valoda|angļu]], [[arābu valoda|arābu]] un [[ķīniešu valoda|ķīniešu]] valodā.
1995. un 1998. gadā viņš bija vieslektors [[Latvijas Universitāte|Latvijas Universitātē]], pasniedzot kursus [[sociolingvistika|sociolingvistikā]] bakalaura un maģistratūras studentiem.

=== Uzņēmēja karjera ===
1994. gada 19. oktobrī K. Kariņš dibināja SIA PK (zīmols &quot;Lāču ledus&quot;) un līdz ievēlēšanai Saeimā 2002. gadā bija uzņēmuma prezidents.&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.firmas.lv/profile/pk-sia/40003222853|title=PK, SIA|website=www.firmas.lv|access-date=2019-03-21|language=lv}}&lt;/ref&gt; 1998. gada 4. februārī palielināja savu daļu skaitu līdz 95% (5890 latiem), bet 2001. gada 19. janvārī palielināja firmas pamatkapitālu, atstājot savu daļu tajā pašā apmērā un 52 440 latu vērtībā.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;
K. Kariņa tēvs Uldis Kariņš dibināja SIA &quot;Formula&quot; un bija šīs kompānijas valdes priekšsēdētājs līdz 2000. gada 20. jūlijam. No 2000. gada 12. janvāra ar viņu kopā kā valdes priekšsēdētāja vietnieks un prezidents strādāja arī K. Kariņš. Kompānija izmantoja ārvalstu investora atvieglojumus nodokļu iemaksā, jo tās lielākais dalībnieks bija firma ''Riga Overseas Investments Inc.'' ([[Kanāda]], 89,37%).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.firmas.lv/profile/formula-sia/40003089257|title=FORMULA, SIA|website=www.firmas.lv|access-date=2019-03-21|language=lv}}&lt;/ref&gt;

Lielākus ienākumus K. Kariņam nodrošināja starpniecība darbībā ar nekustamo īpašumu un sava vai nomāta nekustamā īpašuma izīrēšana un pārvaldīšana, ar kuru nodarbojās viņa firma &quot;Kariņa konsultācijas&quot; (vēlāk &quot;Linaka&quot;). No 1999. gada 13. janvāra līdz 2007. gada 8. oktobrīm viņš bija tās vienīgais dalībnieks, pēc tam nodeva akcijas sievai Andai.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.firmas.lv/profile/linaka-sia/40003426698|title=LINAKA, SIA|website=www.firmas.lv|access-date=2019-03-23|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2013. gada 9. septembrī K. Kariņš uzdāvināja sievai no vectēva Vilhelma Nariņa un mātes Rasmas Nariņas-Kariņas mantoto nekustamo īpašumu [[Skolas iela (Rīga)|Skolas ielā]] 2 (zeme un bijušā kinoteātra ''[[Pionieris (kinoteātris)|Pionieris]]'' ēka ar palīgēkām, kuru Nariņi saņēma denacionalizācijas rezultātā).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.zemesgramata.lv/lv/Search/GetFolioDataByAddress|title=Zemesgrāmata|last=|first=|website=www.zemesgramata.lv|access-date=2019-03-26|date=}}&lt;/ref&gt; Pēc ''Lursoft'' datiem, 2014. gada 7. jūlijā Anda Kariņa nodibināja SIA ''S2 Rīga,'' noguldot pamatkapitālā šo nekustamo īpašumu ar novērtējumu 2,152 miljoni eiro.&lt;ref name=&quot;:2&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://pietiek.com/raksti/gobzema_versijas_par_karinu_ipasuma_darijumu__kartejais_meginajums_apmulkot_vientiesus_ar_meliem_un_puspatiesibam?nomob|title=Pietiek :: Gobzema versijas par Kariņu īpašuma darījumu – kārtējais mēģinājums apmuļķot vientiešus ar meliem un puspatiesībām|last=Lapsa|first=Lato|website=pietiek.com|access-date=2019-03-26|date=13.03.2019}}&lt;/ref&gt; 2014. gada 21. jūlijā divas [[Kipra|Kiprā]] reģistrētas ārzonas kompānijas ''Blackmerc Ltd.'' un ''Maalixo Ltd.'' aizdeva SIA ''S2 Rīga'' miljonos mērāmas naudas summas, jo uz īpašumu tika reģistrētas divas hipotēkas 2,754 miljonu un 3,594 miljonu eiro apmērā. Publicists [[Lato Lapsa]] uzskata, ka hipotēka tika nostiprināta tikai kā saistību nodrošinājums un nekādus miljonus A. Kariņas uzņēmums nav saņēmis. 2014. gada 10. oktobrī SIA ''S2 Rīga'' iegādājās 2014. gada 23. maijā dibinātā SIA ''P.J. Assets 1'', kas pieder 1956. gadā dzimušajam Jānim Podiņam un no nezināmām juridiskām personām aizņēmusies kopumā 6,479 miljonus eiro, no kuriem arī apmaksājusi Kariņu ģimenes īpašuma iegādi par 1,878 miljoniem eiro. 2018. gadā par 99,99% SIA ''S2 Rīga'' (un tātad arī bijušā kino ēkas un zemes) kapitāldaļu īpašnieku kļuva Kipras ofšors ''Blackmerc Ltd''. ar Krievijas pilsoni Mihailu Bivinu priekšgalā.&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt;

== Politiskā darbība ==
K. Kariņš bija viens no partijas &quot;[[Jaunais laiks]]&quot; dibinātājiem 2002. gadā. Tai pašā gadā [[8. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] par [[8. Saeima]]s deputātu, no 2002. gada novembra līdz 2004. gada decembrim frakcijas &quot;Jaunais laiks&quot; priekšsēdētājs. Bijis Eiropas Konventa dalībnieks un [[Eiropas Savienība]]s un [[Latvija]]s apvienotās parlamentārās komitejas Latvijas delegācijas vadītāja vietnieks. {{dat|2003|02|1||bez}} ievēlēts partijas &quot;Jaunais laiks&quot; valdē. 2004. gada pilnsapulcē, 2005. un 2006. gada partijas kongresos ievēlēts atkārtoti.

No {{dat|2004|12|2|Ģ|bez}} līdz {{dat|2006|04|7|D|bez}} K. Kariņš bija [[Latvijas Republikas Ekonomikas ministrs|ekonomikas ministrs]] [[Kalvīša 1. Ministru kabinets|Aigara Kalvīša valdībā]]. 2006. gadā atkāpies no ministra amata, partijai pametot valdību. [[9. Saeimas vēlēšanas|Ievēlēts]] [[9. Saeima|9. Saeimā]], kur atkal vadījis &quot;Jaunā laika&quot; frakciju. {{dat|2007|03|31|Ģ|bez}} &quot;Jaunā laika&quot; kongresā ievēlēts valdes priekšsēdētāja amatā, ieņemot [[Einars Repše|Einara Repšes]] vietu. 2008. gadā partijas vadību pārņēma [[Solvita Āboltiņa]], savukārt Saeimas frakciju tobrīd jau vadīja [[Dzintars Zaķis]].

2009. gadā kā vienīgais no &quot;Jaunā Laika&quot; saraksta [[2009. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|ievēlēts Eiropas Parlamentā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/eiro9.Veles9_Rezult.pers_punkti?NR=9&amp;sec=1|title=EP 2009. gada vēlēšanas kandidāti punkti|website=www.cvk.lv|access-date=2018-12-18|archive-date=2019-05-26|archive-url=https://web.archive.org/web/20190526025751/https://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/eiro9.Veles9_Rezult.pers_punkti?NR=9&amp;sec=1}}&lt;/ref&gt; Tāpat vēlētāju atbalstu saņēmis arī nākamajās [[2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|Eiropas Parlamenta vēlēšanās 2014. gadā]] jau kā &quot;Jaunā laika&quot; pēcteces partijas &quot;[[Vienotība]]&quot; pārstāvis.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://ep2014.cvk.lv/Part-7-Strukt-1.html|title=2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|website=ep2014.cvk.lv|access-date=2018-12-18}}&lt;/ref&gt; Šajā sasaukumā K. Kariņš strādāja Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejā, Ekonomikas un monetāro lietu komitejā, kā arī divās speciāli izveidotajās komitejās (viena pētīja ar dīzeļdzinēju izmešu skandālu saistītos jautājumus, otra nodarbojās ar lieliem naudas atmazgāšanas gadījumiem un izvairīšanos no nodokļu nomaksas). Nevalstiskā organizācija ''Vote Watch'' 2017. gadā K. Kariņu ir ierindoja 19. vietā starp ietekmīgākajiem [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] deputātiem, viņš ir vienīgais no [[Baltija]]s, kurš iekļuva 70 ietekmīgāko sarakstā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/vertejam-karina-padarito-eiropas-parlamenta--ar-zinamu-ietekmi-brisele-bet-ne-tik-redzams-latvija.a319158/ Vērtējam Kariņa padarīto Eiropas Parlamentā&amp;nbsp;— ar zināmu ietekmi Briselē, bet ne tik redzams Latvijā] LSM&lt;/ref&gt;

Pirms [[2018. gada Saeimas vēlēšanas|2018. gada Saeimas vēlēšanām]] kļuva par partiju apvienības &quot;Jaunā Vienotība&quot; valdes priekšsēdētāju un Ministru prezidenta amata kandidātu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/vienotibas-premjera-amata-kandidats-bus-krisjanis-karins.a276027/|title=«Vienotības» premjera amata kandidāts būs Krišjānis Kariņš|website=www.lsm.lv|access-date=2018-12-18|language=lv}}&lt;/ref&gt;

[[Attēls:Opinion polling for Latvian PM Krišjānis Kariņš.svg|thumb|300px|Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa darba novērtējuma vizuālais attēlojums]]
Valsts prezidents [[Raimonds Vējonis]] 2019. gada 7. janvārī Arturu Krišjāni Kariņu nominēja Ministru prezidenta amatam, dodot divas nedēļas valdības sastāva priekšlikuma izveidei.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/vejonis-nomine-karinu-premjerministra-amatam.a305260/|title=Vējonis nominē Kariņu premjerministra amatam|website=www.lsm.lv|access-date=2019-01-31|language=lv}}&lt;/ref&gt; 2019. gada 23. janvārī Saeima apstiprināja [[Kariņa 1. Ministru kabinets|Kariņa valdību]] un K. Kariņš kļuva par [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Latvijas Republikas Ministru prezidentu]]. Valdībai tās darbības laikā nācās pārvarēt vienu no lielākajām krīzēm Latvijas Republikas pastāvēšanas laikā&amp;nbsp;— [[COVID-19 pandēmija|COVID-19 pandēmiju]], savukārt starp paveiktajām reformām nozīmīgākā bija [[2021. gada administratīvi teritoriālā reforma]]. 2022. gada 5. janvārī K. Kariņa vadītā valdība kļuva par visilgāk strādājošo valdību demokrātiskās Latvijas vēsturē, pie varas esot 1078 dienas (līdz šim visilgāk pie varas bijusī bija iepriekšējā&amp;nbsp;— [[Māra Kučinska valdība|Māra Kučinska vadītā valdība]]).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/karina-valdiba-kluvusi-par-visilgak-stradajoso-ministru-kabinetu-demokratiskas-latvijas-vesture.a437519/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article|title=Kariņa valdība kļuvusi par visilgāk strādājošo Ministru kabinetu demokrātiskās Latvijas vēsturē|last=LSM}}&lt;/ref&gt;

2022. gada rudenī apvienības &quot;Jaunā Vienotība&quot; saraksts ar K. Kariņu kā Ministru kabineta priekšsēdētāja kandidātu pārliecinoši uzvarēja [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]], saraksta līderim saņemot otro lielāko plusu skaitu (35 013) starp visiem [[14. Saeima|14. Saeimā]] ievēlētajiem deputātiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/rinkevics-14-saeimas-velesanas-nopelnijis-visvairak-plusu-daudz-svitrojumu--sadurskim-un-barcai.a476189/|title=Rinkēvičs 14. Saeimas vēlēšanās nopelnījis visvairāk plusu; daudz svītrojumu – Šadurskim un Barčai|website=www.lsm.lv|access-date=2022-11-13|language=lv}}&lt;/ref&gt; Īsi pēc tam viņš uzņēmās iniciatīvu sākt konsultācijas ar ievēlētajām partijām un apvienībām par iespējamas koalīcijas izveidošanu. 14. decembrī Saeima ar 54 balsīm &quot;par&quot; apstiprināja [[Kariņa 2. Ministru kabinets|Krišjāņa Kariņa sastādīto Ministru kabinetu]]. 2023. gada 14. augustā pēc ilgākiem strīdiem koalīcijā, kas aizsākās ar nespēju vienoties par kopēju [[2023. gada Latvijas prezidenta vēlēšanas|Valsts prezidenta kandidātu]] (&quot;Vienotības&quot; pārstāvis [[Edgars Rinkēvičs]] maija beigās tika ievēlēts ar opozīcijas deputātu balsu palīdzību), bet turpinājās ar &quot;Jaunās Vienotības&quot; vēlmi paplašināt koalīciju ar opozīcijā esošajiem politiskajiem spēkiem, K. Kariņš paziņoja par atkāpšanos no Ministru prezidenta amata&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/karins-pazino-par-demisiju.d?id=55841388|title=Kariņš paziņo par demisiju |website=www.delfi.lv|access-date=2023-08-14|language=lv}}&lt;/ref&gt; un noraidīja iespēju uzņemties šo amatu trešo reizi.

2023. gada 15. septembrī ievēlēts par [[Latvijas Republikas ārlietu ministrs|ārlietu ministru]], Saeimai apstiprinot [[Siliņas Ministru kabinets|Evikas Siliņas Ministru kabinetu]]. Pēc tam, kad ģenerālprokuratūra nodeva [[Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs|Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam]] izmeklēšanai kriminālprocesu par iespējamu finanšu līdzekļu izšķērdēšanu saistībā ar lidmašīnu līgumreisu izmantošanu, 28. martā K. Kariņš paziņoja, ka atkāpsies no ministra amata.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/28.03.2024-turbulence-valdiba-karins-specreisu-del-demisione-no-arlietu-ministra-amata.a548299/ Turbulence valdībā: Kariņš specreisu dēļ demisionē no ārlietu ministra amata] lsm.lv 2024. gada 28. martā&lt;/ref&gt;

== Personīgā dzīve ==
Krišjānis Kariņš ir precējies ar ģimenes ārsti Andu Kariņu, viņiem ir četri bērni.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www6.vid.gov.lv/VAD|title=Valsts amatpersonu deklarācijas|last=Kariņš|first=Arturs-Krišjānis|website=www6.vid.gov.lv|access-date=2019-03-23|date=}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* {{oficiālā tīmekļa vietne}}
* [http://www.europarl.europa.eu/members/public/geoSearch/view.do?country=LV&amp;partNumber=1&amp;language=LV&amp;id=96901 Artura Krišjāņa Kariņa biogrāfija Eiropas Parlamenta mājaslapā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110530135904/http://www.europarl.europa.eu/members/public/geoSearch/view.do?country=LV&amp;partNumber=1&amp;language=LV&amp;id=96901 |date={{dat|2011|05|30||bez}} }}
* {{twitter|krisjaniskarins}}


{{kastes sākums}}
{{s-amati}}
{{Amatu secība
| pirms = [[Edgars Rinkēvičs]]
| virsraksts = [[Latvijas Ārlietu ministrs]] 
| periods = {{dat|2023|09|15|N}} — {{dat|2024|04|10|N}}
| pēc = [[Baiba Braže]]}}
{{Amatu secība
| pirms = [[Māris Kučinskis]]
| virsraksts = [[Latvijas Ministru prezidents]] 
| periods = {{dat|2019|01|23|N}} — {{dat|2023|09|15|N}}
| pēc = [[Evika Siliņa]]}}
{{Amatu secība 
| pirms = [[Juris Lujāns]]  
| virsraksts = [[Latvijas Ekonomikas ministrs|Latvijas ekonomikas ministrs]] 
| periods = {{dat|2004|12|2|N}}—{{dat|2006|04|7|N}} 
| pēc = [[Aigars Štokenbergs]]}}
{{kastes beigas}}


{{14. Saeima}}
{{Navboxes
|title = Latvijas Republikas Ministru kabinets
|list1 =
{{Siliņas Ministru kabinets}}
{{Kariņa 2. Ministru kabinets}}
{{Kariņa 1. Ministru kabinets}}
{{Kalvīša 1. Ministru kabinets}}
}}
{{Navboxes
|title = Eiropas Parlaments
|list1 =
{{8. Eiropas Parlamenta deputāti no Latvijas}}
{{7. Eiropas Parlamenta deputāti no Latvijas}}
}}
{{Navboxes
|title = Latvijas Republikas Saeima
|list1 =
{{9. Saeima}}
{{8. Saeima}}
}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Kariņš, Arturs Krišjānis}}
[[Kategorija:1964. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Delavērā dzimušie]]
[[Kategorija:ASV latvieši]]
[[Kategorija:&quot;Jaunā laika&quot; politiķi]]
[[Kategorija:&quot;Vienotības&quot; politiķi]]
[[Kategorija:Latvijas ekonomikas ministri]]
[[Kategorija:Latvijas Ministru prezidenti]]
[[Kategorija:Latvijas ārlietu ministri]]
[[Kategorija:8. Saeimas deputāti]]
[[Kategorija:9. Saeimas deputāti]]
[[Kategorija:14. Saeimas deputāti]]
[[Kategorija:Eiropas Parlamenta deputāti no Latvijas]]
[[Kategorija:Ar ordeni &quot;Par nopelniem&quot; apbalvotie (Ukraina)]]</text>
      <sha1>2zdlrd55axqu4dbb092cc0jdgop2jmw</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4047981</id>
      <parentid>4047976</parentid>
      <timestamp>2024-04-26T04:51:03Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>atj.</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="20816" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste
| vārds = Krišjānis Kariņš
| vārds_orģ = 
| attēls = Krišjānis Kariņš 2019 (cropped)2.jpg
| mazs_att = 
| apraksts = Krišjānis Kariņš 2019. gadā
| amats = [[Latvijas Republikas ārlietu ministrs]]
| term_sākums = {{dat|2023|09|15|N}}
| term_beigas = {{dat|2024|04|10|N}}
| prezidents = [[Edgars Rinkēvičs]]
| priekštecis = [[Edgars Rinkēvičs]]
| pēctecis = [[Baiba Braže]]
| amats2 = [[Latvijas Republikas Ministru prezidents]]
| term_sākums2 = {{dat|2019|01|23|N}}
| term_beigas2 = {{dat|2023|09|15|N}}
| prezidents2 = * [[Raimonds Vējonis]]
* [[Egils Levits]]
* [[Edgars Rinkēvičs]]
| priekštecis2 = [[Māris Kučinskis]]
| pēctecis2 = [[Evika Siliņa]]
| premjers = [[Evika Siliņa]]
| amats3 = [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] deputāts
| term_sākums3 = {{dat|2009|07|14|N|}}
| term_beigas3 = {{dat|2019|01|23|N}}
| amats4 = [[Latvijas Republikas ekonomikas ministrs]]
| term_sākums4 = {{dat|2004|12|02|N}}
| term_beigas4 = {{dat|2006|04|07|N}}
| prezidents4 = [[Vaira Vīķe-Freiberga]]
| premjers4 = [[Aigars Kalvītis]]
| priekštecis4 = [[Juris Lujāns]]
| pēctecis4 = [[Aigars Štokenbergs]]
| amats5 = [[14. Saeima]]s deputāts
| term_sākums5 = {{dat|2022|11|1|N|}}
| term_beigas5 = {{dat|2022|12|14|N}}
| term_sākums6 = {{dat|2024|04|25|N|}}
| term_beigas6 = '''pašlaik'''
| amats7 = [[9. Saeima]]s deputāts
| term_sākums7 = {{dat|2006|11|7|N|}}
| term_beigas7 = {{dat|2009|07|16|N}}
| amats8 = [[8. Saeima]]s deputāts
| term_sākums8 = {{dat|2002|11|05|N}}
| term_beigas8 = {{dat|2006|12|06|N}}
| dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1964|12|13}}
| dzim_vieta = {{vieta|ASV|Delavēra|Vilmingtona}}
| dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}}
| mir_dati = 
| mir_vieta = 
| tautība = [[latvieši|latvietis]]
| partija = [[Jaunais laiks]] &lt;small&gt;(2002—2011)&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;[[Vienotība]] &lt;small&gt;(kopš 2011. gada)&lt;/small&gt;
| dzīvesb = Anda Kariņa
| bērni = 4
| profesija = [[valodnieks]], [[politiķis]], [[uzņēmējs]]
| alma_mater = [[Pensilvānijas Universitāte]]
| reliģija = [[Luterisms|luterānis]]
| paraksts = ArtursKrišjānisKariņš signature.png
| piezīmes = {{ref label|Note1|a|a}} No 2023. gada 8. jūlija līdz 15. septembrim kā pienākumu izpildītājs.
}}
'''Arturs Krišjānis Kariņš''' (dzimis {{Dat|1964|12|13}} [[Delavēra]]s štatā, [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]) ir [[latvieši|latviešu]] [[politiķis]] un [[uzņēmējs]]. Partiju apvienības &quot;[[Jaunā Vienotība]]&quot; valdes priekšsēdētājs. Bijušais [[Latvijas Republikas Ekonomikas ministrs|ekonomikas ministrs]] (2004—2006), [[Saeima]]s deputāts (2002—2009, ievēlēts [[14. Saeima|14. Saeimā]]), partijas &quot;[[Jaunais laiks]]&quot; valdes priekšsēdētājs (2007—2008),&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/50338065|title=Premjera amata kandidāta dosjē: 'Jaunās Vienotības' Kariņš|last=www.DELFI.lv|website=DELFI|access-date=2018-12-18|date=2018-08-31|language=lv}}&lt;/ref&gt; [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] deputāts (2009—2019), [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidents]] (2019—2023). [[Latvijas Republikas ārlietu ministru uzskaitījums|Latvijas Republikas ārlietu ministrs]] (2023—2024).

== Biogrāfija ==
Dzimis 1964. gadā ASV [[trimdas latvieši|trimdas latviešu]] ģimenē. Viņa tēvs Uldis Kariņš Otrā pasaules kara laikā 1944. gadā kopā ar vecākiem devās bēgļu gaitās uz [[Zviedrija|Zviedriju]], vēlāk uz ASV. Arturs mācījās paralēli amerikāņu un [[Vilmingtona]]s latviešu svētdienas skolās, vasaras pavadīja Katskiļu nometnē. Mācības turpināja Kalamazū latviešu skolā un Beverīnas Latviešu Vasaras vidusskolā, pēc tās beigšanas 1983. gadā viņš vienu gadu mācījās [[Minsteres latviešu ģimnāzija|Minsteres Latviešu ģimnāzijā]]&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://laikraksts.com/raksti/raksts.php?KursRaksts=6370|title=Trimdas bērnu bērni un mazbērni Latvijā (3)|last=Jansone|first=Astrīda|website=laikraksts.com|access-date=2019-03-21|date=14.06.2016|language=lv}}&lt;/ref&gt; (šeit starp viņa pedagogiem bija arī vēlākais [[Latvijas prezidents]] [[Egils Levits]]).

Bakalaura studiju pirmajos divos gados (1984—1986) specializējās [[matemātika|matemātikā]], [[filozofija|filozofijā]] un [[literatūra|literatūrā]] [[Anapolisa]]s [[Sv. Jāņa koledža|Sv. Jāņa koledžā]] (''St. Johns college''), tad no 1987. līdz 1988. gadam studēja [[Pensilvānijas Universitāte|Pensilvānijas Universitātē]] [[Filadelfija|Filadelfijā]], ASV, iegūstot bakalaura grādu ar specialitāti [[valodniecība|valodniecībā]], uzņemts ''Phi Beta Kappa'' asociācijā. Pētīja abstrakto valodas struktūru. Saņēma diplomu ar uzslavu ({{val|la|summa cum laude}}).
No 1990. līdz 1996. gadam K. Kariņš turpināja studijas Pensilvānijas Universitātē. Viņa specialitāte bija skaņu mācība fonētikā, fonoloģijā, bet doktora darbs tika veltīts latviešu valodas zilbju intonācijai. Doktora disertāciju viņš izstrādāja 1994./1995. gadā, vāca materiālus Rīgā, braukāja pa laukiem, intervēja cilvēkus un veica skaņu ierakstus. Tajā pašā laikā viņš strādāja par asistentu kādā valodas laboratorijā.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; Paralēli studijām darbojies kā mācībspēks, pasniedzot dažādus valodniecības kursus.
Ieguva doktora (''Ph.D.'') grādu valodniecībā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.karins.lv/curriculum-vitae/ |title=Krišjāņa Kariņa CV |access-date={{dat|2013|12|05||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20140116072247/http://www.karins.lv/curriculum-vitae/ |archivedate={{dat|2014|01|16||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20180106225102/http://www.karins.lv/curriculum-vitae/ |date={{dat|2018|01|06||bez}} }}&lt;/ref&gt;

Latvijā K. Kariņš satika savu nākamo sievu Andu, 1996. gadā apprecējās un pārcēlās uz pastāvīgu dzīvi Rīgā.
No 1996. gada līdz 1997. gadam kā ''Linguistic Data Consortium'' (Filadelfija, ASV) vecākais zinātniskais koordinators K. Kariņš vadīja pētniecības grupu, kas attīstīja elektroniskas izrunu vārdnīcas un valodu datu bāzes [[vācu valoda|vācu]], [[angļu valoda|angļu]], [[arābu valoda|arābu]] un [[ķīniešu valoda|ķīniešu]] valodā.
1995. un 1998. gadā viņš bija vieslektors [[Latvijas Universitāte|Latvijas Universitātē]], pasniedzot kursus [[sociolingvistika|sociolingvistikā]] bakalaura un maģistratūras studentiem.

=== Uzņēmēja karjera ===
1994. gada 19. oktobrī K. Kariņš dibināja SIA PK (zīmols &quot;Lāču ledus&quot;) un līdz ievēlēšanai Saeimā 2002. gadā bija uzņēmuma prezidents.&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.firmas.lv/profile/pk-sia/40003222853|title=PK, SIA|website=www.firmas.lv|access-date=2019-03-21|language=lv}}&lt;/ref&gt; 1998. gada 4. februārī palielināja savu daļu skaitu līdz 95% (5890 latiem), bet 2001. gada 19. janvārī palielināja firmas pamatkapitālu, atstājot savu daļu tajā pašā apmērā un 52 440 latu vērtībā.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;
K. Kariņa tēvs Uldis Kariņš dibināja SIA &quot;Formula&quot; un bija šīs kompānijas valdes priekšsēdētājs līdz 2000. gada 20. jūlijam. No 2000. gada 12. janvāra ar viņu kopā kā valdes priekšsēdētāja vietnieks un prezidents strādāja arī K. Kariņš. Kompānija izmantoja ārvalstu investora atvieglojumus nodokļu iemaksā, jo tās lielākais dalībnieks bija firma ''Riga Overseas Investments Inc.'' ([[Kanāda]], 89,37%).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.firmas.lv/profile/formula-sia/40003089257|title=FORMULA, SIA|website=www.firmas.lv|access-date=2019-03-21|language=lv}}&lt;/ref&gt;

Lielākus ienākumus K. Kariņam nodrošināja starpniecība darbībā ar nekustamo īpašumu un sava vai nomāta nekustamā īpašuma izīrēšana un pārvaldīšana, ar kuru nodarbojās viņa firma &quot;Kariņa konsultācijas&quot; (vēlāk &quot;Linaka&quot;). No 1999. gada 13. janvāra līdz 2007. gada 8. oktobrīm viņš bija tās vienīgais dalībnieks, pēc tam nodeva akcijas sievai Andai.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.firmas.lv/profile/linaka-sia/40003426698|title=LINAKA, SIA|website=www.firmas.lv|access-date=2019-03-23|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2013. gada 9. septembrī K. Kariņš uzdāvināja sievai no vectēva Vilhelma Nariņa un mātes Rasmas Nariņas-Kariņas mantoto nekustamo īpašumu [[Skolas iela (Rīga)|Skolas ielā]] 2 (zeme un bijušā kinoteātra ''[[Pionieris (kinoteātris)|Pionieris]]'' ēka ar palīgēkām, kuru Nariņi saņēma denacionalizācijas rezultātā).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.zemesgramata.lv/lv/Search/GetFolioDataByAddress|title=Zemesgrāmata|last=|first=|website=www.zemesgramata.lv|access-date=2019-03-26|date=}}&lt;/ref&gt; Pēc ''Lursoft'' datiem, 2014. gada 7. jūlijā Anda Kariņa nodibināja SIA ''S2 Rīga,'' noguldot pamatkapitālā šo nekustamo īpašumu ar novērtējumu 2,152 miljoni eiro.&lt;ref name=&quot;:2&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://pietiek.com/raksti/gobzema_versijas_par_karinu_ipasuma_darijumu__kartejais_meginajums_apmulkot_vientiesus_ar_meliem_un_puspatiesibam?nomob|title=Pietiek :: Gobzema versijas par Kariņu īpašuma darījumu – kārtējais mēģinājums apmuļķot vientiešus ar meliem un puspatiesībām|last=Lapsa|first=Lato|website=pietiek.com|access-date=2019-03-26|date=13.03.2019}}&lt;/ref&gt; 2014. gada 21. jūlijā divas [[Kipra|Kiprā]] reģistrētas ārzonas kompānijas ''Blackmerc Ltd.'' un ''Maalixo Ltd.'' aizdeva SIA ''S2 Rīga'' miljonos mērāmas naudas summas, jo uz īpašumu tika reģistrētas divas hipotēkas 2,754 miljonu un 3,594 miljonu eiro apmērā. Publicists [[Lato Lapsa]] uzskata, ka hipotēka tika nostiprināta tikai kā saistību nodrošinājums un nekādus miljonus A. Kariņas uzņēmums nav saņēmis. 2014. gada 10. oktobrī SIA ''S2 Rīga'' iegādājās 2014. gada 23. maijā dibinātā SIA ''P.J. Assets 1'', kas pieder 1956. gadā dzimušajam Jānim Podiņam un no nezināmām juridiskām personām aizņēmusies kopumā 6,479 miljonus eiro, no kuriem arī apmaksājusi Kariņu ģimenes īpašuma iegādi par 1,878 miljoniem eiro. 2018. gadā par 99,99% SIA ''S2 Rīga'' (un tātad arī bijušā kino ēkas un zemes) kapitāldaļu īpašnieku kļuva Kipras ofšors ''Blackmerc Ltd''. ar Krievijas pilsoni Mihailu Bivinu priekšgalā.&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt;

== Politiskā darbība ==
K. Kariņš bija viens no partijas &quot;[[Jaunais laiks]]&quot; dibinātājiem 2002. gadā. Tai pašā gadā [[8. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] par [[8. Saeima]]s deputātu, no 2002. gada novembra līdz 2004. gada decembrim frakcijas &quot;Jaunais laiks&quot; priekšsēdētājs. Bijis Eiropas Konventa dalībnieks un [[Eiropas Savienība]]s un [[Latvija]]s apvienotās parlamentārās komitejas Latvijas delegācijas vadītāja vietnieks. {{dat|2003|02|1||bez}} ievēlēts partijas &quot;Jaunais laiks&quot; valdē. 2004. gada pilnsapulcē, 2005. un 2006. gada partijas kongresos ievēlēts atkārtoti.

No {{dat|2004|12|2|Ģ|bez}} līdz {{dat|2006|04|7|D|bez}} K. Kariņš bija [[Latvijas Republikas Ekonomikas ministrs|ekonomikas ministrs]] [[Kalvīša 1. Ministru kabinets|Aigara Kalvīša valdībā]]. 2006. gadā atkāpies no ministra amata, partijai pametot valdību. [[9. Saeimas vēlēšanas|Ievēlēts]] [[9. Saeima|9. Saeimā]], kur atkal vadījis &quot;Jaunā laika&quot; frakciju. {{dat|2007|03|31|Ģ|bez}} &quot;Jaunā laika&quot; kongresā ievēlēts valdes priekšsēdētāja amatā, ieņemot [[Einars Repše|Einara Repšes]] vietu. 2008. gadā partijas vadību pārņēma [[Solvita Āboltiņa]], savukārt Saeimas frakciju tobrīd jau vadīja [[Dzintars Zaķis]].

2009. gadā kā vienīgais no &quot;Jaunā Laika&quot; saraksta [[2009. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|ievēlēts Eiropas Parlamentā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/eiro9.Veles9_Rezult.pers_punkti?NR=9&amp;sec=1|title=EP 2009. gada vēlēšanas kandidāti punkti|website=www.cvk.lv|access-date=2018-12-18|archive-date=2019-05-26|archive-url=https://web.archive.org/web/20190526025751/https://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/eiro9.Veles9_Rezult.pers_punkti?NR=9&amp;sec=1}}&lt;/ref&gt; Tāpat vēlētāju atbalstu saņēmis arī nākamajās [[2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|Eiropas Parlamenta vēlēšanās 2014. gadā]] jau kā &quot;Jaunā laika&quot; pēcteces partijas &quot;[[Vienotība]]&quot; pārstāvis.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://ep2014.cvk.lv/Part-7-Strukt-1.html|title=2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|website=ep2014.cvk.lv|access-date=2018-12-18}}&lt;/ref&gt; Šajā sasaukumā K. Kariņš strādāja Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejā, Ekonomikas un monetāro lietu komitejā, kā arī divās speciāli izveidotajās komitejās (viena pētīja ar dīzeļdzinēju izmešu skandālu saistītos jautājumus, otra nodarbojās ar lieliem naudas atmazgāšanas gadījumiem un izvairīšanos no nodokļu nomaksas). Nevalstiskā organizācija ''Vote Watch'' 2017. gadā K. Kariņu ir ierindoja 19. vietā starp ietekmīgākajiem [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] deputātiem, viņš ir vienīgais no [[Baltija]]s, kurš iekļuva 70 ietekmīgāko sarakstā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/vertejam-karina-padarito-eiropas-parlamenta--ar-zinamu-ietekmi-brisele-bet-ne-tik-redzams-latvija.a319158/ Vērtējam Kariņa padarīto Eiropas Parlamentā&amp;nbsp;— ar zināmu ietekmi Briselē, bet ne tik redzams Latvijā] LSM&lt;/ref&gt;

Pirms [[2018. gada Saeimas vēlēšanas|2018. gada Saeimas vēlēšanām]] kļuva par partiju apvienības &quot;Jaunā Vienotība&quot; valdes priekšsēdētāju un Ministru prezidenta amata kandidātu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/vienotibas-premjera-amata-kandidats-bus-krisjanis-karins.a276027/|title=«Vienotības» premjera amata kandidāts būs Krišjānis Kariņš|website=www.lsm.lv|access-date=2018-12-18|language=lv}}&lt;/ref&gt;

[[Attēls:Opinion polling for Latvian PM Krišjānis Kariņš.svg|thumb|300px|Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa darba novērtējuma vizuālais attēlojums]]
Valsts prezidents [[Raimonds Vējonis]] 2019. gada 7. janvārī Arturu Krišjāni Kariņu nominēja Ministru prezidenta amatam, dodot divas nedēļas valdības sastāva priekšlikuma izveidei.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/vejonis-nomine-karinu-premjerministra-amatam.a305260/|title=Vējonis nominē Kariņu premjerministra amatam|website=www.lsm.lv|access-date=2019-01-31|language=lv}}&lt;/ref&gt; 2019. gada 23. janvārī Saeima apstiprināja [[Kariņa 1. Ministru kabinets|Kariņa valdību]] un K. Kariņš kļuva par [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Latvijas Republikas Ministru prezidentu]]. Valdībai tās darbības laikā nācās pārvarēt vienu no lielākajām krīzēm Latvijas Republikas pastāvēšanas laikā&amp;nbsp;— [[COVID-19 pandēmija|COVID-19 pandēmiju]], savukārt starp paveiktajām reformām nozīmīgākā bija [[2021. gada administratīvi teritoriālā reforma]]. 2022. gada 5. janvārī K. Kariņa vadītā valdība kļuva par visilgāk strādājošo valdību demokrātiskās Latvijas vēsturē, pie varas esot 1078 dienas (līdz šim visilgāk pie varas bijusī bija iepriekšējā&amp;nbsp;— [[Māra Kučinska valdība|Māra Kučinska vadītā valdība]]).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/karina-valdiba-kluvusi-par-visilgak-stradajoso-ministru-kabinetu-demokratiskas-latvijas-vesture.a437519/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article|title=Kariņa valdība kļuvusi par visilgāk strādājošo Ministru kabinetu demokrātiskās Latvijas vēsturē|last=LSM}}&lt;/ref&gt;

2022. gada rudenī apvienības &quot;Jaunā Vienotība&quot; saraksts ar K. Kariņu kā Ministru kabineta priekšsēdētāja kandidātu pārliecinoši uzvarēja [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]], saraksta līderim saņemot otro lielāko plusu skaitu (35 013) starp visiem [[14. Saeima|14. Saeimā]] ievēlētajiem deputātiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/rinkevics-14-saeimas-velesanas-nopelnijis-visvairak-plusu-daudz-svitrojumu--sadurskim-un-barcai.a476189/|title=Rinkēvičs 14. Saeimas vēlēšanās nopelnījis visvairāk plusu; daudz svītrojumu – Šadurskim un Barčai|website=www.lsm.lv|access-date=2022-11-13|language=lv}}&lt;/ref&gt; Īsi pēc tam viņš uzņēmās iniciatīvu sākt konsultācijas ar ievēlētajām partijām un apvienībām par iespējamas koalīcijas izveidošanu. 14. decembrī Saeima ar 54 balsīm &quot;par&quot; apstiprināja [[Kariņa 2. Ministru kabinets|Krišjāņa Kariņa sastādīto Ministru kabinetu]]. 2023. gada 14. augustā pēc ilgākiem strīdiem koalīcijā, kas aizsākās ar nespēju vienoties par kopēju [[2023. gada Latvijas prezidenta vēlēšanas|Valsts prezidenta kandidātu]] (&quot;Vienotības&quot; pārstāvis [[Edgars Rinkēvičs]] maija beigās tika ievēlēts ar opozīcijas deputātu balsu palīdzību), bet turpinājās ar &quot;Jaunās Vienotības&quot; vēlmi paplašināt koalīciju ar opozīcijā esošajiem politiskajiem spēkiem, K. Kariņš paziņoja par atkāpšanos no Ministru prezidenta amata&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/karins-pazino-par-demisiju.d?id=55841388|title=Kariņš paziņo par demisiju |website=www.delfi.lv|access-date=2023-08-14|language=lv}}&lt;/ref&gt; un noraidīja iespēju uzņemties šo amatu trešo reizi.

2023. gada 15. septembrī ievēlēts par [[Latvijas Republikas ārlietu ministrs|ārlietu ministru]], Saeimai apstiprinot [[Siliņas Ministru kabinets|Evikas Siliņas Ministru kabinetu]]. Pēc tam, kad ģenerālprokuratūra nodeva [[Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs|Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam]] izmeklēšanai kriminālprocesu par iespējamu finanšu līdzekļu izšķērdēšanu saistībā ar lidmašīnu līgumreisu izmantošanu, 28. martā K. Kariņš paziņoja, ka atkāpsies no ministra amata.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/28.03.2024-turbulence-valdiba-karins-specreisu-del-demisione-no-arlietu-ministra-amata.a548299/ Turbulence valdībā: Kariņš specreisu dēļ demisionē no ārlietu ministra amata] lsm.lv 2024. gada 28. martā&lt;/ref&gt; Aprīlī viņa vietā par ārlietu ministri tika apstiprināta [[Baiba Braže]], savukārt K. Kariņš atgriezās darbā Saeimā.

== Personīgā dzīve ==
Krišjānis Kariņš ir precējies ar ģimenes ārsti Andu Kariņu, viņiem ir četri bērni.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www6.vid.gov.lv/VAD|title=Valsts amatpersonu deklarācijas|last=Kariņš|first=Arturs-Krišjānis|website=www6.vid.gov.lv|access-date=2019-03-23|date=}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* {{oficiālā tīmekļa vietne}}
* [http://www.europarl.europa.eu/members/public/geoSearch/view.do?country=LV&amp;partNumber=1&amp;language=LV&amp;id=96901 Artura Krišjāņa Kariņa biogrāfija Eiropas Parlamenta mājaslapā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110530135904/http://www.europarl.europa.eu/members/public/geoSearch/view.do?country=LV&amp;partNumber=1&amp;language=LV&amp;id=96901 |date={{dat|2011|05|30||bez}} }}
* {{twitter|krisjaniskarins}}


{{kastes sākums}}
{{s-amati}}
{{Amatu secība
| pirms = [[Edgars Rinkēvičs]]
| virsraksts = [[Latvijas Ārlietu ministrs]] 
| periods = {{dat|2023|09|15|N}} — {{dat|2024|04|10|N}}
| pēc = [[Baiba Braže]]}}
{{Amatu secība
| pirms = [[Māris Kučinskis]]
| virsraksts = [[Latvijas Ministru prezidents]] 
| periods = {{dat|2019|01|23|N}} — {{dat|2023|09|15|N}}
| pēc = [[Evika Siliņa]]}}
{{Amatu secība 
| pirms = [[Juris Lujāns]]  
| virsraksts = [[Latvijas Ekonomikas ministrs|Latvijas ekonomikas ministrs]] 
| periods = {{dat|2004|12|2|N}}—{{dat|2006|04|7|N}} 
| pēc = [[Aigars Štokenbergs]]}}
{{kastes beigas}}


{{14. Saeima}}
{{Navboxes
|title = Latvijas Republikas Ministru kabinets
|list1 =
{{Siliņas Ministru kabinets}}
{{Kariņa 2. Ministru kabinets}}
{{Kariņa 1. Ministru kabinets}}
{{Kalvīša 1. Ministru kabinets}}
}}
{{Navboxes
|title = Eiropas Parlaments
|list1 =
{{8. Eiropas Parlamenta deputāti no Latvijas}}
{{7. Eiropas Parlamenta deputāti no Latvijas}}
}}
{{Navboxes
|title = Latvijas Republikas Saeima
|list1 =
{{9. Saeima}}
{{8. Saeima}}
}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Kariņš, Arturs Krišjānis}}
[[Kategorija:1964. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Delavērā dzimušie]]
[[Kategorija:ASV latvieši]]
[[Kategorija:&quot;Jaunā laika&quot; politiķi]]
[[Kategorija:&quot;Vienotības&quot; politiķi]]
[[Kategorija:Latvijas ekonomikas ministri]]
[[Kategorija:Latvijas Ministru prezidenti]]
[[Kategorija:Latvijas ārlietu ministri]]
[[Kategorija:8. Saeimas deputāti]]
[[Kategorija:9. Saeimas deputāti]]
[[Kategorija:14. Saeimas deputāti]]
[[Kategorija:Eiropas Parlamenta deputāti no Latvijas]]
[[Kategorija:Ar ordeni &quot;Par nopelniem&quot; apbalvotie (Ukraina)]]</text>
      <sha1>gz267cp4gk1sjcsxeibfglsveezdtjz</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Maltiešu valoda</title>
    <ns>0</ns>
    <id>48722</id>
    <revision>
      <id>4047957</id>
      <parentid>3974963</parentid>
      <timestamp>2024-04-26T00:24:35Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5625" xml:space="preserve">{{Valodas infokaste
|        name = Maltiešu valoda
|  nativename = ''Malti''&lt;br /&gt;''Lingwa Maltija''
| familycolor = Afroaziātu
|      states = {{flaga|Malta}} [[Malta|Maltā]] un citās valstīs, kurās ir nozīmīgas maltiešu kopienas
|    speakers =  483 tūkstoši (2012. gadā)&lt;ref name=&quot;Ethnologue&quot;/&gt;
|        fam1 = [[afroaziātu valodas]]
|        fam2 = [[semītu valodas]]
|        fam3 = [[vidussemītu valodas]]
|        fam4 = [[dienvidu vidussemītu valodas]]
|        fam5 = [[arābu valodas]]
|        fam6 = [[Magribas arābu valodas]]
|      script = [[latīņu alfabēts]] (maltiešu ortogrāfija)
|      nation = {{MLT}}&lt;br /&gt;{{EU}}
|      agency = ''[[Il-Kunsill Nazzjonali ta' l-Ilsien Malti]]''
|        iso1 = mt
|        iso2 = mlt
|        iso3 = mlt
|         map = [[Attēls:Idioma maltés.PNG|235px]]
}}

'''Maltiešu valoda''' (''malti'', ''lingwa Maltija'') ir [[semītu valodas|semītu]] saimes valoda, ko lieto lielākoties [[maltieši]] [[Vidusjūra]]s salā [[Malta|Maltā]], kā arī nozīmīgās diasporās citur pasaulē. Maltiešu valoda, līdztekus [[angļu valoda]]i, ir [[valsts valoda]] Maltā, kā arī kopš 2007. gada viena no [[Eiropas Savienības valodas|Eiropas Savienības oficiālajām valodām]].&lt;ref name=&quot;Diena&quot;&gt;{{Laikraksta atsauce |title= Maltā dominē angļu valoda, maltiešu lieto retāk |date= 2011. gada 5. decembris |newspaper= [[Diena (laikraksts)|Diena]] |url= https://www.diena.lv/raksts/sodien-laikraksta/malta-domine-anglu-valoda-maltiesu-lieto-retak-13918810 |accessdate= 2018. gada 9. septembrī}}&lt;/ref&gt; Pieņemts, ka maltiešu valoda cēlusies no [[Sicīlijas arābu valoda]]s dialekta, kaut arī ir saiknes ar [[Tunisija]]s un [[Magriba]]s arābu valodas dialektiem.&lt;ref&gt;{{grāmatas atsauce | title= So who are the 'real' Maltese | quote= The kind of Arabic used in the Maltese language is most likely derived from the language spoken by those that repopulated the island from Sicily in the early second millennium; it is known as Siculo-Arab. The Maltese are mostly descendants of these people. | url=http://www.timesofmalta.com/articles/view/20140914/local/So-who-are-the-real-Maltese-.535578 | archiveurl= https://web.archive.org/web/20160312063245/http://www.timesofmalta.com/articles/view/20140914/local/So-who-are-the-real-Maltese-.535578 | archivedate= 2016. gada 12. martā}}&lt;/ref&gt; Valodā ir daudz [[aizguvums|aizguvumu]] no [[itāļu valoda]]s. Maltiešu valoda ir vienīgā semītu valoda, kurai rakstība ir [[latīņu alfabēts|latīņu alfabētā]]. Maltiešu valodu prot ap 483 tūkstošiem cilvēku,&lt;ref name=&quot;Ethnologue&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce | url= https://www.ethnologue.com/language/mlt | title= Maltese | publisher= Ethologue | accessdate= 2018. gada 9. septembrī | language= en}}&lt;/ref&gt; no kuriem aptuveni 400 tūkstoši dzīvo Maltā.

== Vēsture ==
Maltiešu valodas pirmsākumi ir saistīti ar ieceļotājiem no netālu esošās [[Sicīlija]]s, kuri runāja [[Sicīlijas arābu valoda|Sicīlijas arābu valodā]], kad 9. gadsimtā salas pakļāva [[Fātimīdu kalifāts]]. To apliecina arī ģenētiskie pētījumi, kas norāda, ka mūsdienu maltiešiem ir kopīgi senči ar sicīliešiem un [[Kalabrija|kalabriešiem]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|last = Felice|first = A. E.|date = 2007-08-05|title = Genetic origin of contemporary Maltese|url = https://timesofmalta.com/articles/view/genetic-origin-of-contemporary-maltese.9032|newspaper = Times of Malta|accessdate = 2019-11-09|archiveurl = https://web.archive.org/web/20191109022535/https://timesofmalta.com/articles/view/genetic-origin-of-contemporary-maltese.9032|archivedate = 2019-11-09}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{publikācijas atsauce|last = Capelli|first = C.|displayauthors = etal|date = Mar 2006|title = Population structure in the Mediterranean basin: a Y chromosome perspective|journal = Ann. Hum. Genet.|volume = 70|issue = 2|pages = 207–225|doi = 10.1111/j.1529-8817.2005.00224.x}}&lt;/ref&gt;

1091. gadā [[Malta|Maltu]] iekaroja [[normāņi]], pēc kuras sekoja [[musulmaņi|musulmaņu]] izraidīšana no salām līdz 1249. gadam, kas radīja apstākļus jaunas, pastāvīgas valodas izveidošanai. Sicīlijas arābu valoda mūsdienās ir izzudusi. Maltiešu valodā ir daudz [[aizguvums|aizguvumu]] no [[itāļu valoda]]s. Kopš 1934. gada, kad Malta nonāca [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] kontrolē, valodā ir parādījušies aizguvumi arī no [[angļu valoda]]s. Pirmās rakstiskās liecības par maltiešu valodu kā atsevišķu valodu ir datētas ar 1436. gadu.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{InterWiki|code=mt}}
{{sisterlinks-inline}}
* [http://www.maltaonlinedictionary.com Maltiešu tiešsaistes vārdnīca] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210309164623/http://maltaonlinedictionary.com/ |date={{dat|2021|03|09||bez}} }}
* [http://www.dicts.info/ud.php?l1=Maltese&amp;l2=English Angļu-maltiešu-angļu vārdnīca] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20071024133915/http://www.dicts.info/ud.php?l1=Maltese&amp;l2=English |date={{dat|2007|10|24||bez}} }}
* [http://www.kunsilltalmalti.gov.mt ''Il-Kunsill Nazzjonali ta' l-Ilsien Malti''] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20171004181003/http://www.kunsilltalmalti.gov.mt/ |date={{dat|2017|10|04||bez}} }}
* [https://web.archive.org/web/20180807223014/http://akkademjatalmalti.com/ ''L-Akkademja tal-Malti'']
* [http://unicode.org/standard/translations/maltese.html ''Unicode'' maltiešu valodai]

{{valoda-aizmetnis}}
{{Malta-aizmetnis}}

{{ES oficiālās valodas}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Semītu valodas]]
[[Kategorija:Maltas valodas]]</text>
      <sha1>fns7ox6rct1zwvagrzuumr4nzyyzbzx</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Vestfālenes miera līgums</title>
    <ns>0</ns>
    <id>49837</id>
    <revision>
      <id>4047932</id>
      <parentid>3997724</parentid>
      <timestamp>2024-04-25T20:27:25Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>KarlisDrikis321</username>
        <id>122109</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6975" xml:space="preserve">[[Attēls:Westfaelischer Friede in Muenster (Gerard Terborch 1648).jpg|200px|thumb|Spānijas un Nīderlandes līguma parakstīšana [[Minstere]]s rātsnamā 1648. gada 15. maijā]]

[[Attēls:Peace of Westphalia, Treaty of Osnabrück.jpg|200px|thumb|[[Osnabrika]]s miera līguma parakstu lapa ar Svētās Romas impērijas un Zviedrijas karalistes pārstāvu parakstiem un zīmogiem]]

Ar terminu '''Vestfālenes miera līgums''' saprot trīs [[1648]]. gadā [[latīņu valoda|latīniski]] rakstītus un [[Vestfālene]]s pilsētās [[Osnabrika|Osnabrikā]] un [[Minstere|Minsterē]] noslēgtus miera līgumus, kas izbeidza [[Trīsdesmitgadu karš|Trīsdesmitgadu karu]] un [[Astoņdesmit gadu karš|Astoņdesmit gadu karu]] (Nīderlandes sacelšanos). Līguma rezultātā tika atzīta [[Nīderlande]]s un [[Šveice]] valstu suverenitāte, [[Zviedrija]] un [[Francija]] ieguva atsevišķus valdījumus vācu zemēs.

Līgumu parakstīja [[Svētās Romas impērijas ķeizars|Svētās Romas impērijas ķeizara]] [[Ferdinands III (Svētā Romas impērija)|Ferdinanda III]] un [[Spānija]]s pārstāvji no vienas karojošās puses, un [[Zviedrija]]s, [[Francija]]s, [[Nīderlande]]s pārstāvji no otras puses, kā arī abu pušu sabiedrotie no vairākām [[Svētā Romas impērija|Svētās Romas impērijas]] sastāvā esošajām zemēm un brīvpilsētām (''freie Reichsstadt'').

== Sistemas pamatrincipi ==
Vestfālenes miera līgumi stiprināja valstu [[Suverenitāte|suverenitātes principu,]] kas nozīmēja, ka katras valsts iekšējie jautājumi tiek lemti bez ārējas iejaukšanās. Šis principus mainīja Eiropas politisko ainu, ieviešot ideju par valsts teritoriālo nedalāmību un suverenu starptautisko dalībnieku esamību. Šie līgumi arī stiprināja tiesisko pamatu reliģiskai tolerancēi, jo īpaši attiecībā uz [[Kristieši|kristiešu konfesijām,]] ļaujot valsts valdniekiem izvēlēties savas teritorijas dominējošo konfesiju.

== Līgumi ==
Ilgstošu diplomātisku sarunu rezultātā tika noslēgti trīs atsevišķi līgumi, ko vēlāk sāka uzskatīt par Vestfālenes miera līguma sastāvdaļām:
* 1648. gada 15. maija [[Minsteres miera līgums]] starp [[Spānija|Spānijas impēriju]] un Nīderlandes Septiņu Republiku Savienību (jeb Nīderlandes Republiku),&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://beeldbank.nationaalarchief.nl/na:col1:dat515773|title=Minsteres līguma oriģinālais teksts|publisher=beeldbank.nationaalarchief.nl|access-date={{dat|2018|12|29||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20090220202519/http://beeldbank.nationaalarchief.nl/na:col1:dat515773|archivedate={{dat|2009|02|20||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[1648]]. gada  [[24. oktobris|24. oktobra]] Osnabrikas miera līgums ({{val-la|Instrumentum Pacis Osnabrugensis}})&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.lwl.org/westfaelische-geschichte/portal/Internet/finde/langDatensatz.php?urlID=740&amp;url_tabelle=tab_quelle|title=Osnabrikas līguma vāciskais tulkojums no latīņu oriģināla|publisher=lwl.org|accessdate=29. decembris 2018}}&lt;/ref&gt; starp Svētās Romas impērijas ķeizara un Zviedrijas karalienes pārstāvjiem, kā arī viņu sabiedrotajiem,
* [[1648]]. gada  [[24. oktobris|24. oktobra]] Minsteres miera līgums ({{val-la|Instrumentum Pacis Monasteriensis}})&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.lwl.org/westfaelische-geschichte/portal/Internet/finde/langDatensatz.php?urlID=741&amp;url_tabelle=tab_quelle|title=Minsteres līguma vāciskais tulkojums no latīņu oriģināla|publisher=lwl.org|accessdate=29. decembris 2018}}&lt;/ref&gt; starp Svētās Romas impērijas ķeizara un Francijas karaļa pārstāvjiem, kā arī viņu sabiedrotajiem.

== Sistēmas Dalibnieki ==
Galvenie dalībnieki ietvēra Svēto Romas impēriju, [[Francija|Franciju]], [[Zviedrija|Zviedriju]], [[Spānija|Spāniju]] un [[Nīderlande|Nīderlandi]]. Katra no šīm valstīm meklēja savu ģeopolitisko un ekonomisko interešu aizsardzību. Francija un Zviedrija vēlējās ierobežot [[Hābsburgu dinastija|Hābsburgu dinastijas]] ietekmi, kas valdīja gan [[Romas impērija|Svētajā Romas impērijā]], gan Spānijā. Tāpat Nīderlande izcīnīja savu neatkarību no Spānijas, kas tika oficiāli atzīta ar līgumu palīdzību.

==== Galvenie līguma dalībnieki ====

* Svētās Romas impērijas imperators [[Ferdinands III]] pārstāvēja impēriju.
* Francija un Zviedrija, kā arī to sabiedrotie prinči no Svētās Romas impērijas.
* Spānija un Nīderlandes Republika, kas noslēdza atsevišķu miera līgumu.

==== Nozīmīgas delegācijas ====

* Franciju pārstāvēja [[Henrijs II Plantagenets|Henrijs II]] d'Orléans, [[Longview|Longvilas]] hercogs.
* Zviedriju pārstāvēja grāfs [[:en:Johan_Oxenstierna|Johans Oksenstierna.]]
* Svētās Romas impērijas intereses aizstāvēja grāfs Maksimilians fon Trautmanzdorfs.
* Spānijas delegāciju vadīja [[:en:Gaspar_de_Bracamonte,_3rd_Count_of_Peñaranda|Gaspar de Bracamonte y Guzmán.]]

== leverojamakās peronibas ==
Līguma sarunās piedalījās daudzas nozīmīgas vēsturiskas figūras, tostarp papildus politiskajiem līderiem arī diplomāti un militārpersonas. Franču diplomāts [[Mazarīni|Kardināls Mazarīni]] un Zviedrijas kanclers [[Aksels Okerblums|Aksels Oksenstierna]] spēlēja izšķirošu lomu sarunās, kas veicināja savu valstu intereses. Šīs figūras izmantoja sarunas kā platformu, lai stiprinātu savu valstu ārpolitisko stāvokli Eiropā.

== Galvenie izaicinajumi ==
Viena no grūtībām bija [https://www.britannica.com/event/Peace-of-Westphalia sarežģītā politiskā un reliģiskā situācija Eiropā]. Nepieciešamība vienot dažādu konfesiju un intereses pārstāvošas valstis prasīja diplomātiju un kompromisus. Līguma noslēgšanā izšķiroša bija spēja apmierināt gan protestantu, gan katolisko valstu prasības, kas bieži vien bija pretrunā viens ar otru.

== Nozīme ==
Vestfālenes miera līgumu sagatavoja starptautiskā Eiropas [[diplomātija|diplomātu]] kongresā un tas lika pamatus jaunai kārtībai [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]], kas balstījās uz valstu suverenitātes principiem. Līdz pat [[1806]]. gadam šie noteikumi bija Svētās Romas impērijas konstitucionālā likuma sastāvdaļa.

Vestfālenes miera līgums pirmo reizi Eiropas vēsturē formulēja jēdzienu par kristīgās ticības zaru vienlīdzību un katras suverēnās Eiropas valsts tiesībām izvēlēties sev piemērotu konfesiju. Šis līgums ne tikai pasargāja Eiropu no turpmākā postošā katoļu un protestantu kara turpinājuma, bet faktiski likvidēja Svētās Romas impērijas ķeizara vadošo lomu, kā arī mazināja Romas pāvestu varas ietekmi.

== Atsauces ==
{{atsauces}}
{{vēsture-aizmetnis}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Starptautiskie līgumi]]
[[Kategorija:Starptautiskās sanāksmes]]
[[Kategorija:Līgumi ar Vāciju]]
[[Kategorija:Līgumi ar Franciju]]
[[Kategorija:Līgumi ar Zviedriju]]
[[Kategorija:Miera līgumi]]
[[Kategorija:1648. gads]]</text>
      <sha1>r8eswuzhszp8vtrq850pwbiombdcho7</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4047934</id>
      <parentid>4047932</parentid>
      <timestamp>2024-04-25T20:44:14Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Lasks</username>
        <id>38532</id>
      </contributor>
      <comment>/* Galvenie izaicinajumi */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6985" xml:space="preserve">[[Attēls:Westfaelischer Friede in Muenster (Gerard Terborch 1648).jpg|200px|thumb|Spānijas un Nīderlandes līguma parakstīšana [[Minstere]]s rātsnamā 1648. gada 15. maijā]]

[[Attēls:Peace of Westphalia, Treaty of Osnabrück.jpg|200px|thumb|[[Osnabrika]]s miera līguma parakstu lapa ar Svētās Romas impērijas un Zviedrijas karalistes pārstāvu parakstiem un zīmogiem]]

Ar terminu '''Vestfālenes miera līgums''' saprot trīs [[1648]]. gadā [[latīņu valoda|latīniski]] rakstītus un [[Vestfālene]]s pilsētās [[Osnabrika|Osnabrikā]] un [[Minstere|Minsterē]] noslēgtus miera līgumus, kas izbeidza [[Trīsdesmitgadu karš|Trīsdesmitgadu karu]] un [[Astoņdesmit gadu karš|Astoņdesmit gadu karu]] (Nīderlandes sacelšanos). Līguma rezultātā tika atzīta [[Nīderlande]]s un [[Šveice]] valstu suverenitāte, [[Zviedrija]] un [[Francija]] ieguva atsevišķus valdījumus vācu zemēs.

Līgumu parakstīja [[Svētās Romas impērijas ķeizars|Svētās Romas impērijas ķeizara]] [[Ferdinands III (Svētā Romas impērija)|Ferdinanda III]] un [[Spānija]]s pārstāvji no vienas karojošās puses, un [[Zviedrija]]s, [[Francija]]s, [[Nīderlande]]s pārstāvji no otras puses, kā arī abu pušu sabiedrotie no vairākām [[Svētā Romas impērija|Svētās Romas impērijas]] sastāvā esošajām zemēm un brīvpilsētām (''freie Reichsstadt'').

== Sistemas pamatrincipi ==
Vestfālenes miera līgumi stiprināja valstu [[Suverenitāte|suverenitātes principu,]] kas nozīmēja, ka katras valsts iekšējie jautājumi tiek lemti bez ārējas iejaukšanās. Šis principus mainīja Eiropas politisko ainu, ieviešot ideju par valsts teritoriālo nedalāmību un suverenu starptautisko dalībnieku esamību. Šie līgumi arī stiprināja tiesisko pamatu reliģiskai tolerancēi, jo īpaši attiecībā uz [[Kristieši|kristiešu konfesijām,]] ļaujot valsts valdniekiem izvēlēties savas teritorijas dominējošo konfesiju.

== Līgumi ==
Ilgstošu diplomātisku sarunu rezultātā tika noslēgti trīs atsevišķi līgumi, ko vēlāk sāka uzskatīt par Vestfālenes miera līguma sastāvdaļām:
* 1648. gada 15. maija [[Minsteres miera līgums]] starp [[Spānija|Spānijas impēriju]] un Nīderlandes Septiņu Republiku Savienību (jeb Nīderlandes Republiku),&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://beeldbank.nationaalarchief.nl/na:col1:dat515773|title=Minsteres līguma oriģinālais teksts|publisher=beeldbank.nationaalarchief.nl|access-date={{dat|2018|12|29||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20090220202519/http://beeldbank.nationaalarchief.nl/na:col1:dat515773|archivedate={{dat|2009|02|20||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[1648]]. gada  [[24. oktobris|24. oktobra]] Osnabrikas miera līgums ({{val-la|Instrumentum Pacis Osnabrugensis}})&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.lwl.org/westfaelische-geschichte/portal/Internet/finde/langDatensatz.php?urlID=740&amp;url_tabelle=tab_quelle|title=Osnabrikas līguma vāciskais tulkojums no latīņu oriģināla|publisher=lwl.org|accessdate=29. decembris 2018}}&lt;/ref&gt; starp Svētās Romas impērijas ķeizara un Zviedrijas karalienes pārstāvjiem, kā arī viņu sabiedrotajiem,
* [[1648]]. gada  [[24. oktobris|24. oktobra]] Minsteres miera līgums ({{val-la|Instrumentum Pacis Monasteriensis}})&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.lwl.org/westfaelische-geschichte/portal/Internet/finde/langDatensatz.php?urlID=741&amp;url_tabelle=tab_quelle|title=Minsteres līguma vāciskais tulkojums no latīņu oriģināla|publisher=lwl.org|accessdate=29. decembris 2018}}&lt;/ref&gt; starp Svētās Romas impērijas ķeizara un Francijas karaļa pārstāvjiem, kā arī viņu sabiedrotajiem.

== Sistēmas Dalibnieki ==
Galvenie dalībnieki ietvēra Svēto Romas impēriju, [[Francija|Franciju]], [[Zviedrija|Zviedriju]], [[Spānija|Spāniju]] un [[Nīderlande|Nīderlandi]]. Katra no šīm valstīm meklēja savu ģeopolitisko un ekonomisko interešu aizsardzību. Francija un Zviedrija vēlējās ierobežot [[Hābsburgu dinastija|Hābsburgu dinastijas]] ietekmi, kas valdīja gan [[Romas impērija|Svētajā Romas impērijā]], gan Spānijā. Tāpat Nīderlande izcīnīja savu neatkarību no Spānijas, kas tika oficiāli atzīta ar līgumu palīdzību.

==== Galvenie līguma dalībnieki ====

* Svētās Romas impērijas imperators [[Ferdinands III]] pārstāvēja impēriju.
* Francija un Zviedrija, kā arī to sabiedrotie prinči no Svētās Romas impērijas.
* Spānija un Nīderlandes Republika, kas noslēdza atsevišķu miera līgumu.

==== Nozīmīgas delegācijas ====

* Franciju pārstāvēja [[Henrijs II Plantagenets|Henrijs II]] d'Orléans, [[Longview|Longvilas]] hercogs.
* Zviedriju pārstāvēja grāfs [[:en:Johan_Oxenstierna|Johans Oksenstierna.]]
* Svētās Romas impērijas intereses aizstāvēja grāfs Maksimilians fon Trautmanzdorfs.
* Spānijas delegāciju vadīja [[:en:Gaspar_de_Bracamonte,_3rd_Count_of_Peñaranda|Gaspar de Bracamonte y Guzmán.]]

== leverojamakās peronibas ==
Līguma sarunās piedalījās daudzas nozīmīgas vēsturiskas figūras, tostarp papildus politiskajiem līderiem arī diplomāti un militārpersonas. Franču diplomāts [[Mazarīni|Kardināls Mazarīni]] un Zviedrijas kanclers [[Aksels Okerblums|Aksels Oksenstierna]] spēlēja izšķirošu lomu sarunās, kas veicināja savu valstu intereses. Šīs figūras izmantoja sarunas kā platformu, lai stiprinātu savu valstu ārpolitisko stāvokli Eiropā.

== Galvenie izaicinajumi ==
Viena no grūtībām bija politiskā un reliģiskā situācija sarežģītā Eiropā&lt;ref&gt;[https://www.britannica.com/event/Peace-of-Westphalia]&lt;/ref&gt;. Nepieciešamība vienot dažādu konfesiju un intereses pārstāvošas valstis prasīja diplomātiju un kompromisus. Līguma noslēgšanā izšķiroša bija spēja apmierināt gan protestantu, gan katolisko valstu prasības, kas bieži vien bija pretrunā viens ar otru.

== Nozīme ==
Vestfālenes miera līgumu sagatavoja starptautiskā Eiropas [[diplomātija|diplomātu]] kongresā un tas lika pamatus jaunai kārtībai [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]], kas balstījās uz valstu suverenitātes principiem. Līdz pat [[1806]]. gadam šie noteikumi bija Svētās Romas impērijas konstitucionālā likuma sastāvdaļa.

Vestfālenes miera līgums pirmo reizi Eiropas vēsturē formulēja jēdzienu par kristīgās ticības zaru vienlīdzību un katras suverēnās Eiropas valsts tiesībām izvēlēties sev piemērotu konfesiju. Šis līgums ne tikai pasargāja Eiropu no turpmākā postošā katoļu un protestantu kara turpinājuma, bet faktiski likvidēja Svētās Romas impērijas ķeizara vadošo lomu, kā arī mazināja Romas pāvestu varas ietekmi.

== Atsauces ==
{{atsauces}}
{{vēsture-aizmetnis}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Starptautiskie līgumi]]
[[Kategorija:Starptautiskās sanāksmes]]
[[Kategorija:Līgumi ar Vāciju]]
[[Kategorija:Līgumi ar Franciju]]
[[Kategorija:Līgumi ar Zviedriju]]
[[Kategorija:Miera līgumi]]
[[Kategorija:1648. gads]]</text>
      <sha1>oaar2n7bwwvyxs7e22xhe22b9xq28yr</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4048006</id>
      <parentid>4047934</parentid>
      <timestamp>2024-04-26T06:09:39Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Egilus</username>
        <id>27634</id>
      </contributor>
      <comment>Kaut cik mazināju analfabētismu, bet noteikti visas utis neizķēru</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6829" xml:space="preserve">[[Attēls:Westfaelischer Friede in Muenster (Gerard Terborch 1648).jpg|200px|thumb|Spānijas un Nīderlandes līguma parakstīšana [[Minstere]]s rātsnamā 1648. gada 15. maijā]]

[[Attēls:Peace of Westphalia, Treaty of Osnabrück.jpg|200px|thumb|[[Osnabrika]]s miera līguma parakstu lapa ar Svētās Romas impērijas un Zviedrijas karalistes pārstāvu parakstiem un zīmogiem]]

Ar terminu '''Vestfālenes miera līgums''' saprot trīs [[1648]]. gadā [[latīņu valoda|latīniski]] rakstītus un [[Vestfālene]]s pilsētās [[Osnabrika|Osnabrikā]] un [[Minstere|Minsterē]] noslēgtus miera līgumus, kas izbeidza [[Trīsdesmitgadu karš|Trīsdesmitgadu karu]] un [[Astoņdesmit gadu karš|Astoņdesmit gadu karu]] (Nīderlandes sacelšanos). Līguma rezultātā tika atzīta [[Nīderlande]]s un [[Šveice]] valstu suverenitāte, [[Zviedrija]] un [[Francija]] ieguva atsevišķus valdījumus vācu zemēs.

Līgumu parakstīja [[Svētās Romas impērijas ķeizars|Svētās Romas impērijas ķeizara]] [[Ferdinands III (Svētā Romas impērija)|Ferdinanda III]] un [[Spānija]]s pārstāvji no vienas karojošās puses, un [[Zviedrija]]s, [[Francija]]s, [[Nīderlande]]s pārstāvji no otras puses, kā arī abu pušu sabiedrotie no vairākām [[Svētā Romas impērija|Svētās Romas impērijas]] sastāvā esošajām zemēm un brīvpilsētām (''freie Reichsstadt'').

== Sistēmas pamatrincipi ==
Vestfālenes miera līgumi stiprināja valstu [[Suverenitāte|suverenitātes principu,]] kas nozīmēja, ka katras valsts iekšējie jautājumi tiek lemti bez ārējas iejaukšanās. Šie principi mainīja Eiropas politisko ainu, ieviešot ideju par valsts teritoriālo nedalāmību un suverenu starptautisko dalībnieku esamību. Šie līgumi arī stiprināja tiesisko pamatu reliģiskai tolerancei, jo īpaši attiecībā uz [[Kristieši|kristiešu konfesijām,]] ļaujot valstu valdniekiem izvēlēties savas teritorijas dominējošo konfesiju.

== Līgumi ==
Ilgstošu diplomātisku sarunu rezultātā tika noslēgti trīs atsevišķi līgumi, ko vēlāk sāka uzskatīt par Vestfālenes miera līguma sastāvdaļām:
* 1648. gada 15. maija [[Minsteres miera līgums]] starp [[Spānija|Spānijas impēriju]] un Nīderlandes Septiņu Republiku Savienību (jeb Nīderlandes Republiku),&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://beeldbank.nationaalarchief.nl/na:col1:dat515773|title=Minsteres līguma oriģinālais teksts|publisher=beeldbank.nationaalarchief.nl|access-date={{dat|2018|12|29||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20090220202519/http://beeldbank.nationaalarchief.nl/na:col1:dat515773|archivedate={{dat|2009|02|20||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[1648]]. gada  [[24. oktobris|24. oktobra]] Osnabrikas miera līgums ({{val-la|Instrumentum Pacis Osnabrugensis}})&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.lwl.org/westfaelische-geschichte/portal/Internet/finde/langDatensatz.php?urlID=740&amp;url_tabelle=tab_quelle|title=Osnabrikas līguma vāciskais tulkojums no latīņu oriģināla|publisher=lwl.org|accessdate=29. decembris 2018}}&lt;/ref&gt; starp Svētās Romas impērijas ķeizara un Zviedrijas karalienes pārstāvjiem, kā arī viņu sabiedrotajiem,
* [[1648]]. gada  [[24. oktobris|24. oktobra]] Minsteres miera līgums ({{val-la|Instrumentum Pacis Monasteriensis}})&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.lwl.org/westfaelische-geschichte/portal/Internet/finde/langDatensatz.php?urlID=741&amp;url_tabelle=tab_quelle|title=Minsteres līguma vāciskais tulkojums no latīņu oriģināla|publisher=lwl.org|accessdate=29. decembris 2018}}&lt;/ref&gt; starp Svētās Romas impērijas ķeizara un Francijas karaļa pārstāvjiem, kā arī viņu sabiedrotajiem.

== Sistēmas dalībnieki ==
Galvenie dalībnieki bija [[Svētā Romas impērija]], [[Francija]], [[Zviedrija]], [[Spānija]] un [[Nīderlande]]. Katra no šīm valstīm meklēja savu ģeopolitisko un ekonomisko interešu aizsardzību. Francija un Zviedrija vēlējās ierobežot [[Hābsburgu dinastija|Hābsburgu dinastijas]] ietekmi, kas valdīja gan [[Romas impērija|Svētajā Romas impērijā]], gan Spānijā. Tāpat Nīderlande izcīnīja savu neatkarību no Spānijas, kas tika oficiāli atzīta ar līgumu palīdzību.

==== Galvenie līguma dalībnieki ====

* Svētās Romas impērijas imperators [[Ferdinands III]] pārstāvēja impēriju.
* Francija un Zviedrija, kā arī to sabiedrotie prinči no Svētās Romas impērijas.
* Spānija un Nīderlandes Republika, kas noslēdza atsevišķu miera līgumu.

==== Nozīmīgas delegācijas ====

* Franciju pārstāvēja [[Henrijs II Plantagenets|Henrijs II]] no Orleānas, Longvilas hercogs.
* Zviedriju pārstāvēja grāfs Johans Oksenšērna.
* Svētās Romas impērijas intereses aizstāvēja grāfs Maksimilians fon Trautmanzdorfs.
* Spānijas delegāciju vadīja Gaspars de Brakamonte i Gusmans.

== levērojamākās personības ==
Līguma sarunās piedalījās daudzas nozīmīgas vēsturiskas figūras, tostarp papildus politiskajiem līderiem arī diplomāti un militārpersonas. Francijas [[Mazarīni|kardināls Mazarīni]] un Zviedrijas kanclers Aksels Uksenšērna spēlēja izšķirošu lomu sarunās, kas veicināja savu valstu intereses. Šīs figūras izmantoja sarunas kā platformu, lai stiprinātu savu valstu ārpolitisko stāvokli Eiropā.

== Galvenās problēmas ==
Viena no grūtībām bija sarežģītā politiskā un reliģiskā situācija Eiropā&lt;ref&gt;[https://www.britannica.com/event/Peace-of-Westphalia]&lt;/ref&gt;. Nepieciešamība vienot dažādu konfesiju un intereses pārstāvošas valstis prasīja diplomātiju un kompromisus. Līguma noslēgšanā izšķiroša bija spēja apmierināt gan protestantu, gan katolisko valstu prasības, kas bieži vien bija pretrunā viens ar otru.

== Nozīme ==
Vestfālenes miera līgumu sagatavoja starptautiskā Eiropas [[diplomātija|diplomātu]] kongresā un tas lika pamatus jaunai kārtībai [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]], kas balstījās uz valstu suverenitātes principiem. Līdz pat [[1806]]. gadam šie noteikumi bija Svētās Romas impērijas konstitucionālā likuma sastāvdaļa.

Vestfālenes miera līgums pirmo reizi Eiropas vēsturē formulēja jēdzienu par kristīgās ticības zaru vienlīdzību un katras suverēnās Eiropas valsts tiesībām izvēlēties sev piemērotu konfesiju. Šis līgums ne tikai pasargāja Eiropu no turpmākā postošā katoļu un protestantu kara turpinājuma, bet faktiski likvidēja Svētās Romas impērijas ķeizara vadošo lomu, kā arī mazināja Romas pāvestu varas ietekmi.

== Atsauces ==
{{atsauces}}
{{vēsture-aizmetnis}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Starptautiskie līgumi]]
[[Kategorija:Starptautiskās sanāksmes]]
[[Kategorija:Līgumi ar Vāciju]]
[[Kategorija:Līgumi ar Franciju]]
[[Kategorija:Līgumi ar Zviedriju]]
[[Kategorija:Miera līgumi]]
[[Kategorija:1648. gads]]</text>
      <sha1>kgk8eqxnedsqq1iqckdx44tpmxmafbk</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4048007</id>
      <parentid>4048006</parentid>
      <timestamp>2024-04-26T06:10:17Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Egilus</username>
        <id>27634</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7022" xml:space="preserve">[[Attēls:Westfaelischer Friede in Muenster (Gerard Terborch 1648).jpg|200px|thumb|Spānijas un Nīderlandes līguma parakstīšana [[Minstere]]s rātsnamā 1648. gada 15. maijā]]

[[Attēls:Peace of Westphalia, Treaty of Osnabrück.jpg|200px|thumb|[[Osnabrika]]s miera līguma parakstu lapa ar Svētās Romas impērijas un Zviedrijas karalistes pārstāvu parakstiem un zīmogiem]]

Ar terminu '''Vestfālenes miera līgums''' saprot trīs [[1648]]. gadā [[latīņu valoda|latīniski]] rakstītus un [[Vestfālene]]s pilsētās [[Osnabrika|Osnabrikā]] un [[Minstere|Minsterē]] noslēgtus miera līgumus, kas izbeidza [[Trīsdesmitgadu karš|Trīsdesmitgadu karu]] un [[Astoņdesmit gadu karš|Astoņdesmit gadu karu]] (Nīderlandes sacelšanos). Līguma rezultātā tika atzīta [[Nīderlande]]s un [[Šveice]] valstu suverenitāte, [[Zviedrija]] un [[Francija]] ieguva atsevišķus valdījumus vācu zemēs.

Līgumu parakstīja [[Svētās Romas impērijas ķeizars|Svētās Romas impērijas ķeizara]] [[Ferdinands III (Svētā Romas impērija)|Ferdinanda III]] un [[Spānija]]s pārstāvji no vienas karojošās puses, un [[Zviedrija]]s, [[Francija]]s, [[Nīderlande]]s pārstāvji no otras puses, kā arī abu pušu sabiedrotie no vairākām [[Svētā Romas impērija|Svētās Romas impērijas]] sastāvā esošajām zemēm un brīvpilsētām (''freie Reichsstadt'').

== Sistēmas pamatprincipi ==
Vestfālenes miera līgumi stiprināja valstu [[Suverenitāte|suverenitātes principu,]] kas nozīmēja, ka katras valsts iekšējie jautājumi tiek lemti bez ārējas iejaukšanās. Šie principi mainīja Eiropas politisko ainu, ieviešot ideju par valsts teritoriālo nedalāmību un suverenu starptautisko dalībnieku esamību. Šie līgumi arī stiprināja tiesisko pamatu reliģiskai tolerancei, jo īpaši attiecībā uz [[Kristieši|kristiešu konfesijām,]] ļaujot valstu valdniekiem izvēlēties savas teritorijas dominējošo konfesiju.

== Līgumi ==
Ilgstošu diplomātisku sarunu rezultātā tika noslēgti trīs atsevišķi līgumi, ko vēlāk sāka uzskatīt par Vestfālenes miera līguma sastāvdaļām:
* 1648. gada 15. maija [[Minsteres miera līgums]] starp [[Spānija|Spānijas impēriju]] un Nīderlandes Septiņu Republiku Savienību (jeb Nīderlandes Republiku),&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://beeldbank.nationaalarchief.nl/na:col1:dat515773|title=Minsteres līguma oriģinālais teksts|publisher=beeldbank.nationaalarchief.nl|access-date={{dat|2018|12|29||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20090220202519/http://beeldbank.nationaalarchief.nl/na:col1:dat515773|archivedate={{dat|2009|02|20||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[1648]]. gada  [[24. oktobris|24. oktobra]] Osnabrikas miera līgums ({{val-la|Instrumentum Pacis Osnabrugensis}})&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.lwl.org/westfaelische-geschichte/portal/Internet/finde/langDatensatz.php?urlID=740&amp;url_tabelle=tab_quelle|title=Osnabrikas līguma vāciskais tulkojums no latīņu oriģināla|publisher=lwl.org|accessdate=29. decembris 2018}}&lt;/ref&gt; starp Svētās Romas impērijas ķeizara un Zviedrijas karalienes pārstāvjiem, kā arī viņu sabiedrotajiem,
* [[1648]]. gada  [[24. oktobris|24. oktobra]] Minsteres miera līgums ({{val-la|Instrumentum Pacis Monasteriensis}})&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.lwl.org/westfaelische-geschichte/portal/Internet/finde/langDatensatz.php?urlID=741&amp;url_tabelle=tab_quelle|title=Minsteres līguma vāciskais tulkojums no latīņu oriģināla|publisher=lwl.org|accessdate=29. decembris 2018}}&lt;/ref&gt; starp Svētās Romas impērijas ķeizara un Francijas karaļa pārstāvjiem, kā arī viņu sabiedrotajiem.

== Sistēmas dalībnieki ==
Galvenie dalībnieki bija [[Svētā Romas impērija]], [[Francija]], [[Zviedrija]], [[Spānija]] un [[Nīderlande]]. Katra no šīm valstīm meklēja savu ģeopolitisko un ekonomisko interešu aizsardzību. Francija un Zviedrija vēlējās ierobežot [[Hābsburgu dinastija|Hābsburgu dinastijas]] ietekmi, kas valdīja gan [[Romas impērija|Svētajā Romas impērijā]], gan Spānijā. Tāpat Nīderlande izcīnīja savu neatkarību no Spānijas, kas tika oficiāli atzīta ar līgumu palīdzību.

==== Galvenie līguma dalībnieki ====

* Svētās Romas impērijas imperators [[Ferdinands III]] pārstāvēja impēriju.
* Francija un Zviedrija, kā arī to sabiedrotie prinči no Svētās Romas impērijas.
* Spānija un Nīderlandes Republika, kas noslēdza atsevišķu miera līgumu.

==== Nozīmīgas delegācijas ====

* Franciju pārstāvēja [[Henrijs II Plantagenets|Henrijs II]] no Orleānas, Longvilas hercogs.
* Zviedriju pārstāvēja grāfs Johans Oksenšērna.
* Svētās Romas impērijas intereses aizstāvēja grāfs Maksimilians fon Trautmanzdorfs.
* Spānijas delegāciju vadīja Gaspars de Brakamonte i Gusmans.

== levērojamākās personības ==
Līguma sarunās piedalījās daudzas nozīmīgas vēsturiskas figūras, tostarp papildus politiskajiem līderiem arī diplomāti un militārpersonas. Francijas [[Mazarīni|kardināls Mazarīni]] un Zviedrijas kanclers Aksels Uksenšērna spēlēja izšķirošu lomu sarunās, kas veicināja savu valstu intereses. Šīs figūras izmantoja sarunas kā platformu, lai stiprinātu savu valstu ārpolitisko stāvokli Eiropā.

== Galvenās problēmas ==
Viena no grūtībām bija sarežģītā politiskā un reliģiskā situācija Eiropā&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.britannica.com/event/Peace-of-Westphalia|title=Peace of Westphalia {{!}} Definition, Map, Results, &amp; Significance {{!}} Britannica|website=www.britannica.com|access-date=2024-04-26|date=2024-04-10|language=en}}&lt;/ref&gt;. Nepieciešamība vienot dažādu konfesiju un intereses pārstāvošas valstis prasīja diplomātiju un kompromisus. Līguma noslēgšanā izšķiroša bija spēja apmierināt gan protestantu, gan katolisko valstu prasības, kas bieži vien bija pretrunā viens ar otru.

== Nozīme ==
Vestfālenes miera līgumu sagatavoja starptautiskā Eiropas [[diplomātija|diplomātu]] kongresā un tas lika pamatus jaunai kārtībai [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]], kas balstījās uz valstu suverenitātes principiem. Līdz pat [[1806]]. gadam šie noteikumi bija Svētās Romas impērijas konstitucionālā likuma sastāvdaļa.

Vestfālenes miera līgums pirmo reizi Eiropas vēsturē formulēja jēdzienu par kristīgās ticības zaru vienlīdzību un katras suverēnās Eiropas valsts tiesībām izvēlēties sev piemērotu konfesiju. Šis līgums ne tikai pasargāja Eiropu no turpmākā postošā katoļu un protestantu kara turpinājuma, bet faktiski likvidēja Svētās Romas impērijas ķeizara vadošo lomu, kā arī mazināja Romas pāvestu varas ietekmi.

== Atsauces ==
{{atsauces}}
{{vēsture-aizmetnis}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Starptautiskie līgumi]]
[[Kategorija:Starptautiskās sanāksmes]]
[[Kategorija:Līgumi ar Vāciju]]
[[Kategorija:Līgumi ar Franciju]]
[[Kategorija:Līgumi ar Zviedriju]]
[[Kategorija:Miera līgumi]]
[[Kategorija:1648. gads]]</text>
      <sha1>oy2bxpj6vu6idazfqbcn6jtkzw0lq2a</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Ogresgals</title>
    <ns>0</ns>
    <id>55783</id>
    <revision>
      <id>4047948</id>
      <parentid>3963991</parentid>
      <timestamp>2024-04-25T21:59:41Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Lasks</username>
        <id>38532</id>
      </contributor>
      <comment>Uzlabots attēls</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6808" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
| name                     = Ogresgals
| settlement_type          = lielciems
| image_skyline            = Ogresgala Tautas nams.jpg
| image_caption            = Ogresgala Tautas nams
| pushpin_map              = Latvia
| pushpin_label_position   = &lt;!-- paraksta izvietojums (left/right) --&gt;
| subdivision_type         = Valsts
| subdivision_type1        = Novads
| subdivision_type2        = Pagasts
| subdivision_name         = {{LAT}}
| subdivision_name1        = [[Ogres novads]]
| subdivision_name2        = [[Ogresgala pagasts]]
| established_title        = &lt;!-- Pirmoreiz minēts --&gt;
| established_date         = &lt;!-- datums, kad pirmoreiz minēts --&gt;
| established_title2       = 
| established_date2        = 
| seat_type                = Vēsturiskie &lt;br /&gt; nosaukumi
| seat                     = {{val|lv|Kārļi}}&lt;br /&gt;{{val|de|Anrepshof}}
| area_total_km2           = 2,37
| area_land_km2            = &lt;!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --&gt;
| population_as_of         = 2021
| population_footnotes     = &lt;ref&gt;[http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www_obj.objekts?p_id=34867&amp;p_back=0** LĢIA vietvārdu datu bāze]&lt;/ref&gt;
| population_total         = 1501
| population_density_km2   = &lt;!-- apdzīvotības blīvums --&gt;
| latd  = 56 | latm  = 48 | lats  = 22 | latNS  = N
| longd = 24 | longm = 44 | longs = 37 | longEW = E
| elevation_m              = 40
| website                  = &lt;!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --&gt;
| postal_code_type         = Pasta nodaļa
| postal_code              = LV-5041 Ogresgals
| footnotes                = &lt;!-- specpiezīmes --&gt;
}}

'''Ogresgals''' (agrāk arī '''Kārļi''') ir apdzīvota vieta [[Ogres novads|Ogres novadā]] [[Ogresgala pagasts|Ogresgala pagastā]], pagasta centrs. Izvietojies [[Ogre (upe)|Ogres]] upes labajā krastā pie [[Ranka (Ogres pieteka)|Rankas]] ietekas {{nobr|9 km}} no novada centra [[Ogre]]s un {{nobr|46 km}} no [[Rīga]]s. Ciema teritorijā iekļauts arī vasarnīcu kooperatīvs «Ogre» pie Ogres pilsētas robežas jeb Dārziņi,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.ogre.lv/files/textdoc/teritorijas_planojums/OGRESGALA_CIEMS_5000_1LAPA.pdf |title=Ogresgala ciema teritorijas plānotā (atļautā) izmantošana |access-date={{dat|2015|09|09||bez}} |archive-date={{dat|2021|01|22||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20210122091916/http://ogre.lv/files/textdoc/teritorijas_planojums/OGRESGALA_CIEMS_5000_1LAPA.pdf }}&lt;/ref&gt; kas dabā ir funkcionāli atdalīta ciema daļa.

Ogresgalā atrodas pagasta pārvalde, pamatskola, tautas nams, bibliotēka, pasts, veikals, aptieka.

== Vēsture ==

=== Senākā vēsture ===
Ogresgala ciems veidojās bijušās Vārmas (vai Vārnas; ''Anrepshof'') muižas teritorijā pie skolas un pagasta valdes.

=== Padomju laiki ===
Par lielāku apdzīvoto vietu izveidojies padomju gados, kad Ogresgalā izveidoja Ogres dārzkopības un izmēģinājumu staciju, kā arī kolhoza «Kopdarbs» ražotnes.&lt;ref&gt;{{EncLP}}&lt;/ref&gt; Ogresgala kultūras namā savu darbību sāka, mēģināja un uzstājās grupa &quot;[[Odis]]&quot;, kas nosaukta par godu dārzkopības un izmēģinājumu stacijai,

== Iedzīvotāji ==
=== Iedzīvotāju skaita dinamika ===
Esošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.&lt;ref&gt;[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRD/RIG010/ OSP]&lt;/ref&gt;
{{Historical populations
| title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas
| width = 60%
| align = none
| cols = 3
| graph-pos = bottom
|1970|219
|1979|426
|1989|725
|2000|1061
|2011|1381
|2021|1456
}}
== Ģeogrāfija ==

=== Reljefs un ģeoloģija ===
Pēc [[Latvijas ģeogrāfija|fizioģeogrāfiskās rajonēšanas]] Ogresgala apkārtne izvietojusies [[Viduslatvijas nolaidenums|Madlienas nolaidenuma]] pašā rietumu malā, kur tas pāriet [[Viduslatvijas zemiene|Viduslatvijas zemienē]], taisni mērot, apmēram 40—45 km no Rīgas līča.&lt;ref&gt;Latvijas ģeogrāfiskais atlants, SIA &quot;Karšu izdevniecība Jāņa sēta&quot;, Rīga, 2015, 10,11.lpp. {{ISBN|978-9984-07-477-1}}&lt;/ref&gt; Apkārtnes virsmas reljefā dominē viļņots pamatmorēnas līdzenums ar vidējo absolūto augstumu 50—60 m virs jūras līmeņa. Ogresgala pagasta dienvidu daļas apkaimei raksturīgi ir īpatnējie senā ledāja kušanas ūdeņu radītie vaļņveida pauguri, [[oss|osi]] jeb kangari, kuri veidojušies pēdējā [[Ledus laikmets|ledus laikmeta]] beigās, pirms aptuveni 13 000—10 300 gadu zemledāja kušanas ūdeņu tuneļos. Tā kā tie sastāv no smilts un grants, daudzviet padomju laikos izveidoti [[Karjers|karjeri]] šo derīgo izrakteņu ieguvei, jo tie izmantojami kā būvmateriāli.&lt;ref&gt;[http://www.daba.gov.lv/upload/File/Prezentacijas/150428_VZelcs_Osi_LV.pdf V.Zelčs: Osi un osveida veidojumi Latvijā, LU Ģeogrāfijas un Zemeszinību fakultāte]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;
Ogresgala pagasta teritorijas reljefā dominē lēzeni viļņots līdzenums ar maziem un vidēja lieluma pauguriem. Virsmas absolūtais augstums mainās 20—50 metru robežās virs jūras līmeņa. Pagasta dienvidu daļa ir zemāka un robežojas ar plašo Daugavas ieleju, gar kuru R—A virzienā no Ikšķiles, cauri Ogres pilsētai līdz pat [[Ķegums|Ķegumam]] turpina stiepties Ogres Kangaru osu pauguru virkne. 

=== Klimats ===
Klimats pagastā kopumā ir siltāks un sausāks nekā Ogres novada vidus un austrumu daļā. Gada vidējā diennakts temperatūra janvārī ir ap —6 grādiem, bet jūlijā +17,2 grādi. Gada vidējais nokrišņu daudzums ir 600—700 mm. Daugavas ielejā, pie Ciemupes valda savdabīgs maigāks mikroklimats, kas izskaidrojams ar Daugavas [[Rīgas ūdenskrātuve|Rīgas HES ūdenskrātuvē]] esošo uzkrāto lielo ūdens masu ietekmi uz apkārtējo pieguļošo teritoriju.

=== Augājs ===
Lielākie mežu masīvi atrodas pagasta mazāk apdzīvotajā ziemeļu daļā. Uzskaitīti 28 dižkoki. Ogresgala ciemā, Ogres upes kreisajā krastā aug Ogres novadā lielākā vīksna ar stumbra apkārtmēru 6,5 m. Ievērības cienīgus apmērus — 1,2 m ir sasniedzis arī tāds lēni augošs krūmveida koks kā Netiču kaiķis, Ievērību pelna arī divstumbru Vecdupānu liepa (5,7 un 5,4 m), un Krauzu dižozols (5,8m) Rankas upes labajā krastā 1,5 km augšpus Ogresgala.

=== Upes ===

Pagasta dienvidu daļas robežu veido Daugava. Tajā ieplūst vairākas sīkas upītes — [[Ķilupe]], [[Kazupe]] un citas. Cauri pagastam ar savu aizsargājamo ieleju līkumo Ogres upe, kurā netālu no Ogresgala kā labā krasta pieteka ieplūst Ranka. Ogres upes krastos vietām atsedzas [[Dolomīts|dolomītu]] pamatieži, kuros var atrast senu jūras gliemežu brahiopodu pārakmeņojušās atliekas.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Ogresgala pagasta ciemi}}

[[Kategorija:Latvijas pagastu centri]]
[[Kategorija:Latvijas lielciemi]]</text>
      <sha1>po40hlc2bjf0p8w8it93dxg066zeugz</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Misisipi (upe)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>57445</id>
    <revision>
      <id>4048012</id>
      <parentid>4010171</parentid>
      <timestamp>2024-04-26T06:17:06Z</timestamp>
      <contributor>
        <ip>94.140.104.2</ip>
      </contributor>
      <comment>Nesapratu</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4015" xml:space="preserve">{{Citas nozīmes|upi|Misisipi|Misisipi}}
{{Upes infokaste 
 | nosaukums         = Misisipi
 | citvaloda         = en
 | oriģinālnosaukums = Mississippi
 | attēls            = Mississipi River - New Orleans.JPG
 | attēla_izmērs     = 
 | paraksts          = Misisipi [[Ņūorleāna|Ņūorleānā]]
 | karte             = Mississippirivermapnew.jpg
 | kartes_paraksts   = Misisipi baseins
 | kartes_izmērs     = 250px
 | izteka            = [[Itaskas ezers]], [[Minesota]]
 | augštece          = 
 | satekupes         = 
 | ieteka            = [[Meksikas līcis]]
 | baseina_valstis   = {{USA}} (98,5% no kopējās baseina teritorijas)&lt;br /&gt;{{CAN}} (1,5%)
 | tek_caur          = {{USA}} ([[Minesota]], [[Viskonsina]], [[Aiova]], [[Ilinoisa]], [[Misūri (štats)|Misūri]], [[Kentuki]], [[Tenesī]], [[Ārkanzasa]], [[Misisipi (štats)|Misisipi]], [[Luiziāna]])
 | garums            = 3776 
 | iztekas_augstums  = 450
 | ietekas_augstums  = 0
 | kritums           = 
 | caurtece          = 
 | gada_notece       = 12 743
 | baseins           = 2 981 076
 | pietekas          = [[Misūri (upe)|Misūri]], [[Ohaio (upe)|Ohaio]]
 | sāk_plat_d=47 | sāk_plat_m=14 | sāk_plat_s=23 | sāk_plat_NS=N 
 | sāk_gar_d=95 | sāk_gar_m=12 | sāk_gar_s=27 | sāk_gar_EW=W 
 | iet_plat_d=29 | iet_plat_m=09 | iet_plat_s=13 | iet_plat_NS=N 
 | iet_gar_d=89 | iet_gar_m=15 | iet_gar_s=03 | iet_gar_EW=W
}}
'''Kp. Tālbergam patīk puišeļi kuriem ir 9 gadi. Brawl stars forewer in ohio.'''  

'''Misisipi''' ({{val|en|Mississippi}}, {{izrunā|ˌmɪsɪˈsɪpi}}, no [[odžibvu valoda]]s ''misi-ziibi'' — ‘lielā upe’) ir [[upe]] [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienoto Valstu]] centrālajā daļā starp [[Klinšu kalni]]em un [[Apalači]]em. Tā ir viena no pasaulē lielākajām un garākajām upēm. Upes garums ir 3776 km, un tā ir otrā garākā upe ASV aiz Misisipi pietekas [[Misūri (upe)|Misūri]] upes (4090 km). Misisipi—Misūri upju sistēma ir ceturtā [[pasaules garākās upes|garākā upe pasaulē]]. Šīs upju sistēmas garums ir 6275 km. Misisipi upes kritums ir 450 m. Tā iztek no [[Itaskas ezers|Itaskas ezera]] [[Minesota]]s štatā un plūst uz dienvidiem caur desmit ASV štatiem ([[Minesota|Minesotu]], [[Viskonsina|Viskonsinu]], [[Aiova|Aiovu]], [[Ilinoisa|Ilinoisu]], [[Misūri (štats)|Misūri]], [[Kentuki]], [[Tenesī]], [[Ārkanzasa|Ārkanzasu]], [[Misisipi (štats)|Misisipi]] un [[Luiziāna|Luiziānu]]), līdz ietek [[Meksikas līcis|Meksikas līcī]]. Misisipi gada notece ir {{nobr|12 743}} km³ jeb vidēji {{nobr|16 200}} m³/s. Pēc šī rādītāja tā ir desmitā lielākā upe pasaulē. Aprīlī ūdens caurtece palielinās līdz pat {{nobr|28 160}} m³/s, kas parasti ir arī [[plūdi|plūdu]] laiks. Postošākie plūdi bija 1927. gadā, kad applūda aptuveni 60 000 km² un gāja bojā aptuveni 250 cilvēki, un 2011. gadā, kad upuru skaits sasniedza gandrīz 400 cilvēkus. Baseina platība ir {{nobr|2 981 076}} km², kas aptuveni ir 1/8 daļa no visas kopējās [[Ziemeļamerika]]s kontinenta platības. Upes platums platākajā vietā sasniedz 11 km.

Lielākās pilsētas, kas atrodas Misisipi krastos, ir [[Mineapolisa]], [[Sentluisa]], [[Memfisa (ASV)|Memfisa]], [[Batonrūža]] un [[Ņūorleāna]].

Pirmais eiropietis, kas [[1541]]. gadā sasniedza Misisipi upi, bija spānis [[Ernando de Soto]]. Misisipi ir kļuvusi par vienu no noslogotākajiem [[upju ceļš|upju ceļiem]] pasaulē. Daudzos amerikāņu rakstnieka [[Marks Tvens|Marka Tvena]] darbos darbība notiek pie Misisipi (viens no slavenākajiem ir &quot;[[Haklberija Fina piedzīvojumi]]&quot;).

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{ASV-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:ASV upes]]
[[Kategorija:Minesota]]
[[Kategorija:Viskonsina]]
[[Kategorija:Aiova]]
[[Kategorija:Ilinoisa]]
[[Kategorija:Misūri|Misūri]]
[[Kategorija:Kentuki]]
[[Kategorija:Tenesī]]
[[Kategorija:Ārkanzasa]]
[[Kategorija:Misisipi]]
[[Kategorija:Luiziāna]]</text>
      <sha1>18helyl9eln909hv8z8nkn3nmnskn9d</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4048015</id>
      <parentid>4048012</parentid>
      <timestamp>2024-04-26T06:21:18Z</timestamp>
      <contributor>
        <ip>94.140.104.2</ip>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4047" xml:space="preserve">{{Citas nozīmes|upi|Misisipi|Misisipi}}
{{Upes infokaste 
 | nosaukums         = Misisipi
 | citvaloda         = en
 | oriģinālnosaukums = Mississippi
 | attēls            = Mississipi River - New Orleans.JPG
 | attēla_izmērs     = 
 | paraksts          = Misisipi [[Ņūorleāna|Ņūorleānā]]
 | karte             = Mississippirivermapnew.jpg
 | kartes_paraksts   = Misisipi baseins
 | kartes_izmērs     = 250px
 | izteka            = [[Itaskas ezers]], [[Minesota]]
 | augštece          = 
 | satekupes         = 
 | ieteka            = [[Meksikas līcis]]
 | baseina_valstis   = {{USA}} (98,5% no kopējās baseina teritorijas)&lt;br /&gt;{{CAN}} (1,5%)
 | tek_caur          = {{USA}} ([[Minesota]], [[Viskonsina]], [[Aiova]], [[Ilinoisa]], [[Misūri (štats)|Misūri]], [[Kentuki]], [[Tenesī]], [[Ārkanzasa]], [[Misisipi (štats)|Misisipi]], [[Luiziāna]])
 | garums            = 3776 
 | iztekas_augstums  = 450
 | ietekas_augstums  = 0
 | kritums           = 
 | caurtece          = 
 | gada_notece       = 12 743
 | baseins           = 2 981 076
 | pietekas          = [[Misūri (upe)|Misūri]], [[Ohaio (upe)|Ohaio]]
 | sāk_plat_d=47 | sāk_plat_m=14 | sāk_plat_s=23 | sāk_plat_NS=N 
 | sāk_gar_d=95 | sāk_gar_m=12 | sāk_gar_s=27 | sāk_gar_EW=W 
 | iet_plat_d=29 | iet_plat_m=09 | iet_plat_s=13 | iet_plat_NS=N 
 | iet_gar_d=89 | iet_gar_m=15 | iet_gar_s=03 | iet_gar_EW=W
}}
'''Kp. Tālbergam patīk puišeļi kuriem ir 9 gadi. Brawl stars forewer in ohio. MAREKAM PATIK MAZI TALBERDZINI.'''  

'''Misisipi''' ({{val|en|Mississippi}}, {{izrunā|ˌmɪsɪˈsɪpi}}, no [[odžibvu valoda]]s ''misi-ziibi'' — ‘lielā upe’) ir [[upe]] [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienoto Valstu]] centrālajā daļā starp [[Klinšu kalni]]em un [[Apalači]]em. Tā ir viena no pasaulē lielākajām un garākajām upēm. Upes garums ir 3776 km, un tā ir otrā garākā upe ASV aiz Misisipi pietekas [[Misūri (upe)|Misūri]] upes (4090 km). Misisipi—Misūri upju sistēma ir ceturtā [[pasaules garākās upes|garākā upe pasaulē]]. Šīs upju sistēmas garums ir 6275 km. Misisipi upes kritums ir 450 m. Tā iztek no [[Itaskas ezers|Itaskas ezera]] [[Minesota]]s štatā un plūst uz dienvidiem caur desmit ASV štatiem ([[Minesota|Minesotu]], [[Viskonsina|Viskonsinu]], [[Aiova|Aiovu]], [[Ilinoisa|Ilinoisu]], [[Misūri (štats)|Misūri]], [[Kentuki]], [[Tenesī]], [[Ārkanzasa|Ārkanzasu]], [[Misisipi (štats)|Misisipi]] un [[Luiziāna|Luiziānu]]), līdz ietek [[Meksikas līcis|Meksikas līcī]]. Misisipi gada notece ir {{nobr|12 743}} km³ jeb vidēji {{nobr|16 200}} m³/s. Pēc šī rādītāja tā ir desmitā lielākā upe pasaulē. Aprīlī ūdens caurtece palielinās līdz pat {{nobr|28 160}} m³/s, kas parasti ir arī [[plūdi|plūdu]] laiks. Postošākie plūdi bija 1927. gadā, kad applūda aptuveni 60 000 km² un gāja bojā aptuveni 250 cilvēki, un 2011. gadā, kad upuru skaits sasniedza gandrīz 400 cilvēkus. Baseina platība ir {{nobr|2 981 076}} km², kas aptuveni ir 1/8 daļa no visas kopējās [[Ziemeļamerika]]s kontinenta platības. Upes platums platākajā vietā sasniedz 11 km.

Lielākās pilsētas, kas atrodas Misisipi krastos, ir [[Mineapolisa]], [[Sentluisa]], [[Memfisa (ASV)|Memfisa]], [[Batonrūža]] un [[Ņūorleāna]].

Pirmais eiropietis, kas [[1541]]. gadā sasniedza Misisipi upi, bija spānis [[Ernando de Soto]]. Misisipi ir kļuvusi par vienu no noslogotākajiem [[upju ceļš|upju ceļiem]] pasaulē. Daudzos amerikāņu rakstnieka [[Marks Tvens|Marka Tvena]] darbos darbība notiek pie Misisipi (viens no slavenākajiem ir &quot;[[Haklberija Fina piedzīvojumi]]&quot;).

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{ASV-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:ASV upes]]
[[Kategorija:Minesota]]
[[Kategorija:Viskonsina]]
[[Kategorija:Aiova]]
[[Kategorija:Ilinoisa]]
[[Kategorija:Misūri|Misūri]]
[[Kategorija:Kentuki]]
[[Kategorija:Tenesī]]
[[Kategorija:Ārkanzasa]]
[[Kategorija:Misisipi]]
[[Kategorija:Luiziāna]]</text>
      <sha1>q86j3ikh1365me2h4759a5pgfjdcqee</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4048016</id>
      <parentid>4048015</parentid>
      <timestamp>2024-04-26T06:22:12Z</timestamp>
      <contributor>
        <ip>94.140.104.2</ip>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4016" xml:space="preserve">{{Citas nozīmes|upi|Misisipi|Misisipi}}
{{Upes infokaste 
 | nosaukums         = Misisipi
 | citvaloda         = en
 | oriģinālnosaukums = Mississippi
 | attēls            = Mississipi River - New Orleans.JPG
 | attēla_izmērs     = 
 | paraksts          = Misisipi [[Ņūorleāna|Ņūorleānā]]
 | karte             = Mississippirivermapnew.jpg
 | kartes_paraksts   = Misisipi baseins
 | kartes_izmērs     = 250px
 | izteka            = [[Itaskas ezers]], [[Minesota]]
 | augštece          = 
 | satekupes         = 
 | ieteka            = [[Meksikas līcis]]
 | baseina_valstis   = {{USA}} (98,5% no kopējās baseina teritorijas)&lt;br /&gt;{{CAN}} (1,5%)
 | tek_caur          = {{USA}} ([[Minesota]], [[Viskonsina]], [[Aiova]], [[Ilinoisa]], [[Misūri (štats)|Misūri]], [[Kentuki]], [[Tenesī]], [[Ārkanzasa]], [[Misisipi (štats)|Misisipi]], [[Luiziāna]])
 | garums            = 3776 
 | iztekas_augstums  = 450
 | ietekas_augstums  = 0
 | kritums           = 
 | caurtece          = 
 | gada_notece       = 12 743
 | baseins           = 2 981 076
 | pietekas          = [[Misūri (upe)|Misūri]], [[Ohaio (upe)|Ohaio]]
 | sāk_plat_d=47 | sāk_plat_m=14 | sāk_plat_s=23 | sāk_plat_NS=N 
 | sāk_gar_d=95 | sāk_gar_m=12 | sāk_gar_s=27 | sāk_gar_EW=W 
 | iet_plat_d=29 | iet_plat_m=09 | iet_plat_s=13 | iet_plat_NS=N 
 | iet_gar_d=89 | iet_gar_m=15 | iet_gar_s=03 | iet_gar_EW=W
}}
'''Kp. Tālbergam patīk puišeļi kuriem ir 9 gadi. Brawl stars forewer in ohio.'''   

'''Misisipi''' ({{val|en|Mississippi}}, {{izrunā|ˌmɪsɪˈsɪpi}}, no [[odžibvu valoda]]s ''misi-ziibi'' — ‘lielā upe’) ir [[upe]] [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienoto Valstu]] centrālajā daļā starp [[Klinšu kalni]]em un [[Apalači]]em. Tā ir viena no pasaulē lielākajām un garākajām upēm. Upes garums ir 3776 km, un tā ir otrā garākā upe ASV aiz Misisipi pietekas [[Misūri (upe)|Misūri]] upes (4090 km). Misisipi—Misūri upju sistēma ir ceturtā [[pasaules garākās upes|garākā upe pasaulē]]. Šīs upju sistēmas garums ir 6275 km. Misisipi upes kritums ir 450 m. Tā iztek no [[Itaskas ezers|Itaskas ezera]] [[Minesota]]s štatā un plūst uz dienvidiem caur desmit ASV štatiem ([[Minesota|Minesotu]], [[Viskonsina|Viskonsinu]], [[Aiova|Aiovu]], [[Ilinoisa|Ilinoisu]], [[Misūri (štats)|Misūri]], [[Kentuki]], [[Tenesī]], [[Ārkanzasa|Ārkanzasu]], [[Misisipi (štats)|Misisipi]] un [[Luiziāna|Luiziānu]]), līdz ietek [[Meksikas līcis|Meksikas līcī]]. Misisipi gada notece ir {{nobr|12 743}} km³ jeb vidēji {{nobr|16 200}} m³/s. Pēc šī rādītāja tā ir desmitā lielākā upe pasaulē. Aprīlī ūdens caurtece palielinās līdz pat {{nobr|28 160}} m³/s, kas parasti ir arī [[plūdi|plūdu]] laiks. Postošākie plūdi bija 1927. gadā, kad applūda aptuveni 60 000 km² un gāja bojā aptuveni 250 cilvēki, un 2011. gadā, kad upuru skaits sasniedza gandrīz 400 cilvēkus. Baseina platība ir {{nobr|2 981 076}} km², kas aptuveni ir 1/8 daļa no visas kopējās [[Ziemeļamerika]]s kontinenta platības. Upes platums platākajā vietā sasniedz 11 km.

Lielākās pilsētas, kas atrodas Misisipi krastos, ir [[Mineapolisa]], [[Sentluisa]], [[Memfisa (ASV)|Memfisa]], [[Batonrūža]] un [[Ņūorleāna]].

Pirmais eiropietis, kas [[1541]]. gadā sasniedza Misisipi upi, bija spānis [[Ernando de Soto]]. Misisipi ir kļuvusi par vienu no noslogotākajiem [[upju ceļš|upju ceļiem]] pasaulē. Daudzos amerikāņu rakstnieka [[Marks Tvens|Marka Tvena]] darbos darbība notiek pie Misisipi (viens no slavenākajiem ir &quot;[[Haklberija Fina piedzīvojumi]]&quot;).

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{ASV-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:ASV upes]]
[[Kategorija:Minesota]]
[[Kategorija:Viskonsina]]
[[Kategorija:Aiova]]
[[Kategorija:Ilinoisa]]
[[Kategorija:Misūri|Misūri]]
[[Kategorija:Kentuki]]
[[Kategorija:Tenesī]]
[[Kategorija:Ārkanzasa]]
[[Kategorija:Misisipi]]
[[Kategorija:Luiziāna]]</text>
      <sha1>kgzvj1ch2fnxy563icve0e18dq7qwvd</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4048019</id>
      <parentid>4048016</parentid>
      <timestamp>2024-04-26T06:26:34Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Egilus</username>
        <id>27634</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/94.140.104.2|94.140.104.2]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Apekribo</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3927" xml:space="preserve">{{Citas nozīmes|upi|Misisipi|Misisipi}}
{{Upes infokaste 
 | nosaukums         = Misisipi
 | citvaloda         = en
 | oriģinālnosaukums = Mississippi
 | attēls            = Mississipi River - New Orleans.JPG
 | attēla_izmērs     = 
 | paraksts          = Misisipi [[Ņūorleāna|Ņūorleānā]]
 | karte             = Mississippirivermapnew.jpg
 | kartes_paraksts   = Misisipi baseins
 | kartes_izmērs     = 250px
 | izteka            = [[Itaskas ezers]], [[Minesota]]
 | augštece          = 
 | satekupes         = 
 | ieteka            = [[Meksikas līcis]]
 | baseina_valstis   = {{USA}} (98,5% no kopējās baseina teritorijas)&lt;br /&gt;{{CAN}} (1,5%)
 | tek_caur          = {{USA}} ([[Minesota]], [[Viskonsina]], [[Aiova]], [[Ilinoisa]], [[Misūri (štats)|Misūri]], [[Kentuki]], [[Tenesī]], [[Ārkanzasa]], [[Misisipi (štats)|Misisipi]], [[Luiziāna]])
 | garums            = 3776 
 | iztekas_augstums  = 450
 | ietekas_augstums  = 0
 | kritums           = 
 | caurtece          = 
 | gada_notece       = 12 743
 | baseins           = 2 981 076
 | pietekas          = [[Misūri (upe)|Misūri]], [[Ohaio (upe)|Ohaio]]
 | sāk_plat_d=47 | sāk_plat_m=14 | sāk_plat_s=23 | sāk_plat_NS=N 
 | sāk_gar_d=95 | sāk_gar_m=12 | sāk_gar_s=27 | sāk_gar_EW=W 
 | iet_plat_d=29 | iet_plat_m=09 | iet_plat_s=13 | iet_plat_NS=N 
 | iet_gar_d=89 | iet_gar_m=15 | iet_gar_s=03 | iet_gar_EW=W
}}
'''Misisipi''' ({{val|en|Mississippi}}, {{izrunā|ˌmɪsɪˈsɪpi}}, no [[odžibvu valoda]]s ''misi-ziibi'' — ‘lielā upe’) ir [[upe]] [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienoto Valstu]] centrālajā daļā starp [[Klinšu kalni]]em un [[Apalači]]em. Tā ir viena no pasaulē lielākajām un garākajām upēm. Upes garums ir 3776 km, un tā ir otrā garākā upe ASV aiz Misisipi pietekas [[Misūri (upe)|Misūri]] upes (4090 km). Misisipi—Misūri upju sistēma ir ceturtā [[pasaules garākās upes|garākā upe pasaulē]]. Šīs upju sistēmas garums ir 6275 km. Misisipi upes kritums ir 450 m. Tā iztek no [[Itaskas ezers|Itaskas ezera]] [[Minesota]]s štatā un plūst uz dienvidiem caur desmit ASV štatiem ([[Minesota|Minesotu]], [[Viskonsina|Viskonsinu]], [[Aiova|Aiovu]], [[Ilinoisa|Ilinoisu]], [[Misūri (štats)|Misūri]], [[Kentuki]], [[Tenesī]], [[Ārkanzasa|Ārkanzasu]], [[Misisipi (štats)|Misisipi]] un [[Luiziāna|Luiziānu]]), līdz ietek [[Meksikas līcis|Meksikas līcī]]. Misisipi gada notece ir {{nobr|12 743}} km³ jeb vidēji {{nobr|16 200}} m³/s. Pēc šī rādītāja tā ir desmitā lielākā upe pasaulē. Aprīlī ūdens caurtece palielinās līdz pat {{nobr|28 160}} m³/s, kas parasti ir arī [[plūdi|plūdu]] laiks. Postošākie plūdi bija 1927. gadā, kad applūda aptuveni 60 000 km² un gāja bojā aptuveni 250 cilvēki, un 2011. gadā, kad upuru skaits sasniedza gandrīz 400 cilvēkus. Baseina platība ir {{nobr|2 981 076}} km², kas aptuveni ir 1/8 daļa no visas kopējās [[Ziemeļamerika]]s kontinenta platības. Upes platums platākajā vietā sasniedz 11 km.

Lielākās pilsētas, kas atrodas Misisipi krastos, ir [[Mineapolisa]], [[Sentluisa]], [[Memfisa (ASV)|Memfisa]], [[Batonrūža]] un [[Ņūorleāna]].

Pirmais eiropietis, kas [[1541]]. gadā sasniedza Misisipi upi, bija spānis [[Ernando de Soto]]. Misisipi ir kļuvusi par vienu no noslogotākajiem [[upju ceļš|upju ceļiem]] pasaulē. Daudzos amerikāņu rakstnieka [[Marks Tvens|Marka Tvena]] darbos darbība notiek pie Misisipi (viens no slavenākajiem ir &quot;[[Haklberija Fina piedzīvojumi]]&quot;).

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{ASV-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:ASV upes]]
[[Kategorija:Minesota]]
[[Kategorija:Viskonsina]]
[[Kategorija:Aiova]]
[[Kategorija:Ilinoisa]]
[[Kategorija:Misūri|Misūri]]
[[Kategorija:Kentuki]]
[[Kategorija:Tenesī]]
[[Kategorija:Ārkanzasa]]
[[Kategorija:Misisipi]]
[[Kategorija:Luiziāna]]</text>
      <sha1>as2rjtiku1u3tncgvsee9v5n7nqk5s2</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Vikipēdija:Kopienas portāls</title>
    <ns>4</ns>
    <id>58570</id>
    <revision>
      <id>4047774</id>
      <parentid>4047418</parentid>
      <timestamp>2024-04-25T16:31:34Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Turaids</username>
        <id>8965</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="85404" xml:space="preserve">__NEWSECTIONLINK__
{{Kopienas portāla galvene}}
{{stack
|{{Vikipēdija:Vikiekspedīcijas/plānotās}}
|{{Vikipēdija:Vikitikšanās/plānotās}}
}}
__TOC__
&lt;span id=&quot;below_toc&quot;&gt;&lt;/span&gt;
{{clear}}

[[Kategorija:Vikipēdija|Kopienas portāls]]

== Jauns kanāls jautājumu uzdošanai? ==

Ko kolēģi saka par jauna ''palīdzības kanāla'' izveidi lvwiki, atstājot Kopienas portālu tādām &quot;saturīgākām&quot; diskusijām (nē, es neplānoju monitorēt, kas kur pieder)? Pieņemu, ka daudzi kautrējas uzdot ikdienas/jauniņo jautājumus šeit, jo šī vieta ne pārāk uzrunā kā vieta, kur to darīt. Ja mums būtu &quot;help desk&quot;, tad, ceru, palielinātos komunikācijas daudzumu. Nu jā, es ieteiktu [[WP:Flow|Flow]], jo:
* vairāk newbie-friendly (POV)
* vieglāka un veiksmīgāka notifikāciju sistēma (automātiskā vačlistošana, ja esmu izveidojis sadaļu; var saņemt notifikācijas par jauniem topikiem, pēc tam piesekojot katram atsevišķi)

Tā kā tas jāieslēdz ne-lvwiki cilvēkiem, būs vajadzīgs kopienas atbalsts. Nederēs &quot;ai, dari Edgar, ko gribi&quot;. --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2019. gada 29. augusts, plkst. 23.04 (EEST)

;Jauna jautājumu uzdošanas kanāla izveide
# {{par}} --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2019. gada 29. augusts, plkst. 23.04 (EEST)
# {{par}} --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2019. gada 29. augusts, plkst. 23.26 (EEST)
# {{par}} --[[Dalībnieks:Silraks|silraks]] ([[Dalībnieka diskusija:Silraks|diskusija]]) 2019. gada 30. augusts, plkst. 00.09 (EEST)
# {{par}} --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2019. gada 30. augusts, plkst. 00.54 (EEST)
# {{par}} --[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2019. gada 30. augusts, plkst. 07.11 (EEST)
# {{par}} --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2019. gada 30. augusts, plkst. 07.12 (EEST)
# {{par}} --[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2019. gada 30. augusts, plkst. 14.44 (EEST)

;Flow pieslēgšana šajā jaunajā kanālā
# {{par}} --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2019. gada 29. augusts, plkst. 23.04 (EEST)
# {{par}} --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2019. gada 29. augusts, plkst. 23.26 (EEST)
# {{par}} --[[Dalībnieks:Silraks|silraks]] ([[Dalībnieka diskusija:Silraks|diskusija]]) 2019. gada 30. augusts, plkst. 00.09 (EEST)
# {{pret}} Man tā lēni pieleca, kas tas vispār ir, un negribētos to lapu lieki sarežģīt. --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2019. gada 30. augusts, plkst. 00.56 (EEST)
# {{par}} --[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2019. gada 30. augusts, plkst. 07.11 (EEST)
# {{par}} --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2019. gada 30. augusts, plkst. 07.13 (EEST)
# {{par}} --[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2019. gada 30. augusts, plkst. 14.44 (EEST)

=== Diskusija ===
Ja piekrītat, kādu nosaukumu liekam lapai? Es parasti neko oriģinālu nespēju izdomāt. --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2019. gada 29. augusts, plkst. 23.04 (EEST)
:Ātrā palīdzība :) Vispār mums jau ir šāds &quot;kanāls&quot; — kopienas portāla diskusija. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2019. gada 30. augusts, plkst. 07.32 (EEST)
::Es vairāk sliecos uz &quot;Help desk&quot; tulkojumu (bet man nepatīk 'palīdzības dēlis'). Ne kopienas portāls, ne tā diskusiju lapa nešķiet tā uzskatāmi kandidāti šim mērķim. --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2019. gada 30. augusts, plkst. 18.05 (EEST)
:::Iecere guva labu atbalstu, varbūt kādam ir idejas nosaukumam? --[[Dalībnieks:Silraks|silraks]] ([[Dalībnieka diskusija:Silraks|diskusija]]) 2020. gada 20. maijs, plkst. 21.56 (EEST)
::::pēc būtības šis kanāls būs dalībnieku (īpaši jauno) atbalstam, vai ne? &quot;Dalībnieku atbalsts&quot; gan neizklausās ļoti atraktīvi :) būtu labi arī, ja uzreiz ar kautko tas atšķirtos no esošā &quot;Palīdzība&quot;. tādā ziņā &quot;Ātrā palīdzība&quot;, lai cik dīvaini neizklausītos, pat ir diezgan precīzi. ''Help desk'' oficiālais tulkojums ir &quot;Palīdzības dienests&quot;. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2020. gada 21. maijs, plkst. 09.26 (EEST)
:::::@[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]]: Kas notika ar šo iniciatīvu? &quot;Palīdzības dienests&quot; ir labs nosaukums. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2021. gada 3. februāris, plkst. 10.47 (EET)

== Latvijas novadu raksti pēc jaunās reformas (2021) ==

Labdien!

Pamanīju, ka saveidots daudz lapu visiem tiem novadiem, kas pēc reformas jūnijā mainīs robežas. Vai tiešām tas ir vajadzīgs? Saprotu, Dienvidkurzemes un jauno Ropažu novadu, kur grūti definēt skaidru pēcteci. Varbūt arī Jēkabpils novada gadījumā... Bet pārējos gadījumos taču diezgan skaidrs, ko kuram pievienoja. Nav taču divi raksti par Rojas novada pirmo versiju, un novadu pēc tam. [[Amatas novads|Amatas novadam]] arī ir viens raksts, kaut 2009. gadā pievienoja lielāko daļu klāt. Pēc analoģijas arī par skolām varētu taisīt līdzīgi - Rīgas 40. vidusskola un Rīgas 40. vidusskola (2011), minot gadu, kad skolai pievienoja 23. vidusskolu. Arī novadi pēc reformas juridiski nemainīsies. To skaits saruks un izmērs pieaugs. --[[Dalībnieks:Kaamis007|Kaamis007]] ([[Dalībnieka diskusija:Kaamis007|diskusija]]) 2021. gada 14. marts, plkst. 11.33 (EET)
:Manuprāt, vienam novadam ir vajadzīgs viens raksts (kamēr vien nemainās nosaukums), kurā ir arī aprakstīta tā vēsture. Ieguvums ir arī tas, ka visa informācija būs pieejama vienā rakstā, līdz ar to raksts kļūs bagātīgāks.  --[[Lietotājs:Laurijs|Laurijs]] ([[Lietotāja diskusija:Laurijs|diskusija]]) 2021. gada 14. marts, plkst. 16.08 (EET)
::Principā visus &quot;... novads (2021)&quot; rakstus ([[Latvijas_administratīvais_iedalījums#Novadi_un_to_teritoriālā_iedalījuma_vienības_2|saraksts]]) varam dzēst, jo tajos ir tikai viena sadaļa - &quot;Teritoriālais iedalījums&quot; --[[Dalībnieks:Dark Eagle|Dark Eagle]] ([[Dalībnieka diskusija:Dark Eagle|diskusija]]) 2021. gada 14. marts, plkst. 18.38 (EET)
:::sliecos piekrist, bet labprāt gribētu zināt jauno novadu rakstu autora {{u|Pirags}} viedokli. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2021. gada 14. marts, plkst. 21.00 (EET)
:::: Es šos rakstus izveidoju pārejas periodam līdz 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas ieviešanai. Būtībā ATR2021 atjauno [[Latvijas rajoni|Latvijas rejonus]], tādēļ lielākā daļa informācijas var tikt pārnesta no šiem rakstiem, piemēram, [[Ogres rajons]] = [[Ogres novads (2021)]] ≠ [[Ogres novads]]. Rakstus var dzēst vai arī atbilstoši pāradresēt.--[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2021. gada 14. marts, plkst. 21.45 (EET)

Gribēju komentēt, ka ģerboņu automātiska pārnese no vecajiem novadiem uz jaunajiem '''ir nekorekta'''! Tikai tad, ja novads nepiedzīvoja nekādas izmaiņas, tad to varēja turpināt lietot, bet ja ir bijušas izmaiņas - tas jāapstiprina no jauna/jāizveido jauns, un pagaidu ģerboņu nav! Piemērs - Ādaži, kuri ir izsludinājuši konkursu par jauno ģerboni. (Avoti: [https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/1-julija-no-119-latvijas-pasvaldibam-paliks-42-kads-bus-gerbonu-liktenis.a410404/ 1], [https://www.salasnovads.lv/lv/aktualitates/raksts/par-pasvaldibu-tiesibam-izmantot-tai-apstiprinato-gerboni-pec-administrativi-teritorialas-reformas/ 2], [https://www.adazi.lv/veidojam-jauno-gerboni-kopa-aicinam-dalities-ar-idejam/ 3]) --[[Dalībnieks:Ivario|Ivario]] ([[Dalībnieka diskusija:Ivario|diskusija]]) 2021. gada 29. augusts, plkst. 12.41 (EEST)
:Te nav viss tik vienkārši, piemēram, pēc Viļānu un Rēzeknes novadu apvienošanas ģerboni un karogu nemainīja ([https://rezeknesnovads.lv/vilanos-pacelts-rezeknes-novada-un-vilanu-pilsetas-karogs/]). Kā arī, pēc gada  Ādaži kļūs par pilsētu un visdrīzāk pašreizējais novada ģerbonis kļūs par Ādažu pilsētas ģerboni.&lt;br/&gt;Pagaidām es piedāvāju [[Veidne:Latvijas novadu ģerboņi|izveidot rakstu par katra novada ģerboni]] =) --[[Dalībnieks:Dark Eagle|Dark Eagle]] ([[Dalībnieka diskusija:Dark Eagle|diskusija]]) 2021. gada 29. augusts, plkst. 12.57 (EEST)

== &lt;span lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot; class=&quot;mw-content-ltr&quot;&gt;(New) Feature on [[mw:Special:MyLanguage/Help:Extension:Kartographer|Kartographer]]: Adding geopoints via QID&lt;/span&gt; ==

&lt;div lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot; class=&quot;mw-content-ltr&quot;&gt;
&lt;section begin=&quot;Body&quot;/&gt;Since September 2022, it is possible to create geopoints using a QID. Many wiki contributors have asked for this feature, but it is not being used much. Therefore, we would like to remind you about it. More information can be found on the [[M:WMDE_Technical_Wishes/Geoinformation/Geopoints via QID|project page]]. If you have any comments, please let us know on the [[M:Talk:WMDE Technical Wishes/Geoinformation/Geopoints via QID|talk page]]. – Best regards, the team of Technical Wishes at Wikimedia Deutschland
&lt;section end=&quot;Body&quot;/&gt;
&lt;/div&gt;

[[M:User:Thereza Mengs (WMDE)|Thereza Mengs (WMDE)]] 2023. gada 13. decembris, plkst. 14.31 (EET)
&lt;!-- Message sent by User:Thereza Mengs (WMDE)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=WMDE_Technical_Wishes/Technical_Wishes_News_list_all_village_pumps&amp;oldid=25955829 --&gt;

== &quot;Dārzkopis&quot; ==

Skatos, ka ir izveidota jauna kategorija &quot;Dārzkopji&quot;. Lai izprastu tās nozīmi, lūdzu, uzrakstīt deinīciju šim terminam.
Vai tas ir sinonīms &quot;dārzniekam&quot;? Daļai no šajā kategorijā iekļautajiem vīriem un sievām to noņēmu. Profesori Galenieks un Malta noteikti nav saucami par dārzkopjiem. Tas nekas, ka viņi organizēja LU Botānisko dārzu un tur veica eksperimentus. BD strādāja dārznieki, kas to visu realizēja. Tāpat arī Salapils Bot.d. zināniskie darbinieki nav dārzkopji. Tur ir dārznieki un strādnieki. Paldies par skiadrojumu! [[Dalībnieks:Kasparoviča|Kasparoviča]] ([[Dalībnieka diskusija:Kasparoviča|diskusija]]) 2023. gada 15. decembris, plkst. 18.17 (EET)

:Tēzaurs: dārzkopis - Cilvēks, kas nodarbojas ar dārzkopību; dārzkopības speciālists. Dārzkopībai ir divas nozīmes - 
:1.Augļu, ogu, dārzeņu, krāšņumaugu ražošana, to stādāmā materiāla audzēšana, kā arī parku un apstādījumu ierīkošana; attiecīgā lauksaimniecības nozare.
:2.Attiecīgā zinātnes nozare.
:Attiecīgi, zinātnieki arī var būt dārzkopji, pat ja viņi savā dzīvē nevienu puķi nav iestādījuši. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2023. gada 15. decembris, plkst. 23.32 (EET)
::Brīniškīgi! Overdone par to rakstu! Jums jābūt atsaucēm uz faktiem par attiecīgās prrsonas iesaisti dārzkopībā! Un jānovelk robeža starp profesiju un hobiju. Lai veicas! [[Dalībnieks:Kasparoviča|Kasparoviča]] ([[Dalībnieka diskusija:Kasparoviča|diskusija]]) 2023. gada 15. decembris, plkst. 23.39 (EET)

== Komunikācija ==

Labdien!

Kā uzrakstīt konkretam dalībniekam, ja ir/bija/būs jautājumi/precīzējumi par labojumu iemesliem ? Kādu tieši pogu nospiest , intuitīvi nav skaidrs kura no &lt;nowiki&gt;''&lt;/nowiki&gt;diskusiju pogam &quot; ir īsta un dalībniekam būs skaidrs par ko ir runa un vai tas visi redz arī nav skaidrs  un  ko redz/neredz apmelētāji.

Kam un kur rakstīt par tehniskiem jautājumiem, jo špikeris man nekā nepalīdz, kad tulkojot rakstu no vienas valodas, jaunais raksts ne pievienojas pie parejām 43 valodām un manuali neizdevas ( sistēma noradā ka it ka ir, bet rezultāta nav), piemērs, Špicvegs - nekur neparadas kā ir latviešu valodā. Starpvalodu pārbaude pēc latviešu valodas rakstu esamības kopējā sarakstā vispār ir problēma, ka it kā viņus nav. Vai izveidojot rakstu varbūt iestātījumos vajag veikt atzīmi, lai valoda būtu pievienota pie pārejiem?

Kur varētu būt kļūda man vai sitēmai, ja tulkojot vienu rakstu, raksts bija publicēts bet palika manā profila ka nepublicēts, un publlicējot no jaunas, izveidojas dežavu efekts?

[[Dalībnieks:Tetraeder808|Tetraeder808]] ([[Dalībnieka diskusija:Tetraeder808|diskusija]]) 2023. gada 23. decembris, plkst. 13.56 (EET)
:Sveiks! Par jebkuriem jautājumiem droši vari rakstīt savā dalībnieka diskusijā - mums ir pietiekoši daudz aktīvu dalībnieku, kas seko šīm diskusijām. Uzdod tur jautājumus pa vienai problēmai - tad pa vienai arī risināsim/skaidrosim. Par labojumu iemesliem atsevišķos rakstos jautā šo rakstu diskusijās (ja neizdodas saprast loģiku tāpat - visbiežāk ir bijis kreņķis ar stilu/noformējumu). --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2023. gada 23. decembris, plkst. 14.05 (EET)
:Konkrētam dalībniekam - viņa diskusiju lapā :) Atvērt viņa diskusiju lapu un tur rakstīt. Redzēs tekstu visi, tā ir fīča.
:Bez konkrētu rakstu nosaukumiem grūti kaut ko pateikt par to, kas viņos bijis ne tā. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2023. gada 23. decembris, plkst. 19.37 (EET)
::Skaidrs.  
::Kā nosaukt &quot;labojumu veidu&quot; un ko darīt ar atsauces nepieciešamību, ja , piemēram, bija kaut kas paņemts no cita wiki valodas raksta? Teksta sinhronizācija starp wiki valodām. Faktiski paņemts, tulkots un papildināts. Un oriģinālā wiki raksta varētu nebūt nekādas atsauces. [[Dalībnieks:Tetraeder808|Tetraeder808]] ([[Dalībnieka diskusija:Tetraeder808|diskusija]]) 2023. gada 27. decembris, plkst. 16.45 (EET)
:::Tulkots un papildināts - tā arī saucas. Bet praktiski, papildinot rakstu, nav tik obligāti pierakstīt komentāru, kas izdarīts, tas pārbaudītājiem tāpat redzams. 
:::Par atsaucēm - nu ja to nav, tātad nepārbaudāms apgalvojums, kuru kāds piekasīgāks var viegli izdzēst. Atsauces no svešām Viki jau arī bieži nav pārbaudāmas un mums nebūt nav pienākums sinhronizēties ar citām valodām. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2023. gada 27. decembris, plkst. 23.46 (EET)
::::Jā, es to saprotu, bet tomēr jābūt kaut kādas zināšanas, atbildība, ja ļoti gribi ņemties par spēcīgām tēmām. Bet cilvēki ir tādi kādi ir.  Bez šaubām ir redzams ka man pievilks raksti par Vecticību. Un lai administratoriem neveidojas aizdomīgas domas, kāpēc tā, gribētos precizēt, ka es konsultējos ar Latvijas Vecticībnieku Pomoras baznīcas centrālās padomes biedru. [[Dalībnieks:Tetraeder808|Tetraeder808]] ([[Dalībnieka diskusija:Tetraeder808|diskusija]]) 2023. gada 28. decembris, plkst. 15.33 (EET)
:::::Tas neko negarantē, starp citu. Pirmavoti ne vienmēr ir objektīvi (un uz reliģiskiem pirmavotiem tas attiecas jo īpaši), tieši tādēļ Vikipēdija vismaz oficiāli izturas nedraudzīgi pret pirmavotiem un prasa lietot pārstāstošus (latviešu un citās mazajās valodās tas nozīmē - un parasti nekompetentus) avotus. Bet galvenais jau, lai izskatās neitrāli. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2023. gada 28. decembris, plkst. 19.36 (EET)
::::::Idejai piekrītu un nepiekrītu vienlaikus. Ja vienmēr balstīties uz nekompetentiem avotiem, beigās pasliktināsies satura kvalitāte un, jā, tas ir viens no veidiem kā var manipulēt auditorijai , kaut kas uzrakstīts un beigās Saule riņķo ap Zemi, visi piekrīt un, galvenais, tas bija vienmēr ;)  Piemerām, vēstures interpretācijas vai medicina un nekompetenti avoti. Ja arsts var teikt kā pareizi, balstoties uz savām zināšanām un pieredzi, bet grūti atrast nepieciešamu avota atsauci, vai labāk atstāt nepareizu maldinošu interpretāciju wiki rakstā? . Iepriekšējā ziņojumā, es tikai gribēju pieverst uzmanību, ka saņemu komentarus uz saviem jautājumiem par wiki saturu no pirmavota, logikai tāču jābūt, neizdomājot no galvas kaut kas, jo es tikai uzsāku pilnveidot, paplašīnāt un sakārtot šo tēmu lv wiki datu bāzē un arī gribu lai informācija būtu objektīva un izglītoša.  Atsauces, protams, svarīgas, bet pie katra teikuma vai vārda viņus nekur nelieto, tāpēc ka nepieciešama pieeja literatūrai un datu bāzēm... Bet labi.
::::::Man ir problēma ar atsaucēm, izvēlējot veidu &quot;Timekļa vietne&quot; , es tur nevaru pievienot achive url un archive date aili, nav tadas opcijas un iespējs, + pogas vienkarši nav (savukārt vācu wiki tāda opcija man parādās). Bet, tāpēc kā es uzskatu, ka webarchive ir svarīga lieta, un vajag uzreiz saglabāt avotu (pēc iespējas), esmu spiests arhīva linku ierakstīt nepareiza ailē. Pēc tam moderatori izglabj avotus manuāli, un pārbaudot atsauces logu pēc moderācijas tur jau IR achive url un archive date ailes un pat iespeja vēl kadu aili pievienoit arī ir. Kā man mainīt iestatījumus? Vai man tad katru reizi ir nepieciešams pirmkodu lapā manuāli atvienot linku izveidojot url un archive url, lai būtu tas kas jābūt? Un moderatoriem/administratoriem arī būs ko darīt katru dienu labojot manas atsauces.
::::::Kā saglabāt avotu , ja priekšā parādās logs par coockies akceptu, un pēc saglabašanas atveras tikai šis logs nevis pats raksts? [[Dalībnieks:Tetraeder808|Tetraeder808]] ([[Dalībnieka diskusija:Tetraeder808|diskusija]]) 2023. gada 29. decembris, plkst. 00.22 (EET)
:::::::Mūsu piekrišanai vai nepiekrišanai šeit nav nozīmes. Tie principi nav mūsu izstrādāti un mēs tos nevaram ietekmēt, visas apspriešanas par to bijušas angliski un izbeigušās jau pirms pārdesmit gadiem. Jā, mēs bieži varam apiet šos likumus, bet tam vajadzīga liela pieredze un zināšanas.
:::::::Webarchive saites var rediģēt, ieliekot tās automātiski ģenerējot un pēc tam atverot lapas pirmkodu, es tā vismaz daru, kad nav stipri slinkums. Pirms pāriešanas atpakaļ no pirmkoda uz vizuālo ļoti vēlams papriekš uzspiest &quot;Parādīt pirmsskatu&quot;, citādi var nesaglabāt.
:::::::Sajēdzīgs rīks ir [[Dalībnieka diskusija:Egilus/Piezīmes uz Vikipēdijas malām#Vikifikators|Wikifikators]], iesaku ieslēgt. Reizēm viņš nolaiž muļķi, bet parasti ir noderīgs. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2023. gada 29. decembris, plkst. 00.36 (EET)
::::::::Protams, ja no sakuma ir deklarēts ka jebkurš var veidot saturu, tad atbildība par satura kvalitāti autortiesību un citu likumu izpratnē ir minimāla vai viņas vispār nav, kas ir izdevīgi gan Vikipēdijai gan dalībniekiem, jo paredzēts ka visā pasaulē tiks veidoti dažādi raksti.  Tomēr  pastāv uzticība starp atsevišķiem dalībniekiem, man tā šķiet,  pretējā gadījumā atsevišķos rakstos un svarīgos rakstos būtu maldinošs un nedrošs saturs.  Paldies par paskaidrojumu, es Jūs saprotu. [[Dalībnieks:Tetraeder808|Tetraeder808]] ([[Dalībnieka diskusija:Tetraeder808|diskusija]]) 2023. gada 29. decembris, plkst. 10.18 (EET)

== Ielūgums ==

Kolēģi, aicinu piedalīties Meta [[:meta:Requests for comment/&quot;Putin khuylo!&quot;|diskusijā]] par raksta [[Putin huilo!]] pieļaujamību izvirzīt labam statusam un ievietot to Vikipēdijas galvenajā lapā. [[Dalībnieks:Asorev|Asorev]] ([[Dalībnieka diskusija:Asorev|diskusija]]) 2023. gada 25. decembris, plkst. 14.57 (EET)

:Saite nav pareiza, un ne jau nu mūsu Vikipēdijā tas raksts atbilst labam statusam. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2023. gada 25. decembris, plkst. 17.17 (EET)

== Krievijas valsts lapas ==

Sveiki, es cenšos sastādīt sarakstu par krievijas politiskajām partijām. Biju nodomājis lietot valdības dotos resursus atsaucēm, bet izskatās, ka šeit tie nav lietojami. Vai ir kādas alternatīvas (labākajā gadījumā tādas kas neieliks mani kādā pretvalstiski noskaņoto sarakstā)? [[Dalībnieks:Gatesby1|Geitsbijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Gatesby1|diskusija]]) 2023. gada 29. decembris, plkst. 14.19 (EET)

:Nu... ja runa par to, ka saiti no LV nav pieejami, var lauzties turp caur archive.org un dot atsauci uz to. Pretvalstisko saraksts - es gribu redzēt, kā mūsu VDD pieprasa ziņas par dalībniekiem no Vikipēdijas centrālā biroja un kurp viņus pasūta. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2023. gada 29. decembris, plkst. 19.14 (EET)
:VPN ar KF IP?  [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2024. gada 2. janvāris, plkst. 19.51 (EET)
::protams, tas ir pašsaprotams risinājums, bet tā ir atsauce - tai jābūt tādai, ka jebkurš var atnākt un pārbaudīt atsauci [[Dalībnieks:Gatesby1|Geitsbijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Gatesby1|diskusija]]) 2024. gada 4. janvāris, plkst. 00.26 (EET)

== Sveicieni Jaunajā - 2024. gadā! ==

Visa laba vēlējumi latviešu Vikipēdijas Sapņu komandai! 2024. gadā mums noteikti izdosies visiem kopā padarīt mūsu Viki vēl bagātāku, krāšņāku un gudrāku, jo - '''mūsu zeme Latvija!''' [[Dalībnieks:Kasparoviča|Kasparoviča]] ([[Dalībnieka diskusija:Kasparoviča|diskusija]]) 2024. gada 2. janvāris, plkst. 11.36 (EET)
:Vikipēdija, tāpat kā Rīga, nekad nebūs gatava :) Lai mums veicas! --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2024. gada 2. janvāris, plkst. 12.43 (EET)
::paldies, draugi! lai ražīgs gads mums visiem vikipēdijā un citur, lai neapnīk pētīt un aprakstīt! labu lietu te visi kopā darām. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2024. gada 2. janvāris, plkst. 13.19 (EET)
:::Darbīgu un jaunām idejām pilnu 2024. gadu visiem! [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2024. gada 2. janvāris, plkst. 17.44 (EET)

== Jauno lapu pārbaudīšana ==

Paskaidrojiet lūdzu, kādēļ viena mazlietotāja jaunais raksts ir jāapstiprina, bet citam nav. Paskaidrošu:
# [[Latvijas Apdrošinātāju asociācija]] un [[Kārlis Špicvegs]] ir jāapstiprina kā pārbaudītas,
# [[Seo Pakalpojumi]] nav jāapstiprina (vai arī kāds to jau ir apstiprinājis!)
Šī apstiprināšana ļoti eleganti palīdz izfiltrēt starp jaunajiem rakstiem tos, kuriem jāpievērš lielāka uzmanība. [[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2024. gada 2. janvāris, plkst. 19.41 (EET)
:[https://lv.wikipedia.org/wiki/Special:Log?type=patrol&amp;user=&amp;page=&amp;wpdate=&amp;tagfilter=&amp;subtype=&amp;wpFormIdentifier=logeventslist Šeit] var redzēt, kas ko ir pārbaudījis. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2024. gada 2. janvāris, plkst. 23.19 (EET)

== Par mums runā ==

Nu ko kolēgi vikipēdisti (vai vikipediņi?) - par mums runā: [https://lv.m.wikipedia.org/wiki/Special:Contributions/Lu%C4%ABze_Rauza Dalībnieka Luīze Rauza devums — Vikipēdija (wikipedia.org)] Ja uzturaties Tvitera aprindas tad varbūt zināt lietotaju Raivu/nezobis, kas ir šo to interesantu atradusi: [https://twitter.com/nezobis/status/1742328871603564613 Raiva on X: &quot;Kāds tvitera lietotājs man norādīja uz to, šodien kāda jaunā PR censone ir krietni uzprišinājusi Rietumu Bankai veltīto wikipēdijas lapu latviešu valodā. Cik interesanti, ne? https://t.co/loLxHn6Glj https://t.co/f3Vu9LD0MB&quot; / X (twitter.com)]


Bet nu vikipēdija jau ilgi bijusi vieta, kur dažādi, Latvijai kaitīgi elementi, nesodīti raksta visādas muļķības, pret kuriem impotentiem Administratori slēpjoties aiz &quot;Vikipēdijā tā nedrīkst&quot; un &quot;Eiropa mūs nesapratīs&quot; saimniecībā kartību ieviest nevar. 

Ar siltiem sveicieniem jaunajā 2024. gadā. -- Jūsu Labvēlis [[Special:Contributions/87.246.151.113|87.246.151.113]] 2024. gada 3. janvāris, plkst. 14.36 (EET)

:Šis Tvitera posts jau apcerēts aktīvo vikipēdistu saziņas listē (ne jau nu šeit). Tādas lietas dažādos rakstos notiek regulāri un pamazām tiek atgrieztas vai sakārtotas.
:Par to, kādas lietas Latvijai ir kaitīgas, pastāv visai dažādi uzskati -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 3. janvāris, plkst. 14.48 (EET)
::Tad jau labi ka visiem aģentiem ir savi kanāli. Tagad vismaz ir zudušas šaubas, ka kaitniecība ir apzināta. -- Jūsu Labvēlis [[Special:Contributions/144.36.114.113|144.36.114.113]] 2024. gada 3. janvāris, plkst. 14.51 (EET)
:::Kanāls ir publisks un pieejams visiem, kam ir vismaz tik daudz saprašanas par Vikipēdiju, lai tā saiti viņā atrastu. Tāda ''foolproof'' sistēma. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 3. janvāris, plkst. 14.54 (EET)
::::kkā baigi neredzu to skandālu šeit. banka nolīgst PR aģentūru, kas strādā pie viņu tēla. izmanto tam vikipēdiju. un? kāpēc gan lai viņi to nedarītu? daudzi tā dara. es arī darītu, ja būtu tāda Rietumu banka. tāpēc jau te ir admini, lai nelaistu cauri to, kas nav atbilstošs un kvalitatīvs. otrs. cilvēki tādās aprindās ir savstarpējās laulību un radniecības saitēs. un? tas tiešām kādam ir pārsteigums? trešais. šitā tufta par &quot;Latvijai kaitīgi elementi, nesodīti raksta visādas muļķības&quot;... tad mini piemērus, nevis mal tukšu par ļauno administratoru mafiju. cel ārā kopienas portālā, diskutējam. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2024. gada 3. janvāris, plkst. 21.36 (EET)
:::::Nu kaut vai neseno klīnisko nevēlēšanos lietot vārdu &quot;okupācija&quot;. Ā un jā bija jautājums par aģentu Egilus, kā gan viņš &quot;ieguva cieņu&quot;, lai kļūtu par administratoru. -- Labvēlis [[Special:Contributions/87.246.151.113|87.246.151.113]] 2024. gada 3. janvāris, plkst. 21.51 (EET)
::::::vari lūdzu precizēt par klīnisko nevēlēšanos lietot vārdu &quot;okupācija&quot;? nav tā, ka visi administratori skata visas izmaiņas. tas nekādi nav izdarāms. Egilus sevi ir labi parādījis kā neitrāls, objektīvs un ļoti produktīvs vikipēdijas dalībnieks. vērts piebilst arī, ka jebkuram vikipēdistam, ne tikai administratoriem, ir teju līdzvērtīgas tiesības vikipēdijas darbībā. ja pastāv kāds princips (noteikums, tradīcija utml.), kas rakstītā vai nerakstītā formā tiek pielietots, bet kādam vikipēdistam tas nešķiet pareizs - var rosināt diksusiju, vai, ja nepieciešams, balsojumu kopienas portālā par šī principa maiņu. diskusijās vai balsojumos visi vikipēdisti ir līdzvērtīgi. administratoru rokās gan ir vairāk praktisku rīku, lai nodrošinātu vikipēdijas darbību, piemēram, vandalisma apkarošanai utml. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2024. gada 3. janvāris, plkst. 22.02 (EET)
:::::::Viņi abi pat neslēpjas: Dalībnieka diskusija:Egilus — Vikipēdija (wikipedia.org) un sarkanās nokrāsas vipēdija ir kopš (nu jau nelaiķa) Lietotaja: Fusea laikiem, kurs no ļoti te rakstīja cik slikti latviešī pret visiem attiecas un nemīl (toreizejo) Mēru. Tik nebrinaties ka labākais ko te spēj sarakstīt ir saraksts ar ielu bildēm kas sakas ar Ō un čučmeku dziedātāji kas apbalvoti ar KPSS goda ordeņiem. --Labvēlis [[Special:Contributions/87.246.151.113|87.246.151.113]] 2024. gada 5. janvāris, plkst. 14.43 (EET)
Beidzam barot klīnisko anonīmo trolli. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2024. gada 3. janvāris, plkst. 21.58 (EET)

:piedod, par vēlu :) biju jau sācis rakstīt to palagu, pirms šo ieliki. šis konkrētais trollis gan laikam ir kāds no vikipēdijas (esošajiem vai bijušajiem) dalībniekiem, var nojaust. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2024. gada 3. janvāris, plkst. 22.03 (EET)
::Atgādināšu par epopeju ar lietotāju &quot;grupu&quot; &quot;Padomju Latvija mūžos lai dzīvo&quot;, stils ir tas pats. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 3. janvāris, plkst. 22.32 (EET)
:::Krishjaani, tas tu!? Pilnīgi skudriņas pārskrēja atceroties to nebeidzamo vājprātu!!!  --[[Lietotājs:Laurijs|Laurijs]] ([[Lietotāja diskusija:Laurijs|diskusija]]) 2024. gada 15. janvāris, plkst. 16.33 (EET)
::::Vai tikai nevajadzēs to likvidēt pašā saknē :) --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2024. gada 15. janvāris, plkst. 16.38 (EET)

== Do you use Wikidata in Wikimedia sibling projects? Tell us about your experiences ==

&lt;div lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot; class=&quot;mw-content-ltr&quot;&gt;
''Note: Apologies for cross-posting and sending in English.''

Hello, the '''[[m:WD4WMP|Wikidata for Wikimedia Projects]]''' team at Wikimedia Deutschland would like to hear about your experiences using Wikidata in the sibling projects. If you are interested in sharing your opinion and insights, please consider signing up for an interview with us in this '''[https://wikimedia.sslsurvey.de/Wikidata-for-Wikimedia-Interviews Registration form]'''.&lt;br&gt; 
''Currently, we are only able to conduct interviews in English.''

The front page of the form has more details about what the conversation will be like, including how we would '''compensate''' you for your time.

For more information, visit our ''[[m:WD4WMP/AddIssue|project issue page]]'' where you can also share your experiences in written form, without an interview.&lt;br&gt;We look forward to speaking with you, [[m:User:Danny Benjafield (WMDE)|Danny Benjafield (WMDE)]] ([[m:User talk:Danny Benjafield (WMDE)|talk]]) 08:53, 5 January 2024 (UTC)
&lt;/div&gt;
&lt;!-- Message sent by User:Danny Benjafield (WMDE)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/WD4WMP/ScreenerInvite&amp;oldid=26027495 --&gt;

== Reusing references: Can we look over your shoulder? ==

''Apologies for writing in English.''

The Technical Wishes team at Wikimedia Deutschland is planning to [[m:WMDE Technical Wishes/Reusing references|make reusing references easier]]. For our research, we are looking for wiki contributors willing to show us how they are interacting with references.

* The format will be a 1-hour video call, where you would share your screen. [https://wikimedia.sslsurvey.de/User-research-into-Reusing-References-Sign-up-Form-2024/en/ More information here].
* Interviews can be conducted in English, German or Dutch.
* [[mw:WMDE_Engineering/Participate_in_UX_Activities#Compensation|Compensation is available]].
* Sessions will be held in January and February.
* [https://wikimedia.sslsurvey.de/User-research-into-Reusing-References-Sign-up-Form-2024/en/ Sign up here if you are interested.]
* Please note that we probably won’t be able to have sessions with everyone who is interested. Our UX researcher will try to create a good balance of wiki contributors, e.g. in terms of wiki experience, tech experience, editing preferences, gender, disability and more. If you’re a fit, she will reach out to you to schedule an appointment.

We’re looking forward to seeing you, [[m:User:Thereza Mengs (WMDE)| Thereza Mengs (WMDE)]]
&lt;!-- Message sent by User:Thereza Mengs (WMDE)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=WMDE_Technical_Wishes/Technical_Wishes_News_list_all_village_pumps&amp;oldid=25956752 --&gt;

== Feminism and Folklore 2024 ==

&lt;div style=&quot;border:8px maroon ridge;padding:6px;&gt;

[[File:Feminism and Folklore 2024 logo.svg|centre|550px|frameless]]
::&lt;div lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot; class=&quot;mw-content-ltr&quot;&gt;
&lt;center&gt;''{{int:please-translate}}''&lt;/center&gt;

Dear Wiki Community,

You are humbly invited to organize the '''[[:m:Feminism and Folklore 2024|Feminism and Folklore 2024]]''' writing competition from February 1, 2023, to March 31, 2023 on your local Wikipedia. This year, Feminism and Folklore will focus on feminism, women's issues, and gender-focused topics for the project, with a [[:c:Commons:Wiki Loves Folklore 2024|Wiki Loves Folklore]] gender gap focus and a folk culture theme on Wikipedia.
 
You can help Wikipedia's coverage of folklore from your area by writing or improving articles about things like folk festivals, folk dances, folk music, women and queer folklore figures, folk game athletes, women in mythology, women warriors in folklore, witches and witch hunting, fairy tales, and more. Users can help create new articles, expand or translate from a generated list of suggested articles.
 
Organisers are requested to work on the following action items to sign up their communities for the project:
# Create a page for the contest on the local wiki.
# Set up a campaign on '''CampWiz''' tool.
# Create the local list and mention the timeline and local and international prizes.
# Request local admins for site notice.
# Link the local page and the CampWiz link on the [[:m:Feminism and Folklore 2024/Project Page|meta project page]].

This year, the Wiki Loves Folklore Tech Team has introduced two new tools to enhance support for the campaign. These tools include the '''Article List Generator by Topic''' and '''CampWiz'''. The Article List Generator by Topic enables users to identify articles on the English Wikipedia that are not present in their native language Wikipedia. Users can customize their selection criteria, and the tool will present a table showcasing the missing articles along with suggested titles. Additionally, users have the option to download the list in both CSV and wikitable formats. Notably, the CampWiz tool will be employed for the project for the first time, empowering users to effectively host the project with a jury. Both tools are now available for use in the campaign. [https://tools.wikilovesfolklore.org/ '''Click here to access these tools''']

Learn more about the contest and prizes on our [[:m:Feminism and Folklore 2024|project page]]. Feel free to contact us on our [[:m:Talk:Feminism and Folklore 2024/Project Page|meta talk page]] or by email us if you need any assistance.
 
We look forward to your immense coordination.
 
Thank you and Best wishes,

'''[[:m:Feminism and Folklore 2024|Feminism and Folklore 2024 International Team]]'''

::::Stay connected [[File:B&amp;W Facebook icon.png|link=https://www.facebook.com/feminismandfolklore/|30x30px]]&amp;nbsp; [[File:B&amp;W Twitter icon.png|link=https://twitter.com/wikifolklore|30x30px]]

&lt;/div&gt;&lt;/div&gt;
--[[Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2024. gada 18. janvāris, plkst. 09.26 (EET)

== Wiki Loves Folklore is back! ==

&lt;div lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot; class=&quot;mw-content-ltr&quot;&gt;

{{int:please-translate}}

[[File:Wiki Loves Folklore Logo.svg|right|150px|frameless]]

Dear Wiki Community,
You are humbly invited to participate in the '''[[:c:Commons:Wiki Loves Folklore 2024|Wiki Loves Folklore 2024]]''' an international photography contest organized on Wikimedia Commons to document folklore and intangible cultural heritage from different regions, including, folk creative activities and many more. It is held every year from the '''1st till the 31st''' of March.

You can help in enriching the folklore documentation on Commons from your region by taking photos, audios, videos, and [https://commons.wikimedia.org/w/index.php?title=Special:UploadWizard&amp;campaign=wlf_2024 submitting] them in this commons contest.

You can also [[:c:Commons:Wiki Loves Folklore 2024/Organize|organize a local contest]] in your country and support us in translating the [[:c:Commons:Wiki Loves Folklore 2024/Translations|project pages]] to help us spread the word in your native language.

Feel free to contact us on our [[:c:Commons talk:Wiki Loves Folklore 2024|project Talk page]] if you need any assistance. 

'''Kind regards,'''

'''Wiki loves Folklore International Team'''

-- [[Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2024. gada 18. janvāris, plkst. 09.26 (EET)
&lt;/div&gt;&lt;/div&gt;
&lt;!-- Message sent by User:Tiven2240@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Distribution_list/Global_message_delivery/Wikipedia&amp;oldid=23942484 --&gt;

== &lt;span lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot; class=&quot;mw-content-ltr&quot;&gt;Vote on the Charter for the Universal Code of Conduct Coordinating Committee&lt;/span&gt; ==

&lt;div lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot; class=&quot;mw-content-ltr&quot;&gt;
&lt;section begin=&quot;announcement-content&quot; /&gt;
:''[[m:Special:MyLanguage/wiki/Universal Code of Conduct/Coordinating Committee/Charter/Announcement - voting opens|You can find this message translated into additional languages on Meta-wiki.]] [https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Special:Translate&amp;group=page-{{urlencode:wiki/Universal Code of Conduct/Coordinating Committee/Charter/Announcement - voting opens}}&amp;language=&amp;action=page&amp;filter= {{int:please-translate}}]''
Hello all,

I am reaching out to you today to announce that the voting period for the [[m:Special:MyLanguage/Universal Code of Conduct/Coordinating Committee|Universal Code of Conduct Coordinating Committee]] (U4C) Charter is now open. Community members may [[m:Special:MyLanguage/Universal_Code_of_Conduct/Coordinating_Committee/Charter/Voter_information|cast their vote and provide comments about the charter via SecurePoll]] now through '''2 February 2024'''. Those of you who voiced your opinions during the development of the [[foundation:Special:MyLanguage/Policy:Universal_Code_of_Conduct/Enforcement_guidelines|UCoC Enforcement Guidelines]] will find this process familiar.

The [[m:Special:MyLanguage/Universal Code of Conduct/Coordinating Committee/Charter|current version of the U4C Charter]] is on Meta-wiki with translations available. 

Read the charter, go vote and share this note with others in your community. I can confidently say the U4C Building Committee looks forward to your participation.

On behalf of the UCoC Project team,&lt;section end=&quot;announcement-content&quot; /&gt;
&lt;/div&gt;

[[m:User:RamzyM (WMF)|RamzyM (WMF)]] 2024. gada 19. janvāris, plkst. 20.08 (EET)
&lt;!-- Message sent by User:RamzyM (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Distribution_list/Global_message_delivery&amp;oldid=25853527 --&gt;

== A new feature for previewing references on your wiki ==

&lt;div lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot; class=&quot;mw-content-ltr&quot;&gt;
[[File:Page Previews and Reference Previews.png|alt=Montage of two screenshots, one showing the Reference Previews feature, and one showing the Page Previews feature|right|350x350px]]
''Apologies for writing in English. If you can translate this message, that would be much appreciated.''

Hi. As announced some weeks ago &lt;sup&gt;[&lt;nowiki/&gt;[[listarchive:list/wikitech-l@lists.wikimedia.org/thread/CNPRQE2IG5ZNAVAOHBMF4AXXRLGJE6UT/|1]]] [&lt;nowiki/&gt;[[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2023/46|2]]]&lt;/sup&gt;, Wikimedia Deutschland’s [[m:WMDE Technical Wishes|Technical Wishes]] team introduced [[mw:Special:MyLanguage/Help:Reference_Previews|Reference Previews]] to many wikis, including this one. This feature shows popups for references in the article text.  

While this new feature is already usable on your wiki, most people here are not seeing it yet because your wiki has set [[m:WMDE Technical Wishes/ReferencePreviews#Relation to gadgets|a gadget as the default]] for previewing references. We plan to remove the default flag from the gadget on your wiki soon. This means: 

* The new default for reference popups on your wiki will be Reference Previews. 
* However, if you want to keep using the gadget, you can still enable it in [[Special:Preferences#mw-prefsection-gadgets|your personal settings]].
The benefit of having Reference Previews as the default is that the user experience will be consistent across wikis and with the [[mw:Special:MyLanguage/Page_Previews|Page Previews feature]], and that the software will be easier to maintain overall. 

This change is planned for February 14. If you have concerns about this change, [[m:Talk:WMDE Technical Wishes/ReferencePreviews#Reference Previews to become the default for previewing references on more wikis.|please let us know on this talk page]] by February 12. – Kind regards, [[m:User:Johanna Strodt (WMDE)|Johanna Strodt (WMDE)]], 2024. gada 23. janvāris, plkst. 11.30 (EET) &lt;/div&gt;
&lt;!-- Message sent by User:Johanna Strodt (WMDE)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:Johanna_Strodt_(WMDE)/MassMessageRecipients&amp;oldid=26116190 --&gt;
:@[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] varbūt paši šo atslēdzam? Runa ir par to, ka referenceTooltips nevajadzētu kā ieslēgtu pēc noklusējuma. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2024. gada 23. janvāris, plkst. 11.54 (EET)
::(neesmu skatījies, ar ko dewiki cilvēku risinājums atšķiras no esošā gadžeta) varbūt vispār jāņem ārā gadžets? [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2024. gada 23. janvāris, plkst. 12.59 (EET)
:::Principā dara to pašu un labāk iekļaujas kopējā dizainā. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2024. gada 23. janvāris, plkst. 16.12 (EET)
::::Hello and apologies for writing in English again. I have a little update on this message from January:
::::Based on feedback we received, we have changed our plans – &lt;u&gt;we won’t change the default here&lt;/u&gt;, because your wiki is not a global [[metawiki:Global_sysops|sysop wiki]]. Instead, we would like to encourage you to do it yourself. I am taking the liberty of notifying your wiki’s interface admins in this message: @[[Dalībnieks:Dainis|Dainis]], @[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]], @[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]]
::::If you would like us to help you, [[metawiki:Talk:WMDE_Technical_Wishes/ReferencePreviews#My_wiki_wants_the_Technical_Wishes_team_to_remove_the_default_flag|you can let us know on this talk page]]. Any questions or comments, please let me know [[metawiki:Talk:WMDE_Technical_Wishes/ReferencePreviews|on the same talk page]]. -- Best, [[Dalībnieks:Johanna Strodt (WMDE)|Johanna Strodt (WMDE)]] ([[Dalībnieka diskusija:Johanna Strodt (WMDE)|diskusija]]) 2024. gada 16. februāris, plkst. 11.48 (EET)
:::::@[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] es balsotu par gadžeta izņemšanu vispār — dublējoša funkcionalitāte. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2024. gada 16. februāris, plkst. 12.56 (EET)

== Avdijivka, Bahmuta, Popasna utt ==
Cik produktīvi ir likt kādus karadarbības aprakstus atsevišķu pilsētu rakstos, kamēr karš vēl nav beidzies? Varbūt labāk uzliekam šādām apdzīvotām vietām galviņā paziņojumu &quot;Pilsēta atrodas aktīvas karadarbības zonā, informācija par to var būt ievērojami novecojusi&quot;. Tas ļaus izvairīties no tā, ka šādi &quot;puskara&quot; apraksti nepaliks rakstā mūžīgi (neesam ļoti čakli uz atjaunināšanu). --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2024. gada 23. janvāris, plkst. 15.02 (EET)

:Varētu jau arī tā. Bet neko nepateikt par karadarbību ap pilsētu vispār man likās nepieņemami. Labāk jau būtu īpašs raksts, kā tas ir lielākās W jo kaujas par Avdijivku ir visai nozīmīgas šai karā, bet kamēr tāda nav... Piebildīšu, ka arī en-ru versijas rakstā par pilsētu piemin karadarbības detaļas, neraugoties uz īpašu rakstu esamību. --. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 23. janvāris, plkst. 16.27 (EET)

== Latvijas Valsts mežzinātnes institūts &quot;Silava&quot; ==

Ļ. cien. administrātori!
Man nepieciešams jūsu atbalsts. Meklētājs neatsaucas uz Silava. Respektīvi, nozīmju atdalīšanas lapā nav institūts Silava. Iestāžu nosaukumi mūsdienās ir baisi. Vajadzētu Viki lietotājiem atvieglot dzīvi un ļaut atrast šo visai prestižo zinātnisko institūciju. Es pat teiktu, ka vajadzētu mainīt raksta nosaukumu uz &quot;Silava&quot;, Latvijas Valsts mežzinātnes institūts. Cieņā! [[Dalībnieks:Kasparoviča|Kasparoviča]] ([[Dalībnieka diskusija:Kasparoviča|diskusija]]) 2024. gada 29. janvāris, plkst. 13.11 (EET)
: Es īsti nesaprotu, kur problēma, un nevaru replīcēt šo rezultātu. Ierakstot Vikipēdijā &quot;Silava&quot; mani aizved uz nozīmju atdalkīšanas lapu ([[Silava]]), kurā kā pirmais rezultāts ir norādīts šis institūts. Meklējot interneta meklētājprogrammās (Google, Bing, DuckDuckGo) man visur pirmais rezultāts ir institūta mājaslapa, otrais ir Vikipēdijas raksts par institūtu. Līdz ar to būtu forši norādīt, ko tieši meklējot un kādas darbības veicot neizdodas atrast institūtu, jo man šo atkārtot nesanāk.--[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2024. gada 29. janvāris, plkst. 15.07 (EET)
::Varbūt bija domāts, ka Vikipēdijas meklētājs neatrod institūtu uzreiz, bet jāiet caur nozīmju atdalīšanas lapu? Var, līdzīgi kā savulaik baznīcām, raksta nosaukumu noīsināt, teiksim, uz [[Silava (institūts)]]. [[BIOR]]am jau arī nerakstām visu penteri nosaukumā.  --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2024. gada 29. janvāris, plkst. 15.32 (EET)
:::Šis variants būtu ļoti labs. Arī Nacionālais Botāniskais dārzs ir Valsts institūts. Silava (mežzinātnes institūts)- tas būtu ideāli, manuprāt. Bet es to neprotu uztaisīt. Iepriekš - visiem paldies! [[Dalībnieks:Kasparoviča|Kasparoviča]] ([[Dalībnieka diskusija:Kasparoviča|diskusija]]) 2024. gada 29. janvāris, plkst. 17.59 (EET)
::[[Vikipēdija:Kopienas_portāls/Arhīvs43#Latvijas_Valsts_mežzinātnes_institūts_&quot;Silava&quot;|Šeit]] jau bija diskusija. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2024. gada 29. janvāris, plkst. 15.44 (EET)

== &lt;span lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot; class=&quot;mw-content-ltr&quot;&gt;Last days to vote on the Charter for the Universal Code of Conduct Coordinating Committee&lt;/span&gt; ==

&lt;div lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot; class=&quot;mw-content-ltr&quot;&gt;
&lt;section begin=&quot;announcement-content&quot; /&gt;
:''[[m:Special:MyLanguage/wiki/Universal Code of Conduct/Coordinating Committee/Charter/Announcement - voting reminder|You can find this message translated into additional languages on Meta-wiki.]] [https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Special:Translate&amp;group=page-{{urlencode:wiki/Universal Code of Conduct/Coordinating Committee/Charter/Announcement - voting reminder}}&amp;language=&amp;action=page&amp;filter= {{int:please-translate}}]''
Hello all,

I am reaching out to you today to remind you that the voting period for the [[m:Special:MyLanguage/Universal Code of Conduct/Coordinating Committee|Universal Code of Conduct Coordinating Committee]] (U4C) charter will close on '''2 February 2024'''. Community members may [[m:Special:MyLanguage/Universal_Code_of_Conduct/Coordinating_Committee/Charter/Voter_information|cast their vote and provide comments about the charter via SecurePoll]]. Those of you who voiced your opinions during the development of the [[foundation:Special:MyLanguage/Policy:Universal_Code_of_Conduct/Enforcement_guidelines|UCoC Enforcement Guidelines]] will find this process familiar.

The [[m:Special:MyLanguage/Universal Code of Conduct/Coordinating Committee/Charter|current version of the U4C charter]] is on Meta-wiki with translations available. 

Read the charter, go vote and share this note with others in your community. I can confidently say the U4C Building Committee looks forward to your participation.

On behalf of the UCoC Project team,&lt;section end=&quot;announcement-content&quot; /&gt;
&lt;/div&gt;

[[m:User:RamzyM (WMF)|RamzyM (WMF)]] 2024. gada 31. janvāris, plkst. 19.00 (EET)
&lt;!-- Message sent by User:RamzyM (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Distribution_list/Global_message_delivery&amp;oldid=25853527 --&gt;

== Jautājums par (tā sauktajiem) mūziķiem un viņu nozīmībai ==

Vai ir kāds izskaidrojums kāpēc šeit teikt uzturēti (negribas skaļi teikt - kultivēti) kaut kādi bezsakaraini raksti par vietējiem mūziķiem, kas māk strinkšķināt instrumentus un varbūt ir uzspēlējuši Kuivižu kultūras nama pensionēto klaunu saieta. Dikti jau nu patīk vikiģenerāļiem teikt, ka te nav reklāmu, te nekā nav, viss nozīmīgs un ar atsaucēm, bet mierīgi eksistē [[Isabella Asmodeus]] un [[Nielslens Lielsliens]] raksti kuru derētu likt kategorijās [[deģeneratīvā māksla]] un nevis uzturēt. Kā tad īsti ir - vai ir kādi kritēriji? Vai ar tiem var iepazīties, jeb vienkārši jābūt nepieklājīgi uzstājīgam, līdz visiem vienkārši apnīk, jeb galvenais lai ir raksti, kuros nav absolūti pilnīgas rupjības. Jo te, izskatās, ka nesmādē arī rakstus par pornoaktrisēm (kas protams ir ļoti nozīmīgs temats, it īpaši vientuļajos piektdienas vakaros) --Ar cieņu, Labvēlis [[Special:Contributions/87.246.151.113|87.246.151.113]] 2024. gada 2. februāris, plkst. 16.04 (EET)
:Izskaidrojums protams ir, bet Jums tas nepatiks tik un tā! --[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2024. gada 2. februāris, plkst. 16.39 (EET)
::vispār šajā varētu ieskatīties [https://lv.wikipedia.org/wiki/Vikip%C4%93dija:Noz%C4%ABm%C4%ABguma_krit%C4%93riji#M%C5%ABzika kritēriji#mūzika]. kritēriji ir visai stingri, ļoti iespējams, ka dažus censoņus šie kritēriji nosaka izdzēst. protams, diskutēt var arī par nozīmīguma kritērijiem. ar pornogrāfiju ir vieglāk, tur starpviki saites gan jau atbild uz jautājumiem. diez vai mums ir lokāli nozīmīgi šī žanra mākslinieki. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2024. gada 2. februāris, plkst. 16.55 (EET)
:::Jā, [[Vikipēdija:Nozīmīguma kritēriji|šis]] ir labs un piemirsts raksts, tikai mazliet nepilnīgs. Ko darīt ar militāristiem, čekistiem un vienkāršiem latviešu (un ne tikai) ļaudīm, uzņēmumiem kas galīgi neatbilst kritērijiem?--[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2024. gada 2. februāris, plkst. 17.41 (EET)
::::Varbūt vikipēdija varētu izvēlēties kādus cilvēkus/cilvēku grupu, iedot tiem lielākas tiesības, nu piem. kā biroja adminstratoriem, kas regulē darbu birojā un kurus visi pārējie klausa, un palūgt viņus ieviest kārtību? P.S. [[Isabella Asmodeus]]  - simt punkti neatbilst tiem kritērijiem, pirmais rezultāts gūglējot neatkarīgus avotus ir ,,,, Vikipēdija! Otrie [[Nielslens Lielsliens]] ir izspieduši kādas kasetes (?) , laikam jau mums nav vienota topa par nacionālo mūziku, bet gūglējot šo, ēm, skaņdarbu nosaukumus arī atrod tikai infomāciju uz kaut kādiem saitiem, kur to mūziku klausīties. Divas kasete izdotas 100 gabalos (lol), bet var jau būt ka koncerts Stienes bibliotēkā 2019. gadā bija kaut kas fundamentāli graujošs un nozīmīgs kādā TV pārraidē.  --Ar cieņu, Labvēlis [[Special:Contributions/87.246.151.113|87.246.151.113]] 2024. gada 2. februāris, plkst. 18.31 (EET)
:::::to var darīt jebkurš vikipēdijas dalībnieks. apšaubīt raksta nozīmību. izvirzīt uz dzēšanu. vienīgi, ja to darīs anonīms konts, tad neviens to neņems par pilnu. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2024. gada 2. februāris, plkst. 23.11 (EET)
::::::Ja garāmgājējs jums ko aizrāda, jūs neņemat pa pilnu, bet ja mamma piezvana, tad gan. Skaidrīte ar jums visiem :) Labvēlis [[Special:Contributions/87.246.151.113|87.246.151.113]] 2024. gada 2. februāris, plkst. 23.23 (EET)
:::::::Ja garāmgājējs ir jau daudzkārt pierādījis, ka viņš nav ņemams par pilnu un pastāvīgi to demonstrē ar savu uzvedību, tad pat tiem, kas konkrētā jautājumā domā līdzīgi viņam, pēc šāda garāmgājēja kļūst kauns izteikt savu viedokli, lai nepielīdzinātos viņa līmenim. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 3. februāris, plkst. 23.29 (EET)
::::::::Kāda nozīme manai uzvedībai, ja mūziķi neatbilst jūsu pašu noteiktajiem ievērības kritērijiem? [[Special:Contributions/87.246.151.113|87.246.151.113]] 2024. gada 4. februāris, plkst. 00.52 (EET)
:::::::::izvirzi uz dzēšanu! [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2024. gada 4. februāris, plkst. 08.21 (EET)

== Vai attēls var būt atsauce? ==

Informācijas apstiprināšanai minēts &quot;nepieciešama atsauce&quot;. Pierādījums ir attēls. Nav doma šo attēlu ievietot kā ilustratīvu attēlu bet tikai kā pierādījumu. Kas jādara? [[Dalībnieks:MarcoPolo1669|MarcoPolo1669]] ([[Dalībnieka diskusija:MarcoPolo1669|diskusija]]) 2024. gada 3. februāris, plkst. 23.24 (EET)

:Hmmm... tas lielā mērā atkarīgs no attēla. A to mums ne tik sen viens lika attēlus ar tekstiem no LME. Jāskatās konkrēti. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 4. februāris, plkst. 12.13 (EET)
::Paldies par atbildi. Lieta sekojoša. Ir Rīgas Avotu pamatskola. Zinu, ka tur mācijās mans radinieks Rolands Kaņeps. Apstiprinajumam nepieciešama atsauce. Sakarā ar pārvākšanos neatrodu viņa skolas bildes, bet man ir grāmata ar ierakstu no skolas. Nofotografēju ierakstu. Vai tas var būt apstiprinājums? [[Dalībnieks:MarcoPolo1669|MarcoPolo1669]] ([[Dalībnieka diskusija:MarcoPolo1669|diskusija]]) 2024. gada 4. februāris, plkst. 13.15 (EET)
:::Man pašam šķiet, ka derētu, lai gan tā ir tāda pelēkā zona un lētticības jautājums - skaidrs, ka šādu ierakstu katrs pats var mistificēt. Bet te vispirms jāskatās pats raksts [[Rolands Kaņeps]] - ja tajā informācija atbildīs, tad arī par pamatskolu nebūs jautājumu. Jautājums jau radās tāpēc, ka pašā rakstā par Kaņepu nekas tāds nav. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 4. februāris, plkst. 14.42 (EET)
::::Rakstā par Kaņepu nav tāpēc, ka neviens to nezina. Kādas būtu pareizas turpmākās darbības, lai šo info apstiprinātu? Nekad neesmu Vikipēdijā neko rakstījis un man tas viss ir svešs. [[Dalībnieks:MarcoPolo1669|MarcoPolo1669]] ([[Dalībnieka diskusija:MarcoPolo1669|diskusija]]) 2024. gada 4. februāris, plkst. 18.41 (EET)
:::::Vispirms [https://lv.wikipedia.org/wiki/Special:Upload ielādēt attēlu], pēc tam iestūķēt viņu rakstā par Kaņepu ar attiecīgu parakstu un pierakstīt rakstā, ka tad un tad mācījies attiecīgajā skolā. Pēc tam jau var ķerties pie skolas absolventiem. Es negarantēju, ka ar to visiem pietiks, nu bet vismaz kaut kāds arguments būs. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 4. februāris, plkst. 19.01 (EET)
::::::Paldies! Pamēģināšu. [[Special:Contributions/77.38.171.231|77.38.171.231]] 2024. gada 5. februāris, plkst. 10.34 (EET)
:::::::Piešķīru attiecīgās tiesības, lai dalībniekam nav jāgaida, kamēr sistēma ļaus ielādēt attēlu. Tad jau skatīsimies, kas tur būs :) Diemžēl nekur periodikā neatrodu šo mācīšanās faktu, pārāk mazsvarīgs tomēr. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2024. gada 5. februāris, plkst. 12.06 (EET)

== Rakstu konkursi 2024. gadā ==

Sveika, kopiena!

Man ir piedāvājums jauniem rakstu konkursiem.
# [[Vikipēdija:CEE Spring 2024|CEE Spring 2024]] — kā ierasts 21. marts līdz 31. maijs.
# Ivo piedāvā rīkot sadarbībā ar igauņiem konkursu par Baltijas jūru. Viņiem pašiem [[:et:Vikipeedia:Läänemere võistlus|notiek pašlaik]], mums varētu notikt kaut kad vēlāk šogad — igauņi palīdzēs ar balvām.
# Man ir iekrājušās dažas balvas, ko labprāt piedāvātu vieglākas tēmas konkursam; šobrīd domāju par &quot;Viki garšo paēst&quot;, kur varētu rakstīt par dažādiem nacionālajiem ēdieniem un pārtikas nozari.
# Kā ierasts, novembrī varam būt daļa no [[Vikipēdija:Āzijas mēnesis 2024|Āzijas mēneša]].

Ja kādam ir vēlme palīdzēt organizēšanā, rakstiet privāti vai šeit diskusijā. Šāda iesaiste ir labs solis ceļā uz kvalitatīvu pieteikumu Wikimania stipendijai :) Gaidīšu arī citus ieteikumus. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2024. gada 9. februāris, plkst. 11.21 (EET)

:iesaisti organizēšanā baigi neredzu. bet, vajadzības gadījumā, noteikti varu palīdzēt ar balvām. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2024. gada 9. februāris, plkst. 14.13 (EET)

:: Atgādināšu par agrāk pie mums rīkotiem konkursiem: sakopšanas mēnesi (agrāk februārī) un fotokonkursu [[Dabas skati Vikipēdijā|Wiki Loves Earth]]. Pēdējais bija neērts tādēļ, ka Latvijā laika ziņā sakrita ar CEE Spring un vēl nepamodušos dabu, bet 2023. gadā to [https://commons.wikimedia.org/wiki/Commons:Wiki_Loves_Earth_2023/Participating_countries rīkoja vienu mēnesi vai ilgāk visu vasaru] (piemēram, Azerbaidžāna - maijā, Armēnija - jūnijā, Albānija - jūlijā, Brazīlija no 1. jūlija līdz 13. augustam). Tā ka mums ir iespēja pielāgoties bioloģiskajai realitātei. --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 10. februāris, plkst. 00.03 (EET)
:::[[Wiki Loves Earth]] es šogad nesaņemšos rīkot. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2024. gada 12. februāris, plkst. 11.55 (EET)

== &lt;span lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot; class=&quot;mw-content-ltr&quot;&gt;Announcing the results of the UCoC Coordinating Committee Charter ratification vote&lt;/span&gt; ==

&lt;div lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot; class=&quot;mw-content-ltr&quot;&gt;
&lt;section begin=&quot;announcement-content&quot; /&gt;
:''[[m:Special:MyLanguage/wiki/Universal Code of Conduct/Coordinating Committee/Charter/Announcement - results|You can find this message translated into additional languages on Meta-wiki.]] [https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Special:Translate&amp;group=page-{{urlencode:wiki/Universal Code of Conduct/Coordinating Committee/Charter/Announcement - results}}&amp;language=&amp;action=page&amp;filter= {{int:please-translate}}]''

Dear all,

Thank you everyone for following the progress of the Universal Code of Conduct. I am writing to you today to announce the outcome of the [[m:Special:MyLanguage/Universal_Code_of_Conduct/Coordinating_Committee/Charter/Voter_information|ratification vote]] on the [[m:Special:MyLanguage/Universal Code of Conduct/Coordinating Committee/Charter|Universal Code of Conduct Coordinating Committee Charter]]. 1746 contributors voted in this ratification vote with 1249 voters supporting the Charter and 420 voters not. The ratification vote process allowed for voters to provide comments about the Charter. 

A report of voting statistics and a summary of voter comments will be published on Meta-wiki in the coming weeks.

Please look forward to hearing about the next steps soon.

On behalf of the UCoC Project team,&lt;section end=&quot;announcement-content&quot; /&gt;
&lt;/div&gt;

[[m:User:RamzyM (WMF)|RamzyM (WMF)]] 2024. gada 12. februāris, plkst. 20.23 (EET)
&lt;!-- Message sent by User:RamzyM (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Distribution_list/Global_message_delivery&amp;oldid=26160150 --&gt;

== Ukraine's Cultural Diplomacy Month 2024: We are back! ==

&lt;div lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot; class=&quot;mw-content-ltr&quot;&gt;
[[File:UCDM 2024 general.jpg|180px|right]]
{{int:please-translate}}

Hello, dear Wikipedians!&lt;br/&gt;

[[:m:Special:MyLanguage/Wikimedia Ukraine|Wikimedia Ukraine]], in cooperation with the [[:en:Ministry of Foreign Affairs of Ukraine|MFA of Ukraine]] and [[:en:Ukrainian Institute|Ukrainian Institute]], has launched the forth edition of writing challenge &quot;'''[[:m:Special:MyLanguage/Ukraine's Cultural Diplomacy Month 2024|Ukraine's Cultural Diplomacy Month]]'''&quot;, which lasts from 1st until 31st March 2024. The campaign is dedicated to famous Ukrainian artists of cinema, music, literature, architecture, design and cultural phenomena of Ukraine that are now part of world heritage. We accept contribution in every language! The most active contesters will receive prizes.&lt;br/&gt;

We invite you to take part and help us improve the coverage of Ukrainian culture on Wikipedia in your language! Also, we plan to set up a [[:m:CentralNotice/Request/UCDM 2024|banner]] to notify users of the possibility to participate in such a challenge! [[:m:User:ValentynNefedov (WMUA)|ValentynNefedov (WMUA)]] ([[:m:User talk:ValentynNefedov (WMUA)|talk]])
&lt;/div&gt;
&lt;!-- Message sent by User:ValentynNefedov (WMUA)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Distribution_list/Global_message_delivery/Wikipedia&amp;oldid=26166467 --&gt;

== &lt;span lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot; class=&quot;mw-content-ltr&quot;&gt; Report of the U4C Charter ratification and U4C Call for Candidates now available&lt;/span&gt; ==

&lt;div lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot; class=&quot;mw-content-ltr&quot;&gt;
&lt;section begin=&quot;announcement-content&quot; /&gt;
:''[[m:Special:MyLanguage/Universal Code of Conduct/Coordinating Committee/Election/2024/Announcement – call for candidates| You can find this message translated into additional languages on Meta-wiki.]] [https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Special:Translate&amp;group=page-{{urlencode:Universal Code of Conduct/Coordinating Committee/Election/2024/Announcement – call for candidates}}&amp;language=&amp;action=page&amp;filter= {{int:please-translate}}]''

Hello all,

I am writing to you today with two important pieces of information. First, the [[m:Special:MyLanguage/Universal Code of Conduct/Coordinating Committee/Charter/Vote results|report of the comments from the Universal Code of Conduct Coordinating Committee (U4C) Charter ratification]] is now available. Secondly, the call for candidates for the U4C is open now through April 1, 2024.

The [[m:Special:MyLanguage/Universal Code of Conduct/Coordinating Committee|Universal Code of Conduct Coordinating Committee]] (U4C) is a global group dedicated to providing an equitable and consistent implementation of the UCoC. Community members are invited to submit their applications for the U4C. For more information and the responsibilities of the U4C, please [[m:Special:MyLanguage/Universal Code of Conduct/Coordinating Committee/Charter|review the U4C Charter]].

Per the charter, there are 16 seats on the U4C: eight community-at-large seats and eight regional seats to ensure the U4C represents the diversity of the movement.

Read more and submit your application on [[m:Special:MyLanguage/Universal Code of Conduct/Coordinating Committee/Election/2024|Meta-wiki]].

On behalf of the UCoC project team,&lt;section end=&quot;announcement-content&quot; /&gt;
&lt;/div&gt;

[[m:User:RamzyM (WMF)|RamzyM (WMF)]] 2024. gada 5. marts, plkst. 18.25 (EET)
&lt;!-- Message sent by User:RamzyM (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Distribution_list/Global_message_delivery&amp;oldid=26276337 --&gt;

== &lt;span lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot; class=&quot;mw-content-ltr&quot;&gt; Wikimedia Foundation Board of Trustees 2024 Selection&lt;/span&gt; ==

&lt;div lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot; class=&quot;mw-content-ltr&quot;&gt;
&lt;section begin=&quot;announcement-content&quot; /&gt;
: ''[[m:Special:MyLanguage/Wikimedia Foundation elections/2024/Announcement/Selection announcement| You can find this message translated into additional languages on Meta-wiki.]]''
: ''&lt;div class=&quot;plainlinks&quot;&gt;[[m:Special:MyLanguage/Wikimedia Foundation elections/2024/Announcement/Selection announcement|{{int:interlanguage-link-mul}}]] • [https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Special:Translate&amp;group=page-{{urlencode:Wikimedia Foundation elections/2024/Announcement/Selection announcement}}&amp;language=&amp;action=page&amp;filter= {{int:please-translate}}]&lt;/div&gt;''
Dear all,

This year, the term of 4 (four) Community- and Affiliate-selected Trustees on the Wikimedia Foundation Board of Trustees will come to an end [1]. The Board invites the whole movement to participate in this year’s selection process and vote to fill those seats.

The [[m:Special:MyLanguage/Wikimedia Foundation elections committee|Elections Committee]] will oversee this process with support from Foundation staff [2]. The Board Governance Committee created a Board Selection Working Group from Trustees who cannot be candidates in the 2024 community- and affiliate-selected trustee selection process composed of Dariusz Jemielniak, Nataliia Tymkiv, Esra'a Al Shafei, Kathy Collins, and Shani Evenstein Sigalov [3]. The group is tasked with providing Board oversight for the 2024 trustee selection process, and for keeping the Board informed. More details on the roles of the Elections Committee, Board, and staff are here [4]. 

Here are the key planned dates:

*  May 2024: Call for candidates and call for questions
*  June 2024: Affiliates vote to shortlist 12 candidates (no shortlisting if 15 or less candidates apply) [5]
*  June-August 2024: Campaign period
*  End of August / beginning of September 2024: Two-week community voting period
*  October–November 2024: Background check of selected candidates
*  Board's Meeting in December 2024: New trustees seated

Learn more about the 2024 selection process - including the detailed timeline, the candidacy process, the campaign rules, and the voter eligibility criteria - on [[m:Special:MyLanguage/Wikimedia Foundation elections/2024|this Meta-wiki page]], and make your plan.

'''Election Volunteers'''

Another way to be involved with the 2024 selection process is to be an Election Volunteer. Election Volunteers are a bridge between the Elections Committee and their respective community. They help ensure their community is represented and mobilize them to vote. Learn more about the program and how to join on this [[m:Special:MyLanguage/Wikimedia Foundation elections/2024/Election Volunteers|Meta-wiki page]].

Best regards,

[[m:Special:MyLanguage/User:Pundit|Dariusz Jemielniak]] (Governance Committee Chair, Board Selection Working Group)

[1] https://meta.wikimedia.org/wiki/Special:MyLanguage/Wikimedia_Foundation_elections/2021/Results#Elected

[2] https://foundation.wikimedia.org/wiki/Committee:Elections_Committee_Charter

[3] https://foundation.wikimedia.org/wiki/Minutes:2023-08-15#Governance_Committee

[4] https://meta.wikimedia.org/wiki/Wikimedia_Foundation_elections_committee/Roles

[5] Even though the ideal number is 12 candidates for 4 open seats, the shortlisting process will be triggered if there are more than 15 candidates because the 1-3 candidates that are removed might feel ostracized and it would be a lot of work for affiliates to carry out the shortlisting process to only eliminate 1-3 candidates from the candidate list.&lt;section end=&quot;announcement-content&quot; /&gt;
&lt;/div&gt;

[[User:MPossoupe_(WMF)|MPossoupe_(WMF)]]2024. gada 12. marts, plkst. 21.57 (EET)
&lt;!-- Message sent by User:MPossoupe (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Distribution_list/Global_message_delivery&amp;oldid=26349432 --&gt;

== Jūsu wiki drīz būs tikai-lasīšanas režīmā. ==

&lt;section begin=&quot;server-switch&quot;/&gt;&lt;div class=&quot;plainlinks&quot;&gt;

[[:m:Special:MyLanguage/Tech/Server switch|Lasīt šo paziņojumu citā valodā]] • [https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Special:Translate&amp;group=page-Tech%2FServer+switch&amp;language=&amp;action=page&amp;filter= {{int:please-translate}}]

[[foundation:|Wikimedia Foundation]] pārslēgs datu plūsmu starp saviem datu centriem. Šis nodrošinās, ka Vikipēdija un pārējās Wikimedia wiki var palikt pieejamas pat pēc katastrofas.

Visa datu plūsma tiks pārslēgta '''{{#time:j xg|2024-03-20|lv}}'''. Šis tests sāksies '''[https://zonestamp.toolforge.org/{{#time:U|2024-03-20T14:00|en}} {{#time:H:i e|2024-03-20T14:00}}]'''.

Diemžēl [[mw:Special:MyLanguage/Manual:What is MediaWiki?|MediaWiki]] ierobežojumu dēļ ir nepieciešams apturēt visu labošanu, kamēr notiek pārslēgšana. Mēs atvainojamies par šo traucējumu un strādājam, lai nākotnē to samazinātu. 

'''Jūs varēsiet lasīt, bet ne labot, visas Wiki īsu laiku.'''

*Jūs nevarēsiet labot līdz pat stundai {{#time:l j xg Y|2024-03-20|lv}}.
*&lt;span lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot; class=&quot;mw-content-ltr&quot;&gt;If you try to edit or save during these times, you will see an error message.&lt;/span&gt; &lt;span lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot; class=&quot;mw-content-ltr&quot;&gt;We hope that no edits will be lost during these minutes, but we can't guarantee it.&lt;/span&gt; &lt;span lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot; class=&quot;mw-content-ltr&quot;&gt;If you see the error message, then please wait until everything is back to normal.&lt;/span&gt; &lt;span lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot; class=&quot;mw-content-ltr&quot;&gt;Then you should be able to save your edit.&lt;/span&gt; &lt;span lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot; class=&quot;mw-content-ltr&quot;&gt;But, we recommend that you make a copy of your changes first, just in case.&lt;/span&gt;

&lt;span lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot; class=&quot;mw-content-ltr&quot;&gt;''Other effects'':&lt;/span&gt;

*&lt;span lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot; class=&quot;mw-content-ltr&quot;&gt;Background jobs will be slower and some may be dropped.&lt;/span&gt; &lt;span lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot; class=&quot;mw-content-ltr&quot;&gt;Red links might not be updated as quickly as normal.&lt;/span&gt; &lt;span lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot; class=&quot;mw-content-ltr&quot;&gt;If you create an article that is already linked somewhere else, the link will stay red longer than usual.&lt;/span&gt; &lt;span lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot; class=&quot;mw-content-ltr&quot;&gt;Some long-running scripts will have to be stopped.&lt;/span&gt;
* &lt;span lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot; class=&quot;mw-content-ltr&quot;&gt;We expect the code deployments to happen as any other week.&lt;/span&gt; &lt;span lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot; class=&quot;mw-content-ltr&quot;&gt;However, some case-by-case code freezes could punctually happen if the operation require them afterwards.&lt;/span&gt;
* &lt;span lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot; class=&quot;mw-content-ltr&quot;&gt;[[mw:Special:MyLanguage/GitLab|GitLab]] will be unavailable for about 90 minutes.&lt;/span&gt;

&lt;span lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot; class=&quot;mw-content-ltr&quot;&gt;This project may be postponed if necessary.&lt;/span&gt; &lt;span lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot; class=&quot;mw-content-ltr&quot;&gt;You can [[wikitech:Switch_Datacenter|read the schedule at wikitech.wikimedia.org]].&lt;/span&gt; &lt;span lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot; class=&quot;mw-content-ltr&quot;&gt;Any changes will be announced in the schedule.&lt;/span&gt; &lt;span lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot; class=&quot;mw-content-ltr&quot;&gt;There will be more notifications about this.&lt;/span&gt; &lt;span lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot; class=&quot;mw-content-ltr&quot;&gt;A banner will be displayed on all wikis 30 minutes before this operation happens.&lt;/span&gt; '''&lt;span lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot; class=&quot;mw-content-ltr&quot;&gt;Please share this information with your community.&lt;/span&gt;'''&lt;/div&gt;&lt;section end=&quot;server-switch&quot;/&gt;

[[user:Trizek (WMF)|Trizek (WMF)]], 2024. gada 15. marts, plkst. 02.01 (EET)
&lt;!-- Message sent by User:Trizek (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Distribution_list/Non-Technical_Village_Pumps_distribution_list&amp;oldid=25636619 --&gt;

== Ezeru infokastes ==

Sveicināti! Vai kāds var izlabot ezeru infokastes - pašlaik tās ir trīs reizes platākas par blakus esošo rakstu, izskatās briesmīgi. [[Dalībnieks:Silvatica|Silvatica]] ([[Dalībnieka diskusija:Silvatica|diskusija]]) 2024. gada 22. marts, plkst. 14.48 (EET)
:Kurā rakstā? --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2024. gada 22. marts, plkst. 15.06 (EET)
::Man pašam šādu efektu nav, ne uz datora, ne telefona --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 22. marts, plkst. 15.14 (EET)
::Izskatās, ka jebkurā par ezeriem. Koordinātu rinda atkārtojas divas reizes un visu izpleš. [[Dalībnieks:Silvatica|Silvatica]] ([[Dalībnieka diskusija:Silvatica|diskusija]]) 2024. gada 22. marts, plkst. 15.20 (EET)
:::Aizejam [https://lv.wikipedia.org/wiki/Special:Preferences uz &quot;Izvēles&quot; šeit] un sadaļā &quot;Izskats&quot; pārslēdzam no Vector (2022) uz Vector legacy (2010). Pie viena pazudīs arī citi pretīgi gļuki, kurus daži uzskata par fīčām. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 22. marts, plkst. 19.37 (EET)
::::Sveiki.
::::Ieteikums neatrisina pamatmuļķību, ka vienas un tās pašas koordinātas tiek rādītas atkārtoti, pie tam, vienā rindā, padarot to 2 ar asti reizes garāku. Nepatikšanas slēpjas jaunajā izskatā, kurš lietotājam-parastajam (anonīmam lietotājam) rāda šādu uzrakstu dubultošanos un viņš nevar nomainīt izskatu. Angļu Wikipēdijā šāda „fīča” nav ieviesta. [[Dalībnieks:Zirneklītis|Zirneklītis]] ([[Dalībnieka diskusija:Zirneklītis|diskusija]]) 2024. gada 24. marts, plkst. 09.58 (EET)
:::::Ieteikums dots, lai atrisinātu šo muļķību ielogotam lietotājam. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 24. marts, plkst. 10.23 (EET)
::::::Kur ziņot, ka infokaste nav kārtībā visiem lietotājiem? [[Dalībnieks:Zirneklītis|Zirneklītis]] ([[Dalībnieka diskusija:Zirneklītis|diskusija]]) 2024. gada 24. marts, plkst. 10.33 (EET)
:::::::ceru, ka kāds domā, kā šo atrisināt. man arī nepatīk ieteikums ar 'Vector legacy' - nesmuki :) [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2024. gada 24. marts, plkst. 20.00 (EET)
:[[Diskusija:Lūrmaņu atsegumi|Ne tikai ezeru]] -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 22. marts, plkst. 15.08 (EET)
::Ja tiek izmantota veidne {{Tl|Coord}}, nevis {{Tl|Koordinātu infokaste}} — kā, piemēram, [[An-24 katastrofa Liepājā|šeit]], tad koordinātas nerakstās vienā rindā, tomēr vienalga divreiz. Kaut kas ir diezgan fundamentāli izmainīts. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2024. gada 24. marts, plkst. 20.43 (EET)
:@[[Dalībnieks:Silvatica|Silvatica]] @[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] @[[Dalībnieks:Zirneklītis|Zirneklītis]] @[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] @[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] @[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]]. Salabots. Pēc izstrādātāju izmaiņām nav viegli atrast, kas mainījies. Citreiz mūs brīdina par niekiem, bet par šādām lietām ne. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2024. gada 25. marts, plkst. 23.40 (EET)
::{{u|Papuass}} milzīgs paldies! [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2024. gada 26. marts, plkst. 06.16 (EET)
:::esi atrisinājis arī problēmu ar koordinātām, kas ārpus infokastēm. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2024. gada 26. marts, plkst. 06.18 (EET)
::::Paldies, tagad ir daudz labāk, nekā senāk bija. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2024. gada 26. marts, plkst. 08.54 (EET)
::::Paldies! Biju savus novērojumus izklāstījis [https://lv.wikipedia.org/wiki/T%C4%93ma:Y1le7d9gjrn0f1x7 „Dalībnieka diskusija:Edgars2007„] lapā, bet laikam nevietā. Rakstītais par Bumbu kalnu (2. punkts) aizvien vēl spēka. [[Dalībnieks:Zirneklītis|Zirneklītis]] ([[Dalībnieka diskusija:Zirneklītis|diskusija]]) 2024. gada 29. marts, plkst. 11.18 (EET)
::Paldies! [[Dalībnieks:Silvatica|Silvatica]] ([[Dalībnieka diskusija:Silvatica|diskusija]]) 2024. gada 28. marts, plkst. 09.22 (EET)

== Grāmatu nosaukumu rakstība ==

Vai kāds mums vēl atceras, ka iekš [[Palīdzība:Rediģēšana, noformēšana]] rakstīts, ka...
&lt;blockquote&gt;Cita Vikipēdijas tradīcija ir grāmatu un filmu nosaukumu rakstīšana ''kursīvā''. Ja raksts ir par grāmatu vai filmu, tad, pirmo reizi to pieminot, to raksta '''''pustreknā kursīvā'''''. Piemēram, raksts par ''[[Gredzenu pavēlnieks|Gredzenu pavēlnieku]]'' sāktos šādi:

:'''''Gredzenu pavēlnieks''''' ir [[episks]] [[fantastika|fantastikas žanra]] stāsts, ko sarakstījis [[Dž. R. R. Tolkīns]], un tas ir turpinājums viņa agrāk sarakstītajai grāmatai ''[[Hobits]]''.&lt;/blockquote&gt;
...es kaut kā nemanu, ka kaut vai kur šāda tradīcija būtu ievērota. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 3. aprīlis, plkst. 19.28 (EEST)

:man ir sajūta, ka šis ir super novecojis un atceļams. ? prakse laikam būtu kursīvu lietot tekstam, kas nav latviski, kamēr grāmatu un filmu nosaukumus likt pēdiņās. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2024. gada 3. aprīlis, plkst. 20.03 (EEST)
::Man vienalga, kāds variants, bet lai būtu viens visiem. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 3. aprīlis, plkst. 21.14 (EEST)
:::Kādreiz, kad man tam vēl bija laiks, es tieši tā arī rakstīju, un dažviet, piemēram, [[Ijona Klusā zvaigžņu dienasgrāmatas|šeit]], citi vēl nav to izlabojuši :) Bet piekrītu, ka grāmatu nosaukumi tekstā, tai skaitā raksta sākumā, jāliek vienkārši pēdiņās (bet ne infokastu virsrakstos). --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2024. gada 3. aprīlis, plkst. 21.39 (EEST)
:::[[Veidnes_diskusija:Filmas_infokaste#Nosaukums|Šeit]] bija plašāka diskusija par tēmu. Joprojām domāju, ka rakstos [[Haklberija Fina piedzīvojumi]] vai [[Toma Sojera piedzīvojumi]] nevajag pēdiņas infokastu virsrakstos. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2024. gada 3. aprīlis, plkst. 23.57 (EEST)
::::piekrītu visam, ko abi rakstiet. domāju, ka jālabo palīdzības lapa, nemeklējot baigo kopienas konsensus (jo de-facto te konsensus ir) [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2024. gada 4. aprīlis, plkst. 04.29 (EEST)
:::::Vajadzētu vēl pie viena nolemt, vai turpmāk lietojam pēdiņas grāmatu, filmu utt. nosaukumiem, kas ir vai nu svešvalodās un tādēļ kursīvā, vai aktīvas iekšsaites. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 4. aprīlis, plkst. 21.37 (EEST)
::::::Piekrītu (nosaukumi latviešu valodā pēdiņās, izņemot infokastu virsrakstus (lejā pie iepriekšējās un nākamās gan prasās pēdiņas)) un nosaukumi svešvalodā rakstāmi kursīvā bez pēdiņām.--[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2024. gada 10. aprīlis, plkst. 22.12 (EEST)

== CEE Hub Office Hour, Catch Up session and other announcements ==

Hi everyone,

We want to inform you about the upcoming calls/sessions that [[:m:Wikimedia CEE Hub|CEE Hub]] will organise, along with some small announcements of the other sessions that may be interesting for some of you.

First of all, we are inviting you to the next '''[[:m:Wikimedia CEE Hub/Office hours|CEE Hub Office Hour]]''' dedicated this time to the [[:m:Wikimedia CEE Hub/Microgrants|''Microgrants'']]''',''' which will be held on Monday (22 April) at 18:00 CEST (''[[:m:Event:CEE Hub Office Hour/April 2024|'''register here''']]'').

Also, we are making early announcement of the next '''[[:m:Wikimedia CEE Hub/Catch up|Catch Up]]''' dedicated to the [[:m:Wikimedia Foundation Annual Plan/2024-2025|Annual Plan of the Wikimedia Foundation for the period 2024/25]], where you will have a chance to hear introduction about this plan directly from the CEO of the WMF, along with CEE Hub updates and later during the call Q&amp;A session of 20 minutes. This session will be held on Wednesday (8 May) at 19:00 CEST ('''''[[:m:Event:CEE Catch Up Nr. 6 (May 2024)|register here]]''''').

Additionally, during this Friday (19 April) at 19:30 CEST at [[:m:Wikimedia Summit 2024|Wikimedia Summit]] in Berlin will be organised a [[:m:Wikimedia Summit 2024/Regional Meetups|'''regional CEE meet-up''']] with hybrid option, so you can join remotely as well (''[http://meet.google.com/bue-khkb-onr Google Meeting ID]'').

Please use the registration pages on Meta for the CEE Hub Office Hour and CEE Catch Up session, so you will get a link directly.

___________________________________

At the end, if you are interested to hear more about [[:en:Wikipedia:The_Wikipedia_Library|'''Wikipedia Library''']] and how this works, that every Wikimedia user with an active account for at least 6 months, contributed at least 500 times to Wikimedia projects, made at least 10 edits in the past month, and not be currently blocked from writing on any Wikimedia project, can have an access to the Wikipedia Library, you can attend one of two possible [[Grants:Knowledge Sharing/Connect|Let’s Connect learning clinics]]:

&lt;nowiki&gt;*&lt;/nowiki&gt; '''Time zone 1''' [https://docs.google.com/forms/d/e/1FAIpQLSdKuS77ymmedlOnrqfdwv-Y1j3T8a197b6lZ33GbMZJ24OaAQ/viewform Registration link here] ('''April 23rd,  18:00 CEST''')

'''* Time zone 2''' [https://docs.google.com/forms/d/e/1FAIpQLSfKP-MZ8F342dTFMIKp8WyjEPEntwkb3af8fEGOlM2J-BAfWA/viewform Registration link here] ('''April 26th, 09:00 CEST''')

If you need more information about these sessions, you can contact Gorana Gomirac ([mailto:gorana.gomirac@vikimedija.org gorana.gomirac@vikimedija.org]).
&lt;!-- Message sent by User:TRistovski-CEEhub@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/CEE_Hub&amp;oldid=25178510 --&gt;

== Jautājums - kuri vikipēdijas administratori sadarbojas ar ārvalstu izlūkdienestiem? ==

Viens no vikipēdijas autoriem Lerijs Sangers saka ka FIB un CIP ietekmē Vikipēdijas darbu: [https://moguldom.com/449978/co-founder-of-wikipedia-cia-and-fbi-manipulate-wikipedia-its-part-of-the-information-battlefield/ Co-Founder Of Wikipedia: CIA And FBI Manipulate Wikipedia, It’s Part Of The Information Battlefield (moguldom.com)]


Kuri Latviešu valodas vikipēdijas administratori sadarbojas ar ārvalstu izlūkdienestiem? [[Special:Contributions/144.36.114.113|144.36.114.113]] 2024. gada 19. aprīlis, plkst. 13.10 (EEST)

:No adminiem, spriežot pēc viņu darbībām, neviens, bet starp lietotājiem tādi acīmredzami ir, un ne jau nu CIP/FIB. Bet atļaušos aizrādīt, ka šāda personiska informācija vienalga nebūtu publiskojama saskaņā ar Vikipēdijas principiem.  -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 19. aprīlis, plkst. 19.36 (EEST)
::Jā, Dalībnieks:Votre Provocateur ir tīrākais krievijas iedēstītais darbinieks - iepriekšējais aizgāja bojā, tagad iedēstīs jaunu un neitrālie admini, kas ne ar ko nesadarbojas, to ignorē (vai bezdar`biba ir darbība)? [[Special:Contributions/87.110.28.105|87.110.28.105]] 2024. gada 20. aprīlis, plkst. 19.15 (EEST)
:::Kā vienmēr, jūs nepārzināt tēmu. Tāpēc arī mūžīgi rokat ne tur. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 20. aprīlis, plkst. 19.35 (EEST)
::::Par kādu tēmu jūs runājat, es taču neesmu stūlbs un redzu ko viņi te raksta. [[Special:Contributions/87.110.28.105|87.110.28.105]] 2024. gada 23. aprīlis, plkst. 21.28 (EEST)
:::::sveiki!
:::::aicināšu Jūs apliecināt savu patriotismu un vēlmi cīnīties pret 3 burtu aģentūrām mācoties latviešu valodas pareizrakstību!
:::::https://tezaurs.lv/stulbs:1
:::::ar labu nakti! [[Dalībnieks:Gatesby1|Geitsbijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Gatesby1|diskusija]]) 2024. gada 23. aprīlis, plkst. 21.49 (EEST)
:::Paldies par viedokli.  [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2024. gada 23. aprīlis, plkst. 21.37 (EEST)
:::Vēl trakāk! Nevis ignorē, bet gan vēl [[Vikipēdija:Balsošana/Gada labākais jaunais dalībnieks 2023|iebalsoja par pagājušā gada labāko jauno dalībnieku]]. Tīrās šausmas! Bet ja nopietnāk, tad no manis konstruktīva kritika/padoms {{u|Votre Provocateur}} būtu, ka, tulkojot rakstus no Vikipēdijas krievu valodā (?), derētu ņemt vērā, kā attiecīgā tēma aprakstīta arī citu valodu vikipēdijās. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2024. gada 25. aprīlis, plkst. 19.31 (EEST)

== Application for WikiOutdoor Training 2024 ==

Hi everyone,

Application is now officially OPEN for the unforgettable adventure with WikiOutdoor Training 2024! Whether you're a seasoned explorer or a newcomer to the world of outdoor documentation, this is your chance to join us in the mesmerizing Prespa Region of Macedonia from September 7th to 9th, 2024.

Fill the application form and share with us why you're excited to be part of this incredible journey.  Let's come together to explore, learn, and capture the beauty of our world!

Please share this survey also with other community members. If you have any other questions or concerns, please let us know.

'''[https://docs.google.com/forms/d/e/1FAIpQLScMUXq4M7N44ZwrLUxrusUPh0rjNk0qGb_uYyJ-84uzLJ3mQg/viewform?usp=sf_link Register here]'''. Deadline for applying is 20th of May, 2024 [[Dalībnieks:Деан Лазаревски|Деан Лазаревски]] ([[Dalībnieka diskusija:Деан Лазаревски|diskusija]]) 2024. gada 22. aprīlis, plkst. 16.02 (EEST)</text>
      <sha1>gywdnj6srmm3rwealjsd9s3237f79n4</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4047930</id>
      <parentid>4047774</parentid>
      <timestamp>2024-04-25T20:21:25Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>MediaWiki message delivery</username>
        <id>42254</id>
      </contributor>
      <comment>/* Vote now to select members of the first U4C */ jauna sadaļa</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="87218" xml:space="preserve">__NEWSECTIONLINK__
{{Kopienas portāla galvene}}
{{stack
|{{Vikipēdija:Vikiekspedīcijas/plānotās}}
|{{Vikipēdija:Vikitikšanās/plānotās}}
}}
__TOC__
&lt;span id=&quot;below_toc&quot;&gt;&lt;/span&gt;
{{clear}}

[[Kategorija:Vikipēdija|Kopienas portāls]]

== Jauns kanāls jautājumu uzdošanai? ==

Ko kolēģi saka par jauna ''palīdzības kanāla'' izveidi lvwiki, atstājot Kopienas portālu tādām &quot;saturīgākām&quot; diskusijām (nē, es neplānoju monitorēt, kas kur pieder)? Pieņemu, ka daudzi kautrējas uzdot ikdienas/jauniņo jautājumus šeit, jo šī vieta ne pārāk uzrunā kā vieta, kur to darīt. Ja mums būtu &quot;help desk&quot;, tad, ceru, palielinātos komunikācijas daudzumu. Nu jā, es ieteiktu [[WP:Flow|Flow]], jo:
* vairāk newbie-friendly (POV)
* vieglāka un veiksmīgāka notifikāciju sistēma (automātiskā vačlistošana, ja esmu izveidojis sadaļu; var saņemt notifikācijas par jauniem topikiem, pēc tam piesekojot katram atsevišķi)

Tā kā tas jāieslēdz ne-lvwiki cilvēkiem, būs vajadzīgs kopienas atbalsts. Nederēs &quot;ai, dari Edgar, ko gribi&quot;. --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2019. gada 29. augusts, plkst. 23.04 (EEST)

;Jauna jautājumu uzdošanas kanāla izveide
# {{par}} --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2019. gada 29. augusts, plkst. 23.04 (EEST)
# {{par}} --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2019. gada 29. augusts, plkst. 23.26 (EEST)
# {{par}} --[[Dalībnieks:Silraks|silraks]] ([[Dalībnieka diskusija:Silraks|diskusija]]) 2019. gada 30. augusts, plkst. 00.09 (EEST)
# {{par}} --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2019. gada 30. augusts, plkst. 00.54 (EEST)
# {{par}} --[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2019. gada 30. augusts, plkst. 07.11 (EEST)
# {{par}} --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2019. gada 30. augusts, plkst. 07.12 (EEST)
# {{par}} --[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2019. gada 30. augusts, plkst. 14.44 (EEST)

;Flow pieslēgšana šajā jaunajā kanālā
# {{par}} --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2019. gada 29. augusts, plkst. 23.04 (EEST)
# {{par}} --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2019. gada 29. augusts, plkst. 23.26 (EEST)
# {{par}} --[[Dalībnieks:Silraks|silraks]] ([[Dalībnieka diskusija:Silraks|diskusija]]) 2019. gada 30. augusts, plkst. 00.09 (EEST)
# {{pret}} Man tā lēni pieleca, kas tas vispār ir, un negribētos to lapu lieki sarežģīt. --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2019. gada 30. augusts, plkst. 00.56 (EEST)
# {{par}} --[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2019. gada 30. augusts, plkst. 07.11 (EEST)
# {{par}} --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2019. gada 30. augusts, plkst. 07.13 (EEST)
# {{par}} --[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2019. gada 30. augusts, plkst. 14.44 (EEST)

=== Diskusija ===
Ja piekrītat, kādu nosaukumu liekam lapai? Es parasti neko oriģinālu nespēju izdomāt. --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2019. gada 29. augusts, plkst. 23.04 (EEST)
:Ātrā palīdzība :) Vispār mums jau ir šāds &quot;kanāls&quot; — kopienas portāla diskusija. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2019. gada 30. augusts, plkst. 07.32 (EEST)
::Es vairāk sliecos uz &quot;Help desk&quot; tulkojumu (bet man nepatīk 'palīdzības dēlis'). Ne kopienas portāls, ne tā diskusiju lapa nešķiet tā uzskatāmi kandidāti šim mērķim. --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2019. gada 30. augusts, plkst. 18.05 (EEST)
:::Iecere guva labu atbalstu, varbūt kādam ir idejas nosaukumam? --[[Dalībnieks:Silraks|silraks]] ([[Dalībnieka diskusija:Silraks|diskusija]]) 2020. gada 20. maijs, plkst. 21.56 (EEST)
::::pēc būtības šis kanāls būs dalībnieku (īpaši jauno) atbalstam, vai ne? &quot;Dalībnieku atbalsts&quot; gan neizklausās ļoti atraktīvi :) būtu labi arī, ja uzreiz ar kautko tas atšķirtos no esošā &quot;Palīdzība&quot;. tādā ziņā &quot;Ātrā palīdzība&quot;, lai cik dīvaini neizklausītos, pat ir diezgan precīzi. ''Help desk'' oficiālais tulkojums ir &quot;Palīdzības dienests&quot;. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2020. gada 21. maijs, plkst. 09.26 (EEST)
:::::@[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]]: Kas notika ar šo iniciatīvu? &quot;Palīdzības dienests&quot; ir labs nosaukums. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2021. gada 3. februāris, plkst. 10.47 (EET)

== Latvijas novadu raksti pēc jaunās reformas (2021) ==

Labdien!

Pamanīju, ka saveidots daudz lapu visiem tiem novadiem, kas pēc reformas jūnijā mainīs robežas. Vai tiešām tas ir vajadzīgs? Saprotu, Dienvidkurzemes un jauno Ropažu novadu, kur grūti definēt skaidru pēcteci. Varbūt arī Jēkabpils novada gadījumā... Bet pārējos gadījumos taču diezgan skaidrs, ko kuram pievienoja. Nav taču divi raksti par Rojas novada pirmo versiju, un novadu pēc tam. [[Amatas novads|Amatas novadam]] arī ir viens raksts, kaut 2009. gadā pievienoja lielāko daļu klāt. Pēc analoģijas arī par skolām varētu taisīt līdzīgi - Rīgas 40. vidusskola un Rīgas 40. vidusskola (2011), minot gadu, kad skolai pievienoja 23. vidusskolu. Arī novadi pēc reformas juridiski nemainīsies. To skaits saruks un izmērs pieaugs. --[[Dalībnieks:Kaamis007|Kaamis007]] ([[Dalībnieka diskusija:Kaamis007|diskusija]]) 2021. gada 14. marts, plkst. 11.33 (EET)
:Manuprāt, vienam novadam ir vajadzīgs viens raksts (kamēr vien nemainās nosaukums), kurā ir arī aprakstīta tā vēsture. Ieguvums ir arī tas, ka visa informācija būs pieejama vienā rakstā, līdz ar to raksts kļūs bagātīgāks.  --[[Lietotājs:Laurijs|Laurijs]] ([[Lietotāja diskusija:Laurijs|diskusija]]) 2021. gada 14. marts, plkst. 16.08 (EET)
::Principā visus &quot;... novads (2021)&quot; rakstus ([[Latvijas_administratīvais_iedalījums#Novadi_un_to_teritoriālā_iedalījuma_vienības_2|saraksts]]) varam dzēst, jo tajos ir tikai viena sadaļa - &quot;Teritoriālais iedalījums&quot; --[[Dalībnieks:Dark Eagle|Dark Eagle]] ([[Dalībnieka diskusija:Dark Eagle|diskusija]]) 2021. gada 14. marts, plkst. 18.38 (EET)
:::sliecos piekrist, bet labprāt gribētu zināt jauno novadu rakstu autora {{u|Pirags}} viedokli. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2021. gada 14. marts, plkst. 21.00 (EET)
:::: Es šos rakstus izveidoju pārejas periodam līdz 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas ieviešanai. Būtībā ATR2021 atjauno [[Latvijas rajoni|Latvijas rejonus]], tādēļ lielākā daļa informācijas var tikt pārnesta no šiem rakstiem, piemēram, [[Ogres rajons]] = [[Ogres novads (2021)]] ≠ [[Ogres novads]]. Rakstus var dzēst vai arī atbilstoši pāradresēt.--[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2021. gada 14. marts, plkst. 21.45 (EET)

Gribēju komentēt, ka ģerboņu automātiska pārnese no vecajiem novadiem uz jaunajiem '''ir nekorekta'''! Tikai tad, ja novads nepiedzīvoja nekādas izmaiņas, tad to varēja turpināt lietot, bet ja ir bijušas izmaiņas - tas jāapstiprina no jauna/jāizveido jauns, un pagaidu ģerboņu nav! Piemērs - Ādaži, kuri ir izsludinājuši konkursu par jauno ģerboni. (Avoti: [https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/1-julija-no-119-latvijas-pasvaldibam-paliks-42-kads-bus-gerbonu-liktenis.a410404/ 1], [https://www.salasnovads.lv/lv/aktualitates/raksts/par-pasvaldibu-tiesibam-izmantot-tai-apstiprinato-gerboni-pec-administrativi-teritorialas-reformas/ 2], [https://www.adazi.lv/veidojam-jauno-gerboni-kopa-aicinam-dalities-ar-idejam/ 3]) --[[Dalībnieks:Ivario|Ivario]] ([[Dalībnieka diskusija:Ivario|diskusija]]) 2021. gada 29. augusts, plkst. 12.41 (EEST)
:Te nav viss tik vienkārši, piemēram, pēc Viļānu un Rēzeknes novadu apvienošanas ģerboni un karogu nemainīja ([https://rezeknesnovads.lv/vilanos-pacelts-rezeknes-novada-un-vilanu-pilsetas-karogs/]). Kā arī, pēc gada  Ādaži kļūs par pilsētu un visdrīzāk pašreizējais novada ģerbonis kļūs par Ādažu pilsētas ģerboni.&lt;br/&gt;Pagaidām es piedāvāju [[Veidne:Latvijas novadu ģerboņi|izveidot rakstu par katra novada ģerboni]] =) --[[Dalībnieks:Dark Eagle|Dark Eagle]] ([[Dalībnieka diskusija:Dark Eagle|diskusija]]) 2021. gada 29. augusts, plkst. 12.57 (EEST)

== &lt;span lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot; class=&quot;mw-content-ltr&quot;&gt;(New) Feature on [[mw:Special:MyLanguage/Help:Extension:Kartographer|Kartographer]]: Adding geopoints via QID&lt;/span&gt; ==

&lt;div lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot; class=&quot;mw-content-ltr&quot;&gt;
&lt;section begin=&quot;Body&quot;/&gt;Since September 2022, it is possible to create geopoints using a QID. Many wiki contributors have asked for this feature, but it is not being used much. Therefore, we would like to remind you about it. More information can be found on the [[M:WMDE_Technical_Wishes/Geoinformation/Geopoints via QID|project page]]. If you have any comments, please let us know on the [[M:Talk:WMDE Technical Wishes/Geoinformation/Geopoints via QID|talk page]]. – Best regards, the team of Technical Wishes at Wikimedia Deutschland
&lt;section end=&quot;Body&quot;/&gt;
&lt;/div&gt;

[[M:User:Thereza Mengs (WMDE)|Thereza Mengs (WMDE)]] 2023. gada 13. decembris, plkst. 14.31 (EET)
&lt;!-- Message sent by User:Thereza Mengs (WMDE)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=WMDE_Technical_Wishes/Technical_Wishes_News_list_all_village_pumps&amp;oldid=25955829 --&gt;

== &quot;Dārzkopis&quot; ==

Skatos, ka ir izveidota jauna kategorija &quot;Dārzkopji&quot;. Lai izprastu tās nozīmi, lūdzu, uzrakstīt deinīciju šim terminam.
Vai tas ir sinonīms &quot;dārzniekam&quot;? Daļai no šajā kategorijā iekļautajiem vīriem un sievām to noņēmu. Profesori Galenieks un Malta noteikti nav saucami par dārzkopjiem. Tas nekas, ka viņi organizēja LU Botānisko dārzu un tur veica eksperimentus. BD strādāja dārznieki, kas to visu realizēja. Tāpat arī Salapils Bot.d. zināniskie darbinieki nav dārzkopji. Tur ir dārznieki un strādnieki. Paldies par skiadrojumu! [[Dalībnieks:Kasparoviča|Kasparoviča]] ([[Dalībnieka diskusija:Kasparoviča|diskusija]]) 2023. gada 15. decembris, plkst. 18.17 (EET)

:Tēzaurs: dārzkopis - Cilvēks, kas nodarbojas ar dārzkopību; dārzkopības speciālists. Dārzkopībai ir divas nozīmes - 
:1.Augļu, ogu, dārzeņu, krāšņumaugu ražošana, to stādāmā materiāla audzēšana, kā arī parku un apstādījumu ierīkošana; attiecīgā lauksaimniecības nozare.
:2.Attiecīgā zinātnes nozare.
:Attiecīgi, zinātnieki arī var būt dārzkopji, pat ja viņi savā dzīvē nevienu puķi nav iestādījuši. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2023. gada 15. decembris, plkst. 23.32 (EET)
::Brīniškīgi! Overdone par to rakstu! Jums jābūt atsaucēm uz faktiem par attiecīgās prrsonas iesaisti dārzkopībā! Un jānovelk robeža starp profesiju un hobiju. Lai veicas! [[Dalībnieks:Kasparoviča|Kasparoviča]] ([[Dalībnieka diskusija:Kasparoviča|diskusija]]) 2023. gada 15. decembris, plkst. 23.39 (EET)

== Komunikācija ==

Labdien!

Kā uzrakstīt konkretam dalībniekam, ja ir/bija/būs jautājumi/precīzējumi par labojumu iemesliem ? Kādu tieši pogu nospiest , intuitīvi nav skaidrs kura no &lt;nowiki&gt;''&lt;/nowiki&gt;diskusiju pogam &quot; ir īsta un dalībniekam būs skaidrs par ko ir runa un vai tas visi redz arī nav skaidrs  un  ko redz/neredz apmelētāji.

Kam un kur rakstīt par tehniskiem jautājumiem, jo špikeris man nekā nepalīdz, kad tulkojot rakstu no vienas valodas, jaunais raksts ne pievienojas pie parejām 43 valodām un manuali neizdevas ( sistēma noradā ka it ka ir, bet rezultāta nav), piemērs, Špicvegs - nekur neparadas kā ir latviešu valodā. Starpvalodu pārbaude pēc latviešu valodas rakstu esamības kopējā sarakstā vispār ir problēma, ka it kā viņus nav. Vai izveidojot rakstu varbūt iestātījumos vajag veikt atzīmi, lai valoda būtu pievienota pie pārejiem?

Kur varētu būt kļūda man vai sitēmai, ja tulkojot vienu rakstu, raksts bija publicēts bet palika manā profila ka nepublicēts, un publlicējot no jaunas, izveidojas dežavu efekts?

[[Dalībnieks:Tetraeder808|Tetraeder808]] ([[Dalībnieka diskusija:Tetraeder808|diskusija]]) 2023. gada 23. decembris, plkst. 13.56 (EET)
:Sveiks! Par jebkuriem jautājumiem droši vari rakstīt savā dalībnieka diskusijā - mums ir pietiekoši daudz aktīvu dalībnieku, kas seko šīm diskusijām. Uzdod tur jautājumus pa vienai problēmai - tad pa vienai arī risināsim/skaidrosim. Par labojumu iemesliem atsevišķos rakstos jautā šo rakstu diskusijās (ja neizdodas saprast loģiku tāpat - visbiežāk ir bijis kreņķis ar stilu/noformējumu). --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2023. gada 23. decembris, plkst. 14.05 (EET)
:Konkrētam dalībniekam - viņa diskusiju lapā :) Atvērt viņa diskusiju lapu un tur rakstīt. Redzēs tekstu visi, tā ir fīča.
:Bez konkrētu rakstu nosaukumiem grūti kaut ko pateikt par to, kas viņos bijis ne tā. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2023. gada 23. decembris, plkst. 19.37 (EET)
::Skaidrs.  
::Kā nosaukt &quot;labojumu veidu&quot; un ko darīt ar atsauces nepieciešamību, ja , piemēram, bija kaut kas paņemts no cita wiki valodas raksta? Teksta sinhronizācija starp wiki valodām. Faktiski paņemts, tulkots un papildināts. Un oriģinālā wiki raksta varētu nebūt nekādas atsauces. [[Dalībnieks:Tetraeder808|Tetraeder808]] ([[Dalībnieka diskusija:Tetraeder808|diskusija]]) 2023. gada 27. decembris, plkst. 16.45 (EET)
:::Tulkots un papildināts - tā arī saucas. Bet praktiski, papildinot rakstu, nav tik obligāti pierakstīt komentāru, kas izdarīts, tas pārbaudītājiem tāpat redzams. 
:::Par atsaucēm - nu ja to nav, tātad nepārbaudāms apgalvojums, kuru kāds piekasīgāks var viegli izdzēst. Atsauces no svešām Viki jau arī bieži nav pārbaudāmas un mums nebūt nav pienākums sinhronizēties ar citām valodām. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2023. gada 27. decembris, plkst. 23.46 (EET)
::::Jā, es to saprotu, bet tomēr jābūt kaut kādas zināšanas, atbildība, ja ļoti gribi ņemties par spēcīgām tēmām. Bet cilvēki ir tādi kādi ir.  Bez šaubām ir redzams ka man pievilks raksti par Vecticību. Un lai administratoriem neveidojas aizdomīgas domas, kāpēc tā, gribētos precizēt, ka es konsultējos ar Latvijas Vecticībnieku Pomoras baznīcas centrālās padomes biedru. [[Dalībnieks:Tetraeder808|Tetraeder808]] ([[Dalībnieka diskusija:Tetraeder808|diskusija]]) 2023. gada 28. decembris, plkst. 15.33 (EET)
:::::Tas neko negarantē, starp citu. Pirmavoti ne vienmēr ir objektīvi (un uz reliģiskiem pirmavotiem tas attiecas jo īpaši), tieši tādēļ Vikipēdija vismaz oficiāli izturas nedraudzīgi pret pirmavotiem un prasa lietot pārstāstošus (latviešu un citās mazajās valodās tas nozīmē - un parasti nekompetentus) avotus. Bet galvenais jau, lai izskatās neitrāli. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2023. gada 28. decembris, plkst. 19.36 (EET)
::::::Idejai piekrītu un nepiekrītu vienlaikus. Ja vienmēr balstīties uz nekompetentiem avotiem, beigās pasliktināsies satura kvalitāte un, jā, tas ir viens no veidiem kā var manipulēt auditorijai , kaut kas uzrakstīts un beigās Saule riņķo ap Zemi, visi piekrīt un, galvenais, tas bija vienmēr ;)  Piemerām, vēstures interpretācijas vai medicina un nekompetenti avoti. Ja arsts var teikt kā pareizi, balstoties uz savām zināšanām un pieredzi, bet grūti atrast nepieciešamu avota atsauci, vai labāk atstāt nepareizu maldinošu interpretāciju wiki rakstā? . Iepriekšējā ziņojumā, es tikai gribēju pieverst uzmanību, ka saņemu komentarus uz saviem jautājumiem par wiki saturu no pirmavota, logikai tāču jābūt, neizdomājot no galvas kaut kas, jo es tikai uzsāku pilnveidot, paplašīnāt un sakārtot šo tēmu lv wiki datu bāzē un arī gribu lai informācija būtu objektīva un izglītoša.  Atsauces, protams, svarīgas, bet pie katra teikuma vai vārda viņus nekur nelieto, tāpēc ka nepieciešama pieeja literatūrai un datu bāzēm... Bet labi.
::::::Man ir problēma ar atsaucēm, izvēlējot veidu &quot;Timekļa vietne&quot; , es tur nevaru pievienot achive url un archive date aili, nav tadas opcijas un iespējs, + pogas vienkarši nav (savukārt vācu wiki tāda opcija man parādās). Bet, tāpēc kā es uzskatu, ka webarchive ir svarīga lieta, un vajag uzreiz saglabāt avotu (pēc iespējas), esmu spiests arhīva linku ierakstīt nepareiza ailē. Pēc tam moderatori izglabj avotus manuāli, un pārbaudot atsauces logu pēc moderācijas tur jau IR achive url un archive date ailes un pat iespeja vēl kadu aili pievienoit arī ir. Kā man mainīt iestatījumus? Vai man tad katru reizi ir nepieciešams pirmkodu lapā manuāli atvienot linku izveidojot url un archive url, lai būtu tas kas jābūt? Un moderatoriem/administratoriem arī būs ko darīt katru dienu labojot manas atsauces.
::::::Kā saglabāt avotu , ja priekšā parādās logs par coockies akceptu, un pēc saglabašanas atveras tikai šis logs nevis pats raksts? [[Dalībnieks:Tetraeder808|Tetraeder808]] ([[Dalībnieka diskusija:Tetraeder808|diskusija]]) 2023. gada 29. decembris, plkst. 00.22 (EET)
:::::::Mūsu piekrišanai vai nepiekrišanai šeit nav nozīmes. Tie principi nav mūsu izstrādāti un mēs tos nevaram ietekmēt, visas apspriešanas par to bijušas angliski un izbeigušās jau pirms pārdesmit gadiem. Jā, mēs bieži varam apiet šos likumus, bet tam vajadzīga liela pieredze un zināšanas.
:::::::Webarchive saites var rediģēt, ieliekot tās automātiski ģenerējot un pēc tam atverot lapas pirmkodu, es tā vismaz daru, kad nav stipri slinkums. Pirms pāriešanas atpakaļ no pirmkoda uz vizuālo ļoti vēlams papriekš uzspiest &quot;Parādīt pirmsskatu&quot;, citādi var nesaglabāt.
:::::::Sajēdzīgs rīks ir [[Dalībnieka diskusija:Egilus/Piezīmes uz Vikipēdijas malām#Vikifikators|Wikifikators]], iesaku ieslēgt. Reizēm viņš nolaiž muļķi, bet parasti ir noderīgs. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2023. gada 29. decembris, plkst. 00.36 (EET)
::::::::Protams, ja no sakuma ir deklarēts ka jebkurš var veidot saturu, tad atbildība par satura kvalitāti autortiesību un citu likumu izpratnē ir minimāla vai viņas vispār nav, kas ir izdevīgi gan Vikipēdijai gan dalībniekiem, jo paredzēts ka visā pasaulē tiks veidoti dažādi raksti.  Tomēr  pastāv uzticība starp atsevišķiem dalībniekiem, man tā šķiet,  pretējā gadījumā atsevišķos rakstos un svarīgos rakstos būtu maldinošs un nedrošs saturs.  Paldies par paskaidrojumu, es Jūs saprotu. [[Dalībnieks:Tetraeder808|Tetraeder808]] ([[Dalībnieka diskusija:Tetraeder808|diskusija]]) 2023. gada 29. decembris, plkst. 10.18 (EET)

== Ielūgums ==

Kolēģi, aicinu piedalīties Meta [[:meta:Requests for comment/&quot;Putin khuylo!&quot;|diskusijā]] par raksta [[Putin huilo!]] pieļaujamību izvirzīt labam statusam un ievietot to Vikipēdijas galvenajā lapā. [[Dalībnieks:Asorev|Asorev]] ([[Dalībnieka diskusija:Asorev|diskusija]]) 2023. gada 25. decembris, plkst. 14.57 (EET)

:Saite nav pareiza, un ne jau nu mūsu Vikipēdijā tas raksts atbilst labam statusam. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2023. gada 25. decembris, plkst. 17.17 (EET)

== Krievijas valsts lapas ==

Sveiki, es cenšos sastādīt sarakstu par krievijas politiskajām partijām. Biju nodomājis lietot valdības dotos resursus atsaucēm, bet izskatās, ka šeit tie nav lietojami. Vai ir kādas alternatīvas (labākajā gadījumā tādas kas neieliks mani kādā pretvalstiski noskaņoto sarakstā)? [[Dalībnieks:Gatesby1|Geitsbijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Gatesby1|diskusija]]) 2023. gada 29. decembris, plkst. 14.19 (EET)

:Nu... ja runa par to, ka saiti no LV nav pieejami, var lauzties turp caur archive.org un dot atsauci uz to. Pretvalstisko saraksts - es gribu redzēt, kā mūsu VDD pieprasa ziņas par dalībniekiem no Vikipēdijas centrālā biroja un kurp viņus pasūta. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2023. gada 29. decembris, plkst. 19.14 (EET)
:VPN ar KF IP?  [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2024. gada 2. janvāris, plkst. 19.51 (EET)
::protams, tas ir pašsaprotams risinājums, bet tā ir atsauce - tai jābūt tādai, ka jebkurš var atnākt un pārbaudīt atsauci [[Dalībnieks:Gatesby1|Geitsbijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Gatesby1|diskusija]]) 2024. gada 4. janvāris, plkst. 00.26 (EET)

== Sveicieni Jaunajā - 2024. gadā! ==

Visa laba vēlējumi latviešu Vikipēdijas Sapņu komandai! 2024. gadā mums noteikti izdosies visiem kopā padarīt mūsu Viki vēl bagātāku, krāšņāku un gudrāku, jo - '''mūsu zeme Latvija!''' [[Dalībnieks:Kasparoviča|Kasparoviča]] ([[Dalībnieka diskusija:Kasparoviča|diskusija]]) 2024. gada 2. janvāris, plkst. 11.36 (EET)
:Vikipēdija, tāpat kā Rīga, nekad nebūs gatava :) Lai mums veicas! --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2024. gada 2. janvāris, plkst. 12.43 (EET)
::paldies, draugi! lai ražīgs gads mums visiem vikipēdijā un citur, lai neapnīk pētīt un aprakstīt! labu lietu te visi kopā darām. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2024. gada 2. janvāris, plkst. 13.19 (EET)
:::Darbīgu un jaunām idejām pilnu 2024. gadu visiem! [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2024. gada 2. janvāris, plkst. 17.44 (EET)

== Jauno lapu pārbaudīšana ==

Paskaidrojiet lūdzu, kādēļ viena mazlietotāja jaunais raksts ir jāapstiprina, bet citam nav. Paskaidrošu:
# [[Latvijas Apdrošinātāju asociācija]] un [[Kārlis Špicvegs]] ir jāapstiprina kā pārbaudītas,
# [[Seo Pakalpojumi]] nav jāapstiprina (vai arī kāds to jau ir apstiprinājis!)
Šī apstiprināšana ļoti eleganti palīdz izfiltrēt starp jaunajiem rakstiem tos, kuriem jāpievērš lielāka uzmanība. [[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2024. gada 2. janvāris, plkst. 19.41 (EET)
:[https://lv.wikipedia.org/wiki/Special:Log?type=patrol&amp;user=&amp;page=&amp;wpdate=&amp;tagfilter=&amp;subtype=&amp;wpFormIdentifier=logeventslist Šeit] var redzēt, kas ko ir pārbaudījis. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2024. gada 2. janvāris, plkst. 23.19 (EET)

== Par mums runā ==

Nu ko kolēgi vikipēdisti (vai vikipediņi?) - par mums runā: [https://lv.m.wikipedia.org/wiki/Special:Contributions/Lu%C4%ABze_Rauza Dalībnieka Luīze Rauza devums — Vikipēdija (wikipedia.org)] Ja uzturaties Tvitera aprindas tad varbūt zināt lietotaju Raivu/nezobis, kas ir šo to interesantu atradusi: [https://twitter.com/nezobis/status/1742328871603564613 Raiva on X: &quot;Kāds tvitera lietotājs man norādīja uz to, šodien kāda jaunā PR censone ir krietni uzprišinājusi Rietumu Bankai veltīto wikipēdijas lapu latviešu valodā. Cik interesanti, ne? https://t.co/loLxHn6Glj https://t.co/f3Vu9LD0MB&quot; / X (twitter.com)]


Bet nu vikipēdija jau ilgi bijusi vieta, kur dažādi, Latvijai kaitīgi elementi, nesodīti raksta visādas muļķības, pret kuriem impotentiem Administratori slēpjoties aiz &quot;Vikipēdijā tā nedrīkst&quot; un &quot;Eiropa mūs nesapratīs&quot; saimniecībā kartību ieviest nevar. 

Ar siltiem sveicieniem jaunajā 2024. gadā. -- Jūsu Labvēlis [[Special:Contributions/87.246.151.113|87.246.151.113]] 2024. gada 3. janvāris, plkst. 14.36 (EET)

:Šis Tvitera posts jau apcerēts aktīvo vikipēdistu saziņas listē (ne jau nu šeit). Tādas lietas dažādos rakstos notiek regulāri un pamazām tiek atgrieztas vai sakārtotas.
:Par to, kādas lietas Latvijai ir kaitīgas, pastāv visai dažādi uzskati -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 3. janvāris, plkst. 14.48 (EET)
::Tad jau labi ka visiem aģentiem ir savi kanāli. Tagad vismaz ir zudušas šaubas, ka kaitniecība ir apzināta. -- Jūsu Labvēlis [[Special:Contributions/144.36.114.113|144.36.114.113]] 2024. gada 3. janvāris, plkst. 14.51 (EET)
:::Kanāls ir publisks un pieejams visiem, kam ir vismaz tik daudz saprašanas par Vikipēdiju, lai tā saiti viņā atrastu. Tāda ''foolproof'' sistēma. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 3. janvāris, plkst. 14.54 (EET)
::::kkā baigi neredzu to skandālu šeit. banka nolīgst PR aģentūru, kas strādā pie viņu tēla. izmanto tam vikipēdiju. un? kāpēc gan lai viņi to nedarītu? daudzi tā dara. es arī darītu, ja būtu tāda Rietumu banka. tāpēc jau te ir admini, lai nelaistu cauri to, kas nav atbilstošs un kvalitatīvs. otrs. cilvēki tādās aprindās ir savstarpējās laulību un radniecības saitēs. un? tas tiešām kādam ir pārsteigums? trešais. šitā tufta par &quot;Latvijai kaitīgi elementi, nesodīti raksta visādas muļķības&quot;... tad mini piemērus, nevis mal tukšu par ļauno administratoru mafiju. cel ārā kopienas portālā, diskutējam. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2024. gada 3. janvāris, plkst. 21.36 (EET)
:::::Nu kaut vai neseno klīnisko nevēlēšanos lietot vārdu &quot;okupācija&quot;. Ā un jā bija jautājums par aģentu Egilus, kā gan viņš &quot;ieguva cieņu&quot;, lai kļūtu par administratoru. -- Labvēlis [[Special:Contributions/87.246.151.113|87.246.151.113]] 2024. gada 3. janvāris, plkst. 21.51 (EET)
::::::vari lūdzu precizēt par klīnisko nevēlēšanos lietot vārdu &quot;okupācija&quot;? nav tā, ka visi administratori skata visas izmaiņas. tas nekādi nav izdarāms. Egilus sevi ir labi parādījis kā neitrāls, objektīvs un ļoti produktīvs vikipēdijas dalībnieks. vērts piebilst arī, ka jebkuram vikipēdistam, ne tikai administratoriem, ir teju līdzvērtīgas tiesības vikipēdijas darbībā. ja pastāv kāds princips (noteikums, tradīcija utml.), kas rakstītā vai nerakstītā formā tiek pielietots, bet kādam vikipēdistam tas nešķiet pareizs - var rosināt diksusiju, vai, ja nepieciešams, balsojumu kopienas portālā par šī principa maiņu. diskusijās vai balsojumos visi vikipēdisti ir līdzvērtīgi. administratoru rokās gan ir vairāk praktisku rīku, lai nodrošinātu vikipēdijas darbību, piemēram, vandalisma apkarošanai utml. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2024. gada 3. janvāris, plkst. 22.02 (EET)
:::::::Viņi abi pat neslēpjas: Dalībnieka diskusija:Egilus — Vikipēdija (wikipedia.org) un sarkanās nokrāsas vipēdija ir kopš (nu jau nelaiķa) Lietotaja: Fusea laikiem, kurs no ļoti te rakstīja cik slikti latviešī pret visiem attiecas un nemīl (toreizejo) Mēru. Tik nebrinaties ka labākais ko te spēj sarakstīt ir saraksts ar ielu bildēm kas sakas ar Ō un čučmeku dziedātāji kas apbalvoti ar KPSS goda ordeņiem. --Labvēlis [[Special:Contributions/87.246.151.113|87.246.151.113]] 2024. gada 5. janvāris, plkst. 14.43 (EET)
Beidzam barot klīnisko anonīmo trolli. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2024. gada 3. janvāris, plkst. 21.58 (EET)

:piedod, par vēlu :) biju jau sācis rakstīt to palagu, pirms šo ieliki. šis konkrētais trollis gan laikam ir kāds no vikipēdijas (esošajiem vai bijušajiem) dalībniekiem, var nojaust. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2024. gada 3. janvāris, plkst. 22.03 (EET)
::Atgādināšu par epopeju ar lietotāju &quot;grupu&quot; &quot;Padomju Latvija mūžos lai dzīvo&quot;, stils ir tas pats. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 3. janvāris, plkst. 22.32 (EET)
:::Krishjaani, tas tu!? Pilnīgi skudriņas pārskrēja atceroties to nebeidzamo vājprātu!!!  --[[Lietotājs:Laurijs|Laurijs]] ([[Lietotāja diskusija:Laurijs|diskusija]]) 2024. gada 15. janvāris, plkst. 16.33 (EET)
::::Vai tikai nevajadzēs to likvidēt pašā saknē :) --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2024. gada 15. janvāris, plkst. 16.38 (EET)

== Do you use Wikidata in Wikimedia sibling projects? Tell us about your experiences ==

&lt;div lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot; class=&quot;mw-content-ltr&quot;&gt;
''Note: Apologies for cross-posting and sending in English.''

Hello, the '''[[m:WD4WMP|Wikidata for Wikimedia Projects]]''' team at Wikimedia Deutschland would like to hear about your experiences using Wikidata in the sibling projects. If you are interested in sharing your opinion and insights, please consider signing up for an interview with us in this '''[https://wikimedia.sslsurvey.de/Wikidata-for-Wikimedia-Interviews Registration form]'''.&lt;br&gt; 
''Currently, we are only able to conduct interviews in English.''

The front page of the form has more details about what the conversation will be like, including how we would '''compensate''' you for your time.

For more information, visit our ''[[m:WD4WMP/AddIssue|project issue page]]'' where you can also share your experiences in written form, without an interview.&lt;br&gt;We look forward to speaking with you, [[m:User:Danny Benjafield (WMDE)|Danny Benjafield (WMDE)]] ([[m:User talk:Danny Benjafield (WMDE)|talk]]) 08:53, 5 January 2024 (UTC)
&lt;/div&gt;
&lt;!-- Message sent by User:Danny Benjafield (WMDE)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/WD4WMP/ScreenerInvite&amp;oldid=26027495 --&gt;

== Reusing references: Can we look over your shoulder? ==

''Apologies for writing in English.''

The Technical Wishes team at Wikimedia Deutschland is planning to [[m:WMDE Technical Wishes/Reusing references|make reusing references easier]]. For our research, we are looking for wiki contributors willing to show us how they are interacting with references.

* The format will be a 1-hour video call, where you would share your screen. [https://wikimedia.sslsurvey.de/User-research-into-Reusing-References-Sign-up-Form-2024/en/ More information here].
* Interviews can be conducted in English, German or Dutch.
* [[mw:WMDE_Engineering/Participate_in_UX_Activities#Compensation|Compensation is available]].
* Sessions will be held in January and February.
* [https://wikimedia.sslsurvey.de/User-research-into-Reusing-References-Sign-up-Form-2024/en/ Sign up here if you are interested.]
* Please note that we probably won’t be able to have sessions with everyone who is interested. Our UX researcher will try to create a good balance of wiki contributors, e.g. in terms of wiki experience, tech experience, editing preferences, gender, disability and more. If you’re a fit, she will reach out to you to schedule an appointment.

We’re looking forward to seeing you, [[m:User:Thereza Mengs (WMDE)| Thereza Mengs (WMDE)]]
&lt;!-- Message sent by User:Thereza Mengs (WMDE)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=WMDE_Technical_Wishes/Technical_Wishes_News_list_all_village_pumps&amp;oldid=25956752 --&gt;

== Feminism and Folklore 2024 ==

&lt;div style=&quot;border:8px maroon ridge;padding:6px;&gt;

[[File:Feminism and Folklore 2024 logo.svg|centre|550px|frameless]]
::&lt;div lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot; class=&quot;mw-content-ltr&quot;&gt;
&lt;center&gt;''{{int:please-translate}}''&lt;/center&gt;

Dear Wiki Community,

You are humbly invited to organize the '''[[:m:Feminism and Folklore 2024|Feminism and Folklore 2024]]''' writing competition from February 1, 2023, to March 31, 2023 on your local Wikipedia. This year, Feminism and Folklore will focus on feminism, women's issues, and gender-focused topics for the project, with a [[:c:Commons:Wiki Loves Folklore 2024|Wiki Loves Folklore]] gender gap focus and a folk culture theme on Wikipedia.
 
You can help Wikipedia's coverage of folklore from your area by writing or improving articles about things like folk festivals, folk dances, folk music, women and queer folklore figures, folk game athletes, women in mythology, women warriors in folklore, witches and witch hunting, fairy tales, and more. Users can help create new articles, expand or translate from a generated list of suggested articles.
 
Organisers are requested to work on the following action items to sign up their communities for the project:
# Create a page for the contest on the local wiki.
# Set up a campaign on '''CampWiz''' tool.
# Create the local list and mention the timeline and local and international prizes.
# Request local admins for site notice.
# Link the local page and the CampWiz link on the [[:m:Feminism and Folklore 2024/Project Page|meta project page]].

This year, the Wiki Loves Folklore Tech Team has introduced two new tools to enhance support for the campaign. These tools include the '''Article List Generator by Topic''' and '''CampWiz'''. The Article List Generator by Topic enables users to identify articles on the English Wikipedia that are not present in their native language Wikipedia. Users can customize their selection criteria, and the tool will present a table showcasing the missing articles along with suggested titles. Additionally, users have the option to download the list in both CSV and wikitable formats. Notably, the CampWiz tool will be employed for the project for the first time, empowering users to effectively host the project with a jury. Both tools are now available for use in the campaign. [https://tools.wikilovesfolklore.org/ '''Click here to access these tools''']

Learn more about the contest and prizes on our [[:m:Feminism and Folklore 2024|project page]]. Feel free to contact us on our [[:m:Talk:Feminism and Folklore 2024/Project Page|meta talk page]] or by email us if you need any assistance.
 
We look forward to your immense coordination.
 
Thank you and Best wishes,

'''[[:m:Feminism and Folklore 2024|Feminism and Folklore 2024 International Team]]'''

::::Stay connected [[File:B&amp;W Facebook icon.png|link=https://www.facebook.com/feminismandfolklore/|30x30px]]&amp;nbsp; [[File:B&amp;W Twitter icon.png|link=https://twitter.com/wikifolklore|30x30px]]

&lt;/div&gt;&lt;/div&gt;
--[[Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2024. gada 18. janvāris, plkst. 09.26 (EET)

== Wiki Loves Folklore is back! ==

&lt;div lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot; class=&quot;mw-content-ltr&quot;&gt;

{{int:please-translate}}

[[File:Wiki Loves Folklore Logo.svg|right|150px|frameless]]

Dear Wiki Community,
You are humbly invited to participate in the '''[[:c:Commons:Wiki Loves Folklore 2024|Wiki Loves Folklore 2024]]''' an international photography contest organized on Wikimedia Commons to document folklore and intangible cultural heritage from different regions, including, folk creative activities and many more. It is held every year from the '''1st till the 31st''' of March.

You can help in enriching the folklore documentation on Commons from your region by taking photos, audios, videos, and [https://commons.wikimedia.org/w/index.php?title=Special:UploadWizard&amp;campaign=wlf_2024 submitting] them in this commons contest.

You can also [[:c:Commons:Wiki Loves Folklore 2024/Organize|organize a local contest]] in your country and support us in translating the [[:c:Commons:Wiki Loves Folklore 2024/Translations|project pages]] to help us spread the word in your native language.

Feel free to contact us on our [[:c:Commons talk:Wiki Loves Folklore 2024|project Talk page]] if you need any assistance. 

'''Kind regards,'''

'''Wiki loves Folklore International Team'''

-- [[Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2024. gada 18. janvāris, plkst. 09.26 (EET)
&lt;/div&gt;&lt;/div&gt;
&lt;!-- Message sent by User:Tiven2240@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Distribution_list/Global_message_delivery/Wikipedia&amp;oldid=23942484 --&gt;

== &lt;span lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot; class=&quot;mw-content-ltr&quot;&gt;Vote on the Charter for the Universal Code of Conduct Coordinating Committee&lt;/span&gt; ==

&lt;div lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot; class=&quot;mw-content-ltr&quot;&gt;
&lt;section begin=&quot;announcement-content&quot; /&gt;
:''[[m:Special:MyLanguage/wiki/Universal Code of Conduct/Coordinating Committee/Charter/Announcement - voting opens|You can find this message translated into additional languages on Meta-wiki.]] [https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Special:Translate&amp;group=page-{{urlencode:wiki/Universal Code of Conduct/Coordinating Committee/Charter/Announcement - voting opens}}&amp;language=&amp;action=page&amp;filter= {{int:please-translate}}]''
Hello all,

I am reaching out to you today to announce that the voting period for the [[m:Special:MyLanguage/Universal Code of Conduct/Coordinating Committee|Universal Code of Conduct Coordinating Committee]] (U4C) Charter is now open. Community members may [[m:Special:MyLanguage/Universal_Code_of_Conduct/Coordinating_Committee/Charter/Voter_information|cast their vote and provide comments about the charter via SecurePoll]] now through '''2 February 2024'''. Those of you who voiced your opinions during the development of the [[foundation:Special:MyLanguage/Policy:Universal_Code_of_Conduct/Enforcement_guidelines|UCoC Enforcement Guidelines]] will find this process familiar.

The [[m:Special:MyLanguage/Universal Code of Conduct/Coordinating Committee/Charter|current version of the U4C Charter]] is on Meta-wiki with translations available. 

Read the charter, go vote and share this note with others in your community. I can confidently say the U4C Building Committee looks forward to your participation.

On behalf of the UCoC Project team,&lt;section end=&quot;announcement-content&quot; /&gt;
&lt;/div&gt;

[[m:User:RamzyM (WMF)|RamzyM (WMF)]] 2024. gada 19. janvāris, plkst. 20.08 (EET)
&lt;!-- Message sent by User:RamzyM (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Distribution_list/Global_message_delivery&amp;oldid=25853527 --&gt;

== A new feature for previewing references on your wiki ==

&lt;div lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot; class=&quot;mw-content-ltr&quot;&gt;
[[File:Page Previews and Reference Previews.png|alt=Montage of two screenshots, one showing the Reference Previews feature, and one showing the Page Previews feature|right|350x350px]]
''Apologies for writing in English. If you can translate this message, that would be much appreciated.''

Hi. As announced some weeks ago &lt;sup&gt;[&lt;nowiki/&gt;[[listarchive:list/wikitech-l@lists.wikimedia.org/thread/CNPRQE2IG5ZNAVAOHBMF4AXXRLGJE6UT/|1]]] [&lt;nowiki/&gt;[[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2023/46|2]]]&lt;/sup&gt;, Wikimedia Deutschland’s [[m:WMDE Technical Wishes|Technical Wishes]] team introduced [[mw:Special:MyLanguage/Help:Reference_Previews|Reference Previews]] to many wikis, including this one. This feature shows popups for references in the article text.  

While this new feature is already usable on your wiki, most people here are not seeing it yet because your wiki has set [[m:WMDE Technical Wishes/ReferencePreviews#Relation to gadgets|a gadget as the default]] for previewing references. We plan to remove the default flag from the gadget on your wiki soon. This means: 

* The new default for reference popups on your wiki will be Reference Previews. 
* However, if you want to keep using the gadget, you can still enable it in [[Special:Preferences#mw-prefsection-gadgets|your personal settings]].
The benefit of having Reference Previews as the default is that the user experience will be consistent across wikis and with the [[mw:Special:MyLanguage/Page_Previews|Page Previews feature]], and that the software will be easier to maintain overall. 

This change is planned for February 14. If you have concerns about this change, [[m:Talk:WMDE Technical Wishes/ReferencePreviews#Reference Previews to become the default for previewing references on more wikis.|please let us know on this talk page]] by February 12. – Kind regards, [[m:User:Johanna Strodt (WMDE)|Johanna Strodt (WMDE)]], 2024. gada 23. janvāris, plkst. 11.30 (EET) &lt;/div&gt;
&lt;!-- Message sent by User:Johanna Strodt (WMDE)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:Johanna_Strodt_(WMDE)/MassMessageRecipients&amp;oldid=26116190 --&gt;
:@[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] varbūt paši šo atslēdzam? Runa ir par to, ka referenceTooltips nevajadzētu kā ieslēgtu pēc noklusējuma. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2024. gada 23. janvāris, plkst. 11.54 (EET)
::(neesmu skatījies, ar ko dewiki cilvēku risinājums atšķiras no esošā gadžeta) varbūt vispār jāņem ārā gadžets? [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2024. gada 23. janvāris, plkst. 12.59 (EET)
:::Principā dara to pašu un labāk iekļaujas kopējā dizainā. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2024. gada 23. janvāris, plkst. 16.12 (EET)
::::Hello and apologies for writing in English again. I have a little update on this message from January:
::::Based on feedback we received, we have changed our plans – &lt;u&gt;we won’t change the default here&lt;/u&gt;, because your wiki is not a global [[metawiki:Global_sysops|sysop wiki]]. Instead, we would like to encourage you to do it yourself. I am taking the liberty of notifying your wiki’s interface admins in this message: @[[Dalībnieks:Dainis|Dainis]], @[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]], @[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]]
::::If you would like us to help you, [[metawiki:Talk:WMDE_Technical_Wishes/ReferencePreviews#My_wiki_wants_the_Technical_Wishes_team_to_remove_the_default_flag|you can let us know on this talk page]]. Any questions or comments, please let me know [[metawiki:Talk:WMDE_Technical_Wishes/ReferencePreviews|on the same talk page]]. -- Best, [[Dalībnieks:Johanna Strodt (WMDE)|Johanna Strodt (WMDE)]] ([[Dalībnieka diskusija:Johanna Strodt (WMDE)|diskusija]]) 2024. gada 16. februāris, plkst. 11.48 (EET)
:::::@[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] es balsotu par gadžeta izņemšanu vispār — dublējoša funkcionalitāte. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2024. gada 16. februāris, plkst. 12.56 (EET)

== Avdijivka, Bahmuta, Popasna utt ==
Cik produktīvi ir likt kādus karadarbības aprakstus atsevišķu pilsētu rakstos, kamēr karš vēl nav beidzies? Varbūt labāk uzliekam šādām apdzīvotām vietām galviņā paziņojumu &quot;Pilsēta atrodas aktīvas karadarbības zonā, informācija par to var būt ievērojami novecojusi&quot;. Tas ļaus izvairīties no tā, ka šādi &quot;puskara&quot; apraksti nepaliks rakstā mūžīgi (neesam ļoti čakli uz atjaunināšanu). --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2024. gada 23. janvāris, plkst. 15.02 (EET)

:Varētu jau arī tā. Bet neko nepateikt par karadarbību ap pilsētu vispār man likās nepieņemami. Labāk jau būtu īpašs raksts, kā tas ir lielākās W jo kaujas par Avdijivku ir visai nozīmīgas šai karā, bet kamēr tāda nav... Piebildīšu, ka arī en-ru versijas rakstā par pilsētu piemin karadarbības detaļas, neraugoties uz īpašu rakstu esamību. --. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 23. janvāris, plkst. 16.27 (EET)

== Latvijas Valsts mežzinātnes institūts &quot;Silava&quot; ==

Ļ. cien. administrātori!
Man nepieciešams jūsu atbalsts. Meklētājs neatsaucas uz Silava. Respektīvi, nozīmju atdalīšanas lapā nav institūts Silava. Iestāžu nosaukumi mūsdienās ir baisi. Vajadzētu Viki lietotājiem atvieglot dzīvi un ļaut atrast šo visai prestižo zinātnisko institūciju. Es pat teiktu, ka vajadzētu mainīt raksta nosaukumu uz &quot;Silava&quot;, Latvijas Valsts mežzinātnes institūts. Cieņā! [[Dalībnieks:Kasparoviča|Kasparoviča]] ([[Dalībnieka diskusija:Kasparoviča|diskusija]]) 2024. gada 29. janvāris, plkst. 13.11 (EET)
: Es īsti nesaprotu, kur problēma, un nevaru replīcēt šo rezultātu. Ierakstot Vikipēdijā &quot;Silava&quot; mani aizved uz nozīmju atdalkīšanas lapu ([[Silava]]), kurā kā pirmais rezultāts ir norādīts šis institūts. Meklējot interneta meklētājprogrammās (Google, Bing, DuckDuckGo) man visur pirmais rezultāts ir institūta mājaslapa, otrais ir Vikipēdijas raksts par institūtu. Līdz ar to būtu forši norādīt, ko tieši meklējot un kādas darbības veicot neizdodas atrast institūtu, jo man šo atkārtot nesanāk.--[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2024. gada 29. janvāris, plkst. 15.07 (EET)
::Varbūt bija domāts, ka Vikipēdijas meklētājs neatrod institūtu uzreiz, bet jāiet caur nozīmju atdalīšanas lapu? Var, līdzīgi kā savulaik baznīcām, raksta nosaukumu noīsināt, teiksim, uz [[Silava (institūts)]]. [[BIOR]]am jau arī nerakstām visu penteri nosaukumā.  --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2024. gada 29. janvāris, plkst. 15.32 (EET)
:::Šis variants būtu ļoti labs. Arī Nacionālais Botāniskais dārzs ir Valsts institūts. Silava (mežzinātnes institūts)- tas būtu ideāli, manuprāt. Bet es to neprotu uztaisīt. Iepriekš - visiem paldies! [[Dalībnieks:Kasparoviča|Kasparoviča]] ([[Dalībnieka diskusija:Kasparoviča|diskusija]]) 2024. gada 29. janvāris, plkst. 17.59 (EET)
::[[Vikipēdija:Kopienas_portāls/Arhīvs43#Latvijas_Valsts_mežzinātnes_institūts_&quot;Silava&quot;|Šeit]] jau bija diskusija. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2024. gada 29. janvāris, plkst. 15.44 (EET)

== &lt;span lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot; class=&quot;mw-content-ltr&quot;&gt;Last days to vote on the Charter for the Universal Code of Conduct Coordinating Committee&lt;/span&gt; ==

&lt;div lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot; class=&quot;mw-content-ltr&quot;&gt;
&lt;section begin=&quot;announcement-content&quot; /&gt;
:''[[m:Special:MyLanguage/wiki/Universal Code of Conduct/Coordinating Committee/Charter/Announcement - voting reminder|You can find this message translated into additional languages on Meta-wiki.]] [https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Special:Translate&amp;group=page-{{urlencode:wiki/Universal Code of Conduct/Coordinating Committee/Charter/Announcement - voting reminder}}&amp;language=&amp;action=page&amp;filter= {{int:please-translate}}]''
Hello all,

I am reaching out to you today to remind you that the voting period for the [[m:Special:MyLanguage/Universal Code of Conduct/Coordinating Committee|Universal Code of Conduct Coordinating Committee]] (U4C) charter will close on '''2 February 2024'''. Community members may [[m:Special:MyLanguage/Universal_Code_of_Conduct/Coordinating_Committee/Charter/Voter_information|cast their vote and provide comments about the charter via SecurePoll]]. Those of you who voiced your opinions during the development of the [[foundation:Special:MyLanguage/Policy:Universal_Code_of_Conduct/Enforcement_guidelines|UCoC Enforcement Guidelines]] will find this process familiar.

The [[m:Special:MyLanguage/Universal Code of Conduct/Coordinating Committee/Charter|current version of the U4C charter]] is on Meta-wiki with translations available. 

Read the charter, go vote and share this note with others in your community. I can confidently say the U4C Building Committee looks forward to your participation.

On behalf of the UCoC Project team,&lt;section end=&quot;announcement-content&quot; /&gt;
&lt;/div&gt;

[[m:User:RamzyM (WMF)|RamzyM (WMF)]] 2024. gada 31. janvāris, plkst. 19.00 (EET)
&lt;!-- Message sent by User:RamzyM (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Distribution_list/Global_message_delivery&amp;oldid=25853527 --&gt;

== Jautājums par (tā sauktajiem) mūziķiem un viņu nozīmībai ==

Vai ir kāds izskaidrojums kāpēc šeit teikt uzturēti (negribas skaļi teikt - kultivēti) kaut kādi bezsakaraini raksti par vietējiem mūziķiem, kas māk strinkšķināt instrumentus un varbūt ir uzspēlējuši Kuivižu kultūras nama pensionēto klaunu saieta. Dikti jau nu patīk vikiģenerāļiem teikt, ka te nav reklāmu, te nekā nav, viss nozīmīgs un ar atsaucēm, bet mierīgi eksistē [[Isabella Asmodeus]] un [[Nielslens Lielsliens]] raksti kuru derētu likt kategorijās [[deģeneratīvā māksla]] un nevis uzturēt. Kā tad īsti ir - vai ir kādi kritēriji? Vai ar tiem var iepazīties, jeb vienkārši jābūt nepieklājīgi uzstājīgam, līdz visiem vienkārši apnīk, jeb galvenais lai ir raksti, kuros nav absolūti pilnīgas rupjības. Jo te, izskatās, ka nesmādē arī rakstus par pornoaktrisēm (kas protams ir ļoti nozīmīgs temats, it īpaši vientuļajos piektdienas vakaros) --Ar cieņu, Labvēlis [[Special:Contributions/87.246.151.113|87.246.151.113]] 2024. gada 2. februāris, plkst. 16.04 (EET)
:Izskaidrojums protams ir, bet Jums tas nepatiks tik un tā! --[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2024. gada 2. februāris, plkst. 16.39 (EET)
::vispār šajā varētu ieskatīties [https://lv.wikipedia.org/wiki/Vikip%C4%93dija:Noz%C4%ABm%C4%ABguma_krit%C4%93riji#M%C5%ABzika kritēriji#mūzika]. kritēriji ir visai stingri, ļoti iespējams, ka dažus censoņus šie kritēriji nosaka izdzēst. protams, diskutēt var arī par nozīmīguma kritērijiem. ar pornogrāfiju ir vieglāk, tur starpviki saites gan jau atbild uz jautājumiem. diez vai mums ir lokāli nozīmīgi šī žanra mākslinieki. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2024. gada 2. februāris, plkst. 16.55 (EET)
:::Jā, [[Vikipēdija:Nozīmīguma kritēriji|šis]] ir labs un piemirsts raksts, tikai mazliet nepilnīgs. Ko darīt ar militāristiem, čekistiem un vienkāršiem latviešu (un ne tikai) ļaudīm, uzņēmumiem kas galīgi neatbilst kritērijiem?--[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2024. gada 2. februāris, plkst. 17.41 (EET)
::::Varbūt vikipēdija varētu izvēlēties kādus cilvēkus/cilvēku grupu, iedot tiem lielākas tiesības, nu piem. kā biroja adminstratoriem, kas regulē darbu birojā un kurus visi pārējie klausa, un palūgt viņus ieviest kārtību? P.S. [[Isabella Asmodeus]]  - simt punkti neatbilst tiem kritērijiem, pirmais rezultāts gūglējot neatkarīgus avotus ir ,,,, Vikipēdija! Otrie [[Nielslens Lielsliens]] ir izspieduši kādas kasetes (?) , laikam jau mums nav vienota topa par nacionālo mūziku, bet gūglējot šo, ēm, skaņdarbu nosaukumus arī atrod tikai infomāciju uz kaut kādiem saitiem, kur to mūziku klausīties. Divas kasete izdotas 100 gabalos (lol), bet var jau būt ka koncerts Stienes bibliotēkā 2019. gadā bija kaut kas fundamentāli graujošs un nozīmīgs kādā TV pārraidē.  --Ar cieņu, Labvēlis [[Special:Contributions/87.246.151.113|87.246.151.113]] 2024. gada 2. februāris, plkst. 18.31 (EET)
:::::to var darīt jebkurš vikipēdijas dalībnieks. apšaubīt raksta nozīmību. izvirzīt uz dzēšanu. vienīgi, ja to darīs anonīms konts, tad neviens to neņems par pilnu. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2024. gada 2. februāris, plkst. 23.11 (EET)
::::::Ja garāmgājējs jums ko aizrāda, jūs neņemat pa pilnu, bet ja mamma piezvana, tad gan. Skaidrīte ar jums visiem :) Labvēlis [[Special:Contributions/87.246.151.113|87.246.151.113]] 2024. gada 2. februāris, plkst. 23.23 (EET)
:::::::Ja garāmgājējs ir jau daudzkārt pierādījis, ka viņš nav ņemams par pilnu un pastāvīgi to demonstrē ar savu uzvedību, tad pat tiem, kas konkrētā jautājumā domā līdzīgi viņam, pēc šāda garāmgājēja kļūst kauns izteikt savu viedokli, lai nepielīdzinātos viņa līmenim. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 3. februāris, plkst. 23.29 (EET)
::::::::Kāda nozīme manai uzvedībai, ja mūziķi neatbilst jūsu pašu noteiktajiem ievērības kritērijiem? [[Special:Contributions/87.246.151.113|87.246.151.113]] 2024. gada 4. februāris, plkst. 00.52 (EET)
:::::::::izvirzi uz dzēšanu! [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2024. gada 4. februāris, plkst. 08.21 (EET)

== Vai attēls var būt atsauce? ==

Informācijas apstiprināšanai minēts &quot;nepieciešama atsauce&quot;. Pierādījums ir attēls. Nav doma šo attēlu ievietot kā ilustratīvu attēlu bet tikai kā pierādījumu. Kas jādara? [[Dalībnieks:MarcoPolo1669|MarcoPolo1669]] ([[Dalībnieka diskusija:MarcoPolo1669|diskusija]]) 2024. gada 3. februāris, plkst. 23.24 (EET)

:Hmmm... tas lielā mērā atkarīgs no attēla. A to mums ne tik sen viens lika attēlus ar tekstiem no LME. Jāskatās konkrēti. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 4. februāris, plkst. 12.13 (EET)
::Paldies par atbildi. Lieta sekojoša. Ir Rīgas Avotu pamatskola. Zinu, ka tur mācijās mans radinieks Rolands Kaņeps. Apstiprinajumam nepieciešama atsauce. Sakarā ar pārvākšanos neatrodu viņa skolas bildes, bet man ir grāmata ar ierakstu no skolas. Nofotografēju ierakstu. Vai tas var būt apstiprinājums? [[Dalībnieks:MarcoPolo1669|MarcoPolo1669]] ([[Dalībnieka diskusija:MarcoPolo1669|diskusija]]) 2024. gada 4. februāris, plkst. 13.15 (EET)
:::Man pašam šķiet, ka derētu, lai gan tā ir tāda pelēkā zona un lētticības jautājums - skaidrs, ka šādu ierakstu katrs pats var mistificēt. Bet te vispirms jāskatās pats raksts [[Rolands Kaņeps]] - ja tajā informācija atbildīs, tad arī par pamatskolu nebūs jautājumu. Jautājums jau radās tāpēc, ka pašā rakstā par Kaņepu nekas tāds nav. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 4. februāris, plkst. 14.42 (EET)
::::Rakstā par Kaņepu nav tāpēc, ka neviens to nezina. Kādas būtu pareizas turpmākās darbības, lai šo info apstiprinātu? Nekad neesmu Vikipēdijā neko rakstījis un man tas viss ir svešs. [[Dalībnieks:MarcoPolo1669|MarcoPolo1669]] ([[Dalībnieka diskusija:MarcoPolo1669|diskusija]]) 2024. gada 4. februāris, plkst. 18.41 (EET)
:::::Vispirms [https://lv.wikipedia.org/wiki/Special:Upload ielādēt attēlu], pēc tam iestūķēt viņu rakstā par Kaņepu ar attiecīgu parakstu un pierakstīt rakstā, ka tad un tad mācījies attiecīgajā skolā. Pēc tam jau var ķerties pie skolas absolventiem. Es negarantēju, ka ar to visiem pietiks, nu bet vismaz kaut kāds arguments būs. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 4. februāris, plkst. 19.01 (EET)
::::::Paldies! Pamēģināšu. [[Special:Contributions/77.38.171.231|77.38.171.231]] 2024. gada 5. februāris, plkst. 10.34 (EET)
:::::::Piešķīru attiecīgās tiesības, lai dalībniekam nav jāgaida, kamēr sistēma ļaus ielādēt attēlu. Tad jau skatīsimies, kas tur būs :) Diemžēl nekur periodikā neatrodu šo mācīšanās faktu, pārāk mazsvarīgs tomēr. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2024. gada 5. februāris, plkst. 12.06 (EET)

== Rakstu konkursi 2024. gadā ==

Sveika, kopiena!

Man ir piedāvājums jauniem rakstu konkursiem.
# [[Vikipēdija:CEE Spring 2024|CEE Spring 2024]] — kā ierasts 21. marts līdz 31. maijs.
# Ivo piedāvā rīkot sadarbībā ar igauņiem konkursu par Baltijas jūru. Viņiem pašiem [[:et:Vikipeedia:Läänemere võistlus|notiek pašlaik]], mums varētu notikt kaut kad vēlāk šogad — igauņi palīdzēs ar balvām.
# Man ir iekrājušās dažas balvas, ko labprāt piedāvātu vieglākas tēmas konkursam; šobrīd domāju par &quot;Viki garšo paēst&quot;, kur varētu rakstīt par dažādiem nacionālajiem ēdieniem un pārtikas nozari.
# Kā ierasts, novembrī varam būt daļa no [[Vikipēdija:Āzijas mēnesis 2024|Āzijas mēneša]].

Ja kādam ir vēlme palīdzēt organizēšanā, rakstiet privāti vai šeit diskusijā. Šāda iesaiste ir labs solis ceļā uz kvalitatīvu pieteikumu Wikimania stipendijai :) Gaidīšu arī citus ieteikumus. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2024. gada 9. februāris, plkst. 11.21 (EET)

:iesaisti organizēšanā baigi neredzu. bet, vajadzības gadījumā, noteikti varu palīdzēt ar balvām. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2024. gada 9. februāris, plkst. 14.13 (EET)

:: Atgādināšu par agrāk pie mums rīkotiem konkursiem: sakopšanas mēnesi (agrāk februārī) un fotokonkursu [[Dabas skati Vikipēdijā|Wiki Loves Earth]]. Pēdējais bija neērts tādēļ, ka Latvijā laika ziņā sakrita ar CEE Spring un vēl nepamodušos dabu, bet 2023. gadā to [https://commons.wikimedia.org/wiki/Commons:Wiki_Loves_Earth_2023/Participating_countries rīkoja vienu mēnesi vai ilgāk visu vasaru] (piemēram, Azerbaidžāna - maijā, Armēnija - jūnijā, Albānija - jūlijā, Brazīlija no 1. jūlija līdz 13. augustam). Tā ka mums ir iespēja pielāgoties bioloģiskajai realitātei. --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 10. februāris, plkst. 00.03 (EET)
:::[[Wiki Loves Earth]] es šogad nesaņemšos rīkot. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2024. gada 12. februāris, plkst. 11.55 (EET)

== &lt;span lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot; class=&quot;mw-content-ltr&quot;&gt;Announcing the results of the UCoC Coordinating Committee Charter ratification vote&lt;/span&gt; ==

&lt;div lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot; class=&quot;mw-content-ltr&quot;&gt;
&lt;section begin=&quot;announcement-content&quot; /&gt;
:''[[m:Special:MyLanguage/wiki/Universal Code of Conduct/Coordinating Committee/Charter/Announcement - results|You can find this message translated into additional languages on Meta-wiki.]] [https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Special:Translate&amp;group=page-{{urlencode:wiki/Universal Code of Conduct/Coordinating Committee/Charter/Announcement - results}}&amp;language=&amp;action=page&amp;filter= {{int:please-translate}}]''

Dear all,

Thank you everyone for following the progress of the Universal Code of Conduct. I am writing to you today to announce the outcome of the [[m:Special:MyLanguage/Universal_Code_of_Conduct/Coordinating_Committee/Charter/Voter_information|ratification vote]] on the [[m:Special:MyLanguage/Universal Code of Conduct/Coordinating Committee/Charter|Universal Code of Conduct Coordinating Committee Charter]]. 1746 contributors voted in this ratification vote with 1249 voters supporting the Charter and 420 voters not. The ratification vote process allowed for voters to provide comments about the Charter. 

A report of voting statistics and a summary of voter comments will be published on Meta-wiki in the coming weeks.

Please look forward to hearing about the next steps soon.

On behalf of the UCoC Project team,&lt;section end=&quot;announcement-content&quot; /&gt;
&lt;/div&gt;

[[m:User:RamzyM (WMF)|RamzyM (WMF)]] 2024. gada 12. februāris, plkst. 20.23 (EET)
&lt;!-- Message sent by User:RamzyM (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Distribution_list/Global_message_delivery&amp;oldid=26160150 --&gt;

== Ukraine's Cultural Diplomacy Month 2024: We are back! ==

&lt;div lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot; class=&quot;mw-content-ltr&quot;&gt;
[[File:UCDM 2024 general.jpg|180px|right]]
{{int:please-translate}}

Hello, dear Wikipedians!&lt;br/&gt;

[[:m:Special:MyLanguage/Wikimedia Ukraine|Wikimedia Ukraine]], in cooperation with the [[:en:Ministry of Foreign Affairs of Ukraine|MFA of Ukraine]] and [[:en:Ukrainian Institute|Ukrainian Institute]], has launched the forth edition of writing challenge &quot;'''[[:m:Special:MyLanguage/Ukraine's Cultural Diplomacy Month 2024|Ukraine's Cultural Diplomacy Month]]'''&quot;, which lasts from 1st until 31st March 2024. The campaign is dedicated to famous Ukrainian artists of cinema, music, literature, architecture, design and cultural phenomena of Ukraine that are now part of world heritage. We accept contribution in every language! The most active contesters will receive prizes.&lt;br/&gt;

We invite you to take part and help us improve the coverage of Ukrainian culture on Wikipedia in your language! Also, we plan to set up a [[:m:CentralNotice/Request/UCDM 2024|banner]] to notify users of the possibility to participate in such a challenge! [[:m:User:ValentynNefedov (WMUA)|ValentynNefedov (WMUA)]] ([[:m:User talk:ValentynNefedov (WMUA)|talk]])
&lt;/div&gt;
&lt;!-- Message sent by User:ValentynNefedov (WMUA)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Distribution_list/Global_message_delivery/Wikipedia&amp;oldid=26166467 --&gt;

== &lt;span lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot; class=&quot;mw-content-ltr&quot;&gt; Report of the U4C Charter ratification and U4C Call for Candidates now available&lt;/span&gt; ==

&lt;div lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot; class=&quot;mw-content-ltr&quot;&gt;
&lt;section begin=&quot;announcement-content&quot; /&gt;
:''[[m:Special:MyLanguage/Universal Code of Conduct/Coordinating Committee/Election/2024/Announcement – call for candidates| You can find this message translated into additional languages on Meta-wiki.]] [https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Special:Translate&amp;group=page-{{urlencode:Universal Code of Conduct/Coordinating Committee/Election/2024/Announcement – call for candidates}}&amp;language=&amp;action=page&amp;filter= {{int:please-translate}}]''

Hello all,

I am writing to you today with two important pieces of information. First, the [[m:Special:MyLanguage/Universal Code of Conduct/Coordinating Committee/Charter/Vote results|report of the comments from the Universal Code of Conduct Coordinating Committee (U4C) Charter ratification]] is now available. Secondly, the call for candidates for the U4C is open now through April 1, 2024.

The [[m:Special:MyLanguage/Universal Code of Conduct/Coordinating Committee|Universal Code of Conduct Coordinating Committee]] (U4C) is a global group dedicated to providing an equitable and consistent implementation of the UCoC. Community members are invited to submit their applications for the U4C. For more information and the responsibilities of the U4C, please [[m:Special:MyLanguage/Universal Code of Conduct/Coordinating Committee/Charter|review the U4C Charter]].

Per the charter, there are 16 seats on the U4C: eight community-at-large seats and eight regional seats to ensure the U4C represents the diversity of the movement.

Read more and submit your application on [[m:Special:MyLanguage/Universal Code of Conduct/Coordinating Committee/Election/2024|Meta-wiki]].

On behalf of the UCoC project team,&lt;section end=&quot;announcement-content&quot; /&gt;
&lt;/div&gt;

[[m:User:RamzyM (WMF)|RamzyM (WMF)]] 2024. gada 5. marts, plkst. 18.25 (EET)
&lt;!-- Message sent by User:RamzyM (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Distribution_list/Global_message_delivery&amp;oldid=26276337 --&gt;

== &lt;span lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot; class=&quot;mw-content-ltr&quot;&gt; Wikimedia Foundation Board of Trustees 2024 Selection&lt;/span&gt; ==

&lt;div lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot; class=&quot;mw-content-ltr&quot;&gt;
&lt;section begin=&quot;announcement-content&quot; /&gt;
: ''[[m:Special:MyLanguage/Wikimedia Foundation elections/2024/Announcement/Selection announcement| You can find this message translated into additional languages on Meta-wiki.]]''
: ''&lt;div class=&quot;plainlinks&quot;&gt;[[m:Special:MyLanguage/Wikimedia Foundation elections/2024/Announcement/Selection announcement|{{int:interlanguage-link-mul}}]] • [https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Special:Translate&amp;group=page-{{urlencode:Wikimedia Foundation elections/2024/Announcement/Selection announcement}}&amp;language=&amp;action=page&amp;filter= {{int:please-translate}}]&lt;/div&gt;''
Dear all,

This year, the term of 4 (four) Community- and Affiliate-selected Trustees on the Wikimedia Foundation Board of Trustees will come to an end [1]. The Board invites the whole movement to participate in this year’s selection process and vote to fill those seats.

The [[m:Special:MyLanguage/Wikimedia Foundation elections committee|Elections Committee]] will oversee this process with support from Foundation staff [2]. The Board Governance Committee created a Board Selection Working Group from Trustees who cannot be candidates in the 2024 community- and affiliate-selected trustee selection process composed of Dariusz Jemielniak, Nataliia Tymkiv, Esra'a Al Shafei, Kathy Collins, and Shani Evenstein Sigalov [3]. The group is tasked with providing Board oversight for the 2024 trustee selection process, and for keeping the Board informed. More details on the roles of the Elections Committee, Board, and staff are here [4]. 

Here are the key planned dates:

*  May 2024: Call for candidates and call for questions
*  June 2024: Affiliates vote to shortlist 12 candidates (no shortlisting if 15 or less candidates apply) [5]
*  June-August 2024: Campaign period
*  End of August / beginning of September 2024: Two-week community voting period
*  October–November 2024: Background check of selected candidates
*  Board's Meeting in December 2024: New trustees seated

Learn more about the 2024 selection process - including the detailed timeline, the candidacy process, the campaign rules, and the voter eligibility criteria - on [[m:Special:MyLanguage/Wikimedia Foundation elections/2024|this Meta-wiki page]], and make your plan.

'''Election Volunteers'''

Another way to be involved with the 2024 selection process is to be an Election Volunteer. Election Volunteers are a bridge between the Elections Committee and their respective community. They help ensure their community is represented and mobilize them to vote. Learn more about the program and how to join on this [[m:Special:MyLanguage/Wikimedia Foundation elections/2024/Election Volunteers|Meta-wiki page]].

Best regards,

[[m:Special:MyLanguage/User:Pundit|Dariusz Jemielniak]] (Governance Committee Chair, Board Selection Working Group)

[1] https://meta.wikimedia.org/wiki/Special:MyLanguage/Wikimedia_Foundation_elections/2021/Results#Elected

[2] https://foundation.wikimedia.org/wiki/Committee:Elections_Committee_Charter

[3] https://foundation.wikimedia.org/wiki/Minutes:2023-08-15#Governance_Committee

[4] https://meta.wikimedia.org/wiki/Wikimedia_Foundation_elections_committee/Roles

[5] Even though the ideal number is 12 candidates for 4 open seats, the shortlisting process will be triggered if there are more than 15 candidates because the 1-3 candidates that are removed might feel ostracized and it would be a lot of work for affiliates to carry out the shortlisting process to only eliminate 1-3 candidates from the candidate list.&lt;section end=&quot;announcement-content&quot; /&gt;
&lt;/div&gt;

[[User:MPossoupe_(WMF)|MPossoupe_(WMF)]]2024. gada 12. marts, plkst. 21.57 (EET)
&lt;!-- Message sent by User:MPossoupe (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Distribution_list/Global_message_delivery&amp;oldid=26349432 --&gt;

== Jūsu wiki drīz būs tikai-lasīšanas režīmā. ==

&lt;section begin=&quot;server-switch&quot;/&gt;&lt;div class=&quot;plainlinks&quot;&gt;

[[:m:Special:MyLanguage/Tech/Server switch|Lasīt šo paziņojumu citā valodā]] • [https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Special:Translate&amp;group=page-Tech%2FServer+switch&amp;language=&amp;action=page&amp;filter= {{int:please-translate}}]

[[foundation:|Wikimedia Foundation]] pārslēgs datu plūsmu starp saviem datu centriem. Šis nodrošinās, ka Vikipēdija un pārējās Wikimedia wiki var palikt pieejamas pat pēc katastrofas.

Visa datu plūsma tiks pārslēgta '''{{#time:j xg|2024-03-20|lv}}'''. Šis tests sāksies '''[https://zonestamp.toolforge.org/{{#time:U|2024-03-20T14:00|en}} {{#time:H:i e|2024-03-20T14:00}}]'''.

Diemžēl [[mw:Special:MyLanguage/Manual:What is MediaWiki?|MediaWiki]] ierobežojumu dēļ ir nepieciešams apturēt visu labošanu, kamēr notiek pārslēgšana. Mēs atvainojamies par šo traucējumu un strādājam, lai nākotnē to samazinātu. 

'''Jūs varēsiet lasīt, bet ne labot, visas Wiki īsu laiku.'''

*Jūs nevarēsiet labot līdz pat stundai {{#time:l j xg Y|2024-03-20|lv}}.
*&lt;span lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot; class=&quot;mw-content-ltr&quot;&gt;If you try to edit or save during these times, you will see an error message.&lt;/span&gt; &lt;span lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot; class=&quot;mw-content-ltr&quot;&gt;We hope that no edits will be lost during these minutes, but we can't guarantee it.&lt;/span&gt; &lt;span lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot; class=&quot;mw-content-ltr&quot;&gt;If you see the error message, then please wait until everything is back to normal.&lt;/span&gt; &lt;span lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot; class=&quot;mw-content-ltr&quot;&gt;Then you should be able to save your edit.&lt;/span&gt; &lt;span lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot; class=&quot;mw-content-ltr&quot;&gt;But, we recommend that you make a copy of your changes first, just in case.&lt;/span&gt;

&lt;span lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot; class=&quot;mw-content-ltr&quot;&gt;''Other effects'':&lt;/span&gt;

*&lt;span lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot; class=&quot;mw-content-ltr&quot;&gt;Background jobs will be slower and some may be dropped.&lt;/span&gt; &lt;span lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot; class=&quot;mw-content-ltr&quot;&gt;Red links might not be updated as quickly as normal.&lt;/span&gt; &lt;span lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot; class=&quot;mw-content-ltr&quot;&gt;If you create an article that is already linked somewhere else, the link will stay red longer than usual.&lt;/span&gt; &lt;span lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot; class=&quot;mw-content-ltr&quot;&gt;Some long-running scripts will have to be stopped.&lt;/span&gt;
* &lt;span lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot; class=&quot;mw-content-ltr&quot;&gt;We expect the code deployments to happen as any other week.&lt;/span&gt; &lt;span lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot; class=&quot;mw-content-ltr&quot;&gt;However, some case-by-case code freezes could punctually happen if the operation require them afterwards.&lt;/span&gt;
* &lt;span lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot; class=&quot;mw-content-ltr&quot;&gt;[[mw:Special:MyLanguage/GitLab|GitLab]] will be unavailable for about 90 minutes.&lt;/span&gt;

&lt;span lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot; class=&quot;mw-content-ltr&quot;&gt;This project may be postponed if necessary.&lt;/span&gt; &lt;span lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot; class=&quot;mw-content-ltr&quot;&gt;You can [[wikitech:Switch_Datacenter|read the schedule at wikitech.wikimedia.org]].&lt;/span&gt; &lt;span lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot; class=&quot;mw-content-ltr&quot;&gt;Any changes will be announced in the schedule.&lt;/span&gt; &lt;span lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot; class=&quot;mw-content-ltr&quot;&gt;There will be more notifications about this.&lt;/span&gt; &lt;span lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot; class=&quot;mw-content-ltr&quot;&gt;A banner will be displayed on all wikis 30 minutes before this operation happens.&lt;/span&gt; '''&lt;span lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot; class=&quot;mw-content-ltr&quot;&gt;Please share this information with your community.&lt;/span&gt;'''&lt;/div&gt;&lt;section end=&quot;server-switch&quot;/&gt;

[[user:Trizek (WMF)|Trizek (WMF)]], 2024. gada 15. marts, plkst. 02.01 (EET)
&lt;!-- Message sent by User:Trizek (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Distribution_list/Non-Technical_Village_Pumps_distribution_list&amp;oldid=25636619 --&gt;

== Ezeru infokastes ==

Sveicināti! Vai kāds var izlabot ezeru infokastes - pašlaik tās ir trīs reizes platākas par blakus esošo rakstu, izskatās briesmīgi. [[Dalībnieks:Silvatica|Silvatica]] ([[Dalībnieka diskusija:Silvatica|diskusija]]) 2024. gada 22. marts, plkst. 14.48 (EET)
:Kurā rakstā? --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2024. gada 22. marts, plkst. 15.06 (EET)
::Man pašam šādu efektu nav, ne uz datora, ne telefona --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 22. marts, plkst. 15.14 (EET)
::Izskatās, ka jebkurā par ezeriem. Koordinātu rinda atkārtojas divas reizes un visu izpleš. [[Dalībnieks:Silvatica|Silvatica]] ([[Dalībnieka diskusija:Silvatica|diskusija]]) 2024. gada 22. marts, plkst. 15.20 (EET)
:::Aizejam [https://lv.wikipedia.org/wiki/Special:Preferences uz &quot;Izvēles&quot; šeit] un sadaļā &quot;Izskats&quot; pārslēdzam no Vector (2022) uz Vector legacy (2010). Pie viena pazudīs arī citi pretīgi gļuki, kurus daži uzskata par fīčām. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 22. marts, plkst. 19.37 (EET)
::::Sveiki.
::::Ieteikums neatrisina pamatmuļķību, ka vienas un tās pašas koordinātas tiek rādītas atkārtoti, pie tam, vienā rindā, padarot to 2 ar asti reizes garāku. Nepatikšanas slēpjas jaunajā izskatā, kurš lietotājam-parastajam (anonīmam lietotājam) rāda šādu uzrakstu dubultošanos un viņš nevar nomainīt izskatu. Angļu Wikipēdijā šāda „fīča” nav ieviesta. [[Dalībnieks:Zirneklītis|Zirneklītis]] ([[Dalībnieka diskusija:Zirneklītis|diskusija]]) 2024. gada 24. marts, plkst. 09.58 (EET)
:::::Ieteikums dots, lai atrisinātu šo muļķību ielogotam lietotājam. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 24. marts, plkst. 10.23 (EET)
::::::Kur ziņot, ka infokaste nav kārtībā visiem lietotājiem? [[Dalībnieks:Zirneklītis|Zirneklītis]] ([[Dalībnieka diskusija:Zirneklītis|diskusija]]) 2024. gada 24. marts, plkst. 10.33 (EET)
:::::::ceru, ka kāds domā, kā šo atrisināt. man arī nepatīk ieteikums ar 'Vector legacy' - nesmuki :) [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2024. gada 24. marts, plkst. 20.00 (EET)
:[[Diskusija:Lūrmaņu atsegumi|Ne tikai ezeru]] -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 22. marts, plkst. 15.08 (EET)
::Ja tiek izmantota veidne {{Tl|Coord}}, nevis {{Tl|Koordinātu infokaste}} — kā, piemēram, [[An-24 katastrofa Liepājā|šeit]], tad koordinātas nerakstās vienā rindā, tomēr vienalga divreiz. Kaut kas ir diezgan fundamentāli izmainīts. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2024. gada 24. marts, plkst. 20.43 (EET)
:@[[Dalībnieks:Silvatica|Silvatica]] @[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] @[[Dalībnieks:Zirneklītis|Zirneklītis]] @[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] @[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] @[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]]. Salabots. Pēc izstrādātāju izmaiņām nav viegli atrast, kas mainījies. Citreiz mūs brīdina par niekiem, bet par šādām lietām ne. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2024. gada 25. marts, plkst. 23.40 (EET)
::{{u|Papuass}} milzīgs paldies! [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2024. gada 26. marts, plkst. 06.16 (EET)
:::esi atrisinājis arī problēmu ar koordinātām, kas ārpus infokastēm. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2024. gada 26. marts, plkst. 06.18 (EET)
::::Paldies, tagad ir daudz labāk, nekā senāk bija. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2024. gada 26. marts, plkst. 08.54 (EET)
::::Paldies! Biju savus novērojumus izklāstījis [https://lv.wikipedia.org/wiki/T%C4%93ma:Y1le7d9gjrn0f1x7 „Dalībnieka diskusija:Edgars2007„] lapā, bet laikam nevietā. Rakstītais par Bumbu kalnu (2. punkts) aizvien vēl spēka. [[Dalībnieks:Zirneklītis|Zirneklītis]] ([[Dalībnieka diskusija:Zirneklītis|diskusija]]) 2024. gada 29. marts, plkst. 11.18 (EET)
::Paldies! [[Dalībnieks:Silvatica|Silvatica]] ([[Dalībnieka diskusija:Silvatica|diskusija]]) 2024. gada 28. marts, plkst. 09.22 (EET)

== Grāmatu nosaukumu rakstība ==

Vai kāds mums vēl atceras, ka iekš [[Palīdzība:Rediģēšana, noformēšana]] rakstīts, ka...
&lt;blockquote&gt;Cita Vikipēdijas tradīcija ir grāmatu un filmu nosaukumu rakstīšana ''kursīvā''. Ja raksts ir par grāmatu vai filmu, tad, pirmo reizi to pieminot, to raksta '''''pustreknā kursīvā'''''. Piemēram, raksts par ''[[Gredzenu pavēlnieks|Gredzenu pavēlnieku]]'' sāktos šādi:

:'''''Gredzenu pavēlnieks''''' ir [[episks]] [[fantastika|fantastikas žanra]] stāsts, ko sarakstījis [[Dž. R. R. Tolkīns]], un tas ir turpinājums viņa agrāk sarakstītajai grāmatai ''[[Hobits]]''.&lt;/blockquote&gt;
...es kaut kā nemanu, ka kaut vai kur šāda tradīcija būtu ievērota. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 3. aprīlis, plkst. 19.28 (EEST)

:man ir sajūta, ka šis ir super novecojis un atceļams. ? prakse laikam būtu kursīvu lietot tekstam, kas nav latviski, kamēr grāmatu un filmu nosaukumus likt pēdiņās. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2024. gada 3. aprīlis, plkst. 20.03 (EEST)
::Man vienalga, kāds variants, bet lai būtu viens visiem. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 3. aprīlis, plkst. 21.14 (EEST)
:::Kādreiz, kad man tam vēl bija laiks, es tieši tā arī rakstīju, un dažviet, piemēram, [[Ijona Klusā zvaigžņu dienasgrāmatas|šeit]], citi vēl nav to izlabojuši :) Bet piekrītu, ka grāmatu nosaukumi tekstā, tai skaitā raksta sākumā, jāliek vienkārši pēdiņās (bet ne infokastu virsrakstos). --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2024. gada 3. aprīlis, plkst. 21.39 (EEST)
:::[[Veidnes_diskusija:Filmas_infokaste#Nosaukums|Šeit]] bija plašāka diskusija par tēmu. Joprojām domāju, ka rakstos [[Haklberija Fina piedzīvojumi]] vai [[Toma Sojera piedzīvojumi]] nevajag pēdiņas infokastu virsrakstos. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2024. gada 3. aprīlis, plkst. 23.57 (EEST)
::::piekrītu visam, ko abi rakstiet. domāju, ka jālabo palīdzības lapa, nemeklējot baigo kopienas konsensus (jo de-facto te konsensus ir) [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2024. gada 4. aprīlis, plkst. 04.29 (EEST)
:::::Vajadzētu vēl pie viena nolemt, vai turpmāk lietojam pēdiņas grāmatu, filmu utt. nosaukumiem, kas ir vai nu svešvalodās un tādēļ kursīvā, vai aktīvas iekšsaites. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 4. aprīlis, plkst. 21.37 (EEST)
::::::Piekrītu (nosaukumi latviešu valodā pēdiņās, izņemot infokastu virsrakstus (lejā pie iepriekšējās un nākamās gan prasās pēdiņas)) un nosaukumi svešvalodā rakstāmi kursīvā bez pēdiņām.--[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2024. gada 10. aprīlis, plkst. 22.12 (EEST)

== CEE Hub Office Hour, Catch Up session and other announcements ==

Hi everyone,

We want to inform you about the upcoming calls/sessions that [[:m:Wikimedia CEE Hub|CEE Hub]] will organise, along with some small announcements of the other sessions that may be interesting for some of you.

First of all, we are inviting you to the next '''[[:m:Wikimedia CEE Hub/Office hours|CEE Hub Office Hour]]''' dedicated this time to the [[:m:Wikimedia CEE Hub/Microgrants|''Microgrants'']]''',''' which will be held on Monday (22 April) at 18:00 CEST (''[[:m:Event:CEE Hub Office Hour/April 2024|'''register here''']]'').

Also, we are making early announcement of the next '''[[:m:Wikimedia CEE Hub/Catch up|Catch Up]]''' dedicated to the [[:m:Wikimedia Foundation Annual Plan/2024-2025|Annual Plan of the Wikimedia Foundation for the period 2024/25]], where you will have a chance to hear introduction about this plan directly from the CEO of the WMF, along with CEE Hub updates and later during the call Q&amp;A session of 20 minutes. This session will be held on Wednesday (8 May) at 19:00 CEST ('''''[[:m:Event:CEE Catch Up Nr. 6 (May 2024)|register here]]''''').

Additionally, during this Friday (19 April) at 19:30 CEST at [[:m:Wikimedia Summit 2024|Wikimedia Summit]] in Berlin will be organised a [[:m:Wikimedia Summit 2024/Regional Meetups|'''regional CEE meet-up''']] with hybrid option, so you can join remotely as well (''[http://meet.google.com/bue-khkb-onr Google Meeting ID]'').

Please use the registration pages on Meta for the CEE Hub Office Hour and CEE Catch Up session, so you will get a link directly.

___________________________________

At the end, if you are interested to hear more about [[:en:Wikipedia:The_Wikipedia_Library|'''Wikipedia Library''']] and how this works, that every Wikimedia user with an active account for at least 6 months, contributed at least 500 times to Wikimedia projects, made at least 10 edits in the past month, and not be currently blocked from writing on any Wikimedia project, can have an access to the Wikipedia Library, you can attend one of two possible [[Grants:Knowledge Sharing/Connect|Let’s Connect learning clinics]]:

&lt;nowiki&gt;*&lt;/nowiki&gt; '''Time zone 1''' [https://docs.google.com/forms/d/e/1FAIpQLSdKuS77ymmedlOnrqfdwv-Y1j3T8a197b6lZ33GbMZJ24OaAQ/viewform Registration link here] ('''April 23rd,  18:00 CEST''')

'''* Time zone 2''' [https://docs.google.com/forms/d/e/1FAIpQLSfKP-MZ8F342dTFMIKp8WyjEPEntwkb3af8fEGOlM2J-BAfWA/viewform Registration link here] ('''April 26th, 09:00 CEST''')

If you need more information about these sessions, you can contact Gorana Gomirac ([mailto:gorana.gomirac@vikimedija.org gorana.gomirac@vikimedija.org]).
&lt;!-- Message sent by User:TRistovski-CEEhub@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/CEE_Hub&amp;oldid=25178510 --&gt;

== Jautājums - kuri vikipēdijas administratori sadarbojas ar ārvalstu izlūkdienestiem? ==

Viens no vikipēdijas autoriem Lerijs Sangers saka ka FIB un CIP ietekmē Vikipēdijas darbu: [https://moguldom.com/449978/co-founder-of-wikipedia-cia-and-fbi-manipulate-wikipedia-its-part-of-the-information-battlefield/ Co-Founder Of Wikipedia: CIA And FBI Manipulate Wikipedia, It’s Part Of The Information Battlefield (moguldom.com)]


Kuri Latviešu valodas vikipēdijas administratori sadarbojas ar ārvalstu izlūkdienestiem? [[Special:Contributions/144.36.114.113|144.36.114.113]] 2024. gada 19. aprīlis, plkst. 13.10 (EEST)

:No adminiem, spriežot pēc viņu darbībām, neviens, bet starp lietotājiem tādi acīmredzami ir, un ne jau nu CIP/FIB. Bet atļaušos aizrādīt, ka šāda personiska informācija vienalga nebūtu publiskojama saskaņā ar Vikipēdijas principiem.  -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 19. aprīlis, plkst. 19.36 (EEST)
::Jā, Dalībnieks:Votre Provocateur ir tīrākais krievijas iedēstītais darbinieks - iepriekšējais aizgāja bojā, tagad iedēstīs jaunu un neitrālie admini, kas ne ar ko nesadarbojas, to ignorē (vai bezdar`biba ir darbība)? [[Special:Contributions/87.110.28.105|87.110.28.105]] 2024. gada 20. aprīlis, plkst. 19.15 (EEST)
:::Kā vienmēr, jūs nepārzināt tēmu. Tāpēc arī mūžīgi rokat ne tur. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 20. aprīlis, plkst. 19.35 (EEST)
::::Par kādu tēmu jūs runājat, es taču neesmu stūlbs un redzu ko viņi te raksta. [[Special:Contributions/87.110.28.105|87.110.28.105]] 2024. gada 23. aprīlis, plkst. 21.28 (EEST)
:::::sveiki!
:::::aicināšu Jūs apliecināt savu patriotismu un vēlmi cīnīties pret 3 burtu aģentūrām mācoties latviešu valodas pareizrakstību!
:::::https://tezaurs.lv/stulbs:1
:::::ar labu nakti! [[Dalībnieks:Gatesby1|Geitsbijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Gatesby1|diskusija]]) 2024. gada 23. aprīlis, plkst. 21.49 (EEST)
:::Paldies par viedokli.  [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2024. gada 23. aprīlis, plkst. 21.37 (EEST)
:::Vēl trakāk! Nevis ignorē, bet gan vēl [[Vikipēdija:Balsošana/Gada labākais jaunais dalībnieks 2023|iebalsoja par pagājušā gada labāko jauno dalībnieku]]. Tīrās šausmas! Bet ja nopietnāk, tad no manis konstruktīva kritika/padoms {{u|Votre Provocateur}} būtu, ka, tulkojot rakstus no Vikipēdijas krievu valodā (?), derētu ņemt vērā, kā attiecīgā tēma aprakstīta arī citu valodu vikipēdijās. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2024. gada 25. aprīlis, plkst. 19.31 (EEST)

== Application for WikiOutdoor Training 2024 ==

Hi everyone,

Application is now officially OPEN for the unforgettable adventure with WikiOutdoor Training 2024! Whether you're a seasoned explorer or a newcomer to the world of outdoor documentation, this is your chance to join us in the mesmerizing Prespa Region of Macedonia from September 7th to 9th, 2024.

Fill the application form and share with us why you're excited to be part of this incredible journey.  Let's come together to explore, learn, and capture the beauty of our world!

Please share this survey also with other community members. If you have any other questions or concerns, please let us know.

'''[https://docs.google.com/forms/d/e/1FAIpQLScMUXq4M7N44ZwrLUxrusUPh0rjNk0qGb_uYyJ-84uzLJ3mQg/viewform?usp=sf_link Register here]'''. Deadline for applying is 20th of May, 2024 [[Dalībnieks:Деан Лазаревски|Деан Лазаревски]] ([[Dalībnieka diskusija:Деан Лазаревски|diskusija]]) 2024. gada 22. aprīlis, plkst. 16.02 (EEST)

== &lt;span lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot; class=&quot;mw-content-ltr&quot;&gt;Vote now to select members of the first U4C&lt;/span&gt; ==

&lt;div lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot; class=&quot;mw-content-ltr&quot;&gt;
&lt;section begin=&quot;announcement-content&quot; /&gt;
:''[[m:Special:MyLanguage/Universal Code of Conduct/Coordinating Committee/Election/2024/Announcement – vote opens|You can find this message translated into additional languages on Meta-wiki.]] [https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Special:Translate&amp;group=page-{{urlencode:Universal Code of Conduct/Coordinating Committee/Election/2024/Announcement – vote opens}}&amp;language=&amp;action=page&amp;filter= {{int:please-translate}}]''

Dear all,

I am writing to you to let you know the voting period for the Universal Code of Conduct Coordinating Committee (U4C) is open now through May 9, 2024. Read the information on the [[m:Special:MyLanguage/Universal Code of Conduct/Coordinating Committee/Election/2024|voting page on Meta-wiki]] to learn more about voting and voter eligibility.

The Universal Code of Conduct Coordinating Committee (U4C) is a global group dedicated to providing an equitable and consistent implementation of the UCoC. Community members were invited to submit their applications for the U4C. For more information and the responsibilities of the U4C, please [[m:Special:MyLanguage/Universal Code of Conduct/Coordinating Committee/Charter|review the U4C Charter]].

Please share this message with members of your community so they can participate as well.

On behalf of the UCoC project team,&lt;section end=&quot;announcement-content&quot; /&gt;
&lt;/div&gt;

[[m:User:RamzyM (WMF)|RamzyM (WMF)]] 2024. gada 25. aprīlis, plkst. 23.21 (EEST)
&lt;!-- Message sent by User:RamzyM (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Distribution_list/Global_message_delivery&amp;oldid=26390244 --&gt;</text>
      <sha1>pyuf5g894is51nxqgbyv04dishl9vuo</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4047931</id>
      <parentid>4047930</parentid>
      <timestamp>2024-04-25T20:21:27Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>MediaWiki message delivery</username>
        <id>42254</id>
      </contributor>
      <comment>/* Vote now to select members of the first U4C */ jauna sadaļa</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="89032" xml:space="preserve">__NEWSECTIONLINK__
{{Kopienas portāla galvene}}
{{stack
|{{Vikipēdija:Vikiekspedīcijas/plānotās}}
|{{Vikipēdija:Vikitikšanās/plānotās}}
}}
__TOC__
&lt;span id=&quot;below_toc&quot;&gt;&lt;/span&gt;
{{clear}}

[[Kategorija:Vikipēdija|Kopienas portāls]]

== Jauns kanāls jautājumu uzdošanai? ==

Ko kolēģi saka par jauna ''palīdzības kanāla'' izveidi lvwiki, atstājot Kopienas portālu tādām &quot;saturīgākām&quot; diskusijām (nē, es neplānoju monitorēt, kas kur pieder)? Pieņemu, ka daudzi kautrējas uzdot ikdienas/jauniņo jautājumus šeit, jo šī vieta ne pārāk uzrunā kā vieta, kur to darīt. Ja mums būtu &quot;help desk&quot;, tad, ceru, palielinātos komunikācijas daudzumu. Nu jā, es ieteiktu [[WP:Flow|Flow]], jo:
* vairāk newbie-friendly (POV)
* vieglāka un veiksmīgāka notifikāciju sistēma (automātiskā vačlistošana, ja esmu izveidojis sadaļu; var saņemt notifikācijas par jauniem topikiem, pēc tam piesekojot katram atsevišķi)

Tā kā tas jāieslēdz ne-lvwiki cilvēkiem, būs vajadzīgs kopienas atbalsts. Nederēs &quot;ai, dari Edgar, ko gribi&quot;. --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2019. gada 29. augusts, plkst. 23.04 (EEST)

;Jauna jautājumu uzdošanas kanāla izveide
# {{par}} --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2019. gada 29. augusts, plkst. 23.04 (EEST)
# {{par}} --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2019. gada 29. augusts, plkst. 23.26 (EEST)
# {{par}} --[[Dalībnieks:Silraks|silraks]] ([[Dalībnieka diskusija:Silraks|diskusija]]) 2019. gada 30. augusts, plkst. 00.09 (EEST)
# {{par}} --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2019. gada 30. augusts, plkst. 00.54 (EEST)
# {{par}} --[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2019. gada 30. augusts, plkst. 07.11 (EEST)
# {{par}} --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2019. gada 30. augusts, plkst. 07.12 (EEST)
# {{par}} --[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2019. gada 30. augusts, plkst. 14.44 (EEST)

;Flow pieslēgšana šajā jaunajā kanālā
# {{par}} --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2019. gada 29. augusts, plkst. 23.04 (EEST)
# {{par}} --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2019. gada 29. augusts, plkst. 23.26 (EEST)
# {{par}} --[[Dalībnieks:Silraks|silraks]] ([[Dalībnieka diskusija:Silraks|diskusija]]) 2019. gada 30. augusts, plkst. 00.09 (EEST)
# {{pret}} Man tā lēni pieleca, kas tas vispār ir, un negribētos to lapu lieki sarežģīt. --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2019. gada 30. augusts, plkst. 00.56 (EEST)
# {{par}} --[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2019. gada 30. augusts, plkst. 07.11 (EEST)
# {{par}} --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2019. gada 30. augusts, plkst. 07.13 (EEST)
# {{par}} --[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2019. gada 30. augusts, plkst. 14.44 (EEST)

=== Diskusija ===
Ja piekrītat, kādu nosaukumu liekam lapai? Es parasti neko oriģinālu nespēju izdomāt. --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2019. gada 29. augusts, plkst. 23.04 (EEST)
:Ātrā palīdzība :) Vispār mums jau ir šāds &quot;kanāls&quot; — kopienas portāla diskusija. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2019. gada 30. augusts, plkst. 07.32 (EEST)
::Es vairāk sliecos uz &quot;Help desk&quot; tulkojumu (bet man nepatīk 'palīdzības dēlis'). Ne kopienas portāls, ne tā diskusiju lapa nešķiet tā uzskatāmi kandidāti šim mērķim. --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2019. gada 30. augusts, plkst. 18.05 (EEST)
:::Iecere guva labu atbalstu, varbūt kādam ir idejas nosaukumam? --[[Dalībnieks:Silraks|silraks]] ([[Dalībnieka diskusija:Silraks|diskusija]]) 2020. gada 20. maijs, plkst. 21.56 (EEST)
::::pēc būtības šis kanāls būs dalībnieku (īpaši jauno) atbalstam, vai ne? &quot;Dalībnieku atbalsts&quot; gan neizklausās ļoti atraktīvi :) būtu labi arī, ja uzreiz ar kautko tas atšķirtos no esošā &quot;Palīdzība&quot;. tādā ziņā &quot;Ātrā palīdzība&quot;, lai cik dīvaini neizklausītos, pat ir diezgan precīzi. ''Help desk'' oficiālais tulkojums ir &quot;Palīdzības dienests&quot;. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2020. gada 21. maijs, plkst. 09.26 (EEST)
:::::@[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]]: Kas notika ar šo iniciatīvu? &quot;Palīdzības dienests&quot; ir labs nosaukums. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2021. gada 3. februāris, plkst. 10.47 (EET)

== Latvijas novadu raksti pēc jaunās reformas (2021) ==

Labdien!

Pamanīju, ka saveidots daudz lapu visiem tiem novadiem, kas pēc reformas jūnijā mainīs robežas. Vai tiešām tas ir vajadzīgs? Saprotu, Dienvidkurzemes un jauno Ropažu novadu, kur grūti definēt skaidru pēcteci. Varbūt arī Jēkabpils novada gadījumā... Bet pārējos gadījumos taču diezgan skaidrs, ko kuram pievienoja. Nav taču divi raksti par Rojas novada pirmo versiju, un novadu pēc tam. [[Amatas novads|Amatas novadam]] arī ir viens raksts, kaut 2009. gadā pievienoja lielāko daļu klāt. Pēc analoģijas arī par skolām varētu taisīt līdzīgi - Rīgas 40. vidusskola un Rīgas 40. vidusskola (2011), minot gadu, kad skolai pievienoja 23. vidusskolu. Arī novadi pēc reformas juridiski nemainīsies. To skaits saruks un izmērs pieaugs. --[[Dalībnieks:Kaamis007|Kaamis007]] ([[Dalībnieka diskusija:Kaamis007|diskusija]]) 2021. gada 14. marts, plkst. 11.33 (EET)
:Manuprāt, vienam novadam ir vajadzīgs viens raksts (kamēr vien nemainās nosaukums), kurā ir arī aprakstīta tā vēsture. Ieguvums ir arī tas, ka visa informācija būs pieejama vienā rakstā, līdz ar to raksts kļūs bagātīgāks.  --[[Lietotājs:Laurijs|Laurijs]] ([[Lietotāja diskusija:Laurijs|diskusija]]) 2021. gada 14. marts, plkst. 16.08 (EET)
::Principā visus &quot;... novads (2021)&quot; rakstus ([[Latvijas_administratīvais_iedalījums#Novadi_un_to_teritoriālā_iedalījuma_vienības_2|saraksts]]) varam dzēst, jo tajos ir tikai viena sadaļa - &quot;Teritoriālais iedalījums&quot; --[[Dalībnieks:Dark Eagle|Dark Eagle]] ([[Dalībnieka diskusija:Dark Eagle|diskusija]]) 2021. gada 14. marts, plkst. 18.38 (EET)
:::sliecos piekrist, bet labprāt gribētu zināt jauno novadu rakstu autora {{u|Pirags}} viedokli. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2021. gada 14. marts, plkst. 21.00 (EET)
:::: Es šos rakstus izveidoju pārejas periodam līdz 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas ieviešanai. Būtībā ATR2021 atjauno [[Latvijas rajoni|Latvijas rejonus]], tādēļ lielākā daļa informācijas var tikt pārnesta no šiem rakstiem, piemēram, [[Ogres rajons]] = [[Ogres novads (2021)]] ≠ [[Ogres novads]]. Rakstus var dzēst vai arī atbilstoši pāradresēt.--[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2021. gada 14. marts, plkst. 21.45 (EET)

Gribēju komentēt, ka ģerboņu automātiska pārnese no vecajiem novadiem uz jaunajiem '''ir nekorekta'''! Tikai tad, ja novads nepiedzīvoja nekādas izmaiņas, tad to varēja turpināt lietot, bet ja ir bijušas izmaiņas - tas jāapstiprina no jauna/jāizveido jauns, un pagaidu ģerboņu nav! Piemērs - Ādaži, kuri ir izsludinājuši konkursu par jauno ģerboni. (Avoti: [https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/1-julija-no-119-latvijas-pasvaldibam-paliks-42-kads-bus-gerbonu-liktenis.a410404/ 1], [https://www.salasnovads.lv/lv/aktualitates/raksts/par-pasvaldibu-tiesibam-izmantot-tai-apstiprinato-gerboni-pec-administrativi-teritorialas-reformas/ 2], [https://www.adazi.lv/veidojam-jauno-gerboni-kopa-aicinam-dalities-ar-idejam/ 3]) --[[Dalībnieks:Ivario|Ivario]] ([[Dalībnieka diskusija:Ivario|diskusija]]) 2021. gada 29. augusts, plkst. 12.41 (EEST)
:Te nav viss tik vienkārši, piemēram, pēc Viļānu un Rēzeknes novadu apvienošanas ģerboni un karogu nemainīja ([https://rezeknesnovads.lv/vilanos-pacelts-rezeknes-novada-un-vilanu-pilsetas-karogs/]). Kā arī, pēc gada  Ādaži kļūs par pilsētu un visdrīzāk pašreizējais novada ģerbonis kļūs par Ādažu pilsētas ģerboni.&lt;br/&gt;Pagaidām es piedāvāju [[Veidne:Latvijas novadu ģerboņi|izveidot rakstu par katra novada ģerboni]] =) --[[Dalībnieks:Dark Eagle|Dark Eagle]] ([[Dalībnieka diskusija:Dark Eagle|diskusija]]) 2021. gada 29. augusts, plkst. 12.57 (EEST)

== &lt;span lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot; class=&quot;mw-content-ltr&quot;&gt;(New) Feature on [[mw:Special:MyLanguage/Help:Extension:Kartographer|Kartographer]]: Adding geopoints via QID&lt;/span&gt; ==

&lt;div lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot; class=&quot;mw-content-ltr&quot;&gt;
&lt;section begin=&quot;Body&quot;/&gt;Since September 2022, it is possible to create geopoints using a QID. Many wiki contributors have asked for this feature, but it is not being used much. Therefore, we would like to remind you about it. More information can be found on the [[M:WMDE_Technical_Wishes/Geoinformation/Geopoints via QID|project page]]. If you have any comments, please let us know on the [[M:Talk:WMDE Technical Wishes/Geoinformation/Geopoints via QID|talk page]]. – Best regards, the team of Technical Wishes at Wikimedia Deutschland
&lt;section end=&quot;Body&quot;/&gt;
&lt;/div&gt;

[[M:User:Thereza Mengs (WMDE)|Thereza Mengs (WMDE)]] 2023. gada 13. decembris, plkst. 14.31 (EET)
&lt;!-- Message sent by User:Thereza Mengs (WMDE)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=WMDE_Technical_Wishes/Technical_Wishes_News_list_all_village_pumps&amp;oldid=25955829 --&gt;

== &quot;Dārzkopis&quot; ==

Skatos, ka ir izveidota jauna kategorija &quot;Dārzkopji&quot;. Lai izprastu tās nozīmi, lūdzu, uzrakstīt deinīciju šim terminam.
Vai tas ir sinonīms &quot;dārzniekam&quot;? Daļai no šajā kategorijā iekļautajiem vīriem un sievām to noņēmu. Profesori Galenieks un Malta noteikti nav saucami par dārzkopjiem. Tas nekas, ka viņi organizēja LU Botānisko dārzu un tur veica eksperimentus. BD strādāja dārznieki, kas to visu realizēja. Tāpat arī Salapils Bot.d. zināniskie darbinieki nav dārzkopji. Tur ir dārznieki un strādnieki. Paldies par skiadrojumu! [[Dalībnieks:Kasparoviča|Kasparoviča]] ([[Dalībnieka diskusija:Kasparoviča|diskusija]]) 2023. gada 15. decembris, plkst. 18.17 (EET)

:Tēzaurs: dārzkopis - Cilvēks, kas nodarbojas ar dārzkopību; dārzkopības speciālists. Dārzkopībai ir divas nozīmes - 
:1.Augļu, ogu, dārzeņu, krāšņumaugu ražošana, to stādāmā materiāla audzēšana, kā arī parku un apstādījumu ierīkošana; attiecīgā lauksaimniecības nozare.
:2.Attiecīgā zinātnes nozare.
:Attiecīgi, zinātnieki arī var būt dārzkopji, pat ja viņi savā dzīvē nevienu puķi nav iestādījuši. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2023. gada 15. decembris, plkst. 23.32 (EET)
::Brīniškīgi! Overdone par to rakstu! Jums jābūt atsaucēm uz faktiem par attiecīgās prrsonas iesaisti dārzkopībā! Un jānovelk robeža starp profesiju un hobiju. Lai veicas! [[Dalībnieks:Kasparoviča|Kasparoviča]] ([[Dalībnieka diskusija:Kasparoviča|diskusija]]) 2023. gada 15. decembris, plkst. 23.39 (EET)

== Komunikācija ==

Labdien!

Kā uzrakstīt konkretam dalībniekam, ja ir/bija/būs jautājumi/precīzējumi par labojumu iemesliem ? Kādu tieši pogu nospiest , intuitīvi nav skaidrs kura no &lt;nowiki&gt;''&lt;/nowiki&gt;diskusiju pogam &quot; ir īsta un dalībniekam būs skaidrs par ko ir runa un vai tas visi redz arī nav skaidrs  un  ko redz/neredz apmelētāji.

Kam un kur rakstīt par tehniskiem jautājumiem, jo špikeris man nekā nepalīdz, kad tulkojot rakstu no vienas valodas, jaunais raksts ne pievienojas pie parejām 43 valodām un manuali neizdevas ( sistēma noradā ka it ka ir, bet rezultāta nav), piemērs, Špicvegs - nekur neparadas kā ir latviešu valodā. Starpvalodu pārbaude pēc latviešu valodas rakstu esamības kopējā sarakstā vispār ir problēma, ka it kā viņus nav. Vai izveidojot rakstu varbūt iestātījumos vajag veikt atzīmi, lai valoda būtu pievienota pie pārejiem?

Kur varētu būt kļūda man vai sitēmai, ja tulkojot vienu rakstu, raksts bija publicēts bet palika manā profila ka nepublicēts, un publlicējot no jaunas, izveidojas dežavu efekts?

[[Dalībnieks:Tetraeder808|Tetraeder808]] ([[Dalībnieka diskusija:Tetraeder808|diskusija]]) 2023. gada 23. decembris, plkst. 13.56 (EET)
:Sveiks! Par jebkuriem jautājumiem droši vari rakstīt savā dalībnieka diskusijā - mums ir pietiekoši daudz aktīvu dalībnieku, kas seko šīm diskusijām. Uzdod tur jautājumus pa vienai problēmai - tad pa vienai arī risināsim/skaidrosim. Par labojumu iemesliem atsevišķos rakstos jautā šo rakstu diskusijās (ja neizdodas saprast loģiku tāpat - visbiežāk ir bijis kreņķis ar stilu/noformējumu). --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2023. gada 23. decembris, plkst. 14.05 (EET)
:Konkrētam dalībniekam - viņa diskusiju lapā :) Atvērt viņa diskusiju lapu un tur rakstīt. Redzēs tekstu visi, tā ir fīča.
:Bez konkrētu rakstu nosaukumiem grūti kaut ko pateikt par to, kas viņos bijis ne tā. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2023. gada 23. decembris, plkst. 19.37 (EET)
::Skaidrs.  
::Kā nosaukt &quot;labojumu veidu&quot; un ko darīt ar atsauces nepieciešamību, ja , piemēram, bija kaut kas paņemts no cita wiki valodas raksta? Teksta sinhronizācija starp wiki valodām. Faktiski paņemts, tulkots un papildināts. Un oriģinālā wiki raksta varētu nebūt nekādas atsauces. [[Dalībnieks:Tetraeder808|Tetraeder808]] ([[Dalībnieka diskusija:Tetraeder808|diskusija]]) 2023. gada 27. decembris, plkst. 16.45 (EET)
:::Tulkots un papildināts - tā arī saucas. Bet praktiski, papildinot rakstu, nav tik obligāti pierakstīt komentāru, kas izdarīts, tas pārbaudītājiem tāpat redzams. 
:::Par atsaucēm - nu ja to nav, tātad nepārbaudāms apgalvojums, kuru kāds piekasīgāks var viegli izdzēst. Atsauces no svešām Viki jau arī bieži nav pārbaudāmas un mums nebūt nav pienākums sinhronizēties ar citām valodām. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2023. gada 27. decembris, plkst. 23.46 (EET)
::::Jā, es to saprotu, bet tomēr jābūt kaut kādas zināšanas, atbildība, ja ļoti gribi ņemties par spēcīgām tēmām. Bet cilvēki ir tādi kādi ir.  Bez šaubām ir redzams ka man pievilks raksti par Vecticību. Un lai administratoriem neveidojas aizdomīgas domas, kāpēc tā, gribētos precizēt, ka es konsultējos ar Latvijas Vecticībnieku Pomoras baznīcas centrālās padomes biedru. [[Dalībnieks:Tetraeder808|Tetraeder808]] ([[Dalībnieka diskusija:Tetraeder808|diskusija]]) 2023. gada 28. decembris, plkst. 15.33 (EET)
:::::Tas neko negarantē, starp citu. Pirmavoti ne vienmēr ir objektīvi (un uz reliģiskiem pirmavotiem tas attiecas jo īpaši), tieši tādēļ Vikipēdija vismaz oficiāli izturas nedraudzīgi pret pirmavotiem un prasa lietot pārstāstošus (latviešu un citās mazajās valodās tas nozīmē - un parasti nekompetentus) avotus. Bet galvenais jau, lai izskatās neitrāli. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2023. gada 28. decembris, plkst. 19.36 (EET)
::::::Idejai piekrītu un nepiekrītu vienlaikus. Ja vienmēr balstīties uz nekompetentiem avotiem, beigās pasliktināsies satura kvalitāte un, jā, tas ir viens no veidiem kā var manipulēt auditorijai , kaut kas uzrakstīts un beigās Saule riņķo ap Zemi, visi piekrīt un, galvenais, tas bija vienmēr ;)  Piemerām, vēstures interpretācijas vai medicina un nekompetenti avoti. Ja arsts var teikt kā pareizi, balstoties uz savām zināšanām un pieredzi, bet grūti atrast nepieciešamu avota atsauci, vai labāk atstāt nepareizu maldinošu interpretāciju wiki rakstā? . Iepriekšējā ziņojumā, es tikai gribēju pieverst uzmanību, ka saņemu komentarus uz saviem jautājumiem par wiki saturu no pirmavota, logikai tāču jābūt, neizdomājot no galvas kaut kas, jo es tikai uzsāku pilnveidot, paplašīnāt un sakārtot šo tēmu lv wiki datu bāzē un arī gribu lai informācija būtu objektīva un izglītoša.  Atsauces, protams, svarīgas, bet pie katra teikuma vai vārda viņus nekur nelieto, tāpēc ka nepieciešama pieeja literatūrai un datu bāzēm... Bet labi.
::::::Man ir problēma ar atsaucēm, izvēlējot veidu &quot;Timekļa vietne&quot; , es tur nevaru pievienot achive url un archive date aili, nav tadas opcijas un iespējs, + pogas vienkarši nav (savukārt vācu wiki tāda opcija man parādās). Bet, tāpēc kā es uzskatu, ka webarchive ir svarīga lieta, un vajag uzreiz saglabāt avotu (pēc iespējas), esmu spiests arhīva linku ierakstīt nepareiza ailē. Pēc tam moderatori izglabj avotus manuāli, un pārbaudot atsauces logu pēc moderācijas tur jau IR achive url un archive date ailes un pat iespeja vēl kadu aili pievienoit arī ir. Kā man mainīt iestatījumus? Vai man tad katru reizi ir nepieciešams pirmkodu lapā manuāli atvienot linku izveidojot url un archive url, lai būtu tas kas jābūt? Un moderatoriem/administratoriem arī būs ko darīt katru dienu labojot manas atsauces.
::::::Kā saglabāt avotu , ja priekšā parādās logs par coockies akceptu, un pēc saglabašanas atveras tikai šis logs nevis pats raksts? [[Dalībnieks:Tetraeder808|Tetraeder808]] ([[Dalībnieka diskusija:Tetraeder808|diskusija]]) 2023. gada 29. decembris, plkst. 00.22 (EET)
:::::::Mūsu piekrišanai vai nepiekrišanai šeit nav nozīmes. Tie principi nav mūsu izstrādāti un mēs tos nevaram ietekmēt, visas apspriešanas par to bijušas angliski un izbeigušās jau pirms pārdesmit gadiem. Jā, mēs bieži varam apiet šos likumus, bet tam vajadzīga liela pieredze un zināšanas.
:::::::Webarchive saites var rediģēt, ieliekot tās automātiski ģenerējot un pēc tam atverot lapas pirmkodu, es tā vismaz daru, kad nav stipri slinkums. Pirms pāriešanas atpakaļ no pirmkoda uz vizuālo ļoti vēlams papriekš uzspiest &quot;Parādīt pirmsskatu&quot;, citādi var nesaglabāt.
:::::::Sajēdzīgs rīks ir [[Dalībnieka diskusija:Egilus/Piezīmes uz Vikipēdijas malām#Vikifikators|Wikifikators]], iesaku ieslēgt. Reizēm viņš nolaiž muļķi, bet parasti ir noderīgs. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2023. gada 29. decembris, plkst. 00.36 (EET)
::::::::Protams, ja no sakuma ir deklarēts ka jebkurš var veidot saturu, tad atbildība par satura kvalitāti autortiesību un citu likumu izpratnē ir minimāla vai viņas vispār nav, kas ir izdevīgi gan Vikipēdijai gan dalībniekiem, jo paredzēts ka visā pasaulē tiks veidoti dažādi raksti.  Tomēr  pastāv uzticība starp atsevišķiem dalībniekiem, man tā šķiet,  pretējā gadījumā atsevišķos rakstos un svarīgos rakstos būtu maldinošs un nedrošs saturs.  Paldies par paskaidrojumu, es Jūs saprotu. [[Dalībnieks:Tetraeder808|Tetraeder808]] ([[Dalībnieka diskusija:Tetraeder808|diskusija]]) 2023. gada 29. decembris, plkst. 10.18 (EET)

== Ielūgums ==

Kolēģi, aicinu piedalīties Meta [[:meta:Requests for comment/&quot;Putin khuylo!&quot;|diskusijā]] par raksta [[Putin huilo!]] pieļaujamību izvirzīt labam statusam un ievietot to Vikipēdijas galvenajā lapā. [[Dalībnieks:Asorev|Asorev]] ([[Dalībnieka diskusija:Asorev|diskusija]]) 2023. gada 25. decembris, plkst. 14.57 (EET)

:Saite nav pareiza, un ne jau nu mūsu Vikipēdijā tas raksts atbilst labam statusam. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2023. gada 25. decembris, plkst. 17.17 (EET)

== Krievijas valsts lapas ==

Sveiki, es cenšos sastādīt sarakstu par krievijas politiskajām partijām. Biju nodomājis lietot valdības dotos resursus atsaucēm, bet izskatās, ka šeit tie nav lietojami. Vai ir kādas alternatīvas (labākajā gadījumā tādas kas neieliks mani kādā pretvalstiski noskaņoto sarakstā)? [[Dalībnieks:Gatesby1|Geitsbijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Gatesby1|diskusija]]) 2023. gada 29. decembris, plkst. 14.19 (EET)

:Nu... ja runa par to, ka saiti no LV nav pieejami, var lauzties turp caur archive.org un dot atsauci uz to. Pretvalstisko saraksts - es gribu redzēt, kā mūsu VDD pieprasa ziņas par dalībniekiem no Vikipēdijas centrālā biroja un kurp viņus pasūta. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2023. gada 29. decembris, plkst. 19.14 (EET)
:VPN ar KF IP?  [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2024. gada 2. janvāris, plkst. 19.51 (EET)
::protams, tas ir pašsaprotams risinājums, bet tā ir atsauce - tai jābūt tādai, ka jebkurš var atnākt un pārbaudīt atsauci [[Dalībnieks:Gatesby1|Geitsbijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Gatesby1|diskusija]]) 2024. gada 4. janvāris, plkst. 00.26 (EET)

== Sveicieni Jaunajā - 2024. gadā! ==

Visa laba vēlējumi latviešu Vikipēdijas Sapņu komandai! 2024. gadā mums noteikti izdosies visiem kopā padarīt mūsu Viki vēl bagātāku, krāšņāku un gudrāku, jo - '''mūsu zeme Latvija!''' [[Dalībnieks:Kasparoviča|Kasparoviča]] ([[Dalībnieka diskusija:Kasparoviča|diskusija]]) 2024. gada 2. janvāris, plkst. 11.36 (EET)
:Vikipēdija, tāpat kā Rīga, nekad nebūs gatava :) Lai mums veicas! --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2024. gada 2. janvāris, plkst. 12.43 (EET)
::paldies, draugi! lai ražīgs gads mums visiem vikipēdijā un citur, lai neapnīk pētīt un aprakstīt! labu lietu te visi kopā darām. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2024. gada 2. janvāris, plkst. 13.19 (EET)
:::Darbīgu un jaunām idejām pilnu 2024. gadu visiem! [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2024. gada 2. janvāris, plkst. 17.44 (EET)

== Jauno lapu pārbaudīšana ==

Paskaidrojiet lūdzu, kādēļ viena mazlietotāja jaunais raksts ir jāapstiprina, bet citam nav. Paskaidrošu:
# [[Latvijas Apdrošinātāju asociācija]] un [[Kārlis Špicvegs]] ir jāapstiprina kā pārbaudītas,
# [[Seo Pakalpojumi]] nav jāapstiprina (vai arī kāds to jau ir apstiprinājis!)
Šī apstiprināšana ļoti eleganti palīdz izfiltrēt starp jaunajiem rakstiem tos, kuriem jāpievērš lielāka uzmanība. [[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2024. gada 2. janvāris, plkst. 19.41 (EET)
:[https://lv.wikipedia.org/wiki/Special:Log?type=patrol&amp;user=&amp;page=&amp;wpdate=&amp;tagfilter=&amp;subtype=&amp;wpFormIdentifier=logeventslist Šeit] var redzēt, kas ko ir pārbaudījis. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2024. gada 2. janvāris, plkst. 23.19 (EET)

== Par mums runā ==

Nu ko kolēgi vikipēdisti (vai vikipediņi?) - par mums runā: [https://lv.m.wikipedia.org/wiki/Special:Contributions/Lu%C4%ABze_Rauza Dalībnieka Luīze Rauza devums — Vikipēdija (wikipedia.org)] Ja uzturaties Tvitera aprindas tad varbūt zināt lietotaju Raivu/nezobis, kas ir šo to interesantu atradusi: [https://twitter.com/nezobis/status/1742328871603564613 Raiva on X: &quot;Kāds tvitera lietotājs man norādīja uz to, šodien kāda jaunā PR censone ir krietni uzprišinājusi Rietumu Bankai veltīto wikipēdijas lapu latviešu valodā. Cik interesanti, ne? https://t.co/loLxHn6Glj https://t.co/f3Vu9LD0MB&quot; / X (twitter.com)]


Bet nu vikipēdija jau ilgi bijusi vieta, kur dažādi, Latvijai kaitīgi elementi, nesodīti raksta visādas muļķības, pret kuriem impotentiem Administratori slēpjoties aiz &quot;Vikipēdijā tā nedrīkst&quot; un &quot;Eiropa mūs nesapratīs&quot; saimniecībā kartību ieviest nevar. 

Ar siltiem sveicieniem jaunajā 2024. gadā. -- Jūsu Labvēlis [[Special:Contributions/87.246.151.113|87.246.151.113]] 2024. gada 3. janvāris, plkst. 14.36 (EET)

:Šis Tvitera posts jau apcerēts aktīvo vikipēdistu saziņas listē (ne jau nu šeit). Tādas lietas dažādos rakstos notiek regulāri un pamazām tiek atgrieztas vai sakārtotas.
:Par to, kādas lietas Latvijai ir kaitīgas, pastāv visai dažādi uzskati -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 3. janvāris, plkst. 14.48 (EET)
::Tad jau labi ka visiem aģentiem ir savi kanāli. Tagad vismaz ir zudušas šaubas, ka kaitniecība ir apzināta. -- Jūsu Labvēlis [[Special:Contributions/144.36.114.113|144.36.114.113]] 2024. gada 3. janvāris, plkst. 14.51 (EET)
:::Kanāls ir publisks un pieejams visiem, kam ir vismaz tik daudz saprašanas par Vikipēdiju, lai tā saiti viņā atrastu. Tāda ''foolproof'' sistēma. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 3. janvāris, plkst. 14.54 (EET)
::::kkā baigi neredzu to skandālu šeit. banka nolīgst PR aģentūru, kas strādā pie viņu tēla. izmanto tam vikipēdiju. un? kāpēc gan lai viņi to nedarītu? daudzi tā dara. es arī darītu, ja būtu tāda Rietumu banka. tāpēc jau te ir admini, lai nelaistu cauri to, kas nav atbilstošs un kvalitatīvs. otrs. cilvēki tādās aprindās ir savstarpējās laulību un radniecības saitēs. un? tas tiešām kādam ir pārsteigums? trešais. šitā tufta par &quot;Latvijai kaitīgi elementi, nesodīti raksta visādas muļķības&quot;... tad mini piemērus, nevis mal tukšu par ļauno administratoru mafiju. cel ārā kopienas portālā, diskutējam. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2024. gada 3. janvāris, plkst. 21.36 (EET)
:::::Nu kaut vai neseno klīnisko nevēlēšanos lietot vārdu &quot;okupācija&quot;. Ā un jā bija jautājums par aģentu Egilus, kā gan viņš &quot;ieguva cieņu&quot;, lai kļūtu par administratoru. -- Labvēlis [[Special:Contributions/87.246.151.113|87.246.151.113]] 2024. gada 3. janvāris, plkst. 21.51 (EET)
::::::vari lūdzu precizēt par klīnisko nevēlēšanos lietot vārdu &quot;okupācija&quot;? nav tā, ka visi administratori skata visas izmaiņas. tas nekādi nav izdarāms. Egilus sevi ir labi parādījis kā neitrāls, objektīvs un ļoti produktīvs vikipēdijas dalībnieks. vērts piebilst arī, ka jebkuram vikipēdistam, ne tikai administratoriem, ir teju līdzvērtīgas tiesības vikipēdijas darbībā. ja pastāv kāds princips (noteikums, tradīcija utml.), kas rakstītā vai nerakstītā formā tiek pielietots, bet kādam vikipēdistam tas nešķiet pareizs - var rosināt diksusiju, vai, ja nepieciešams, balsojumu kopienas portālā par šī principa maiņu. diskusijās vai balsojumos visi vikipēdisti ir līdzvērtīgi. administratoru rokās gan ir vairāk praktisku rīku, lai nodrošinātu vikipēdijas darbību, piemēram, vandalisma apkarošanai utml. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2024. gada 3. janvāris, plkst. 22.02 (EET)
:::::::Viņi abi pat neslēpjas: Dalībnieka diskusija:Egilus — Vikipēdija (wikipedia.org) un sarkanās nokrāsas vipēdija ir kopš (nu jau nelaiķa) Lietotaja: Fusea laikiem, kurs no ļoti te rakstīja cik slikti latviešī pret visiem attiecas un nemīl (toreizejo) Mēru. Tik nebrinaties ka labākais ko te spēj sarakstīt ir saraksts ar ielu bildēm kas sakas ar Ō un čučmeku dziedātāji kas apbalvoti ar KPSS goda ordeņiem. --Labvēlis [[Special:Contributions/87.246.151.113|87.246.151.113]] 2024. gada 5. janvāris, plkst. 14.43 (EET)
Beidzam barot klīnisko anonīmo trolli. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2024. gada 3. janvāris, plkst. 21.58 (EET)

:piedod, par vēlu :) biju jau sācis rakstīt to palagu, pirms šo ieliki. šis konkrētais trollis gan laikam ir kāds no vikipēdijas (esošajiem vai bijušajiem) dalībniekiem, var nojaust. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2024. gada 3. janvāris, plkst. 22.03 (EET)
::Atgādināšu par epopeju ar lietotāju &quot;grupu&quot; &quot;Padomju Latvija mūžos lai dzīvo&quot;, stils ir tas pats. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 3. janvāris, plkst. 22.32 (EET)
:::Krishjaani, tas tu!? Pilnīgi skudriņas pārskrēja atceroties to nebeidzamo vājprātu!!!  --[[Lietotājs:Laurijs|Laurijs]] ([[Lietotāja diskusija:Laurijs|diskusija]]) 2024. gada 15. janvāris, plkst. 16.33 (EET)
::::Vai tikai nevajadzēs to likvidēt pašā saknē :) --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2024. gada 15. janvāris, plkst. 16.38 (EET)

== Do you use Wikidata in Wikimedia sibling projects? Tell us about your experiences ==

&lt;div lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot; class=&quot;mw-content-ltr&quot;&gt;
''Note: Apologies for cross-posting and sending in English.''

Hello, the '''[[m:WD4WMP|Wikidata for Wikimedia Projects]]''' team at Wikimedia Deutschland would like to hear about your experiences using Wikidata in the sibling projects. If you are interested in sharing your opinion and insights, please consider signing up for an interview with us in this '''[https://wikimedia.sslsurvey.de/Wikidata-for-Wikimedia-Interviews Registration form]'''.&lt;br&gt; 
''Currently, we are only able to conduct interviews in English.''

The front page of the form has more details about what the conversation will be like, including how we would '''compensate''' you for your time.

For more information, visit our ''[[m:WD4WMP/AddIssue|project issue page]]'' where you can also share your experiences in written form, without an interview.&lt;br&gt;We look forward to speaking with you, [[m:User:Danny Benjafield (WMDE)|Danny Benjafield (WMDE)]] ([[m:User talk:Danny Benjafield (WMDE)|talk]]) 08:53, 5 January 2024 (UTC)
&lt;/div&gt;
&lt;!-- Message sent by User:Danny Benjafield (WMDE)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/WD4WMP/ScreenerInvite&amp;oldid=26027495 --&gt;

== Reusing references: Can we look over your shoulder? ==

''Apologies for writing in English.''

The Technical Wishes team at Wikimedia Deutschland is planning to [[m:WMDE Technical Wishes/Reusing references|make reusing references easier]]. For our research, we are looking for wiki contributors willing to show us how they are interacting with references.

* The format will be a 1-hour video call, where you would share your screen. [https://wikimedia.sslsurvey.de/User-research-into-Reusing-References-Sign-up-Form-2024/en/ More information here].
* Interviews can be conducted in English, German or Dutch.
* [[mw:WMDE_Engineering/Participate_in_UX_Activities#Compensation|Compensation is available]].
* Sessions will be held in January and February.
* [https://wikimedia.sslsurvey.de/User-research-into-Reusing-References-Sign-up-Form-2024/en/ Sign up here if you are interested.]
* Please note that we probably won’t be able to have sessions with everyone who is interested. Our UX researcher will try to create a good balance of wiki contributors, e.g. in terms of wiki experience, tech experience, editing preferences, gender, disability and more. If you’re a fit, she will reach out to you to schedule an appointment.

We’re looking forward to seeing you, [[m:User:Thereza Mengs (WMDE)| Thereza Mengs (WMDE)]]
&lt;!-- Message sent by User:Thereza Mengs (WMDE)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=WMDE_Technical_Wishes/Technical_Wishes_News_list_all_village_pumps&amp;oldid=25956752 --&gt;

== Feminism and Folklore 2024 ==

&lt;div style=&quot;border:8px maroon ridge;padding:6px;&gt;

[[File:Feminism and Folklore 2024 logo.svg|centre|550px|frameless]]
::&lt;div lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot; class=&quot;mw-content-ltr&quot;&gt;
&lt;center&gt;''{{int:please-translate}}''&lt;/center&gt;

Dear Wiki Community,

You are humbly invited to organize the '''[[:m:Feminism and Folklore 2024|Feminism and Folklore 2024]]''' writing competition from February 1, 2023, to March 31, 2023 on your local Wikipedia. This year, Feminism and Folklore will focus on feminism, women's issues, and gender-focused topics for the project, with a [[:c:Commons:Wiki Loves Folklore 2024|Wiki Loves Folklore]] gender gap focus and a folk culture theme on Wikipedia.
 
You can help Wikipedia's coverage of folklore from your area by writing or improving articles about things like folk festivals, folk dances, folk music, women and queer folklore figures, folk game athletes, women in mythology, women warriors in folklore, witches and witch hunting, fairy tales, and more. Users can help create new articles, expand or translate from a generated list of suggested articles.
 
Organisers are requested to work on the following action items to sign up their communities for the project:
# Create a page for the contest on the local wiki.
# Set up a campaign on '''CampWiz''' tool.
# Create the local list and mention the timeline and local and international prizes.
# Request local admins for site notice.
# Link the local page and the CampWiz link on the [[:m:Feminism and Folklore 2024/Project Page|meta project page]].

This year, the Wiki Loves Folklore Tech Team has introduced two new tools to enhance support for the campaign. These tools include the '''Article List Generator by Topic''' and '''CampWiz'''. The Article List Generator by Topic enables users to identify articles on the English Wikipedia that are not present in their native language Wikipedia. Users can customize their selection criteria, and the tool will present a table showcasing the missing articles along with suggested titles. Additionally, users have the option to download the list in both CSV and wikitable formats. Notably, the CampWiz tool will be employed for the project for the first time, empowering users to effectively host the project with a jury. Both tools are now available for use in the campaign. [https://tools.wikilovesfolklore.org/ '''Click here to access these tools''']

Learn more about the contest and prizes on our [[:m:Feminism and Folklore 2024|project page]]. Feel free to contact us on our [[:m:Talk:Feminism and Folklore 2024/Project Page|meta talk page]] or by email us if you need any assistance.
 
We look forward to your immense coordination.
 
Thank you and Best wishes,

'''[[:m:Feminism and Folklore 2024|Feminism and Folklore 2024 International Team]]'''

::::Stay connected [[File:B&amp;W Facebook icon.png|link=https://www.facebook.com/feminismandfolklore/|30x30px]]&amp;nbsp; [[File:B&amp;W Twitter icon.png|link=https://twitter.com/wikifolklore|30x30px]]

&lt;/div&gt;&lt;/div&gt;
--[[Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2024. gada 18. janvāris, plkst. 09.26 (EET)

== Wiki Loves Folklore is back! ==

&lt;div lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot; class=&quot;mw-content-ltr&quot;&gt;

{{int:please-translate}}

[[File:Wiki Loves Folklore Logo.svg|right|150px|frameless]]

Dear Wiki Community,
You are humbly invited to participate in the '''[[:c:Commons:Wiki Loves Folklore 2024|Wiki Loves Folklore 2024]]''' an international photography contest organized on Wikimedia Commons to document folklore and intangible cultural heritage from different regions, including, folk creative activities and many more. It is held every year from the '''1st till the 31st''' of March.

You can help in enriching the folklore documentation on Commons from your region by taking photos, audios, videos, and [https://commons.wikimedia.org/w/index.php?title=Special:UploadWizard&amp;campaign=wlf_2024 submitting] them in this commons contest.

You can also [[:c:Commons:Wiki Loves Folklore 2024/Organize|organize a local contest]] in your country and support us in translating the [[:c:Commons:Wiki Loves Folklore 2024/Translations|project pages]] to help us spread the word in your native language.

Feel free to contact us on our [[:c:Commons talk:Wiki Loves Folklore 2024|project Talk page]] if you need any assistance. 

'''Kind regards,'''

'''Wiki loves Folklore International Team'''

-- [[Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2024. gada 18. janvāris, plkst. 09.26 (EET)
&lt;/div&gt;&lt;/div&gt;
&lt;!-- Message sent by User:Tiven2240@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Distribution_list/Global_message_delivery/Wikipedia&amp;oldid=23942484 --&gt;

== &lt;span lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot; class=&quot;mw-content-ltr&quot;&gt;Vote on the Charter for the Universal Code of Conduct Coordinating Committee&lt;/span&gt; ==

&lt;div lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot; class=&quot;mw-content-ltr&quot;&gt;
&lt;section begin=&quot;announcement-content&quot; /&gt;
:''[[m:Special:MyLanguage/wiki/Universal Code of Conduct/Coordinating Committee/Charter/Announcement - voting opens|You can find this message translated into additional languages on Meta-wiki.]] [https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Special:Translate&amp;group=page-{{urlencode:wiki/Universal Code of Conduct/Coordinating Committee/Charter/Announcement - voting opens}}&amp;language=&amp;action=page&amp;filter= {{int:please-translate}}]''
Hello all,

I am reaching out to you today to announce that the voting period for the [[m:Special:MyLanguage/Universal Code of Conduct/Coordinating Committee|Universal Code of Conduct Coordinating Committee]] (U4C) Charter is now open. Community members may [[m:Special:MyLanguage/Universal_Code_of_Conduct/Coordinating_Committee/Charter/Voter_information|cast their vote and provide comments about the charter via SecurePoll]] now through '''2 February 2024'''. Those of you who voiced your opinions during the development of the [[foundation:Special:MyLanguage/Policy:Universal_Code_of_Conduct/Enforcement_guidelines|UCoC Enforcement Guidelines]] will find this process familiar.

The [[m:Special:MyLanguage/Universal Code of Conduct/Coordinating Committee/Charter|current version of the U4C Charter]] is on Meta-wiki with translations available. 

Read the charter, go vote and share this note with others in your community. I can confidently say the U4C Building Committee looks forward to your participation.

On behalf of the UCoC Project team,&lt;section end=&quot;announcement-content&quot; /&gt;
&lt;/div&gt;

[[m:User:RamzyM (WMF)|RamzyM (WMF)]] 2024. gada 19. janvāris, plkst. 20.08 (EET)
&lt;!-- Message sent by User:RamzyM (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Distribution_list/Global_message_delivery&amp;oldid=25853527 --&gt;

== A new feature for previewing references on your wiki ==

&lt;div lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot; class=&quot;mw-content-ltr&quot;&gt;
[[File:Page Previews and Reference Previews.png|alt=Montage of two screenshots, one showing the Reference Previews feature, and one showing the Page Previews feature|right|350x350px]]
''Apologies for writing in English. If you can translate this message, that would be much appreciated.''

Hi. As announced some weeks ago &lt;sup&gt;[&lt;nowiki/&gt;[[listarchive:list/wikitech-l@lists.wikimedia.org/thread/CNPRQE2IG5ZNAVAOHBMF4AXXRLGJE6UT/|1]]] [&lt;nowiki/&gt;[[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2023/46|2]]]&lt;/sup&gt;, Wikimedia Deutschland’s [[m:WMDE Technical Wishes|Technical Wishes]] team introduced [[mw:Special:MyLanguage/Help:Reference_Previews|Reference Previews]] to many wikis, including this one. This feature shows popups for references in the article text.  

While this new feature is already usable on your wiki, most people here are not seeing it yet because your wiki has set [[m:WMDE Technical Wishes/ReferencePreviews#Relation to gadgets|a gadget as the default]] for previewing references. We plan to remove the default flag from the gadget on your wiki soon. This means: 

* The new default for reference popups on your wiki will be Reference Previews. 
* However, if you want to keep using the gadget, you can still enable it in [[Special:Preferences#mw-prefsection-gadgets|your personal settings]].
The benefit of having Reference Previews as the default is that the user experience will be consistent across wikis and with the [[mw:Special:MyLanguage/Page_Previews|Page Previews feature]], and that the software will be easier to maintain overall. 

This change is planned for February 14. If you have concerns about this change, [[m:Talk:WMDE Technical Wishes/ReferencePreviews#Reference Previews to become the default for previewing references on more wikis.|please let us know on this talk page]] by February 12. – Kind regards, [[m:User:Johanna Strodt (WMDE)|Johanna Strodt (WMDE)]], 2024. gada 23. janvāris, plkst. 11.30 (EET) &lt;/div&gt;
&lt;!-- Message sent by User:Johanna Strodt (WMDE)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:Johanna_Strodt_(WMDE)/MassMessageRecipients&amp;oldid=26116190 --&gt;
:@[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] varbūt paši šo atslēdzam? Runa ir par to, ka referenceTooltips nevajadzētu kā ieslēgtu pēc noklusējuma. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2024. gada 23. janvāris, plkst. 11.54 (EET)
::(neesmu skatījies, ar ko dewiki cilvēku risinājums atšķiras no esošā gadžeta) varbūt vispār jāņem ārā gadžets? [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2024. gada 23. janvāris, plkst. 12.59 (EET)
:::Principā dara to pašu un labāk iekļaujas kopējā dizainā. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2024. gada 23. janvāris, plkst. 16.12 (EET)
::::Hello and apologies for writing in English again. I have a little update on this message from January:
::::Based on feedback we received, we have changed our plans – &lt;u&gt;we won’t change the default here&lt;/u&gt;, because your wiki is not a global [[metawiki:Global_sysops|sysop wiki]]. Instead, we would like to encourage you to do it yourself. I am taking the liberty of notifying your wiki’s interface admins in this message: @[[Dalībnieks:Dainis|Dainis]], @[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]], @[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]]
::::If you would like us to help you, [[metawiki:Talk:WMDE_Technical_Wishes/ReferencePreviews#My_wiki_wants_the_Technical_Wishes_team_to_remove_the_default_flag|you can let us know on this talk page]]. Any questions or comments, please let me know [[metawiki:Talk:WMDE_Technical_Wishes/ReferencePreviews|on the same talk page]]. -- Best, [[Dalībnieks:Johanna Strodt (WMDE)|Johanna Strodt (WMDE)]] ([[Dalībnieka diskusija:Johanna Strodt (WMDE)|diskusija]]) 2024. gada 16. februāris, plkst. 11.48 (EET)
:::::@[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] es balsotu par gadžeta izņemšanu vispār — dublējoša funkcionalitāte. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2024. gada 16. februāris, plkst. 12.56 (EET)

== Avdijivka, Bahmuta, Popasna utt ==
Cik produktīvi ir likt kādus karadarbības aprakstus atsevišķu pilsētu rakstos, kamēr karš vēl nav beidzies? Varbūt labāk uzliekam šādām apdzīvotām vietām galviņā paziņojumu &quot;Pilsēta atrodas aktīvas karadarbības zonā, informācija par to var būt ievērojami novecojusi&quot;. Tas ļaus izvairīties no tā, ka šādi &quot;puskara&quot; apraksti nepaliks rakstā mūžīgi (neesam ļoti čakli uz atjaunināšanu). --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2024. gada 23. janvāris, plkst. 15.02 (EET)

:Varētu jau arī tā. Bet neko nepateikt par karadarbību ap pilsētu vispār man likās nepieņemami. Labāk jau būtu īpašs raksts, kā tas ir lielākās W jo kaujas par Avdijivku ir visai nozīmīgas šai karā, bet kamēr tāda nav... Piebildīšu, ka arī en-ru versijas rakstā par pilsētu piemin karadarbības detaļas, neraugoties uz īpašu rakstu esamību. --. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 23. janvāris, plkst. 16.27 (EET)

== Latvijas Valsts mežzinātnes institūts &quot;Silava&quot; ==

Ļ. cien. administrātori!
Man nepieciešams jūsu atbalsts. Meklētājs neatsaucas uz Silava. Respektīvi, nozīmju atdalīšanas lapā nav institūts Silava. Iestāžu nosaukumi mūsdienās ir baisi. Vajadzētu Viki lietotājiem atvieglot dzīvi un ļaut atrast šo visai prestižo zinātnisko institūciju. Es pat teiktu, ka vajadzētu mainīt raksta nosaukumu uz &quot;Silava&quot;, Latvijas Valsts mežzinātnes institūts. Cieņā! [[Dalībnieks:Kasparoviča|Kasparoviča]] ([[Dalībnieka diskusija:Kasparoviča|diskusija]]) 2024. gada 29. janvāris, plkst. 13.11 (EET)
: Es īsti nesaprotu, kur problēma, un nevaru replīcēt šo rezultātu. Ierakstot Vikipēdijā &quot;Silava&quot; mani aizved uz nozīmju atdalkīšanas lapu ([[Silava]]), kurā kā pirmais rezultāts ir norādīts šis institūts. Meklējot interneta meklētājprogrammās (Google, Bing, DuckDuckGo) man visur pirmais rezultāts ir institūta mājaslapa, otrais ir Vikipēdijas raksts par institūtu. Līdz ar to būtu forši norādīt, ko tieši meklējot un kādas darbības veicot neizdodas atrast institūtu, jo man šo atkārtot nesanāk.--[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2024. gada 29. janvāris, plkst. 15.07 (EET)
::Varbūt bija domāts, ka Vikipēdijas meklētājs neatrod institūtu uzreiz, bet jāiet caur nozīmju atdalīšanas lapu? Var, līdzīgi kā savulaik baznīcām, raksta nosaukumu noīsināt, teiksim, uz [[Silava (institūts)]]. [[BIOR]]am jau arī nerakstām visu penteri nosaukumā.  --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2024. gada 29. janvāris, plkst. 15.32 (EET)
:::Šis variants būtu ļoti labs. Arī Nacionālais Botāniskais dārzs ir Valsts institūts. Silava (mežzinātnes institūts)- tas būtu ideāli, manuprāt. Bet es to neprotu uztaisīt. Iepriekš - visiem paldies! [[Dalībnieks:Kasparoviča|Kasparoviča]] ([[Dalībnieka diskusija:Kasparoviča|diskusija]]) 2024. gada 29. janvāris, plkst. 17.59 (EET)
::[[Vikipēdija:Kopienas_portāls/Arhīvs43#Latvijas_Valsts_mežzinātnes_institūts_&quot;Silava&quot;|Šeit]] jau bija diskusija. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2024. gada 29. janvāris, plkst. 15.44 (EET)

== &lt;span lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot; class=&quot;mw-content-ltr&quot;&gt;Last days to vote on the Charter for the Universal Code of Conduct Coordinating Committee&lt;/span&gt; ==

&lt;div lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot; class=&quot;mw-content-ltr&quot;&gt;
&lt;section begin=&quot;announcement-content&quot; /&gt;
:''[[m:Special:MyLanguage/wiki/Universal Code of Conduct/Coordinating Committee/Charter/Announcement - voting reminder|You can find this message translated into additional languages on Meta-wiki.]] [https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Special:Translate&amp;group=page-{{urlencode:wiki/Universal Code of Conduct/Coordinating Committee/Charter/Announcement - voting reminder}}&amp;language=&amp;action=page&amp;filter= {{int:please-translate}}]''
Hello all,

I am reaching out to you today to remind you that the voting period for the [[m:Special:MyLanguage/Universal Code of Conduct/Coordinating Committee|Universal Code of Conduct Coordinating Committee]] (U4C) charter will close on '''2 February 2024'''. Community members may [[m:Special:MyLanguage/Universal_Code_of_Conduct/Coordinating_Committee/Charter/Voter_information|cast their vote and provide comments about the charter via SecurePoll]]. Those of you who voiced your opinions during the development of the [[foundation:Special:MyLanguage/Policy:Universal_Code_of_Conduct/Enforcement_guidelines|UCoC Enforcement Guidelines]] will find this process familiar.

The [[m:Special:MyLanguage/Universal Code of Conduct/Coordinating Committee/Charter|current version of the U4C charter]] is on Meta-wiki with translations available. 

Read the charter, go vote and share this note with others in your community. I can confidently say the U4C Building Committee looks forward to your participation.

On behalf of the UCoC Project team,&lt;section end=&quot;announcement-content&quot; /&gt;
&lt;/div&gt;

[[m:User:RamzyM (WMF)|RamzyM (WMF)]] 2024. gada 31. janvāris, plkst. 19.00 (EET)
&lt;!-- Message sent by User:RamzyM (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Distribution_list/Global_message_delivery&amp;oldid=25853527 --&gt;

== Jautājums par (tā sauktajiem) mūziķiem un viņu nozīmībai ==

Vai ir kāds izskaidrojums kāpēc šeit teikt uzturēti (negribas skaļi teikt - kultivēti) kaut kādi bezsakaraini raksti par vietējiem mūziķiem, kas māk strinkšķināt instrumentus un varbūt ir uzspēlējuši Kuivižu kultūras nama pensionēto klaunu saieta. Dikti jau nu patīk vikiģenerāļiem teikt, ka te nav reklāmu, te nekā nav, viss nozīmīgs un ar atsaucēm, bet mierīgi eksistē [[Isabella Asmodeus]] un [[Nielslens Lielsliens]] raksti kuru derētu likt kategorijās [[deģeneratīvā māksla]] un nevis uzturēt. Kā tad īsti ir - vai ir kādi kritēriji? Vai ar tiem var iepazīties, jeb vienkārši jābūt nepieklājīgi uzstājīgam, līdz visiem vienkārši apnīk, jeb galvenais lai ir raksti, kuros nav absolūti pilnīgas rupjības. Jo te, izskatās, ka nesmādē arī rakstus par pornoaktrisēm (kas protams ir ļoti nozīmīgs temats, it īpaši vientuļajos piektdienas vakaros) --Ar cieņu, Labvēlis [[Special:Contributions/87.246.151.113|87.246.151.113]] 2024. gada 2. februāris, plkst. 16.04 (EET)
:Izskaidrojums protams ir, bet Jums tas nepatiks tik un tā! --[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2024. gada 2. februāris, plkst. 16.39 (EET)
::vispār šajā varētu ieskatīties [https://lv.wikipedia.org/wiki/Vikip%C4%93dija:Noz%C4%ABm%C4%ABguma_krit%C4%93riji#M%C5%ABzika kritēriji#mūzika]. kritēriji ir visai stingri, ļoti iespējams, ka dažus censoņus šie kritēriji nosaka izdzēst. protams, diskutēt var arī par nozīmīguma kritērijiem. ar pornogrāfiju ir vieglāk, tur starpviki saites gan jau atbild uz jautājumiem. diez vai mums ir lokāli nozīmīgi šī žanra mākslinieki. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2024. gada 2. februāris, plkst. 16.55 (EET)
:::Jā, [[Vikipēdija:Nozīmīguma kritēriji|šis]] ir labs un piemirsts raksts, tikai mazliet nepilnīgs. Ko darīt ar militāristiem, čekistiem un vienkāršiem latviešu (un ne tikai) ļaudīm, uzņēmumiem kas galīgi neatbilst kritērijiem?--[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2024. gada 2. februāris, plkst. 17.41 (EET)
::::Varbūt vikipēdija varētu izvēlēties kādus cilvēkus/cilvēku grupu, iedot tiem lielākas tiesības, nu piem. kā biroja adminstratoriem, kas regulē darbu birojā un kurus visi pārējie klausa, un palūgt viņus ieviest kārtību? P.S. [[Isabella Asmodeus]]  - simt punkti neatbilst tiem kritērijiem, pirmais rezultāts gūglējot neatkarīgus avotus ir ,,,, Vikipēdija! Otrie [[Nielslens Lielsliens]] ir izspieduši kādas kasetes (?) , laikam jau mums nav vienota topa par nacionālo mūziku, bet gūglējot šo, ēm, skaņdarbu nosaukumus arī atrod tikai infomāciju uz kaut kādiem saitiem, kur to mūziku klausīties. Divas kasete izdotas 100 gabalos (lol), bet var jau būt ka koncerts Stienes bibliotēkā 2019. gadā bija kaut kas fundamentāli graujošs un nozīmīgs kādā TV pārraidē.  --Ar cieņu, Labvēlis [[Special:Contributions/87.246.151.113|87.246.151.113]] 2024. gada 2. februāris, plkst. 18.31 (EET)
:::::to var darīt jebkurš vikipēdijas dalībnieks. apšaubīt raksta nozīmību. izvirzīt uz dzēšanu. vienīgi, ja to darīs anonīms konts, tad neviens to neņems par pilnu. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2024. gada 2. februāris, plkst. 23.11 (EET)
::::::Ja garāmgājējs jums ko aizrāda, jūs neņemat pa pilnu, bet ja mamma piezvana, tad gan. Skaidrīte ar jums visiem :) Labvēlis [[Special:Contributions/87.246.151.113|87.246.151.113]] 2024. gada 2. februāris, plkst. 23.23 (EET)
:::::::Ja garāmgājējs ir jau daudzkārt pierādījis, ka viņš nav ņemams par pilnu un pastāvīgi to demonstrē ar savu uzvedību, tad pat tiem, kas konkrētā jautājumā domā līdzīgi viņam, pēc šāda garāmgājēja kļūst kauns izteikt savu viedokli, lai nepielīdzinātos viņa līmenim. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 3. februāris, plkst. 23.29 (EET)
::::::::Kāda nozīme manai uzvedībai, ja mūziķi neatbilst jūsu pašu noteiktajiem ievērības kritērijiem? [[Special:Contributions/87.246.151.113|87.246.151.113]] 2024. gada 4. februāris, plkst. 00.52 (EET)
:::::::::izvirzi uz dzēšanu! [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2024. gada 4. februāris, plkst. 08.21 (EET)

== Vai attēls var būt atsauce? ==

Informācijas apstiprināšanai minēts &quot;nepieciešama atsauce&quot;. Pierādījums ir attēls. Nav doma šo attēlu ievietot kā ilustratīvu attēlu bet tikai kā pierādījumu. Kas jādara? [[Dalībnieks:MarcoPolo1669|MarcoPolo1669]] ([[Dalībnieka diskusija:MarcoPolo1669|diskusija]]) 2024. gada 3. februāris, plkst. 23.24 (EET)

:Hmmm... tas lielā mērā atkarīgs no attēla. A to mums ne tik sen viens lika attēlus ar tekstiem no LME. Jāskatās konkrēti. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 4. februāris, plkst. 12.13 (EET)
::Paldies par atbildi. Lieta sekojoša. Ir Rīgas Avotu pamatskola. Zinu, ka tur mācijās mans radinieks Rolands Kaņeps. Apstiprinajumam nepieciešama atsauce. Sakarā ar pārvākšanos neatrodu viņa skolas bildes, bet man ir grāmata ar ierakstu no skolas. Nofotografēju ierakstu. Vai tas var būt apstiprinājums? [[Dalībnieks:MarcoPolo1669|MarcoPolo1669]] ([[Dalībnieka diskusija:MarcoPolo1669|diskusija]]) 2024. gada 4. februāris, plkst. 13.15 (EET)
:::Man pašam šķiet, ka derētu, lai gan tā ir tāda pelēkā zona un lētticības jautājums - skaidrs, ka šādu ierakstu katrs pats var mistificēt. Bet te vispirms jāskatās pats raksts [[Rolands Kaņeps]] - ja tajā informācija atbildīs, tad arī par pamatskolu nebūs jautājumu. Jautājums jau radās tāpēc, ka pašā rakstā par Kaņepu nekas tāds nav. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 4. februāris, plkst. 14.42 (EET)
::::Rakstā par Kaņepu nav tāpēc, ka neviens to nezina. Kādas būtu pareizas turpmākās darbības, lai šo info apstiprinātu? Nekad neesmu Vikipēdijā neko rakstījis un man tas viss ir svešs. [[Dalībnieks:MarcoPolo1669|MarcoPolo1669]] ([[Dalībnieka diskusija:MarcoPolo1669|diskusija]]) 2024. gada 4. februāris, plkst. 18.41 (EET)
:::::Vispirms [https://lv.wikipedia.org/wiki/Special:Upload ielādēt attēlu], pēc tam iestūķēt viņu rakstā par Kaņepu ar attiecīgu parakstu un pierakstīt rakstā, ka tad un tad mācījies attiecīgajā skolā. Pēc tam jau var ķerties pie skolas absolventiem. Es negarantēju, ka ar to visiem pietiks, nu bet vismaz kaut kāds arguments būs. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 4. februāris, plkst. 19.01 (EET)
::::::Paldies! Pamēģināšu. [[Special:Contributions/77.38.171.231|77.38.171.231]] 2024. gada 5. februāris, plkst. 10.34 (EET)
:::::::Piešķīru attiecīgās tiesības, lai dalībniekam nav jāgaida, kamēr sistēma ļaus ielādēt attēlu. Tad jau skatīsimies, kas tur būs :) Diemžēl nekur periodikā neatrodu šo mācīšanās faktu, pārāk mazsvarīgs tomēr. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2024. gada 5. februāris, plkst. 12.06 (EET)

== Rakstu konkursi 2024. gadā ==

Sveika, kopiena!

Man ir piedāvājums jauniem rakstu konkursiem.
# [[Vikipēdija:CEE Spring 2024|CEE Spring 2024]] — kā ierasts 21. marts līdz 31. maijs.
# Ivo piedāvā rīkot sadarbībā ar igauņiem konkursu par Baltijas jūru. Viņiem pašiem [[:et:Vikipeedia:Läänemere võistlus|notiek pašlaik]], mums varētu notikt kaut kad vēlāk šogad — igauņi palīdzēs ar balvām.
# Man ir iekrājušās dažas balvas, ko labprāt piedāvātu vieglākas tēmas konkursam; šobrīd domāju par &quot;Viki garšo paēst&quot;, kur varētu rakstīt par dažādiem nacionālajiem ēdieniem un pārtikas nozari.
# Kā ierasts, novembrī varam būt daļa no [[Vikipēdija:Āzijas mēnesis 2024|Āzijas mēneša]].

Ja kādam ir vēlme palīdzēt organizēšanā, rakstiet privāti vai šeit diskusijā. Šāda iesaiste ir labs solis ceļā uz kvalitatīvu pieteikumu Wikimania stipendijai :) Gaidīšu arī citus ieteikumus. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2024. gada 9. februāris, plkst. 11.21 (EET)

:iesaisti organizēšanā baigi neredzu. bet, vajadzības gadījumā, noteikti varu palīdzēt ar balvām. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2024. gada 9. februāris, plkst. 14.13 (EET)

:: Atgādināšu par agrāk pie mums rīkotiem konkursiem: sakopšanas mēnesi (agrāk februārī) un fotokonkursu [[Dabas skati Vikipēdijā|Wiki Loves Earth]]. Pēdējais bija neērts tādēļ, ka Latvijā laika ziņā sakrita ar CEE Spring un vēl nepamodušos dabu, bet 2023. gadā to [https://commons.wikimedia.org/wiki/Commons:Wiki_Loves_Earth_2023/Participating_countries rīkoja vienu mēnesi vai ilgāk visu vasaru] (piemēram, Azerbaidžāna - maijā, Armēnija - jūnijā, Albānija - jūlijā, Brazīlija no 1. jūlija līdz 13. augustam). Tā ka mums ir iespēja pielāgoties bioloģiskajai realitātei. --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 10. februāris, plkst. 00.03 (EET)
:::[[Wiki Loves Earth]] es šogad nesaņemšos rīkot. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2024. gada 12. februāris, plkst. 11.55 (EET)

== &lt;span lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot; class=&quot;mw-content-ltr&quot;&gt;Announcing the results of the UCoC Coordinating Committee Charter ratification vote&lt;/span&gt; ==

&lt;div lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot; class=&quot;mw-content-ltr&quot;&gt;
&lt;section begin=&quot;announcement-content&quot; /&gt;
:''[[m:Special:MyLanguage/wiki/Universal Code of Conduct/Coordinating Committee/Charter/Announcement - results|You can find this message translated into additional languages on Meta-wiki.]] [https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Special:Translate&amp;group=page-{{urlencode:wiki/Universal Code of Conduct/Coordinating Committee/Charter/Announcement - results}}&amp;language=&amp;action=page&amp;filter= {{int:please-translate}}]''

Dear all,

Thank you everyone for following the progress of the Universal Code of Conduct. I am writing to you today to announce the outcome of the [[m:Special:MyLanguage/Universal_Code_of_Conduct/Coordinating_Committee/Charter/Voter_information|ratification vote]] on the [[m:Special:MyLanguage/Universal Code of Conduct/Coordinating Committee/Charter|Universal Code of Conduct Coordinating Committee Charter]]. 1746 contributors voted in this ratification vote with 1249 voters supporting the Charter and 420 voters not. The ratification vote process allowed for voters to provide comments about the Charter. 

A report of voting statistics and a summary of voter comments will be published on Meta-wiki in the coming weeks.

Please look forward to hearing about the next steps soon.

On behalf of the UCoC Project team,&lt;section end=&quot;announcement-content&quot; /&gt;
&lt;/div&gt;

[[m:User:RamzyM (WMF)|RamzyM (WMF)]] 2024. gada 12. februāris, plkst. 20.23 (EET)
&lt;!-- Message sent by User:RamzyM (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Distribution_list/Global_message_delivery&amp;oldid=26160150 --&gt;

== Ukraine's Cultural Diplomacy Month 2024: We are back! ==

&lt;div lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot; class=&quot;mw-content-ltr&quot;&gt;
[[File:UCDM 2024 general.jpg|180px|right]]
{{int:please-translate}}

Hello, dear Wikipedians!&lt;br/&gt;

[[:m:Special:MyLanguage/Wikimedia Ukraine|Wikimedia Ukraine]], in cooperation with the [[:en:Ministry of Foreign Affairs of Ukraine|MFA of Ukraine]] and [[:en:Ukrainian Institute|Ukrainian Institute]], has launched the forth edition of writing challenge &quot;'''[[:m:Special:MyLanguage/Ukraine's Cultural Diplomacy Month 2024|Ukraine's Cultural Diplomacy Month]]'''&quot;, which lasts from 1st until 31st March 2024. The campaign is dedicated to famous Ukrainian artists of cinema, music, literature, architecture, design and cultural phenomena of Ukraine that are now part of world heritage. We accept contribution in every language! The most active contesters will receive prizes.&lt;br/&gt;

We invite you to take part and help us improve the coverage of Ukrainian culture on Wikipedia in your language! Also, we plan to set up a [[:m:CentralNotice/Request/UCDM 2024|banner]] to notify users of the possibility to participate in such a challenge! [[:m:User:ValentynNefedov (WMUA)|ValentynNefedov (WMUA)]] ([[:m:User talk:ValentynNefedov (WMUA)|talk]])
&lt;/div&gt;
&lt;!-- Message sent by User:ValentynNefedov (WMUA)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Distribution_list/Global_message_delivery/Wikipedia&amp;oldid=26166467 --&gt;

== &lt;span lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot; class=&quot;mw-content-ltr&quot;&gt; Report of the U4C Charter ratification and U4C Call for Candidates now available&lt;/span&gt; ==

&lt;div lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot; class=&quot;mw-content-ltr&quot;&gt;
&lt;section begin=&quot;announcement-content&quot; /&gt;
:''[[m:Special:MyLanguage/Universal Code of Conduct/Coordinating Committee/Election/2024/Announcement – call for candidates| You can find this message translated into additional languages on Meta-wiki.]] [https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Special:Translate&amp;group=page-{{urlencode:Universal Code of Conduct/Coordinating Committee/Election/2024/Announcement – call for candidates}}&amp;language=&amp;action=page&amp;filter= {{int:please-translate}}]''

Hello all,

I am writing to you today with two important pieces of information. First, the [[m:Special:MyLanguage/Universal Code of Conduct/Coordinating Committee/Charter/Vote results|report of the comments from the Universal Code of Conduct Coordinating Committee (U4C) Charter ratification]] is now available. Secondly, the call for candidates for the U4C is open now through April 1, 2024.

The [[m:Special:MyLanguage/Universal Code of Conduct/Coordinating Committee|Universal Code of Conduct Coordinating Committee]] (U4C) is a global group dedicated to providing an equitable and consistent implementation of the UCoC. Community members are invited to submit their applications for the U4C. For more information and the responsibilities of the U4C, please [[m:Special:MyLanguage/Universal Code of Conduct/Coordinating Committee/Charter|review the U4C Charter]].

Per the charter, there are 16 seats on the U4C: eight community-at-large seats and eight regional seats to ensure the U4C represents the diversity of the movement.

Read more and submit your application on [[m:Special:MyLanguage/Universal Code of Conduct/Coordinating Committee/Election/2024|Meta-wiki]].

On behalf of the UCoC project team,&lt;section end=&quot;announcement-content&quot; /&gt;
&lt;/div&gt;

[[m:User:RamzyM (WMF)|RamzyM (WMF)]] 2024. gada 5. marts, plkst. 18.25 (EET)
&lt;!-- Message sent by User:RamzyM (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Distribution_list/Global_message_delivery&amp;oldid=26276337 --&gt;

== &lt;span lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot; class=&quot;mw-content-ltr&quot;&gt; Wikimedia Foundation Board of Trustees 2024 Selection&lt;/span&gt; ==

&lt;div lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot; class=&quot;mw-content-ltr&quot;&gt;
&lt;section begin=&quot;announcement-content&quot; /&gt;
: ''[[m:Special:MyLanguage/Wikimedia Foundation elections/2024/Announcement/Selection announcement| You can find this message translated into additional languages on Meta-wiki.]]''
: ''&lt;div class=&quot;plainlinks&quot;&gt;[[m:Special:MyLanguage/Wikimedia Foundation elections/2024/Announcement/Selection announcement|{{int:interlanguage-link-mul}}]] • [https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Special:Translate&amp;group=page-{{urlencode:Wikimedia Foundation elections/2024/Announcement/Selection announcement}}&amp;language=&amp;action=page&amp;filter= {{int:please-translate}}]&lt;/div&gt;''
Dear all,

This year, the term of 4 (four) Community- and Affiliate-selected Trustees on the Wikimedia Foundation Board of Trustees will come to an end [1]. The Board invites the whole movement to participate in this year’s selection process and vote to fill those seats.

The [[m:Special:MyLanguage/Wikimedia Foundation elections committee|Elections Committee]] will oversee this process with support from Foundation staff [2]. The Board Governance Committee created a Board Selection Working Group from Trustees who cannot be candidates in the 2024 community- and affiliate-selected trustee selection process composed of Dariusz Jemielniak, Nataliia Tymkiv, Esra'a Al Shafei, Kathy Collins, and Shani Evenstein Sigalov [3]. The group is tasked with providing Board oversight for the 2024 trustee selection process, and for keeping the Board informed. More details on the roles of the Elections Committee, Board, and staff are here [4]. 

Here are the key planned dates:

*  May 2024: Call for candidates and call for questions
*  June 2024: Affiliates vote to shortlist 12 candidates (no shortlisting if 15 or less candidates apply) [5]
*  June-August 2024: Campaign period
*  End of August / beginning of September 2024: Two-week community voting period
*  October–November 2024: Background check of selected candidates
*  Board's Meeting in December 2024: New trustees seated

Learn more about the 2024 selection process - including the detailed timeline, the candidacy process, the campaign rules, and the voter eligibility criteria - on [[m:Special:MyLanguage/Wikimedia Foundation elections/2024|this Meta-wiki page]], and make your plan.

'''Election Volunteers'''

Another way to be involved with the 2024 selection process is to be an Election Volunteer. Election Volunteers are a bridge between the Elections Committee and their respective community. They help ensure their community is represented and mobilize them to vote. Learn more about the program and how to join on this [[m:Special:MyLanguage/Wikimedia Foundation elections/2024/Election Volunteers|Meta-wiki page]].

Best regards,

[[m:Special:MyLanguage/User:Pundit|Dariusz Jemielniak]] (Governance Committee Chair, Board Selection Working Group)

[1] https://meta.wikimedia.org/wiki/Special:MyLanguage/Wikimedia_Foundation_elections/2021/Results#Elected

[2] https://foundation.wikimedia.org/wiki/Committee:Elections_Committee_Charter

[3] https://foundation.wikimedia.org/wiki/Minutes:2023-08-15#Governance_Committee

[4] https://meta.wikimedia.org/wiki/Wikimedia_Foundation_elections_committee/Roles

[5] Even though the ideal number is 12 candidates for 4 open seats, the shortlisting process will be triggered if there are more than 15 candidates because the 1-3 candidates that are removed might feel ostracized and it would be a lot of work for affiliates to carry out the shortlisting process to only eliminate 1-3 candidates from the candidate list.&lt;section end=&quot;announcement-content&quot; /&gt;
&lt;/div&gt;

[[User:MPossoupe_(WMF)|MPossoupe_(WMF)]]2024. gada 12. marts, plkst. 21.57 (EET)
&lt;!-- Message sent by User:MPossoupe (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Distribution_list/Global_message_delivery&amp;oldid=26349432 --&gt;

== Jūsu wiki drīz būs tikai-lasīšanas režīmā. ==

&lt;section begin=&quot;server-switch&quot;/&gt;&lt;div class=&quot;plainlinks&quot;&gt;

[[:m:Special:MyLanguage/Tech/Server switch|Lasīt šo paziņojumu citā valodā]] • [https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Special:Translate&amp;group=page-Tech%2FServer+switch&amp;language=&amp;action=page&amp;filter= {{int:please-translate}}]

[[foundation:|Wikimedia Foundation]] pārslēgs datu plūsmu starp saviem datu centriem. Šis nodrošinās, ka Vikipēdija un pārējās Wikimedia wiki var palikt pieejamas pat pēc katastrofas.

Visa datu plūsma tiks pārslēgta '''{{#time:j xg|2024-03-20|lv}}'''. Šis tests sāksies '''[https://zonestamp.toolforge.org/{{#time:U|2024-03-20T14:00|en}} {{#time:H:i e|2024-03-20T14:00}}]'''.

Diemžēl [[mw:Special:MyLanguage/Manual:What is MediaWiki?|MediaWiki]] ierobežojumu dēļ ir nepieciešams apturēt visu labošanu, kamēr notiek pārslēgšana. Mēs atvainojamies par šo traucējumu un strādājam, lai nākotnē to samazinātu. 

'''Jūs varēsiet lasīt, bet ne labot, visas Wiki īsu laiku.'''

*Jūs nevarēsiet labot līdz pat stundai {{#time:l j xg Y|2024-03-20|lv}}.
*&lt;span lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot; class=&quot;mw-content-ltr&quot;&gt;If you try to edit or save during these times, you will see an error message.&lt;/span&gt; &lt;span lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot; class=&quot;mw-content-ltr&quot;&gt;We hope that no edits will be lost during these minutes, but we can't guarantee it.&lt;/span&gt; &lt;span lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot; class=&quot;mw-content-ltr&quot;&gt;If you see the error message, then please wait until everything is back to normal.&lt;/span&gt; &lt;span lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot; class=&quot;mw-content-ltr&quot;&gt;Then you should be able to save your edit.&lt;/span&gt; &lt;span lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot; class=&quot;mw-content-ltr&quot;&gt;But, we recommend that you make a copy of your changes first, just in case.&lt;/span&gt;

&lt;span lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot; class=&quot;mw-content-ltr&quot;&gt;''Other effects'':&lt;/span&gt;

*&lt;span lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot; class=&quot;mw-content-ltr&quot;&gt;Background jobs will be slower and some may be dropped.&lt;/span&gt; &lt;span lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot; class=&quot;mw-content-ltr&quot;&gt;Red links might not be updated as quickly as normal.&lt;/span&gt; &lt;span lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot; class=&quot;mw-content-ltr&quot;&gt;If you create an article that is already linked somewhere else, the link will stay red longer than usual.&lt;/span&gt; &lt;span lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot; class=&quot;mw-content-ltr&quot;&gt;Some long-running scripts will have to be stopped.&lt;/span&gt;
* &lt;span lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot; class=&quot;mw-content-ltr&quot;&gt;We expect the code deployments to happen as any other week.&lt;/span&gt; &lt;span lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot; class=&quot;mw-content-ltr&quot;&gt;However, some case-by-case code freezes could punctually happen if the operation require them afterwards.&lt;/span&gt;
* &lt;span lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot; class=&quot;mw-content-ltr&quot;&gt;[[mw:Special:MyLanguage/GitLab|GitLab]] will be unavailable for about 90 minutes.&lt;/span&gt;

&lt;span lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot; class=&quot;mw-content-ltr&quot;&gt;This project may be postponed if necessary.&lt;/span&gt; &lt;span lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot; class=&quot;mw-content-ltr&quot;&gt;You can [[wikitech:Switch_Datacenter|read the schedule at wikitech.wikimedia.org]].&lt;/span&gt; &lt;span lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot; class=&quot;mw-content-ltr&quot;&gt;Any changes will be announced in the schedule.&lt;/span&gt; &lt;span lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot; class=&quot;mw-content-ltr&quot;&gt;There will be more notifications about this.&lt;/span&gt; &lt;span lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot; class=&quot;mw-content-ltr&quot;&gt;A banner will be displayed on all wikis 30 minutes before this operation happens.&lt;/span&gt; '''&lt;span lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot; class=&quot;mw-content-ltr&quot;&gt;Please share this information with your community.&lt;/span&gt;'''&lt;/div&gt;&lt;section end=&quot;server-switch&quot;/&gt;

[[user:Trizek (WMF)|Trizek (WMF)]], 2024. gada 15. marts, plkst. 02.01 (EET)
&lt;!-- Message sent by User:Trizek (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Distribution_list/Non-Technical_Village_Pumps_distribution_list&amp;oldid=25636619 --&gt;

== Ezeru infokastes ==

Sveicināti! Vai kāds var izlabot ezeru infokastes - pašlaik tās ir trīs reizes platākas par blakus esošo rakstu, izskatās briesmīgi. [[Dalībnieks:Silvatica|Silvatica]] ([[Dalībnieka diskusija:Silvatica|diskusija]]) 2024. gada 22. marts, plkst. 14.48 (EET)
:Kurā rakstā? --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2024. gada 22. marts, plkst. 15.06 (EET)
::Man pašam šādu efektu nav, ne uz datora, ne telefona --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 22. marts, plkst. 15.14 (EET)
::Izskatās, ka jebkurā par ezeriem. Koordinātu rinda atkārtojas divas reizes un visu izpleš. [[Dalībnieks:Silvatica|Silvatica]] ([[Dalībnieka diskusija:Silvatica|diskusija]]) 2024. gada 22. marts, plkst. 15.20 (EET)
:::Aizejam [https://lv.wikipedia.org/wiki/Special:Preferences uz &quot;Izvēles&quot; šeit] un sadaļā &quot;Izskats&quot; pārslēdzam no Vector (2022) uz Vector legacy (2010). Pie viena pazudīs arī citi pretīgi gļuki, kurus daži uzskata par fīčām. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 22. marts, plkst. 19.37 (EET)
::::Sveiki.
::::Ieteikums neatrisina pamatmuļķību, ka vienas un tās pašas koordinātas tiek rādītas atkārtoti, pie tam, vienā rindā, padarot to 2 ar asti reizes garāku. Nepatikšanas slēpjas jaunajā izskatā, kurš lietotājam-parastajam (anonīmam lietotājam) rāda šādu uzrakstu dubultošanos un viņš nevar nomainīt izskatu. Angļu Wikipēdijā šāda „fīča” nav ieviesta. [[Dalībnieks:Zirneklītis|Zirneklītis]] ([[Dalībnieka diskusija:Zirneklītis|diskusija]]) 2024. gada 24. marts, plkst. 09.58 (EET)
:::::Ieteikums dots, lai atrisinātu šo muļķību ielogotam lietotājam. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 24. marts, plkst. 10.23 (EET)
::::::Kur ziņot, ka infokaste nav kārtībā visiem lietotājiem? [[Dalībnieks:Zirneklītis|Zirneklītis]] ([[Dalībnieka diskusija:Zirneklītis|diskusija]]) 2024. gada 24. marts, plkst. 10.33 (EET)
:::::::ceru, ka kāds domā, kā šo atrisināt. man arī nepatīk ieteikums ar 'Vector legacy' - nesmuki :) [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2024. gada 24. marts, plkst. 20.00 (EET)
:[[Diskusija:Lūrmaņu atsegumi|Ne tikai ezeru]] -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 22. marts, plkst. 15.08 (EET)
::Ja tiek izmantota veidne {{Tl|Coord}}, nevis {{Tl|Koordinātu infokaste}} — kā, piemēram, [[An-24 katastrofa Liepājā|šeit]], tad koordinātas nerakstās vienā rindā, tomēr vienalga divreiz. Kaut kas ir diezgan fundamentāli izmainīts. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2024. gada 24. marts, plkst. 20.43 (EET)
:@[[Dalībnieks:Silvatica|Silvatica]] @[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] @[[Dalībnieks:Zirneklītis|Zirneklītis]] @[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] @[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] @[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]]. Salabots. Pēc izstrādātāju izmaiņām nav viegli atrast, kas mainījies. Citreiz mūs brīdina par niekiem, bet par šādām lietām ne. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2024. gada 25. marts, plkst. 23.40 (EET)
::{{u|Papuass}} milzīgs paldies! [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2024. gada 26. marts, plkst. 06.16 (EET)
:::esi atrisinājis arī problēmu ar koordinātām, kas ārpus infokastēm. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2024. gada 26. marts, plkst. 06.18 (EET)
::::Paldies, tagad ir daudz labāk, nekā senāk bija. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2024. gada 26. marts, plkst. 08.54 (EET)
::::Paldies! Biju savus novērojumus izklāstījis [https://lv.wikipedia.org/wiki/T%C4%93ma:Y1le7d9gjrn0f1x7 „Dalībnieka diskusija:Edgars2007„] lapā, bet laikam nevietā. Rakstītais par Bumbu kalnu (2. punkts) aizvien vēl spēka. [[Dalībnieks:Zirneklītis|Zirneklītis]] ([[Dalībnieka diskusija:Zirneklītis|diskusija]]) 2024. gada 29. marts, plkst. 11.18 (EET)
::Paldies! [[Dalībnieks:Silvatica|Silvatica]] ([[Dalībnieka diskusija:Silvatica|diskusija]]) 2024. gada 28. marts, plkst. 09.22 (EET)

== Grāmatu nosaukumu rakstība ==

Vai kāds mums vēl atceras, ka iekš [[Palīdzība:Rediģēšana, noformēšana]] rakstīts, ka...
&lt;blockquote&gt;Cita Vikipēdijas tradīcija ir grāmatu un filmu nosaukumu rakstīšana ''kursīvā''. Ja raksts ir par grāmatu vai filmu, tad, pirmo reizi to pieminot, to raksta '''''pustreknā kursīvā'''''. Piemēram, raksts par ''[[Gredzenu pavēlnieks|Gredzenu pavēlnieku]]'' sāktos šādi:

:'''''Gredzenu pavēlnieks''''' ir [[episks]] [[fantastika|fantastikas žanra]] stāsts, ko sarakstījis [[Dž. R. R. Tolkīns]], un tas ir turpinājums viņa agrāk sarakstītajai grāmatai ''[[Hobits]]''.&lt;/blockquote&gt;
...es kaut kā nemanu, ka kaut vai kur šāda tradīcija būtu ievērota. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 3. aprīlis, plkst. 19.28 (EEST)

:man ir sajūta, ka šis ir super novecojis un atceļams. ? prakse laikam būtu kursīvu lietot tekstam, kas nav latviski, kamēr grāmatu un filmu nosaukumus likt pēdiņās. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2024. gada 3. aprīlis, plkst. 20.03 (EEST)
::Man vienalga, kāds variants, bet lai būtu viens visiem. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 3. aprīlis, plkst. 21.14 (EEST)
:::Kādreiz, kad man tam vēl bija laiks, es tieši tā arī rakstīju, un dažviet, piemēram, [[Ijona Klusā zvaigžņu dienasgrāmatas|šeit]], citi vēl nav to izlabojuši :) Bet piekrītu, ka grāmatu nosaukumi tekstā, tai skaitā raksta sākumā, jāliek vienkārši pēdiņās (bet ne infokastu virsrakstos). --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2024. gada 3. aprīlis, plkst. 21.39 (EEST)
:::[[Veidnes_diskusija:Filmas_infokaste#Nosaukums|Šeit]] bija plašāka diskusija par tēmu. Joprojām domāju, ka rakstos [[Haklberija Fina piedzīvojumi]] vai [[Toma Sojera piedzīvojumi]] nevajag pēdiņas infokastu virsrakstos. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2024. gada 3. aprīlis, plkst. 23.57 (EEST)
::::piekrītu visam, ko abi rakstiet. domāju, ka jālabo palīdzības lapa, nemeklējot baigo kopienas konsensus (jo de-facto te konsensus ir) [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2024. gada 4. aprīlis, plkst. 04.29 (EEST)
:::::Vajadzētu vēl pie viena nolemt, vai turpmāk lietojam pēdiņas grāmatu, filmu utt. nosaukumiem, kas ir vai nu svešvalodās un tādēļ kursīvā, vai aktīvas iekšsaites. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 4. aprīlis, plkst. 21.37 (EEST)
::::::Piekrītu (nosaukumi latviešu valodā pēdiņās, izņemot infokastu virsrakstus (lejā pie iepriekšējās un nākamās gan prasās pēdiņas)) un nosaukumi svešvalodā rakstāmi kursīvā bez pēdiņām.--[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2024. gada 10. aprīlis, plkst. 22.12 (EEST)

== CEE Hub Office Hour, Catch Up session and other announcements ==

Hi everyone,

We want to inform you about the upcoming calls/sessions that [[:m:Wikimedia CEE Hub|CEE Hub]] will organise, along with some small announcements of the other sessions that may be interesting for some of you.

First of all, we are inviting you to the next '''[[:m:Wikimedia CEE Hub/Office hours|CEE Hub Office Hour]]''' dedicated this time to the [[:m:Wikimedia CEE Hub/Microgrants|''Microgrants'']]''',''' which will be held on Monday (22 April) at 18:00 CEST (''[[:m:Event:CEE Hub Office Hour/April 2024|'''register here''']]'').

Also, we are making early announcement of the next '''[[:m:Wikimedia CEE Hub/Catch up|Catch Up]]''' dedicated to the [[:m:Wikimedia Foundation Annual Plan/2024-2025|Annual Plan of the Wikimedia Foundation for the period 2024/25]], where you will have a chance to hear introduction about this plan directly from the CEO of the WMF, along with CEE Hub updates and later during the call Q&amp;A session of 20 minutes. This session will be held on Wednesday (8 May) at 19:00 CEST ('''''[[:m:Event:CEE Catch Up Nr. 6 (May 2024)|register here]]''''').

Additionally, during this Friday (19 April) at 19:30 CEST at [[:m:Wikimedia Summit 2024|Wikimedia Summit]] in Berlin will be organised a [[:m:Wikimedia Summit 2024/Regional Meetups|'''regional CEE meet-up''']] with hybrid option, so you can join remotely as well (''[http://meet.google.com/bue-khkb-onr Google Meeting ID]'').

Please use the registration pages on Meta for the CEE Hub Office Hour and CEE Catch Up session, so you will get a link directly.

___________________________________

At the end, if you are interested to hear more about [[:en:Wikipedia:The_Wikipedia_Library|'''Wikipedia Library''']] and how this works, that every Wikimedia user with an active account for at least 6 months, contributed at least 500 times to Wikimedia projects, made at least 10 edits in the past month, and not be currently blocked from writing on any Wikimedia project, can have an access to the Wikipedia Library, you can attend one of two possible [[Grants:Knowledge Sharing/Connect|Let’s Connect learning clinics]]:

&lt;nowiki&gt;*&lt;/nowiki&gt; '''Time zone 1''' [https://docs.google.com/forms/d/e/1FAIpQLSdKuS77ymmedlOnrqfdwv-Y1j3T8a197b6lZ33GbMZJ24OaAQ/viewform Registration link here] ('''April 23rd,  18:00 CEST''')

'''* Time zone 2''' [https://docs.google.com/forms/d/e/1FAIpQLSfKP-MZ8F342dTFMIKp8WyjEPEntwkb3af8fEGOlM2J-BAfWA/viewform Registration link here] ('''April 26th, 09:00 CEST''')

If you need more information about these sessions, you can contact Gorana Gomirac ([mailto:gorana.gomirac@vikimedija.org gorana.gomirac@vikimedija.org]).
&lt;!-- Message sent by User:TRistovski-CEEhub@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/CEE_Hub&amp;oldid=25178510 --&gt;

== Jautājums - kuri vikipēdijas administratori sadarbojas ar ārvalstu izlūkdienestiem? ==

Viens no vikipēdijas autoriem Lerijs Sangers saka ka FIB un CIP ietekmē Vikipēdijas darbu: [https://moguldom.com/449978/co-founder-of-wikipedia-cia-and-fbi-manipulate-wikipedia-its-part-of-the-information-battlefield/ Co-Founder Of Wikipedia: CIA And FBI Manipulate Wikipedia, It’s Part Of The Information Battlefield (moguldom.com)]


Kuri Latviešu valodas vikipēdijas administratori sadarbojas ar ārvalstu izlūkdienestiem? [[Special:Contributions/144.36.114.113|144.36.114.113]] 2024. gada 19. aprīlis, plkst. 13.10 (EEST)

:No adminiem, spriežot pēc viņu darbībām, neviens, bet starp lietotājiem tādi acīmredzami ir, un ne jau nu CIP/FIB. Bet atļaušos aizrādīt, ka šāda personiska informācija vienalga nebūtu publiskojama saskaņā ar Vikipēdijas principiem.  -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 19. aprīlis, plkst. 19.36 (EEST)
::Jā, Dalībnieks:Votre Provocateur ir tīrākais krievijas iedēstītais darbinieks - iepriekšējais aizgāja bojā, tagad iedēstīs jaunu un neitrālie admini, kas ne ar ko nesadarbojas, to ignorē (vai bezdar`biba ir darbība)? [[Special:Contributions/87.110.28.105|87.110.28.105]] 2024. gada 20. aprīlis, plkst. 19.15 (EEST)
:::Kā vienmēr, jūs nepārzināt tēmu. Tāpēc arī mūžīgi rokat ne tur. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 20. aprīlis, plkst. 19.35 (EEST)
::::Par kādu tēmu jūs runājat, es taču neesmu stūlbs un redzu ko viņi te raksta. [[Special:Contributions/87.110.28.105|87.110.28.105]] 2024. gada 23. aprīlis, plkst. 21.28 (EEST)
:::::sveiki!
:::::aicināšu Jūs apliecināt savu patriotismu un vēlmi cīnīties pret 3 burtu aģentūrām mācoties latviešu valodas pareizrakstību!
:::::https://tezaurs.lv/stulbs:1
:::::ar labu nakti! [[Dalībnieks:Gatesby1|Geitsbijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Gatesby1|diskusija]]) 2024. gada 23. aprīlis, plkst. 21.49 (EEST)
:::Paldies par viedokli.  [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2024. gada 23. aprīlis, plkst. 21.37 (EEST)
:::Vēl trakāk! Nevis ignorē, bet gan vēl [[Vikipēdija:Balsošana/Gada labākais jaunais dalībnieks 2023|iebalsoja par pagājušā gada labāko jauno dalībnieku]]. Tīrās šausmas! Bet ja nopietnāk, tad no manis konstruktīva kritika/padoms {{u|Votre Provocateur}} būtu, ka, tulkojot rakstus no Vikipēdijas krievu valodā (?), derētu ņemt vērā, kā attiecīgā tēma aprakstīta arī citu valodu vikipēdijās. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2024. gada 25. aprīlis, plkst. 19.31 (EEST)

== Application for WikiOutdoor Training 2024 ==

Hi everyone,

Application is now officially OPEN for the unforgettable adventure with WikiOutdoor Training 2024! Whether you're a seasoned explorer or a newcomer to the world of outdoor documentation, this is your chance to join us in the mesmerizing Prespa Region of Macedonia from September 7th to 9th, 2024.

Fill the application form and share with us why you're excited to be part of this incredible journey.  Let's come together to explore, learn, and capture the beauty of our world!

Please share this survey also with other community members. If you have any other questions or concerns, please let us know.

'''[https://docs.google.com/forms/d/e/1FAIpQLScMUXq4M7N44ZwrLUxrusUPh0rjNk0qGb_uYyJ-84uzLJ3mQg/viewform?usp=sf_link Register here]'''. Deadline for applying is 20th of May, 2024 [[Dalībnieks:Деан Лазаревски|Деан Лазаревски]] ([[Dalībnieka diskusija:Деан Лазаревски|diskusija]]) 2024. gada 22. aprīlis, plkst. 16.02 (EEST)

== &lt;span lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot; class=&quot;mw-content-ltr&quot;&gt;Vote now to select members of the first U4C&lt;/span&gt; ==

&lt;div lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot; class=&quot;mw-content-ltr&quot;&gt;
&lt;section begin=&quot;announcement-content&quot; /&gt;
:''[[m:Special:MyLanguage/Universal Code of Conduct/Coordinating Committee/Election/2024/Announcement – vote opens|You can find this message translated into additional languages on Meta-wiki.]] [https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Special:Translate&amp;group=page-{{urlencode:Universal Code of Conduct/Coordinating Committee/Election/2024/Announcement – vote opens}}&amp;language=&amp;action=page&amp;filter= {{int:please-translate}}]''

Dear all,

I am writing to you to let you know the voting period for the Universal Code of Conduct Coordinating Committee (U4C) is open now through May 9, 2024. Read the information on the [[m:Special:MyLanguage/Universal Code of Conduct/Coordinating Committee/Election/2024|voting page on Meta-wiki]] to learn more about voting and voter eligibility.

The Universal Code of Conduct Coordinating Committee (U4C) is a global group dedicated to providing an equitable and consistent implementation of the UCoC. Community members were invited to submit their applications for the U4C. For more information and the responsibilities of the U4C, please [[m:Special:MyLanguage/Universal Code of Conduct/Coordinating Committee/Charter|review the U4C Charter]].

Please share this message with members of your community so they can participate as well.

On behalf of the UCoC project team,&lt;section end=&quot;announcement-content&quot; /&gt;
&lt;/div&gt;

[[m:User:RamzyM (WMF)|RamzyM (WMF)]] 2024. gada 25. aprīlis, plkst. 23.21 (EEST)
&lt;!-- Message sent by User:RamzyM (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Distribution_list/Global_message_delivery&amp;oldid=26390244 --&gt;

== &lt;span lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot; class=&quot;mw-content-ltr&quot;&gt;Vote now to select members of the first U4C&lt;/span&gt; ==

&lt;div lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot; class=&quot;mw-content-ltr&quot;&gt;
&lt;section begin=&quot;announcement-content&quot; /&gt;
:''[[m:Special:MyLanguage/Universal Code of Conduct/Coordinating Committee/Election/2024/Announcement – vote opens|You can find this message translated into additional languages on Meta-wiki.]] [https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Special:Translate&amp;group=page-{{urlencode:Universal Code of Conduct/Coordinating Committee/Election/2024/Announcement – vote opens}}&amp;language=&amp;action=page&amp;filter= {{int:please-translate}}]''

Dear all,

I am writing to you to let you know the voting period for the Universal Code of Conduct Coordinating Committee (U4C) is open now through May 9, 2024. Read the information on the [[m:Special:MyLanguage/Universal Code of Conduct/Coordinating Committee/Election/2024|voting page on Meta-wiki]] to learn more about voting and voter eligibility.

The Universal Code of Conduct Coordinating Committee (U4C) is a global group dedicated to providing an equitable and consistent implementation of the UCoC. Community members were invited to submit their applications for the U4C. For more information and the responsibilities of the U4C, please [[m:Special:MyLanguage/Universal Code of Conduct/Coordinating Committee/Charter|review the U4C Charter]].

Please share this message with members of your community so they can participate as well.

On behalf of the UCoC project team,&lt;section end=&quot;announcement-content&quot; /&gt;
&lt;/div&gt;

[[m:User:RamzyM (WMF)|RamzyM (WMF)]] 2024. gada 25. aprīlis, plkst. 23.21 (EEST)
&lt;!-- Message sent by User:RamzyM (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Distribution_list/Global_message_delivery&amp;oldid=26390244 --&gt;</text>
      <sha1>fco6ckbnczcw8x759htvxrdbrrd0o1d</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4047997</id>
      <parentid>4047931</parentid>
      <timestamp>2024-04-26T05:41:33Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Egilus</username>
        <id>27634</id>
      </contributor>
      <comment>/* Jautājums - kuri vikipēdijas administratori sadarbojas ar ārvalstu izlūkdienestiem? */ Atbilde</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="89359" xml:space="preserve">__NEWSECTIONLINK__
{{Kopienas portāla galvene}}
{{stack
|{{Vikipēdija:Vikiekspedīcijas/plānotās}}
|{{Vikipēdija:Vikitikšanās/plānotās}}
}}
__TOC__
&lt;span id=&quot;below_toc&quot;&gt;&lt;/span&gt;
{{clear}}

[[Kategorija:Vikipēdija|Kopienas portāls]]

== Jauns kanāls jautājumu uzdošanai? ==

Ko kolēģi saka par jauna ''palīdzības kanāla'' izveidi lvwiki, atstājot Kopienas portālu tādām &quot;saturīgākām&quot; diskusijām (nē, es neplānoju monitorēt, kas kur pieder)? Pieņemu, ka daudzi kautrējas uzdot ikdienas/jauniņo jautājumus šeit, jo šī vieta ne pārāk uzrunā kā vieta, kur to darīt. Ja mums būtu &quot;help desk&quot;, tad, ceru, palielinātos komunikācijas daudzumu. Nu jā, es ieteiktu [[WP:Flow|Flow]], jo:
* vairāk newbie-friendly (POV)
* vieglāka un veiksmīgāka notifikāciju sistēma (automātiskā vačlistošana, ja esmu izveidojis sadaļu; var saņemt notifikācijas par jauniem topikiem, pēc tam piesekojot katram atsevišķi)

Tā kā tas jāieslēdz ne-lvwiki cilvēkiem, būs vajadzīgs kopienas atbalsts. Nederēs &quot;ai, dari Edgar, ko gribi&quot;. --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2019. gada 29. augusts, plkst. 23.04 (EEST)

;Jauna jautājumu uzdošanas kanāla izveide
# {{par}} --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2019. gada 29. augusts, plkst. 23.04 (EEST)
# {{par}} --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2019. gada 29. augusts, plkst. 23.26 (EEST)
# {{par}} --[[Dalībnieks:Silraks|silraks]] ([[Dalībnieka diskusija:Silraks|diskusija]]) 2019. gada 30. augusts, plkst. 00.09 (EEST)
# {{par}} --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2019. gada 30. augusts, plkst. 00.54 (EEST)
# {{par}} --[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2019. gada 30. augusts, plkst. 07.11 (EEST)
# {{par}} --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2019. gada 30. augusts, plkst. 07.12 (EEST)
# {{par}} --[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2019. gada 30. augusts, plkst. 14.44 (EEST)

;Flow pieslēgšana šajā jaunajā kanālā
# {{par}} --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2019. gada 29. augusts, plkst. 23.04 (EEST)
# {{par}} --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2019. gada 29. augusts, plkst. 23.26 (EEST)
# {{par}} --[[Dalībnieks:Silraks|silraks]] ([[Dalībnieka diskusija:Silraks|diskusija]]) 2019. gada 30. augusts, plkst. 00.09 (EEST)
# {{pret}} Man tā lēni pieleca, kas tas vispār ir, un negribētos to lapu lieki sarežģīt. --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2019. gada 30. augusts, plkst. 00.56 (EEST)
# {{par}} --[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2019. gada 30. augusts, plkst. 07.11 (EEST)
# {{par}} --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2019. gada 30. augusts, plkst. 07.13 (EEST)
# {{par}} --[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2019. gada 30. augusts, plkst. 14.44 (EEST)

=== Diskusija ===
Ja piekrītat, kādu nosaukumu liekam lapai? Es parasti neko oriģinālu nespēju izdomāt. --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2019. gada 29. augusts, plkst. 23.04 (EEST)
:Ātrā palīdzība :) Vispār mums jau ir šāds &quot;kanāls&quot; — kopienas portāla diskusija. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2019. gada 30. augusts, plkst. 07.32 (EEST)
::Es vairāk sliecos uz &quot;Help desk&quot; tulkojumu (bet man nepatīk 'palīdzības dēlis'). Ne kopienas portāls, ne tā diskusiju lapa nešķiet tā uzskatāmi kandidāti šim mērķim. --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2019. gada 30. augusts, plkst. 18.05 (EEST)
:::Iecere guva labu atbalstu, varbūt kādam ir idejas nosaukumam? --[[Dalībnieks:Silraks|silraks]] ([[Dalībnieka diskusija:Silraks|diskusija]]) 2020. gada 20. maijs, plkst. 21.56 (EEST)
::::pēc būtības šis kanāls būs dalībnieku (īpaši jauno) atbalstam, vai ne? &quot;Dalībnieku atbalsts&quot; gan neizklausās ļoti atraktīvi :) būtu labi arī, ja uzreiz ar kautko tas atšķirtos no esošā &quot;Palīdzība&quot;. tādā ziņā &quot;Ātrā palīdzība&quot;, lai cik dīvaini neizklausītos, pat ir diezgan precīzi. ''Help desk'' oficiālais tulkojums ir &quot;Palīdzības dienests&quot;. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2020. gada 21. maijs, plkst. 09.26 (EEST)
:::::@[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]]: Kas notika ar šo iniciatīvu? &quot;Palīdzības dienests&quot; ir labs nosaukums. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2021. gada 3. februāris, plkst. 10.47 (EET)

== Latvijas novadu raksti pēc jaunās reformas (2021) ==

Labdien!

Pamanīju, ka saveidots daudz lapu visiem tiem novadiem, kas pēc reformas jūnijā mainīs robežas. Vai tiešām tas ir vajadzīgs? Saprotu, Dienvidkurzemes un jauno Ropažu novadu, kur grūti definēt skaidru pēcteci. Varbūt arī Jēkabpils novada gadījumā... Bet pārējos gadījumos taču diezgan skaidrs, ko kuram pievienoja. Nav taču divi raksti par Rojas novada pirmo versiju, un novadu pēc tam. [[Amatas novads|Amatas novadam]] arī ir viens raksts, kaut 2009. gadā pievienoja lielāko daļu klāt. Pēc analoģijas arī par skolām varētu taisīt līdzīgi - Rīgas 40. vidusskola un Rīgas 40. vidusskola (2011), minot gadu, kad skolai pievienoja 23. vidusskolu. Arī novadi pēc reformas juridiski nemainīsies. To skaits saruks un izmērs pieaugs. --[[Dalībnieks:Kaamis007|Kaamis007]] ([[Dalībnieka diskusija:Kaamis007|diskusija]]) 2021. gada 14. marts, plkst. 11.33 (EET)
:Manuprāt, vienam novadam ir vajadzīgs viens raksts (kamēr vien nemainās nosaukums), kurā ir arī aprakstīta tā vēsture. Ieguvums ir arī tas, ka visa informācija būs pieejama vienā rakstā, līdz ar to raksts kļūs bagātīgāks.  --[[Lietotājs:Laurijs|Laurijs]] ([[Lietotāja diskusija:Laurijs|diskusija]]) 2021. gada 14. marts, plkst. 16.08 (EET)
::Principā visus &quot;... novads (2021)&quot; rakstus ([[Latvijas_administratīvais_iedalījums#Novadi_un_to_teritoriālā_iedalījuma_vienības_2|saraksts]]) varam dzēst, jo tajos ir tikai viena sadaļa - &quot;Teritoriālais iedalījums&quot; --[[Dalībnieks:Dark Eagle|Dark Eagle]] ([[Dalībnieka diskusija:Dark Eagle|diskusija]]) 2021. gada 14. marts, plkst. 18.38 (EET)
:::sliecos piekrist, bet labprāt gribētu zināt jauno novadu rakstu autora {{u|Pirags}} viedokli. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2021. gada 14. marts, plkst. 21.00 (EET)
:::: Es šos rakstus izveidoju pārejas periodam līdz 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas ieviešanai. Būtībā ATR2021 atjauno [[Latvijas rajoni|Latvijas rejonus]], tādēļ lielākā daļa informācijas var tikt pārnesta no šiem rakstiem, piemēram, [[Ogres rajons]] = [[Ogres novads (2021)]] ≠ [[Ogres novads]]. Rakstus var dzēst vai arī atbilstoši pāradresēt.--[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2021. gada 14. marts, plkst. 21.45 (EET)

Gribēju komentēt, ka ģerboņu automātiska pārnese no vecajiem novadiem uz jaunajiem '''ir nekorekta'''! Tikai tad, ja novads nepiedzīvoja nekādas izmaiņas, tad to varēja turpināt lietot, bet ja ir bijušas izmaiņas - tas jāapstiprina no jauna/jāizveido jauns, un pagaidu ģerboņu nav! Piemērs - Ādaži, kuri ir izsludinājuši konkursu par jauno ģerboni. (Avoti: [https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/1-julija-no-119-latvijas-pasvaldibam-paliks-42-kads-bus-gerbonu-liktenis.a410404/ 1], [https://www.salasnovads.lv/lv/aktualitates/raksts/par-pasvaldibu-tiesibam-izmantot-tai-apstiprinato-gerboni-pec-administrativi-teritorialas-reformas/ 2], [https://www.adazi.lv/veidojam-jauno-gerboni-kopa-aicinam-dalities-ar-idejam/ 3]) --[[Dalībnieks:Ivario|Ivario]] ([[Dalībnieka diskusija:Ivario|diskusija]]) 2021. gada 29. augusts, plkst. 12.41 (EEST)
:Te nav viss tik vienkārši, piemēram, pēc Viļānu un Rēzeknes novadu apvienošanas ģerboni un karogu nemainīja ([https://rezeknesnovads.lv/vilanos-pacelts-rezeknes-novada-un-vilanu-pilsetas-karogs/]). Kā arī, pēc gada  Ādaži kļūs par pilsētu un visdrīzāk pašreizējais novada ģerbonis kļūs par Ādažu pilsētas ģerboni.&lt;br/&gt;Pagaidām es piedāvāju [[Veidne:Latvijas novadu ģerboņi|izveidot rakstu par katra novada ģerboni]] =) --[[Dalībnieks:Dark Eagle|Dark Eagle]] ([[Dalībnieka diskusija:Dark Eagle|diskusija]]) 2021. gada 29. augusts, plkst. 12.57 (EEST)

== &lt;span lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot; class=&quot;mw-content-ltr&quot;&gt;(New) Feature on [[mw:Special:MyLanguage/Help:Extension:Kartographer|Kartographer]]: Adding geopoints via QID&lt;/span&gt; ==

&lt;div lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot; class=&quot;mw-content-ltr&quot;&gt;
&lt;section begin=&quot;Body&quot;/&gt;Since September 2022, it is possible to create geopoints using a QID. Many wiki contributors have asked for this feature, but it is not being used much. Therefore, we would like to remind you about it. More information can be found on the [[M:WMDE_Technical_Wishes/Geoinformation/Geopoints via QID|project page]]. If you have any comments, please let us know on the [[M:Talk:WMDE Technical Wishes/Geoinformation/Geopoints via QID|talk page]]. – Best regards, the team of Technical Wishes at Wikimedia Deutschland
&lt;section end=&quot;Body&quot;/&gt;
&lt;/div&gt;

[[M:User:Thereza Mengs (WMDE)|Thereza Mengs (WMDE)]] 2023. gada 13. decembris, plkst. 14.31 (EET)
&lt;!-- Message sent by User:Thereza Mengs (WMDE)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=WMDE_Technical_Wishes/Technical_Wishes_News_list_all_village_pumps&amp;oldid=25955829 --&gt;

== &quot;Dārzkopis&quot; ==

Skatos, ka ir izveidota jauna kategorija &quot;Dārzkopji&quot;. Lai izprastu tās nozīmi, lūdzu, uzrakstīt deinīciju šim terminam.
Vai tas ir sinonīms &quot;dārzniekam&quot;? Daļai no šajā kategorijā iekļautajiem vīriem un sievām to noņēmu. Profesori Galenieks un Malta noteikti nav saucami par dārzkopjiem. Tas nekas, ka viņi organizēja LU Botānisko dārzu un tur veica eksperimentus. BD strādāja dārznieki, kas to visu realizēja. Tāpat arī Salapils Bot.d. zināniskie darbinieki nav dārzkopji. Tur ir dārznieki un strādnieki. Paldies par skiadrojumu! [[Dalībnieks:Kasparoviča|Kasparoviča]] ([[Dalībnieka diskusija:Kasparoviča|diskusija]]) 2023. gada 15. decembris, plkst. 18.17 (EET)

:Tēzaurs: dārzkopis - Cilvēks, kas nodarbojas ar dārzkopību; dārzkopības speciālists. Dārzkopībai ir divas nozīmes - 
:1.Augļu, ogu, dārzeņu, krāšņumaugu ražošana, to stādāmā materiāla audzēšana, kā arī parku un apstādījumu ierīkošana; attiecīgā lauksaimniecības nozare.
:2.Attiecīgā zinātnes nozare.
:Attiecīgi, zinātnieki arī var būt dārzkopji, pat ja viņi savā dzīvē nevienu puķi nav iestādījuši. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2023. gada 15. decembris, plkst. 23.32 (EET)
::Brīniškīgi! Overdone par to rakstu! Jums jābūt atsaucēm uz faktiem par attiecīgās prrsonas iesaisti dārzkopībā! Un jānovelk robeža starp profesiju un hobiju. Lai veicas! [[Dalībnieks:Kasparoviča|Kasparoviča]] ([[Dalībnieka diskusija:Kasparoviča|diskusija]]) 2023. gada 15. decembris, plkst. 23.39 (EET)

== Komunikācija ==

Labdien!

Kā uzrakstīt konkretam dalībniekam, ja ir/bija/būs jautājumi/precīzējumi par labojumu iemesliem ? Kādu tieši pogu nospiest , intuitīvi nav skaidrs kura no &lt;nowiki&gt;''&lt;/nowiki&gt;diskusiju pogam &quot; ir īsta un dalībniekam būs skaidrs par ko ir runa un vai tas visi redz arī nav skaidrs  un  ko redz/neredz apmelētāji.

Kam un kur rakstīt par tehniskiem jautājumiem, jo špikeris man nekā nepalīdz, kad tulkojot rakstu no vienas valodas, jaunais raksts ne pievienojas pie parejām 43 valodām un manuali neizdevas ( sistēma noradā ka it ka ir, bet rezultāta nav), piemērs, Špicvegs - nekur neparadas kā ir latviešu valodā. Starpvalodu pārbaude pēc latviešu valodas rakstu esamības kopējā sarakstā vispār ir problēma, ka it kā viņus nav. Vai izveidojot rakstu varbūt iestātījumos vajag veikt atzīmi, lai valoda būtu pievienota pie pārejiem?

Kur varētu būt kļūda man vai sitēmai, ja tulkojot vienu rakstu, raksts bija publicēts bet palika manā profila ka nepublicēts, un publlicējot no jaunas, izveidojas dežavu efekts?

[[Dalībnieks:Tetraeder808|Tetraeder808]] ([[Dalībnieka diskusija:Tetraeder808|diskusija]]) 2023. gada 23. decembris, plkst. 13.56 (EET)
:Sveiks! Par jebkuriem jautājumiem droši vari rakstīt savā dalībnieka diskusijā - mums ir pietiekoši daudz aktīvu dalībnieku, kas seko šīm diskusijām. Uzdod tur jautājumus pa vienai problēmai - tad pa vienai arī risināsim/skaidrosim. Par labojumu iemesliem atsevišķos rakstos jautā šo rakstu diskusijās (ja neizdodas saprast loģiku tāpat - visbiežāk ir bijis kreņķis ar stilu/noformējumu). --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2023. gada 23. decembris, plkst. 14.05 (EET)
:Konkrētam dalībniekam - viņa diskusiju lapā :) Atvērt viņa diskusiju lapu un tur rakstīt. Redzēs tekstu visi, tā ir fīča.
:Bez konkrētu rakstu nosaukumiem grūti kaut ko pateikt par to, kas viņos bijis ne tā. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2023. gada 23. decembris, plkst. 19.37 (EET)
::Skaidrs.  
::Kā nosaukt &quot;labojumu veidu&quot; un ko darīt ar atsauces nepieciešamību, ja , piemēram, bija kaut kas paņemts no cita wiki valodas raksta? Teksta sinhronizācija starp wiki valodām. Faktiski paņemts, tulkots un papildināts. Un oriģinālā wiki raksta varētu nebūt nekādas atsauces. [[Dalībnieks:Tetraeder808|Tetraeder808]] ([[Dalībnieka diskusija:Tetraeder808|diskusija]]) 2023. gada 27. decembris, plkst. 16.45 (EET)
:::Tulkots un papildināts - tā arī saucas. Bet praktiski, papildinot rakstu, nav tik obligāti pierakstīt komentāru, kas izdarīts, tas pārbaudītājiem tāpat redzams. 
:::Par atsaucēm - nu ja to nav, tātad nepārbaudāms apgalvojums, kuru kāds piekasīgāks var viegli izdzēst. Atsauces no svešām Viki jau arī bieži nav pārbaudāmas un mums nebūt nav pienākums sinhronizēties ar citām valodām. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2023. gada 27. decembris, plkst. 23.46 (EET)
::::Jā, es to saprotu, bet tomēr jābūt kaut kādas zināšanas, atbildība, ja ļoti gribi ņemties par spēcīgām tēmām. Bet cilvēki ir tādi kādi ir.  Bez šaubām ir redzams ka man pievilks raksti par Vecticību. Un lai administratoriem neveidojas aizdomīgas domas, kāpēc tā, gribētos precizēt, ka es konsultējos ar Latvijas Vecticībnieku Pomoras baznīcas centrālās padomes biedru. [[Dalībnieks:Tetraeder808|Tetraeder808]] ([[Dalībnieka diskusija:Tetraeder808|diskusija]]) 2023. gada 28. decembris, plkst. 15.33 (EET)
:::::Tas neko negarantē, starp citu. Pirmavoti ne vienmēr ir objektīvi (un uz reliģiskiem pirmavotiem tas attiecas jo īpaši), tieši tādēļ Vikipēdija vismaz oficiāli izturas nedraudzīgi pret pirmavotiem un prasa lietot pārstāstošus (latviešu un citās mazajās valodās tas nozīmē - un parasti nekompetentus) avotus. Bet galvenais jau, lai izskatās neitrāli. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2023. gada 28. decembris, plkst. 19.36 (EET)
::::::Idejai piekrītu un nepiekrītu vienlaikus. Ja vienmēr balstīties uz nekompetentiem avotiem, beigās pasliktināsies satura kvalitāte un, jā, tas ir viens no veidiem kā var manipulēt auditorijai , kaut kas uzrakstīts un beigās Saule riņķo ap Zemi, visi piekrīt un, galvenais, tas bija vienmēr ;)  Piemerām, vēstures interpretācijas vai medicina un nekompetenti avoti. Ja arsts var teikt kā pareizi, balstoties uz savām zināšanām un pieredzi, bet grūti atrast nepieciešamu avota atsauci, vai labāk atstāt nepareizu maldinošu interpretāciju wiki rakstā? . Iepriekšējā ziņojumā, es tikai gribēju pieverst uzmanību, ka saņemu komentarus uz saviem jautājumiem par wiki saturu no pirmavota, logikai tāču jābūt, neizdomājot no galvas kaut kas, jo es tikai uzsāku pilnveidot, paplašīnāt un sakārtot šo tēmu lv wiki datu bāzē un arī gribu lai informācija būtu objektīva un izglītoša.  Atsauces, protams, svarīgas, bet pie katra teikuma vai vārda viņus nekur nelieto, tāpēc ka nepieciešama pieeja literatūrai un datu bāzēm... Bet labi.
::::::Man ir problēma ar atsaucēm, izvēlējot veidu &quot;Timekļa vietne&quot; , es tur nevaru pievienot achive url un archive date aili, nav tadas opcijas un iespējs, + pogas vienkarši nav (savukārt vācu wiki tāda opcija man parādās). Bet, tāpēc kā es uzskatu, ka webarchive ir svarīga lieta, un vajag uzreiz saglabāt avotu (pēc iespējas), esmu spiests arhīva linku ierakstīt nepareiza ailē. Pēc tam moderatori izglabj avotus manuāli, un pārbaudot atsauces logu pēc moderācijas tur jau IR achive url un archive date ailes un pat iespeja vēl kadu aili pievienoit arī ir. Kā man mainīt iestatījumus? Vai man tad katru reizi ir nepieciešams pirmkodu lapā manuāli atvienot linku izveidojot url un archive url, lai būtu tas kas jābūt? Un moderatoriem/administratoriem arī būs ko darīt katru dienu labojot manas atsauces.
::::::Kā saglabāt avotu , ja priekšā parādās logs par coockies akceptu, un pēc saglabašanas atveras tikai šis logs nevis pats raksts? [[Dalībnieks:Tetraeder808|Tetraeder808]] ([[Dalībnieka diskusija:Tetraeder808|diskusija]]) 2023. gada 29. decembris, plkst. 00.22 (EET)
:::::::Mūsu piekrišanai vai nepiekrišanai šeit nav nozīmes. Tie principi nav mūsu izstrādāti un mēs tos nevaram ietekmēt, visas apspriešanas par to bijušas angliski un izbeigušās jau pirms pārdesmit gadiem. Jā, mēs bieži varam apiet šos likumus, bet tam vajadzīga liela pieredze un zināšanas.
:::::::Webarchive saites var rediģēt, ieliekot tās automātiski ģenerējot un pēc tam atverot lapas pirmkodu, es tā vismaz daru, kad nav stipri slinkums. Pirms pāriešanas atpakaļ no pirmkoda uz vizuālo ļoti vēlams papriekš uzspiest &quot;Parādīt pirmsskatu&quot;, citādi var nesaglabāt.
:::::::Sajēdzīgs rīks ir [[Dalībnieka diskusija:Egilus/Piezīmes uz Vikipēdijas malām#Vikifikators|Wikifikators]], iesaku ieslēgt. Reizēm viņš nolaiž muļķi, bet parasti ir noderīgs. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2023. gada 29. decembris, plkst. 00.36 (EET)
::::::::Protams, ja no sakuma ir deklarēts ka jebkurš var veidot saturu, tad atbildība par satura kvalitāti autortiesību un citu likumu izpratnē ir minimāla vai viņas vispār nav, kas ir izdevīgi gan Vikipēdijai gan dalībniekiem, jo paredzēts ka visā pasaulē tiks veidoti dažādi raksti.  Tomēr  pastāv uzticība starp atsevišķiem dalībniekiem, man tā šķiet,  pretējā gadījumā atsevišķos rakstos un svarīgos rakstos būtu maldinošs un nedrošs saturs.  Paldies par paskaidrojumu, es Jūs saprotu. [[Dalībnieks:Tetraeder808|Tetraeder808]] ([[Dalībnieka diskusija:Tetraeder808|diskusija]]) 2023. gada 29. decembris, plkst. 10.18 (EET)

== Ielūgums ==

Kolēģi, aicinu piedalīties Meta [[:meta:Requests for comment/&quot;Putin khuylo!&quot;|diskusijā]] par raksta [[Putin huilo!]] pieļaujamību izvirzīt labam statusam un ievietot to Vikipēdijas galvenajā lapā. [[Dalībnieks:Asorev|Asorev]] ([[Dalībnieka diskusija:Asorev|diskusija]]) 2023. gada 25. decembris, plkst. 14.57 (EET)

:Saite nav pareiza, un ne jau nu mūsu Vikipēdijā tas raksts atbilst labam statusam. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2023. gada 25. decembris, plkst. 17.17 (EET)

== Krievijas valsts lapas ==

Sveiki, es cenšos sastādīt sarakstu par krievijas politiskajām partijām. Biju nodomājis lietot valdības dotos resursus atsaucēm, bet izskatās, ka šeit tie nav lietojami. Vai ir kādas alternatīvas (labākajā gadījumā tādas kas neieliks mani kādā pretvalstiski noskaņoto sarakstā)? [[Dalībnieks:Gatesby1|Geitsbijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Gatesby1|diskusija]]) 2023. gada 29. decembris, plkst. 14.19 (EET)

:Nu... ja runa par to, ka saiti no LV nav pieejami, var lauzties turp caur archive.org un dot atsauci uz to. Pretvalstisko saraksts - es gribu redzēt, kā mūsu VDD pieprasa ziņas par dalībniekiem no Vikipēdijas centrālā biroja un kurp viņus pasūta. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2023. gada 29. decembris, plkst. 19.14 (EET)
:VPN ar KF IP?  [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2024. gada 2. janvāris, plkst. 19.51 (EET)
::protams, tas ir pašsaprotams risinājums, bet tā ir atsauce - tai jābūt tādai, ka jebkurš var atnākt un pārbaudīt atsauci [[Dalībnieks:Gatesby1|Geitsbijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Gatesby1|diskusija]]) 2024. gada 4. janvāris, plkst. 00.26 (EET)

== Sveicieni Jaunajā - 2024. gadā! ==

Visa laba vēlējumi latviešu Vikipēdijas Sapņu komandai! 2024. gadā mums noteikti izdosies visiem kopā padarīt mūsu Viki vēl bagātāku, krāšņāku un gudrāku, jo - '''mūsu zeme Latvija!''' [[Dalībnieks:Kasparoviča|Kasparoviča]] ([[Dalībnieka diskusija:Kasparoviča|diskusija]]) 2024. gada 2. janvāris, plkst. 11.36 (EET)
:Vikipēdija, tāpat kā Rīga, nekad nebūs gatava :) Lai mums veicas! --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2024. gada 2. janvāris, plkst. 12.43 (EET)
::paldies, draugi! lai ražīgs gads mums visiem vikipēdijā un citur, lai neapnīk pētīt un aprakstīt! labu lietu te visi kopā darām. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2024. gada 2. janvāris, plkst. 13.19 (EET)
:::Darbīgu un jaunām idejām pilnu 2024. gadu visiem! [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2024. gada 2. janvāris, plkst. 17.44 (EET)

== Jauno lapu pārbaudīšana ==

Paskaidrojiet lūdzu, kādēļ viena mazlietotāja jaunais raksts ir jāapstiprina, bet citam nav. Paskaidrošu:
# [[Latvijas Apdrošinātāju asociācija]] un [[Kārlis Špicvegs]] ir jāapstiprina kā pārbaudītas,
# [[Seo Pakalpojumi]] nav jāapstiprina (vai arī kāds to jau ir apstiprinājis!)
Šī apstiprināšana ļoti eleganti palīdz izfiltrēt starp jaunajiem rakstiem tos, kuriem jāpievērš lielāka uzmanība. [[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2024. gada 2. janvāris, plkst. 19.41 (EET)
:[https://lv.wikipedia.org/wiki/Special:Log?type=patrol&amp;user=&amp;page=&amp;wpdate=&amp;tagfilter=&amp;subtype=&amp;wpFormIdentifier=logeventslist Šeit] var redzēt, kas ko ir pārbaudījis. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2024. gada 2. janvāris, plkst. 23.19 (EET)

== Par mums runā ==

Nu ko kolēgi vikipēdisti (vai vikipediņi?) - par mums runā: [https://lv.m.wikipedia.org/wiki/Special:Contributions/Lu%C4%ABze_Rauza Dalībnieka Luīze Rauza devums — Vikipēdija (wikipedia.org)] Ja uzturaties Tvitera aprindas tad varbūt zināt lietotaju Raivu/nezobis, kas ir šo to interesantu atradusi: [https://twitter.com/nezobis/status/1742328871603564613 Raiva on X: &quot;Kāds tvitera lietotājs man norādīja uz to, šodien kāda jaunā PR censone ir krietni uzprišinājusi Rietumu Bankai veltīto wikipēdijas lapu latviešu valodā. Cik interesanti, ne? https://t.co/loLxHn6Glj https://t.co/f3Vu9LD0MB&quot; / X (twitter.com)]


Bet nu vikipēdija jau ilgi bijusi vieta, kur dažādi, Latvijai kaitīgi elementi, nesodīti raksta visādas muļķības, pret kuriem impotentiem Administratori slēpjoties aiz &quot;Vikipēdijā tā nedrīkst&quot; un &quot;Eiropa mūs nesapratīs&quot; saimniecībā kartību ieviest nevar. 

Ar siltiem sveicieniem jaunajā 2024. gadā. -- Jūsu Labvēlis [[Special:Contributions/87.246.151.113|87.246.151.113]] 2024. gada 3. janvāris, plkst. 14.36 (EET)

:Šis Tvitera posts jau apcerēts aktīvo vikipēdistu saziņas listē (ne jau nu šeit). Tādas lietas dažādos rakstos notiek regulāri un pamazām tiek atgrieztas vai sakārtotas.
:Par to, kādas lietas Latvijai ir kaitīgas, pastāv visai dažādi uzskati -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 3. janvāris, plkst. 14.48 (EET)
::Tad jau labi ka visiem aģentiem ir savi kanāli. Tagad vismaz ir zudušas šaubas, ka kaitniecība ir apzināta. -- Jūsu Labvēlis [[Special:Contributions/144.36.114.113|144.36.114.113]] 2024. gada 3. janvāris, plkst. 14.51 (EET)
:::Kanāls ir publisks un pieejams visiem, kam ir vismaz tik daudz saprašanas par Vikipēdiju, lai tā saiti viņā atrastu. Tāda ''foolproof'' sistēma. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 3. janvāris, plkst. 14.54 (EET)
::::kkā baigi neredzu to skandālu šeit. banka nolīgst PR aģentūru, kas strādā pie viņu tēla. izmanto tam vikipēdiju. un? kāpēc gan lai viņi to nedarītu? daudzi tā dara. es arī darītu, ja būtu tāda Rietumu banka. tāpēc jau te ir admini, lai nelaistu cauri to, kas nav atbilstošs un kvalitatīvs. otrs. cilvēki tādās aprindās ir savstarpējās laulību un radniecības saitēs. un? tas tiešām kādam ir pārsteigums? trešais. šitā tufta par &quot;Latvijai kaitīgi elementi, nesodīti raksta visādas muļķības&quot;... tad mini piemērus, nevis mal tukšu par ļauno administratoru mafiju. cel ārā kopienas portālā, diskutējam. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2024. gada 3. janvāris, plkst. 21.36 (EET)
:::::Nu kaut vai neseno klīnisko nevēlēšanos lietot vārdu &quot;okupācija&quot;. Ā un jā bija jautājums par aģentu Egilus, kā gan viņš &quot;ieguva cieņu&quot;, lai kļūtu par administratoru. -- Labvēlis [[Special:Contributions/87.246.151.113|87.246.151.113]] 2024. gada 3. janvāris, plkst. 21.51 (EET)
::::::vari lūdzu precizēt par klīnisko nevēlēšanos lietot vārdu &quot;okupācija&quot;? nav tā, ka visi administratori skata visas izmaiņas. tas nekādi nav izdarāms. Egilus sevi ir labi parādījis kā neitrāls, objektīvs un ļoti produktīvs vikipēdijas dalībnieks. vērts piebilst arī, ka jebkuram vikipēdistam, ne tikai administratoriem, ir teju līdzvērtīgas tiesības vikipēdijas darbībā. ja pastāv kāds princips (noteikums, tradīcija utml.), kas rakstītā vai nerakstītā formā tiek pielietots, bet kādam vikipēdistam tas nešķiet pareizs - var rosināt diksusiju, vai, ja nepieciešams, balsojumu kopienas portālā par šī principa maiņu. diskusijās vai balsojumos visi vikipēdisti ir līdzvērtīgi. administratoru rokās gan ir vairāk praktisku rīku, lai nodrošinātu vikipēdijas darbību, piemēram, vandalisma apkarošanai utml. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2024. gada 3. janvāris, plkst. 22.02 (EET)
:::::::Viņi abi pat neslēpjas: Dalībnieka diskusija:Egilus — Vikipēdija (wikipedia.org) un sarkanās nokrāsas vipēdija ir kopš (nu jau nelaiķa) Lietotaja: Fusea laikiem, kurs no ļoti te rakstīja cik slikti latviešī pret visiem attiecas un nemīl (toreizejo) Mēru. Tik nebrinaties ka labākais ko te spēj sarakstīt ir saraksts ar ielu bildēm kas sakas ar Ō un čučmeku dziedātāji kas apbalvoti ar KPSS goda ordeņiem. --Labvēlis [[Special:Contributions/87.246.151.113|87.246.151.113]] 2024. gada 5. janvāris, plkst. 14.43 (EET)
Beidzam barot klīnisko anonīmo trolli. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2024. gada 3. janvāris, plkst. 21.58 (EET)

:piedod, par vēlu :) biju jau sācis rakstīt to palagu, pirms šo ieliki. šis konkrētais trollis gan laikam ir kāds no vikipēdijas (esošajiem vai bijušajiem) dalībniekiem, var nojaust. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2024. gada 3. janvāris, plkst. 22.03 (EET)
::Atgādināšu par epopeju ar lietotāju &quot;grupu&quot; &quot;Padomju Latvija mūžos lai dzīvo&quot;, stils ir tas pats. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 3. janvāris, plkst. 22.32 (EET)
:::Krishjaani, tas tu!? Pilnīgi skudriņas pārskrēja atceroties to nebeidzamo vājprātu!!!  --[[Lietotājs:Laurijs|Laurijs]] ([[Lietotāja diskusija:Laurijs|diskusija]]) 2024. gada 15. janvāris, plkst. 16.33 (EET)
::::Vai tikai nevajadzēs to likvidēt pašā saknē :) --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2024. gada 15. janvāris, plkst. 16.38 (EET)

== Do you use Wikidata in Wikimedia sibling projects? Tell us about your experiences ==

&lt;div lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot; class=&quot;mw-content-ltr&quot;&gt;
''Note: Apologies for cross-posting and sending in English.''

Hello, the '''[[m:WD4WMP|Wikidata for Wikimedia Projects]]''' team at Wikimedia Deutschland would like to hear about your experiences using Wikidata in the sibling projects. If you are interested in sharing your opinion and insights, please consider signing up for an interview with us in this '''[https://wikimedia.sslsurvey.de/Wikidata-for-Wikimedia-Interviews Registration form]'''.&lt;br&gt; 
''Currently, we are only able to conduct interviews in English.''

The front page of the form has more details about what the conversation will be like, including how we would '''compensate''' you for your time.

For more information, visit our ''[[m:WD4WMP/AddIssue|project issue page]]'' where you can also share your experiences in written form, without an interview.&lt;br&gt;We look forward to speaking with you, [[m:User:Danny Benjafield (WMDE)|Danny Benjafield (WMDE)]] ([[m:User talk:Danny Benjafield (WMDE)|talk]]) 08:53, 5 January 2024 (UTC)
&lt;/div&gt;
&lt;!-- Message sent by User:Danny Benjafield (WMDE)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/WD4WMP/ScreenerInvite&amp;oldid=26027495 --&gt;

== Reusing references: Can we look over your shoulder? ==

''Apologies for writing in English.''

The Technical Wishes team at Wikimedia Deutschland is planning to [[m:WMDE Technical Wishes/Reusing references|make reusing references easier]]. For our research, we are looking for wiki contributors willing to show us how they are interacting with references.

* The format will be a 1-hour video call, where you would share your screen. [https://wikimedia.sslsurvey.de/User-research-into-Reusing-References-Sign-up-Form-2024/en/ More information here].
* Interviews can be conducted in English, German or Dutch.
* [[mw:WMDE_Engineering/Participate_in_UX_Activities#Compensation|Compensation is available]].
* Sessions will be held in January and February.
* [https://wikimedia.sslsurvey.de/User-research-into-Reusing-References-Sign-up-Form-2024/en/ Sign up here if you are interested.]
* Please note that we probably won’t be able to have sessions with everyone who is interested. Our UX researcher will try to create a good balance of wiki contributors, e.g. in terms of wiki experience, tech experience, editing preferences, gender, disability and more. If you’re a fit, she will reach out to you to schedule an appointment.

We’re looking forward to seeing you, [[m:User:Thereza Mengs (WMDE)| Thereza Mengs (WMDE)]]
&lt;!-- Message sent by User:Thereza Mengs (WMDE)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=WMDE_Technical_Wishes/Technical_Wishes_News_list_all_village_pumps&amp;oldid=25956752 --&gt;

== Feminism and Folklore 2024 ==

&lt;div style=&quot;border:8px maroon ridge;padding:6px;&gt;

[[File:Feminism and Folklore 2024 logo.svg|centre|550px|frameless]]
::&lt;div lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot; class=&quot;mw-content-ltr&quot;&gt;
&lt;center&gt;''{{int:please-translate}}''&lt;/center&gt;

Dear Wiki Community,

You are humbly invited to organize the '''[[:m:Feminism and Folklore 2024|Feminism and Folklore 2024]]''' writing competition from February 1, 2023, to March 31, 2023 on your local Wikipedia. This year, Feminism and Folklore will focus on feminism, women's issues, and gender-focused topics for the project, with a [[:c:Commons:Wiki Loves Folklore 2024|Wiki Loves Folklore]] gender gap focus and a folk culture theme on Wikipedia.
 
You can help Wikipedia's coverage of folklore from your area by writing or improving articles about things like folk festivals, folk dances, folk music, women and queer folklore figures, folk game athletes, women in mythology, women warriors in folklore, witches and witch hunting, fairy tales, and more. Users can help create new articles, expand or translate from a generated list of suggested articles.
 
Organisers are requested to work on the following action items to sign up their communities for the project:
# Create a page for the contest on the local wiki.
# Set up a campaign on '''CampWiz''' tool.
# Create the local list and mention the timeline and local and international prizes.
# Request local admins for site notice.
# Link the local page and the CampWiz link on the [[:m:Feminism and Folklore 2024/Project Page|meta project page]].

This year, the Wiki Loves Folklore Tech Team has introduced two new tools to enhance support for the campaign. These tools include the '''Article List Generator by Topic''' and '''CampWiz'''. The Article List Generator by Topic enables users to identify articles on the English Wikipedia that are not present in their native language Wikipedia. Users can customize their selection criteria, and the tool will present a table showcasing the missing articles along with suggested titles. Additionally, users have the option to download the list in both CSV and wikitable formats. Notably, the CampWiz tool will be employed for the project for the first time, empowering users to effectively host the project with a jury. Both tools are now available for use in the campaign. [https://tools.wikilovesfolklore.org/ '''Click here to access these tools''']

Learn more about the contest and prizes on our [[:m:Feminism and Folklore 2024|project page]]. Feel free to contact us on our [[:m:Talk:Feminism and Folklore 2024/Project Page|meta talk page]] or by email us if you need any assistance.
 
We look forward to your immense coordination.
 
Thank you and Best wishes,

'''[[:m:Feminism and Folklore 2024|Feminism and Folklore 2024 International Team]]'''

::::Stay connected [[File:B&amp;W Facebook icon.png|link=https://www.facebook.com/feminismandfolklore/|30x30px]]&amp;nbsp; [[File:B&amp;W Twitter icon.png|link=https://twitter.com/wikifolklore|30x30px]]

&lt;/div&gt;&lt;/div&gt;
--[[Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2024. gada 18. janvāris, plkst. 09.26 (EET)

== Wiki Loves Folklore is back! ==

&lt;div lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot; class=&quot;mw-content-ltr&quot;&gt;

{{int:please-translate}}

[[File:Wiki Loves Folklore Logo.svg|right|150px|frameless]]

Dear Wiki Community,
You are humbly invited to participate in the '''[[:c:Commons:Wiki Loves Folklore 2024|Wiki Loves Folklore 2024]]''' an international photography contest organized on Wikimedia Commons to document folklore and intangible cultural heritage from different regions, including, folk creative activities and many more. It is held every year from the '''1st till the 31st''' of March.

You can help in enriching the folklore documentation on Commons from your region by taking photos, audios, videos, and [https://commons.wikimedia.org/w/index.php?title=Special:UploadWizard&amp;campaign=wlf_2024 submitting] them in this commons contest.

You can also [[:c:Commons:Wiki Loves Folklore 2024/Organize|organize a local contest]] in your country and support us in translating the [[:c:Commons:Wiki Loves Folklore 2024/Translations|project pages]] to help us spread the word in your native language.

Feel free to contact us on our [[:c:Commons talk:Wiki Loves Folklore 2024|project Talk page]] if you need any assistance. 

'''Kind regards,'''

'''Wiki loves Folklore International Team'''

-- [[Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2024. gada 18. janvāris, plkst. 09.26 (EET)
&lt;/div&gt;&lt;/div&gt;
&lt;!-- Message sent by User:Tiven2240@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Distribution_list/Global_message_delivery/Wikipedia&amp;oldid=23942484 --&gt;

== &lt;span lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot; class=&quot;mw-content-ltr&quot;&gt;Vote on the Charter for the Universal Code of Conduct Coordinating Committee&lt;/span&gt; ==

&lt;div lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot; class=&quot;mw-content-ltr&quot;&gt;
&lt;section begin=&quot;announcement-content&quot; /&gt;
:''[[m:Special:MyLanguage/wiki/Universal Code of Conduct/Coordinating Committee/Charter/Announcement - voting opens|You can find this message translated into additional languages on Meta-wiki.]] [https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Special:Translate&amp;group=page-{{urlencode:wiki/Universal Code of Conduct/Coordinating Committee/Charter/Announcement - voting opens}}&amp;language=&amp;action=page&amp;filter= {{int:please-translate}}]''
Hello all,

I am reaching out to you today to announce that the voting period for the [[m:Special:MyLanguage/Universal Code of Conduct/Coordinating Committee|Universal Code of Conduct Coordinating Committee]] (U4C) Charter is now open. Community members may [[m:Special:MyLanguage/Universal_Code_of_Conduct/Coordinating_Committee/Charter/Voter_information|cast their vote and provide comments about the charter via SecurePoll]] now through '''2 February 2024'''. Those of you who voiced your opinions during the development of the [[foundation:Special:MyLanguage/Policy:Universal_Code_of_Conduct/Enforcement_guidelines|UCoC Enforcement Guidelines]] will find this process familiar.

The [[m:Special:MyLanguage/Universal Code of Conduct/Coordinating Committee/Charter|current version of the U4C Charter]] is on Meta-wiki with translations available. 

Read the charter, go vote and share this note with others in your community. I can confidently say the U4C Building Committee looks forward to your participation.

On behalf of the UCoC Project team,&lt;section end=&quot;announcement-content&quot; /&gt;
&lt;/div&gt;

[[m:User:RamzyM (WMF)|RamzyM (WMF)]] 2024. gada 19. janvāris, plkst. 20.08 (EET)
&lt;!-- Message sent by User:RamzyM (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Distribution_list/Global_message_delivery&amp;oldid=25853527 --&gt;

== A new feature for previewing references on your wiki ==

&lt;div lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot; class=&quot;mw-content-ltr&quot;&gt;
[[File:Page Previews and Reference Previews.png|alt=Montage of two screenshots, one showing the Reference Previews feature, and one showing the Page Previews feature|right|350x350px]]
''Apologies for writing in English. If you can translate this message, that would be much appreciated.''

Hi. As announced some weeks ago &lt;sup&gt;[&lt;nowiki/&gt;[[listarchive:list/wikitech-l@lists.wikimedia.org/thread/CNPRQE2IG5ZNAVAOHBMF4AXXRLGJE6UT/|1]]] [&lt;nowiki/&gt;[[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2023/46|2]]]&lt;/sup&gt;, Wikimedia Deutschland’s [[m:WMDE Technical Wishes|Technical Wishes]] team introduced [[mw:Special:MyLanguage/Help:Reference_Previews|Reference Previews]] to many wikis, including this one. This feature shows popups for references in the article text.  

While this new feature is already usable on your wiki, most people here are not seeing it yet because your wiki has set [[m:WMDE Technical Wishes/ReferencePreviews#Relation to gadgets|a gadget as the default]] for previewing references. We plan to remove the default flag from the gadget on your wiki soon. This means: 

* The new default for reference popups on your wiki will be Reference Previews. 
* However, if you want to keep using the gadget, you can still enable it in [[Special:Preferences#mw-prefsection-gadgets|your personal settings]].
The benefit of having Reference Previews as the default is that the user experience will be consistent across wikis and with the [[mw:Special:MyLanguage/Page_Previews|Page Previews feature]], and that the software will be easier to maintain overall. 

This change is planned for February 14. If you have concerns about this change, [[m:Talk:WMDE Technical Wishes/ReferencePreviews#Reference Previews to become the default for previewing references on more wikis.|please let us know on this talk page]] by February 12. – Kind regards, [[m:User:Johanna Strodt (WMDE)|Johanna Strodt (WMDE)]], 2024. gada 23. janvāris, plkst. 11.30 (EET) &lt;/div&gt;
&lt;!-- Message sent by User:Johanna Strodt (WMDE)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:Johanna_Strodt_(WMDE)/MassMessageRecipients&amp;oldid=26116190 --&gt;
:@[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] varbūt paši šo atslēdzam? Runa ir par to, ka referenceTooltips nevajadzētu kā ieslēgtu pēc noklusējuma. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2024. gada 23. janvāris, plkst. 11.54 (EET)
::(neesmu skatījies, ar ko dewiki cilvēku risinājums atšķiras no esošā gadžeta) varbūt vispār jāņem ārā gadžets? [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2024. gada 23. janvāris, plkst. 12.59 (EET)
:::Principā dara to pašu un labāk iekļaujas kopējā dizainā. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2024. gada 23. janvāris, plkst. 16.12 (EET)
::::Hello and apologies for writing in English again. I have a little update on this message from January:
::::Based on feedback we received, we have changed our plans – &lt;u&gt;we won’t change the default here&lt;/u&gt;, because your wiki is not a global [[metawiki:Global_sysops|sysop wiki]]. Instead, we would like to encourage you to do it yourself. I am taking the liberty of notifying your wiki’s interface admins in this message: @[[Dalībnieks:Dainis|Dainis]], @[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]], @[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]]
::::If you would like us to help you, [[metawiki:Talk:WMDE_Technical_Wishes/ReferencePreviews#My_wiki_wants_the_Technical_Wishes_team_to_remove_the_default_flag|you can let us know on this talk page]]. Any questions or comments, please let me know [[metawiki:Talk:WMDE_Technical_Wishes/ReferencePreviews|on the same talk page]]. -- Best, [[Dalībnieks:Johanna Strodt (WMDE)|Johanna Strodt (WMDE)]] ([[Dalībnieka diskusija:Johanna Strodt (WMDE)|diskusija]]) 2024. gada 16. februāris, plkst. 11.48 (EET)
:::::@[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] es balsotu par gadžeta izņemšanu vispār — dublējoša funkcionalitāte. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2024. gada 16. februāris, plkst. 12.56 (EET)

== Avdijivka, Bahmuta, Popasna utt ==
Cik produktīvi ir likt kādus karadarbības aprakstus atsevišķu pilsētu rakstos, kamēr karš vēl nav beidzies? Varbūt labāk uzliekam šādām apdzīvotām vietām galviņā paziņojumu &quot;Pilsēta atrodas aktīvas karadarbības zonā, informācija par to var būt ievērojami novecojusi&quot;. Tas ļaus izvairīties no tā, ka šādi &quot;puskara&quot; apraksti nepaliks rakstā mūžīgi (neesam ļoti čakli uz atjaunināšanu). --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2024. gada 23. janvāris, plkst. 15.02 (EET)

:Varētu jau arī tā. Bet neko nepateikt par karadarbību ap pilsētu vispār man likās nepieņemami. Labāk jau būtu īpašs raksts, kā tas ir lielākās W jo kaujas par Avdijivku ir visai nozīmīgas šai karā, bet kamēr tāda nav... Piebildīšu, ka arī en-ru versijas rakstā par pilsētu piemin karadarbības detaļas, neraugoties uz īpašu rakstu esamību. --. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 23. janvāris, plkst. 16.27 (EET)

== Latvijas Valsts mežzinātnes institūts &quot;Silava&quot; ==

Ļ. cien. administrātori!
Man nepieciešams jūsu atbalsts. Meklētājs neatsaucas uz Silava. Respektīvi, nozīmju atdalīšanas lapā nav institūts Silava. Iestāžu nosaukumi mūsdienās ir baisi. Vajadzētu Viki lietotājiem atvieglot dzīvi un ļaut atrast šo visai prestižo zinātnisko institūciju. Es pat teiktu, ka vajadzētu mainīt raksta nosaukumu uz &quot;Silava&quot;, Latvijas Valsts mežzinātnes institūts. Cieņā! [[Dalībnieks:Kasparoviča|Kasparoviča]] ([[Dalībnieka diskusija:Kasparoviča|diskusija]]) 2024. gada 29. janvāris, plkst. 13.11 (EET)
: Es īsti nesaprotu, kur problēma, un nevaru replīcēt šo rezultātu. Ierakstot Vikipēdijā &quot;Silava&quot; mani aizved uz nozīmju atdalkīšanas lapu ([[Silava]]), kurā kā pirmais rezultāts ir norādīts šis institūts. Meklējot interneta meklētājprogrammās (Google, Bing, DuckDuckGo) man visur pirmais rezultāts ir institūta mājaslapa, otrais ir Vikipēdijas raksts par institūtu. Līdz ar to būtu forši norādīt, ko tieši meklējot un kādas darbības veicot neizdodas atrast institūtu, jo man šo atkārtot nesanāk.--[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2024. gada 29. janvāris, plkst. 15.07 (EET)
::Varbūt bija domāts, ka Vikipēdijas meklētājs neatrod institūtu uzreiz, bet jāiet caur nozīmju atdalīšanas lapu? Var, līdzīgi kā savulaik baznīcām, raksta nosaukumu noīsināt, teiksim, uz [[Silava (institūts)]]. [[BIOR]]am jau arī nerakstām visu penteri nosaukumā.  --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2024. gada 29. janvāris, plkst. 15.32 (EET)
:::Šis variants būtu ļoti labs. Arī Nacionālais Botāniskais dārzs ir Valsts institūts. Silava (mežzinātnes institūts)- tas būtu ideāli, manuprāt. Bet es to neprotu uztaisīt. Iepriekš - visiem paldies! [[Dalībnieks:Kasparoviča|Kasparoviča]] ([[Dalībnieka diskusija:Kasparoviča|diskusija]]) 2024. gada 29. janvāris, plkst. 17.59 (EET)
::[[Vikipēdija:Kopienas_portāls/Arhīvs43#Latvijas_Valsts_mežzinātnes_institūts_&quot;Silava&quot;|Šeit]] jau bija diskusija. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2024. gada 29. janvāris, plkst. 15.44 (EET)

== &lt;span lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot; class=&quot;mw-content-ltr&quot;&gt;Last days to vote on the Charter for the Universal Code of Conduct Coordinating Committee&lt;/span&gt; ==

&lt;div lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot; class=&quot;mw-content-ltr&quot;&gt;
&lt;section begin=&quot;announcement-content&quot; /&gt;
:''[[m:Special:MyLanguage/wiki/Universal Code of Conduct/Coordinating Committee/Charter/Announcement - voting reminder|You can find this message translated into additional languages on Meta-wiki.]] [https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Special:Translate&amp;group=page-{{urlencode:wiki/Universal Code of Conduct/Coordinating Committee/Charter/Announcement - voting reminder}}&amp;language=&amp;action=page&amp;filter= {{int:please-translate}}]''
Hello all,

I am reaching out to you today to remind you that the voting period for the [[m:Special:MyLanguage/Universal Code of Conduct/Coordinating Committee|Universal Code of Conduct Coordinating Committee]] (U4C) charter will close on '''2 February 2024'''. Community members may [[m:Special:MyLanguage/Universal_Code_of_Conduct/Coordinating_Committee/Charter/Voter_information|cast their vote and provide comments about the charter via SecurePoll]]. Those of you who voiced your opinions during the development of the [[foundation:Special:MyLanguage/Policy:Universal_Code_of_Conduct/Enforcement_guidelines|UCoC Enforcement Guidelines]] will find this process familiar.

The [[m:Special:MyLanguage/Universal Code of Conduct/Coordinating Committee/Charter|current version of the U4C charter]] is on Meta-wiki with translations available. 

Read the charter, go vote and share this note with others in your community. I can confidently say the U4C Building Committee looks forward to your participation.

On behalf of the UCoC Project team,&lt;section end=&quot;announcement-content&quot; /&gt;
&lt;/div&gt;

[[m:User:RamzyM (WMF)|RamzyM (WMF)]] 2024. gada 31. janvāris, plkst. 19.00 (EET)
&lt;!-- Message sent by User:RamzyM (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Distribution_list/Global_message_delivery&amp;oldid=25853527 --&gt;

== Jautājums par (tā sauktajiem) mūziķiem un viņu nozīmībai ==

Vai ir kāds izskaidrojums kāpēc šeit teikt uzturēti (negribas skaļi teikt - kultivēti) kaut kādi bezsakaraini raksti par vietējiem mūziķiem, kas māk strinkšķināt instrumentus un varbūt ir uzspēlējuši Kuivižu kultūras nama pensionēto klaunu saieta. Dikti jau nu patīk vikiģenerāļiem teikt, ka te nav reklāmu, te nekā nav, viss nozīmīgs un ar atsaucēm, bet mierīgi eksistē [[Isabella Asmodeus]] un [[Nielslens Lielsliens]] raksti kuru derētu likt kategorijās [[deģeneratīvā māksla]] un nevis uzturēt. Kā tad īsti ir - vai ir kādi kritēriji? Vai ar tiem var iepazīties, jeb vienkārši jābūt nepieklājīgi uzstājīgam, līdz visiem vienkārši apnīk, jeb galvenais lai ir raksti, kuros nav absolūti pilnīgas rupjības. Jo te, izskatās, ka nesmādē arī rakstus par pornoaktrisēm (kas protams ir ļoti nozīmīgs temats, it īpaši vientuļajos piektdienas vakaros) --Ar cieņu, Labvēlis [[Special:Contributions/87.246.151.113|87.246.151.113]] 2024. gada 2. februāris, plkst. 16.04 (EET)
:Izskaidrojums protams ir, bet Jums tas nepatiks tik un tā! --[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2024. gada 2. februāris, plkst. 16.39 (EET)
::vispār šajā varētu ieskatīties [https://lv.wikipedia.org/wiki/Vikip%C4%93dija:Noz%C4%ABm%C4%ABguma_krit%C4%93riji#M%C5%ABzika kritēriji#mūzika]. kritēriji ir visai stingri, ļoti iespējams, ka dažus censoņus šie kritēriji nosaka izdzēst. protams, diskutēt var arī par nozīmīguma kritērijiem. ar pornogrāfiju ir vieglāk, tur starpviki saites gan jau atbild uz jautājumiem. diez vai mums ir lokāli nozīmīgi šī žanra mākslinieki. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2024. gada 2. februāris, plkst. 16.55 (EET)
:::Jā, [[Vikipēdija:Nozīmīguma kritēriji|šis]] ir labs un piemirsts raksts, tikai mazliet nepilnīgs. Ko darīt ar militāristiem, čekistiem un vienkāršiem latviešu (un ne tikai) ļaudīm, uzņēmumiem kas galīgi neatbilst kritērijiem?--[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2024. gada 2. februāris, plkst. 17.41 (EET)
::::Varbūt vikipēdija varētu izvēlēties kādus cilvēkus/cilvēku grupu, iedot tiem lielākas tiesības, nu piem. kā biroja adminstratoriem, kas regulē darbu birojā un kurus visi pārējie klausa, un palūgt viņus ieviest kārtību? P.S. [[Isabella Asmodeus]]  - simt punkti neatbilst tiem kritērijiem, pirmais rezultāts gūglējot neatkarīgus avotus ir ,,,, Vikipēdija! Otrie [[Nielslens Lielsliens]] ir izspieduši kādas kasetes (?) , laikam jau mums nav vienota topa par nacionālo mūziku, bet gūglējot šo, ēm, skaņdarbu nosaukumus arī atrod tikai infomāciju uz kaut kādiem saitiem, kur to mūziku klausīties. Divas kasete izdotas 100 gabalos (lol), bet var jau būt ka koncerts Stienes bibliotēkā 2019. gadā bija kaut kas fundamentāli graujošs un nozīmīgs kādā TV pārraidē.  --Ar cieņu, Labvēlis [[Special:Contributions/87.246.151.113|87.246.151.113]] 2024. gada 2. februāris, plkst. 18.31 (EET)
:::::to var darīt jebkurš vikipēdijas dalībnieks. apšaubīt raksta nozīmību. izvirzīt uz dzēšanu. vienīgi, ja to darīs anonīms konts, tad neviens to neņems par pilnu. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2024. gada 2. februāris, plkst. 23.11 (EET)
::::::Ja garāmgājējs jums ko aizrāda, jūs neņemat pa pilnu, bet ja mamma piezvana, tad gan. Skaidrīte ar jums visiem :) Labvēlis [[Special:Contributions/87.246.151.113|87.246.151.113]] 2024. gada 2. februāris, plkst. 23.23 (EET)
:::::::Ja garāmgājējs ir jau daudzkārt pierādījis, ka viņš nav ņemams par pilnu un pastāvīgi to demonstrē ar savu uzvedību, tad pat tiem, kas konkrētā jautājumā domā līdzīgi viņam, pēc šāda garāmgājēja kļūst kauns izteikt savu viedokli, lai nepielīdzinātos viņa līmenim. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 3. februāris, plkst. 23.29 (EET)
::::::::Kāda nozīme manai uzvedībai, ja mūziķi neatbilst jūsu pašu noteiktajiem ievērības kritērijiem? [[Special:Contributions/87.246.151.113|87.246.151.113]] 2024. gada 4. februāris, plkst. 00.52 (EET)
:::::::::izvirzi uz dzēšanu! [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2024. gada 4. februāris, plkst. 08.21 (EET)

== Vai attēls var būt atsauce? ==

Informācijas apstiprināšanai minēts &quot;nepieciešama atsauce&quot;. Pierādījums ir attēls. Nav doma šo attēlu ievietot kā ilustratīvu attēlu bet tikai kā pierādījumu. Kas jādara? [[Dalībnieks:MarcoPolo1669|MarcoPolo1669]] ([[Dalībnieka diskusija:MarcoPolo1669|diskusija]]) 2024. gada 3. februāris, plkst. 23.24 (EET)

:Hmmm... tas lielā mērā atkarīgs no attēla. A to mums ne tik sen viens lika attēlus ar tekstiem no LME. Jāskatās konkrēti. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 4. februāris, plkst. 12.13 (EET)
::Paldies par atbildi. Lieta sekojoša. Ir Rīgas Avotu pamatskola. Zinu, ka tur mācijās mans radinieks Rolands Kaņeps. Apstiprinajumam nepieciešama atsauce. Sakarā ar pārvākšanos neatrodu viņa skolas bildes, bet man ir grāmata ar ierakstu no skolas. Nofotografēju ierakstu. Vai tas var būt apstiprinājums? [[Dalībnieks:MarcoPolo1669|MarcoPolo1669]] ([[Dalībnieka diskusija:MarcoPolo1669|diskusija]]) 2024. gada 4. februāris, plkst. 13.15 (EET)
:::Man pašam šķiet, ka derētu, lai gan tā ir tāda pelēkā zona un lētticības jautājums - skaidrs, ka šādu ierakstu katrs pats var mistificēt. Bet te vispirms jāskatās pats raksts [[Rolands Kaņeps]] - ja tajā informācija atbildīs, tad arī par pamatskolu nebūs jautājumu. Jautājums jau radās tāpēc, ka pašā rakstā par Kaņepu nekas tāds nav. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 4. februāris, plkst. 14.42 (EET)
::::Rakstā par Kaņepu nav tāpēc, ka neviens to nezina. Kādas būtu pareizas turpmākās darbības, lai šo info apstiprinātu? Nekad neesmu Vikipēdijā neko rakstījis un man tas viss ir svešs. [[Dalībnieks:MarcoPolo1669|MarcoPolo1669]] ([[Dalībnieka diskusija:MarcoPolo1669|diskusija]]) 2024. gada 4. februāris, plkst. 18.41 (EET)
:::::Vispirms [https://lv.wikipedia.org/wiki/Special:Upload ielādēt attēlu], pēc tam iestūķēt viņu rakstā par Kaņepu ar attiecīgu parakstu un pierakstīt rakstā, ka tad un tad mācījies attiecīgajā skolā. Pēc tam jau var ķerties pie skolas absolventiem. Es negarantēju, ka ar to visiem pietiks, nu bet vismaz kaut kāds arguments būs. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 4. februāris, plkst. 19.01 (EET)
::::::Paldies! Pamēģināšu. [[Special:Contributions/77.38.171.231|77.38.171.231]] 2024. gada 5. februāris, plkst. 10.34 (EET)
:::::::Piešķīru attiecīgās tiesības, lai dalībniekam nav jāgaida, kamēr sistēma ļaus ielādēt attēlu. Tad jau skatīsimies, kas tur būs :) Diemžēl nekur periodikā neatrodu šo mācīšanās faktu, pārāk mazsvarīgs tomēr. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2024. gada 5. februāris, plkst. 12.06 (EET)

== Rakstu konkursi 2024. gadā ==

Sveika, kopiena!

Man ir piedāvājums jauniem rakstu konkursiem.
# [[Vikipēdija:CEE Spring 2024|CEE Spring 2024]] — kā ierasts 21. marts līdz 31. maijs.
# Ivo piedāvā rīkot sadarbībā ar igauņiem konkursu par Baltijas jūru. Viņiem pašiem [[:et:Vikipeedia:Läänemere võistlus|notiek pašlaik]], mums varētu notikt kaut kad vēlāk šogad — igauņi palīdzēs ar balvām.
# Man ir iekrājušās dažas balvas, ko labprāt piedāvātu vieglākas tēmas konkursam; šobrīd domāju par &quot;Viki garšo paēst&quot;, kur varētu rakstīt par dažādiem nacionālajiem ēdieniem un pārtikas nozari.
# Kā ierasts, novembrī varam būt daļa no [[Vikipēdija:Āzijas mēnesis 2024|Āzijas mēneša]].

Ja kādam ir vēlme palīdzēt organizēšanā, rakstiet privāti vai šeit diskusijā. Šāda iesaiste ir labs solis ceļā uz kvalitatīvu pieteikumu Wikimania stipendijai :) Gaidīšu arī citus ieteikumus. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2024. gada 9. februāris, plkst. 11.21 (EET)

:iesaisti organizēšanā baigi neredzu. bet, vajadzības gadījumā, noteikti varu palīdzēt ar balvām. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2024. gada 9. februāris, plkst. 14.13 (EET)

:: Atgādināšu par agrāk pie mums rīkotiem konkursiem: sakopšanas mēnesi (agrāk februārī) un fotokonkursu [[Dabas skati Vikipēdijā|Wiki Loves Earth]]. Pēdējais bija neērts tādēļ, ka Latvijā laika ziņā sakrita ar CEE Spring un vēl nepamodušos dabu, bet 2023. gadā to [https://commons.wikimedia.org/wiki/Commons:Wiki_Loves_Earth_2023/Participating_countries rīkoja vienu mēnesi vai ilgāk visu vasaru] (piemēram, Azerbaidžāna - maijā, Armēnija - jūnijā, Albānija - jūlijā, Brazīlija no 1. jūlija līdz 13. augustam). Tā ka mums ir iespēja pielāgoties bioloģiskajai realitātei. --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 10. februāris, plkst. 00.03 (EET)
:::[[Wiki Loves Earth]] es šogad nesaņemšos rīkot. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2024. gada 12. februāris, plkst. 11.55 (EET)

== &lt;span lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot; class=&quot;mw-content-ltr&quot;&gt;Announcing the results of the UCoC Coordinating Committee Charter ratification vote&lt;/span&gt; ==

&lt;div lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot; class=&quot;mw-content-ltr&quot;&gt;
&lt;section begin=&quot;announcement-content&quot; /&gt;
:''[[m:Special:MyLanguage/wiki/Universal Code of Conduct/Coordinating Committee/Charter/Announcement - results|You can find this message translated into additional languages on Meta-wiki.]] [https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Special:Translate&amp;group=page-{{urlencode:wiki/Universal Code of Conduct/Coordinating Committee/Charter/Announcement - results}}&amp;language=&amp;action=page&amp;filter= {{int:please-translate}}]''

Dear all,

Thank you everyone for following the progress of the Universal Code of Conduct. I am writing to you today to announce the outcome of the [[m:Special:MyLanguage/Universal_Code_of_Conduct/Coordinating_Committee/Charter/Voter_information|ratification vote]] on the [[m:Special:MyLanguage/Universal Code of Conduct/Coordinating Committee/Charter|Universal Code of Conduct Coordinating Committee Charter]]. 1746 contributors voted in this ratification vote with 1249 voters supporting the Charter and 420 voters not. The ratification vote process allowed for voters to provide comments about the Charter. 

A report of voting statistics and a summary of voter comments will be published on Meta-wiki in the coming weeks.

Please look forward to hearing about the next steps soon.

On behalf of the UCoC Project team,&lt;section end=&quot;announcement-content&quot; /&gt;
&lt;/div&gt;

[[m:User:RamzyM (WMF)|RamzyM (WMF)]] 2024. gada 12. februāris, plkst. 20.23 (EET)
&lt;!-- Message sent by User:RamzyM (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Distribution_list/Global_message_delivery&amp;oldid=26160150 --&gt;

== Ukraine's Cultural Diplomacy Month 2024: We are back! ==

&lt;div lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot; class=&quot;mw-content-ltr&quot;&gt;
[[File:UCDM 2024 general.jpg|180px|right]]
{{int:please-translate}}

Hello, dear Wikipedians!&lt;br/&gt;

[[:m:Special:MyLanguage/Wikimedia Ukraine|Wikimedia Ukraine]], in cooperation with the [[:en:Ministry of Foreign Affairs of Ukraine|MFA of Ukraine]] and [[:en:Ukrainian Institute|Ukrainian Institute]], has launched the forth edition of writing challenge &quot;'''[[:m:Special:MyLanguage/Ukraine's Cultural Diplomacy Month 2024|Ukraine's Cultural Diplomacy Month]]'''&quot;, which lasts from 1st until 31st March 2024. The campaign is dedicated to famous Ukrainian artists of cinema, music, literature, architecture, design and cultural phenomena of Ukraine that are now part of world heritage. We accept contribution in every language! The most active contesters will receive prizes.&lt;br/&gt;

We invite you to take part and help us improve the coverage of Ukrainian culture on Wikipedia in your language! Also, we plan to set up a [[:m:CentralNotice/Request/UCDM 2024|banner]] to notify users of the possibility to participate in such a challenge! [[:m:User:ValentynNefedov (WMUA)|ValentynNefedov (WMUA)]] ([[:m:User talk:ValentynNefedov (WMUA)|talk]])
&lt;/div&gt;
&lt;!-- Message sent by User:ValentynNefedov (WMUA)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Distribution_list/Global_message_delivery/Wikipedia&amp;oldid=26166467 --&gt;

== &lt;span lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot; class=&quot;mw-content-ltr&quot;&gt; Report of the U4C Charter ratification and U4C Call for Candidates now available&lt;/span&gt; ==

&lt;div lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot; class=&quot;mw-content-ltr&quot;&gt;
&lt;section begin=&quot;announcement-content&quot; /&gt;
:''[[m:Special:MyLanguage/Universal Code of Conduct/Coordinating Committee/Election/2024/Announcement – call for candidates| You can find this message translated into additional languages on Meta-wiki.]] [https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Special:Translate&amp;group=page-{{urlencode:Universal Code of Conduct/Coordinating Committee/Election/2024/Announcement – call for candidates}}&amp;language=&amp;action=page&amp;filter= {{int:please-translate}}]''

Hello all,

I am writing to you today with two important pieces of information. First, the [[m:Special:MyLanguage/Universal Code of Conduct/Coordinating Committee/Charter/Vote results|report of the comments from the Universal Code of Conduct Coordinating Committee (U4C) Charter ratification]] is now available. Secondly, the call for candidates for the U4C is open now through April 1, 2024.

The [[m:Special:MyLanguage/Universal Code of Conduct/Coordinating Committee|Universal Code of Conduct Coordinating Committee]] (U4C) is a global group dedicated to providing an equitable and consistent implementation of the UCoC. Community members are invited to submit their applications for the U4C. For more information and the responsibilities of the U4C, please [[m:Special:MyLanguage/Universal Code of Conduct/Coordinating Committee/Charter|review the U4C Charter]].

Per the charter, there are 16 seats on the U4C: eight community-at-large seats and eight regional seats to ensure the U4C represents the diversity of the movement.

Read more and submit your application on [[m:Special:MyLanguage/Universal Code of Conduct/Coordinating Committee/Election/2024|Meta-wiki]].

On behalf of the UCoC project team,&lt;section end=&quot;announcement-content&quot; /&gt;
&lt;/div&gt;

[[m:User:RamzyM (WMF)|RamzyM (WMF)]] 2024. gada 5. marts, plkst. 18.25 (EET)
&lt;!-- Message sent by User:RamzyM (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Distribution_list/Global_message_delivery&amp;oldid=26276337 --&gt;

== &lt;span lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot; class=&quot;mw-content-ltr&quot;&gt; Wikimedia Foundation Board of Trustees 2024 Selection&lt;/span&gt; ==

&lt;div lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot; class=&quot;mw-content-ltr&quot;&gt;
&lt;section begin=&quot;announcement-content&quot; /&gt;
: ''[[m:Special:MyLanguage/Wikimedia Foundation elections/2024/Announcement/Selection announcement| You can find this message translated into additional languages on Meta-wiki.]]''
: ''&lt;div class=&quot;plainlinks&quot;&gt;[[m:Special:MyLanguage/Wikimedia Foundation elections/2024/Announcement/Selection announcement|{{int:interlanguage-link-mul}}]] • [https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Special:Translate&amp;group=page-{{urlencode:Wikimedia Foundation elections/2024/Announcement/Selection announcement}}&amp;language=&amp;action=page&amp;filter= {{int:please-translate}}]&lt;/div&gt;''
Dear all,

This year, the term of 4 (four) Community- and Affiliate-selected Trustees on the Wikimedia Foundation Board of Trustees will come to an end [1]. The Board invites the whole movement to participate in this year’s selection process and vote to fill those seats.

The [[m:Special:MyLanguage/Wikimedia Foundation elections committee|Elections Committee]] will oversee this process with support from Foundation staff [2]. The Board Governance Committee created a Board Selection Working Group from Trustees who cannot be candidates in the 2024 community- and affiliate-selected trustee selection process composed of Dariusz Jemielniak, Nataliia Tymkiv, Esra'a Al Shafei, Kathy Collins, and Shani Evenstein Sigalov [3]. The group is tasked with providing Board oversight for the 2024 trustee selection process, and for keeping the Board informed. More details on the roles of the Elections Committee, Board, and staff are here [4]. 

Here are the key planned dates:

*  May 2024: Call for candidates and call for questions
*  June 2024: Affiliates vote to shortlist 12 candidates (no shortlisting if 15 or less candidates apply) [5]
*  June-August 2024: Campaign period
*  End of August / beginning of September 2024: Two-week community voting period
*  October–November 2024: Background check of selected candidates
*  Board's Meeting in December 2024: New trustees seated

Learn more about the 2024 selection process - including the detailed timeline, the candidacy process, the campaign rules, and the voter eligibility criteria - on [[m:Special:MyLanguage/Wikimedia Foundation elections/2024|this Meta-wiki page]], and make your plan.

'''Election Volunteers'''

Another way to be involved with the 2024 selection process is to be an Election Volunteer. Election Volunteers are a bridge between the Elections Committee and their respective community. They help ensure their community is represented and mobilize them to vote. Learn more about the program and how to join on this [[m:Special:MyLanguage/Wikimedia Foundation elections/2024/Election Volunteers|Meta-wiki page]].

Best regards,

[[m:Special:MyLanguage/User:Pundit|Dariusz Jemielniak]] (Governance Committee Chair, Board Selection Working Group)

[1] https://meta.wikimedia.org/wiki/Special:MyLanguage/Wikimedia_Foundation_elections/2021/Results#Elected

[2] https://foundation.wikimedia.org/wiki/Committee:Elections_Committee_Charter

[3] https://foundation.wikimedia.org/wiki/Minutes:2023-08-15#Governance_Committee

[4] https://meta.wikimedia.org/wiki/Wikimedia_Foundation_elections_committee/Roles

[5] Even though the ideal number is 12 candidates for 4 open seats, the shortlisting process will be triggered if there are more than 15 candidates because the 1-3 candidates that are removed might feel ostracized and it would be a lot of work for affiliates to carry out the shortlisting process to only eliminate 1-3 candidates from the candidate list.&lt;section end=&quot;announcement-content&quot; /&gt;
&lt;/div&gt;

[[User:MPossoupe_(WMF)|MPossoupe_(WMF)]]2024. gada 12. marts, plkst. 21.57 (EET)
&lt;!-- Message sent by User:MPossoupe (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Distribution_list/Global_message_delivery&amp;oldid=26349432 --&gt;

== Jūsu wiki drīz būs tikai-lasīšanas režīmā. ==

&lt;section begin=&quot;server-switch&quot;/&gt;&lt;div class=&quot;plainlinks&quot;&gt;

[[:m:Special:MyLanguage/Tech/Server switch|Lasīt šo paziņojumu citā valodā]] • [https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Special:Translate&amp;group=page-Tech%2FServer+switch&amp;language=&amp;action=page&amp;filter= {{int:please-translate}}]

[[foundation:|Wikimedia Foundation]] pārslēgs datu plūsmu starp saviem datu centriem. Šis nodrošinās, ka Vikipēdija un pārējās Wikimedia wiki var palikt pieejamas pat pēc katastrofas.

Visa datu plūsma tiks pārslēgta '''{{#time:j xg|2024-03-20|lv}}'''. Šis tests sāksies '''[https://zonestamp.toolforge.org/{{#time:U|2024-03-20T14:00|en}} {{#time:H:i e|2024-03-20T14:00}}]'''.

Diemžēl [[mw:Special:MyLanguage/Manual:What is MediaWiki?|MediaWiki]] ierobežojumu dēļ ir nepieciešams apturēt visu labošanu, kamēr notiek pārslēgšana. Mēs atvainojamies par šo traucējumu un strādājam, lai nākotnē to samazinātu. 

'''Jūs varēsiet lasīt, bet ne labot, visas Wiki īsu laiku.'''

*Jūs nevarēsiet labot līdz pat stundai {{#time:l j xg Y|2024-03-20|lv}}.
*&lt;span lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot; class=&quot;mw-content-ltr&quot;&gt;If you try to edit or save during these times, you will see an error message.&lt;/span&gt; &lt;span lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot; class=&quot;mw-content-ltr&quot;&gt;We hope that no edits will be lost during these minutes, but we can't guarantee it.&lt;/span&gt; &lt;span lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot; class=&quot;mw-content-ltr&quot;&gt;If you see the error message, then please wait until everything is back to normal.&lt;/span&gt; &lt;span lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot; class=&quot;mw-content-ltr&quot;&gt;Then you should be able to save your edit.&lt;/span&gt; &lt;span lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot; class=&quot;mw-content-ltr&quot;&gt;But, we recommend that you make a copy of your changes first, just in case.&lt;/span&gt;

&lt;span lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot; class=&quot;mw-content-ltr&quot;&gt;''Other effects'':&lt;/span&gt;

*&lt;span lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot; class=&quot;mw-content-ltr&quot;&gt;Background jobs will be slower and some may be dropped.&lt;/span&gt; &lt;span lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot; class=&quot;mw-content-ltr&quot;&gt;Red links might not be updated as quickly as normal.&lt;/span&gt; &lt;span lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot; class=&quot;mw-content-ltr&quot;&gt;If you create an article that is already linked somewhere else, the link will stay red longer than usual.&lt;/span&gt; &lt;span lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot; class=&quot;mw-content-ltr&quot;&gt;Some long-running scripts will have to be stopped.&lt;/span&gt;
* &lt;span lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot; class=&quot;mw-content-ltr&quot;&gt;We expect the code deployments to happen as any other week.&lt;/span&gt; &lt;span lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot; class=&quot;mw-content-ltr&quot;&gt;However, some case-by-case code freezes could punctually happen if the operation require them afterwards.&lt;/span&gt;
* &lt;span lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot; class=&quot;mw-content-ltr&quot;&gt;[[mw:Special:MyLanguage/GitLab|GitLab]] will be unavailable for about 90 minutes.&lt;/span&gt;

&lt;span lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot; class=&quot;mw-content-ltr&quot;&gt;This project may be postponed if necessary.&lt;/span&gt; &lt;span lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot; class=&quot;mw-content-ltr&quot;&gt;You can [[wikitech:Switch_Datacenter|read the schedule at wikitech.wikimedia.org]].&lt;/span&gt; &lt;span lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot; class=&quot;mw-content-ltr&quot;&gt;Any changes will be announced in the schedule.&lt;/span&gt; &lt;span lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot; class=&quot;mw-content-ltr&quot;&gt;There will be more notifications about this.&lt;/span&gt; &lt;span lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot; class=&quot;mw-content-ltr&quot;&gt;A banner will be displayed on all wikis 30 minutes before this operation happens.&lt;/span&gt; '''&lt;span lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot; class=&quot;mw-content-ltr&quot;&gt;Please share this information with your community.&lt;/span&gt;'''&lt;/div&gt;&lt;section end=&quot;server-switch&quot;/&gt;

[[user:Trizek (WMF)|Trizek (WMF)]], 2024. gada 15. marts, plkst. 02.01 (EET)
&lt;!-- Message sent by User:Trizek (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Distribution_list/Non-Technical_Village_Pumps_distribution_list&amp;oldid=25636619 --&gt;

== Ezeru infokastes ==

Sveicināti! Vai kāds var izlabot ezeru infokastes - pašlaik tās ir trīs reizes platākas par blakus esošo rakstu, izskatās briesmīgi. [[Dalībnieks:Silvatica|Silvatica]] ([[Dalībnieka diskusija:Silvatica|diskusija]]) 2024. gada 22. marts, plkst. 14.48 (EET)
:Kurā rakstā? --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2024. gada 22. marts, plkst. 15.06 (EET)
::Man pašam šādu efektu nav, ne uz datora, ne telefona --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 22. marts, plkst. 15.14 (EET)
::Izskatās, ka jebkurā par ezeriem. Koordinātu rinda atkārtojas divas reizes un visu izpleš. [[Dalībnieks:Silvatica|Silvatica]] ([[Dalībnieka diskusija:Silvatica|diskusija]]) 2024. gada 22. marts, plkst. 15.20 (EET)
:::Aizejam [https://lv.wikipedia.org/wiki/Special:Preferences uz &quot;Izvēles&quot; šeit] un sadaļā &quot;Izskats&quot; pārslēdzam no Vector (2022) uz Vector legacy (2010). Pie viena pazudīs arī citi pretīgi gļuki, kurus daži uzskata par fīčām. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 22. marts, plkst. 19.37 (EET)
::::Sveiki.
::::Ieteikums neatrisina pamatmuļķību, ka vienas un tās pašas koordinātas tiek rādītas atkārtoti, pie tam, vienā rindā, padarot to 2 ar asti reizes garāku. Nepatikšanas slēpjas jaunajā izskatā, kurš lietotājam-parastajam (anonīmam lietotājam) rāda šādu uzrakstu dubultošanos un viņš nevar nomainīt izskatu. Angļu Wikipēdijā šāda „fīča” nav ieviesta. [[Dalībnieks:Zirneklītis|Zirneklītis]] ([[Dalībnieka diskusija:Zirneklītis|diskusija]]) 2024. gada 24. marts, plkst. 09.58 (EET)
:::::Ieteikums dots, lai atrisinātu šo muļķību ielogotam lietotājam. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 24. marts, plkst. 10.23 (EET)
::::::Kur ziņot, ka infokaste nav kārtībā visiem lietotājiem? [[Dalībnieks:Zirneklītis|Zirneklītis]] ([[Dalībnieka diskusija:Zirneklītis|diskusija]]) 2024. gada 24. marts, plkst. 10.33 (EET)
:::::::ceru, ka kāds domā, kā šo atrisināt. man arī nepatīk ieteikums ar 'Vector legacy' - nesmuki :) [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2024. gada 24. marts, plkst. 20.00 (EET)
:[[Diskusija:Lūrmaņu atsegumi|Ne tikai ezeru]] -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 22. marts, plkst. 15.08 (EET)
::Ja tiek izmantota veidne {{Tl|Coord}}, nevis {{Tl|Koordinātu infokaste}} — kā, piemēram, [[An-24 katastrofa Liepājā|šeit]], tad koordinātas nerakstās vienā rindā, tomēr vienalga divreiz. Kaut kas ir diezgan fundamentāli izmainīts. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2024. gada 24. marts, plkst. 20.43 (EET)
:@[[Dalībnieks:Silvatica|Silvatica]] @[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] @[[Dalībnieks:Zirneklītis|Zirneklītis]] @[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] @[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] @[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]]. Salabots. Pēc izstrādātāju izmaiņām nav viegli atrast, kas mainījies. Citreiz mūs brīdina par niekiem, bet par šādām lietām ne. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2024. gada 25. marts, plkst. 23.40 (EET)
::{{u|Papuass}} milzīgs paldies! [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2024. gada 26. marts, plkst. 06.16 (EET)
:::esi atrisinājis arī problēmu ar koordinātām, kas ārpus infokastēm. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2024. gada 26. marts, plkst. 06.18 (EET)
::::Paldies, tagad ir daudz labāk, nekā senāk bija. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2024. gada 26. marts, plkst. 08.54 (EET)
::::Paldies! Biju savus novērojumus izklāstījis [https://lv.wikipedia.org/wiki/T%C4%93ma:Y1le7d9gjrn0f1x7 „Dalībnieka diskusija:Edgars2007„] lapā, bet laikam nevietā. Rakstītais par Bumbu kalnu (2. punkts) aizvien vēl spēka. [[Dalībnieks:Zirneklītis|Zirneklītis]] ([[Dalībnieka diskusija:Zirneklītis|diskusija]]) 2024. gada 29. marts, plkst. 11.18 (EET)
::Paldies! [[Dalībnieks:Silvatica|Silvatica]] ([[Dalībnieka diskusija:Silvatica|diskusija]]) 2024. gada 28. marts, plkst. 09.22 (EET)

== Grāmatu nosaukumu rakstība ==

Vai kāds mums vēl atceras, ka iekš [[Palīdzība:Rediģēšana, noformēšana]] rakstīts, ka...
&lt;blockquote&gt;Cita Vikipēdijas tradīcija ir grāmatu un filmu nosaukumu rakstīšana ''kursīvā''. Ja raksts ir par grāmatu vai filmu, tad, pirmo reizi to pieminot, to raksta '''''pustreknā kursīvā'''''. Piemēram, raksts par ''[[Gredzenu pavēlnieks|Gredzenu pavēlnieku]]'' sāktos šādi:

:'''''Gredzenu pavēlnieks''''' ir [[episks]] [[fantastika|fantastikas žanra]] stāsts, ko sarakstījis [[Dž. R. R. Tolkīns]], un tas ir turpinājums viņa agrāk sarakstītajai grāmatai ''[[Hobits]]''.&lt;/blockquote&gt;
...es kaut kā nemanu, ka kaut vai kur šāda tradīcija būtu ievērota. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 3. aprīlis, plkst. 19.28 (EEST)

:man ir sajūta, ka šis ir super novecojis un atceļams. ? prakse laikam būtu kursīvu lietot tekstam, kas nav latviski, kamēr grāmatu un filmu nosaukumus likt pēdiņās. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2024. gada 3. aprīlis, plkst. 20.03 (EEST)
::Man vienalga, kāds variants, bet lai būtu viens visiem. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 3. aprīlis, plkst. 21.14 (EEST)
:::Kādreiz, kad man tam vēl bija laiks, es tieši tā arī rakstīju, un dažviet, piemēram, [[Ijona Klusā zvaigžņu dienasgrāmatas|šeit]], citi vēl nav to izlabojuši :) Bet piekrītu, ka grāmatu nosaukumi tekstā, tai skaitā raksta sākumā, jāliek vienkārši pēdiņās (bet ne infokastu virsrakstos). --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2024. gada 3. aprīlis, plkst. 21.39 (EEST)
:::[[Veidnes_diskusija:Filmas_infokaste#Nosaukums|Šeit]] bija plašāka diskusija par tēmu. Joprojām domāju, ka rakstos [[Haklberija Fina piedzīvojumi]] vai [[Toma Sojera piedzīvojumi]] nevajag pēdiņas infokastu virsrakstos. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2024. gada 3. aprīlis, plkst. 23.57 (EEST)
::::piekrītu visam, ko abi rakstiet. domāju, ka jālabo palīdzības lapa, nemeklējot baigo kopienas konsensus (jo de-facto te konsensus ir) [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2024. gada 4. aprīlis, plkst. 04.29 (EEST)
:::::Vajadzētu vēl pie viena nolemt, vai turpmāk lietojam pēdiņas grāmatu, filmu utt. nosaukumiem, kas ir vai nu svešvalodās un tādēļ kursīvā, vai aktīvas iekšsaites. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 4. aprīlis, plkst. 21.37 (EEST)
::::::Piekrītu (nosaukumi latviešu valodā pēdiņās, izņemot infokastu virsrakstus (lejā pie iepriekšējās un nākamās gan prasās pēdiņas)) un nosaukumi svešvalodā rakstāmi kursīvā bez pēdiņām.--[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2024. gada 10. aprīlis, plkst. 22.12 (EEST)

== CEE Hub Office Hour, Catch Up session and other announcements ==

Hi everyone,

We want to inform you about the upcoming calls/sessions that [[:m:Wikimedia CEE Hub|CEE Hub]] will organise, along with some small announcements of the other sessions that may be interesting for some of you.

First of all, we are inviting you to the next '''[[:m:Wikimedia CEE Hub/Office hours|CEE Hub Office Hour]]''' dedicated this time to the [[:m:Wikimedia CEE Hub/Microgrants|''Microgrants'']]''',''' which will be held on Monday (22 April) at 18:00 CEST (''[[:m:Event:CEE Hub Office Hour/April 2024|'''register here''']]'').

Also, we are making early announcement of the next '''[[:m:Wikimedia CEE Hub/Catch up|Catch Up]]''' dedicated to the [[:m:Wikimedia Foundation Annual Plan/2024-2025|Annual Plan of the Wikimedia Foundation for the period 2024/25]], where you will have a chance to hear introduction about this plan directly from the CEO of the WMF, along with CEE Hub updates and later during the call Q&amp;A session of 20 minutes. This session will be held on Wednesday (8 May) at 19:00 CEST ('''''[[:m:Event:CEE Catch Up Nr. 6 (May 2024)|register here]]''''').

Additionally, during this Friday (19 April) at 19:30 CEST at [[:m:Wikimedia Summit 2024|Wikimedia Summit]] in Berlin will be organised a [[:m:Wikimedia Summit 2024/Regional Meetups|'''regional CEE meet-up''']] with hybrid option, so you can join remotely as well (''[http://meet.google.com/bue-khkb-onr Google Meeting ID]'').

Please use the registration pages on Meta for the CEE Hub Office Hour and CEE Catch Up session, so you will get a link directly.

___________________________________

At the end, if you are interested to hear more about [[:en:Wikipedia:The_Wikipedia_Library|'''Wikipedia Library''']] and how this works, that every Wikimedia user with an active account for at least 6 months, contributed at least 500 times to Wikimedia projects, made at least 10 edits in the past month, and not be currently blocked from writing on any Wikimedia project, can have an access to the Wikipedia Library, you can attend one of two possible [[Grants:Knowledge Sharing/Connect|Let’s Connect learning clinics]]:

&lt;nowiki&gt;*&lt;/nowiki&gt; '''Time zone 1''' [https://docs.google.com/forms/d/e/1FAIpQLSdKuS77ymmedlOnrqfdwv-Y1j3T8a197b6lZ33GbMZJ24OaAQ/viewform Registration link here] ('''April 23rd,  18:00 CEST''')

'''* Time zone 2''' [https://docs.google.com/forms/d/e/1FAIpQLSfKP-MZ8F342dTFMIKp8WyjEPEntwkb3af8fEGOlM2J-BAfWA/viewform Registration link here] ('''April 26th, 09:00 CEST''')

If you need more information about these sessions, you can contact Gorana Gomirac ([mailto:gorana.gomirac@vikimedija.org gorana.gomirac@vikimedija.org]).
&lt;!-- Message sent by User:TRistovski-CEEhub@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/CEE_Hub&amp;oldid=25178510 --&gt;

== Jautājums - kuri vikipēdijas administratori sadarbojas ar ārvalstu izlūkdienestiem? ==

Viens no vikipēdijas autoriem Lerijs Sangers saka ka FIB un CIP ietekmē Vikipēdijas darbu: [https://moguldom.com/449978/co-founder-of-wikipedia-cia-and-fbi-manipulate-wikipedia-its-part-of-the-information-battlefield/ Co-Founder Of Wikipedia: CIA And FBI Manipulate Wikipedia, It’s Part Of The Information Battlefield (moguldom.com)]


Kuri Latviešu valodas vikipēdijas administratori sadarbojas ar ārvalstu izlūkdienestiem? [[Special:Contributions/144.36.114.113|144.36.114.113]] 2024. gada 19. aprīlis, plkst. 13.10 (EEST)

:No adminiem, spriežot pēc viņu darbībām, neviens, bet starp lietotājiem tādi acīmredzami ir, un ne jau nu CIP/FIB. Bet atļaušos aizrādīt, ka šāda personiska informācija vienalga nebūtu publiskojama saskaņā ar Vikipēdijas principiem.  -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 19. aprīlis, plkst. 19.36 (EEST)
::Jā, Dalībnieks:Votre Provocateur ir tīrākais krievijas iedēstītais darbinieks - iepriekšējais aizgāja bojā, tagad iedēstīs jaunu un neitrālie admini, kas ne ar ko nesadarbojas, to ignorē (vai bezdar`biba ir darbība)? [[Special:Contributions/87.110.28.105|87.110.28.105]] 2024. gada 20. aprīlis, plkst. 19.15 (EEST)
:::Kā vienmēr, jūs nepārzināt tēmu. Tāpēc arī mūžīgi rokat ne tur. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 20. aprīlis, plkst. 19.35 (EEST)
::::Par kādu tēmu jūs runājat, es taču neesmu stūlbs un redzu ko viņi te raksta. [[Special:Contributions/87.110.28.105|87.110.28.105]] 2024. gada 23. aprīlis, plkst. 21.28 (EEST)
:::::sveiki!
:::::aicināšu Jūs apliecināt savu patriotismu un vēlmi cīnīties pret 3 burtu aģentūrām mācoties latviešu valodas pareizrakstību!
:::::https://tezaurs.lv/stulbs:1
:::::ar labu nakti! [[Dalībnieks:Gatesby1|Geitsbijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Gatesby1|diskusija]]) 2024. gada 23. aprīlis, plkst. 21.49 (EEST)
:::::Tā kā Vikipēdijas noteikumi man aizliedz par lietotāju stulbumu izteikties tieši, tad vienīgi piezīmēšu, ka patiess, nevis tēlots stulbums dažiem anonīmiem būtu vienīgais attaisnojums. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 26. aprīlis, plkst. 08.41 (EEST)
:::Paldies par viedokli.  [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2024. gada 23. aprīlis, plkst. 21.37 (EEST)
:::Vēl trakāk! Nevis ignorē, bet gan vēl [[Vikipēdija:Balsošana/Gada labākais jaunais dalībnieks 2023|iebalsoja par pagājušā gada labāko jauno dalībnieku]]. Tīrās šausmas! Bet ja nopietnāk, tad no manis konstruktīva kritika/padoms {{u|Votre Provocateur}} būtu, ka, tulkojot rakstus no Vikipēdijas krievu valodā (?), derētu ņemt vērā, kā attiecīgā tēma aprakstīta arī citu valodu vikipēdijās. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2024. gada 25. aprīlis, plkst. 19.31 (EEST)

== Application for WikiOutdoor Training 2024 ==

Hi everyone,

Application is now officially OPEN for the unforgettable adventure with WikiOutdoor Training 2024! Whether you're a seasoned explorer or a newcomer to the world of outdoor documentation, this is your chance to join us in the mesmerizing Prespa Region of Macedonia from September 7th to 9th, 2024.

Fill the application form and share with us why you're excited to be part of this incredible journey.  Let's come together to explore, learn, and capture the beauty of our world!

Please share this survey also with other community members. If you have any other questions or concerns, please let us know.

'''[https://docs.google.com/forms/d/e/1FAIpQLScMUXq4M7N44ZwrLUxrusUPh0rjNk0qGb_uYyJ-84uzLJ3mQg/viewform?usp=sf_link Register here]'''. Deadline for applying is 20th of May, 2024 [[Dalībnieks:Деан Лазаревски|Деан Лазаревски]] ([[Dalībnieka diskusija:Деан Лазаревски|diskusija]]) 2024. gada 22. aprīlis, plkst. 16.02 (EEST)

== &lt;span lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot; class=&quot;mw-content-ltr&quot;&gt;Vote now to select members of the first U4C&lt;/span&gt; ==

&lt;div lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot; class=&quot;mw-content-ltr&quot;&gt;
&lt;section begin=&quot;announcement-content&quot; /&gt;
:''[[m:Special:MyLanguage/Universal Code of Conduct/Coordinating Committee/Election/2024/Announcement – vote opens|You can find this message translated into additional languages on Meta-wiki.]] [https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Special:Translate&amp;group=page-{{urlencode:Universal Code of Conduct/Coordinating Committee/Election/2024/Announcement – vote opens}}&amp;language=&amp;action=page&amp;filter= {{int:please-translate}}]''

Dear all,

I am writing to you to let you know the voting period for the Universal Code of Conduct Coordinating Committee (U4C) is open now through May 9, 2024. Read the information on the [[m:Special:MyLanguage/Universal Code of Conduct/Coordinating Committee/Election/2024|voting page on Meta-wiki]] to learn more about voting and voter eligibility.

The Universal Code of Conduct Coordinating Committee (U4C) is a global group dedicated to providing an equitable and consistent implementation of the UCoC. Community members were invited to submit their applications for the U4C. For more information and the responsibilities of the U4C, please [[m:Special:MyLanguage/Universal Code of Conduct/Coordinating Committee/Charter|review the U4C Charter]].

Please share this message with members of your community so they can participate as well.

On behalf of the UCoC project team,&lt;section end=&quot;announcement-content&quot; /&gt;
&lt;/div&gt;

[[m:User:RamzyM (WMF)|RamzyM (WMF)]] 2024. gada 25. aprīlis, plkst. 23.21 (EEST)
&lt;!-- Message sent by User:RamzyM (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Distribution_list/Global_message_delivery&amp;oldid=26390244 --&gt;

== &lt;span lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot; class=&quot;mw-content-ltr&quot;&gt;Vote now to select members of the first U4C&lt;/span&gt; ==

&lt;div lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot; class=&quot;mw-content-ltr&quot;&gt;
&lt;section begin=&quot;announcement-content&quot; /&gt;
:''[[m:Special:MyLanguage/Universal Code of Conduct/Coordinating Committee/Election/2024/Announcement – vote opens|You can find this message translated into additional languages on Meta-wiki.]] [https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Special:Translate&amp;group=page-{{urlencode:Universal Code of Conduct/Coordinating Committee/Election/2024/Announcement – vote opens}}&amp;language=&amp;action=page&amp;filter= {{int:please-translate}}]''

Dear all,

I am writing to you to let you know the voting period for the Universal Code of Conduct Coordinating Committee (U4C) is open now through May 9, 2024. Read the information on the [[m:Special:MyLanguage/Universal Code of Conduct/Coordinating Committee/Election/2024|voting page on Meta-wiki]] to learn more about voting and voter eligibility.

The Universal Code of Conduct Coordinating Committee (U4C) is a global group dedicated to providing an equitable and consistent implementation of the UCoC. Community members were invited to submit their applications for the U4C. For more information and the responsibilities of the U4C, please [[m:Special:MyLanguage/Universal Code of Conduct/Coordinating Committee/Charter|review the U4C Charter]].

Please share this message with members of your community so they can participate as well.

On behalf of the UCoC project team,&lt;section end=&quot;announcement-content&quot; /&gt;
&lt;/div&gt;

[[m:User:RamzyM (WMF)|RamzyM (WMF)]] 2024. gada 25. aprīlis, plkst. 23.21 (EEST)
&lt;!-- Message sent by User:RamzyM (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Distribution_list/Global_message_delivery&amp;oldid=26390244 --&gt;</text>
      <sha1>l8hr4nug78pwnkskcxswf0pqfvj4ejw</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>1982. gads</title>
    <ns>0</ns>
    <id>59668</id>
    <revision>
      <id>4048043</id>
      <parentid>4029673</parentid>
      <timestamp>2024-04-26T07:31:29Z</timestamp>
      <contributor>
        <ip>89.254.142.98</ip>
      </contributor>
      <comment>,</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7793" xml:space="preserve">{{Gadu navigācija|1982}}
{{Gada citi notikumi|1982}}
{{Gads citos kalendāros|1982}}
'''1982'''. ({{Rom sk gadam|1982}}) bija parastais gads, kas pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] sākās [[piektdiena|piektdienā]].

== Notikumi, ==
=== Janvāris ===
* [[8. janvāris]] — kompānija [[AT&amp;T]] piekrita sadalīšanai 22 apakšuzņēmumos.
* [[26. janvāris]] — [[Mauno Koivisto]] tika ievēlēts par [[Somija]]s prezidentu.

=== Februāris ===
* [[1. februāris]] — [[Senegāla]] un [[Gambija]] izveidoja savstarpēju konfederāciju.

=== Marts ===
* [[3. marts]] — [[Elizabete II Vindzora]] atvēra [[Barbican]] mākslas centru [[Londona|Londonā]].
* [[27. marts]] - [[31. marts]] — notika [[Vjetnamas komunistiskās partijas 5. kongress]].

=== Aprīlis ===
* [[2. aprīlis]] — sākās [[Argentīna]]s un [[Lielbritānija]]s konflikts par [[Folklenda Salas|Folklenda Salām]].

=== Maijs ===
* [[15. maijs]] — par [[Dienvidslāvija]]s 6. prezidentu kļuva [[Petars Stamboličs]].

=== Jūnijs ===
* [[13. jūnijs]] — [[Spānija|Spānijā]] sākās [[1982. gada FIFA Pasaules kauss]].

=== Jūlijs ===

=== Augusts ===
* [[7. augusts]] — [[Itālija]]s premjerministrs [[Giovanni Spadolini]] atkāpās no amata.
* [[15. augusts|15.]]—[[28. augusts]] — [[Kolumbija|Kolumbijā]] notika [[1982. gada Pasaules čempionāts basketbolā|Pasaules čempionāts basketbolā]].
* [[17. augusts]] — [[Vācija|Vācijā]] oficiāli tirdzniecībā tika izdots pirmais [[kompaktdisks]] jeb [[Kompaktdisks|CD]].

=== Septembris ===
* [[13. oktobris]] — sākta [[Ford]] [[Sierra]] ražošana, kas aizstāja [[Ford]] [[Cortina]] modeli.

=== Oktobris ===
* [[1. oktobris]] — [[Sony]] laida tirdzniecībā pirmo [[Kompaktdisks|Kompaktdisku]] atskaņotāju (modelis [[CDP-101]]).
* [[13. oktobris]] — [[Eiropa|Eiropā]] tika sākta [[Ford]] [[Sierra]] tirdzniecība, kas aizstāja [[Ford]] [[Cortina]] modeli.
* [[20. oktobris]] — [[Lužņiku stadions|Lužņiku stadionā]], [[Maskava|Maskavā]], skatītājiem pēc futbola spēles pametot tribīnes, pūlī tika nospiesti 66 cilvēki.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/vesture/si-diena-vesture-tragedija-luzniku-stadiona-maskava.a426463/|title=Šī diena vēsturē: Traģēdija Lužņiku stadionā Maskavā|website=www.lsm.lv|access-date=2021-10-20|language=lv}}&lt;/ref&gt;

=== Novembris ===
* [[30. novembris]] — [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] mūziķis [[Maikls Džeksons]] izdeva savu albumu [[Thriller]], kas kļuva par viņa visu laiku visvairāk pārdoto ierakstu.

=== Decembris ===
* [[7. decembris]] — [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Teksasa]]s štatā pirmo reizi tika izpildīts [[nāvessods]] ar nāvējošas injekcijas palīdzību.
* [[26. decembris]] — [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] žurnāls [[Time Magazine]] pirmo reizi nomināciju [[Man of the Year]] (gada cilvēks) piešķīra nevis dzīvam cilvēkam, bet gan [[Personālais dators|personālajam datoram]].

== Dzimuši ==
* [[6. janvāris]] — [[Edijs Redmeins]] (''Eddie Redmayne''), angļu aktieris un modelis
* [[11. janvāris]] — [[Tonijs Allens (basketbolists)|Tonijs Allens]] (''Anthony Allen''), ASV basketbolists
* [[13. janvāris]] — [[Dāvids Mellers]] (''David Möller''), vācu kamaniņu braucējs
* [[17. janvāris]] — [[Dveins Veids]] (''Dwyane Wade''), ASV basketbolists
* [[25. janvāris]] — [[Noemi]] (''Noemi''), itāliešu dziedātāja.
* [[10. februāris]] — [[Džastins Getlins]] (''Justin Gatlin''), ASV vieglatlēts, sprinteris
* [[2. marts]] — [[Henriks Lundkvists]] (''Henrik Lundqvist''), zviedru hokejists
* [[28. marts]] — [[Luiss Tehada]] (''Luis Tejada''), Panamas futbolists (miris 2024. gadā)
* [[31. marts]] — [[Hloja Žao]] (''Chloé Zhao''), ķīniešu kinorežisore un filmu veidotāja
* [[3. aprīlis]] — [[Kobija Smaldersa]] (''Cobie Smulders''), Kanādas aktrise
* [[5. aprīlis]] — [[Heilija Atvela]] (''Hayley Atwell'') angļu ASV aktrise
* [[15. aprīlis]] — [[Sets Rogens]] (''Seth Rogen''), Kanādas, ASV komiķis, aktieris, režisors un scenārists
* [[30. aprīlis]] — [[Kirstena Dansta]] (''Kirsten Dunst''), ASV aktrise
* [[3. maijs]] — [[Rebeka Hola]] (''Rebecca Hall''), angļu aktrise
* [[22. maijs]] — [[Apolo Ono]] (''Apolo Ohno''), ASV šorttrekists
* [[29. maijs]] — [[Natālija Dobrinska]] (''Наталя Добринська''), Ukrainas daudzcīņniece
* [[8. jūnijs]] — [[Nadežda Petrova]] (''Надежда Петрова''), krievu tenisiste
* [[11. jūnijs]] — [[Daiena Taurazi]] (''Diana Lurena Taurasi''), ASV basketboliste
* [[20. jūnijs]] — ''[[Example]]'', britu dziedātājs un reperis
* [[21. jūnijs]] — [[Viljams, Velsas princis|Princis Viljams]] (''Prince William''), Velsas princis
* [[15. jūlijs]] — [[Aleksandrs Grebjonkins]] (''Александр Сергеевич Гребёнкин''), Krievijas kosmonauts, inženieris
* [[24. jūlijs]] — [[Elizabete Mosa]] (''Elisabeth Moss''), ASV aktrise
* [[13. augusts]] — [[Sebastians Stens]] (''Sebastian Stan''), rumāņu ASV aktieris
* [[18. augusts]] — [[Magalija Lepina-Blondo]] (''Magalie Lépine-Blondeau''), Kanādas aktrise
* [[31. augusts]] — [[Hosē Manuels Reina]] (''José Manuel Reina''), Spānijas futbolists, vārtsargs
* [[13. oktobris]] — [[Jans Torps]] (''Ian James Thorpe''), Austrālijas peldētājs
* [[14. oktobris]] — [[Bens Zaitlins]] (''Benh Zeitlin''), ASV kinorežisors, komponists un animators
* [[3. novembris]] — [[Jevgeņijs Pļuščenko]] (''Евгений Плющенко''), krievu daiļslidotājs

== Miruši ==
* [[25. janvāris]] — [[Mihails Suslovs]] (''Михаил Андреевич Суслов''), PSRS politiķis (dzimis 1902. gadā)
* [[17. februāris]] — [[Lī Strasbergs]] (''Lee Strasberg''), ASV teātra pedagogs (dzimis 1901. gadā)
* [[6. marts]] — [[Aina Renda]] (''Ayn Rand''), ASV rakstniece, filozofe (dzimusi 1905. gadā)
* [[18. marts]] — [[Vasilijs Čuikovs]] (''Василий Иванович Чуйков''), PSRS maršals (dzimis 1900. gadā)
* [[29. marts]] — [[Valters Halšteins]] (''Walter Hallstein''), vācu politiķis (dzimis 1901. gadā)
* [[10. maijs]] — [[Pēteris Veiss]] (''Peter Weiss''), vācu dramaturgs (dzimis 1916. gadā)
* [[12. augusts]] — [[Henrijs Fonda]] (''Henry Fonda''), ASV aktieris (dzimis 1905. gadā)
* [[29. augusts]] — [[Ingrīda Bergmane]] (''Ingrid Bergman''), zviedru aktrise (dzimusi 1915. gadā)
* [[31. augusts]] — [[Urho Kekonens]] (''Urho Kekkonen''), somu politiķis (dzimis 1900. gadā)
* [[1. septembris]] — [[Vladislavs Gomulka]] (''Władysław Gomułka''), Polijas politiķis (dzimis 1905. gadā)
* [[21. septembris]] — [[Ovaness Bagramjans]] (''Иван Христофорович Баграмян''), PSRS karavīrs (dzimis 1897. gadā)
* [[5. novembris]] — [[Žaks Tatī]] (''Jacques Tati''), franču mīms, kinorežisors, aktieris un scenārists (dzimis 1907. gadā)
* [[10. novembris]] — [[Leonīds Brežņevs]] (''Леонид Ильич Брежнев''), PSRS politiķis (dzimis 1906. gadā)
* [[29. novembris]] — [[Hermanis Balks]] (''Hermann Balck''), vācu ģenerālis (dzimis 1897. gadā)
* [[2. decembris]] — [[Džovanni Ferrāri]] (''Giovanni Ferrari''), itāļu futbolists un treneris (dzimis 1907. gadā)
* [[18. decembris]] — [[Hanss Ulrihs Rūdels]] (''Hans-Ulrich Rudel''), vācu karavīrs (dzimis 1916. gadā)
* [[20. decembris]] — [[Arturs Rubinšteins]] (''Arthur Rubinstein''), ASV pianists (dzimis 1887. gadā)
* [[27. decembris]] — [[Džons Svaigerts]] (''John Swigert''), ASV kosmonauts (dzimis 1931. gadā)

== Nobela prēmijas ==
{{commons}}

{{pg5}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:1982. gads|*]]</text>
      <sha1>1h1jspgyb9y5u25k9tcpb51d54xnz89</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4048045</id>
      <parentid>4048043</parentid>
      <timestamp>2024-04-26T07:38:31Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Meistars Joda</username>
        <id>781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/89.254.142.98|89.254.142.98]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Dainis</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7792" xml:space="preserve">{{Gadu navigācija|1982}}
{{Gada citi notikumi|1982}}
{{Gads citos kalendāros|1982}}
'''1982'''. ({{Rom sk gadam|1982}}) bija parastais gads, kas pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] sākās [[piektdiena|piektdienā]].

== Notikumi ==
=== Janvāris ===
* [[8. janvāris]] — kompānija [[AT&amp;T]] piekrita sadalīšanai 22 apakšuzņēmumos.
* [[26. janvāris]] — [[Mauno Koivisto]] tika ievēlēts par [[Somija]]s prezidentu.

=== Februāris ===
* [[1. februāris]] — [[Senegāla]] un [[Gambija]] izveidoja savstarpēju konfederāciju.

=== Marts ===
* [[3. marts]] — [[Elizabete II Vindzora]] atvēra [[Barbican]] mākslas centru [[Londona|Londonā]].
* [[27. marts]] - [[31. marts]] — notika [[Vjetnamas komunistiskās partijas 5. kongress]].

=== Aprīlis ===
* [[2. aprīlis]] — sākās [[Argentīna]]s un [[Lielbritānija]]s konflikts par [[Folklenda Salas|Folklenda Salām]].

=== Maijs ===
* [[15. maijs]] — par [[Dienvidslāvija]]s 6. prezidentu kļuva [[Petars Stamboličs]].

=== Jūnijs ===
* [[13. jūnijs]] — [[Spānija|Spānijā]] sākās [[1982. gada FIFA Pasaules kauss]].

=== Jūlijs ===

=== Augusts ===
* [[7. augusts]] — [[Itālija]]s premjerministrs [[Giovanni Spadolini]] atkāpās no amata.
* [[15. augusts|15.]]—[[28. augusts]] — [[Kolumbija|Kolumbijā]] notika [[1982. gada Pasaules čempionāts basketbolā|Pasaules čempionāts basketbolā]].
* [[17. augusts]] — [[Vācija|Vācijā]] oficiāli tirdzniecībā tika izdots pirmais [[kompaktdisks]] jeb [[Kompaktdisks|CD]].

=== Septembris ===
* [[13. oktobris]] — sākta [[Ford]] [[Sierra]] ražošana, kas aizstāja [[Ford]] [[Cortina]] modeli.

=== Oktobris ===
* [[1. oktobris]] — [[Sony]] laida tirdzniecībā pirmo [[Kompaktdisks|Kompaktdisku]] atskaņotāju (modelis [[CDP-101]]).
* [[13. oktobris]] — [[Eiropa|Eiropā]] tika sākta [[Ford]] [[Sierra]] tirdzniecība, kas aizstāja [[Ford]] [[Cortina]] modeli.
* [[20. oktobris]] — [[Lužņiku stadions|Lužņiku stadionā]], [[Maskava|Maskavā]], skatītājiem pēc futbola spēles pametot tribīnes, pūlī tika nospiesti 66 cilvēki.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/vesture/si-diena-vesture-tragedija-luzniku-stadiona-maskava.a426463/|title=Šī diena vēsturē: Traģēdija Lužņiku stadionā Maskavā|website=www.lsm.lv|access-date=2021-10-20|language=lv}}&lt;/ref&gt;

=== Novembris ===
* [[30. novembris]] — [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] mūziķis [[Maikls Džeksons]] izdeva savu albumu [[Thriller]], kas kļuva par viņa visu laiku visvairāk pārdoto ierakstu.

=== Decembris ===
* [[7. decembris]] — [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Teksasa]]s štatā pirmo reizi tika izpildīts [[nāvessods]] ar nāvējošas injekcijas palīdzību.
* [[26. decembris]] — [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] žurnāls [[Time Magazine]] pirmo reizi nomināciju [[Man of the Year]] (gada cilvēks) piešķīra nevis dzīvam cilvēkam, bet gan [[Personālais dators|personālajam datoram]].

== Dzimuši ==
* [[6. janvāris]] — [[Edijs Redmeins]] (''Eddie Redmayne''), angļu aktieris un modelis
* [[11. janvāris]] — [[Tonijs Allens (basketbolists)|Tonijs Allens]] (''Anthony Allen''), ASV basketbolists
* [[13. janvāris]] — [[Dāvids Mellers]] (''David Möller''), vācu kamaniņu braucējs
* [[17. janvāris]] — [[Dveins Veids]] (''Dwyane Wade''), ASV basketbolists
* [[25. janvāris]] — [[Noemi]] (''Noemi''), itāliešu dziedātāja.
* [[10. februāris]] — [[Džastins Getlins]] (''Justin Gatlin''), ASV vieglatlēts, sprinteris
* [[2. marts]] — [[Henriks Lundkvists]] (''Henrik Lundqvist''), zviedru hokejists
* [[28. marts]] — [[Luiss Tehada]] (''Luis Tejada''), Panamas futbolists (miris 2024. gadā)
* [[31. marts]] — [[Hloja Žao]] (''Chloé Zhao''), ķīniešu kinorežisore un filmu veidotāja
* [[3. aprīlis]] — [[Kobija Smaldersa]] (''Cobie Smulders''), Kanādas aktrise
* [[5. aprīlis]] — [[Heilija Atvela]] (''Hayley Atwell'') angļu ASV aktrise
* [[15. aprīlis]] — [[Sets Rogens]] (''Seth Rogen''), Kanādas, ASV komiķis, aktieris, režisors un scenārists
* [[30. aprīlis]] — [[Kirstena Dansta]] (''Kirsten Dunst''), ASV aktrise
* [[3. maijs]] — [[Rebeka Hola]] (''Rebecca Hall''), angļu aktrise
* [[22. maijs]] — [[Apolo Ono]] (''Apolo Ohno''), ASV šorttrekists
* [[29. maijs]] — [[Natālija Dobrinska]] (''Наталя Добринська''), Ukrainas daudzcīņniece
* [[8. jūnijs]] — [[Nadežda Petrova]] (''Надежда Петрова''), krievu tenisiste
* [[11. jūnijs]] — [[Daiena Taurazi]] (''Diana Lurena Taurasi''), ASV basketboliste
* [[20. jūnijs]] — ''[[Example]]'', britu dziedātājs un reperis
* [[21. jūnijs]] — [[Viljams, Velsas princis|Princis Viljams]] (''Prince William''), Velsas princis
* [[15. jūlijs]] — [[Aleksandrs Grebjonkins]] (''Александр Сергеевич Гребёнкин''), Krievijas kosmonauts, inženieris
* [[24. jūlijs]] — [[Elizabete Mosa]] (''Elisabeth Moss''), ASV aktrise
* [[13. augusts]] — [[Sebastians Stens]] (''Sebastian Stan''), rumāņu ASV aktieris
* [[18. augusts]] — [[Magalija Lepina-Blondo]] (''Magalie Lépine-Blondeau''), Kanādas aktrise
* [[31. augusts]] — [[Hosē Manuels Reina]] (''José Manuel Reina''), Spānijas futbolists, vārtsargs
* [[13. oktobris]] — [[Jans Torps]] (''Ian James Thorpe''), Austrālijas peldētājs
* [[14. oktobris]] — [[Bens Zaitlins]] (''Benh Zeitlin''), ASV kinorežisors, komponists un animators
* [[3. novembris]] — [[Jevgeņijs Pļuščenko]] (''Евгений Плющенко''), krievu daiļslidotājs

== Miruši ==
* [[25. janvāris]] — [[Mihails Suslovs]] (''Михаил Андреевич Суслов''), PSRS politiķis (dzimis 1902. gadā)
* [[17. februāris]] — [[Lī Strasbergs]] (''Lee Strasberg''), ASV teātra pedagogs (dzimis 1901. gadā)
* [[6. marts]] — [[Aina Renda]] (''Ayn Rand''), ASV rakstniece, filozofe (dzimusi 1905. gadā)
* [[18. marts]] — [[Vasilijs Čuikovs]] (''Василий Иванович Чуйков''), PSRS maršals (dzimis 1900. gadā)
* [[29. marts]] — [[Valters Halšteins]] (''Walter Hallstein''), vācu politiķis (dzimis 1901. gadā)
* [[10. maijs]] — [[Pēteris Veiss]] (''Peter Weiss''), vācu dramaturgs (dzimis 1916. gadā)
* [[12. augusts]] — [[Henrijs Fonda]] (''Henry Fonda''), ASV aktieris (dzimis 1905. gadā)
* [[29. augusts]] — [[Ingrīda Bergmane]] (''Ingrid Bergman''), zviedru aktrise (dzimusi 1915. gadā)
* [[31. augusts]] — [[Urho Kekonens]] (''Urho Kekkonen''), somu politiķis (dzimis 1900. gadā)
* [[1. septembris]] — [[Vladislavs Gomulka]] (''Władysław Gomułka''), Polijas politiķis (dzimis 1905. gadā)
* [[21. septembris]] — [[Ovaness Bagramjans]] (''Иван Христофорович Баграмян''), PSRS karavīrs (dzimis 1897. gadā)
* [[5. novembris]] — [[Žaks Tatī]] (''Jacques Tati''), franču mīms, kinorežisors, aktieris un scenārists (dzimis 1907. gadā)
* [[10. novembris]] — [[Leonīds Brežņevs]] (''Леонид Ильич Брежнев''), PSRS politiķis (dzimis 1906. gadā)
* [[29. novembris]] — [[Hermanis Balks]] (''Hermann Balck''), vācu ģenerālis (dzimis 1897. gadā)
* [[2. decembris]] — [[Džovanni Ferrāri]] (''Giovanni Ferrari''), itāļu futbolists un treneris (dzimis 1907. gadā)
* [[18. decembris]] — [[Hanss Ulrihs Rūdels]] (''Hans-Ulrich Rudel''), vācu karavīrs (dzimis 1916. gadā)
* [[20. decembris]] — [[Arturs Rubinšteins]] (''Arthur Rubinstein''), ASV pianists (dzimis 1887. gadā)
* [[27. decembris]] — [[Džons Svaigerts]] (''John Swigert''), ASV kosmonauts (dzimis 1931. gadā)

== Nobela prēmijas ==
{{commons}}

{{pg5}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:1982. gads|*]]</text>
      <sha1>kdbwa1biyfje9who4n6swz0h8sm58rv</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Starptautiskā lidosta &quot;Liepāja&quot;</title>
    <ns>0</ns>
    <id>60707</id>
    <revision>
      <id>4047896</id>
      <parentid>4047415</parentid>
      <timestamp>2024-04-25T19:16:16Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Hckeins</username>
        <id>55144</id>
      </contributor>
      <comment>/* Lidojumu vēsture */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="25505" xml:space="preserve">{{Lidostas infokaste
| nosaukums                  = Starptautiskā lidosta &quot;Liepāja&quot;
| nosaukums_originalvaloda   = 
| nosaukums_originalvaloda-a = 
| nosaukums_originalvaloda-r = 
| attels                     = Liepājas lidosta 2017.JPG
| attela-platums             = 246
| paraksts                   = 
| IATA                       = LPX
| ICAO                       = EVLA
| karte                      = Latvija
|lat_deg=56|lat_min=31|lat_sec=03|lat_dir=N
|lon_deg=021|lon_min=05|lon_sec=49|lon_dir=E
| kartes_paraksts            = Lidostas atrašanās vieta Latvijā
| lidostas_tips              = Civilā
| ipasnieks-operators        = SIA &quot;Aviasabiedrība Liepāja&quot;
| ipasnieks                  = [[Liepāja|Liepājas pilsēta]]
| atrasanas_vieta            = Lidostas iela 8, [[Cimdenieki]], [[Dienvidkurzemes novads]], [[Latvija]], LV-3430
| elevation-f                = 18
| elevation-m                = 5
| metric-rwy                 = y
| r1-number                  = 06/24
| r1-length-f                = 6568
| r1-length-m                = 2002
| r1-surface                 = [[Asfaltbetons|asfalts]]
| pasazieru_skaits           = 4 780 (2017)
| lidojumu_skaits            = 2 428 (2008)
| majas_lapa                 = {{URL|http://www.liepaja-airport.lv}}
}}
'''Starptautiskā lidosta &quot;Liepāja&quot;''' (IATA: '''LPX''', ICAO: '''EVLA''')&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://liepaja-airport.lv/lv/par-lidostu/tehniskie-dati/|title=Liepājas lidosta - Tehniskie dati|website=liepaja-airport.lv|access-date=2020-07-30}}&lt;/ref&gt; ir vispārējās aviācijas [[lidosta]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.caa.lv/lv/informacija-un-uzzinas/civilas-aviacijas-lidlauki |title=Civilās aviācijas aģentūra. Civilās aviācijas lidlauki |access-date={{dat|2014|06|27||bez}} |archive-date={{dat|2020|10|28||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20201028192438/http://www.caa.lv/lv/informacija-un-uzzinas/civilas-aviacijas-lidlauki }}&lt;/ref&gt; [[Dienvidkurzemes novads|Dienvidkurzemes novada]] [[Cimdenieki|Cimdeniekos]], 7 km no [[Liepāja]]s centra un {{nobr|210 km}} no [[Latvija]]s galvaspilsētas [[Rīga]]s. Lidostu ar Liepājas pilsētu savieno autoceļš [[Autoceļš P134|P134]], tās apsaimniekotājs ir SIA &quot;Aviasabiedrība Liepāja&quot;.

== Vēsture ==
[[Attēls:Liepājas lidlauki Otrā pasaules kara laikā.jpg|thumb|left|200px|Liepājas lidlauku izvietojums Otrā pasaules kara laikā. Pie [[Karosta]]s atradās Ziemeļu aerodroms (''Libau-Nord''), pie Grobiņas ceļa jaunais militārais lidlauks.]]
[[Attēls:Liepājas aerodroma angārs 1937.jpg|thumb|200px|left|Liepājas aerodroma angārs (1937).]]
[[Attēls:Liepājas lidosta pēc 1960.jpg|thumb|200px|left|Liepājas lidosta (pēc 1960).]]
Liepājas pirmo kara lidlauku uzbūvēja 1926. gadā [[Ziemeļu priekšpilsēta (Liepāja)|Ziemeļu priekšpilsētā]] un izmantoja jauno lidotāju apmācībai, 1928. gadā lidlaukā avarēja pilots I. Kārkliņš ar ''Fiat CR1'' lidmašīnu. 1935. gadā Latvijas aerokluba Liepājas nodaļa kopā ar Liepājas pilsētu un [[aizsargi (organizācija)|aizsargu]] aviāciju izveidoja Liepājas civilo aerodromu ar angāru, remontdarbnīcām, kantori un komandanta telpu. 1937. gadā Kuršu ielas galā, [[Kalpaka tilts|Kalpaka tilta]] tuvumā (tagadējās [[Lauma Fabrics|fabrikas &quot;Lauma&quot;]] vietā) uzbūvēja Latvijas pasta un telegrāfa departamenta jaunās gaisa ostas angārus ar pasažieru telpām. Lielajā angārā bija paredzētas vietas 6 lidmašīnām. Celmu un Šķēdes ielu stūrī tika atklāta kafejnīca «Lidosta». Satiksmi ar aerodromu uzturēja Karostas tramvaja līnija un īpaša vieglā automašīna no Pilsētas viesnīcas.&lt;ref&gt;[https://grobina.blogspot.com/2015/03/libau-nord-liepajas-pirmie-gaisa-varti.html Libau-Nord - Liepājas pirmie gaisa vārti]  2015. gada 27. martā&lt;/ref&gt;

1937. gada 15. jūnijā Latvijas nacionālā aviokompānija [[Valsts gaisa satiksme]] atklāja gaisa satiksmes līniju [[Spilves lidosta]] - Liepājas lidlauks, kuru apkalpoja ar divām septiņvietīgām ''[[De Havilland DH-89 Dragon Rapide]]'' lidmašīnām. Kopš 1938. gada gaisa satiksme notika visas sezonas. Lidmašīnas kursēja četras reizes dienā un 210 kilometru lielo attālumu veica nepilnā stundā. No Rīgas lidmašīna izlidoja pulksten 7.30, pēc stundas tā bija Liepājā un uz Rīgu atpakaļ devās pulksten 8.50. Pēcpusdienas reiss no Rīgas bija pulksten 16.15, bet atpakaļ – 17.35.  1939. gada 3. maijā sakarā ar sliežu ceļa un ritošā sastāva pārmērīgo nolietojumu tika nolemts pārtraukt tramvaju satiksmi līnijā &quot;Peldu iela — Rožu laukums — Lidosta. 
&lt;ref&gt;[http://www.liepajniekiem.lv/zinas/kulturvide/kulturas-pulss/ka-lidmasinas-uz-liepaju-lidoja-66523 J.Gintners, &quot;Kā lidmašīnas uz Liepāju lidoja&quot;]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;&quot; Līdz 1939. gadam bija plānots atklāt gaisa satiksmes līniju Rīga - [[Ventspils lidlauks|Ventspils]] - Liepāja, kas tomēr netika realizēta.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://ylhi.times.lv/ref.html |title=Diplomdarbs &quot;Aviācijas attīstība Latvijā&quot; |access-date={{dat|2017|11|06||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20100311193045/http://ylhi.times.lv/ref.html |archivedate={{dat|2010|03|11||bez}} }}&lt;/ref&gt;

Pēc [[Savstarpējās palīdzības pakts starp Latviju un PSRS|bāzu līguma]] nosacījumiem 1940. gadā tika iekārtots jauns Liepājas-Grobiņas kara lidlauks.
[[Latvijas okupācijas hronoloģija 1941. gadā|Vērmahta uzbrukuma laikā]] 1941. gada 22. jūnijā vācu ''[[Luftwaffe]]'' bombardēja Liepājas lidlauku un iznīcināja lielu daļu no tajā esošajām 69 padomju 148. iznīcinātāju aviācijas pulka (''148-й истребительный авиационный полк'') kara lidmašīnām.&lt;ref&gt;[http://militera.lib.ru/h/hazanov_db2/03.html На Прибалтийском направлении] (krieviski)&lt;/ref&gt; 
1943. gada rudenī netālajā [[Grobiņa]]s pilsētā izveidoja Liepājas-Grobiņas lidotāju skolu (''Flugzeugführerschule A/B Libau/Grobin''), laikā no 1943. gada oktobra līdz 1944. gada februārim Liepājas lidlaukā apmācīja 25 bijušos [[Latvijas Aviācijas pulks|Latvijas Aviācijas pulka]] lidotājus lidošanai ar ''Luftwaffe'' lidmašīnām ''Arado Ar 66'' [[Luftwaffes Latviešu 12. Nakts kaujas grupa|Latviešu 12. Nakts kaujas grupā]] (''Nachtschlachtgruppe 12 (Lettisch), NSGr.12''). Seši no viņiem kļuva par Grobiņas kara lidotāju skolas instruktoriem, un līdz 1944. gada septembrim sagatavoja 140 lidotājus. No 1944. gada maija Liepājas-Grobiņas lidlaukā bāzējās NSGr.12 štābs,&lt;ref&gt;[http://www.airwar.ru/history/av2ww/axis/latvia/latvia.html Михаил Зефиров. Авиация Латвии во Второй Мировой] (krieviski)&lt;/ref&gt; ko augustā-septembrī pārveidoja par aviācijas leģiona &quot;Latvija&quot; (''Luftwaffen-Legion Lettland'') apmācības daļu.&lt;ref&gt;[http://latvianaviation.com/WW2_Squadrons.html The Latvian Squadrons in the Luftwaffe] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20140715115227/http://latvianaviation.com/WW2_Squadrons.html |date={{dat|2014|07|15||bez}} }} (angliski)&lt;/ref&gt; [[Aukstais karš|Aukstā kara]] laikā tas tika izmantots kā pretgaisa aizsardzības karaspēka lidlauks.

1960. gadā lidlauks tika nodots civilajai aviācijai un no Liepājas lidostas tika veikti 6 lidojumi dienā uz Latvijas galvaspilsētu Rīgu un uz citām lielākajām PSRS pilsētām ([[Ļeņingrada|Ļeņingradu]], [[Maskava|Maskavu]], [[Kijiva|Kijivu]], [[Minska|Minsku]], [[Karaļauči]]em u. c.), gadā vidēji apkalpojot ap {{nobr|100 000}} pasažieriem un {{nobr|900 t}} kravas. 
1967. gada 30. decembrī netālu no Liepājas lidlauka nogāzās lidmašīna ''[[An–24]]'', kas veica pasažieru reisu no Rīgas uz Liepāju. Tuvojoties lidostai, lidmašīnas spārns aizķēra telefonstabu un nolūza, 43 cilvēki gāja bojā, seši izdzīvoja.&lt;ref&gt;[https://nekropole.info/lv/events/Lidmasinas-avarija-pie-Liepajas nekropole.info]&lt;/ref&gt;

1993. gadā lidosta tika nodota Liepājas pilsētas pašvaldībai un nodibināta SIA Aviasabiedrība «Liepāja».&lt;ref&gt;[http://www.liepaja-airport.lv/airport.php?id=parumus&amp;lang=lv Liepājas lidosta. Par mums]&lt;/ref&gt; 2008. gada augustā Liepājas starptautiskā lidosta nodrošināja gaisa savienojumus ar 4 pilsētām, un no Liepājas bija iespējams aizlidot uz [[Starptautiskā lidosta &quot;Rīga&quot;|Rīgu]], [[Kopenhāgena|Kopenhāgenu]], [[Hamburga|Hamburgu]] un [[Maskava|Maskavu]], nodrošinot satiksmi 4 reizes darba dienā uz Rīgu, katru dienu uz Kopenhāgenu un Hamburgu un 3 reizes nedēļā uz Maskavu. Lidostas pakalpojumus izmantoja ''[[airBaltic]]'', lidojumiem uz Rīgu izmantojot ''[[Fokker 50]]'' lidmašīnu. Uz Kopenhāgenu un Hamburgu ''airBaltic'' izmantoja ''[[ATR 42-300]]'' lidmašīnu, ko īrēja no [[Dānija]]s lidasbiedrības ''[[DAT Danish Air Transport]]'', kuras bāzes vieta ir Dānijā. [[Latvijas finanšu un pārvaldes krīze (2008—2010)|Finanšu krīzes]] apstākļos ''airBaltic'' 2008. gadā pārtrauca lidojumus uz Liepājas lidostu. Lidojumus uz Maskavu īslaicīgi 2009. gadā veica Krievijsas lidasbiedrība ''AtlantSojuz'' ar ''[[Embraer 120]]'' lidmašīnu.

2014. gadā uzsākti vērienīgi skreiceļa rekonstrukcijas un modernizācijas darbi, kas noslēdzās 2016. gadā, līdz ar lidostas sertificēšanu pasažieru komerclidojumu izpildei&lt;ref&gt;https://www.tvnet.lv/4639486/liepajas-lidostu-sertifice-komerclidojumiem-noversot-risku-zaudet-es-finansejumu&lt;/ref&gt;.

Kopš 2017. gada lidostas teritorijā darbojas arī &quot;airBaltic&quot; pilotu akadēmija&lt;ref&gt;https://www.liepajniekiem.lv/zinas/bizness/papildinats-airbaltic-pilotus-varetu-apmacit-liepajas-lidosta/&lt;/ref&gt;, kas ar specializētām lidmašīnām veic pilotu apmācības un treniņlidojumus. 

Kopš 2017. gada &quot;airBaltic&quot; arī neregulāri veic lidojumus uz Liepāju maršrutā Rīga—Liepāja.

== Statistika ==
{{Lidostas-statistika|iata=LPX}}
{|  class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;font-size: 95%&quot;
|- bgcolor=&quot;#CCCCCC&quot;
| colspan=&quot;9&quot; align=&quot;center&quot; bgcolor=&quot;#CCCCCC&quot; | '''Liepājas lidostas pasažieru skaits'''
|-  
! width=&quot;40&quot; | Gads
! width=&quot;80&quot; | Skaits
! width=&quot;50&quot; | %
|-  
| align=&quot;center&quot; | 2006
| align=&quot;center&quot; | 1 232
| align=&quot;center&quot; style= |  —
|-  
| align=&quot;center&quot; | 2007
| align=&quot;center&quot; | 28 269
| align=&quot;center&quot; style=&quot;color:green&quot; | +229,64%
|-  
| align=&quot;center&quot; | 2008
| align=&quot;center&quot; | 44 100
| align=&quot;center&quot; style=&quot;color:green&quot; | +64,1%
|-  
| align=&quot;center&quot; | 2009
| align=&quot;center&quot; | 253
| align=&quot;center&quot; style=&quot;color:red&quot; | -99,99%
|- 
| align=&quot;center&quot; | 2010
| align=&quot;center&quot; |0

| align=&quot;center&quot; style=&quot;color:red&quot; | -100%
|- 
| align=&quot;center&quot; | 2011
| align=&quot;center&quot; |0

| align=&quot;center&quot; style=&quot;color:red&quot; | —
|- 
| align=&quot;center&quot; | 2012
| align=&quot;center&quot; |0

| align=&quot;center&quot; style=&quot;color:red&quot; | —
|- 
| align=&quot;center&quot; | 2013
| align=&quot;center&quot; |0

| align=&quot;center&quot; style=&quot;color:red&quot; | —
|- 
| align=&quot;center&quot; | 2014
| align=&quot;center&quot; | —
| align=&quot;center&quot; | —
|- 
| align=&quot;center&quot; | 2015
| align=&quot;center&quot; | —
| align=&quot;center&quot; | —
|- 
| align=&quot;center&quot; | 2016
| align=&quot;center&quot; |0
| align=&quot;center&quot; style=&quot;color:green&quot; | —
|- 
| align=&quot;center&quot; | 2017
| align=&quot;center&quot; | 4 780
| align=&quot;center&quot; style=&quot;color:green&quot; | +100%
|- 
| align=&quot;center&quot; | 2018
| align=&quot;center&quot; | 9 751&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://liepaja-airport.lv/lv/jaunumi/pieaug-apkalpoto-pasazieru-skaits-liepajas-lidosta|title=Liepājas lidosta - JAUNUMI|website=liepaja-airport.lv|access-date=2020-07-30}}&lt;/ref&gt;
| align=&quot;center&quot; style=&quot;color:green&quot; | +103.99%
|- 
| align=&quot;center&quot; | 2019
| align=&quot;center&quot; | 13 835&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://liepaja-airport.lv/lv/jaunumi/liepajas-lidosta-pieaug-apkalpoto-pasazieru-un-reisu-skaits|title=Liepājas lidosta - JAUNUMI|website=liepaja-airport.lv|access-date=2020-07-30}}&lt;/ref&gt;
| align=&quot;center&quot; style=&quot;color:green&quot; | +41.88%
|- 
| align=&quot;center&quot; | 2020
| align=&quot;center&quot; | ''nav datu''
| align=&quot;center&quot; style= &quot;color:red&quot;| {{decrease}} —
|- 
| align=&quot;center&quot; | 2021
| align=&quot;center&quot; | 4200&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/liepajas-lidosta-regularie-lidojumi-vel-nenotiek-tacu-attistas-privatie-un-biznesa-lidojumi.a441245/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=widget-v2&amp;utm_campaign=widget-v2|title=Liepājas lidostā regulārie lidojumi vēl nenotiek, taču attīstās privātie un biznesa lidojumi|website=lsm.lv|access-date=2022-01-31}}&lt;/ref&gt;
| align=&quot;center&quot; style=&quot;color:green&quot; | {{increase}} +&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/liepajas-lidosta-regularie-lidojumi-vel-nenotiek-tacu-attistas-privatie-un-biznesa-lidojumi.a441245/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=widget-v2&amp;utm_campaign=widget-v2|title=Neraugoties uz pandēmijas sekām, pašlaik Liepājas lidostā statistika ir ar plusa zīmi|website=lsm.lv|access-date=2022-01-31}}&lt;/ref&gt;
|- 
| align=&quot;center&quot; | 2022
| align=&quot;center&quot; | ''nav datu''
| align=&quot;center&quot; style=&quot;color:&quot; | ''nav datu''
|- 
| align=&quot;center&quot; | 2023
| align=&quot;center&quot; | ''nav datu''
| align=&quot;center&quot; style=&quot;color:&quot; | ''nav datu''
|- 
|}

== Galamērķi ==
===Lidojumu vēsture===
[[Attēls:Liepāja Airport.jpg|thumb|Ieeja Liepājas starptautiskajā lidostā 2008. gadā]]
[[Attēls:LPX.png|thumb|No Liepājas veiktie lidojumi]]
{| class=&quot;wikitable&quot;
!Lidojumu veikšanas laiks
!Galamērķis
!Lidojumu veicējs
|-
|1937-1940
|Rīga
|''[[Valsts gaisa satiksme]]''
|-
|1960-1993
|Maskava
|''[[Aeroflot]]''
|-
|1960-1993
|Minska
|''Aeroflot''
|-
|1960-1993
|Kaļiņingrada
|''Aeroflot''
|-
|1960-1993
|Kijiva
|''Aeroflot''
|-
|1960-1993
|Ļeņingrada/Pēterburga
|''Aeroflot''
|-
|1960-1992
|Rīga
|''Aeroflot''
|-
|1992-1993
|Rīga
|''[[Latavio]]''
|-
|2006-2008
|Rīga
|''[[airBaltic]]''
|-
|2007-2008
|Kopenhāgena
|''airBaltic''
|-
|2007-2008
|Hamburga
|''airBaltic''
|-
|2008-2009
|Maskava
|''[[AtlantSojuz]]''
|-
|2017-2020
|rowspan=&quot;2&quot; | Rīga
|rowspan=&quot;2&quot; | ''airBaltic''
|-
|2024
|}

=== Lidojumi mūsdienās ===
Pēc lidostas rekonstrukcijas lidojumus uz Rīgu 2017. gada 16. maijā atsāka Latvijas nacionālā lidsabiedrība ''[[airBaltic]]''.&lt;ref&gt;[http://m.delfi.lv/bizness/article.php?id=48841055 'airBaltic' sāk lidojumus uz Liepāju] Filips Lastovskis 2017. gada 16. maijā&lt;/ref&gt; Sākotnēji lidojumi notika 3 reizes nedēļā, taču, palielinoties pasažieru intensitātei, no 2019. gada vasaras sezonas, lidojumi uz un no Liepājas tika veikti 5 reizes nedēļā. Uz Liepāju - pirmdienu, trešdienu, ceturtdienu, piektdienu un svētdienu vakaros; No Liepājas - pirmdienu, otrdienu, ceturtdienu, piektdienu un sestdienu agrajos rītos.&lt;ref&gt;http://liepaja-airport.lv/lv/pakalpojumi/pakalpojumi/regularie-lidojumi/&lt;/ref&gt;

No 2020. gada 17. marta regulārie iekšzemes lidojumi Rīga—Liepāja tika būtiski samazināti. Lidojumi notika 2020. gada 17., 20. martā. Piektdienu pēcpusdienas lidojumu reisi 2020. gada 27. martā, 3. un 10. aprīlī tika atcelti. Bija plānots atjaunot regulārus lidojumu reisus 6 reizes nedēļā no 2020. gada 1. jūnija, tomēr [[Covid-19]] pandēmijas ietekmē lidojumi tā arī neatsākās.

No 2020. gada 1. oktobra līdz 2022. gada 27. martam iekšzemes lidojumi tika oficiāli pārtraukti un netika 2022. gada 27. martā tika pieņemts lēmums tos turpmāk neatjaunot.

2024. gada 22. aprīlī ''[[airBaltic]]'' paziņoja, ka saistībā ar Liepājā gaidāmajiem pasākumiem - festivālu &quot;Summersound&quot; un ralliju &quot;Tet Rally Liepāja&quot;, no 11. jūlija līdz 5. augustam īslaicīgi tiks atsākti lidojumi uz Liepāju &quot;pop-up&quot; režīmā&lt;ref&gt;[Īslaicīgi atsāks lidojumus starp Rīgu un Liepāju https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/22.04.2024-airbaltic-regulara-aviosatiksme-starp-liepaju-un-rigu-nav-iespejama-bez-subsidijam.a551377/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=widget-v2&amp;utm_campaign=widget-v2]&lt;/ref&gt;. Plānots, ka lidojumi no Rīgas uz Liepāju notiks divas reizes nedēļā - ceturtdienās un svētdienās plkst. 23.10. Savukārt lidojumi no Liepājas uz Rīgu notiks piektdienās un pirmdienās plkst. 5.45&lt;ref&gt;['airBaltic' vasarā lidos uz Liepāju https://www.delfi.lv/bizness/37264250/biznesa_vide/120016169/airbaltic-vasara-lidos-uz-liepaju]&lt;/ref&gt;.


{| class=&quot;wikitable&quot;
|+
!Lidojumu veicējs
!Maršruts
!Kursē
!Izlidošanas laiks
!Ielidošanas laiks
|-
| rowspan=&quot;2&quot; |{{flaga|Latvija}} ''[[airBaltic]]''
|Rīga — Liepāja 
| -,-,-,4,-,-,7 (''11.07.—05.08.2024'')
|23:10
|00:00
|-
|Liepāja — Rīga
| 1,-,-,-,5,-,- (''11.07.—05.08.2024'')
|05:45 
|06:30
|-
|}

No 2020. gada 1. aprīļa kursē autobuss Nr. 5301 Siena tirgus (Liepāja)—Cimdenieki—Lidosta—Grobiņas skola.

== Tehniskā informācija ==
Lidostas ICAO kods ir EVLA, bet IATA kods ir LPX. Tā atrodas 5 metrus virs jūras līmeņa. Sertificēta &lt;small&gt;(2016)&lt;/small&gt; vizuālajiem lidojumiem diennakts gaišajā un tumšajā laikā.&lt;ref&gt;[https://ais.lgs.lv/eAIPfiles/26-JUN-2014-AIRAC/html/eAIP/EV-AD-2.EVLA-en-GB.html#AD-2.EVLA Latvian AIP]&lt;/ref&gt; Lidostas teritorija aizņem {{nobr|217,6 ha}} platību, tai ir viens {{nobr|2002 m}} garš un {{nobr|40 m}} plats betona/asfalta seguma skrejceļš. Lidosta aprīkota ar modernu navigācijas (ILS/DME, DVOR/DME), meteoroloģijas (''AviMet'', ''Vaisala AW-11'') un gaismas sistēmām.

2014.-2015. gadā lidjoslas rekonstrukcijas rezultātā ir atjaunots [[Skrejceļš|skrejceļa]] segums 2002 metru garumā un 40 metru platumā, bet manevrēšanas ceļš ir paplašināts no 14 uz 18 metriem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.db.lv/ipasums/buve/liepajas-lidosta-pabeigti-skrejcela-izbuves-darbi-436980|title=Liepājas lidostā pabeigti skrejceļa izbūves darbi|publisher=[[db.lv]]|accessdate={{dat|2015|8|24}}}}&lt;/ref&gt;

== Transports uz lidostu ==
=== Autobuss ===
Pretim lidostas ieejai atrodas autobusa pietura.

Galveno autobusu satiksmi ar Liepāju nodrošina uzņēmuma AS ''Liepājas Autobusu parks'' pilsētas 100. maršruts (Lidosta—M. Ķempes iela), kas no Lidostas atiet pirmdienās, otrdienās, ceturtdienās un sestdienās plkst. 0.35 un no M. Ķempes ielas Lidostas virzienā izbrauc minētajās nedēļas dienās plkst. 4.00. Brauciens ilgst apmēram 35 minūtes. Šis maršruts ir speciāli paredzēts lidojumu pasažieriem, tāpēc tas kursē saskaņā ar lidojumu grafiku un arī reisu kavēšanās gadījumā sagaidīs visus braukt gribētājus.  Biļetes cena vienai personai ir 0,70 € (pērkot pie autobusa vadītāja 0,80 €).

=== Lidostas autostāvvieta ===
Pie lidostas pastāvīgi ir pieejama bezmaksas ilgtermiņa autostāvvieta.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://liepaja-airport.lv/lv/autostavvieta/|title=Liepājas lidosta - Autostāvvieta|website=liepaja-airport.lv|access-date=2020-07-30}}&lt;/ref&gt;

== Negadījumi un incidenti ==
* 1913. gada 6. decembrī [[Krievijas Impērijas flote|Krievu Impērijas flotes]] ''S-10'' [[hidroplāns]] pacēlās Liepājas lidostā, zaudēja kontroli virs [[Baltijas jūra]]s un avarēja 90 m no krasta. Pilots gāja bojā, bet pasažieris izdzīvoja ar smagām traumām.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://aviation-safety.net/wikibase/234706|title=aviation-safety.net 234706}}&lt;/ref&gt;
*[[1930. gadi|1930. desmitgadā]] [[Latvijas Aviācijas pulks|Latvijas Aviācijas pulka]] avarēja Liepājas lidostā. Pilota liktenis nav zināms.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://aviation-safety.net/wikibase/wiki.php?id=352017|title=}}&lt;/ref&gt;
*1935. gada 3. augustā Latvijas Aviācijas pulka ''Letov Š-16L'' ar reģistrācijas numuru 95 avarēja ar priekšgalu lejup Liepājas lidostā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://aviation-safety.net/wikibase/352018|title=}}&lt;/ref&gt;
* 1945. gada 14. janvārī ''7./JG 54'' ''[[Luftwaffe]]'' lidmašīna ''Fw 190A-8 WNr'' ar reģistrācijas numuru 738369 bija pacēlusies Liepājas lidostā un lidoja uz rietumiem. Pie [[Liepājas osta]]s lidmašīna ietriecās un avarēja [[kravas kuģis|kravas kuģa]] [[celtnis|celtnī]]. Pilots gāja bojā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://aviation-safety.net/wikibase/192847|title=aviation-safety.net 192847}}&lt;/ref&gt;
* 1945. gada 14. janvārī ''7./JG 54'' ''Luftwaffe'' lidmašīna ''Fw 190A-6 WNr'' ar reģistrācijas numuru 550740 avarēja un eksplodēja izmēģinājumu lidojumā. Pilots gāja bojā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://aviation-safety.net/wikibase/192848|title=aviation-safety.net 192848}}&lt;/ref&gt;
*1954. gada 4. aprīlī [[La-15 katastrofa Liepājā|padomju La-15 lidmašīna]] kas tikko bija pacēlusies no Liepājas lidostas, avarēja dzīvojamo māju kvartālā [[Vecliepāja|Vecliepājā]] starp [[Bērzu iela (Liepāja)|Bērza]], [[Klāva Ukstiņa iela (Liepāja)|K. Ukstiņa]], [[Eduarda Veidenbauma iela (Liepāja)|E. Veidenbauma]] un [[Ganību iela (Liepāja)|Ganību ielu]]. Viena māja tika pilnībā nopostīta, trīs aizdegās, otrai stūri nogrieza lidmašīnas atdalītais spārns. Bojā gāja seši Liepājas iedzīvotāji (4 pieaugušie un 2 bērni), kā arī gāja bojā lidmašīnas pilots.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://aviation-safety.net/wikibase/wiki.php?id=352023|title=}}&lt;/ref&gt;
* 1967. gada 30. decembrī ''[[An-24]]B'' (cn 67302909) ar reģistrācijas numuru CCCP-46215 ([[An-24 katastrofa Liepājā|Aeroflot reiss L-51]]) lidoja no Rīgas [[Spilves lidosta]]s uz Liepājas lidostu. Tuvojoties Liepājas lidostai, lidmašīna glisādē ielidoja ar ātrumu 300 km/h un 300 metru augstumā, nevis ieteicamo 220 km/h 200 metru augstumā. Pilots mēģināja palēnināt ātrgaitas nolaišanos ar pretējo vilci, bet pēc tam uzsāka nokavētu pieeju. Apgrieziena laikā labais dzinējs nodrošināja vilci uz priekšu, bet kreisais palika atpakaļgaitā. Lidmašīna ripoja pa kreisi, atsitoties pret zemi 250 metrus no pieejas ceļa. Ar ievilktām riepām,  kreisais propelleris saskārās ar zemi, pirms lidmašīna sasniedza augstumu. Pēc 140 metru pārvarēšanas lidmašīna ietriecās komunālo pakalpojumu stabā, pārraujot daļu no labā spārna. Pēc tam tā lidoja 1270 metrus, palielinot labo slīpumu, līdz smagi ietriecās 48 grādu leņķī. Tikai 8 no 51 cilvēkiem, kas atradās lidmašīnā, izdzīvoja.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://aviation-safety.net/database/record.php?id=19671230-0|title=aviation-safety.net 19671230-0}}&lt;/ref&gt;
* 1979. gada 22. martā ''[[Tu-134|Tu-134A]]'' (cn 48530) ar reģistrācijas numuru CCCP-65031 ([[Tu-134 katastrofa Liepājā|Aeroflot reiss L-34]]) bija ceļā no [[Omska]]s uz [[Liepāja|Liepāju]] ar pieturu [[Ņižņijnovgoroda|Ņižņijnovgorodā]], lai uzpildītu degvielu. Kad tuvojās Liepājas lidostas skrejceļam, lidmašīna nolaidās pārāk ātri, zem [[glisāde]]s slīpuma. Autopilots tika izslēgts 180 m augstumā. Novirzīta pa labi no lokalizatora, vertikālais ātrums palielināts līdz 8 m/s. Piloti izmēģināja vizuālo kontaktu, nosvērās pa kreisi 60 m augstumā. Jaudas sviras pavirzījušās 60 m attālumā. Tu-134 ietriecās kokos 1690 m no skrejceļa sliekšņa, 155 m pa labi no viduslīnijas, 10-12 m augstumā. Pagriezās pa kreisi, 2 m augstumā ietriecās dzelzceļa uzbērumā, sadalījās un aizdegās. Tikai 1 no 5 apkalpes locekļiem izdzīvoja.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://aviation-safety.net/database/record.php?id=19790322-0|title=aviation-safety.net 19790322-0}}&lt;/ref&gt;
* 2014. gada 8. maijā zema līmeņa akrobātikas laikā avarēja un tika iznīcināta privāta ''Pitts S-2B'' (cn 5083) lidmašīna ar reģistrācijas numuru YL-CCU.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://aviation-safety.net/wikibase/166083|title=aviation-safety.net 166083}}&lt;/ref&gt;

== Lidostas attīstība ==
2014. gada 18. septembrī ar SIA &quot;Binders&quot; tika noslēgts līgums par lidostas rekonstrukciju ar mērķi sertificēt lidlauku regulārajiem reisiem.&lt;ref name=&quot;DB 2014.10&quot; /&gt; Darbi lidjoslā sākti oktobrī, rekonstrukciju pabeidza līdz 2015. gada 18. jūlijam. Atjaunoja arī lidmašīnu peronu un stāvvietas, kā arī pilnībā nomainīja apgaismojumu.

2017. gada martā tika paziņots, ka ''airBaltic'' 16. maijā atsāks iekšzemes lidojumus no Rīgas uz Liepāju ar ''[[Bombardier Q400 NextGen]]'' lidmašīnām.&lt;ref&gt;[http://www.riga-airport.com/lv/main/zinas/medijiem/preses-relizes-2017/airbaltic-uzsaks-lidojumus-no-rigas-uz-liepaju airBaltic uzsāks lidojumus no Rīgas uz Liepāju] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190904160124/http://www.riga-airport.com/lv/main/zinas/medijiem/preses-relizes-2017/airbaltic-uzsaks-lidojumus-no-rigas-uz-liepaju |date={{dat|2019|09|04||bez}} }} riga-airport.com preses relīze 2017. gada 13. martā&lt;/ref&gt;

Latvijas nacionālā lidsabiedrība ''airBaltic'' ir iecerējusi, ka tās jaunizveidotās Pilotu akadēmijas mācību lidojumi varētu notikt Liepājas lidostā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://liepaja-airport.lv/lv/jaunumi/airbaltic-pilotus-varetu-apmacit-liepajas-lidosta|title=airBaltic pilotus varētu apmācīt Liepājas lidostā|last=|first=|access-date=2018. gada 3. jūnijā|date=2018. gada 23. februārī}}&lt;/ref&gt; Tādā Liepājas lidostā tiktu izbūvēti angāri un cita nepieciešamā infrastruktūra, kas palīdzētu lidostai attīstīties arī turpmāk.

== Atsauces ==
{{atsauces|refs=
&lt;ref name=&quot;DB 2014.10&quot;&gt;[http://www.db.lv/razosana/transports-logistika/papildinats-ar-foto-liepajas-lidosta-pienem-izaicinajumu-421757 Liepājas lidosta pieņem izaicinājumu] Dienas Bizness, Vēsma Lēvalde, 2014. gada 16. oktobris&lt;/ref&gt;
}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.liepaja-airport.lv/ Lidostas mājaslapa]

{{Latvijas lidostas}}

[[Kategorija:Liepāja|Lidosta]]
[[Kategorija:Dienvidkurzemes novads]]
[[Kategorija:Grobiņas pagasts]]</text>
      <sha1>p76ltaotnbk1ghwjrc51rwipez36hd6</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Madrides &quot;Atletico&quot;</title>
    <ns>0</ns>
    <id>61665</id>
    <revision>
      <id>4047655</id>
      <parentid>4046887</parentid>
      <timestamp>2024-04-25T12:18:48Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Vylks</username>
        <id>50297</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Sasniegumi */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7383" xml:space="preserve">{{Futbola kluba infokaste
| text_color = #FFFFFF
| bg_color   = #F00F00
| nos        = ''Atlético de Madrid''
| logo       = [[Attēls:Atletico Madrid logo.png|150px]]
| pilns      = ''Club Atlético de Madrid, S.A.D.''
| iesauka    = ''Colchoneros'' (matračnieki)&lt;br/&gt;''Rojiblancos'' (sarkani-baltie) &lt;br/&gt;''Atleti''
| pilsēta    = {{Vieta|Spānija|Madride}}
| dib        = 1903
| dib_mēn    = 4
| dib_dat    = 26
| stad       = ''[[Wanda Metropolitano]]''
| ietilp     = 67 703
| prez       = {{flaga|Spānija}} Enrike Sereso
| tren       = {{flaga|Argentīna}} [[Djego Simeone]]
| līga       = [[Spānijas futbola čempionāta Pirmā divīzija|Spānijas Pirmā divīzija]]
| sez        = [[2022.—2023. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|2022.—2023.]]
| poz        = 3. vieta
| pattern_la1 = _atlmadrid2021h
| pattern_b1 = _atlmadrid2021h
| pattern_ra1 = _atlmadrid2021h
| pattern_sh1 = _atlmadrid2021h
| pattern_so1 = 
| leftarm1 = FF0000
| body1 = FF0000
| rightarm1 = FF0000
| shorts1 = 000066
| socks1 = FF0000
| pattern_la2       = 
| pattern_b2        = _atlmadrid2021A
| pattern_ra2       = 
| pattern_sh2       = _atlmadrid2021A
| pattern_so2       = _atlmadrid2021a_long
| leftarm2          = 052B7E
| body2             = 052B7E
| rightarm2         = 052B7E
| shorts2           = 052B7E
| socks2            = FF0000
| pattern_la3 = _atlmadrid2021t
| pattern_b3  = _atlmadrid2021t
| pattern_ra3 = _atlmadrid2021t
| pattern_sh3 = 
| pattern_so3 = 
| leftarm3  = E6FF53
| body3     = E6FF53
| rightarm3 = E6FF53
| shorts3   = E6FF53
| socks3    = E6FF53
}}

'''Madrides &quot;Atlético&quot;''' ({{val|es|Club Atlético de Madrid}}) ir profesionāla [[Spānija]]s [[Futbols|futbola]] komanda no [[Madride]]s, kas spēlē Spānijas futbola čempionāta augstākajā līgā — [[Spānijas futbola čempionāta Pirmā divīzija|Pirmajā divīzijā]] jeb ''La Liga''. Klubs dibināts 1903. gadā. No 2017. gada mājas spēles aizvada ''[[Wanda Metropolitano]]'' stadionā (pirms tam: [[Visentes Kalderona stadions|Visentes Kalderona stadionā]]). ''Atlético'' 11 reizes ir kļuvuši par Spānijas čempioniem un desmit reizes izcīnījuši [[Spānijas Karaļa kauss|Spānijas kausu]]. Komanda ir trīs reizes uzvarējusi [[UEFA Eiropas līga|UEFA Eiropas līgā]], kā arī vienu reizi izcīnījusi [[UEFA Kausu ieguvēju kauss|UEFA Kausu ieguvēju kausu]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.clubatleticodemadrid.com/atm/futbol|title=Grande de España y Europa|publisher=Atlético de Madrid|accessdate={{dat|2015|10|28||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20151019003913/http://clubatleticodemadrid.com/atm/futbol|archivedate={{dat|2015|10|19||bez}}}}&lt;/ref&gt; ''Atlético'' futbolisti ir arī trīs reizes iekļuvuši [[UEFA Čempionu līga]]s (agrāk — Eiropas Čempionvienību kauss) finālā (1974., 2014. un 2016. gadā).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.uefa.com/uefachampionsleague/season=1973/index.html|title=UEFA Champions League 1973/74 - History|publisher=UEFA.com |accessdate={{dat|2015|10|28||bez}}}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.uefa.com/uefachampionsleague/season=2014/index.html|title=UEFA Champions League 2013/14 - History |publisher=UEFA.com |accessdate={{dat|2015|10|28||bez}}}}&lt;/ref&gt;

== Komandas sastāvs ==
''Atjaunots {{dat|2024|4|24||bez}}.''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.atleticodemadrid.com/jugadores-primer-equipo/ |title=Primer Equipo|language=es |publisher=''Atlético Madrid''|accessdate={{dat|2024|4|24||bez}}}}&lt;/ref&gt;
{{Fs start}}
{{Fs player|no=1|nat=ROM|pos=GK|name=[[Horaciu Moldovans]]}}
{{Fs player|no=2|nat=URU|pos=DF|name=[[Hose Himeness]]}}
{{Fs player|no=3|nat=ESP|pos=DF|name=[[Sesars Aspilikveta]]}}
{{Fs player|no=4|nat=BRA|pos=DF|name=[[Gabriels Paulista]]}}
{{Fs player|no=5|nat=ARG|pos=MF|name=[[Rodrigo De Pols]]}}
{{Fs player|no=6|nat=ESP|pos=MF|name=[[Koke (futbolists)|Koke]]|other=[[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]}}
{{Fs player|no=7|nat=FRA|pos=FW|name=[[Antuāns Griezmans]]}}
{{Fs player|no=8|nat=ESP|pos=MF|name=[[Sauls Nigess|Sauls]]}}
{{Fs player|no=9|nat=NED|pos=FW|name=[[Memfiss Depajs]]}}
{{Fs player|no=10|nat=ARG|pos=FW|name=[[Anhels Korrea]]}}
{{Fs player|no=11|nat=FRA|pos=MF|name=[[Tomā Lemārs]]}}
{{Fs player|no=12|nat=BRA|pos=FW|name=[[Samuels Lino]]}}
{{Fs mid}}
{{Fs player|no=13|nat=SVN|pos=GK|name=[[Jans Oblaks]]|other=[[Kapteinis (futbols)|vicekapteinis]]}}
{{Fs player|no=14|nat=ESP|pos=MF|name=[[Markoss Ljorente]]}}
{{Fs player|no=15|nat=MNE|pos=DF|name=[[Stefans Savičs]]}}
{{Fs player|no=16|nat=ARG|pos=DF|name=[[Nauels Molina]]}}
{{Fs player|no=17|nat=ESP|pos=MF|name=[[Rodrigo Rikelme]]}}
{{Fs player|no=18|nat=BEL|pos=MF|name=[[Arturs Vermērens]]}}
{{Fs player|no=19|nat=ESP|pos=FW|name=[[Alvaro Morata]]}}
{{Fs player|no=20|nat=BEL|pos=DF|name=[[Aksels Vitsels]]}}
{{Fs player|no=22|nat=ESP|pos=DF|name=[[Mario Ermoso]]}}
{{Fs player|no=23|nat=MOZ|pos=DF|name=[[Reinildu Mandava]]}}
{{Fs player|no=24|nat=ESP|pos=MF|name=[[Pablo Barrioss]]}}
{{Fs end}}

== Sasniegumi ==
* '''[[Spānijas futbola čempionāta Pirmā divīzija|Spānijas čempionāta Pirmā divīzija (''La Liga'')]]'''
** Čempioni (11): 1939–40, 1940–41, 1949–50, 1950–51, 1965–66, 1969–70, 1972–73, 1976–77, 1995–96, 2013–14, [[2020.—2021. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|2020–21]]
** Vicečempioni (10): 1943–44, 1957–58, 1960–61, 1962–63, 1964–65, 1973–74, 1984–85, 1990–91, [[2017.—2018. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|2017–18]], [[2018.—2019. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|2018–19]]
* '''[[Spānijas Karaļa kauss]]'''
** Kausa ieguvēji (10): 1959–60, 1960–61, 1964–65, 1971–72, 1975–76, 1984–85, 1990–91, 1991–92, 1995–96, 2012–13
** Finālisti (9): 1921, 1926, 1956, 1963–64, 1974–75, 1986–87, 1998–99, 1999—00, 2009–10
* '''[[Supercopa de España|Spānijas Superkauss]]'''
** Kausa ieguvēji (2): 1985, 2014
** Finālisti (5): 1991, 1992, 1996, 2013, 2019–20
* '''Spānijas Čempionu kauss'''
** Kausa ieguvēji (1): 1940
* '''FEF Prezidenta kauss'''
** Kausa ieguvēji (1): 1947
* '''Evas Duartes kauss'''
** Kausa ieguvēji (1): 1951
** Finālisti (1): 1950
* '''[[Spānijas Līgas kauss]]'''
** Finālisti (2): 1983–84, 1984–85
* '''[[Spānijas futbola čempionāta Otrā divīzija|Otrā divīzija]]'''
** Čempioni (1): 2001–02
** Vicečempioni (2): 1932–33, 1933–34
* '''[[UEFA Čempionu līga|Eiropas čempionvienību kauss / UEFA Čempionu līga]]'''
** Finālisti (3): 1973–74, 2013–14, 2015–16
* '''[[UEFA Kausu ieguvēju kauss]]'''
** Kausa ieguvēji (1): 1961–62
** Finālisti (2): 1962–63, 1985–86
* '''[[UEFA Eiropas līga]]'''
** Kausa ieguvēji (3): 2009–10, 2011–12, 2017–18
* '''[[UEFA Superkauss]]'''
** Kausa ieguvēji (3): 2010, 2012, 2018
* '''[[UEFA Intertoto kauss]]'''
** Uzvarētāji (1) 2007
* '''[[Starpkontinentālais kauss]]'''
** Kausa ieguvēji (1): 1974

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{commons category|Atlético de Madrid|Madrides &quot;Atletico&quot;}}
* [https://www.atleticodemadrid.com/ Oficiālā kluba vietne] {{es ikona}} {{en ikona}} {{zh ikona}}

{{futbols-aizmetnis}}

{{La Liga}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Spānijas futbola klubi]]
[[Kategorija:Madrides &quot;Atletico&quot;]]</text>
      <sha1>0o7crezda3tz9jzco8almblvuegm001</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Seuta</title>
    <ns>0</ns>
    <id>70552</id>
    <revision>
      <id>4047861</id>
      <parentid>3910958</parentid>
      <timestamp>2024-04-25T18:29:29Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>sīkumi, replaced: . gs. → . gadsimt (4), {{val- → {{val| using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4518" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
| name                     = Seuta
| official_name            = Ciudad Autónoma de Ceuta
| nickname                 = 
| motto                    = 
| image_skyline            =Ceuta_desde_el_mirador_de_Isabel_II.jpg
| image_flag               = Flag of Ceuta.svg
| image_seal               = &lt;!-- lietot, ja ir Emblēma --&gt;
| image_shield             = Escudo_de_Ceuta.svg
| shield_size              = 60px
| image_map                = Localización_de_Ceuta.svg
| pushpin_map              = &lt;!-- aktīvā karte, ģenerē punsonu no koordinātām (jābūt uztaisītai) --&gt;
| map_caption              = 
| subdivision_type         = Valsts
| subdivision_type1        = Autonomā pilsēta
| subdivision_type2        = 
| subdivision_name         = {{ESP}}
| subdivision_name1        = {{flaga|Seuta}} Seuta
| established_title        = Dibināta
| established_date         = 7. gadsimts p.m.ē.
| established_title1        = Autonomijas statuss
| established_date1         = [[1995]]. g. 14. marts
| government_type          = Spānijas autonoma pilsēta
| leader_title             = Prezidents
| leader_name              = Huans Hesuss Vivass Lara&lt;!-- Juan Jesús Vivas Lara --&gt;
| area_magnitude           = 
| area_total_km2           = 19.3
| population_as_of         = 2008
| population_footnotes     = 
| population_total         = 78320
| population_density_km2   = 4101
| timezone                 = 
| utc_offset               = 
| timezone_DST             = 
| utc_offset_DST           = 
| elevation_footnotes      = 
| elevation_m              = 
| website                  = [http://www.ceuta.es www.ceuta.es]
| footnotes                = 
|latd=35 |latm=53 |lats=18 |latNS=N
|longd=5 |longm=19 |longs=5 |longEW=W
}}

'''Seuta''' ({{val|es|Ceuta}}, izrunā: {{IPA|[[IPA|[ˈseu̯.ta]]]}}) ir [[Spānija]]i piederoša pilsēta [[Vidusjūra]]s ([[Alvoranas jūra]]s) dienvidrietumu krastā [[Alminas rags|Alminas ragā]]. No pārējās Spānijas teritorijas to atdala [[Gibraltāra šaurums]]. Pilsētai ir speciāls autonomas pilsētas statuss un tā neietilpst nevienā no autonomajiem reģioniem.

== Vēsture ==
Seutas stratēģiskais izvietojums padarījis pilsētu par daudzu kultūru tirdzniecības un militārajām krustcelēm. Pirmās cilvēku klātbūtnes liecības datējamas ar 250 000 gadu senu pagātni. Pirmo apmetni ap 7. gadsimtu p.m.ē. Katedrāles zemesšaurumā izveidoja [[feniķieši]], 5. gadsimtā p.m.ē. tā bija [[Kartāga]]i piedroša pilsēta, kuru sauca par Abilu (''Abyla''). Mūsu ēras 42. gadā pilsēta nonāca [[Senā Roma|Romas]] kontrolē, to nosauca par Septemu un uzturēja to militāriem mērķiem. No šī laika arī cēlies pilsētas mūsdienu nosaukums (''Septem &gt; Septa &gt; Ceita &gt; Ceupta &gt; Ceuta'').
Apmēram pēc 400 gadiem pilsētu iekaroja [[vandaļi]] un vēlāk tā nonāca [[vizigoti|vizigotu]] un [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] pārvaldē.

[[710]]. gadā pilsēta nonāca [[musulmaņi|musulmaņu]] kontrolē, bet [[740]]. gadā pilsētu nopostīja apkārtējie [[berberi]].
9. gadsimtā pilsētu atjaunoja berberu vadonis Madžakass. Pēc tam pilsēta vairākkārt nonāca dažādu valdnieku un dinastiju īpašumā, līdz [[1415]]. gadā [[Portugāle]] to atkaroja no [[Fēsa]]s karaļvalsts. Pēc [[1580]]. gada, kad Portugāle zaudēja savu neatkarību [[Spānija]]i, par iedzīvotāju dominējošo daļu kļuva [[spāņi]]. Tas bija viens no iemesliem, kāpēc Seuta bija vienīgā [[Portugāles Impērija]]s pilsēta, kas palika Spānijas īpašumā pēc neatkarības atgūšanas [[1640]]. gadā.

Seuta palika Spānijas īpašumā arī pēc [[Spāņu Maroka]]s neatkarības pasludināšanas [[1956]]. gadā.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* [https://web.archive.org/web/20080829140852/http://www.ceuta.com/historia/c-historia.html Seutas vēsture]
* [http://www.ceuta.es/ Seutas oficiālā mājaslapa]
* [http://news.bbc.co.uk/2/hi/europe/2131636.stm Spānijas Ziemeļāfrikas anklāvi]
* [https://web.archive.org/web/20090528062022/http://elarq.com/galeria/thumbnails.php?album=55 Seutas foto]

{{Spānija-aizmetnis}}

{{Spānijas administratīvais iedalījums}}
{{Āfrika}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Spānijas pilsētas]]
[[Kategorija:Spānijas autonomie apgabali]]
[[Kategorija:Spānijas municipalitātes]]
[[Kategorija:Spānijas ģeogrāfija]]
[[Kategorija:Apstrīdētās teritorijas]]
[[Kategorija:Eiropas Savienības īpašās teritorijas]]</text>
      <sha1>kc9q1ws2fbb2imr58o0fkyqi3kh0vvb</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Austrumeiropas laiks</title>
    <ns>0</ns>
    <id>72257</id>
    <revision>
      <id>4047795</id>
      <parentid>3725560</parentid>
      <timestamp>2024-04-25T16:49:00Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Lietošana */sīkumi, replaced: Trešais Reih → Trešais reih using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1735" xml:space="preserve">{{Eiropas laika joslas}}
'''Austrumeiropas laiks''' ('''EET''') ir viens no [[UTC+2]] [[laika josla]]s nosaukumiem. Tas ir 2 stundas priekšā [[Coordinated Universal Time|UTC]] laikam. To izmanto daļā [[Eiropa]]s, [[Ziemeļāfrika]]s un [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] valstu. Vairums no tām izmanto arī [[Austrumeiropas vasaras laiks|Austrumeiropas vasaras laiku]] ([[UTC+3]]) kā [[vasaras laiks|vasaras laiku]].

== Lietošana ==
Austrumeiropas laiku lieto visu gadu:
* {{flag|Krievijas Federācija}}s [[Kaļiņingradas apgabals]]
* {{flag|Lībija}}

Valstis, valstu daļas un teritorijas, kas izmanto Austrumeiropas laiku tikai vasarā:

* {{flag|Baltkrievija}} (1922—1930, 1991—2011)
* {{flag|Bulgārija}} (kopš 1894. gada)
* {{flag|Kipra}}
* {{flag|Ēģipte}}
* {{flag|Igaunija}} (1921—1940 un kopš 1989. gada)
* {{flag|Somija}} (kopš 1921. gada)
* {{flag|Grieķija}} (kopš 1916. gada)
* {{flag|Izraēla}} (kopš 1948. gada)
* {{flag|Jordānija}} (līdz 28.10.2012.)
* {{flag|Latvija}} (1926—1940 un kopš 1989. gada)
* {{flag|Libāna}}
* {{flag|Lietuva}} (1920. un kopš 1989. gada ar pārtraukumu 1998—1999)
* {{flag|Moldova}} (1924—1940 un kopš 1991. gada)
* {{flag|Palestīna}}
* {{flag|Polija}} (1918—1922)
* {{USSR}} ([[Maskavas laiks|Maskavas laika joslā]] 1922—1930 un 1991—1992)
* {{flag|Rumānija}} (kopš 1931. gada)
* {{flag|Sīrija}}
* {{flag|Turcija}} (kopš 1910. gada ar pārtraukumu 1978—1985)
* {{flag|Ukraina}} (1924—1930 un kopš 1990. gada)

[[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Trešais reihs]] ieviesa MET ([[Centrāleiropas laiks|CET]]) [[Austrumu fronte (Otrais pasaules karš)|Austrumu frontē]] okupētajās teritorijās.

[[Kategorija:Laika joslas]]</text>
      <sha1>fy70kkoan6vpnal0iavtj2bcgy899t4</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Sansevastjanas &quot;Real Sociedad&quot;</title>
    <ns>0</ns>
    <id>75636</id>
    <revision>
      <id>4047659</id>
      <parentid>3864070</parentid>
      <timestamp>2024-04-25T12:21:39Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Vylks</username>
        <id>50297</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Sasniegumi */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="10260" xml:space="preserve">{{Futbola kluba infokaste
| text_color      = #FFFFFF
| bg_color        = #034694
| nos             = ''Real Sociedad''
| logo            = [[Attēls:Real sociedad de futbol.png|150px]]
| pilns           = ''Real Sociedad de Fútbol, S.A.D.''
| iesauka         = ''Txuriurdin'' (Balti-zilie) &lt;br/&gt;''Erreala'' (Karaliskie) 
| pilsēta         = {{vieta|Spānija|Sansevastjana}}
| dib             = 1909
| dib_mēn         = 9
| dib_dat         = 7
| stad            = ''[[Anoeta]]''
| ietilp          = 32 200
| prez            = {{flaga|Spānija}} Hokins Aperribajs
| tren            = {{flaga|Spānija}} [[Imanols Algvasils]]
| līga            = [[Spānijas futbola čempionāta Pirmā divīzija|Spānijas Pirmā divīzija]]
| sez             = [[2022.—2023. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|2022.—2023.]]
| poz             = 4. vieta
|pattern_la1        = _realsociedad2021H
|pattern_b1         = _realsociedad2021H
|pattern_ra1        = _realsociedad2021H
|pattern_sh1        = _realsociedad2021H
|pattern_so1        = _rsf2021h
|leftarm1           = FFFFFF
|body1              = FFFFFF
|rightarm1          = FFFFFF
|shorts1            = FFFFFF
|socks1             = FFFFFF
|pattern_la2        = _realsociedad2021A
|pattern_b2         = _realsociedad2021A
|pattern_ra2        = _realsociedad2021A
|pattern_sh2        = _realsociedad2021A
|pattern_so2        =  
|leftarm2           = 000000 
|body2              = 000000 
|rightarm2          = 000000 
|shorts2            = 000000
|socks2             = 000000
| līga1           = ''[[La Liga]]''
| uzvaras1        = 2
| līga2           = [[Spānijas Karaļa kauss|Spānijas Karaļa]]
| uzvaras2        = 3
| līga3           = [[Spānijas futbola čempionāta Otrā divīzija|Otrās divīzijas]]
| uzvaras3        = 3
| līga4           = 
| uzvaras4        = 
}}

'''''Real Sociedad de Fútbol, S.A.D.''''', biežāk zināms kā '''''Real Sociedad''''', ir [[Spānija]]s [[futbols|futbola]] klubs no [[Sansevastjana]]s, [[Basku Zeme|Basku Zemē]]. Klubs dibināts 1909. gada 7. septembrī un mājas spēles aizvada ''[[Anoeta]]'' stadionā, kurā ir 32 200 skatītāju vietas.

Basku vidē klubs zināms pēc iesaukas '''''Erreala''''' vai '''''txuri-urdin''''' (balti-zilie), no kluba krāsām: zils ar baltām vertikālām svītrām un baltiem šortiem. Kluba nosaukums nozīmē &quot;Karaliskā futbola biedrība&quot;. Arī pašas Sansevastjanas pilsētas karogā parādās balta un zila krāsa.

== Vēsture ==

=== Agrīnā vēsture ===
Sansevastjanā futbols parādījās 1900. gadu sākumā, kad ar to iepazīstināja studenti un strādnieki, kuri atgriezās no [[Lielbritānija]]s. 1904. gadā tika izveidots ''San Sebastian Recreation Club'' klubs, un 1905. gadā tas piedalījās [[Spānijas Karaļa kauss|Spānijas Karaļa kausa]] izcīņā. 1905. gada maijā no kluba atdalījās ''San Sebastian Football Club''. 1909. gadā tas pieteicās Karaļa kausam, bet reģistrācijas ierobežojumu dēļ tam nācās startēt zem ''Club Ciclista de San Sebastian'' nosaukuma. Šī komanda finālā uzvarēja ''[[Club Español de Madrid]]'' ar 3-1, iegūstot kausu. Pēc neskaidrību atrisināšanas 1909. gada 7. septembrī tika izveidots ''Sociedad de Futbol'' klubs. 1910. gadā Spānijas klubi piedalījās divos konkurējošos kausu turnīros un ''Sociedad de Futbol'' piedalījās ''Copa UECF'' ar nosaukumu ''Vasconia de San Sebastian''. Tajā pašā gadā karalis [[Alfonso XIII]], kurš izmantoja Sansevastjanu kā [[vasaras galvaspilsēta|vasaras galvaspilsētu]], kļuva par kluba patronu, līdz ar to klubs ieguva nosaukumu ''Real Sociedad de Fútbol''.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.realsociedad.com/document/view/spa/135105|title=Historia del Club 1909-1919|accessdate={{dat|2015|10|26}}|publisher=realsociedad.com}}&lt;/ref&gt;

''Real Sociedad'' bija viena no komandām, kura 1928. gadā piedalījās ''[[La Liga]]'' dibināšanā. Pirmajā tās turnīrā komanda ierindojās ceturtajā vietā un tās spēlētājs Francisko &quot;Pako&quot; Bjensobass kļuva par rezultatīvāko turnīra spēlētāju.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.realsociedad.com/document/view/spa/135106|title=Historia del Club 1919-1929 |accessdate={{dat|2015|10|26}}|publisher=realsociedad.com}}&lt;/ref&gt; Līdz ar [[Spānijas Otrā Republika|Spānijas Otrās Republikas]] izveidi 1931. gadā komanda mainīja nosaukumu uz ''Donostia Club de Futbol'', bet 1939. gadā pēc [[Spānijas Pilsoņu karš|Pilsoņu kara]] atgriezās pie vecā nosaukuma.

Komanda pārsvarā ir atradusies uz robežas starp ''Primera'' un ''Segunda'' divīzijām, 1940. gados komanda izkrita un atkal atgriezās augstākajā līgā septiņas reizes. Šajā laikā komandas vārtsargs bija vēlākais tēlnieks [[Eduardo Čillida]], līdz beidza karjeru savainojuma dēļ.

=== Panākumi 1980. gados ===
Par veiksmīgāko periodu kluba vēsturē uzskata 1980. gadu sākumu, kad klubs divas sezonas pēc kārtas uzvarēja Spānijas čempionātā. Pirmais čempionu tituls tika izcīnīts 1980.–1981. gada sezonā, kad, iegūstot vienādu punktu skaitu ar [[Madrides &quot;Real&quot; (futbols)|Madrides &quot;Real&quot;]], komanda ierindojās 1. vietā, jo sasniedza labākus rezultātus savstarpējās spēlēs.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tabless/spanhist7989.html#8081|title=Spain 1980/81 |accessdate={{dat|2015|10|26}} |publisher=RSSSF}}&lt;/ref&gt; Nākamājā sezonā ''Real Sociedad'' veiksmīgi aizstāvēja čempionu titulu. 1982.–1983. gada sezonā tika sasniegts labākais rezultāts Eirokausos - komanda iekļuva [[UEFA Čempionu līga|Eiropas Čempionvienību kausa]] (tagad UEFA Čempionu līga) pusfinālā, kur divu spēļu summā piekāpās ''[[Hamburger SV]]''.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.uefa.com/uefachampionsleague/season=1982/index.html|title=UEFA Champions League 1982/83 - History|accessdate={{dat|2015|10|26}} |publisher=UEFA.com}}&lt;/ref&gt; 1987. gadā komanda otro reizi izcīnīja Spānijas Karaļa kausu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tabless/spancup1987.html|title=Spain - Cup 1987 |accessdate={{dat|2015|10|26}} |publisher=RSSSF}}&lt;/ref&gt;

Daudzus gadus ''Real Sociedad'' sekoja savu basku sāncenšu ''[[Athletic Bilbao]]'' praksei sastāvā iekļaut tikai basku spēlētājus. Šī politika tika atmesta, kad 1989. gadā viņi iegādājās [[Īrijas futbola izlase|Īrijas izlases]] spēlētāju [[Džons Aldridžs|Džonu Aldridžu]] no ''[[Liverpool FC|Liverpool]]''.

=== 21. gadsimts ===
Nākamais liekākais panākums tika izcīnīts 2002.–2003. gada sezonā, kad ''Real Sociedad'' kļuva par Spānijas vicečempioniem, piekāpjoties tikai Madrides &quot;Real&quot;. Tas ļāva kvalificēties UEFA Čempionu līgai, kur nākamajā sezonā iekļuva astotdaļfinālā. 2006.–2007. gada sezonā komanda ierindojās tikai 19. vietā un bija spiesta atstāt Pirmo divīziju.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.realsociedad.com/document/view/spa/135113|title=Historia del Club 1999-2008|accessdate={{dat|2015|10|26}}|publisher=realsociedad.com}}&lt;/ref&gt; Taču jau 2010. gada izdevās uzvarēt [[Spānijas futbola čempionāta Otrā divīzija|Otrās divīzijas]] turnīrā un atgriezties augstākajā līgā. Vēlreiz Čempionu līgai izdevās kvalificēties 2013. gadā, kad grupu turnīrā ''Real Sociedad'' ierindojās 4. vietā un izslēgšanas spēlēm nekvalificējās.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.uefa.com/uefachampionsleague/season=2014/standings/index.html|title=UEFA Champions League 2013/14 - History - Standings|accessdate={{dat|2015|10|26}} |publisher=UEFA.com}}&lt;/ref&gt;

== Sastāvs ==
''Atjaunots {{Dat|2022|3|23||bez}}.''
{{Fs start}}
{{Fs player|name=[[Alekss Remiro]]|pos=GK|no=1|nat=ESP}}
{{Fs player|name=[[Hoseba Saldua]]|pos=DF|no=2|nat=ESP}}
{{Fs player|name=[[Martins Subimendi]]|pos=MF|no=3|nat=ESP}}
{{Fs player|name=[[Asjers Iljaramendi]]|pos=MF|no=4|nat=ESP|other=[[Kapteinis (futbols)|Kapteinis]]}}
{{Fs player|name=[[Igors Subeldija]]|pos=MF|no=5|nat=ESP}}
{{Fs player|name=[[Arics Elustondo]]|pos=DF|no=6|nat=ESP}}
{{Fs player|name=[[Portu (futbolists)|Portu]]|pos=MF|no=7|nat=ESP}}
{{Fs player|name=[[Mikels Merino]]|pos=MF|no=8|nat=ESP}}
{{Fs player|name=[[Karloss Fernandess]]|pos=FW|no=9|nat=ESP}}
{{Fs player|name=[[Mikels Ojarsavals]]|pos=MF|no=10|nat=ESP}}
{{Fs player|name=[[Adnans Januzajs]]|pos=MF|no=11|nat=BEL}}
{{Fs player|name=[[Aiens Munjoss]]|pos=DF|no=12|nat=ESP}}
{{Fs player|name=[[Metjū Raians]]|pos=GK|no=13|nat=AUS}}
{{Fs mid}}
{{Fs player|name=[[Hons Guridi]]|pos=MF|no=14|nat=ESP}}
{{Fs player|name=[[Djego Riko]]|pos=DF|no=15|nat=ESP}}
{{Fs player|name=[[Anders Gevara]]|pos=MF|no=16|nat=ESP}}
{{Fs player|name=[[Rafaels Alkantara]]|pos=MF|no=17|nat=BRA|other=īrē no [[Paris Saint-Germain]]}}
{{Fs player|name=[[Andoni Gorosavels]]|pos=DF|no=18|nat=ESP}}
{{Fs player|name=[[Aleksanders Īsaks]]|pos=FW|no=19|nat=SWE}}
{{Fs player|name=[[Načo Monreals]]|pos=DF|no=20|nat=ESP}}
{{Fs player|name=[[Davids Silva]]|pos=MF|no=21|nat=ESP}}
{{Fs player|name=[[Anders Barrenečea]]|pos=FW|no=22|nat=ESP}}
{{Fs player|name=[[Aleksanders Sērlots]]|pos=FW|no=23|nat=NOR|other=īrē no [[RB Leipzig]]}}
{{Fs player|name=[[Robēns Lenormāns]]|pos=DF|no=24|nat=FRA}}
{{Fs player|name=[[Hons Pačeko]]|pos=DF|no=26|nat=ESP}}
{{Fs end}}

== Sasniegumi ==
* '''[[Spānijas futbola čempionāta Pirmā divīzija|Spānijas čempionāta Pirmā divīzija (''La Liga'')]]'''
** Čempioni (2): 1980–81, 1981–82
** Vicečempioni (3): 1979–80, 1987–88, 2002–03
* '''[[Spānijas Karaļa kauss]]'''
** Kausa ieguvēji (3): 1909, 1986–87, 2019–20
** Finālisti (5): 1910, 1913, 1928, 1951, 1987–88
* '''[[Supercopa de España|Spānijas Superkauss]]'''
** Kausa ieguvēji (1): 1982
* '''[[Spānijas futbola čempionāta Otrā divīzija|Otrā divīzija]]'''
** Čempioni (3): 1948–49, 1966–67, 2009–10
** Vicečempioni (2): 1940–41, 1942–43

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{commons category|Real Sociedad}}
* [http://www.realsociedad.com Oficiālā kluba vietne] {{es ikona}} {{en ikona}} {{eu ikona}}

{{La Liga}}
{{futbols-aizmetnis}}

[[Kategorija:Sansevastjana|Real Sociedad]]
[[Kategorija:Spānijas futbola klubi|Real Sociedad]]
[[Kategorija:Sansevastjanas &quot;Real Sociedad&quot;]]</text>
      <sha1>ise89kryyjmc7wegko86czpevudumwf</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Ukraiņi</title>
    <ns>0</ns>
    <id>79190</id>
    <revision>
      <id>4047777</id>
      <parentid>4045780</parentid>
      <timestamp>2024-04-25T16:39:13Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Ukraiņu diaspora */ sīkumi...</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5957" xml:space="preserve">{{Tautas infokaste
| attēls = [[Attēls:Ukrainian_people.jpg|300px|ukraiņi]]
&lt;small&gt;[[Tarass Ševčenko|T. Ševčenko]]{{·}}[[Nestors Mahno|N. Mahno]]{{·}}[[Lesja Ukrainka|L. Ukrainka]]{{·}}[[Bohdans Hmeļnickis|B. Hmeļnickis]]&lt;br&gt;[[Stepans Timošenko|S. Timošenko]]{{·}}[[Oleksandrs Dovženko|O. Dovženko]]{{·}}[[Sergejs Koroļovs|S. Koroļovs]]{{·}}[[Andrijs Ševčenko|A. Ševčenko]]&lt;/small&gt;
| tauta = &lt;big&gt;Ukraiņi&lt;/big&gt;
| skaits = 44—45 miljoni&lt;ref&gt;[http://www.ukrinform.ua/eng/order/?id=168280 Ukrainian diaspora abroad makes up over 20 million] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120105155543/http://www.ukrinform.ua/eng/order/?id=168280 |date={{dat|2012|01|05||bez}} }} {{en ikona}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[http://www.ucc.ca/2010/05/25/support-the-ukrainian-world-congress-connecting-ukrainians-around-the-world/ 20 million Ukrainians live in 46 different countries of the world] {{en ikona}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[http://www.ualberta.ca/~cius/ukrcan/Diaspora/UDSI-News_Views.htm 20 miljoni ukraiņu dzīvo ārpus Ukrainas teritorijas] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110604054723/http://www.ualberta.ca/~cius/ukrcan/Diaspora/UDSI-News_Views.htm |date={{dat|2011|06|04||bez}} }} {{en ikona}}&lt;/ref&gt;
| vieta = {{UKR}}&lt;br&gt;{{POL}}&lt;br&gt;{{ASV}}&lt;br&gt;{{GER}}&lt;br&gt;{{RUS}}&lt;br&gt;{{CAN}}
| valoda = [[ukraiņu valoda|ukraiņu]], [[krievu valoda|krievu]]
| reliģija = [[pareizticība]], [[Grieķu katoļu baznīca|grieķu katoļticība]]
| grupas = [[rusīni]], [[gucuļi]]
| radi = [[baltkrievi]], [[krievi]], [[poļi]]
| flag = [[Attēls:Map_of_the_Ukrainian_Diaspora_in_the_World.svg|320px]]
| flag_caption = Ukraiņi pasaulē
}}
'''Ukraiņi''' ({{val|uk|українці}}; [ukrɑˈjinʲtsʲi]) ir [[austrumslāvi|austrumslāvu]] [[tauta]] un [[Ukraina]]s pamatiedzīvotāji (vairāk nekā 75% valsts iedzīvotāju). Starp slāvu tautām tā ir trešā lielākā tauta pēc skaita aiz [[krievi]]em un [[poļi]]em.

Par ukraiņiem sauc arī Ukrainas pilsoņus neatkarīgi no viņu [[Etniskā grupa|etniskās izcelsmes]].

== Valoda ==
Saskaņā ar oficiālās Visukrainas 2001. gada tautas skaitīšanas datiem Ukrainas teritorijā lielākajai daļai iedzīvotāju [[dzimtā valoda]] ir ukraiņu valoda: 85,16% Ukrainas iedzīvotāju, kuri norādījuši savu tautību kā &lt;nowiki&gt;''ukrainis''&lt;/nowiki&gt;, par savu dzimto valodu uzskata ukraiņu valodu, 14,77%  — [[Krievu valoda|krievu valodu]]. To ukraiņu īpatsvars pēc tautības, kuri par savu dzimto valodu uzskata ukraiņu valodu, ievērojami atšķiras atkarībā no dzīvesvietas reģiona — no 99,9% [[Ternopiļas apgabals|Ternopiļas apgabalā]] līdz 40,4% [[Krimas Autonomā Republika|Krimas Autonomajā Republikā]]. Ukrainas teritorijā dzīvojošajiem ukraiņiem ir raksturīgs arī ukraiņu-krievu [[Divvalodība|bilingvisms]]: saskaņā ar 2001. gada tautas skaitīšanas datiem to ukraiņu īpatsvars, kuri papildus dzimtajai valodai brīvi pārvalda arī krievu valodu, bija 43,3 %, maksimālais šādas kategorijas īpatsvars bija novērots [[Kijiva|Kijivā]] — 58,1 %, minimālais [[Ļvivas apgabals|Ļvivas apgabalā]] — 17,7 %. 

[[Ukraiņu valoda]] pieder [[Indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu saimes]] [[Austrumslāvu valodas|austrumslāvu]] grupai, pamatā ir [[kirilicas alfabēts]].

Ukraiņu valodā izšķir šādus teritoriālos dialektus:

* ziemeļu, ko ietekmējusi [[baltkrievu valoda]];
* rietumu, ko ietekmējusi [[Poļu valoda|poļu]], [[Slovāku valoda|slovāku]], [[Ungāru valoda|ungāru]] un [[rumāņu valoda]];
* ziemeļaustrumu, ko ietekmējusi krievu valoda.

== Ukraiņu diaspora ==
1,8 miljoni ukraiņu dzīvo [[Krievijas Federācija|Krievijas Federācijā]], bet 2,3 miljoni — [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] (1,3 miljoni [[Kanāda|Kanādā]] un 1 miljons [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]). Samērā daudz ukraiņu dzīvo arī [[Brazīlija|Brazīlijā]] ({{sk|400000}}), [[Kazahstāna|Kazahstānā]] (aptuveni {{sk|500000}}), [[Moldova|Moldovā]] ({{sk|450000}}), [[Polija|Polijā]] (aptuveni 1,5 miljoni), [[Portugāle|Portugālē]], [[Slovākija|Slovākijā]] arī [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā karalistē]], [[Austrālija|Austrālijā]], [[Vācija|Vācijā]], [[Rumānija|Rumānijā]], [[Igaunijas ukraiņi|Igaunijā]] un [[Latvija|Latvijā]].

== Ukraiņi Latvijā ==
[[Attēls:Ukrainians of Latvia on the Vyshyvanka Day in front of the National Opera Building in Riga.jpg|250px|thumb|Latvijas ukraiņi 2016. gada Višivankas dienā iepretim [[Latvijas Nacionālā opera|Latvijas Nacionālajai opera]]i]]
{{pamatraksts|Latvijas ukraiņi}}
Ukraiņu skaits Latvijā strauji palielinājās pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]], kad uz [[Latvijas PSR]] strādāt nosūtīja tūkstošiem ukraiņu, un tā uzskatāma par nesenas [[Cilvēku migrācija|migrācijas]] ceļā izveidojušos mazākumtautību. Pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s ukraiņu skaits strauji samazinājās, bet [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|Krievijas 2022. gada iebrukuma laikā Ukrainā]] atkal palielinājās bēgļu pieplūduma dēļ.

Rīgā darbojas ukraiņu sabiedriskās organizācijas ''Dnipro,'' “Latvijas ukraiņu savienība” un Latvijas ukraiņu kongress, nodibināti ukraiņu kultūras centri Ventspilī, Rēzeknē, Liepājā, Vangažos un Daugavpilī. Līdz 2004. gadam naturalizējušies bija tikai 16,3 % Latvijas ukraiņu, iepretī 47,4 % krievu un 27,3 % baltkrievu.&lt;ref&gt;[http://politika.lv/article/latvijas-ukraini-lena-integracija Latvijas ukraiņi — lēna integrācija] Natālija Lisogorova 23.03.2004.&lt;/ref&gt;

== Skatīt arī ==

* [[Ukrainība]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
{{tauta-aizmetnis}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Ukrainas tautas]]
[[Kategorija:Krievijas tautas]]
[[Kategorija:Eiropas tautas]]
[[Kategorija:Slāvu tautas]]
[[Kategorija:Latvijas mazākumtautības]]
[[Kategorija:Slāvi]]</text>
      <sha1>pbj9fi0gvpuuf1i75s9zju7qn8wmers</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4047779</id>
      <parentid>4047777</parentid>
      <timestamp>2024-04-25T16:40:20Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>sīkumi, replaced: {{GER}} → {{DEU}} using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5957" xml:space="preserve">{{Tautas infokaste
| attēls = [[Attēls:Ukrainian_people.jpg|300px|ukraiņi]]
&lt;small&gt;[[Tarass Ševčenko|T. Ševčenko]]{{·}}[[Nestors Mahno|N. Mahno]]{{·}}[[Lesja Ukrainka|L. Ukrainka]]{{·}}[[Bohdans Hmeļnickis|B. Hmeļnickis]]&lt;br&gt;[[Stepans Timošenko|S. Timošenko]]{{·}}[[Oleksandrs Dovženko|O. Dovženko]]{{·}}[[Sergejs Koroļovs|S. Koroļovs]]{{·}}[[Andrijs Ševčenko|A. Ševčenko]]&lt;/small&gt;
| tauta = &lt;big&gt;Ukraiņi&lt;/big&gt;
| skaits = 44—45 miljoni&lt;ref&gt;[http://www.ukrinform.ua/eng/order/?id=168280 Ukrainian diaspora abroad makes up over 20 million] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120105155543/http://www.ukrinform.ua/eng/order/?id=168280 |date={{dat|2012|01|05||bez}} }} {{en ikona}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[http://www.ucc.ca/2010/05/25/support-the-ukrainian-world-congress-connecting-ukrainians-around-the-world/ 20 million Ukrainians live in 46 different countries of the world] {{en ikona}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[http://www.ualberta.ca/~cius/ukrcan/Diaspora/UDSI-News_Views.htm 20 miljoni ukraiņu dzīvo ārpus Ukrainas teritorijas] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110604054723/http://www.ualberta.ca/~cius/ukrcan/Diaspora/UDSI-News_Views.htm |date={{dat|2011|06|04||bez}} }} {{en ikona}}&lt;/ref&gt;
| vieta = {{UKR}}&lt;br&gt;{{POL}}&lt;br&gt;{{ASV}}&lt;br&gt;{{DEU}}&lt;br&gt;{{RUS}}&lt;br&gt;{{CAN}}
| valoda = [[ukraiņu valoda|ukraiņu]], [[krievu valoda|krievu]]
| reliģija = [[pareizticība]], [[Grieķu katoļu baznīca|grieķu katoļticība]]
| grupas = [[rusīni]], [[gucuļi]]
| radi = [[baltkrievi]], [[krievi]], [[poļi]]
| flag = [[Attēls:Map_of_the_Ukrainian_Diaspora_in_the_World.svg|320px]]
| flag_caption = Ukraiņi pasaulē
}}
'''Ukraiņi''' ({{val|uk|українці}}; [ukrɑˈjinʲtsʲi]) ir [[austrumslāvi|austrumslāvu]] [[tauta]] un [[Ukraina]]s pamatiedzīvotāji (vairāk nekā 75% valsts iedzīvotāju). Starp slāvu tautām tā ir trešā lielākā tauta pēc skaita aiz [[krievi]]em un [[poļi]]em.

Par ukraiņiem sauc arī Ukrainas pilsoņus neatkarīgi no viņu [[Etniskā grupa|etniskās izcelsmes]].

== Valoda ==
Saskaņā ar oficiālās Visukrainas 2001. gada tautas skaitīšanas datiem Ukrainas teritorijā lielākajai daļai iedzīvotāju [[dzimtā valoda]] ir ukraiņu valoda: 85,16% Ukrainas iedzīvotāju, kuri norādījuši savu tautību kā &lt;nowiki&gt;''ukrainis''&lt;/nowiki&gt;, par savu dzimto valodu uzskata ukraiņu valodu, 14,77%  — [[Krievu valoda|krievu valodu]]. To ukraiņu īpatsvars pēc tautības, kuri par savu dzimto valodu uzskata ukraiņu valodu, ievērojami atšķiras atkarībā no dzīvesvietas reģiona — no 99,9% [[Ternopiļas apgabals|Ternopiļas apgabalā]] līdz 40,4% [[Krimas Autonomā Republika|Krimas Autonomajā Republikā]]. Ukrainas teritorijā dzīvojošajiem ukraiņiem ir raksturīgs arī ukraiņu-krievu [[Divvalodība|bilingvisms]]: saskaņā ar 2001. gada tautas skaitīšanas datiem to ukraiņu īpatsvars, kuri papildus dzimtajai valodai brīvi pārvalda arī krievu valodu, bija 43,3 %, maksimālais šādas kategorijas īpatsvars bija novērots [[Kijiva|Kijivā]] — 58,1 %, minimālais [[Ļvivas apgabals|Ļvivas apgabalā]] — 17,7 %. 

[[Ukraiņu valoda]] pieder [[Indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu saimes]] [[Austrumslāvu valodas|austrumslāvu]] grupai, pamatā ir [[kirilicas alfabēts]].

Ukraiņu valodā izšķir šādus teritoriālos dialektus:

* ziemeļu, ko ietekmējusi [[baltkrievu valoda]];
* rietumu, ko ietekmējusi [[Poļu valoda|poļu]], [[Slovāku valoda|slovāku]], [[Ungāru valoda|ungāru]] un [[rumāņu valoda]];
* ziemeļaustrumu, ko ietekmējusi krievu valoda.

== Ukraiņu diaspora ==
1,8 miljoni ukraiņu dzīvo [[Krievijas Federācija|Krievijas Federācijā]], bet 2,3 miljoni — [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] (1,3 miljoni [[Kanāda|Kanādā]] un 1 miljons [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]). Samērā daudz ukraiņu dzīvo arī [[Brazīlija|Brazīlijā]] ({{sk|400000}}), [[Kazahstāna|Kazahstānā]] (aptuveni {{sk|500000}}), [[Moldova|Moldovā]] ({{sk|450000}}), [[Polija|Polijā]] (aptuveni 1,5 miljoni), [[Portugāle|Portugālē]], [[Slovākija|Slovākijā]] arī [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā karalistē]], [[Austrālija|Austrālijā]], [[Vācija|Vācijā]], [[Rumānija|Rumānijā]], [[Igaunijas ukraiņi|Igaunijā]] un [[Latvija|Latvijā]].

== Ukraiņi Latvijā ==
[[Attēls:Ukrainians of Latvia on the Vyshyvanka Day in front of the National Opera Building in Riga.jpg|250px|thumb|Latvijas ukraiņi 2016. gada Višivankas dienā iepretim [[Latvijas Nacionālā opera|Latvijas Nacionālajai opera]]i]]
{{pamatraksts|Latvijas ukraiņi}}
Ukraiņu skaits Latvijā strauji palielinājās pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]], kad uz [[Latvijas PSR]] strādāt nosūtīja tūkstošiem ukraiņu, un tā uzskatāma par nesenas [[Cilvēku migrācija|migrācijas]] ceļā izveidojušos mazākumtautību. Pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s ukraiņu skaits strauji samazinājās, bet [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|Krievijas 2022. gada iebrukuma laikā Ukrainā]] atkal palielinājās bēgļu pieplūduma dēļ.

Rīgā darbojas ukraiņu sabiedriskās organizācijas ''Dnipro,'' “Latvijas ukraiņu savienība” un Latvijas ukraiņu kongress, nodibināti ukraiņu kultūras centri Ventspilī, Rēzeknē, Liepājā, Vangažos un Daugavpilī. Līdz 2004. gadam naturalizējušies bija tikai 16,3 % Latvijas ukraiņu, iepretī 47,4 % krievu un 27,3 % baltkrievu.&lt;ref&gt;[http://politika.lv/article/latvijas-ukraini-lena-integracija Latvijas ukraiņi — lēna integrācija] Natālija Lisogorova 23.03.2004.&lt;/ref&gt;

== Skatīt arī ==

* [[Ukrainība]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
{{tauta-aizmetnis}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Ukrainas tautas]]
[[Kategorija:Krievijas tautas]]
[[Kategorija:Eiropas tautas]]
[[Kategorija:Slāvu tautas]]
[[Kategorija:Latvijas mazākumtautības]]
[[Kategorija:Slāvi]]</text>
      <sha1>bdapyhfzu7xb67yvv6aeuju82omuw65</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Portāls:Kosmonautika/Jaunumi</title>
    <ns>100</ns>
    <id>80595</id>
    <revision>
      <id>4047799</id>
      <parentid>4046866</parentid>
      <timestamp>2024-04-25T16:59:45Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Dainis</username>
        <id>876</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1411" xml:space="preserve">&lt;noinclude&gt;
: ''Piezīme jaunumu ievietotājam. Jaunus ierakstus likt augšā, vecos dzēst no lejas. Šeit ir vieta '''septiņu''' dienu jaunumiem.''
: ''Izdzēstos obligāti ievietot gada pārskatā [[{{CURRENTYEAR}}. gads kosmonautikā]].''

&lt;/noinclude&gt;
* [[25. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2F/G]]'' palaists kosmosa kuģis ''[[Shenzhou 18]]'' (apkalpe: [[Je Guanfu]], [[Li Kons]], [[Li Guansu]]).
* [[23. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[NeonSat-1]]'' un saules buras pavadonis ''[[ACS3]]''.
* [[20. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2D]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[Yaogan 42-02]]''.
* [[18. aprīlis]]:
** no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]] brīvā lidojumā palaisti pavadoņi ''[[Snoopi]]'', ''[[BurstCube]]'', ''[[HyTI]]'', ''[[Killick-1]]'', ''[[QMSAT]]'', ''[[Violet]]'', ''[[BigRedSat]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 23 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[17. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 23 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[15. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2D]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[Siwei Gaojing 3-01]]'' (''SuperView Neo 3-01'').
* [[13. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 23 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.</text>
      <sha1>cqr59r005eq48jxw7e9urcj5k35ys2z</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Portāls:Kosmonautika/Nākamie starti</title>
    <ns>100</ns>
    <id>80630</id>
    <revision>
      <id>4047802</id>
      <parentid>4047417</parentid>
      <timestamp>2024-04-25T17:05:08Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Dainis</username>
        <id>876</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4910" xml:space="preserve">&lt;noinclude&gt;
:''Piezīme informācijas ievietotājam. Tuvākie notikumi ir augšā, tālākie — lejā. Šeit ievietot informāciju par nākamajos divos mēnešos plānotajiem startiem.''
:''Izdzēstos (startējuši) obligāti ievietot [[Portāls:Kosmonautika/Jaunumi]]''.
&lt;/noinclude&gt;
* [[28. aprīlis]] — navigācijas pavadoņi ''[[Galileo FOC FM25]]'' un ''[[Galileo FOC FM26]]'', nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]''.
* [[28. aprīlis]] —  sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'', nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]''.
* [[28. aprīlis]] —  sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'', nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]''.
* Aprīlis — 2 Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[WorldView Legion]]'', nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]''.
* Aprīlis— Zemes tālizpētes pavadonis ''[[Acadia-3]]'' (''Capella-13''), nesējraķete ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]''.
* Aprīlis— tehnoloģiju demonstrācijas pavadonis ''[[VariSat-1B(2)]]'', nesējraķete ''[[RS1]]''.
* [[2. maijs]] —  sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'', nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]''.
* [[3. maijs]] — Mēness nolaižamais aparāts ''[[Chang'e 6]]'' un Mēness orbitālais aparāts ''[[ICECUBE-Q]]'', nesējraķete ''[[Chang Zheng 5]]''.
* [[4. maijs]] — nesējraķetes ''[[Eris Block 1]]'' pirmais izmēģinājumu lidojums.
* [[7. maijs]] — Zemes tālizpētes pavadonis ''[[Yaogan 33-05]]'', nesējraķete ''[[Chang Zheng 4C]]''.
* [[7. maijs]] — kosmosa kuģis ''[[Boe-CFT]]'', nesējraķete ''[[Atlas V N22]]''.
* [[9. maijs]] — pavadonis ''[[Shiyan 10-03]]'', nesējraķete ''[[Chang Zheng 3B/E]]''.
* [[30. maijs]] — kravas kuģis ''[[Progress MS-27]]'', nesējraķete ''[[Sojuz-2.1a]]''.
* Maijs — 2 pavadoņi ''[[Liangxi]]'', nesējraķete ''[[Jielong 3]]''.
* Maijs — pavadoņi ''[[Jitianxing AO1]]'' (''Jilin University 1''), ''[[Xingshidai-24]]'', nesējraķete ''[[Gravity-1]]''.
* Maijs — Zemes tālizpētes pavadonis ''[[NISAR]]'', nesējraķete ''[[GSLV Mk II]]''.
* [[8. jūnijs]] — militārais pavadonis ''[[Kondor-FKA № 2]]'', nesējraķete ''[[Sojuz-2.1a / Fregat]]''.
* [[10. jūnijs]] — 5 sakaru pavadoņi ''[[Kinéis]]'', nesējraķete ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]''.
* [[15. jūnijs]] — Zemes tālizpētes pavadonis ''[[Daichi 4]]'' (''ALOS-4''), nesējraķete ''[[H3-30]]''.
* [[24. jūnijs]] — gamma start observatorija ''[[SVOM]]'', nesējraķete ''[[Chang Zheng 2C]]''.
* [[25. jūnijs]] — mateoroloģiskais pavadonis ''[[GOES-U]]'', nesējraķete ''[[Falcon Heavy]]''.
&lt;!--

* [[21. maijs]] — 2 jonosfēras pētniecības pavadoņi ''[[Ionosfera-M]]'', nesējraķete ''[[Sojuz-2.1b / Fregat]]''.
* [[17. aprīlis]] — 4 pavadoņi ''[[Xinguang]]'', nesējraķete ''[[Gushenxing 1]]'' (''Ceres-1'').
* [[21. aprīlis]] — Zemes tālizpētes pavadonis ''[[Gaofen 15]]'', nesējraķete ''[[Chang Zheng 2C]]''.
* [[7. maijs]] — okeanogrāfijas pavadonis ''[[Haiyang]]'', nesējraķete ''[[Chang Zheng 2D]]''.
* [[1. maijs]] — meteoroloģiskais pavadonis ''[[PREFIRE 1]]'', nesējraķete ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]''.
* [[15. maijs]] — meteoroloģiskais pavadonis ''[[PREFIRE 2]]'', nesējraķete ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]''.
* [[31. marts]] — sakaru pavadonis ''[[PakSAT-MM1R]]'', nesējraķete ''[[Chang Zheng 3B/E]]''.
* [[15. februāris]] — Mēness nolaižamais aparāts ''[[IM-2]]'' un kosmiskie aparāti ''[[DOGE-1]]'', ''[[]]''.
* [[4. decembris]] — Zemes tālizpētes pavadonis ''[[LOTUSat-1]]'', nesējraķete ''[[Epsilon S]]''.
* Februāris — militārie pavadoņi ''[[SARah-2]]'', ''[[SARah-3]]'', nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]''.
* Februāris — pavadoņi ''[[CatSat]]'', ''[[KUbeSat-1]]'', ''[[MESAT 1]]'', ''[[OwlSat]]'' ''[[R5-S4]]'', ''[[REAL]]'', ''[[SOC-i]]'', 4 × ''[[Starling]]'', nesējraķete ''[[Firefly Alpha]]''.
* [[25. novembris]] — navigācijas pavadoņi ''[[Centispace 1-S7]]'', ''[[Centispace 1-S8]]'', nesējraķete ''[[Chang Zheng 11]]''.
* Decembris — nanopavadoņi ''[[AuroraSat-1]]'', ''[[WISA Woodsat]]'', ''[[MyRadar-1]]'', ''[[TRSI-2]]'', ''[[TRSI-3]]'', ''[[Unicorn 2]]'', nesējraķete ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]''.
* [[8. oktobris]] — nesējraķetes ''[[EcoRocket]]'' pirmais izmēģinājumu lidojums.
* Februāris — 4 Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[Hainan-1]]'', nesējraķete ''[[Jielong 1]]''.
* Janvāris — pavadonis ''[[Ark-2]]'' (''Fangzhou-2''), nesējraķete ''[[Shuang Quxian 1]]'' (''Hyperbola-1'').
* Septembris — radioamatieru  pavadoņi ''[[CAS-5B]]'', ''[[CAS-7A]]'', ''[[CAS-7C]]'', nesējraķete ''[[Chang Zheng]]''.
* [[25. februāris]] — pavadoņi  ''[[Jilin-1 Optical-B]]'', ''[[Xiaoxiang 4]]'', ''[[Xiangrikui 1A]]'', ''[[Xiangrikui 1B]]'', ''[[Ouke-Micro 1]]'', ''[[Zhongwei 1]]'', nesējraķete ''[[Kuaizhou 11]]''.
* [[4. novembris]] — 53 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'', nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]''.
--&gt;</text>
      <sha1>sdjbjm2qoz8oywyxyv7woltt9pbok0p</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>West Ham United FC</title>
    <ns>0</ns>
    <id>82614</id>
    <revision>
      <id>4047687</id>
      <parentid>3894534</parentid>
      <timestamp>2024-04-25T13:03:09Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Vylks</username>
        <id>50297</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Sasniegumi */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5411" xml:space="preserve">{{nosaukums slīprakstā}}
{{Futbola kluba infokaste
| text_color  = #FFFFFF
| bg_color    = #990033
| nos         = ''West Ham United''
| logo        = [[Attēls:West Ham United FC logo.svg|150px]]
| pilns       = ''West Ham United Football Club''
| iesauka     = ''The Irons, The Hammers''
| pilsēta     = {{Vieta|Anglija|Londona}}
| dib         = 1895
| dib_com     = ''kā [[Thames Ironworks FC|Thames Ironworks]]''
| stad        = [[Londonas Olimpiskais stadions]]
| ietilp      = 60 000
| prez        = {{flaga|Anglija}} Endrū Bernhards
| tren        = {{flaga|Skotija}} [[Deivids Moizs]]
| kapteinis   = {{flaga|ENG}} [[Deklans Raiss]]
| līga        = [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas Premjerlīga]]
| sez         = [[2022.—2023. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2022.—2023.]]
| poz         = 14. vieta
| pattern_la1 = _westham2223h
| pattern_b1 = _westham2223h
| pattern_ra1 = _westham2223h
| pattern_sh1 = _westham2223h
| pattern_so1 = _westham2223hl
| leftarm1 = 80BFFF
| body1 = 7EBFFF
| rightarm1 = 80BFFF
| shorts1 = FFFFFF
| socks1 = 990000
| pattern_la2 = _westham2223a
| pattern_b2 = _westham2223a
| pattern_ra2 = _westham2223a
| pattern_sh2 = _westham2223a
| pattern_so2 = 
| leftarm2 = 000000
| body2 = 000000
| rightarm2 = 000000
| shorts2 = 000000
| socks2 = 000000
| pattern_la3 = _dresden2223a
| pattern_b3 = _westham2223T
| pattern_ra3 = _dresden2223a
| pattern_sh3 = 
| pattern_so3 = _westham2223Tl
| leftarm3 = FFFFFF
| body3 = FFFFFF
| rightarm3 = FFFFFF
| shorts3 = E56416
| socks3 = FFFFFF
}}

'''''West Ham United F.C.''''' ir [[Anglija|angļu]] [[futbols|futbola]] klubs no [[Aptonparka]]s, [[Londona]]s.  Dibināts [[1895. gads|1895]]. gadā kā ''Thames Ironworks''. Pašlaik spēlē [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas Premjerlīgā]]. Kopš 2016. gada mājas spēles aizvada [[Londonas Olimpiskais stadions|Londonas Olimpiskajā stadionā]].

== Komandas sastāvs ==
''Atjaunots {{dat|2023|2|6||bez}}.''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.premierleague.com/clubs/25/West-Ham-United/squad|title=2022/23 West Ham United|website=premierleague|access-date=2023-02-06}}&lt;/ref&gt;

{{Fs start}}
{{Fs player|no=1|nat=POL|pos=GK|name=[[Lukašs Fabjaņskis]]}}
{{Fs player|no=2|nat=ENG|pos=DF|name=[[Bens Džonsons (futbolists)|Bens Džonsons]]}}
{{Fs player|no=3|nat=ENG|pos=DF|name=[[Ārons Kresvels]]}}
{{fs player|no=4|nat=FRA|pos=DF|name=[[Kurts Zumā]]}}
{{Fs player|no=5|nat=CZE|pos=DF|name=[[Vladimirs Coufals]]}}
{{Fs player|no=8|nat=ESP|pos=MF|name=[[Pablo Fornalss]]}}
{{Fs player|no=9|nat=JAM|pos=MF|name=[[Maikls Antonio]]}}
{{Fs player|no=10|nat=BRA|pos=MF|name=[[Lukass Paketa]]}}
{{Fs player|no=11|nat=ITA|pos=FW|name=[[Džanluka Skamaka]]}}
{{Fs player|no=12|nat=ENG|pos=MF|name=[[Flins Daunss]]}}
{{Fs player|no=13|nat=FRA|pos=GK|name=[[Alfons Areola]]}}
{{Fs mid}}
{{Fs player|no=14|nat=CIV|pos=MF|name=[[Maksvels Kornē]]}}
{{Fs player|no=18|nat=ENG|pos=FW|name=[[Denijs Ingss]]}}
{{Fs player|no=20|nat=ENG|pos=FW|name=[[Džarods Bouens]]}}
{{Fs player|no=21|nat=ITA|pos=DF|name=[[Andželo Ogbonna]]}}
{{Fs player|no=22|nat=ALG|pos=FW|name=[[Saīds Benrahma]]}}
{{Fs player|no=24|nat=GER|pos=DF|name=[[Tilo Kērers]]}}
{{Fs player|no=27|nat=MAR|pos=DF|name=[[Najefs Agerds]]}}
{{Fs player|no=28|nat=CZE|pos=MF|name=[[Tomāšs Součeks]]}}
{{Fs player|no=33|nat=ITA|pos=DF|name=[[Emersons Palmjēri]]}}
{{Fs player|no=41|nat=ENG|pos=DF|name=[[Deklans Raiss]]|other=[[kapteinis (futbols)|kapteinis]]}}
{{Fs player|no=72|nat=ENG|pos=FW|name=[[Divins Mubama]]}}
{{Fs end}}

== Sasniegumi ==
* '''Anglijas futbola 2. līmenis''' (1893.—1992. '''Otrā divīzija'''; 1992.—2004. '''Pirmā divīzija'''; tagad — '''''[[Anglijas futbola čempionāts|Championship]]''''')
** Čempioni (2): 1957–58, 1980–81
** Vicečempioni (3): 1922–23, 1990–91, 1992–93
* '''[[FA kauss]]'''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablese/engcuphist.html |title=England FA Challenge Cup Finals |language=en |accessdate={{dat|2020|5|6||bez}} |publisher=[[RSSSF]]}}&lt;/ref&gt;
** Kausa ieguvēji (3): 1963–64, 1974–75, 1979–80 
** Finālisti (2): 1922–23, 2005–06
* '''[[Anglijas Līgas kauss]]'''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablese/engleagcuphist.html |title=England - Football League Cup Finals |language=en |accessdate={{dat|2020|5|6||bez}} |publisher=[[RSSSF]]}}&lt;/ref&gt;
** Finālisti (2): 1965–66, 1980–81
* '''''[[FA Community Shield]]''''' (līdz 2001. gadam — ''Charity Shield'')&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablese/engsupcuphist.html |title=England - List of FA Charity/Community Shield Matches |language=en |accessdate={{dat|2020|5|6||bez}} |publisher=[[RSSSF]]}}&lt;/ref&gt;
** Kausa ieguvēji (1): 1964
*'''[[UEFA Eiropas konferences līga]]'''
** Kausa ieguvēji (1): [[2022.—2023. gada UEFA Eiropas konferences līgas sezona|2022–23]]&lt;ref&gt;https://sportacentrs.com/futbols/eirokausi_fut/08062023-west_ham_pedeja_minute_triumfe_eiropas_ko&lt;/ref&gt;
* '''[[UEFA Kausu ieguvēju kauss]]'''
** Kausa ieguvēji (1): 1964–65
** Finālisti (1): 1975–76 
* '''[[UEFA Intertoto kauss]]'''
** Uzvarētāji (1): 1999

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.whufc.com/ Oficiālā kluba vietne] {{en ikona}}

{{Futbols-aizmetnis}}
{{Anglijas Premjerlīga}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Anglijas futbola klubi]]
[[Kategorija:West Ham United F.C.| ]]</text>
      <sha1>lvd09bjlvybbe4ej3lwoiw4dk9b3ofp</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Indijas vēsture</title>
    <ns>0</ns>
    <id>87367</id>
    <revision>
      <id>4047862</id>
      <parentid>4011303</parentid>
      <timestamp>2024-04-25T18:30:01Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Spnq</username>
        <id>103627</id>
      </contributor>
      <comment>/* Britu Indija */ Vikisaite</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="52002" xml:space="preserve">{{Indijas vēsture}}
'''Indijas vēsture''' sākas ar [[Indas ielejas civilizācija|Indas ielejas civilizāciju]], kas izplatījās un uzplauka [[Indijas subkontinents|Indijas subkontinenta]] ziemeļrietumu daļā no 3300. līdz 1300. gadam [[pirms mūsu ēras]]. Tās brieduma periods jeb, tā sauktais, [[Harapas periods]] ilga no 2600. līdz 1900. gadam pirms mūsu ēras. Šī [[bronzas laikmets|bronzas laikmeta]] civilizācija sabruka otrā gadu tūkstoša p.m.ē. sākumā un tai sekoja [[dzelzs laikmets|dzelzs laikmeta]] [[Vēdiskā civilizācija]], kas izplatījās plašajos [[Ingas-Gangas līdzenums|Indas-Gangas līdzenumos]] un kurā tika nodibināta lielākā daļa valstu, kas pazīstamas kā [[Mahadžanapadas]]. 7.—6. gadsimtā p.m.ē. [[Mahavīra]] un [[Sidhārta Gautama]] izplatīja savu filozofiju, radot pamatu [[džainisms|džainismam]] un [[budisms|budismam]].

Vēlāk ziemeļrietumu Indiju iekaroja tās rietumu kaimiņvalstis, sākot ar persiešu [[Ahemenīdu impērija|Ahemenīdu impēriju]]&lt;ref name=&quot;achaemenid&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce| url=http://www.livius.org/aa-ac/achaemenians/achaemenians.html| title=Achaemenians| publisher=Jona Lendering, Livius.org| accessdate=2008-01-09}}&lt;/ref&gt; ap 543. gadā p.m.ē. līdz [[Aleksandrs Lielais|Aleksandram Lielajam]]&lt;ref name=&quot;plutarch60&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce| last=Plutarchus| first=Mestrius | coauthors=Bernadotte Perrin (trans.)| title=Plutarch's Lives| publisher=William Heinemann| year=1919| location=London| pages=Ch. LX| url=http://www.perseus.tufts.edu/cgi-bin/ptext?lookup=Plut.+Caes.+60.1| isbn=0674991109| accessdate=2008-01-09}}&lt;/ref&gt; 326. gadā pirms mūsu ēras, aizsākot intensīvu vairāku kultūru mijiedarbību. Vēlāk izveidojās [[Indogrieķu valsts]], ko 184. gadā pirms mūsu ēras izveidoja [[Demetrijs no Baktrijas]], kas ietvēra [[Gandara|Gandaru]] un [[Pendžāba|Pendžābu]]; tā savu lielāko uzplaukumu sasniedza [[Menanders|Menandera]] laikā, liekot pamatus grieķu-budistu periodam. Attistījās tirdzniecības sakari ar [[Romas impērija|Romas impēriju]].

Ceturtajā un trešajā gadsimtā pirms mūsu ēras Indijas subkontinenta lielāko daļu pakļāva [[Maurju impērija]], pēc kuras sabrukuma nākamo desmit gadsimtu laikā valdīja daudzskaitlīgas viduslaiku valstis. [[Guptas impērija]] mūsu ēras [[4. gadsimts|4. gadsimtā]] vēlreiz apvienoja ziemeļu apgabalus un tie tādi palika nākamos divus gadsimtus. Šis [[hinduisms|hindu]] reliģiskās un kulturālās atdzimšanas periods ir pazīstams arī kā &quot;Indijas Zelta laikmets&quot;.
Dienvidindija piedzīvoja uzplaukuma laikmetu [[Čalukja]]s, [[Čola]]s, [[Pallava]]s un [[Pandja]]s valdīšanas laikā, kad indiešu civilizācija, pārvalde, kultūra un reliģija ([[hinduisms]] un [[budisms]]) izplatījās daudzās [[Āzija]]s vietās.
[[Kerala]]i bija jūras tirdzniecības saiknes ar [[Romas impērija|Romas impēriju]] no apmēram 77. gada.

[[Musulmaņi|Musulmaņu]] valdīšana subkontinentā sākās [[712]]. gadā, kad arābu karavadonis [[Muhameds bin Kasims]] iekaroja [[Sinda|Sindu]] un [[Pendžāba|Pendžābu]].&lt;ref name=&quot;infopak&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce| url=http://www.infopak.gov.pk/History.aspx| title=History in Chronological Order| publisher=Government of Pakistan| accessdate=2008-01-09| archive-date=2010-07-23| archive-url=https://web.archive.org/web/20100723113602/http://infopak.gov.pk/History.aspx}}&lt;/ref&gt; 10.—15. gadsimtā Indijas ziemeļrietumu daļu iekaroja [[Gaznevīdu impērija]], uzsākot vairāku sekmīgu iebrukumu posmu no Centrālās Āzijas un musulmaņu impēriju, tai skaitā [[Gurīdu dinastija|Gurīdu]], [[Deli sultanāts|Deli sultanātu]] un [[Mogulu impērija]]s izveidošanos Indijas subkontinentā. Mogulu valdnieki Indijā ieviesa musulmaņu mākslu un arhitektūru. Bez moguliem tajā pašā laikā uzplauka atsevišķas neatkarīgas hindu valstis, tādas kā [[Vidžajanagaras impērija]], [[Maratas impērija]] un dažādas [[radžputi|radžputu]] valstis Rietumindijā un Dienvidindijā. Mogulu impērija piedzīvoja pakāpenisku panīkumu astoņpadsmitā gadsimta sākumā, kas ļāva [[afgāņi]]em, [[beludži]]em un [[sikhi]]em kontrolēt lielus apgabalus Indijas ziemeļrietumos.&lt;ref name=&quot;east_india&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce| url=http://lcweb2.loc.gov/frd/cs/pktoc.html| title=Pakistan| publisher=Library of Congress| accessdate=2008-01-09}}&lt;/ref&gt;
Sākot no [[18. gadsimts|18. gadsimta]] vidus un visā nākamajā gadsimtā Indiju pakāpeniski anektēja [[Britu Austrumindijas kompānija]]. Neapmierinātība ar kompānijas valdīšanu noveda pie [[Sipaju sacelšanās]] 1857. gadā, pēc kuras izveidojās [[Britu Indija]].

[[20. gadsimts|20. gadsimta]] pirmajā pusē [[Indijas Nacionālais kongress]] uzsāka visu valsti aptverošu cīņu par neatkarību, kam vēlāk pievienojās [[Musulmaņu līga]]. 1937. gada no Britu Indijas atdalīja [[Birma|Birmu]], bet [[1947]]. gadā tika proklamēta Indijas neatkarība no [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]]. Tajā pašā gadā Britu Indiju sadalīja divās domīnijās: [[Indijas Savienība|Indijas Savienībā]] (''Union of India'') un [[Pakistāna|Pakistānā]].

== Pirmsvēsturiskā ēra ==

=== Akmens laikmets ===
[[Attēls:Bhimbetka rock paintng1.jpg|thumb|200px|[[Bhimbetka]]s alu zīmējumi.]]
Atsevišķas ''[[Homo erectus]]'' atliekas [[Narmada]]s ielejā [[Hatnorā]] Centrālajā Indijā norāda, ka Indija bijusi apdzīvota jau vismaz kopš [[Pleistocēns|pleistocēna]] ēras vidus (pirms 200 000 līdz 500 000 gadiem).&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce |first=G.S |last= Mudur |title=Still a mystery |url=http://www.telegraphindia.com/1050321/asp/knowhow/story_4481256.asp |work=KnowHow|publisher=[[The Telegraph (Kolkata)|The Telegraph]] |date=[[March 21]], [[2005. gads|2005]] |accessdate=2007-05-07}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.gsi.gov.in/homonag.htm |title=The Hathnora Skull Fossil from Madhya Pradesh, India |accessdate=2007-05-07 |date=20 September 2005 |work=Multi Disciplinary Geoscientific Studies |publisher=Geological Survey of India |archiveurl=https://web.archive.org/web/20070619031729/http://www.gsi.gov.in/homonag.htm |archivedate=2007-06-19 }}&lt;/ref&gt; Pēdējie atradumi [[Tamilnāda|Tamilnādā]] norāda uz pirmo anatomiski mūsdienīgo cilvēku klātbūtni apmēram pirms 75 000 gadu.

Senākā arheoloģiskā apmetne Dienvidāzijā ir [[paleolīts|paleolīta]] hominīdu apmetne [[Soana]]s upes ielejā mūsdienu [[Pakistāna]]s teritorijā.&lt;ref name=&quot;ppisv&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce| last=Rendell| first=H. R.| coauthors=Dennell, R. W. and Halim, M.| title=Pleistocene and Palaeolithic Investigations in the Soan Valley, Northern Pakistan| url=https://archive.org/details/pleistocenepalae0000rend| year=1989| pages=364| series=British Archaeological Reports International Series| publisher=[[Cambridge University Press]]| isbn=0860546918| oclc=29222688}}&lt;/ref&gt;
[[Mezolīts|Mezolīta]] periods Indijas subkontinentā sākās apmēram pirms 30 000 gadu un aptvēra 25 000 gadu laikaposmu. Pēc [[Ledus laikmets|pēdējā ledus laikmeta]] beigām pirms apmēram 12 000 gadu iedzīvotaju skaits strauji pieauga. Pirmās pastāvīgās apmetnes izveidojās pirms 9 000 gadiem [[Bhimbetka]]s klinšu mājokļos mūsdienu [[Madhja Pradēša|Madhja Pradēšā]].
Senākās [[neolīts|neolīta]] kultūras pēdas ir atrastas zem ūdens [[Kambatas līcis|Kambatas līcī]] Indijā un ar [[radioaktīvais ogleklis|radioaktīvā oglekļa]] metodi tās ir datētas ar 7500. gadu p.m.ē.&lt;ref&gt;{{Laikraksta atsauce | last = Gaur | first = A. S. | coauthors = K. H. Vora | date = July 10, 1999 | title = Ancient shorelines of Gujarat, India, during the Indus civilization (Late Mid-Holocene): A study based on archaeological evidences | journal = Current India  Science | volume = 77 | issue = 1 | pages = 180—185 | issn = 0011-3891 | url = http://www.ias.ac.in/currsci/jul10/articles29.htm  | accessdate = 2007-05-06}}&lt;/ref&gt; Pirmā norāde par dzīvi ciematos ir [[Mehrgarha]]s neolīta apmetnē (pēc 7000. gada p.m.ē.) mūsdienu [[Beludžistāna|Beludžistānā]],&lt;ref name=&quot;mfr&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce| last=Jarrige| first=C.| coauthors=J.-F. Jarrige, R. H. Meadow and G. Quivron| title=Mehrgarh Field Reports 1975 to 1985 - from the Neolithic to the Indus Civilization| publisher=Dept. of Culture and Tourism, Govt. of Sindh, and the Ministry of Foreign Affairs, France| year=1995}}&lt;/ref&gt; starp 6000. un 2000. gadu p.m.ē. neolīta kultūra parādījās [[Inda]]s ielejas reģionā un starp 2800. un 1200. gadu p.m.ē. arī Dienvidindijā.

=== Bronzas laikmets ===
[[Attēls:Mohenjodaro Sindh.jpeg|thumbnail|200px|Arheoloģisko izrakumu vieta Mohendžodaro.]]
[[Indijas subkontinents|Indijas subkontinenta]] pirmā [[bronzas laikmets|bronzas laikmeta]] urbānā civilizācija bija [[Indas ielejas civilizācija]], kurs pimsākumi izsekojami līdz pat 3300. gadam p.m.ē.&lt;ref name=&quot;feuerstein&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce| last=Feuerstein| first=Georg| coauthors=Subhash Kak; David Frawley| title=In search of the cradle of civilization: New light on ancient India| publisher=Quest Books| location=Wheaton, Illinois| year=1995| pages=147| url=http://books.google.com/books?id=kbx7q0gxyTcC&amp;printsec=frontcover&amp;dq=In+Search+of+the+Cradle+of+Civilization&amp;sig=ie6cTRBBjV2enHRPO6cBXNbd0qE| isbn=0835607208}}&lt;/ref&gt; ar galvenajām apmetnēm [[Mohendžo Daro]], [[Lotala|Lotalā]] un [[Harapa|Harapā]].&lt;ref name=&quot;acivc&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce| last=Kenoyer| first=J. Mark| title=The Ancient Cities of the Indus Valley Civilization| url=https://archive.org/details/ancientcitiesofi0000keno| publisher=Oxford University Press| year=1998| isbn=0195779401| oclc=231832104 38469514}}&lt;/ref&gt;

Civilizācija sākotnēji atradās mūsdienu Indijā (Gudžaratas, Harjānas, Pendžābas un Radžastānas provincēs) un mūsdienu Pakistānā (Sindas, Pendžābas un Beludžistānas provincēs). Tā centrējās ap [[Inda]]s upi un tās pietekām un paplašinājās [[Gagaras-Hakras upe]]s ielejā,&lt;ref name=&quot;autogenerated1&quot;&gt;{{Laikraksta atsauce | last = Possehl | first = G. L. | authorlink=Gregory Possehl | year = 1990 | month = October | title = Revolution in the Urban Revolution: The Emergence of Indus Urbanization | journal = Annual Review of Anthropology | volume = 19 | pages = 261—282 | doi = 10.1146/annurev.an.19.100190.001401 | url = http://arjournals.annualreviews.org/toc/anthro/19/1?cookieSet=1 | accessdate = 2007-05-06}}See map on page 263&lt;/ref&gt; [[Gangas-Jamunas Doabs|Gangas-Jamunas Doabā]],&lt;ref&gt;''Indian Archaeology, A Review.'' 1958-1959. Excavations at Alamgirpur. Delhi: Archaeol. Surv. India, pp. 51—52.&lt;/ref&gt; [[Gudžarāta|Gudžarātā]]&lt;ref name=&quot;Leshnik&quot;&gt;{{Laikraksta atsauce | last = Leshnik | first = Lawrence S. | year = 1968 | month = October | title = The Harappan &quot;Port&quot; at Lothal: Another View  | journal = American Anthropologist, New Series, | volume = 70 | issue = 5 | pages = 911—922 | doi = 10.1525/aa.1968.70.5.02a00070 | url = http://links.jstor.org/sici?sici=0002-7294(196810)2%3A70%3A5%3C911%3ATH%22ALA%3E2.0.CO%3B2-2 | accessdate = 2007-05-06}}&lt;/ref&gt; un [[Afganistāna]]s ziemeļos.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce | last = Kenoyer | first = Jonathan | authorlink = Jonathan Mark Kenoyer | title = Ancient Cities of the Indus Valley Civilization | url = https://archive.org/details/ancientcitiesofi0000keno | date = [[15 September]] [[1998]] | publisher = Oxford University Press | location = USA | isbn = 0195779401 | pages = p96}}&lt;/ref&gt; Vēsturiski [[Senā Indija|Senās Indijas]] daļa ir viena no agrākajām urbānajām civilizācijām, līdztekus [[Mezopotāmija]]i un [[Senā Ēģipte|Senajai Ēģiptei]]. Senās Indas ielejas iedzīvotāji, [[harapieši]], izstrādāja jaunas [[metalurģija]]s tehnikas un ieguva [[varš|varu]], [[bronza|bronzu]], [[svins|svinu]] un [[alva|alvu]].

Indas ielejas civilizācija, kas pastāvēja no apmēram 2600. līdz 1900. gadam p.m.ē., iezīmēja urbānās civilizācijas sākumu subkontinentā. Senās civilizācijas ietvēra tādus urbānos centrus kā [[Dolavira]], [[Kalibangana]], [[Rupara]], [[Rakigarhi]], [[Lotala]] mūsdienu Indijā un [[Harapa]], [[Ganerivala]], [[Mohendžo-daro]] mūsdienu Pakistānā. Civilizācija ir ievērojama ar tās pilsētām, kas būvētas no ķieģeļiem, ceļmalu drenāžas sistēmām un daudzstāvu namiem.

==== Vēdiskais periods ====
[[Attēls:Map of Vedic India.png|thumb|200px|Ziemeļindijas karte Vēdiskajā periodā.]]
[[Vēdiskais periods|Vēdisko periodu]] raksturo [[indoāriešu valodas|indoāriešu]] kultūra, kas saistīta ar svētajiem [[Vēdas|Vēdu]] tekstiem, kas tikuši mutiski sacerēti [[vēdiskais sanskrits|vēdiskajā sanskritā]]. [[Vēdas]], līdztekus [[Senā Ēģipte|Ēģiptes]] un [[Mezopotāmija]]s tekstiem, ir viens no vecākajiem tekstiem, kas saglabājies līdz mūsdienām. Vēdiskais periods turpinājās no apmēram 1500. līdz 500. gadam p.m.ē., liekot pamatus [[hinduisms|hinduismam]] un citiem kultūras aspektiem agrīnās Indijas sabiedrībā. Ārieši ieviesa vēdisko civilizāciju visā [[Ziemeļindija|Ziemeļindijā]] un pakāpeniski arī [[Gangas līdzenums|Gangas līdzenumā]].

Šis periods sākās [[indoāriešu valodas|indoāriešu valodās]] runājošo cilšu, kas sevi sauca par [[ārieši]]em (''ārya''), migrācijas rezultātā. Viņi pakļāva vietējās tautas, ko sauca par [[dāsi]]em. Āriešu izcelsme ir strīdīga, viens no viedokļiem ir, ka tie nākuši no [[Centrālāzija]]s, kamēr cits uzskats ir, ka tie ir dzīvojuši Indijā jau kopš laikiem pirms [[Indas ielejas civilizācija]]s, kā tas ir minēts dažos no [[Rigvēda]]s tekstiem.

Agrīnā vēdiskā sabiedrība sastāvēja galvenokārt no [[lopkopība|lopkopju]] grupām.&lt;ref&gt;[http://www.britannica.com/eb/article-46838/India India: Reemergence of Urbanization]. Retrieved on [[May 12]], [[2007. gads|2007]].&lt;/ref&gt; Vēlāk [[Rigvēda]]s āriešu sabiedrība kļuva aizvien [[lauksaimniecība|zemkopiskāka]] un sociāli tika organizēta ap četrām [[Varnas|varnām]]. Papildus hinduisma pamattekstiem vēdām, šajā periodā sākotnējo izcelsmi ieguva [[sanskrits|sanskrita]] eposu [[Rāmājana]]s un [[Mahābhārata]]s galvenās tēmas.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce | author=Valmiki | editor = Goldman, Robert P | title = The Ramayana of Valmiki: An Epic of Ancient India, Volume 1: Balakanda  | url=https://archive.org/details/ramayanaofva01valm | series = Ramayana of Valmiki | month = March | year = 1990 | publisher = [[Princeton University Press]] | location = [[Princeton, New Jersey]] | isbn = 069101485X | pages = [https://archive.org/details/ramayanaofva01valm/page/23 23]}}&lt;/ref&gt; Agrīnā indo-āriešu klātbūtne, iespējams, daļēji atbilst [[okera keramika]]s arheoloģiskajiem atradumiem.&lt;ref name = &quot;tqlgsv&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce | author= Krishna Reddy | title = Indian History | year = 2003 | publisher = Tata McGraw Hill | location = New Delhi | isbn = 0070483698 | pages = A11}}&lt;/ref&gt;

[[Kuru valsts]] laikā ap 1000. gadu p.m.ē.&lt;ref&gt;M. WItzel, Early Sanskritization. Origins and development of the Kuru State. B. Kölver (ed.), Recht, Staat und Verwaltung im klassischen Indien. The state, the Law, and Administration in Classical India. München: R. Oldenbourg 1997, 27-52 = Electronic Journal of Vedic Studies, vol. 1,4, December 1995, [http://ejvs.laurasianacademy.com] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20201026013206/http://ejvs.laurasianacademy.com/|date={{dat|2020|10|26||bez}}}}&lt;/ref&gt; ziemeļrietumu Indijā sākās [[dzelzs laikmets]], kad tika sacerētas [[Atarvavēdas]] — pirmais Indijas teksts ar [[dzelzs]] pieminēšanu (''śyāma ayas''): burtiski &quot;melnais metāls&quot;. Pelēkās krāsas izstrādājumu kultūra, kas aptvēra lielāko daļu Indijas ziemeļu, bija izplatīta apmēram no 1100. līdz 600. gadam p.m.ē.&lt;ref name = &quot;tqlgsv&quot;/&gt; Šī perioda vēlāka daļa atbilst pieaugošajai pārejai no dominējošās cilšu sistēmas uz karaļvalstu, sauktu par Mahadžanapadām, veidošanos.

=== Mahadžanapadas ===
[[Attēls:Ascetic Bodhisatta Gotama with the Group of Five.jpg|thumb|200px|[[Sidhārta Gautama]].]]
Vēlīnajā Vēdiskajā laikmetā Indijā izveidojās daudzas nelielas [[monarhija|ķēniņvalstis]] vai [[pilsētvalsts|pilsētvalstis]], kas pieminētas vēdiskajā, agrīnajā budistu un [[džainisms|džainu]] literatūrā. Ap 500. gadu p.m.ē. sešpadsmit valstis, kas pazīstamas kā [[mahadžanapadas]] — [[Kaši]], [[Kosala]], [[Anga]], [[Magadha]], [[Vridži]] (vai Vadži), [[Malla]], [[Čedi]], [[Vatsa]] (vai Vamsa), [[Kūru]], [[Pančala]], [[Mača]] (vai Matsja), [[Surasena]], [[Assaka]], [[Avanti]], [[Gandhara]], [[Kambodža (vēsturiska valsts)|Kambodža]] — aizņēma Indas-Gangas līdzenumus no mūsdienu [[Afganistāna]]s līdz [[Bengālija]]i un [[Mahārāštra]]i. Šis periods Indijas urbanizācijā bija otrs nozīmīgākais pēc Indas ielejas civilizācijas. Pārējā subkontinentā bija daudzi nelieli klani, kas pieminēti agrīnajā literatūrā. Dažu valstu valdnieki varu pārņēma mantojumā, citās valstis savus valdniekus ievēlēja. Izglītoto iedzīvotāju valoda šajā laikā bija [[sanskrits]], lai gan ziemeļu Indijā vairākuma iedzīvotāju dialekti bija prakrita. Ap 500.—400. gadu p.m.ē. [[Sidhārta Gautama|Sidhārtas Gautamas]] laikā daudzas no šīm sešpadsmit karaļvalstīm apvienojās četrās lielākās. Šīs četras bija [[Vatsa]], [[Avanti]], [[Kosala]] un [[Magadha]].&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce | author= Krishna Reddy | title = Indian History | year = 2003 | publisher = Tata McGraw Hill | location = New Delhi | isbn = 0070483698 | pages = A107}}&lt;/ref&gt;

[[Attēls:Ancient india.png|thumb|left|200px|16 Indijas Mahadžanapadas.]]
Hindu rituāli šajā laikā bija sarežģīti un tos veica priesteru kasta. Domājams, ka [[Upanišādas]], vēlīnie vēdiskie teksti, kas nodarbojās galvenokārt ar sākotnējo [[filozofija|filozofiju]], sacerēti vēdiskā laikmeta beigās un Mahadžanapadu perioda sākumā (sākot ar apmēram 600. — 400. gadu p.m.ē.). Upanišādām bija nozīmīga ietekme uz indiešu filozofiju un tās ir viena vecuma ar [[budisms|budisma]] un [[džainisms|džainisma]] attīstīšanos, apzīmējot šī perioda domāšanas zelta laikmetu. Uzskata, ka 537. gadā p.m.ē. [[Sidhārta Gautama]] ieguva &quot;apgaismības&quot; stāvokli un kļuva pazīstams kā Buda — apgaismotais. Apmēram tajā pašā laikā [[Mahavīra]] (24. Džainu [[Tirtankara]] saskaņā ar Džainām) izplatīja līdzīgu teoloģiju, kas vēlāk kļuva par džainismu.&lt;ref&gt;Mary Pat Fisher (1997) In: Living Religions: An Encyclopedia of the World's Faiths I.B.Tauris : London {{ISBN|1-86064-148-2}} — '' Jainism's major teacher is the Mahavira, a contemporary of the Buddha, and who died approximately 526 BCE. Page 114 ''&lt;/ref&gt; Tomēr ortodoksie džainisti uzskata, ka tas radies agrāk. [[Vēdas|Vēdās]] ir ticami dokumentēti daži džainu Tirtankari un askētiskā kārtība, kas līdzīga šamaņu kustībai.&lt;ref&gt;Mary Pat Fisher (1997) In: Living Religions: An Encyclopedia of the World's Faiths I.B.Tauris : London {{ISBN|1-86064-148-2}} — '' “The extreme antiquity of Jainism as a non-vedic, indigenous Indian religion is well documented. Ancient Hindu and Buddhist scriptures refer to Jainism as an existing tradition which began long before [[Mahavira]].” Page 115 ''&lt;/ref&gt; Budisms un džainisms sludināja askētismu un dziļi ietekmēja hinduisma un indiešu garīgumu, proti — [[veģetārisms|veģetārismu]], aizliegumu nogalināt dzīvniekus un [[ahimss|ahimsu]] (nevardarbību).

Budistu mūki izplatīja Budas mācības arī [[Birma|Birmā]], [[Šrilanka|Šrilankā]], [[Tibeta|Tibetā]], [[Centrālāzija]]s, [[Austrumāzija]]s  un [[Dienvidaustrumāzija]]s valstīs.

=== Persiešu un grieķu iebrukumi ===

Liela daļa no Indijas subkontinenta (mūsdienu Austrumafganistāna un Pakistāna) nokļuva persiešu [[Ahamenīdu impērija]]s valdījumā ap 520. gadu p.m.ē. [[Dārijs Lielais|Dārija Lielā]] valdīšanas laikā un palika tur divus gadsimtus.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.metmuseum.org/TOAH/hd/acha/hd_acha.htm |title=The Achaemenid Persian Empire (550—330 B.C.E) |accessdate=2007-05-19 |author=Department of Ancient Near Eastern Art |month=October | year=2004 |work=Timeline of Art History |publisher=  New York: [[Metropoles mākslas muzejs|The Metropolitan Museum of Art]]}}&lt;/ref&gt; 326. gadā p.m.ē. [[Aleksandrs Lielais]] iekaroja [[Mazāzija|Mazāziju]] un Ahemenīdu impēriju, sasniedzot Indijas subkontinenta ziemeļrietumu robežas. Tur viņš Hidaspas (mūsdienu Dželumas, Pakistānā tuvumā) kaujā sakāva Pūru karali un iekaroja [[Pendžāba]]s lielāko daļu.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce |last=Fuller |first=J.F.C.|authorlink=J. F. C. Fuller |title= The Generalship of Alexander the Great|edition=Reprint|date=[[February 3]], [[2004]]|publisher=Da Capo Press |location=New York|isbn=0306813300 |pages= 188—199|chapter=Alexander's Great Battles}}&lt;/ref&gt; Aleksandra pārgājiens uz Austrumiem noveda viņu pie konfrontācijas ar Magadas Nandu impēriju un Bengālijas Gangaridaju impēriju. Viņa armija, novārdzināta un nobiedēta no paredzamās stāšanās pretī lielākajām Gangas upes indiešu armijām, Hifāzas (mūsdienu [[Beasa]]) tuvumā sadumpojās un atteicās doties tālāk uz austrumiem. Aleksandrs, pēc tikšanās ar savu virsnieku Koenusu, tika pārliecināts, ka labāk ir atgriezties.

Persiešu un grieķu iebrukumi atstāja svarīgas atbalsis indiešu civilizācijā. Persiešu politiskā sistēma ietekmēja nākamos subkontinenta pārvaldīšanas veidus, ieskaitot Maurju dinastijas pārvaldi. Bez tam, Gandaras reģions, vai mūsdienu Austrumafganistāna un Ziemeļrietumu Pakistāna, kļuva par Indijas, Persijas, Centrālāzijas un Grieķijas kultūru kausējamo katlu un radīja hibrīdu kultūru — grieķu budismu, kas pastāvēja līdz m.ē. 5. gadsimtam un ietekmēja Mahajānas budisma mākslas attīstību.

== Maurju periods ==
[[Attēls:Mauryan Empire Map.gif|thumb|200px|Maurju impērija.]]
[[Maurju impērija]] (322.—185. gadā p.m.ē.), kurā valdīja Maurju dinastija, bija ģeogrāfiski plaša, spēcīga un politiski militāra impērija senajā Indijā. Lielo Maurju impēriju izveidoja [[Čandragupta Maurja]] un viņa impērija uzplauka [[Ašoka|Ašoka Lielā]] laikā. Savā lielākajā izplatībā impērija izpletās uz ziemeļiem gar [[Himalaji|Himalaju]] dabīgajām robežām un uz austrumiem tagadējā [[Asama|Asamā]]. Uz rietumiem tā aizsniedzās aiz mūsdienu [[Pakistāna]]s, pievienoja [[Beludžistāna|Beludžistānu]] un lielu daļu no tā, kas tagad pazīstams kā [[Afganistāna]], ieskaitot mūsdienu [[Herata]]s un [[Kandagara]]s provinces. Impērija izplētās Indijas centrālajos un dienvidu apgabalos imperatoru [[Čandragupta]]s un [[Bindusara]]s laikā, un tajā tika iekļauta arī liela daļa no neizpētītajiem cilšu un mežainajiem apvidiem [[Kalinga]]s tuvumā, kuru ieguva Ašoka Lielais.

== Zelta laikmets ==
[[Attēls:Kushanmap.jpg|thumb|150px|[[Kušānu impērija]].]]
Indijas subkontinenta ziemeļu daļu pakļāva [[Kušānu valsts]] (ap 100.—300. gadā m.ē.), kas izpletās no [[Pešāvara]]s līdz [[Ganga]]s vidienei un, iespējams, līdz pat [[Bengālijas līcis|Bengālijas līcim]].
Tajā bija iekļauta arī senā [[Baktrija]] (mūsdienu Afganistānas ziemeļos) un dienvidu [[Tadžikistāna]]. Rietumu [[satrapi]] (pārvaldnieki) (m.ē. 35. — 405. gadā) bija Sakas valdnieki un indo-skitu pēcteči no Indijas rietumu un dienvidu daļām.

[[Satavahanas dinastija|Satavahanas]], tāpat pazīstami kā Andras, bija dinastija, kas valdīja dienvidu un centrālajā Indijā, sākot ar apmēram 230. gadu pirms mūsu ēras. [[Satakarni]], Satavahanu dinastijas sestais valdnieks, sakāva Ziemeļindijas [[Sungu impērija|Sungu dinastiju]]. [[Gautamiputra Satakarni]] bija cits ievērojams dinastijas valdnieks. Kunindas karaļvalsts bija maza Himalaju valsts, kas izdzīvoja apmēram no 2. gadsimta p.m.ē. līdz apmēram m.ē. 3. gadsimtam.
[[Attēls:Rajendra map new.svg|thumb|left|200px|Čolas impērija.]]
Indijas pussalas dienvidu daļā dominēja dažādas impērijas — [[Pandjanas karaļvalsts]], [[Čolas impērija]], [[Čeras dinastija]], [[Kadambas dinastija]], [[Rietumu Gangas dinastija]], [[Pallavu dinastija|Pallavu]] un [[Čalukju dinastija]]s, dažas no tām pletās pa visu [[Dienvidaustrumāzija|Dienvidaustrumāziju]]. Karaļvalstis karoja viena ar otru un ar Dekānas valstīm par valdošo lomu dienvidu [[Kalabhara|Kalabharā]], budistu karaļvalstī, kas uz īsu brīdi pārtrauca Čolas, Čeras un Pandjas dinastiju dominēšanu dienvidos.

=== Ziemeļrietumu hibrīdās kultūras ===
[[Attēls:Demetrius I of Bactria.jpg|thumb|150px|Monēta no Indo-grieķu valsts laikiem.]]
Par subkontinenta ziemeļrietumu hibrīdajām kultūrām uzskata indo-grieķus, indo-skitus, indo-partiešus un indo-sasanīdus. Pirmā no tām, Indo-grieķu valsts, tika izveidota, kad grieķu-baktriešu ķēniņš Demetrijs 180. gadā p.m.ē. iebruka šajā reģionā, izveidojot valsti mūsdienu Afganistānas un Pakistānas daļās. Gandrīz divus gadsimtus ilgajā pastāvēšanas laikā, to pārvaldīja vairāk kā 30 grieķu ķēniņu pēcteču, kas bieži konfliktēja savā starpā. Indo-skiti bija indoeiropiešu saku (skitu) atzars, kas migrēja no Dienvidsibīrijas vispirms uz [[Baktrija|Baktriju]], tālāk uz [[Sogdiāna|Sogdiānu]], Kašmiru, [[Arahozija|Arahoziju]], [[Gandara|Gandaru]] un beidzot uz Indiju. Viņu karaļvalsts pastāvēja no 2. gadsimta p.m.ē. vidus līdz 1. gadsimta p.m.ē. vidum. Mūsu ēras 1. gadsimtā mūsdienu Pakistānas teritorijā izveidojās Indo-partiešu valsts, pēc tam to iekaroja pakļāva [[Kušānu valsts]], bet 3. gadsimtā to iekaroja [[Sasanīdu impērija]].

=== Romiešu tirdzniecība ar Indiju ===
[[Attēls:AugustusCoinPudukottaiHoardIndia.jpg|thumb|150px|Romiešu monēta, kura atrasta Indijā.]]
[[Romas impērija]]s tirdzniecība ar Indiju aizsākās ap m.ē. 1. gadsimtu imperatora [[Oktaviāns|Augusta]] valdīšanas laikā, kad tika iekarota [[Senā Ēģipte]], tā laika Indijas lielākais tirdzniecības partneris rietumos.
Tirdzniecība, ko uzsāka Eidoksijs no Kizikas 130. gadā p.m.ē., turpināja palielināties un, saskaņā ar [[Strabons|Strabonu]] (II.5.12.&lt;ref&gt;&quot;At any rate, when [[Cornelius Gallus|Gallus]] was prefect of Egypt, I accompanied him and ascended the [[Nile]] as far as [[Aswan|Syene]] and the frontiers of [[Kingdom of Aksum|Ethiopia]], and I learned that as many as one hundred and twenty vessels were sailing from [[Myos Hormos]] to India, whereas formerly, under the [[Ptolemaic Egypt|Ptolemies]], only a very few ventured to undertake the voyage and to carry on traffic in Indian merchandise.&quot; Strabo II.5.12. [http://penelope.uchicago.edu/Thayer/E/Roman/Texts/Strabo/2E1*.html Source]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;), Augusta laikā līdz pat 120 kuģu katru gadu devās no Miosas Hormosas uz Indiju. Šajā tirdzniecībā tika izmantots un, acīmredzot, tika pārstrādāts kušiešu monētās daudz zelta, tā ka [[Plīnijs Vecākais]] (HN VI.101) žēlojās par metāla naudas izsīkumu Indijai:

„''Indija, Ķīna un Arābijas pussala pēc piesardzīga novērtējuma ik gadu saņem no mūsu impērijas simts miljonus sesterciju: tās ir mūsu izmaksas par greznību un sievietēm. Kāda daļa no šiem importiem paredzēta upurēšanai dieviem vai mirušo gariem?''” Plīnijs — ''Historia Naturae'' 12.41.84.&lt;ref&gt;{{val|la|minimaque computatione miliens centena milia sestertium annis omnibus India et Seres et paeninsula illa imperio nostro adimunt: tanti nobis deliciae et feminae constant. quota enim portio ex illis ad deos, quaeso, iam vel ad inferos pertinet?}} Pliny, Historia Naturae 12.41.84.&lt;/ref&gt;

=== Guptas dinastija ===
4. un 5. gadsimtā Ziemeļindiju apvienoja [[Guptas impērija|Guptas dinastija]]. Šajā laikā, kas pazīstams kā Indijas renesances zelta laikmets, hindu kultūra, zinātne un politiskā pārvalde sasniedza jaunus augstumus. Čandragupta I, Samudragupta un Čandragupta II bija visievērojamākie Guptas dinastijas valdnieki. Agrākās pieejamās Puranas arī, domājams, ir uzrakstītas ap šo laiku. Impērijai pienāca gals līdz ar huņņu uzbrukumu centrālajai Āzijai. Pēc Guptas impērijas sabrukuma 6. gadsimtā, Indijā atkal valdīja daudzas reģionālas karaļvalstis. Guptas klana jaunākais atzars pēc atvienošanās no impērijas turpināja valdīt Magadā.

5. gadsimta pirmajā pusē mūsdienu Afganistānas teritorijā nostiprinājās [[Eftalītu impērija]] (baltie [[huņņi]]), ar galvaspilsētu Bamijanu. Viņi pārtrauca Guptas dinastijas valdīšanu Ziemeļindijā, kas tomēr neiespaidoja lielu daļu Dekānas un Dienvidindijas valstu uzplaukumu.

== Klasiskais laikmets ==
[[Attēls:Indian Kanauj triangle map.svg|thumb|175px|left|Palas impērija Devapalas valdīšanas laikā.]]
Klasiskais laikmets Indijā sākās ar Guptām un ziemeļu atdzimšanu Haršas iekarojumu laikā apmēram 7. gadsimtā un Ziemeļindijā beidzās 13. gadsimtā [[Deli sultanāts|Deli sultanāta]] ekspansiju, bet Dienvidindijā ar [[Vidžajanagaras impērija]]s sagrāvi 17. gadsimtā. Šajā laika posmā tika radīti vairāki Indijas lieliskākie mākslas un arhitektūras pieminekļi, kā arī attīstītas galvenās garīgās un filozofiskās sistēmas hinduismā, budismā un džainismā.

7. gadsimtā valdnieks [[Harša]] no [[Kannaudža]]s atkalapvienoja Ziemeļindiju, tomēr viņa valsts sabruka pēc viņa nāves. Šajā laikā strauji izpletās [[Tibetas impērija]], iekarojot Nepālu un daļu mūsdienu Indijas [[Bihāra]]s štata. No 7. līdz 9. gadsimtam trīs dinastijas sacentās par Ziemeļindijas kontroli: [[Gurdžaras-Pratiharas]] no [[Malva]]s un vēlāk Kannaudžas, [[Palas impērija|Palas]] no Bengālijas un [[Raštrakutas]] no [[Dekāna]]s.

Palas valstī vēlāk valdīja Senas dinastija un Pratiharas valsts sadalījās atsevišķās valstīs. Tās bija pirmās [[radžputi|radžputu]] valstis, kas dažādā veidā pastāvēja gandrīz veselu tūkstošgadi līdz pat Indijas Republikas nodibināšanai. Pirmā pieminētā radžputu valsts parādījās Radžastānā 6. gadsimtā un nelielas radžputu dinastijas vēlāk valdīja lielākajā daļā Ziemeļindijas. Viens no Čauhanu klana radžputiem Prithvi Radža Čauhans bija pazīstams ar asiņainiem konfliktiem pret iebrūkošajiem islāma karotājiem. Austrumu Afganistānas apgabalos, ziemeļu Pakistānā un Kašmirā no septītā gadsimta vidus līdz vienpadsmitā gadsimta sākumam valdīja Šahi dinastija.

[[Čalukja impērija]] pārvaldīja dienvidu un centrālās Indijas daļas no 550. līdz 750. gadam no Badami Karnātakā un atkal no 970. līdz 1190. gadam no Kaljani Karnātakā. Kanči Palavas bija viņu laikabiedri tālāk uz dienvidiem. Ar Čalukjas impērijas pagrimumu, apmēram 12. gadsimta vidū, tās vasaļi Hojsalas no Halebidu, Kakatija no Varangalas, Seuna Jadavas no Devagiri un Kalačuri dienvidu atzars sadalīja milzīgo Čalukjas impēriju savā starpā. Vēlāk, viduslaiku periodā ziemeļu Tamilnadā parādījās [[Čolas dinastija|Čolas karaļvalsts]] un Keralā [[Čeras dinastija|Čeras karaļvalsts]]. Dienvidindijas karaļvalstis tajā laikā paplašināja savu ietekmi līdz pat Indonēzijai, kontrolējot plašas ārējās impērijas Dienvidaustrumāzijā. Dienvidindijas ostas bija iesaistītas Indijas okeāna tirdzniecībā ar Romas impēriju, galvenokārt ar garšvielām, uz rietumiem un ar Dievidaustrumāziju uz austrumiem.&lt;ref&gt;Miller, J. Innes. (1969). The Spice Trade of The Roman Empire: 29 B.C. to A.D. 641. Oxford University Press. Special edition for Sandpiper Books. 1998. {{ISBN|0-19-814264-1}}.&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[http://news.bbc.co.uk/2/hi/south_asia/4970452.stm Search for India's ancient city]. BBC News. Retrieved on June 22, 2007.&lt;/ref&gt; Literatūra vietējos dialektos un iespaidīga arhitektūra plauka līdz apmēram 14. gadsimta sākumam, kad Deli sultāna dienvidu ekspedīcijas uzlika savas nodevas šīm karaļvalstīm.

Vairāk kā 55% no epigrāfiskajiem uzrakstiem — apmēram 55 000, ko Indijā atraduši arheologi, ir tamilu valodā un 60% no tiem ir no vienas pašas Tamilnadas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title= Students get glimpse of heritage |url= http://www.hindu.com/2005/11/22/stories/2005112215970400.htm |author= Staff Reporter |publisher= The Hindu |date= [[November 22]] [[2005. gads|2005]] |accessdate= 2007-04-26 |archive-date= 2014-06-18 |archive-url= https://web.archive.org/web/20140618165752/http://www.hindu.com/2005/11/22/stories/2005112215970400.htm }}&lt;/ref&gt;

No 1343. gada visas daudzās Dienvidindijas valstis beidza pastāvēt, izveidojoties [[Vidžajanagaras impērija]]i (1336—1646), ko radīja vietējās un svešās kultūras sakausējums, kas atstājis paliekošas savstarpējās kulturālas ietekmes. Vidžajanagaras impērija panīka, karojot ar musulmaņu valstīm, kas bija izveidojušās pēc Bahmani sultanāta sairšanas.

== Islāma sultanāti ==
[[Attēls:GolGumbaz2.jpg|thumb|200px]]
Pēc arābu invāzijas Indijas senajā rietumu kaimiņzemē [[Persija|Persijā]], lai paplašinātu ietekmi šajā reģionā, tie vēlējās iebrukt Indijā, kas bija bagātākā klasiskā civilizācija ar plaukstošu starptautisko tirdzniecību un vienīgajām zināmajām [[dimants|dimantu]] raktuvēm pasaulē. Pēc atsevišķu Indijas valstu dažus gadsimtus ilgas pretošanās, ziemeļu subkontinentā dažu gadsimtu laikā izveidojās islāma sultanāti. Bet pirms turku invāzijas viscaur Dienvidindijas piekrastē, it sevišķi [[Kerala|Keralā]], plauka musulmaņu tirgotāju kopienas, kuras ieradās nelielā skaitā pa Indijas okeāna tirdzniecības ceļiem, galvenokārt no [[Arābijas pussala]]s. Tomēr tas iezīmēja Vidējo Austrumu [[Ābrama reliģijas|Ābrama reliģiju]] ieviešanos, bieži vien puritāniskos veidos, iepriekš pastāvošajā Dienvidindijas hinduistu kultūrā. Vēlāk dienvidos uzplauka [[Bahmani sultanāts]], kas 16. gadsimta sākumā sadalījās piecos mazākos sultanātos.

=== Deli sultanāts ===
[[Attēls:Qutub minar.JPG|thumb|150px|left]]
12. un 13. gadsimtā [[tjurki]] un [[puštuni]] sagrāba Ziemeļindijas daļas un 13. gadsimta beigās bijušajos radžputu īpašumos izveidoja [[Deli sultanāts|Deli sultanātu]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.sfusd.k12.ca.us/schwww/sch618/Ibn_Battuta/Battuta's_Trip_Seven.html |title=Battuta's Travels: Delhi, capital of Muslim India |access-date={{dat|2009|09|07||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20080423014415/http://www.sfusd.k12.ca.us/schwww/sch618/Ibn_Battuta/Battuta%27s_Trip_Seven.html |archivedate={{dat|2008|04|23||bez}} }}&lt;/ref&gt; Sekojošā Deli sultanāta Mamluku dinastija pārvaldīja lielu Ziemeļindijas apgabalu, apmēram Guptu seno zemju apjomā, bet [[Kaldži dinastija]], lai gan spēja iekarot Centrālās Indijas lielāko daļu, tomēr nespēja iekarot un apvienot visu subkontinentu. Sultanāti bija sākums Indijas kultūras [[renesanse]]s periodam. Rezultātā iegūtais indo-musulmaņu kultūras sakausējums ir atstājis paliekošus sinkrētiskos arhitektūras, mūzikas, literatūras, reliģijas un apģērba pieminekļus. Ir domājams, ka [[urdu valoda]] (dažādos turku dialektos &quot;''urdu''&quot; nozīmē &quot;orda&quot; vai &quot;nometne&quot;) radās Deli sultanāta musulmaņu valdnieku laikā vietējo iedzīvotāju sanskrita, [[prakrits|prakrita]] un ienācēju persiešu, tjurku un arābu valodu savstarpējā sajaukuma rezultātā. Deli sultanāta tronī īslaicīgi valdīja arī princese Razija (1236—1240).

Emīrs [[Timurs]] 1398. gadā uzbruka sultāna Nasir-u Din Mehmuda no Tuglaku dinastijas pārvaldītajai [[Deli]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.gardenvisit.com/travel/clavijo/timurconquestofindia.htm |title=Timur - conquest of India |access-date={{dat|2007|09|14||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20071012090047/http://www.gardenvisit.com/travel/clavijo/timurconquestofindia.htm |archivedate={{dat|2007|10|12||bez}} }}&lt;/ref&gt; Sultāna armiju sakāva 1398. gada 17. decembrī, Deli tika izlaupīta, sagrauta un atstāta drupās.

=== Mogulu ēra ===
[[Attēls:Mughal1700.png|thumb|200px|[[Mogulu impērija]] 17. gadsimtā.]]
1526. gadā [[Bāburs]], sakaujot Deli sultānu Ibrahimu Lodi Pānipatas kaujā, izveidoja [[Mogulu impērija|Mogulu impēriju]], kas pastāvēja vairāk kā 200 gadu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.ucalgary.ca/applied_history/tutor/islam/empires/mughals/ |title=The Islamic World to 1600: Rise of the Great Islamic Empires (The Mughal Empire) |access-date={{dat|2011|07|06||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20130927170951/http://www.ucalgary.ca/applied_history/tutor/islam/empires/mughals/ |archivedate={{dat|2013|09|27||bez}} }}&lt;/ref&gt; Mogulu dinastija valdīja Indijas subkontinenta lielākajā daļā no 1600. gada, sāka panīkt pēc 1707. gada un, visbeidzot, tika sakauta 1857. gada [[Sipaju sacelšanās]] laikā. Mogulu impērija savā augstākajā punktā aizņēma apgabalu, kas līdzīgs senajai Maurju impērijai. Mogulu dinastijas valdīšanas laikā notika plašas sociālās izmaiņas, pār hindu vairākumu valdīja musulmaņu imperatori, daudzi no kuriem izrādīja reliģisku toleranci pret hindu kultūru. Imperators [[Akbars Lielais|Akbars]] — Bābura mazdēls, centās izveidot labas attiecības ar hinduistiem. Akbars ieviesa ''amari'' jeb dzīvnieku nenogalināšanu [[džainisms|džainisma]] svētajās dienās un atcēla džizijas nodokli nemusulmaņiem. Mogulu imperatori precēja vietējo valdnieku ģimeņu locekļus, noslēdza savienības ar vietējiem maharadžām, savienojot savu turku-persiešu kultūru ar hinduistu kultūru, kā arī radot unikālu mogulu arhitektūru. Tomēr vēlākie imperatori, kā [[Aurangzebs]], centās nodibināt pilnīgu musulmaņu kundzību, nemusulmaņus aplikot ar nodokļiem un sagraujot hindu tempļus. Mogulu impērijas norietā, aizpildot varas vakuumu, parādījās atsevišķas mazākas impērijas vai arī tās pašas bija norietu veicinošs faktors. 1739. gadā šahs Nadīrs sakāva Mogulu armiju Karnalas kaujā. Pēc šīs uzvaras Nadīrs ieņēma un izlaupīja Deli, aizvedot daudzas bagātības, tai skaitā Pāvu troni.&lt;ref&gt;[http://www.avalanchepress.com/Soldier_Shah.php Iran in the Age of the Raj]&lt;/ref&gt;

[[Attēls:Taj_Mahal_(south_view,_2006).jpg|thumb|200px|[[Tadžmahals]], kuru uzcēla Mogulu dinastijas valdnieks [[Šahs Džahāns]].]]
Mogulu ērā Indijas subkontinetā pastāvēja Mogulu impērija un tās vasaļvalstis, bet vēlāk parādījās pēcteču valstis — ieskaitot Marathu konfederāciju, kas arvien vairāk karoja ar novājināto Mogulu dinastiju.

== Pēcmogulu reģionālās karaļvalstis ==
[[Attēls:Marathas.GIF|thumb|200px|Marathu impērija ap 1730. gadu.]]
Pēcmogulu ērā valdīja Marathu impērija, parādījās arī citas reģionālās valstis un pieauga arī Eiropas valstu aktivitātes. Marathu valsti nodibināja un nostiprināja Šivadži. 18. gadsimtā Pešvu valdīšanas laikā tā pārveidojās par Marathu impēriju. Uz 1760. gadu impērija izpletās praktiski pār visu subkontinentu. Šo paplašināšanos izbeidza afgāņu armija šaha Ahmada Abdali vadībā Trešajā Panipatas kaujā 1761. gadā. Pēdējo Pešvu Badži Rao II sakāva briti Trešajā angļu-marathu karā.

[[Maisūra]] bija valsts dienvidu Indijā, ko ap 1400. gadu nodibināja [[Vodejāru dinastija]]. Vodejāru valdīšanu pārtrauca Haiders Ali un viņa dēls Sultāns Tipu. Viņu vadībā Maisūra piedalījās virknē karu, dažreiz pret apvienotajiem britu un marathu spēkiem, bet galvenokārt pret britiem ar nelielu franču paīdzību vai palīdzības solījumiem.

[[Haidarābādu]] nodibināja Kutubas šahu dinastija no Golkondas 1591. gadā. Pēc neilgas Mogulu valdīšanas, Mogulu ierēdnis Asifs Džāhs, pārņēma kontroli pār Haidarābādu, 1724. gadā pasludinot sevi par Haidarābādu Nizāmu-al-Mulku. To pārvaldīja Nizāmu mantinieki no 1724. līdz 1948. gadam. Gan Maisūra, gan Haidarābādu kļuva par Britu Indijas vietējām pavalstīm.

Pendžābas valsts, ko pārvaldīja [[sikhisms|sikhi]], bija politiska vienība, kas pārvaldīja mūsdienu Pendžābas reģionu. Tā bija starp pēdējiem subkontinenta apgabaliem, ko iekaroja briti. Angļu-sikhu kari iezīmēja Sikhu impērijas krišanu.
Ap 18. gadsimtu gurku valdnieki izveidoja mūsdienu Nepālu un šahi un radžas ļoti stingri uzturēja savu [[Nacionālā identitāte|nacionālo identitāti]] un integritāti.

== Koloniālā ēra ==
[[Vasko da Gama]]s veiksmīgie jūrasbraucieni, kas eiropiešiem atklāja jūras ceļu uz Indiju 1498. gadā, bruģēja ceļu tiešai eiropiešu tirdzniecībai ar Indiju.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce| url = http://www.fordham.edu/halsall/mod/1497degama.html| title = Vasco da Gama: Round Africa to India, 1497-1498 CE| accessdate = 2007-05-07| month = June| year = 1998| work = Internet Modern History Sourcebook| publisher = Paul Halsall| archive-date = 2011-08-28| archive-url = https://web.archive.org/web/20110828160915/http://www.fordham.edu/halsall/mod/1497degama.html}} From: Oliver J. Thatcher, ed., The Library of Original Sources (Milwaukee: University Research Extension Co., 1907), Vol. V: 9th to 16th Centuries, pp. 26-40.&lt;/ref&gt; Portugāļi drīzumā izveidoja tirdzniecības punktus [[Goa]], [[Damāna|Damānā]], [[Diu]] un [[Bombeja|Bombejā]]. Portugāļiem sekoja holandieši un briti, kas 1619. gadā izveidoja tirdzniecības punktus rietumkrasta ostā [[Sūrata|Sūratā]],&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce| url = http://www.indianchild.com/history_of_india.htm| title = Indian History - Important events: History of India. An overview| accessdate = 2007-05-07| work = History of India| publisher = Indianchild.com| archive-date = 2011-08-21| archive-url = https://www.webcitation.org/6174KPD1I?url=http://www.indianchild.com/history_of_india.htm}}&lt;/ref&gt; un franči. Iekšējie konflikti starp indiešu karaļvalstīm deva iespēju Eiropas tirgotājiem pakāpeniski pastiprināt politisko ietekmi un piesavināties zemes. Lai gan nākamajā gadsimtā kontinentālās Eiropas valstis kontrolēja atsevišķus dienvidu un austrumu Indijas apgabalus, tās galu galā zaudēja visas savas Indijas teritorijas britiem, izņemot franču priekšposteņus Pondičerijā un Čandernagorā, holandiešu Travankoras ostu un portugāļu kolonijas Goa, Damānā un Diu.

=== Britu Indija ===
[[Attēls:British India.png|thumb|200px|Britu Indija.]]
{{Pamatraksts|Britu Indija}}
Mogulu imperators [[Džahangirs]] 1617. gadā deva atļauju Britu Austrumindijas kompānijai tirgoties Indijā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.fordham.edu/halsall/india/1617englandindies.html|title=The Great Moghul Jahangir: Letter to James I, King of England, 1617 A.D.|publisher=Internet Indian History Sourcebook, Paul Halsall|work=Indian History Sourcebook: England, India, and The East Indies, 1617 CE|accessdate=2007-05-07|month=June|year=1998|archive-date=2014-08-18|archive-url=https://web.archive.org/web/20140818010509/http://www.fordham.edu/halsall/india/1617englandindies.html}} From: [[James Harvey Robinson]], ed., Readings in European History, 2 Vols. (Boston: Ginn and Co., 1904-1906), Vol. II: From the opening of the Protestant Revolt to the Present Day, pp. 333—335.&lt;/ref&gt; Pakāpeniski kompānija palielināja savu ietekmi 1717. gadā, uzspiežot Mogulu imperatoram Farukam Sijāram dāvāt tiem atļauju beznodokļu tirdzniecībai Bengālijā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce| url = http://www.calcuttaweb.com/history.shtml| title = KOLKATA (CALCUTTA) : HISTORY| accessdate = 2007-05-07| publisher = Calcuttaweb.com| archiveurl = https://web.archive.org/web/20070510193408/http://www.calcuttaweb.com/history.shtml| archivedate = 2007-05-10}} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20070510193408/http://www.calcuttaweb.com/history.shtml |date=2007-05-10 }}&lt;/ref&gt; Bengālijas nabobs Siradžs ud Daulahs, Bengālijas provinces faktiskais pārvaldītājs, pretojās britu centieniem izmantot šīs atļaujas. Tas noveda pie Plasijas kaujas 1757. gadā, kurā Austrumindijas kompānijas armija, Roberta Klaiva vadībā, sakāva naboba spēkus. Tas bija pirmais politiskais atbalsta punkts ar teritoriālu iejaukšanos, ko briti ieguva Indijā. 1757. gadā kompānija iecēla Klaivu par pirmo Bengālijas gubernatoru.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce | url = http://www.historyofwar.org/articles/people_cliveofindia.html| title = Robert Clive, Baron Clive, 'Clive of India', 1725-1774| accessdate = 2007-05-07| last = Rickard| first = J.| date = [[1 November]] [[2000. gads|2000]]| work = Military History Encyclopedia on the Web| publisher = historyofwar.org}}&lt;/ref&gt; Pēc Buksaras kaujas 1764. gadā no Mogulu imperatora šaha Alama II kompānija ieguva civilās pārvaldes tiesības Bengālijā, kas iezīmēja sākumu kompānijas oficiālajai valdīšanai, kas gadsimta laikā galu galā ļāva tiem sagrābt lielāko daļu Indijas un iznīdēt Mogulu valdīšanu un pašu dinastiju.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce | url = http://www.lse.ac.uk/collections/economicHistory/GEHN/GEHN%20PDF/Transformation%20from%20a%20Pre-Colonial%20-%20Om%20Prakash.pdf | title = The Transformation from a Pre-Colonial to a Colonial Order: The Case of India | accessdate = 2007-05-07| last = Prakash| first = Om| format = PDF| work = Global Economic History Network | publisher = Economic History Department, London School of Economics| pages = 3—40}}&lt;/ref&gt; Austrumindijas kompānija monopolizēja Bengālijas tirdzniecību. Viņi ieviesa zemes aplikšanas ar nodokļiem sistēmu, ko sauca par &quot;ilgstošo nometināšanu&quot;, radot Bengālijā feodāla veida struktūru, kas balstījās uz vietējo aristokrātiju - zamindāriem. Uz 1850. gadu Austrumindijas kompānija kontrolēja lielāko daļu Indijas subkontinenta, ieskaitot mūsdienu Pakistānu un Bangladešu. Viņu politika dažkārt varēja vispārināt kā „[[skaldi un valdi]]”, kad tika izmanototas naidīgās attiecības starp atsevišķām vietējām valstīm, sociālajām un reliģiskajām grupām. Britu Indijas laikā bads Indijā bieži saistāms ar kļūdainu pārvaldes politiku, jo tad tika reģistrēti daži no lielākajiem, ieskaitot Lielo badu no 1876. līdz 1878. gadam, kurā nomira no 6 līdz 10 miljoni cilvēku&lt;ref name=mikedavis&gt;Davis, Mike. Late Victorian Holocausts. 1. Verso, 2000. {{ISBN|1-85984-739-0}} pg 7&lt;/ref&gt; un Indijas badu no 1899. līdz 1900. gadam, kurā nomira 1 līdz 10 miljoni cilvēku. Trešā mēra pandēmija sākās Ķīnā 19. gadsimta vidū, izplatot mēri visos apdzīvotajos kontinentos un vienā pašā Indijā nogalinot 10 miljonus cilvēku.&lt;ref&gt;[http://www.who.int/vaccine_research/diseases/zoonotic/en/index4.html Plague] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090217172854/http://www.who.int/vaccine_research/diseases/zoonotic/en/index4.html |date={{dat|2009|02|17||bez}} }}. World Health Organization.&lt;/ref&gt; Par spīti pastāvīgajām slimībām un bada sērgām, Indijas subkontinenta iedzīvotāju skaits, kas 1750. gadā bija apmēram 125 miljoni, 1941. gadā sasniedza 389 miljonus.&lt;ref&gt;[http://www.petersoninstitute.org/publications/chapters_preview/98/1iie2806.pdf Reintegrating India with the World Economy] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120304085740/http://www.petersoninstitute.org/publications/chapters_preview/98/1iie2806.pdf |date={{dat|2012|03|04||bez}} }}. ''Peterson Institute for International Economics.''&lt;/ref&gt;

Pirmā galvenā kustība pret Britu kompānijas patvaļīgo valdīšanu izvērsās par 1857. gada Sipaju sacelšanos, kas pazīstama arī kā Pirmais neatkarības karš. Pēc gada nemieru un Austrumindijas kompānijas karaspēka pastiprināšanas ar britu karavīriem, briti sakāva dumpiniekus. Sacelšanās nominālais līderis, pēdējais Mogulu imperators šahs [[Bahadurs Šahs Zafars|Bahadurs Zafars]] tika izsūtīts trimdā uz Birmu, viņa bērniem nocirsta galvas. Kā sekas Austrumindijas kompānija visu varu nodeva Britu karaļnamam, kas sāka pārvaldīt lielāko Indijas daļu kā koloniju; kompānijas zemes tika kontrolētas tieši, bet pārējās ar pārvaldītājiem vietējās pavalstīs. Kad 1947. gada augustā Indijas subkontinents ieguva neatkarību no Lielbritānijas, tajā bija 565 pavalstis.&lt;ref&gt;[http://news.bbc.co.uk/2/hi/south_asia/1762146.stm Kashmir: The origins of the dispute], BBC News, January 16, 2002&lt;/ref&gt;

== Indiešu neatkarības kustība ==
[[Attēls:Nehru Gandhi 1937 touchup.jpg|thumb|200px|[[Mohandāss Karamčands Gandijs]] un [[Džavāharlāls Nehru]] 1937. gadā.]]
1920. gados [[Mohandāss Karamčands Gandijs]] iesāka masveida kustību, lai cīnītos pret britu pārvaldi Indijā. [[Subašs Čandra Bose]] bija brīvības cīnītājs, kas izveidoja armijas spēkus cīņai pret britu pārvaldi. [[Bagats Sings]] arī bija indiešu brīvības cīnītājs, kas uzskatāms par vienu no ietekmīgākajiem indiešu neatkarības kustības revolucionāriem. Viņš bieži tiek saukts par Šahīdu Bagatu Singu (vārds „šahīds” nozīmē moceklis). [[Verapandija Katabomans]] arī bija brīvības cīnītājs, kas sāka savu brīvības kustību pret britu valdīšanu, atsakoties maksāt nodokļus britu valdībai. Revolucionārās aktivitātes pret britu valdīšanu notika visā Indijas subkontinentā un šīs kustības veiksmīgi atnesa Indijas subkontinentam neatkarību 1947. gadā.

== Neatkarība un sadalīšana ==
{{Pamatraksts|Indijas Domīnija}}
[[Attēls:Rabindranath Tagore in 1909.jpg|thumb|150px|[[Rabindranats Tagore]] — pirmais [[Nobela prēmija]]s laureāts no Āzijas un Indijas himnas autors.]]
Līdz ar neatkarības vēlmi gadiem attīstījās arī spriegums starp indusiem un musulmaņiem. Musulmaņi vienmēr bija bijuši mazākumā un iespējamā valsts pārvalde tikai ar indusiem lika tiem būt piesardzīgiem attiecībā uz neatkarību; viņi sliecās gan neuzticēties indusu valdīšanai, gan arī pretoties pastāvošajai britu valdīšanai. 1915. gadā Mohandass Karamčands Gandijs parādījās uz skatuves, aicinot uz vienotību šo divu grupu vidū, pārsteidzoši nodemonstrējot vadību, kas galu galā varētu novest pie valsts neatkarības. Pamatīgu grūdienu Gandijs Indijai un tās iespējai iegūt neatkarību deva ar absolūti nevardarbīgu masveida kustību, kas padarīja viņu par vienu no ievērojamākajiem zināmajiem pasaules līderiem. Viņš pārliecināja, piemēram, valkāt pašaustas drēbes, lai vājinātu britu tekstila rūpniecību un noorganizēja maršu uz jūru, kur demonstranti ieguva paši savu sāli, protestējot pret britu monopolu. Indieši iesauca viņu par Mahatmu vai Lielo dvēseli, un pirmais to ierosināja bengāļu dzejnieks Rabindranats Tagore. Briti apsolīja, ka viņi atstās Indiju 1947. gadā.

1947. gadā izveidojās divās domīnijas — Indijas Savienība un Pakistānas Domīnija. Pandžābas un Bengālijas provinču sekojošā sadalīšana, radīja sadursmes starp sikhiem, hindiem un musulmaņiem Pandžābā, Bengālijā un Deli, kurās gāja bojā ap 500 000 cilvēku.&lt;ref name=symonds&gt;{{Grāmatas atsauce | last =  Symonds | first = Richard | title = The Making of Pakistan | url =  https://archive.org/details/makingofpakistan0000unse | year = 1950 | publisher = [[Faber and Faber]] | location = London | oclc = 1462689 | id = ASIN B0000CHMB1 | pages = [https://archive.org/details/makingofpakistan0000unse/page/74 74]
 | quote = at the lowest estimate, half a million people perished and twelve million became homeless}}&lt;/ref&gt; Tāpat šajā periodā notika viena no lielākajām masveida migrācijām, apmēram 12 miljoni cilvēku pārvietojās starp jaunizveidotajām Indijas un Pakistānas valstīm.&lt;ref name=symonds/&gt;

== Atsauces un piezīmes ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Indijas vēsture| ]]</text>
      <sha1>70e4a6fzzm02ifyb3p4gi1zjs9ynolu</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Trejsavienība (1882)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>90134</id>
    <revision>
      <id>4048020</id>
      <parentid>4045874</parentid>
      <timestamp>2024-04-26T06:27:35Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Reeinis</username>
        <id>122021</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6812" xml:space="preserve">[[Attēls:Dreibund.JPG|thumb|Trejsavienībai veltīta medaļa, uz kuras attēloti trīs savienības valstu monarhi]]
'''Trejsavienība''' bija militārā un politiskā savienība starp [[Vācijas impērija|Vācijas impēriju]], [[Austroungārija|Austroungāriju]] un [[Itālijas Karaliste (1861—1946)|Itālijas karalisti]], kuru izveidoja 1882. gadā un kas pastāvēja līdz 1915. gadam. Kā atbildes reakcija tai bija pakāpeniska [[Antante]]s veidošanās starp [[Francijas Trešā republika|Francijas Trešo republiku]], [[Krievijas impērija|Krievijas Impēriju]] un [[Lielbritānija|Lielbritāniju]]. 

Vācijas impērija un Austroungārija nevēlējās pieļaut 1870. gada [[Francijas—Prūsijas karš|franču-prūšu]] karā sakautās Francijas tuvināšanos ar Krievijas impēriju, tāpēc [[1879]]. gada oktobrī tās izveidoja [[Divsavienība|Divsavienību]]. Līgums paredzēja, ka abas impērijas sadarbosies, ja nāksies karot pret Krievijas impēriju. Austroungārijas vēlme rast stipru partneri bija saistīta arī ar viņas interesēm [[Balkānu pussala|Balkānu reģionā]], kur tās intereses sadūrās ar Krievijas impērijas vēlmi aizstāvēt radniecīgos dienvidu [[slāvi|slāvus]] un [[Osmaņu impērija]]s interesēm par savas varas saglabāšanu Balkānu provincēs. 

Vienlaikus, Itālijas karalistes un Francijas starpā valdīja nesaskaņas un cīņa par ietekmi [[Ziemeļāfrika|Ziemeļāfrikā]]. Vācijas impērija, izmantojot šīs nesaskaņas, pierunāja Itālijas karalisti iesaistīties savienībā. [[1882]]. gada [[20. maijs|20. maijā]] tika izveidota Trejsavienība. Līgums paredzēja to, ka [[karš|militārā konflikta]] gadījumā starp vienu no šīm savienības loceklēm un citu valsti, pārējās divas dalībnieces paliks neitrālas. Izņēmums būtu pieļaujams gadījumā, ja uzbrucēja būtu Francija. Tāpat līgumā bija noteikts, ka ja pret vienu no dalībnieci militāri vēršas divas vai vairākas lielvaras, tad parējām divām Trejsavienības loceklēm jānāk palīgā. Itālijas karaliste iesaistoties savienībā vēlējās, lai savienībai nebūtu uzbrūkošs raksturs. Neskatoties uz Trejsavienību, Itālijas un Austroungārijas starpā pastāvēja konflikts par itāļu apdzīvotajiem [[Alpi|Alpu]] un [[Adrijas jūra]]s piekrastes reģioniem, kurus Itālija vēlējās atņemt Austroungārijai. [[20. gadsimts|20. gadsimta]] sākumā attiecības starp Franciju un Itāliju uzlabojās. Valstu starpā tika noslēgtas vairākas vienošanās. 

Sākoties [[Pirmais pasaules karš|Pirmajam pasaules karam]] Itālija faktiski pameta Trejsavienību, jo neuzsāka aktīvu karadarbību Vācijas un Austroungārijas pusē. Oficiālā Itālijas izstāšanās notika 1915. gada 23. maijā, kad tā iestājās Antantē un sāka karadarbību pret Austroungāriju un Vāciju. Oficiāli Itālijas izstāšanās tika pamatota ar to, ka Austroungārija pieteica karu [[Serbijas karaliste]]i nevis Serbija uzbruka Austroungārijai, tādēļ šī valsts ir bijusi agresore konkrētajā gadījumā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.loc.gov/resource/gdcmassbookdig.originsoftriplea02cool/?sp=10&amp;st=list|title=Origins of the Triple alliance;|website=Library of Congress, Washington, D.C. 20540 USA|access-date=2024-04-22}}&lt;/ref&gt;

Pēc Pirmā pasaules kara sākuma, Vācijas un Austroungārijas pusē nostājās Osmaņu impērija, bet 1915. gada oktobrī šīm valstīm pievienojās arī [[Bulgārijas Karaliste]]. Šīs valstis turpmāk sauca par [[Centrālās lielvalstis|Centrālajām lielvalstīm]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.historycrunch.com/triple-alliance-and-world-war-i.html|title=Triple Alliance and World War I|website=HISTORY CRUNCH - History Articles, Biographies, Infographics, Resources and More|access-date=2024-04-22|language=en}}&lt;/ref&gt;

Trejsavienībā bija vairākas ievērojamas personības, kuras ietekmēja tās pastāvēšanu un likteni:

1. Otto fon Bismarks: Vācijas impērijas kanzlers un politiskais stratēģis, kurš bija galvenais spēks aiz Trejsavienības izveides.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.history.com/topics/european-history/otto-von-bismarck|title=Otto von Bismarck - Biography, World Wars &amp; Facts|website=HISTORY|access-date=2024-04-22|date=2019-06-07|language=en}}&lt;/ref&gt;

2. Franss Jozefs I: Austroungārijas imperators, kurš atbalstīja Trejsavienību un centās nodrošināt stabilitāti Eiropā.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|date=2024-04-17|title=Franz Joseph I of Austria|url=https://en.wikipedia.org/w/index.php?title=Franz_Joseph_I_of_Austria&amp;oldid=1219459238|journal=Wikipedia|language=en}}&lt;/ref&gt;

3. Umberto I: Itālijas karalis, kurš piekrita Trejsavienībai, lai nostiprinātu Itālijas pozīcijas starptautiskajā arēnā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.encyclopedia.com/history/encyclopedias-almanacs-transcripts-and-maps/umberto-i|title=Umberto I {{!}} Encyclopedia.com|website=www.encyclopedia.com|access-date=2024-04-22}}&lt;/ref&gt;

4. Austro-Ungārijas impērijas cara Francis Jānis un Itālijas valdnieks Viktor Emanuelle III arī bija ievērojamas personas, kuras ieņēma lomu Trejsavienībā un tās vēsturē.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.britannica.com/biography/Victor-Emmanuel-III|title=Victor Emmanuel III {{!}} House of Savoy, World War I, abdication {{!}} Britannica|website=www.britannica.com|access-date=2024-04-26|date=2024-04-12|language=en}}&lt;/ref&gt;

Izaicinājumi un liktenis:

1. Itālijas un Austroungārijas starpā pastāvēja konflikts par teritorijām Alpos un Adrijas jūras piekrastē.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|date=2024-02-07|title=Adrijas jūra|url=https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Adrijas_j%C5%ABra&amp;oldid=4000513|journal=Vikipēdija|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2. Pirmā pasaules kara sākumā Itālija faktiski pameta Trejsavienību, pievienojoties Antantei.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|date=2024-02-03|title=Itālijas vēsture|url=https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=It%C4%81lijas_v%C4%93sture&amp;oldid=3997923|journal=Vikipēdija|language=lv}}&lt;/ref&gt;

3. Trejsavienības pastāvēšana beidzās 1915. gadā, kad Itālija sāka karadarbību pret Austroungāriju un Vāciju.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|date=2024-02-03|title=Itālijas vēsture|url=https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=It%C4%81lijas_v%C4%93sture&amp;oldid=3997923|journal=Vikipēdija|language=lv}}&lt;/ref&gt;

Trejsavienība bija sarežģīta un interesanta politiskā un militārā savienība, kas ietekmēja Eiropas vēsturi.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* [http://www.gwpda.org/1914m/triporig.html Trejsavienības līgums] {{fr ikona}}
* [http://www.gwpda.org/1914m/tripally.html Līguma teksta tulkojums] {{en ikona}}

[[Kategorija:Militārās savienības]]
[[Kategorija:Pirmais pasaules karš]]</text>
      <sha1>lty5rhh0fnnu1sj66a1jxlyan46fz1o</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4048021</id>
      <parentid>4048020</parentid>
      <timestamp>2024-04-26T06:29:49Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Egilus</username>
        <id>27634</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6845" xml:space="preserve">{{jāuzlabo|valodas problēmas}}
[[Attēls:Dreibund.JPG|thumb|Trejsavienībai veltīta medaļa, uz kuras attēloti trīs savienības valstu monarhi]]
'''Trejsavienība''' bija militārā un politiskā savienība starp [[Vācijas impērija|Vācijas impēriju]], [[Austroungārija|Austroungāriju]] un [[Itālijas Karaliste (1861—1946)|Itālijas karalisti]], kuru izveidoja 1882. gadā un kas pastāvēja līdz 1915. gadam. Kā atbildes reakcija tai bija pakāpeniska [[Antante]]s veidošanās starp [[Francijas Trešā republika|Francijas Trešo republiku]], [[Krievijas impērija|Krievijas Impēriju]] un [[Lielbritānija|Lielbritāniju]]. 

Vācijas impērija un Austroungārija nevēlējās pieļaut 1870. gada [[Francijas—Prūsijas karš|franču-prūšu]] karā sakautās Francijas tuvināšanos ar Krievijas impēriju, tāpēc [[1879]]. gada oktobrī tās izveidoja [[Divsavienība|Divsavienību]]. Līgums paredzēja, ka abas impērijas sadarbosies, ja nāksies karot pret Krievijas impēriju. Austroungārijas vēlme rast stipru partneri bija saistīta arī ar viņas interesēm [[Balkānu pussala|Balkānu reģionā]], kur tās intereses sadūrās ar Krievijas impērijas vēlmi aizstāvēt radniecīgos dienvidu [[slāvi|slāvus]] un [[Osmaņu impērija]]s interesēm par savas varas saglabāšanu Balkānu provincēs. 

Vienlaikus, Itālijas karalistes un Francijas starpā valdīja nesaskaņas un cīņa par ietekmi [[Ziemeļāfrika|Ziemeļāfrikā]]. Vācijas impērija, izmantojot šīs nesaskaņas, pierunāja Itālijas karalisti iesaistīties savienībā. [[1882]]. gada [[20. maijs|20. maijā]] tika izveidota Trejsavienība. Līgums paredzēja to, ka [[karš|militārā konflikta]] gadījumā starp vienu no šīm savienības loceklēm un citu valsti, pārējās divas dalībnieces paliks neitrālas. Izņēmums būtu pieļaujams gadījumā, ja uzbrucēja būtu Francija. Tāpat līgumā bija noteikts, ka ja pret vienu no dalībnieci militāri vēršas divas vai vairākas lielvaras, tad parējām divām Trejsavienības loceklēm jānāk palīgā. Itālijas karaliste iesaistoties savienībā vēlējās, lai savienībai nebūtu uzbrūkošs raksturs. Neskatoties uz Trejsavienību, Itālijas un Austroungārijas starpā pastāvēja konflikts par itāļu apdzīvotajiem [[Alpi|Alpu]] un [[Adrijas jūra]]s piekrastes reģioniem, kurus Itālija vēlējās atņemt Austroungārijai. [[20. gadsimts|20. gadsimta]] sākumā attiecības starp Franciju un Itāliju uzlabojās. Valstu starpā tika noslēgtas vairākas vienošanās. 

Sākoties [[Pirmais pasaules karš|Pirmajam pasaules karam]] Itālija faktiski pameta Trejsavienību, jo neuzsāka aktīvu karadarbību Vācijas un Austroungārijas pusē. Oficiālā Itālijas izstāšanās notika 1915. gada 23. maijā, kad tā iestājās Antantē un sāka karadarbību pret Austroungāriju un Vāciju. Oficiāli Itālijas izstāšanās tika pamatota ar to, ka Austroungārija pieteica karu [[Serbijas karaliste]]i nevis Serbija uzbruka Austroungārijai, tādēļ šī valsts ir bijusi agresore konkrētajā gadījumā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.loc.gov/resource/gdcmassbookdig.originsoftriplea02cool/?sp=10&amp;st=list|title=Origins of the Triple alliance;|website=Library of Congress, Washington, D.C. 20540 USA|access-date=2024-04-22}}&lt;/ref&gt;

Pēc Pirmā pasaules kara sākuma, Vācijas un Austroungārijas pusē nostājās Osmaņu impērija, bet 1915. gada oktobrī šīm valstīm pievienojās arī [[Bulgārijas Karaliste]]. Šīs valstis turpmāk sauca par [[Centrālās lielvalstis|Centrālajām lielvalstīm]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.historycrunch.com/triple-alliance-and-world-war-i.html|title=Triple Alliance and World War I|website=HISTORY CRUNCH - History Articles, Biographies, Infographics, Resources and More|access-date=2024-04-22|language=en}}&lt;/ref&gt;

Trejsavienībā bija vairākas ievērojamas personības, kuras ietekmēja tās pastāvēšanu un likteni:

1. Otto fon Bismarks: Vācijas impērijas kanzlers un politiskais stratēģis, kurš bija galvenais spēks aiz Trejsavienības izveides.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.history.com/topics/european-history/otto-von-bismarck|title=Otto von Bismarck - Biography, World Wars &amp; Facts|website=HISTORY|access-date=2024-04-22|date=2019-06-07|language=en}}&lt;/ref&gt;

2. Franss Jozefs I: Austroungārijas imperators, kurš atbalstīja Trejsavienību un centās nodrošināt stabilitāti Eiropā.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|date=2024-04-17|title=Franz Joseph I of Austria|url=https://en.wikipedia.org/w/index.php?title=Franz_Joseph_I_of_Austria&amp;oldid=1219459238|journal=Wikipedia|language=en}}&lt;/ref&gt;

3. Umberto I: Itālijas karalis, kurš piekrita Trejsavienībai, lai nostiprinātu Itālijas pozīcijas starptautiskajā arēnā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.encyclopedia.com/history/encyclopedias-almanacs-transcripts-and-maps/umberto-i|title=Umberto I {{!}} Encyclopedia.com|website=www.encyclopedia.com|access-date=2024-04-22}}&lt;/ref&gt;

4. Austro-Ungārijas impērijas cara Francis Jānis un Itālijas valdnieks Viktor Emanuelle III arī bija ievērojamas personas, kuras ieņēma lomu Trejsavienībā un tās vēsturē.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.britannica.com/biography/Victor-Emmanuel-III|title=Victor Emmanuel III {{!}} House of Savoy, World War I, abdication {{!}} Britannica|website=www.britannica.com|access-date=2024-04-26|date=2024-04-12|language=en}}&lt;/ref&gt;

Izaicinājumi un liktenis:

1. Itālijas un Austroungārijas starpā pastāvēja konflikts par teritorijām Alpos un Adrijas jūras piekrastē.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|date=2024-02-07|title=Adrijas jūra|url=https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Adrijas_j%C5%ABra&amp;oldid=4000513|journal=Vikipēdija|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2. Pirmā pasaules kara sākumā Itālija faktiski pameta Trejsavienību, pievienojoties Antantei.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|date=2024-02-03|title=Itālijas vēsture|url=https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=It%C4%81lijas_v%C4%93sture&amp;oldid=3997923|journal=Vikipēdija|language=lv}}&lt;/ref&gt;

3. Trejsavienības pastāvēšana beidzās 1915. gadā, kad Itālija sāka karadarbību pret Austroungāriju un Vāciju.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|date=2024-02-03|title=Itālijas vēsture|url=https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=It%C4%81lijas_v%C4%93sture&amp;oldid=3997923|journal=Vikipēdija|language=lv}}&lt;/ref&gt;

Trejsavienība bija sarežģīta un interesanta politiskā un militārā savienība, kas ietekmēja Eiropas vēsturi.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* [http://www.gwpda.org/1914m/triporig.html Trejsavienības līgums] {{fr ikona}}
* [http://www.gwpda.org/1914m/tripally.html Līguma teksta tulkojums] {{en ikona}}

[[Kategorija:Militārās savienības]]
[[Kategorija:Pirmais pasaules karš]]</text>
      <sha1>82kxzqiwl1715yxdpbzt7cr00sicgdk</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4048024</id>
      <parentid>4048021</parentid>
      <timestamp>2024-04-26T06:40:39Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Reeinis</username>
        <id>122021</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7954" xml:space="preserve">{{jāuzlabo|valodas problēmas}}
[[Attēls:Dreibund.JPG|thumb|Trejsavienībai veltīta medaļa, uz kuras attēloti trīs savienības valstu monarhi]]
'''Trejsavienība''' bija militārā un politiskā savienība starp [[Vācijas impērija|Vācijas impēriju]], [[Austroungārija|Austroungāriju]] un [[Itālijas Karaliste (1861—1946)|Itālijas karalisti]], kuru izveidoja 1882. gadā un kas pastāvēja līdz 1915. gadam. Kā atbildes reakcija tai bija pakāpeniska [[Antante]]s veidošanās starp [[Francijas Trešā republika|Francijas Trešo republiku]], [[Krievijas impērija|Krievijas Impēriju]] un [[Lielbritānija|Lielbritāniju]]. 

Vācijas impērija un Austroungārija nevēlējās pieļaut 1870. gada [[Francijas—Prūsijas karš|franču-prūšu]] karā sakautās Francijas tuvināšanos ar Krievijas impēriju, tāpēc [[1879]]. gada oktobrī tās izveidoja [[Divsavienība|Divsavienību]]. Līgums paredzēja, ka abas impērijas sadarbosies, ja nāksies karot pret Krievijas impēriju. Austroungārijas vēlme rast stipru partneri bija saistīta arī ar viņas interesēm [[Balkānu pussala|Balkānu reģionā]], kur tās intereses sadūrās ar Krievijas impērijas vēlmi aizstāvēt radniecīgos dienvidu [[slāvi|slāvus]] un [[Osmaņu impērija]]s interesēm par savas varas saglabāšanu Balkānu provincēs. 

Vienlaikus, Itālijas karalistes un Francijas starpā valdīja nesaskaņas un cīņa par ietekmi [[Ziemeļāfrika|Ziemeļāfrikā]]. Vācijas impērija, izmantojot šīs nesaskaņas, pierunāja Itālijas karalisti iesaistīties savienībā. [[1882]]. gada [[20. maijs|20. maijā]] tika izveidota Trejsavienība. Līgums paredzēja to, ka [[karš|militārā konflikta]] gadījumā starp vienu no šīm savienības loceklēm un citu valsti, pārējās divas dalībnieces paliks neitrālas. Izņēmums būtu pieļaujams gadījumā, ja uzbrucēja būtu Francija. Tāpat līgumā bija noteikts, ka ja pret vienu no dalībnieci militāri vēršas divas vai vairākas lielvaras, tad parējām divām Trejsavienības loceklēm jānāk palīgā. Itālijas karaliste iesaistoties savienībā vēlējās, lai savienībai nebūtu uzbrūkošs raksturs. Neskatoties uz Trejsavienību, Itālijas un Austroungārijas starpā pastāvēja konflikts par itāļu apdzīvotajiem [[Alpi|Alpu]] un [[Adrijas jūra]]s piekrastes reģioniem, kurus Itālija vēlējās atņemt Austroungārijai. [[20. gadsimts|20. gadsimta]] sākumā attiecības starp Franciju un Itāliju uzlabojās. Valstu starpā tika noslēgtas vairākas vienošanās. 

Sākoties [[Pirmais pasaules karš|Pirmajam pasaules karam]] Itālija faktiski pameta Trejsavienību, jo neuzsāka aktīvu karadarbību Vācijas un Austroungārijas pusē. Oficiālā Itālijas izstāšanās notika 1915. gada 23. maijā, kad tā iestājās Antantē un sāka karadarbību pret Austroungāriju un Vāciju. Oficiāli Itālijas izstāšanās tika pamatota ar to, ka Austroungārija pieteica karu [[Serbijas karaliste]]i nevis Serbija uzbruka Austroungārijai, tādēļ šī valsts ir bijusi agresore konkrētajā gadījumā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.loc.gov/resource/gdcmassbookdig.originsoftriplea02cool/?sp=10&amp;st=list|title=Origins of the Triple alliance;|website=Library of Congress, Washington, D.C. 20540 USA|access-date=2024-04-22}}&lt;/ref&gt;

Pēc Pirmā pasaules kara sākuma, Vācijas un Austroungārijas pusē nostājās Osmaņu impērija, bet 1915. gada oktobrī šīm valstīm pievienojās arī [[Bulgārijas Karaliste]]. Šīs valstis turpmāk sauca par [[Centrālās lielvalstis|Centrālajām lielvalstīm]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.historycrunch.com/triple-alliance-and-world-war-i.html|title=Triple Alliance and World War I|website=HISTORY CRUNCH - History Articles, Biographies, Infographics, Resources and More|access-date=2024-04-22|language=en}}&lt;/ref&gt;

Trejsavienība bija sarežģīta un interesanta politiskā un militārā savienība, kas ietekmēja Eiropas vēsturi.

== Ievērojamākās personas ==
Trejsavienībā bija vairākas ievērojamas personības, kuras ietekmēja tās pastāvēšanu un likteni:

1. Otto fon Bismarks: Vācijas impērijas kanzlers un politiskais stratēģis, kurš bija galvenais spēks aiz Trejsavienības izveides.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.history.com/topics/european-history/otto-von-bismarck|title=Otto von Bismarck - Biography, World Wars &amp; Facts|website=HISTORY|access-date=2024-04-22|date=2019-06-07|language=en}}&lt;/ref&gt;

2. Franss Jozefs I: Austroungārijas imperators, kurš atbalstīja Trejsavienību un centās nodrošināt stabilitāti Eiropā.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|date=2024-04-17|title=Franz Joseph I of Austria|url=https://en.wikipedia.org/w/index.php?title=Franz_Joseph_I_of_Austria&amp;oldid=1219459238|journal=Wikipedia|language=en}}&lt;/ref&gt;

3. Umberto I: Itālijas karalis, kurš piekrita Trejsavienībai, lai nostiprinātu Itālijas pozīcijas starptautiskajā arēnā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.encyclopedia.com/history/encyclopedias-almanacs-transcripts-and-maps/umberto-i|title=Umberto I {{!}} Encyclopedia.com|website=www.encyclopedia.com|access-date=2024-04-22}}&lt;/ref&gt;

4. Austro-Ungārijas impērijas cara Francis Jānis un Itālijas valdnieks Viktor Emanuelle III arī bija ievērojamas personas, kuras ieņēma lomu Trejsavienībā un tās vēsturē.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.britannica.com/biography/Victor-Emmanuel-III|title=Victor Emmanuel III {{!}} House of Savoy, World War I, abdication {{!}} Britannica|website=www.britannica.com|access-date=2024-04-26|date=2024-04-12|language=en}}&lt;/ref&gt;

== Izaicinājumi un liktenis: ==
1. Itālijas un Austroungārijas starpā pastāvēja konflikts par teritorijām Alpos un Adrijas jūras piekrastē.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|date=2024-02-07|title=Adrijas jūra|url=https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Adrijas_j%C5%ABra&amp;oldid=4000513|journal=Vikipēdija|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2. Pirmā pasaules kara sākumā Itālija faktiski pameta Trejsavienību, pievienojoties Antantei.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|date=2024-02-03|title=Itālijas vēsture|url=https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=It%C4%81lijas_v%C4%93sture&amp;oldid=3997923|journal=Vikipēdija|language=lv}}&lt;/ref&gt;

3. Trejsavienības pastāvēšana beidzās 1915. gadā, kad Itālija sāka karadarbību pret Austroungāriju un Vāciju.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|date=2024-02-03|title=Itālijas vēsture|url=https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=It%C4%81lijas_v%C4%93sture&amp;oldid=3997923|journal=Vikipēdija|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Notikumi hronoloģiskā secībā ==
1.1882: Trejās savienība tiek dibināta ar Vācijas, Austro-Ungārijas un Itālijas noslēgtu līgumu, ko sauc par Dreikaisera līgumu. Tas bija vērsts pret Franciju un Krieviju.

2.1885: Berlīnes konference notiek, kurā Trejās savienības dalībvalstis - Vācija un Austro-Ungārija - sadarbojas ar citām Eiropas valstīm, lai sadalītu Āfrikas kontinentu.

3.1890: Otto von Bismarck, Vācijas kanclers un Trejās savienības arhitekts, tiek noņemts no amata, kas vājina Trejās savienību.

4.1907: Angļu un Francijas savienība, zināma arī kā Ententes Cordiales, tiek izveidota, vājinot Trejās savienības stratēģisko stāvokli un palielinot spriedzi Eiropā.

5.1914. gada jūlijs: Pirmā pasaules kara izcelšanās, kad Austro-Ungārija paziņo karam pret Serbiju, pēc tam seko Vācijas un citu Eiropas valstu iesaistīšanās.

6.1915. gada maijs: Itālija pamet Trejās savienību un pievienojas Sabiedrotajiem, lai cīnītos pret Vāciju un Austro-Ungāriju, iegūstot teritoriālus labumus kara beigās.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* [http://www.gwpda.org/1914m/triporig.html Trejsavienības līgums] {{fr ikona}}
* [http://www.gwpda.org/1914m/tripally.html Līguma teksta tulkojums] {{en ikona}}

[[Kategorija:Militārās savienības]]
[[Kategorija:Pirmais pasaules karš]]</text>
      <sha1>hdiwvshdyu5g8x406xumey908qr5d8n</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4048028</id>
      <parentid>4048024</parentid>
      <timestamp>2024-04-26T06:53:34Z</timestamp>
      <contributor>
        <ip>195.13.169.209</ip>
      </contributor>
      <comment>/* Ievērojamākās personas */ pareizrakstība</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7954" xml:space="preserve">{{jāuzlabo|valodas problēmas}}
[[Attēls:Dreibund.JPG|thumb|Trejsavienībai veltīta medaļa, uz kuras attēloti trīs savienības valstu monarhi]]
'''Trejsavienība''' bija militārā un politiskā savienība starp [[Vācijas impērija|Vācijas impēriju]], [[Austroungārija|Austroungāriju]] un [[Itālijas Karaliste (1861—1946)|Itālijas karalisti]], kuru izveidoja 1882. gadā un kas pastāvēja līdz 1915. gadam. Kā atbildes reakcija tai bija pakāpeniska [[Antante]]s veidošanās starp [[Francijas Trešā republika|Francijas Trešo republiku]], [[Krievijas impērija|Krievijas Impēriju]] un [[Lielbritānija|Lielbritāniju]]. 

Vācijas impērija un Austroungārija nevēlējās pieļaut 1870. gada [[Francijas—Prūsijas karš|franču-prūšu]] karā sakautās Francijas tuvināšanos ar Krievijas impēriju, tāpēc [[1879]]. gada oktobrī tās izveidoja [[Divsavienība|Divsavienību]]. Līgums paredzēja, ka abas impērijas sadarbosies, ja nāksies karot pret Krievijas impēriju. Austroungārijas vēlme rast stipru partneri bija saistīta arī ar viņas interesēm [[Balkānu pussala|Balkānu reģionā]], kur tās intereses sadūrās ar Krievijas impērijas vēlmi aizstāvēt radniecīgos dienvidu [[slāvi|slāvus]] un [[Osmaņu impērija]]s interesēm par savas varas saglabāšanu Balkānu provincēs. 

Vienlaikus, Itālijas karalistes un Francijas starpā valdīja nesaskaņas un cīņa par ietekmi [[Ziemeļāfrika|Ziemeļāfrikā]]. Vācijas impērija, izmantojot šīs nesaskaņas, pierunāja Itālijas karalisti iesaistīties savienībā. [[1882]]. gada [[20. maijs|20. maijā]] tika izveidota Trejsavienība. Līgums paredzēja to, ka [[karš|militārā konflikta]] gadījumā starp vienu no šīm savienības loceklēm un citu valsti, pārējās divas dalībnieces paliks neitrālas. Izņēmums būtu pieļaujams gadījumā, ja uzbrucēja būtu Francija. Tāpat līgumā bija noteikts, ka ja pret vienu no dalībnieci militāri vēršas divas vai vairākas lielvaras, tad parējām divām Trejsavienības loceklēm jānāk palīgā. Itālijas karaliste iesaistoties savienībā vēlējās, lai savienībai nebūtu uzbrūkošs raksturs. Neskatoties uz Trejsavienību, Itālijas un Austroungārijas starpā pastāvēja konflikts par itāļu apdzīvotajiem [[Alpi|Alpu]] un [[Adrijas jūra]]s piekrastes reģioniem, kurus Itālija vēlējās atņemt Austroungārijai. [[20. gadsimts|20. gadsimta]] sākumā attiecības starp Franciju un Itāliju uzlabojās. Valstu starpā tika noslēgtas vairākas vienošanās. 

Sākoties [[Pirmais pasaules karš|Pirmajam pasaules karam]] Itālija faktiski pameta Trejsavienību, jo neuzsāka aktīvu karadarbību Vācijas un Austroungārijas pusē. Oficiālā Itālijas izstāšanās notika 1915. gada 23. maijā, kad tā iestājās Antantē un sāka karadarbību pret Austroungāriju un Vāciju. Oficiāli Itālijas izstāšanās tika pamatota ar to, ka Austroungārija pieteica karu [[Serbijas karaliste]]i nevis Serbija uzbruka Austroungārijai, tādēļ šī valsts ir bijusi agresore konkrētajā gadījumā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.loc.gov/resource/gdcmassbookdig.originsoftriplea02cool/?sp=10&amp;st=list|title=Origins of the Triple alliance;|website=Library of Congress, Washington, D.C. 20540 USA|access-date=2024-04-22}}&lt;/ref&gt;

Pēc Pirmā pasaules kara sākuma, Vācijas un Austroungārijas pusē nostājās Osmaņu impērija, bet 1915. gada oktobrī šīm valstīm pievienojās arī [[Bulgārijas Karaliste]]. Šīs valstis turpmāk sauca par [[Centrālās lielvalstis|Centrālajām lielvalstīm]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.historycrunch.com/triple-alliance-and-world-war-i.html|title=Triple Alliance and World War I|website=HISTORY CRUNCH - History Articles, Biographies, Infographics, Resources and More|access-date=2024-04-22|language=en}}&lt;/ref&gt;

Trejsavienība bija sarežģīta un interesanta politiskā un militārā savienība, kas ietekmēja Eiropas vēsturi.

== Ievērojamākās personas ==
Trejsavienībā bija vairākas ievērojamas personības, kuras ietekmēja tās pastāvēšanu un likteni:

1. Otto fon Bismarks: Vācijas impērijas kanclers un politiskais stratēģis, kurš bija galvenais spēks aiz Trejsavienības izveides.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.history.com/topics/european-history/otto-von-bismarck|title=Otto von Bismarck - Biography, World Wars &amp; Facts|website=HISTORY|access-date=2024-04-22|date=2019-06-07|language=en}}&lt;/ref&gt;

2. Franss Jozefs I: Austroungārijas imperators, kurš atbalstīja Trejsavienību un centās nodrošināt stabilitāti Eiropā.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|date=2024-04-17|title=Franz Joseph I of Austria|url=https://en.wikipedia.org/w/index.php?title=Franz_Joseph_I_of_Austria&amp;oldid=1219459238|journal=Wikipedia|language=en}}&lt;/ref&gt;

3. Umberto I: Itālijas karalis, kurš piekrita Trejsavienībai, lai nostiprinātu Itālijas pozīcijas starptautiskajā arēnā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.encyclopedia.com/history/encyclopedias-almanacs-transcripts-and-maps/umberto-i|title=Umberto I {{!}} Encyclopedia.com|website=www.encyclopedia.com|access-date=2024-04-22}}&lt;/ref&gt;

4. Austro-Ungārijas impērijas cara Francis Jānis un Itālijas valdnieks Viktor Emanuelle III arī bija ievērojamas personas, kuras ieņēma lomu Trejsavienībā un tās vēsturē.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.britannica.com/biography/Victor-Emmanuel-III|title=Victor Emmanuel III {{!}} House of Savoy, World War I, abdication {{!}} Britannica|website=www.britannica.com|access-date=2024-04-26|date=2024-04-12|language=en}}&lt;/ref&gt;

== Izaicinājumi un liktenis: ==
1. Itālijas un Austroungārijas starpā pastāvēja konflikts par teritorijām Alpos un Adrijas jūras piekrastē.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|date=2024-02-07|title=Adrijas jūra|url=https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Adrijas_j%C5%ABra&amp;oldid=4000513|journal=Vikipēdija|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2. Pirmā pasaules kara sākumā Itālija faktiski pameta Trejsavienību, pievienojoties Antantei.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|date=2024-02-03|title=Itālijas vēsture|url=https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=It%C4%81lijas_v%C4%93sture&amp;oldid=3997923|journal=Vikipēdija|language=lv}}&lt;/ref&gt;

3. Trejsavienības pastāvēšana beidzās 1915. gadā, kad Itālija sāka karadarbību pret Austroungāriju un Vāciju.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|date=2024-02-03|title=Itālijas vēsture|url=https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=It%C4%81lijas_v%C4%93sture&amp;oldid=3997923|journal=Vikipēdija|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Notikumi hronoloģiskā secībā ==
1.1882: Trejās savienība tiek dibināta ar Vācijas, Austro-Ungārijas un Itālijas noslēgtu līgumu, ko sauc par Dreikaisera līgumu. Tas bija vērsts pret Franciju un Krieviju.

2.1885: Berlīnes konference notiek, kurā Trejās savienības dalībvalstis - Vācija un Austro-Ungārija - sadarbojas ar citām Eiropas valstīm, lai sadalītu Āfrikas kontinentu.

3.1890: Otto von Bismarck, Vācijas kanclers un Trejās savienības arhitekts, tiek noņemts no amata, kas vājina Trejās savienību.

4.1907: Angļu un Francijas savienība, zināma arī kā Ententes Cordiales, tiek izveidota, vājinot Trejās savienības stratēģisko stāvokli un palielinot spriedzi Eiropā.

5.1914. gada jūlijs: Pirmā pasaules kara izcelšanās, kad Austro-Ungārija paziņo karam pret Serbiju, pēc tam seko Vācijas un citu Eiropas valstu iesaistīšanās.

6.1915. gada maijs: Itālija pamet Trejās savienību un pievienojas Sabiedrotajiem, lai cīnītos pret Vāciju un Austro-Ungāriju, iegūstot teritoriālus labumus kara beigās.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* [http://www.gwpda.org/1914m/triporig.html Trejsavienības līgums] {{fr ikona}}
* [http://www.gwpda.org/1914m/tripally.html Līguma teksta tulkojums] {{en ikona}}

[[Kategorija:Militārās savienības]]
[[Kategorija:Pirmais pasaules karš]]</text>
      <sha1>2hhduhbddr3ncs15md8azb5u3iem8np</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Ernests Birznieks-Upītis</title>
    <ns>0</ns>
    <id>99738</id>
    <revision>
      <id>4048063</id>
      <parentid>3870929</parentid>
      <timestamp>2024-04-26T09:27:00Z</timestamp>
      <contributor>
        <ip>2A03:EC00:B978:C24C:0:0:0:2</ip>
      </contributor>
      <comment>Bumbas</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6707" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
|        platums = 
|          vārds = Ernests Birznieks
|     vārds_orig = 
|         attēls = Ernests Birznieks-Upītis 2021 stamp of Latvia.jpg
|     att_izmērs = 
|  att_nosaukums = 
|     dz_dat_alt = 
|        dz_gads = 1871
|     dz_mēnesis = 4
|       dz_diena = 6
|       dz_vieta = Dzirciema pagastā (tagad [[Tukuma novads|Tukuma novada]] [[Zentenes pagasts]])
|      m_dat_alt = 
|         m_gads = 1960
|      m_mēnesis = 12
|        m_diena = 30
|        m_vieta = [[Rīga|Rīgā]]
|   dzīves_vieta = 
|      pilsonība = 
|        tautība = [[latvieši|latvietis]]
|        dzimums = V
|         vecāki = 
|          brāļi = 
|          māsas = 
|   dzīvesbiedrs = 
|          bērni = 
|       paraksts = 
|       piezīmes = 
|    kategorijas =   
|    citas daļas = 
{{Rakstnieka infodaļa
|        pseidonīms = Ernests Birznieks-Upītis
|      nodarbošanās = rakstnieks, tulkotājs
|rakstīšanas valoda = [[Latviešu valoda|latviešu]]
|           periods = 1891.—1960.&lt;!-- jāpārbauda--&gt;
|             žanri = stāsti
|            temati = bērnu literatūra, zemnieku dzīve
|      lit virzieni = 
|  slavenākie darbi = &quot;Pelēkā akmens stāsti&quot;, &quot;Pastariņa triloģija&quot;, &quot;Nīnas pasaciņas&quot;
|       ietekmējies =
|        ietekmējis =
|        alma_mater =
|       apbalvojumi = Latvijas PSR Tautas rakstnieks
|          piezīmes = 
}}
}}
'''Ernests Birznieks-Upītis''' (īstajā vārdā '''Ernests Birznieks'''; {{dat|1871|04|06|N}} — {{dat|1960|12|30|N}}) porno priekš bumbām un dabon sūkšanas un sex un vēl spēlītes ar meiteņu dirsā bāž koku garo

== Biogrāfija ==

Dzimis Dzirciema pagasta (šodien [[Zentenes pagasts]]) &quot;Biseniekos&quot; rentes saimnieka ģimenē. 1874. gadā viņš zaudēja tēvu. No 1880. līdz 1886. gadam mācījās Dzirciema pagasta skolā. No 1887. līdz 1889. gadam turpināja mācības [[Tukums|Tukuma]] pilsētas skolā. Pēc tam pašmācības ceļā sagatavojās skolotāju eksāmeniem, kurus sekmīgi nokārtojis, ieguva skolotāja tiesības. 1889. gadā viņš atgriezās dzimtajā [[Dzirciems (Zentenes pagasts)|Dzirciemā]], kur strādāja par mājskolotāju Dzirciema muižā un vēlāk mežziņa ģimenē. 1891. gadā &quot;[[Baltijas Vēstnesis|Baltijas Vēstnesī]]&quot; tika iespiests viņa pirmais darbs &quot;Māte&quot;, kā arī [[Ivans Krilovs|Ivana Krilova]] [[fabula]]s &quot;Zoss&quot; tulkojums. 1892. gadā sarakstīja stāstu &quot;Zaldāta līgava&quot;.

1893. gadā mežzinis, pie kura Birznieks-Upītis strādāja, devās uz [[Kaukāzs|Kaukāzu]] un viņš sekoja līdzi. Tur rakstnieks dzīvoja līdz 1921. gadam. Aizgājis no mājskolotāja darba, viņš vēlāk strādāja par [[bibliotēka]]s vadītāju un vēlāk par [[nafta]]s uzņēmuma ierēdni. 1900. gadā iznāca Birznieka-Upīša pirmā stāstu grāmata &quot;Upīša stāsti&quot;, kura nodrošināja autoram popularitāti. 1908. gadā Ernests Birznieks-Upītis izveidoja grāmatu izdevniecību &quot;Dzirciemnieki&quot;. Tā nodarbojās ar latviešu oriģināldarbu un ārzemju autoru tulkojumu izdošanu. Kopumā līdz [[1921]]. gadam tajā iznāca 67 [[grāmata]]s, starp kurām bija arī paša Birznieka-Upīša darbi.

1912. un 1913. gadā tika izdotas vēl divas Birznieka-Upīša grāmatas — &quot;No rīta&quot; un &quot;Pret vakaru&quot;. 1914. gadā atsevišķi iznāca viņa &quot;Pelēkā akmens stāsti&quot;. 1922. gadā Ernests Birznieks-Upītis atgriezās Latvijā. Tajā pašā gadā viņš uzsāka izdot [[laikraksts|laikrakstu]] &quot;Vārds&quot;. Strādāja arī žurnālos &quot;[[Domas]]&quot;, &quot;[[Varavīksne (žurnāls)|Varavīksne]]&quot;, &quot;[[Jaunības Tekas]]&quot;, &quot;[[Mazās Jaunības tekas]]&quot;. 1924. gadā iznāca viņa Kaukāza stāstu cikls &quot;Kaukāza kalnos&quot;, bet 1927. gadā &quot;Kaukāza stāsti&quot;, kas iznāca divās daļās. No 1922. līdz 1924. gadam iznāca &quot;Pastariņa triloģija&quot; un &quot;Nīnas pasaciņas&quot;, ar ko viņš uzsāka savu darbību bērnu literatūrā. No 1927. līdz 1934. gadam viņš bija Rīgas pilsētas Bibliotēku centrāles vadītājs.

1934. gadā Ernestu Birznieku-Upīti atlaida un izslēdza no [[Rakstnieku un žurnālistu arodbiedrība]]s. Līdz 1940. gadam viņš galvenokārt nodarbojās ar tulkošanu. 1940. gadā, pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]], Birznieks-Upītis iestājās [[Rakstnieku Savienība|Rakstnieku Savienībā]], bet jau 1941. gadā viņš saņēma [[Latvijas PSR Nopelniem bagātais mākslas darbinieks|Latvijas PSR Nopelniem bagātā mākslas darbinieka]] goda nosaukumu. Šajā laikā iznāca plaša viņa darbu izlase. [[Latvijas vācu okupācija (1941—1945)|Vācu okupācijas]] laikā dzīvoja pie radiem Zentenes pagastā. Pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] galvenokārt dzīvoja [[Lielupe (Jūrmala)|Lielupē]]. Daiļradē pievērsās bērnu literatūrai.

Šajā laikā tapa tādi darbi kā &quot;Pasakas un stāsti&quot; (1946), &quot;Mūsu sēta&quot; (1946), &quot;Par gudro vārnu un ļauno sesku&quot; (1949), &quot;Mazmeita Dace&quot; (1946), &quot;Kustīgais Jānītis&quot; (1957) un citi. Pēc kara tapa arī Birznieka-Upīša atmiņas par [[Rainis|Raini]], [[Andrejs Upīts|Andreju Upīti]], [[Leons Paegle|Leonu Paegli]], [[Sudrabu Edžus|Sudrabu Edžu]]. Nodarbojies arī ar austriešu, franču, vācu, šveiciešu, ķīniešu, arābu un afrikāņu pasaku tulkošanu. 1947. gadā viņam piešķīra [[Latvijas PSR Tautas rakstnieki|Latvijas PSR Tautas rakstnieka]] nosaukumu.

1960. gada 30. decembrī miris Rīgā. Zemes klēpī guldīts Lielupes kapos. Rakstnieka dzimtajās mājās Tukuma rajona Zentenes pagasta &quot;Biseniekos&quot; 1967. gadā tika atklāts viņam veltīts [[Pastariņa muzejs]]. Viņa vārdā nosaukta [[Tukuma E.Birznieka-Upīša 1. pamatskola|Tukuma E. Birznieka-Upīša 1. pamatskola]].

==Darbi==
===Kopoti raksti===
*1922–1923: Kopoti raksti 2 sējumos (nepabeigts izdevums)
*1932–1937: Kopoti raksti 6 sējumos (nepabeigts izdevums)
*1946–1950: Kopoti raksti 6 sējumos
*1960–1963: Kopoti raksti 7 sējumos

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20070628031527/http://bibliogid.lcb.lv/index.php?rub=7&amp;cat=4 Ernestam Birzniekam-Upītim 135 gadi]

{{Autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Birznieks-Upītis Ernests}}
[[Kategorija:1871. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1960. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Latvijas rakstnieki]]
[[Kategorija:Latvijas PSR Nopelniem bagātie mākslas darbinieki]]
[[Kategorija:Latvijas PSR Tautas rakstnieki]]
[[Kategorija:Latviešu rakstnieki]]
[[Kategorija:Latviešu valodā rakstošie]]
[[Kategorija:Tulkotāji uz latviešu valodu]]
[[Kategorija:20. gadsimta rakstnieki]]
[[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieki]]
[[Kategorija:Tukuma novadā dzimušie]]
[[Kategorija:Ar Ļeņina ordeni apbalvotie]]
[[Kategorija:Ar Darba Sarkanā Karoga ordeni apbalvotie]]</text>
      <sha1>hrwmeg6m8zc9mb20s5pjuoomf4bgx6g</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4048064</id>
      <parentid>4048063</parentid>
      <timestamp>2024-04-26T09:28:56Z</timestamp>
      <contributor>
        <ip>2A03:EC00:B978:C24C:0:0:0:2</ip>
      </contributor>
      <comment>Nekas</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6610" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
|        platums = 
|          vārds = Ernests Birznieks
|     vārds_orig = 
|         attēls = Ernests Birznieks-Upītis 2021 stamp of Latvia.jpg
|     att_izmērs = 
|  att_nosaukums = 
|     dz_dat_alt = 
|        dz_gads = 1871
|     dz_mēnesis = 4
|       dz_diena = 6
|       dz_vieta = Dzirciema pagastā (tagad [[Tukuma novads|Tukuma novada]] [[Zentenes pagasts]])
|      m_dat_alt = 
|         m_gads = 1960
|      m_mēnesis = 12
|        m_diena = 30
|        m_vieta = [[Rīga|Rīgā]]
|   dzīves_vieta = 
|      pilsonība = 
|        tautība = [[latvieši|latvietis]]
|        dzimums = V
|         vecāki = 
|          brāļi = 
|          māsas = 
|   dzīvesbiedrs = 
|          bērni = 
|       paraksts = 
|       piezīmes = 
|    kategorijas =   
|    citas daļas = 
{{Rakstnieka infodaļa
|        pseidonīms = Ernests Birznieks-Upītis
|      nodarbošanās = rakstnieks, tulkotājs
|rakstīšanas valoda = [[Latviešu valoda|latviešu]]
|           periods = 1891.—1960.&lt;!-- jāpārbauda--&gt;
|             žanri = stāsti
|            temati = bērnu literatūra, zemnieku dzīve
|      lit virzieni = 
|  slavenākie darbi = &quot;Pelēkā akmens stāsti&quot;, &quot;Pastariņa triloģija&quot;, &quot;Nīnas pasaciņas&quot;
|       ietekmējies =
|        ietekmējis =
|        alma_mater =
|       apbalvojumi = Latvijas PSR Tautas rakstnieks
|          piezīmes = 
}}
}}
'''Ernests Birznieks-Upītis''' (īstajā vārdā '''Ernests Birznieks'''; {{dat|1871|04|06|N}} — {{dat|1960|12|30|N}}) nekas

== Biogrāfija ==

Dzimis Dzirciema pagasta (šodien [[Zentenes pagasts]]) &quot;Biseniekos&quot; rentes saimnieka ģimenē. 1874. gadā viņš zaudēja tēvu. No 1880. līdz 1886. gadam mācījās Dzirciema pagasta skolā. No 1887. līdz 1889. gadam turpināja mācības [[Tukums|Tukuma]] pilsētas skolā. Pēc tam pašmācības ceļā sagatavojās skolotāju eksāmeniem, kurus sekmīgi nokārtojis, ieguva skolotāja tiesības. 1889. gadā viņš atgriezās dzimtajā [[Dzirciems (Zentenes pagasts)|Dzirciemā]], kur strādāja par mājskolotāju Dzirciema muižā un vēlāk mežziņa ģimenē. 1891. gadā &quot;[[Baltijas Vēstnesis|Baltijas Vēstnesī]]&quot; tika iespiests viņa pirmais darbs &quot;Māte&quot;, kā arī [[Ivans Krilovs|Ivana Krilova]] [[fabula]]s &quot;Zoss&quot; tulkojums. 1892. gadā sarakstīja stāstu &quot;Zaldāta līgava&quot;.

1893. gadā mežzinis, pie kura Birznieks-Upītis strādāja, devās uz [[Kaukāzs|Kaukāzu]] un viņš sekoja līdzi. Tur rakstnieks dzīvoja līdz 1921. gadam. Aizgājis no mājskolotāja darba, viņš vēlāk strādāja par [[bibliotēka]]s vadītāju un vēlāk par [[nafta]]s uzņēmuma ierēdni. 1900. gadā iznāca Birznieka-Upīša pirmā stāstu grāmata &quot;Upīša stāsti&quot;, kura nodrošināja autoram popularitāti. 1908. gadā Ernests Birznieks-Upītis izveidoja grāmatu izdevniecību &quot;Dzirciemnieki&quot;. Tā nodarbojās ar latviešu oriģināldarbu un ārzemju autoru tulkojumu izdošanu. Kopumā līdz [[1921]]. gadam tajā iznāca 67 [[grāmata]]s, starp kurām bija arī paša Birznieka-Upīša darbi.

1912. un 1913. gadā tika izdotas vēl divas Birznieka-Upīša grāmatas — &quot;No rīta&quot; un &quot;Pret vakaru&quot;. 1914. gadā atsevišķi iznāca viņa &quot;Pelēkā akmens stāsti&quot;. 1922. gadā Ernests Birznieks-Upītis atgriezās Latvijā. Tajā pašā gadā viņš uzsāka izdot [[laikraksts|laikrakstu]] &quot;Vārds&quot;. Strādāja arī žurnālos &quot;[[Domas]]&quot;, &quot;[[Varavīksne (žurnāls)|Varavīksne]]&quot;, &quot;[[Jaunības Tekas]]&quot;, &quot;[[Mazās Jaunības tekas]]&quot;. 1924. gadā iznāca viņa Kaukāza stāstu cikls &quot;Kaukāza kalnos&quot;, bet 1927. gadā &quot;Kaukāza stāsti&quot;, kas iznāca divās daļās. No 1922. līdz 1924. gadam iznāca &quot;Pastariņa triloģija&quot; un &quot;Nīnas pasaciņas&quot;, ar ko viņš uzsāka savu darbību bērnu literatūrā. No 1927. līdz 1934. gadam viņš bija Rīgas pilsētas Bibliotēku centrāles vadītājs.

1934. gadā Ernestu Birznieku-Upīti atlaida un izslēdza no [[Rakstnieku un žurnālistu arodbiedrība]]s. Līdz 1940. gadam viņš galvenokārt nodarbojās ar tulkošanu. 1940. gadā, pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]], Birznieks-Upītis iestājās [[Rakstnieku Savienība|Rakstnieku Savienībā]], bet jau 1941. gadā viņš saņēma [[Latvijas PSR Nopelniem bagātais mākslas darbinieks|Latvijas PSR Nopelniem bagātā mākslas darbinieka]] goda nosaukumu. Šajā laikā iznāca plaša viņa darbu izlase. [[Latvijas vācu okupācija (1941—1945)|Vācu okupācijas]] laikā dzīvoja pie radiem Zentenes pagastā. Pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] galvenokārt dzīvoja [[Lielupe (Jūrmala)|Lielupē]]. Daiļradē pievērsās bērnu literatūrai.

Šajā laikā tapa tādi darbi kā &quot;Pasakas un stāsti&quot; (1946), &quot;Mūsu sēta&quot; (1946), &quot;Par gudro vārnu un ļauno sesku&quot; (1949), &quot;Mazmeita Dace&quot; (1946), &quot;Kustīgais Jānītis&quot; (1957) un citi. Pēc kara tapa arī Birznieka-Upīša atmiņas par [[Rainis|Raini]], [[Andrejs Upīts|Andreju Upīti]], [[Leons Paegle|Leonu Paegli]], [[Sudrabu Edžus|Sudrabu Edžu]]. Nodarbojies arī ar austriešu, franču, vācu, šveiciešu, ķīniešu, arābu un afrikāņu pasaku tulkošanu. 1947. gadā viņam piešķīra [[Latvijas PSR Tautas rakstnieki|Latvijas PSR Tautas rakstnieka]] nosaukumu.

1960. gada 30. decembrī miris Rīgā. Zemes klēpī guldīts Lielupes kapos. Rakstnieka dzimtajās mājās Tukuma rajona Zentenes pagasta &quot;Biseniekos&quot; 1967. gadā tika atklāts viņam veltīts [[Pastariņa muzejs]]. Viņa vārdā nosaukta [[Tukuma E.Birznieka-Upīša 1. pamatskola|Tukuma E. Birznieka-Upīša 1. pamatskola]].

==Darbi==
===Kopoti raksti===
*1922–1923: Kopoti raksti 2 sējumos (nepabeigts izdevums)
*1932–1937: Kopoti raksti 6 sējumos (nepabeigts izdevums)
*1946–1950: Kopoti raksti 6 sējumos
*1960–1963: Kopoti raksti 7 sējumos

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20070628031527/http://bibliogid.lcb.lv/index.php?rub=7&amp;cat=4 Ernestam Birzniekam-Upītim 135 gadi]

{{Autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Birznieks-Upītis Ernests}}
[[Kategorija:1871. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1960. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Latvijas rakstnieki]]
[[Kategorija:Latvijas PSR Nopelniem bagātie mākslas darbinieki]]
[[Kategorija:Latvijas PSR Tautas rakstnieki]]
[[Kategorija:Latviešu rakstnieki]]
[[Kategorija:Latviešu valodā rakstošie]]
[[Kategorija:Tulkotāji uz latviešu valodu]]
[[Kategorija:20. gadsimta rakstnieki]]
[[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieki]]
[[Kategorija:Tukuma novadā dzimušie]]
[[Kategorija:Ar Ļeņina ordeni apbalvotie]]
[[Kategorija:Ar Darba Sarkanā Karoga ordeni apbalvotie]]</text>
      <sha1>ff2melc4c25dkgzsu03g60fz47h1ruy</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4048074</id>
      <parentid>4048064</parentid>
      <timestamp>2024-04-26T10:05:46Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ScAvenger</username>
        <id>1630</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/2A03:EC00:B978:C24C:0:0:0:2|2A03:EC00:B978:C24C:0:0:0:2]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Otovi</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6745" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
|        platums = 
|          vārds = Ernests Birznieks
|     vārds_orig = 
|         attēls = Ernests Birznieks-Upītis 2021 stamp of Latvia.jpg
|     att_izmērs = 
|  att_nosaukums = 
|     dz_dat_alt = 
|        dz_gads = 1871
|     dz_mēnesis = 4
|       dz_diena = 6
|       dz_vieta = Dzirciema pagastā (tagad [[Tukuma novads|Tukuma novada]] [[Zentenes pagasts]])
|      m_dat_alt = 
|         m_gads = 1960
|      m_mēnesis = 12
|        m_diena = 30
|        m_vieta = [[Rīga|Rīgā]]
|   dzīves_vieta = 
|      pilsonība = 
|        tautība = [[latvieši|latvietis]]
|        dzimums = V
|         vecāki = 
|          brāļi = 
|          māsas = 
|   dzīvesbiedrs = 
|          bērni = 
|       paraksts = 
|       piezīmes = 
|    kategorijas =   
|    citas daļas = 
{{Rakstnieka infodaļa
|        pseidonīms = Ernests Birznieks-Upītis
|      nodarbošanās = rakstnieks, tulkotājs
|rakstīšanas valoda = [[Latviešu valoda|latviešu]]
|           periods = 1891.—1960.&lt;!-- jāpārbauda--&gt;
|             žanri = stāsti
|            temati = bērnu literatūra, zemnieku dzīve
|      lit virzieni = 
|  slavenākie darbi = &quot;Pelēkā akmens stāsti&quot;, &quot;Pastariņa triloģija&quot;, &quot;Nīnas pasaciņas&quot;
|       ietekmējies =
|        ietekmējis =
|        alma_mater =
|       apbalvojumi = Latvijas PSR Tautas rakstnieks
|          piezīmes = 
}}
}}
'''Ernests Birznieks-Upītis''' (īstajā vārdā '''Ernests Birznieks'''; {{dat|1871|04|06|N}} — {{dat|1960|12|30|N}}) bija latviešu rakstnieks, tulkotājs, izdevējs un bibliotekārs. [[Latvijas PSR Tautas rakstnieki|Latvijas PSR Tautas rakstnieks]] (1947).

== Biogrāfija ==

Dzimis Dzirciema pagasta (šodien [[Zentenes pagasts]]) &quot;Biseniekos&quot; rentes saimnieka ģimenē. 1874. gadā viņš zaudēja tēvu. No 1880. līdz 1886. gadam mācījās Dzirciema pagasta skolā. No 1887. līdz 1889. gadam turpināja mācības [[Tukums|Tukuma]] pilsētas skolā. Pēc tam pašmācības ceļā sagatavojās skolotāju eksāmeniem, kurus sekmīgi nokārtojis, ieguva skolotāja tiesības. 1889. gadā viņš atgriezās dzimtajā [[Dzirciems (Zentenes pagasts)|Dzirciemā]], kur strādāja par mājskolotāju Dzirciema muižā un vēlāk mežziņa ģimenē. 1891. gadā &quot;[[Baltijas Vēstnesis|Baltijas Vēstnesī]]&quot; tika iespiests viņa pirmais darbs &quot;Māte&quot;, kā arī [[Ivans Krilovs|Ivana Krilova]] [[fabula]]s &quot;Zoss&quot; tulkojums. 1892. gadā sarakstīja stāstu &quot;Zaldāta līgava&quot;.

1893. gadā mežzinis, pie kura Birznieks-Upītis strādāja, devās uz [[Kaukāzs|Kaukāzu]] un viņš sekoja līdzi. Tur rakstnieks dzīvoja līdz 1921. gadam. Aizgājis no mājskolotāja darba, viņš vēlāk strādāja par [[bibliotēka]]s vadītāju un vēlāk par [[nafta]]s uzņēmuma ierēdni. 1900. gadā iznāca Birznieka-Upīša pirmā stāstu grāmata &quot;Upīša stāsti&quot;, kura nodrošināja autoram popularitāti. 1908. gadā Ernests Birznieks-Upītis izveidoja grāmatu izdevniecību &quot;Dzirciemnieki&quot;. Tā nodarbojās ar latviešu oriģināldarbu un ārzemju autoru tulkojumu izdošanu. Kopumā līdz [[1921]]. gadam tajā iznāca 67 [[grāmata]]s, starp kurām bija arī paša Birznieka-Upīša darbi.

1912. un 1913. gadā tika izdotas vēl divas Birznieka-Upīša grāmatas — &quot;No rīta&quot; un &quot;Pret vakaru&quot;. 1914. gadā atsevišķi iznāca viņa &quot;Pelēkā akmens stāsti&quot;. 1922. gadā Ernests Birznieks-Upītis atgriezās Latvijā. Tajā pašā gadā viņš uzsāka izdot [[laikraksts|laikrakstu]] &quot;Vārds&quot;. Strādāja arī žurnālos &quot;[[Domas]]&quot;, &quot;[[Varavīksne (žurnāls)|Varavīksne]]&quot;, &quot;[[Jaunības Tekas]]&quot;, &quot;[[Mazās Jaunības tekas]]&quot;. 1924. gadā iznāca viņa Kaukāza stāstu cikls &quot;Kaukāza kalnos&quot;, bet 1927. gadā &quot;Kaukāza stāsti&quot;, kas iznāca divās daļās. No 1922. līdz 1924. gadam iznāca &quot;Pastariņa triloģija&quot; un &quot;Nīnas pasaciņas&quot;, ar ko viņš uzsāka savu darbību bērnu literatūrā. No 1927. līdz 1934. gadam viņš bija Rīgas pilsētas Bibliotēku centrāles vadītājs.

1934. gadā Ernestu Birznieku-Upīti atlaida un izslēdza no [[Rakstnieku un žurnālistu arodbiedrība]]s. Līdz 1940. gadam viņš galvenokārt nodarbojās ar tulkošanu. 1940. gadā, pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]], Birznieks-Upītis iestājās [[Rakstnieku Savienība|Rakstnieku Savienībā]], bet jau 1941. gadā viņš saņēma [[Latvijas PSR Nopelniem bagātais mākslas darbinieks|Latvijas PSR Nopelniem bagātā mākslas darbinieka]] goda nosaukumu. Šajā laikā iznāca plaša viņa darbu izlase. [[Latvijas vācu okupācija (1941—1945)|Vācu okupācijas]] laikā dzīvoja pie radiem Zentenes pagastā. Pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] galvenokārt dzīvoja [[Lielupe (Jūrmala)|Lielupē]]. Daiļradē pievērsās bērnu literatūrai.

Šajā laikā tapa tādi darbi kā &quot;Pasakas un stāsti&quot; (1946), &quot;Mūsu sēta&quot; (1946), &quot;Par gudro vārnu un ļauno sesku&quot; (1949), &quot;Mazmeita Dace&quot; (1946), &quot;Kustīgais Jānītis&quot; (1957) un citi. Pēc kara tapa arī Birznieka-Upīša atmiņas par [[Rainis|Raini]], [[Andrejs Upīts|Andreju Upīti]], [[Leons Paegle|Leonu Paegli]], [[Sudrabu Edžus|Sudrabu Edžu]]. Nodarbojies arī ar austriešu, franču, vācu, šveiciešu, ķīniešu, arābu un afrikāņu pasaku tulkošanu. 1947. gadā viņam piešķīra [[Latvijas PSR Tautas rakstnieki|Latvijas PSR Tautas rakstnieka]] nosaukumu.

1960. gada 30. decembrī miris Rīgā. Zemes klēpī guldīts Lielupes kapos. Rakstnieka dzimtajās mājās Tukuma rajona Zentenes pagasta &quot;Biseniekos&quot; 1967. gadā tika atklāts viņam veltīts [[Pastariņa muzejs]]. Viņa vārdā nosaukta [[Tukuma E.Birznieka-Upīša 1. pamatskola|Tukuma E. Birznieka-Upīša 1. pamatskola]].

==Darbi==
===Kopoti raksti===
*1922–1923: Kopoti raksti 2 sējumos (nepabeigts izdevums)
*1932–1937: Kopoti raksti 6 sējumos (nepabeigts izdevums)
*1946–1950: Kopoti raksti 6 sējumos
*1960–1963: Kopoti raksti 7 sējumos

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20070628031527/http://bibliogid.lcb.lv/index.php?rub=7&amp;cat=4 Ernestam Birzniekam-Upītim 135 gadi]

{{Autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Birznieks-Upītis Ernests}}
[[Kategorija:1871. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1960. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Latvijas rakstnieki]]
[[Kategorija:Latvijas PSR Nopelniem bagātie mākslas darbinieki]]
[[Kategorija:Latvijas PSR Tautas rakstnieki]]
[[Kategorija:Latviešu rakstnieki]]
[[Kategorija:Latviešu valodā rakstošie]]
[[Kategorija:Tulkotāji uz latviešu valodu]]
[[Kategorija:20. gadsimta rakstnieki]]
[[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieki]]
[[Kategorija:Tukuma novadā dzimušie]]
[[Kategorija:Ar Ļeņina ordeni apbalvotie]]
[[Kategorija:Ar Darba Sarkanā Karoga ordeni apbalvotie]]</text>
      <sha1>e72zy3ltv9c4w6rp24bxwm9rrfsnc6a</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Eduards Pulpe</title>
    <ns>0</ns>
    <id>101281</id>
    <revision>
      <id>4048090</id>
      <parentid>3815868</parentid>
      <timestamp>2024-04-26T11:18:02Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Otovi</username>
        <id>95404</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4099" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
| platums = 
| vārds = Eduards Pulpe
| vārds_orig = 
| attēls = Eduards Pulpe.jpg
| att_izmērs = 115
| att_nosaukums = 
| dz_dat_alt = 
| dz_gads = 1880
| dz_mēnesis = 6
| dz_diena = 2
| dz_vieta = [[Rīga]], [[Vidzemes guberņa]], [[Krievijas Impērija]]
| m_dat_alt = 
| m_gads = 1916
| m_mēnesis = 8
| m_diena = 2
| m_vieta = pie [[Koveļa]]s, [[Volīnijas guberņa]], [[Krievijas Impērija]]
| dzīves_vieta = 
| pilsonība = 
| tautība = [[latvieši|latvietis]]
| dzimums = V
| vecāki = 
| brāļi = 
| māsas = 
| dzīvesbiedrs = 
| bērni = 
| paraksts = 
| piezīmes = 
| kategorijas = 
| citas daļas = {{Militārpersonas infodaļa
| dienesta_pakāpe = [[podporučiks]]
|  dienesta_laiks = 1914—1916
|          valsts = {{flaga|FRA}} [[Francijas Trešā republika|Francija]]&lt;br /&gt;{{flaga|Krievija|1914}} [[Krievijas Impērija|Krievija]]
|       struktūra = 
|         vienība = 
|       komandēja = 
|          kaujas = [[Pirmais pasaules karš]]
|       izglītība = 
|     apbalvojumi = ''[[Médaille militaire]]''&lt;br /&gt;''[[Croix de Guerre]]''&lt;br /&gt;[[File:RUS Order of Saint George 4th class ribbon 2000.svg|70px]] [[Svētā Jura krusts]]
|      cits_darbs = 
}}
}}

'''Eduards Pulpe''' ({{dat|1880|6|2|N}} — {{dat|1916|8|2|N}}) bija latviešu kara lidotājs [[ass (lidotājs)|ass]], kurš dienēja [[Francija]]s un [[Krievijas impērija]]s armijā. Viens no pirmajiem latviešu lidotājiem.&lt;ref&gt;[[Latvijas kareivis]] Nr.16, 21. janvāri 1940. g. http://data.lnb.lv/nba01/LatvijasKareivis/1940/LatvijasKareivis1940-016.pdf {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160305023511/http://data.lnb.lv/nba01/LatvijasKareivis/1940/LatvijasKareivis1940-016.pdf |date={{dat|2016|03|05||bez}} }}&lt;/ref&gt;

Studējis matemātiku [[Maskavas universitāte|Maskavas universitātē]] (1899—1904). Pulpe bija latviešu studentu korporācijas [[Fraternitas Lettica|Fraternitas Moscoviensis]] biedrs. Piedalījies jaunu korporācijas statūtu izstrādē un kļuvis par tās pirmo senioru (vadītāju). Aktīvi darbojies Maskavas latviešu sabiedrībā. Tomēr 1904. gadā nesaskaņu dēļ no korporācijas izstājies. Pēc augstskolas beigšanas kādu laiku strādājis [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultos]] un Rīgā par matemātikas un vingrošanas skolotāju.&lt;ref&gt;Vilnis Baumanis, &quot;Fraternitas Lettica gadu gaitā&quot;, 2007. 70. lpp.&lt;/ref&gt;

Pulpi ieinteresēja aviācijas tehnikas attīstība un 1912. gadā viņš pārcēlās uz Franciju, kur beidza aviācijas akadēmiju. 1913. gada 19. decembrī ieguva Francijas civilā pilota apliecību nr. 1571. Sākoties [[Pirmais pasaules karš|Pirmajam pasaules karam]], neskatoties uz savu salīdzinoši ievērojamo vecumu, brīvprātīgi pieteicās dienestam Francijas gaisa spēkos. 1915. gada 1. maijā viņu kā seržantu nosūta uz eskadriļu MS23. Viņa pirmās divas uzvaras [[Verdenas kauja]]s laikā, lidojot ar iznīcinātāju ''[[Morane-Saulnier L]]'' bija vienas no pirmajām aviācijas vēsturē. Nākamās divas uzvaras viņš izcīnīja 1916. gada martā ar ''[[Nieuport 11]]'', pēc kā tika paagustināts par adjutantu. Saņēmis divus Francijas apbalvojumus — ''Medaille Militaire'' un ''Croix de Guerre''. Tālāko dienestu turpināja Krievijas Impērijas gaisa spēkos, kur 1916. gada 1. jūnijā ar ''Nieuport 11'' notriecot piekto pretinieka lidmašīnu, kļuva par asu. 2. augustā tika nāvējoši ievainots kaujā pret Vācijas pilotu [[Ervīns Bohme|Ervīnu Bohmi]]. Jau pēc nāves Pulpem piešķirts 4. pakāpes [[Svētā Jura krusts]].

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.firstworldwar.com/bio/pulpe.htm Who's Who - Eduard Pulpe] {{en ikona}}
* [https://web.archive.org/web/20170621033306/http://www.spilve-rix.lv/lv/interesting_items/view/eduards-pulpe-1880-1916-neatlaidigais-ass-ar-vulkanu-sirdi Eduards Pulpe (1880–1916) — Neatlaidīgais ass ar vulkānu sirdī]

{{DEFAULTSORT:Pulpe, Eduards}}
[[Kategorija:Jura krusta saņēmēji]]
[[Kategorija:Latviešu lidotāji]]
[[Kategorija:Maskavas Valsts universitātes absolventi]]
[[Kategorija:Rīgā dzimušie]]</text>
      <sha1>jr60k4o27dzhqwslp5qnl101a2trn3p</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Tukuma muzejs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>102690</id>
    <revision>
      <id>4048061</id>
      <parentid>3792655</parentid>
      <timestamp>2024-04-26T09:22:32Z</timestamp>
      <contributor>
        <ip>2A03:EC00:B978:C24C:0:0:0:2</ip>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3587" xml:space="preserve">{{noformējums+}}
{{atsauces+}}
[[Attēls:Tukuma pils tornis.jpg|thumb|300px|Pilsētas vēstures muzejs Tukuma tukuma pp cilvēka mašīnatornī.]]

== Vēsture ==
Muzeja pirmsākumi meklējami {{dat|1935|12|30}}. Muzeja idejas izveidotājs ir mākslinieks [[Leonīds Āriņš]]. Viņš savāca mākslas darbu kolekciju ar apmēram 50 mākslas darbiem. Lielāka daļa mūsdienās veido muzeja gleznu &quot;Zelta fondu&quot;. Leonīds Āriņš arī bija pirmais muzeja direktors. 1936. gada 5. un 6. janvārī notika pirmā muzeja gleznu kolekcijas izstāde. Daži no darbiem kara laika pazuda bez vēsts. Leonīds Āriņš pirms kara visas gleznas ko vien varēja ielikt mucā tur salika un apraka. Daudzus darbus sava lieluma dēļ nebija iespējams nekur ielikt tāpēc tos atstāja nekur neieraktus.

== Filiāles ==
* '''Mākslas muzejs''' nodibināts 1935. gadā pēc Leonīda Āriņa iniciatīvas, muzeja mākslas darbu kolekcija ir otra lielākā Latvijā. Muzeja ir atradies pat skolā, muzeja atradās arī Dārza ielā, bet no 1997. gada atrodas Harmonijas ielā 7.
* '''Pilsētas vēstures muzejs.''' [[1958]]. gadā Tukuma rajona pašvaldība pieņēma lēmumu par Novadpētniecības muzeja izveidi. Muzejs sākumā atradās Tukuma Kultūras namā, bet no 1995. gada muzeja atrodas Tukuma pils tornī (tornis un mazs mūra fragments ir vienīgie liecinieki par Tukuma pili), tādēļ muzejs mainīja nosaukumu: Tukuma pilsētas vēstures muzejs &quot;Pils tornis&quot;
* '''Pastariņa muzejs''' atklāts 1967. gadā un stāsta par rakstnieka [[Ernests Birznieks-Upītis|Ernesta Birznieka - Upīša]] dzīvi un darbu. Muzejs atrodas Dzirciema &quot;Bisniekos&quot;. Muzejs izveidots ēkā kuru no 1906. līdz 1913. gadam cēla rakstnieka brālis Kārlis. Veco dzīvojamo ēku nopostīja Pirmā pasaules kara laikā. No senās apbūves gandrīz nekas nav saglabājies. Saglabājusies vienīgi klēts un stallīša frabments. Sētā apskatāmas mazas mājiņas kas rāda &quot;Bisnieku&quot; sētas izskatu E. Birznieka - Upīša bērnībā. Notikumi &quot;Bisnieku&quot; sētā aprakstīti &quot;Pastariņa dienasgrāmatā&quot;.
* '''Audēju darbnīca.''' Audējas Tukuma muzejā strādā jau no [[1974]]. gada. Audēju darbnīca atklāta [[1988]]. gadā un līdz [[2008. gads|2008]]. gadam atradās Smilšu ielā, bet no 2008. gada darbnīca atrodas Tidaholmas ielā 3.
* '''Durbes pils.''' [[Durbes pils]] muzejam nodota [[1991]]. gadā bēdīgā stāvoklī. Muzeja 1. stāvā iekārtots 19. gadsimta interjers: vestibils, kāpņu telpa, kases telpa, barona rakstāmistaba, bibliotēka, zāle, sarkanā istaba, salons, dāmu rakstāmistaba, guļamistaba, ģērbistaba, vannas istaba, tualete ar priekštelpu, bērnistaba ar aukles istabu, ēdamzāle un pagrabā virtuve. Otrajā stāvā apskatāmas izstādes un ekspozīcijas. Muzeja klēts ēkā apskatāma ekspozīcija &quot;Latvietis un viņa kungs&quot;. Pilij apkārt plešas [[parks]].
* '''Galerija &quot;Durvis&quot;''' izveidota [[1997]]. gadā Brīvības laukumā 21. Savu nosaukumu galerija ieguva no 18. gadsimta [[rokoko]] stila durvīm, kas atrastas ēkā, vēl atrasti arī tapešu fragmenti. Galerijā regulāri notiek mākslinieku izstādes.
* '''Džūkstes Pasaku muzejs.''' Muzejs dibināts [[2001. gads|2001]]. gada decembrī. Muzejam pievienots [[2010. gads|2010]]. gada 1. janvārī. Muzejs atrodas [[Džūkstes pagasts|Džūkstes pagasta]] Lancenieku skolā. Ekspozīcija stāsta par folkloristu un rakstnieku [[Ansis Lerhs-Puškaitis|Ansi Lerhu- Puškaiti]]. Viņš savulaik strādājis Lancenieku skolā.

{{Latvijas muzeji}}

[[Kategorija:Tukums]]
[[Kategorija:Muzeji Latvijā]]</text>
      <sha1>knpldw6xdr4j0ad09srsu4fhh99cjpj</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4048062</id>
      <parentid>4048061</parentid>
      <timestamp>2024-04-26T09:24:07Z</timestamp>
      <contributor>
        <ip>2A03:EC00:B978:C24C:0:0:0:2</ip>
      </contributor>
      <comment>Pimpis</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3526" xml:space="preserve">{{noformējums+}}
{{atsauces+}}
Raksti pornhub priekš brīviem roboxiem un v bucksiem

== Vēsture ==
Muzeja pirmsākumi meklējami {{dat|1935|12|30}}. Muzeja idejas izveidotājs ir mākslinieks [[Leonīds Āriņš]]. Viņš savāca mākslas darbu kolekciju ar apmēram 50 mākslas darbiem. Lielāka daļa mūsdienās veido muzeja gleznu &quot;Zelta fondu&quot;. Leonīds Āriņš arī bija pirmais muzeja direktors. 1936. gada 5. un 6. janvārī notika pirmā muzeja gleznu kolekcijas izstāde. Daži no darbiem kara laika pazuda bez vēsts. Leonīds Āriņš pirms kara visas gleznas ko vien varēja ielikt mucā tur salika un apraka. Daudzus darbus sava lieluma dēļ nebija iespējams nekur ielikt tāpēc tos atstāja nekur neieraktus.

== Filiāles ==
* '''Mākslas muzejs''' nodibināts 1935. gadā pēc Leonīda Āriņa iniciatīvas, muzeja mākslas darbu kolekcija ir otra lielākā Latvijā. Muzeja ir atradies pat skolā, muzeja atradās arī Dārza ielā, bet no 1997. gada atrodas Harmonijas ielā 7.
* '''Pilsētas vēstures muzejs.''' [[1958]]. gadā Tukuma rajona pašvaldība pieņēma lēmumu par Novadpētniecības muzeja izveidi. Muzejs sākumā atradās Tukuma Kultūras namā, bet no 1995. gada muzeja atrodas Tukuma pils tornī (tornis un mazs mūra fragments ir vienīgie liecinieki par Tukuma pili), tādēļ muzejs mainīja nosaukumu: Tukuma pilsētas vēstures muzejs &quot;Pils tornis&quot;
* '''Pastariņa muzejs''' atklāts 1967. gadā un stāsta par rakstnieka [[Ernests Birznieks-Upītis|Ernesta Birznieka - Upīša]] dzīvi un darbu. Muzejs atrodas Dzirciema &quot;Bisniekos&quot;. Muzejs izveidots ēkā kuru no 1906. līdz 1913. gadam cēla rakstnieka brālis Kārlis. Veco dzīvojamo ēku nopostīja Pirmā pasaules kara laikā. No senās apbūves gandrīz nekas nav saglabājies. Saglabājusies vienīgi klēts un stallīša frabments. Sētā apskatāmas mazas mājiņas kas rāda &quot;Bisnieku&quot; sētas izskatu E. Birznieka - Upīša bērnībā. Notikumi &quot;Bisnieku&quot; sētā aprakstīti &quot;Pastariņa dienasgrāmatā&quot;.
* '''Audēju darbnīca.''' Audējas Tukuma muzejā strādā jau no [[1974]]. gada. Audēju darbnīca atklāta [[1988]]. gadā un līdz [[2008. gads|2008]]. gadam atradās Smilšu ielā, bet no 2008. gada darbnīca atrodas Tidaholmas ielā 3.
* '''Durbes pils.''' [[Durbes pils]] muzejam nodota [[1991]]. gadā bēdīgā stāvoklī. Muzeja 1. stāvā iekārtots 19. gadsimta interjers: vestibils, kāpņu telpa, kases telpa, barona rakstāmistaba, bibliotēka, zāle, sarkanā istaba, salons, dāmu rakstāmistaba, guļamistaba, ģērbistaba, vannas istaba, tualete ar priekštelpu, bērnistaba ar aukles istabu, ēdamzāle un pagrabā virtuve. Otrajā stāvā apskatāmas izstādes un ekspozīcijas. Muzeja klēts ēkā apskatāma ekspozīcija &quot;Latvietis un viņa kungs&quot;. Pilij apkārt plešas [[parks]].
* '''Galerija &quot;Durvis&quot;''' izveidota [[1997]]. gadā Brīvības laukumā 21. Savu nosaukumu galerija ieguva no 18. gadsimta [[rokoko]] stila durvīm, kas atrastas ēkā, vēl atrasti arī tapešu fragmenti. Galerijā regulāri notiek mākslinieku izstādes.
* '''Džūkstes Pasaku muzejs.''' Muzejs dibināts [[2001. gads|2001]]. gada decembrī. Muzejam pievienots [[2010. gads|2010]]. gada 1. janvārī. Muzejs atrodas [[Džūkstes pagasts|Džūkstes pagasta]] Lancenieku skolā. Ekspozīcija stāsta par folkloristu un rakstnieku [[Ansis Lerhs-Puškaitis|Ansi Lerhu- Puškaiti]]. Viņš savulaik strādājis Lancenieku skolā.

{{Latvijas muzeji}}

[[Kategorija:Tukums]]
[[Kategorija:Muzeji Latvijā]]</text>
      <sha1>44gx90bxw30v66vi0w7bqraw4hruo3x</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4048065</id>
      <parentid>4048062</parentid>
      <timestamp>2024-04-26T09:34:47Z</timestamp>
      <contributor>
        <ip>2A03:EC00:B978:C24C:0:0:0:2</ip>
      </contributor>
      <comment>Izmaņas</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3517" xml:space="preserve">{{noformējums+}}
{{atsauces+}}
čau mani sauc Intars un es uzrakstīju vissu

== Vēsture ==
Muzeja pirmsākumi meklējami {{dat|1935|12|30}}. Muzeja idejas izveidotājs ir mākslinieks [[Leonīds Āriņš]]. Viņš savāca mākslas darbu kolekciju ar apmēram 50 mākslas darbiem. Lielāka daļa mūsdienās veido muzeja gleznu &quot;Zelta fondu&quot;. Leonīds Āriņš arī bija pirmais muzeja direktors. 1936. gada 5. un 6. janvārī notika pirmā muzeja gleznu kolekcijas izstāde. Daži no darbiem kara laika pazuda bez vēsts. Leonīds Āriņš pirms kara visas gleznas ko vien varēja ielikt mucā tur salika un apraka. Daudzus darbus sava lieluma dēļ nebija iespējams nekur ielikt tāpēc tos atstāja nekur neieraktus.

== Filiāles ==
* '''Mākslas muzejs''' nodibināts 1935. gadā pēc Leonīda Āriņa iniciatīvas, muzeja mākslas darbu kolekcija ir otra lielākā Latvijā. Muzeja ir atradies pat skolā, muzeja atradās arī Dārza ielā, bet no 1997. gada atrodas Harmonijas ielā 7.
* '''Pilsētas vēstures muzejs.''' [[1958]]. gadā Tukuma rajona pašvaldība pieņēma lēmumu par Novadpētniecības muzeja izveidi. Muzejs sākumā atradās Tukuma Kultūras namā, bet no 1995. gada muzeja atrodas Tukuma pils tornī (tornis un mazs mūra fragments ir vienīgie liecinieki par Tukuma pili), tādēļ muzejs mainīja nosaukumu: Tukuma pilsētas vēstures muzejs &quot;Pils tornis&quot;
* '''Pastariņa muzejs''' atklāts 1967. gadā un stāsta par rakstnieka [[Ernests Birznieks-Upītis|Ernesta Birznieka - Upīša]] dzīvi un darbu. Muzejs atrodas Dzirciema &quot;Bisniekos&quot;. Muzejs izveidots ēkā kuru no 1906. līdz 1913. gadam cēla rakstnieka brālis Kārlis. Veco dzīvojamo ēku nopostīja Pirmā pasaules kara laikā. No senās apbūves gandrīz nekas nav saglabājies. Saglabājusies vienīgi klēts un stallīša frabments. Sētā apskatāmas mazas mājiņas kas rāda &quot;Bisnieku&quot; sētas izskatu E. Birznieka - Upīša bērnībā. Notikumi &quot;Bisnieku&quot; sētā aprakstīti &quot;Pastariņa dienasgrāmatā&quot;.
* '''Audēju darbnīca.''' Audējas Tukuma muzejā strādā jau no [[1974]]. gada. Audēju darbnīca atklāta [[1988]]. gadā un līdz [[2008. gads|2008]]. gadam atradās Smilšu ielā, bet no 2008. gada darbnīca atrodas Tidaholmas ielā 3.
* '''Durbes pils.''' [[Durbes pils]] muzejam nodota [[1991]]. gadā bēdīgā stāvoklī. Muzeja 1. stāvā iekārtots 19. gadsimta interjers: vestibils, kāpņu telpa, kases telpa, barona rakstāmistaba, bibliotēka, zāle, sarkanā istaba, salons, dāmu rakstāmistaba, guļamistaba, ģērbistaba, vannas istaba, tualete ar priekštelpu, bērnistaba ar aukles istabu, ēdamzāle un pagrabā virtuve. Otrajā stāvā apskatāmas izstādes un ekspozīcijas. Muzeja klēts ēkā apskatāma ekspozīcija &quot;Latvietis un viņa kungs&quot;. Pilij apkārt plešas [[parks]].
* '''Galerija &quot;Durvis&quot;''' izveidota [[1997]]. gadā Brīvības laukumā 21. Savu nosaukumu galerija ieguva no 18. gadsimta [[rokoko]] stila durvīm, kas atrastas ēkā, vēl atrasti arī tapešu fragmenti. Galerijā regulāri notiek mākslinieku izstādes.
* '''Džūkstes Pasaku muzejs.''' Muzejs dibināts [[2001. gads|2001]]. gada decembrī. Muzejam pievienots [[2010. gads|2010]]. gada 1. janvārī. Muzejs atrodas [[Džūkstes pagasts|Džūkstes pagasta]] Lancenieku skolā. Ekspozīcija stāsta par folkloristu un rakstnieku [[Ansis Lerhs-Puškaitis|Ansi Lerhu- Puškaiti]]. Viņš savulaik strādājis Lancenieku skolā.

{{Latvijas muzeji}}

[[Kategorija:Tukums]]
[[Kategorija:Muzeji Latvijā]]</text>
      <sha1>khy5kepc4h1rbxl7qgk2xrnprf12lhj</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4048075</id>
      <parentid>4048065</parentid>
      <timestamp>2024-04-26T10:05:52Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ScAvenger</username>
        <id>1630</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/2A03:EC00:B978:C24C:0:0:0:2|2A03:EC00:B978:C24C:0:0:0:2]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Bai-Bot</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3647" xml:space="preserve">{{noformējums+}}
{{atsauces+}}
[[Attēls:Tukuma pils tornis.jpg|thumb|300px|Pilsētas vēstures muzejs Tukuma pils tornī.]]
'''Tukuma muzejs''' ir muzejs [[Tukums|Tukumā]]. Muzejam ir septiņas filiāles.

== Vēsture ==
Muzeja pirmsākumi meklējami {{dat|1935|12|30}}. Muzeja idejas izveidotājs ir mākslinieks [[Leonīds Āriņš]]. Viņš savāca mākslas darbu kolekciju ar apmēram 50 mākslas darbiem. Lielāka daļa mūsdienās veido muzeja gleznu &quot;Zelta fondu&quot;. Leonīds Āriņš arī bija pirmais muzeja direktors. 1936. gada 5. un 6. janvārī notika pirmā muzeja gleznu kolekcijas izstāde. Daži no darbiem kara laika pazuda bez vēsts. Leonīds Āriņš pirms kara visas gleznas ko vien varēja ielikt mucā tur salika un apraka. Daudzus darbus sava lieluma dēļ nebija iespējams nekur ielikt tāpēc tos atstāja nekur neieraktus.

== Filiāles ==
* '''Mākslas muzejs''' nodibināts 1935. gadā pēc Leonīda Āriņa iniciatīvas, muzeja mākslas darbu kolekcija ir otra lielākā Latvijā. Muzeja ir atradies pat skolā, muzeja atradās arī Dārza ielā, bet no 1997. gada atrodas Harmonijas ielā 7.
* '''Pilsētas vēstures muzejs.''' [[1958]]. gadā Tukuma rajona pašvaldība pieņēma lēmumu par Novadpētniecības muzeja izveidi. Muzejs sākumā atradās Tukuma Kultūras namā, bet no 1995. gada muzeja atrodas Tukuma pils tornī (tornis un mazs mūra fragments ir vienīgie liecinieki par Tukuma pili), tādēļ muzejs mainīja nosaukumu: Tukuma pilsētas vēstures muzejs &quot;Pils tornis&quot;
* '''Pastariņa muzejs''' atklāts 1967. gadā un stāsta par rakstnieka [[Ernests Birznieks-Upītis|Ernesta Birznieka - Upīša]] dzīvi un darbu. Muzejs atrodas Dzirciema &quot;Bisniekos&quot;. Muzejs izveidots ēkā kuru no 1906. līdz 1913. gadam cēla rakstnieka brālis Kārlis. Veco dzīvojamo ēku nopostīja Pirmā pasaules kara laikā. No senās apbūves gandrīz nekas nav saglabājies. Saglabājusies vienīgi klēts un stallīša frabments. Sētā apskatāmas mazas mājiņas kas rāda &quot;Bisnieku&quot; sētas izskatu E. Birznieka - Upīša bērnībā. Notikumi &quot;Bisnieku&quot; sētā aprakstīti &quot;Pastariņa dienasgrāmatā&quot;.
* '''Audēju darbnīca.''' Audējas Tukuma muzejā strādā jau no [[1974]]. gada. Audēju darbnīca atklāta [[1988]]. gadā un līdz [[2008. gads|2008]]. gadam atradās Smilšu ielā, bet no 2008. gada darbnīca atrodas Tidaholmas ielā 3.
* '''Durbes pils.''' [[Durbes pils]] muzejam nodota [[1991]]. gadā bēdīgā stāvoklī. Muzeja 1. stāvā iekārtots 19. gadsimta interjers: vestibils, kāpņu telpa, kases telpa, barona rakstāmistaba, bibliotēka, zāle, sarkanā istaba, salons, dāmu rakstāmistaba, guļamistaba, ģērbistaba, vannas istaba, tualete ar priekštelpu, bērnistaba ar aukles istabu, ēdamzāle un pagrabā virtuve. Otrajā stāvā apskatāmas izstādes un ekspozīcijas. Muzeja klēts ēkā apskatāma ekspozīcija &quot;Latvietis un viņa kungs&quot;. Pilij apkārt plešas [[parks]].
* '''Galerija &quot;Durvis&quot;''' izveidota [[1997]]. gadā Brīvības laukumā 21. Savu nosaukumu galerija ieguva no 18. gadsimta [[rokoko]] stila durvīm, kas atrastas ēkā, vēl atrasti arī tapešu fragmenti. Galerijā regulāri notiek mākslinieku izstādes.
* '''Džūkstes Pasaku muzejs.''' Muzejs dibināts [[2001. gads|2001]]. gada decembrī. Muzejam pievienots [[2010. gads|2010]]. gada 1. janvārī. Muzejs atrodas [[Džūkstes pagasts|Džūkstes pagasta]] Lancenieku skolā. Ekspozīcija stāsta par folkloristu un rakstnieku [[Ansis Lerhs-Puškaitis|Ansi Lerhu- Puškaiti]]. Viņš savulaik strādājis Lancenieku skolā.

{{Latvijas muzeji}}

[[Kategorija:Tukums]]
[[Kategorija:Muzeji Latvijā]]</text>
      <sha1>7ihy9fzo6vwauu1nez513fkgvssd1fr</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dons</title>
    <ns>0</ns>
    <id>106273</id>
    <revision>
      <id>4047648</id>
      <parentid>4045941</parentid>
      <timestamp>2024-04-25T12:10:25Z</timestamp>
      <contributor>
        <ip>85.254.75.149</ip>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6605" xml:space="preserve">{{dat|1984|4|10}} 

== Dzīvesgājums ==
Dzimis 1984. gadā Brocēnos. Neilgu laiku mācījies Saldus Mūzikas skolā klavierspēli. Viņa māte bija Liepājas estrādes ansambļa &quot;Santa&quot; soliste.&lt;ref name=&quot;lr2&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://m.facebook.com/art.singer1|title=Artūram Šingerejam jeb Donam- 30!|publisher=Latvijas Radio 2|accessdate=2024. gada 10. janvārī}}&lt;/ref&gt; Pirmo publicitāti guva realitātes šovā &quot;Talantu fabrika&quot; 2003. gadā, kopā ar dziedātāju ''Lily'' izdeva albumu, kura vairākas dziesmas nokļuva Latvijas hitparāžu pirmajās vietās. 2006. gadā izdeva savu pirmo soloalbumu ''Lights On''. Albuma tituldziesma ar tādu pašu nosaukumu kļuva populāra arī ārzemēs. 2007. gadā piedalījās [[Latvijas Nacionālais teātris|Latvijas Nacionālā teātra]] izrādē &quot;Adata&quot;, izpildot dziesmu &quot;[[Ja tu man esi]]&quot;. 2008. gadā Dons izdeva albumu latviešu valodā ''Lelle'', vairākus gadus sadarbojās ar komponistu [[Zigmars Liepiņš|Zigmaru Liepiņu]], bija Latvijas pārstāvis [[2008. gada Jaunais Vilnis|2008. gada Jaunajā vilnī]] (4. vieta), [[Eirodziesma 2010|2010. gada Eirodziesmā]] ieguva 2. vietu ar dziesmu ''My Religion Is Freedom''.

Kādu laiku dzīvoja [[Londona|Londonā]] un uzstājās ar pseidonīmu '''''Art Green'''''.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://zinas.nra.lv/vakara-zinas/skandali/67396-ieskatas-satiekas-un-skiras-dazkart-apprecas-pasmaju-realitates-sovu-milas-likloci.htm|title=Ieskatās, satiekas un šķiras, dažkārt apprecas – pašmāju realitātes šovu mīlas līkloči|author=Jānis Ogle, Sandris Vanzovičs|date={{dat|2012|3|4||bez}}|publisher=NRA.lv|accessdate={{dat|2012|3|4||bez}}}}&lt;/ref&gt;

2012. gadā izdeva singlu &quot;Signāls&quot;, kas tika atzīts par [[Latvijas Mūzikas ierakstu gada balva 2012|2012. gada]] radiohitu, uzvarēja konkursā &quot;[[Muzikālā banka]] 2012&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://izklaide.delfi.lv/popmuzika/melomanija/noskaidrota-2012-gada-vertigaka-dziesma.d?id=43005714|title=Noskaidrota 2012. gada vērtīgākā dziesma|date={{dat|2013|1|26||bez}}|publisher=Delfi.lv|accessdate={{dat|2013|1|27||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20130128223332/http://izklaide.delfi.lv/popmuzika/melomanija/noskaidrota-2012-gada-vertigaka-dziesma.d?id=43005714|archivedate={{dat|2013|01|28||bez}}}}&lt;/ref&gt; Dons uzvarēja arī &quot;Muzikālajā bankā 2013&quot; ar dziesmu &quot;Pēdējā vēstule&quot; no albuma ''Varanasi'',&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.delfi.lv/izklaide/popmuzika/melomanija/foto-noskaidrota-2013-gada-vertigaka-dziesma.d?id=44073443|title=Foto: Noskaidrota 2013. gada vērtīgākā dziesma|date={{dat|2014|1|25||bez}}|publisher=Delfi.lv|accessdate={{dat|2014|1|26||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20140128212433/http://www.delfi.lv/izklaide/popmuzika/melomanija/foto-noskaidrota-2013-gada-vertigaka-dziesma.d?id=44073443|archivedate={{dat|2014|01|28||bez}}}}&lt;/ref&gt; Muzikālajā bankā viņš uzvarēja arī nākamajā gadā, šoreiz ar dziesmu &quot;Pāriet bailes&quot;.

2024. gadā ar dziesmu &quot;Lauzto šķēpu karaļvalsts&quot; uzvarēja konkursā &quot;[[Muzikālā banka 2023]]&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/life/42051922/sovbizness/56301102/muzikalaja-banka-triumfe-dons-ar-dziesmu-lauzto-skepu-karalvalsts|title='Muzikālajā bankā' triumfē Dons ar dziesmu 'Lauzto šķēpu karaļvalsts'|website=www.delfi.lv|access-date=2024-02-13|language=lv}}&lt;/ref&gt; Ar šīs dziesmas versiju angļu valodā ''[[Hollow]]'' piedalījās [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latvijas]] Eirovīzijas dziesmu konkursa nacionālajā atlasē &quot;[[Supernova 2024]]&quot;. Nacionālajā atlasē uzvarēja un ieguva tiesības pārstāvēt Latviju [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]].&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/izklaide/10.02.2024-eirovizija-latviju-parstaves-dons-ar-dziesmu-hollow.a542171/|title=Eirovīzijā Latviju pārstāvēs Dons ar dziesmu «Hollow»|publisher=[[LSM]]|work=[[lsm.lv]]|access-date={{Dat|2024|2|10||bez}}|date={{Dat|2024|2|10||bez}}}}&lt;/ref&gt;

== Diskogrāfija ==
{| class=&quot;wikitable plainrowheaders&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;
|-
! scope=&quot;col&quot; style=&quot;width:7em;&quot;| Nosaukums
! scope=&quot;col&quot; style=&quot;width:16em;&quot;| Informācija
! scope=&quot;col&quot; | Sertifikācija
|-
! scope=&quot;row&quot; | &quot;[[Viens otram (albums)|Viens otram]]&quot; (Kopā ar ''Lily'')
|
* Izdots: 2004. gada jūnijā
* Izdevējs: Platforma Records
* Formāts: [[Kompaktdisks|CD]] 
| 
|- 
! scope=&quot;row&quot; | ''[[Lights On (albums)|Lights On]]''
|
* Izdots: 2006. gada aprīlī
* Izdevējs: Platforma Records
* Formāts: CD 
|
|- 
! scope=&quot;row&quot; | &quot;[[Lelle (albums)|Lelle]]&quot;
|
* Izdots: 2008. gada aprīlī
* Izdevējs: Platforma Records
* Formāts: CD 
|
|- 
! scope=&quot;row&quot; | &quot;[[Signāls (albums)|Signāls]]&quot;
|
* Izdots: 2013. gada maijā
* Izdevējs: DonsMusic
* Formāts: CD 
|
|- 
! scope=&quot;row&quot; | &quot;[[Varanasi (albums)|Varanasi]]&quot;
|
* Izdots: 2014. gada februārī
* Izdevējs: DonsMusic
* Formāts: CD 
| [[Latvija|LV]]: Zelts&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.draugiem.lv/dons/news/?p=11754047|title=Mūzika - Dons - Jaunumi|website=www.draugiem.lv|access-date=2024-02-13|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|- 
! scope=&quot;row&quot; | &quot;[[Sibīrija (albums)|Sibīrija]]&quot;
|
* Izdots: 2015. gada februārī
* Izdevējs: DonsMusic
* Formāts: CD 
|
|-
! scope=&quot;row&quot; | &quot;Tepat&quot;
|
* Izdots:  2016. gada oktobrī
* Izdevējs: DonsMusic
* Formāts: CD
|
|-
! scope=&quot;row&quot; | &quot;Namiņš. Kaste. Vārdi&quot;
|
* Izdots: 2018. gada februārī
* Izdevējs: DonsMusic
* Formāts: CD
|
|-
! scope=&quot;row&quot; | &quot;Tūrists&quot;
|
* Izdots: 2020. gada novembrī
* Izdevējs: DonsMusic
* Formāts: CD
|
|}

=== Šovi ===
{| class=&quot;wikitable&quot;
|- bgcolor=&quot;#d1e4fd&quot;
! Gads
! Šovs
! Piezīmes
! Telekanāls
|-
| 2015; 2017
| &quot;[[Supernova (konkurss)|Supernova]]&quot;
| Kā žūrijas loceklis
| [[LTV]]
|}

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

{{mūziķis-aizmetnis}}
{{Latvijas cilvēks-aizmetnis}}

{{kastes sākums}}
{{s-balvas}}
{{Amatu secība
| pirms = ''[[Sudden Lights]]''&lt;br /&gt;ar dziesmu ''[[Aijā (dziesma)|Aijā]]''
| virsraksts = {{ESC|Latvija}}s pārstāvis [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]&lt;br /&gt;ar dziesmu &quot;[[Hollow]]&quot;
| periods = [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss]]
| pēc = ''tiks paziņots''
}}
{{kastes beigas}}

{{Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā}}

[[Kategorija:1984. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Brocēnos dzimušie]]
[[Kategorija:Latviešu dziedātāji]]
[[Kategorija:Supernovas dalībnieki]]
[[Kategorija:Latvijas Eirovīzijas dziesmu konkursa dalībnieki]]
[[Kategorija:2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa dalībnieki]]</text>
      <sha1>h6dqxadffda2gmw5hyei2lthqbkou6x</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4047652</id>
      <parentid>4047648</parentid>
      <timestamp>2024-04-25T12:13:35Z</timestamp>
      <contributor>
        <ip>85.254.75.149</ip>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6443" xml:space="preserve">{{dat|1984|4|10}} 

== Dzīvesgājums ==
Dzimis 1984. gadā Brocēnos. Neilgu laiku mācījies Saldus Mūzikas skolā klavierspēli. Viņa māte bija Liepājas estrādes ansambļa &quot;Santa&quot; soliste.&lt;ref name=&quot;lr2&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://m.facebook.com/art.singer1|title=Artūram Šingerejam jeb Donam- 30!|publisher=Latvijas Radio 2|accessdate=2024. gada 10. janvārī}}&lt;/ref&gt; Pirmo publicitāti guva realitātes šovā &quot;Talantu fabrika&quot; 2003. gadā, kopā ar dziedātāju ''Lily'' izdeva albumu, kura vairākas dziesmas nokļuva Latvijas hitparāžu pirmajās vietās. 2006. gadā izdeva savu pirmo soloalbumu ''Lights On''. Albuma tituldziesma ar tādu pašu nosaukumu kļuva populāra arī ārzemēs. 2007. gadā piedalījās [[Latvijas Nacionālais teātris|Latvijas Nacionālā teātra]] izrādē &quot;Adata&quot;, izpildot dziesmu &quot;[[Ja tu man esi]]&quot;. 2008. gadā Dons izdeva albumu latviešu valodā ''Lelle'', vairākus gadus sadarbojās ar komponistu [[Zigmars Liepiņš|Zigmaru Liepiņu]], bija Latvijas pārstāvis [[2008. gada Jaunais Vilnis|2008. gada Jaunajā vilnī]] (4. vieta), [[Eirodziesma 2010|2010. gada Eirodziesmā]] ieguva 2. vietu ar dziesmu ''My Religion Is Freedom''.

Kādu laiku dzīvoja [[Londona|Londonā]] un uzstājās ar pseidonīmu '''''Art Green'''''.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://zinas.nra.lv/vakara-zinas/skandali/67396-ieskatas-satiekas-un-skiras-dazkart-apprecas-pasmaju-realitates-sovu-milas-likloci.htm|title=Ieskatās, satiekas un šķiras, dažkārt apprecas – pašmāju realitātes šovu mīlas līkloči|author=Jānis Ogle, Sandris Vanzovičs|date={{dat|2012|3|4||bez}}|publisher=NRA.lv|accessdate={{dat|2012|3|4||bez}}}}&lt;/ref&gt;

2012. gadā izdeva singlu &quot;Signāls&quot;, kas tika atzīts par [[Latvijas Mūzikas ierakstu gada balva 2012|2012. gada]] radiohitu, uzvarēja konkursā &quot;[[Muzikālā banka]] 2012&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://izklaide.delfi.lv/popmuzika/melomanija/noskaidrota-2012-gada-vertigaka-dziesma.d?id=43005714|title=Noskaidrota 2012. gada vērtīgākā dziesma|date={{dat|2013|1|26||bez}}|publisher=Delfi.lv|accessdate={{dat|2013|1|27||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20130128223332/http://izklaide.delfi.lv/popmuzika/melomanija/noskaidrota-2012-gada-vertigaka-dziesma.d?id=43005714|archivedate={{dat|2013|01|28||bez}}}}&lt;/ref&gt; Dons uzvarēja arī &quot;Muzikālajā bankā 2013&quot; ar dziesmu &quot;Pēdējā vēstule&quot; no albuma ''Varanasi'',&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.delfi.lv/izklaide/popmuzika/melomanija/foto-noskaidrota-2013-gada-vertigaka-dziesma.d?id=44073443|title=Foto: Noskaidrota 2013. gada vērtīgākā dziesma|date={{dat|2014|1|25||bez}}|publisher=Delfi.lv|accessdate={{dat|2014|1|26||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20140128212433/http://www.delfi.lv/izklaide/popmuzika/melomanija/foto-noskaidrota-2013-gada-vertigaka-dziesma.d?id=44073443|archivedate={{dat|2014|01|28||bez}}}}&lt;/ref&gt; Muzikālajā bankā viņš uzvarēja arī nākamajā gadā, šoreiz ar dziesmu &quot;Pāriet bailes&quot;.

2024. gadā ar dziesmu &quot;Lauzto šķēpu karaļvalsts&quot; uzvarēja konkursā &quot;[[Muzikālā banka 2023]]&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/life/42051922/sovbizness/56301102/muzikalaja-banka-triumfe-dons-ar-dziesmu-lauzto-skepu-karalvalsts|title='Muzikālajā bankā' triumfē Dons ar dziesmu 'Lauzto šķēpu karaļvalsts'|website=www.delfi.lv|access-date=2024-02-13|language=lv}}&lt;/ref&gt; Ar šīs dziesmas versiju angļu valodā ''[[Hollow]]'' piedalījās [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latvijas]] Eirovīzijas dziesmu konkursa nacionālajā atlasē &quot;[[Supernova 2024]]&quot;. Nacionālajā atlasē uzvarēja un ieguva tiesības pārstāvēt Latviju [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]].&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/izklaide/10.02.2024-eirovizija-latviju-parstaves-dons-ar-dziesmu-hollow.a542171/|title=Eirovīzijā Latviju pārstāvēs Dons ar dziesmu «Hollow»|publisher=[[LSM]]|work=[[lsm.lv]]|access-date={{Dat|2024|2|10||bez}}|date={{Dat|2024|2|10||bez}}}}&lt;/ref&gt;

== Diskogrāfija ==
{| class=&quot;wikitable plainrowheaders&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;
|-
! scope=&quot;col&quot; style=&quot;width:7em;&quot;| Nosaukums
! scope=&quot;col&quot; style=&quot;width:16em;&quot;| Informācija
! scope=&quot;col&quot; | Sertifikācija
|-
! scope=&quot;row&quot; | [[Viens otram (albums)|tram]]&quot; (Kopā ar ''Lily'')
|
* Izdots: 2004. gada jūnijā
* Izdevējs: Platforma Records
* Formāts: [[Kompaktdisks|CD]] 
| 
|- 
! scope=&quot;row&quot; |
|
* Izdots: 2006. gada aprīlī
* Izdevējs: Platforma Records
* Formāts: CD 
|
|- 
! scope=&quot;row&quot; | &quot;[[Lelle (albums)|el]]
|
* Izdots: 2008. gada aprīlī
* Izdevējs: Platforma Records
* Formāts: CD 
|
|- 
! scope=&quot;row&quot; | &quot;&quot;
|
* Izdots: 2013. gada maijā
* Izdevējs: DonsMusic
* Formāts: CD 
|
|- 
! scope=&quot;row&quot; | &quot;&quot;
|
* Izdots: 2014. gada februārī
* Izdevējs: DonsMusic
* Formāts: CD 
| [[Latvija|LV]]: Zelts&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.draugiem.lv/dons/news/?p=11754047|title=Mūzika - Dons - Jaunumi|website=www.draugiem.lv|access-date=2024-02-13|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|- 
! scope=&quot;row&quot; | &quot;&quot;
|
* Izdots: 2015. gada februārī
* Izdevējs: DonsMusic
* Formāts: CD 
|
|-
! scope=&quot;row&quot; | &quot;&quot;
|
* Izdots:  2016. gada oktobrī
* Izdevējs: DonsMusic
* Formāts: CD
|
|-
! scope=&quot;row&quot; | &quot;. Kaste. Vārdi&quot;
|
* Izdots: 2018. gada februārī
* Izdevējs: DonsMusic
* Formāts: CD
|
|-
! scope=&quot;row&quot; | &quot;&quot;
|
* Izdots: 2020. gada novembrī
* Izdevējs: DonsMusic
* Formāts: CD
|
|}

=== Šovi ===
{| class=&quot;wikitable&quot;
|- bgcolor=&quot;#d1e4fd&quot;
! Gads
! Šovs
! Piezīmes
! Telekanāls
|-
| 2015; 2017
| &quot;[[Supernova (konkurss)|Supernova]]&quot;
| Kā žūrijas loceklis
| [[LTV]]
|}

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

{{mūziķis-aizmetnis}}
{{Latvijas cilvēks-aizmetnis}}

{{kastes sākums}}
{{s-balvas}}
{{Amatu secība
| pirms = ''[[Sudden Lights]]''&lt;br /&gt;ar dziesmu ''[[Aijā (dziesma)|Aijā]]''
| virsraksts = {{ESC|Latvija}}s pārstāvis [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]&lt;br /&gt;ar dziesmu &quot;[[Hollow]]&quot;
| periods = [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss]]
| pēc = ''tiks paziņots''
}}
{{kastes beigas}}

{{Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā}}

[[Kategorija:1984. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Brocēnos dzimušie]]
[[Kategorija:Latviešu dziedātāji]]
[[Kategorija:Supernovas dalībnieki]]
[[Kategorija:Latvijas Eirovīzijas dziesmu konkursa dalībnieki]]
[[Kategorija:2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa dalībnieki]]</text>
      <sha1>606jokrky1tku2uf539x6mxtwb9aj35</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4047701</id>
      <parentid>4047652</parentid>
      <timestamp>2024-04-25T13:31:36Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>DJ EV</username>
        <id>31928</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/85.254.75.149|85.254.75.149]], atjaunoju versiju, ko saglabāja ScAvenger</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7790" xml:space="preserve">{{Mūzikas izpildītāja infokaste
| Fons = solists
| Vārds = Dons
| Attēls = Summer Sound 17 Kristsll-249 (36284322316).jpg
| Att_izm = 
| Apraksts = 
| Dz_vārds = Artūrs Šingirejs
| Pseidonīms = Dons
| Dzimis = {{dzimšanas datums un vecums|1984|4|10}}
| Vieta_dz = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Brocēni|td=Latvija}}
| Miris = 
| Vieta_mr = 
| Vieta = 
| Žanrs = [[popmūzika]]
| Nodarbošanās = dziedātājs
| Instrumenti = [[balss]]
| Gadi = 2003—''pašlaik''
| Izdevējkompānija = 
| Darbojies_arī = 
| Mlapa = 
| Dalībnieki = 
| Bij_dalībnieki = 
| Dzimums = V
}}
'''Dons''', īstajā vārdā '''Artūrs Šingirejs'''&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce | url= https://m.facebook.com/art.singer1 | title= Artūrs Šingirejs | publisher= Facebook | accessdate= 2023. gada 17. aprīlī}}&lt;/ref&gt;, (dzimis {{dat|1984|4|10}} [[Brocēni|Brocēnos]])&lt;ref name=&quot;lr2&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce | url= https://m.facebook.com/art.singer1 | title= Artūram Šingerejam jeb Donam- 30! | publisher= Latvijas Radio 2 | accessdate= 2024. gada 10. janvārī}}&lt;/ref&gt; ir [[latvieši|latviešu]] dziedātājs. Vairāku mūzikas konkursu, kā [[Muzikālā banka|&quot;Muzikālā banka&quot;]] (2012, 2013, 2014, 2024) un &quot;[[Supernova (konkurss)|Supernova]]&quot; (2024), uzvarētājs. Pārstāvēs Latviju [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]].&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

== Dzīvesgājums ==
Dzimis 1984. gadā Brocēnos. Neilgu laiku mācījies Saldus Mūzikas skolā klavierspēli. Viņa māte bija Liepājas estrādes ansambļa &quot;Santa&quot; soliste.&lt;ref name=&quot;lr2&quot; /&gt; Pirmo publicitāti guva realitātes šovā &quot;Talantu fabrika&quot; 2003. gadā, kopā ar dziedātāju ''Lily'' izdeva albumu, kura vairākas dziesmas nokļuva Latvijas hitparāžu pirmajās vietās. 2006. gadā izdeva savu pirmo soloalbumu ''Lights On''. Albuma tituldziesma ar tādu pašu nosaukumu kļuva populāra arī ārzemēs. 2007. gadā piedalījās [[Latvijas Nacionālais teātris|Latvijas Nacionālā teātra]] izrādē &quot;Adata&quot;, izpildot dziesmu &quot;[[Ja tu man esi]]&quot;. 2008. gadā Dons izdeva albumu latviešu valodā ''Lelle'', vairākus gadus sadarbojās ar komponistu [[Zigmars Liepiņš|Zigmaru Liepiņu]], bija Latvijas pārstāvis [[2008. gada Jaunais Vilnis|2008. gada Jaunajā vilnī]] (4. vieta), [[Eirodziesma 2010|2010. gada Eirodziesmā]] ieguva 2. vietu ar dziesmu ''My Religion Is Freedom''.

Kādu laiku dzīvoja [[Londona|Londonā]] un uzstājās ar pseidonīmu '''''Art Green'''''.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://zinas.nra.lv/vakara-zinas/skandali/67396-ieskatas-satiekas-un-skiras-dazkart-apprecas-pasmaju-realitates-sovu-milas-likloci.htm|title=Ieskatās, satiekas un šķiras, dažkārt apprecas – pašmāju realitātes šovu mīlas līkloči|author=Jānis Ogle, Sandris Vanzovičs|date={{dat|2012|3|4||bez}}|publisher=NRA.lv|accessdate={{dat|2012|3|4||bez}}}}&lt;/ref&gt;

2012. gadā izdeva singlu &quot;Signāls&quot;, kas tika atzīts par [[Latvijas Mūzikas ierakstu gada balva 2012|2012. gada]] radiohitu, uzvarēja konkursā &quot;[[Muzikālā banka]] 2012&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://izklaide.delfi.lv/popmuzika/melomanija/noskaidrota-2012-gada-vertigaka-dziesma.d?id=43005714|title=Noskaidrota 2012. gada vērtīgākā dziesma|date={{dat|2013|1|26||bez}}|publisher=Delfi.lv|accessdate={{dat|2013|1|27||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20130128223332/http://izklaide.delfi.lv/popmuzika/melomanija/noskaidrota-2012-gada-vertigaka-dziesma.d?id=43005714|archivedate={{dat|2013|01|28||bez}}}}&lt;/ref&gt; Dons uzvarēja arī &quot;Muzikālajā bankā 2013&quot; ar dziesmu &quot;Pēdējā vēstule&quot; no albuma ''Varanasi'',&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.delfi.lv/izklaide/popmuzika/melomanija/foto-noskaidrota-2013-gada-vertigaka-dziesma.d?id=44073443|title=Foto: Noskaidrota 2013. gada vērtīgākā dziesma|date={{dat|2014|1|25||bez}}|publisher=Delfi.lv|accessdate={{dat|2014|1|26||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20140128212433/http://www.delfi.lv/izklaide/popmuzika/melomanija/foto-noskaidrota-2013-gada-vertigaka-dziesma.d?id=44073443|archivedate={{dat|2014|01|28||bez}}}}&lt;/ref&gt; Muzikālajā bankā viņš uzvarēja arī nākamajā gadā, šoreiz ar dziesmu &quot;Pāriet bailes&quot;.

2024. gadā ar dziesmu &quot;Lauzto šķēpu karaļvalsts&quot; uzvarēja konkursā &quot;[[Muzikālā banka 2023]]&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/life/42051922/sovbizness/56301102/muzikalaja-banka-triumfe-dons-ar-dziesmu-lauzto-skepu-karalvalsts|title='Muzikālajā bankā' triumfē Dons ar dziesmu 'Lauzto šķēpu karaļvalsts'|website=www.delfi.lv|access-date=2024-02-13|language=lv}}&lt;/ref&gt; Ar šīs dziesmas versiju angļu valodā ''[[Hollow]]'' piedalījās [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latvijas]] Eirovīzijas dziesmu konkursa nacionālajā atlasē &quot;[[Supernova 2024]]&quot;. Nacionālajā atlasē uzvarēja un ieguva tiesības pārstāvēt Latviju [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]].&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/izklaide/10.02.2024-eirovizija-latviju-parstaves-dons-ar-dziesmu-hollow.a542171/|title=Eirovīzijā Latviju pārstāvēs Dons ar dziesmu «Hollow»|publisher=[[LSM]]|work=[[lsm.lv]]|access-date={{Dat|2024|2|10||bez}}|date={{Dat|2024|2|10||bez}}}}&lt;/ref&gt;

== Diskogrāfija ==
{| class=&quot;wikitable plainrowheaders&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;
|-
! scope=&quot;col&quot; style=&quot;width:7em;&quot;| Nosaukums
! scope=&quot;col&quot; style=&quot;width:16em;&quot;| Informācija
! scope=&quot;col&quot; | Sertifikācija
|-
! scope=&quot;row&quot; | &quot;[[Viens otram (albums)|Viens otram]]&quot; (Kopā ar ''Lily'')
|
* Izdots: 2004. gada jūnijā
* Izdevējs: Platforma Records
* Formāts: [[Kompaktdisks|CD]] 
| 
|- 
! scope=&quot;row&quot; | ''[[Lights On (albums)|Lights On]]''
|
* Izdots: 2006. gada aprīlī
* Izdevējs: Platforma Records
* Formāts: CD 
|
|- 
! scope=&quot;row&quot; | &quot;[[Lelle (albums)|Lelle]]&quot;
|
* Izdots: 2008. gada aprīlī
* Izdevējs: Platforma Records
* Formāts: CD 
|
|- 
! scope=&quot;row&quot; | &quot;[[Signāls (albums)|Signāls]]&quot;
|
* Izdots: 2013. gada maijā
* Izdevējs: DonsMusic
* Formāts: CD 
|
|- 
! scope=&quot;row&quot; | &quot;[[Varanasi (albums)|Varanasi]]&quot;
|
* Izdots: 2014. gada februārī
* Izdevējs: DonsMusic
* Formāts: CD 
| [[Latvija|LV]]: Zelts&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.draugiem.lv/dons/news/?p=11754047|title=Mūzika - Dons - Jaunumi|website=www.draugiem.lv|access-date=2024-02-13|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|- 
! scope=&quot;row&quot; | &quot;[[Sibīrija (albums)|Sibīrija]]&quot;
|
* Izdots: 2015. gada februārī
* Izdevējs: DonsMusic
* Formāts: CD 
|
|-
! scope=&quot;row&quot; | &quot;Tepat&quot;
|
* Izdots:  2016. gada oktobrī
* Izdevējs: DonsMusic
* Formāts: CD
|
|-
! scope=&quot;row&quot; | &quot;Namiņš. Kaste. Vārdi&quot;
|
* Izdots: 2018. gada februārī
* Izdevējs: DonsMusic
* Formāts: CD
|
|-
! scope=&quot;row&quot; | &quot;Tūrists&quot;
|
* Izdots: 2020. gada novembrī
* Izdevējs: DonsMusic
* Formāts: CD
|
|}

=== Šovi ===
{| class=&quot;wikitable&quot;
|- bgcolor=&quot;#d1e4fd&quot;
! Gads
! Šovs
! Piezīmes
! Telekanāls
|-
| 2015; 2017
| &quot;[[Supernova (konkurss)|Supernova]]&quot;
| Kā žūrijas loceklis
| [[LTV]]
|}

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

{{mūziķis-aizmetnis}}
{{Latvijas cilvēks-aizmetnis}}

{{kastes sākums}}
{{s-balvas}}
{{Amatu secība
| pirms = ''[[Sudden Lights]]''&lt;br /&gt;ar dziesmu ''[[Aijā (dziesma)|Aijā]]''
| virsraksts = {{ESC|Latvija}}s pārstāvis [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]&lt;br /&gt;ar dziesmu &quot;[[Hollow]]&quot;
| periods = [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss]]
| pēc = ''tiks paziņots''
}}
{{kastes beigas}}

{{Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā}}

[[Kategorija:1984. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Brocēnos dzimušie]]
[[Kategorija:Latviešu dziedātāji]]
[[Kategorija:Supernovas dalībnieki]]
[[Kategorija:Latvijas Eirovīzijas dziesmu konkursa dalībnieki]]
[[Kategorija:2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa dalībnieki]]</text>
      <sha1>mo4iyukv5qbdt7u3m5gnn1c8ymdh245</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Pumpuru vidusskola</title>
    <ns>0</ns>
    <id>109168</id>
    <revision>
      <id>4047749</id>
      <parentid>4016654</parentid>
      <timestamp>2024-04-25T15:46:48Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Olgerts V</username>
        <id>41522</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>pievienoju [[Kategorija:Pumpuri]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5210" xml:space="preserve">{{Skolas infokaste
|name                   = Jūrmalas Pumpuru vidusskola
|logo                   = 
|seal_image             = 
|image                  = Pumpuru vidusskola, Jūrmala.jpg
|image size             = 
|alt                    = 
|caption                = Pumpuru vidusskola 2017. gadā
|motto                  = 
|location               = Kronvalda iela 8, [[Jūrmala]], {{LAT}}
|postcode               = 
|map_type               = Latvija
|map_caption            = 
|map_alt                = 
|map_size               = 
| latd  = 56 | latm  = 57 | lats  = 40 | latNS  = N
| longd = 23 | longm = 44 | longs = 11 | longEW = E
|schooltype             =  valsts
|fundingtype            = 
|religion               = 
|denomination           = 
|patron                 = 
|established            = 1934. (1919.) gads
|approx                 = 
|founded                = 
|opened                 = 
|founder                = 
|status                 = aktīva
|closed                 = 
|c_approx               = 
|locale                 = 
|sister_school          = 
|schoolboard            = 
|superintendent         = 
|session                = septembris—maijs
|schoolnumber           = 
|director               = 
|headmistress           = Ausma Bruņeniece
|headmaster             = 
|enrollment_as_of       = 
|pupils                 = 
|avg_class_size         = 
|ratio                  = 
|language               = latviešu valoda
|schedtyp               = 
|alumni                 = 
|free_text              = 
|homepage               = {{URL|http://www.pumpuri.lv}}
}}

'''Jūrmalas Pumpuru vidusskola''' ir vidējās izglītības iestāde [[Pumpuri|Pumpuros]], [[Jūrmala|Jūrmalā]], kurā mācās skolēni no 1. līdz 12. klasei. Pēc skolēnu skaita tā ir lielākā izglītības iestāde Jūrmalā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://neatkariga.nra.lv/komentari/elita-veidemane/448820-vai-pumpuru-un-jaundubultu-skolu-reorganizacija-tika-izlemta-kuluarsarunas|title=Vai Pumpuru un Jaundubultu skolu reorganizācija tika izlemta kuluārsarunās?|last=Veidemane|first=Elita|publisher=[[Neatkarīgā Rīta Avīze]]|work=neatkariga.nra.lv|accessdate=28 February 2024|date=28 February 2024}}&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
[[Attēls:Pumpuru vidusskola.jpg|thumb|200px|Pašreizējā Pumpuru vidusskolas ēka pēc uzcelšanas 1934. gadā]]
Vēl [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņu]] laikā 1919. gada 26. septembrī atvēra Mellužu pamatskolu Peldu ielā 4/6. 1932. gada 29. oktobrī svinīgi tika ielikts pamatakmens Rīgas 3. pamatskolas jaunajai ēkai Pumpuros un 1934. gada 30. oktobrī notika skolas jaunās ēkas atklāšana.

Ēka veidota trīs stāvos ar greznu aktu zāli un galveno ieeju. 1974. gadā vēsturiskajai ēkai tika piebūvēti jauni korpusi mācībām un sportam.
  
Skolas nosaukumi vairākkārt mainīti — Rīgas Jūrmalas pilsētas 3. pamatskola (1933—1942), Rīgas Jūrmalas 3. pamatskola (1942—1944), Rīgas Jūrmalas 3. nepilnā vidusskola (1944—1946), Rīgas pilsētas 74. pamatskola (1946—1950), Rīgas pilsētas 21. vidusskola (1950—1960), Jūrmalas 4. vidusskola (1960—1991) un Pumpuru vidusskola (no 1991).

2009. gada 2. novembrī atklāja rekonstruēto skolas vēsturisko ēku.

2008./09. mācību gadā Pumpuru vidusskola ieņēma 26. vietu [[Latvijas skolu reitings|Latvijas vidusskolu reitingā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://pumpuri.lv/lv/?p=parskolu|title=Pumpuru vidusskolas vēsture - pumpuri.lv|website=pumpuri.lv|access-date=2019-09-12}}&lt;/ref&gt;

2010. gadā Skolas direktorei Irēnai Kausiniecei piešķīra valsts apbalvojumu – “Triju Zvaigžņu ordeni”.

2012. gada 1. septembrī skola svinīgi atklāja visu renovēto skolu.

2019. gada augustā ilggadējā direktore Irēna Kausiniece beidza vadīt skolu un turpmāk izglītības iestādi vada Ausma Bruņeniece.

== Skolā mācījušies ==
* [[Eduards Pāvuls]] (1929–2006), teātra un kino aktieris
* [[Guntis Ulmanis]] (1939), Latvijas Valsts prezidents, Saeimas deputāts
* [[Gunārs Dūzis]] (1950), žurnālists, TV ziņu producents
* [[Andris Kronbergs]] (1951), arhitekts
* [[Adrians Kukuvass]] (1951), dziedātājs
* [[Juris Sējāns]] (1952), mūziķis, TV režisors
* [[Raimonds Bartaševics]] (1953), dziedātājs
* [[Elita Veidemane]] (1955), žurnāliste
* [[Amanda Aizpuriete]] (1956–2023), dzejniece
* [[Leons Sējāns]] (1957), mūziķis
* [[Edgars Rinkēvičs]] (1973), politiķis, Latvijas Valsts prezidents
* [[Ieva Tāre]] (1974), basketboliste
* [[Aleksandrs Ruģēns]] (1975), rakstnieks (pseidonīms &quot;Vilis Lācītis&quot;), mūziķis
* [[Elviss Mihaiļenko]] (1976), bokseris
* [[Arvīds Reķis]] (1979), hokejists
* [[Roberts Jekimovs]] (1989), hokejists
* [[Kristiāns Rubīns]] (1997), hokejists
* [[Artūrs Strautiņš]] (1998), basketbolists
* [[Artūrs Žagars]] (2000), basketbolists&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://pumpuri.lv/lv/?p=parskolu&amp;pp=absolventi|title=Pumpuru vidusskolas absolventi - pumpuri.lv|website=pumpuri.lv|access-date=2022-12-02}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* {{official|http://pumpuri.lv}}

{{Jūrmalas skolas}}

[[Kategorija:Skolas Jūrmalā]]
[[Kategorija:Pumpuri]]</text>
      <sha1>mu9u3wukmlah1dss0j0hcszdko3r49d</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Astro'n'out</title>
    <ns>0</ns>
    <id>109367</id>
    <revision>
      <id>4048041</id>
      <parentid>3945188</parentid>
      <timestamp>2024-04-26T07:23:01Z</timestamp>
      <contributor>
        <ip>2A03:EC00:B9A5:3FF3:A133:932D:BCFC:BF48</ip>
      </contributor>
      <comment>Papildināts ar aktuāliem datiem.</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5041" xml:space="preserve">{{Nosaukums slīprakstā}}
{{Mūzikas izpildītāja infokaste
| Fons = grupa
| Vārds = ''Astro'n'out''
| Attēls = Astro'n'out.jpg
| Apraksts = Astro'n'out. Positivus 2015
| Vieta = {{flaga|Latvija}} [[Rīga]], [[Latvija]]
| Žanrs = [[Popmūzika]]
| Gadi = [[2003. gads|2003]]—pašlaik
| Izdevējkompānija = SIA &quot;Astro Music&quot;
| Darbojies_arī = DJ Rudd, Fiņķis, Kashuks, Sudden Lights, Goran Gora,
{{flatlist|
* [[Fonds &quot;Viegli&quot;]]
}}
| Mlapa = {{URL|www.astronout.lv}}
| Dalībnieki = {{ubl|[[Māra Upmane-Holšteine]]|[[Juris Kalnišs]]|[[Mārtiņš Elerts]]|[[Toms Poišs]]}} Mārtiņš Opmanis
| Bij_dalībnieki = 
}}

'''''Astro'n'out''''' ir [[latvieši|latviešu]] popgrupa, kas dibināta [[2003. gads|2003]]. gadā [[Rīga|Rīgā]]. Atpazīstamību tā ieguva ar dziesmu &quot;[[Daļa Rīgas]]&quot;. Dažas no ''Astro'n'out'' populārākajām dziesmām ir &quot;Tanki&quot;, &quot;Gravitātei nē&quot;, &quot;Tici sev&quot;, &quot;Turies&quot;, &quot;Satiksimies, tiksimies&quot;, &quot;Dejot trakāk&quot;, &quot;Multivitamīnu multipaka&quot;, &quot;Es padodos&quot;, &quot;For Glory and Joy&quot; un &quot;Lidmašīnas režīmā&quot;.

Grupas sastāvs: [[Māra Upmane-Holšteine]] (balss), [[Juris Kalnišs]] (ģitāra, elektronikas), [[Mārtiņš Elerts]] (ģitāra, elektronikas), [[Toms Poišs]] (bass), [[Mārtiņš Opmanis]] (bungas).

''Astro'n'out'' ir sarakstījuši mūziku vairākām filmām: dokumentālajai &quot;Rīga, Mana Rīga&quot;, sociālajām &quot;No cita skatupunkta&quot;, &quot;Nestāstāmie stāsti&quot;, reklāmas īsfilmai &quot;Sūnas aug ziemeļu pusē&quot;, piedalījušies dažādās labdarības akcijās, tostarp [[Latvijas Radio 5]] rīkotajā [[Dod Pieci!]], [[Latvijas Neatkarīgā Televīzija|LNT]] &quot;Eņģeļi pār Latviju&quot;, Valsts asinsdonoru centra pateicības koncertā, iestājas par veselīgu dzīvesveidu, bija vēstneši veselības ministrijas iniciētajai kampaņai pret pasīvo smēķēšanu &quot;Izvairies no smēķētāja!&quot;, aktīvi atbalsta dažādas jauniešu organizētas iniciatīvas un koncertē skolās. Tāpat, grupa sarakstījusi himnu RIMI Mājdzīvnieku klubam &quot;Ķepu cilvēks&quot;.

Grupa ir uzstājusies lielākajos Latvijas festivālos un nozīmīgākajās koncertvietās — ''Summer Sound'', ''[[Positivus]]'', &quot;HOLI krāsu festivāls&quot;, ''Fontaine festival'', &quot;Saldus Saule&quot;, &quot;Fono Cēsis&quot;, &quot;Jāņu festivāls&quot; Anglijā un daudzos citos.

''Astro'n'out'' ir tikuši nominēti [[Latvijas Mūzikas ierakstu Gada balva]]i par katru līdz šim izdoto albumu. 2020. gadā grupas sestais studijas albums &quot;Multivitamīnu multipaka&quot; ieguva &quot;Zelta Mikrofonu&quot; par labāko 2019. gada Latvijas popmūzikas albumu. Savukārt kopā ar grupu ''Sudden Lights'' radītais skaņdarbs “Haosā” ieguva &quot;Zelta mikrofonu&quot; katgeorijā radio hits 2020!

''Astro'n'out''  ir autori un izpildītāji 2021. gada Pasaules čempionāta hokejā oficiālajai dziesmai &quot;For Glory and Joy&quot;, kas ieguva starptautisku skanējumu un atzinību.

2023. gadā grupas Astro'n'out albums &quot;777&quot; saņēmis Latvijas Mūzikas ierakstu gada balvas &quot;Zelta Mikrofons 2024&quot; balvas &quot;Labākais popmūzikas albums&quot; un &quot;Gada albums&quot;. &lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://izklaide.tv3.lv/muzika/noskaidroti-latvijas-muzikas-ierakstu-gada-balvas-zelta-mikrofons24-laureati/|title=TV3}}&lt;/ref&gt;

== Diskogrāfija ==
* Kuš kuš (2006). Debijas albums, kas guvis atzinību kā labākais roka albums Latvijas Mūzikas Ierakstu Gada Balvā 2006 (LMIGB).
* Astro' Acoustic (2008). Noskaņu albums, kas nominēts Gada Balvai kā labākais alternatīvais albums.
* Ģeometrija (2009). Atgriešanās roka kategorijā, albums nominēts LMIGB labāka roka albuma kategorijā.
* Lauvas (2012).
* Lion's Share (2013). Svinot grupas 10 gadu jubileju, izdots “Lion’s Share” — pirmais ''Astro'n'out'' albums angļu valodā, kas ir albuma “Lauvas” angļu versija.
* Lion's Share Remixes (2014). 2014. gada pavasarī, izsludinot konkursu visiem Baltijas DJ un producentu apvienībām, ''Astro’n’out'' nodeva ''Lion’s Share'' albuma dziesmas remiksu konkursam, kurā no vairākiem desmitiem iesniegto remiksu versiju, ''Astro’n’out'' izdeva mazalbumu “Lion’s Share Remixes” EP ar septiņiem dažādu dīdžeju radītajiem remiksiem.
* URDA (2017). Grupa izdod savu piekto studijas albumu “URDA”, kas iezīmē jaunu — elektroniskāku, mūsdienīgāku skanējumu. Starp 12 kompozīcijām iekļauti singli “Turies”, “Atskatos” un “Satiksimies, tiksimies”, kas jau sasniedza klausītāju simpātijas, skanot visās lielākajās Latvijas radio stacijās.
* Multivitamīnu multipaka (2019).
* 777 (2023), ieguvis Latvijas Mūzikas ierakstu gada balvas &quot;Zelta Mikrofons 2024&quot; balvas &quot;Labākais popmūzikas albums&quot; un &quot;Gada albums&quot;.

== Ārējās saites ==
* {{oficiālā tīmekļa vietne}}
* {{twitter|astronout_lv}}
{{facebook|astronout}}
* {{instagram|astronout_lv}}
* [https://open.spotify.com/search/results/Astro'n'out Spotify]

{{Commons category-inline|Astro'n'out}}

{{Mūzikas grupa-aizmetnis}}
{{Latvija-aizmetnis}}

[[Kategorija:2000. gadu mūzikas grupas]]
[[Kategorija:2010. gadu mūzikas grupas]]
[[Kategorija:Latvijas rokgrupas]]</text>
      <sha1>t5nqiof4sycraoogmbc7g8ca3dc7au5</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Agata Kristi</title>
    <ns>0</ns>
    <id>111153</id>
    <revision>
      <id>4047907</id>
      <parentid>4018947</parentid>
      <timestamp>2024-04-25T19:26:38Z</timestamp>
      <contributor>
        <ip>93.34.149.176</ip>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5720" xml:space="preserve">{{Rakstnieka infokaste
|              vārds = Agata Kristi
|         vārds_orig = ''Agatha Christie''
|             attēls = Agatha Christie.png
|         att_izmērs = 210px
|      att_nosaukums = 
|            dz_gads = 1890
|         dz_mēnesis = 09
|           dz_diena = 15
|           dz_vieta = {{flaga|Apvienotā Karaliste}} [[Torkī]], [[Devona]], [[Anglija]], [[Lielbritānijas un Īrijas Apvienotā Karaliste]] (tagad {{GBR}})
|             m_gads = 1976
|          m_mēnesis = 01
|            m_diena = 12
|            m_vieta = {{vieta|Apvienotā Karaliste|Anglija|Oksfordšīra|Vinterbrūka}}
|       dzīves_vieta = 
|          pilsonība = 
|            tautība = angliete
|            dzimums = S
|             vecāki = 
|              brāļi = 
|              māsas = 
|       dzīvesbiedrs = {{ubl|Arčibalds Kristi (1914—1928)|Makss Melovans (1930—1976)}}
|              bērni = Rozalinda Hiksa (1919–2004)
|           paraksts = Agatha Christie's signature.png
|         pseidonīms = Mērija Vestmakota (''Mary Westmacott'')
|       nodarbošanās = rakstniece
| rakstīšanas valoda = [[angļu valoda]]
|            periods = 
|              žanri = [[kriminālliteratūra]], detektīvliteratūra
|             temati = 
|       lit virzieni = 
|   slavenākie darbi = {{ubl|“[[Austrumu ekspresis (grāmata)|Austrumu ekspresis]]”|“Erkila Puaro varoņdarbi”|“Desmit mazi nēģerēni”|“[[Peļu slazds]]”}}
|        ietekmējies = [[Edgars Alans Po]], [[Arturs Konans Doils]], [[Gilberts Kīts Čestertons]], [[Anna Katrīna Grīna]]
|         ietekmējis = [[Ruta Rendela]], [[P.D. Džeimsa]], [[Roberts Bernards]]
|         alma_mater = 
|        apbalvojumi = 
|           piezīmes = 
|        kategorijas = 
}}'''Agata Mērija Klarisa Kristi''' ({{val|en|Agatha Mary Clarissa Christie}}, dzimusi {{dat|1890|9|15}}, mirusi {{dat|1976|1|12}}) bija angļu kriminālromānu, stāstu un lugu rakstniece. Rakstīja arī romantiskus stāstus ar [[pseidonīms|pseidonīmu]] '''Mērija Vestmakota''' (''Mary Westmacott''), bet popularitāti iemantoja ar saviem 80 detektīvromāniem un [[Vestendas teātris|Vestendas teātra]] izrādēm. Pazīstamākie Agatas Kristi detektīvromānu varoņi ir [[Erkils Puaro]] un [[Džeina Mārpla]], tieši darbi par viņiem nodrošināja rakstniecei titulu “Kriminālromānu karaliene”.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce | url= http://www.famousauthors.org/agatha-christie | title= Agatha Christie | publisher= FamousAuthors.org}}&lt;/ref&gt; Savukārt viņas luga “[[Peļu slazds]]” tika izrādīta Vestendas teātros no 1952. līdz 2020. gadam, kļūstot par visilgāk izrādīto lugu. 1971. gadā viņai tika piešķirts dāmas tituls.

Agatas Kristi romāni ierindojas visvairāk pārdoto literatūras darbu saraksta 3. vietā tūlīt aiz [[Bībele]]s un [[Viljams Šekspīrs|Viljama Šekspīra]] darbiem,{{nepieciešama atsauce}} tie tulkoti vairāk kā 100 valodās. Sākot ar 1928. gadu līdz pat mūsdienām Agatas Kristi darbi kinomākslā izmantoti vismaz 129 reizes, uzņemot kinofilmas, televīzijas filmas un seriālus.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce | url= http://www.imdb.com/name/nm0002005/ | title= Agatha Christie (1890–1976) | publisher= IMDb}}&lt;/ref&gt; Pazīstamākā no filmām ir [[Sidnijs Lūmets|Sidnija Lūmeta]] “[[Slepkavība Austrumu ekspresī (1974. gada filma)|Slepkavība Austrumu ekspresī]]” (1974).

== Biogrāfija ==
Agata Kristi kā Agata Millere ir dzimusi {{dat|1890|9|15||bez}} [[Torkī]] pilsētā, [[Anglija|Anglijā]]. Viņas tēvs Frederiks Alvahs Millers (''Frederick Alvah Miller'') bija [[amerikāņi (nācija)|amerikānis]], bet māte Klāra Boemere (''Clara Boehmer'') — [[angļi|angliete]]. Agata Millere negāja skolā, viņai bērnībā bija mājmācība. 1901. gadā nomira viņas tēvs, bet gadu vēlāk, 12 gadu vecumā, Agata Millere uzsāka mācības Torkī meiteņu skolā, kur mācījās līdz 1905. gadam. No 1905. līdz 1910. gadam viņa turpināja mācības [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]].

Jau jaunietes vecumā Agata Millere pievērsās rakstīšanai. Viņa izmēģināja roku un uzrakstīja vairākus stāstus un romānus. Šos darbus viņa iesniedza dažādiem izdevējiem, bet tā arī netika izdoti. Daži no tiem vēlākajos gados tika pārstrādāti un tika publicēti. 1913. gadā viņu bildināja militārpersona Arčibalds Kristi, ar kuru apprecējās 1914. gadā, pieņemot vīra uzvārdu un kļūstot par Agatu Kristi.

[[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā Agatas vīrs tika nosūtīts kaujās, bet Agata kā brīvprātīgā kļuva par [[medmāsa|medmāsu]], sniedzot palīdzību ievainotajiem karavīriem. No 1914. līdz 1916. gadam viņa par to samaksu nesaņēma, bet pēc tam, līdz 1918. gadam, viņa saņēma arī nelielu atalgojumu par savu darbu.

Agatas Kristi debijas romāns bija ''[[The Mysterious Affair at Styles]]'', kuru sarakstīja 1916. gadā, bet izdots tika 1920. gadā, jo nebija iespējams līdz tam atrasts izdevēju. Šajā romānā pirmo reizi parādās tēls [[Erkils Puaro]], kā arī [[inspektors Džeps]] un [[Arturs Hastings]].

{{nepilnīga sadaļa}}
Agata Kristi nomira {{dat|1976|1|12||bez}}.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* {{Oficiālā mājaslapa}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}
{{aktieru ārējās saites}}
* [https://openlibrary.org/authors/OL27695A/Agatha_Christie Agatha Christie at Open Library]

{{rakstnieks-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Kristi, Agata}}
[[Kategorija:Devonā dzimušie]]
[[Kategorija:Angļu rakstnieki]]
[[Kategorija:Angļu valodā rakstošie]]
[[Kategorija:Rakstnieces]]
[[Kategorija:Dramaturgi]]</text>
      <sha1>grvuj0w9s80vw3rfkj4p49u50jh2g47</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4047915</id>
      <parentid>4047907</parentid>
      <timestamp>2024-04-25T19:41:32Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Dainis</username>
        <id>876</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/93.34.149.176|93.34.149.176]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Teatrālis</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5722" xml:space="preserve">{{Rakstnieka infokaste
|              vārds = Agata Kristi
|         vārds_orig = ''Agatha Christie''
|             attēls = Agatha Christie.png
|         att_izmērs = 210px
|      att_nosaukums = 
|            dz_gads = 1890
|         dz_mēnesis = 09
|           dz_diena = 15
|           dz_vieta = {{flaga|Apvienotā Karaliste}} [[Torkī]], [[Devona]], [[Anglija]], [[Lielbritānijas un Īrijas Apvienotā Karaliste]] (tagad {{GBR}})
|             m_gads = 1976
|          m_mēnesis = 01
|            m_diena = 12
|            m_vieta = {{vieta|Apvienotā Karaliste|Anglija|Oksfordšīra|Vinterbrūka}}
|       dzīves_vieta = 
|          pilsonība = 
|            tautība = angliete
|            dzimums = S
|             vecāki = 
|              brāļi = 
|              māsas = 
|       dzīvesbiedrs = {{ubl|Arčibalds Kristi (1914—1928)|Makss Melovans (1930—1976)}}
|              bērni = Rozalinda Hiksa (1919–2004)
|           paraksts = Agatha Christie's signature.png
|         pseidonīms = Mērija Vestmakota (''Mary Westmacott'')
|       nodarbošanās = rakstniece
| rakstīšanas valoda = [[angļu valoda]]
|            periods = 
|              žanri = [[kriminālliteratūra]], detektīvliteratūra
|             temati = 
|       lit virzieni = 
|   slavenākie darbi = {{ubl|“[[Austrumu ekspresis (grāmata)|Austrumu ekspresis]]”|“Erkila Puaro varoņdarbi”|“Desmit mazi nēģerēni”|“[[Peļu slazds]]”}}
|        ietekmējies = [[Edgars Alans Po]], [[Arturs Konans Doils]], [[Gilberts Kīts Čestertons]], [[Anna Katrīna Grīna]]
|         ietekmējis = [[Ruta Rendela]], [[P.D. Džeimsa]], [[Roberts Bernards]]
|         alma_mater = 
|        apbalvojumi = 
|           piezīmes = 
|        kategorijas = 
}}

'''Agata Mērija Klarisa Kristi''' ({{val|en|Agatha Mary Clarissa Christie}}, dzimusi {{dat|1890|9|15}}, mirusi {{dat|1976|1|12}}) bija angļu kriminālromānu, stāstu un lugu rakstniece. Rakstīja arī romantiskus stāstus ar [[pseidonīms|pseidonīmu]] '''Mērija Vestmakota''' (''Mary Westmacott''), bet popularitāti iemantoja ar saviem 80 detektīvromāniem un [[Vestendas teātris|Vestendas teātra]] izrādēm. Pazīstamākie Agatas Kristi detektīvromānu varoņi ir [[Erkils Puaro]] un [[Džeina Mārpla]], tieši darbi par viņiem nodrošināja rakstniecei titulu “Kriminālromānu karaliene”.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce | url= http://www.famousauthors.org/agatha-christie | title= Agatha Christie | publisher= FamousAuthors.org}}&lt;/ref&gt; Savukārt viņas luga “[[Peļu slazds]]” tika izrādīta Vestendas teātros no 1952. līdz 2020. gadam, kļūstot par visilgāk izrādīto lugu. 1971. gadā viņai tika piešķirts dāmas tituls.

Agatas Kristi romāni ierindojas visvairāk pārdoto literatūras darbu saraksta 3. vietā tūlīt aiz [[Bībele]]s un [[Viljams Šekspīrs|Viljama Šekspīra]] darbiem,{{nepieciešama atsauce}} tie tulkoti vairāk kā 100 valodās. Sākot ar 1928. gadu līdz pat mūsdienām Agatas Kristi darbi kinomākslā izmantoti vismaz 129 reizes, uzņemot kinofilmas, televīzijas filmas un seriālus.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce | url= http://www.imdb.com/name/nm0002005/ | title= Agatha Christie (1890–1976) | publisher= IMDb}}&lt;/ref&gt; Pazīstamākā no filmām ir [[Sidnijs Lūmets|Sidnija Lūmeta]] “[[Slepkavība Austrumu ekspresī (1974. gada filma)|Slepkavība Austrumu ekspresī]]” (1974).

== Biogrāfija ==
Agata Kristi kā Agata Millere ir dzimusi {{dat|1890|9|15||bez}} [[Torkī]] pilsētā, [[Anglija|Anglijā]]. Viņas tēvs Frederiks Alvahs Millers (''Frederick Alvah Miller'') bija [[amerikāņi (nācija)|amerikānis]], bet māte Klāra Boemere (''Clara Boehmer'') — [[angļi|angliete]]. Agata Millere negāja skolā, viņai bērnībā bija mājmācība. 1901. gadā nomira viņas tēvs, bet gadu vēlāk, 12 gadu vecumā, Agata Millere uzsāka mācības Torkī meiteņu skolā, kur mācījās līdz 1905. gadam. No 1905. līdz 1910. gadam viņa turpināja mācības [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]].

Jau jaunietes vecumā Agata Millere pievērsās rakstīšanai. Viņa izmēģināja roku un uzrakstīja vairākus stāstus un romānus. Šos darbus viņa iesniedza dažādiem izdevējiem, bet tā arī netika izdoti. Daži no tiem vēlākajos gados tika pārstrādāti un tika publicēti. 1913. gadā viņu bildināja militārpersona Arčibalds Kristi, ar kuru apprecējās 1914. gadā, pieņemot vīra uzvārdu un kļūstot par Agatu Kristi.

[[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā Agatas vīrs tika nosūtīts kaujās, bet Agata kā brīvprātīgā kļuva par [[medmāsa|medmāsu]], sniedzot palīdzību ievainotajiem karavīriem. No 1914. līdz 1916. gadam viņa par to samaksu nesaņēma, bet pēc tam, līdz 1918. gadam, viņa saņēma arī nelielu atalgojumu par savu darbu.

Agatas Kristi debijas romāns bija ''[[The Mysterious Affair at Styles]]'', kuru sarakstīja 1916. gadā, bet izdots tika 1920. gadā, jo nebija iespējams līdz tam atrasts izdevēju. Šajā romānā pirmo reizi parādās tēls [[Erkils Puaro]], kā arī [[inspektors Džeps]] un [[Arturs Hastings]].

{{nepilnīga sadaļa}}
Agata Kristi nomira {{dat|1976|1|12||bez}}.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* {{Oficiālā mājaslapa}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}
{{aktieru ārējās saites}}
* [https://openlibrary.org/authors/OL27695A/Agatha_Christie Agatha Christie at Open Library]

{{rakstnieks-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Kristi, Agata}}
[[Kategorija:Devonā dzimušie]]
[[Kategorija:Angļu rakstnieki]]
[[Kategorija:Angļu valodā rakstošie]]
[[Kategorija:Rakstnieces]]
[[Kategorija:Dramaturgi]]</text>
      <sha1>b0pjxmbnvniq8d9ni9il6u90cskxvlc</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Marija Leiko</title>
    <ns>0</ns>
    <id>111971</id>
    <revision>
      <id>4047888</id>
      <parentid>4041057</parentid>
      <timestamp>2024-04-25T19:11:11Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Spnq</username>
        <id>103627</id>
      </contributor>
      <comment>/* Attēlojums mākslā un kino */ Vikisaite</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5179" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
| platums = 
| vārds = Marija Leiko
| vārds_orig = 
| attēls = Marija leiko.jpg
| att_izmērs = 150px
| att_nosaukums = portrets ar aktrises autogrāfu (1918)
| dz_dat_alt = 
| dz_gads = 1887
| dz_mēnesis = 8
| dz_diena = 14
| dz_vieta = {{vieta|Krievijas impērija|Vidzemes guberņa|Rīga|td=Latvija}} 
| m_dat_alt = 
| m_gads = 1938
| m_mēnesis = 2
| m_diena = 3
| m_vieta = {{vieta|PSRS|Krievijas PFSR|Maskavas apgabals|Butovas poligons|td=Krievija}}
| dzīves_vieta = 
| pilsonība = 
| tautība = [[latvieši|latviete]]
| dzimums = S
| vecāki = 
| brāļi = 
| māsas = 
| dzīvesbiedrs = 
| bērni = 
| paraksts = 
| piezīmes = 
| kategorijas = 
| citas daļas = 
}}

'''Marija Leiko''' (dzimusi {{dat|1887|8|14}}, mirusi {{dat|1938|2|3}}) bija latviešu [[teātris|teātra]] un [[mēmais kino|mēmā kino]] aktrise. Nošautās [[Maskavas latviešu teātris &quot;Skatuve&quot;|Maskavas latviešu teātra &quot;Skatuve&quot;]] trupas dalībniece.

== Dzīvesgājums ==
Dzimusi 1887. gada 14. augustā [[Rīga|Rīgā]] būvuzrauga ģimenē. Mācījās B. Reiņa meiteņu privātskolā, kuru beidza 1903. gadā. Spēlēja Jonatāna biedrības teātra trupā un [[teātris &quot;Apollo&quot;|&quot;Apollo&quot; teātrī]] [[Grīziņkalns|Grīziņkalnā]] (1907—1908), pēc tam studēja [[Vīne]]s ķeizariskajā muzikālās un dramatiskās mākslas akadēmijā (1909—1910). Strādāja [[Frankfurte pie Mainas|Frankfurtes pie Mainas]] Jaunajā teātrī (1910—1911, 1914—1916), [[Leipciga]]s Pilsētas teātrī (1912—1914), [[Minhene]]s Kamerteātrī (1917).

1917. gadā sāka filmēties mēmajā kino un strādāja M. Reinharta aktieru trupā (1917—1920). Leiko un [[Lia Mara]] bija vienīgās starptautisku slavu un atzinību guvušās latviešu mēmā kino zvaigznes. Filmējās arī pie vācu kinoekspresionisma klasiķa [[F. V. Murnavs|Frīdriha Vilhelma Murnava]]. Visvairāk kinolomu Leiko bija dzīvesbiedra [[Jānis Gūters|Jāņa Gūtera]] (''Johannes Guter'') filmās.

Jau izveidojusi veiksmīgu karjeru Vācijā, bieži mēdza piedalīties izrādēs Latvijā, pamatā spēlējot [[Latvijas Nacionālais teātris|Nacionālajā teātrī]]. Pēc [[Hitlers|Hitlera]] nākšanas pie varas viņa 1933. gadā pavisam atgriezās Latvijā.

Uzzinot par meitas Noras nāvi un mazmeitas piedzimšanu 1935. gadā [[Tbilisi]], viņa ar vilcienu devās uz [[PSRS]]. Atceļā [[Maskava]]s kolēģi viņu pierunāja vienu sezonu pastrādāt turienes [[Maskavas latviešu teātris &quot;Skatuve&quot;|latviešu teātrī &quot;Skatuve&quot;]]. 1937. gadā, sākoties [[Lielais terors|Lielajam teroram]], [[NKVD]] [[NKVD &quot;Latviešu operācija&quot;|&quot;Latviešu operācijas&quot;]] ietvaros kopā ar pārējiem &quot;Skatuves&quot; aktieriem, radošajiem darbiniekiem un personālu apcietināta un nošauta [[Butovas poligons|Butovas poligonā]] Piemaskavā.&lt;ref&gt;[https://bessmertnybarak.ru/Leyko_Mariya_Karlovna/ Лейко Мария Карловна]&lt;/ref&gt;
&lt;gallery&gt;
Attēls:Marija Leiko.jpg|Marija Leiko tautastērpā
Attēls:Marija Leiko pirms un pēc apcietināšanas.gif|Marija Leiko pirms un pēc apcietināšanas
&lt;/gallery&gt;

== Filmogrāfija ==
* 1917: ''Die Diamantenstiftung''
* 1918: ''Das Frühlingslied''
* 1918: ''Kain''
* 1918: ''Die Brüder von Zaarden''
* 1919: ''Lola Montez''
* 1919: ''Die Frau im Käfig''
* 1919: ''Freie Liebe''
* 1919: ''Satanas''
* 1919: ''Ewiger Strom''
* 1920: ''Die Kwannon von Okadera''
* 1921: ''Die rote Redoute''
* 1921: ''Brandherd''
* 1921: ''Am Webstuhl der Zeit''
* 1921: ''Das Opfer der Ellen Larsen''
* 1921: ''Die Furcht vor dem Weibe''
* 1921: ''Die Frau von morgen''
* 1921: ''Die Ratten''
* 1921: ''Kinder der Finsternis''
* 1922: ''Versunkene Welten''
* 1922: ''Die Schneiderkomtess''
* 1923: ''Der Schatz der Gesine Jakobsen''
* 1923: ''Der Frauenkönig''
* 1924: ''Dr. Wislizenus''
* 1925: ''Aufstieg der kleinen Lilian''
* 1928: ''Die Rothausgasse''
* 1928: ''Die Räuberbande''
* 1928: ''Am Rüdesheimer Schloss steht eine Linde''

== Attēlojums mākslā un kino ==
* 2024. gada [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] mākslas filma &quot;[[Marijas klusums]]&quot;.&lt;ref&gt;https://lasi.lv/latvija-pasaule/kulturzimes/davja-simana-filmai-marijas-klusums-pasaules-pirmizrade-berlinale.11711&lt;/ref&gt; Marijas Leiko lomā aktrise [[Olga Šepicka]].
* 2024. gada [[Artūrs Dīcis|Artūra Dīča]] lugas &quot;Skatuve ugunī&quot; iestudējums [[Laura Groza|Lauras Grozas]] režijā [[Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris|Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātrī]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Skatuve uguni |url=https://www.mct.lv/lv/izrades/skatuve-uguni |publisher=Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Literatūra ==
* ''Zeltiņa G., Uzulniece. A.'' Marija Leiko. — Rīga, &quot;Liesma&quot;, 1989.

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Leiko, Marija}}
[[Kategorija:Latviešu kinoaktieri]]
[[Kategorija:Latviešu teātra aktieri]]
[[Kategorija:Latvijas kinoaktieri]]
[[Kategorija:Latvijas teātra aktieri]]
[[Kategorija:Latvijas Nacionālā teātra aktieri]]
[[Kategorija:Mēmā kino aktieri]]
[[Kategorija:PSRS Lielā terora upuri]]
[[Kategorija:1887. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1938. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Rīgā dzimušie]]</text>
      <sha1>2i1gfd35ugjjkmfo293i50elrfn7dhr</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Everton FC</title>
    <ns>0</ns>
    <id>114810</id>
    <revision>
      <id>4047682</id>
      <parentid>4008628</parentid>
      <timestamp>2024-04-25T12:58:33Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Vylks</username>
        <id>50297</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Sasniegumi */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6363" xml:space="preserve">{{nosaukums slīprakstā}}
{{Futbola kluba infokaste
| text_color = #FFFFFF
| bg_color   = #003293
| nos     = ''Everton''
| logo    = [[Attēls:Everton FC logo.svg|200px]]
| pilns   = ''Everton Football Club''
| iesauka = ''The Toffees (īrisi), &lt;br/&gt;The Blues (zilie)''
| pilsēta       = {{Vieta|Anglija|Liverpūle}}
| dib     = 1878
| dib_mēn = 
| dib_dat = 
| dib_com = 
| stad    = ''[[Goodison Park]]''
| ietilp  = 39 572
| prez    = {{flaga|Anglija}} Bils Kenraits
| īpašn   = {{flaga|Anglija}} [[Farhads Moširi]]
| tren    = {{flaga|Anglija}} [[Šons Daičs]] 
| kapteinis = {{flaga|IRL}} [[Šeimuss Kolmens]]
| līga    = [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas Premjerlīga]]
| sez     = [[2022.—2023. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2022.—2023.]]
| poz     = 17. vieta
| pattern_la1 = _evertonfc2324h
| pattern_b1 = _evertonfc2324h
| pattern_ra1 = _evertonfc2324h
| pattern_sh1 = _evertonfc2324h
| pattern_so1 = _evertonfc2324hl
| leftarm1 = 0000DE
| body1 = 0000DE
| rightarm1 = 0000DE
| shorts1 = FFFFFF
| socks1 = FFFFFF
| pattern_b2 = _evertonfc2324a
| pattern_sh2 = _evertonfc2324a
| pattern_so2 = _evertonfc2324a
| leftarm2 = fd5a51
| body2 = FFFFFF
| rightarm2 = fd5a51
| shorts2 = 090040
| socks2 = 090040
| pattern_la3 = _evertonfc2324t
| pattern_b3 = _evertonfc2324t
| pattern_ra3 = _evertonfc2324t
| pattern_sh3 = _evertonfc2324t
| pattern_so3 = _evertonfc2324t
| leftarm3 = 7E8588
| body3 = 7E8588
| rightarm3 = D1D6DA
| shorts3 = 7E8588
| socks3 = 7E8588
}}

'''Liverpūles &quot;Everton&quot;''' (oficiālais kluba nosaukums '''''Everton Football Club''''') ir [[Anglija]]s [[futbols|futbola]] klubs, kas ir bāzēts [[Liverpūle|Liverpūlē]], [[Anglija|Anglijā]]. Klubs spēlē spēcīgākajā Anglijas futbola līgā [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgā]].

&quot;Everton&quot; augstākajā līgā ir pavadijis 112 sezonas, kas ir rekords Anglijas futbola līgā, tāpat &quot;Everton&quot; ir ieguvis 9 līgas čempionkausus, kas arī ir rekords. Klubs bija viens no Premjerlīgas dibinātājklubiem 1992. gadā. Klubs savas mājasspēles aizvada ''[[Goodison Park]]'' stadionā.

== Komandas sastāvs ==
:''{{dat|2023|8|11||bez}}''.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.premierleague.com/clubs/7/Everton/squad|title=2022/23 Everton Football Club|website=www.premierleague.com|access-date=2023-02-06|language=en}}&lt;/ref&gt;
{{fs start}}
{{fs player|no=1|nat=ENG|pos=GK|name=[[Džordans Pikfords]]}}
{{fs player|no=2|nat=SCO|pos=DF|name=[[Neitans Patersons]]}}
{{fs player|no=4|nat=ENG|pos=DF|name=[[Meisons Holgeits]]}}
{{fs player|no=5|nat=ENG|pos=DF|name=[[Maikls Kīns]]}}
{{fs player|no=6|nat=ENG|pos=DF|name=[[Džeimss Tarkovskis]]|other=[[kapteinis (futbols)|vicekapteinis]]}}
{{fs player|no=7|nat=ENG|pos=FW|name=[[Dvaits Maknīls]]}}
{{fs player|no=8|nat=BEL|pos=MF|name=[[Amadu Onana]]}}
{{fs player|no=9|nat=ENG|pos=FW|name=[[Dominiks Kalverts-Lūins]]}}
{{fs player|no=10|nat=NED|pos=FW|name=[[Arno Danžuma]]|other=īrē no [[Villarreal CF|Villarreal]]}}
{{fs player|no=11|nat=JAM|pos=FW|name=[[Demarajs Grejs]]}}
{{fs player|no=12|nat=POR|pos=GK|name=[[Žuao Virginja]]}}
{{fs player|no=13|nat=FRA|pos=FW|name=[[Nīls Mopē]]}}
{{fs player|no=16|nat=MLI|pos=MF|name=[[Abdulajs Dukurē]]}}
{{fs player|no=17|nat=NGR|pos=MF|name=[[Alekss Ivobi]]}}
{{fs player|no=18|nat=ENG|pos=DF|name=[[Ešlijs Jangs]]}}
{{fs mid|nonumber=|bg=|color=|border=}}
{{fs player|no=19|nat=UKR|pos=DF|name=[[Vitālijs Mikolenko]]}}
{{fs player|no=20|nat=ENG|pos=MF|name=[[Dele Alli]]}}
{{fs player|no=21|nat=POR|pos=MF|name=[[Andrē Gomešs]]}}
{{fs player|no=22|nat=ENG|pos=DF|name=[[Bens Godfrijs]]}}
{{fs player|no=23|nat=IRL|pos=DF|name=[[Šeimuss Kolmens]]|other=[[kapteinis (futbols)|kapteinis]]}}
{{fs player|no=25|nat=CIV|pos=MF|name=[[Žans-Filips Gamins]]}}
{{fs player|no=27|nat=SEN|pos=MF|name=[[Idrisa Gejs]]}}
{{fs player|no=28|nat=POR|name=[[Jusefs Čermiti]]|pos=FW}}
{{fs player|no=31|nat=ENG|pos=GK|name=[[Endijs Lonergans]]}}
{{fs player|no=32|nat=ENG|pos=DF|name=[[Džareds Brantveits]]}}
{{fs player|no=37|nat=ENG|pos=MF|name=[[Džeimss Garners]]}}
{{fs player|no=43|nat=ENG|pos=GK|name=[[Billijs Krelins]]}}
{{fs player|no=47|nat=IRL|pos=FW|name=[[Tomass Kenons]]}}
{{fs player|no=61|nat=ENG|pos=FW|name=[[Lūiss Dobins]]}}
{{fs end}}

== Sasniegumi ==
* '''Anglijas futbola augstākais līmenis''' (līdz 1992. gadam '''Pirmā divīzija'''; tagad — '''[[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīga]]''')
** Čempioni (9): 1890–91, 1914–15, 1927–28, 1931–32, 1938–39, 1962–63, 1969–70, 1984–85, 1986–87
** Vicečempioni (7): 1889–90, 1894–95, 1901–02, 1904–05, 1908–09, 1911–12, 1985–86
* '''Anglijas futbola 2. līmenis''' (1893.—1992. '''Otrā divīzija'''; 1992.—2004. '''Pirmā divīzija'''; tagad — '''''[[Anglijas futbola čempionāts|Championship]]''''')
** Čempioni (1): 1930–31 
** Vicečempioni (1): 1953–54
* '''[[FA kauss]]'''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablese/engcuphist.html |title=England FA Challenge Cup Finals |language=en |accessdate={{dat|2020|5|6||bez}} |publisher=[[RSSSF]]}}&lt;/ref&gt;
** Kausa ieguvēji (5): 1905–06, 1932–33, 1965–66, 1983–84, 1994–95
** Finālisti (8): 1892–93, 1896–97, 1906–07, 1967–68, 1984–85, 1985–86, 1988–89, 2008–09
* '''[[Anglijas Līgas kauss]]'''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablese/engleagcuphist.html |title=England - Football League Cup Finals |language=en |accessdate={{dat|2020|5|6||bez}} |publisher=[[RSSSF]]}}&lt;/ref&gt;
** Finālisti (2): 1976–77, 1983–84
* '''''[[FA Community Shield]]''''' (līdz 2001. gadam — ''Charity Shield'')&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablese/engsupcuphist.html |title=England - List of FA Charity/Community Shield Matches |language=en |accessdate={{dat|2020|5|6||bez}} |publisher=[[RSSSF]]}}&lt;/ref&gt;
** Kausa ieguvēji (9): 1928, 1932, 1963, 1970, 1984, 1985, 1986, 1987, 1995
* '''[[UEFA Kausu ieguvēju kauss]]'''
** Kausa ieguvēji (1): 1984–85

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}
{{sporta ārējās saites}}
* [http://www.evertonfc.com/ Kluba oficiālā mājaslapa] {{en ikona}}

{{Futbols-aizmetnis}}

{{Anglijas Premjerlīga}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Anglijas futbola klubi]]
[[Kategorija:Everton F.C.]]</text>
      <sha1>cz7ai6egujncyxzzl2ol5haa7kancs0</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kosmonautu uzskaitījums pēc iesaukuma</title>
    <ns>0</ns>
    <id>121350</id>
    <revision>
      <id>4047947</id>
      <parentid>4030881</parentid>
      <timestamp>2024-04-25T21:52:24Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Dainis</username>
        <id>876</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="40416" xml:space="preserve">Šeit ir '''[[kosmonauts|kosmonautu]] uzskaitījums pēc iesaukuma''' gada: cilvēku, kuri ieskaitīti kosmonautu grupās, trenējušies kosmiskajam lidojumam, veikuši vai nav veikuši lidojumu [[Kosmiskā telpa|kosmosā]] (pārvarējuši 100 km augstumu — [[Kārmāna līnija|Kārmāna līniju]]).

__NOTOC__
{|align=&quot;center&quot; id=&quot;toc&quot; class=&quot;toc&quot; summary=&quot;Contents&quot;
|align=&quot;center&quot;|'''{{MediaWiki:Toc}}'''
|-
|align=&quot;left&quot;| 1950. gadi: [[#1957. gads|1957.]] [[#1958. gads|1958.]] [[#1959. gads|1959.]]
|-
|align=&quot;left&quot;| 1960. gadi: [[#1960. gads|1960.]] [[#1962. gads|1962.]] [[#1963. gads|1963.]] [[#1964. gads|1964.]] [[#1965. gads|1965.]] [[#1966. gads|1966.]] [[#1967. gads|1967.]] [[#1968. gads|1968.]] [[#1969. gads|1969.]]
|-
|align=&quot;left&quot;| 1970. gadi: [[#1970. gads|1970.]] [[#1971. gads|1971.]] [[#1972. gads|1972.]] [[#1973. gads|1973.]] [[#1974. gads|1974.]] [[#1976. gads|1976.]] [[#1977. gads|1977.]] [[#1978. gads|1978.]] [[#1979. gads|1979.]]
|-
|align=&quot;left&quot;| 1980. gadi: [[#1980. gads|1980.]] [[#1982. gads|1982.]] [[#1983. gads|1983.]] [[#1984. gads|1984.]] [[#1985. gads|1985.]] [[#1986. gads|1986.]] [[#1987. gads|1987.]] [[#1988. gads|1988.]] [[#1989. gads|1989.]]
|-
|align=&quot;left&quot;| 1990. gadi: [[#1990. gads|1990.]] [[#1992. gads|1992.]] [[#1994. gads|1994.]] [[#1995. gads|1995.]] [[#1996. gads|1996.]] [[#1997. gads|1997.]] [[#1998. gads|1998.]] [[#1999. gads|1999.]]
|-
|align=&quot;left&quot;| 2000. gadi: [[#2000. gads|2000.]] [[#2001. gads|2001.]] [[#2002. gads|2002.]] [[#2003. gads|2003.]] [[#2004. gads|2004.]] [[#2006. gads|2006.]] [[#2008. gads|2008.]] [[#2009. gads|2009.]]
|-
|align=&quot;left&quot;| 2010. gadi: [[#2010. gads|2010.]] [[#2012. gads|2012.]] [[#2013. gads|2013.]] [[#2014. gads|2014.]] [[#2015. gads|2015.]] [[#2017. gads|2017.]] [[#2018. gads|2018.]]
|-
|align=&quot;left&quot;| 2020. gadi: [[#2020. gads|2020.]] [[#2021. gads|2021.]] [[#2022. gads|2022.]] [[#2023. gads|2023.]]
|}

== 1957. gads ==
* '''[[Cilvēks kosmosā visātrāk]] 1. grupa''', {{USA}}
:[[Nīls Ārmstrongs]], [[Aivens Kinčelo]], [[Skots Krosfīlds]], [[Džons Makejs]], [[Džozefs Vokers]], [[Elvins Vaits]], [[Roberts Vaits]]
&lt;!--
:Piezīme: 1957. gadā septiņi izmēģinātājpiloti no [[National Advisory Committee for Aeronautics]] (NACA), the [[ASV Jūras kara flote|Jūras kara flotes]] (USN), [[ASV Gaisa spēki|Gaisa spēkiem]] (USAF) un [[North American Aviation]] (NAA) tika izvēlēti &quot;[[Cilvēks kosmosā drīzumā]]&quot; (''Man In Space Soonest'') projektam, ASV militārajai iniciatīvai palaist cilvēku kosmosā. Tā kā projekta kosmiskā lidojuma aspekts tika atcelts, tikai divi cilvēki vēlāk sasniedza kosmosu: Džo Vokers [[North American X-15|X-15]] programmā un Nīls Ārmstrongs [[Gemini (kosmiskais projekts)|Gemini]] un [[Apollo (kosmiskais projekts)|Apollo]] programmā.
--&gt;

== 1958. gads ==
* '''[[Cilvēks kosmosā visātrāk]] 2. grupa''', {{USA}}
:[[Forests Pītersons]], [[Roberts Rašvorts]]
&lt;!--
:Piezīme: Rašvorts tika pievienots, lai nomainītu Aivenu Kinčelo (no 1957. gada iesaukuma), kurš gāja bojā izmēģinājumlidojumā.
--&gt;

== 1959. gads ==
* 9. aprīlis — '''[[Mercury septītnieks|NASA 1. grupa]]''', {{USA}}
:[[Džons Glenns]], [[Virdžils Grisoms]], [[Skots Kārpenters]], [[Gordons Kūpers]], [[Donalds Sleitons]], [[Alans Šepards]], [[Volters Širra]].
&lt;!--
:Piezīme: [[Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācija|NASA]] pirmā astronautu grupa tika izvēlēta [[Mercury (kosmiskais projekts)|Mercury projektam]]. Visi septiņi bija izmēģinātājpiloti. Seši no viņiem veica pa vienu ''Mercury'' misiju. D. Sleitons medicīnisku problēmu dēļ tika atstādināts no ''Mercury'' projekta, bet vēlāk tika kosmosā [[Apollo-Sojuz]] misijā. Grisons, Kūpes un Širra lidoja arī [[Gemini (kosmiskais projekts)|Gemini projektā]]. Šepards arī gatavojās lidojumam ar ''Gemini'', bet medicīnisku problēmu dēļ nepielaida lidojumam; viņš vēlāk bija [[Apollo 14]] komandieris un bija vienīgais no ''Mercury'' septītnieka, kurš izkāpis uz [[Mēness]]. Širra arī piedalījās [[Apollo (kosmiskais projekts)|Apollo programmā]] un bija vienīgais, kurš lidojis ar visiem trim kosmosa kuģu tipiem. Grisomam bija paredzēts lidot pirmajā [[Apollo 1|Apollo]] misijā, bet viņš sadega kosmosa kuģa ugunsgrēkā treniņu laikā. Glenns veicis lidojumu arī ar [[Space Shuttle]] misijā [[STS-95]] 77 gadu vecumā.
--&gt;

== 1960. gads ==
* 7. marts — '''Gaisa spēku 1. grupa''', {{URS}}
:[[Ivans Aņikejevs]], [[Pāvels Beļajevs]], [[Valērijs Bikovskis]], [[Valentīns Bondarenko]], [[Valentīns Filatjevs]], [[Jurijs Gagarins]], [[Viktors Gorbatko]], [[Jevgeņijs Hrunovs]], [[Anatolijs Kartašovs]], [[Vladimirs Komarovs]], [[Aleksejs Ļeonovs]], [[Andrijans Nikolajevs]], [[Grigorijs Ņeļubovs]], [[Pāvels Popovičs]], [[Marss Rafikovs]], [[Georgijs Šoņins]], [[Germans Titovs]], [[Valentīns Varlamovs]], [[Boriss Volinovs]], [[Dmitrijs Zaikins]].
&lt;!--
:Piezīme: PSRS pirmā kosmonautu grupa tika izvēlēta no [[PSRS Gaisa spēki|Gaisa spēku]] reaktīvo lidmašīnu pilotiem.
--&gt;

* Aprīlis — '''''Dyna-Soar'' 1. Grupa''', {{USA}}
:[[Nīls Ārmstrongs]], [[Viljams Dana]], [[Henrijs Gordons]], [[Viljams Naits]], [[Rasels Rodžerss]], [[Miltons Tompsons]], [[Džeimss Vūds]].
&lt;!--
:Piezīme: Seši piloti tika izvēlēti slepenai [[Dyna-Soar]] programmai. Ārmstrongs pirms tam bija programmā &quot;[[Cilvēks kosmosā drīzumā]]&quot;. Dana projektu atstāja 1962. gada vasarā.
--&gt;

== 1962. gads ==
* 12. marts — '''Sieviešu grupa''', {{URS}}
: [[Žanna Jorkina]], [[Tatjana Kuzņecova]], [[Valentīna Ponomarjova]], [[Irina Solovjova]], [[Valentīna Tereškova]].

* 17. septembris — '''NASA 2. Grupa''' (&quot;Nākamais devītnieks&quot;), {{USA}}
:[[Nīls Ārmstrongs]], [[Frenks Bormans]], [[Džons Jangs]], [[Čārlzs Konrāds]], [[Džeimss Lovels]], [[Džeimss Makdivits]], [[Eliots Sī]], [[Tomass Stefords]], [[Edvards Vaits]].

* 19. septembris — '''''Dyna-Soar'' 2. Grupa''', {{USA}}
: [[Elberts Krūss]]

== 1963. gads ==
* 10. janvāris — '''Gaisa spēku 2. grupa''', {{URS}}
: [[Jurijs Artjuhins]], [[Eduards Buinovskis]], [[Ļevs Djomins]], [[Georgijs Dobrovoļskis]], [[Anatolijs Fiļipčenko]], [[Aleksejs Gubarevs]], [[Vladislavs Guļajevs]], [[Pjotrs Kolodins]], [[Eduards Kugno]], [[Anatolijs Kukļins]], [[Aleksandrs Matinčenko]], [[Vladimirs Šatalovs]], [[Ļevs Vorobjovs]], [[Anatolijs Voronovs]], [[Vitālijs Žolobovs]].

* 17. oktobris — '''NASA 3. Grupa''' (&quot;Cetrpadsmitnieks&quot;), {{USA}}
: [[Čārlzs Basets]], [[Elans Bīns]], [[Rodžers Čeifī]], [[Donns Aisels]], [[Viljams Enderss]], [[Teodors Frīmens]], [[Ričards Gordons]], [[Maikls Kolinss]], [[Volters Kaningems]], [[Bazs Oldrins]], [[Jūdžīns Sernans]], [[Deivids Skots]], [[Rasels Šveikarts]], [[Kliftons Viljamss]].

== 1964. gads ==
* 25. janvāris — '''Gaisa spēku 2. grupas papildinājums''', {{URS}}
: [[Georgijs Beregovojs]]

* 26. maijs — '''Civilo speciālistu (mediķu un zinātnieku) grupa''', {{URS}}
: [[Vladimirs Benderovs]], [[Georgijs Katis]], [[Vasilijs Lazarevs]], [[Boriss Poļakovs]], [[Aleksejs Sorokins]], [[Boriss Jegorovs]]

* 11. jūnijs — '''Civilo speciālistu grupa''', {{URS}}
: [[Konstantīns Feoktistovs]]

== 1965. gads ==
* 1. jūnijs — '''1. žurnālistu grupa''', {{URS}}
: [[Jaroslavs Golovanovs]], [[Jurijs Ļetunovs]], [[Mihails Rebrovs]]

* 1. jūnijs — '''2. mediķu grupa''', {{URS}}
: [[Jevgeņijs Iļjins]], [[Aleksandrs Kiseļovs]], [[Jurijs Senkevičs]]

* 28. jūnijs — '''NASA 4. Grupa''' (&quot;Zinātnieki&quot;), {{USA}}
: [[Ouens Geriots]], [[Edvards Gibsons]], [[Dueins Greivlins]], [[Džozefs Kervins]], [[Frenks Kērtiss Maikls]], [[Herisons Šmits]]

* 28. oktobris — '''Gaisa spēku 3. grupa''', {{URS}}
: [[Boriss Belousovs]], [[Vladimirs Degtjarovs]], [[Anatolijs Fjodorovs]], [[Jurijs Glazkovs]], [[Vitālijs Griščenko]], [[Jevgeņijs Hļudejevs]], [[Oļegs Jakovļevs]], [[Leonīds Kizims]], [[Pjotrs Kļimuks]], [[Genādijs Koļesņikovs]], [[Aleksandrs Kramarenko]], [[Mihails Ļisuns]], [[Aleksandrs Petrušenko]], [[Vladimirs Preobraženskis]], [[Valērijs Roždestvenskis]], [[Genādijs Sarafanovs]], [[Aleksandrs Skvorcovs vecākais|Aleksandrs Skvorcovs]], [[Eduards Stepanovs]], [[Ansars Šarafutdinovs]], [[Vasīlijs Ščeglovs]], [[Valērijs Vološins]], [[Vjačeslavs Zudovs]].

* Novembris — '''Gaisa spēku MOL 1. grupa''', {{USA}}
: [[Maikls Džeimss Edamss|Maikls Edamss]], [[Džons Finlijs]], [[Elbērts Krū]], [[Ričards Lojers]], [[Leklens Maklejs]], [[Frānsiss Noibeks]], [[Džeimss Teilors]], [[Ričards Trūli]].

== 1966. gads ==
* 4. aprīlis — '''NASA 5. Grupa''' (''The Original 19'', &quot;Oriģinālais 19&quot;), {{USA}}
: [[Venss Brends]], [[Džons Bulls]], [[Čārlzs Djūks]], [[Ronalds Evanss]], [[Džeimss Ērvins]], [[Edvards Givens]], [[Freds Heizs]], [[Džozefs Ingls]], [[Džeralds Kārs]], [[Dons Linds]], [[Džeks Lūsma]], [[Brūss Makendless]], [[Kens Metinglijs]], [[Edgars Mičels]], [[Viljams Pougs]], [[Stjuarts Rūsa]], [[Džons Svaigerts]], [[Pols Veics]], [[Alfreds Vordens]].

* 23. maijs — '''2. civilo speciālistu grupa''', {{URS}}
: [[Sergejs Anohins]], [[Vladimirs Bugrovs]], [[Genādijs Dolgopolovs]], [[Georgijs Grečko]], [[Aleksejs Jeļisejevs]], [[Valērijs Kubasovs]], [[Oļegs Makarovs]], [[Vladislavs Volkovs]].

* 30. jūnijs — '''Gaisa spēku MOL 2. grupa''', {{USA}}
: [[Kerols Bobko]], [[Čārlzs Gordons Fulertons]], [[Henrijs Hartsfīlds]], [[Roberts Kripens]], [[Roberts Overmeijers]].

== 1967. gads ==
* 31. janvāris — '''2. civilo speciālistu grups papildinājums''', {{URS}}
: [[Nikolajs Rukavišņikovs]], [[Vitālijs Sevastjanovs]]

* 7. maijs — '''Gaisa spēku 4. grupa''', {{URS}}
: [[Vladimirs Aļeksejevs]], [[Vladimirs Beloborodovs]], [[Mihails Burdajevs]], [[Sergejs Gaidukovs]], [[Vladimirs Isakovs]], [[Vladimirs Kovaļonoks]], [[Vladimirs Kozeļskis]], [[Vladimirs Ļahovs]], [[Jurijs Mališevs]], [[Viktors Pisarevs]], [[Nikolajs Porvatkins]], [[Maihails Sologubs]].

* 22. maijs — '''Zinātņu akadēmijas grupa''', {{URS}}
: [[Marss Fatuļins]], [[Rudolfs Guļajevs]], [[Ordinards Kolomicevs]], [[Vsevolods Jegorovs]], [[Valentīns Jeršovs]].

* Jūnijs — '''Gaisa spēku MOL 3. grupa''', {{USA}}
: [[Džeimss Abramsons]], [[Roberts Heress]], [[Roberts Lorenss]], [[Donalds Pītersons]].

* 4. oktobris — '''NASA 6. Grupa''' (''XS-11'', ''The Excess Eleven'', &quot;Pārpalikušie vienpadsmit&quot;), {{USA}}
: [[Džozefs Elens]], [[Filips Čepmens]], [[Entonijs Inglends]], [[Karls Henaizs]], [[Donalds Holmkvests]], [[Viljams Bendžamins Lenuārs|Viljams Lenuārs]], [[Entonijs Levelains]], [[Storijs Masgreivs]], [[Braiens Olīrijs]], [[Roberts Pārkers]], [[Viljams Torntons]].

== 1968. gads ==
* 27. maijs — '''3. civilo speciālistu grupa''', {{URS}}
: [[Vladimirs Fartušnijs]], [[Valērijs Jazdovskis]], [[Viktors Pacajevs]].

== 1969. gads ==
* 14. augusts — '''NASA 7. Grupa''', {{USA}}
: [[Kerols Bobko]], [[Čārlzs Gordons Fulertons]], [[Henrijs Hartsfīlds]], [[Roberts Kripens]], [[Roberts Overmeijers]], [[Donalds Pītersons]], [[Ričards Trūli]].

* 10. septembris — '''Civilo inženieru grupa''', {{URS}}
: [[Anatolijs Demjaņenko]], [[Valērijs Makrušins]], [[Dmitrijs Jujukovs]].

== 1970. gads ==
* 27. aprīlis — '''Gaisa spēku 5. grupa''', {{URS}}
: [[Anatolijs Berezovojs]], [[Anatolijs Dedkovs]], [[Vladimirs Džanibekovs]], [[Nikolajs Fefelovs]], [[Valērijs Ilarionovs]], [[Jurijs Isaulovs]], [[Vladimirs Kozlovs]], [[Leonīds Popovs]], [[Jurijs Romaņenko]].

== 1971. gads ==
* 25. februāris — '''Zinātnieku grupa''', {{URS}}
: [[Gurgens Ivanjans]]

* Maijs — '''''[[Shuguang (kosmosa kuģis)|Shuguang]]'' grupa''', {{CHN}}
: ''Chai Hongliang'', ''Dong Xiaohai'', ''Du Jincheng'', ''Fang Guojun'', ''Hu Zhanzi'', ''Li Shichang'', ''Liu Chongfu'', ''Liu Zhongyi'', ''Lu Xiangxiao'', ''Ma Zizhong'', ''Meng Senlin'', ''Shao Zhijian'', ''Wang Fuhe'', ''Wang Fuquan'', ''Wang Quanbo'', ''Wang Rongsen'', ''Wang Zhiyue'', ''Yu Guilin'', ''Zhang Ruxiang''.

== 1972. gads ==
* 22. marts — '''Civilo speciālistu grupa 4''', {{URS}}
: [[Boriss Andrejevs]], [[Valentīns Ļebedevs]], [[Jurijs Ponomarjovs]]

* 22. marts — '''Mediķu grupa 3''', {{URS}}
: [[Georgijs Mačinskis]], [[Valērijs Poļakovs]], [[Ļevs Smirennijs]]

== 1973. gads ==
* 27. marts — '''Civilo speciālistu grupa 5''', {{URS}}
: [[Vladimirs Aksjonovs]], [[Vladimirs Gevorkjans]], [[Aleksandrs Ivančenkovs]], [[Valērijs Romanovs]], [[Valērijs Rjumins]], [[Genādijs Strekalovs]]

== 1974. gads ==
* 1. janvāris — '''Fiziķu grupa''', {{URS}}
: [[Zujadins Abuzjarovs]]

== 1976. gads ==
* 23. augusts — '''Gaisa spēku grupa 6''', {{URS}}
: [[Leonīds Ivanovs]], [[Leonīds Kadeņuks]], [[Nikolajs Moskaļenko]], [[Sergejs Protčenko]], [[Jevgeņijs Saļejs]], [[Anatolijs Solovjovs]], [[Vladimirs Titovs]], [[Vladimirs Vasjutins]], [[Aleksandrs Volkovs]]

* 25. novembris — '''1976. gada Interkosmos grupa''', {{URS}}
: [[Miroslavs Hermaševskis]] (Polija), [[Zenons Jankovskis]] (Polija), [[Zigmunds Jēns]] (VDR), [[Eberhards Kellners]] (VDR), [[Oldržihs Pelčāks]] (Čehoslovākija), [[Vladimīrs Remeks]] (Čehoslovākija)

== 1978. gads ==
* 16. janvāris — '''NASA 8. Grupa''' (''TFNG'', ''Thirty-Five New Guys'' — &quot;Trīsdesmit pieci jauni puiši&quot;), {{USA}}
: Piloti: [[Daniels Brandensteins]], [[Roberts Gibsons]], [[Frederiks Gregorijs]], [[Frederiks Hauks]], [[Maikls Koutss]], [[Ričards Kovijs]], [[Džons Kreitons]], [[Džons Makbraids]], [[Frensiss Skobī]], [[Brūsters Šovs]], [[Lorens Šraivers]], [[Deivids Vokers]], [[Donalds Viljanss]]
: Misijas speciālisti: [[Džeimss Baklijs]], [[Gaions Blufords]], [[Džons Fabians]], [[Anna Fišere]], [[Stenlijs Deivids Grigss]], [[Terijs Harts]], [[Džefrijs Hofmens]], [[Džeimss van Hoftens]], [[Stīvens Houlijs]], [[Šenona Lūsida]], [[Ronalds Maknairs]], [[Ričards Maleins]], [[Stīvens Neigels]], [[Džordžs Nelsons]], [[Elisons Onizuka]], [[Sallija Raida]], [[Džūdita Resnika]], [[Ketrīna Salivana]], [[Margareta Sedona]], [[Roberts Stjuarts]], [[Normens Tagards]]

* 1. marts — '''1978. gada ''Interkosmos grupa''''', {{URS}}
: [[Aleksandrs Aleksandrovs (kosmonauts)|Aleksandrs Aleksandrovs]] (Bulgārija), [[Dumitru Dedju]] (Rumānija), [[Hosē Lopess Falkons]] (Kuba), [[Bertalans Farkašs]] (Ungārija), [[Gandzorigs Maidardžavins]] (Mongolija), [[Guragča Džugderdemidijins]] (Mongolija), [[Georgi Ivanovs]] (Bulgārija), [[Bēla Maģari]] (Ungārija), [[Arnaldo Tamaijo Mendess]] (Kuba), [[Dumitru Prunarju]] (Rumānija)

* 1. maijs — '''''[[Spacelab]]'' derīgās kravas speciālistu grupa''', [[Eiropas Kosmosa aģentūra|ESA]]
: [[Franko Malerba]] (Itālija), [[Ulfs Melbords]] (VFR), [[Klods Nikolē]] (Šveice), [[Vibo Okelss]] (Nīderlande)

* 18. maijs — '''''Spacelab'' 1. grupa''', {{USA}}
: [[Maikls Lemptons]], [[Bairons Lichtenbergs]]

* 9. augusts — '''''Spacelab'' 2. grupa''', {{USA}}
: [[Lorens Ektons]], [[Džons-Deivids Barto]], [[Daienna Princa]], [[Džordžs Saimons]]

== 1979. gads ==
* Augusts — ASV Gaisa spēku &quot;Pilotējamo kosmisko lidojumu inženieris&quot; (''Manned Spaceflight Engineer'') — 1. grupa, {{USA}}
: ''Frank J. Casserino, Jeffrey E. Detroye, Michael A. Hamel, Terry A. Higbee, Daryl J. Joseph, Malcolm W. Lydon'', [[Gerijs Peitons (astronauts)|Gerijs Peitons]], ''Jerry J. Rij, Paul A. Sefchek, Eric E. Sundberg, David M. Vidrine, John B. Watterson, Keith C. Wright''

* 1. aprīlis — '''1979. gada ''Interkosmos grupa''''', {{URS}}
: [[Tuams Fams]] (Vjetnama), [[Bui Thans Ljems]] (Vjetnama)

== 1980. gads ==
* 29. maijs — '''NASA 9. Grupa''', {{USA}}
: Piloti: [[Džons Blaha]], [[Čārlzs Boldens]], [[Rojs Bridžess]], [[Gajs Gārdners]], [[Ronalds Greibs]], [[Braiens O'Konors]], [[Ričards Ričardss]], [[Maikls Smits]]
: Misijas speciālisti: [[Džeimss Beigines]], [[Frenklins Čangs-Diass]], [[Merija Klīva]], [[Bonnija Danbara]], [[Viljams Fišers]], [[Deivids Hilmerss]], [[Deivids Līstma]], [[Džons Laundžs]], [[Džerijs Ross]], [[Šervūds Springs]], [[Roberts Springers]]
: Starptautiskie misijas speciālisti: [[Klods Nikolē]] (Šveice), [[Vibo Okelss]] (Nīderlande)

* 12. jūnijs — '''CNES 1. grupa''', {{FRA}}
: [[Patriks Bodrī]], [[Žans Lū Kretjēns]]

* 30. jūlijs, {{URS}}
:''LII-1'': [[Anatolijs Ļevčenko]], [[Aleksandrs Ščukins]], [[Rimants Stankevičs]], [[Igors Volks]]
:''IBMP'': [[Gaļina Amelkina]], [[Jeļena Dobrokvašina]], [[Larisa Požarska]], [[Tamara Zaharova]]
:''MAP'': [[Svetlana Savicka]]
:''NPOE'': [[Jekaterina Ivanova]], [[Natālija Kuļešova]], [[Irina Proņina]]
:''AN-2'': [[Irina Latiševa]]

== 1982. gads ==
* Augusts — ASV Gaisa spēku &quot;Pilotējamo kosmisko lidojumu inženieris&quot; (''Manned Spaceflight Engineer'') — 2. grupa, {{USA}}
: Džeimss Armors, Maikls Būens, [[Livingstons Holders]], [[Lerijs Džeimss]], [[Čārlzs Džonss]], Morīns Lakombs, Maikls Mencs, Rendijs Odls, [[Viljams Peilzs]], Kreigs Pazs, Ketrīna Robertsa, Džess Sponeibls, Deivids Tompsons, Glenns Jīkels

* 11. septembris — '''1982. gada ''Interkosmos grupa''''', {{IND}}
: [[Ravišs Malhotra]], [[Rakešs Šarma]]

* 1. decembris — '''''[[Spacelab]]'' derīgās kravas speciālistu grupa''', {{DEU}}
: [[Reinhards Furers]], [[Ernsts Meseršmids]]

== 1983. gads ==
* 25. aprīlis — '''''Buran'' izmēģinātājpilotu 2. grupa''' (''LII-2''), {{URS}}
: [[Urals Sultanovs]], [[Magomeds Tolbojevs]]

* 5. jūnijs — '''''Spacelab'' 3. grupa''', {{USA}}
: [[Jūdžins Trins]], [[Mērija Džonstona]], [[Lodeveiks van den Bergs]], [[Teilors Vangs]]

* Decembris — '''[[Kanādas Nacionālā pētniecības padome|Nacionālās pētniecības padomes]] grupa''', {{CAN}}
: [[Roberta Bondāra]], [[Marks Garno]], [[Stīvs Laklīns]], [[Kenets Mani]], [[Roberts Tirsks]], [[Bjarni Trigvasons]]

== 1984. gads ==
* 9. janvāris — '''''Spacelab'' 4. grupa''', {{USA}}
: [[Frensiss Endrū Gefnī]], [[Millija Hjūza-Fulforda]], [[Roberts Filipss]], [[Bills Viljamss]]

* 15. februāris — '''''NPOE-6'' grupa''', {{URS}}
: [[Aleksandrs Kaleri]], [[Sergejs Jemeļjanovs]]

* 23. maijs — '''NASA 10. grupa''' (''The Maggots''), {{USA}}
: Piloti: [[Kenets Kemerons]], [[Džons Kaspers]], [[Frenks Kalbertsons]], [[Sindnijs Gutjeress]], [[Bleins Hemondss]], [[Maikls Kakkalijs]], [[Džeimss Veterbī]]
: Misijas speciālisti: [[Džeimss Adamsons]], [[Elena Beikere]], [[Maks Brauns]], [[Menlijs Karters]], [[Marša Aivinsa]], [[Marks Lī]], [[Viljams Šeperds]], [[Ketrīna Torntona]], [[Čārlzs Vīčs]]

* 12. jūnijs — '''''Buran'' izmēģinātājpilotu 3. grupa''', {{URS}}
: [[Viktors Zablockis]]

== 1985. gads ==
* Maijs — '''''ISRO Insat'' grupa''', {{IND}}
: [[Nagapathi Čidambars Bhats]], [[Paramasvarens Radhakrišnans Nairs]]

* Jūnijs — {{MEX}}
: [[Rodolfo Neri Vela]], [[Rikardo Peralgta i Fabi]]

* 4. jūnijs — '''''NASA'' 11. grupa''', {{USA}}
: Piloti: [[Maikls Beikers]], [[Roberts Kabana]], [[Braiens Dafi]], [[Terenss Henriks]], [[Stīvens Osvalds]], [[Stīvens Torns]]
: Misijas speciālisti: [[Džeroms Epts]], [[Čārlzs Gemars]], [[Linda Godvina]], [[Ričards Hībs]], [[Tamara Džernigana]], [[Karls Mīds]], [[Pjērs Touts]]

* 9. jūlijs — '''NASA Skolotājs kosmosā programma''', {{USA}}
: [[Krista Makolifa]], [[Barbara Morgana]]

* 1. augusts — '''1985. gada ''[[NASDA]]'' grupa''', {{JPN}}
: [[Mamoru Mori]], [[Čiaki Mukai]], [[Takao Doi]]

* Augusts — '''Gaisa spēku Pilotējamo kosmisko inženieru 3. grupa''', {{USA}}
: Džozefs Kareto, Roberts Krombī, Frenks Dearmonds, Deivids Steibs, Teresa Stīvensa

* 2. septembris — '''''GKNII-2'' / ''NPOE-7'' kosmonautu grupa''', {{URS}}
: ''GKNII'': [[Viktors Afanasjevs]], [[Anatolijs Arcebarskis]], [[Genādijs Manakovs]]
: ''NPOE'': [[Sergejs Krikaļovs]], [[Andrejs Zaicevs]]

* 18. septembris — '''''CNES'' 2. grupa''', {{FRA}}
: [[Klodī Eņerē|Klodī Andrē-Deē]], [[Žans Fransuā Klervuā]], [[Žans Žaks Favjē]], [[Žans Pjers Eņerē]], [[Frederiks Patats]], [[Mišels Toņinī]], [[Mišels Viso]]

* 30. septembris — '''1985. gada ''Interkosmos'' grupa''', {{SYR}}
: [[Muhameds Ahmeds Fariss]], [[Munirs Habibs Habibs]]

* Oktobris — '''Indonēzijas ''Palapa'' grupa''', {{IDN}}
: [[Taufiks Akbars]], [[Praviti Sudarmono]]

* 18. septembris — '''''ATLAS-1''''', [[Eiropas Kosmosa aģentūra|EKA]] [[Attēls:Logo ESA.png|40px]]
: [[Dirks Frimouts]]

== 1986. gads ==
* 2. janvāris — '''''Buran'' izmēģinātājpilotu 4. grupa''', {{URS}}
: [[Sergejs Tresvjackis]], [[Jurijs Šefers]]

== 1987. gads ==
* 5. janvāris — '''''Šipka'' grupa''', {{BUL}}
: [[Aleksandrs Aleksandrovs (kosmonauts)|Aleksandrs Aleksandrovs]], [[Krasimirs Stojanovs]]

* 26. marts — '''''CPK-8 / NPOE-8'' kosmonautu grupa''', {{URS}}
: ''CPK'': [[Valērijs Korzuns]], [[Vladimirs Dežurovs]], [[Jurijs Gidzenko]], [[Jurijs Maļenčenko]], [[Vasilijs Cibļijevs]]
: ''NPOE'': [[Sergejs Avdejevs]]

* 5. jūnijs — '''''NASA'' 12. grupa''' ('''''The GAFFers'''''), {{USA}}
: Piloti: [[Endrū Allens]], [[Kenets Boversokss]], [[Kērtiss Brauns]], [[Kevins Čiltons]], [[Donalds Makmonegls]], [[Viljams Redi]], [[Kenets Reitlers]]
: Misijas speciālisti: [[Tomass Eikerss]], [[Džena Deivisa]], [[Maikls Foels]], [[Gregori Harbo]], [[Meja Džemisona]], [[Brūss Melniks]], [[Mario Ranko]], [[Džeimss Voss]]

* 3. augusts — '''1987. gada VFR grupa''', {{DEU}}
: [[Renāte Brimmere]], [[Hanss Šlēgels]], [[Gerhards Tīle]], [[Heike Valpots]], [[Ulrihs Valters]]

== 1988. gads ==
* 12. februāris — '''Afganistānas grupa''', {{AFG}}
: [[Abduls Ahads Momands]], [[Mohamads Daurans Gulams Masums]]

== 1989. gads ==
* 25. janvāris — '''Kosmonautu grupa''', {{URS}}
: ''IMBP'': [[Vladimirs Karaštins]], [[Vasilijs Lukjaņuks]], [[Boriss Morukovs]]
: ''GNKII'': [[Anatolijs Polonskis]], [[Valerijs Tokarevs]], [[Aleksandrs Jabloncevs]]
: ''NPOE'': [[Nikolajs Budarins]], [[Jeļena Kondakova]], [[Aleksandrs Poļeščuks]], [[Jurijs Usačovs]]
: ''CPK'': [[Sergejs Kirčevskis]], [[Genādijs Padalka]], [[Jurijs Onufrijenko]]

* 22. marts — '''''Buran'' izmēģinātājpilotu grupa''', {{URS}}
: [[Jurijs Prihodko]]

* 23. maijs — '''1989. gada Itālijas grupa''', {{ITA}}
: [[Franko Malerba]], [[Franko Rosito]], [[Umberto Guidoni]], [[Kristiano Batalli Kosmovici]]

* 29. septembris — '''''ATLAS'' derīgās kravas grupa, ''NASA''''', {{USA}}
: [[Čārlzs Čapells]], [[Džons Lemptons]], [[Bairons Lihtenbergs]]

* 25. novembris — '''Projekts ''Juno''''', {{GBR}}
: [[Helēna Šārmena]], [[Timotijs Meiss]]

== 1990. gads ==
* 17. janvāris — '''NASA 13. grupa''' (''The Hairballs''), {{USA}}
: Piloti: [[Kenets Kokrells]], [[Eilīna Kolinsa]], [[Viljams Gregori]], [[Džeimss Holsells]], [[Čārlzs Prekorts]], [[Ričards Sīrfoss]], [[Terenss Vilkats]]
: Misijas speciālisti: [[Deniels Buršs]], [[Lerojs Čiao]], [[Maikls Klifords]], [[Bernards Heriss]], [[Sūzena Helmsa]], [[Tomass Džonss]], [[Viljams Makartūrs]], [[Džeimss Ņūmens]], [[Ellena Očoa]], [[Ronalds Sega]], [[Nensija Kerī]], [[Donalds Elans Tomass]], [[Dženisa Vosa]], [[Karls Volzs]], [[Pīters Vaisofs]], [[Deivids Volfs]]

* 18. septembris — '''''CNES'' 2. grupa''', {{FRA}}
: [[Leopolds Eijārs]], [[Žans Marks Gasparini]], [[Filips Perēns]], [[Benuā Silvs]]

* 11. maijs — '''''CPK-11'' kosmonautu grupa''', {{URS}}
: [[Talgats Musabajevs]], [[Vladimirs Severins]], [[Saļižans Šaripovs]], [[Sergejs Vozovikovs]], [[Sergejs Zaļotins]]

* 8. oktobris — '''1990. gada Vācijas grupa''', {{DEU}}
: [[Reinholds Evalds]], [[Klauss Dītrihs Flāde]]

== 1992. gads ==
* 3. marts — '''''NPOE-10'' kosmonautu grupa''', {{RUS}}
: [[Aleksandrs Lazutkins]], [[Sergejs Treščovs]], [[Pāvels Vinogradovs]]

* 31. marts — '''NASA 14. grupa''' (''The Hogs''), {{USA}}
: Piloti: [[Skots Horovics]], [[Brents Džets]], [[Kevins Krēgels]], [[Kents Romingers]]
: Misijas speciālisti: [[Deniels Berijs]], [[Čārlzs Bredijs]], [[Ketrina Kolmena]], [[Maikls Gernhards]], [[Džons Gransfelds]], [[Vendija Lorenca]], [[Džerijs Linendžers]], [[Ričards Linnehens]], [[Maikls Lopess-Alegrija]], [[Skots Parazinskis]], [[Vinstons Skots]], [[Stīvens Smits (astronauts)|Stīvens Smits]], [[Džozefs Tanners]], [[Endrjū Tomass]], [[Mērija Vēbera]]
: Starptautiskie misijas speciālisti: [[Marks Garno]] (Kanāda), [[Kriss Hedfīlds]] (Kanāda), [[Mauricio Keli]] (Itālija), [[Žans Fransuā Klervuā]] (Francija), [[Koiči Vakata]] (Japāna)

Sākot ar šo NASA grupu, ne ASV kosmonauti, kas pārstāvēja viņu valsts kosmosa aģentūras, ieradās ASV un tika apmācīti kopā ar saviem NASA kolēģiem kā pilntiesīgi misijas speciālisti, kuri ir tiesīgi tiks iekļauti jebkurā kosmoplāna misijā.

* Aprīlis  — '''1992. gada ''NASDA'' grupa''', {{JAP}}
: [[Koiči Vakata]]

* 15. maijs — '''1992. gada ''ESA'' grupa''', [[Eiropas Kosmosa aģentūra|EKA]] [[Attēls:Logo ESA.png|40px]]
: [[Mauricio Keli]] (Itālija), [[Žans Fransuā Klervuā]] (Francija), [[Pedro Duke]] (Spānija), [[Kristers Fuglesangs]] (Zviedrija), [[Marianna Meršē]] (Francija), [[Tomass Reiters]] (Vācija)

* Jūnijs — '''''CSA'' 2. grupa''', {{CAN}}
: [[Davids Viljamss]], [[Žilija Pajeta]], [[Kriss Hedfīlds]], [[Maikls Makejs]]

== 1994. gads ==
* 1. aprīlis — '''''NPOE-11'' kosmonautu grupa''', {{RUS}}
: [[Nadežda Kužeļnaja]], [[Mihails Tjurins]]

* 12. decembris — '''NASA 15. grupa''' (''The Flying Escargot''), {{USA}}
: Piloti: [[Skots Oltmens]], [[Džefrijs Ešbijs]], [[Maikls Blūmfīlds]], [[Džo Edvardss]], [[Dominiks Gorī]], [[Ričards Hasbends]], [[Stīvens Lindsijs]], [[Pamela Melroja]], [[Sūzena Kilreina]], [[Frederiks Starkovs]]
: Misijas speciālisti: [[Maikls Andersons]], [[Kalpana Čāvla]], [[Roberts Kerbīms]], [[Ketrīna Haira]], [[Dženeta Kavandi]], [[Edvards Lu]], [[Karloss Norjega]], [[Džeimss Reilijs]], [[Stīvens Robinsons]]
: Starptautiskie misijas speciālisti: [[Zans Lū Kretjēns]] (Francija), [[Takao Doi]] (Japāna), [[Misels Toninī]] (Francija), [[Davids Viljamss]] (Kanāda)

== 1995. gads ==
* 8. maijs — '''1995. gada Itālijas grupa''', {{ITA}}
: [[Luka Urbani]]

== 1996. gads ==
* 9. februāris — '''''MKS / RKKE-12 '' kosmonautu grupa''', {{RUS}}
: ''MKS'': [[Oļegs Kotovs]], [[Jurijs Šargins]]
: ''RKKE'': [[Konstantins Kozejevs]], [[Sergejs Revins]]

* 26. marts— '''''MKS'' papildinājuma kosmonautu grupa''', {{RUS}}
: [[Oļegs Konoņenko]]

* 1. maijs — '''NASA 16. grupa''' (''The Sardines''), {{USA}}
: Piloti: [[Dueins Kerijs]], [[Stīvens Friks]], [[Čārlzs Hobo]], [[Džeinss Kellijs]], [[Marks Kelijs]], [[Skots Kelijs]], [[Pols Lokharts]], [[Kristofers Loria]], [[Viljams Makkūls]], [[Marks Polanskis]]
: Misijas speciālisti: [[Deivids Brauns]], [[Denjels Bērbenks]], [[Ivona Keigla]], [[Fernando Kaldeiro]], [[Čārlzs Kamarda]], [[Lorela Klarka]], [[Maikls Finks]], [[Petriks Foresters]], [[Džons Heringtons]], [[Džoana Higinbotema]], [[Sandra Magnusa]], [[Maikls Massimino]], [[Ričards Mastrakjo]], [[Lī Morins]], [[Lisa Novaka]], [[Donalds Petits]], [[Džons Filipss]], [[Pols Ričardss]], [[Pīrss Sellerss]], [[Heidemarija Stefanišina-Paipere]], [[Denjels Tani]], [[Rekss Volheims]], [[Pegija Vitsone]], [[Džefrijs Viljamss]], [[Stefānija Vilsone]]
: Starptautiskie misijas speciālisti: [[Pedro Duke]] (Spānija), [[Kristers Fuglesangs]] (Zviedrija), [[Umberto Guidoni]] (Itālija), [[Stīvens Maklīns]] (Kanāda), [[Mamoru Mori]] (Japāna), [[Soiči Noguči]] (Japāna), [[Žilija Pajeta]] (Kanāda), [[Filips Perins]] (Francija), [[Gerhards Tīls]] (Vācija)

* Jūnijs — '''''NASDA'' grupa''', {{JAP}}
: [[Soiči Noguči]]

* Oktobris — '''1996. gada Kīnas grupa''', {{CHN}}
: [[Li Cjinluns]], [[Vu Dzje]]

* Novembris — '''1996. gada Ukrainas grupa''', {{UKR}}
: [[Leonīds Kadeņuks]], [[Jaroslavs Pustovojs]]

== 1997. gads ==
* Aprīlis (?) — '''''Shuttle'' Izraēlas grupa''', {{ISR}}
: [[Ichaks Maio]], [[Ilans Ramons]]

* 28. jūlijs — '''''CPK-12 / RKKE-13'' kosmonautu grupa''', {{RUS}}
: ''CPK'': [[Dmitrijs Kondratjevs]], [[Jurijs Lončakovs]], [[Sergejs Moščenko]], [[Oļegs Moškins]], [[Romans Romaņenko]], [[Aleksandrs Skvorcovs]], [[Maksims Surajevs]], [[Konstantins Vaļkovs]], [[Sergejs Volkovs (kosmonauts)|Sergejs Volkovs]]
: ''RKKE'': [[Oļegs Skripočka]], [[Fjodors Jurčihins]]

* 16. septembris — '''Politiķis''', {{RUS}}
: [[Jurijs Baturins]]

* 22. decembris — '''Aktieris''', {{RUS}}
: [[Vladimirs Steklovs]]

== 1998. gads ==
* Janvāris  — '''Ķīnas 1. grupa''', {{CHN}}
: [[Čens Kuans]], [[Dens Cjiņmins]], [[Dzjins Haipens]], [[Džai Džigans]], [[Džans Sjaoguans]], [[Džao Čuaņdons]], [[Fei Dzunluns]], [[Jans Livei]], [[Liu Bomins]], [[Liu Vans]], [[Nie Haišens]], [[Pans Džančuns]]

* 24. februāris — '''''RKKE-14'' kosmonautu grupa''', {{RUS}}
: [[Mihails Korņijenko]]

* 2. marts — '''''Štefánik'' grupa''', {{SVK}}
: [[Ivans Bella]], [[Mihals Fuliers]]

* 4. jūnijs — '''NASA 17. grupa''' (''The Penguins''), {{USA}}
: Piloti: [[Lī Aršambo]], [[Kristofers Fērgusons]], [[Kenets Hems]], [[Gregorijs Karls Džonsons]], [[Gregorijs Herolds Džonsons]], [[Viljams Oufeleins]], [[Alans Poindeksters]], [[Džordžs Zamka]]
: Misijas speciālisti: [[Kleitons Andersons]], [[Treisija Koldvela Daisone|Treisija Koldvela]], [[Gregorijs Šamitofs]], [[Timotijs Krīmers]], [[Maikls Formens]], [[Maikls Fosums]], [[Stenlijs Lavs]], [[Līlends Melvins]], [[Barbara Morgana]], [[Džons Olivass]], [[Nikolass Petriks]], [[Gerets Reismens]], [[Patrīcija Robertsone]], [[Stīvens Svonsons]], [[Daglass Vīloks]], [[Sanita Viljamsa]], [[Nīls Vūdvords]]
: Starptautiskie misijas speciālisti: [[Leopolds Eijārs]] (Francija), [[Paolo Nespoli]] (Itālija), [[Markuss Pontiss]] (Brazīlija), [[Hanss Šlēgels]] (Vācija), [[Roberts Tirsks]] (Kanāda), [[Bjarni Trigvasons]] (Kanāda), [[Roberto Vitori]] (Itālija)

* 7. oktobris — '''1998. gada ''ESA'' grupa''', [[Eiropas Kosmosa aģentūra|EKA]] [[Attēls:Logo ESA.png|40px]]
: [[Franks de Vinne]] (Beļģija), [[Leopolds Eijārs]] (Francija), [[Andrejs Keiperss]] (Nīderlande), [[Paolo Nespoli]] (Itālija), [[Hanss Šlēgels]] (Vācija), [[Roberto Vitori]] (Itālija)

== 1999. gads ==
* Februāris  — '''1999. gada ''NASDA'' grupa''', {{JPN}}
: [[Satoši Furukava]], [[Akihiko Hošide]], [[Naoko Jamadzaki|Naoko Sumino]]

* 1. novembris — '''''ESA'' grupa''', [[Eiropas Kosmosa aģentūra|EKA]] [[Attēls:Logo ESA.png|40px]]
: [[Klodija Eņēre|Klodija Andrē-Deē]], [[Mišels Tonini]]

== 2000. gads ==
* 26. jūlijs — '''NASA 18. grupa''' (''The Bugs''), {{USA}}
: Piloti: [[Dominiks Antonelli]], [[Eriks Bo]], [[Kevins Fords]], [[Ronalds Gērens]], [[Daglass Hērlijs]], [[Terijs Virtss]], [[Berijs Vilmors]]
: Misijas speciālisti: [[Maikls Berets]], [[Roberts Bēnkens]], [[Stīvens Bovens]], [[Bendžamins Elvins Drū]], [[Endrū Feistels]], [[Maikls Gūds]], [[Timotijs Kopra]], [[Ketrina Megana Makartūra]], [[Karena Nīberga]], [[Nikole Stota]]

* 9. oktobris — '''Kosmiskais tūrists''', ''Space Adventures''
: [[Deniss Tito]] (ASV)

== 2001. gads ==
* 16. jūlijs — '''Kosmiskais tūrists''', ''Space Adventures''
: [[Marks Šatlvorts]] (Dienvidāfrika)

== 2002. gads ==
* Decembris — '''''ESA'' grupa''', [[Eiropas Kosmosa aģentūra|EKA]] [[Attēls:Logo ESA.png|40px]]
: [[Filips Perēns]]

== 2003. gads ==
* 23. maijs — '''''CPK-13 / RKKE-15 / IMBP-6'' / Kazahstānas kosmonautu grupa''', {{RUS}}
: ''CPK'': [[Anatolijs Ivaņišins]], [[Aleksandrs Samokutjajevs]], [[Antons Škapļerovs]], [[Jevgeņijs Tarelkins]], [[Sergejs Žukovs]]
: ''RKKE'': [[Oļegs Artemjevs]], [[Andrejs Borisenko]], [[Marks Serovs]]
: ''IMBP'': [[Sergejs Rjazanskis]]
: Kazahstānas kandidāti: [[Aidins Aimbetovs]], [[Muhtars Aimahanovs]]

* 11. sepembris — '''''[[SpaceShipOne]]''''', {{USA}}
: [[Braiens Binnie]], [[Maikls Melvils]], [[Daglass Šeins]], [[Pīters Sībolds]]

== 2004. gads ==
* 6. maijs — '''NASA 19. grupa''' (''The Peacocks''), {{USA}}
: Piloti: [[Rendolfs Bresniks]], [[Džeimss Datons]]
: Misijas speciālisti: [[Tomass Maršbērns]], [[Kristofers Kesidijs]], [[Roberts Kimbro]], [[Hose Ernandess]], [[Roberts Setčers]], [[Šenona Volkere]]
: Izglītības misijas speciālisti: [[Džozefs Akaba]], [[Ričards Arnolds]], [[Dorotija Metkalfa-Lindenburgere]]
: Starptautiskie misijas speciālisti: [[Satoši Furukava]], [[Akihiko Hošide]], [[Naoko Jamadzaki]]

== 2006. gads ==
* 30. marts — '''''[[Virgin Galactic]]'' pilotu grupa, {{USA}}
: [[Stīvs Džonsons]], [[Elisteirs Hojs]], [[Deivids Kakejs]], [[Aleksandrs Tai]]

* 4. septembris — '''[[Ankasavana programma]]''', {{MYS}}
: [[Šeihs Muszafars Šukors]], [[Faizs bin Halīds]], Siva Vanajaha, Mohameds Faizs Kamaludins

* 11. oktobris — '''''CPK-14 / RKKE-16'' kosmonautu grupa''', {{RUS}}
: ''CPK'': [[Aleksandrs Misurkins]], [[Oļegs Novickis]], [[Aleksejs Ovčiņins]], [[Maksims Ponomarjovs]], [[Sergejs Rižikovs]]
: ''RKKE'': [[Jeļena Serova]], [[Nikolajs Tihonovs]]

* 25. decembris — '''Korejas kosmonauta programma''', {{KOR}}
: [[Ī Sojona]], [[Ko Sans]]

== 2008. gads ==
* Jūlijs — '''''[[Virgin Galactic]]'' pilotu grupa, {{USA}}
: Roberts Bendalls, Ričs Dankasters, Breds Lamberts

== 2009. gads ==
* 25. februāris  — '''''JAXA'' grupa''', {{JPN}}
: [[Takuja Oniši]], [[Kimija Jui]]

* 13. maijs — '''''CSA'' grupa''', {{CAN}}
: [[Džeremijs Hansens]], [[Davids Senžaks]]

* 20. maijs — '''''ESA'' grupa''' (''The Shenanigans''), [[Eiropas Kosmosa aģentūra|EKA]] [[Attēls:Logo ESA.png|40px]]
: [[Samanta Kristoforeti]] (Itālija), [[Aleksanders Gersts]] (Vācija), [[Andreass Mogensens]] (Dānija), [[Luka Parmitāno]] (Itālija), [[Timotijs Pīks]] (Apvienotā Karaliste), [[Tomā Peskjē]] (Francija)

* 29. jūnijs — '''NASA 20. grupa''' (''Chumps''), {{USA}}
: Misijas speciālisti: [[Serēna Aunjona-Čenselora]], [[Dženeta Epsa]], [[Džeks Fišers]], [[Maikls Hopkinss]], [[Čells Lindgrēns]], [[Ketlīna Rubinsa]], [[Skots Tingls]], [[Marks Vande Hei]], [[Gregorijs Vaizmens]]
: Starptautiskie misijas speciālisti: [[Džeremijs Hensens]] (Kanāda) [[Norišige Kanai]] (Japāna), [[Takuja Oniši]] (Japāna), [[Davids Senžaks]] (Kanada), [[Kimija Jui]] (Japāna)

* 8. septembris  — '''''JAXA'' grupa''', {{JPN}}
: [[Norišige Kanai]]

== 2010. gads ==
* 28. aprīlis — '''''RKKE-17'' kosmonautu grupa''', {{RUS}}
: [[Andrejs Babkins]], [[Sergejs Kuds-Sverčkovs]]

* Marts — '''Ķīnas 2. grupa''', {{CHN}}
: [[Cai Sjudže]], [[Čeņs Duns]], [[Liu Jana]], [[Tans Hunbo]], [[Vana Japina]], [[Je Guanfu]], [[Džans Lu]]

* 12. oktobris — '''''CPK-15 / RKKE-17'' kosmonautu grupa''', {{RUS}}
: ''CPK'': [[Aleksejs Homenčuks]], [[Deniss Matvejevs]], [[Sergejs Prokopjevs]]
: ''RKKE'': [[Svjatoslavs Morozovs]], [[Ivans Vagners]]

== 2012. gads ==
* 30. oktobris  — '''''CPK'' kosmonautu papildu grupa''', {{RUS}}
: [[Oļegs Bļinovs]], [[Nikolajs Čubs]], [[Pjotrs Dubrovs]], [[Andrejs Fedjajevs]], [[Ignats Ignatovs]], [[Anna Kikina]], [[Sergejs Korsakovs]], [[Dmitrijs Peteļins]]

== 2013. gads ==
* 8. maijs — '''''[[Virgin Galactic]]'' astronautu pilotu grupa, {{GBR}}
: [[Frederiks Starkovs]], [[Maikls Masuči]]

* 17. jūnijs — '''''NASA'' 21. grupa''' (''8-Balls''), {{USA}}
: [[Džošs Kasada]], [[Viktors Glovers]], [[Tailers Heigs]], [[Kristīna Kouka|Kristina Kouka (Hemmoka)]], [[Nikola Aunapu Manna]], [[Enna Makleina]], [[Džesika Meira]], [[Endrū Morgans]]

== 2014. gads ==
* 9. jūlijs — '''''[[Bigelow Aerospace]]'' 1. astronautu grupa, {{USA}}
: [[Kenets Hems]], [[Džordžs Zamka]]

* 24. jūlijs  — '''''Virgin Galactic'' astronautu pilotu grupa, {{GBR}}
: [[Tods Eriksons]]

== 2015. gads ==
* 23. janvāris  — '''''Virgin Galactic'' astronautu pilotu grupa, {{GBR}}
: [[Marks Štukī]]

* 9. jūlijs — '''''NASA'' komerciālās apkalpes programma, {{USA}}
: [[Roberts Bēnkens]], [[Sanita Viljamsa]], [[Eriks Bo]], [[Daglass Hērlijs]]

* Jūlijs — '''''ESA'' astronautu grupa
: [[Matiass Maurers]]

== 2017. gads ==
* 19. aprīlis — '''''Die Astronautin''''' (sieviešu grupa), {{DEU}}
: [[Inza Tīle-Eiha]], Nikola Baumane (vēlāk nomainīta ar [[Suzanna Randalla|Suzannu Randallu]])

* 7. jūnijs — '''''NASA'' 22. grupa''' (''The Turtles''), {{USA}}
: [[Keila Barona]], [[Zena Kardmena]], [[Radža Čari]], [[Metjū Dominiks]], [[Roberts Hainss]], [[Vorens Hoburgs]], [[Džonijs Kims]], [[Robs Kulins]], [[Jasmina Moghbeli]], [[Lorela O'Hara]], [[Fransisko Rubio]], [[Džesika Votkinsa]]

* 1. jūlijs — '''''CSA'' grupa''', {{CAN}}
: [[Dženifera Sidija]], [[Džošua Kutriks]]

== 2018. gads ==
* 30. oktobris  — '''Krievijas 17. kosmonautu grupa''', {{RUS}}
: [[Konstantins Borisovs]], [[Aleksandrs Gorbunovs]], [[Aleksandrs Grebjonkins]], [[Sergejs Mikajevs]], [[Kirills Peskovs]], [[Oļegs Platonovs]], [[Jevgeņijs Prokopjevs]], [[Aleksejs Zubrickis]]

* 3. septembris  — '''Emirātu astronautu grupa''', {{ARE}}
: [[Hazā al-Mansūrī]], [[Sultāns El Nejadi]]

== 2020. gads ==
* 8. oktobris — '''Ķīnas 3. grupa''', {{CHN}}
: Tika paziņots par 18 kosmonautu uzņemšanu (17 vīrieši, 1 sieviete), bet vārdi netika minēti (daži kļuva zināmi, viņiem dodoties kosmosā):
:: 7 kosmosa kuģa piloti: [[Li Guansu]], [[Tans Šendzje]]
:: 7 lidojuma inženieri: [[Dzjans Sjiņliņs]], [[Džu Jandžu]], [[Li Kons]]
:: 4 derīgās kravas speciālisti: [[Gui Haičao]]

== 2021. gads ==
* 27. janvāris  — '''Krievijas 18. kosmonautu grupa''', {{RUS}}
: [[Sergejs Irtuganovs]], [[Aleksandrs Koļabins]], [[Sergejs Teterjatņikovs]], [[Arutjuns Kivirjans]]

* 30. marts  — '''''[[Inspiration4]]''''', {{USA}}
: [[Džereds Aizekmens]], [[Šāna Proktore]], [[Heili Arseno]], [[Kristofers Sembroski]]
: ''Inspiration 4'', ko privāti finansēja misijas komandieris Aizekmens, bija pirmā civilā orbitālā misija un pirmais cilvēka lidojums orbītā, ko nefinansēja kāda valsts.

* 10. aprīlis  — '''Emirātu 2. astronautu grupa''', {{ARE}}
: [[Nora Al Matrūši]], [[Mohammads Al Mulla]]
: Trenējās kopā ar ''NASA'' 23. grupu

* 6. decembris — '''''NASA'' 23. grupa''', {{USA}}
: [[Nikola Eiersa]], [[Markoss Berioss]], [[Kristina Birča]], [[Deniza Burnhema]], [[Luks Deleini]], [[Andre Duglass]], [[Džeks Hatavei]], [[Anils Menons]], [[Kristofers Viljamss]], [[Džesika Vitnere]]

== 2022. gads ==
* 2. oktobris — '''Ķīnas 4. grupa''', {{CHN}}
: Tika paziņots par 12 — 14 kosmonautu uzņemšanu, bet vārdi netika minēti:
:: 7 — 8 kosmosa kuģa piloti
:: 5 — 6 lidojuma inženieri
:: 2 derīgās kravas speciālisti

* 23. novembris — '''2022. gada EKA astronautu grupa'''
: Karjera: [[Sofija Ardeno]] (Francija), [[Pablo Alvaress Fernadess]] (Spānija), [[Rosmerija Kūgena]] (Apvienotā Karaliste), [[Rafaels Lježeo]] (Beļģija), [[Marko Alains Zībers]] (Šveice)
: Rezerve: [[Džons Makfalls]] (Apvienotā Karaliste, paraastronauts), [[Meganna Kristiana]] (Apvienotās Karalistes, Itālijas, Austrālijas un Jaunzēlandes pilsonība), [[Antea Komellini]] (Itālija), [[Sara Alonso]] (Spānija), [[Andrea Patassa]] (Itālija), [[Karmena Possniga]] (Austrija), [[Amēlija Šoenenvalde]] (Vācija), [[Alešs Svoboda]] (Čehija), [[Slavošs Uznanskis]] (Polija), [[Markuss Vants]] (Zviedrija), [[Nikola Vintere]] (Vācija)

== 2023. gads ==
* 12. februāris  — '''Saūdi astronautu grupa''', {{SAU}}
: [[Raijāna Bernāvi]], [[Ali el Karni]], Mariama Fardousa, Ali Alghamdi

* 8. marts — '''Austrālijas 1. astronautu grupa''', {{AUS}}
: [[Katrīna Bennela-Pega]]

* 17. marts — '''''HUNOR 1''''', {{HUN}}
: Ščlēgls Ādāms, Čerēņi Ģula, Kapu Tibors, Sakājs Andrāšs

* Aprīlis — '''Turcijas 1. kosmonautu grupa''', {{TUR}}
: [[Alpers Gezeravdži]], Tuva Džihangirs Atasevers

* Maijs — '''Baltkrievijas 1. kosmonautu grupa''', {{BLR}}
: [[Marina Vasiļevska]], Anastasija Ļenkova

== Ārējās saites ==
* [https://space.skyrocket.de/directories/astronauts.htm Astronauts &amp; Cosmonauts] Gunter Krebs {{en ikona}}
* [http://www.astronaut.ru/start01.htm Отряды и наборы космонавтов] astronaut.ru {{ru ikona}}
* [http://www.gctc.ru/main.php?id=128 Наборы в отряд космонавтов] ФГБУ &quot;НИИ ЦПК имени Ю.А.Гагарина&quot; {{ru ikona}}

[[Kategorija:Kosmonauti|Uzskaitījums pēc iesaukuma]]</text>
      <sha1>3rcivnlaimop6pk40hjktrvvrxrlvdp</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>UTC+3</title>
    <ns>0</ns>
    <id>123830</id>
    <revision>
      <id>4047787</id>
      <parentid>3776303</parentid>
      <timestamp>2024-04-25T16:45:47Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>sīkumi, replaced: Tuvie austrumi → Tuvie Austrumi using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1521" xml:space="preserve">{{TOCright}}
[[Attēls:Timezones2008_UTC+3.png|thumb|500px|UTC+3: Zils (decembris), oranžs (jūnijs), dzeltens (visu gadu), gaisi zils - jūras teritorijas]]
'''UTC+3''' atbilst šīm [[laika zona|laika zonām]]:

== Kā standarta laiks (visu gadu) ==
=== [[Austrumāfrikas laiks]] ===
* {{flag|Komoras}}
* {{flag|Džibuti}}
* {{flag|Eritreja}}
* {{flag|Etiopija}}
* {{flag|Kenija}}
* {{flag|Madagaskara}}
* {{flag|Majota}} (Francija)
* {{flag|Somālija}}
* {{flag|Sudāna}}
* {{flag|Tanzānija}}
* {{flag|Uganda}}

=== Arābija un Tuvie Austrumi ===
* {{flag|Bahreina}}
* {{flag|Irāka}}
* {{flag|Kuveita}}
* {{flag|Saūda Arābija}}
* {{flag|Jemena}}
* {{flag|Katara}}

=== Kaļiņingrada laiks ===
* {{flag|Krievija}}
** [[Kaļiņingradas apgabals]]

== Kā vasaras laiks (tikai ziemeļu puslodes vasara) ==
=== [[Austrumeiropas vasaras laiks]] ===
* {{flag|Bulgārija}}
* {{flag|Kipra}} (arī [[Akrotiri un Dekelija]] un [[Ziemeļkipra]])
* {{flag|Igaunija}}
* {{flag|Somija}} (ieskaitot [[Olande|Ālandu salas]])
* {{flag|Grieķija}}
* {{flag|Latvija}}
* {{flag|Lietuva}}
* {{flag|Moldova}}
* {{flag|Rumānija}}
* {{flag|Turcija}}
* {{flag|Ukraina}}

=== Vidējie austrumi ===
* {{flag|Ēģipte}} ([[Ēģiptes standarta laiks]])
* {{flag|Izraēla}} ([[Izraēlas standarta laiks]])
* {{flag|Jordānija}}
* {{flag|Libāna}}
* {{flag|Palestīna}}
* {{flag|Sīrija}}

=== Maskavas vasaras laiks ===
* {{flag|Baltkrievija}}
* {{flag|Krievija}} - [[Kaļiņingradas apgabals]]

{{Laika zonas}}

[[Kategorija:Laika joslas]]</text>
      <sha1>gx75dfkgiqvaxw1r7gysezml90qrgrn</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>I Vispārīgie latviešu Dziedāšanas svētki</title>
    <ns>0</ns>
    <id>127531</id>
    <revision>
      <id>4048038</id>
      <parentid>4040221</parentid>
      <timestamp>2024-04-26T07:13:00Z</timestamp>
      <contributor>
        <ip>77.219.3.76</ip>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="15375" xml:space="preserve">[[Attēls:Pirmie vispārīgie Latviešu dziedāšanas svētki Rīgā.jpg|thumb|200px|Pirmajiem Latviešu dziedāšanas svētkiem veltīts izdevums (1873).]]
[[Attēls:Pirmo Dziesmu svētku svinīgais gājiens 1873. gadā.jpg|thumb|300px|Svinīgais gājiens no Rīgas Latviešu biedrības.]] 
[[Attēls:Dikļu vīru koris 1873.jpg|thumb|300px|Dikļu vīru koris (dibināts 1864. gadā) Pirmajos vispārīgajos latviešu dziesmu svētkos.]]
'''Pirmie vispārīgie latviešu dziedāšanas svētki''' notik

a [[1873]]. gadā no [[26. jūnijs|26.]] līdz {{dat||6|29|D}} (pēc jaunā stila: [[8. jūlijs|8.]]—{{dat||7|11|N}}), [[Rīga|Rīgā]]. Tajos piedalījās 46 kori (pieteikušies bija 53) ar kopējo dziedātāju skaitu — 1003. No [[Vidzemes guberņa|Vidzemes]] ieradās 34 kori (tai skaitā 5 no Rīgas) ar 699 dziedātājiem, bet no [[Kurzemes guberņa|Kurzemes un Zemgales]] — 12 kori ar 320 dziedātājiem un orķestrantiem. Pavisam bija 1 019 dalībnieki, no tiem 1003 dziedātāji un 16 orķestri (791 vīrietis un 212 sievietes). Svētku virsdiriģenti bija [[Jānis Bētiņš (mūziķis)|Jānis Bētiņš]] un [[Indriķis Zīle]]. Pirmajos vispārējos dziesmu svētkos bija apmēram 20 000 skatītāju.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Pirmie vispārīgie Latviešu dziedāšanas svētki Rīgā no 26. līdz 29. jūnijam 1873. gadā|year=1873|url=http://dziesmusvetki.lndb.lv/objekti/01-02.pdf|pages=1 - 55|author=Rihards Tomsons|accessdate=2018-04-13|publisher=RLB, Buši|location=Rīga}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; Organizatori bija Rīgas Latviešu biedrība.

== Norise ==
=== Atklāšana ===
Svētkus atklāja 26. jūnijā plkst. 14.00 [[Rīgas Latviešu biedrība]]s namā. Pēc svētku rīcības komitejas priekšnieka [[Rihards Tomsons|Riharda Tomsona]] un arhitekta [[Jānis Frīdrihs Baumanis|Jāņa Frīdriha Baumaņa]] runas [[Baltijas skolotāju seminārs|Baltijas skolotāju semināra]] koris Jāņa Dreiberģa vadībā pirmo reizi atskaņoja [[Baumaņu Kārlis|Kārļa Baumaņa]] &quot;[[Dievs, svētī Latviju]]&quot;. Pēc tam, [[Rihards Vāgners|Vāgnera]] Tanheizera maršam skanot, zālē ienesa svētku karogu &quot;Līgo&quot;.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Pirmie vispārīgie Latviešu dziedāšanas svētki Rīgā no 26. līdz 29. jūnijam 1873. gadā|year=1873|url=http://dziesmusvetki.lndb.lv/objekti/01-02.pdf|pages=12-14|author=Rihards Tomsons|accessdate=2018-04-13|publisher=RLB, Buši|location=Rīga}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

=== Koncerti un citi pasākumi ===
Pirmo Dziesmu svētku programmu veidoja trīs koncerti:
* 26. jūnijā — garīgais koncerts [[Doma baznīca|Doma baznīcā]] ar sekojošu mielastu [[RLB]] namā;
* 28. jūnijā — gājiens uz koncerta vietu un svētku koncerts [[Viesturdārzs|Ķeizardārzā]];
* 29. jūnijā — dziesmu karš Ķeizardārzā.

==== Garīgo dziesmu koncerts ====
Garīgo dziesmu koncertu Doma baznīcā noklausījās ap 3600 apmeklētāju. Koncerta programmā  bija iekļauti vācu komponistu oriģināldarbi un korāļu apdares: 
# ''Fūga g- mollā'' ([[Johans Sebastiāns Bahs|J.S. Bahs]]) [[Gulbene]]s ērģelnieka J. Krastiņa izpildījumā 
# ''Dievs Kungs ir mūsu stipra pils'' ([[Mārtiņš Luters|M. Luters]]) vīru koru izpildījumā
# ''Celies un top' apgaismota'' (Palmers) vīru koru izpildījumā ar J. Bētiņa instrumentētu orķestra pavadījumu
# ''Dievs Kungs, Dievs Kungs'' (B. Kleins) vīru koru izpildījumā
# ''24. Dāvida dziesma'' ([[Gluks|Kr.V. Gluks]]) jaukto koru izpildījumā ar J. Bētiņa instrumentētu orķestra pavadījumu
# ''Dievs ir tā mīlīb''' (Engelss) jaukto koru izpildījumā
# ''Sonāta B-dūrā'' ([[Fēlikss Mendelsons|Mendelsons]]) [[Saldus]] ērģelnieka [[Oskars Šepskis|O. Šepska]] izpildījumā 
# ''Mūsu Tēvs'' ([[Rinks|Kr.H. Rinks]]) jaukto koru izpildījumā ērģeļpavadījumā
# ''Kungs, dod mums sirsnīg' iekārot'' (Dammass) jaukto koru izpildījumā ar J. Bētiņa instrumentētu orķestra pavadījumu
# ''Teic, mana dvēsel''' (Geblers) vīru koru izpildījumā  ar J. Bētiņa instrumentētu orķestra pavadījumu 
# ''Tā debess izteic'' ([[Bēthovens]]) vīru koru izpildījumā ar J. Bētiņa instrumentētu orķestra pavadījumu
# ''Koncertfantāzija d-mollā'' (J. G. Tēfers) [[Cēsis|Cēsu]] ērģelnieka A. Zēbodes izpildījumā

==== Goda mielasts ====
Garīgajam koncertam [[RLB]] namā sekoja rīcības komitejas organizētais goda mielasts, kurā bija ielūgti ap 600 viesu. Goda viesis [[Jānis Cimze]] savu runu sācis, citēdams dainu &quot;[[Rīga dimd]]&quot; un salīdzinādams latvju tautu ar dainā minēto māsiņu, kuras „pūru&quot; (latvju kultūru) kaluši „trijādi bāleliņi&quot;. Kā pirmo no pūra kaldinātājiem Cimze pieminējis vācu skolas, kuru labad latvieši tikuši līdz garīgai attīstībai, kāda redzama šo svētku laikā. Uz to [[Atis Kronvalds]] savā uzrunā atbildējis, ka &quot;pirmais gods nākoties tautības garam, kas jaunākos laikos brīnišķīgi spēcinājis latviešus. Vācu skolas strādājot ilgus gadus mūsu zemē, bet vispārīgos latviešu dziesmu svētkus tikai tagad svinam, kad tautas gars mūs cilājis saviem varenajiem spārniem.&quot;

Savukārt [[Augusts Bīlenšteins]], pieminēdams godu, ko latvieši jau izpelnījušies domā, viņš aizrādīja uz nākamo koncertu, kurā latviešiem būs jāparādās citā „savādā un īpašā godā&quot;, proti — ar savām [[dainas|tautas dziesmām]]. Pēdējās esot dzimušas senos laikos — tautas bērnības gados. Bet, kā pieaudzis cilvēks pamet bērnu dienu spēles, tā izaugusi tauta skatās citādām acīm uz to, kas bijis mīļš agrāk. Tā arī tautas dziesmas jaunākos laikos liekas vientiesīgas un bērnišķīgas. Tautai tomēr, tāpat kā cilvēkam, ja grib pareizi attīstīties, tas jādara kā pēc prāta, tāpēc sirds, un, ko prāts dažkārt atmet kā niecīgu, sirds ceļ par jaunu godā. Tāds esot pašreiz arī latviešu tautas dziesmu liktenis. Beigās Bīlenšteins vēl uzsauca „augstu laimi&quot; bīskapam Ulmanim un Cimzem, kas bijuši latviešu tautas dziesmas galvenie cēlāji tās tagadējā godā.

Uz to Atis Kronvalds cēlās kājās un sacīja otru runu, kurā &quot;jauki un karsti daudzināja mūsu tautas dziesmu vērtību un greznumu. Roku iespiedis sānos, viņš sacīja lepna uzvarētāja balsī: ''Un kas vēl uzdrošināsies nosaukt mūsu tautas dziesmas par bērnu dziesmām?'' Visa lielā sapulce gavilēt gavilēja kā viens vīrs. Tautietis apsveicināja tautieti. Dzirdēja prieka balsis klaigājam: Tādu valodu saprotam! Kronvalda runa bija notikums tautiešos...&quot;&lt;ref&gt;Citāts no [[Fricis Brīvzemnieks|Friča Brīvzemnieka]] raksta žurnālā &quot;[[Austrums (mēnešraksts)|Austrums]]&quot; (1887., 5.nr.)&lt;/ref&gt; Dedzīgās gaisotnes dēļ mielasts ieilga, un tā dalībnieki izklīda tikai tad, kad logos jau meties rītausmas sārtums.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Latviešu dziesmu svētku vēsture: 1864–1940|year=1965|url=http://dziesmusvetki.lndb.lv/berzkalns/|pages=51-54|author=Valentīns Bērzkalns|accessdate=2013-07-23|publisher=Grāmatu draugs|location=Bruklina|archiveurl=https://web.archive.org/web/20130723165217/http://dziesmusvetki.lndb.lv/berzkalns/|archivedate=2013-07-23}} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130723165217/http://dziesmusvetki.lndb.lv/berzkalns/ |date=2013-07-23 }}&lt;/ref&gt;

==== Svētku gājiens ====
Kori ar diriģentiem un svētku rīkotāji sapulcējās pie RLB nama, no kurienes sākās gājiens uz svētku vietu Ķeizardārzā. Pēc [[Aleksandrs Vēbers|Aleksandra Vēbera]] (Varaidošu Zandera) atmiņām „Tā bija nepārredzama gara rinda, kas kā kāda raiba čūska vijās pa pilsētas ielām. No lēnas vēsmiņas vēdināti, dziedātāju biedrību karogi jautri un lepni plivinājās pār 
dziedātāju galvām...&quot; Gājiena priekšgalā jāja žandarmi, kam sekoja kara orķestra vienība. Tad nāca RLB un Līgo karogs, ko nesis [[Cimzes skolotāju seminārs|Cimzes skolotāju semināra]] audzēknis Ūdris, kam izlozes kārtībā sekoja kori ar saviem karogiem. 
Gājiens cauri Rīgas patriciešu rajonam uz ielām izvilināja daudz skatītāju. Pēc Vietalvas kora dalībnieka Andreja Jankava 1926. gadā rakstītā: ''nekad vairs neesmu sirdī sajutis tādu pašapzinīgu lepnumu, kā ejot slēgtās rindās zem savu dziedoņu pulciņa greznā karoga un redzot uz mums vērstus tik daudz ziņkārīgus skatus, gan apbrīnojošus, gan skaudīgus, pat ironizējošus, uz mums, tās tautas jaunekļiem, kuru smadzenēs pēc tā laika „dižciltīgo&quot; analizēs Augstais Radītājs neesot ierādījis telpas augstākai kultūrai. Man šķita, ka ar pirmiem svētkiem mēs saplosījām šo vīru iedomas un gāzām kaunā viņu politisko tuvredzību. Tad mums ari iezagās sirdī tā apziņa, ka &quot;mums pieder nākamajie laiki!&quot;'' &lt;ref&gt;Jankavu Andrejs. Seši svētki. &quot;Latvis&quot;, 1926. gada 19. jūnijā.&lt;/ref&gt;

==== Laicīgo dziesmu koncerts ====
Laicīgās mūzikas koncertā Ķeizardārzā uzceltajā estrādē noklausījās ap 11 000 klausītāju. Skanēja 16 dziesmas, no kurām 12 bija latviešu komponistu darbi — desmit tautas dziesmu apdares un divas Baumaņu Kārļa oriģinālkompozīcijas. Starp tām bija [[Jānis Cimze|Jāņa Cimzes]] apdares &quot;[[Rīga dimd]]&quot; un Jāņu dziesmām, [[Dāvids Cimze|Dāvida Cimzes]] apdare &quot;[[Kas tie tādi, kas dziedāja]]?&quot; un Baumaņu Kārļa &quot;[[Daugavas zvejnieku dziesma]]&quot; ar [[Fricis Brīvzemnieks|Friča Brīvzemnieka]] tekstu:

# [[Dievs, sargi ķeizaru]] (A. Ļvovs) vīru koru izpildījumā
# [[Rīga dimd]] (J. Cimze) vīru koru izpildījumā
# [[Tēvijas dziesma]] (K. Baumanis) vīru koru izpildījumā
# [[Saules meita (dziesma)|Saules meita]] (J. Cimze) vīru koru izpildījumā
# Es dziedāju, man jādzied (F. Abts) jaukto koru izpildījumā
# [[Kas tie tādi, kas dziedāja]] (D. Cimze) jaukto koru izpildījumā 
# [[Jāņa dziesma]] (J. Cimze) vīru koru izpildījumā
# [[Daugavas zvejnieku dziesma]] (K. Baumanis) vīru koru izpildījumā
# [[Balta puķe (dziesma)|Balta puķe]] (K. Neilands) vīru koru izpildījumā
 
# [[Maza biju, neredzēju]] (D. Cimze) jaukto koru izpildījumā
# Zēns un roze ([[Francis Šūberts|Šūberts]]) jaukto koru izpildījumā
# [[Kur mājo]] (D. Cimze) jaukto koru izpildījumā

# [[Kara vīri bēdājās]] (J. Cimze) vīru koru izpildījumā
# [[Līgo, laiva, uz ūdeņa]] (D. Cimze) vīru koru izpildījumā
# Rīta svētums (F. Abts) vīru koru izpildījumā
# [[Nu ar Dievu, Vidzemīte]] (J. Cimze) vīru koru izpildījumā

==== Dziesmu karš ====
[[Attēls:Balva Mazsalacas vīru korim I Vispārīgajos latviešu Dziedāšanas svētkos 1873.jpg|thumb|200px|left|Sudraba lira, ko piešķīra [[Mazsalaca]]s vīru korim.]]
[[Attēls:Vecpiebalgas Labdarības biedrības koris (1873).jpg|thumb|300px|Vecpiebalgas Labdarības biedrības koris.]] 
&quot;Dziedāšanas karošanā&quot;, kuru vērtēja žūrija — K. Baumanis, J. Bētiņš, J. Cimze, T. Veidmanis un I. Zīle, piedalījās 15 kori (5 jauktie un 10 vīru kori). Koncertu noklausījās ap 4500 apmeklētāju. Katrs koris atsevišķi nodziedāja pašu izvēlētas divas dziesmas.
Daļa koru bija mazā sastāvā, un sacensībā nepiedalījās visi labākie kori, piemēram Baltijas skolotāju semināra koris. Atsaucība šim sarīkojumam bijusi dzīva, jo tāds notikums bija kas jauns, ko klausītāji vēl nepazina. Dziesmu karu sākumā un beigās visi kori kopā nodziedāja trīs dziesmas.

Kori izcīnīja šādas godalgas: 
# sudraba liru - [[Mazsalaca]]s vīru koris, diriģents [[Pēteris Hincenbergs|P. Hincenberģis]]; 
# sudraba liru - [[Cēsis|Cēsu]] jauktais koris, diriģents A. Zēbode; 
# sudraba kausu - [[Vecpiebalga]]s vīru koris, diriģents J. Kornets; 
# karoga lentu - [[Trikāta]]s vīru koris, diriģents K. Johansons; 
# zīda lentu ar sudraba saktu - [[Straupe]]s vīru koris, diriģents D. Garklāvs; 
# sudraba karogzīmi - [[Koknese]]s jauktais koris, diriģents M. Dambis; 
# zīda lentu ar sudraba saktu - [[Burtnieki|Burtnieku]] jauktais koris, diriģents Jānis Kaktiņš.

==== Atvadu mielasts ====
Balvas izsniedza atvadu mielastā RLB namā, kurā teiktas daudzas runas un suminājumi. Runāja arī Atis Kronvalds, par ko Fricis Brīvzemnieks vēlāk rakstīja: &quot;Viņš runāja īstas svētku runas, pilnas tautas mīlestības, sirds daiļuma un prāta augstuma! Viņš mācīja, lai ārīgi pārāk nelepojoties ar godu, kas mantots dziedāšanas svētkos un ko latviešiem neliedzot ne draugs, ne skauģis, bet lai ieslēdzot tos tiklos sirds dziļumos. Mājās pārgājuši, sagaidīti no savējiem un vaicāti, sacīsim, ka esam pūlējušies, cik spēdami, un ticēsim, ka žēlīgais Dievs svētīs augļus mūsu druvās. Svēts klusums lai valda mūsu vārdos, kluss svētums mūsu sirdīs...&quot;&lt;ref&gt;K. Kundziņš. Kronvalda Attis. 226. lpp.&lt;/ref&gt;

== Dalībnieki ==
=== Vidzemes kori === 
Aizkraukles koris, Burtnieku koris (diriģents J. Kaktiņš), Cēsu koris (A. Zēbode), Dikļu koris (I. Šmits), Dzērbenes koris, Ērgļu koris, Ikšķiles koris, Jaungulbenes koris, Kokneses koris (M. Dambis), Lazdonas koris, Lēdurgas koris, Lielvārdes koris ([[Jānis Neilands|J. Neilands]]), Liezeres koris, Lubānas koris, Mālpils koris, Mazsalacas koris ([[Pēteris Hincenbergs]]), Nītaures koris, Pēterupes un Skultes koris ([[Jānis Neilands]]), Sāvienas koris, Skujenes koris, Straupes koris, (D. Garklāvs) Trikātas koris (Johansons), Umurgas koris, Valkas koris, Valmieras koris, Vecpiebalgas koris (J. Kornets), Vietalvas koris (Juris Kalniņš)

=== Kurzemes un Zemgales kori === 
Ārlavas koris, Rendas koris ([[Vīgneru Ernests]]), Saldus koris, Baldones koris, Bērzmuižas koris, Bramberģes koris (J. Valdmanis), Iecavas koris, Irlavas koris, Sesavas koris, Svitenes koris (Ģ. Rozenbergs) Vircavas koris, Zaļenieku (Zaļāsmuižas) koris

=== Rīgas kori === 
[[Baltijas skolotāju seminārs|Baltijas skolotāju semināra]] koris (A. Berndts), Līgusoņu dziedāšanas biedrības koris, Mārtiņa draudzes koris, Mielēna koris (J. Klāsons), Trīsvienības draudzes koris

== Svētku estrāde ==
[[Attēls:Dziesmu svētku estrāde 1873.jpg|thumb|300px|Pirmo Vispārīgo latviešu Dziedāšanas svētku estrāde Ķeizardārzā.]]
[[Ķeizardārzs|Ķeizardārzā]] vadošais latviešu arhitekts Baumanis bija uzcēlis vaļēju, no klausītāju solu puses bazilikai līdzīgu estrādi. Tajā varēja novietot apmēram tūkstoš dziedātāju, un, spriežot pēc atsauksmēm, akustiskie apstākļi dārzā bijuši labi. Tāpat kopīgo noskaņu veicinājis skaistais laiks.

== Mantojums ==
I Vispārīgie latviešu Dziedāšanas svētki iedibināja [[Vispārējie latviešu Dziesmu un Deju svētki|Dziesmu svētku]] tradīciju, kura tiek turpināta joprojām. Tie deva stimulu tautas nacionālās pašapziņas atmodai un veicināja turpmāko sabiedriskās dzīves un koru kustības aktivizēšanos, rosināja latviešu komponistus oriģinālmūzikas sacerēšanai.{{atsauce}} Garīgais koncerts, svētku gājiens un dziesmu kari tika iekļauti arī turpmākajos latviešu dziesmu svētkos un novadu dziesmu dienās, arī 1873. un 1878. gadā [[Sunākstes baznīca|Sunākstes baznīcā]] notikušajos [[Sēlija]]s dziesmu svētkos.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Latviešu dziesmu svētki}}

{{DEFAULTSORT:I Dziesmu svetki}}
[[Kategorija:1873. gads]]
[[Kategorija:Vispārējie latviešu Dziesmu un Deju svētki]]</text>
      <sha1>si0knyc9vnfazjz837325xdc39fwz41</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4048039</id>
      <parentid>4048038</parentid>
      <timestamp>2024-04-26T07:14:43Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Egilus</username>
        <id>27634</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/77.219.3.76|77.219.3.76]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Lasks</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="15373" xml:space="preserve">[[Attēls:Pirmie vispārīgie Latviešu dziedāšanas svētki Rīgā.jpg|thumb|200px|Pirmajiem Latviešu dziedāšanas svētkiem veltīts izdevums (1873).]]
[[Attēls:Pirmo Dziesmu svētku svinīgais gājiens 1873. gadā.jpg|thumb|300px|Svinīgais gājiens no Rīgas Latviešu biedrības.]] 
[[Attēls:Dikļu vīru koris 1873.jpg|thumb|300px|Dikļu vīru koris (dibināts 1864. gadā) Pirmajos vispārīgajos latviešu dziesmu svētkos.]]
'''Pirmie vispārīgie latviešu dziedāšanas svētki''' notika [[1873]]. gadā no [[26. jūnijs|26.]] līdz {{dat||6|29|D}} (pēc jaunā stila: [[8. jūlijs|8.]]—{{dat||7|11|N}}), [[Rīga|Rīgā]]. Tajos piedalījās 46 kori (pieteikušies bija 53) ar kopējo dziedātāju skaitu — 1003. No [[Vidzemes guberņa|Vidzemes]] ieradās 34 kori (tai skaitā 5 no Rīgas) ar 699 dziedātājiem, bet no [[Kurzemes guberņa|Kurzemes un Zemgales]] — 12 kori ar 320 dziedātājiem un orķestrantiem. Pavisam bija 1 019 dalībnieki, no tiem 1003 dziedātāji un 16 orķestri (791 vīrietis un 212 sievietes). Svētku virsdiriģenti bija [[Jānis Bētiņš (mūziķis)|Jānis Bētiņš]] un [[Indriķis Zīle]]. Pirmajos vispārējos dziesmu svētkos bija apmēram 20 000 skatītāju.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Pirmie vispārīgie Latviešu dziedāšanas svētki Rīgā no 26. līdz 29. jūnijam 1873. gadā|year=1873|url=http://dziesmusvetki.lndb.lv/objekti/01-02.pdf|pages=1 - 55|author=Rihards Tomsons|accessdate=2018-04-13|publisher=RLB, Buši|location=Rīga}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; Organizatori bija Rīgas Latviešu biedrība.

== Norise ==
=== Atklāšana ===
Svētkus atklāja 26. jūnijā plkst. 14.00 [[Rīgas Latviešu biedrība]]s namā. Pēc svētku rīcības komitejas priekšnieka [[Rihards Tomsons|Riharda Tomsona]] un arhitekta [[Jānis Frīdrihs Baumanis|Jāņa Frīdriha Baumaņa]] runas [[Baltijas skolotāju seminārs|Baltijas skolotāju semināra]] koris Jāņa Dreiberģa vadībā pirmo reizi atskaņoja [[Baumaņu Kārlis|Kārļa Baumaņa]] &quot;[[Dievs, svētī Latviju]]&quot;. Pēc tam, [[Rihards Vāgners|Vāgnera]] Tanheizera maršam skanot, zālē ienesa svētku karogu &quot;Līgo&quot;.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Pirmie vispārīgie Latviešu dziedāšanas svētki Rīgā no 26. līdz 29. jūnijam 1873. gadā|year=1873|url=http://dziesmusvetki.lndb.lv/objekti/01-02.pdf|pages=12-14|author=Rihards Tomsons|accessdate=2018-04-13|publisher=RLB, Buši|location=Rīga}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

=== Koncerti un citi pasākumi ===
Pirmo Dziesmu svētku programmu veidoja trīs koncerti:
* 26. jūnijā — garīgais koncerts [[Doma baznīca|Doma baznīcā]] ar sekojošu mielastu [[RLB]] namā;
* 28. jūnijā — gājiens uz koncerta vietu un svētku koncerts [[Viesturdārzs|Ķeizardārzā]];
* 29. jūnijā — dziesmu karš Ķeizardārzā.

==== Garīgo dziesmu koncerts ====
Garīgo dziesmu koncertu Doma baznīcā noklausījās ap 3600 apmeklētāju. Koncerta programmā  bija iekļauti vācu komponistu oriģināldarbi un korāļu apdares: 
# ''Fūga g- mollā'' ([[Johans Sebastiāns Bahs|J.S. Bahs]]) [[Gulbene]]s ērģelnieka J. Krastiņa izpildījumā 
# ''Dievs Kungs ir mūsu stipra pils'' ([[Mārtiņš Luters|M. Luters]]) vīru koru izpildījumā
# ''Celies un top' apgaismota'' (Palmers) vīru koru izpildījumā ar J. Bētiņa instrumentētu orķestra pavadījumu
# ''Dievs Kungs, Dievs Kungs'' (B. Kleins) vīru koru izpildījumā
# ''24. Dāvida dziesma'' ([[Gluks|Kr.V. Gluks]]) jaukto koru izpildījumā ar J. Bētiņa instrumentētu orķestra pavadījumu
# ''Dievs ir tā mīlīb''' (Engelss) jaukto koru izpildījumā
# ''Sonāta B-dūrā'' ([[Fēlikss Mendelsons|Mendelsons]]) [[Saldus]] ērģelnieka [[Oskars Šepskis|O. Šepska]] izpildījumā 
# ''Mūsu Tēvs'' ([[Rinks|Kr.H. Rinks]]) jaukto koru izpildījumā ērģeļpavadījumā
# ''Kungs, dod mums sirsnīg' iekārot'' (Dammass) jaukto koru izpildījumā ar J. Bētiņa instrumentētu orķestra pavadījumu
# ''Teic, mana dvēsel''' (Geblers) vīru koru izpildījumā  ar J. Bētiņa instrumentētu orķestra pavadījumu 
# ''Tā debess izteic'' ([[Bēthovens]]) vīru koru izpildījumā ar J. Bētiņa instrumentētu orķestra pavadījumu
# ''Koncertfantāzija d-mollā'' (J. G. Tēfers) [[Cēsis|Cēsu]] ērģelnieka A. Zēbodes izpildījumā

==== Goda mielasts ====
Garīgajam koncertam [[RLB]] namā sekoja rīcības komitejas organizētais goda mielasts, kurā bija ielūgti ap 600 viesu. Goda viesis [[Jānis Cimze]] savu runu sācis, citēdams dainu &quot;[[Rīga dimd]]&quot; un salīdzinādams latvju tautu ar dainā minēto māsiņu, kuras „pūru&quot; (latvju kultūru) kaluši „trijādi bāleliņi&quot;. Kā pirmo no pūra kaldinātājiem Cimze pieminējis vācu skolas, kuru labad latvieši tikuši līdz garīgai attīstībai, kāda redzama šo svētku laikā. Uz to [[Atis Kronvalds]] savā uzrunā atbildējis, ka &quot;pirmais gods nākoties tautības garam, kas jaunākos laikos brīnišķīgi spēcinājis latviešus. Vācu skolas strādājot ilgus gadus mūsu zemē, bet vispārīgos latviešu dziesmu svētkus tikai tagad svinam, kad tautas gars mūs cilājis saviem varenajiem spārniem.&quot;

Savukārt [[Augusts Bīlenšteins]], pieminēdams godu, ko latvieši jau izpelnījušies domā, viņš aizrādīja uz nākamo koncertu, kurā latviešiem būs jāparādās citā „savādā un īpašā godā&quot;, proti — ar savām [[dainas|tautas dziesmām]]. Pēdējās esot dzimušas senos laikos — tautas bērnības gados. Bet, kā pieaudzis cilvēks pamet bērnu dienu spēles, tā izaugusi tauta skatās citādām acīm uz to, kas bijis mīļš agrāk. Tā arī tautas dziesmas jaunākos laikos liekas vientiesīgas un bērnišķīgas. Tautai tomēr, tāpat kā cilvēkam, ja grib pareizi attīstīties, tas jādara kā pēc prāta, tāpēc sirds, un, ko prāts dažkārt atmet kā niecīgu, sirds ceļ par jaunu godā. Tāds esot pašreiz arī latviešu tautas dziesmu liktenis. Beigās Bīlenšteins vēl uzsauca „augstu laimi&quot; bīskapam Ulmanim un Cimzem, kas bijuši latviešu tautas dziesmas galvenie cēlāji tās tagadējā godā.

Uz to Atis Kronvalds cēlās kājās un sacīja otru runu, kurā &quot;jauki un karsti daudzināja mūsu tautas dziesmu vērtību un greznumu. Roku iespiedis sānos, viņš sacīja lepna uzvarētāja balsī: ''Un kas vēl uzdrošināsies nosaukt mūsu tautas dziesmas par bērnu dziesmām?'' Visa lielā sapulce gavilēt gavilēja kā viens vīrs. Tautietis apsveicināja tautieti. Dzirdēja prieka balsis klaigājam: Tādu valodu saprotam! Kronvalda runa bija notikums tautiešos...&quot;&lt;ref&gt;Citāts no [[Fricis Brīvzemnieks|Friča Brīvzemnieka]] raksta žurnālā &quot;[[Austrums (mēnešraksts)|Austrums]]&quot; (1887., 5.nr.)&lt;/ref&gt; Dedzīgās gaisotnes dēļ mielasts ieilga, un tā dalībnieki izklīda tikai tad, kad logos jau meties rītausmas sārtums.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Latviešu dziesmu svētku vēsture: 1864–1940|year=1965|url=http://dziesmusvetki.lndb.lv/berzkalns/|pages=51-54|author=Valentīns Bērzkalns|accessdate=2013-07-23|publisher=Grāmatu draugs|location=Bruklina|archiveurl=https://web.archive.org/web/20130723165217/http://dziesmusvetki.lndb.lv/berzkalns/|archivedate=2013-07-23}} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130723165217/http://dziesmusvetki.lndb.lv/berzkalns/ |date=2013-07-23 }}&lt;/ref&gt;

==== Svētku gājiens ====
Kori ar diriģentiem un svētku rīkotāji sapulcējās pie RLB nama, no kurienes sākās gājiens uz svētku vietu Ķeizardārzā. Pēc [[Aleksandrs Vēbers|Aleksandra Vēbera]] (Varaidošu Zandera) atmiņām „Tā bija nepārredzama gara rinda, kas kā kāda raiba čūska vijās pa pilsētas ielām. No lēnas vēsmiņas vēdināti, dziedātāju biedrību karogi jautri un lepni plivinājās pār 
dziedātāju galvām...&quot; Gājiena priekšgalā jāja žandarmi, kam sekoja kara orķestra vienība. Tad nāca RLB un Līgo karogs, ko nesis [[Cimzes skolotāju seminārs|Cimzes skolotāju semināra]] audzēknis Ūdris, kam izlozes kārtībā sekoja kori ar saviem karogiem. 
Gājiens cauri Rīgas patriciešu rajonam uz ielām izvilināja daudz skatītāju. Pēc Vietalvas kora dalībnieka Andreja Jankava 1926. gadā rakstītā: ''nekad vairs neesmu sirdī sajutis tādu pašapzinīgu lepnumu, kā ejot slēgtās rindās zem savu dziedoņu pulciņa greznā karoga un redzot uz mums vērstus tik daudz ziņkārīgus skatus, gan apbrīnojošus, gan skaudīgus, pat ironizējošus, uz mums, tās tautas jaunekļiem, kuru smadzenēs pēc tā laika „dižciltīgo&quot; analizēs Augstais Radītājs neesot ierādījis telpas augstākai kultūrai. Man šķita, ka ar pirmiem svētkiem mēs saplosījām šo vīru iedomas un gāzām kaunā viņu politisko tuvredzību. Tad mums ari iezagās sirdī tā apziņa, ka &quot;mums pieder nākamajie laiki!&quot;'' &lt;ref&gt;Jankavu Andrejs. Seši svētki. &quot;Latvis&quot;, 1926. gada 19. jūnijā.&lt;/ref&gt;

==== Laicīgo dziesmu koncerts ====
Laicīgās mūzikas koncertā Ķeizardārzā uzceltajā estrādē noklausījās ap 11 000 klausītāju. Skanēja 16 dziesmas, no kurām 12 bija latviešu komponistu darbi — desmit tautas dziesmu apdares un divas Baumaņu Kārļa oriģinālkompozīcijas. Starp tām bija [[Jānis Cimze|Jāņa Cimzes]] apdares &quot;[[Rīga dimd]]&quot; un Jāņu dziesmām, [[Dāvids Cimze|Dāvida Cimzes]] apdare &quot;[[Kas tie tādi, kas dziedāja]]?&quot; un Baumaņu Kārļa &quot;[[Daugavas zvejnieku dziesma]]&quot; ar [[Fricis Brīvzemnieks|Friča Brīvzemnieka]] tekstu:

# [[Dievs, sargi ķeizaru]] (A. Ļvovs) vīru koru izpildījumā
# [[Rīga dimd]] (J. Cimze) vīru koru izpildījumā
# [[Tēvijas dziesma]] (K. Baumanis) vīru koru izpildījumā
# [[Saules meita (dziesma)|Saules meita]] (J. Cimze) vīru koru izpildījumā
# Es dziedāju, man jādzied (F. Abts) jaukto koru izpildījumā
# [[Kas tie tādi, kas dziedāja]] (D. Cimze) jaukto koru izpildījumā 
# [[Jāņa dziesma]] (J. Cimze) vīru koru izpildījumā
# [[Daugavas zvejnieku dziesma]] (K. Baumanis) vīru koru izpildījumā
# [[Balta puķe (dziesma)|Balta puķe]] (K. Neilands) vīru koru izpildījumā
 
# [[Maza biju, neredzēju]] (D. Cimze) jaukto koru izpildījumā
# Zēns un roze ([[Francis Šūberts|Šūberts]]) jaukto koru izpildījumā
# [[Kur mājo]] (D. Cimze) jaukto koru izpildījumā

# [[Kara vīri bēdājās]] (J. Cimze) vīru koru izpildījumā
# [[Līgo, laiva, uz ūdeņa]] (D. Cimze) vīru koru izpildījumā
# Rīta svētums (F. Abts) vīru koru izpildījumā
# [[Nu ar Dievu, Vidzemīte]] (J. Cimze) vīru koru izpildījumā

==== Dziesmu karš ====
[[Attēls:Balva Mazsalacas vīru korim I Vispārīgajos latviešu Dziedāšanas svētkos 1873.jpg|thumb|200px|left|Sudraba lira, ko piešķīra [[Mazsalaca]]s vīru korim.]]
[[Attēls:Vecpiebalgas Labdarības biedrības koris (1873).jpg|thumb|300px|Vecpiebalgas Labdarības biedrības koris.]] 
&quot;Dziedāšanas karošanā&quot;, kuru vērtēja žūrija — K. Baumanis, J. Bētiņš, J. Cimze, T. Veidmanis un I. Zīle, piedalījās 15 kori (5 jauktie un 10 vīru kori). Koncertu noklausījās ap 4500 apmeklētāju. Katrs koris atsevišķi nodziedāja pašu izvēlētas divas dziesmas.
Daļa koru bija mazā sastāvā, un sacensībā nepiedalījās visi labākie kori, piemēram Baltijas skolotāju semināra koris. Atsaucība šim sarīkojumam bijusi dzīva, jo tāds notikums bija kas jauns, ko klausītāji vēl nepazina. Dziesmu karu sākumā un beigās visi kori kopā nodziedāja trīs dziesmas.

Kori izcīnīja šādas godalgas: 
# sudraba liru - [[Mazsalaca]]s vīru koris, diriģents [[Pēteris Hincenbergs|P. Hincenberģis]]; 
# sudraba liru - [[Cēsis|Cēsu]] jauktais koris, diriģents A. Zēbode; 
# sudraba kausu - [[Vecpiebalga]]s vīru koris, diriģents J. Kornets; 
# karoga lentu - [[Trikāta]]s vīru koris, diriģents K. Johansons; 
# zīda lentu ar sudraba saktu - [[Straupe]]s vīru koris, diriģents D. Garklāvs; 
# sudraba karogzīmi - [[Koknese]]s jauktais koris, diriģents M. Dambis; 
# zīda lentu ar sudraba saktu - [[Burtnieki|Burtnieku]] jauktais koris, diriģents Jānis Kaktiņš.

==== Atvadu mielasts ====
Balvas izsniedza atvadu mielastā RLB namā, kurā teiktas daudzas runas un suminājumi. Runāja arī Atis Kronvalds, par ko Fricis Brīvzemnieks vēlāk rakstīja: &quot;Viņš runāja īstas svētku runas, pilnas tautas mīlestības, sirds daiļuma un prāta augstuma! Viņš mācīja, lai ārīgi pārāk nelepojoties ar godu, kas mantots dziedāšanas svētkos un ko latviešiem neliedzot ne draugs, ne skauģis, bet lai ieslēdzot tos tiklos sirds dziļumos. Mājās pārgājuši, sagaidīti no savējiem un vaicāti, sacīsim, ka esam pūlējušies, cik spēdami, un ticēsim, ka žēlīgais Dievs svētīs augļus mūsu druvās. Svēts klusums lai valda mūsu vārdos, kluss svētums mūsu sirdīs...&quot;&lt;ref&gt;K. Kundziņš. Kronvalda Attis. 226. lpp.&lt;/ref&gt;

== Dalībnieki ==
=== Vidzemes kori === 
Aizkraukles koris, Burtnieku koris (diriģents J. Kaktiņš), Cēsu koris (A. Zēbode), Dikļu koris (I. Šmits), Dzērbenes koris, Ērgļu koris, Ikšķiles koris, Jaungulbenes koris, Kokneses koris (M. Dambis), Lazdonas koris, Lēdurgas koris, Lielvārdes koris ([[Jānis Neilands|J. Neilands]]), Liezeres koris, Lubānas koris, Mālpils koris, Mazsalacas koris ([[Pēteris Hincenbergs]]), Nītaures koris, Pēterupes un Skultes koris ([[Jānis Neilands]]), Sāvienas koris, Skujenes koris, Straupes koris, (D. Garklāvs) Trikātas koris (Johansons), Umurgas koris, Valkas koris, Valmieras koris, Vecpiebalgas koris (J. Kornets), Vietalvas koris (Juris Kalniņš)

=== Kurzemes un Zemgales kori === 
Ārlavas koris, Rendas koris ([[Vīgneru Ernests]]), Saldus koris, Baldones koris, Bērzmuižas koris, Bramberģes koris (J. Valdmanis), Iecavas koris, Irlavas koris, Sesavas koris, Svitenes koris (Ģ. Rozenbergs) Vircavas koris, Zaļenieku (Zaļāsmuižas) koris

=== Rīgas kori === 
[[Baltijas skolotāju seminārs|Baltijas skolotāju semināra]] koris (A. Berndts), Līgusoņu dziedāšanas biedrības koris, Mārtiņa draudzes koris, Mielēna koris (J. Klāsons), Trīsvienības draudzes koris

== Svētku estrāde ==
[[Attēls:Dziesmu svētku estrāde 1873.jpg|thumb|300px|Pirmo Vispārīgo latviešu Dziedāšanas svētku estrāde Ķeizardārzā.]]
[[Ķeizardārzs|Ķeizardārzā]] vadošais latviešu arhitekts Baumanis bija uzcēlis vaļēju, no klausītāju solu puses bazilikai līdzīgu estrādi. Tajā varēja novietot apmēram tūkstoš dziedātāju, un, spriežot pēc atsauksmēm, akustiskie apstākļi dārzā bijuši labi. Tāpat kopīgo noskaņu veicinājis skaistais laiks.

== Mantojums ==
I Vispārīgie latviešu Dziedāšanas svētki iedibināja [[Vispārējie latviešu Dziesmu un Deju svētki|Dziesmu svētku]] tradīciju, kura tiek turpināta joprojām. Tie deva stimulu tautas nacionālās pašapziņas atmodai un veicināja turpmāko sabiedriskās dzīves un koru kustības aktivizēšanos, rosināja latviešu komponistus oriģinālmūzikas sacerēšanai.{{atsauce}} Garīgais koncerts, svētku gājiens un dziesmu kari tika iekļauti arī turpmākajos latviešu dziesmu svētkos un novadu dziesmu dienās, arī 1873. un 1878. gadā [[Sunākstes baznīca|Sunākstes baznīcā]] notikušajos [[Sēlija]]s dziesmu svētkos.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Latviešu dziesmu svētki}}

{{DEFAULTSORT:I Dziesmu svetki}}
[[Kategorija:1873. gads]]
[[Kategorija:Vispārējie latviešu Dziesmu un Deju svētki]]</text>
      <sha1>j3d4i44t4gaq1gov34t3v6zi9triv05</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Burnley FC</title>
    <ns>0</ns>
    <id>128009</id>
    <revision>
      <id>4047681</id>
      <parentid>3888115</parentid>
      <timestamp>2024-04-25T12:57:51Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Vylks</username>
        <id>50297</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Sasniegumi */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6347" xml:space="preserve">{{nosaukums slīprakstā}}
{{Futbola kluba infokaste
| text_color = #FFFFFF
| bg_color = #5f0040
| nos = ''Burnley''
| logo = [[Attēls:Burnley FC Logo.svg|160px]]
| pilns = ''Burnley Football Club''
| iesauka = ''The Clarets'' (bordo)
| pilsēta = {{Vieta|Anglija|Bērnli}}
| dib = 1882
| dib_mēn = 
| dib_dat = 
| stad = ''[[Turf Moor]]''
| ietilp = 21 401
| prez = {{flaga|Anglija}} Alans Peiss
| tren = {{flaga|Beļģija}} [[Vensāns Kompanī]]
| līga = [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas Premjerlīga]]
| sez = 2022.—2023.
| poz = 1. vieta ''[[Anglijas futbola čempionāts|Championship]]'' {{increase}}
| pattern_la1 = _burnley2021h
| pattern_b1 = _burnley2021h
| pattern_ra1 = _burnley2021h
| pattern_sh1 = _burnley2021h
| pattern_so1 = _burnley2021h
| leftarm1 = 80BFFF
| body1 = 800000
| rightarm1 = 80BFFF
| shorts1 = FFFFFF
| socks1 = 800020
| pattern_la2 = _burnley2021a
| pattern_b2 = _burnley2021a
| pattern_ra2 = _burnley2021a
| pattern_sh2 = _burnley2021a
| pattern_so2 = _burnley2021a
| leftarm2 = 303033
| body2 = 303033
| rightarm2 = 303033
| shorts2 = 000000
| socks2 = 303033
| pattern_la3 = 
| pattern_b3 = 
| pattern_ra3 = 
| pattern_sh3 = 
| pattern_so3 = 
| leftarm3 = 
| body3 = 
| rightarm3 = 
| shorts3 = 
| socks3 = 
}}

'''''Burnley Football Club''''' ir profesionāls [[Anglija]]s [[futbols|futbola]] klubs no [[Bērnli]], pilsētas [[Lankašīra|Lankašīrā]]. 2022.—2023. gada sezonā spēlē ''[[Anglijas futbola čempionāts|Championship]]'', Anglijas otrajā pēc līmeņa līgā. Mājas spēles aizvada ''[[Turf Moor]]'' stadionā, kurā ir 21&amp;nbsp;401 skatītāju vieta.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://stadiumdb.com/stadiums/eng/turf_moor |title=Turf Moor |language=en |accessdate={{dat|2016|7|17||bez}} |publisher=stadiumdb.com }}&lt;/ref&gt;

Klubs ticis dibināts [[1882. gads|1882]]. gadā.&lt;ref name=&quot;football league founders&quot;&gt;[http://www.rsssf.com/engpaul/FLA/1888-89.html England 1888–89] Rec.Sport.Soccer Statistics Foundation&lt;/ref&gt; ''Burnley'' futbolisti divas reizes izcīnījuši Anglijas čempionu titulu&amp;nbsp;— 1920.—1921. un 1959.—1960. gada sezonās. Vienības panākumu sarakstā ir arī [[FA kauss|FA kausa]] iegūšana [[1914]]. gadā. ''Burnley'' ir viena no tikai trim Anglijas komandām, kas uzvarējusi visās četrās spēcīgākajās valsts līgās. Vēl to paveikuši &quot;[[Preston North End FC|Preston North End]]&quot; un [[Vulverhemptonas &quot;Wanderers&quot;]].

== Komandas sastāvs ==
:''{{dat|2023|05|05||bez}}''&lt;ref&gt;https://www.burnleyfootballclub.com/teams/first-team/squad-list&lt;/ref&gt;
{{fs start}}
{{fs player|no=3 |nat=ENG|pos=DF|name=[[Čārlijs Teilors]]}}
{{fs player|no=4 |nat=ENG|pos=MF|name=[[Džeks Korks]]|other=[[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]}}
{{fs player|no=5 |nat=ENG|pos=DF|name=[[Teilors Harvuds-Belis]]|other=īrē no [[Manchester City]]}}
{{fs player|no=7 |nat=ISL|pos=MF|name=[[Johans Gudmundsons]]}}
{{Fs player|name=[[Džošs Braunhils]]|pos=MF|no=8|nat=ENG}}
{{Fs player|name=[[Džejs Rodrigess]]|nat=ENG|pos=FW|no=9}}
{{fs player|no=10|nat=ENG|pos=FW|name=[[Ešlijs Bārnss]]}}
{{fs player|no=11|nat=ENG|pos=MF|name=[[Skots Tvains]]}}
{{fs player|no=12|nat=RSA|pos=FW|name=[[Lails Fosters]]}}
{{Fs player|name=[[Konors Robertss]]|pos=DF|no=14|nat=WAL}}
{{Fs player|name=[[Beilijs Pīkoks-Farels]]|pos=GK|no=15|nat=NIR}}
{{Fs player|name=[[Manuels Bensons]]|pos=MF|no=17|nat=BEL}}
{{fs player|no=18|nat=SWE|pos=DF|name=[[Hjalmārs Ekdāls]]}}
{{Fs mid}}
{{Fs player|name=[[Anass Zarouri]]|nat=MAR|pos=MF|no=19}}
{{Fs player|name=[[Denis Franči]]|pos=GK|no=20|nat=ITA}}
{{Fs player|name=[[Vitinjo]]|no=22|nat=BRA|pos=DF}}
{{fs player|no=23|nat=ENG|pos=FW|name=[[Neitans Tella]]|other=īrē no [[Southampton FC]]}}
{{fs player|no=24|nat=IRL|pos=MF|name=[[Džošs Kalens]]}}
{{fs player|no=26|nat=COD|pos=MF|name=[[Semjuēls Bastjēns]]}}
{{fs player|no=27|nat=MKD|pos=MF|name=[[Darko Čurlinovs]]}}
{{fs player|no=28|nat=BEL|pos=DF|name=[[Amēns Al Dehils]]}}
{{fs player|no=29|nat=NED|pos=DF|name=[[Jans Mātsens]]|other=īrē no [[Chelsea F.C.|Chelsea]]}}
{{fs player|no=30|nat=TUR|pos=FW|name=[[Halils Dervišoglu]]|other=īrē no [[Brentford FC]]}}
{{fs player|no=36|nat=GER|pos=DF|name=[[Džordans Beijers]]|other=īrē no [[Menhengladbahas &quot;Borussia&quot;]]}}
{{fs player|no=45|nat=IRL|pos=FW|name=[[Maikls Obafemi]]|other=īrē no [[Swansea City]]}}
{{fs player|no=49|nat=KOS|pos=GK|name=[[Arijanets Muričs]]}}
{{fs end}}

== Sasniegumi ==
* '''Anglijas futbola augstākais līmenis''' (līdz 1992. gadam '''Pirmā divīzija'''; tagad – '''[[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīga]]''')&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablese/engchamp.html |title=England - List of Champions |language=en |accessdate={{dat|2016|7|17||bez}} |publisher=[[RSSSF]] }}&lt;/ref&gt;
** Čempioni (2): 1920–21, 1959–60
** Vicečempioni (2): 1919–20, 1961–62
* '''Anglijas futbola 2. līmenis''' (1893.–1992. '''Otrā divīzija'''; 1992.–2004. '''Pirmā divīzija'''; tagad - '''''[[Anglijas futbola čempionāts|Championship]]''''')&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablese/eng2champ.html |title=England - List of Second Division Champions |language=en |accessdate={{dat|2016|7|17||bez}} |publisher=[[RSSSF]] }}&lt;/ref&gt;
** Čempioni (3): 1897–98, 1972–73, 2015–16 
** Vicečempioni (3): 1912–13, 1946–47, 2013–14 
* '''[[FA kauss]]'''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablese/engcuphist.html |title=England FA Challenge Cup Finals |language=en |accessdate={{dat|2016|7|17||bez}} |publisher=[[RSSSF]] }}&lt;/ref&gt;
** Kausa ieguvēji (1): 1913–14 
** Finālisti (2): 1946–47, 1961–62 
* '''''[[FA Community Shield]]'''''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablese/engsupcuphist.html |title=England - List of FA Charity/Community Shield Matches |language=en |accessdate={{dat|2016|7|17||bez}} |publisher=[[RSSSF]] }}&lt;/ref&gt;
** Kausa ieguvēji (2): 1960, 1973

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.burnleyfootballclub.com/ Kluba oficiālā vietne] {{en ikona}}
* [http://www.burnley.vitalfootball.co.uk/ Burnley FC – Vital Burnley] {{en ikona}}
* [http://www.claretsmad.co.uk/ Burnley FC – Clarets Mad] {{en ikona}}

{{futbols-aizmetnis}}

{{Anglijas Premjerlīga}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Anglijas futbola klubi]]
[[Kategorija:Burnley FC]]</text>
      <sha1>af2h027hg60aopwzf57077yjkqppuue</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Artūrs Skrastiņš</title>
    <ns>0</ns>
    <id>130079</id>
    <revision>
      <id>4047892</id>
      <parentid>4037125</parentid>
      <timestamp>2024-04-25T19:14:59Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Spnq</username>
        <id>103627</id>
      </contributor>
      <comment>/* Filmogrāfija */ Marijas klusums</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5325" xml:space="preserve">{{Aktiera infokaste
| vārds = Artūrs Skrastiņš
| attēls = 
| attēla izmērs = 
| komentārs = 
| dz. vārds = Artūrs Skrastiņš
| dz. datums = {{dzimšanas datums un vecums|1974|09|18|N}}
| dz. vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Jelgava|td=Latvija}}
| miršanas datums = 
| miršanas vieta = 
| citi vārdi = 
| nodarbošanās = [[aktieris]], TV raidījumu vadītājs
| darbības gadi = 
| dzīvesbiedrs = [[Ilze Ķuzule-Skrastiņa]]
| kristaps = * [[Labākais aktieris (Lielais Kristaps)|Labākais aktieris]] (1998)
| apbalvojumi = * [[Harija Liepiņa balva]] (2012)
* [[Triju Zvaigžņu ordenis]] (2015)
| dzimums = V
| spēlmaņu_nakts = [[Gada aktieris (Spēlmaņu nakts)|Gada aktieris]] ([[Spēlmaņu nakts 2005/2006|2006]], [[Spēlmaņu nakts 2012/2013|2013]])
}}
'''Artūrs Skrastiņš''' (dzimis {{dat|1974|09|18}} [[Jelgava|Jelgavā]]) ir [[Latvija|latviešu]] teātra un kino [[aktieris]], televīzijas raidījumu vadītājs un aizkadra balss.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/194266-pasniegta-nacionala-tv-skatitaju-balva-zelta-vilnis|title=Pasniegta Nacionālā TV skatītāju balva „Zelta vilnis”|website=Jauns.lv|access-date=2020-04-13|language=lv}}&lt;/ref&gt; Pazīstams kā [[Dailes teātris|Dailes teātra]] aktieris (kopš 1996. gada) un ar dalību vairākās latviešu filmās. Ieguvis gan [[Lielais Kristaps (kinofestivāls)|&quot;Lielā Kristapa&quot;]], gan [[Spēlmaņu nakts|&quot;Spēlmaņu nakts&quot;]] balvu kā labākais (gada) aktieris.

1998. gadā viņš saņēma apbalvojumu &quot;Lielais Kristaps&quot; par viņa lomu filmā &quot;[[Likteņdzirnas]]&quot;. Tajā pašā gadā viņš arī saņēma balvu par labāko debiju filmu festivālā &quot;[[Baltijas pērle]]&quot;.  2012. gadā saņēma [[Harija Liepiņa balva|Harija Liepiņa balvu]] par spilgtu aktierdarbību teātrī.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/izklaide/p-s-kultura/69129-arturs-skrastins-mes-esam-caurums-vesture.htm|title=Artūrs Skrastiņš – mēs esam caurums vēsturē|website=nra.lv|access-date=2023-01-24|language=lv}}&lt;/ref&gt; 2015. gadā apbalvots ar IV šķiras [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeni]].

== Filmogrāfija ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
|- bgcolor=&quot;#d1e4fd&quot;
! Gads 
! Filma 
! Loma 
! Piezīmes
|-
| 1997 
| ''[[Likteņdzirnas]]'' 
| Beisiks
|
|-
|rowspan=&quot;2&quot;|2000 
| ''[[Vecās pagastmājas mistērija]]'' 
|
|
|- 
| ''[[Baiga vasara (filma)|Baiga vasara]]'' 
| Roberts
|
|-
| 2004 
| ''[[Ūdensbumba resnajam runcim]]'' 
| Tēvs
|
|-
| 2007 
| ''[[Rīgas sargi]]'' 
| Jēkabs
|
|-
| 2009 
| ''[[Mazie laupītāji]]'' 
| Bankas apsargs
|
|-
| 2010 
| ''[[Rūdolfa mantojums]]''
| Kārlis
|
|-
| 2012 
| ''[[Izmena]]''
| Otrais vīrs
|
|-
| 2016
| ''[[Gūtenmorgens un Vienciems]]''
| Gūtenmorgena kolēģis
| [[Latvijas Televīzija|LTV]] filma
|-
| 2017
| ''[[Maģiskais kimono]]''
| Roberts
|
|-
|rowspan=&quot;3&quot;|2018
| ''[[Nameja gredzens (filma)|Nameja gredzens]]''
| [[Romas pāvests|Pāvests]]
|
|-
| ''[[Bille (filma)|Bille]]''
| Billes tēvs Žanis
|
|-
| ''[[Tēvs Nakts]]''
| [[Žanis Lipke]]
| 
|-
| 2019
| ''[[TUR (filma)|TUR]]''
| Ēriks
| 
|-
| 2020
| ''[[Cojs (filma)|Cojs]]''&lt;ref&gt;[https://www.kino-teatr.ru/kino/acter/m/post/247712/works/ kino-teatr.ru. Filmogrāfija]&lt;/ref&gt;
| Majors Cīrulis
| 
|-
| 2021
| ''[[Emīlija. Latvijas preses karaliene]]''
| [[Eižens Finks]]
|
|-
|2024
|''[[Marijas klusums]]''
|
|
|}

{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
|+
|- bgcolor=&quot;#d1e4fd&quot;
! Gads 
! Seriāls
! Loma
! Piezīmes 
|-
| —
| ''[[Likteņa līdumnieki]]''
| Jēkabs (Jaunībā)
|
|-
|2006 ; 2018 — 2020
| ''[[Saldais pārītis]]''
| Filips
| Galvenā loma
|-
|2008
|''[[UgunsGrēks]]''
|Rihards
|
|-
| 2012
| ''[[Valanders (seriāls)|Wallander]]''
| Detektīvs Putnis
| Galvenā loma sērijā ''[[Valanders un Rīgas suņi]]''
|-
| 2019
| ''[[Tur (seriāls)|Tur]]''&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |title=Jauno seriālu &quot;Tur&quot; ekskluzīvi skatīties varēs arī internetā |url=https://www.tvnet.lv/6777825/jauno-serialu-tur-ekskluzivi-skatities-vares-ari-interneta |accessdate={{dat|2019|11|5||bez}} |agency=[[tvnet.lv]] |date={{dat|2019|9|14||bez}}}}&lt;/ref&gt;
| Ēriks
| Galvenā loma
|}

== TV ==

=== Vadītie raidījumi ===
{| class=&quot;wikitable&quot;
|- bgcolor=&quot;#d1e4fd&quot;
! Gads
! Raidījums
! Telekanāls
|-
| 2001
| &quot;[[Smejies vesels]]&quot;
| [[TV3 Latvija]]
|-
|}

=== Vadītie šovi ===
{| class=&quot;wikitable&quot;
|- bgcolor=&quot;#d1e4fd&quot;
! Gads
! Šovs
! Telekanāls
|-
| 2014—2021
| &quot;[[Es mīlu tevi, Latvija!]]&quot;
| rowspan=&quot;2&quot;|[[TV3 Latvija]]
|-
| 2020
| &quot;Svētku šovs ''Bez Tabu svin 20''&quot;
|-
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Aktieru ārējās saites}}
* [https://www.filmas.lv/person/671/ Artūrs Skrastiņš] Filmas.lv
* [http://www.dailesteatris.lv/index.php?&amp;186 Artūrs Skrastiņš Dailes teātra mājaslapā]
* [https://izrades.lv/persona/arturs-skrastins-7411 Artūrs Skrastiņš] izrades.lv

{{aktieris-aizmetnis}}
{{Latvija-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Skrastiņš, Artūrs}}
[[Kategorija:1974. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Jelgavā dzimušie]]
[[Kategorija:Latviešu kinoaktieri]]
[[Kategorija:Latvijas kinoaktieri]]
[[Kategorija:Lielā Kristapa balvas ieguvēji aktieri]]
[[Kategorija:Spēlmaņu nakts gada aktiera balvas ieguvēji]]
[[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieki]]
[[Kategorija:TV3 darbinieki]]
[[Kategorija:Dailes teātra aktieri]]</text>
      <sha1>0lkms59jjr1jhtusq4s131oy8sxypw0</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4047895</id>
      <parentid>4047892</parentid>
      <timestamp>2024-04-25T19:16:02Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Spnq</username>
        <id>103627</id>
      </contributor>
      <comment>/* Filmogrāfija */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5344" xml:space="preserve">{{Aktiera infokaste
| vārds = Artūrs Skrastiņš
| attēls = 
| attēla izmērs = 
| komentārs = 
| dz. vārds = Artūrs Skrastiņš
| dz. datums = {{dzimšanas datums un vecums|1974|09|18|N}}
| dz. vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Jelgava|td=Latvija}}
| miršanas datums = 
| miršanas vieta = 
| citi vārdi = 
| nodarbošanās = [[aktieris]], TV raidījumu vadītājs
| darbības gadi = 
| dzīvesbiedrs = [[Ilze Ķuzule-Skrastiņa]]
| kristaps = * [[Labākais aktieris (Lielais Kristaps)|Labākais aktieris]] (1998)
| apbalvojumi = * [[Harija Liepiņa balva]] (2012)
* [[Triju Zvaigžņu ordenis]] (2015)
| dzimums = V
| spēlmaņu_nakts = [[Gada aktieris (Spēlmaņu nakts)|Gada aktieris]] ([[Spēlmaņu nakts 2005/2006|2006]], [[Spēlmaņu nakts 2012/2013|2013]])
}}
'''Artūrs Skrastiņš''' (dzimis {{dat|1974|09|18}} [[Jelgava|Jelgavā]]) ir [[Latvija|latviešu]] teātra un kino [[aktieris]], televīzijas raidījumu vadītājs un aizkadra balss.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/194266-pasniegta-nacionala-tv-skatitaju-balva-zelta-vilnis|title=Pasniegta Nacionālā TV skatītāju balva „Zelta vilnis”|website=Jauns.lv|access-date=2020-04-13|language=lv}}&lt;/ref&gt; Pazīstams kā [[Dailes teātris|Dailes teātra]] aktieris (kopš 1996. gada) un ar dalību vairākās latviešu filmās. Ieguvis gan [[Lielais Kristaps (kinofestivāls)|&quot;Lielā Kristapa&quot;]], gan [[Spēlmaņu nakts|&quot;Spēlmaņu nakts&quot;]] balvu kā labākais (gada) aktieris.

1998. gadā viņš saņēma apbalvojumu &quot;Lielais Kristaps&quot; par viņa lomu filmā &quot;[[Likteņdzirnas]]&quot;. Tajā pašā gadā viņš arī saņēma balvu par labāko debiju filmu festivālā &quot;[[Baltijas pērle]]&quot;.  2012. gadā saņēma [[Harija Liepiņa balva|Harija Liepiņa balvu]] par spilgtu aktierdarbību teātrī.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/izklaide/p-s-kultura/69129-arturs-skrastins-mes-esam-caurums-vesture.htm|title=Artūrs Skrastiņš – mēs esam caurums vēsturē|website=nra.lv|access-date=2023-01-24|language=lv}}&lt;/ref&gt; 2015. gadā apbalvots ar IV šķiras [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeni]].

== Filmogrāfija ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
|- bgcolor=&quot;#d1e4fd&quot;
! Gads 
! Filma 
! Loma 
! Piezīmes
|-
| 1997 
| ''[[Likteņdzirnas]]'' 
| Beisiks
|
|-
|rowspan=&quot;2&quot;|2000 
| ''[[Vecās pagastmājas mistērija]]'' 
|
|
|- 
| ''[[Baiga vasara (filma)|Baiga vasara]]'' 
| Roberts
|
|-
| 2004 
| ''[[Ūdensbumba resnajam runcim]]'' 
| Tēvs
|
|-
| 2007 
| ''[[Rīgas sargi]]'' 
| Jēkabs
|
|-
| 2009 
| ''[[Mazie laupītāji]]'' 
| Bankas apsargs
|
|-
| 2010 
| ''[[Rūdolfa mantojums]]''
| Kārlis
|
|-
| 2012 
| ''[[Izmena]]''
| Otrais vīrs
|
|-
| 2016
| ''[[Gūtenmorgens un Vienciems]]''
| Gūtenmorgena kolēģis
| [[Latvijas Televīzija|LTV]] filma
|-
| 2017
| ''[[Maģiskais kimono]]''
| Roberts
|
|-
|rowspan=&quot;3&quot;|2018
| ''[[Nameja gredzens (filma)|Nameja gredzens]]''
| [[Romas pāvests|Pāvests]]
|
|-
| ''[[Bille (filma)|Bille]]''
| Billes tēvs Žanis
|
|-
| ''[[Tēvs Nakts]]''
| [[Žanis Lipke]]
| 
|-
| 2019
| ''[[TUR (filma)|TUR]]''
| Ēriks
| 
|-
| 2020
| ''[[Cojs (filma)|Cojs]]''&lt;ref&gt;[https://www.kino-teatr.ru/kino/acter/m/post/247712/works/ kino-teatr.ru. Filmogrāfija]&lt;/ref&gt;
| Majors Cīrulis
| 
|-
| 2021
| ''[[Emīlija. Latvijas preses karaliene]]''
| [[Eižens Finks]]
|
|-
|2024
|''[[Marijas klusums]]''
|[[Jēkabs Peterss]]
|
|}

{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
|+
|- bgcolor=&quot;#d1e4fd&quot;
! Gads 
! Seriāls
! Loma
! Piezīmes 
|-
| —
| ''[[Likteņa līdumnieki]]''
| Jēkabs (Jaunībā)
|
|-
|2006 ; 2018 — 2020
| ''[[Saldais pārītis]]''
| Filips
| Galvenā loma
|-
|2008
|''[[UgunsGrēks]]''
|Rihards
|
|-
| 2012
| ''[[Valanders (seriāls)|Wallander]]''
| Detektīvs Putnis
| Galvenā loma sērijā ''[[Valanders un Rīgas suņi]]''
|-
| 2019
| ''[[Tur (seriāls)|Tur]]''&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |title=Jauno seriālu &quot;Tur&quot; ekskluzīvi skatīties varēs arī internetā |url=https://www.tvnet.lv/6777825/jauno-serialu-tur-ekskluzivi-skatities-vares-ari-interneta |accessdate={{dat|2019|11|5||bez}} |agency=[[tvnet.lv]] |date={{dat|2019|9|14||bez}}}}&lt;/ref&gt;
| Ēriks
| Galvenā loma
|}

== TV ==

=== Vadītie raidījumi ===
{| class=&quot;wikitable&quot;
|- bgcolor=&quot;#d1e4fd&quot;
! Gads
! Raidījums
! Telekanāls
|-
| 2001
| &quot;[[Smejies vesels]]&quot;
| [[TV3 Latvija]]
|-
|}

=== Vadītie šovi ===
{| class=&quot;wikitable&quot;
|- bgcolor=&quot;#d1e4fd&quot;
! Gads
! Šovs
! Telekanāls
|-
| 2014—2021
| &quot;[[Es mīlu tevi, Latvija!]]&quot;
| rowspan=&quot;2&quot;|[[TV3 Latvija]]
|-
| 2020
| &quot;Svētku šovs ''Bez Tabu svin 20''&quot;
|-
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Aktieru ārējās saites}}
* [https://www.filmas.lv/person/671/ Artūrs Skrastiņš] Filmas.lv
* [http://www.dailesteatris.lv/index.php?&amp;186 Artūrs Skrastiņš Dailes teātra mājaslapā]
* [https://izrades.lv/persona/arturs-skrastins-7411 Artūrs Skrastiņš] izrades.lv

{{aktieris-aizmetnis}}
{{Latvija-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Skrastiņš, Artūrs}}
[[Kategorija:1974. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Jelgavā dzimušie]]
[[Kategorija:Latviešu kinoaktieri]]
[[Kategorija:Latvijas kinoaktieri]]
[[Kategorija:Lielā Kristapa balvas ieguvēji aktieri]]
[[Kategorija:Spēlmaņu nakts gada aktiera balvas ieguvēji]]
[[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieki]]
[[Kategorija:TV3 darbinieki]]
[[Kategorija:Dailes teātra aktieri]]</text>
      <sha1>94w70x5pdhiyinnyd2r3s21246b827w</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Portsmouth FC</title>
    <ns>0</ns>
    <id>132227</id>
    <revision>
      <id>4047695</id>
      <parentid>3941831</parentid>
      <timestamp>2024-04-25T13:07:47Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Vylks</username>
        <id>50297</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Sasniegumi */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5596" xml:space="preserve">{{Futbola kluba infokaste
| text_color = #FFFFFF
| bg_color = #000C8A
| nos = ''Portsmouth F.C.''
| logo = Portsmouth FC logo.png
| current = 
| pilns = ''Portsmouth Football Club''
| iesauka = ''Pompey''
| pilsēta = {{vieta|Anglija|Portsmuta}}
| dib = 1898
| closed = 
| stad = ''[[Fratton Park]]''
| ietilp = 19 669
| īpašn = ''The Tornante Company''
| prez = {{flaga|ASV}} Maikls Eisners
| tren = {{flaga|Anglija}} [[Džons Mosinjo]]
| līga = ''League One''
| sez = 2022.—2023.
| poz = 8. vieta
| pattern_la1 = _nikeacademy22rbw
| pattern_b1 = _nikeacademy22rbw
| pattern_ra1 = _nikeacademy22rbw
| pattern_sh1 = 
| pattern_so1 = 
| leftarm1 = 
| body1 = 
| rightarm1 = 
| shorts1 = 
| socks1 = FF0000
| pattern_la2 = _portsmouth2223a
| pattern_b2 = _portsmouth2223a
| pattern_ra2 = _portsmouth2223a
| pattern_sh2 = 
| pattern_so2 = 
| leftarm2 = 000000
| body2 = 000000
| rightarm2 = 000000
| shorts2 = 000000
| socks2 = 000000
| pattern_la3 = _valmiera22a
| pattern_b3 = _valmiera22a
| pattern_ra3 = _valmiera22a
| pattern_sh3 = 
| pattern_so3 = 
| leftarm3 = FFFFFF
| body3 = 08E8DE
| rightarm3 = FFFFFF
| shorts3 = 000000
| socks3 = 08E8DE
}}

'''Portsmouth Football Club''' ir [[Anglija]]s [[futbols|futbola]] kubs no [[Portsmuta]]s pilsētas. Pilsētas un kluba iesauka ir '''''Pompey''''',&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.royalnavalmuseum.org/info_sheets_nicknames.htm |title=Pompey, Chats and Guz |publisher=Royal Navy Museum |access-date={{dat|2011|06|07||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20110808021811/http://www.royalnavalmuseum.org/info_sheets_nicknames.htm |archivedate={{dat|2011|08|08||bez}} }}&lt;/ref&gt; bet pašu klubu reizēm sauc arī ''The Blues'' (zilie, pēc kluba krāsām); klubam ir arī spēcīga fanu organizācija. Kopš kluba izveides 1898. gadā mājas spēles tiek aizvadītas ''[[Fratton Park]]'' stadionā. Komanda šobrīd spēlē Anglijas Pirmajā līgā (pēc spēka 3. līmenis). Septiņas sezonas pavadīja [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgā]].

''Portsmouth'' klubs divreiz ir kļuvis par Anglijas čempioniem (1949. un 1950. gadā), kā arī divreiz izcīnījis [[FA kauss|FA kausu]], pēdējoreiz 2008. gadā, kad finālā ar 1-0 tika uzvarēta [[Velsa]]s komanda ''[[Cardiff City F.C.|Cardiff City]]''. Vērtējot vēsturiski, pēc izcīnīto trofeju skaita, ''Portsmouth'' ir panākumiem bagātākais klubs [[Dienvidanglija|Dienvidanglijā]], neskaitot [[Londona|Londonu]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.uslsoccer.com/home/441759.html |title=United Soccer Leagues (USL)&lt;!-- Bota izveidots nosaukums --&gt; |access-date={{dat|2010|11|17||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20121010034025/http://www.uslsoccer.com/home/441759.html |archivedate={{dat|2012|10|10||bez}} }}&lt;/ref&gt;

== Sasniegumi ==
* '''Anglijas futbola augstākais līmenis''' (līdz 1992. gadam '''Pirmā divīzija'''; tagad — '''[[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīga]]''')
** Čempioni (2): 1948–49, 1949–50
* '''Anglijas futbola 2. līmenis''' (1893.—1992. '''Otrā divīzija'''; 1992.—2004. '''Pirmā divīzija'''; tagad — '''''[[Anglijas futbola čempionāts|Championship]]''''')
** Čempioni (1): 2002–03
** Vicečempioni (2): 1926–27, 1986–87
* '''[[FA kauss]]'''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablese/engcuphist.html |title=England FA Challenge Cup Finals |language=en |accessdate={{dat|2020|8|14||bez}} |publisher=[[RSSSF]]}}&lt;/ref&gt;
** Kausa ieguvēji (2): 1938–39, 2007–08 
** Finālisti (3): 1928–29, 1933–34, 2009–10 
* '''''[[FA Community Shield]]''''' (līdz 2001. gadam — ''Charity Shield'')&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablese/engsupcuphist.html |title=England - List of FA Charity/Community Shield Matches |language=en |accessdate={{dat|2020|8|14||bez}} |publisher=[[RSSSF]]}}&lt;/ref&gt;
** Kausa ieguvēji (1): 1949

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{commons category|Portsmouth FC|Portsmouth F.C.}}
* [http://www.portsmouthfc.co.uk Oficiālā vietne]
* [http://teamnews.net/portsmouth-fc Portsmouth FC]{{Novecojusi saite}} TeamNews.net
* [http://www.skysports.com/football/teams/portsmouth Portsmouth FC] Sky Sports
* [https://web.archive.org/web/20101122223429/http://football365.com/teams/portsmouth/0,17032,8702,00.html Portsmouth FC] Football365
* [https://web.archive.org/web/20100318121825/http://www.teamtalk.com/football/portsmouth/0,16370,1782,00.html Portsmouth FC] TEAM''talk''.com
* [https://web.archive.org/web/20040825155819/http://www.sportinglife.com/football/premiership/portsmouth/news/ Portsmouth FC] Sporting Life
* [http://news.bbc.co.uk/sport1/hi/football/teams/p/portsmouth/default.stm Portsmouth statistika, spēles, rezultāti] BBC Sport
* [http://www.premierleague.com/portsmouth.html Portsmouth] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120929194109/http://www.premierleague.com/portsmouth.html |date={{dat|2012|09|29||bez}} }} FA Premier League
* [https://web.archive.org/web/20150510150420/http://www.portsmouthfc.pl/ Polijas fanu vietne]
* [https://web.archive.org/web/20101127063813/http://boards.footymad.net/forum.php?tno=424 Portsmouth FC forums] FootyMad
* [https://web.archive.org/web/20200317063801/http://www.pompey-pics.com/ Portsmouth FC fotogalerija] Pompey Pics
* [http://news.bbc.co.uk/sport1/hi/football/teams/p/portsmouth/8485388.stm Portsmouth kluba vietne atveras pēc maksājumu problemām] BBC Sport, 2010. gada 28. janvāris

{{futbols-aizmetnis}}

{{Anglijas Premjerlīga}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Anglijas futbola klubi]]
[[Kategorija:Portsmouth FC]]</text>
      <sha1>g2lo86zv8i47ilb0css5ula7pzv0qi8</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Blekbērnas &quot;Rovers&quot;</title>
    <ns>0</ns>
    <id>132504</id>
    <revision>
      <id>4047689</id>
      <parentid>3444172</parentid>
      <timestamp>2024-04-25T13:04:06Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Vylks</username>
        <id>50297</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Sasniegumi */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6833" xml:space="preserve">{{Futbola kluba infokaste
| text_color  = #FFFFFF
| bg_color    = #20AAE0
| nos         = Blekbērnas &quot;Rovers&quot;
| logo        = [[Attēls:Blackburn Rovers.svg|150px]]
| pilns       = Blekbērnas futbola klubs &quot;Rovers&quot; (''Blackburn Rovers Football Club'')
| iesauka     = ''Rovers'', ''Blue and Whites'',&lt;br /&gt;''The Riversiders''&lt;ref name=&quot;The-Football-Club - Club Nicknames&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.the-football-club.com/football-iesaukas.html |title=Nicknames |accessdate=2 August 2009 |date=2 August 2009 |work=Club Nicknames |publisher=The-Football-Club.com }}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;
| pilsēta     = {{Vieta|Anglija|Blekbērna}}
| dib         = 1875
| stad        = ''[[Ewood Park]]''
| ietilp      = 31 367
| tren        = {{flaga|Anglija}} Tonijs Moubrejs
| īpašn       = {{flaga|Indija}} ''[[Venky's (India) Limited|Venky's London Limited]]''
| prez        = 
| līga        = ''[[Anglijas futbola čempionāts|Championship]]''
| sez         = 2020.—2021.
| poz         = 15. vieta
| mediji      = {{URL|http://www.rovers.co.uk/}}
| pattern_la1 = _rovers1920h
| pattern_b1  = _rovers1920h
| pattern_ra1 = _rovers1920h
| pattern_sh1 = _rovers1920h
| pattern_so1 = _rovers1920h
| leftarm1    = 0077FF
| body1       = FFFFFF
| rightarm1   = FFFFFF
| shorts1     = FFFFFF
| socks1      = 0077FF
| pattern_la2   = _rovers1920a
| pattern_b2    = _rovers1920a
| pattern_ra2   = _rovers1920a
| pattern_sh2   = _rovers1920a
| pattern_so2   = 
| leftarm2      = CCCCCC
| body2         = CCCCCC
| rightarm2     = CCCCCC
| shorts2       = CCCCCC
| socks2        = 01DF74
| pattern_la3   = _rovers1920t
| pattern_b3    = _rovers1920t
| pattern_ra3   = _rovers1920t
| pattern_sh3   = 
| pattern_so3   = 
| leftarm3      = 0F2B8A
| body3         = 0F2B8A
| rightarm3     = 0F2B8A
| shorts3       = 0F2B8A
| socks3        = 0F2B5A
|}}

'''Blekbērnas futbola klubs &quot;Rovers&quot;''' ({{val|en|Blackburn Rovers Football Club}}) ir [[Anglija]]s [[futbols|futbola]] klubs no [[Blekbērna]]s pilsētas [[Lankašīra|Lankašīrā]].

Klubs dibināts 1875. gadā un piedalījās [[Anglijas futbola līga]]s dibināšanā 1888. gadā. Tas ir tikai viens no trijiem klubiem, kuri piedalījušies gan Anglijas futbola līgas, gan Premjerlīgas dibināšanā (pārējie ir ''[[Aston Villa F.C.|Aston Villa]]'' un ''[[Everton F.C.|Everton]]''). 1890. gadā ''Rovers'' ievācās uz pastāvīgu mājvietu ''[[Ewood Park]]'' stadionā. Pirms Premjerlīgas izveides 1992. gadā vairums kluba sasniegumu tika veikti pirms 1930. gada, kad tas vairākkārt ieguva līgas un [[FA kauss|FA kausa]] čempiontitulu. Pazemināšanai 1966. gadā sekoja 26 sezonas pēc kārtas ārpus augstākās līgas.

1992. gadā Blekbērnas &quot;Rovers&quot; izdevās iekļūt jaunizveidotajā Premjerlīgā gadu pēc tam, kad to pārņēma vietējais [[biznesa magnāts|tēraudrūpnieks]] [[Džeks Volkers]], kurš par galveno treneri apstiprināja [[Kenijs Dalglišs|Keniju Dalglišu]]. Pēc tādu dārgu pirkumu veikšanas kā [[Alans Šīrers]] un [[Kriss Satons]], 1995. gadā ''Blackburn'' uzvarēja čempionātā. Tomēr titulu ieguvušā komanda ātri tika izjaukta un 1999. gadā izkrita no Premjerlīgas. Pēc diviem gadiem, īsi pēc Volkera nāves, tā atkal atgriezās Premjerlīgā. Četras reizes komanda kvalificējās [[UEFA kauss|UEFA kausa]] izcīņai, vienreiz kā [[Anglijas Līgas kauss|Līgas kausa]] ieguvēji, divreiz kā Premjerlīgas 6. vietas ieguvēji un vienreiz caur [[Intertoto kauss|Intertoto kausu]].

Kluba moto ir latīņu frāze ''&quot;Arte et labore&quot;'', kas nozīmē &quot;ar prasmi un smagu darbu&quot;.

== Komandas sastāvs ==
''{{Dat|2017|1|25||bez}}''
{{Fs start}}
{{Fs player|name=[[Džeisons Stīls]]|no=1|nat=ENG|pos=GK}}
{{Fs player|name=[[Ādams Henlijs]]|nat=WAL|no=2|pos=DF}}
{{Fs player|name=[[Gordons Grērs]]|nat=SCO|no=3|pos=DF}}
{{Fs player|name=[[Tomijs Hobans]]|nat=IRE|no=4|pos=DF|other=īrē no [[Watford F.C.]]}}
{{Fs player|name=[[Deriks Vilijams]]|nat=IRE|no=5|pos=DF}}
{{Fs player|name=[[Džeisons Lovs]]|nat=ENG|no=6|pos=MF|other=[[Kapteinis (futbols)|Kapteinis]]}}
{{Fs player|name=[[Liams Fīnijs]]|nat=ENG|no=7|pos=MF}}
{{Fs player|name=[[Entonijs Stouks]]|nat=IRE|no=9|pos=FW}}
{{Fs player|name=[[Bens Māršals]]|nat=ENG|no=10|pos=MF}}
{{Fs player|name=[[Denijs Greims]]|nat=ENG|no=12|pos=FW}}
{{Fs player|name=[[Čārlijs Mulgrevs]]|nat=SCO|no=14|pos=DF}}
{{Fs mid}}
{{Fs player|name=[[Eliots Vards]]|nat=ENG|no=15|pos=DF}}
{{Fs player|name=[[Sems Galagers]]|nat=ENG|no=19|pos=FW|other=īrē no [[Southampton FC]]}}
{{Fs player|name=[[Stīvens Hendrijs]]|nat=SCO|no=20|pos=DF|other=īrē no [[West Ham United F.C.]]}}
{{Fs player|name=[[Hops Akpams]]|nat=NGA|no=21|pos=MF}}
{{Fs player|name=[[Denijs Guthīrs]]|nat=ENG|no=23|pos=MF}}
{{Fs player|name=[[Darags Lenihans]]|nat=IRE|no=26|pos=MF}}
{{Fs player|name=[[Korijs Evans]]|nat=NIR|no=29|pos=MF}}
{{Fs player|name=[[Ves Brauns]]|nat=ENG|no=30|pos=DF}}
{{Fs player|name=[[Eliots Beners]]|nat=ENG|no=31|pos=MF}}
{{Fs player|name=[[Kreigs Konvejs]]|nat=SCO|pos=MF|no=32}}
{{Fs player|name=[[Deivids Raja]]|nat=ESP|no=33|pos=GK}}
{{Fs end}}

== Sasniegumi ==
* '''Anglijas futbola augstākais līmenis''' (līdz 1992. gadam '''Pirmā divīzija'''; tagad — '''[[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīga]]''')
** Čempioni (3): 1911–12, 1913–14, 1994–95
** Vicečempioni (1): 1993–94
* '''Anglijas futbola 2. līmenis''' (1893.—1992. '''Otrā divīzija'''; 1992.—2004. '''Pirmā divīzija'''; tagad — '''''[[Anglijas futbola čempionāts|Championship]]''''')
** Čempioni (1): 1938–39 
** Vicečempioni (2): 1957–58, 2000–01
* '''[[FA kauss]]'''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablese/engcuphist.html |title=England FA Challenge Cup Finals |language=en |accessdate={{dat|2020|5|6||bez}} |publisher=[[RSSSF]]}}&lt;/ref&gt;
** Kausa ieguvēji (6): 1883–84, 1884–85, 1885–86, 1889–90, 1890–91, 1927–28 
** Finālisti (2): 1881–82, 1959–60 
* '''[[Anglijas Līgas kauss]]'''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablese/engleagcuphist.html |title=England - Football League Cup Finals |language=en |accessdate={{dat|2020|5|6||bez}} |publisher=[[RSSSF]]}}&lt;/ref&gt;
** Kausa ieguvēji (1): 2001–02
* '''''[[FA Community Shield]]''''' (līdz 2001. gadam — ''Charity Shield'')&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablese/engsupcuphist.html |title=England - List of FA Charity/Community Shield Matches |language=en |accessdate={{dat|2020|5|6||bez}} |publisher=[[RSSSF]]}}&lt;/ref&gt;
** Kausa ieguvēji (1): 1912

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{commons category|Blackburn Rovers F.C.}}
* [http://www.rovers.co.uk Oficiālā vietne]


{{futbols-aizmetnis}}
{{Anglijas Premjerlīga}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Anglijas futbola klubi]]
[[Kategorija:Blackburn Rovers F.C.| ]]</text>
      <sha1>mquq91lb6yhfjkbysilyel5fi3owckq</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Vilis Daudziņš</title>
    <ns>0</ns>
    <id>140927</id>
    <revision>
      <id>4047899</id>
      <parentid>3891214</parentid>
      <timestamp>2024-04-25T19:19:06Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Spnq</username>
        <id>103627</id>
      </contributor>
      <comment>/* Filmogrāfija */ Marijas klusums</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6665" xml:space="preserve">{{Aktiera infokaste
| vārds = Vilis Daudziņš
| attēls = Vilis Daudziņš.jpg
| attēla izmērs = 
| komentārs = 
| dz. vārds = 
| dz. datums = {{dzimšanas datums un vecums|1970|11|7}}
| dz. vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}}
| miršanas datums = 
| miršanas vieta = 
| citi vārdi = 
| nodarbošanās = [[aktieris]]
| darbības gadi = 1992—pašlaik
| dzīvesbiedrs = [[Zane Daudziņa]]
| spēlmaņu_nakts = * [[Gada scenogrāfs (Spēlmaņu nakts)]] ([[Spēlmaņu nakts 2000/2001|2001]])
* [[Gada aktieris (Spēlmaņu nakts)]] ([[Spēlmaņu nakts 2008/2009|2009]]; [[Spēlmaņu nakts 2017/2018|2018]])
| kristaps = [[Labākais aktieris (Lielais Kristaps)]] ([[2018. gada Lielā Kristapa balva|2018]])
| apbalvojumi = [[Harija Liepiņa balva]] (2006)
| dzimums = V
}}
'''Vilis Daudziņš''' (dzimis {{dat|1970|11|07}} [[Rīga|Rīgā]]) ir [[latvieši|latviešu]] [[aktieris]].

Kopš 1997. gada viņš strādā [[Jaunais Rīgas teātris|Jaunajā Rīgas teātrī]], iepriekš darbojies [[Daugavpils teātris|Daugavpils]] un [[Dailes teātris|Dailes teātros]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce | title = Vilis Daudziņš — lomas | publisher = [[Jaunais Rīgas teātris]] | accessdate = 2011.02.03 | url = http://www.jrt.lv/personas.php?id=25&amp;lomas=1 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20110722162735/http://www.jrt.lv/personas.php?id=25 | archivedate = {{dat|2011|07|22||bez}} }}&lt;/ref&gt; Vilis Daudziņš ir piedalījies vairākās spēlfilmās. 2006. gadā saņēma [[Harija Liepiņa balva|Harija Liepiņa balvu]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.delfi.lv/kultura/news/theatre/lilitas-berzinas-un-harija-liepina-balvas-sanems-rezija-kalnina-un-talivaldis-lasmanis.d?id=30313267|title=Lilitas Bērziņas un Harija Liepiņa balvas saņems Rēzija Kalniņa un Tālivaldis Lasmanis|work=delfi.lv|access-date=2023-01-24|date=2010-03-03|last=www.DELFI.lv|language=lv}}&lt;/ref&gt; 2009. gadā &quot;[[Spēlmaņu nakts|Spēlmaņu naktī]]&quot; viņš saņēma apbalvojumu kā [[Gada aktieris (Spēlmaņu nakts)|gada aktieris]] par lomu izrādē &quot;Vectēvs&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce | title = Vilis Daudziņš — apbalvojumi | publisher = [[Jaunais Rīgas teātris]] | accessdate = 2011.02.03 | url = http://www.jrt.lv/personas.php?id=25&amp;apbalvojumi=1 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20110722162735/http://www.jrt.lv/personas.php?id=25 | archivedate = {{dat|2011|07|22||bez}} }}&lt;/ref&gt; 2018. gadā par lomu filmā &quot;[[Ar putām uz lūpām]]&quot; saņēmis [[2018. gada Lielā Kristapa balva|Lielā Kristapa balvu]] nominācijā [[Labākais aktieris (Lielais Kristaps)|&quot;Labākais aktieris&quot;]],&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.lielaiskristaps.lv/jaunumi/pazinoti-nacionalas-kino-balvas-lielais-kristaps-laureati-67|title=Paziņoti Nacionālās kino balvas “Lielais Kristaps” laureāti|publisher=lielaiskristaps.lv|accessdate={{dat|2018|11|13||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20181116084351/http://www.lielaiskristaps.lv/jaunumi/pazinoti-nacionalas-kino-balvas-lielais-kristaps-laureati-67|archivedate={{dat|2018|11|16||bez}}}}&lt;/ref&gt; un [[Spēlmaņu nakts]] balvu nominācijā [[Gada aktieris (Spēlmaņu nakts)|&quot;Gada aktieris&quot;]], par lomām Jaunā Rīgas teātra izrādēs &quot;Pēdējā Ļeņina eglīte&quot; un &quot;Cerību ezers aizsalis&quot;.

Darbojies arī kā scenogrāfs. 2001. gadā saņēma Spēlmaņu nakts balvu kā [[Gada scenogrāfs (Spēlmaņu nakts)|gada scenogrāfs]] par lugas &quot;Livingstouns&quot; iestudējumu [[Latvijas Leļļu teātris|Latvijas Leļļu teātrī]].

Precējies ar aktrisi [[Zane Daudziņa|Zani Daudziņu]], ģimenē ir divi dēli — Kārlis un Matīss.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce | title = Karš, kurš bija un kura nebija | first = Zanda | last = Mālniece | publisher = Neatkarīgā Rīta Avīze | date = 2009. gada 16. janvārī | accessdate = 2011. gada 4. februārī | url = http://www.nra.lv/articles/print.htm?id=15339 }}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

== Filmogrāfija ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
|- bgcolor=&quot;#d1e4fd&quot;
! Gads
! Filma
! Loma
|-
| rowspan=&quot;2&quot;|2007
| &quot;[[Monotonija]]&quot;
|
|-
| &quot;[[Rīgas sargi]]&quot;
| Paulis
|-
| 2009
| &quot;[[Irēnas Sendleres drosmīgā sirds]]&quot;
| ''[[Gestapo]]'' virsnieks
|-
| 2010
| &quot;[[Seržanta Lapiņa atgriešanās]]&quot;
| Ervīns Meijers
|-
| 2012
|&quot;[[Sapņu komanda 1935]]&quot;
|[[Rihards Dekšenieks]]
|-
|rowspan=&quot;3&quot;|2014
|&quot;[[Modris (filma)|Modris]]&quot;
|(epizode)
|-
|&quot;[[Cilvēks, kas izglāba pasauli]]&quot;&lt;br /&gt;(''The Man Who Saved the World'')
| Galvenais rezolutīvā un vizuālā kanāla kontrolieris
|-
|&quot;[[Segvārds Vientulis]]&quot;
|[[PSRS Iekšlietu Tautas komisariāts|NKVD]] vecākais leitnants Longins Avdjukevičs
|-
|2015
|&quot;[[Ausma (filma)|Ausma]]&quot;
|Jančuka tēvs
|-
|2017
|&quot;[[Ar putām uz lūpām]]&quot;
|Bijušais [[Latvijas Valsts policija]]s kinologs Didzis
|-
| rowspan=&quot;3&quot;|2018
|&quot;[[Bille (filma)|Bille]]&quot;
| Billes tēva Žaņa draugs
|-
|&quot;[[Saule brauca debesīs (filma)|Saule brauca debesīs]]&quot;
| (''balss'')
|-
|&quot;[[Homo novus (filma)|Homo novus]]&quot;
| Bicens
|-
| rowspan=&quot;1&quot;|2019
|&quot;[[Dvēseļu putenis (filma)|Dvēseļu putenis]]&quot;
| Sala
|-
| rowspan=&quot;1&quot;|2022
|&quot;[[Ūdens garša]]&quot;
| Meistars
|-
|2024
|&quot;[[Marijas klusums]]&quot;
|[[Osvalds Glāznieks]]
|-
|}

=== Televīzijā ===
{| class=&quot;wikitable&quot;
|- bgcolor=&quot;#d1e4fd&quot;
! Gads
! Seriāls
! Loma
! Piezīmes
|-
|rowspan=&quot;2&quot;|2001
| &quot;[[Saldā indes garša]]&quot;
|Lazdovskis
|
|-
| &quot;[[ Дама в очках, с ружьём, в автомобиле]]&quot;&lt;br /&gt;(''Lēdija ar brillēm, ar ieroci, automašīnā'')
|Oficiants
|Krievijas mini seriāls
|-
| 2007
| &quot;[[Neprāta cena]]&quot;
|Armands
|Galvenā loma, 165 sērijas
|-
|2011
| ''[[Curiosity]]''
|Oficieris uz tilta
|Sērija ''What Sank Titanic?''
Dokumentāls seriāls
|-
|2011
| ''[[Zabytyy]]''
|Litovičs
|Galvenā loma
|-
|2019
| ''[[Markuss (seriāls)|Markuss]]''
|Psihiatrs Fēlikss
|Ukrainas un Latvijas seriāls
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* {{aktieru ārējās saites}}
* [https://web.archive.org/web/20110722162735/http://www.jrt.lv/personas.php?id=25 Viļa Daudziņa] profils JRT mājaslapā
* [https://izrades.lv/persona/vilis-daudzins-8842 Vilis Daudziņš ] izrades.lv


{{Latvijas cilvēks-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Daudziņš, Vilis}}
[[Kategorija:1970. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Dailes teātra aktieri]]
[[Kategorija:Jaunā Rīgas teātra aktieri]]
[[Kategorija:Latviešu kinoaktieri]]
[[Kategorija:Latviešu teātra aktieri]]
[[Kategorija:Latvijas kinoaktieri]]
[[Kategorija:Latvijas Mūzikas akadēmijas absolventi]]
[[Kategorija:Rīgā dzimušie]]
[[Kategorija:Spēlmaņu nakts gada aktiera balvas ieguvēji]]
[[Kategorija:Lielā Kristapa balvas ieguvēji aktieri]]
[[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieki]]</text>
      <sha1>1g7drljxey3m7joog8yywrk2qfn7aga</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Ģirts Ķesteris</title>
    <ns>0</ns>
    <id>140961</id>
    <revision>
      <id>4047898</id>
      <parentid>4025067</parentid>
      <timestamp>2024-04-25T19:17:45Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Spnq</username>
        <id>103627</id>
      </contributor>
      <comment>/* Filmogrāfija */ Marijas klusums</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6169" xml:space="preserve">{{Aktiera infokaste
| vārds = Ģirts (Leons) Ķesteris
| attēls = Leons Timmermanis.jpg
| attēla izmērs = 
| komentārs = 
| dz. vārds = 
| dz. datums = {{dzimšanas datums un vecums|1964|2|14}}
| dz. vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Valmiera}}
| miršanas datums = 
| miršanas vieta = 
| citi vārdi = 
| nodarbošanās = [[aktieris]]
| darbības gadi = 1988—pašlaik
| dzīvesbiedrs = 
| spēlmaņu_nakts = [[Gada aktieris (Spēlmaņu nakts)|Gada aktieris]] ([[Spēlmaņu nakts 1994|1994]])
| apbalvojumi = * [[Harija Liepiņa balva]] (2009)
*IV šķiras [[Triju Zvaigžņu ordenis]] (2014)
| dzimums = V
}}
'''Ģirts Ķesteris''' (dzimis {{dat|1964|02|14}}) ir [[latvieši|latviešu]] [[aktieris]]. Kopš 1994. gada viņš strādā [[Dailes teātris|Dailes teātrī]], iepriekš uzstājies [[Valmieras Drāmas teātris|Valmieras Drāmas teātrī]].&lt;ref name=&quot;dt&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce | title = Ģirts Ķesteris | publisher = [[Dailes teātris]] | accessdate = 2011.02.04 | url = http://www.dailesteatris.lv/index.php?&amp;170}}&lt;/ref&gt; Ģ. Ķesteris ir piedalījies vairākās latviešu spēlfilmās un televīzijas seriālos. No 2006. gada atveidoja Leonu [[Latvijas Televīzija|LTV]] seriālā &quot;[[Neprāta cena]]&quot;, bet vēlāk līdz 2017. gadam — dubultlomu (Leonu un Fēliksu) TV seriālā &quot;[[UgunsGrēks]]&quot;. 2017.gadā spēlējis arī galveno lomu [[TV3 Latvija|TV3]] seriālā &quot;[[Svešā seja]]&quot;.

1994. gada [[Spēlmaņu nakts 1994|Spēlmaņu naktī]] viņš saņēma apbalvojumu kā [[Gada aktieris (Spēlmaņu nakts)|gada aktieris]] par studenta Arkenholda lomu izrādē &quot;Spoku sonāte&quot; un titullomu izrādē &quot;Ferdinando&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.apollo.lv/portal/life/articles/87647|title=Spēlmaņu nakts laureātu bilance|last=Dūmiņa|first=Līvija|publisher=[[Apollo (portāls)|Apollo]]|accessdate=2011.02.04|date=2006.11.23.}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; 2009. gadā ieguva [[Harija Liepiņa balva|Harija Liepiņa balvu]],&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/kultura/news/theatre/lilitas-berzinas-un-harija-liepina-balvas-sanems-rezija-kalnina-un-talivaldis-lasmanis.d?id=30313267|title=Lilitas Bērziņas un Harija Liepiņa balvas saņems Rēzija Kalniņa un Tālivaldis Lasmanis|last=www.DELFI.lv|website=delfi.lv|access-date=2023-01-24|date=2010-03-03|language=lv}}&lt;/ref&gt; kā arī 2014. gadā iecelts par Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieku un apbalvots ar IV šķiras [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeni]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vestnesis.lv/op/2014/215.19|title=Par Triju Zvaigžņu ordeņa piešķiršanu un apbalvošanu ar goda zīmi - Latvijas Vēstnesis|last=|first=|website=www.vestnesis.lv|access-date=2020-08-14|date=2014. gada 30. oktobrī|language=lv}}&lt;/ref&gt;

Ģirts Ķesteris ir režisora [[Zigurds Ķesteris|Zigurda Ķestera]] dēls.&lt;ref name=&quot;dt&quot; /&gt; Laulībā ar aktrisi [[Leonarda Kļaviņa|Leonardu Ķesteri]] dzimis dēls Pauls. Vēlāk attiecībās ar Dailes teātra aktrisi [[Aija Dzērve|Aiju Dzērvi]] piedzima meita. Vairākus gadus dzīvoja kopā ar aktrisi [[Kristīne Nevarauska-Atkočūne|Kristīni Nevarausku]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce | title = Ģirts Ķesteris precēsies tuvākās piecgades laikā | first = Santa | last = Sergejeva | publisher = Kas jauns? | date = 2010. gada 8. decembrī | accessdate = 2011. gada 4. februārī | url = http://www.kasjauns.lv/lv/zinas/35663/girts-kesteris-precesies-tuvakas-piecgades-laika }}&lt;/ref&gt;

== Filmogrāfija ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
|- bgcolor=&quot;#d1e4fd&quot;
! Gads
! Nosaukums
! Loma
|-
| rowspan=&quot;2&quot;|1988
| &quot;[[Māja bez izejas]]&quot;
| Zjabļiks
|-
| &quot;[[Viss kārtībā]]&quot; (''Всё Нормально'')
|
|-
| 1997
| &quot;[[Likteņdzirnas]]&quot;
| Linards
|-
| 2004
| &quot;[[Rudens rozes]]&quot;
| Robežsargs
|-
| rowspan=&quot;3&quot;|2007
| ''[[Scortum]]'' (''īsfilma'')
|
|-
| &quot;[[Nerunā par to]]&quot;
| Henrijs
|-
| &quot;[[Rīgas sargi]]&quot;
| Arnolds
|-
| 2008
| &quot;[[Vienīgā fotogrāfija]]&quot;
| [[Voldemārs Zāmuēls]]
|-
| rowspan=&quot;2&quot;|2012
| &quot;[[Golfa straume zem ledus kalna]]&quot; (''Гольфстрим под айсбергом'')
| Oļegs
|-
| &quot;[[Sapņu komanda 1935]]&quot;
| [[Alberts Kviesis|Valsts prezidenta]] padomnieks Celmiņš
|-
|2014
|&quot;[[Cilvēks, kas izglāba pasauli]]&quot; (''The Man Who Saved the World'')
| Galvenais strādnieks
|-
|2015
|''[[What If..]]''
| Mātes civilvīrs
|-
|2016
|&quot;[[Svingeri]]&quot;
| Valdis
|-
|2021
|&quot;[[Gads pirms kara]]&quot;
| Freids
|-
|2022
|''[[The Good Neighbor]]''
| taksometra vadītājs
|-
|2024
|&quot;[[Marijas klusums]]&quot;
|[[Leonīds Zakovskis]]
|-
|}

== Lomas televīzijā ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
|- bgcolor=&quot;#d1e4fd&quot;
! Gads
! Seriāls
! Loma
! Piezīmes
|-
| 1993
|&quot;[[Emīls Dārziņš (seriāls)|Emīls Dārziņš]]&quot;
| [[Emīls Dārziņš]]
|Galvenā loma
|-
| 2003
|&quot;[[Inspektors Grauds]]&quot;
| Zubkovs
|1 sērija
|-
| 2006—2009
| &quot;[[Neprāta cena]]&quot; 
| rowspan=&quot;3&quot;|[[Leons Timmermanis]]
| Galvenā loma
|-
| 2009—2013
| rowspan=&quot;3&quot;|&quot;[[UgunsGrēks]]&quot;
|Galvenā loma
|-
| 2014
| 1 sērija
|-
| 2010—2017
|Fēlikss Seņkovs
|Galvenā loma
|-
| 2017—2018
|&quot;[[Svešā seja]]&quot;
| Rihards Muižnieks
| Galvenā loma
|-
| 2020—2022
| &quot;[[Nemīlētie]]&quot;
| Zigurds Makarovs (Makars)
| Galvenā loma
|-
| 2022—2023
| &quot;[[UgunsGrēks. Atgriešanās.]]&quot;
| Leons Timmermanis
| Galvenā loma
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
*[https://www.filmas.lv/person/1406/ Ģirts Ķesteris] filmas.lv
{{aktieru ārējās saites}}
* [http://www.dailesteatris.lv/index.php?&amp;170 Ģirta Ķestera] profils DT mājaslapā
* [https://izrades.lv/persona/girts-kesteris-7417 Ģirts Ķesteris ] izrades.lv


{{aktieris-aizmetnis}}
{{Latvijas cilvēks-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Ķesteris, Ģirts}}
[[Kategorija:1964. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Dailes teātra aktieri]]
[[Kategorija:Latviešu kinoaktieri]]
[[Kategorija:Latviešu teātra aktieri]]
[[Kategorija:Latvijas kinoaktieri]]
[[Kategorija:Latvijas Mūzikas akadēmijas absolventi]]
[[Kategorija:Spēlmaņu nakts gada aktiera balvas ieguvēji]]
[[Kategorija:Valmierā dzimušie]]
[[Kategorija:Valmieras Drāmas teātra aktieri]]
[[Kategorija:Valmieras Viestura vidusskolas absolventi]]
[[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieki]]</text>
      <sha1>3fth7qdq2nxhai8pqvsdgk3a6d8e75b</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Sunderland AFC</title>
    <ns>0</ns>
    <id>143981</id>
    <revision>
      <id>4047697</id>
      <parentid>4007864</parentid>
      <timestamp>2024-04-25T13:11:47Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Vylks</username>
        <id>50297</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Sasniegumi */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7080" xml:space="preserve">{{nosaukums slīprakstā}}
{{Futbola kluba infokaste
| text_color = #000000
| bg_color   = #FF0000
| nos = ''Sunderland''
| logo = [[Attēls:Logo Sunderland.svg|250px]]
| pilns = ''Sunderland Association Football Club''
| iesauka = ''The Black Cats'' (Melnie kaķi)
| pilsēta       = {{Vieta|Anglija|Sanderlenda}}
| dib = 1879
| dib_com = &lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.soccerbase.com/teams2.sd?teamid=2493|title=Sunderland|publisher=Soccerbase|accessdate=19 September 2008|archiveurl=https://web.archive.org/web/20100510200457/http://www.soccerbase.com/teams2.sd?teamid=2493|archivedate={{dat|2010|05|10||bez}}}}&lt;/ref&gt; (kā ''Sunderland and District Teachers'')
| stad = ''[[Stadium of Light]]''
| ietilp = 49 000
| īpašn = {{flaga|Francija}} [[Kirils Luiss-Dreifuss]]
| prez = 
| tren = {{flaga|Anglija}} [[Lī Džonsons]]
| līga = ''League One''
| sez = 2020.—2021.
| poz = 4. vieta 
| mediji = [http://www.safc.com/ Oficiālā vietne]
| pattern_la1 = _sunderland2324h
| pattern_b1 = _sunderland2324h
| pattern_ra1 = _sunderland2324h
| pattern_sh1 = _nikeleague3b
| pattern_so1 = 
| leftarm1 = FFFFFF
| body1 = FFFFFF
| rightarm1 = FFFFFF
| shorts1 = 000000
| socks1 = FF0000
| pattern_la2 = _sunderland2324a
| pattern_b2 = _sunderland2324a
| pattern_ra2 = _sunderland2324a
| pattern_sh2 = 
| pattern_so2 = 
| leftarm2 = E02270
| body2 = E02270
| rightarm2 = E02270
| shorts2 = 3F0094
| socks2 = 3F0094
| pattern_la3 = 
| pattern_b3 = _niketiempopremier2v
| pattern_ra3 = 
| pattern_sh3 = 
| pattern_so3 = 
| leftarm3 = 000055
| body3 = CDFF00
| rightarm3 = 000055
| shorts3 = CDFF00
| socks3 = CDFF00
| }}

'''''Sunderland Association Football Club''''' ir profesionāls [[Anglija]]s [[futbols|futbola]] klubs no [[Sanderlenda]]s, šobrīd spēlē ''''League One'''', Anglijas trešajā spēcīgākajā līgā.. Kopš tā dibināšanas 1879. gadā klubs ir sešas reizes uzvarējis Anglijas čempionātā (1892., 1893., 1895., 1902., 1913., un 1936. gadā), kā arī divreiz [[FA kauss|FA Kausā]] (1937. un 1973. gadā). Klubu dibināja skolotājs Džeimss Allens un tas 1890. gadā pievienojās Anglijas futbola līgai, kur tas uzreiz demonstrēja atzīstamu sniegumu.&lt;ref name=&quot;TheTimes&quot;&gt;Days, pp 29–30.&lt;/ref&gt;

Sanderlendas komanda pirmo [[FA kauss|FA kausa]] titulu ieguva 1937. gadā, ar 3–1 uzvarot ''[[Preston North End F.C.|Preston North End]]'' un palika augstākajā līgā 57&amp;nbsp;sezonas pēc kārtas (68 gadus kara gadu dēļ), līdz 1958. gadā komanda pirmoreiz izkrita no augstākās līgas. ''Sunderland'' nozīmīgākā uzvara pēc Otrā pasaules kara bija tās otrais iegūtais FA kauss 1973. gadā, kad klubs ar 1–0 pārspēja ''[[Leeds United A.F.C.|Leeds United]]''. Šajā periodā komanda piecas reizes ur uzvarējusi pēc ranga otrajā Anglijas futbola līgā un vienu reizi trešajā.

''Sunderland'' savas mājas spēles aizvada ''[[Stadium of Light]]'' laukumā, kur ir pieejamas 49 000 skatītāju vietas. Līdz 1997. gadam kluba stadions bija ''[[Roker Park]]''. Sākotnējā stadiona ietilpība bija 42 000 vietas, kuru skaits pēc 2000. gadā notikušās rekonstrukcijas tika palielināts līdz 49 000. ''Sunderland'' sīvākie sāncenši ir kaimiņu klubs ''[[Newcastle United F.C.|Newcastle United]]'' un kopš 1898. gada komandas sacenšās [[Taina un Vīra|Tainas un Vīras]] derbijā.

== Sasniegumi ==
* '''Anglijas futbola augstākais līmenis''' (līdz 1992. gadam '''Pirmā divīzija'''; tagad — '''[[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīga]]''')
** Čempioni (6): 1891–92, 1892–93, 1894–95, 1901–02, 1912–13, 1935–36
** Vicečempioni (5): 1893–94, 1897–98, 1900–01, 1922–23, 1934–35
* '''Anglijas futbola 2. līmenis''' (1893.—1992. '''Otrā divīzija'''; 1992.—2004. '''Pirmā divīzija'''; tagad — '''''[[Anglijas futbola čempionāts|Championship]]''''')
** Čempioni (5):  1975–76, 1995–96, 1998–99, 2004–05, 2006–07
** Vicečempioni (2): 1963–64, 1979–80
* '''[[FA kauss]]'''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablese/engcuphist.html |title=England FA Challenge Cup Finals |language=en |accessdate={{dat|2020|8|14||bez}} |publisher=[[RSSSF]]}}&lt;/ref&gt;
** Kausa ieguvēji (2): 1936–37, 1972–73 
** Finālisti (2): 1912–13, 1991–92 
* '''[[Anglijas Līgas kauss]]'''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablese/engleagcuphist.html |title=England - Football League Cup Finals |language=en |accessdate={{dat|2020|8|14||bez}} |publisher=[[RSSSF]]}}&lt;/ref&gt;
** Finālisti (2): 1984–85, 2013–14 
* '''''[[FA Community Shield]]''''' (līdz 2001. gadam — ''Charity Shield'')&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablese/engsupcuphist.html |title=England - List of FA Charity/Community Shield Matches |language=en |accessdate={{dat|2020|8|14||bez}} |publisher=[[RSSSF]]}}&lt;/ref&gt;
** Kausa ieguvēji (1): 1936

== Komandas sastāvs ==
''{{Dat|2017|3|8||bez}}''
{{Fs start}}
{{Fs player|name=[[Vito Manone]]|nat=ITA|no=1|pos=GK}}
{{Fs player|name=[[Billijs Džounss]]|nat=ENG|no=2|pos=DF}}
{{Fs player|name=[[Braiens Oviedo]]|nat=CRI|no=3|pos=DF}}
{{Fs player|name=[[Džeisons Denajērs]]|nat=BEL|no=4|pos=DF|other=īrē no [[Manchester City]]}}
{{Fs player|name=[[Papijs Djilobodijs]]|nat=SEN|no=5|pos=DF}}
{{Fs player|name=[[Lī Katermols]]|nat=ENG|no=8|pos=MF}}
{{Fs player|name=[[Sebastians Lāršons]]|nat=SWE|no=7|pos=MF}}
{{Fs player|name=[[Džeks Rodvels]]|nat=ENG|no=8|pos=MF}}
{{Fs player|name=[[Fābio Borīnī]]|nat=ITA|no=9|pos=FW}}
{{Fs player|name=[[Vāhbī Kazrī]]|nat=TUN|no=10|pos=MF}}
{{Fs player|name=[[Mika]]|nat=POR|no=12|pos=GK}}
{{Fs player|name=[[Džordans Pikfords]]|nat=ENG|no=13|pos=GK}}
{{Fs player|name=[[Dunkans Vatmors]]|nat=ENG|no=14|pos=MF}}
{{Fs player|name=[[Džoleons Leskots]]|nat=ENG|no=15|pos=DF}}
{{Fs mid}}
{{Fs player|name=[[Džons O'Šī]]|nat=IRE|no=16|pos=DF|other=[[Kapteinis (futbols)|Kapteinis]]}}
{{Fs player|name=[[Didiers N'Dongs]]|nat=GAB|no=17|pos=MF}}
{{Fs player|name=[[Džermens Defo]]|nat=ENG|no=18|pos=FW}}
{{Fs player|name=[[Padijs Makneirs]]|nat=NIR|no=19|pos=DF}}
{{Fs player|name=[[Stīvens Pīnars]]|nat=ZAF|no=20|pos=MF}}
{{Fs player|name=[[Havjers Mankuilo]]|nat=ESP|no=21|pos=DF|other=īrē no [[Atletico Madrid]]}}
{{Fs player|name=[[Donalds Lovs]]|nat=SCO|no=22|pos=DF}}
{{Fs player|name=[[Lamīnījs Konē]]|nat=CIV|no=23|pos=DF}}
{{Fs player|name=[[Derons Gibsons]]|nat=IRE|no=24|pos=MF}}
{{Fs player|name=[[Jans Kirkhofs]]|nat=DEU|no=27|pos=DF}}
{{Fs player|name=[[Viktors Anišebē]]|nat=NGA|no=28|pos=FW}}
{{Fs player|name=[[Žoels Asoro]]|nat=SWE|no=29|pos=FW}}
{{Fs player|name=[[Adnans Januzajs]]|nat=BEL|no=44|pos=MF|other=īrē no [[Manchester United FC|Manchester United]]}}
{{Fs player|name=[[Lindens Gočs]]|nat=USA|no=46|pos=MF}}
{{Fs end}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{commons category|Sunderland AFC}}
* [http://www.safc.com/ Oficiālā kluba vietne] {{en ikona}}

{{futbols-aizmetnis}}

{{Anglijas Premjerlīga}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Anglijas futbola klubi]]
[[Kategorija:Sunderland A.F.C.]]</text>
      <sha1>jg4pml9d3q81079z8cuvrg5ueitt33k</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>2024. gads</title>
    <ns>0</ns>
    <id>146051</id>
    <revision>
      <id>4048094</id>
      <parentid>4044932</parentid>
      <timestamp>2024-04-26T11:32:51Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Spnq</username>
        <id>103627</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="16335" xml:space="preserve">{{notiek}}
{{Gads|2024}}
{{Gada citi notikumi|2024}}
{{Gads citos kalendāros|2024}}
'''2024. gads''' ({{Rom sk gadam|2024}}) ir garais gads, kas pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] sāksies [[pirmdiena|pirmdienā]].

== Notikumi ==

=== Janvāris ===
* [[1. janvāris]]:
** Par [[Eiropas Savienība]]s [[Prezidentūra Eiropas Savienības Padomē|prezidējošo]] valsti kļuva [[Beļģija]], nomainot [[Spānija|Spāniju]].
** [[Ēģipte]], [[Irāna]], [[Etiopija]], [[Saūda Arābija]] un [[Apvienotie Arābu Emirāti]] uzņemtas [[BRICS]].
** [[Arcahas Republika]] formāli iekļauta [[Azerbaidžāna]]s [[Kalnu Karabaha]]s reģionā.
** [[Japāna]]s rietumkrastu satricināja 7,8 magnitūdes spēcīga zemestrīce.&lt;ref name=&quot;ANSS1&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |title=M 7.5 - 42 km NE of Anamizu, Japan |url=https://earthquake.usgs.gov/earthquakes/eventpage/us6000m0xl/executive |publisher=[[United States Geological Survey]] |access-date=2024. gada 1. janvāris |date=2024. gada 1. janvāris}}&lt;/ref&gt;
** [[Igaunija|Igaunijā]] legalizētas [[viendzimuma laulība]]s.
** [[Volts Disnejs|Volta Disneja]] animācijas filmai &quot;[[Tvaikonis Villijs]]&quot;, kā arī divām citām ''[[Mikipele|Mickey Mouse]]'' filmām, kas iznāca 1928. gadā, beidzās autortiesību aizsardzības termiņš.
* [[13. janvāris]] — notika [[2024. gada Ķīnas Republikas prezidenta vēlēšanas|2024. gada Ķīnas Republikas prezidenta vēlēšanās]], kurās, iegūstot 40,05% balsu, uzvarēja [[Lai Čingte]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.politico.eu/article/william-lai-takes-early-lead-in-taiwan-presidential-race-in-snub-to-beijing/|title=China skeptic wins Taiwan presidency in snub to Beijing|website=POLITICO|access-date=2024-03-06|date=2024-01-13|language=en}}&lt;/ref&gt;
* [[14. janvāris]] — [[Dānija]]s karaliene [[Margrēte II]] nodeva troni savam vecākajam dēlam [[Frederiks X|Frederikam X]].
* [[15. janvāris]] — Par [[Gvatemala]]s prezidentu kļuva [[Bernardo Arevalo]].
* [[19. janvāris]] — Japāna kļuva par piekto valsti, kurai ir izdevies sekmīgi nolaist uz [[Mēness]] nolaižamo aparātu [[SLIM]].
* [[28. janvāris]] — [[Somija|Somijā]] notika prezidenta vēlēšanu pirmā kārta.

=== Februāris ===
* [[11. februāris]] — Somijā notika prezidenta vēlēšanu otrā kārta. Par prezidentu ievēlēts [[Aleksanders Stubs]].
* [[29. februāris]] — [[Izraēlas-Hamās karš (kopš 2023. gada)|Izraēla—Hamās karš]]: [[Izraēlas Aizsardzības armija]] atklāja ugunu pret civiliedzīvotājiem [[Gaza]]s pilsētā, nogalinot vairāk nekā 100 cilvēkus.

=== Marts ===
* [[7. marts]] — [[Zviedrija]] kļuva par [[NATO]] dalībvalsti.
* [[10. marts]] — [[Portugāle|Portugālē]] notika parlamenta vēlēšnas, kurās uzvarēja [[Sociāldemokrātiskā partija (Portugāle)|Sociāldemokrātiskā partija]].
* [[11. marts]] — [[Haiti]] pagaidu premjerministrs un prezidents [[Ariels Anrī]] paziņoja par atkāpšanos no amatiem sakarā ar pieaugušajiem bandu izraisītajiem [[Haiti krīze (2018—)|nemieriem]].
* [[13. marts]] — [[Eiropas Savienība]] apstiprināja pirmo [[mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] regulēšanas aktu pasaulē.
* [[17. marts]] — [[Krievija|Krievijā]] notika prezidenta vēlēšanas. Par Krievijas prezidentu atkārtoti ievēlēts [[Vladimirs Putins]].
* [[22. marts]] — Krievijā notika [[Terorakts Maskavas apgabalā (2024)|terorakts koncertzālē &quot;Crocus City Hall&quot;]], kad vismaz pieci uzbrucēji sāka šaut pūlī un aizdedzināja ēku, nogalinot vismaz 144 cilvēkus un vairāk nekā 182 ievainojot.
* [[23. marts]] — Notika [[Slovākija]]s prezidenta vēlēšanas, kuru otrā kārta ir paredzēta 6. aprīlī, jo neviens kandidāts nesaņēma balsu vairākumu.
* [[26. marts]] — ASV pilsētā [[Baltimora|Baltimorā]] pēc sadursmes ar kravas kuģi no [[Singapūra]]s sabruka [[Frānsisa Skota Kī tilts]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.03.2024-asv-pilseta-baltimora-pec-sadursmes-ar-kravas-kugi-sabruk-tilts.a548114/|title=ASV pilsētā Baltimorā pēc sadursmes ar kravas kuģi sabrūk tilts|website=www.lsm.lv|access-date=2024-03-26|language=lv}}&lt;/ref&gt;
* [[31. marts]]:
** [[Ukraina|Ukrainā]] bija plānotas prezidenta vēlēšanas, taču tās nevarēja notikt, kamēr ir izsludināts [[karastāvoklis]].
** [[Bulgārija]] un [[Rumānija]] kļuva par daļējām [[Šengenas zona]]s dalībvalstīm.

=== Aprīlis ===
* [[1. aprīlis]] — [[Izraēla]] bombardēja [[Irāna]]s vēstniecību [[Damaska|Damaskā]], starp citiem nogalinot arī Irānas Revolucionārās gvardes vienības &quot;Kudsas spēki&quot;, kas atbildīga par Irānas ārvalstu operācijām, ģenerāli [[Mohammads Reza Zahedi|Mohammadu Reza Zahedi]].
* [[6. aprīlis]] — Slovākijā notika prezidenta vēlēšanu otrā kārta, kurā uzvarēja [[Peters Pelegrīni]].
* [[8. aprīlis]] — [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] vidējā daļā, [[Meksika]]s ziemeļos, [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] austrumu un centrālajā daļā, [[Kanāda]]s dienvidaustrumos un [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] ziemeļu daļā bija vērojams [[Saules aptumsums]].
* [[13. aprīlis]] — Irāna sāka atbildes triecienus pret Izraēlu pēc tam, kad Izraēla šā mēneša sākumā bombardēja Irānas vēstniecību Damaskā.
* [[16. aprīlis]]:
**  [[Kopenhāgena|Kopenhāgenā]], [[Dānija|Dānijā]], ugunsgrēks nopostīja vēsturisko 17. gadsimta biržas ēku ''[[Børsen]]''.
** [[Persijas līcis|Persijas līcī]] spēcīgas lietusgāzes izraisīja pēkšņus [[Plūdi|plūdus]], kuros gāja bojā vismaz 32 cilvēki.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/news/world-middle-east-68831408|title=Dubai airport chaos as UAE and Oman reel from deadly storms|access-date=2024-04-26|date=2024-04-16|language=en-GB}}&lt;/ref&gt;
* [[19. aprīlis]] — Izraēla veica gaisa triecienus pret Irānu, reaģējot uz Irānas uzbrukumu Izraēlai pirms dažām dienām.

== Paredzētie notikumi ==
* [[7. maijs]] — [[11. maijs]] — [[Zviedrija|Zviedrijā]] notiks [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkurss]].
* [[12. maijs]] — [[Lietuva|Lietuvā]] notiks prezidenta vēlēšanas.
* [[6. jūnijs]] — [[9. jūnijs]] — notiks [[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas]].
* [[1. jūlijs]] — par [[Eiropas Savienība]]s prezidējošo valsti kļus [[Ungārija]], nomainot [[Beļģija|Beļģiju]].
* [[26. jūlijs]] — [[11. augusts]] — [[Parīze|Parīzē]] notiks [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles]].
* [[17. augusts]] — [[Nusantara]] kļūs par jauno [[Indonēzija]]s galvaspilsētu, nomainot [[Džakarta|Džakartu]].
* [[13. oktobris]] — Lietuvā notiks [[Lietuvas Republikas Seims|Seima]] vēlēšanas.
* [[5. novembris]] — notiks [[2024. gada ASV prezidenta vēlēšanas]].

== Miruši ==

=== Janvāris ===
* {{dat||1|1|n}} — [[Niklauss Virts]] (''Niklaus Wirth''), šveiciešu datorzinātnieks (dzimis 1934. gadā)
* {{dat||1|2|n}}:
** [[Sālahs el Arūri]] (صالح العاروري), palestīniešu terorists, viens no ''[[Hamās]]'' līderiem (dzimis 1966. gadā)
** [[Cvi Zamirs]] (צבי זמיר), Izraēlas militārpersona un sabiedriskais darbinieks (dzimis 1925. gadā)
* {{dat||1|4|n}}:
** [[Glinisa Džonsa]] (''Glynis Johns''), angļu aktrise un dziedātāja (dzimusi 1923. gadā)
** [[Deivids Souls]] (''David Soul''), amerikāņu aktieris (dzimis 1943. gadā)
** [[Kristiāns Olivers]] (''Christian Oliver''), vāciešu aktieris (dzimis 1972. gadā)
* {{dat||1|5|n}} — [[Mariu Zagalu]] (''Mário Zagallo''), Brazīlijas futbolists un futbola treneris (dzimis 1931. gadā)
* {{dat||1|7|n}} — [[Francs Bekenbauers]] (''Franz Beckenbauer''), Vācijas futbolists un futbola treneris (dzimis 1945. gadā)
* {{dat||1|9|n}} — [[Džeimss Kotaks]] (''James Kottak''), amerikāņu bundzinieks (dzimis 1962. gadā)
* {{dat||1|11|n}} — [[Jurijs Solomins]] (''Юрий Соломин''), krievu aktieris un režisors (dzimis 1935. gadā)
* {{dat||1|13|n}} — [[Stīvens Leibats]] (''Stephen Laybutt''), Austrālijas futbolists (dzimis 1977. gadā)
* {{dat||1|14|n}} — [[Ļevs Rubinšteins]] (''Лев Рубинштейн''), krievu dzejnieks, literatūrkritiķis, publicists un esejists (dzimis 1947. gadā)
* {{dat||1|16|n}} — [[Vaino Veljass]] (''Vaino Väljas''), igauņu-padomju partijas un valsts darbinieks, diplomāts (dzimis 1931. gadā)
* {{dat||1|17|n}} — [[Šonesijs Bārbers]] (''Shawnacy Barber''), ASV dzimis Kanādas vieglatlēts (dzimis 1994. gadā)
* {{dat||1|20|n}} — [[Normans Džuisons]] (''Norman Jewison''), Kanādas kinorežisors, scenārists un kinoproducents (dzimis 1926. gadā)
* {{dat||1|22|n}} — [[Luidži Riva]] (''Luigi Riva''), Itālijas futbolists (dzimis 1944. gadā)
* {{dat||1|23|n}}:
** [[Frenks Farians]] (''Frank Farian''), vācu dziedātājs un ierakstu producents (dzimis 1941. gadā)
** [[Melānija (dziedātāja)|Melānija]] (''Melanie''), amerikāņu dziedātāja un dziesmu autore (dzimusi 1947. gadā)
* {{dat||1|24|n}}:
** [[Karls Andre]] (''Carl Andre''), amerikāņu mākslinieks (dzimis 1935. gadā)
** [[Džese Džeina]] (''Jesse Jane''), amerikāņu pornoaktrise (dzimusi 1980. gadā)
** [[N. Skots Momadejs]] (''N. Scott Momaday''), amerikāņu un kaiovu rakstnieks (dzimis 1934. gadā)
** [[Arno Penziass]] (''Arno Penzias''), ASV fiziķis (dzimis 1933. gadā)
* {{dat||1|28|n}} — [[Luiss Tehada]] (''Luis Tejada''), panamiešu futbolists (dzimis 1982. gadā)
* {{dat||1|29|n}} — [[Sandra Milo]] (''Sandra Milo''), itāļu aktrise un mūziķe (dzimusi 1933. gadā)
* {{dat||1|30|n}} — [[Čita Rivera]] (''Chita Rivera''), amerikāņu aktrise un dziedātāja (dzimusi 1933. gadā)
&lt;gallery&gt;
Niklaus Wirth, UrGU.jpg|[[Niklauss Virts]]
2022-09-13 Russia–Hamas meeting (10).jpg|[[Sālahs el Arūri]]
Glynis Johns - still.jpg|[[Glinisa Džonsa]]
Mário Zagallo 1974.jpg|[[Mariu Zagalu]]
Franz Beckenbauer (1975).jpg|[[Francs Bekenbauers]]
&lt;/gallery&gt;

=== Februāris ===
* [[1. februāris]]:
** [[Karls Vezerss]] (''Carl Weathers''), ASV aktieris, režisors un amerikāņu futbola spēlētājs (dzimis 1948. gadā)
** [[Mišels Žazī]] (''Michel Jazy''), Francijas vieglatlēts (dzimis 1936. gadā)
* [[2. februāris]] — [[Neapoles princis Viktors Emanuels|Viktors Emanuels]] (''Vittorio Emanuele''), Itālijas princis (dzimis 1937. gadā)
* [[4. februāris]]:
** [[Hāge Geingobs]] (''Hage Geingob''), Namībijas prezidents (dzimis 1941. gadā)
** [[Kurts Hamrins]] (''Kurt Hamrin''), zviedru futbolists (dzimis 1934. gadā)
* [[5. februāris]] — [[Driss van Agts]] (''Dries van Agt''), Nīderlandes politiķis (dzimis 1931. gadā)
* [[6. februāris]]:
** [[Džons Brantons]] (''John Bruton''), Īrijas politiķis (dzimis 1947. gadā)
** [[Entonijs Epstains]] (''Anthony Epstein''), britu virusologs un patologs (dzimis 1921. gadā)
** [[Seidzi Odzava]] (小澤 征爾), japāņu diriģents (dzimis 1935. gadā)
** [[Sevastjans Piņera]] (''Sebastián Piñera''), Čīles prezidents, uzņēmējs, ekonomists (dzimis 1949. gadā)
* [[9. februāris]] — [[Robērs Badenters]] (''Robert Badinter''), Francijas jurists, politiķis un rakstnieks (dzimis 1928. gadā)
* [[10. februāris]] — [[Edvards Lovasa]] (''Edward Lowassa''), Tanzānijas politiķis (dzimis 1953. gadā)
* [[11. februāris]]:
** [[Alens Bards]] (''Allen Bard''), ASV ķīmiķis (dzimis 1933. gadā)
** [[Kelvins Kiptums]] (''Kelvin Kiptum''), Kenijas vieglatlēts (dzimis 1999. gadā)
* [[15. februāris]] — [[Kegnija Linna Kārtere]] (''Kagney Linn Karter''), amerikāņu pornoaktrise (dzimusi 1987. gadā)
* [[16. februāris]] — [[Aleksejs Navaļnijs]] (''Алексей Навальный''), Krievijas jurists un politiķis (dzimis 1976. gadā)
* [[17. februāris]] — [[Juhans Galtungs]] (''Johan Galtung''), Norvēģijas politologs, Oslo Miera pētīšanas institūta dibinātājs (dzimis 1930. gadā)
* [[18. februāris]] — [[Ira fon Firstenberga]] (''Ira von Fürstenberg''), itāļu aristokrāte, aktrise un modes dizainere (dzimusi 1940. gadā)
* [[19. februāris]] — [[Jans Asmans]] (''Jan Assmann''), vācu ēģiptologs (dzimis 1938. gadā)
* [[20. februāris]] — [[Andreass Brēme]] (''Andreas Brehme''), vācu futbolists un futbola treneris (dzimis 1960. gadā)
* [[21. februāris]] — [[Rožērs Gijmēns]] (''Roger Guillemin''), Francijas/ASV neirozinātnieks (dzimis 1924. gadā)
* [[22. februāris]] — [[Arturs Žorže]] (''Artur Jorge''), Portugāles futbolists un treneris (dzimis 1946. gadā)
* [[23. februāris]] — [[Vilsons Fitipaldi]] (''Wilson Fittipaldi''), Brazīlijas autosportists (dzimis 1943. gadā)
* [[26. februāris]] — [[Džeikobs Rotšilds]] (''Jacob Rothschild''), britu investīciju baņķieris (dzimis 1936. gadā)
* [[27. februāris]] — [[Ričards Trulijs]] (''Richard Truly''), ASV kosmonauts, lidotājs, administrators (dzimis 1937. gadā)
* [[28. februāris]] — [[Nikolajs Rižkovs]] (''Никола́й Рыжко́в''), krievu un padomju politiķis (dzimis 1929. gadā)
* [[29. februāris]]:
** [[Braiens Malrunijs]] (''Brian Mulroney''), Kanādas, jurists, uzņēmējs un politiķis, valsts premjerministrs (dzimis 1939. gadā)
** [[Ali Hasans Mvinji]] (''Ali Hassan Mwinyi''), Tanzānijas politiķis, valsts prezidents (dzimis 1925. gadā)
** [[brāļi Tavjāni|Paolo Tavjāni]] (''Paolo Taviani''), itāļu kinorežisors un scenārists (dzimis 1931. gadā)
&lt;gallery&gt;
10.5.17CarlWeathersByLuigiNovi12.jpg| [[Karls Vezerss]]
Fotografía oficial del Presidente Sebastián Piñera - 2.jpg| [[Sevastjans Piņera]]
Alexey Navalny 2017.jpg| [[Aleksejs Navaļnijs]]
Andreas Brehme 2008.jpg|[[Andreass Brēme]]
2019_Nikolay_Ryzhkov.jpg|[[Nikolajs Rižkovs]]
&lt;/gallery&gt;

=== Marts ===
* [[1. marts]]:
** [[Airisa Apfela]] (''Iris Apfel''), ASV uzņēmēja, interjera un modes dizainere (dzimusi 1921. gadā)
** [[Akira Torijama]] (鳥山 明), Japānas manga mākslinieks (dzimis 1955. gadā)
* [[4. marts]] — [[Kess Reiverss]] (''Kees Rijvers''), Nīderlandes futbolists (dzimis 1926. gadā)
* [[6. marts]] — [[Rims Tumins]] (''Rimas Tuminas''), Lietuvas režisors (dzimis 1952. gadā)
* [[18. marts]] — [[Tomass Stefords]] (''Thomas Stafford''), ASV kosmonauts, lidotājs (dzimis 1930. gadā)
&lt;!-- * [[18. marts]] — [[Konstantīns Koļcovs]] (''Канстанцiн Кальцоў''), Baltkrievijas hokejists (dzimis 1981. gadā) --&gt;
* [[22. marts]] — [[Maikls Emets Volšs]] (''Michael Emmet Walsh''), ASV aktieris (dzimis 1935. gadā)
* [[23. marts]] — [[Mauricio Pollīni]] (''Maurizio Pollini''), Itālijas pianists un diriģents (dzimis 1942. gadā)
&lt;gallery&gt;
Akira Toriyama (cropped).jpg|[[Akira Torijama]]
Thomas Stafford.jpg| [[Tomass Stefords]]
&lt;/gallery&gt;

=== Aprīlis ===
* [[1. aprīlis]] — [[Mohammads Reza Zahedi]] (محمدرضا زاهدی), Irānas virsnieks (dzimis 1960. gadā)
* [[2. aprīlis]]:
** [[Džons Bārts]] (''John Barth''), ASV rakstnieks (dzimis 1930. gadā)
** [[Marīze Kondē]] (''Maryse Condé''), Francijas rakstniece (dzimusi 1934. gadā)
* [[8. aprīlis]] — [[Pīters Higss]] (''Peter Higgs''), britu fiziķis (dzimis 1929. gadā)
* [[9. aprīlis]] — [[Vladimirs Aksjonovs]] (''Владимир Аксёнов''), krievu kosmonauts (dzimis 1935. gadā)
* [[10. aprīlis]] — [[O. Dž. Simpsons]] (''O. J. Simpson''), ASV futbolists, aktieris un kriminālnoziedznieks (dzimis 1947. gadā)
* [[12. aprīlis]] — [[Roberto Kavalli]] (''Roberto Cavalli''), Itālijas modes dizaineris (dzimis 1940. gadā)
* [[19. aprīlis]] — [[Muhameds Fāriss]] (محمد أحمد فارس‎), Sīrijas kosmonauts, lidotājs (dzimis 1951. gadā)
&lt;gallery&gt;
Higgs, Peter (1929)3.jpg| [[Pīters Higss]]
O.J. Simpson 1990 · DN-ST-91-03444 crop.JPEG|[[O. Dž. Simpsons]]
&lt;/gallery&gt;
&lt;!--

== Svarīgi reliģiski svētki ==

== Nobela prēmijas ==
* [[Nobela prēmija ekonomikā|Ekonomikā]] —
* [[Nobela prēmija fizikā|Fizikā]] —
* [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Fizioloģijā vai medicīnā]] —
* [[Nobela prēmija ķīmijā|Ķīmijā]] —
* [[Nobela prēmija Lliteratūrā|Literatūrā]] —
* [[Nobela miera prēmija|Miera veicināšanā]] —
--&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Gg1}}
{{Commons|2024}}

[[Kategorija:2024. gads| ]]</text>
      <sha1>93k09ab2pcdes10c6te0nb1c3mu3qrl</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Eļļa</title>
    <ns>0</ns>
    <id>146867</id>
    <revision>
      <id>4048057</id>
      <parentid>4021833</parentid>
      <timestamp>2024-04-26T09:12:24Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <comment>/* Ārējās saites */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4327" xml:space="preserve">[[Attēls:Motor oil refill with funnel.JPG|thumbnail|235px|Motoreļļas iepildīšana automašīnas dzinējā]]
'''Eļļa''' ir jebkura [[polaritāte|nepolāra]], neitrāla [[ķīmiskā viela]], kas [[normāli apstākļi|normālos apstākļos]] ir [[viskozitāte|viskozs]] šķidrums un ir gan [[slapināšana|hidrofoba]] (tāda, ko ūdens neslapina), gan [[lipīdi|lipofila]] (tāda, kas ir taukaina). Eļļām ir augsts [[ogleklis|oglekļa]] un [[ūdeņradis|ūdeņraža]] saturs, un tās parasti ir viegli uzliesmojošas un slidenas. Vispārīgi termins ‘eļļa’ tiek attiecināts uz krasi atšķirīgām vielām gan pēc struktūras, gan īpašībām, gan izmantošanas. Eļļas iedala [[organiskā eļļa|organiskajās eļļās]] un [[minerāleļļa|minerāleļļās]]. No organiskajām eļļām visplašāk zināmas [[augu eļļa]]s, tas ir, gan [[pārtikas eļļa|pārtikas eļļas]], gan gaistošās [[ēteriskās eļļas]], bet minerāleļļas iegūst pārstrādājot [[nafta|naftu]]. Eļļas šķīst organiskos [[šķīdinātājs|šķīdinātājos]]. Eļļas izmanto pārtikā, arī kā degvielu, eļļošanā un krāsu, plastmasas un citu materiālu ražošanā. Speciāli sagatavotas eļļas (ēteriskās eļļas) izmanto dažās reliģiskajās ceremonijās kā attīrītājus.

== Eļļu veidi ==
Eļļas iedala [[organiskā eļļa|organiskajās eļļās]] un [[minerāleļļa|minerāleļļās]]. Eļļas plaši izmanto pārtikā, rūpniecībā, mehānismu eļļošanā un citur.

=== Pārtikas eļļas ===
[[Attēls:Sunflowerseed oil.jpg|thumbnail|175px|[[Saulgriezes|Saulgriežu]] sēklu eļļa]]
[[Pārtikas eļļa]]s jeb cepamās eļļas ir augu vai dzīvnieku izcelsmes [[taukskābe|taukskābju]] glicerāti, ko izmanto [[cepšana|cepšanā]] un cita veida [[ēdiens|ēdienu]] gatavošanā. To izmanto arī kā piedevu un aromatizatoru ēdieniem, piemēram, [[salāti (ēdiens)|salātu]] gatavošanā. Normālos apstākļos pārtikas eļļa ir šķidra, lai gan atsevišķas eļļas, piemēram, [[kokosrieksti|kokosriekstu]] eļļa vai [[palmas|palmu]] eļļa var būt sabiezināta, saturēt piesātinātos taukus. Ir ļoti dažādas eļļas pēc izgatavotās vielas, tās var būt [[olīveļļa]], [[rapsis|rapšu]] eļļa, [[saulgriezes|saulgriežu]] sēklu eļļa, [[soja]]s eļļa, [[palmas|palmu]] eļļa, [[zemesrieksti|zemesriekstu]] eļļa. No dzīvnieku izcelsmes eļļām izplatīta ir [[zivju eļļa]].

=== Ēteriskās eļļas ===
[[Ēteriskās eļļas]] ir no augiem iegūti, ūdenī nešķīstoši, viegli gaistoši aromātiski šķidrumi. Ēteriskās eļļas izmanto [[smaržas|smaržās]], [[kosmētika|kosmētikā]], [[ziepes|ziepēs]] un citos produktos, attiecībā uz [[garšviela|garšvielām]] arī pārtikā un dzērienos, kā arī pievieno mājsaimniecības tīrīšanas līdzekļiem.

=== Motoreļļas ===
[[Motoreļļa]]s galvenā funkcija ir samazināt [[berze|berzi]] un nodilumu kustīgajām daļām, kā arī attīrīt dzinēju no netīrumiem un citām vielām. Tā neitralizē arī skābes, kas rodas no degvielas un smērvielas oksidācijas, uzlabo virzuļa gredzenu hermētiskumu un dzesē dzinēju.

=== Smērvielas ===
[[Smērviela]]s jeb ziežvielas parasti ir organiskas vielas, kuru uzdevums ir samazināt [[berze|berzi]], kā arī izdalīto [[siltums|siltumu]], kas rodas berzes rezultātā. Bez dažādu iekārtu un ierīču iesmērēšanas, šīs vielas izmanto arī citiem mērķiem, piemēram, [[ultrasonogrāfija|ultrasonogrāfijā]] veicot izmeklēšanu, [[mākslīgā locītava|mākslīgo locītavu]] ieziešanai, [[sekss|seksuālajās aktivitātēs]] izmanto [[lubrikants|lubrikantu]].

=== Citur ===
Citi eļļu izmantošanas veidi ir šādi:
* [[kurināmais]] apsildīšanai vai degviela [[iekšdedzes dzinējs|iekšdedzes dzinējos]];
* darba šķidrums [[hidraulika|hidrauliskās]] sistēmās;
* [[elektriskais izolators]] elektrotehnikā.

== Skatīt arī ==
* [[Eļļas lampa]]

== Atsauces ==
{{atsauces+}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* {{tīmekļa atsauce | url= https://www.britannica.com/science/oil-chemical-compound | title= Oil &lt;nowiki&gt;|&lt;/nowiki&gt; substance | publisher= Encyclopedia Britannica | language= en}}


{{Ķīmija-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Eļļas| ]]</text>
      <sha1>t2u02grref891lk1lfx5hd2x3cn2duc</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Bolton Wanderers F.C.</title>
    <ns>0</ns>
    <id>153191</id>
    <revision>
      <id>4047690</id>
      <parentid>3972388</parentid>
      <timestamp>2024-04-25T13:04:32Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Vylks</username>
        <id>50297</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Sasniegumi */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6358" xml:space="preserve">{{nosaukums slīprakstā}}
{{Futbola kluba infokaste
 | text_color      = #FFFFFF
 | bg_color        = #0D426C
 | nos             = ''Bolton Wanderers''
 | logo            = [[Attēls:Bolton Wanderers FC.svg|125px|Badge of Bolton Wanderers]]
 | pilns           = Boltonas futbola klubs &quot;Wanderers&quot;&lt;br /&gt;(''Bolton Wanderers Football Club'')
 | iesauka         = ''The Trotters, The Wanderers, &lt;br /&gt;The Whites, The White Men''
 | dib             = 1874
 | dib_com         = &lt;br /&gt;(kā ''Christ Church FC'')
 | stad            = [[Boltonas Universitātes stadions]]
 | ietilp          = 28 723&lt;ref&gt;[http://worldsoccer.about.com/od/englishpremiership/p/bolton.htm BWFC] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090504140038/http://worldsoccer.about.com/od/englishpremiership/p/bolton.htm |date={{dat|2009|05|04||bez}} }} – About:World Soccer Profile&lt;/ref&gt;
 | īpašn           = ''Football Ventures (Whites) Ltd''
 | prez            = {{flaga|Anglija}} Šerona Britena
 | tren            = {{flaga|Anglija}} 	Īans Evats
 | kapteinis       =
 | līga            = ''League Two''
 | sez             = 2022.—2023.
 | poz             = 5. vieta (''League One'') {{palielinājās}}
 | mediji          = {{URL|http://www.bwfc.co.uk}}
| pattern_la1 = _boltonw2324h
| pattern_b1  = _boltonw2324h
| pattern_ra1 = _boltonw2324h
| pattern_sh1 = _boltonw2324h
| pattern_so1 = _boltonw2324h
| leftarm1 = 
| body1 = 
| rightarm1 = 
| shorts1 = 
| socks1 = 
| pattern_la2 = _boltonw2324a
| pattern_b2 = _boltonw2324a
| pattern_ra2 = _boltonw2324a
| pattern_sh2 = _boltonw2324a
| pattern_so2 = _boltonw2324a
| leftarm2 = 000000
| body2 = 000000
| rightarm2 = 000000
| shorts2 = 000000
| socks2 = 000000
| pattern_la3 = 
| pattern_b3 = 
| pattern_ra3 = 
| pattern_sh3 = 
| pattern_so3 = 
| leftarm3 = 
| body3 = 
| rightarm3 = 
| shorts3 = 
| socks3 = 
}}

'''Boltonas futbola klubs &quot;Wanderers&quot;''' ({{val|en|Bolton Wanderers Football Club}}) ir profesionāls [[Anglija]]s [[futbols|futbola]] klubs no [[Lostoka]]s apkaimes [[Boltona|Boltonā]], [[Lielā Mančestra|Lielajā Mančestrā]].&lt;ref name=bwfcaddress&gt;Lai atrastu kluba adresi, apmeklējiet [http://postcode.royalmail.com/portal/rm/addressfinder?catId= Karaliskā Pasta adrešu meklētāju] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20111003140135/http://postcode.royalmail.com/portal/rm/addressfinder?catId= |date={{dat|2011|10|03||bez}} }} un ievadiet: BL6 6JW. Retrieved 7 November 2009.&lt;/ref&gt; Klubs pašlaik spēlē ''League One'' (pēc spēka 3. līmenis).

Boltonas klubs bija viens no [[Anglijas futbola līga]]s dibinātājiem un 1920. gados spēlēja veiksmīgi, izcīnot trīs [[FA kauss|FA kausus]]. Ceturto reizi FA kausā Boltona uzvarēja 1958. gadā. Sekoja piezemētāki sasniegumi, līdz 1987. gadā klubs pavadīja sezonu ceturtajā divīzijā. 1995. gadā klubs atguva vietu pašā augstākajā līmenī pēc 15 gadu pārtraukuma, bet kopš 2001. gada nepārtraukti spēlē Premjerlīgā. 2005./06. gada sezonā klubs pirmoreiz piedalījās Eiropas klubu turnīrā, kur [[UEFA kauss|UEFA kausā]] iekļuva labāko 32 klubu skaitā. Boltona kvalificējās arī 2007./08. gada turnīram, sasniedzot 7. vietu 2006./07. gada Premjerlīgas sezonā un šoreiz spēja iekļūt labāko 16 klubu skaitā. 1997. gadā klubs ievācās [[Reebok stadions|''Reebok'' stadionā]], iepriekš 102 gadus spēles aizvadot ''[[Burnden Park]]'' laukumā.

== Sasniegumi ==
* '''Anglijas futbola 2. līmenis''' (1893.—1992. '''Otrā divīzija'''; 1992.—2004. '''Pirmā divīzija'''; tagad — '''''[[Anglijas futbola čempionāts|Championship]]''''')
** Čempioni (3): 1908–09, 1977–78, 1996–97 
** Vicečempioni (4): 1899–1900, 1904–05, 1910–11, 1934–35 
* '''[[FA kauss]]'''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablese/engcuphist.html |title=England FA Challenge Cup Finals |language=en |accessdate={{dat|2020|8|14||bez}} |publisher=[[RSSSF]]}}&lt;/ref&gt;
** Kausa ieguvēji (4): 1922–23, 1925–26, 1928–29, 1957–58
** Finālisti (3): 1893–94, 1903–04, 1952–53
* '''[[Anglijas Līgas kauss]]'''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablese/engleagcuphist.html |title=England - Football League Cup Finals |language=en |accessdate={{dat|2020|8|14||bez}} |publisher=[[RSSSF]]}}&lt;/ref&gt;
** Finālisti (2): 1994–95, 2003–04
* '''''[[FA Community Shield]]'''''
** Kausa ieguvēji (1): 1958

== Komandas sastāvs ==
''{{Dat|2017|1|26||bez}}''
{{Fs start}}
{{Fs player|name=[[Levis Bukstons]]|nat=ENG|no=2|pos=DF}}
{{Fs player|name=[[Dīns Moksijs]]|nat=ENG|no=3|pos=DF}}
{{Fs player|name=[[Dorians Dervits]]|nat=FRA|no=4|pos=DF}}
{{Fs player|name=[[Marks Bīvers]]|nat=ENG|no=5|pos=DF}}
{{Fs player|name=[[Džosš Vela]]|nat=ENG|no=6|pos=MF}}
{{Fs player|name=[[Kriss Teilors]]|nat=ENG|no=7|pos=MF}}
{{Fs player|name=[[Džejs Spīrings]]|nat=ENG|no=8|pos=MF}}
{{Fs player|name=[[Džeimijs Proktors]]|nat=ENG|no=9|pos=FW}}
{{Fs player|name=[[Zaks Kloks]]|nat=ENG|no=10|pos=FW}}
{{Fs player|name=[[Bens Alnviks]]|nat=ENG|no=13|pos=GK}}
{{Fs player|name=[[Gerijs Madīns]]|nat=ENG|no=14|pos=FW}}
{{Fs player|name=[[Deriks]]|nat=ESP|no=15|pos=DF}}
{{Fs player|name=[[Marks Deiviss]]|nat=ENG|no=16|pos=MF}}
{{Fs mid}}
{{Fs player|name=[[Liams Troters]]|nat=ENG|no=17|pos=MF}}
{{Fs player|name=[[Maks Kleitons]]|nat=ENG|no=19|pos=FW}}
{{Fs player|name=[[Endrjū Teilors]]|nat=ENG|no=20|pos=DF|other=īrē no [[Wigan Athletic F.C.]]}}
{{Fs player|name=[[Derens Platlijs]]|nat=ENG|other=[[Kapteinis (futbols)|Kapteinis]]|no=21|pos=MF}}
{{Fs player|name=[[Lavrijs Vilsons]]|nat=ENG|no=23|pos=DF}}
{{Fs player|name=[[Džeimss Henrijs]]|nat=ENG|no=24|pos=MF|other=īrē no [[Wolverhampton Wanderers F.C.]]}}
{{Fs player|name=[[Deivids Veters]]|nat=ENG|no=31|pos=DF}}
{{Fs player|name=[[Toms Trops]]|nat=ENG|no=32|pos=DF|other=īrē no [[Roterham United]]}}
{{Fs player|name=[[Marks Hovards]]|nat=ENG|no=33|pos=GK}}
{{Fs player|name=[[Konors Vilkinsons]]|nat=IRE|no=35|pos=FW}}
{{Fs player|name=[[Džeiks Turners]]|nat=ENG|no=39|pos=GK}}
{{Fs player|name=[[Vils Jāskelainens]]|nat=FIN|no=50|pos=GK}}
{{Fs end}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sporta ārējās saites}}
* [http://www.bwfc.co.uk Oficiālā kluba vietne]

{{Anglijas Premjerlīga}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Anglijas futbola klubi]]
[[Kategorija:Bolton Wanderers F.C.]]</text>
      <sha1>h1p9xtjikt57a3jovzpl4qqrtgg283y</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Rail Baltica</title>
    <ns>0</ns>
    <id>155000</id>
    <revision>
      <id>4048086</id>
      <parentid>4032203</parentid>
      <timestamp>2024-04-26T10:43:45Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <comment>/* Projekta ieviesēji */ pap</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="48816" xml:space="preserve">
[[Attēls:RBINFO.png|thumb|390px|''Rail Baltica'' kā daļa no Ziemeļjūras—Baltijas transporta koridora.]]
[[Attēls:Rokai, geležinkelis.JPG|thumb|390px|Pabeigtais posms netālu no Kauņas Lietuvā (2020).]]
{{nosaukums slīprakstā}}
'''''Rail Baltica''''' ir [[dzelzceļš|dzelzceļa]] infrastruktūras projekts [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] integrēšanai Eiropas dzelzceļu tīklā. Tas ir viens no Eiropas Savienības transporta tīklu (''Trans-European Transport Networks'', TEN-T) prioritārajiem projektiem.

''Rail Baltica'' savienos [[Helsinki|Helsinkus]], [[Tallina|Tallinu]], [[Pērnava|Pērnavu]], [[Rīga|Rīgu]], [[Panevēža|Paņevežu]], [[Kauņa|Kauņu]], [[Viļņa|Viļņu]] ar [[Varšava|Varšavu]] (tālāk ar [[Berlīne|Berlīni]]) un vedīs cauri piecām [[Eiropas Savienība]]s valstīm.
Latvijā dzelzceļš šķērsos [[Limbažu novads|Limbažu]], [[Saulkrastu novads|Saulkrastu]], [[Siguldas novads|Siguldas]], [[Ropažu novads|Ropažu]], [[Salaspils novads|Salaspils]], [[Mārupes novads|Mārupes]], [[Olaines novads|Olaines]], [[Ķekavas novads|Ķekavas]], [[Bauskas novads|Bauskas novadu]] un Rīgas pilsētu.&lt;ref&gt;[http://www.db.lv/razosana/transports-logistika/var-izbraukt-rail-baltica-marsrutu-latvija-428486 Var «izbraukt» Rail Baltica maršrutu Latvijā] Db.lv, 2015. gada 3. martā&lt;/ref&gt;

Plānošanas posms Baltijas valstīs norisinājās no 2010. līdz 2017. gadam. Projektēšanas fāzi uzsāka 2016. gadā ar projektēšanas darbiem Rīgas Centrālajā Stacijā un Starptautiskajā lidostā &quot;Rīga&quot; un tie turpinājās līdz 2023. gadam. Pirmos celtniecības darbus Igaunijā sāka 2020. gada pavasarī, bet Latvijā — 2020. gada rudenī.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/igaunija-sakta-rail-baltica-buvnieciba-latvija-tas-gaidams-rudeni.a360800/ Igaunijā sākta Rail Baltica būvniecība] apmeklēts 2020. gada 19. septembrī&lt;/ref&gt;

Sākotnēji būvdarbus bija plānots pabeigt 2026. gadā,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.railbaltica.org/video/rail-baltica-is-your-future/|title=Rail Baltica is your future {{!}} Rail Baltica|website=www.railbaltica.org|access-date=2018-06-15|language=en-US}}&lt;/ref&gt; taču tikai 2023. gada sākumā uzņēmuma &quot;RB Rail&quot; vadība pavēstīja, ka ir gatava sākt liela mēroga celtniecības darbus, solot jauno dzelzceļu pa posmiem pabeigt starp 2028. un 2030. gadu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/rail-baltica-koordinatore-pamattrases-celtniecibu-svarigi-pabeigt-lidz-2030-gadam.a494441/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article «Rail Baltica» koordinatore: Pamattrases celtniecību svarīgi pabeigt līdz 2030. gadam] lsm.lv 2023. gada 1. februārī &lt;/ref&gt;
2023. gada novembrī kļuva zināms, ka &quot;RB Rail&quot; kopā ar ekspertiem veido vairākus scenārijus dzelzceļa un ar to saistīto objektu būves  dalīšanai vismaz divās kārtās, lai taupītu laiku un naudu. Diskutēja par variantiem, kuros līdz 2030. gadam jāuzbūvē vienīgi līniju, kas no Igaunijas puses caur Salaspili aiziet uz Iecavu un tālāk uz Lietuvu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/19.11.2023-rail-baltica-atrvilciens-var-paiet-garam-rigai.a532280/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=popular «Rail Baltica» ātrvilciens var paiet garām Rīgai] lsm.lv 2023. gada 19. novembrī&lt;/ref&gt;

== Raksturojums ==
''Rail Baltica'' līnija būs pilnībā elektrificēta. Maršrutu plāno tā, lai izvairītos no &quot;[[Natura 2000]]&quot; īpaši aizsargājamo dabas teritoriju tīkla un neatstātu zīmīgu iespaidu uz citām ekoloģiski jutīgām teritorijām, cik tālu vien iespējams, kā arī esošajām dzelzceļa līnijām. Lai mazinātu trokšņu līmeni, paredzēts uzstādīt trokšņu barjeru. Tiks veidotas arī savvaļas dzīvnieku pārejas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.railbaltica.org/lv/par-projektu/|title=Rail Baltica – simtgades projekts|website=www.railbaltica.org|access-date=2018-06-15|language=lv-LV}}&lt;/ref&gt;

''Rail Baltica'' dzelzceļa trases Latvijas daļā paredzēts būvēt tiltus pār [[Daugava|Daugavu]], [[Gauja|Gauju]] un citām upēm, divlīmeņu šķērsojumus ar autoceļiem, Rīgas ielām un 1520 mm sliežu ceļiem, viaduktus pār ielejām, gravām un citām pazeminātām teritorijām, dzīvnieku pārejas (zaļos tuneļus un tiltus) un citus šķērsojumus gājējiem, lauksaimniecības tehnikai, kā arī elektroapgādes apakšstacijas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://edzl.lv/lv/projekta-norise/skaidrojosa-vardnica |title=Skaidrojam visbiežāk lietotos dzelzceļa projekta Rail Baltica terminus |access-date={{dat|2018|08|20||bez}} |archive-date={{dat|2020|02|08||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20200208194534/http://edzl.lv/lv/projekta-norise/skaidrojosa-vardnica }}&lt;/ref&gt; Kopumā Latvijā paredzētas divas starptautiskās pasažieru stacijas ([[Rīgas centrālā dzelzceļa stacija|Rīgas Centrālā stacija]] un [[Starptautiskā lidosta &quot;Rīga&quot;]]), viena kravas vilcienu stacija, piecas apdzīšanas stacijas, divi apkalpes punkti un viens intermodālais kravu terminālis Salaspilī.

Baltijas valstīs ''Rail Baltica'' nodrošinās gan intermodalitāti, gan multimodalitāti. Esošais plāns iekļauj trīs multimodālos termināļus — Mūgas (Igaunija), Salaspils (Latvija) un Kauņas (Lietuva) — veidojot sinerģiju ar jau esošo 1520 mm dzelzceļa tīkla infrastruktūru, septiņām starptautiskajām pasažieru stacijām ([[Tallina|Tallinā]], [[Pērnava|Pērnavā]], [[Rīga|Rīgā]], [[Starptautiskā lidosta &quot;Rīga&quot;|Rīgas lidostā]], Paņevežā, Kauņā un Viļņā) ar potenciālām reģionālajām stacijām un savienojumiem ar lidostām un ostām.

''Rail Baltica'' ir paredzēta kā jauna, ātra, elektrificēta, ar Eiropas Dzelzceļa satiksmes vadības sistēmu aprīkota divvirzienu dzelzceļa līnija, kuras maksimālais būvprojektētais ātrums pasažieru pārvadājumiem ir 249 km/h un kravas pārvadājumiem 120 km/h. Jaunā līnija tiks būvēta atbilstoši Eiropas sliežu platumam: 1435 mm.

Citi tehniskie parametri:

* maksimālais kravas pārvadājumu vilcienu garums — 1050 metri;
* maksimālā ass slodze — 25 tonnas;
* Rail Baltica infrastruktūrā nav pieļaujami viena līmeņa krustojumi ar autoceļiem un 1520 mm platuma sliežu ceļiem, izņemot vietas, kur cita veida risinājumi nav iespējami;
* dzelzceļa uzturēšanas un ārkārtas gadījumu servisa pieejamība galvenajai dzelzceļa līnijai jānodrošina ik pēc diviem līdz trim kilometriem un īpašos punktos;
* dzelzceļam būs balasta sliežu ceļš;
* enerģētikas sistēma — 2x25kV;
* ETRMSL2 satiksmes vadība.&lt;ref name=&quot;railbaltica.org&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.railbaltica.org/lv/apstiprinatas-rail-baltica-buvprojektesanas-vadlinijas/|title=Apstiprinātas Rail Baltica būvprojektēšanas vadlīnijas {{!}} Rail Baltica|website=www.railbaltica.org|access-date=2018-06-15|language=lv-LV}}&lt;/ref&gt;

Visi parametri noteikti atbilstoši ES Tehniskajām Savstarpējās Izmantojamības specifikācijām (TSI — P2, F1).

== Pamatojums ==
Projekta mērķis ir integrēt [[Baltijas valstis]] Eiropas dzelzceļu tīklā, jo Latvijā un pārējās Baltijas valstīs līdz šim saglabājies pēc [[Krievija]]s standartiem būvētais 1520 mm platuma sliežu ceļš, bet vairumā pārējo Eiropas valstu sliežu platums ir 1435 mm. Tādēļ esošais Baltijas dzelzceļa tīkls un ritošais sastāvs nav tehniski savietojams ar [[Polija]]s un [[Vācija]]s dzelzceļa tīklu un neiekļaujas vienotā Eiropas transporta tīklā.

Kaut arī sākotnēji uzskatīja, ka šo mērķu sasniegšanai pietiktu nomainīt patlaban esošās Krievijas standarta sliedes pret Eiropas platuma sliedēm esošajā dzelzceļa trasē maršrutā Tallina-Tartu-Rīga-Jelgava-Kauņa-Polijas robeža, šāda risinājuma nodrošināšana radītu lielākas celtniecības un uzturēšanas izmaksas, ilgāku ceļošanas laiku un lēnāku satiksmi, kas to padarītu ekonomiski neizdevīgu. Jau projekta plānošanas laikā visas trīs valstis vienojās par to, ka dzelzceļa līnijai nepieciešams būt pēc iespējas taisnākai, lai nodrošinātu maksimālos ieguvumus pie zema izmaksu līmeņa.
''Rail Baltica'' ticis dēvēts gan par Baltijas valstu simbolisku atgriešanos Eiropas sastāvā (līdz [[Otrais pasaules karš|Otrajam pasaules karam]] Rīgu ar Berlīni jau savienoja 1435 mm platas sliedes), gan arī par &quot;otro [[Baltijas ceļš|Baltijas ceļu]]&quot;.

Šī projekta galvenais ieguvums ir Baltijas dzelzceļa savienojums ar Eiropas dzelzceļa koridoru, kas nodrošinās ātrgaitas pasažieru un kravas pārvadājumus. ''Rail Baltica'' sniedz iespēju novirzīt galvenos reģionu pārvadājumus no ceļiem uz dzelzceļu, kas pašlaik tiek transportēti, izmantojot kravas mašīnas.

''Rail Baltica'' nodrošinās daudz priekšrocību reģioniem. Projekts kalpos kā spēcīgs ekonomiskās izaugsmes veicinātājs Baltijas valstīs, nodrošinās jaunu pasažieru un kravas mobilitātes standartus, ilgtspējīgas nodarbinātības un izglītības iespējas, videi draudzīgu infrastruktūru, iespējas multimodālajai kravu attīstībai, jaunus intermodālus transporta risinājumus pasažieriem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.railbaltica.org/lv/benefits/|title=Ieguvumi {{!}} Rail Baltica|website=www.railbaltica.org|access-date=2018-06-15|language=lv-LV}}&lt;/ref&gt;

Balstoties uz izmaksu-ieguvumu analīzi (2017) ''Rail Baltica'' būvniecība spēs sniegt 7,1 miljardu eiro ietaupījumus klimata izmaiņu rezultātā un trokšņu samazinājumu, kā arī nozīmīgu transporta plūsmas novirzīšanu uz dzelzceļiem (30—40%). Plānots, ka būvniecības posmā tiks radītas 13 000 darba vietas, ietaupīti 5,3 miljoni stundu, līdz ar to 5,3 miljardi eiro ietaupīti pasažieru un kravas pārvadājumos, kā arī izglābtas 400 cilvēku dzīvības 29 gadu laikā. Novērtētais IKP multiplikatora efekts sniegtu papildus 2 miljardus euro, turklāt jāņem vērā, ka tiks radīti arī ieguvumi, ko nav iespējams kvantificēt.&lt;ref name=&quot;ReferenceA&quot;/&gt;

== Hronoloģija ==

[[Attēls:Pan-European corridor I.svg|thumb|300px|Paneiropas 1. transporta koridors iezīmēts ar sarkanu.]]
* Ideja un vīzija par šādu projektu tika izteikta trīs pirmo Paneiropas transporta konferenču laikā Prāgā (1991), Krētā (1994) un Helsinkos (1997), apstiprinot Paneiropas transporta koridorus. Koridoru Nr. 1 veidoja ''[[Via Baltica]]'' autoceļš un dzelzceļa līnija ''Rail Baltica''.
* 2001. gadā Baltijas valstu satiksmes ministri Pērnavā parakstīja sadarbības līgumu par sagatavošanas darbu uzsākšanu ''Rail Baltica ''dzelzceļa koridora attīstībai.
* 2004. gadā projekts ''Rail Baltica'' ar Eiropas Savienības Parlamenta un Padomes lēmumu tika iekļauts Eiropas transporta tīkla (''TEN-T'') koridoru sarakstā kā viens no deviņiem TEN-T konvencionālā dzelzceļu tīkla koridoriem ar nosaukumu [[Ziemeļjūras-Baltijas koridors]], savienojot [[Roterdama|Roterdamu]] caur Berlīni un Varšavu ar Kauņu, Rīgu un Tallinu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://ec.europa.eu/transport/themes/infrastructure/ten-t-guidelines/corridors/index_en.htm |title=Infrastructure - TEN-T - Connecting Europe |access-date={{dat|2017|05|08||bez}} |archive-date={{dat|2016|10|03||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20161003092311/http://ec.europa.eu/transport/themes/infrastructure/ten-t-guidelines/corridors/index_en.htm }}&lt;/ref&gt;
* Lai izvērtētu projekta tehniski ekonomisko pamatojumu un rastu efektīvāko risinājumu jaunās transporta saiknes izveidošanai, 2005. gada beigās tika sākta priekšizpēte, ko veica Dānijas uzņēmums ''COWI AS'', novērtējot labāko projekta risinājumu ''Rail Baltica'' maršruta, ātruma, izmantojamā sliežu platuma, vilces un citu tehnisko parametru izvēlei.
* 2007. gada janvārī tika saņemts ''COWI AS'' veiktās projekta priekšizpētes noslēguma ziņojums par visu maršrutu Tallina — Rīga — Kauņa — Varšava. Tika izvēlēts vistaisnākais savienojums starp Baltijas valstīm un Poliju, paredzot jaunas Eiropas standartiem atbilstošas dzelzceļa līnijas izbūvi visā ''Rail Baltica'' maršrutā, veidojot jaunu maršrutu pa iespējami īsāko ceļu. Balstoties uz ziņojumu, iesaistīto valstu atbildīgo nozaru ministri panāca vienošanos par ''Rail Baltica'' projekta 1. kārtas īstenošanu — esošā sliežu ceļa atjaunošanu posmā Kauņa—Rīga—Tallina, līdz 2013. gadam nodrošinot infrastruktūru pasažieru un kravu pārvadājumiem ar ātrumu vismaz 120 km/h visā ''Rail Baltica'' maršrutā.
* Lai nodrošinātu savstarpēji koordinētu projekta ieviešanu visās trīs Baltijas valstīs un Polijā, 2007. gada vasarā tika parakstīti saprašanās memorandi par esošās dzelzceļa infrastruktūras rekonstrukciju un tehniski-ekonomiskā pamatojuma izstrādi, lai noteiktu nepieciešamību jaunas, Eiropas platuma dzelzceļa līnijas izbūvei nākotnē. Tika panākta arī vienošanās par attiecīgu projektu pieteikumu iesniegšanu Eiropas Komisijā finansējuma saņemšanai no Eiropas transporta tīkla (TEN-T) budžeta 2007.-2013. gada daudzgadu programmas.
* 2008. gadā [[Eiropas Komisija]] pieņēma lēmumu par ''TEN-T'' budžeta līdzfinansējumu Latvijas, Lietuvas un Igaunijas projektu iesniegumiem.
* 2010. gada jūnijā Polijas, Lietuvas, Latvijas, Igaunijas un Somijas satiksmes ministriju pārstāvji parakstīja memorandu, kurā apliecināja politisko gribu turpināt ''Rail Baltica ''projekta īstenošanu, tai skaitā deklarēja, ka līgumslēdzējas puses apsvērs iespēju izveidot jaunu, kopēju pasažieru satiksmes līniju Tallina-Rīga-Kauņa-Belostoka-Varšava, izmantojot mūsdienīgas sliežu platuma maiņas iekārtas gan ritošam sastāvam, gan sliežu ceļam, lai nodrošinātu pakalpojumu, kas ir ātrs, ērts un maršrutā konkurētspējīgs ar autosatiksmi.
* 2010.—2011. gadā tika izvērtēts jaunas 1435 mm dzelzceļa līnijas būvniecības tehniski ekonomiskais pamatojums. Priekšizpēti veica Apvienotās Karalistes uzņēmums ''AECOM Ltd''.
* 2011. gada 10. novembrī Baltijas valstu premjeri Tallinā vienojās ''Rail Baltica'' projekta īstenošanai veidot atsevišķu uzņēmumu ar galveno biroju Rīgā (šādu nepieciešamību — biroja mītnes vieta Rīgā — apliecināja arī Baltijas valstīs praktizējošās juridisko biroju apvienības ''TRINITI'' veiktais pētījums, kuru pasūtīja Igaunijas Tehniskās uzraudzības iestāde (TSA) ar mērķi izanalizēt ''Rail Baltic'' kopuzņēmuma izveides juridiskos aspektus).
* 2013. gada 11. aprīlī, apliecinot interesi un vēlmi turpināt attīstīt dzelzceļa projektu ''Rail Baltica Globālais projekts'', Baltijas valstu transporta ministri Rīgā parakstīja deklarāciju par turpmāko sadarbību šī projekta realizēšanā.
* 2014. gada aprīlī par uzvarētājiem konkursā par Eiropas standarta platuma dzelzceļa līnijas ''Rail Baltica'' Latvijas posma detalizētu tehnisko izpēti un ietekmes uz vidi novērtējumu atzina apvienību SIA ''Konstruktionsgruppe Bauen Latvia'', SIA ''Grupa93'' un ''EPG Eisenbahn-und Bauplanungsgesellscaft mbH Erfurt'', kas nodibināja pilnsabiedrību ''RB Latvija''.
* 2014. gada 28. oktobrī, lai sekmīgi varētu realizēt ''Rail Baltica'' Eiropas standarta dzelzceļa līnijas Globālo projektu, klātesot visiem trim Baltijas valstu transporta ministriem, tika dibināts ''Rail Baltica Globālā projekta'' Baltijas valstu kopuzņēmums, kurš Latvijas Republikas uzņēmumu reģistrā tika reģistrēts 12. novembrī kā a/s ''RB Rail''. Uzņēmumam līdz 2015. gada 26. februārim bija jāiesniedz Baltijas valstu kopīgs pieteikums CEF Eiropas Savienības finansējuma saņemšanai ''Rail Baltica'' projekta īstenošanai.&lt;ref name=&quot;:2&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://edzl.lv/|title=Rail Baltica tapšanas vēsture - Rail Baltica|website=edzl.lv|access-date=2019-03-13|language=lv}}&lt;/ref&gt;
* [[2015. gads|2015.]] gada 22. jūnijā Rīgā Latvijas Satiksmes ministrs, Somijas transporta ministre, Polijas infrastruktūras un attīstības ministre, Lietuvas transporta ministrs, Igaunijas ekonomikas un infrastruktūras ministrs parakstīja ''Rail Baltica'' attīstības deklarāciju.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce | title=Rīgā paraksta deklarāciju par «Rail Baltica» attīstību | url=http://apollo.tvnet.lv/zinas/riga-paraksta-deklaraciju-par-rail-baltica-attistibu/695999 | publisher=Apollo | accessdate={{dat|2015|6|22}} | archive-date={{dat|2015|06|23||bez}} | archive-url=https://web.archive.org/web/20150623194536/http://apollo.tvnet.lv/zinas/riga-paraksta-deklaraciju-par-rail-baltica-attistibu/695999 }} {{lv ikona}}&lt;/ref&gt;
* 2015. gada 16. oktobrī atklāja vilcienu satiksmi posmā no [[Šestoka]]s līdz Kauņai pa nesen izbūvētajām Eiropas platuma dzelzceļa sliedēm. 2016. gada jūnijā sāka kursēt vilciens Kauņa-[[Bjalistoka]].&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|title=Lithuanian, Polish railways to launch Kaunas-Bialystok passenger route in June|publisher=[[The Baltic Course]] |url= http://www.baltic-course.com/eng/good_for_business/?doc=121482 |date=31 May 2016}}&lt;/ref&gt;
* 2016. gada augustā Latvijas valdība akceptēja Satiksmes ministrijas piedāvāto ''Rail Baltica'' dzelzceļa līnijas trases izvietojumu Latvijas teritorijā. Valdība arī noteica nacionālo interešu objekta statusu Eiropas standarta platuma publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūrai ''Rail Baltica,'' lai nodrošinātu projekta vienotu ieviešanu Baltijas valstīs un arī Latvijā, projekta ieviešanā vienoti strādājot 15 pašvaldībām. Šai dzelzceļa infrastruktūrai arī noteikta aizsargjosla. ''Rail Baltica'' trase Latvijas teritorijā sākas pie Igaunijas — Latvijas robežas un turpinās caur 15 pašvaldību teritoriju: Salacgrīvas, Limbažu, Sējas, Inčukalna, Ropažu, Garkalnes, Stopiņu, Salaspils novadiem, Rīgu, Mārupes, Olaines, Ķekavas, Baldones, Iecavas, Bauskas novadiem līdz Latvijas — Lietuvas robežai — kopumā 263 km garumā.
* [[2017. gads Latvijā|2017]]. gada 31. janvārī Tallinā parakstīja triju Baltijas valstu starpvaldību līgumu par ''Rail Baltica'' dzelzceļa izveidi. Līgums definē, ka kopīgi uzbūvētā infrastruktūra pieder katrai valstij, kurā tā atrodas, un pārvaldītājam tiks nodrošināta nepieciešamā piekļuve.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/bizness/biznesa_vide/valdiba-atbalsta-triju-baltijas-valstu-starpvaldibu-liguma-projektu-par-rail-baltica.d?id=48441355|title=Valdība atbalsta triju Baltijas valstu starpvaldību līguma projektu par 'Rail Baltica'|last=Bizness|first=DELFI|website=delfi.lv|access-date=2023-02-02|date=2017-01-24|language=lv}}
&lt;/ref&gt;
* 2017. gadā tika publicēta EY izstrādātā izmaksu-ieguvumu analīze, kas atspoguļo projekta kvantificējamos potenciālos ieguvumus 16,2 miljardu vērtībā un novērtē izmaksas 5,8 miljardu apmērā.&lt;ref name=&quot;ReferenceA&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.railbaltica.org/lv/rail-baltica-globala-projekta-izmaksu-un-ieguvumu-analize-projekts-ir-finansiali-un-ekonomiski-pamatots/|title=Rail Baltica Globālā projekta izmaksu un ieguvumu analīze: projekts ir finansiāli un ekonomiski pamatots {{!}} Rail Baltica|website=www.railbaltica.org|access-date=2018-06-15|language=lv-LV}}&lt;/ref&gt;
* 2018. gada sākumā Baltijas valstis apstiprināja būvprojektēšanas vadlīnijas — obligātos vienotos standartus ''Rail Baltica'' infrastruktūras projektēšanai, būvniecībai un uzturēšanai.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.railbaltica.org/lv/par-projektu/vesture/|title=Projekta vēsture|website=www.railbaltica.org|access-date=2018-06-15|language=lv-LV}}&lt;/ref&gt;
* 2018. gadā pabeidza ilgtermiņa biznesa un operacionālā plāna izstrādi, posma Kauņa — Lietuvas/Polijas robeža uzlabošanas iespēju izpēti, infrastruktūras pārvaldības izpēti, kā arī citus pētījumus, kas saistīti ar komercializāciju un materiālu nodrošināšanu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.railbaltica.org/annual-press-conference-of-the-rail-baltica-implementers-2/|title=Annual Press Conference of the Rail Baltica implementers {{!}} Rail Baltica|website=www.railbaltica.org|access-date=2018-06-15|language=en-US}}&lt;/ref&gt;
* 2020. gada februārī SIA &quot;Eiropas Dzelzceļa līnijas&quot;, &quot;RB Rail&quot; un [[LR Satiksmes ministrija]]s pārstāvji sāka kandidātu atlasi konkursā par Rīgas lidostas &quot;Rail Baltica&quot; stacijas un saistītās infrastruktūras izbūvi. Starptautiskajā konkursā bija saņemti 11 kandidātu pieteikumi no Latvijas, Vācijas, Itālijas, Spānijas, Igaunijas, Turcijas un Austrijas uzņēmumiem.&lt;ref name=&quot;lidosta&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/sak-kandidatu-atlasi-konkursa-par-rail-baltica-stacijas-un-saistitas-infrastrukturas-izbuvi.a347276/ Sāk kandidātu atlasi konkursā par «Rail Baltica» stacijas un saistītās infrastruktūras izbūvi] lsm.lv 2020. gada 5. februārī&lt;/ref&gt;
* 2022. gada 21. jūlijā ar svinīgu ceremoniju [[Nere]]s krastā sāka ''Rail Baltica'' būvniecību posmā no Kauņas līdz [[Latvijas-Lietuvas robeža]]i.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/lietuva-sakusies-rail-baltica-buvnieciba-posma-lidz-latvijas-robezai.a466328/ Lietuvā sākusies «Rail Baltica» būvniecība posmā līdz Latvijas robežai] lsm.lv 2022. gada 21. jūlijā&lt;/ref&gt;
* 2022. gada 13. septembrī sāka 13 metru augstas un 2 km garas dzelzceļa estakādes būvniecību pie lidostas &quot;Rīga&quot;.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/pie-lidostas-sakta-rail-baltica-dzelzcela-stacijas-estakades-buvnieciba.a473435/ Pie lidostas sākta «Rail Baltica» dzelzceļa stacijas estakādes būvniecība] lsm.lv 2022. gada 13. septembrī&lt;/ref&gt;

== Priekšvēsture ==
[[Attēls:Nord Express Interwar period.svg|thumb|300px|Ekspresvilciena ''[[Nord-Express]]'' maršruti 1925. — 1939. gadā.]]
[[Attēls:Nord-Express guļamvagons.jpg|thumb|300px|''Nord-Express'' guļamvagons pirms Otrā pasaules kara.]]
1861. gadā tika atklāta [[dzelzceļa līnija Rīga—Daugavpils]], kas [[Daugavpils|Daugavpilī]] savienojās ar 1860. gadā izbūvēto [[dzelzceļa līnija Pēterburga—Varšava|dzelzceļa līniju Pēterburga—Daugavpils]], ko 1862. gadā caur [[Viļņa|Viļņu]] pagarināja līdz [[Varšava]]i un savienoja ar Eiropas standarta platuma dzelzceļa līniju Varšava—Vīne. Dzelzceļa atzars [[Lentvare]]-[[Kauņa]]-[[Kēnigsberga]] to savienoja ar [[Berlīne|Berlīni]]. 1896. gadā starptautiskā akciju sabiedrība ''Compagnie Internationale des Wagons-Lits'' uzsāka ekspresvilciena ''[[Nord-Express]]'' kustību maršrutā Parīze—Berlīne—Kēnigsberga—Kauņa—Viļņa—Daugavpils—Pēterburga ar īpašu Rīgas vagonu, ko atkabināja [[Daugavpils (stacija)|Daugavpils stacijā]]. Vilciens kursēja divas reizes nedēļā ar pārsēšanos [[Virbale]]s stacijā uz Vācijas un Krievijas Impēriju robežas, kopējais brauciens no Parīzes līdz Pēterburgai ilga 52 stundas (vairāk nekā divas diennaktis).&lt;ref&gt;Reichs-Kursbuch 1905, Nachdruck bei Ritzau Verlag Zeit und Eisenbahn, 2005&lt;/ref&gt;

Pirmā pasaules kara laikā [[Oberosts|Vācijas okupācijas iestādes]] uzbūvēja [[dzelzceļa līnija Jelgava—Šauļi—Tilzīte|dzelzceļa līniju Jelgava—Šauļi—Tilzīte]] ar Eiropas standarta sliežu platumu. Pēc kara beigām un neilgi pirms [[Rīgas miera līgums|Rīgas miera līguma]] parakstīšanas 1921. gada 15. februārī atjaunoja tiešo dzelzceļa satiksmi starp Rīgu un Virbali, bet tā paša gada 19. augustā pagarināja bezpārsēšanās vagonu kursēšanu līdz [[Parīze]]i un [[Ostende]]i, iekļaujot Rīgu kā galapunktu jaunajā ''Nord-Express'' maršrutā.
1923. gadā Rīgas-Berlīnes vilcienā sāka iekļaut arī Latvijas dzelzceļu, Lietuvas dzelzceļu un Vācijas dzelzceļu vagonus, jo šie pārvadājumi izrādījās ļoti pieprasīti.
1925. gadā pēc Latvijas dzelzceļu pasūtījuma [[Rīgas Vagonu rūpnīca|Rīgas rūpnīca &quot;Fēnikss&quot;]] uzsāka ražot guļamvagonus.
Vilciens, kurš no Latvijas kursēja pirms Otrā pasaules kara maršrutā Rīga—Jelgava—Kauņa—Kēnigsberga—Berlīne, sasniedza galamērķi 15 stundās un 19 minūtēs, atceļā pavadot pat mazāk — 14 stundas un 43 minūtes, un kļuva par ērtāko un ātrāko transporta līdzekli. Latvijas teritorijā tā vidējais komerciālais kustības ātrums bija 77,1 km/h, Lietuvā — 79,2 km/h, bet Vācijā — 80,4 km/h.

1949. gadā maršrutā Tallina-Rīga-Viļņa tika ieviesti Ungārijā ražoti dīzeļvilcieni, kas ceļu no Rīgas līdz Viļņai veica 8 stundās, bet līdz Kauņai brauca 6 stundas (1940. gadā Rīgas-Berlīnes ātrvilciens Kauņu sasniedza 4 stundu un 14 minūšu laikā).

Tiešā bezpārsēšanās starptautiskā satiksme uz Poliju un [[Vācijas Demokrātiskā Republika|VDR]] tika atjaunota 1970. gados, kad tika ieviesti tiešās satiksmes vagoni maršrutos Rīga—Varšava un Rīga—Berlīne. PSRS un Polijas robežstacijā Kuzņicā (tagadējā Baltkrievijas-Polijas robežstacijā) tika izveidots vagonu ratiņu maiņas punkts, jo PSRS sliežu platums (1520 mm) atšķīrās no citur Eiropā pieņemtā sliežu standartplatuma (1435 mm).
No Rīgas kursēja bezpārsēšanās vagoni maršrutos Rīga—Jelgava—Viļņa—Varšava—Berlīne (ceļā bija jāpavada 31 stunda 15 minūtes), Rīga—Varšava, Tallina—Varšava. Caur Rēzekni un Daugavpili kursēja Ļeņingradas—Varšavas un Ļeņingradas—Berlīnes vilcieni.&lt;ref name=&quot;:3&quot;&gt;Par Rail Baltic [http://edzl.lv/lv/par-rail-baltica/fakti fakti]&lt;/ref&gt;

== Maršruts ==
[[Attēls:RailBaltica-lv.svg|thumb|300px|''Rail Baltica'' sākotnējie varianti 2009. gadā. Vēlāk tika nolemts būvēt jaunu dzelzceļa līniju no Rīgas caur Panevēžu uz Kauņu]]
Pēc ilgām diskusijām visas trīs Baltijas valstis 2011. gada martā vienojās, ka to teritorijās ''Rail Baltica'' tiks būvēts no jauna pa īsāko maršrutu [[Tallina]]-[[Pērnava]]-[[Rīga]]-[[Panevēža]]-[[Kauņa]], lai nodrošinātu lielākos ieguvumus par zemākajām izmaksām. Jo īsāks un taisnāks ir sliežu ceļš, jo ātrāku satiksmi ir iespējams nodrošināt, sniedzot lielākos ieguvumus, salīdzinot ar citām alternatīvām. Šādu secinājumu izteica arī AECOM veiktais pētījums 2013. gadā, analizējot iespējamos maršrutus un sliežu ceļu atrašanās vietu visās trīs Baltijas valstīs. Šajā variantā galvenokārt plānots veidot jaunas dzelzceļa līnijas, kas šķērso pārsvarā lauksaimniecības un meža zemi.
2017. gadā visu Baltijas valstu ministrijas apstiprināja starpvaldību līgumu, kas nosaka ''Rail Baltica'' maršrutu no Tallinas caur Pērnavu, Rīgu, Paņevežu, Kauņu līdz Lietuvas/Polijas robežai ar Kauņa—Viļņa savienojumu kā daļu no kopējā projekta, un nosakot projektēšanas ātrumu 240 km/h pasažieru pārvadājumiem.

Kustība posmā no Tallinas līdz Helsinkiem nodrošinās, izmantojot esošos komercprāmjus. Nākotnē iespējama [[Tunelis Tallina–Helsinki|tuneļa Tallina—Helsinki]] izbūve, kas nodrošinātu dzelzceļa transportu abu pilsētu starpā. Paredzēts, ka dzelzceļš no Tallinas līdz Varšavai būs vismaz 950 km garš, taču posma garums Baltijas valstīs sasniegs 870 km.

Igaunijā paredzētas divas pasažieru dzelzceļa stacijas — Tallinas Centrālā stacija un Pērnava, Latvijā — [[Rīgas Pasažieru stacija|Rīgas Centrālā stacija]] un Starptautiskās lidostas &quot;Rīga&quot; stacija. Lietuvā paredzētas trīs stacijas — Palemonas stacija Kauņā, Viļņā un Panevēžā.
Citas nozīmīgākās Baltijas valstu pilsētas, kuras neatrodas tieši uz sliežu līnijas, bet ko paredzēts pieslēgt ''Rail Baltica'', izmantojot esošos 1520 milimetru sliežu ceļus, ir [[Tartu]], [[Daugavpils]], [[Ventspils]], [[Jelgava]], [[Liepāja]], [[Šauļi]] un [[Klaipēda]].

Latvijā jaunā dzelzceļa līnija virzīsies garām [[Bauska]]i, kur paredzēta apdzīšanas stacija, un [[Iecava]]i. Netālu no [[Baldone]]s dzelzceļš sazarosies, proti, pasažieru vilcieni brauks paralēli [[Rīgas apvedceļš|Rīgas apvedceļam]] līdz [[Starptautiskā lidosta &quot;Rīga&quot;|Starptautiskajai lidostai &quot;Rīga&quot;]], kur atradīsies stacija. Pēc tam tie blakus esošajām sliedēm turpinās ceļu gar [[Imanta (Rīga)|Imantu]], [[Zasulauks|Zasulauku]], [[Torņakalns|Torņakalnu]], šķērsos Daugavu pa jaunu tiltu blakus [[Dzelzceļa tilts (Rīga)|Dzelzceļa tiltam]] un apstāsies [[Rīgas Pasažieru stacija|Rīgas Pasažieru stacijā]]. Tie atsāks braucienu gar esošajām sliedēm Daugavpils virzienā, un, izmantojot likvidētās [[Dzelzceļa līnija Rīga Preču—Ērgļi|dzelzceļa līnijas Rīga Preču—Ērgļi]] daļu, vilcieni brauks garām pasažieru vilcienu apkalpes punktam [[Acone|Aconē]]. Pasažieru vilcienu maršruts pie [[Upeslejas|Upeslejām]] savienosies ar kravas vilcienu maršrutu. Savukārt kravas vilcienu maršruts vedīs gar Baldoni, šķērsos [[Rīgas ūdenskrātuve|Rīgas HES ūdenskrātuvi]] netālu no Salaspils, kur paredzēts uzbūvēt Salaspils intermodālo kravu termināli un apdzīšanas staciju. ''Rail Baltica'' maršruts turpināsies gar [[Vangaži]]em, kur paredzēts infrastruktūras apkalpes punkts un apdzīšanas stacija, cauri [[Sējas novads|Sējas novadam]], kur atradīsies kravas vilcienu stacija, un gar [[Zvejniekciems|Zvejniekciemu]], kur būs apdzīšanas stacija. Jaunais dzelzceļš virzīsies paralēli [[Eiropas autoceļš E67|Via Baltica]], un arī pie [[Salacgrīva]]s atradīsies apdzīšanas stacija.

2018. gada aprīlī Latvijas, Lietuvas un Igaunijas valstu ministrijas apstiprināja izstrādātās būvprojektēšanas vadlīnijas, kas nosaka maksimālo projektēto pasažieru vilcienu ātrumu 249 km/h, nodrošinot iespēju pārvietoties ar ātrumu līdz 234 km/h, un maksimālo kravas vilcienu kustības ātrumu — 120 km/h.&lt;ref name=&quot;railbaltica.org&quot;/&gt;

=== Reģionālās stacijas ===

Atkarībā no pasažieru skaita, plānoti trīs ''Rail Baltica'' reģionālo staciju varianti — pamatstacija, paplašinātā stacija vai pieturvieta tikai ar peroniem, katrā stacijā un pieturvietā būs nodrošināta autostāvvieta, e-automašīnu uzlādes stacija, kā arī velosipēdu novietnes. Sākotnēji vilcienu kustības plāns paredzēja Igaunijā 12, Lietuvā 10 un Latvijā 15 reģionālās pieturas.
2021. gada oktobrī Latvijā norisinājās sabiedrības iesaistes kampaņa, kurā aicināja iedzīvotājus, apkaimju biedrības un pašvaldības piedalīties balsojumā, lai palīdzētu rast topošo Rail Baltica staciju nosaukumus 16 reģionālajiem mobilitātes punktiem: [[Salacgrīva]], [[Tūja (Liepupes pagasts)|Tūja]], [[Skulte (Skultes pagasts)|Skulte]], [[Vangaži]], [[Saurieši]], [[Slāvu tilts]], [[Torņakalns]], [[Zasulauks]], [[Imanta (Rīga)|Imanta]], [[Jaunmārupe]], [[Olaine]], [[Ķekava]], [[Salaspils]], [[Baldone]], [[Iecava]] un [[Bauska]] un vienai jaunai pieturvietai pie [[Stradiņa slimnīca]]s uz esošā sliežu ceļa.&lt;ref&gt;[https://www.sam.gov.lv/lv/jaunums/ka-sauksi-ta-brauksi-sak-sabiedribas-balsojumu-rail-baltica-regionalo-staciju-nosaukumu-izveidei „Kā sauksi, tā brauksi” — sāk sabiedrības balsojumu Rail Baltica reģionālo staciju nosaukumu izveidei] Satiksmes ministrija, 2021&lt;/ref&gt;

2024. gada martā tika apstiprināti stacijas nosaukumi Latvijas teritorijā: [[Lidosta Rīga]], [[Salacgrīva]], [[Skultes muiža]], [[Dārzciems]], [[Jaunmārupe]], [[Lieliecava]], [[Mūsa (Bauska)]], [[Vangaži]], [[Daugavkrasti (Salaspils)]], [[Baldone]], [[Bērzpils (Jaunolaine)]], [[Ķekava]], [[Zasulauks]], [[Saurieši]].&lt;ref&gt;[https://www.delfi.lv/bizness/37264250/biznesa_vide/120004619/doti-nosaukumi-rail-baltica-dzelzcela-stacijam-latvija Doti nosaukumi 'Rail Baltica' dzelzceļa stacijām Latvijā]&lt;/ref&gt;

== Projektēšana ==
[[Attēls:RB infografiki Karte PDF LV-1.png|thumb|300px|''Rail Baltica'' infografika ar RB maršrutu Baltijas valstīs (2017).]]
[[Attēls:Rail Baltica plāksnīte.JPG|thumb|300px|Plāksnīte, kas 2015. gadā bija uzstādīta pie [[Rīgas Pasažieru stacija]]s ēkas]]
[[Attēls:Rail Baltica projekta struktura.png|thumb|300px|''Rail Baltica'' projekta ieviesēju struktūra pirms Somijas ''Oy Suomen Rata'' AB iesaistīšanās 2019. gadā.]]
[[Attēls:RB infografiks LV-1.png|thumb|300px|''Rail Baltica'' projekta reklāma.]]
2014. gada novembrī Mārupes&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.marupe.lv/marupes-pasvaldiba-neatbalsta-projekta-rail-baltica-iespejamos-trasejumus-novada-teritorija/ |title=Pašvaldība neatbalsta projekta „Rail Baltica” iespējamos trasējumus Mārupes teritorijā |access-date={{dat|2014|11|07||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20141120174742/http://www.marupe.lv/marupes-pasvaldiba-neatbalsta-projekta-rail-baltica-iespejamos-trasejumus-novada-teritorija/ |archivedate={{dat|2014|11|20||bez}} }}&lt;/ref&gt; un Babītes novadu pašvaldības kategoriski iebilda pret piedāvātajiem ''Rail Baltica'' savienojumu variantiem ar Rīgas lidostu un ostu Krievu salā, bet Babītes novada pašvaldība atsauca savu iebildumu, uzzinot, ka savienojums netiks būvēts Babītes novadā. 2015. gada janvārī ''Rail Baltica'' plānotajam maršrutam iebilda arī Rīgas,&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/temas/rail-baltica/|title=Rail Baltica|website=www.lsm.lv|access-date=2019-03-13|language=lv}}&lt;/ref&gt; kā arī Ķekavas&lt;ref&gt;[http://financenet.tvnet.lv/viedokli/549524-kekavas_pasvaldiba_neredz_ieguvumus_no_rail_baltica_projekta Ķekavas pašvaldība neredz ieguvumus no «Rail Baltica» projekta], TVnet, 2015. gada 26. februāris.
&lt;/ref&gt; un Sējas&lt;ref&gt;[http://www.la.lv/sejas-novads-ar-rail-baltica-ii-marsrutu-rupji-parkaptas-iedzivotaju-intereses/ Sējas novads: Ar “Rail Baltica II” maršrutu rupji pārkāptas iedzīvotāju intereses], Latvijas Avīze, 2015. gada 24. februāris.
&lt;/ref&gt; novada pašvaldība, Limbažu&lt;ref&gt;[http://www.delfi.lv/bizness/transports-logistika/limbazu-novada-iedzivotaji-satraukti-par-rail-baltica-projektu-dazi-to-salidzina-ar-monstru.d?id=45640636 Limbažu novada iedzīvotāji satraukti par 'Rail Baltica' projektu; daži to salīdzina ar monstru]. Delfi, [[LETA]], 2015. gada 2. marts&lt;/ref&gt; novada iedzīvotāji.

2018. gada 20. martā Eiropas Sliežu platuma projekta ieviesējs Latvijā SIA &quot;Eiropas Dzelzceļa līnija&quot; noslēdza pirmo līgumu par ''Rail Baltica'' atzara projekta izstrādi 4,4 kilometru garam dzelzceļa savienojumam ar Starptautisko [[Rīgas starptautiskā lidosta|lidostu &quot;Rīga&quot;]], tā celtniecību bija plānots sākt 2020. gadā. Projekta izstrādi veiks uzņēmumu apvienība &quot;Prosiv&quot;, kuras sastāvā ir [[Itālija]]s uzņēmums &quot;Sintagma&quot;, [[Slovākija]]s uzņēmums &quot;Prodex&quot; un Latvijas uzņēmums &quot;Vektors T&quot;. Projektēšanas cena ir 4,5 miljoni eiro, tajā iekļauta arī būvniecības autoruzraudzība līdz [[2025]]. gadam, kad plānots pabeigt jaunās dzelzceļa stacijas būvi lidostā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/paraksta-ligumu-par-rail-baltica-stacijas-projektesanu-lidosta-riga.a271951/?utm_source=email+marketing+Mailigen&amp;utm_campaign=Ir+Svar%C4%ABg%C4% Paraksta līgumu par «Rail Baltica» stacijas projektēšanu lidostā «Rīga»] ''lsm.lv'' ziņu redakcija 2018. gada 20. martā&lt;/ref&gt;

2019. gadā sāka ''Rail Baltica'' [[Dzelzceļa tilts (Rīga)|Rīgas dzelzceļa tilta]], uzbēruma un Rīgas Centrālās pasažieru stacijas kompleksā apbūves būvprojekta izstrādi, bet būvdarbus plānots paveikt 2021. — 2022. gadā.
Šī projekta aprēķinātās izmaksas ir tuvu 200 miljoniem [[eiro]].&lt;ref&gt;[http://edzl.lv/lv/aktualitates/projekta-jaunumi/uzsakta-rail-baltica-centralas-stacijas-iepirkuma-2-karta-un-parakstits-sadarbibas-memorands-ar-nvo.html Uzsākta Rail Baltica Centrālās stacijas iepirkuma 2. kārta un parakstīts sadarbības memorands ar NVO] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200813180055/http://edzl.lv/lv/aktualitates/projekta-jaunumi/uzsakta-rail-baltica-centralas-stacijas-iepirkuma-2-karta-un-parakstits-sadarbibas-memorands-ar-nvo.html |date={{dat|2020|08|13||bez}} }} edzl.lv 2018. gada 22. augustā&lt;/ref&gt;

2020. gada aprīlī kļuva zināms, ka 94 km garā dzelzceļa posma no [[Vangaži]]em līdz [[Latvijas un Igaunijas valsts robeža]]i projektēšanu 30 mēnešus veiks uzņēmumu apvienība ''INECO-ARDANUY'', līguma summa ir 13 523 414 eiro, bet 45 km garo posmu no [[Misa]]s līdz [[Latvijas un Lietuvas valsts robeža]]i 24 mēnešus projektēs uzņēmumu apvienība ''IDOM, Consulting, Engineering, Architecture S.A.U.'', līguma summa ir 6 903 802 eiro. Posmā no Vangažiem līdz Latvijas un Igaunijas valsts robežai paredzēti 13 tilti, 36 ceļu pārvadi, 3 dzelzceļa pārvadi, 119 caurtekas un 3 dzīvnieku pārejas, bet posmā no Misas līdz Latvijas un Lietuvas robežai paredzēti 4 tilti, 16 ceļu pārvadi, 4 dzelzceļa pārvadi, 54 caurtekas un
1 dzīvnieku pāreja.&lt;ref&gt;[https://www.delfi.lv/bizness/biznesa_vide/projektesanas-darbi-sakas-visa-rail-baltica-pamata-trase-latvija.d?id=52033503 Projektēšanas darbi sākas visā 'Rail Baltica' pamata trasē Latvijā] delfi.lv 06.04.2020.&lt;/ref&gt;

=== Rīgas Centrālā stacija ===
''Rail Baltica'' Rīgas dzelzceļa tilta, uzbēruma un Rīgas Centrālās pasažieru stacijas kompleksās apbūves būvniecība notiek pēc projekta meta, ko izstrādāja arhitektu birojs ''PLH Arkitekter'' sadarbībā ar ''COWI'' (Dānija).
Būvniecības gaitā tiks izbūvēti divi jauni Eiropas sliežu platuma (1435 mm) ceļi 2,6 km garumā, 6 jauni dzelzceļa pārvadi, jauna iela un tiks norakts esošais uzbērums, lai varētu dzelzceļa satiksmi organizēt pa estakādi, kā arī jauns, 1 km garš tilts pār Daugavu un [[Mazā Daugava (Rīga)|Mazo Daugavu]]. Torņkalnā un Mārupē izveidos pieturas lidostas ekspreša (''shuttle'') pasažieriem.
Palielinot sliežu ceļu skaitu, pārveidos visas stacijas infrastruktūru, kas palielinās mobilitāti, drošību, pieejamību, kā arī piešķirs Rīgai jaunus vaibstus, vizuāli un funkcionāli savienojot līdz šim ar dzelzceļa uzbērumu atdalītās pilsētas daļas, kā arī ar jaunu dzelzceļa tiltu ērti savienojot Daugavas abus krastus arī gājējiem un riteņbraucējiem.
''Rail Baltica'' Rīgas Centrālās pasažieru stacijas un tilta projektētājs un būvnieks ir personu apvienība ''BESIX RERE GROUP''.&lt;ref&gt;[https://info.railbaltica.org/lv/infrastruktura info.railbaltica.org]&lt;/ref&gt;

Jaunās Rīgas Centrālo stacijas būvi bija plānots pabeigt 2025.–2026. gadā, bet finansējuma kavēšanās dēļ būvniecības pabeigšanu pārbīdīja līdz 2026.–2027. gadam.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/13.04.2023-rail-baltica-ievieseji-paslaik-finansejuma-piesaiste-netiek-lidzi-buvdarbiem.a504661/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article «Rail Baltica» ieviesēji: Pašlaik finansējuma piesaiste netiek līdzi būvdarbiem] lsm.lv 2023. gada 13. aprīlī&lt;/ref&gt;

=== Rīgas lidostas dzelzceļa stacija ===
Jaunbūvējamo lidostas dzelzceļa staciju plānots pilnībā integrēt esošajā [[lidosta &quot;Rīga&quot;|lidostas &quot;Rīga&quot;]] infrastruktūrā. Paredzams, ka pa jaunuzbūvēto dzelzceļu līdz [[Rīgas centrālā dzelzceļa stacija|Rīgas centrālajai dzelzceļa stacijai]] četras reizes dienā kursēs &quot;Rail Baltica&quot; ātrvilciens, un ik pa 15-30 minūtēm atspoles (''shuttle'') vilciens, ļaujot astoņās minūtēs nokļūt no lidostas galvaspilsētas centrā.

Kopumā būvniecības darbi plānoti vairākās kārtās: stacijas ēkas būve trijos līmeņos un piebraucamie ceļi ar saistīto infrastruktūru, stacijas ēkas fasādes izveide, estakādes uz Rīgu un Jaunmārupi izbūve. Dzelzceļa estakādes plānotais augstums ir apmēram 10 metri, pār K. Ulmaņa gatvi būvēs 113 m garu dzelzceļa pārvadu. Līdztekus &quot;Rail Baltica&quot; stacijas izbūvei plānota arī lidostas termināla paplašināšanas 6. kārta un jauna gaisa satiksmes vadības torņa būvniecība.&lt;ref name=&quot;lidosta&quot;/&gt;

''Rail Baltica'' stacijas būvniecību pie lidostas sāka 2021. gada 30. jūnijā, termināli bija plānots pabeigt 2023. gada sākumā, savukārt lidostas infrastruktūru kopumā — līdz 2025. gada beigām.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/sak-rail-baltica-stacijas-buvniecibu-pie-lidostas.a411008/ Sāk «Rail Baltica» stacijas būvniecību pie lidostas] lsm.lv 2021. gada 30. jūnijā&lt;/ref&gt;
Lai gan 2023. gadā termināļa ēka nebija uzcelta, tomēr būvnieku konsorcijs ([[Austrija]]s uzņēmums ''Swietelsky AG'', Latvijas ceļu būves firma SIA Binders un AS ''LNK Industries'') solīja lidostas dzelzceļa stacijas būvdarbus paveikt piecos posmos līdz 2025. gada decembrim.&lt;ref&gt;[https://edzl.lv/noderigi/rail-baltica-stacija-starptautiskaja-lidosta-riga Rail Baltica stacija starptautiskajā lidostā &quot;Rīga&quot;]&lt;/ref&gt;

2023. gada septembrī kļuva zināms, ka ar tobrīd pieejamo finansējumu līdz 2025. gadam varēs pabeigt darbus ap Satiksmes ministriju un Centrāltirgu, turpināt iesākto ap lidostu un izbūvēt 13 kilometrus sliežu starp Iecavu un Bausku.
Lai Rīgā iesāktos darbus līdz 2027. gadam pabeigtu, pietrūka nedaudz virs 200 miljoniem eiro, no tiem mazāk par pusi paredzēja Centrālās stacijas posmam, savukārt vairāk nekā simt miljoni eiro bija vajadzīgi, lai uzbūvētu 4,5 kilometrus garo sliežu ceļu no Jaunmārupes līdz Imantai.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/26.09.2023-rail-baltica-darbiem-riga-pietrukst-200-miljonu-eiro-pirmie-vilcieni-latvija-varetu-sakt-kurset-agrak.a525297/ «Rail Baltica» darbiem Rīgā pietrūkst 200 miljonu eiro; pirmie vilcieni Latvijā varētu sākt kursēt agrāk] lsm.lv 2023. gada 26. septembrī&lt;/ref&gt;

=== Projekta ieviesēji ===

Sākotnēji ''Rail Baltica'' projektu plānoja trīs [[Baltijas valstis]] — [[Igaunija]], [[Latvija]] un [[Lietuva]], bet 2019. gadā tam pievienojās arī [[Somija]].
2014. gadā tika nodibināts Baltijas valstu kopuzņēmums ''RB Rail'' AS, projekta centrālais koordinators, ar mērķi attīstīt ''Rail Baltica'' projektu un īstenot dzelzceļa izveidi. Uzņēmuma pārziņā ir dzelzceļa līnijas projektēšana, būvniecība un mārketinga aktivitāšu realizācija.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.railbaltica.org/lv/projekta-ievieseji/centralais-koordinators/|title=Centrālais koordinators|website=www.railbaltica.org|access-date=2018-06-15|language=lv-LV}}&lt;/ref&gt;

Projekta nacionālie ieviesēji ir ''Rail Baltic Estonia'' OU un ''Estonian Technical Regulatory Authority'' Igaunijā, &quot;Eiropas Dzelzceļa līnijas&quot; SIA Latvijā, ''Rail Baltica statybe'' UAB un ''Lietuvos geležinkeliai'' JSC Lietuvā. Būvniecība, ko veic projekta ieviesēji, notiek ''RB RAIL'' AS pārraudzībā un atbilstoši vienotiem iepirkuma principiem un līgumiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.railbaltica.org/lv/implementing-bodies/|title=Implementing bodies|website=www.railbaltica.org|access-date=2018-06-15|language=lv-LV}}&lt;/ref&gt;

2019. gada 1. februārī Somijas valdība pieņēma lēmumu dibināt sabiedrību ar ierobežotu atbildību ''Oy Suomen Rata'' AB. Plānots, ka tās apakšuzņēmums, ''Rail Baltica company'', kļūs par ''Rail Baltica'' projekta kopuzņēmuma ''RB Rail'' AS akcionāru. Somija sekmēs [[Ziemeļjūra]]s—Baltijas pamattīkla koridora izaugsmi arī uz ziemeļiem no Helsinkiem.&lt;ref&gt;[http://www.railbaltica.org/lv/somija-klus-par-rail-baltica-kopuznemuma-akcionariem/ Somija kļūs par Rail Baltica kopuzņēmuma akcionāriem] railbaltica.org, 05.02.2019&lt;/ref&gt;

2024. gada aprīlī no amata atkāpās uzņēmuma &quot;Eiropas Dzelzceļa līnijas&quot; valdes priekšsēdētājs Kaspars Vingris, kurš amata pienākumus sāka pildīt 2019. gada 1. augustā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/26.04.2024-eiropas-dzelzcela-liniju-valdes-vaditajs-atkapjas-no-amata.a551963/ «Eiropas Dzelzceļa līniju» valdes vadītājs atkāpjas no amata] lsm.lv 2024. gada 26. aprīlī&lt;/ref&gt;

== Finansēšana ==
AECOM analīze, kas veikta 2011. gadā, paredzēja projekta izmaksas 3,6 miljardu apmērā un pierādīja, ka projekts ir ilgtspējīgs un nesīs ekonomiskos ieguvumus. Kopš analīzes veikšanas ir notikusi būtiska attīstība un nozīmīgi elementi ir pievienoti ''Rail Baltica'' Globālajam projektam, lai nodrošinātu labāku savienojamību, intermodalitāti un pasažieru mobilitāti. Kopš AECOM analīzes projekts ir papildināts ar pasažieru staciju Starptautiskajā lidostā &quot;Rīga&quot; (Latvija), Kauņa—Viļņa savienojumu (Lietuva), plānots uzlabot savienojumu ar Kauņas pilsētu (Lietuva), kā arī izbūvēt tramvaja līniju [[Ilemiste (stacija)|Ilemiste]]—[[Tallinas lidosta]] (Igaunija). Papildus veikts vides ietekmes novērtējums, teritoriālā plānošana, kā arī sagatavoti daži sākotnējie tehniskie risinājumi, lai pēc iespējas precīzāk varētu aplēst potenciālās projekta izmaksas.
Projekta [[rentabilitāte]] slēpjas tā sociālekonomiskajos ieguvumos, ko EY aplēsis 16,2 miljardu eiro apmērā. Paredzams, ka ''Rail Baltica'' projekts radīs arī vairākus nekvantificējamus ieguvumus, ko būs iespējams realizēt caur reģionu integrāciju, tūrisma attīstību, jaunām biznesa iespējām, ārvalstu tiešajām investīcijām, pieeju jauniem eksporta tirgiem, tehnoloģiju transfēru, inovācijām, u.c.
2017. gadā kopējās plānotās izmaksas ''Rail Baltica'' projektam bija 5,8 miljardi visās trīs Baltijas valstīs. Veiktā izmaksu-ieguvumu analīze pierādīja projekta ekonomisko ilgtspēju un sabiedrības ieguvumus, kas vairākkārt pārsniedz izmaksu apmēru, tādējādi nodrošinot nepieciešamos parametrus, lai turpinātu projekta finansēšanu no ES un Baltijas valstu puses.&lt;ref name=&quot;ReferenceA&quot;/&gt;

Projektu finansē iesaistītās valstis, Eiropas Savienības TEN-T budžets, kā arī Eiropas Savienības Struktūrfondi un Kohēzijas fondi. 2018. gada sākumā Baltijas valstis un RB Rail AS saņēma CEF 2 stipendijas Rail Baltica dzelzceļa līnijas būvniecībai, parakstot līgumu ar kopējo vērtību 765 miljoni eiro. 2018. gada 13. jūlijā tika parakstīts trešais CEF līdzfinansējuma līgums, kura kopējā vērtība sasniedz 130 miljonus eiro no kuriem CEF ieguldījums ir 110 miljoni eiro jeb 85% no visiem attiecināmajiem izdevumiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.railbaltica.org/lv/parakstits-tresais-rail-baltica-globala-projekta-cef-lidzfinansejuma-ligums/|title=Parakstīts trešais Rail Baltica Globālā projekta CEF līdzfinansējuma līgums {{!}} Rail Baltica|website=www.railbaltica.org|access-date=2018-07-23|language=lv-LV}}&lt;/ref&gt;
Finansiālais ieguldījums no CEF un Baltijas valstīm 2018. gada jūlijā bija aplēsts 824 milj. eiro apjomā (Igaunija 235, Latvija 303, Lietuva 286).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.railbaltica.org/lv/par-projektu/finansejums/|title=Projekta finansējums|website=www.railbaltica.org|access-date=2018-06-15|language=lv-LV}}&lt;/ref&gt;

2024. gada martā Satiksmes ministrija saskaņošanai iesniedza ziņojumu par projekta pirmās fāzes finansēšanu līdz 2030. gadam.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/24.03.2024-rail-baltica-cauri-visai-rigai-pirmaja-posma-visticamak-neies-trukst-ap-3-miljardiem-eiro.a547888/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=popular «Rail Baltica» cauri visai Rīgai pirmajā posmā, visticamāk, neies; trūkst ap 3 miljardiem eiro] lsm.lv 2024. gada 24. martā&lt;/ref&gt; 

== Atsauces ==
{{atsauces|30em}}

== Skatīt arī ==
* ''[[Via Baltica]]''
* [[Vikiprojekts:Rail Baltica]]

== Ārējās saites ==
* [https://edzl.lv/noderigi/rail-baltica-stacija-starptautiskaja-dzelzcela-stacija-riga Rail Baltica stacija starptautiskajā dzelzceļa stacijā Rīgā] (vizualizācija)
* [http://railbaltica.org/info/lv Informācija par Rail Baltica]
* [https://web.archive.org/web/20110826012039/http://ec.europa.eu/transport/infrastructure/maps/maps_en.htm Progresa ziņojums 2008. gadā (PDF fails)]
* [https://web.archive.org/web/20150201044903/http://www.irir.lv/2011/11/29/dzelzcels-rail-baltica Dzelzceļš &quot;Rail Baltica&quot; — ir.lv Dzīvie šķirkļi]
* [https://www.google.com/maps/d/u/0/viewer?mid=14ViyipBQg8vhbBP75jNHjf7N5pw&amp;ll=57.09481510016359%2C24.297019999999975&amp;z=8 Rail Baltica trase Latvijā — nodalījuma joslas koridors — Google maps]

{{Vikikrātuves kategorija}}
[[Kategorija:Dzelzceļš]]
[[Kategorija:Dzelzceļš Igaunijā]]
[[Kategorija:Dzelzceļš Latvijā]]
[[Kategorija:Dzelzceļš Lietuvā]]
[[Kategorija:Rīga]]
[[Kategorija:Limbažu novads]]
[[Kategorija:Saulkrastu novads]]
[[Kategorija:Ropažu novads]]
[[Kategorija:Siguldas novads]]
[[Kategorija:Salaspils novads]]
[[Kategorija:Ķekavas novads]]
[[Kategorija:Mārupes novads]]
[[Kategorija:Olaines novads]]
[[Kategorija:Bauskas novads]]</text>
      <sha1>ldtuzv213xf42ektevqjr3knyz9kk7f</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4048087</id>
      <parentid>4048086</parentid>
      <timestamp>2024-04-26T10:45:18Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Rīgas Centrālā stacija */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="48818" xml:space="preserve">
[[Attēls:RBINFO.png|thumb|390px|''Rail Baltica'' kā daļa no Ziemeļjūras—Baltijas transporta koridora.]]
[[Attēls:Rokai, geležinkelis.JPG|thumb|390px|Pabeigtais posms netālu no Kauņas Lietuvā (2020).]]
{{nosaukums slīprakstā}}
'''''Rail Baltica''''' ir [[dzelzceļš|dzelzceļa]] infrastruktūras projekts [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] integrēšanai Eiropas dzelzceļu tīklā. Tas ir viens no Eiropas Savienības transporta tīklu (''Trans-European Transport Networks'', TEN-T) prioritārajiem projektiem.

''Rail Baltica'' savienos [[Helsinki|Helsinkus]], [[Tallina|Tallinu]], [[Pērnava|Pērnavu]], [[Rīga|Rīgu]], [[Panevēža|Paņevežu]], [[Kauņa|Kauņu]], [[Viļņa|Viļņu]] ar [[Varšava|Varšavu]] (tālāk ar [[Berlīne|Berlīni]]) un vedīs cauri piecām [[Eiropas Savienība]]s valstīm.
Latvijā dzelzceļš šķērsos [[Limbažu novads|Limbažu]], [[Saulkrastu novads|Saulkrastu]], [[Siguldas novads|Siguldas]], [[Ropažu novads|Ropažu]], [[Salaspils novads|Salaspils]], [[Mārupes novads|Mārupes]], [[Olaines novads|Olaines]], [[Ķekavas novads|Ķekavas]], [[Bauskas novads|Bauskas novadu]] un Rīgas pilsētu.&lt;ref&gt;[http://www.db.lv/razosana/transports-logistika/var-izbraukt-rail-baltica-marsrutu-latvija-428486 Var «izbraukt» Rail Baltica maršrutu Latvijā] Db.lv, 2015. gada 3. martā&lt;/ref&gt;

Plānošanas posms Baltijas valstīs norisinājās no 2010. līdz 2017. gadam. Projektēšanas fāzi uzsāka 2016. gadā ar projektēšanas darbiem Rīgas Centrālajā Stacijā un Starptautiskajā lidostā &quot;Rīga&quot; un tie turpinājās līdz 2023. gadam. Pirmos celtniecības darbus Igaunijā sāka 2020. gada pavasarī, bet Latvijā — 2020. gada rudenī.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/igaunija-sakta-rail-baltica-buvnieciba-latvija-tas-gaidams-rudeni.a360800/ Igaunijā sākta Rail Baltica būvniecība] apmeklēts 2020. gada 19. septembrī&lt;/ref&gt;

Sākotnēji būvdarbus bija plānots pabeigt 2026. gadā,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.railbaltica.org/video/rail-baltica-is-your-future/|title=Rail Baltica is your future {{!}} Rail Baltica|website=www.railbaltica.org|access-date=2018-06-15|language=en-US}}&lt;/ref&gt; taču tikai 2023. gada sākumā uzņēmuma &quot;RB Rail&quot; vadība pavēstīja, ka ir gatava sākt liela mēroga celtniecības darbus, solot jauno dzelzceļu pa posmiem pabeigt starp 2028. un 2030. gadu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/rail-baltica-koordinatore-pamattrases-celtniecibu-svarigi-pabeigt-lidz-2030-gadam.a494441/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article «Rail Baltica» koordinatore: Pamattrases celtniecību svarīgi pabeigt līdz 2030. gadam] lsm.lv 2023. gada 1. februārī &lt;/ref&gt;
2023. gada novembrī kļuva zināms, ka &quot;RB Rail&quot; kopā ar ekspertiem veido vairākus scenārijus dzelzceļa un ar to saistīto objektu būves  dalīšanai vismaz divās kārtās, lai taupītu laiku un naudu. Diskutēja par variantiem, kuros līdz 2030. gadam jāuzbūvē vienīgi līniju, kas no Igaunijas puses caur Salaspili aiziet uz Iecavu un tālāk uz Lietuvu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/19.11.2023-rail-baltica-atrvilciens-var-paiet-garam-rigai.a532280/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=popular «Rail Baltica» ātrvilciens var paiet garām Rīgai] lsm.lv 2023. gada 19. novembrī&lt;/ref&gt;

== Raksturojums ==
''Rail Baltica'' līnija būs pilnībā elektrificēta. Maršrutu plāno tā, lai izvairītos no &quot;[[Natura 2000]]&quot; īpaši aizsargājamo dabas teritoriju tīkla un neatstātu zīmīgu iespaidu uz citām ekoloģiski jutīgām teritorijām, cik tālu vien iespējams, kā arī esošajām dzelzceļa līnijām. Lai mazinātu trokšņu līmeni, paredzēts uzstādīt trokšņu barjeru. Tiks veidotas arī savvaļas dzīvnieku pārejas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.railbaltica.org/lv/par-projektu/|title=Rail Baltica – simtgades projekts|website=www.railbaltica.org|access-date=2018-06-15|language=lv-LV}}&lt;/ref&gt;

''Rail Baltica'' dzelzceļa trases Latvijas daļā paredzēts būvēt tiltus pār [[Daugava|Daugavu]], [[Gauja|Gauju]] un citām upēm, divlīmeņu šķērsojumus ar autoceļiem, Rīgas ielām un 1520 mm sliežu ceļiem, viaduktus pār ielejām, gravām un citām pazeminātām teritorijām, dzīvnieku pārejas (zaļos tuneļus un tiltus) un citus šķērsojumus gājējiem, lauksaimniecības tehnikai, kā arī elektroapgādes apakšstacijas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://edzl.lv/lv/projekta-norise/skaidrojosa-vardnica |title=Skaidrojam visbiežāk lietotos dzelzceļa projekta Rail Baltica terminus |access-date={{dat|2018|08|20||bez}} |archive-date={{dat|2020|02|08||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20200208194534/http://edzl.lv/lv/projekta-norise/skaidrojosa-vardnica }}&lt;/ref&gt; Kopumā Latvijā paredzētas divas starptautiskās pasažieru stacijas ([[Rīgas centrālā dzelzceļa stacija|Rīgas Centrālā stacija]] un [[Starptautiskā lidosta &quot;Rīga&quot;]]), viena kravas vilcienu stacija, piecas apdzīšanas stacijas, divi apkalpes punkti un viens intermodālais kravu terminālis Salaspilī.

Baltijas valstīs ''Rail Baltica'' nodrošinās gan intermodalitāti, gan multimodalitāti. Esošais plāns iekļauj trīs multimodālos termināļus — Mūgas (Igaunija), Salaspils (Latvija) un Kauņas (Lietuva) — veidojot sinerģiju ar jau esošo 1520 mm dzelzceļa tīkla infrastruktūru, septiņām starptautiskajām pasažieru stacijām ([[Tallina|Tallinā]], [[Pērnava|Pērnavā]], [[Rīga|Rīgā]], [[Starptautiskā lidosta &quot;Rīga&quot;|Rīgas lidostā]], Paņevežā, Kauņā un Viļņā) ar potenciālām reģionālajām stacijām un savienojumiem ar lidostām un ostām.

''Rail Baltica'' ir paredzēta kā jauna, ātra, elektrificēta, ar Eiropas Dzelzceļa satiksmes vadības sistēmu aprīkota divvirzienu dzelzceļa līnija, kuras maksimālais būvprojektētais ātrums pasažieru pārvadājumiem ir 249 km/h un kravas pārvadājumiem 120 km/h. Jaunā līnija tiks būvēta atbilstoši Eiropas sliežu platumam: 1435 mm.

Citi tehniskie parametri:

* maksimālais kravas pārvadājumu vilcienu garums — 1050 metri;
* maksimālā ass slodze — 25 tonnas;
* Rail Baltica infrastruktūrā nav pieļaujami viena līmeņa krustojumi ar autoceļiem un 1520 mm platuma sliežu ceļiem, izņemot vietas, kur cita veida risinājumi nav iespējami;
* dzelzceļa uzturēšanas un ārkārtas gadījumu servisa pieejamība galvenajai dzelzceļa līnijai jānodrošina ik pēc diviem līdz trim kilometriem un īpašos punktos;
* dzelzceļam būs balasta sliežu ceļš;
* enerģētikas sistēma — 2x25kV;
* ETRMSL2 satiksmes vadība.&lt;ref name=&quot;railbaltica.org&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.railbaltica.org/lv/apstiprinatas-rail-baltica-buvprojektesanas-vadlinijas/|title=Apstiprinātas Rail Baltica būvprojektēšanas vadlīnijas {{!}} Rail Baltica|website=www.railbaltica.org|access-date=2018-06-15|language=lv-LV}}&lt;/ref&gt;

Visi parametri noteikti atbilstoši ES Tehniskajām Savstarpējās Izmantojamības specifikācijām (TSI — P2, F1).

== Pamatojums ==
Projekta mērķis ir integrēt [[Baltijas valstis]] Eiropas dzelzceļu tīklā, jo Latvijā un pārējās Baltijas valstīs līdz šim saglabājies pēc [[Krievija]]s standartiem būvētais 1520 mm platuma sliežu ceļš, bet vairumā pārējo Eiropas valstu sliežu platums ir 1435 mm. Tādēļ esošais Baltijas dzelzceļa tīkls un ritošais sastāvs nav tehniski savietojams ar [[Polija]]s un [[Vācija]]s dzelzceļa tīklu un neiekļaujas vienotā Eiropas transporta tīklā.

Kaut arī sākotnēji uzskatīja, ka šo mērķu sasniegšanai pietiktu nomainīt patlaban esošās Krievijas standarta sliedes pret Eiropas platuma sliedēm esošajā dzelzceļa trasē maršrutā Tallina-Tartu-Rīga-Jelgava-Kauņa-Polijas robeža, šāda risinājuma nodrošināšana radītu lielākas celtniecības un uzturēšanas izmaksas, ilgāku ceļošanas laiku un lēnāku satiksmi, kas to padarītu ekonomiski neizdevīgu. Jau projekta plānošanas laikā visas trīs valstis vienojās par to, ka dzelzceļa līnijai nepieciešams būt pēc iespējas taisnākai, lai nodrošinātu maksimālos ieguvumus pie zema izmaksu līmeņa.
''Rail Baltica'' ticis dēvēts gan par Baltijas valstu simbolisku atgriešanos Eiropas sastāvā (līdz [[Otrais pasaules karš|Otrajam pasaules karam]] Rīgu ar Berlīni jau savienoja 1435 mm platas sliedes), gan arī par &quot;otro [[Baltijas ceļš|Baltijas ceļu]]&quot;.

Šī projekta galvenais ieguvums ir Baltijas dzelzceļa savienojums ar Eiropas dzelzceļa koridoru, kas nodrošinās ātrgaitas pasažieru un kravas pārvadājumus. ''Rail Baltica'' sniedz iespēju novirzīt galvenos reģionu pārvadājumus no ceļiem uz dzelzceļu, kas pašlaik tiek transportēti, izmantojot kravas mašīnas.

''Rail Baltica'' nodrošinās daudz priekšrocību reģioniem. Projekts kalpos kā spēcīgs ekonomiskās izaugsmes veicinātājs Baltijas valstīs, nodrošinās jaunu pasažieru un kravas mobilitātes standartus, ilgtspējīgas nodarbinātības un izglītības iespējas, videi draudzīgu infrastruktūru, iespējas multimodālajai kravu attīstībai, jaunus intermodālus transporta risinājumus pasažieriem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.railbaltica.org/lv/benefits/|title=Ieguvumi {{!}} Rail Baltica|website=www.railbaltica.org|access-date=2018-06-15|language=lv-LV}}&lt;/ref&gt;

Balstoties uz izmaksu-ieguvumu analīzi (2017) ''Rail Baltica'' būvniecība spēs sniegt 7,1 miljardu eiro ietaupījumus klimata izmaiņu rezultātā un trokšņu samazinājumu, kā arī nozīmīgu transporta plūsmas novirzīšanu uz dzelzceļiem (30—40%). Plānots, ka būvniecības posmā tiks radītas 13 000 darba vietas, ietaupīti 5,3 miljoni stundu, līdz ar to 5,3 miljardi eiro ietaupīti pasažieru un kravas pārvadājumos, kā arī izglābtas 400 cilvēku dzīvības 29 gadu laikā. Novērtētais IKP multiplikatora efekts sniegtu papildus 2 miljardus euro, turklāt jāņem vērā, ka tiks radīti arī ieguvumi, ko nav iespējams kvantificēt.&lt;ref name=&quot;ReferenceA&quot;/&gt;

== Hronoloģija ==

[[Attēls:Pan-European corridor I.svg|thumb|300px|Paneiropas 1. transporta koridors iezīmēts ar sarkanu.]]
* Ideja un vīzija par šādu projektu tika izteikta trīs pirmo Paneiropas transporta konferenču laikā Prāgā (1991), Krētā (1994) un Helsinkos (1997), apstiprinot Paneiropas transporta koridorus. Koridoru Nr. 1 veidoja ''[[Via Baltica]]'' autoceļš un dzelzceļa līnija ''Rail Baltica''.
* 2001. gadā Baltijas valstu satiksmes ministri Pērnavā parakstīja sadarbības līgumu par sagatavošanas darbu uzsākšanu ''Rail Baltica ''dzelzceļa koridora attīstībai.
* 2004. gadā projekts ''Rail Baltica'' ar Eiropas Savienības Parlamenta un Padomes lēmumu tika iekļauts Eiropas transporta tīkla (''TEN-T'') koridoru sarakstā kā viens no deviņiem TEN-T konvencionālā dzelzceļu tīkla koridoriem ar nosaukumu [[Ziemeļjūras-Baltijas koridors]], savienojot [[Roterdama|Roterdamu]] caur Berlīni un Varšavu ar Kauņu, Rīgu un Tallinu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://ec.europa.eu/transport/themes/infrastructure/ten-t-guidelines/corridors/index_en.htm |title=Infrastructure - TEN-T - Connecting Europe |access-date={{dat|2017|05|08||bez}} |archive-date={{dat|2016|10|03||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20161003092311/http://ec.europa.eu/transport/themes/infrastructure/ten-t-guidelines/corridors/index_en.htm }}&lt;/ref&gt;
* Lai izvērtētu projekta tehniski ekonomisko pamatojumu un rastu efektīvāko risinājumu jaunās transporta saiknes izveidošanai, 2005. gada beigās tika sākta priekšizpēte, ko veica Dānijas uzņēmums ''COWI AS'', novērtējot labāko projekta risinājumu ''Rail Baltica'' maršruta, ātruma, izmantojamā sliežu platuma, vilces un citu tehnisko parametru izvēlei.
* 2007. gada janvārī tika saņemts ''COWI AS'' veiktās projekta priekšizpētes noslēguma ziņojums par visu maršrutu Tallina — Rīga — Kauņa — Varšava. Tika izvēlēts vistaisnākais savienojums starp Baltijas valstīm un Poliju, paredzot jaunas Eiropas standartiem atbilstošas dzelzceļa līnijas izbūvi visā ''Rail Baltica'' maršrutā, veidojot jaunu maršrutu pa iespējami īsāko ceļu. Balstoties uz ziņojumu, iesaistīto valstu atbildīgo nozaru ministri panāca vienošanos par ''Rail Baltica'' projekta 1. kārtas īstenošanu — esošā sliežu ceļa atjaunošanu posmā Kauņa—Rīga—Tallina, līdz 2013. gadam nodrošinot infrastruktūru pasažieru un kravu pārvadājumiem ar ātrumu vismaz 120 km/h visā ''Rail Baltica'' maršrutā.
* Lai nodrošinātu savstarpēji koordinētu projekta ieviešanu visās trīs Baltijas valstīs un Polijā, 2007. gada vasarā tika parakstīti saprašanās memorandi par esošās dzelzceļa infrastruktūras rekonstrukciju un tehniski-ekonomiskā pamatojuma izstrādi, lai noteiktu nepieciešamību jaunas, Eiropas platuma dzelzceļa līnijas izbūvei nākotnē. Tika panākta arī vienošanās par attiecīgu projektu pieteikumu iesniegšanu Eiropas Komisijā finansējuma saņemšanai no Eiropas transporta tīkla (TEN-T) budžeta 2007.-2013. gada daudzgadu programmas.
* 2008. gadā [[Eiropas Komisija]] pieņēma lēmumu par ''TEN-T'' budžeta līdzfinansējumu Latvijas, Lietuvas un Igaunijas projektu iesniegumiem.
* 2010. gada jūnijā Polijas, Lietuvas, Latvijas, Igaunijas un Somijas satiksmes ministriju pārstāvji parakstīja memorandu, kurā apliecināja politisko gribu turpināt ''Rail Baltica ''projekta īstenošanu, tai skaitā deklarēja, ka līgumslēdzējas puses apsvērs iespēju izveidot jaunu, kopēju pasažieru satiksmes līniju Tallina-Rīga-Kauņa-Belostoka-Varšava, izmantojot mūsdienīgas sliežu platuma maiņas iekārtas gan ritošam sastāvam, gan sliežu ceļam, lai nodrošinātu pakalpojumu, kas ir ātrs, ērts un maršrutā konkurētspējīgs ar autosatiksmi.
* 2010.—2011. gadā tika izvērtēts jaunas 1435 mm dzelzceļa līnijas būvniecības tehniski ekonomiskais pamatojums. Priekšizpēti veica Apvienotās Karalistes uzņēmums ''AECOM Ltd''.
* 2011. gada 10. novembrī Baltijas valstu premjeri Tallinā vienojās ''Rail Baltica'' projekta īstenošanai veidot atsevišķu uzņēmumu ar galveno biroju Rīgā (šādu nepieciešamību — biroja mītnes vieta Rīgā — apliecināja arī Baltijas valstīs praktizējošās juridisko biroju apvienības ''TRINITI'' veiktais pētījums, kuru pasūtīja Igaunijas Tehniskās uzraudzības iestāde (TSA) ar mērķi izanalizēt ''Rail Baltic'' kopuzņēmuma izveides juridiskos aspektus).
* 2013. gada 11. aprīlī, apliecinot interesi un vēlmi turpināt attīstīt dzelzceļa projektu ''Rail Baltica Globālais projekts'', Baltijas valstu transporta ministri Rīgā parakstīja deklarāciju par turpmāko sadarbību šī projekta realizēšanā.
* 2014. gada aprīlī par uzvarētājiem konkursā par Eiropas standarta platuma dzelzceļa līnijas ''Rail Baltica'' Latvijas posma detalizētu tehnisko izpēti un ietekmes uz vidi novērtējumu atzina apvienību SIA ''Konstruktionsgruppe Bauen Latvia'', SIA ''Grupa93'' un ''EPG Eisenbahn-und Bauplanungsgesellscaft mbH Erfurt'', kas nodibināja pilnsabiedrību ''RB Latvija''.
* 2014. gada 28. oktobrī, lai sekmīgi varētu realizēt ''Rail Baltica'' Eiropas standarta dzelzceļa līnijas Globālo projektu, klātesot visiem trim Baltijas valstu transporta ministriem, tika dibināts ''Rail Baltica Globālā projekta'' Baltijas valstu kopuzņēmums, kurš Latvijas Republikas uzņēmumu reģistrā tika reģistrēts 12. novembrī kā a/s ''RB Rail''. Uzņēmumam līdz 2015. gada 26. februārim bija jāiesniedz Baltijas valstu kopīgs pieteikums CEF Eiropas Savienības finansējuma saņemšanai ''Rail Baltica'' projekta īstenošanai.&lt;ref name=&quot;:2&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://edzl.lv/|title=Rail Baltica tapšanas vēsture - Rail Baltica|website=edzl.lv|access-date=2019-03-13|language=lv}}&lt;/ref&gt;
* [[2015. gads|2015.]] gada 22. jūnijā Rīgā Latvijas Satiksmes ministrs, Somijas transporta ministre, Polijas infrastruktūras un attīstības ministre, Lietuvas transporta ministrs, Igaunijas ekonomikas un infrastruktūras ministrs parakstīja ''Rail Baltica'' attīstības deklarāciju.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce | title=Rīgā paraksta deklarāciju par «Rail Baltica» attīstību | url=http://apollo.tvnet.lv/zinas/riga-paraksta-deklaraciju-par-rail-baltica-attistibu/695999 | publisher=Apollo | accessdate={{dat|2015|6|22}} | archive-date={{dat|2015|06|23||bez}} | archive-url=https://web.archive.org/web/20150623194536/http://apollo.tvnet.lv/zinas/riga-paraksta-deklaraciju-par-rail-baltica-attistibu/695999 }} {{lv ikona}}&lt;/ref&gt;
* 2015. gada 16. oktobrī atklāja vilcienu satiksmi posmā no [[Šestoka]]s līdz Kauņai pa nesen izbūvētajām Eiropas platuma dzelzceļa sliedēm. 2016. gada jūnijā sāka kursēt vilciens Kauņa-[[Bjalistoka]].&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|title=Lithuanian, Polish railways to launch Kaunas-Bialystok passenger route in June|publisher=[[The Baltic Course]] |url= http://www.baltic-course.com/eng/good_for_business/?doc=121482 |date=31 May 2016}}&lt;/ref&gt;
* 2016. gada augustā Latvijas valdība akceptēja Satiksmes ministrijas piedāvāto ''Rail Baltica'' dzelzceļa līnijas trases izvietojumu Latvijas teritorijā. Valdība arī noteica nacionālo interešu objekta statusu Eiropas standarta platuma publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūrai ''Rail Baltica,'' lai nodrošinātu projekta vienotu ieviešanu Baltijas valstīs un arī Latvijā, projekta ieviešanā vienoti strādājot 15 pašvaldībām. Šai dzelzceļa infrastruktūrai arī noteikta aizsargjosla. ''Rail Baltica'' trase Latvijas teritorijā sākas pie Igaunijas — Latvijas robežas un turpinās caur 15 pašvaldību teritoriju: Salacgrīvas, Limbažu, Sējas, Inčukalna, Ropažu, Garkalnes, Stopiņu, Salaspils novadiem, Rīgu, Mārupes, Olaines, Ķekavas, Baldones, Iecavas, Bauskas novadiem līdz Latvijas — Lietuvas robežai — kopumā 263 km garumā.
* [[2017. gads Latvijā|2017]]. gada 31. janvārī Tallinā parakstīja triju Baltijas valstu starpvaldību līgumu par ''Rail Baltica'' dzelzceļa izveidi. Līgums definē, ka kopīgi uzbūvētā infrastruktūra pieder katrai valstij, kurā tā atrodas, un pārvaldītājam tiks nodrošināta nepieciešamā piekļuve.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/bizness/biznesa_vide/valdiba-atbalsta-triju-baltijas-valstu-starpvaldibu-liguma-projektu-par-rail-baltica.d?id=48441355|title=Valdība atbalsta triju Baltijas valstu starpvaldību līguma projektu par 'Rail Baltica'|last=Bizness|first=DELFI|website=delfi.lv|access-date=2023-02-02|date=2017-01-24|language=lv}}
&lt;/ref&gt;
* 2017. gadā tika publicēta EY izstrādātā izmaksu-ieguvumu analīze, kas atspoguļo projekta kvantificējamos potenciālos ieguvumus 16,2 miljardu vērtībā un novērtē izmaksas 5,8 miljardu apmērā.&lt;ref name=&quot;ReferenceA&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.railbaltica.org/lv/rail-baltica-globala-projekta-izmaksu-un-ieguvumu-analize-projekts-ir-finansiali-un-ekonomiski-pamatots/|title=Rail Baltica Globālā projekta izmaksu un ieguvumu analīze: projekts ir finansiāli un ekonomiski pamatots {{!}} Rail Baltica|website=www.railbaltica.org|access-date=2018-06-15|language=lv-LV}}&lt;/ref&gt;
* 2018. gada sākumā Baltijas valstis apstiprināja būvprojektēšanas vadlīnijas — obligātos vienotos standartus ''Rail Baltica'' infrastruktūras projektēšanai, būvniecībai un uzturēšanai.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.railbaltica.org/lv/par-projektu/vesture/|title=Projekta vēsture|website=www.railbaltica.org|access-date=2018-06-15|language=lv-LV}}&lt;/ref&gt;
* 2018. gadā pabeidza ilgtermiņa biznesa un operacionālā plāna izstrādi, posma Kauņa — Lietuvas/Polijas robeža uzlabošanas iespēju izpēti, infrastruktūras pārvaldības izpēti, kā arī citus pētījumus, kas saistīti ar komercializāciju un materiālu nodrošināšanu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.railbaltica.org/annual-press-conference-of-the-rail-baltica-implementers-2/|title=Annual Press Conference of the Rail Baltica implementers {{!}} Rail Baltica|website=www.railbaltica.org|access-date=2018-06-15|language=en-US}}&lt;/ref&gt;
* 2020. gada februārī SIA &quot;Eiropas Dzelzceļa līnijas&quot;, &quot;RB Rail&quot; un [[LR Satiksmes ministrija]]s pārstāvji sāka kandidātu atlasi konkursā par Rīgas lidostas &quot;Rail Baltica&quot; stacijas un saistītās infrastruktūras izbūvi. Starptautiskajā konkursā bija saņemti 11 kandidātu pieteikumi no Latvijas, Vācijas, Itālijas, Spānijas, Igaunijas, Turcijas un Austrijas uzņēmumiem.&lt;ref name=&quot;lidosta&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/sak-kandidatu-atlasi-konkursa-par-rail-baltica-stacijas-un-saistitas-infrastrukturas-izbuvi.a347276/ Sāk kandidātu atlasi konkursā par «Rail Baltica» stacijas un saistītās infrastruktūras izbūvi] lsm.lv 2020. gada 5. februārī&lt;/ref&gt;
* 2022. gada 21. jūlijā ar svinīgu ceremoniju [[Nere]]s krastā sāka ''Rail Baltica'' būvniecību posmā no Kauņas līdz [[Latvijas-Lietuvas robeža]]i.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/lietuva-sakusies-rail-baltica-buvnieciba-posma-lidz-latvijas-robezai.a466328/ Lietuvā sākusies «Rail Baltica» būvniecība posmā līdz Latvijas robežai] lsm.lv 2022. gada 21. jūlijā&lt;/ref&gt;
* 2022. gada 13. septembrī sāka 13 metru augstas un 2 km garas dzelzceļa estakādes būvniecību pie lidostas &quot;Rīga&quot;.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/pie-lidostas-sakta-rail-baltica-dzelzcela-stacijas-estakades-buvnieciba.a473435/ Pie lidostas sākta «Rail Baltica» dzelzceļa stacijas estakādes būvniecība] lsm.lv 2022. gada 13. septembrī&lt;/ref&gt;

== Priekšvēsture ==
[[Attēls:Nord Express Interwar period.svg|thumb|300px|Ekspresvilciena ''[[Nord-Express]]'' maršruti 1925. — 1939. gadā.]]
[[Attēls:Nord-Express guļamvagons.jpg|thumb|300px|''Nord-Express'' guļamvagons pirms Otrā pasaules kara.]]
1861. gadā tika atklāta [[dzelzceļa līnija Rīga—Daugavpils]], kas [[Daugavpils|Daugavpilī]] savienojās ar 1860. gadā izbūvēto [[dzelzceļa līnija Pēterburga—Varšava|dzelzceļa līniju Pēterburga—Daugavpils]], ko 1862. gadā caur [[Viļņa|Viļņu]] pagarināja līdz [[Varšava]]i un savienoja ar Eiropas standarta platuma dzelzceļa līniju Varšava—Vīne. Dzelzceļa atzars [[Lentvare]]-[[Kauņa]]-[[Kēnigsberga]] to savienoja ar [[Berlīne|Berlīni]]. 1896. gadā starptautiskā akciju sabiedrība ''Compagnie Internationale des Wagons-Lits'' uzsāka ekspresvilciena ''[[Nord-Express]]'' kustību maršrutā Parīze—Berlīne—Kēnigsberga—Kauņa—Viļņa—Daugavpils—Pēterburga ar īpašu Rīgas vagonu, ko atkabināja [[Daugavpils (stacija)|Daugavpils stacijā]]. Vilciens kursēja divas reizes nedēļā ar pārsēšanos [[Virbale]]s stacijā uz Vācijas un Krievijas Impēriju robežas, kopējais brauciens no Parīzes līdz Pēterburgai ilga 52 stundas (vairāk nekā divas diennaktis).&lt;ref&gt;Reichs-Kursbuch 1905, Nachdruck bei Ritzau Verlag Zeit und Eisenbahn, 2005&lt;/ref&gt;

Pirmā pasaules kara laikā [[Oberosts|Vācijas okupācijas iestādes]] uzbūvēja [[dzelzceļa līnija Jelgava—Šauļi—Tilzīte|dzelzceļa līniju Jelgava—Šauļi—Tilzīte]] ar Eiropas standarta sliežu platumu. Pēc kara beigām un neilgi pirms [[Rīgas miera līgums|Rīgas miera līguma]] parakstīšanas 1921. gada 15. februārī atjaunoja tiešo dzelzceļa satiksmi starp Rīgu un Virbali, bet tā paša gada 19. augustā pagarināja bezpārsēšanās vagonu kursēšanu līdz [[Parīze]]i un [[Ostende]]i, iekļaujot Rīgu kā galapunktu jaunajā ''Nord-Express'' maršrutā.
1923. gadā Rīgas-Berlīnes vilcienā sāka iekļaut arī Latvijas dzelzceļu, Lietuvas dzelzceļu un Vācijas dzelzceļu vagonus, jo šie pārvadājumi izrādījās ļoti pieprasīti.
1925. gadā pēc Latvijas dzelzceļu pasūtījuma [[Rīgas Vagonu rūpnīca|Rīgas rūpnīca &quot;Fēnikss&quot;]] uzsāka ražot guļamvagonus.
Vilciens, kurš no Latvijas kursēja pirms Otrā pasaules kara maršrutā Rīga—Jelgava—Kauņa—Kēnigsberga—Berlīne, sasniedza galamērķi 15 stundās un 19 minūtēs, atceļā pavadot pat mazāk — 14 stundas un 43 minūtes, un kļuva par ērtāko un ātrāko transporta līdzekli. Latvijas teritorijā tā vidējais komerciālais kustības ātrums bija 77,1 km/h, Lietuvā — 79,2 km/h, bet Vācijā — 80,4 km/h.

1949. gadā maršrutā Tallina-Rīga-Viļņa tika ieviesti Ungārijā ražoti dīzeļvilcieni, kas ceļu no Rīgas līdz Viļņai veica 8 stundās, bet līdz Kauņai brauca 6 stundas (1940. gadā Rīgas-Berlīnes ātrvilciens Kauņu sasniedza 4 stundu un 14 minūšu laikā).

Tiešā bezpārsēšanās starptautiskā satiksme uz Poliju un [[Vācijas Demokrātiskā Republika|VDR]] tika atjaunota 1970. gados, kad tika ieviesti tiešās satiksmes vagoni maršrutos Rīga—Varšava un Rīga—Berlīne. PSRS un Polijas robežstacijā Kuzņicā (tagadējā Baltkrievijas-Polijas robežstacijā) tika izveidots vagonu ratiņu maiņas punkts, jo PSRS sliežu platums (1520 mm) atšķīrās no citur Eiropā pieņemtā sliežu standartplatuma (1435 mm).
No Rīgas kursēja bezpārsēšanās vagoni maršrutos Rīga—Jelgava—Viļņa—Varšava—Berlīne (ceļā bija jāpavada 31 stunda 15 minūtes), Rīga—Varšava, Tallina—Varšava. Caur Rēzekni un Daugavpili kursēja Ļeņingradas—Varšavas un Ļeņingradas—Berlīnes vilcieni.&lt;ref name=&quot;:3&quot;&gt;Par Rail Baltic [http://edzl.lv/lv/par-rail-baltica/fakti fakti]&lt;/ref&gt;

== Maršruts ==
[[Attēls:RailBaltica-lv.svg|thumb|300px|''Rail Baltica'' sākotnējie varianti 2009. gadā. Vēlāk tika nolemts būvēt jaunu dzelzceļa līniju no Rīgas caur Panevēžu uz Kauņu]]
Pēc ilgām diskusijām visas trīs Baltijas valstis 2011. gada martā vienojās, ka to teritorijās ''Rail Baltica'' tiks būvēts no jauna pa īsāko maršrutu [[Tallina]]-[[Pērnava]]-[[Rīga]]-[[Panevēža]]-[[Kauņa]], lai nodrošinātu lielākos ieguvumus par zemākajām izmaksām. Jo īsāks un taisnāks ir sliežu ceļš, jo ātrāku satiksmi ir iespējams nodrošināt, sniedzot lielākos ieguvumus, salīdzinot ar citām alternatīvām. Šādu secinājumu izteica arī AECOM veiktais pētījums 2013. gadā, analizējot iespējamos maršrutus un sliežu ceļu atrašanās vietu visās trīs Baltijas valstīs. Šajā variantā galvenokārt plānots veidot jaunas dzelzceļa līnijas, kas šķērso pārsvarā lauksaimniecības un meža zemi.
2017. gadā visu Baltijas valstu ministrijas apstiprināja starpvaldību līgumu, kas nosaka ''Rail Baltica'' maršrutu no Tallinas caur Pērnavu, Rīgu, Paņevežu, Kauņu līdz Lietuvas/Polijas robežai ar Kauņa—Viļņa savienojumu kā daļu no kopējā projekta, un nosakot projektēšanas ātrumu 240 km/h pasažieru pārvadājumiem.

Kustība posmā no Tallinas līdz Helsinkiem nodrošinās, izmantojot esošos komercprāmjus. Nākotnē iespējama [[Tunelis Tallina–Helsinki|tuneļa Tallina—Helsinki]] izbūve, kas nodrošinātu dzelzceļa transportu abu pilsētu starpā. Paredzēts, ka dzelzceļš no Tallinas līdz Varšavai būs vismaz 950 km garš, taču posma garums Baltijas valstīs sasniegs 870 km.

Igaunijā paredzētas divas pasažieru dzelzceļa stacijas — Tallinas Centrālā stacija un Pērnava, Latvijā — [[Rīgas Pasažieru stacija|Rīgas Centrālā stacija]] un Starptautiskās lidostas &quot;Rīga&quot; stacija. Lietuvā paredzētas trīs stacijas — Palemonas stacija Kauņā, Viļņā un Panevēžā.
Citas nozīmīgākās Baltijas valstu pilsētas, kuras neatrodas tieši uz sliežu līnijas, bet ko paredzēts pieslēgt ''Rail Baltica'', izmantojot esošos 1520 milimetru sliežu ceļus, ir [[Tartu]], [[Daugavpils]], [[Ventspils]], [[Jelgava]], [[Liepāja]], [[Šauļi]] un [[Klaipēda]].

Latvijā jaunā dzelzceļa līnija virzīsies garām [[Bauska]]i, kur paredzēta apdzīšanas stacija, un [[Iecava]]i. Netālu no [[Baldone]]s dzelzceļš sazarosies, proti, pasažieru vilcieni brauks paralēli [[Rīgas apvedceļš|Rīgas apvedceļam]] līdz [[Starptautiskā lidosta &quot;Rīga&quot;|Starptautiskajai lidostai &quot;Rīga&quot;]], kur atradīsies stacija. Pēc tam tie blakus esošajām sliedēm turpinās ceļu gar [[Imanta (Rīga)|Imantu]], [[Zasulauks|Zasulauku]], [[Torņakalns|Torņakalnu]], šķērsos Daugavu pa jaunu tiltu blakus [[Dzelzceļa tilts (Rīga)|Dzelzceļa tiltam]] un apstāsies [[Rīgas Pasažieru stacija|Rīgas Pasažieru stacijā]]. Tie atsāks braucienu gar esošajām sliedēm Daugavpils virzienā, un, izmantojot likvidētās [[Dzelzceļa līnija Rīga Preču—Ērgļi|dzelzceļa līnijas Rīga Preču—Ērgļi]] daļu, vilcieni brauks garām pasažieru vilcienu apkalpes punktam [[Acone|Aconē]]. Pasažieru vilcienu maršruts pie [[Upeslejas|Upeslejām]] savienosies ar kravas vilcienu maršrutu. Savukārt kravas vilcienu maršruts vedīs gar Baldoni, šķērsos [[Rīgas ūdenskrātuve|Rīgas HES ūdenskrātuvi]] netālu no Salaspils, kur paredzēts uzbūvēt Salaspils intermodālo kravu termināli un apdzīšanas staciju. ''Rail Baltica'' maršruts turpināsies gar [[Vangaži]]em, kur paredzēts infrastruktūras apkalpes punkts un apdzīšanas stacija, cauri [[Sējas novads|Sējas novadam]], kur atradīsies kravas vilcienu stacija, un gar [[Zvejniekciems|Zvejniekciemu]], kur būs apdzīšanas stacija. Jaunais dzelzceļš virzīsies paralēli [[Eiropas autoceļš E67|Via Baltica]], un arī pie [[Salacgrīva]]s atradīsies apdzīšanas stacija.

2018. gada aprīlī Latvijas, Lietuvas un Igaunijas valstu ministrijas apstiprināja izstrādātās būvprojektēšanas vadlīnijas, kas nosaka maksimālo projektēto pasažieru vilcienu ātrumu 249 km/h, nodrošinot iespēju pārvietoties ar ātrumu līdz 234 km/h, un maksimālo kravas vilcienu kustības ātrumu — 120 km/h.&lt;ref name=&quot;railbaltica.org&quot;/&gt;

=== Reģionālās stacijas ===

Atkarībā no pasažieru skaita, plānoti trīs ''Rail Baltica'' reģionālo staciju varianti — pamatstacija, paplašinātā stacija vai pieturvieta tikai ar peroniem, katrā stacijā un pieturvietā būs nodrošināta autostāvvieta, e-automašīnu uzlādes stacija, kā arī velosipēdu novietnes. Sākotnēji vilcienu kustības plāns paredzēja Igaunijā 12, Lietuvā 10 un Latvijā 15 reģionālās pieturas.
2021. gada oktobrī Latvijā norisinājās sabiedrības iesaistes kampaņa, kurā aicināja iedzīvotājus, apkaimju biedrības un pašvaldības piedalīties balsojumā, lai palīdzētu rast topošo Rail Baltica staciju nosaukumus 16 reģionālajiem mobilitātes punktiem: [[Salacgrīva]], [[Tūja (Liepupes pagasts)|Tūja]], [[Skulte (Skultes pagasts)|Skulte]], [[Vangaži]], [[Saurieši]], [[Slāvu tilts]], [[Torņakalns]], [[Zasulauks]], [[Imanta (Rīga)|Imanta]], [[Jaunmārupe]], [[Olaine]], [[Ķekava]], [[Salaspils]], [[Baldone]], [[Iecava]] un [[Bauska]] un vienai jaunai pieturvietai pie [[Stradiņa slimnīca]]s uz esošā sliežu ceļa.&lt;ref&gt;[https://www.sam.gov.lv/lv/jaunums/ka-sauksi-ta-brauksi-sak-sabiedribas-balsojumu-rail-baltica-regionalo-staciju-nosaukumu-izveidei „Kā sauksi, tā brauksi” — sāk sabiedrības balsojumu Rail Baltica reģionālo staciju nosaukumu izveidei] Satiksmes ministrija, 2021&lt;/ref&gt;

2024. gada martā tika apstiprināti stacijas nosaukumi Latvijas teritorijā: [[Lidosta Rīga]], [[Salacgrīva]], [[Skultes muiža]], [[Dārzciems]], [[Jaunmārupe]], [[Lieliecava]], [[Mūsa (Bauska)]], [[Vangaži]], [[Daugavkrasti (Salaspils)]], [[Baldone]], [[Bērzpils (Jaunolaine)]], [[Ķekava]], [[Zasulauks]], [[Saurieši]].&lt;ref&gt;[https://www.delfi.lv/bizness/37264250/biznesa_vide/120004619/doti-nosaukumi-rail-baltica-dzelzcela-stacijam-latvija Doti nosaukumi 'Rail Baltica' dzelzceļa stacijām Latvijā]&lt;/ref&gt;

== Projektēšana ==
[[Attēls:RB infografiki Karte PDF LV-1.png|thumb|300px|''Rail Baltica'' infografika ar RB maršrutu Baltijas valstīs (2017).]]
[[Attēls:Rail Baltica plāksnīte.JPG|thumb|300px|Plāksnīte, kas 2015. gadā bija uzstādīta pie [[Rīgas Pasažieru stacija]]s ēkas]]
[[Attēls:Rail Baltica projekta struktura.png|thumb|300px|''Rail Baltica'' projekta ieviesēju struktūra pirms Somijas ''Oy Suomen Rata'' AB iesaistīšanās 2019. gadā.]]
[[Attēls:RB infografiks LV-1.png|thumb|300px|''Rail Baltica'' projekta reklāma.]]
2014. gada novembrī Mārupes&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.marupe.lv/marupes-pasvaldiba-neatbalsta-projekta-rail-baltica-iespejamos-trasejumus-novada-teritorija/ |title=Pašvaldība neatbalsta projekta „Rail Baltica” iespējamos trasējumus Mārupes teritorijā |access-date={{dat|2014|11|07||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20141120174742/http://www.marupe.lv/marupes-pasvaldiba-neatbalsta-projekta-rail-baltica-iespejamos-trasejumus-novada-teritorija/ |archivedate={{dat|2014|11|20||bez}} }}&lt;/ref&gt; un Babītes novadu pašvaldības kategoriski iebilda pret piedāvātajiem ''Rail Baltica'' savienojumu variantiem ar Rīgas lidostu un ostu Krievu salā, bet Babītes novada pašvaldība atsauca savu iebildumu, uzzinot, ka savienojums netiks būvēts Babītes novadā. 2015. gada janvārī ''Rail Baltica'' plānotajam maršrutam iebilda arī Rīgas,&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/temas/rail-baltica/|title=Rail Baltica|website=www.lsm.lv|access-date=2019-03-13|language=lv}}&lt;/ref&gt; kā arī Ķekavas&lt;ref&gt;[http://financenet.tvnet.lv/viedokli/549524-kekavas_pasvaldiba_neredz_ieguvumus_no_rail_baltica_projekta Ķekavas pašvaldība neredz ieguvumus no «Rail Baltica» projekta], TVnet, 2015. gada 26. februāris.
&lt;/ref&gt; un Sējas&lt;ref&gt;[http://www.la.lv/sejas-novads-ar-rail-baltica-ii-marsrutu-rupji-parkaptas-iedzivotaju-intereses/ Sējas novads: Ar “Rail Baltica II” maršrutu rupji pārkāptas iedzīvotāju intereses], Latvijas Avīze, 2015. gada 24. februāris.
&lt;/ref&gt; novada pašvaldība, Limbažu&lt;ref&gt;[http://www.delfi.lv/bizness/transports-logistika/limbazu-novada-iedzivotaji-satraukti-par-rail-baltica-projektu-dazi-to-salidzina-ar-monstru.d?id=45640636 Limbažu novada iedzīvotāji satraukti par 'Rail Baltica' projektu; daži to salīdzina ar monstru]. Delfi, [[LETA]], 2015. gada 2. marts&lt;/ref&gt; novada iedzīvotāji.

2018. gada 20. martā Eiropas Sliežu platuma projekta ieviesējs Latvijā SIA &quot;Eiropas Dzelzceļa līnija&quot; noslēdza pirmo līgumu par ''Rail Baltica'' atzara projekta izstrādi 4,4 kilometru garam dzelzceļa savienojumam ar Starptautisko [[Rīgas starptautiskā lidosta|lidostu &quot;Rīga&quot;]], tā celtniecību bija plānots sākt 2020. gadā. Projekta izstrādi veiks uzņēmumu apvienība &quot;Prosiv&quot;, kuras sastāvā ir [[Itālija]]s uzņēmums &quot;Sintagma&quot;, [[Slovākija]]s uzņēmums &quot;Prodex&quot; un Latvijas uzņēmums &quot;Vektors T&quot;. Projektēšanas cena ir 4,5 miljoni eiro, tajā iekļauta arī būvniecības autoruzraudzība līdz [[2025]]. gadam, kad plānots pabeigt jaunās dzelzceļa stacijas būvi lidostā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/paraksta-ligumu-par-rail-baltica-stacijas-projektesanu-lidosta-riga.a271951/?utm_source=email+marketing+Mailigen&amp;utm_campaign=Ir+Svar%C4%ABg%C4% Paraksta līgumu par «Rail Baltica» stacijas projektēšanu lidostā «Rīga»] ''lsm.lv'' ziņu redakcija 2018. gada 20. martā&lt;/ref&gt;

2019. gadā sāka ''Rail Baltica'' [[Dzelzceļa tilts (Rīga)|Rīgas dzelzceļa tilta]], uzbēruma un Rīgas Centrālās pasažieru stacijas kompleksā apbūves būvprojekta izstrādi, bet būvdarbus plānots paveikt 2021. — 2022. gadā.
Šī projekta aprēķinātās izmaksas ir tuvu 200 miljoniem [[eiro]].&lt;ref&gt;[http://edzl.lv/lv/aktualitates/projekta-jaunumi/uzsakta-rail-baltica-centralas-stacijas-iepirkuma-2-karta-un-parakstits-sadarbibas-memorands-ar-nvo.html Uzsākta Rail Baltica Centrālās stacijas iepirkuma 2. kārta un parakstīts sadarbības memorands ar NVO] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200813180055/http://edzl.lv/lv/aktualitates/projekta-jaunumi/uzsakta-rail-baltica-centralas-stacijas-iepirkuma-2-karta-un-parakstits-sadarbibas-memorands-ar-nvo.html |date={{dat|2020|08|13||bez}} }} edzl.lv 2018. gada 22. augustā&lt;/ref&gt;

2020. gada aprīlī kļuva zināms, ka 94 km garā dzelzceļa posma no [[Vangaži]]em līdz [[Latvijas un Igaunijas valsts robeža]]i projektēšanu 30 mēnešus veiks uzņēmumu apvienība ''INECO-ARDANUY'', līguma summa ir 13 523 414 eiro, bet 45 km garo posmu no [[Misa]]s līdz [[Latvijas un Lietuvas valsts robeža]]i 24 mēnešus projektēs uzņēmumu apvienība ''IDOM, Consulting, Engineering, Architecture S.A.U.'', līguma summa ir 6 903 802 eiro. Posmā no Vangažiem līdz Latvijas un Igaunijas valsts robežai paredzēti 13 tilti, 36 ceļu pārvadi, 3 dzelzceļa pārvadi, 119 caurtekas un 3 dzīvnieku pārejas, bet posmā no Misas līdz Latvijas un Lietuvas robežai paredzēti 4 tilti, 16 ceļu pārvadi, 4 dzelzceļa pārvadi, 54 caurtekas un
1 dzīvnieku pāreja.&lt;ref&gt;[https://www.delfi.lv/bizness/biznesa_vide/projektesanas-darbi-sakas-visa-rail-baltica-pamata-trase-latvija.d?id=52033503 Projektēšanas darbi sākas visā 'Rail Baltica' pamata trasē Latvijā] delfi.lv 06.04.2020.&lt;/ref&gt;

=== Rīgas Centrālā stacija ===
''Rail Baltica'' Rīgas dzelzceļa tilta, uzbēruma un Rīgas Centrālās pasažieru stacijas kompleksās apbūves būvniecība notiek pēc projekta meta, ko izstrādāja arhitektu birojs ''PLH Arkitekter'' sadarbībā ar ''COWI'' (Dānija).
Būvniecības gaitā tiks izbūvēti divi jauni Eiropas sliežu platuma (1435 mm) ceļi 2,6 km garumā, 6 jauni dzelzceļa pārvadi, jauna iela un tiks norakts esošais uzbērums, lai varētu dzelzceļa satiksmi organizēt pa estakādi, kā arī jauns, 1 km garš tilts pār Daugavu un [[Mazā Daugava (Rīga)|Mazo Daugavu]]. Torņkalnā un Mārupē izveidos pieturas lidostas ekspreša (''shuttle'') pasažieriem.
Palielinot sliežu ceļu skaitu, pārveidos visas stacijas infrastruktūru, kas palielinās mobilitāti, drošību, pieejamību, kā arī piešķirs Rīgai jaunus vaibstus, vizuāli un funkcionāli savienojot līdz šim ar dzelzceļa uzbērumu atdalītās pilsētas daļas, kā arī ar jaunu dzelzceļa tiltu ērti savienojot Daugavas abus krastus arī gājējiem un riteņbraucējiem.
''Rail Baltica'' Rīgas Centrālās pasažieru stacijas un tilta projektētājs un būvnieks ir personu apvienība ''BESIX RERE GROUP''.&lt;ref&gt;[https://info.railbaltica.org/lv/infrastruktura info.railbaltica.org]&lt;/ref&gt;

Jaunās Rīgas Centrālās stacijas būvi bija plānots pabeigt 2025.–2026. gadā, bet finansējuma kavēšanās dēļ būvniecības pabeigšanu pārbīdīja līdz 2026.–2027. gadam.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/13.04.2023-rail-baltica-ievieseji-paslaik-finansejuma-piesaiste-netiek-lidzi-buvdarbiem.a504661/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article «Rail Baltica» ieviesēji: Pašlaik finansējuma piesaiste netiek līdzi būvdarbiem] lsm.lv 2023. gada 13. aprīlī&lt;/ref&gt;

=== Rīgas lidostas dzelzceļa stacija ===
Jaunbūvējamo lidostas dzelzceļa staciju plānots pilnībā integrēt esošajā [[lidosta &quot;Rīga&quot;|lidostas &quot;Rīga&quot;]] infrastruktūrā. Paredzams, ka pa jaunuzbūvēto dzelzceļu līdz [[Rīgas centrālā dzelzceļa stacija|Rīgas centrālajai dzelzceļa stacijai]] četras reizes dienā kursēs &quot;Rail Baltica&quot; ātrvilciens, un ik pa 15-30 minūtēm atspoles (''shuttle'') vilciens, ļaujot astoņās minūtēs nokļūt no lidostas galvaspilsētas centrā.

Kopumā būvniecības darbi plānoti vairākās kārtās: stacijas ēkas būve trijos līmeņos un piebraucamie ceļi ar saistīto infrastruktūru, stacijas ēkas fasādes izveide, estakādes uz Rīgu un Jaunmārupi izbūve. Dzelzceļa estakādes plānotais augstums ir apmēram 10 metri, pār K. Ulmaņa gatvi būvēs 113 m garu dzelzceļa pārvadu. Līdztekus &quot;Rail Baltica&quot; stacijas izbūvei plānota arī lidostas termināla paplašināšanas 6. kārta un jauna gaisa satiksmes vadības torņa būvniecība.&lt;ref name=&quot;lidosta&quot;/&gt;

''Rail Baltica'' stacijas būvniecību pie lidostas sāka 2021. gada 30. jūnijā, termināli bija plānots pabeigt 2023. gada sākumā, savukārt lidostas infrastruktūru kopumā — līdz 2025. gada beigām.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/sak-rail-baltica-stacijas-buvniecibu-pie-lidostas.a411008/ Sāk «Rail Baltica» stacijas būvniecību pie lidostas] lsm.lv 2021. gada 30. jūnijā&lt;/ref&gt;
Lai gan 2023. gadā termināļa ēka nebija uzcelta, tomēr būvnieku konsorcijs ([[Austrija]]s uzņēmums ''Swietelsky AG'', Latvijas ceļu būves firma SIA Binders un AS ''LNK Industries'') solīja lidostas dzelzceļa stacijas būvdarbus paveikt piecos posmos līdz 2025. gada decembrim.&lt;ref&gt;[https://edzl.lv/noderigi/rail-baltica-stacija-starptautiskaja-lidosta-riga Rail Baltica stacija starptautiskajā lidostā &quot;Rīga&quot;]&lt;/ref&gt;

2023. gada septembrī kļuva zināms, ka ar tobrīd pieejamo finansējumu līdz 2025. gadam varēs pabeigt darbus ap Satiksmes ministriju un Centrāltirgu, turpināt iesākto ap lidostu un izbūvēt 13 kilometrus sliežu starp Iecavu un Bausku.
Lai Rīgā iesāktos darbus līdz 2027. gadam pabeigtu, pietrūka nedaudz virs 200 miljoniem eiro, no tiem mazāk par pusi paredzēja Centrālās stacijas posmam, savukārt vairāk nekā simt miljoni eiro bija vajadzīgi, lai uzbūvētu 4,5 kilometrus garo sliežu ceļu no Jaunmārupes līdz Imantai.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/26.09.2023-rail-baltica-darbiem-riga-pietrukst-200-miljonu-eiro-pirmie-vilcieni-latvija-varetu-sakt-kurset-agrak.a525297/ «Rail Baltica» darbiem Rīgā pietrūkst 200 miljonu eiro; pirmie vilcieni Latvijā varētu sākt kursēt agrāk] lsm.lv 2023. gada 26. septembrī&lt;/ref&gt;

=== Projekta ieviesēji ===

Sākotnēji ''Rail Baltica'' projektu plānoja trīs [[Baltijas valstis]] — [[Igaunija]], [[Latvija]] un [[Lietuva]], bet 2019. gadā tam pievienojās arī [[Somija]].
2014. gadā tika nodibināts Baltijas valstu kopuzņēmums ''RB Rail'' AS, projekta centrālais koordinators, ar mērķi attīstīt ''Rail Baltica'' projektu un īstenot dzelzceļa izveidi. Uzņēmuma pārziņā ir dzelzceļa līnijas projektēšana, būvniecība un mārketinga aktivitāšu realizācija.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.railbaltica.org/lv/projekta-ievieseji/centralais-koordinators/|title=Centrālais koordinators|website=www.railbaltica.org|access-date=2018-06-15|language=lv-LV}}&lt;/ref&gt;

Projekta nacionālie ieviesēji ir ''Rail Baltic Estonia'' OU un ''Estonian Technical Regulatory Authority'' Igaunijā, &quot;Eiropas Dzelzceļa līnijas&quot; SIA Latvijā, ''Rail Baltica statybe'' UAB un ''Lietuvos geležinkeliai'' JSC Lietuvā. Būvniecība, ko veic projekta ieviesēji, notiek ''RB RAIL'' AS pārraudzībā un atbilstoši vienotiem iepirkuma principiem un līgumiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.railbaltica.org/lv/implementing-bodies/|title=Implementing bodies|website=www.railbaltica.org|access-date=2018-06-15|language=lv-LV}}&lt;/ref&gt;

2019. gada 1. februārī Somijas valdība pieņēma lēmumu dibināt sabiedrību ar ierobežotu atbildību ''Oy Suomen Rata'' AB. Plānots, ka tās apakšuzņēmums, ''Rail Baltica company'', kļūs par ''Rail Baltica'' projekta kopuzņēmuma ''RB Rail'' AS akcionāru. Somija sekmēs [[Ziemeļjūra]]s—Baltijas pamattīkla koridora izaugsmi arī uz ziemeļiem no Helsinkiem.&lt;ref&gt;[http://www.railbaltica.org/lv/somija-klus-par-rail-baltica-kopuznemuma-akcionariem/ Somija kļūs par Rail Baltica kopuzņēmuma akcionāriem] railbaltica.org, 05.02.2019&lt;/ref&gt;

2024. gada aprīlī no amata atkāpās uzņēmuma &quot;Eiropas Dzelzceļa līnijas&quot; valdes priekšsēdētājs Kaspars Vingris, kurš amata pienākumus sāka pildīt 2019. gada 1. augustā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/26.04.2024-eiropas-dzelzcela-liniju-valdes-vaditajs-atkapjas-no-amata.a551963/ «Eiropas Dzelzceļa līniju» valdes vadītājs atkāpjas no amata] lsm.lv 2024. gada 26. aprīlī&lt;/ref&gt;

== Finansēšana ==
AECOM analīze, kas veikta 2011. gadā, paredzēja projekta izmaksas 3,6 miljardu apmērā un pierādīja, ka projekts ir ilgtspējīgs un nesīs ekonomiskos ieguvumus. Kopš analīzes veikšanas ir notikusi būtiska attīstība un nozīmīgi elementi ir pievienoti ''Rail Baltica'' Globālajam projektam, lai nodrošinātu labāku savienojamību, intermodalitāti un pasažieru mobilitāti. Kopš AECOM analīzes projekts ir papildināts ar pasažieru staciju Starptautiskajā lidostā &quot;Rīga&quot; (Latvija), Kauņa—Viļņa savienojumu (Lietuva), plānots uzlabot savienojumu ar Kauņas pilsētu (Lietuva), kā arī izbūvēt tramvaja līniju [[Ilemiste (stacija)|Ilemiste]]—[[Tallinas lidosta]] (Igaunija). Papildus veikts vides ietekmes novērtējums, teritoriālā plānošana, kā arī sagatavoti daži sākotnējie tehniskie risinājumi, lai pēc iespējas precīzāk varētu aplēst potenciālās projekta izmaksas.
Projekta [[rentabilitāte]] slēpjas tā sociālekonomiskajos ieguvumos, ko EY aplēsis 16,2 miljardu eiro apmērā. Paredzams, ka ''Rail Baltica'' projekts radīs arī vairākus nekvantificējamus ieguvumus, ko būs iespējams realizēt caur reģionu integrāciju, tūrisma attīstību, jaunām biznesa iespējām, ārvalstu tiešajām investīcijām, pieeju jauniem eksporta tirgiem, tehnoloģiju transfēru, inovācijām, u.c.
2017. gadā kopējās plānotās izmaksas ''Rail Baltica'' projektam bija 5,8 miljardi visās trīs Baltijas valstīs. Veiktā izmaksu-ieguvumu analīze pierādīja projekta ekonomisko ilgtspēju un sabiedrības ieguvumus, kas vairākkārt pārsniedz izmaksu apmēru, tādējādi nodrošinot nepieciešamos parametrus, lai turpinātu projekta finansēšanu no ES un Baltijas valstu puses.&lt;ref name=&quot;ReferenceA&quot;/&gt;

Projektu finansē iesaistītās valstis, Eiropas Savienības TEN-T budžets, kā arī Eiropas Savienības Struktūrfondi un Kohēzijas fondi. 2018. gada sākumā Baltijas valstis un RB Rail AS saņēma CEF 2 stipendijas Rail Baltica dzelzceļa līnijas būvniecībai, parakstot līgumu ar kopējo vērtību 765 miljoni eiro. 2018. gada 13. jūlijā tika parakstīts trešais CEF līdzfinansējuma līgums, kura kopējā vērtība sasniedz 130 miljonus eiro no kuriem CEF ieguldījums ir 110 miljoni eiro jeb 85% no visiem attiecināmajiem izdevumiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.railbaltica.org/lv/parakstits-tresais-rail-baltica-globala-projekta-cef-lidzfinansejuma-ligums/|title=Parakstīts trešais Rail Baltica Globālā projekta CEF līdzfinansējuma līgums {{!}} Rail Baltica|website=www.railbaltica.org|access-date=2018-07-23|language=lv-LV}}&lt;/ref&gt;
Finansiālais ieguldījums no CEF un Baltijas valstīm 2018. gada jūlijā bija aplēsts 824 milj. eiro apjomā (Igaunija 235, Latvija 303, Lietuva 286).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.railbaltica.org/lv/par-projektu/finansejums/|title=Projekta finansējums|website=www.railbaltica.org|access-date=2018-06-15|language=lv-LV}}&lt;/ref&gt;

2024. gada martā Satiksmes ministrija saskaņošanai iesniedza ziņojumu par projekta pirmās fāzes finansēšanu līdz 2030. gadam.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/24.03.2024-rail-baltica-cauri-visai-rigai-pirmaja-posma-visticamak-neies-trukst-ap-3-miljardiem-eiro.a547888/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=popular «Rail Baltica» cauri visai Rīgai pirmajā posmā, visticamāk, neies; trūkst ap 3 miljardiem eiro] lsm.lv 2024. gada 24. martā&lt;/ref&gt; 

== Atsauces ==
{{atsauces|30em}}

== Skatīt arī ==
* ''[[Via Baltica]]''
* [[Vikiprojekts:Rail Baltica]]

== Ārējās saites ==
* [https://edzl.lv/noderigi/rail-baltica-stacija-starptautiskaja-dzelzcela-stacija-riga Rail Baltica stacija starptautiskajā dzelzceļa stacijā Rīgā] (vizualizācija)
* [http://railbaltica.org/info/lv Informācija par Rail Baltica]
* [https://web.archive.org/web/20110826012039/http://ec.europa.eu/transport/infrastructure/maps/maps_en.htm Progresa ziņojums 2008. gadā (PDF fails)]
* [https://web.archive.org/web/20150201044903/http://www.irir.lv/2011/11/29/dzelzcels-rail-baltica Dzelzceļš &quot;Rail Baltica&quot; — ir.lv Dzīvie šķirkļi]
* [https://www.google.com/maps/d/u/0/viewer?mid=14ViyipBQg8vhbBP75jNHjf7N5pw&amp;ll=57.09481510016359%2C24.297019999999975&amp;z=8 Rail Baltica trase Latvijā — nodalījuma joslas koridors — Google maps]

{{Vikikrātuves kategorija}}
[[Kategorija:Dzelzceļš]]
[[Kategorija:Dzelzceļš Igaunijā]]
[[Kategorija:Dzelzceļš Latvijā]]
[[Kategorija:Dzelzceļš Lietuvā]]
[[Kategorija:Rīga]]
[[Kategorija:Limbažu novads]]
[[Kategorija:Saulkrastu novads]]
[[Kategorija:Ropažu novads]]
[[Kategorija:Siguldas novads]]
[[Kategorija:Salaspils novads]]
[[Kategorija:Ķekavas novads]]
[[Kategorija:Mārupes novads]]
[[Kategorija:Olaines novads]]
[[Kategorija:Bauskas novads]]</text>
      <sha1>i6mfbrxd5j5eov682c7m89q9vu02373</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Veidne:Stopiņu pagasta ciemi</title>
    <ns>10</ns>
    <id>158569</id>
    <revision>
      <id>4047935</id>
      <parentid>3706318</parentid>
      <timestamp>2024-04-25T20:46:23Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Lasks</username>
        <id>38532</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="777" xml:space="preserve">{{navbox
|name = Stopiņu pagasta ciemi
|title = [[Stopiņu pagasts|Stopiņu pagasta]] [[ciems|ciemi]] [[Attēls:Stopiņu pagasta ģerbonis.svg|13px|Stopiņu pagasta ģerbonis]]
|bodyclass = hlist
|state = {{{state|autocollapse}}}
|list1 =
* [[Cekule (Stopiņu pagasts)|Cekule]]
* [[Dreiliņi (Stopiņu pagasts)|Dreiliņi]]
* [[Dzidriņas]]
* [[Līči (Stopiņu pagasts)|Līči]]
* [[Rumbula (Stopiņu pagasts)|Rumbula]]
* [[Saurieši (Stopiņu pagasts)|Saurieši]]
* '''[[Ulbroka]]'''
* [[Upeslejas]]
}}&lt;includeonly&gt;{{category handler|main=
[[Kategorija:Stopiņu pagasts]]
[[Kategorija:Ropažu novada ciemi]]
[[Kategorija:Latvijas ciemi]]
|nocat = {{{nocat|}}}
}}&lt;/includeonly&gt;&lt;noinclude&gt;
{{collapsible option}}

[[Kategorija:Ropažu novada navigācijas veidnes]]
&lt;/noinclude&gt;</text>
      <sha1>6hl7arv3k3xno0fmxx2hsdhn0xzejce</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>RCD Espanyol</title>
    <ns>0</ns>
    <id>159776</id>
    <revision>
      <id>4047675</id>
      <parentid>3864093</parentid>
      <timestamp>2024-04-25T12:47:00Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Vylks</username>
        <id>50297</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Sasniegumi */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6817" xml:space="preserve">{{nosaukums slīprakstā}}
{{Futbola kluba infokaste
| text_color = #FFFFFF
| bg_color   = #01699F 
| nos      = ''Espanyol''
| logo     = [[Attēls:Rcd espanyol 180px.png|150px|logo]] 
| pilns    = ''Reial Club Deportiu&lt;br /&gt;Espanyol de Barcelona, S.A.D.'' 
| iesauka  = ''Periquitos'' (Papagaiļi) &lt;br /&gt;''Blanquiblaus'' (Balti-zilie) &lt;br /&gt;''Mágico'' (Maģiskie)
| pilsēta  = {{Vieta|Spānija|Barselona}}
| dib      = 1900
| dib_mēn  = 10
| dib_dat  = 28
| dib_com  = kā ''Sociedad Española de Football''
| stad     = ''[[RCDE Stadium]]''
| ietilp   = 40 500
| prez     = {{flaga|Ķīna}} Čeņs Jaņšens
| tren     = {{flaga|Spānija}} [[Djego Martiness]]
| līga     = [[Spānijas futbola čempionāta Otrā divīzija|Spānijas Otrā divīzija]]
| sez      = [[2022.—2023. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|2022.—2023.]]
| poz      = 19. vieta ''[[Spānijas futbola čempionāta Pirmā divīzija|La Liga]]'' {{decrease}}
| pattern_la1   = _espanyol1920h
| pattern_b1    = _espanyol1920h
| pattern_ra1   = _espanyol1920h
| pattern_sh1   = 
| pattern_so1   = _espanyol1920h
| leftarm1      = 0040FF
| body1         = 0040FF
| rightarm1     = 0040FF
| shorts1       = 0040FF
| socks1        = FFFFFF
| pattern_la2   = _espanyol1920a
| pattern_b2    = _espanyol1920a
| pattern_ra2   = _espanyol1920a
| pattern_sh2   = 
| pattern_so2   = 
| leftarm2      = 1F3119
| body2         = 1F3119
| rightarm2     = 1F3119
| shorts2       = 1F3119
| socks2        = 1F3119
| pattern_la3   = _espanyol1920t
| pattern_b3    = _espanyol1920t
| pattern_ra3   = _espanyol1920t
| pattern_sh3   = 
| pattern_so3   = 
| leftarm3      = 020202
| body3         = 020202
| rightarm3     = 020202
| shorts3       = 020202
| socks3        = 020202
}}

'''''Reial Club Deportiu Espanyol de Barcelona''''' (izrunā: {{IPA|[[IPA|[rəˈjaɫ ˈkɫub dəpurˈtiw əspəˈɲɔɫ də βərsəˈɫonə]]]}}, {{val-lv|Barselonas Karaliskais spāņu sporta klubs}}), biežāk zināms kā '''''RCD Espanyol''''' vai vienkārši '''''Espanyol''''', ir [[sporta klubs]] no [[Barselona]]s [[Katalonija|Katalonijā]]. Tas plašāk zināms ar savu [[futbols|futbola]] komandu, kura spēlē [[Spānijas futbola čempionāta Pirmā divīzija|Spānijas Pirmajā divīzijā]] jeb ''La Liga''.

Kluba augstākais sasniegums Spānijas čempionātos ir 3. vieta, ko izdevies sasniegt 4 reizes. Klubs vienu reizi uzvarējis Otrās divīzijas turnīrā (1993.–94. gada sezonā), četras reizes [[Spānijas Karaļa kauss|Karaļa kausa]] izcīņā (1929., 1940., 2000. un 2006. gadā), kā arī divreiz iekļuvis [[UEFA kauss|UEFA kausa]] finālā (1987.–88. un 2006.–07. gada sezonā).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rcdespanyol.com/ca/dates/|title=Història - Dates|accessdate={{dat|2015|10|26}}|publisher=RCD Espanyol|archiveurl=https://web.archive.org/web/20151117151355/http://www.rcdespanyol.com/ca/dates|archivedate={{dat|2015|11|17||bez}}}}&lt;/ref&gt; 

''Espanyol'' mājas spēles aizvada ''[[Estadi Cornellà-El Prat]]'' stadionā, kurā ir vietas 40&amp;nbsp;500 skatītājiem. To atklāja 2009. gada 2. augustā. Sponsorēšanas nolūkos tas tiek saukts arī par ''Power8'' stadionu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rcdespanyol.com/ca/instalacions/|title=Instal·lacions - Power8 Stadium|accessdate={{dat|2015|10|26}}|publisher=RCD Espanyol|archiveurl=https://web.archive.org/web/20151026202419/http://www.rcdespanyol.com/ca/instalacions/|archivedate={{dat|2015|10|26||bez}}}}&lt;/ref&gt; ''Espanyol'' iepriekš spēlējuši ''[[Estadi Olímpic Lluís Companys]]'', kurā notika [[1992. gada Vasaras Olimpiskās spēles]], un ''[[Estadi de Sarrià]]'', kurā notika [[1982. gada FIFA Pasaules kauss|1982. gada Pasaules kausa]] spēles.

== Sastāvs ==
''Sastāvs uz {{Dat|2022|3|20|A|bez}}.''
{{Fs start}}
{{Fs player|name=[[Ojers Olasabals|Ojers]]|pos=GK|no=1|nat=ESP}}
{{Fs player|name=[[Migelons]]|pos=DF|no=2|nat=ESP}}
{{Fs player|name=[[Adria Pedrosa]]|pos=DF|no=3|nat=ESP}}
{{Fs player|name=[[Leandro Kabrera]]|pos=DF|no=4|nat=URY}}
{{Fs player|name=[[Fernando Kalero]]|pos=DF|no=5|nat=ESP}}
{{Fs player|name=[[Manu Morlaness]]|pos=MF|no=6|nat=ESP|other=īrē no [[Villarreal CF|Villarreal]]}}
{{Fs player|name=[[Vu Lei]]|pos=MF|no=7|nat=CHN}}
{{Fs player|name=[[Frans Merida]]|pos=MF|no=8|nat=ESP}}
{{Fs player|name=[[Havi Puado]]|pos=FW|no=9|nat=ESP}}
{{Fs player|name=[[Serhi Darders]]|pos=MF|no=10|nat=ESP}}
{{Fs player|name=[[Rauls de Tomass]]|pos=FW|no=11|nat=ESP}}
{{Fs player|name=[[Oskars Hils]]|pos=DF|no=12|nat=ESP}}
{{Fs player|name=[[Djego Lopess]]|pos=GK|no=13|nat=ESP}}
{{Fs mid}}
{{Fs player|name=[[Oskars Melendo]]|pos=MF|no=14|nat=ESP}}
{{Fs player|name=[[Davids Lopess]]|pos=MF|no=15|nat=ESP|other=[[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]}}
{{Fs player|name=[[Lorens Morons]]|pos=FW|no=16|nat=ESP|other=īrē no [[Real Betis]]}}
{{Fs player|name=[[Didaks Vila]]|pos=DF|no=17|nat=ESP}}
{{Fs player|name=[[Landrī Dimata]]|pos=FW|no=18|nat=BEL}}
{{Fs player|name=[[Tonijs Vilēna]]|pos=MF|no=19|nat=NED|other=īrē no [[FK Krasnodar|Krasnodar]]}}
{{Fs player|name=[[Keidi Bare]]|pos=MF|no=20|nat=ALB}}
{{Fs player|name=[[Niko Melameds]]|pos=MF|no=21|nat=ESP}}
{{Fs player|name=[[Alešs Vidals]]|pos=MF|no=22|nat=ESP}}
{{Fs player|name=[[Adri Embarba]]|pos=MF|no=23|nat=ESP}}
{{Fs player|name=[[Serhi Gomess]]|pos=DF|no=24|nat=ESP}}
{{Fs player|name=[[Janhels Errera]]|pos=MF|no=25|nat=VEN|other=īrē no [[Manchester City FC|Manchester City]]}}
{{Fs end}}

== Sasniegumi ==
* '''[[Spānijas futbola čempionāta Pirmā divīzija|Spānijas čempionāta Pirmā divīzija (''La Liga'')]]'''
** 3. vieta (4): 1932–33, 1966–67, 1972–73, 1986–87
* '''[[Spānijas Karaļa kauss]]'''
** Kausa ieguvēji (4): 1928–29, 1940, 1999–2000, 2005–06
** Finālisti (5): 1911, 1915, 1941, 1947, 1957
* '''[[Supercopa de España|Spānijas Superkauss]]'''
** Finālisti (2): 2000, 2006
* '''[[UEFA kauss]]'''
** Finālisti (2): 1987–88, 2006–07
* '''[[Spānijas futbola čempionāta Otrā divīzija|Otrā divīzija]]'''
** Čempioni (1): 1993–94
** Vicečempioni (1): 1962–63
* '''Katalonijas čempionāts'''
** Čempioni (11): 1903–04, 1905–06, 1906–07, 1907–08, 1911–12, 1914–15, 1917–18, 1928–29, 1932–33, 1936–37, 1939–40
* '''Katalonijas kauss'''
** Kausa ieguvēji (6): 1994–95, 1995–96, 1998–99, 2005–06, 2009–10, 2010–11
** Finālisti (5): 1992–93, 1993–94, 2003–04, 2004–05, 2006–07, 2008–09, 2012–13, 2013–14

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{commons category|RCD Espanyol}}
* [http://www.rcdespanyol.com/ Oficiālā kluba vietne] {{ca ikona}} {{es ikona}}


{{futbols-aizmetnis}}
{{La Liga}}
{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Espanyol}}
[[Kategorija:Spānijas futbola klubi]]
[[Kategorija:RCD Espanyol]]</text>
      <sha1>ki6p77fnmse2xoi5hle2zp72tzftbym</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Leeds United F.C.</title>
    <ns>0</ns>
    <id>163385</id>
    <revision>
      <id>4047693</id>
      <parentid>4031885</parentid>
      <timestamp>2024-04-25T13:06:41Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Vylks</username>
        <id>50297</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Sasniegumi */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="10854" xml:space="preserve">{{nosaukums slīprakstā}}
{{Futbola kluba infokaste
| text_color  = #fbcb05
| bg_color    = #1c3984
| nos         = ''Leeds United''
| logo_links  = Leeds United Logo.png
| logo_izm    = 150px
| pilns       = ''Leeds United Football Club''
| iesauka     = ''The Whites'' (baltie)&lt;br /&gt;''The Peacocks'' (pāvi)
| pilsēta     = {{Vieta|Anglija|Līdsa}}
| dib         = 1919
| dib_mēn     = 10
| dib_dat     = 17
| stad        = ''[[Elland Road]]''
| ietilp      = 37 890&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce | url = http://www.leedsunited.com/page/Records/0,,10273,00.html | title = Club Records | publisher = www.leedsunited.com | date = 21 May 2007 | accessdate = 8 March 2009 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20100808171238/http://www.leedsunited.com/page/Records/0,,10273,00.html | archivedate = {{dat|2010|08|08||bez}} }}&lt;/ref&gt;
| prez        = {{flaga|Itālija}} Andrea Radridzāni
| tren        = {{flaga|GER}} [[Daniels Farke]]
| līga        = ''[[Anglijas futbola čempionāts|Championship]]''
| sez         = [[2022.—2023. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2022.—2023.]]
| poz         = 19. vieta [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgā]] {{decrease}}
| mediji      = {{URL|http://www.leedsunited.com/}}
| pattern_la1 = _leeds2223h
| pattern_b1 = _leeds2223h
| pattern_ra1 = _leeds2223h
| pattern_sh1 = _leeds2223h
| pattern_so1 = _leeds2223h
| leftarm1 = FFFFFF
| body1 = FFFFFF
| rightarm1 = FFFFFF
| shorts1 = FFFFFF
| socks1 = FFFFFF
| pattern_la2 = _leeds2223a
| pattern_b2 = _leeds2223a
| pattern_ra2 = _leeds2223a
| pattern_sh2 = _leeds2223a
| pattern_so2 = _leeds2223a
| leftarm2 = F5F38D
| body2 = F5F38D
| rightarm2 = F5F38D
| shorts2 = 0A0C4E
| socks2 = 0A0C4E
| pattern_la3 = _leeds2223t
| pattern_b3 = _leeds2223t
| pattern_ra3 = _leeds2223t
| pattern_sh3 = _leeds2223t
| pattern_so3 = _leeds2223t
| leftarm3 = 000000
| body3 = 000000
| rightarm3 = 000000
| shorts3 = 000000
| socks3 = F68F30
}}
'''''Leeds United F.C.''''' ir profesionāls [[Anglija]]s [[futbols|futbola]] klubs no [[Līdsa]]s [[Rietumjorkšīra|Rietumjorkšīrā]]. Klubs šobrīd spēlē [[Anglijas futbola čempionāts|Championship]] turnīrā. Mājas spēles aizvada ''[[Elland Road]]'' stadionā.

Biežākās kluba iesaukas ir ''&quot;The Whites&quot;'' (baltie), ''&quot;United&quot;'' (apvienotie) un &quot;''The Peacocks''&quot; (pāvi), pēdējā no tām cēlusies no ''Elland Road'' vecā nosaukuma, ''The Old Peacock Ground''.&lt;ref name=WAFLL1&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.wafll.com/elland-road/elland-road-history.html |title=WAFLL – Elland Road History |accessdate=8 May 2007 |publisher=WAFLL}}&lt;/ref&gt; Lai arī kluba nosaukums iekļauj &quot;AFC&quot;,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://webcache.googleusercontent.com/search?q=cache%3AvMco5ZgZH4oJ%3Awww.mightyleeds.co.uk%2Fhistory%2Funitedbirth.htm+%22Leeds+United+Association+Football+Club%22&amp;hl=en&amp;ct=clnk&amp;cd=6 |title=History of the Club – the birth of Leeds United |accessdate=26 December 2006 |publisher=mightyleeds.co.uk |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160118023833/http://webcache.googleusercontent.com/search?q=cache%3AvMco5ZgZH4oJ%3Awww.mightyleeds.co.uk%2Fhistory%2Funitedbirth.htm+%22Leeds+United+Association+Football+Club%22&amp;hl=en&amp;ct=clnk&amp;cd=6 |archivedate={{dat|2016|01|18||bez}} }}&lt;/ref&gt; šobrīd uz kluba emblēmas attēloti burti &quot;LUFC&quot;.

Klubs lielāko daļu sava pastāvēšanas laika ir atradies Anglijas futbola līgas sistēmas augšējā līmenī. Tas dibināts pēc tam, kad 1919. gadā tika likvidēts iepriekšējais Līdsas klubs ''Leeds City''. 1960. un 1970. gados [[Dons Revī|Dona Revī]] vadībā ''Leeds'' divreiz uzvarēja [[Anglijas futbola līgas Pirmā divīzija|Pirmajā divīzijā]], [[FA kauss|FA kausā]], [[Anglijas Līgas kauss|Līgas kausā]] un divreiz [[Starppilsētu gadatirgu kauss|Starppilsētu gadatirgu kausā]]. Nozīmīgu lomu komandas panākumos spēlējis pussargs [[Billijs Bremners]], kurš no 1965. līdz 1976. gadam bija arī komandas kapteinis. Pēc šiem panākumiem Revī tika piedāvāts vadīt [[Anglijas futbola izlase|Anglijas izlasi]] un viņš pameta klubu. 1982. gadā komanda izkrita uz [[Anglijas futbola līgas Otrā divīzija|Otro divīziju]] un neatgriezās augstākajā līmenī līdz pat 1990. gadam, kad to vadīja [[Hauards Vilkinsons]]. ''Leeds'' pēc divām sezonām 1992. gadā kļuva par līgas čempioniem. 1990. gados un 2000. gadu sākumā ''Leeds'' regulāri cīnījās par līgas pozīcijām, kuras ļāva kvalificēties Eiropas klubu turnīriem. Tajos komandai izdevās divas sezonas pēc kārtas sasniegt pusfinālu [[UEFA kauss|UEFA kausā]] un [[UEFA Čempionu līga|Čempionu līgā]]. Tomēr pēc smagām finansiālajām problēmām un apjomīgas spēlētāju pārdošanas ''Leeds'' izkrita no [[Premjerlīga]]s un trīs gadus vēlāk arī no [[Anglijas futbola čempionāts|Čempionāta]]. Pēc trim sezonām [[Anglijas futbola Pirmā līga|Pirmajā līgā]] komanda atgriezās Čempionātā, kvalificējoties 2009.—2010. gada sezonas pēdējā dienā. 2019.—2020. gada sezonā uzvarēja ''Championship'' un atgriezās Premjerlīgā.

''Leeds United'' ir vienīgā profesionālā futbola komanda pilsētā, tāpēc tai ir liels un lojāls fanu klubs. Nesenas interneta aptaujas liecina, ka tas ir viens no pieciem atbalstītākajiem klubiem Anglijā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.roymorgan.com/news/press-releases/2006/490/ |title=Chelsea climbing the popularity table but Man United still the team to beat |accessdate=20 January 2011 |date=12 May 2006 |publisher=roymorgan.com |archiveurl=https://web.archive.org/web/20130108053201/http://www.roymorgan.com/news/press-releases/2006/490/ |archivedate={{dat|2013|01|08||bez}} }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.epltalk.com/most-visited-football-web-sites-in-the-uk-2071 |title=Most Visited Football Web Sites in the UK |publisher=EPL Talk |accessdate=18 August 2011 |archive-date={{dat|2011|10|01||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20111001074605/http://www.epltalk.com/most-visited-football-web-sites-in-the-uk-2071 }}&lt;/ref&gt;

== Komandas sastāvs ==
''{{Dat|2022|08|05||bez}}''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.premierleague.com/clubs/9/Leeds-United/overview|title=2022/23 Leeds United|website=www.premierleague.com|access-date=2023-02-06|language=en}}&lt;/ref&gt;

{{Fs start}}
{{Fs player|name=[[Ilāns Mesjē]]|nat=FRA|no=1|pos=GK}}
{{Fs player|name=[[Lūks Eilings]]|nat=ENG|no=2|pos=DF}}
{{Fs player|name=[[Huniors Firpo]]|pos=DF|no=3|nat=ESP}}
{{Fs player|name=[[Ādams Foršo]]|pos=MF|no=4|nat=ENG}}
{{Fs player|name=[[Robins Kohs]]|nat=DEU|no=5|pos=DF}}
{{Fs player|name=[[Liams Kūpers]]|nat=SCO|pos=DF|no=6|other=[[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]}}
{{Fs player|name=[[Brendens Āronsons]]|nat=USA|no=7|pos=MF}}
{{Fs player|name=[[Marks Roka]]|nat=ESP|no=8|pos=MF}}
{{Fs player|name=[[Patriks Bamfords]]|nat=ENG|no=9|pos=FW}}
{{Fs player|name=[[Krisensio Sammervils]]|pos=MF|no=10|nat=NED}}
{{Fs player|name=[[Džeks Herisons]]|nat=ENG|no=11|pos=MF}}
{{Fs player|name=[[Tailers Adamss]]|nat=USA|no=12|pos=MF}}
{{Fs player|name=[[Kristofers Klēsons]]|nat=NOR|no=13|pos=GK}}
{{Fs mid}}
{{Fs player|name=[[Stjuarts Dalass]]|nat=NIR|no=15|pos=MF}}
{{Fs player|name=[[Darko Gjabi]]|nat=ENG|no=18|pos=MF}}
{{Fs player|name=[[Rodrigo (futbolists)|Rodrigo]]|pos=FW|no=19|nat=ESP}}
{{Fs player|name=[[Paskāls Strujiks]]|nat=NED|no=21|pos=DF}}
{{Fs player|name=[[Hoels Robless]]|nat=ESP|no=22|pos=GK}}
{{Fs player|name=[[Luiss Sinisterra]]|nat=COL|no=23|pos=FW}}
{{Fs player|name=[[Žoržinio Ruters]]|nat=FRA|no=24|pos=FW}}
{{Fs player|name=[[Rasmuss Kristensens]]|nat=DEN|no=25|pos=DF}}
{{Fs player|name=[[Vestons Makenijs]]|nat=USA|no=28|pos=MF|other=īrē no [[Juventus FC|Juventus]]}}
{{Fs player|name=[[Vilfrīds Gnonto]]|nat=ITA|no=29|pos=FW}}
{{Fs player|name=[[Maksimiliāns Vēbers]]|pos=DF|no=39|nat=AUT}}
{{Fs player|name=[[Sems Grīnvuds]]|pos=FW|no=42|nat=ENG}}
{{Fs player|name=[[Ārčijs Grejs]]|nat=ENG|no=63|pos=MF}}
{{Fs end}}

== Sasniegumi ==
* '''Anglijas futbola augstākais līmenis''' (līdz 1992. gadam '''Pirmā divīzija'''; tagad — '''[[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīga]]''')
** Čempioni (3): 1968–69, 1973–74, 1991–92
** Vicečempioni (5): 1964–65, 1965–66, 1969–70, 1970–71, 1971–72
* '''Anglijas futbola 2. līmenis''' (1893.—1992. '''Otrā divīzija'''; 1992.—2004. '''Pirmā divīzija'''; tagad — '''''[[Anglijas futbola čempionāts|Championship]]''''')
** Čempioni (4): 1923–24, 1963–64, 1989–90, 2019–20
** Vicečempioni (3): 1927–28, 1931–32, 1955–56
* '''[[FA kauss]]'''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablese/engcuphist.html |title=England FA Challenge Cup Finals |language=en |accessdate={{dat|2020|5|6||bez}} |publisher=[[RSSSF]]}}&lt;/ref&gt;
** Kausa ieguvēji (1): 1971–72 
** Finālisti (3): 1964–65, 1969–70, 1972–73
* '''[[Anglijas Līgas kauss]]'''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablese/engleagcuphist.html |title=England - Football League Cup Finals |language=en |accessdate={{dat|2020|5|6||bez}} |publisher=[[RSSSF]]}}&lt;/ref&gt;
** Kausa ieguvēji (1): 1967–68
** Finālisti (1): 1995–96
* '''''[[FA Community Shield]]''''' (līdz 2001. gadam — ''Charity Shield'')&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablese/engsupcuphist.html |title=England - List of FA Charity/Community Shield Matches |language=en |accessdate={{dat|2020|5|6||bez}} |publisher=[[RSSSF]]}}&lt;/ref&gt;
** Kausa ieguvēji (2): 1969, 1992
* '''[[UEFA Čempionu līga|Eiropas čempionvienību kauss / UEFA Čempionu līga]]'''
** Finālisti (1): 1974–75
* '''[[UEFA Kausu ieguvēju kauss]]'''
** Finālisti (1): 1972–73
* '''Starppilsētu gadatirgu kauss'''
** Kausa ieguvēji (2): 1967–68, 1970–71
** Finālisti (1): 1966–67

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Commons category|Leeds United F.C.}}
* [http://www.leedsunited.com Oficiālā vietne]
* [http://www.skysports.com/football/team/0,,11715,00.html Sky Sports] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110812000820/http://www.skysports.com/football/team/0,,11715,00.html |date={{dat|2011|08|12||bez}} }}
* [https://web.archive.org/web/20091012181407/http://www.soccerbase.com/teams2.sd?teamid=1524 Soccerbase]
* [http://soccernet.espn.go.com/team?id=357&amp;cc=5739 ESPNsoccernet] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110525154532/http://soccernet.espn.go.com/team?id=357&amp;cc=5739 |date={{dat|2011|05|25||bez}} }}
* [http://www.leeds-fans.org.uk Leeds fanu klubs]
* [http://www.leedsunited-mad.co.uk/ Leeds Utd Mad]
* [http://www.wafll.com/loiners/loiners.html 'Loiners of Leeds United'] Pilns saraksts ar Līdsā dzimušajiem komandas spēlātājiem.

{{futbols-aizmetnis}}
{{Anglijas Premjerlīga}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Anglijas futbola klubi]]
[[Kategorija:Leeds United F.C.| ]]</text>
      <sha1>4j22cqoin17bio4fzc94p96b5jdao05</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Tibetas autonomais reģions</title>
    <ns>0</ns>
    <id>166123</id>
    <revision>
      <id>4047860</id>
      <parentid>4014554</parentid>
      <timestamp>2024-04-25T18:29:24Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Spnq</username>
        <id>103627</id>
      </contributor>
      <comment>/* Tibetas valdības emigrācijā pozīcija */ Vikisaite</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="23695" xml:space="preserve">{{enciklopēdiskais stils}}
{{Administratīvā iedalījuma vienības infokaste
| name                    = Tibetas autonomais reģions
| official_name             = &lt;big&gt;བོད་རང་སྐྱོང་ལྗོངས་&lt;/big&gt;&lt;br /&gt;西藏自治区
| settlement_type         = Ķīnas autonoms reģions
| image_skyline           = 
| imagesize               = 
| image_caption           = 
| image_flag              = 
| image_shield            = 
| capital                 = [[Lhasa]]
| largest_city            = 
| official_language       = [[tibetiešu valoda|tibetiešu]], [[ķīniešu valoda|ķīniešu]]
| spoken_language         = 
| image_map               = Tibet in China (claimed hatched) (+all claims hatched).svg
| mapsize                 = 
| map_caption             = Tibetas atrašanās vieta Ķīnā
| subdivision_type        = [[Suverēno valstu uzskaitījums|Valsts]]
| subdivision_name        = {{CHN}}
| established_title       = 
| established_date        = 
| government_footnotes    = 
| government_type         = 
| governing_body          = 
| leader_party            = 
| leader_title            = padomes priekšsēdētājs
| leader_name             = Džampa Puncogs
| area_footnotes          = 
| area_magnitude          = 
| area_total_km2          = 1 228 400
| area_land_km2           = 
| area_water_km2          = 
| area_water_percent      = 
| area_rank               = 
| elevation_max_m         = 
| elevation_min_m         = 
| population_footnotes    = 
| population_total        = 3 648 100
| population_as_of        = 2020. gadā&lt;ref&gt;https://www.stats.gov.cn/english/PressRelease/202105/t20210510_1817188.html&lt;/ref&gt;
| population_rank         = 
| population_density_km2  = 2,2
| timezone                = UTC
| utc_offset              = +8
| timezone_DST            = 
| utc_offset_DST          = 
| website                 = {{url|http://www.tibetinfor.com.cn/}}
| footnotes               = 
}}
'''Tibetas autonomais reģions''' ({{val|bo|བོད་རང་སྐྱོང་ལྗོངས།}}, ''bod rang skyong ljongs''; {{val|zh|西藏自治区}}, ''Xīzàng Zìzhìqū'')  ir 1965. gadā izveidota [[Ķīnas Tautas Republika]]s autonoma teritoriālā iedalījuma vienība [[Tibeta|Tibetā]], galvaspilsēta ir [[Lhasa]].

== Iedzīvotāji ==
Aptuveni 150 000 tibetiešu dzīvo ārpus Tibetas. Vairākums no tiem (120 000) Indijā, ASV ir nākamā vieta, kur dzīvo tibetieši - vairāk par 10 000 tibetiešu. Trešā lielākā tibetiešu mītnes vieta ir Šveice.

== Ģeogrāfiskie apstākļi un administratīvais iedalījums ==
Tibetas kalniene atrodas starp Himalaju kalniem dienvidos un Taklamakanas tuksnesi ziemeļos, un ir augstākais reģions pasaulē. Vidējais augstums ir aptuveni 4950m virs jūras līmeņa. Dienvidos to ietver [[Himalaji|Himalaju kalnu]], grēda, kuras virsotņu augstums sasniedz 6000-7500m. Augstākā virsotne pasaulē - [[Everests]] - atrodas uz Tibetas un [[Nepāla]]s robežas. Atmosfēra Tibetā ir ļoti sausa, kontinentāls klimats. Rietumdaļā dominē zema temperatūra, savukārt ziemeļdaļai raksturīgas ļoti augstas temperatūras vasarā un liels aukstums ziemā. Te atrodas [[Jandzi]] un [[Mekonga]]s upju iztekas. Lielākā upe ir [[Bramaputra]], kas ir kuģojama un veido svarīgu austrumu-rietumu transporta ceļu.

Administratīvi teritorija iedalīta 6 apvidos un vienā pilsētas (Lhasas) apvidū: Lhasas apvidus, Nagču apvidus, Ngari apvidus, Ņingči apvidus, Čamdo apvidus, Šaņnaņas apvidus, Šigadze apvidus, kas sīkāk iedalīti 73 apriņķos.

== Tibetas kultūra ==
Daudz kultūrvēsturisku pieminekļu, kas pamatā saistīti ar [[budisms|budisma]] tradīcijām. [[Potalas pils]], Dalailamu vēsturiskā rezidence ir iekļauta [[UNESCO Pasaules kultūras mantojums|''UNESCO'' Pasaules kultūras mantojuma]] sarakstā, tāpat arī [[Norbulinka]], Dalailamu vēsturiskā vasaras rezidence.

[[Kultūras revolūcija]]s laikā 1960. gados Ķīnas Tautas Republika plašākā kampaņā, kuras viens no mērķiem bija iznīcināt pirmsrevolūcijas laika kultūras pieminekļus, izpostīja lielāko daļu kultūrvēsturiski nozīmīgo vietu arī Tibetā.

== Reliģija ==
Dominējošā reliģija ir t.s. Tibetas budisms jeb [[lamaisms]] - [[vajrajānas budisms|vajrajānas budisma]] forma, ko praktizē ne vien Tibetā, bet arī [[Mongolija|Mongolijā]] (kur tā ir viena no pamatreliģijām) un [[Sibīrija|Dienvidsibīrijā]], kur to praktizē [[burjati]]. Ziemeļrietumos liela ietekme ir [[bon]] rituāliem un priekšrakstiem, kā arī šamanismam, bet pilsētās ir arī salīdzinoši nelielas [[islāms|musulmaņu]] kopienas, kuru priekšteči ieceļojuši [[Kašmira]]s, [[Ladaka]]s un Centrālāzijas.

== Ekonomika ==
[[Attēls:In Tibet, yaks are decorated and honored by the families they are part of.jpg|thumb|300px|left|Jaks - izplatītākais mājlops]]

IKP pieaugums pēdējā desmitgadē stabili turas 10% robežās, 2006.–2010. gados pieaugot no 34 miljardiem juaņu līdz 50 miljardiem juaņu.&lt;ref name=&quot;nosaukums-1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.vvprf.ru/archive/clause484.html |title=Саид ГАФУРОВ. Стальные нервы Евразии. |access-date={{dat|2011|10|18||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160305083248/http://www.vvprf.ru/archive/clause484.html |archivedate={{dat|2016|03|05||bez}} }}&lt;/ref&gt; Pēdējos gados valdošais režīms īsteno burkāna un pātagas stratēģiju. Ja politikā jebkāda brīvdomība tiek bargi apspiesta, tad Tibetas ekonomikā tiek ieguldīti lieli līdzekļi. Saskaņā ar oficiālo statistiku Tibetas [[ekonomikas izaugsme]] esot pat straujāka nekā visā Ķīnā un varas iestādes lepojas, ka tibetiešu vidējais mūža ilgums palielinājies no 35,5 gadiem pirms pusgadsimta līdz 67 gadiem pašlaik.&lt;ref&gt;[http://www.diena.lv/sabiedriba/tibeta-51757 Ģirts Kasparāns. Tibeta]&lt;/ref&gt;

=== Lauksaimniecība ===
Tradicionāli dominē lopkopība - tā kā Tibetā ir ļoti mazs nokrišņu daudzums un īss veģetācijas periods, vienīgais reģions, kurā daudzmaz attīstīta lauksaimniecība, ir [[Bramaputra]]s ieleja, kur audzē [[mieži|miežus]], [[kvieši|kviešus]], [[kartupeļi|kartupeļus]], [[prosa|prosu]] un [[rāceņi|rāceņus]]. Šajā ielejā atrodas arī gandrīz visas lielās pilsētas, ieskaitot Lhasu. Lielākā daļa pārējās Tibetas ir piemērota tikai ganībām, kas gadsimtiem noteicis tibetiešu kā nomadu dzīvesveidu. Populārākie mājlopi ir [[jaks|jaki]] un zirgi, lai arī sastopami arī lieli [[kaza|kazu]] un [[aita|aitu]] ganāmpulki. Praktiski visa lauksaimniecības produkcija tiek saražota vietējam patēriņam, bet trūkstošais tiek importēts.

No lauksaimniecības produkcijas mazos apmēros eksportē liellopu ādas, vilnu, ārstnieciskos augus.

=== Derīgie izrakteņi ===
Tibetā ir lielas [[zelts|zelta]], [[varš|vara]] un radioaktīvo rūdu atradnes, fiksētas arī [[Akmeņogles|akmeņogļu]] un [[nafta]]s atradnes. Dzelzceļa līnijas atklāšana ar derīgajiem izrakteņiem bagātajā Tibetā ļāvusi būtiski attīstīt dažādu nozaru ieguves un apstrādes rūpniecību, kaut par nopietnu ieguves industriju vēl pāragri runāt.

=== Ražošana ===
Vieglā rūpniecība neattīstīta. Pamatiedzīvotāju vidū dominē tradicionālā mājamatniecība: ražo vilnas paklājus, apģērbu, mēbeles, koka traukus, zelta un sudraba rotaslietas, produkciju orientējot uz tūristiem kā mērķauditoriju.

=== Transports ===
Asfaltēto ceļu kopgarums Tibetā ir aptuveni 22 000&amp;nbsp;km.

Tibetai ir divas komerciāla rakstura lidostas - Nagčhu un Lhasā.

2006. gada 1. jūlijā tika atklāts 1956 kilometru garais [[Cinhajas-Tibetas dzelzceļš]], kurš savieno [[Sinina|Sininu]] ar Lhasu. Šī unikālā būve ir pagaidām visaugstāk kalnos izbūvētais [[dzelzceļš]] - augstākajā vietā tā ir 5072 m virs jūras līmeņa, - mūžīgā sasaluma zonā, un ļauj divās diennaktīs nonākt no Lhasas Pekinā un otrādi. Laikā līdz 2011. gadam pa šo dzelzceļa līniju pārvadāti 41 000 000 pasažieru, 180 000 000 t kravas.&lt;ref name=&quot;nosaukums-1&quot; /&gt; Ķīnas režīma pretinieki kritizēja dzelzceļa līnijas izbūvi, uzskatot, ka tā celta, lai stiprinātu Ķīnas politisko kontroli pār Tibetu un veicinātu etnisko ķīniešu ieceļošanu Tibetā.

=== Tūrisms ===
Kopš 1980. gadiem [[tūrisms]] kļuvis par nozīmīgu Tibetas ienākumu avotu, lai arī tūristu ierašanās un pārvietošanās ir stingri reglamentēta.

== Izglītība ==
Līdz 1951. gadam Tibetā pastāvēja tikai teoloģiskā izglītības sistēma [[Klosteris|klosteros]], un mācīties varēja tikai [[Mūks|mūki]]. Aptuveni 95% iedzīvotāju bija analfabēti. 2007. gadā jauniešu vidū analfabētisms nepastāvēja, bet vecākajās paaudzēs bija aptuveni 4,7% analfabētu. Uz 2008. gadu Tibetas autonomajā rajonā darbojas 61 pirmsskolas mācību iestāde, 884 pamatskolas, 94 pirmās pakāpes vidusskolas, 25 augstākās pakāpes vidusskolas, 7 profesionālās koledžas un 6 augstskolas, kur mācību valoda ir tibetiešu (datorapmācības nodrošināšanai arī [[Windows]] un [[Linux]] operētājsistēmas ir tibetiešu valodā).

Izglītība ir bez mācību maksas. Pastāv obligātā 9 klašu pamatizglītība. Valsts nodrošina skolēnus ar bezmaksas mācību līdzekļiem un mācību grāmatām, [[Nomadi|nomadu]] un attālāko apvidu bērniem ir skolas internāti ar bezmaksas dzīvesvietu un ēdināšanu (viena pamatskolēna izglītošana valstij izmaksā 1250 [[Juaņs|juaņu]], t.i. aptuveni 182 [[ASV dolārs|USD]] gadā). Koledžu studentu stipendija ir 900 juaņu gadā (t.i. aptuveni 130 USD), studentiem no nabadzīgām ģimenēm stipendija ir 150 juaņu gadā (t.i. aptuveni 219 USD). Laikā no 2003. gada līdz 2007. gadam Tibetas autonomā rajona izglītības sistēmas attīstībā valsts ieguldījusi 14 200 000 000 juaņu (t.i. aptuveni 2 000 400 000 USD)

'''Tibetas Universitāte''' - augstskolā ar tibetiešu mācību valodu ir 10 bezmaksas izglītības fakultātes, kurās iespējams aizstāvēt bakalaura grādu zinātnē 42 specialitātēs, bet maģistra grādu zinātnē 6 specialitātēs. Bez tradicionālajām eksaktajām un humanitārajām zinātnēm te augstāko izglītību var gūt arī tādās specialitātēs kā tibetiešu tradicionālā medicīna, mūzika. 2007. gadā universitātē bakalaura grādu aizstāvēja 1500 studentu, bet 2008./2009. mācību gadā paredzētas 2500 budžeta vietu studēt gribētājiem.

== Iekšpolitiskā situācija ==
Visai saspīlētas attiecības ir starp vietējiem iedzīvotājiem un no citiem reģioniem iebraukušajiem. Pēdējās desmitgadēs Ķīnas valdības politika Tibetas savaldīšanai ir bijusi šāda - kārdināšana ar ekonomisko attīstību no vienas puses un draudi pielietot spēku - no otras, taču sociālais saspīlējums nemazinās. Gana regulāri notiek vietējo iedzīvotāju protesta demonstrācijas, kas dažkārt pāraug sadursmēs ar kārtībsargājošajām struktūrām. Tā, piemēram, 1987. gada 1. oktobrī mūki sapulcējās uz miermīlīgu demonstrāciju Barkorā — slavenajā Lhasas tirdzniecības ielā. Tā kā demonstrācija bija nesankcionēta un notika tūristu iepirkšanās centrā, policija sāka demonstrantus izdzenāt, pielietojot spēku un daudzus aizturēja. Par to saniknotu jauni vīriešu grupas, atbildot uz policijas represijām, apmētāja Barkoras policijas iecirkni ar akmeņiem. Pūlim pievienojās arvien jauni dalībnieki, kas sāka dedzināt, apgāzt automobiļus un saukt &quot;Neatkarību Tibetai!&quot;, demolēt un laupīt veikalus. Tas, kas notika Lhasā 2008. gada 14. martā, gandrīz pilnībā reproducē šos notikumus.&lt;ref&gt;[http://www.politika.lv/temas/cilvektiesibas/15527/ Wang Lixiong. Caurkritusī nesašķelšana // politika.lv]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
[[Attēls:Chinese stone lion at the entrance to the Potala Pallace.jpg|thumb|150px|left|Lauva pie ieejas Potalas pilī]]
''Plašākai informācijai skat. rakstu [[Tibetas vēsture]].''

Spriežot pēc arheoloģiskajiem izrakumiem Tibetā, pirmie iedzīvotāji šajā reģionā parādījās aptuveni 10 000 gadu p.m.ē., kad tur nonāca [[nomadi|nomadu]] ciltis. No VII-XI gs. Tibeta bija salīdzinoši liela karaliste (valdīja karaļi - &quot;cenpo&quot;), kura dienvidos sniedzās līdz Bengālijai, bet ziemeļos - līdz Mongolijai. Savu maksimālo platību [[Tibetas impērija]] sasniedza Songtsena Gampo laikā, kad tās robežas iesniedzās arī Ķīnā un iedzīvotāju skaits pārsniedza 40 miljonus. Šajā laikā Tibetā parādījās mahājānas [[budisms]]. 1240. gadā iekšējo juku pārņemtā Tibetas karaliste tika iekļauta Mongoļu impērijā - kopš šī brīža Tibeta bija Ķīnas pakļautībā kā vasaļvalsts ar lielākām vai mazākām (atkarībā no politiskās situācijas un attiecībām ar imperatora galmu) autonomijas tiesībām (vietējās pašpārvaldes darbībā centrālā vara neiejaucās, paturot savā ziņā ārpolitiku un zemes militāro aizsardzību), piemēram, no 1708. gada pastāvēja tiešā pārvalde, kad Tibetu pārvaldīja imperatora iecelts vietvaldis, bet jau 1723. gadā imperators Iņdžeņs nolēma aizstāt ekonomiski neizdevīgo tiešo Tibetas pārvaldi ar netiešu, konsultatīvu: piešķīra Tibetai pilnīgu iekšpolitisku un daļēju ārpolitisku autonomiju, likvidēja &quot;četru padomi&quot; kā arī izveda visu karaspēku. No Tibetas tika atšķelta arī Kuhunoras (tagad [[Cjinhai]]) province. 1727. gadā tika noteikta Tibetas administratīvā robeža gar Jandzi un Mekongas upju tīklu, kā rezultātā 2/3 no Kamas (tagad [[Sičuaņa]]) provinces tika atdalītas no Tibetas. XVIII gs. 90. gados vietējās pašpārvaldes laicīgā vara tika uzticēta [[dalailama]]s un [[pančenlama]]s kancelejām (pančenlama kā budistu garīgais līderis, bet dalailama kā laicīgās valdības galva), taču faktiski to turpināja uzraudzīt Pekinas ieceltie pārstāvji &quot;ambani&quot;, iejaucoties un atceļot vietējās valdības rīkojumus, ja kas likās nepareizi. Šāda pārvalde saglabājās līdz 1911. gadā Ķīnā notika revolūcija un valsti pārņēma iekšējas jukas, kā rezultātā armijas garnizoni 1912. gadā atstāja Tibetu. 20. gadsimtu Tibeta sagaidīja kā viduslaiku tipa feodāla [[teokrātija]] ar divarpus miljonu iedzīvotājiem, no kuriem lielākā daļa bija beztiesiski [[dzimtcilvēki]], un primitīvu zemkopju-lopkopju ekonomiku. Kopš 1913. gada, kad dalailama atgriezās no trimdas Lhasā, Tibeta bija ''de facto'' neatkarīga valsts, tomēr Tibetas suverenitāte ''de iure'' starptautiski tā arī netika atzīta. Jaunā [[Ķīnas Republika]]s [[gomiņdan]]a valdība gan iecēla savus ambanus, taču pati bija tā ieslīgusi valsts reformās un pilsoņu karā, ka nepievērsa Tibetai nekādu vērību. 1949. gadā, kad bija skaidrs, ka Ķīnas republika pilsoņu karā cietusi sakāvi, tās ambanus no Tibetas izraidīja, atzīstot [[ĶTR]]. 1950. gadā Tibetā ienāca [[Ķīnas Tautas Atbrīvošanas Armija]]s daļas, kas tika izvietotas garnizonos. 1951. gadā Tibetas valdība bija spiesta parakstīt vienošanos ar Pekinu (&quot;Tibetas Mierīgas Atbrīvošanas Plānu&quot;), kas noteica, ka Tibeta jāpārvalda vienotai Ķīnas un Tibetas pārstāvju valdībai. Tibeta tika klasificēta kā ĶTR sastāvdaļa ar plašu autonomiju. 1954. gadā tika pieņemta pirmā Tibetas konstitūcija. Pekinā gandrīz nejaucās autonomijas iekšējās lietās. Iedzīvotāji drīkstēja piekopt savu reliģiju, runāt savā valodā, sūtīja savus pārstāvjus uz Visķīnas tautas pārstāvju sapulci. Taču 50. gadu otrajā pusē Pekina sāka reformas visā valstī un arī Tibetā, konfiscējot lielos zemes īpašumus, likvidējot dzimtbūšanu un sadalot tos zemnieku kopienām, attiecinot nodokļus arī uz klosteriem, ar varu ieviešot kooperāciju, reformējot pašpārvaldes struktūru, tika ieviesta sekulārā izglītība utt. Kad 1959. gadā sāka atbruņot kareivīgos ngolokus (kjanus), kuriem vai katrā mājā bija šaujamieroči, sākās partizānu karš. Dumpiniekiem pievienojās cilšu aristokrātija ar savām karadraudzēm - sacelšanās apspiešanas laikā tikuši nogalināti desmitiem tūkstošu tibetiešu, - Tibetā tika ievests karaspēks un ieviests karastāvoklis. 1959. gadā Lhasas ministru kabinets ar XIV dalailamu Lhamo Tondupu vadībā bēga uz Indiju. Sporādisks partizānu karš turpinājās līdz 1969. gadam, kad Rietumi pārstāja dumpiniekus atbalstīt ar bruņojumu. 1960. gadā tika veikta administratīvā reforma – par augstāko likumdēvējorgānu kļuva tautas vēlētā Tibetas Tautas deputātu komisija (vēlāk asambleja). Tibetas valdību dalailamas prombūtnes laikā vadīja pančenlama, taču 1964. gadā teokrātisko pašpārvaldi provincē likvidēja, pančenlamu atcēla, un ieviesa laicīgo pārvaldi. 1965. gadā Tibeta tika pārdēvēta par autonomo apgabalu. [[Kultūras revolūcija]]s laikā visā Ķīnas Tautas Republikā norisinājās organizēta vandalisma kampaņa, kuras laikā tika iznīcināta liela daļa Tibetas budisma kultūras mantojuma un reliģisko objektu. Tibetiešu stāvoklis uzlabojās pēc Mao Dzeduna nāves un reformu atbalstītāja Dena Sjaopina nākšanas pie varas.

=== Strīds par Tibetas statusu ===
Ķīnas Tautas Republikas varas leģitimitāte šajā reģionā joprojām ir asu diskusiju objekts starp Tibetas valdību emigrācijā un Pekinu.

=== Tibetas valdības emigrācijā pozīcija ===
Kopš 1959. gada Tibetas bijusī valdība četrpadsmitā [[Dalailama]]s vadībā atrodas trimdā Daramsalā, [[Indija|Ziemeļindijā]]. Tā apgalvo, ka Tibeta ir suverēna valsts, kuras robežas sakrīt ar vēsturiskās Tibetas robežām, lai arī pirms 1959. gada tā kontrolēja tikai aptuveni pusi šīs teritorijas. Tibetas valdība apgalvo, ka tibetieši bija neatkarīga nācija:
* pirms [[Mongoļu impērija]]s iebrukuma pirms 700 gadiem; 
* starp Mongoļu impērijas sabrukumu 1368. gadā un 1720. gadu, kad Tibetu iekaroja mandžūru [[Ciņ impērija]] Ķīnā;
* starp Ķīnas [[Ciņ dinastija|Ciņ]] impērijas sabrukumu 1912. gadā un Tibetas iekļaušanu ĶTR 1951. gadā.
Arī formālās pakļautības laika periodos Tibetai lielā mērā bija pašnoteikšanās tiesības, tāpēc Tibetas valdība trimdā apgalvo, ka pašreizējā Ķīnas Tautas Republikas valdīšana Tibetā ir neleģitīma un ka ĶTR motivē tikai Tibetas dabas resursi un stratēģiskā ģeogrāfiskā pozīcija. Tibetas valdība uzskata, ka ĶTR pārkāpj gan Tibetas vēsturisko statusu, gan Tibetas tautas tiesības pašnoteikties. Tā norāda arī uz ĶTR realizēto autokrātisko un &quot;[[skaldi un valdi]]&quot; politiku, kā arī [[asimilācija]]s mēģinājumiem, nosaucot tos par Ķīnas imperiālisma centieniem iznīcināt Tibetas atšķirīgo etnisko sastāvu, kultūru un identitāti, tādējādi to padarot par neatdalāmu Ķīnas sastāvdaļu. Tibetiešu trimdinieki uzskata, ka kopš 1950. gada nogalināti aptuveni 1,2 miljoni tibetiešu, pēc citiem datiem nogalināti varētu būt aptuveni 400 000 tibetiešu.

=== ĶTR pozīcija ===
Ķīnas Tautas Republika uzskata, ka tās vara Tibetā ir leģitīma, jo Tibeta ''de jure'' esot Ķīnas nedalāma sastāvdaļa, kopš to pirms 700 gadiem iekaroja Juaņu dinastija - tāpat kā citas valstis, kuras tika iekļautas [[Mongoļu impērija|Mongoļu impērijā]] attiecīgajā laikā (Dali karaliste un Tangutu impērija) un kopš tā laika tiek uzskatītas par Ķīnas sastāvdaļu. ĶTR uzskata, ka visām ķīniešu valdībām ([[Minu dinastija]]s, [[Cinu dinastija]]s, Ķīnas Republikas un Ķīnas Tautas Republikas), sākot ar [[Juaņ impērija|Juaņ impēriju]], bijusi ''de jure'' un ''de facto'' vara pār Tibetu. Pat periodā, ko parasti uzskata par pēdējo Tibetas neatkarības posmu (1912-1951), Ķīnai joprojām bija vara pār Tibetu, jo neviena valsts diplomātiski Tibetu neatzina, turklāt pati Tibeta esot atzinusi Ķīnas tiesības, sūtot delegātus jaunas Ķīnas Republikas konstitūcijas izveidei 1925. gadā, uz Ķīnas Republikas Nacionālo Asambleju 1931. gadā, uz [[Gomindāns|Gomindāna]] Nacionālo Kongresu 1931. gadā, uz Nacionālo Asambleju jaunas ķīniešu konstitūcijas izveidei 1946. gadā un Nacionālo Asambleju jaunas ķīniešu konstitūcijas izveidei arī 1948. gadā.

ĶTR turklāt uzskata visas kustības, kuru mērķis ir izbeigt ķīniešu varu Tibetā, sākot ar [[Lielbritānija]]s mēģinājumiem XIX gs. un XX gs. sākumā līdz Tibetas valdībai trimdā patlaban, par garu kampaņu, kuras pamatā ir rietumu imperiālisma centieni iznīcināt ķīniešu integritāti un suverenitāti, tādējādi vājinot Ķīnas pozīciju pasaulē. ĶTR arī apgalvo, ka Tibetas valdības politika pirms 1959. gada bijusi autokrātiska un teokrātiska, un norāda, ka Tibeta atteikusies no Arunakalpradešas, ko Ķīna uzskata par [[Indija]]s okupētu Tibetas daļu (1914. gadā šo reģionu okupēja un anektēja Lielbritānija). ĶTR tā pamato savu viedokli, ka Tibetas valdībai trimdā nav morālu tiesību uz varu Tibetā. Taču Dalailamas atgriešanās Tibetā esot gaidīts notikums, ja vien viņš izbeidz separātiskās aktivitātes.&lt;ref&gt;[http://www.diena.lv/sabiedriba/arvalstis/kina-lai-atgrieztos-tibeta-dalailamam-durvis-ir-atvertas-780165 Ķīna: Lai atgrieztos Tibetā, Dalailamam &quot;durvis ir atvērtas&quot;]&lt;/ref&gt;

Lai arī pančenlama, otrs Tibetas budistu garīgais līderis, faktiski atradās ķīniešu gūstā, Ķīna apgalvoja, ka viņš vadot Tibetas leģitīmo valdību dalailamas prombūtnes laikā (dalailama ir tradicionālais tibetiešu valdības vadītājs, bet pančenlama - ticīgo vadītājs).

1989. gadā nomira pančenlama - dalailama un ĶTR atzina atšķirīgas viņa reinkarnācijas. Lai arī oficiāli Ķīna ir no [[reliģija]]s šķirta valsts, ĶTR atzinusi savas tiesības apstiprināt augsta līmeņa reinkarnācijas saskaņā ar precedentu Cinu dinastijas laikā. ĶTR izvēlētais Pančemlama tika uzaudzināts [[Pekina|Pekinā]] un dažkārt parādās plašsaziņas līdzekļos, savukārt Dalailamas nosauktais Pančenlama un viņa ģimene ir bezvēsts pazuduši. Saskaņā ar Tibetas trimdas valdību viņi ir ieslodzīti, savukārt ĶTR apgalvo, ka viņu aizsardzībai un privātās dzīves neaizskaramībai viņiem ir mainīta identitāte.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* [https://web.archive.org/web/20111028014938/http://zagarins.net/sveiks/2001/062801tibet.htm Reinis Norkārkls. Tibeta – tās problēmas vēsturiskā izcelšanās, rezonanse starptautiskajā sabiedrībā un Latvijas – Tibetas saikne]
* [https://web.archive.org/web/20090826171607/http://www5.acadlib.lv/arc/Tibeta_gaismas_un_brivibas_cela/tibeta.htm Tibeta gaismas un brīvības ceļā]
* [http://www.tibet.org/Languages/Latvian/ Tibetas informācija - pamatfakti]
* [http://www.politika.lv/temas/starptautiska_politika/15504/ Dibiešs Anands. Tibeta un Eiropas konstitucionālais ierocis // politika.lv]{{Novecojusi saite}}
* [http://www.tibetmap.com/ The Tibet Map Institute]
* [https://web.archive.org/web/20110927225702/http://www.nordling.nu/schaefer/chinamap.gif Railway map of China]
* [https://web.archive.org/web/20111006171015/http://www.utibet.edu.cn/index.html Tibet University]
* [http://www.rian.ru/society/20080628/112458180.html Тибетский университет выпустил 1500 студентов, а наберет 2500] {{ru ikona}}

{{Ķīnas provinces}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Tibeta| ]]
[[Kategorija:Ķīnas autonomie reģioni]]</text>
      <sha1>rzu5zs6a161ei05ghddzjj9fnu24f54</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>West Bromwich Albion FC</title>
    <ns>0</ns>
    <id>169533</id>
    <revision>
      <id>4047699</id>
      <parentid>3482102</parentid>
      <timestamp>2024-04-25T13:27:07Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Vylks</username>
        <id>50297</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Sasniegumi */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6384" xml:space="preserve">{{nosaukums slīprakstā}}
{{Futbola kluba infokaste
| text_color = #FFFFFF
| bg_color = #273F74
| nos = ''West Bromwich Albion''
| logo = [[Attēls:West Bromwich Albion.svg|150px|West Bromwich Albion logo]]
| pilns = ''West Bromwich Albion &lt;br /&gt;Football Club''
| iesauka = ''The Baggies'' (maisiņi),&lt;br /&gt;''The Throstles'' (strazdi),&lt;br /&gt;''Albion'' (Albiona)
| pilsēta = {{Vieta|Anglija|Vestbromviča}}
| dib = 1878
| dib_com = &lt;br /&gt;(kā ''West Bromwich Strollers'')
| stad = ''[[The Hawthorns]]''
| ietilp = 26 850&lt;ref name=&quot;Grounds for debate&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce
 |title       = Grounds for debate
 |url         = http://www.wba.premiumtv.co.uk/page/Hawthorns/0,,10366,00.html
 |publisher   = West Bromwich Albion F.C.
 |date        = 10 September 2008
 |accessdate  = 31 August 2009
 |archiveurl  = https://web.archive.org/web/20081217173225/http://www.wba.premiumtv.co.uk/page/Hawthorns/0%2C%2C10366%2C00.html
 |archivedate = {{dat|2008|12|17||bez}}
}}&lt;/ref&gt;
| prez = {{flaga|Ķīna}} Li Pijue
| tren = {{flaga|Francija}} [[Valerjēns Ismaels]]
| līga = ''[[Anglijas futbola čempionāts|Championship]]''
| sez = [[2020.—2021. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2020.—2021.]]
| poz = 19. vieta [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgā]] {{decrease}}
| mediji = {{URL|http://www.wba.co.uk/}}
| pattern_la1 = _wba2021h
| pattern_b1 = _wba2021h
| pattern_ra1 = _wba2021h
| pattern_sh1 = _wba2021h
| pattern_so1 = _wba2021h
| leftarm1 = 091453
| body1 = 091453
| rightarm1 = 091453
| shorts1 = FFFFFF
| socks1 = 091453
| pattern_la2 = _wba2021a
| pattern_b2 = _wba2021A
| pattern_ra2 = _wba2021A
| pattern_sh2 = _wba2021a
| pattern_so2 = _wba2021a
| leftarm2 = FFDD00
| body2 = FFDD00
| rightarm2 = FFDD00
| shorts2 = 007A21
| socks2 = FFDD00
| pattern_la3 = _wba2021t
| pattern_b3 = _wba2021t
| pattern_ra3 = _wba2021t
| pattern_sh3 = _wba2021t
| pattern_so3 = _wba2021t
| leftarm3 = FF0000
| body3 = FF0000
| rightarm3 = FF0000
| shorts3 = FF0000
| socks3 = FFDD00
}}

'''''West Bromwich Albion Football Club''''', neformāli arī kā '''''West Brom''''', '''''The Baggies''''', '''''The Throstles''''', '''''Albion''''' vai '''WBA''', ir [[Anglija]]s klubs no [[Vestbromviča]]s [[Vestmidlendas grāfiste|Vestmidlendā]]. Klubs dibināts 1878. gadā un mājas spēles kopš 1900. gada aizvada savā stadionā — ''[[The Hawthorns]]''. Pašlaik spēlē Anglijas otrajā spēcīgākajā līgā — ''[[Anglijas futbola čempionāts|Championship]]''.

== Komanads sastāvs ==
''{{Dat|2020|10|13||bez}}''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.wba.co.uk/players/1053|title=Squad {{!}} West Bromwich Albion|website=www.wba.co.uk|access-date=2020-10-13}}&lt;/ref&gt;

{{Fs start}}
{{Fs player|no=1|pos=GK|nat=ENG|name=[[Sems Džonstons]]}}
{{Fs player|no=2|pos=DF|nat=ENG|name=[[Dernels Furlongs]]}}
{{Fs player|no=3|pos=DF|nat=ENG|name=[[Kīrans Gibss]]}}
{{Fs player|no=4|pos=FW|nat=WAL|name=[[Hels Robsons-Kanu]]}}
{{Fs player|no=5|pos=DF|nat=ENG|name=[[Kails Bārtlijs]]}}
{{Fs player|no=6|pos=DF|nat=NGA|name=[[Sems Adžaji]]}}
{{Fs player|no=7|pos=FW|nat=IRL|name=[[Kalums Robinsons]]}}
{{Fs player|no=8|pos=MF|nat=ENG|name=[[Džeiks Livermors]]|other=[[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]}}
{{Fs player|no=9|pos=FW|nat=DEN|name=[[Kenets Zohore]]}}
{{Fs player|no=10|pos=MF|nat=SCO|name=[[Mets Filipss]]}}
{{Fs player|no=11|pos=MF|nat=ENG|name=[[Greidijs Diangana]]}}
{{Fs player|name=[[Mateuss Pereira]]|pos=FW|no=12|nat=BRA}}
{{Fs player|no=13|pos=MF|nat=POL|name=[[Kamils Grosickis]]}}
{{Fs player|no=14|pos=DF|nat=ENG|name=[[Konors Taunsends]]}}
{{Fs mid}}
{{Fs player|no=15|pos=FW|nat=ENG|name=[[Čārlijs Ostins]]}}
{{Fs player|no=16|pos=MF|nat=ENG|name=[[Rekīms Hārpers]]}}
{{Fs player|name=[[Filips Krovinovičs]]|pos=MF|no=17|nat=CRO|other=īrē no [[S.L. Benfica|Benfica]]}}
{{Fs player|name=[[Konors Gelehers]]|pos=MF|no=18|nat=ENG|other=īrē no [[Chelsea F.C.|Chelsea]]}}
{{Fs player|no=19|pos=MF|nat=SKN|name=[[Romains Sojers]]}}
{{Fs player|name=[[Braņislavs Ivanovičs]]|pos=DF|no=20|nat=SRB}}
{{Fs player|no=21|pos=FW|nat=ENG|name=[[Kails Edvardss]]}}
{{Fs player|no=22|pos=DF|nat=ENG|name=[[Lī Peltjers]]}}
{{Fs player|no=23|pos=GK|nat=ENG|name=[[Džonatans Bonds]]}}
{{Fs player|name=[[Sedriks Kiprē]]|pos=DF|no=24|nat=CIV}}
{{Fs player|no=25|pos=GK|nat=ENG|name=[[Deivids Batons]]}}
{{Fs player|no=26|pos=DF|nat=EGY|name=[[Ahmeds Hegazi]]}}
{{Fs player|name=[[Dara O'Šī]]|pos=DF|no=27|nat=IRE}}
{{Fs player|no=28|pos=MF|nat=ENG|name=[[Sems Fields]]}}
{{Fs end}}

== Sasniegumi ==
* '''Anglijas futbola augstākais līmenis''' (līdz 1992. gadam '''Pirmā divīzija'''; tagad — '''[[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīga]]''')
** Čempioni (1): 1919–20
** Vicečempioni (2): 1924–25, 1953–54
* '''Anglijas futbola 2. līmenis''' (1893.—1992. '''Otrā divīzija'''; 1992.—2004. '''Pirmā divīzija'''; tagad — '''''[[Anglijas futbola čempionāts|Championship]]''''')
** Čempioni (3): 1901–02, 1910–11, 2007–08
** Vicečempioni (6): 1930–31, 1948–49, 2001–02, 2003–04, 2009–10, 2019–20
* '''[[FA kauss]]'''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablese/engcuphist.html |title=England FA Challenge Cup Finals |language=en |accessdate={{dat|2020|5|6||bez}} |publisher=[[RSSSF]]}}&lt;/ref&gt;
** Kausa ieguvēji (5): 1887–88, 1891–92, 1930–31, 1953–54, 1967–68 
** Finālisti (5): 1885–86, 1886–87, 1894–95, 1911–12, 1934–35 
* '''[[Anglijas Līgas kauss]]'''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablese/engleagcuphist.html |title=England - Football League Cup Finals |language=en |accessdate={{dat|2020|5|6||bez}} |publisher=[[RSSSF]]}}&lt;/ref&gt;
** Kausa ieguvēji (1): 1965–66
** Finālisti (2): 1966–67, 1969–70 
* '''''[[FA Community Shield]]''''' (līdz 2001. gadam — ''Charity Shield'')&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablese/engsupcuphist.html |title=England - List of FA Charity/Community Shield Matches |language=en |accessdate={{dat|2020|5|6||bez}} |publisher=[[RSSSF]]}}&lt;/ref&gt;
** Kausa ieguvēji (2): 1920, 1954

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{commons category|West Bromwich Albion F.C.}}
* [http://www.wba.co.uk/ Kluba oficiālā vietne] {{en ikona}}

{{Futbols-aizmetnis}}
{{Anglijas Premjerlīga}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Anglijas futbola klubi]]
[[Kategorija:West Bromwich Albion F.C.| ]]</text>
      <sha1>my4hgfp5ee17r30ksv09buao2rv62pe</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Rīgas aplenkums (1656)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>170705</id>
    <revision>
      <id>4047984</id>
      <parentid>3784652</parentid>
      <timestamp>2024-04-26T05:18:34Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <comment>/* Vēsture */ pap</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3383" xml:space="preserve">{{Infobox military conflict
|name= Rīgas aplenkums (1656)
|partof= [[Otrais Ziemeļu karš|Otrā Ziemeļu kara]]
|        image=The siege of Riga 1656.jpg
|        image_size=300px
|    caption=Rīgas aplenkums 1656. gada augustā-oktobrī (Ādama Pérelles gravīra).
|    conflict= Rīgas aplenkums (1656)
|       place=[[Rīga]]
|       date=1656. gada 21. augusts – 5. oktobris
|    result= Zviedru uzvara, krievu karaspēks noņēma aplenkumu
| combatant1={{flagicon|Sweden|1562}}[[Zviedrijas impērija]]
| combatant2={{flagicon image|Flag of Oryol ship (variant).svg}} [[Krievijas cariste]]
|  commander1=[[Simons Grundels-Helmfelds]]
|  commander2=Cars [[Aleksejs Mihailovičs]]
|     strength1=7389
|     strength2=apm. 25 000&lt;ref&gt;Claes-Göran Isacson, Karl X Gustavs Krig (2002) Lund, Historiska Media. Sida 79. {{ISBN|91-89442-57-1}}&lt;/ref&gt;
|  casualties1=minimāli
|  casualties2=14 000 mirušie (Zviedru aplēses)
}}

{{Citas nozīmes|1656. gada Rīgas aplenkumu|Rīgas aplenkums|Rīgas aplenkums}}
'''1656. gada Rīgas aplenkums''' no [[1656]]. gada 22. augusta līdz 5. oktobrim bija pirmais [[Krievijas cariste]]s mēģinājums iekarot [[Rīga]]s pilsētu un pakļaut [[Daugava]]s ūdensceļu [[Otrais Ziemeļu karš|Otrā Ziemeļu kara]] laikā. 

== Vēsture ==
Rīgas aplenkums sākās 22. augustā, un pilsētu aizstāvēja ap 10 000 vīru, to starpā 2000 jātnieku. Uzbrucēju bija ap 30 000, to skaitā ap 8000 [[tatāri|tatāru]], [[Kalmikija|kalmiku]] un [[kazaki|kazaku]] jātnieku. Galvenā kara apmetne tika izvietota tagadējā [[Ķengarags|Ķengaraga]] apkaimē, krievi ieņēma arī [[Kobronskansts|Kobronskansti]] Daugavas kreisajā pusē. Galvenie uzbrukumi cietoksnim bija trīs vietās - pie [[Rīgas pils]], pie Pirts bastiona un pie Mārstaļu vārtiem, kur aizstāvju [[artilērija]] nodarīja uzbrucējiem lielus zaudējumus. Cars [[Aleksejs Mihailovičs]], kas vadīja aplenkumu, pavēlēja rakt ierakumus arvien tuvāk pilsētai un 18 lielgabalu baterijas tika pievirzītas arvien tuvāk nocietinājumiem. Lai arī krieviem izdevās ieņemt divus zemes vaļņus un lielgabali tika novietoti uz vēlāk nolīdzinātā Kubes kalna (tagad - [[Esplanāde (Rīgā)|Esplanādes laukums]]), tomēr Rīgas cietoksnis bija neieņemams, un 5. oktobrī tika dota pavēle atkāpties.

== Skaņdarbs ==
Rīgas komponists [[Johans Valentīns Mēders]] (''Meder'', 1649–1719) 1684. gadā sacerēja skaņdarbu &quot;Ko gan kurn tas cilvēks?&quot; ([Lejasvācu valoda|lejasvācu]]: ''&quot;Wie murren denn die Leut’?&quot;'') pateicībā par Rīgas atbrīvošanu no maskaviešu aplenkuma 1656. gada rudenī. Skaņdarba rokraksts pēc [[Lielais Ziemeļu karš|Lielā Ziemeļu kara]] nonāca Zviedrijā un šodien kā viens no Dībena kolekcijas autogrāfiem glabājas [[Upsalas Universitāte]]s bibliotēkā (''S-Uu, vok.mus.i hs. 28:9'').&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/kultura/muzika/25.04.2024-vai-zini-ka-17-gadsimta-komponists-meders-ir-veltijis-skandarbu-rigas-vesturei.a551317/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=interesanti Vai zini, ka 17. gadsimta komponists Mēders ir veltījis skaņdarbu Rīgas vēsturei?] Lolita Fūrmane, lsm.lv 2024. gada 25. aprīlī&lt;/ref&gt;

{{vēsture-aizmetnis}}

== Atsauces ==
[[Kategorija:Vidzemes vēsture]]
[[Kategorija:Rīgas vēsture]]
[[Kategorija:Latvijas militārā vēsture]]
[[Kategorija:1656. gads Latvijā]]</text>
      <sha1>kfcwg1598bigxv711y0lpva1js3r9hk</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4047985</id>
      <parentid>4047984</parentid>
      <timestamp>2024-04-26T05:19:03Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Skaņdarbs */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3384" xml:space="preserve">{{Infobox military conflict
|name= Rīgas aplenkums (1656)
|partof= [[Otrais Ziemeļu karš|Otrā Ziemeļu kara]]
|        image=The siege of Riga 1656.jpg
|        image_size=300px
|    caption=Rīgas aplenkums 1656. gada augustā-oktobrī (Ādama Pérelles gravīra).
|    conflict= Rīgas aplenkums (1656)
|       place=[[Rīga]]
|       date=1656. gada 21. augusts – 5. oktobris
|    result= Zviedru uzvara, krievu karaspēks noņēma aplenkumu
| combatant1={{flagicon|Sweden|1562}}[[Zviedrijas impērija]]
| combatant2={{flagicon image|Flag of Oryol ship (variant).svg}} [[Krievijas cariste]]
|  commander1=[[Simons Grundels-Helmfelds]]
|  commander2=Cars [[Aleksejs Mihailovičs]]
|     strength1=7389
|     strength2=apm. 25 000&lt;ref&gt;Claes-Göran Isacson, Karl X Gustavs Krig (2002) Lund, Historiska Media. Sida 79. {{ISBN|91-89442-57-1}}&lt;/ref&gt;
|  casualties1=minimāli
|  casualties2=14 000 mirušie (Zviedru aplēses)
}}

{{Citas nozīmes|1656. gada Rīgas aplenkumu|Rīgas aplenkums|Rīgas aplenkums}}
'''1656. gada Rīgas aplenkums''' no [[1656]]. gada 22. augusta līdz 5. oktobrim bija pirmais [[Krievijas cariste]]s mēģinājums iekarot [[Rīga]]s pilsētu un pakļaut [[Daugava]]s ūdensceļu [[Otrais Ziemeļu karš|Otrā Ziemeļu kara]] laikā. 

== Vēsture ==
Rīgas aplenkums sākās 22. augustā, un pilsētu aizstāvēja ap 10 000 vīru, to starpā 2000 jātnieku. Uzbrucēju bija ap 30 000, to skaitā ap 8000 [[tatāri|tatāru]], [[Kalmikija|kalmiku]] un [[kazaki|kazaku]] jātnieku. Galvenā kara apmetne tika izvietota tagadējā [[Ķengarags|Ķengaraga]] apkaimē, krievi ieņēma arī [[Kobronskansts|Kobronskansti]] Daugavas kreisajā pusē. Galvenie uzbrukumi cietoksnim bija trīs vietās - pie [[Rīgas pils]], pie Pirts bastiona un pie Mārstaļu vārtiem, kur aizstāvju [[artilērija]] nodarīja uzbrucējiem lielus zaudējumus. Cars [[Aleksejs Mihailovičs]], kas vadīja aplenkumu, pavēlēja rakt ierakumus arvien tuvāk pilsētai un 18 lielgabalu baterijas tika pievirzītas arvien tuvāk nocietinājumiem. Lai arī krieviem izdevās ieņemt divus zemes vaļņus un lielgabali tika novietoti uz vēlāk nolīdzinātā Kubes kalna (tagad - [[Esplanāde (Rīgā)|Esplanādes laukums]]), tomēr Rīgas cietoksnis bija neieņemams, un 5. oktobrī tika dota pavēle atkāpties.

== Skaņdarbs ==
Rīgas komponists [[Johans Valentīns Mēders]] (''Meder'', 1649–1719) 1684. gadā sacerēja skaņdarbu &quot;Ko gan kurn tas cilvēks?&quot; ([[Lejasvācu valoda|lejasvācu]]: ''&quot;Wie murren denn die Leut’?&quot;'') pateicībā par Rīgas atbrīvošanu no maskaviešu aplenkuma 1656. gada rudenī. Skaņdarba rokraksts pēc [[Lielais Ziemeļu karš|Lielā Ziemeļu kara]] nonāca Zviedrijā un šodien kā viens no Dībena kolekcijas autogrāfiem glabājas [[Upsalas Universitāte]]s bibliotēkā (''S-Uu, vok.mus.i hs. 28:9'').&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/kultura/muzika/25.04.2024-vai-zini-ka-17-gadsimta-komponists-meders-ir-veltijis-skandarbu-rigas-vesturei.a551317/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=interesanti Vai zini, ka 17. gadsimta komponists Mēders ir veltījis skaņdarbu Rīgas vēsturei?] Lolita Fūrmane, lsm.lv 2024. gada 25. aprīlī&lt;/ref&gt;

{{vēsture-aizmetnis}}

== Atsauces ==
[[Kategorija:Vidzemes vēsture]]
[[Kategorija:Rīgas vēsture]]
[[Kategorija:Latvijas militārā vēsture]]
[[Kategorija:1656. gads Latvijā]]</text>
      <sha1>hp4ae46hj3rbss2faejv5aolhksanzr</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Autodesk 3ds Max</title>
    <ns>0</ns>
    <id>174887</id>
    <revision>
      <id>4047717</id>
      <parentid>3786365</parentid>
      <timestamp>2024-04-25T13:56:47Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Meistars Joda</username>
        <id>781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>jāuzlabo</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="19481" xml:space="preserve">{{jāuzlabo}}
[[Attēls:3ds Max logo.svg|thumb|200px|tips - 3D grafika;
Nosaukums - Autodesk 3ds Max;
aktuālā versija - 2012;
operētājsistēma: Microsoft Windows, Windows NT;]]
'''Autodesk 3ds Max''' (agrāk '''3D Studio MAX''') ir [[3D grafika]]s un [[datoru animācija|animāciju]] veidošanas un rediģēšanas profesionālā funkcionālā programmu sistēma, ko izstrādāja [[Autodesk]] kompānija.
Satur vismodernākos rīkus māksliniekiem un [[multimedija|multimediju]] jomas speciālistiem. Saderīgs ar [[Microsoft Windows]] un [[Windows NT]] (kā 32-bitu, tā arī 64-bitu) [[operētājsistēma|operētājsistēmām]]. [[2011. gads|2011]]. gada pavasarī tika izlaista četrpadsmitā šī produkta versija ar „Autodesk 3ds Max 2012” nosaukumu.

== Pakas vēsture ==
Pirmā pakas versija ar nosaukumu 3d Studio DOS iznākusi 1990. gadā. Pie pakas izstrādāšanas strādāja Yost Group neatkarīga studija, ko dibināja programmētājs Andrejs Zvirbulis; sākumā Autodesk nodarbojās tikai ar pakas izdevumu. Pastāv dati ka Garijs Josts pameta iepriekšējo darba vietu pēc pārrunām ar tā laika Autodesk jauno projektu direktoru Eriku Lajonsu (''Eric Lyons'').&lt;ref&gt;[http://www.mir3d.ru/articles/915/ 3ds Max: причины популярности] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120120082026/http://www.mir3d.ru/articles/915 |date={{dat|2012|01|20||bez}} }}. «Мир 3D», 08.07.09.&lt;/ref&gt;

Pirmie četri relīzi bija ar nosaukumu '''3D Studio DOS''' (1990.—1994. gadi). Pēc tām paka tika pārrakstīta priekš Windows NT un nosaukta par '''3D Studio MAX''' (1996.—1999. gadi). Versiju numerācija tika sākta no jauna.

2000.—2004. gados paka iznāk ar nosaukumu '''Discreet 3dsmax''', bet no 2005. gada – '''Autodesk 3ds MAX'''. Pašreiz aktuālā versija ir ar nosaukumu '''Autodesk 3ds MAX 2012''' (indekss 14.0)

'''Visu 3ds Max versiju saraksts:'''
{| class=&quot;wikitable&quot;
! Versija
! Platforma
! Vārds
! Izlaišanas gads
|-
! '''3D Studio'''
| MS-DOS
| THUD
| 1990
|-
! '''3D Studio 2'''
| MS-DOS
|
| 1992
|-
! '''3D Studio 3'''
| MS-DOS
|
| 1993
|-
! '''3D Studio 4'''
| MS-DOS
|
| 1994
|-
! '''3D Studio MAX 1.0'''
| Windows
| Jaguar
| 1996
|-
! '''3D Studio MAX R2'''
| Windows
| Athena
| 1997
|-
! '''3D Studio MAX R3'''
| Windows
| Shiva
| 1999
|-
! '''Discreet 3dsmax 4'''
| Windows
| Magma
| 2000
|-
! '''Discreet 3dsmax 5'''
| Windows
| Luna
| 2002
|-
! '''Discreet 3dsmax 6'''
| Windows
|
| 2003
|-
! '''Discreet 3dsmax 7'''
| Windows
| Catalyst
| 2004
|-
! '''Autodesk 3ds Max 8'''
| Windows
| Vesper
| 2005
|-
! '''Autodesk 3ds Max 9'''
| Windows
| Makalu
| 2006
|-
! '''Autodesk 3ds Max 2008'''
| Windows
| Gouda
| 2007
|-
! '''Autodesk 3ds Max 2009'''
| Windows
|
| 2008
|-
! '''Autodesk 3ds Max 2010'''
| Windows
|
| 2009
|-
! '''Autodesk 3ds Max 2011'''
| Windows
|
| 2010
|-
! '''Autodesk 3ds Max 2012'''
| Windows
|
| 2011
|-
|}

== Modelēšana ==
3ds Max satur plašu līdzekļu klāstu dažādu pēc formas un sarežģītības pakāpes [[3D modelis|3D modeļu]], reālu vai fantastisku apkārtējās pasaules objektu veidošanai ar dažādu tehniku un mehānismu izmantošanu, tādu kā:
* poligonālā modelēšana, kas satur Editable mesh (rediģējamā virsma) UN Editable poly (rediģējamais poligons) – tas ir visizplatītākais modelēšanas veids, ko izmanto sarežģītu modeļu un zemupoligonālo modeļu spēlēm veidošanai.
Parasti sarežģītu objektu modelēšana ar sekojošu Editable poly pārveidošanu sāk ar parametriskā objekta „Box” uzbūvi, un tāpēc modelēšanas paņēmienu pieņemts nosaukt par „Box modeling”;
* modelēšana uz ''nevienmērīgo racionālo B-splainu'' ([[NURBS]]) bāzes;
* modelēšana uz t.s. „tīkla gabalu” vai [[Bezje plakne|Bezje plakņu (Editable patch)]] bāzes – der rotācijas ķermeņu modelēšanai;
* modelēšana ar iebūvētu standartu parametrisko objektu bibliotēku (primitīvu) un modifikatoru izmantošanu .
Modelēšanas metodes var kombinēt viena ar otru.

Pamatmetode parasti ir modelēšana uz standartu objektu bāzes un kalpo par sarežģītas struktūras veidošanas izejas punktu, kas ir saistīts ar savā starpā salikto objektu elementāru daļu kombinētu primitīvu lietošanu.

Standarta objekts „Tējkanna” (''Teapot'') ir šajā komplektā dēļ vēsturisko iemeslu: tā tiek izmantota materiālu testēšanai un apgaismojumam scēnā un bez tā, jau sen ir kļuvis par savdabīgo 3D Grafikas [[juta tējkanna|simbolu]].

== Particle Systems ==
'''Particle Systems''' ([[Daļiņu sistēma]]) – tas ir mazizmēra daļiņu kopums, ko vada ar lielu parametru daudzumu. Par piemēriem, kur var būt nepieciešamas daļiņu sistēmas var kalpot scēnas, kur ir nepieciešams modelēt lietu, sniegu, dūmus, uguns, zvaigžņu debesis, strūklakas strūklas, dzirksteles u.c. Sākot ar 8. versiju ir 7 pamat daļiņu avoti, kas demonstrē dažādu uzvedību:

* '''PF Source''' (Daļiņu plūsmas avots) – „gudro” daļiņu plūsma, kas spējīga reaģēt uz ieprogrammētiem notikumiem. Šāda daļiņu plūsma var imitēt jebko – sākot ar strūklakas šļakatām, beidzot ar dūmiem no raķetes;
* '''Spray''' (Šļakatas Sqirting and rubbing on potato) – veido vienkāršotu ūdens šļakatu efekta variantu, līdzīgu lietus lāsēm, un satur daudzus daļiņu formas,izmēra un krišanas rakstura uzstādīšanas parametrus;
* '''Super Spray''' (Super šļakatas) –salīdzinoši ar standartu jūtami uzlabota šļakatu sistēma, kas uz daļiņu sistēmu bāzes ļauj modelēt gandrīz visus efektus. Daļiņām var piešķirt dažādu objektu formu;
* '''Snow''' (Sniegs) – veido parastu krītošā sniega efektu un satur daudzus daļiņu formas, izmēra un krišanas rakstura uzstādīšanas parametrus; 
* '''Blizzard''' (Sniegputenis) – jūtami uzlabota Snow (Sniegs) daļiņu versija. Daļiņām var piešķirt dažādu objektu formu; 
* '''PArray''' vai '''Particle Array''' (daļiņu masīvs) – der jebkura tipa daļiņu modelēšanai, ka arī sprādziena imitācijas uzlabotiem efektiem. Daļiņām var piešķirt dažādu objektu formu;
* '''PCloud''' vai ''''Particle Cloud''' (Daļiņu mākonis) – veido statisku daļiņu mākoni un var tikt izmantots trīsdimensiju zvaigžņu lauku, putnu saimes u.c. imitācijai. Daļiņām var piešķirt dažādu objektu formu;&lt;ref name=&quot;Marov&quot;/&gt;

== Reactor ==
3ds Max ietver sevī arī fizikas izrēķināšanas sistēmu [[Reactor (Havok)|Reactor]], ko izstrādāja [[Havok]] kompānija. Reactor palīdz modelēt ņemot vērā zemes smaguma spēka un citas ietekmes uz cietu ķermeņu, mīksto ķermeņu, auduma uzvedību. Tāpat ka citās dinamikas imitācijas programmās, reaktorā izmanto vienkāršotās izliektās objektu čaulas. 2012. versijā (14) Reactors nav.

== Hair &amp;Fur ==
Sākot ar 8. versiju 3ds Maxā ir iebūvēts Hair&amp;Fur (mati un vilna) modulis, kas ļauj modelēt matus, vilnu, zāli, zarus u.c.

== Vizualizācijas ==
Vizualizācija ir noslēdzošais modelējamās scēnas darba etaps. Tikai pēc vizualizācijas kļūst redzamas visas objektu materiālu īpašības un parādās apkārtējas vides efekti, kas tika izmantoti skatuves sastāvā. Izvēlās nepieciešamo vizualizācijas moduli (MB) galīgas bildes izvešanai uz ekrāna. Vairums MB ir atsevišķas programmas, kas kā papildinājums ir iebūvētas 3ds Maxā.

=== Vizualizāciju moduļu saraksts ===
; [[Scanline]]
: 3ds Max vizualizators pēc noklusējuma. Izejas ''3DS Max'' vizualizācijas metode ir rindiņu skenējošais algoritms. Dažas paplašinātas iespējas tādas ka Global Illumination aprēķins, Ray, Tracing un [[Radiosity]] tika pievienotas Scanline tikai pēc dažiem gadiem, tomēr vairākums funkciju ienāca tajā no citiem vizualizatoriem (piemēram - RadioRay).
; [[Mental ray]]
: Mental ray ir augstas kvalitātes vizualizācijas sistēma, ko var izmantot ražošanā, izstrādāja [http://www.mentalimages.com/ Mental Images] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110820084913/https://www.mentalimages.com/ |date={{dat|2011|08|20||bez}} }} kompānija. Mental ray iebūvēts pēdējās ''3DS Max'' versijās, tas ir jaudīgs vizualizācijas instruments, kas atbalsta segmentāro vizualizāciju (līdzīgi vizualizācijas mehānismam, realizētam Mayā), ka arī sadalošās vizualizācijas tehnoloģiju, kas ļauj racionāli sadalīt izskaitļošanas slodzi starp dažiem datoriem. Mental ray versija, kas ietilpst 3ds Max satur instrumentu komplektu, kas ļauj salīdzinoši viegli veidot daudzus dažādus efektus.
; [[V-Ray]]
: Augstas kvalitātes, fotoreālistiskais vizualizators, projektēts kā 3ds Max plagīns. Pēc vizualizācijas ātruma pārsteidz Mental ray. Ir savietojams ar vecākajām 3ds Max versijām.
; [[RenderMan]]
: Malas rīks, kas tiek pieslēgts pie ''RenderMan'' konveijera, ka arī ir noderīgs, kad ir nepieciešama 3dsMax integrēšana Renderman sistēmā. Savienošanās ar 3DS Max notiek ar DoberMan palīdzību.
; [[FinalRender]]
: Ārējais vizualizators, izstrādāja kompānija [http://www.finalrender.com/Cebas]{{Novecojusi saite}}. Ir vispilnīgākais fotona-bāzes vizualizators, kas pēc savām iespējām piekāpjas tikai Mental ray. Priekšrocība ir pilna integrēšana ar citiem [Cebas] kompānijas risinājumiem, kas nodrošina plašu dažādu atmosfēras, lēcu spektru efektu u.c., kas nav citos vizualizatoros.
; [[Brazil R/S]]
: Augstas kvalitātes, fotoreālistiska vizualizācijas sistēma, ko izstrādāja SplutterFish Lic kompānija. Šajā vizualizatorā ir daži globāla apgaismojuma Global Illumination aprēķina algoritmi: QMC un Photon Mapping. Brazil pateicoties iestādījumu vienkāršībai, stabilitātei un vizualizācijas kvalitatīvam rezultātam ir labi sevi rekomendējis arhitektu, dizaineru un datorgrafikas mākslinieku vidū.
; [[Fryrender]]
: Fotoreālistiskais, uz fizikas likumiem bāzēts, spektrālais vizualizators. Izveidoja RandomControl kompānija. Dod iespēju iegūt augstākās kvalitātes attēlus un panākt dabisku reālismu.
; [[Indigo Render]]
: fiziski korekts renderis. Galvenā īpatnība ir tas ka gaismas, enerģijas, [[akustika]]s u.c. aprēķini ir savstarpēji saistīti, kas atšķir to no citiem renderiem, kur viss ir sadalīts un parametrus nosaka pats lietotājs.
; [[Maxwell Render]]
: Ir pirmā vizualizācijas sistēma, kurā pieņemta „fizikas paradigma”. Visas sistēmas pamatā ir ielikti matemātiskie vienādojumi, kas raksturo gaismas uzvedību. Ievadot apritē reālus fizikas likumus Maxwell Render ļauj izvairīties no ilgstošas un smalkas vizualizācijas parametru uzstādīšanas, kas ir lielākajai vizualizatoru daļai, kas strādā pēc citiem algoritmiem.
; [[LuxRender]]
: Fiziski korektās trīsdimensiju scēnu vizualizācijas sistēma, kas satur atvērtu izejas kodu. LuxRender sistēmas izmantošanai nepieciešams no grafikas redaktoriem eksportēt scēnas un modeļus ar speciālu plagīnu un skriptu palīdzību.
; [[Kerkythea]]
: Vizualizācijas sistēma, kas ļauj veidot fotoreālistiskus attēlus. Lieto fiziski precīzus materiālus un apgaismojumu. Kerkythea 2008 Echo ir ar savu skatuvju un materiālu redaktoru, vienkāršu un ērtu interfeisu.
; [[Arion Render]]
: Hibrīda, interaktīvais renderis GPU+CPU, ko uz NVIDIA [[CUDA]] bāzes izstrādāja RandomControl kompānija.
; [[BIGrender]]
: Renderis, kas spēj vizualizēt lielus attēlus. Vizualizācijas procesā sadala attēlu uz daļām un katru daļu saglabā atsevišķajā failā.
; [[Sunflow]]
: Vizualizācijas sistēma, kas ļauj veidot fotoreālistiskus attēlus, satur atvērtu izejas kodu. Sunflow sistēma ir rakstīta Java programmēšanas valodā. Orientēts uz dizaina sfēras vizualizāciju.

== Video Post (Videomontāža) ==
Programmas modulis Video Post ir paredzēts trīsdimensiju scēnu apstrādei ar speciālu grafisku efektu realizācijas mērķi, tādu ka:
* kompozīcijas veidošana ar dažādu attēlu apvienošanu vienā;
* attēla filtrācija un efektu realizācija, tādu ka asuma dziļuma ierobežojums, lēcu atspulgi, spīdīgi laukumi, analogi tiem, kas imitējās ar Effects (Efekti) moduļa palīdzību;
* dažādu starpkadru pāreju ieslēgšana animācijā;
* dažādu animācijas segmentu atkārtojumu ciklu organizācija u.c.

=== Attēlu apstrādes filtru tipi ===
* '''Filtrs Contrast''' – ļauj regulēt attēla kontrastu un košumu.
* '''Filtrs Fade''' – ļauj pakāpeniski samazināt attēla intensitāti līdz nullei un otrādi palielināt to no nulles līdz maksimumam.
* '''Filtrs Image Alfa''' - ļauj aizvietot dažus alfa-kanāla (caurspīdīguma kanāls) maskas attēlus no faila.
* '''Lens Effects filtru ģimene:'''
: Flare (Atspulgi) – veido atspulgus uz kameras objektīva lēcām.
: Focus (Fokusēšana) – imitē attēla gala dziļumu.
: Glow (Spīdēšana) – ģenerē spīdīgus laukumus ap objektiem vai materiāliem.
: Highlight (Mirdzēšana) – veido mirdzošus zvaigžņveida spoguļatspulgus.
* '''Filtrs Negative''' – ļauj mainīt attēla krāsas uz papildus krāsām, veidojot tā krāsainu negatīvu.
* '''Filtrs Pseudo Alfa''' – ļauj veidot mākslīgu [[Caurspīdīgums (datorgrafika)|caurspīdīguma]] alfa-kanālu tiem attēliem, kam tas ir.
* '''Filtrs Simple Wipe''' – ļauj pakāpeniski izdzēst attēlu no ekrāna, it kā slēpjot to aiz izbīdāmā melnās krāsas aizkara, vai atbīdot aizskaru pakāpeniski atvērt attēlu.
* '''Filtrs Starfield''' – ļauj sintezēt zvaigžņu debess reālistisku bildi, pie kuras nepieciešamības gadījumā var pielietot pludināšanas efektu.

=== Kompozīcijas filtru tipi ===
* '''Filtrs Adobe Premiere Transition''' – ļauj veidot Adobe Premiere pielikuma strapkadru pārejas videoefektus.
* '''Filtrs Alfa Compositor''' – ļauj veidot divu attēlu kompozīciju, ievietojot attēlu , kas rindā ir pirmais virs attēla ,kas rindā ir otrs.
Filtrs Cross Fade Transition – ļauj veidot pieplūduma efektu – otras bildes pakāpeniskā parādīšanas. 
* '''Filtrs Pseudo Alfa''' – ļauj apvienut divus bez caurspīdīguma kanāla attēlus.
* '''Filtrs Simple Additive Compositor''' – ļauj veidot apakšējā slāņa attēla miksējumu ar augšēja slāņa attēla pārplūdumu, t.i.veidot pakāpeniska augšējā slāņa attēlošanu uz apakšējā slāņa fona.
* '''Filtrs Simple Wipe''' – ļauj it kā uzlikt vienam attēlam virsū aizkariņu ar otro attēlu vai otrādi, aizbīdīt augšējā slāņa attēlu malā, atverot apakšējo.&lt;ref name=&quot;Marov&quot;&gt;Маров М. Н. Энциклопедия 3ds Max 6. — СПб.: Питер, 2006. — 1292 с.: ил. {{ISBN|5-469-00409-0}}&lt;/ref&gt;

== Plagini ==
3ds Max ietver diezgan plašu standarta līdzekļu bāzi, kas atvieglo visdažādāko specefektu modelēšanu. Turklāt bez standarta bāzes pastāv daudz papildus līdzekļu (plaginu), kas ļauj ne tikai veidot reālistiskākus uguns, ūdens, dūmu efektus, bet satur papildus modelēšanas rīkus. Plagini ir ārējie iebūvētie moduļi, kas tiek pārdoti atsevišķi no 3ds Max pakas vai bezmaksas izplātīti caur [[Internets|Internetu]]. Dotās programmas izstrādā ka lielās kompānijas, kam galvenā specializācija ir programmatūras izstrādāšana, gan arī parasti izstrādātāji-entuziasti. Papildus 3ds Max moduļu ir tik daudz, ka piedāvāto rīku skaits daudzas reizes pārsniedz standarta 3ds Max komplekta rīkus. Plagini vienkāršo daudzu uzdevumu pildīšanu – piemēram, ļauj saīsināt laiku vizualizāciju aprēķināšanai (ar uzlabotiem pieslēdzamiem vizualizatoriem) vai pateicoties dažādiem modifikatoriem un papildus funkcionālajām iespējām paātrina objektu modelēšanu. Tādi papildus moduļi kā Particle Flow, Cloth FX, Reactor, - kļuva tik populāri, ka tika pieņemts lēmums tos integrēt 3ds Max programmā un tagad tie kļuva par programmas daļu. Zemāk ir pieminēti daži 3ds Max plagini:
* '''[[FumeFX]]''' – fotoreālistitski uguns, dūmu u.c. efekti.
* '''[[DreamScape]]''' – reālistiskas ainavas, kalni, debesis, atmosfēras efekti u.c.
* '''[[AfterBurn]]''' – fotoreālistiski mākoņu, dūmu, sprādzienu u.c. efekti.
* '''[[RealFlow]]''' – fotoreālistiski ūdens, miglas, putu, ūdenskritumu, strūklaku, viļņu u.c. efekti.
* '''[[GrowFX]]''' – jebkura veida augi: no palmām līdz priedēm, no ziediem līdz lieliem platlapu kokiem u.c. Katru augu, kas ir veidots ar šo plaginu var brīvi animēt.&lt;ref name=&quot;3dnews&quot;&gt;[http://www.3dnews.ru/software/entsiklopediya_plaginov_dlya_3ds_max/print Энциклопедия плагинов для 3ds Max]&lt;/ref&gt;

== MAXScript ==
'''MAXScript''' – tā ir iebūvēta makroprogrammēšanas 3ds Max valoda, kas nodrošina sekojošas iespējas:
* scenāriju (skriptu) veidošana, kas glabājās *.ms tipa failos, kas atveido visas 3ds MAX funkcionālās iespējas, tādas ka ģeometrisko modeļu uzbūve, kameru un apgaismojuma ķermeņu uzstādīšana, materiālu noteikšana, vizualizācija un objektu scēnas animācija;
* makrosu veidošana, kas glabājas *.mcr tipa failos un apraksta jaunu rīku joslas pogu īpašības;
* jūsu pašu veidoti ruļļi priekš rīku joslas Utilitis (utiliti) un dialogu loga, kam ir standarts programmas interfeiss;
* savu ar tīklu mākoņiem moduļu uzrakstīšana;
* datu pārraides organizācija ar citiem Windows pielikumiem ar OLE mehānisma palīdzību;
* visu lietotāja veikto makrosa komandu veidā darbību automātiska ierakstīšana u.c.&lt;ref name=&quot;Marov&quot;/&gt;

== Filmas, kas veidotas ar 3ds Max palīdzību ==
* [[Harijs Poters un Azkabanas gūsteknis (filma)|Harijs Poters un Azkabanas gūsteknis]]
* [[Hellboy]]
* [[Lara Croft:Tomb Raider]]
* [[Matrikss]]
* [[Juras laikmeta parks]]
* [[K-19]]
* [[Zvaigžņu kari: Situ atriebība]]
* [[Diena pēc rītdienas]]
* [[X-Men]]
* [[2012 (filma)|2012]]
* [[Gredzenu pavēlnieks (filmu sērija)|Gredzenu pavēlnieks]]

== Skatīt arī ==
* [[Autodesk Maya]]
* [[Autodesk Mudbox]]
* [[Autodesk Softimage]]
* [[Autodesk MotionBuilder]]

== Atsauces ==
{{Atsauces|2}}

== Ārējās saites ==
{{wikibooks|3ds_Max}}
* {{oficiālā tīmekļa vietne}}

== Literatūra ==

* Стефани Рис. Анимация персонажей в 3D Studio MAX, оригинал Анимация персонажей в 3D Studio MAX. Издательство BOOKS, 2009. — 450 стр. {{ISBN|978-5-8459-7879-9}}
* Келли Л. Мэрдок. Autodesk 3ds Max 2009. 3D Studio max. Библия пользователя, оригинал Autodesk 3ds Max 2009 Bible. 3D Studio max. Издательский дом «Диалектика», 2009. — 1312 стр. {{ISBN|978-5-8459-1528-3}}
* Бондаренко М. Ю., Бондаренко С. В., 3ds Max 2008 за 26 уроков (+CD), 1-е издание, Издательский дом «Диалектика», 2008. — 304 стр. {{ISBN|978-5-8459-1358-6}}
* Келли Л. Мэрдок, Autodesk 3ds Max 9. Библия пользователя. 3D Studio MAX 9: Издательство «Диалектика». Пер. с англ. — М. : 2007. — 1344 стр. с ил., {{ISBN|978-5-8459-1223-7}}
* Шаммс Мортье, Autodesk 3ds Max 9 для «чайников». 3d Studio Max 9: Пер. с англ. — М. : Издательский дом «Диалектика», 2007. — 384 стр. с ил. {{ISBN|978-5-8459-1215-2}}

[[Kategorija:3D grafikas programmatūra]]</text>
      <sha1>qm4bcx0g2qao3jj4ggt0b50ww0t6rr4</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4047718</id>
      <parentid>4047717</parentid>
      <timestamp>2024-04-25T13:59:05Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Meistars Joda</username>
        <id>781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment deleted="deleted" />
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="19504" deleted="deleted" />
      <sha1 />
    </revision>
    <revision>
      <id>4047719</id>
      <parentid>4047718</parentid>
      <timestamp>2024-04-25T13:59:33Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Meistars Joda</username>
        <id>781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/Meistars Joda|Meistars Joda]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Spnq</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="19467" xml:space="preserve">[[Attēls:3ds Max logo.svg|thumb|200px|tips - 3D grafika;
Nosaukums - Autodesk 3ds Max;
aktuālā versija - 2012;
operētājsistēma: Microsoft Windows, Windows NT;]]
'''Autodesk 3ds Max''' (agrāk '''3D Studio MAX''') ir [[3D grafika]]s un [[datoru animācija|animāciju]] veidošanas un rediģēšanas profesionālā funkcionālā programmu sistēma, ko izstrādāja [[Autodesk]] kompānija.
Satur vismodernākos rīkus māksliniekiem un [[multimedija|multimediju]] jomas speciālistiem. Saderīgs ar [[Microsoft Windows]] un [[Windows NT]] (kā 32-bitu, tā arī 64-bitu) [[operētājsistēma|operētājsistēmām]]. [[2011. gads|2011]]. gada pavasarī tika izlaista četrpadsmitā šī produkta versija ar „Autodesk 3ds Max 2012” nosaukumu.

== Pakas vēsture ==
Pirmā pakas versija ar nosaukumu 3d Studio DOS iznākusi 1990. gadā. Pie pakas izstrādāšanas strādāja Yost Group neatkarīga studija, ko dibināja programmētājs Andrejs Zvirbulis; sākumā Autodesk nodarbojās tikai ar pakas izdevumu. Pastāv dati ka Garijs Josts pameta iepriekšējo darba vietu pēc pārrunām ar tā laika Autodesk jauno projektu direktoru Eriku Lajonsu (''Eric Lyons'').&lt;ref&gt;[http://www.mir3d.ru/articles/915/ 3ds Max: причины популярности] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120120082026/http://www.mir3d.ru/articles/915 |date={{dat|2012|01|20||bez}} }}. «Мир 3D», 08.07.09.&lt;/ref&gt;

Pirmie četri relīzi bija ar nosaukumu '''3D Studio DOS''' (1990.—1994. gadi). Pēc tām paka tika pārrakstīta priekš Windows NT un nosaukta par '''3D Studio MAX''' (1996.—1999. gadi). Versiju numerācija tika sākta no jauna.

2000.—2004. gados paka iznāk ar nosaukumu '''Discreet 3dsmax''', bet no 2005. gada – '''Autodesk 3ds MAX'''. Pašreiz aktuālā versija ir ar nosaukumu '''Autodesk 3ds MAX 2012''' (indekss 14.0)

'''Visu 3ds Max versiju saraksts:'''
{| class=&quot;wikitable&quot;
! Versija
! Platforma
! Vārds
! Izlaišanas gads
|-
! '''3D Studio'''
| MS-DOS
| THUD
| 1990
|-
! '''3D Studio 2'''
| MS-DOS
|
| 1992
|-
! '''3D Studio 3'''
| MS-DOS
|
| 1993
|-
! '''3D Studio 4'''
| MS-DOS
|
| 1994
|-
! '''3D Studio MAX 1.0'''
| Windows
| Jaguar
| 1996
|-
! '''3D Studio MAX R2'''
| Windows
| Athena
| 1997
|-
! '''3D Studio MAX R3'''
| Windows
| Shiva
| 1999
|-
! '''Discreet 3dsmax 4'''
| Windows
| Magma
| 2000
|-
! '''Discreet 3dsmax 5'''
| Windows
| Luna
| 2002
|-
! '''Discreet 3dsmax 6'''
| Windows
|
| 2003
|-
! '''Discreet 3dsmax 7'''
| Windows
| Catalyst
| 2004
|-
! '''Autodesk 3ds Max 8'''
| Windows
| Vesper
| 2005
|-
! '''Autodesk 3ds Max 9'''
| Windows
| Makalu
| 2006
|-
! '''Autodesk 3ds Max 2008'''
| Windows
| Gouda
| 2007
|-
! '''Autodesk 3ds Max 2009'''
| Windows
|
| 2008
|-
! '''Autodesk 3ds Max 2010'''
| Windows
|
| 2009
|-
! '''Autodesk 3ds Max 2011'''
| Windows
|
| 2010
|-
! '''Autodesk 3ds Max 2012'''
| Windows
|
| 2011
|-
|}

== Modelēšana ==
3ds Max satur plašu līdzekļu klāstu dažādu pēc formas un sarežģītības pakāpes [[3D modelis|3D modeļu]], reālu vai fantastisku apkārtējās pasaules objektu veidošanai ar dažādu tehniku un mehānismu izmantošanu, tādu kā:
* poligonālā modelēšana, kas satur Editable mesh (rediģējamā virsma) UN Editable poly (rediģējamais poligons) – tas ir visizplatītākais modelēšanas veids, ko izmanto sarežģītu modeļu un zemupoligonālo modeļu spēlēm veidošanai.
Parasti sarežģītu objektu modelēšana ar sekojošu Editable poly pārveidošanu sāk ar parametriskā objekta „Box” uzbūvi, un tāpēc modelēšanas paņēmienu pieņemts nosaukt par „Box modeling”;
* modelēšana uz ''nevienmērīgo racionālo B-splainu'' ([[NURBS]]) bāzes;
* modelēšana uz t.s. „tīkla gabalu” vai [[Bezje plakne|Bezje plakņu (Editable patch)]] bāzes – der rotācijas ķermeņu modelēšanai;
* modelēšana ar iebūvētu standartu parametrisko objektu bibliotēku (primitīvu) un modifikatoru izmantošanu .
Modelēšanas metodes var kombinēt viena ar otru.

Pamatmetode parasti ir modelēšana uz standartu objektu bāzes un kalpo par sarežģītas struktūras veidošanas izejas punktu, kas ir saistīts ar savā starpā salikto objektu elementāru daļu kombinētu primitīvu lietošanu.

Standarta objekts „Tējkanna” (''Teapot'') ir šajā komplektā dēļ vēsturisko iemeslu: tā tiek izmantota materiālu testēšanai un apgaismojumam scēnā un bez tā, jau sen ir kļuvis par savdabīgo 3D Grafikas [[juta tējkanna|simbolu]].

== Particle Systems ==
'''Particle Systems''' ([[Daļiņu sistēma]]) – tas ir mazizmēra daļiņu kopums, ko vada ar lielu parametru daudzumu. Par piemēriem, kur var būt nepieciešamas daļiņu sistēmas var kalpot scēnas, kur ir nepieciešams modelēt lietu, sniegu, dūmus, uguns, zvaigžņu debesis, strūklakas strūklas, dzirksteles u.c. Sākot ar 8. versiju ir 7 pamat daļiņu avoti, kas demonstrē dažādu uzvedību:

* '''PF Source''' (Daļiņu plūsmas avots) – „gudro” daļiņu plūsma, kas spējīga reaģēt uz ieprogrammētiem notikumiem. Šāda daļiņu plūsma var imitēt jebko – sākot ar strūklakas šļakatām, beidzot ar dūmiem no raķetes;
* '''Spray''' (Šļakatas Sqirting and rubbing on potato) – veido vienkāršotu ūdens šļakatu efekta variantu, līdzīgu lietus lāsēm, un satur daudzus daļiņu formas,izmēra un krišanas rakstura uzstādīšanas parametrus;
* '''Super Spray''' (Super šļakatas) –salīdzinoši ar standartu jūtami uzlabota šļakatu sistēma, kas uz daļiņu sistēmu bāzes ļauj modelēt gandrīz visus efektus. Daļiņām var piešķirt dažādu objektu formu;
* '''Snow''' (Sniegs) – veido parastu krītošā sniega efektu un satur daudzus daļiņu formas, izmēra un krišanas rakstura uzstādīšanas parametrus; 
* '''Blizzard''' (Sniegputenis) – jūtami uzlabota Snow (Sniegs) daļiņu versija. Daļiņām var piešķirt dažādu objektu formu; 
* '''PArray''' vai '''Particle Array''' (daļiņu masīvs) – der jebkura tipa daļiņu modelēšanai, ka arī sprādziena imitācijas uzlabotiem efektiem. Daļiņām var piešķirt dažādu objektu formu;
* '''PCloud''' vai ''''Particle Cloud''' (Daļiņu mākonis) – veido statisku daļiņu mākoni un var tikt izmantots trīsdimensiju zvaigžņu lauku, putnu saimes u.c. imitācijai. Daļiņām var piešķirt dažādu objektu formu;&lt;ref name=&quot;Marov&quot;/&gt;

== Reactor ==
3ds Max ietver sevī arī fizikas izrēķināšanas sistēmu [[Reactor (Havok)|Reactor]], ko izstrādāja [[Havok]] kompānija. Reactor palīdz modelēt ņemot vērā zemes smaguma spēka un citas ietekmes uz cietu ķermeņu, mīksto ķermeņu, auduma uzvedību. Tāpat ka citās dinamikas imitācijas programmās, reaktorā izmanto vienkāršotās izliektās objektu čaulas. 2012. versijā (14) Reactors nav.

== Hair &amp;Fur ==
Sākot ar 8. versiju 3ds Maxā ir iebūvēts Hair&amp;Fur (mati un vilna) modulis, kas ļauj modelēt matus, vilnu, zāli, zarus u.c.

== Vizualizācijas ==
Vizualizācija ir noslēdzošais modelējamās scēnas darba etaps. Tikai pēc vizualizācijas kļūst redzamas visas objektu materiālu īpašības un parādās apkārtējas vides efekti, kas tika izmantoti skatuves sastāvā. Izvēlās nepieciešamo vizualizācijas moduli (MB) galīgas bildes izvešanai uz ekrāna. Vairums MB ir atsevišķas programmas, kas kā papildinājums ir iebūvētas 3ds Maxā.

=== Vizualizāciju moduļu saraksts ===
; [[Scanline]]
: 3ds Max vizualizators pēc noklusējuma. Izejas ''3DS Max'' vizualizācijas metode ir rindiņu skenējošais algoritms. Dažas paplašinātas iespējas tādas ka Global Illumination aprēķins, Ray, Tracing un [[Radiosity]] tika pievienotas Scanline tikai pēc dažiem gadiem, tomēr vairākums funkciju ienāca tajā no citiem vizualizatoriem (piemēram - RadioRay).
; [[Mental ray]]
: Mental ray ir augstas kvalitātes vizualizācijas sistēma, ko var izmantot ražošanā, izstrādāja [http://www.mentalimages.com/ Mental Images] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110820084913/https://www.mentalimages.com/ |date={{dat|2011|08|20||bez}} }} kompānija. Mental ray iebūvēts pēdējās ''3DS Max'' versijās, tas ir jaudīgs vizualizācijas instruments, kas atbalsta segmentāro vizualizāciju (līdzīgi vizualizācijas mehānismam, realizētam Mayā), ka arī sadalošās vizualizācijas tehnoloģiju, kas ļauj racionāli sadalīt izskaitļošanas slodzi starp dažiem datoriem. Mental ray versija, kas ietilpst 3ds Max satur instrumentu komplektu, kas ļauj salīdzinoši viegli veidot daudzus dažādus efektus.
; [[V-Ray]]
: Augstas kvalitātes, fotoreālistiskais vizualizators, projektēts kā 3ds Max plagīns. Pēc vizualizācijas ātruma pārsteidz Mental ray. Ir savietojams ar vecākajām 3ds Max versijām.
; [[RenderMan]]
: Malas rīks, kas tiek pieslēgts pie ''RenderMan'' konveijera, ka arī ir noderīgs, kad ir nepieciešama 3dsMax integrēšana Renderman sistēmā. Savienošanās ar 3DS Max notiek ar DoberMan palīdzību.
; [[FinalRender]]
: Ārējais vizualizators, izstrādāja kompānija [http://www.finalrender.com/Cebas]{{Novecojusi saite}}. Ir vispilnīgākais fotona-bāzes vizualizators, kas pēc savām iespējām piekāpjas tikai Mental ray. Priekšrocība ir pilna integrēšana ar citiem [Cebas] kompānijas risinājumiem, kas nodrošina plašu dažādu atmosfēras, lēcu spektru efektu u.c., kas nav citos vizualizatoros.
; [[Brazil R/S]]
: Augstas kvalitātes, fotoreālistiska vizualizācijas sistēma, ko izstrādāja SplutterFish Lic kompānija. Šajā vizualizatorā ir daži globāla apgaismojuma Global Illumination aprēķina algoritmi: QMC un Photon Mapping. Brazil pateicoties iestādījumu vienkāršībai, stabilitātei un vizualizācijas kvalitatīvam rezultātam ir labi sevi rekomendējis arhitektu, dizaineru un datorgrafikas mākslinieku vidū.
; [[Fryrender]]
: Fotoreālistiskais, uz fizikas likumiem bāzēts, spektrālais vizualizators. Izveidoja RandomControl kompānija. Dod iespēju iegūt augstākās kvalitātes attēlus un panākt dabisku reālismu.
; [[Indigo Render]]
: fiziski korekts renderis. Galvenā īpatnība ir tas ka gaismas, enerģijas, [[akustika]]s u.c. aprēķini ir savstarpēji saistīti, kas atšķir to no citiem renderiem, kur viss ir sadalīts un parametrus nosaka pats lietotājs.
; [[Maxwell Render]]
: Ir pirmā vizualizācijas sistēma, kurā pieņemta „fizikas paradigma”. Visas sistēmas pamatā ir ielikti matemātiskie vienādojumi, kas raksturo gaismas uzvedību. Ievadot apritē reālus fizikas likumus Maxwell Render ļauj izvairīties no ilgstošas un smalkas vizualizācijas parametru uzstādīšanas, kas ir lielākajai vizualizatoru daļai, kas strādā pēc citiem algoritmiem.
; [[LuxRender]]
: Fiziski korektās trīsdimensiju scēnu vizualizācijas sistēma, kas satur atvērtu izejas kodu. LuxRender sistēmas izmantošanai nepieciešams no grafikas redaktoriem eksportēt scēnas un modeļus ar speciālu plagīnu un skriptu palīdzību.
; [[Kerkythea]]
: Vizualizācijas sistēma, kas ļauj veidot fotoreālistiskus attēlus. Lieto fiziski precīzus materiālus un apgaismojumu. Kerkythea 2008 Echo ir ar savu skatuvju un materiālu redaktoru, vienkāršu un ērtu interfeisu.
; [[Arion Render]]
: Hibrīda, interaktīvais renderis GPU+CPU, ko uz NVIDIA [[CUDA]] bāzes izstrādāja RandomControl kompānija.
; [[BIGrender]]
: Renderis, kas spēj vizualizēt lielus attēlus. Vizualizācijas procesā sadala attēlu uz daļām un katru daļu saglabā atsevišķajā failā.
; [[Sunflow]]
: Vizualizācijas sistēma, kas ļauj veidot fotoreālistiskus attēlus, satur atvērtu izejas kodu. Sunflow sistēma ir rakstīta Java programmēšanas valodā. Orientēts uz dizaina sfēras vizualizāciju.

== Video Post (Videomontāža) ==
Programmas modulis Video Post ir paredzēts trīsdimensiju scēnu apstrādei ar speciālu grafisku efektu realizācijas mērķi, tādu ka:
* kompozīcijas veidošana ar dažādu attēlu apvienošanu vienā;
* attēla filtrācija un efektu realizācija, tādu ka asuma dziļuma ierobežojums, lēcu atspulgi, spīdīgi laukumi, analogi tiem, kas imitējās ar Effects (Efekti) moduļa palīdzību;
* dažādu starpkadru pāreju ieslēgšana animācijā;
* dažādu animācijas segmentu atkārtojumu ciklu organizācija u.c.

=== Attēlu apstrādes filtru tipi ===
* '''Filtrs Contrast''' – ļauj regulēt attēla kontrastu un košumu.
* '''Filtrs Fade''' – ļauj pakāpeniski samazināt attēla intensitāti līdz nullei un otrādi palielināt to no nulles līdz maksimumam.
* '''Filtrs Image Alfa''' - ļauj aizvietot dažus alfa-kanāla (caurspīdīguma kanāls) maskas attēlus no faila.
* '''Lens Effects filtru ģimene:'''
: Flare (Atspulgi) – veido atspulgus uz kameras objektīva lēcām.
: Focus (Fokusēšana) – imitē attēla gala dziļumu.
: Glow (Spīdēšana) – ģenerē spīdīgus laukumus ap objektiem vai materiāliem.
: Highlight (Mirdzēšana) – veido mirdzošus zvaigžņveida spoguļatspulgus.
* '''Filtrs Negative''' – ļauj mainīt attēla krāsas uz papildus krāsām, veidojot tā krāsainu negatīvu.
* '''Filtrs Pseudo Alfa''' – ļauj veidot mākslīgu [[Caurspīdīgums (datorgrafika)|caurspīdīguma]] alfa-kanālu tiem attēliem, kam tas ir.
* '''Filtrs Simple Wipe''' – ļauj pakāpeniski izdzēst attēlu no ekrāna, it kā slēpjot to aiz izbīdāmā melnās krāsas aizkara, vai atbīdot aizskaru pakāpeniski atvērt attēlu.
* '''Filtrs Starfield''' – ļauj sintezēt zvaigžņu debess reālistisku bildi, pie kuras nepieciešamības gadījumā var pielietot pludināšanas efektu.

=== Kompozīcijas filtru tipi ===
* '''Filtrs Adobe Premiere Transition''' – ļauj veidot Adobe Premiere pielikuma strapkadru pārejas videoefektus.
* '''Filtrs Alfa Compositor''' – ļauj veidot divu attēlu kompozīciju, ievietojot attēlu , kas rindā ir pirmais virs attēla ,kas rindā ir otrs.
Filtrs Cross Fade Transition – ļauj veidot pieplūduma efektu – otras bildes pakāpeniskā parādīšanas. 
* '''Filtrs Pseudo Alfa''' – ļauj apvienut divus bez caurspīdīguma kanāla attēlus.
* '''Filtrs Simple Additive Compositor''' – ļauj veidot apakšējā slāņa attēla miksējumu ar augšēja slāņa attēla pārplūdumu, t.i.veidot pakāpeniska augšējā slāņa attēlošanu uz apakšējā slāņa fona.
* '''Filtrs Simple Wipe''' – ļauj it kā uzlikt vienam attēlam virsū aizkariņu ar otro attēlu vai otrādi, aizbīdīt augšējā slāņa attēlu malā, atverot apakšējo.&lt;ref name=&quot;Marov&quot;&gt;Маров М. Н. Энциклопедия 3ds Max 6. — СПб.: Питер, 2006. — 1292 с.: ил. {{ISBN|5-469-00409-0}}&lt;/ref&gt;

== Plagini ==
3ds Max ietver diezgan plašu standarta līdzekļu bāzi, kas atvieglo visdažādāko specefektu modelēšanu. Turklāt bez standarta bāzes pastāv daudz papildus līdzekļu (plaginu), kas ļauj ne tikai veidot reālistiskākus uguns, ūdens, dūmu efektus, bet satur papildus modelēšanas rīkus. Plagini ir ārējie iebūvētie moduļi, kas tiek pārdoti atsevišķi no 3ds Max pakas vai bezmaksas izplātīti caur [[Internets|Internetu]]. Dotās programmas izstrādā ka lielās kompānijas, kam galvenā specializācija ir programmatūras izstrādāšana, gan arī parasti izstrādātāji-entuziasti. Papildus 3ds Max moduļu ir tik daudz, ka piedāvāto rīku skaits daudzas reizes pārsniedz standarta 3ds Max komplekta rīkus. Plagini vienkāršo daudzu uzdevumu pildīšanu – piemēram, ļauj saīsināt laiku vizualizāciju aprēķināšanai (ar uzlabotiem pieslēdzamiem vizualizatoriem) vai pateicoties dažādiem modifikatoriem un papildus funkcionālajām iespējām paātrina objektu modelēšanu. Tādi papildus moduļi kā Particle Flow, Cloth FX, Reactor, - kļuva tik populāri, ka tika pieņemts lēmums tos integrēt 3ds Max programmā un tagad tie kļuva par programmas daļu. Zemāk ir pieminēti daži 3ds Max plagini:
* '''[[FumeFX]]''' – fotoreālistitski uguns, dūmu u.c. efekti.
* '''[[DreamScape]]''' – reālistiskas ainavas, kalni, debesis, atmosfēras efekti u.c.
* '''[[AfterBurn]]''' – fotoreālistiski mākoņu, dūmu, sprādzienu u.c. efekti.
* '''[[RealFlow]]''' – fotoreālistiski ūdens, miglas, putu, ūdenskritumu, strūklaku, viļņu u.c. efekti.
* '''[[GrowFX]]''' – jebkura veida augi: no palmām līdz priedēm, no ziediem līdz lieliem platlapu kokiem u.c. Katru augu, kas ir veidots ar šo plaginu var brīvi animēt.&lt;ref name=&quot;3dnews&quot;&gt;[http://www.3dnews.ru/software/entsiklopediya_plaginov_dlya_3ds_max/print Энциклопедия плагинов для 3ds Max]&lt;/ref&gt;

== MAXScript ==
'''MAXScript''' – tā ir iebūvēta makroprogrammēšanas 3ds Max valoda, kas nodrošina sekojošas iespējas:
* scenāriju (skriptu) veidošana, kas glabājās *.ms tipa failos, kas atveido visas 3ds MAX funkcionālās iespējas, tādas ka ģeometrisko modeļu uzbūve, kameru un apgaismojuma ķermeņu uzstādīšana, materiālu noteikšana, vizualizācija un objektu scēnas animācija;
* makrosu veidošana, kas glabājas *.mcr tipa failos un apraksta jaunu rīku joslas pogu īpašības;
* jūsu pašu veidoti ruļļi priekš rīku joslas Utilitis (utiliti) un dialogu loga, kam ir standarts programmas interfeiss;
* savu ar tīklu mākoņiem moduļu uzrakstīšana;
* datu pārraides organizācija ar citiem Windows pielikumiem ar OLE mehānisma palīdzību;
* visu lietotāja veikto makrosa komandu veidā darbību automātiska ierakstīšana u.c.&lt;ref name=&quot;Marov&quot;/&gt;

== Filmas, kas veidotas ar 3ds Max palīdzību ==
* [[Harijs Poters un Azkabanas gūsteknis (filma)|Harijs Poters un Azkabanas gūsteknis]]
* [[Hellboy]]
* [[Lara Croft:Tomb Raider]]
* [[Matrikss]]
* [[Juras laikmeta parks]]
* [[K-19]]
* [[Zvaigžņu kari: Situ atriebība]]
* [[Diena pēc rītdienas]]
* [[X-Men]]
* [[2012 (filma)|2012]]
* [[Gredzenu pavēlnieks (filmu sērija)|Gredzenu pavēlnieks]]

== Skatīt arī ==
* [[Autodesk Maya]]
* [[Autodesk Mudbox]]
* [[Autodesk Softimage]]
* [[Autodesk MotionBuilder]]

== Atsauces ==
{{Atsauces|2}}

== Ārējās saites ==
{{wikibooks|3ds_Max}}
* {{oficiālā tīmekļa vietne}}

== Literatūra ==

* Стефани Рис. Анимация персонажей в 3D Studio MAX, оригинал Анимация персонажей в 3D Studio MAX. Издательство BOOKS, 2009. — 450 стр. {{ISBN|978-5-8459-7879-9}}
* Келли Л. Мэрдок. Autodesk 3ds Max 2009. 3D Studio max. Библия пользователя, оригинал Autodesk 3ds Max 2009 Bible. 3D Studio max. Издательский дом «Диалектика», 2009. — 1312 стр. {{ISBN|978-5-8459-1528-3}}
* Бондаренко М. Ю., Бондаренко С. В., 3ds Max 2008 за 26 уроков (+CD), 1-е издание, Издательский дом «Диалектика», 2008. — 304 стр. {{ISBN|978-5-8459-1358-6}}
* Келли Л. Мэрдок, Autodesk 3ds Max 9. Библия пользователя. 3D Studio MAX 9: Издательство «Диалектика». Пер. с англ. — М. : 2007. — 1344 стр. с ил., {{ISBN|978-5-8459-1223-7}}
* Шаммс Мортье, Autodesk 3ds Max 9 для «чайников». 3d Studio Max 9: Пер. с англ. — М. : Издательский дом «Диалектика», 2007. — 384 стр. с ил. {{ISBN|978-5-8459-1215-2}}

[[Kategorija:3D grafikas programmatūra]]</text>
      <sha1>n7lhwwgmf8ubyyai9gm7v8kmf5sm4ra</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4047720</id>
      <parentid>4047719</parentid>
      <timestamp>2024-04-25T14:00:23Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Meistars Joda</username>
        <id>781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>informācija jāatjauno</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="19483" xml:space="preserve">{{atjaunināt}}
[[Attēls:3ds Max logo.svg|thumb|200px|tips - 3D grafika;
Nosaukums - Autodesk 3ds Max;
aktuālā versija - 2012;
operētājsistēma: Microsoft Windows, Windows NT;]]
'''Autodesk 3ds Max''' (agrāk '''3D Studio MAX''') ir [[3D grafika]]s un [[datoru animācija|animāciju]] veidošanas un rediģēšanas profesionālā funkcionālā programmu sistēma, ko izstrādāja [[Autodesk]] kompānija.
Satur vismodernākos rīkus māksliniekiem un [[multimedija|multimediju]] jomas speciālistiem. Saderīgs ar [[Microsoft Windows]] un [[Windows NT]] (kā 32-bitu, tā arī 64-bitu) [[operētājsistēma|operētājsistēmām]]. [[2011. gads|2011]]. gada pavasarī tika izlaista četrpadsmitā šī produkta versija ar „Autodesk 3ds Max 2012” nosaukumu.

== Pakas vēsture ==
Pirmā pakas versija ar nosaukumu 3d Studio DOS iznākusi 1990. gadā. Pie pakas izstrādāšanas strādāja Yost Group neatkarīga studija, ko dibināja programmētājs Andrejs Zvirbulis; sākumā Autodesk nodarbojās tikai ar pakas izdevumu. Pastāv dati ka Garijs Josts pameta iepriekšējo darba vietu pēc pārrunām ar tā laika Autodesk jauno projektu direktoru Eriku Lajonsu (''Eric Lyons'').&lt;ref&gt;[http://www.mir3d.ru/articles/915/ 3ds Max: причины популярности] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120120082026/http://www.mir3d.ru/articles/915 |date={{dat|2012|01|20||bez}} }}. «Мир 3D», 08.07.09.&lt;/ref&gt;

Pirmie četri relīzi bija ar nosaukumu '''3D Studio DOS''' (1990.—1994. gadi). Pēc tām paka tika pārrakstīta priekš Windows NT un nosaukta par '''3D Studio MAX''' (1996.—1999. gadi). Versiju numerācija tika sākta no jauna.

2000.—2004. gados paka iznāk ar nosaukumu '''Discreet 3dsmax''', bet no 2005. gada – '''Autodesk 3ds MAX'''. Pašreiz aktuālā versija ir ar nosaukumu '''Autodesk 3ds MAX 2012''' (indekss 14.0)

'''Visu 3ds Max versiju saraksts:'''
{| class=&quot;wikitable&quot;
! Versija
! Platforma
! Vārds
! Izlaišanas gads
|-
! '''3D Studio'''
| MS-DOS
| THUD
| 1990
|-
! '''3D Studio 2'''
| MS-DOS
|
| 1992
|-
! '''3D Studio 3'''
| MS-DOS
|
| 1993
|-
! '''3D Studio 4'''
| MS-DOS
|
| 1994
|-
! '''3D Studio MAX 1.0'''
| Windows
| Jaguar
| 1996
|-
! '''3D Studio MAX R2'''
| Windows
| Athena
| 1997
|-
! '''3D Studio MAX R3'''
| Windows
| Shiva
| 1999
|-
! '''Discreet 3dsmax 4'''
| Windows
| Magma
| 2000
|-
! '''Discreet 3dsmax 5'''
| Windows
| Luna
| 2002
|-
! '''Discreet 3dsmax 6'''
| Windows
|
| 2003
|-
! '''Discreet 3dsmax 7'''
| Windows
| Catalyst
| 2004
|-
! '''Autodesk 3ds Max 8'''
| Windows
| Vesper
| 2005
|-
! '''Autodesk 3ds Max 9'''
| Windows
| Makalu
| 2006
|-
! '''Autodesk 3ds Max 2008'''
| Windows
| Gouda
| 2007
|-
! '''Autodesk 3ds Max 2009'''
| Windows
|
| 2008
|-
! '''Autodesk 3ds Max 2010'''
| Windows
|
| 2009
|-
! '''Autodesk 3ds Max 2011'''
| Windows
|
| 2010
|-
! '''Autodesk 3ds Max 2012'''
| Windows
|
| 2011
|-
|}

== Modelēšana ==
3ds Max satur plašu līdzekļu klāstu dažādu pēc formas un sarežģītības pakāpes [[3D modelis|3D modeļu]], reālu vai fantastisku apkārtējās pasaules objektu veidošanai ar dažādu tehniku un mehānismu izmantošanu, tādu kā:
* poligonālā modelēšana, kas satur Editable mesh (rediģējamā virsma) UN Editable poly (rediģējamais poligons) – tas ir visizplatītākais modelēšanas veids, ko izmanto sarežģītu modeļu un zemupoligonālo modeļu spēlēm veidošanai.
Parasti sarežģītu objektu modelēšana ar sekojošu Editable poly pārveidošanu sāk ar parametriskā objekta „Box” uzbūvi, un tāpēc modelēšanas paņēmienu pieņemts nosaukt par „Box modeling”;
* modelēšana uz ''nevienmērīgo racionālo B-splainu'' ([[NURBS]]) bāzes;
* modelēšana uz t.s. „tīkla gabalu” vai [[Bezje plakne|Bezje plakņu (Editable patch)]] bāzes – der rotācijas ķermeņu modelēšanai;
* modelēšana ar iebūvētu standartu parametrisko objektu bibliotēku (primitīvu) un modifikatoru izmantošanu .
Modelēšanas metodes var kombinēt viena ar otru.

Pamatmetode parasti ir modelēšana uz standartu objektu bāzes un kalpo par sarežģītas struktūras veidošanas izejas punktu, kas ir saistīts ar savā starpā salikto objektu elementāru daļu kombinētu primitīvu lietošanu.

Standarta objekts „Tējkanna” (''Teapot'') ir šajā komplektā dēļ vēsturisko iemeslu: tā tiek izmantota materiālu testēšanai un apgaismojumam scēnā un bez tā, jau sen ir kļuvis par savdabīgo 3D Grafikas [[juta tējkanna|simbolu]].

== Particle Systems ==
'''Particle Systems''' ([[Daļiņu sistēma]]) – tas ir mazizmēra daļiņu kopums, ko vada ar lielu parametru daudzumu. Par piemēriem, kur var būt nepieciešamas daļiņu sistēmas var kalpot scēnas, kur ir nepieciešams modelēt lietu, sniegu, dūmus, uguns, zvaigžņu debesis, strūklakas strūklas, dzirksteles u.c. Sākot ar 8. versiju ir 7 pamat daļiņu avoti, kas demonstrē dažādu uzvedību:

* '''PF Source''' (Daļiņu plūsmas avots) – „gudro” daļiņu plūsma, kas spējīga reaģēt uz ieprogrammētiem notikumiem. Šāda daļiņu plūsma var imitēt jebko – sākot ar strūklakas šļakatām, beidzot ar dūmiem no raķetes;
* '''Spray''' (Šļakatas Sqirting and rubbing on potato) – veido vienkāršotu ūdens šļakatu efekta variantu, līdzīgu lietus lāsēm, un satur daudzus daļiņu formas,izmēra un krišanas rakstura uzstādīšanas parametrus;
* '''Super Spray''' (Super šļakatas) –salīdzinoši ar standartu jūtami uzlabota šļakatu sistēma, kas uz daļiņu sistēmu bāzes ļauj modelēt gandrīz visus efektus. Daļiņām var piešķirt dažādu objektu formu;
* '''Snow''' (Sniegs) – veido parastu krītošā sniega efektu un satur daudzus daļiņu formas, izmēra un krišanas rakstura uzstādīšanas parametrus; 
* '''Blizzard''' (Sniegputenis) – jūtami uzlabota Snow (Sniegs) daļiņu versija. Daļiņām var piešķirt dažādu objektu formu; 
* '''PArray''' vai '''Particle Array''' (daļiņu masīvs) – der jebkura tipa daļiņu modelēšanai, ka arī sprādziena imitācijas uzlabotiem efektiem. Daļiņām var piešķirt dažādu objektu formu;
* '''PCloud''' vai ''''Particle Cloud''' (Daļiņu mākonis) – veido statisku daļiņu mākoni un var tikt izmantots trīsdimensiju zvaigžņu lauku, putnu saimes u.c. imitācijai. Daļiņām var piešķirt dažādu objektu formu;&lt;ref name=&quot;Marov&quot;/&gt;

== Reactor ==
3ds Max ietver sevī arī fizikas izrēķināšanas sistēmu [[Reactor (Havok)|Reactor]], ko izstrādāja [[Havok]] kompānija. Reactor palīdz modelēt ņemot vērā zemes smaguma spēka un citas ietekmes uz cietu ķermeņu, mīksto ķermeņu, auduma uzvedību. Tāpat ka citās dinamikas imitācijas programmās, reaktorā izmanto vienkāršotās izliektās objektu čaulas. 2012. versijā (14) Reactors nav.

== Hair &amp;Fur ==
Sākot ar 8. versiju 3ds Maxā ir iebūvēts Hair&amp;Fur (mati un vilna) modulis, kas ļauj modelēt matus, vilnu, zāli, zarus u.c.

== Vizualizācijas ==
Vizualizācija ir noslēdzošais modelējamās scēnas darba etaps. Tikai pēc vizualizācijas kļūst redzamas visas objektu materiālu īpašības un parādās apkārtējas vides efekti, kas tika izmantoti skatuves sastāvā. Izvēlās nepieciešamo vizualizācijas moduli (MB) galīgas bildes izvešanai uz ekrāna. Vairums MB ir atsevišķas programmas, kas kā papildinājums ir iebūvētas 3ds Maxā.

=== Vizualizāciju moduļu saraksts ===
; [[Scanline]]
: 3ds Max vizualizators pēc noklusējuma. Izejas ''3DS Max'' vizualizācijas metode ir rindiņu skenējošais algoritms. Dažas paplašinātas iespējas tādas ka Global Illumination aprēķins, Ray, Tracing un [[Radiosity]] tika pievienotas Scanline tikai pēc dažiem gadiem, tomēr vairākums funkciju ienāca tajā no citiem vizualizatoriem (piemēram - RadioRay).
; [[Mental ray]]
: Mental ray ir augstas kvalitātes vizualizācijas sistēma, ko var izmantot ražošanā, izstrādāja [http://www.mentalimages.com/ Mental Images] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110820084913/https://www.mentalimages.com/ |date={{dat|2011|08|20||bez}} }} kompānija. Mental ray iebūvēts pēdējās ''3DS Max'' versijās, tas ir jaudīgs vizualizācijas instruments, kas atbalsta segmentāro vizualizāciju (līdzīgi vizualizācijas mehānismam, realizētam Mayā), ka arī sadalošās vizualizācijas tehnoloģiju, kas ļauj racionāli sadalīt izskaitļošanas slodzi starp dažiem datoriem. Mental ray versija, kas ietilpst 3ds Max satur instrumentu komplektu, kas ļauj salīdzinoši viegli veidot daudzus dažādus efektus.
; [[V-Ray]]
: Augstas kvalitātes, fotoreālistiskais vizualizators, projektēts kā 3ds Max plagīns. Pēc vizualizācijas ātruma pārsteidz Mental ray. Ir savietojams ar vecākajām 3ds Max versijām.
; [[RenderMan]]
: Malas rīks, kas tiek pieslēgts pie ''RenderMan'' konveijera, ka arī ir noderīgs, kad ir nepieciešama 3dsMax integrēšana Renderman sistēmā. Savienošanās ar 3DS Max notiek ar DoberMan palīdzību.
; [[FinalRender]]
: Ārējais vizualizators, izstrādāja kompānija [http://www.finalrender.com/Cebas]{{Novecojusi saite}}. Ir vispilnīgākais fotona-bāzes vizualizators, kas pēc savām iespējām piekāpjas tikai Mental ray. Priekšrocība ir pilna integrēšana ar citiem [Cebas] kompānijas risinājumiem, kas nodrošina plašu dažādu atmosfēras, lēcu spektru efektu u.c., kas nav citos vizualizatoros.
; [[Brazil R/S]]
: Augstas kvalitātes, fotoreālistiska vizualizācijas sistēma, ko izstrādāja SplutterFish Lic kompānija. Šajā vizualizatorā ir daži globāla apgaismojuma Global Illumination aprēķina algoritmi: QMC un Photon Mapping. Brazil pateicoties iestādījumu vienkāršībai, stabilitātei un vizualizācijas kvalitatīvam rezultātam ir labi sevi rekomendējis arhitektu, dizaineru un datorgrafikas mākslinieku vidū.
; [[Fryrender]]
: Fotoreālistiskais, uz fizikas likumiem bāzēts, spektrālais vizualizators. Izveidoja RandomControl kompānija. Dod iespēju iegūt augstākās kvalitātes attēlus un panākt dabisku reālismu.
; [[Indigo Render]]
: fiziski korekts renderis. Galvenā īpatnība ir tas ka gaismas, enerģijas, [[akustika]]s u.c. aprēķini ir savstarpēji saistīti, kas atšķir to no citiem renderiem, kur viss ir sadalīts un parametrus nosaka pats lietotājs.
; [[Maxwell Render]]
: Ir pirmā vizualizācijas sistēma, kurā pieņemta „fizikas paradigma”. Visas sistēmas pamatā ir ielikti matemātiskie vienādojumi, kas raksturo gaismas uzvedību. Ievadot apritē reālus fizikas likumus Maxwell Render ļauj izvairīties no ilgstošas un smalkas vizualizācijas parametru uzstādīšanas, kas ir lielākajai vizualizatoru daļai, kas strādā pēc citiem algoritmiem.
; [[LuxRender]]
: Fiziski korektās trīsdimensiju scēnu vizualizācijas sistēma, kas satur atvērtu izejas kodu. LuxRender sistēmas izmantošanai nepieciešams no grafikas redaktoriem eksportēt scēnas un modeļus ar speciālu plagīnu un skriptu palīdzību.
; [[Kerkythea]]
: Vizualizācijas sistēma, kas ļauj veidot fotoreālistiskus attēlus. Lieto fiziski precīzus materiālus un apgaismojumu. Kerkythea 2008 Echo ir ar savu skatuvju un materiālu redaktoru, vienkāršu un ērtu interfeisu.
; [[Arion Render]]
: Hibrīda, interaktīvais renderis GPU+CPU, ko uz NVIDIA [[CUDA]] bāzes izstrādāja RandomControl kompānija.
; [[BIGrender]]
: Renderis, kas spēj vizualizēt lielus attēlus. Vizualizācijas procesā sadala attēlu uz daļām un katru daļu saglabā atsevišķajā failā.
; [[Sunflow]]
: Vizualizācijas sistēma, kas ļauj veidot fotoreālistiskus attēlus, satur atvērtu izejas kodu. Sunflow sistēma ir rakstīta Java programmēšanas valodā. Orientēts uz dizaina sfēras vizualizāciju.

== Video Post (Videomontāža) ==
Programmas modulis Video Post ir paredzēts trīsdimensiju scēnu apstrādei ar speciālu grafisku efektu realizācijas mērķi, tādu ka:
* kompozīcijas veidošana ar dažādu attēlu apvienošanu vienā;
* attēla filtrācija un efektu realizācija, tādu ka asuma dziļuma ierobežojums, lēcu atspulgi, spīdīgi laukumi, analogi tiem, kas imitējās ar Effects (Efekti) moduļa palīdzību;
* dažādu starpkadru pāreju ieslēgšana animācijā;
* dažādu animācijas segmentu atkārtojumu ciklu organizācija u.c.

=== Attēlu apstrādes filtru tipi ===
* '''Filtrs Contrast''' – ļauj regulēt attēla kontrastu un košumu.
* '''Filtrs Fade''' – ļauj pakāpeniski samazināt attēla intensitāti līdz nullei un otrādi palielināt to no nulles līdz maksimumam.
* '''Filtrs Image Alfa''' - ļauj aizvietot dažus alfa-kanāla (caurspīdīguma kanāls) maskas attēlus no faila.
* '''Lens Effects filtru ģimene:'''
: Flare (Atspulgi) – veido atspulgus uz kameras objektīva lēcām.
: Focus (Fokusēšana) – imitē attēla gala dziļumu.
: Glow (Spīdēšana) – ģenerē spīdīgus laukumus ap objektiem vai materiāliem.
: Highlight (Mirdzēšana) – veido mirdzošus zvaigžņveida spoguļatspulgus.
* '''Filtrs Negative''' – ļauj mainīt attēla krāsas uz papildus krāsām, veidojot tā krāsainu negatīvu.
* '''Filtrs Pseudo Alfa''' – ļauj veidot mākslīgu [[Caurspīdīgums (datorgrafika)|caurspīdīguma]] alfa-kanālu tiem attēliem, kam tas ir.
* '''Filtrs Simple Wipe''' – ļauj pakāpeniski izdzēst attēlu no ekrāna, it kā slēpjot to aiz izbīdāmā melnās krāsas aizkara, vai atbīdot aizskaru pakāpeniski atvērt attēlu.
* '''Filtrs Starfield''' – ļauj sintezēt zvaigžņu debess reālistisku bildi, pie kuras nepieciešamības gadījumā var pielietot pludināšanas efektu.

=== Kompozīcijas filtru tipi ===
* '''Filtrs Adobe Premiere Transition''' – ļauj veidot Adobe Premiere pielikuma strapkadru pārejas videoefektus.
* '''Filtrs Alfa Compositor''' – ļauj veidot divu attēlu kompozīciju, ievietojot attēlu , kas rindā ir pirmais virs attēla ,kas rindā ir otrs.
Filtrs Cross Fade Transition – ļauj veidot pieplūduma efektu – otras bildes pakāpeniskā parādīšanas. 
* '''Filtrs Pseudo Alfa''' – ļauj apvienut divus bez caurspīdīguma kanāla attēlus.
* '''Filtrs Simple Additive Compositor''' – ļauj veidot apakšējā slāņa attēla miksējumu ar augšēja slāņa attēla pārplūdumu, t.i.veidot pakāpeniska augšējā slāņa attēlošanu uz apakšējā slāņa fona.
* '''Filtrs Simple Wipe''' – ļauj it kā uzlikt vienam attēlam virsū aizkariņu ar otro attēlu vai otrādi, aizbīdīt augšējā slāņa attēlu malā, atverot apakšējo.&lt;ref name=&quot;Marov&quot;&gt;Маров М. Н. Энциклопедия 3ds Max 6. — СПб.: Питер, 2006. — 1292 с.: ил. {{ISBN|5-469-00409-0}}&lt;/ref&gt;

== Plagini ==
3ds Max ietver diezgan plašu standarta līdzekļu bāzi, kas atvieglo visdažādāko specefektu modelēšanu. Turklāt bez standarta bāzes pastāv daudz papildus līdzekļu (plaginu), kas ļauj ne tikai veidot reālistiskākus uguns, ūdens, dūmu efektus, bet satur papildus modelēšanas rīkus. Plagini ir ārējie iebūvētie moduļi, kas tiek pārdoti atsevišķi no 3ds Max pakas vai bezmaksas izplātīti caur [[Internets|Internetu]]. Dotās programmas izstrādā ka lielās kompānijas, kam galvenā specializācija ir programmatūras izstrādāšana, gan arī parasti izstrādātāji-entuziasti. Papildus 3ds Max moduļu ir tik daudz, ka piedāvāto rīku skaits daudzas reizes pārsniedz standarta 3ds Max komplekta rīkus. Plagini vienkāršo daudzu uzdevumu pildīšanu – piemēram, ļauj saīsināt laiku vizualizāciju aprēķināšanai (ar uzlabotiem pieslēdzamiem vizualizatoriem) vai pateicoties dažādiem modifikatoriem un papildus funkcionālajām iespējām paātrina objektu modelēšanu. Tādi papildus moduļi kā Particle Flow, Cloth FX, Reactor, - kļuva tik populāri, ka tika pieņemts lēmums tos integrēt 3ds Max programmā un tagad tie kļuva par programmas daļu. Zemāk ir pieminēti daži 3ds Max plagini:
* '''[[FumeFX]]''' – fotoreālistitski uguns, dūmu u.c. efekti.
* '''[[DreamScape]]''' – reālistiskas ainavas, kalni, debesis, atmosfēras efekti u.c.
* '''[[AfterBurn]]''' – fotoreālistiski mākoņu, dūmu, sprādzienu u.c. efekti.
* '''[[RealFlow]]''' – fotoreālistiski ūdens, miglas, putu, ūdenskritumu, strūklaku, viļņu u.c. efekti.
* '''[[GrowFX]]''' – jebkura veida augi: no palmām līdz priedēm, no ziediem līdz lieliem platlapu kokiem u.c. Katru augu, kas ir veidots ar šo plaginu var brīvi animēt.&lt;ref name=&quot;3dnews&quot;&gt;[http://www.3dnews.ru/software/entsiklopediya_plaginov_dlya_3ds_max/print Энциклопедия плагинов для 3ds Max]&lt;/ref&gt;

== MAXScript ==
'''MAXScript''' – tā ir iebūvēta makroprogrammēšanas 3ds Max valoda, kas nodrošina sekojošas iespējas:
* scenāriju (skriptu) veidošana, kas glabājās *.ms tipa failos, kas atveido visas 3ds MAX funkcionālās iespējas, tādas ka ģeometrisko modeļu uzbūve, kameru un apgaismojuma ķermeņu uzstādīšana, materiālu noteikšana, vizualizācija un objektu scēnas animācija;
* makrosu veidošana, kas glabājas *.mcr tipa failos un apraksta jaunu rīku joslas pogu īpašības;
* jūsu pašu veidoti ruļļi priekš rīku joslas Utilitis (utiliti) un dialogu loga, kam ir standarts programmas interfeiss;
* savu ar tīklu mākoņiem moduļu uzrakstīšana;
* datu pārraides organizācija ar citiem Windows pielikumiem ar OLE mehānisma palīdzību;
* visu lietotāja veikto makrosa komandu veidā darbību automātiska ierakstīšana u.c.&lt;ref name=&quot;Marov&quot;/&gt;

== Filmas, kas veidotas ar 3ds Max palīdzību ==
* [[Harijs Poters un Azkabanas gūsteknis (filma)|Harijs Poters un Azkabanas gūsteknis]]
* [[Hellboy]]
* [[Lara Croft:Tomb Raider]]
* [[Matrikss]]
* [[Juras laikmeta parks]]
* [[K-19]]
* [[Zvaigžņu kari: Situ atriebība]]
* [[Diena pēc rītdienas]]
* [[X-Men]]
* [[2012 (filma)|2012]]
* [[Gredzenu pavēlnieks (filmu sērija)|Gredzenu pavēlnieks]]

== Skatīt arī ==
* [[Autodesk Maya]]
* [[Autodesk Mudbox]]
* [[Autodesk Softimage]]
* [[Autodesk MotionBuilder]]

== Atsauces ==
{{Atsauces|2}}

== Ārējās saites ==
{{wikibooks|3ds_Max}}
* {{oficiālā tīmekļa vietne}}

== Literatūra ==

* Стефани Рис. Анимация персонажей в 3D Studio MAX, оригинал Анимация персонажей в 3D Studio MAX. Издательство BOOKS, 2009. — 450 стр. {{ISBN|978-5-8459-7879-9}}
* Келли Л. Мэрдок. Autodesk 3ds Max 2009. 3D Studio max. Библия пользователя, оригинал Autodesk 3ds Max 2009 Bible. 3D Studio max. Издательский дом «Диалектика», 2009. — 1312 стр. {{ISBN|978-5-8459-1528-3}}
* Бондаренко М. Ю., Бондаренко С. В., 3ds Max 2008 за 26 уроков (+CD), 1-е издание, Издательский дом «Диалектика», 2008. — 304 стр. {{ISBN|978-5-8459-1358-6}}
* Келли Л. Мэрдок, Autodesk 3ds Max 9. Библия пользователя. 3D Studio MAX 9: Издательство «Диалектика». Пер. с англ. — М. : 2007. — 1344 стр. с ил., {{ISBN|978-5-8459-1223-7}}
* Шаммс Мортье, Autodesk 3ds Max 9 для «чайников». 3d Studio Max 9: Пер. с англ. — М. : Издательский дом «Диалектика», 2007. — 384 стр. с ил. {{ISBN|978-5-8459-1215-2}}

[[Kategorija:3D grafikas programmatūra]]</text>
      <sha1>t6msvzwkpxgsq3ibf68mw4l7xysqcry</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4047721</id>
      <parentid>4047720</parentid>
      <timestamp>2024-04-25T14:00:47Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Meistars Joda</username>
        <id>781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>jāuzlabo</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="19497" xml:space="preserve">{{jāuzlabo}}
{{atjaunināt}}
[[Attēls:3ds Max logo.svg|thumb|200px|tips - 3D grafika;
Nosaukums - Autodesk 3ds Max;
aktuālā versija - 2012;
operētājsistēma: Microsoft Windows, Windows NT;]]
'''Autodesk 3ds Max''' (agrāk '''3D Studio MAX''') ir [[3D grafika]]s un [[datoru animācija|animāciju]] veidošanas un rediģēšanas profesionālā funkcionālā programmu sistēma, ko izstrādāja [[Autodesk]] kompānija.
Satur vismodernākos rīkus māksliniekiem un [[multimedija|multimediju]] jomas speciālistiem. Saderīgs ar [[Microsoft Windows]] un [[Windows NT]] (kā 32-bitu, tā arī 64-bitu) [[operētājsistēma|operētājsistēmām]]. [[2011. gads|2011]]. gada pavasarī tika izlaista četrpadsmitā šī produkta versija ar „Autodesk 3ds Max 2012” nosaukumu.

== Pakas vēsture ==
Pirmā pakas versija ar nosaukumu 3d Studio DOS iznākusi 1990. gadā. Pie pakas izstrādāšanas strādāja Yost Group neatkarīga studija, ko dibināja programmētājs Andrejs Zvirbulis; sākumā Autodesk nodarbojās tikai ar pakas izdevumu. Pastāv dati ka Garijs Josts pameta iepriekšējo darba vietu pēc pārrunām ar tā laika Autodesk jauno projektu direktoru Eriku Lajonsu (''Eric Lyons'').&lt;ref&gt;[http://www.mir3d.ru/articles/915/ 3ds Max: причины популярности] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120120082026/http://www.mir3d.ru/articles/915 |date={{dat|2012|01|20||bez}} }}. «Мир 3D», 08.07.09.&lt;/ref&gt;

Pirmie četri relīzi bija ar nosaukumu '''3D Studio DOS''' (1990.—1994. gadi). Pēc tām paka tika pārrakstīta priekš Windows NT un nosaukta par '''3D Studio MAX''' (1996.—1999. gadi). Versiju numerācija tika sākta no jauna.

2000.—2004. gados paka iznāk ar nosaukumu '''Discreet 3dsmax''', bet no 2005. gada – '''Autodesk 3ds MAX'''. Pašreiz aktuālā versija ir ar nosaukumu '''Autodesk 3ds MAX 2012''' (indekss 14.0)

'''Visu 3ds Max versiju saraksts:'''
{| class=&quot;wikitable&quot;
! Versija
! Platforma
! Vārds
! Izlaišanas gads
|-
! '''3D Studio'''
| MS-DOS
| THUD
| 1990
|-
! '''3D Studio 2'''
| MS-DOS
|
| 1992
|-
! '''3D Studio 3'''
| MS-DOS
|
| 1993
|-
! '''3D Studio 4'''
| MS-DOS
|
| 1994
|-
! '''3D Studio MAX 1.0'''
| Windows
| Jaguar
| 1996
|-
! '''3D Studio MAX R2'''
| Windows
| Athena
| 1997
|-
! '''3D Studio MAX R3'''
| Windows
| Shiva
| 1999
|-
! '''Discreet 3dsmax 4'''
| Windows
| Magma
| 2000
|-
! '''Discreet 3dsmax 5'''
| Windows
| Luna
| 2002
|-
! '''Discreet 3dsmax 6'''
| Windows
|
| 2003
|-
! '''Discreet 3dsmax 7'''
| Windows
| Catalyst
| 2004
|-
! '''Autodesk 3ds Max 8'''
| Windows
| Vesper
| 2005
|-
! '''Autodesk 3ds Max 9'''
| Windows
| Makalu
| 2006
|-
! '''Autodesk 3ds Max 2008'''
| Windows
| Gouda
| 2007
|-
! '''Autodesk 3ds Max 2009'''
| Windows
|
| 2008
|-
! '''Autodesk 3ds Max 2010'''
| Windows
|
| 2009
|-
! '''Autodesk 3ds Max 2011'''
| Windows
|
| 2010
|-
! '''Autodesk 3ds Max 2012'''
| Windows
|
| 2011
|-
|}

== Modelēšana ==
3ds Max satur plašu līdzekļu klāstu dažādu pēc formas un sarežģītības pakāpes [[3D modelis|3D modeļu]], reālu vai fantastisku apkārtējās pasaules objektu veidošanai ar dažādu tehniku un mehānismu izmantošanu, tādu kā:
* poligonālā modelēšana, kas satur Editable mesh (rediģējamā virsma) UN Editable poly (rediģējamais poligons) – tas ir visizplatītākais modelēšanas veids, ko izmanto sarežģītu modeļu un zemupoligonālo modeļu spēlēm veidošanai.
Parasti sarežģītu objektu modelēšana ar sekojošu Editable poly pārveidošanu sāk ar parametriskā objekta „Box” uzbūvi, un tāpēc modelēšanas paņēmienu pieņemts nosaukt par „Box modeling”;
* modelēšana uz ''nevienmērīgo racionālo B-splainu'' ([[NURBS]]) bāzes;
* modelēšana uz t.s. „tīkla gabalu” vai [[Bezje plakne|Bezje plakņu (Editable patch)]] bāzes – der rotācijas ķermeņu modelēšanai;
* modelēšana ar iebūvētu standartu parametrisko objektu bibliotēku (primitīvu) un modifikatoru izmantošanu .
Modelēšanas metodes var kombinēt viena ar otru.

Pamatmetode parasti ir modelēšana uz standartu objektu bāzes un kalpo par sarežģītas struktūras veidošanas izejas punktu, kas ir saistīts ar savā starpā salikto objektu elementāru daļu kombinētu primitīvu lietošanu.

Standarta objekts „Tējkanna” (''Teapot'') ir šajā komplektā dēļ vēsturisko iemeslu: tā tiek izmantota materiālu testēšanai un apgaismojumam scēnā un bez tā, jau sen ir kļuvis par savdabīgo 3D Grafikas [[juta tējkanna|simbolu]].

== Particle Systems ==
'''Particle Systems''' ([[Daļiņu sistēma]]) – tas ir mazizmēra daļiņu kopums, ko vada ar lielu parametru daudzumu. Par piemēriem, kur var būt nepieciešamas daļiņu sistēmas var kalpot scēnas, kur ir nepieciešams modelēt lietu, sniegu, dūmus, uguns, zvaigžņu debesis, strūklakas strūklas, dzirksteles u.c. Sākot ar 8. versiju ir 7 pamat daļiņu avoti, kas demonstrē dažādu uzvedību:

* '''PF Source''' (Daļiņu plūsmas avots) – „gudro” daļiņu plūsma, kas spējīga reaģēt uz ieprogrammētiem notikumiem. Šāda daļiņu plūsma var imitēt jebko – sākot ar strūklakas šļakatām, beidzot ar dūmiem no raķetes;
* '''Spray''' (Šļakatas Sqirting and rubbing on potato) – veido vienkāršotu ūdens šļakatu efekta variantu, līdzīgu lietus lāsēm, un satur daudzus daļiņu formas,izmēra un krišanas rakstura uzstādīšanas parametrus;
* '''Super Spray''' (Super šļakatas) –salīdzinoši ar standartu jūtami uzlabota šļakatu sistēma, kas uz daļiņu sistēmu bāzes ļauj modelēt gandrīz visus efektus. Daļiņām var piešķirt dažādu objektu formu;
* '''Snow''' (Sniegs) – veido parastu krītošā sniega efektu un satur daudzus daļiņu formas, izmēra un krišanas rakstura uzstādīšanas parametrus; 
* '''Blizzard''' (Sniegputenis) – jūtami uzlabota Snow (Sniegs) daļiņu versija. Daļiņām var piešķirt dažādu objektu formu; 
* '''PArray''' vai '''Particle Array''' (daļiņu masīvs) – der jebkura tipa daļiņu modelēšanai, ka arī sprādziena imitācijas uzlabotiem efektiem. Daļiņām var piešķirt dažādu objektu formu;
* '''PCloud''' vai ''''Particle Cloud''' (Daļiņu mākonis) – veido statisku daļiņu mākoni un var tikt izmantots trīsdimensiju zvaigžņu lauku, putnu saimes u.c. imitācijai. Daļiņām var piešķirt dažādu objektu formu;&lt;ref name=&quot;Marov&quot;/&gt;

== Reactor ==
3ds Max ietver sevī arī fizikas izrēķināšanas sistēmu [[Reactor (Havok)|Reactor]], ko izstrādāja [[Havok]] kompānija. Reactor palīdz modelēt ņemot vērā zemes smaguma spēka un citas ietekmes uz cietu ķermeņu, mīksto ķermeņu, auduma uzvedību. Tāpat ka citās dinamikas imitācijas programmās, reaktorā izmanto vienkāršotās izliektās objektu čaulas. 2012. versijā (14) Reactors nav.

== Hair &amp;Fur ==
Sākot ar 8. versiju 3ds Maxā ir iebūvēts Hair&amp;Fur (mati un vilna) modulis, kas ļauj modelēt matus, vilnu, zāli, zarus u.c.

== Vizualizācijas ==
Vizualizācija ir noslēdzošais modelējamās scēnas darba etaps. Tikai pēc vizualizācijas kļūst redzamas visas objektu materiālu īpašības un parādās apkārtējas vides efekti, kas tika izmantoti skatuves sastāvā. Izvēlās nepieciešamo vizualizācijas moduli (MB) galīgas bildes izvešanai uz ekrāna. Vairums MB ir atsevišķas programmas, kas kā papildinājums ir iebūvētas 3ds Maxā.

=== Vizualizāciju moduļu saraksts ===
; [[Scanline]]
: 3ds Max vizualizators pēc noklusējuma. Izejas ''3DS Max'' vizualizācijas metode ir rindiņu skenējošais algoritms. Dažas paplašinātas iespējas tādas ka Global Illumination aprēķins, Ray, Tracing un [[Radiosity]] tika pievienotas Scanline tikai pēc dažiem gadiem, tomēr vairākums funkciju ienāca tajā no citiem vizualizatoriem (piemēram - RadioRay).
; [[Mental ray]]
: Mental ray ir augstas kvalitātes vizualizācijas sistēma, ko var izmantot ražošanā, izstrādāja [http://www.mentalimages.com/ Mental Images] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110820084913/https://www.mentalimages.com/ |date={{dat|2011|08|20||bez}} }} kompānija. Mental ray iebūvēts pēdējās ''3DS Max'' versijās, tas ir jaudīgs vizualizācijas instruments, kas atbalsta segmentāro vizualizāciju (līdzīgi vizualizācijas mehānismam, realizētam Mayā), ka arī sadalošās vizualizācijas tehnoloģiju, kas ļauj racionāli sadalīt izskaitļošanas slodzi starp dažiem datoriem. Mental ray versija, kas ietilpst 3ds Max satur instrumentu komplektu, kas ļauj salīdzinoši viegli veidot daudzus dažādus efektus.
; [[V-Ray]]
: Augstas kvalitātes, fotoreālistiskais vizualizators, projektēts kā 3ds Max plagīns. Pēc vizualizācijas ātruma pārsteidz Mental ray. Ir savietojams ar vecākajām 3ds Max versijām.
; [[RenderMan]]
: Malas rīks, kas tiek pieslēgts pie ''RenderMan'' konveijera, ka arī ir noderīgs, kad ir nepieciešama 3dsMax integrēšana Renderman sistēmā. Savienošanās ar 3DS Max notiek ar DoberMan palīdzību.
; [[FinalRender]]
: Ārējais vizualizators, izstrādāja kompānija [http://www.finalrender.com/Cebas]{{Novecojusi saite}}. Ir vispilnīgākais fotona-bāzes vizualizators, kas pēc savām iespējām piekāpjas tikai Mental ray. Priekšrocība ir pilna integrēšana ar citiem [Cebas] kompānijas risinājumiem, kas nodrošina plašu dažādu atmosfēras, lēcu spektru efektu u.c., kas nav citos vizualizatoros.
; [[Brazil R/S]]
: Augstas kvalitātes, fotoreālistiska vizualizācijas sistēma, ko izstrādāja SplutterFish Lic kompānija. Šajā vizualizatorā ir daži globāla apgaismojuma Global Illumination aprēķina algoritmi: QMC un Photon Mapping. Brazil pateicoties iestādījumu vienkāršībai, stabilitātei un vizualizācijas kvalitatīvam rezultātam ir labi sevi rekomendējis arhitektu, dizaineru un datorgrafikas mākslinieku vidū.
; [[Fryrender]]
: Fotoreālistiskais, uz fizikas likumiem bāzēts, spektrālais vizualizators. Izveidoja RandomControl kompānija. Dod iespēju iegūt augstākās kvalitātes attēlus un panākt dabisku reālismu.
; [[Indigo Render]]
: fiziski korekts renderis. Galvenā īpatnība ir tas ka gaismas, enerģijas, [[akustika]]s u.c. aprēķini ir savstarpēji saistīti, kas atšķir to no citiem renderiem, kur viss ir sadalīts un parametrus nosaka pats lietotājs.
; [[Maxwell Render]]
: Ir pirmā vizualizācijas sistēma, kurā pieņemta „fizikas paradigma”. Visas sistēmas pamatā ir ielikti matemātiskie vienādojumi, kas raksturo gaismas uzvedību. Ievadot apritē reālus fizikas likumus Maxwell Render ļauj izvairīties no ilgstošas un smalkas vizualizācijas parametru uzstādīšanas, kas ir lielākajai vizualizatoru daļai, kas strādā pēc citiem algoritmiem.
; [[LuxRender]]
: Fiziski korektās trīsdimensiju scēnu vizualizācijas sistēma, kas satur atvērtu izejas kodu. LuxRender sistēmas izmantošanai nepieciešams no grafikas redaktoriem eksportēt scēnas un modeļus ar speciālu plagīnu un skriptu palīdzību.
; [[Kerkythea]]
: Vizualizācijas sistēma, kas ļauj veidot fotoreālistiskus attēlus. Lieto fiziski precīzus materiālus un apgaismojumu. Kerkythea 2008 Echo ir ar savu skatuvju un materiālu redaktoru, vienkāršu un ērtu interfeisu.
; [[Arion Render]]
: Hibrīda, interaktīvais renderis GPU+CPU, ko uz NVIDIA [[CUDA]] bāzes izstrādāja RandomControl kompānija.
; [[BIGrender]]
: Renderis, kas spēj vizualizēt lielus attēlus. Vizualizācijas procesā sadala attēlu uz daļām un katru daļu saglabā atsevišķajā failā.
; [[Sunflow]]
: Vizualizācijas sistēma, kas ļauj veidot fotoreālistiskus attēlus, satur atvērtu izejas kodu. Sunflow sistēma ir rakstīta Java programmēšanas valodā. Orientēts uz dizaina sfēras vizualizāciju.

== Video Post (Videomontāža) ==
Programmas modulis Video Post ir paredzēts trīsdimensiju scēnu apstrādei ar speciālu grafisku efektu realizācijas mērķi, tādu ka:
* kompozīcijas veidošana ar dažādu attēlu apvienošanu vienā;
* attēla filtrācija un efektu realizācija, tādu ka asuma dziļuma ierobežojums, lēcu atspulgi, spīdīgi laukumi, analogi tiem, kas imitējās ar Effects (Efekti) moduļa palīdzību;
* dažādu starpkadru pāreju ieslēgšana animācijā;
* dažādu animācijas segmentu atkārtojumu ciklu organizācija u.c.

=== Attēlu apstrādes filtru tipi ===
* '''Filtrs Contrast''' – ļauj regulēt attēla kontrastu un košumu.
* '''Filtrs Fade''' – ļauj pakāpeniski samazināt attēla intensitāti līdz nullei un otrādi palielināt to no nulles līdz maksimumam.
* '''Filtrs Image Alfa''' - ļauj aizvietot dažus alfa-kanāla (caurspīdīguma kanāls) maskas attēlus no faila.
* '''Lens Effects filtru ģimene:'''
: Flare (Atspulgi) – veido atspulgus uz kameras objektīva lēcām.
: Focus (Fokusēšana) – imitē attēla gala dziļumu.
: Glow (Spīdēšana) – ģenerē spīdīgus laukumus ap objektiem vai materiāliem.
: Highlight (Mirdzēšana) – veido mirdzošus zvaigžņveida spoguļatspulgus.
* '''Filtrs Negative''' – ļauj mainīt attēla krāsas uz papildus krāsām, veidojot tā krāsainu negatīvu.
* '''Filtrs Pseudo Alfa''' – ļauj veidot mākslīgu [[Caurspīdīgums (datorgrafika)|caurspīdīguma]] alfa-kanālu tiem attēliem, kam tas ir.
* '''Filtrs Simple Wipe''' – ļauj pakāpeniski izdzēst attēlu no ekrāna, it kā slēpjot to aiz izbīdāmā melnās krāsas aizkara, vai atbīdot aizskaru pakāpeniski atvērt attēlu.
* '''Filtrs Starfield''' – ļauj sintezēt zvaigžņu debess reālistisku bildi, pie kuras nepieciešamības gadījumā var pielietot pludināšanas efektu.

=== Kompozīcijas filtru tipi ===
* '''Filtrs Adobe Premiere Transition''' – ļauj veidot Adobe Premiere pielikuma strapkadru pārejas videoefektus.
* '''Filtrs Alfa Compositor''' – ļauj veidot divu attēlu kompozīciju, ievietojot attēlu , kas rindā ir pirmais virs attēla ,kas rindā ir otrs.
Filtrs Cross Fade Transition – ļauj veidot pieplūduma efektu – otras bildes pakāpeniskā parādīšanas. 
* '''Filtrs Pseudo Alfa''' – ļauj apvienut divus bez caurspīdīguma kanāla attēlus.
* '''Filtrs Simple Additive Compositor''' – ļauj veidot apakšējā slāņa attēla miksējumu ar augšēja slāņa attēla pārplūdumu, t.i.veidot pakāpeniska augšējā slāņa attēlošanu uz apakšējā slāņa fona.
* '''Filtrs Simple Wipe''' – ļauj it kā uzlikt vienam attēlam virsū aizkariņu ar otro attēlu vai otrādi, aizbīdīt augšējā slāņa attēlu malā, atverot apakšējo.&lt;ref name=&quot;Marov&quot;&gt;Маров М. Н. Энциклопедия 3ds Max 6. — СПб.: Питер, 2006. — 1292 с.: ил. {{ISBN|5-469-00409-0}}&lt;/ref&gt;

== Plagini ==
3ds Max ietver diezgan plašu standarta līdzekļu bāzi, kas atvieglo visdažādāko specefektu modelēšanu. Turklāt bez standarta bāzes pastāv daudz papildus līdzekļu (plaginu), kas ļauj ne tikai veidot reālistiskākus uguns, ūdens, dūmu efektus, bet satur papildus modelēšanas rīkus. Plagini ir ārējie iebūvētie moduļi, kas tiek pārdoti atsevišķi no 3ds Max pakas vai bezmaksas izplātīti caur [[Internets|Internetu]]. Dotās programmas izstrādā ka lielās kompānijas, kam galvenā specializācija ir programmatūras izstrādāšana, gan arī parasti izstrādātāji-entuziasti. Papildus 3ds Max moduļu ir tik daudz, ka piedāvāto rīku skaits daudzas reizes pārsniedz standarta 3ds Max komplekta rīkus. Plagini vienkāršo daudzu uzdevumu pildīšanu – piemēram, ļauj saīsināt laiku vizualizāciju aprēķināšanai (ar uzlabotiem pieslēdzamiem vizualizatoriem) vai pateicoties dažādiem modifikatoriem un papildus funkcionālajām iespējām paātrina objektu modelēšanu. Tādi papildus moduļi kā Particle Flow, Cloth FX, Reactor, - kļuva tik populāri, ka tika pieņemts lēmums tos integrēt 3ds Max programmā un tagad tie kļuva par programmas daļu. Zemāk ir pieminēti daži 3ds Max plagini:
* '''[[FumeFX]]''' – fotoreālistitski uguns, dūmu u.c. efekti.
* '''[[DreamScape]]''' – reālistiskas ainavas, kalni, debesis, atmosfēras efekti u.c.
* '''[[AfterBurn]]''' – fotoreālistiski mākoņu, dūmu, sprādzienu u.c. efekti.
* '''[[RealFlow]]''' – fotoreālistiski ūdens, miglas, putu, ūdenskritumu, strūklaku, viļņu u.c. efekti.
* '''[[GrowFX]]''' – jebkura veida augi: no palmām līdz priedēm, no ziediem līdz lieliem platlapu kokiem u.c. Katru augu, kas ir veidots ar šo plaginu var brīvi animēt.&lt;ref name=&quot;3dnews&quot;&gt;[http://www.3dnews.ru/software/entsiklopediya_plaginov_dlya_3ds_max/print Энциклопедия плагинов для 3ds Max]&lt;/ref&gt;

== MAXScript ==
'''MAXScript''' – tā ir iebūvēta makroprogrammēšanas 3ds Max valoda, kas nodrošina sekojošas iespējas:
* scenāriju (skriptu) veidošana, kas glabājās *.ms tipa failos, kas atveido visas 3ds MAX funkcionālās iespējas, tādas ka ģeometrisko modeļu uzbūve, kameru un apgaismojuma ķermeņu uzstādīšana, materiālu noteikšana, vizualizācija un objektu scēnas animācija;
* makrosu veidošana, kas glabājas *.mcr tipa failos un apraksta jaunu rīku joslas pogu īpašības;
* jūsu pašu veidoti ruļļi priekš rīku joslas Utilitis (utiliti) un dialogu loga, kam ir standarts programmas interfeiss;
* savu ar tīklu mākoņiem moduļu uzrakstīšana;
* datu pārraides organizācija ar citiem Windows pielikumiem ar OLE mehānisma palīdzību;
* visu lietotāja veikto makrosa komandu veidā darbību automātiska ierakstīšana u.c.&lt;ref name=&quot;Marov&quot;/&gt;

== Filmas, kas veidotas ar 3ds Max palīdzību ==
* [[Harijs Poters un Azkabanas gūsteknis (filma)|Harijs Poters un Azkabanas gūsteknis]]
* [[Hellboy]]
* [[Lara Croft:Tomb Raider]]
* [[Matrikss]]
* [[Juras laikmeta parks]]
* [[K-19]]
* [[Zvaigžņu kari: Situ atriebība]]
* [[Diena pēc rītdienas]]
* [[X-Men]]
* [[2012 (filma)|2012]]
* [[Gredzenu pavēlnieks (filmu sērija)|Gredzenu pavēlnieks]]

== Skatīt arī ==
* [[Autodesk Maya]]
* [[Autodesk Mudbox]]
* [[Autodesk Softimage]]
* [[Autodesk MotionBuilder]]

== Atsauces ==
{{Atsauces|2}}

== Ārējās saites ==
{{wikibooks|3ds_Max}}
* {{oficiālā tīmekļa vietne}}

== Literatūra ==

* Стефани Рис. Анимация персонажей в 3D Studio MAX, оригинал Анимация персонажей в 3D Studio MAX. Издательство BOOKS, 2009. — 450 стр. {{ISBN|978-5-8459-7879-9}}
* Келли Л. Мэрдок. Autodesk 3ds Max 2009. 3D Studio max. Библия пользователя, оригинал Autodesk 3ds Max 2009 Bible. 3D Studio max. Издательский дом «Диалектика», 2009. — 1312 стр. {{ISBN|978-5-8459-1528-3}}
* Бондаренко М. Ю., Бондаренко С. В., 3ds Max 2008 за 26 уроков (+CD), 1-е издание, Издательский дом «Диалектика», 2008. — 304 стр. {{ISBN|978-5-8459-1358-6}}
* Келли Л. Мэрдок, Autodesk 3ds Max 9. Библия пользователя. 3D Studio MAX 9: Издательство «Диалектика». Пер. с англ. — М. : 2007. — 1344 стр. с ил., {{ISBN|978-5-8459-1223-7}}
* Шаммс Мортье, Autodesk 3ds Max 9 для «чайников». 3d Studio Max 9: Пер. с англ. — М. : Издательский дом «Диалектика», 2007. — 384 стр. с ил. {{ISBN|978-5-8459-1215-2}}

[[Kategorija:3D grafikas programmatūra]]</text>
      <sha1>qrybp69q6ku2gxej0q9t8fvzv3h3mk9</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Pumpuri (stacija)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>177502</id>
    <revision>
      <id>4047750</id>
      <parentid>4046931</parentid>
      <timestamp>2024-04-25T15:47:11Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Olgerts V</username>
        <id>41522</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>pievienoju [[Kategorija:Pumpuri]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3824" xml:space="preserve">{{cita nozīme|dzelzceļa staciju [[Jūrmala|Jūrmalā]]|pilsētas daļu|Pumpuri}}
{{Dzelzceļa stacijas infokaste
| nosaukums           = Pumpuri
| tips                = pieturas punkts
| attēls              = File:Pumpuru stacija 2021 (2).jpg
| attēla_apraksts     = Pumpuru stacijas ēka 2021. gadā
| karte = Latvijas dzelzceļi
| līnijā              = [[Dzelzceļa līnija Torņakalns—Tukums II|Torņakalns—Tukums II]]
| atvērta             = 1877
| citi_nosaukumi      = Karlsbāde, ''Karlsbad I'',&lt;br /&gt; Melluži, Melluži I
| stacijas_tips       = pasažieru
| arhitekts           = 
| platformas          = 2
| platformu_tips      = 
| sliežu_ceļi         = 2
| adrese              = 
| latd  = 56 | latm  = 57 | lats  = 36.27 | latNS  = N
| longd = 23 | longm = 44 | longs = 12.03 | longEW = E
| tuvākās_stacijas    = [[Dubulti (stacija)|Dubulti]] (3 km)&lt;br /&gt;[[Sloka (stacija)|Sloka]] (7 km)
| tuvākie_pp_un_cp    = [[Jaundubulti (stacija)|Jaundubulti]] (1 km)&lt;br /&gt;[[Melluži (stacija)|Melluži]] (1 km) 
| attālums_līdz_Rīgai = 28
}}

'''Pumpuri''' ir dzelzceļa [[pieturas punkts]] [[Jūrmala|Jūrmalā]], līnijā [[Dzelzceļa līnija Torņakalns—Tukums II|Torņakalns—Tukums II]]. Pumpuros pietur visi maršrutu Rīga—Sloka, Rīga—Ķemeri un Rīga—Tukums elektrovilcieni, izņemot rīta ekspresreisu no Tukuma un vienu rīta reisu uz Sloku.

{{dat|2015|09|24}} uzsākta stacijas modernizācija.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.ldz.lv/lv/latvijas-dzelzce%C4%BC%C5%A1-s%C4%81k-platformu-moderniz%C4%81ciju-dubultu-lielupes-pumpuru-un-slokas-stacij%C4%81s-0 |title=Latvijas dzelzceļš sāk platformu modernizāciju Dubultu, Lielupes, Pumpuru un Slokas stacijās |access-date={{dat|2015|11|08||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160311161711/http://www.ldz.lv/lv/latvijas-dzelzce%C4%BC%C5%A1-s%C4%81k-platformu-moderniz%C4%81ciju-dubultu-lielupes-pumpuru-un-slokas-stacij%C4%81s-0 |archivedate={{dat|2016|03|11||bez}} }}&lt;/ref&gt;
Stacijā biļešu kase ir slēgta.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://pv.lv/lv/biletes/bilesu-kasu-darba-laiki/|title=Biļešu kasu darba laiki - AS Pasažieru vilciensAS Pasažieru vilciens|website=pv.lv|access-date=2022-07-31}}&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
Platforma ar nosaukumu Karlsbāde atvērta [[1877]]. gadā, reizē ar dzelzceļa līnijas atklāšanu. Sākotnējā stacijas ēka ir viena no Tukuma līnijas ēkām, kas saglabājusies līdz mūsdienām. Pēc tagadējās Mellužu stacijas (toreiz sauktas Karlsbāde II) atklāšanas stacija pārdēvēta par Karlsbādi I, bet [[1919]]. gadā — par Mellužiem. Kad tagadējos Mellužus pārdēvēja par Mellužiem II, stacija sākta saukt par Mellužiem I. Tagadējais nosaukums — Pumpuri — stacijai ir kopš [[1939]]. gada.&lt;ref&gt;T. Altbergs, K. Augustāne, I. Pētersone. Dzelzceļi Latvijā. R: Jumava, 2009, 73. lpp. {{ISBN|978-9984-38-698-0}}&lt;/ref&gt;

== Attēlu galerija ==
&lt;gallery widths=&quot;150px&quot; heights=&quot;90px&quot; perrow=&quot;4&quot;&gt;
Attēls:Pumpuru stacija 1.JPG|Pumpuru stacijas ēka 2010. gadā
File:Pumpuru stacija 2021 (3).jpg|Pumpuru stacijas ēka 2021. gadā
File:Sliežu ceļi Pumpuros.jpg|Sliežu ceļi Rīgas virzienā
File:Sliežu ceļi Pumpuros (2).jpg|Sliežu ceļi Tukuma virzienā
Attēls:ER2-8004 Pumpuru stacijā.JPG|Elektrovilciens ER2-8004 Pumpuru stacijā
Attēls:Pumpuru stacija 4.JPG|Pumpuru stacijas ēka
Attēls:Pumpuru stacija 2.JPG|Pumpuru stacijas peroni un sliežu ceļi
Attēls:Pumpuru stacija 8.JPG|Pumpuru stacijas ēka
&lt;/gallery&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{commonscat|Pumpuri railway station|Pumpuru stacija}}

{{Dzelzceļa līnija Torņakalns—Tukums II}}

[[Kategorija:Dzelzceļa stacijas Latvijā]]
[[Kategorija:Dzelzceļa līnijas Torņakalns—Tukums II stacijas un pieturas punkti]]
[[Kategorija:Transports Jūrmalā]]
[[Kategorija:Pumpuri]]</text>
      <sha1>if8d6zjl2jag5qid6w5y8lkl54wd7u1</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Žoržs Tikmers</title>
    <ns>0</ns>
    <id>179399</id>
    <revision>
      <id>4047730</id>
      <parentid>4046444</parentid>
      <timestamp>2024-04-25T14:55:49Z</timestamp>
      <contributor>
        <ip>62.85.87.143</ip>
      </contributor>
      <comment>aktualizets</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8372" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
|        platums = 
|          vārds = Žoržs Tikmers
|     vārds_orig = 
| attēls         = Zorzs Tikmers.jpg
|     att_izmērs = 
|  att_nosaukums = Žoržs Tikmers 2013. gadā
|     dz_dat_alt = 
|        dz_gads = 1957
|     dz_mēnesis = 1
|       dz_diena = 22
|       dz_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|td=Latvija}}
|      m_dat_alt = 
|         m_gads = 
|      m_mēnesis = 
|        m_diena = 
|        m_vieta = 
|   dzīves_vieta = 
|      pilsonība = 
|        tautība = 
|   nodarbošanās = Sportists, sporta darbinieks
|       ienākumi = 
|  darbības_gadi = 
|        dzimums = 
|         vecāki = 
|          brāļi = 
|          māsas = 
|   dzīvesbiedrs = 
|          bērni = Tomass, Kārlis, Jānis, Anita
|       paraksts = 
|       piezīmes = 
|    kategorijas = nē
|    citas daļas = 
{{Sportista infodaļa
|          augums = {{mērvienība|cm=192}}
|           svars = {{mērvienība|kg=92}}
|          valsts = {{URS}}
|    sporta_veids = [[Akadēmiskā airēšana]]
|      disciplīna = 
|        pozīcija = 
|           klubs = 
|         komanda = 
|     prof_sākums = 
|        treneris = Rolands Sproģis, Pjotrs Černovs, Eduards Lins
|          beigas = 
|        trenējis = 
|        piezīmes = 
|         pasaulē = 
|     reģionālajā = 
|     nacionālajā = 
|      olimpiskās = 1 sudrabs ({{OSS|V=1980}})
|   paralimpiskās = 
| pers_sasniegumi = 
|   rādīt_medaļas = jā
|  medaļu_veidnes = 
{{MedalSport|Vīriešu [[akadēmiskā airēšana]]}}
{{MedalCountry|{{flag|PSRS}}}}
{{MedalCompetition|VOS}}
{{MedalSilver|[[1980. gada vasaras olimpiskās spēles|Maskava 1980]]|Četrinieks ar stūrmani}}
}}
{{Politiķa infodaļa
| sadaļas_virsr = 
|         amats = [[Latvijas Republikas Valsts kanceleja|Valsts kancelejas]] direktors
|   term_sākums = {{dat|1994|6|27|N}}
|   term_beigas = {{dat|1998|2|16|N}}
|       partija = 
|      piezīmes = 
}}
}}
'''Žoržs Tikmers''' (dzimis {{dat|1957|1|22}} [[Tukums|Tukumā]])&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.olimpiade.lv/vankuvera/amatpersonas/vadiba/zorzs-tikmers/|title=Žoržs Tikmers|publisher=Olimpiade.lv|accessdate={{dat|2012|2|16||bez}}|archive-date={{dat|2012|05|23||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20120523122321/http://www.olimpiade.lv/vankuvera/amatpersonas/vadiba/zorzs-tikmers/}}&lt;/ref&gt; ir bijušais [[Latvija]]s [[airētājs]] un sporta organizators. Viņš bija arī [[Latvijas Olimpiskā komiteja|Latvijas Olimpiskās komitejas]] prezidents.

[[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeņa]] virsnieks, apbalvots ar Pateicības rakstu barikāžu dalībniekam, 1995. gadā piešķirta [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja|Starptautiskās Olimpiskās komitejas]] &quot;Olimpiskās kustības balva&quot;, 2008. gadā piešķirts Ministru kabineta Pateicības raksts, 2014. gadā apbalvots ar Saeimas Atzinības rakstu, 2012. gadā apbalvots ar Latvijas Olimpiskās komitejas Goda zīmi &quot;Par nopelniem olimpiskajā kustībā&quot;.

== Biogrāfija ==
Izglītību ieguvis [[LVFKI]], kur ieguvis bakalaura grādu, savukārt [[Latvijas Universitāte|Latvijas Universitātē]] ieguvis maģistra grādu.&lt;ref name=&quot;lok&quot; /&gt;

1975. gada Pasaules čempionātā junioriem izcīnījis 3. vietu. Panākumus guvis Pasaules čempionātā pieaugušajiem. Četriniekā ar stūrmani izcīnījis 4. vietu (1977), 2. vietu (1979), 3. vietu (1981).&lt;ref name=&quot;lok&quot; /&gt; 1982. gadā izcīnījis 3. vietu Pasaules čempionātā astoņniekā, 1983. gadā izcīnījis 2. vietu bezstūrmaņa četriniekā.&lt;ref name=&quot;lok&quot; /&gt; Vienīgais Latvijas airētājs, kas divas reizes uzvarējis PSRS Tautu spartakiādē, četras reizes uzvarējis PSRS čempionātā.&lt;ref name=&quot;lok&quot; /&gt; {{OSS|V=1980|L=L|Pils=Maskavā}} kopā ar [[Dimants Krišjānis|Dimantu Krišjāni]], [[Artūrs Garonskis|Artūru Garonski]], [[Dzintars Krišjānis|Dzintaru Krišjāni]] un stūrmani [[Juris Bērziņš|Juri Bērziņu]] izcīnīja sudraba medaļu četriniekā ar stūrmani.&lt;ref name=&quot;lok&quot; /&gt;

Pēc sportista karjeras pievērsies sporta organizatora, nedaudz arī ierēdņa darbam. Laikā no 1992. līdz 1994. gadam Ž. Tikmers pildīja Latvijas Sporta departamenta direktora pienākumus,&lt;ref name=&quot;lok&quot; /&gt; laikā no 1992. līdz 2012. gadam bija [[Latvijas Olimpiskā komiteja|Latvijas Olimpiskās komitejas]] viceprezidents.&lt;ref name=&quot;lok&quot; /&gt; 2012. gadā un 2016. gadā pārliecinoši tika ievēlēts Latvijas Olimpiskās komitejas ģenerālsekretāra amatā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.olimpiade.lv/lat/lok/zinas/vrublevskis-velesanas-saglaba-lok-prezidenta-amatu-par-generalsekretaru-ievel-tikmeru/|title=Vrubļevskis vēlēšanās saglabā LOK prezidenta amatu, par ģenerālsekretāru ievēl Tikmeru|date={{dat|2012|9|21||bez}}|publisher=Olimpiade.lv|accessdate={{dat|2012|9|21||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20120921173116/http://www.olimpiade.lv/lat/lok/zinas/vrublevskis-velesanas-saglaba-lok-prezidenta-amatu-par-generalsekretaru-ievel-tikmeru/|archivedate={{dat|2012|09|21||bez}}}}&lt;/ref&gt;{{dat|1994|6|27||bez}} kļuva par [[Latvijas Republikas Valsts kanceleja|Valsts kancelejas]] direktoru, amatā bijis līdz {{dat|1998|2|16|d|bez}}.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.mk.gov.lv/lv/vk/apraksts-vesture/valsts-kancelejas-direktori/ZorzsTikmers/|title=Žoržs Tikmers|publisher=MK.gov.lv|accessdate={{dat|2012|2|16||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20111225022444/http://www.mk.gov.lv/lv/vk/apraksts-vesture/valsts-kancelejas-direktori/ZorzsTikmers/|archivedate={{dat|2011|12|25||bez}}}}&lt;/ref&gt;

Laikā no 1994. līdz 2002. gadam bijis [[Latvijas Biatlona federācija]]s prezidents.


8 reizes bijis Latvijas delegācijas vadītājs [[olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]]: {{OSS|Z=1994|L=L}}, {{OSS|Z=2006|L=L}}, {{OSS|V=2008|L=L}}, {{OSS|Z=2010|L=L}}, {{OSS|V=2012|L=L}},&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/citi/16022012-londona_latvijas_olimpisko_delegaciju_atk|title=Londonā Latvijas olimpisko delegāciju atkal vadīs Tikmers|date={{dat|2012|2|16||bez}}|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2012|2|16||bez}}}}&lt;/ref&gt; {{OSS|Z=2014|L=L}}, {{OSS|V=2016|L=L}}, {{OSS|Z=2018|L=L}}

No 2020. gada līdz 2023. gadam bija Latvijas Olimpiskās komitejas prezidents,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/sports/sporta-politika/08.04.2023-aizkulises-saasinas-cina-par-latvijas-olimpiskas-komitejas-vadibu.a504196/|title=Aizkulisēs saasinās cīņa par Latvijas Olimpiskās komitejas vadību|website=www.lsm.lv|access-date=2023-04-09|language=lv}}&lt;/ref&gt; taču bija spiests priekšlaicīgi atkāpties no amata.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/sports/olimpiska-kustiba/19.07.2023-olimpiskas-komitejas-prezidents-buks-jaizskauz-aprunasana-un-barosanas-no-baumam.a516975/|title=Olimpiskās komitejas prezidents Buks: Jāizskauž aprunāšana un barošanās no baumām|website=www.lsm.lv|access-date=2023-07-20|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{Atsauces|refs=
&lt;ref name=&quot;lok&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.olimpiade.lv/lat/lok/olimpiesi/olimpietis/406/|title=LOK profils|publisher=Olimpiade.lv|accessdate={{dat|2012|2|16||bez}}|archive-date={{dat|2012|05|23||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20120523070834/http://www.olimpiade.lv/lat/lok/olimpiesi/olimpietis/406/}}&lt;/ref&gt;
}}

== Ārējās saites ==
{{Sporta ārējās saites}}

{{kastes sākums}}
{{s-sports}}
{{Amatu secība
| virsraksts = [[Latvijas Olimpiskā komiteja|Latvijas Olimpiskās komitejas]] prezidents
| periods = 2020–2023
| pirms = [[Aldons Vrubļevskis]]
| pēc = [[Jānis Buks]]
}}
{{kastes beigas}}
{{Latvija 1980 VOS}}
{{DEFAULTSORT:Tikmers, Žoržs}}
[[Kategorija:1957. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas airētāji]]
[[Kategorija:Tukumā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas absolventi]]
[[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]]
[[Kategorija:Latvijas sporta organizatori]]
[[Kategorija:Valsts kancelejas direktori]]
[[Kategorija:Latvijas Olimpiskās komitejas vadītāji]]
[[Kategorija:1980. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]]
[[Kategorija:Olimpiskie sudraba medaļnieki airēšanā]]
[[Kategorija:Latvijas olimpiskie sudraba medaļnieki]]
[[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieki]]
[[Kategorija:PSRS Nopelniem bagātie sporta meistari]]
[[Kategorija:Padomju Savienības olimpiskie sudraba medaļnieki]]</text>
      <sha1>s07npe9v0buh56noh61fg2cfkf7lpqr</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4047731</id>
      <parentid>4047730</parentid>
      <timestamp>2024-04-25T14:56:50Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>MathXplore</username>
        <id>90070</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Reverted edits by [[Special:Contribs/62.85.87.143|62.85.87.143]] ([[User talk:62.85.87.143|talk]]) to last version by ScAvenger: reverting vandalism</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="9429" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
|        platums = 
|          vārds = Žoržs Tikmers
|     vārds_orig = 
| attēls         = Zorzs Tikmers.jpg
|     att_izmērs = 
|  att_nosaukums = Žoržs Tikmers 2013. gadā
|     dz_dat_alt = 
|        dz_gads = 1957
|     dz_mēnesis = 1
|       dz_diena = 22
|       dz_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|td=Latvija}}
|      m_dat_alt = 
|         m_gads = 
|      m_mēnesis = 
|        m_diena = 
|        m_vieta = 
|   dzīves_vieta = 
|      pilsonība = 
|        tautība = 
|   nodarbošanās = Sportists, sporta darbinieks
|       ienākumi = 
|  darbības_gadi = 
|        dzimums = 
|         vecāki = 
|          brāļi = 
|          māsas = 
|   dzīvesbiedrs = 
|          bērni = Tomass, Kārlis, Jānis, Anita
|       paraksts = 
|       piezīmes = 
|    kategorijas = nē
|    citas daļas = 
{{Sportista infodaļa
|          augums = {{mērvienība|cm=192}}
|           svars = {{mērvienība|kg=92}}
|          valsts = {{URS}}
|    sporta_veids = [[Akadēmiskā airēšana]]
|      disciplīna = 
|        pozīcija = 
|           klubs = 
|         komanda = 
|     prof_sākums = 
|        treneris = Rolands Sproģis, Pjotrs Černovs, Eduards Lins
|          beigas = 
|        trenējis = 
|        piezīmes = 
|         pasaulē = 
|     reģionālajā = 
|     nacionālajā = 
|      olimpiskās = 1 sudrabs ({{OSS|V=1980}})
|   paralimpiskās = 
| pers_sasniegumi = 
|   rādīt_medaļas = jā
|  medaļu_veidnes = 
{{MedalSport|Vīriešu [[akadēmiskā airēšana]]}}
{{MedalCountry|{{flag|PSRS}}}}
{{MedalCompetition|VOS}}
{{MedalSilver|[[1980. gada vasaras olimpiskās spēles|Maskava 1980]]|Četrinieks ar stūrmani}}
}}
{{Politiķa infodaļa
| sadaļas_virsr = 
|         amats = [[Latvijas Republikas Valsts kanceleja|Valsts kancelejas]] direktors
|   term_sākums = {{dat|1994|6|27|N}}
|   term_beigas = {{dat|1998|2|16|N}}
|       partija = 
|      piezīmes = 
}}
}}
'''Žoržs Tikmers''' (dzimis {{dat|1957|1|22}} [[Tukums|Tukumā]])&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.olimpiade.lv/vankuvera/amatpersonas/vadiba/zorzs-tikmers/|title=Žoržs Tikmers|publisher=Olimpiade.lv|accessdate={{dat|2012|2|16||bez}}|archive-date={{dat|2012|05|23||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20120523122321/http://www.olimpiade.lv/vankuvera/amatpersonas/vadiba/zorzs-tikmers/}}&lt;/ref&gt; ir bijušais [[Latvija]]s [[airētājs]] un sporta organizators. Viņš bija arī [[Latvijas Olimpiskā komiteja|Latvijas Olimpiskās komitejas]] prezidents.

[[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeņa]] virsnieks, apbalvots ar Pateicības rakstu barikāžu dalībniekam, 1995. gadā piešķirta [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja|Starptautiskās Olimpiskās komitejas]] &quot;Olimpiskās kustības balva&quot;, 2008. gadā piešķirts Ministru kabineta Pateicības raksts, 2014. gadā apbalvots ar Saeimas Atzinības rakstu, 2012. gadā apbalvots ar Latvijas Olimpiskās komitejas Goda zīmi &quot;Par nopelniem olimpiskajā kustībā&quot;.

== Biogrāfija ==
Izglītību ieguvis [[LVFKI]], kur ieguvis bakalaura grādu, savukārt [[Latvijas Universitāte|Latvijas Universitātē]] ieguvis maģistra grādu.&lt;ref name=&quot;lok&quot; /&gt;

1975. gada Pasaules čempionātā junioriem izcīnījis 3. vietu. Panākumus guvis Pasaules čempionātā pieaugušajiem. Četriniekā ar stūrmani izcīnījis 4. vietu (1977), 2. vietu (1979), 3. vietu (1981).&lt;ref name=&quot;lok&quot; /&gt; 1982. gadā izcīnījis 3. vietu Pasaules čempionātā astoņniekā, 1983. gadā izcīnījis 2. vietu bezstūrmaņa četriniekā.&lt;ref name=&quot;lok&quot; /&gt; Vienīgais Latvijas airētājs, kas divas reizes uzvarējis PSRS Tautu spartakiādē, četras reizes uzvarējis PSRS čempionātā.&lt;ref name=&quot;lok&quot; /&gt; {{OSS|V=1980|L=L|Pils=Maskavā}} kopā ar [[Dimants Krišjānis|Dimantu Krišjāni]], [[Artūrs Garonskis|Artūru Garonski]], [[Dzintars Krišjānis|Dzintaru Krišjāni]] un stūrmani [[Juris Bērziņš|Juri Bērziņu]] izcīnīja sudraba medaļu četriniekā ar stūrmani.&lt;ref name=&quot;lok&quot; /&gt;

Pēc sportista karjeras pievērsies sporta organizatora, nedaudz arī ierēdņa darbam. Laikā no 1992. līdz 1994. gadam Ž. Tikmers pildīja Latvijas Sporta departamenta direktora pienākumus,&lt;ref name=&quot;lok&quot; /&gt; laikā no 1992. līdz 2012. gadam bija [[Latvijas Olimpiskā komiteja|Latvijas Olimpiskās komitejas]] viceprezidents.&lt;ref name=&quot;lok&quot; /&gt; 2012. gadā un 2016. gadā pārliecinoši tika ievēlēts Latvijas Olimpiskās komitejas ģenerālsekretāra amatā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.olimpiade.lv/lat/lok/zinas/vrublevskis-velesanas-saglaba-lok-prezidenta-amatu-par-generalsekretaru-ievel-tikmeru/|title=Vrubļevskis vēlēšanās saglabā LOK prezidenta amatu, par ģenerālsekretāru ievēl Tikmeru|date={{dat|2012|9|21||bez}}|publisher=Olimpiade.lv|accessdate={{dat|2012|9|21||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20120921173116/http://www.olimpiade.lv/lat/lok/zinas/vrublevskis-velesanas-saglaba-lok-prezidenta-amatu-par-generalsekretaru-ievel-tikmeru/|archivedate={{dat|2012|09|21||bez}}}}&lt;/ref&gt;{{dat|1994|6|27||bez}} kļuva par [[Latvijas Republikas Valsts kanceleja|Valsts kancelejas]] direktoru, amatā bijis līdz {{dat|1998|2|16|d|bez}}.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.mk.gov.lv/lv/vk/apraksts-vesture/valsts-kancelejas-direktori/ZorzsTikmers/|title=Žoržs Tikmers|publisher=MK.gov.lv|accessdate={{dat|2012|2|16||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20111225022444/http://www.mk.gov.lv/lv/vk/apraksts-vesture/valsts-kancelejas-direktori/ZorzsTikmers/|archivedate={{dat|2011|12|25||bez}}}}&lt;/ref&gt;

Laikā no 1994. līdz 2002. gadam bijis [[Latvijas Biatlona federācija]]s prezidents,&lt;ref name=&quot;lok&quot; /&gt; pēc tam [[Latvijas Futbola federācija]]s viceprezidents, bijis ievēlēts [[Latvijas Basketbola savienība]]s valdē.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://basket.lv/lbs/struktura/25112010-lbs_struktura|title=LBS vadība|publisher=Basket.lv|accessdate={{dat|2012|2|16||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20160820202924/http://basket.lv/lbs/struktura/25112010-lbs_struktura|archivedate={{dat|2016|08|20||bez}}}}&lt;/ref&gt; Vēlāk ar LBS radies konflikts.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.basket.lv/blog/z-tikmers-izplata-nepatiesu-informaciju-lbs-nenodarbojas-ar-petniecisko-zurnalistiku-bet-gan-ar-basketbola-attistibu-latvija/|title=Ž. Tikmers izplata nepatiesu informāciju. LBS nenodarbojas ar pētniecisko žurnālistiku, bet gan ar basketbola attīstību Latvijā|last=Caballero.lv|last2=basketlv|website=LBS|access-date=2023-04-09|date=2023-04-09|language=lv}}&lt;/ref&gt;

Latvijas Olimpiešu sociālā fonda padomes priekšsēdētājs.

Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas Valsts eksāmenu komisijas priekšsēdētājs.

8 reizes bijis Latvijas delegācijas vadītājs [[olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]]: {{OSS|Z=1994|L=L}}, {{OSS|Z=2006|L=L}}, {{OSS|V=2008|L=L}}, {{OSS|Z=2010|L=L}}, {{OSS|V=2012|L=L}},&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/citi/16022012-londona_latvijas_olimpisko_delegaciju_atk|title=Londonā Latvijas olimpisko delegāciju atkal vadīs Tikmers|date={{dat|2012|2|16||bez}}|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2012|2|16||bez}}}}&lt;/ref&gt; {{OSS|Z=2014|L=L}}, {{OSS|V=2016|L=L}}, {{OSS|Z=2018|L=L}}

No 2020. gada līdz 2023. gadam bija Latvijas Olimpiskās komitejas prezidents,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/sports/sporta-politika/08.04.2023-aizkulises-saasinas-cina-par-latvijas-olimpiskas-komitejas-vadibu.a504196/|title=Aizkulisēs saasinās cīņa par Latvijas Olimpiskās komitejas vadību|website=www.lsm.lv|access-date=2023-04-09|language=lv}}&lt;/ref&gt; taču bija spiests priekšlaicīgi atkāpties no amata.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/sports/olimpiska-kustiba/19.07.2023-olimpiskas-komitejas-prezidents-buks-jaizskauz-aprunasana-un-barosanas-no-baumam.a516975/|title=Olimpiskās komitejas prezidents Buks: Jāizskauž aprunāšana un barošanās no baumām|website=www.lsm.lv|access-date=2023-07-20|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{Atsauces|refs=
&lt;ref name=&quot;lok&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.olimpiade.lv/lat/lok/olimpiesi/olimpietis/406/|title=LOK profils|publisher=Olimpiade.lv|accessdate={{dat|2012|2|16||bez}}|archive-date={{dat|2012|05|23||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20120523070834/http://www.olimpiade.lv/lat/lok/olimpiesi/olimpietis/406/}}&lt;/ref&gt;
}}

== Ārējās saites ==
{{Sporta ārējās saites}}

{{kastes sākums}}
{{s-sports}}
{{Amatu secība
| virsraksts = [[Latvijas Olimpiskā komiteja|Latvijas Olimpiskās komitejas]] prezidents
| periods = 2020–2023
| pirms = [[Aldons Vrubļevskis]]
| pēc = [[Jānis Buks]]
}}
{{kastes beigas}}
{{Latvija 1980 VOS}}
{{DEFAULTSORT:Tikmers, Žoržs}}
[[Kategorija:1957. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas airētāji]]
[[Kategorija:Tukumā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas absolventi]]
[[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]]
[[Kategorija:Latvijas sporta organizatori]]
[[Kategorija:Valsts kancelejas direktori]]
[[Kategorija:Latvijas Olimpiskās komitejas vadītāji]]
[[Kategorija:1980. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]]
[[Kategorija:Olimpiskie sudraba medaļnieki airēšanā]]
[[Kategorija:Latvijas olimpiskie sudraba medaļnieki]]
[[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieki]]
[[Kategorija:PSRS Nopelniem bagātie sporta meistari]]
[[Kategorija:Padomju Savienības olimpiskie sudraba medaļnieki]]</text>
      <sha1>4kjf26odxv2xi2ptu6xbhlv6ld0gkjx</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4047732</id>
      <parentid>4047731</parentid>
      <timestamp>2024-04-25T15:01:14Z</timestamp>
      <contributor>
        <ip>62.85.87.143</ip>
      </contributor>
      <comment>uzlabots</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8700" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
|        platums = 
|          vārds = Žoržs Tikmers
|     vārds_orig = 
| attēls         = Zorzs Tikmers.jpg
|     att_izmērs = 
|  att_nosaukums = Žoržs Tikmers 2013. gadā
|     dz_dat_alt = 
|        dz_gads = 1957
|     dz_mēnesis = 1
|       dz_diena = 22
|       dz_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|td=Latvija}}
|      m_dat_alt = 
|         m_gads = 
|      m_mēnesis = 
|        m_diena = 
|        m_vieta = 
|   dzīves_vieta = 
|      pilsonība = 
|        tautība = 
|   nodarbošanās = Sportists, sporta darbinieks
|       ienākumi = 
|  darbības_gadi = 
|        dzimums = 
|         vecāki = 
|          brāļi = 
|          māsas = 
|   dzīvesbiedrs = 
|          bērni = Tomass, Kārlis, Jānis, Anita
|       paraksts = 
|       piezīmes = 
|    kategorijas = nē
|    citas daļas = 
{{Sportista infodaļa
|          augums = {{mērvienība|cm=192}}
|           svars = {{mērvienība|kg=92}}
|          valsts = {{URS}}
|    sporta_veids = [[Akadēmiskā airēšana]]
|      disciplīna = 
|        pozīcija = 
|           klubs = 
|         komanda = 
|     prof_sākums = 
|        treneris = Rolands Sproģis, Pjotrs Černovs, Eduards Lins
|          beigas = 
|        trenējis = 
|        piezīmes = 
|         pasaulē = 
|     reģionālajā = 
|     nacionālajā = 
|      olimpiskās = 1 sudrabs ({{OSS|V=1980}})
|   paralimpiskās = 
| pers_sasniegumi = 
|   rādīt_medaļas = jā
|  medaļu_veidnes = 
{{MedalSport|Vīriešu [[akadēmiskā airēšana]]}}
{{MedalCountry|{{flag|PSRS}}}}
{{MedalCompetition|VOS}}
{{MedalSilver|[[1980. gada vasaras olimpiskās spēles|Maskava 1980]]|Četrinieks ar stūrmani}}
}}
{{Politiķa infodaļa
| sadaļas_virsr = 
|         amats = [[Latvijas Republikas Valsts kanceleja|Valsts kancelejas]] direktors
|   term_sākums = {{dat|1994|6|27|N}}
|   term_beigas = {{dat|1998|2|16|N}}
|       partija = 
|      piezīmes = 
}}
}}
'''Žoržs Tikmers''' (dzimis {{dat|1957|1|22}} [[Tukums|Tukumā]])&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.olimpiade.lv/vankuvera/amatpersonas/vadiba/zorzs-tikmers/|title=Žoržs Tikmers|publisher=Olimpiade.lv|accessdate={{dat|2012|2|16||bez}}|archive-date={{dat|2012|05|23||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20120523122321/http://www.olimpiade.lv/vankuvera/amatpersonas/vadiba/zorzs-tikmers/}}&lt;/ref&gt; ir bijušais [[Latvija]]s [[airētājs]] un sporta organizators. Viņš bijis [[Latvijas Olimpiskā komiteja|Latvijas Olimpiskās komitejas]] prezidents.

[[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeņa]] virsnieks, apbalvots ar Pateicības rakstu barikāžu dalībniekam, 1995. gadā piešķirta [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja|Starptautiskās Olimpiskās komitejas]] &quot;Olimpiskās kustības balva&quot;, 2008. gadā piešķirts Ministru kabineta Pateicības raksts, 2014. gadā apbalvots ar Saeimas Atzinības rakstu, 2012. gadā apbalvots ar Latvijas Olimpiskās komitejas Goda zīmi &quot;Par nopelniem olimpiskajā kustībā&quot;.

== Biogrāfija ==
Izglītību ieguvis [[LVFKI]]- bakalaura grāds un [[Latvijas Universitāte|Latvijas Universitātē]] maģistra grāds.&lt;ref name=&quot;lok&quot; /&gt;

1975. gada Pasaules čempionātā junioriem izcīnījis 3. vietu. Panākumus guvis Pasaules čempionātā pieaugušajiem. Četriniekā ar stūrmani izcīnījis 4. vietu (1977), 2. vietu (1979), 3. vietu (1981).&lt;ref name=&quot;lok&quot; /&gt; 1982. gadā izcīnījis 3. vietu Pasaules čempionātā astoņniekā, 1983. gadā izcīnījis 2. vietu bezstūrmaņa četriniekā.&lt;ref name=&quot;lok&quot; /&gt; Vienīgais Latvijas airētājs, kas divas reizes uzvarējis PSRS Tautu spartakiādē, četras reizes uzvarējis PSRS čempionātā.&lt;ref name=&quot;lok&quot; /&gt; {{OSS|V=1980|L=L|Pils=Maskavā}} kopā ar [[Dimants Krišjānis|Dimantu Krišjāni]], [[Artūrs Garonskis|Artūru Garonski]], [[Dzintars Krišjānis|Dzintaru Krišjāni]] un stūrmani [[Juris Bērziņš|Juri Bērziņu]] izcīnīja sudraba medaļu četriniekā ar stūrmani.&lt;ref name=&quot;lok&quot; /&gt;

Pēc sportista karjeras pievērsies sporta organizatora, nedaudz arī ierēdņa darbam. Laikā no 1992. līdz 1994. gadam Ž. Tikmers pildīja Latvijas Sporta departamenta direktora pienākumus,&lt;ref name=&quot;lok&quot; /&gt; laikā no 1992. līdz 2012. gadam bija [[Latvijas Olimpiskā komiteja|Latvijas Olimpiskās komitejas]] viceprezidents.&lt;ref name=&quot;lok&quot; /&gt; 2012. gadā un 2016. gadā pārliecinoši tika ievēlēts Latvijas Olimpiskās komitejas ģenerālsekretāra amatā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.olimpiade.lv/lat/lok/zinas/vrublevskis-velesanas-saglaba-lok-prezidenta-amatu-par-generalsekretaru-ievel-tikmeru/|title=Vrubļevskis vēlēšanās saglabā LOK prezidenta amatu, par ģenerālsekretāru ievēl Tikmeru|date={{dat|2012|9|21||bez}}|publisher=Olimpiade.lv|accessdate={{dat|2012|9|21||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20120921173116/http://www.olimpiade.lv/lat/lok/zinas/vrublevskis-velesanas-saglaba-lok-prezidenta-amatu-par-generalsekretaru-ievel-tikmeru/|archivedate={{dat|2012|09|21||bez}}}}&lt;/ref&gt;{{dat|1994|6|27||bez}} kļuva par [[Latvijas Republikas Valsts kanceleja|Valsts kancelejas]] direktoru, amatā bijis līdz {{dat|1998|2|16|d|bez}}.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.mk.gov.lv/lv/vk/apraksts-vesture/valsts-kancelejas-direktori/ZorzsTikmers/|title=Žoržs Tikmers|publisher=MK.gov.lv|accessdate={{dat|2012|2|16||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20111225022444/http://www.mk.gov.lv/lv/vk/apraksts-vesture/valsts-kancelejas-direktori/ZorzsTikmers/|archivedate={{dat|2011|12|25||bez}}}}&lt;/ref&gt;

Laikā no 1994. līdz 2002. gadam bijis [[Latvijas Biatlona federācija]]s prezidents,&lt;ref name=&quot;lok&quot; /&gt; pēc tam [[Latvijas Futbola federācija]]s viceprezidents, bijis ievēlēts [[Latvijas Basketbola savienība]]s valdē.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://basket.lv/lbs/struktura/25112010-lbs_struktura|title=LBS vadība|publisher=Basket.lv|accessdate={{dat|2012|2|16||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20160820202924/http://basket.lv/lbs/struktura/25112010-lbs_struktura|archivedate={{dat|2016|08|20||bez}}}}&lt;/ref&gt; Vēlāk ar LBS radies konflikts.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.basket.lv/blog/z-tikmers-izplata-nepatiesu-informaciju-lbs-nenodarbojas-ar-petniecisko-zurnalistiku-bet-gan-ar-basketbola-attistibu-latvija/|title=Ž. Tikmers izplata nepatiesu informāciju. LBS nenodarbojas ar pētniecisko žurnālistiku, bet gan ar basketbola attīstību Latvijā|last=Caballero.lv|last2=basketlv|website=LBS|access-date=2023-04-09|date=2023-04-09|language=lv}}&lt;/ref&gt;

Latvijas Olimpiešu sociālā fonda padomes priekšsēdētājs.

Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas Valsts eksāmenu komisijas priekšsēdētājs.

8 reizes bijis Latvijas delegācijas vadītājs [[olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]]: {{OSS|Z=1994|L=L}}, {{OSS|Z=2006|L=L}}, {{OSS|V=2008|L=L}}, {{OSS|Z=2010|L=L}}, {{OSS|V=2012|L=L}},&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/citi/16022012-londona_latvijas_olimpisko_delegaciju_atk|title=Londonā Latvijas olimpisko delegāciju atkal vadīs Tikmers|date={{dat|2012|2|16||bez}}|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2012|2|16||bez}}}}&lt;/ref&gt; {{OSS|Z=2014|L=L}}, {{OSS|V=2016|L=L}}, {{OSS|Z=2018|L=L}}

No 2020. gada līdz 2023. gadam bija Latvijas Olimpiskās komitejas prezidents.

== Atsauces ==
{{Atsauces|refs=
&lt;ref name=&quot;lok&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.olimpiade.lv/lat/lok/olimpiesi/olimpietis/406/|title=LOK profils|publisher=Olimpiade.lv|accessdate={{dat|2012|2|16||bez}}|archive-date={{dat|2012|05|23||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20120523070834/http://www.olimpiade.lv/lat/lok/olimpiesi/olimpietis/406/}}&lt;/ref&gt;
}}

== Ārējās saites ==
{{Sporta ārējās saites}}

{{kastes sākums}}
{{s-sports}}
{{Amatu secība
| virsraksts = [[Latvijas Olimpiskā komiteja|Latvijas Olimpiskās komitejas]] prezidents
| periods = 2020–2023
| pirms = [[Aldons Vrubļevskis]]
| pēc = [[Jānis Buks]]
}}
{{kastes beigas}}
{{Latvija 1980 VOS}}
{{DEFAULTSORT:Tikmers, Žoržs}}
[[Kategorija:1957. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas airētāji]]
[[Kategorija:Tukumā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas absolventi]]
[[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]]
[[Kategorija:Latvijas sporta organizatori]]
[[Kategorija:Valsts kancelejas direktori]]
[[Kategorija:Latvijas Olimpiskās komitejas vadītāji]]
[[Kategorija:1980. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]]
[[Kategorija:Olimpiskie sudraba medaļnieki airēšanā]]
[[Kategorija:Latvijas olimpiskie sudraba medaļnieki]]
[[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieki]]
[[Kategorija:PSRS Nopelniem bagātie sporta meistari]]
[[Kategorija:Padomju Savienības olimpiskie sudraba medaļnieki]]</text>
      <sha1>hnpj6pj04mnnqwt5h2z3aazzwdqd428</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4047733</id>
      <parentid>4047732</parentid>
      <timestamp>2024-04-25T15:01:30Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>MathXplore</username>
        <id>90070</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Reverted edits by [[Special:Contribs/62.85.87.143|62.85.87.143]] ([[User talk:62.85.87.143|talk]]) to last version by MathXplore: reverting vandalism</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="9429" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
|        platums = 
|          vārds = Žoržs Tikmers
|     vārds_orig = 
| attēls         = Zorzs Tikmers.jpg
|     att_izmērs = 
|  att_nosaukums = Žoržs Tikmers 2013. gadā
|     dz_dat_alt = 
|        dz_gads = 1957
|     dz_mēnesis = 1
|       dz_diena = 22
|       dz_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|td=Latvija}}
|      m_dat_alt = 
|         m_gads = 
|      m_mēnesis = 
|        m_diena = 
|        m_vieta = 
|   dzīves_vieta = 
|      pilsonība = 
|        tautība = 
|   nodarbošanās = Sportists, sporta darbinieks
|       ienākumi = 
|  darbības_gadi = 
|        dzimums = 
|         vecāki = 
|          brāļi = 
|          māsas = 
|   dzīvesbiedrs = 
|          bērni = Tomass, Kārlis, Jānis, Anita
|       paraksts = 
|       piezīmes = 
|    kategorijas = nē
|    citas daļas = 
{{Sportista infodaļa
|          augums = {{mērvienība|cm=192}}
|           svars = {{mērvienība|kg=92}}
|          valsts = {{URS}}
|    sporta_veids = [[Akadēmiskā airēšana]]
|      disciplīna = 
|        pozīcija = 
|           klubs = 
|         komanda = 
|     prof_sākums = 
|        treneris = Rolands Sproģis, Pjotrs Černovs, Eduards Lins
|          beigas = 
|        trenējis = 
|        piezīmes = 
|         pasaulē = 
|     reģionālajā = 
|     nacionālajā = 
|      olimpiskās = 1 sudrabs ({{OSS|V=1980}})
|   paralimpiskās = 
| pers_sasniegumi = 
|   rādīt_medaļas = jā
|  medaļu_veidnes = 
{{MedalSport|Vīriešu [[akadēmiskā airēšana]]}}
{{MedalCountry|{{flag|PSRS}}}}
{{MedalCompetition|VOS}}
{{MedalSilver|[[1980. gada vasaras olimpiskās spēles|Maskava 1980]]|Četrinieks ar stūrmani}}
}}
{{Politiķa infodaļa
| sadaļas_virsr = 
|         amats = [[Latvijas Republikas Valsts kanceleja|Valsts kancelejas]] direktors
|   term_sākums = {{dat|1994|6|27|N}}
|   term_beigas = {{dat|1998|2|16|N}}
|       partija = 
|      piezīmes = 
}}
}}
'''Žoržs Tikmers''' (dzimis {{dat|1957|1|22}} [[Tukums|Tukumā]])&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.olimpiade.lv/vankuvera/amatpersonas/vadiba/zorzs-tikmers/|title=Žoržs Tikmers|publisher=Olimpiade.lv|accessdate={{dat|2012|2|16||bez}}|archive-date={{dat|2012|05|23||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20120523122321/http://www.olimpiade.lv/vankuvera/amatpersonas/vadiba/zorzs-tikmers/}}&lt;/ref&gt; ir bijušais [[Latvija]]s [[airētājs]] un sporta organizators. Viņš bija arī [[Latvijas Olimpiskā komiteja|Latvijas Olimpiskās komitejas]] prezidents.

[[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeņa]] virsnieks, apbalvots ar Pateicības rakstu barikāžu dalībniekam, 1995. gadā piešķirta [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja|Starptautiskās Olimpiskās komitejas]] &quot;Olimpiskās kustības balva&quot;, 2008. gadā piešķirts Ministru kabineta Pateicības raksts, 2014. gadā apbalvots ar Saeimas Atzinības rakstu, 2012. gadā apbalvots ar Latvijas Olimpiskās komitejas Goda zīmi &quot;Par nopelniem olimpiskajā kustībā&quot;.

== Biogrāfija ==
Izglītību ieguvis [[LVFKI]], kur ieguvis bakalaura grādu, savukārt [[Latvijas Universitāte|Latvijas Universitātē]] ieguvis maģistra grādu.&lt;ref name=&quot;lok&quot; /&gt;

1975. gada Pasaules čempionātā junioriem izcīnījis 3. vietu. Panākumus guvis Pasaules čempionātā pieaugušajiem. Četriniekā ar stūrmani izcīnījis 4. vietu (1977), 2. vietu (1979), 3. vietu (1981).&lt;ref name=&quot;lok&quot; /&gt; 1982. gadā izcīnījis 3. vietu Pasaules čempionātā astoņniekā, 1983. gadā izcīnījis 2. vietu bezstūrmaņa četriniekā.&lt;ref name=&quot;lok&quot; /&gt; Vienīgais Latvijas airētājs, kas divas reizes uzvarējis PSRS Tautu spartakiādē, četras reizes uzvarējis PSRS čempionātā.&lt;ref name=&quot;lok&quot; /&gt; {{OSS|V=1980|L=L|Pils=Maskavā}} kopā ar [[Dimants Krišjānis|Dimantu Krišjāni]], [[Artūrs Garonskis|Artūru Garonski]], [[Dzintars Krišjānis|Dzintaru Krišjāni]] un stūrmani [[Juris Bērziņš|Juri Bērziņu]] izcīnīja sudraba medaļu četriniekā ar stūrmani.&lt;ref name=&quot;lok&quot; /&gt;

Pēc sportista karjeras pievērsies sporta organizatora, nedaudz arī ierēdņa darbam. Laikā no 1992. līdz 1994. gadam Ž. Tikmers pildīja Latvijas Sporta departamenta direktora pienākumus,&lt;ref name=&quot;lok&quot; /&gt; laikā no 1992. līdz 2012. gadam bija [[Latvijas Olimpiskā komiteja|Latvijas Olimpiskās komitejas]] viceprezidents.&lt;ref name=&quot;lok&quot; /&gt; 2012. gadā un 2016. gadā pārliecinoši tika ievēlēts Latvijas Olimpiskās komitejas ģenerālsekretāra amatā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.olimpiade.lv/lat/lok/zinas/vrublevskis-velesanas-saglaba-lok-prezidenta-amatu-par-generalsekretaru-ievel-tikmeru/|title=Vrubļevskis vēlēšanās saglabā LOK prezidenta amatu, par ģenerālsekretāru ievēl Tikmeru|date={{dat|2012|9|21||bez}}|publisher=Olimpiade.lv|accessdate={{dat|2012|9|21||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20120921173116/http://www.olimpiade.lv/lat/lok/zinas/vrublevskis-velesanas-saglaba-lok-prezidenta-amatu-par-generalsekretaru-ievel-tikmeru/|archivedate={{dat|2012|09|21||bez}}}}&lt;/ref&gt;{{dat|1994|6|27||bez}} kļuva par [[Latvijas Republikas Valsts kanceleja|Valsts kancelejas]] direktoru, amatā bijis līdz {{dat|1998|2|16|d|bez}}.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.mk.gov.lv/lv/vk/apraksts-vesture/valsts-kancelejas-direktori/ZorzsTikmers/|title=Žoržs Tikmers|publisher=MK.gov.lv|accessdate={{dat|2012|2|16||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20111225022444/http://www.mk.gov.lv/lv/vk/apraksts-vesture/valsts-kancelejas-direktori/ZorzsTikmers/|archivedate={{dat|2011|12|25||bez}}}}&lt;/ref&gt;

Laikā no 1994. līdz 2002. gadam bijis [[Latvijas Biatlona federācija]]s prezidents,&lt;ref name=&quot;lok&quot; /&gt; pēc tam [[Latvijas Futbola federācija]]s viceprezidents, bijis ievēlēts [[Latvijas Basketbola savienība]]s valdē.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://basket.lv/lbs/struktura/25112010-lbs_struktura|title=LBS vadība|publisher=Basket.lv|accessdate={{dat|2012|2|16||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20160820202924/http://basket.lv/lbs/struktura/25112010-lbs_struktura|archivedate={{dat|2016|08|20||bez}}}}&lt;/ref&gt; Vēlāk ar LBS radies konflikts.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.basket.lv/blog/z-tikmers-izplata-nepatiesu-informaciju-lbs-nenodarbojas-ar-petniecisko-zurnalistiku-bet-gan-ar-basketbola-attistibu-latvija/|title=Ž. Tikmers izplata nepatiesu informāciju. LBS nenodarbojas ar pētniecisko žurnālistiku, bet gan ar basketbola attīstību Latvijā|last=Caballero.lv|last2=basketlv|website=LBS|access-date=2023-04-09|date=2023-04-09|language=lv}}&lt;/ref&gt;

Latvijas Olimpiešu sociālā fonda padomes priekšsēdētājs.

Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas Valsts eksāmenu komisijas priekšsēdētājs.

8 reizes bijis Latvijas delegācijas vadītājs [[olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]]: {{OSS|Z=1994|L=L}}, {{OSS|Z=2006|L=L}}, {{OSS|V=2008|L=L}}, {{OSS|Z=2010|L=L}}, {{OSS|V=2012|L=L}},&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/citi/16022012-londona_latvijas_olimpisko_delegaciju_atk|title=Londonā Latvijas olimpisko delegāciju atkal vadīs Tikmers|date={{dat|2012|2|16||bez}}|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2012|2|16||bez}}}}&lt;/ref&gt; {{OSS|Z=2014|L=L}}, {{OSS|V=2016|L=L}}, {{OSS|Z=2018|L=L}}

No 2020. gada līdz 2023. gadam bija Latvijas Olimpiskās komitejas prezidents,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/sports/sporta-politika/08.04.2023-aizkulises-saasinas-cina-par-latvijas-olimpiskas-komitejas-vadibu.a504196/|title=Aizkulisēs saasinās cīņa par Latvijas Olimpiskās komitejas vadību|website=www.lsm.lv|access-date=2023-04-09|language=lv}}&lt;/ref&gt; taču bija spiests priekšlaicīgi atkāpties no amata.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/sports/olimpiska-kustiba/19.07.2023-olimpiskas-komitejas-prezidents-buks-jaizskauz-aprunasana-un-barosanas-no-baumam.a516975/|title=Olimpiskās komitejas prezidents Buks: Jāizskauž aprunāšana un barošanās no baumām|website=www.lsm.lv|access-date=2023-07-20|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{Atsauces|refs=
&lt;ref name=&quot;lok&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.olimpiade.lv/lat/lok/olimpiesi/olimpietis/406/|title=LOK profils|publisher=Olimpiade.lv|accessdate={{dat|2012|2|16||bez}}|archive-date={{dat|2012|05|23||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20120523070834/http://www.olimpiade.lv/lat/lok/olimpiesi/olimpietis/406/}}&lt;/ref&gt;
}}

== Ārējās saites ==
{{Sporta ārējās saites}}

{{kastes sākums}}
{{s-sports}}
{{Amatu secība
| virsraksts = [[Latvijas Olimpiskā komiteja|Latvijas Olimpiskās komitejas]] prezidents
| periods = 2020–2023
| pirms = [[Aldons Vrubļevskis]]
| pēc = [[Jānis Buks]]
}}
{{kastes beigas}}
{{Latvija 1980 VOS}}
{{DEFAULTSORT:Tikmers, Žoržs}}
[[Kategorija:1957. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas airētāji]]
[[Kategorija:Tukumā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas absolventi]]
[[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]]
[[Kategorija:Latvijas sporta organizatori]]
[[Kategorija:Valsts kancelejas direktori]]
[[Kategorija:Latvijas Olimpiskās komitejas vadītāji]]
[[Kategorija:1980. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]]
[[Kategorija:Olimpiskie sudraba medaļnieki airēšanā]]
[[Kategorija:Latvijas olimpiskie sudraba medaļnieki]]
[[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieki]]
[[Kategorija:PSRS Nopelniem bagātie sporta meistari]]
[[Kategorija:Padomju Savienības olimpiskie sudraba medaļnieki]]</text>
      <sha1>4kjf26odxv2xi2ptu6xbhlv6ld0gkjx</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4047734</id>
      <parentid>4047733</parentid>
      <timestamp>2024-04-25T15:03:14Z</timestamp>
      <contributor>
        <ip>62.85.87.143</ip>
      </contributor>
      <comment>papildinats</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8389" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
|        platums = 
|          vārds = Žoržs Tikmers
|     vārds_orig = 
| attēls         = Zorzs Tikmers.jpg
|     att_izmērs = 
|  att_nosaukums = Žoržs Tikmers 2013. gadā
|     dz_dat_alt = 
|        dz_gads = 1957
|     dz_mēnesis = 1
|       dz_diena = 22
|       dz_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|td=Latvija}}
|      m_dat_alt = 
|         m_gads = 
|      m_mēnesis = 
|        m_diena = 
|        m_vieta = 
|   dzīves_vieta = 
|      pilsonība = 
|        tautība = 
|   nodarbošanās = Sportists, sporta darbinieks
|       ienākumi = 
|  darbības_gadi = 
|        dzimums = 
|         vecāki = 
|          brāļi = 
|          māsas = 
|   dzīvesbiedrs = 
|          bērni = Tomass, Kārlis, Jānis, Anita
|       paraksts = 
|       piezīmes = 
|    kategorijas = nē
|    citas daļas = 
{{Sportista infodaļa
|          augums = {{mērvienība|cm=192}}
|           svars = {{mērvienība|kg=92}}
|          valsts = {{URS}}
|    sporta_veids = [[Akadēmiskā airēšana]]
|      disciplīna = 
|        pozīcija = 
|           klubs = 
|         komanda = 
|     prof_sākums = 
|        treneris = Rolands Sproģis, Pjotrs Černovs, Eduards Lins
|          beigas = 
|        trenējis = 
|        piezīmes = 
|         pasaulē = 
|     reģionālajā = 
|     nacionālajā = 
|      olimpiskās = 1 sudrabs ({{OSS|V=1980}})
|   paralimpiskās = 
| pers_sasniegumi = 
|   rādīt_medaļas = jā
|  medaļu_veidnes = 
{{MedalSport|Vīriešu [[akadēmiskā airēšana]]}}
{{MedalCountry|{{flag|PSRS}}}}
{{MedalCompetition|VOS}}
{{MedalSilver|[[1980. gada vasaras olimpiskās spēles|Maskava 1980]]|Četrinieks ar stūrmani}}
}}
{{Politiķa infodaļa
| sadaļas_virsr = 
|         amats = [[Latvijas Republikas Valsts kanceleja|Valsts kancelejas]] direktors
|   term_sākums = {{dat|1994|6|27|N}}
|   term_beigas = {{dat|1998|2|16|N}}
|       partija = 
|      piezīmes = 
}}
}}
'''Žoržs Tikmers''' (dzimis {{dat|1957|1|22}} [[Tukums|Tukumā]])&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.olimpiade.lv/vankuvera/amatpersonas/vadiba/zorzs-tikmers/|title=Žoržs Tikmers|publisher=Olimpiade.lv|accessdate={{dat|2012|2|16||bez}}|archive-date={{dat|2012|05|23||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20120523122321/http://www.olimpiade.lv/vankuvera/amatpersonas/vadiba/zorzs-tikmers/}}&lt;/ref&gt; ir bijušais [[Latvija]]s [[airētājs]] un sporta organizators. Viņš bija arī [[Latvijas Olimpiskā komiteja|Latvijas Olimpiskās komitejas]] prezidents.

[[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeņa]] virsnieks, apbalvots ar Pateicības rakstu barikāžu dalībniekam, 1995. gadā piešķirta [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja|Starptautiskās Olimpiskās komitejas]] &quot;Olimpiskās kustības balva&quot;, 2008. gadā piešķirts Ministru kabineta Pateicības raksts, 2014. gadā apbalvots ar Saeimas Atzinības rakstu, 2012. gadā apbalvots ar Latvijas Olimpiskās komitejas Goda zīmi &quot;Par nopelniem olimpiskajā kustībā&quot;.

== Biogrāfija ==
Izglītību ieguvis [[LVFKI]], kur ieguvis bakalaura grādu, savukārt [[Latvijas Universitāte|Latvijas Universitātē]] ieguvis maģistra grādu.&lt;ref name=&quot;lok&quot; /&gt;

1975. gada Pasaules čempionātā junioriem izcīnījis 3. vietu. Panākumus guvis Pasaules čempionātā pieaugušajiem. Četriniekā ar stūrmani izcīnījis 4. vietu (1977), 2. vietu (1979), 3. vietu (1981).&lt;ref name=&quot;lok&quot; /&gt; 1982. gadā izcīnījis 3. vietu Pasaules čempionātā astoņniekā, 1983. gadā izcīnījis 2. vietu bezstūrmaņa četriniekā.&lt;ref name=&quot;lok&quot; /&gt; Vienīgais Latvijas airētājs, kas divas reizes uzvarējis PSRS Tautu spartakiādē, četras reizes uzvarējis PSRS čempionātā.&lt;ref name=&quot;lok&quot; /&gt; {{OSS|V=1980|L=L|Pils=Maskavā}} kopā ar [[Dimants Krišjānis|Dimantu Krišjāni]], [[Artūrs Garonskis|Artūru Garonski]], [[Dzintars Krišjānis|Dzintaru Krišjāni]] un stūrmani [[Juris Bērziņš|Juri Bērziņu]] izcīnīja sudraba medaļu četriniekā ar stūrmani.&lt;ref name=&quot;lok&quot; /&gt;

Pēc sportista karjeras pievērsies sporta organizatora, nedaudz arī ierēdņa darbam. Laikā no 1992. līdz 1994. gadam Ž. Tikmers pildīja Latvijas Sporta departamenta direktora pienākumus,&lt;ref name=&quot;lok&quot; /&gt; laikā no 1992. līdz 2012. gadam bija [[Latvijas Olimpiskā komiteja|Latvijas Olimpiskās komitejas]] viceprezidents.&lt;ref name=&quot;lok&quot; /&gt; 2012. gadā un 2016. gadā pārliecinoši tika ievēlēts Latvijas Olimpiskās komitejas ģenerālsekretāra amatā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.olimpiade.lv/lat/lok/zinas/vrublevskis-velesanas-saglaba-lok-prezidenta-amatu-par-generalsekretaru-ievel-tikmeru/|title=Vrubļevskis vēlēšanās saglabā LOK prezidenta amatu, par ģenerālsekretāru ievēl Tikmeru|date={{dat|2012|9|21||bez}}|publisher=Olimpiade.lv|accessdate={{dat|2012|9|21||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20120921173116/http://www.olimpiade.lv/lat/lok/zinas/vrublevskis-velesanas-saglaba-lok-prezidenta-amatu-par-generalsekretaru-ievel-tikmeru/|archivedate={{dat|2012|09|21||bez}}}}&lt;/ref&gt;{{dat|1994|6|27||bez}} kļuva par [[Latvijas Republikas Valsts kanceleja|Valsts kancelejas]] direktoru, amatā bijis līdz {{dat|1998|2|16|d|bez}}.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.mk.gov.lv/lv/vk/apraksts-vesture/valsts-kancelejas-direktori/ZorzsTikmers/|title=Žoržs Tikmers|publisher=MK.gov.lv|accessdate={{dat|2012|2|16||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20111225022444/http://www.mk.gov.lv/lv/vk/apraksts-vesture/valsts-kancelejas-direktori/ZorzsTikmers/|archivedate={{dat|2011|12|25||bez}}}}&lt;/ref&gt;

Laikā no 1994. līdz 2002. gadam bijis [[Latvijas Biatlona federācija]]s prezidents,&lt;ref name=&quot;lok&quot; /&gt;

8 reizes bijis Latvijas delegācijas vadītājs [[olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]]: {{OSS|Z=1994|L=L}}, {{OSS|Z=2006|L=L}}, {{OSS|V=2008|L=L}}, {{OSS|Z=2010|L=L}}, {{OSS|V=2012|L=L}},&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/citi/16022012-londona_latvijas_olimpisko_delegaciju_atk|title=Londonā Latvijas olimpisko delegāciju atkal vadīs Tikmers|date={{dat|2012|2|16||bez}}|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2012|2|16||bez}}}}&lt;/ref&gt; {{OSS|Z=2014|L=L}}, {{OSS|V=2016|L=L}}, {{OSS|Z=2018|L=L}}

No 2020. gada līdz 2023. gadam bija Latvijas Olimpiskās komitejas prezidents,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/sports/sporta-politika/08.04.2023-aizkulises-saasinas-cina-par-latvijas-olimpiskas-komitejas-vadibu.a504196/|title=Aizkulisēs saasinās cīņa par Latvijas Olimpiskās komitejas vadību|website=www.lsm.lv|access-date=2023-04-09|language=lv}}&lt;/ref&gt; taču bija spiests priekšlaicīgi atkāpties no amata.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/sports/olimpiska-kustiba/19.07.2023-olimpiskas-komitejas-prezidents-buks-jaizskauz-aprunasana-un-barosanas-no-baumam.a516975/|title=Olimpiskās komitejas prezidents Buks: Jāizskauž aprunāšana un barošanās no baumām|website=www.lsm.lv|access-date=2023-07-20|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{Atsauces|refs=
&lt;ref name=&quot;lok&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.olimpiade.lv/lat/lok/olimpiesi/olimpietis/406/|title=LOK profils|publisher=Olimpiade.lv|accessdate={{dat|2012|2|16||bez}}|archive-date={{dat|2012|05|23||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20120523070834/http://www.olimpiade.lv/lat/lok/olimpiesi/olimpietis/406/}}&lt;/ref&gt;
}}

== Ārējās saites ==
{{Sporta ārējās saites}}

{{kastes sākums}}
{{s-sports}}
{{Amatu secība
| virsraksts = [[Latvijas Olimpiskā komiteja|Latvijas Olimpiskās komitejas]] prezidents
| periods = 2020–2023
| pirms = [[Aldons Vrubļevskis]]
| pēc = [[Jānis Buks]]
}}
{{kastes beigas}}
{{Latvija 1980 VOS}}
{{DEFAULTSORT:Tikmers, Žoržs}}
[[Kategorija:1957. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas airētāji]]
[[Kategorija:Tukumā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas absolventi]]
[[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]]
[[Kategorija:Latvijas sporta organizatori]]
[[Kategorija:Valsts kancelejas direktori]]
[[Kategorija:Latvijas Olimpiskās komitejas vadītāji]]
[[Kategorija:1980. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]]
[[Kategorija:Olimpiskie sudraba medaļnieki airēšanā]]
[[Kategorija:Latvijas olimpiskie sudraba medaļnieki]]
[[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieki]]
[[Kategorija:PSRS Nopelniem bagātie sporta meistari]]
[[Kategorija:Padomju Savienības olimpiskie sudraba medaļnieki]]</text>
      <sha1>0slqqtxfevp1c6rrs4cwbbu877m887x</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4047737</id>
      <parentid>4047734</parentid>
      <timestamp>2024-04-25T15:20:53Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Meistars Joda</username>
        <id>781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/62.85.87.143|62.85.87.143]], atjaunoju versiju, ko saglabāja MathXplore</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="9429" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
|        platums = 
|          vārds = Žoržs Tikmers
|     vārds_orig = 
| attēls         = Zorzs Tikmers.jpg
|     att_izmērs = 
|  att_nosaukums = Žoržs Tikmers 2013. gadā
|     dz_dat_alt = 
|        dz_gads = 1957
|     dz_mēnesis = 1
|       dz_diena = 22
|       dz_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|td=Latvija}}
|      m_dat_alt = 
|         m_gads = 
|      m_mēnesis = 
|        m_diena = 
|        m_vieta = 
|   dzīves_vieta = 
|      pilsonība = 
|        tautība = 
|   nodarbošanās = Sportists, sporta darbinieks
|       ienākumi = 
|  darbības_gadi = 
|        dzimums = 
|         vecāki = 
|          brāļi = 
|          māsas = 
|   dzīvesbiedrs = 
|          bērni = Tomass, Kārlis, Jānis, Anita
|       paraksts = 
|       piezīmes = 
|    kategorijas = nē
|    citas daļas = 
{{Sportista infodaļa
|          augums = {{mērvienība|cm=192}}
|           svars = {{mērvienība|kg=92}}
|          valsts = {{URS}}
|    sporta_veids = [[Akadēmiskā airēšana]]
|      disciplīna = 
|        pozīcija = 
|           klubs = 
|         komanda = 
|     prof_sākums = 
|        treneris = Rolands Sproģis, Pjotrs Černovs, Eduards Lins
|          beigas = 
|        trenējis = 
|        piezīmes = 
|         pasaulē = 
|     reģionālajā = 
|     nacionālajā = 
|      olimpiskās = 1 sudrabs ({{OSS|V=1980}})
|   paralimpiskās = 
| pers_sasniegumi = 
|   rādīt_medaļas = jā
|  medaļu_veidnes = 
{{MedalSport|Vīriešu [[akadēmiskā airēšana]]}}
{{MedalCountry|{{flag|PSRS}}}}
{{MedalCompetition|VOS}}
{{MedalSilver|[[1980. gada vasaras olimpiskās spēles|Maskava 1980]]|Četrinieks ar stūrmani}}
}}
{{Politiķa infodaļa
| sadaļas_virsr = 
|         amats = [[Latvijas Republikas Valsts kanceleja|Valsts kancelejas]] direktors
|   term_sākums = {{dat|1994|6|27|N}}
|   term_beigas = {{dat|1998|2|16|N}}
|       partija = 
|      piezīmes = 
}}
}}
'''Žoržs Tikmers''' (dzimis {{dat|1957|1|22}} [[Tukums|Tukumā]])&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.olimpiade.lv/vankuvera/amatpersonas/vadiba/zorzs-tikmers/|title=Žoržs Tikmers|publisher=Olimpiade.lv|accessdate={{dat|2012|2|16||bez}}|archive-date={{dat|2012|05|23||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20120523122321/http://www.olimpiade.lv/vankuvera/amatpersonas/vadiba/zorzs-tikmers/}}&lt;/ref&gt; ir bijušais [[Latvija]]s [[airētājs]] un sporta organizators. Viņš bija arī [[Latvijas Olimpiskā komiteja|Latvijas Olimpiskās komitejas]] prezidents.

[[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeņa]] virsnieks, apbalvots ar Pateicības rakstu barikāžu dalībniekam, 1995. gadā piešķirta [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja|Starptautiskās Olimpiskās komitejas]] &quot;Olimpiskās kustības balva&quot;, 2008. gadā piešķirts Ministru kabineta Pateicības raksts, 2014. gadā apbalvots ar Saeimas Atzinības rakstu, 2012. gadā apbalvots ar Latvijas Olimpiskās komitejas Goda zīmi &quot;Par nopelniem olimpiskajā kustībā&quot;.

== Biogrāfija ==
Izglītību ieguvis [[LVFKI]], kur ieguvis bakalaura grādu, savukārt [[Latvijas Universitāte|Latvijas Universitātē]] ieguvis maģistra grādu.&lt;ref name=&quot;lok&quot; /&gt;

1975. gada Pasaules čempionātā junioriem izcīnījis 3. vietu. Panākumus guvis Pasaules čempionātā pieaugušajiem. Četriniekā ar stūrmani izcīnījis 4. vietu (1977), 2. vietu (1979), 3. vietu (1981).&lt;ref name=&quot;lok&quot; /&gt; 1982. gadā izcīnījis 3. vietu Pasaules čempionātā astoņniekā, 1983. gadā izcīnījis 2. vietu bezstūrmaņa četriniekā.&lt;ref name=&quot;lok&quot; /&gt; Vienīgais Latvijas airētājs, kas divas reizes uzvarējis PSRS Tautu spartakiādē, četras reizes uzvarējis PSRS čempionātā.&lt;ref name=&quot;lok&quot; /&gt; {{OSS|V=1980|L=L|Pils=Maskavā}} kopā ar [[Dimants Krišjānis|Dimantu Krišjāni]], [[Artūrs Garonskis|Artūru Garonski]], [[Dzintars Krišjānis|Dzintaru Krišjāni]] un stūrmani [[Juris Bērziņš|Juri Bērziņu]] izcīnīja sudraba medaļu četriniekā ar stūrmani.&lt;ref name=&quot;lok&quot; /&gt;

Pēc sportista karjeras pievērsies sporta organizatora, nedaudz arī ierēdņa darbam. Laikā no 1992. līdz 1994. gadam Ž. Tikmers pildīja Latvijas Sporta departamenta direktora pienākumus,&lt;ref name=&quot;lok&quot; /&gt; laikā no 1992. līdz 2012. gadam bija [[Latvijas Olimpiskā komiteja|Latvijas Olimpiskās komitejas]] viceprezidents.&lt;ref name=&quot;lok&quot; /&gt; 2012. gadā un 2016. gadā pārliecinoši tika ievēlēts Latvijas Olimpiskās komitejas ģenerālsekretāra amatā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.olimpiade.lv/lat/lok/zinas/vrublevskis-velesanas-saglaba-lok-prezidenta-amatu-par-generalsekretaru-ievel-tikmeru/|title=Vrubļevskis vēlēšanās saglabā LOK prezidenta amatu, par ģenerālsekretāru ievēl Tikmeru|date={{dat|2012|9|21||bez}}|publisher=Olimpiade.lv|accessdate={{dat|2012|9|21||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20120921173116/http://www.olimpiade.lv/lat/lok/zinas/vrublevskis-velesanas-saglaba-lok-prezidenta-amatu-par-generalsekretaru-ievel-tikmeru/|archivedate={{dat|2012|09|21||bez}}}}&lt;/ref&gt;{{dat|1994|6|27||bez}} kļuva par [[Latvijas Republikas Valsts kanceleja|Valsts kancelejas]] direktoru, amatā bijis līdz {{dat|1998|2|16|d|bez}}.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.mk.gov.lv/lv/vk/apraksts-vesture/valsts-kancelejas-direktori/ZorzsTikmers/|title=Žoržs Tikmers|publisher=MK.gov.lv|accessdate={{dat|2012|2|16||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20111225022444/http://www.mk.gov.lv/lv/vk/apraksts-vesture/valsts-kancelejas-direktori/ZorzsTikmers/|archivedate={{dat|2011|12|25||bez}}}}&lt;/ref&gt;

Laikā no 1994. līdz 2002. gadam bijis [[Latvijas Biatlona federācija]]s prezidents,&lt;ref name=&quot;lok&quot; /&gt; pēc tam [[Latvijas Futbola federācija]]s viceprezidents, bijis ievēlēts [[Latvijas Basketbola savienība]]s valdē.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://basket.lv/lbs/struktura/25112010-lbs_struktura|title=LBS vadība|publisher=Basket.lv|accessdate={{dat|2012|2|16||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20160820202924/http://basket.lv/lbs/struktura/25112010-lbs_struktura|archivedate={{dat|2016|08|20||bez}}}}&lt;/ref&gt; Vēlāk ar LBS radies konflikts.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.basket.lv/blog/z-tikmers-izplata-nepatiesu-informaciju-lbs-nenodarbojas-ar-petniecisko-zurnalistiku-bet-gan-ar-basketbola-attistibu-latvija/|title=Ž. Tikmers izplata nepatiesu informāciju. LBS nenodarbojas ar pētniecisko žurnālistiku, bet gan ar basketbola attīstību Latvijā|last=Caballero.lv|last2=basketlv|website=LBS|access-date=2023-04-09|date=2023-04-09|language=lv}}&lt;/ref&gt;

Latvijas Olimpiešu sociālā fonda padomes priekšsēdētājs.

Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas Valsts eksāmenu komisijas priekšsēdētājs.

8 reizes bijis Latvijas delegācijas vadītājs [[olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]]: {{OSS|Z=1994|L=L}}, {{OSS|Z=2006|L=L}}, {{OSS|V=2008|L=L}}, {{OSS|Z=2010|L=L}}, {{OSS|V=2012|L=L}},&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/citi/16022012-londona_latvijas_olimpisko_delegaciju_atk|title=Londonā Latvijas olimpisko delegāciju atkal vadīs Tikmers|date={{dat|2012|2|16||bez}}|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2012|2|16||bez}}}}&lt;/ref&gt; {{OSS|Z=2014|L=L}}, {{OSS|V=2016|L=L}}, {{OSS|Z=2018|L=L}}

No 2020. gada līdz 2023. gadam bija Latvijas Olimpiskās komitejas prezidents,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/sports/sporta-politika/08.04.2023-aizkulises-saasinas-cina-par-latvijas-olimpiskas-komitejas-vadibu.a504196/|title=Aizkulisēs saasinās cīņa par Latvijas Olimpiskās komitejas vadību|website=www.lsm.lv|access-date=2023-04-09|language=lv}}&lt;/ref&gt; taču bija spiests priekšlaicīgi atkāpties no amata.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/sports/olimpiska-kustiba/19.07.2023-olimpiskas-komitejas-prezidents-buks-jaizskauz-aprunasana-un-barosanas-no-baumam.a516975/|title=Olimpiskās komitejas prezidents Buks: Jāizskauž aprunāšana un barošanās no baumām|website=www.lsm.lv|access-date=2023-07-20|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{Atsauces|refs=
&lt;ref name=&quot;lok&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.olimpiade.lv/lat/lok/olimpiesi/olimpietis/406/|title=LOK profils|publisher=Olimpiade.lv|accessdate={{dat|2012|2|16||bez}}|archive-date={{dat|2012|05|23||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20120523070834/http://www.olimpiade.lv/lat/lok/olimpiesi/olimpietis/406/}}&lt;/ref&gt;
}}

== Ārējās saites ==
{{Sporta ārējās saites}}

{{kastes sākums}}
{{s-sports}}
{{Amatu secība
| virsraksts = [[Latvijas Olimpiskā komiteja|Latvijas Olimpiskās komitejas]] prezidents
| periods = 2020–2023
| pirms = [[Aldons Vrubļevskis]]
| pēc = [[Jānis Buks]]
}}
{{kastes beigas}}
{{Latvija 1980 VOS}}
{{DEFAULTSORT:Tikmers, Žoržs}}
[[Kategorija:1957. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas airētāji]]
[[Kategorija:Tukumā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas absolventi]]
[[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]]
[[Kategorija:Latvijas sporta organizatori]]
[[Kategorija:Valsts kancelejas direktori]]
[[Kategorija:Latvijas Olimpiskās komitejas vadītāji]]
[[Kategorija:1980. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]]
[[Kategorija:Olimpiskie sudraba medaļnieki airēšanā]]
[[Kategorija:Latvijas olimpiskie sudraba medaļnieki]]
[[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieki]]
[[Kategorija:PSRS Nopelniem bagātie sporta meistari]]
[[Kategorija:Padomju Savienības olimpiskie sudraba medaļnieki]]</text>
      <sha1>4kjf26odxv2xi2ptu6xbhlv6ld0gkjx</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Eduards Kusiņš</title>
    <ns>0</ns>
    <id>181275</id>
    <revision>
      <id>4048093</id>
      <parentid>4018306</parentid>
      <timestamp>2024-04-26T11:32:18Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Otovi</username>
        <id>95404</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="10974" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
|          vārds = Eduards Kusiņš
|         attēls = Eduards Kusins.jpg
|     att_izmērs = 190px
|  att_nosaukums = Kusiņš Krievijas Impērijas armijas praporščika formastērpā
|     dz_dat_alt = 
|        dz_gads = 1889
|     dz_mēnesis = 
|       dz_diena = 
|       dz_vieta = {{vieta|Krievijas Impērija|Kurzemes guberņa|Ilūkstes apriņķis|Bebrenes pagasts|td=Latvija}}
|      m_dat_alt = 
|         m_gads = 1983
|      m_mēnesis =
|        m_diena =
|        m_vieta = {{vieta|KPFSR|Maskava|td=Krievija}}
|   dzīves_vieta = 
|      pilsonība = 
|        tautība = [[latvieši|latvietis]]
|        dzimums = V
|         vecāki = 
|          brāļi = 
|          māsas = 
|   dzīvesbiedrs = 
|          bērni = 
|       paraksts = 
|       piezīmes = 
|    kategorijas =   
|    citas daļas =
{{Militārpersonas infodaļa
| dienesta_pakāpe = [[Attēls:CCCP army Rank polkovnik infobox.svg|60px]]&lt;br /&gt;gvardes [[pulkvedis]]
|  dienesta_laiks = 
|          valsts = {{flag|Krievijas Impērija}} &lt;br /&gt;{{flag|KPFSR|1918}} &lt;br /&gt;{{USSR}}
|       struktūra = sauszemes armija
|         vienība = 
|       komandēja = 1. Strādnieku un zemnieku Sarkanās Armijas kavalērijas pulks
|          kaujas =[[Pirmais pasaules karš]] &lt;br /&gt; [[Krievijas pilsoņu karš]] &lt;br /&gt; [[Otrais pasaules karš]]
|     apbalvojumi = [[Attēls:RUS Order of Saint George 4th class ribbon 2000.svg|70px]] [[Svētā Jura krusts]] (IV šķira)&lt;br /&gt; [[Svētā Jura ordenis]] (IV šķira)&lt;br /&gt; [[Sarkanā Karoga ordenis]]&lt;br /&gt; [[Sarkanās Zvaigznes ordenis]]
|       izglītība = 
|      cits_darbs = Komunistiskās partijas funkcionārs PSRS smagās rūpniecības sektorā &lt;br /&gt; LKP CK Pirmā sekretāra 1. vietnieks &lt;br /&gt; LKP CK kara daļas vadītājs &lt;br /&gt; LPSR Aizsardzības, aviācijas un ķīmiskās rūpniecības veicināšanas biedrības centrālās padomes priekšsēdētājs
}}
}}
'''Eduards Kusiņš''' (dzimis 1889. gadā  [[Bebrenes pagasts|Bebrenes pagastā]], miris [[1983]]. gada [[Maskava|Maskavā]]) bija latviešu virsnieks, pulkvedis. [[Krievijas Impērija]]s armijas apakšvirsnieks [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]], vēlāk [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] virsnieks [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu karā]] un [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]].

Pēc Otrā pasaules kara teju desmit gadus pirms [[Nacionālkomunisti|nacionālkomunistu kustības]] kā [[Latvijas Komunistiskā partija|Komunistiskās partijas]] funkcionārs iestājās pret [[pārkrievošana]]s centieniem, par ko tika izslēgts no Latvijas Komunistiskās partijas 1947. gada plēnuma un Centrālkomitejas kandidātu saraksta.

== Dzīves gājums ==
Eduards Kusiņš dzimis 1889. gadā [[Ilūkstes apriņķis|Ilūkstes apriņķa]] [[Bebrenes pagasts|Bebrenes pagastā]] (tagad [[Augšdaugavas novads|Augšdaugavas novadā]]) muižas kalpa Jāņa Kusiņa ģimenē. Ģimene vēlāk pārcēlās uz [[Murmastienes pagasts|Murmastienes pagasta]] [[Stirniene|Stirnieni]], kur Kusiņš uzauga četru bērnu ģimenē pieticīgos apstākļos.&lt;ref name=&quot;LA&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= http://gulags.wordpress.com/2009/07/16/meginajumi-ierobezot-latvijas-psr-rusifikaciju-cieta-sakavi-jau-1947-gada/|title= Mēģinājumi ierobežot Latvijas PSR rusifikāciju cieta sakāvi jau 1947. gadā |accessdate= {{dat|2012|03|07|N|bez}}|author= |date= |publisher= }}&lt;/ref&gt;
Iestājās [[Pēterburga]]s gvardes kavalērijas pulkā, pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākuma 1914. gadā nosūtīts uz fronti, dienēja elitārajā Leibgvardes jātnieku pulkā,&lt;ref name=&quot;UA&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= http://army.armor.kiev.ua/hist/lg-konny.shtml/|title= Лейб-гвардии Конный Его Императорского Величества полк|accessdate= {{dat|2012|03|07|N|bez}}|author= |date= |publisher= }}&lt;/ref&gt; sākotnēji kā 2. eskadrona feldšers. 1914. gada 6. augusta kaujā pie Kaušenes, pēc pulka veiktā trieciena pret ložmetēju uguns piesegtu ienaidnieka artilēriju, zem ienaidnieka uguns pārsējis ievainojumus pulka komandierim un vairākiem virsniekiem, par ko [[Nikolajs II Romanovs|Nikolajs II]] personiski viņu 1914. gada 23. oktobrī armijas augstākajā mītnē [[Baranaviči|Baranavičos]] apbalvoja ar IV šķiras [[Svētā Jura krusts|Svētā Jura krustu]]. 1915. gada 23. martā atkāpšanās laikā vispirms pārsējis, un tad iznesis no ienaidnieka uguns 221. Jaroslavļas kājnieku pulka virsnieku — par izrādīto varonību apbalvots ar IV šķiras Svētā Jura ordeni&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= http://samlib.ru/m/minaew_d_n/lat_kras_2_2_a.shtml|title= Латыши на стороне красных. Командиры (черновик) |accessdate= {{dat|2019|01|03|N|bez}}|author= |date= |publisher= }}&lt;/ref&gt;

1917. gadā iestājās [[Padomju Savienības komunistiskā partija|Krievijas Sociāldemokrātiskajā strādnieku (boļševiku) partijā]].&lt;ref name=&quot;RU&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= http://baza.vgdru.com/1/56681/|title= Генеалогическая база знаний|accessdate= {{dat|2012|03|07|N|bez}}|author= |date= |publisher= }}&lt;/ref&gt;
1918. gadā janvārī no Leibgvardes jātnieku pulka kareivjiem un apakšvirsniekiem Petrogradā tika izveidots 1. Strādnieku un zemnieku Sarkanās Armijas kavalērijas pulks, par kura komandieri ievēlēja Kusiņu,&lt;ref name=&quot;UA&quot; /&gt; tā kā liela daļa pulka 2. diviziona kareivju 1918. gada jūlijā pārgāja [[Baltā kustība|balto pusē]], pulku pārdēvēja par 73. Petrogradas kavalērijas pulku.&lt;ref name=&quot;GV&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= http://vif2ne.ru/rkka/forum/arhprint/15086|title= Про конногвардейцев.|accessdate= {{dat|2012|03|07|N|bez}}|author= |date= |publisher= }}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

[[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu kara]] laikā  73. Petrogradas kavalērijas pulks Kusiņa vadībā 1918. gada jūlija vidū piedalījās Jaroslavļas sacelšanās apspiešanā,&lt;ref name=&quot;UA&quot; /&gt; no 1920. gada oktobra Kusiņš bija [[Krasnojarskas apgabals|Krasnojarskas apgabala]] kara komisārs,&lt;ref name=&quot;KR&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.alexanderyakovlev.org/fond/issues-doc/75292|title= Протокол экстренного заседания президиума Енисейского губкома РКП(б)|accessdate= {{dat|2012|03|07|N|bez}}|author= |date= |publisher= }}&lt;/ref&gt; 26. kājnieku divīzijas speciālo uzdevumu komunistu vienības komandieris, 1921. gada septembrī piedalījās pretpadomju sacelšanās apspiešanā pie [[Jeņiseja]]s.&lt;ref name=&quot;CN&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.istrodina.com/rodina_articul.php3?id=3966&amp;n=170|title= Чоновцы на Енисее|accessdate= {{dat|2012|03|07|N|bez}}|author= |date= |publisher= }}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; 
No 1927. gada kā Komunistiskās partijas funkcionārs darbojās PSRS smagās rūpniecības sektorā. Atšķirībā no lielākās daļas [[latvieši|latviešu]] tautības virsnieku, Kusiņu neskāra [[Josifs Staļins|Staļina]] [[Lielais terors|tīrīšanas]].&lt;ref name=&quot;LA&quot; /&gt;

Pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] 1940. gadā tika nosūtīts uz Rīgu, tur sākotnēji bija [[LKP CK Pirmie sekretāri|LKP CK Pirmā sekretāra]] [[Jānis Kalnbērziņš|Jāņa Kalnbērziņa]] 1. vietnieks, pēc tam LKP CK kara daļas vadītājs.&lt;ref name=&quot;LA&quot; /&gt;
Pēc [[Latvijas okupācijas hronoloģija 1941. gadā|Vērmahta iebrukuma Latvijā]] 1941. gada jūnija beigās vadīja &quot;aizsprosta vienības&quot; aizsardzības kaujās [[Latgale|Latvijas austrumos]].
[[Attēls:Eduards Kusins 1942.jpg|left|thumb|240px|Eduards Kusiņš (pa kreisi) 1942. gadā [[201. Latviešu strēlnieku divīzija]]s lauka frizētavā.]]
1941. gada 2. jūlijā Kusiņš raksta Kalnbērziņam par [[24. teritoriālais korpuss|24. teritoriālā korpusa]] izformēšanas norisi:

{{citāts|Sakarā ar latviešu demobilizāciju noskaidrojās šāda aina. Kad latviešu daļas saņēma pavēli iet uz fronti, visi sarkanarmieši mundri saposās doties gājienā. Taču pirms iziešanas tika sarīkota krievu komandējošā sastāva apspriede ar poļitrukiem bez latviešiem un pieņemts lēmums par [teritoriālā] korpusa atlaišanu. Jau gājiena laikā sākās latviešu piespiedu atvaļināšana, t. i., sarkanarmiešiem – latviešiem sāka atņemt šautenes un dzīt viņus mežā&lt;ref name=&quot;LA&quot; /&gt;}}

1944. gadā Kusiņš vadīja Latvijas teritorijas atmīnēšanas darbu, apmācot šajā darbā vietējos jauniešus, viņš saskārās ar [[pārkrievošana]]s centienu radītām problēmām: nav pieejamas instrukcijas latviski, tāpēc pavirši pamācīti atmīnētāji gūst nevajadzīgas traumas. 1945. gadā Kusiņš strādāja kā [[Latvijas PSR]] Aizsardzības, aviācijas un ķīmiskās rūpniecības veicināšanas biedrības (''Osoaviahim'') Centrālās padomes priekšsēdētājs, par [[latviešu valoda]]s plašāku lietojumu viņš runāja arī 1945. gada LPK CK plēnumā, kurā pauda uzskatu, ka latviešiem partijas politika jāievieš latviešu, nevis [[krievu valoda|krievu valodā]], par ko izpelnījās asu kritiku.
1947. gadā Kusiņš kļuva par kandidātu uz vietu LKP CK un piedalījās 1947. gada partijas plēnumā. Šeit Kusiņš atkal izsacījās par latviešu valodas jautājumu:

{{citāts|Bet biedri necenšas un negrib apgūt pašu iedarbīgāko instrumentu. Neraugoties uz VK(b)P CK direktīvām un Latvijas K(b)P CK vairākkārtējiem lēmumiem, viņi latviešu valodu nemācās. Bet šiem mūsu biedriem, kuri atsūtīti uz Latviju nopietni un uz ilgu laiku, varbūt pat uz visu dzīvi, latviešu valoda jāmācās. (..) Bet latviešu valodu var iemācīties mazāk kā gada laikā. Pie mums to necenšas darīt pat redzami vadošie darbinieki, kuriem valoda ir jāmācās. Viņi sev apkārt salikuši krievu sekretārus, lai būtu izolēti un lai tur neiekļūtu latviešu skaņas. Atklāti runājot, jāsaka, ka arī pēc CK lēmuma šajā jautājumā no redzamiem darbiniekiem bija dzirdami tādi izteikumi: kāda velna pēc man tā Latvija, kamdēļ man būtu jāmācās latviešu valoda, mani komandēja VK(b)P CK un tamlīdzīgi&lt;ref name=&quot;LA&quot; /&gt;}}

Pēc šīs runas viņš izpelnījās pārējo plēnuma locekļu asu nosodījumu: par atkārtotu antipartijisku uzstāšanos viņu izslēdza no plēnuma un svītroja no LKP CK kandidātu saraksta.
Aktīvu politisko darbību Kusiņš vairs neatsāka, atlikušo mūža daļu viņš pavadīja [[Maskava|Maskavā]]. 
Miris 1983. gadā, apglabāts Vendenskas kapsētā (''Введенское кладбище'') Maskavā.&lt;ref name=&quot;RU&quot; /&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{DEFAULTSORT:Kusins, Eduards}}
[[Kategorija:1889. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1983. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Augšdaugavas novadā dzimušie]]
[[Kategorija:Jura krusta saņēmēji]]
[[Kategorija:Krievijas pilsoņu kara dalībnieki]]
[[Kategorija:PSRS virsnieki]]
[[Kategorija:Ar Sarkanā Karoga ordeni apbalvotie]]</text>
      <sha1>7aq6p6wmf9eazncmocbd8wmpvq9gkwq</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4048095</id>
      <parentid>4048093</parentid>
      <timestamp>2024-04-26T11:35:02Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Otovi</username>
        <id>95404</id>
      </contributor>
      <minor />
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="10831" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
| vārds = Eduards Kusiņš
| attēls = Eduards Kusins.jpg
| att_izmērs = 190px
| att_nosaukums = Kusiņš Krievijas Impērijas armijas praporščika formastērpā
| dz_dat_alt = 
| dz_gads = 1889
| dz_mēnesis = 
| dz_diena = 
| dz_vieta = {{vieta|Krievijas Impērija|Kurzemes guberņa|Ilūkstes apriņķis|Bebrenes pagasts|td=Latvija}}
| m_dat_alt = 
| m_gads = 1983
| m_mēnesis = 
| m_diena = 
| m_vieta = {{vieta|KPFSR|Maskava|td=Krievija}}
| dzīves_vieta = 
| pilsonība = 
| tautība = [[latvieši|latvietis]]
| dzimums = V
| vecāki = 
| brāļi = 
| māsas = 
| dzīvesbiedrs = 
| bērni = 
| paraksts = 
| piezīmes = 
| kategorijas = 
| citas daļas = {{Militārpersonas infodaļa
| dienesta_pakāpe = [[Attēls:CCCP army Rank polkovnik infobox.svg|60px]]&lt;br /&gt;gvardes [[pulkvedis]]
|  dienesta_laiks = 
|          valsts = {{flag|Krievijas Impērija}} &lt;br /&gt;{{flaga|Krievija|1917}} [[KSFPR]] &lt;br /&gt;{{USSR}}
|       struktūra = sauszemes spēki
|         vienība = 
|       komandēja = 1. Strādnieku un zemnieku Sarkanās Armijas kavalērijas pulks
|          kaujas =[[Pirmais pasaules karš]] &lt;br /&gt; [[Krievijas pilsoņu karš]] &lt;br /&gt; [[Otrais pasaules karš]]
|     apbalvojumi = [[Attēls:RUS Order of Saint George 4th class ribbon 2000.svg|70px]] [[Svētā Jura krusts]] (IV šķira)&lt;br /&gt; [[Svētā Jura ordenis]] (IV šķira)&lt;br /&gt; [[Sarkanā Karoga ordenis]]&lt;br /&gt; [[Sarkanās Zvaigznes ordenis]]
|       izglītība = 
|      cits_darbs = Komunistiskās partijas funkcionārs PSRS smagās rūpniecības sektorā &lt;br /&gt; LKP CK Pirmā sekretāra 1. vietnieks &lt;br /&gt; LKP CK kara daļas vadītājs &lt;br /&gt; LPSR Aizsardzības, aviācijas un ķīmiskās rūpniecības veicināšanas biedrības centrālās padomes priekšsēdētājs
}}
}}
'''Eduards Kusiņš''' (dzimis 1889. gadā  [[Bebrenes pagasts|Bebrenes pagastā]], miris [[1983]]. gada [[Maskava|Maskavā]]) bija latviešu virsnieks, pulkvedis. [[Krievijas Impērija]]s armijas apakšvirsnieks [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]], vēlāk [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] virsnieks [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu karā]] un [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]].

Pēc Otrā pasaules kara teju desmit gadus pirms [[Nacionālkomunisti|nacionālkomunistu kustības]] kā [[Latvijas Komunistiskā partija|Komunistiskās partijas]] funkcionārs iestājās pret [[pārkrievošana]]s centieniem, par ko tika izslēgts no Latvijas Komunistiskās partijas 1947. gada plēnuma un Centrālkomitejas kandidātu saraksta.

== Dzīves gājums ==
Eduards Kusiņš dzimis 1889. gadā [[Ilūkstes apriņķis|Ilūkstes apriņķa]] [[Bebrenes pagasts|Bebrenes pagastā]] (tagad [[Augšdaugavas novads|Augšdaugavas novadā]]) muižas kalpa Jāņa Kusiņa ģimenē. Ģimene vēlāk pārcēlās uz [[Murmastienes pagasts|Murmastienes pagasta]] [[Stirniene|Stirnieni]], kur Kusiņš uzauga četru bērnu ģimenē pieticīgos apstākļos.&lt;ref name=&quot;LA&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= http://gulags.wordpress.com/2009/07/16/meginajumi-ierobezot-latvijas-psr-rusifikaciju-cieta-sakavi-jau-1947-gada/|title= Mēģinājumi ierobežot Latvijas PSR rusifikāciju cieta sakāvi jau 1947. gadā |accessdate= {{dat|2012|03|07|N|bez}}|author= |date= |publisher= }}&lt;/ref&gt;
Iestājās [[Pēterburga]]s gvardes kavalērijas pulkā, pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākuma 1914. gadā nosūtīts uz fronti, dienēja elitārajā Leibgvardes jātnieku pulkā,&lt;ref name=&quot;UA&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= http://army.armor.kiev.ua/hist/lg-konny.shtml/|title= Лейб-гвардии Конный Его Императорского Величества полк|accessdate= {{dat|2012|03|07|N|bez}}|author= |date= |publisher= }}&lt;/ref&gt; sākotnēji kā 2. eskadrona feldšers. 1914. gada 6. augusta kaujā pie Kaušenes, pēc pulka veiktā trieciena pret ložmetēju uguns piesegtu ienaidnieka artilēriju, zem ienaidnieka uguns pārsējis ievainojumus pulka komandierim un vairākiem virsniekiem, par ko [[Nikolajs II Romanovs|Nikolajs II]] personiski viņu 1914. gada 23. oktobrī armijas augstākajā mītnē [[Baranaviči|Baranavičos]] apbalvoja ar IV šķiras [[Svētā Jura krusts|Svētā Jura krustu]]. 1915. gada 23. martā atkāpšanās laikā vispirms pārsējis, un tad iznesis no ienaidnieka uguns 221. Jaroslavļas kājnieku pulka virsnieku — par izrādīto varonību apbalvots ar IV šķiras Svētā Jura ordeni&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= http://samlib.ru/m/minaew_d_n/lat_kras_2_2_a.shtml|title= Латыши на стороне красных. Командиры (черновик) |accessdate= {{dat|2019|01|03|N|bez}}|author= |date= |publisher= }}&lt;/ref&gt;

1917. gadā iestājās [[Padomju Savienības komunistiskā partija|Krievijas Sociāldemokrātiskajā strādnieku (boļševiku) partijā]].&lt;ref name=&quot;RU&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= http://baza.vgdru.com/1/56681/|title= Генеалогическая база знаний|accessdate= {{dat|2012|03|07|N|bez}}|author= |date= |publisher= }}&lt;/ref&gt;
1918. gadā janvārī no Leibgvardes jātnieku pulka kareivjiem un apakšvirsniekiem Petrogradā tika izveidots 1. Strādnieku un zemnieku Sarkanās Armijas kavalērijas pulks, par kura komandieri ievēlēja Kusiņu,&lt;ref name=&quot;UA&quot; /&gt; tā kā liela daļa pulka 2. diviziona kareivju 1918. gada jūlijā pārgāja [[Baltā kustība|balto pusē]], pulku pārdēvēja par 73. Petrogradas kavalērijas pulku.&lt;ref name=&quot;GV&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= http://vif2ne.ru/rkka/forum/arhprint/15086|title= Про конногвардейцев.|accessdate= {{dat|2012|03|07|N|bez}}|author= |date= |publisher= }}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

[[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu kara]] laikā  73. Petrogradas kavalērijas pulks Kusiņa vadībā 1918. gada jūlija vidū piedalījās Jaroslavļas sacelšanās apspiešanā,&lt;ref name=&quot;UA&quot; /&gt; no 1920. gada oktobra Kusiņš bija [[Krasnojarskas apgabals|Krasnojarskas apgabala]] kara komisārs,&lt;ref name=&quot;KR&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.alexanderyakovlev.org/fond/issues-doc/75292|title= Протокол экстренного заседания президиума Енисейского губкома РКП(б)|accessdate= {{dat|2012|03|07|N|bez}}|author= |date= |publisher= }}&lt;/ref&gt; 26. kājnieku divīzijas speciālo uzdevumu komunistu vienības komandieris, 1921. gada septembrī piedalījās pretpadomju sacelšanās apspiešanā pie [[Jeņiseja]]s.&lt;ref name=&quot;CN&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.istrodina.com/rodina_articul.php3?id=3966&amp;n=170|title= Чоновцы на Енисее|accessdate= {{dat|2012|03|07|N|bez}}|author= |date= |publisher= }}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; 
No 1927. gada kā Komunistiskās partijas funkcionārs darbojās PSRS smagās rūpniecības sektorā. Atšķirībā no lielākās daļas [[latvieši|latviešu]] tautības virsnieku, Kusiņu neskāra [[Josifs Staļins|Staļina]] [[Lielais terors|tīrīšanas]].&lt;ref name=&quot;LA&quot; /&gt;

Pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] 1940. gadā tika nosūtīts uz Rīgu, tur sākotnēji bija [[LKP CK Pirmie sekretāri|LKP CK Pirmā sekretāra]] [[Jānis Kalnbērziņš|Jāņa Kalnbērziņa]] 1. vietnieks, pēc tam LKP CK kara daļas vadītājs.&lt;ref name=&quot;LA&quot; /&gt;
Pēc [[Latvijas okupācijas hronoloģija 1941. gadā|Vērmahta iebrukuma Latvijā]] 1941. gada jūnija beigās vadīja &quot;aizsprosta vienības&quot; aizsardzības kaujās [[Latgale|Latvijas austrumos]].
[[Attēls:Eduards Kusins 1942.jpg|left|thumb|240px|Eduards Kusiņš (pa kreisi) 1942. gadā [[201. Latviešu strēlnieku divīzija]]s lauka frizētavā.]]
1941. gada 2. jūlijā Kusiņš raksta Kalnbērziņam par [[24. teritoriālais korpuss|24. teritoriālā korpusa]] izformēšanas norisi:

{{citāts|Sakarā ar latviešu demobilizāciju noskaidrojās šāda aina. Kad latviešu daļas saņēma pavēli iet uz fronti, visi sarkanarmieši mundri saposās doties gājienā. Taču pirms iziešanas tika sarīkota krievu komandējošā sastāva apspriede ar poļitrukiem bez latviešiem un pieņemts lēmums par [teritoriālā] korpusa atlaišanu. Jau gājiena laikā sākās latviešu piespiedu atvaļināšana, t. i., sarkanarmiešiem – latviešiem sāka atņemt šautenes un dzīt viņus mežā&lt;ref name=&quot;LA&quot; /&gt;}}

1944. gadā Kusiņš vadīja Latvijas teritorijas atmīnēšanas darbu, apmācot šajā darbā vietējos jauniešus, viņš saskārās ar [[pārkrievošana]]s centienu radītām problēmām: nav pieejamas instrukcijas latviski, tāpēc pavirši pamācīti atmīnētāji gūst nevajadzīgas traumas. 1945. gadā Kusiņš strādāja kā [[Latvijas PSR]] Aizsardzības, aviācijas un ķīmiskās rūpniecības veicināšanas biedrības (''Osoaviahim'') Centrālās padomes priekšsēdētājs, par [[latviešu valoda]]s plašāku lietojumu viņš runāja arī 1945. gada LPK CK plēnumā, kurā pauda uzskatu, ka latviešiem partijas politika jāievieš latviešu, nevis [[krievu valoda|krievu valodā]], par ko izpelnījās asu kritiku.
1947. gadā Kusiņš kļuva par kandidātu uz vietu LKP CK un piedalījās 1947. gada partijas plēnumā. Šeit Kusiņš atkal izsacījās par latviešu valodas jautājumu:

{{citāts|Bet biedri necenšas un negrib apgūt pašu iedarbīgāko instrumentu. Neraugoties uz VK(b)P CK direktīvām un Latvijas K(b)P CK vairākkārtējiem lēmumiem, viņi latviešu valodu nemācās. Bet šiem mūsu biedriem, kuri atsūtīti uz Latviju nopietni un uz ilgu laiku, varbūt pat uz visu dzīvi, latviešu valoda jāmācās. (..) Bet latviešu valodu var iemācīties mazāk kā gada laikā. Pie mums to necenšas darīt pat redzami vadošie darbinieki, kuriem valoda ir jāmācās. Viņi sev apkārt salikuši krievu sekretārus, lai būtu izolēti un lai tur neiekļūtu latviešu skaņas. Atklāti runājot, jāsaka, ka arī pēc CK lēmuma šajā jautājumā no redzamiem darbiniekiem bija dzirdami tādi izteikumi: kāda velna pēc man tā Latvija, kamdēļ man būtu jāmācās latviešu valoda, mani komandēja VK(b)P CK un tamlīdzīgi&lt;ref name=&quot;LA&quot; /&gt;}}

Pēc šīs runas viņš izpelnījās pārējo plēnuma locekļu asu nosodījumu: par atkārtotu antipartijisku uzstāšanos viņu izslēdza no plēnuma un svītroja no LKP CK kandidātu saraksta.
Aktīvu politisko darbību Kusiņš vairs neatsāka, atlikušo mūža daļu viņš pavadīja [[Maskava|Maskavā]]. 
Miris 1983. gadā, apglabāts Vendenskas kapsētā (''Введенское кладбище'') Maskavā.&lt;ref name=&quot;RU&quot; /&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{DEFAULTSORT:Kusins, Eduards}}
[[Kategorija:1889. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1983. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Augšdaugavas novadā dzimušie]]
[[Kategorija:Jura krusta saņēmēji]]
[[Kategorija:Krievijas pilsoņu kara dalībnieki]]
[[Kategorija:PSRS virsnieki]]
[[Kategorija:Ar Sarkanā Karoga ordeni apbalvotie]]</text>
      <sha1>jfiyh52qkoe8pbtl3vtf30ywhmgi64j</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Notingemas &quot;Forest&quot;</title>
    <ns>0</ns>
    <id>181785</id>
    <revision>
      <id>4047685</id>
      <parentid>4008054</parentid>
      <timestamp>2024-04-25T13:01:21Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Vylks</username>
        <id>50297</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Sasniegumi */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7682" xml:space="preserve">{{Futbola kluba infokaste
 | text_color      = #FFFFFF
 | bg_color        = #FF3333
 | nos             = Notingemas &quot;Forest&quot;
 | logo_links      = Nottingham Forest.svg
 | logo_izm        = 130px
 | pilns           = Notingemas futbola klubs &quot;Forest&quot; (''Nottingham Forest Football Club'')
 | iesauka         = The Reds&lt;br/&gt;The Garibaldi&lt;br/&gt;Forest&lt;br/&gt;The Tricky Trees
 | pilsēta         = {{vieta|Anglija|Notingema}}
 | līga            = [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas Premjerlīga]]
 | sez             = [[2022.—2023. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2022.—2023.]]
 | poz             = 16. vieta
 | dib             = 1865
 | dib_mēn         = 
 | dib_dat         = 
 | dib_com         = &lt;!-- Komentārs pie ailes &quot;Dibināts&quot; --&gt;
 | beidza_pastāvēt = 
 | darbojās        = 
 | stad            = ''City Ground''
 | ietilp          = 30 576
 | krāsas          = 
 | īpašn           = {{flaga|Grieķija}} [[Evangels Marinakis]]
 | prez            = 
 | menedžeris      = 
 | tren            = {{flaga|Portugāle}} [[Nunu Ešpiritu Santu]]
 | kapteinis       = {{flaga|ENG}} Džo Vorels
 | mediji          = 
 | sadarbojas      = 
 | current         = 
&lt;!------ Franšīzes vēsture -------&gt;
 | name1           = 
 | dates1          = 
 | name2           = 
 | dates2          = 
&lt;!------ čempiontituli -------&gt;
 | līga1           = Eiropas
 | uzvaras1        = 2
 | līga2           = 
 | uzvaras2        = 
 | līga3           = 
 | uzvaras3        = 
 | līga4           = 
 | uzvaras4        = 
|pattern_la1        = _fortuna2324h
|pattern_b1         = _nottingham2324h
|pattern_ra1        = _fortuna2324h
|pattern_sh1        = _fortuna2324a
|pattern_so1        = _fortuna2324h
|leftarm1           = EF0000
|body1              = EF0000
|rightarm1          = EF0000
|shorts1            = FFFFFF
|socks1             = EF0000
|pattern_la2        = _nottingham2324a
|pattern_b2         = _nottingham2324a
|pattern_ra2        = _nottingham2324a
|pattern_sh2        = _nottingham2324a
|pattern_so2        = _nottingham2324al
|leftarm2           = FFFFFF
|body2              = FFFFFF
|rightarm2          = FFFFFF
|shorts2            = FFFFFF
|socks2             = FFFFFF
|pattern_la3        = _nottingham2324t
|pattern_b3         = _nottingham2324t
|pattern_ra3        = _nottingham2324t
|pattern_sh3        = _nottingham2324t
|pattern_so3        = _nottingham2324tl
|leftarm3           = 000060
|body3              = 000060
|rightarm3          = 000060
|shorts3            = 000060
|socks3             = 000060
}}
'''Notingemas futbola klubs &quot;Forest&quot;''' ({{val|en|Nottingham Forest Football Club}}) ir profesionāls [[Anglija]]s [[futbols|futbola]] klubs&lt;ref&gt;https://www.nottinghamforest.co.uk/club/history/history.aspx&lt;/ref&gt;, kas ir bāzēts [[Notingema|Notingemā]], [[Anglija|Anglijā]]. Klubs spēlē [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas Premjerlīgā]]. Tas ir dibināts 1865. gadā. Klubam veiksmīgākais periods bija starp 1975. un 1993. gadu, kad to trenēja [[Braiens Klofs]]. Šajā laikā &quot;Forest&quot; divas reizes pēc kārtas izcīnīja [[UEFA Čempionu līga|Eiropas kausu]]. Klubs savas mājas spēles aizvada ''City Ground'' stadionā.

== Komandas sastāvs ==
''{{Dat|2023|8|2||bez}}''
{{Fs start}}
{{fs player|no=2|nat=FRA|pos=DF|name=[[Džuilians Bjankonē]]}}
{{fs player|no=3|nat=ENG|pos=DF|name=[[Stīvs Kuks]]}}
{{fs player|no=4|nat=ENG|pos=DF|name=[[Džo Vorels]]|other=[[kapteinis (futbols)|kapteinis]]}}
{{fs player|no=5|nat=BEL|pos=MF|name=[[Orels Mangalā]]}}
{{fs player|no=6|nat=ENG|pos=MF|name=[[Džondžo Šelvijs]]}}
{{fs player|no=7|nat=WAL|pos=DF|name=[[Neko Viljamss]]}}
{{fs player|no=8|nat=SEN|pos=MF|name=[[Šeihu Kujate]]}}
{{fs player|no=9|nat=NGR|pos=FW|name=[[Taivo Avoniji]]}}
{{fs player|no=10|nat=ENG|pos=MF|name=[[Morgans Gibs-Vaits]]}}
{{fs player|no=11|nat=NZL|pos=FW|name=[[Kriss Vuds]]}}
{{fs player|no=13|nat=WAL|pos=GK|name=[[Veins Henesijs]]}}
{{fs player|no=14|nat=BRA|pos=MF|name=[[Gustavo Skarpa]]}}
{{fs player|no=15|nat=ENG|pos=DF|name=[[Harijs Tofolo]]}}
{{fs player|no=17|nat=ENG|pos=FW|name=[[Aleks Maitens]]}}
{{fs player|no=18|nat=BRA|pos=DF|name=[[Felipi (futbolists)|Felipi]]}}
{{fs player|no=19|nat=SEN|pos=DF|name=[[Musa Niakatē]]}}
{{fs player|no=20|nat=WAL|pos=FW|name=[[Brenans Džonsons]]}}
{{fs player|no=21|nat=SWE|pos=FW|name=[[Entonijs Elanga]]}}
{{fs mid}}
{{fs player|no=22|nat=ENG|pos=MF|name=[[Raiens Jeits]]|other=[[Kapteinis (futbols)|vicekapteinis]]}}
{{fs player|no=23|nat=SUI|pos=MF|name=[[Remo Freilers]]|other=[[Kapteinis (futbols)|trešais kapteinis]]}}
{{fs player|no=24|nat=CIV|pos=DF|name=[[Seržs Orjē]]}}
{{fs player|no=25|nat=NGA|pos=FW|name=[[Emanuēls Deniss]]}}
{{fs player|no=26|nat=SCO|pos=DF|name=[[Skots MaKenna]]}}
{{fs player|no=27|nat=ENG|pos=DF|name=[[Omārs Ričards]]}}
{{fs player|no=28|nat=BRA|pos=MF|name=[[Danilo, 2001|Danilo]]}}
{{fs player|no=30|nat=CIV|pos=DF|name=[[Vilijs Bolī]]}}
{{fs player|no=34|nat=USA|pos=GK|name=[[Ītans Horvāts]]}}
{{fs player|no=35|nat=KOR|pos=FW|name=[[Hwans Ui-jo]]}}
{{fs player|no=39|nat=ENG|pos=DF|name=[[Džonatans Panco]]}}
{{fs player|no=42|nat=TUN|pos=DF|name=[[Muhameds Drēgers]]}}
{{fs player|no=43|nat=NGA|pos=DF|name=[[Ola Aina]]}}
{{fs player|no=|nat=CAN|pos=DF|name=[[Ričijs Lareja]]}}
{{fs player|no=|nat=FRA|pos=DF|name=[[Loiks Mbē Sohs]]}}
{{fs player|no=|nat=ENG|pos=MF|name=[[Tairīss Fornā]]}}
{{fs player|no=|nat=ENG|pos=MF|name=[[Lūiss O'Braiens]]}}
{{Fs end}}

== Sasniegumi ==
* '''Anglijas futbola augstākais līmenis''' (līdz 1992. gadam '''Pirmā divīzija'''; tagad — '''[[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīga]]''')
** Čempioni (1): 1977–78
** Vicečempioni (2): 1966–67, 1978–79
* '''Anglijas futbola 2. līmenis''' (1893.—1992. '''Otrā divīzija'''; 1992.—2004. '''Pirmā divīzija'''; tagad — '''''[[Anglijas futbola čempionāts|Championship]]''''')
** Čempioni (3): 1906–07, 1921–22, 1997–98 
** Vicečempioni (2): 1956–57, 1993–94
** Izslēgšanas spēļu uzvarētāji (1): 2021—22&lt;ref&gt;https://sportacentrs.com/futbols/anglija/29052022-nottingham_forest_pirmoreiz_kops_1999_gad&lt;/ref&gt;
* '''[[FA kauss]]'''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablese/engcuphist.html |title=England FA Challenge Cup Finals |language=en |accessdate={{dat|2020|5|6||bez}} |publisher=[[RSSSF]]}}&lt;/ref&gt;
** Kausa ieguvēji (2): 1897–98, 1958–59 
** Finālisti (1): 1990–91
* '''[[Anglijas Līgas kauss]]'''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablese/engleagcuphist.html |title=England - Football League Cup Finals |language=en |accessdate={{dat|2020|5|6||bez}} |publisher=[[RSSSF]]}}&lt;/ref&gt;
** Kausa ieguvēji (4): 1977–78, 1978–79, 1988–89, 1989–90 
** Finālisti (2): 1979–80, 1991–92
* '''''[[FA Community Shield]]''''' (līdz 2001. gadam — ''Charity Shield'')&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablese/engsupcuphist.html |title=England - List of FA Charity/Community Shield Matches |language=en |accessdate={{dat|2020|5|6||bez}} |publisher=[[RSSSF]]}}&lt;/ref&gt;
** Kausa ieguvēji (1): 1978
* '''[[UEFA Čempionu līga|Eiropas čempionvienību kauss]]'''
** Kausa ieguvēji (2): 1978–79, 1979–80 
* '''[[UEFA Superkauss]]'''
** Kausa ieguvēji (1): 1979
** Finālisti (1): 1980
* '''[[Starpkontinentālais kauss]]'''
** Finālisti (1): 1980

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}
{{sporta ārējās saites}}
* {{oficiālā tīmekļa vietne}}

{{Futbols-aizmetnis}}
{{UK-aizmetnis}}
{{Anglijas Premjerlīga}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Anglijas futbola klubi]]
[[Kategorija:Nottingham Forest F.C.| ]]</text>
      <sha1>3qcz3xzidyoqgvskog6187n07h3iimi</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Miks Indrašis</title>
    <ns>0</ns>
    <id>182781</id>
    <revision>
      <id>4047816</id>
      <parentid>3940631</parentid>
      <timestamp>2024-04-25T17:34:10Z</timestamp>
      <contributor>
        <ip>81.198.229.45</ip>
      </contributor>
      <comment>pievienots teikuma nobeigums &quot;ar kuru izcināja čempiona titulu&quot; pievienota tabulā zelta medaļa pie bronzas (P.S. Miks kļuva čempions Zviedrijas otrajā līgā)</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8607" xml:space="preserve">{{Hokejista infokaste
| vārds = Miks Indrašis
| vārds_orig = 
| attēls = Latvijas hokeja izlases sveikšana - Miks Indrašis.jpg
| att_izm = 
| paraksts = Miks Indrašis 2023. gadā
&lt;!------ Personas dati ------&gt;| pilns vārds = 
| dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1990|9|30}}
| dz_viet = {{vieta|Latvija|Rīga}}
| mir_dat = 
| mir_viet = 
| garums = {{mērvienība|cm=190}}
| svars = {{mērvienība|kg=90}}
| iesauka = Indulis
| poz = [[Uzbrucējs (hokejs)|Labās malas uzbrucējs]]
| tvēriens = Kreisais
| kar_sāk = 2005
| kar_beig = 
| izglītība = &lt;!------ Kluba informācija ------&gt;
| kom = {{flaga|Zviedrija}} [[Brynäs IF]]
| numurs = 70
| amats = 
| līga = ''[[Hockeyallsvenskan]]''
&lt;!------ Nacionālā izlase ------&gt;| taut_sez 1 = 2012—''pašlaik''
| taut 1 = {{ih|LAT}}
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;| sasniegumi = 
| slavz = 
| aģenti = 
| dzimums = v
| atjaunots = {{dat|2023|5|28||bez}}
&lt;!------ Medaļas ------&gt;| rādīt_medaļas = jā
| headercolor = 
| medaltemplates = {{MedalCountry|{{karogs|Latvija}}}} {{MedalCompetition|[[Pasaules čempionāts hokejā]]}}
{{MedalBronze2|[[2023. gada Pasaules čempionāts hokejā|Somija/Latvija 2023]]}}

{{MedalContry|{{karogs|Zviedrija|Brynäs IF}}}} {{MedalCompetition|[[Hockeyallsvenskan]]}}
{{MedalGold2|[[Brynäs IF|Brynäs IF]]}}
}}
'''Miks Indrašis''' (dzimis {{dat|1990|9|30}} [[Rīga|Rīgā]]) ir [[latvieši|latviešu]] [[hokejists]], spēlē [[uzbrucējs (hokejs)|labās malas uzbrucēja]] pozīcijā, [[Latvijas hokeja izlase]]s dalībnieks. Pašlaik (2023) pārstāv Zviedrijas otrās spēcīgākās līgas ''[[Hockeyallsvenskan]]'' komandu ''[[Brynäs IF]]''.

== Karjera ==
=== Klubi ===
Hokejista karjeru sācis 2005. gadā [[HK Liepājas Metalurgs|Liepājas &quot;Metalurga&quot;]] komandā. 2008.—2009. gada sezonā nostiprinājies [[Latvijas čempionāts hokejā|Latvijas čempionātā]] [[SK LSPA/Rīga]] sastāvā, tajā pašā sezonā [[HK Rīga 2000]] sastāvā spēlējis [[Baltkrievijas Ekstralīga|Baltkrievijas Ekstralīgā]]. 2009.—2010. gada sezonu aizvadīja Baltkrievijas Ekstralīgā [[HK Dinamo Juniors]] sastāvā, savukārt kopš nākamās sezonas spēlēja [[Jaunatnes hokeja līga|MHL]] klubā [[HK Rīga]] (2011.—2012. gada sezonā spēlēja arī Liepājas &quot;Metalurga&quot; sastāvā Baltkrievijas Ekstralīgā). {{dat|2011|10|5||bez}} debitējis [[Kontinentālā hokeja līga|KHL]] [[Rīgas &quot;Dinamo&quot;]] sastāvā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/hokejs/dinamo_riga/05102011-jucera_un_indrasa_debija_dinamo_5_zaudeju|title=Jučera un Indraša debijā ''Dinamo'' piektais zaudējums pēc kārtas|date={{dat|2011|10|5||bez}}|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2012|3|24||bez}}}}&lt;/ref&gt; 2012.—2013. gada sezonā Indrašis bija viens no &quot;Dinamo&quot; rezultatīvākajiem spēlētājiem, 43 spēlēs guva 14 vārtus un atdeva 12 rezultatīvas piespēles (26 punkti).

Sākoties 2017/2018. gada [[Kontinentālā hokeja līga]]s sezonai bija [[Rīgas &quot;Dinamo&quot;]] kapteinis. [[2018]]. gada maijā noslēdza divu gadu līgumu ar [[Maskavas &quot;Dinamo&quot; (hokejs)|Maskavas &quot;Dinamo&quot;]]. Bijis arī KHL zvaigžņu spēles dalībnieks.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.dinamoriga.lv/lv/zinas/kluba-zinas/indrasis-piedalisies-khl-zvaigznu-spele|title=Indrašis piedalīsies KHL Zvaigžņu spēlē — Hokeja kluba Dinamo Rīga oficiālā mājaslapa|last=Rīga|first=Dinamo|website=www.dinamoriga.lv|access-date=2018-01-06|language=lv|archive-date=2022-05-19|archive-url=https://web.archive.org/web/20220519062839/https://www.dinamoriga.lv/lv/zinas/kluba-zinas/indrasis-piedalisies-khl-zvaigznu-spele}}&lt;/ref&gt; Divus gadus vēlāk atgriezās [[Rīga]]s sastāvā. 2021. gadā kā brīvais aģents pārgājis uz [[Podoļskas &quot;Vitjaz&quot;]], pēc tam spēlējot [[Vladivostokas &quot;Admiral&quot;]]. 2022. gada februārī noslēdzis līgumu ar Šveices komandu [[EHC Biel]].

2022. gada jūnijā Indrašis uz gadu parakstīja līgumu ar [[Maskavas &quot;Spartak&quot; (hokejs)|Maskavas &quot;Spartak&quot;]] komandu, kas tālāk liegtu startēt [[Latvijas hokeja izlase|Latvijas hokeja izlasē]] saskaņā ar pēc [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|Krievijas iebrukuma Ukrainā]] pieņemtajiem Sporta likuma grozījumiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/sports/news/hokejs/indrasis-dodas-pie-okupantiem-latvijas-izlases-uzbrucejs-atgriezas-khl.d?id=54500180|title=Indrašis dodas pie okupantiem – Latvijas izlases uzbrucējs atgriežas KHL |last=|first=|website=www.delfi.lv|access-date=2022-06-29|language=lv}}&lt;/ref&gt; Lai pabeigtu pāreju, no [[Latvijas Hokeja federācija]]s ir jāsaņem pārejas karte, kuru tā šobrīd neplāno apstiprināt, tāpēc šobrīd Indrašis spēlēt jaunajā komandā vēl nevar.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/sports/hokejs/indrasa-vienosanas-ar-krievijas-klubu-raisa-sasutumu-latvijas-hokeja-vinam-varetu-but-sekotaji.a463578/|title=Indraša vienošanās ar Krievijas klubu raisa sašutumu, Latvijas hokejā viņam varētu būt sekotāji|website=www.[[lsm.lv]]|access-date=2022-07-01|date=2022-06-30|language=lv}}&lt;/ref&gt; 2022. gada 5. jūlijā Indrašis paziņoja, ka informācija par pievienošanos &quot;Spartak&quot; komandai nav patiesa un ka viņam ir spēkā esošs līgums ar citu komandu.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |title=Hokejists Indrašis: Krievijā es nespēlēšu |url=https://www.lsm.lv/raksts/sports/hokejs/hokejists-indrasis-agresora-valsti-krievija-es-nespelesu.a464122/ |accessdate={{dat|2022|7|5||bez}} |publisher=[[Lsm.lv]] |date={{dat|2022|7|5||bez}}}}&lt;/ref&gt; Tajā pašā dienā &quot;Spartak&quot; paziņoja, ka līgums starp klubu un uzbrucēju tika noslēgts pēc reglamenta un ir reģistrēts KHL Centrālajā Informācijas birojā, piebilstot, ka visi KHL līgumi ir atzīti [[Starptautiskā Hokeja federācija|Starptautiskajā Hokeja federācijā]], līdz ar ko tiem jābūt apstiprinātiem. Gadījumā, ja spēlētājs neizpildīs līguma nosacījumus, viņam būs jāizmaksā kompensācija klubam.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Официальное заявление ХК «Спартак» Москва|url=https://spartak.ru/news/events/ofitsialnoe-zayavlenie-khk-spartak-moskva/|website=Официальный сайт ХК «Спартак»|date=2022-07-05|accessdate=2022-07-05|language=ru}}&lt;/ref&gt; 2022.—2023. gada sezonu M. Indrašis aizvadīja Vācijas klubā [[Švenningenes &quot;Wild Wings&quot;]].

Pirms 2023.—2024. gada sezonas pievienojās Zviedrijas otrās spēcīgākās līgas ''[[Hockeyallsvenskan]]'' komandai ''[[Brynäs IF]]'' ar kuru izcināja čempiona titulu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/sports/hokejs/01.08.2023-indrasis-pievienojas-cukstem-zviedrijas-otras-ligas-komanda-brynas.a518522/ |title=Indrašis pievienojas Čukstem Zviedrijas otrās līgas komandā «Brynas» |website=lsm.lv |date={{dat|2023|8|1|N|bez}} |accessdate={{dat|2023|10|24||bez}}}}&lt;/ref&gt;

=== Latvijas izlase ===
Oficiālos turnīros pieaugušo izlases sastāvā debitējis 2012. gadā, pārstāvējis izlasi [[2012. gada Pasaules čempionāts hokejā|2012. gada Pasaules čempionātā]], kur pirmajās trīs spēlēs guvis trīs vārtus (vēl divas reizes rezultatīvi piespēlēja komandas biedriem) un kļuva par rezultatīvāko Latvijas izlasē visā turnīrā. Spēlējis vēl arī 2013., 2014., 2015., 2016., 2017., 2018., 2019., 2021. un [[2023. gada Pasaules čempionāts hokejā|2023.]] gada Pasaules čempionātos. {{oss|Z=2014|L=L}} Miks Indrašis guva pēdas lūzumu, pēc kā beidza sezonu. Spēlēja Latvijas izlases sastāvā arī {{oss|Z=2022|L=L}} [[Pekina|Pekinā]]. Pārstāvējis Latvijas jaunatnes izlases. 2023. gada Pasaules čempionātā ar izlasi izcīnīja bronzas medaļu.

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}

{{Latvijas hokejists-aizmetnis}}

{{Navboxes
| title      = Latvijas izlase
| titlestyle = background:maroon; color:white;
| list       = 
{{Latvijas sportisti 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs}}
{{Latvija 2014 ZOS}}
{{LV sastāvs PČH 2023}}
{{LV sastāvs PČH 2014}}
{{LV sastāvs PČH 2013}}
{{LV sastāvs PČH 2012}}
}}

{{DEFAULTSORT:Indrašis, Miks}}
[[Kategorija:1990. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Rīgā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas hokejisti]]
[[Kategorija:Rīgas &quot;Dinamo&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Maskavas &quot;Dinamo&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:HK Liepājas Metalurga spēlētāji]]
[[Kategorija:Latvijas sportisti 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Hokejisti 2014. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Hokejisti 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]</text>
      <sha1>jy1hi1i3kojwzlpsibr9fcluld7lv6p</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Cepamais pulveris</title>
    <ns>0</ns>
    <id>182922</id>
    <revision>
      <id>4047649</id>
      <parentid>2755817</parentid>
      <timestamp>2024-04-25T12:11:46Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <comment>/* Ārējās saites */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2037" xml:space="preserve">[[Attēls:Backpulver RZ.jpg|thumb|200px|Cepamais pulveris]]
'''Cepamais pulveris''' ir ķīmisks [[mīklas irdinātājs]], kas sastāv no skābu un sārmainu vielu, kā arī inertas vielas pulverveida maisījuma — parasti no vienādās daļās sajauktas [[dzeramā soda|dzeramās sodas]], [[citronskābe]]s un [[ciete]]s vai [[milti]]em. Bieži cepamajam pulverim pievienotas citas vielas, piemēram, [[difosfāti]].&lt;ref&gt;[http://www.evielas.lv/lv/vielas/233 Difosfāti]&lt;/ref&gt; Sodai un citronskābei savstarpēji reaģējot, mīklā rodas [[oglekļa dioksīds|ogļskābās gāzes]] burbulīši. Inerto vielu pievieno, lai tā uzsūktu mitrumu un aktīvās vielas nesāktu reaģēt priekšlaicīgi. Cepamais pulveris, tāpat kā [[raugs]], liek mīklai izcelties, taču darbojas ātrāk kā raugs, tāpēc to izmanto mīklās, kas nav pietiekami elastīgas, lai ilgstoši sevī noturētu gāzi, kā arī gadījumos, kad nav vēlama rauga radītā garša. Gadījumos, kad mīkla ir ļoti skāba, cepamajā pulverī esošās skābes var neizreaģēt, radot nepatīkamu piegaršu, tāpēc šādos gadījumos pievieno papildu daudzumu sodas. Cepamo pulveri var aizstāt, pievienojot dzeramajai sodai kādu skābi saturošu produktu, piemēram, [[kefīrs|kefīru]], [[jogurts|jogurtu]], [[rūgušpiens|rūgušpienu]], [[etiķis|etiķi]] vai [[citroni|citronu]] sulu. Atšķirībā no cepamā pulvera, šādā maisījumā reakcija notiek ātrāk, tāpēc mīkla ātri jāizcep, turklāt, pievienojot par daudz sodas, arī šajā gadījumā var rasties nepatīkama piegarša. Tāpat daudzos gadījumos cepamo pulveri var aizstāt ar [[amonija karbonāts|briežraga sāli]].

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* [http://la.lv/index.php?option=com_content&amp;view=article&amp;id=321314:soda-cepamais-pulveris&amp;catid=236&amp;Itemid=348 Vai cepot ar sodu tāds pats efekts kā ar cepamo pulveri]


{{pārtika-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Pārtikas piedevas]]</text>
      <sha1>6rpmxaqy0m338lg35h4n8ib7u2fssn4</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Vulverhemptonas &quot;Wanderers&quot;</title>
    <ns>0</ns>
    <id>187148</id>
    <revision>
      <id>4047688</id>
      <parentid>3899254</parentid>
      <timestamp>2024-04-25T13:03:30Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Vylks</username>
        <id>50297</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Sasniegumi */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6440" xml:space="preserve">{{Futbola kluba infokaste
| text_color = #000
| bg_color = #FF8000
| nos = Vulverhemptonas &quot;Wanderers&quot;
| logo_links = Wolverhampton Wanderers.svg
| logo_izm = 150px
| pilns = Vulverhemptonas futbola klubs &quot;Wanderers&quot; (''Wolverhampton Wanderers Football Club'')
| iesauka = ''Wolves'', ''The Wanderers''
| pilsēta = {{vieta|Apvienotā Karaliste|Anglija|Vulverhemptona}}
| līga = [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas Premjerlīga]]
| sez = [[2022.—2023. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2022.—2023.]]
| poz = 13. vieta  
| dib = 1877
| dib_mēn = 
| dib_dat = 
| dib_com = kā ''St. Luke's''
| beidza_pastāvēt = 
| darbojās = 
| stad = ''[[Molineux Stadium]]''
| ietilp = 31 700
| krāsas = 
| īpašn = 	Fosun International
| prez = 
| menedžeris = 
| tren = {{flaga|ENG}} [[Gerijs O'Nīls]]
| kapteinis = {{flaga|Anglija}} [[Makss Kilmans]]
| mediji = 
| sadarbojas = 
| current = &lt;!------ Franšīzes vēsture -------&gt;
| name1 = 
| dates1 = 
| name2 = 
| dates2 = &lt;!------ čempiontituli -------&gt;
| līga1 = Anglijas čempionāta
| uzvaras1 = 3
| līga2 = 
| uzvaras2 = 
| līga3 = 
| uzvaras3 = 
| līga4 = 
| uzvaras4 = 
| pattern_la1 = _wolverhampton2324h
| pattern_b1 = _wolverhampton2324h
| pattern_ra1 = _wolverhampton2324h
| pattern_sh1 = _wolverhampton2324h
| pattern_so1 = _wolverhampton2324hl
| leftarm1 = FDB913
| body1 = FDB913
| rightarm1 = FDB913
| shorts1 = 000000
| socks1 = FDB913
| pattern_la2 = _wolverhampton2324a
| pattern_b2 = _wolverhampton2324a
| pattern_ra2 = _wolverhampton2324a
| pattern_sh2 = _wolverhampton2324a
| pattern_so2 = _wolverhampton2324al
| leftarm2 = 
| body2 = 
| rightarm2 = 
| shorts2 = 
| socks2 = 
| pattern_la3 = 
| pattern_b3 = 
| pattern_ra3 = 
| pattern_sh3 = 
| pattern_so3 = 
| leftarm3 = 
| body3 = 
| rightarm3 = 
| shorts3 = 
| socks3 = 
}}
'''Vulverhemptonas futbola klubs &quot;Wanderers&quot;''' ({{val|en|Wolverhampton Wanderers Football Club}}) ir profesionāls [[Anglija]]s [[futbols|futbola]] klubs, kas ir bāzēts [[Vulverhemptona|Vulverhemptonā]], [[Anglija|Anglijā]]. Klubs spēlē [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas Premjerlīgā]]. Tas dibināts 1877. gadā un kopš 1889. gada mājas spēles aizvada ''Molineux'' stadionā. &quot;Wanderers&quot; bija viens no [[Anglijas futbola līga]]s dibinātājklubiem. 1972. gadā klubs izcīnīja otro vietu [[UEFA kauss|UEFA kausa]] izcīņā, tāpat četras reizes uzvarējusi [[FA kauss|FA kausā]], trīs reizes kļuvuši par Anglijas čempioniem ar uzvaru Pirmajā līgā.

== Komandas sastāvs ==
''{{Dat|2023|2|6|5=bez}}''.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.premierleague.com/clubs/38/Wolverhampton-Wanderers/squad|title=First-Team|website=premierleague.com|access-date=2023-02-06|language=en}}&lt;/ref&gt;

{{Fs start}}
{{Fs player|name=[[Žuzē Sā]]|nat=POR|pos=GK|no=1}}
{{Fs player|name=[[Rajans Aits Nurī]]|pos=DF|no=3|nat=FRA}}
{{Fs player|name=[[Neitans Kolinss]]|pos=DF|no=4|nat=IRL}}
{{Fs player|name=[[Mario Lemina]]|pos=MF|no=5|nat=GAB}}
{{Fs player|name=[[Bubakars Traore]]|pos=MF|nat=MLI|no=6}}
{{Fs player|name=[[Pedru Netu]]|pos=MF|nat=POR|no=7}}
{{Fs player|name=[[Rubens Neviss]]|nat=POR|no=8|pos=MF|other=[[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]}}
{{Fs player|name=[[Rauls Himeness]]|nat=MEX|pos=FW|no=9}}
{{Fs player|name=[[Daniels Podense]]|pos=MF|nat=POR|no=10}}
{{Fs player|name=[[Hvans Hijčhans]]|nat=KOR|pos=FW|no=11}}
{{Fs player|name=[[Matēuss Kuņa]]|nat=BRA|pos=FW|no=12|other=īrē no [[Atlético Madrid]]}}
{{Fs player|name=[[Kreigs Dosons]]|nat=ENG|pos=DF|no=15}}
{{Fs player|name=[[Saša Kalajdžičs]]|nat=AUT|pos=FW|no=18}}
{{Fs player|name=[[Honatans Kastro Oto|Honnijs]]|nat=ESP|pos=DF|no=19}}
{{Fs mid}}
{{Fs player|name=[[Šikiņu]]|nat=POR|pos=FW|no=20}}
{{Fs player|name=[[Pablo Sarabija]]|nat=ESP|pos=MF|no=21}}
{{Fs player|name=[[Nelsons Semedu]]|pos=DF|no=22|nat=POR}}
{{Fs player|name=[[Makss Kilmens]]|nat=ENG|pos=DF|no=23}}
{{Fs player|name=[[Tote Gomešs]]|nat=POR|no=24|pos=DF}}
{{Fs player|name=[[Denjels Bentlijs]]|nat=ENG|no=25|pos=GK}}
{{Fs player|name=[[Mateušs Nunešs]]|pos=MF|nat=POR|no=27}}
{{Fs player|name=[[Žuau Moutiņu]]|pos=MF|nat=POR|no=28}}
{{Fs player|name=[[Djegu Kosta]]|pos=FW|nat=ESP|no=29}}
{{Fs player|name=[[Žuau Gomiss]]|nat=BRA|pos=MF|no=35}}
{{Fs player|name=[[Adama Traore]]|nat=ESP|pos=FW|no=37}}
{{Fs player|name=[[Džo Hodžs]]|pos=MF|no=59|nat=IRL}}
{{Fs player|name=[[Ugo Bueno]]|nat=ESP|pos=DF|no=64}}
{{Fs player|name=[[Deksters Lembikisa]]|nat=JAM|pos=DF|no=81}}
{{Fs end}}

== Sasniegumi ==
* '''Anglijas futbola augstākais līmenis''' (līdz 1992. gadam '''Pirmā divīzija'''; tagad — '''[[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīga]]''')
** Čempioni (3): 1953–54, 1957–58, 1958–59
** Vicečempioni (5): 1937–38, 1938–39, 1949–50, 1954–55, 1959–60
* '''Anglijas futbola 2. līmenis''' (1893.—1992. '''Otrā divīzija'''; 1992.—2004. '''Pirmā divīzija'''; tagad — '''''[[Anglijas futbola čempionāts|Championship]]''''')
** Čempioni (4): 1931–32, 1976–77, 2008–09, 2017–18
** Vicečempioni (2): 1966–67, 1982–83
* '''[[FA kauss]]'''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablese/engcuphist.html |title=England FA Challenge Cup Finals |language=en |accessdate={{dat|2020|5|6||bez}} |publisher=[[RSSSF]]}}&lt;/ref&gt;
** Kausa ieguvēji (4): 1892–93, 1907–08, 1948–49, 1959–60 
** Finālisti (4): 1888–89, 1895–96, 1920–21, 1938–39
* '''[[Anglijas Līgas kauss]]'''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablese/engleagcuphist.html |title=England - Football League Cup Finals |language=en |accessdate={{dat|2020|5|6||bez}} |publisher=[[RSSSF]]}}&lt;/ref&gt;
** Kausa ieguvēji (2): 1973–74, 1979–80
* '''''[[FA Community Shield]]''''' (līdz 2001. gadam — ''Charity Shield'')&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablese/engsupcuphist.html |title=England - List of FA Charity/Community Shield Matches |language=en |accessdate={{dat|2020|5|6||bez}} |publisher=[[RSSSF]]}}&lt;/ref&gt;
** Kausa ieguvēji (4): 1949, 1954, 1959, 1960 
* '''[[UEFA Eiropas līga|UEFA kauss]]'''
** Finālisti (1): 1971–72

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.wolves.co.uk/ Kluba oficiālā mājaslapa] {{en ikona}}

{{Futbols-aizmetnis}}
{{UK-aizmetnis}}
{{Anglijas Premjerlīga}}
{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Wolverhampton Wanderers F.C.}}
[[Kategorija:Anglijas futbola klubi]]
[[Kategorija:Wolverhampton Wanderers F.C.| ]]</text>
      <sha1>3u7rwrirc8byoecpyq6wenm6g3h94ax</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Real Club Deportivo Mallorca</title>
    <ns>0</ns>
    <id>189145</id>
    <revision>
      <id>4047660</id>
      <parentid>3864077</parentid>
      <timestamp>2024-04-25T12:22:31Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Vylks</username>
        <id>50297</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Sasniegumi */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3581" xml:space="preserve">{{nosaukums slīprakstā}}
{{Futbola kluba infokaste
| text_color = #000000
| bg_color   = #FF0000
| nos     = ''RCD Mallorca''
| logo    = [[Attēls:Rcd mallorca.svg|150px]]
| pilns   = ''Real Club Deportivo Mallorca, S.A.D.''
| pilsēta = {{Vieta|Spānija|Palma|2s=Palma (pilsēta)}}
| iesauka = ''Los Bermellones'' (spilgti sarkanie)
| dib     = 1916
| dib_mēn = 3
| dib_dat = 5
| stad    = ''[[Estadi de Son Moix]]''
| ietilp  = 23 142
| prez    = {{flaga|ASV}} Endijs Kolbergs
| tren    = {{flaga|Spānija}} [[Visente Moreno]]
| līga    = [[Spānijas futbola čempionāta Pirmā divīzija|Spānijas Pirmā divīzija]]
| sez     = [[2022.—2023. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|2022.—2023.]]
| poz     = 9. vieta
| pattern_la1 = _mallorca1920h
| pattern_b1 = _mallorca1920h
| pattern_ra1 = _mallorca1920h
| pattern_sh1 = _mallorca1920h
| pattern_so1 = _mallorca1920h
| leftarm1 = FF0000
| body1 = FF0000
| rightarm1 = FF0000
| shorts1 = 000000
| socks1 = 000000 
| pattern_la2 = _mallorca1920a
| pattern_b2 = _mallorca1920a
| pattern_ra2 = _mallorca1920a
| pattern_sh2 = _mallorca1920a
| pattern_so2 = _mallorca1920a
| leftarm2 = FFFFFF
| body2 = FFFFFF
| rightarm2 = FFFFFF
| shorts2 = FFFFFF
| socks2 = FFFFFF
| pattern_la3 = _mallorca1920t
| pattern_b3 = _mallorca1920t
| pattern_ra3 = _mallorca1920t
| pattern_sh3 = _mallorca1920t
| pattern_so3 = _mallorca1920t
| leftarm3 = 000000
| body3 = 000000
| rightarm3 = 000000
| shorts3 = 000000
| socks3 = 000000
}}

'''''Real Club Deportivo Mallorca''''', biežāk zināms kā '''''RCD Mallorca''''' vai vienkārši '''&quot;Mallorca&quot;''', ir [[Spānija]]s futbola klubs no [[Palma (pilsēta)|Palmas]] pilsētas [[Maļorka]]s salā. Klubs dibināts 1916. gadā. Pašlaik spēlē [[Spānijas futbola čempionāta Pirmā divīzija|Spānijas Pirmajā divīzijā]] jeb ''La Liga''. Augstākais sasniegums tika sasniegts 1998.—1999. un 2000.—2001. gada sezonās, kad izcīnīja trešo vietu ''[[La Liga]]''. 2003. gadā izcīnīja [[Spānijas Karaļa kauss|Spānijas Karaļa kausu]].

== Sasniegumi ==
* '''[[Spānijas Karaļa kauss]]'''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tabless/spancuphist.html |title=Spain - List of Cup Finals |accessdate={{dat|2017|11|8||bez}} |publisher=[[RSSSF]]}}&lt;/ref&gt;
** Kausa ieguvēji (1): 2002–03
** Finālisti (2): 1990–91, 1997–98 
* '''[[Supercopa de España|Spānijas Superkauss]]'''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tabless/spansupcuphist.html |title=Spain - List of Super Cup Finals |accessdate={{dat|2017|11|8||bez}} |publisher=[[RSSSF]]}}&lt;/ref&gt;
** Kausa ieguvēji (1): 1998
** Finālisti (1): 2003
* '''[[Spānijas futbola čempionāta Otrā divīzija|Otrā divīzija]]'''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tabless/span2champ.html |title=Spain - List of Second Division Champions |accessdate={{dat|2017|11|8||bez}} |publisher=[[RSSSF]]}}&lt;/ref&gt;
** Čempioni (2): 1959–60, 1964–65 
* '''Otrā B divīzija'''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tabless/span3champ.html |title=Spain - List of Second Division B Champions |accessdate={{dat|2017|11|8||bez}} |publisher=[[RSSSF]]}}&lt;/ref&gt;
** Uzvarētāji (1): 1980–81
* '''[[UEFA Kausu ieguvēju kauss]]'''
** Finālisti (1): 1998–99

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{sporta ārējās saites}}
* {{oficiālā mājaslapa}}


{{futbols-aizmetnis}}

{{La Liga}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Mallorca}}
[[Kategorija:Spānijas futbola klubi]]
[[Kategorija:Maļorka]]
[[Kategorija:RCD Mallorca]]</text>
      <sha1>8jgaqjsokost23uy3du1ticb3dc38rx</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Vija Celmiņa</title>
    <ns>0</ns>
    <id>192058</id>
    <revision>
      <id>4047741</id>
      <parentid>3915169</parentid>
      <timestamp>2024-04-25T15:24:43Z</timestamp>
      <contributor>
        <ip>77.219.12.150</ip>
      </contributor>
      <comment>Pievienota 2023. gada izstāde Hamburgā: https://www.hamburger-kunsthalle.de/en/exhibitions/vija-celmins-gerhard-richter-0</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="10273" xml:space="preserve">{{Mākslinieka infokaste
| name          = Vija Celmiņa
| image         = 
| imagesize     = 
| caption       = 
| birthname     = 
| birthdate     = {{dzimšanas datums un vecums|1938|10|25}}
| location      = {{vieta|Latvija|Rīga}}
| deathdate     = 
| nationality   = [[latvieši|latviete]]
| field         = [[glezniecība]], [[grafika]], [[pedagoģija]]
| training      = 
| movement      = [[hiperreālisms]]
| famous works  = ''Burning Man'' (1966), ''Ocean'' (1975), ''Large Desert'' (1975), ''Web #2'' (2000). 
| patrons       = 
| awards        =  ''Roswitha Haftmann Prize''&lt;br&gt;[[File:LVA Order of the Three Stars - Knight BAR.png|100px]] [[Triju Zvaigžņu ordenis]], 3. šķira (2019)
}}
'''Vija Celmiņa''' (''Vija Celmins'', dzimusi {{dat|1938|10|25}} [[Rīga|Rīgā]]) ir [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] gleznotāja un grafiķe, arī mākslas pasniedzēja. Viena no ievērojamākajām mūsdienu amerikāņu māksliniecēm, kas strādā hiperreālisma novirzienā. 

== Dzīvesgājums ==
Vija Celmiņa dzimusi [[1938]]. gada 25. oktobrī [[Rīga|Rīgā]]. [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara beigās]] [[1945]]. gadā viņa kopā ar vecākiem devās bēgļu gaitās uz Vāciju, bet [[1948]]. gadā pārcēlās uz dzīvi [[Indianapole|Indianapolē]] ASV. Viņa studēja mākslu Indiānas universitātes Herona Mākslas un dizaina skolā (''Herron School of Art and Design''), kuru beidza 1962. gadā. Gleznoja lielu dimensiju darbus tolaik valdošā abstraktā ekspresionisma manierē. No 1962. gada mita [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] krastā Venises pilsētā pie [[Losandželosa]]s Kalifornijā, kur iekārtoja savu darbnīcu. 1965. gadā ieguva mākslas maģistra grādu (MFA) un strādāja par glezniecības mācībspēku Kalifornijas universitātē Irvainā (''UC Irvine''). Šā perioda darbos jūtama viņas interese par popārtu un hiperreālismu. 

1980. gadā viņa pārcēlās uz [[Ņujorka|Ņujorku]] un 90. gadu sākumā sāka strādāt pie darbu sērijas &quot;Zirnekļa tīkls”. Izmantodama fotogrāfijas, Vija Celmiņa radīja gleznas un zīmējumus, kuros attēloja vienīgi ūdens virsmu, tuksneša smiltis un zvaigžņotās debesis.
 
Vijas Celmiņas personālizstādes un retrospektīvas sarīkotas daudzos muzejos un galerijās, tai skaitā Vitnijas Amerikāņu mākslas muzejā Ņujorkā (''Whitney Museum of American Art'', 1973, 1993), Deivida Makkī galerijā Ņujorkā (''David McKee Gallery'', 1983, 1988, 1992, 1995, 1996, 2001), Mūsdienu mākslas muzejā Losandželosā (''Museum of Contemporary Art'', 1994), Kartjē fondā Parīzē (''Fondation Cartier pour l’Art Contemporain'', 1995), Mūsdienu mākslas institūtā Londonā (''Institute of Contemporary Art''), Karalienes Sofijas Nacionālajā mākslas muzejā Madridē (''Museo Nacional de Arte Reina Sofia''), Vintertūras mākslas muzejā (''Kunstmuseum Winterthur''), Modernās mākslas muzejā Frankfurtē (''Museum für Moderne Kunst'', 1996—1997), ''Anthony d'Offay Gallery'' Londonā (1999), [[Metropoles mākslas muzejs|Metropolitēna muzejā Ņujorkā]] (''The Metropolitan Museum of Art'', 2002). Viņas darbi atrodas daudzos mākslas muzejos un galerijās ASV, tai skaitā Mūsdienu mākslas muzejā, Vitnijas muzejā un Metropolitēna muzejā Ņujorkā, Vašingtonas Nacionālajā galerijā, kā arī Pompidū centrā Parīzē. 2005. gadā viņa kopā ar dzejnieku Eliotu Veinbergeru publicēja grāmatu ''The Stars'' (&quot;Zvaigznes&quot;) ar naksnīgo debesu attēliem angļu, arābu, ķīniešu, hindi, japāņu un maoru valodās.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.artbook.com/0870707043.html |title=Vija Celmins &amp; Eliot Weinberger: The Stars |access-date={{dat|2012|06|25||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20130514013341/http://www.artbook.com/0870707043.html |archivedate={{dat|2013|05|14||bez}} }}&lt;/ref&gt; 2008. gadā māksliniecei piešķīra vienu no augstākajām Eiropas mākslas balvām — Rosvitas Haftmanes balvu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.kultura.lv/lv/persons/27/ |title=www.kultura.lv |access-date={{dat|2012|06|25||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20090210085137/http://www.kultura.lv/lv/persons/27/ |archivedate={{dat|2009|02|10||bez}} }}&lt;/ref&gt;

== Daiļrades raksturojums ==
V.Celmiņa savā agrīnajā daiļradē ar eļļas krāsām uz audekla un ogli uz papīra veidoja drīzāk draudīgu noskaņojumu, atkārtoti saistītu ar vardarbības tematu: šaujamierocis izstieptā rokā vai degošs vīrietis, kas izkāpj no automašīnas. Jo īpaši 1960. gados tapušie darbie atspoguļoja kara un iekšpolitisku agresiju rezultātā destabilizētu pasauli.
Pēc 1990. gada māksliniece fotogravīras tehnikā melnos un pelēkos toņos attēloja tvertas naksnīgas debesis vai zirnekļa tīklus tuvskatā. Darbi bieži vien radīti mēnešiem ilgā procesā un «izrauj vērotāju no tveramās ikdienas, atdodot viņam mieru un laiku, ko tas zaudējis uz ielas un masu mediju ietekmē».&lt;ref&gt;[http://www.diena.lv/sabiedriba/politika/vijai-celminai-pieskirta-prestiza-balva-maksla-621095 Vijai Celmiņai piešķirta prestiža balva mākslā. Ojārs J.Rozītis. [[Diena (laikraksts)|Diena]], 2008. gada 12. augustā]&lt;/ref&gt;

Nikolajs Bulmanis savā recenzijā par Viju Celmiņu rakstīja. ka viņai &quot;ir raksturīga spēja saskanīgi sakausēt un būtiski sintezēt mākslas darbā it kā pilnīgi pretrunīgas koncepcijas. Emocijas noliegums ikdienišķo priekšmetu atlasē, kas pati par sevi savā vizuālā prezentācijā ietveŗ visdziļāko cilvēka emociju − vientulību. Kolorītisks minimālisms, pilnīga atteikšanās no prīmārām krāsām, visa darba radīšana vienā pelēki brūnganā tonalitātē ietveŗ sevī lirisku kolorīta noskaņu, proti maiguma emociju. Šai kolorītiskajā lirismā Celmiņai šķiet sasaukšanās ar viņas cienīto Filipu Gastonu, kas amerikāņu mākslas vēsturē it bieži apzīmēts par abstrakto impresionistu. Un pāri visam kopējā Celmiņas mākslas ievirze it kā atspoguļo šo spēju pretpolu harmoniskā saaušanā. Ja šī kopējā ievirze ir it kā tiekšanās pēc vienkāršības un skaidrības, tad daiļrades process tā īstenošanai ir reizē pilnīgi intuitīvs un apbrīnojami mērķtiecīgs. Tā Celmiņas māksla savā intuitīvā ievirzē ir emocionāla un savā mērķtiecīgā augstas koncentrētības izpildē dziļi racionāla. Koncentrētā darbā radīts sirds un prāta sakausējums.

Celmiņas mākslas pamatā ir ikdienišķu lietu un dabas redzējums. Savā vienkāršībā un savstarpējo attiecību mērogā šis lietu un it īpaši dabas redzējums ir latvisks − intims. Celmiņa apveltīta ar izcilām darba spējām, kas izpaužas īsti profesionālā koncentrācijā, savus mākslinieciskos mērķus īstenojot. Darba tikums, spēja pastāvēt un tiekšanās pēc skaidrības ir talanti, ko Celmiņa apzinās mantojusi no saviem senčiem. „Manī ir latviešu zemnieces stiprums”, ar pārliecību saka māksliniece, reizē norādot, ka viņas personīgo vērtību skālā visu ietveŗošs humānisms ir nozīmīgāks par šauru nacionālu orientāciju.&quot;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://zagarins.net/jg/jg132/JG132_Bulmanis.htm |title=Nikolajs Bulmanis. Par Viju Celmiņu un viņas mākslu. Jaunā Gaita, 1981. nr. 132. |access-date={{dat|2012|06|25||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20150920075107/http://zagarins.net/JG/jg132/JG132_Bulmanis.htm |archivedate={{dat|2015|09|20||bez}} }}&lt;/ref&gt;

== Apbalvojumi ==
* 1996. ASV Mākslas akadēmijas balva
* 1997. Makartūru stipendija
* 2008. Rosvitas Haftmanes balva
* 2009. Vizuālās mākslas balva (''Visual Arts Fellow Award'')
* 2023. Praemium Imperiale&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.praemiumimperiale.org/en/laureate-en/laureates-en/celmins-en|title=Vija Celmins, Painting 2023|website=www.praemiumimperiale.org|access-date=2023-09-14|language=en-gb}}&lt;/ref&gt;

== Personālizstādes ==
* 1973. Vitnijas Amerikāņu mākslas muzejs [[Ņujorka]]
* 1992. Laikmetīgās mākslas institūts, [[Filadelfija]]
* 1994. Laikmetīgās mākslas institūts, [[Londona]]
* 2002. [[Metropoles mākslas muzejs]], [[Ņujorka]]
* 2002. Modernās mākslas muzejs, [[Frankfurte pie Mainas]]
* 2006. Apgabala mākslas muzejs, [[Losandželosa]]
* 2006. [[Žorža Pompidū centrs|Pompidū centrs]], [[Parīze]]
* 2010. Menilu kolekcija, [[Hjūstona]]
* 2011. Ludviga muzejs, [[Ķelne]]
* 2014. [[Rīgas birža (mākslas muzejs)|Latvijas Nacionālais mākslas muzejs, Rīgas birža]], [[Rīga]]
* 2023. [https://www.hamburger-kunsthalle.de/en/exhibitions/vija-celmins-gerhard-richter-0 Hamburgas mākslas muzejs] (Hamburger Kunsthalle), Hamburga

== Literatūra ==
* Jean Christophe Ammann. ''Das Glück zu sehen'', ''Zum Werk von Vija Celmins'', S. 114 ff, Lindinger + Schmid, 1998 {{ISBN|3-929970-35-X}} (vāciski)
*Elita Ansone. Vija Celmiņa, Dubultā realitāte, Latvijas Nacionālais mākslas muzejs, Rīga, 2014, {{ISBN|978-9934-8236-9-5}}

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20120604160825/http://www.arterritory.com/lv/teksti/raksti/1186-vijas_celminas_klatbutne/ Elīna Zuzāne. Vijas Celmiņas klātbūtnē.]
* [http://www.diena.lv/izklaide/maksla/muzeja-apsargs-atzist-sevi-par-vainigu-vertiga-vijas-celminas-darba-sabojasana-648250 Muzeja apsargs atzīst sevi par vainīgu vērtīga Vijas Celmiņas darba sabojāšanā. Ojārs J.Rozītis. Diena, 2009. gada 25. janvārī]
* [http://images.google.fr/images?sourceid=navclient&amp;ie=UTF-8&amp;rls=GGLD,GGLD:2004-38,GGLD:en&amp;q=vija+celmins Darbi]{{Novecojusi saite}}
* [http://www.pbs.org/art21/artists/celmins/index.html Dokumentālā filma]
* [http://www.pbs.org/art21/artists/celmins/index.html Biogrāfija] (angliski)
* [https://web.archive.org/web/20121128191828/http://www.whatbirdsgiveup.com/artist-talk-vija-celmins-at-the-menil/ Artist Talk – Vija Celmins at the Menil] (angliski)

== Atsauces ==
{{atsauces}}


{{Autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Celminza, Vija}}

[[Kategorija:1938. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Latviešu mākslinieki]]
[[Kategorija:Latvijas gleznotāji]]
[[Kategorija:Rīgā dzimušie]]
[[Kategorija:ASV latvieši]]
[[Kategorija:Trimdas latvieši]]
[[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa komandieri]]</text>
      <sha1>0r5igeufzp4u0s0ildkja7z715rdrn8</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Krišjānis (uzvārds)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>192822</id>
    <revision>
      <id>4047944</id>
      <parentid>1709804</parentid>
      <timestamp>2024-04-25T21:42:11Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Otovi</username>
        <id>95404</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="209" xml:space="preserve">'''Krišjānis''' var būt:
* [[Jānis Krišjānis]] — latviešu strēlnieks;
* [[Dimants Krišjānis]] — Latvijas airētājs;
* [[Dzintars Krišjānis]] — Latvijas airētājs.

{{Nozīmju atdalīšana}}</text>
      <sha1>qmwembfln4nn3eubzzfqxsa8stbwyt2</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Krustiņi</title>
    <ns>0</ns>
    <id>205060</id>
    <revision>
      <id>4048088</id>
      <parentid>3984655</parentid>
      <timestamp>2024-04-26T10:55:55Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <comment>/* Notikumi */ pap</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3142" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
| name                     = Krustiņi
| settlement_type          = Vidējciems
| image_skyline            = Inčukalna apkārtne, restorāns Sēnīte 2000-02-12.jpg
| image_caption            = Restorāns «Sēnīte» autoceļu [[A2]] un [[A3]] krustojumā (2000)
| pushpin_map              = Latvia
| pushpin_label_position   = &lt;!-- paraksta izvietojums (left/right) --&gt;
| subdivision_type         = Valsts
| subdivision_type1        = Novads
| subdivision_type2        = Pagasts
| subdivision_name         = {{LAT}}
| subdivision_name1        = [[Siguldas novads]]
| subdivision_name2        = [[Inčukalna pagasts]]
| established_title        =
| established_date         =
| established_title2       = 
| established_date2        = 
| area_total_km2           = 1,11
| area_land_km2            = &lt;!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --&gt;
| population_as_of         = 2021
| population_footnotes     = &lt;ref&gt;[http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www_obj.objekts?p_id=2809&amp;p_back=0** LĢIA vietvārdu datubāze]&lt;/ref&gt;
| population_total         = 150
| population_density_km2   = &lt;!-- apdzīvotības blīvums --&gt;
| latd =57 | latm =07  | lats =20 | latNS = N
| longd =24 | longm =39 | longs =17 | longEW = E
| elevation_m              = 42
| website                  = &lt;!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --&gt;
| footnotes                = &lt;!-- specpiezīmes --&gt;
}}

'''Krustiņi''' (agrāk arī '''Sēnīte''') ir apdzīvota vieta [[Siguldas novads|Siguldas novada]] [[Inčukalna pagasts|Inčukalna pagastā]]. Izvietojies [[Gauja]]s kreisajā krastā autoceļu [[A2]] un [[A3]] krustojumā 4 km no pagasta centra [[Inčukalns|Inčukalna]], 15 km no novada centra [[Sigulda]]s un  37 km no [[Rīga]]s centra.

Krustiņos atrodas atpūtas parks [[Rāmkalni|Rāmkalni]] (veikals, restorāns, [[rodelis]]), autoserviss. Netālu dabas piemineklis [[Inčukalna Velnala]]. Krustiņiem pieskaita aprūpes ciemu [[Kārļzemnieki|Kārļzemniekus]].&lt;ref&gt;{{EncLP}}&lt;/ref&gt;

== Restorāns &quot;Sēnīte&quot; ==
Restorānu &quot;Sēnīte&quot; (arhitekts Linards Skuja un inženieris Andris Bite) atklāja 1967. gada 5. decembrī.  2016. gadā objektu iekļāva aizsargājamo valsts kultūras pieminekļu sarakstā. 2023. gada rudenī restorānu iegādājās uzņēmums SIA &quot;''Latvian Catering Company&quot;''.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/25.04.2024-jaunais-ipasnieks-sak-vesturiska-restorana-senite-atjaunosanu.a551810/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=popular Jaunais īpašnieks sāk vēsturiskā restorāna «Sēnīte» atjaunošanu] lsm.lv 2024. gada 25. aprīlī&lt;/ref&gt;

== Iedzīvotāji ==
=== Iedzīvotāju skaita izmaiņas ===
Esošajās robežās, pēc CSP datiem.&lt;ref&gt;[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRD/RIG010/ OSP]&lt;/ref&gt;
{{Historical populations
| title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas
| width = 55%
| align = none
| cols = 2
| graph-pos = bottom
|1970|501
|1979|386
|1989|280
|2000|137
|2011|160
|2021|137
}}

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

{{Inčukalna pagasta ciemi}}

{{DEFAULTSORT:Krustinzi}}
[[Kategorija:Latvijas vidējciemi]]</text>
      <sha1>136mrirvrawlv56s38dgu4slvrbvv9f</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Agris Daņiļevičs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>207163</id>
    <revision>
      <id>4048092</id>
      <parentid>3904462</parentid>
      <timestamp>2024-04-26T11:19:18Z</timestamp>
      <contributor>
        <ip>2A03:EC00:B9A5:246B:3D43:276A:CB96:A9F3</ip>
      </contributor>
      <comment>Pievienots vēlviens bērns, papildināta biogrāfija</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3037" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
| platums = 
| vārds = Agris Daņiļevičs
| vārds_orig = 
| attēls = Dziesmu un deju svētku gājiens 2018 Agris Daņiļevičs.jpeg
| att_izmērs = 
| att_nosaukums = Agris Daņiļevičs 2018. gadā
| dz_dat_alt = 
| dz_gads = 1963
| dz_mēnesis = 10
| dz_diena = 26
| dz_vieta = {{vieta|Latvijas PSR|Sigulda}} (tagad {{LAT}})
| m_dat_alt = 
| m_gads = 
| m_mēnesis = 
| m_diena = 
| m_vieta = 
| dzīves_vieta = [[Krimuldas pagasts]]
| pilsonība = 
| tautība = [[latvieši|latvietis]]
| nodarbošanās = Horeogrāfs, dejas pedagogs
| ienākumi = 
| darbības_gadi = 
| dzimums = 
| vecāki = 
| brāļi = 
| māsas = 
| dzīvesbiedrs = Singita Daņiļeviča
| bērni = Kristaps Daņiļevičs, Katrīna Daņiļeviča, Rūdolfs Daņiļevičs, Emīlija Daņiļeviča
| paraksts = 
| piezīmes = 
| kategorijas = nē
| citas daļas = 
}}
'''Agris Daņiļevičs''' (dzimis {{dat|1963|10|26}} [[Sigulda|Siguldā]]) ir [[latvieši|latviešu]] horeogrāfs, dejas pedagogs.

1985. gadā absolvējis [[Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija|Latvijas Konservatorijas]] Kultūras un mākslas zinātņu fakultāti. 2008. gadā [[Latvijas Kultūras akadēmija|Latvijas Kultūras akadēmijā]] ieguvis maģistra grādu teātra režijā.

1980. gados darbojies tautas deju ansamblī &quot;Gundega&quot;, sākotnēji kā repetitors, vēlāk — mākslinieciskais vadītājs. 1985. gadā kļuva par [[Krimuldas pagasts|Krimuldas pagasta]] deju grupas &quot;Dzirnas&quot; vadītāju, 1998. gadā — [https://www.facebook.com/DzirnasDejuSkola deju skolas &quot;Dzirnas&quot;] vadītāju, 2002. gadā dibinājis deju skolas studiju Rīgā. Viņa horeogrāfijas tikušas izmantotas [[Vispārējie latviešu Dziesmu un Deju svētki|Vispārējos latviešu Dziesmu un Deju svētkos]], [[Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki|Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos]], izstādē [[Pasaules izstāde|EXPO]] 2000, dejas izrādes [https://lv-lv.facebook.com/nozobena &quot;No Zobena Saule Lēca&quot;] vienīgais horeogrāfs, deju lieluzvedumā &quot;Dziesma dejo. Deja skan&quot; (2022).&lt;ref&gt;[https://www.facebook.com/Dziesmadejo/ DZIESMA DEJO. DEJA SKAN]&lt;/ref&gt; un citur. Bijis vairāku TV šovu žūrijas loceklis, kā arī piedalījies [[TV3 Latvija|TV3]] šovā &quot;[[Koru kari (pirmā sezona)|Koru kari 1]]&quot; Siguldas kora sastāvā.

== Atsauces ==
{{atsauces}}
{{portal2|Cilvēki|Latvija}}

== Ārējās saites ==
* {{LAT e|2|118}}
* [https://web.archive.org/web/20180628170603/http://www.dzirnas.lv/lv/par_mums/pedagogi/agris_danilevics Agris Daņiļevičs] dzirnas.lv
* [https://izrades.lv/persona/agris-danilevics-7439 Agris Daņiļevičs] izrades.lv


{{Latvijas cilvēks-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Daņiļevičs, Agris}}
[[Kategorija:1963. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Siguldā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas pedagogi]]
[[Kategorija:Latvijas horeogrāfi]]
[[Kategorija:Latvijas Mūzikas akadēmijas absolventi]]
[[Kategorija:Latvijas Kultūras akadēmijas absolventi]]
[[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieri]]</text>
      <sha1>tvevfy1mvncc1sj8k4ay92hvisu1lvd</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Apgraizīšana</title>
    <ns>0</ns>
    <id>209326</id>
    <revision>
      <id>4047666</id>
      <parentid>3504113</parentid>
      <timestamp>2024-04-25T12:36:49Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2048" xml:space="preserve">[[Attēls:Global Map of Male Circumcision Prevalence by Country.svg|400px|thumb|Vīriešu apgraizīšanas biežums pasaulē (jo zilāka krāsa, jo vairāk vīriešu attiecīgajā valstī ir apgraizīti)]]
[[Attēls:Circumcision central Asia2.jpg|thumbnail|250px|Apgraizīšanas rituāls Centrālāzijā, iespējams, Turkmenistānā, laika posmā no 1865. līdz 1872. gadam]]
'''Apgraizīšana''' jeb '''cirkumcīzija'''&lt;ref&gt;{{tezaurs|TM||cirkumcīzija}}&lt;/ref&gt; ir ķirurģiska [[priekšādiņa]]s nogriešana [[dzimumloceklis|dzimumloceklim]]. Apgraizīšana var būt gan reliģisks [[rituāls]], gan atsevišķu [[cilts|cilšu]] tradīcija, gan veikta [[medicīna|medicīniskos]] nolūkos. Pieci visizplatītākie iemesli, kāpēc veic apgraizīšanu, ir šādi: 
* [[islāms|islāmā]] un [[jūdaisms|jūdaismā]] uzskata, ka tā ir jāveic ikvienam vīrietim (musulmaņi apgraizīšanu veic zēniem līdz [[pubertāte]]s vecumam, bet jūdi to veic pirmajā dzīves nedēļā);
* noteiktās ciltīs, īpaši [[Āfrika|Āfrikā]], pusaudžu vecuma zēniem ir jāveic apgraizīšana, pretējā gadījumā zēns netiek iecelts vīru kārtā un viņš nevar precēties;
* ar apgraizīšanu tiek novērstas medicīniskas problēmas, piemēram, lai aiz priekšādiņas nekrātos [[infekcija|infekciju]] izraisoši [[mikroorganismi]] gadījumos, kad to nevar atvilkt;
* daži vecāki tic, ka pēc apgraizīšanas viņu dēli ir tīrāki un veselīgāki;
* daži vīrieši vēlas veikt apgraizīšanu, jo uzskata, ka tā vizuāli dzimumloceklis izskatās labāk.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{reliģija-aizmetnis}}
{{sekss-aizmetnis}}
{{medicīna-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Cilvēka seksualitāte]]
[[Kategorija:Medicīniskas procedūras]]
[[Kategorija:Ķirurģija]]
[[Kategorija:Ķermeņa izmainīšana]]
[[Kategorija:Cilvēktiesības]]
[[Kategorija:Reliģiskā uzvedība un pieredze]]
[[Kategorija:Jūdaisms]]
[[Kategorija:Islāma kultūra]]</text>
      <sha1>t2iwfo9hcffs7tsjm4ca9xw5xe1n74u</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4047668</id>
      <parentid>4047666</parentid>
      <timestamp>2024-04-25T12:38:20Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2051" xml:space="preserve">[[Attēls:Global Map of Male Circumcision Prevalence by Country.svg|400px|thumb|Vīriešu apgraizīšanas biežums pasaulē (jo spilgtāka krāsa, jo vairāk vīriešu attiecīgajā valstī ir apgraizīti)]]
[[Attēls:Circumcision central Asia2.jpg|thumbnail|250px|Apgraizīšanas rituāls Centrālāzijā, iespējams, Turkmenistānā, laika posmā no 1865. līdz 1872. gadam]]
'''Apgraizīšana''' jeb '''cirkumcīzija'''&lt;ref&gt;{{tezaurs|TM||cirkumcīzija}}&lt;/ref&gt; ir ķirurģiska [[priekšādiņa]]s nogriešana [[dzimumloceklis|dzimumloceklim]]. Apgraizīšana var būt gan reliģisks [[rituāls]], gan atsevišķu [[cilts|cilšu]] tradīcija, gan veikta [[medicīna|medicīniskos]] nolūkos. Pieci visizplatītākie iemesli, kāpēc veic apgraizīšanu, ir šādi: 
* [[islāms|islāmā]] un [[jūdaisms|jūdaismā]] uzskata, ka tā ir jāveic ikvienam vīrietim (musulmaņi apgraizīšanu veic zēniem līdz [[pubertāte]]s vecumam, bet jūdi to veic pirmajā dzīves nedēļā);
* noteiktās ciltīs, īpaši [[Āfrika|Āfrikā]], pusaudžu vecuma zēniem ir jāveic apgraizīšana, pretējā gadījumā zēns netiek iecelts vīru kārtā un viņš nevar precēties;
* ar apgraizīšanu tiek novērstas medicīniskas problēmas, piemēram, lai aiz priekšādiņas nekrātos [[infekcija|infekciju]] izraisoši [[mikroorganismi]] gadījumos, kad to nevar atvilkt;
* daži vecāki tic, ka pēc apgraizīšanas viņu dēli ir tīrāki un veselīgāki;
* daži vīrieši vēlas veikt apgraizīšanu, jo uzskata, ka tā vizuāli dzimumloceklis izskatās labāk.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{reliģija-aizmetnis}}
{{sekss-aizmetnis}}
{{medicīna-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Cilvēka seksualitāte]]
[[Kategorija:Medicīniskas procedūras]]
[[Kategorija:Ķirurģija]]
[[Kategorija:Ķermeņa izmainīšana]]
[[Kategorija:Cilvēktiesības]]
[[Kategorija:Reliģiskā uzvedība un pieredze]]
[[Kategorija:Jūdaisms]]
[[Kategorija:Islāma kultūra]]</text>
      <sha1>rjh0mqgp62mtloufbdwzhyg7r8jgle7</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Zunda salas</title>
    <ns>0</ns>
    <id>219265</id>
    <revision>
      <id>4047705</id>
      <parentid>3494585</parentid>
      <timestamp>2024-04-25T13:38:32Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <comment>/* Atsauces */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2620" xml:space="preserve">{{Salu infokaste
|nosaukums           = Zunda salas
|attēls              = MtKinabalu view from kundasan.jpg
|attēla paraksts     = [[Kinabalu]] kalns [[Kalimantāna]]s salā
|attēla izmērs       =
|vietas karte        = LocationSundaIslands.svg
|vietējais nosaukums =
|izvietojums         = [[Dienvidaustrumāzija]]
|arhipelāgs          = [[Malajas arhipelāgs]]
|latd=2|latm=0|lats=0|latNS=S |longd=110|longm=0|longs=0|longEW=E
|platība             = 1 590 000
|garums              = 3370
|platums             =
|krasta līnija       =
|augstākais kalns    = [[Kinabalu]]
|augstums            = 4095
|salu skaits         =
|galvenās salas      = [[Kalimantāna]], [[Sumatra]]
|valsts              =
|valsts adm vienības tips  = Valstis
|valsts adm vienība        = {{TLS}}&lt;br /&gt;{{BRN}}&lt;br /&gt;{{IDN}}&lt;br /&gt;{{MYS}}
|iedzīvotāji         = 190 000 000
|iedzīvotāju gads    =
|blīvums             =
|pamatiedzīvotāji    = 
|valsts lielpilsēta  = [[Džakarta]]
|piezīme =
}}
'''Zunda salas''' ir [[arhipelāgs]] [[Dienvidaustrumāzija|Dienvidaustrumāzijā]], [[Malajas arhipelāgs|Malajas arhipelāga]] galvenā daļa.&lt;ref&gt;{{PZT|790}}&lt;/ref&gt; Tajā ir vairāki tūkstoši salu. Arhipelāgs tiek iedalīts [[Lielās Zunda salas|Lielajās Zunda salās]] un [[Mazās Zunda salas|Mazajās Zunda salās]]. Lielāko daļu arhipelāga aizņem [[Indonēzija]], [[Kalimantāna]]s salā ir vairāku valstu ([[Indonēzija]]s, [[Malaizija]]s un [[Bruneja]]s) teritorijas, bet [[Timora]]s sala ir sadalīta starp Indonēziju un [[Austrumtimora|Austrumtimoru]]. Arhipelāgu dienvidos apskalo [[Indijas okeāns]] un [[Timoras jūra]], ziemeļos — [[Dienvidķīnas jūra]], [[Sulu jūra]] un [[Sulavesi jūra]], austrumos — [[Klusais okeāns]], [[Moluku jūra]] un [[Bandas jūra]]. Starp arhipelāga salām ir vairākas iekšējās [[jūra]]s: [[Natunas jūra|Natunas]], [[javas jūra|Javas]], [[Bali jūra|Bali]], [[Floresas jūra|Floresas]] un [[Savu jūra|Savu]] jūra. Salās dzīvo gandrīz 200 miljoni cilvēku, un tas ir apdzīvotākais arhipelāgs pasaulē.

== Galvenās salas ==
* [[Lielās Zunda salas]]
**[[Kalimantāna]]
**[[Java (sala)|Java]]
**[[Sumatra]]
**[[Sulavesi]]
*[[Mazās Zunda salas]]
**[[Bali]]
**[[Lomboka]]
**[[Sumbava]]
**[[Floresa]]
**[[Sumba]]
**[[Timora]]
**[[Aloras salas]]
**[[Vetara]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Zunda salas| ]]
[[Kategorija:Arhipelāgi]]
[[Kategorija:Indonēzijas salas]]
[[Kategorija:Malaizijas salas]]
[[kategorija:Malajas arhipelāgs]]</text>
      <sha1>6o0irmcltb5tzfxkvb75l70grxj7596</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Ropi</title>
    <ns>0</ns>
    <id>222849</id>
    <revision>
      <id>4047940</id>
      <parentid>4011609</parentid>
      <timestamp>2024-04-25T21:16:23Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Amherst99</username>
        <id>10592</id>
      </contributor>
      <comment>/* Atsauces */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6844" xml:space="preserve">[[Attēls:Ropp Baron.png|thumb|250px|Baronu fon der Ropu ģerbonis (1882)&lt;ref&gt;Carl Arvid von Klingspor, Baltisches Wappenbuch. Wappen sämmtlicher, den Ritterschaften von Livland, Estland, Kurland und Oesel zugehöriger Adelsgeschlechter, Stockholm 1882&lt;/ref&gt;]]
[[Attēls:Lielstraupes pils.jpg|thumb|250px|Mūsdienu Lielstraupes muižas kungu māja [[Straupe|Straupē]], no kuras cēlies fon der Ropu dzimtas uzvārds]]
[[Attēls:Jaunauce vasara.jpg|thumb|250px|Jaunauces muižas pils ēkas dienvidu puse ar dārzu.]]
'''Fon der Ropi''' ({{val|de|von der Ropp}}, {{val|la|de Raupena}} — 'no Straupes') ir sena [[Vācbaltieši|vācbaltu]] dzimta, kuras priekšteči [[Livonijas konfederācija|Livonijas konfederācijā]] izsekojami līdz 13. gadsimta sākumam.

1620. gadā fon der Ropi tika imatrikulēti [[Kurzemes bruņniecība]]s sarakstos. Pēc [[Krievijas impērija]]s senāta 1853. un 1862. gada lēmumiem dzimtas locekļi ieguva tiesības lietot mantojamu baronu titulu. Fon der Ropi bija uzņemti arī Novgorodas un Pēterburgas muižnieku dzimtu sarakstos.&lt;ref&gt;[http://ru.wikisource.org/wiki/%D0%AD%D0%A1%D0%91%D0%95/%D0%A0%D0%BE%D0%BF%D0%BF Ропп (фон-дер)] Энциклопедический словарь Брокгауза и Ефрона&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
Fon der Ropu dzimta par savu priekšteci uzskata [[Livonijas bīskapi|Livonijas bīskapa]] [[Alberts fon Bukshēvdens|Alberta fon Bukshēvdena]] vecāko brāli [[Teoderihs fon Bukshēvdens|Teoderihu]], kas pirmo reizi pieminēts [[Indriķa hronika]]s tekstā 1203. gadā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.historia.lv/alfabets/I/In/Indrika%20hronika/teksts/007_latv.htm |title=Indriķa hronika, VII.1. |access-date={{dat|2013|05|03||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20080420094028/http://www.historia.lv/alfabets/I/In/Indrika%20hronika/teksts/007_latv.htm |archivedate={{dat|2008|04|20||bez}} }}&lt;/ref&gt; [[Livonijas krusta kari|Livonijas krusta karu]] laikā viņš piedalījās daudzos karagājienos pret [[igauņi]]em. No hronikas zināms, ka 1212. gada [[Autines sacelšanās un kauja pie Satezeles|Autines sacelšanās]] laikā viņš bija [[Idumeja]]s fogts, kura sieva bija [[Pleskava]]s kņaza [[Vladimirs Mstislavičs|Vladimira]] meita. 1217. gadā pēc [[Kauja pie Otepē (1217)|Otepē kaujas]] viņš nokļuva krievu gūstā.
1221. gadā Teoderihs pirmo reizi nosaukts par bīskapa Alberta vasali ''Theodoricus de Raupena'' (Teoderihu no Straupes).
1224. gadā viņš pārcēlās uz dzīvi pie sava jaunākā pusbrāļa Johana uz [[Otepē]], bet vēl 1259. gadā tika dēvēts par Straupes kungu (''Dominus Theodoricus de Ropa'').
Nav ziņu par Teoderiha no Straupes pēctečiem, tomēr valda uzskats, ka fon der Ropu dzimtas locekļi ir Teoderiha ''de Rope'' vai ''de Raupena'' pēcnācēji.&lt;ref&gt;Alexander Georg Astaf von Transehe-Roseneck. Die ritterlichen Livlandfahrer des 13. Jahrhunderts — eine genealogische Untersuchung. Würzburg, 1960.&lt;/ref&gt;

Kā nākamie ar līdzīgu uzvārdu 1291. gada dokumentā pieminēts Straupes kungs Johaness (''dominus Johannes de Ropa'') un 1329. gada kaujā pret lietuviešiem kritušais Nikolajs ''de Ropa''. 1366. gadā un vēlāk pieminēts [[Tērbatas bīskapija|Tērbatas bīskapa]] vasalis Frederiks ''van der Rope'', bet no 1391. līdz 1419. gadam ''Frederik de Rope'' bija Tērbatas draudzes prāvests. 1442. gadā cits ''Frederik de Rope'' bija Tērbatas bīskapa vasalis. 1493. gadā Dītrihs fon der Rope (''Diderick von der Rope'') bija Tērbatas bīskapa sūtnis pie [[Maskavija]]s lielkņaza Joana III. Biežo karu dēļ viņu īpašumi tika izpostīti un pēdējais Tērbatas Ropu dzimtas pārstāvis Otmārs fon der Rope (''Othmar von der Rope'') 1557. gadā pārdeva savu īpašumu un vēlāk krita [[Livonijas karš|Livonijas kara]] laikā.

Tomēr jau 1516. gadā Livonijas ordeņa mestrs [[Valters fon Pletenbergs]] izlēņoja Veselim fon der Ropam (''Wessel von der Ropp'') zemi un muižu pie [[Mēmele (upe)|Mēmeles upes]] (''Memelhof'' — [[Mazzalves pagasts|Vecmēmeles muižu]]), kas dzimtas īpašumā bija līdz 1760. gadam. Ropu dzimtas atzariem līdz 1735. gadam piederēja arī [[Zalves pagasts|Zalves muiža]] (''Salwen'') un [[Zalves pagasts|Susējas muiža]] (''Sussei'').

18. gadsimta beigās un 19. gadsimta sākumā fon der Ropu dzimta iegādājās vairākas muižas Zemgalē (''Autzenbach, Planen, Birten, Neu-Autz''), Kurzemē (''Fischröden, Sernaten, Pormsahten, Paplacken'') un Lietuvā.

Pēdējais [[Jaunauces muiža]]s īpašnieks bija Teodora dēls Kārlis fon der Rops, kuram pēc [[1920. gada zemes reforma]]s muižu atsavināja un tās vietā piešķīra &quot;Āžu&quot; mājas. Viņa dēls Joahims Rops par piedalīšanos [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņās]] ieguva 59,34 pūrvietas zemes, kuras iznomāja Fricim Slūtiņam, bet pats dzīvoja Jelgavā. pēc pārcelšanās uz dzīvi Vācijā, viņš 1930. gadā nodibināja un līdz 1978. gadam vadīja baronu Ropu ģimenes asociāciju Vācijā.

== Dzimtai piederošās muižas (1920) ==
Līdz 1920. gada agrārajai reformai fon der Ropu dzimtai Zemgalē piederēja šādas muižas:
* [[Jaunauces muiža]] (''Neu-Autz'')
* [[Jelgava|Meijas muiža]] (''Maihof'') tagadējā [[Jelgava]]s rietumu daļā
* [[Bikstu muiža]] (''Bixten'')
* [[Vecauces pagasts|Dzelzes muiža]] (''Dselsenhof'' vai ''Dehsseln''?)

== Ievērojamas personības ==
* [[Nikolajs fon der Rops]] (''Nikolaus Baron von der Ropp'', 1848—1916), Krievijas impērijas kavalērijas ģenerālis, dzimis [[Rīga|Rīgā]]
* [[Gosvins fon der Rops]] (''Goswin Baron von der Ropp'', 1850—1919), vācbaltiešu vēsturnieks, dzimis [[Kuldīga|Kuldīgā]]
* [[Eduards fon der Rops]] (''Eduard Baron von der Ropp'', 1851—1939), [[Romas katoļu baznīca]]s [[Tiraspole]]s (1902) un [[Viļņa]]s (1903—1907) bīskaps, [[Mogiļeva]]s arhibīskaps (1917—1919), Krievijas Domes deputāts (1906), dzimis [[Līksna|Līksnā]]
* [[Jevgēņijs Jūlijs Nikolajs fon der Rops]] (''Евгений Эдуардович Фон-Дер-Ропп'', 1867—1917), ģenerālis, militārais inženieris
* [[Roberts de Rops]] (''Robert Sylvester de Ropp'', 1913—1987), bioķīmiķis un rakstnieks, dzimis [[Londona|Londonā]]

&lt;gallery&gt;
Ģenerālis Jevgēņijs Jūlijs Nikolajs fon der Rops.jpg|Ģenerālis Jevgēņijs Jūlijs Nikolajs fon der Rops
Goswin von der Ropp ca 1915.jpg|Vēsturnieks Gosvins fon der Rops (ap 1913)
Ropp Edward.jpg|Viļņas bīskaps Eduards fon der Rops (1906)
&lt;/gallery&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

==Ārējās saites==
*[http://www.von-der-ropp.de/ Baronu fon der Ropu ģimenes apvienība]

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Vācbaltiešu dižciltīgo dzimtas]]
[[Kategorija:Vācbaltieši]]
[[Kategorija:Vidzemes bruņniecības dzimtas]]
[[Kategorija:Kurzemes bruņniecības dzimtas]]</text>
      <sha1>tl7gwzphyclnnu3bu61k7s0lo80tfzb</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Pumpuri</title>
    <ns>0</ns>
    <id>227388</id>
    <revision>
      <id>4047747</id>
      <parentid>4036905</parentid>
      <timestamp>2024-04-25T15:46:15Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Olgerts V</username>
        <id>41522</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>noņēmu [[Kategorija:Apkaimes Jūrmalā]]; pievienoju [[Kategorija:Pumpuri]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3469" xml:space="preserve">{{citas nozīmes|Jūrmalas pilsētas daļu|Pumpuri (nozīmju atdalīšana)|Pumpuri}}
{{Pilsētas daļas infokaste
|nosaukums          = Pumpuri
|attels             = [[Attēls:Priedes Pumpuru kāpās.jpg|250px]]
|paraksts           = Priedes Pumpuru kāpās
|karte              = [[Attēls:Pumpuri location map.png|250px]]
|paraksts2          = Pumpuru novietojums Jūrmalā
|pilseta            = [[Attēls:Flag of Jurmala.svg|24px|border]] [[Jūrmala]] 
|vest_nos           = 
|priekspilseta      =  &lt;!-- priekšpilsēta vai rajons --&gt;
|apaksrajoni        = &lt;!-- ja pilsētas daļa iedalās sīkāk --&gt;
|platiba            = 1,7km&lt;sup&gt;2&lt;/sup&gt;
|iedzivotaju_skaits = 523 ([[2008. gads|2008]])&lt;ref&gt;[http://www.grupa93.lv/jurmala/wp-content/faili/1-redakcija/paskaidrojuma-raksts/3-dzivojama-vide-Jurmalas-planojums-Grupa93.pdf Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojums]&lt;/ref&gt;
|augstums           = 3 m
|iever_celtnes      = 
|udenstilpnes       = 
|parki              = 
|autobuss           = [[4. autobusu maršruts (Jūrmala)|4.]]
|trolejbuss         = 
|tramvajs           = 
|mikroautobuss      = [[5. autobusu maršruts (Jūrmala)|5.]]
|cits               = Vilciens ([[Pumpuri (stacija)|Pumpuru stacija]])
|pasta_indekss      = LV-2008
|areja_saite        = 
}}

'''Pumpuri''' ir [[Jūrmala]]s [[pilsēta]]s daļa starp [[Jaundubulti]]em un [[Melluži]]em. Te atrodas [[Pumpuru vidusskola]].

== Nosaukums ==
1939. gadā [[Pumpuri (stacija)|dzelzceļa staciju Melluži I]] pārdēvēja par Pumpuriem, vēlāk arī visu stacijai tuvumā esošo Jaundubultu un Mellužu daļu.

== Vēsture ==
Agrāk Pumpuri atradās uz Slokas mežniecībai piederošās Jaundubultu zemes un daļēji uz [[Nurmuiža]]s īpašniekiem [[fon Firksi]]em piederošās Mellužu zemes. Robežu starp abiem īpašumiem veidoja tagadējā [[Upes iela (Jūrmala)|Upes iela]]. 
1827. gadā Kārlis Firkss Mellužos uzbūvēja kūrmāju, kuru nosauca par ''Karlsbad''. Gruntsgabali Jaundubultos vasarniekiem sākti ierādīt 1848. gadā.

1859. gadā Pumpuru un Mellužu bērniem darbojās gan draudzes, gan privātās skolas. 1877. gadā uz jaunatvērtās [[Dzelzceļa līnija Torņakalns—Tukums II|Rīgas-Tukuma dzelzceļa līnijas]] izveidoja pieturas vietu [[Pumpuri (stacija)|Karlsbāde]], ko 1914. gadā pārdēvēja par Karlsbādi I, 1922. gadā par Melluži I. Līdz Pirmajam pasaules karam Pumpuri saglabāja lauciniecisku raksturu un šeit bija daudz mazāk izpriecu vietu kā Dubultos vai Majoros.

1919. gada 26. septembrī atvēra Mellužu pamatskolu [[Peldu iela (Jūrmala)|Peldu ielā]] 4/6, bet 1934. gadā pie dzelzceļa stacijas pēc skolu būvju arhitekta [[Indriķis Blankenburgs|Indriķa Blankenburga]] projekta [[Kronvalda iela (Jūrmala)|Kronvalda ielā]] 8 uzcēla [[Pumpuru vidusskola|Rīgas Jūrmalas pilsētas 3. pamatskolas]] ēku.

&lt;gallery&gt;
Karlsbādes Jūras paviljons pirms 1914.jpg|Karlsbādes Jūras paviljons (pirms 1914)
Attēls:Jūrmala, Raiņa un Aspazijas vasarnīca 2009-11-18.jpg|Raiņa un Aspazijas vasarnīca (2009)
&lt;/gallery&gt;

== Ievērojamas personības ==

[[Poruka prospekts|Poruka prospektā]] 61 pēc atgriešanās no [[Kirova|Vjatkas]] trimdas līdz emigrācijai uz [[Šveice|Šveici]] [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] laikā dzīvoja [[Rainis]] un [[Aspazija]] (1904-1905). Kāpās pie jūras atrodas tā sauktās Raiņa priedes.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Jūrmalas pilsētas daļas}}

[[Kategorija:Pumpuri| ]]</text>
      <sha1>gxl392fwubf7uw4dqetqol5l3f8kuc9</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Veidne:Shenzhou</title>
    <ns>10</ns>
    <id>227572</id>
    <revision>
      <id>4047943</id>
      <parentid>3941793</parentid>
      <timestamp>2024-04-25T21:38:24Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Dainis</username>
        <id>876</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="614" xml:space="preserve">{{Navbox
| name     = Shenzhou
| state = {{{state|&lt;noinclude&gt;uncollapsed&lt;/noinclude&gt;}}}
| title    = [[Shenzhou]]
| listclass = hlist

| group1 = Bezpilota
|  list1 =
* [[Shenzhou 1]]
* [[Shenzhou 2]]
* [[Shenzhou 3]]
* [[Shenzhou 4]]
* [[Shenzhou 8]]

| group2 = Pilotējamie
|  list2 =
* [[Shenzhou 5]]
* [[Shenzhou 6]]
* [[Shenzhou 7]]
* [[Shenzhou 9]]
* [[Shenzhou 10]]
* [[Shenzhou 11]]
* [[Shenzhou 12]]
* [[Shenzhou 13]]
* [[Shenzhou 14]]
* [[Shenzhou 15]]
* [[Shenzhou 16]]
* [[Shenzhou 17]]
* [[Shenzhou 18]]

| group3 = Plānotie
|  list3 =
* [[Shenzhou 19]]

}}&lt;noinclude&gt;
{{documentation}}
&lt;/noinclude&gt;</text>
      <sha1>600ky8xr7bq97evlhyh7dukuawhkuh1</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Jūrascūciņu apakšdzimta</title>
    <ns>0</ns>
    <id>229689</id>
    <revision>
      <id>4047669</id>
      <parentid>3044280</parentid>
      <timestamp>2024-04-25T12:39:24Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <comment>/* Atsauces */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4097" xml:space="preserve">{{BioTakso infokaste
|         attēls = Galea monasteriensis.JPG
|  att_nosaukums = [[Minsteres dzeltenzobu jūrascūciņa]] (''Galea monasteriensis'')
|         valsts = Animalia
|      valsts_lv = Dzīvnieki
|           tips = Chordata
|        tips_lv = Hordaiņi
|          klase = Mammalia
|       klase_lv = Zīdītāji
|          kārta = Rodentia
|       kārta_lv = Grauzēji
|     apakškārta = Hystricomorpha
|  apakškārta_lv = Dzeloņcūkveidīgo apakškārta
|     infrakārta = Hystricognathi
|  infrakārta_lv = Dzeloņcūku infrakārta
|       sīkkārta = Caviomorpha
|    sīkkārta_lv = Jūrascūciņveidīgie
|     virsdzimta = Cavioidea
|  virsdzimta_lv = Jūrascūciņu virsdzimta
|         dzimta = Caviidae
|      dzimta_lv = Jūrascūciņu dzimta
|    apakšdzimta = Caviinae
| apakšdzimta_lv = Jūrascūciņu apakšdzimta
|    kategorijas = nē
|       binomial = Caviinae &lt;small&gt;([[Fischer de Waldheim]], 1817)&lt;/small&gt;
}}
'''Jūrascūciņu apakšdzimta''' (''Caviinae'') ir [[jūrascūciņu dzimta]]s (''Caviidae'') apakšzimta, kas apvieno 16 mūsdienās dzīvojošas [[suga]]s 3 ģintīs un vairākas izmirušas ģintis. Šī ir lielākā jūrascūciņu dzimtas apakšdzimta un apvieno lielāko daļu jūrascūciņu sugu. Šajā apakšdzimtā nav ietvertas tikai [[kapibaru apakšdzimta|kapibaras]] un [[maras]]. Vēl nesenā nākotnē pie jūrascūciņu grupas tika pieskaitītas arī [[moko ģints|moko]] (''Kerodon'') sugas, tomēr [[ģenētika|ģenētiskajos]] pētījumos noskaidrojās, ka tās ir tuvāk radniecīgas kapibarām un marām.&lt;ref&gt;Rowe, D. L. and R. L. Honeycutt. 2002. Phylogenetic relationships, ecological correlates, and molecular evolution within the Cavioidea (Mammalia, Rodentia). Molecular Biology and Evolution, 19:263-277.&lt;/ref&gt; 

Jaunākajās sistemātikās moko ģints tiek klasificēta [[kapibaru apakšdzimta|kapibaru apakšdzimtā]] (''Hydrochoerinae'') kopā ar [[kapibaras|kapibarām]].&lt;ref&gt;[http://www.departments.bucknell.edu/biology/resources/msw3/browse.asp?id=13400216 Mammal Species of the World: Hydrochoerinae]&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[http://www.departments.bucknell.edu/biology/resources/msw3/browse.asp?id=13400169 Mammal Species of the World: Caviinae]&lt;/ref&gt; [[DNS]] pētījumi liecina, ka [[jūrascūciņas]] (''Cavia'') un [[kalnu jūrascūciņas]] (''Microcavia'') ir savstarpēji tuvāk radniecīgas nekā ar trešo apakšdzimtas ģinti — [[dzeltenzobu jūrascūciņas|dzeltenzobu jūrascūciņām]] (''Galea'').

==Sistemātika==
*[[Jūrascūciņu apakšdzimta]] (''Caviinae'')
**ģints: [[Dzeltenzobu jūrascūciņas]] (''Galea'')
***[[Brazīlijas dzeltenzobu jūrascūciņa]] (''Galea flavidens'')
***[[Dzeltenzobu jūrascūciņa]] (''Galea musteloides'')
***[[Minsteres dzeltenzobu jūrascūciņa]] (''Galea monasteriensis'')
***[[Spiksa dzeltenzobu jūrascūciņa]] (''Galea spixii'')
**ģints: [[Jūrascūciņas]] (''Cavia'')
*** {{TaksoSaite|Cavia aperea|Brazīlijas jūrascūciņa}}
*** {{TaksoSaite|Cavia nana|Bolīvijas jūrascūciņa}}
*** {{TaksoSaite|Cavia tschudii|Kalnu jūrascūciņa}}
*** {{TaksoSaite|Cavia anolaimae|Kolumbijas jūrascūciņa}}
*** {{TaksoSaite|Cavia magna|Lielā jūrascūciņa}}
*** {{TaksoSaite|Cavia porcellus|Parastā jūrascūciņa}}
*** {{TaksoSaite|Cavia intermedia|Santakatarinas jūrascūciņa}}
*** {{TaksoSaite|Cavia fulgida|Spīdīgā jūrascūciņa}}
*** {{TaksoSaite|Cavia guianae|Venecuēlas jūrascūciņa}}
**ģints: [[Kalnu jūrascūciņas]] (''Microcavia'')
***[[Andu kalnu jūrascūciņa]] (''Microcavia niata'')
***[[Argentīnas kalnu jūrascūciņa]] (''Microcavia shiptoni'')
***[[Dienvidu kalnu jūrascūciņa]] (''Microcavia australis'')
**ģints: †''[[Allocavia]]''
**ģints: †''[[Caviops]]''
**ģints: †''[[Dolicavia]]''
**ģints: †''[[Macrocavia]]''
**ģints: †''[[Neocavia]]''
**ģints: †''[[Neoprocavia]]''
**ģints: †''[[Palaeocavia]]''
**ģints: †''[[Pascualia]]''

==Atsauces==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Jūrascūciņu dzimta]]</text>
      <sha1>st5twwghd59eut2dae0bc5ywar469ad</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Andalusa</title>
    <ns>0</ns>
    <id>233451</id>
    <revision>
      <id>4047708</id>
      <parentid>3697839</parentid>
      <timestamp>2024-04-25T13:40:45Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <comment>/* Atsauces */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2670" xml:space="preserve">[[File:Al Andalus.png|thumb|280px|Andalusa (zaļā krāsā) ap 1000. gadu]]
'''Andalusa'''  ({{val-ar|الأندلس}} {{val-es|Al Andalús}}) bija [[viduslaiki|viduslaiku]] [[musulmaņi|musulmaņu]] [[valsts]], [[kalifāts]] pēc pārvaldes iekārtas, kas aptvēra pārsvarā mūsdienu [[Spānija]]s un [[Portugāle]]s teritoriju. Vispārinātā nozīmē Andalusa var nozīmēt [[mauri|mauru]] pārvaldīto [[Pireneju pussala|Pireneju pussalu]] laika posmā no 711. līdz 1492. gadam ar nepārtraukti mainīgām robežām, kad vairākām [[Kristietība|kristiešu]] karalistēm izdevās [[Rekonkista]]s kaujās pārņemt varu musulmaņu kontrolētajās zemes.

Līdz 8. gadsimta vidum Andalusa bija daļa no [[Umajādu kalifāts|Umajādu kalifāta]]. 756. gadā [[Abderahmans I]] (Abd ar-Rahmans I ad-Dahils) pasludināja neatkarību un izveidoja [[Kordovas kalifāts|Kordovas kalifātu]].&lt;ref&gt;[http://vesture.eu/index.php/Kordovas_kalifāts] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170514022310/http://vesture.eu/index.php/Kordovas_kalif%C4%81ts |date={{dat|2017|05|14||bez}} }} Kordovas kalifāts&lt;/ref&gt; Jaunā kalifāta uzplaukums tika piedzīvots [[Abdarrahmans III|Abderahmana III]] valdīšanas laikā, kurš sevi pasludināja par jauno [[Rietumislāma imperija|Rietumislāma impērija]]s kalifu.

711. gadā paussalā ienāca mauru iekarotāji. [[Kordova (Spānija)|Kordovu]] par savu rezidenci izvēlējās Abderahmans I no Umajādu dinastijas un Kordova strauji attīstījās. Pilsētā bija ap 500 tūkstoši Iedzīvotāju, tā kļuva par Eiropas lielāko pilsētu.&lt;ref&gt;[http://geography.about.com/library/weekly/aa011201c.htm] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130605084829/http://geography.about.com/library/weekly/aa011201c.htm |date={{dat|2013|06|05||bez}} }} Pasaules lielākās pilsētas 1000. gadā&lt;/ref&gt;

Reģions bijis politiski vienots tikai mauru valdīšanas pirmsākumos (8. gs. sākumā) un atkārtoti Almohada valdīšanas (1159-1229) laikā.{{fact}}

==Etimoloģija==
Pastāv vismaz divas strīdīgas versijas vārda ''Al-Andalus'' izcelsmei, bet visas pieņem, ka tas radies pēc [[Romas impērija]]s sabrukuma. Daži apgalvo, ka [[vandaļi|vandaļu]] zemes reiz arī sauktas ''Vandalusija'', bet citi, ka Andalusa radusies no [[arābu valoda]]s apzīmējuma mītiskajai [[Atlantīda]]i.
[[File:Almoravid dinar 1138 631905.jpg|280px|thumb|12. gs. Andalusā kalta [[zelts|zelta]] [[monēta]]]]

==Skatīt arī==
* [[Kordovas kalifāts]]

==Atsauces==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{vēsture-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Kalifāts]]</text>
      <sha1>0vlneye7omnhsvg3d1quxe1rbh0rl5b</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4047709</id>
      <parentid>4047708</parentid>
      <timestamp>2024-04-25T13:41:08Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>pievienoju [[Kategorija:Spānijas vēsture]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2704" xml:space="preserve">[[File:Al Andalus.png|thumb|280px|Andalusa (zaļā krāsā) ap 1000. gadu]]
'''Andalusa'''  ({{val-ar|الأندلس}} {{val-es|Al Andalús}}) bija [[viduslaiki|viduslaiku]] [[musulmaņi|musulmaņu]] [[valsts]], [[kalifāts]] pēc pārvaldes iekārtas, kas aptvēra pārsvarā mūsdienu [[Spānija]]s un [[Portugāle]]s teritoriju. Vispārinātā nozīmē Andalusa var nozīmēt [[mauri|mauru]] pārvaldīto [[Pireneju pussala|Pireneju pussalu]] laika posmā no 711. līdz 1492. gadam ar nepārtraukti mainīgām robežām, kad vairākām [[Kristietība|kristiešu]] karalistēm izdevās [[Rekonkista]]s kaujās pārņemt varu musulmaņu kontrolētajās zemes.

Līdz 8. gadsimta vidum Andalusa bija daļa no [[Umajādu kalifāts|Umajādu kalifāta]]. 756. gadā [[Abderahmans I]] (Abd ar-Rahmans I ad-Dahils) pasludināja neatkarību un izveidoja [[Kordovas kalifāts|Kordovas kalifātu]].&lt;ref&gt;[http://vesture.eu/index.php/Kordovas_kalifāts] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170514022310/http://vesture.eu/index.php/Kordovas_kalif%C4%81ts |date={{dat|2017|05|14||bez}} }} Kordovas kalifāts&lt;/ref&gt; Jaunā kalifāta uzplaukums tika piedzīvots [[Abdarrahmans III|Abderahmana III]] valdīšanas laikā, kurš sevi pasludināja par jauno [[Rietumislāma imperija|Rietumislāma impērija]]s kalifu.

711. gadā paussalā ienāca mauru iekarotāji. [[Kordova (Spānija)|Kordovu]] par savu rezidenci izvēlējās Abderahmans I no Umajādu dinastijas un Kordova strauji attīstījās. Pilsētā bija ap 500 tūkstoši Iedzīvotāju, tā kļuva par Eiropas lielāko pilsētu.&lt;ref&gt;[http://geography.about.com/library/weekly/aa011201c.htm] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130605084829/http://geography.about.com/library/weekly/aa011201c.htm |date={{dat|2013|06|05||bez}} }} Pasaules lielākās pilsētas 1000. gadā&lt;/ref&gt;

Reģions bijis politiski vienots tikai mauru valdīšanas pirmsākumos (8. gs. sākumā) un atkārtoti Almohada valdīšanas (1159-1229) laikā.{{fact}}

==Etimoloģija==
Pastāv vismaz divas strīdīgas versijas vārda ''Al-Andalus'' izcelsmei, bet visas pieņem, ka tas radies pēc [[Romas impērija]]s sabrukuma. Daži apgalvo, ka [[vandaļi|vandaļu]] zemes reiz arī sauktas ''Vandalusija'', bet citi, ka Andalusa radusies no [[arābu valoda]]s apzīmējuma mītiskajai [[Atlantīda]]i.
[[File:Almoravid dinar 1138 631905.jpg|280px|thumb|12. gs. Andalusā kalta [[zelts|zelta]] [[monēta]]]]

==Skatīt arī==
* [[Kordovas kalifāts]]

==Atsauces==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{vēsture-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Kalifāts]]
[[Kategorija:Spānijas vēsture]]</text>
      <sha1>kva2vfvu1sx2ar697nkjmrdoz8tm4bs</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4047710</id>
      <parentid>4047709</parentid>
      <timestamp>2024-04-25T13:41:21Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>pievienoju [[Kategorija:Portugāles vēsture]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2740" xml:space="preserve">[[File:Al Andalus.png|thumb|280px|Andalusa (zaļā krāsā) ap 1000. gadu]]
'''Andalusa'''  ({{val-ar|الأندلس}} {{val-es|Al Andalús}}) bija [[viduslaiki|viduslaiku]] [[musulmaņi|musulmaņu]] [[valsts]], [[kalifāts]] pēc pārvaldes iekārtas, kas aptvēra pārsvarā mūsdienu [[Spānija]]s un [[Portugāle]]s teritoriju. Vispārinātā nozīmē Andalusa var nozīmēt [[mauri|mauru]] pārvaldīto [[Pireneju pussala|Pireneju pussalu]] laika posmā no 711. līdz 1492. gadam ar nepārtraukti mainīgām robežām, kad vairākām [[Kristietība|kristiešu]] karalistēm izdevās [[Rekonkista]]s kaujās pārņemt varu musulmaņu kontrolētajās zemes.

Līdz 8. gadsimta vidum Andalusa bija daļa no [[Umajādu kalifāts|Umajādu kalifāta]]. 756. gadā [[Abderahmans I]] (Abd ar-Rahmans I ad-Dahils) pasludināja neatkarību un izveidoja [[Kordovas kalifāts|Kordovas kalifātu]].&lt;ref&gt;[http://vesture.eu/index.php/Kordovas_kalifāts] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170514022310/http://vesture.eu/index.php/Kordovas_kalif%C4%81ts |date={{dat|2017|05|14||bez}} }} Kordovas kalifāts&lt;/ref&gt; Jaunā kalifāta uzplaukums tika piedzīvots [[Abdarrahmans III|Abderahmana III]] valdīšanas laikā, kurš sevi pasludināja par jauno [[Rietumislāma imperija|Rietumislāma impērija]]s kalifu.

711. gadā paussalā ienāca mauru iekarotāji. [[Kordova (Spānija)|Kordovu]] par savu rezidenci izvēlējās Abderahmans I no Umajādu dinastijas un Kordova strauji attīstījās. Pilsētā bija ap 500 tūkstoši Iedzīvotāju, tā kļuva par Eiropas lielāko pilsētu.&lt;ref&gt;[http://geography.about.com/library/weekly/aa011201c.htm] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130605084829/http://geography.about.com/library/weekly/aa011201c.htm |date={{dat|2013|06|05||bez}} }} Pasaules lielākās pilsētas 1000. gadā&lt;/ref&gt;

Reģions bijis politiski vienots tikai mauru valdīšanas pirmsākumos (8. gs. sākumā) un atkārtoti Almohada valdīšanas (1159-1229) laikā.{{fact}}

==Etimoloģija==
Pastāv vismaz divas strīdīgas versijas vārda ''Al-Andalus'' izcelsmei, bet visas pieņem, ka tas radies pēc [[Romas impērija]]s sabrukuma. Daži apgalvo, ka [[vandaļi|vandaļu]] zemes reiz arī sauktas ''Vandalusija'', bet citi, ka Andalusa radusies no [[arābu valoda]]s apzīmējuma mītiskajai [[Atlantīda]]i.
[[File:Almoravid dinar 1138 631905.jpg|280px|thumb|12. gs. Andalusā kalta [[zelts|zelta]] [[monēta]]]]

==Skatīt arī==
* [[Kordovas kalifāts]]

==Atsauces==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{vēsture-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Kalifāts]]
[[Kategorija:Spānijas vēsture]]
[[Kategorija:Portugāles vēsture]]</text>
      <sha1>9cwstrfgr96rc1qeykmbi16hys5ammf</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Lūsija</title>
    <ns>0</ns>
    <id>243459</id>
    <revision>
      <id>4048050</id>
      <parentid>3971895</parentid>
      <timestamp>2024-04-26T08:41:04Z</timestamp>
      <contributor>
        <ip>81.198.58.10</ip>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2358" xml:space="preserve">[[Attēls:Lucy blackbg.jpg|thumb|Lūsijas kaulu fragmenti]]
'''AL 288-123'''

pazīstama arī kā '''Lūsija''', ir vairāki simti kaulu fragmentu, kas ir apmēram 40% no sieviešu dzimuma [[Afāras australopiteks|Afāras australopiteka]] (''Australopithecus afarensis'') [[skelets|skeleta]]. Kauli tika atklāti {{dat|1974|11|24||bez}} Avašas ielejā, [[Etiopija|Etiopijā]]. Tiek uzskatīts, ka Lūsija dzīvojusi pirms apmēram 3,2 miljoniem gadu,&lt;ref name=&quot;age&quot;&gt;{{cite web | title=Mother of man - 3.2 million years ago | publisher=BBC Home | url=http://www.bbc.co.uk/sn/prehistoric_life/human/human_evolution/mother_of_man1.shtml | accessdate=2008-10-10}}&lt;/ref&gt; viņa tiek klasificēta kā [[Cilvēkpērtiķi un cilvēks|hominīds]].

Kaulus atrada amerikāņu paleoantropologs [[Donalds Džohansons]] (''Donald Johanson'') un viņa kolēģi. Viņi atradumam deva vārdu Lūsija, jo, svinot atradumu, vairākas reizes tika atskaņota ''[[The Beatles]]'' dziesma ''[[Lucy in the Sky with Diamonds]]''.&lt;ref name=&quot;evolutionthe1st4billionyears&quot;&gt;{{cite book|title= Evolution: The First Four Billion Years|url= https://archive.org/details/evolutionfirstfo00mich| author=Johanson, D.C. | chapter=Lucy (''Australopithecus afarensis'') | editors=Michael Ruse &amp; Joseph Travis | year=2009 | publisher= The Belknap Press of Harvard University Press | location = Cambridge, Massachusetts |isbn=978-0-674-03175-3 | pages=[https://archive.org/details/evolutionfirstfo00mich/page/693 693]–697}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;BernardAWood&quot;&gt;{{cite book|title=The Cambridge Encyclopedia of Human Evolution | author=Wood, B.A. | chapter=Evolution of australopithecines | editors= Jones, S., Martin, R. &amp; Pilbeam, D. | year=1994 | publisher= Cambridge University Press | location = Cambridge, U.K. | isbn=978-0-521-32370-3|pages=234}} Also {{ISBN|0-521-46786-1}} (paperback).&lt;/ref&gt; Šī senā cilvēkveidīgā būtne jau bija pārvietojusies stāvus, visticamāk, viegli ieliektiem ceļgaliem. Lūsijai bija nelielas smadzenes, zema piere un spēcīgi žokļi. Ar stiprajiem žokļiem viņa varēja sakošļāt daudzveidīgu augu barību. Iespējams, ka barības ieguvei izmantoja akmeņus vai nūjas. 

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}


{{Bioloģija-aizmetnis}}

[[Kategorija:Cilvēkpērtiķi un cilvēks]]</text>
      <sha1>8dzut92k9vxiew0xdo8i8ii6j91x0kj</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4048052</id>
      <parentid>4048050</parentid>
      <timestamp>2024-04-26T08:42:30Z</timestamp>
      <contributor>
        <ip>81.198.58.10</ip>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2356" xml:space="preserve">[[Attēls:Lucy blackbg.jpg|thumb|Lūsijas kaulu fragmenti]]
'''AL 288-123'''

pazīstama arī kā '''Lūsija''', ir vairāki simti kaulu fragmentu, kas ir apmēram 40% no sieviešu dzimuma [[Afāras australopiteks|Afras australopiteka]] (''Australopithecus afarensis'') [[skelets|skeleta]]. Kauli tika atklāti {{dat|1974|11|24||bez}} Avašas ielejā, [[Etiopija|Etiopijā]]. Tiek uzskatīts, ka Lūsija dzīvojusi pirms apmēram 3,2 miljoniem gadu,&lt;ref name=&quot;age&quot;&gt;{{cite web | title=Mother of man - 3.2 million years ago | publisher=BBC Home | url=http://www.bbc.co.uk/sn/prehistoric_life/human/human_evolution/mother_of_man1.shtml | accessdate=2008-10-10}}&lt;/ref&gt; viņa tiek klasificēta kā [[Cilvēkpērtiķi un cilvēks|hominīds]].

Kaulus atrada amerikāņu paleoantropologs [[Donalds Džohansons]] (''Donald Johanson'') un viņa kolēģi. Viņi atradumam deva vārdu Lūsija, jo, svinot atradumu, vairākas reizes tika atskaņota ''[[The Beatles]]'' dziesma ''[[Lucy in the Sky with Diamonds]]''.&lt;ref name=&quot;evolutionthe1st4billionyears&quot;&gt;{{cite book|title= Evolution: The First Four Billion Years|url= https://archive.org/details/evolutionfirstfo00mich| author=Johanson, D.C. | chapter=Lucy (''Australopithecus afarensis'') | editors=Michael Ruse &amp; Joseph Travis | year=2009 | publisher= The Belknap Press of Harvard University Press | location = Cambridge, Massachusetts |isbn=978-0-674-03175-3 | pages=[https://archive.org/details/evolutionfirstfo00mich/page/693 693]–697}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;BernardAWood&quot;&gt;{{cite book|title=The Cambridge Encyclopedia of Human Evolution | author=Wood, B.A. | chapter=Evolution of australopithecines | editors= Jones, S., Martin, R. &amp; Pilbeam, D. | year=1994 | publisher= Cambridge University Press | location = Cambridge, U.K. | isbn=978-0-521-32370-3|pages=234}} Also {{ISBN|0-521-46786-1}} (paperback).&lt;/ref&gt; Šī senā cilvēkveidīgā būtne jau bija pārvietojusies stāvus, visticamāk, viegli ieliektiem ceļgaliem. Lūsijai bija nelielas smadzenes, zema piere un spēcīgi žokļi. Ar stiprajiem žokļiem viņa varēja sakošļāt daudzveidīgu augu barību. Iespējams, ka barības ieguvei izmantoja akmeņus vai nūjas. 

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}


{{Bioloģija-aizmetnis}}

[[Kategorija:Cilvēkpērtiķi un cilvēks]]</text>
      <sha1>5nywobxdoa6o19ffy1b6hcaje4yzuab</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4048076</id>
      <parentid>4048052</parentid>
      <timestamp>2024-04-26T10:06:30Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ScAvenger</username>
        <id>1630</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/81.198.58.10|81.198.58.10]], atjaunoju versiju, ko saglabāja InternetArchiveBot</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2354" xml:space="preserve">[[Attēls:Lucy blackbg.jpg|thumb|Lūsijas kaulu fragmenti]]
'''AL 288-1''', pazīstama arī kā '''Lūsija''', ir vairāki simti kaulu fragmentu, kas ir apmēram 40% no sieviešu dzimuma [[Afāras australopiteks|Afāras australopiteka]] (''Australopithecus afarensis'') [[skelets|skeleta]]. Kauli tika atklāti {{dat|1974|11|24||bez}} Avašas ielejā, [[Etiopija|Etiopijā]]. Tiek uzskatīts, ka Lūsija dzīvojusi pirms apmēram 3,2 miljoniem gadu,&lt;ref name=age&gt;{{cite web | title=Mother of man - 3.2 million years ago | publisher=BBC Home | url=http://www.bbc.co.uk/sn/prehistoric_life/human/human_evolution/mother_of_man1.shtml | accessdate=2008-10-10}}&lt;/ref&gt; viņa tiek klasificēta kā [[Cilvēkpērtiķi un cilvēks|hominīds]].

Kaulus atrada amerikāņu paleoantropologs [[Donalds Džohansons]] (''Donald Johanson'') un viņa kolēģi. Viņi atradumam deva vārdu Lūsija, jo, svinot atradumu, vairākas reizes tika atskaņota ''[[The Beatles]]'' dziesma ''[[Lucy in the Sky with Diamonds]]''.&lt;ref name=&quot;evolutionthe1st4billionyears&quot;&gt;{{cite book|title= Evolution: The First Four Billion Years|url= https://archive.org/details/evolutionfirstfo00mich| author=Johanson, D.C. | chapter=Lucy (''Australopithecus afarensis'') | editors=Michael Ruse &amp; Joseph Travis | year=2009 | publisher= The Belknap Press of Harvard University Press | location = Cambridge, Massachusetts |isbn=978-0-674-03175-3 | pages=[https://archive.org/details/evolutionfirstfo00mich/page/693 693]–697}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;BernardAWood&quot;&gt;{{cite book|title=The Cambridge Encyclopedia of Human Evolution | author=Wood, B.A. | chapter=Evolution of australopithecines | editors= Jones, S., Martin, R. &amp; Pilbeam, D. | year=1994 | publisher= Cambridge University Press | location = Cambridge, U.K. | isbn=978-0-521-32370-3|pages=234}} Also {{ISBN|0-521-46786-1}} (paperback).&lt;/ref&gt; Šī senā cilvēkveidīgā būtne jau bija pārvietojusies stāvus, visticamāk, viegli ieliektiem ceļgaliem. Lūsijai bija nelielas smadzenes, zema piere un spēcīgi žokļi. Ar stiprajiem žokļiem viņa varēja sakošļāt daudzveidīgu augu barību. Iespējams, ka barības ieguvei izmantoja akmeņus vai nūjas. 

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}


{{Bioloģija-aizmetnis}}

[[Kategorija:Cilvēkpērtiķi un cilvēks]]</text>
      <sha1>repwliaw88pd2s82ry07qg9v8t15d2a</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Ļepjeļa</title>
    <ns>0</ns>
    <id>250243</id>
    <revision>
      <id>4047672</id>
      <parentid>3808733</parentid>
      <timestamp>2024-04-25T12:43:41Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3385" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
| name = Ļepjeļa
| official_name = ''Лепель''
| settlement_type = pilsēta
| image_skyline = Lepiel. Лепель (12.08.2008).jpg
| imagesize = 
| image_caption = Brīvības laukums
| image_flag = Flag of Lepiel, Belarus.svg
| image_shield = Coat of Arms of Lepiel, Belarus.svg
| pushpin_map = Belarus#Vitebskas apgabals
| pushpin_label_position = 
| subdivision_type = Valsts
| subdivision_name = {{BLR}}
| subdivision_type1 = Apgabals
| subdivision_name1 = [[Vitebskas apgabals]]
| subdivision_type2 = Rajons
| subdivision_name2 = [[Ļepjeļas rajons]]
| established_title3 = Pilsētas tiesības
| established_date3 = 1563
| area_total_km2 = 
| population_as_of = 2014
| population_blank1_title = 
| population_blank1 = 
| population_total = 17608
| population_density_km2 = 
| timezone=[[Austrumeiropas laiks|EET]]
| utc_offset=+3
| latd = 54
| latm = 53 
| lats = 10 
| latNS = N 
| longd = 28 
| longm = 41
| longs = 09
| longEW = E
| elevation_m = 
| website = {{url|http://lepel.vitebsk-region.gov.by/}}
}}
'''Ļepjeļa''' ({{val-be|Лепель}}) jeb '''Ļepeļa''' ({{val-ru|Лепель}}) ir pilsēta [[Baltkrievija|Baltkrievijā]], [[Vitebskas apgabals|Vitebskas apgabalā]], [[Ļepjeļas rajons|Ļepjeļas rajona]] centrs pie [[Daugava]]s pietekas [[Ulla]]s iztekas no [[Ļepjeļas ezers|Ļepjeļas ezera]].

== Vēsture ==

Rakstos pirmoreiz minēta 1439. gadā. Ietilpa [[Lietuvas lielkņaziste|Lietuvas lielkņazistē]]. Pilsēta pievienota Krievijai pēc [[Polijas dalīšanas|Polijas Otrās dalīšanas]] 1793. gadā. 1805. gadā caur Ļepjeļu tika izveidota [[Bjarezinas ūdens sistēma]], savienojot Daugavu ar [[Dņepra|Dņepru]], un tās administrācija atradās pilsētā. Kanāls darbojās līdz 20. gadsimta sākumam, kad to izkonkurēja dzelzceļš. [[1812. gada karš|1812. gada kara]] laikā nopostīta. 19. gadsimtā Ļepjeļa kļuva par ievērojamu [[ebreji|ebreju]] centru, 1897. gadā absolūtais vairākums pilsētas iedzīvotāji bija ebreji. Otrā pasaules kara laikā no 1941. gada 3. jūlija līdz 1944. gada 28. jūnijam — vācu okupācijā. 1941. gada 6. jūlijā pie Ļepjeļas padomju karaspēks veica pretuzbrukumu Ļepjeļas virzienā. Rezultāti bija katastrofāli padomju spēkiem — tika iznīcināti vairāk nekā 800 padomju tanku. Holokaustā gandrīz visi pilsētas ebreju iedzīvotāji tika iznīcināti. Pilsētas apkārtnē darbojās partizāni, tāpēc šeit notika pretpartizānu operācijas. 1943. gada augustā krievu kolaboracionisti [[Broņislavs Kaminskis|Broņislava Kaminska]] vadībā, Ļepjeļas apkaimē centās nodibināt t. s. &quot;Ļepjeļas republiku&quot; likvidētās [[Lokotas republika]]s vietā.

== Cilvēki ==
Ļepjeļa ir padomju/krievu kinorežisora [[Vladimirs Motiļs|Vladimira Motiļa]] (''Владимир Яковлевич Мотыль'', 1927-2010) dzimtā pilsēta.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* [http://globus.tut.by/lepel/index.htm Ļepjeļa vietnē &quot;Baltkrievijas globuss&quot;] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20140424231420/http://globus.tut.by/lepel/index.htm |date={{dat|2014|04|24||bez}} }} {{ru ikona}}

{{Baltkrievija-aizmetnis}}
{{Baltkrievijas pilsētas}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Baltkrievijas pilsētas]]
[[Kategorija:Vitebskas apgabals]]</text>
      <sha1>gvwvv6zji7ds68lkd4h2i3wn7oc3iqb</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Magnētiskās rezonanses tomogrāfija</title>
    <ns>0</ns>
    <id>259041</id>
    <revision>
      <id>4047707</id>
      <parentid>2651880</parentid>
      <timestamp>2024-04-25T13:40:02Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <comment>/* Ārējās saites */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4725" xml:space="preserve">[[Attēls:Parasagittal MRI of human head in patient with benign familial macrocephaly prior to brain injury (ANIMATED).gif|thumb|200px|Animācija, kas sastādīta no daudziem paralēliem cilvēka galvas šķērsgriezuma MR attēliem]]
'''Magnētiskās rezonanses tomogrāfija''' (MRT) ir medicīniska iekšējo orgānu un audu izmeklēšanas metode, kas pieder pie [[tomogrāfija|tomogrāfiskajām]] metodēm (metodēm, ar kurām var iegūt plānu audu slāņu attēlus). Bieži tiek saukta vienkārši par '''magnētisko rezonansi''' (MR). Metode pamatojas uz [[Kodolu magnētiskā rezonanse|kodolu magnētiskās rezonanses]] (KMR) parādību.

Atšķirībā no KMR spektroskopijas, kurā tiek izmantots pilnīgi homogēns [[magnētiskais lauks]], magnētiskās rezonanses tomogrāfijā lieto magnētiskā lauka [[gradients|gradientu]]. MRT metodē svarīgi nevis iegūt datus par analizējamā parauga ķīmisko sastāvu, bet noskaidrot rezonējošo [[ūdeņradis|ūdeņraža]] kodolu jeb [[protons|protonu]] telpisko sadalījumu, jo [[cilvēks|cilvēka]] organismā dažādi [[audi]] un [[orgāns|orgāni]] satur dažādu ūdeņraža daudzumu.

Medicīnā šo metodi nemēdz saukt par kodolu magnētisko rezonansi, kā būtu pareizāk, bet vienkārši par magnētisko rezonansi, jo termins &quot;kodolu&quot; var rosināt pacientos [[radiofobija|radiofobiju]]. Tomēr šai metodei nav nekāda sakara ar [[radioaktivitāte|radioaktivitāti]] vai [[jonizējošā radiācija|jonizējošo radiāciju]], tādēļ, atšķirībā no rentgenoloģiskās [[datortomogrāfija]]s, MRT izmeklējumus var veikt atkārtoti neierobežotu skaitu reižu.
[[Attēls:Mr 3t abdomen.jpg|thumb|200px|Aksiāls vēdera dobuma šķērsgriezums]]

== Vēsture ==
Kodolu magnētiskās rezonanses pamatprincipu — ūdeņraža kodolu ierosināšanos [[radioviļņi|radioviļņu]] iedarbībā spēcīga ārēja magnētiskā lauka apstākļos — atklāja [[Fēlikss Blohs]] un [[Edvards Pērsels]] (''Edward Purcell'') [[1946]]. gadā ([[1952]]. gadā viņi par to saņēma [[Nobela prēmija fizikā|Nobela prēmiju fizikā]]). Līdz [[1970]]. gadam šī parādība tika izmantota molekulārajā analīzē, bet [[1971]]. gadā [[Raimans Damadiāns]] (''Raimond Damadian'') atklāja, ka [[audzējs|audzēju]] patoloģiskajos audos ir palielināts protonu relaksācijas laiks, līdz ar to magnētiskā rezonanse ir izmantojama medicīniskajā diagnostikā. Nedaudz vēlāk ([[1973]]. gadā) [[Pols Loterbērs|Polam Loterbēram]] (''Paul Lauterbur'') izdevās iegūt telpiski kodētus MR signālus no neviendabīgām audu struktūrām. [[2003]]. gadā viņš kopā ar [[Pīters Mensfīlds|Pīteru Mensfīldu]] (''Sir Peter Mansfield'') par to saņēma [[Nobela prēmija medicīnā|Nobela prēmiju medicīnā]].
[[Attēls:Beating Heart axial.gif|thumb|200px|MR tehnoloģijas nodrošināts sirdsdarbības novērojums reālajā laikā]]

== Magnētiskās rezonanses priekšrocības ==
Atšķirībā no rentgenoloģiskiem izmeklējumiem, MR metode labi spēj atšķirt dažādas struktūras mīkstajos audos, turklāt netiek izmantots jonizējošs starojums. Ar MR metodi var iegūt [[asinsvadi|asinsvadu]] attēlus (it sevišķi, ja [[vēnas|vēnā]] tiek ievadīta īpaša [[gadolīnijs|gadolīniju]] saturoša [[kontrastviela]]). Tā kā MR ir tomogrāfiska metode, ar to var iegūt orgānu attēlus daudzos plānos šķērsgriezumos. Ar MR iespējams veikt tādus sarežģītus izmeklējumus kā brīvā [[ūdens]] difūzijas pētījumus, [[galvas smadzenes|galvas smadzeņu]] [[traktogrāfija|traktogrāfiju]] vai [[spektroskopija|spektroskopiju]], [[perfūzija]]s izmeklējumus.
[[Attēls:Modern 3T MRI.JPG|thumb|200px|Moderns magnētiskās rezonanses tomogrāfs]]

== Magnētiskās rezonanses trūkumi ==
Magnētiskās rezonanses izmeklējumus nevar veikt pacientiem ar brīviem [[feromagnētisms|feromagnētiskiem]] metāla priekšmetiem (piemēram, šāviņu šķembām) organismā, jo intensīvajā magnētiskajā laukā tie var sākt pārvietoties. Dažādi metāliski [[implants|implantāti]] traucē MR izmeklējumiem. Ar MR metodi nevar novērot nelielus pārkaļķojumus organismā. Slēgtā tipa MR aparātos nevar izmeklēt slimniekus ar [[klaustrofobija|klaustrofobiju]]. MR iekārtas ir ļoti dārgas un sarežģītas.

== Literatūra ==
* Klīniskā medicīna. Otrā grāmata. Prof. Aivara Lejnieka redakcijā. Rīga, Medicīnas apgāds, 2012, 678. lpp. {{ISBN|978-9984-813-50-9}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* [http://www.sakaru-pasaule.lv/main.php3?sub=view&amp;RID=802 Virtuālais ceļojums pacienta organismā]

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Medicīniskās izmeklēšanas metodes]]</text>
      <sha1>fdo5zj880gtpzhkhkw3b84alez6cacm</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Augusts Neidharts fon Gneizenavs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>259099</id>
    <revision>
      <id>4048099</id>
      <parentid>3440576</parentid>
      <timestamp>2024-04-26T11:48:55Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>sīkumi, replaced: {{biogrāfija-aizmetnis}} → {{cilvēks-aizmetnis}}, {{GER}} → {{DEU}}, {{val- → {{val|, }}, Prūsijas karalist → Prūsijas Karalist using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2440" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
|        platums = 
|          vārds = Augusts Neidharts fon Gneizenavs
|     vārds_orig = ''August Neidhardt von Gneisenau''
|         attēls = Neidhardt von Gneisenau.jpg
|     att_izmērs = 
|  att_nosaukums = 
|     dz_dat_alt =
|        dz_gads = 1760
|     dz_mēnesis = 10
|       dz_diena = 27
|       dz_vieta = Šildava, [[Saksijas kūrfirste]]&lt;br /&gt;([[Belgerne-Šildava]], [[Saksija]], {{DEU}})
|      m_dat_alt = 
|         m_gads = 1831
|      m_mēnesis = 8
|        m_diena = 23
|        m_vieta = Pozene, [[Prūsijas Karaliste]]&lt;br /&gt;([[Poznaņa]], {{POL}})
|   dzīves_vieta = 
|      pilsonība = 
|        tautība = [[armēnis]]
|        dzimums = V
|         vecāki = 
|          brāļi = 
|          māsas = 
|   dzīvesbiedrs = 
|          bērni = 
|       paraksts = 
|       piezīmes = 
|    kategorijas =   
|    citas daļas =
{{Militārpersonas infodaļa
| dienesta_pakāpe = [[Prūsijas ģenerālfeldmaršals]]
|  dienesta_laiks = 1779 - 1831
|          valsts = [[Prūsija]]
|       struktūra = Prūsijas armija
|         vienība = 
|       komandēja = [[Kolberga]]s aplenkums, [[Gebhards Līberehts fon Blihers|fon Blihera]] štāba priekšnieks
|          kaujas = [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|ASV Neatkarības karš]], [[Napoleona kari]] ([[Kolbergas aplenkums]], [[Vaterlo kauja]])
|       izglītība = 
|     apbalvojumi = ''[[Pour le Mérite]]''
|      cits_darbs = 
}}
}}

'''Augusts Vilhelms Antonijs grāfs Neidharts fon Gneizenavs''' ({{val|de|August Wilhelm Antonius Graf Neidhardt von Gneisenau}}; dzimis {{Dat|1760|10|27}}, miris {{Dat|1831|8|23}}) bija [[Saksija|Saksijā]] dzimis [[Prūsija|prūšu]] ģenerālfelsmaršals, [[Napoleona kari|Napoleona karu]] varonis.

Izcēlās kā viens no [[Kolberga]]s aplenkuma aizstāvju līderiem 1807. gadā. Vēlākos gados bija [[Gebhards Līberehts fon Blihers|fon Blihera]] štāba priekšnieks, dodams būtisku ieguldījumu uzvarā [[Vaterlo kauja|Vaterlo kaujā]].

Gneizenava vārdā tikuši nosaukti vairāki kuģi. Kolbergas aplenkums kļuva par vienu no Prūsijas, vēlāk nacistiskās Vācijas, militārajām leģendām.

==Ārējās saites==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{cilvēks-aizmetnis}}
{{Vācija-aizmetnis}}
{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Neidharts fon Gneizenavs, Augusts}}
[[Kategorija:Vācijas virsnieki]]
[[Kategorija:Saksijā dzimušie]]</text>
      <sha1>ngf36zzx6ys3ohv4qk0hv4pse30x9f4</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Džonatans Hills</title>
    <ns>0</ns>
    <id>261010</id>
    <revision>
      <id>4047712</id>
      <parentid>4044746</parentid>
      <timestamp>2024-04-25T13:42:47Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5269" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste
| vārds               = Džonatans Hills
| attēls              = Jonathan Hopkin Hill, Baron Hill of Oareford.jpg
| att_izm             = 200px
| apraksts            = Džonatans Hills 2013. gadā
| amats               = ES komisārs
| term_sākums         = {{dat|2014|01|11|N}}
| term_beigas         = {{dat|2016|07|15|N}}
| prezidents          = [[Žans Klods Junkers]]
| priekštecis         = 
| pēctecis            = 
| amats2              = 
| term_sākums2        = 
| term_beigas2        = 
| prezidents2         = 
| premjers2           = 
| priekštecis2        = 
| pēctecis2           =  
| dzim_dati           = {{Dzimšanas datums un vecums|1960|07|24}}
| dzim_vieta          = {{vieta|Apvienotā Karaliste|Londona}}
| mir_dati            = 
| mir_vieta           = 
| partija             = [[Lielbritānijas Konservatīvā partija|Konservatīvā partija]]
| dzīvesb             = 
| profesija           = [[politiķis]]
| alma_mater          = [[Kembridžas Universitāte]]
| reliģija            = [[anglikānisms]]
| paraksts            = 
| piezīmes            =
}}
''' Džonatans Hills ''' ({{val|en|Jonathan Hill, Lord Hill of Oareford}}; dzimis {{dat|1960|7|24}} [[Londona|Londonā]]) ir [[Apvienotā Karaliste|britu]] politiķis no [[Lielbritānijas Konservatīvā partija|Konservatīvo partijas]].&lt;ref&gt;[http://www.burkespeerage.com/ www.burkespeerage.com]&lt;/ref&gt;

Dž. Hills no 2010. līdz 2013. gadam bija [[Lielbritānija]]s skolu [[ministrs]], bet no 2013. līdz 2014. gadam — Lankasteras hercogistes [[ministrs|kanclers]] un [[Apvienotās Karalistes parlaments|augšpalātas]] (Lordu palāta) līderis [[Deivids Kemerons|Deivida Kemerona]] kabinetā.&lt;ref&gt;[http://www.parliament.uk/biographies/lords/lord-hill-of-oareford/4144 www.parliament.uk]&lt;/ref&gt;

2014. gada septembrī [[Eiropas Komisija]]s prezidenta kandidāts [[Žans Klods Junkers]]&lt;ref&gt;[http://www.diena.lv/sodien-laikraksta/izlauzas-ar-treso-meginajumu-14069552 www.diena.lv]&lt;/ref&gt; izvirzīja lordu Hillu par Finanšu stabilitātes, finanšu pakalpojumu un kapitāla tirgus savienības [[Eiropas Kopienu Komisija|ES komisāru]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.reuters.com/article/2014/10/05/us-eu-commission-analysis-idUSKCN0HU05020141005 |title=www.reuters.com |access-date={{dat|2014|10|06||bez}} |archive-date={{dat|2014|10|05||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20141005112504/http://www.reuters.com/article/2014/10/05/us-eu-commission-analysis-idUSKCN0HU05020141005 }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20141005112504/http://www.reuters.com/article/2014/10/05/us-eu-commission-analysis-idUSKCN0HU05020141005 |date={{dat|2014|10|05||bez}} }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[http://www.nytimes.com/2014/10/09/business/international/jonathan-hill-poised-to-win-approval|as-official-overseeing-eu-financial-sector.html?_r=0 www.nytimes.com]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

Hills paziņoja par viņa atkāpšanos no Eiropas Komisāra amata 2016. gada 25. jūnijā, kas stātos spēkā 2016. gada 15. jūlijā, pēc [[Referendums par Apvienotās Karalistes dalību Eiropas Savienībā|referenduma par Apvienotās Karalistes dalību Eiropas Savienībā]] rezultātiem.&lt;ref name=&quot;EC&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Statement on the Decision of Commissioner Lord Hill to resign from the European Commission|url=http://europa.eu/rapid/press-release_STATEMENT-16-2332_en.htm|accessdate=25 June 2016}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;BBC&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.bbc.co.uk/news/uk-politics-eu-referendum-36629646|title=EU referendum: UK's EU commissioner Lord Hill to resign|publisher=}}&lt;/ref&gt; Viņa amata uzdevumus pārņēma [[Valdis Dombrovskis]].&lt;ref name=LSM2&gt;{{tīmekļa atsauce|title=No amata atkāpies britu eirokomisārs Džonatans Hils|url=http://www.lsm.lv/lv/raksts/arzemes/zinas/no-amata-atkapies-britu-eirokomisars-dzonatans-hils.a189298/|website=lsm.lv|accessdate={{dat|2016|8|9||bez}}|date={{dat|2016|6|25||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20160627070407/http://www.lsm.lv/lv/raksts/arzemes/zinas/no-amata-atkapies-britu-eirokomisars-dzonatans-hils.a189298/|archivedate={{dat|2016|06|27||bez}}}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;LSM1&quot;&gt;{{ziņu atsauce|title=Dombrovskis takes over British commissioner's job|url=http://www.lsm.lv/en/article/politics/dombrovskis-takes-over-british-commissioners-job.a189304/|accessdate=26 June 2016|agency=eng.lsm.lv|publisher=LSM|date=25 June 2016|archiveurl=https://web.archive.org/web/20160812174145/http://www.lsm.lv/en/article/politics/dombrovskis-takes-over-british-commissioners-job.a189304/|archivedate={{dat|2016|08|12||bez}}}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20141110191930/http://www.debretts.com/people-of-today/profile/2952/Jonathan-Hopkin-Hill-HILL-OF-OAREFORD ''Debrett's People of Today''] {{angliski}}
* [http://www.elections2014.eu/lv/new-commission/hearing/20141007HEA65205 Džonatans Hills 2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanu mājaslapā]{{Novecojusi saite}}

{{Politiķis-aizmetnis}}

{{Junkera komisija}}
{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Hills, Džonatans}}
[[Kategorija:1960. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Londonā dzimušie]]
[[Kategorija:Britu politiķi]]
[[Kategorija:ES komisāri no Apvienotās Karalistes]]</text>
      <sha1>hio3tj1hsvb11f0y665okaqnwc5n691</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Johans Valentīns Mēders</title>
    <ns>0</ns>
    <id>267617</id>
    <revision>
      <id>4048022</id>
      <parentid>3983246</parentid>
      <timestamp>2024-04-26T06:32:26Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <comment>pap</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4184" xml:space="preserve">{{Komponista infokaste
|               vārds = Johans Valentīns Mēders
|          vārds_orig = ''Johann Valentin Meder''
|              attēls = 
|          att_izmērs = 
|       att_nosaukums = 
|             dz_gads = 1649
|          dz_mēnesis = 5
|            dz_diena = 3
|            dz_vieta = [[Vāzungene]], [[Hennebergas grāfiste]], [[Svētā Romas impērija]]&lt;br /&gt;([[Šmalkaldenes-Meiningenes apriņķis]], [[Tīringene]], {{GER}}) 
|           m_dat_alt = [[1719]]. gada jūlijs
|              m_gads = 
|           m_mēnesis = 
|             m_diena = 
|             m_vieta = [[Rīga]], [[Zviedru Vidzeme]], [[Zviedrija]] (faktiski [[Krievija]]s kontrolē)&lt;br /&gt;({{LAT}})
|        dzīves_vieta = 
|           pilsonība = 
|             tautība = 
|            paraksts = 
|               stils = 
|               žanrs = [[vokālā mūzika]], [[kamermūzika]], [[kora mūzika]] 
|            mācījies = 
|           skolnieki = 
|         apbalvojumi = 
|            piezīmes =  
}}

'''Johans Valentīns Mēders''' ({{val|de|Johann Valentin Meder}}; dzimis {{dat|1649|5|3}}, miris [[1719]]. gada jūlijā) bija [[baroks|baroka]] laika vācu komponists, ērģelnieks, dziedātājs un skolotājs, kurš dzīvoja arī [[Rīga|Rīgā]]. 

== Dzīvesgājums ==
Dzimis mūsdienu [[Tīringene|Tīringenē]] mūziķa ģimenē. No 1666. gada studēja teoloģiju [[Leipciga|Leipcigā]], vēlāk pārcēlās uz [[Jēna (pilsēta)|Jēnu]]. Darbojās [[Gota|Gotā]] (1671), [[Brēmene|Brēmenē]] (1672—1673), [[Hamburga|Hanburgā]] (1673), vēlāk [[Kopenhāgena|Kopenhāgenā]] un [[Lībeka|Lībekā]], kur 1674. gadā tikās ar [[Bukstehūde|Bukstehūdi]]. 

No 1674. līdz 1680. gadam Mēders bija [[Tallina]]s ģimnāzijas mūzikas skolotājs, pēc tam pārcēlās uz dzīvi [[Zviedru Vidzeme]]s galvaspilsētā Rīgā, kur pilsētas tipogrāfs Nellers (Nöller, 1658–1712) labprāt iespieda viņa sacerējumus prominentu baltiešu kāzām.
No 1687. līdz 1698. gadam Mēders dzīvoja [[Danciga|Dancigā]] un [[Kēnigsberga|Kēnigsbergā]].

Pēc [[Vidzemes un Igaunijas kapitulācija (1710)|Vidzemes kapitulācija]]s 1700. gadā atkal ieradās [[Rīga|Rīgā]], kur bija [[Rīgas Doms|Rīgas Doma]] ērģelnieks un nodzīvoja līdz mūža beigām 1719. gadā.

== Darbi ==
Apmēram 130 darbu autors. To vidū radījis 12 [[mesa]]s, 4 [[pasija]]s, 5 [[magnifikāts|magnifikātus]] un daudz [[motete|motešu]]. Rakstījis arī laicīgu mūziku [[dziesmuspēle|dziesmuspēli]], divas [[opera]]s, [[opera-balets|operu-baletu]], vokālos skaņdarbus un kamerkompozīcijas.

1684. gadā viņš pēc [[Rīgas rāte]]s pasūtījuma sacerēja skaņdarbu &quot;Ko gan kurn tas cilvēks?&quot; ([[Lejasvācu valoda|lejasvācu]]: ''&quot;Wie murren denn die Leut’?&quot;'') pateicībā par [[Rīgas aplenkums (1656)|Rīgas atbrīvošanu no maskaviešu aplenkuma]] 1656. gada rudenī. Skaņdarba rokraksts pēc [[Lielais Ziemeļu karš|Lielā Ziemeļu kara]] nonāca Zviedrijā un šodien kā viens no Dībena kolekcijas autogrāfiem glabājas [[Upsalas Universitāte]]s bibliotēkā (''S-Uu, vok.mus.i hs. 28:9'').&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/kultura/muzika/25.04.2024-vai-zini-ka-17-gadsimta-komponists-meders-ir-veltijis-skandarbu-rigas-vesturei.a551317/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=interesanti Vai zini, ka 17. gadsimta komponists Mēders ir veltījis skaņdarbu Rīgas vēsturei?] Lolita Fūrmane, lsm.lv 2024. gada 25. aprīlī&lt;/ref&gt;

Tāds pats vārds un uzvārds bija vācu komponistam Johanam Gabrielam Mederam (''Johann Gabriel Meder''), kurš dzimis 1729. gadā netālu no Erfurtes un darbojās Amsterdamā līdz 1800. gadam.

== Ārējās saites ==
* [http://www.allmusic.com/artist/johann-valentin-meder-mn0001569060 Johana Valentīna Mēdera profils ''AllMusic''] {{angliski}}
* [http://imslp.org/wiki/Category:Meder,_Johann_Valentin Johana Valentīna Mēdera notis ''IMSLP''] {{angliski}}

{{biogrāfija-aizmetnis}}
{{Latvija-aizmetnis}}
{{autoritatīvā vadība}}
{{DEFAULTSORT:Mēders, Johans Valentīns}}

[[Kategorija:Vācu komponisti]]
[[Kategorija:Latvijas cilvēki]]
[[Kategorija:Baroka komponisti]]
[[Kategorija:1719. gadā mirušie]]</text>
      <sha1>tpeb9jrkgzdprq31ur6oqh4308l13v0</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4048023</id>
      <parentid>4048022</parentid>
      <timestamp>2024-04-26T06:36:20Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <comment>/* Dzīvesgājums */ pap</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4233" xml:space="preserve">{{Komponista infokaste
|               vārds = Johans Valentīns Mēders
|          vārds_orig = ''Johann Valentin Meder''
|              attēls = 
|          att_izmērs = 
|       att_nosaukums = 
|             dz_gads = 1649
|          dz_mēnesis = 5
|            dz_diena = 3
|            dz_vieta = [[Vāzungene]], [[Hennebergas grāfiste]], [[Svētā Romas impērija]]&lt;br /&gt;([[Šmalkaldenes-Meiningenes apriņķis]], [[Tīringene]], {{GER}}) 
|           m_dat_alt = [[1719]]. gada jūlijs
|              m_gads = 
|           m_mēnesis = 
|             m_diena = 
|             m_vieta = [[Rīga]], [[Zviedru Vidzeme]], [[Zviedrija]] (faktiski [[Krievija]]s kontrolē)&lt;br /&gt;({{LAT}})
|        dzīves_vieta = 
|           pilsonība = 
|             tautība = 
|            paraksts = 
|               stils = 
|               žanrs = [[vokālā mūzika]], [[kamermūzika]], [[kora mūzika]] 
|            mācījies = 
|           skolnieki = 
|         apbalvojumi = 
|            piezīmes =  
}}

'''Johans Valentīns Mēders''' ({{val|de|Johann Valentin Meder}}; dzimis {{dat|1649|5|3}}, miris [[1719]]. gada jūlijā) bija [[baroks|baroka]] laika vācu komponists, ērģelnieks, dziedātājs un skolotājs, kurš dzīvoja arī [[Rīga|Rīgā]]. 

== Dzīvesgājums ==
Dzimis mūsdienu [[Tīringene|Tīringenē]] mūziķa ģimenē. No 1666. gada studēja teoloģiju [[Leipciga|Leipcigā]], vēlāk pārcēlās uz [[Jēna (pilsēta)|Jēnu]]. Darbojās [[Gota|Gotā]] (1671), [[Brēmene|Brēmenē]] (1672—1673), [[Hamburga|Hanburgā]] (1673), vēlāk [[Kopenhāgena|Kopenhāgenā]] un [[Lībeka|Lībekā]], kur 1674. gadā tikās ar [[Bukstehūde|Bukstehūdi]]. 

No 1674. līdz 1680. gadam Mēders bija [[Tallina]]s ģimnāzijas mūzikas skolotājs, pēc tam pārcēlās uz dzīvi [[Zviedru Vidzeme]]s galvaspilsētā Rīgā, kur pilsētas tipogrāfs Nellers (Nöller, 1658–1712) labprāt iespieda viņa sacerējumus prominentu baltiešu kāzām.
No 1687. līdz 1698. gadam Mēders dzīvoja [[Danciga|Dancigā]] un [[Kēnigsberga|Kēnigsbergā]].

Pirms [[Lielais Ziemeļu karš|Lielā Ziemeļu kara]] viņš atkal ieradās [[Rīga|Rīgā]], kur pēc [[Vidzemes un Igaunijas kapitulācija (1710)|Vidzemes kapitulācija]]s bija [[Rīgas Doms|Rīgas Doma]] ērģelnieks un nodzīvoja līdz mūža beigām 1719. gadā.

== Darbi ==
Apmēram 130 darbu autors. To vidū radījis 12 [[mesa]]s, 4 [[pasija]]s, 5 [[magnifikāts|magnifikātus]] un daudz [[motete|motešu]]. Rakstījis arī laicīgu mūziku [[dziesmuspēle|dziesmuspēli]], divas [[opera]]s, [[opera-balets|operu-baletu]], vokālos skaņdarbus un kamerkompozīcijas.

1684. gadā viņš pēc [[Rīgas rāte]]s pasūtījuma sacerēja skaņdarbu &quot;Ko gan kurn tas cilvēks?&quot; ([[Lejasvācu valoda|lejasvācu]]: ''&quot;Wie murren denn die Leut’?&quot;'') pateicībā par [[Rīgas aplenkums (1656)|Rīgas atbrīvošanu no maskaviešu aplenkuma]] 1656. gada rudenī. Skaņdarba rokraksts pēc [[Lielais Ziemeļu karš|Lielā Ziemeļu kara]] nonāca Zviedrijā un šodien kā viens no Dībena kolekcijas autogrāfiem glabājas [[Upsalas Universitāte]]s bibliotēkā (''S-Uu, vok.mus.i hs. 28:9'').&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/kultura/muzika/25.04.2024-vai-zini-ka-17-gadsimta-komponists-meders-ir-veltijis-skandarbu-rigas-vesturei.a551317/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=interesanti Vai zini, ka 17. gadsimta komponists Mēders ir veltījis skaņdarbu Rīgas vēsturei?] Lolita Fūrmane, lsm.lv 2024. gada 25. aprīlī&lt;/ref&gt;

Tāds pats vārds un uzvārds bija vācu komponistam Johanam Gabrielam Mederam (''Johann Gabriel Meder''), kurš dzimis 1729. gadā netālu no Erfurtes un darbojās Amsterdamā līdz 1800. gadam.

== Ārējās saites ==
* [http://www.allmusic.com/artist/johann-valentin-meder-mn0001569060 Johana Valentīna Mēdera profils ''AllMusic''] {{angliski}}
* [http://imslp.org/wiki/Category:Meder,_Johann_Valentin Johana Valentīna Mēdera notis ''IMSLP''] {{angliski}}

{{biogrāfija-aizmetnis}}
{{Latvija-aizmetnis}}
{{autoritatīvā vadība}}
{{DEFAULTSORT:Mēders, Johans Valentīns}}

[[Kategorija:Vācu komponisti]]
[[Kategorija:Latvijas cilvēki]]
[[Kategorija:Baroka komponisti]]
[[Kategorija:1719. gadā mirušie]]</text>
      <sha1>764p2j5rncza13qakcfqeque7zez5yr</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4048025</id>
      <parentid>4048023</parentid>
      <timestamp>2024-04-26T06:41:59Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <comment>/* Darbi */ +bilde</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4365" xml:space="preserve">{{Komponista infokaste
|               vārds = Johans Valentīns Mēders
|          vārds_orig = ''Johann Valentin Meder''
|              attēls = 
|          att_izmērs = 
|       att_nosaukums = 
|             dz_gads = 1649
|          dz_mēnesis = 5
|            dz_diena = 3
|            dz_vieta = [[Vāzungene]], [[Hennebergas grāfiste]], [[Svētā Romas impērija]]&lt;br /&gt;([[Šmalkaldenes-Meiningenes apriņķis]], [[Tīringene]], {{GER}}) 
|           m_dat_alt = [[1719]]. gada jūlijs
|              m_gads = 
|           m_mēnesis = 
|             m_diena = 
|             m_vieta = [[Rīga]], [[Zviedru Vidzeme]], [[Zviedrija]] (faktiski [[Krievija]]s kontrolē)&lt;br /&gt;({{LAT}})
|        dzīves_vieta = 
|           pilsonība = 
|             tautība = 
|            paraksts = 
|               stils = 
|               žanrs = [[vokālā mūzika]], [[kamermūzika]], [[kora mūzika]] 
|            mācījies = 
|           skolnieki = 
|         apbalvojumi = 
|            piezīmes =  
}}

'''Johans Valentīns Mēders''' ({{val|de|Johann Valentin Meder}}; dzimis {{dat|1649|5|3}}, miris [[1719]]. gada jūlijā) bija [[baroks|baroka]] laika vācu komponists, ērģelnieks, dziedātājs un skolotājs, kurš dzīvoja arī [[Rīga|Rīgā]]. 

== Dzīvesgājums ==
Dzimis mūsdienu [[Tīringene|Tīringenē]] mūziķa ģimenē. No 1666. gada studēja teoloģiju [[Leipciga|Leipcigā]], vēlāk pārcēlās uz [[Jēna (pilsēta)|Jēnu]]. Darbojās [[Gota|Gotā]] (1671), [[Brēmene|Brēmenē]] (1672—1673), [[Hamburga|Hanburgā]] (1673), vēlāk [[Kopenhāgena|Kopenhāgenā]] un [[Lībeka|Lībekā]], kur 1674. gadā tikās ar [[Bukstehūde|Bukstehūdi]]. 

No 1674. līdz 1680. gadam Mēders bija [[Tallina]]s ģimnāzijas mūzikas skolotājs, pēc tam pārcēlās uz dzīvi [[Zviedru Vidzeme]]s galvaspilsētā Rīgā, kur pilsētas tipogrāfs Nellers (Nöller, 1658–1712) labprāt iespieda viņa sacerējumus prominentu baltiešu kāzām.
No 1687. līdz 1698. gadam Mēders dzīvoja [[Danciga|Dancigā]] un [[Kēnigsberga|Kēnigsbergā]].

Pirms [[Lielais Ziemeļu karš|Lielā Ziemeļu kara]] viņš atkal ieradās [[Rīga|Rīgā]], kur pēc [[Vidzemes un Igaunijas kapitulācija (1710)|Vidzemes kapitulācija]]s bija [[Rīgas Doms|Rīgas Doma]] ērģelnieks un nodzīvoja līdz mūža beigām 1719. gadā.

== Darbi ==
[[Attēls:Mēdera rokraksts Rīgas skaņdarbam Petrucci bibliotēkā.png|thumb|250px|Mēdera rokraksts Rīgas skaņdarbam (1684).]]
Apmēram 130 darbu autors. To vidū radījis 12 [[mesa]]s, 4 [[pasija]]s, 5 [[magnifikāts|magnifikātus]] un daudz [[motete|motešu]]. Rakstījis arī laicīgu mūziku [[dziesmuspēle|dziesmuspēli]], divas [[opera]]s, [[opera-balets|operu-baletu]], vokālos skaņdarbus un kamerkompozīcijas.

1684. gadā viņš pēc [[Rīgas rāte]]s pasūtījuma sacerēja skaņdarbu &quot;Ko gan kurn tas cilvēks?&quot; ([[Lejasvācu valoda|lejasvācu]]: ''&quot;Wie murren denn die Leut’?&quot;'') pateicībā par [[Rīgas aplenkums (1656)|Rīgas atbrīvošanu no maskaviešu aplenkuma]] 1656. gada rudenī. Skaņdarba rokraksts pēc [[Lielais Ziemeļu karš|Lielā Ziemeļu kara]] nonāca Zviedrijā un šodien kā viens no Dībena kolekcijas autogrāfiem glabājas [[Upsalas Universitāte]]s bibliotēkā (''S-Uu, vok.mus.i hs. 28:9'').&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/kultura/muzika/25.04.2024-vai-zini-ka-17-gadsimta-komponists-meders-ir-veltijis-skandarbu-rigas-vesturei.a551317/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=interesanti Vai zini, ka 17. gadsimta komponists Mēders ir veltījis skaņdarbu Rīgas vēsturei?] Lolita Fūrmane, lsm.lv 2024. gada 25. aprīlī&lt;/ref&gt;

Tāds pats vārds un uzvārds bija vācu komponistam Johanam Gabrielam Mederam (''Johann Gabriel Meder''), kurš dzimis 1729. gadā netālu no Erfurtes un darbojās Amsterdamā līdz 1800. gadam.

== Ārējās saites ==
* [http://www.allmusic.com/artist/johann-valentin-meder-mn0001569060 Johana Valentīna Mēdera profils ''AllMusic''] {{angliski}}
* [http://imslp.org/wiki/Category:Meder,_Johann_Valentin Johana Valentīna Mēdera notis ''IMSLP''] {{angliski}}

{{biogrāfija-aizmetnis}}
{{Latvija-aizmetnis}}
{{autoritatīvā vadība}}
{{DEFAULTSORT:Mēders, Johans Valentīns}}

[[Kategorija:Vācu komponisti]]
[[Kategorija:Latvijas cilvēki]]
[[Kategorija:Baroka komponisti]]
[[Kategorija:1719. gadā mirušie]]</text>
      <sha1>fm03xl3icj3xe41j818isgcub04z4y6</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Čūskērgļi</title>
    <ns>0</ns>
    <id>271391</id>
    <revision>
      <id>4047651</id>
      <parentid>3523873</parentid>
      <timestamp>2024-04-25T12:13:30Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <comment>/* Ārējās saites */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3727" xml:space="preserve">{{BioTakso infokaste
 |       platums = 240px
 |        attēls = Circaetus-cinereus-Kenya.JPG
 | att_nosaukums = [[Brūnais čūskērglis]] (''Circaetus cinereus'')
 |        valsts = Animalia
 |     valsts_lv = Dzīvnieki
 |          tips = Chordata
 |       tips_lv = Hordaiņi
 |         klase = Aves
 |      klase_lv = Putni
 |         kārta = Accipitriformes
 |      kārta_lv = Vanagveidīgie
 |  dzimta=Accipitridae
 | dzimta_lv=Vanagu dzimta
 | apakšdzimta=Circaetinae
 | apakšdzimta_lv=Čūskērgļu apakšdzimta
 | ģints = Circaetus
 | ģints_lv = Čūskērgļi
 |   binomial = Circaetus &lt;small&gt;([[Louis Jean Pierre Vieillot|Vieillot]], 1816)&lt;/small&gt;
 |   kategorijas = nē
}}
'''Čūskērgļi, čūskērgļu ģints''' (''Circaetus'') ir [[vanagu dzimta]]s (''Accipitridae'') ģints, kas apvieno 6 mūsdienās dzīvojošas [[plēsīgie putni|plēsīgo putnu]] sugas.&lt;ref name=clas&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://jboyd.net/Taxo/Accipitridae.pdf |title=Hawks, Kites, Eagles |access-date={{dat|2015|01|29||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160305011404/http://jboyd.net/Taxo/Accipitridae.pdf |archivedate={{dat|2016|03|05||bez}} }}&lt;/ref&gt; Gandrīz visas sugas ir sastopamas tikai [[Āfrika|Āfrikā]], izņēmums ir [[čūskērglis]] (''Circaetus gallicus''), kas migrē starp [[Eirāzija]]s [[mērenā josla|mēreno joslu]] un Āfriku vai [[Dienvidāzija|Dienvidāziju]].&lt;ref name=bea/&gt; Arī [[Latvija|Latvijā]] nelielā skaitā ligzdo čūskērglis (5—20 pāri).&lt;ref name=dab&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.latvijasdaba.lv/putni/circaetus-gallicus-gm/ |title=Latvijas daba: Čūskērglis (Circaetus gallicus) |access-date={{dat|2015|01|29||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160305014507/http://www.latvijasdaba.lv/putni/circaetus-gallicus-gm/ |archivedate={{dat|2016|03|05||bez}} }}&lt;/ref&gt; 

== Kopīgās īpašības ==
Čūskērgļu ģints sugas ir vidēji lieli [[ērgļi (putni)|ērgļi]] ar apaļu galvu un lieliem, platiem [[spārni]]em. Tie mājo atklātās ainavās, piemēram, [[savanna|savannā]] vai lauksaimniecības tīrumos, bet tiem ir nepieciešami [[koks|koki]], kuros putni vij [[ligzda]]s. Sezonā tiek izdēta viena [[ola]], kuru galvenokārt vai pilnībā perē [[mātīte]].&lt;ref name=bea&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://beautyofbirds.com/circaetus.html |title=Beauty of Birds: Circaetus. Snake Eagles |access-date={{dat|2015|01|29||bez}} |archive-date={{dat|2020|08|15||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20200815195016/https://www.beautyofbirds.com/circaetus.html }}&lt;/ref&gt; Eirāzijā sastopamais čūskērglis ligzdo [[mežs|mežos]], kas mijas ar atklātām ainavām, Latvijā pamatā mežos pie augstajiem [[purvs|purviem]].&lt;ref name=dab/&gt; Barojas galvenokārt ar [[čūskas|čūskām]], bet medī arī [[ķirzakas]] un reizēm [[abinieki|abiniekus]], [[putni|putnus]] un [[zīdītāji|zīdītājus]].&lt;ref name=dab/&gt;

== Sistemātika ==
*'''Čūskērgļu ģints''' (''Circaetus'')&lt;ref name=clas/&gt;
**[[Beduīnu čūskērglis]] (''Circaetus beaudouini'')
**[[Brūnais čūskērglis]] (''Circaetus cinereus'')
**[[Čūskērglis]] (''Circaetus gallicus'')
**[[Melnkrūšu čūskērglis]] (''Circaetus pectoralis'')
**[[Pelēkais čūskērglis]] (''Circaetus fasciolatus'')
**[[Rietumāfrikas čūskērglis]] (''Circaetus cinerascens'')

==Atsauces==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
*[http://www.xeno-canto.org/genus/Circaetus Xeno-canto: Genus Circaetus]
*[https://www.birdingbuddies.com/taxonomy/genus/circaetus/ Birding Buddies: Birds in the Circaetus Genus]{{Novecojusi saite}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Čūskērgļi| ]]
[[Kategorija:Čūskērgļu apakšdzimta]]</text>
      <sha1>a0qcy996a7jw9y9hn0bqypejasv7ey3</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Otrokovice</title>
    <ns>0</ns>
    <id>276035</id>
    <revision>
      <id>4047653</id>
      <parentid>3835056</parentid>
      <timestamp>2024-04-25T12:15:46Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2507" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
| name = Otrokovice
| official_name            = ''Otrokovice''
| settlement_type = pilsēta
| image_skyline = Otrokovice, KB.jpg
| imagesize = 
| image_caption = Centra apbūve
| image_flag = Otrokovice CZ flag.svg
| image_shield = Znak mesta otrokovice.svg
| pushpin_map = Čehija
| pushpin_label_position = 
| subdivision_type = Valsts
| subdivision_name = {{CZE}}
| subdivision_type1 = Apgabals
| subdivision_name1 = [[Zlīnas apgabals]]
| subdivision_type2 = Apriņķis
| subdivision_name2 = [[Zlīnas apriņķis]]
| established_title3 = Pilsētas tiesības
| established_date3 = 
| area_total_km2 = 19.61
| population_as_of = 1.1.2013
| population_blank1_title = 
| population_blank1 = 
| population_total = 18327
| population_density_km2 = auto
| timezone = [[Centrāleiropas laiks|CET]]
| utc_offset = +1
| timezone_DST = [[Centrāleiropas vasaras laiks|CEST]]
| utc_offset_DST = +2
| latd = 49
| latm = 12 
| lats = 36 
| latNS = N 
| longd = 17
| longm = 31
| longs = 51
| longEW = E
| elevation_m = 190
| website = {{url|http://www.otrokovice.cz/}}
}}

'''Otrokovice''' ({{val|cz|Otrokovice}}) ir pilsēta [[Čehija|Čehijā]], [[Zlīnas apgabals|Zlīnas apgabala]] [[Zlīnas apriņķis|Zlīnas apriņķī]] uz rietumiem no [[Zlīna]]s pie [[Morava]]s upes.

== Vēsture ==
Rakstos pirmoreiz minēta 1141. gadā. Ilgu laiku apdzīvotā vieta atradās [[Hābsburgi|Hābsburgu impērijas]] sastāvā. No 1918. gada — [[Čehoslovākija|Čehoslovākijā]]. Kopš 1993. gada — Čehijā.

Pilsētas attīstība ir cieši saistīta ar čehu uzņēmēja, kompānijas ''[[Bata Shoes]]'' dibinātāja [[Tomāšs Batja|Tomāša Batjas]] (''Tomáš Baťa'', 1876-1932) vārdu, kurš apkārtnē attīstīja rūpniecisko ražošanu, tai skaitā veidodams infrastruktūru savu uzņēmumu strādniekiem.

==Ekonomika==
Pilsētā atrodas kompānijas ''[[Barum]]'' (mūsdienās daļa no ''[[Continental AG]]'') rūpnīca un galvenā mītne. Pilsētas pievārtē atrodas mazās aviācijas ražošanas uzņēmums ''[[Zlin Aviation]]''.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
*[http://www.barum-online.com/ Barum] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150224020433/http://www.barum-online.com/ |date={{dat|2015|02|24||bez}} }} 
*[http://www.zlinaircraft.eu/ Zlin Aviation]

{{Čehija-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Čehijas pilsētas]]
[[Kategorija:Zlīnas apgabala pilsētas]]</text>
      <sha1>devfp3fjdb1orsenn1abuuxz6quvm0t</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Amulas iela</title>
    <ns>0</ns>
    <id>284156</id>
    <revision>
      <id>4047762</id>
      <parentid>2339159</parentid>
      <timestamp>2024-04-25T16:05:02Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Olgerts V</username>
        <id>41522</id>
      </contributor>
      <comment>→ nozīmju atdalīšanas lapa</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="506" xml:space="preserve">'''Amulas iela''' var būt:

* [[Amulas iela (Jūrmala)|Amulas iela]] — iela Jūrmalā;
* [[Amulas iela (Rīga)|Amulas iela]] — iela Rīgā;
* [[Amulas iela (Tukums)|Amulas iela]] — iela Tukumā;
* [[Amulas iela (Ventspils)|Amulas iela]] — iela Ventspilī;
* [[Amulas iela (Silakrogs)|Amulas iela]] — iela Ropažu pagasta [[Silakrogs (Ropažu pagasts)|Silakrogā]];
* [[Amulas iela (Silmala)|Amulas iela]] — iela Saulkrastu pagasta [[Silmala (Saulkrastu pagasts)|Silmalā]].

{{Ielu nosaukums}}</text>
      <sha1>sbr2uatj87c0l6aslul1f63hnsq0q5x</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Veidne:Vai tu zināji/Sagatave</title>
    <ns>10</ns>
    <id>286204</id>
    <revision>
      <id>4047959</id>
      <parentid>4047432</parentid>
      <timestamp>2024-04-26T01:05:11Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Edgars2007</username>
        <id>9590</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Bots: faktu pievienošana Sākumlapai</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="101211" xml:space="preserve">{{#switch:{{{1|}}}
|2024-01-05={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Devínsky hrad01.jpg|border|right|200px]]}}
* ... 18. gadsimtā, mazinoties [[Osmaņu impērija]]s draudiem, mūsdienu [[Slovākija|Slovākijā]] pie [[Bratislava]]s esošā '''[[Devinas pils]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} zaudēja savu militāro nozīmi un tika pamesta, bet [[1809. gads|1809. gadā]] to uzspridzināja [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] armijas karavīri?
* ... 1050 [[kilometri|kilometrus]] garā '''[[Bandama]]''' ir garākā [[Kotdivuāra]]s [[upe]]?
* ... 2018. gada decembrī '''[[Žans Kraņecs]]''' izcīnīja pirmo uzvaru [[Pasaules kauss kalnu slēpošanā|Pasaules kausa]] posmā, kļūstot par pirmo [[Slovēnija]]s [[kalnu slēpotājs|kalnu slēpotāju]], kurš uzvarējis milzu slaloma disciplīnā Pasaules kausa sacensībās vīriešiem?
|2024-01-06={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Captain William Edward Parry (1790-1855), by Charles Skottowe.jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[1826. gads|1826. gadā]] britu flotes virsnieks, [[hidrogrāfs]] un [[polārpētnieks]] '''[[Viljams Perijs]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} saņēma atbalstu [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]] ekspedīcijas organizēšanai, un [[1827. gads|1827. gadā]], kuģojot no [[Svalbāra]]s, ekspedīcija sasniedza 82°45′ ziemeļu platumu, kas uz 49 gadiem palika cilvēka vistālāk ziemeļos sasniegtais ģeogrāfiskais platums?
* ... [[kulinārija|kulinārijā]] '''[[garšaugi|garšaugus]]''' atšķir no [[dārzeņi]]em — garšaugus izmanto mazos daudzumos, lai rastu [[ēdiens|ēdiena]] garšu, nevis saturu?
* ... '''[[Kalums Hadsons-Odoi]]''' [[Anglijas futbola izlase]]s sastāvā debitējis {{Dat|2019|3|22|5=bez}} pret [[Čehijas futbola izlase|Čehiju]], 18 gadu un 135 dienu vecumā kļūstot par visu laiku jaunāko Anglijas izlases debitantu
|2024-01-07={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Flag of San Marino.svg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[Sanmarīno karogs|Sanmarīno civilais karogs]]''' no oficiālā karoga {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} atšķiras ar to, ka tā centrā nav [[Sanmarīno ģerbonis|ģerboņa]]?
* ... [[1935. gads Latvijā|1935. gadā]] [[Ropaži|Ropažos]] uzcēla jaunu, modernu, labi aprīkotu sešklasīgo [[pamatskola|pamatskolu]] 150 skolēniem, kurā bija elektrība, ūdensvads, radio, mūzikas instrumenti, mācību līdzekļi un internāts; mūsdienās šajā ēkā darbojas '''[[Ropažu vidusskola]]'''?
* ... garākā [[Libērija]]s upe '''[[Kavalli (upe)|Kavalli]]''' apmēram pēdējās 2/3 no tecējuma veido [[Kotdivuāra]]s—Libērijas robežu?
|2024-01-08={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Bugsworth 058069.jpg|border|right|200px]]}}
* ... pirmajām '''[[šaurlaiva|šaurlaivām]]''' bija nozīmīga loma britu [[rūpnieciskā revolūcija|rūpnieciskās revolūcijas]] izraisītajās ekonomiskajās pārmaiņās: tās bija koka laivas, kuras vilka [[zirgs]], ejot pa vilkšanas taku; pakāpeniski zirgus nomainīja [[Tvaika dzinējs|tvaika]] un vēlāk [[Dīzeļdzinējs|dīzeļdzinēji]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā šaurlaivas mūsdienās)&lt;/small&gt;}}?
* ... '''[[Utkiarvika]]''' [[Čukču jūra]]s krastā pie [[Barova rags|Barova zemesraga]] ir [[ASV]] vistālāk ziemeļos esošā apdzīvotā vieta?
* ... '''[[Kalna sprediķis]]''' ir viena no populārākajām [[Jēzus Kristus|Jēzus]] mācības daļām un bieži tiek citēts; tajā ietilpst arī [[Tēvreize]]?
|2024-01-09={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:DactylisGlomerata.jpg|border|right|150px]]}}
* ... daudzi autori ir uzskatījuši, ka '''[[kamolzāļu ģints]]''' satur tikai vienu sugu — [[Parastā kamolzāle|parasto kamolzāli]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}}, un pārējās variācijas ir klasificētas kā parastās kamolzāles [[pasuga]]s?
* ... '''[[Sanmarīno vēsture]]''' sākas ar [[301. gads|301. gada]] 3. septembri, ko uzskata par [[Sanmarīno pilsēta]]s un [[Sanmarīno|valsts]] oficiālo dibināšanas datumu?
* ... atšķirībā no olu kulteņa, '''[[omlete]]s''' cepšanas laikā olu masa netiek maisīta, tādējādi piešķirot tai formu?
|2024-01-10={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Idris Elba-4580 (cropped).jpg|border|right|150px]]}}
* ... viens no mūsdienu pelnošākajiem [[aktieri]]em '''[[Idriss Elba]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} uzstājas arī kā [[dīdžejs]] un ''R&amp;B'' mūziķis?
* ... mūzikas grupu &quot;[[Menuets (grupa)|Menuets]]&quot; un &quot;[[Pērkons (rokgrupa)|Pērkons]]&quot; [[ģitāristi]] brāļi '''[[Juris Sējāns|Juris]]''' un '''[[Leons Sējāns|Leons]]''' Sējāni ir [[Jūrmalas pilsēta]]s Goda pilsoņi; tāpat šīs pilsētas Goda pilsonis ir arī [[Majori|Majoros]] dzimušais &quot;Pērkona&quot; solists '''[[Raimonds Bartaševičs]]'''?
* ... [[Marokas futbola izlase]]s labās malas [[Aizsargs (futbols)|aizsargs]] '''[[Nusairs Mezrāvi]]''' ir dzimis [[Nīderlande|Nīderlandē]]?
|2024-01-11={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Shwedagon Pagoda 2017.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[Švedagonas pagoda]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir svarīgākā reliģiskā celtne [[Mjanma|Mjanmā]], tiek uzskatīts, ka tajā glabājas pēdējo četru pašreizējās kalpas [[buda|budu]] relikvijas?
* ... 20. gadsimta 80. gadu beigās, kad [[Perestroika]]s ietekmē [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] pastiprinājās [[separātisms|separātisma]] tendences, '''[[padomju identitāte]]s''' pamati tika satricināti, un pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] šī pārnacionālā identitāte pakāpeniski izzuda?
* ... [[Somijas basketbola izlase]]s spēlētājs '''[[Aleksandrs Madsens]]''', kurš [[Rīgas VEF]] sastāvā trīsreiz kļuvis par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu, pēc vienas sezonas pārtraukuma un dalības [[2023. gada FIBA Pasaules kauss|2023. gada FIBA Pasaules kausā]] atkal atgriezās VEF?
|2024-01-12={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Coat of arms of San Marino.svg|border|right|150px]]}}
* ... '''[[Sanmarīno ģerbonis]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} iespējams, ir datējams ar [[14. gadsimts|14. gadsimtu]]?
* ... '''''[[dulce de leche]]''''' gūst savu bagāto [[Garša|garšu]] un krāsu no karamelizācijas un [[Maijāra reakcija]]s?
* ... [[2024. gads|2024. gada]] 5. janvārī mirusī [[Brazīlija]]s futbola leģenda '''[[Mariu Zagalu]]''' ir pirmais cilvēks, kurš uzvarējis [[FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kausā]] gan kā [[futbolists]], gan kā treneris, kā arī vienīgais, kurš to ir izdarījis vairākkārt?
|2024-01-13={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Golden_Rock.JPG|border|right|150px]]}}
* ... ierodoties pie [[Mjanma]]s svētvietas '''[[Čaitijo pagoda]]s''', kas balansē uz akmens kraujas malā{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}}, [[svētceļnieki]] — vīrieši aplīmē akmeni ar zelta lapiņām, taču sievietēm aizliegts pieskarties akmenim vai pat atrasties tā tuvumā?
* ... televīzijas un radio personība '''[[Māris Grigalis]]''' tēloja [[Spānijas basketbola izlase]]s galvenā trenera lomu spēlfilmā &quot;[[Sapņu komanda 1935]]&quot;?
* ... pašreizējo nosaukumu [[Norvēģija]]s starptautiskā [[enerģētika]]s kompānija '''''[[Equinor]]''''' ieguva [[2007. gads|2007. gadā]], kad tika apvienoti uzņēmumi ''[[Statoil]]'' un '''''[[Norsk Hydro]]''''' [[nafta]]s un [[dabasgāze]]s ieguves struktūrvienība?
|2024-01-14={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Ricciportrait.jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[itāļi|itāļu]] [[jezuīti|jezuītu]] [[misionārs|misionāra]] '''[[Mateo Riči]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} nopelni ir pastāvīgas saiknes iedibināšana starp [[Eiropa]]s un [[Ķīna]]s kultūrām; viņš kļuva par pirmo eiropieti, kas [[1601. gads|1601. gadā]] iekļuvis [[Aizliegtā pilsēta|Aizliegtajā pilsētā]] [[Pekina|Pekinā]]?
* ... [[Zviedrija]]s [[futbolists|futbolista]] '''[[Džordans Lāšons|Džordana Lāšona]]''' tēvs ir 106 spēles [[Zviedrijas futbola izlase|Zviedrijas izlasē]] nospēlējušais futbolists un [[treneris]] [[Henriks Lāšons]]?
* ... '''[[Veila pie Reinas]]''', kas atrodas pie [[Šveice]]s, [[Francija]]s un [[Vācija]]s robežas, ir Vācijas vistālāk dienvidrietumos esošā pilsēta?
|2024-01-15={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Liz Truss official portrait (cropped)2.jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[2022. gads|2022. gada]] 20. oktobrī, pēc 44 dienām amatā, [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Apvienotās Karalistes premjerministrs|premjerministre]] '''[[Liza Trasa]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} paziņoja par atkāpšanos no amata, kļūdama par visīsāko laiku amatā pavadījušo valdības vadītāju?
* ... [[1852. gads|1852. gadā]] mūsdienu [[Kanāda|Kanādā]] dzimušais britu flotes virsnieks, [[hidrogrāfs]] un [[polārpētnieks]] '''[[Edvards Belčers]]''' vadīja pēdējo un lielāko Admiralitātes ekspedīciju, lai mēģinātu atrast un glābt [[1847. gads|1847. gadā]] Kanādas [[Arktika|Arktikā]] pazudušo seru [[Džons Franklins|Džonu Franklinu]]?
* ... [[supervaronis|supervaroņu]] komanda '''[[X-cilvēki]]''', ko izdod ''[[Marvel Comics]]'', pirmo reizi parādījās mākslinieka Džeka Kīrbija un rakstnieka [[Stens Lī|Stena Lī]] 1963. gadā izdotajā [[komikss|komiksā]] ''The X-Men #1''?
|2024-01-16={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Rover safety bicycle of 1885 (right).jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[drošais velosipēds]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā 1885. gada ''Rover'' drošais velosipēds)&lt;/small&gt;}} mūsdienās ir visizplatītākais [[velosipēdi|velosipēdu]] veids?
* ... [[2015. gads kino|2015. gada]] trilleris '''&quot;[[Visuredzošā acs]]&quot;''' bija pēdējā [[Elans Rikmens|Elana Rikmena]] kinoloma, kurš nomira 2016. gada janvārī?
* ... [[Latvija]]s [[tenisiste]] [[Larisa Savčenko-Neilande]] divas reizes uzvarējusi '''[[WTA dubultspēļu čempionāts|WTA dubultspēļu čempionātā]]''' un vēl divas reizes spēlējusi finālā?
|2024-01-17={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Ludza - panoramio (33).jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[1938. gads Latvijā|1938. gadā]] [[Vasarsvētki|Vasarsvētku]] sestdienā [[Ludza|Ludzā]] plosījās liels [[ugunsgrēks]], kura laikā aizdegās '''[[Ludzas pareizticīgo baznīca]]s''' kupols, un no tā nogāzās krusts{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā baznīca mūsdienās)&lt;/small&gt;}}?
* ... bijusī kalnraktuvju administratīvā ēka '''[[Svenskhuseta]]''' [[Diksona Zeme|Diksona Zemē]] [[Svalbāra|Svalbārā]] ir viena no vecākajām joprojām eksistējošām būvēm arhipelāgā?
* ... viens no pirmajiem elektroniskajiem vispārēja pielietojuma [[datori]]em '''[[EDVAC]]''' aizņēma 45,5 m² un svēra 7,8 tonnas?
|2024-01-18={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Typha × glauca.jpg|border|right|150px]]}}
* ... '''[[vilkvālītes|vilkvālīšu]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} [[sakneņi]] ir ēdami; [[arheoloģiskie izrakumi]] liecina, ka [[Eiropa|Eiropā]] tos ēda jau pirms 30 000 gadu?
* ... '''[[Senegālas basketbola izlase]]''' bija pirmā [[Subsahāras Āfrika]]s komanda, kas kvalificējās [[Vasaras olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] basketbola turnīram?
* ... '''[[Kijivas kņaziste]]''' izveidojās [[Kijivas Krievzeme]]s politiskās sadrumstalotības procesā [[12. gadsimts|12. gadsimta]] sākumā, kad [[Kijivas lielkņazi|Kijivas lielkņazu]] efektīvā vara pakāpeniski tika samazināta līdz reģioniem ap galvaspilsētu [[Kijiva|Kijivu]]?
|2024-01-19={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Phlebotomus pappatasi bloodmeal continue2.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''''[[Phlebotominae]]''''' apakšdzimtas sugas ir vienīgās [[Kožodiņu dzimta|kožodiņu dzimtā]], kas barojas ar [[asinis|asinīm]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā ''Phlebotomus pappatasi'')&lt;/small&gt;}}?
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[smiltāja kāpuniedre]]''' ir sastopama retumis un nevienmērīgi [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] un [[Baltijas jūra]]s piekrastē; tā ir [[lakstaugs]] ar ložņājošiem [[sakneņi]]em, kurš veido blīvu ceru?
* ... '''[[Sodankile]]''' ir otra lielākā [[Somija]]s [[pašvaldība]] pēc platības un lielākā, kuras centram nav [[pilsēta]]s statusa?
|2024-01-20={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Ruud RG22 (58) (52144535415).jpg|border|right|150px]]}}
* ... 2022. gada rudenī '''[[Kaspers Rūds]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} pakāpās uz 2. vietu [[ATP rangs|ATP rangā]], kas ir augstākā, ko sasniedzis kāds [[norvēģi|norvēģu]] [[tenisists]]?
* ... '''[[minerālvate]]''' ir šķiedrains materiāls, kas iegūts, vērpjot vai stiepjot izkausētus [[Minerāls|minerālu]] materiālus, piemēram, [[Keramika|keramiku]]?
* ... '''[[2022. gada aneksijas referendumi Krievijas okupētajā Ukrainā|2022. gada aneksijas referendumos Krievijas okupētajā Ukrainā]]''' Krievijas Centrālā vēlēšanu komisija paziņoja, ka [[Zaporižjas apgabals|Zaporižjas apgabalā]] pievienošanos [[Krievija]]i esot atbalstījuši 93%, [[Hersonas apgabals|Hersonas apgabalā]] 87%, [[Doneckas tautas republika|Doneckas tautas republikā]] 99%, bet [[Luhanskas tautas republika|Luhanskas tautas republikā]] — 98% vēlētāju?
|2024-01-21={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Sparganium erectum microcarpum – väikeseviljane jõgitakjas Keilas.jpg|border|right|150px]]}}
* ... '''[[sīkaugļu ežgalvīte]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir visizplatītākā [[ežgalvītes|ežgalvīšu]] suga [[Latvija|Latvijā]]?
* ... '''[[2022. gada Pasaules čempionāts šosejas riteņbraukšanā|2022. gada Pasaules čempionātā šosejas riteņbraukšanā]]''', kas otro reizi vēsturē notika [[Austrālija|Austrālijā]], [[Latvija|Latviju]] augsto izmaksu dēļ pārstāvēja tikai viens [[riteņbraucējs]], elites sportists [[Emīls Liepiņš]]?
* ... [[Livonija|Livonijā]] vissenākā ir [[1360. gads|1360. gadā]] sastādītā zeltkaļu [[cunfte]]s (amata) '''[[šrāga]]'''?
|2024-01-22={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Amatciems July 2015.jpg|border|right|200px]]}}
* ... no [[2000. gads Latvijā|2000. gada]] privātmāju ekociematu '''[[Amatciems]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} [[Cēsu novads|Cēsu novada]] [[Drabešu pagasts|Drabešu pagastā]] attīsta uzņēmējs [[Aivars Zvirbulis]]?
* ... [[1920. gads Latvijā|1920. gada]] [[Agrārā reforma Latvijā|Agrārās reformas]] rezultātā līdz [[1937. gads Latvijā|1937. gadam]] [[Latvija|Latvijā]] tika izveidots ap 54 tūkstoši '''[[jaunsaimniecība|jaunsaimniecību]]'''?
* ... '''[[Leivera kauss]]''' [[teniss|tenisā]] notiek kopš 2017. gada starp Eiropas izlasi un Pasaules izlasi, un komandu kapteiņi līdz šim ir bijuši tikai [[Bjērns Borgs]] un [[Džons Makinrojs]]?
|2024-01-23={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Mette Frederiksen Kööpenhaminassa 4.5.2022 (52049397038) (cropped).jpg|border|right|150px]]}}
* ... pēc 2019. gada vēlēšanām '''[[Mete Frederiksena]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} tika apstiprināta [[Dānijas premjerministre]]s amatā, kļūstot par jaunāko premjerministri valsts vēsturē?
* ... '''[[Deniss Lo]]''' ir vienīgais [[skoti|skotu]] [[futbolists]], kurš ir saņēmis [[Zelta bumba]]s balvu, izdarot to 1964. gadā?
* ... '''[[Kanādas jānītis|Kanādas jānīša]]''' sākotnējais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču augs ir plaši ieviesies citos kontinentos, arī [[Latvija|Latvijā]] bieži sastopams visā teritorijā?
|2024-01-24={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Zoe Kravitz 2020 dvna studio.jpg|border|right|150px]]}}
* ... amerikāņu [[aktrise]], dziedātāja un modele '''[[Zoja Kravica]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir meita aktrisei Līzai Bonē un dziedātājam [[Lenijs Kravics|Lenijam Kravicam]]?
* ... vairāk nekā pusi no visas [[tīmeklis|tīmekļa]] datplūsmas ģenerē '''[[robotprogrammatūra]]'''?
* ... '''[[2022. gada Leivera kauss|2022. gada Leivera kausā]]''' savu karjeru noslēdza leģendārais [[Šveice]]s [[tenisists]] [[Rodžers Federers]], startējot pārī ar [[Rafaels Nadals|Rafaelu Nadalu]] dubultspēlē?
|2024-01-25={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Prince Edward 2022.jpg|border|right|150px]]}}
* ... karaļa [[Čārlzs III Vindzors|Čārlza III]] jaunākais brālis '''[[Princis Edvards, Edinburgas hercogs|Edinburgas hercogs Princis Edvards]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir 14. cilvēks [[pēctecība uz Lielbritānijas troni|Apvienotās Karalistes monarhijas mantošanas līnijā]]?
* ... tā kā '''[[Amerikas apse]]s''' galvenokārt vairojas bezdzimumiski no [[sakneņi]]em, tādējādi veidojot [[Klonālie augi|klonālas kolonijas]], tad [[ASV]], [[Jūta|Jūtas štatā]] augoša Amerikas apšu kolonija &quot;Pando&quot; tiek atzīta par pasaulē vecāko dzīvo organismu — tiek lēsts, ka sakņu sistēma, kura savieno apses, ir aptuveni 80 000 gadus veca?
* ... '''[[Lautas grāfiste]]''' ir mazākā [[grāfiste]] [[Īrija|Īrijā]] pēc [[platība]]s, taču tajā ir vislielākais [[iedzīvotāju blīvums]] (izņemot [[Dublinas grāfiste|Dublinu]]) — 160 cilvēki uz [[km²]]?
|2024-01-26={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:211103 Jonas Gahr Store Nordiska sessionen 9470 (51682347514) (cropped).jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[2014. gads|2014. gadā]], kad [[Jenss Stoltenbergs]] pēc ievēlēšanas par [[NATO]] ģenerālsekretāru atstāja [[Norvēģija]]s Darba partijas līdera amatu, par tās vadītāju kļuva '''[[Jūnass Gārs Stēre]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}}, kļūstot par opozīcijas līderi, bet pēc 2021. gada parlamenta vēlēšanām arī par mazākuma valdības [[Norvēģijas premjerministrs|premjerministru]]?
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[Eiropas kāpumiezis]]''' ir sastopams ļoti reti — ir dažas savrupas atradnes uz [[izplatības areāls|areāla]] ziemeļaustrumu robežas?
* ... 2004. gadā, [[UEFA jubilejas apbalvojumi|UEFA jubilejas apbalvojumu]] ietvaros, [[Azerbaidžānas Futbola federācija]] izvēlējās '''[[Anatolijs Baniševskis|Anatoliju Baniševski]]''' kā visu laiku labāko [[Azerbaidžāna]]s [[futbolists|futbolistu]]?
|2024-01-27={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Noomi Rapace PFW 2019.jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[Zviedrija]]s [[aktrise]] '''[[Noumi Rapasa]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} starptautisku atpazīstamību iemantoja, attēlojot Līzbeti Salanderi zviedru filmās &quot;Meitene ar pūķa tetovējumu&quot;, &quot;Meitene, kas spēlējās ar uguni&quot; un &quot;Meitene, kas izpostīja sirseņu pūzni&quot;?
* ... '''[[Edgars Šubrovskis|Edgara Šubrovska]]''' izveidotā mūzikas grupa &quot;[[Hospitāļu iela (grupa)|Hospitāļu iela]]&quot; par debijas albumu 2004. gadā ieguva [[Mūzikas ierakstu gada balva &quot;Zelta Mikrofons&quot;|balvu &quot;Zelta mikrofons&quot;]] nominācijās &quot;Labākā debija&quot; un &quot;Labākais popmūzikas albums&quot;, kā arī uzvarēja festivālā &quot;[[Liepājas dzintars]]&quot;?
* ... 1986. gadā [[Latvijas PSR]] [[Žurnāls|žurnāla]] '''&quot;[[Zinātne un Tehnika]]&quot;''' tirāža bija 58 000 eksemplāru [[Latviešu valoda|latviešu]] un 42 000 eksemplāru [[Krievu valoda|krievu valodā]]; astoņdesmito gadu vidū tirāža salīdzinājumā ar žurnālu &quot;Padomju Latvijas Komunists&quot; bija vairāk nekā 21 reizi lielāka?
|2024-01-28={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Knivskjelodden 1 2014-09-08.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[Nordkaps]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} bieži tiek minēts kā [[Eiropa]]s galējais ziemeļu punkts, taču faktiski kontinentālās Eiropas galējais ziemeļu punkts ir 70 km uz austrumiem esošais [[Nordkins]]; neskatoties uz to, Nordkaps ir populārs [[tūrisms|tūrisma]] galamērķis?
* ... '''[[īstā jumtauza]]''' sākotnēji ir [[Dienvideiropa|dienvidu]] un [[Austrumeiropa|austrumu]] [[Eiropa]]s, kā arī [[Rietumāzija]]s [[stepe]]s suga, taču mūsdienās plaši ieviesusies [[Eirāzija|Eirāzijā]], tostarp ievazāta arī [[Latvija|Latvijā]]?
* ... [[2015. gads Latvijā|2015. gada]] 25. februārī [[12. Saeima]]s deputāts '''[[Andris Vilks (politiķis, 1956)|Andris Vilks]]''' paziņoja par deputāta mandāta nolikšanu, sakarā ar to, ka [[alkohola reibums|alkohola reibumā]] sarīkoja nekārtības [[Gaiļezera slimnīca|Gaiļezera slimnīcā]] [[Rīga|Rīgā]]?
|2024-01-29={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Matka Canyon Skopje 3.jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[1937. gads|1937. gadā]] '''[[Matkas kanjons|Matkas kanjonā]]''' tika uzbūvēta [[hidroelektrostacija]]; uzpludināto Matkas ezeru {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} uzskata par senāko mākslīgo ūdenstilpi [[Ziemeļmaķedonija|Zimeļmaķedonijā]]?
* ... [[1887. gads Latvijā|1887. gadā]] [[Liepāja]]s [[arhitekts]] [[Pauls Makss Berči]] pēc '''[[Priekules muiža]]s''' īpašnieka [[Korfi|Korfa]] pasūtījuma projektēja jaunu Priekules pili [[neogotika]]s stilā, kurā mūsdienās atrodas [[Priekules vidusskola]]?
* ... 1400 kilometrus garā '''[[Šari]]''' dod 90% no [[Čada ezers|Čada ezera]] ūdens pieteces?
|2024-01-30={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Agropyron pectiniforme sl26.jpg|border|right|150px]]}}
* ... '''[[ķemmveidīgā pavārpata|ķemmveidīgās pavārpatas]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Eirāzija]]s dienviddaļā, taču suga ir ievazāta arī Eiropas [[Centrāleiropa|centrālajā]] un [[Ziemeļeiropa|ziemeļu]] daļā, tostarp [[Latvija|Latvijā]]?
* ... viens no visu laiku labākajiem [[bulgāri|bulgāru]] [[futbolisti]]em '''[[Georgijs Asparuhovs]]''' 1971. gadā, 28 gadu vecumā, gāja bojā autoavārijā?
* ... ar aptuveni 100 000 iedzīvotājiem '''[[Erdeneta]]''' ir otrā lielākā pilsēta [[Mongolija|Mongolijā]]; tās galvenais uzņēmums uzņēmums &quot;Erdenet&quot; ir viens no lielākajiem pasaules [[varš|vara]] ieguves uzņēmumiem?
|2024-01-31={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Coat of arms of Lithuania.svg|border|right|150px]]}}
* ... [[Lietuvas lielkņaziste]]s [[ģerbonis]] '''[[Vītis]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} mūsdienās tiek izmantots kā [[baltkrievi|baltkrievu]] un [[lietuvieši|lietuviešu]] nacionālais ģerbonis?
* ... '''[[Buadas lagūna]]''' ir vienīgais dabīgais virszemes [[ezers]] [[Nauru]], kas atrodas 21 km&lt;sup&gt;2&lt;/sup&gt; lielās salas dienvidaustrumos?
* ... uzvarot '''[[Otrā Harkivas kauja|Otrajā Harkivas kaujā]]''' [[Otrā pasaules kara Austrumu fronte|Otrā pasaules kara Austrumu frontē]] [[1942. gads|1942. gada]] maijā, [[Vērmahts|Vācijas karaspēks]] saņēma gūstā gandrīz 240 000 padomju karavīru?
|2024-02-01={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Ammophila breviligulata Leland June.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[kāpuniedres|kāpuniedru]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā ''Ammophila breviligulata'')&lt;/small&gt;}} plašās [[sakneņi|sakneņu]] sistēmas ļauj tiem izplatīties stipra [[vējš|vēja]] apstākļos, kā arī palīdz stabilizēt un novērst krasta [[erozija|eroziju]]?
* ... pēc [[Padomju Savienība]]s veiktās [[Baltijas valstu okupācija]]s '''[[mežabrāļi|mežabrāļu]]''' kustība tajās turpinājās līdz pat [[1956. gads|1956. gadam]]?
* ... dažās kultūrās, īpaši [[Malajiešu valoda|malajiešu]] un [[Javiešu valoda|javiešu]] [[Dienvidaustrumāzija|Dienvidaustrumāzijā]], rādīšana ar '''[[rādītājpirksts|rādītājpirkstu]]''' tiek uzskatīta par rupju žestu, tāpēc tā vietā tiek izmantots [[īkšķis]]?
|2024-02-02={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Aerial View of The Millennium Cross.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[Vodno|Vodno kalna]]''' virsotnē [[Ziemeļmaķedonija]]s galvaspilsētas [[Skopje]]s dienvidu malā 2002. gadā tika uzbūvēts ''Millenium'' krusts — 66 metrus augsta krusta formas būve, viens no lielākajiem šādiem objektiem pasaulē{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}}?
* ... '''[[Didi]]''' tiek uzskatīts par vienu no labākajiem [[Brazīlija]]s [[Pussargs (futbols)|futbola pussargiem]]; piedalījies trīs [[FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kausos]] ([[1954. gada FIFA Pasaules kauss|1954]], [[1958. gada FIFA Pasaules kauss|1958]], [[1962. gada FIFA Pasaules kauss|1962]]), uzvarot pēdējās divas reizes un atzīts par 1958. gada čempionāta labāko spēlētāju?
* ... '''[[Sentdžordža šaurums|Sentdžordža šauruma]]''' starp [[Lielbritānijas sala|Lielbritānijas]] un [[Īrija]]s salām nosaukums cēlies no [[Svētais Juris|Svētā Jura]], kurš, saskaņā ar 14. gadsimta leģendu, esot pārpeldējis šaurumu ceļā uz [[Anglija|Angliju]]?
|2024-02-03={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Erigeron annuus, 2022-05-20, Beechview, 01.jpg|border|right|150px]]}}
* ... '''[[vasaras jānītis|vasaras jānīša]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} dabiskais izcelsmes areāls ir [[Ziemeļamerika]], taču kopš 18. gadsimta šī suga ir ieviesusies [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] un turpinājusi izplatīties citviet, arī [[Latvija|Latvijā]] tas ir rets adventīvs (ievazāts) augs?
* ... kopš 2022. gada septembra '''[[Latvijas Tenisa savienība]]s''' prezidents ir izcilākais [[latvieši|latviešu]] [[tenisists]] [[Ernests Gulbis (tenisists)|Ernests Gulbis]]?
* ... lielākais cilvēka izraisītais [[sprādziens]] pasaules vēsturē ir [[Padomju Savienība|PSRS]] veiktais [[ūdeņraža bumba]]s izmēģinājums [[Novaja Zemļa]]s poligonā [[1961. gads|1961. gadā]] — tā '''[[trotila ekvivalents]]''' bija ap 50 megatonnu?
|2024-02-04={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Katalin Novák, 2023 (cropped).jpg|border|right|150px]]}}
* ... '''[[Katalina Novāka]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir pirmā [[sieviete]] [[Ungārija]]s prezidenta amatā, kā arī jaunākā [[prezidents|prezidente]] Ungārijas vēsturē, ievēlēta 44 gadu vecumā?
* ... [[2023. gads|2023. gadā]] mirušais '''[[Luiss Svaress Miramontess]]''' tiek uzskatīts par vienu no visu laiku labākajiem [[spāņi|spāņu]] [[futbolisti]]em, 1960. gadā viņš kļuva par pirmo un pagaidām vienīgo [[Spānija|Spānijā]] dzimušo futbolistu, kurš saņēmis [[Zelta bumba]]s balvu?
* ... '''[[Doneckas Akadēmiskais apgabala drāmas teātris]]''' [[Mariupole|Mariupolē]], [[Ukraina]]s dienvidos tika sagrauts [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|Krievijas uzlidojumos]] [[Krievijas 2022. gada iebrukuma Ukrainā hronoloģija#16. marts|2022. gada 16. martā]], kā rezultātā gāja bojā aptuveni 600 cilvēku?
|2024-02-05={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:M1helmetshell.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[M1 ķivere]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir kļuvusi par [[ASV armija]]s ikonu, un tās [[dizains]] iedvesmo citus militāros spēkus visā pasaulē?
* ... amerikāņu [[aktrise|aktrisi]], modeli un aktīvisti '''[[Mārša Hanta|Māršu Hantu]]''' 1950. gados [[makartisms|makartisma]] laikā vairākas [[Holivuda (Losandželosa)|Holivudas]] kinostudijas iekļāva melnajos sarakstos?
* ... pastāv [[Faktoīds|populārs, bet maldīgs uzskats]], ka dzerot no [[tēja]]s tasītes ir pieklājīgi izstiept '''[[Mazais pirkstiņš|mazo pirkstiņu]]''', tomēr dažādas smalkās etiķetes rokasgrāmatas parasti nosoda šo praksi, apzīmējot to kā snobiskuma pazīmi sociāli zemāku personu vidū?
|2024-02-06={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Aster alpinus BotGardBln310505.jpg|border|right|150px]]}}
* ... '''[[asteru ģints]]''' nosaukums ir cēlies no [[Sengrieķu valoda|sengrieķu]] vārda ἀστήρ (''astḗr''), kas nozīmē &quot;zvaigzne&quot; un attiecas uz zieda formu{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā ''Aster alpinus'')&lt;/small&gt;}}?
* ... [[Argentīnas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Lionels Skaloni]]''' kā spēlētājs ir pārstāvējis Argentīnas izlasi no 2003. līdz 2006. gadam?
* ... [[īri|īru]] izcelsmes britu kara flotes virsnieks '''[[Edvards Brensfīlds]]''' tiek uzskatīts par vienu no [[Antarktīda]]s pirmatklājējiem: [[1820. gads|1820. gada]] 29. janvārī viņa kuģis sasniedza [[Karaļa Džordža sala|Karaļa Džordža salu]], kur Brensfīlds izkāpa krastā un formāli pasludināja to par [[Lielbritānija]]s īpašumu?
|2024-02-07={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Mount Iremel.jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[Dienvidurāli|Dienvidurālos]] [[Baškortostāna|Baškortostānas Republikā]], [[Krievija|Krievijā]] esošā '''[[Iremels|Iremela kalna]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} pakāje ir Baškortostānas lielākās upes [[Belaja]]s izteka?
* ... '''[[tikumības policija]]''' [[Irāna|Irānā]] tika izveidota [[2005. gads|2005. gadā]] ar mērķi nodrošināt, lai sabiedrībā tiktu ievērotas [[islāms|islāma]] morālās normas, kas visbiežāk tas izpaužas kā &quot;nepiedienīgi&quot; ģērbtu sieviešu aizturēšana?
* ... 1822. gadā vācbaltiešu muižnieks, galminieks un [[Slepenpadomnieks (Krievijas Impērija)|slepenpadomnieks]] '''[[Burhards Kristofs fon Fītinghofs-Šēls]]''' savā [[Alūksnes pilsmuiža|Alūksnes pilsmuižā]] uzņēma [[Krievijas Impērija]]s ķeizaru [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandru I]]?
|2024-02-08={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Pirin - Gergiyski ezera - IMG 4439.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[Pirinas nacionālais parks|Pirinas nacionālajā parkā]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} [[Bulgārija]]s dienvidrietumos atrodas vairāki mazi [[ledāji]], kas ir visvairāk uz dienvidiem esošie ledāji [[Eiropa|Eiropā]]?
* ... [[Latvijas PSR]] laikā bijušajā '''[[Puzes muiža]]s''' ēkā iekārtoja [[kolhozs|kolhoza]] kantori, dzīvokļus un klubu, pēc tam to padarīja par noliktavu; 1964. gadā zāles paneļus, krāsni, parketu un griestu veidojumus pārveda uz [[Rundāles pils]] [[Rundāles pils muzejs|muzeju]], bet 1978. gadā ēku nojauca un sastūma kaudzē?
* ... '''&quot;[[Alfor grupa]]&quot;''' ir lielākais [[Azartspēles Latvijā|Latvijas azartspēļu nozares]] tirgus dalībnieks ar vairāk nekā 20 gadu pieredzi nozarē?
|2024-02-09={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Short Magazine Lee-Enfield Mk 1 (1903) - UK - cal 303 British - Armémuseum.jpg|border|right|250px]]}}
* ... 20. gadsimta pirmajā pusē '''''[[Lee-Enfield]]''''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} kalpoja kā galvenais [[Britu impērija]]s un Sadraudzības militāro spēku [[šaujamierocis]] un bija Lielbritānijas armijas šautene?
* ... '''[[smaržīgā balanda]]''' ir sastopama [[Eirāzija]]s [[stepe]]s joslā, taču ir izplatījusies tālu ārpus pamatareāla un reti un izklaidus sastopama Eiropas vidusdaļā un ziemeļos, arī [[Latvija|Latvijā]], tālu ziemeļos no dabiskā [[izplatības areāls|izplatības apvidus]]?
* ... neviens '''[[taktiskie kodolieroči|taktiskais kodolierocis]]''' nekad nav izmantots kaujas situācijā?
|2024-02-10={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Coat of arms of Ireland.svg|border|right|150px]]}}
* ... uz '''[[Īrijas ģerbonis|Īrijas ģerboņa]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir novietota [[Zelts|zelta]] [[arfa]] ar [[Sudrabs|sudraba]] stīgām uz [[Zilā krāsa|zila]] [[Vairogs|vairoga]], kas ir Īrijas [[heraldika]]s simbols?
* ... [[13. Saeima]]s darbības beigās partijas '''&quot;[[Suverēnā vara]]&quot;''' biedriem bija trīs vietas parlamentā ([[Jūlija Stepaņenko]], [[Ļubova Švecova]], [[Ainārs Vilciņš]], kuri visi darbojās Saeimas frakcijā &quot;Neatkarīgie&quot;), taču [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]] partija nepārvarēja [[5% barjera|5% barjeru]]?
* ... viens no pārcēlājiem, kas [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigās palīdzēja latviešu bēgļiem no [[Kurzeme]]s nokļūt [[Gotlande]]s salā, '''[[Ēriks Tomsons]]''' pēc apcietinājuma 1947. gadā nokļuva [[Gulags|Gulaga nometnēs]], taču atgriezās un nodzīvoja līdz 103 gadu vecumam?
|2024-02-11={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Rajd Monte Carlo 2019 - Ott Tänak (cropped).jpg|border|right|150px]]}}
* ... '''[[Ots Tenaks]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}}, uzvarot 2019. gada [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionātā]], kļuva par pirmo [[igauņi|igauni]], kurš uzvarējis pilotu čempionātā, kā arī pirmo uzvarētāju, kas nav [[francūzis]], kopš [[Peters Sūlbergs|Petera Sūlberga]] 2003. gadā?
* ... [[Krievijas Federācija]]s [[ģenerālpulkvedis]] '''[[Genādijs Židko]]''', kurš [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|Krievijas 2022. gada iebrukuma Ukrainā]] laikā no jūnija līdz oktobrim bija [[Krievijas bruņotie spēki|Krievijas bruņoto spēku]] Apvienotā grupējuma pavēlnieks &quot;speciālās militārās operācijas zonā&quot;, nomira 2023. gadā [[Maskava|Maskavā]], 57 gadu vecumā?
* ... '''[[augu aizsardzība]]s''' nozīmi raksturo tas, ka pasaules mērogā kaitīgie organismi ik gadus iznīcina līdz 35% potenciālās ražas?
|2024-02-12={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Autumn landscape near Gullesfjordbotn, Hinnøya, 2010 September.jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[Norvēģija]]s ceturtā lielākā un kontinentālās daļas lielākā [[sala]] '''[[Hinneja]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} dažkārt tiek pieskaitīta gan [[Lofotu salas|Lofotu]], gan [[Vesterolu salas|Vesterolu]] salu grupām?
* ... [[azartspēles|azartspēļu]] zāļu ķēdes &quot;[[Alfor grupa]]&quot; īpašnieks, mākslas kolekcionārs un [[mecenāts]] '''[[Jānis Zuzāns]]''' 2021. gadā tika ierindots kā 6. bagātākais cilvēks [[Latvija|Latvijā]]?
* ... [[Ukrainas nemiernieku armija]]s veiktais '''[[Volīnijas slaktiņš]]''' pret [[Rietumukraina]]s [[poļi]]em 1943. un 1944. gadā atņēma 50-60 tūkstošu cilvēku dzīvības?
|2024-02-13={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Hydrangea macrophylla - Bigleaf hydrangea1.jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[šķirnes|šķirnēm]] visbagātākā [[hortenzijas|hortenziju]] [[suga]] '''[[liellapu hortenzija]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} savvaļā ir sastopama [[Japāna|Japānā]], taču to plaši audzē daudzās pasaules daļās dažādos klimatiskajos apstākļos?
* ... '''[[mitruma novadīšana]]''' audumos notiek, vienai [[audums|auduma]] pusei mitrumu piesaistot (bet neuzsūcot pašā audumā), bet otrai pusei — mitrumu izkliedējot pēc iespējas plašākā auduma virsmā, tādējādi palīdzot audumam ātrāk izžūt?
* ... [[1977. gads|1977. gadā]] [[Krievija|Krievijā]] dzimušais [[Beļģija]]s [[ķīmiķis]] '''[[Iļja Prigožins]]''' saņēma [[Nobela prēmija ķīmijā|Nobela prēmiju ķīmijā]] par pētījumiem neatgriezeniskā [[termodinamika|termodinamikā]]?
|2024-02-14={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Aleksejs Roslikovs 2022.jpg|border|right|150px]]}}
* ... partijas &quot;[[Stabilitātei]]&quot; līderis '''[[Aleksejs Rosļikovs]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} kandidēja uz [[14. Saeima]]s [[Saeimas priekšsēdētājs|priekšsēdētāja]] amatu gan 2022., gan 2023. gadā, taču abas reizes saņēma tikai savas partijas deputātu balsis (ievēlēja [[Edvards Smiltēns|Edvardu Smiltēnu]] un [[Daiga Mieriņa|Daigu Mieriņu]])?
* ... 2023. gada maijā tika uzsākta '''[[Padomju nams|Padomju nama]]''', kas bieži vien ticis atzīts par neglītāko celtni [[Baltijas jūra]]s krastos un [[Krievija|Krievijā]], demontāža [[Karaļauči|Karaļauču]] (Kaļiņingradas) centrā?
* ... [[1999. gads|1999. gada]] augustā [[čečeni|čečenu]] militārais komandieris [[Šamils Basajevs]] ar saviem kaujiniekiem iebruka [[Dagestāna|Dagestānā]], kas kalpoja par iemeslu pamiera laušanai un [[Krievijas Federācija]]s bruņoto spēku iebrukumam [[Čečenija|Čečenijā]], aizsākot '''[[Otrais Čečenijas karš|Otro Čečenijas karu]]'''?
|2024-02-15={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Melganzenvoet bloeiwijze Chenopodium album.jpg|border|right|150px]]}}
* ... '''[[baltā balanda]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir [[suga]] ar kosmopolītisku izplatību — tā ir sastopama visur, neiekļaujot [[Arktika|Arktiku]] un [[Antarktīda|Antarktīdu]]?
* ... 3. gadsimtā [[Sasanīdu impērija|Sasanīdu impērijā]] dzīvojošais [[pravietis]] '''[[Māni (pravietis)|Māni]]''' sludināja, ka [[zoroastrisms]], [[jūdaisms]] un [[kristietība]] ir viena [[reliģija]], veidojot universālu [[gnostiķi|gnostisku]] pasaules reliģiju, kas kļuva populāra arī [[Romas impērija|Romas impērijā]], saplūstot ar [[Neoplatonisms|neoplatoniķu]] skolu?
* ... '''[[valstu uzskaitījums pēc militārā personāla lieluma|valstu uzskaitījuma pēc militārā personāla lieluma]]''' pirmajā vietā atrodas [[Ziemeļkoreja]], ja skaita kopā aktīvo bruņoto spēku karavīrus, rezervistus un paramilitāros spēkus?
|2024-02-16={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Yevgeny Prigozhin (13-06-2023).jpg|border|right|150px]]}}
* ... pēc iznākšanas no cietuma 1990. gadā vēlākais [[Vāgnera grupa]]s izveidotājs '''[[Jevgeņijs Prigožins]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} dibināja restorānus, lielveikalus un darbojās azartspēļu jomā [[Sanktpēterburga|Sanktpēterburgā]], iespējams, ka tad viņš iepazinās ar [[Vladimirs Putins|Vladimiru Putinu]], kurš vadīja Pēterburgas azartspēļu regulēšanas komisiju?
* ... '''[[Innlandete]]''' ir vienīgā [[Norvēģijas filke]], kurai nav izejas uz jūru?
* ... '''[[Tigrajas karš]]''' sākās [[2020. gads|2020. gada]] novembrī, kad [[Etiopija]]s Nacionālie aizsardzības spēki iebruka nepakļāvīgajā Tigrajas reģionā, ko pārvalda Tigrajas Tautas atbrīvošanās fronte?
|2024-02-17={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:EPP Congress Rotterdam - Day 1 (52112638468) (cropped).jpg|border|right|150px]]}}
* ... kopš [[2022. gads|2022. gada]] oktobra [[Zviedrijas premjerministru uzskaitījums|Zviedrijas premjerministrs]] ir Moderātu partijas līderis '''[[Ulfs Kristersons]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}}, pārņemot varu no [[Zviedrijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija|sociāldemokrātiem]]?
* ... '''[[azartspēles Latvijā]]''' bija aizliegtas no [[1919. gads Latvijā|1919. gada]] 5. decembra, kad [[Tautas padome]] piemēroja tiesību kontinuitāti attiecībā uz [[Krievijas Impērija]]s likumiem [[Latvija]]s teritorijā, līdz [[1922. gads Latvijā|1922. gada]] 3. augustam, kad likumu grozīja, lai dotu iespēju atvērt [[kazino]] [[Rīgas Jūrmala|Rīgas Jūrmalā]]?
* ... [[māksliniece]] '''[[Kristiāna Dimitere]]''' ir [[aktieri|aktieru]] [[Vija Artmane|Vijas Artmanes]] un [[Artūrs Dimiters|Artūra Dimitera]] meita; viņa teikusi: &quot;Esmu piedzimusi aktieru ģimenē .. Pieaugot ievēroju, ka pasaule bez īpašas inscenēšanas ir brīnišķīgi nopietni paradoksāla...&quot;?
|2024-02-18={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:STOP sign.jpg|border|right|150px]]}}
* ... daudzās valstīs '''[[stop zīme]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā [[Austrālija|Austrālijā]])&lt;/small&gt;}} ir vienīgā astoņstūrainā [[ceļa zīme]], pateicoties kam to viegli var atpazīt pat ja zīme nav salasāma (piemēram to aizklāj [[sniegs]])?
* ... uzņēmējs, miljonārs, [[SWH Rīga (Software House Riga)|AS &quot;Software House Rīga&quot; (SWH Rīga)]] grupas dibinātājs un prezidents '''[[Ainārs Gulbis]]''' bija viens no ietekmīgākajiem [[Latvija]]s uzņēmējiem 1990. gados ar lielu ietekmi gan ekonomikā, gan politikā?
* ... [[5. Saeima]]s deputāts '''[[Ilmārs Dāliņš]]''' lielāko mūža daļu pavadīja [[ASV]], darbojies kā [[fiziķis]], virsmas zinātnes un [[seismoloģija]]s speciālists?
|2024-02-19={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Līvbērzes muižas kungu māja 1931.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[Līvbērzes muiža]]s''' vārtu tornis ar pulksteni, kas ar savu [[baroks|barokālo]] siluetu bija muižas pazīšanas zīme, [[Latvijas PSR]] laikā tika nojaukts, lai pagalmā varētu iebraukt vietējā [[kolhozs|kolhoza]] tehnika{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā muižas kungu māja 1931. gadā)&lt;/small&gt;}}?
* ... '''[[1729. gads Latvijā|1729. gadā]]''' [[Rīga|Rīgā]] ieradās pirmie [[Brāļu draudze]]s (hernhūtiešu) pārstāvji?
* ... [[Vācija]]s futbola [[treneris]] un bijušais [[Futbols|futbolists]] '''[[Torstens Finks]]''' 2022. gadā no janvāra līdz maijam bija [[Latvija]]s kluba [[Riga FC]] treneris?
|2024-02-20={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Avena fatua 03.JPG|border|right|200px]]}}
* ... '''[[vēja auza]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir izcēlusies [[Vidusjūra]]s apvidus austrumu daļā, taču suga ir plaši ieviesusies [[Eirāzija|Eirāzijā]], tostarp visā [[Latvija]]s teritorijā?
* ... [[Džeina Kempione|Džeinas Kempiones]] [[2021. gads kino|2021. gada]] filma '''&quot;[[Suņa spēks]]&quot;''' saņēma 12 nominācijas [[94. Kinoakadēmijas balva]]i, tostarp arī kategorijās [[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|&quot;Labākā filma&quot;]] un [[Labākais režisors (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|&quot;Labākais režisors&quot;]], otrajā no tām arī uzvarot?
* ... [[Norvēģija]]s pilsētā '''[[Hāmara|Hāmarā]]''' notika daļa no [[1994. gada ziemas olimpiskās spēles|Lillehammeres olimpisko spēļu]] disciplīnām — [[daiļslidošana]], [[šorttreks]] un [[ātrslidošana]]?
|2024-02-21={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Nicole Mann Official Portrait (cropped).jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[ASV]] [[astronaute]] un izmēģinātājpilote '''[[Nikola Aunapu Manna]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir cēlusies no vailaku [[indiāņi|indiāņu]] un [[igauņi|igauņu]] ģimenes?
* ... no 24 līdz 56 km attālumā no pilsētas atrodas [[Annapūrna]]s, [[Dhaulāgiri]] un [[Manāslu]] virsotnes, tāpēc [[Nepāla]]s otrā lielākā pilsēta '''[[Pokhara]]''' ir valsts tūrisma centrs?
* ... '''[[Magņitska likums]]''' iezīmē precedentu [[cilvēktiesības|cilvēktiesību]] sankciju programmu jomā, jo to, atšķirībā no tradicionālajām sankcijām, kuras piemēro visai valstij, var piemērot konkrētām vainīgajām personām, neatkarīgi no viņu ģeogrāfiskās atrašanās vietas?
|2024-02-22={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Atriplex hortensis sl15.jpg|border|right|150px]]}}
* ... '''[[dārza balodene]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir [[amarantu dzimta]]s augu suga, kas ir izcēlusies [[Āzija|Āzijā]], taču kultivējot plaši ieviesusies [[Eiropa|Eiropā]] un citās vietās ārpus pamatareāla, sastopama arī [[Latvija|Latvijā]]?
* ... 1994. gada [[ASV]] ģimenes [[kinokomēdija]] '''&quot;[[Flinstoni (filma)|Flinstoni]]&quot;''' guvusi gandrīz 342 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] kases ienākumus pie 46 miljonus liela filmas budžeta, kas to padarīja par ļoti ienesīgu filmu?
* ... '''[[Šķērsiela (Rīga)|Šķērsiela]]''' ir savas [[Rīga]]s apkaimes zināmākā iela, jo [[Ivars Seleckis]] uzņēmis trīs dokumentālās filmas ([[Šķērsiela (filma)|Šķērsiela]], [[Jaunie laiki Šķērsielā]] un [[Kapitālisms Šķērsielā]]) par dzīvi Šķērsielā dažādos laika posmos?
|2024-02-23={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Suzanne Lenglen 02.jpg|border|right|150px]]}}
* ... '''[[Suzanna Lenglēna]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} bija sava laika spēcīgākā [[tenisiste]] pasaulē: izcīnījusi astoņus ''[[Grand Slam (teniss)|Grand Slam]]'' titulus vienspēlēs, kā arī divkārtēja olimpiskā čempione [[1920. gada vasaras olimpiskās spēles|1920. gada olimpiādē]]?
* ... pašreizējais '''[[Kalnu Karabahas konflikts]]''' sākās [[1988. gads|1988. gadā]], kad [[Karabaha]]s [[armēņi]] pieprasīja tās pakļautību pārcelt no [[Azerbaidžānas PSR]] uz [[Armēnijas PSR]]; šobrīd tas, iespējams, noslēdzies ar 2020. un 2023. gada liela mēroga karadarbību, kurā [[Azerbaidžāna]]s bruņotie spēki pilnībā atguva Kalnu Karabahu?
* ... '''[[veloceļš Rīga—Jūrmala]]''' ir viens no pirmajiem [[Latvija]]s veloceļiem, to sāka būvēt [[1987. gads Latvijā|1987. gadā]] kā veloceļu [[Imanta (Rīga)|Imanta]]—[[Jūrmala]] un pabeidza [[2001. gads Latvijā|2001. gadā]]?
|2024-02-24={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Queen Mary 2 Boston July 2015 01 (cropped).jpg|border|right|250px]]}}
* ... '''[[okeāna laineri]]''' bija pamata [[transportlīdzekļi]] starpkontinentālajiem ceļojumiem vairāk nekā gadsimtu ilgi, līdz tos sāka aizstāt pasažieru lidmašīnas 1950. gados{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā vienīgais mūsdienās ekspluatētais okeāna laineris ''Queen Mary 2'')&lt;/small&gt;}}?
* ... [[1931. gads|1931. gadā]] [[krievi|krievu]] un [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] cilmes [[gleznotājs]] un domātājs '''[[Svjatoslavs Rērihs]]''' pārcēlās uz dzīvi [[Indija|Indijā]], kur viņa tēvs [[Nikolajs Rērihs]] nodibināja Himalaju studiju institūtu ''Urusvati''; Indijā abi Rērihi nodzīvoja līdz mūža galam?
* ... 1930. gados '''[[Latvijas Universitāte (vīriešu basketbola klubs)|Latvijas Universitātes basketbola klubs]]''' izcīnīja 7 Latvijas čempionu titulus, un komanda tika atjaunota pirms [[2010.—2011. gada LBL sezona]]s, spējot divreiz izcīnīt 4. vietu [[Latvijas Basketbola līga|Latvijas Basketbola līgā]]?
|2024-02-25={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:NavarinoFronPNTDF1.jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[Čīle]]s dienvidos esošā neapdzīvotā sala '''[[Oste (sala)|Oste]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā skats uz salu pāri [[Bīgla šaurums|Bīgla šaurumam]])&lt;/small&gt;}} ir pasaulē vistālāk dienvidos esošā vieta, kur aug [[koki]]?
* ... '''[[1575. gads Latvijā|1575. gadā]]''' Livonijas karalis [[Magnuss (Livonijas karalis)|Magnuss]] zaudēja kontroli pār [[Sāmsalas—Vīkas bīskapija|Sāmsalas—Vīkas bīskapiju]], ko pārvaldīja [[Dānijas karalis|Dānijas karaļa]] vietvaldis, toties pakļāva Helmes, Ērģemes, Ungurpils, Vecsalacas, Rūjienas un Limbažu pilsnovadus?
* ... angļu [[futbols|futbola]] [[treneris]] '''[[Džons Herdmens]]''' ir kļuvis par pirmo treneri, kurš ir kvalificējies Pasaules kausa finālturnīram gan ar vīriešu, gan sieviešu izlasēm, paveicot to ar [[Kanāda]]s izlasēm?
|2024-02-26={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Irene Papas 1956.jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[grieķi|grieķu]] [[aktrise]] un dziedātāja '''[[Irēne Papa]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} savā vairāk nekā 50 gadus ilgajā karjerā piedalījusies vairāk nekā 70 filmās?
* ... '''[[Vidusjūras diēta]]s''' galvenie aspekti ir proporcionāli liels [[Labība|neapstrādātu graudaugu]], [[Pākšaugi|pākšaugu]], [[olīveļļa]]s, [[Auglis|augļu]] un [[Dārzenis|dārzeņu]] patēriņš, kā arī mērens [[Zivis|zivju]], [[Piena produkti|piena produktu]] un [[gaļa]]s produktu patēriņš?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā vācu drošības policijas un ''[[Sicherheitsdienst]]'' vadītājs [[Latvijas vācu okupācija (1941—1945)|okupētajā Latvijā]] '''[[Rūdolfs Lange]]''' bija viens no galvenajiem [[Holokausts Latvijā|holokausta]] organizētājiem Latvijā?
|2024-02-27={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Muhammadu Buhari, President of the Federal Republic of Nigeria (cropped3).jpg|border|right|150px]]}}
* ... '''[[Muhammadu Buhari]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}}, kurš no 2015. līdz 2023. gadam bija [[Nigērijas prezidents]], bija [[Nigērija]]s valsts galva arī no 1983. līdz 1987. gadam pēc militāra [[valsts apvērsums|valsts apvērsuma]]?
* ... [[Čīle]]s '''[[Araukānijas reģions]]''' ir izveidots vēsturiskajā araukāņu ([[mapuči|mapuču]]) zemē; tie joprojām veido apmēram trešdaļu no reģiona iedzīvotājiem un [[mapuču valoda]] kopš 2015. gada ir otra reģiona [[oficiālā valoda]]?
* ... 2018. gadā, kad [[Valmiera]]s spēcīgākais [[basketbols|basketbola]] klubs &quot;[[Valmiera/Ordo]]&quot; bankrotēja, '''&quot;[[Valmiera Glass VIA (basketbols)|Valmiera Glass VIA]]&quot;''' ieņēma tā vietu [[Latvijas Basketbola līga]]s pamatturnīrā un arī tikko dibinātajā [[PafBet Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas Basketbola līgā]]?
|2024-02-28={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Lefort Musscher 1698.jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[1697. gads|1697. gadā]] [[Krievija]]s virsnieks un diplomāts '''[[Francis Leforts]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} kopā ar caru [[Pēteris I|Pēteri I]] caur [[Rīga|Rīgu]] un [[Liepāja|Liepāju]] devās uz Rietumeiropu, kur nodarbojās ar [[Spiegošana|spiegošanu]] un speciālistu vervēšanu?
* ... '''[[Hiperions (koks)|Hiperions]]''' ir Redvudas Nacionālajā parkā [[Kalifornija|Ziemeļkalifornijā]] augoša [[mūžzaļā sekvoja]], ko uzskata par pasaulē augstāko zināmo dzīvo [[koks|koku]] — tā garums (bez [[saknes|saknēm]]) ir 115,92 m?
* ... '''[[Visagals]]''' atrodas [[Madonas novads|Madonas novada]] [[Indrānu pagasts|Indrānu pagasta]] dienvidu daļā?
|2024-02-29={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Morocco - Essaouira Part 2 (31679848385).jpg|border|right|250px]]}}
* ... 19. gadsimtā '''[[Savīra]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} kalpoja kā galvenā [[Maroka]]s [[osta]]?
* ... Čīles '''[[Magaljanesa|Magaljanesas reģions]]''' iekļauj arī [[Čīle]]s pretenziju [[Antarktīda|Antarktīdā]] [[Čīles Antarktiskā teritorija|Čīles Antarktisko teritoriju]], kas formāli veido atsevišķu komūnu '''[[Čīles Antarktikas province|Čīles Antarktikas provincē]]'''?
* ... [[Rēzekne|Rēzeknē]] dzimušais [[Nacionālboļševiku partija]]s aktīvists '''[[Beness Aijo]]''' piedalās [[Krievijas iebrukums Ukrainā|Krievijas karā pret Ukrainu]] un kopš 2022. gada ir [[Krievija]]s pilsonis?
|2024-03-01={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:A closeup scene of wheat..JPG|border|right|200px]]}}
* ... aptuveni 95% no visiem izaudzētajiem '''[[kvieši]]em''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir iegūti no mīkstajiem kviešiem (tos samaļot, iegūst [[milti|miltus]], ko izmanto maizes un citu pārtikas produktu gatavošanā); no cietajiem kviešiem iegūst [[graudi|graudus]], kurus izmanto [[makaroni|makaronu]] miltu iegūšanā vai [[manna]]s gatavošanā?
* ... pirmā '''[[evenku valoda]]s''' [[rakstība]] izveidota [[1931. gads|1931. gadā]] uz [[latīņu alfabēts|latīņu alfabēta]] pamata, bet [[1937. gads|1937. gadā]] pārcelta uz [[kirilica|kirilicu]]?
* ... '''[[lielvalsts]]''' jeb lielvaras jēdzienu sāka lietot pēc [[Vīnes kongress|Vīnes kongresa]] [[19. gadsimts|19. gadsimta]] sākumā, kad pēc [[Napoleona kari]]em [[Francijas Pirmā impērija|Francijas impērija]]s [[Hegemonija|hegemoniju]] nomainīja piecu [[Eiropa]]s lielvalstu hegemonija?
|2024-03-02={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Desfiladero de los Gaitanes05.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[Karaļa taka]]''' [[Spānija]]s dienvidos, [[Andalūzija|Andalūzijā]], līdz rekonstrukcijai un atkārtotai atvēršanai tika uzskatīta par vienu no bīstamākajiem pārgājienu maršrutiem pasaulē, kas ik pa laikam paņēma apmeklētāju dzīvības{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā taka mūsdienās)&lt;/small&gt;}}?
* ... '''[[Krievu—turku karš (1676—1681)]]''' beidzās ar [[Bahčisaraja]]s miera līgumu, kas paredzēja 20 gadu pamieru un [[Dņepra|Dņepru]] noteica kā demarkācijas līniju starp [[Krievija]]i un [[Osmaņu impērija]]i pakļautajiem ukraiņu [[kazaki]]em?
* ... '''[[Patriks Pīrss]]''', [[Īri|īru]] [[dzejnieks]], rakstnieks, skolotājs, jurists, politiķis un viens no [[1916. gads|1916. gada]] '''[[Lieldienu sacelšanās]]''' līderiem, bija pa pusei [[Angļi|anglis]]?
|2024-03-03={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Salaygomez.jpg|border|right|200px]]}}
* ... 3210 kilometrus uz rietumiem no [[Dienvidamerika]]s kontinenta piekrastes esošā neapdzīvotā '''[[Salasa un Gomesa sala]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} pieder [[Čīle]]i un ietilpst tās [[Valparaiso reģions|Valparaiso reģiona]] [[Lieldienu sala]]s provincē?
* ... pēc [[Francija]]s karaļa [[Luijs XIV|Luija XIV]] pavēles no 1663. līdz 1673. gadam uz [[Kvebeka|Kvebeku]] (Jaunfranciju) izceļoja tā dēvētās '''&quot;[[karaļa meitas]]&quot;''' — līdz 1000 sieviešu, lai apprecētos ar jau dzīvojošajiem tur franču kolonistiem?
* ... '''[[cūku tauki]]''' vienmēr ir bijuši nozīmīgs [[ēdiena gatavošana]]s un cepšanas produkts kultūrās, kur [[cūkgaļa]] ir svarīgs uztura elements?
|2024-03-04={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Field Marshal Earl Haig.jpg|border|right|150px]]}}
* ... '''[[Duglass Heigs]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}}, kurš komandēja [[Britu armija|Britu armiju]] lielajās [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] kaujās kā [[Sommas kauja]], [[Pašendeiles kauja]] un [[Simts dienu ofensīva]], pēc nāves ticis bieži kritizēts par milzīgajiem viņa pakļautībā esošo militārpersonu zaudējumiem (līdz 2 miljoniem karavīru)?
* ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] 1. novembrī [[14. Saeima]]s deputāte no partijas &quot;[[Stabilitātei!]]&quot; saraksta '''[[Nadežda Tretjakova]]''' deva Saeimas deputāta zvērestu, bet jau 2. novembrī viņa Saeimas prezidijam iesniedza iesniegumu par atteikšanos no deputātes pilnvarām?
* ... [[Austrālijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Greiems Arnolds]]''' pats tās sastāvā ir aizvadījis 56 spēles?
|2024-03-05={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Mount Yasur eruption 2006, Tanna Island, Vanuatu, VAN 0516.jpg|border|right|200px]]}}
* ... 361 metru augstais aktīvais [[vulkāns]] '''[[Jasurs]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} [[Vanuatu]] dienvidos ir relatīvi viegli sasniedzams un ļoti aktīvs (izvirdums turpinās vairākus simtus gadu), tomēr ne pārāk bīstams, tāpēc ir [[tūrisms|tūrisma]] objekts?
* ... [[Čīle]]s '''[[Atakamas reģions|Atakamas reģiona]]''' lielāko daļu aizņem [[Atakamas tuksnesis|Atakamas tuksneša]] dienviddaļa — reģions ir viens no sausākajiem un mazapdzīvotākajiem valstī?
* ... [[Livonijas karš|Livonijas kara]] laikā '''[[1577. gads Latvijā|1577. gada]]''' sākumā [[Magnuss (Livonijas karalis)|Livonijas karalis Magnuss]] un [[Krievijas cars]] [[Ivans IV]] noslēdza Pleskavas līgumu, kurā tika apstiprinātas Magnusa tiesības uz zemēm [[Livonija|Livonijā]], kas atradās uz ziemeļiem no [[Gauja]]s?
|2024-03-06={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Félix Sánchez Bas.jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada FIFA Pasaules kausa izcīņā]] [[Kataras futbola izlase]], kuras galvenais [[treneris]] bija '''[[Felikss Sančess Bass]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}}, zaudēja visos mačos, kļūstot par sliktāko komandu rīkotājvalsti sacensību vēsturē?
* ... '''[[Burhanhalduns]]''' ir [[mongoļi|mongoļu]] svētais [[kalns]]; pēc [[leģenda]]s šeit ir piedzimis, miris un arī apglabāts mongoļu valdnieks [[Čingishans]]?
* ... '''[[Barka (kuģis)|barka]]''' ir [[buru kuģis]], kuram ir vismaz trīs [[masti]] (fokmasts, grotmasts, bezānmasts), pie kam priekšējiem mastiem taisnas [[buras]], pēdējam — slīpas?
|2024-03-07={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Rye Brome Bromus secalinus (6485860929).jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[rudzu lāčauza]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir reti sastopama, izzūdoša [[Nezāles|nezāle]], atsevišķi īpatņi un nelielas augu grupas aug sējumos un ceļmalās?
* ... 19. gadsimta vidū [[Čīle]]s '''[[Antofagastas reģions|Antofagastas reģiona]]''' ziemeļdaļa ar [[Antofagasta|Antofagastu]] piederēja [[Bolīvija]]i un tiek joprojām uzskatīta par strīdus teritoriju?
* ... '''[[Somenlinnas cietoksnis]]''' uz salām [[Somija]]s galvaspilsētas [[Helsinki|Helsinku]] pievārtē kalpoja militāriem mērķiem līdz [[1973. gads|1973. gadam]], kad to nodeva civilā lietošanā, mūsdienās tas ir populārs [[tūrisms|tūrisma]] objekts?
|2024-03-08={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Vue du volcan Benbow depuis la plaine de cendres, île d'Ambrym.JPG|border|right|200px]]}}
* ... līdz [[2018. gads|2018. gadam]], kad kārtējā [[vulkāna izvirdums|vulkāna izvirdumā]] tie aizbira, Vanuatu centrālajā daļā esošajā '''[[Ambrimas sala|Ambrimas salā]]''' bija vairāki [[lava]]s ezeri{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā Benbova vulkāns Ambrimas salā)&lt;/small&gt;}}?
* ... [[ASV futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Gregs Berhalters]]''' pats tās sastāvā ir aizvadījis 44 spēles?
* ... [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Pekina|Pekinā]] [[Latvija]]s [[kalnu slēpotājs]] '''[[Miks Zvejnieks]]''' milzu slalomā izcīnīja 26. vietu, atkārtojot brāļa [[Kristaps Zvejnieks|Kristapa]] sasniegto vietu kombinācijā [[2018. gada ziemas olimpiskās spēles|2018. gada olimpiskajās spēlēs]]?
|2024-03-09={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Voldemārs Dimze.jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[latvieši|latviešu]] [[virsnieks]], [[Viestura ordenis|Viestura ordeņa]] kavalieris '''[[Voldemārs Dimze]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ievērību guvis ar [[1930. gads Latvijā|1930. gada]] pirmo lielformāta Latvijas spēlfilmu &quot;[[Lāčplēsis (filma)|Lāčplēsis]]&quot;, kurā atveidoja galveno lomu?
* ... līdz [[1883. gads|1883. gadam]] [[Čīle]]s ziemeļos esošie reģioni '''[[Tarapakas reģions|Tarapaka]]''' un '''[[Arika un Parinakota]]''' bija [[Peru]] sastāvā?
* ... [[Latvijas Valsts prezidente]]s [[Vaira Vīķe-Freiberga|Vairas Vīķes-Freibergas]] tēvs '''[[Kārlis Vīķis]]''' bija jūrnieks, gāja bojā [[vētra]]s laikā [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] 1938. gada 13. janvārī, 6 nedēļas veco meitu Vairu nemaz neredzējis (viņa piedzima dažas dienas pēc tam, kad tvaikonis &quot;Abgara&quot; atstāja [[Rīgas osta|Rīgas ostu]])?
|2024-03-10={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:14.Saeimas deputātu svinīgais solījums.jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[14. Saeima]]s deputāte no partijas &quot;[[Progresīvie]]&quot; '''[[Skaidrīte Ābrama]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} no 2012. līdz 2020. gadam bija Konkurences padomes priekšsēdētāja?
* ... [[Kazahstāna]]s '''[[Abaja apgabals]]''' tika izveidots [[2022. gads|2022. gadā]] teritorijā, kurā no 1939. līdz 1997. gadam pastāvēja Semipalatinskas apgabals; tas nodēvēts par godu mūsdienu [[Kazahu valoda|kazahu]] rakstu [[literatūra]]s pamatlicējam '''[[Abajs Kunanbajuli|Abajam Kunanbajuli]]'''?
* ... latviešu nacionālās pretošanās kustības dalībnieku '''[[Leo Hiršsons|Leo Hiršsonu]]''' aizturēja [[1989. gads Latvijā|1989. gadā]], nākamajā gadā viņš tika notiesāts un [[1990. gada 4. maija deklarācija|1990. gada 4. maiju]] viņš sagaidīja [[Stūra māja|Stūra mājā]], bet atbrīvots tika 16. maijā kā pēdējais politiski ieslodzītais izolatorā?
|2024-03-11={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Lago Fagnano Hualo.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[Ugunszemes Lielā sala]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā Fanjāno ezers salas dienvidos)&lt;/small&gt;}} bijusi apdzīvota jau 10 000 gadu tālā senatnē, taču vēl 19. gadsimta vidū salu apdzīvoja tikai četras aborigēnās tautas?
* ... 20. gadsimtā '''[[Mjanmas futbola izlase]]''' nav piedalījusies nevienā [[Pasaules kauss futbolā|Pasaules kausa]] kvalifikācijā, bet vēsturē lielāko zaudējumu piedzīvojusi 2021. gadā pret [[Japānas futbola izlase|Japānas izlasi]] — 0:10?
* ... '''[[ASV vidustermiņa vēlēšanas|ASV vidustermiņa vēlēšanās]]''' pārvēl visas 435 vietas [[ASV Pārstāvju palāta|Pārstāvju palātā]] un 33 vai 34 no 100 vietām [[ASV Senāts|Senātā]]?
|2024-03-12={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Eikhaas.JPG|border|right|200px]]}}
* ... 2023. gada [[Gada sēne Latvijā]] '''[[daivainā čemurene]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ilgstoši tika uzskatīta par ļoti retu, tomēr kopš 1990. gadiem [[Latvija|Latvijā]] zināmo atradņu skaits ir stipri pieaudzis?
* ... [[Latvijas Basketbola savienība]] pēc [[2022.—2023. gada LBL sezona|2022.—2023. gada sezonas]] atzina [[BK Liepāja]] [[Centrs (basketbols)|centra spēlētāju]] '''[[Kārlis Šiliņš|Kārli Šiliņu]]''' par [[Latvijas Basketbola līga]]s sezonas progresējošāko spēlētāju?
* ... pusoficiālā [[Lietuvieši|lietuviešu]] [[Nacionālisms|nacionālistiskā]], militarizētā [[organizācija]] '''&quot;[[Dzelzs Vilks (organizācija)|Dzelzs Vilks]]&quot;''', kas darbojās 1928.—1930. gadā, bija slepena, tā oficiāli darbojās kā sporta savienība un apvienoja vairāk nekā 4000 biedru?
|2024-03-13={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Baie Cook, Île des États.jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[Argentīna]]i piederošā '''[[Estadosas sala]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} [[Dienvidamerika]]s pašos dienvidos nekad nav bijusi pastāvīgi apdzīvota, kaut arī 19. gadsimta beigās te bijušas ierīkotas roņu mednieku apmetnes; mūsdienās šeit atrodas Argentīnas Kara flotes postenis ar piecu cilvēku personālu?
* ... [[Kataras futbola izlase]]s kapteinis '''[[Hasans el Haidoss]]''' ar 176 spēlēm ir izlasē visvairāk spēļu aizvadījušais [[futbolists]]?
* ... '''[[Padoms]]''' atrodas [[Madonas novads|Madonas novada]] [[Dzelzavas pagasts|Dzelzavas pagasta]] centrālajā daļā?
|2024-03-14={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Turkucastle_edit.jpg|border|right|200px]]}}
* ... no 13. līdz 17. gadsimtam '''[[Turku pils]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} bija [[Somija]]s (toreiz [[Zviedrija]]s valsts sastāvdaļas) politiskās varas centrs?
* ... trīs valstis ir uzvarējušas '''[[Pasaules kauss regbijā sievietēm|Pasaules kausa izcīņā regbijā sievietēm]]''', bet [[Jaunzēlandes sieviešu regbija izlase|Jaunzēlande]] šajā turnīrā ir uzvarējusi visvairāk — sešas reizes?
* ... '''[[Ukrainas Augstākā Rada|Ukrainas Augstākajā Radā]]''' tiek ievēlēti 450 [[deputāti]]?
|2024-03-15={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:00 4598 Beagle Canal - Tierra del Fuego (Chile).jpg|border|right|200px]]}}
* ... līdztekus [[Magelāna šaurums|Magelāna šaurumam]] ziemeļos un [[Dreika šaurums|Dreika šaurumam]] dienvidos '''[[Bīgla šaurums]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir trešais pieejamais jūrasceļš, apliecot [[Dienvidamerika]]s dienvidu galu?
* ... [[Francija|Francijā]] dzimušais [[Marokas futbola izlase]]s galvenais treneris '''[[Valids Ragragi]]''' pats nospēlējis 45 spēles Marokas izlasē no 2001. līdz 2009. gadam?
* ... dienvidu virzienā tekošā '''[[Šire]]''', kas novada [[Ņasas ezers|Ņasas ezera]] ūdeņus uz [[Zambezi]], ir lielākā [[Malāvija]]s [[upe]]?
|2024-03-16={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Snake plant.jpg|border|right|150px]]}}
* ... daudzas '''[[sansevjēru ģints]]''' sugas ir populāras iekštelpu puķkopībā{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā svītrainā sansevjēra)&lt;/small&gt;}}?
* ... '''[[automobiļu vēsture]]''' sākās [[1672. gads|1672. gadā]], kad izgudroja pirmo ar [[Tvaika dzinējs|tvaiku darbināmo]] [[transportlīdzeklis|transportlīdzekli]], kā rezultātā [[1769. gads|1769. gadā]] Nikolā Žozefs Kunjo izgudroja pirmo ar tvaiku darbināmo [[automobilis|automobili]], ar ko varēja pārvadāt cilvēkus?
* ... [[1967. gads Latvijā|1967. gadā]], meklējot aktierus [[Jānis Streičs|Jāņa Streiča]] filmai &quot;[[Kapteiņa Enriko pulkstenis]]&quot;, no apmēram 3000 pretendentiem '''[[Aivars Galviņš|Aivaru Galviņu]]''' izvēlējās skolnieka Tomiņa lomai?
|2024-03-17={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Tamagotchi 0124 ubt.jpeg|border|right|200px]]}}
* ... [[1996. gads|1996. gadā]] [[Japāna]]s [[rotaļlieta|rotaļlietu]] uzņēmums ''Bandai'' izlaida '''[[Tamagoči]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}}, un tā kļuva par vienu no pasaulē populārākajām rotaļlietām; 2021. gada martā visā pasaulē bija pārdoti vairāk nekā 83 miljoni vienību?
* ... masveidā ieceļotāji '''[[Navarino sala|Navarino salā]]''' [[Ugunszeme]]s arhipelāgā [[Dienvidamerika]]s pašos dienvidos ieradās [[zelta drudzis|zelta drudža]] laikā, kad tika nodibināta '''[[Puertotoro]]''', kas mūsdienās ir pasaulē vistālāk dienvidos izvietotā pastāvīgi apdzīvotā vieta, neskaitot [[polārstacija|pētniecības stacijas]]?
* ... '''[[Lūseilas stadions]]''' ar 80 000 skatītāju ietilpību ir lielākais [[stadions]] [[Katara|Katarā]] un viens no astoņiem stadioniem, kas tika uzbūvēts [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada FIFA Pasaules kausam]]?
|2024-03-18={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Dababy in 2021.jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[Amerikāņi (nācija)|amerikāņu]] [[reperis|repera]] '''''[[DaBaby]]''''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} trešais [[studijas albums]] ''Blame It on Baby'' kļuva par viņa otro albumu pēc kārtas pirmajā vietā ASV topā pēc albuma ''KIRK''?
* ... pirmais Pasaules čempionāts skriešanā šosejā bija '''[[2023. gada Pasaules čempionāts skriešanā|2023. gada Pasaules čempionāts]]''', kas notika no 2023. gada 30. septembra līdz 1. oktobrim [[Rīga|Rīgā]]?
* ... 2022. gada oktobrī ar aptuveni 1,3 miljardiem aktīvo lietotāju mēnesī [[Ķīna]]s [[lietotne]] '''''[[WeChat]]''''' ierindojās 5. vietā starp pasaules lielākajām [[Sociālie mediji|sociālo mediju]] platformām aiz ''[[Facebook]]'', ''[[Youtube]]'', ''[[WhatsApp]]'' un ''[[Instagram]]''?
|2024-03-19={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Galanthus nivalis 2202.JPG|border|right|200px]]}}
* ... '''[[sniegpulkstenīšu ģints]]''' sugas ir [[Indīgi augi|indīgas]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā [[baltā sniegpulkstenīte]])&lt;/small&gt;}}?
* ... '''[[Puertoviljamsa]]''' [[Čīle]]s dienvidos [[Ugunszeme]]s arhipelāgā tiek uzskatīta par pasaules vistālāk uz dienvidiem esošo [[pilsēta|pilsētu]]?
* ... [[ornitologs]] un [[vides aizsardzība]]s aktīvists, [[Latvijas Ornitoloģijas biedrība]]s valdes priekšsēdētājs '''[[Viesturs Ķerus]]''' ir arī [[rakstnieks]], divu prozas grāmatu bērniem autors?
|2024-03-20={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Flag of Saudi Arabia.svg|border|right|200px]]}}
* ... pašreizējā izskatā '''[[Saūda Arābijas karogs]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} tiek lietots kopš [[1973. gads|1973. gada]]?
* ... bijušais [[Saeima]]s deputāts no apvienības &quot;[[Saskaņas Centrs]]&quot; '''[[Aleksejs Holostovs]]''' 2014. gadā tika izraidīts no [[Krievija]]s ar apsūdzībām par [[spiegošana|spiegošanu]] [[Latvija]]s un [[ASV]] labā?
* ... [[7. gadsimts p.m.ē.|7. gadsimtā pr.Kr.]] '''[[Sardi]]''' bija varenās [[Līdija]]s valsts galvaspilsēta, kur pirmo reizi vēsturē tika kaltas [[zelts|zelta]] un [[sudrabs|sudraba]] [[monētas]]?
|2024-03-21={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Nellie Bly 2.jpg|border|right|150px]]}}
* ... amerikāņu [[žurnāliste]], ceļotāja un [[rakstniece]] '''[[Nellija Blaja]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} 1889. un 1890. gadā veica ceļojumu apkārt pasaulei 72 dienās, mēģinot izpildīt slavenajā [[Žils Verns|Žila Verna]] romānā &quot;[[Astoņdesmit dienās ap Zemeslodi]]&quot; aprakstīto?
* ... '''[[Darvina Kordiljera]]''' ir [[Andi|Andu]] kalnu sistēmas turpinājums [[Ugunszeme]]s arhipelāgā?
* ... '''[[Gavi]]''', gūstot vārtus pret [[Kostarikas futbola izlase|Kostarikas izlasi]] [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada FIFA Pasaules kausā]], kļuva par [[Spānijas futbola izlase]]s visu laiku jaunāko vārtu guvēju Pasaules kausā, kā arī kopumā trešo jaunāko vārtu guvēju Pasaules kausa izcīņas vēsturē?
|2024-03-22={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Saulstaru klintis ala.JPG|border|right|200px]]}}
* ... [[Runtiņupīte]]s kreisajā krastā esošajā '''[[Saulstaru ala|Saulstaru jeb Runtiņupītes alā]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} esot patvērušies [[mežabrāļi]] pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]], taču pēc citām ziņām [[1944. gads Latvijā|1944. gadā]] slēpušies [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] diversanti?
* ... uz '''[[Pergamas valsts]]''' pamata [[Senā Roma]] izveidoja sev jaunu provinci — '''[[Āzija (province)|Āziju]]''', bet dažas tās daļas nodeva saviem sabiedrotajiem un citām romiešu provincēm?
* ... [[1941. gads Latvijā|1941. gada]] 3. jūlijā [[Latvijas vācu okupācija (1941—1945)|Latvijas vācu okupācijas]] laikā '''[[Jelgavas Lielā sinagoga|Jelgavas Lielo sinagogu]]''' kopā ar [[rabīns|rabīnu]] Leonu Ovčinski un vairākiem citiem tajā esošiem [[ebreji]]em nodedzināja, bet tā paša gada rudenī sinagogas drupas novāca?
|2024-03-23={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Juridiskās komisijas sēde (Agnese Krasta.jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[13. Saeima]]s deputāte no apvienības &quot;[[Jaunā Vienotība]]&quot; '''[[Agnese Krasta]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} iepriekš bija [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidenta]] [[Arturs Krišjānis Kariņš|Artura Krišjāņa Kariņa]] padomniece juridiskajos jautājumos?
* ... '''[[hikikomori]]''' ir [[Japāna]]s sabiedrībā izmantots termins, lai raksturotu [[parādība|fenomenu]] un cilvēkus, kuri ir pilnīgi nodalījušies no [[sabiedrība]]s un tiecas pēc pilnīgas sociālās izolācijas un norobežošanās; viņu vidējais vecums ir 31 gads, un lielākoties viņu apgādnieki ir viņu pašu [[vecāki]]?
* ... [[Krievija]] izmantoja zeme-gaiss raķešu kompleksu '''''[[Buk]]''''' gan [[Pirmais Čečenijas karš|Čečenijas]], gan [[Krievijas—Gruzijas karš (2008)|Gruzijas]], gan [[Sīrijas pilsoņu karš|Sīrijas karā]], gan arī [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|iebrukuma laikā Ukrainā]]; ar šādu kompleksu Krievijas [[marionešu valsts|marionešu]] [[Doneckas Tautas Republika]]s kaujinieki notrieca reisa [[Malaysia Airlines reiss 17|MH-17]] pasažieru lidmašīnu?
|2024-03-24={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:XXIII Memorial Quinocho (RC Celta vs Mainz 05) - 23 (cropped).jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[Marokas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Sofjāns Būfāls]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir dzimis [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]]?
* ... [[Čīle]]s dienvidu pilsēta '''[[Porvenira]]''' ir dibināta [[1883. gads|1883. gadā]] [[Ugunszeme]]s [[zelta drudzis|zelta drudža]] laikā; lielākā daļa no sākotnējiem ieceļotājiem bija [[horvāti|horvātu]] kalnrači no [[Dalmācija]]s, bet vēlāk arī ieceļotāji no [[Čiloje]]s?
* ... [[Ķīšezers|Ķīšezera]] krastā esošos '''[[Ozolkalni (Rīga)|Ozolkalnus]]''' [[1974. gads Latvijā|1974. gadā]] iekļāva [[Rīga]]s robežās kopā ar visu [[Sužu apkaime|Sužu apkaimi]], kad to atdalīja no [[Ādažu pagasts|Ādažu pagasta]]?
|2024-03-25={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:14.Saeimas deputātu svinīgais solījums Irma Kalniņa 01.jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[Ojārs Kalniņš]] pēc diplomātiskās karjeras beigām pievērsās politiskajai darbībai un bija četru [[Saeima]]s sasaukumu deputāts, pārstāvot partiju &quot;[[Vienotība]]&quot;, bet pēc viņa nāves aktīvajai politikai pievērsās dzīvesbiedre '''[[Irma Kalniņa]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}}, kuru 2022. gadā ievēlēja [[14. Saeima|14. Saeimā]]?
* ... pateicoties [[Apustulis Pāvils|apustuļa Pāvila]] misijas darbam [[1. gadsimts|1. gadsimta]] vidū, '''[[galatieši]]''' kļuva par pirmajām [[Kristietība|kristītajām]] [[ķelti|ķeltu]] ciltīm?
* ... '''[[Mecamora]]''' ir galvenais [[Armēnija]]s [[enerģētika]]s centrs, un pilsētas [[ekonomika]] balstās tikai uz [[Mecamoras atomelektrostacija]]s?
|2024-03-26={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Soy sauce 2.jpg|border|right|200px]]}}
* ... no [[Soja|sojas pupiņu]] pastas izgatavotā '''[[sojas mērce]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} tika radīta pirms aptuveni 2200 gadiem senās [[Haņu dinastija|Ķīnas Rietumu Haņu dinastijas]] laikā?
* ... plašais [[vulkānisms|vulkāniskais]] kalnu reģions iekšzemes '''[[Rietumjava|Rietumjavā]]''' tradicionāli ir pazīstams kā Parahjangans, kas nozīmē &quot;Hjangu (dievu) mājvieta&quot;, tas tiek uzskatīts par sundu tautas zemes sirdi?
* ... [[Austrālijas futbola izlase]]s aizsargs '''[[Milošs Degeneks]]''' ir dzimis [[Horvātija|Horvātijā]], bet 2000. gadā kopā ar vecākiem emigrējis uz [[Austrālija|Austrāliju]]?
|2024-03-27={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Mēklenburgas Kristofs.jpg|border|right|150px]]}}
* ... 1563. gada sākumā '''[[Mēklenburgas Kristofs]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} pasludināja sevi par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] un apmetās [[Turaidas pils|Turaidas pilī]], atsakoties dot uzticības zvērestu Polijas karalim [[Sigismunds II Augusts|Sigismundam II Augustam]], tādēļ viņš tika apcietināts un līdz 1569. gadam turēts gūstā?
* ... [[japāņi|japāņu]] tradicionālajā [[teātris|teātrī]] '''[[kabuki]]''' mūsdienās visas lomas atveido [[vīrieši]]; aktierus, kuri ir specializējušies sieviešu lomu attēlošanā, sauc par ''onnagata''?
* ... '''[[Ermanariks]]''' bija pirmais vēsturiski pierādāmais [[Ostgoti|ostgotu]] ķēniņš mūsdienu [[Ukraina]]s teritorijā, kurš gāja bojā [[huņņi|huņņu]] un [[alāni|alānu]] iebrukuma laikā?
|2024-03-28={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Le temple de Virupaksha (Hampi, Inde) (14255857272).jpg|border|right|200px]]}}
* ... ap 1500. gadu [[Indija]]s pilsēta '''[[Hampi]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā drupas mūsdienās)&lt;/small&gt;}}, iespējams, bija otra lielākā pilsēta pasaulē aiz [[Pekina]]s?
* ... ar 105 spēlēm '''[[Atiba Hačinsons]]''' ir visvairāk spēļu aizvadījušais [[futbolists]] [[Kanādas futbola izlase]]s vēsturē?
* ... [[senie grieķi|seno grieķu]] '''[[stadijs]]''' ir 600 [[Hērakls|Hērakla]] soļu attālums; pēc nostāsta, tieši tik soļus Hērakls spēja spert no brīža, kad pirmie [[Saule]]s stari pacēlās virs Krona paugura [[Olimpija|Olimpijā]], līdz brīdim, kad visa saule pacēlās virs zemes?
|2024-03-29={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Česlavs Batņa 2022.jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[14. Saeima]]s deputāts no &quot;[[Apvienotais saraksts|Apvienotā saraksta]]&quot; '''[[Česlavs Batņa]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir bijis direktors [[Ikšķiles vidusskola|Ikšķiles vidusskolā]], [[Valles vidusskola|Valles vidusskolā]] un pēc skolēnu skaita lielākajā Latvijā [[Ādažu vidusskola|Ādažu vidusskolā]]?
* ... '''[[Britu Olimpiskā asociācija|Britu Olimpiskās asociācijas]]''' prezidente ir [[Karaliskā princese Anna]]?
* ... filmā '''&quot;[[Bohēmista rapsodija]]&quot;''', kurā parādīta grupas ''[[Queen]]'' karjeras attīstība līdz pat leģendārajam 1985. gada ''Live Aid'' koncertam, ir vairākas vēsturiskas neprecizitātes?
|2024-03-30={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:RIAN archive 440214 A monument to Kurchatov on the background of the Semipalatinsk nuclear test site's Central Staff.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[Kurčatova (Kazahstāna)|Kurčatova]]''' bija [[Semipalatinskas kodolizmēģinājumu poligons|Semipalatinskas kodolizmēģinājumu poligona]] vadības centrs un nozīmīgs kodolpētniecības centrs{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā piemineklis padomju atombumbas &quot;tēvam&quot; Igoram Kurčatovam)&lt;/small&gt;}}?
* ... [[Kostarikas futbola izlase]]s sastāvā [[Aizsargs (futbols)|aizsargs]] '''[[Džoels Kempbels]]''' debitēja 2011. gadā un pārstāvējis to 133 spēlēs, gūstot 27 vārtus; piedalījies trijos [[FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kausa]] finālturnīros?
* ... '''[[upju kuģi]]''' parasti ir mazāk izturīgi nekā atklātajai jūrai būvētie, to aprīkojums ar navigācijas un glābšanas ierīcēm ir ierobežots, jo šiem kuģiem nav jāiztur lieliem ezeriem, jūrām un okeāniem raksturīgie stiprie vēji un lielie viļņi?
|2024-03-31={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Kārlis Zemītis (Pērsietis).jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[latvieši|latviešu]] [[rakstnieks|rakstnieka]] '''[[Pērsietis|Pērsieša]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} vecāku mājas atradās pie [[Pērse|Pērses upes]], no kuras viņš patapinājis savu [[pseidonīms|pseidonīmu]]?
* ... viena no [[Ugunszeme]]s aborigēnajām tautām [[Argentīna|Argentīnā]] un [[Čīle|Čīlē]] '''[[jamani]]''' tiek uzskatīta par pasaulē vistālāk dienvidos dzīvojošo [[tauta|tautu]]; mūsdienās apmēram 1500 cilvēku sevi uzskata par jamaniem (galvenokārt metisi)?
* ... saskaņā ar pašreizējo valsts [[konstitūcija|konstitūciju]] '''[[Ķīnas Tautas Republikas prezidents]]''' ir ceremoniāla amatpersona, tomēr kopš [[1993. gads|1993. gada]] prezidents ir vienlaikus arī [[Ķīnas Komunistiskā partija|Ķīnas Komunistiskās partijas]] ģenerālsekretārs, kas viņu padara par visietekmīgāko amatpersonu valstī?
|2024-04-01={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Karoline Kronvalde.jpg|border|right|150px]]}}
* ... publicista, valodnieka un pedagoga [[Atis Kronvalds|Kronvaldu Ata]] dzīvesbiedre '''[[Karolīne Kronvalde]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}}, publicējot [[eseja|eseju]] &quot;Cienīgam garam&quot; laikrakstā &quot;[[Baltijas Vēstnesis]]&quot;, iniciēja [[sieviešu tiesības|sieviešu tiesību]] jautājumu?
* ... [[Kazahstāna]]s pilsēta '''[[Stepnogorska]]''' ir dibināta [[1955. gads|1955. gadā]] sakarā ar vairāku kodolrūpniecības ([[urāns (elements)|urāna]] ieguves un pārstrādes) uzņēmumu būvniecību; līdz 1980. gadu vidum pilsēta bija &quot;slepena&quot; un netika atzīmēta [[karte|kartēs]]?
* ... '''[[Kaimanu Salu futbola izlase]]''' savu lielāko zaudējumu piedzīvojusi 2021. gadā, piekāpjoties [[Kanādas futbola izlase|Kanādai]] ar 0:11?
|2024-04-02={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Leonids Esterkins.jpg|border|right|150px]]}}
* ... 2022. gadā žurnāls &quot;[[Dienas Bizness]]&quot; savā ikgadējā reitingā &quot;Miljonārs&quot; nosauca &quot;[[Rietumu Banka]]s&quot; dibinātāju un lielāko akcionāru '''[[Leonīds Esterkins|Leonīdu Esterkinu]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} par bagātāko cilvēku [[Latvija|Latvijā]]?
* ... '''[[Portartūras cietoksnis|Portartūras cietoksni]]''' pie [[Dzeltenā jūra|Dzeltenās jūras]] mūsdienu [[Daliaņa]]s pilsētas teritorijā [[Ķīna]] ilgu laiku bija spiesta iznomāt [[Krievijas Impērija]]i, [[Japānas Impērija]]i un [[Padomju Savienība]]i?
* ... tā kā šeit izmitināja atbrīvotos [[vergi|vergus]], tad '''[[Fransvila]]s''' pilsētu mūsdienu [[Gabona|Gabonā]] nosauca par ''Francheville'' ('atbrīvoto pilsēta'), taču laika gaitā šis nosaukums pārvērtās par ''Franceville'' ('franču pilsēta')?
|2024-04-03={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Linda Matisone 2022.jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[14. Saeima]]s deputāte no &quot;[[Apvienotais saraksts|Apvienotā saraksta]]&quot; '''[[Linda Matisone]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} no 2005. līdz 2022. gadam bija AS &quot;[[Lauma Lingerie]]&quot; valdes priekšsēdētāja?
* ... [[Serbijas futbola izlase]]s [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Vaņa Milinkovičs-Savičs]]''' ir brālis izlases pussargam [[Sergejs Milinkovičs-Savičs|Sergejam Milinkovičam-Savičam]]?
* ... '''[[Arkalika]]''' tiek uzskatīta par vienu no depresīvākajām [[Kazahstāna]]s pilsētām; tās [[iedzīvotāju skaits]] samazinājās no 62 tūkstošiem 1989. gadā līdz 40 tūkstošiem 2011. gadā, tomēr mūsdienās lēnām aug?
|2024-04-04={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Kalush, Turquoise Carpet 2022.png|border|right|200px]]}}
* ... [[2022. gads|2022. gadā]] grupa '''''[[Kalush Orchestra]]''''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ar dziesmu ''Стефанія'' uzvarēja [[2022. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]], izcīnot [[Ukraina Eirovīzijas dziesmu konkursā|Ukrainai]] trešo uzvaru konkursa vēsturē?
* ... 1946. gadā [[Lietuva]]s mazpilsētai '''[[Rusne]]i''' tika piešķirtas pilsētas tiesības, bet 1967. gadā visa [[Nemunas delta|Nemunas deltā]] esošā Rusnes sala kļuva par vienu pilsētu?
* ... filmas '''&quot;[[Evita (filma)|Evita]]&quot;''' veidošana [[Argentīna|Argentīnā]] saskārās ar protestiem saistībā ar bažām, ka projekts varētu sabojāt [[Eva Perona|Evas Peronas]] tēlu?
|2024-04-05={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Ram Baran Yadav.jpg|border|right|150px]]}}
* ... pēc [[republika]]s pasludināšanas [[Nepāla|Nepālā]] [[2008. gads|2008. gadā]] [[ārsts]] un politiķis '''[[Rāms Varans Jādavs]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} kļuva par pirmo Nepālas prezidentu?
* ... [[Francija]]s [[futbols|futbola]] tiesnese '''[[Stefānija Frapāra]]''' ir pirmā sieviete, kas tiesājusi [[UEFA Čempionu līga]]s spēli vīriešiem, kā arī [[FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kausa]] kvalifikācijas spēli?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Narvas kauja (1944)|1944. gada kaujās pie Narvas]]''' krita vai pazuda bez vēsts aptuveni 14 000 [[Lielvācija]]s un apmēram 100 000 [[Padomju Savienība|PSRS]] karavīru?
|2024-04-06={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Māris Sprindžuks 2022.jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[14. Saeima]]s deputāts '''[[Māris Sprindžuks]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}}, kurš daudzus gadus bija [[Ādažu novada domes priekšsēdētājs]], bet [[Kariņa 1. Ministru kabinets|Kariņa valdībā]] — [[vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs]], savulaik bijis viens no jaunākajiem [[7. Saeima]]s deputātiem, pārstāvot [[Tautas partija|Tautas partiju]]?
* ... '''[[2023. gada FIBA Pasaules kauss]]''' bija pirmais [[Pasaules čempionāts basketbolā]], kurā piedalījās arī [[Latvijas vīriešu basketbola izlase]], debijā izcīnot augsto 5. vietu?
* ... '''[[Starptautiskā enerģētikas aģentūra]]''' tika izveidota 1974. gadā, pēc [[1973. gada naftas krīze]]s?
|2024-04-07={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Cliffs-Of-Moher-OBriens-From-South.JPG|border|right|200px]]}}
* ... '''[[Moheras klintis]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] krastā [[Īrija]]s rietumos stiepjas 14 kilometru garumā, stāvākajā vietā sasniedzot 214 metru augstumu?
* ... '''[[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija|2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācijā]]''' nav jāpiedalās [[ASV futbola izlase|ASV]], [[Kanādas futbola izlase|Kanādas]] un [[Meksikas futbola izlase|Meksikas]] futbola izlasēm, kuras kā rīkotājvalstis automātiski kvalificējās finālturnīram?
* ... kopā ar [[Jogjakarta|Jogjakartu]] '''[[Centrālā Java]]''' tiek uzskatīta par javiešu kultūras centru, un, tā kā lielākā daļa mūsdienu indonēziešu ir javiešu izcelsmes, provincei ir liela ietekme uz [[Indonēzija]]s sociālo, politisko un ekonomisko dzīvi?
|2024-04-08={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Uģis Mitrevics 2022 (cropped).jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[14. Saeima]]s deputāts no [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālās apvienības]] '''[[Uģis Mitrevics]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} no 2009. līdz 2022. gadam bija [[Siguldas novads|Siguldas novada]] [[Siguldas novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētājs]]?
* ... [[Indija]]s [[Āndhra Pradēša]]s štata otrajai lielākajai pilsētai '''[[Vidžajavāda]]i''' pretējā [[Krišna (upe)|Krišnas]] krastā kopš 2015. gada tiek būvēta jaunā štata galvaspilsēta [[Amarāvati]]?
* ... '''[[Maisi]]''' atrodas [[Madonas novads|Madonas novada]] [[Kalsnavas pagasts|Kalsnavas pagasta]] ziemeļu daļā?
|2024-04-09={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Giorgia Meloni Official 2022 (cropped).jpg|border|right|150px]]}}
* ... '''[[Džordža Meloni]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir pirmā [[sieviete]], kas kļuvusi par [[Itālijas premjerministri]]?
* ... '''[[2022. gada FIFA Pasaules kausa fināls|2022. gada FIFA Pasaules kausa finālspēlē]]''' 11 metru pēcspēles sitienos par uzvarētājiem kļuva [[Argentīnas futbola izlase]], trešo reizi izcīnot [[Pasaules kauss futbolā|Pasaules kausu]]?
* ... [[Venecuēla]]s pilsēta '''[[Sjudadgvajāna]]''', kas atrodas [[Orinoko]] upes labajā krastā, pie [[Karoni]] upes ietekas, ir ievērojama [[osta]], jo Orinoko ir kuģojama okeāna kuģiem?
|2024-04-10={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Andrejs Ceļapīters 2022.jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[14. Saeima]]s deputāts no apvienības &quot;[[Jaunā Vienotība]]&quot; (frakciju pameta 2023. gada novembrī) '''[[Andrejs Ceļapīters]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} no 2009. līdz 2017. gadam bija [[Madonas novads|Madonas novada]] [[Madonas novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētājs]]?
* ... agrīnās '''[[sorbets|sorbeta]]''' receptes, kas saturēja [[cukurs|cukuru]], [[vārāmā sāls|sāli]], [[sniegs|sniegu]], [[citrons|citronu]] sulu un dažādus augļus vai [[šokolāde|šokolādi]] un [[kanēlis|kanēli]], atrodamas ap 1692. gadu rakstītā itāļu pavārgrāmatā?
* ... '''[[Taras pakalns]]''' tradicionāli tiek uzskatīts par vietu, kur kronēti senie [[Īrijas karaļi|Īrijas augstie karaļi]]?
|2024-04-11={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:The Armenian plateau near Mount Masis.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[Armēnijas kalniene|Armēnijas kalnienē]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā [[Ararats]])&lt;/small&gt;}} sākas [[Eifrata]], [[Tigra]], [[Kūra (upe)|Kūra]] un [[Araksa]]?
* ... [[Ungārijas futbola izlase]]s sastāvā '''[[Jožefs Božiks]]''' ir aizvadījis 101 spēli un guvis 11 vārtus, piedaloties [[1954. gada FIFA Pasaules kauss|1954.]] un [[1958. gada FIFA Pasaules kauss|1958. gada FIFA Pasaules kausā]], kā arī izcīnot zelta medaļu [[1952. gada vasaras olimpiskās spēles|1952. gada olimpiskajās spēlēs]]?
* ... '''[[1795. gads Latvijā|1795. gadā]]''' [[Kurzeme]]s, [[Zemgale]]s un [[Sēlija]]s vēsturiskās zemes pēc [[Kurzemes un Zemgales hercogistes aneksija (1795)|Kurzemes un Zemgales un Piltenes apgabala aneksijas]] nonāca [[Krievijas Impērija]]s pakļautībā, saglabājot savu autonomiju, statūtus, [[landtāgs|landtāgu]] un tiesu?
|2024-04-12={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Juniperus chinensis Shimpaku 4zz.jpg|border|right|150px]]}}
* ... '''[[Ķīnas kadiķis]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir viena no populārākajām sugām, ko izmanto [[bonsai]] mākslā?
* ... [[14. Saeima]]s deputāta no &quot;[[Jaunā Vienotība|Jaunās Vienotības]]&quot; saraksta '''[[Mārtiņš Felss|Mārtiņa Felsa]]''' tēvs ir [[Andris Felss]], kurš 1990. gada 4. maijā kā [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Augstākās Padomes]] deputāts balsoja par [[Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu|Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu]]?
* ... [[Kazahstāna]]s rietumos esošajā '''[[Žanaezena]]s''' pilsētā vairākkārt izcēlušies nemieri, kas balstīti kā ekonomiskos, tā arī etniskos pamatos?
|2024-04-13={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Oslo Airport terminal night view.jpg|border|right|200px]]}}
* ... pēc pasažieru skaita '''[[Oslo lidosta]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir otra lielākā [[lidosta]] [[Skandināvija|Skandināvijā]]?
* ... '''[[Ektors Kastro]]''' ir pazīstams kā [[Urugvajas futbola izlase|Urugvajas izlases]] pirmo vārtu autors [[FIFA Pasaules kauss|Pasaules kausā]], [[1930. gada FIFA Pasaules kauss|1930. gada turnīrā]] gūstot vārtus pret [[Peru futbola izlase|Peru]], turnīrā, kurā Urugvajas izlase kļuva par pirmajiem Pasaules kausa ieguvējiem?
* ... 456,51 m dziļā [[Baltijas jūra]]s dziļākā vieta '''[[Landsortas dzelme]]''' atrodas starp [[Stokholma|Stokholmu]] un [[Gotlandes sala|Gotlandes salu]]?
|2024-04-14={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Glorija Grevcova 2023.jpg|border|right|150px]]}}
* ... pret bijušo [[14. Saeima]]s deputāti '''[[Glorija Grevcova|Gloriju Grevcovu]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} tika uzsākts kriminālprocess par nepatiesu ziņu sniegšanu [[Centrālā vēlēšanu komisija|Centrālajai vēlēšanu komisijai]], par ko [[2023. gads Latvijā|2023. gadā]] tiesa lēma sodīt deputāti ar 160 stundām sabiedriskā darba, bet vēlāk viņa zaudēja arī deputātes mandātu?
* ... '''[[2023. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|2023. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzijā]]''' A grupas uzvarētāji [[Taivānas hokeja izlase]] iekļuva [[2024. gada Pasaules čempionāts hokejā 2. divīzija|2. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Kirgizstānas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu?
* ... [[Blēzs Paskāls]] sāka strādāt pie '''[[Paskāla kalkulators|sava kalkulatora]]''' [[1642. gads|1642. gadā]], kad viņam bija vien 18 gadu, lai palīdzētu savam tēvam, kurš strādāja par nodokļu komisāru [[Ruāna|Ruānā]], izveidojot ierīci, kas varētu samazināt viņa darba slodzi, strādājot pie darbietilpīgiem [[aritmētika|aritmētiskiem]] aprēķiniem?
|2024-04-15={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Troops evacuated from Dunkirk on a destroyer about to berth at Dover, 31 May 1940. H1637.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[Denkerkas evakuācija|Denkerkas evakuācijā]]''' [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[Francijas kampaņa]]s laikā starp [[1940. gads|1940. gada]] 26. maiju un 4. jūniju tika evakuēti vairāk nekā 338 000 [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] karavīri{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā evakuācijas kuģis gatavojas piestāt [[Duvra|Duvrā]])&lt;/small&gt;}}?
* ... '''[[Rajko Mitičs|Rajko Mitiča]]''' vārdā ir nosaukts [[Rajko Mitiča stadions]] [[Belgrada|Belgradā]], kur &quot;[[Belgradas &quot;Crvena Zvezda&quot;|Crvena Zvezda]]&quot; un bieži arī [[Serbijas futbola izlase]] aizvada savas mājas spēles?
* ... '''[[Čigānu valoda|romu valodas]]''' rakstīšanai tiek mēģināts izmantot uz [[dēvanāgarī]] balstītu rakstību, tomēr daudzi pratēji uzskata, ka dēvanāgarī [[rakstība]]s izmantošana ir mākslīga un praktiski neērta?
|2024-04-16={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Edmunds Zivtiņš 2022.jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[14. Saeima]]s deputāts no partijas &quot;[[Latvija pirmajā vietā]]&quot; '''[[Edmunds Zivtiņš]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} bija Ceļu policijas priekšnieks no 2004. līdz 2014. gadam, pēc tam devies izdienas [[pensija|pensijā]]?
* ... mūsdienās '''[[Zirgi karā|kavalērija armijā]]''' praktiski vairs nav sastopama, lai gan [[ASV armija]]s īpašie spēki izmantoja [[zirgs|zirgus]] [[Karš Afganistānā (2001—2014)|2001. gada ASV iebrukuma laikā Afganistānā]]?
* ... '''[[Obdulio Varela]]''' bija komandas kapteinis, kad [[Urugvajas futbola izlase]] uzvarēja [[1950. gada FIFA Pasaules kauss|1950. gada FIFA Pasaules kausā Brazīlijā]], izšķirošajā spēlē, kas pazīstama kā ''[[Urugvaja—Brazīlija (1950. gada FIFA Pasaules kauss)|Maracanazo]]'', pieveicot mājiniekus?
|2024-04-17={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:13-09-23-Fotoflug-Nordsee-RalfR-N3S 0008.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[Ķīles kanāls]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā kanāla sākums [[Elba]]s grīvā)&lt;/small&gt;}} ir pasaulē visintensīvāk lietotais mākslīgais ūdensceļš — gadā to izmanto ap 30 000 kuģu, kas pārvadā ap 100 miljoniem tonnu kravu?
* ... [[1971. gads Latvijā|1971. gadā]] [[Eduards Berklavs|Eduarda Berklava]] un citu [[nacionālkomunisti]] uzrakstītās &quot;17 Latvijas komunistu vēstules&quot; tekstu nacionālās pretošanās kustības dalībnieks '''[[Jānis Pormals]]''' slepus nodeva brālim [[ASV latvieši|ASV latvietim]] '''[[Arturs Pormals|Arturam Pormalam]]''', kurš to izveda uz ārzemēm?
* ... '''[[Beltu jūra]]s''' austrumu robeža ir hidrogrāfiskā robeža, kas atdala [[Kategats|Kategata]] [[sālsūdens|sālsūdeni]] ar 2,0—2,6 % sāļumu no [[Baltijas jūra]]s iesāļā ūdens?
|2024-04-18={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Sunrise at Lake Toba.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[Ziemeļsumatras province]]s''' kalnos atrodas [[Tobas ezers]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}}, kas izveidojies sena vulkāna [[Kaldera|kalderā]] un ir lielākais vulkāniskais ezers pasaulē, kā arī lielākais ezers [[Indonēzija|Indonēzijā]]?
* ... [[Brazīlija]]s [[futbolists]] '''[[Ziziņu]]''' bija [[Pelē]] elks un tiek uzskatīts par vienu no labākajiem brazīļu futbolistiem pirms Pelē ēras?
* ... [[14. Saeima]]s deputāte '''[[Anita Brakovska]]''', ievēlēta no [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s, kurā iesaistījās viņas pārstāvētā [[LSDSP]], iepriekš ilgstoši bija [[Vārkavas novads|Vārkavas novada]] domes priekšsēdētāja?
|2024-04-19={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Einar Gerhardsen 1945.jpeg|border|right|150px]]}}
* ... '''[[Einars Gerhardsens]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir visilgāk [[Norvēģijas premjerministrs|premjerministra]] amatā bijušais cilvēks, kopš [[Norvēģija|Norvēģijā]] ieviesta [[parlamentārā sistēma]] — kopā 17 gadus starp 1945. un 1965. gadu?
* ... [[Irākas karš|Irākas kara]] sākumposmā notikusī '''[[spīdzināšana un vardarbība Abū Graibas cietumā]]''' uzmanības lokā nokļuva [[2004. gads|2004. gada]] aprīlī, kad ''[[CBS News]]'' publicēja fotogrāfijas, kurās redzama vardarbība; [[ASV Aizsardzības departaments]] no dienesta atcēla 17 karavīrus un virsniekus, bet 11 karavīri tika apsūdzēti?
* ... '''[[Fjumičīno]]''' atrodas [[Leonardo da Vinči lidosta]], kas ir lielākā starptautiskā [[lidosta]] [[Itālija|Itālijā]] un viena no noslogotākajām Eiropā?
|2024-04-20={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Mācītāja M. Jencīša foto.jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[14. Saeima]]s deputāts no partijas &quot;[[Latvija pirmajā vietā]]&quot;, [[draudze]]s &quot;Kristus pasaulei&quot; dibinātājs un [[mācītājs]] '''[[Mārcis Jencītis]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} jaunieša vecumā bijis saistīts ar [[Narkotiku atkarība|narkotiku atkarību]] un [[likumpārkāpumi]]em; atrodoties cietumā, pievērsies [[Kristīgā ticība|kristīgajai ticībai]]?
* ... karjeras laikā [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' '''[[Telmo Sarra]]''' ir guvis 251 vārtus, kas bija rekords, līdz to pārspēja [[Lionels Mesi]]?
* ... [[Francija]]s un [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[komēdijdrāma|komēdijdrāmu]] '''''[[CODA]]''''' [[94. Kinoakadēmijas balva]]i nominēja trīs kategorijās, kurās visās tā uzvarēja — &quot;[[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma]]&quot;, &quot;[[Labākais aktieris otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais aktieris otrā plāna lomā]]&quot;, &quot;[[Labākais adaptētais scenārijs (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais adaptētais scenārijs]]&quot;?
|2024-04-21={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Holy SURP Hovhannes Church.jpg|border|right|200px]]}}
* ... 5. vai 6. gadsimta [[armēņi|armēņu]] [[katoļi|katoļu]] '''[[Sorolas Svētā Jāņa baznīca|Sorolas Svētā Jāņa baznīcu]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} 1968. gadā iekļāva [[Irāna]]s Nacionālā mantojuma sarakstā?
* ... '''[[izspiedējprogrammatūra|izspiedējprogrammatūru]]''' parasti izplata ar [[Trojas zirgs (datorika)|Trojas zirga]] [[Ļaunprogrammatūra|ļaunprogrammatūru]], kas maskēta kā derīgs [[fails]], ko lietotājs lejupielādē vai atver kā [[Epasts|epasta]] pielikumu?
* ... [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] '''[[Barklaji de Tolli|Barklaju de Tolli]]''' dzimta ir cēlusies no [[Skotija]]s un 17. gadsimtā pārcēlās uz dzīvi [[Zviedru Vidzeme|Zviedru Vidzemē]]?
|2024-04-22={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Victoire de Samothrace - Musee du Louvre - 20190812.jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[Luvras muzejs|Luvras muzeja]] galvenajās kāpnēs izstādītā '''[[Samotrākes Nīke]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir viena no nedaudzajām lielajām [[hellēnisms|hellēnisma]] statujām, kurai saglabājies oriģināls, nevis [[romieši|romiešu]] kopija?
* ... [[14. Saeima]]s deputāts no [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s '''[[Juris Jakovins]]''' ģimenes [[ārsts|ārsta]] praksi apņēmās turpināt arī pēc ievēlēšanas Saeimā; atbilstoši Nacionālā veselības dienesta datiem viņa ārstu prakse vairākus gadus ir bijusi pēc pacientu skaita pārliecinoši lielākā [[Latvija|Latvijā]]?
* ... '''[[Vitorio Poco]]''' ir vienīgais [[treneris]], kas ir triumfējis divos [[FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kausos]]: ar [[Itālijas futbola izlase|Itālijas futbola izlasi]] viņš to paveica [[1934. gada FIFA Pasaules kauss|1934.]] un [[1938. gada FIFA Pasaules kauss|1938. gada turnīrā]]?
|2024-04-23={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:BasilPesto.JPG|border|right|200px]]}}
* ... par '''[[pesto]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} dzimteni uzskata [[Dženova|Dženovu]], [[Ligūrija]]s reģionā, [[Itālija|Itālijā]]?
* ... '''[[airenes|aireņu]]''' [[ziedputekšņi]] ir viens no galvenajiem siena drudža izraisītājiem?
* ... '''[[Tolvajervi kauja]]''' bija pirmā lielkauja [[Ziemas karš|Ziemas kara]] laikā, kurā [[Somija]]s Aizsardzības spēki pie aizsalušajiem [[Karēlija|Ziemeļkarēlijas]] ezeriem atsita skaitliski daudz lielāko uzbrūkošo [[Sarkanā armija|Sarkano armiju]] un piespieda to atkāpties līdz robežai?
|2024-04-24={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēde - Daiga Mieriņa.jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[14. Saeima]]s [[Saeimas priekšsēdētāja|priekšsēdētāja]] '''[[Daiga Mieriņa]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} bija [[Carnikavas novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Carnikavas novada domes priekšsēdētāja]] no 2009. līdz 2015. gadam?
* ... '''[[starpkolhozu celtniecības organizācija]]s''' [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] nodarbojās ar ražošanas, kultūras un sadzīves objektu, kā arī dzīvojamo ēku [[celtniecība|celtniecību]] laukos?
* ... '''[[Leonidass]]''' tiek uzskatīts par vienu no 20. gadsimta pirmās puses labākajiem [[Brazīlija]]s [[futbolisti]]em, kopumā 19 mačos gūstot 21 vārtus; piedalījies [[1934. gada FIFA Pasaules kauss|1934.]] un [[1938. gada FIFA Pasaules kauss|1938. gada FIFA Pasaules kausā]], kurā kļuvis par turnīra rezultatīvāko spēlētāju?
|2024-04-25={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Nardus stricta 01.JPG|border|right|150px]]}}
* ... '''[[vilkakūlas]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir sastopamas [[Eiropa|Eiropā]], tostarp diezgan bieži visā [[Latvija]]s teritorijā, kur nelielas grupas aug sausos priežu mežos, purvu apmalēs un nosusinātos purvos, kā arī kāpās un sausieņu pļavās?
* ... Holivudas komēdijā '''&quot;[[Ķertais profesors]]&quot;''' [[Edijs Mērfijs]] attēlo septiņas lomas, bet filmas turpinājumā '''&quot;[[Ķertais profesors 2]]&quot;''' pat astoņas lomas?
* ... savu darbību '''[[soda ekspedīcija]]s''' [[Latvija]]s teritorijā uzsāka [[1905. gads Latvijā|1905. gada]] decembrī, tām tika dotas plašas pilnvaras, jo sagūstītos [[revolucionārs|revolucionārus]] sodīja nošaujot, nodedzinot mājas, perot un ieliekot [[Cietums|cietumā]] bez tiesas izmeklēšanas?
|2024-04-26={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Harijs Rokpelnis 2022.jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[14. Saeima]]s deputātu no [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s '''[[Harijs Rokpelnis|Hariju Rokpelni]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} [[2013. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2013. gada pašvaldību vēlēšanās]] ievēlēja [[Mazsalacas novads|Mazsalacas novada]] domē un ievēlēja par domes priekšsēdētāju — 26 gadu vecumā viņš bija jaunākais pašvaldības vadītājs [[Latvija|Latvijā]]?
* ... '''[[Lauktehnika]]s''' (Latvijas Lauksaimniecības tehnikas) galvenās funkcijas bija apgādāt [[Latvijas PSR]] [[kolhozs|kolhozus]] un [[padomju saimniecība]]s ar [[traktori]]em, automobiļiem, lauksaimniecības mašīnām, rezerves daļām, iekārtām, ķimikālijām u.c. materiāliem?
* ... {{Dat|1940|10|19|5=bez}}, mačā starp bijušajām [[Turīnas &quot;Juventus&quot;]] zvaigznēm, pēc dažām nospēlētām minūtēm '''[[Umberto Kaligāriss]]''' bija spiests pamest laukumu, tika nogādāts slimnīcā, kur mira no aneirismas?
|2024-04-27={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Kafka Der Prozess 1925.jpg|border|right|150px]]}}
* ... tāpat kā divi pārējie [[Francs Kafka|Franca Kafkas]] romāni, '''&quot;[[Process (romāns)|Process]]&quot;''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā 1925. gada izdevums)&lt;/small&gt;}} nekad netika pabeigts, lai gan tajā ir iekļauta nodaļa, kas, šķiet, noved stāstu līdz pēkšņām beigām?
* ... ar apkalpotiem 292 miljoniem cilvēku 2019. gadā '''[[Parīzes Ziemeļu stacija]]''' bija noslogotākā [[dzelzceļa stacija]] [[Eiropa|Eiropā]]?
* ... 1923.—1924. gadā veco '''[[Marijas dzirnavas|Marijas dzirnavu]]''' ēku [[Rīga]]s [[Pārdaugava|Pārdaugavā]] nojauca, un pie [[Mārupīte]]s iztekas no [[Māras dīķis|Māras dīķa]] saglabājusies vairs tikai dzirnavu slūžu vieta?
}}&lt;noinclude&gt;
{{dokumentācija|Veidne:Vai tu zināji/doc}}&lt;/noinclude&gt;</text>
      <sha1>kwjlvelywtzsn5d056hr0jtwbxz2vb3</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kārlis Čukste</title>
    <ns>0</ns>
    <id>290301</id>
    <revision>
      <id>4047822</id>
      <parentid>3940571</parentid>
      <timestamp>2024-04-25T17:39:53Z</timestamp>
      <contributor>
        <ip>81.198.229.45</ip>
      </contributor>
      <comment>Čukste kļuva čempions Zviedrija ar esošo klubu , pievienots teikuma beigas &quot;ar kuru izcīnija čempiona titulu&quot; un tabulā pie medaļām pievienota zelts</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5338" xml:space="preserve">{{Hokejista infokaste
| vārds = Kārlis Čukste
| vārds_orig = 
| attēls = Latvijas hokeja izlases sveikšana - Kārlis Čukste.jpg
| att_izm = 
| paraksts = K. Čukste 2023. gadā
&lt;!------ Personas dati ------&gt;| pilns vārds = 
| dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1997|6|17}}
| dz_viet = {{vieta|Latvija|Rīga}}
| mir_dat = 
| mir_viet = 
| garums = {{mērvienība|cm=188}}
| svars = {{mērvienība|kg=92}}
| iesauka = 
| poz = [[Aizsargs (hokejs)|Aizsargs]]
| tvēriens = Kreisais
| kar_sāk = 
| kar_beig = 
| izglītība = &lt;!------ Kluba informācija ------&gt;
| kom = {{flaga|Zviedrija}} [[Brynäs IF ]]
| numurs = 59
| amats = 
| līga = ''[[Hockeyallsvenskan]]''
&lt;!------ Nacionālā izlase ------&gt;| taut_sez 1 = 
| taut 1 = {{ih|LAT}}
&lt;!------ Drafts ------&gt;| drafts = 130., piektajā kārtā
| dr_gads = [[2015. gada NHL drafts|2015]]
| dr_līga = [[Nacionālā hokeja līga|NHL]]
| dr_kom = [[Sanhosē &quot;Sharks&quot;]]
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;| sasniegumi = [[Čehijas Ekstralīga]]s čempions — 2023
| slavz = 
| aģenti = 
| dzimums = v
| atjaunots = {{dat|2023|10|24||bez}}
&lt;!------ Medaļas ------&gt;| rādīt_medaļas = jā
| headercolor = 
| medaltemplates = {{MedalCountry|{{karogs|Latvija}}}} {{MedalCompetition|[[Pasaules čempionāts hokejā]]}}
{{MedalBronze2|[[2023. gada Pasaules čempionāts hokejā|Somija/Latvija 2023]]}}
{{MedalContry|{{karogs|Zviedrija|Brynäs IF}}}} {{MedalCompetition|[[Hockeyallsvenskan]]}}
{{MedalGold2|[[Brynäs IF|Brynäs IF]]}}
}}
'''Kārlis Čukste''' (dzimis {{dat|1997|6|17}}) ir [[latvieši|latviešu]] [[hokejists]], [[Aizsargs (hokejs)|aizsargs]]. Pašlaik (2023) viņš pārstāv Zviedrijas otrās spēcīgākās līgas ''[[Hockeyallsvenskan]]'' komandu ''[[Brynäs IF]]''.

Viņa tēvs [[Ainārs Čukste]] ir latviešu basketbola treneris, savukārt māte [[Baiba Čukste]] ir agrākā [[Latvijas sieviešu hokeja izlase]]s kapteine.

== Spēlētāja karjera ==
Karjeru uzsācis [[SK Rīga 16]] sastāvā. Tās rindās 2012.—13. gada sezonā kļuva par Latvijas U-18 čempionu. Nākamajā sezonā komandas rindās spēlēja jau Latvijas U-20 līgā. 2014.—15. gada sezonu aizvadīja [[Jaunatnes hokeja līga|MHL]] vienībā [[HK Rīga]].

Pēc sezonas noslēguma Čuksti [[2015. gada NHL drafts|2015. gada NHL draftā]] izvēlējās [[Sanhosē &quot;Sharks&quot;]]. Nākamo sezonu aizsargs jau aizvadīja [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], [[USHL]] komandā [[Čikāgas &quot;Steel&quot;]]. 2016. gada pavasarī kļuva zināms, ka nākamajā sezonā aizsargs spēlēs [[Kvinipjekas universitāte]]s komandā [[NCAA]] čempionātā. Tās rindās spēlēja līdz pat 2020. gadam.

2020. gada vasarā Čukste noslēdza līgumu ar [[Amerikas hokeja līga]]s vienību [[Sanhosē &quot;Barracuda&quot;]]. [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ aizkavējoties hokeja sezonas sākumam Ziemeļamerikā, 2020.—21. gada sezonu Čukste uzsāka [[Latvijas čempionāts hokejā|Latvijas čempionāta]] klubā [[HK Mogo]]. 2021.—2022. gada sezonas pirmo daļu aizvadīja [[Rīgas &quot;Dinamo&quot;]], bet noslēdza Somijas vienībā [[Lahti &quot;Pelicans&quot;]]. 2022.—2023. gada sezonā pārstāvēja [[Čehijas Ekstralīga]]s klubu [[Tršinecas &quot;Oceláři&quot;]], izcīnot čempiontitulu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sports.tvnet.lv/7764267/cukste-klust-par-cehijas-ekstraligas-cempionu |title=Čukste kļūst par Čehijas ekstralīgas čempionu |date={{dat|2023|4|28|N|bez}} |website=sports.tvnet.lv |accessdate={{dat|2023|10|24||bez}}}}&lt;/ref&gt; 2023. gada jūlijā pievienojās Zviedrijas otrās spēcīgākās līgas ''[[Hockeyallsvenskan]]'' komandai ''[[Brynäs IF]]'' ar kuru izcīnija čempiona titulu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/hokejs/legionari/28072023-cukste_karjeru_turpinas_no_zviedrijas_aug |title=Čukste karjeru turpinās no Zviedrijas augstākās līgas izkritušās ''Brynas'' rindās |date={{dat|2023|7|28|N|bez}} |website=sportacentrs.com |accessdate={{dat|2023|10|24||bez}}}}&lt;/ref&gt;

[[Latvijas hokeja izlase]]s rindās spēlējis [[2015. gada Pasaules čempionāts hokejā junioriem|2015]]. gada [[Pasaules čempionāts hokejā junioriem|Pasaules čempionātā junioriem]], kā arī 2014. un 2015. gada [[Pasaules čempionāts hokejā jauniešiem|Pasaules čempionātos jauniešiem]]. Čukste tika iekļauts Latvijas izlases sastāvā, lai dotos uz [[Hokejs 2022. gada Olimpiskajās spēlēs|2022]]. gada olimpiskajām spēlēm, taču pozitīva [[COVID-19]] testa dēļ izbraukšanas dienā no sastāva tika atsaukts.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/pekina_2022/02022022-pedeja_briza_izmainas_latvijas_izlase_kul |title=Pēdējā brīža izmaiņas Latvijas izlasē: Kulda un Čukste uz Pekinu nedosies |date={{dat|2022|2|2|N|bez}} |website=sportacentrs.com |accessdate={{dat|2023|10|24||bez}}}}&lt;/ref&gt; [[Pasaules čempionāts hokejā|Pasaules čempionātā]] Latvijas izlasi pirmo reizi pārstāvēja [[2022. gada Pasaules čempionāts hokejā|2022. gadā]]. Čukste spēlēja Latvijas izlasē arī [[2023. gada Pasaules čempionāts hokejā|2023. gada Pasaules čempionātā]] un izcīnīja bronzas medaļu.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Sporta ārējās saites}}

{{Latvijas hokejists-aizmetnis}}
{{DEFAULTSORT:Čukste, Kārlis}}

{{LV sastāvs PČH 2023}}

[[Kategorija:1997. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas hokejisti]]</text>
      <sha1>irfzcofed1y1z8ordj1ovbjp8fdggcm</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Leicester City FC</title>
    <ns>0</ns>
    <id>293015</id>
    <revision>
      <id>4047694</id>
      <parentid>3895512</parentid>
      <timestamp>2024-04-25T13:07:01Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Vylks</username>
        <id>50297</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Sasniegumi */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6458" xml:space="preserve">{{nosaukums slīprakstā}}
{{Futbola kluba infokaste
| text_color = #FFFFFF
| bg_color   = #0152A1
| nos          = ''Leicester City''
| logo         = [[Attēls:Leicester City FC Logo.svg|175px]]
| pilns        = ''Leicester City Football Club''
| iesauka      = ''The Foxes (lapsas)''
| pilsēta      = {{Vieta|Anglija|Lestera}}
| dib          = 1884
| dib_mēn      = 
| dib_dat      = 
| stad         = ''[[King Power Stadium]]''
| ietilp       = 32 262
| prez         = {{flaga|Taizeme}} Aijavats Šrivadanaprabha
| tren         = {{flaga|ITA}} [[Enco Mareska]]
| līga         = ''[[Anglijas futbola čempionāts|Championship]]''
| sez          = [[2022.—2023. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2022.—2023.]]
| poz          = 18. vieta [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgā]] {{decrease}}
| pattern_la1 = _leicester2223h
| pattern_b1 = _leicester2223h
| pattern_ra1 = _leicester2223h
| pattern_sh1 = _adidaswhite
| pattern_so1 = _adidaswhitel
| leftarm1 = 0000FF
| body1 = 0000FF
| rightarm1 = 0000FF
| shorts1 = 0000FF
| socks1 = 0000FF
| pattern_la2 = _leicester2223a
| pattern_b2 = _leicester2223a
| pattern_ra2 = _leicester2223a
| pattern_sh2 = _leicester2223a
| pattern_so2 = _leicester2223a
| leftarm2 = 000000
| body2 = 000000
| rightarm2 = 000000
| shorts2 = 000000
| socks2 = 000000
| pattern_la3 = _leicester2223T
| pattern_b3 = _leicester2223T
| pattern_ra3 = _leicester2223T
| pattern_sh3 = _leicester2223T
| pattern_so3 = _leicester2223tl
| leftarm3 = e0c781
| body3 = FFFFFF
| rightarm3 = e0c781
| shorts3 = e0c781
| socks3 = e0c781
}}

'''''Leicester City Football Club''''' ir [[Anglija]]s [[futbola komanda|futbola klubs]] no [[Lestera]]s. Klubs ir dibināts 1884. gadā kā ''Leicester Fosse'', pašreizējais nosaukums klubam ir kopš 1919. gada. Komanda spēlē [[Anglijas futbola čempionāts|Championship]] turnīrā, mājas spēles aizvada ''[[King Power Stadium|King Power]]'' stadionā, kur ir 32 262 skatītāju vietas. Komanda uzvarēja [[2015.—2016. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2015.—2016. gada Anglijas Premjerlīgas sezonā]]. Pirms tam ''Leicester City'' lielākais panākums bija 2. vieta Anglijas futbola līgas Pirmajā divīzijā, kas tolaik bija Anglijas futbola augstākā līga, 1928.—1929. gada sezonā. 2021. gadā kluba futbolisti izcīnīja [[FA kauss|FA kausu]].

== Komandas sastāvs ==
''{{Dat|2023|2|6||bez}}''.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.premierleague.com/clubs/26/Leicester-City/squad|title=2022/23 Leicester City|website=premierleague.com|access-date=2023-02-06|language=en}}&lt;/ref&gt;

{{Fs start}}
{{Fs player | no= 1 | nat=WAL | pos=GK | name=[[Denijs Vords]]}}
{{Fs player | no= 2 | nat=ENG | pos=DF | name=[[Džeimss Džastins]]}}
{{Fs player | no= 3 | nat=BEL | pos=DF | name=[[Vauts Fāss]]}}
{{Fs player | no= 4 | nat=TUR | pos=DF | name=[[Čaglars Sejindži]]}}
{{Fs player | no= 5 | nat=ENG | pos=DF | name=[[Raiens Bertrands]]}}
{{fs player | no= 6 | nat=NIR | pos=DF | name=[[Džonijs Evanss]]|other=[[kapteinis (futbols)|kapteinis]]}}
{{Fs player | no= 7 | nat=ENG | pos=MF | name=[[Hārvijs Bārnss]]}}
{{Fs player | no= 8 | nat=BEL | pos=MF | name=[[Juri Tīlemanss]]}}
{{Fs player | no= 9 | nat=ENG | pos=FW | name=[[Džeimijs Vārdijs]]}}
{{Fs player | no=10 | nat=ENG | pos=MF | name=[[Džeimss Medisons (futbolists)|Džeimss Medisons]]}}
{{Fs player | no=12 | nat=ENG | pos=GK | name=[[Alekss Smitijs]]}}
{{Fs player | no=14 | nat=NGA | pos=FW | name=[[Keleči Iheanačo]]}}
{{Fs player | no=15 | nat=AUS | pos=DF | name=[[Harijs Sutars]]}}
{{Fs player | no=16 | nat=DEN | pos=DF | name=[[Viktors Kristiansens]]}}
{{Fs mid}}
{{Fs player | no=18 | nat=GHA | pos=MF | name=[[Denjels Amartijs]]}}
{{Fs player | no=20 | nat=ZAM | pos=FW | name=[[Patsons Daka]]}}
{{Fs player | no=21 | nat=POR | pos=DF | name=[[Rikardu Pereira]]}}
{{Fs player | no=22 | nat=ENG | pos=MF | name=[[Kīrnans Devsberī-Hols]]}}
{{Fs player | no=23 | nat=DEN | pos=DF | name=[[Janiks Vestergārds]]}}
{{Fs player | no=24 | nat=SEN | pos=MF | name=[[Nampalī Mendī]]}}
{{Fs player | no=25 | nat=NGR | pos=MF | name=[[Vilfreds Ndidi]]}}
{{Fs player | no=26 | nat=BEL | pos=MF | name=[[Deniss Praets]]}}
{{Fs player | no=27 | nat=BEL | pos=DF | name=[[Timotijs Kastaņs]]}}
{{Fs player | no=31 | nat=DEN | pos=GK | name=[[Daniels Iversens]]}}
{{Fs player | no=33 | nat=ENG | pos=DF | name=[[Lūks Tomass]]}}
{{Fs player | no=37 | nat=BRA | pos=MF | name=[[Tete (futbolists)|Tete]]|other=īrē no [[FC Shakhtar Donetsk|Shakhtar Donetsk]]}}
{{Fs player | no=42 | nat=FRA | pos=MF | name=[[Bubakarī Sumarē]]}}
{{Fs end}}

== Sasniegumi ==
* '''Anglijas futbola augstākais līmenis''' (līdz 1992. gadam '''Pirmā divīzija'''; tagad — '''[[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīga]]''')
** Čempioni (1): 2015–16
** Vicečempioni (1): 1928–29
* '''Anglijas futbola 2. līmenis''' (1893.—1992. '''Otrā divīzija'''; 1992.—2004. '''Pirmā divīzija'''; tagad — '''''[[Anglijas futbola čempionāts|Championship]]''''')
** Čempioni (7): 1924–25, 1936–37, 1953–54, 1956–57, 1970–71, 1979–80, 2013–14 
** Vicečempioni (2): 1907–08, 2002–03
* '''Anglijas futbola 3. līmenis''' (tagad — ''League One'')
** Uzvarētāji (1): 2008–09
* '''[[FA kauss]]'''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablese/engcuphist.html |title=England FA Challenge Cup Finals |language=en |accessdate={{dat|2020|5|6||bez}} |publisher=[[RSSSF]]}}&lt;/ref&gt;
** Kausa ieguvēji (1): 2020–21
** Finālisti (4): 1948–49, 1960–61, 1962–63, 1968–69
* '''[[Anglijas Līgas kauss]]'''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablese/engleagcuphist.html |title=England - Football League Cup Finals |language=en |accessdate={{dat|2020|5|6||bez}} |publisher=[[RSSSF]]}}&lt;/ref&gt;
** Kausa ieguvēji (3): 1963–64, 1996–97, 1999–2000 
** Finālisti (2):  1964–65, 1998–99 
* '''''[[FA Community Shield]]''''' (līdz 2001. gadam — ''Charity Shield'')&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablese/engsupcuphist.html |title=England - List of FA Charity/Community Shield Matches |language=en |accessdate={{dat|2020|5|6||bez}} |publisher=[[RSSSF]]}}&lt;/ref&gt;
** Kausa ieguvēji (1): 1971

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* {{oficiālā tīmekļa vietne}}

{{futbols-aizmetnis}}

{{Anglijas Premjerlīga}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Anglijas futbola klubi]]
[[Kategorija:Leicester City F.C.]]</text>
      <sha1>jv8v52fvuohsu6h1aj3zuaqv4dmb3xm</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Māris Rungulis</title>
    <ns>0</ns>
    <id>293667</id>
    <revision>
      <id>4047831</id>
      <parentid>4043502</parentid>
      <timestamp>2024-04-25T17:52:19Z</timestamp>
      <contributor>
        <ip>77.38.237.72</ip>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6099" xml:space="preserve">{{Rakstnieka infokaste
|           platums =
|             vārds = Māris Rungulis
|            attēls = 
|        att_izmērs =
|     att_nosaukums =
|           dz_gads = 1950
|        dz_mēnesis = 05
|          dz_diena = 16
|          dz_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Liepāja|td=Latvija}}
|      dzīves_vieta = [[Ogre]]
|      nodarbošanās = dzejnieks, rakstnieks, žurnālists
|rakstīšanas valoda = [[latviešu valoda|latviešu]]
|           periods = [[1968]]—pašlaik
|          žanri = dzejoļi, stāsti
|       kategorijas = nē
}}

'''Māris Rungulis''' (dzimis {{dat|1950|5|16}} [[Liepāja|daunlandijā]]) ir [[latvieši|latviešu]] bērnu [[dzejnieks]], [[rakstnieks]] un žurnālists.

== Biogrāfija ==
Māris Rungulis mācījies Liepājas 5. vidusskolā un studējis Latvijas Universitātes žurnālistikas nodaļā. Studiju gados strādājis par ugunsdzēsēju, fotogrāfu, inkasentu un korespondentu. Pēc studijām strādājis laikrakstā &quot;Pionieris&quot;, kurā veidoja literārās lappuses.&lt;ref name=&quot;ziliteunezis_lv&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.ziliteunezis.lv/redaction-zilite-sub1.html |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2015|09|19||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160305044501/http://www.ziliteunezis.lv/redaction-zilite-sub1.html# |archivedate={{dat|2016|03|05||bez}} }}&lt;/ref&gt; Pirmā publikācija- dzejolis &quot;Kadiķu ogas&quot;- publicēts 1968. gada 26. janvārī.&lt;ref name=&quot;makslinieki_lv&quot;&gt;http://www.makslinieki.lv/profile/272/&lt;/ref&gt; 1979. gadā izdevniecība &quot;Liesma&quot; izdod Māra Runguļa pirmo dzejoļu krājumu &quot;Rasas pilieni&quot;.&lt;ref name=&quot;ziliteunezis_lv&quot; /&gt; 1988. gadā Māris Rungulis uzņemts Rakstnieku savienībā.&lt;ref name=&quot;makslinieki_lv&quot; /&gt;

1989. gadā sācis strādāt bērnu žurnālā &quot;Zīlīte&quot;, 1991. gadā izveidoja bērnu žurnālu &quot;Ezis&quot;, par kura redaktoru strādāja līdz 2003. gadam.
Deviņdesmitajos gados papildus dzejoļiem, skaitāmpantiem un stāstiem Māris Rungulis sastādījis arī bērnu folkloras krājumus, no kuriem lielu popularitāti ieguvis krājums &quot;Spoku stāsti&quot; (1991).

2003. gadā, pēc sava drauga, dzejnieka [[Jānis Baltvilks|Jāņa Baltvilka]] nāves, kļuvis par &quot;Zīlītes&quot; galveno redaktoru.&lt;ref name=&quot;ziliteunezis_lv&quot; /&gt;
2010. gadā izdevis grāmatu par bērnu un jauniešu literatūru &quot;Turēt aiz astes laiku. Bērnības atmiņas, esejas, uzrunas, intervijas un portretējumi&quot;.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|title=&quot;Turēt aiz astes laiku: bērnības atmiņas, esejas, uzrunas, intervijas un portretējumi&quot;|last=Rungulis|first=Māris|publisher=Zvaigzne ABC|year=2010|isbn=9789934012600|location=Rīga|pages=}}&lt;/ref&gt;

== Bibliogrāfija ==
=== Dzejoļu krājumi ===
* &quot;Rasas pilieni&quot; (1979)
* &quot;Vēja spēles&quot; (1984)
* &quot;Vakara pasakas&quot; (1991)
* &quot;Balti putu viļņi lēkā&quot; (1993)
* &quot;Pele un karamele&quot; (1999)
* &quot;Čiepa liepā&quot; (1999)
* &quot;Lietus attin bārdu&quot; (2001)
* &quot;Pūce pūcējas visu nakti&quot; (2004)
* &quot;Pasaka par Tebras bebru&quot; (2007)
* &quot;Tipu, tapu, plunkš!&quot; (2008)
* &quot;Tuk, tuk, mizgrauzi!&quot; (2008)
* &quot;Olu skola&quot; (2010)
* &quot;Māja, kas dūc&quot; (2015)
* &quot;Zvirbulim nenāk miegs&quot; (2021)

=== Stāsti un stāstu krājumi ===
* &quot;Ilmārs un Laima&quot; (1990, atk. 1999)
* &quot;Stāsti par Ādolfu un Emīliju&quot; (1994)
* &quot;Tas, kas lēkā visu nakti&quot; (1999)
* &quot;Frīda Frikadele&quot; (2000)
* &quot;Divdabis un Stulbcepure&quot; (2003, atk. 2008)
* &quot;Vardes kurkst kabatās&quot; (2004)
* &quot;Sirsniņsalas&quot; (2004)
* &quot;Gliemežvāks&quot; (2005)
* &quot;Zaļā menca&quot; (2006)
* &quot;Taksis Maksis&quot; (2007)
* &quot;Avenes&quot; (2008)
* &quot;Sniega cilvēki&quot; (2008)
* &quot;Kaķu ģenerālis&quot; (2009)
* &quot;Aste, ko luncināt&quot; (2011)
* &quot;Nekrietnais Alfrēds&quot; (2012)
* &quot;Mana mīļā učene&quot; (2013)
* &quot;Lapsu kalniņa mīklas&quot; (2014)
* &quot;Sāļās pankūkas&quot; (2015)
* &quot;Pastaiga mirušo pilsētā&quot; (2016)
* &quot;Sikspārnis&quot; (2017)
*&quot;Trīs nāves Mārtiņdienā&quot; (2018)
*&quot;Asins lietus&quot; (2020)

=== Bērnu folkloras krājumi ===
* &quot;Spoku stāsti&quot; (1991)
* &quot;Burbuļmātei deguns garš&quot; (1992)
* &quot;Spoku un joku stāsti&quot; (1992)
* &quot;Es stāstu pasaku&quot; (1993)
* &quot;Kaķis lēca smēdē&quot; (1994)
* &quot;Ežu pasakas&quot; (1994)
* &quot;Atgadījums manā dzīvē&quot; (1995)
* &quot;Joku stāsti&quot; (1996)
* &quot;Spoku vakars&quot; (1996)
* &quot;Jānis, bānis, amerikānis&quot; (1999)
* &quot;Kungu kapsētas spoks&quot; (2005)
* &quot;Maziņš eža puskažociņš&quot; (2009)
* &quot;Pēterītis un Anniņa&quot; (2013)
* &quot;En den dīno šoko loko tīno&quot; (2023)

== Apbalvojumi ==
* Jāņa Baltvilka balvas par grāmatām: ''Pastaiga mirušo pilsētā'' (2017), ''Lapsu kalniņa mīklas'' (2014), ''Divdabis un Stulbcepure'' (2005)&lt;ref name=&quot;makslinieki_lv&quot; /&gt;
* Literatūras gada balva 2009. gadā par grāmatu ''Kaķu ģenerālis''
* Pastariņa prēmija 2007. gadā par grāmatu ''Zaļā menca''&lt;ref name=&quot;ziliteunezis_lv&quot; /&gt;
* Latvijas Nacionālās Bibliotēkas lasīšanas veicināšanas programmas &quot;Bērnu un jauniešu žūrija&quot; balvas ieguvušas grāmatas: ''Divdabis un Stulbcepure'' (2004), ''Sirsniņsalas'' (2005), ''Vardes kurkst kabatās'' (2005), ''Gliemežvāks'' (2006), ''Kungu kapsētas spoks'' (2006), ''Taksis Maksis'' (2007), ''Avenes'' (2008), ''Pasaka par Tebras Bebru'' (2008), ''Sniega cilvēki'' (2009), ''Kaķu ģenerālis'' (2010), ''Pēterītis un Anniņa'' (2013)&lt;ref name=&quot;ziliteunezis_lv&quot; /&gt;, ''Lapsu kalniņa mīklas (2015), Pastaiga mirušo pilsētā'' (2017), ''Trīs nāves Mārtiņdienā'' (2019), ''En den dīno šoko loko tīno'' (2023).
* Starptautiskās Bērnu un jaunatnes grāmatu padomes (IBBY) Goda sarakstā iekļautas grāmatas ''Sirsniņsalas''&lt;ref name=&quot;makslinieki_lv&quot; /&gt;(2006) un ''Lapsu kalniņa mīklas'' (2016).
* Lauku bibliotēku atbalsta biedrības Lielās Lasītāju Balvas par grāmatām: ''Aste, ko luncināt'' (2012), ''Kaķu ģenerālis'' (2010), ''Gliemežvāks'' (2006), ''Sirsniņsalas'' (2005)&lt;ref name=&quot;makslinieki_lv&quot; /&gt;
* Konkursā &quot;Preses nama grāmata&quot; 2000. godalgots garstāsts ''Frīda Frikadele''&lt;ref name=&quot;makslinieki_lv&quot; /&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Rungulis, Māris}}
[[Kategorija:1950. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas rakstnieki]]
[[Kategorija:Latvijas dzejnieki]]
[[Kategorija:Liepājā dzimušie]]
[[Kategorija:Bērnu rakstnieki]]</text>
      <sha1>l20au3rx5tkcrtbc313x06t772saq65</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4047835</id>
      <parentid>4047831</parentid>
      <timestamp>2024-04-25T17:58:38Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Meistars Joda</username>
        <id>781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/77.38.237.72|77.38.237.72]], atjaunoju versiju, ko saglabāja 46.109.2.158</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6096" xml:space="preserve">{{Rakstnieka infokaste
|           platums =
|             vārds = Māris Rungulis
|            attēls = 
|        att_izmērs =
|     att_nosaukums =
|           dz_gads = 1950
|        dz_mēnesis = 05
|          dz_diena = 16
|          dz_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Liepāja|td=Latvija}}
|      dzīves_vieta = [[Ogre]]
|      nodarbošanās = dzejnieks, rakstnieks, žurnālists
|rakstīšanas valoda = [[latviešu valoda|latviešu]]
|           periods = [[1968]]—pašlaik
|          žanri = dzejoļi, stāsti
|       kategorijas = nē
}}

'''Māris Rungulis''' (dzimis {{dat|1950|5|16}} [[Liepāja|Liepājā]]) ir [[latvieši|latviešu]] bērnu [[dzejnieks]], [[rakstnieks]] un žurnālists.

== Biogrāfija ==
Māris Rungulis mācījies Liepājas 5. vidusskolā un studējis Latvijas Universitātes žurnālistikas nodaļā. Studiju gados strādājis par ugunsdzēsēju, fotogrāfu, inkasentu un korespondentu. Pēc studijām strādājis laikrakstā &quot;Pionieris&quot;, kurā veidoja literārās lappuses.&lt;ref name=&quot;ziliteunezis_lv&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.ziliteunezis.lv/redaction-zilite-sub1.html |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2015|09|19||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160305044501/http://www.ziliteunezis.lv/redaction-zilite-sub1.html# |archivedate={{dat|2016|03|05||bez}} }}&lt;/ref&gt; Pirmā publikācija- dzejolis &quot;Kadiķu ogas&quot;- publicēts 1968. gada 26. janvārī.&lt;ref name=&quot;makslinieki_lv&quot;&gt;http://www.makslinieki.lv/profile/272/&lt;/ref&gt; 1979. gadā izdevniecība &quot;Liesma&quot; izdod Māra Runguļa pirmo dzejoļu krājumu &quot;Rasas pilieni&quot;.&lt;ref name=&quot;ziliteunezis_lv&quot; /&gt; 1988. gadā Māris Rungulis uzņemts Rakstnieku savienībā.&lt;ref name=&quot;makslinieki_lv&quot; /&gt;

1989. gadā sācis strādāt bērnu žurnālā &quot;Zīlīte&quot;, 1991. gadā izveidoja bērnu žurnālu &quot;Ezis&quot;, par kura redaktoru strādāja līdz 2003. gadam.
Deviņdesmitajos gados papildus dzejoļiem, skaitāmpantiem un stāstiem Māris Rungulis sastādījis arī bērnu folkloras krājumus, no kuriem lielu popularitāti ieguvis krājums &quot;Spoku stāsti&quot; (1991).

2003. gadā, pēc sava drauga, dzejnieka [[Jānis Baltvilks|Jāņa Baltvilka]] nāves, kļuvis par &quot;Zīlītes&quot; galveno redaktoru.&lt;ref name=&quot;ziliteunezis_lv&quot; /&gt;
2010. gadā izdevis grāmatu par bērnu un jauniešu literatūru &quot;Turēt aiz astes laiku. Bērnības atmiņas, esejas, uzrunas, intervijas un portretējumi&quot;.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|title=&quot;Turēt aiz astes laiku: bērnības atmiņas, esejas, uzrunas, intervijas un portretējumi&quot;|last=Rungulis|first=Māris|publisher=Zvaigzne ABC|year=2010|isbn=9789934012600|location=Rīga|pages=}}&lt;/ref&gt;

== Bibliogrāfija ==
=== Dzejoļu krājumi ===
* &quot;Rasas pilieni&quot; (1979)
* &quot;Vēja spēles&quot; (1984)
* &quot;Vakara pasakas&quot; (1991)
* &quot;Balti putu viļņi lēkā&quot; (1993)
* &quot;Pele un karamele&quot; (1999)
* &quot;Čiepa liepā&quot; (1999)
* &quot;Lietus attin bārdu&quot; (2001)
* &quot;Pūce pūcējas visu nakti&quot; (2004)
* &quot;Pasaka par Tebras bebru&quot; (2007)
* &quot;Tipu, tapu, plunkš!&quot; (2008)
* &quot;Tuk, tuk, mizgrauzi!&quot; (2008)
* &quot;Olu skola&quot; (2010)
* &quot;Māja, kas dūc&quot; (2015)
* &quot;Zvirbulim nenāk miegs&quot; (2021)

=== Stāsti un stāstu krājumi ===
* &quot;Ilmārs un Laima&quot; (1990, atk. 1999)
* &quot;Stāsti par Ādolfu un Emīliju&quot; (1994)
* &quot;Tas, kas lēkā visu nakti&quot; (1999)
* &quot;Frīda Frikadele&quot; (2000)
* &quot;Divdabis un Stulbcepure&quot; (2003, atk. 2008)
* &quot;Vardes kurkst kabatās&quot; (2004)
* &quot;Sirsniņsalas&quot; (2004)
* &quot;Gliemežvāks&quot; (2005)
* &quot;Zaļā menca&quot; (2006)
* &quot;Taksis Maksis&quot; (2007)
* &quot;Avenes&quot; (2008)
* &quot;Sniega cilvēki&quot; (2008)
* &quot;Kaķu ģenerālis&quot; (2009)
* &quot;Aste, ko luncināt&quot; (2011)
* &quot;Nekrietnais Alfrēds&quot; (2012)
* &quot;Mana mīļā učene&quot; (2013)
* &quot;Lapsu kalniņa mīklas&quot; (2014)
* &quot;Sāļās pankūkas&quot; (2015)
* &quot;Pastaiga mirušo pilsētā&quot; (2016)
* &quot;Sikspārnis&quot; (2017)
*&quot;Trīs nāves Mārtiņdienā&quot; (2018)
*&quot;Asins lietus&quot; (2020)

=== Bērnu folkloras krājumi ===
* &quot;Spoku stāsti&quot; (1991)
* &quot;Burbuļmātei deguns garš&quot; (1992)
* &quot;Spoku un joku stāsti&quot; (1992)
* &quot;Es stāstu pasaku&quot; (1993)
* &quot;Kaķis lēca smēdē&quot; (1994)
* &quot;Ežu pasakas&quot; (1994)
* &quot;Atgadījums manā dzīvē&quot; (1995)
* &quot;Joku stāsti&quot; (1996)
* &quot;Spoku vakars&quot; (1996)
* &quot;Jānis, bānis, amerikānis&quot; (1999)
* &quot;Kungu kapsētas spoks&quot; (2005)
* &quot;Maziņš eža puskažociņš&quot; (2009)
* &quot;Pēterītis un Anniņa&quot; (2013)
* &quot;En den dīno šoko loko tīno&quot; (2023)

== Apbalvojumi ==
* Jāņa Baltvilka balvas par grāmatām: ''Pastaiga mirušo pilsētā'' (2017), ''Lapsu kalniņa mīklas'' (2014), ''Divdabis un Stulbcepure'' (2005)&lt;ref name=&quot;makslinieki_lv&quot; /&gt;
* Literatūras gada balva 2009. gadā par grāmatu ''Kaķu ģenerālis''
* Pastariņa prēmija 2007. gadā par grāmatu ''Zaļā menca''&lt;ref name=&quot;ziliteunezis_lv&quot; /&gt;
* Latvijas Nacionālās Bibliotēkas lasīšanas veicināšanas programmas &quot;Bērnu un jauniešu žūrija&quot; balvas ieguvušas grāmatas: ''Divdabis un Stulbcepure'' (2004), ''Sirsniņsalas'' (2005), ''Vardes kurkst kabatās'' (2005), ''Gliemežvāks'' (2006), ''Kungu kapsētas spoks'' (2006), ''Taksis Maksis'' (2007), ''Avenes'' (2008), ''Pasaka par Tebras Bebru'' (2008), ''Sniega cilvēki'' (2009), ''Kaķu ģenerālis'' (2010), ''Pēterītis un Anniņa'' (2013)&lt;ref name=&quot;ziliteunezis_lv&quot; /&gt;, ''Lapsu kalniņa mīklas (2015), Pastaiga mirušo pilsētā'' (2017), ''Trīs nāves Mārtiņdienā'' (2019), ''En den dīno šoko loko tīno'' (2023).
* Starptautiskās Bērnu un jaunatnes grāmatu padomes (IBBY) Goda sarakstā iekļautas grāmatas ''Sirsniņsalas''&lt;ref name=&quot;makslinieki_lv&quot; /&gt;(2006) un ''Lapsu kalniņa mīklas'' (2016).
* Lauku bibliotēku atbalsta biedrības Lielās Lasītāju Balvas par grāmatām: ''Aste, ko luncināt'' (2012), ''Kaķu ģenerālis'' (2010), ''Gliemežvāks'' (2006), ''Sirsniņsalas'' (2005)&lt;ref name=&quot;makslinieki_lv&quot; /&gt;
* Konkursā &quot;Preses nama grāmata&quot; 2000. godalgots garstāsts ''Frīda Frikadele''&lt;ref name=&quot;makslinieki_lv&quot; /&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Rungulis, Māris}}
[[Kategorija:1950. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas rakstnieki]]
[[Kategorija:Latvijas dzejnieki]]
[[Kategorija:Liepājā dzimušie]]
[[Kategorija:Bērnu rakstnieki]]</text>
      <sha1>c4etqdqf2jwe71gu5sanecnil7786db</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Mizesa atklātne</title>
    <ns>0</ns>
    <id>298069</id>
    <revision>
      <id>4048070</id>
      <parentid>3972125</parentid>
      <timestamp>2024-04-26T09:58:21Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3474" xml:space="preserve">{{Šaha atklātnes infokaste
|    nosaukums = 
|       attēls = {{Šaha diagramma
| fen =rnbqkbnr/pppppppp/8/8/8/3P4/PPP1PPPP/RNBQKBNR b KQkq -
}}
|      att_izm = 
|      att_nos = 
|      gājieni = '''1. d3 '''
|          ECO = A00
|     citi_nos = 
|    pirmavots = 
| izstrādātāji = Žaks Mizess
|    piederība = [[Flanga atklātnes]].
|     chessgid = 194834&amp;move=1.5&amp;moves=d3&amp;nodes=194834
}}
'''Mizesa atklātne''' ir [[šahs|šaha]] [[atklātne (šahs)|atklātne]], kas sākas ar gājienu: '''1. d2-d3'''.

To klasificē pie [[Flanga atklātnes|flanga atklātnēm]] ar [[Šaha atklātņu enciklopēdija]]s kodu A00.

== Vēsture ==
Atklātne nosaukta Vācijas un Lielbritānijas šahista [[Žaks Mizess|Žaka Mizesa]] (1865-1954) vārdā, kas Berlīnē 1910. gadā gājienu 1. d3 spēlēja divās mača partijās pret [[Rihards Teihmans|Rihardu Teihmanu]]. Mizess tikai ar grūtībām panāca neizšķirtu vienā partijā, bet otru zaudēja.&lt;ref name=&quot;mieses&quot;&gt;[http://www.chessgames.com/perl/chessplayer?pid=21823 Die Schachpartien von Mieses]&lt;/ref&gt; Tomēr Mizess nav pirmais, kas spēlējis 1. d2-d3.  Jau 1856. gadā Londonā to spēlēja britu šaha čempions [[Zamuels Bodens|Z. Bodens]] (1826-1882) pret spēcīgo amatieri [[Džons Ouens|Dž. Ouenu]] (1827-1901). Pēc tam šis gājiens  līdz 20. gadsimta vidum pazuda no pasaules spēcīgāko  šahistu prakses.  Tikai 1960. gadā krievu lielmeistars [[Aleksandrs Kotovs]] lietoja šo gājienu trīs partijās, ieskaitot 1961. gadā Stokholmā spēlēto partiju pret Vācijas lielmeistaru [[Volfgangs Uncikers|Volfgangu Uncikeru]].

Viszināmākā partija, kas sākta ar šo atklātni, ir 1997. gadā spēlētā revanša mača trešā partija starp [[Garijs Kasparovs|Gariju Kasparovu]] un superdatoru [[Deep Blue]]. Kasparovs sprieda, ka dators spēlēs sliktāk pozīcijā, kas nav iekļauta tā atklātņu bibliotēkā, tomēr datoru pieveikt neizdevās, partija beidzās neizšķirti.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.chesscorner.com/games/deepblue/dblue3.htm |title=Kasparovs − Deep Blue, 1997. gada mačs, 3. partija. |access-date={{dat|2015|11|01||bez}} |archive-date={{dat|2015|02|08||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20150208204821/http://www.chesscorner.com/games/deepblue/dblue3.htm }}&lt;/ref&gt;

== Stratēģiskā ideja ==
Balto gājiens 1. d2-d3 atstāj melnajiem iespēju brīvi izvēlēties turpmāko spēles plānu. Dabiskās melno atbildes ir 1. ... d7-d5 vai 1. ... e7-e5. Abos gadījumos baltie, spēlējot laidņa [[fianketto]] (g2-g3 un Lf1-g2), var pāriet uz [[vecindiešu aizsardzība]]i raksturīgu figūru izvietojumu ar mainītām krāsām. Bet pēc 1. ... e7-e5 baltajiem ir  vēl papildus iespējas, izvēlēties 2. c2-c4, pārejot [[Angļu atklātne|angļu atklātnē]], vai 2. e2-e4 ar sekojošo Zb1-d2, spēlējot [[Filidora aizsardzība|Filidora aizsardzību]] ar baltajiem.

== Literatūra ==
* {{grāmatas atsauce |author=Angus Dunnington |year=2000 |title=Winning Unorthodox Openings |url=https://archive.org/details/winningunorthodo0000angu |publisher=Everyman Chess |isbn=978-1-85744-285-4}} {{en ikona}}

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20151029062632/http://www.chess.com/opening/eco/A00_Mieses_Opening Atklātnes apskats vietnē ''chess.com'']
* [http://www.365chess.com/eco/A00_Mieses_opening Atklātnes apskats vietnē ''365chess.com'']

{{Šaha atklātnes}}

[[Kategorija:Šaha atklātnes]]</text>
      <sha1>bws6fj82yi75k6qx4wq425nlap7g2nn</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Diskusija:Helikopters</title>
    <ns>1</ns>
    <id>304458</id>
    <revision>
      <id>4047757</id>
      <parentid>2465294</parentid>
      <timestamp>2024-04-25T16:00:07Z</timestamp>
      <contributor>
        <ip>89.254.143.209</ip>
      </contributor>
      <comment>/* Žargona &quot;vertaļots&quot; pāradresācija uz rakstu &quot;helikopters&quot; */ Atbilde</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6094" xml:space="preserve">== Žargona &quot;vertaļots&quot; pāradresācija uz rakstu &quot;helikopters&quot; ==
skrūvlidnis :) --[[Dalībnieks:Zuiks|'''&lt;span style=&quot;letter-spacing:1px;color:#668A8A; padding:0 2px 0 1px;&quot;&gt;Zuiks&lt;/span&gt;''']]&lt;span&gt;[[Dalībnieka diskusija:Zuiks|&lt;span style=&quot;color:#009999;&quot;&gt;&amp;#9742;&lt;/span&gt;]]&lt;/span&gt; 2016. gada 16. janvāris, plkst. 23.03 (EET)
: Nesapratu... Ja tas ir vēl viens sinonīms, tad vajadzēja taisīt pāradresāciju. --[[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2016. gada 16. janvāris, plkst. 23.12 (EET)
::Piedod, nesaprasts joks. Diez vai vārdu ”vertaļots” var uzskatīt par sinonīmu vārdam ”helikopters”. Drīzāk tas ir žargonisms. Šaubos, vai kāds meklēs pēc šāda vārda. --[[Dalībnieks:Zuiks|'''&lt;span style=&quot;letter-spacing:1px;color:#668A8A; padding:0 2px 0 1px;&quot;&gt;Zuiks&lt;/span&gt;''']]&lt;span&gt;[[Dalībnieka diskusija:Zuiks|&lt;span style=&quot;color:#009999;&quot;&gt;&amp;#9742;&lt;/span&gt;]]&lt;/span&gt; 2016. gada 16. janvāris, plkst. 23.33 (EET)
:::Manuprāt, nevajag šādas slenga pāradresācijas. Tad jau jātaisa arī &quot;paravozs&quot; vai &quot;samaļots&quot;. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2016. gada 16. janvāris, plkst. 23.57 (EET)
:::: Nesapratu, kāpēc nevajag... Ja googlē kāds meklēs vertaļotu, tad šīs pāradresācijas dēļ parādīsies arī Vikipēdijas ieraksts. Un ja ir arī citi vārdi (paravozs, samaļots vai vēl kaut kas), tad kāpēc gan netaisīt pāradresācijas arī no tiem. Kur ir problēma? Kas tur slikts? Viss tiek darīts, lai vieglāk atrasts Vikipēdijas ierakstu. PS: Ne jau es pats pēkšņi iedomājos par šo vārdu, bet gan tezaurs.lv pačukstēja, ka ir tāds vārds. Tur paravozs (saistībā ar helikopteriem) vai samaļots nebija. --[[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2016. gada 17. janvāris, plkst. 01.06 (EET)
:::::Neiesaistoties (pašlaik) pašā diskusijā - pāradresācijas esamība nelīdzēs Googlē. --[[Dalībnieks:Edgars2007|FRK]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2016. gada 17. janvāris, plkst. 01.28 (EET)
:::::: Nu ko lai saka... slikta meklētājprogramma :) Bet es vienalga uzskatu, ka žargonus var atstāt. Ja jau tie pastāv, tad jau galu galā kāds arī tos lieto. Ja šeit meklēs vertaļotu, tad par sliktu nebūs šī pāradresācija :) Protams, visus žargonus nekad arī nesaliksim, bet viena pāradresācija vairāk vai mazāk jau nav par skādi. Pēc baitiem šī diskusija aizņem vairāk vietas nekā pati pāradresācija... --[[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2016. gada 17. janvāris, plkst. 01.37 (EET)
:::::::a) Nu pasakiet, kurš pie pilna prāta saka ''verta(e?)ļots''? Tas pat nav ķēķis vai tačka. b) Manuprāt taisot šādas pāradresācijas mēs propagandējam visādas kroplības. --[[Dalībnieks:Feens|Feens]] ([[Dalībnieka diskusija:Feens|diskusija]]) 2016. gada 17. janvāris, plkst. 01.44 (EET)
:::::::: Atkārtoju — šis bija iekš tezaurs.lv. Vārds ‘verteļots’ nebija. --[[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2016. gada 17. janvāris, plkst. 01.47 (EET)
:::::::::Tezaurā ir piezīme — žargonisms un atsauce uz &quot;Latviešu valodas slenga vārdnīcu&quot;. Diezgan bieza viņa, starp citu, ir — gandrīz 600 lappuses :) Es kaut kā tomēr šaubos, vai to visu būtu jāsabāž pāradresācijās. Kāds ieskatīsies [https://lv.wikipedia.org/wiki/Special:AllPages šeit] un nez ko padomās. Mēs tomēr tā kā esam &quot;literāra&quot; enciklopēdija. Nākamais solis tad būtu visu populāro pareizrakstības kļūdu likšana pāradresācijās (šajā gadījumā — &quot;helihopters&quot; u.tml.) — kāds taču lieto un googlē meklē... Piemēram, mans vectēvs šo aparātu sauca par &quot;teļapēteri&quot; :) Bet žargonismus var pieminēt pašā rakstā (ar atsauci uz vārdnīcu), pie viena arī Google lietotājiem būs vieglāk. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2016. gada 17. janvāris, plkst. 07.59 (EET)
:::::::::: Nu manis pēc dzēsiet šo pāradresāciju. Es joprojām uzskatu, ja vārds ir vārdnīcā (kaut vai slenga vārdnīcā), tad kāpēc gan neveidot šādas pāradresācijas (kaut vai visās 600 lappusēs esošos vārdus). PS: Ja dzēšat šo pāradresāciju, mans ierosinājums ir šo diskusiju pārvietot uz [[diskusija:Helikopters]] ar nosaukumu &quot;žargonisms&quot; vai &quot;vertaļots&quot;. --[[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2016. gada 17. janvāris, plkst. 14.31 (EET)
:::::::::::Ir izdota arī kriminālvides žargona vārdnīca, tur vēl trakāki termini iekšā :) --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2016. gada 17. janvāris, plkst. 15.24 (EET)
:::::::::::: Vēsu prātu apdomājoties (visas dienas garumā ik pa laikam) par šo jautājumu, laikam jau tomēr tik tiešām žargonus nebūtu likt Vikipēdijā tas smalkais stils. --[[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2016. gada 17. janvāris, plkst. 19.00 (EET)
:es nezinu ka to izveidotu [[Special:Contributions/89.254.143.209|89.254.143.209]] 2024. gada 25. aprīlis, plkst. 19.00 (EEST)
{{Outdent|::::::::::::}}
Būs kādreiz jāpalasa tā kriminālvides žargona vārdnīca, tik žēl, ka piemājas bibliotēkā nav. Bet ja par lietu. {{dc|Mēs tomēr tā kā esam &quot;literāra&quot; enciklopēdija.}} - tad drīzāk mums būtu jāņem ārā teksts no rakstiem, nevis jādzēš pāradresācijas. Pāradresācijas tomēr tik viegli nezinātājam neatrast, bet info rakstos ir kā uz delnas. Un šo mēs dzēšam, bet [[Diskusija:Dīzeļdegviela|soļarku]] tomēr atstājam? Nu labi, piekrītu, ka būtībā tās ir nedaudz divas dažādas lietas. OK, piekrītu ScAvenger, ka taisīt pāradresācijas no typo nav īsti laba lieta, tāpat pietiks darba ar citu pāradresāciju kategorizāciju. --[[Dalībnieks:Edgars2007|FRK]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2016. gada 18. janvāris, plkst. 12.17 (EET)</text>
      <sha1>gb8r1xu4auw2sy35o00c3148zofzcvw</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Artūra iela (Jūrmala)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>309661</id>
    <revision>
      <id>4047891</id>
      <parentid>2838198</parentid>
      <timestamp>2024-04-25T19:14:11Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Olgerts V</username>
        <id>41522</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>pievienoju [[Kategorija:Asari (Jūrmala)]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1540" xml:space="preserve">{{Citas nozīmes|ielu Jūrmalā|Artūra iela|Artūra iela}}
{{Ielas infokaste
|nosaukums        = Artūra iela
|attēls           = [[File:Artura iela.jpg|300px]]
|attēla paraksts  = 
|pilsēta lokatīvā = [[Jūrmala|Jūrmalā]]
|karte            = [[File:Jurmalaarturaiela.png|300px]]
|pilsēta          = {{Jūrmala}}
|priekšpilsēta    = 
|apkaime          = [[Asari (Jūrmala)|Asari]]
|ielas garums     = 390 m
|atklāta          = 
|vēst nosaukumi   = Artura iela
|joslu skaits     = 1
|ielas segums     = [[asfaltbetons|asfalts]]
|ievēr celtnes    = 
|autobuss         = 
|mikroautobuss    =
|cits             = 
}}

'''Artūra iela''' ir  vienvirziena iela [[Jūrmala|Jūrmalā]], [[Asari (Jūrmala)|Asaru]] apkaimē. Artūra iela sākas krustojumā ar [[Zemgales iela (Jūrmala)|Zemgales ielu]] un beidzas krustojumā ar [[Dāvja iela (Jūrmala) |Dāvja ielu]]. Kopējais ielas garums ir 390 metri, tā ir klāta ar [[asfaltbetons|asfaltbetona]] segumu. Artūra ielā satiksmes kustība norit vienā joslā un ielai ir vienvirziena posms no [[Zemgales iela (Jūrmala)|Zemgales ielas]] līdz [[Dāvja iela (Jūrmala)|Dāvja ielai]]. Ielā ir savrupmāju apbūve.

== Ielu savienojumi ==
Artūra iela ir savienota ar šādām ielām:
* [[Zemgales iela (Jūrmala)|Zemgales iela]] (T veida krustojums)
* [[Dāvja iela (Jūrmala)|Dāvja iela]] (T veida krustojums)

== Skatīt arī ==
* [[Asari (Jūrmala)|Asari]]

{{Jūrmalas ielas, kuru nosaukums sākas ar burtu A}}

[[Kategorija:Ielas Jūrmalā]]
[[Kategorija:Asari (Jūrmala)]]</text>
      <sha1>rfpx9ex8awhi8c3s1g2sc1j2dvo6y2w</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Artūra iela</title>
    <ns>0</ns>
    <id>309669</id>
    <revision>
      <id>4047897</id>
      <parentid>3919637</parentid>
      <timestamp>2024-04-25T19:17:13Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Olgerts V</username>
        <id>41522</id>
      </contributor>
      <comment>papildināts</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="493" xml:space="preserve">'''Artūra iela''' var būt:

* [[Artūra iela (Jūrmala)|Artūra iela]] — iela Jūrmalā;
* [[Artūra iela (Baldone)|Artūra iela]] — iela [[Baldone|Baldonē]];
* [[Artūra iela (Ječi)|Artūra iela]] — iela Dunikas pagasta [[Ječi|Ječos]].

== Skatīt arī ==
* [[Artūra Piegāza iela (Liepāja)|Artūra Piegāza iela]] — iela [[Skrīveri|Skrīveros]].
* [[Artūra Rīdūža iela (Rīga)|Artūra Rīdūža iela]] — iela [[Skrīveri|Skrīveros]].
* [[Artūrs]]

{{Ielu nosaukums}}</text>
      <sha1>px6g1lcw187a85kdfa3qaqcnbtubz8q</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Asaru prospekts</title>
    <ns>0</ns>
    <id>309866</id>
    <revision>
      <id>4047900</id>
      <parentid>3476662</parentid>
      <timestamp>2024-04-25T19:19:13Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Olgerts V</username>
        <id>41522</id>
      </contributor>
      <comment>+[[Kategorija:Asari (Jūrmala)]]; +[[Kategorija:Vaivari]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3788" xml:space="preserve">{{Ielas infokaste
|nosaukums        = Asaru prospekts
|attēls           = [[File:Asaru prospekts.jpg|300px]]
|attēla paraksts  = 
|pilsēta lokatīvā = [[Jūrmala|Jūrmalā]]
|karte            = [[File:Prospektukarte.png|300px]]
|kartes paraksts  = &lt;small&gt;&lt;font color=&quot;981F1F&quot;&gt;Asaru prospekts&lt;/font&gt;, &lt;font color=&quot;1D9B3D&quot;&gt;Mellužu prospekts&lt;/small&gt;
|pilsēta          = {{Jūrmala}}
|priekšpilsēta    = 
|apkaime          = [[Asari (Jūrmala)|Asari]], [[Vaivari]]
|ielas garums     = 3250 m
|atklāta          = 
|vēst nosaukumi   = 
|joslu skaits     = 2
|ielas segums     = [[asfaltbetons|asfalts]]
|ievēr celtnes    = Nacionālais Rehabilitācijas Centrs “Vaivari”
|autobuss         = [[4. autobusu maršruts (Jūrmala)|4.]]
|mikroautobuss    = [[5. autobusu maršruts (Jūrmala)|5.]]
|cits             = 
}}

'''Asaru prospekts''' ir galvenā maģistrāle [[Jūrmala|Jūrmalā]], kas savieno [[Asari (Jūrmala)|Asaru]] un [[Vaivari|Vaivaru]] apkaimes. Asaru prospekts sākas krustojumā ar [[Valtera prospekts (Jūrmala)|Valtera prospektu]] un beidzas apļveida krustojumā ar [[Ventspils šoseja (Jūrmala)|Ventspils šoseju]] un [[Talsu šoseja|Talsu šoseju]]. Krustojumā, kur sākas Asaru prospekts, uz [[Melluži|Mellužu]] pusi, tas turpinās kā [[Mellužu prospekts]]. Kopējais ielas garums ir 3250 metri, tā ir klāta ar [[asfaltbetons|asfalta]] segumu. Asaru prospektā satiksmes kustība divās joslās. Ielā ir savrupmāju apbūve.

== Ielu savienojumi ==
Asaru prospekts ir savienots ar šādām ielām:
* [[Valtera prospekts (Jūrmala)|Valtera prospekts]] (T veida krustojums)
* [[Vārpu iela (Jūrmala)|Vārpu iela]] (T veida krustojums)
* [[Dzimtenes iela]]
* [[Stacijas iela (Jūrmala)|Stacijas iela]]
* [[Birzes iela (Jūrmala)|Birzes iela]] (T veida krustojums)
* [[Induļa iela (Jūrmala)|Induļa iela]] (T veida krustojums)
* [[Ārijas iela]] (T veida krustojums)
* [[Olgas iela (Jūrmala)|Olgas iela]]
* [[Pededzes iela (Jūrmala)|Pededzes iela]] (T veida krustojums)
* [[Spīdolas iela (Jūrmala)|Spīdolas iela]] (T veida krustojums)
* [[Rūsiņa iela (Jūrmala)|Rūsiņa iela]]
* [[Tālivalža iela (Jūrmala)|Tālivalža iela]]
* [[Oļģerta iela]]
* [[Ķeistuta iela]] (T veida krustojums)
* [[Imantas iela (Jūrmala)|Imantas iela]] (T veida krustojums)
* [[Gaidas iela]] (T veida krustojums)
* [[Ilgas iela]] (T veida krustojums)
* [[Virsaišu iela (Jūrmala)|Virsaišu iela]] (T veida krustojums)
* [[Vēju iela (Jūrmala)|Vēju iela]] (T veida krustojums)
* [[Laimdotas iela (Jūrmala)|Laimdotas iela]] (T veida krustojums)
* [[Acāliju iela (Jūrmala)|Acāliju iela]] (T veida krustojums)
* [[Skautu iela (Jūrmala)|Skautu iela]]
* [[Vakara iela (Jūrmala)|Vakara iela]] (T veida krustojums)
* [[Atbalss iela]]
* [[Vaivaru rotācijas aplis]] (ietver savienojumus ar [[Ventspils šoseja (Jūrmala)|Ventspils šoseju]] un [[Talsu šoseja|Talsu šoseju]])

== Objekti ==
* '''Asaru prospektā 53, 57, 59''' atrodas „ SKY GARDEN “ daudzdzīvokļu mājas.
* '''Asaru prospektā 61''' atrodas Nacionālais Rehabilitācijas Centrs „Vaivari“

== Sabiedriskais transports ==
Pa [[Asaru prospekts (Jūrmala)|Asaru prospektu]] kursē [[4. autobusu maršruts (Jūrmala)|4. autobuss]], kā arī [[5. autobusu maršruts (Jūrmala)|5. mikroautobuss]]. Līdz 2018. gada 12. februārim pa [[Asaru prospekts (Jūrmala)|Asaru prospektu]] kursēja [[10. mikroautobusu maršruts (Jūrmala)|10.]] [[10a. mikroautobusu maršruts (Jūrmala)|10a.]], [[11. mikroautobusu maršruts (Jūrmala)|11.]] [[mikroautobuss]].

== Skatīt arī ==
* [[Vaivari]]
* [[Asari (Jūrmala)|Asari]]
* [[Autobusu satiksme Jūrmalā]]


{{Jūrmalas ielas, kuru nosaukums sākas ar burtu A}}

[[Kategorija:Ielas Jūrmalā]]
[[Kategorija:Asari (Jūrmala)]]
[[Kategorija:Vaivari]]</text>
      <sha1>anuijhhla272ydc7mdg6g4bkclcj97x</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Ārijas iela</title>
    <ns>0</ns>
    <id>312190</id>
    <revision>
      <id>4047884</id>
      <parentid>2838196</parentid>
      <timestamp>2024-04-25T19:04:35Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Olgerts V</username>
        <id>41522</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>pievienoju [[Kategorija:Asari (Jūrmala)]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1323" xml:space="preserve">{{Ielas infokaste
|nosaukums        = Ārijas iela
|attēls           = 
|attēla paraksts  = 
|pilsēta lokatīvā = [[Jūrmala|Jūrmalā]]
|karte            = 
|pilsēta          = {{Jūrmala}}
|priekšpilsēta    = 
|apkaime          = [[Asari (Jūrmala)|Asari]]
|ielas garums     = 170 m
|atklāta          = 
|vēst nosaukumi   = 1. līnija
|joslu skaits     = 1
|ielas segums     = [[grants]]
|ievēr celtnes    = 
|autobuss         = 
|mikroautobuss    =
|cits             = 
}}

'''Ārijas iela''' ir iela [[Jūrmala|Jūrmalā]], [[Asari (Jūrmala)|Asaru]] apkaimē. Ārijas iela sākas krustojumā ar [[Asaru prospekts (Jūrmala)|Asaru prospektu]] un beidzas krustojumā ar [[Dzelzceļa iela (Jūrmala)|Dzelzceļa ielu]]. Kopējais ielas garums ir 170 metri, tā ir klāta ar [[grants]] segumu. Ārijas ielā satiksmes kustība norit vienā joslā. Ielā ir savrupmāju apbūve un viena ēka ir iekļauta ievērojamo celtņu sarakstā. 

== Ielu savienojumi ==
Ārijas iela ir savienota ar šādām ielām:
* [[Asaru prospekts (Jūrmala)|Asaru prospekts]] (T veida krustojums)
* [[Dzelzceļa iela (Jūrmala)|Dzelzceļa iela]] (T veida krustojums)

== Skatīt arī ==
* [[Asari (Jūrmala)|Asari]]

{{Jūrmalas ielas, kuru nosaukums sākas ar burtu A}}

[[Kategorija:Ielas Jūrmalā]]
[[Kategorija:Asari (Jūrmala)]]</text>
      <sha1>sob8jvsnyu138vdlvvdncpzr8ioigv3</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kategorija:Muzeji Azerbaidžānā</title>
    <ns>14</ns>
    <id>329853</id>
    <revision>
      <id>4048029</id>
      <parentid>3770296</parentid>
      <timestamp>2024-04-26T06:53:39Z</timestamp>
      <contributor>
        <ip>31.200.20.104</ip>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="291" xml:space="preserve">{{Commonscat|Museums in Azerbaijan|Muzeji Azerbaidžānā}}

[[Kategorija:Azerbaidžānas kultūra]]
[[Kategorija:Celtnes un būves Azerbaidžānā]]
[[Kategorija:Azerbaidžānas organizācijas]]
[[Kategorija:Muzeji pēc valsts|Azerbaidžāna]]
[[Kategorija:Apskates vietas Azerbaidžānā]]</text>
      <sha1>dkdrcnfj39nre4gxj9vk1x317klo3bv</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Pičas</title>
    <ns>0</ns>
    <id>330411</id>
    <revision>
      <id>4047725</id>
      <parentid>3904820</parentid>
      <timestamp>2024-04-25T14:31:24Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>CDeleted</username>
        <id>103067</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2351" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
| name                     = Pičas
| settlement_type          = mazciems
| image_skyline            = 
| image_caption            = 
| pushpin_map              = Latvija
| pushpin_label_position   = 
| subdivision_type         = Valsts
| subdivision_type1        = Novads
| subdivision_type2        = Pagasts
| subdivision_name         = {{LAT}}
| subdivision_name1        = [[Tukuma novads]]
| subdivision_name2        = [[Jaunsātu pagasts]]
| established_title        = &lt;!-- Pirmoreiz minēts --&gt;
| established_date         = &lt;!-- datums, kad pirmoreiz minēts --&gt;
| area_total_km2           = 0,2
| area_land_km2            = &lt;!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --&gt;
| population_as_of         = {{dat|2006|06|21||bez}}
| population_footnotes     = &lt;ref name=&quot;lgia&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www_obj.objekts?p_id=66005 |title=Informācija par objektu: Pičas |accessdate={{dat|2016|09|09||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}&lt;/ref&gt;
| population_total         = 23
| population_density_km2   = &lt;!-- apdzīvotības blīvums --&gt;
| latd  = 56 | latm  = 55 | lats  = 42 | latNS  = N
| longd = 22 | longm = 55 | longs = 37 | longEW = E
| elevation_m              = 
| website                  = &lt;!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --&gt;
| postal_code_type         = Pasta nodaļa
| postal_code              = LV-3128
| var_id                   = 100189613
| lgia_id                  = 66005
| footnotes                = &lt;!-- specpiezīmes --&gt;
}}

'''Pičas''' ir apdzīvotā vieta [[Tukuma novads|Tukuma novada]] [[Jaunsātu pagasts|Jaunsātu pagastā]]. Atrodas pagasta dienvidos 7,8 km no pagasta centra [[Abavnieki]]em, 18,0 km no novada centra [[Tukums|Tukuma]] un 83,4 km no [[Rīga]]s. Apdzīvotā vieta izveidojusies starp [[1905]]. un [[1914]]. gadu, pirms [[pirmais pasaules karš|pirmā pasaule kara]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://vesture.dodies.lv/#m=14/56.92592/22.93671&amp;l=J/KDW|title=Dodies.lv vēstures kartes|website=vesture.dodies.lv|access-date=2024-04-25}}&lt;/ref&gt;

Apdzīvotā vieta atrodas nomaļus no valsts autoceļiem.

== Atsauces ==
{{atsauces}}


{{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}}

{{Jaunsātu pagasta ciemi}}

[[Kategorija:Latvijas mazciemi]]</text>
      <sha1>s23gwy670psk2pbozaad9gupz3vwc4l</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Aleksijs II</title>
    <ns>0</ns>
    <id>334604</id>
    <revision>
      <id>4047792</id>
      <parentid>3883860</parentid>
      <timestamp>2024-04-25T16:47:04Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>sīkumi, replaced: {{biogrāfija-aizmetnis}} → {{cilvēks-aizmetnis}}, {{val- → {{val| (2), }}, → }}; using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2719" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
|          vārds = Aleksijs II
|     vārds_orig = ''Алексий II''
|         attēls = Tema Pühadus Moskva ja kogu Venemaa Patriarh Aleksius II.jpeg
|     att_izmērs = 
|  att_nosaukums = 
|     dz_dat_alt = 
|        dz_gads = 1929
|     dz_mēnesis = 2
|       dz_diena = 23
|       dz_vieta = [[Tallina]], {{EST}}
|      m_dat_alt = 
|         m_gads = 2008
|      m_mēnesis = 12
|        m_diena = 5
|        m_vieta = [[Peredelkina]], [[Maskavas apgabals]]&lt;br/&gt;([[Maskava]], {{RUS}})
|   dzīves_vieta = 
|      pilsonība = 
|        tautība = [[vācbaltietis]]
|   nodarbošanās = garīdznieks
|        dzimums = V
|         vecāki = 
|          brāļi = 
|          māsas = 
|   dzīvesbiedrs = 
|          bērni = 
|       paraksts = Автограф Алексия Второго 2008.jpg
|       piezīmes = 
|    kategorijas = 
|    citas daļas = 
}}

'''Aleksijs II''' ({{val|ru|Алексий II}}; dzimis kā '''Aleksejs Rīdigers''' ({{val|ru|Алексе́й Миха́йлович Ри́дигер}}) {{dat|1929|2|23}}, miris {{dat|2008|12|5}}) bija [[Igaunija|Igaunijā]] dzimis [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] izcelsmes [[Krievu pareizticīgā baznīca|Krievu pareizticīgās baznīcas]] garīdznieks. No 1990. gada 10. jūnija līdz 2008. gada 5. decembrim — [[Maskavas un visas Krievzemes patriarhs]].

Dzimis un uzaudzis [[Igaunija|Igaunijā]]. 1953. gadā beidza Ļeņingradas garīgo akadēmiju. 1961. gada 14. augustā tika iecelts par Tallinas un Igaunijas bīskapu, paralēli uzticot pagaidām vadīt arī [[Rīgas un visas Latvijas metropolīts|Rīgas bīskapiju]]. Tallinas bīskapiju vadīja līdz pat 1992. gadam, vēl pēc tam, kad 1990. gadā tika ievēlēts Maskavas patriarhu. Kļuvis par patriarhu 18 mēnešus pirms [[PSRS]] sabrukuma, bija pirmais patriarhs, kas tika ievēlēts salīdzinoši brīvās vēlēšanās. Uzstājās pret [[Augusta pučs|Augusta puča]] līderiem, izlaižot [[anatēma|anatēmu]]. Aleksija II patriarhāta laikā uzstājās par baznīcas lomas pieaugumu sabiedrībā. Tika kanonizēti vairāki Krievijas augstmaņi un garīdznieki, kuri tika nogalināti [[boļševiki|boļševiku]] valdīšanas laikā.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Krievija-aizmetnis}}
{{cilvēks-aizmetnis}}
{{Autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:1929. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:2008. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Maskavas patriarhi]]
[[Kategorija:Vācbaltieši]]
[[Kategorija:Tallinā dzimušie]]
[[Kategorija:Ar Tautu Draudzības ordeni apbalvotie]]
[[Kategorija:Ar Darba Sarkanā Karoga ordeni apbalvotie]]
[[Kategorija:Ar Lietuvas Dižkunigaiša Ģedimina ordeni apbalvotie]]</text>
      <sha1>c29tt6sj0birvmryoem1o9wl8bhr408</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Āraišu iela (Rīga)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>338137</id>
    <revision>
      <id>4047883</id>
      <parentid>4016660</parentid>
      <timestamp>2024-04-25T19:03:05Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Olgerts V</username>
        <id>41522</id>
      </contributor>
      <comment>citas nozīmes</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1579" xml:space="preserve">{{Citas nozīmes|ielu Rīgā|Āraišu iela|Āraišu iela}}
{{Ielas infokaste
|nosaukums        = Āraišu iela
|attēls           = Āraišu iela.JPG
|pilsēta lokatīvā = [[Rīga|Rīgā]]
|karte            = 
|pilsēta          = {{Rīga}}
|priekšpilsēta    = [[Vidzemes priekšpilsēta]]
|apkaime          = [[Teika (Rīga)|Teika]]
|ielas garums     = 859 m&lt;ref name=&quot;opendata-riga&quot;&gt;{{Ielas dati no opendata.riga.lv}}&lt;/ref&gt;
|atklāta          = 
|vēst nosaukumi   = 
|joslu skaits     = 2
|ielas segums     = [[asfaltbetons|asfalts]]
|ievēr celtnes    = 
|autobuss         = 
|trolejbuss       = 
|tramvajs         = 
|mikroautobuss    = 
|cits             = 
}}

'''Āraišu iela''' ir iela [[Rīga|Rīgā]], [[Vidzemes priekšpilsēta|Vidzemes priekšpilsētā]], [[Teika (Rīga)|Teikā]]. Tā sākas pie krustojuma ar [[Aizkraukles iela (Rīga)|Aizkraukles ielu]] un beidzas krustojumā ar [[Biķernieku iela|Biķernieku ielu]]. Ielas garums ir 859 metri.&lt;ref name=&quot;opendata-riga&quot;/&gt; Iela nosaukta [[Āraiši|Āraišu]] vārdā.

== Ielu savienojumi ==
Āraišu iela krustojas ar:
* [[Aizkraukles iela (Rīga)|Aizkraukles ielu]]
* [[Ausmas iela (Rīga)|Ausmas ielu]]
* [[Zalkšu iela (Rīga)|Zalkšu ielu]]
* [[Bajāru iela (Rīga)|Bajāru ielu]]
* [[Struktoru iela|Struktoru ielu]]
* [[Biķernieku iela|Biķernieku ielu]]

== Skatīt arī ==
* [[Teika (Rīga)|Teika]]
* [[Vidzemes priekšpilsēta]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Rīga-aizmetnis}}

{{Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu A}}

[[Kategorija:Ielas Teikā]]
[[Kategorija:Vidzemes priekšpilsēta]]</text>
      <sha1>284s4jscdif74pvn8za62wvjxcf3abt</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Annas Brigaderes iela (Rīga)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>338829</id>
    <revision>
      <id>4047811</id>
      <parentid>3744286</parentid>
      <timestamp>2024-04-25T17:30:17Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Olgerts V</username>
        <id>41522</id>
      </contributor>
      <comment>precizēts</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2301" xml:space="preserve">{{Citas nozīmes|ielu Rīgā|Annas Brigaderes iela|Annas Brigaderes iela}}
{{Ielas infokaste
|nosaukums        = Annas Brigaderes iela
|attēls           = Detlava Brantkalna iela.JPG
|pilsēta lokatīvā = [[Rīga|Rīgā]]
|karte            = 
|pilsēta          = {{Rīga}}
|priekšpilsēta    = [[Vidzemes priekšpilsēta]]
|apkaime          = [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]]
|ielas garums     = 300 m
|atklāta          = 
|vēst nosaukumi   = Detlava Brantkalna iela
|joslu skaits     = 1-2
|ielas segums     = [[asfaltbetons|asfalts]]
|ievēr celtnes    = 
|autobuss         = 
|trolejbuss       = 
|tramvajs         = 
|mikroautobuss    = 
|cits             = 
}}
'''Annas Brigaderes iela''' ir iekšpagalma iela [[Rīga|Rīgā]], [[Vidzemes priekšpilsēta|Vidzemes priekšpilsētā]], [[Purvciems (Rīga)|Purvciemā]]. Tā sākas strupceļā aiz ''[[Astra Lux]]'' daudzstāvu ēkas un beidzas ar strupceļu, nekrustojoties ar citām ielām. Annas Brigaderes ielas garums ir ap 300 metriem.

Ielas sākotnējais nosaukums bija '''Detlava Brantkalna iela''', latviešu izcelsmes padomju ģenerālleitnanta [[Detlavs Brantkalns|Detlava Brantkalna]] vārdā. {{dat|2022|12|14||bez}} [[Rīgas dome]] lēma par ielas pārdēvēšanu rakstnieces [[Anna Brigadere|Annas Brigaderes]] vārdā, lai turpinātu [[Latvijas PSR|okupācijas]] seku novēršanu Rīgā.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |title=Rīgas dome vienojas mainīt Brantkalna, Pikuļa, Staraja Rusas un Keldiša ielas nosaukumus |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/rigas-dome-vienojas-mainit-brantkalna-pikula-staraja-rusas-un-keldisa-ielas-nosaukumus.a487068/ |accessdate={{dat|2022|12|15||bez}} |agency=[[lsm.lv]] |date={{dat|2022|12|14||bez}}}}&lt;/ref&gt;

Visā garumā iela ir klāta ar [[asfaltbetons|asfalta]] segumu. Apbūvē dominē daudzstāvu paneļēkas. Sabiedriskais transports pa ielu nekursē.

== Ielu savienojumi ==
Vidusdaļā Annas Brigaderes iela ir savienota ar beznosaukuma šķērsielu ar [[Augusta Deglava iela (Rīga)|Augusta Deglava ielas]] sānu brauktuvi.

== Skatīt arī ==
* [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]]
* [[Vidzemes priekšpilsēta]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Rīga-aizmetnis}}

{{Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu A}}

[[Kategorija:Ielas Purvciemā]]
[[Kategorija:Vidzemes priekšpilsēta]]</text>
      <sha1>t988c1ee3b4jo7r6gsnn4khw6wnqzko</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4047814</id>
      <parentid>4047811</parentid>
      <timestamp>2024-04-25T17:33:47Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Olgerts V</username>
        <id>41522</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Ielu savienojumi */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2301" xml:space="preserve">{{Citas nozīmes|ielu Rīgā|Annas Brigaderes iela|Annas Brigaderes iela}}
{{Ielas infokaste
|nosaukums        = Annas Brigaderes iela
|attēls           = Detlava Brantkalna iela.JPG
|pilsēta lokatīvā = [[Rīga|Rīgā]]
|karte            = 
|pilsēta          = {{Rīga}}
|priekšpilsēta    = [[Vidzemes priekšpilsēta]]
|apkaime          = [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]]
|ielas garums     = 300 m
|atklāta          = 
|vēst nosaukumi   = Detlava Brantkalna iela
|joslu skaits     = 1-2
|ielas segums     = [[asfaltbetons|asfalts]]
|ievēr celtnes    = 
|autobuss         = 
|trolejbuss       = 
|tramvajs         = 
|mikroautobuss    = 
|cits             = 
}}
'''Annas Brigaderes iela''' ir iekšpagalma iela [[Rīga|Rīgā]], [[Vidzemes priekšpilsēta|Vidzemes priekšpilsētā]], [[Purvciems (Rīga)|Purvciemā]]. Tā sākas strupceļā aiz ''[[Astra Lux]]'' daudzstāvu ēkas un beidzas ar strupceļu, nekrustojoties ar citām ielām. Annas Brigaderes ielas garums ir ap 300 metriem.

Ielas sākotnējais nosaukums bija '''Detlava Brantkalna iela''', latviešu izcelsmes padomju ģenerālleitnanta [[Detlavs Brantkalns|Detlava Brantkalna]] vārdā. {{dat|2022|12|14||bez}} [[Rīgas dome]] lēma par ielas pārdēvēšanu rakstnieces [[Anna Brigadere|Annas Brigaderes]] vārdā, lai turpinātu [[Latvijas PSR|okupācijas]] seku novēršanu Rīgā.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |title=Rīgas dome vienojas mainīt Brantkalna, Pikuļa, Staraja Rusas un Keldiša ielas nosaukumus |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/rigas-dome-vienojas-mainit-brantkalna-pikula-staraja-rusas-un-keldisa-ielas-nosaukumus.a487068/ |accessdate={{dat|2022|12|15||bez}} |agency=[[lsm.lv]] |date={{dat|2022|12|14||bez}}}}&lt;/ref&gt;

Visā garumā iela ir klāta ar [[asfaltbetons|asfalta]] segumu. Apbūvē dominē daudzstāvu paneļēkas. Sabiedriskais transports pa ielu nekursē.

== Ielu savienojumi ==
Ar beznosaukuma šķērsielu Annas Brigaderes ielas vidusdaļa ir savienota ar [[Augusta Deglava iela (Rīga)|Augusta Deglava ielas]] sānu brauktuvi.

== Skatīt arī ==
* [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]]
* [[Vidzemes priekšpilsēta]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Rīga-aizmetnis}}

{{Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu A}}

[[Kategorija:Ielas Purvciemā]]
[[Kategorija:Vidzemes priekšpilsēta]]</text>
      <sha1>ki30el8zx3ztsp4g7ep05h61vdm5nxh</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Āraišu iela</title>
    <ns>0</ns>
    <id>339067</id>
    <revision>
      <id>4047882</id>
      <parentid>3919634</parentid>
      <timestamp>2024-04-25T19:01:33Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Olgerts V</username>
        <id>41522</id>
      </contributor>
      <comment>papildināts</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="560" xml:space="preserve">'''Āraišu iela''' var būt:

* [[Āraišu iela (Rīga)|Āraišu iela]] — iela Rīgā;
* [[Āraišu iela (Jelgava)|Āraišu iela]] — iela Jelgavā;
* [[Āraišu iela (Jūrmala)|Āraišu iela]] — iela Jūrmalā;
* [[Āraišu iela (Cēsis)|Āraišu iela]] — iela Cēsīs;
* [[Āraišu iela (Krīvi)|Āraišu iela]] — iela Vaives pagasta [[Krīvi (Vaives pagasts)|Krīvos]];
* [[Āraišu iela (Lapenieki)|Āraišu iela]] — iela Ķekavas pagasta [[Lapenieki (Ķekavas pagasts)|Lapeniekos]].

== Skatīt arī ==
* [[Āraiši]]

{{Ielu nosaukums}}</text>
      <sha1>7gnrne23j3owlrt8dkujednggractve</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Medumu ezeraine</title>
    <ns>0</ns>
    <id>339482</id>
    <revision>
      <id>4047978</id>
      <parentid>4012144</parentid>
      <timestamp>2024-04-26T04:46:11Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6465" xml:space="preserve">{{Aizsargājamas dabas teritorijas infokaste
 |            name = Medumu ezeraine
 |        alt_name = 
 |     native_name = 
 |   iucn_category = 
 |           photo = Medumo ežeras001.JPG
 |     photo_width = 
 |   photo_caption = Medumu ezera ainava
 |          photo2 = 
 |    photo2_width = 
 |  photo2_caption = 
 |             map = Latvija
 |     map_caption = 
 |      map_relief = jā
 |        map_size = 
 |  latd = 55 |  latm = 47 |  lats = 32 |  latNS = N 
 | longd = 26 | longm = 19 | longs = 42 | longEW = E 
 |            type = [[dabas parks]]
 |   prot_category = 
 |        location = {{vieta|Latvija|Augšdaugavas novads|Medumu pagasts}}
 |    nearest_city = 
 |            area = {{mērv|ha=1484}}
 |     established = [[1977]]
 |  visitation_num = 
 | visitation_year = 
 |  governing_body = Dabas aizsardzības pārvalde
 |         website = 
 |       footnotes = 
 |        embedded = 
}}
'''Medumu ezeraine''' ir [[dabas parks]] [[Latvija]]s dienvidaustrumos [[Augšzemes augstiene]]s vidusdaļā, administratīvi izvietojusies [[Augšdaugavas novads|Augšdaugavas novada]] [[Medumu pagasts|Medumu pagastā]]. Ietilpst [[Natura 2000]] [[Augšzemes aizsargājamo ainavu apvidus|Augšzemes aizsargājamo ainavu apvidū]]. 1977. gadā šeit tika radīts kompleksais dabas liegums, kurš vēlāk pārveidots par dabas parku ar vairākām papildus aizsargājamām teritorijām — botānisko [[dabas liegums|dabas liegumu]] [[Meduma ezera salas]] un pie Medumu ezera esošo valsts nozīmes dendroloģisko stādījumu — bijušās Medumu muižas parku.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.visitdaugavpils.lv/lv/turisms/dabas-parks-medumu-ezeraine |title=Daugavpils TIC lapa |access-date={{dat|2016|12|22||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20170420120632/http://www.visitdaugavpils.lv/lv/turisms/dabas-parks-medumu-ezeraine |archivedate={{dat|2017|04|20||bez}} }}&lt;/ref&gt;

==Ģeogrāfija==

Reģionam tipisks izteikts pauguru, vaļņu un grēdu reljefs ar virsas augstumu 145-171 m vjl. Augstākie punkti: [[Meduma kalns]], [[Samaņku kalns]], [[Šķirstiņu kalns]], [[Ziediņu kalns]]. Šeit bieži sastopami ledāja malas zonas reljefa veidojumi ar daudziem ieplakās esošiem ezeriem ([[Meduma ezers]], [[Lielais Ilgas ezers|Lielais]] un [[Mazais Ilgas ezers|Mazais]] Ilgas ezers, [[Samaņkas ezers]], [[Šķirstiņu ezers]] u.c.), savdabīgas dabas ainavas ar tiem veido teritorijas lielāko daļu aizņemošās lauksaimniecības zemes, starp kurām atrodas nelielas egļu audzes, kā arī jauktu mežu un gāršas nogabali. Ieplakās un ezeru palienēs izveidojušies nelieli [[zāļu purvs|zāļu purvi]] un melnalkšņu audzes.

Meduma ezera salu botāniskais dabas liegums valsts aizsardzībā atrodas kopš 1987. gada. Ezera lieguma kopplatība ir 4 ha, un tajā ietilpst 4 salas. Salu mežaudzēs pārsvarā aug liepas mistrojumā ar apsēm un bērziem. Savukārt salu piekrastē aug atsevišķi melnalkšņi un kārklu audzes. &lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.daba.gov.lv/public/lat/iadt/aizsargajamo_ainavu_apvidi/augszeme/#Medumu_ez_salas |title=Dabas aizsardzības pārvaldes apraksts |access-date={{dat|2016|12|22||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20161109020028/http://www.daba.gov.lv/public/lat/iadt/aizsargajamo_ainavu_apvidi/augszeme/#Medumu_ez_salas |archivedate={{dat|2016|11|09||bez}} }}&lt;/ref&gt;

==Bioloģiskā nozīme==

Teritorijā mozaīkas veidā sastopami dažādi mežu tipi, kuri neveido lielus masīvus, kā arī nelieli [[pārejas purvs|pārejas purviņi]] pie ezeriem, kuros konstatēta ES direktīvas suga — [[lēzeļa lipare]]. Ezeri ir svarīga barošanās vieta vairākām retām sikspārņu sugām. Teritorijā ir daudzu retu un aizsargājamu vaskulāro augu, sūnu un ķērpju atradnes.

No aizsargājamajiem augiem te konstatējuši [[vizuļu grīslis|vizuļu grīsli]] ''(Carex brizoides)'', [[vidējā raganzālīte|vidējo raganzālīti]] ''(Circaea intermedia)'', [[kalnu dedestiņa|kalnu dedestiņu]] ''(Lathyrus linifolius, sin. L. montanus)'', [[ārstniecības cietsēkle|ārstniecības cietsēkli]] ''(Lithospermum officinale)'' u. c.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.ecotour.lv/ko-redzet/dabas-parki/91-medumu-ezeraines-dabas-parks |title=Ko redzēt Medumu ezerainē |access-date={{dat|2016|12|22||bez}} |archive-date={{dat|2017|07|22||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20170722022257/http://www.ecotour.lv/ko-redzet/dabas-parki/91-medumu-ezeraines-dabas-parks }}&lt;/ref&gt;

Medumu ezera krastā atrodas Medumu muižas parks, kuru 20. gadsimta sākumā pārkārtoja [[Sanktpēterburga|Sanktpēterburgas]] botāniskā dārza pārzinis Lackis. Parkā pašlaik zināma 31 reta koku un krūmu suga un simtgadīgi koki, netālu no ezera aug ap 600 gadu vecs ozols.&lt;ref&gt;[http://www.vietas.lv/objekts/medumu_ezeraines_dabas_parks/ vietas.lv apraksts]&lt;/ref&gt;

==Vēsture==

20. gadsimta sākumā Medumi bija Sanktpēterburgas un [[Maskava]]s augstāko aprindu atpūtas vieta, te ciemojās arī pazīstamais rakstnieks [[Kornejs Čukovskis]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.saulesstari.lv/vesture.html |title=Kornejs Čukovskis un Medumi |access-date={{dat|2016|12|22||bez}} |archive-date={{dat|2017|02|25||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20170225201953/http://www.saulesstari.lv/vesture.html }}&lt;/ref&gt; Pastāv nostāsts par Vācijas kanclera [[Oto fon Bismarks|Bismarka]] ciemošanos Medumos, kur muižas īpašnieki 19. gadsimtā bija fon Etingeni.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://medumi.lv/par-pagastu/ |title=Medumu pagasta mājaslapa |access-date={{dat|2016|12|22||bez}} |archive-date={{dat|2017|02|08||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20170208122048/http://medumi.lv/par-pagastu/ }}&lt;/ref&gt; Medumu apkaimē vēl saglabājušies pirmā pasaules kara ierakumi pēc ilgstošām kaujām par [[Daugavpils|Daugavpili]] (Dvinsku), kuru rezultātā smagi cieta arī muiža un parks.

==Informatīvie objekti==

Medumu parkā atrodas skolas muzejs. Pie Medumu ezera iekārtota 2 km gara parka izziņas taka.&lt;ref&gt;[https://www.ezeri.lv/database/2098/ ezeri.lv datubāze]&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
[http://www.daba.gov.lv/karte/?vietas_id=0&amp;zoom=14&amp;lat=55.801281&amp;lng=26.334758 Dabas parka karte]{{Novecojusi saite}}

{{Latvijas aizsargājamās teritorijas}}

[[Kategorija:Latvijas dabas parki]]
[[Kategorija:Natura 2000]]
[[Kategorija:Augšdaugavas novads]]
[[Kategorija:Medumu pagasts]]</text>
      <sha1>sifb7fcas4p6yh2tgn1vrjwx9a2tm0l</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Komunistiskā režīma krišana Albānijā</title>
    <ns>0</ns>
    <id>348006</id>
    <revision>
      <id>4047849</id>
      <parentid>3769629</parentid>
      <timestamp>2024-04-25T18:18:49Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Spnq</username>
        <id>103627</id>
      </contributor>
      <comment>Vikisaite</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8608" xml:space="preserve">'''Komunistiskā režīma krišana Albānijā''' bija pēdējais šāda veida notikums ārpus PSRS un sākās 1990. gadā ar studentu demonstrācijām galvaspilsētā [[Tirāna|Tirānā]], lai arī jau agrāk citās pilsētās šajā gadā bija notikuši protesti.&lt;ref&gt;[http://www.tvklan.al/emisioni.php?id=2512# Mysteries of December 1990 (Misteret e Dhjetoret)] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110211110848/http://tvklan.al/emisioni.php?id=2512|date={{dat|2011|02|11||bez}}}}, [[TV Klan]].&lt;/ref&gt; Komunistiskās [[Albānijas darba partija]]s centrālā komiteja 11. decembrī atļāva [[Politiskais plurālisms|politisko plurālismu]] un nākamajā dienā tika dibināta lielākā opozīcijas partija — [[Albānijas Demokrātiskā partija|Demokrātiskā partija]].&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Cite book|title=Modern Albania: From Dictatorship to Democracy|last=Abrahams|first=Fred C.|publisher=NYU Press|year=2015|isbn=0814705111|location=New York|pages=169–221|url=http://www.modern-albania.com/|access-date={{dat|2020|06|17||bez}}|archive-date={{dat|2018|10|28||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20181028212300/http://www.modern-albania.com/}}&lt;/ref&gt; 1991. gada marta vēlēšanās Darba partija saglabāja varu, bet [[vispārējs streiks]] un pretestība pilsētās noveda pie &quot;stabilitātes valdības&quot; izveides, iekļaujot arī komunisma pretiniekus. 1992. gada marta vēlēšanās līdz ar ekonomisko sabrukumu un sabiedrības nemieriem Albānijas komunisti zaudēja varu, Demokrātiskajai partijai iegūstot varu un tās vadītājs [[Sali Beriša]] kļuva par prezidentu.

== Priekšvēsture ==
[[Envers Hodža]], kurš četras desmitgades vadīja [[Albānijas Tautas Republika|Albānijas Tautas Republiku]], nomira 1985. gada 11. aprīlī. Par Hodžas pēcteci kļuva [[Ramizs Alija]] un pamazām ieviesa ekonomikas reformas un izveidoja diplomātiskos sakarus ar [[Rietumeiropa]]s valstīm.&lt;ref name=&quot;Lami&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://www.aimpress.org/dyn/trae/archive/data/199912/91216-007-trae-tir.htm |title=Albania: nine years after |last=Lami |first=Remzi |work=AIM Tirana |accessdate=21 November 2010 |deadurl=yes |archiveurl=https://web.archive.org/web/20030803105204/http://www.aimpress.org/dyn/trae/archive/data/199912/91216-007-trae-tir.htm |archivedate=August 3, 2003 }}&lt;/ref&gt;

[[1989. gada revolūcijas|1989. gada revolūciju]] laikā albāņi par šiem notikumiem nebija informēti, jo valsts ierobežoja iedzīvotāju piekļuvi informācijai. Daļa albāņu pat nezināja, ka 1989. gada novembrī kritis [[Berlīnes mūris]].&lt;ref&gt;{{cite book |title=Albania and the European Union: the tumultuous journey towards integration |last= |first= |authorlink= |coauthors= |year= |publisher= |location= |isbn= |page=21 |url= https://books.google.com/books?id=32Wu8H7t8MwC&amp;pg=PA22 |accessdate= 2011-06-27 }}&lt;/ref&gt;

1990. gada janvārī pirmie nemieri sākās [[Škodra|Škodrā]], kad vairāki simti cilvēku vēlējās demontēt [[Josifs Staļins|Josifa Staļina]] statuju. Nemieri izplatījās arī uz citām pilsētām. Tas noveda pie valdošās varas daļējas piekāpšanās un nelielas liberalizācijas, ieskaitot iespējas doties uz ārvalstīm. Tika veikti pasākumi, lai uzlabotu saites ar ārējo pasauli.

1985. gadā [[Mihails Gorbačovs]] [[PSRS]] bija ieviesis &quot;[[glasnostj]]&quot; un [[perestroika]]s politiku. Pēc tam, kad [[1989. gada Rumānijas revolūcija|1989. gada Rumānijas revolūcijā]] tika izpildīts nāvessods Rumānijas komunistu līderim [[Nikolaje Čaušesku|Nikolajem Čaušesku]], Alija apzinājās, ka var kļūt par nākamo, ja netiks ieviestas radikālas pārmaiņas. Viņš parakstīja [[Helsinku vienošanās|Helsinku vienošanos]], kas apliecināja, ka Albānija ievēros [[cilvēktiesības]]. Alija arī organizēja tikšanos ar tā laika intelektuāļiem ar mērķi veikt reformas Albānijas politiskajā sistēmā. Alijas vadībā notika pirmās daudzpartiju vēlēšanas kopš 1944. gada, kad komunisti pārņēma varu Albānijā. 1991. gada 31. marta vēlēšanās uzvarēja Alijas vadītā Darba partija.&lt;ref&gt;[http://muse.jhu.edu/journals/journal_of_democracy/election_watch/v002/index.html Journal of Democracy]&lt;/ref&gt;

Tomēr bija skaidrs, ka pāreja uz kapitālismu nav apturama. Daudzi vadošie jaunizveidotās Demokrātiskās partijas biedri demonstrācijās nēsāja gaišus mēteļus, bet [[Sali Beriša]], joprojām esot Darba partijas biedrs, uzrunā studentu demonstrācijā pateicās Ramizam Alijam un tika redzēts pārvietojamies valdības auto pa [[Skanderbegs|Skanderbega]] laukumu. Tikmēr studentu demonstrāciju Tirānas studentu pilsētiņas kopmītnēs apspieda valsts policija. Ramizs Alija uzaicināja Tirānas Universitātes studentu pārstāvjus apspriest problēmas un atrast kompromisu.

Komunistiem pirmajā vēlēšanu kārtā izdevās saglabāt kontroli pār valdību, bet tā krita divus mēnešus vēlāk vispārēja streika dēļ. Varu pārņēma &quot;nacionālā glābšanas&quot; komiteja, bet arī tā noturējās tikai sešus mēnešus.&lt;ref&gt;http://muse.jhu.edu/journals/journal_of_democracy/election_watch/v003/index.html#v003.3&lt;/ref&gt; Alija atkāpās no prezidenta amata un viņa vietā stājās Beriša, kurš kļuva par pirmo demokrātiski ievēlēto Albānijas līderi pēc bīskapa [[Fans Noli|Fana Noli]].

== Valdība pēc komunistiskā režīma krišanas ==
Pārejai no komunistiskā režīma uz kapitālismu bija daudz izaicinājumu. Demokrātiskajai partijai bija jāievieš daudzas solītās reformas, bet tās pārstāvji vai nu rīkojās pārāk lēni, vai neatrisināja nācijas problēmas, tāpēc tauta bija neapmierināta, kad tās cerības pēc ātriem rezultātiem nepiepildījās. Daudzi albāņi bija neapmierināti arī ar augošo [[Sali Beriša]]s autoritārismu, ieskaitot spiedienu uz opozīciju, presi un pilsonisko sabiedrību.&lt;ref&gt;Human Rights Watch, [https://www.hrw.org/report/1996/03/01/human-rights-post-communist-albania Human Rights in Post-communist Albania], March 1, 1996.&lt;/ref&gt; 1996. gada jūnija vēlēšanās Demokrātiskā partija mēģināja uzvarēt ar absolūto pārsvaru un manipulēja ar vēlēšanu rezultātiem.&lt;ref&gt;Organization for Security and Cooperation in Europe, [http://www.osce.org/odihr/elections/albania/13567 Parliamentary Elections 26 May and 2 June: Observations], July 2, 1996.&lt;/ref&gt;

Valdība krita 1997. gadā, sabrūkot daudzām [[Piramīdas shēma|piramīdas shēmām]] un plaši izplatītai [[korupcija]]i, kas izraisīja nekārtības un nemierus visā valstī.&lt;ref&gt;{{Cite book|title = Albania in Crisis: The Predictable Fall of the Shining Star|url = https://archive.org/details/albaniaincrisisp0000vaug_h6k2|last = Vaughan-Whitehead|first = Daniel|publisher = Edward Elgar Pub|year = 1999|isbn = 1840640707|location = |pages = }}&lt;/ref&gt; Valdība mēģināja apspiest protestus ar varu, bet tas neizdevās bruņoto spēku zemās motivācijas un korupcijas dēļ.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; Iesaistoties starptautiskiem sarunu vedējiem [[EDSO]] pārstāvja [[Francs Vranickis|Franca Vranicka]] vadībā, valdošā vara un opozīcija vienojās par vienotas valdības izveidi un jaunām vēlēšanām. Lai nodrošinātu mieru un izvairītos no albāņu došanās bēgļu gaitās, deviņas valstis nodrošināja militāru klātbūtni starptautiskos miera uzturēšanas spēkos ar nosaukumu ''Operation Alba''.&lt;ref&gt;The nine participating states were: Austria, Denmark, France, Greece, Italy, Romania, Slovenia, Spain, and Turkey.&lt;/ref&gt;

1997. gada jūnija vēlēšanās pie varas nāca opozīcijā bijusī Sociālistiskā partija (bijusī komunistiskā partija) un tā līdz 2005. gadam atradās pie varas, nomainot vairākus [[Albānijas premjerministru uzskaitījums|premjerministrus]]. 2005. un 2009. gada parlamenta vēlēšanās uzvarēja Demokrātiskā partija un Albāniju atkal vadīja Sali Beriša, šoreiz kā premjerministrs. 2013. gada vēlēšanās uzvarēja Sociālistiskā partija un tās vadītājs [[Edi Rama]] kļuva par premjerministru.

Saskaņā ar 1998. gada 22. novembrī referendumā apstiprināto konstitūciju (izsludināta 22. novembrī, papildināta 2007. gada janvārī) Albānijā ir demokrātiska valdības sistēma ar nodalītu varu un aizsargātām cilvēktiesībām.&lt;ref&gt;[http://www.osce.org/albania/41888 Constitution of the Republic of Albania].&lt;/ref&gt;

Kopš komunistiskā režīma krišanas valsts uzlabojusi sakarus ar Rietumu pasauli. 2009. gadā Albānija pievienojās [[NATO]] un nākotnē vēlas iestāties [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]].

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Albānijas vēsture]]</text>
      <sha1>m5ny8mw4lorgny2pcjozwbl89fcvb2i</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieks:Tttoooxxx/Smilšu kaste</title>
    <ns>2</ns>
    <id>350844</id>
    <revision>
      <id>4047700</id>
      <parentid>4046491</parentid>
      <timestamp>2024-04-25T13:29:21Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Tttoooxxx</username>
        <id>65596</id>
      </contributor>
      <comment>/* Mašīnkomanda */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="18621" xml:space="preserve">'''Darbs uz kuģa''' ietver tā komandas izpildītās darbības [[Kuģis|kuģa]] ekspluatācijas nodrošināšanai. Apmācība darbam uz kuģa notiek jūrniecības mācību iestādēs.&lt;ref name=&quot;norvegija&quot;&gt;[https://www.ntnu.edu/studies/phnaut PhD in Nautical Operations] NTNU Norwegian University of Science and Technology. Skatīts: 2024. gada 18. martā&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[https://www.usn.no/english/research/postgraduate-studies-phd/our-phd-programmes/nautical-operations/ PhD in Nautical Operations - Joint Degree] University of South-Eastern Norway. Skatīts: 2024. gada 18. martā&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;Terminu &quot;kuģa darbs&quot; var saprast dažādi. Tas var attiekties uz paša kuģa fizisko darbību jeb kuģa dzinēju un aprīkojuma darbību, vai uz kuģa navigāciju jūrā, vai arī uz tā komandas darbu savās specialitātēs.&lt;/ref&gt; Darbs uz kuģa ir saistīts ar dažādu operāciju procedūru ievērošanu, kā arī virsnieku un ierindnieku specifisko pienākumu pildīšanu. Šo procedūru un pienākumu pildīšana, kopā ar regulāri izpildāmām darbībām un tehniskiem procesiem, veido kopējo kuģa ekspluatācijas nodrošināšanai nepieciešamo struktūru un tās funkcijas.

== Uz kuģa regulāri veicamās darbības ==
Pastāv vairākas regulāri veicamas darbības, kuras ir kopīgas uz visu tipu kuģiem.

=== Navigācija ===
{{Pamatraksts|Navigācija}}
==== Vienas dienas darbs navigācijā ====
Vienas dienas darbs navigācijā ir minimālais uzdevumu kopums, kurš nodrošina piesardzīgu navigāciju. Uzdevumu kopums var būt atšķirīgs uz militārajiem un civilajiem kuģiem, pie tam tas var atšķirties arī no kuģa uz kuģi, bet tradicionāli tiek uzskatīts, ka tas ietver sekojošus uzdevumus:
# vest nepārtrauktu grafisko lagrēķinu;
# veikt divu vai vairāku zvaigžņu novērojumus rīta krēslā kuģa atrašanās vietas noteikšanai (piesardzīgi būtu veikt sešu zvaigžņu novērojumus);
# veikt rīta Saules novērojumu. Tas var tikt veikts, kad Saule ir uz [[Pirmais vertikāls|pirmā vertikāla]] vai tuvu tam, lai aprēķinātu ģeogrāfisko garumu, vai arī jebkurā laikā pozīciju līnijas iegūšanai;
# noteikt kompasa kopizlabojumu peilējot Sauli;
# veikt laika un noietā starpgājiena aprēķinu no rīta Saules novērojuma līdz pusdienas laikam. Notiek arī joslas laika aprēķināšana vidējās Saules kulminācijas momentam, Saules deklinācijas un laika vienādojuma atrašana, lai sagatavotos Saules augstuma mērījumiem uz novērotāja meridiāna vai tā tuvumā;
# veikt pusdienas Saules meridionālā augstuma, vai augstumu sērijas pirms un pēc novērotāja meridiāna, mērīšanu, lai aprēķinātu ģeogrāfisko platumu. Tiek iegūta kuģa atrašanās vieta izmantojot no rīta atrasto Saules pozīciju līniju un starpgājienu vai arī krustojoties aprēķinātajam ģeogrāfiskajam platumam un Venēras pozīciju līnijai;
# pusdienas laikā aprēķināt kuģa diennaktī noieto distanci, diennakts laikā darbojošās straumes virzienu un ātrumu;
# iegūt vismaz vienu pēcpusdienas Saules pozīciju līniju gadījumā, ja zvaigznes krēslas laikā nebūs saskatāmas;
# noteikt kompasa kopizlabojumu peilējot Sauli;
# veikt divu vai vairāku zvaigžņu novērojumus vakara krēslā kuģa atrašanās vietas noteikšanai (piesardzīgi būtu veikt sešu zvaigžņu novērojumus).
Kuģa navigācija parasti notiek no [[Tiltiņš (kuģis)|tiltiņa]]. Tomēr tā var notikt arī no blakus izvietotām telpām, kur pieejams karšu galds un rokasgrāmatas.

==== Pārgājiena plānošana ====
[[File:Exval.jpeg|thumb|right|Slikta pārgājiena plānošana vai arī novirze no plāna var novest pie uzsēšanās uz sēkļa, kuģa bojājumiem un kravas zuduma]]
Par pārgājiena jeb reisa plānošanu sauc pilnīga kuģa reisa apraksta izstrādi no tā sākuma līdz beigām. Plānā tiek iekļauta doka vai piestātnes pamešana, reisa pārgājiena daļa, tuvošanās galamērķim un [[Tauvošanās|pietauvošanās]]. Atbilstoši starptautiskajām tiesībām, kuģa [[Kuģa kapteinis|kapteinis]] ir juridiski atbildīgs par pārgājiena plānošanu,&lt;ref&gt;1974. gada Starptautiskās konvencijas par cilvēku dzīvības aizsardzību uz jūras, ar grozījumiem, konsolidētā pielikuma V nodaļas &quot;Kuģošanas drošība&quot; 34. noteikuma &quot;Droša kuģošana un izvairīšanās no bīstamām situācijām&quot; 1. punkts&lt;/ref&gt; tomēr uz lielākiem kuģiem šo uzdevumu parasti deleģē kuģa [[Stūrmanis|stūrmanim]].&lt;ref name=&quot;mca&quot;&gt;[https://web.archive.org/web/20070927002748/https://mcanet.mcga.gov.uk/public/c4/solas/solas_v/Annexes/Annex24.htm Guidance Notes for Voyage Planning. Annex 24 - Voyage Planning] Maritime and Coastguard Agency. Skatīts: 2024. gada 25. martā&lt;/ref&gt;

Pētījumi rāda, ka [[Cilvēciska kļūda|cilvēciskās kļūdas]] ir vainojamas vairāk nekā 80 procentos navigācijas negadījumu un daudzos gadījumos cilvēkam, kurš pieļāva kļūdu, bija piekļuve informācijai, kura varēja novērst negadījumu.&lt;ref name=&quot;mca&quot;/&gt; Praksē reisa plānošana ir attīstījusies no līniju vilkšanas ar zīmuli uz [[Jūras karte (kuģniecība)|jūras kartēm]] līdz [[Riska vadība|riska vadības]] procesam.&lt;ref name=&quot;mca&quot;/&gt;

Pārgājiena plānošana sastāv no četriem posmiem - novērtēšanas, plānošanas, izpildes un uzraudzības&lt;ref name=&quot;mca&quot;/&gt; - kuri sīkāk aprakstīti [[Starptautiskā Jūras organizācija|Starptautiskās Jūras organizācijas]] (''International Maritime Organization'', IMO) rezolūcijā A.893(21) &quot;Pamatnostādnes par reisu plānošanu&quot;,&lt;ref name=&quot;rez&quot;&gt;[https://wwwcdn.imo.org/localresources/en/KnowledgeCentre/IndexofIMOResolutions/AssemblyDocuments/A.893(21).pdf Rezolūcija A.893(21) Pamatnostādnes par reisu plānošanu] Starptautiskā Jūras organizācija. 1999. gada 25. novembris&lt;/ref&gt; un šīs pamatnostādnes tiek iekļautas IMO 1974. gada Starptautiskās konvencijas par cilvēku dzīvības aizsardzību uz jūras, ar grozījumiem (''The International Convention for the Safety of Life at Sea'', SOLAS), līgumslēdzēju valstu iekšējos normatīvajos aktos (piemēram, ASV [[Federālo normatīvo aktu kodekss|Federālo normatīvo aktu kodeksa]] (''Code of Federal Regulations'') 33. nodaļā), kā arī lielā skaitā nozares grāmatu un publikāciju.

Novērtēšanas posmā notiek ar sagaidāmo reisu saistītas informācijas ievākšana, kā arī risku noteikšana un reisa galveno iezīmju novērtēšana. Šis posms iekļauj nepieciešamā navigācijas tipa, piemēram, [[Ledus navigācija|ledus navigācijas]], reģiona, kuram cauri kuģim būs jāiet, un maršruta [[Hidrogrāfija|hidrogrāfiskās]] informācijas izvērtēšanu. Nākamajā posmā tiek izstrādāts rakstveida plāns. Trešais posms ir pabeigtā reisa plāna izpilde ņemot vērā īpašus apstākļus, kādi varētu rasties, piemēram, izmaiņas laikapstākļos, un kādi varētu radīt nepieciešamību plānu pārskatīt vai mainīt. Pārgājiena plānošanas beidzamais posms sastāv no kuģa kustības attiecībā pret plānu uzraudzības, kā arī atbildes uz novirzēm no tā vai arī uz iepriekš neparedzamiem apstākļiem.

==== Integrētā tiltiņa sistēmas ====
{{Pamatraksts|Tiltiņš (kuģis)}}
[[Attēls:Integriertes Brückensystem.jpg|thumb|Integrētā tiltiņa sistēma uz piekrastes kuģa (''Offshore vessel'', OSV)]]
Nākotnes navigācijas sistēmu plānojuma vadlīnijas nosaka elektroniskā integrētā tiltiņa koncepts.&lt;ref name=&quot;ibs&quot;&gt;[https://msi.nga.mil/api/publications/download?key=16693975/SFH00000/Bowditch_Vol_1_LoRes.pdf&amp;type=view Bowditch N., National Geospatial-Intelligence Agency ''The American Practical Navigator (Bowditch), Pub No 9. Volume I - 2019 edition.''] National Geospatial-Intelligence Agency, 2019. 75. - 76. lpp.&lt;/ref&gt; Integrētās sistēmas saņem datus no dažādiem kuģa sensoriem, elektroniskā veidā uzrāda kuģa atrašanās vietas datus un nodrošina kontroles signālus, kādi nepieciešami, lai turētu kuģi iepriekš iestatītā kursā.&lt;ref name=&quot;ibs&quot;/&gt; Kuģa vadītājs kļūst par sistēmas menedžeri, kurš izvēlas sistēmas iestatījumus, interpretē izejas datus un uzrauga kuģa atbildi dotajiem kontroles signāliem.&lt;ref name=&quot;ibs&quot;/&gt;

== Atsevišķu komandas locekļu pienākumi un pakāpes ==
=== Kapteinis ===
Kapteinis ir augstākais, atbildīgais virsnieks uz kuģa, kurš darbojas kuģa īpašnieka interesēs. Nepastāv vienprātība vai kapteinis ir daļa no klāja komandas vai tomēr nē, lielā mērā tas ir atkarīgs no paša kapteiņa viedokļa. Ja uz kuģa ir trešais kapteiņa palīgs, kapteinim nav jāpilda [[Sardze|sardzes]] stūrmaņa pienākumi.

Kapteinis ir atbildīgs par sevis komandētā kuģa ikdienas lietām. Viņa atbildība ir raudzīties, lai visas komandas izpildītu savus pienākumus atbilstoši prasībām. Šī iemesla dēļ dažādu komandu vadītāji ir tieši pakļauti kapteinim. Kapteinis pārstāv kuģa īpašnieku un dažreiz angļu valodā viņu sauc par &quot;saimnieku&quot; (''master'') nevis kapteini (''captain''). Oficiāli kapteinis netiek uzskatīts par komandas locekli, kas šķietami atrisina augstāk minēto neskaidrību par to vai kapteinis pieder pie klāja komandas vai nē.

=== Klāja komanda ===
==== Klāja virsnieki ====
Klāja virsnieki ir [[Sertificēts jūrnieks|sertificēti jūrnieki]], kuri ir atbildīgi par kuģa navigāciju un tā drošu pārgājienu.

===== Vecākais kapteiņa palīgs =====
{{Pamatraksts|Stūrmanis}}
[[Attēls:Mncb-1.JPG|thumb|Tirdzniecības kuģu vecākā kapteiņa palīga uzplecis (līdzīgs Nāciju Sadraudzības valstu jūras kara flotes komandkapteinim)]]
Vecākais kapteiņa palīgs ir tirdzniecības kuģa klāja komandas vadītājs un otrais vecākais virsnieks pēc kuģa kapteiņa. Viņš pamatā ir atbildīgs par kuģa kravas operācijām, tā noturību un klāja komandas uzraudzību. Tāpat kapteiņa palīgs ir atbildīgs par kuģa drošību un aizsardzību, kā arī tā komandas labklājību. Parasti vecākais kapteiņa palīgs pilda navigācijas sardzes pienākumus no pulksten četriem līdz astoņiem kā sardzes stūrmanis (''officer-in-charge of the navigational watch'', OICNW) un kā tāds ir tiltiņa komandas vadītājs. Dažu kuģu komandās ir papildus trešie kapteiņa palīgi, kas ļauj vecākajam kapteiņa palīgam nepildīt navigācijas sardzes pienākumus, bet tā vietā vairāk koncentrēties uz kravas un klāja operācijām. Viņa papildus pienākumi iekļauj kuģa korpusa, kravas ierīču, dzīvojamo telpu, kā arī glābšanas un ugunsdzēsības aprīkojuma apkopi. Tāpat vecākais kapteiņa palīgs apmāca komandu un praktikantus dažādos ar drošību, ugunsdzēsību, meklēšanu un glābšanu, kā arī citām ārkārtas situācijām saistītos jautājumos. Kapteiņa prombūtnes vai rīcībnespējas laikā, kapteiņa vecākais palīgs uzņemas kuģa komandēšanu.

===== Otrais kapteiņa palīgs =====
Otrais kapteiņa palīgs ir kvalificēts sardzes stūrmanis (OICNW) un kā tāds vada tiltiņa komandu, kā arī kuģa navigāciju kopumā. Viņš ir trešais pieredzējušākais klāja komandas virsnieks aiz kapteiņa un vecākā kapteiņa palīga. Otrais kapteiņa palīgs ir atbildīgs par navigāciju, kas iekļauj karšu un publikāciju korektūru, lai tās vienmēr būtu aktuālas, pārgājienu plānu sagatavošanu un citu ar kuģa navigāciju saistītu jautājumu risināšanu. Citi pienākumi var iekļaut tauvošanās vadību kuģa priekšgalā vai aizmugurē, kravas vinču vadību, noenkurošanās operāciju vadību, kā arī komandas locekļu apmācību un instruktāžu.

===== Trešais kapteiņa palīgs =====
Trešais kapteiņa palīgs ir kvalificēts sardzes stūrmanis (OICNW), jaunāks par otro kapteiņa palīgu. Navigācijas sardzes laikā trešais kapteiņa palīgs vada tiltiņa komandu, manevrē kuģi, kā arī tur to drošībā un uz plānotās kuģa ceļa līnijas. Trešais kapteiņa palīgs ir atbildīgs par drošību, kas iekļauj piederumu skapju, glābšanas laivu un visa uz kuģa esošā aprīkojuma pārbaudi, lai pārliecinātos, ka tas ir drošs un darba kārtībā. Citi pienākumi iekļauj tauvošanās vadību kuģa priekšgalā vai aizmugurē, kravas vinču vadību, noenkurošanās operāciju vadību, kā arī komandas locekļu apmācību un instruktāžu. Viņš vai viņa parasti ir arī avārijas vai mācību trauksmju vienību vadībā.

===== Klāja praktikants =====
'''Klāja praktikants''', stūrmaņa māceklis vai klāja kadets ir [[Mācekļa prakse|praktikants]], kuram jāapgūst kuģa klāja virsnieka pamata pienākumi. Pēc pietiekoši ilgas jūras prakses un eksāmeniem, klāja praktikanti iegūst sardzes stūrmaņa (OICNW) kompetences sertifikātu.

==== Klāja ierindnieki ====
Ja virsnieki var tikt apmācīti gan kursos, gan jūrniecības mācību iestādēs, tad '''ierindniekus''' apmāca tikai kursos. Viņi palīdz visos pārējos darbos, kādus var nākties veikt reisa laikā. Šie darbi iekļauj, piemēram, tauvošanos, kuģa un tā tilpņu tīrīšanu, kā arī pārrautu pietauvošanās galu un virvju labošanu. Šādi darbi ir fiziski smagi un tos jāveic neatkarīgi no laikapstākļiem.

===== Bocmanis =====
[[Bocmanis]] ir klāja komandas augstākās pakāpes ierindnieks. Parasti bocmanis pilda vecākā kapteiņa palīga dotos uzdevumus, kā arī vada kvalificēto sardzes matrožu un sardzes matrožu darbu. Visbiežāk bocmanis nepilda navigācijas sardzes pienākumus.

===== Kvalificēts sardzes matrozis =====
Kvalificēts sardzes matrozis (''able bodied seaman'', AB) strādā bocmaņa vadībā un veic darbus ar tauvošanās galiem, vada klāja ierīces, piedalās noenkurošanās un kravas operācijās. Parasti kvalificēts sardzes matrozis pilda arī navigācijas sardzes pienākumus kā novērotājs vai stūres vīrs.

===== Sardzes matrozis =====
Klāja komandas viszemākās pakāpes darbinieks. Sardzes matrozis (''ordinary seaman'', OS) parasti palīdz kvalificētam sardzes matrozim izpildīt tā pienākumus. Citi pienākumi iekļauj novērotāja sardzes veikšanu un vispārējus uzkopšanas darbus.

=== Mašīnkomandas virsnieki ===
Mašīnkomandas virsniekus sauc arī par mehāniķiem vai inženieriem. Viņi ir atbildīgi par kuģa un tā mašīnu darbības nodrošināšanu. Mūsdienās kuģi ir sarežģīti transportlīdzekļi, kuri sevī kombinē lielu skaitu tehnoloģiju mazā telpā. Tās iekļauj ne tikai dzinēju un dzinekļus, bet arī, piemēram, apgādi ar elektroenerģiju, kravas iekraušanas un izkraušanas ierīces, atkritumu sadedzināšanu un saldūdens ražošanu. Parasti mehāniķis uz kuģa tiek uzskatīti par augstas pakāpes virsnieku.

== Komandas ==
Vienkāršākais veids kā sadalīt kuģa apkalpi un atsevišķos tās locekļus pēc pienākumiem ir iedalījums komandās.

=== Klāja komanda ===
[[Klāja komanda]] ir viena no kuģa komandas organizatoriskajām vienībām, kāda sastopama uz [[Kara flote|kara flotes]] un [[Tirdzniecības kuģis|tirdzniecības]] kuģiem. Komandu, tās sastāvu, tajā skaitā arī atsevišķo komandas locekļu pienākumus, nosaka [[Starptautiskā konvencija par jūrnieku sagatavošanu un diplomēšanu, kā arī sardzes pildīšanu]] (''International Convention on Standards of Training, Certification and Watchkeeping for Seafarers'', STCW), kura gan attiecas tikai uz konvencijas dalībvalstu tirdzniecības flotēm.&lt;ref&gt;[https://likumi.lv/ta/lv/starptautiskie-ligumi/id/1096-1978-gada-starptautiska-konvencija-par-jurnieku-sagatavosanu-un-diplomesanu-ka-ari-sardzes-pildisanu 1978. gada Starptautiskā konvencija par jūrnieku sagatavošanu un diplomēšanu, kā arī sardzes pildīšanu] Likumi.lv. 1978. gads. Skatīts: 2024. gada 23. aprīlī&lt;/ref&gt; Komandu vada klāja virsnieki, kuri ir [[Sertificēts jūrnieks|sertificēti jūrnieki]] un tos, savukārt, komandē kuģa [[Kapteinis (jūrniecība)|kapteinis]]. Klāja komandas jūrnieki veic dažādus kuģa darbus, bet primāri tie nodrošina kuģa navigāciju no [[Tiltiņš (kuģis)|tiltiņa]]. Šīs komandas jūrnieki parasti ir atbildīgi arī par kuģa [[krava]]s uzraudzību, [[Klājs|klāja]], [[Korpuss (kuģa)|korpusa]] virsbūvju un izbūvju apkopi, kuģa [[Noturība (kuģniecība)|noturības]] uzraudzību, tajā skaitā [[Balasta ūdens atsūknēšana un vide|balasta ūdens]] uzņemšanu un atsūknēšanu, [[Tauvošanās|tauvošanās operāciju]] veikšanu un, visbeidzot, kuģa [[Enkurs|noenkurošanu]].

=== Mašīnkomanda ===
[[Mašīnkomanda]] jeb mašīntelpas komanda ir viena no [[Kuģis|kuģa]] komandas organizatoriskajām vienībām, kura ir atbildīga par [[Dzineklis|piedziņas]] sistēmu, kā arī komandas, pasažieru un kravu uzturošo sistēmu darbību, apkopi un remontu.&lt;ref&gt;[https://www.wikimotors.org/what-is-the-engine-department-on-a-us-merchant-ship.htm Bronwyn H. What is the Engine Department on a US Merchant Ship?] Wikimotors.com 2024. gada 25. janvāris. Skatīts: 2024. gada 25. aprīlī&lt;/ref&gt; Tās iekļauj [[Kuģa dzinējs|kuģa dzinēju]], [[Mazuts|degvielas]], [[eļļošana]]s, [[ūdens]] [[destilācija]]s, [[separācija]]s, [[gaisa kondicionēšana]]s un kravas [[atdzesēšana]]s sistēmas, kā arī [[Apgaismojums|apgaismojumu]].

Mašīnkomanda parādījās 19. gadsimta otrajā pusē, kad kuģu piedziņai sāka izmantot dzinējus. 20. gadsimtā, attīstoties jūras tehnoloģijām, mašīnkomanda uz [[Tirdzniecības kuģis|tirdzniecības kuģiem]] kļuva tikpat svarīga kā [[klāja komanda]], jo kuģa mašīnu apkalpošanai vajadzēja apmācītus mašīnkomandas virsniekus.

Mašīnkomanda rūpējas par kuģa mašīntelpu. Sardzes maiņas sastāvs un tās darba ilgums var būt atšķirīgs dažādās kuģniecībās. Visas personas, kuras ir iekļautas sardzes maiņā, uzrauga mašīntelpu un tās sastāvdaļas. Sardzes maiņā var tikt iekļauti dažādi komandas locekļi un pēc sardzes beigām tie nodod savus pienākumus nākamajai sardzes maiņai.&lt;ref&gt;[https://weh.maritime.edu/stcw/2018/content/principles.html#:~:text=The%20officer%20in%20charge%20of%20the%20engineering%20watch%20is%20the,testing,%20as%20required,%20of%20all STCW engineering watchkeeping principles] Massachusetts Maritime Academy, 2018. gada 28. decembris. Skatīts: 2024. gada 25. aprīlī&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://www.youtube.com/watch?v=6O1Hf_gkD9c Video par globālo jūras negadījumu un drošības sakaru sistēmu] {{en ikona}}
* [https://www.lja.lv/sites/default/files/page_attachments/REC1003.pdf Tāljūras radio operatoru eksāmenu tēmas] {{en ikona}}

[[Kategorija:Jūrniecība]]</text>
      <sha1>ezitnk09o58tvs8n7tzqlnbc76mbe2o</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4047702</id>
      <parentid>4047700</parentid>
      <timestamp>2024-04-25T13:34:13Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Tttoooxxx</username>
        <id>65596</id>
      </contributor>
      <comment>/* Mašīnkomanda */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="18676" xml:space="preserve">'''Darbs uz kuģa''' ietver tā komandas izpildītās darbības [[Kuģis|kuģa]] ekspluatācijas nodrošināšanai. Apmācība darbam uz kuģa notiek jūrniecības mācību iestādēs.&lt;ref name=&quot;norvegija&quot;&gt;[https://www.ntnu.edu/studies/phnaut PhD in Nautical Operations] NTNU Norwegian University of Science and Technology. Skatīts: 2024. gada 18. martā&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[https://www.usn.no/english/research/postgraduate-studies-phd/our-phd-programmes/nautical-operations/ PhD in Nautical Operations - Joint Degree] University of South-Eastern Norway. Skatīts: 2024. gada 18. martā&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;Terminu &quot;kuģa darbs&quot; var saprast dažādi. Tas var attiekties uz paša kuģa fizisko darbību jeb kuģa dzinēju un aprīkojuma darbību, vai uz kuģa navigāciju jūrā, vai arī uz tā komandas darbu savās specialitātēs.&lt;/ref&gt; Darbs uz kuģa ir saistīts ar dažādu operāciju procedūru ievērošanu, kā arī virsnieku un ierindnieku specifisko pienākumu pildīšanu. Šo procedūru un pienākumu pildīšana, kopā ar regulāri izpildāmām darbībām un tehniskiem procesiem, veido kopējo kuģa ekspluatācijas nodrošināšanai nepieciešamo struktūru un tās funkcijas.

== Uz kuģa regulāri veicamās darbības ==
Pastāv vairākas regulāri veicamas darbības, kuras ir kopīgas uz visu tipu kuģiem.

=== Navigācija ===
{{Pamatraksts|Navigācija}}
==== Vienas dienas darbs navigācijā ====
Vienas dienas darbs navigācijā ir minimālais uzdevumu kopums, kurš nodrošina piesardzīgu navigāciju. Uzdevumu kopums var būt atšķirīgs uz militārajiem un civilajiem kuģiem, pie tam tas var atšķirties arī no kuģa uz kuģi, bet tradicionāli tiek uzskatīts, ka tas ietver sekojošus uzdevumus:
# vest nepārtrauktu grafisko lagrēķinu;
# veikt divu vai vairāku zvaigžņu novērojumus rīta krēslā kuģa atrašanās vietas noteikšanai (piesardzīgi būtu veikt sešu zvaigžņu novērojumus);
# veikt rīta Saules novērojumu. Tas var tikt veikts, kad Saule ir uz [[Pirmais vertikāls|pirmā vertikāla]] vai tuvu tam, lai aprēķinātu ģeogrāfisko garumu, vai arī jebkurā laikā pozīciju līnijas iegūšanai;
# noteikt kompasa kopizlabojumu peilējot Sauli;
# veikt laika un noietā starpgājiena aprēķinu no rīta Saules novērojuma līdz pusdienas laikam. Notiek arī joslas laika aprēķināšana vidējās Saules kulminācijas momentam, Saules deklinācijas un laika vienādojuma atrašana, lai sagatavotos Saules augstuma mērījumiem uz novērotāja meridiāna vai tā tuvumā;
# veikt pusdienas Saules meridionālā augstuma, vai augstumu sērijas pirms un pēc novērotāja meridiāna, mērīšanu, lai aprēķinātu ģeogrāfisko platumu. Tiek iegūta kuģa atrašanās vieta izmantojot no rīta atrasto Saules pozīciju līniju un starpgājienu vai arī krustojoties aprēķinātajam ģeogrāfiskajam platumam un Venēras pozīciju līnijai;
# pusdienas laikā aprēķināt kuģa diennaktī noieto distanci, diennakts laikā darbojošās straumes virzienu un ātrumu;
# iegūt vismaz vienu pēcpusdienas Saules pozīciju līniju gadījumā, ja zvaigznes krēslas laikā nebūs saskatāmas;
# noteikt kompasa kopizlabojumu peilējot Sauli;
# veikt divu vai vairāku zvaigžņu novērojumus vakara krēslā kuģa atrašanās vietas noteikšanai (piesardzīgi būtu veikt sešu zvaigžņu novērojumus).
Kuģa navigācija parasti notiek no [[Tiltiņš (kuģis)|tiltiņa]]. Tomēr tā var notikt arī no blakus izvietotām telpām, kur pieejams karšu galds un rokasgrāmatas.

==== Pārgājiena plānošana ====
[[File:Exval.jpeg|thumb|right|Slikta pārgājiena plānošana vai arī novirze no plāna var novest pie uzsēšanās uz sēkļa, kuģa bojājumiem un kravas zuduma]]
Par pārgājiena jeb reisa plānošanu sauc pilnīga kuģa reisa apraksta izstrādi no tā sākuma līdz beigām. Plānā tiek iekļauta doka vai piestātnes pamešana, reisa pārgājiena daļa, tuvošanās galamērķim un [[Tauvošanās|pietauvošanās]]. Atbilstoši starptautiskajām tiesībām, kuģa [[Kuģa kapteinis|kapteinis]] ir juridiski atbildīgs par pārgājiena plānošanu,&lt;ref&gt;1974. gada Starptautiskās konvencijas par cilvēku dzīvības aizsardzību uz jūras, ar grozījumiem, konsolidētā pielikuma V nodaļas &quot;Kuģošanas drošība&quot; 34. noteikuma &quot;Droša kuģošana un izvairīšanās no bīstamām situācijām&quot; 1. punkts&lt;/ref&gt; tomēr uz lielākiem kuģiem šo uzdevumu parasti deleģē kuģa [[Stūrmanis|stūrmanim]].&lt;ref name=&quot;mca&quot;&gt;[https://web.archive.org/web/20070927002748/https://mcanet.mcga.gov.uk/public/c4/solas/solas_v/Annexes/Annex24.htm Guidance Notes for Voyage Planning. Annex 24 - Voyage Planning] Maritime and Coastguard Agency. Skatīts: 2024. gada 25. martā&lt;/ref&gt;

Pētījumi rāda, ka [[Cilvēciska kļūda|cilvēciskās kļūdas]] ir vainojamas vairāk nekā 80 procentos navigācijas negadījumu un daudzos gadījumos cilvēkam, kurš pieļāva kļūdu, bija piekļuve informācijai, kura varēja novērst negadījumu.&lt;ref name=&quot;mca&quot;/&gt; Praksē reisa plānošana ir attīstījusies no līniju vilkšanas ar zīmuli uz [[Jūras karte (kuģniecība)|jūras kartēm]] līdz [[Riska vadība|riska vadības]] procesam.&lt;ref name=&quot;mca&quot;/&gt;

Pārgājiena plānošana sastāv no četriem posmiem - novērtēšanas, plānošanas, izpildes un uzraudzības&lt;ref name=&quot;mca&quot;/&gt; - kuri sīkāk aprakstīti [[Starptautiskā Jūras organizācija|Starptautiskās Jūras organizācijas]] (''International Maritime Organization'', IMO) rezolūcijā A.893(21) &quot;Pamatnostādnes par reisu plānošanu&quot;,&lt;ref name=&quot;rez&quot;&gt;[https://wwwcdn.imo.org/localresources/en/KnowledgeCentre/IndexofIMOResolutions/AssemblyDocuments/A.893(21).pdf Rezolūcija A.893(21) Pamatnostādnes par reisu plānošanu] Starptautiskā Jūras organizācija. 1999. gada 25. novembris&lt;/ref&gt; un šīs pamatnostādnes tiek iekļautas IMO 1974. gada Starptautiskās konvencijas par cilvēku dzīvības aizsardzību uz jūras, ar grozījumiem (''The International Convention for the Safety of Life at Sea'', SOLAS), līgumslēdzēju valstu iekšējos normatīvajos aktos (piemēram, ASV [[Federālo normatīvo aktu kodekss|Federālo normatīvo aktu kodeksa]] (''Code of Federal Regulations'') 33. nodaļā), kā arī lielā skaitā nozares grāmatu un publikāciju.

Novērtēšanas posmā notiek ar sagaidāmo reisu saistītas informācijas ievākšana, kā arī risku noteikšana un reisa galveno iezīmju novērtēšana. Šis posms iekļauj nepieciešamā navigācijas tipa, piemēram, [[Ledus navigācija|ledus navigācijas]], reģiona, kuram cauri kuģim būs jāiet, un maršruta [[Hidrogrāfija|hidrogrāfiskās]] informācijas izvērtēšanu. Nākamajā posmā tiek izstrādāts rakstveida plāns. Trešais posms ir pabeigtā reisa plāna izpilde ņemot vērā īpašus apstākļus, kādi varētu rasties, piemēram, izmaiņas laikapstākļos, un kādi varētu radīt nepieciešamību plānu pārskatīt vai mainīt. Pārgājiena plānošanas beidzamais posms sastāv no kuģa kustības attiecībā pret plānu uzraudzības, kā arī atbildes uz novirzēm no tā vai arī uz iepriekš neparedzamiem apstākļiem.

==== Integrētā tiltiņa sistēmas ====
{{Pamatraksts|Tiltiņš (kuģis)}}
[[Attēls:Integriertes Brückensystem.jpg|thumb|Integrētā tiltiņa sistēma uz piekrastes kuģa (''Offshore vessel'', OSV)]]
Nākotnes navigācijas sistēmu plānojuma vadlīnijas nosaka elektroniskā integrētā tiltiņa koncepts.&lt;ref name=&quot;ibs&quot;&gt;[https://msi.nga.mil/api/publications/download?key=16693975/SFH00000/Bowditch_Vol_1_LoRes.pdf&amp;type=view Bowditch N., National Geospatial-Intelligence Agency ''The American Practical Navigator (Bowditch), Pub No 9. Volume I - 2019 edition.''] National Geospatial-Intelligence Agency, 2019. 75. - 76. lpp.&lt;/ref&gt; Integrētās sistēmas saņem datus no dažādiem kuģa sensoriem, elektroniskā veidā uzrāda kuģa atrašanās vietas datus un nodrošina kontroles signālus, kādi nepieciešami, lai turētu kuģi iepriekš iestatītā kursā.&lt;ref name=&quot;ibs&quot;/&gt; Kuģa vadītājs kļūst par sistēmas menedžeri, kurš izvēlas sistēmas iestatījumus, interpretē izejas datus un uzrauga kuģa atbildi dotajiem kontroles signāliem.&lt;ref name=&quot;ibs&quot;/&gt;

== Atsevišķu komandas locekļu pienākumi un pakāpes ==
=== Kapteinis ===
Kapteinis ir augstākais, atbildīgais virsnieks uz kuģa, kurš darbojas kuģa īpašnieka interesēs. Nepastāv vienprātība vai kapteinis ir daļa no klāja komandas vai tomēr nē, lielā mērā tas ir atkarīgs no paša kapteiņa viedokļa. Ja uz kuģa ir trešais kapteiņa palīgs, kapteinim nav jāpilda [[Sardze|sardzes]] stūrmaņa pienākumi.

Kapteinis ir atbildīgs par sevis komandētā kuģa ikdienas lietām. Viņa atbildība ir raudzīties, lai visas komandas izpildītu savus pienākumus atbilstoši prasībām. Šī iemesla dēļ dažādu komandu vadītāji ir tieši pakļauti kapteinim. Kapteinis pārstāv kuģa īpašnieku un dažreiz angļu valodā viņu sauc par &quot;saimnieku&quot; (''master'') nevis kapteini (''captain''). Oficiāli kapteinis netiek uzskatīts par komandas locekli, kas šķietami atrisina augstāk minēto neskaidrību par to vai kapteinis pieder pie klāja komandas vai nē.

=== Klāja komanda ===
==== Klāja virsnieki ====
Klāja virsnieki ir [[Sertificēts jūrnieks|sertificēti jūrnieki]], kuri ir atbildīgi par kuģa navigāciju un tā drošu pārgājienu.

===== Vecākais kapteiņa palīgs =====
{{Pamatraksts|Stūrmanis}}
[[Attēls:Mncb-1.JPG|thumb|Tirdzniecības kuģu vecākā kapteiņa palīga uzplecis (līdzīgs Nāciju Sadraudzības valstu jūras kara flotes komandkapteinim)]]
Vecākais kapteiņa palīgs ir tirdzniecības kuģa klāja komandas vadītājs un otrais vecākais virsnieks pēc kuģa kapteiņa. Viņš pamatā ir atbildīgs par kuģa kravas operācijām, tā noturību un klāja komandas uzraudzību. Tāpat kapteiņa palīgs ir atbildīgs par kuģa drošību un aizsardzību, kā arī tā komandas labklājību. Parasti vecākais kapteiņa palīgs pilda navigācijas sardzes pienākumus no pulksten četriem līdz astoņiem kā sardzes stūrmanis (''officer-in-charge of the navigational watch'', OICNW) un kā tāds ir tiltiņa komandas vadītājs. Dažu kuģu komandās ir papildus trešie kapteiņa palīgi, kas ļauj vecākajam kapteiņa palīgam nepildīt navigācijas sardzes pienākumus, bet tā vietā vairāk koncentrēties uz kravas un klāja operācijām. Viņa papildus pienākumi iekļauj kuģa korpusa, kravas ierīču, dzīvojamo telpu, kā arī glābšanas un ugunsdzēsības aprīkojuma apkopi. Tāpat vecākais kapteiņa palīgs apmāca komandu un praktikantus dažādos ar drošību, ugunsdzēsību, meklēšanu un glābšanu, kā arī citām ārkārtas situācijām saistītos jautājumos. Kapteiņa prombūtnes vai rīcībnespējas laikā, kapteiņa vecākais palīgs uzņemas kuģa komandēšanu.

===== Otrais kapteiņa palīgs =====
Otrais kapteiņa palīgs ir kvalificēts sardzes stūrmanis (OICNW) un kā tāds vada tiltiņa komandu, kā arī kuģa navigāciju kopumā. Viņš ir trešais pieredzējušākais klāja komandas virsnieks aiz kapteiņa un vecākā kapteiņa palīga. Otrais kapteiņa palīgs ir atbildīgs par navigāciju, kas iekļauj karšu un publikāciju korektūru, lai tās vienmēr būtu aktuālas, pārgājienu plānu sagatavošanu un citu ar kuģa navigāciju saistītu jautājumu risināšanu. Citi pienākumi var iekļaut tauvošanās vadību kuģa priekšgalā vai aizmugurē, kravas vinču vadību, noenkurošanās operāciju vadību, kā arī komandas locekļu apmācību un instruktāžu.

===== Trešais kapteiņa palīgs =====
Trešais kapteiņa palīgs ir kvalificēts sardzes stūrmanis (OICNW), jaunāks par otro kapteiņa palīgu. Navigācijas sardzes laikā trešais kapteiņa palīgs vada tiltiņa komandu, manevrē kuģi, kā arī tur to drošībā un uz plānotās kuģa ceļa līnijas. Trešais kapteiņa palīgs ir atbildīgs par drošību, kas iekļauj piederumu skapju, glābšanas laivu un visa uz kuģa esošā aprīkojuma pārbaudi, lai pārliecinātos, ka tas ir drošs un darba kārtībā. Citi pienākumi iekļauj tauvošanās vadību kuģa priekšgalā vai aizmugurē, kravas vinču vadību, noenkurošanās operāciju vadību, kā arī komandas locekļu apmācību un instruktāžu. Viņš vai viņa parasti ir arī avārijas vai mācību trauksmju vienību vadībā.

===== Klāja praktikants =====
'''Klāja praktikants''', stūrmaņa māceklis vai klāja kadets ir [[Mācekļa prakse|praktikants]], kuram jāapgūst kuģa klāja virsnieka pamata pienākumi. Pēc pietiekoši ilgas jūras prakses un eksāmeniem, klāja praktikanti iegūst sardzes stūrmaņa (OICNW) kompetences sertifikātu.

==== Klāja ierindnieki ====
Ja virsnieki var tikt apmācīti gan kursos, gan jūrniecības mācību iestādēs, tad '''ierindniekus''' apmāca tikai kursos. Viņi palīdz visos pārējos darbos, kādus var nākties veikt reisa laikā. Šie darbi iekļauj, piemēram, tauvošanos, kuģa un tā tilpņu tīrīšanu, kā arī pārrautu pietauvošanās galu un virvju labošanu. Šādi darbi ir fiziski smagi un tos jāveic neatkarīgi no laikapstākļiem.

===== Bocmanis =====
[[Bocmanis]] ir klāja komandas augstākās pakāpes ierindnieks. Parasti bocmanis pilda vecākā kapteiņa palīga dotos uzdevumus, kā arī vada kvalificēto sardzes matrožu un sardzes matrožu darbu. Visbiežāk bocmanis nepilda navigācijas sardzes pienākumus.

===== Kvalificēts sardzes matrozis =====
Kvalificēts sardzes matrozis (''able bodied seaman'', AB) strādā bocmaņa vadībā un veic darbus ar tauvošanās galiem, vada klāja ierīces, piedalās noenkurošanās un kravas operācijās. Parasti kvalificēts sardzes matrozis pilda arī navigācijas sardzes pienākumus kā novērotājs vai stūres vīrs.

===== Sardzes matrozis =====
Klāja komandas viszemākās pakāpes darbinieks. Sardzes matrozis (''ordinary seaman'', OS) parasti palīdz kvalificētam sardzes matrozim izpildīt tā pienākumus. Citi pienākumi iekļauj novērotāja sardzes veikšanu un vispārējus uzkopšanas darbus.

=== Mašīnkomandas virsnieki ===
Mašīnkomandas virsniekus sauc arī par mehāniķiem vai inženieriem. Viņi ir atbildīgi par kuģa un tā mašīnu darbības nodrošināšanu. Mūsdienās kuģi ir sarežģīti transportlīdzekļi, kuri sevī kombinē lielu skaitu tehnoloģiju mazā telpā. Tās iekļauj ne tikai dzinēju un dzinekļus, bet arī, piemēram, apgādi ar elektroenerģiju, kravas iekraušanas un izkraušanas ierīces, atkritumu sadedzināšanu un saldūdens ražošanu. Parasti mehāniķis uz kuģa tiek uzskatīti par augstas pakāpes virsnieku.

== Komandas ==
Vienkāršākais veids kā sadalīt kuģa apkalpi un atsevišķos tās locekļus pēc pienākumiem ir iedalījums komandās.

=== Klāja komanda ===
[[Klāja komanda]] ir viena no kuģa komandas organizatoriskajām vienībām, kāda sastopama uz [[Kara flote|kara flotes]] un [[Tirdzniecības kuģis|tirdzniecības]] kuģiem. Komandu, tās sastāvu, tajā skaitā arī atsevišķo komandas locekļu pienākumus, nosaka [[Starptautiskā konvencija par jūrnieku sagatavošanu un diplomēšanu, kā arī sardzes pildīšanu]] (''International Convention on Standards of Training, Certification and Watchkeeping for Seafarers'', STCW), kura gan attiecas tikai uz konvencijas dalībvalstu tirdzniecības flotēm.&lt;ref&gt;[https://likumi.lv/ta/lv/starptautiskie-ligumi/id/1096-1978-gada-starptautiska-konvencija-par-jurnieku-sagatavosanu-un-diplomesanu-ka-ari-sardzes-pildisanu 1978. gada Starptautiskā konvencija par jūrnieku sagatavošanu un diplomēšanu, kā arī sardzes pildīšanu] Likumi.lv. 1978. gads. Skatīts: 2024. gada 23. aprīlī&lt;/ref&gt; Komandu vada klāja virsnieki, kuri ir [[Sertificēts jūrnieks|sertificēti jūrnieki]] un tos, savukārt, komandē kuģa [[Kapteinis (jūrniecība)|kapteinis]]. Klāja komandas jūrnieki veic dažādus kuģa darbus, bet primāri tie nodrošina kuģa navigāciju no [[Tiltiņš (kuģis)|tiltiņa]]. Šīs komandas jūrnieki parasti ir atbildīgi arī par kuģa [[krava]]s uzraudzību, [[Klājs|klāja]], [[Korpuss (kuģa)|korpusa]] virsbūvju un izbūvju apkopi, kuģa [[Noturība (kuģniecība)|noturības]] uzraudzību, tajā skaitā [[Balasta ūdens atsūknēšana un vide|balasta ūdens]] uzņemšanu un atsūknēšanu, [[Tauvošanās|tauvošanās operāciju]] veikšanu un, visbeidzot, kuģa [[Enkurs|noenkurošanu]].

=== Mašīnkomanda ===
[[Mašīnkomanda]] jeb mašīntelpas komanda ir viena no [[Kuģis|kuģa]] komandas organizatoriskajām vienībām, kura ir atbildīga par [[Dzineklis|piedziņas]] sistēmu, kā arī komandas, pasažieru un kravu uzturošo sistēmu darbību, apkopi un remontu.&lt;ref&gt;[https://www.wikimotors.org/what-is-the-engine-department-on-a-us-merchant-ship.htm Bronwyn H. What is the Engine Department on a US Merchant Ship?] Wikimotors.com 2024. gada 25. janvāris. Skatīts: 2024. gada 25. aprīlī&lt;/ref&gt; Mehānismi un sistēmas, kuras ir mašīnkomandas pārziņā, iekļauj [[Kuģa dzinējs|kuģa dzinēju]], [[Mazuts|degvielas]], [[eļļošana]]s, [[ūdens]] [[destilācija]]s, [[separācija]]s, [[Apgaismojums|apgaismojumu]], [[gaisa kondicionēšana]]s, kā arī kravas [[atdzesēšana]]s sistēmas.

Mašīnkomanda parādījās 19. gadsimta otrajā pusē, kad kuģu piedziņai sāka izmantot dzinējus. 20. gadsimtā, attīstoties jūras tehnoloģijām, mašīnkomanda uz [[Tirdzniecības kuģis|tirdzniecības kuģiem]] kļuva tikpat svarīga kā [[klāja komanda]], jo kuģa mašīnu apkalpošanai vajadzēja apmācītus mašīnkomandas virsniekus.

Mašīnkomanda rūpējas par kuģa mašīntelpu. Sardzes maiņas sastāvs un tās darba ilgums var būt atšķirīgs dažādās kuģniecībās. Visas personas, kuras ir iekļautas sardzes maiņā, uzrauga mašīntelpu un tās sastāvdaļas. Sardzes maiņā var tikt iekļauti dažādi komandas locekļi un pēc sardzes beigām tie nodod savus pienākumus nākamajai sardzes maiņai.&lt;ref&gt;[https://weh.maritime.edu/stcw/2018/content/principles.html#:~:text=The%20officer%20in%20charge%20of%20the%20engineering%20watch%20is%20the,testing,%20as%20required,%20of%20all STCW engineering watchkeeping principles] Massachusetts Maritime Academy, 2018. gada 28. decembris. Skatīts: 2024. gada 25. aprīlī&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://www.youtube.com/watch?v=6O1Hf_gkD9c Video par globālo jūras negadījumu un drošības sakaru sistēmu] {{en ikona}}
* [https://www.lja.lv/sites/default/files/page_attachments/REC1003.pdf Tāljūras radio operatoru eksāmenu tēmas] {{en ikona}}

[[Kategorija:Jūrniecība]]</text>
      <sha1>mlyrtcbqcdiz63ait8j3bvk28yp92wv</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4047703</id>
      <parentid>4047702</parentid>
      <timestamp>2024-04-25T13:35:29Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Tttoooxxx</username>
        <id>65596</id>
      </contributor>
      <comment>/* Mašīnkomanda */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="18679" xml:space="preserve">'''Darbs uz kuģa''' ietver tā komandas izpildītās darbības [[Kuģis|kuģa]] ekspluatācijas nodrošināšanai. Apmācība darbam uz kuģa notiek jūrniecības mācību iestādēs.&lt;ref name=&quot;norvegija&quot;&gt;[https://www.ntnu.edu/studies/phnaut PhD in Nautical Operations] NTNU Norwegian University of Science and Technology. Skatīts: 2024. gada 18. martā&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[https://www.usn.no/english/research/postgraduate-studies-phd/our-phd-programmes/nautical-operations/ PhD in Nautical Operations - Joint Degree] University of South-Eastern Norway. Skatīts: 2024. gada 18. martā&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;Terminu &quot;kuģa darbs&quot; var saprast dažādi. Tas var attiekties uz paša kuģa fizisko darbību jeb kuģa dzinēju un aprīkojuma darbību, vai uz kuģa navigāciju jūrā, vai arī uz tā komandas darbu savās specialitātēs.&lt;/ref&gt; Darbs uz kuģa ir saistīts ar dažādu operāciju procedūru ievērošanu, kā arī virsnieku un ierindnieku specifisko pienākumu pildīšanu. Šo procedūru un pienākumu pildīšana, kopā ar regulāri izpildāmām darbībām un tehniskiem procesiem, veido kopējo kuģa ekspluatācijas nodrošināšanai nepieciešamo struktūru un tās funkcijas.

== Uz kuģa regulāri veicamās darbības ==
Pastāv vairākas regulāri veicamas darbības, kuras ir kopīgas uz visu tipu kuģiem.

=== Navigācija ===
{{Pamatraksts|Navigācija}}
==== Vienas dienas darbs navigācijā ====
Vienas dienas darbs navigācijā ir minimālais uzdevumu kopums, kurš nodrošina piesardzīgu navigāciju. Uzdevumu kopums var būt atšķirīgs uz militārajiem un civilajiem kuģiem, pie tam tas var atšķirties arī no kuģa uz kuģi, bet tradicionāli tiek uzskatīts, ka tas ietver sekojošus uzdevumus:
# vest nepārtrauktu grafisko lagrēķinu;
# veikt divu vai vairāku zvaigžņu novērojumus rīta krēslā kuģa atrašanās vietas noteikšanai (piesardzīgi būtu veikt sešu zvaigžņu novērojumus);
# veikt rīta Saules novērojumu. Tas var tikt veikts, kad Saule ir uz [[Pirmais vertikāls|pirmā vertikāla]] vai tuvu tam, lai aprēķinātu ģeogrāfisko garumu, vai arī jebkurā laikā pozīciju līnijas iegūšanai;
# noteikt kompasa kopizlabojumu peilējot Sauli;
# veikt laika un noietā starpgājiena aprēķinu no rīta Saules novērojuma līdz pusdienas laikam. Notiek arī joslas laika aprēķināšana vidējās Saules kulminācijas momentam, Saules deklinācijas un laika vienādojuma atrašana, lai sagatavotos Saules augstuma mērījumiem uz novērotāja meridiāna vai tā tuvumā;
# veikt pusdienas Saules meridionālā augstuma, vai augstumu sērijas pirms un pēc novērotāja meridiāna, mērīšanu, lai aprēķinātu ģeogrāfisko platumu. Tiek iegūta kuģa atrašanās vieta izmantojot no rīta atrasto Saules pozīciju līniju un starpgājienu vai arī krustojoties aprēķinātajam ģeogrāfiskajam platumam un Venēras pozīciju līnijai;
# pusdienas laikā aprēķināt kuģa diennaktī noieto distanci, diennakts laikā darbojošās straumes virzienu un ātrumu;
# iegūt vismaz vienu pēcpusdienas Saules pozīciju līniju gadījumā, ja zvaigznes krēslas laikā nebūs saskatāmas;
# noteikt kompasa kopizlabojumu peilējot Sauli;
# veikt divu vai vairāku zvaigžņu novērojumus vakara krēslā kuģa atrašanās vietas noteikšanai (piesardzīgi būtu veikt sešu zvaigžņu novērojumus).
Kuģa navigācija parasti notiek no [[Tiltiņš (kuģis)|tiltiņa]]. Tomēr tā var notikt arī no blakus izvietotām telpām, kur pieejams karšu galds un rokasgrāmatas.

==== Pārgājiena plānošana ====
[[File:Exval.jpeg|thumb|right|Slikta pārgājiena plānošana vai arī novirze no plāna var novest pie uzsēšanās uz sēkļa, kuģa bojājumiem un kravas zuduma]]
Par pārgājiena jeb reisa plānošanu sauc pilnīga kuģa reisa apraksta izstrādi no tā sākuma līdz beigām. Plānā tiek iekļauta doka vai piestātnes pamešana, reisa pārgājiena daļa, tuvošanās galamērķim un [[Tauvošanās|pietauvošanās]]. Atbilstoši starptautiskajām tiesībām, kuģa [[Kuģa kapteinis|kapteinis]] ir juridiski atbildīgs par pārgājiena plānošanu,&lt;ref&gt;1974. gada Starptautiskās konvencijas par cilvēku dzīvības aizsardzību uz jūras, ar grozījumiem, konsolidētā pielikuma V nodaļas &quot;Kuģošanas drošība&quot; 34. noteikuma &quot;Droša kuģošana un izvairīšanās no bīstamām situācijām&quot; 1. punkts&lt;/ref&gt; tomēr uz lielākiem kuģiem šo uzdevumu parasti deleģē kuģa [[Stūrmanis|stūrmanim]].&lt;ref name=&quot;mca&quot;&gt;[https://web.archive.org/web/20070927002748/https://mcanet.mcga.gov.uk/public/c4/solas/solas_v/Annexes/Annex24.htm Guidance Notes for Voyage Planning. Annex 24 - Voyage Planning] Maritime and Coastguard Agency. Skatīts: 2024. gada 25. martā&lt;/ref&gt;

Pētījumi rāda, ka [[Cilvēciska kļūda|cilvēciskās kļūdas]] ir vainojamas vairāk nekā 80 procentos navigācijas negadījumu un daudzos gadījumos cilvēkam, kurš pieļāva kļūdu, bija piekļuve informācijai, kura varēja novērst negadījumu.&lt;ref name=&quot;mca&quot;/&gt; Praksē reisa plānošana ir attīstījusies no līniju vilkšanas ar zīmuli uz [[Jūras karte (kuģniecība)|jūras kartēm]] līdz [[Riska vadība|riska vadības]] procesam.&lt;ref name=&quot;mca&quot;/&gt;

Pārgājiena plānošana sastāv no četriem posmiem - novērtēšanas, plānošanas, izpildes un uzraudzības&lt;ref name=&quot;mca&quot;/&gt; - kuri sīkāk aprakstīti [[Starptautiskā Jūras organizācija|Starptautiskās Jūras organizācijas]] (''International Maritime Organization'', IMO) rezolūcijā A.893(21) &quot;Pamatnostādnes par reisu plānošanu&quot;,&lt;ref name=&quot;rez&quot;&gt;[https://wwwcdn.imo.org/localresources/en/KnowledgeCentre/IndexofIMOResolutions/AssemblyDocuments/A.893(21).pdf Rezolūcija A.893(21) Pamatnostādnes par reisu plānošanu] Starptautiskā Jūras organizācija. 1999. gada 25. novembris&lt;/ref&gt; un šīs pamatnostādnes tiek iekļautas IMO 1974. gada Starptautiskās konvencijas par cilvēku dzīvības aizsardzību uz jūras, ar grozījumiem (''The International Convention for the Safety of Life at Sea'', SOLAS), līgumslēdzēju valstu iekšējos normatīvajos aktos (piemēram, ASV [[Federālo normatīvo aktu kodekss|Federālo normatīvo aktu kodeksa]] (''Code of Federal Regulations'') 33. nodaļā), kā arī lielā skaitā nozares grāmatu un publikāciju.

Novērtēšanas posmā notiek ar sagaidāmo reisu saistītas informācijas ievākšana, kā arī risku noteikšana un reisa galveno iezīmju novērtēšana. Šis posms iekļauj nepieciešamā navigācijas tipa, piemēram, [[Ledus navigācija|ledus navigācijas]], reģiona, kuram cauri kuģim būs jāiet, un maršruta [[Hidrogrāfija|hidrogrāfiskās]] informācijas izvērtēšanu. Nākamajā posmā tiek izstrādāts rakstveida plāns. Trešais posms ir pabeigtā reisa plāna izpilde ņemot vērā īpašus apstākļus, kādi varētu rasties, piemēram, izmaiņas laikapstākļos, un kādi varētu radīt nepieciešamību plānu pārskatīt vai mainīt. Pārgājiena plānošanas beidzamais posms sastāv no kuģa kustības attiecībā pret plānu uzraudzības, kā arī atbildes uz novirzēm no tā vai arī uz iepriekš neparedzamiem apstākļiem.

==== Integrētā tiltiņa sistēmas ====
{{Pamatraksts|Tiltiņš (kuģis)}}
[[Attēls:Integriertes Brückensystem.jpg|thumb|Integrētā tiltiņa sistēma uz piekrastes kuģa (''Offshore vessel'', OSV)]]
Nākotnes navigācijas sistēmu plānojuma vadlīnijas nosaka elektroniskā integrētā tiltiņa koncepts.&lt;ref name=&quot;ibs&quot;&gt;[https://msi.nga.mil/api/publications/download?key=16693975/SFH00000/Bowditch_Vol_1_LoRes.pdf&amp;type=view Bowditch N., National Geospatial-Intelligence Agency ''The American Practical Navigator (Bowditch), Pub No 9. Volume I - 2019 edition.''] National Geospatial-Intelligence Agency, 2019. 75. - 76. lpp.&lt;/ref&gt; Integrētās sistēmas saņem datus no dažādiem kuģa sensoriem, elektroniskā veidā uzrāda kuģa atrašanās vietas datus un nodrošina kontroles signālus, kādi nepieciešami, lai turētu kuģi iepriekš iestatītā kursā.&lt;ref name=&quot;ibs&quot;/&gt; Kuģa vadītājs kļūst par sistēmas menedžeri, kurš izvēlas sistēmas iestatījumus, interpretē izejas datus un uzrauga kuģa atbildi dotajiem kontroles signāliem.&lt;ref name=&quot;ibs&quot;/&gt;

== Atsevišķu komandas locekļu pienākumi un pakāpes ==
=== Kapteinis ===
Kapteinis ir augstākais, atbildīgais virsnieks uz kuģa, kurš darbojas kuģa īpašnieka interesēs. Nepastāv vienprātība vai kapteinis ir daļa no klāja komandas vai tomēr nē, lielā mērā tas ir atkarīgs no paša kapteiņa viedokļa. Ja uz kuģa ir trešais kapteiņa palīgs, kapteinim nav jāpilda [[Sardze|sardzes]] stūrmaņa pienākumi.

Kapteinis ir atbildīgs par sevis komandētā kuģa ikdienas lietām. Viņa atbildība ir raudzīties, lai visas komandas izpildītu savus pienākumus atbilstoši prasībām. Šī iemesla dēļ dažādu komandu vadītāji ir tieši pakļauti kapteinim. Kapteinis pārstāv kuģa īpašnieku un dažreiz angļu valodā viņu sauc par &quot;saimnieku&quot; (''master'') nevis kapteini (''captain''). Oficiāli kapteinis netiek uzskatīts par komandas locekli, kas šķietami atrisina augstāk minēto neskaidrību par to vai kapteinis pieder pie klāja komandas vai nē.

=== Klāja komanda ===
==== Klāja virsnieki ====
Klāja virsnieki ir [[Sertificēts jūrnieks|sertificēti jūrnieki]], kuri ir atbildīgi par kuģa navigāciju un tā drošu pārgājienu.

===== Vecākais kapteiņa palīgs =====
{{Pamatraksts|Stūrmanis}}
[[Attēls:Mncb-1.JPG|thumb|Tirdzniecības kuģu vecākā kapteiņa palīga uzplecis (līdzīgs Nāciju Sadraudzības valstu jūras kara flotes komandkapteinim)]]
Vecākais kapteiņa palīgs ir tirdzniecības kuģa klāja komandas vadītājs un otrais vecākais virsnieks pēc kuģa kapteiņa. Viņš pamatā ir atbildīgs par kuģa kravas operācijām, tā noturību un klāja komandas uzraudzību. Tāpat kapteiņa palīgs ir atbildīgs par kuģa drošību un aizsardzību, kā arī tā komandas labklājību. Parasti vecākais kapteiņa palīgs pilda navigācijas sardzes pienākumus no pulksten četriem līdz astoņiem kā sardzes stūrmanis (''officer-in-charge of the navigational watch'', OICNW) un kā tāds ir tiltiņa komandas vadītājs. Dažu kuģu komandās ir papildus trešie kapteiņa palīgi, kas ļauj vecākajam kapteiņa palīgam nepildīt navigācijas sardzes pienākumus, bet tā vietā vairāk koncentrēties uz kravas un klāja operācijām. Viņa papildus pienākumi iekļauj kuģa korpusa, kravas ierīču, dzīvojamo telpu, kā arī glābšanas un ugunsdzēsības aprīkojuma apkopi. Tāpat vecākais kapteiņa palīgs apmāca komandu un praktikantus dažādos ar drošību, ugunsdzēsību, meklēšanu un glābšanu, kā arī citām ārkārtas situācijām saistītos jautājumos. Kapteiņa prombūtnes vai rīcībnespējas laikā, kapteiņa vecākais palīgs uzņemas kuģa komandēšanu.

===== Otrais kapteiņa palīgs =====
Otrais kapteiņa palīgs ir kvalificēts sardzes stūrmanis (OICNW) un kā tāds vada tiltiņa komandu, kā arī kuģa navigāciju kopumā. Viņš ir trešais pieredzējušākais klāja komandas virsnieks aiz kapteiņa un vecākā kapteiņa palīga. Otrais kapteiņa palīgs ir atbildīgs par navigāciju, kas iekļauj karšu un publikāciju korektūru, lai tās vienmēr būtu aktuālas, pārgājienu plānu sagatavošanu un citu ar kuģa navigāciju saistītu jautājumu risināšanu. Citi pienākumi var iekļaut tauvošanās vadību kuģa priekšgalā vai aizmugurē, kravas vinču vadību, noenkurošanās operāciju vadību, kā arī komandas locekļu apmācību un instruktāžu.

===== Trešais kapteiņa palīgs =====
Trešais kapteiņa palīgs ir kvalificēts sardzes stūrmanis (OICNW), jaunāks par otro kapteiņa palīgu. Navigācijas sardzes laikā trešais kapteiņa palīgs vada tiltiņa komandu, manevrē kuģi, kā arī tur to drošībā un uz plānotās kuģa ceļa līnijas. Trešais kapteiņa palīgs ir atbildīgs par drošību, kas iekļauj piederumu skapju, glābšanas laivu un visa uz kuģa esošā aprīkojuma pārbaudi, lai pārliecinātos, ka tas ir drošs un darba kārtībā. Citi pienākumi iekļauj tauvošanās vadību kuģa priekšgalā vai aizmugurē, kravas vinču vadību, noenkurošanās operāciju vadību, kā arī komandas locekļu apmācību un instruktāžu. Viņš vai viņa parasti ir arī avārijas vai mācību trauksmju vienību vadībā.

===== Klāja praktikants =====
'''Klāja praktikants''', stūrmaņa māceklis vai klāja kadets ir [[Mācekļa prakse|praktikants]], kuram jāapgūst kuģa klāja virsnieka pamata pienākumi. Pēc pietiekoši ilgas jūras prakses un eksāmeniem, klāja praktikanti iegūst sardzes stūrmaņa (OICNW) kompetences sertifikātu.

==== Klāja ierindnieki ====
Ja virsnieki var tikt apmācīti gan kursos, gan jūrniecības mācību iestādēs, tad '''ierindniekus''' apmāca tikai kursos. Viņi palīdz visos pārējos darbos, kādus var nākties veikt reisa laikā. Šie darbi iekļauj, piemēram, tauvošanos, kuģa un tā tilpņu tīrīšanu, kā arī pārrautu pietauvošanās galu un virvju labošanu. Šādi darbi ir fiziski smagi un tos jāveic neatkarīgi no laikapstākļiem.

===== Bocmanis =====
[[Bocmanis]] ir klāja komandas augstākās pakāpes ierindnieks. Parasti bocmanis pilda vecākā kapteiņa palīga dotos uzdevumus, kā arī vada kvalificēto sardzes matrožu un sardzes matrožu darbu. Visbiežāk bocmanis nepilda navigācijas sardzes pienākumus.

===== Kvalificēts sardzes matrozis =====
Kvalificēts sardzes matrozis (''able bodied seaman'', AB) strādā bocmaņa vadībā un veic darbus ar tauvošanās galiem, vada klāja ierīces, piedalās noenkurošanās un kravas operācijās. Parasti kvalificēts sardzes matrozis pilda arī navigācijas sardzes pienākumus kā novērotājs vai stūres vīrs.

===== Sardzes matrozis =====
Klāja komandas viszemākās pakāpes darbinieks. Sardzes matrozis (''ordinary seaman'', OS) parasti palīdz kvalificētam sardzes matrozim izpildīt tā pienākumus. Citi pienākumi iekļauj novērotāja sardzes veikšanu un vispārējus uzkopšanas darbus.

=== Mašīnkomandas virsnieki ===
Mašīnkomandas virsniekus sauc arī par mehāniķiem vai inženieriem. Viņi ir atbildīgi par kuģa un tā mašīnu darbības nodrošināšanu. Mūsdienās kuģi ir sarežģīti transportlīdzekļi, kuri sevī kombinē lielu skaitu tehnoloģiju mazā telpā. Tās iekļauj ne tikai dzinēju un dzinekļus, bet arī, piemēram, apgādi ar elektroenerģiju, kravas iekraušanas un izkraušanas ierīces, atkritumu sadedzināšanu un saldūdens ražošanu. Parasti mehāniķis uz kuģa tiek uzskatīti par augstas pakāpes virsnieku.

== Komandas ==
Vienkāršākais veids kā sadalīt kuģa apkalpi un atsevišķos tās locekļus pēc pienākumiem ir iedalījums komandās.

=== Klāja komanda ===
[[Klāja komanda]] ir viena no kuģa komandas organizatoriskajām vienībām, kāda sastopama uz [[Kara flote|kara flotes]] un [[Tirdzniecības kuģis|tirdzniecības]] kuģiem. Komandu, tās sastāvu, tajā skaitā arī atsevišķo komandas locekļu pienākumus, nosaka [[Starptautiskā konvencija par jūrnieku sagatavošanu un diplomēšanu, kā arī sardzes pildīšanu]] (''International Convention on Standards of Training, Certification and Watchkeeping for Seafarers'', STCW), kura gan attiecas tikai uz konvencijas dalībvalstu tirdzniecības flotēm.&lt;ref&gt;[https://likumi.lv/ta/lv/starptautiskie-ligumi/id/1096-1978-gada-starptautiska-konvencija-par-jurnieku-sagatavosanu-un-diplomesanu-ka-ari-sardzes-pildisanu 1978. gada Starptautiskā konvencija par jūrnieku sagatavošanu un diplomēšanu, kā arī sardzes pildīšanu] Likumi.lv. 1978. gads. Skatīts: 2024. gada 23. aprīlī&lt;/ref&gt; Komandu vada klāja virsnieki, kuri ir [[Sertificēts jūrnieks|sertificēti jūrnieki]] un tos, savukārt, komandē kuģa [[Kapteinis (jūrniecība)|kapteinis]]. Klāja komandas jūrnieki veic dažādus kuģa darbus, bet primāri tie nodrošina kuģa navigāciju no [[Tiltiņš (kuģis)|tiltiņa]]. Šīs komandas jūrnieki parasti ir atbildīgi arī par kuģa [[krava]]s uzraudzību, [[Klājs|klāja]], [[Korpuss (kuģa)|korpusa]] virsbūvju un izbūvju apkopi, kuģa [[Noturība (kuģniecība)|noturības]] uzraudzību, tajā skaitā [[Balasta ūdens atsūknēšana un vide|balasta ūdens]] uzņemšanu un atsūknēšanu, [[Tauvošanās|tauvošanās operāciju]] veikšanu un, visbeidzot, kuģa [[Enkurs|noenkurošanu]].

=== Mašīnkomanda ===
[[Mašīnkomanda]] jeb mašīntelpas komanda ir viena no [[Kuģis|kuģa]] komandas organizatoriskajām vienībām, kura ir atbildīga par [[Dzineklis|piedziņas]] sistēmu, kā arī komandas, pasažieru un kravu uzturošo sistēmu darbību, apkopi un remontu.&lt;ref&gt;[https://www.wikimotors.org/what-is-the-engine-department-on-a-us-merchant-ship.htm Bronwyn H. What is the Engine Department on a US Merchant Ship?] Wikimotors.com 2024. gada 25. janvāris. Skatīts: 2024. gada 25. aprīlī&lt;/ref&gt; Mehānismi un sistēmas, kuras ir mašīnkomandas pārziņā, iekļauj [[Kuģa dzinējs|kuģa dzinējus]], kā arī [[Mazuts|degvielas]], [[eļļošana]]s, [[ūdens]] [[destilācija]]s, [[separācija]]s, [[Apgaismojums|apgaismojuma]], [[gaisa kondicionēšana]]s un kravas [[atdzesēšana]]s sistēmas.

Mašīnkomanda parādījās 19. gadsimta otrajā pusē, kad kuģu piedziņai sāka izmantot dzinējus. 20. gadsimtā, attīstoties jūras tehnoloģijām, mašīnkomanda uz [[Tirdzniecības kuģis|tirdzniecības kuģiem]] kļuva tikpat svarīga kā [[klāja komanda]], jo kuģa mašīnu apkalpošanai vajadzēja apmācītus mašīnkomandas virsniekus.

Mašīnkomanda rūpējas par kuģa mašīntelpu. Sardzes maiņas sastāvs un tās darba ilgums var būt atšķirīgs dažādās kuģniecībās. Visas personas, kuras ir iekļautas sardzes maiņā, uzrauga mašīntelpu un tās sastāvdaļas. Sardzes maiņā var tikt iekļauti dažādi komandas locekļi un pēc sardzes beigām tie nodod savus pienākumus nākamajai sardzes maiņai.&lt;ref&gt;[https://weh.maritime.edu/stcw/2018/content/principles.html#:~:text=The%20officer%20in%20charge%20of%20the%20engineering%20watch%20is%20the,testing,%20as%20required,%20of%20all STCW engineering watchkeeping principles] Massachusetts Maritime Academy, 2018. gada 28. decembris. Skatīts: 2024. gada 25. aprīlī&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://www.youtube.com/watch?v=6O1Hf_gkD9c Video par globālo jūras negadījumu un drošības sakaru sistēmu] {{en ikona}}
* [https://www.lja.lv/sites/default/files/page_attachments/REC1003.pdf Tāljūras radio operatoru eksāmenu tēmas] {{en ikona}}

[[Kategorija:Jūrniecība]]</text>
      <sha1>q0645nm27qj2ty0b8dh3j938uup6hit</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4047704</id>
      <parentid>4047703</parentid>
      <timestamp>2024-04-25T13:37:09Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Tttoooxxx</username>
        <id>65596</id>
      </contributor>
      <comment>/* Mašīnkomanda */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="18687" xml:space="preserve">'''Darbs uz kuģa''' ietver tā komandas izpildītās darbības [[Kuģis|kuģa]] ekspluatācijas nodrošināšanai. Apmācība darbam uz kuģa notiek jūrniecības mācību iestādēs.&lt;ref name=&quot;norvegija&quot;&gt;[https://www.ntnu.edu/studies/phnaut PhD in Nautical Operations] NTNU Norwegian University of Science and Technology. Skatīts: 2024. gada 18. martā&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[https://www.usn.no/english/research/postgraduate-studies-phd/our-phd-programmes/nautical-operations/ PhD in Nautical Operations - Joint Degree] University of South-Eastern Norway. Skatīts: 2024. gada 18. martā&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;Terminu &quot;kuģa darbs&quot; var saprast dažādi. Tas var attiekties uz paša kuģa fizisko darbību jeb kuģa dzinēju un aprīkojuma darbību, vai uz kuģa navigāciju jūrā, vai arī uz tā komandas darbu savās specialitātēs.&lt;/ref&gt; Darbs uz kuģa ir saistīts ar dažādu operāciju procedūru ievērošanu, kā arī virsnieku un ierindnieku specifisko pienākumu pildīšanu. Šo procedūru un pienākumu pildīšana, kopā ar regulāri izpildāmām darbībām un tehniskiem procesiem, veido kopējo kuģa ekspluatācijas nodrošināšanai nepieciešamo struktūru un tās funkcijas.

== Uz kuģa regulāri veicamās darbības ==
Pastāv vairākas regulāri veicamas darbības, kuras ir kopīgas uz visu tipu kuģiem.

=== Navigācija ===
{{Pamatraksts|Navigācija}}
==== Vienas dienas darbs navigācijā ====
Vienas dienas darbs navigācijā ir minimālais uzdevumu kopums, kurš nodrošina piesardzīgu navigāciju. Uzdevumu kopums var būt atšķirīgs uz militārajiem un civilajiem kuģiem, pie tam tas var atšķirties arī no kuģa uz kuģi, bet tradicionāli tiek uzskatīts, ka tas ietver sekojošus uzdevumus:
# vest nepārtrauktu grafisko lagrēķinu;
# veikt divu vai vairāku zvaigžņu novērojumus rīta krēslā kuģa atrašanās vietas noteikšanai (piesardzīgi būtu veikt sešu zvaigžņu novērojumus);
# veikt rīta Saules novērojumu. Tas var tikt veikts, kad Saule ir uz [[Pirmais vertikāls|pirmā vertikāla]] vai tuvu tam, lai aprēķinātu ģeogrāfisko garumu, vai arī jebkurā laikā pozīciju līnijas iegūšanai;
# noteikt kompasa kopizlabojumu peilējot Sauli;
# veikt laika un noietā starpgājiena aprēķinu no rīta Saules novērojuma līdz pusdienas laikam. Notiek arī joslas laika aprēķināšana vidējās Saules kulminācijas momentam, Saules deklinācijas un laika vienādojuma atrašana, lai sagatavotos Saules augstuma mērījumiem uz novērotāja meridiāna vai tā tuvumā;
# veikt pusdienas Saules meridionālā augstuma, vai augstumu sērijas pirms un pēc novērotāja meridiāna, mērīšanu, lai aprēķinātu ģeogrāfisko platumu. Tiek iegūta kuģa atrašanās vieta izmantojot no rīta atrasto Saules pozīciju līniju un starpgājienu vai arī krustojoties aprēķinātajam ģeogrāfiskajam platumam un Venēras pozīciju līnijai;
# pusdienas laikā aprēķināt kuģa diennaktī noieto distanci, diennakts laikā darbojošās straumes virzienu un ātrumu;
# iegūt vismaz vienu pēcpusdienas Saules pozīciju līniju gadījumā, ja zvaigznes krēslas laikā nebūs saskatāmas;
# noteikt kompasa kopizlabojumu peilējot Sauli;
# veikt divu vai vairāku zvaigžņu novērojumus vakara krēslā kuģa atrašanās vietas noteikšanai (piesardzīgi būtu veikt sešu zvaigžņu novērojumus).
Kuģa navigācija parasti notiek no [[Tiltiņš (kuģis)|tiltiņa]]. Tomēr tā var notikt arī no blakus izvietotām telpām, kur pieejams karšu galds un rokasgrāmatas.

==== Pārgājiena plānošana ====
[[File:Exval.jpeg|thumb|right|Slikta pārgājiena plānošana vai arī novirze no plāna var novest pie uzsēšanās uz sēkļa, kuģa bojājumiem un kravas zuduma]]
Par pārgājiena jeb reisa plānošanu sauc pilnīga kuģa reisa apraksta izstrādi no tā sākuma līdz beigām. Plānā tiek iekļauta doka vai piestātnes pamešana, reisa pārgājiena daļa, tuvošanās galamērķim un [[Tauvošanās|pietauvošanās]]. Atbilstoši starptautiskajām tiesībām, kuģa [[Kuģa kapteinis|kapteinis]] ir juridiski atbildīgs par pārgājiena plānošanu,&lt;ref&gt;1974. gada Starptautiskās konvencijas par cilvēku dzīvības aizsardzību uz jūras, ar grozījumiem, konsolidētā pielikuma V nodaļas &quot;Kuģošanas drošība&quot; 34. noteikuma &quot;Droša kuģošana un izvairīšanās no bīstamām situācijām&quot; 1. punkts&lt;/ref&gt; tomēr uz lielākiem kuģiem šo uzdevumu parasti deleģē kuģa [[Stūrmanis|stūrmanim]].&lt;ref name=&quot;mca&quot;&gt;[https://web.archive.org/web/20070927002748/https://mcanet.mcga.gov.uk/public/c4/solas/solas_v/Annexes/Annex24.htm Guidance Notes for Voyage Planning. Annex 24 - Voyage Planning] Maritime and Coastguard Agency. Skatīts: 2024. gada 25. martā&lt;/ref&gt;

Pētījumi rāda, ka [[Cilvēciska kļūda|cilvēciskās kļūdas]] ir vainojamas vairāk nekā 80 procentos navigācijas negadījumu un daudzos gadījumos cilvēkam, kurš pieļāva kļūdu, bija piekļuve informācijai, kura varēja novērst negadījumu.&lt;ref name=&quot;mca&quot;/&gt; Praksē reisa plānošana ir attīstījusies no līniju vilkšanas ar zīmuli uz [[Jūras karte (kuģniecība)|jūras kartēm]] līdz [[Riska vadība|riska vadības]] procesam.&lt;ref name=&quot;mca&quot;/&gt;

Pārgājiena plānošana sastāv no četriem posmiem - novērtēšanas, plānošanas, izpildes un uzraudzības&lt;ref name=&quot;mca&quot;/&gt; - kuri sīkāk aprakstīti [[Starptautiskā Jūras organizācija|Starptautiskās Jūras organizācijas]] (''International Maritime Organization'', IMO) rezolūcijā A.893(21) &quot;Pamatnostādnes par reisu plānošanu&quot;,&lt;ref name=&quot;rez&quot;&gt;[https://wwwcdn.imo.org/localresources/en/KnowledgeCentre/IndexofIMOResolutions/AssemblyDocuments/A.893(21).pdf Rezolūcija A.893(21) Pamatnostādnes par reisu plānošanu] Starptautiskā Jūras organizācija. 1999. gada 25. novembris&lt;/ref&gt; un šīs pamatnostādnes tiek iekļautas IMO 1974. gada Starptautiskās konvencijas par cilvēku dzīvības aizsardzību uz jūras, ar grozījumiem (''The International Convention for the Safety of Life at Sea'', SOLAS), līgumslēdzēju valstu iekšējos normatīvajos aktos (piemēram, ASV [[Federālo normatīvo aktu kodekss|Federālo normatīvo aktu kodeksa]] (''Code of Federal Regulations'') 33. nodaļā), kā arī lielā skaitā nozares grāmatu un publikāciju.

Novērtēšanas posmā notiek ar sagaidāmo reisu saistītas informācijas ievākšana, kā arī risku noteikšana un reisa galveno iezīmju novērtēšana. Šis posms iekļauj nepieciešamā navigācijas tipa, piemēram, [[Ledus navigācija|ledus navigācijas]], reģiona, kuram cauri kuģim būs jāiet, un maršruta [[Hidrogrāfija|hidrogrāfiskās]] informācijas izvērtēšanu. Nākamajā posmā tiek izstrādāts rakstveida plāns. Trešais posms ir pabeigtā reisa plāna izpilde ņemot vērā īpašus apstākļus, kādi varētu rasties, piemēram, izmaiņas laikapstākļos, un kādi varētu radīt nepieciešamību plānu pārskatīt vai mainīt. Pārgājiena plānošanas beidzamais posms sastāv no kuģa kustības attiecībā pret plānu uzraudzības, kā arī atbildes uz novirzēm no tā vai arī uz iepriekš neparedzamiem apstākļiem.

==== Integrētā tiltiņa sistēmas ====
{{Pamatraksts|Tiltiņš (kuģis)}}
[[Attēls:Integriertes Brückensystem.jpg|thumb|Integrētā tiltiņa sistēma uz piekrastes kuģa (''Offshore vessel'', OSV)]]
Nākotnes navigācijas sistēmu plānojuma vadlīnijas nosaka elektroniskā integrētā tiltiņa koncepts.&lt;ref name=&quot;ibs&quot;&gt;[https://msi.nga.mil/api/publications/download?key=16693975/SFH00000/Bowditch_Vol_1_LoRes.pdf&amp;type=view Bowditch N., National Geospatial-Intelligence Agency ''The American Practical Navigator (Bowditch), Pub No 9. Volume I - 2019 edition.''] National Geospatial-Intelligence Agency, 2019. 75. - 76. lpp.&lt;/ref&gt; Integrētās sistēmas saņem datus no dažādiem kuģa sensoriem, elektroniskā veidā uzrāda kuģa atrašanās vietas datus un nodrošina kontroles signālus, kādi nepieciešami, lai turētu kuģi iepriekš iestatītā kursā.&lt;ref name=&quot;ibs&quot;/&gt; Kuģa vadītājs kļūst par sistēmas menedžeri, kurš izvēlas sistēmas iestatījumus, interpretē izejas datus un uzrauga kuģa atbildi dotajiem kontroles signāliem.&lt;ref name=&quot;ibs&quot;/&gt;

== Atsevišķu komandas locekļu pienākumi un pakāpes ==
=== Kapteinis ===
Kapteinis ir augstākais, atbildīgais virsnieks uz kuģa, kurš darbojas kuģa īpašnieka interesēs. Nepastāv vienprātība vai kapteinis ir daļa no klāja komandas vai tomēr nē, lielā mērā tas ir atkarīgs no paša kapteiņa viedokļa. Ja uz kuģa ir trešais kapteiņa palīgs, kapteinim nav jāpilda [[Sardze|sardzes]] stūrmaņa pienākumi.

Kapteinis ir atbildīgs par sevis komandētā kuģa ikdienas lietām. Viņa atbildība ir raudzīties, lai visas komandas izpildītu savus pienākumus atbilstoši prasībām. Šī iemesla dēļ dažādu komandu vadītāji ir tieši pakļauti kapteinim. Kapteinis pārstāv kuģa īpašnieku un dažreiz angļu valodā viņu sauc par &quot;saimnieku&quot; (''master'') nevis kapteini (''captain''). Oficiāli kapteinis netiek uzskatīts par komandas locekli, kas šķietami atrisina augstāk minēto neskaidrību par to vai kapteinis pieder pie klāja komandas vai nē.

=== Klāja komanda ===
==== Klāja virsnieki ====
Klāja virsnieki ir [[Sertificēts jūrnieks|sertificēti jūrnieki]], kuri ir atbildīgi par kuģa navigāciju un tā drošu pārgājienu.

===== Vecākais kapteiņa palīgs =====
{{Pamatraksts|Stūrmanis}}
[[Attēls:Mncb-1.JPG|thumb|Tirdzniecības kuģu vecākā kapteiņa palīga uzplecis (līdzīgs Nāciju Sadraudzības valstu jūras kara flotes komandkapteinim)]]
Vecākais kapteiņa palīgs ir tirdzniecības kuģa klāja komandas vadītājs un otrais vecākais virsnieks pēc kuģa kapteiņa. Viņš pamatā ir atbildīgs par kuģa kravas operācijām, tā noturību un klāja komandas uzraudzību. Tāpat kapteiņa palīgs ir atbildīgs par kuģa drošību un aizsardzību, kā arī tā komandas labklājību. Parasti vecākais kapteiņa palīgs pilda navigācijas sardzes pienākumus no pulksten četriem līdz astoņiem kā sardzes stūrmanis (''officer-in-charge of the navigational watch'', OICNW) un kā tāds ir tiltiņa komandas vadītājs. Dažu kuģu komandās ir papildus trešie kapteiņa palīgi, kas ļauj vecākajam kapteiņa palīgam nepildīt navigācijas sardzes pienākumus, bet tā vietā vairāk koncentrēties uz kravas un klāja operācijām. Viņa papildus pienākumi iekļauj kuģa korpusa, kravas ierīču, dzīvojamo telpu, kā arī glābšanas un ugunsdzēsības aprīkojuma apkopi. Tāpat vecākais kapteiņa palīgs apmāca komandu un praktikantus dažādos ar drošību, ugunsdzēsību, meklēšanu un glābšanu, kā arī citām ārkārtas situācijām saistītos jautājumos. Kapteiņa prombūtnes vai rīcībnespējas laikā, kapteiņa vecākais palīgs uzņemas kuģa komandēšanu.

===== Otrais kapteiņa palīgs =====
Otrais kapteiņa palīgs ir kvalificēts sardzes stūrmanis (OICNW) un kā tāds vada tiltiņa komandu, kā arī kuģa navigāciju kopumā. Viņš ir trešais pieredzējušākais klāja komandas virsnieks aiz kapteiņa un vecākā kapteiņa palīga. Otrais kapteiņa palīgs ir atbildīgs par navigāciju, kas iekļauj karšu un publikāciju korektūru, lai tās vienmēr būtu aktuālas, pārgājienu plānu sagatavošanu un citu ar kuģa navigāciju saistītu jautājumu risināšanu. Citi pienākumi var iekļaut tauvošanās vadību kuģa priekšgalā vai aizmugurē, kravas vinču vadību, noenkurošanās operāciju vadību, kā arī komandas locekļu apmācību un instruktāžu.

===== Trešais kapteiņa palīgs =====
Trešais kapteiņa palīgs ir kvalificēts sardzes stūrmanis (OICNW), jaunāks par otro kapteiņa palīgu. Navigācijas sardzes laikā trešais kapteiņa palīgs vada tiltiņa komandu, manevrē kuģi, kā arī tur to drošībā un uz plānotās kuģa ceļa līnijas. Trešais kapteiņa palīgs ir atbildīgs par drošību, kas iekļauj piederumu skapju, glābšanas laivu un visa uz kuģa esošā aprīkojuma pārbaudi, lai pārliecinātos, ka tas ir drošs un darba kārtībā. Citi pienākumi iekļauj tauvošanās vadību kuģa priekšgalā vai aizmugurē, kravas vinču vadību, noenkurošanās operāciju vadību, kā arī komandas locekļu apmācību un instruktāžu. Viņš vai viņa parasti ir arī avārijas vai mācību trauksmju vienību vadībā.

===== Klāja praktikants =====
'''Klāja praktikants''', stūrmaņa māceklis vai klāja kadets ir [[Mācekļa prakse|praktikants]], kuram jāapgūst kuģa klāja virsnieka pamata pienākumi. Pēc pietiekoši ilgas jūras prakses un eksāmeniem, klāja praktikanti iegūst sardzes stūrmaņa (OICNW) kompetences sertifikātu.

==== Klāja ierindnieki ====
Ja virsnieki var tikt apmācīti gan kursos, gan jūrniecības mācību iestādēs, tad '''ierindniekus''' apmāca tikai kursos. Viņi palīdz visos pārējos darbos, kādus var nākties veikt reisa laikā. Šie darbi iekļauj, piemēram, tauvošanos, kuģa un tā tilpņu tīrīšanu, kā arī pārrautu pietauvošanās galu un virvju labošanu. Šādi darbi ir fiziski smagi un tos jāveic neatkarīgi no laikapstākļiem.

===== Bocmanis =====
[[Bocmanis]] ir klāja komandas augstākās pakāpes ierindnieks. Parasti bocmanis pilda vecākā kapteiņa palīga dotos uzdevumus, kā arī vada kvalificēto sardzes matrožu un sardzes matrožu darbu. Visbiežāk bocmanis nepilda navigācijas sardzes pienākumus.

===== Kvalificēts sardzes matrozis =====
Kvalificēts sardzes matrozis (''able bodied seaman'', AB) strādā bocmaņa vadībā un veic darbus ar tauvošanās galiem, vada klāja ierīces, piedalās noenkurošanās un kravas operācijās. Parasti kvalificēts sardzes matrozis pilda arī navigācijas sardzes pienākumus kā novērotājs vai stūres vīrs.

===== Sardzes matrozis =====
Klāja komandas viszemākās pakāpes darbinieks. Sardzes matrozis (''ordinary seaman'', OS) parasti palīdz kvalificētam sardzes matrozim izpildīt tā pienākumus. Citi pienākumi iekļauj novērotāja sardzes veikšanu un vispārējus uzkopšanas darbus.

=== Mašīnkomandas virsnieki ===
Mašīnkomandas virsniekus sauc arī par mehāniķiem vai inženieriem. Viņi ir atbildīgi par kuģa un tā mašīnu darbības nodrošināšanu. Mūsdienās kuģi ir sarežģīti transportlīdzekļi, kuri sevī kombinē lielu skaitu tehnoloģiju mazā telpā. Tās iekļauj ne tikai dzinēju un dzinekļus, bet arī, piemēram, apgādi ar elektroenerģiju, kravas iekraušanas un izkraušanas ierīces, atkritumu sadedzināšanu un saldūdens ražošanu. Parasti mehāniķis uz kuģa tiek uzskatīti par augstas pakāpes virsnieku.

== Komandas ==
Vienkāršākais veids kā sadalīt kuģa apkalpi un atsevišķos tās locekļus pēc pienākumiem ir iedalījums komandās.

=== Klāja komanda ===
[[Klāja komanda]] ir viena no kuģa komandas organizatoriskajām vienībām, kāda sastopama uz [[Kara flote|kara flotes]] un [[Tirdzniecības kuģis|tirdzniecības]] kuģiem. Komandu, tās sastāvu, tajā skaitā arī atsevišķo komandas locekļu pienākumus, nosaka [[Starptautiskā konvencija par jūrnieku sagatavošanu un diplomēšanu, kā arī sardzes pildīšanu]] (''International Convention on Standards of Training, Certification and Watchkeeping for Seafarers'', STCW), kura gan attiecas tikai uz konvencijas dalībvalstu tirdzniecības flotēm.&lt;ref&gt;[https://likumi.lv/ta/lv/starptautiskie-ligumi/id/1096-1978-gada-starptautiska-konvencija-par-jurnieku-sagatavosanu-un-diplomesanu-ka-ari-sardzes-pildisanu 1978. gada Starptautiskā konvencija par jūrnieku sagatavošanu un diplomēšanu, kā arī sardzes pildīšanu] Likumi.lv. 1978. gads. Skatīts: 2024. gada 23. aprīlī&lt;/ref&gt; Komandu vada klāja virsnieki, kuri ir [[Sertificēts jūrnieks|sertificēti jūrnieki]] un tos, savukārt, komandē kuģa [[Kapteinis (jūrniecība)|kapteinis]]. Klāja komandas jūrnieki veic dažādus kuģa darbus, bet primāri tie nodrošina kuģa navigāciju no [[Tiltiņš (kuģis)|tiltiņa]]. Šīs komandas jūrnieki parasti ir atbildīgi arī par kuģa [[krava]]s uzraudzību, [[Klājs|klāja]], [[Korpuss (kuģa)|korpusa]] virsbūvju un izbūvju apkopi, kuģa [[Noturība (kuģniecība)|noturības]] uzraudzību, tajā skaitā [[Balasta ūdens atsūknēšana un vide|balasta ūdens]] uzņemšanu un atsūknēšanu, [[Tauvošanās|tauvošanās operāciju]] veikšanu un, visbeidzot, kuģa [[Enkurs|noenkurošanu]].

=== Mašīnkomanda ===
[[Mašīnkomanda]] jeb mašīntelpas komanda ir viena no [[Kuģis|kuģa]] komandas organizatoriskajām vienībām, kura ir atbildīga par [[Dzineklis|piedziņas]] sistēmu, kā arī komandas, pasažieru un kravu uzturošo sistēmu darbību, apkopi un remontu.&lt;ref&gt;[https://www.wikimotors.org/what-is-the-engine-department-on-a-us-merchant-ship.htm Bronwyn H. What is the Engine Department on a US Merchant Ship?] Wikimotors.com 2024. gada 25. janvāris. Skatīts: 2024. gada 25. aprīlī&lt;/ref&gt; Mehānismi un sistēmas, kuras ir mašīnkomandas pārziņā, iekļauj [[Kuģa dzinējs|kuģa dzinējus]], kā arī [[Mazuts|degvielas]], [[eļļošana]]s, [[ūdens]] [[destilācija]]s, [[separācija]]s, [[Apgaismojums|apgaismojuma]], [[gaisa kondicionēšana]]s un kravas [[atdzesēšana]]s sistēmas.

Mašīnkomanda parādījās 19. gadsimta otrajā pusē, kad kuģu piedziņai sāka izmantot dzinējus. 20. gadsimtā, attīstoties jūras tehnoloģijām, mašīnkomanda uz [[Tirdzniecības kuģis|tirdzniecības kuģiem]] kļuva tikpat svarīga kā [[klāja komanda]], jo kuģa mašīnu apkalpošanai vajadzēja īpaši apmācītus mašīnkomandas virsniekus.

Mašīnkomanda rūpējas par kuģa mašīntelpu. Sardzes maiņas sastāvs un tās darba ilgums var būt atšķirīgs dažādās kuģniecībās. Visas personas, kuras ir iekļautas sardzes maiņā, uzrauga mašīntelpu un tās sastāvdaļas. Sardzes maiņā var tikt iekļauti dažādi komandas locekļi un pēc sardzes beigām tie nodod savus pienākumus nākamajai sardzes maiņai.&lt;ref&gt;[https://weh.maritime.edu/stcw/2018/content/principles.html#:~:text=The%20officer%20in%20charge%20of%20the%20engineering%20watch%20is%20the,testing,%20as%20required,%20of%20all STCW engineering watchkeeping principles] Massachusetts Maritime Academy, 2018. gada 28. decembris. Skatīts: 2024. gada 25. aprīlī&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://www.youtube.com/watch?v=6O1Hf_gkD9c Video par globālo jūras negadījumu un drošības sakaru sistēmu] {{en ikona}}
* [https://www.lja.lv/sites/default/files/page_attachments/REC1003.pdf Tāljūras radio operatoru eksāmenu tēmas] {{en ikona}}

[[Kategorija:Jūrniecība]]</text>
      <sha1>3uqckzvxjdh1o58tckbolovzgrkktl4</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4047711</id>
      <parentid>4047704</parentid>
      <timestamp>2024-04-25T13:41:31Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Tttoooxxx</username>
        <id>65596</id>
      </contributor>
      <comment>/* Mašīnkomanda */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="18685" xml:space="preserve">'''Darbs uz kuģa''' ietver tā komandas izpildītās darbības [[Kuģis|kuģa]] ekspluatācijas nodrošināšanai. Apmācība darbam uz kuģa notiek jūrniecības mācību iestādēs.&lt;ref name=&quot;norvegija&quot;&gt;[https://www.ntnu.edu/studies/phnaut PhD in Nautical Operations] NTNU Norwegian University of Science and Technology. Skatīts: 2024. gada 18. martā&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[https://www.usn.no/english/research/postgraduate-studies-phd/our-phd-programmes/nautical-operations/ PhD in Nautical Operations - Joint Degree] University of South-Eastern Norway. Skatīts: 2024. gada 18. martā&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;Terminu &quot;kuģa darbs&quot; var saprast dažādi. Tas var attiekties uz paša kuģa fizisko darbību jeb kuģa dzinēju un aprīkojuma darbību, vai uz kuģa navigāciju jūrā, vai arī uz tā komandas darbu savās specialitātēs.&lt;/ref&gt; Darbs uz kuģa ir saistīts ar dažādu operāciju procedūru ievērošanu, kā arī virsnieku un ierindnieku specifisko pienākumu pildīšanu. Šo procedūru un pienākumu pildīšana, kopā ar regulāri izpildāmām darbībām un tehniskiem procesiem, veido kopējo kuģa ekspluatācijas nodrošināšanai nepieciešamo struktūru un tās funkcijas.

== Uz kuģa regulāri veicamās darbības ==
Pastāv vairākas regulāri veicamas darbības, kuras ir kopīgas uz visu tipu kuģiem.

=== Navigācija ===
{{Pamatraksts|Navigācija}}
==== Vienas dienas darbs navigācijā ====
Vienas dienas darbs navigācijā ir minimālais uzdevumu kopums, kurš nodrošina piesardzīgu navigāciju. Uzdevumu kopums var būt atšķirīgs uz militārajiem un civilajiem kuģiem, pie tam tas var atšķirties arī no kuģa uz kuģi, bet tradicionāli tiek uzskatīts, ka tas ietver sekojošus uzdevumus:
# vest nepārtrauktu grafisko lagrēķinu;
# veikt divu vai vairāku zvaigžņu novērojumus rīta krēslā kuģa atrašanās vietas noteikšanai (piesardzīgi būtu veikt sešu zvaigžņu novērojumus);
# veikt rīta Saules novērojumu. Tas var tikt veikts, kad Saule ir uz [[Pirmais vertikāls|pirmā vertikāla]] vai tuvu tam, lai aprēķinātu ģeogrāfisko garumu, vai arī jebkurā laikā pozīciju līnijas iegūšanai;
# noteikt kompasa kopizlabojumu peilējot Sauli;
# veikt laika un noietā starpgājiena aprēķinu no rīta Saules novērojuma līdz pusdienas laikam. Notiek arī joslas laika aprēķināšana vidējās Saules kulminācijas momentam, Saules deklinācijas un laika vienādojuma atrašana, lai sagatavotos Saules augstuma mērījumiem uz novērotāja meridiāna vai tā tuvumā;
# veikt pusdienas Saules meridionālā augstuma, vai augstumu sērijas pirms un pēc novērotāja meridiāna, mērīšanu, lai aprēķinātu ģeogrāfisko platumu. Tiek iegūta kuģa atrašanās vieta izmantojot no rīta atrasto Saules pozīciju līniju un starpgājienu vai arī krustojoties aprēķinātajam ģeogrāfiskajam platumam un Venēras pozīciju līnijai;
# pusdienas laikā aprēķināt kuģa diennaktī noieto distanci, diennakts laikā darbojošās straumes virzienu un ātrumu;
# iegūt vismaz vienu pēcpusdienas Saules pozīciju līniju gadījumā, ja zvaigznes krēslas laikā nebūs saskatāmas;
# noteikt kompasa kopizlabojumu peilējot Sauli;
# veikt divu vai vairāku zvaigžņu novērojumus vakara krēslā kuģa atrašanās vietas noteikšanai (piesardzīgi būtu veikt sešu zvaigžņu novērojumus).
Kuģa navigācija parasti notiek no [[Tiltiņš (kuģis)|tiltiņa]]. Tomēr tā var notikt arī no blakus izvietotām telpām, kur pieejams karšu galds un rokasgrāmatas.

==== Pārgājiena plānošana ====
[[File:Exval.jpeg|thumb|right|Slikta pārgājiena plānošana vai arī novirze no plāna var novest pie uzsēšanās uz sēkļa, kuģa bojājumiem un kravas zuduma]]
Par pārgājiena jeb reisa plānošanu sauc pilnīga kuģa reisa apraksta izstrādi no tā sākuma līdz beigām. Plānā tiek iekļauta doka vai piestātnes pamešana, reisa pārgājiena daļa, tuvošanās galamērķim un [[Tauvošanās|pietauvošanās]]. Atbilstoši starptautiskajām tiesībām, kuģa [[Kuģa kapteinis|kapteinis]] ir juridiski atbildīgs par pārgājiena plānošanu,&lt;ref&gt;1974. gada Starptautiskās konvencijas par cilvēku dzīvības aizsardzību uz jūras, ar grozījumiem, konsolidētā pielikuma V nodaļas &quot;Kuģošanas drošība&quot; 34. noteikuma &quot;Droša kuģošana un izvairīšanās no bīstamām situācijām&quot; 1. punkts&lt;/ref&gt; tomēr uz lielākiem kuģiem šo uzdevumu parasti deleģē kuģa [[Stūrmanis|stūrmanim]].&lt;ref name=&quot;mca&quot;&gt;[https://web.archive.org/web/20070927002748/https://mcanet.mcga.gov.uk/public/c4/solas/solas_v/Annexes/Annex24.htm Guidance Notes for Voyage Planning. Annex 24 - Voyage Planning] Maritime and Coastguard Agency. Skatīts: 2024. gada 25. martā&lt;/ref&gt;

Pētījumi rāda, ka [[Cilvēciska kļūda|cilvēciskās kļūdas]] ir vainojamas vairāk nekā 80 procentos navigācijas negadījumu un daudzos gadījumos cilvēkam, kurš pieļāva kļūdu, bija piekļuve informācijai, kura varēja novērst negadījumu.&lt;ref name=&quot;mca&quot;/&gt; Praksē reisa plānošana ir attīstījusies no līniju vilkšanas ar zīmuli uz [[Jūras karte (kuģniecība)|jūras kartēm]] līdz [[Riska vadība|riska vadības]] procesam.&lt;ref name=&quot;mca&quot;/&gt;

Pārgājiena plānošana sastāv no četriem posmiem - novērtēšanas, plānošanas, izpildes un uzraudzības&lt;ref name=&quot;mca&quot;/&gt; - kuri sīkāk aprakstīti [[Starptautiskā Jūras organizācija|Starptautiskās Jūras organizācijas]] (''International Maritime Organization'', IMO) rezolūcijā A.893(21) &quot;Pamatnostādnes par reisu plānošanu&quot;,&lt;ref name=&quot;rez&quot;&gt;[https://wwwcdn.imo.org/localresources/en/KnowledgeCentre/IndexofIMOResolutions/AssemblyDocuments/A.893(21).pdf Rezolūcija A.893(21) Pamatnostādnes par reisu plānošanu] Starptautiskā Jūras organizācija. 1999. gada 25. novembris&lt;/ref&gt; un šīs pamatnostādnes tiek iekļautas IMO 1974. gada Starptautiskās konvencijas par cilvēku dzīvības aizsardzību uz jūras, ar grozījumiem (''The International Convention for the Safety of Life at Sea'', SOLAS), līgumslēdzēju valstu iekšējos normatīvajos aktos (piemēram, ASV [[Federālo normatīvo aktu kodekss|Federālo normatīvo aktu kodeksa]] (''Code of Federal Regulations'') 33. nodaļā), kā arī lielā skaitā nozares grāmatu un publikāciju.

Novērtēšanas posmā notiek ar sagaidāmo reisu saistītas informācijas ievākšana, kā arī risku noteikšana un reisa galveno iezīmju novērtēšana. Šis posms iekļauj nepieciešamā navigācijas tipa, piemēram, [[Ledus navigācija|ledus navigācijas]], reģiona, kuram cauri kuģim būs jāiet, un maršruta [[Hidrogrāfija|hidrogrāfiskās]] informācijas izvērtēšanu. Nākamajā posmā tiek izstrādāts rakstveida plāns. Trešais posms ir pabeigtā reisa plāna izpilde ņemot vērā īpašus apstākļus, kādi varētu rasties, piemēram, izmaiņas laikapstākļos, un kādi varētu radīt nepieciešamību plānu pārskatīt vai mainīt. Pārgājiena plānošanas beidzamais posms sastāv no kuģa kustības attiecībā pret plānu uzraudzības, kā arī atbildes uz novirzēm no tā vai arī uz iepriekš neparedzamiem apstākļiem.

==== Integrētā tiltiņa sistēmas ====
{{Pamatraksts|Tiltiņš (kuģis)}}
[[Attēls:Integriertes Brückensystem.jpg|thumb|Integrētā tiltiņa sistēma uz piekrastes kuģa (''Offshore vessel'', OSV)]]
Nākotnes navigācijas sistēmu plānojuma vadlīnijas nosaka elektroniskā integrētā tiltiņa koncepts.&lt;ref name=&quot;ibs&quot;&gt;[https://msi.nga.mil/api/publications/download?key=16693975/SFH00000/Bowditch_Vol_1_LoRes.pdf&amp;type=view Bowditch N., National Geospatial-Intelligence Agency ''The American Practical Navigator (Bowditch), Pub No 9. Volume I - 2019 edition.''] National Geospatial-Intelligence Agency, 2019. 75. - 76. lpp.&lt;/ref&gt; Integrētās sistēmas saņem datus no dažādiem kuģa sensoriem, elektroniskā veidā uzrāda kuģa atrašanās vietas datus un nodrošina kontroles signālus, kādi nepieciešami, lai turētu kuģi iepriekš iestatītā kursā.&lt;ref name=&quot;ibs&quot;/&gt; Kuģa vadītājs kļūst par sistēmas menedžeri, kurš izvēlas sistēmas iestatījumus, interpretē izejas datus un uzrauga kuģa atbildi dotajiem kontroles signāliem.&lt;ref name=&quot;ibs&quot;/&gt;

== Atsevišķu komandas locekļu pienākumi un pakāpes ==
=== Kapteinis ===
Kapteinis ir augstākais, atbildīgais virsnieks uz kuģa, kurš darbojas kuģa īpašnieka interesēs. Nepastāv vienprātība vai kapteinis ir daļa no klāja komandas vai tomēr nē, lielā mērā tas ir atkarīgs no paša kapteiņa viedokļa. Ja uz kuģa ir trešais kapteiņa palīgs, kapteinim nav jāpilda [[Sardze|sardzes]] stūrmaņa pienākumi.

Kapteinis ir atbildīgs par sevis komandētā kuģa ikdienas lietām. Viņa atbildība ir raudzīties, lai visas komandas izpildītu savus pienākumus atbilstoši prasībām. Šī iemesla dēļ dažādu komandu vadītāji ir tieši pakļauti kapteinim. Kapteinis pārstāv kuģa īpašnieku un dažreiz angļu valodā viņu sauc par &quot;saimnieku&quot; (''master'') nevis kapteini (''captain''). Oficiāli kapteinis netiek uzskatīts par komandas locekli, kas šķietami atrisina augstāk minēto neskaidrību par to vai kapteinis pieder pie klāja komandas vai nē.

=== Klāja komanda ===
==== Klāja virsnieki ====
Klāja virsnieki ir [[Sertificēts jūrnieks|sertificēti jūrnieki]], kuri ir atbildīgi par kuģa navigāciju un tā drošu pārgājienu.

===== Vecākais kapteiņa palīgs =====
{{Pamatraksts|Stūrmanis}}
[[Attēls:Mncb-1.JPG|thumb|Tirdzniecības kuģu vecākā kapteiņa palīga uzplecis (līdzīgs Nāciju Sadraudzības valstu jūras kara flotes komandkapteinim)]]
Vecākais kapteiņa palīgs ir tirdzniecības kuģa klāja komandas vadītājs un otrais vecākais virsnieks pēc kuģa kapteiņa. Viņš pamatā ir atbildīgs par kuģa kravas operācijām, tā noturību un klāja komandas uzraudzību. Tāpat kapteiņa palīgs ir atbildīgs par kuģa drošību un aizsardzību, kā arī tā komandas labklājību. Parasti vecākais kapteiņa palīgs pilda navigācijas sardzes pienākumus no pulksten četriem līdz astoņiem kā sardzes stūrmanis (''officer-in-charge of the navigational watch'', OICNW) un kā tāds ir tiltiņa komandas vadītājs. Dažu kuģu komandās ir papildus trešie kapteiņa palīgi, kas ļauj vecākajam kapteiņa palīgam nepildīt navigācijas sardzes pienākumus, bet tā vietā vairāk koncentrēties uz kravas un klāja operācijām. Viņa papildus pienākumi iekļauj kuģa korpusa, kravas ierīču, dzīvojamo telpu, kā arī glābšanas un ugunsdzēsības aprīkojuma apkopi. Tāpat vecākais kapteiņa palīgs apmāca komandu un praktikantus dažādos ar drošību, ugunsdzēsību, meklēšanu un glābšanu, kā arī citām ārkārtas situācijām saistītos jautājumos. Kapteiņa prombūtnes vai rīcībnespējas laikā, kapteiņa vecākais palīgs uzņemas kuģa komandēšanu.

===== Otrais kapteiņa palīgs =====
Otrais kapteiņa palīgs ir kvalificēts sardzes stūrmanis (OICNW) un kā tāds vada tiltiņa komandu, kā arī kuģa navigāciju kopumā. Viņš ir trešais pieredzējušākais klāja komandas virsnieks aiz kapteiņa un vecākā kapteiņa palīga. Otrais kapteiņa palīgs ir atbildīgs par navigāciju, kas iekļauj karšu un publikāciju korektūru, lai tās vienmēr būtu aktuālas, pārgājienu plānu sagatavošanu un citu ar kuģa navigāciju saistītu jautājumu risināšanu. Citi pienākumi var iekļaut tauvošanās vadību kuģa priekšgalā vai aizmugurē, kravas vinču vadību, noenkurošanās operāciju vadību, kā arī komandas locekļu apmācību un instruktāžu.

===== Trešais kapteiņa palīgs =====
Trešais kapteiņa palīgs ir kvalificēts sardzes stūrmanis (OICNW), jaunāks par otro kapteiņa palīgu. Navigācijas sardzes laikā trešais kapteiņa palīgs vada tiltiņa komandu, manevrē kuģi, kā arī tur to drošībā un uz plānotās kuģa ceļa līnijas. Trešais kapteiņa palīgs ir atbildīgs par drošību, kas iekļauj piederumu skapju, glābšanas laivu un visa uz kuģa esošā aprīkojuma pārbaudi, lai pārliecinātos, ka tas ir drošs un darba kārtībā. Citi pienākumi iekļauj tauvošanās vadību kuģa priekšgalā vai aizmugurē, kravas vinču vadību, noenkurošanās operāciju vadību, kā arī komandas locekļu apmācību un instruktāžu. Viņš vai viņa parasti ir arī avārijas vai mācību trauksmju vienību vadībā.

===== Klāja praktikants =====
'''Klāja praktikants''', stūrmaņa māceklis vai klāja kadets ir [[Mācekļa prakse|praktikants]], kuram jāapgūst kuģa klāja virsnieka pamata pienākumi. Pēc pietiekoši ilgas jūras prakses un eksāmeniem, klāja praktikanti iegūst sardzes stūrmaņa (OICNW) kompetences sertifikātu.

==== Klāja ierindnieki ====
Ja virsnieki var tikt apmācīti gan kursos, gan jūrniecības mācību iestādēs, tad '''ierindniekus''' apmāca tikai kursos. Viņi palīdz visos pārējos darbos, kādus var nākties veikt reisa laikā. Šie darbi iekļauj, piemēram, tauvošanos, kuģa un tā tilpņu tīrīšanu, kā arī pārrautu pietauvošanās galu un virvju labošanu. Šādi darbi ir fiziski smagi un tos jāveic neatkarīgi no laikapstākļiem.

===== Bocmanis =====
[[Bocmanis]] ir klāja komandas augstākās pakāpes ierindnieks. Parasti bocmanis pilda vecākā kapteiņa palīga dotos uzdevumus, kā arī vada kvalificēto sardzes matrožu un sardzes matrožu darbu. Visbiežāk bocmanis nepilda navigācijas sardzes pienākumus.

===== Kvalificēts sardzes matrozis =====
Kvalificēts sardzes matrozis (''able bodied seaman'', AB) strādā bocmaņa vadībā un veic darbus ar tauvošanās galiem, vada klāja ierīces, piedalās noenkurošanās un kravas operācijās. Parasti kvalificēts sardzes matrozis pilda arī navigācijas sardzes pienākumus kā novērotājs vai stūres vīrs.

===== Sardzes matrozis =====
Klāja komandas viszemākās pakāpes darbinieks. Sardzes matrozis (''ordinary seaman'', OS) parasti palīdz kvalificētam sardzes matrozim izpildīt tā pienākumus. Citi pienākumi iekļauj novērotāja sardzes veikšanu un vispārējus uzkopšanas darbus.

=== Mašīnkomandas virsnieki ===
Mašīnkomandas virsniekus sauc arī par mehāniķiem vai inženieriem. Viņi ir atbildīgi par kuģa un tā mašīnu darbības nodrošināšanu. Mūsdienās kuģi ir sarežģīti transportlīdzekļi, kuri sevī kombinē lielu skaitu tehnoloģiju mazā telpā. Tās iekļauj ne tikai dzinēju un dzinekļus, bet arī, piemēram, apgādi ar elektroenerģiju, kravas iekraušanas un izkraušanas ierīces, atkritumu sadedzināšanu un saldūdens ražošanu. Parasti mehāniķis uz kuģa tiek uzskatīti par augstas pakāpes virsnieku.

== Komandas ==
Vienkāršākais veids kā sadalīt kuģa apkalpi un atsevišķos tās locekļus pēc pienākumiem ir iedalījums komandās.

=== Klāja komanda ===
[[Klāja komanda]] ir viena no kuģa komandas organizatoriskajām vienībām, kāda sastopama uz [[Kara flote|kara flotes]] un [[Tirdzniecības kuģis|tirdzniecības]] kuģiem. Komandu, tās sastāvu, tajā skaitā arī atsevišķo komandas locekļu pienākumus, nosaka [[Starptautiskā konvencija par jūrnieku sagatavošanu un diplomēšanu, kā arī sardzes pildīšanu]] (''International Convention on Standards of Training, Certification and Watchkeeping for Seafarers'', STCW), kura gan attiecas tikai uz konvencijas dalībvalstu tirdzniecības flotēm.&lt;ref&gt;[https://likumi.lv/ta/lv/starptautiskie-ligumi/id/1096-1978-gada-starptautiska-konvencija-par-jurnieku-sagatavosanu-un-diplomesanu-ka-ari-sardzes-pildisanu 1978. gada Starptautiskā konvencija par jūrnieku sagatavošanu un diplomēšanu, kā arī sardzes pildīšanu] Likumi.lv. 1978. gads. Skatīts: 2024. gada 23. aprīlī&lt;/ref&gt; Komandu vada klāja virsnieki, kuri ir [[Sertificēts jūrnieks|sertificēti jūrnieki]] un tos, savukārt, komandē kuģa [[Kapteinis (jūrniecība)|kapteinis]]. Klāja komandas jūrnieki veic dažādus kuģa darbus, bet primāri tie nodrošina kuģa navigāciju no [[Tiltiņš (kuģis)|tiltiņa]]. Šīs komandas jūrnieki parasti ir atbildīgi arī par kuģa [[krava]]s uzraudzību, [[Klājs|klāja]], [[Korpuss (kuģa)|korpusa]] virsbūvju un izbūvju apkopi, kuģa [[Noturība (kuģniecība)|noturības]] uzraudzību, tajā skaitā [[Balasta ūdens atsūknēšana un vide|balasta ūdens]] uzņemšanu un atsūknēšanu, [[Tauvošanās|tauvošanās operāciju]] veikšanu un, visbeidzot, kuģa [[Enkurs|noenkurošanu]].

=== Mašīnkomanda ===
[[Mašīnkomanda]] jeb mašīntelpas komanda ir viena no [[Kuģis|kuģa]] komandas organizatoriskajām vienībām, kura ir atbildīga par [[Dzineklis|piedziņas]] sistēmu, kā arī komandas, pasažieru un kravu uzturošo sistēmu darbību, apkopi un remontu.&lt;ref&gt;[https://www.wikimotors.org/what-is-the-engine-department-on-a-us-merchant-ship.htm Bronwyn H. What is the Engine Department on a US Merchant Ship?] Wikimotors.com 2024. gada 25. janvāris. Skatīts: 2024. gada 25. aprīlī&lt;/ref&gt; Mehānismi un sistēmas, kuras ir mašīnkomandas pārziņā, iekļauj [[Kuģa dzinējs|kuģa dzinējus]], kā arī [[Mazuts|degvielas]], [[eļļošana]]s, [[ūdens]] [[destilācija]]s, [[separācija]]s, [[Apgaismojums|apgaismojuma]], [[gaisa kondicionēšana]]s un kravas [[atdzesēšana]]s sistēmas.

Mašīnkomanda parādījās 19. gadsimta otrajā pusē, kad kuģu piedziņai sāka izmantot dzinējus. 20. gadsimtā, attīstoties jūras tehnoloģijām, mašīnkomanda uz [[Tirdzniecības kuģis|tirdzniecības kuģiem]] kļuva tikpat svarīga kā [[klāja komanda]], jo kuģa mašīnu apkalpošanai vajadzēja īpaši apmācītus mašīnkomandas virsniekus.

Mašīnkomanda rūpējas par kuģa mašīntelpu. Sardzes maiņas sastāvs un tās darba ilgums var būt atšķirīgs dažādās kuģniecībās. Visas personas, kuras ir iekļautas sardzes maiņā, uzrauga mašīntelpu un tās aprīkojumu. Sardzes maiņā var tikt iekļauti dažādi komandas locekļi un pēc sardzes beigām tie nodod savus pienākumus nākamajai sardzes maiņai.&lt;ref&gt;[https://weh.maritime.edu/stcw/2018/content/principles.html#:~:text=The%20officer%20in%20charge%20of%20the%20engineering%20watch%20is%20the,testing,%20as%20required,%20of%20all STCW engineering watchkeeping principles] Massachusetts Maritime Academy, 2018. gada 28. decembris. Skatīts: 2024. gada 25. aprīlī&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://www.youtube.com/watch?v=6O1Hf_gkD9c Video par globālo jūras negadījumu un drošības sakaru sistēmu] {{en ikona}}
* [https://www.lja.lv/sites/default/files/page_attachments/REC1003.pdf Tāljūras radio operatoru eksāmenu tēmas] {{en ikona}}

[[Kategorija:Jūrniecība]]</text>
      <sha1>a8nzf0c0dfg119pli45bdqmaw3c1ocm</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4047715</id>
      <parentid>4047711</parentid>
      <timestamp>2024-04-25T13:52:41Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Tttoooxxx</username>
        <id>65596</id>
      </contributor>
      <comment>/* Mašīnkomanda */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="18681" xml:space="preserve">'''Darbs uz kuģa''' ietver tā komandas izpildītās darbības [[Kuģis|kuģa]] ekspluatācijas nodrošināšanai. Apmācība darbam uz kuģa notiek jūrniecības mācību iestādēs.&lt;ref name=&quot;norvegija&quot;&gt;[https://www.ntnu.edu/studies/phnaut PhD in Nautical Operations] NTNU Norwegian University of Science and Technology. Skatīts: 2024. gada 18. martā&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[https://www.usn.no/english/research/postgraduate-studies-phd/our-phd-programmes/nautical-operations/ PhD in Nautical Operations - Joint Degree] University of South-Eastern Norway. Skatīts: 2024. gada 18. martā&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;Terminu &quot;kuģa darbs&quot; var saprast dažādi. Tas var attiekties uz paša kuģa fizisko darbību jeb kuģa dzinēju un aprīkojuma darbību, vai uz kuģa navigāciju jūrā, vai arī uz tā komandas darbu savās specialitātēs.&lt;/ref&gt; Darbs uz kuģa ir saistīts ar dažādu operāciju procedūru ievērošanu, kā arī virsnieku un ierindnieku specifisko pienākumu pildīšanu. Šo procedūru un pienākumu pildīšana, kopā ar regulāri izpildāmām darbībām un tehniskiem procesiem, veido kopējo kuģa ekspluatācijas nodrošināšanai nepieciešamo struktūru un tās funkcijas.

== Uz kuģa regulāri veicamās darbības ==
Pastāv vairākas regulāri veicamas darbības, kuras ir kopīgas uz visu tipu kuģiem.

=== Navigācija ===
{{Pamatraksts|Navigācija}}
==== Vienas dienas darbs navigācijā ====
Vienas dienas darbs navigācijā ir minimālais uzdevumu kopums, kurš nodrošina piesardzīgu navigāciju. Uzdevumu kopums var būt atšķirīgs uz militārajiem un civilajiem kuģiem, pie tam tas var atšķirties arī no kuģa uz kuģi, bet tradicionāli tiek uzskatīts, ka tas ietver sekojošus uzdevumus:
# vest nepārtrauktu grafisko lagrēķinu;
# veikt divu vai vairāku zvaigžņu novērojumus rīta krēslā kuģa atrašanās vietas noteikšanai (piesardzīgi būtu veikt sešu zvaigžņu novērojumus);
# veikt rīta Saules novērojumu. Tas var tikt veikts, kad Saule ir uz [[Pirmais vertikāls|pirmā vertikāla]] vai tuvu tam, lai aprēķinātu ģeogrāfisko garumu, vai arī jebkurā laikā pozīciju līnijas iegūšanai;
# noteikt kompasa kopizlabojumu peilējot Sauli;
# veikt laika un noietā starpgājiena aprēķinu no rīta Saules novērojuma līdz pusdienas laikam. Notiek arī joslas laika aprēķināšana vidējās Saules kulminācijas momentam, Saules deklinācijas un laika vienādojuma atrašana, lai sagatavotos Saules augstuma mērījumiem uz novērotāja meridiāna vai tā tuvumā;
# veikt pusdienas Saules meridionālā augstuma, vai augstumu sērijas pirms un pēc novērotāja meridiāna, mērīšanu, lai aprēķinātu ģeogrāfisko platumu. Tiek iegūta kuģa atrašanās vieta izmantojot no rīta atrasto Saules pozīciju līniju un starpgājienu vai arī krustojoties aprēķinātajam ģeogrāfiskajam platumam un Venēras pozīciju līnijai;
# pusdienas laikā aprēķināt kuģa diennaktī noieto distanci, diennakts laikā darbojošās straumes virzienu un ātrumu;
# iegūt vismaz vienu pēcpusdienas Saules pozīciju līniju gadījumā, ja zvaigznes krēslas laikā nebūs saskatāmas;
# noteikt kompasa kopizlabojumu peilējot Sauli;
# veikt divu vai vairāku zvaigžņu novērojumus vakara krēslā kuģa atrašanās vietas noteikšanai (piesardzīgi būtu veikt sešu zvaigžņu novērojumus).
Kuģa navigācija parasti notiek no [[Tiltiņš (kuģis)|tiltiņa]]. Tomēr tā var notikt arī no blakus izvietotām telpām, kur pieejams karšu galds un rokasgrāmatas.

==== Pārgājiena plānošana ====
[[File:Exval.jpeg|thumb|right|Slikta pārgājiena plānošana vai arī novirze no plāna var novest pie uzsēšanās uz sēkļa, kuģa bojājumiem un kravas zuduma]]
Par pārgājiena jeb reisa plānošanu sauc pilnīga kuģa reisa apraksta izstrādi no tā sākuma līdz beigām. Plānā tiek iekļauta doka vai piestātnes pamešana, reisa pārgājiena daļa, tuvošanās galamērķim un [[Tauvošanās|pietauvošanās]]. Atbilstoši starptautiskajām tiesībām, kuģa [[Kuģa kapteinis|kapteinis]] ir juridiski atbildīgs par pārgājiena plānošanu,&lt;ref&gt;1974. gada Starptautiskās konvencijas par cilvēku dzīvības aizsardzību uz jūras, ar grozījumiem, konsolidētā pielikuma V nodaļas &quot;Kuģošanas drošība&quot; 34. noteikuma &quot;Droša kuģošana un izvairīšanās no bīstamām situācijām&quot; 1. punkts&lt;/ref&gt; tomēr uz lielākiem kuģiem šo uzdevumu parasti deleģē kuģa [[Stūrmanis|stūrmanim]].&lt;ref name=&quot;mca&quot;&gt;[https://web.archive.org/web/20070927002748/https://mcanet.mcga.gov.uk/public/c4/solas/solas_v/Annexes/Annex24.htm Guidance Notes for Voyage Planning. Annex 24 - Voyage Planning] Maritime and Coastguard Agency. Skatīts: 2024. gada 25. martā&lt;/ref&gt;

Pētījumi rāda, ka [[Cilvēciska kļūda|cilvēciskās kļūdas]] ir vainojamas vairāk nekā 80 procentos navigācijas negadījumu un daudzos gadījumos cilvēkam, kurš pieļāva kļūdu, bija piekļuve informācijai, kura varēja novērst negadījumu.&lt;ref name=&quot;mca&quot;/&gt; Praksē reisa plānošana ir attīstījusies no līniju vilkšanas ar zīmuli uz [[Jūras karte (kuģniecība)|jūras kartēm]] līdz [[Riska vadība|riska vadības]] procesam.&lt;ref name=&quot;mca&quot;/&gt;

Pārgājiena plānošana sastāv no četriem posmiem - novērtēšanas, plānošanas, izpildes un uzraudzības&lt;ref name=&quot;mca&quot;/&gt; - kuri sīkāk aprakstīti [[Starptautiskā Jūras organizācija|Starptautiskās Jūras organizācijas]] (''International Maritime Organization'', IMO) rezolūcijā A.893(21) &quot;Pamatnostādnes par reisu plānošanu&quot;,&lt;ref name=&quot;rez&quot;&gt;[https://wwwcdn.imo.org/localresources/en/KnowledgeCentre/IndexofIMOResolutions/AssemblyDocuments/A.893(21).pdf Rezolūcija A.893(21) Pamatnostādnes par reisu plānošanu] Starptautiskā Jūras organizācija. 1999. gada 25. novembris&lt;/ref&gt; un šīs pamatnostādnes tiek iekļautas IMO 1974. gada Starptautiskās konvencijas par cilvēku dzīvības aizsardzību uz jūras, ar grozījumiem (''The International Convention for the Safety of Life at Sea'', SOLAS), līgumslēdzēju valstu iekšējos normatīvajos aktos (piemēram, ASV [[Federālo normatīvo aktu kodekss|Federālo normatīvo aktu kodeksa]] (''Code of Federal Regulations'') 33. nodaļā), kā arī lielā skaitā nozares grāmatu un publikāciju.

Novērtēšanas posmā notiek ar sagaidāmo reisu saistītas informācijas ievākšana, kā arī risku noteikšana un reisa galveno iezīmju novērtēšana. Šis posms iekļauj nepieciešamā navigācijas tipa, piemēram, [[Ledus navigācija|ledus navigācijas]], reģiona, kuram cauri kuģim būs jāiet, un maršruta [[Hidrogrāfija|hidrogrāfiskās]] informācijas izvērtēšanu. Nākamajā posmā tiek izstrādāts rakstveida plāns. Trešais posms ir pabeigtā reisa plāna izpilde ņemot vērā īpašus apstākļus, kādi varētu rasties, piemēram, izmaiņas laikapstākļos, un kādi varētu radīt nepieciešamību plānu pārskatīt vai mainīt. Pārgājiena plānošanas beidzamais posms sastāv no kuģa kustības attiecībā pret plānu uzraudzības, kā arī atbildes uz novirzēm no tā vai arī uz iepriekš neparedzamiem apstākļiem.

==== Integrētā tiltiņa sistēmas ====
{{Pamatraksts|Tiltiņš (kuģis)}}
[[Attēls:Integriertes Brückensystem.jpg|thumb|Integrētā tiltiņa sistēma uz piekrastes kuģa (''Offshore vessel'', OSV)]]
Nākotnes navigācijas sistēmu plānojuma vadlīnijas nosaka elektroniskā integrētā tiltiņa koncepts.&lt;ref name=&quot;ibs&quot;&gt;[https://msi.nga.mil/api/publications/download?key=16693975/SFH00000/Bowditch_Vol_1_LoRes.pdf&amp;type=view Bowditch N., National Geospatial-Intelligence Agency ''The American Practical Navigator (Bowditch), Pub No 9. Volume I - 2019 edition.''] National Geospatial-Intelligence Agency, 2019. 75. - 76. lpp.&lt;/ref&gt; Integrētās sistēmas saņem datus no dažādiem kuģa sensoriem, elektroniskā veidā uzrāda kuģa atrašanās vietas datus un nodrošina kontroles signālus, kādi nepieciešami, lai turētu kuģi iepriekš iestatītā kursā.&lt;ref name=&quot;ibs&quot;/&gt; Kuģa vadītājs kļūst par sistēmas menedžeri, kurš izvēlas sistēmas iestatījumus, interpretē izejas datus un uzrauga kuģa atbildi dotajiem kontroles signāliem.&lt;ref name=&quot;ibs&quot;/&gt;

== Atsevišķu komandas locekļu pienākumi un pakāpes ==
=== Kapteinis ===
Kapteinis ir augstākais, atbildīgais virsnieks uz kuģa, kurš darbojas kuģa īpašnieka interesēs. Nepastāv vienprātība vai kapteinis ir daļa no klāja komandas vai tomēr nē, lielā mērā tas ir atkarīgs no paša kapteiņa viedokļa. Ja uz kuģa ir trešais kapteiņa palīgs, kapteinim nav jāpilda [[Sardze|sardzes]] stūrmaņa pienākumi.

Kapteinis ir atbildīgs par sevis komandētā kuģa ikdienas lietām. Viņa atbildība ir raudzīties, lai visas komandas izpildītu savus pienākumus atbilstoši prasībām. Šī iemesla dēļ dažādu komandu vadītāji ir tieši pakļauti kapteinim. Kapteinis pārstāv kuģa īpašnieku un dažreiz angļu valodā viņu sauc par &quot;saimnieku&quot; (''master'') nevis kapteini (''captain''). Oficiāli kapteinis netiek uzskatīts par komandas locekli, kas šķietami atrisina augstāk minēto neskaidrību par to vai kapteinis pieder pie klāja komandas vai nē.

=== Klāja komanda ===
==== Klāja virsnieki ====
Klāja virsnieki ir [[Sertificēts jūrnieks|sertificēti jūrnieki]], kuri ir atbildīgi par kuģa navigāciju un tā drošu pārgājienu.

===== Vecākais kapteiņa palīgs =====
{{Pamatraksts|Stūrmanis}}
[[Attēls:Mncb-1.JPG|thumb|Tirdzniecības kuģu vecākā kapteiņa palīga uzplecis (līdzīgs Nāciju Sadraudzības valstu jūras kara flotes komandkapteinim)]]
Vecākais kapteiņa palīgs ir tirdzniecības kuģa klāja komandas vadītājs un otrais vecākais virsnieks pēc kuģa kapteiņa. Viņš pamatā ir atbildīgs par kuģa kravas operācijām, tā noturību un klāja komandas uzraudzību. Tāpat kapteiņa palīgs ir atbildīgs par kuģa drošību un aizsardzību, kā arī tā komandas labklājību. Parasti vecākais kapteiņa palīgs pilda navigācijas sardzes pienākumus no pulksten četriem līdz astoņiem kā sardzes stūrmanis (''officer-in-charge of the navigational watch'', OICNW) un kā tāds ir tiltiņa komandas vadītājs. Dažu kuģu komandās ir papildus trešie kapteiņa palīgi, kas ļauj vecākajam kapteiņa palīgam nepildīt navigācijas sardzes pienākumus, bet tā vietā vairāk koncentrēties uz kravas un klāja operācijām. Viņa papildus pienākumi iekļauj kuģa korpusa, kravas ierīču, dzīvojamo telpu, kā arī glābšanas un ugunsdzēsības aprīkojuma apkopi. Tāpat vecākais kapteiņa palīgs apmāca komandu un praktikantus dažādos ar drošību, ugunsdzēsību, meklēšanu un glābšanu, kā arī citām ārkārtas situācijām saistītos jautājumos. Kapteiņa prombūtnes vai rīcībnespējas laikā, kapteiņa vecākais palīgs uzņemas kuģa komandēšanu.

===== Otrais kapteiņa palīgs =====
Otrais kapteiņa palīgs ir kvalificēts sardzes stūrmanis (OICNW) un kā tāds vada tiltiņa komandu, kā arī kuģa navigāciju kopumā. Viņš ir trešais pieredzējušākais klāja komandas virsnieks aiz kapteiņa un vecākā kapteiņa palīga. Otrais kapteiņa palīgs ir atbildīgs par navigāciju, kas iekļauj karšu un publikāciju korektūru, lai tās vienmēr būtu aktuālas, pārgājienu plānu sagatavošanu un citu ar kuģa navigāciju saistītu jautājumu risināšanu. Citi pienākumi var iekļaut tauvošanās vadību kuģa priekšgalā vai aizmugurē, kravas vinču vadību, noenkurošanās operāciju vadību, kā arī komandas locekļu apmācību un instruktāžu.

===== Trešais kapteiņa palīgs =====
Trešais kapteiņa palīgs ir kvalificēts sardzes stūrmanis (OICNW), jaunāks par otro kapteiņa palīgu. Navigācijas sardzes laikā trešais kapteiņa palīgs vada tiltiņa komandu, manevrē kuģi, kā arī tur to drošībā un uz plānotās kuģa ceļa līnijas. Trešais kapteiņa palīgs ir atbildīgs par drošību, kas iekļauj piederumu skapju, glābšanas laivu un visa uz kuģa esošā aprīkojuma pārbaudi, lai pārliecinātos, ka tas ir drošs un darba kārtībā. Citi pienākumi iekļauj tauvošanās vadību kuģa priekšgalā vai aizmugurē, kravas vinču vadību, noenkurošanās operāciju vadību, kā arī komandas locekļu apmācību un instruktāžu. Viņš vai viņa parasti ir arī avārijas vai mācību trauksmju vienību vadībā.

===== Klāja praktikants =====
'''Klāja praktikants''', stūrmaņa māceklis vai klāja kadets ir [[Mācekļa prakse|praktikants]], kuram jāapgūst kuģa klāja virsnieka pamata pienākumi. Pēc pietiekoši ilgas jūras prakses un eksāmeniem, klāja praktikanti iegūst sardzes stūrmaņa (OICNW) kompetences sertifikātu.

==== Klāja ierindnieki ====
Ja virsnieki var tikt apmācīti gan kursos, gan jūrniecības mācību iestādēs, tad '''ierindniekus''' apmāca tikai kursos. Viņi palīdz visos pārējos darbos, kādus var nākties veikt reisa laikā. Šie darbi iekļauj, piemēram, tauvošanos, kuģa un tā tilpņu tīrīšanu, kā arī pārrautu pietauvošanās galu un virvju labošanu. Šādi darbi ir fiziski smagi un tos jāveic neatkarīgi no laikapstākļiem.

===== Bocmanis =====
[[Bocmanis]] ir klāja komandas augstākās pakāpes ierindnieks. Parasti bocmanis pilda vecākā kapteiņa palīga dotos uzdevumus, kā arī vada kvalificēto sardzes matrožu un sardzes matrožu darbu. Visbiežāk bocmanis nepilda navigācijas sardzes pienākumus.

===== Kvalificēts sardzes matrozis =====
Kvalificēts sardzes matrozis (''able bodied seaman'', AB) strādā bocmaņa vadībā un veic darbus ar tauvošanās galiem, vada klāja ierīces, piedalās noenkurošanās un kravas operācijās. Parasti kvalificēts sardzes matrozis pilda arī navigācijas sardzes pienākumus kā novērotājs vai stūres vīrs.

===== Sardzes matrozis =====
Klāja komandas viszemākās pakāpes darbinieks. Sardzes matrozis (''ordinary seaman'', OS) parasti palīdz kvalificētam sardzes matrozim izpildīt tā pienākumus. Citi pienākumi iekļauj novērotāja sardzes veikšanu un vispārējus uzkopšanas darbus.

=== Mašīnkomandas virsnieki ===
Mašīnkomandas virsniekus sauc arī par mehāniķiem vai inženieriem. Viņi ir atbildīgi par kuģa un tā mašīnu darbības nodrošināšanu. Mūsdienās kuģi ir sarežģīti transportlīdzekļi, kuri sevī kombinē lielu skaitu tehnoloģiju mazā telpā. Tās iekļauj ne tikai dzinēju un dzinekļus, bet arī, piemēram, apgādi ar elektroenerģiju, kravas iekraušanas un izkraušanas ierīces, atkritumu sadedzināšanu un saldūdens ražošanu. Parasti mehāniķis uz kuģa tiek uzskatīti par augstas pakāpes virsnieku.

== Komandas ==
Vienkāršākais veids kā sadalīt kuģa apkalpi un atsevišķos tās locekļus pēc pienākumiem ir iedalījums komandās.

=== Klāja komanda ===
[[Klāja komanda]] ir viena no kuģa komandas organizatoriskajām vienībām, kāda sastopama uz [[Kara flote|kara flotes]] un [[Tirdzniecības kuģis|tirdzniecības]] kuģiem. Komandu, tās sastāvu, tajā skaitā arī atsevišķo komandas locekļu pienākumus, nosaka [[Starptautiskā konvencija par jūrnieku sagatavošanu un diplomēšanu, kā arī sardzes pildīšanu]] (''International Convention on Standards of Training, Certification and Watchkeeping for Seafarers'', STCW), kura gan attiecas tikai uz konvencijas dalībvalstu tirdzniecības flotēm.&lt;ref&gt;[https://likumi.lv/ta/lv/starptautiskie-ligumi/id/1096-1978-gada-starptautiska-konvencija-par-jurnieku-sagatavosanu-un-diplomesanu-ka-ari-sardzes-pildisanu 1978. gada Starptautiskā konvencija par jūrnieku sagatavošanu un diplomēšanu, kā arī sardzes pildīšanu] Likumi.lv. 1978. gads. Skatīts: 2024. gada 23. aprīlī&lt;/ref&gt; Komandu vada klāja virsnieki, kuri ir [[Sertificēts jūrnieks|sertificēti jūrnieki]] un tos, savukārt, komandē kuģa [[Kapteinis (jūrniecība)|kapteinis]]. Klāja komandas jūrnieki veic dažādus kuģa darbus, bet primāri tie nodrošina kuģa navigāciju no [[Tiltiņš (kuģis)|tiltiņa]]. Šīs komandas jūrnieki parasti ir atbildīgi arī par kuģa [[krava]]s uzraudzību, [[Klājs|klāja]], [[Korpuss (kuģa)|korpusa]] virsbūvju un izbūvju apkopi, kuģa [[Noturība (kuģniecība)|noturības]] uzraudzību, tajā skaitā [[Balasta ūdens atsūknēšana un vide|balasta ūdens]] uzņemšanu un atsūknēšanu, [[Tauvošanās|tauvošanās operāciju]] veikšanu un, visbeidzot, kuģa [[Enkurs|noenkurošanu]].

=== Mašīnkomanda ===
[[Mašīnkomanda]] jeb mašīntelpas komanda ir viena no [[Kuģis|kuģa]] komandas organizatoriskajām vienībām, kura ir atbildīga par [[Dzineklis|piedziņas]] sistēmu, kā arī komandas, pasažieru un kravu uzturošo sistēmu darbību, apkopi un remontu.&lt;ref&gt;[https://www.wikimotors.org/what-is-the-engine-department-on-a-us-merchant-ship.htm Bronwyn H. What is the Engine Department on a US Merchant Ship?] Wikimotors.com 2024. gada 25. janvāris. Skatīts: 2024. gada 25. aprīlī&lt;/ref&gt; Mehānismi un sistēmas, kuras ir mašīnkomandas pārziņā, iekļauj [[Kuģa dzinējs|kuģa dzinējus]], kā arī [[Mazuts|degvielas]], [[eļļošana]]s, [[ūdens]] [[destilācija]]s, [[separācija]]s, [[Apgaismojums|apgaismojuma]], [[gaisa kondicionēšana]]s un kravas [[atdzesēšana]]s sistēmas.

Mašīnkomanda parādījās 19. gadsimta otrajā pusē, kad kuģu piedziņai sāka izmantot dzinējus. 20. gadsimtā, attīstoties jūras tehnoloģijām, mašīnkomanda uz [[Tirdzniecības kuģis|tirdzniecības kuģiem]] kļuva tikpat svarīga kā [[klāja komanda]], jo kuģa mašīnu apkalpošanai vajadzēja īpaši apmācītus mehāniķus virsniekus.

Mašīnkomanda rūpējas par kuģa mašīntelpu. Sardzes maiņas sastāvs un tās darba ilgums var būt atšķirīgs dažādās kuģniecībās. Visas personas, kuras ir iekļautas sardzes maiņā, uzrauga mašīntelpu un tās aprīkojumu. Sardzes maiņā var tikt iekļauti dažādi komandas locekļi un pēc sardzes beigām tie nodod savus pienākumus nākamajai sardzes maiņai.&lt;ref&gt;[https://weh.maritime.edu/stcw/2018/content/principles.html#:~:text=The%20officer%20in%20charge%20of%20the%20engineering%20watch%20is%20the,testing,%20as%20required,%20of%20all STCW engineering watchkeeping principles] Massachusetts Maritime Academy, 2018. gada 28. decembris. Skatīts: 2024. gada 25. aprīlī&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://www.youtube.com/watch?v=6O1Hf_gkD9c Video par globālo jūras negadījumu un drošības sakaru sistēmu] {{en ikona}}
* [https://www.lja.lv/sites/default/files/page_attachments/REC1003.pdf Tāljūras radio operatoru eksāmenu tēmas] {{en ikona}}

[[Kategorija:Jūrniecība]]</text>
      <sha1>cmyyqal27gk0o7a4zkxpfhei6bnfiq7</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4047716</id>
      <parentid>4047715</parentid>
      <timestamp>2024-04-25T13:53:05Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Tttoooxxx</username>
        <id>65596</id>
      </contributor>
      <comment>/* Mašīnkomanda */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="18670" xml:space="preserve">'''Darbs uz kuģa''' ietver tā komandas izpildītās darbības [[Kuģis|kuģa]] ekspluatācijas nodrošināšanai. Apmācība darbam uz kuģa notiek jūrniecības mācību iestādēs.&lt;ref name=&quot;norvegija&quot;&gt;[https://www.ntnu.edu/studies/phnaut PhD in Nautical Operations] NTNU Norwegian University of Science and Technology. Skatīts: 2024. gada 18. martā&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[https://www.usn.no/english/research/postgraduate-studies-phd/our-phd-programmes/nautical-operations/ PhD in Nautical Operations - Joint Degree] University of South-Eastern Norway. Skatīts: 2024. gada 18. martā&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;Terminu &quot;kuģa darbs&quot; var saprast dažādi. Tas var attiekties uz paša kuģa fizisko darbību jeb kuģa dzinēju un aprīkojuma darbību, vai uz kuģa navigāciju jūrā, vai arī uz tā komandas darbu savās specialitātēs.&lt;/ref&gt; Darbs uz kuģa ir saistīts ar dažādu operāciju procedūru ievērošanu, kā arī virsnieku un ierindnieku specifisko pienākumu pildīšanu. Šo procedūru un pienākumu pildīšana, kopā ar regulāri izpildāmām darbībām un tehniskiem procesiem, veido kopējo kuģa ekspluatācijas nodrošināšanai nepieciešamo struktūru un tās funkcijas.

== Uz kuģa regulāri veicamās darbības ==
Pastāv vairākas regulāri veicamas darbības, kuras ir kopīgas uz visu tipu kuģiem.

=== Navigācija ===
{{Pamatraksts|Navigācija}}
==== Vienas dienas darbs navigācijā ====
Vienas dienas darbs navigācijā ir minimālais uzdevumu kopums, kurš nodrošina piesardzīgu navigāciju. Uzdevumu kopums var būt atšķirīgs uz militārajiem un civilajiem kuģiem, pie tam tas var atšķirties arī no kuģa uz kuģi, bet tradicionāli tiek uzskatīts, ka tas ietver sekojošus uzdevumus:
# vest nepārtrauktu grafisko lagrēķinu;
# veikt divu vai vairāku zvaigžņu novērojumus rīta krēslā kuģa atrašanās vietas noteikšanai (piesardzīgi būtu veikt sešu zvaigžņu novērojumus);
# veikt rīta Saules novērojumu. Tas var tikt veikts, kad Saule ir uz [[Pirmais vertikāls|pirmā vertikāla]] vai tuvu tam, lai aprēķinātu ģeogrāfisko garumu, vai arī jebkurā laikā pozīciju līnijas iegūšanai;
# noteikt kompasa kopizlabojumu peilējot Sauli;
# veikt laika un noietā starpgājiena aprēķinu no rīta Saules novērojuma līdz pusdienas laikam. Notiek arī joslas laika aprēķināšana vidējās Saules kulminācijas momentam, Saules deklinācijas un laika vienādojuma atrašana, lai sagatavotos Saules augstuma mērījumiem uz novērotāja meridiāna vai tā tuvumā;
# veikt pusdienas Saules meridionālā augstuma, vai augstumu sērijas pirms un pēc novērotāja meridiāna, mērīšanu, lai aprēķinātu ģeogrāfisko platumu. Tiek iegūta kuģa atrašanās vieta izmantojot no rīta atrasto Saules pozīciju līniju un starpgājienu vai arī krustojoties aprēķinātajam ģeogrāfiskajam platumam un Venēras pozīciju līnijai;
# pusdienas laikā aprēķināt kuģa diennaktī noieto distanci, diennakts laikā darbojošās straumes virzienu un ātrumu;
# iegūt vismaz vienu pēcpusdienas Saules pozīciju līniju gadījumā, ja zvaigznes krēslas laikā nebūs saskatāmas;
# noteikt kompasa kopizlabojumu peilējot Sauli;
# veikt divu vai vairāku zvaigžņu novērojumus vakara krēslā kuģa atrašanās vietas noteikšanai (piesardzīgi būtu veikt sešu zvaigžņu novērojumus).
Kuģa navigācija parasti notiek no [[Tiltiņš (kuģis)|tiltiņa]]. Tomēr tā var notikt arī no blakus izvietotām telpām, kur pieejams karšu galds un rokasgrāmatas.

==== Pārgājiena plānošana ====
[[File:Exval.jpeg|thumb|right|Slikta pārgājiena plānošana vai arī novirze no plāna var novest pie uzsēšanās uz sēkļa, kuģa bojājumiem un kravas zuduma]]
Par pārgājiena jeb reisa plānošanu sauc pilnīga kuģa reisa apraksta izstrādi no tā sākuma līdz beigām. Plānā tiek iekļauta doka vai piestātnes pamešana, reisa pārgājiena daļa, tuvošanās galamērķim un [[Tauvošanās|pietauvošanās]]. Atbilstoši starptautiskajām tiesībām, kuģa [[Kuģa kapteinis|kapteinis]] ir juridiski atbildīgs par pārgājiena plānošanu,&lt;ref&gt;1974. gada Starptautiskās konvencijas par cilvēku dzīvības aizsardzību uz jūras, ar grozījumiem, konsolidētā pielikuma V nodaļas &quot;Kuģošanas drošība&quot; 34. noteikuma &quot;Droša kuģošana un izvairīšanās no bīstamām situācijām&quot; 1. punkts&lt;/ref&gt; tomēr uz lielākiem kuģiem šo uzdevumu parasti deleģē kuģa [[Stūrmanis|stūrmanim]].&lt;ref name=&quot;mca&quot;&gt;[https://web.archive.org/web/20070927002748/https://mcanet.mcga.gov.uk/public/c4/solas/solas_v/Annexes/Annex24.htm Guidance Notes for Voyage Planning. Annex 24 - Voyage Planning] Maritime and Coastguard Agency. Skatīts: 2024. gada 25. martā&lt;/ref&gt;

Pētījumi rāda, ka [[Cilvēciska kļūda|cilvēciskās kļūdas]] ir vainojamas vairāk nekā 80 procentos navigācijas negadījumu un daudzos gadījumos cilvēkam, kurš pieļāva kļūdu, bija piekļuve informācijai, kura varēja novērst negadījumu.&lt;ref name=&quot;mca&quot;/&gt; Praksē reisa plānošana ir attīstījusies no līniju vilkšanas ar zīmuli uz [[Jūras karte (kuģniecība)|jūras kartēm]] līdz [[Riska vadība|riska vadības]] procesam.&lt;ref name=&quot;mca&quot;/&gt;

Pārgājiena plānošana sastāv no četriem posmiem - novērtēšanas, plānošanas, izpildes un uzraudzības&lt;ref name=&quot;mca&quot;/&gt; - kuri sīkāk aprakstīti [[Starptautiskā Jūras organizācija|Starptautiskās Jūras organizācijas]] (''International Maritime Organization'', IMO) rezolūcijā A.893(21) &quot;Pamatnostādnes par reisu plānošanu&quot;,&lt;ref name=&quot;rez&quot;&gt;[https://wwwcdn.imo.org/localresources/en/KnowledgeCentre/IndexofIMOResolutions/AssemblyDocuments/A.893(21).pdf Rezolūcija A.893(21) Pamatnostādnes par reisu plānošanu] Starptautiskā Jūras organizācija. 1999. gada 25. novembris&lt;/ref&gt; un šīs pamatnostādnes tiek iekļautas IMO 1974. gada Starptautiskās konvencijas par cilvēku dzīvības aizsardzību uz jūras, ar grozījumiem (''The International Convention for the Safety of Life at Sea'', SOLAS), līgumslēdzēju valstu iekšējos normatīvajos aktos (piemēram, ASV [[Federālo normatīvo aktu kodekss|Federālo normatīvo aktu kodeksa]] (''Code of Federal Regulations'') 33. nodaļā), kā arī lielā skaitā nozares grāmatu un publikāciju.

Novērtēšanas posmā notiek ar sagaidāmo reisu saistītas informācijas ievākšana, kā arī risku noteikšana un reisa galveno iezīmju novērtēšana. Šis posms iekļauj nepieciešamā navigācijas tipa, piemēram, [[Ledus navigācija|ledus navigācijas]], reģiona, kuram cauri kuģim būs jāiet, un maršruta [[Hidrogrāfija|hidrogrāfiskās]] informācijas izvērtēšanu. Nākamajā posmā tiek izstrādāts rakstveida plāns. Trešais posms ir pabeigtā reisa plāna izpilde ņemot vērā īpašus apstākļus, kādi varētu rasties, piemēram, izmaiņas laikapstākļos, un kādi varētu radīt nepieciešamību plānu pārskatīt vai mainīt. Pārgājiena plānošanas beidzamais posms sastāv no kuģa kustības attiecībā pret plānu uzraudzības, kā arī atbildes uz novirzēm no tā vai arī uz iepriekš neparedzamiem apstākļiem.

==== Integrētā tiltiņa sistēmas ====
{{Pamatraksts|Tiltiņš (kuģis)}}
[[Attēls:Integriertes Brückensystem.jpg|thumb|Integrētā tiltiņa sistēma uz piekrastes kuģa (''Offshore vessel'', OSV)]]
Nākotnes navigācijas sistēmu plānojuma vadlīnijas nosaka elektroniskā integrētā tiltiņa koncepts.&lt;ref name=&quot;ibs&quot;&gt;[https://msi.nga.mil/api/publications/download?key=16693975/SFH00000/Bowditch_Vol_1_LoRes.pdf&amp;type=view Bowditch N., National Geospatial-Intelligence Agency ''The American Practical Navigator (Bowditch), Pub No 9. Volume I - 2019 edition.''] National Geospatial-Intelligence Agency, 2019. 75. - 76. lpp.&lt;/ref&gt; Integrētās sistēmas saņem datus no dažādiem kuģa sensoriem, elektroniskā veidā uzrāda kuģa atrašanās vietas datus un nodrošina kontroles signālus, kādi nepieciešami, lai turētu kuģi iepriekš iestatītā kursā.&lt;ref name=&quot;ibs&quot;/&gt; Kuģa vadītājs kļūst par sistēmas menedžeri, kurš izvēlas sistēmas iestatījumus, interpretē izejas datus un uzrauga kuģa atbildi dotajiem kontroles signāliem.&lt;ref name=&quot;ibs&quot;/&gt;

== Atsevišķu komandas locekļu pienākumi un pakāpes ==
=== Kapteinis ===
Kapteinis ir augstākais, atbildīgais virsnieks uz kuģa, kurš darbojas kuģa īpašnieka interesēs. Nepastāv vienprātība vai kapteinis ir daļa no klāja komandas vai tomēr nē, lielā mērā tas ir atkarīgs no paša kapteiņa viedokļa. Ja uz kuģa ir trešais kapteiņa palīgs, kapteinim nav jāpilda [[Sardze|sardzes]] stūrmaņa pienākumi.

Kapteinis ir atbildīgs par sevis komandētā kuģa ikdienas lietām. Viņa atbildība ir raudzīties, lai visas komandas izpildītu savus pienākumus atbilstoši prasībām. Šī iemesla dēļ dažādu komandu vadītāji ir tieši pakļauti kapteinim. Kapteinis pārstāv kuģa īpašnieku un dažreiz angļu valodā viņu sauc par &quot;saimnieku&quot; (''master'') nevis kapteini (''captain''). Oficiāli kapteinis netiek uzskatīts par komandas locekli, kas šķietami atrisina augstāk minēto neskaidrību par to vai kapteinis pieder pie klāja komandas vai nē.

=== Klāja komanda ===
==== Klāja virsnieki ====
Klāja virsnieki ir [[Sertificēts jūrnieks|sertificēti jūrnieki]], kuri ir atbildīgi par kuģa navigāciju un tā drošu pārgājienu.

===== Vecākais kapteiņa palīgs =====
{{Pamatraksts|Stūrmanis}}
[[Attēls:Mncb-1.JPG|thumb|Tirdzniecības kuģu vecākā kapteiņa palīga uzplecis (līdzīgs Nāciju Sadraudzības valstu jūras kara flotes komandkapteinim)]]
Vecākais kapteiņa palīgs ir tirdzniecības kuģa klāja komandas vadītājs un otrais vecākais virsnieks pēc kuģa kapteiņa. Viņš pamatā ir atbildīgs par kuģa kravas operācijām, tā noturību un klāja komandas uzraudzību. Tāpat kapteiņa palīgs ir atbildīgs par kuģa drošību un aizsardzību, kā arī tā komandas labklājību. Parasti vecākais kapteiņa palīgs pilda navigācijas sardzes pienākumus no pulksten četriem līdz astoņiem kā sardzes stūrmanis (''officer-in-charge of the navigational watch'', OICNW) un kā tāds ir tiltiņa komandas vadītājs. Dažu kuģu komandās ir papildus trešie kapteiņa palīgi, kas ļauj vecākajam kapteiņa palīgam nepildīt navigācijas sardzes pienākumus, bet tā vietā vairāk koncentrēties uz kravas un klāja operācijām. Viņa papildus pienākumi iekļauj kuģa korpusa, kravas ierīču, dzīvojamo telpu, kā arī glābšanas un ugunsdzēsības aprīkojuma apkopi. Tāpat vecākais kapteiņa palīgs apmāca komandu un praktikantus dažādos ar drošību, ugunsdzēsību, meklēšanu un glābšanu, kā arī citām ārkārtas situācijām saistītos jautājumos. Kapteiņa prombūtnes vai rīcībnespējas laikā, kapteiņa vecākais palīgs uzņemas kuģa komandēšanu.

===== Otrais kapteiņa palīgs =====
Otrais kapteiņa palīgs ir kvalificēts sardzes stūrmanis (OICNW) un kā tāds vada tiltiņa komandu, kā arī kuģa navigāciju kopumā. Viņš ir trešais pieredzējušākais klāja komandas virsnieks aiz kapteiņa un vecākā kapteiņa palīga. Otrais kapteiņa palīgs ir atbildīgs par navigāciju, kas iekļauj karšu un publikāciju korektūru, lai tās vienmēr būtu aktuālas, pārgājienu plānu sagatavošanu un citu ar kuģa navigāciju saistītu jautājumu risināšanu. Citi pienākumi var iekļaut tauvošanās vadību kuģa priekšgalā vai aizmugurē, kravas vinču vadību, noenkurošanās operāciju vadību, kā arī komandas locekļu apmācību un instruktāžu.

===== Trešais kapteiņa palīgs =====
Trešais kapteiņa palīgs ir kvalificēts sardzes stūrmanis (OICNW), jaunāks par otro kapteiņa palīgu. Navigācijas sardzes laikā trešais kapteiņa palīgs vada tiltiņa komandu, manevrē kuģi, kā arī tur to drošībā un uz plānotās kuģa ceļa līnijas. Trešais kapteiņa palīgs ir atbildīgs par drošību, kas iekļauj piederumu skapju, glābšanas laivu un visa uz kuģa esošā aprīkojuma pārbaudi, lai pārliecinātos, ka tas ir drošs un darba kārtībā. Citi pienākumi iekļauj tauvošanās vadību kuģa priekšgalā vai aizmugurē, kravas vinču vadību, noenkurošanās operāciju vadību, kā arī komandas locekļu apmācību un instruktāžu. Viņš vai viņa parasti ir arī avārijas vai mācību trauksmju vienību vadībā.

===== Klāja praktikants =====
'''Klāja praktikants''', stūrmaņa māceklis vai klāja kadets ir [[Mācekļa prakse|praktikants]], kuram jāapgūst kuģa klāja virsnieka pamata pienākumi. Pēc pietiekoši ilgas jūras prakses un eksāmeniem, klāja praktikanti iegūst sardzes stūrmaņa (OICNW) kompetences sertifikātu.

==== Klāja ierindnieki ====
Ja virsnieki var tikt apmācīti gan kursos, gan jūrniecības mācību iestādēs, tad '''ierindniekus''' apmāca tikai kursos. Viņi palīdz visos pārējos darbos, kādus var nākties veikt reisa laikā. Šie darbi iekļauj, piemēram, tauvošanos, kuģa un tā tilpņu tīrīšanu, kā arī pārrautu pietauvošanās galu un virvju labošanu. Šādi darbi ir fiziski smagi un tos jāveic neatkarīgi no laikapstākļiem.

===== Bocmanis =====
[[Bocmanis]] ir klāja komandas augstākās pakāpes ierindnieks. Parasti bocmanis pilda vecākā kapteiņa palīga dotos uzdevumus, kā arī vada kvalificēto sardzes matrožu un sardzes matrožu darbu. Visbiežāk bocmanis nepilda navigācijas sardzes pienākumus.

===== Kvalificēts sardzes matrozis =====
Kvalificēts sardzes matrozis (''able bodied seaman'', AB) strādā bocmaņa vadībā un veic darbus ar tauvošanās galiem, vada klāja ierīces, piedalās noenkurošanās un kravas operācijās. Parasti kvalificēts sardzes matrozis pilda arī navigācijas sardzes pienākumus kā novērotājs vai stūres vīrs.

===== Sardzes matrozis =====
Klāja komandas viszemākās pakāpes darbinieks. Sardzes matrozis (''ordinary seaman'', OS) parasti palīdz kvalificētam sardzes matrozim izpildīt tā pienākumus. Citi pienākumi iekļauj novērotāja sardzes veikšanu un vispārējus uzkopšanas darbus.

=== Mašīnkomandas virsnieki ===
Mašīnkomandas virsniekus sauc arī par mehāniķiem vai inženieriem. Viņi ir atbildīgi par kuģa un tā mašīnu darbības nodrošināšanu. Mūsdienās kuģi ir sarežģīti transportlīdzekļi, kuri sevī kombinē lielu skaitu tehnoloģiju mazā telpā. Tās iekļauj ne tikai dzinēju un dzinekļus, bet arī, piemēram, apgādi ar elektroenerģiju, kravas iekraušanas un izkraušanas ierīces, atkritumu sadedzināšanu un saldūdens ražošanu. Parasti mehāniķis uz kuģa tiek uzskatīti par augstas pakāpes virsnieku.

== Komandas ==
Vienkāršākais veids kā sadalīt kuģa apkalpi un atsevišķos tās locekļus pēc pienākumiem ir iedalījums komandās.

=== Klāja komanda ===
[[Klāja komanda]] ir viena no kuģa komandas organizatoriskajām vienībām, kāda sastopama uz [[Kara flote|kara flotes]] un [[Tirdzniecības kuģis|tirdzniecības]] kuģiem. Komandu, tās sastāvu, tajā skaitā arī atsevišķo komandas locekļu pienākumus, nosaka [[Starptautiskā konvencija par jūrnieku sagatavošanu un diplomēšanu, kā arī sardzes pildīšanu]] (''International Convention on Standards of Training, Certification and Watchkeeping for Seafarers'', STCW), kura gan attiecas tikai uz konvencijas dalībvalstu tirdzniecības flotēm.&lt;ref&gt;[https://likumi.lv/ta/lv/starptautiskie-ligumi/id/1096-1978-gada-starptautiska-konvencija-par-jurnieku-sagatavosanu-un-diplomesanu-ka-ari-sardzes-pildisanu 1978. gada Starptautiskā konvencija par jūrnieku sagatavošanu un diplomēšanu, kā arī sardzes pildīšanu] Likumi.lv. 1978. gads. Skatīts: 2024. gada 23. aprīlī&lt;/ref&gt; Komandu vada klāja virsnieki, kuri ir [[Sertificēts jūrnieks|sertificēti jūrnieki]] un tos, savukārt, komandē kuģa [[Kapteinis (jūrniecība)|kapteinis]]. Klāja komandas jūrnieki veic dažādus kuģa darbus, bet primāri tie nodrošina kuģa navigāciju no [[Tiltiņš (kuģis)|tiltiņa]]. Šīs komandas jūrnieki parasti ir atbildīgi arī par kuģa [[krava]]s uzraudzību, [[Klājs|klāja]], [[Korpuss (kuģa)|korpusa]] virsbūvju un izbūvju apkopi, kuģa [[Noturība (kuģniecība)|noturības]] uzraudzību, tajā skaitā [[Balasta ūdens atsūknēšana un vide|balasta ūdens]] uzņemšanu un atsūknēšanu, [[Tauvošanās|tauvošanās operāciju]] veikšanu un, visbeidzot, kuģa [[Enkurs|noenkurošanu]].

=== Mašīnkomanda ===
[[Mašīnkomanda]] jeb mašīntelpas komanda ir viena no [[Kuģis|kuģa]] komandas organizatoriskajām vienībām, kura ir atbildīga par [[Dzineklis|piedziņas]] sistēmu, kā arī komandas, pasažieru un kravu uzturošo sistēmu darbību, apkopi un remontu.&lt;ref&gt;[https://www.wikimotors.org/what-is-the-engine-department-on-a-us-merchant-ship.htm Bronwyn H. What is the Engine Department on a US Merchant Ship?] Wikimotors.com 2024. gada 25. janvāris. Skatīts: 2024. gada 25. aprīlī&lt;/ref&gt; Mehānismi un sistēmas, kuras ir mašīnkomandas pārziņā, iekļauj [[Kuģa dzinējs|kuģa dzinējus]], kā arī [[Mazuts|degvielas]], [[eļļošana]]s, [[ūdens]] [[destilācija]]s, [[separācija]]s, [[Apgaismojums|apgaismojuma]], [[gaisa kondicionēšana]]s un kravas [[atdzesēšana]]s sistēmas.

Mašīnkomanda parādījās 19. gadsimta otrajā pusē, kad kuģu piedziņai sāka izmantot dzinējus. 20. gadsimtā, attīstoties jūras tehnoloģijām, mašīnkomanda uz [[Tirdzniecības kuģis|tirdzniecības kuģiem]] kļuva tikpat svarīga kā [[klāja komanda]], jo kuģa mašīnu apkalpošanai vajadzēja īpaši apmācītus mehāniķus.

Mašīnkomanda rūpējas par kuģa mašīntelpu. Sardzes maiņas sastāvs un tās darba ilgums var būt atšķirīgs dažādās kuģniecībās. Visas personas, kuras ir iekļautas sardzes maiņā, uzrauga mašīntelpu un tās aprīkojumu. Sardzes maiņā var tikt iekļauti dažādi komandas locekļi un pēc sardzes beigām tie nodod savus pienākumus nākamajai sardzes maiņai.&lt;ref&gt;[https://weh.maritime.edu/stcw/2018/content/principles.html#:~:text=The%20officer%20in%20charge%20of%20the%20engineering%20watch%20is%20the,testing,%20as%20required,%20of%20all STCW engineering watchkeeping principles] Massachusetts Maritime Academy, 2018. gada 28. decembris. Skatīts: 2024. gada 25. aprīlī&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://www.youtube.com/watch?v=6O1Hf_gkD9c Video par globālo jūras negadījumu un drošības sakaru sistēmu] {{en ikona}}
* [https://www.lja.lv/sites/default/files/page_attachments/REC1003.pdf Tāljūras radio operatoru eksāmenu tēmas] {{en ikona}}

[[Kategorija:Jūrniecība]]</text>
      <sha1>41mnm7g5mu7i2ojb70lx4ezu0o67cz4</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4047752</id>
      <parentid>4047716</parentid>
      <timestamp>2024-04-25T15:56:32Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Tttoooxxx</username>
        <id>65596</id>
      </contributor>
      <comment>/* Mašīnkomanda */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="21797" xml:space="preserve">'''Darbs uz kuģa''' ietver tā komandas izpildītās darbības [[Kuģis|kuģa]] ekspluatācijas nodrošināšanai. Apmācība darbam uz kuģa notiek jūrniecības mācību iestādēs.&lt;ref name=&quot;norvegija&quot;&gt;[https://www.ntnu.edu/studies/phnaut PhD in Nautical Operations] NTNU Norwegian University of Science and Technology. Skatīts: 2024. gada 18. martā&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[https://www.usn.no/english/research/postgraduate-studies-phd/our-phd-programmes/nautical-operations/ PhD in Nautical Operations - Joint Degree] University of South-Eastern Norway. Skatīts: 2024. gada 18. martā&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;Terminu &quot;kuģa darbs&quot; var saprast dažādi. Tas var attiekties uz paša kuģa fizisko darbību jeb kuģa dzinēju un aprīkojuma darbību, vai uz kuģa navigāciju jūrā, vai arī uz tā komandas darbu savās specialitātēs.&lt;/ref&gt; Darbs uz kuģa ir saistīts ar dažādu operāciju procedūru ievērošanu, kā arī virsnieku un ierindnieku specifisko pienākumu pildīšanu. Šo procedūru un pienākumu pildīšana, kopā ar regulāri izpildāmām darbībām un tehniskiem procesiem, veido kopējo kuģa ekspluatācijas nodrošināšanai nepieciešamo struktūru un tās funkcijas.

== Uz kuģa regulāri veicamās darbības ==
Pastāv vairākas regulāri veicamas darbības, kuras ir kopīgas uz visu tipu kuģiem.

=== Navigācija ===
{{Pamatraksts|Navigācija}}
==== Vienas dienas darbs navigācijā ====
Vienas dienas darbs navigācijā ir minimālais uzdevumu kopums, kurš nodrošina piesardzīgu navigāciju. Uzdevumu kopums var būt atšķirīgs uz militārajiem un civilajiem kuģiem, pie tam tas var atšķirties arī no kuģa uz kuģi, bet tradicionāli tiek uzskatīts, ka tas ietver sekojošus uzdevumus:
# vest nepārtrauktu grafisko lagrēķinu;
# veikt divu vai vairāku zvaigžņu novērojumus rīta krēslā kuģa atrašanās vietas noteikšanai (piesardzīgi būtu veikt sešu zvaigžņu novērojumus);
# veikt rīta Saules novērojumu. Tas var tikt veikts, kad Saule ir uz [[Pirmais vertikāls|pirmā vertikāla]] vai tuvu tam, lai aprēķinātu ģeogrāfisko garumu, vai arī jebkurā laikā pozīciju līnijas iegūšanai;
# noteikt kompasa kopizlabojumu peilējot Sauli;
# veikt laika un noietā starpgājiena aprēķinu no rīta Saules novērojuma līdz pusdienas laikam. Notiek arī joslas laika aprēķināšana vidējās Saules kulminācijas momentam, Saules deklinācijas un laika vienādojuma atrašana, lai sagatavotos Saules augstuma mērījumiem uz novērotāja meridiāna vai tā tuvumā;
# veikt pusdienas Saules meridionālā augstuma, vai augstumu sērijas pirms un pēc novērotāja meridiāna, mērīšanu, lai aprēķinātu ģeogrāfisko platumu. Tiek iegūta kuģa atrašanās vieta izmantojot no rīta atrasto Saules pozīciju līniju un starpgājienu vai arī krustojoties aprēķinātajam ģeogrāfiskajam platumam un Venēras pozīciju līnijai;
# pusdienas laikā aprēķināt kuģa diennaktī noieto distanci, diennakts laikā darbojošās straumes virzienu un ātrumu;
# iegūt vismaz vienu pēcpusdienas Saules pozīciju līniju gadījumā, ja zvaigznes krēslas laikā nebūs saskatāmas;
# noteikt kompasa kopizlabojumu peilējot Sauli;
# veikt divu vai vairāku zvaigžņu novērojumus vakara krēslā kuģa atrašanās vietas noteikšanai (piesardzīgi būtu veikt sešu zvaigžņu novērojumus).
Kuģa navigācija parasti notiek no [[Tiltiņš (kuģis)|tiltiņa]]. Tomēr tā var notikt arī no blakus izvietotām telpām, kur pieejams karšu galds un rokasgrāmatas.

==== Pārgājiena plānošana ====
[[File:Exval.jpeg|thumb|right|Slikta pārgājiena plānošana vai arī novirze no plāna var novest pie uzsēšanās uz sēkļa, kuģa bojājumiem un kravas zuduma]]
Par pārgājiena jeb reisa plānošanu sauc pilnīga kuģa reisa apraksta izstrādi no tā sākuma līdz beigām. Plānā tiek iekļauta doka vai piestātnes pamešana, reisa pārgājiena daļa, tuvošanās galamērķim un [[Tauvošanās|pietauvošanās]]. Atbilstoši starptautiskajām tiesībām, kuģa [[Kuģa kapteinis|kapteinis]] ir juridiski atbildīgs par pārgājiena plānošanu,&lt;ref&gt;1974. gada Starptautiskās konvencijas par cilvēku dzīvības aizsardzību uz jūras, ar grozījumiem, konsolidētā pielikuma V nodaļas &quot;Kuģošanas drošība&quot; 34. noteikuma &quot;Droša kuģošana un izvairīšanās no bīstamām situācijām&quot; 1. punkts&lt;/ref&gt; tomēr uz lielākiem kuģiem šo uzdevumu parasti deleģē kuģa [[Stūrmanis|stūrmanim]].&lt;ref name=&quot;mca&quot;&gt;[https://web.archive.org/web/20070927002748/https://mcanet.mcga.gov.uk/public/c4/solas/solas_v/Annexes/Annex24.htm Guidance Notes for Voyage Planning. Annex 24 - Voyage Planning] Maritime and Coastguard Agency. Skatīts: 2024. gada 25. martā&lt;/ref&gt;

Pētījumi rāda, ka [[Cilvēciska kļūda|cilvēciskās kļūdas]] ir vainojamas vairāk nekā 80 procentos navigācijas negadījumu un daudzos gadījumos cilvēkam, kurš pieļāva kļūdu, bija piekļuve informācijai, kura varēja novērst negadījumu.&lt;ref name=&quot;mca&quot;/&gt; Praksē reisa plānošana ir attīstījusies no līniju vilkšanas ar zīmuli uz [[Jūras karte (kuģniecība)|jūras kartēm]] līdz [[Riska vadība|riska vadības]] procesam.&lt;ref name=&quot;mca&quot;/&gt;

Pārgājiena plānošana sastāv no četriem posmiem - novērtēšanas, plānošanas, izpildes un uzraudzības&lt;ref name=&quot;mca&quot;/&gt; - kuri sīkāk aprakstīti [[Starptautiskā Jūras organizācija|Starptautiskās Jūras organizācijas]] (''International Maritime Organization'', IMO) rezolūcijā A.893(21) &quot;Pamatnostādnes par reisu plānošanu&quot;,&lt;ref name=&quot;rez&quot;&gt;[https://wwwcdn.imo.org/localresources/en/KnowledgeCentre/IndexofIMOResolutions/AssemblyDocuments/A.893(21).pdf Rezolūcija A.893(21) Pamatnostādnes par reisu plānošanu] Starptautiskā Jūras organizācija. 1999. gada 25. novembris&lt;/ref&gt; un šīs pamatnostādnes tiek iekļautas IMO 1974. gada Starptautiskās konvencijas par cilvēku dzīvības aizsardzību uz jūras, ar grozījumiem (''The International Convention for the Safety of Life at Sea'', SOLAS), līgumslēdzēju valstu iekšējos normatīvajos aktos (piemēram, ASV [[Federālo normatīvo aktu kodekss|Federālo normatīvo aktu kodeksa]] (''Code of Federal Regulations'') 33. nodaļā), kā arī lielā skaitā nozares grāmatu un publikāciju.

Novērtēšanas posmā notiek ar sagaidāmo reisu saistītas informācijas ievākšana, kā arī risku noteikšana un reisa galveno iezīmju novērtēšana. Šis posms iekļauj nepieciešamā navigācijas tipa, piemēram, [[Ledus navigācija|ledus navigācijas]], reģiona, kuram cauri kuģim būs jāiet, un maršruta [[Hidrogrāfija|hidrogrāfiskās]] informācijas izvērtēšanu. Nākamajā posmā tiek izstrādāts rakstveida plāns. Trešais posms ir pabeigtā reisa plāna izpilde ņemot vērā īpašus apstākļus, kādi varētu rasties, piemēram, izmaiņas laikapstākļos, un kādi varētu radīt nepieciešamību plānu pārskatīt vai mainīt. Pārgājiena plānošanas beidzamais posms sastāv no kuģa kustības attiecībā pret plānu uzraudzības, kā arī atbildes uz novirzēm no tā vai arī uz iepriekš neparedzamiem apstākļiem.

==== Integrētā tiltiņa sistēmas ====
{{Pamatraksts|Tiltiņš (kuģis)}}
[[Attēls:Integriertes Brückensystem.jpg|thumb|Integrētā tiltiņa sistēma uz piekrastes kuģa (''Offshore vessel'', OSV)]]
Nākotnes navigācijas sistēmu plānojuma vadlīnijas nosaka elektroniskā integrētā tiltiņa koncepts.&lt;ref name=&quot;ibs&quot;&gt;[https://msi.nga.mil/api/publications/download?key=16693975/SFH00000/Bowditch_Vol_1_LoRes.pdf&amp;type=view Bowditch N., National Geospatial-Intelligence Agency ''The American Practical Navigator (Bowditch), Pub No 9. Volume I - 2019 edition.''] National Geospatial-Intelligence Agency, 2019. 75. - 76. lpp.&lt;/ref&gt; Integrētās sistēmas saņem datus no dažādiem kuģa sensoriem, elektroniskā veidā uzrāda kuģa atrašanās vietas datus un nodrošina kontroles signālus, kādi nepieciešami, lai turētu kuģi iepriekš iestatītā kursā.&lt;ref name=&quot;ibs&quot;/&gt; Kuģa vadītājs kļūst par sistēmas menedžeri, kurš izvēlas sistēmas iestatījumus, interpretē izejas datus un uzrauga kuģa atbildi dotajiem kontroles signāliem.&lt;ref name=&quot;ibs&quot;/&gt;

== Atsevišķu komandas locekļu pienākumi un pakāpes ==
=== Kapteinis ===
Kapteinis ir augstākais, atbildīgais virsnieks uz kuģa, kurš darbojas kuģa īpašnieka interesēs. Nepastāv vienprātība vai kapteinis ir daļa no klāja komandas vai tomēr nē, lielā mērā tas ir atkarīgs no paša kapteiņa viedokļa. Ja uz kuģa ir trešais kapteiņa palīgs, kapteinim nav jāpilda [[Sardze|sardzes]] stūrmaņa pienākumi.

Kapteinis ir atbildīgs par sevis komandētā kuģa ikdienas lietām. Viņa atbildība ir raudzīties, lai visas komandas izpildītu savus pienākumus atbilstoši prasībām. Šī iemesla dēļ dažādu komandu vadītāji ir tieši pakļauti kapteinim. Kapteinis pārstāv kuģa īpašnieku un dažreiz angļu valodā viņu sauc par &quot;saimnieku&quot; (''master'') nevis kapteini (''captain''). Oficiāli kapteinis netiek uzskatīts par komandas locekli, kas šķietami atrisina augstāk minēto neskaidrību par to vai kapteinis pieder pie klāja komandas vai nē.

=== Klāja komanda ===
==== Klāja virsnieki ====
Klāja virsnieki ir [[Sertificēts jūrnieks|sertificēti jūrnieki]], kuri ir atbildīgi par kuģa navigāciju un tā drošu pārgājienu.

===== Vecākais kapteiņa palīgs =====
{{Pamatraksts|Stūrmanis}}
[[Attēls:Mncb-1.JPG|thumb|Tirdzniecības kuģu vecākā kapteiņa palīga uzplecis (līdzīgs Nāciju Sadraudzības valstu jūras kara flotes komandkapteinim)]]
Vecākais kapteiņa palīgs ir tirdzniecības kuģa klāja komandas vadītājs un otrais vecākais virsnieks pēc kuģa kapteiņa. Viņš pamatā ir atbildīgs par kuģa kravas operācijām, tā noturību un klāja komandas uzraudzību. Tāpat kapteiņa palīgs ir atbildīgs par kuģa drošību un aizsardzību, kā arī tā komandas labklājību. Parasti vecākais kapteiņa palīgs pilda navigācijas sardzes pienākumus no pulksten četriem līdz astoņiem kā sardzes stūrmanis (''officer-in-charge of the navigational watch'', OICNW) un kā tāds ir tiltiņa komandas vadītājs. Dažu kuģu komandās ir papildus trešie kapteiņa palīgi, kas ļauj vecākajam kapteiņa palīgam nepildīt navigācijas sardzes pienākumus, bet tā vietā vairāk koncentrēties uz kravas un klāja operācijām. Viņa papildus pienākumi iekļauj kuģa korpusa, kravas ierīču, dzīvojamo telpu, kā arī glābšanas un ugunsdzēsības aprīkojuma apkopi. Tāpat vecākais kapteiņa palīgs apmāca komandu un praktikantus dažādos ar drošību, ugunsdzēsību, meklēšanu un glābšanu, kā arī citām ārkārtas situācijām saistītos jautājumos. Kapteiņa prombūtnes vai rīcībnespējas laikā, kapteiņa vecākais palīgs uzņemas kuģa komandēšanu.

===== Otrais kapteiņa palīgs =====
Otrais kapteiņa palīgs ir kvalificēts sardzes stūrmanis (OICNW) un kā tāds vada tiltiņa komandu, kā arī kuģa navigāciju kopumā. Viņš ir trešais pieredzējušākais klāja komandas virsnieks aiz kapteiņa un vecākā kapteiņa palīga. Otrais kapteiņa palīgs ir atbildīgs par navigāciju, kas iekļauj karšu un publikāciju korektūru, lai tās vienmēr būtu aktuālas, pārgājienu plānu sagatavošanu un citu ar kuģa navigāciju saistītu jautājumu risināšanu. Citi pienākumi var iekļaut tauvošanās vadību kuģa priekšgalā vai aizmugurē, kravas vinču vadību, noenkurošanās operāciju vadību, kā arī komandas locekļu apmācību un instruktāžu.

===== Trešais kapteiņa palīgs =====
Trešais kapteiņa palīgs ir kvalificēts sardzes stūrmanis (OICNW), jaunāks par otro kapteiņa palīgu. Navigācijas sardzes laikā trešais kapteiņa palīgs vada tiltiņa komandu, manevrē kuģi, kā arī tur to drošībā un uz plānotās kuģa ceļa līnijas. Trešais kapteiņa palīgs ir atbildīgs par drošību, kas iekļauj piederumu skapju, glābšanas laivu un visa uz kuģa esošā aprīkojuma pārbaudi, lai pārliecinātos, ka tas ir drošs un darba kārtībā. Citi pienākumi iekļauj tauvošanās vadību kuģa priekšgalā vai aizmugurē, kravas vinču vadību, noenkurošanās operāciju vadību, kā arī komandas locekļu apmācību un instruktāžu. Viņš vai viņa parasti ir arī avārijas vai mācību trauksmju vienību vadībā.

===== Klāja praktikants =====
'''Klāja praktikants''', stūrmaņa māceklis vai klāja kadets ir [[Mācekļa prakse|praktikants]], kuram jāapgūst kuģa klāja virsnieka pamata pienākumi. Pēc pietiekoši ilgas jūras prakses un eksāmeniem, klāja praktikanti iegūst sardzes stūrmaņa (OICNW) kompetences sertifikātu.

==== Klāja ierindnieki ====
Ja virsnieki var tikt apmācīti gan kursos, gan jūrniecības mācību iestādēs, tad '''ierindniekus''' apmāca tikai kursos. Viņi palīdz visos pārējos darbos, kādus var nākties veikt reisa laikā. Šie darbi iekļauj, piemēram, tauvošanos, kuģa un tā tilpņu tīrīšanu, kā arī pārrautu pietauvošanās galu un virvju labošanu. Šādi darbi ir fiziski smagi un tos jāveic neatkarīgi no laikapstākļiem.

===== Bocmanis =====
[[Bocmanis]] ir klāja komandas augstākās pakāpes ierindnieks. Parasti bocmanis pilda vecākā kapteiņa palīga dotos uzdevumus, kā arī vada kvalificēto sardzes matrožu un sardzes matrožu darbu. Visbiežāk bocmanis nepilda navigācijas sardzes pienākumus.

===== Kvalificēts sardzes matrozis =====
Kvalificēts sardzes matrozis (''able bodied seaman'', AB) strādā bocmaņa vadībā un veic darbus ar tauvošanās galiem, vada klāja ierīces, piedalās noenkurošanās un kravas operācijās. Parasti kvalificēts sardzes matrozis pilda arī navigācijas sardzes pienākumus kā novērotājs vai stūres vīrs.

===== Sardzes matrozis =====
Klāja komandas viszemākās pakāpes darbinieks. Sardzes matrozis (''ordinary seaman'', OS) parasti palīdz kvalificētam sardzes matrozim izpildīt tā pienākumus. Citi pienākumi iekļauj novērotāja sardzes veikšanu un vispārējus uzkopšanas darbus.

=== Mašīnkomandas virsnieki ===
Mašīnkomandas virsniekus sauc arī par mehāniķiem vai inženieriem. Viņi ir atbildīgi par kuģa un tā mašīnu darbības nodrošināšanu. Mūsdienās kuģi ir sarežģīti transportlīdzekļi, kuri sevī kombinē lielu skaitu tehnoloģiju mazā telpā. Tās iekļauj ne tikai dzinēju un dzinekļus, bet arī, piemēram, apgādi ar elektroenerģiju, kravas iekraušanas un izkraušanas ierīces, atkritumu sadedzināšanu un saldūdens ražošanu. Parasti mehāniķis uz kuģa tiek uzskatīti par augstas pakāpes virsnieku.

== Komandas ==
Vienkāršākais veids kā sadalīt kuģa apkalpi un atsevišķos tās locekļus pēc pienākumiem ir iedalījums komandās.

=== Klāja komanda ===
[[Klāja komanda]] ir viena no kuģa komandas organizatoriskajām vienībām, kāda sastopama uz [[Kara flote|kara flotes]] un [[Tirdzniecības kuģis|tirdzniecības]] kuģiem. Komandu, tās sastāvu, tajā skaitā arī atsevišķo komandas locekļu pienākumus, nosaka [[Starptautiskā konvencija par jūrnieku sagatavošanu un diplomēšanu, kā arī sardzes pildīšanu]] (''International Convention on Standards of Training, Certification and Watchkeeping for Seafarers'', STCW), kura gan attiecas tikai uz konvencijas dalībvalstu tirdzniecības flotēm.&lt;ref&gt;[https://likumi.lv/ta/lv/starptautiskie-ligumi/id/1096-1978-gada-starptautiska-konvencija-par-jurnieku-sagatavosanu-un-diplomesanu-ka-ari-sardzes-pildisanu 1978. gada Starptautiskā konvencija par jūrnieku sagatavošanu un diplomēšanu, kā arī sardzes pildīšanu] Likumi.lv. 1978. gads. Skatīts: 2024. gada 23. aprīlī&lt;/ref&gt; Komandu vada klāja virsnieki, kuri ir [[Sertificēts jūrnieks|sertificēti jūrnieki]] un tos, savukārt, komandē kuģa [[Kapteinis (jūrniecība)|kapteinis]]. Klāja komandas jūrnieki veic dažādus kuģa darbus, bet primāri tie nodrošina kuģa navigāciju no [[Tiltiņš (kuģis)|tiltiņa]]. Šīs komandas jūrnieki parasti ir atbildīgi arī par kuģa [[krava]]s uzraudzību, [[Klājs|klāja]], [[Korpuss (kuģa)|korpusa]] virsbūvju un izbūvju apkopi, kuģa [[Noturība (kuģniecība)|noturības]] uzraudzību, tajā skaitā [[Balasta ūdens atsūknēšana un vide|balasta ūdens]] uzņemšanu un atsūknēšanu, [[Tauvošanās|tauvošanās operāciju]] veikšanu un, visbeidzot, kuģa [[Enkurs|noenkurošanu]].

=== Mašīnkomanda ===
[[Mašīnkomanda]] jeb mašīntelpas komanda ir viena no [[Kuģis|kuģa]] komandas organizatoriskajām vienībām, kura ir atbildīga par [[Dzineklis|piedziņas]] sistēmu, kā arī komandas, pasažieru un kravu uzturošo sistēmu darbību, apkopi un remontu.&lt;ref&gt;[https://www.wikimotors.org/what-is-the-engine-department-on-a-us-merchant-ship.htm Bronwyn H. What is the Engine Department on a US Merchant Ship?] Wikimotors.com 2024. gada 25. janvāris. Skatīts: 2024. gada 25. aprīlī&lt;/ref&gt; Mehānismi un sistēmas, kuras ir mašīnkomandas pārziņā, iekļauj [[Kuģa dzinējs|kuģa dzinējus]], kā arī [[Mazuts|degvielas]], [[eļļošana]]s, [[ūdens]] [[destilācija]]s, [[separācija]]s, [[Apgaismojums|apgaismojuma]], [[gaisa kondicionēšana]]s un kravas [[atdzesēšana]]s sistēmas.

Mašīnkomanda parādījās 19. gadsimta otrajā pusē, kad kuģu piedziņai sāka izmantot dzinējus. 20. gadsimtā, attīstoties jūras tehnoloģijām, mašīnkomanda uz [[Tirdzniecības kuģis|tirdzniecības kuģiem]] kļuva tikpat svarīga kā [[klāja komanda]], jo kuģa mašīnu apkalpošanai vajadzēja īpaši apmācītus mehāniķus.

Mašīnkomanda rūpējas par kuģa mašīntelpu. Sardzes maiņas sastāvs un tās darba ilgums var būt atšķirīgs dažādās kuģniecībās. Visas personas, kuras ir iekļautas sardzes maiņā, uzrauga mašīntelpu un tās aprīkojumu. Sardzes maiņā var tikt iekļauti dažādi komandas locekļi un pēc sardzes beigām tie nodod savus pienākumus nākamajai sardzes maiņai.&lt;ref&gt;[https://weh.maritime.edu/stcw/2018/content/principles.html#:~:text=The%20officer%20in%20charge%20of%20the%20engineering%20watch%20is%20the,testing,%20as%20required,%20of%20all STCW engineering watchkeeping principles] Massachusetts Maritime Academy, 2018. gada 28. decembris. Skatīts: 2024. gada 25. aprīlī&lt;/ref&gt;
[[Attēls:Watch Standing Mate.jpeg|thumb|Sardzes mehāniķis uz karakuģa]]
Parasti kuģa mašīnkomandu vada [[Kuģa mehāniķis|mehāniķi]], bet tajā ietilpst arī tādi citu specialitāšu jūrnieki kā:
* atslēdznieks/metinātājs - ierindnieks (vai apakšvirsnieks), kurš ir specializējies detaļu izgatavošanā, metināšanā u.c.;
* motorists - kvalificēts vai nekvalificēts mašīnkomandas ierindnieks, kurš pilda sardzes pienākumus kopā ar mehāniķi, kā arī veic ikdienas pienākumus un palīdz mehāniķiem iekārtu apkopē;
* [[eļļotājs]] - ierindnieks, kurš ir atbildīgs par to, lai mehānismi būtu pienācīgi ieeļļoti. Izpilda tādus vienkāršus darbus kā tīrīšana, šķidrumu līmeņa mērīšana tankos u.c.;
* [[slaucītājs]] - viszemākās pakāpes ierindnieks mašīntelpā, kura pienākums ir uzturēt mehānismiem paredzētās telpas tīras un kārtīgas. Slaucītājus parasti paaugstina par eļļotājiem, tiklīdz viņi ir iepazinušies ar mašīntelpas mehānismiem un procedūrām.

Lai kļūtu par [[Sardze|sardzes virsnieku]] un iegūtu sertifikātu, jāizpilda trīs pamata prasības, kuras ir: sasniegts minimālais vecums, iegūta pietiekoši ilga jūras prakse un [[Starptautiskā konvencija par jūrnieku sagatavošanu un diplomēšanu, kā arī sardzes pildīšanu|STCW]] konvencijas prasībām atbilstoša izglītība vai apmācība.&lt;ref&gt;[https://www.edumaritime.net/stcw/general-requirements-for-oicew What are the STCW Requirements for Officer in Charge of Engineering Watch (OICEW)?] EduMaritime. Skatīts: 2024. gada 25. aprīlī&lt;/ref&gt; STCW nosacījumi ļauj jūras praksi daļēji aizvietot ar darbnīcu praksi. Sardzes mehāniķa kompetences sertifikāta iegūšanai nepieciešams pabeigt arī mašīntelpas resursu vadības kursus un, ja konkrētajam kuģim nepieciešams, gāzes/tvaika turbīnu kursus un apmācību izmantojot mašīntelpas trenažieri. STCW konvencijas prasībām atbilstošas kompetences pierādīšana notiek kārtojot eksāmenu ASV Krasta apsardzē, Latvijas Jūras administrācijas Jūrnieku reģistrā vai citā kompetentā valsts iestādē.&lt;ref&gt;[https://www.edumaritime.net/uscg-mmc/uscg-requirements-for-oicew-stcw-endorsement USCG OICEW STCW Requirements - Merchant Mariner Credential] EduMaritime. Skatīts: 2024. gada 25. aprīlī&lt;/ref&gt; Bez mehāniķiem uz daudziem kuģiem ir arī īpašs mašīnkomandas virsnieks - [[elektromehāniķis]].

Novecojuši un vairs neeksistējoši mašīnkomandas amati ir kurinātājs, kurš bija par [[Tvaika dzinējs|tvaika dzinēju]] katlu kurtuvju piepildīšanu ar oglēm atbildīgais ierindnieks, un ogļu līdzinātājs (''coal trimmer''), kurš, savukārt, bija atbildīgs par ogļu ielādēšanu kuģa bunkuros un to pārvietošanu no bunkuriem līdz kurinātājiem.

Mūsdienās, palielinoties tirdzniecības kuģu [[automatizācija]]i un tādu kuģu skaitam, kuru mašīntelpa periodiski tiek atstāta bez uzraudzības (''unattended machinery space'', UMS), jūrā uz tirdzniecības kuģiem strādājošu mehāniķu skaits ir ievērojami samazinājies.

=== Apkalpojošā komanda ===

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://www.youtube.com/watch?v=6O1Hf_gkD9c Video par globālo jūras negadījumu un drošības sakaru sistēmu] {{en ikona}}
* [https://www.lja.lv/sites/default/files/page_attachments/REC1003.pdf Tāljūras radio operatoru eksāmenu tēmas] {{en ikona}}

[[Kategorija:Jūrniecība]]</text>
      <sha1>k42mq33fcoe3ig1ma914vgmnpv4rekl</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4047755</id>
      <parentid>4047752</parentid>
      <timestamp>2024-04-25T15:58:48Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Tttoooxxx</username>
        <id>65596</id>
      </contributor>
      <comment>/* Mašīnkomanda */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="21822" xml:space="preserve">'''Darbs uz kuģa''' ietver tā komandas izpildītās darbības [[Kuģis|kuģa]] ekspluatācijas nodrošināšanai. Apmācība darbam uz kuģa notiek jūrniecības mācību iestādēs.&lt;ref name=&quot;norvegija&quot;&gt;[https://www.ntnu.edu/studies/phnaut PhD in Nautical Operations] NTNU Norwegian University of Science and Technology. Skatīts: 2024. gada 18. martā&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[https://www.usn.no/english/research/postgraduate-studies-phd/our-phd-programmes/nautical-operations/ PhD in Nautical Operations - Joint Degree] University of South-Eastern Norway. Skatīts: 2024. gada 18. martā&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;Terminu &quot;kuģa darbs&quot; var saprast dažādi. Tas var attiekties uz paša kuģa fizisko darbību jeb kuģa dzinēju un aprīkojuma darbību, vai uz kuģa navigāciju jūrā, vai arī uz tā komandas darbu savās specialitātēs.&lt;/ref&gt; Darbs uz kuģa ir saistīts ar dažādu operāciju procedūru ievērošanu, kā arī virsnieku un ierindnieku specifisko pienākumu pildīšanu. Šo procedūru un pienākumu pildīšana, kopā ar regulāri izpildāmām darbībām un tehniskiem procesiem, veido kopējo kuģa ekspluatācijas nodrošināšanai nepieciešamo struktūru un tās funkcijas.

== Uz kuģa regulāri veicamās darbības ==
Pastāv vairākas regulāri veicamas darbības, kuras ir kopīgas uz visu tipu kuģiem.

=== Navigācija ===
{{Pamatraksts|Navigācija}}
==== Vienas dienas darbs navigācijā ====
Vienas dienas darbs navigācijā ir minimālais uzdevumu kopums, kurš nodrošina piesardzīgu navigāciju. Uzdevumu kopums var būt atšķirīgs uz militārajiem un civilajiem kuģiem, pie tam tas var atšķirties arī no kuģa uz kuģi, bet tradicionāli tiek uzskatīts, ka tas ietver sekojošus uzdevumus:
# vest nepārtrauktu grafisko lagrēķinu;
# veikt divu vai vairāku zvaigžņu novērojumus rīta krēslā kuģa atrašanās vietas noteikšanai (piesardzīgi būtu veikt sešu zvaigžņu novērojumus);
# veikt rīta Saules novērojumu. Tas var tikt veikts, kad Saule ir uz [[Pirmais vertikāls|pirmā vertikāla]] vai tuvu tam, lai aprēķinātu ģeogrāfisko garumu, vai arī jebkurā laikā pozīciju līnijas iegūšanai;
# noteikt kompasa kopizlabojumu peilējot Sauli;
# veikt laika un noietā starpgājiena aprēķinu no rīta Saules novērojuma līdz pusdienas laikam. Notiek arī joslas laika aprēķināšana vidējās Saules kulminācijas momentam, Saules deklinācijas un laika vienādojuma atrašana, lai sagatavotos Saules augstuma mērījumiem uz novērotāja meridiāna vai tā tuvumā;
# veikt pusdienas Saules meridionālā augstuma, vai augstumu sērijas pirms un pēc novērotāja meridiāna, mērīšanu, lai aprēķinātu ģeogrāfisko platumu. Tiek iegūta kuģa atrašanās vieta izmantojot no rīta atrasto Saules pozīciju līniju un starpgājienu vai arī krustojoties aprēķinātajam ģeogrāfiskajam platumam un Venēras pozīciju līnijai;
# pusdienas laikā aprēķināt kuģa diennaktī noieto distanci, diennakts laikā darbojošās straumes virzienu un ātrumu;
# iegūt vismaz vienu pēcpusdienas Saules pozīciju līniju gadījumā, ja zvaigznes krēslas laikā nebūs saskatāmas;
# noteikt kompasa kopizlabojumu peilējot Sauli;
# veikt divu vai vairāku zvaigžņu novērojumus vakara krēslā kuģa atrašanās vietas noteikšanai (piesardzīgi būtu veikt sešu zvaigžņu novērojumus).
Kuģa navigācija parasti notiek no [[Tiltiņš (kuģis)|tiltiņa]]. Tomēr tā var notikt arī no blakus izvietotām telpām, kur pieejams karšu galds un rokasgrāmatas.

==== Pārgājiena plānošana ====
[[File:Exval.jpeg|thumb|right|Slikta pārgājiena plānošana vai arī novirze no plāna var novest pie uzsēšanās uz sēkļa, kuģa bojājumiem un kravas zuduma]]
Par pārgājiena jeb reisa plānošanu sauc pilnīga kuģa reisa apraksta izstrādi no tā sākuma līdz beigām. Plānā tiek iekļauta doka vai piestātnes pamešana, reisa pārgājiena daļa, tuvošanās galamērķim un [[Tauvošanās|pietauvošanās]]. Atbilstoši starptautiskajām tiesībām, kuģa [[Kuģa kapteinis|kapteinis]] ir juridiski atbildīgs par pārgājiena plānošanu,&lt;ref&gt;1974. gada Starptautiskās konvencijas par cilvēku dzīvības aizsardzību uz jūras, ar grozījumiem, konsolidētā pielikuma V nodaļas &quot;Kuģošanas drošība&quot; 34. noteikuma &quot;Droša kuģošana un izvairīšanās no bīstamām situācijām&quot; 1. punkts&lt;/ref&gt; tomēr uz lielākiem kuģiem šo uzdevumu parasti deleģē kuģa [[Stūrmanis|stūrmanim]].&lt;ref name=&quot;mca&quot;&gt;[https://web.archive.org/web/20070927002748/https://mcanet.mcga.gov.uk/public/c4/solas/solas_v/Annexes/Annex24.htm Guidance Notes for Voyage Planning. Annex 24 - Voyage Planning] Maritime and Coastguard Agency. Skatīts: 2024. gada 25. martā&lt;/ref&gt;

Pētījumi rāda, ka [[Cilvēciska kļūda|cilvēciskās kļūdas]] ir vainojamas vairāk nekā 80 procentos navigācijas negadījumu un daudzos gadījumos cilvēkam, kurš pieļāva kļūdu, bija piekļuve informācijai, kura varēja novērst negadījumu.&lt;ref name=&quot;mca&quot;/&gt; Praksē reisa plānošana ir attīstījusies no līniju vilkšanas ar zīmuli uz [[Jūras karte (kuģniecība)|jūras kartēm]] līdz [[Riska vadība|riska vadības]] procesam.&lt;ref name=&quot;mca&quot;/&gt;

Pārgājiena plānošana sastāv no četriem posmiem - novērtēšanas, plānošanas, izpildes un uzraudzības&lt;ref name=&quot;mca&quot;/&gt; - kuri sīkāk aprakstīti [[Starptautiskā Jūras organizācija|Starptautiskās Jūras organizācijas]] (''International Maritime Organization'', IMO) rezolūcijā A.893(21) &quot;Pamatnostādnes par reisu plānošanu&quot;,&lt;ref name=&quot;rez&quot;&gt;[https://wwwcdn.imo.org/localresources/en/KnowledgeCentre/IndexofIMOResolutions/AssemblyDocuments/A.893(21).pdf Rezolūcija A.893(21) Pamatnostādnes par reisu plānošanu] Starptautiskā Jūras organizācija. 1999. gada 25. novembris&lt;/ref&gt; un šīs pamatnostādnes tiek iekļautas IMO 1974. gada Starptautiskās konvencijas par cilvēku dzīvības aizsardzību uz jūras, ar grozījumiem (''The International Convention for the Safety of Life at Sea'', SOLAS), līgumslēdzēju valstu iekšējos normatīvajos aktos (piemēram, ASV [[Federālo normatīvo aktu kodekss|Federālo normatīvo aktu kodeksa]] (''Code of Federal Regulations'') 33. nodaļā), kā arī lielā skaitā nozares grāmatu un publikāciju.

Novērtēšanas posmā notiek ar sagaidāmo reisu saistītas informācijas ievākšana, kā arī risku noteikšana un reisa galveno iezīmju novērtēšana. Šis posms iekļauj nepieciešamā navigācijas tipa, piemēram, [[Ledus navigācija|ledus navigācijas]], reģiona, kuram cauri kuģim būs jāiet, un maršruta [[Hidrogrāfija|hidrogrāfiskās]] informācijas izvērtēšanu. Nākamajā posmā tiek izstrādāts rakstveida plāns. Trešais posms ir pabeigtā reisa plāna izpilde ņemot vērā īpašus apstākļus, kādi varētu rasties, piemēram, izmaiņas laikapstākļos, un kādi varētu radīt nepieciešamību plānu pārskatīt vai mainīt. Pārgājiena plānošanas beidzamais posms sastāv no kuģa kustības attiecībā pret plānu uzraudzības, kā arī atbildes uz novirzēm no tā vai arī uz iepriekš neparedzamiem apstākļiem.

==== Integrētā tiltiņa sistēmas ====
{{Pamatraksts|Tiltiņš (kuģis)}}
[[Attēls:Integriertes Brückensystem.jpg|thumb|Integrētā tiltiņa sistēma uz piekrastes kuģa (''Offshore vessel'', OSV)]]
Nākotnes navigācijas sistēmu plānojuma vadlīnijas nosaka elektroniskā integrētā tiltiņa koncepts.&lt;ref name=&quot;ibs&quot;&gt;[https://msi.nga.mil/api/publications/download?key=16693975/SFH00000/Bowditch_Vol_1_LoRes.pdf&amp;type=view Bowditch N., National Geospatial-Intelligence Agency ''The American Practical Navigator (Bowditch), Pub No 9. Volume I - 2019 edition.''] National Geospatial-Intelligence Agency, 2019. 75. - 76. lpp.&lt;/ref&gt; Integrētās sistēmas saņem datus no dažādiem kuģa sensoriem, elektroniskā veidā uzrāda kuģa atrašanās vietas datus un nodrošina kontroles signālus, kādi nepieciešami, lai turētu kuģi iepriekš iestatītā kursā.&lt;ref name=&quot;ibs&quot;/&gt; Kuģa vadītājs kļūst par sistēmas menedžeri, kurš izvēlas sistēmas iestatījumus, interpretē izejas datus un uzrauga kuģa atbildi dotajiem kontroles signāliem.&lt;ref name=&quot;ibs&quot;/&gt;

== Atsevišķu komandas locekļu pienākumi un pakāpes ==
=== Kapteinis ===
Kapteinis ir augstākais, atbildīgais virsnieks uz kuģa, kurš darbojas kuģa īpašnieka interesēs. Nepastāv vienprātība vai kapteinis ir daļa no klāja komandas vai tomēr nē, lielā mērā tas ir atkarīgs no paša kapteiņa viedokļa. Ja uz kuģa ir trešais kapteiņa palīgs, kapteinim nav jāpilda [[Sardze|sardzes]] stūrmaņa pienākumi.

Kapteinis ir atbildīgs par sevis komandētā kuģa ikdienas lietām. Viņa atbildība ir raudzīties, lai visas komandas izpildītu savus pienākumus atbilstoši prasībām. Šī iemesla dēļ dažādu komandu vadītāji ir tieši pakļauti kapteinim. Kapteinis pārstāv kuģa īpašnieku un dažreiz angļu valodā viņu sauc par &quot;saimnieku&quot; (''master'') nevis kapteini (''captain''). Oficiāli kapteinis netiek uzskatīts par komandas locekli, kas šķietami atrisina augstāk minēto neskaidrību par to vai kapteinis pieder pie klāja komandas vai nē.

=== Klāja komanda ===
==== Klāja virsnieki ====
Klāja virsnieki ir [[Sertificēts jūrnieks|sertificēti jūrnieki]], kuri ir atbildīgi par kuģa navigāciju un tā drošu pārgājienu.

===== Vecākais kapteiņa palīgs =====
{{Pamatraksts|Stūrmanis}}
[[Attēls:Mncb-1.JPG|thumb|Tirdzniecības kuģu vecākā kapteiņa palīga uzplecis (līdzīgs Nāciju Sadraudzības valstu jūras kara flotes komandkapteinim)]]
Vecākais kapteiņa palīgs ir tirdzniecības kuģa klāja komandas vadītājs un otrais vecākais virsnieks pēc kuģa kapteiņa. Viņš pamatā ir atbildīgs par kuģa kravas operācijām, tā noturību un klāja komandas uzraudzību. Tāpat kapteiņa palīgs ir atbildīgs par kuģa drošību un aizsardzību, kā arī tā komandas labklājību. Parasti vecākais kapteiņa palīgs pilda navigācijas sardzes pienākumus no pulksten četriem līdz astoņiem kā sardzes stūrmanis (''officer-in-charge of the navigational watch'', OICNW) un kā tāds ir tiltiņa komandas vadītājs. Dažu kuģu komandās ir papildus trešie kapteiņa palīgi, kas ļauj vecākajam kapteiņa palīgam nepildīt navigācijas sardzes pienākumus, bet tā vietā vairāk koncentrēties uz kravas un klāja operācijām. Viņa papildus pienākumi iekļauj kuģa korpusa, kravas ierīču, dzīvojamo telpu, kā arī glābšanas un ugunsdzēsības aprīkojuma apkopi. Tāpat vecākais kapteiņa palīgs apmāca komandu un praktikantus dažādos ar drošību, ugunsdzēsību, meklēšanu un glābšanu, kā arī citām ārkārtas situācijām saistītos jautājumos. Kapteiņa prombūtnes vai rīcībnespējas laikā, kapteiņa vecākais palīgs uzņemas kuģa komandēšanu.

===== Otrais kapteiņa palīgs =====
Otrais kapteiņa palīgs ir kvalificēts sardzes stūrmanis (OICNW) un kā tāds vada tiltiņa komandu, kā arī kuģa navigāciju kopumā. Viņš ir trešais pieredzējušākais klāja komandas virsnieks aiz kapteiņa un vecākā kapteiņa palīga. Otrais kapteiņa palīgs ir atbildīgs par navigāciju, kas iekļauj karšu un publikāciju korektūru, lai tās vienmēr būtu aktuālas, pārgājienu plānu sagatavošanu un citu ar kuģa navigāciju saistītu jautājumu risināšanu. Citi pienākumi var iekļaut tauvošanās vadību kuģa priekšgalā vai aizmugurē, kravas vinču vadību, noenkurošanās operāciju vadību, kā arī komandas locekļu apmācību un instruktāžu.

===== Trešais kapteiņa palīgs =====
Trešais kapteiņa palīgs ir kvalificēts sardzes stūrmanis (OICNW), jaunāks par otro kapteiņa palīgu. Navigācijas sardzes laikā trešais kapteiņa palīgs vada tiltiņa komandu, manevrē kuģi, kā arī tur to drošībā un uz plānotās kuģa ceļa līnijas. Trešais kapteiņa palīgs ir atbildīgs par drošību, kas iekļauj piederumu skapju, glābšanas laivu un visa uz kuģa esošā aprīkojuma pārbaudi, lai pārliecinātos, ka tas ir drošs un darba kārtībā. Citi pienākumi iekļauj tauvošanās vadību kuģa priekšgalā vai aizmugurē, kravas vinču vadību, noenkurošanās operāciju vadību, kā arī komandas locekļu apmācību un instruktāžu. Viņš vai viņa parasti ir arī avārijas vai mācību trauksmju vienību vadībā.

===== Klāja praktikants =====
'''Klāja praktikants''', stūrmaņa māceklis vai klāja kadets ir [[Mācekļa prakse|praktikants]], kuram jāapgūst kuģa klāja virsnieka pamata pienākumi. Pēc pietiekoši ilgas jūras prakses un eksāmeniem, klāja praktikanti iegūst sardzes stūrmaņa (OICNW) kompetences sertifikātu.

==== Klāja ierindnieki ====
Ja virsnieki var tikt apmācīti gan kursos, gan jūrniecības mācību iestādēs, tad '''ierindniekus''' apmāca tikai kursos. Viņi palīdz visos pārējos darbos, kādus var nākties veikt reisa laikā. Šie darbi iekļauj, piemēram, tauvošanos, kuģa un tā tilpņu tīrīšanu, kā arī pārrautu pietauvošanās galu un virvju labošanu. Šādi darbi ir fiziski smagi un tos jāveic neatkarīgi no laikapstākļiem.

===== Bocmanis =====
[[Bocmanis]] ir klāja komandas augstākās pakāpes ierindnieks. Parasti bocmanis pilda vecākā kapteiņa palīga dotos uzdevumus, kā arī vada kvalificēto sardzes matrožu un sardzes matrožu darbu. Visbiežāk bocmanis nepilda navigācijas sardzes pienākumus.

===== Kvalificēts sardzes matrozis =====
Kvalificēts sardzes matrozis (''able bodied seaman'', AB) strādā bocmaņa vadībā un veic darbus ar tauvošanās galiem, vada klāja ierīces, piedalās noenkurošanās un kravas operācijās. Parasti kvalificēts sardzes matrozis pilda arī navigācijas sardzes pienākumus kā novērotājs vai stūres vīrs.

===== Sardzes matrozis =====
Klāja komandas viszemākās pakāpes darbinieks. Sardzes matrozis (''ordinary seaman'', OS) parasti palīdz kvalificētam sardzes matrozim izpildīt tā pienākumus. Citi pienākumi iekļauj novērotāja sardzes veikšanu un vispārējus uzkopšanas darbus.

=== Mašīnkomandas virsnieki ===
Mašīnkomandas virsniekus sauc arī par mehāniķiem vai inženieriem. Viņi ir atbildīgi par kuģa un tā mašīnu darbības nodrošināšanu. Mūsdienās kuģi ir sarežģīti transportlīdzekļi, kuri sevī kombinē lielu skaitu tehnoloģiju mazā telpā. Tās iekļauj ne tikai dzinēju un dzinekļus, bet arī, piemēram, apgādi ar elektroenerģiju, kravas iekraušanas un izkraušanas ierīces, atkritumu sadedzināšanu un saldūdens ražošanu. Parasti mehāniķis uz kuģa tiek uzskatīti par augstas pakāpes virsnieku.

== Komandas ==
Vienkāršākais veids kā sadalīt kuģa apkalpi un atsevišķos tās locekļus pēc pienākumiem ir iedalījums komandās.

=== Klāja komanda ===
[[Klāja komanda]] ir viena no kuģa komandas organizatoriskajām vienībām, kāda sastopama uz [[Kara flote|kara flotes]] un [[Tirdzniecības kuģis|tirdzniecības]] kuģiem. Komandu, tās sastāvu, tajā skaitā arī atsevišķo komandas locekļu pienākumus, nosaka [[Starptautiskā konvencija par jūrnieku sagatavošanu un diplomēšanu, kā arī sardzes pildīšanu]] (''International Convention on Standards of Training, Certification and Watchkeeping for Seafarers'', STCW), kura gan attiecas tikai uz konvencijas dalībvalstu tirdzniecības flotēm.&lt;ref&gt;[https://likumi.lv/ta/lv/starptautiskie-ligumi/id/1096-1978-gada-starptautiska-konvencija-par-jurnieku-sagatavosanu-un-diplomesanu-ka-ari-sardzes-pildisanu 1978. gada Starptautiskā konvencija par jūrnieku sagatavošanu un diplomēšanu, kā arī sardzes pildīšanu] Likumi.lv. 1978. gads. Skatīts: 2024. gada 23. aprīlī&lt;/ref&gt; Komandu vada klāja virsnieki, kuri ir [[Sertificēts jūrnieks|sertificēti jūrnieki]] un tos, savukārt, komandē kuģa [[Kapteinis (jūrniecība)|kapteinis]]. Klāja komandas jūrnieki veic dažādus kuģa darbus, bet primāri tie nodrošina kuģa navigāciju no [[Tiltiņš (kuģis)|tiltiņa]]. Šīs komandas jūrnieki parasti ir atbildīgi arī par kuģa [[krava]]s uzraudzību, [[Klājs|klāja]], [[Korpuss (kuģa)|korpusa]] virsbūvju un izbūvju apkopi, kuģa [[Noturība (kuģniecība)|noturības]] uzraudzību, tajā skaitā [[Balasta ūdens atsūknēšana un vide|balasta ūdens]] uzņemšanu un atsūknēšanu, [[Tauvošanās|tauvošanās operāciju]] veikšanu un, visbeidzot, kuģa [[Enkurs|noenkurošanu]].

=== Mašīnkomanda ===
[[Mašīnkomanda]] jeb mašīntelpas komanda ir viena no [[Kuģis|kuģa]] komandas organizatoriskajām vienībām, kura ir atbildīga par [[Dzineklis|piedziņas]] sistēmu, kā arī komandas, pasažieru un kravu uzturošo sistēmu darbību, apkopi un remontu.&lt;ref&gt;[https://www.wikimotors.org/what-is-the-engine-department-on-a-us-merchant-ship.htm Bronwyn H. What is the Engine Department on a US Merchant Ship?] Wikimotors.com 2024. gada 25. janvāris. Skatīts: 2024. gada 25. aprīlī&lt;/ref&gt; Mehānismi un sistēmas, kuras ir mašīnkomandas pārziņā, iekļauj [[Kuģa dzinējs|kuģa dzinējus]], kā arī [[Mazuts|degvielas]], [[eļļošana]]s, [[ūdens]] [[destilācija]]s, [[separācija]]s, [[Apgaismojums|apgaismojuma]], [[gaisa kondicionēšana]]s un kravas [[atdzesēšana]]s sistēmas.

Mašīnkomanda parādījās 19. gadsimta otrajā pusē, kad kuģu piedziņai sāka izmantot dzinējus. 20. gadsimtā, attīstoties jūras tehnoloģijām, mašīnkomanda uz [[Tirdzniecības kuģis|tirdzniecības kuģiem]] kļuva tikpat svarīga kā [[klāja komanda]], jo kuģa mašīnu apkalpošanai vajadzēja īpaši apmācītus mehāniķus.

Mašīnkomanda rūpējas par kuģa mašīntelpu. Sardzes maiņas sastāvs un tās darba ilgums var būt atšķirīgs dažādās kuģniecībās. Visas personas, kuras ir iekļautas sardzes maiņā, uzrauga mašīntelpu un tās aprīkojumu. Sardzes maiņā var tikt iekļauti dažādi komandas locekļi un pēc sardzes beigām tie nodod savus pienākumus nākamajai sardzes maiņai.&lt;ref&gt;[https://weh.maritime.edu/stcw/2018/content/principles.html#:~:text=The%20officer%20in%20charge%20of%20the%20engineering%20watch%20is%20the,testing,%20as%20required,%20of%20all STCW engineering watchkeeping principles] Massachusetts Maritime Academy, 2018. gada 28. decembris. Skatīts: 2024. gada 25. aprīlī&lt;/ref&gt;
[[Attēls:Watch Standing Mate.jpeg|thumb|Sardzes mehāniķis uz karakuģa]]
Parasti kuģa mašīnkomandu vada [[Kuģa mehāniķis|mehāniķi]], bet tajā ietilpst arī tādi citu specialitāšu jūrnieki kā:
* atslēdznieks/metinātājs - ierindnieks (vai apakšvirsnieks), kurš ir specializējies detaļu izgatavošanā, metināšanā u.c.;
* motorists - kvalificēts vai nekvalificēts mašīnkomandas ierindnieks, kurš pilda sardzes pienākumus kopā ar mehāniķi, kā arī veic ikdienas pienākumus un palīdz mehāniķiem iekārtu apkopē;
* [[eļļotājs]] - ierindnieks, kurš ir atbildīgs par to, lai mehānismi būtu pienācīgi ieeļļoti. Izpilda tādus vienkāršus darbus kā tīrīšana, šķidrumu līmeņa mērīšana tankos u.c.;
* [[Slaucītājs (profesija)|slaucītājs]] - viszemākās pakāpes ierindnieks mašīntelpā, kura pienākums ir uzturēt mehānismiem paredzētās telpas tīras un kārtīgas. Slaucītājus parasti paaugstina par eļļotājiem, tiklīdz viņi ir iepazinušies ar mašīntelpas mehānismiem un procedūrām.

Lai kļūtu par [[Sardze|sardzes virsnieku]] un iegūtu sertifikātu, jāizpilda trīs pamata prasības, kuras ir: sasniegts minimālais vecums, iegūta pietiekoši ilga jūras prakse un [[Starptautiskā konvencija par jūrnieku sagatavošanu un diplomēšanu, kā arī sardzes pildīšanu|STCW]] konvencijas prasībām atbilstoša izglītība vai apmācība.&lt;ref&gt;[https://www.edumaritime.net/stcw/general-requirements-for-oicew What are the STCW Requirements for Officer in Charge of Engineering Watch (OICEW)?] EduMaritime. Skatīts: 2024. gada 25. aprīlī&lt;/ref&gt; STCW nosacījumi ļauj jūras praksi daļēji aizvietot ar darbnīcu praksi. Sardzes mehāniķa kompetences sertifikāta iegūšanai nepieciešams pabeigt arī mašīntelpas resursu vadības kursus un, ja konkrētajam kuģim nepieciešams, gāzes/tvaika turbīnu kursus un apmācību izmantojot mašīntelpas trenažieri. STCW konvencijas prasībām atbilstošas kompetences pierādīšana notiek kārtojot eksāmenu ASV Krasta apsardzē, Latvijas Jūras administrācijas Jūrnieku reģistrā vai citā kompetentā valsts iestādē.&lt;ref&gt;[https://www.edumaritime.net/uscg-mmc/uscg-requirements-for-oicew-stcw-endorsement USCG OICEW STCW Requirements - Merchant Mariner Credential] EduMaritime. Skatīts: 2024. gada 25. aprīlī&lt;/ref&gt; Bez mehāniķiem uz daudziem kuģiem ir arī īpašs mašīnkomandas virsnieks - [[elektromehāniķis]].

Novecojuši un vairs neeksistējoši mašīnkomandas amati ir kurinātājs, kurš bija par [[Tvaika dzinējs|tvaika dzinēju]] katlu kurtuvju piepildīšanu ar oglēm atbildīgais ierindnieks, un ogļu līdzinātājs (''coal trimmer''), kurš, savukārt, bija atbildīgs par ogļu ielādēšanu kuģa bunkuros un to pārvietošanu no bunkuriem līdz kurinātājiem.

Mūsdienās, palielinoties tirdzniecības kuģu [[automatizācija]]i un tādu kuģu skaitam, kuru mašīntelpa periodiski tiek atstāta bez uzraudzības (''unattended machinery space'', UMS), jūrā uz tirdzniecības kuģiem strādājošu mehāniķu skaits ir ievērojami samazinājies.

=== Apkalpojošā komanda ===

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://www.youtube.com/watch?v=6O1Hf_gkD9c Video par globālo jūras negadījumu un drošības sakaru sistēmu] {{en ikona}}
* [https://www.lja.lv/sites/default/files/page_attachments/REC1003.pdf Tāljūras radio operatoru eksāmenu tēmas] {{en ikona}}

[[Kategorija:Jūrniecība]]</text>
      <sha1>qrsi2qnxxc8ex173pxzd3cc7ck7ukdc</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4047763</id>
      <parentid>4047755</parentid>
      <timestamp>2024-04-25T16:06:19Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Tttoooxxx</username>
        <id>65596</id>
      </contributor>
      <comment>/* Mašīnkomanda */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="21830" xml:space="preserve">'''Darbs uz kuģa''' ietver tā komandas izpildītās darbības [[Kuģis|kuģa]] ekspluatācijas nodrošināšanai. Apmācība darbam uz kuģa notiek jūrniecības mācību iestādēs.&lt;ref name=&quot;norvegija&quot;&gt;[https://www.ntnu.edu/studies/phnaut PhD in Nautical Operations] NTNU Norwegian University of Science and Technology. Skatīts: 2024. gada 18. martā&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[https://www.usn.no/english/research/postgraduate-studies-phd/our-phd-programmes/nautical-operations/ PhD in Nautical Operations - Joint Degree] University of South-Eastern Norway. Skatīts: 2024. gada 18. martā&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;Terminu &quot;kuģa darbs&quot; var saprast dažādi. Tas var attiekties uz paša kuģa fizisko darbību jeb kuģa dzinēju un aprīkojuma darbību, vai uz kuģa navigāciju jūrā, vai arī uz tā komandas darbu savās specialitātēs.&lt;/ref&gt; Darbs uz kuģa ir saistīts ar dažādu operāciju procedūru ievērošanu, kā arī virsnieku un ierindnieku specifisko pienākumu pildīšanu. Šo procedūru un pienākumu pildīšana, kopā ar regulāri izpildāmām darbībām un tehniskiem procesiem, veido kopējo kuģa ekspluatācijas nodrošināšanai nepieciešamo struktūru un tās funkcijas.

== Uz kuģa regulāri veicamās darbības ==
Pastāv vairākas regulāri veicamas darbības, kuras ir kopīgas uz visu tipu kuģiem.

=== Navigācija ===
{{Pamatraksts|Navigācija}}
==== Vienas dienas darbs navigācijā ====
Vienas dienas darbs navigācijā ir minimālais uzdevumu kopums, kurš nodrošina piesardzīgu navigāciju. Uzdevumu kopums var būt atšķirīgs uz militārajiem un civilajiem kuģiem, pie tam tas var atšķirties arī no kuģa uz kuģi, bet tradicionāli tiek uzskatīts, ka tas ietver sekojošus uzdevumus:
# vest nepārtrauktu grafisko lagrēķinu;
# veikt divu vai vairāku zvaigžņu novērojumus rīta krēslā kuģa atrašanās vietas noteikšanai (piesardzīgi būtu veikt sešu zvaigžņu novērojumus);
# veikt rīta Saules novērojumu. Tas var tikt veikts, kad Saule ir uz [[Pirmais vertikāls|pirmā vertikāla]] vai tuvu tam, lai aprēķinātu ģeogrāfisko garumu, vai arī jebkurā laikā pozīciju līnijas iegūšanai;
# noteikt kompasa kopizlabojumu peilējot Sauli;
# veikt laika un noietā starpgājiena aprēķinu no rīta Saules novērojuma līdz pusdienas laikam. Notiek arī joslas laika aprēķināšana vidējās Saules kulminācijas momentam, Saules deklinācijas un laika vienādojuma atrašana, lai sagatavotos Saules augstuma mērījumiem uz novērotāja meridiāna vai tā tuvumā;
# veikt pusdienas Saules meridionālā augstuma, vai augstumu sērijas pirms un pēc novērotāja meridiāna, mērīšanu, lai aprēķinātu ģeogrāfisko platumu. Tiek iegūta kuģa atrašanās vieta izmantojot no rīta atrasto Saules pozīciju līniju un starpgājienu vai arī krustojoties aprēķinātajam ģeogrāfiskajam platumam un Venēras pozīciju līnijai;
# pusdienas laikā aprēķināt kuģa diennaktī noieto distanci, diennakts laikā darbojošās straumes virzienu un ātrumu;
# iegūt vismaz vienu pēcpusdienas Saules pozīciju līniju gadījumā, ja zvaigznes krēslas laikā nebūs saskatāmas;
# noteikt kompasa kopizlabojumu peilējot Sauli;
# veikt divu vai vairāku zvaigžņu novērojumus vakara krēslā kuģa atrašanās vietas noteikšanai (piesardzīgi būtu veikt sešu zvaigžņu novērojumus).
Kuģa navigācija parasti notiek no [[Tiltiņš (kuģis)|tiltiņa]]. Tomēr tā var notikt arī no blakus izvietotām telpām, kur pieejams karšu galds un rokasgrāmatas.

==== Pārgājiena plānošana ====
[[File:Exval.jpeg|thumb|right|Slikta pārgājiena plānošana vai arī novirze no plāna var novest pie uzsēšanās uz sēkļa, kuģa bojājumiem un kravas zuduma]]
Par pārgājiena jeb reisa plānošanu sauc pilnīga kuģa reisa apraksta izstrādi no tā sākuma līdz beigām. Plānā tiek iekļauta doka vai piestātnes pamešana, reisa pārgājiena daļa, tuvošanās galamērķim un [[Tauvošanās|pietauvošanās]]. Atbilstoši starptautiskajām tiesībām, kuģa [[Kuģa kapteinis|kapteinis]] ir juridiski atbildīgs par pārgājiena plānošanu,&lt;ref&gt;1974. gada Starptautiskās konvencijas par cilvēku dzīvības aizsardzību uz jūras, ar grozījumiem, konsolidētā pielikuma V nodaļas &quot;Kuģošanas drošība&quot; 34. noteikuma &quot;Droša kuģošana un izvairīšanās no bīstamām situācijām&quot; 1. punkts&lt;/ref&gt; tomēr uz lielākiem kuģiem šo uzdevumu parasti deleģē kuģa [[Stūrmanis|stūrmanim]].&lt;ref name=&quot;mca&quot;&gt;[https://web.archive.org/web/20070927002748/https://mcanet.mcga.gov.uk/public/c4/solas/solas_v/Annexes/Annex24.htm Guidance Notes for Voyage Planning. Annex 24 - Voyage Planning] Maritime and Coastguard Agency. Skatīts: 2024. gada 25. martā&lt;/ref&gt;

Pētījumi rāda, ka [[Cilvēciska kļūda|cilvēciskās kļūdas]] ir vainojamas vairāk nekā 80 procentos navigācijas negadījumu un daudzos gadījumos cilvēkam, kurš pieļāva kļūdu, bija piekļuve informācijai, kura varēja novērst negadījumu.&lt;ref name=&quot;mca&quot;/&gt; Praksē reisa plānošana ir attīstījusies no līniju vilkšanas ar zīmuli uz [[Jūras karte (kuģniecība)|jūras kartēm]] līdz [[Riska vadība|riska vadības]] procesam.&lt;ref name=&quot;mca&quot;/&gt;

Pārgājiena plānošana sastāv no četriem posmiem - novērtēšanas, plānošanas, izpildes un uzraudzības&lt;ref name=&quot;mca&quot;/&gt; - kuri sīkāk aprakstīti [[Starptautiskā Jūras organizācija|Starptautiskās Jūras organizācijas]] (''International Maritime Organization'', IMO) rezolūcijā A.893(21) &quot;Pamatnostādnes par reisu plānošanu&quot;,&lt;ref name=&quot;rez&quot;&gt;[https://wwwcdn.imo.org/localresources/en/KnowledgeCentre/IndexofIMOResolutions/AssemblyDocuments/A.893(21).pdf Rezolūcija A.893(21) Pamatnostādnes par reisu plānošanu] Starptautiskā Jūras organizācija. 1999. gada 25. novembris&lt;/ref&gt; un šīs pamatnostādnes tiek iekļautas IMO 1974. gada Starptautiskās konvencijas par cilvēku dzīvības aizsardzību uz jūras, ar grozījumiem (''The International Convention for the Safety of Life at Sea'', SOLAS), līgumslēdzēju valstu iekšējos normatīvajos aktos (piemēram, ASV [[Federālo normatīvo aktu kodekss|Federālo normatīvo aktu kodeksa]] (''Code of Federal Regulations'') 33. nodaļā), kā arī lielā skaitā nozares grāmatu un publikāciju.

Novērtēšanas posmā notiek ar sagaidāmo reisu saistītas informācijas ievākšana, kā arī risku noteikšana un reisa galveno iezīmju novērtēšana. Šis posms iekļauj nepieciešamā navigācijas tipa, piemēram, [[Ledus navigācija|ledus navigācijas]], reģiona, kuram cauri kuģim būs jāiet, un maršruta [[Hidrogrāfija|hidrogrāfiskās]] informācijas izvērtēšanu. Nākamajā posmā tiek izstrādāts rakstveida plāns. Trešais posms ir pabeigtā reisa plāna izpilde ņemot vērā īpašus apstākļus, kādi varētu rasties, piemēram, izmaiņas laikapstākļos, un kādi varētu radīt nepieciešamību plānu pārskatīt vai mainīt. Pārgājiena plānošanas beidzamais posms sastāv no kuģa kustības attiecībā pret plānu uzraudzības, kā arī atbildes uz novirzēm no tā vai arī uz iepriekš neparedzamiem apstākļiem.

==== Integrētā tiltiņa sistēmas ====
{{Pamatraksts|Tiltiņš (kuģis)}}
[[Attēls:Integriertes Brückensystem.jpg|thumb|Integrētā tiltiņa sistēma uz piekrastes kuģa (''Offshore vessel'', OSV)]]
Nākotnes navigācijas sistēmu plānojuma vadlīnijas nosaka elektroniskā integrētā tiltiņa koncepts.&lt;ref name=&quot;ibs&quot;&gt;[https://msi.nga.mil/api/publications/download?key=16693975/SFH00000/Bowditch_Vol_1_LoRes.pdf&amp;type=view Bowditch N., National Geospatial-Intelligence Agency ''The American Practical Navigator (Bowditch), Pub No 9. Volume I - 2019 edition.''] National Geospatial-Intelligence Agency, 2019. 75. - 76. lpp.&lt;/ref&gt; Integrētās sistēmas saņem datus no dažādiem kuģa sensoriem, elektroniskā veidā uzrāda kuģa atrašanās vietas datus un nodrošina kontroles signālus, kādi nepieciešami, lai turētu kuģi iepriekš iestatītā kursā.&lt;ref name=&quot;ibs&quot;/&gt; Kuģa vadītājs kļūst par sistēmas menedžeri, kurš izvēlas sistēmas iestatījumus, interpretē izejas datus un uzrauga kuģa atbildi dotajiem kontroles signāliem.&lt;ref name=&quot;ibs&quot;/&gt;

== Atsevišķu komandas locekļu pienākumi un pakāpes ==
=== Kapteinis ===
Kapteinis ir augstākais, atbildīgais virsnieks uz kuģa, kurš darbojas kuģa īpašnieka interesēs. Nepastāv vienprātība vai kapteinis ir daļa no klāja komandas vai tomēr nē, lielā mērā tas ir atkarīgs no paša kapteiņa viedokļa. Ja uz kuģa ir trešais kapteiņa palīgs, kapteinim nav jāpilda [[Sardze|sardzes]] stūrmaņa pienākumi.

Kapteinis ir atbildīgs par sevis komandētā kuģa ikdienas lietām. Viņa atbildība ir raudzīties, lai visas komandas izpildītu savus pienākumus atbilstoši prasībām. Šī iemesla dēļ dažādu komandu vadītāji ir tieši pakļauti kapteinim. Kapteinis pārstāv kuģa īpašnieku un dažreiz angļu valodā viņu sauc par &quot;saimnieku&quot; (''master'') nevis kapteini (''captain''). Oficiāli kapteinis netiek uzskatīts par komandas locekli, kas šķietami atrisina augstāk minēto neskaidrību par to vai kapteinis pieder pie klāja komandas vai nē.

=== Klāja komanda ===
==== Klāja virsnieki ====
Klāja virsnieki ir [[Sertificēts jūrnieks|sertificēti jūrnieki]], kuri ir atbildīgi par kuģa navigāciju un tā drošu pārgājienu.

===== Vecākais kapteiņa palīgs =====
{{Pamatraksts|Stūrmanis}}
[[Attēls:Mncb-1.JPG|thumb|Tirdzniecības kuģu vecākā kapteiņa palīga uzplecis (līdzīgs Nāciju Sadraudzības valstu jūras kara flotes komandkapteinim)]]
Vecākais kapteiņa palīgs ir tirdzniecības kuģa klāja komandas vadītājs un otrais vecākais virsnieks pēc kuģa kapteiņa. Viņš pamatā ir atbildīgs par kuģa kravas operācijām, tā noturību un klāja komandas uzraudzību. Tāpat kapteiņa palīgs ir atbildīgs par kuģa drošību un aizsardzību, kā arī tā komandas labklājību. Parasti vecākais kapteiņa palīgs pilda navigācijas sardzes pienākumus no pulksten četriem līdz astoņiem kā sardzes stūrmanis (''officer-in-charge of the navigational watch'', OICNW) un kā tāds ir tiltiņa komandas vadītājs. Dažu kuģu komandās ir papildus trešie kapteiņa palīgi, kas ļauj vecākajam kapteiņa palīgam nepildīt navigācijas sardzes pienākumus, bet tā vietā vairāk koncentrēties uz kravas un klāja operācijām. Viņa papildus pienākumi iekļauj kuģa korpusa, kravas ierīču, dzīvojamo telpu, kā arī glābšanas un ugunsdzēsības aprīkojuma apkopi. Tāpat vecākais kapteiņa palīgs apmāca komandu un praktikantus dažādos ar drošību, ugunsdzēsību, meklēšanu un glābšanu, kā arī citām ārkārtas situācijām saistītos jautājumos. Kapteiņa prombūtnes vai rīcībnespējas laikā, kapteiņa vecākais palīgs uzņemas kuģa komandēšanu.

===== Otrais kapteiņa palīgs =====
Otrais kapteiņa palīgs ir kvalificēts sardzes stūrmanis (OICNW) un kā tāds vada tiltiņa komandu, kā arī kuģa navigāciju kopumā. Viņš ir trešais pieredzējušākais klāja komandas virsnieks aiz kapteiņa un vecākā kapteiņa palīga. Otrais kapteiņa palīgs ir atbildīgs par navigāciju, kas iekļauj karšu un publikāciju korektūru, lai tās vienmēr būtu aktuālas, pārgājienu plānu sagatavošanu un citu ar kuģa navigāciju saistītu jautājumu risināšanu. Citi pienākumi var iekļaut tauvošanās vadību kuģa priekšgalā vai aizmugurē, kravas vinču vadību, noenkurošanās operāciju vadību, kā arī komandas locekļu apmācību un instruktāžu.

===== Trešais kapteiņa palīgs =====
Trešais kapteiņa palīgs ir kvalificēts sardzes stūrmanis (OICNW), jaunāks par otro kapteiņa palīgu. Navigācijas sardzes laikā trešais kapteiņa palīgs vada tiltiņa komandu, manevrē kuģi, kā arī tur to drošībā un uz plānotās kuģa ceļa līnijas. Trešais kapteiņa palīgs ir atbildīgs par drošību, kas iekļauj piederumu skapju, glābšanas laivu un visa uz kuģa esošā aprīkojuma pārbaudi, lai pārliecinātos, ka tas ir drošs un darba kārtībā. Citi pienākumi iekļauj tauvošanās vadību kuģa priekšgalā vai aizmugurē, kravas vinču vadību, noenkurošanās operāciju vadību, kā arī komandas locekļu apmācību un instruktāžu. Viņš vai viņa parasti ir arī avārijas vai mācību trauksmju vienību vadībā.

===== Klāja praktikants =====
'''Klāja praktikants''', stūrmaņa māceklis vai klāja kadets ir [[Mācekļa prakse|praktikants]], kuram jāapgūst kuģa klāja virsnieka pamata pienākumi. Pēc pietiekoši ilgas jūras prakses un eksāmeniem, klāja praktikanti iegūst sardzes stūrmaņa (OICNW) kompetences sertifikātu.

==== Klāja ierindnieki ====
Ja virsnieki var tikt apmācīti gan kursos, gan jūrniecības mācību iestādēs, tad '''ierindniekus''' apmāca tikai kursos. Viņi palīdz visos pārējos darbos, kādus var nākties veikt reisa laikā. Šie darbi iekļauj, piemēram, tauvošanos, kuģa un tā tilpņu tīrīšanu, kā arī pārrautu pietauvošanās galu un virvju labošanu. Šādi darbi ir fiziski smagi un tos jāveic neatkarīgi no laikapstākļiem.

===== Bocmanis =====
[[Bocmanis]] ir klāja komandas augstākās pakāpes ierindnieks. Parasti bocmanis pilda vecākā kapteiņa palīga dotos uzdevumus, kā arī vada kvalificēto sardzes matrožu un sardzes matrožu darbu. Visbiežāk bocmanis nepilda navigācijas sardzes pienākumus.

===== Kvalificēts sardzes matrozis =====
Kvalificēts sardzes matrozis (''able bodied seaman'', AB) strādā bocmaņa vadībā un veic darbus ar tauvošanās galiem, vada klāja ierīces, piedalās noenkurošanās un kravas operācijās. Parasti kvalificēts sardzes matrozis pilda arī navigācijas sardzes pienākumus kā novērotājs vai stūres vīrs.

===== Sardzes matrozis =====
Klāja komandas viszemākās pakāpes darbinieks. Sardzes matrozis (''ordinary seaman'', OS) parasti palīdz kvalificētam sardzes matrozim izpildīt tā pienākumus. Citi pienākumi iekļauj novērotāja sardzes veikšanu un vispārējus uzkopšanas darbus.

=== Mašīnkomandas virsnieki ===
Mašīnkomandas virsniekus sauc arī par mehāniķiem vai inženieriem. Viņi ir atbildīgi par kuģa un tā mašīnu darbības nodrošināšanu. Mūsdienās kuģi ir sarežģīti transportlīdzekļi, kuri sevī kombinē lielu skaitu tehnoloģiju mazā telpā. Tās iekļauj ne tikai dzinēju un dzinekļus, bet arī, piemēram, apgādi ar elektroenerģiju, kravas iekraušanas un izkraušanas ierīces, atkritumu sadedzināšanu un saldūdens ražošanu. Parasti mehāniķis uz kuģa tiek uzskatīti par augstas pakāpes virsnieku.

== Komandas ==
Vienkāršākais veids kā sadalīt kuģa apkalpi un atsevišķos tās locekļus pēc pienākumiem ir iedalījums komandās.

=== Klāja komanda ===
[[Klāja komanda]] ir viena no kuģa komandas organizatoriskajām vienībām, kāda sastopama uz [[Kara flote|kara flotes]] un [[Tirdzniecības kuģis|tirdzniecības]] kuģiem. Komandu, tās sastāvu, tajā skaitā arī atsevišķo komandas locekļu pienākumus, nosaka [[Starptautiskā konvencija par jūrnieku sagatavošanu un diplomēšanu, kā arī sardzes pildīšanu]] (''International Convention on Standards of Training, Certification and Watchkeeping for Seafarers'', STCW), kura gan attiecas tikai uz konvencijas dalībvalstu tirdzniecības flotēm.&lt;ref&gt;[https://likumi.lv/ta/lv/starptautiskie-ligumi/id/1096-1978-gada-starptautiska-konvencija-par-jurnieku-sagatavosanu-un-diplomesanu-ka-ari-sardzes-pildisanu 1978. gada Starptautiskā konvencija par jūrnieku sagatavošanu un diplomēšanu, kā arī sardzes pildīšanu] Likumi.lv. 1978. gads. Skatīts: 2024. gada 23. aprīlī&lt;/ref&gt; Komandu vada klāja virsnieki, kuri ir [[Sertificēts jūrnieks|sertificēti jūrnieki]] un tos, savukārt, komandē kuģa [[Kapteinis (jūrniecība)|kapteinis]]. Klāja komandas jūrnieki veic dažādus kuģa darbus, bet primāri tie nodrošina kuģa navigāciju no [[Tiltiņš (kuģis)|tiltiņa]]. Šīs komandas jūrnieki parasti ir atbildīgi arī par kuģa [[krava]]s uzraudzību, [[Klājs|klāja]], [[Korpuss (kuģa)|korpusa]] virsbūvju un izbūvju apkopi, kuģa [[Noturība (kuģniecība)|noturības]] uzraudzību, tajā skaitā [[Balasta ūdens atsūknēšana un vide|balasta ūdens]] uzņemšanu un atsūknēšanu, [[Tauvošanās|tauvošanās operāciju]] veikšanu un, visbeidzot, kuģa [[Enkurs|noenkurošanu]].

=== Mašīnkomanda ===
[[Mašīnkomanda]] jeb mašīntelpas komanda ir viena no [[Kuģis|kuģa]] komandas organizatoriskajām vienībām, kura ir atbildīga par [[Dzineklis|piedziņas]] sistēmu, kā arī komandas, pasažieru un kravu uzturošo sistēmu darbību, apkopi un remontu.&lt;ref&gt;[https://www.wikimotors.org/what-is-the-engine-department-on-a-us-merchant-ship.htm Bronwyn H. What is the Engine Department on a US Merchant Ship?] Wikimotors.com 2024. gada 25. janvāris. Skatīts: 2024. gada 25. aprīlī&lt;/ref&gt; Mehānismi un sistēmas, kuras ir mašīnkomandas pārziņā, iekļauj [[Kuģa dzinējs|kuģa dzinējus]], kā arī [[Mazuts|degvielas]], [[eļļošana]]s, [[ūdens]] [[destilācija]]s, [[separācija]]s, [[Apgaismojums|apgaismojuma]], [[gaisa kondicionēšana]]s un kravas [[atdzesēšana]]s sistēmas.

Mašīnkomanda parādījās 19. gadsimta otrajā pusē, kad kuģu piedziņai sāka izmantot dzinējus. 20. gadsimtā, attīstoties jūras tehnoloģijām, mašīnkomanda uz [[Tirdzniecības kuģis|tirdzniecības kuģiem]] kļuva tikpat svarīga kā [[klāja komanda]], jo kuģa mašīnu apkalpošanai vajadzēja īpaši apmācītus mehāniķus.

Mašīnkomanda rūpējas par kuģa mašīntelpu. Sardzes maiņas sastāvs un tās darba ilgums var būt atšķirīgs dažādās kuģniecībās. Visas personas, kuras ir iekļautas sardzes maiņā, uzrauga mašīntelpu un tās aprīkojumu. Sardzes maiņā var tikt iekļauti dažādi komandas locekļi un pēc sardzes beigām tie nodod savus pienākumus nākamajai sardzes maiņai.&lt;ref&gt;[https://weh.maritime.edu/stcw/2018/content/principles.html#:~:text=The%20officer%20in%20charge%20of%20the%20engineering%20watch%20is%20the,testing,%20as%20required,%20of%20all STCW engineering watchkeeping principles] Massachusetts Maritime Academy, 2018. gada 28. decembris. Skatīts: 2024. gada 25. aprīlī&lt;/ref&gt;
[[Attēls:Watch Standing Mate.jpeg|thumb|Sardzes mehāniķis uz karakuģa]]
Parasti kuģa mašīnkomandu vada [[Kuģa mehāniķis|mehāniķi]], bet tajā ietilpst arī tādi citu specialitāšu jūrnieki kā:
* atslēdznieks/metinātājs - ierindnieks (vai apakšvirsnieks), kurš ir specializējies detaļu izgatavošanā, metināšanā u.c.;
* motorists - kvalificēts vai nekvalificēts mašīnkomandas ierindnieks, kurš pilda sardzes pienākumus kopā ar mehāniķi, kā arī veic ikdienas pienākumus un palīdz mehāniķiem iekārtu apkopē;
* [[eļļotājs]] - ierindnieks, kurš ir atbildīgs par to, lai mehānismi būtu pienācīgi ieeļļoti. Izpilda tādus vienkāršus darbus kā tīrīšana, šķidrumu līmeņa mērīšana tankos u.c.;
* [[Slaucītājs (profesija)|slaucītājs]] - viszemākās pakāpes ierindnieks mašīntelpā, kura pienākums ir uzturēt mehānismiem paredzētās telpas tīras un kārtīgas. Slaucītājus parasti paaugstina par eļļotājiem, tiklīdz viņi ir iepazinušies ar mašīntelpas mehānismiem un procedūrām.

Lai kļūtu par [[Sardze|sardzes virsnieku]] un iegūtu sertifikātu, jāizpilda trīs pamata prasības, kuras ir: sasniegts minimālais vecums, iegūta pietiekoši ilga jūras prakse un [[Starptautiskā konvencija par jūrnieku sagatavošanu un diplomēšanu, kā arī sardzes pildīšanu|STCW]] konvencijas prasībām atbilstoša izglītība vai apmācība.&lt;ref&gt;[https://www.edumaritime.net/stcw/general-requirements-for-oicew What are the STCW Requirements for Officer in Charge of Engineering Watch (OICEW)?] EduMaritime. Skatīts: 2024. gada 25. aprīlī&lt;/ref&gt; STCW nosacījumi ļauj jūras praksi daļēji aizvietot ar darbnīcu praksi. Sardzes mehāniķa kompetences sertifikāta iegūšanai nepieciešams pabeigt arī mašīntelpas resursu vadības kursus un, ja konkrētajam kuģim nepieciešams, gāzes/tvaika turbīnu kursus un apmācību izmantojot mašīntelpas trenažieri. STCW konvencijas prasībām atbilstošas kompetences pierādīšana notiek kārtojot eksāmenu ASV Krasta apsardzē, Latvijas Jūras administrācijas Jūrnieku reģistrā vai citā kompetentā valsts iestādē.&lt;ref&gt;[https://www.edumaritime.net/uscg-mmc/uscg-requirements-for-oicew-stcw-endorsement USCG OICEW STCW Requirements - Merchant Mariner Credential] EduMaritime. Skatīts: 2024. gada 25. aprīlī&lt;/ref&gt; Bez mehāniķiem uz daudziem kuģiem ir arī īpašs mašīnkomandas virsnieks - [[elektromehāniķis]].

Novecojuši un vairs neeksistējoši mašīnkomandas amati ir [[kurinātājs]], kurš bija par [[Tvaika dzinējs|tvaika dzinēju]] katlu kurtuvju piepildīšanu ar oglēm atbildīgais ierindnieks, un [[ogļu līdzinātājs]] (''coal trimmer''), kurš, savukārt, bija atbildīgs par ogļu ielādēšanu kuģa bunkuros un to pārvietošanu no bunkuriem līdz kurinātājiem.

Mūsdienās, palielinoties tirdzniecības kuģu [[automatizācija]]i un tādu kuģu skaitam, kuru mašīntelpa periodiski tiek atstāta bez uzraudzības (''unattended machinery space'', UMS), jūrā uz tirdzniecības kuģiem strādājošu mehāniķu skaits ir ievērojami samazinājies.

=== Apkalpojošā komanda ===

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://www.youtube.com/watch?v=6O1Hf_gkD9c Video par globālo jūras negadījumu un drošības sakaru sistēmu] {{en ikona}}
* [https://www.lja.lv/sites/default/files/page_attachments/REC1003.pdf Tāljūras radio operatoru eksāmenu tēmas] {{en ikona}}

[[Kategorija:Jūrniecība]]</text>
      <sha1>8z10uuend75jictktrvnmxmp2sj5f0h</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Brighton &amp; Hove Albion F.C.</title>
    <ns>0</ns>
    <id>361106</id>
    <revision>
      <id>4047680</id>
      <parentid>4008696</parentid>
      <timestamp>2024-04-25T12:56:47Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Vylks</username>
        <id>50297</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Sasniegumi */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4902" xml:space="preserve">{{nosaukums slīprakstā}}
{{Futbola kluba infokaste
| text_color  = #FFFFFF
| bg_color    = #015DAB
| nos         = Braitonas un Hovas &quot;Albion&quot;
| logo        = [[Attēls:Brighton &amp; Hove Albion logo.svg|200px]]
| pilns       = Braitonas un Hovas futbola klubs &quot;Albion&quot; (''Brighton &amp; Hove Albion Football Club'')
| iesauka     = kaijas (''The Seagulls'')
| pilsēta     = {{Vieta|Anglija|Braitona}}
| dib         = 1901
| dib_mēn    = 6
| dib_dat    = 24
| dib_com     = 
| stad        = ''[[Falmer Stadium]]''
| ietilp      = 30 750
| prez        = {{flaga|Anglija}} Tonijs Blūms
| tren        = {{flaga|Itālija}} [[Roberto De Dzerbi]]
| līga        = [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas Premjerlīga]]
| sez         = [[2022.—2023. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2022.—2023.]]
| poz         = 6. vieta 
| mediji = {{url|brightonandhovealbion.com}}
| pattern_la1 = _brighton2324h
| pattern_b1 = _brighton2324h
| pattern_ra1 = _brighton2324h
| pattern_sh1 = _brighton2324h
| pattern_so1 = _brighton2324hl
| leftarm1 = 0000FF
| body1 = FFFFFF
| rightarm1 = 0000FF
| shorts1 = 0000FF
| socks1 = 0000FF
| pattern_la2 = _brighton2324a
| pattern_b2 = _brighton2324a
| pattern_ra2 = _brighton2324a
| pattern_sh2 = 
| pattern_so2 = _nikematchfit2021bl
| leftarm2 = 000000
| body2 = 000000
| rightarm2 = 000000
| shorts2 = 000000
| socks2 = 000000
|pattern_la3 = _brighton2223a
|pattern_b3 = _brighton2223a
|pattern_ra3 = _brighton2223a
|pattern_sh3 = 
|pattern_so3 = 
|leftarm3 = FE5442
|body3 = FE5442
|rightarm3 = FE5442
|shorts3 = FE5442
|socks3 = FE5442
}}

'''Braitonas un Hovas futbola klubs &quot;Albion&quot;''' ({{val|en|Brighton &amp; Hove Albion Football Club}}) ir [[Anglija]]s [[futbols|futbola]] klubs no [[Braitona]]s ([[Braitona un Hova|Braitonas un Hovas]]), pilsētas [[Austrumsaseksa]]s grāfistē. Dibināts [[1901. gads|1901]]. gadā. Pašlaik spēlē  [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas Premjerlīgā]]. Mājas spēles aizvada ''Falmer'' stadionā.

== Komandas sastāvs ==
''{{Dat|2023|02|06||bez}}''.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.premierleague.com/clubs/131/Brighton-and-Hove-Albion/squad|title=Brighton &amp; Hove Albion|website=www.brightonandhovealbion.com|access-date=2023-02-06|language=en}}&lt;/ref&gt;

{{Fs start}}
{{Fs player|name=[[Roberts Sančess]]|pos=GK|no=1|nat=ESP}}
{{Fs player|name=[[Tariks Lemptijs]]|pos=DF|no=2|nat=ENG}}
{{Fs player|name=[[Ādams Vebsters]]|pos=DF|nat=ENG|no=4}}
{{Fs player|name=[[Lūiss Danks]]|nat=ENG|no=5|pos=DF|other=[[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]}}
{{Fs player|name=[[Levi Kolvils]]|pos=DF|nat=ENG|no=6|other=īrē no [[Chelsea FC|Chelsea]]}}
{{Fs player|name=[[Solijs Mārčs]]|pos=DF|no=7|nat=ENG}}
{{Fs player|name=[[Aleksiss Makalisters]]|no=10|pos=MF|nat=ARG}}
{{Fs player|name=[[Paskāls Gross]]|nat=DEU|pos=MF|no=13}}
{{Fs player|name=[[Ādams Lalana]]|pos=MF|no=14|nat=ENG}}
{{Fs player|name=[[Jakubs Moders]]|pos=MF|no=15|nat=POL}}
{{Fs player|name=[[Denijs Velbeks]]|pos=FW|no=18|nat=ENG}}
{{Fs player|name=[[Heremijs Sarmiento]]|pos=FW|no=19|nat=ECU}}
{{Fs mid}}
{{Fs player|name=[[Hulio Enkiso]]|nat=PAR|pos=FW|no=20}}
{{Fs player|name=[[Denizs Undavs]]|nat=GER|pos=FW|no=21}}
{{Fs player|name=[[Kaoru Mitoma]]|nat=JAP|pos=MF|no=22}}
{{Fs player|name=[[Džeisons Stīls]]|pos=GK|nat=ENG|no=23}}
{{Fs player|name=[[Moisess Kaisedo]]|nat=ECU|pos=MF|no=25}}
{{Fs player|name=[[Billijs Gilmors]]|nat=SCO|pos=MF|no=27}}
{{Fs player|name=[[Evans Fēŗgusons]]|nat=IRL|pos=FW|no=28}}
{{Fs player|name=[[Jans Pauls van Heks]]|nat=NED|pos=DF|no=29}}
{{Fs player|name=[[Perviss Estupinjans]]|nat=ECU|pos=DF|no=30}}
{{Fs player|name=[[Joels Veltmans]]|pos=DF|no=34|nat=NED}}
{{Fs player|name=[[Toms Makgils]]|nat=ENG|pos=GK|no=38}}
{{Fs player|name=[[Jasīns Ajari]]|nat=SWE|pos=MF|no=—}}
{{Fs end}}

== Sasniegumi ==
* '''Anglijas futbola 2. līmenis''' (1893.—1992. '''Otrā divīzija'''; 1992.—2004. '''Pirmā divīzija'''; tagad — '''''[[Anglijas futbola čempionāts|Championship]]''''')
** Vicečempioni (2): 1978–79, 2016–17
* '''[[FA kauss]]'''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablese/engcuphist.html |title=England FA Challenge Cup Finals |language=en |accessdate={{dat|2020|5|6||bez}} |publisher=[[RSSSF]]}}&lt;/ref&gt;
** Finālisti (1): 1982–83 
* '''''[[FA Community Shield]]''''' (līdz 2001. gadam — ''Charity Shield'')&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablese/engsupcuphist.html |title=England - List of FA Charity/Community Shield Matches |language=en |accessdate={{dat|2020|5|6||bez}} |publisher=[[RSSSF]]}}&lt;/ref&gt;
** Kausa ieguvēji (1): 1910

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* [https://www.brightonandhovealbion.com/ Kluba oficiālā vietne] {{en ikona}}

{{Futbols-aizmetnis}}
{{Anglijas Premjerlīga}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Anglijas futbola klubi]]
[[Kategorija:Brighton &amp; Hove Albion F.C.| ]]</text>
      <sha1>j9j6fcds478shp61vpkrv0pg8yv2ggv</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Holdings</title>
    <ns>0</ns>
    <id>363493</id>
    <revision>
      <id>4047875</id>
      <parentid>2747972</parentid>
      <timestamp>2024-04-25T18:39:53Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>uzvārds....</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="233" xml:space="preserve">'''Holdings''' var būt:

* [[Džons Holdings]] (''John Houlding''); 1833—1902), angļu biznesmenis un politiķis;
* [[Robs Holdings]] (''Rob Holding''; dzimis 1995. gadā), angļu futbolists.

{{uzvārds}}

[[Kategorija:Uzvārdi]]</text>
      <sha1>euxnq5uddk6pbf4s3l5zf3e95x0v863</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Cardiff City F.C.</title>
    <ns>0</ns>
    <id>363980</id>
    <revision>
      <id>4047691</id>
      <parentid>3886219</parentid>
      <timestamp>2024-04-25T13:05:26Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Vylks</username>
        <id>50297</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Sasniegumi */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5715" xml:space="preserve">{{nosaukums slīprakstā}}
{{Futbola kluba infokaste
| text_color = #FFFFFF
| bg_color = #0000FF
| nos = ''Cardiff City''
| logo = Cardiff City logo.png
| pilns = ''Cardiff City Football Club''
| iesauka = ''The Bluebirds'' (Zilputniņi)
| pilsēta = {{Vieta|Velsa|Kārdifa}}
| shortname = CAR, CCFC, City
| dib = 1899
| dib_com = (kā ''Riverside A.F.C.'')
| Dissolved = 
| stad = [[Kārdifas pilsētas stadions]]
| ietilp = 33 316
| īpašn = {{flaga|Malaizija}} Vinsents Tans
| tren = {{flaga|GER}}/{{flaga|TUR}} [[Erols Buluts]]
| līga = ''[[Anglijas futbola čempionāts|Championship]]''
| sez = 2022.—2023.
| poz = 21. vieta
|| pattern_la1 = 
| pattern_b1 = _cardiff2223h
| pattern_ra1 = 
| pattern_sh1 = 
| pattern_so1 = 
| leftarm1 = 0237D7
| body1 = 0237D7
| rightarm1 = 0237D7
| shorts1 = 0237D7
| socks1 = 0237D7
| pattern_la2 = 
| pattern_b2 = _cardiff2223a
| pattern_ra2 = 
| pattern_sh2 = 
| pattern_so2 = 
| leftarm2 = 858d97
| body2 = 858d97
| rightarm2 = 858d97
| shorts2 = 0d0e0f
| socks2 = 858d97
| pattern_la3 = 
| pattern_b3 = _cardiff2223t
| pattern_ra3 = 
| pattern_sh3 = 
| pattern_so3 = 
| leftarm3 = e4d4df
| body3 = e4d4df
| rightarm3 = e4d4df
| shorts3 = e4d4df
| socks3 = e4d4df
}}

'''''Cardiff City F.C.''''' ir profesionāls [[Futbols|futbola]] klubs, kas atrodas [[Kārdifa|Kārdifā]], [[Velsa|Velsā]], piedalās [[Anglija]]s futbola līgu sistēmā. Dibināts [[1899. gads|1899]]. gadā kā ''Riverside A.F.C''. Komanda pašlaik spēlē Anglijas otrajā spēcīgākajā līgā — ''[[Anglijas futbola čempionāts|Championship]]''. Mājas spēles aizvada [[Kārdifas pilsētas stadions|Kārdifas pilsētas stadionā]].

== Sastāvs ==
''{{Dat|2019|2|1|5=bez}}''
{{Fs start}}
{{Fs player|name=[[Nīls Eteridžs]]|nat=PHL|pos=GK|no=1}}
{{Fs player|name=[[Lī Peltjē]]|nat=ENG|pos=DF|no=2}}
{{Fs player|name=[[Džo Benets]]|nat=ENG|pos=DF|no=3}}
{{Fs player|name=[[Šons Morisons]]|nat=ENG|pos=DF|no=4|other=[[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]}}
{{Fs player|name=[[Bruno Manga]]|nat=GAB|pos=DF|no=5}}
{{Fs player|name=[[Džess Ričards]]|nat=WAL|pos=DF|no=6}}
{{Fs player|name=[[Harijs Arters]]|nat=IRE|pos=MF|no=7|other=īrē no [[A.F.C. Bournemouth]]}}
{{Fs player|name=[[Džo Rals]]|no=8|pos=MF|nat=ENG}}
{{Fs player|name=[[Denijs Vords]]|nat=ENG|pos=FW|no=9}}
{{Fs player|name=[[Ārons Remzijs]]|nat=WAL|pos=MF|no=10}}
{{Fs player|name=[[Džošs Mērfijs]]|nat=ENG|pos=FW|no=11}}
{{Fs player|name=[[Alekss Smitijs]]|nat=ENG|pos=GK|no=12}}
{{Fs player|name=[[Kalums Patersons]]|nat=SCO|no=13|pos=DF}}
{{Fs player|name=[[Bobojs Rīds]]|pos=FW|no=14|nat=ENG}}
{{Fs player|name=[[Metjū Konelijs]]|nat=ENG|no=16|pos=DF}}
{{Fs mid}}
{{Fs player|name=[[Ārons Gunnarsons]]|nat=ISL|pos=MF|no=17}}
{{Fs player|name=[[Gregs Kuningems]]|nat=IRE|no=18|pos=DF}}
{{Fs player|name=[[Natenjels Mendess Lengs]]|nat=ENG|pos=MF|no=19}}
{{Fs player|name=[[Loiks Damūrs]]|nat=FRA|pos=MF|no=20}}
{{Fs player|name=[[Viktors Kamarasa]]|nat=ESP|pos=MF|no=21|other=īrē no [[Real Betis]]}}
{{Fs player|name=[[Sols Bamba]]|nat=CIV|pos=DF|no=22}}
{{Fs player|name=[[Kadems Hariss]]|nat=ENG|pos=MF|no=23}}
{{Fs player|name=[[Braiens Mērfijs]]|nat=IRE|pos=GK|no=28}}
{{Fs player|name=[[Umars Niasē]]|nat=SEN|pos=FW|no=29|other=īrē no [[Everton F.C.|Everton]]}}
{{Fs player|name=[[Raiss Hēlijs]]|nat=ENG|pos=FW|no=32}}
{{Fs player|name=[[Juniors Hoilets]]|nat=CAN|pos=MF|no=33}}
{{Fs player|name=[[Kamerūns Kokss]]|nat=WAL|pos=DF|no=36}}
{{Fs player|name=[[Loids Humpjērs]]|pos=MF|nat=WAL|no=39}}
{{Fs player|name=[[Leonardo Bakuna]]|nat=CUW|no=—|pos=MF}}
{{Fs end}}

== Sasniegumi ==
* '''Anglijas futbola augstākais līmenis''' (līdz 1992. gadam '''Pirmā divīzija''')
** Vicečempioni (1): 1923–24
* '''Anglijas futbola 2. līmenis''' (1893.—1992. '''Otrā divīzija'''; 1992.—2004. '''Pirmā divīzija'''; tagad — '''''[[Anglijas futbola čempionāts|Championship]]''''')
** Čempioni (1): 2012–13
** Vicečempioni (4): 1920–21, 1951–52, 1959–60, 2017–18
* '''[[FA kauss]]'''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablese/engcuphist.html |title=England FA Challenge Cup Finals |language=en |accessdate={{dat|2020|5|8||bez}} |publisher=[[RSSSF]]}}&lt;/ref&gt;
** Kausa ieguvēji (1): 1926–27
** Finālisti (2): 1924–25, 2007–08
* '''[[Anglijas Līgas kauss]]'''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablese/engleagcuphist.html |title=England - Football League Cup Finals |language=en |accessdate={{dat|2020|5|8||bez}} |publisher=[[RSSSF]]}}&lt;/ref&gt;
** Finālisti (1): 2011–12
* '''''[[FA Community Shield]]''''' (līdz 2001. gadam — ''Charity Shield'')&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablese/engsupcuphist.html |title=England - List of FA Charity/Community Shield Matches |language=en |accessdate={{dat|2020|5|6||bez}} |publisher=[[RSSSF]]}}&lt;/ref&gt;
** Kausa ieguvēji (1): 1927
* '''[[Velsas kauss futbolā|Velsas kauss]]'''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesw/walcuphist.html |title=Wales - List of Cup Finals |language=en |accessdate={{dat|2020|5|8||bez}} |publisher=[[RSSSF]]}}&lt;/ref&gt;
** Kausa ieguvēji (22): 1911–12, 1919–20, 1921–22, 1922–23, 1926–27, 1927–28, 1929–30, 1955–56, 1958–59, 1963–64, 1964–65, 1966–67, 1967–68, 1968–69, 1969–70, 1970–71, 1972–73, 1973–74, 1975–76, 1987–88, 1991–92, 1992–93
** Finālisti (10): 1928–29, 1938–39, 1950–51, 1959–60, 1971–72, 1974–75, 1976–77, 1981–82, 1993–94, 1994–95

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* {{oficiālā mājaslapa}}


{{futbols-aizmetnis}}
{{Anglijas Premjerlīga}}

[[Kategorija:Velsas futbola klubi]]
[[Kategorija:Cardiff City F.C.| ]]</text>
      <sha1>rs26lwknxaa6si2hxlnfcahi4vgnouo</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Šefīldas &quot;Wednesday&quot;</title>
    <ns>0</ns>
    <id>364051</id>
    <revision>
      <id>4047696</id>
      <parentid>3834094</parentid>
      <timestamp>2024-04-25T13:08:23Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Vylks</username>
        <id>50297</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Sasniegumi */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3501" xml:space="preserve">{{Futbola kluba infokaste
| text_color = #FFFFFF
| bg_color = #2B51BE
| nos = ''Sheffield Wednesday''
| logo = Sheffield Wednesday logo.png
| pilns = Šefīldas futbola klubs &quot;Wednesday&quot; (''Sheffield Wednesday F.C.'')
| iesauka = pūces (''The Owls'')
| pilsēta = {{Vieta|Anglija|Šefīlda}}
| shortname = 
| dib = 1867
| dib_com = (kā ''The Wednesday'')
| Dissolved = 
| stad = ''[[Hillsborough Stadium]]''
| ietilp = 39 732
| īpašn = {{flaga|Taizeme}} Dežphons Čansiri
| tren = {{flaga|Anglija}} Darens Mūrs
| līga = ''[[Anglijas futbola čempionāts|Championship]]''
| sez = 2019.—2020.
| poz = 16. vieta
| mediji = {{url|swfc.co.uk/}}
| pattern_la1 = _swfc1920h
| pattern_b1 = _swfc1920h
| pattern_ra1 = _swfc1920h
| pattern_sh1 = _swfc1920h
| pattern_so1 = _swfc1920h
| leftarm1 = 0000FF
| body1 = 0000FF
| rightarm1 = 0000FF
| shorts1 = 000015
| socks1 = 000000
| pattern_la2 = _swfc1920a
| pattern_b2 = _swfc1920a
| pattern_ra2 = _swfc1920a
| pattern_sh2 = _swfc1920a
| pattern_so2 = _swfc1920a
| leftarm2 = 228B22
| body2 = 228B22
| rightarm2 = 228B22
| shorts2 = FFFFFF
| socks2 = FFFFFF
| pattern_la3 = 
| pattern_b3 = 
| pattern_ra3 = 
| pattern_sh3 = 
| pattern_so3 = 
| leftarm3 = 
| body3 = 
| rightarm3 = 
| shorts3 = 
| socks3 = 
}}

'''Šefīldas futbola klubs &quot;Wednesday&quot;''' ({{val|en|Sheffield Wednesday F.C.}}) ir [[Anglija]]s [[futbols|futbola]] klubs no [[Šefīlda]]s, kurš spēlē [[Anglijas futbola čempionāts|Anglijas čempionātā]] (''Championship''). Klubs ir dibināts 1867. gadā. Mājas spēles aizvada ''[[Hillsborough Stadium|Hillsborough]]'' stadionā. Kluba futbolisti ir četras reizes izcīnījuši Anglijas čempiontitulu un trīs reizes uzvarējuši [[FA kauss|FA kausa]] izcīņā.

== Sasniegumi ==
* '''Anglijas futbola augstākais līmenis''' (līdz 1992. gadam '''Pirmā divīzija'''; tagad — '''[[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīga]]''')
** Čempioni (4): 1902–03, 1903–04, 1928–29, 1929–30
** Vicečempioni (1): 1960–61
* '''Anglijas futbola 2. līmenis''' (1893.—1992. '''Otrā divīzija'''; 1992.—2004. '''Pirmā divīzija'''; tagad — '''''[[Anglijas futbola čempionāts|Championship]]''''')
** Čempioni (5): 1899–1900, 1925–26, 1951–52, 1955–56, 1958–59
** Vicečempioni (2): 1949–50, 1983–84
* '''[[FA kauss]]'''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablese/engcuphist.html |title=England FA Challenge Cup Finals |language=en |accessdate={{dat|2020|5|6||bez}} |publisher=[[RSSSF]]}}&lt;/ref&gt;
** Kausa ieguvēji (3): 1895–96, 1906–07, 1934–35
** Finālisti (3): 1889-90, 1965–66, 1992–93
* '''[[Anglijas Līgas kauss]]'''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablese/engleagcuphist.html |title=England - Football League Cup Finals |language=en |accessdate={{dat|2020|5|6||bez}} |publisher=[[RSSSF]]}}&lt;/ref&gt;
** Kausa ieguvēji (1): 1990–91
** Finālisti (1): 1992–93
* '''''[[FA Community Shield]]''''' (līdz 2001. gadam — ''Charity Shield'')&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablese/engsupcuphist.html |title=England - List of FA Charity/Community Shield Matches |language=en |accessdate={{dat|2020|5|6||bez}} |publisher=[[RSSSF]]}}&lt;/ref&gt;
** Kausa ieguvēji (1): 1935

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* {{oficiālā mājaslapa}} {{en ikona}}

{{futbols-aizmetnis}}

{{Anglijas Premjerlīga}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Anglijas futbola klubi]]
[[Kategorija:Sheffield Wednesday F.C.| ]]</text>
      <sha1>gpxa0mwz8wirz6j2irb7cy9luhqr1jl</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Melnais erickiņš</title>
    <ns>0</ns>
    <id>365193</id>
    <revision>
      <id>4048056</id>
      <parentid>3134005</parentid>
      <timestamp>2024-04-26T09:11:17Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <comment>/* Ārējās saites */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="9547" xml:space="preserve">{{BioTakso infokaste
|       platums = 240px
|        attēls =Hausrotschwanz_Brutpflege_2006-05-21-05.jpg
| att_nosaukums = Eiropas pasugas &lt;br /&gt;''P.o. gibraltariensis'' tēviņš
| att_izmērs = 240px
|        valsts = Animalia
|     valsts_lv = Dzīvnieki
|          tips = Chordata
|       tips_lv = Hordaiņi
|         klase = Aves
| klase_lv = Putni
| kārta = Passeriformes
| kārta_lv = Zvirbuļveidīgie
| apakškārta = Passeri
| apakškārta_lv = Dziedātājputni
| dzimta=Muscicapidae
| dzimta_lv=Mušķērāju dzimta
| apakšdzimta=Saxicolinae
| apakšdzimta_lv=Čakstīšu apakšdzimta
| ģints =Phoenicurus
| ģints_lv =Erickiņi
| suga = Phoenicurus ochruros
| suga_lv = Melnais erickiņš
| binomial =Phoenicurus ochruros &lt;small&gt;([[Samuel Gottlieb Gmelin|Gmelin]], 1774)&lt;/small&gt;
|   kategorijas = nē
}}
'''Melnais erickiņš''' (''Phoenicurus ochruros'') ir maza auguma [[mušķērāju dzimta]]s (''Muscicapidae'') [[dziedātājputns]], kas sastopams [[Eiropa|Eiropā]], [[Āzija|Āzijā]] un [[Āfrika|Āfrikā]].&lt;ref name=iuc/&gt; Tam ir piecas pasugas.&lt;ref name=world&gt;[http://www.worldbirdnames.org/bow/chats/ World Bird List: Chats, Old World flycatchers]&lt;/ref&gt; 

== Izplatība ==
[[Attēls:Black redstart at IIT Delhi.jpg|thumb|left|220px|Centrālāzijas melnais erickiņš (''P. o. phoenicuroides'')]]
[[Attēls:Phoenicurus ochruros ochruros.png|thumb|left|220px|Nominālpasuga (''P. o. ochruros'')]]
Melnais erickiņš ligzdo [[Eiropa|Eiropā]] (no [[Īrija]]s, [[Lielbritānija]]s un [[Skandināvija]]s dienvidiem līdz [[Vidusjūra]]i un [[Maskava]]i [[Krievija|Krievijā]]), [[Ziemeļāfrika|Ziemeļāfrikā]] ([[Maroka|Marokā]] un [[Alžīrija|Alžīrijā]]), [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] ziemeļos, [[Kaukāzs|Kaukāzā]], [[Centrālāzija|Centrālāzijā]], [[Mongolija|Mongolijā]], [[Himalaji|Himalajos]] un [[Ķīna]]s austrumdaļā. Eiropas ligzdotāji ziemo [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] un Vidusjūras reģionā, Ziemeļāfriku ieskaitot.&lt;ref name=iuc/&gt;&lt;ref name=orn/&gt; Ziemošanas teritorijas aptver arī Tuvos Austrumus līdz [[Indijas okeāns|Indijas okeānam]], Āfrikas austrumus un [[Dienvidāzija|Dienvidāziju]]. Rietumeiropas, [[Dienvideiropa]]s un Ziemeļāfrikas populācijas ir nometnieki.&lt;ref name=iuc&gt;[http://www.iucnredlist.org/details/22710051/0 IUCN: Phoenicurus ochruros]&lt;/ref&gt; 

== Latvijā ==
Melnais erickiņš [[Latvija|Latvijā]] ir diezgan parasts ligzdotājs, kas sastopams [[pilsēta|pilsētās]] un citās apdzīvotās vietās. Ir bijuši vairāk kā desmit novērojumi arī [[ziema]]s mēnešos.&lt;ref name=orn&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://ornitofaunistika.com/lvp/phooch.htm |title=Ornitofaunistika: Melnais erickiņš Phoenicurus ochruros |access-date={{dat|2017|11|17||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20170831100534/http://ornitofaunistika.com/lvp/phooch.htm |archivedate={{dat|2017|08|31||bez}} }}&lt;/ref&gt; Latvijā sastopama Eiropas pasuga ''P.o. gibraltariensis''.&lt;ref name=orn/&gt;

Latvijas putnu faunā melnais erickiņš ir samērā nesens ienācējs. Sākotnēji ir apdzīvojis tikai kalnu apvidus un citas klinšainas vietas, pēc tam pielāgojies dzīvei mūra ēkās un sācis strauju izplatību ārpus sākotnējā areāla. Latvijā ligzdo mazāk nekā 100 gadus,&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/vide-un-dzivnieki/dienas-tvits-melnais-erickins.a81557/ «Dienas tvīts»: Melnais erickiņš] LSM&lt;/ref&gt; sākotnēji bijis sastopams pilsētās, taču mūsdienās parasts ligzdotājs arī lauku ainavā — viensētās vai saimnieciskās ēkās.

== Izskats ==
[[Attēls:Black Redstart Lodz(Poland)(js)01.jpg|thumb|240px|Eiropas melnais erickiņš (''P.o. gibraltariensis'')]]
[[Attēls:Black Redstart Lodz(Poland)(js)02.jpg|thumb|240px|Eiropas melnā erickiņa mātīte (''P.o. gibraltariensis'')]]
Melnais erickiņš ir neliela auguma dziedātājputns. Ķermeņa garums 14—16 [[centimetrs|cm]], [[spārnu plētums]] 23—25 cm, svars 12—20 [[grams|g]].&lt;ref name=aliv&gt;[https://www.hbw.com/species/black-redstart-phoenicurus-ochruros Alive: Black Redstart (Phoenicurus ochruros)]&lt;/ref&gt;&lt;ref name=avi&gt;[http://www.avibirds.com/html/Black_Redstart.html Avi: Black Redstart]&lt;/ref&gt;&lt;ref name=ark&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.arkive.org/black-redstart/phoenicurus-ochruros/ |title=ARKive: Black redstart (Phoenicurus ochruros) |access-date={{dat|2017|12|01||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20171030202009/http://www.arkive.org/black-redstart/phoenicurus-ochruros/ |archivedate={{dat|2017|10|30||bez}} }}&lt;/ref&gt;

Nominālpasugas [[tēviņš|tēviņa]] apspalvojums ķermeņa augšpusē, uz [[galva]]s un uz krūtīm ir tumši [[pelēkā krāsa|pelēks]] vai [[melna krāsa|melns]], vēders un [[aste]] oranži [[sarkanā krāsa|sarkani]], kas labi saskatāmi lidojumā. Eiropā dzīvojošās pasugas ''P.o. gibraltariensis'' tēviņa vēders ir tumši pelēks, virzienā uz asti kļūstot arvien gaišāks. Aste oranži brūna. Uz spārniem gaiši pelēki spoguļi. Pārējās pasugas līdzīgas nominālpasugai. Smailais [[knābis]], [[acs|acis]] un [[kāja]]s ir melnas.&lt;ref name=aliv/&gt;&lt;ref name=avi/&gt; 

[[Mātīte]]s ir neuzkrītošas, ar vienmērīgu, pelēkbrūnu apspalvojumu un rudi brūnu asti. Uz pelēkajām krūtīm viegls, tumšāku spalviņu svītrojums. Jaunie putni raibumotāki un brūnāki, nekā mātītes, bet kopumā pirmajā gadā ļoti tām līdzīgi. Gada vecumā tēviņiem joprojām uz spārniem nav gaiši pelēko spoguļu. Ļoti bieži tēviņi izskatās līdzīgi mātītēm līdz otrā gada rudenim.&lt;ref name=avi/&gt;&lt;ref name=ark/&gt;

== Uzvedība ==
Melnais erickiņš galvenokārt sastopams [[kalns|kalnos]] vai klinšainā, akmeņainā vidē līdz 2500 m [[virs jūras līmeņa]]. Mājo arī [[pilsēta|pilsētās]] un lauku ciemos, ligzdošanai izmantojot industriālās ēkas, piemēram, rūpnīcas, dzelzceļa stacijas, daudzstāvu ēkas&lt;ref name=avi/&gt; arī cita veida ēkas un būves.

Atkarībā no ligzdošanas areāla atrašanās vietas, melnie erickiņi var būt nometnieki, daļēji migrējoši vai pilnībā migrējoši.&lt;ref name=avi/&gt;

== Barošanās ==
Melnais erickiņš galvenokārt barojas ar [[kukaiņi]]em un to [[kāpuri]]em, kā arī ar citiem [[bezmugurkaulnieki]]em ([[slieka|sliekām]], [[zirnekļi]]em, [[gliemeži]]em). [[Jūra]]s tuvumā dzīvojošas populācijas barojas arī ar sīkiem [[vēžveidīgie|vēžveidīgajiem]]. Vasaras beigās un rudenī barojas arī ar [[sēkla|sēklām]], [[oga|ogām]] un [[augļi]]em.&lt;ref name=avi/&gt;&lt;ref name=ark/&gt; Melnais erickiņš parasti barojas, atrodoties uz zemes, reizēm ar knābi ierokas mīkstā [[augsne|augsnē]], meklējot kāpurus. Mēdz arī sēdēt koka zarā un vērot apkārtni, ķerot garām lidojošus kukaiņus vai nolaižoties uz zemes, lai uzknābtu pamanītu kukaini. Reizēm uzlasa kukaiņus no [[augi]]em.&lt;ref name=ark/&gt;

== Ligzdošana ==
[[Attēls:Phoenicurus ochruros Naked Squabs Hungry.jpg|thumb|240px|Tikko izšķīlušies mazuļi]]
Eiropā ligzdošanas sezona ilgst no aprīļa vidus līdz jūlija sākumam.&lt;ref name=ark/&gt; Melnie erickiņi veido monogāmus pārus, bet retos gadījumos tēviņam ir divas mātītes.&lt;ref name=avi/&gt; Ligzdošanas laikā ir teritoriāli, un tēviņš agresīvi apsargā savu mātīti no citiem tēviņiem. Ligzdo klinšu iedobēs, alās, uz dzegām zem klinšu pārkarēm, ēku un būvju konstrukcijās, 3—50 m augstumā no zemes. Mātīte būvē vaļīgu [[Ligzda|ligzdu]], izmantojot sausu [[zālaugi|zāli]], [[lapas]] un [[sūnas]]. No iekšpuses tā izklāta ar dzīvnieku [[vilna|vilnu]] un [[spalva|spalvām]].&lt;ref name=avi/&gt;&lt;ref name=ark/&gt; Ligzda parasti atrodas kādas ūdenstilpes tuvumā.&lt;ref name=ark/&gt; 

Dējumā ir 4—6 baltas [[ola]]s. Inkubācijas periods ilgst apmēram 13 dienas, perē tikai mātīte. Par mazuļiem rūpējas abi vecāki. Izšķiļoties mazuļiem uz galvas un muguras ir reti augošas, tumši pelēkas dūnas. Jaunie putni pamet ligzdu 12—20 dienu vecumā, atkarībā no laika apstākļiem un arī no tā, cik mierīgos apstākļos norit ligzdošana. Lidot tie sāk tikai 32—35 dienu vecumā, līdz tam slēpjas starp augiem uz zemes. Gadā ir divi perējumi, retos gadījumos trīs. Pāris katru gadu ligzdo vienā un tajā pašā vietā, bet katru gadu būvē jaunu ligzdu.&lt;ref name=avi/&gt;

== Sistemātika ==
Melnajam erickiņam ir 5 pasugas:&lt;ref name=world/&gt;
*''Phoenicurus ochruros ochruros'' — nominālpasuga, ligzdo no [[Turcija]]s centrālās daļas līdz [[kaukāzs|Kaukāzam]] un [[Irāna]]s ziemeļrietumiem;
*''Phoenicurus ochruros gibraltariensis'' — ligzdo [[Eiropa|Eiropā]], Turcijas rietumos un [[Ziemeļāfrika]]s rietumos;
*''Phoenicurus ochruros phoenicuroides'' — ligzdo no Irānas ziemeļaustrumiem un [[Turkmenistāna]]s līdz [[Pakistāna]]s ziemeļrietumiem, [[Kazahstāna]]s dienvidaustrumiem, [[Ķīna]]s ziemeļrietumiem, [[Sibīrija]]s centrālās daļas dienvidiem un [[Mongolija]]s rietumiem; 
*''Phoenicurus ochruros rufiventris'' — ligzdo no [[Himalaji]]em līdz Ķīnas centrālajai daļai;
*''Phoenicurus ochruros semirufus'' — ligzdo [[Sīrija]]s rietumos, [[Libāna|Libānā]] un [[Izraēla]]s ziemeļaustrumos.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
*[https://www.latvijasdaba.lv/putni/phoenicurus-ochruros-gm/ Latvijas daba: Melnais erickiņš]


{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Erickiņi]]
[[Kategorija:Latvijas putni]]
[[Kategorija:Eiropas putni]]
[[Kategorija:Āzijas putni]]
[[Kategorija:Āfrikas putni]]</text>
      <sha1>ran9y6or5ve3mywrwm3t42u56sosham</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Volodars Murzins</title>
    <ns>0</ns>
    <id>373328</id>
    <revision>
      <id>4048078</id>
      <parentid>3947452</parentid>
      <timestamp>2024-04-26T10:15:20Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>CommonsDelinker</username>
        <id>1319</id>
      </contributor>
      <comment>Izņemts attēls &quot;Мурзин.png&quot;, jo [[commons:User:Yann|Yann]] to ir izdzēsis no [[Vikikrātuve]]s (iemesls: per [[:c:COM:NETCOPYVIO|]]).</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4231" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
|          vārds = Volodars Murzins
|     vārds_orig = ''Володар Артурович Мурзин''
|         attēls =
|     att_izmērs = 
|  att_nosaukums = 
|     dz_dat_alt = 
|        dz_gads = 2006
|     dz_mēnesis = 7
|       dz_diena = 18
|       dz_vieta = {{vieta|Krievija|Ņižņijtagila}}
|      m_dat_alt = 
|         m_gads = 
|      m_mēnesis = 
|        m_diena = 
|        m_vieta = 
|   dzīves_vieta = 
|      pilsonība = {{RUS}}
|   nodarbošanās = [[šahs|šahists]]
}}

'''Volodars Murzins''' ({{val|ru|Володар Артурович Мурзин}}; dzimis {{dat|2006|7|18}} [[Ņižņijtagila|Ņižņijtagilā]]) ir [[Krievija]]s [[starptautiskais meistars]] [[šahs|šahā]] (2019).

== Biogrāfija ==
Ņižņijtagilas šaha skolas audzēknis, bet kopš 2017. gada dzīvo [[Himki|Himkos]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://chess-news.ru/node/23312 |title=10-летний Володар Мурзин тоже получил ключи от квартиры в Химках |access-date={{dat|2018|01|24||bez}} |archive-date={{dat|2018|01|24||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20180124011835/http://chess-news.ru/node/23312 }}&lt;/ref&gt; 2016. gadā izcīnījis otro vietu Krievijas jauniešu šaha čempionātā U11 vecuma grupā.&lt;ref&gt;[http://chess-results.com/tnr217986.aspx?lan=1&amp;art=4&amp;wi=821 Первенство России 2016 г. по шахматам среди мальчиков до 11 лет]&lt;/ref&gt;
Vairākkārt pārstāvējis Krieviju Eiropas un pasaules jauniešu šaha čempionātos. 2016. gadā [[Prāga|Prāgā]] uzvarējis [[Eiropas jauniešu šaha čempionāts|Eiropas jauniešu šaha čempionātā]] U10 vecuma grupā.&lt;ref&gt;[http://chess-results.com/tnr233625.aspx?lan=1&amp;art=4&amp;flag=30&amp;wi=821 European Youth Chess Championship B10 Prague 2016 - Boys Under 10]&lt;/ref&gt; 2017. gadā ieņēmis trešo vietu Pasaules jauniešu šaha čempionātā U12 vecuma grupā.&lt;ref&gt;[http://chess-results.com/tnr295100.aspx?lan=1&amp;art=4&amp;turdet=YES&amp;flag=30&amp;wi=984 World Cadets Chess Championship 2017 U12 open]&lt;/ref&gt; 2016. gadā uzvarējis Eiropas jauniešu čempionātā šaha ātrspēlē U10 vecuma grupā,&lt;ref&gt;[http://chess-results.com/tnr256160.aspx?lan=1&amp;art=4&amp;turdet=YES&amp;flag=30&amp;wi=984 16th European Youth Blitz Championship 2016 - Open U10]&lt;/ref&gt; bet 2017. gadā bijis labākais Pasaules jauniešu ātrā šaha čempionātā U12 vecuma grupā.&lt;ref&gt;[http://chess-results.com/tnr281549.aspx?lan=1&amp;art=4&amp;turdet=YES&amp;flag=30&amp;wi=984 1st World Cadets Rapid Chess Championship 2017 - Open under 12]&lt;/ref&gt; 2018. gada augustā [[Rīga|Rīgā]] uzvarējis [[2018. gada Eiropas jauniešu šaha čempionāts|Eiropas jauniešu šaha čempionātā]] O12 vecuma grupā.&lt;ref&gt;[http://chess-results.com/tnr367948.aspx?lan=1&amp;art=4&amp;turdet=YES&amp;flag=30 European Youth Chess Championship O-12 - 2018]&lt;/ref&gt;

2022. gada septembrī [[Čeboksari|Čeboksaros]] dalījis 3.-5. vietu Krievijas šaha čempionāta superfinālā.&lt;ref&gt;[https://chesspro.ru/tournaments/russia_ch_superfinal22 Суперфинал чемпионата России. Чебоксары. 2022]&lt;/ref&gt; 2023. gada oktobrī [[Sanktpēterburga|Sanktpēterburgā]] ierindojies 8. vietā Krievijas vīriešu šaha čempionāta superfinālā.&lt;ref&gt;[https://chess-results.com/tnr826761.aspx?lan=11&amp;art=4 Суперфинал 76-го Чемпионата России по шахматам среди мужчин]&lt;/ref&gt; 2023. gada novembrī [[Daglasa|Daglasā]] ierindojies 56. vietā &quot;FIDE Grand Swiss&quot; turnīrā.&lt;ref&gt;[https://chess-results.com/tnr793016.aspx?lan=1&amp;art=4&amp;turdet=YES&amp;flag=30 2023 FIDE Grand Swiss]&lt;/ref&gt;

Par panākumiem turnīros [[Starptautiskā šaha federācija|FIDE]] 2019. gadā viņam piešķīrusi starptautiskā meistara (IM) nosaukumu.&lt;ref&gt;[https://ratings.fide.com/title_applications.phtml?details=1&amp;id=44155573&amp;title=IM&amp;pb=57&amp;reff=0 3rd quarter PB 2019, 7-8 September, Budapest, HUN]&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Šaha ārējās saites| fide = 44155573 | chessgames = 154451  | 365chess = Volodar_Murzin }}

{{DEFAULTSORT:Murzins, Volodars}}
[[Kategorija:2006. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Sverdlovskas apgabalā dzimušie]]
[[Kategorija:Krievijas šahisti]]</text>
      <sha1>tpvlf7ttryg9c942l453too3992pycj</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Apanhei-te Cavaquinho</title>
    <ns>0</ns>
    <id>374887</id>
    <revision>
      <id>4047928</id>
      <parentid>3265805</parentid>
      <timestamp>2024-04-25T20:14:27Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Spnq</username>
        <id>103627</id>
      </contributor>
      <comment>Dažas vikisaites</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3468" xml:space="preserve">{{nosaukums slīprakstā}}
{{jāuzlabo|jāaizvāc saites uz angļu vikipēdiju, jāpiedomā pie raksta nosaukuma}}
{{noformējums+}}
{{starpviki+}}
{{vikisaites+}}
Komponists [[Ernesto Nazarets]] skaņdarbu “Es tevi noķēru, mazā ģitāriņa” (Apanhei-te Cavaquinho) sarakstīja 1915.gadā, un tas tiek uzskatīts par otru nozīmīgāko skaņdarbu pēc “Odeon”. Patiesībā, skaņdarbs  “Es tevi noķēru, mazā ģitāriņa” pēc savas muzikālās formas ir [[polka]], taču tas vienmēr tika piedēvēts [[Šoru]] žanram, tādēļ ka pirmie, kas to sāka publiski spēlēt, bija Šoru žanra muzikanti. Skaņdarbs tika veltīts kādam tolaik slavenam mazās ģitāras kavakiņjo ([[:en:Cavaquinho|cavaquinho]]) spēles virtuozam [[Mario Kavakiņjo]] jeb pilnā vārdā Mario Alvares da Konseisao (Mário Álvares da Conceição), kurš bija komponista draugs.

Skaņdarbu “Es tevi noķēru, mazā ģitāriņa” pirmo reizi ierakstīja Šoru žanra ansamblis “Šoru soļi” (O Passos no Choro) 1916. gadā. Vēlāk, 1930. gadā komponists ierakstīja šī skaņdarba solo versiju uz [[Klaviermūzika|klavierēm]], kas bija izcils paraugdemonstrējums skanējumam, kādu komponists pats savam skaņdarbam sākotnēji bija iecerējis. 1943. gadā soliste Ademilde Fonseka ([[:en:Ademilde_Fonseca|Ademilde Fonseca]]) ierakstīja šīs kompozīcijas vokālo versiju ar Darsija de Oliveira (Darci de Oliveira) vārdiem. Šī kompozīcija tūlīt guva lielus panākumus un izveidoja solistei Ademildei Fonsekai lielisku debiju un profesionālas karjeras sākumu. Par šīs kompozīcijas panākumiem ārpus Brazīlijas, ir jāpiemin argentīniešu ģitārists un mākslinieks Oskars Alemans (Oscar Alemán), kurš 1943.gadā ierakstīja ļoti populāru ģitāras versiju skaņdarbam “[https://www.youtube.com/watch?v=mkAlCTl03bY Es tevi noķēru, mazā ģitāriņa]”.

Dziesmas nosaukums atklāj veidu, kā [[Šoru mūzikas žanrs|Šoru žanra]] mākslinieki sākotnēji atskaņoja un uzstājās ar savu mūziku. Tā īpaši raksturo Šoru mūzikas garu – malīsiju (malícia), kas ir dziesmas spēles un pasniegšanas veids, kas rodas viena ansambļa mūziķiem savstarpēji saspēlējoties un izaicinot vienam otru. Malīsijas raksturs izpaužas, kad ansambļa solists pārsteidz pārējos ansambļa biedrus ar kādu negaidītu modulāciju vai virtuozu improvizāciju, kuru pārējiem grupas biedriem ir jāapspēlē. Tiek apgalvots, ka klausītāji visvairāk novērtēja tieši grupas partneru saspēli, to pausto atbildi uz pēkšņo modulāciju, kurā izpaudās pat lielāks malīsijas spēks nekā sākotnējā solista negaidītajā improvizācijā, vienlaikus sarežģītās muzikālās partijas izspēlējot ar lielu vieglumu un smalkumu. Mazā ģitāriņa - kavakiņjo, ir havajiešu mazās ģitāriņas - [[Ukulele|ukuleles]], līdziniece. Abas ģitāras ir četru stīgu instrumenti, tikai tās tiek noskaņotas uz atšķirīgiem akordiem. 

Avots: https://web.archive.org/web/20180103014632/http://choro-music.blogspot.com/2008/06/apanhei-te-cavaquinho.html

Vairāk informācijas par Šoru mūzikas žanru iespējams atrast latviešu izcelsmes brazīliešu pianista [https://web.archive.org/web/20180130105833/http://www.paulosteinberg.com/ Paulo Steinberg] koncertprogrammā: http://site-323356.mozfiles.com/files/323356/Pianista_Paulo_Steinberg_klavierkoncerta_programma-1.pdf{{Novecojusi saite}}

[[Kategorija:Brazīlijas mūzika]]</text>
      <sha1>7szfnkye8hmvauzkiq0w7wxbr6ih37g</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Priežu stērste</title>
    <ns>0</ns>
    <id>377011</id>
    <revision>
      <id>4047706</id>
      <parentid>3906672</parentid>
      <timestamp>2024-04-25T13:39:13Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <comment>/* Ārējās saites */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8783" xml:space="preserve">{{BioTakso infokaste
 |       platums = 260px
 |        attēls = Pine_Bunting_(Emberiza_leucocephalos)_-_Цагааншанаат_хөмрөг_(15617685422).jpg
 | att_nosaukums = Tēviņš
 |        valsts = Animalia
 |     valsts_lv = Dzīvnieki
 |          tips = Chordata
 |       tips_lv = Hordaiņi
 |         klase = Aves
 |      klase_lv = Putni
 |         kārta = Passeriformes
 |      kārta_lv = Zvirbuļveidīgie
 |    apakškārta = Passeri
 | apakškārta_lv = Dziedātājputni
 |        dzimta = Emberizidae
 |     dzimta_lv = Stērstu dzimta
 |         ģints = Emberiza
 |      ģints_lv = Stērstes
 |          suga = Emberiza leucocephalos
 |       suga_lv = Priežu stērste
 |      binomial = Emberiza leucocephalos &lt;br /&gt;&lt;small&gt;([[Samuel Gottlieb Gmelin|Gmelin]], 1771)&lt;/small&gt;
 |   kategorijas = nē
 |     izplatība =
}}

'''Priežu stērste''' (''Emberiza leucocephalos'') ir neliela auguma [[stērstu dzimta]]s (''Emberizidae'') [[dziedātājputns]], kas mājo [[Eiropa]]s pašos austrumos un plašā joslā [[Āzija|Āzijā]] līdz [[Klusais okeāns|Klusajam okeānam]]. Ziemo Āzijā. Mēdz klejot līdz Eiropas rietumkrastam, un to var novērot plašā areālā no [[Vidusjūra]]s līdz [[Ziemeļu jūra]]i [[Norvēģija|Norvēģijā]]. Reizēm ieklejo arī [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] ([[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]).&lt;ref name=iuc&gt;[http://www.iucnredlist.org/details/22720881/0 IUCN: Emberiza leucocephalos]&lt;/ref&gt; Izdala divas pasugas.&lt;ref name=world&gt;[http://www.worldbirdnames.org/bow/buntings/ World Bird List: Buntings, 2018]&lt;/ref&gt;

== Izplatība ==
[[Attēls:Pine Bunting - Magredi Vivaro - Italy 0028 (22763923654).jpg|thumb|left|240px|Priežu stērste Eiropā mēdz klejot plašā areālā, no Vidusjūras līdz Ziemeļu jūrai Norvēģijā, attēls uzņemts Itālijā]]
Priežu stērste ligzdo [[Krievija]]s Eiropas daļas austrumos ([[Urāli|Urālu]] centrālajā un dienvidu daļā — [[Sverdlovskas apgabals|Sverdlovskas apgabalā]], [[Čeļabinska|Čeļabinskā]]) un tālāk uz austrumiem pāri [[Sibīrija]]i līdz Krievijas [[Tālie Austrumi|Tālajiem Austrumiem]] ([[Kolima (upe)|Kolimas upei]] un [[Ohotskas jūra]]s ziemeļu krastu kalniem). Uz dienvidiem areāls iekļauj [[Kazahstāna]]s ziemeļus, centrālo un austrumu [[Tjanšans|Tjanšanu]], [[Mongolija|Mongoliju]], [[Ķīna]]s ziemeļdaļu, [[Amūra]]s lejteci un [[Sahalīna|Sahalīnu]].

Ziemo [[Afganistāna|Afganistānā]], [[Pakistāna]]s ziemeļos, [[Nepāla|Nepālā]], Ķīnas ziemeļos, Mongolijā un [[Japāna|Japānā]]. Nelielā skaitā sasniedz arī [[Vidusjūra]]s austrumu piekrasti (novērojumi [[Izraēla|Izraēlā]]) un pat Eiropas dienvidaustrumus (novērojumi [[Itālija]]s ziemeļaustrumos un [[Francija]]s dienvidaustrumos).&lt;ref name=orn/&gt;

== Latvijā ==
[[Attēls:Белошапочная овсянка.JPG|thumb|200px|Tēviņa krūtis raibumoti sarkanbrūnas ar baltu apkakli]]
[[Attēls:Emberiza leucocephalos; Baikonur-town 003.jpg|thumb|200px|Priežu stērstes mātīte]]
Priežu stērste [[Latvija|Latvijā]] līdz šim bijis viens novērojums (2012. gadā [[Slampe|Slampē]]).&lt;ref name=orn&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.ornitofaunistika.com/lvp/embleu.htm |title=Ornitofaunistika: Priežu stērste Emberiza leucocephalos |access-date={{dat|2018|02|16||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20170831113259/http://www.ornitofaunistika.com/lvp/embleu.htm |archivedate={{dat|2017|08|31||bez}} }}&lt;/ref&gt;

== Izskats ==
Priežu stērste ir salīdzinoši liela [[stērstes|stērste]] ar proporcionāli garu ķermeni.&lt;ref name=avid&gt;[http://www.avibirds.com/html/Pine_Bunting.html Avibirds:  Pine Bunting]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; Pateicoties nedaudz garākajai [[aste]]i, tā ir nedaudz lielāka nekā [[dzeltenā stērste]].&lt;ref name=alive/&gt; Ķermeņa garums 16—20 [[centimetrs|cm]], [[spārnu plētums]] 26–30&amp;nbsp;cm, svars 18,5—37 [[grams|g]].&lt;ref name=avid/&gt;&lt;ref name=alive&gt;[https://www.hbw.com/species/pine-bunting-emberiza-leucocephalos Alive: Pine Bunting (Emberiza leucocephalos)]&lt;/ref&gt;&lt;ref name=kaz/&gt;

Apspalvojums abiem dzimumiem mugurpusē rudi brūns, apakšpusē balts vai gaiši pelēks, astei malas spalvas baltas. [[tēviņš|Tēviņam]] ir kastaņbrūna [[galva]] ar baltiem vaigiem un baltu &quot;kroni&quot;. Baltos laukumus ieskauj melna maliņa. Krūtis raibumoti sarkanbrūnas ar baltu apkakli. Spārni raibumoti ar tumšāk brūnu. Ziemas periodā tēviņa apspalvojums kļūst bālāks, galvas baltie laukumi raibumoti ar tumši brūnām spalviņām.&lt;ref name=avid/&gt;&lt;ref name=kaz/&gt;

[[Mātīte]]s apspalvojums kopumā gaišāks un pelēcīgāks, kā arī raibumotāks. Vaigu apakšējā mala gaiša, atgādinot ūsas. Pazode pelēki raibumota. Jaunie putni līdzīgi pieaugušajiem, tikai spalvu gali gaiši. Jaunajiem tēviņiem galvas baltajos laukumos spalvu gali rudi, tādēļ neizceļas. Arī galvas kastaņbrūnais tonis mazāk piesātināts un košs.&lt;ref name=kaz&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.birds.kz/v2taxon.php?s=562&amp;l=ru |title=Pine Bunting {{!}} Ақбас сұлыкеш |access-date={{dat|2018|02|17||bez}} |archive-date={{dat|2018|02|10||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20180210011145/http://birds.kz/v2taxon.php?s=562&amp;l=ru }}&lt;/ref&gt;

== Uzvedība ==
Priežu stērste mājo [[skujkoki|skujkoku]] un jauktu koku atklātos [[mežs|mežos]] ar krūmainu pamežu un augstu zāli. Uzturas galvenokārt mežmalās, izcirtumu un lauču malās. Izvairās no upjmalu [[lapu koki]]em un augstkalnu [[taiga]]s. Sastopama līdz 2700 m [[virs jūras līmeņa]]. Ziemošanas periodā uzturas atklātākās ainavās — krūmainās [[pļava|pļavās]] ar dažiem kokiem, [[dārzs|dārzos]], ceļmalās un apdzīvotās vietās ([[parks|parkos]]).&lt;ref name=iuc/&gt;&lt;ref name=avid/&gt;&lt;ref name=kaz/&gt; Nominālpasuga ir [[gājputni]], Ķīnas centrālās daļas pasuga [[nometnieki]].&lt;ref name=iuc/&gt; Migrācijas parlidojumus veic baros: pavasarī barā ir ap 30—40 īpatņi, rudenī 10—70 īpatņi.&lt;ref name=kaz/&gt;

== Barība ==
Priežu stērste glavenokārt barojas ar [[sēkla|sēklā]]m un citām augu daļām, bet ligzdošanas sezonā ar [[bezmugurkaulnieki]]em ([[sienāži]]em, [[vaboles|vabolēm]], [[tauriņi]]em, [[zirnekļi]]em un [[gliemeži]]em). Barību meklē uz zemes un zemos krūmos. Ziemas periodā lielos baros barojas arī [[labība]]s tīrumos.&lt;ref name=avid/&gt;

== Ligzdošana ==
[[Attēls:Emberiza leucocephalos MHNT.ZOO.2010.11.219 Fergana Uzbekistan.jpg|thumb|200px|Priežu stērstes olas]]
Ligzdošanas sezona sākas aprīļa beigās vai maijā. Veido monogāmus pārus. [[Ligzda]] atrodas uz zemes, noslēpta zem [[krūmi|krūma]] vai augstāka zāļu cera, var būt arī zem krituša koka. To būvē tikai mātīte. Vīta no sausas [[zālaugi|zāles]], saknītēm un [[lapas|lapām]], no iekšpuses izklāta ar smalkākiem stiebriņiem, bieži arī ar [[mājas zirgs|zirgu]] astes sariem. Sezonā divi perējumi.&lt;ref name=iuc/&gt;&lt;ref name=avid/&gt;&lt;ref name=kaz/&gt;

Dējumā 4—5 [[ola]]s, retumis 3—6 olas. Inkubācijas periods ilgst apmēram 13 dienas. Perē tikai mātīte, par mazuļiem rūpējas abi vecāki. Putnēni tiek baroti ar neliem kukaiņiem. Jaunie putni izlido 9—14 dienu vecumā.&lt;ref name=avid/&gt;&lt;ref name=kaz/&gt;

== Sistemātika ==
Priežu stērstei ir 2 pasugas:&lt;ref name=world/&gt;
*''Emberiza leucocephalos leucocephalos'' — sastopama no [[Krievija]]s [[Eiropa]]s daļas austrumiem līdz [[Sibīrija]]s austrumiem un [[Ķīna]]s ziemeļaustrumiem;
*''Emberiza leucocephalos fronto'' — sastopama Ķīnā ([[Cjinhai]] un [[Gaņsu]] provincēs).

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
*[https://www.latvijasdaba.lv/putni/emberiza-leucocephalos-gm/ Latvijas Daba: Priežu stērste]
*[https://www.xeno-canto.org/species/Emberiza-leucocephalos Xeno-Canto: Pine Bunting Emberiza leucocephalos Gmelin, SG, 1771]
*[https://www.hbw.com/ibc/species/pine-bunting-emberiza-leucocephalos IBC: Pine Bunting Emberiza leucocephalos]
*[https://avibase.bsc-eoc.org/species.jsp?avibaseid=43EF3EA79A531279 Avibase: Pine Bunting Emberiza leucocephalos Gmelin, SG, 1771]
*[http://www.birdingnetherlands.com/blog/the-paine-bunting-emberiza-leucocephalos-issue Birding Netherlands: The P(a)ine Bunting (Emberiza leucocephalos) issue] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160520055744/http://www.birdingnetherlands.com/blog/the-paine-bunting-emberiza-leucocephalos-issue |date={{dat|2016|05|20||bez}} }}
*[http://fareastru.birds.watch/v2taxon.php?s=563&amp;l=ru Белошапочная овсянка]

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Stērstu dzimta]]
[[Kategorija:Latvijas putni]]
[[Kategorija:Eiropas putni]]
[[Kategorija:Āzijas putni]]
[[Kategorija:Ziemeļamerikas putni]]</text>
      <sha1>656xufnsnkysvt6w8yoslpziwi9gt4b</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Gints Grūbe</title>
    <ns>0</ns>
    <id>377021</id>
    <revision>
      <id>4047890</id>
      <parentid>3403446</parentid>
      <timestamp>2024-04-25T19:13:54Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Spnq</username>
        <id>103627</id>
      </contributor>
      <comment>/* Filmas */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4478" xml:space="preserve">{{Aktiera infokaste
| vārds = Gints Grūbe
| vārds_orig = 
| attēls = 
| attēla izmērs = 
| komentārs = 
| dz. vārds = 
| dz. datums = {{ddv|1972|12|31}}
| dz. vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Cēsis|td=Latvija}}
| miršanas datums = 
| miršanas vieta = 
| citi vārdi = 
| nodarbošanās = žurnālists, [[režisors]], [[kinoproducents]]
| darbības gadi = 
| dzīvesbiedrs = 
| mājaslapa = 
| paraksts = 
| apbalvojumi = 
| dzimums = V
}}

'''Gints Grūbe''' (dzimis {{dat|1972|12|31}} [[Cēsis|Cēsīs]]) ir [[latvieši|latviešu]] [[žurnālists]], [[režisors]] un [[kinoproducents|kinoproducents,]] studijas &quot;Mistrus Media&quot; dibinātājs.

== Biogrāfija ==
Ieguvis maģistra grādu politikas zinātnē. Ir studējis filozofiju un vēsturi [[Latvijas Universitāte|Latvijas Universitātē]], Bonnā un Berlīnē.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.filmas.lv/person/4144/|title=Gints Grūbe {{!}} Filmas.lv {{!}} LMDb|website=www.filmas.lv|access-date=2018-11-09|language=lv-LV|archiveurl=https://web.archive.org/web/20190802043322/https://www.filmas.lv/person/4144/|archivedate=2019-08-02}}&lt;/ref&gt; 2019.gadā studējis producēšanu Londonas filmu  un televīzijas skolas programmā Inside Pictures. 

Radošo darbību 90. gados sācis īpašos preses izdevumos - [[Latvijas Tautas fronte|Latvijas Tautas frontes]] avīzē &quot;[[Atmoda (laikraksts)|Atmoda]]&quot;, nedēļrakstā &quot;Nakts&quot;, pētnieciskās žurnālistikas birojā NIP, regulāŗi publicējies žurnālā &quot;Rīgas Laiks&quot;. 

12 gadus strādājis producentu kompānijā &quot;Labvakar&quot;, septiņus gadus veidojis un vadījis TV raidījumu &quot;Vakara intervija&quot;, izveidojis vairāk nekā 300 intervijas programmas ar Latvijas un pasaules kultūras un politikas personībām, kas vairākkārtīgi saņēmis Radio un televīzijas balvu kā &quot;Labākais televīzijas raidījums&quot;. 

Lasījis lekcijas politikas zinātnē Latvijas universitātē un televīzijas žurnālistikā Kultūras akadēmijā, strādājis Valsts prezidenta stratēģiskās analīzes komisijā, Nacionālajā elektronisko mediju padomē, [[Rīga 2014|Rīgas]] kā [[Eiropas kultūras galvaspilsēta|Eiropas kultūras galvaspilsētas]] mākslinieciskajā padomē, vadījis Filmu padomi, kopš 2017. gada ir  Eiropas Kino Akadēmijas biedrs.

Režisējis piecas dokumentālās filmas,  [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] filmā ''[[Escaping Riga]]'' (2014) atveidojis filozofa [[Jesaja Berlins|Jesajas Berlina]] tēlā.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;  

2019. gadā bjis režisors un producents dokumentālajai filmai &quot;Spiegs, kurš mans tēvs&quot; par aukstā kara dubultaģentu Imantu Lešinski, kas pirmizrādi piedzīvoja Lielbritānijā Starptautiskajā Šefīldas dokumentālo filmu festivālā. Kā kopproducents strādājis pie lietuviešu režisora Šarunas Bartas filmas &quot;Mijkrēslis&quot;, kas tika iekļauta 2020. gada Starptautiskā Kannu kino festivāla oficiālajā programmā un ungāru režisora Deneša Naģa filmas  Dabiskā gaismā&quot;, kas 2021.gadā bija iekļauta Berlīne Starptautiskā Kino festivāla konkursa programmā.

2020. gadā un 2021. gadā kā producents un  dokumentālās filmas režisors strādā pie daudzsēriju filmas &quot;Emīlija -Latvijas preses karaliene&quot; par Emīliju Benjamiņu. 

== Filmas ==

* &quot;[[Kokaru dziesmusvētki]]&quot; (2008, režisors un scenārija autors)
*&quot;[[1x1 (filma)|1x1]]&quot; (2009, režisors un scenārija autors)
*&quot;[[Pa-saules skaņa]]&quot; (2010, producents, režisors un scenārija autors)
* &quot;[[Vairāk nekā dzīve]]&quot; (2013, režisors un scenārija autors)
*&quot;[[Pāri ceļiem un upei]]&quot; (2014, producents)
* &quot;[[Escaping Riga]]&quot; (2014, producents un aktieris)&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.filmas.lv/person/4144/|title=Gints Grūbe|publisher=filmas.lv|access-date={{dat|2018|02|14||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20190802043322/https://www.filmas.lv/person/4144/|archivedate={{dat|2019|08|02||bez}}}}&lt;/ref&gt;
*&quot;[[Mans tēvs baņķieris]]&quot; (2015, producents)
*&quot;[[Ģenerālplāns]]&quot; (2016, producents)
* &quot;[[Lustrum]]&quot; (2018, režisors un scenārija autors)
* &quot;[[Tēvs Nakts]]&quot; (2018, producents)
*&quot;[[Turpinājums (filma)|Turpinājums]]&quot; (2018, producents)
*&quot;[[Marijas klusums]]&quot; (2024, producents)

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

{{Latvijas cilvēks-aizmetnis}}

{{DEFAULTSORT:Grūbe, Gints}}
[[Kategorija:1972. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Latviešu režisori]]
[[Kategorija:Cēsīs dzimušie]]
[[Kategorija:Latviešu žurnālisti]]
[[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]]</text>
      <sha1>f9m18nxc8zchxlyfuccf7ioqfc91836</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Svjata Vatra</title>
    <ns>0</ns>
    <id>379897</id>
    <revision>
      <id>4047790</id>
      <parentid>3410822</parentid>
      <timestamp>2024-04-25T16:46:18Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Ārējās saites */sīkumi, replaced: {{official| → {{oficiālā tīmekļa vietne| using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2652" xml:space="preserve">{{Nosaukums slīprakstā}}
{{Mūzikas izpildītāja infokaste
|Vārds = ''Svjata Vatra''
|Attēls = Svjata Vatra - Nagyharsány, 2014.08.06 (1).JPG
|Ainava=jā
|Apraksts = ''Svjata Vatra'' 2014. gadā uzstājoties ''Ördögkatlan Fesztivál'' [[Ungārija|Ungārijā]]
|Fons = grupa
|Vieta = {{vieta|Igaunija}}
|Žanrs = [[folkroks]]
|Gadi = 2005—pašlaik
|Izdevējkompānija = 
|Mlapa = {{URL|http://www.svjatavatra.com/}}
|Dalībnieki = 
* Ruslans Tročinskis
* Madis Piltss
* Juhans Suitss
* Martins Aulis
* Arlets Tīgi
* Pauls Neicovs
|Bij_dalībnieki = 
* Sandra Silamā
* Silvers Seps
* Kulno Malva
* Kalle Kindels
* Dmitro Dmitrenko
}}

'''''Svjata Vatra''''' (no {{val|uk|Свята Ватра}} — 'svētā uguns') ir 2005. gadā [[Igaunija|Igaunijā]] izveidota [[igauņi|igauņu]]/[[ukraiņi|ukraiņu]] [[folkroks|folkroka]] grupa. Tā izpilda dažādas ukraiņu un igauņu dziesmas, papildinot tās ar [[pankroks|pankroka]] elementiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title= Pasaules krāsas Latvijas novembrī. Iepazīsties ar festivāla 'Porta' māksliniekiem! 'Svjata Vatra' (Igaunija/Ukraina) |date= 2017. gada 2. novembris |publisher= [[Delfi (portāls)|Delfi]] |url= http://www.delfi.lv/kultura/news/music/pasaules-krasas-latvijas-novembri-iepazisties-ar-festivala-porta-maksliniekiem.d?id=49401883&amp;page=4 |accessdate= 2018. gada 11. martā}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title= Svjata Vatra |publisher= [[Folkklubs Ala Pagrabs]] |url= http://www.folkklubs.lv/en/events/2015/junijs-2015/svjata-vatra |accessdate= 2018. gada 11. martā }}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; Līdz šim grupa izdevusi 5 studijas albumus.

== Dalībnieki ==
* Ruslans Tročinskis — [[trombons]], [[balss]], [[izkapts]] (ritmam)
* Madis Piltss — [[akordeons]], balss
* Juhans Suitss — igauņu [[dūdas]], [[svilpaunieks]], [[ragi|rags]], [[vargāns]], balss
* Martins Aulis — [[sitamie instrumenti]]
* Arlets Tīgi — [[basģitāra]]
* Pauls Neicovs — [[akustiskā ģitāra]]

=== Bijušie dalībnieki ===
* Sanda Silamā — dūdas
* Silvers Seps — sitamie instrumenti
* Kulno Malva — akordeons (2005—2013)
* Kalle Kindels — sitamie instrumenti
* Dmitro Dmitrenko — [[bungas]]

== Diskogrāfija ==
* ''Svjata Vatra'' (2006)
* ''Kalyna'' (2008)
* ''Zillja Zelenen'ke'' (CD 2011, CD/DVD 2010)
* ''Svitlyi schljah'' (2013)
* ''Vabadus Svoboda'' (2015)

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Commons}}
* {{oficiālā tīmekļa vietne|http://www.svjatavatra.com/uk/}} {{en ikona}}/{{igauniski}}/{{ukrainiski}}

{{mūzikas grupa-aizmetnis}}

[[Kategorija:Igaunijas folkroka grupas]]
[[Kategorija:Ukrainas folkroka grupas]]</text>
      <sha1>jtblqd7fvs8ny3j1hm9jsec5s875m4y</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Madame Monsieur</title>
    <ns>0</ns>
    <id>380339</id>
    <revision>
      <id>4047951</id>
      <parentid>2879196</parentid>
      <timestamp>2024-04-25T22:16:42Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4079" xml:space="preserve">{{nosaukums slīprakstā}}
{{Mūzikas izpildītāja infokaste
|           Vārds = ''Madame Monsieur''
|          Attēls = Madame Monsieur 2018.jpg
|         Att_izm = 
|        Apraksts = 
|            Fons = grupa
|           Vieta = {{karogs|Francija}}
|           Žanrs = [[Elektroniskā mūzika]], [[popmūzika]]
|    Nodarbošanās = 
|            Gadi = 2013-pašlaik
|Izdevējkompānija = ''Musicast''&lt;br/ &gt;''Low Wood''
|   Darbojies_arī = 
|           Mlapa = 
|      Dalībnieki = [[Emīlija Sata]]&lt;br /&gt;[[Žons Karls Lukas]]
|  Bij_dalībnieki = 
}}
'''''Madame Monsieur''''' ir [[Franči|franču]] [[Elektroniskā mūzikas|elektroniskās mūzikas]] un [[Popmūzika|popmūzikas]] duets, kas savu darbību aizsāka [[2013. gads|2013. gadā]]. Grupa pārstāvēja [[Francija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Franciju]] [[2018. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2018. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] pēc uzvaras nacionālajā atlasē ''[[Destination Eurovision]]'' ar dziesmu ''[[Mercy]]''.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|last1=Herbert|first1=Emily|title=France: Malo Confirmed as First Act For Destination Eurovision|url=https://eurovoix.com/2017/12/29/france-malo-confirmed-destination-eurovision/|website=Eurovoix.com|publisher=Eurovoix|date=29 December 2017|accessdate=30 December 2017}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|last=Adams|first=William Lee|title=DESTINATION EUROVISION: WILL JUNE THE GIRL BE FRANCE’S SINGER IN MAY?|url=http://wiwibloggs.com/2017/12/30/destination-eurovision-will-june-the-girl-be-frances-singer-in-may/206046/|website=Wiwibloggs.com|publisher=Wiwibloggs|date=30 December 2017|accessdate=30 December 2017}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|last=Weaver|first=Jessica|title=France: Last 9 Destination Eurovision 2018 acts unveiled|url=http://esctoday.com/155633/france-last-9-destination-eurovision-2018-acts-unveiled/|website=Esctoday.com|publisher=Esctoday|date=7 January 2018|accessdate=7 January 2018}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://esctoday.com/156723/france-results-second-semi-final-destination-eurovision-2018/|title=France: Results of the second semi-final of Destination Eurovision 2018|date=20 January 2018|publisher=ESCToday|last=Senkishev|first=Georgi}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovoix.com/2018/01/21/france-destination-eurovision-viewing-figures-fall-400000/|title=France: Destination Eurovision Viewing Figures Fall By 400,000|last1=Granger|first1=Anthony|date=21 January 2018|website=eurovoix.com}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.escdaily.com/last-four-qualifiers-join-malo-french-eurovision-final/|title=Madame Monsieur wins and joins Malo’ in French Destination Eurovision final|date=21 January 2018|last1=Tas|first1=Robin|website=escdaily.com|access-date={{dat|2018|03|16||bez}}|archive-date={{dat|2018|01|22||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20180122001130/https://www.escdaily.com/last-four-qualifiers-join-malo-french-eurovision-final/}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|last1=Savage|first1=William|title=Madame Monsieur win Destination Eurovision|url=https://www.eurovisionary.com/madame-monsieur-win-destination-eurovision/|website=EuroVisionary.com|publisher=EuroVisionary|date=27 January 2018|accessdate=27 January 2018}}&lt;/ref&gt; Grupa finālā ieguva 13. vietu.

== Dalībnieki ==
Grupas sastāvā ir:
* [[Emīlija Sata]] - soliste
* [[Žons Karls Lukas]] - ģitāra, producents

== Atsauces == 
{{atsauces}}

{{kastes sākums}}
{{s-balvas}}
{{Amatu secība | pirms = [[Aleksandra Makē|Alma]]&lt;br /&gt;ar dziesmu ''[[Requiem]]'' | virsraksts = [[Francija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Francijas]] pārstāvis [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]&lt;br /&gt;ar dziesmu ''[[Mercy]]'' | periods = [[2018. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss]] | pēc = ''Tiks paziņots''}}
{{kastes beigas}}

{{Francija-aizmetnis}}
{{mūzika-aizmetnis}}
{{Eirovīzija-aizmetnis}}

{{2018. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Francijas mūzikas grupas]]
[[Kategorija:2018. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa dalībnieki]]</text>
      <sha1>ns6d1b5e3tfnh15i4np5i4igutf5j91</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Āraišu iela (Jūrmala)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>381294</id>
    <revision>
      <id>4047881</id>
      <parentid>3590034</parentid>
      <timestamp>2024-04-25T18:58:30Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Olgerts V</username>
        <id>41522</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>pievienoju [[Kategorija:Dzintari]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1147" xml:space="preserve">{{Citas nozīmes|ielu Jūrmalā|Āraišu iela|Āraišu iela}}
{{Ielas infokaste
|nosaukums        = Āraišu iela
|attēls           = Araisu iela.jpg
|attēla paraksts  = Āraišu iela
|pilsēta lokatīvā = [[Jūrmala|Jūrmalā]]
|karte            = 
|pilsēta          = {{Jūrmala}}
|priekšpilsēta    = 
|apkaime          = [[Dzintari]]
|ielas garums     = 155 m
|atklāta          = 
|vēst nosaukumi   = 
|joslu skaits     = 1
|ielas segums     = [[asfaltbetons|asfalts]]
|ievēr celtnes    = 
|autobuss         = 
|mikroautobuss    =
|cits             = 
}}

'''Āraišu iela''' ir iela [[Jūrmala|Jūrmalā]], [[Dzintari|Dzintaru]] apkaimē. Āraišu iela sākas kāpu rajonā un beidzas meža rajonā. Iela krustojas ar [[Dzintaru prospekts|Dzintaru prospektu]]. Kopējais ielas garums ir 155 metri, tā ir klāta ar [[asfaltbetons|asfalta]] segumu. Āraišu ielā satiksmes kustība norit vienā joslā. Ielā ir savrupmāju un vasarnīcu apbūve.

== Skatīt arī ==
* [[Dzintari]]

{{Jūrmalas ielas, kuru nosaukums sākas ar burtu A}}

[[Kategorija:Ielas Jūrmalā]]
[[Kategorija:Jūrmalas ielas bez kartes]]
[[Kategorija:Dzintari]]</text>
      <sha1>egyclzyzxw5hs7veyb40nmp9o35ea1l</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Apiņu iela (Jūrmala)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>381452</id>
    <revision>
      <id>4047840</id>
      <parentid>2949481</parentid>
      <timestamp>2024-04-25T18:04:46Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Olgerts V</username>
        <id>41522</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>noformējums</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1113" xml:space="preserve">{{Citas nozīmes|ielu Jūrmalā|Apiņu iela|Apiņu iela}}
{{Ielas infokaste
|nosaukums        = Apiņu iela
|attēls           = Apinu iela.jpg
|attēla paraksts  = Apiņu iela
|pilsēta lokatīvā = [[Jūrmala|Jūrmalā]]
|karte            = 
|pilsēta          = {{Jūrmala}}
|priekšpilsēta    = 
|apkaime          = [[Dzintari]]
|ielas garums     = 130 m
|atklāta          = 
|vēst nosaukumi   = 
|joslu skaits     = 1
|ielas segums     = [[grants]]
|ievēr celtnes    = 
|autobuss         = 
|mikroautobuss    =
|cits             = 
}}

'''Apiņu iela''' ir iela [[Jūrmala|Jūrmalā]], [[Dzintari|Dzintaru]] apkaimē. Apiņu iela sākas krustojumā ar [[Ķemeru iela (Jūrmala)|Ķemeru ielu]] un beidzas pie Lielupes grīvas pļavu dabas lieguma. Kopējais ielas garums ir 130 metri, tā ir klāta ar [[grants]] segumu. Apiņu ielā satiksmes kustība norit vienā joslā. Ielā ir savrupmāju un vasarnīcu apbūve.

== Skatīt arī ==
* [[Dzintari]]

{{Jūrmalas ielas, kuru nosaukums sākas ar burtu A}}

[[Kategorija:Ielas Jūrmalā]]
[[Kategorija:Dzintari]]
[[Kategorija:Jūrmalas ielas bez kartes]]</text>
      <sha1>oaqcjoghyc7m4jlus1dipttnjxo5wuw</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Apšu iela (Jūrmala)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>381453</id>
    <revision>
      <id>4047858</id>
      <parentid>2904823</parentid>
      <timestamp>2024-04-25T18:28:53Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Olgerts V</username>
        <id>41522</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>noformējums</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1103" xml:space="preserve">{{Citas nozīmes|ielu Jūrmalā|Apšu iela|Apšu iela}}
{{Ielas infokaste
|nosaukums        = Apšu iela
|attēls           = Apsu iela.jpg
|attēla paraksts  = Apšu iela
|pilsēta lokatīvā = [[Jūrmala|Jūrmalā]]
|karte            = 
|pilsēta          = {{Jūrmala}}
|priekšpilsēta    = 
|apkaime          = [[Dzintari]]
|ielas garums     = 55 m
|atklāta          = 
|vēst nosaukumi   = 
|joslu skaits     = 1
|ielas segums     = [[Asfaltbetons|asfalts]]
|ievēr celtnes    = 
|autobuss         = 
|mikroautobuss    =
|cits             = 
}}

'''Apšu iela''' ir iela [[Jūrmala|Jūrmalā]], [[Dzintari|Dzintaru]] apkaimē. Apšu iela sākas krustojumā ar [[Pētera iela (Jūrmala)|Pētera ielu]] un beidzas ar strupceļu. Kopējais ielas garums ir 55 metri, tā ir klāta ar [[Asfaltbetons|asfalta]] segumu. Apšu ielā satiksmes kustība norit vienā joslā. Ielā ir savrupmāju un vasarnīcu apbūve.

== Skatīt arī ==
* [[Dzintari]]

{{Jūrmalas ielas, kuru nosaukums sākas ar burtu A}}

[[Kategorija:Ielas Jūrmalā]]
[[Kategorija:Dzintari]]
[[Kategorija:Jūrmalas ielas bez kartes]]</text>
      <sha1>b51x0zil5dl2fx46j75if07ow7eu9m9</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Artilērijas iela (Jūrmala)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>381455</id>
    <revision>
      <id>4047886</id>
      <parentid>3477292</parentid>
      <timestamp>2024-04-25T19:08:57Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Olgerts V</username>
        <id>41522</id>
      </contributor>
      <comment>noformējums</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1675" xml:space="preserve">{{Citas nozīmes|ielu Jūrmalā|Artilērijas iela|Artilērijas iela}}
{{Ielas infokaste
|nosaukums        = Artilērijas iela
|attēls           = 
|attēla paraksts  = 
|pilsēta lokatīvā = [[Jūrmala|Jūrmalā]]
|karte            = 
|pilsēta          = {{Jūrmala}}
|priekšpilsēta    = 
|apkaime          = [[Sloka (Jūrmala)|Sloka]]
|ielas garums     = 435 m
|atklāta          = 
|vēst nosaukumi   = 
|joslu skaits     = 1
|ielas segums     = [[Asfaltbetons|asfalts]], [[grants]]
|ievēr celtnes    = 
|autobuss         = 
|mikroautobuss    =
|cits             = 
}}

'''Artilērijas iela''' ir iela [[Jūrmala|Jūrmalā]], [[Sloka (Jūrmala)|Slokas]] apkaimē. Artilērijas iela sākas krustojumā ar [[Satiksmes iela (Jūrmala)|Satiksmes ielu]] un beidzas krustojumā ar [[Tirzas iela (Jūrmala)|Tirzas ielu]]. Kopējais ielas garums ir 435 metri, tā ir klāta gan ar [[Asfaltbetons|asfalta]], gan ar [[grants]] segumu. Artilērijas ielā satiksmes kustība norit vienā joslā. Ielā ir gan daudzstāvmāju, gan savrupmāju apbūve.

== Ielu savienojumi ==
Artilērijas iela ir savienota ar šādām ielām:
* [[Satiksmes iela (Jūrmala)|Satiksmes iela]] (T veida krustojums)
* [[Pļaviņu iela (Jūrmala)|Pļaviņu iela]] (T veida krustojums)
* [[Tallinas iela (Jūrmala)|Tallinas iela]] / [[Līču iela (Jūrmala)|Līču iela]] (zvaigžņveida krustojums)
* [[Tirzas iela (Jūrmala)|Tirzas iela]] (T veida krustojums)

== Skatīt arī ==
* [[Sloka (Jūrmala)|Sloka]]

{{Jūrmalas ielas, kuru nosaukums sākas ar burtu A}}

[[Kategorija:Ielas Jūrmalā]]
[[Kategorija:Sloka]]
[[Kategorija:Jūrmalas ielas bez attēla]]
[[Kategorija:Jūrmalas ielas bez kartes]]</text>
      <sha1>bclwyj5amgf96mz46af7bbed1wa32t5</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Aspazijas iela (Jūrmala)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>381474</id>
    <revision>
      <id>4047908</id>
      <parentid>3675941</parentid>
      <timestamp>2024-04-25T19:28:05Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Olgerts V</username>
        <id>41522</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>pievienoju [[Kategorija:Dubulti]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1152" xml:space="preserve">{{Citas nozīmes|ielu Jūrmalā|Aspazijas iela|Aspazijas iela}}
{{Ielas infokaste
|nosaukums = Aspazijas iela
|attēls = 
|attēla paraksts = 
|pilsēta lokatīvā = [[Jūrmala|Jūrmalā]]
|karte = 
|kartes paraksts = 
|pilsēta = {{Jūrmala}}
|rajons = [[Dubulti (Jūrmala)|Dubulti]]
|ielas garums = 80 m
|atklāta = 
|vēst nosaukumi = Akas iela
|joslu skaits = 1
|ielas segums = [[bruģis]], [[augsne|zeme]]
|ievēr celtnes = 
|commons = 
}}

'''Aspazijas iela''' ir iela [[Jūrmala|Jūrmalā]], [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] apkaimē. Iela sākas ar strupceļu un beidzas krustojumā ar [[Zigfrīda Meierovica prospekts|Zigfrīda Meierovica prospektu]]. Kopējais ielas garums ir 80 metri. Ielā ir savrupmāju un vasarnīcu apbūve.

Līdz 2013. gadam Aspazijas ielas nosaukums bija Akas iela.&lt;ref&gt;https://www.jurmala.lv/docs/i13/l/i130312.htm{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

== Skatīt arī ==
* [[Dubulti (Jūrmala)|Dubulti]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Jūrmalas ielas, kuru nosaukums sākas ar burtu A}}

[[Kategorija:Ielas Jūrmalā]]
[[Kategorija:Jūrmalas ielas bez attēla]]
[[Kategorija:Jūrmalas ielas bez kartes]]
[[Kategorija:Dubulti]]</text>
      <sha1>dqmw8ziuxx3nt7t9aa7gr66m0qmkupe</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Asnu iela (Jūrmala)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>381485</id>
    <revision>
      <id>4047905</id>
      <parentid>2838200</parentid>
      <timestamp>2024-04-25T19:25:31Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Olgerts V</username>
        <id>41522</id>
      </contributor>
      <comment>noformējums</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1101" xml:space="preserve">{{Citas nozīmes|ielu Jūrmalā|Asnu iela|Asnu iela}}
{{Ielas infokaste
|nosaukums        = Asnu iela
|attēls           = 
|attēla paraksts  = 
|pilsēta lokatīvā = [[Jūrmala|Jūrmalā]]
|karte            = 
|pilsēta          = {{Jūrmala}}
|priekšpilsēta    = 
|apkaime          = [[Krastciems]]
|ielas garums     = 130 m
|atklāta          = 
|vēst nosaukumi   = 
|joslu skaits     = 1
|ielas segums     = [[grants]]
|ievēr celtnes    = 
|autobuss         = 
|mikroautobuss    =
|cits             = 
}}

'''Asnu iela''' ir iela [[Jūrmala|Jūrmalā]], [[Krastciems|Krastciema]] apkaimē. Asnu iela sākas krustojumā ar [[Grīvas iela (Jūrmala)|Grīvas ielu]] un beidzas ar strupceļu. Kopējais ielas garums ir 130 metri, tā ir klāta ar [[grants]] segumu. Asnu ielā satiksmes kustība norit vienā joslā. Ielā ir savrupmāju un vasarnīcu apbūve.

== Skatīt arī ==
* [[Krastciems]]

{{Jūrmalas ielas, kuru nosaukums sākas ar burtu A}}

[[Kategorija:Ielas Jūrmalā]]
[[Kategorija:Krastciems]]
[[Kategorija:Jūrmalas ielas bez attēla]]
[[Kategorija:Jūrmalas ielas bez kartes]]</text>
      <sha1>jce9jylynmimsukz10xhb2innxwieyl</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Asteru iela (Jūrmala)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>381486</id>
    <revision>
      <id>4047919</id>
      <parentid>2838201</parentid>
      <timestamp>2024-04-25T19:51:04Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Olgerts V</username>
        <id>41522</id>
      </contributor>
      <comment>noformējums</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1321" xml:space="preserve">{{Citas nozīmes|ielu Jūrmalā|Asteru iela|Asteru iela}}
{{Ielas infokaste
|nosaukums        = Asteru iela
|attēls           = 
|attēla paraksts  = 
|pilsēta lokatīvā = [[Jūrmala|Jūrmalā]]
|karte            = 
|pilsēta          = {{Jūrmala}}
|priekšpilsēta    = 
|apkaime          = [[Kaugurciems]]
|ielas garums     = 300 m
|atklāta          = 
|vēst nosaukumi   = 
|joslu skaits     = 1
|ielas segums     = [[grants]]
|ievēr celtnes    = 
|autobuss         = 
|mikroautobuss    =
|cits             = 
}}

'''Asteru iela''' ir iela [[Jūrmala|Jūrmalā]], [[Kaugurciems|Kaugurciema]] apkaimē. Asteru iela sākas krustojumā ar [[Celtnieku iela (Jūrmala)|Celtnieku ielu]] un beidzas krustojumā ar [[Cīniju iela (Jūrmala)|Cīniju ielu]]. Kopējais ielas garums ir 300 metri, tā ir klāta ar [[grants]] segumu. Asteru ielā satiksmes kustība norit vienā joslā.

== Ielu savienojumi ==
Asteru iela ir savienota ar šādām ielām:
* [[Celtnieku iela (Jūrmala)|Celtnieku iela]] (T veida krustojums)
* [[Cīniju iela (Jūrmala)|Cīniju iela]] (T veida krustojums)

== Skatīt arī ==
* [[Kaugurciems]]

{{Jūrmalas ielas, kuru nosaukums sākas ar burtu A}}

[[Kategorija:Ielas Jūrmalā]]
[[Kategorija:Kaugurciems]]
[[Kategorija:Jūrmalas ielas bez attēla]]
[[Kategorija:Jūrmalas ielas bez kartes]]</text>
      <sha1>jysog1rfrc6mh0o0y40n0qnm28ybne1</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Amatas iela (Jūrmala)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>381627</id>
    <revision>
      <id>4047746</id>
      <parentid>2888145</parentid>
      <timestamp>2024-04-25T15:45:27Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Olgerts V</username>
        <id>41522</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>pievienoju [[Kategorija:Pumpuri]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1289" xml:space="preserve">{{Citas nozīmes|ielu Jūrmalā|Amatas iela|Amatas iela}}
{{Ielas infokaste
|nosaukums        = Amatas iela
|attēls           = 
|attēla paraksts  = 
|pilsēta lokatīvā = [[Jūrmala|Jūrmalā]]
|karte            = 
|pilsēta          = {{Jūrmala}}
|priekšpilsēta    = 
|apkaime          = [[Pumpuri]]
|ielas garums     = 160 m
|atklāta          = 
|vēst nosaukumi   = 
|joslu skaits     = 1
|ielas segums     = [[asfaltbetons|asfalts]]
|ievēr celtnes    = 
|autobuss         = 
|mikroautobuss    =
|cits             = 
}}

'''Amatas iela''' ir iela [[Jūrmala|Jūrmalā]], [[Pumpuri|Pumpuru]] apkaimē. Amatas iela sākas kāpu rajonā un beidzas krustojumā ar [[Dubultu prospekts (Jūrmala)|Dubultu prospektu]]. Kopējais ielas garums ir 160 metri, tā ir klāta ar [[asfaltbetons|asfalta]] segumu. Amatas ielā satiksmes kustība norit vienā joslā. Ielā ir savrupmāju un vasarnīcu apbūve. 

== Ielu savienojumi ==
Amatas iela ir savienota ar šādām ielām:
* [[Vijas iela]] (T veida krustojums)
* [[Dubultu prospekts]] (T veida krustojums)

== Skatīt arī ==
* [[Pumpuri]]

{{Jūrmalas ielas, kuru nosaukums sākas ar burtu A}}

[[Kategorija:Ielas Jūrmalā]]
[[Kategorija:Jūrmalas ielas bez attēla]]
[[Kategorija:Jūrmalas ielas bez kartes]]
[[Kategorija:Pumpuri]]</text>
      <sha1>rr7yevt9w7ncm4nr6wpuahnp8phq88n</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Amulas iela (Jūrmala)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>381628</id>
    <revision>
      <id>4047754</id>
      <parentid>2838188</parentid>
      <timestamp>2024-04-25T15:58:23Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Olgerts V</username>
        <id>41522</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>pievienoju [[Kategorija:Jaundubulti]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1156" xml:space="preserve">{{Citas nozīmes|ielu Jūrmalā|Amulas iela|Amulas iela}}
{{Ielas infokaste
|nosaukums        = Amulas iela
|attēls           = 
|attēla paraksts  = 
|pilsēta lokatīvā = [[Jūrmala|Jūrmalā]]
|karte            = 
|pilsēta          = {{Jūrmala}}
|priekšpilsēta    = 
|apkaime          = [[Jaundubulti]]
|ielas garums     = 335 m
|atklāta          = 
|vēst nosaukumi   = 
|joslu skaits     = 1
|ielas segums     = [[asfaltbetons|asfalts]]
|ievēr celtnes    = 
|autobuss         = 
|mikroautobuss    =
|cits             = 
}}

'''Amulas iela''' ir iela [[Jūrmala|Jūrmalā]], [[Jaundubulti|Jaundubultu]] apkaimē. Amulas iela sākas kāpu rajonā un beidzas krustojumā ar [[Dubultu prospekts (Jūrmala)|Dubultu prospektu]]. Kopējais ielas garums ir 335 metri, tā ir klāta ar [[asfaltbetons|asfalta]] segumu. Amulas ielā satiksmes kustība norit vienā joslā. Ielā ir savrupmāju un vasarnīcu apbūve.

== Skatīt arī ==
* [[Jaundubulti]]

{{Jūrmalas ielas, kuru nosaukums sākas ar burtu A}}

[[Kategorija:Ielas Jūrmalā]]
[[Kategorija:Jūrmalas ielas bez attēla]]
[[Kategorija:Jūrmalas ielas bez kartes]]
[[Kategorija:Jaundubulti]]</text>
      <sha1>2ous7aa8jxyeqai65ar72svlw7cnxoy</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Andreja iela (Jūrmala)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>381649</id>
    <revision>
      <id>4047764</id>
      <parentid>2838189</parentid>
      <timestamp>2024-04-25T16:06:44Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Olgerts V</username>
        <id>41522</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>pievienoju [[Kategorija:Asari (Jūrmala)]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1398" xml:space="preserve">{{Citas nozīmes|ielu Jūrmalā|Andreja iela|Andreja iela}}
{{Ielas infokaste
|nosaukums        = Andreja iela
|attēls           = 
|attēla paraksts  = 
|pilsēta lokatīvā = [[Jūrmala|Jūrmalā]]
|karte            = 
|pilsēta          = {{Jūrmala}}
|priekšpilsēta    = 
|apkaime          = [[Asari (Jūrmala)|Asari]]
|ielas garums     = 385 m
|atklāta          = 
|vēst nosaukumi   = 
|joslu skaits     = 1
|ielas segums     = [[grants]]
|ievēr celtnes    = 
|autobuss         = 
|mikroautobuss    =
|cits             = 
}}

'''Andreja iela''' ir iela [[Jūrmala|Jūrmalā]], [[Asari (Jūrmala)|Asaru]] apkaimē. Andreja iela sākas kāpu rajonā un beidzas krustojumā ar [[Mellužu prospekts (Jūrmala)|Mellužu prospektu]]. Kopējais ielas garums ir 385 metri, tā ir klāta ar [[grants]] segumu. Andreja ielā satiksmes kustība norit vienā joslā. Ielā ir savrupmāju un vasarnīcu apbūve.

Andreja iela iet gar [[Asaru kapi|Asaru kapiem]].

== Ielu savienojumi ==
Andreja iela ir savienota ar šādām ielām:
* [[Mellužu prospekts (Jūrmala)|Mellužu prospekts]] (T veida krustojums)
* [[Kāpu iela (Jūrmala)|Kāpu iela]]

== Skatīt arī ==
* [[Asari (Jūrmala)|Asari]]

{{Jūrmalas ielas, kuru nosaukums sākas ar burtu A}}

[[Kategorija:Ielas Jūrmalā]]
[[Kategorija:Jūrmalas ielas bez attēla]]
[[Kategorija:Jūrmalas ielas bez kartes]]
[[Kategorija:Asari (Jūrmala)]]</text>
      <sha1>miify8ljjo4oujl68og5gw6ue9tyvgb</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4047767</id>
      <parentid>4047764</parentid>
      <timestamp>2024-04-25T16:08:49Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Olgerts V</username>
        <id>41522</id>
      </contributor>
      <comment>vienīgais Mellužu prospekts</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1357" xml:space="preserve">{{Citas nozīmes|ielu Jūrmalā|Andreja iela|Andreja iela}}
{{Ielas infokaste
|nosaukums        = Andreja iela
|attēls           = 
|attēla paraksts  = 
|pilsēta lokatīvā = [[Jūrmala|Jūrmalā]]
|karte            = 
|pilsēta          = {{Jūrmala}}
|priekšpilsēta    = 
|apkaime          = [[Asari (Jūrmala)|Asari]]
|ielas garums     = 385 m
|atklāta          = 
|vēst nosaukumi   = 
|joslu skaits     = 1
|ielas segums     = [[grants]]
|ievēr celtnes    = 
|autobuss         = 
|mikroautobuss    =
|cits             = 
}}

'''Andreja iela''' ir iela [[Jūrmala|Jūrmalā]], [[Asari (Jūrmala)|Asaru]] apkaimē. Andreja iela sākas kāpu rajonā un beidzas krustojumā ar [[Mellužu prospekts|Mellužu prospektu]]. Kopējais ielas garums ir 385 metri, tā ir klāta ar [[grants]] segumu. Andreja ielā satiksmes kustība norit vienā joslā. Ielā ir savrupmāju un vasarnīcu apbūve.

Andreja iela iet gar [[Asaru kapi|Asaru kapiem]].

== Ielu savienojumi ==
Andreja iela ir savienota ar šādām ielām:
* [[Mellužu prospekts]] (T veida krustojums)
* [[Kāpu iela (Jūrmala)|Kāpu iela]]

== Skatīt arī ==
* [[Asari (Jūrmala)|Asari]]

{{Jūrmalas ielas, kuru nosaukums sākas ar burtu A}}

[[Kategorija:Ielas Jūrmalā]]
[[Kategorija:Asari (Jūrmala)]]
[[Kategorija:Jūrmalas ielas bez attēla]]
[[Kategorija:Jūrmalas ielas bez kartes]]</text>
      <sha1>nhk1vfvtmj7fsb1xar9udmkd9lhx6t9</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Andreja Upīša iela (Jūrmala)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>381651</id>
    <revision>
      <id>4047773</id>
      <parentid>3196401</parentid>
      <timestamp>2024-04-25T16:23:58Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Olgerts V</username>
        <id>41522</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>pievienoju [[Kategorija:Ķemeri]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1880" xml:space="preserve">{{Citas nozīmes|ielu Jūrmalā|Andreja Upīša iela|Andreja Upīša iela}}
{{Ielas infokaste
|nosaukums        = Andreja Upīša iela
|attēls           = Andreja Upīša iela 13 k-2.jpg
|attēla paraksts  = Vasarnīca Andreja Upīša ielā 13 k-2
|pilsēta lokatīvā = [[Jūrmala|Jūrmalā]]
|karte            = 
|pilsēta          = {{Jūrmala}}
|priekšpilsēta    = 
|apkaime          = [[Ķemeri]]
|ielas garums     = 650 m
|atklāta          = 
|vēst nosaukumi   = 
|joslu skaits     = 1
|ielas segums     = [[grants]], [[asfaltbetons]]
|ievēr celtnes    = 
|autobuss         = 
|mikroautobuss    =
|cits             = 
}}

'''Andreja Upīša iela''' ir iela [[Jūrmala|Jūrmalā]], [[Ķemeri|Ķemeru]] apkaimē. Andreja Upīša iela sākas ar strupceļu 75 metrus aiz [[Brocēnu iela (Jūrmala)|Brocēnu ielas]] un beidzas krustojumā ar [[Puškina iela (Jūrmala)|Puškina ielu]]. Kopējais ielas garums ir 650 metri, tā ir klāta ar [[grants]] segumu, bet posmā no [[Tirgus iela (Jūrmala)|Tirgus ielas]] līdz [[Robežu iela (Jūrmala)|Robežu ielu]] tā ir klāta ar [[asfaltbetons|asfaltbetona]] segumu. Andreja Upīša ielā satiksmes kustība norit vienā joslā. Ielā ir savrupmāju un vasarnīcu apbūve.

== Ielu savienojumi ==
Andreja Upīša iela ir savienota ar šādām ielām:
* [[Brocēnu iela (Jūrmala)|Brocēnu iela]]
* [[Bišu iela (Jūrmala)|Bišu iela]] (T veida krustojums)
* [[Liesmas iela (Jūrmala)|Liesmas iela]] (T veida krustojums)
* [[Robežu iela (Jūrmala)|Robežu iela]]
* [[Tirgus iela (Jūrmala)|Tirgus iela]]
* [[Pētera Pāvila iela]]
* [[Puškina iela (Jūrmala)|Puškina iela]] (T veida krustojums)

== Skatīt arī ==
* [[Ķemeri]]

{{Jūrmalas ielas, kuru nosaukums sākas ar burtu A}}

[[Kategorija:Ielas Jūrmalā]]
[[Kategorija:Jūrmalas ielas bez attēla]]
[[Kategorija:Jūrmalas ielas bez kartes]]
[[Kategorija:Ķemeri]]</text>
      <sha1>k7s348w7ns6j32gihlllrhtpztku012</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Annas iela (Jūrmala)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>381653</id>
    <revision>
      <id>4047784</id>
      <parentid>2912788</parentid>
      <timestamp>2024-04-25T16:44:36Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Olgerts V</username>
        <id>41522</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>pievienoju [[Kategorija:Dzintari]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1376" xml:space="preserve">{{Citas nozīmes|ielu Jūrmalā|Annas iela|Annas iela}}
{{Ielas infokaste
|nosaukums        = Annas iela
|attēls           = Annas iela Jurmala.jpg
|attēla paraksts  = Annas iela
|pilsēta lokatīvā = [[Jūrmala|Jūrmalā]]
|karte            = 
|pilsēta          = {{Jūrmala}}
|priekšpilsēta    = 
|apkaime          = [[Dzintari]]
|ielas garums     = 385 m
|atklāta          = 
|vēst nosaukumi   = 
|joslu skaits     = 1
|ielas segums     = [[asfaltbetons|asfalts]]
|ievēr celtnes    = 
|autobuss         = 
|mikroautobuss    =
|cits             = 
}}

'''Annas iela''' ir iela [[Jūrmala|Jūrmalā]], [[Dzintari|Dzintaru]] apkaimē. Annas iela sākas krustojumā ar [[Lapu iela (Jūrmala)|Lapu ielu]] un beidzas krustojumā ar [[Sveķu iela (Jūrmala)|Sveķu ielu]]. Kopējais ielas garums ir 385 metri, tā ir klāta ar [[asfaltbetons|asfalta]] segumu. Annas ielā satiksmes kustība norit vienā joslā. Ielā ir savrupmāju un vasarnīcu apbūve.

== Ielu savienojumi ==
Annas iela ir savienota ar šādām ielām:
* [[Lapu iela (Jūrmala)|Lapu iela]] (T veida krustojums)
* [[Miera iela (Jūrmala)|Miera iela]] 
* [[Sveķu iela (Jūrmala)|Sveķu iela]] (T veida krustojums)

== Skatīt arī ==
* [[Dzintari]]

{{Jūrmalas ielas, kuru nosaukums sākas ar burtu A}}

[[Kategorija:Ielas Jūrmalā]]
[[Kategorija:Jūrmalas ielas bez kartes]]
[[Kategorija:Dzintari]]</text>
      <sha1>o313f24efwx1mlppwxmlipfvy8pm39d</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Apes iela (Jūrmala)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>381738</id>
    <revision>
      <id>4047834</id>
      <parentid>2886957</parentid>
      <timestamp>2024-04-25T17:58:14Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Olgerts V</username>
        <id>41522</id>
      </contributor>
      <comment>precizēts</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1679" xml:space="preserve">{{Citas nozīmes|ielu Jūrmalā|Apes iela|Apes iela}}
{{Ielas infokaste
|nosaukums        = Apes iela
|attēls           = 
|attēla paraksts  = 
|pilsēta lokatīvā = [[Jūrmala|Jūrmalā]]
|karte            = 
|pilsēta          = {{Jūrmala}}
|priekšpilsēta    = 
|apkaime          = [[Kauguri (Jūrmala)|Kauguri]], [[Sloka (Jūrmala)|Sloka]]
|ielas garums     = 560 m
|atklāta          = 
|vēst nosaukumi   = 
|joslu skaits     = 1
|ielas segums     = [[grants]]
|ievēr celtnes    = 
|autobuss         = 
|mikroautobuss    =
|cits             = 
}}

'''Apes iela''' ir iela [[Jūrmala|Jūrmalā]], [[Kauguri (Jūrmala)|Kauguru]] un [[Sloka (Jūrmala)|Slokas]] apkaimēs. Visā garumā ielas pārnumuru puse pieder Slokai, bet nepārnumuru puse — Kauguriem.

Apes iela sākas krustojumā ar [[Ventspils šoseja (Jūrmala)|Ventspils šoseju]] un beidzas krustojumā ar [[Tirzas iela (Jūrmala)|Tirzas ielu]]. Kopējais ielas garums ir 560 metri, tā ir klāta ar [[grants]] segumu. Apes ielā satiksmes kustība norit vienā joslā. Ielā ir savrupmāju un vasarnīcu apbūve.

== Ielu savienojumi ==
Apes iela ir savienota ar šādām ielām:
* [[Ventspils šoseja]] (T veida krustojums)
* [[Staburaga iela (Jūrmala)|Staburaga iela]]
* [[Lāčplēša iela (Jūrmala)|Lāčplēša iela]] (T veida krustojums)
* [[Tirzas iela (Jūrmala)|Tirzas iela]] (ielas turpinājums)

== Skatīt arī ==
* [[Kauguri (Jūrmala)|Kauguri]]
* [[Sloka (Jūrmala)|Sloka]]

{{Jūrmalas ielas, kuru nosaukums sākas ar burtu A}}

[[Kategorija:Ielas Jūrmalā]]
[[Kategorija:Kauguri]]
[[Kategorija:Sloka]]
[[Kategorija:Jūrmalas ielas bez attēla]]
[[Kategorija:Jūrmalas ielas bez kartes]]</text>
      <sha1>2hg0bnzfdpmhuv6epnxaf6mbnwlen7g</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>2018. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija</title>
    <ns>0</ns>
    <id>396636</id>
    <revision>
      <id>4047788</id>
      <parentid>3163361</parentid>
      <timestamp>2024-04-25T16:46:12Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>sīkumi, replaced: {{cite web → {{tīmekļa atsauce using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="10748" xml:space="preserve">{{Starptautiska sporta turnīra infokaste
 |             sports = hokejs
 |          nosaukums = 2018. gada Pasaules čempionāts hokejā 1. divīzija
 |             valsts = {{HUN}} {{LTU}}
 |            pilsēta = [[Budapešta]] un [[Kauņa]]
 |              laiks = 22.—28. aprīlis
 |     komandu_skaits = 12 
 |             arēnas = 2
 |           pilsētas = 2
 |            pag_sez = [[2017. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|2017]]
 |            nak_sez = [[2019. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|2019]]
}}

'''2018. gada Pasaules čempionāts hokejā 1. divīzija''' bija [[Hokejs|hokeja]] sacensības, kas laika posmā no 22. līdz 28. aprīlim norisinājās [[Budapešta|Budapeštā]] un [[Kauņa|Kauņā]]. A grupas pirmo divu vietu ieguvēji iekļuva [[2019. gada Pasaules čempionāts hokejā|elites divīzijā]], bet B grupas uzvarētāji kvalificējās uz A grupu. Šajā čempionātā A grupā uzvarēja [[Lielbritānijas hokeja izlase|Lielbritānija]] un [[Itālijas hokeja izlase|Itālija]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://wmia2018.iihf.hockey/en/news/hun-gbr/|title=Great Britain &amp; Italy up!|date=29 April 2018|work=iihf.com|access-date={{dat|2018|05|21||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20180525133307/http://wmia2018.iihf.hockey/en/news/hun-gbr|archivedate={{dat|2018|05|25||bez}}}}&lt;/ref&gt;

== A grupa ==
{{Starptautiska sporta turnīra infokaste
 |             sports = hokejs
 |          nosaukums = 2018. gada Pasaules čempionāts hokejā 1. divīzija A grupa
 |             valsts = {{HUN}}
 |            pilsēta = [[Budapešta]]
 |              laiks = 22.—28. aprīlis
 |     komandu_skaits = 6
 |             arēnas = 1
 |           pilsētas = 1
 |             spēles = 15
 |              vārti = 84
 |          skatītāji = 52065
 |    rezultatīvākais = {{flaga|Kazahstāna}} [[Romans Starčenko]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(8 punkti)&lt;/small&gt;
 |                mvp = {{flaga|Apvienotā Karaliste}} [[Brets Perlini]]
}}

* {{ih|SLO}}▼
* {{ih|ITA}}▼
* {{ih|KAZ}}*
* {{ih|POL}}*
* {{ih|HUN}}†*
* {{ih|GBR}}^

: ''&lt;nowiki&gt;*&lt;/nowiki&gt; automātiski kvalificējas 2018. gada Pasaules hokeja čempionāta 1. divīzijas A grupā''
: ''^ kvalificējas, uzvarot vai iegūstot 2. vietu 2017. gada Pasaules čempionātā hokejā 1. divīzijas B grupā''
: ''&lt;sup&gt;†&lt;/sup&gt; rīkotāji''
: ''▼ kvalificējās izkrītot no 2017. gada Pasaules čempionāta hokejā elites divīzijas''

{{#invoke:Sports table|main|style=WL OT
|update=complete
|source=[http://stats.iihf.com/Hydra/638/IHM638000_FINAL_RANKING_1_0.pdf IIHF]

|team1=GBR |team2=ITA |team3=KAZ |team4=HUN |team5=SVN |team6=POL

|win_SVN=2 |OTwin_SVN=0 |OTloss_SVN=0 |loss_SVN=3 |gf_SVN=15|ga_SVN=15
|win_ITA=3 |OTwin_ITA=0 |OTloss_ITA=0 |loss_ITA=2 |gf_ITA=15|ga_ITA=11|status_ITA=P
|win_KAZ=3 |OTwin_KAZ=0 |OTloss_KAZ=0 |loss_KAZ=2 |gf_KAZ=18|ga_KAZ=10
|win_POL=1 |OTwin_POL=0 |OTloss_POL=0 |loss_POL=4 |gf_POL=11|ga_POL=19|status_POL=R
|win_HUN=2 |OTwin_HUN=0 |OTloss_HUN=1 |loss_HUN=2 |gf_HUN=9 |ga_HUN=14|status_HUN=H
|win_GBR=3 |OTwin_GBR=1 |OTloss_GBR=0 |loss_GBR=1 |gf_GBR=16|ga_GBR=15|status_GBR=P

|hth_ITA=Itālija 3–0 Kazahstāna
|hth_KAZ=ITA

|name_SVN={{ih|SVN}}
|name_ITA={{ih|ITA}}
|name_KAZ={{ih|KAZ}}
|name_POL={{ih|POL}}
|name_HUN={{ih|HUN}}
|name_GBR={{ih|GBR}}

&lt;!--Update team qualifications here (defined below)--&gt;
|result1=PR |result2=PR |result6=REL

|res_col_header=QR
|col_PR=green1 |text_PR= Paaugstināta uz [[2019. gada Pasaules čempionāts hokejā|Elites divīziju]]
|col_REL=red1  |text_REL=Pazemināta uz [[2019. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|B grupa]]
}}

&lt;!-- AG BEGIN --&gt;
{| style=&quot;width:100%;&quot; cellspacing=&quot;1&quot;
|-
!width=25%|
!width=2%|
!width=6%|
!width=2%|
!width=25%|
|-
|22. aprīlis
|- style=&quot;font-size:95%;&quot;
|align=right|{{ih-rt|GBR}}|| ||style=&quot;text-align:center; font-weight:bold;&quot; | 3:1 || ||{{ih|SLO}}||
|- style=&quot;font-size:95%;&quot;
|align=right|{{ih-rt|HUN}}|| ||style=&quot;text-align:center; font-weight:bold;&quot; | 0:3 || ||{{ih|KAZ}}||
|- style=&quot;font-size:95%;&quot;
|align=right|{{ih-rt|POL}}|| ||style=&quot;text-align:center; font-weight:bold;&quot; | 1:3 || ||{{ih|ITA}}||
|- style=&quot;font-size:95%;&quot;
|-
|23. aprīlis
|- style=&quot;font-size:95%;&quot;
|align=right|{{ih-rt|SLO}}|| ||style=&quot;text-align:center; font-weight:bold;&quot; | 2:4 || ||{{ih|POL}}||
|- style=&quot;font-size:95%;&quot;
|align=right|{{ih-rt|ITA}}|| ||style=&quot;text-align:center; font-weight:bold;&quot; | 2:3 || ||{{ih|HUN}}||
|-
|24. aprīlis
|- style=&quot;font-size:95%;&quot;
|align=right|{{ih-rt|KAZ}}|| ||style=&quot;text-align:center; font-weight:bold;&quot; | 6:1|| ||{{ih|GBR}}||
|-
|25. aprīlis
|- style=&quot;font-size:95%;&quot;
|align=right|{{ih-rt|ITA}}|| ||style=&quot;text-align:center; font-weight:bold;&quot; | 3:0 || ||{{ih|KAZ}}||
|- style=&quot;font-size:95%;&quot;
|align=right|{{ih-rt|GBR}}|| ||style=&quot;text-align:center; font-weight:bold;&quot; | 5:3|| ||{{ih|POL}}||
|- style=&quot;font-size:95%;&quot;
|align=right|{{ih-rt|SLO}}|| ||style=&quot;text-align:center; font-weight:bold;&quot; | 4:1|| ||{{ih|HUN}}||
|-
|26. aprīlis
|- style=&quot;font-size:95%;&quot;
|align=right|{{ih-rt|POL}}|| ||style=&quot;text-align:center; font-weight:bold;&quot; | 2:3|| ||{{ih|HUN}}||
|-
|27. aprīlis
|- style=&quot;font-size:95%;&quot;
|align=right|{{ih-rt|KAZ}}|| ||style=&quot;text-align:center; font-weight:bold;&quot; | 3:5|| ||{{ih|SLO}}||
|- style=&quot;font-size:95%;&quot;
|align=right|{{ih-rt|ITA}}|| ||style=&quot;text-align:center; font-weight:bold;&quot; | 3:4|| ||{{ih|GBR}}||
|- style=&quot;font-size:95%;&quot;
|-
|28. aprīlis
|- style=&quot;font-size:95%;&quot;
|align=right|{{ih-rt|KAZ}}|| ||style=&quot;text-align:center; font-weight:bold;&quot; | 6:1|| ||{{ih|POL}}||
|- style=&quot;font-size:95%;&quot;
|align=right|{{ih-rt|SLO}}|| ||style=&quot;text-align:center; font-weight:bold;&quot; | 3:4|| ||{{ih|ITA}}||
|- style=&quot;font-size:95%;&quot;
|align=right|{{ih-rt|HUN}}|| ||style=&quot;text-align:center; font-weight:bold;&quot; | 2:3 ({{piezīme|GWS|Uzvara gūta pēcspēles metienu sērijā}})|| ||{{ih|GBR}}||
|}
&lt;!-- AG END --&gt;

== B grupa ==
* {{ih|UKR}}▼
* {{ih|JPN}}*
* {{ih|LTU}}†*
* {{ih|EST}}*
* {{ih|CRO}}*
* {{ih|ROU}}^

: ''&lt;nowiki&gt;*&lt;/nowiki&gt; automātiski kvalificējas 2018. gada Pasaules hokeja čempionāta 1. divīzijas B grupā''
: ''^ kvalificējas, uzvarot 2017. gada Pasaules čempionātā hokejā 2. divīzijas A grupā''
: ''&lt;sup&gt;†&lt;/sup&gt; rīkotāji''
: ''▼ kvalificējās izkrītot no 2017. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzijas A grupas''

{{Starptautiska sporta turnīra infokaste
 |             sports = hokejs
 |          nosaukums = 2018. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija B grupa
 |             valsts = {{LTU}}
 |            pilsēta = [[Kauņa]]
 |              laiks = 22.—28. aprīlis
 |     komandu_skaits = 6
 |             arēnas = 1
 |           pilsētas = 1
 |             spēles = 15
 |              vārti = 86
 |          skatītāji = 46040
 |    rezultatīvākais = {{flaga|Japāna}} [[Rju Hašimoto]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(8 punkti)&lt;/small&gt;
}}

{{#invoke:Sports table|main|style=WL OT
|update=complete
|source=[http://stats.iihf.com/Hydra/639/IHM639000_FINAL_RANKING_1_0.pdf IIHF]

&lt;!--Update team positions here--&gt;
|team1=LTU |team2=JPN |team3=EST |team4=UKR |team5=ROU |team6=CRO

&lt;!--Update team results here and then (if needed positions above). Don't forget to update the date above (update parameter)--&gt;
|win_UKR=1 |OTwin_UKR=0 |OTloss_UKR=1 |loss_UKR=3 |gf_UKR=10|ga_UKR=18
|win_JPN=2 |OTwin_JPN=2 |OTloss_JPN=0 |loss_JPN=1 |gf_JPN=17|ga_JPN=13
|win_LTU=4 |OTwin_LTU=1 |OTloss_LTU=0 |loss_LTU=0 |gf_LTU=26|ga_LTU=9 |status_LTU=HP
|win_EST=3 |OTwin_EST=0 |OTloss_EST=1 |loss_EST=1 |gf_EST=10|ga_EST=7
|win_ROU=1 |OTwin_ROU=0 |OTloss_ROU=1 |loss_ROU=3 |gf_ROU=12|ga_ROU=18
|win_CRO=1 |OTwin_CRO=0 |OTloss_CRO=0 |loss_CRO=4 |gf_CRO=11|ga_CRO=21|status_CRO=R

|hth_JPN=Igaunija 1–2 Japāna
|hth_EST=JPN
|hth_UKR=Rumānija 0–3 Ukraina
|hth_ROU=UKR

|name_UKR={{ih|UKR}}
|name_JPN={{ih|JPN}}
|name_LTU={{ih|LTU}}
|name_EST={{ih|EST}}
|name_ROU={{ih|ROU}}
|name_CRO={{ih|CRO}}

&lt;!--Update team qualifications here (defined below)--&gt;
|result1=PR |result6=REL

|res_col_header=QR
|col_PR=green1 |text_PR=Paaugstināta uz [[2019. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|A grupu]]
|col_REL=red1  |text_REL=Pazemināta uz [[2019. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2. divīzijas A grupu]]
}}

&lt;!-- BG BEGIN --&gt;
{| style=&quot;width:100%;&quot; cellspacing=&quot;1&quot;
|-
!width=25%|
!width=2%|
!width=6%|
!width=2%|
!width=25%|
|-
|22. aprīlis
|- style=&quot;font-size:95%;&quot;
|align=right|{{ih-rt|EST}}|| ||style=&quot;text-align:center; font-weight:bold;&quot; | 1:2 ({{piezīme|OT|Uzvara gūta spēles pagarinājumā}}) || ||{{ih|JPN}}||
|- style=&quot;font-size:95%;&quot;
|align=right|{{ih-rt|ROU}}|| ||style=&quot;text-align:center; font-weight:bold;&quot; | 0:3 || ||{{ih|UKR}}||
|- style=&quot;font-size:95%;&quot;
|align=right|{{ih-rt|CRO}}|| ||style=&quot;text-align:center; font-weight:bold;&quot; | 0:3 || ||{{ih|LTU}}||
|- style=&quot;font-size:95%;&quot;
|-
|23. aprīlis
|- style=&quot;font-size:95%;&quot;
|align=right|{{ih-rt|UKR}}|| ||style=&quot;text-align:center; font-weight:bold;&quot; | 0:2 || ||{{ih|EST}}||
|- style=&quot;font-size:95%;&quot;
|align=right|{{ih-rt|JPN}}|| ||style=&quot;text-align:center; font-weight:bold;&quot; | 4:3 || ||{{ih|CRO}}||
|- style=&quot;font-size:95%;&quot;
|align=right|{{ih-rt|LTU}}|| ||style=&quot;text-align:center; font-weight:bold;&quot; | 8:3|| ||{{ih|ROU}}||
|-
|25. aprīlis
|- style=&quot;font-size:95%;&quot;
|align=right|{{ih-rt|UKR}}|| ||style=&quot;text-align:center; font-weight:bold;&quot; | 2:4 || ||{{ih|CRO}}||
|- style=&quot;font-size:95%;&quot;
|align=right|{{ih-rt|ROU}}|| ||style=&quot;text-align:center; font-weight:bold;&quot; | 0:1|| ||{{ih|EST}}||
|- style=&quot;font-size:95%;&quot;
|align=right|{{ih-rt|JPN}}|| ||style=&quot;text-align:center; font-weight:bold;&quot; | 1:6|| ||{{ih|LTU}}||
|-
|27. aprīlis
|- style=&quot;font-size:95%;&quot;
|align=right|{{ih-rt|JPN}}|| ||style=&quot;text-align:center; font-weight:bold;&quot; | 3:2 ({{piezīme|OT|Uzvara gūta spēles pagarinājumā}})|| ||{{ih|ROU}}||
|- style=&quot;font-size:95%;&quot;
|align=right|{{ih-rt|EST}}|| ||style=&quot;text-align:center; font-weight:bold;&quot; | 5:1|| ||{{ih|CRO}}||
|- style=&quot;font-size:95%;&quot;
|align=right|{{ih-rt|LTU}}|| ||style=&quot;text-align:center; font-weight:bold;&quot; | 5:4 ({{piezīme|OT|Uzvara gūta spēles pagarinājumā}})|| ||{{ih|UKR}}||
|- style=&quot;font-size:95%;&quot;
|-
|28. aprīlis
|- style=&quot;font-size:95%;&quot;
|align=right|{{ih-rt|CRO}}|| ||style=&quot;text-align:center; font-weight:bold;&quot; | 3:7|| ||{{ih|ROU}}||
|- style=&quot;font-size:95%;&quot;
|align=right|{{ih-rt|UKR}}|| ||style=&quot;text-align:center; font-weight:bold;&quot; | 1:7|| ||{{ih|JPN}}||
|- style=&quot;font-size:95%;&quot;
|align=right|{{ih-rt|LTU}}|| ||style=&quot;text-align:center; font-weight:bold;&quot; | 4:1 || ||{{ih|EST}}||
|}
&lt;!-- BG END --&gt;

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

{{hokejs-aizmetnis}}
{{Pasaules čempionāts hokejā}}

[[Kategorija:Pasaules čempionāts hokejā]]
[[Kategorija:2018. gads sportā|Pasaules čempionats hokeja]]</text>
      <sha1>p0v8yw0qq5xtg795onojj027fdplzr3</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Derby County FC</title>
    <ns>0</ns>
    <id>398164</id>
    <revision>
      <id>4047692</id>
      <parentid>3813010</parentid>
      <timestamp>2024-04-25T13:06:02Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Vylks</username>
        <id>50297</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Sasniegumi */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2874" xml:space="preserve">{{Nosaukums slīprakstā}}
{{Futbola kluba infokaste
| text_color = #FFFFFF
| bg_color = #000000
| nos = ''Derby County''
| pilns = ''Derby County Football Club''
| iesauka = Auni (''The Rams'')
| pilsēta = {{Vieta|Anglija|Dārbi}}
| līga = ''[[Anglijas futbola čempionāts|Championship]]''
| sez = 2020.—2021.
| poz = 21. vieta
| dib = 1884
| stad = ''[[Pride Park Stadium]]''
| ietilp = 33 597
| prez = {{flaga|Anglija}} Mels Moriss
| tren = {{flaga|Anglija}} [[Pols Vorns]]
| pattern_la1 = _derbyc1920h
| pattern_b1 = _derbyc1920h
| pattern_ra1 = _derbyc1920h
| pattern_sh1 = _derbyc1920h
| pattern_so1 = _derbyc1920h
| leftarm1 = FFFFFF
| body1 = FFFFFF
| rightarm1 = FFFFFF
| shorts1 = 000000
| socks1 = FFFFFF
| pattern_la2 = 
| pattern_b2 = _derbyc1920a
| pattern_ra2 = 
| pattern_sh2 = _derbyc1920a
| pattern_so2 = 
| leftarm2 = 0080FF
| body2 = 0080FF
| rightarm2 = 0080FF
| shorts2 = 0080FF
| socks2 = 0080FF
| pattern_la3 = _derbyc1920t
| pattern_b3 = _derbyc1920t
| pattern_ra3 = _derbyc1920t
| pattern_sh3 = _derbyc1920t
| pattern_so3 = _derbyc1920t
| leftarm3 = 000000
| body3 = 000000
| rightarm3 = 000000
| shorts3 = FFFFFF
| socks3 = 000000
| logo = Derby County logo.png
}}
'''''Derby County Football Club''''' ir [[futbola klubs]] no [[Dārbi]], [[Lielbritānija|Lielbritānijā]]. Klubs spēlē [[Anglijas futbola čempionāts|Anglijas futbola čempionātā]], kas ir pēc spēka otrā līga. Mājas spēles aizvada ''[[Pride Park Stadium]]''.

== Sasniegumi ==
* '''Anglijas futbola augstākais līmenis''' (līdz 1992. gadam '''Pirmā divīzija'''; tagad — '''[[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīga]]''')
** Čempioni (2): 1971—72, 1974—75
** Vicečempioni (3): 1895–96, 1929–30, 1935–36
* '''Anglijas futbola 2. līmenis''' (1893.—1992. '''Otrā divīzija'''; 1992.—2004. '''Pirmā divīzija'''; tagad — '''''[[Anglijas futbola čempionāts|Championship]]''''')
** Čempioni: 1911—1912, 1914—15, 1968—69, 1986—87
** Vicečempioni (3): 1995–96
* '''[[FA kauss]]'''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablese/engcuphist.html |title=England FA Challenge Cup Finals |language=en |accessdate={{dat|2020|5|8||bez}} |publisher=[[RSSSF]]}}&lt;/ref&gt;
** Kausa ieguvēji (1): 1945–46
* '''''[[FA Community Shield]]''''' (līdz 2001. gadam — ''Charity Shield'')&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablese/engsupcuphist.html |title=England - List of FA Charity/Community Shield Matches |language=en |accessdate={{dat|2020|5|8||bez}} |publisher=[[RSSSF]]}}&lt;/ref&gt;
** Kausa ieguvēji (1): 1975

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Sisterlinks-inline}}
*{{Oficiālā mājaslapa|https://www.dcfc.co.uk/}} {{en ikona}}

{{futbols-aizmetnis}}
{{Anglijas Premjerlīga}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Anglijas futbola klubi]]
[[Kategorija:Derby County F.C.|Derby County F.C.]]</text>
      <sha1>axkxvh3k0ziys7pe5epwujeh0a68elz</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Žagars (uzvārds)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>403083</id>
    <revision>
      <id>4047966</id>
      <parentid>3799016</parentid>
      <timestamp>2024-04-26T03:16:18Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>Ēriks Žagars</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="492" xml:space="preserve">'''Žagars''' (sieviešu dzimtē [[Žagare]]) ir [[latviešu valoda|latviešu]] cilmes [[uzvārds]]. Cilvēki ar šo uzvārdu:

* [[Andrejs Žagars]] (1958—2019) — aktieris, režisors un uzņēmējs, Nacionālās operas direktors;
* [[Artūrs Žagars]] (2000) — basketbolists;
* [[Ēriks Žagars]] (1935—2022) — vēsturnieks, pedagogs, vēstures popularizators;
* [[Juris Žagars]] (1961) — aktieris, uzņēmējs un politiķis.

{{Uzvārds}}

[[Kategorija:Latviešu uzvārdi]]</text>
      <sha1>ddus45n8weo8ehi9ntbu33uj8v6wrq7</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Oļģerts Nikodemus</title>
    <ns>0</ns>
    <id>404310</id>
    <revision>
      <id>4047667</id>
      <parentid>3103360</parentid>
      <timestamp>2024-04-25T12:37:39Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3766" xml:space="preserve">{{Zinātnieka infokaste
|        platums = 
|          vārds = Oļģerts Nikodemus
|     vārds_orig = 
|         attēls = 
|     att_izmērs = 
|  att_nosaukums = 
|     dz_dat_alt = 
|        dz_gads = 1954
|     dz_mēnesis = 9
|       dz_diena = 29
|       dz_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Kuldīga|td=Latvija}}
|      m_dat_alt = 
|         m_gads = 
|      m_mēnesis = 
|        m_diena = 
|        m_vieta = 
|   dzīves_vieta = 
|      pilsonība = 
|        tautība = [[latvietis]]
|        dzimums = 
|         vecāki = 
|          brāļi = 
|          māsas = 
|   dzīvesbiedrs = 
|          bērni = 
|       paraksts = 
|   darba_vietas = 
|     alma_mater = [[Latvijas Universitāte]]
|        zinātne = [[ģeogrāfija]]
|    pasniedzēji = 
|       studenti = 
|     sasniegumi = 
|    apbalvojumi = 
|       piezīmes = 
|    kategorijas = nē
}}
'''Oļģerts Nikodemus''' (dzimis 1954. gada 29. septembrī [[Kuldīga|Kuldīgā]]) ir [[Latvija]]s [[ģeogrāfs]] un pasniedzējs, [[Latvijas Universitāte]]s [[profesors]] (no 2002. gada), [[LZA]] korespondentājloceklis (no 2005. gada). Specializējies [[Augsnes zinātne|augsnes zinātnē]] un [[Ainavu ekoloģija|ainavu ekoloģijā]].

== Dzīvesgājums ==
Dzimis 1954. gada 29. septembrī [[Kuldīga|Kuldīgā]]. Studēja [[Latvijas Valsts Universitāte]]s [[LU Ģeogrāfijas fakultāte|Ģeogrāfijas fakultātē]] (1975—1981), strādāja par Botānikas un ekoloģijas katedras inženieri (1979—1987), vēlāk par LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes lektoru (1987—1996). Pēc doktorantūras studijām (1995—1996) aizstāvēja doktora grādu un tika ievēlēts par fakultātes docentu (1997), asociēto profesoru (1998) un profesoru (2002). Strādāja par LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes Vides zinātnes nodaļas vadītāju (2001—2007) un fakultātes dekānu (2007—2016).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lu.lv/par/kontaktinformacija/meklesana/persona/ae482b6bae6b28e5f1631932d6e5c382/ |title=LU kontaktinformācija |access-date={{dat|2018|08|19||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20170706081226/http://www.lu.lv/par/kontaktinformacija/meklesana/persona/ae482b6bae6b28e5f1631932d6e5c382/ |archivedate={{dat|2017|07|06||bez}} }}&lt;/ref&gt;

== Zinātniskie darbi ==
* Bells S., Nikodemus O. 2000. Rokasgrāmata meža ainavas plānošanai un dizainam. Rīga: Valsts meža dienests, LTS International Ltd., 75 lpp.
* Sepp K., Jagomagi J., Kaasik A., Gulbinas Z., Nikodemus O., 2001. National Ecological Networks in the Baltic Countries. The NEBI Yearbook 2001/2002. Springer, NORDREGIO, pp. 103 — 122.
* Nikodemus O., Brūmelis G., Tabors G., Lapiņa L., Pope S. 2004. Monitoring of air pollution in Latvia between 1990 and 2000 using moss. ''Journal of Atmospheric Chemistry'' 49; 521—531.
* Tabors G., Brūmelis G., Lapiņa L., Pospelova G., Nikodemus O. 2004. Changes in element concentrations in moss segments after cross—transplanting between a polluted and non—polluted site. ''Journal of Atmospheric Chemistry'' 49; 191—197.
* Nikodemus O., Bell S., Grīne I., Liepiņš I. 2005. The impact of economic, social, and political factors on the landscape structure of the Vidzeme uplands in Latvia. ''Landscape and Urban Planning''. V 70, Issues 1—2. pp. 57 — 67.
* S. Bell, Z. Peneze, O. Nikodemus, A. Montarzino, I. Grīne. The value of the Latvian rural landscape. European Landscapes and Lifestyles. The Mediterranean and Beyond, 2007, Lisbon, p. 347—362.

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

{{Autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Nikodemus, Oļģerts}}

[[Kategorija:1954. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Kuldīgā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas ģeogrāfi]]
[[Kategorija:Latvijas Universitātes darbinieki]]</text>
      <sha1>l924a2ykttch7moor32xy0zfnh21ml7</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:Kisa2024</title>
    <ns>3</ns>
    <id>406920</id>
    <revision>
      <id>4048082</id>
      <parentid>2944873</parentid>
      <timestamp>2024-04-26T10:30:52Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Céréales Killer</username>
        <id>47892</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Céréales Killer pārvietoja lapu [[Dalībnieka diskusija:Kotik dq]] uz [[Dalībnieka diskusija:Kisa2024]]: Automatically moved page while renaming the user &quot;[[Special:CentralAuth/Kotik dq|Kotik dq]]&quot; to &quot;[[Special:CentralAuth/Kisa2024|Kisa2024]]&quot;</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="179" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|realName=|name=Kotik dq}}

-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2018. gada 21. septembris, plkst. 13.36 (EEST)</text>
      <sha1>nhcuzog92j2vwm2ased4xkvg8p3gjvd</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Voldemārs Rolāns</title>
    <ns>0</ns>
    <id>409097</id>
    <revision>
      <id>4047796</id>
      <parentid>3411001</parentid>
      <timestamp>2024-04-25T16:51:35Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>sīkumi, replaced: {{mdv| → {{miršanas datums un vecums|, }}, → }};, Krievijas impērij → Krievijas Impērij using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="10253" xml:space="preserve">{{Sportista infokaste
 |               vārds = Voldemārs Rolāns
 |       piktogramma_1 = Wrestling pictogram.svg
 |   piktogramma_1 izm = 
 | piktogramma_1 saite = Cīņas sports
 |          vārds_orig = ''Voldemar Roolaan''
 |              attēls = Roolaan voldemar.jpg
 |             att_izm = 
 |            paraksts = 
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |         pilns vārds = 
 |      dzimtais vārds = 
 |              dz_dat = {{dat|1914|1|4}}
 |             dz_viet = {{vieta|Krievijas Impērija|Igaunijas guberņa|Harju apriņķis|td=Igaunija}}
 |             mir_dat = {{miršanas datums un vecums|1991|6|3|1914|1|4}}
 |            mir_viet = {{vieta|Igaunija|Tallina}}
 |             tautība = [[Igauņi|igaunis]]
 |         dzīvesvieta = 
 |              garums = 
 |               svars = 
 |             iesauka = 
 |           mājaslapa = 
&lt;!------ Izglītība ------&gt;
 |          vidusskola = 
 |             koledža = 
 |          augstskola = 
 |        universitāte = 
 |          izgl iest1 = 
 |      izgl iest1_nos = 
 |          izgl iest2 = 
 |      izgl iest2_nos = 
&lt;!------ Profesionālā informācija ------&gt;
 |   pārstāvētā valsts = {{EST}}
 |        sporta veids = [[cīņas sports]]
 |          disciplīna = [[grieķu—romiešu cīņa]]&lt;br&gt;[[brīvā cīņa]]
 |            treneris = 
 |         bij_treneri = 
 |               trenē = 
 |        klubs_sadaļa =  Tallinna Sport, vēlāk Spartaks. 
&lt;!------ OS informācija ------&gt;
 |           os_dalība = 
 |          os_medaļas =  
 |         os_lab sasn = 
&lt;!------ PČ informācija ------&gt;
 |            PČ_saite = 
 |           pč_dalība = 
 |          pč_medaļas = 
 |         pč_lab sasn = 
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;
 |              tituli = 
 |         augst rangs = 
 |              aģenti = 
 |          sasniegumi = 
 |               slavz = 
 |             dzimums = V
 |           atjaunots = 
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
 |       rādīt_medaļas = 
 |         headercolor = 
 |       medaļu tabula = 
{{Medal|Competition|Eiropas čempionāts}}
{{Medal|Bronza|[[1938. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā|Tallina 1938]] | virs 79 kg}}
}}

'''Voldemārs Rolāns''' ({{val|et|Voldemar Roolaan}}; līdz 1936. gadam '''Voldemārs Fromanis''' {{val|et|Froman}}; dzimis {{dat|1914|1|4}}, miris {{dat|1991|6|3}}) bija [[Igaunija]]s cīkstonis, 1938. gada Eiropas čempionāta bronzas medaļas ieguvējs, 16-kārtējs Igaunijas čempions, astoņas reizes [[Grieķu-romiešu cīņa|grieķu-romiešu cīņā]] un astoņas — [[Brīvā cīņa|brīvā cīņā]].&lt;ref name=ESBL&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.esbl.ee/biograafia/Voldemar_Roolaan |title=ROOLAAN, VOLDEMAR |accessdate=2020-06-12 |work= |publisher=ESBL |date=2010-12-31 |language=et }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce |title=100 aastat Eesti raskejõustikku (1888–1988) |last=Koik |first=Lembit |year=1996 |publisher=Eesti Entsüklopeediakirjastus |location=Tallinn |isbn= |page=136 |pages= |language=et|ref=harv }}&lt;/ref&gt; Starptautiskajās sacensībās viņš piedalījās tikai grieķu-romiešu cīņā. Pārstāvēja klubu &quot;Tallinna Sport&quot; vēlāk &quot;Tallinna Spartak&quot;{{sfn2|Koik|1996|pp=321.–323}} No 1937. līdz 1946. gadam Igaunijas izlases komandas dalībnieks.&lt;ref name=ESBL /&gt;

== Biogrāfija ==
Voldemārs Rolāns 1924. gadā pabeidza pamatskolu. Ar cīņas sportu sāka nodarboties 1929. gadā sporta klubā &quot;Tallinna Sport&quot;. 1932. gadā pirmoreiz izcīnīja Igaunijas čempiona nosaukumu brīvajā cīņā. Pēc tam viņš šo titulu ieguva vēl septiņas reizes (1934, 1936—1940, 1945). Arī grieķu-romiešu cīņā Igaunijas čempiona godā Rolāns bija astoņas reizes (1935—1938, 1940—1942, 1945).&lt;ref name=ESBL /&gt; Lai gan 1936. gadā viņš kļuva par Igaunijas čempionu abos cīņas veidos, uz 1936. gada vasaras olimpiskām spēlēm tika aizsūtīts [[Voldemārs Megi]].{{sfn2|Koik|1996|p=137}} 1937. gadā Rolāns atkal uzvarēja Igaunijas čempionātā brīvajā cīņā 8. janvārī [[Tartu]]{{sfn2|Koik|1996|p=152}} un grieķu-romiešu cīņā 6.—7. martā [[Viljandi|Vīlandē]].{{sfn2|Koik|1996|p=143}} 16.—17. martā Tallinā notika sacīkstes grieķu-romiešu cīņā starp Igaunijas un [[Somija]]s valstsvienību A un B izlasēm. Tajās uzvaras izcīnīja abu izlašu vidējā svara cīkstoņi V. Megi (A izlase) un V. Rolāns (B izlase) un konkurence uz vietu valstsvienībā starp viņiem turpinājās. Abi cīkstoņi devās uz Eiropas čempionātu Parīzē un jau pēc tur pieņemtā lēmuma, čempionātā piedalījās Megi.{{sfn2|Koik|1996|p=147}}

1938. gadā cīkstoņiem galvenās sacensības bija [[1938. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā]] Tallinā. Šoreiz vieglajā svarā Igauniju pārstāvēja Rolāns. Viņš uzvarēja trīs cīņās, zaudēja divas un izcīnīja bronzas medaļu.&lt;ref name=ESBL /&gt; 1938. gada 14. novembrī Tallinā Igaunijas un [[Trešais reihs|Vācija]]s valstsvienību sacīkstēs grieķu-romiešu cīņā Rolāns guva minimālu uzvaru (2:1) pret [[Ludvigs Šveikerts|Šveikertu]], veicinot Igaunijas uzvaru ar 5:2.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce |year= |title=Smags  vācu cīkstoņu zaudējums Tallinā |journal=Sporta Pasaule |publisher= |volume= |issue=568 (18.11.1938) |page=11. lpp |url=http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp%7cissue:/p_001_sppa1938n568%7cpage:11%7cissueType:P |doi= |access-date=19.10.2018 |archive-date=15.05.2019 |archive-url=https://web.archive.org/web/20190515001310/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp%7cissue:/p_001_sppa1938n568%7cpage:11%7cissueType:P }}&lt;/ref&gt;

1939. gada 20. janvārī [[Berlīne|Berlīnē]] notika revanša mačs Vācija—Igaunija, kurā Šveikerts pret Rolānu guva uzvaru jau 28 sekundē. Igauņu cīkstoņi uzskatīja, ka Rolāna pleci pēc metiena nav skāruši grīdu, un iesniedza protestu, bet tiesneši pēc apspriedes to noraidīja.{{sfn2|Koik|1996|p=162}} Gada turpinājumā Rolāns valstsvienību sacīkstēs guva uzvaras: 26. janvārī uzvarēja čehu cīkstoni J. Hamplu, 28. februārī — latviešu cīkstoni [[Georgs Ozoliņš|G. Ozoliņu]], marta beigās somu [[Arvi Pikusāri|A. Pikusāri]]. Eiropas čempionātā 25.—28. aprīlī Oslo Rolāns ieguva 4. vietu 11 vīru konkurencē. 1. vietā bija [[Ivars Johansons|Johansons]] ([[Zviedrija]]), otrā — Šveikerts un trešā — Pikusāri.{{sfn2|Koik|1996|pp=165.—167}} 14.—15. oktobrī Rīgā risinājās sporta kluba &quot;Rīga ASK&quot; 20 gadu jubilejas sacīkstes grieķu-romiešu cīņā, kurās ņēma dalību arī igauņu cīkstoņi.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce |year= |title=7 Igaunijas olimpiskie kandidāti spēkosies Rīgā |journal=Rīts |publisher= |volume= |issue=Nr. 280 (10.10.1939) |pages=9. lpp |url=http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp%7cissue:/p_001_rits1939n280%7carticle:DIVL649%7cpage:17%7cissueType:P |doi= |access-date=19.10.2018 |archive-date=15.05.2019 |archive-url=https://web.archive.org/web/20190515001310/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp%7cissue:/p_001_rits1939n280%7carticle:DIVL649%7cpage:17%7cissueType:P }}&lt;/ref&gt; Vidējā svarā startēja arī Rolāns. Finālcīņā pār viņu G.Ozoliņš guva plecu uzvaru.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce |last1= |first1= |last2= |first2= |year= |title=Ozoliņš uzvar Rolānu |journal=Rīts |publisher= |volume= |issue=Nr. 286 (16.10.1939) |pages=7. lpp |url=http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp%7cissue:/p_001_rits1939n286%7cpage:13%7cissueType:P |doi= |access-date=19.10.2018 |archive-date=15.05.2019 |archive-url=https://web.archive.org/web/20190515001310/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp%7cissue:/p_001_rits1939n286%7cpage:13%7cissueType:P }}&lt;/ref&gt;

1940. gada 2.—3. martā Rolāns uzvarēja vēl brīvās Igaunijas grieķu-romiešu čempionātā{{sfn2|Koik|1996|p=169}}, bet gada beigās [[Igaunijas iekļaušana PSRS|anektētās Igaunijas]] brīvās cīņas čempionātā.{{sfn2|Koik|1996|pp=321.–323}} 1941. gadā viņš uzvarēja visas cīņas Igaunijas cīkstoņu mačos ar [[Gruzija]]s, [[Azerbaidžāna]]s, [[Maskava]]s un Latvijas cīkstoņiem.{{sfn2|Koik|1996|p=168}}

1945. gada PSRS komandu meistarsacīkstēs franču (grieķu-romiešu) cīņā Igaunija izcīnīja 2. vietu, fināla cīņā zaudējot Maskavai ar 3:4. No igauņu cīkstoņiem uzvarēja [[Johaness Kaubi|Kaubi]], Rolāns un [[Johaness Kotkass|Kotkass]].{{sfn2|Koik|1996|pp=197.–198}}

1946. gada PSRS komandu meistarsacīkstēs, kas notika no 21. līdz 24. decembrim Rīgā, Igaunijas cīkstoņi ieguva 3. vietu (1. — Maskava, 2. — KPFSR). Komandas sastāvā bija  arī Rolāns, kas pusfinālā zaudēja Maskavas komandas dalībniekam [[Konstantīns Koberidze|Koberidzem]], bet cīņā par trešo vietu uzvarēja [[Ukraina]]s komandas cīkstoni Karpinski.{{sfn2|Koik|1996|pp=201.–202}} 1947. gadā PSRS čempionātā Rolāns pussmagajā svarā palika  5. vietā.{{sfn2|Koik|1996|p=203}}

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sporta ārējās saites}}
* {{Tīmekļa atsauce |url=http://www.sport-komplett.de/sport-komplett/sportarten/r/ringen/hst/95.html |title=Ringen - Europameisterschaften (griechisch-römisch - Mittelgewicht) |accessdate=2018-10-16 |work= |publisher=.sport-komplett.de |date= |language=de |archiveurl=https://web.archive.org/web/20190429072833/http://www.sport-komplett.de/sport-komplett/sportarten/r/ringen/hst/95.html |archivedate=2019-04-29 }}
* {{Publikācijas atsauce |year= |title=Fiziskā kultūra un sports. Sākušās PSRS meistarsacīkstes franču cīņā |journal=Cīņa |publisher= |volume= |issue=Nr. 287 (22.12.1946) |pages=12. lpp |url=http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp |9=issue:/p_001_cina1946n297 |10=page:12 |11=issueType:P |doi= |access-date=19.10.2018 |archive-date=15.05.2019 |archive-url=https://web.archive.org/web/20190515001310/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp }}

{{DEFAULTSORT:Rolāns, Voldemārs}}
[[Kategorija:1914. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1991. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Igaunijas cīkstoņi]]</text>
      <sha1>om2wgoe18zw7nubvskfdz6ox4b2y8ou</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Transports Latvijā</title>
    <ns>0</ns>
    <id>411603</id>
    <revision>
      <id>4048102</id>
      <parentid>4047207</parentid>
      <timestamp>2024-04-26T11:54:53Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Meeets</username>
        <id>122895</id>
      </contributor>
      <minor />
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="12679" xml:space="preserve">&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://logris.lv/transporta-pakalpojumi/|title=Transporta Pakalpojumi|website=LogRis.lv|access-date=2024-04-26|date=2022-01-12}}&lt;/ref&gt;

'''Transporta infrastruktūra Latvijā''' sevī ietver [[autoceļš|autoceļus]], [[dzelzceļš|dzelzceļus]], [[lidosta]]s, lidlaukus, [[ūdensceļš|ūdensceļus]] un ar tiem saistītās [[osta]]s vai piestātnes, kā arī [[cauruļvads|cauruļvadu]] sistēmas.

== Ceļu sistēma ==
[[Ceļu satiksmes noteikumi]] paredz, ka [[transportlīdzeklis|transportlīdzekļiem]], kas pārvietojas pa Latvijas ceļiem, arī diennakts gaišajā laikā jābrauc ar iedegtiem dienas gaitas, tuvās gaismas vai priekšējiem miglas lukturiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/ta/id/274865-celu-satiksmes-noteikumi|title=Ceļu satiksmes noteikumi|website=LIKUMI.LV|access-date=2018-11-03|language=lv}}&lt;/ref&gt;

=== Autoceļi ===
{{see also|Latvijas autoceļi}}
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
! Numurs
![[Starptautiskais E ceļu tīkls|E ceļš]]
! class=&quot;unsortable&quot; | Virziens
! Garums (km)
|-
| {{a ceļš|1}}
| {{e ceļš|67}}
| [[Rīga]] - [[Ainaži]] &lt;small&gt;([[Igaunija]]s robeža)&lt;/small&gt;
| style=&quot;text-align:center;&quot;|101
|-
| {{a ceļš|2}}
| {{e ceļš|77}}
| [[Rīga]] - [[Sigulda]] - [[Veclaicene]] &lt;small&gt;([[Igaunija]]s robeža)&lt;/small&gt;
| style=&quot;text-align:center;&quot;|196
|-
| {{a ceļš|3}}
| {{e ceļš|264}}
| [[Inčukalns]] - [[Valmiera]] - [[Valka]] &lt;small&gt;([[Igaunija]]s robeža)&lt;/small&gt;
| style=&quot;text-align:center;&quot;|101
|-
| {{a ceļš|4}}
| {{e ceļš|67}} {{e ceļš|77}}
| [[Rīga]]s apvedceļš ([[Baltezers]] - [[Saulkalne]])
| style=&quot;text-align:center;&quot;|20
|-
| {{a ceļš|5}}
| {{e ceļš|67}} {{e ceļš|77}}
| [[Rīga]]s apvedceļš ([[Salaspils]] - [[Babīte]])
| style=&quot;text-align:center;&quot;|40
|-
| {{a ceļš|6}}
| {{e ceļš|22}} {{e ceļš|262}}
| [[Rīga]] - [[Daugavpils]] - [[Krāslava]] - [[Pāternieki]] &lt;small&gt;([[Baltkrievija]]s robeža)&lt;/small&gt;
| style=&quot;text-align:center;&quot;|307
|-
| {{a ceļš|7}}
| {{e ceļš|67}}
| [[Rīga]] - [[Bauska]] - [[Grenctāle]] &lt;small&gt;([[Lietuva]]s robeža)&lt;/small&gt;
| style=&quot;text-align:center;&quot;|85
|-
| {{a ceļš|8}}
| {{e ceļš|77}}
| [[Rīga]] - [[Jelgava]] - [[Meitene]] &lt;small&gt;([[Lietuva]]s robeža)&lt;/small&gt;
| style=&quot;text-align:center;&quot;|76
|-
| {{a ceļš|9}}
| 
| [[Rīga]] - [[Skulte (stacija)|Skulte]] - [[Liepāja]]
| style=&quot;text-align:center;&quot;|199
|-
| {{a ceļš|10}}
| {{e ceļš|22}}
| [[Rīga]] - [[Ventspils]]
| style=&quot;text-align:center;&quot;|190
|-
| {{a ceļš|11}}
| 
| [[Liepāja]] - [[Rucava]] &lt;small&gt;([[Lietuva]]s robeža)&lt;/small&gt;
| style=&quot;text-align:center;&quot;|57
|-
| {{a ceļš|12}}
| {{e ceļš|22}} {{e ceļš|262}}
| [[Jēkabpils]] - [[Rēzekne]] - [[Ludza]] - [[Terehova (Zaļesjes pagasts)|Terehova]] &lt;small&gt;([[Krievija]]s robeža)&lt;/small&gt;
| style=&quot;text-align:center;&quot;|166
|-
| {{a ceļš|13}}
| {{e ceļš|262}}
| [[Grebņeva]] &lt;small&gt;([[Krievija]]s robeža)&lt;/small&gt; - [[Rēzekne]] - [[Daugavpils]] - [[Medumi]] &lt;small&gt;([[Lietuva]]s robeža)&lt;/small&gt;
| style=&quot;text-align:center;&quot;|163
|-
| {{a ceļš|14}}
| {{e ceļš|262}}
| [[Daugavpils]] apvedceļš ([[Tilti (Līksnas pagasts)|Tilti]] - [[Kalkūne]])
| style=&quot;text-align:center;&quot;|15
|-
| {{a ceļš|15}}
| {{e ceļš|262}}
| [[Rēzekne]]s apvedceļš
| style=&quot;text-align:center;&quot;|7
|}

=== Latvijas autoceļu sistēmas garums ===
{| class=&quot;wikitable&quot; width=&quot;80%&quot; cellspacing=&quot;2&quot; cellpadding=&quot;2&quot; border=&quot;1&quot;
|- bgcolor=&quot;#efefef&quot; align=&quot;left&quot;
!Autoceļi
!Ar melno segumu,
km
!Ar grants/šķembu segumu, 
km
!Kopā, 
km
|-
|-
!Valsts autoceļi
!
!
!
|-
|Galvenie autoceļi (A)
| style=&quot;text-align:center;&quot;|1675
| style=&quot;text-align:center;&quot;|  -
| style=&quot;text-align:center;&quot;|1675
|-
|Reģionālie autoceļi (P)
| style=&quot;text-align:center;&quot;|4517
| style=&quot;text-align:center;&quot;|956
| style=&quot;text-align:center;&quot;|5473
|-
|Vietējie autoceļi (V)
| style=&quot;text-align:center;&quot;|2790
| style=&quot;text-align:center;&quot;|10 274
| style=&quot;text-align:center;&quot;|13 064
|-
|-
!Pašvaldību autoceļi
!
!
!
|-
|Autoceļi
| style=&quot;text-align:center;&quot;|1102
| style=&quot;text-align:center;&quot;|29 337
| style=&quot;text-align:center;&quot;|30 439
|-
|Ielas
| style=&quot;text-align:center;&quot;|4573
| style=&quot;text-align:center;&quot;|3466
| style=&quot;text-align:center;&quot;|8039
|-
|-
!Citi ceļi
!
!
!
|-
|Meža ceļi
| style=&quot;text-align:center;&quot;|24
| style=&quot;text-align:center;&quot;|8396
| style=&quot;text-align:center;&quot;|8420
|-
|Māju ceļi
| style=&quot;text-align:center;&quot;|500
| style=&quot;text-align:center;&quot;|3000
| style=&quot;text-align:center;&quot;|3500
|-
|-
|-
!Kopā ceļi un ielas
!15 100
!55 729
!70 610
|}

&lt;gallery mode=&quot;packed&quot; heights=&quot;170&quot;&gt;
Attēls:A10Latvia.jpg|Autoceļš [[Autoceļš A10 (Latvija)|A10]] pie [[Rīga]]s 
Attēls:Дорога Рига - Бауска Road Riga - Bauska.jpg|Autoceļš [[Autoceļš A7 (Latvija)|A7]] pie [[Iecava]]s
Attēls:A9-Latvia.jpg|Autoceļš [[Autoceļš A9 (Latvija)|A9]] pie [[Skrunda]]s
&lt;/gallery&gt;

== Dzelzceļi ==
{{see also|Latvijas dzelzceļš}}
[[Latvijas dzelzceļš]] ir valsts īpašumā esoša [[dzelzceļš|dzelzceļa]] kompānija Latvijā. Tās [[meitas uzņēmums|meitas uzņēmumi]] veic [[pasažieri|pasažieru]] pakalpojumus, kā arī pārvadā lielu daudzumu [[krava]]s, kravas vilcieni darbojas visā pašreizējā pasažieru tīklā, vairākas līnijas pašlaik ir slēgtas pasažieru pārvadājumiem.

Starp [[dzelzceļa līnija Gulbene—Alūksne|Gulbeni un Alūksni]] ir ekspluatācijā esošs (dienā kursē 2 vilcienu pāri) [[šaursliežu dzelzceļš]], kura garums ir 33 km.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.banitis.lv/|title=Bānītis|website=www.banitis.lv|access-date=2018-11-03|archiveurl=https://web.archive.org/web/20181105040443/http://banitis.lv/|archivedate=2018-11-05}}&lt;/ref&gt;

=== Dzelzceļu garums Latvijā ===
Platsliežu (1 520 mm platuma) - 2 314 km  (no tiem elektrificēti 270 km) 

Šaursliežu (750 mm platuma) - 33 km  (2002) 

Kopā: 2 347&amp;nbsp;km

&lt;gallery mode=&quot;packed&quot; heights=&quot;180&quot;&gt;
Attēls:Jelgava railway station.jpg|[[Jelgava (stacija)|Jelgavas&lt;br /&gt;dzelzceļa stacija]]
Attēls:ER2T-7113 Lielupes stacijā 2.JPG|Elektrovilciens ER2T-7113&lt;br /&gt;[[Lielupe (stacija)|Lielupes dzelzceļa stacijā]]
Attēls:Kalniena - Dunduri.JPG|[[Dzelzceļa līnija Gulbene—Alūksne]] posmā [[Kalniena]]&amp;nbsp;—&amp;nbsp;[[Dunduri]]
&lt;/gallery&gt;

=== Pasažieru vilciens ===
{{main|Pasažieru vilciens}}
[[Pasažieru vilciens]] ir VAS &quot;Latvijas dzelzceļš&quot; meitas kompānija un vienīgā pasažieru pa dzelzceļu pārvadāšanas kompānija Latvijā.

==== Iekšzemes pasažieru līnijas ====
* [[Dzelzceļa līnija Torņakalns—Tukums II|Torņakalns – Tukums II]]
* [[Dzelzceļa līnija Rīga—Jelgava|Riga – Jelgava]]
* [[Dzelzceļa līnija Jelgava—Liepāja|Jelgava – Liepāja]]
* [[Dzelzceļa līnija Rīga—Daugavpils|Riga – Daugavpils]]
* [[Dzelzceļa līnija Rēzekne II—Zilupe|Rēzekne – Zilupe]]
* [[Dzelzceļa līnija Rīga—Lugaži|Rīga – Lugaži]]
* [[Dzelzceļa līnija Zemitāni—Skulte|Zemitāni – Skulte]]
* [[Pļaviņas]] – [[Gulbene]]

=== Dzelzceļa satiksme ar kaimiņvalstīm ===
* [[Krievija]] - satiksme nodrošināta
* [[Lietuva]] - satiksme nodrošināta
* [[Baltkrievija]] - satiksme nodrošināta
* [[Igaunija]] - satiksme nodrošināta

== Lidostas ==
[[Starptautiskā lidosta &quot;Rīga&quot;]] ir galvenā un vienīgā lielā Latvijas [[lidosta]], kas gadā pārvadā aptuveni 5 miljonus pasažieru (2017. gadā pat nedaudz vairāk par 6 miljoniem).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.riga-airport.com/lv/main/zinas/aktuali/lidosta-riga-gadu-nosledz-ar-ieverojamu-pasazieru-un-kravu-apjoma-pieaugumu|title=Lidosta “Rīga” gadu noslēdz ar ievērojamu pasažieru un kravu apjoma pieaugumu  {{!}} Riga International Airport|website=www.riga-airport.com|access-date=2018-11-03|archiveurl=https://web.archive.org/web/20180129154351/http://www.riga-airport.com/lv/main/zinas/aktuali/lidosta-riga-gadu-nosledz-ar-ieverojamu-pasazieru-un-kravu-apjoma-pieaugumu|archivedate=2018-01-29}}&lt;/ref&gt; Tā ir lielākā lidosta [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]] un nodrošina tiešos lidojumus uz vairāk nekā 80 galamērķiem 30 valstīs, ieskaitot tiešo transatlantisko lidojumu uz [[Ņujorka]]s Džona Kenedija starptautisko lidostu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.aviokases.lv/lv/letas-aviobiletes/aviosabiedriba/airbaltic?gclid=EAIaIQobChMIl5yy2vS43gIVGqqaCh39qQr_EAAYBCAAEgIzrPD_BwE|title=LĒTAS AVIOBIĻETES - AVIOKASES.LV|website=www.aviokases.lv|access-date=2018-11-03}}&lt;/ref&gt; Tā ir arī [[airBaltic]] galvenais centrs. Lidostas atrodas arī [[Lidosta &quot;Ventspils&quot;|Ventspilī]], [[Starptautiskā lidosta &quot;Liepāja&quot;|Liepājā]], [[Lidosta &quot;Jūrmala&quot;|Jūrmalā]] (Tukumā).

=== Lidlauki ===
2003. gadā Latvijā bija 51 lidlauks, 27 no tiem ar cieto segumu.

&lt;gallery mode=&quot;packed&quot; heights=&quot;160&quot;&gt;
Attēls:AirBaltic Boeing 757-200 at RIX.jpg|[[AirBaltic]] [[Boeing 757]] paceļas no [[Starptautiskā lidosta &quot;Rīga&quot;|Rīgas Starptautiskās lidostas]]
Attēls:Jūrmalas_lidostas_terminālis_(centrs).jpg|[[Lidosta &quot;Jūrmala&quot;|Lidostas &quot;Jūrmala&quot;]] pasažieru terminālis 2014. gadā
Attēls:Ventspils airport.jpg|[[Lidosta &quot;Ventspils&quot;]]
&lt;/gallery&gt;

== Ostas ==
[[Ventspils osta]] ir noslogotākā osta [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]]. Galvenās ostas atrodas Rīgā ([[Rīgas osta|Rīgas brīvosta]] un [[Rīgas pasažieru osta|Rīgas Pasažieru termināls]]), Ventspilī ([[Ventspils osta|Ventspils brīvosta]]) un Liepājā ([[Liepājas osta]]). Lielākā daļa no tām tiek izmantota [[tranzīta satiksme]]i, puse no kravas ir [[jēlnafta]] un [[naftas produkti]].&lt;ref name=&quot;wpt&quot;&gt;[https://web.archive.org/web/20080908042001/http://web.worldbank.org/WBSITE/EXTERNAL/COUNTRIES/ECAEXT/EXTECAREGTOPTRANSPORT/0,,contentMDK:20647605~pagePK:34004173~piPK:34003707~theSitePK:571121,00.html Latvia], World Bank&lt;/ref&gt;

Latvijā ir arī septiņas mazākas nozīmes ostas, kuras atrodas [[Skultes osta|Skultē]], [[Salacgrīva|Salacgrīvā]], [[Mērsrags|Mērsragā]], [[Rojas osta|Rojā]], [[Pāvilosta|Pāvilostā]], [[Engure|Engurē]] un [[Lielupe (Jūrmala)|Lielupē]]. Šīs ostas lielāko tiesu tiek izmantotas zvejniecībā  un kokmateriālu pārvadājumiem. Mazākās nozīmes ostas veido 2% no Latvijas  ostu pārkrauto kravu apjoma.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://ursus.lv/lv/noderigi/logistikas-infrastruktura-latvija|title=Loģistikas infrastruktūra Latvijā {{!}} Ursus Forwarding|website=ursus.lv|access-date=2021-01-27}}&lt;/ref&gt;

&lt;gallery mode=&quot;packed&quot; heights=&quot;160&quot;&gt;
Attēls:Cruceros en el muelle de Riga, Letonia, 2012-08-07, DD 01.JPG|[[Rīgas pasažieru osta]]
Attēls:Ventspils osta.jpg|[[Ventspils osta|Ventspils brīvosta]]
Attēls:Rojas osta 1999-07-17.jpg|Rojas osta 1999. gadā
&lt;/gallery&gt;

== Ūdensceļi ==
300&amp;nbsp;km (pastāvīgi kuģojami).

== Cauruļvadi ==
[[Nafta]]s 412&amp;nbsp;km; naftas produktu 421&amp;nbsp;km; [[dabasgāze]]s 1,097&amp;nbsp;km (2003).

== Tirdzniecības flote ==
11 kuģi (ar [[tonnāža|tonnāžu]] 1 000 vai vairāk bruto reģistra tonnas (GRT)) kopā pavisam 53 153 GRT/37 414 tonnu pilno kravnesību jeb ''dedveitu''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://termini.lza.lv/term.php?term=dedveits&amp;list=dedveits&amp;lang=LV|title=Akadēmiskā terminu datubāze - dedveits - dedveits|website=termini.lza.lv|access-date=2018-11-03}}&lt;/ref&gt; (DWT), ieskaitot dažus ārvalstu īpašumā esošus kuģus, kas šeit reģistrēti kā peldoši zem Latvijas karoga:

* Vācijas īpašumā -1;
* Grieķijas īpašumā -1; 
* Ukrainas īpašumā -1 (2002).

=== Kuģi pēc veida ===
* Kravas kuģi (''cargo ships'') - 6;
* Naftas tankkuģi (''petroleum tankers'') - 1;
* Refrižeratori (''refrigerated cargo'') - 2;
* Rolkeri&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://termini.lza.lv/term.php?term=rolkeris&amp;list=rolkeris&amp;lang=LV|title=Akadēmiskā terminu datubāze - rolkeris - rolkeris|website=termini.lza.lv|access-date=2018-11-03}}&lt;/ref&gt; (''roll-on/roll-off ships'') - 1;
* Mazās kabotāžas&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lv.oxforddictionaries.com/definition/maza_kabotaza|title=vārds Mazā kabotāža {{!}} definīcija Latviski valodā - Oxford Living Dictionaries|website=Oxford Dictionaries {{!}} Latviski|access-date=2018-11-03}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; / pasažieru -1.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://mikes.railhistory.railfan.net/r096.html History of railroad construction in Latvia]
* [https://web.archive.org/web/20181120130057/http://www.sam.gov.lv/satmin/content/?lng=en&amp;cat=134 Ministry of Transport of Republic of Latvia]
* [http://www.transport.lv/ Transport in Latvia]

[[Kategorija:Dzelzceļš Latvijā]]
[[Kategorija:Autoceļi Latvijā]]
[[Kategorija:Latvijas ostas]]
[[Kategorija:Lidostas Latvijā]]
[[Kategorija:Transports Latvijā]]</text>
      <sha1>mlrrmct0i7qq728bfa5tglcv2kdh9jy</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Veidne:Dzēšanai izvirzītās lapas</title>
    <ns>10</ns>
    <id>413574</id>
    <revision>
      <id>4047838</id>
      <parentid>4047351</parentid>
      <timestamp>2024-04-25T18:01:46Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>EdgarsBot</username>
        <id>50781</id>
      </contributor>
      <comment>upd</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2171" xml:space="preserve">&lt;div style=&quot;float:right;&quot;&gt;{{Tnavbar|Dzēšanai izvirzītās lapas|mini=1}}&lt;/div&gt;
Atjaunināts: 2024-04-25 18:01:46{{clear}}
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
|-
! Lapa || Izvirzīšanas datums || Dienu skaits || Izvirzītājs || Kopsavilkuma komentārs || Pamatojums veidnē || Termiņš
|-
| {{page-multi|page=Kebračo|t|h|d}} || 2024-04-11 19:10:34 || 13 || {{U|Egilus}} || &lt;nowiki&gt;&lt;/nowiki&gt; || Ja netiks izveidots raksts || 30 (11.05.2024)
|-
| {{page-multi|page=Utopia (Trevisa Skota albums)|t|h|d}} || 2024-04-13 05:11:57 || 12 || {{U|Biafra}} || &lt;nowiki&gt;raksts izvirzīts uz dzēšanu&lt;/nowiki&gt; || slikts tulkojums.; termiņš: 28.04.2024 || 28.04.2024
|-
| {{page-multi|page=Kanādas futbola līga|t|h|d}} || 2024-04-13 21:03:30 || 11 || {{U|Baisulis}} || &lt;nowiki&gt;dzēst, ja tuvākajā laikā nesakārtos.....&lt;/nowiki&gt; || ja nesakārtos || 15 (29.04.2024)
|-
| {{page-multi|page=Lietuvas tautas tērps|t|h|d}} || 2024-04-20 06:17:53 || 5 || {{U|Baisulis}} || &lt;nowiki&gt;dzēst, ja tuvākajā laikā nesakārtos.....&lt;/nowiki&gt; || ja nesakārtos || 5 (25.04.2024)
|-
| {{page-multi|page=Videoklips|t|h|d}} || 2024-04-21 18:31:45 || 3 || {{U|Egilus}} || &lt;nowiki&gt;Dzēst|Neveiksmīgs mašīntulkojums, nesaskan ar vārda nozīmi latviski&lt;/nowiki&gt; || Neveiksmīgs mašīntulkojums, nesaskan ar vārda nozīmi latviski || 15 (06.05.2024)
|-
| {{page-multi|page=Perfekti skaitļi|t|h|d}} || 2024-04-21 20:23:40 || 3 || {{U|Baisulis}} || &lt;nowiki&gt;dzēst, ja tuvākajā laikā nesakārtos.....&lt;/nowiki&gt; || ja nesakārtos || 15 (06.05.2024)
|-
| {{page-multi|page=Zane Zusta|t|h|d}} || 2024-04-21 20:25:15 || 3 || {{U|Baisulis}} || &lt;nowiki&gt;dzēst, ja tuvākajā laikā nesakārtos.....&lt;/nowiki&gt; || ja nesakārtos || 15 (06.05.2024)
|-
| {{page-multi|page=Aleksa Valtere|t|h|d}} || 2024-04-22 19:25:56 || 2 || {{U|Egilus}} || &lt;nowiki&gt;Tādas kvalitātes teksts drīzāk atgādina difamāciju.&lt;/nowiki&gt; || Nav redzama nozīmība, teksts analfabētisks. || 15 (07.05.2024)
|-
| {{page-multi|page=4. tūkstošgade|t|h|d}} || 2024-04-25 16:00:10 || 0 || {{U|Quinlan83}} || &lt;nowiki&gt;Requesting deletion&lt;/nowiki&gt; || Test page || 
|-
|}&lt;noinclude&gt;
[[Kategorija:Vikipēdijas veidnes]]&lt;/noinclude&gt;</text>
      <sha1>9jv5y0hesh7uitui0pra844secbztcd</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Minimālā alga</title>
    <ns>0</ns>
    <id>414021</id>
    <revision>
      <id>4048060</id>
      <parentid>4034287</parentid>
      <timestamp>2024-04-26T09:18:30Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="39737" xml:space="preserve">'''Minimālā alga''' ir noteiktā minimālā atlīdzība stundā, dienā, nedēļā vai mēnesī (gadā), ko darba devējs var maksāt savam darbiniekam un par kuru darbinieks var likumīgi pārdot savu darbu.

Minimālās algas var izveidot likumīgi un neformāli, piemēram, parakstot nozaru nolīgumu starp apvienību un konsolidētu darba devēju (tarifu nolīgums).

Lai gan daudzās valstīs tiek izmantota minimālā alga, nav viennozīmīga viedokļa par ieguvumiem un kaitējumu, kas rodas šāda minimuma izveidē.

Visas valstis, tostarp [[Krievija]], nav ratificējušas [[Starptautiskā Darba organizācija|Starptautiskās Darba organizācijas]] konvenciju Nr. 131 &quot;Par minimālajām algām 1970. gadā&quot;.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.ilo.org/wcmsp5/groups/public/@ed_norm/@normes/documents/normativeinstrument/wcms_c131_ru.htm|title=КОНВЕНЦИЯ 131|publisher=www.ilo.org|accessdate=2018-11-25}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|title=1.4. Основные конвенции МОТ|url=http://www.ilo.org/moscow/areas-of-work/wages/WCMS_549771/lang--ru/index.htm|date=2011-07-13|accessdate=2018-11-25|language=ru}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.ilo.org/dyn/normlex/en/f?p=NORMLEXPUB:11300:0::NO::P11300_INSTRUMENT_ID:312276|title=Ratifications of ILO conventions: Ratifications by Convention|publisher=www.ilo.org|language=en|accessdate=2018-11-25}}&lt;/ref&gt; Līdz 2015. gada beigām 52 valstis ratificēja Konvenciju Nr. 131, tostarp 11 valstis pēc 2000. gada. Ar attiecīgiem tiesību aktiem vai saistošiem koplīgumiem vairāk nekā 90% no minimālo algu dalībvalstīm ir noteikušas vienu vai vairākas minimālās algas. Tas nenozīmē, ka visās valstīs minimālā alga aptver lielāko daļu darba ņēmēju vai tiek regulāri pārskatīta, tomēr tas parāda, ka minimālās algas ir derīgas lielākajā daļā pasaules valstu. 
Daudzās no šīm valstīm politisko debašu priekšmets ir ne tikai minimālās algas lietderība, bet arī veids, kā sasniegt attiecīgā mehānisma efektivitāti.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|title=1.2. Сколько стран ввели у себя МРOТ?|url=http://www.ilo.org/moscow/areas-of-work/wages/WCMS_549769/lang--ru/index.htm|date=2011-07-13|accessdate=2018-11-25|language=ru}}&lt;/ref&gt;

== Minimālās algas mērķi ==
Minimālā alga ietekmē zemāko apmaksāto darbinieku darbu. Pirmoreiz šī regulēšanas metode tika piedāvāta kā cīņa pret &quot;svīšanas&quot; nozarēm, jo ​​tiek uzskatīts, ka to īpašnieki, kuriem ir tirgus ietekme, nosaka &quot;netaisnīgu&quot; cenu saviem darbiniekiem. Šīs problēmas risinājuma pamatā ir pārliecība, ka tirgus nespēj patstāvīgi noteikt &quot;taisnīgu&quot; cenu par vismazāk attīstīto strādnieku darbu. Tādēļ vienīgais veids, kā atrisināt šo problēmu, ir administratīvi mainīt algu struktūru un tādējādi pārdot ienākumus. 
Šajā sakarā minimālā alga tiek uzskatīta par vienu no veidiem, kā apkarot nabadzību.

Galvenie minimālās algas ieviešanas iemesli ir:

* Palielina dzīves līmeni visnabadzīgākajām un neaizsargātākajām iedzīvotāju grupām un paaugstina vidējo dzīves līmeni.
* Samazina valsts sociālos izdevumus nabadzīgāko iedzīvotāju grupu ienākumu pieauguma dēļ.
* Stimulē patēriņu, palielinot naudas piedāvājumu nabadzīgajiem cilvēkiem, un tas pozitīvi ietekmē ekonomisko izaugsmi
* Stimulē darba ražīgumu, jo darba devējs ir ieinteresēts iegūt lielāku produkcijas apjomu par lielākām naudas summām.
* Motivē un iedvesmo strādājošos strādāt vairāk (atšķirībā no sociālajām programmām un citiem līdzīgiem maksājumiem).&lt;ref name=&quot;freeman paper&quot;&gt;{{cite paper|author=Richard B. Freeman|title=Minimum Wages – Again!|version=|publisher=International Journal of Manpower|year=1994|url=|accessdate=2007-02-12}}&lt;/ref&gt;
* Uzņēmums var samazināt darbinieku apmācību, jo samazina darbinieku apgrozījumu.&lt;ref name=&quot;economist2006&quot;&gt;[http://www.economist.com/world/na/displaystory.cfm?story_id=8090466 A blunt instrument], ''[[The Economist]]'', October 26, 2006{{en icon}}&lt;/ref&gt;

== Strīdi ap minimālo algu ==
Lai gan minimālās algas noteikšanas mērķi parasti tiek uzskatīti par pareiziem, pastāv domstarpības par pozitīvo ietekmi, pārsniedzot minimālās algas izmantošanas negatīvās sekas. Kopš likumdošanas bāzes minimālās algas rašanās, šie likumi ir izraisījuši politiskas debates.

[[Džordžs Stiglers]] (George Stigler) 1946. gadā piedāvāja klasisku izskatu par minimālās algas trūkumiem kā līdzekli cīņā pret nabadzību. Daži ekonomisti uzskata, ka minimālās algas ir mazāk efektīvas cīņā pret nabadzību un uzņēmumiem nodarot lielāku kaitējumu nekā citas metodes.

Amerikas Ekonomikas asociācijas aptaujas 2007. gadā parādīja, ka 73% ekonomisti uzskata, ka ievērojams minimālās algas pieaugums ASV izraisīs nodarbinātības kritumu un tikai 6% uzskata, ka minimālās algas ir efektīvs veids, kā apkarot nabadzību.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|title=Employment Policies Institute {{!}} Majority of Labor Economists Believe Minimum Wage Hikes Cause Unemployment|url=https://www.epionline.org/release/majority-of-labor-economists-believe-minimum-wage-hikes-cause-unemployment/|work=Employment Policies Institute|accessdate=2018-11-25|language=en}}&lt;/ref&gt; Bet vēlāk 2014. gadā ASV debatēs par Obama piedāvātās minimālās algas pieaugumu septiņi Nobela prēmijas laureāti ekonomikā - Kenneth Arrow, Peter Diamond, Eric Maskin, Thomas Schelling, Robert Solow, Michael Spence un Joseph Stiglitz - izteica atbalstu minimālā alga. Viņi parakstīja vēstuli, kurā teikts&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|title=Over 600 Economists Sign Letter In Support of $10.10 Minimum Wage: Economist Statement on the Federal Minimum Wage|url=https://www.epi.org/minimum-wage-statement/|work=Economic Policy Institute|accessdate=2018-11-25|language=en-US}}&lt;/ref&gt;:&lt;blockquote&gt;Pēdējos gados zinātniskajā literatūrā ir gūti ievērojami panākumi, pētot minimālās algas pieauguma ietekmi uz nodarbinātību, un ievērojams skaits faktu liecina, ka minimālās darba algas paaugstināšanai bija neliela vai vispār neietekmēta algotā darba ņēmēju nodarbinātība ar minimālu algu, pat vājā tirgus periodos darbs&lt;/blockquote&gt;

=== Nodarbinātības samazinājums ===
Galvenā pretrunu tēma attiecībā uz minimālās aļģēm ir saistība starp minimālo algu un bezdarbu. Atšķirības no minimālās algas izmantošanas, pamatojoties uz neoklasicisma teoriju, apgalvo, ka minimālās algas pieaugums izraisa nodarbinātības samazināšanos.

=== Neoklasicisma teorija ===
[[Attēls:Wage labour 2.svg|right|250px]]
Saskaņā ar neoklasicisma ekonomisko teoriju minimālās algas noteikšana virs līdzsvara punkta noved pie bezdarba pieauguma, kas ir saistīts ar to, ka vairāk darbinieku vēlas strādāt ar šo naudu, un mazāk darba devēju ir gatavi tos samaksāt. Šajā gadījumā minimālās algas izturas tāpat kā cenu grīdas. Tāpat kā cenu grīdai, minimālās algas rada pārāk lielu darbaspēka piedāvājumu, kas atšķirībā no precēm netiek iznīcināta vai nopelna valsts, un līdz ar to veido bezdarbu. Šī situācija ir saistīta ar faktu, ka mākslīgi augsti minimālās darba likmes palielina uzņēmuma izmaksas, kurām, lai saglabātu uzņēmuma rentabilitātes līmeni vai [[Rentabilitāte|rentabilitāti]], principā būtu jāpieņem darbā mazāk darbinieku. Sliktākajā gadījumā tas var novest pie dažu grupu izslēgšanas no darba tirgus.&lt;ref&gt;{{grāmatas atsauce|title=South Africa's War Against Capitalism|url=https://archive.org/details/southafricaswara00will|last=Williams|first=Walter|authorlink=|coauthors=|year=1989|publisher=Praeger|location=New York|isbn=027593179X|pages=}}&lt;/ref&gt; Darba pieprasījuma samazinājums, kas nav darba vietu skaita samazināšana, var samazināt darba laiku.&lt;ref&gt;Tupy, Marian L. [http://www.nationalreview.com/comment/tupy200405140912.asp ''Minimum Interference''] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090218125417/http://nationalreview.com/comment/tupy200405140912.asp |date={{dat|2009|02|18||bez}} }}, National Review Online, May 14, 2004&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;The Wages of Politics&quot;&gt;{{ziņu atsauce|title=The Wages of Politics|url=http://www.opinionjournal.com/weekend/hottopic/?id=110009232|work=[[Wall Street Journal]]}}&lt;/ref&gt;

Tādējādi var apgalvot, ka minimālu algu ieviešana uzlabo to cilvēku dzīvi, kuru likmes ir palielinātas, bet kaitē to cilvēku interesēm, kuri ir samazinājušies. Tomēr minimālās algas aizstāvji uzskata, ka viss ir daudz sarežģītāks nekā teorētiski. Viens no šiem faktoriem ir iespēja, ka darba tirgū ir monopsons, un, lai gan ekonomiskā situācija mono pilsētā ir reta, informācijas trūkums, individuālas īpašības un zemā personīgā mobilitāte var radīt zināmu ietekmi uz darba devēju, nosakot algu likmes.

=== Neoklasicisma teorijas kritika ===
Vairāki ekonomisti, piemēram, Pierangelo Garegnani,&lt;ref&gt;P. Garegnani, «Heterogeneous Capital, the Production Function and the Theory of Distribution», ''Review of Economic Studies'', V. 37, N. 3 (Jul. 1970): 407—436&lt;/ref&gt; Robert L. Viennau,&lt;ref&gt;Robert L. Vienneau, «On Labour Demand and Equilibria of the Firm», ''Manchester School'', V. 73, N. 5 (Sep. 2005): 612—619&lt;/ref&gt; Arrigo Orocher un Jan Stedman,&lt;ref&gt;Arrigo Opocher and Ian Steedman, «Input Price-Input Quantity Relations and the Numeraire», ''Cambridge Journal of Economics'', V. 3 (2009): 937—948&lt;/ref&gt; atsaucoties uz Piero Sraff darbu, noraida vienkāršo darba tirgus pieprasījuma un piedāvājuma modeli, apgalvojot, ka tas ir loģiski nepareizs. Gary Fields, profesors Kornela Universitātē, uzskata, ka šāds piedāvājuma un pieprasījuma modelis nepareizi novērtē darba tirgu tikai vienā nozarē. Pēc viņa domām, divu nozaru darba tirgus modelis, kas parāda iespējamo mobilitāti starp pašnodarbināto sektoru, uz ko neattiecas minimālās algas, un nozarē, uz kuru attiecas minimālāalga, dod iespēju veikt precīzāku analīzi. Balstoties uz šo modeli, viņš secina, ka &quot;tā kā neaptverto (minimālās algas) nozare pastāv visur, modeļa prognozēšana no mācību grāmatas nevar būt uzticama&quot;.&lt;ref&gt;Gary Fields, &quot;The Unemployment Effects of Minimum Wages, &quot; International Journal of Manpower, Vol. 15, issue 2 (1994), pp. 74-81.&lt;/ref&gt;

Kā jau minēts, cita neoklasicisma teorijas apgalvojuma nepareizības gadījums ir darba devēja monopsons, gan darba devēju slepenas vienošanās gadījumā, gan objektīvu priekšnoteikumu gadījumā, piemēram, zemas iedzīvotāju mobilitātes ziņā. Monopsonijas gadījumā pieprasījuma grafika kļūst arvien straujāka, kas nozīmē, ka līdzsvara cena pāriet uz labo pusi, kas noved pie likmju samazināšanas salīdzinājumā ar konkurējošu tirgu. Šajā gadījumā labi izveidota minimālā alga var palielināt likmes, nemazinot nodarbinātību un, iespējams, palielinot to. Tomēr attiecībā uz monopsoniju nav objektīvu datu minimālās aļģes noteikšanai līdzsvara cenas līmenī, un minimālās algas ietekme uz nodarbinātību pilnībā ir atkarīga no politiskā lēmuma pamanāmības. Parasti šajā gadījumā piemērotāk ir piemērot pretmonopola likumus nekā minimālās algas.

Cits gadījums, kad minimālo algu izveide neietekmē nodarbinātību, ir zemu cenu elastība attiecībā uz pieprasījumu pēc konkrētu nozaru produktiem. Šajā gadījumā minimālo algu noteikšana vienkārši palielina ražojamā produkta cenu, kas pircējam joprojām ir jāiegādājas. Tomēr globālajā ekonomikā ar atšķirīgām minimālo algu regulējumiem dažādās valstīs ir iespējama produktu importa aizstāšana, kas novedīs pie nozares slēgšanas šajā nozarē un līdz ar to arī bezdarba līmeņa pieauguma. Piemērs ir ogļu rūpniecība Francijā, kur ilgtermiņa kalnraču ieguvēju sociālo pabalstu pieaugums, tostarp algas, un vairākas citas problēmas lika šai nozarei nespēju konkurēt un slēgt pēdējo ogļu raktuves La-Ouv 2004. gadā.

Alans Blinders minēja trīs iemeslus, kāpēc minimālās algas noteikšana neietekmē nodarbinātību: augstie tempi samazina darbinieku mainību un līdz ar to arī darbinieku apmācības izmaksas; minimālās algas pieaugums var radīt potenciālo problēmu saistībā ar darbinieku pieņemšanu darbā augstākā līmenī nekā pašreizējie darbinieki; Darbinieku, kas saņem minimālo algu, izmaksas var būt tik neliela daļa no kopējām izmaksām, kuras tos var neievērot. Blinder atzīst, ka nav pārliecināts par savu paziņojumu pareizību, bet uzskata, ka &quot;saraksts rāda, ka kāds var dalīties ar jauniem empīriskiem datiem un joprojām ir pilntiesīgs ekonomists&quot;.&lt;ref&gt;Alan S. Blinder, &quot;The $5.15 Question, &quot; The New York Times, 23 May 1996, p. A29.&lt;/ref&gt;

=== Inflācija ===
{{Slikts tulkojums}}
Daži ekonomisti norāda, ka minimālās algas var izraisīt cenu inflāciju, jo uzņēmums cenšas kompensēt zaudējumus, samazinot cenas.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.heritage.org/Research/Labor/BG1162.cfm|title=Increasing the Mandated Minimum Wage: Who Pays the Price?&lt;!-- Bot generated title --&gt;|accessdate=2019. gada 21. febr.|archive-date=2009. gada 28. Novembris|archive-url=https://web.archive.org/web/20091128052437/http://www.heritage.org/Research/Labor/BG1162.cfm}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|title=Why Wal-Mart Matters {{!}} Art Carden|last=kanopiadmin|url=http://www.mises.org/story/2377|work=Mises Institute|date=2006-11-03|accessdate=2018-11-25|language=en|archive-date=2009-04-11|archive-url=https://web.archive.org/web/20090411032001/http://www.mises.org/story/2377}}&lt;/ref&gt;

Minimālo algu vērtība ir nozīmīgs cenu faktors, taču kopumā citi faktori ietekmē inflāciju. Bezdarba pieaugums, kas saistīts ar minimālgalvas dārzeņu skaita palielināšanos, ko parasti norāda arī minimālās algas pretinieki, samazina inflācijas spiedienu, [[Filipsa līkne]] pirmajā tuvumā norāda uz to. Parasti centrālā banka ir atbildīga par inflāciju, un tā var pielāgot savu politiku, pamatojoties uz minimālās algas izmaiņām. Ekonomists Peter Tulip samazina minimālo algu jautājumu, pētot tā ietekmi uz NAIRU (bezdarba līmenis, nevis paātrināta inflācija),&lt;ref&gt;{{Статья|автор=Peter Tulip|заглавие=Do Minimum Wages Raise the NAIRU?|ссылка=http://www.petertulip.com/2003June/NAIRU2004.pdf|язык=eng|издание=Federal Reserve Board|тип=|год=2004|месяц=|число=|том=|номер=|страницы=|issn=}}&lt;/ref&gt; ko centrālās bankas ņem vērā, izstrādājot monetāro politiku.

=== Negatīvā ietekme uz ekonomisko attīstību ===
* Līdzīgi kā protekcionisms, minimālā alga samazina konkurenci darba tirgū, neļauj uzņēmumiem samazināt izmaksas ekonomikas lejupslīdes laikā, noved pie ekonomikas neefektivitātes, bezdarba, nabadzības, cenu pieauguma un vispārējās disfunkcijas.&lt;ref&gt;Abbott, Lewis F. ''Statutory Minimum Wage Controls: A Critical Review of their Effects on Labour Markets, Employment, and Incomes''. ISR Publications, Manchester UK, 2nd. edn. 2000. {{ISBN|978-0-906321-22-5}}. [https://books.google.co.uk/books?id=EZXStcdlFG8C&amp;dq=isbn:0906321220]&lt;/ref&gt;
* Tas sāp mazu uzņēmumu, nevis lielu.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|title=Wal-Mart Warms to the State {{!}} Llewellyn H. Rockwell Jr.|last=kanopiadmin|url=http://www.mises.org/story/1950|work=Mises Institute|date=2005-10-27|accessdate=2018-11-25|language=en|archive-date=2009-05-08|archive-url=https://web.archive.org/web/20090508122635/http://www.mises.org/story/1950}}&lt;/ref&gt;

=== Demonstrācija ===
* Mudina nabadzīgākos un vismazāk produktīvos darba ņēmējus uz produktīvāku un prasmīgāku rēķina.&lt;ref name=&quot;cato.org&quot;&gt;«Будет иметь только негативные последствия для распределения социальной справедливости. Законодательство о Минимальной заработной плате, по самой своей природе, поощряет одних за счёт наименее опытных, наименее производительных и бедных работников.» [http://www.cato.org/pubs/pas/pa106.html (Cato)]&lt;/ref&gt;
* Demonstrē nabadzīgākos iedzīvotāju segmentus, tostarp iegūstot papildu izglītību, garantējot viņiem iespēju iegūt darbu.&lt;ref name=&quot;economist2006&quot; /&gt;

== Pētījumu rezultāti ==
[[Attēls:Funnel_Graph_of_Estimated_Minimum_Wage_Effects.jpg|thumb|350x350px|Pētījuma statistiskā precizitāte un iegūtais elastīgums starp minimālo algu un nodarbinātību&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Статья|автор=Doucouliagos, Hristos and T. D. Stanley|заглавие=Publication Selection Bias in Minimum-Wage
Research? A Meta-Regression Analysis|ссылка=|язык=eng|издание=British Journal of Industrial Relations|тип=|год=2009|месяц=|число=|том=47|номер=2|страницы=406-428|issn=}}&lt;/ref&gt;]]
Viens no slavenākajiem pētījumiem Amerikas Savienotajās Valstīs, kurā netika konstatēta minimālās algas pieauguma ietekme uz nodarbinātību, ir Alana Krugera un Deivida Karda &quot;Minimālās algas un nodarbinātība: īpašs ātrās ēdināšanas nozares piemērs Ņūdžersijā un Pensilvānijā&quot;.&lt;ref&gt;{{Статья|автор=David Card, Alan B. Krueger|заглавие=Minimum wages and employment: a case study of the fast food industry in New Jersey and Pennsylvania|ссылка=https://www.nber.org/papers/w4509.pdf|язык=eng|издание=NBER|тип=|год=1993|месяц=October|число=|том=|номер=|страницы=|issn=}}&lt;/ref&gt; 
Katra ASV pavalsts veido savu minimālo algu. Tas ļauj ekonomistiem veikt salīdzinošu analīzi no valsts. Pētījumi liecina, ka uzņēmumu ikgadējā un vidējā darba samaksa pieauga, un nodarbinātības līmenis pieauga vai nemainījās valstīs, kurās tika noteikts minimāls līmenis.&lt;ref&gt;Fiscal Policy Institute, &quot;States with Minimum Wages Above the Federal Level have had Faster Small Business and Retail Job Growth, &quot; March 30, 2006.&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Статья|автор=Sandra Black, Jason Furman, Laura Giuliano, Wilson Powell|заглавие=Minimum wage increases by US states fuelled earnings growth in low-wage jobs|ссылка=https://voxeu.org/article/minimum-wage-increases-and-earnings-low-wage-jobs|язык=eng|издание=VOXEU|тип=|год=2016|месяц=December|число=02|том=|номер=|страницы=|issn=}}&lt;/ref&gt;

Ar 2015. gada 1. janvāri Vācijā minimālā alga bija EUR 8,50 stundā. Jau 2014. gadā, kad tika pieņemts likums par minimālo algu, uzņēmumi sāka pielāgoties likuma prasībām. Gadu pēc minimālās darba algas ieviešanas Vācijas ekonomisti pamatā secināja, ka &quot;paredzamā katastrofa ar darbavietām nenotika&quot;. Un otrādi, 2015. gada beigās Vācija ir reģistrējusi zemāko bezdarba līmeni kopš 1990. gadu sākuma.&lt;ref&gt;{{Статья|автор=Marc Amlinger, Reinhard Bispinck, Thorsten Schulten|заглавие=The German Minimum Wage: Experiences and Perspectives after Year|ссылка=https://www.boeckler.de/pdf/p_wsi_report_28_e_2016.pdf|язык=eng|издание=WSI|тип=|год=2016|месяц=|число=|том=|номер=|страницы=|issn=}}&lt;/ref&gt;

Lielbritānijas tirgus pētījums parādīja, ka nozarēs, kuras regulē minimālās algas, cenas pieaug ātrāk nekā citās nozarēs.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|author=Wadsworth, Jonathan|url=ftp://repec.iza.org/RePEc/Discussionpaper/dp4433.pdf|title=Did the National Minimum Wage Affect UK Prices|month=September|year=2009|access-date={{dat|2018|12|01||bez}}|archive-date={{dat|2017|05|25||bez}}|archive-url=https://wayback.archive-it.org/all/20170525162857/ftp://repec.iza.org/RePEc/Discussionpaper/dp4433.pdf}}&lt;/ref&gt; Arī Low Pay komisijas pētījums parādīja, ka darba vietu samazināšanas vietā darba devēji izvēlējās samazināt likmes, darba laiku, palielināt cenas un atrast veidus, kā palielināt produktivitāti.&lt;ref name=&quot;LPC 2005&quot;&gt;Low Pay Commission (2005). [http://www.lowpay.gov.uk/lowpay/report/pdf/DTi-Min_Wage.pdf ''National Minimum Wage — Low Pay Commission Report 2005''] {{webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130116084704/http://www.lowpay.gov.uk/lowpay/report/pdf/DTi-Min_Wage.pdf |date=2013-01-16 }}&lt;/ref&gt;

== Minimālās algas Eiropas Savienības valstīs ==
2022. gada sākumā minimālā mēnešalga bija noteikta 21 Eiropas Savienības (ES) dalībvalstī.
Pēc ES statistikas departamenta &quot;Eurostat&quot; datiem zemākās noteiktās minimālās mēnešalgas bija Bulgārijā (332 eiro), Latvijā (500 eiro), Rumānijā (515 eiro), Ungārijā (542 eiro), Horvātijā (624 eiro), Slovākijā (646 eiro), Čehijā (652 eiro), Igaunijā (654 eiro), Polijā (655 eiro), Lietuvā (730 eiro), Grieķijā (774 eiro), Maltā (779 eiro) un Portugālē (823 eiro).

Savukārt vislielākā minimālā mēnešalga ES bija Luksemburgā (2257 eiro), Īrijā (1775 eiro), Nīderlandē (1725 eiro), Beļģijā (1658 eiro), Vācijā (1621 eiro), Francijā (1603 eiro), Spānijā (1126 eiro) un Slovēnijā (1074 eiro). Valsts noteiktas minimālās algas 2022. gada sākumā nebija Austrijā, Dānijā, Itālijā, Kiprā, Somijā un Zviedrijā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/eurostat-latvija-minimala-alga-ir-otra-zemaka-eiropas-savieniba.a441016/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=article «Eurostat»: Latvijā minimālā alga ir otrā zemākā Eiropas Savienībā] lsm.lv 2022. gada 28. janvārī&lt;/ref&gt;

== Alternatīvas minimālajai algai ==
Ekonomisti un politiskie novērotāji liecina par citām minimālās algas alternatīvām, kuras, viņuprāt, spēs labāk cīnīties pret nabadzību, nepalielinot bezdarbu.

=== Garantēts minimums ===
Viena no visefektīvākajām nabadzības apkarošanas metodēm ir garantēts minimālais vai negatīvs ienākuma nodoklis, kad katrs iedzīvotājs saņem noteiktu naudas summu, par kuru viņš var dzīvot, pamatojoties uz vairākiem kritērijiem. Garantētā minimuma īpašs gadījums ir pamata ienākums, kur vienīgais kritērijs naudas iegūšanai ir pilsonības klātbūtne.

1968. gadā Džeimss Tobins, Paul Pols Semjuelsons, John Kenneth Galbraith un vairāk nekā tūkstoš ekonomisti parakstīja apelāciju ASV Kongresā, mudinot to šajā gadā izstrādāt ienākumu garantijas sistēmu.&lt;ref&gt;Steensland, Brian (2007). The failed welfare revolution. Princeton University Press. pp. 70-78. {{ISBN|0-691-12714-X}}, 9780691127149.&lt;/ref&gt; Tobin un Samuelsons arī iebilda pret minimālās algas.&lt;ref&gt;Emerson Schmidt, «Union Power and the Public Interest», EP Dutton, 1980 as cited in [http://mason.gmu.edu/~trustici/archive/MINWAGE.pdf]&lt;/ref&gt;

Šāda risinājuma galvenais trūkums ir veicināt atkarīgu attieksmi sabiedrībā un stimulu trūkumu starp nabadzīgākajiem iedzīvotāju segmentiem.

=== Atmaksājamais nodokļu kredīts ===
Galvenā atšķirība starp šo metodi un negatīvo ienākuma nodokli ir tā, ka, lai saņemtu šādu aizdevumu, vispirms ir jāiegādājas noteiktais minimums.

=== Kolektīvais līgums ===
Valstis, kurās šī metode ir veiksmīgi izmantota, ir Norvēģija, Zviedrija un Dānija. Šajās valstīs nav likumīgi reglamentētu minimālo algu, un tas ir noteikts kolektīvajā līgumā. Tomēr šī metode neaizvieto minimālās algas, bet tikai nosaka efektīvāku tā noteikšanas metodi.

== Minimālā alga Latvijā ==
'''Minimālā alga Latvijā''' ir zemākā mēnešalgas un stundas alga, ko darba devēji likumīgi maksā saviem darbiniekiem Latvijā. No 2024. gada 1. janvāra mēneša neto minimālā alga ir 700 [[Eiro|€]].

{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;
! colspan=4 | Minimālā alga
|-
! Periods || Mēneša minimālā alga&lt;ref name=&quot;auto7&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.google.com/publicdata/explore?ds=ml9s8a132hlg_|title=Minimum Wage in Europe - Google Public Data Explorer|website=www.google.com|accessdate=2019. gada 21. febr.}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;auto2&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.d-k.lv/lat/documents/helpfulinformation/15205/15207/|title=Minimālās darba algas apmērs 1994.-2018. - Noderīga informācija - www.d-k.lv|website=www.d-k.lv|accessdate=2019. gada 21. febr.}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;auto4&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.vid.lv/minimalas_algas_likmes.html|title=Minimālās darba algas likmes|website=VID.lv|accessdate=2019. gada 21. febr.|archive-date=2019. gada 26. Jūnijs|archive-url=https://web.archive.org/web/20190626131614/https://www.vid.lv/minimalas_algas_likmes.html}}&lt;/ref&gt; || Stundas likme&lt;ref name=&quot;auto2&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;auto4&quot;/&gt; || Dotās normas regulējošie MK noteikumi
|-
| 01.01.1991 - 31.03.1991 || 0.83 [[Lats|Ls]] ||  ||
|-
| 01.04.1991 - 31.08.1991 || 0.95 [[Lats|Ls]] || 0.006 [[Lats|Ls]] || 
|-
| 01.09.1991 - 14.11.1991 || 1.30 [[Lats|Ls]] ||  || 
|-
| 15.11.1991 - 31.12.1991 || 1.40 [[Lats|Ls]] ||  || 
|-
| 01.01.1992 - 31.01.1992 || 2.30 [[Lats|Ls]] ||  || 
|-
| 01.02.1992 - 15.04.1992 || 3.35 [[Lats|Ls]] ||  || 
|-
| 16.04.1992 - 31.05.1992 || 5.00 [[Lats|Ls]] || 0.03 [[Lats|Ls]] || 
|-
| 01.06.1992 - 31.12.1992 || 7.50 [[Lats|Ls]] || 0.04 [[Lats|Ls]] || 
|-
| 01.01.1993 - 30.04.1993 || 7.50 [[Lats|Ls]] || 0.04 [[Lats|Ls]] || 
|-
| 01.05.1993 - 31.12.1993 || 15.00 [[Lats|Ls]] || 0.09 [[Lats|Ls]] || 
|-
| 01.01.1994 - 31.03.1994 || 15.00 [[Lats|Ls]] || 0.09 [[Lats|Ls]] || 
|-
| 01.04.1994 - 30.09.1994 || 22.50 [[Lats|Ls]] || 0.133 [[Lats|Ls]] || Nr. 89 no 19.04.1994
|-
| 01.10.1994 - 31.12.1994 || 28.00 [[Lats|Ls]] || 0.165 [[Lats|Ls]] || Nr. 196 no 01.10.1994.
|-
| 01.01.1995 - 31.12.1995 || 28.00 [[Lats|Ls]] || 0.165 [[Lats|Ls]] || Nr. 196 no 01.10.1994.
|-
| 01.01.1996 - 31.03.1996 || 28.00 [[Lats|Ls]] || 0.165 [[Lats|Ls]] || Nr. 196 no 01.10.1994.
|-
| 01.04.1996 - 31.12.1997 || 38.00 [[Lats|Ls]] || 0.225 [[Lats|Ls]] || Nr. 59 no 12.03.1996.
|-
| 01.01.1997 - 31.12.1997 || 38.00 [[Lats|Ls]] || 0.225 [[Lats|Ls]] || Nr. 59 no 12.03.1996.
|-
| 01.01.1998 - 31.12.1998 || 42.00 [[Lats|Ls]] || 0.251 [[Lats|Ls]] || Nr. 374 no 19.11.1997.
|-
| 01.01.1999 - 31.12.1999 || 50.00 [[Lats|Ls]] || 0.296 [[Lats|Ls]] || Nr. 439 no 24.11.1998.
|-
| 01.01.2000 - 31.12.2000 || 50.00 [[Lats|Ls]] || 0.296 [[Lats|Ls]] || Nr. 439 no 24.11.1998.
|-
| 01.01.2001 - 31.12.2001 || 50.00 [[Lats|Ls]] || 0.296 [[Lats|Ls]] || Nr. 439 no 24.11.1998.
|-
| 01.01.2002 - 31.05.2002 || 50.00 [[Lats|Ls]] || 0.296 [[Lats|Ls]] || Nr. 439 no 24.11.1998.
|-
| 01.07.2001 - 31.05.2002 || 60.0 [[Lats|Ls]] || 0.355 [[Lats|Ls]] || Nr. 103 no 06.03.2001.
|-
| 01.06.2002 - 31.12.2002 || 60.0 [[Lats|Ls]] || 0.357 [[Lats|Ls]] || Nr. 215 no 28.05.2002.
|-
| 01.01.2003 - 31.12.2003 || 70.00 [[Lats|Ls]] || 0.419 [[Lats|Ls]] || Nr. 580 no 27.12.2002.
|-
| 01.01.2004 - 31.12.2004 || 80.00 [[Lats|Ls]]&lt;ref name=&quot;auto7&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;auto6&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.tarkjapalk.ee/palgastatistika/keskmine-ja-min-palk|title=Tark ja palk – palgakonsultatsioonid &gt; PALGASTATISTIKA|website=www.tarkjapalk.ee|accessdate=2019. gada 21. febr.|archive-date=2019. gada 1. Aprīlis|archive-url=https://web.archive.org/web/20190401180122/https://www.tarkjapalk.ee/palgastatistika/keskmine-ja-min-palk}} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190401180122/https://www.tarkjapalk.ee/palgastatistika/keskmine-ja-min-palk |date=2019. gada 1. Aprīlis }}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;auto4&quot;/&gt; || 0.474 [[Lats|Ls]] || Nr. 535 no 23.09.2003.
|-
| 01.01.2005 - 31.12.2005 || 80.00 [[Lats|Ls]]&lt;ref name=&quot;auto7&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;auto4&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;auto6&quot;/&gt; || 0.474 [[Lats|Ls]] || Nr. 535 no 23.09.2003.
|-
| 01.01.2006 - 31.12.2006 || 90.00 [[Lats|Ls]] || 0.535 [[Lats|Ls]] || Nr. 790 no 25.10.2005.
|-
| 01.01.2007 - 31.12.2007 || 120.00 [[Lats|Ls]] || 0.713 [[Lats|Ls]] || Nr. 858 no 17.10.2006.
|-
| 01.01.2008 - 31.12.2008 || 160.00 [[Lats|Ls]] || 0.962 [[Lats|Ls]] || Nr. 592 no 28.08.2007.
|-
| 01.01.2008 - 31.12.2008 || 160.00 [[Lats|Ls]] || 0.962 [[Lats|Ls]] || Nr. 592 no 28.08.2007.
|-
| 01.01.2009 - 31.12.2009 || 180.00 [[Lats|Ls]] || 1.083 [[Lats|Ls]] || Nr. 791 no 23.09.2008.
|-
| 01.01.2010 - 31.12.2010 || 180.00 [[Lats|Ls]] || 1.083 [[Lats|Ls]] || Nr. 791 no 23.09.2008.
|- 
| 01.01.2011 - 31.12.2011 || 200.00 [[Lats|Ls]]&lt;ref name=&quot;auto7&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;auto2&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;auto4&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;auto&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.stat.ee/29950|title=Minimum wage - Statistics Estonia|website=www.stat.ee|accessdate=2019. gada 21. febr.|archive-date=2018. gada 14. Novembris|archive-url=https://web.archive.org/web/20181114223451/https://www.stat.ee/29950}} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20181114223451/https://www.stat.ee/29950 |date=2018. gada 14. Novembris }}&lt;/ref&gt; || 1.189 [[Lats|Ls]] || Nr.1096 no 30.11.2010.
|-
| 01.01.2012 - 31.12.2012 || 200.00 [[Lats|Ls]]&lt;ref name=&quot;auto7&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;auto2&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;auto4&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;auto6&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;auto&quot;/&gt; || 1.189 [[Lats|Ls]] || Nr.1096 no 30.11.2010.
|-
| 01.01.2013 - 31.12.2013 || 200.00 [[Lats|Ls]]&lt;ref name=&quot;auto7&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;auto2&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;auto4&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;auto6&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;auto&quot;/&gt; || 1.203 [[Lats|Ls]] || Nr.1096 no 30.11.2010.
|-
| 01.01.2014 - 31.12.2014 || 320.00 [[Eiro|€]]&lt;ref name=&quot;auto7&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;auto2&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;auto4&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;auto&quot;/&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.db.lv/zinas/precizeta-minimala-stundas-tarifa-likme-2014gada-399982|title=Precizēta minimālā stundas tarifa likme 2014. gadā|website=Dienas Bizness|accessdate=2019. gada 21. febr.}}&lt;/ref&gt; || 1.933 [[Eiro|€]] || Nr.665 no 27.08.2013.
|-
| 01.01.2015 - 31.12.2015 || 360.00 [[Eiro|€]]&lt;ref name=&quot;auto5&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.mk.gov.lv/lv/aktualitates/precizeta-minimala-stundas-tarifa-likme-2015-gada|title=Precizēta minimālā stundas tarifa likme 2015. gadā|date=2014. gada 2. dec.|website=www.mk.gov.lv|accessdate=2019. gada 21. febr.|archive-date=2019. gada 5. Jūlijs|archive-url=https://web.archive.org/web/20190705214102/https://www.mk.gov.lv/lv/aktualitates/precizeta-minimala-stundas-tarifa-likme-2015-gada}}&lt;/ref&gt; || 2.166 [[Eiro|€]]&lt;ref name=&quot;auto5&quot;/&gt; || Nr.665 no 27.08.2013.
|-
| 01.01.2016 - 31.12.2016 || 370.00 [[Eiro|€]]&lt;ref name=&quot;auto7&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;auto2&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;auto4&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;auto&quot;/&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://new.llkc.lv/lv/nozares/gramatvediba/zinams-minimalas-menesalgas-apmers-2016-gada|title=Zināms minimālās mēnešalgas apmērs 2016. gadā &amp;#124; Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs|website=new.llkc.lv|accessdate=2019. gada 21. febr.}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;auto3&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://lvportals.lv/skaidrojumi/275809-2016-gada-lielaka-minimala-alga-un-jauna-stundas-likmes-aprekina-kartiba-2015|title=2016. gadā lielāka minimālā alga un jauna stundas likmes aprēķina kārtība - LV portāls|website=lvportals.lv|accessdate=2019. gada 21. febr.}}&lt;/ref&gt; || 2.13 [[Eiro|€]]&lt;ref name=&quot;auto4&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;auto3&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;auto1&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/doc.php?id=278067|title=Noteikumi par minimālās mēneša darba algas apmēru normālā darba laika ietvaros un minimālās stundas tarifa likmes aprēķināšanu|website=LIKUMI.LV|accessdate=2019. gada 21. febr.}}&lt;/ref&gt; || Nr.656 no 24.11.2015.
|-
| 01.01.2017 - 31.12.2017 || 380.00 [[Eiro|€]]&lt;ref name=&quot;auto&quot;/&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://ifinanses.lv/raksti/aktuali/likumdosana/minimala-darba-alga-2017-gada-380-eur/9961|title=Minimālā darba alga 2017. gadā – 380 EUR &amp;#124; ifinanses.lv|website=ifinanses.lv|accessdate=2019. gada 21. febr.}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.eurofound.europa.eu/publications/report/2017/eu-member-states/statutory-minimum-wages-in-the-eu-2017|title=Statutory minimum wages in the EU 2017 &amp;#124; Eurofound|website=www.eurofound.europa.eu|accessdate=2019. gada 21. febr.}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.eurofound.europa.eu/topic/minimum-wage|title=Minimum wage &amp;#124; Eurofound|website=www.eurofound.europa.eu|accessdate=2019. gada 21. febr.}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.eurofound.europa.eu/sites/default/files/ef1703en.pdf |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2018|11|30||bez}} |archive-date={{dat|2018|10|10||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20181010010809/https://www.eurofound.europa.eu/sites/default/files/ef1703en.pdf }}&lt;/ref&gt;|| 2.19 [[Eiro|€]]&lt;ref name=&quot;auto1&quot;/&gt; || Nr.656 no 24.11.2015.
|-
| 01.01.2018 - 31.12.2020 || 430.00 [[Eiro|€]]&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/4542046/no-1-janvara-minimala-alga-latvija-ir-430-eiro|title=No 1. janvāra minimālā alga Latvijā ir 430 eiro|date=2018. gada 1. janv.|website=TVNET|accessdate=2019. gada 21. febr.}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/bizness/265174-no-sodienas-minimala-alga-latvija-ir-430-eiro|title=No šodienas minimālā alga Latvijā ir 430 eiro|website=Jauns.lv|accessdate=2019. gada 21. febr.}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[https://www.lm.gov.lv/news/id/7673]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://rus.tvnet.lv/4622244/minimalnaya-zarplata-v-estonii-vyrastet-do-500-evro|title=Минимальная зарплата в Эстонии вырастет до 500 евро|date=2017. gada 7. dec.|website=RUS TVNET|accessdate=2019. gada 21. febr.}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/latvija/zinas/no-1.janvara-minimala-alga-latvija-ir-430-eiro-14187907|title=No 1. janvāra minimālā alga Latvijā ir 430 eiro|website=www.diena.lv|accessdate=2019. gada 21. febr.}}&lt;/ref&gt; || 2.48 [[Eiro|€]]&lt;ref name=&quot;auto2&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;auto1&quot;/&gt; || Nr.656 no 24.11.2015.
|-
|01.01.2021 - 31.12.2022
|500.00 [[€]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.mk.gov.lv/lv/jaunums/no-jauna-gada-latvija-minimala-alga-bus-500-eiro|title=No jaunā gada Latvijā minimālā alga būs 500 eiro {{!}} Ministru kabinets|website=www.mk.gov.lv|access-date=2021-12-20|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|2,97 [[€]]
|Nr.656 no 24.11.2015.
|-
|01.01.2023 - 31.12.2023
|620.00 [[€]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvportals.lv/skaidrojumi/346773-stajas-speka-darba-likuma-norma-par-minimalo-algu-620-eiro-2023-gada-2022|title=Stājas spēkā Darba likuma norma par minimālo algu 620 eiro 2023. gadā - LV portāls|last=lvportals.lv|website=lvportals.lv|access-date=2022-12-14|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|3,87 [[€]]
|Nr.656 no 24.11.2015.
|-
|01.01.2024 - 
|700.00 [[€]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvportals.lv/skaidrojumi/358813-2024-gada-minimala-darba-alga-bus-700-eiro-palielinas-ari-stundas-tarifa-likmes-2023|title=2024. gadā minimālā darba alga būs 700 eiro, palielinās arī stundas tarifa likmes - LV portāls|last=lvportals.lv|website=lvportals.lv|access-date=2024-01-01|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|4,37 [[€]]
|Nr.656 no 24.11.2015.
|}

== Skatīt arī ==
* [[Eiropas valstu uzskaitījums pēc minimālās algas]]
* [[Alga]]
* [[Darba likums (Latvija)|Darba likums]]
* [[Ienākumu nevienlīdzība]]

== Atsauces ==
{{Atsauces|4}}

== Literatūra ==
* Burkhauser, R. V. (2014). ''[http://www.econstor.eu/handle/10419/104981 Why minimum wage increases are a poor way to help the working poor]'' (No. 86). IZA Policy Paper, Institute for the Study of Labor (IZA).

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20110606101603/http://www.wageindicator.org/main/minimum-wages Minimum Wages around the World]
* [https://tradingeconomics.com/latvia/minimum-wages Minimālā alga Latvijā]
* [http://countryeconomy.com/national-minimum-wage/latvia Minimālā alga Latvijā]
* [https://www.google.com/publicdata/explore?ds=ml9s8a132hlg_ Minimum Wage in Europe - Google Public Data Explorer]
* [http://ec.europa.eu/eurostat/statistics-explained/index.php/Main_Page Statistics Explained]
* [http://appsso.eurostat.ec.europa.eu/nui/show.do?dataset=earn_mw_cur&amp;lang=en]
* [http://stats.oecd.org/Index.aspx?DatasetCode=RHMW# OECD Statistics]
{{Wikiquote}}
{{sisterlinks-inline}}
* {{Dmoz|Society/Issues/Labor/Minimum_Wage}}
* [http://www.ilo.org/public/english/support/lib/resource/subject/salary.htm Resource Guide on Minimum Wages] from the [[International Labour Organization]] (a UN agency)
* [http://www.bis.gov.uk/policies/employment-matters/rights/nmw The National Minimum Wage (U.K.)] 
* [http://www.dol.gov/dol/topic/wages/minimumwage.htm Find It! By Topic: Wages: Minimum Wage] 
* [http://www.bls.gov/cps/minwage2009.htm Characteristics of Minimum Wage Workers: 2009] 
* [http://www.dol.gov/whd/minwage/coverage.htm History of Changes to the Minimum Wage Law]
* [https://purl.fdlp.gov/GPO/gpo46157 The Effects of a Minimum-wage Increase on Employment and Family Income] 
* [https://fas.org/sgp/crs/misc/R42973.pdf Inflation and the Real Minimum Wage: A Fact Sheet] 
* [http://www.databasece.com/en/statutory-minimum-wages Minimum Wages in Central and Eastern Europe] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210301103043/https://www.databasece.com/en/statutory-minimum-wages |date={{dat|2021|03|01||bez}} }} 
* [http://libraryguides.missouri.edu/pricesandwages Prices and Wages] 
* [https://web.archive.org/web/20100717034550/http://www.aflcio.org/issues/jobseconomy/livingwages/americaneedsaraise.cfm Issues about Minimum Wage] 
* [http://www.epi.org/publications/entry/issue_guide_on_minimum_wage/ Issue Guide on the Minimum Wage] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110828120313/http://www.epi.org/publications/entry/issue_guide_on_minimum_wage |date={{dat|2011|08|28||bez}} }} 
* [http://www.peri.umass.edu/fileadmin/pdf/working_papers/working_papers_351-400/WP373.pdf A $15 U.S. Minimum Wage: How the Fast-Food Industry Could Adjust Without Shedding Jobs] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210618150038/http://www.peri.umass.edu/fileadmin/pdf/working_papers/working_papers_351-400/WP373.pdf |date={{dat|2021|06|18||bez}} }} 
* [https://web.archive.org/web/20100626042415/http://www.cato-at-liberty.org/2009/07/24/reporting-the-minimum-wage/ Reporting the Minimum Wage] 
* [https://web.archive.org/web/20090707030847/http://showmeinstitute.org/docLib/20070411_smi_study_2.pdf The Economic Effects of Minimum Wages] 
* [https://web.archive.org/web/20181018112729/http://steshaw.org/economics-in-one-lesson/chap19p1.html Economics in One Lesson: The Lesson Applied, Chapter 19: Minimum Wage Laws]
* [https://web.archive.org/web/20091119050919/http://www.ilo.org/ilolex/russian/docs/conv131.htm Конвенция об установлении минимальной заработной платы с особым учетом развивающихся стран] (конвенция МОТ № 131)
* [https://web.archive.org/web/20110606101603/http://www.wageindicator.org/main/minimum-wages Минимальная заработная плата в странах мира]
* [http://ozarplate.su/minimalnii-razmer.html Минимальный размер оплaты труда в РФ] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210516181210/http://ozarplate.su/minimalnii-razmer.html |date={{dat|2021|05|16||bez}} }}
* [http://www.basicincome.org Basic Income Earth Network (BIEN)]
* [https://web.archive.org/web/20060814230831/http://www.bepress.com/bis/ Basic Income Studies: An International Journal of Basic Income Research]
* [http://plato.stanford.edu/entries/social-minimum/ «Social minimum» in the Stanford Encyclopedia of Philosophy]
* [https://web.archive.org/web/20130901103103/http://www.basicincome.org/bien/papers.html Basic Income Studies:How it could be organised, Different Sugesstions]

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Darbs]]
[[Kategorija:Ekonomika]]
[[Kategorija:Ekonomikas rādītāji]]
[[Kategorija:Sociālisms]]</text>
      <sha1>gr5wlfxeo541zi23420fi0cfq4wczvk</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Pāvils Johansons</title>
    <ns>0</ns>
    <id>414409</id>
    <revision>
      <id>4047832</id>
      <parentid>3225246</parentid>
      <timestamp>2024-04-25T17:54:19Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>MC2013</username>
        <id>40125</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4017" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
|        platums = 
|          vārds = Pāvils Johansons
|     vārds_orig = 
|         attēls = 
|     att_izmērs = 
|  att_nosaukums = 
|     dz_dat_alt = 
|        dz_gads = 1947
|     dz_mēnesis = 10
|       dz_diena = 18
|       dz_vieta = [[Stokholma]], {{SWE}}
|      m_dat_alt = 
|         m_gads = 2024
|      m_mēnesis = 4
|        m_diena = 25
|        m_vieta = 
|   dzīves_vieta = 
|      pilsonība = 
|        tautība = [[latvieši|latvietis]]
|   nodarbošanās = [[dzejnieks]], [[atdzejojums|atdzejotājs]], [[mūziķis]]
|       ienākumi = 
|  darbības_gadi = 
|        dzimums = V
|         vecāki = [[Andrejs Johansons]], [[Veronika Strēlerte]]
|          brāļi = 
|          māsas = 
|   dzīvesbiedrs = 
|          bērni = 
|     alma_mater = 
|       paraksts = 
|  paraksts_plat = 
|       piezīmes = 
|    kategorijas = 
|    citas daļas = 
}}

'''Pāvils Johansons''' (dzimis {{dat|1947|10|18}} [[Stokholma|Stokholmā]], miris {{dat|2024|4|25}}&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Mūžībā devies dzejnieks un dziesminieks Pāvils Johansons |url=https://www.apollo.lv/8008168/muziba-devies-dzejnieks-un-dziesminieks-pavils-johansons |publisher=apollo.lv}}&lt;/ref&gt;) bija [[latvieši|latviešu]] [[dzejnieks]], [[atdzejojums|atdzejotājs]] un [[mūziķis]]. 

== Biogrāfija ==
Dzimis [[Stokholma|Stokholmā]], Johansona vecāki bija ievērojami Latvijas kultūras darbinieki – tēvs – kultūrvēsturnieks un rakstnieks [[Andrejs Johansons]], māte – dzejniece un filoloģe [[Veronika Strēlerte]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://lr2.lsm.lv/lv/raksts/zelta-graudi/dzejniekam-un-muzikim-pavilam-johansonam-70.a94081/|title=Dzejniekam un mūziķim Pāvilam Johansonam - 70!|publisher=lr2.lsm.lv|accessdate={{dat|2018|12|6||bez}}}}&lt;/ref&gt; Ieguvis filoloģijas maģistra grādu [[Stokholmas universitāte|Stokholmas universitātē]], strādājis dažādās Stokholmas skolās, kā arī ilgus gadus vadījis [[Stokholmas latviešu skola|Stokholmas latviešu skolu]]. Dzejā debitējis 1967. gadā 19 gadu vecumā ar krājumu &quot;Sudraba ceturksnis&quot;, 1976. gadā sekoja otra grāmata &quot;Patskaņi un līdzskaņi&quot;. Kopš tā laika publicējies dažādos [[trimda]]s un Latvijas laikrakstos. Johansons sastādījis latviešu literatūras vēsturi [[zviedru valoda|zviedru valodā]], atdzejojis Veronikas Strēlertes dzejoļus zviedru valodā krājumam ''Under höga träd'' (&quot;Zem augstiem kokiem&quot;, 1981).

Kopā ar grupu “[[Dundurs (rokgrupa)|Dundurs]]” tapuši vairāki skaņuplašu ieraksti. 1985. gadā klajā nāca Pāvila Johansona pirmais un vienīgais soloalbums.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://neputns.lv/book/paisums-un-begums/#.XAkggFQzbmY|title=Paisums un bēgums|publisher=neputns.lv|accessdate={{dat|2018|12|6||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20171215020633/http://neputns.lv/book/paisums-un-begums/#.XAkggFQzbmY|archivedate={{dat|2017|12|15||bez}}}}&lt;/ref&gt; Muzicēja latviešu jauniešu rokgrupā &quot;[[Saules brāļi]]&quot; kopā ar [[Juris Kronbergs|Juri Kronbergu]] un [[brāļi Graši|brāļiem Grašiem]]. No 60. gadu vidus sacerējis un izpildījis dziesmas ar [[Aleksandrs Čaks|Aleksandra Čaka]], [[Veronika Strēlerte|Veronikas Strēlertes]] un [[Eduards Veidenbaums|Eduarda Veidenbauma]] tekstiem.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://literatura.lv/autors/Pavils-Johansons/25188|title=Pāvils Johansons|publisher=literatura.lv|accessdate={{dat|2018|12|6||bez}}}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

== Bibliogrāfija ==

=== Dzejoļu krājumi ===

* ''Sudraba ceturksnis''. Kopenhāgena, 1968
* ''Patskaņi un līdzskaņi''. Stokholma, 1976
* Paisums un bēgums. Rīga: Neputns, 2016

== Atsauces ==
{{atsauces}}


{{Latvijas cilvēks-aizmetnis}}
{{Mūziķis-aizmetnis}}

{{DEFAULTSORT:Johansons, Pāvils}}

[[Kategorija:1947. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:2024. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Latviešu dziedātāji]]
[[Kategorija:Latviešu rakstnieki]]
[[Kategorija:Latviešu tulkotāji]]
[[Kategorija:Tulkotāji no latviešu valodas]]</text>
      <sha1>kwjmxhj9edd3k8q4l475yoqm08ay74j</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4048079</id>
      <parentid>4047832</parentid>
      <timestamp>2024-04-26T10:27:13Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Raitisfreimanis</username>
        <id>33968</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Ievietoju attēlu</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4119" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
|        platums = 
|          vārds = Pāvils Johansons
|     vārds_orig = 
|         attēls = [[File:Pāvils Johansons 1947.10.18 - 2024.04.23.jpg|thumb|Pāvils Johansons Sietlā ASV 2001. gadā]]
|     att_izmērs = 
|  att_nosaukums = 
|     dz_dat_alt = 
|        dz_gads = 1947
|     dz_mēnesis = 10
|       dz_diena = 18
|       dz_vieta = [[Stokholma]], {{SWE}}
|      m_dat_alt = 
|         m_gads = 2024
|      m_mēnesis = 4
|        m_diena = 25
|        m_vieta = 
|   dzīves_vieta = 
|      pilsonība = 
|        tautība = [[latvieši|latvietis]]
|   nodarbošanās = [[dzejnieks]], [[atdzejojums|atdzejotājs]], [[mūziķis]]
|       ienākumi = 
|  darbības_gadi = 
|        dzimums = V
|         vecāki = [[Andrejs Johansons]], [[Veronika Strēlerte]]
|          brāļi = 
|          māsas = 
|   dzīvesbiedrs = 
|          bērni = 
|     alma_mater = 
|       paraksts = 
|  paraksts_plat = 
|       piezīmes = 
|    kategorijas = 
|    citas daļas = 
}}

'''Pāvils Johansons''' (dzimis {{dat|1947|10|18}} [[Stokholma|Stokholmā]], miris {{dat|2024|4|25}}&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Mūžībā devies dzejnieks un dziesminieks Pāvils Johansons |url=https://www.apollo.lv/8008168/muziba-devies-dzejnieks-un-dziesminieks-pavils-johansons |publisher=apollo.lv}}&lt;/ref&gt;) bija [[latvieši|latviešu]] [[dzejnieks]], [[atdzejojums|atdzejotājs]] un [[mūziķis]]. 

== Biogrāfija ==
Dzimis [[Stokholma|Stokholmā]], Johansona vecāki bija ievērojami Latvijas kultūras darbinieki – tēvs – kultūrvēsturnieks un rakstnieks [[Andrejs Johansons]], māte – dzejniece un filoloģe [[Veronika Strēlerte]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://lr2.lsm.lv/lv/raksts/zelta-graudi/dzejniekam-un-muzikim-pavilam-johansonam-70.a94081/|title=Dzejniekam un mūziķim Pāvilam Johansonam - 70!|publisher=lr2.lsm.lv|accessdate={{dat|2018|12|6||bez}}}}&lt;/ref&gt; Ieguvis filoloģijas maģistra grādu [[Stokholmas universitāte|Stokholmas universitātē]], strādājis dažādās Stokholmas skolās, kā arī ilgus gadus vadījis [[Stokholmas latviešu skola|Stokholmas latviešu skolu]]. Dzejā debitējis 1967. gadā 19 gadu vecumā ar krājumu &quot;Sudraba ceturksnis&quot;, 1976. gadā sekoja otra grāmata &quot;Patskaņi un līdzskaņi&quot;. Kopš tā laika publicējies dažādos [[trimda]]s un Latvijas laikrakstos. Johansons sastādījis latviešu literatūras vēsturi [[zviedru valoda|zviedru valodā]], atdzejojis Veronikas Strēlertes dzejoļus zviedru valodā krājumam ''Under höga träd'' (&quot;Zem augstiem kokiem&quot;, 1981).

Kopā ar grupu “[[Dundurs (rokgrupa)|Dundurs]]” tapuši vairāki skaņuplašu ieraksti. 1985. gadā klajā nāca Pāvila Johansona pirmais un vienīgais soloalbums.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://neputns.lv/book/paisums-un-begums/#.XAkggFQzbmY|title=Paisums un bēgums|publisher=neputns.lv|accessdate={{dat|2018|12|6||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20171215020633/http://neputns.lv/book/paisums-un-begums/#.XAkggFQzbmY|archivedate={{dat|2017|12|15||bez}}}}&lt;/ref&gt; Muzicēja latviešu jauniešu rokgrupā &quot;[[Saules brāļi]]&quot; kopā ar [[Juris Kronbergs|Juri Kronbergu]] un [[brāļi Graši|brāļiem Grašiem]]. No 60. gadu vidus sacerējis un izpildījis dziesmas ar [[Aleksandrs Čaks|Aleksandra Čaka]], [[Veronika Strēlerte|Veronikas Strēlertes]] un [[Eduards Veidenbaums|Eduarda Veidenbauma]] tekstiem.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://literatura.lv/autors/Pavils-Johansons/25188|title=Pāvils Johansons|publisher=literatura.lv|accessdate={{dat|2018|12|6||bez}}}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

== Bibliogrāfija ==

=== Dzejoļu krājumi ===

* ''Sudraba ceturksnis''. Kopenhāgena, 1968
* ''Patskaņi un līdzskaņi''. Stokholma, 1976
* Paisums un bēgums. Rīga: Neputns, 2016

== Atsauces ==
{{atsauces}}


{{Latvijas cilvēks-aizmetnis}}
{{Mūziķis-aizmetnis}}

{{DEFAULTSORT:Johansons, Pāvils}}

[[Kategorija:1947. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:2024. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Latviešu dziedātāji]]
[[Kategorija:Latviešu rakstnieki]]
[[Kategorija:Latviešu tulkotāji]]
[[Kategorija:Tulkotāji no latviešu valodas]]</text>
      <sha1>bc0hxotxr6nvo9ckohoyxhfxa2bu7ne</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4048081</id>
      <parentid>4048079</parentid>
      <timestamp>2024-04-26T10:30:11Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Raitisfreimanis</username>
        <id>33968</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Izlaboju miršanas datumu pēc sarunas ar piederīgiem</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4119" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
|        platums = 
|          vārds = Pāvils Johansons
|     vārds_orig = 
|         attēls = [[File:Pāvils Johansons 1947.10.18 - 2024.04.23.jpg|thumb|Pāvils Johansons Sietlā ASV 2001. gadā]]
|     att_izmērs = 
|  att_nosaukums = 
|     dz_dat_alt = 
|        dz_gads = 1947
|     dz_mēnesis = 10
|       dz_diena = 18
|       dz_vieta = [[Stokholma]], {{SWE}}
|      m_dat_alt = 
|         m_gads = 2024
|      m_mēnesis = 4
|        m_diena = 25
|        m_vieta = 
|   dzīves_vieta = 
|      pilsonība = 
|        tautība = [[latvieši|latvietis]]
|   nodarbošanās = [[dzejnieks]], [[atdzejojums|atdzejotājs]], [[mūziķis]]
|       ienākumi = 
|  darbības_gadi = 
|        dzimums = V
|         vecāki = [[Andrejs Johansons]], [[Veronika Strēlerte]]
|          brāļi = 
|          māsas = 
|   dzīvesbiedrs = 
|          bērni = 
|     alma_mater = 
|       paraksts = 
|  paraksts_plat = 
|       piezīmes = 
|    kategorijas = 
|    citas daļas = 
}}

'''Pāvils Johansons''' (dzimis {{dat|1947|10|18}} [[Stokholma|Stokholmā]], miris {{dat|2024|4|23}}&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Mūžībā devies dzejnieks un dziesminieks Pāvils Johansons |url=https://www.apollo.lv/8008168/muziba-devies-dzejnieks-un-dziesminieks-pavils-johansons |publisher=apollo.lv}}&lt;/ref&gt;) bija [[latvieši|latviešu]] [[dzejnieks]], [[atdzejojums|atdzejotājs]] un [[mūziķis]]. 

== Biogrāfija ==
Dzimis [[Stokholma|Stokholmā]], Johansona vecāki bija ievērojami Latvijas kultūras darbinieki – tēvs – kultūrvēsturnieks un rakstnieks [[Andrejs Johansons]], māte – dzejniece un filoloģe [[Veronika Strēlerte]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://lr2.lsm.lv/lv/raksts/zelta-graudi/dzejniekam-un-muzikim-pavilam-johansonam-70.a94081/|title=Dzejniekam un mūziķim Pāvilam Johansonam - 70!|publisher=lr2.lsm.lv|accessdate={{dat|2018|12|6||bez}}}}&lt;/ref&gt; Ieguvis filoloģijas maģistra grādu [[Stokholmas universitāte|Stokholmas universitātē]], strādājis dažādās Stokholmas skolās, kā arī ilgus gadus vadījis [[Stokholmas latviešu skola|Stokholmas latviešu skolu]]. Dzejā debitējis 1967. gadā 19 gadu vecumā ar krājumu &quot;Sudraba ceturksnis&quot;, 1976. gadā sekoja otra grāmata &quot;Patskaņi un līdzskaņi&quot;. Kopš tā laika publicējies dažādos [[trimda]]s un Latvijas laikrakstos. Johansons sastādījis latviešu literatūras vēsturi [[zviedru valoda|zviedru valodā]], atdzejojis Veronikas Strēlertes dzejoļus zviedru valodā krājumam ''Under höga träd'' (&quot;Zem augstiem kokiem&quot;, 1981).

Kopā ar grupu “[[Dundurs (rokgrupa)|Dundurs]]” tapuši vairāki skaņuplašu ieraksti. 1985. gadā klajā nāca Pāvila Johansona pirmais un vienīgais soloalbums.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://neputns.lv/book/paisums-un-begums/#.XAkggFQzbmY|title=Paisums un bēgums|publisher=neputns.lv|accessdate={{dat|2018|12|6||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20171215020633/http://neputns.lv/book/paisums-un-begums/#.XAkggFQzbmY|archivedate={{dat|2017|12|15||bez}}}}&lt;/ref&gt; Muzicēja latviešu jauniešu rokgrupā &quot;[[Saules brāļi]]&quot; kopā ar [[Juris Kronbergs|Juri Kronbergu]] un [[brāļi Graši|brāļiem Grašiem]]. No 60. gadu vidus sacerējis un izpildījis dziesmas ar [[Aleksandrs Čaks|Aleksandra Čaka]], [[Veronika Strēlerte|Veronikas Strēlertes]] un [[Eduards Veidenbaums|Eduarda Veidenbauma]] tekstiem.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://literatura.lv/autors/Pavils-Johansons/25188|title=Pāvils Johansons|publisher=literatura.lv|accessdate={{dat|2018|12|6||bez}}}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

== Bibliogrāfija ==

=== Dzejoļu krājumi ===

* ''Sudraba ceturksnis''. Kopenhāgena, 1968
* ''Patskaņi un līdzskaņi''. Stokholma, 1976
* Paisums un bēgums. Rīga: Neputns, 2016

== Atsauces ==
{{atsauces}}


{{Latvijas cilvēks-aizmetnis}}
{{Mūziķis-aizmetnis}}

{{DEFAULTSORT:Johansons, Pāvils}}

[[Kategorija:1947. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:2024. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Latviešu dziedātāji]]
[[Kategorija:Latviešu rakstnieki]]
[[Kategorija:Latviešu tulkotāji]]
[[Kategorija:Tulkotāji no latviešu valodas]]</text>
      <sha1>7m5i1fui6pfqoslfokl75eimtqjsekv</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4048084</id>
      <parentid>4048081</parentid>
      <timestamp>2024-04-26T10:33:59Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Raitisfreimanis</username>
        <id>33968</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4119" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
|        platums = 
|          vārds = Pāvils Johansons
|     vārds_orig = 
|         attēls = [[File:Pāvils Johansons 1947.10.18 - 2024.04.23.jpg|thumb|Pāvils Johansons Sietlā ASV 2001. gadā]]
|     att_izmērs = 
|  att_nosaukums = 
|     dz_dat_alt = 
|        dz_gads = 1947
|     dz_mēnesis = 10
|       dz_diena = 18
|       dz_vieta = [[Stokholma]], {{SWE}}
|      m_dat_alt = 
|         m_gads = 2024
|      m_mēnesis = 4
|        m_diena = 23
|        m_vieta = 
|   dzīves_vieta = 
|      pilsonība = 
|        tautība = [[latvieši|latvietis]]
|   nodarbošanās = [[dzejnieks]], [[atdzejojums|atdzejotājs]], [[mūziķis]]
|       ienākumi = 
|  darbības_gadi = 
|        dzimums = V
|         vecāki = [[Andrejs Johansons]], [[Veronika Strēlerte]]
|          brāļi = 
|          māsas = 
|   dzīvesbiedrs = 
|          bērni = 
|     alma_mater = 
|       paraksts = 
|  paraksts_plat = 
|       piezīmes = 
|    kategorijas = 
|    citas daļas = 
}}

'''Pāvils Johansons''' (dzimis {{dat|1947|10|18}} [[Stokholma|Stokholmā]], miris {{dat|2024|4|23}}&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Mūžībā devies dzejnieks un dziesminieks Pāvils Johansons |url=https://www.apollo.lv/8008168/muziba-devies-dzejnieks-un-dziesminieks-pavils-johansons |publisher=apollo.lv}}&lt;/ref&gt;) bija [[latvieši|latviešu]] [[dzejnieks]], [[atdzejojums|atdzejotājs]] un [[mūziķis]]. 

== Biogrāfija ==
Dzimis [[Stokholma|Stokholmā]], Johansona vecāki bija ievērojami Latvijas kultūras darbinieki – tēvs – kultūrvēsturnieks un rakstnieks [[Andrejs Johansons]], māte – dzejniece un filoloģe [[Veronika Strēlerte]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://lr2.lsm.lv/lv/raksts/zelta-graudi/dzejniekam-un-muzikim-pavilam-johansonam-70.a94081/|title=Dzejniekam un mūziķim Pāvilam Johansonam - 70!|publisher=lr2.lsm.lv|accessdate={{dat|2018|12|6||bez}}}}&lt;/ref&gt; Ieguvis filoloģijas maģistra grādu [[Stokholmas universitāte|Stokholmas universitātē]], strādājis dažādās Stokholmas skolās, kā arī ilgus gadus vadījis [[Stokholmas latviešu skola|Stokholmas latviešu skolu]]. Dzejā debitējis 1967. gadā 19 gadu vecumā ar krājumu &quot;Sudraba ceturksnis&quot;, 1976. gadā sekoja otra grāmata &quot;Patskaņi un līdzskaņi&quot;. Kopš tā laika publicējies dažādos [[trimda]]s un Latvijas laikrakstos. Johansons sastādījis latviešu literatūras vēsturi [[zviedru valoda|zviedru valodā]], atdzejojis Veronikas Strēlertes dzejoļus zviedru valodā krājumam ''Under höga träd'' (&quot;Zem augstiem kokiem&quot;, 1981).

Kopā ar grupu “[[Dundurs (rokgrupa)|Dundurs]]” tapuši vairāki skaņuplašu ieraksti. 1985. gadā klajā nāca Pāvila Johansona pirmais un vienīgais soloalbums.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://neputns.lv/book/paisums-un-begums/#.XAkggFQzbmY|title=Paisums un bēgums|publisher=neputns.lv|accessdate={{dat|2018|12|6||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20171215020633/http://neputns.lv/book/paisums-un-begums/#.XAkggFQzbmY|archivedate={{dat|2017|12|15||bez}}}}&lt;/ref&gt; Muzicēja latviešu jauniešu rokgrupā &quot;[[Saules brāļi]]&quot; kopā ar [[Juris Kronbergs|Juri Kronbergu]] un [[brāļi Graši|brāļiem Grašiem]]. No 60. gadu vidus sacerējis un izpildījis dziesmas ar [[Aleksandrs Čaks|Aleksandra Čaka]], [[Veronika Strēlerte|Veronikas Strēlertes]] un [[Eduards Veidenbaums|Eduarda Veidenbauma]] tekstiem.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://literatura.lv/autors/Pavils-Johansons/25188|title=Pāvils Johansons|publisher=literatura.lv|accessdate={{dat|2018|12|6||bez}}}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

== Bibliogrāfija ==

=== Dzejoļu krājumi ===

* ''Sudraba ceturksnis''. Kopenhāgena, 1968
* ''Patskaņi un līdzskaņi''. Stokholma, 1976
* Paisums un bēgums. Rīga: Neputns, 2016

== Atsauces ==
{{atsauces}}


{{Latvijas cilvēks-aizmetnis}}
{{Mūziķis-aizmetnis}}

{{DEFAULTSORT:Johansons, Pāvils}}

[[Kategorija:1947. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:2024. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Latviešu dziedātāji]]
[[Kategorija:Latviešu rakstnieki]]
[[Kategorija:Latviešu tulkotāji]]
[[Kategorija:Tulkotāji no latviešu valodas]]</text>
      <sha1>rod9akg58cbhavv4nt9lv0l61olpjzr</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Vikipēdija:Dalībnieku uzskaitījums pēc labojumu skaita</title>
    <ns>4</ns>
    <id>415707</id>
    <revision>
      <id>4047836</id>
      <parentid>4047347</parentid>
      <timestamp>2024-04-25T18:00:47Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>EdgarsBot</username>
        <id>50781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Bots: atjaunināta tabula</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="15717" xml:space="preserve">Šajā sarakstā iekļauti dalībnieki, kas [[Vikipēdija latviešu valodā|Vikipēdijā latviešu valodā]] veikuši vairāk nekā 5000 labojumus ([[Vikipēdija:Boti|boti]] nav iekļauti). Papildu norādīti arī katra dalībnieka pēdējo 365 dienu laikā veikto labojumu skaits, izveidoto rakstu skaits, kā arī pirmā un pēdējā labojuma datums. Jāņem vērā, ka labojumu skaits nav pilnībā objektīva dalībnieku devuma mēraukla, jo netiek ierēķināts labojumu izmērs un citi rādītāji.

== Statistika ==
&lt;!-- TABLE_START --&gt;
Saraksts pēdējo reizi atjaunināts {{dat|2024|04|25||bez}}.

{| class='wikitable sortable'
! Nr.
! Dalībnieks
! Labojumu skaits
! Labojumi pēdējās&lt;br /&gt;365 dienās
! Rakstu skaits
! Pirmais labojums
! Pēdējais labojums
|-
| 1.
| {{u|Edgars2007}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Edgars2007 {{formatnum:195832}}]
| {{formatnum:1606}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Edgars2007 {{formatnum:13476}}]
| 2009-02-13
| 2024-04-25
|-
| 2.
| {{u|Pirags}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Pirags {{formatnum:148486}}]
| {{formatnum:10400}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Pirags {{formatnum:6659}}]
| 2007-12-03
| 2024-04-25
|-
| 3.
| {{u|Feens}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Feens {{formatnum:121831}}]
| {{formatnum:3119}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Feens {{formatnum:14507}}]
| 2004-11-07
| 2024-04-24
|-
| 4.
| {{u|Biafra}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Biafra {{formatnum:93360}}]
| {{formatnum:8096}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Biafra {{formatnum:1537}}]
| 2009-10-02
| 2024-04-25
|-
| 5.
| {{u|Kikos}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Kikos {{formatnum:93298}}]
| {{formatnum:5298}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Kikos {{formatnum:7886}}]
| 2007-11-24
| 2024-04-25
|-
| 6.
| {{u|Treisijs}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Treisijs {{formatnum:76080}}]
| {{formatnum:3882}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Treisijs {{formatnum:5940}}]
| 2005-10-30
| 2024-04-12
|-
| 7.
| {{u|Papuass}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Papuass {{formatnum:65386}}]
| {{formatnum:2265}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Papuass {{formatnum:3233}}]
| 2005-07-26
| 2024-04-25
|-
| 8.
| {{u|ScAvenger}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/ScAvenger {{formatnum:55241}}]
| {{formatnum:2342}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/ScAvenger {{formatnum:798}}]
| 2006-11-23
| 2024-04-25
|-
| 9.
| {{u|Baisulis}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Baisulis {{formatnum:48244}}]
| {{formatnum:7491}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Baisulis {{formatnum:1696}}]
| 2009-05-24
| 2024-04-25
|-
| 10.
| {{u|Dainis}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Dainis {{formatnum:45713}}]
| {{formatnum:2270}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Dainis {{formatnum:3365}}]
| 2006-05-03
| 2024-04-25
|-
| 11.
| {{u|Ingii}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Ingii {{formatnum:44898}}]
| {{formatnum:37}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Ingii {{formatnum:1775}}]
| 2008-11-29
| 2024-03-22
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 12.
| {{u|Kleivas}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Kleivas {{formatnum:44222}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Kleivas {{formatnum:2974}}]
| 2007-04-26
| 2022-12-20
|-
| 13.
| {{u|Meistars Joda}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Meistars_Joda {{formatnum:38899}}]
| {{formatnum:3839}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Meistars_Joda {{formatnum:327}}]
| 2007-01-07
| 2024-04-25
|-
| 14.
| {{u|Turaids}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Turaids {{formatnum:38484}}]
| {{formatnum:823}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Turaids {{formatnum:562}}]
| 2009-01-14
| 2024-04-25
|-
| 15.
| {{u|Bendžamins}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Bendžamins {{formatnum:34465}}]
| {{formatnum:15443}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Bendžamins {{formatnum:4589}}]
| 2018-06-22
| 2024-04-25
|-
| 16.
| {{u|Ludis21345}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Ludis21345 {{formatnum:32828}}]
| {{formatnum:1563}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Ludis21345 {{formatnum:1506}}]
| 2015-03-03
| 2024-04-25
|-
| 17.
| {{u|Vylks}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Vylks {{formatnum:31965}}]
| {{formatnum:7321}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Vylks {{formatnum:1154}}]
| 2015-03-11
| 2024-04-25
|-
| 18.
| {{u|GreenZeb}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/GreenZeb {{formatnum:29799}}]
| {{formatnum:1}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/GreenZeb {{formatnum:1251}}]
| 2006-12-21
| 2024-03-31
|-
| 19.
| {{u|SpeedKing}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/SpeedKing {{formatnum:28769}}]
| {{formatnum:4}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/SpeedKing {{formatnum:1186}}]
| 2005-11-25
| 2023-12-02
|-
| 20.
| {{u|Laurijs}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Laurijs {{formatnum:26813}}]
| {{formatnum:78}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Laurijs {{formatnum:590}}]
| 2006-02-02
| 2024-04-09
|-
| 21.
| {{u|Lasks}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Lasks {{formatnum:26126}}]
| {{formatnum:8981}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Lasks {{formatnum:428}}]
| 2013-03-30
| 2024-04-24
|-
| 22.
| {{u|Gragox}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Gragox {{formatnum:23704}}]
| {{formatnum:79}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Gragox {{formatnum:1932}}]
| 2006-07-03
| 2024-03-07
|-
| 23.
| {{u|Dark Eagle}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Dark_Eagle {{formatnum:23476}}]
| {{formatnum:198}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Dark_Eagle {{formatnum:863}}]
| 2007-11-05
| 2024-01-29
|-
| 24.
| {{u|ZANDMANIS}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/ZANDMANIS {{formatnum:22474}}]
| {{formatnum:9628}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/ZANDMANIS {{formatnum:157}}]
| 2020-05-10
| 2024-04-25
|-
| 25.
| {{u|Xil}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Xil {{formatnum:18704}}]
| {{formatnum:26}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Xil {{formatnum:312}}]
| 2005-09-19
| 2023-10-09
|-
| 26.
| {{u|Egilus}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Egilus {{formatnum:18031}}]
| {{formatnum:3532}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Egilus {{formatnum:600}}]
| 2015-08-30
| 2024-04-22
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 27.
| {{u|Zemgalietis}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Zemgalietis {{formatnum:13588}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Zemgalietis {{formatnum:798}}]
| 2007-07-05
| 2022-06-27
|-
| 28.
| {{u|Uldis s}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Uldis_s {{formatnum:13128}}]
| {{formatnum:746}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Uldis_s {{formatnum:2278}}]
| 2011-08-03
| 2024-04-24
|-
| 29.
| {{u|Makenzis}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Makenzis {{formatnum:12912}}]
| {{formatnum:1219}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Makenzis {{formatnum:237}}]
| 2016-04-12
| 2024-04-25
|-
| 30.
| {{u|MC2013}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/MC2013 {{formatnum:12803}}]
| {{formatnum:806}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/MC2013 {{formatnum:215}}]
| 2013-06-21
| 2024-04-25
|-
| 31.
| {{u|Spnq}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Spnq {{formatnum:11976}}]
| {{formatnum:5545}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Spnq {{formatnum:1046}}]
| 2022-01-17
| 2024-04-25
|-
| 32.
| {{u|Jānis U.}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Jānis_U. {{formatnum:11450}}]
| {{formatnum:1135}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Jānis_U. {{formatnum:1444}}]
| 2005-07-30
| 2024-04-25
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 33.
| {{u|Varg~lvwiki}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Varg~lvwiki {{formatnum:11168}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Varg~lvwiki {{formatnum:3}}]
| 2009-04-10
| 2010-06-02
|-
| 34.
| {{u|Gaujmalnieks}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Gaujmalnieks {{formatnum:11054}}]
| {{formatnum:3}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Gaujmalnieks {{formatnum:246}}]
| 2008-10-28
| 2023-08-27
|-
| 35.
| {{u|CommonsDelinker}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/CommonsDelinker {{formatnum:10845}}]
| {{formatnum:995}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/CommonsDelinker {{formatnum:0}}]
| 2006-09-25
| 2024-04-24
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 36.
| {{u|Montenois}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Montenois {{formatnum:10382}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Montenois {{formatnum:0}}]
| 2022-01-26
| 2022-10-26
|-
| 37.
| {{u|Votre Provocateur}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Votre_Provocateur {{formatnum:9964}}]
| {{formatnum:8646}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Votre_Provocateur {{formatnum:1086}}]
| 2023-01-18
| 2024-04-25
|-
| 38.
| {{u|Edis}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Edis {{formatnum:9663}}]
| {{formatnum:298}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Edis {{formatnum:650}}]
| 2011-10-13
| 2024-04-19
|-
| 39.
| {{u|DJ EV}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/DJ_EV {{formatnum:9356}}]
| {{formatnum:1342}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/DJ_EV {{formatnum:352}}]
| 2012-05-17
| 2024-04-25
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 40.
| {{u|Romanskolduns}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Romanskolduns {{formatnum:8983}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Romanskolduns {{formatnum:1121}}]
| 2008-05-28
| 2022-03-15
|-
| 41.
| {{u|OskarsC}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/OskarsC {{formatnum:8831}}]
| {{formatnum:571}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/OskarsC {{formatnum:159}}]
| 2013-03-14
| 2024-04-21
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 42.
| {{u|Daarznieks}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Daarznieks {{formatnum:8601}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Daarznieks {{formatnum:909}}]
| 2006-08-22
| 2018-08-24
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 43.
| {{u|Lidingo11}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Lidingo11 {{formatnum:8483}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Lidingo11 {{formatnum:704}}]
| 2010-05-22
| 2017-04-22
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 44.
| {{u|Yyy}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Yyy {{formatnum:8408}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Yyy {{formatnum:503}}]
| 2005-05-12
| 2023-01-29
|-
| 45.
| {{u|Juzeris}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Juzeris {{formatnum:8363}}]
| {{formatnum:7}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Juzeris {{formatnum:195}}]
| 2004-09-16
| 2024-01-09
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 46.
| {{u|Lieeeneee}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Lieeeneee {{formatnum:7975}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Lieeeneee {{formatnum:2992}}]
| 2017-10-06
| 2020-10-22
|-
| 47.
| {{u|IndulisMX}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/IndulisMX {{formatnum:7649}}]
| {{formatnum:4}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/IndulisMX {{formatnum:74}}]
| 2012-03-07
| 2023-08-13
|-
| 48.
| {{u|Prieditis2012}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Prieditis2012 {{formatnum:7546}}]
| {{formatnum:3952}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Prieditis2012 {{formatnum:0}}]
| 2013-07-26
| 2024-04-13
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 49.
| {{u|Mrom}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Mrom {{formatnum:7143}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Mrom {{formatnum:840}}]
| 2006-01-14
| 2011-10-25
|-
| 50.
| {{u|Maranello Prime}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Maranello_Prime {{formatnum:6676}}]
| {{formatnum:71}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Maranello_Prime {{formatnum:83}}]
| 2015-01-30
| 2024-02-28
|-
| 51.
| {{u|Algonkins}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Algonkins {{formatnum:6584}}]
| {{formatnum:99}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Algonkins {{formatnum:283}}]
| 2012-04-01
| 2023-07-31
|-
| 52.
| {{u|Silraks}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Silraks {{formatnum:6464}}]
| {{formatnum:4}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Silraks {{formatnum:132}}]
| 2013-01-07
| 2024-03-02
|-
| 53.
| {{u|Anonīms}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Anonīms {{formatnum:6426}}]
| {{formatnum:1}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Anonīms {{formatnum:450}}]
| 2007-12-18
| 2023-07-20
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 54.
| {{u|Voll}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Voll {{formatnum:6326}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Voll {{formatnum:436}}]
| 2013-03-17
| 2020-11-30
|-
| 55.
| {{u|Driver24}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Driver24 {{formatnum:6196}}]
| {{formatnum:56}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Driver24 {{formatnum:253}}]
| 2010-02-01
| 2024-01-30
|-
| 56.
| {{u|Ingarix}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Ingarix {{formatnum:6164}}]
| {{formatnum:82}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Ingarix {{formatnum:568}}]
| 2006-05-12
| 2024-03-13
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 57.
| {{u|Krishjaanis}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Krishjaanis {{formatnum:5947}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Krishjaanis {{formatnum:400}}]
| 2006-02-13
| 2014-09-15
|-
| 58.
| {{u|Kasp2008}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Kasp2008 {{formatnum:5451}}]
| {{formatnum:3}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Kasp2008 {{formatnum:245}}]
| 2010-04-25
| 2024-03-24
|-
| 59.
| {{u|Kaamis007}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Kaamis007 {{formatnum:5332}}]
| {{formatnum:244}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Kaamis007 {{formatnum:118}}]
| 2017-08-15
| 2024-04-24
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 60.
| {{u|Juristiltins}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Juristiltins {{formatnum:5249}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Juristiltins {{formatnum:325}}]
| 2006-12-07
| 2010-01-08
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 61.
| {{u|Standfest}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Standfest {{formatnum:5037}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Standfest {{formatnum:288}}]
| 2008-05-21
| 2017-02-01
|}
&lt;!-- TABLE_END --&gt;

{{legend|#EEEEEE|Neaktīvs dalībnieks}}

== Ārējās saites ==
*[https://xtools.wmflabs.org/ec/?uselang=lv Statistika par veiktajiem labojumiem]
*[https://xtools.wmflabs.org/pages/?uselang=lv Statistika par izveidotajiem rakstiem]
*[http://stats.wikimedia.org/EN/TablesWikipediaLV.htm Kopējā statistika par Vikipēdiju latviešu valodā līdz 2019. gadam]
*[http://lv.wikiscan.org/users Kopējā statistika par Vikipēdiju latviešu valodā]

[[Kategorija:Vikipēdijas statistika]]</text>
      <sha1>o87yj9rftk0com9h2srm19jo51gu1xg</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Jans Oblaks</title>
    <ns>0</ns>
    <id>422850</id>
    <revision>
      <id>4047726</id>
      <parentid>4047324</parentid>
      <timestamp>2024-04-25T14:37:31Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Lietotaajs</username>
        <id>19361</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="30469" xml:space="preserve">{{Labošanā}}{{Futbolista infokaste
| name = 
| playername = Jans Oblaks
| image = Jan Oblak 2019.jpg
| caption = Oblaks 2019. gadā
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1993|1|7}}
| birth_place = 
| countryofbirth = {{vieta|Slovēnija|Škofja Loka}}
| height = 188
| position = [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]]
| currentclub = {{flaga|Spānija}} [[Madrides &quot;Atletico&quot;]]
| clubnumber = 13
| clubs1 = {{flaga|Slovēnija}} [[NK Olimpija Ljubljana|Olimpija Ljubljana]]
| pcupdate = {{dat|2024|04|23|SK|bez}}
| years1 = 2009–2010
| caps1 = 34
| goals1 = 0
| clubs2 = {{flaga|Portugāle}} [[S.L. Benfica|Benfica]]
| years2 = 2010–2014
| caps2 = 16
| goals2 = 0
| clubs3 = {{īre}} {{flaga|Portugāle}} [[S.C. Beira-Mar|Beira-Mar]]
| years3 = 2010
| caps3 = 0
| goals3 = 0
| clubs4 = {{īre}} {{flaga|Portugāle}} [[S.C. Olhanense|Olhanense]]
| years4 = 2011
| caps4 = 0
| goals4 = 0
| clubs5 = {{īre}} {{flaga|Portugāle}} [[UD Leiria]]
| years5 = 2011–2012
| caps5 = 16
| goals5 = 0
| clubs6 = {{īre}} {{flaga|Portugāle}} [[Rio Ave FC]]
| years6 = 2012–2013
| caps6 = 28
| goals6 = 0
| clubs7 = {{flaga|Portugāle}} [[S.L. Benfica B|Benfica B]]
| years7 = 2013
| caps7 = 2
| goals7 = 0
| nationalteam1 = {{flaga|Slovēnija}} Slovēnija U15
| ntupdate = {{dat|2024|04|23|SK|bez}}
| nationalyears1 = 2008
| nationalcaps1 = 1
| nationalgoals1 = 0
| nationalteam2 = {{flaga|Slovēnija}} Slovēnija U16
| nationalyears2 = 2009
| nationalcaps2 = 2
| nationalgoals2 = 0
| nationalteam3 = {{flaga|Slovēnija}} Slovēnija U20
| nationalyears3 = 2010–2012
| nationalcaps3 = 4
| nationalgoals3 = 0
| nationalteam4 = {{flaga|Slovēnija}} Slovēnija U21
| nationalyears4 = 2009–2013
| nationalcaps4 = 18
| nationalgoals4 = 0
| nationalteam5 = {{fb|Slovēnija}}
| nationalyears5 = 2012–
| nationalcaps5 = 64
| nationalgoals5 = 0
| youthclubs1 = {{flaga|Slovēnija}} Ločan
| youthyears1 = 1998–2003
| youthclubs2 = {{flaga|Slovēnija}} [[NK Olimpija Ljubljana (1945–2005)|Olimpija]]
| youthyears2 = 2003–2005
| youthclubs3 = {{flaga|Slovēnija}} [[NK Olimpija Ljubljana|Olimpija Ljubljana]]
| youthyears3 = 2005–2009
| clubs8 = {{flaga|Spānija}} [[Madrides &quot;Atletico&quot;]]
| years8 = 2014–
| caps8 = 327
| goals8 = 0
}}'''Jans Oblaks''' ({{Val|sl|Jan Oblak}}, dzimis {{Dat|1993|1|7}}) ir [[Slovēņi|slovēņu]] [[futbolists]], spēlē [[Vārtsargs (futbols)|vārtsarga]] pozīcijā, pārstāv [[Slovēnijas futbola izlase|Slovēnijas futbola izlasi]], kurā ir arī kapteinis. Kopš 2014. gada Oblaks pārstāv [[La Liga]] klubu [[Madrides &quot;Atletico&quot;]]. Viņš tiek plaši uzskatīts par vienu no labākajiem vārtsargiem pasaulē.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.90min.com/posts/6591081-the-25-greatest-goalkeepers-of-all-time-ranked|title=The 25 Greatest Goalkeepers of All Time - Ranked {{!}} 90min|website=web.archive.org|access-date=2024-04-22|date=2021-03-24|archive-date=2021-03-24|archive-url=https://web.archive.org/web/20210324155215/https://www.90min.com/posts/6591081-the-25-greatest-goalkeepers-of-all-time-ranked}}&lt;/ref&gt;

Oblaks 17 gadu vecumā parakstīja līgumu ar Portugāles klubu [[Lisabonas &quot;Benfica&quot;|Benfica]], un bija daļa no komandas, kas 2013.–2014. gada sezonā izcīnīja trīs titulus valsts mērogā. 2014. gadā viņš pārcēlās uz Madrides &quot;Atlético&quot;, par summu 16 miljonu eiro apmērā, kļūstot par tobrīd dārgāko &quot;La Liga&quot; vārtsargu. [[2015.—2016. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|2015.–2016. gadā]] viņš ieguva [[Rikardo Samoras trofeja|Rikardo Samoras trofeju]], kā labākais vārtsargs, ielaižot visu laiku mazāko vārtu skaitu – 18 vārtus. Nākamajās trīs sezonās viņš šo balvu ieguva vēlreiz, bet 2021. gadā – piekto reizi. Oblaks tika nominēts arī [[2017. gada Zelta bumba|2017.]] un [[2018. gada Zelta bumba|2018. gada]] [[Zelta bumba|Zelta bumbas]] balvām, pateicoties stabilajam sniegumam savā klubā.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2017/dec/07/cristiano-ronaldo-ballon-d-or-equal-messi|title=Cristiano Ronaldo wins fifth Ballon d’Or to equal Lionel Messi’s record|work=The Guardian|access-date=2024-04-22|date=2017-12-07|last=Lowe|first=Sid|issn=0261-3077|language=en-GB}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://www.theguardian.com/football/live/2018/dec/03/ballon-dor-2018-modric-messi-ronaldo-award-live|title=Ballon d'Or 2018: Luka Modric and Ada Hegerberg win awards – as it happened|work=the Guardian|access-date=2024-04-22|date=2018-12-03|last=Steinberg|first=Jacob|issn=0261-3077|language=en-GB}}&lt;/ref&gt;

Ar vairāk nekā 400 spēlēm Madrides &quot;Atlético&quot; sastāvā, Oblaks kopā ar klubu ir izcīnījis četras trofejas, tostarp [[2020.—2021. gada La Liga sezona|2020.–2021. gada La Liga]].

Oblaks Slovēnijas izlasē debitēja 2012. gadā, un septiņas reizes tika atzīts par Slovēnijas gada labāko futbolistu. Viņš ir bijis arī Slovēnijas nacionālo jaunatnes izlašu dalībnieks, sākot no U-15, līdz [[Slovēnijas U-21 futbola izlase|U-21]], izlasēs.

== Klubu karjera ==

=== Olimpija ===
{{quote box
| quote = &quot;[[Roberts Volks]] vienlaikus bija vārtsargs un vārtsargu treneris. Viņam bija jaunais Jans Oblaks un arī [[Damirs Botonjičs]], kurš pēc brāļa nāves vēlējās atgriezties futbolā. Kādu dienu Volks pamanīja, ka Oblaka milzīgais talants ir pāraudzis visus. Viņš teica, ka &quot;šis bērns ir labāks par mani&quot; un atdeva savu vietu komandā 16 gadīgajam jaunietim. Mēs bijām mazliet apjukuši, nemaz nerunājot par Oblaka tēvu, kurš nespēja noticēt, ka kopā ar pamatsastāvu aizvedām viņa dēlu uz treniņnometni. Mēs ātri sapratām, ka Volks nav kļūdījies.&quot;
| source = —Bijušais [[Olimpija Ljubljana]] treneris [[Janezs Pate]] par Jana Oblaka pirmsākumiem&lt;ref name=&quot;vecer19052018oblak&quot;&gt;{{cite web|title= S &quot;ta mali je boljši od mene&quot; se je začelo |trans-title= It all began with &quot;this kid is better than me&quot;|url=https://www.vecer.com/s-ta-mali-je-boljsi-od-mene-se-je-zacelo-6474456|publisher=[[Večer (Slovenia)|Večer]]|author=Borut Planinšič ml.|language=sl|date=19 May 2018|access-date=21 May 2018}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;rtvslo20052018oblak&quot;&gt;{{cite web |title= Jani Pate... o Janu Oblaku |trans-title= Jani Pate... about Jan Oblak |url= http://www.rtvslo.si/sport/citat-za-prebrat/jani-pate/455448|publisher=[[RTV Slovenija]]|language=sl|date=20 May 2018|access-date=21 May 2018}}&lt;/ref&gt;
| align = left
| width = 33%
}}Oblaks dzimis [[Augškarniola|Augškarniolas]] pilsētā [[Škofja Loka|Škofja Lokā]], un piecu gadu vecumā sāka spēlēt futbolu savas dzimtās pilsētas klubā &quot;Ločan&quot;. Desmit gadu vecumā viņš pārcēlās uz [[NK Olimpija Ljubljana (1945–2005)|Olimpija]] jaunatnes akadēmiju,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefachampionsleague/news/022d-0e9438fe78dc-14273f70fa55-1000--how-jan-oblak-rose-to-shine-at-atletico/|title=How Jan Oblak rose to shine at Atlético {{!}} UEFA Champions League|last=UEFA.com|website=UEFA.com|access-date=2024-04-23|date=2016-05-03|language=en}}&lt;/ref&gt; kur viņš palika līdz 2004.–2005. gada sezonas beigām, kad klubs tika likvidēts. Pēc tam viņš pārcēlās uz jaundibināto [[NK Bežigrad|Bežigrad]], kas pēc vairākām nosaukuma maiņām 2008. gadā kļuva par [[NK Olimpija Ljubljana|Olimpija Ljubljana]]. Nākamajā gadā Oblaks noraidīja līgumu ar Itālijas klubu [[Empoli FC|Empoli]], par labu pārbaudīties [[Fulham FC|Fulham]],&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.tribalfootball.com/fulham-move-olimpic-ljubljana-goalkeeper-jan-oblak-257494|title=Fulham move for Olimpic Ljubljana goalkeeper Jan Oblak {{!}} Premiership News {{!}} tribalfootball.com|website=web.archive.org|access-date=2024-04-23|date=2009-09-02|archive-date=2009-09-02|archive-url=https://web.archive.org/web/20090902034333/http://www.tribalfootball.com/fulham-move-olimpic-ljubljana-goalkeeper-jan-oblak-257494}}&lt;/ref&gt; bet, galu galā, viņš nepameta klubu, pagarinot līgumu līdz 2011. gadam.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.skysports.com/football/news/11661/5459366/slovenian-shuns-cottagers|title=Slovenian shuns Cottagers|website=Sky Sports|access-date=2024-04-23|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.tribalfootball.com/jan-oblak-rejects-fulham-after-trials-260041|title=Jan Oblak rejects Fulham after trials {{!}} Premiership News {{!}} tribalfootball.com|website=web.archive.org|access-date=2024-04-23|date=2009-09-02|archive-date=2009-09-02|archive-url=https://web.archive.org/web/20090902034334/http://www.tribalfootball.com/jan-oblak-rejects-fulham-after-trials-260041}}&lt;/ref&gt; 2009. gada 17. maijā 16 gadus vecais Oblaks debitēja &quot;Olimpija Ljubljana&quot; komandā profesionālā līmenī, 2008.–2009. gada Slovēnijas Otrajā līgā, ar 7:2 uzvarot [[ND Mura 05|Mura 05]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nzs.si//tekmovanja/Default.asp?action=tekma&amp;id_tekme=16841|title=Olimpija Ljubljana 7–2 Mura 05|website=www.nzs.si|access-date=2024-04-23|language=slovēņu}}&lt;/ref&gt; &quot;Olimpija Ljubljana&quot; tika paaugstināšana uz [[Slovēnijas futbola Pirmā līga|PrvaLiga]], 2009.–2010. gada sezonā, kā līgas uzvarētāja. Nākamajā sezonā Oblaks bija komandas pamatvārtsargs, izlaižot tikai trīs līgas spēles, kad klubs līgas tabulā ieņēma ceturto vietu.

=== Benfica ===
2010. gada 14. jūnijā Oblaks parakstīja līgumu ar Portugāles klubu [[Lisabonas &quot;Benfica&quot;|Benfica]],&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.24ur.com/sport/nogomet/jan-oblak-tudi-uradno-v-benfici.html|title=Jan Oblak tudi uradno v Benfici {{!}} 24ur.com|website=www.24ur.com|access-date=2024-04-23|language=sl}}&lt;/ref&gt; kurš 2010. gada augustā viņu izīrēja citam [[Portugāles futbola Premjerlīga|augstākā līmeņa]] klubam [[SC Beira-Mar|Beira-Mar]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.record.pt/futebol/futebol-nacional/liga-betclic/benfica/detalhe/jan-oblak-emprestado-ao-beira-mar-460152|title=Jan Oblak emprestado ao Beira-Mar|website=www.record.pt|access-date=2024-04-23|language=pt-PT}}&lt;/ref&gt; Pēc tam, 2011. gada janvārī, viņš pievienojās [[SC Olhanense|Olhanense]] komandai, īrē, līdz [[2010.–2011. gada Portugāles futbola Premjerlīgas sezona|2010.–2011. gada sezonas]] beigām.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.record.pt/futebol/futebol-nacional/2--liga/olhanense/detalhe/oblak-e-tiero-apresentados-681840.html|title=Oblak e Tiero apresentados - Olhanense - Jornal Record|website=web.archive.org|access-date=2024-04-23|date=2017-04-27|archive-date=2017-04-27|archive-url=https://web.archive.org/web/20170427192455/http://www.record.pt/futebol/futebol-nacional/2--liga/olhanense/detalhe/oblak-e-tiero-apresentados-681840.html}}&lt;/ref&gt;

[[2011.–2012. gada Portugāles futbola Premjerlīgas sezona|2011.–2012. gada sezonā]] &quot;Benfica&quot; izīrēja Oblaku citai Portugāles komandai [[UD Leiria|União de Leiria]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.record.xl.pt/Futebol/Nacional/1a_liga/uniao_leiria/interior.aspx?content_id=736781|title=:.: Cajuda: «Oblak tem excelentes capacidades» - U. Leiria - Jornal Record :.:|website=web.archive.org|access-date=2024-04-23|date=2012-04-12|archive-date=2012-04-12|archive-url=https://web.archive.org/web/20120412122321/http://www.record.xl.pt/Futebol/Nacional/1a_liga/uniao_leiria/interior.aspx?content_id=736781}}&lt;/ref&gt; Viņš debitēja līgā 2012. gada 15. janvārī, izbraukumā, spēlējot neizšķirti, 2:2, pret [[CD Nacional|Nacional]]. 2012. gada 29. aprīlī, pēc tam, kad lielākā daļa &quot;Leiria&quot; komandas lauza savus līgumus, sakarā ar finansiālām grūtībām klubā, Oblaks bija viens no astoņiem spēlētājiem, kurš piedalījās līgas mačā, savā laukumā, ar 4:0 zaudējot [[CD Feirense|Feirense]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jn.pt/desporto/uniao-de-leiria-perdeu-apenas-por-4-0-com-o-feirense-2447819.html/|title=União de Leiria perdeu &quot;apenas&quot; por 4-0 com o Feirense|website=Jornal de Notícias|access-date=2024-04-23|language=pt}}&lt;/ref&gt;

2013. gada jūlijā Oblaks nepiedalījās pirmssezonas treniņā, apgalvojot, ka viņam nav līguma ar &quot;Benfica&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.futebol365.pt/noticias/artigo.asp?ID=89135%23.UhvjOH-k4t0|title=Oblak ainda não se apresentou|website=Futebol 365|access-date=2024. gada 23. aprīlī|language=portugāļu|archive-date=2013. gada 26. Augustsss|archive-url=https://archive.today/20130826232718/http://www.futebol365.pt/noticias/artigo.asp?ID=89135%23.UhvjOH-k4t0}}&lt;/ref&gt; Nākamā mēneša beigās viņš pagarināja līgumu līdz 2018. gadam, raksturojot situāciju kā &quot;pārpratumu&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.slbenfica.pt/noticias/detalhedenoticia/tabid/2788/ArticleId/31279/language/pt-PT/Jan-Oblak-foi-reintegrado-O-Benfica-e-o-meu-Clube-e-estou-feliz.aspx|title=Jan Oblak foi reintegrado: “O Benfica é o meu Clube e estou feliz”|website=web.archive.org|access-date=2024-04-23|date=2015-03-21|archive-date=2015-03-21|archive-url=https://web.archive.org/web/20150321215932/http://www.slbenfica.pt/noticias/detalhedenoticia/tabid/2788/ArticleId/31279/language/pt-PT/Jan-Oblak-foi-reintegrado-O-Benfica-e-o-meu-Clube-e-estou-feliz.aspx}}&lt;/ref&gt;

Pēc tam, kad ilggadējais vārtsargs [[Arturs Moraešs|Arturs]] 2013.–2014. gada kampaņas vidū pieļāva virkni kļūdu, &quot;Benfica&quot; galvenais treneris [[Žorže Žezušs]] nomainīja viņu pret Oblaku, un pēdējais aizvadīja vairākas [[Sausā spēle|''sausās spēles'']] savos pirmajos startos, jo īpaši, ar 2:0 savās mājās uzvarot [[FC Porto|Porto]],&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.record.xl.pt/Futebol/Nacional/1a_liga/Benfica/interior_premium.aspx?content_id=862557|title=:.: Oblak fecha a porta da baliza ao dragão - Benfica - Jornal Record :.:|website=web.archive.org|access-date=2024-04-23|date=2014-01-14|archive-date=2014-01-14|archive-url=https://web.archive.org/web/20140114171852/http://www.record.xl.pt/Futebol/Nacional/1a_liga/Benfica/interior_premium.aspx?content_id=862557}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.record.xl.pt/Futebol/Nacional/1a_liga/Benfica/interior_premium.aspx?content_id=863812|title=:.: Oblak morde os calcanhares ao melhor Artur - Benfica - Jornal Record :.:|website=web.archive.org|access-date=2024-04-23|date=2014-01-21|archive-date=2014-01-21|archive-url=https://web.archive.org/web/20140121232022/http://www.record.xl.pt/Futebol/Nacional/1a_liga/Benfica/interior_premium.aspx?content_id=863812}}&lt;/ref&gt; un [[2013.–2014. gada UEFA Eiropas līgas sezona|UEFA Eiropas līgas]] pusfinālā, spēlējot neizšķirti, 0:0, pret [[Turīnas &quot;Juventus&quot;|Juventus]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/27226534|title=Juventus 0-0 Benfica (agg 1-2)|work=BBC Sport|access-date=2024-04-23|language=en-GB}}&lt;/ref&gt; Galu galā, viņš 2014. gada 6. jūlijā ieguva līgas gada labākā vārtsarga balvu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.zerozero.pt/noticias/premios-da-liga-veja-quem-sao-os-vencedores/139972|title=Prémios da Liga: Veja quem são os vencedores :: zerozero.pt|website=www.zerozero.pt|access-date=2024-04-23|language=pt}}&lt;/ref&gt;

=== Madrides &quot;Atletico&quot; ===
[[Attēls:Copa del Rey - Atlético Madrid (16139528600).jpg|thumb|Oblaks pirms spēles ar [[Madrides &quot;Atletico&quot;|Madrides &quot;Atlético&quot;]], 2015. gadā]]
2014. gada 16. jūlijā [[Madrides &quot;Atletico&quot;|Madrides &quot;Atlético&quot;]] paziņoja, ka ir panākusi vienošanos ar &quot;Benfica&quot; par Oblaka pāreju, gaidot medicīnisko pārbaudi.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://en.clubatleticodemadrid.com/noticias/atletico-and-benfica-reach-an-agreement-for-the-transfer-of-oblak|title=Club Atlético de Madrid · Web oficial - Atlético and Benfica reach an agreement for the transfer of Oblak|website=web.archive.org|access-date=2024-04-23|date=2015-09-01|archive-date=2015-09-01|archive-url=https://web.archive.org/web/20150901222953/http://en.clubatleticodemadrid.com/noticias/atletico-and-benfica-reach-an-agreement-for-the-transfer-of-oblak}}&lt;/ref&gt; &quot;Atlético&quot; par slovēņu spēlētāju samaksāja 16 miljonus eiro,&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/28334200|title=Atletico to sign £12m goalkeeper Oblak|work=BBC Sport|access-date=2024-04-23|language=en-GB}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://web3.cmvm.pt/sdi2004/emitentes/docs/FR51324.pdf|title=Comunicado|website=web.archive.org|access-date=2024-04-23|archive-date=2014-07-24|archive-url=https://web.archive.org/web/20140724225939/http://web3.cmvm.pt/sdi2004/emitentes/docs/FR51324.pdf}}&lt;/ref&gt; padarot viņu par dārgāko vārtsargu [[La Liga]] vēsturē.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.marca.com/2014/07/16/futbol/equipos/atletico/1405546409.html|title=El Atleti ficha al portero más caro de la historia de la Liga|last=MARCA.com|website=MARCA.com|access-date=2024-04-23|date=2014-07-16|language=es}}&lt;/ref&gt; Oblaks uz Madridi pārcēlās, noslēdzot sešu gadu līgumu, aizstājot [[Tibo Kurtuā]], kurš pēc īres termiņa beigām atgriezās, lai spēlētu savā pamatklubā [[Chelsea F.C.|Chelsea]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/27857265|title=Chelsea return for Courtois - Mourinho|work=BBC Sport|access-date=2024-04-23|language=en-GB}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://bleacherreport.com/articles/2131527-atletico-madrid-sign-goalkeeper-jan-oblak-from-porto|title=Atletico Madrid Sign Goalkeeper Jan Oblak from Benfica|last=Newman|first=Liam|website=Bleacher Report|access-date=2024-04-23|language=en}}&lt;/ref&gt; Savas prezentācijas laikā, 2014. gada 22. jūlijā, Oblaks sacīja: &quot;Es nenāku nevienu aizstāt. Es nāku kā cits spēlētājs. Esmu šeit kopā ar pārējiem spēlētājiem un vārtsargiem. Darīšu visu, kas ir manos spēkos, lai aizstāvētu šo kreklu un sasniegtu lieliskus rezultātus šajā sezonā. Darīšu visu, kas ir manās rokās, lai palīdzētu komandai.&quot;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://en.clubatleticodemadrid.com/noticias/jan-oblak-ill-do-everything-in-my-power-to-help-the-team|title=Club Atlético de Madrid · Web oficial - Jan Oblak: &quot;I’ll do everything in my power to help the team&quot;|website=web.archive.org|access-date=2024-04-23|date=2014-07-29|archive-date=2014-07-29|archive-url=https://web.archive.org/web/20140729164619/http://en.clubatleticodemadrid.com/noticias/jan-oblak-ill-do-everything-in-my-power-to-help-the-team}}&lt;/ref&gt;

==== 2014–2016: Pirmā Samoras trofeja un Čempionu līgas fināls ====
Oblaks palika uz rezervistu soliņa savā pirmajā sacensību spēlē, 2014. gada 19. augustā, [[2014. gada Spānijas Superkauss futbolā|2014. gada Spānijas Superkausa]] pirmajā spēlē, pret [[Madrides &quot;Real&quot; (futbols)|Madrides &quot;Real&quot;]], viņa vietā spēlējot [[Migels Anhels Moja|Migelam Anhelam Mojam]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.skysports.com/football/real-madrid-vs-atletico-madrid/report/325067|title=Spanish Super Copa: Real Madrid and Atletico draw 1-1 in first leg|website=Sky Sports|access-date=2024-04-23|language=en}}&lt;/ref&gt; Viņš debitēja 2014. gada 16. septembrī, viesos, pret [[Pirejas &quot;Olympiacos&quot; (futbola klubs)|Olympiacos]], zaudējot ar 3:2, &quot;Atlético&quot; sezonas pirmajā [[2014.—2015. gada UEFA Čempionu līgas sezona|Čempionu līgas]] grupas spēlē.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefachampionsleague/news/025a-0ea758ca8c67-69bf1e98a799-1000--olympiacos-stun-atletico-in-five-goal-thriller/|title=Olympiacos stun Atlético in five-goal thriller {{!}} UEFA Champions League|last=UEFA.com|website=UEFA.com|access-date=2024-04-23|date=2014-09-16|language=en}}&lt;/ref&gt; Savu pirmo &quot;sauso spēli&quot; viņš aizvadīja savā pirmajā [[Spānijas Karaļa kauss|Copa Del Rey]] izcīņas spēlē, 2014. gada 3. decembrī, viesos, [[:en:2014–15_Copa_del_Rey#Round_of_32|sešpadsmitdaļfināla]] pirmajā spēlē, ar 3:0 uzvarot [[CE L'Hospitalet|L'Hospitalet]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.espn.co.uk/football/match/_/gameId/408304/atletico-madrid-hospitalet|title=Atlético Madrid 3-0 Hospitalet (3 Dec, 2014) Final Score - ESPN (UK)|website=ESPN|access-date=2024-04-24|language=en}}&lt;/ref&gt; 2015. gada 17. martā viņš Čempionu līgas [[2014.—2015. gada UEFA Čempionu līgas sezona#Astotda%C4%BCfin%C4%81li|astotdaļfināla]] atbildes spēlē, pret [[Leverkūzenes &quot;Bayer&quot;]], 23. minūtē nomainīja savainoto Moju, un aizvadīja &quot;sauso spēli&quot;, mājās, uzvarot ar 1:0. Spēle nonāca līdz pēcspēles 11 metru soda sitienu sērijai, kurā viņš atvairīja Leverkūzenes komandas pirmo mēģinājumu, kuru izpildīja [[Hakans Čalhanoglu]], beigās triumfējot mačā.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/31911679|title=Atletico beat Leverkusen on penalties|work=BBC Sport|access-date=2024-04-24|language=en-GB}}&lt;/ref&gt; Četras dienas vēlāk, par spīti savainojumam, viņš debitēja [[2014.—2015. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|līgā]], aizvadot &quot;sauso spēli&quot;, savā laukumā, ar 2:0 uzvarot kaimiņus, [[Getafe Club de Fútbol|Getafe]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.marca.com/2015/03/21/futbol/equipos/atletico/1426969473.html|title=El Calderón cantó a Griezmann el &quot;cumpleaños feliz&quot;|last=MARCA.com|website=MARCA.com|access-date=2024-04-24|date=2015-03-21|language=es}}&lt;/ref&gt;

2016. gada februārī Oblaks tika apbalvots ar līguma pagarināšanu, līdz 2021. gadam, ar izpirkšanas klauzulu £77,5 miljonu apmērā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://en.atleticodemadrid.com/noticias/jan-oblak-renews-until-2021|title=Club Atlético de Madrid - Jan Oblak renews until 2021|website=Club Atlético de Madrid|access-date=2024-04-24|date=2016-02-09|language=en}}&lt;/ref&gt; 2016. gada 3. maijā Oblaks [[2015.—2016. gada UEFA Čempionu līgas sezona#Pusfin%C4%81li|Čempionu līgas pusfināla]] atbildes spēlē, [[Allianz Arena]] laukumā, atvairīja [[Tomass Millers|Tomasa Millera]] soda sitienu; lai gan &quot;Atlético&quot; maču zaudēja ar 2:1, viņi iekļuva [[2016. gada UEFA Čempionu līgas fināls|finālā]], dēļ vairāk gūtajiem vārtiem izbraukumā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefachampionsleague/news/022d-0e943b690313-ab764c18fe4f-1000--oblak-relieved-after-atletico-edge-out-bayern/|title=Oblak relieved after Atlético edge out Bayern {{!}} UEFA Champions League|last=UEFA.com|website=UEFA.com|access-date=2024-04-24|date=2016-05-04|language=en}}&lt;/ref&gt; Tomēr, finālā &quot;Atlético&quot; ar 5:3, pēcspēles soda sitienu sērijā, zaudēja Madrides &quot;Real&quot;, Oblakam neizdodoties atvairīt nevienu no pieciem sitieniem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.marca.com/en/football/spanish-football/2016/05/29/574b4f47268e3e15368b45ef.html|title=Oblak's penalty record the dark spot in otherwise excellent campaign|last=Salvin-Hughes|first=Adapted by: Luke|last2=@salvhughes|website=MARCA English|access-date=2024-04-24|date=2016-05-29|language=en}}&lt;/ref&gt; Neskatoties uz to, viņš tika iekļauts 2015.–2016. gada Čempionu līgas [[:en:2015–16_UEFA_Champions_League#Squad_of_the_Season|sezonas izlasē]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefachampionsleague/news/022d-0e948891dc6b-533ac6fffce1-1000--uefa-champions-league-squad-of-the-season/|title=UEFA Champions League Squad of the Season {{!}} UEFA Champions League|last=UEFA.com|website=UEFA.com|access-date=2024-04-24|date=2016-05-30|language=en}}&lt;/ref&gt; Beidzoties sezonai vietējā turnīrā, viņš ieguva [[Rikardo Samoras trofeja|Rikardo Samoras trofeju]], kā labākais vārtsargs, 38 spēlēs ielaižot 18 vārtus, atkārtojot 22 gadus vecu [[Lakorunjas &quot;Deportivo&quot;]] [[Fransisko Liaņo]] rekordu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.marca.com/en/football/spanish-football/2016/05/15/57383d36268e3e9a5e8b45bf.html|title=Oblak equals Liano as the best Zamora in history|last=Farrell|first=Adapted by Sarah|last2=@sarahfarrell|website=MARCA English|access-date=2024-04-24|date=2016-05-15|language=en}}&lt;/ref&gt;

==== 2016–2019: Eiropas līgas tituls un turpmākas Samoras balvas ====
Oblaks izpelnījās uzmanību 2017. gada 15. martā, [[2016.—2017. gada UEFA Čempionu līgas sezona|Čempionu līgas]] spēlē, pret Leverkūzenes &quot;Bayer&quot;, kur viņš atvairīja trīs sitienus, nodrošinot bezvārtu neizšķirtu un iekļūšanu [[2016.—2017. gada UEFA Čempionu līgas sezona#Ceturtda%C4%BCfin%C4%81li|ceturtdaļfinālā]]. Viņš UEFA tīmekļa vietnei sacīja: &quot;Tās ir lietas, kas notiek. Dažreiz jūs atvairat trīs vārtu gūšanas mēģinājumus, bet citreiz viņi gūst visus trīs.&quot;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefachampionsleague/news/0237-0e967f52a514-b76d32a1107d-1000--atletico-s-oblak-on-his-triple-save-against-leverkusen/|title=Atlético's Oblak on his triple save against Leverkusen {{!}} UEFA Champions League|last=UEFA.com|website=UEFA.com|access-date=2024-04-24|date=2017-03-16|language=en}}&lt;/ref&gt;

Viņš vēlreiz tika iekļauts 2016.–2017. gada UEFA Čempionu līgas [[:en:2016–17_UEFA_Champions_League#Squad_of_the_season|sezonas izlasē]] un arī ieguva otro Rikardo Samoras trofeju pēc kārtas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.marca.com/deporte/futbol/trofeos/2015-2016/zamora/primera.html|title=Trofeo Zamora Liga BBVA|website=MARCA.com|access-date=2024-04-25}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefachampionsleague/news/0250-0c5117a9d99b-79a2efb59ef3-1000--uefa-champions-league-squad-of-the-season/|title=UEFA Champions League Squad of the Season {{!}} UEFA Champions League|last=UEFA.com|website=UEFA.com|access-date=2024-04-25|date=2017-06-05|language=en}}&lt;/ref&gt; Viņš tika iekļauts arī [[2017. gada Zelta bumba|2017. gada Zelta bumbas]] kandidātu sarakstā,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.francefootball.fr/news/Revivez-le-fil-rouge-de-la-liste-des-30-nommes-pour-le-ballon-d-or-france-football-2017/840848|title=Revivez le fil rouge de la liste des 30 nommés pour le Ballon d'Or France Football 2017|last=Dev|first=Paul|website=France Football|access-date=2024-04-25|language=fr}}&lt;/ref&gt; kur viņš ar 4 balsīm ieņēma 26. vietu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.francefootball.fr/news/Le-ballon-d-or-france-football-sera-devoile-le-jeudi-7-decembre-sur-la-chaine-l-equipe/849349|title=Le Ballon d'Or France Football sera dévoilé le jeudi 7 décembre sur la chaîne L'Équipe|last=Dev|first=Paul|website=France Football|access-date=2024-04-25|language=fr}}&lt;/ref&gt; 2018. gada 28. janvārī Oblaks aizvadīja savu 100. līgas spēli &quot;Atlético&quot; komandā, spēlē pret [[UD Las Palmas|Las Palmas]]. 100 līgas spēlēs viņš aizvadīja 59 &quot;sausās spēles&quot; un ielaida tikai 54 vārtus.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://en.atleticodemadrid.com/noticias/jan-oblak-played-his-100th-match-for-atletico-de-madrid|title=Club Atlético de Madrid - Jan Oblak played his 100th league match for Atlético de Madrid|website=Club Atlético de Madrid|access-date=2024-04-25|date=2018-01-28|language=en}}&lt;/ref&gt; [[2018. gada UEFA Eiropas līgas fināls|2018. gada UEFA Eiropas līgas finālā]] Oblaks aizvadīja &quot;sauso spēli&quot;, viņa komandai ar 3:0 uzvarot [[Marseļas &quot;Olympique&quot;]], izcīnot trešo [[UEFA Eiropas līga|Eiropas līgas]] titulu astoņu gadu laikā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefaeuropaleague/match/2022218--marseille-vs-atletico-de-madrid/|title=History: Marseille-Atlético de Madrid {{!}} UEFA Europa League 2017/18 Final|last=UEFA.com|website=UEFA.com|access-date=2024-04-25|language=en}}&lt;/ref&gt; Oblakam šis bija pirmais Eiropas tituls, pirms tam divreiz iegūstot otro vietu.

Pateicoties viņa sniegumam, viņš tika iekļauts [[2017.—2018. gada UEFA Eiropas līgas sezona|Eiropas līgas]] [[:en:2017–18_UEFA_Europa_League#Squad_of_the_season|sezonas izlasē]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefaeuropaleague/news/0245-0e98cea4ee1c-d6da1165e8ef-1000--uefa-europa-league-squad-of-the-2017-18-season/|title=UEFA Europa League Squad of the 2017/18 Season {{!}} UEFA Europa League|last=UEFA.com|website=UEFA.com|access-date=2024-04-25|date=2018-05-17|language=en}}&lt;/ref&gt; Vietējā čempionāta sezonas beigās viņš trešo reizi pēc kārtas izcīnīja Rikardo Samoras trofeju, 37 spēlēs ielaižot tikai 22 vārtus.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.marca.com/en/football/spanish-football/2018/05/20/5b01c78722601d164e8b456f.html|title=LaLiga - Atletico Madrid: Oblak secures hat-trick of Zamora trophies|website=MARCA in English|access-date=2024-04-25|date=2018-05-20|language=en}}&lt;/ref&gt; Viņš vēlreiz tika iekļauts [[2018. gada Zelta bumba|2018. gada Zelta bumbas]] kandidātu sarakstā, šoreiz saņemot divas balsis, ieņemot 25. vietu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.marca.com/en/football/international-football/2018/12/03/5c05a85fe2704e067c8b45a4.html|title=The definitive Ballon d'Or list: Modric, 753 points...|website=MARCA in English|access-date=2024-04-25|date=2018-12-03|language=en}}&lt;/ref&gt;

== Sasniegumi ==
'''Olimpija Ljubljana'''

* [[Slovēnijas futbola Otrā divīzija|Slovēnijas Otrā divīzija]]: 2008–09

'''Benfica'''

* [[Portugāles futbola Premjerlīga|Portugāles Premjerlīga]]: 2013–14
* [[Taça de Portugal]]: 2013–14
* [[Taça da Liga]]: 2013–14

'''Atlético Madrid'''

* [[La Liga]]: [[2020.—2021. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|2020–21]]
* [[Supercopa de España]]: 2014
* [[UEFA Eiropas līga]]: [[2017.—2018. gada UEFA Eiropas līgas sezona|2017–18]]
* [[UEFA Superkauss]]: 2018

'''Individuālie sasniegumi'''

* [[Portugāles futbola Premjerlīga|Portugāles Premjerlīgas]] labākais vārtsargs: 2013–14&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.zerozero.pt/noticia.php?id=139972|title=Prémios da Liga: Veja quem são os vencedores :: zerozero.pt|website=www.zerozero.pt|access-date=2021-03-29|language=pt}}&lt;/ref&gt;
* [[La Liga]] labākais vārtsargs: 2015–16, 2016–17, 2017–18, 2018–19
* Slovēnijas gada futbolists: 2015, 2016, 2017, 2018, 2020

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Sporta ārējās saites}}
&lt;br /&gt;
{{DEFAULTSORT:Oblaks, Jans}}
[[Kategorija:1993. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Slovēnijas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:Slovēnijas futbolisti]]
[[Kategorija:Madrides &quot;Atletico&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Lisabonas &quot;Benfica&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Slovēnijā dzimušie]]
[[Kategorija:Futbola vārtsargi]]
[[Kategorija:Rio Ave FC spēlētāji]]
[[Kategorija:SC Beira-Mar spēlētāji]]
[[Kategorija:SC Olhanense spēlētāji]]
[[Kategorija:UD Leiria spēlētāji]]</text>
      <sha1>4n63sfmhlfnps21ts2glinre887m0uy</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4047893</id>
      <parentid>4047726</parentid>
      <timestamp>2024-04-25T19:15:25Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Lietotaajs</username>
        <id>19361</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="33447" xml:space="preserve">{{Labošanā}}{{Futbolista infokaste
| name = 
| playername = Jans Oblaks
| image = Jan Oblak 2019.jpg
| caption = Oblaks 2019. gadā
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1993|1|7}}
| birth_place = 
| countryofbirth = {{vieta|Slovēnija|Škofja Loka}}
| height = 188
| position = [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]]
| currentclub = {{flaga|Spānija}} [[Madrides &quot;Atletico&quot;]]
| clubnumber = 13
| clubs1 = {{flaga|Slovēnija}} [[NK Olimpija Ljubljana|Olimpija Ljubljana]]
| pcupdate = {{dat|2024|04|23|SK|bez}}
| years1 = 2009–2010
| caps1 = 34
| goals1 = 0
| clubs2 = {{flaga|Portugāle}} [[S.L. Benfica|Benfica]]
| years2 = 2010–2014
| caps2 = 16
| goals2 = 0
| clubs3 = {{īre}} {{flaga|Portugāle}} [[S.C. Beira-Mar|Beira-Mar]]
| years3 = 2010
| caps3 = 0
| goals3 = 0
| clubs4 = {{īre}} {{flaga|Portugāle}} [[S.C. Olhanense|Olhanense]]
| years4 = 2011
| caps4 = 0
| goals4 = 0
| clubs5 = {{īre}} {{flaga|Portugāle}} [[UD Leiria]]
| years5 = 2011–2012
| caps5 = 16
| goals5 = 0
| clubs6 = {{īre}} {{flaga|Portugāle}} [[Rio Ave FC]]
| years6 = 2012–2013
| caps6 = 28
| goals6 = 0
| clubs7 = {{flaga|Portugāle}} [[S.L. Benfica B|Benfica B]]
| years7 = 2013
| caps7 = 2
| goals7 = 0
| nationalteam1 = {{flaga|Slovēnija}} Slovēnija U15
| ntupdate = {{dat|2024|04|23|SK|bez}}
| nationalyears1 = 2008
| nationalcaps1 = 1
| nationalgoals1 = 0
| nationalteam2 = {{flaga|Slovēnija}} Slovēnija U16
| nationalyears2 = 2009
| nationalcaps2 = 2
| nationalgoals2 = 0
| nationalteam3 = {{flaga|Slovēnija}} Slovēnija U20
| nationalyears3 = 2010–2012
| nationalcaps3 = 4
| nationalgoals3 = 0
| nationalteam4 = {{flaga|Slovēnija}} Slovēnija U21
| nationalyears4 = 2009–2013
| nationalcaps4 = 18
| nationalgoals4 = 0
| nationalteam5 = {{fb|Slovēnija}}
| nationalyears5 = 2012–
| nationalcaps5 = 64
| nationalgoals5 = 0
| youthclubs1 = {{flaga|Slovēnija}} Ločan
| youthyears1 = 1998–2003
| youthclubs2 = {{flaga|Slovēnija}} [[NK Olimpija Ljubljana (1945–2005)|Olimpija]]
| youthyears2 = 2003–2005
| youthclubs3 = {{flaga|Slovēnija}} [[NK Olimpija Ljubljana|Olimpija Ljubljana]]
| youthyears3 = 2005–2009
| clubs8 = {{flaga|Spānija}} [[Madrides &quot;Atletico&quot;]]
| years8 = 2014–
| caps8 = 327
| goals8 = 0
}}'''Jans Oblaks''' ({{Val|sl|Jan Oblak}}, dzimis {{Dat|1993|1|7}}) ir [[Slovēņi|slovēņu]] [[futbolists]], spēlē [[Vārtsargs (futbols)|vārtsarga]] pozīcijā, pārstāv [[Slovēnijas futbola izlase|Slovēnijas futbola izlasi]], kurā ir arī kapteinis. Kopš 2014. gada Oblaks pārstāv [[La Liga]] klubu [[Madrides &quot;Atletico&quot;]]. Viņš tiek plaši uzskatīts par vienu no labākajiem vārtsargiem pasaulē.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.90min.com/posts/6591081-the-25-greatest-goalkeepers-of-all-time-ranked|title=The 25 Greatest Goalkeepers of All Time - Ranked {{!}} 90min|website=web.archive.org|access-date=2024-04-22|date=2021-03-24|archive-date=2021-03-24|archive-url=https://web.archive.org/web/20210324155215/https://www.90min.com/posts/6591081-the-25-greatest-goalkeepers-of-all-time-ranked}}&lt;/ref&gt;

Oblaks 17 gadu vecumā parakstīja līgumu ar Portugāles klubu [[Lisabonas &quot;Benfica&quot;|Benfica]], un bija daļa no komandas, kas 2013.–2014. gada sezonā izcīnīja trīs titulus valsts mērogā. 2014. gadā viņš pārcēlās uz Madrides &quot;Atlético&quot;, par summu 16 miljonu eiro apmērā, kļūstot par tobrīd dārgāko &quot;La Liga&quot; vārtsargu. [[2015.—2016. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|2015.–2016. gadā]] viņš ieguva [[Rikardo Samoras trofeja|Rikardo Samoras trofeju]], kā labākais vārtsargs, ielaižot visu laiku mazāko vārtu skaitu – 18 vārtus. Nākamajās trīs sezonās viņš šo balvu ieguva vēlreiz, bet 2021. gadā – piekto reizi. Oblaks tika nominēts arī [[2017. gada Zelta bumba|2017.]] un [[2018. gada Zelta bumba|2018. gada]] [[Zelta bumba|Zelta bumbas]] balvām, pateicoties stabilajam sniegumam savā klubā.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2017/dec/07/cristiano-ronaldo-ballon-d-or-equal-messi|title=Cristiano Ronaldo wins fifth Ballon d’Or to equal Lionel Messi’s record|work=The Guardian|access-date=2024-04-22|date=2017-12-07|last=Lowe|first=Sid|issn=0261-3077|language=en-GB}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://www.theguardian.com/football/live/2018/dec/03/ballon-dor-2018-modric-messi-ronaldo-award-live|title=Ballon d'Or 2018: Luka Modric and Ada Hegerberg win awards – as it happened|work=the Guardian|access-date=2024-04-22|date=2018-12-03|last=Steinberg|first=Jacob|issn=0261-3077|language=en-GB}}&lt;/ref&gt;

Ar vairāk nekā 400 spēlēm Madrides &quot;Atlético&quot; sastāvā, Oblaks kopā ar klubu ir izcīnījis četras trofejas, tostarp [[2020.—2021. gada La Liga sezona|2020.–2021. gada La Liga]].

Oblaks Slovēnijas izlasē debitēja 2012. gadā, un septiņas reizes tika atzīts par Slovēnijas gada labāko futbolistu. Viņš ir bijis arī Slovēnijas nacionālo jaunatnes izlašu dalībnieks, sākot no U-15, līdz [[Slovēnijas U-21 futbola izlase|U-21]], izlasēs.

== Klubu karjera ==

=== Olimpija ===
{{quote box
| quote = &quot;[[Roberts Volks]] vienlaikus bija vārtsargs un vārtsargu treneris. Viņam bija jaunais Jans Oblaks un arī [[Damirs Botonjičs]], kurš pēc brāļa nāves vēlējās atgriezties futbolā. Kādu dienu Volks pamanīja, ka Oblaka milzīgais talants ir pāraudzis visus. Viņš teica, ka &quot;šis bērns ir labāks par mani&quot; un atdeva savu vietu komandā 16 gadīgajam jaunietim. Mēs bijām mazliet apjukuši, nemaz nerunājot par Oblaka tēvu, kurš nespēja noticēt, ka kopā ar pamatsastāvu aizvedām viņa dēlu uz treniņnometni. Mēs ātri sapratām, ka Volks nav kļūdījies.&quot;
| source = —Bijušais [[Olimpija Ljubljana]] treneris [[Janezs Pate]] par Jana Oblaka pirmsākumiem&lt;ref name=&quot;vecer19052018oblak&quot;&gt;{{cite web|title= S &quot;ta mali je boljši od mene&quot; se je začelo |trans-title= It all began with &quot;this kid is better than me&quot;|url=https://www.vecer.com/s-ta-mali-je-boljsi-od-mene-se-je-zacelo-6474456|publisher=[[Večer (Slovenia)|Večer]]|author=Borut Planinšič ml.|language=sl|date=19 May 2018|access-date=21 May 2018}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;rtvslo20052018oblak&quot;&gt;{{cite web |title= Jani Pate... o Janu Oblaku |trans-title= Jani Pate... about Jan Oblak |url= http://www.rtvslo.si/sport/citat-za-prebrat/jani-pate/455448|publisher=[[RTV Slovenija]]|language=sl|date=20 May 2018|access-date=21 May 2018}}&lt;/ref&gt;
| align = left
| width = 33%
}}Oblaks dzimis [[Augškarniola|Augškarniolas]] pilsētā [[Škofja Loka|Škofja Lokā]], un piecu gadu vecumā sāka spēlēt futbolu savas dzimtās pilsētas klubā &quot;Ločan&quot;. Desmit gadu vecumā viņš pārcēlās uz [[NK Olimpija Ljubljana (1945–2005)|Olimpija]] jaunatnes akadēmiju,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefachampionsleague/news/022d-0e9438fe78dc-14273f70fa55-1000--how-jan-oblak-rose-to-shine-at-atletico/|title=How Jan Oblak rose to shine at Atlético {{!}} UEFA Champions League|last=UEFA.com|website=UEFA.com|access-date=2024-04-23|date=2016-05-03|language=en}}&lt;/ref&gt; kur viņš palika līdz 2004.–2005. gada sezonas beigām, kad klubs tika likvidēts. Pēc tam viņš pārcēlās uz jaundibināto [[NK Bežigrad|Bežigrad]], kas pēc vairākām nosaukuma maiņām 2008. gadā kļuva par [[NK Olimpija Ljubljana|Olimpija Ljubljana]]. Nākamajā gadā Oblaks noraidīja līgumu ar Itālijas klubu [[Empoli FC|Empoli]], par labu pārbaudīties [[Fulham FC|Fulham]],&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.tribalfootball.com/fulham-move-olimpic-ljubljana-goalkeeper-jan-oblak-257494|title=Fulham move for Olimpic Ljubljana goalkeeper Jan Oblak {{!}} Premiership News {{!}} tribalfootball.com|website=web.archive.org|access-date=2024-04-23|date=2009-09-02|archive-date=2009-09-02|archive-url=https://web.archive.org/web/20090902034333/http://www.tribalfootball.com/fulham-move-olimpic-ljubljana-goalkeeper-jan-oblak-257494}}&lt;/ref&gt; bet, galu galā, viņš nepameta klubu, pagarinot līgumu līdz 2011. gadam.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.skysports.com/football/news/11661/5459366/slovenian-shuns-cottagers|title=Slovenian shuns Cottagers|website=Sky Sports|access-date=2024-04-23|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.tribalfootball.com/jan-oblak-rejects-fulham-after-trials-260041|title=Jan Oblak rejects Fulham after trials {{!}} Premiership News {{!}} tribalfootball.com|website=web.archive.org|access-date=2024-04-23|date=2009-09-02|archive-date=2009-09-02|archive-url=https://web.archive.org/web/20090902034334/http://www.tribalfootball.com/jan-oblak-rejects-fulham-after-trials-260041}}&lt;/ref&gt; 2009. gada 17. maijā 16 gadus vecais Oblaks debitēja &quot;Olimpija Ljubljana&quot; komandā profesionālā līmenī, 2008.–2009. gada Slovēnijas Otrajā līgā, ar 7:2 uzvarot [[ND Mura 05|Mura 05]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nzs.si//tekmovanja/Default.asp?action=tekma&amp;id_tekme=16841|title=Olimpija Ljubljana 7–2 Mura 05|website=www.nzs.si|access-date=2024-04-23|language=slovēņu}}&lt;/ref&gt; &quot;Olimpija Ljubljana&quot; tika paaugstināšana uz [[Slovēnijas futbola Pirmā līga|PrvaLiga]], 2009.–2010. gada sezonā, kā līgas uzvarētāja. Nākamajā sezonā Oblaks bija komandas pamatvārtsargs, izlaižot tikai trīs līgas spēles, kad klubs līgas tabulā ieņēma ceturto vietu.

=== Benfica ===
2010. gada 14. jūnijā Oblaks parakstīja līgumu ar Portugāles klubu [[Lisabonas &quot;Benfica&quot;|Benfica]],&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.24ur.com/sport/nogomet/jan-oblak-tudi-uradno-v-benfici.html|title=Jan Oblak tudi uradno v Benfici {{!}} 24ur.com|website=www.24ur.com|access-date=2024-04-23|language=sl}}&lt;/ref&gt; kurš 2010. gada augustā viņu izīrēja citam [[Portugāles futbola Premjerlīga|augstākā līmeņa]] klubam [[SC Beira-Mar|Beira-Mar]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.record.pt/futebol/futebol-nacional/liga-betclic/benfica/detalhe/jan-oblak-emprestado-ao-beira-mar-460152|title=Jan Oblak emprestado ao Beira-Mar|website=www.record.pt|access-date=2024-04-23|language=pt-PT}}&lt;/ref&gt; Pēc tam, 2011. gada janvārī, viņš pievienojās [[SC Olhanense|Olhanense]] komandai, īrē, līdz [[2010.–2011. gada Portugāles futbola Premjerlīgas sezona|2010.–2011. gada sezonas]] beigām.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.record.pt/futebol/futebol-nacional/2--liga/olhanense/detalhe/oblak-e-tiero-apresentados-681840.html|title=Oblak e Tiero apresentados - Olhanense - Jornal Record|website=web.archive.org|access-date=2024-04-23|date=2017-04-27|archive-date=2017-04-27|archive-url=https://web.archive.org/web/20170427192455/http://www.record.pt/futebol/futebol-nacional/2--liga/olhanense/detalhe/oblak-e-tiero-apresentados-681840.html}}&lt;/ref&gt;

[[2011.–2012. gada Portugāles futbola Premjerlīgas sezona|2011.–2012. gada sezonā]] &quot;Benfica&quot; izīrēja Oblaku citai Portugāles komandai [[UD Leiria|União de Leiria]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.record.xl.pt/Futebol/Nacional/1a_liga/uniao_leiria/interior.aspx?content_id=736781|title=:.: Cajuda: «Oblak tem excelentes capacidades» - U. Leiria - Jornal Record :.:|website=web.archive.org|access-date=2024-04-23|date=2012-04-12|archive-date=2012-04-12|archive-url=https://web.archive.org/web/20120412122321/http://www.record.xl.pt/Futebol/Nacional/1a_liga/uniao_leiria/interior.aspx?content_id=736781}}&lt;/ref&gt; Viņš debitēja līgā 2012. gada 15. janvārī, izbraukumā, spēlējot neizšķirti, 2:2, pret [[CD Nacional|Nacional]]. 2012. gada 29. aprīlī, pēc tam, kad lielākā daļa &quot;Leiria&quot; komandas lauza savus līgumus, sakarā ar finansiālām grūtībām klubā, Oblaks bija viens no astoņiem spēlētājiem, kurš piedalījās līgas mačā, savā laukumā, ar 4:0 zaudējot [[CD Feirense|Feirense]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jn.pt/desporto/uniao-de-leiria-perdeu-apenas-por-4-0-com-o-feirense-2447819.html/|title=União de Leiria perdeu &quot;apenas&quot; por 4-0 com o Feirense|website=Jornal de Notícias|access-date=2024-04-23|language=pt}}&lt;/ref&gt;

2013. gada jūlijā Oblaks nepiedalījās pirmssezonas treniņā, apgalvojot, ka viņam nav līguma ar &quot;Benfica&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.futebol365.pt/noticias/artigo.asp?ID=89135%23.UhvjOH-k4t0|title=Oblak ainda não se apresentou|website=Futebol 365|access-date=2024. gada 23. aprīlī|language=portugāļu|archive-date=2013. gada 26. Augustsss|archive-url=https://archive.today/20130826232718/http://www.futebol365.pt/noticias/artigo.asp?ID=89135%23.UhvjOH-k4t0}}&lt;/ref&gt; Nākamā mēneša beigās viņš pagarināja līgumu līdz 2018. gadam, raksturojot situāciju kā &quot;pārpratumu&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.slbenfica.pt/noticias/detalhedenoticia/tabid/2788/ArticleId/31279/language/pt-PT/Jan-Oblak-foi-reintegrado-O-Benfica-e-o-meu-Clube-e-estou-feliz.aspx|title=Jan Oblak foi reintegrado: “O Benfica é o meu Clube e estou feliz”|website=web.archive.org|access-date=2024-04-23|date=2015-03-21|archive-date=2015-03-21|archive-url=https://web.archive.org/web/20150321215932/http://www.slbenfica.pt/noticias/detalhedenoticia/tabid/2788/ArticleId/31279/language/pt-PT/Jan-Oblak-foi-reintegrado-O-Benfica-e-o-meu-Clube-e-estou-feliz.aspx}}&lt;/ref&gt;

Pēc tam, kad ilggadējais vārtsargs [[Arturs Moraešs|Arturs]] 2013.–2014. gada kampaņas vidū pieļāva virkni kļūdu, &quot;Benfica&quot; galvenais treneris [[Žorže Žezušs]] nomainīja viņu pret Oblaku, un pēdējais aizvadīja vairākas [[Sausā spēle|''sausās spēles'']] savos pirmajos startos, jo īpaši, ar 2:0 savās mājās uzvarot [[FC Porto|Porto]],&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.record.xl.pt/Futebol/Nacional/1a_liga/Benfica/interior_premium.aspx?content_id=862557|title=:.: Oblak fecha a porta da baliza ao dragão - Benfica - Jornal Record :.:|website=web.archive.org|access-date=2024-04-23|date=2014-01-14|archive-date=2014-01-14|archive-url=https://web.archive.org/web/20140114171852/http://www.record.xl.pt/Futebol/Nacional/1a_liga/Benfica/interior_premium.aspx?content_id=862557}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.record.xl.pt/Futebol/Nacional/1a_liga/Benfica/interior_premium.aspx?content_id=863812|title=:.: Oblak morde os calcanhares ao melhor Artur - Benfica - Jornal Record :.:|website=web.archive.org|access-date=2024-04-23|date=2014-01-21|archive-date=2014-01-21|archive-url=https://web.archive.org/web/20140121232022/http://www.record.xl.pt/Futebol/Nacional/1a_liga/Benfica/interior_premium.aspx?content_id=863812}}&lt;/ref&gt; un [[2013.–2014. gada UEFA Eiropas līgas sezona|UEFA Eiropas līgas]] pusfinālā, spēlējot neizšķirti, 0:0, pret [[Turīnas &quot;Juventus&quot;|Juventus]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/27226534|title=Juventus 0-0 Benfica (agg 1-2)|work=BBC Sport|access-date=2024-04-23|language=en-GB}}&lt;/ref&gt; Galu galā, viņš 2014. gada 6. jūlijā ieguva līgas gada labākā vārtsarga balvu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.zerozero.pt/noticias/premios-da-liga-veja-quem-sao-os-vencedores/139972|title=Prémios da Liga: Veja quem são os vencedores :: zerozero.pt|website=www.zerozero.pt|access-date=2024-04-23|language=pt}}&lt;/ref&gt;

=== Madrides &quot;Atletico&quot; ===
[[Attēls:Copa del Rey - Atlético Madrid (16139528600).jpg|thumb|Oblaks pirms spēles ar [[Madrides &quot;Atletico&quot;|Madrides &quot;Atlético&quot;]], 2015. gadā]]
2014. gada 16. jūlijā [[Madrides &quot;Atletico&quot;|Madrides &quot;Atlético&quot;]] paziņoja, ka ir panākusi vienošanos ar &quot;Benfica&quot; par Oblaka pāreju, gaidot medicīnisko pārbaudi.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://en.clubatleticodemadrid.com/noticias/atletico-and-benfica-reach-an-agreement-for-the-transfer-of-oblak|title=Club Atlético de Madrid · Web oficial - Atlético and Benfica reach an agreement for the transfer of Oblak|website=web.archive.org|access-date=2024-04-23|date=2015-09-01|archive-date=2015-09-01|archive-url=https://web.archive.org/web/20150901222953/http://en.clubatleticodemadrid.com/noticias/atletico-and-benfica-reach-an-agreement-for-the-transfer-of-oblak}}&lt;/ref&gt; &quot;Atlético&quot; par slovēņu spēlētāju samaksāja 16 miljonus eiro,&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/28334200|title=Atletico to sign £12m goalkeeper Oblak|work=BBC Sport|access-date=2024-04-23|language=en-GB}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://web3.cmvm.pt/sdi2004/emitentes/docs/FR51324.pdf|title=Comunicado|website=web.archive.org|access-date=2024-04-23|archive-date=2014-07-24|archive-url=https://web.archive.org/web/20140724225939/http://web3.cmvm.pt/sdi2004/emitentes/docs/FR51324.pdf}}&lt;/ref&gt; padarot viņu par dārgāko vārtsargu [[La Liga]] vēsturē.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.marca.com/2014/07/16/futbol/equipos/atletico/1405546409.html|title=El Atleti ficha al portero más caro de la historia de la Liga|last=MARCA.com|website=MARCA.com|access-date=2024-04-23|date=2014-07-16|language=es}}&lt;/ref&gt; Oblaks uz Madridi pārcēlās, noslēdzot sešu gadu līgumu, aizstājot [[Tibo Kurtuā]], kurš pēc īres termiņa beigām atgriezās, lai spēlētu savā pamatklubā [[Chelsea F.C.|Chelsea]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/27857265|title=Chelsea return for Courtois - Mourinho|work=BBC Sport|access-date=2024-04-23|language=en-GB}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://bleacherreport.com/articles/2131527-atletico-madrid-sign-goalkeeper-jan-oblak-from-porto|title=Atletico Madrid Sign Goalkeeper Jan Oblak from Benfica|last=Newman|first=Liam|website=Bleacher Report|access-date=2024-04-23|language=en}}&lt;/ref&gt; Savas prezentācijas laikā, 2014. gada 22. jūlijā, Oblaks sacīja: &quot;Es nenāku nevienu aizstāt. Es nāku kā cits spēlētājs. Esmu šeit kopā ar pārējiem spēlētājiem un vārtsargiem. Darīšu visu, kas ir manos spēkos, lai aizstāvētu šo kreklu un sasniegtu lieliskus rezultātus šajā sezonā. Darīšu visu, kas ir manās rokās, lai palīdzētu komandai.&quot;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://en.clubatleticodemadrid.com/noticias/jan-oblak-ill-do-everything-in-my-power-to-help-the-team|title=Club Atlético de Madrid · Web oficial - Jan Oblak: &quot;I’ll do everything in my power to help the team&quot;|website=web.archive.org|access-date=2024-04-23|date=2014-07-29|archive-date=2014-07-29|archive-url=https://web.archive.org/web/20140729164619/http://en.clubatleticodemadrid.com/noticias/jan-oblak-ill-do-everything-in-my-power-to-help-the-team}}&lt;/ref&gt;

==== 2014–2016: Pirmā Samoras trofeja un Čempionu līgas fināls ====
Oblaks palika uz rezervistu soliņa savā pirmajā sacensību spēlē, 2014. gada 19. augustā, [[2014. gada Spānijas Superkauss futbolā|2014. gada Spānijas Superkausa]] pirmajā spēlē, pret [[Madrides &quot;Real&quot; (futbols)|Madrides &quot;Real&quot;]], viņa vietā spēlējot [[Migels Anhels Moja|Migelam Anhelam Mojam]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.skysports.com/football/real-madrid-vs-atletico-madrid/report/325067|title=Spanish Super Copa: Real Madrid and Atletico draw 1-1 in first leg|website=Sky Sports|access-date=2024-04-23|language=en}}&lt;/ref&gt; Viņš debitēja 2014. gada 16. septembrī, viesos, pret [[Pirejas &quot;Olympiacos&quot; (futbola klubs)|Olympiacos]], zaudējot ar 3:2, &quot;Atlético&quot; sezonas pirmajā [[2014.—2015. gada UEFA Čempionu līgas sezona|Čempionu līgas]] grupas spēlē.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefachampionsleague/news/025a-0ea758ca8c67-69bf1e98a799-1000--olympiacos-stun-atletico-in-five-goal-thriller/|title=Olympiacos stun Atlético in five-goal thriller {{!}} UEFA Champions League|last=UEFA.com|website=UEFA.com|access-date=2024-04-23|date=2014-09-16|language=en}}&lt;/ref&gt; Savu pirmo &quot;sauso spēli&quot; viņš aizvadīja savā pirmajā [[Spānijas Karaļa kauss|Copa Del Rey]] izcīņas spēlē, 2014. gada 3. decembrī, viesos, [[:en:2014–15_Copa_del_Rey#Round_of_32|sešpadsmitdaļfināla]] pirmajā spēlē, ar 3:0 uzvarot [[CE L'Hospitalet|L'Hospitalet]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.espn.co.uk/football/match/_/gameId/408304/atletico-madrid-hospitalet|title=Atlético Madrid 3-0 Hospitalet (3 Dec, 2014) Final Score - ESPN (UK)|website=ESPN|access-date=2024-04-24|language=en}}&lt;/ref&gt; 2015. gada 17. martā viņš Čempionu līgas [[2014.—2015. gada UEFA Čempionu līgas sezona#Astotda%C4%BCfin%C4%81li|astotdaļfināla]] atbildes spēlē, pret [[Leverkūzenes &quot;Bayer&quot;]], 23. minūtē nomainīja savainoto Moju, un aizvadīja &quot;sauso spēli&quot;, mājās, uzvarot ar 1:0. Spēle nonāca līdz pēcspēles 11 metru soda sitienu sērijai, kurā viņš atvairīja Leverkūzenes komandas pirmo mēģinājumu, kuru izpildīja [[Hakans Čalhanoglu]], beigās triumfējot mačā.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/31911679|title=Atletico beat Leverkusen on penalties|work=BBC Sport|access-date=2024-04-24|language=en-GB}}&lt;/ref&gt; Četras dienas vēlāk, par spīti savainojumam, viņš debitēja [[2014.—2015. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|līgā]], aizvadot &quot;sauso spēli&quot;, savā laukumā, ar 2:0 uzvarot kaimiņus, [[Getafe Club de Fútbol|Getafe]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.marca.com/2015/03/21/futbol/equipos/atletico/1426969473.html|title=El Calderón cantó a Griezmann el &quot;cumpleaños feliz&quot;|last=MARCA.com|website=MARCA.com|access-date=2024-04-24|date=2015-03-21|language=es}}&lt;/ref&gt;

2016. gada februārī Oblaks tika apbalvots ar līguma pagarināšanu, līdz 2021. gadam, ar izpirkšanas klauzulu £77,5 miljonu apmērā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://en.atleticodemadrid.com/noticias/jan-oblak-renews-until-2021|title=Club Atlético de Madrid - Jan Oblak renews until 2021|website=Club Atlético de Madrid|access-date=2024-04-24|date=2016-02-09|language=en}}&lt;/ref&gt; 2016. gada 3. maijā Oblaks [[2015.—2016. gada UEFA Čempionu līgas sezona#Pusfin%C4%81li|Čempionu līgas pusfināla]] atbildes spēlē, [[Allianz Arena]] laukumā, atvairīja [[Tomass Millers|Tomasa Millera]] soda sitienu; lai gan &quot;Atlético&quot; maču zaudēja ar 2:1, viņi iekļuva [[2016. gada UEFA Čempionu līgas fināls|finālā]], dēļ vairāk gūtajiem vārtiem izbraukumā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefachampionsleague/news/022d-0e943b690313-ab764c18fe4f-1000--oblak-relieved-after-atletico-edge-out-bayern/|title=Oblak relieved after Atlético edge out Bayern {{!}} UEFA Champions League|last=UEFA.com|website=UEFA.com|access-date=2024-04-24|date=2016-05-04|language=en}}&lt;/ref&gt; Tomēr, finālā &quot;Atlético&quot; ar 5:3, pēcspēles soda sitienu sērijā, zaudēja Madrides &quot;Real&quot;, Oblakam neizdodoties atvairīt nevienu no pieciem sitieniem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.marca.com/en/football/spanish-football/2016/05/29/574b4f47268e3e15368b45ef.html|title=Oblak's penalty record the dark spot in otherwise excellent campaign|last=Salvin-Hughes|first=Adapted by: Luke|last2=@salvhughes|website=MARCA English|access-date=2024-04-24|date=2016-05-29|language=en}}&lt;/ref&gt; Neskatoties uz to, viņš tika iekļauts 2015.–2016. gada Čempionu līgas [[:en:2015–16_UEFA_Champions_League#Squad_of_the_Season|sezonas izlasē]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefachampionsleague/news/022d-0e948891dc6b-533ac6fffce1-1000--uefa-champions-league-squad-of-the-season/|title=UEFA Champions League Squad of the Season {{!}} UEFA Champions League|last=UEFA.com|website=UEFA.com|access-date=2024-04-24|date=2016-05-30|language=en}}&lt;/ref&gt; Beidzoties sezonai vietējā turnīrā, viņš ieguva [[Rikardo Samoras trofeja|Rikardo Samoras trofeju]], kā labākais vārtsargs, 38 spēlēs ielaižot 18 vārtus, atkārtojot 22 gadus vecu [[Lakorunjas &quot;Deportivo&quot;]] [[Fransisko Liaņo]] rekordu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.marca.com/en/football/spanish-football/2016/05/15/57383d36268e3e9a5e8b45bf.html|title=Oblak equals Liano as the best Zamora in history|last=Farrell|first=Adapted by Sarah|last2=@sarahfarrell|website=MARCA English|access-date=2024-04-24|date=2016-05-15|language=en}}&lt;/ref&gt;

==== 2016–2019: Eiropas līgas tituls un turpmākas Samoras balvas ====
Oblaks izpelnījās uzmanību 2017. gada 15. martā, [[2016.—2017. gada UEFA Čempionu līgas sezona|Čempionu līgas]] spēlē, pret Leverkūzenes &quot;Bayer&quot;, kur viņš atvairīja trīs sitienus, nodrošinot bezvārtu neizšķirtu un iekļūšanu [[2016.—2017. gada UEFA Čempionu līgas sezona#Ceturtda%C4%BCfin%C4%81li|ceturtdaļfinālā]]. Viņš UEFA tīmekļa vietnei sacīja: &quot;Tās ir lietas, kas notiek. Dažreiz jūs atvairat trīs vārtu gūšanas mēģinājumus, bet citreiz viņi gūst visus trīs.&quot;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefachampionsleague/news/0237-0e967f52a514-b76d32a1107d-1000--atletico-s-oblak-on-his-triple-save-against-leverkusen/|title=Atlético's Oblak on his triple save against Leverkusen {{!}} UEFA Champions League|last=UEFA.com|website=UEFA.com|access-date=2024-04-24|date=2017-03-16|language=en}}&lt;/ref&gt;

Viņš vēlreiz tika iekļauts 2016.–2017. gada UEFA Čempionu līgas [[:en:2016–17_UEFA_Champions_League#Squad_of_the_season|sezonas izlasē]] un arī ieguva otro Rikardo Samoras trofeju pēc kārtas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.marca.com/deporte/futbol/trofeos/2015-2016/zamora/primera.html|title=Trofeo Zamora Liga BBVA|website=MARCA.com|access-date=2024-04-25}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefachampionsleague/news/0250-0c5117a9d99b-79a2efb59ef3-1000--uefa-champions-league-squad-of-the-season/|title=UEFA Champions League Squad of the Season {{!}} UEFA Champions League|last=UEFA.com|website=UEFA.com|access-date=2024-04-25|date=2017-06-05|language=en}}&lt;/ref&gt; Viņš tika iekļauts arī [[2017. gada Zelta bumba|2017. gada Zelta bumbas]] kandidātu sarakstā,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.francefootball.fr/news/Revivez-le-fil-rouge-de-la-liste-des-30-nommes-pour-le-ballon-d-or-france-football-2017/840848|title=Revivez le fil rouge de la liste des 30 nommés pour le Ballon d'Or France Football 2017|last=Dev|first=Paul|website=France Football|access-date=2024-04-25|language=fr}}&lt;/ref&gt; kur viņš ar 4 balsīm ieņēma 26. vietu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.francefootball.fr/news/Le-ballon-d-or-france-football-sera-devoile-le-jeudi-7-decembre-sur-la-chaine-l-equipe/849349|title=Le Ballon d'Or France Football sera dévoilé le jeudi 7 décembre sur la chaîne L'Équipe|last=Dev|first=Paul|website=France Football|access-date=2024-04-25|language=fr}}&lt;/ref&gt; 2018. gada 28. janvārī Oblaks aizvadīja savu 100. līgas spēli &quot;Atlético&quot; komandā, spēlē pret [[UD Las Palmas|Las Palmas]]. 100 līgas spēlēs viņš aizvadīja 59 &quot;sausās spēles&quot; un ielaida tikai 54 vārtus.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://en.atleticodemadrid.com/noticias/jan-oblak-played-his-100th-match-for-atletico-de-madrid|title=Club Atlético de Madrid - Jan Oblak played his 100th league match for Atlético de Madrid|website=Club Atlético de Madrid|access-date=2024-04-25|date=2018-01-28|language=en}}&lt;/ref&gt; [[2018. gada UEFA Eiropas līgas fināls|2018. gada UEFA Eiropas līgas finālā]] Oblaks aizvadīja &quot;sauso spēli&quot;, viņa komandai ar 3:0 uzvarot [[Marseļas &quot;Olympique&quot;]], izcīnot trešo [[UEFA Eiropas līga|Eiropas līgas]] titulu astoņu gadu laikā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefaeuropaleague/match/2022218--marseille-vs-atletico-de-madrid/|title=History: Marseille-Atlético de Madrid {{!}} UEFA Europa League 2017/18 Final|last=UEFA.com|website=UEFA.com|access-date=2024-04-25|language=en}}&lt;/ref&gt; Oblakam šis bija pirmais Eiropas tituls, pirms tam divreiz iegūstot otro vietu.

Pateicoties viņa sniegumam, viņš tika iekļauts [[2017.—2018. gada UEFA Eiropas līgas sezona|Eiropas līgas]] [[:en:2017–18_UEFA_Europa_League#Squad_of_the_season|sezonas izlasē]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefaeuropaleague/news/0245-0e98cea4ee1c-d6da1165e8ef-1000--uefa-europa-league-squad-of-the-2017-18-season/|title=UEFA Europa League Squad of the 2017/18 Season {{!}} UEFA Europa League|last=UEFA.com|website=UEFA.com|access-date=2024-04-25|date=2018-05-17|language=en}}&lt;/ref&gt; Vietējā čempionāta sezonas beigās viņš trešo reizi pēc kārtas izcīnīja Rikardo Samoras trofeju, 37 spēlēs ielaižot tikai 22 vārtus.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.marca.com/en/football/spanish-football/2018/05/20/5b01c78722601d164e8b456f.html|title=LaLiga - Atletico Madrid: Oblak secures hat-trick of Zamora trophies|website=MARCA in English|access-date=2024-04-25|date=2018-05-20|language=en}}&lt;/ref&gt; Viņš vēlreiz tika iekļauts [[2018. gada Zelta bumba|2018. gada Zelta bumbas]] kandidātu sarakstā, šoreiz saņemot divas balsis, ieņemot 25. vietu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.marca.com/en/football/international-football/2018/12/03/5c05a85fe2704e067c8b45a4.html|title=The definitive Ballon d'Or list: Modric, 753 points...|website=MARCA in English|access-date=2024-04-25|date=2018-12-03|language=en}}&lt;/ref&gt;

2018. gada 6. novembrī Oblaks [[2018.—2019. gada UEFA Čempionu līgas sezona|UEFA Čempionu līgas]] [[2018.—2019. gada UEFA Čempionu līgas sezona#A grupa|grupu turnīrā]], savā laukumā, ar 2:0 uzvarēja [[Dortmundes &quot;Borussia&quot;]]. Tādējādi, viņš aizvadīja savu 100. &quot;sauso spēli&quot; &quot;Atlético&quot; rindās, ko viņš paveica 178 oficiālajās spēlēs.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.marca.com/en/football/spanish-football/2018/11/07/5be2bd9222601da1068b462d.html|title=Champions League: Oblak earns 100th Atletico clean sheet in 178th appearance|website=MARCA in English|access-date=2024-04-25|date=2018-11-07|language=en}}&lt;/ref&gt; 2019. gada 17. aprīlī Oblaks piekrita pagarināt līgumu ar klubu uz četriem gadiem, līdz 2023. gadam.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.skysports.com/football/news/11095/11696154/jan-oblak-signs-atletico-madrid-contract-extension-until-2023|title=Jan Oblak signs Atletico Madrid contract extension until 2023|website=Sky Sports|access-date=2024-04-25|language=en}}&lt;/ref&gt;

[[2018.–2019. gada Madrides &quot;Atletico&quot; sezona|Sezonas]] beigās Oblaks ceturto sezonu pēc kārtas ieguva Rikardo Samoras trofeju, tādējādi atkārtojot [[Viktors Valdess|Viktora Valdesa]] rekordu, par visvairāk pēc kārtas izcīnītām Samoras trofejām.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://en.atleticodemadrid.com/noticias/oblak-receives-2018-19-zamora-trophy|title=Club Atlético de Madrid - Oblak receives 2018/19 Zamora Trophy|website=Club Atlético de Madrid|access-date=2024-04-25|date=2019-12-16|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.marca.com/en/football/spanish-football/2019/05/22/5ce5bed1ca4741a0348b45a2.html|title=Lights and shadows for Oblak|website=MARCA in English|access-date=2024-04-25|date=2019-05-22|language=en}}&lt;/ref&gt;

==== 2019–2021: &quot;Sauso spēļu&quot; rekords un pirmais &quot;La Liga&quot; tituls ====
Pirms [[2019.–2020. gada Madrides &quot;Atletico&quot; sezona|2019.–2020. gada sezonas]] viņš tika iecelts par komandas vicekapteini, aiz [[Koke (futbolists)|Kokes]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://en.atleticodemadrid.com/noticias/koke-oblak-gimenez-saul-to-captain-atleti-in-2019-20-season|title=Club Atlético de Madrid - Koke, Oblak, Giménez, Saúl to captain Atleti in 2019/20 season|website=Club Atlético de Madrid|access-date=2024-04-25|date=2019-08-16|language=en}}&lt;/ref&gt; 2019. gada 6. decembrī Oblaks aizvadīja &quot;sauso spēli&quot;, izbraukumā spēlējot neizšķirti, 0:0, pret [[Villarreal CF|Villarreal]]. Tādējādi, viņš laboja [[Abels Resino|Abela Resino]] kluba rekordu visvairāk &quot;sauso spēļu&quot; ziņā, ar 96, savā 169. līgas spēlē.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://en.atleticodemadrid.com/noticias/oblak-becomes-atleti-goalkeeper-with-most-clean-sheets-in-laliga-history|title=Club Atlético de Madrid - Oblak becomes Atleti goalkeeper with most clean sheets in LaLiga history|website=Club Atlético de Madrid|access-date=2024-04-25|date=2019-12-06|language=en}}&lt;/ref&gt;

== Sasniegumi ==
'''Olimpija Ljubljana'''

* [[Slovēnijas futbola Otrā divīzija|Slovēnijas Otrā divīzija]]: 2008–09

'''Benfica'''

* [[Portugāles futbola Premjerlīga|Portugāles Premjerlīga]]: 2013–14
* [[Taça de Portugal]]: 2013–14
* [[Taça da Liga]]: 2013–14

'''Atlético Madrid'''

* [[La Liga]]: [[2020.—2021. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|2020–21]]
* [[Supercopa de España]]: 2014
* [[UEFA Eiropas līga]]: [[2017.—2018. gada UEFA Eiropas līgas sezona|2017–18]]
* [[UEFA Superkauss]]: 2018

'''Individuālie sasniegumi'''

* [[Portugāles futbola Premjerlīga|Portugāles Premjerlīgas]] labākais vārtsargs: 2013–14&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.zerozero.pt/noticia.php?id=139972|title=Prémios da Liga: Veja quem são os vencedores :: zerozero.pt|website=www.zerozero.pt|access-date=2021-03-29|language=pt}}&lt;/ref&gt;
* [[La Liga]] labākais vārtsargs: 2015–16, 2016–17, 2017–18, 2018–19
* Slovēnijas gada futbolists: 2015, 2016, 2017, 2018, 2020

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Sporta ārējās saites}}
&lt;br /&gt;
{{DEFAULTSORT:Oblaks, Jans}}
[[Kategorija:1993. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Slovēnijas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:Slovēnijas futbolisti]]
[[Kategorija:Madrides &quot;Atletico&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Lisabonas &quot;Benfica&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Slovēnijā dzimušie]]
[[Kategorija:Futbola vārtsargi]]
[[Kategorija:Rio Ave FC spēlētāji]]
[[Kategorija:SC Beira-Mar spēlētāji]]
[[Kategorija:SC Olhanense spēlētāji]]
[[Kategorija:UD Leiria spēlētāji]]</text>
      <sha1>2k57rq0t25uz3tc3mn6jicsnyeuuzei</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kategorija:Azerbaidžānas saimniecība</title>
    <ns>14</ns>
    <id>425528</id>
    <revision>
      <id>4048034</id>
      <parentid>3206313</parentid>
      <timestamp>2024-04-26T07:00:40Z</timestamp>
      <contributor>
        <ip>31.200.20.104</ip>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="120" xml:space="preserve">{{Commonscat|Economy of Azerbaijan}}

[[Kategorija:Azerbaidžāna|Saimniecība]]
[[Kategorija:Saimniecība pēc valsts]]</text>
      <sha1>nryg3vbh7avc50c2tm7x9v1lg4f9jpg</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Annas iela</title>
    <ns>0</ns>
    <id>426152</id>
    <revision>
      <id>4047797</id>
      <parentid>3919632</parentid>
      <timestamp>2024-04-25T16:56:46Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Olgerts V</username>
        <id>41522</id>
      </contributor>
      <comment>papildināts</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1509" xml:space="preserve">'''Annas iela''' var būt:

* [[Annas iela (Rīga)|Annas iela]] — iela Rīgā;
* [[Annas iela (Daugavpils)|Annas iela]] — iela [[Daugavpils|Daugavpilī]];
* [[Annas iela (Jūrmala)|Annas iela]] — iela Jūrmalā;
* [[Annas iela (Ventspils)|Annas iela]] — iela [[Ventspils|Ventspilī]];
* [[Annas iela (Aknīste)|Annas iela]] — iela [[Aknīste|Aknīstē]];
* [[Annas iela (Alūksne)|Annas iela]] — iela [[Alūksne|Alūksnē]];
* [[Annas iela (Baloži)|Annas iela]] — iela [[Baloži|Baložos]];
* [[Annas iela (Cēsis)|Annas iela]] — iela [[Cēsis|Cēsīs]];
* [[Annas iela (Durbe)|Annas iela]] — iela [[Durbe|Durbē]];
* [[Annas iela (Ikšķile)|Annas iela]] — iela [[Ikšķile|Ikšķilē]];
* [[Annas iela (Kuldīga)|Annas iela]] — iela [[Kuldīga|Kuldīgā]];
* [[Annas iela (Ķekava)|Annas iela]] — iela [[Ķekava|Ķekavā]];
* [[Annas iela (Tukums)|Annas iela]] — iela [[Tukums|Tukumā]];
* [[Annas iela (Valmiera)|Annas iela]] — iela [[Valmiera|Valmierā]];
* [[Annas iela (Baltezers)|Annas iela]] — iela Garkalnes pagasta [[Baltezers (Garkalnes pagasts)|Baltezerā]];
* [[Annas iela (Ielejas)|Annas iela]] — iela Olaines pagasta [[Ielejas (Olaines pagasts)|Ielejās]];
* [[Annas iela (Lipuški)|Annas iela]] — iela Mākoņkalna pagasta [[Lipuški|Lipuškos]];
* [[Annas iela (Melnbārži)|Annas iela]] — iela Zosēnu pagasta [[Melnbārži|Melnbāržos]].

== Skatīt arī ==
* [[Mazā Annas iela]]
* [[Annas Brigaderes iela]]
* [[Annas Sakses iela]]

{{Ielu nosaukums}}</text>
      <sha1>mfrw9fne1es5tjefxk4jza1pmoxziop</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kosovas meži</title>
    <ns>0</ns>
    <id>430117</id>
    <revision>
      <id>4047813</id>
      <parentid>3869888</parentid>
      <timestamp>2024-04-25T17:32:36Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>sīkumi, replaced: .gad → . gad, &lt;nowiki → ?????? using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="27710" xml:space="preserve">{{izolēts raksts|date=2019. gada maijs}}
[[Attēls:Sharri_Mountain_-_Malet_e_Sharrit.jpg|thumb|250x250px|Šara kalnu mežs pavasarī]]
[[Attēls:Pistachier térébinthe (Pistacia terebinthus L.) 2.jpg|thumb|250x250px|Vidusjūras klimata ietekmes dēļ Kosovas mežos biežs ir terpentīnkoks (''Pistacia terebinthus'')]]
[[Attēls:Kosovo forest.jpg|thumb|250x250px|Mežs Kosovā]]
'''Kosovas meži''' klāj aptuveni 41%&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.state.gov/outofdate/bgn/kosovo/104221.htm|title=KOSOVO|publisher=U.S. Department of State|access-date=24 February 2013|date=April 2008|archiveurl=https://web.archive.org/web/20160304041445/http://www.state.gov/outofdate/bgn/kosovo/104221.htm|archivedate={{dat|2016|03|04||bez}}}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|last=Knaus|first=Gail Warrander, Verena|title=Kosovo|url=https://archive.org/details/kosovobradttrave0000warr|year=2010|publisher=Bradt Travel Guides|location=Chalfont St. Peter, Bucks|isbn=9781841623313|pages=[https://archive.org/details/kosovobradttrave0000warr/page/3 3]|edition=2nd}}&lt;/ref&gt; valsts teritorijas. Visvairāk mežu atrodas [[Kosova]]s dienvidrietumos, tostarp Pejes, Dečanas, Istokas, Junikas un Ģakovas&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.ajete-beqiraj.com/2011/04/pyjet-e-kosoves-ne-vitin-nderkombtar-te.html|title=Pyjet e Kosovës në Vitin Ndërkombtar të Pyjeve|last=Beqiraj|first=Ajete Shaban|access-date=24 February 2013|date=5 April 2011|language=albāniski|archive-date={{dat|2019|03|21||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20190321163753/http://www.ajete-beqiraj.com/2011/04/pyjet-e-kosoves-ne-vitin-nderkombtar-te.html}}&lt;/ref&gt; nomalēs, un tos aizsargā īpaši Kosovas Konstitūcijas punkti.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.assembly-kosova.org/common/docs/ligjet/2003_3_al.pdf|title=Ligji Nr. 2003/3, Ligji per pyjet e Kosoves|publisher=Assembly of Kosovo|access-date=24 February 2013|language=albāniski|archiveurl=https://web.archive.org/web/20160303230141/http://www.assembly-kosova.org/common/docs/ligjet/2003_3_al.pdf|archivedate={{dat|2016|03|03||bez}}}}&lt;/ref&gt;

Kosovas mežos saglabājusies bagāta flora un fauna, kas ir svarīga visam [[Balkānu pussala|Balkānu reģionam]]. Kosovas flora satur aptuveni 25% Balkānu sugu un 18% no Eiropas floras sugām,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.ammk-rks.net/repository/docs/Biodiversiteti_i_Kosoves.pdf|title=Qenan Maxhuni: Biodiversiteti i Kosoves|publisher=AKMM/IKMN|access-date=23 February 2013|pages=8|language=albāniski|archive-date={{dat|2016|03|03||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20160303215939/http://www.ammk-rks.net/repository/docs/Biodiversiteti_i_Kosoves.pdf}}&lt;/ref&gt; savukārt būtiskākie reģioni ar augstāku bioloģisko daudzveidību ir Šara kalni un Albānijas Alpi.&lt;ref name=&quot;qenan-maxhuni-biodiversiteti-i-kosoves&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.ammk-rks.net/repository/docs/Biodiversiteti_i_Kosoves.pdf|title=Qenan Maxhuni: Biodiversiteti i Kosoves|publisher=AKMM/IKMN|access-date=23 February 2013|pages=2|language=albāniski|archive-date={{dat|2016|03|03||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20160303215939/http://www.ammk-rks.net/repository/docs/Biodiversiteti_i_Kosoves.pdf}}&lt;/ref&gt; Tomēr Kosovas meži cieš no sezonāliem ugunsgrēkiem un nelikumīgas [[Atmežošana|izciršanas]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://ochanet.unocha.org/p/Documents/2007_July_FireSituationAssessment.pdf|title=Fire Situation Assessment Kosovo|publisher=UNOCHA / UNDP|access-date=23 February 2013|archive-date={{dat|2015|12|08||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20151208081653/http://ochanet.unocha.org/p/Documents/2007_July_FireSituationAssessment.pdf}} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20151208081653/http://ochanet.unocha.org/p/Documents/2007_July_FireSituationAssessment.pdf |date={{dat|2015|12|08||bez}} }}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;strategjia&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.kryeministri-ks.net/repository/docs/682072_Strategjia_per_Zhvillimin_e_Pylltarise_2010-20.pdf|title=STRATEGJIA PËR ZHVILLIMIN E PYLLTARISË 2010-2020|publisher=Ministry of Agriculture, Forestry and Rural Development of Kosovo|access-date=23 February 2013|language=albāniski|archive-date={{dat|2013|04|20||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20130420084858/http://www.kryeministri-ks.net/repository/docs/682072_Strategjia_per_Zhvillimin_e_Pylltarise_2010-20.pdf}}&lt;/ref&gt;

== Pārskats ==

Kosovas mežiem ir valsts nozīme un pašlaik tos aizsargā vairāk nekā desmit īpaši likumi.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|year=2010|title=Gjendja e natyres, Raport 2008-2009|language=albāniski|publisher=Ministry of Environment and Spatial Planning|page=82}}&lt;/ref&gt; Tiek lēsts, ka to platība ir 464 800 [[Hektārs|hektāri]] (4,65 tūkst. km&lt;sup&gt;2&lt;/sup&gt;), no kuriem 278 880 hektāri ir Kosovas Mežsaimniecības aģentūras pārvaldītais valsts īpašums un privātā īpašumā atrodas 185 920 hektāri.&lt;ref name=&quot;spatial_plan&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://mmph.rks-gov.net/repository/docs/Spatial_Plan_of_Kosova_2010_2020.pdf|title=Spatial Plan of Kosova 2010-2020|publisher=Ministry of Environment and Spatial Planning of Kosovo|access-date=24 February 2013|pages=48|archiveurl=https://web.archive.org/web/20151208171513/http://mmph.rks-gov.net/repository/docs/Spatial_Plan_of_Kosova_2010_2020.pdf|archivedate={{dat|2015|12|08||bez}}}}&lt;/ref&gt;

Meži ietekmē Kosovas klimatu un kalpo kā aizsardzības līdzeklis pret zemes eroziju. Daļa mežu ir pārveidota par dabas kūrortiem un atpūtas parkiem to ārstnieciskās vērtības dēļ. Aplēses rāda, ka kopējais meža koksnes apjoms ir aptuveni 40 miljoni m&lt;sup&gt;3&lt;/sup&gt;, no kuriem apmēram 90 m&lt;sup&gt;3&lt;/sup&gt; ir uz vienu hektāru.&lt;ref name=&quot;strategjia&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;spatial_plan&quot; /&gt;

=== Mežu veidi ===
Mežu klasifikācija saskaņā ar Kosovas mežsaimniecības aģentūru:&lt;ref name=&quot;spatial_plan&quot; /&gt; 
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
! Meža tips 
! Platība [[Hektārs|hektāros]] 
! Izplatība% 
|-
| Augstie meži 
| 66 000 
| 15% 
|-
| Zemie meži 
| 179 000 
| 42% 
|-
| Degradētie meži 
| 82 000 
| 20% 
|-
| Krūmi un krūmāji 
| 103,000 
| 23% 
|}
Aptuveni puse no visiem Kosovas mežiem attiecināmi uz 0 līdz 20 gadu vecuma klasi, bet pārējā daļa ir gandrīz vienādi sadalīta starp 20 līdz 40 gadiem, 40 līdz 60 gadiem un 60 līdz 80 gadiem.&lt;ref name=&quot;spatial_plan&quot; /&gt; Vairāk nekā divas trešdaļas no publiskajiem un privātajiem mežiem ir meži ar koku diametru virs 7 centimetriem, kuriem parasti ir lielāka vērtība.&lt;ref name=&quot;strategjia&quot; /&gt; 
[[Attēls:Chart_of_main_types_of_forests_of_Kosovo.jpg|thumb|Visbiežāk Kosovas mežos sastopami lapu koki (attēlā zilā krāsā), daudz mazāk skujkoki (brūni).&lt;ref name=&quot;strategjia&quot; /&gt;]]
Bieži mežos sastopamās sugas Kosovā ir:&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.mei-ks.net/repository/docs/Materiali_Diskutues_Pylltaria.pdf|title=Materiali Diskutues: Pylltaria|publisher=Task Force on European Integration|website=Tryeza Tematike &quot;Bujqësia, Zhvillimi Rural, Pylltaria, Peshkataria dhe Siguria e Ushqimit&quot;|access-date=18 February 2013|archiveurl=https://web.archive.org/web/20160304233540/http://www.mei-ks.net/repository/docs/Materiali_Diskutues_Pylltaria.pdf|archivedate={{dat|2016|03|04||bez}}}}&lt;/ref&gt;

* Dižskābaržu suga ''Fagus taurica'' 
* Eiropas baltegle ''(Abies alba)'' 
* [[Parastā egle]] ''(Picea abies)'' 
* Heldreiha (Bosnijas) priede ''(Pinus heldreichii)'' 
* Maķedonijas (Rumēlijas) priede ''(Pinus peuce)'' 
* [[Klinšu ozols]] ''(Quercus petraea)'' 
* [[Ungāru ozols]] ''(Quercus frainetto)'' 
* [[Blīgzna]] (pūpolvītols) ''(Salix caprea)'' 
* [[Parastā lazda]] ''(Corylus avellana)''

Mežu platība Kosovā ir pietiekama, lai pat izciršanas apstākļos dotu ikgadēju mežu pieaugumu. Esošie 40 miljoni m&lt;sup&gt;3&lt;/sup&gt; koksnes ik gadu pieaug par aptuveni 1,3 miljoniem m&lt;sup&gt;3&lt;/sup&gt; jeb apmēram 3 m&lt;sup&gt;3&lt;/sup&gt; uz hektāru. No otras puses, tiek uzskatīts, ka gada pieprasījums pēc koksnes gadā ir aptuveni 1 miljons m&lt;sup&gt;3&lt;/sup&gt;.&lt;ref name=&quot;spatial_plan&quot; /&gt; Šis milzīgais pieprasījums ir saistīts ar to, ka malka vēl joprojām ir visizplatītākais siltuma avots visā valstī. Tādējādi Kosovas mežu krājums katru gadu palielinās par 300 000 m&lt;sup&gt;3&lt;/sup&gt;, kamēr pasaulē vērojams pretējais process.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.greenfacts.org/en/forests/l-3/2-extent-deforestation.htm#2p0|title=How fast are forests disappearing?|publisher=GreenFacts.org|access-date=24 February 2013}}&lt;/ref&gt;

=== Aizsargājamās teritorijas ===
Aptuveni 4,39% Kosovas teritorijas ir aizsargāti parki.&lt;ref name=&quot;raport&quot;&gt;{{Publikācijas atsauce|year=2010|title=Gjendja e natyres, Raport 2008-2009|page=5}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|date=September 2012|title=What should I know about the Sharr Mountains national park expansion into Dragash municipality?|publisher=Kosovo Environmental Protection Agency}}&lt;/ref&gt; Kopumā ir 97 aizsargājamās teritorijas, kas sastāv no dabas rezervātiem, reģionālajiem parkiem, dabas pieminekļiem un nacionālajiem parkiem. Lielākā aizsargājamā teritorija ir Šara kalnu komplekss ar kopējo platību 60 000 hektāru (600&amp;nbsp;km&lt;sup&gt;2&lt;/sup&gt;), un tiek plānots par nacionālo parku pasludināt Albānijas Alpus.&lt;ref name=&quot;raport&quot; /&gt;

=== Ar mežu saistīti jautājumi ===
[[Attēls:Fshat ne Rugovë.jpg|thumb|250px|Rugovas kalni pie Pejas]]
==== Tiesību akti ====
Pamatlikumu par mežu saglabāšanu 2003. gadā apstiprināja toreizējais Kosovas parlaments.&lt;ref name=&quot;law-no-2003-3-on-forests-in-kosovo&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.gazetazyrtare.com/e-gov/index.php?option=com_content&amp;task=view&amp;id=244&amp;Itemid=28|title=LAW NO. 2003/3 ON FORESTS IN KOSOVO|access-date=21 February 2013|archive-date={{dat|2016|05|05||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20160505024903/http://www.gazetazyrtare.com/e-gov/index.php?option=com_content&amp;task=view&amp;id=244&amp;Itemid=28}}&lt;/ref&gt; Kosovas Republikas Konstitūcija arī paredz, ka Kosovas meži ir jāaizsargā ar likumiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.kushtetutakosoves.info/repository/docs/Constitution.of.the.Republic.of.Kosovo.pdf|title=Constitution of the Republic of Kosovo|access-date=21 February 2013|date=15 June 2008}}&lt;/ref&gt; Kopš tā laika ir apstiprināti daudzi citi likumi, tostarp likums par vides aizsardzību un teritorijas plānošanas likums, taču to piemērošana joprojām ir ierobežota. Mežu nelegāla izciršana, ko veic privātpersonas, ir galvenā grūtība, ar ko pašlaik saskaras vides aizsardzības iestādes. Papildus tam, ka šī darbība kaitē mežiem kopumā, tā rada nopietnus draudus apdraudētajām floras un faunas sugām, kas apdzīvo nelegālās cirsmas.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Maxhuni|first=Qenan|year=2010|title=Gjendja e natyrës, Raport 2008-2009|page=73}}&lt;/ref&gt;

==== Meža platību novērtēšana ====

Pēdējais novērtējums  par teritorijām, kas klātas ar mežiem [[Kosova|Kosovā]] bijis 2012. gadā. Tomēr tad tika ņemti vērā tikai 92 756 hektāri jeb 20% no visiem Kosovas mežiem. Iepriekšējais novērtējums, kas tika pabeigts 2002. gadā, arī apkopoja datus par to pašu platību, atstājot 80% meža platību ārpus aprēķiniem. Šis datu trūkums rada neērtības telpiskajai plānošanai; stabilu stratēģiju izveide cīņai pret koku nelikumīgu izmantošanu arī ir ļoti sarežģīta, jo trūkst reālas informācijas par stāvokli. Turklāt ugunsgrēkus, kas mēdz notikt karstajos vasaras mēnešos, nevar pienācīgi izsekot, ja novērtējuma ziņojumi attiecas tikai uz vienu piekto daļu no visiem mežiem. Nākamais novērtējums ieplānots 2022. gadā un tas, iespējams, aptvers lielāku teritoriju.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|date=February 2012|title=Përkrahje planifikimi i menaxhimit të pyjeve me GIS|journal=Planifikimi i menaxhimit të pyjeve në Kosovë|language=albāniski|publisher=Norwegian Forestry Group and Kosovo Forest Agency}}&lt;/ref&gt;

==== Atjaunojamā enerģija no biomasas ====

Kosovas iestādes mēģina pāriet uz [[Atjaunīgā enerģija|atjaunojamo enerģiju,]] un malkas izmantošanas samazināšana ir daļa no stratēģijas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.sherk.net/file/enbrochure.pdf|title=SHERK|publisher=Shoqata për energji të ripërtëritshme e Kosovës|access-date=24 February 2013|language=albāniski|archiveurl=https://web.archive.org/web/20180205140328/http://www.sherk.net/file/enbrochure.pdf|archivedate={{dat|2018|02|05||bez}}}}&lt;/ref&gt; Plānots atjaunināt enerģijas ražošanu no biomasas, galvenokārt meža koksnes, jo tas samazinātu oglekļa dioksīda un citu potenciāli indīgu gāzu emisiju. Šo uzlabojumu pašlaik atbalsta [[Eiropas Savienība|ES]] un Kosovas valdība, kas 2011. gadā kopīgi finansēja projektu, kura apjoms bija 2,7 miljoni eiro un 300 tūkstoši eiro, lai palīdzētu uzlabot meža apsaimniekošanas politiku un ieviest Eiropas standartus stabilai pārvaldībai.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://eeas.europa.eu/delegations/kosovo/press_corner/all_news/news/2011/20110128_02_sq.htm|title=BE ndihmon Kosovën në menaxhimin e pyjeve|publisher=EU Delegation in Kosovo/EEAS|access-date=21 February 2013|date=28 January 2011|archiveurl=https://web.archive.org/web/20160304190416/http://eeas.europa.eu/delegations/kosovo/press_corner/all_news/news/2011/20110128_02_sq.htm|archivedate={{dat|2016|03|04||bez}}}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.yradio.org/index.php?option=com_content&amp;view=article&amp;id=274:2011-viti-nderkombetar-i-pyjeve&amp;catid=48:mjedisi&amp;Itemid=103|title=2011 – Viti Ndërkombëtar i Pyjeve|access-date=21 February 2013|archiveurl=https://archive.today/20130416052442/http://www.yradio.org/index.php?option=com_content&amp;view=article&amp;id=274:2011-viti-nderkombetar-i-pyjeve&amp;catid=48:mjedisi&amp;Itemid=103|archivedate={{dat|2013|04|16||bez}}}} {{Webarchive|url=https://archive.today/20130416052442/http://www.yradio.org/index.php?option=com_content&amp;view=article&amp;id=274:2011-viti-nderkombetar-i-pyjeve&amp;catid=48:mjedisi&amp;Itemid=103 |date={{dat|2013|04|16||bez}} }}&lt;/ref&gt;

== Lielāko mežu saraksts ==
[[Attēls:Forests_of_kosovo.jpg|right|thumb|250px|Karte, kas parāda mežu izplatību Kosovā&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.ammk-rks.net/repository/docs/Raporti_natyra_shqip.pdf|title=Qenan Maxhuni et al. Raport i Natyres Shqip|access-date=24 February 2013|language=albāniski|archiveurl=https://web.archive.org/web/20120710201621/http://www.ammk-rks.net/repository/docs/Raporti_Natyra_Shqip.pdf|archivedate={{dat|2012|07|10||bez}}}}&lt;/ref&gt;]]
Svarīgākie Kosovas meži un to atrašanās vieta:&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.mei-ks.net/repository/docs/Materiali_Diskutues_Pylltaria.pdf|title=Materiali Diskutues Pylltaria|publisher=Task Force on European Integration|access-date=24 February 2013|date=November 2012|language=albāniski|archiveurl=https://web.archive.org/web/20160304233540/http://www.mei-ks.net/repository/docs/Materiali_Diskutues_Pylltaria.pdf|archivedate={{dat|2016|03|04||bez}}}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|date=February 2012|title=Perkrahje planifikimi i menaxhimit te pyjeve me GIS|journal=Planifikimi i menaxhimit te pyjeve ne Kosove|language=albāniski|page=3}}&lt;/ref&gt; 
[[Attēls:Rugova_Alps.JPG|thumb|250px|Rugovas Alpi ar mežiem tālumā]]
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
!Meža nosaukums
!Apgabals 
!Centra koordinātes
|-
|Šara kalni
|Prizrena
|{{Coord|42.151|20.912|type:forest_region:RS-KM}}
|-
|Prokļetije
|Peja
|{{Coord|42.740|20.362|type:forest_region:RS-KM}}
|-
|Priština
|Priština
|{{Coord|42.676|21.215|type:forest_region:RS-KM}}
|-
|Paštriks
|Prizrena
|{{Coord|42.219|20.523|type:forest_region:RS-KM}}
|-
|Mokna
|Mitrovica
|{{Coord|42.857|20.536|type:forest_region:RS-KM}}
|-
|Koritniks
|Peja
|{{Coord|42.083|20.567|type:forest_region:RS-KM}}
|-
|Jezerce
|Ferizaja
|{{Coord|42.367|21.030|type:forest_region:RS-KM}}
|-
|Nerodimļje
|Ferizaja
|{{Coord|42.333|21.069|type:forest_region:RS-KM}}
|-
|Žitiņje
|Ferizaja
|{{Coord|42.232|21.294|type:forest_region:RS-KM}}
|-
|Opoja
|Prizrena
|{{Coord|42.126|20.679|type:forest_region:RS-KM}}
|-
|Hajla
|Peja
|{{Coord|42.545|20.208|type:forest_region:RS-KM}}
|-
|Prugovacs
|Priština
|{{Coord|42.751|21.208|type:forest_region:RS-KM}}
|- 
|Koznica
|Priština
|{{Coord|42.640|21.371|type:forest_region:RS-KM}}
|-
|Žegovacs
|Ferizaja
|{{Coord|42.447|21.279|type:forest_region:RS-KM}}
|-
|Raniļugs
|Priština
|{{Coord|42.489|21.611|type:forest_region:RS-KM}}
|-
|Gušica
|Ģiļana
|{{Coord|42.286|21.299|type:forest_region:RS-KM}}
|-
|Sļakovce
|Mitrovica
|{{Coord|42.874|21.055|type:forest_region:RS-KM}}
|-
|Dubočaks
|Mitrovica
|{{Coord|42.845|20.730|type:forest_region:RS-KM}}
|}

== Bioloģiskā daudzveidība ==
Kosovas mežu flora un fauna ir diezgan bagāta, pateicoties Vidusjūras klimatam un [[Baltā Drina|Baltās Drinas]] upei.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|last=Kraja|first=Rexhep Ismajli, Mehmet|title=Kosova : vështrim monografik|publisher=Akademia e Shkencave dhe e Arteve e Kosovës|location=Prishtinë|isbn=9789951413961}}&lt;/ref&gt; Šajā kontekstā Šara kalni un Albānijas Alpi ir divi svarīgākie Kosovas bioloģiskās daudzveidības objekti.&lt;ref name=&quot;qenan-maxhuni-biodiversiteti-i-kosoves&quot; /&gt; Šara meži ir biotopi 86 starptautiski nozīmīgām augstāko augu sugām, savukārt Albānijas Alpos mājvietu radušas 128 [[Endēms|endēmiskās]] sugas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.ammk-rks.net/repository/docs/Biodiversiteti_i_Kosoves.pdf|title=Qenan Maxhuni: Biodiversiteti i Kosoves|publisher=AKMM/IKMN|access-date=23 February 2013|pages=9|language=albāniski|archive-date={{dat|2016|03|03||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20160303215939/http://www.ammk-rks.net/repository/docs/Biodiversiteti_i_Kosoves.pdf}}&lt;/ref&gt;

== Izmantošana un problēmas ==

Kosovas meža aģentūra, kas ir daļa no Lauksaimniecības, mežsaimniecības un lauku attīstības ministrijas Kosovas valdībā, ir iestāde, kas atbildīga par Kosovas mežu apsaimniekošanu un ar to saistīto jautājumu risināšanu. Tās statusu piešķīris meža likums&lt;ref name=&quot;law-no-2003-3-on-forests-in-kosovo&quot; /&gt; un aģentūru veido vairākas mazākas nodaļas, kas nodarbojas ar mežu apsaimniekošanu.

No Kosovas kopējiem meža resursiem — 40 miljoni m&lt;sup&gt;3&lt;/sup&gt; — aptuveni 1 miljons m&lt;sup&gt;3&lt;/sup&gt; tiek izmantots apkures vajadzībām. Pastāv liels koksnes izmantošanas vai eksportēšanas potenciāls, tomēr tikai neliela daļa koku tiek zāģēta rūpnieciskiem mērķiem. Pēdējo desmit gadu laikā rūpniecībā tika izmantoti tikai aptuveni 70 000 līdz 80 000 m&lt;sup&gt;3&lt;/sup&gt; kokmateriālu, lai gan ir pietiekams koksnes pieaugums, lai divkāršotu šo daudzumu.&lt;ref name=&quot;spatial_plan&quot; /&gt;

=== Ugunsgrēki ===
[[Attēls:Germia 1.jpg|thumb|250x250px|Rudens Germijas reģionālajā parkā Prištinā]]
Kosovas mežos vasarā mēdz būt ugunsgrēki. Lielākie ugunsgrēki tika reģistrēti 2007. gada vasarā, kad aptuveni 5000 hektāru zemju cieta dabas un cilvēka izraisītu ugunsgrēku dēļ.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://ochanet.unocha.org/p/Documents/2007_July_FireSituationAssessment.pdf|title=Fire Situation Assessment Kosovo|publisher=UNOCHA/UNDP|access-date=23 February 2013|archive-date={{dat|2015|12|08||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20151208081653/http://ochanet.unocha.org/p/Documents/2007_July_FireSituationAssessment.pdf}} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20151208081653/http://ochanet.unocha.org/p/Documents/2007_July_FireSituationAssessment.pdf |date={{dat|2015|12|08||bez}} }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eciks.org/english/lajme.php?action=total_news&amp;main_id=629|title=Kosovo: fire ruins 553 hectares of forest|access-date=23 February 2013|date=24 April 2007|language=albāniski|archiveurl=https://web.archive.org/web/20190321163754/http://www.eciks.org/english/lajme.php%3Faction%3Dtotal_news%26main_id%3D629|archivedate={{dat|2019|03|21||bez}}}}&lt;/ref&gt; Šī situācija atkārtojās turpmākajās vasarās, bet 2013. gadā tika veikti sagatavošanās pasākumi, lai mazinātu turpmākos ugunsgrēkus.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.kosovatimes.net/?page=1,33,26832|title=Sivjet, pyjet do të mbrohen nga zjarret|access-date=23 February 2013|date=9 February 2013|language=albāniski|archiveurl=https://web.archive.org/web/20160324145237/http://kosovatimes.net/?page=1,33,26832|archivedate={{dat|2016|03|24||bez}}}}&lt;/ref&gt; Turklāt meža ugunsgrēki ir bīstami arī tādēļ, ka kalnos tie var izraisīt virkni citu dabas katastrofu, tostarp [[Zemes nogruvums|zemes nogruvumus]]. Lai gan ir bijuši vairāki mēģinājumi nodrošināties pret šādām katastrofām,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.botasot.info/lajme/193671/vendosen-prita-ne-zonen-e-djegur-te-bjeshkeve-te-sharrit/|title=Vendosen prita në zonën e djegur të bjeshkëve të Sharrit|publisher=Bota Sot newspaper|access-date=23 February 2013|date=28 October 2012|language=albāniski|archiveurl=https://web.archive.org/web/20190321163759/https://www.botasot.info/lajme/193671/vendosen-prita-ne-zonen-e-djegur-te-bjeshkeve-te-sharrit/|archivedate={{dat|2019|03|21||bez}}}}&lt;/ref&gt; to  risks joprojām pastāv. Turklāt šo ugunsgrēku dēļ flora un fauna tiek pastāvīgi apdraudētas.

=== Nelikumīga ciršana ===

Aptuveni 40% publiski pārvaldīto mežu un 29% no privātajiem meži Kosovā tiek nelikumīgi izcirsti.&lt;ref name=&quot;strategjia&quot; /&gt; Šara meži ir lielākais šo cirtēju darbības objekts; tikai 2008. gadā vien aptuveni 1800 m&lt;sup&gt;3&lt;/sup&gt; meža koksnes tika nelikumīgi izcirsti. Tas ir radījis finansiālus zaudējumus aptuveni pusmiljona eiro apmērā tikai šajā reģionā.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|year=2010|title=Qenan Maxhuni et al. Gjendja e natyres, Raport 2008-2009|language=albāniski|page=45}}&lt;/ref&gt; 2010. gadā kopumā ir bijušas 7 600 tiesas prāvas saistībā ar nelegālu izciršanu mežsaimniecībā, kuras tikušas visai lēni risinātas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.ajete-beqiraj.com/2011/04/pyjet-e-kosoves-ne-vitin-nderkombtar-te.html|title=Pyjet e Kosovës në Vitin Ndërkombtar të Pyjeve|last=Beqiraj|first=Ajete Shaban|access-date=23 February 2013|date=5 April 2011|language=albāniski|archive-date={{dat|2019|03|21||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20190321163753/http://www.ajete-beqiraj.com/2011/04/pyjet-e-kosoves-ne-vitin-nderkombtar-te.html}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.yradio.org/index.php?option=com_content&amp;view=article&amp;id=274:2011-viti-nderkombetar-i-pyjeve&amp;catid=48:mjedisi&amp;Itemid=103|title=2011 – Viti Ndërkombëtar i Pyjeve|access-date=23 February 2013|language=albāniski|archiveurl=https://archive.today/20130416052442/http://www.yradio.org/index.php?option=com_content&amp;view=article&amp;id=274:2011-viti-nderkombetar-i-pyjeve&amp;catid=48:mjedisi&amp;Itemid=103|archivedate={{dat|2013|04|16||bez}}}} {{Webarchive|url=https://archive.today/20130416052442/http://www.yradio.org/index.php?option=com_content&amp;view=article&amp;id=274:2011-viti-nderkombetar-i-pyjeve&amp;catid=48:mjedisi&amp;Itemid=103 |date={{dat|2013|04|16||bez}} }}&lt;/ref&gt; No otras puses, nelegāla mežu izciršana rada nopietnus draudus videi. Šādas darbības rezultātā visā valsts teritorijā, jo īpaši [[Prizrena]]s reģionā, lielas meža platības ir pārveidotas par zemēm lauksaimniecības vajadzībām.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|year=2010|title=Qenan Maxhuni et al. Gjendja e natyres, Raport 2008-2009|language=albāniski|page=46}}&lt;/ref&gt;

Ir organizēti vairāki valdības projekti, lai novērstu nelikumīgu mežu izmantošanu un identificētu teritorijas, kas ir lielākie šīs darbības upuri.

=== Interesantas vietas ===
[[Attēls:Brezovica_mountains.jpg|thumb|250px|Brezovicas kalni]]
'''Germija''' ir reģionālais parks, kas atrodas Kosovas galvaspilsētas [[Priština]]s ziemeļaustrumos un kura kopējā platība ir 6200 hektāru. Tas piedāvā vairākas pārgājienu takas kopā ar atpūtas iespējām, kā arī dažas slēpošanas trases.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.ammk-rks.net/repository/docs/Vlerat_e_trashegimis_natyrore_te_Kosoves.pdf|title=Vlerat e trashegemise natyrore te Kosoves|publisher=Ministry of Environment and Spatial Planning of Kosovo|access-date=23 February 2013|pages=55|language=albāniski|archive-date={{dat|2014|02|01||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20140201205232/http://www.ammk-rks.net/repository/docs/Vlerat_e_trashegimis_natyrore_te_Kosoves.pdf}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.inyourpocket.com/kosovo/pristina/sightseeing/parks/Germia-Park_29216v|title=Germia Park|access-date=23 February 2013|archiveurl=https://web.archive.org/web/20150401213249/http://www.inyourpocket.com/kosovo/pristina/sightseeing/parks/Germia-Park_29216v|archivedate={{dat|2015|04|01||bez}}}} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150401213249/http://www.inyourpocket.com/kosovo/pristina/sightseeing/parks/Germia-Park_29216v |date={{dat|2015|04|01||bez}} }}&lt;/ref&gt;

'''Brezovica''' ir populārs slēpošanas kūrorts ziemas laikā vietējiem iedzīvotājiem, jo tā atrodas izdevīgā vietā Šara kalnos. Tas ir atrodas 900 līdz 2500 metru augstumā virs jūras līmeņa. Brezovica piedāvā gan dažādus ziemas sporta veidus ziemā, gan pārgājienus siltākās sezonās.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.inyourpocket.com/kosovo/Brezovica|title=Brezovica|publisher=InYourPocket.com|access-date=23 February 2013|archiveurl=https://web.archive.org/web/20150315032234/http://www.inyourpocket.com/kosovo/Brezovica|archivedate={{dat|2015|03|15||bez}}}} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150315032234/http://www.inyourpocket.com/kosovo/Brezovica |date={{dat|2015|03|15||bez}} }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.brezovica-ski.com/en/about-brezovica|title=Ski center Brezovica|access-date=23 February 2013|archiveurl=https://web.archive.org/web/20170102100704/http://www.brezovica-ski.com/en/about-brezovica|archivedate={{dat|2017|01|02||bez}}}}&lt;/ref&gt;

== Starptautiskais statuss ==

[[Serbija]] uzskata Kosovu un attiecīgi arī Kosovas mežus par tās sastāvdaļu. Uz 2019. gada februāri Kosovu par neatkarīgu no Serbijas valsti bija atzinušas 102 no 193 [[ANO]] dalībvalstīm.

== Atsauces ==
{{Atsauces|2}}

== Ārējās saites ==

* [https://web.archive.org/web/20190614111924/https://www.mbpzhr-ks.net/en/home Kosovas Lauksaimniecības, mežsaimniecības un lauku attīstības ministrija (angliski)] 
* [https://web.archive.org/web/20160304003554/http://www.mbpzhr-ks.net/?id=4,721,0,728,e, Kosovas mežsaimniecības aģentūra (albāniski)] 
* [https://web.archive.org/web/20120627195937/http://mmph.rks-gov.net/?cid=2,1 Kosovas Vides un teritorijas plānošanas ministrija (albāniski)] 
* [https://web.archive.org/web/20190515004342/http://www.ammk-rks.net/?page=2,1 Kosovas Vides aizsardzības aģentūra (angliski)]

== Literatūra ==

* Warrander, Gail, and Verena Knaus. &quot;''Natural History and Conservation Areas''.&quot; Kosovo. 2nd ed. UK: Bradt Travel Guides Ltd2, 2010. 04-06. Print. Bradt Travel Guides.
* Qenan Maxhuni et al. &quot;''Parku Kombëtar &quot;Mali Sharr&quot;&quot; Gjendja e Natyrës, Raport 2008-2009''. Pristina: Ministria e Mjedisit Dhe Planifikimit Hapësinor, Agjencia e Mbrojtes Së Mjedisit Të Kosovës, 2010. 16. Print.
* Radford, Elizabeth A., and Baudewijn Odé. ''Conserving Important Plant Areas: Investing in the Green Gold of South East Europe''. Salisbury: Plantlife International, 2009. Print.
*  Ismajli, Rexhep, and Mehmet Kraja. ''Kosova: Vështrim Monografik.'' Pristina: Akademia E Shkencave Dhe E Arteve E Kosovës, 2011. Print.

[[Kategorija:Kosovas ģeogrāfija]]
[[Kategorija:Kosovas saimniecība]]
[[Kategorija:Mežsaimniecība]]</text>
      <sha1>14qcqw95piroo1hbqzj7wx0by4g1u6p</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Annas Sakses iela (Rīga)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>434635</id>
    <revision>
      <id>4047821</id>
      <parentid>3838868</parentid>
      <timestamp>2024-04-25T17:39:18Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Olgerts V</username>
        <id>41522</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Citas nozīmes</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3299" xml:space="preserve">{{Citas nozīmes|ielu Rīgā|Annas Sakses iela|Annas Sakses iela}}
{{Ielas infokaste
 |         nosaukums = Annas Sakses iela
 |       nosauk orig = 
 |            attēls = Annas Sakses iela 2.JPG
 |   attēla paraksts = 
 |  pilsēta lokatīvā = [[Rīga]]
 |             karte = 
 |   kartes paraksts = 
 | apdz vietas veids = 
 |        apdz vieta = 
 |           pilsēta = {{Rīga}}
 |     priekšpilsēta = [[Ziemeļu rajons (Rīga)|Ziemeļu rajons]]
 |           apkaime = [[Mežaparks (Rīga)|Mežaparks]]
 |            novads = 
 |      ielas garums = 749 metri&lt;ref name=&quot;opendata-riga&quot;&gt;{{Ielas dati no opendata.riga.lv}}&lt;/ref&gt;
 |           atklāta = 1902. gadā
 |    vēst nosaukumi = 
* Samsona iela
* Jahtkluba iela
* Mazpulku iela
* Bērnudārza iela
 |      joslu skaits = 2
 |      ielas segums = [[asfaltbetons]]
 |     ievēr celtnes = 
 |          autobuss = 
 |        trolejbuss = 
 |          tramvajs = 
 |     mikroautobuss = 
 |              cits = 
 |       citas daļas = 
 |           commons = 
}}
'''Annas Sakses iela''' ir iela, kas atrodas [[Rīga]]s pilsētas [[Mežaparks (Rīga)|Mežaparka]] apkaimē. Tā sākas krustojumā ar [[Kokneses prospekts|Kokneses prospektu]] un beidzas krustojumā ar [[Ezermalas iela (Rīga)|Ezermalas ielu]] kur pārtop par [[Roberta Feldmaņa iela (Rīga)|Roberta Feldmaņa ielu]]. Ielas kopējais garums ir 749 metri,&lt;ref name=&quot;opendata-riga&quot; /&gt; tā ir klāta ar [[asfaltbetons|asfaltbetona]] segumu un nosaukta par godu latviešu rakstniecei [[Anna Sakse|Annai Saksei]].

== Vēsture ==
Rīgas ielu sarakstos šī iela ir sastopama no 1902. gada ar nosaukumu '''Samsona iela'''. 1923. gadā iela ieguva '''Jahtkluba ielas''' nosaukumu, 1938. gadā to mainīja uz '''Mazpulku ielu'''. Laika posmā no 1940. līdz 1942. gadam un no 1944. līdz 1983. gadam ielas nosaukums bija '''Bērnudārza iela'''. 1983. gadā iela ieguva savu tagadējo nosaukumu.&lt;ref name=citariga&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Mežaparka ielas (A - G)|url=http://www.citariga.lv/lat/mezaparks/ielas/1/|publisher=citariga.lv|accessdate=6 June 2019}}&lt;/ref&gt;

2011. gadā, ar [[Rīgas Mežaparka baznīca|Mežaparka evaņģēliski luteriskās draudzes]] ierosinājumu, daļu no Annas Sakses ielas pārdevēja par [[Roberta Feldmaņa iela (Rīga)|Roberta Feldmaņa ielu]].&lt;ref name=RF&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=R.Feldmaņa iela Mežaparkā|url=http://www.robertsfeldmanis.lv/lv/?ct=rf_iela|publisher=robertsfeldmanis.lv|accessdate=15 June 2019|archive-date={{dat|2020|08|14||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20200814165748/http://www.robertsfeldmanis.lv/lv/?ct=rf_iela}}&lt;/ref&gt;

== Ielu savienojummi ==
Annas Sakses iela ir savienota ar šādām ielām:
* [[Kokneses prospekts]] (T veida krustojums)
* [[Lībekas iela (Rīga)|Lībekas iela]]
* [[Hamburgas iela (Rīga)|Hamburgas iela]] (T veida krustojums)
* [[Pēterupes iela (Rīga)|Pēterupes iela]]
* [[Bernātu iela (Rīga)|Bernātu iela]] (T veida krustojums) 
* [[Ezermalas iela (Rīga)|Ezermalas iela]]
* [[Roberta Feldmaņa iela (Rīga)|Roberta Feldmaņa iela]] (ielas turpinājums)

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}

{{Rīga-aizmetnis}}

{{Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu A}}

[[Kategorija:Ielas Mežaparkā]]
[[Kategorija:Ziemeļu rajons]]</text>
      <sha1>4n31iafsyepizdc80om36salo3hyirz</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>2020. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija</title>
    <ns>0</ns>
    <id>436219</id>
    <revision>
      <id>4047791</id>
      <parentid>3263978</parentid>
      <timestamp>2024-04-25T16:46:39Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>sīkumi using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5097" xml:space="preserve">{{Starptautiska sporta turnīra infokaste
 |             sports = hokejs
 |          nosaukums = 2020. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija
 |             valsts = {{SLO}} {{POL}}
 |            pilsēta = [[Ļubļana]] un [[Katovice]]
 |              laiks = 24. aprīlis—30. aprīlis &lt;br/&gt;26. aprīlis— 2. maijs
 |     komandu_skaits = 12 
 |             arēnas = 2
 |           pilsētas = 2
 |            pag_sez = [[2019. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|2019]]
 |            nak_sez = [[2021. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|2021]]
}}

'''2020. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija''' būtu bijušas hokeja sacensības, kas laika posmā 24. aprīļa - 2. maija norisinātos [[Ļubļana|Ļubļanā]] un [[Katovice|Katovicē]]. A grupas pirmo divu vietu ieguvēji būtu iekļuvuši [[2021. gada Pasaules čempionāts hokejā|elites divīzijā]], bet B grupas uzvarētāji kvalificētos uz A grupu. Sakarā ar [[COVID-19 pandēmija|COVID-19 pandēmiju]] čempionāts tika atcelts.

== A grupa ==
* {{ih|FRA}}▼
* {{ih|AUT}}▼
* {{ih|KOR}}*
* {{ih|SLO}}†*
* {{ih|HUN}}*
* {{ih|ROU}}^

: ''&lt;nowiki&gt;*&lt;/nowiki&gt; automātiski kvalificējas 2019. gada Pasaules hokeja čempionāta 1. divīzijas A grupā''
: ''^ kvalificējas, uzvarot 2018. gada Pasaules čempionātā hokejā 1. divīzijas B grupā''
: ''&lt;sup&gt;†&lt;/sup&gt; rīkotāji''
: ''▼ kvalificējās izkrītot no 2018. gada Pasaules čempionāta hokejā elites divīzijas''

{{Starptautiska sporta turnīra infokaste
 |             sports = hokejs
 |          nosaukums = 2020. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija A grupa
 |             valsts = {{SLO}}
 |            pilsēta = [[Ļubļana]]
 |              laiks = 24. aprīlis—30. aprīlis
 |     komandu_skaits = 6
 |             arēnas = 1
 |           pilsētas = 1
 |             spēles = 
 |              vārti = 
 |          skatītāji = 
 |    rezultatīvākais = 
 |                mvp = 
}}

{{#invoke:Sports table|main|style=WL OT
|update=complete
|source=

|team1=FRA |team2=AUT |team3=KOR |team4=SLO |team5=HUN |team6=ROU

|win_FRA=0 |OTwin_FRA=0 |OTloss_FRA=0 |loss_FRA=0 |gf_FRA=0 |ga_FRA=0
|win_KOR=0 |OTwin_KOR=0 |OTloss_KOR=0 |loss_KOR=0 |gf_KOR=0 |ga_KOR=0
|win_AUT=0 |OTwin_AUT=0 |OTloss_AUT=0 |loss_AUT=0 |gf_AUT=0 |ga_AUT=0
|win_HUN=0 |OTwin_HUN=0 |OTloss_HUN=0 |loss_HUN=0 |gf_HUN=0 |ga_HUN=0
|win_SLO=0 |OTwin_SLO=0 |OTloss_SLO=0 |loss_SLO=0 |gf_SLO=0 |ga_SLO=0
|win_ROU=0 |OTwin_ROU=0 |OTloss_ROU=0 |loss_ROU=0 |gf_ROU=0 |ga_ROU=0

|name_FRA={{ih|FRA}}
|name_AUT={{ih|AUT}}
|name_KOR={{ih|KOR}}
|name_SLO={{ih|SLO}}
|name_HUN={{ih|HUN}}
|name_ROU={{ih|ROU}}

&lt;!--Update team qualifications here (defined below)--&gt;
|result1=PR |result2=PR |result6=REL

|res_col_header=QR
|col_PR=green1 |text_PR= Paaugstināta uz [[2020. gada Pasaules čempionāts hokejā|Elites divīziju]]
|col_REL=red1  |text_REL=Pazemināta uz B grupa
}}

== B grupa ==
* {{ih|LTU}}▼
* {{ih|POL}}†*
* {{ih|JPN}}*
* {{ih|EST}}*
* {{ih|UKR}}*
* {{ih|SRB}}^

: ''&lt;nowiki&gt;*&lt;/nowiki&gt; automātiski kvalificējas 2019. gada Pasaules hokeja čempionāta 1. divīzijas A grupā''
: ''^ kvalificējas, uzvarot 2018. gada Pasaules čempionātā hokejā 2. divīzijas A grupā''
: ''&lt;sup&gt;†&lt;/sup&gt; rīkotāji''
: ''▼ kvalificējās izkrītot no 2018. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzijas A grupas''

{{Starptautiska sporta turnīra infokaste
 |             sports = hokejs
 |          nosaukums = 2020. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija B grupa
 |             valsts = {{POL}}
 |            pilsēta = [[Katovice]]
 |              laiks = 26. aprīlis—2. maijs
 |     komandu_skaits = 6
 |             arēnas = 1
 |           pilsētas = 1
 |             spēles = 
 |              vārti = 
 |          skatītāji = 
 |    rezultatīvākais = 
 |                mvp = 
}}

{{#invoke:Sports table|main|style=WL OT
|update=complete
|source=

|team1=LTU |team2=POL |team3=JPN |team4=EST |team5=UKR |team6=SRB

|win_POL=0 |OTwin_POL=0 |OTloss_POL=0 |loss_POL=0 |gf_POL=0 |ga_POL=0
|win_JPN=0 |OTwin_JPN=0 |OTloss_JPN=0 |loss_JPN=0 |gf_JPN=0 |ga_JPN=0
|win_EST=0 |OTwin_EST=0 |OTloss_EST=0 |loss_EST=0 |gf_EST=0 |ga_EST=0
|win_UKR=0 |OTwin_UKR=0 |OTloss_UKR=0 |loss_UKR=0 |gf_UKR=0 |ga_UKR=0
|win_LTU=0 |OTwin_LTU=0 |OTloss_LTU=0 |loss_LTU=0 |gf_LTU=0 |ga_LTU=0
|win_SRB=0 |OTwin_SRB=0 |OTloss_SRB=0 |loss_SRB=0 |gf_SRB=0 |ga_SRB=0

|name_POL={{ih|POL}}
|name_JPN={{ih|JPN}}
|name_EST={{ih|EST}}
|name_UKR={{ih|UKR}}
|name_LTU={{ih|LTU}}
|name_SRB={{ih|SRB}}

&lt;!--Update team qualifications here (defined below)--&gt;
|result1=PR |result6=REL

|res_col_header=QR
|col_PR=green1 |text_PR= Paaugstināta uz [[2021. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|1. divīzijas A grupu]]
|col_REL=red1  |text_REL=Pazemināta uz [[2021. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2. divīzijas A grupu]]
}}

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

{{hokejs-aizmetnis}}
{{Pasaules čempionāts hokejā}}

[[Kategorija:Pasaules čempionāts hokejā]]
[[Kategorija:2020. gads sportā|Pasaules čempionats hokeja]]</text>
      <sha1>ivrw1iaznu5nmtj6gxa0a869yz2637s</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Robs Holdings</title>
    <ns>0</ns>
    <id>439068</id>
    <revision>
      <id>4047871</id>
      <parentid>4045606</parentid>
      <timestamp>2024-04-25T18:36:50Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>sīkumi.....</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2022" xml:space="preserve">{{izolēts raksts|date=2024. gada aprīlis}}
{{Futbolista infokaste
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1995|9|20}}
| birth_place = 
| caps1 = 26
| caps2 = 1
| caps3 = 98
| clubnumber = 
| clubs1 = {{flaga|Anglija}} [[Bolton Wanderers F.C.|Bolton Wanderers]]
| clubs2 = {{īre}} {{flaga|Anglija}} [[Bury F.C.|Bury]]
| clubs3 = {{flaga|Anglija}} [[Arsenal F.C.|Arsenal]]
| countryofbirth = {{vieta|Anglija|Stalibridža}}
| currentclub = {{flaga|Anglija}} [[Crystal Palace FC|Crystal Palace]]
| goals1 = 1
| goals2 = 0
| goals3 = 2
| height = 189
| image = 1 rob holding 2018.jpg
| caption = Holdings 2018. gadā
| nationalgoals1 = 0
| nationalteam1 = {{flaga|Anglija}} Anglijas U21
| nationalyears1 = 2016–2017
| nationalcaps1 = 5
| pcupdate = {{dat|2023|09|02|SK|bez}}
| ntupdate = {{dat|2023|09|02|SK|bez}}
| name = 
| playername = Robs Holdings
| position = [[Aizsargs (futbols)|Centra aizsargs]]
| years1 = 2014–2016
| years2 = 2015
| years3 = 2016–2023
| clubs4 = {{flaga|Anglija}} [[Crystal Palace FC|Crystal Palace]]
| years4 = 2023–
| caps4 = 0
| goals4 = 0
}}'''Robs Holdings''' ({{Val|en|Rob Holding}}; dzimis {{Dat|1995|9|20}}) ir [[Angļi|angļu]] [[futbolists]], spēlē [[Aizsargs (futbols)|aizsarga]] pozīcijā. Kopš 2023. gada Holdings pārstāv [[Anglijas Premjerlīga]]s komandu [[Crystal Palace FC|''Crystal Palace'']].

== Sasniegumi ==
'''Arsenal'''

* [[FA kauss]]: 2016—17, 2019—20
* [[FA Community Shield]]: 2017, 2020, 2023

'''Individuālie sasniegumi'''

* [[Bolton Wanderers F.C.|Bolton Wanderers]] sezonas labākais spēlētājs: 2015—16

== Ārējās saites ==
{{Sporta ārējās saites}}
{{Anglijas futbolists-aizmetnis}}

{{DEFAULTSORT:Holdings, Robs}}
[[Kategorija:1995. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Lielajā Mančestrā dzimušie]]
[[Kategorija:Nepabeigti raksti par Anglijas futbolistiem]]
[[Kategorija:Anglijas futbolisti]]
[[Kategorija:Arsenal FC spēlētāji]]
[[Kategorija:Bolton Wanderers F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:Crystal Palace F.C. spēlētāji]]</text>
      <sha1>dz9lruz0kuanp0xs5rca4f23lyzu5d8</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4047876</id>
      <parentid>4047871</parentid>
      <timestamp>2024-04-25T18:40:19Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>nav izolēts....</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1977" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1995|9|20}}
| birth_place = 
| caps1 = 26
| caps2 = 1
| caps3 = 98
| clubnumber = 
| clubs1 = {{flaga|Anglija}} [[Bolton Wanderers F.C.|Bolton Wanderers]]
| clubs2 = {{īre}} {{flaga|Anglija}} [[Bury F.C.|Bury]]
| clubs3 = {{flaga|Anglija}} [[Arsenal F.C.|Arsenal]]
| countryofbirth = {{vieta|Anglija|Stalibridža}}
| currentclub = {{flaga|Anglija}} [[Crystal Palace FC|Crystal Palace]]
| goals1 = 1
| goals2 = 0
| goals3 = 2
| height = 189
| image = 1 rob holding 2018.jpg
| caption = Holdings 2018. gadā
| nationalgoals1 = 0
| nationalteam1 = {{flaga|Anglija}} Anglijas U21
| nationalyears1 = 2016–2017
| nationalcaps1 = 5
| pcupdate = {{dat|2023|09|02|SK|bez}}
| ntupdate = {{dat|2023|09|02|SK|bez}}
| name = 
| playername = Robs Holdings
| position = [[Aizsargs (futbols)|Centra aizsargs]]
| years1 = 2014–2016
| years2 = 2015
| years3 = 2016–2023
| clubs4 = {{flaga|Anglija}} [[Crystal Palace FC|Crystal Palace]]
| years4 = 2023–
| caps4 = 0
| goals4 = 0
}}'''Robs Holdings''' ({{Val|en|Rob Holding}}; dzimis {{Dat|1995|9|20}}) ir [[Angļi|angļu]] [[futbolists]], spēlē [[Aizsargs (futbols)|aizsarga]] pozīcijā. Kopš 2023. gada Holdings pārstāv [[Anglijas Premjerlīga]]s komandu [[Crystal Palace FC|''Crystal Palace'']].

== Sasniegumi ==
'''Arsenal'''

* [[FA kauss]]: 2016—17, 2019—20
* [[FA Community Shield]]: 2017, 2020, 2023

'''Individuālie sasniegumi'''

* [[Bolton Wanderers F.C.|Bolton Wanderers]] sezonas labākais spēlētājs: 2015—16

== Ārējās saites ==
{{Sporta ārējās saites}}
{{Anglijas futbolists-aizmetnis}}

{{DEFAULTSORT:Holdings, Robs}}
[[Kategorija:1995. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Lielajā Mančestrā dzimušie]]
[[Kategorija:Nepabeigti raksti par Anglijas futbolistiem]]
[[Kategorija:Anglijas futbolisti]]
[[Kategorija:Arsenal FC spēlētāji]]
[[Kategorija:Bolton Wanderers F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:Crystal Palace F.C. spēlētāji]]</text>
      <sha1>qfkxf534k4w58k3e4ifc3qcsd0z8cya</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Raivis Zeltīts</title>
    <ns>0</ns>
    <id>445465</id>
    <revision>
      <id>4047856</id>
      <parentid>3949352</parentid>
      <timestamp>2024-04-25T18:25:58Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Spnq</username>
        <id>103627</id>
      </contributor>
      <comment>/* Uzskati */ Vikisaite</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="9885" xml:space="preserve">{{infokaste+}}
'''Raivis Zeltīts''' (dzimis 1992. gadā, [[Rīga|Rīgā]])&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=2013. gada 1. jūnija pašvaldību vēlēšanas Ziņas par deputātu kandidātu|url=http://www.pv2013.cvk.lv/CandidateBiography-3143.html|website=Centrālā Vēlēšanu komisija|language=Latvian|accessdate=16 September 2015|archiveurl=https://web.archive.org/web/20160305004136/http://www.pv2013.cvk.lv/CandidateBiography-3143.html|archivedate={{dat|2016|03|05||bez}}}}&lt;/ref&gt; ir latviešu politiķis, nacionālkonservatīvs aktīvists un rakstnieks. No 2014&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/par-na-generalsekretaru-klust-raivis-zeltits-lusis-bus-vina-vietnieks.a107538/|title=Par NA ģenerālsekretāru kļūst Raivis Zeltīts; Lūsis būs viņa vietnieks|website=www.lsm.lv|access-date=2021-01-24|language=lv}}&lt;/ref&gt;. līdz 2020&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.facebook.com/Zeltits/posts/1364573167076748|title=Raivis Zeltīts|website=www.facebook.com|access-date=2021-01-24|language=lv}}&lt;/ref&gt;. gadam viņš bija [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālās apvienības]] ģenerālsekretārs un valdes loceklis, kā arī bijis Nacionālās apvienības jauniešu organizācijas vadītājs.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|last1=Zeltīts|first1=Raivis|title=Raivis Zeltīts|url=http://www.nacionalaapvieniba.lv/na-cilveki/raivis-zeltits/|website=Nacionālā apvienība|language=Latvian|accessdate=16 September 2015|archive-date={{dat|2019|11|13||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20191113131811/https://www.nacionalaapvieniba.lv/na-cilveki/raivis-zeltits/}}&lt;/ref&gt;

Zeltītam ir augstākā izglītība — bakalaurs vēstures zinātnē. Viņš ir autors daudziem rakstiem latviešu&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.gimenetautavalsts.com/|title=Ģimene Tauta Valsts {{!}} Raksti|website=Ģimene Tauta Valsts|access-date=2019-12-17|language=en|archiveurl=https://web.archive.org/web/20191217170040/https://www.gimenetautavalsts.com/|archivedate=2019-12-17}}&lt;/ref&gt; un angļu&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://thenewnationalism.com/author/admin/|title=Raivis Zeltits – The New Nationalism|access-date=2019-12-17|language=en-US|archive-date=2019-12-17|archive-url=https://web.archive.org/web/20191217170039/http://thenewnationalism.com/author/admin/}}&lt;/ref&gt; valodās par nacionālismu, ģeopolitiku un ''[[Starpjūru konfederācija|Intermarium]]'' ideju mūsdienu Eiropā. Zeltīts ir sarakstījis grāmatas “Par Nacionālu valsti”&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nacionalaapvieniba.lv/aktualitate/par-nacionalu-valsti-2/|title=Iznāks NA ģenerālsekretāra pirmā grāmata|website=Nacionālā apvienība VL-TB/LNNK|access-date=2019-12-17|language=lv|archive-date=2019-12-17|archive-url=https://web.archive.org/web/20191217170042/https://www.nacionalaapvieniba.lv/aktualitate/par-nacionalu-valsti-2/}}&lt;/ref&gt; un “Dr. Pauls Jurevičs un latviešu tautas misija”, kurā tiek apskatīti latviešu filozofa [[Pauls Jurevičs|Paula Jureviča]] uzskati par nacionālismu un konservatīvismu, kā arī viņa marksisma un modernās Rietumu pasaules kritika.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.lgramata.lv/index.php?page=shop.product_details&amp;flypage=flypage.tpl&amp;product_id=87549&amp;category_id=183&amp;option=com_virtuemart&amp;Itemid=28&amp;vmcchk=1&amp;Itemid=28|title=Dr. Pauls Jurevičs un Latviešu tautas misija|website=www.lgramata.lv|access-date=2019-12-17}}&lt;/ref&gt; 2020. gadā pēc atkāpšanās no Nacionālās apvienības ģenerālsekretāra amata Zeltīts dibināja nacionālistu kustību “Austošā Saule”, kas iestājas par “etnisko latviešu nacionālismu, demokrātisku un ekonomisku nācijas pašnoteikšanos, ciešu sadarbību ar Lietuvu ([[panbaltisms]]) un citām Starpjūru (Intermarium) reģiona valstīm.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.facebook.com/Zeltits/posts/1441391372728260|title=Raivis Zeltīts|website=www.facebook.com|access-date=2021-01-24|language=lv}}&lt;/ref&gt; Vēlāk tika publicēts manifests, aprakstot nacionāldemokrātisma ideoloģiju.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.austsaule.lv/manifests-2/|title=Manifests|website=Austošā Saule|access-date=2021-01-24|language=lv-LV|archive-date=2021-02-05|archive-url=https://web.archive.org/web/20210205001852/https://www.austsaule.lv/manifests-2/}}&lt;/ref&gt;

=== Uzskati ===
Zeltīts kritizē to, ko viņš dēvē par “globālismu”, “neomarksismu”, “starptautisko finanšu oligarhiju” un multikulturālismu kā “modeli, kas nestrādā”.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/6856575/vai-na-draudzejas-ar-radikaliem|title=Vai NA draudzējas ar radikāļiem?|website=TVNET|access-date=2020-03-06|date=2019-12-23|language=lv}}&lt;/ref&gt; Zeltīts ir paziņojis, ka ir par [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]], kas balstītos uz nacionālām valstīm un kristīgajām vērtībām. Viņš pozitīvi vērtē [[Polija]]s pieaugošo ietekmi reģionā.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; Zeltīts apgalvo, ka ir pret jebkāda veida totalitārismu&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; un netic baltajam nacionālismam, jo latviešu “identitāte ir daudzslāņaina, un to nevar reducēt līdz šādām kategorijām”.&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/latvija/riga/306411-raivis-zeltits-pastav-ceriba-nomainit-varu-riga-uz-visiem-laikiem.htm|title=Raivis Zeltīts: Pastāv cerība nomainīt varu Rīgā uz visiem laikiem|website=nra.lv|access-date=2020-03-06|language=lv}}&lt;/ref&gt; Viņš nosoda &quot;baltos teroristus&quot; un ir saucis viņus par noderīgajiem muļķiem, jo “kad kāds radikālis izdara kādu noziegumu, sistēma vēršas pret jebkuru imigrācijas kritiku, arī pret to, kas ir mērena.”&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt; Zeltīts apgalvo, ka ģimeni nav radījusi konstitūcija vai likumi, bet tie to tikai aizsargā, tāpēc viņš iestājas pret jaunām ģimenes formām kā pret “sociālajiem eksperimentiem”.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; Vienlaikus Zeltīts aizstāv etnisko nacionālismu, jo “tas ir Latvijas valsts pamats, jo tā ir dibināta latviešu apdzīvotās zemes robežās. Mums ir svešs tāds modelis kā Francijā, kur vairāk dominē [[pilsoniskais nacionālisms]], kas balstās sekulārismā un vēl citās vērtībās. Latvijā vispirms bija tauta un tad tapa valsts, lai tauta varētu pašnoteikties. Bet tas neizslēdz iespēju mazākumtautībām piedalīties valsts dzīvē, tas tikai norāda uz valsts pastāvēšanas pamatmērķi, kas ir nostiprināts arī Satversmes preambulā. Ja tas tiek aizmirsts, tad sākas runas par divām kopienām, par daudzvalodību un dažādām citām dīvainām konstrukcijām. Pilsoniskais nacionālisms, protams, var papildināt etnisko, bet ne Francijas variantā, kur integrācijas problēmas šobrīd ir skaudri jūtamas.”&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/dazi-redz-sevi-ka-patiesibas-ministriju/|title=“Daži redz sevi kā Patiesības ministriju.” Saruna ar “kontaktos ar neonacistiem pieķerto” Raivi Zeltītu|website=LA.LV|access-date=2021-01-24|language=lv}}&lt;/ref&gt;

=== Kontakti ar britu neonacistiem ===
2019. gadā tika atklāts, ka Zeltītam bijis profils [[Galēji labēja politika|galēji labējā]] interneta vietnē “''Iron March''”. Zeltīts izmantoja niku &quot;''Latvian_Integralist''&quot;. Interneta vietnē bija redzama Zeltīta sarakste, kurās viņš lūdz foruma vadībai (konkrēti, neonacistam Bendžaminam Reimondam) izdzēst kādas Zeltīta vēstules fragmentus, jo [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālā apvienība]] cenšas kļūt &quot;draudzīgāka sabiedrībai&quot;. Savā vietnes profilā Zeltīts norādījis uz nepatiku pret rasistiem.&lt;ref&gt;[https://www.delfi.lv/news/national/politics/vdd-parbauda-darbibu-partraukusa-neonacistu-interneta-foruma-saistibu-ari-ar-latviju.d?id=51632385 VDD pārbauda darbību pārtraukuša neonacistu interneta foruma saistību arī ar Latviju]&lt;/ref&gt; Zeltīts ir atbildējis, ka ierakstu veikšanās laikā bija 20 gadu vecs un skaidroja: “Nekad neesmu slēpis, ka savā jaunības maksimālismā esmu bijis radikālāks. (..) Apzinos, ka tas met ēnu uz mani un partiju. (..) Es atvainojos sev tuvajiem cilvēkiem, atbalstītājiem un Nacionālajai apvienībai par šo ēnu.” Zeltīts paziņoja, ka ir par demokrātisku un pret jebkādu totalitāru sistēmu, ieskaitot nacismu, un to apliecina viņa raksti un aktivitātes.&lt;ref name=&quot;lsm&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://eng.lsm.lv/article/politics/politics/senior-national-alliance-figure-apologises-for-cloud-of-far-right-messages.a338044/|title=Senior National Alliance figure apologises for &quot;cloud&quot; of far-right messages|last=|first=|access-date=|date=}}&lt;/ref&gt; 2015. gadā Raivis Zeltīts devās leģionāru piemiņas dienas gājienā kopā ar Reimondu.&lt;ref name=&quot;:2&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.apollo.lv/6833847/de-facto-nacionalas-apvienibas-telpas-viesojies-britu-neonacistu-organizacijas-dibinatajs|title=&quot;de facto&quot;: Nacionālās apvienības telpās viesojies britu neonacistu organizācijas dibinātājs|access-date=2020|date=2019}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.apollo.lv/6833951/britu-neonacistu-organizacijas-dibinatajs-viesojies-nacionalas-apvienibas-biroja|title=Britu neonacistu organizācijas dibinātājs viesojies Nacionālās apvienības birojā|access-date=2020|date=2019}}&lt;/ref&gt;

2014. gadā Zeltīts piedalījās vēlāk terorismā apvainotās grupas ''National Action'' atbalstītāja Pola Hikmana radio šovā, kurā izteicās, ka vajadzētu pārskatīt mītu par vācu krustnešu negatīvo lomu Latvijā un nepiekrita raidījuma vadītāja [[antisemītisms|antisemītiskajiem]] izteikumiem.&lt;ref name=&quot;lsm&quot; /&gt;

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

{{Latvijas politiķis-aizmetnis}}

{{DEFAULTSORT:Zeltīts, Raivis}}
[[Kategorija:1992. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Rīgā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas politiķi]]</text>
      <sha1>3ttbuyu7su35ejf75yn0b6vfqlk6nnp</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Annas iela (Rīga)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>450047</id>
    <revision>
      <id>4047804</id>
      <parentid>3665986</parentid>
      <timestamp>2024-04-25T17:07:27Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Olgerts V</username>
        <id>41522</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>citas nozīmes</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1979" xml:space="preserve">{{Citas nozīmes|ielu Rīgā|Annas iela|Annas iela}}
{{Ielas infokaste
 |         nosaukums = Annas iela
 |       nosauk orig = 
 |            attēls = Annas iela (5).jpg
 |   attēla paraksts = 
 |  pilsēta lokatīvā = 
 |             karte = 
 |   kartes paraksts = 
 | apdz vietas veids = 
 |        apdz vieta = 
 |           pilsēta = {{Rīga}}
 |     priekšpilsēta = 
 |           apkaime = 
 |            novads = 
 |      ielas garums = 104 m&lt;ref name=&quot;opendata-riga&quot;&gt;{{Ielas dati no opendata.riga.lv}}&lt;/ref&gt;
 |           atklāta = 
 |    vēst nosaukumi = 
* Konradīna Kreicera iela
 |      joslu skaits = 1
 |      ielas segums = [[bruģis]]
 |     ievēr celtnes = 
 |          autobuss = 
 |        trolejbuss = 
 |          tramvajs = 
 |     mikroautobuss = 
 |              cits = 
 |       citas daļas = 
 |           commons = 
}}
'''Annas iela''' ir iela [[Rīga]]s [[Centrs (Rīga)|Centra]] apkaimē. Tā sākas krustojumā ar [[Miera iela (Rīga)|Miera ielu]] un beidzas krustojumā ar [[Aristida Briāna iela|Aristida Briāna ielu]]. Ielas kopējais garums ir 104 metri, tā klāta ar [[bruģis|bruģa]] segumu. Pa ielu var braukt tikai Aristida Briāna ielas virzienā.

== Vēsture ==
Pirmoreiz iela minēta Rīgas adrešu grāmatās 1876. gadā ar savu tagadējo nosaukumu ({{val|de|Annenstraße}}). 1941. gadā ielu pārdēvēja par '''[[Konradīns Kreicers|Konradīna Kreicera]] ielu'''. 1942. gadā iela atguva tagadējo nosaukumu.&lt;ref name=&quot;RI&quot;&gt;Rīgas ielas. Enciklopēdija. 1. sējums. — Apgāds «Priedaines», 2001. — Lpp. 151—152.&lt;/ref&gt;

== Ielu savienojumi ==
Annas iela ir savienota ar šādām ielām:
* [[Miera iela (Rīga)|Miera iela]] (T veida krustojums)
* [[Aristida Briāna iela]] (T veida krustojums)

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}


{{Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu A}}
{{coord|56.9629|24.1301|type:landmark|display=title}}

[[Kategorija:Ielas Rīgas centrā]]</text>
      <sha1>mdabw8wa3otfbqv856nn97yiv5ndzpv</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Heidara Alijeva starptautiskā lidosta</title>
    <ns>0</ns>
    <id>457334</id>
    <revision>
      <id>4048035</id>
      <parentid>3890444</parentid>
      <timestamp>2024-04-26T07:01:37Z</timestamp>
      <contributor>
        <ip>31.200.20.104</ip>
      </contributor>
      <comment>/* Ārējās saites */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3245" xml:space="preserve">{{Lidostas infokaste
| nosaukums                  = Heidara Alijeva starptautiskā lidosta
| nosaukums_originalvaloda   = ''Heydər Əliyev adına Beynəlxalq Hava Limanı''
| attels                     = 
| attela-platums             = 
| paraksts                   = 
| attels2                    = Международный аэропорт Гейдар Алиев.jpg
| attela2-platums            = 
| paraksts2                  = 
| IATA                       = GYD
| ICAO                       = UBBB
| FAA                        = 
| LID                        = 
| karte                      = Azerbaidžāna#Tuvie un Vidējie Austrumi
| kartes_paraksts            = 
| karte_alt                  = 
| kartes_izmērs              = 
| reljefa_karte              = 
| plat_d = 40  | plat_m  = 28 | plat_s = 03 | plat_NS = N
| gar_d  = 50  | gar_m   = 02 | gar_s  = 48 | gar_EW  = E
| coordinates_region         = 
| lidostas_tips              = Starptautiska / civilā
| ipasnieks-operators        = 
| ipasnieks                  = [[Azerbaidžānas valdība]]
| operators                  = Azerbaidžānas valdība
| apkalpo                    = {{vieta|Azerbaidžāna|Baku}}
| atrasanas_vieta            = {{vieta|Azerbaidžāna|Baku}}
| uzcelta                    = &lt;!-- for military airports --&gt;
| used                       = &lt;!-- for military airports --&gt;
| komandieris                = &lt;!-- for military airports --&gt;
| metric-elev                = Y
| elevation-f                = 10
| elevation-m                = 3
| majas_lapa                 = {{url|http://www.airport-baku.com/}}
|                  r1-number = 16/34
|                r1-length-m = 3995
|                r1-length-f = 13 107
|                 r1-surface = [[asfaltbetons]]
|                  r2-number = 17/35
|                r2-length-m = 3200
|                r2-length-f = 10 499
|                 r2-surface = asfaltbetons
| pasazieru_skaits           = 4 730 000 (2019. gadā)
| lidojumu_skaits            = 
| krava                      = 
}}

'''Heidara Alijeva starptautiskā lidosta''' ({{val|az|Heydər Əliyev adına Beynəlxalq Hava Limanı}}) ir [[starptautiskā lidosta]], kas atrodas 20 kilometrus uz ziemeļaustrumiem no [[Azerbaidžāna]]s galvaspilsētas [[Baku]] centra. Tās [[Starptautiskā gaisa transporta asociācija|IATA]] kods ir GYD, bet [[ICAO valstu un teritoriju kodi|ICAO]] kods ir UBBB. Lidosta oficiāli tika atklāta 1980. gadā. 2004. gadā tā tika nosaukta par godu azerbaidžāņu valstsvīram [[Heidars Alijevs|Heidaram Alijevam]]. Pirms tam tā bija zināma kā Binas starptautiskā lidosta. Kā bāzes lidostu to izmanto aviosabiedrības ''[[Azerbaijan Airlines]]'', ''[[Buta Airways]]'' un ''[[Silk Way West Airlines]]''.

Uz šo lidostu lidojumus no [[Starptautiskā lidosta &quot;Rīga&quot;|Rīgas starptautiskās lidostas]] nodrošina aviokompānija ''[[airBaltic]]''.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* {{official}} {{az ikona}} {{en ikona}}


{{Azerbaidžāna-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Lidostas Azerbaidžānā]]
[[Kategorija:Sabiedriskais transports Azerbaidžānā]]
[[Kategorija:Transports Baku]]
[[Kategorija:Celtnes un būves Baku]]
[[Kategorija:Tūrisms Azerbaidžānā]]</text>
      <sha1>ixwcjz6fa0v52m9wnxcvo1skjerul53</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieks:Liepnieks/Smilšu kaste</title>
    <ns>2</ns>
    <id>462707</id>
    <revision>
      <id>4047739</id>
      <parentid>4044850</parentid>
      <timestamp>2024-04-25T15:22:06Z</timestamp>
      <contributor>
        <ip>78.84.135.247</ip>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="28819" xml:space="preserve">Globalfirepower 2024
----
{| class=&quot;wikitable&quot;
|+List of most 175 countries world &lt;nowiki&gt;''Military Comparison''&lt;/nowiki&gt;
!Rank
!Flags
!Selected
Army Budget
!Selected
Army Active
!Land Systems
!Combat Tanks
!Armored Fighting
!Self-Propelled Guns
!Towed Artillery
!Rocket Projectors
!Air Systems
!Aircrafts
!Fighters
!Attack
!Transports
!Trainers
!Special-Mission
!Helicopters
!Attack Helicopters
!Naval
Systems
!Ships
!Aircafts
Carriers
!Helicopters Carriers
!Destroyers
!Frigates
!Corvettes
!Submarines
!Patrol Boats
!Warfare Mine
|-
|001
|China[[Attēls:Flag of the People's Republic of China.svg|thumb]]
|270,017
|2,535,000
|
|5,250
|35,000
|4,120
|1,734
|3,160
|
|3,285
|1,200
|371
|286
|399
|114
|912
|281
|
|777
|2
|1
|41
|49
|70
|79
|152
|36
|-
|002
|United States[[Attēls:Flag of the United States.svg|thumb]]
|767,780
|2,240,000
|
|6,612
|45,193
|1,498
|1,339
|1,366
|
|13,247
|1,957
|783
|982
|2,661
|774
|5,463
|910
|
|484
|11
|9
|92
|0
|22
|68
|10
|8
|-
|003
|Russia[[Attēls:Russian Tsardom Flag.png|thumb]]
|88,353
|1,900,000
|
|12,420
|30,122
|6,540
|6,574
|3,391
|
|4,173
|772
|739
|445
|522
|132
|1,543
|544
|
|781
|1
|0
|15
|11
|86
|70
|59
|49
|-
|004
|India[[Attēls:Flag of India.svg|thumb]]
|73,575
|1,270,000
|
|4,614
|12,501
|100
|4,211
|1,500
|
|2,326
|633
|130
|262
|409
|71
|876
|40
|
|295
|2
|0
|10
|13
|23
|17
|140
|3
|-
|005
|South Korea[[Attēls:Flag of South Korea.svg|thumb]]
|50,874
|750,000
|
|2,954
|13,990
|3,040
|3,854
|574
|
|1,633
|502
|90
|41
|293
|30
|739
|112
|
|234
|0
|2
|12
|18
|11
|22
|111
|13
|-
|006
|Egypt[[Attēls:Flag of Egypt.svg|thumb]]
|9,960
|678,500
|
|4,394
|10,000
|1,165
|2,200
|1,235
|
|557
|250
|93
|59
|341
|11
|313
|91
|
|245
|0
|2
|0
|13
|7
|8
|48
|23
|-
|007
|Japan[[Attēls:Flag of Japan.svg|thumb]]
|48,033
|272,000
|
|1,004
|5,500
|214
|480
|99
|
|1,449
|217
|23
|59
|425
|164
|554
|119
|
|155
|0
|4
|36
|4
|6
|21
|6
|22
|-
|008
|Turkiye[[Attēls:Flag of Turkey.svg|thumb]]
|40,000
|841,200
|
|3,037
|13,270
|956
|1,189
|407
|
|1,056
|206
|0
|81
|270
|20
|474
|107
|
|156
|0
|0
|0
|16
|10
|12
|35
|11
|-
|009
|Pakistan[[Attēls:Flag of Pakistan.svg|thumb]]
|11,745
|580,000
|
|2,874
|9,950
|689
|1,690
|560
|
|1,467
|398
|139
|54
|551
|24
|307
|57
|
|114
|0
|0
|2
|6
|2
|9
|48
|3
|-
|010
|France[[Attēls:Flag of France (1794–1815, 1830–1974).svg|thumb]]
|42,293
|554,000
|
|406
|6,558
|109
|105
|13
|
|1,055
|266
|68
|125
|165
|46
|435
|69
|
|180
|1
|3
|10
|11
|0
|10
|15
|17
|-
|011
|North Korea[[Attēls:Flag of North Korea (1948–1992).svg|thumb]]
|10,000
|625,000
|
|5,895
|4,114
|450
|250
|1,380
|
|960
|572
|114
|4
|180
|0
|204
|20
|
|450
|0
|0
|0
|5
|14
|39
|200
|10
|-
|012
|Italy[[Attēls:Flag of Italy.svg|thumb]]
|34,404
|436,000
|
|200
|6,908
|54
|108
|21
|
|862
|92
|95
|39
|188
|27
|396
|59
|
|184
|2
|0
|4
|13
|0
|8
|21
|10
|-
|013
|Iran[[Attēls:Flag of Iran.svg|thumb]]
|13,678
|528,000
|
|2,890
|7,600
|1,030
|2,108
|2,485
|
|557
|209
|23
|85
|96
|9
|126
|12
|
|142
|0
|0
|0
|7
|3
|19
|66
|1
|-
|014
|United Kingdom[[Attēls:Flag of the United Kingdom (3-5).svg|thumb]]
|38,357
|334,000
|
|227
|5,015
|89
|126
|44
|
|707
|119
|23
|40
|247
|20
|235
|24
|
|75
|2
|0
|6
|12
|0
|10
|26
|11
|-
|015
|Taiwan[[Attēls:Flag of the Republic of China (Kuomintang).svg|thumb]]
|10,497
|215,500
|
|1,110
|9,000
|257
|1,410
|115
|
|912
|329
|0
|22
|207
|19
|208
|91
|
|117
|0
|0
|4
|22
|2
|4
|43
|14
|-
|016
|Brazil[[Attēls:Flag of Brazil.svg|thumb]]
|18,061
|319,000
|
|439
|1,958
|136
|546
|78
|
|679
|42
|77
|125
|210
|41
|179
|12
|
|112
|0
|1
|0
|6
|2
|7
|22
|5
|-
|017
|Germany[[Attēls:Flag of Germany (unoff).svg|thumb]]
|32,455
|308,400
|
|266
|9,217
|121
|0
|38
|
|617
|134
|90
|43
|37
|41
|287
|55
|
|80
|0
|0
|0
|12
|5
|6
|0
|12
|-
|018
|Saudi Arabia[[Attēls:Flag of Saudi Arabia.svg|thumb]]
|16,355
|217,000
|
|2,125
|6,202
|705
|1,818
|275
|
|986
|283
|81
|49
|190
|14
|258
|34
|
|57
|0
|0
|0
|7
|4
|0
|39
|3
|-
|019
|Israel[[Attēls:Flag of Israel.svg|thumb]]
|12,956
|191,000
|
|1,900
|8,044
|650
|300
|48
|
|610
|250
|27
|15
|153
|23
|127
|48
|
|67
|0
|0
|0
|0
|7
|5
|45
|0
|-
|020
|Greece[[Attēls:Greece flag 300.png|thumb]]
|9,205
|213,000
|
|1,243
|6,134
|590
|669
|147
|
|633
|188
|0
|17
|144
|14
|270
|29
|
|120
|0
|0
|0
|13
|0
|11
|35
|8
|-
|021
|Indonesia[[Attēls:Flag of Indonesia.svg|thumb]]
|8,739
|283,000
|
|347
|1,444
|153
|413
|63
|
|452
|67
|29
|66
|126
|17
|172
|15
|
|296
|0
|0
|0
|7
|24
|4
|181
|11
|-
|022
|Algeria[[Attēls:Flag of Algeria.svg|thumb]]
|8,652
|164,900
|
|2,196
|6,461
|545
|231
|334
|
|552
|103
|22
|58
|87
|9
|268
|45
|
|201
|0
|0
|0
|5
|6
|6
|25
|3
|-
|023
|Spain[[Attēls:Bandera de España.svg|thumb]]
|8,791
|196,000
|
|327
|5,033
|96
|140
|0
|
|503
|140
|12
|49
|168
|15
|119
|23
|
|139
|1
|0
|0
|11
|0
|2
|22
|6
|-
|024
|Poland[[Attēls:Flag of Poland (with coat of arms).svg|thumb]]
|8,138
|228,000
|
|1,113
|5,125
|717
|0
|197
|
|469
|91
|13
|49
|96
|9
|207
|30
|
|86
|0
|0
|0
|2
|2
|1
|3
|21
|-
|025
|Vietnam[[Attēls:Flag of Vietnam.svg|thumb]]
|5,782
|495,000
|
|984
|2,121
|30
|519
|450
|
|245
|75
|0
|6
|69
|4
|89
|0
|
|109
|0
|0
|0
|9
|14
|6
|54
|8
|-
|026
|Thailand[[Attēls:Flag of Thailand.svg|thumb]]
|7,234
|235,300
|
|637
|2,836
|44
|116
|5
|
|469
|74
|18
|50
|130
|20
|177
|7
|
|292
|0
|1
|0
|7
|7
|0
|49
|5
|-
|027
|Mexico[[Attēls:Flag of Mexico.svg|thumb]]
|7,773
|175,000
|
|0
|3,435
|0
|200
|0
|
|469
|3
|33
|45
|204
|25
|159
|0
|
|154
|0
|0
|0
|5
|7
|0
|126
|0
|-
|028
|Myanmar[[Attēls:Flag of Myanmar.svg|thumb]]
|5,873
|186,000
|
|664
|1,587
|190
|1,869
|486
|
|280
|55
|21
|26
|93
|5
|80
|9
|
|155
|0
|0
|0
|5
|3
|1
|133
|2
|-
|029
|Ukraine[[Attēls:Flag of Ukraine 2.svg|thumb]]
|5,943
|121,500
|
|2,596
|12,303
|1,067
|2,040
|490
|
|318
|69
|29
|32
|71
|5
|112
|34
|
|104
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|33
|3
|-
|030
|United Arab Emirates[[Attēls:Flag of the President of the United Arab Emirates.svg|thumb]]
|6,786
|71,000
|
|354
|9,255
|183
|76
|149
|
|554
|100
|20
|39
|146
|23
|223
|30
|
|79
|0
|0
|0
|0
|9
|0
|38
|2
|-
|031
|Syria[[Attēls:Flag of Iraq (1963–1991).svg|thumb]]
|4,400
|178,000
|
|3,540
|5,372
|552
|2,210
|629
|
|478
|224
|18
|5
|67
|0
|164
|27
|
|43
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|33
|7
|-
|032
|Australia[[Attēls:Flag of Australia (converted).svg|thumb]]
|14,240
|70,400
|
|66
|3,050
|0
|54
|0
|
|467
|78
|60
|39
|162
|0
|157
|22
|
|47
|2
|0
|2
|10
|0
|6
|13
|6
|-
|033
|Iraq[[Attēls:Flag of Iraq.svg|thumb]]
|5,970
|177,600
|
|826
|5,050
|171
|1,176
|232
|
|361
|26
|33
|16
|112
|21
|164
|40
|
|63
|0
|0
|0
|0
|2
|0
|26
|0
|-
|034
|Morocco[[Attēls:Flag of Morocco.svg|thumb]]
|5,378
|149,000
|
|3,335
|3,500
|517
|211
|144
|
|249
|83
|0
|29
|67
|4
|64
|0
|
|121
|0
|0
|0
|6
|1
|0
|22
|0
|-
|035
|Canada[[Attēls:Flag of Canada (Pantone).svg|thumb]]
|17,854
|88,000
|
|82
|3,004
|161
|263
|0
|
|435
|98
|0
|36
|133
|24
|144
|0
|
|61
|0
|0
|0
|12
|0
|4
|12
|0
|-
|036
|Colombia[[Attēls:Flag of the Gran Colombia.svg|thumb]]
|5,327
|91,000
|
|0
|483
|6
|110
|0
|
|454
|17
|38
|211
|77
|28
|211
|0
|
|237
|0
|0
|0
|9
|2
|4
|219
|0
|-
|037
|Sweden[[Attēls:Flag of Sweden.svg|thumb]]
|5,206
|88,950
|
|240
|3,371
|48
|0
|0
|
|208
|71
|0
|9
|69
|4
|34
|0
|
|316
|0
|0
|0
|0
|7
|5
|161
|9
|-
|038
|Chile[[Attēls:Flag of Chile (Rectangular canton variant 1).svg|thumb]]
|4,285
|77,200
|
|270
|1,063
|48
|164
|30
|
|290
|45
|0
|31
|113
|17
|78
|0
|
|133
|0
|0
|0
|8
|0
|4
|97
|0
|-
|039
|Bangladesh[[Attēls:Flag of Bangladesh.svg|thumb]]
|3,734
|113,000
|
|320
|837
|27
|371
|69
|
|190
|44
|0
|13
|63
|0
|66
|0
|
|112
|0
|0
|0
|7
|6
|2
|30
|5
|-
|040
|Singapore[[Attēls:Flag of Singapore.svg|thumb]]
|4,100
|60,000
|
|170
|3,517
|48
|77
|24
|
|244
|100
|0
|9
|36
|9
|79
|18
|
|40
|0
|0
|0
|6
|6
|5
|15
|4
|-
|041
|Nigeria[[Attēls:Flag of Nigeria.svg|thumb]]
|3,109
|223,000
|
|376
|2,000
|339
|65
|59
|
|149
|34
|13
|22
|38
|4
|48
|15
|
|75
|0
|0
|0
|1
|0
|0
|97
|2
|-
|042
|South Africa[[Attēls:Flag of South Africa.svg|thumb]]
|3,231
|103,000
|
|195
|3,000
|43
|72
|50
|
|232
|17
|0
|32
|88
|7
|93
|12
|
|30
|0
|0
|0
|4
|0
|3
|31
|2
|-
|043
|Netherlands[[Attēls:Flag of the Netherlands.svg|thumb]]
|3,977
|78,000
|
|18
|2,806
|57
|15
|0
|
|156
|40
|13
|28
|7
|0
|70
|24
|
|61
|0
|0
|0
|6
|0
|4
|4
|6
|-
|044
|Jordan[[Attēls:Hybrid Flag of Jordan and Wales.svg|thumb]]
|2,155
|70,300
|
|1,401
|3,645
|461
|84
|88
|
|261
|44
|0
|16
|60
|5
|136
|47
|
|37
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|27
|0
|-
|045
|Romania[[Attēls:Romanian Army Flag - 1940 re-created.svg|thumb]]
|3,880
|69,300
|
|512
|1,392
|260
|810
|243
|
|163
|51
|23
|16
|42
|2
|67
|22
|
|61
|0
|0
|0
|3
|7
|0
|3
|5
|-
|046
|Venezuela[[Attēls:Flag of Venezuela (state).svg|thumb]]
|3,578
|82,000
|
|300
|2,534
|60
|104
|54
|
|256
|44
|0
|50
|80
|3
|76
|10
|
|46
|0
|0
|0
|2
|0
|2
|31
|0
|-
|047
|Malaysia[[Attēls:Flag of Malaysia.svg|thumb]]
|2,823
|131,600
|
|48
|1,708
|30
|196
|54
|
|156
|39
|12
|25
|39
|4
|41
|0
|
|82
|0
|0
|0
|8
|6
|2
|29
|4
|-
|048
|Azerbaijan[[Attēls:Azerbaijan Flag Unofficial Variant.png|thumb]]
|3,427
|126,950
|
|510
|1,762
|167
|319
|291
|
|149
|17
|11
|2
|32
|0
|87
|17
|
|24
|0
|0
|0
|1
|0
|4
|13
|7
|-
|049
|Angola[[Attēls:Flag of Angola.svg|thumb]]
|2,088
|107,000
|
|379
|600
|28
|350
|115
|
|300
|72
|18
|28
|64
|2
|126
|15
|
|57
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|37
|2
|-
|050
|Peru[[Attēls:Flag of Peru (state).svg|thumb]]
|2,655
|81,000
|
|146
|552
|24
|231
|90
|
|243
|16
|22
|39
|66
|9
|89
|16
|
|63
|0
|0
|0
|7
|7
|6
|7
|0
|-
|051
|Argentina[[Attēls:Flag of Argentina.svg|thumb]]
|3,475
|72,100
|
|349
|800
|75
|172
|26
|
|218
|23
|6
|22
|70
|10
|85
|0
|
|47
|0
|0
|4
|0
|9
|2
|13
|0
|-
|052
|Philippines[[Attēls:War Flag of the Philippines.svg|thumb]]
|2,701
|104,000
|
|4
|600
|12
|285
|0
|
|179
|0
|25
|21
|39
|9
|100
|0
|
|99
|0
|0
|0
|2
|1
|0
|50
|0
|-
|053
|Finland[[Attēls:Flag of Finland (state).svg|thumb]]
|3,707
|36,500
|
|200
|2,090
|174
|740
|63
|
|192
|55
|0
|11
|105
|1
|20
|0
|
|246
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|8
|18
|-
|054
|Kazakhstan[[Attēls:Flag of Kazakhstan.svg|thumb]]
|2,551
|69,600
|
|310
|1,215
|246
|450
|407
|
|238
|80
|39
|20
|24
|0
|75
|25
|
|15
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|15
|2
|-
|055
|Belarus[[Attēls:Flag of the Republic of Belarus with the state emblem 2020.png|thumb]]
|1,000
|65,000
|
|601
|1,510
|482
|228
|238
|
|201
|38
|67
|4
|30
|0
|62
|21
|
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|-
|056
|Afghanistan[[Attēls:Flag of the Islamic Emirate of Afghanistan.svg|thumb]]
|2,170
|130,000
|
|771
|1,062
|0
|176
|50
|
|260
|0
|25
|30
|0
|0
|187
|0
|
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|-
|057
|Bulgaria[[Attēls:Flag of Bulgaria.svg|thumb]]
|2,071
|47,300
|
|410
|594
|506
|350
|192
|
|66
|38
|6
|7
|20
|0
|22
|2
|
|29
|0
|0
|0
|4
|2
|0
|0
|12
|-
|058
|Ethiopia[[Attēls:Flag of Ethiopia (1996–2009).svg|thumb]]
|1,764
|182,000
|
|365
|800
|65
|480
|180
|
|92
|24
|0
|9
|26
|0
|33
|8
|
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|-
|059
|Yemen[[Attēls:Flag of Yemen (3-5).png|thumb]]
|1,715
|64,000
|
|400
|600
|20
|85
|100
|
|178
|77
|0
|8
|30
|2
|61
|14
|
|30
|0
|0
|0
|0
|2
|0
|15
|3
|-
|060
|Cuba[[Attēls:Flag of Cuba (CMYK).png|thumb]]
|2,510
|49,000
|
|50
|1,570
|482
|228
|238
|
|80
|38
|0
|2
|26
|0
|14
|4
|
|19
|0
|0
|0
|2
|0
|1
|7
|5
|-
|061
|Lebanon[[Attēls:Variant flag of Lebanon, with brown on tree.png|thumb]]
|1,629
|62,800
|
|361
|1,959
|84
|374
|30
|
|76
|0
|9
|0
|9
|0
|58
|0
|
|86
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|22
|0
|-
|062
|Sudan[[Attēls:Flag of Sudan (2-3).svg|thumb]]
|1,675
|144,000
|
|830
|450
|10
|0
|0
|
|190
|45
|38
|22
|12
|0
|73
|43
|
|18
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|10
|0
|-
|063
|Uzbekistan[[Attēls:Flag of Uzbekistan (CMYK).png|thumb]]
|1,440
|68,000
|
|420
|1,215
|80
|60
|98
|
|194
|60
|20
|18
|7
|0
|89
|33
|
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|-
|064
|Libya[[Attēls:Flag of Libya (1951–1969).svg|thumb]]
|1,444
|65,500
|
|100
|2,275
|223
|312
|450
|
|134
|20
|2
|8
|65
|0
|32
|7
|
|12
|0
|0
|0
|1
|1
|0
|2
|1
|-
|065
|Switzerland[[Attēls:Civil Ensign of Switzerland.svg|thumb]]
|3,832
|39,000
|
|380
|1,339
|133
|0
|0
|
|161
|52
|0
|20
|46
|1
|42
|0
|
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|-
|066
|Norway[[Attēls:Flag of Norway (c81329 for red &amp; 14275b for blue).svg|thumb]]
|2,961
|36,000
|
|52
|700
|80
|0
|12
|
|165
|44
|21
|4
|35
|8
|51
|0
|
|48
|0
|0
|0
|4
|6
|6
|17
|6
|-
|067
|Portugal[[Attēls:Flag of Portugal.svg|thumb]]
|3,143
|52,000
|
|37
|725
|34
|112
|0
|
|98
|24
|0
|15
|26
|10
|23
|0
|
|107
|0
|0
|0
|5
|2
|2
|20
|0
|-
|068
|Sri Lanka[[Attēls:Flag of Sri Lanka (16-9).png|thumb]]
|1,602
|110,000
|
|182
|600
|0
|164
|22
|
|86
|5
|0
|17
|6
|2
|56
|9
|
|275
|0
|0
|0
|5
|0
|0
|59
|0
|-
|069
|Kuwait[[Attēls:Kuwait Army Flag 1978.png|thumb]]
|2,864
|24,500
|
|367
|909
|74
|0
|27
|
|99
|27
|0
|2
|13
|0
|54
|16
|
|123
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|106
|0
|-
|070
|Denmark[[Attēls:Denmark flag.GIF|thumb]]
|2,878
|33,100
|
|44
|997
|15
|0
|0
|
|120
|37
|4
|4
|39
|3
|34
|0
|
|74
|0
|0
|0
|9
|0
|0
|15
|0
|-
|071
|Ecuador[[Attēls:Flag of Ecuador.svg|thumb]]
|2,218
|58,500
|
|252
|698
|15
|200
|43
|
|113
|9
|0
|21
|33
|0
|41
|0
|
|30
|0
|0
|0
|2
|6
|2
|5
|0
|-
|072
|Qatar[[Attēls:Flag of Qatar.svg|thumb]]
|1,393
|21,500
|
|138
|3,100
|46
|12
|47
|
|186
|46
|6
|12
|46
|0
|76
|24
|
|86
|0
|0
|0
|0
|4
|0
|20
|0
|-
|073
|Tunisia[[Attēls:Flag of Tunisia.svg|thumb]]
|1,250
|58,000
|
|145
|954
|0
|105
|0
|
|161
|11
|0
|9
|39
|0
|102
|0
|
|40
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|36
|0
|-
|074
|Serbia[[Attēls:Flag of Serbia.svg|thumb]]
|1,528
|32,000
|
|323
|1,133
|93
|404
|406
|
|117
|10
|17
|1
|38
|0
|51
|4
|
|16
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|6
|4
|-
|075
|Turkmenistan[[Attēls:Flag of Turkmenistan (code reduction).svg|thumb]]
|859
|42,000
|
|654
|2,065
|73
|455
|160
|
|72
|24
|20
|3
|0
|0
|25
|10
|
|4
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|25
|0
|-
|076
|Cambodia[[Attēls:Flag of Cambodia.svg|thumb]]
|878
|70,000
|
|539
|449
|0
|200
|97
|
|23
|0
|0
|4
|0
|0
|19
|0
|
|27
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|20
|0
|-
|077
|Georgia[[Attēls:Flag of Georgia.svg|thumb]]
|806
|39,200
|
|143
|554
|74
|186
|67
|
|66
|0
|10
|2
|12
|0
|38
|0
|
|44
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|31
|0
|-
|078
|Oman[[Attēls:Flag of Oman (official).svg|thumb]]
|1,491
|29,000
|
|117
|932
|0
|183
|12
|
|128
|29
|10
|9
|45
|0
|31
|0
|
|22
|0
|0
|0
|0
|5
|0
|12
|0
|-
|079
|Bahrain[[Attēls:Flag of Bahrain.svg|thumb]]
|843
|19,460
|
|180
|833
|38
|26
|17
|
|110
|17
|0
|3
|37
|0
|51
|22
|
|48
|0
|0
|0
|1
|2
|0
|44
|0
|-
|080
|Democratic Congo[[Attēls:Flag of the Democratic Republic of the Congo (2-3).svg|thumb]]
|522
|55,000
|
|212
|201
|16
|125
|55
|
|46
|1
|4
|8
|0
|0
|32
|8
|
|16
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|16
|0
|-
|081
|Kenya[[Attēls:Flag of Kenya.svg|thumb]]
|1,145
|50,000
|
|75
|550
|30
|25
|0
|
|150
|17
|0
|21
|23
|2
|87
|2
|
|19
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|7
|0
|-
|082
|Czechia[[Attēls:Flag of the Czech Republic.svg|thumb]]
|2,720
|28,520
|
|116
|692
|86
|0
|0
|
|92
|12
|16
|10
|10
|0
|44
|15
|
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|-
|083
|Belgium[[Attēls:Flag of Belgium (civil).svg|thumb]]
|1,928
|26,000
|
|0
|854
|0
|0
|0
|
|115
|44
|0
|8
|43
|0
|20
|0
|
|9
|0
|0
|2
|0
|0
|2
|2
|5
|-
|084
|Austria[[Attēls:Flag of Austria (state).svg|thumb]]
|1,711
|25,900
|
|56
|467
|33
|0
|0
|
|120
|15
|0
|11
|32
|0
|62
|0
|
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|-
|085
|Croatia[[Attēls:Civil ensign of Croatia.svg|thumb]]
|981
|21,600
|
|72
|650
|24
|231
|105
|
|78
|12
|0
|0
|26
|0
|40
|0
|
|34
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|15
|1
|-
|086
|Armenia[[Attēls:Flag of Armenia.svg|thumb]]
|795
|21,000
|
|110
|748
|38
|150
|68
|
|64
|0
|9
|3
|13
|0
|37
|20
|
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|-
|087
|Uganda[[Attēls:Flag of Uganda.svg|thumb]]
|985
|46,800
|
|242
|1,040
|6
|35
|25
|
|50
|10
|0
|2
|12
|0
|26
|5
|
|8
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|-
|088
|Bolivia[[Attēls:Flag of Bolivia (state).svg|thumb]]
|640
|34,100
|
|36
|152
|0
|40
|0
|
|63
|0
|77
|14
|21
|0
|28
|0
|
|170
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|49
|0
|-
|089
|Eritrea[[Attēls:Flag of Eritrea (3-2).svg|thumb]]
|541
|46,000
|
|300
|150
|20
|30
|34
|
|31
|6
|0
|5
|7
|0
|40
|0
|
|34
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|15
|0
|-
|090
|Uruguay[[Attēls:Flag of Uruguay (Rivera).svg|thumb]]
|523
|31,900
|
|79
|474
|6
|64
|0
|
|50
|0
|7
|8
|17
|5
|11
|0
|
|18
|0
|0
|0
|1
|0
|0
|3
|2
|-
|091
|Laos[[Attēls:Flag of Laos (Lighter variant).jpg|thumb]]
|256
|37,000
|
|130
|200
|34
|87
|64
|
|32
|0
|0
|1
|4
|0
|27
|0
|
|61
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|26
|0
|-
|092
|Hungary[[Attēls:Civil Ensign of Hungary.svg|thumb]]
|1,565
|34,800
|
|176
|510
|0
|12
|0
|
|55
|12
|0
|2
|8
|0
|33
|8
|
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|-
|093
|Zimbabwe[[Attēls:Flag of Zimbabwe.svg|thumb]]
|409
|43,000
|
|40
|300
|0
|60
|20
|
|90
|10
|0
|14
|38
|0
|28
|6
|
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|-
|094
|Slovakia[[Attēls:Flag of Slovakia.svg|thumb]]
|895
|20,000
|
|20
|454
|16
|9
|25
|
|50
|10
|0
|7
|8
|1
|24
|0
|
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|-
|095
|New Zealand[[Attēls:Flag of New Zealand.svg|thumb]]
|797
|12,400
|
|0
|500
|0
|24
|0
|
|47
|0
|0
|7
|13
|5
|22
|0
|
|9
|0
|0
|0
|2
|0
|0
|4
|0
|-
|096
|Chad[[Attēls:Flag of Chad.svg|thumb]]
|718
|30,000
|
|90
|705
|10
|15
|16
|
|35
|0
|6
|9
|4
|0
|17
|3
|
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|-
|097
|Nepal[[Attēls:Flag of Nepal (with spacing, aspect ratio 4-3).svg|thumb]]
|781
|25,000
|
|34
|1,480
|0
|120
|0
|
|22
|0
|0
|22
|0
|0
|18
|0
|
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|-
|098
|Cameroon[[Attēls:Flag of Cameroon.svg|thumb]]
|381
|23,200
|
|0
|245
|0
|60
|20
|
|31
|0
|0
|6
|6
|2
|17
|0
|
|64
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|36
|0
|-
|099
|Somalia[[Attēls:Flag of Somalia.svg|thumb]]
|457
|19,800
|
|140
|420
|0
|230
|0
|
|25
|5
|5
|4
|6
|0
|5
|0
|
|3
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|11
|0
|-
|100
|South Sudan[[Attēls:Flag of South Sudan.svg|thumb]]
|610
|53,000
|
|110
|200
|24
|0
|15
|
|19
|0
|0
|2
|0
|0
|17
|6
|
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|-
|101
|Dominican[[Attēls:Flag of the Dominican Republic.svg|thumb]]
|450
|22,000
|
|0
|20
|0
|15
|0
|
|64
|0
|8
|10
|11
|1
|34
|0
|
|33
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|14
|0
|-
|102
|Latvia[[Attēls:Flag of Latvia.svg|thumb]]
|582
|17,250
|
|3
|310
|63
|10
|0
|
|7
|0
|0
|2
|12
|0
|7
|0
|
|18
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|11
|6
|-
|103
|Zambia[[Attēls:Flag of Zambia.svg|thumb]]
|378
|16,500
|
|44
|165
|0
|95
|30
|
|108
|18
|0
|11
|52
|0
|27
|0
|
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|-
|104
|Ireland[[Attēls:Flag of Ireland (3-2).svg|thumb]]
|742
|13,700
|
|0
|122
|0
|0
|0
|
|23
|0
|0
|4
|8
|3
|8
|0
|
|9
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|5
|0
|-
|105
|Cyprus[[Attēls:Flag of Cyprus (1960–2006).svg|thumb]]
|534
|12,750
|
|182
|428
|28
|104
|14
|
|27
|0
|0
|2
|0
|0
|8
|11
|
|10
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|9
|0
|-
|106
|Lithuania[[Attēls:Flag of Lithuania.svg|thumb]]
|635
|15,030
|
|0
|572
|21
|54
|0
|
|10
|0
|0
|5
|0
|0
|5
|0
|
|11
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|4
|4
|-
|107
|Mongolia[[Attēls:Flag of Mongolia (1992–2011).svg|thumb]]
|133
|17,200
|
|470
|750
|0
|300
|130
|
|11
|0
|0
|3
|2
|0
|6
|0
|
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|-
|108
|Palestine[[Attēls:Flag of Palestine (state).svg|thumb]]
|350
|28,000
|
|72
|352
|0
|62
|282
|
|8
|1
|0
|2
|1
|0
|2
|0
|
|7
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|-
|109
|Slovenia[[Attēls:Flag of Slovenia (WFB 2000).svg|thumb]]
|519
|13,200
|
|44
|360
|8
|18
|0
|
|37
|0
|0
|3
|22
|0
|12
|0
|
|2
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|2
|0
|-
|110
|Tanzania[[Attēls:Flag of Tanzania.svg|thumb]]
|333
|28,400
|
|42
|89
|0
|0
|0
|
|37
|14
|0
|6
|8
|0
|9
|0
|
|19
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|10
|0
|-
|111
|Albania[[Attēls:Flag of Albania.svg|thumb]]
|386
|11,500
|
|0
|470
|0
|0
|0
|
|19
|0
|0
|0
|0
|0
|19
|0
|
|38
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|26
|0
|-
|112
|Kyrgyzstan[[Attēls:Flag of Kyrgyzstan.svg|thumb]]
|150
|12,200
|
|215
|685
|0
|306
|21
|
|6
|0
|0
|0
|0
|0
|6
|2
|
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|-
|113
|Guatamala[[Attēls:Flag of Guatemala.svg|thumb]]
|303
|18,050
|
|12
|135
|0
|88
|0
|
|47
|0
|4
|8
|4
|0
|16
|0
|
|26
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|21
|0
|-
|114
|Bosnia-Herzegovina[[Attēls:Flag of Bosnia and Herzegovina (Pantone).svg|thumb]]
|372
|10,500
|
|124
|100
|10
|10
|98
|
|22
|0
|0
|0
|0
|0
|22
|0
|
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|-
|115
|Paraguay[[Attēls:Bandera de Paraguay (1954-1988).png|thumb]]
|343
|13,900
|
|8
|75
|6
|50
|9
|
|41
|0
|0
|9
|15
|0
|15
|0
|
|40
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|16
|0
|-
|116
|Mozambique[[Attēls:Flag of Mozambique (WFB 2000).svg|thumb]]
|310
|15,800
|
|100
|335
|0
|260
|12
|
|15
|8
|8
|1
|1
|0
|5
|2
|
|8
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|8
|0
|-
|117
|Estonia[[Attēls:Flag of the President of Estonia.svg|thumb]]
|332
|8,100
|
|0
|180
|18
|66
|0
|
|6
|0
|0
|2
|4
|0
|0
|0
|
|10
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|6
|4
|-
|118
|El Salvador[[Attēls:Flag of El Salvador.svg|thumb]]
|367
|15,000
|
|0
|125
|0
|70
|0
|
|47
|0
|13
|3
|2
|0
|29
|0
|
|15
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|10
|0
|-
|119
|Botswana[[Attēls:Flag of Botswana.svg|thumb]]
|306
|9,500
|
|45
|223
|12
|40
|20
|
|46
|11
|0
|10
|9
|46
|16
|0
|
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|-
|120
|Nicaragua[[Attēls:Flag of Nicaragua (3-2).svg|thumb]]
|79
|12,000
|
|195
|300
|0
|163
|630
|
|17
|0
|0
|5
|1
|0
|11
|0
|
|25
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|22
|0
|-
|121
|Brunei[[Attēls:Flag of Brunei.svg|thumb]]
|231
|8,200
|
|16
|49
|0
|6
|0
|
|32
|0
|0
|1
|7
|0
|19
|0
|
|32
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|26
|0
|-
|122
|North Macedonia[[Attēls:Flag of North Macedonia.svg|thumb]]
|226
|8,000
|
|10
|228
|0
|36
|11
|
|20
|0
|0
|0
|10
|0
|10
|4
|
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|-
|123
|Namibia[[Attēls:Flag of Namibia (WFB 2000).svg|thumb]]
|285
|9,100
|
|5
|385
|0
|50
|4
|
|30
|6
|0
|3
|14
|0
|7
|2
|
|8
|0
|0
|0
|0
|2
|0
|5
|0
|-
|124
|Honduras[[Attēls:Flag of Honduras (1866-1949).svg|thumb]]
|314
|14,300
|
|19
|92
|0
|86
|9
|
|44
|3
|9
|11
|10
|1
|10
|0
|
|55
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|60
|0
|-
|125
|Ghana[[Attēls:Flag of Ghana.svg|thumb]]
|337
|12,800
|
|0
|343
|0
|30
|6
|
|20
|0
|0
|2
|5
|2
|11
|0
|
|20
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|23
|0
|-
|126
|Moldova[[Attēls:Flag of Moldova.svg|thumb]]
|80
|7,550
|
|10
|361
|9
|69
|25
|
|21
|0
|0
|1
|4
|0
|16
|4
|
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|-
|127
|Senegal[[Attēls:Flag of Senegal.svg|thumb]]
|230
|10,100
|
|0
|114
|6
|22
|0
|
|31
|0
|0
|8
|10
|0
|13
|5
|
|24
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|8
|0
|-
|128
|Tajikistan[[Attēls:Flag of Tajikistan (Iranian flag colors).png|thumb]]
|75
|7,200
|
|47
|100
|0
|10
|62
|
|25
|0
|0
|1
|4
|0
|20
|6
|
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|-
|129
|Ivory Coast[[Attēls:Flag of Côte d'Ivoire.svg|thumb]]
|250
|19,000
|
|10
|85
|18
|66
|0
|
|9
|0
|0
|4
|2
|1
|2
|1
|
|10
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|6
|0
|-
|130
|Mali[[Attēls:Flag of Mali.svg|thumb]]
|218
|11,800
|
|60
|264
|0
|0
|32
|
|44
|9
|0
|7
|18
|0
|9
|7
|
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|-
|131
|Montengero[[Attēls:Flag of Montenegro.svg|thumb]]
|83
|2,350
|
|12
|100
|0
|12
|18
|
|11
|0
|0
|0
|0
|0
|11
|0
|
|13
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|5
|0
|-
|132
|Panama[[Attēls:Flag of Panama (1903).svg|thumb]]
|145
|10,650
|
|0
|50
|0
|0
|0
|
|38
|0
|0
|13
|4
|0
|21
|0
|
|20
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|-
|133
|Mauritania[[Attēls:Flag of Mauritania (CMYK).png|thumb]]
|199
|15,850
|
|30
|100
|0
|100
|0
|
|28
|0
|2
|6
|9
|7
|4
|0
|
|5
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|3
|0
|-
|134
|Rwanda[[Attēls:Flag of Rwanda.svg|thumb]]
|177
|6,000
|
|89
|101
|6
|0
|10
|
|26
|0
|2
|1
|2
|0
|9
|0
|
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|-
|135
|Guinea[[Attēls:Flag of Guinea.svg|thumb]]
|197
|9,900
|
|53
|124
|3
|10
|3
|
|12
|3
|0
|2
|0
|0
|7
|3
|
|4
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|4
|0
|-
|136
|Togo[[Attēls:Flag of Togo.svg|thumb]]
|164
|9,750
|
|31
|228
|6
|26
|43
|
|17
|4
|0
|2
|13
|0
|2
|0
|
|7
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|7
|0
|-
|137
|Congo[[Attēls:Flag of the Republic of the Congo.svg|thumb]]
|182
|8,700
|
|86
|100
|3
|23
|6
|
|13
|0
|0
|3
|0
|0
|8
|1
|
|6
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|-
|138
|Burundi[[Attēls:Flag of Burundi.svg|thumb]]
|101
|13,000
|
|10
|171
|30
|0
|13
|
|16
|0
|0
|12
|6
|0
|13
|3
|
|6
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|-
|139
|Gabon[[Attēls:Flag of the President of Gabon (1990–2016).svg|thumb]]
|129
|6,700
|
|0
|70
|0
|16
|0
|
|23
|6
|0
|2
|0
|0
|15
|0
|
|18
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|3
|0
|-
|140
|Kosovo[[Attēls:Flag of Kosovo (kosovothanksyou website colours).svg|thumb]]
|53
|5,000
|
|0
|200
|0
|0
|0
|
|37
|0
|0
|0
|0
|0
|37
|0
|
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|-
|141
|Djibouti[[Attēls:Flag of Djibouti.svg|thumb]]
|76
|10,450
|
|3
|91
|4
|6
|0
|
|6
|0
|0
|6
|0
|0
|5
|2
|
|15
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|15
|0
|-
|142
|Costa Rica[[Attēls:Flag of Costa Rica (state).svg|thumb]]
|108
|9,800
|
|0
|18
|0
|0
|0
|
|20
|0
|0
|0
|0
|0
|9
|0
|
|10
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|10
|0
|-
|143
|Equatoial Guinea[[Attēls:Flag of Equatorial Guinea.svg|thumb]]
|137
|2,300
|
|3
|70
|0
|0
|0
|
|10
|0
|4
|5
|2
|0
|9
|7
|
|13
|0
|0
|0
|1
|1
|0
|11
|0
|-
|144
|Burkina Faso[[Attēls:Flag of Burkina Faso.svg|thumb]]
|73
|9,000
|
|0
|265
|0
|0
|0
|
|18
|0
|3
|1
|4
|0
|10
|2
|
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|-
|145
|Trinidad-Tobago[[Attēls:Trinidad and Tobago flag large.png|thumb]]
|201
|7,500
|
|0
|40
|0
|0
|0
|
|2
|0
|0
|0
|0
|0
|4
|0
|
|26
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|-
|146
|Niger[[Attēls:Flag of Niger (3-2).svg|thumb]]
|190
|10,700
|
|0
|180
|0
|0
|0
|
|16
|0
|2
|5
|0
|2
|7
|1
|
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|-
|147
|Papua New Guinea[[Attēls:Flag of Papua New Guinea (3-2).svg|thumb]]
|112
|4,400
|
|0
|65
|0
|0
|0
|
|36
|0
|0
|4
|2
|0
|2
|0
|
|10
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|7
|0
|-
|148
|Jamaica[[Attēls:Flag of Jamaica.svg|thumb]]
|144
|3,950
|
|0
|12
|0
|0
|0
|
|4
|0
|0
|10
|0
|0
|7
|0
|
|10
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|4
|0
|-
|149
|Madagascar[[Attēls:Flag of Madagascar.svg|thumb]]
|103
|13,500
|
|12
|103
|0
|25
|0
|
|2
|0
|0
|0
|0
|0
|2
|0
|
|8
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|7
|0
|-
|150
|Benin[[Attēls:Flag of Benin.svg|thumb]]
|35
|7,300
|
|20
|52
|0
|16
|0
|
|16
|0
|0
|7
|0
|0
|5
|0
|
|7
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|5
|0
|-
|151
|Maldives[[Attēls:Flag of Maldives.svg|thumb]]
|45
|11,000
|
|0
|35
|0
|0
|1
|
|3
|1
|0
|1
|0
|0
|2
|0
|
|12
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|12
|0
|-
|152
|Guyana[[Attēls:Flag of Guyana (2004).png|thumb]]
|84
|6,600
|
|0
|89
|0
|6
|0
|
|11
|0
|0
|1
|0
|0
|5
|0
|
|14
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|12
|1
|-
|153
|Central Africa[[Attēls:Flag of the Central African Republic (3-5).svg|thumb]]
|77
|8,150
|
|3
|65
|0
|0
|0
|
|3
|0
|0
|2
|0
|0
|1
|0
|
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|-
|154
|Luxembourg[[Attēls:Flag of Luxembourg (CMYK).jpg|thumb]]
|97
|2,000
|
|0
|117
|0
|0
|0
|
|1
|0
|0
|0
|0
|0
|1
|0
|
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|-
|155
|Sierra Leone[[Attēls:Flag of Sierra Leone.svg|thumb]]
|50
|3,800
|
|2
|10
|0
|0
|0
|
|5
|0
|0
|2
|0
|0
|5
|0
|
|10
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|10
|0
|-
|156
|Suriname[[Attēls:Flag of Suriname.svg|thumb]]
|67
|1,840
|
|0
|55
|0
|0
|0
|
|3
|0
|0
|0
|0
|0
|3
|0
|
|3
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|17
|0
|-
|157
|Fiji[[Attēls:Flag of Fiji (no coat of arms).svg|thumb]]
|71
|3,600
|
|0
|10
|0
|6
|0
|
|1
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|
|12
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|9
|0
|-
|158
|Guinea-Bissau[[Attēls:Flag of Guinea-Bissau (3-2).svg|thumb]]
|18
|4,450
|
|25
|55
|0
|0
|0
|
|1
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|
|4
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|-
|159
|Malta[[Attēls:Flag of Malta.svg|thumb]]
|88
|2,130
|
|0
|30
|0
|0
|0
|
|8
|0
|0
|0
|0
|0
|6
|0
|
|10
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|6
|0
|-
|160
|Malawi[[Attēls:Flag of Malawi (WFB 2009).svg|thumb]]
|63
|6,800
|
|0
|105
|0
|0
|0
|
|5
|0
|0
|1
|0
|0
|0
|0
|
|1
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|-
|161
|Liberia[[Attēls:Flag of Liberia (1-2 ratio).png|thumb]]
|42
|5,300
|
|0
|55
|0
|0
|0
|
|2
|0
|0
|0
|0
|0
|2
|0
|
|5
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|-
|162
|Bhutan[[Attēls:Flag of Bhutan.svg|thumb]]
|25
|7,000
|
|0
|42
|0
|0
|0
|
|2
|0
|0
|0
|0
|0
|2
|0
|
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|-
|163
|Eswatini[[Attēls:Flag of Eswatini.svg|thumb]]
|59
|3,000
|
|25
|7
|0
|0
|0
|
|9
|0
|0
|0
|0
|0
|5
|0
|
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|-
|164
|Haiti[[Attēls:Flag of Haiti (1859–1964).svg|thumb]]
|26
|5,400
|
|0
|4
|0
|0
|0
|
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|
|8
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|-
|165
|Mauritius[[Attēls:Flag of Mauritius.svg|thumb]]
|17
|2,550
|
|0
|22
|0
|0
|0
|
|4
|0
|0
|0
|0
|0
|9
|0
|
|18
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|-
|166
|Lesotho[[Attēls:Flag of Lesotho.svg|thumb]]
|40
|3,100
|
|2
|22
|0
|0
|0
|
|6
|0
|0
|0
|0
|0
|5
|0
|
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|-
|167
|Bahamas[[Attēls:Flag of the Bahamas.svg|thumb]]
|99
|1,300
|
|0
|4
|0
|0
|0
|
|3
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|
|24
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|-
|168
|East Timor[[Attēls:Flag of East Timor (3-2).svg|thumb]]
|21
|2,200
|
|0
|8
|0
|0
|0
|
|1
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|
|9
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|9
|0
|-
|169
|Cape Verde[[Attēls:Flag of Cape Verde (3-2).svg|thumb]]
|11
|1,000
|
|0
|10
|0
|0
|0
|
|4
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|
|5
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|-
|170
|Belize[[Attēls:Flag of Belize (1981–2019).svg|thumb]]
|23
|1,500
|
|0
|4
|0
|0
|0
|
|4
|0
|0
|0
|0
|0
|3
|0
|
|4
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|-
|171
|Gambia[[Attēls:Flag of The Gambia.svg|thumb]]
|14
|4,000
|
|0
|10
|0
|0
|0
|
|5
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|
|9
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|-
|172
|Barbados[[Attēls:Flag of Barbados.svg|thumb]]
|38
|610
|
|0
|5
|0
|0
|0
|
|1
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|
|7
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|-
|173
|Iceland[[Attēls:Flag of Iceland.svg|thumb]]
|37
|250
|
|0
|0
|0
|0
|0
|
|1
|0
|0
|0
|0
|0
|2
|0
|
|4
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|-
|174
|Seychelles[[Attēls:Flag of Seychelles.svg|thumb]]
|10
|420
|
|0
|6
|0
|0
|0
|
|4
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|
|8
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|-
|175
|Antigua-Barbuda[[Attēls:Flag of Antigua and Barbuda.svg|thumb]]
|27
|180
|
|0
|3
|0
|0
|0
|
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|
|3
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|}
----</text>
      <sha1>b3uqn7jqpnsfh3me6vnlvpo51q6emml</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4047806</id>
      <parentid>4047739</parentid>
      <timestamp>2024-04-25T17:12:41Z</timestamp>
      <contributor>
        <ip>78.84.135.247</ip>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="28887" xml:space="preserve">Globalfirepower 2024
----
{| class=&quot;wikitable&quot;
|+List of most 175 countries world &lt;nowiki&gt;''Military Comparison''&lt;/nowiki&gt;
!Rank
!Flags
!Selected
Army Budget
!Selected
Army Active
!Land Systems
!Combat Tanks
!Armored Fighting
!Self-Propelled Guns
!Towed Artillery
!Rocket Projectors
!Air Systems
!Aircrafts
!Fighters
!Attack
!Transports
!Trainers
!Special-Mission
!Helicopters
!Attack Helicopters
!Naval
Systems
!Ships
!Aircafts
Carriers
!Helicopters Carriers
!Destroyers
!Frigates
!Corvettes
!Submarines
!Patrol Boats
!Warfare Mine
|-
|001
|China[[Attēls:Flag of the People's Republic of China.svg|thumb]]
|270,017
|2,535,000
|
|5,250
|35,000
|4,120
|1,734
|3,160
|
|3,285
|1,200
|371
|286
|399
|114
|912
|281
|
|777
|2
|1
|41
|49
|70
|79
|152
|36
|-
|002
|United States[[Attēls:Flag of the United States.svg|thumb]]
|767,780
|2,240,000
|
|6,612
|45,193
|1,498
|1,339
|1,366
|
|13,247
|1,957
|783
|982
|2,661
|774
|5,463
|910
|
|484
|11
|9
|92
|0
|22
|68
|10
|8
|-
|003
|Russia[[Attēls:Russian Tsardom Flag.png|thumb]]
|88,353
|1,900,000
|
|12,420
|30,122
|6,540
|6,574
|3,391
|
|4,173
|772
|739
|445
|522
|132
|1,543
|544
|
|781
|1
|0
|15
|11
|86
|70
|59
|49
|-
|004
|India[[Attēls:Flag of India.svg|thumb]]
|73,575
|1,270,000
|
|4,614
|12,501
|100
|4,211
|1,500
|
|2,326
|633
|130
|262
|409
|71
|876
|40
|
|295
|2
|0
|10
|13
|23
|17
|140
|3
|-
|005
|South Korea[[Attēls:Flag of South Korea.svg|thumb]]
|50,874
|750,000
|
|2,954
|13,990
|3,040
|3,854
|574
|
|1,633
|502
|90
|41
|293
|30
|739
|112
|
|234
|0
|2
|12
|18
|11
|22
|111
|13
|-
|006
|Egypt[[Attēls:Flag of Egypt.svg|thumb]]
|9,960
|678,500
|
|4,394
|10,000
|1,165
|2,200
|1,235
|
|557
|250
|93
|59
|341
|11
|313
|91
|
|245
|0
|2
|0
|13
|7
|8
|48
|23
|-
|007
|Japan[[Attēls:Flag of Japan.svg|thumb]]
|48,033
|272,000
|
|1,004
|5,500
|214
|480
|99
|
|1,449
|217
|23
|59
|425
|164
|554
|119
|
|155
|0
|4
|36
|4
|6
|21
|6
|22
|-
|008
|Turkiye[[Attēls:Flag of Turkey.svg|thumb]]
|40,000
|841,200
|
|3,037
|13,270
|956
|1,189
|407
|
|1,056
|206
|0
|81
|270
|20
|474
|107
|
|156
|0
|0
|0
|16
|10
|12
|35
|11
|-
|009
|Pakistan[[Attēls:Flag of Pakistan.svg|thumb]]
|11,745
|580,000
|
|2,874
|9,950
|689
|1,690
|560
|
|1,467
|398
|139
|54
|551
|24
|307
|57
|
|114
|0
|0
|2
|6
|2
|9
|48
|3
|-
|010
|France[[Attēls:Flag of France (1794–1815, 1830–1974).svg|thumb]]
|42,293
|554,000
|
|406
|6,558
|109
|105
|13
|
|1,055
|266
|68
|125
|165
|46
|435
|69
|
|180
|1
|3
|10
|11
|0
|10
|15
|17
|-
|011
|North Korea[[Attēls:Flag of North Korea (1948–1992).svg|thumb]]
|10,000
|625,000
|
|5,895
|4,114
|450
|250
|1,380
|
|960
|572
|114
|4
|180
|0
|204
|20
|
|450
|0
|0
|0
|5
|14
|39
|200
|10
|-
|012
|Italy[[Attēls:Flag of Italy.svg|thumb]]
|34,404
|436,000
|
|200
|6,908
|54
|108
|21
|
|862
|92
|95
|39
|188
|27
|396
|59
|
|184
|2
|0
|4
|13
|0
|8
|21
|10
|-
|013
|Iran[[Attēls:Flag of Iran.svg|thumb]]
|13,678
|528,000
|
|2,890
|7,600
|1,030
|2,108
|2,485
|
|557
|209
|23
|85
|96
|9
|126
|12
|
|142
|0
|0
|0
|7
|3
|19
|66
|1
|-
|014
|United Kingdom[[Attēls:Flag of the United Kingdom (3-5).svg|thumb]]
|38,357
|334,000
|
|227
|5,015
|89
|126
|44
|
|707
|119
|23
|40
|247
|20
|235
|24
|
|75
|2
|0
|6
|12
|0
|10
|26
|11
|-
|015
|Taiwan[[Attēls:Flag of the Republic of China (Kuomintang).svg|thumb]]
|10,497
|215,500
|
|1,110
|9,000
|257
|1,410
|115
|
|912
|329
|0
|22
|207
|19
|208
|91
|
|117
|0
|0
|4
|22
|2
|4
|43
|14
|-
|016
|Brazil[[Attēls:Flag of Brazil.svg|thumb]]
|18,061
|319,000
|
|439
|1,958
|136
|546
|78
|
|679
|42
|77
|125
|210
|41
|179
|12
|
|112
|0
|1
|0
|6
|2
|7
|22
|5
|-
|017
|Germany[[Attēls:Flag of Germany (unoff).svg|thumb]]
|32,455
|308,400
|
|266
|9,217
|121
|0
|38
|
|617
|134
|90
|43
|37
|41
|287
|55
|
|80
|0
|0
|0
|12
|5
|6
|0
|12
|-
|018
|Saudi Arabia[[Attēls:Flag of Saudi Arabia.svg|thumb]]
|16,355
|217,000
|
|2,125
|6,202
|705
|1,818
|275
|
|986
|283
|81
|49
|190
|14
|258
|34
|
|57
|0
|0
|0
|7
|4
|0
|39
|3
|-
|019
|Israel[[Attēls:Flag of Israel.svg|thumb]]
|12,956
|191,000
|
|1,900
|8,044
|650
|300
|48
|
|610
|250
|27
|15
|153
|23
|127
|48
|
|67
|0
|0
|0
|0
|7
|5
|45
|0
|-
|020
|Greece[[Attēls:Greece flag 300.png|thumb]]
|9,205
|213,000
|
|1,243
|6,134
|590
|669
|147
|
|633
|188
|0
|17
|144
|14
|270
|29
|
|120
|0
|0
|0
|13
|0
|11
|35
|8
|-
|021
|Indonesia[[Attēls:Flag of Indonesia.svg|thumb]]
|8,739
|283,000
|
|347
|1,444
|153
|413
|63
|
|452
|67
|29
|66
|126
|17
|172
|15
|
|296
|0
|0
|0
|7
|24
|4
|181
|11
|-
|022
|Algeria[[Attēls:Flag of Algeria.svg|thumb]]
|8,652
|164,900
|
|2,196
|6,461
|545
|231
|334
|
|552
|103
|22
|58
|87
|9
|268
|45
|
|201
|0
|0
|0
|5
|6
|6
|25
|3
|-
|023
|Spain[[Attēls:Bandera de España.svg|thumb]]
|8,791
|196,000
|
|327
|5,033
|96
|140
|0
|
|503
|140
|12
|49
|168
|15
|119
|23
|
|139
|1
|0
|0
|11
|0
|2
|22
|6
|-
|024
|Poland[[Attēls:Flag of Poland (with coat of arms).svg|thumb]]
|8,138
|228,000
|
|1,113
|5,125
|717
|0
|197
|
|469
|91
|13
|49
|96
|9
|207
|30
|
|86
|0
|0
|0
|2
|2
|1
|3
|21
|-
|025
|Vietnam[[Attēls:Flag of Vietnam.svg|thumb]]
|5,782
|495,000
|
|984
|2,121
|30
|519
|450
|
|245
|75
|0
|6
|69
|4
|89
|0
|
|109
|0
|0
|0
|9
|14
|6
|54
|8
|-
|026
|Thailand[[Attēls:Flag of Thailand.svg|thumb]]
|7,234
|235,300
|
|637
|2,836
|44
|116
|5
|
|469
|74
|18
|50
|130
|20
|177
|7
|
|292
|0
|1
|0
|7
|7
|0
|49
|5
|-
|027
|Mexico[[Attēls:Flag of Mexico.svg|thumb]]
|7,773
|175,000
|
|0
|3,435
|0
|200
|0
|
|469
|3
|33
|45
|204
|25
|159
|0
|
|154
|0
|0
|0
|5
|7
|0
|126
|0
|-
|028
|Myanmar[[Attēls:Flag of Myanmar.svg|thumb]]
|5,873
|186,000
|
|664
|1,587
|190
|1,869
|486
|
|280
|55
|21
|26
|93
|5
|80
|9
|
|155
|0
|0
|0
|5
|3
|1
|133
|2
|-
|029
|Ukraine[[Attēls:Flag of Ukraine 2.svg|thumb]]
|5,943
|121,500
|
|2,596
|12,303
|1,067
|2,040
|490
|
|318
|69
|29
|32
|71
|5
|112
|34
|
|104
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|33
|3
|-
|030
|United Arab Emirates[[Attēls:Flag of the President of the United Arab Emirates.svg|thumb]]
|6,786
|71,000
|
|354
|9,255
|183
|76
|149
|
|554
|100
|20
|39
|146
|23
|223
|30
|
|79
|0
|0
|0
|0
|9
|0
|38
|2
|-
|031
|Syria[[Attēls:Flag of Iraq (1963–1991).svg|thumb]]
|4,400
|178,000
|
|3,540
|5,372
|552
|2,210
|629
|
|478
|224
|18
|5
|67
|0
|164
|27
|
|43
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|33
|7
|-
|032
|Australia[[Attēls:Flag of Australia (converted).svg|thumb]]
|14,240
|70,400
|
|66
|3,050
|0
|54
|0
|
|467
|78
|60
|39
|162
|0
|157
|22
|
|47
|2
|0
|2
|10
|0
|6
|13
|6
|-
|033
|Iraq[[Attēls:Flag of Iraq.svg|thumb]]
|5,970
|177,600
|
|826
|5,050
|171
|1,176
|232
|
|361
|26
|33
|16
|112
|21
|164
|40
|
|63
|0
|0
|0
|0
|2
|0
|26
|0
|-
|034
|Morocco[[Attēls:Flag of Morocco.svg|thumb]]
|5,378
|149,000
|
|3,335
|3,500
|517
|211
|144
|
|249
|83
|0
|29
|67
|4
|64
|0
|
|121
|0
|0
|0
|6
|1
|0
|22
|0
|-
|035
|Canada[[Attēls:Flag of Canada (Pantone).svg|thumb]]
|17,854
|88,000
|
|82
|3,004
|161
|263
|0
|
|435
|98
|0
|36
|133
|24
|144
|0
|
|61
|0
|0
|0
|12
|0
|4
|12
|0
|-
|036
|Colombia[[Attēls:Flag of the Gran Colombia.svg|thumb]]
|5,327
|91,000
|
|0
|483
|6
|110
|0
|
|454
|17
|38
|211
|77
|28
|211
|0
|
|237
|0
|0
|0
|9
|2
|4
|219
|0
|-
|037
|Sweden[[Attēls:Flag of Sweden.svg|thumb]]
|5,206
|88,950
|
|240
|3,371
|48
|0
|0
|
|208
|71
|0
|9
|69
|4
|34
|0
|
|316
|0
|0
|0
|0
|7
|5
|161
|9
|-
|038
|Chile[[Attēls:Flag of Chile (Rectangular canton variant 1).svg|thumb]]
|4,285
|77,200
|
|270
|1,063
|48
|164
|30
|
|290
|45
|0
|31
|113
|17
|78
|0
|
|133
|0
|0
|0
|8
|0
|4
|97
|0
|-
|039
|Bangladesh[[Attēls:Flag of Bangladesh.svg|thumb]]
|3,734
|113,000
|
|320
|837
|27
|371
|69
|
|190
|44
|0
|13
|63
|0
|66
|0
|
|112
|0
|0
|0
|7
|6
|2
|30
|5
|-
|040
|Singapore[[Attēls:Flag of Singapore.svg|thumb]]
|4,100
|60,000
|
|170
|3,517
|48
|77
|24
|
|244
|100
|0
|9
|36
|9
|79
|18
|
|40
|0
|0
|0
|6
|6
|5
|15
|4
|-
|041
|Nigeria[[Attēls:Flag of Nigeria.svg|thumb]]
|3,109
|223,000
|
|376
|2,000
|339
|65
|59
|
|149
|34
|13
|22
|38
|4
|48
|15
|
|75
|0
|0
|0
|1
|0
|0
|97
|2
|-
|042
|South Africa[[Attēls:Flag of South Africa.svg|thumb]]
|3,231
|103,000
|
|195
|3,000
|43
|72
|50
|
|232
|17
|0
|32
|88
|7
|93
|12
|
|30
|0
|0
|0
|4
|0
|3
|31
|2
|-
|043
|Netherlands[[Attēls:Flag of the Netherlands.svg|thumb]]
|3,977
|78,000
|
|18
|2,806
|57
|15
|0
|
|156
|40
|13
|28
|7
|0
|70
|24
|
|61
|0
|0
|0
|6
|0
|4
|4
|6
|-
|044
|Jordan[[Attēls:Hybrid Flag of Jordan and Wales.svg|thumb]]
|2,155
|70,300
|
|1,401
|3,645
|461
|84
|88
|
|261
|44
|0
|16
|60
|5
|136
|47
|
|37
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|27
|0
|-
|045
|Romania[[Attēls:Romanian Army Flag - 1940 re-created.svg|thumb]]
|3,880
|69,300
|
|512
|1,392
|260
|810
|243
|
|163
|51
|23
|16
|42
|2
|67
|22
|
|61
|0
|0
|0
|3
|7
|0
|3
|5
|-
|046
|Venezuela[[Attēls:Flag of Venezuela (state).svg|thumb]]
|3,578
|82,000
|
|300
|2,534
|60
|104
|54
|
|256
|44
|0
|50
|80
|3
|76
|10
|
|46
|0
|0
|0
|2
|0
|2
|31
|0
|-
|047
|Malaysia[[Attēls:Flag of Malaysia.svg|thumb]]
|2,823
|131,600
|
|48
|1,708
|30
|196
|54
|
|156
|39
|12
|25
|39
|4
|41
|0
|
|82
|0
|0
|0
|8
|6
|2
|29
|4
|-
|048
|Azerbaijan[[Attēls:Azerbaijan Flag Unofficial Variant.png|thumb]]
|3,427
|126,950
|
|510
|1,762
|167
|319
|291
|
|149
|17
|11
|2
|32
|0
|87
|17
|
|24
|0
|0
|0
|1
|0
|4
|13
|7
|-
|049
|Angola[[Attēls:Flag of Angola.svg|thumb]]
|2,088
|107,000
|
|379
|600
|28
|350
|115
|
|300
|72
|18
|28
|64
|2
|126
|15
|
|57
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|37
|2
|-
|050
|Peru[[Attēls:Flag of Peru (state).svg|thumb]]
|2,655
|81,000
|
|146
|552
|24
|231
|90
|
|243
|16
|22
|39
|66
|9
|89
|16
|
|63
|0
|0
|0
|7
|7
|6
|7
|0
|-
|051
|Argentina[[Attēls:Flag of Argentina.svg|thumb]]
|3,475
|72,100
|
|349
|800
|75
|172
|26
|
|218
|23
|6
|22
|70
|10
|85
|0
|
|47
|0
|0
|4
|0
|9
|2
|13
|0
|-
|052
|Philippines[[Attēls:War Flag of the Philippines.svg|thumb]]
|2,701
|104,000
|
|4
|600
|12
|285
|0
|
|179
|0
|25
|21
|39
|9
|100
|0
|
|99
|0
|0
|0
|2
|1
|0
|50
|0
|-
|053
|Finland[[Attēls:Flag of Finland (state).svg|thumb]]
|3,707
|36,500
|
|200
|2,090
|174
|740
|63
|
|192
|55
|0
|11
|105
|1
|20
|0
|
|246
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|8
|18
|-
|054
|Kazakhstan[[Attēls:Flag of Kazakhstan.svg|thumb]]
|2,551
|69,600
|
|310
|1,215
|246
|450
|407
|
|238
|80
|39
|20
|24
|0
|75
|25
|
|15
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|15
|2
|-
|055
|Belarus[[Attēls:Flag of the Republic of Belarus with the state emblem 2020.png|thumb]]
|1,000
|65,000
|
|601
|1,510
|482
|228
|238
|
|201
|38
|67
|4
|30
|0
|62
|21
|
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|-
|056
|Afghanistan[[Attēls:Flag of the Islamic Emirate of Afghanistan.svg|thumb]]
|2,170
|130,000
|
|771
|1,062
|0
|176
|50
|
|260
|0
|25
|30
|0
|0
|187
|0
|
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|-
|057
|Bulgaria[[Attēls:Flag of Bulgaria.svg|thumb]]
|2,071
|47,300
|
|410
|594
|506
|350
|192
|
|66
|38
|6
|7
|20
|0
|22
|2
|
|29
|0
|0
|0
|4
|2
|0
|0
|12
|-
|058
|Ethiopia[[Attēls:Flag of Ethiopia (1996–2009).svg|thumb]]
|1,764
|182,000
|
|365
|800
|65
|480
|180
|
|92
|24
|0
|9
|26
|0
|33
|8
|
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|-
|059
|Yemen[[Attēls:Flag of Yemen (3-5).png|thumb]]
|1,715
|64,000
|
|400
|600
|20
|85
|100
|
|178
|77
|0
|8
|30
|2
|61
|14
|
|30
|0
|0
|0
|0
|2
|0
|15
|3
|-
|060
|Cuba[[Attēls:Flag of Cuba (CMYK).png|thumb]]
|2,510
|49,000
|
|50
|1,570
|482
|228
|238
|
|80
|38
|0
|2
|26
|0
|14
|4
|
|19
|0
|0
|0
|2
|0
|1
|7
|5
|-
|061
|Lebanon[[Attēls:Variant flag of Lebanon, with brown on tree.png|thumb]]
|1,629
|62,800
|
|361
|1,959
|84
|374
|30
|
|76
|0
|9
|0
|9
|0
|58
|0
|
|86
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|22
|0
|-
|062
|Sudan[[Attēls:Flag of Sudan (2-3).svg|thumb]]
|1,675
|144,000
|
|830
|450
|10
|0
|0
|
|190
|45
|38
|22
|12
|0
|73
|43
|
|18
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|10
|0
|-
|063
|Uzbekistan[[Attēls:Flag of Uzbekistan (CMYK).png|thumb]]
|1,440
|68,000
|
|420
|1,215
|80
|60
|98
|
|194
|60
|20
|18
|7
|0
|89
|33
|
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|-
|064
|Libya[[Attēls:Flag of Libya (1951–1969).svg|thumb]]
|1,444
|65,500
|
|100
|2,275
|223
|312
|450
|
|134
|20
|2
|8
|65
|0
|32
|7
|
|12
|0
|0
|0
|1
|1
|0
|2
|1
|-
|065
|Switzerland[[Attēls:Civil Ensign of Switzerland.svg|thumb]]
|3,832
|39,000
|
|380
|1,339
|133
|0
|0
|
|161
|52
|0
|20
|46
|1
|42
|0
|
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|-
|066
|Norway[[Attēls:Flag of Norway (c81329 for red &amp; 14275b for blue).svg|thumb]]
|2,961
|36,000
|
|52
|700
|80
|0
|12
|
|165
|44
|21
|4
|35
|8
|51
|0
|
|48
|0
|0
|0
|4
|6
|6
|17
|6
|-
|067
|Portugal[[Attēls:Flag of Portugal.svg|thumb]]
|3,143
|52,000
|
|37
|725
|34
|112
|0
|
|98
|24
|0
|15
|26
|10
|23
|0
|
|107
|0
|0
|0
|5
|2
|2
|20
|0
|-
|068
|Sri Lanka[[Attēls:Flag of Sri Lanka (16-9).png|thumb]]
|1,602
|110,000
|
|182
|600
|0
|164
|22
|
|86
|5
|0
|17
|6
|2
|56
|9
|
|275
|0
|0
|0
|5
|0
|0
|59
|0
|-
|069
|Kuwait[[Attēls:Kuwait Army Flag 1978.png|thumb]]
|2,864
|24,500
|
|367
|909
|74
|0
|27
|
|99
|27
|0
|2
|13
|0
|54
|16
|
|123
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|106
|0
|-
|070
|Denmark[[Attēls:Denmark flag.GIF|thumb]]
|2,878
|33,100
|
|44
|997
|15
|0
|0
|
|120
|37
|4
|4
|39
|3
|34
|0
|
|74
|0
|0
|0
|9
|0
|0
|15
|0
|-
|071
|Ecuador[[Attēls:Flag of Ecuador.svg|thumb]]
|2,218
|58,500
|
|252
|698
|15
|200
|43
|
|113
|9
|0
|21
|33
|0
|41
|0
|
|30
|0
|0
|0
|2
|6
|2
|5
|0
|-
|072
|Qatar[[Attēls:Flag of Qatar.svg|thumb]]
|1,393
|21,500
|
|138
|3,100
|46
|12
|47
|
|186
|46
|6
|12
|46
|0
|76
|24
|
|86
|0
|0
|0
|0
|4
|0
|20
|0
|-
|073
|Tunisia[[Attēls:Flag of Tunisia.svg|thumb]]
|1,250
|58,000
|
|145
|954
|0
|105
|0
|
|161
|11
|0
|9
|39
|0
|102
|0
|
|40
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|36
|0
|-
|074
|Serbia[[Attēls:Flag of Serbia.svg|thumb]]
|1,528
|32,000
|
|323
|1,133
|93
|404
|406
|
|117
|10
|17
|1
|38
|0
|51
|4
|
|16
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|6
|4
|-
|075
|Turkmenistan[[Attēls:Flag of Turkmenistan (code reduction).svg|thumb]]
|859
|42,000
|
|654
|2,065
|73
|455
|160
|
|72
|24
|20
|3
|0
|0
|25
|10
|
|4
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|25
|0
|-
|076
|Cambodia[[Attēls:Flag of Cambodia.svg|thumb]]
|878
|70,000
|
|539
|449
|0
|200
|97
|
|23
|0
|0
|4
|0
|0
|19
|0
|
|27
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|20
|0
|-
|077
|Georgia[[Attēls:Flag of Georgia.svg|thumb]]
|806
|39,200
|
|143
|554
|74
|186
|67
|
|66
|0
|10
|2
|12
|0
|38
|0
|
|44
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|31
|0
|-
|078
|Oman[[Attēls:Flag of Oman (official).svg|thumb]]
|1,491
|29,000
|
|117
|932
|0
|183
|12
|
|128
|29
|10
|9
|45
|0
|31
|0
|
|22
|0
|0
|0
|0
|5
|0
|12
|0
|-
|079
|Bahrain[[Attēls:Flag of Bahrain.svg|thumb]]
|843
|19,460
|
|180
|833
|38
|26
|17
|
|110
|17
|0
|3
|37
|0
|51
|22
|
|48
|0
|0
|0
|1
|2
|0
|44
|0
|-
|080
|Democratic Congo[[Attēls:Flag of the Democratic Republic of the Congo (2-3).svg|thumb]]
|522
|55,000
|
|212
|201
|16
|125
|55
|
|46
|1
|4
|8
|0
|0
|32
|8
|
|16
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|16
|0
|-
|081
|Kenya[[Attēls:Flag of Kenya.svg|thumb]]
|1,145
|50,000
|
|75
|550
|30
|25
|0
|
|150
|17
|0
|21
|23
|2
|87
|2
|
|19
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|7
|0
|-
|082
|Czechia[[Attēls:Flag of the Czech Republic.svg|thumb]]
|2,720
|28,520
|
|116
|692
|86
|0
|0
|
|92
|12
|16
|10
|10
|0
|44
|15
|
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|-
|083
|Belgium[[Attēls:Flag of Belgium (civil).svg|thumb]]
|1,928
|26,000
|
|0
|854
|0
|0
|0
|
|115
|44
|0
|8
|43
|0
|20
|0
|
|9
|0
|0
|2
|0
|0
|2
|2
|5
|-
|084
|Austria[[Attēls:Flag of Austria (state).svg|thumb]]
|1,711
|25,900
|
|56
|467
|33
|0
|0
|
|120
|15
|0
|11
|32
|0
|62
|0
|
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|-
|085
|Croatia[[Attēls:Civil ensign of Croatia.svg|thumb]]
|981
|21,600
|
|72
|650
|24
|231
|105
|
|78
|12
|0
|0
|26
|0
|40
|0
|
|34
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|15
|1
|-
|086
|Armenia[[Attēls:Flag of Armenia.svg|thumb]]
|795
|21,000
|
|110
|748
|38
|150
|68
|
|64
|0
|9
|3
|13
|0
|37
|20
|
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|-
|087
|Uganda[[Attēls:Flag of Uganda.svg|thumb]]
|985
|46,800
|
|242
|1,040
|6
|35
|25
|
|50
|10
|0
|2
|12
|0
|26
|5
|
|8
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|-
|088
|Bolivia[[Attēls:Flag of Bolivia (state).svg|thumb]]
|640
|34,100
|
|36
|152
|0
|40
|0
|
|63
|0
|77
|14
|21
|0
|28
|0
|
|170
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|49
|0
|-
|089
|Eritrea[[Attēls:Flag of Eritrea (3-2).svg|thumb]]
|541
|46,000
|
|300
|150
|20
|30
|34
|
|31
|6
|0
|5
|7
|0
|40
|0
|
|34
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|15
|0
|-
|090
|Uruguay[[Attēls:Flag of Uruguay (Rivera).svg|thumb]]
|523
|31,900
|
|79
|474
|6
|64
|0
|
|50
|0
|7
|8
|17
|5
|11
|0
|
|18
|0
|0
|0
|1
|0
|0
|3
|2
|-
|091
|Laos[[Attēls:Flag of Laos (Lighter variant).jpg|thumb]]
|256
|37,000
|
|130
|200
|34
|87
|64
|
|32
|0
|0
|1
|4
|0
|27
|0
|
|61
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|26
|0
|-
|092
|Hungary[[Attēls:Civil Ensign of Hungary.svg|thumb]]
|1,565
|34,800
|
|176
|510
|0
|12
|0
|
|55
|12
|0
|2
|8
|0
|33
|8
|
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|-
|093
|Zimbabwe[[Attēls:Flag of Zimbabwe.svg|thumb]]
|409
|43,000
|
|40
|300
|0
|60
|20
|
|90
|10
|0
|14
|38
|0
|28
|6
|
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|-
|094
|Slovakia[[Attēls:Flag of Slovakia.svg|thumb]]
|895
|20,000
|
|20
|454
|16
|9
|25
|
|50
|10
|0
|7
|8
|1
|24
|0
|
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|-
|095
|New Zealand[[Attēls:Flag of New Zealand.svg|thumb]]
|797
|12,400
|
|0
|500
|0
|24
|0
|
|47
|0
|0
|7
|13
|5
|22
|0
|
|9
|0
|0
|0
|2
|0
|0
|4
|0
|-
|096
|Chad[[Attēls:Flag of Chad.svg|thumb]]
|718
|30,000
|
|90
|705
|10
|15
|16
|
|35
|0
|6
|9
|4
|0
|17
|3
|
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|-
|097
|Nepal[[Attēls:Flag of Nepal (with spacing, aspect ratio 4-3).svg|thumb]]
|781
|25,000
|
|34
|1,480
|0
|120
|0
|
|22
|0
|0
|22
|0
|0
|18
|0
|
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|-
|098
|Cameroon[[Attēls:Flag of Cameroon.svg|thumb]]
|381
|23,200
|
|0
|245
|0
|60
|20
|
|31
|0
|0
|6
|6
|2
|17
|0
|
|64
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|36
|0
|-
|099
|Somalia[[Attēls:Flag of Somalia.svg|thumb]]
|457
|19,800
|
|140
|420
|0
|230
|0
|
|25
|5
|5
|4
|6
|0
|5
|0
|
|3
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|11
|0
|-
|100
|South Sudan[[Attēls:Flag of South Sudan.svg|thumb]]
|610
|53,000
|
|110
|200
|24
|0
|15
|
|19
|0
|0
|2
|0
|0
|17
|6
|
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|-
|101
|Dominican[[Attēls:Flag of the Dominican Republic.svg|thumb]]
|450
|22,000
|
|0
|20
|0
|15
|0
|
|64
|0
|8
|10
|11
|1
|34
|0
|
|33
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|14
|0
|-
|102
|Guatamala[[Attēls:Flag of Guatemala.svg|thumb]]
|303
|18,050
|
|12
|135
|0
|88
|0
|
|47
|0
|4
|8
|4
|0
|16
|0
|
|26
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|21
|0
|-
|103
|Latvia[[Attēls:Flag of Latvia.svg|thumb]]
|582
|17,250
|
|3
|310
|63
|10
|0
|
|7
|0
|0
|2
|12
|0
|7
|0
|
|18
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|11
|6
|-
|104
|Zambia[[Attēls:Flag of Zambia.svg|thumb]]
|378
|16,500
|
|44
|165
|0
|95
|30
|
|108
|18
|0
|11
|52
|0
|27
|0
|
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|-
|105
|Lithuania[[Attēls:Flag of Lithuania.svg|thumb]]
|635
|15,030
|
|0
|572
|21
|54
|0
|
|10
|0
|0
|5
|0
|0
|5
|0
|
|11
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|4
|4
|-
|106
|Ireland[[Attēls:Flag of Ireland (3-2).svg|thumb]]
|742
|13,700
|
|0
|122
|0
|0
|0
|
|23
|0
|0
|4
|8
|3
|8
|0
|
|9
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|5
|0
|-
|107
|Cyprus[[Attēls:Flag of Cyprus (1960–2006).svg|thumb]]
|534
|12,750
|
|182
|428
|28
|104
|14
|
|27
|0
|0
|2
|0
|0
|8
|11
|
|10
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|9
|0
|-
|108
|Palestine[[Attēls:Flag of Palestine (state).svg|thumb]]
|350
|28,000
|
|72
|352
|0
|62
|282
|
|8
|1
|0
|2
|1
|0
|2
|0
|
|7
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|-
|109
|Slovenia[[Attēls:Flag of Slovenia (WFB 2000).svg|thumb]]
|519
|13,200
|
|44
|360
|8
|18
|0
|
|37
|0
|0
|3
|22
|0
|12
|0
|
|2
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|2
|0
|-
|110
|Mongolia[[Attēls:Flag of Mongolia (1992–2011).svg|thumb]]
|133
|17,200
|
|470
|750
|0
|300
|130
|
|11
|0
|0
|3
|2
|0
|6
|0
|
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|-
|111
|Tanzania[[Attēls:Flag of Tanzania.svg|thumb]]
|333
|28,400
|
|42
|89
|0
|0
|0
|
|37
|14
|0
|6
|8
|0
|9
|0
|
|19
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|10
|0
|-
|112
|Albania[[Attēls:Flag of Albania.svg|thumb]]
|386
|11,500
|
|0
|470
|0
|0
|0
|
|19
|0
|0
|0
|0
|0
|19
|0
|
|38
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|26
|0
|-
|113
|Kyrgyzstan[[Attēls:Flag of Kyrgyzstan.svg|thumb]]
|150
|12,200
|
|215
|685
|0
|306
|21
|
|6
|0
|0
|0
|0
|0
|6
|2
|
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|-
|
|Working
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|-
|114
|Bosnia-Herzegovina[[Attēls:Flag of Bosnia and Herzegovina (Pantone).svg|thumb]]
|372
|10,500
|
|124
|100
|10
|10
|98
|
|22
|0
|0
|0
|0
|0
|22
|0
|
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|-
|115
|Paraguay[[Attēls:Bandera de Paraguay (1954-1988).png|thumb]]
|343
|13,900
|
|8
|75
|6
|50
|9
|
|41
|0
|0
|9
|15
|0
|15
|0
|
|40
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|16
|0
|-
|116
|Mozambique[[Attēls:Flag of Mozambique (WFB 2000).svg|thumb]]
|310
|15,800
|
|100
|335
|0
|260
|12
|
|15
|8
|8
|1
|1
|0
|5
|2
|
|8
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|8
|0
|-
|117
|Estonia[[Attēls:Flag of the President of Estonia.svg|thumb]]
|332
|8,100
|
|0
|180
|18
|66
|0
|
|6
|0
|0
|2
|4
|0
|0
|0
|
|10
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|6
|4
|-
|118
|El Salvador[[Attēls:Flag of El Salvador.svg|thumb]]
|367
|15,000
|
|0
|125
|0
|70
|0
|
|47
|0
|13
|3
|2
|0
|29
|0
|
|15
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|10
|0
|-
|119
|Botswana[[Attēls:Flag of Botswana.svg|thumb]]
|306
|9,500
|
|45
|223
|12
|40
|20
|
|46
|11
|0
|10
|9
|46
|16
|0
|
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|-
|120
|Nicaragua[[Attēls:Flag of Nicaragua (3-2).svg|thumb]]
|79
|12,000
|
|195
|300
|0
|163
|630
|
|17
|0
|0
|5
|1
|0
|11
|0
|
|25
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|22
|0
|-
|121
|Brunei[[Attēls:Flag of Brunei.svg|thumb]]
|231
|8,200
|
|16
|49
|0
|6
|0
|
|32
|0
|0
|1
|7
|0
|19
|0
|
|32
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|26
|0
|-
|122
|North Macedonia[[Attēls:Flag of North Macedonia.svg|thumb]]
|226
|8,000
|
|10
|228
|0
|36
|11
|
|20
|0
|0
|0
|10
|0
|10
|4
|
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|-
|123
|Namibia[[Attēls:Flag of Namibia (WFB 2000).svg|thumb]]
|285
|9,100
|
|5
|385
|0
|50
|4
|
|30
|6
|0
|3
|14
|0
|7
|2
|
|8
|0
|0
|0
|0
|2
|0
|5
|0
|-
|124
|Honduras[[Attēls:Flag of Honduras (1866-1949).svg|thumb]]
|314
|14,300
|
|19
|92
|0
|86
|9
|
|44
|3
|9
|11
|10
|1
|10
|0
|
|55
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|60
|0
|-
|125
|Ghana[[Attēls:Flag of Ghana.svg|thumb]]
|337
|12,800
|
|0
|343
|0
|30
|6
|
|20
|0
|0
|2
|5
|2
|11
|0
|
|20
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|23
|0
|-
|126
|Moldova[[Attēls:Flag of Moldova.svg|thumb]]
|80
|7,550
|
|10
|361
|9
|69
|25
|
|21
|0
|0
|1
|4
|0
|16
|4
|
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|-
|127
|Senegal[[Attēls:Flag of Senegal.svg|thumb]]
|230
|10,100
|
|0
|114
|6
|22
|0
|
|31
|0
|0
|8
|10
|0
|13
|5
|
|24
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|8
|0
|-
|128
|Tajikistan[[Attēls:Flag of Tajikistan (Iranian flag colors).png|thumb]]
|75
|7,200
|
|47
|100
|0
|10
|62
|
|25
|0
|0
|1
|4
|0
|20
|6
|
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|-
|129
|Ivory Coast[[Attēls:Flag of Côte d'Ivoire.svg|thumb]]
|250
|19,000
|
|10
|85
|18
|66
|0
|
|9
|0
|0
|4
|2
|1
|2
|1
|
|10
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|6
|0
|-
|130
|Mali[[Attēls:Flag of Mali.svg|thumb]]
|218
|11,800
|
|60
|264
|0
|0
|32
|
|44
|9
|0
|7
|18
|0
|9
|7
|
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|-
|131
|Montengero[[Attēls:Flag of Montenegro.svg|thumb]]
|83
|2,350
|
|12
|100
|0
|12
|18
|
|11
|0
|0
|0
|0
|0
|11
|0
|
|13
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|5
|0
|-
|132
|Panama[[Attēls:Flag of Panama (1903).svg|thumb]]
|145
|10,650
|
|0
|50
|0
|0
|0
|
|38
|0
|0
|13
|4
|0
|21
|0
|
|20
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|-
|133
|Mauritania[[Attēls:Flag of Mauritania (CMYK).png|thumb]]
|199
|15,850
|
|30
|100
|0
|100
|0
|
|28
|0
|2
|6
|9
|7
|4
|0
|
|5
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|3
|0
|-
|134
|Rwanda[[Attēls:Flag of Rwanda.svg|thumb]]
|177
|6,000
|
|89
|101
|6
|0
|10
|
|26
|0
|2
|1
|2
|0
|9
|0
|
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|-
|135
|Guinea[[Attēls:Flag of Guinea.svg|thumb]]
|197
|9,900
|
|53
|124
|3
|10
|3
|
|12
|3
|0
|2
|0
|0
|7
|3
|
|4
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|4
|0
|-
|136
|Togo[[Attēls:Flag of Togo.svg|thumb]]
|164
|9,750
|
|31
|228
|6
|26
|43
|
|17
|4
|0
|2
|13
|0
|2
|0
|
|7
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|7
|0
|-
|137
|Congo[[Attēls:Flag of the Republic of the Congo.svg|thumb]]
|182
|8,700
|
|86
|100
|3
|23
|6
|
|13
|0
|0
|3
|0
|0
|8
|1
|
|6
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|-
|138
|Burundi[[Attēls:Flag of Burundi.svg|thumb]]
|101
|13,000
|
|10
|171
|30
|0
|13
|
|16
|0
|0
|12
|6
|0
|13
|3
|
|6
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|-
|139
|Gabon[[Attēls:Flag of the President of Gabon (1990–2016).svg|thumb]]
|129
|6,700
|
|0
|70
|0
|16
|0
|
|23
|6
|0
|2
|0
|0
|15
|0
|
|18
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|3
|0
|-
|140
|Kosovo[[Attēls:Flag of Kosovo (kosovothanksyou website colours).svg|thumb]]
|53
|5,000
|
|0
|200
|0
|0
|0
|
|37
|0
|0
|0
|0
|0
|37
|0
|
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|-
|141
|Djibouti[[Attēls:Flag of Djibouti.svg|thumb]]
|76
|10,450
|
|3
|91
|4
|6
|0
|
|6
|0
|0
|6
|0
|0
|5
|2
|
|15
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|15
|0
|-
|142
|Costa Rica[[Attēls:Flag of Costa Rica (state).svg|thumb]]
|108
|9,800
|
|0
|18
|0
|0
|0
|
|20
|0
|0
|0
|0
|0
|9
|0
|
|10
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|10
|0
|-
|143
|Equatoial Guinea[[Attēls:Flag of Equatorial Guinea.svg|thumb]]
|137
|2,300
|
|3
|70
|0
|0
|0
|
|10
|0
|4
|5
|2
|0
|9
|7
|
|13
|0
|0
|0
|1
|1
|0
|11
|0
|-
|144
|Burkina Faso[[Attēls:Flag of Burkina Faso.svg|thumb]]
|73
|9,000
|
|0
|265
|0
|0
|0
|
|18
|0
|3
|1
|4
|0
|10
|2
|
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|-
|145
|Trinidad-Tobago[[Attēls:Trinidad and Tobago flag large.png|thumb]]
|201
|7,500
|
|0
|40
|0
|0
|0
|
|2
|0
|0
|0
|0
|0
|4
|0
|
|26
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|-
|146
|Niger[[Attēls:Flag of Niger (3-2).svg|thumb]]
|190
|10,700
|
|0
|180
|0
|0
|0
|
|16
|0
|2
|5
|0
|2
|7
|1
|
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|-
|147
|Papua New Guinea[[Attēls:Flag of Papua New Guinea (3-2).svg|thumb]]
|112
|4,400
|
|0
|65
|0
|0
|0
|
|36
|0
|0
|4
|2
|0
|2
|0
|
|10
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|7
|0
|-
|148
|Jamaica[[Attēls:Flag of Jamaica.svg|thumb]]
|144
|3,950
|
|0
|12
|0
|0
|0
|
|4
|0
|0
|10
|0
|0
|7
|0
|
|10
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|4
|0
|-
|149
|Madagascar[[Attēls:Flag of Madagascar.svg|thumb]]
|103
|13,500
|
|12
|103
|0
|25
|0
|
|2
|0
|0
|0
|0
|0
|2
|0
|
|8
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|7
|0
|-
|150
|Benin[[Attēls:Flag of Benin.svg|thumb]]
|35
|7,300
|
|20
|52
|0
|16
|0
|
|16
|0
|0
|7
|0
|0
|5
|0
|
|7
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|5
|0
|-
|151
|Maldives[[Attēls:Flag of Maldives.svg|thumb]]
|45
|11,000
|
|0
|35
|0
|0
|1
|
|3
|1
|0
|1
|0
|0
|2
|0
|
|12
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|12
|0
|-
|152
|Guyana[[Attēls:Flag of Guyana (2004).png|thumb]]
|84
|6,600
|
|0
|89
|0
|6
|0
|
|11
|0
|0
|1
|0
|0
|5
|0
|
|14
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|12
|1
|-
|153
|Central Africa[[Attēls:Flag of the Central African Republic (3-5).svg|thumb]]
|77
|8,150
|
|3
|65
|0
|0
|0
|
|3
|0
|0
|2
|0
|0
|1
|0
|
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|-
|154
|Luxembourg[[Attēls:Flag of Luxembourg (CMYK).jpg|thumb]]
|97
|2,000
|
|0
|117
|0
|0
|0
|
|1
|0
|0
|0
|0
|0
|1
|0
|
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|-
|155
|Sierra Leone[[Attēls:Flag of Sierra Leone.svg|thumb]]
|50
|3,800
|
|2
|10
|0
|0
|0
|
|5
|0
|0
|2
|0
|0
|5
|0
|
|10
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|10
|0
|-
|156
|Suriname[[Attēls:Flag of Suriname.svg|thumb]]
|67
|1,840
|
|0
|55
|0
|0
|0
|
|3
|0
|0
|0
|0
|0
|3
|0
|
|3
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|17
|0
|-
|157
|Fiji[[Attēls:Flag of Fiji (no coat of arms).svg|thumb]]
|71
|3,600
|
|0
|10
|0
|6
|0
|
|1
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|
|12
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|9
|0
|-
|158
|Guinea-Bissau[[Attēls:Flag of Guinea-Bissau (3-2).svg|thumb]]
|18
|4,450
|
|25
|55
|0
|0
|0
|
|1
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|
|4
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|-
|159
|Malta[[Attēls:Flag of Malta.svg|thumb]]
|88
|2,130
|
|0
|30
|0
|0
|0
|
|8
|0
|0
|0
|0
|0
|6
|0
|
|10
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|6
|0
|-
|160
|Malawi[[Attēls:Flag of Malawi (WFB 2009).svg|thumb]]
|63
|6,800
|
|0
|105
|0
|0
|0
|
|5
|0
|0
|1
|0
|0
|0
|0
|
|1
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|-
|161
|Liberia[[Attēls:Flag of Liberia (1-2 ratio).png|thumb]]
|42
|5,300
|
|0
|55
|0
|0
|0
|
|2
|0
|0
|0
|0
|0
|2
|0
|
|5
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|-
|162
|Bhutan[[Attēls:Flag of Bhutan.svg|thumb]]
|25
|7,000
|
|0
|42
|0
|0
|0
|
|2
|0
|0
|0
|0
|0
|2
|0
|
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|-
|163
|Eswatini[[Attēls:Flag of Eswatini.svg|thumb]]
|59
|3,000
|
|25
|7
|0
|0
|0
|
|9
|0
|0
|0
|0
|0
|5
|0
|
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|-
|164
|Haiti[[Attēls:Flag of Haiti (1859–1964).svg|thumb]]
|26
|5,400
|
|0
|4
|0
|0
|0
|
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|
|8
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|-
|165
|Mauritius[[Attēls:Flag of Mauritius.svg|thumb]]
|17
|2,550
|
|0
|22
|0
|0
|0
|
|4
|0
|0
|0
|0
|0
|9
|0
|
|18
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|-
|166
|Lesotho[[Attēls:Flag of Lesotho.svg|thumb]]
|40
|3,100
|
|2
|22
|0
|0
|0
|
|6
|0
|0
|0
|0
|0
|5
|0
|
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|-
|167
|Bahamas[[Attēls:Flag of the Bahamas.svg|thumb]]
|99
|1,300
|
|0
|4
|0
|0
|0
|
|3
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|
|24
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|-
|168
|East Timor[[Attēls:Flag of East Timor (3-2).svg|thumb]]
|21
|2,200
|
|0
|8
|0
|0
|0
|
|1
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|
|9
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|9
|0
|-
|169
|Cape Verde[[Attēls:Flag of Cape Verde (3-2).svg|thumb]]
|11
|1,000
|
|0
|10
|0
|0
|0
|
|4
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|
|5
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|-
|170
|Belize[[Attēls:Flag of Belize (1981–2019).svg|thumb]]
|23
|1,500
|
|0
|4
|0
|0
|0
|
|4
|0
|0
|0
|0
|0
|3
|0
|
|4
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|-
|171
|Gambia[[Attēls:Flag of The Gambia.svg|thumb]]
|14
|4,000
|
|0
|10
|0
|0
|0
|
|5
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|
|9
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|-
|172
|Barbados[[Attēls:Flag of Barbados.svg|thumb]]
|38
|610
|
|0
|5
|0
|0
|0
|
|1
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|
|7
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|-
|173
|Iceland[[Attēls:Flag of Iceland.svg|thumb]]
|37
|250
|
|0
|0
|0
|0
|0
|
|1
|0
|0
|0
|0
|0
|2
|0
|
|4
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|-
|174
|Seychelles[[Attēls:Flag of Seychelles.svg|thumb]]
|10
|420
|
|0
|6
|0
|0
|0
|
|4
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|
|8
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|-
|175
|Antigua-Barbuda[[Attēls:Flag of Antigua and Barbuda.svg|thumb]]
|27
|180
|
|0
|3
|0
|0
|0
|
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|
|3
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|}
----</text>
      <sha1>ixqu8bqalfg2nu9c3jkeueas1whb9p2</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Mežmuiža (muiža)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>467940</id>
    <revision>
      <id>4047727</id>
      <parentid>3950365</parentid>
      <timestamp>2024-04-25T14:42:31Z</timestamp>
      <contributor>
        <ip>90.131.130.201</ip>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3258" xml:space="preserve">{{Ēkas infokaste
| name                = Mežmuiža
| native_name         = 
| former_names        = ''Gut Grenzhof''
| alternate_names     = 
| map = Latvija
| status              = 
| image               = Augstkalnes muižas pils 2000-06-23.jpg
| image_alt           = 
| image_size          = 250px
| caption             = Mežmuižas pils
| altitude            = 
| building_type       = 
| architectural_style = [[neogotika]]
| structural_system   = 
| owner               = 
| current_tenants     = 
| location            = [[Augstkalne (Augstkalnes pagasts)|Augstkalne]], [[Augstkalnes pagasts]], [[Dobeles novads]], {{LAT}}
| pushpin_map         = 
| latd  = 56.4049 | latNS  = N
| longd = 23.3338 | longEW = E
| groundbreaking_date = 
| start_date          = 19. gadsimta vidus
| completion_date     = 1912. gads
| opened_date         = 
| inauguration_date   = 
| renovation_date     = 
| height              = 
| floor_count         = 
| floor_area          = 
| architect           = 
| rooms               = 
| parking             = 
| url                 = 
| embedded            = 
{{VAKP objekta infokaste
|       embed = yes
|    ofic_nos = Mežmuižas apbūve
|      numurs = 4857
|       grupa = Valsts nozīmes
| tipol_grupa = Arhitektūra
|   vēstnesis = {{dat|1998|12|16|N|bez}}
}}
| references          = 
}}

'''Mežmuiža''' ({{val|de|Gut Grenzhof}}) bija [[Jelgavas apriņķa muižu nosaukumi|Jelgavas muiža]], kas atradās mūsdienu [[Dobeles novads|Dobeles novada]] [[Augstkalne (Augstkalnes pagasts)|Augstkalnes]] ciemā. Mūsdienās muižas apbūve ir valsts nozīmes [[arhitektūras piemineklis]]. Apbūvē ietilpst muižas pils, pārvaldnieka māja, kalpu māja, [[klēts]], dzirnavas un parks. Pilī mūsdienās atrodas [[Augstkalnes pamatskola]].

== Vēsture ==
Muiža savulaik piederējusi gan Kurzemes hercogienei [[Luīze Šarlote no Brandenburgas|Luīzei Šarlotei]], gan hercogienei [[Pomerānijas Elizabete Magdalēna|Elizabetei Magdalēnai]]. Mūdienu pils [[neogotika|neogotiskā]] stilā, sākta celt 19. gadsimtā, kad muiža piederēja [[Līveni|Līvenu]] dzimtai, iespējams pēc [[Oto Dīce|Polīna lāzerova]]

. 1870. gadā (pēc citām ziņām 1884. gadā) muižu nopirka barons [[Hāni|fon Hāns]]. Mežmuiža aprakstīta [[Roberts Sēlis|Roberta Sēļa]] romānā &quot;Silaines muiža&quot;.

[[1920. gada zemes reforma]]s laikā muižas pili atsavināja un ierīkoja pagasta pārvaldi. Otrā pasaules kara laikā no 1943. līdz 1944. gadam pilī atradās vācu armijas atpūtas nams, 1945. gadā pilī ierīkoja [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] virsnieku mācību centru un atpūtas namu. 
No 1946. līdz 1951. gadam pilī atradās izpildkomiteja un tautas nams.

1951. gadā pili pārbūvēja skolas vajadzībām, no 1954. gada pilī atradās Augstkalnes vidusskola, ko 2020. gadā pārveidoja par pamatskolu. No 1993. līdz 1995. gadam tika veikta muižas ēkas fasādes restaurācija un jumta seguma nomaiņa. 2004. gadā pabeidza pils zāļu restaurācijas darbus.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}

{{Latvijas muižu pilis vai kungu mājas}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Arhitektūras pieminekļi Latvijā]]
[[Kategorija:Muižas Latvijā]]
[[Kategorija:Augstkalnes pagasts]]</text>
      <sha1>mw9gyy2wc8rqpvfizbb0fv0d9085ypg</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4047728</id>
      <parentid>4047727</parentid>
      <timestamp>2024-04-25T14:44:53Z</timestamp>
      <contributor>
        <ip>90.131.130.201</ip>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3263" xml:space="preserve">{{Ēkas infokaste
| name                = Mežmuiža
| native_name         = 
| former_names        = ''Gut Grenzhof''
| alternate_names     = 
| map = Latvija
| status              = 
| image               = Augstkalnes muižas pils 2000-06-23.jpg
| image_alt           = 
| image_size          = 250px
| caption             = Mežmuižas pils
| altitude            = 
| building_type       = 
| architectural_style = [[neogotika]]
| structural_system   = 
| owner               = 
| current_tenants     = 
| location            = [[Augstkalne (Augstkalnes pagasts)|Augstkalne]], [[Augstkalnes pagasts]], [[Dobeles novads]], {{LAT}}
| pushpin_map         = 
| latd  = 56.4049 | latNS  = N
| longd = 23.3338 | longEW = E
| groundbreaking_date = 
| start_date          = 19. gadsimta vidus
| completion_date     = 1912. gads
| opened_date         = 
| inauguration_date   = 
| renovation_date     = 
| height              = 
| floor_count         = 
| floor_area          = 
| architect           = 
| rooms               = 
| parking             = 
| url                 = 
| embedded            = 
{{VAKP objekta infokaste
|       embed = yes
|    ofic_nos = Mežmuižas apbūve
|      numurs = 4857
|       grupa = Valsts nozīmes
| tipol_grupa = Arhitektūra
|   vēstnesis = {{dat|1998|12|16|N|bez}}
}}
| references          = 
}}

'''Mežmuiža''' ({{val|de|Gut Grenzhof}}) bija [[Jelgavas apriņķa muižu nosaukumi|Jelgavas muiža]], kas atradās mūsdienu [[Dobeles novads|Dobeles novada]] [[Augstkalne (Augstkalnes pagasts)|Augstkalnes]] ciemā. Mūsdienās muižas apbūve ir valsts nozīmes [[arhitektūras piemineklis]]. Apbūvē ietilpst muižas pils, pārvaldnieka māja, kalpu māja, [[klēts]], dzirnavas un parks. Pilī mūsdienās atrodas [[Augstkalnes pamatskola]].

== Vēsture ==
Muiža savulaik piederējusi gan Kurzemes hercogienei [[Luīze Šarlote no Brandenburgas|Luīzei Šarlotei]], gan hercogienei [[Pomerānijas Elizabete Magdalēna|Elizabetei Magdalēnai]]. Mūdienu pils [[neogotika|neogotiskā]] stilā, sākta celt 19. gadsimtā, kad muiža piederēja [[Līveni|Līvenu]] dzimtai, iespējams pēc [[Oto Dīce|Polīna lazareva]]

. 1870. gadā (pēc citām ziņām 1884. gadā) muižu nopirka barons [[Hāni|fon Hāns]]. Mežmuiža aprakstīta [[Roberts Sēlis|Roberta Sēļa]] romānā лол&quot;Silaines muiža&quot;.

[[1920. gada zemes reforma]]s laikā muižas pili atsavināja un ierīkoja pagasta pārvaldi. Otrā pasaules kara laikā no 1943. līdz 1944. gadam pilī atradās vācu armijas atpūtas nams, 1945. gadā pilī ierīkoja [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] virsnieku mācību centru un atpūtas namu. 
No 1946. līdz 1951. gadam pilī atradās izpildkomiteja un tautas nams.

1951. gadā pili pārbūvēja skolas vajadzībām, no 1954. gada pilī atradās Augstkalnes vidusskola, ko 2020. gadā pārveidoja par pamatskolu. No 1993. līdz 1995. gadam tika veikta muižas ēkas fasādes restaurācija un jumta seguma nomaiņa. 2004. gadā pabeidza pils zāļu restaurācijas darbus.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}

{{Latvijas muižu pilis vai kungu mājas}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Arhitektūras pieminekļi Latvijā]]
[[Kategorija:Muižas Latvijā]]
[[Kategorija:Augstkalnes pagasts]]</text>
      <sha1>9d47xzrzk1djhpsixn0nffw40axod5s</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4047918</id>
      <parentid>4047728</parentid>
      <timestamp>2024-04-25T19:48:44Z</timestamp>
      <contributor>
        <ip>131.111.184.91</ip>
      </contributor>
      <comment>Labota pareizrakstības kļūda #article-section-source-editor</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3257" xml:space="preserve">{{Ēkas infokaste
| name                = Mežmuiža
| native_name         = 
| former_names        = ''Gut Grenzhof''
| alternate_names     = 
| map = Latvija
| status              = 
| image               = Augstkalnes muižas pils 2000-06-23.jpg
| image_alt           = 
| image_size          = 250px
| caption             = Mežmuižas pils
| altitude            = 
| building_type       = 
| architectural_style = [[neogotika]]
| structural_system   = 
| owner               = 
| current_tenants     = 
| location            = [[Augstkalne (Augstkalnes pagasts)|Augstkalne]], [[Augstkalnes pagasts]], [[Dobeles novads]], {{LAT}}
| pushpin_map         = 
| latd  = 56.4049 | latNS  = N
| longd = 23.3338 | longEW = E
| groundbreaking_date = 
| start_date          = 19. gadsimta vidus
| completion_date     = 1912. gads
| opened_date         = 
| inauguration_date   = 
| renovation_date     = 
| height              = 
| floor_count         = 
| floor_area          = 
| architect           = 
| rooms               = 
| parking             = 
| url                 = 
| embedded            = 
{{VAKP objekta infokaste
|       embed = yes
|    ofic_nos = Mežmuižas apbūve
|      numurs = 4857
|       grupa = Valsts nozīmes
| tipol_grupa = Arhitektūra
|   vēstnesis = {{dat|1998|12|16|N|bez}}
}}
| references          = 
}}

'''Mežmuiža''' ({{val|de|Gut Grenzhof}}) bija [[Jelgavas apriņķa muižu nosaukumi|Jelgavas muiža]], kas atradās mūsdienu [[Dobeles novads|Dobeles novada]] [[Augstkalne (Augstkalnes pagasts)|Augstkalnes]] ciemā. Mūsdienās muižas apbūve ir valsts nozīmes [[arhitektūras piemineklis]]. Apbūvē ietilpst muižas pils, pārvaldnieka māja, kalpu māja, [[klēts]], dzirnavas un parks. Pilī mūsdienās atrodas [[Augstkalnes pamatskola]].

== Vēsture ==
Muiža savulaik piederējusi gan Kurzemes hercogienei [[Luīze Šarlote no Brandenburgas|Luīzei Šarlotei]], gan hercogienei [[Pomerānijas Elizabete Magdalēna|Elizabetei Magdalēnai]]. Mūdienu pils [[neogotika|neogotiskā]] stilā, sākta celt 19. gadsimtā, kad muiža piederēja [[Līveni|Līvenu]] dzimtai, iespējams pēc [[Oto Dīce|Polīna lazareva]]

. 1870. gadā (pēc citām ziņām 1884. gadā) muižu nopirka barons [[Hāni|fon Hāns]]. Mežmuiža aprakstīta [[Roberts Sēlis|Roberta Sēļa]] romānā &quot;Silaines muiža&quot;.

[[1920. gada zemes reforma]]s laikā muižas pili atsavināja un ierīkoja pagasta pārvaldi. Otrā pasaules kara laikā no 1943. līdz 1944. gadam pilī atradās vācu armijas atpūtas nams, 1945. gadā pilī ierīkoja [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] virsnieku mācību centru un atpūtas namu. 
No 1946. līdz 1951. gadam pilī atradās izpildkomiteja un tautas nams.

1951. gadā pili pārbūvēja skolas vajadzībām, no 1954. gada pilī atradās Augstkalnes vidusskola, ko 2020. gadā pārveidoja par pamatskolu. No 1993. līdz 1995. gadam tika veikta muižas ēkas fasādes restaurācija un jumta seguma nomaiņa. 2004. gadā pabeidza pils zāļu restaurācijas darbus.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}

{{Latvijas muižu pilis vai kungu mājas}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Arhitektūras pieminekļi Latvijā]]
[[Kategorija:Muižas Latvijā]]
[[Kategorija:Augstkalnes pagasts]]</text>
      <sha1>nmq4pxlkfgacjfyuvg9u5u1xiudwd3y</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4048010</id>
      <parentid>4047918</parentid>
      <timestamp>2024-04-26T06:12:35Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Egilus</username>
        <id>27634</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3248" xml:space="preserve">{{Ēkas infokaste
| name                = Mežmuiža
| native_name         = 
| former_names        = ''Gut Grenzhof''
| alternate_names     = 
| map = Latvija
| status              = 
| image               = Augstkalnes muižas pils 2000-06-23.jpg
| image_alt           = 
| image_size          = 250px
| caption             = Mežmuižas pils
| altitude            = 
| building_type       = 
| architectural_style = [[neogotika]]
| structural_system   = 
| owner               = 
| current_tenants     = 
| location            = [[Augstkalne (Augstkalnes pagasts)|Augstkalne]], [[Augstkalnes pagasts]], [[Dobeles novads]], {{LAT}}
| pushpin_map         = 
| latd  = 56.4049 | latNS  = N
| longd = 23.3338 | longEW = E
| groundbreaking_date = 
| start_date          = 19. gadsimta vidus
| completion_date     = 1912. gads
| opened_date         = 
| inauguration_date   = 
| renovation_date     = 
| height              = 
| floor_count         = 
| floor_area          = 
| architect           = 
| rooms               = 
| parking             = 
| url                 = 
| embedded            = 
{{VAKP objekta infokaste
|       embed = yes
|    ofic_nos = Mežmuižas apbūve
|      numurs = 4857
|       grupa = Valsts nozīmes
| tipol_grupa = Arhitektūra
|   vēstnesis = {{dat|1998|12|16|N|bez}}
}}
| references          = 
}}

'''Mežmuiža''' ({{val|de|Gut Grenzhof}}) bija [[Jelgavas apriņķa muižu nosaukumi|Jelgavas muiža]], kas atradās mūsdienu [[Dobeles novads|Dobeles novada]] [[Augstkalne (Augstkalnes pagasts)|Augstkalnes]] ciemā. Mūsdienās muižas apbūve ir valsts nozīmes [[arhitektūras piemineklis]]. Apbūvē ietilpst muižas pils, pārvaldnieka māja, kalpu māja, [[klēts]], dzirnavas un parks. Pilī mūsdienās atrodas [[Augstkalnes pamatskola]].

== Vēsture ==
Muiža savulaik piederējusi gan Kurzemes hercogienei [[Luīze Šarlote no Brandenburgas|Luīzei Šarlotei]], gan hercogienei [[Pomerānijas Elizabete Magdalēna|Elizabetei Magdalēnai]]. Mūdienu pils [[neogotika|neogotiskā]] stilā, sākta celt 19. gadsimtā, kad muiža piederēja [[Līveni|Līvenu]] dzimtai, iespējams pēc [[Oto Dīce]]s projekta. 1870. gadā (pēc citām ziņām 1884. gadā) muižu nopirka barons [[Hāni|fon Hāns]]. Mežmuiža aprakstīta [[Roberts Sēlis|Roberta Sēļa]] romānā &quot;Silaines muiža&quot;.

[[1920. gada zemes reforma]]s laikā muižas pili atsavināja un ierīkoja pagasta pārvaldi. Otrā pasaules kara laikā no 1943. līdz 1944. gadam pilī atradās vācu armijas atpūtas nams, 1945. gadā pilī ierīkoja [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] virsnieku mācību centru un atpūtas namu. 
No 1946. līdz 1951. gadam pilī atradās izpildkomiteja un tautas nams.

1951. gadā pili pārbūvēja skolas vajadzībām, no 1954. gada pilī atradās Augstkalnes vidusskola, ko 2020. gadā pārveidoja par pamatskolu. No 1993. līdz 1995. gadam tika veikta muižas ēkas fasādes restaurācija un jumta seguma nomaiņa. 2004. gadā pabeidza pils zāļu restaurācijas darbus.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}

{{Latvijas muižu pilis vai kungu mājas}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Arhitektūras pieminekļi Latvijā]]
[[Kategorija:Muižas Latvijā]]
[[Kategorija:Augstkalnes pagasts]]</text>
      <sha1>lzbrj6ekuj8crl7626vtqphdgcwzvwz</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Nemīlētie</title>
    <ns>0</ns>
    <id>468617</id>
    <revision>
      <id>4047933</id>
      <parentid>4047165</parentid>
      <timestamp>2024-04-25T20:42:18Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Lasks</username>
        <id>38532</id>
      </contributor>
      <comment>Sakārtots. Jāizdomā labāks stils pie tēliem un tad var likt klāt sezonas (iespējams variants ar tabulu)</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="19773" xml:space="preserve">{{Televīzijas seriāla infokaste
| company = [[Videometra]]
| composer = * [[Intars Busulis]] (1.— 5. sezona)
* [[Gints Stankēvičs]] (6. sezona — ''pašlaik'')
| country = {{LAT}}
| director = [[Raimunds Baņonis]], &lt;br&gt; [[Jurijs Djakonovs]], &lt;br&gt; [[Ričardas Vitkaitis]], &lt;br&gt; [[Māris Bezmers]]
| first_aired = {{Dat|2020|08|31|N|bez}}
| genre = Drāma
| language = [[latviešu valoda|latviešu]]
| last_aired = ''pašlaik''
| producer = [[Rimvīds Martinaitis]], &lt;br&gt; Ieva Salceviča
| runtime = 25 minūtes
| show_name = Nemīlētie
| starring = * [[Rēzija Kalniņa]]
* [[Egons Dombrovskis]]
* [[Elīna Bojarkina]]
* [[Edijs Zalaks]]
* [[Artūrs Dīcis]]
* [[Gundars Grasbergs]]
* [[Klāvs Kristaps Košins]]
| writer = Edvīns Kaleda
| image = 
| num_episodes = 322
| related = Nemīlētie: Svešie&lt;br&gt;Nemīlētie: Nolemtie&lt;br&gt;Nemīlētie: Nolemtie 2&lt;br&gt;Nemīlētie: Nolemtie 3&lt;br&gt;Nemīlētie: Nolemtie 4&lt;br&gt;Nemīlētie: Nolādētie
| num_seasons = 6
| channel = [[TV3 Latvija|TV3]]
}}
'''Nemīlētie''' ir latviešu [[televīzija]]s seriāls, kas tiek pārraidīts kanālā [[TV3 Latvija|TV3]] no 2020. gada 31. augusta, tas redzams TV3 četras reizes nedēļā — no pirmdienas līdz ceturtdienai, taču servisā Go3 to iespējams redzēt ātrāk.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://go3.lv/series/nemiletie,serial-1915103|title=Nemīlētie|website=Go3|access-date=2022-03-18}}&lt;/ref&gt; Seriāls ir veidots pēc [[lietuvieši|lietuviešu]] [[rakstnieks|rakstnieka]] Edvīna Kaledas triloģijas &quot;Nemīlētie&quot;, &quot;Svešinieki&quot; un &quot;Nosodītie&quot; motīviem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tv3.lv/izklaide/seriali/serials-nemiletie/par/|title=Attiecību drāma “Nemīlētie” kanālā TV3 jau no 31. augusta!|website=tv3.lv|access-date=2022-03-18|language=lv}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; Seriāls balstīts uz patiesiem notikumiem, par pamatu ņemot reālu cilvēku dzīves stāstus, kuram ir vairākas daļas.

== Sezonas ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;
! rowspan=&quot;2&quot; |Sezonas nosaukums
! rowspan=&quot;2&quot; style=&quot;padding: 0px 8px; width:70px;&quot; |Sezona
! rowspan=&quot;2&quot; style=&quot;padding: 0px 8px; width:70px;&quot; |Sērijas
! colspan=&quot;2&quot; style=&quot;padding: 0px 80px; width:200px;&quot; |Oriģinālā pārraide
|-
!Sezonas sākums
!Sezonas beigas
|-
|Nemīlētie
|'''1'''
|80
|{{dat|2020|8|31|N|bez}}
|{{dat|2021|1|21|N|bez}}
|-
|Nemīlētie: Svešie
|'''2'''
|57
|{{dat|2021|2|22|N|bez}}
|{{dat|2021|6|3|N|bez}}
|-
|Nemīlētie: Nolemtie
|'''3'''
|55
|{{dat|2021|9|27|N|bez}}
|{{dat|2021|12|30|N|bez}}
|-
|Nemīlētie: Nolemtie 2
|'''4'''
|63
|{{dat|2022|1|24|N|bez}}
|{{dat|2022|5|9|N|bez}}
|-
|Nemīlētie: Nolemtie 3
|'''5'''
|67
|{{dat|2022|9|19|N|bez}}
|{{dat|2023|1|13|N|bez}}
|-
|Nemīlētie: Nolemtie 4
|'''6'''
|64
|{{dat|2023|8|28|N|bez}}
|{{dat|2023|12|14|N|bez}}
|-
|Nemīlētie: Nolādētie
|'''7'''
|63
|{{dat|2024|1|29|N|bez}}
|{{dat|2024|5|16|N|bez}}
|}

== Sižets ==
Seriāls ir stāsts par dažādu sociālo slāņu cilvēkiem, kuri krīzes laikā cenšas izdzīvot, kā māk. Tie ir cilvēki, kurus šī finanšu krīze nemaz neskar un var atļauties visu ko vien sirds kāro, un naudu mierīgi māk nopelnīt — legāli un dažkārt arī nelegāli. Tie ir cilvēki, kuri ar dažādām metodēm cenšas noturēties šajā skarbajā pasaulē un dara visu iespējamo, lai izdzīvotu, citi savukārt upurē sevi, lai sagādātu saviem mīļajiem cilvēkiem visu nepieciešamo skaistai dzīvei un nokļūst nopietnās nepatikšanās, bet daži uzticīgi mīl, lai arī cik ilgi otrs būtu jāgaida atgriežamies mājās.

Otrajā sezonā katram varonim nākas sadzīvot ar to, ka paļauties ir iespējams tikai uz sevi, jo visi apkārtējie ir kļuvuši par svešiniekiem. Trešajā sezonā varoņus piemeklē tumši noslēpumi un mīklaini notikumi, kas varoņiem liks saskarties ar smagiem pārbaudījumiem un noziegumi sekos cits pēc cita. Ceturtajā sezonā notikumi norisinās tuvāk mūsdienām un daudziem no varoņiem izdodas tikt gan pie naudas, gan varas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://izklaide.tv3.lv/seriali/serials-nemiletie/serials-nemiletie-atgriezas-ar-ceturto-sezonu/|title=Seriāls ”Nemīlētie” atgriežas ar ceturto sezonu|website=tv3.lv|access-date=2022-03-18|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Tēli ==
* '''Sofija Zīle''' † ([[Rēzija Kalniņa]]) — Oskara māte, direktore parfimērijas uzņēmumā. Mārtiņa sieva. Pārvācās ar Raimondu uz ASV. Vēlāk gājusi bojā autokatastrofā.
* '''Raimonds Katlaps''' ([[Egons Dombrovskis]]) — Sofijas vīrs. Uzņēmējs. Dzīvoja Amerikā kopā ar Sofiju.
* '''Ieva Vanaga''' ([[Elīna Bojarkina]]) — Artūra bijusī sieva. Kornēlijas meita. Ir meitiņa Milda. Bija attiecībās ar Makara miesassargu Arni. Problēmas ar alkoholu un narkotikām. Nodarbojas ar juvelierizstrādāumu pārdošanu. Ir attiecībās ar advokātu, psihologu Juliusu.
* '''Artūrs Vanags''' † ([[Edijs Zalaks]]) — Normunda brālis. Ievas bijušais vīrs. Ir meitiņa Milda. Sēdējis cietumā par seifa aplaupīšanu, pēc tam apžēlots un atbrīvots. Pēc Normunda nāves pārņēma Normunda uzņēmumu. Vandas mīļākais. Pārdeva visu biznesu Koganiem. Pēc Lūkasa nāves paņēma visu Lūkasa naudu un, ar Vandu, aizbēga uz Kipru. Miris.
* '''Oskars Zīle''' † ([[Artūrs Dīcis]])  — Uzņēmējs. Makara ienaidnieks. Iemīlējies Nellijā. Abiem ir kopīga meita Melisa. Nodarbojas ar cigarešu kontrabandu. Mārtiņa un Sofijas dēls. Sandras un Žoras slepkava. Tika nošauts.
* '''Inga Gricmane-Vanaga''' † ([[Dārta Daneviča]]/[[Evita Klimavičiusa]]) — Bijusī prostitūta. Normunda sieva, bet tiekas ar Armandu. Nedod šķiršanos Normundam. Afēriste. Tika noslepkavota savā mājā.
* '''Normunds Vanags''' † ([[Ģirts Rāviņš]]) — Artūra brālis. Ingas vīrs. Zanes bijušais. Uzņēmējs. Zīles partneris. Tika noslepkavots savā mājā.
* '''Juris Katlaps''' ([[Toms Liepājnieks|Tom J. Benedict]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.santa.lv/raksts/privatadzive/aktieris-toms-liepajnieks-pienemis-sev-holivudas-cienigu-vardu-36513/|title=Aktieris Toms Liepājnieks pieņēmis sev Holivudas cienīgu vārdu|website=www.santa.lv|access-date=2022-03-18}}&lt;/ref&gt;) — Raimonda dēls. Ievas mīļākais. Iepriekš nodarbojās ar kokaīna biznesu. 
* '''Kornēlija''' ([[Daiga Gaismiņa-Šiliņa]]) — Ievas māte. Pašlaik dzīvo Anglijā.
* '''Zane''' ([[Inita Sondore]]/[[Zane Aļļēna]])  — Strādāja slimnīcā. Normunda bijusī draudzene. 
* '''Valērija Makare''' † ([[Zane Daudziņa]])  — Bijusī Makara sieva. Nogalināta slimnīcā.
* '''Zigurds Makars''' † ([[Ģirts Ķesteris]])  — Bijušais Valērijas vīrs. Uzņēmējs un slepkava. Pasūtīja Oskara tēva Mārtiņa slepkavību. Zīles ienaidnieks. Tika nogalināts savās mājās.
* '''Sandra/Keita''' † ([[Samira Adgezalova]])  — Sandra strādāja par prostitūtu. Zīle viņu nogalināja, nožņaudzot un iemetot upē. Keitai bija attiecībās ar Lorensu, un bija stāvoklī. Motociklists Tālis nogalināja Keitu ārpus kažoku veikalā.
* '''Lorenss''' † ([[Gundars Grasbergs]]) — Zīles draugs, partneris. Pāvela, Letīcijas, Lāzera un Artūra slepkava. Miris.
* '''Gvido Doļskis''' † ([[Egils Melbārdis]]) — Korumpēts izmeklētājs. Armatūras slepkava. Miris.
* '''Māris Kļava''' † ([[Andrejs Aļeņčevs]]) — Artūra draugs. Gabrielas vīrs. Strādāja pie Zīles. Tika noslepkavots no Armanda rokas.
* '''Žora, Silvers''' † ([[Jurijs Djakonovs]]) — Strādāja pie Makara un Raimonda. Zīle, kopā ar Normundu, Žoru noslepkavoja. Silvers ieradās Latvijā kopā ar savu miesassargu Gazo. Miljonārs no Spānijas, nodarbojās ar narkotiku biznesu. Pēc Rūdolfa pasūtījuma, Armands Silveru nošāva.
* '''Valts''' ([[Armands Ikalis]]) — Žoras pārinieks. Nodarbojās ar sutenerismu.
* '''Daina''' † ([[Ieva Segliņa]]) — Mirusi, Žoras un Valta dēļ.
* '''Mārtiņš''' † ([[Juris Lisners]]) — Oskara tēvs. Savā laikā strādāja kopā ar Makaru. Makars pasūtija viņa slepkavību. Nogalināts pēc Makara pasūtījuma.
* '''Lūkass''' † ([[Kaspars Zāle]]) — Sēdēja cietumā kopā ar Artūru. Artūra draugs. Palīdzēja organizēt cigarešu kontrabandu Maskavā. Atgriezies Latvijā, pēc tam, kad sāka vajāt slepkavas Maskavā. Vēlējās ar Artūru aizbēgt uz Kipru. Noslepkavots. 
* '''Gabriela''' † ([[Grēta Trušiņa]]) — Māra sieva. Slimoja ar leikēmiju.
* '''Rūdolfs Šulcs''' ([[Lauris Subatnieks]]) — Uzņēmējs. Brigitas bijušais vīrs. Tomasa un Kūpera tēvs. Strādāja pie Silvera par grāmatvedi. Pēc Silvera nāves atgriezies Spānijā.
* '''Brigita''' ([[Elīna Vāne]]) — Uzņēmēja. Bijusī Rūdolfa un Viļņa sieva. Tomasa māte.
* '''Rinalds Kuperovskis jeb Kūpers''' ([[Klāvs Kristaps Košins]]) — Lorensa un Zīles &quot;labā roka&quot;. Rūdolfa dēls, Alises, Agates un Tomasa pusbrālis. Sēdējis cietumā kopā ar Artūru. Santas vīrs. Hūberta un Ingas slepkava.
* '''Alise Kuperova''' ([[Poļina Čerņenoka]]) — Kūpera pusmāsa. Bija Ievas darba kolēģe. Iemīlējusies Artūrā.
* '''Agate Kuperova''' ([[Ance Muižniece]]) — Alises un Kūpera vecākā pusmāsa. Ir precējusies ar Kasparu (Krabis).
* '''Nellija Berga''' ([[Elīna Avotiņa]]) — Medmāsa. Dzīvoja kopā ar Zīli. Ir kopīga meita Melisa. Makara slepkava.
* '''Tomass Šulcs''' ([[Varis Vilciņš]]) — Brigitas un Rūdolfa dēls. Kūpera pusbrālis. Slimoja ar leikēmiju.
* '''Vilnis Burneika''' ([[Armands Berģis]]) — Žurnālists. Brigitas bijušais vīrs.
* '''Gazo''' ([[Kaspars Kambala]]) — Silvera miesassargs. Pēc Silvera nāves pārgāja Rūdolfa pusē.
* '''Armands Lugers''' † ([[Kaspars Kārkliņš]]) — profesionāls slepkava. Mārtiņš noalgoja viņu, lai nogalinātu Makaru. Kļuva par Zīles sabiedroto. Ingas mīļākais. Normunda, Silvera, Māra un Tāļa slepkava. Neveiksmīgi centās nogalināt Lorensu.
* '''Letīcija''' † ([[Madara Viļčuka]]) — Armanda māsa. Bija saderinājusies ar Pāvelu. Centās atriebt sava brāļa nāvi. Teo slepkava. Noslepkavota.
* '''Pāvels Hrimenko''' † ([[Aleksandrs Maļikovs]]) — Letīcijas līgavainis. Gatavs Letīcijas dēļ darīt jebko. Noslepkavots.
* '''Arnis''' † ([[Artūrs Putniņš]]) — Makara miesassargs. Dzīvoja kopā ar Ievu. Nodarbojās ar narkotiku kontrabandu. Noslepkavots.
* '''Lelde''' ([[Madara Melne-Tomsone]]) — teātra režisore. Dzīvoja kopā ar Artūru.
* '''Renāte''' ([[Zane Dombrovska]]) — prokurore. Bija Makara mīļākā, līdz brīdim, kad Makars viņu piekrāpa.
* '''Valters Ķēniņš''' ([[Mārtiņš Vilsons]]) — uzņēmējs. Makara biznesa partneris. Emmas vīrs. Santas tēvs. Izlikās par mirušu, lai atmaskotu savus pretiniekus.
* '''Emma Zvaigzne''' ([[Agnese Zeltiņa]]) — Ķēniņa bijusī sieva. Bija attiecības ar Taisonu, no kura arī ir dēls Lūkass. Neilgu laiku bija attiecībās ar Makaru.
* '''Henriks Līventāls jeb Taisons''' † ([[Gints Andžāns]]) — Santas vīrs. Ķēniņa znots. Hansa draugs. Bija attiecībās ar Emmu. Nodarbojās ar narkotiku kontrabandu. Aplaupija Artūru. Centās neveiksmīgi nogalināt Ķēniņu. Miris.
* '''Santa Līventāle''' ([[Laura Atelsone]]) — Ķēniņa meita. Taisona sieva. Bija stāvoklī no Taisona, bet narkotiku pārvadājuma dēļ bērnu zaudēja. Ir attiecībās ar Kūperu.
* '''Arvis Hansmanis jeb Hanss''' † ([[Jurģis Spulenieks]]) — Taisona draugs. Dzīvoja kopā ar Sarmu. Nodarbojās ar narkotiku kontrabandu. Noslepkavots.
* '''Teodors Jansons jeb Teo''' † ([[Viktors Ellers]]) — Kūpera cilvēks. Dzīvoja kopā ar Nelliju. Bija iemīlējies Letīcijā, kas viņu noslepkavoja.
* '''Vanda''' ([[Małgorzata Anna Apse]]) — Lūkasa (Emmas dēla) aukle. Piesedza Taisona un Emmas attiecības. Artūra mīļākā. Lūkasa slepkava. Kopā ar Artūru aizbēga uz Kipru.
* '''Armatūra''' † ([[Raivis Vidzis]]) — Kūpera cilvēks. Centās nozagt 2 miljonus eiro, kas bija domāti Agates izpirkšanai. Noslepkavots.
* '''Žuks''' ([[Juris Kozlovskis]]) — Kūpera cilvēks. Bellas vīrs.
* '''Bella''' ([[Milēna Savkina]]) — Žuka sieva. Pirms tam bija Artūra mīļākā. Pēc izšķiršanās ar Artūru, centās uztaisīt pašnāvību. Bija strādājusi Ievas juvelierveikalā par kasieri.
* '''Grēta''' ([[Elza Alberiņa]]) — Bellas labākā draudzene.
* '''Dadzis''' † ([[Pauls Iklāvs]]) — Kūpera bandas loceklis. Miris.
* '''Vilis Upenieks jeb Mežainis''' ([[Marģers Eglinskis]]) — dzērājs. Pieskatīja Lorensa lauku māju. Nodarbojās ar augu vākšanu un čūsku medīšanu. 
* '''Rimants Valančuks jeb Rimis, Gangsteris''' † ([[Kārlis Artejevs]]) — dzērājs un zaglis. Konfliktēja ar Mežaini. Pieskatīja Lorensa lauku māju. Noslepkavots.
* '''Pēteris Butkus''' ([[Jānis Āmanis]]) — korumpēts virsprokurors. Ķēniņa, Makara un Hūberta cilvēks. Annas brālis. Freda Kogana krustdēls. Panāca, ka Renāte tiek atlaista no prokurores amata.
* '''Anna Žvīre''' † ([[Anta Aizupe]]) — Pētera māsa. Lorensa kaimiņiniene. Noslepkavota.
* '''Šamanis''' † ([[Kārlis Freimanis]]) — bandīts. Armatūras brālis. Nolaupīja Kūperu, domādams, ka viņš ir nogalinājis Armatūru. Miris.
* '''Lāzers''' † ([[Agris Krapivņickis]]) — Šamaņa cilvēks. Zīles slepkava. Noslepkavots.
* '''Kaspars Upenieks jeb Krabis''' ([[Eduards Johansons]]) — Kūpera cilvēks. Bijušais policists. Ir precējies ar Kūpera māsu Agati. Pēc Kūpera aizbraukšanas uz Spāniju, pārņēma &quot;Mustanga&quot; vadību.
* '''Jurģis Sudmalis''' † ([[Ģirts Liuziniks]]) — finansists. Agrāk dienējis [[Franču Ārzemnieku leģions|Franču Ārzemnieku leģionā]]. Strādāja pie Ķēniņa. Miris. 
* '''Juliuss Brants''' ([[Ainārs Ančevskis]]) — advokāts un psihologs. Palīdz Artūram juridiskos jautājumos. Palīdzēja Ievai atbrīvoties no narkotiku atkarības. Ievas mīļākais.
* '''Hūberts Doļskis''' † ([[Normunds Bērzs]]) — ģenerālprokurors. Gvido brālis. Miris.
* '''Linards Staško''' † ([[Edvīns Klimanovs]]) — kriminālpolicijas priekšnieks. Par kriminālpolicijas priekšnieku kļuva pēc Gvido Doļska nāves. Hūberta cilvēks. Miris.
* '''Marts Žalbis''' † ([[Mārtiņš Brūveris]]) — Drošības dienesta vadītājs. Apbalvots ar [[Atzinības krusts|Atzinības krustu]]. Hūberta cilvēks. Miris.
* '''Kauls''' † ([[Dainis Gaidelis]]) — Bijušais bandīts. Bija slims ar vēzi. Nogalināja Taisonu, pēc Makara pasūtījuma, lai slepkavībā vainotu Ķēniņu. Miris.
* '''Sarma''' † ([[Anete Bendika]]) — Hansa līgava. Palīdzēja Hansam un Arnim ar narkotiku pārvadāšanu. Mirusi.
* '''Vitauts Morics''' ([[Ivars Kļavinskis]]) — policists. Enijas bijušais vīrs. Tima tēvs. Tika atlaists no darba pēc tam, kad viņa dzīvoklī tika atrastas narkotikas. Pēc tam, kad tika atlaists no policijas, sāka strādāt Lorensa apsardzes firmā &quot;Mustangs&quot;. Bija romāns ar Diānu.
* '''Pauls Timiņš''' ([[Aldis Siliņš]]) — korumpēts policists. Vitauta kolēģis.
* '''Enija Morica''' ([[Anna Klēvere]]) — Vitauta bijusī sieva. Tima māte. Ir problēmas ar alkoholu.
* '''Tims Morics''' ([[Kārlis Rūdolfs Upenieks]]) — Vitauta un Enijas dēls. Lūša slepkava. Ir veselības problēmas. Kopā ar Raju nodarbojas ar automašīnu zagšanu. Ir attiecības ar Lauru Koganu.
* '''Fredis Kogans''' † ([[Andris Morkāns]]) — Koganu ģimenes galva. Pētera krusttēvs. Miris. 
* '''Nauris Kogans''' ([[Andris Gross]]) — Koganu ģimenes vecākais dēls.
* '''Marks Kogans''' ([[Mārtiņš Upenieks]]) — Koganu ģimenes otrs vecākais dēls. Ir attiecībās ar Silvu.
* '''Haris jeb Harijs Kogans''' ([[Valts Skuja]]) — Koganu ģimenes otrs jaunākais dēls. Rasmas vīrs. Ir problēmas ar azartspēlēm.
* '''Raja jeb Rajens Kogans''' ([[Artūrs Irbe (aktieris)|Artūrs Irbe]]) — Koganu ģimenes jaunākais dēls. Nodarbojas auto zagšanu.
* '''Mesija''' ([[Gatis Gāga]]) — Lorensa cilvēks. Kopā ar Lorensu sēdējis cietumā.
* '''Ojārs Lūsis jeb Lūsis''' † ([[Āris Matesovičs]]) — Kūpera cilvēks. Silvas brālis. Bijušais policists. Strādāja &quot;Mustangā&quot;. Palīdzēja Vitautam izkļūt no cietuma. Kopā ar Krabi nolaupīja Lauru Koganu. Noslepkavots. 
* '''Sandris''' ([[Rihards Sniegs]]) — Narkodīleris un narkomāns. Strādā kopā ar Kūperu.
* '''Imants''' ([[Ritvars Gailums]]) — Dzērājs. Dzīvoja kopā ar Eniju, līdz apzaga viņas dzīvokli.
* '''Edgars''' ([[Ernests Greizis]]) — Uzņēmējs. Kogana cilvēks.
* '''Burkovskis''' † ([[Jānis Kirmuška]]) — Uzņēmējs un krāpnieks. Centās apkrāpt Ķēniņu. Pēc tiesas, centās aizbēgt uz ārzemēm, bet pa ceļam uz lidostu, viņa mašīnu apturēja Kogani un viņu nolaupīja. Miris.
* '''Jurkins''' † ([[Henrijs Arājs]]) — Kūpera cilvēks. Strādā Mustangā par hakeri. Miris. 
* '''Ričards''' ([[Rūdolfs Apse]]) — policists. Palīdzēja Kūperam nozagt hašišu no muitas noliktavas.
* '''Bronsons''' † ([[Nikita Baikovs]]) — Lorensa un Mesijas bandīts, kurš nolaupīja Ķēniņu. Miris.
* '''Buldozers''' † ([[Rolands Brikmanis]]) — Lorensa un Mesijas bandīts, kurš nolaupīja Ķēniņu. Miris.
* '''Rasma Kogana''' ([[Telma Auziņa]]) — Hara sieva.
* '''Alfrēds Kogans''' ([[Juris Kalniņš (aktieris)|Juris Kalniņš]]) — Freda Kogana brālis. Uzņēmējs.
* '''Roberts Švarcs''' ([[Miķelis Žideļūns]]) — Oskara Jodeiķa dēls. Sēdēja cietumā kopā ar Raju. Lauras bērnības labākais draugs. 
* '''Oskars Jodeiķis''' † ([[Juris Hiršs]]) — Švarca tēvs. Miris.
* '''Jānis Balodis''' ([[Ivo Martinsons]]) — izmeklētājs. Morica priekšnieks.
* '''Elīza''' ([[Katrīna Kreile]]) — striptīzdejotāja. Studēja krimināltiesības. Bija romāns ar Hariju, no kura palika stāvoklī.
* '''Stefans Grīga''' ([[Ivars Auziņš]]) — taksometra šoferis. Vitauta draugs. Palīdzēja izglābt Švarcu no Koganiem.
* '''Diāna''' ([[Līga Zeļģe]]) — degvielas uzpildes stacijas kasiere. Kūpera brālēna sieva. Gerdas māte. Bija romāns ar Vitautu.
* '''Sandra''' ([[Inga Misāne-Grasberga]]) — Striptīza kluba vadītāja. Apgalvo, ka ir stāvoklī no Alfrēda Kogana.
* '''Viktors''' ([[Pēteris Gaudiņš]]) — žurnālists. Marijas tēvs.
* '''Marija''' † ([[Anna Terēze Lase]]) — Viktora meita. Elīzas un Lauras draudzene. Mirusi.
* '''Reinis''' ([[Māris Bezmers]]) — žurnālists. Viktora draugs un kolēģis.
* '''Biruta''' ([[Inta Tirole]]) — Morica kaimiņiene. Izīrē Moricam istabu.
* '''Bīts''' † ([[Rihards Gēcis]]) — bandīts. Harijs viņu pasūtīja, lai nogalinatu Elīzu. Marijas un Elīzas kaimiņienes slepkava. Miris. 
* '''Silva Lūse''' ([[Ilva Centere]]) — Lūša māsa. Marks viņu notrieca un aizveda pie sevis uz dzīvokli, kur satuvinājās ar viņu.
* '''Viktorija''' ([[Anna Nele Āboliņa]]) — Rasmas māsa.
* '''Laura Kogana''' ([[Zanda Mankopa]]) — Freda Kogana vienīgā meita, Koganu ģimenes meita. Tika nolaupīta. Ir attiecībās ar Timu. Roberta bērnības labākā draudzene.
* '''Kārlis''' ([[Anatolijs Fečins]]) — Kūpera brālēns. Diānas vīrs. Gerdas tēvs. Pēc Lūša nāves kļuva par &quot;Mustanga&quot; izpilddirektoru.
* '''Raimonda Cīrule''' ([[Evija Krūze]]) — politiķe. Valtera Ķēniņa mīļākā.
* '''Ģirts Cīrulis''' ([[Krišjānis Salmiņš]]) — politiķis. Raimondas Cīrules vīrs.
* '''Gerda''' ([[Sandija Misika]]) — skolniece. Kārļa un Diānas meita.
&lt;!-- NEIZLIKT PUBLISKI LĪDZ 7. SEZONAS PIRMIZRĀDEI TV
* '''Kārpa''' ([[Radions Kuzmins]])
* '''Rūtiņš''' ([[Varis Piņķis]])
--&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{TV-aizmetnis}}

{{Latviešu seriāli}}

[[Kategorija:Latvijas televīzijas seriāli]]</text>
      <sha1>jxdi76fy7a0997gxds9x39xz0vtn77n</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>SD Compostela</title>
    <ns>0</ns>
    <id>474658</id>
    <revision>
      <id>4047679</id>
      <parentid>3777045</parentid>
      <timestamp>2024-04-25T12:52:17Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Vylks</username>
        <id>50297</id>
      </contributor>
      <minor />
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1617" xml:space="preserve">{{nosaukums slīprakstā}}
{{Futbola kluba infokaste
| text_color = 
| bg_color = 
| nos = ''SD Compostela''
| logo = SD Compostela logo.svg
| pilns = ''Sociedad Deportiva Compostela, S.A.D.''
| iesauka = ''Esedé''
| pilsēta = {{Vieta|Spānija|Santjago de Kompostela}}
| dib = 1962
| dib_mēn = 6
| dib_dat = 26
| stad = ''[[San Lázaro]]''
| ietilp = 16 666
| prez = {{flaga|Spānija}} Antonio Kinteiro
| tren = {{flaga|Spānija}} Jago Iglesiass
| līga = Spānijas Otrā B divīzija
| sez = 2019.—2020. Trešā divīzija
| poz = 1. vieta Trešajā divīzijā {{increase}}
| pattern_la1 = 
| pattern_b1 = 
| pattern_ra1 = 
| pattern_sh1 = 
| pattern_so1 = 
| leftarm1 = 
| body1 = 
| rightarm1 = 
| shorts1 = 
| socks1 = 
| pattern_la2 = 
| pattern_b2 = 
| pattern_ra2 = 
| pattern_sh2 = 
| pattern_so2 = 
| leftarm2 = 
| body2 = 
| rightarm2 = 
| shorts2 = 
| socks2 = 
| pattern_la3 = 
| pattern_b3 = 
| pattern_ra3 = 
| pattern_sh3 = 
| pattern_so3 = 
| leftarm3 = 
| body3 = 
| rightarm3 = 
| shorts3 = 
| socks3 = 
| logo_izm = 220px
}}

'''''SD Compostela''''' ir [[Spānija]]s [[futbols|futbola]] klubs no [[Galisija]]s pilsētas [[Santjago de Kompostela]]s. Dibināts 1962. gada 26. jūnijā.

2020.—2021. gada sezonā klubs spēlēja Spānijas Otrās divīzijas B grupā. Mājas spēles aizvada ''San Lázaro'' stadionā, kura ietilpība ir 16 666 vietas.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{es ikona}}
{{sporta ārējās saites}}

{{īss aizmetnis}}
{{futbols-aizmetnis}}

{{La Liga}}

[[Kategorija:Spānijas futbola klubi]]
[[Kategorija:SD Compostela]]</text>
      <sha1>phksswy5iplwlj7si41vfuhslen88qi</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Konstantīns Koniks</title>
    <ns>0</ns>
    <id>477808</id>
    <revision>
      <id>4047794</id>
      <parentid>3381084</parentid>
      <timestamp>2024-04-25T16:48:43Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>sīkumi, replaced: [[Tērbata]] → [[Tartu|Tērbata]], universit → Universit using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3640" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste
| vārds               = Konstantīns Koniks
| vārds_orģ           = ''Konstantin Konik''
| attēls              = Konstantin Konik.jpg
| att_izm             = 125px
| apraksts            =

| amats               = Igaunijas Izglītības ministrs (1933) 
| term_sākums         =  
| term_beigas         =

&lt;!------ Personas dati ------&gt;
| dzim_dati           = {{dat|1873|12|31}}
| dzim_vieta          = [[Tartu|Tērbata]], [[Vidzemes guberņa]] (tagad {{EST}})
| dzīves_vieta        = 
| mir_dati            = {{miršanas datums un vecums|1936|8|3|1873|12|31}}
| mir_vieta           = Tartu, {{EST}} 
| apglabāts           = 
| tautība             = igaunis
| partija             = 
| apvienība           = 
| dinastija           = 
| tēvs                = 
| māte                = 
| dzīvesb             = 
| bērni               = 
| profesija           = ārsts
| alma_mater          = [[Tērbatas Universitāte]] 
| reliģija            = 
| paraksts            = 
| paraksts_izm        = 
| piezīmes            = 
}}
[[Attēls:Igaunijas Glābšanas komiteja 1918.jpg|thumb|280px|1918. gada 19. februārī dibinātās Igaunijas Glābšanas komitejas locekļi.]] 
'''Konstantīns Koniks''' ({{val|et|Konstantin Konik}}; 1873—1936) bija igauņu ārsts un politiķis. 
Igaunijas Glābšanas komitejas loceklis (1918).

== Dzīvesgājums ==
Dzimis 1873. gada 31. decembrī (19. decembrī pēc VS) Tērbatā važoņa ģimenē. 
Mācījās [[Tērbatas ģimnāzija|Tērbatas ģimnāzijā]], studēja [[Tērbatas Universitāte]]s Medicīnas fakultātē (1893—1898), studiju laikā iestājās Igauņu Studentu biedrībā. Strādāja par cukurfabrikas ārstu Ukrainā, tad 1903. gadā nokārtoja medicīnas zinātņu doktora eksāmenu Jaunkrievijas Universitātē, strādāja par Odesas slimnīcas ārstu. Piedalījās [[Krievu - japāņu karš|Krievu - japāņu karā]], pēc atgriešanās dzimtenē 1908. gadā aizstāvēja zinātņu doktora disertāciju un strādāja par [[Tallina]]s ārstu, vadīja pilsētas veselības dienestu.

Pēc [[Februāra revolūcija]]s gadā Koniks piedalījās Igaunijas Darba partijas (''Eesti Tööerakond'') dibināšanā, bija  [[Autonomā Igaunijas guberņa|Autonomās Igaunijas guberņas]] Veselības aprūpes departamenta vadītājs.
Kad 1918. gada 18. februārī sākās plašs vācu armijas uzbrukums ([[operācija &quot;Dūres sitiens&quot;]]) no pozīcijām Latvijā un Igaunijas arhipelāga salās, Pagaidu zemes padomes Vecāko padome 19. februārī izveidoja Igaunijas Glābšanas komiteju trīs cilvēku sastāvā, kurā bija [[Konstantīns Petss]], [[Jiri Vilmss]] un Konstantīns Koniks. 
Vācu okupācijas laikā 1918. gada augustā Koniku apcietināja un atbrīvota tikai pēc [[Novembra revolūcija]]s Vācijā.
[[Igaunijas brīvības cīņas|Igaunijas brīvības cīņu]] laikā Koniks bija Iekšlietu ministrijas Vispārējās veselības administrācijas vadītājs (1918—1920) un Satversmes sapulces loceklis (1919—1920).

1920. gadā viņš pārtrauca politisko darbību, bija [[Tartu Universitāte]]s ķirurģijas profesors (1920-1936), Medicīnas fakultātes dekāns (1920-1931) un Tartu Universitātes Brūču klīnikas vadītājs (1920-1933).

1932. gadā viņu ievēlēja par Parlamenta deputātu un viņš neilgi bija Igaunijas Republikas izglītības un sociālo lietu ministrs Jāna Tenisona ceturtajā valdībā (1933). Miris pēc [[smadzeņu trieka]]s 1936. gada 3. augustā.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Koniks, Konstantīns}}
[[Kategorija:Igaunijas politiķi]]
[[Kategorija:Igaunijas ārsti]]</text>
      <sha1>dlp7upb2tl45pf7vc4o4rtfl7wvvoir</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Ieva Krapāne</title>
    <ns>0</ns>
    <id>487723</id>
    <revision>
      <id>4047759</id>
      <parentid>3934693</parentid>
      <timestamp>2024-04-25T16:00:34Z</timestamp>
      <contributor>
        <ip>85.254.75.148</ip>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4263" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste
| vārds = Ieva Krapāne
| vārds_orģ = 
| attēls = 13.Saeimas deputātu svinīgais solījums (45781489481).jpg
| att_izm = 275px
| mazs_att = 
| apraksts = Ieva Krapāne 2018. gadā
&lt;!------ Pirmais amats ------&gt;
| amats = [[13. Saeima]]s deputāte
| term_sākums = {{dat|2018|11|6|N|bez}}
| term_beigas = {{dat|2022|11|1|N|bez}}
| viceprezidents = 
| vicepremjers = 
| vietnieks = 
| prezidents = [[Egils Levits]]
| premjers = [[Arturs Krišjānis Kariņš]]
| priekštecis = 
| pēctecis = &lt;!------ Otrais amats ------&gt;
| amats2 = 
| term_sākums2 = 
| term_beigas2 =  
| viceprezidents2 = 
| vicepremjers2 = 
| vietnieks2 = 
| prezidents2 = 
| premjers2 = 
| priekštecis2 = 
| pēctecis2 = &lt;!------ Personas dati ------&gt;
| dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1981|6|17}}
| dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Valmiera|td=Latvija}}
| dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Ogre}}
| mir_dati = 
| mir_vieta = 
| apglabāts = 
| tautība = [[latviete]]
| partija = 
* [[Par cilvēcīgu Latviju]] &lt;small&gt;(2017—2021)&lt;/small&gt;
* [[Latvija pirmajā vietā]] &lt;small&gt;(kopš 2022)&lt;/small&gt;
| dinastija = 
| tēvs = 
| māte = 
| dzīvesb = 
| bērni = 
| profesija = pirmsskolas pedagoģe, lietvede
| alma_mater = [[Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmija]] 
| reliģija = 
| paraksts = 
| paraksts_izm = 
| piezīmes = 
}}
'''Ieva Krapāne''' (dzimusi {{dat|1981|6|17}}) ir [[Latvija]]s pirmsskolas pedagoģe, administratīvā darbiniece un politiķe. Bijusi [[13. Saeima]]s deputāte, ievēlēta no partijas [[KPV LV]] saraksta.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://titania.saeima.lv/personal/deputati/saeima13_depweb_public.nsf/0/B48D838E757C9447C22583320029E5E4?OpenDocument&amp;lang=LV|title=Ieva Krapāne - Latvijas Republikas 13.Saeima|website=titania.saeima.lv|access-date=2021-06-12}}&lt;/ref&gt; Bijusi no tās tapušās politiskās partijas &quot;[[Par cilvēcīgu Latviju]]&quot; valdes priekšsēdētāja. Šobrīd pārstāv partiju &quot;[[Latvija pirmajā vietā]]&quot;, no kuras saraksta kandidēja [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]].

2008. gadā I. Krapāne absolvējusi [[Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmija|Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmiju]], iegūstot pirmsskolas izglītības skolotāja kvalifikāciju.&lt;ref name=&quot;ieva-krapane&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://puaro.lv/cv/ieva-krapane/|title=Ieva Krapāne|website=Puaro.lv|access-date=2021-06-12|date=2021-03-07|language=lv-LV}}&lt;/ref&gt; Pirms ievēlēšanas Saeimā bijusi pašvaldības policijas lietvede.

== Politiskā darbība ==
2018. gadā I. Krapāne tika [[13. Saeimas vēlēšanas|ievēlēta]] [[13. Saeima|13. Saeimā]] no partijas [[KPV LV]] saraksta. Iet politikā esot pamudinājusi I. Krapānes dzīvesbiedra pieredze — viņš rīkojis amatieru sacensības [[Motokross|motokrosā]], tādējādi konfliktējot ar oficiālo motosporta federāciju. &quot;Likums viņiem liedza kā amatieriem daudzas darbības un tādēļ. Šis ir tāds kā lielais pamudinājums arī tādēļ, ka tām federācijām laikam tomēr būtu jāmazina šī kontrole pār amatieru sportu,&quot; — kādā intervijā stāsta I. Krapāne.

Partija I. Krapāni virzīja [[Latvijas labklājības ministrs|labklājības ministra]] amatam [[Kariņa 1. Ministru kabinets|Krišjāņa Kariņa valdībā]], taču viņa savu kandidatūru atsauca. 2019. gada jūnijā ievēlēta par obligātās iepirkuma komponentes (OIK) sistēmas parlamentārās izmeklēšanas komisijas priekšsēdētāju.&lt;ref name=&quot;ieva-krapane&quot; /&gt;

2021. gadā I. Krapāne tika ievēlēta par partijas &quot;[[Par cilvēcīgu Latviju]]&quot; (agrākā KPV LV) valdes priekšsēdētāju, bet drīz viņa izstājās no partijas.&lt;ref&gt;[https://www.la.lv/krapane-aizgajusi-no-pcl-priekssedetajas-amata-un-partijas Krapāne aizgājusi no PCL priekšsēdētājas amata un partijas] LA.LV&lt;/ref&gt; 2022. gadā iestājusies partijā &quot;[[Latvija pirmajā vietā]]&quot;, no kuras saraksta kandidēja [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]], bet netika ievēlēta.

== Atsauces ==
{{atsauces}}


{{13. Saeima}}

{{DEFAULTSORT:Krapāne, Ieva}}
[[Kategorija:1981. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Valmierā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas politiķi]]
[[Kategorija:13. Saeimas deputāti]]</text>
      <sha1>1c4cjyic2znb0u1yaud67o63o2vl6t6</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4047889</id>
      <parentid>4047759</parentid>
      <timestamp>2024-04-25T19:13:50Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/85.254.75.148|85.254.75.148]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Biafra</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4414" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste
| vārds = Ieva Krapāne
| vārds_orģ = 
| attēls = 13.Saeimas deputātu svinīgais solījums (45781489481).jpg
| att_izm = 275px
| mazs_att = 
| apraksts = Ieva Krapāne 2018. gadā
&lt;!------ Pirmais amats ------&gt;
| amats = [[13. Saeima]]s deputāte
| term_sākums = {{dat|2018|11|6|N|bez}}
| term_beigas = {{dat|2022|11|1|N|bez}}
| viceprezidents = 
| vicepremjers = 
| vietnieks = 
| prezidents = [[Egils Levits]]
| premjers = [[Arturs Krišjānis Kariņš]]
| priekštecis = 
| pēctecis = &lt;!------ Otrais amats ------&gt;
| amats2 = 
| term_sākums2 = 
| term_beigas2 =  
| viceprezidents2 = 
| vicepremjers2 = 
| vietnieks2 = 
| prezidents2 = 
| premjers2 = 
| priekštecis2 = 
| pēctecis2 = &lt;!------ Personas dati ------&gt;
| dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1981|6|17}}
| dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Valmiera|td=Latvija}}
| dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Ogre}}
| mir_dati = 
| mir_vieta = 
| apglabāts = 
| tautība = [[latviete]]
| partija = 
* [[Par cilvēcīgu Latviju]] &lt;small&gt;(2017—2021)&lt;/small&gt;
* [[Latvija pirmajā vietā]] &lt;small&gt;(kopš 2022)&lt;/small&gt;
| dinastija = 
| tēvs = 
| māte = 
| dzīvesb = 
| bērni = 
| profesija = pirmsskolas pedagoģe, lietvede
| alma_mater = [[Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmija]] 
| reliģija = 
| paraksts = 
| paraksts_izm = 
| piezīmes = 
}}
'''Ieva Krapāne''' (dzimusi {{dat|1981|6|17}}) ir [[Latvija]]s pirmsskolas pedagoģe, administratīvā darbiniece un politiķe. Bijusi [[13. Saeima]]s deputāte, ievēlēta no partijas [[KPV LV]] saraksta.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://titania.saeima.lv/personal/deputati/saeima13_depweb_public.nsf/0/B48D838E757C9447C22583320029E5E4?OpenDocument&amp;lang=LV|title=Ieva Krapāne - Latvijas Republikas 13.Saeima|website=titania.saeima.lv|access-date=2021-06-12}}&lt;/ref&gt; Bijusi no tās tapušās politiskās partijas &quot;[[Par cilvēcīgu Latviju]]&quot; valdes priekšsēdētāja. Šobrīd pārstāv partiju &quot;[[Latvija pirmajā vietā]]&quot;, no kuras saraksta kandidēja [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]].

2008. gadā I. Krapāne absolvējusi [[Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmija|Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmiju]], iegūstot pirmsskolas izglītības skolotāja kvalifikāciju.&lt;ref name=&quot;ieva-krapane&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://puaro.lv/cv/ieva-krapane/|title=Ieva Krapāne|website=Puaro.lv|access-date=2021-06-12|date=2021-03-07|language=lv-LV}}&lt;/ref&gt; Pirms ievēlēšanas Saeimā bijusi pašvaldības policijas lietvede.

I. Krapāne 2017. gadā ir izgājusi personiskās maksātnespējas procesu, jo nav spējusi nokārtot ap 54 000 eiro saistības pret SIA &quot;B2Kapital&quot;.

== Politiskā darbība ==
2018. gadā I. Krapāne tika [[13. Saeimas vēlēšanas|ievēlēta]] [[13. Saeima|13. Saeimā]] no partijas [[KPV LV]] saraksta. Iet politikā esot pamudinājusi I. Krapānes dzīvesbiedra pieredze — viņš rīkojis amatieru sacensības [[Motokross|motokrosā]], tādējādi konfliktējot ar oficiālo motosporta federāciju. &quot;Likums viņiem liedza kā amatieriem daudzas darbības un tādēļ. Šis ir tāds kā lielais pamudinājums arī tādēļ, ka tām federācijām laikam tomēr būtu jāmazina šī kontrole pār amatieru sportu,&quot; — kādā intervijā stāsta I. Krapāne.

Partija I. Krapāni virzīja [[Latvijas labklājības ministrs|labklājības ministra]] amatam [[Kariņa 1. Ministru kabinets|Krišjāņa Kariņa valdībā]], taču viņa savu kandidatūru atsauca. 2019. gada jūnijā ievēlēta par obligātās iepirkuma komponentes (OIK) sistēmas parlamentārās izmeklēšanas komisijas priekšsēdētāju.&lt;ref name=&quot;ieva-krapane&quot; /&gt;

2021. gadā I. Krapāne tika ievēlēta par partijas &quot;[[Par cilvēcīgu Latviju]]&quot; (agrākā KPV LV) valdes priekšsēdētāju, bet drīz viņa izstājās no partijas.&lt;ref&gt;[https://www.la.lv/krapane-aizgajusi-no-pcl-priekssedetajas-amata-un-partijas Krapāne aizgājusi no PCL priekšsēdētājas amata un partijas] LA.LV&lt;/ref&gt; 2022. gadā iestājusies partijā &quot;[[Latvija pirmajā vietā]]&quot;, no kuras saraksta kandidēja [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]], bet netika ievēlēta.

== Atsauces ==
{{atsauces}}


{{13. Saeima}}

{{DEFAULTSORT:Krapāne, Ieva}}
[[Kategorija:1981. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Valmierā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas politiķi]]
[[Kategorija:13. Saeimas deputāti]]</text>
      <sha1>d240crancgt45vkds35sfouhcje7an1</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4047894</id>
      <parentid>4047889</parentid>
      <timestamp>2024-04-25T19:15:26Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>te nu gan ar atsauci nav problēmu.</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4575" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste
| vārds = Ieva Krapāne
| vārds_orģ = 
| attēls = 13.Saeimas deputātu svinīgais solījums (45781489481).jpg
| att_izm = 275px
| mazs_att = 
| apraksts = Ieva Krapāne 2018. gadā
&lt;!------ Pirmais amats ------&gt;
| amats = [[13. Saeima]]s deputāte
| term_sākums = {{dat|2018|11|6|N|bez}}
| term_beigas = {{dat|2022|11|1|N|bez}}
| viceprezidents = 
| vicepremjers = 
| vietnieks = 
| prezidents = [[Egils Levits]]
| premjers = [[Arturs Krišjānis Kariņš]]
| priekštecis = 
| pēctecis = &lt;!------ Otrais amats ------&gt;
| amats2 = 
| term_sākums2 = 
| term_beigas2 =  
| viceprezidents2 = 
| vicepremjers2 = 
| vietnieks2 = 
| prezidents2 = 
| premjers2 = 
| priekštecis2 = 
| pēctecis2 = &lt;!------ Personas dati ------&gt;
| dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1981|6|17}}
| dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Valmiera|td=Latvija}}
| dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Ogre}}
| mir_dati = 
| mir_vieta = 
| apglabāts = 
| tautība = [[latviete]]
| partija = 
* [[Par cilvēcīgu Latviju]] &lt;small&gt;(2017—2021)&lt;/small&gt;
* [[Latvija pirmajā vietā]] &lt;small&gt;(kopš 2022)&lt;/small&gt;
| dinastija = 
| tēvs = 
| māte = 
| dzīvesb = 
| bērni = 
| profesija = pirmsskolas pedagoģe, lietvede
| alma_mater = [[Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmija]] 
| reliģija = 
| paraksts = 
| paraksts_izm = 
| piezīmes = 
}}
'''Ieva Krapāne''' (dzimusi {{dat|1981|6|17}}) ir [[Latvija]]s pirmsskolas pedagoģe, administratīvā darbiniece un politiķe. Bijusi [[13. Saeima]]s deputāte, ievēlēta no partijas [[KPV LV]] saraksta.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://titania.saeima.lv/personal/deputati/saeima13_depweb_public.nsf/0/B48D838E757C9447C22583320029E5E4?OpenDocument&amp;lang=LV|title=Ieva Krapāne - Latvijas Republikas 13.Saeima|website=titania.saeima.lv|access-date=2021-06-12}}&lt;/ref&gt; Bijusi no tās tapušās politiskās partijas &quot;[[Par cilvēcīgu Latviju]]&quot; valdes priekšsēdētāja. Šobrīd pārstāv partiju &quot;[[Latvija pirmajā vietā]]&quot;, no kuras saraksta kandidēja [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]].

2008. gadā I. Krapāne absolvējusi [[Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmija|Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmiju]], iegūstot pirmsskolas izglītības skolotāja kvalifikāciju.&lt;ref name=&quot;ieva-krapane&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://puaro.lv/cv/ieva-krapane/|title=Ieva Krapāne|website=Puaro.lv|access-date=2021-06-12|date=2021-03-07|language=lv-LV}}&lt;/ref&gt; Pirms ievēlēšanas Saeimā bijusi pašvaldības policijas lietvede.

I. Krapāne 2017. gadā ir izgājusi personiskās maksātnespējas procesu, jo nav spējusi nokārtot ap 54 000 eiro saistības pret SIA &quot;B2Kapital&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://puaro.lv/cv/ieva-krapane/|title=Ieva Krapāne|website=Puaro.lv|access-date=2024-04-25|date=2022-06-27|language=lv-LV}}&lt;/ref&gt;

== Politiskā darbība ==
2018. gadā I. Krapāne tika [[13. Saeimas vēlēšanas|ievēlēta]] [[13. Saeima|13. Saeimā]] no partijas [[KPV LV]] saraksta. Iet politikā esot pamudinājusi I. Krapānes dzīvesbiedra pieredze — viņš rīkojis amatieru sacensības [[Motokross|motokrosā]], tādējādi konfliktējot ar oficiālo motosporta federāciju. &quot;Likums viņiem liedza kā amatieriem daudzas darbības un tādēļ. Šis ir tāds kā lielais pamudinājums arī tādēļ, ka tām federācijām laikam tomēr būtu jāmazina šī kontrole pār amatieru sportu,&quot; — kādā intervijā stāsta I. Krapāne.

Partija I. Krapāni virzīja [[Latvijas labklājības ministrs|labklājības ministra]] amatam [[Kariņa 1. Ministru kabinets|Krišjāņa Kariņa valdībā]], taču viņa savu kandidatūru atsauca. 2019. gada jūnijā ievēlēta par obligātās iepirkuma komponentes (OIK) sistēmas parlamentārās izmeklēšanas komisijas priekšsēdētāju.&lt;ref name=&quot;ieva-krapane&quot; /&gt;

2021. gadā I. Krapāne tika ievēlēta par partijas &quot;[[Par cilvēcīgu Latviju]]&quot; (agrākā KPV LV) valdes priekšsēdētāju, bet drīz viņa izstājās no partijas.&lt;ref&gt;[https://www.la.lv/krapane-aizgajusi-no-pcl-priekssedetajas-amata-un-partijas Krapāne aizgājusi no PCL priekšsēdētājas amata un partijas] LA.LV&lt;/ref&gt; 2022. gadā iestājusies partijā &quot;[[Latvija pirmajā vietā]]&quot;, no kuras saraksta kandidēja [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]], bet netika ievēlēta.

== Atsauces ==
{{atsauces}}


{{13. Saeima}}

{{DEFAULTSORT:Krapāne, Ieva}}
[[Kategorija:1981. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Valmierā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas politiķi]]
[[Kategorija:13. Saeimas deputāti]]</text>
      <sha1>h47aewc8skipkajkwrgaskc78lpv748</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Annas Sakses iela</title>
    <ns>0</ns>
    <id>492625</id>
    <revision>
      <id>4047820</id>
      <parentid>3466837</parentid>
      <timestamp>2024-04-25T17:38:37Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Olgerts V</username>
        <id>41522</id>
      </contributor>
      <comment>→ nozīmju atdalīšanas lapa</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="344" xml:space="preserve">'''Annas Sakses iela''' var būt:

* [[Annas Sakses iela (Rīga)|Annas Sakses iela]] — iela Rīgā;
* [[Annas Sakses iela (Lejasciems)|Annas Sakses iela]] — iela Lejasciema pagasta [[Lejasciems|Lejasciemā]];
* [[Annas Sakses iela (Priežciems)|Annas Sakses iela]] — iela Babītes pagasta [[Priežciems|Priežciemā]].

{{Ielu nosaukums}}</text>
      <sha1>ifq6j0p1sx3m5teesxwusgg0x85kcl3</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4047824</id>
      <parentid>4047820</parentid>
      <timestamp>2024-04-25T17:43:41Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Olgerts V</username>
        <id>41522</id>
      </contributor>
      <comment>Skatīt arī</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="426" xml:space="preserve">'''Annas Sakses iela''' var būt:

* [[Annas Sakses iela (Rīga)|Annas Sakses iela]] — iela Rīgā;
* [[Annas Sakses iela (Lejasciems)|Annas Sakses iela]] — iela Lejasciema pagasta [[Lejasciems|Lejasciemā]];
* [[Annas Sakses iela (Priežciems)|Annas Sakses iela]] — iela Babītes pagasta [[Priežciems|Priežciemā]].

== Skatīt arī ==
* [[Anna Sakse]]
* [[Annas iela]]
* [[Annas Brigaderes iela]]

{{Ielu nosaukums}}</text>
      <sha1>3kckksathng28wznljbunq2izc5qk8g</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Georgs Jankovskis</title>
    <ns>0</ns>
    <id>495164</id>
    <revision>
      <id>4048059</id>
      <parentid>3731898</parentid>
      <timestamp>2024-04-26T09:18:19Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Apekribo</username>
        <id>48114</id>
      </contributor>
      <comment>Korektūra</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5294" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
| vārds = Georgs Jankovskis
| dz_gads = 1921
| dz_mēnesis = 4
| dz_diena = 19
| dz_vieta = {{vieta|Krievija|Maskava}}
| m_gads = 2019
| m_mēnesis = 9
| m_diena = 24
| citas daļas = 
| attēls =
}}
'''Georgs Jankovskis''' (1921—2019) bija latviešu [[ārsts]] un zinātnieks. Latvijas Ārstu biedrības goda biedrs, [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s goda doktors,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://archive.lza.lv/index.php?option=com_content&amp;task=view&amp;id=3100&amp;Itemid=47|title=LZA goda doktors Dr.habil.med. GEORGS JANKOVSKIS - 2016. gada 22. februāris|website=archive.lza.lv|access-date=2021-10-16}}&lt;/ref&gt; valsts emeritētais zinātnieks, [[osteorefleksoterapija]]s pamatlicējs. 

== Dzīvesgājums ==
Dzimis 1921. gada 19. aprīlī [[Maskava|Maskavā]] dziedoņa Aleksandra Jankovska ģimenē, kurš Pirmā pasaules kara laikā bija devies studēt konservatorijā. Vecāki atgriezās Latvijā, tēvs turpināja studijas [[Latvijas Konservatorija|Latvijas Konservatorijā]]. Māte Anna bija mājsaimniece. Dzīvoja [[Tvaika iela (Rīga)|Tvaika ielā]] [[Sarkandaugava|Sarkandaugavā]] Georga vectēva mājā. 1925. gadā vecāki izšķīrās. Māte palika viena un audzināja abus dēlus Georgu un Anatoliju.

Mācījās [[Rīgas Sarkandaugavas pamatskola|Rīgas pilsētas Sarkandaugavas pamatskolā]], tad [[Rīgas 1. ģimnāzija|Rīgas 1. ģimnāzijā]]. Sāka studijas LU Medicīnas fakultātē, bet Otrā pasaule kara dēļ studijas nācās pārtraukt un [[Kurzemes cietoksnis|Kurzemes cietokšņa]] kauju laikā strādāt par ārsta palīgu [[Irlava]]s slimnīcā. Pēc Otrā pasaules kara 1945. gadā viņš atjaunoja studijas Medicīnas fakultātē un līdztekus ieguva kamerdziedātāja izglītību Latvijas Konservatorijā.

1948. gadā Georgs Jankovskis sāka strādāt Rīgas pilsētas Kaulu tuberkulozes slimnīcā par ķirurgu un nodaļas vadītāju. 1953. gadā pabeidza mūzikas studijas un līdz 1971. gadam uzstājās Latvijas Radio un klasiskās mūzikas koncertos.

1953. gadā viņš sāka aspirantūras studijas [[Latvijas Universitātes Eksperimentālās un klīniskās medicīnas institūts|Eksperimentālās un klīniskās medicīnas institūtā]] (LEKMI), kur pētīja kaulu sensoro sistēmu: “Ar elektrisko strāvu kairinot kaulu, noteicām punktus, kas atsaucas uz kairinājumu, un uz šī pamata ir radīti visi izgudrojumi. Kaulu sensorā sistēma ir saistīta ar smadzeņu garozu un citiem veidojumiem smadzenēs, ieskaitot smadzenītes. Strādājot ar kaula refleksiem, tika pierādīts, ka sāpju sajūtas izplatās ne tikai no mugurkaula uz iekšējiem orgāniem, bet arī no kaula uz citiem analizatoriem jeb sensorajām sistēmām un no tām atpakaļ uz kaulu. Tātad signalizācija ir trejāda — no kaula uz kaulu, no kaula uz iekšējiem orgāniem un no iekšējiem orgāniem uz kaulu. Tādā veidā organisms ir saistīts ar skeletu…”

1957. gadā Jankovskis aizstāvēja medicīnas zinātņu kandidāta dertāciju “Kaulu smadzeņu refleksi no vesela kaula un pie kaulu tuberkulozes” un turpināja strādāt LEKMI, ieviešot praksē osteorefleksoterapijas metodes. 1971. gadā tapa viņa doktora disertācija “''Остеорецепция в норме и при костно-суставном туберкулезе''”&lt;ref&gt;[https://dspace.rsu.lv/jspui/handle/123456789/2439 Янковский, Г. А. Остеорецепция в норме и при костно-суставном туберкулезе] {{ru}}&lt;/ref&gt;, un 1982. gadā&amp;nbsp;— monogrāfija “Osteorecepcija”.&lt;ref&gt;[https://search.rsl.ru/ru/record/01001117636] Янковский, Георгий Александрович.
Остеорецепция. Рига: Зинатне, 1982. - 312 с. {{ru}}&lt;/ref&gt; 
Vēlāk G. Jankovskis vadīja LEKMI Eksperimentālās fizioloģijas laboratoriju, izveidoja Rīgas Osteorecepcijas skolu, kurā sagatavoja osteorefleksoterapeitus. Pēc [[Latvijas neatkarības atgūšana]]s 1993. gadā nodibināja Latvijas Osteorefleksoterapeitu asociāciju.

Miris 2019. gada 24. septembrī.

== Darbi ==
Georgs Jankovsks ir 26 izgudrojumu,&lt;ref&gt;[https://patentdb.ru/author/952457 Изобретатель ЯНКОВСКИЙ ГЕОРГИЙ АЛЕКСАНДРОВИЧ]&lt;/ref&gt; trīs populārzinātnisko grāmatu, piecu monogrāfiju, daudzu zinātnisku rakstu autors. Viņa izgudrotā metode osteorefleksoterapija ir atrodama Eiropas patentu sistēmā.

== Apbalvojumi ==
* 1987. gadā Latvijas PSR Valsts prēmija
* 2011. gadā [[Atzinības krusts]]&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.president.lv/lv/jaunums/valsts-apbalvojumu-pasniegsanas-sviniga-ceremonija-18novembri-0|title=Valsts apbalvojumu pasniegšanas svinīgā ceremonija 18. novembrī {{!}} Latvijas Valsts prezidenta mājaslapa|website=www.president.lv|access-date=2021-10-16|language=lv}}&lt;/ref&gt;
* 2017. gadā Gada balva par mūža ieguldījumu medicīnā&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.arstubiedriba.lv/gadabalvamedicina/about/|title=Gada balva medicīnā|access-date=2021-10-16|language=en-US}}&lt;/ref&gt;

== Ārējās saites ==
* [http://www.osteorefleksoterapija.lv/ Latvijas Osteorefleksoterapeitu asociācijas mājas lapa]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{DEFAULTSORT:Jankovskis, Georgs}}

[[Kategorija:Latvijas izgudrotāji]]</text>
      <sha1>sop9kpif0onfdk38ee7cdf1dqg63bj1</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Je Guanfu</title>
    <ns>0</ns>
    <id>495435</id>
    <revision>
      <id>4047946</id>
      <parentid>3603681</parentid>
      <timestamp>2024-04-25T21:46:41Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Dainis</username>
        <id>876</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3953" xml:space="preserve">{{kosmosā}}
{{Personas infokaste
|        platums = 
|          vārds = Je Guanfu
|     vārds_orig = 叶光富&lt;br /&gt;''Yè Guāngfù''
|         attēls = Ye Guangfu in 2021.jpg
|     att_izmērs = 200px
|  att_nosaukums = Je Guanfu 2021. gadā
|     dz_dat_alt = 1980. gada septembris
|        dz_gads = 1980
|     dz_mēnesis = 9
|       dz_diena = 
|       dz_vieta = [[Čendu]], [[Sičuaņa]], {{CHN}}
|         m_gads = 
|      m_mēnesis = 
|        m_diena = 
|        m_vieta = 
|   dzīves_vieta = 
|      pilsonība = {{CHN}}
|        tautība = 
|        dzimums = 
|         vecāki = 
|          brāļi =
|          māsas =
|   dzīvesbiedrs = 
|          bērni = 
|       paraksts = 
|       piezīmes = 
|    kategorijas =  
|    citas daļas =
{{Kosmonauta infodaļa  
| kos_veids = [[Ķīnas Nacionālā kosmosa administrācija|CNSA]] [[kosmonauts]]
| nodarbošanās =
| kos_koplaiks = Pašlaik kosmosā&lt;!--182 d 9 h 32 min--&gt;
| kos_iesaukums = 2010. gads
| kos_misija = 1. ''[[Shenzhou 13]]''{{br}}2.  ''[[Shenzhou 18]]''
| kos_kuģi =    
}}
{{Militārpersonas infodaļa
| dienesta_pakāpe = [[vecākais pulkvedis]]
|  dienesta_laiks = 
|          valsts = {{CHN}}
|       struktūra = [[Gaisa spēki]]
|    nodarbošanās = [[lidotājs]]
|         vienība =
|       komandēja =
|          kaujas =
|       izglītība = 
|     apbalvojumi = 
|      cits_darbs =  
}}
}}
'''Je Guanfu''' ({{zh|s=叶光富 |t=葉光富 |p=Yè Guāngfù}}, dzimis 1980. gada septembrī) ir [[Ķīna]]s [[kosmonauts]], Tautas Atbrīvošanas armijas Gaisa spēku lidotājs, [[pulkvedis]].

Je Guanfu piedzima [[Čendu]], [[Sičuaņa]]s provincē zemnieku ģimenē. Tēvs nomira, kad Guanfu bija 8 gadi.
Viņš dienēja Tautas Atbrīvošanas armijā, bija lidotājs, lidošanas instruktors.

2010. gada oktobrī Je tika ieskaitīts kosmonautu kandidātu vienībā. 2014. gadā viņš saņēma kosmonauta kvalifikāciju.
2021. gada 16. jūnijā viņu apstiprināja ''[[Shenzhou 12]]'' dublieru apkalpē.

Pirmo kosmisko lidojumu Je Guanfu sāka 2021. gada 15. oktobrī kā kosmosa kuģa ''[[Shenzhou 13]]'' sistēmu operators, dodoties otrajā ekspedīcijā uz orbitālo staciju ''[[Tiangong]]''. Stacijā viņš ar diviem kosmonautiem pavadīja sešus mēnešus. Džigans veica vienu iziešanu kosmosā. Uz zemes kuģa nolaižamais aparāts atgriezās 2022. gada 16. aprīlī.

Otro reizi kosmosā Je Guanfu devās 2024. gada 25. aprīlī, esot kosmosa kuģa ''[[Shenzhou 18]]'' komandierim.

Kosmisko lidojumu kopsavilkums:
{| class=&quot;wikitable&quot;
|- bgcolor=&quot;#efefef&quot;
! [[Kosmosa kuģis]]
! Starta datums
! Nolaišanās datums
! Apkalpes biedri
! Pozīcija
! Ilgums
! Piezīmes
|-
| ''[[Shenzhou 13]]''
| {{dat|2021|10|15|SK}}
| {{dat|2022|4|16|SK}}
| [[Džai Džigans]]&lt;br /&gt;[[Vana Japina]]
| Sistēmu operators
| 182 d 9 h 32 min
| 2. ekspedīcija uz ''[[Tiangong]]''
|-
| ''[[Shenzhou 18]]''
| {{dat|2024|4|25|SK}}
| 
| [[Li Kons]]&lt;br /&gt;[[Li Guansu]]
| Komandieris
| 
| 7. ekspedīcija uz ''[[Tiangong]]''
|}

Iziešanas atklātā kosmosā:
{| class=&quot;wikitable&quot;
|- bgcolor=&quot;#efefef&quot; v
! width=&quot;8%&quot;|'''Misija'''
! width=&quot;10%&quot;|'''Slūžu kamera'''
! width=&quot;18%&quot;|'''Kosmonauti''' 
! width=&quot;10%&quot;|'''Sākums''' ([[UTC]])
! width=&quot;10%&quot;|'''Beigas'''
! width=&quot;10%&quot;|'''Ilgums'''
! '''Darbība'''
|-
| [[Shenzhou 13|''Tiangong'' 2. ekspedīcija]]
| ''[[Tianhe]]''
| [[Džai Džigans]]&lt;br /&gt;Je Guanfu
| {{dat|2021|12|26|SK}} 10:44
| 16:55
| 6 stundas 11 minūtes
| Uzstādīta ārējā kamera &quot;Panorāmas kamera C&quot;, uzstādīta kāju noturēšanas platforma. Pārbaudītas dažādas objektu pārvietošanas metodes ārpus stacijas
|}
&lt;!--
== Atsauces ==
{{atsauces|refs=
}}

--&gt;
== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* [http://www.astronautix.com/z/zhaizhigang.html Zhai Zhigang] Encyclopedia Astronautica {{en ikona}}
* [http://www.astronaut.ru/index/in_pers2/20_046.htm Е Гуанфу] astronaut.ru {{ru ikona}}


[[Kategorija:Ķīnas kosmonauti]]</text>
      <sha1>213kly5htfqk8i19ax569lq80w9vjas</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>2022. gads Latvijā</title>
    <ns>0</ns>
    <id>497182</id>
    <revision>
      <id>4047967</id>
      <parentid>3988230</parentid>
      <timestamp>2024-04-26T03:19:42Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>/* Novembris */ Ēriks Žagars</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="33040" xml:space="preserve">{{Gadukaste-citi|2022|Latvijā|Latvija}}
Šajā lapā ir apkopoti '''[[2022. gads|2022. gada]] notikumi [[Latvija|Latvijā]]'''.

== Valsts amatpersonas ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
! Amats
! Persona
! Piezīmes
|-
| rowspan=&quot;1&quot; | [[Latvijas Valsts prezidents]]
| [[Egils Levits]]
|
|-
| rowspan=&quot;1&quot; | [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidents]]
| [[Arturs Krišjānis Kariņš]]
| [[Kariņa 1. Ministru kabinets]]&lt;br/&gt;[[Kariņa 2. Ministru kabinets]]
|-
| rowspan=&quot;2&quot;| [[Saeimas priekšsēdētājs|Saeimas priekšsēdētāja]]
| [[Ināra Mūrniece]]
| [[13. Saeima]]
|-
| [[Edvards Smiltēns]]
| [[14. Saeima]]
|}
[[Attēls:Karins second cabinet formation.jpg|thumb|250px| [[Kariņa 2. Ministru kabinets|Kariņa 2. Ministru kabineta]] deklarācijas parakstīšana 2022. gada 14. decembrī; otrais no kreisās Saeimas priekšsēdētājs [[Edvards Smiltēns]], trešais — Ministru prezidents [[Arturs Krišjānis Kariņš]]]]

== Latvijas dabas un kultūrvēstures gada simboli ==
[[Attēls:Apus apus -Barcelona, Spain-8 (1).jpg|thumb|200px|Gada putns — [[svīre]]]]
[[Attēls:Cesis Burg.jpg|thumb|200px|Gada arheoloģijas piemineklis — [[Cēsis|Cēsu senpilsēta]]]]
{{columns  |width=500px
|col1=
* [[Gada dzīvnieks Latvijā|Gada dzīvnieks]] — [[zebiekste]] (''Mustela nivalis'')&lt;ref&gt;[https://dabasdati.lv/lv/article/gada-dzivnieks-2022-ndash-zebiekste/ Gada dzīvnieks 2022 – zebiekste] Dabasdati&lt;/ref&gt;
* [[Gada putns Latvijā|Gada putns]] — [[svīre]] (''Apus apus'')&lt;ref&gt;[https://www.lob.lv/2022/01/par-2022-gada-putnu-latvijas-ornitologijas-biedriba-izvelejusies-sviri/ Par 2022. gada putnu Latvijas Ornitoloģijas biedrība izvēlējusies svīri] LOB&lt;/ref&gt;
* [[Gada kukainis Latvijā|Gada kukainis]] — [[skujkoku dižkoksngrauzis]] (''Tragosoma depsarium'')&lt;ref&gt;[https://www.apollo.lv/7425748/par-gada-kukaini-izvelets-skujkoku-dizkoksngrauzis?utm_source=twitter.com&amp;utm_medium=social&amp;utm_campaign=share-buttons&amp;utm_content=7425748 Par gada kukaini izvēlēts skujkoku dižkoksngrauzis] Apollo.lv&lt;/ref&gt;
* [[Gada gliemis Latvijā|Gada gliemene]] — [[ziemeļu upespērlene]] (''Margaritifera margaritifera'')&lt;ref&gt;[https://dabasdati.lv/lv/article/gada-gliemene-2022-ndash-ziemelu-upesperlene/ Gada gliemene 2022 – ziemeļu upespērlene] Dabasdati&lt;/ref&gt;
* [[Gada bezmugurkaulnieks Latvijā|Gada bezmugurkaulnieks]] — [[mitrenes]] (''Oniscoidea'')&lt;ref&gt;[https://dabasdati.lv/lv/article/gada-bezmugurkaulnieks-2022-ndash-mitrenes/2022/ Gada bezmugurkaulnieks 2022 – mitrenes] Dabasdati&lt;/ref&gt;
* [[Gada augs Latvijā|Gada augs]] — [[Eiropas saulpurene]] (''Trollius europaeus'')&lt;ref&gt;[https://dabasdati.lv/lv/article/gada-augs-2022-ndash-eiropas-saulpurene/ Gada augs 2022 – Eiropas saulpurene] Dabasdati&lt;/ref&gt;
|col2= 
* [[Gada koks Latvijā|Gada koks]] — [[parastā egle]] (''Picea abies'')&lt;ref&gt;[https://dabasdati.lv/lv/article/gada-koks-2022-ndash-parasta-egle/ Gada koks 2022 – parastā egle] Dabasdati&lt;/ref&gt;
* [[Gada sēne Latvijā|Gada sēne]] — [[rūsganā brūnzobe]] (''Hydnellum ferrugineum'') un [[Peka brūnzobe]] (''Hydnellum peckii'')&lt;ref&gt;[https://dabasdati.lv/lv/article/gada-sene-2022-ndash-brunzobes/ Gada sēne 2022 – brūnzobes] Dabasdati&lt;/ref&gt;
* [[Gada sūna Latvijā|Gada sūna]] — [[tīklotā ričija]] (''Riccia cavernosa'')&lt;ref&gt;[https://dabasdati.lv/lv/article/gada-suna-2022-ndash-tiklota-ricija/2022/ Gada sūna 2022 – tīklotā ričija] Dabasdati&lt;/ref&gt;
&lt;!-- * Gada ķērpis —   --&gt;
* [[Gada dzīvotne Latvijā|Gada dzīvotne]] — [[pilsēta]]&lt;ref&gt;[https://ldf.lv/lv/article/gada-dzivotne-2022-pilseta Gada dzīvotne 2022 - pilsēta] LDF&lt;/ref&gt;
* [[Gada ģeovieta Latvijā|Gada ģeovieta]] — Krustalīča un Kraukļa klintis pie [[Daugava]]s&lt;ref&gt;[https://www.geo.lu.lv/lv/par-mums/zinas/zina/t/69713/ Latvijas 2022. gada Ģeovieta - Krustalīča un Kraukļa klintis pie Daugavas] LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte&lt;/ref&gt;
* [[Gada arheoloģiskais piemineklis Latvijā|Gada arheoloģiskais piemineklis]] — [[Cēsis|Cēsu senpilsēta]]
}}

== Notikumi ==
[[Attēls:Solidarizējoties ar ukraiņu tautu, pie Saeimas nama plīvo Ukrainas karogs 07.jpg|thumb|250px|[[2022. gada 24. februāra pikets Ukrainas atbalstam Rīgā|Protests]] pret [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|Krievijas iebrukumu Ukrainā]] pie Krievijas vēstniecības 24. februārī]]
[[Attēls:Riga 05.03.2022.JPG|thumb|250px|Gājiens &quot;Kopā ar Ukrainu! Kopā pret Putinu!&quot; pie Brīvības pieminekļa 5. martā]]

=== Janvāris ===
* {{dat||1|1|n}} — paaugstināja [[akcīze|akcīzes nodokli]] [[tabaka]]s izstrādājumiem, elektronisko [[smēķēšana]]s ierīču izmantojamiem šķidrumiem, to sagatavošanas sastāvdaļām (e-šķidrumiem) un tabakas aizstājējproduktiem. Tāpat mainītas akcīzes nodokļa likmes [[bezalkoholiskie dzērieni|bezalkoholiskajiem dzērieniem]] un [[etanols|etilspirtam]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/no-janvara-akcizes-nodokla-likme-pieaugs-cigaretem-un-cukurotiem-dzerieniem.a436441/|title=No janvāra akcīzes nodokļa likme pieaugs cigaretēm un cukurotiem dzērieniem|work=lsm.lv|publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]]|date=28 December 2021|accessdate=29 December 2021}}&lt;/ref&gt;
* {{dat||1|5|n}} — no amata atbrīvots ilggadējais [[Jelgavas novads|Jelgavas novada]] domes priekšsēdētājs [[Ziedonis Caune]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/cauni-gaz-no-jelgavas-novada-domes-vaditaja-amata.a437550/|title=Cauni gāž no Jelgavas novada domes vadītāja amata|website=www.lsm.lv|access-date=2022-01-05|language=lv}}&lt;/ref&gt;
* {{dat||1|19|n}} — par Jelgavas novada domes priekšsēdētāju ievēlēts [[Madars Lasmanis]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/7434037/madars-lasmanis-klust-par-jelgavas-novada-domes-priekssedetaju|title=Madars Lasmanis kļūst par Jelgavas novada domes priekšsēdētāju|website=TVNET|access-date=2022-02-25|date=2022-01-19|language=lv}}&lt;/ref&gt;

=== Februāris ===
* {{dat||2|24|n}} — [[2022. gada 24. februāra pikets Ukrainas atbalstam Rīgā|protestējot]] pret [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|Krievijas iebrukumu Ukrainā]] pie Krievijas vēstniecības visas dienas garumā pulcējās cilvēki.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/riga-piketa-pauz-atbalstu-ukrainai-atver-ziedojumu-kontu-palidzibai-ukrainas-iedzivotajiem.a445070/|title=Rīgā piketā pauž atbalstu Ukrainai; atver ziedojumu kontu palīdzībai Ukrainas iedzīvotājiem|website=www.lsm.lv|access-date=2022-02-25|language=lv}}&lt;/ref&gt;

=== Marts ===
* {{dat||3|1|n}} — beidzās [[COVID-19]] dēļ valstī izsludinātā ārkārtējā situācija.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/uzzina-beidzas-arkarteja-situacija-kadi-ierobezojumi-ir-speka.d?id=54104862|title=Uzziņa: Beidzas ārkārtējā situācija – kādi ierobežojumi ir spēkā |website=www.delfi.lv|access-date=2022-03-01|language=lv}}&lt;/ref&gt;
* {{dat||3|3|n}} — elektroenerģijas importa jauda no Krievijas uz Latviju ierobežota līdz 150 MW.
* {{dat||3|5|n}} — Rīgā notika gājiens &quot;Kopā ar Ukrainu! Kopā pret Putinu!&quot;, kurā Latvijas iedzīvotāji pauda kopēju nostāju pret Krievijas nelikumīgo iebrukumu Ukrainā. Tas sākās pulksten 11 pie [[Brīvības piemineklis|Brīvības pieminekļa]] un noslēdzās pie Ukrainas vēstniecības [[Kalpaka bulvāris|Kalpaka bulvārī]] 3, kur klātesošos uzrunāja tādi sabiedrībā pazīstami cilvēki kā [[Dainis Īvāns]], [[Valdis Zatlers]], Dana Isarova, [[Sergejs Timofejevs]], Maksims Jegorovs un citi. Pasākumu apmeklēja vismaz 30 000 cilvēku.&lt;ref&gt;[https://www.delfi.lv/news/national/politics/video-gajiens-kopa-ar-ukrainu-kopa-pret-putinu-pulcejis-30-000-cilveku.d?id=54122464 Gājiens 'Kopā ar Ukrainu! Kopā pret Putinu!']&lt;/ref&gt;
* {{dat||3|8|n}} — Latvijā vizītē ieradās NATO ģenerālsekretārs [[Jenss Stoltenbergs]], Spānijas premjerministrs [[Pedro Sančess]] un Kanādas premjerministrs [[Žistēns Trido]]. Dienaskārtībā bija atbalsts Ukrainai un Ukrainas teritoriālās integritātes jautājums. Ar Trudo [[Rīgas pils|Rīgas pilī]] tikās Valsts prezidents [[Egils Levits]], uzsverot [[NATO]] Austrumu flanga stiprināšanu un abu valstu kopīgo darbu Ukrainas atbalstam. Kanādas premjerministra un Latvijas Valsts prezidenta uzmanība tika veltīta arī cīņai ar [[Dezinformācija|dezinformāciju]].&lt;ref&gt;[https://www.la.lv/levits-un-trudo-uzsver-ka-ukrainas-teritorialas-integritates-jautajums-ir-un-paliks-starptautiskaja-dienaskartiba Levits un Trudo uzsver, ka Ukrainas teritoriālās integritātes jautājums ir un paliks starptautiskajā dienaskārtībā]&lt;/ref&gt;

=== Aprīlis ===
* {{dat||4|1|n}} — atcelti gandrīz visi [[COVID-19 pandēmija Latvijā|COVID-19]] ierobežojumi.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/no-1-aprila-atcel-gandriz-visus-covid-19-ierobezojumus-kur-vel-tie-ir-speka.a449943/|title=No 1. aprīļa atceļ gandrīz visus Covid-19 ierobežojumus. Kur vēl tie ir spēkā?|website=www.lsm.lv|access-date=2022-04-01|language=lv}}&lt;/ref&gt;
* {{dat||4|23|n}} — Rīgā pie Brīvības pieminekļa protestā &quot;Krievu balss pret karu&quot; pulcējās Latvijas krievvalodīgo kopienas pārstāvji, kuri iestājās pret Krievijas pretlikumīgo iebrukumu Ukrainā. Protesta mērķis bija demonstrēt to, ka krievvalodīgie neidentificējas ar [[Vladimirs Putins|Vladimira Putina]] režīmu, viņi ciena citu valstu suverenitāti un kultūru, spēj integrēties Latvijas sabiedrībā un ne ar kādu ieganstu nepieņem vardarbīgu politiku.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/video-protests-krievu-balss-pret-karu-brivibas-pieminekla-pakaje-pulce-atbalstitajus.d?id=54269296|title='Krievu balss pret karu' pulcē atbalstītājus|website=www.Delfi.lv}}&lt;/ref&gt;

=== Maijs ===
* [[4. maijs]] — par godu [[Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas diena]]i, [[Latvijas Bruņotie spēki|Latvijas Bruņoto spēku]] parāde notika [[Saldus|Saldū]].
* {{dat||5|22|n}} — pārtraukts elektroenerģijas imports no Krievijas uz [[Baltijas valstis|Baltijas valstīm]] un [[Somija|Somiju]], tai skaitā arī uz Latviju.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/bizness/biznesa_vide/krievijas-elektribas-importa-partrauksana-neietekmes-elektroapgades-nodrosinajumu-baltija.d?id=54374928|title=Krievijas elektrības importa pārtraukšana Baltijā|website=www.Delfi.lv}}&lt;/ref&gt;

=== Jūnijs ===
* {{dat||6|20|n}} — Rīgā sākās [[Trīs jūru iniciatīva]]s (3JI) samits (konferenču centrā ''[[ATTA CENTRE]]'') un biznesa forums (kultūras un izklaides centrā [[Hanzas perons]]). 3JI samitā attālināti piedalījās arī Ukrainas Valsts prezidents [[Volodimirs Zelenskis]].

=== Jūlijs ===
[[Attēls:Demolition of Titāniks.jpg|thumb|250px|''[[Rail Baltica]]'' būvniecība Rīgā: tirdzniecības centra &quot;Titāniks&quot; nojaukšana]]
* {{dat||7|1|n}} — saskaņā ar [[Latvijas administratīvais iedalījums|2021. gada administratīvo reformu]] [[Ādaži|Ādažu]], [[Ķekava]]s un [[Mārupe]]s ciemi ieguva pilsētu statusus.&lt;ref&gt;[https://www.apollo.lv/7002405/levits-izsludina-administrativi-teritorialas-reformas-likumu Levits izsludina Administratīvi teritoriālās reformas likumu] LETA 2020. gada 22. jūnijā&lt;/ref&gt;
* [[11. jūlijs]] — turpinoties ''[[Rail Baltica]]'' projekta būvniecības darbiem [[Centrs (Rīga)|Rīgas centrā]], uzsākta tirdzniecības centra &quot;[[Titāniks (tirdzniecības centrs)|Titāniks]]&quot; nojaukšana.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/54535808|title=Foto: Nojauc tirdzniecības centru 'Titāniks'|last=www.DELFI.lv|website=delfi.lv|access-date=2022-08-02|date=2022-07-11|language=lv}}&lt;/ref&gt;
* {{dat||7|18|n}} — sadarbībā ar mediju grupu ''[[All Media Latvia|TV3 Group]]'', tiešraides no Rīgas atsāka Krievijā dibinātais neatkarīgais diennakts televīzijas kanāls &quot;[[Doždj]]&quot; (''Дождь'').&lt;ref&gt;[https://zinas.tv3.lv/latvija/sabiedriba/tv-kanals-dozdj-atsak-darbibu-riga-sadarbiba-ar-tv3/ TV kanāls “Doždj” atsāk darbību Rīgā sadarbībā ar TV3] TV3.lv ziņas.&lt;/ref&gt;
* {{dat||7|27|n}} — no [[Skulte (Mārupes pagasts)|Skultes]] uz [[Rīgas Aviācijas muzejs|Aviācijas tehnikas muzeju]] pārvietota padomju armijas lidmašīna &quot;[[IL-28]]&quot;, kas ciemā bija uzstādīta uz postamenta, lai slavinātu padomju armijas lidotāju nopelnus [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]]. Objekts tiek saglabāts pašvaldības īpašumā, noslēdzot glabājuma līgumu.&lt;ref&gt;[https://www.delfi.lv/kultura/news/culturenvironment/km-aicina-marupes-novada-domi-iznicinat-skultes-lidmasinu.d?id=54588928 KM aicina Mārupes novada domi iznīcināt 'Skultes lidmašīnu'] Delfi.lv&lt;/ref&gt;
[[Attēls:Pieminekla demontaza.jpg|thumb|235px|Pārdaugavas pieminekļa demontāža]]

=== Augusts ===
* {{dat||8|3|n}} — [[Kanbera|Kanberā]] atklāta [[Latvijas vēstniecība Austrālijā|Latvijas vēstniecība]] [[Austrālija|Austrālijā]],.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/kanbera-atklata-latvijas-vestnieciba-australija.a467840/|title=Kanberā atklāta Latvijas vēstniecība Austrālijā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-08-03|language=lv}}&lt;/ref&gt;
* [[9. augusts|9]]-{{dat||8|10|n}} — vizītē Latvijā uzturējās ASV aizsardzības sekretārs [[Loids Ostins]], kuras laikā viņš tikās ar valsts prezidentu [[Egils Levits|Egilu Levitu]], ministru prezidentu [[Arturs Krišjānis Kariņš|Krišjāni Kariņu]] un aizsardzības ministru [[Artis Pabriks|Arti Pabriku]]. Tikšanās laikā tika apspriesti vairāki jautājumi, tai skaitā Krievijas agresija Ukrainā, kā arī iespējas [[NATO]] drošības stiprināšanai.&lt;ref&gt;[https://www.delfi.lv/news/national/politics/latviju-apmekles-asv-aizsardzibas-sekretars-loids-ostins.d?id=54614432 Latviju apmeklēs ASV aizsardzības sekretārs Loids Ostins] Delfi.lv&lt;/ref&gt;
* {{dat||8|11|n}} — [[13. Saeima|Saeima]] pieņēma paziņojumu par Krievijas atzīšanu kā terorisma atbalstošu valsti. Drīz vien pēc lēmuma pieņemšana Saeimas mājaslapa piedzīvoja kiberuzbrukumu.&lt;ref&gt;[https://www.delfi.lv/news/national/politics/saeimas-pazinojums-par-krieviju-terorisma-atbalstitaju-izsauc-kiberuzbrukumu.d?id=54631040 Saeimas paziņojums par Krieviju — terorisma atbalstītāju — izsauc kiberuzbrukumu] Delfi.lv&lt;/ref&gt;
* {{dat||8|25|n}} — demontēts [[Uzvaras parks|Uzvaras parkā]] esošā [[Piemineklis Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem|Pieminekļa Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem]] obelisks (skulptūru grupa demontēta jau iepriekšējā dienā).

=== Septembris ===
* {{dat||9|8|n}} — Saeima atzina [[Latvijas Pareizticīgā Baznīca|Latvijas Pareizticīgās Baznīcas]] neatkarību no Maskavas patriarhāta. Latvijas Pareizticīgās Baznīcas neatkarību atzina 73 deputāti, bet pret likuma grozījumiem balsoja opozīcijas deputātes [[Jūlija Stepaņenko]], [[Ļubova Švecova]] un [[Karina Sprūde]], atturējās [[Ainārs Vilciņš]].&lt;ref&gt;[https://www.delfi.lv/news/national/politics/saeima-atzist-latvijas-pareizticigas-baznicas-neatkaribu-no-maskavas-patriarhata.d?id=54722202 Saeima atzīst Latvijas Pareizticīgās Baznīcas neatkarību no Maskavas patriarhāta] Delfi.lv&lt;/ref&gt;

* {{dat||9|27|n}} — ņemot vērā Krievijā izsludināto mobilizāciju, [[Latvijas Republikas Ministru kabinets|Ministru kabinets]] lēma izsludināt ārkārtējo situāciju, līdz 2022. gada decembrim, uz [[Latvijas—Krievijas robeža|Latvijas un Krievijas robežas]], [[Alūksnes novads|Alūksnes]], [[Balvu novads|Balvu]] un [[Ludzas novads|Ludzas novados]]. Valdības lēmumā bija arī teikts, ka tiks slēgta [[Pededze (ciems)|Pededzes]] robežšķērsošanas vieta.&lt;ref&gt;[https://www.delfi.lv/news/national/politics/valdiba-izsludina-arkartejo-situaciju-uz-latvijas-un-krievijas-robezas.d?id=54785090 Valdība izsludina ārkārtējo situāciju uz Latvijas un Krievijas robežas] Delfi.lv&lt;/ref&gt;

* {{dat||9|29|n}} — [[Saeima]] galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Izglītības likumā un Vispārējās izglītības likumā, ar kuriem paredzēts pakāpeniski — līdz 2025. gadam — izglītības programmas īstenot tikai [[Valsts valoda|valsts valodā]].&lt;ref&gt;[https://www.delfi.lv/news/national/politics/izglitiba-latvija-bus-tikai-valsts-valoda-lemj-saeima.d?id=54792694 Izglītība Latvijā būs tikai valsts valodā, lemj Saeima]&lt;/ref&gt;

=== Oktobris ===
* {{dat||10|1|n}} — notika [[14. Saeimas vēlēšanas]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cvk.lv/lv/velesanas/saeimas-velesanas/14-saeimas-velesanas|title=14. Saeimas vēlēšanas {{!}} Centrālā vēlēšanu komisija|website=www.cvk.lv|access-date=2022-08-03}}&lt;/ref&gt;

=== Novembris ===
* {{dat||11|1|n}} — darbu uzsāka [[14. Saeima]].&lt;ref&gt;[https://www.delfi.lv/news/national/politics/ievelets-14-saeimas-prezidijs.d?id=54899400 Ievēlēts 14. Saeimas prezidijs]&lt;/ref&gt;
* {{dat||11|25|n}} — pēc Augstākās tiesas lēmuma, amatu zaudēja [[Jūrmala]]s [[Jūrmalas pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētājs]] [[Gatis Truksnis]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/7656704/lidz-ar-notiesajoso-spriedumu-truksnis-zaude-mera-amatu|title=Līdz ar notiesājošo spriedumu Truksnis zaudē mēra amatu|website=www.tvnet.lv, [[LETA]]|access-date=2022-11-25|language=lv}}&lt;/ref&gt;

=== Decembris ===
* {{dat||12|6|n}} — Latvijā strādājošajai [[Krievija]]s neatkarīgajai televīzijas programmai ''[[TV Rain]]'' (''Doždj'') [[NEPLP]] lēmusi anulēt apraides atļauju saistībā ar draudiem valsts drošībai un sabiedriskajai kārtībai. Televīzijas kanāls no apraides pazudīs 8. decembrī. Līdz ar šo kanāls zaudēs arī licenci raidīšanai [[Eiropas Savienība]]s teritorijā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/saistiba-ar-draudiem-valsts-drosibai-neplp-anule-tv-dozdj-apraides-atlauju.a485625/|title=Saistībā ar draudiem valsts drošībai NEPLP anulē TV «Doždj» apraides atļauju|publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]]|date=2022. gada 6. decembris}}&lt;/ref&gt;
* {{dat||12|12|n}} — [[Finanšu un kapitāla tirgus komisija]]s (FKTK) padome apturēja ''[[Baltic International Bank]]'' finanšu pakalpojumu sniegšanu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/fktk-aptur-finansu-pakalpojumu-sniegsanu-baltic-international-bank.a486684/|title=FKTK aptur finanšu pakalpojumu sniegšanu «Baltic International Bank»|publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]]|date=2022. gada 12. decembris}}&lt;/ref&gt;
* {{dat||12|14|n}} — [[14. Saeima]] ar 54 balsīm &quot;par&quot; apstiprināja [[Kariņa 2. Ministru kabinets|Kariņa 2. Ministru kabinetu]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/divarpus-menesus-pec-saeimas-velesanam-apstiprina-karina-otro-valdibu.a486948/|title=Divarpus mēnešus pēc Saeimas vēlēšanām apstiprina Kariņa otro valdību|publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]]|date=2022. gada 14. decembris}}&lt;/ref&gt;
* {{dat||12|19|n}} — Rīgā notika Apvienoto reaģēšanas spēku valstu un valdību vadītāju sanāksme, kurā piedalijās [[Arturs Krišjānis Kariņš|Kariņš]], [[Apvienotās Karalistes premjerministrs]] [[Rišī Sūneks]], Dānijas vicepremjers, aizsardzības ministrs Jakobs Elemans-Jensens, Igaunijas premjerministre [[Kaja Kallasa]], Islandes premjerministre [[Katrīna Jakobsdotira]], Lietuvas prezidents [[Gitans Nausēda]], Nīderlandes aizsardzības ministre Kaisa Olongrēna, Norvēģijas premjerministrs [[Jūnass Gārs Stēre]], Somijas prezidents [[Sauli Nīniste]] un Zviedrijas premjeministrs [[Ulfs Kristersons]]. Sanāksmē tika pārrunāts Krievijas agresīvais karš Ukrainā un no tā izrietošās izmaiņas drošības situācijā Ziemeļatlantijas, Baltijas jūras un Tālo Ziemeļu reģionos, īpaši pievēršoties valstu sadarbībai tālākās palīdzības sniegšanā Ukrainai tās cīņā pret agresoru un pasākumiem reģionālās drošības vides uzlabošanai.&lt;ref&gt;[https://www.delfi.lv/news/national/politics/sunaks-akcente-militara-atbalsta-turpinasanu-ukrainai.d?id=55054566 Sunaks akcentē militārā atbalsta turpināšanu Ukrainai], Delfi.lv&lt;/ref&gt;
* {{dat||12|22|n}} — labdarības akcijā &quot;[[Dod pieci]]&quot;, Latvijā nonākušo ukraiņu bēgļu bērnu atbalstam, saziedota rekordliela summa — {{sk|804384}} euro.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|title = «Dod pieci!» noslēdzas ar 804 384 eiro ziedojumu ukraiņu bērniem; ieiet vēsturē ar vairākiem rekordiem|publisher = [[lsm.lv|Latvijas Sabiedriskie mediji]]|date = 2022. gada 22. decembrī|accessdate = 2022. gada 23. decembrī|url = https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/dod-pieci-nosledzas-ar-804-384-eiro-ziedojumu-ukrainu-berniem-ieiet-vesture-ar-vairakiem-rekordiem.a488444/}}&lt;/ref&gt;

== Miruši ==

=== Janvāris ===
* [[6. janvāris]] — [[Ināra Ņefedova]], mākslas zinātniece, [[Latvijas Nacionālais mākslas muzejs|Latvijas Nacionālā mākslas muzeja]] ilggadēja direktore (dzimusi 1930. gadā)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/maksla/muziba-devusies-makslas-zinatniece-inara-nefedova.a437728/|title=Mūžībā devusies mākslas zinātniece Ināra Ņefedova|last=lsm.lv|website=lsm.lv|access-date=2022-01-06|date=2021-01-06|language=lv}}&lt;/ref&gt;
* [[13. janvāris]] — [[Valdis Krastiņš]], politiķis, diplomāts, mūzikas pedagogs (dzimis 1927. gadā)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/muziba-devies-bijusais-vestnieks-valdis-krastins.d?id=53950481|title=Mūžībā devies bijušais vēstnieks Valdis Krastiņš|last=delfi.lv|website=delfi.lv|access-date=2022-01-13|date=2021-01-13|language=lv}}&lt;/ref&gt;
* [[17. janvāris]]:
** [[Ilmārs Dāliņš]], fiziķis, seismologs un politiķis (dzimis 1927. gadā)
** [[Lūcija Ņefedova]], teātra režisore (dzimusi 1933. gadā)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/kultura/news/in-memoriam/muziba-devusies-latvijas-amatierteatru-kustibas-legenda-rezisore-lucija-nefedova.d?id=53961625|title=Mūžībā devusies Latvijas amatierteātru kustības leģenda, režisore Lūcija Ņefedova|last=delfi.lv|website=delfi.lv|access-date=2022-01-17|date=2021-01-17|language=lv}}&lt;/ref&gt;
* [[21. janvāris]] — [[Arnis Līcītis]], aktieris (dzimis 1946. gadā)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/kultura/news/in-memoriam/muziba-devies-aktieris-arnis-licitis.d?id=53978110|title=Mūžībā devies aktieris Arnis Līcītis|last=delfi.lv|website=delfi.lv|access-date=2022-01-21|date=2021-01-21|language=lv}}&lt;/ref&gt;
* [[23. janvāris]] — [[Andrievs Ezergailis]], vēsturnieks (dzimis 1930. gadā)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/muziba-devies-vesturnieks-andrievs-ezergailis.d?id=53979830|title=Mūžībā devies vēsturnieks Andrievs Ezergailis|publisher=delfi.lv}}&lt;/ref&gt;
* [[28. janvāris]] — [[Edvīns Zariņš]], mūziķis (dzimis 1954. gadā)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.apollo.lv/7441446/miris-grupas-dakota-lideris-edvins-zarins|title=Miris grupas &quot;Dakota&quot; līderis Edvīns Zariņš|publisher=apollo.lv}}&lt;/ref&gt;

=== Februāris ===
* [[2. februāris]] — [[Rolands Rikards]], zinātnieks un politiķis (dzimis 1942. gadā)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/485394-muziba-devies-viens-no-4maija-neatkaribas-deklaracijas-autoriem-rolands-rikards|title=Mūžībā devies viens no četriem sākotnējiem 1990. gada 4. maija Neatkarības deklarācijas autoriem, profesors Rolands Rikards, informē Valsts prezidents Egils Levits|publisher=jauns.lv}}&lt;/ref&gt;
* [[5. februāris]] — [[Ilmārs Verpakovskis]], futbolists un treneris (dzimis 1958. gadā)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/zinas/13788/lidzjutiba-ilmara-verpakovska-tuviniekiem-un-talanta-cienitajiem/|title=Līdzjūtība Ilmāra Verpakovska tuviniekiem un talanta cienītējim|publisher=Latvijas Futbola federācija}}&lt;/ref&gt;
* [[11. februāris]] — [[Mārtiņš Rītiņš]], šefpavārs un uzņēmējs (dzimis 1949. gadā)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/muziba-aizsaukts-izcilais-pavars-martins-ritins.d?id=53976384|title=Mūžībā aizsaukts izcilais pavārs Mārtiņš Rītiņš|publisher=Delfi.lv}}&lt;/ref&gt;
* [[15. februāris]] — [[Edgars Račevskis]], diriģents (dzimis 1936. gadā)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/kultura/news/in-memoriam/muziba-devies-dziesmu-svetku-virsdirigents-kormuzikas-legenda-edgars-racevskis.d?id=54060872|title=Mūžībā devies Dziesmu svētku virsdiriģents, kormūzikas leģenda Edgars Račevskis|publisher=Delfi.lv}}&lt;/ref&gt;
* [[17. februāris]] — [[Romāns Apsītis]], jurists un politiķis (dzimis 1939. gadā)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/muziba-devies-viens-no-neatkaribas-deklaracijas-autoriem-romans-apsitis.a444062/|title=Mūžībā devies viens no Neatkarības deklarācijas autoriem Romāns Apsītis|publisher=LSM.lv}}&lt;/ref&gt;
* [[26. februāris]] — [[Zigismunds Lorencs]], popmūziķis (dzimis 1949. gadā)

&lt;gallery&gt;
Edgars Račevskis.jpg|[[Edgars Račevskis]]
&lt;/gallery&gt;

=== Marts ===
* [[1. marts]] — [[Ziedonis Caune]], pašvaldību darbinieks (dzimis 1956. gadā)
* [[7. marts]] — [[Gina Viegliņa-Valliete]], skolotāja, literāte, publiciste un novadpētniece (dzimusi 1947. gadā)
* [[11. marts]] — [[Gunārs Janaitis]], fotogrāfs (dzimis 1934. gadā)
* [[16. marts]] — [[Dzintars Jaundžeikars]], lauksaimnieks, uzņēmējs un politiķis (dzimis 1956. gadā)
* [[18. marts]] — [[Roberts Ķīlis]], sociālantropologs, pasniedzējs un politiķis (dzimis 1968. gadā)
* [[24. marts]] — [[Mihalīna Supe]], nacionālo partizānu kustības dalībniece (dzimusi 1923. gadā)
* [[29. marts]] — [[Zigmunds Skujiņš]], rakstnieks (dzimis 1926. gadā)

&lt;gallery&gt;
Dzintars Jaundzeikars.jpg|[[Dzintars Jaundžeikars]]
Roberts Ķīlis 2013.jpg|[[Roberts Ķīlis]]
&lt;/gallery&gt;

=== Aprīlis ===
* [[8. aprīlis]] — [[Uģis Grūbe]], jurists (dzimis 1957. gadā)
* [[21. aprīlis]] — [[Jānis Kušķis]], filologs (dzimis 1930. gadā)

=== Maijs ===
* [[10. maijs]] — [[Pēteris Liepiņš]], aktieris un TV raidījumu vadītājs (dzimis 1943. gadā)
* [[17. maijs]] — [[Edvards Grūbe]], gleznotājs un pedagogs, (dzimis 1935. gadā)
* [[18. maijs]] — [[Rolands Kalniņš]], režisors (dzimis 1922. gadā)
* [[19. maijs]] — [[Sarmis Mednis]], lauksaimnieks un sabiedriskais darbinieks (dzimis 1935. gadā)
* [[29. maijs]] — [[Ausma Ziedone-Kantāne]], aktrise, sabiedriskā darbiniece, politiķe (dzimusi 1941. gadā)
* [[31. maijs]] — [[Jānis Liepiņš (rakstnieks)|Jānis Liepiņš]], rakstnieks un ārsts (dzimis 1930. gadā)

&lt;gallery&gt;
Rolands Kalniņš.jpg|[[Rolands Kalniņš]]
Ausma Ziedone Kantane.jpg|[[Ausma Ziedone-Kantāne]]
&lt;/gallery&gt;

=== Jūnijs ===
* [[13. jūnijs]] — [[Juris Utāns]], gleznotājs (dzimis 1959. gadā)
* [[17. jūnijs]] — [[Jānis Priedkalns]], ārsts, pasniedzējs, politiķis un diplomāts (dzimis 1943. gadā)
* [[22. jūnijs]] — [[Uldis Zemzaris]], gleznotājs un rakstnieks (dzimis 1928. gadā)
* [[29. jūnijs]] — [[Agate Nesaule]], rakstniece (dzimusi 1938. gadā)

=== Jūlijs ===
* [[1. jūlijs]] — [[Armands Krauliņš]], basketbola treneris (dzimis 1939. gadā)
* [[13. jūlijs]] — [[Viktors Freibergs]], kinozinātnieks, pasniedzējs (dzimis 1955. gadā)
* [[16. jūlijs]] — [[Georgs Andrejevs]], ārsts, diplomāts un politiķis (dzimis 1932. gadā)
* [[17. jūlijs]] — [[Aldis Blumbergs]], jurists un politiķis (dzimis 1969. gadā)
* [[25. jūlijs]]:
** [[Andrejs Jansons (diriģents)|Andrejs Jansons]], komponists un diriģents (dzimis 1938. gadā)
** [[Knuts Skujenieks]], dzejnieks, atdzejotājs un kritiķis, publicists (dzimis 1936. gadā)
* [[27. jūlijs]] — [[Juris Baldunčiks]], valodnieks un pedagogs (dzimis 1950. gadā)
* [[29. jūlijs]] — [[Juris Hartmanis]], datorzinātnieks (dzimis 1928. gadā)
&lt;gallery&gt;
G. Andrejevs.jpg|[[Georgs Andrejevs]]
13.Saeimas deputātu svinīgais solījums (43964002940).jpg|[[Aldis Blumbergs]]
Knuts Skujenieks 2012.jpg|[[Knuts Skujenieks]]
&lt;/gallery&gt;

=== Augusts ===
* [[1. augusts]] — [[Andrejs Rubins]], futbolists (dzimis 1978. gadā)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/54612154|title=Atvadīšanās no Andreja Rubina notiks 9. augustā|last=Sports|first=Delfi|website=delfi.lv|access-date=2022-08-09|date=2022-08-05|language=lv}}&lt;/ref&gt;
* [[3. augusts]] — [[Juris Monvīds Skalbergs]], arhitekts (dzimis 1935. gadā)
* [[6. augusts]] — [[Juris Rapa]], tēlnieks (dzimis 1946. gadā)
* [[8. augusts]] — [[Jānis Daudzvārdis]], šahists (dzimis 1942. gadā)
* [[9. augusts]] — [[Ints Ķuzis]], jurists, policijas ģenerālis un politiķis (dzimis 1962. gadā)
* [[10. augusts]] — [[Vera Hramņikova]], aktrise, režisore (dzimusi 1946. gadā)
* [[17. augusts]] — [[Tālis Millers]], ķīmiķis (dzimis 1929. gadā)
* [[19. augusts]]
** [[Dace Arāja]], aktrise, Operetes teātra soliste (dzimusi 1938. gadā)
** [[Ojārs Breģis]], tēlnieks (dzimis 1942. gadā)
* [[24. augusts]] — [[Modris Lujāns]], politiķis (dzimis 1964. gadā)
* [[26. augusts]]:
** [[Andžils Remess]], žurnālists, publicists (dzimis 1938. gadā)
** [[Helga Ingeborga Melnbārde]], keramiķe, mākslas porcelāna meistare (dzimusi 1944. gadā)
&lt;gallery&gt;
Andrejs Rubins.jpg|[[Andrejs Rubins]]
Flickr - Saeima - Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēde (10).jpg|[[Ints Ķuzis]]
&lt;/gallery&gt;

=== Septembris ===
* [[1. septembris]] — [[Andris Puriņš]], rakstnieks (dzimis 1950. gadā)
* [[5. septembris]] — [[Aivars Bogdanovičs]], aktieris (dzimis 1941. gadā)
* [[6. septembris]] — [[Hilda Žīgure]], aktrise (dzimusi 1918. gadā)
* [[19. septembris]] — [[Lija Brīdaka]], dzejniece (dzimusi 1932. gadā)
* [[20. septembris]] — [[Rišards Labanovskis]], publicists, žurnālists, tulkotājs un politiķis (dzimis 1940. gadā)
* [[22. septembris]] — [[Ēriks Tomsons]], viens no pārcēlājiem, kas Otrā pasaules kara beigās palīdzēja bēgļiem nokļūt Zviedrijā (dzimis 1918. gadā)
* [[26. septembris]] — [[Māris Purgailis]], ekonomists un politiķis. Rīgas domes priekšsēdētājs (1994—1997) (dzimis 1947. gadā)
* [[30. septembris]] — [[Dina Zuzāne]], mākslas un mūzikas mecenāte (dzimusi 1955. gadā)
&lt;gallery&gt;
Rišards Labanovskis.jpg|Rišards Labanovskis
&lt;/gallery&gt;

=== Oktobris ===
* [[2. oktobris]] — [[Jānis Valeiko]], handbola treneris (dzimis 1948. gadā)
* [[6. oktobris]] — [[Andris Buiķis]], matemātiķis un politiķis (dzimis 1939. gadā)
* [[7. oktobris]] — [[Jānis Sproģis]], dziedātājs un vokālais pedagogs (dzimis 1944. gadā)
* [[14. oktobris]] — [[Svetlana Bless]], aktrise (dzimusi 1942. gadā)
* [[17. oktobris]] — [[Aldis Lauzis]], valodnieks (dzimis 1939. gadā)
* [[18. oktobris]] — [[Andris Freibergs]], scenogrāfs un pedagogs (dzimis 1938. gadā)
* [[27. oktobris]] — [[Inese Birzniece]], juriste un politiķe (dzimusi 1951. gadā)
&lt;gallery&gt;
12.Saeimas deputātu svinīgais solījums (15531186787).jpg|[[Andris Buiķis]]
AldisLauzis.png|[[Aldis Lauzis]]
&lt;/gallery&gt;

=== Novembris ===
* [[7. novembris]] — [[Osvalds Zvejsalnieks]], mākslinieks, pasniedzējs un politiķis (dzimis 1944. gadā)
* [[12. novembris]]:
** [[Jānis Ķīsis]], ārsts-dermatologs un pasniedzējs (dzimis 1956. gadā)
** [[Velta Skurstene]], aktrise (dzimusi 1930. gadā)
* [[21. novembris]] — [[Jānis Rozenfelds]], jurists, profesors (dzimis 1946. gadā)
* [[27. novembris]] — [[Ēriks Žagars]], vēsturnieks, pedagogs, vēstures popularizators (dzimis 1935. gadā)
* [[30. novembris]] — [[Meinhards fon Gerkāns]], Latvijā dzimis vācu arhitekts (dzimis 1935. gadā)

=== Decembris ===
* [[1. decembris]] — [[Haralds Sīmanis]], dziesminieks (dzimis 1951. gadā)
* [[9. decembris]] — [[Velta Sniķere]], dzejniece un jogas skolotāja (dzimusi 1920. gadā)
* [[10. decembris]] — [[Džeimss Rozītis]], ārsts (dzimis 1963. gadā)
* [[13. decembris]]:
** [[Anita Liepa]], rakstniece (dzimusi 1928. gadā)
** [[Ilmārs Reinholds Drēziņš]], būvinženieris (dzimis 1930. gadā)
* [[23. decembris]] — [[Anatolijs Ņikitins]], ķirurgs (dzimis 1928. gadā)
* [[24. decembris]] — [[Jānis Eichmanis]], diplomāts (dzimis 1942. gadā)
* [[27. decembris]] — [[Sandra Landorfa]], rakstniece, žurnāliste (dzimusi 1967.gadā)
&lt;gallery&gt;
H Simanis 2006 alb.jpg|[[Haralds Sīmanis]]
IlmarsReinholdsDrezins Croix-de la-reconnaissance 2021-08-19aug.jpg|[[Ilmārs Reinholds Drēziņš]]
&lt;/gallery&gt;

== Skatīt arī ==
* [[2022. gads]]
* [[Latvija]]
* [[Latvijas vēsture]]
* [[Latvijas klimats]]

== Atsauces ==
{{atsauces|30em}}

[[Kategorija:2022. gads|Latvija]]
[[Kategorija:2022. gads Latvijā| ]]
[[Kategorija:Notikumi Latvijā pēc gada]]</text>
      <sha1>n4lplkjw1awgwk4jux7pj2w8wy10p89</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Korejas Demilitarizētā zona</title>
    <ns>0</ns>
    <id>497876</id>
    <revision>
      <id>4047713</id>
      <parentid>3843693</parentid>
      <timestamp>2024-04-25T13:44:13Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="9238" xml:space="preserve">{{Militārās konstrukcijas infokaste|name=Korejas DMZ|native_name=한반도 비무장 지대&lt;br /&gt;Hanbando Bimujang jidae|image=File:070401 Panmunjeom3.jpg|caption=Skats uz Ziemeļkoreju no Kopīgās Drošības zonas|location=[[Korejas pussala]]|image_map=Korea DMZ.svg|image_map_caption=Korejas DMZ ir iezīmēta ar sarkano. Zilā līnija apzīmē starptautisko robežu.
|type=[[Demilitarizēta zona]]
|builder           = {{plainlist|
*[[Korejas Tautas Demokrātiskā Republika]]
*[[Korejas Republika]]
*[[Apvienoto Nāciju Organizācija]]
 }}
| length           = {{250 km}}
| used             = kopš {{start date|1953|07|27|df=y}}
| condition        = Darbojas pilnā apmērā
| open_to_public   = Nē; piekļuvi sniedz tikai Ziemeļkoreja vai Apvienoto Nāciju komandvienība 
| events           = Korejas sadalīšana
}}

[[Attēls:070401 Panmunjeom3.jpg|320px|thumb|ASV un Dienvidkorejas karavīri apgabalā, uz dienvidiem no robežas]]
[[Attēls:DMZ seen from the north, 2005.jpg|320px|thumb|Ziemeļkorejas karavīri apgabalā, uz ziemeļiem no robežas]]
[[Attēls:Korea DMZ sentry.jpg|320px|thumb|Ieeja ZDC no [[Dienvidkorejas]]]]

'''Korejas Demilitarizētā zona''' (한반도 비무장 지대, romanizēta kā ''Hanbando Bimujang Jidae'') ir [[sauszeme]]s josla, kas stiepjas pāri [[Korejas pussala]]i netālu no 38. ziemeļu platuma paralēles. [[Demilitarizēta zona|Demilitarizētā zona]] (DMZ) ir robežbarjera, kas sadala Korejas pussalu aptuveni uz pusēm. Tā tika izveidota kā buferzona starp [[Ziemeļkoreja|Ziemeļkoreju]] un [[Dienvidkoreja|Dienvidkoreju]] saskaņā ar 1953. gada Korejas pamiera vienošanos, ko noslēdza Ziemeļkoreja, [[Ķīna]] un Apvienoto Nāciju komandvienība.

Demilitarizētā zona ir 250 kilometrus gara&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://earthobservatory.nasa.gov/images/3660/korean-demilitarized-zone|title=Korean Demilitarized Zone|website=earthobservatory.nasa.gov|access-date=2021-11-29|date=2003-07-28|language=en}}&lt;/ref&gt; un aptuveni 4 kilometrus plata. Zonā un tās apkārtnē ir bijuši vairāki starpgadījumi, kas ir prasījuši abu pušu militārpersonu un civiliedzīvotāju dzīvības. DMZ iekšienē, netālu no zonas rietumu robežas, ir tikšanās punkts (Kopīgā Drošības zona), kur notiek sarunas starp abām nācijām.

== Atrašanās vieta ==
Korejas Demilitarizētā zona krusto, bet pilnībā nesakrīt ar 38. ziemeļu paralēli, kas bija robežšķirtne pirms [[Korejas karš|Korejas kara]]. DMZ rietumu daļa atrodas uz dienvidiem no paralēles, un austrumu daļa atrodas uz ziemeļiem no paralēles.

Demilitarizētā zona ir 250 km (160 jūdzes) gara,&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; aptuveni 4 km (2,5 jūdzes) plata. Kaut arī zona ir demilitarizēta, robeža aiz tās ir viena no militarizētākajām vietām pasaulē.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://foreignpolicy.com/2011/06/24/the-worlds-most-dangerous-borders/|title=The World's Most Dangerous Borders|last=Walker|first=Philip|website=Foreign Policy|access-date=2021-11-29|language=en-US}}&lt;/ref&gt; DMZ turpinās arī [[Dzeltenā jūra|Dzeltenajā jūrā]], tur to sauc par Ziemeļu robežlīniju, taču tās precīzā atrašanās vieta nav noteikta 1953. gada pamierā, tāpēc ir radušās neskaitāmas strīdsituācijas. Militarizēta ir arī piekraste un salas abās pusēs Ziemeļu robežlīnijai.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Maritiem afbakeningsrecht|url=https://books.google.lv/books?id=x-VYb-wida8C&amp;pg=PA314&amp;redir_esc=y#v=onepage&amp;q&amp;f=false|publisher=Martinus Nijhoff Publishers|date=1994-09-09|isbn=978-0-7923-3082-0|first=Alex G. Oude|last=Elferink}}&lt;/ref&gt;

== Transports ==
[[Attēls:Korea at night.png|thumb|Korejas Demilitarizētā zona naktī ir redzama no kosmosa, jo [[Korejas pussala]]s ziemeļu pusē ir ievērojams gaismas trūkums]]

[[Panmundžoma]] (''Panmunjeom'') ir vieta, kur notika [[Korejas karš|Korejas kara]] izbeigšanas sarunas. Šis ir galvenais cilvēku darbības centrs DMZ. Ciemats atrodas uz galvenās šosejas un netālu no dzelzceļa, kas savieno abas Korejas.
 
[[Dzelzceļš]], kas savieno [[Seula|Seulu]] un [[Phjončhana|Phjončhanu]], pirms 1940. gada sadalīšanas tika saukts par Kjongī līniju. Šobrīd Dienvidkoreja izmanto tās sākotnējo nosaukumu, bet Ziemeļkoreja maršrutu sauc par ''P'yŏngbu'' līniju. Dzelzceļa līnija pārsvarā tiek izmantota materiālu un dienvidkorejiešu strādnieku pārvadāšanai uz Kesongas industriālo reģionu. Šī gadsimta sākumā veiktā dzelzceļa atkalsavienošana tiek uzskatīta par pierādījumu vispārīgo attiecību uzlabošanai starp abām valstīm.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://english.hani.co.kr/arti/english_edition/e_northkorea/375550.html|title=Inter-Korean economic cooperation Kaesong office reopens|website=english.hani.co.kr|access-date=2021-11-29}}&lt;/ref&gt;

Vienīgais kopīgais ceļš starp abām Korejas pussalas valstīm (Dienvidkorejā vēsturiski zināms arī kā Šoseja Nr. 1) atrodas Panmundžomā. Citi Dienvidkorejas un Ziemeļkorejas ceļi beidzas Kopīgajā Drošības zonā; pat tur ceļi nesavienojas, jo visu zonu sadala 20 cm plata betona josla. Cilvēkiem, kam izsniegtas retās robežšķērsošanas atļaujas, tas ir jādara kājām.

2007. gadā Korejas austrumu krastā jaunajā Tonghē līnijā DMZ šķērsoja pirmais vilciens uz Kumganga kalna tūrisma reģionu. Līdz maršruta slēgšanai 2008. gada jūlijā DMZ šķērsoja vairāk nekā miljons civiliedzīvotāju. Maršrutu slēdza, jo vizītes laikā tika nošauta 53 gadus veca dienvidkorejiešu tūriste.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.chinadaily.com.cn/world/2008-07/12/content_6839889.htm|title=ROK woman tourist shot dead at DPRK resort|website=www.chinadaily.com.cn|access-date=2021-11-29}}&lt;/ref&gt; Šobrīd dienvidkorejiešu Korejas Dzelzceļa korporācija (''Korail)'' organizē DMZ tūrisma tūres ar īpašiem DMZ tematikā noformētiem vilcieniem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.letskorail.com/ebizbf/EbizBfAboutDmz_Train.do|title=Korail|website=www.letskorail.com|access-date=2021-11-29}}&lt;/ref&gt;

2018. gada 14. oktobrī Ziemeļkoreja un Dienvidkoreja vienojās par Korejas kara laikā nojaukto dzelzceļa un sauszemes transporta ceļu atjaunošanu līdz 2018. gada beigām.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.reuters.com/article/us-northkorea-southkorea-idUSKCN1MP0D0|title=Koreas to reconnect roads, rail, U.S. concerned over easing sanctions|work=Reuters|access-date=2021-11-29|date=2018-10-15|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.telegraph.co.uk/news/2018/11/30/first-train-decade-departs-south-korea-north-korea/|title=First train in a decade departs South Korea for North Korea|work=The Telegraph|access-date=2021-11-29|date=2018-11-30|last=Avagnina|first=Gianluca|issn=0307-1235|language=en-GB}}&lt;/ref&gt;

== Ciemati ==
{{Vairāki attēli|image1=Daeseong-dong_Scene.jpg|[[Dienvidkorejas]] Daeseong-dong un tā karoga masts ar [[Dienvidkorejas]] karogu|image2=Gijeong-ri Flag.jpg|Ceturtais augstākais karoga masts pasaulē (160 m), kas plīvo ar [[Ziemeļkorejas karogu]] virs [[Kijŏng-dong]], netālu no [[Panmundžomas]]}}
[[Attēls:Propagandavillage.JPG|thumb|''Kijŏng-dong'' [[Ziemeļkorejā]], skatoties no [[Dienvidkorejas]]]]

Gan [[Ziemeļkoreja]], gan [[Dienvidkoreja]] uztur miera ciematus, kas atrodas DMZ otrās puses redzeslokā. Dienvidos [[Daeseong-dong]] tiek pārvaldīts saskaņā ar DMZ noteikumiem. Ciema iedzīvotāji tiek klasificēti kā [[Korejas Republika]]s pilsoņi, taču ir atbrīvoti no nodokļu maksāšanas un citām pilsoniskām prasībām, piemēram, militārā dienesta. Ziemeļos [[Kijŏng-dong]] ir virkne spilgti krāsotu, daudzstāvu, betonētu ēku un dzīvokļu ar elektrisko apgaismojumu. Šīs iezīmes 20. gadsimta 50. gados pārstāvēja ziemeļkorejiešiem vēl nebijušu luksusa līmeni laukos. Pilsēta bija orientēta tā, ka, skatoties no augšas, spilgti zilie jumti un baltās malas bija visizteiktākās ēku iezīmes. Tomēr, pamatojoties uz rūpīgu pārbaudi ar modernām teleskopiskām lēcām, tika apgalvots, ka ēkas ir tikai betona konstrukcijas, kurām trūkst stikla logu vai pat iekštelpu; noteiktos laikos tiek ieslēgts un izslēgts ēkas apgaismojums un sētnieku brigādes slauka tukšas ietves, cenšoties saglabāt ilūziju par aktivitāti.

== Flora un fauna ==
[[Attēls:Amur Leopard Pittsburgh Zoo.jpg|thumb|ZDC apdzīvo [[Amūras leopards]], apdraudēta suga]]

ZDC ir gandrīz neapdzīvota teritorija, un tāpēc tai ir interesants dabiskais biotops un liela ekoloģiskā bioloģiskā daudzveidība. Dažādām pētnieku grupām šajā teritorijā ir izdevies atrast vairāk nekā 50 dzīvnieku un 12 augu sugas, un tās lēš, ka var atrast vairāk nekā 80 veidu jūras sugu un 50 zīdītāju veidus. Dienvidkorejas valdība ierosināja ANO, lai [[UNESCO]] daļu ZDC pasludinātu par [[dabas rezervāts|dabas rezervātu]].

Starp sugām, kas sastopamas šajā biotopā, ir Korejas [[meža kaķis]], [[Japānas dzērve]], [[Amūras leopards]] un [[Amūras tīģeris]].

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Dienvidkoreja]]
[[Kategorija:Ziemeļkoreja]]</text>
      <sha1>bmggacf3w0nn5nv8n9217n81eb5ae9d</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4047714</id>
      <parentid>4047713</parentid>
      <timestamp>2024-04-25T13:48:43Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="9252" xml:space="preserve">{{Militārās konstrukcijas infokaste|name=Korejas DMZ|native_name=한반도 비무장 지대&lt;br /&gt;Hanbando Bimujang jidae|image=File:070401 Panmunjeom3.jpg|caption=Skats uz Ziemeļkoreju no Kopīgās Drošības zonas|location=[[Korejas pussala]]|image_map=Korea DMZ.svg|image_map_caption=Korejas DMZ ir iezīmēta ar sarkano. Zilā līnija apzīmē starptautisko robežu.
|type=[[Demilitarizēta zona]]
|builder           = {{plainlist|
*[[Korejas Tautas Demokrātiskā Republika]]
*[[Korejas Republika]]
*[[Apvienoto Nāciju Organizācija]]
 }}
| length           = {{250 km}}
| used             = kopš {{start date|1953|07|27|df=y}}
| condition        = Darbojas pilnā apmērā
| open_to_public   = Nē; piekļuvi sniedz tikai Ziemeļkoreja vai Apvienoto Nāciju komandvienība 
| events           = Korejas sadalīšana
}}

[[Attēls:070401 Panmunjeom3.jpg|320px|thumb|ASV un Dienvidkorejas karavīri dienvidos no robežas]]
[[Attēls:DMZ seen from the north, 2005.jpg|320px|thumb|Ziemeļkorejas karavīri ziemeļos no robežas]]
[[Attēls:Korea DMZ sentry.jpg|320px|thumb|Ieeja ZDC no [[Dienvidkoreja|Dienvidkorejas]] puses]]

'''Korejas Demilitarizētā zona''' (한반도 비무장 지대, romanizēta kā ''Hanbando Bimujang Jidae'') ir [[sauszeme]]s josla, kas stiepjas pāri [[Korejas pussala]]i netālu no 38. ziemeļu platuma paralēles. [[Demilitarizēta zona|Demilitarizētā zona]] (DMZ) ir robežbarjera, kas sadala Korejas pussalu aptuveni uz pusēm. Tā tika izveidota kā buferzona starp [[Ziemeļkoreja|Ziemeļkoreju]] un [[Dienvidkoreja|Dienvidkoreju]] saskaņā ar 1953. gada Korejas pamiera vienošanos, ko noslēdza Ziemeļkoreja, [[Ķīna]] un Apvienoto Nāciju komandvienība.

Demilitarizētā zona ir 250 kilometrus gara&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://earthobservatory.nasa.gov/images/3660/korean-demilitarized-zone|title=Korean Demilitarized Zone|website=earthobservatory.nasa.gov|access-date=2021-11-29|date=2003-07-28|language=en}}&lt;/ref&gt; un aptuveni 4 kilometrus plata. Zonā un tās apkārtnē ir bijuši vairāki starpgadījumi, kas ir prasījuši abu pušu militārpersonu un civiliedzīvotāju dzīvības. DMZ iekšienē, netālu no zonas rietumu robežas, ir tikšanās punkts (Kopīgā Drošības zona), kur notiek sarunas starp abām nācijām.

== Atrašanās vieta ==
Korejas Demilitarizētā zona krusto, bet pilnībā nesakrīt ar 38. ziemeļu paralēli, kas bija robežšķirtne pirms [[Korejas karš|Korejas kara]]. DMZ rietumu daļa atrodas uz dienvidiem no paralēles, un austrumu daļa atrodas uz ziemeļiem no paralēles.

Demilitarizētā zona ir 250 km (160 jūdzes) gara,&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; aptuveni 4 km (2,5 jūdzes) plata. Kaut arī zona ir demilitarizēta, robeža aiz tās ir viena no militarizētākajām vietām pasaulē.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://foreignpolicy.com/2011/06/24/the-worlds-most-dangerous-borders/|title=The World's Most Dangerous Borders|last=Walker|first=Philip|website=Foreign Policy|access-date=2021-11-29|language=en-US}}&lt;/ref&gt; DMZ turpinās arī [[Dzeltenā jūra|Dzeltenajā jūrā]], tur to sauc par Ziemeļu robežlīniju, taču tās precīzā atrašanās vieta nav noteikta 1953. gada pamierā, tāpēc ir radušās neskaitāmas strīdsituācijas. Militarizēta ir arī piekraste un salas abās pusēs Ziemeļu robežlīnijai.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Maritiem afbakeningsrecht|url=https://books.google.lv/books?id=x-VYb-wida8C&amp;pg=PA314&amp;redir_esc=y#v=onepage&amp;q&amp;f=false|publisher=Martinus Nijhoff Publishers|date=1994-09-09|isbn=978-0-7923-3082-0|first=Alex G. Oude|last=Elferink}}&lt;/ref&gt;

== Transports ==
[[Attēls:Korea at night.png|thumb|Korejas Demilitarizētā zona naktī ir redzama no kosmosa, jo [[Korejas pussala]]s ziemeļu pusē ir ievērojams gaismas trūkums]]

Panmundžoma (''Panmunjeom'') ir vieta, kur notika [[Korejas karš|Korejas kara]] izbeigšanas sarunas. Šis ir galvenais cilvēku darbības centrs DMZ. Ciemats atrodas uz galvenās šosejas un netālu no dzelzceļa, kas savieno abas Korejas.
 
[[Dzelzceļš]], kas savieno [[Seula|Seulu]] un [[Phjončhana|Phjončhanu]], pirms 1940. gada sadalīšanas tika saukts par Kjongī līniju. Šobrīd Dienvidkoreja izmanto tās sākotnējo nosaukumu, bet Ziemeļkoreja maršrutu sauc par ''P'yŏngbu'' līniju. Dzelzceļa līnija pārsvarā tiek izmantota materiālu un dienvidkorejiešu strādnieku pārvadāšanai uz Kesongas industriālo reģionu. Šī gadsimta sākumā veiktā dzelzceļa atkalsavienošana tiek uzskatīta par pierādījumu vispārīgo attiecību uzlabošanai starp abām valstīm.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://english.hani.co.kr/arti/english_edition/e_northkorea/375550.html|title=Inter-Korean economic cooperation Kaesong office reopens|website=english.hani.co.kr|access-date=2021-11-29}}&lt;/ref&gt;

Vienīgais kopīgais ceļš starp abām Korejas pussalas valstīm (Dienvidkorejā vēsturiski zināms arī kā Šoseja Nr. 1) atrodas Panmundžomā. Citi Dienvidkorejas un Ziemeļkorejas ceļi beidzas Kopīgajā Drošības zonā; pat tur ceļi nesavienojas, jo visu zonu sadala 20 cm plata betona josla. Cilvēkiem, kam izsniegtas retās robežšķērsošanas atļaujas, tas ir jādara kājām.

2007. gadā Korejas austrumu krastā jaunajā Tonghē līnijā DMZ šķērsoja pirmais vilciens uz Kumganga kalna tūrisma reģionu. Līdz maršruta slēgšanai 2008. gada jūlijā DMZ šķērsoja vairāk nekā miljons civiliedzīvotāju. Maršrutu slēdza, jo vizītes laikā tika nošauta 53 gadus veca dienvidkorejiešu tūriste.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.chinadaily.com.cn/world/2008-07/12/content_6839889.htm|title=ROK woman tourist shot dead at DPRK resort|website=www.chinadaily.com.cn|access-date=2021-11-29}}&lt;/ref&gt; Šobrīd dienvidkorejiešu Korejas Dzelzceļa korporācija (''Korail)'' organizē DMZ tūrisma tūres ar īpašiem DMZ tematikā noformētiem vilcieniem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.letskorail.com/ebizbf/EbizBfAboutDmz_Train.do|title=Korail|website=www.letskorail.com|access-date=2021-11-29}}&lt;/ref&gt;

2018. gada 14. oktobrī Ziemeļkoreja un Dienvidkoreja vienojās par Korejas kara laikā nojaukto dzelzceļa un sauszemes transporta ceļu atjaunošanu līdz 2018. gada beigām.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.reuters.com/article/us-northkorea-southkorea-idUSKCN1MP0D0|title=Koreas to reconnect roads, rail, U.S. concerned over easing sanctions|work=Reuters|access-date=2021-11-29|date=2018-10-15|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.telegraph.co.uk/news/2018/11/30/first-train-decade-departs-south-korea-north-korea/|title=First train in a decade departs South Korea for North Korea|work=The Telegraph|access-date=2021-11-29|date=2018-11-30|last=Avagnina|first=Gianluca|issn=0307-1235|language=en-GB}}&lt;/ref&gt;

== Ciemati ==
{{Vairāki attēli|image1=Daeseong-dong_Scene.jpg|[[Dienvidkorejas]] Daeseong-dong un tā karoga masts ar [[Dienvidkorejas]] karogu|image2=Gijeong-ri Flag.jpg|Ceturtais augstākais karoga masts pasaulē (160 m), kas plīvo ar [[Ziemeļkorejas karogu]] virs [[Kijŏng-dong]], netālu no [[Panmundžomas]]}}
[[Attēls:Propagandavillage.JPG|thumb|''Kijŏng-dong'' [[Ziemeļkoreja|Ziemeļkorejā]], skatoties no [[Dienvidkoreja|Dienvidkorejas]]]]

Gan [[Ziemeļkoreja]], gan [[Dienvidkoreja]] uztur miera ciematus, kas atrodas DMZ otrās puses redzeslokā. Dienvidos [[Daeseong-dong]] tiek pārvaldīts saskaņā ar DMZ noteikumiem. Ciema iedzīvotāji tiek klasificēti kā [[Korejas Republika]]s pilsoņi, taču ir atbrīvoti no nodokļu maksāšanas un citām pilsoniskām prasībām, piemēram, militārā dienesta. Ziemeļos [[Kijŏng-dong]] ir virkne spilgti krāsotu, daudzstāvu, betonētu ēku un dzīvokļu ar elektrisko apgaismojumu. Šīs iezīmes 20. gadsimta 50. gados pārstāvēja ziemeļkorejiešiem vēl nebijušu luksusa līmeni laukos. Pilsēta bija orientēta tā, ka, skatoties no augšas, spilgti zilie jumti un baltās malas bija visizteiktākās ēku iezīmes. Tomēr, pamatojoties uz rūpīgu pārbaudi ar modernām teleskopiskām lēcām, tika apgalvots, ka ēkas ir tikai betona konstrukcijas, kurām trūkst stikla logu vai pat iekštelpu; noteiktos laikos tiek ieslēgts un izslēgts ēkas apgaismojums un sētnieku brigādes slauka tukšas ietves, cenšoties saglabāt ilūziju par aktivitāti.

== Flora un fauna ==
[[Attēls:Amur Leopard Pittsburgh Zoo.jpg|thumb|ZDC apdzīvo [[Amūras leopards]], apdraudēta suga]]

ZDC ir gandrīz neapdzīvota teritorija, un tāpēc tai ir interesants dabiskais biotops un liela ekoloģiskā bioloģiskā daudzveidība. Dažādām pētnieku grupām šajā teritorijā ir izdevies atrast vairāk nekā 50 dzīvnieku un 12 augu sugas, un tās lēš, ka var atrast vairāk nekā 80 veidu jūras sugu un 50 zīdītāju veidus. Dienvidkorejas valdība ierosināja ANO, lai [[UNESCO]] daļu ZDC pasludinātu par [[dabas rezervāts|dabas rezervātu]].

Starp sugām, kas sastopamas šajā biotopā, ir Korejas [[meža kaķis]], [[Japānas dzērve]], [[Amūras leopards]] un [[Amūras tīģeris]].

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Dienvidkoreja]]
[[Kategorija:Ziemeļkoreja]]</text>
      <sha1>ozkue6dafw7kr22klogw7uzkay450sv</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Denjels Gafords</title>
    <ns>0</ns>
    <id>501139</id>
    <revision>
      <id>4048027</id>
      <parentid>4002280</parentid>
      <timestamp>2024-04-26T06:49:00Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>atj.</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5606" xml:space="preserve">{{Basketbolista infokaste
 |            vārds = Denjels Gafords
 |       vārds_orig = ''Daniel Gafford''
 |           attēls = WizardsRaptors 35 (51589304503) (cropped).jpg
 |          att_izm = 
 |         paraksts = Denjels Gafords 2021. gadā
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |      pilns vārds = 
 |           dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1998|10|1}}
 |          dz_viet = {{vieta|ASV|Arkanzasa|Eldorado}}
 |          mir_dat = 
 |         mir_viet = 
 |          tautība = 
 |           garums = 208 [[centimetrs|cm]]
 |            svars = 10 [[Kilograms|kg]]
 |              poz = [[centrs (basketbols)|centrs]], [[spēka uzbrucējs]]
 |          kar_sāk = 2019
 |         kar_beig = 
 |             alga = 
 |          iesauka = 
&lt;!------ Izglītība ------&gt;
 |       vidusskola = ''El Dorado'' ([[Arkanzasa]])
 |          koledža = 
 |       augstskola = [[Arkanzasas Universitāte]]
 |     universitāte = 
 |       izgl iest1 = 
 |   izgl iest1_nos = 
 |       izgl iest2 = 
 |   izgl iest2_nos = 
&lt;!------ Kluba informācija ------&gt;
 |              kom = {{flaga|ASV}} [[Dalasas &quot;Mavericks&quot;]]
 |           numurs = 21
 |            amats = 
 |             līga = [[Nacionālā basketbola asociācija|NBA]]
&lt;!------ Drafts ------&gt;
 |          b_klubs = 
 |           drafts = 38., otrajā kārtā
 |          dr_gads = [[2019. gada NBA drafts|2019]]
 |          dr_līga = [[Nacionālā basketbola asociācija|NBA]]
 |           dr_kom = [[Čikāgas &quot;Bulls&quot;]]
&lt;!------ Profesionālie klubi ------&gt;
 |         kl_sez 1 = {{nbay|2019|start}}—{{nbay|2020|end}}
 |          klubs 1 = {{flaga|ASV}} [[Čikāgas &quot;Bulls&quot;]]
 |         kl_sez 2 = {{nbay|2020|end}}—{{nbay|2023|end}}
 |          klubs 2 = {{flaga|ASV}} [[Vašingtonas &quot;Wizards&quot;]]
 |         kl_sez 3 = {{nbay|2023|end}}—pašlaik
 |          klubs 3 = {{flaga|ASV}} [[Dalasas &quot;Mavericks&quot;]]
&lt;!------ Karjeras statistika ------&gt;
 |   karj stat līga = 
 |      karj stat 1 = 
 | karj stat 1_dati = 
 |      karj stat 2 = 
 | karj stat 2_dati = 
 |      karj stat 3 = 
 | karj stat 3_dati = 
&lt;!------ Nacionālā izlase ------&gt;
 |       taut_sez 1 = 
 |           taut 1 = 
&lt;!------ Trenera karjera ------&gt;
 |   tr_klubs_sez 1 = 
 |       tr_klubs 1 = 
 |   tr_klubs_sez 2 = 
 |       tr_klubs 2 = 
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;
 |       sasniegumi = 
 |           aģenti = 
 |            slavz = 
 |          dzimums = 
 |        atjaunots = 
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
 |    rādīt_medaļas = 
 |      headercolor = 
 |   medaltemplates = 
}}
'''Denjels Gafords''' ({{val|en|Daniel Gafford}}; dzimis {{dat|1998|10|1}} [[Arkanzasa|Arkanzasas štatā]]) ir [[amerikāņi (nācija)|amerikāņu]] [[basketbolists]], spēlē [[centrs (basketbols)|centra]] un [[spēka uzbrucējs|spēka uzbrucēja]] pozīcijā. 2024. gadā pārstāv [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] (NBA) klubu [[Dalasas &quot;Mavericks&quot;]].

== Karjera ==
Augstskolu basketbolā pārstāvēja [[NCAA]] komandu [[Arkanzasas Universitāte]]s &quot;Razorbacks&quot;.

=== NBA ===
Pēc divām sezonām augstskolu basketbolā [[2019. gada NBA drafts|2019. gada NBA draftā]] viņu [[Čikāgas &quot;Bulls&quot;]] izraudzījās ar kopējo 38. numuru otrajā kārtā. &quot;Bulls&quot; sastāvā D. Gafords bija rezervists, spēlējot arī [[NBA G Līga|G Līgas]] komandā ''[[Windy City Bulls]]''.

2021. gada martā D. Gafords tika aizmainīts uz [[Vašingtonas &quot;Wizards&quot;]] trīs komandu maiņas darījumā, kurā bija iesaistīta arī [[Bostonas &quot;Celtics&quot;]], bet &quot;Wizards&quot; atstāja [[Mo Vāgners]]. Pirmajā nepilnajā sezonā D. Gafords bija &quot;Wizards&quot; rezerves centra spēlētājs, taču ar otrās sezonas sākumu nostiprinājās komandas starta pieciniekā.

2021. gada 18. oktobrī D. Gafords noslēdza trīs gadu līgumu ar &quot;Wizards&quot;, kura ietvaros paredzēts 40,2 miljonu dolāru liels atalgojums.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nbcsports.com/washington/wizards/daniel-gafford-gets-3-year-contract-extension-wizards|title=Gafford gets 3-year extension with Wizards|last=NBC Sports}}&lt;/ref&gt; 2022. gada aprīlī aizvadīja karjeras rezultatīvāko spēli, gūstot 24 punktus uzvarā pār [[Minesotas &quot;Timberwolves&quot;]] (132—114).

2024. gada februārī D. Gafords tika aizmainīts uz [[Dalasas &quot;Mavericks&quot;]] pret [[Ričons Holmss|Ričonu Holmsu]] un nākotnes drafta izvēli.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.mavs.com/mavs-trades/|title=Mavs busy at deadline|website=The Official Home of the Dallas Mavericks|access-date=2024-02-09|date=2024-02-09|language=en-US}}&lt;/ref&gt; Drīz pēc pievienošanās &quot;Mavericks&quot; viņš uzstādīja rekordu, trāpot grozā 33 metienus pēc kārtas, kas bija augstākais šāds sasniegums kopš [[Vilts Čemberlens|Vilta Čemberlena]] 35 iemestajiem metieniem pēc kārtas 1967. gadā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cbssports.com/nba/news/mavericks-big-man-falls-just-short-of-wilt-chamberlains-record-by-missing-first-shot-in-34-attempts/|title=Mavericks big man falls just short of Wilt Chamberlain's record by missing first shot in 34 attempts|website=CBSSports.com|access-date=2024-04-26|date=2024-03-15|language=en}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}

 
{{Dallas Mavericks spēlētāji}}

{{DEFAULTSORT:Gafords, Denjels}}
[[Kategorija:1998. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Ārkanzasā dzimušie]]
[[Kategorija:ASV basketbolisti]]
[[Kategorija:Basketbola centri]]
[[Kategorija:Čikāgas &quot;Bulls&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Vašingtonas &quot;Wizards&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Dalasas &quot;Mavericks&quot; spēlētāji]]</text>
      <sha1>5xujnubxs614i0yif7hr626c0uwf9tf</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Krievijas—Ukrainas—NATO krīze (kopš 2021)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>503656</id>
    <revision>
      <id>4047782</id>
      <parentid>4030098</parentid>
      <timestamp>2024-04-25T16:43:32Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Igaunija */ :</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="121968" xml:space="preserve">
{{notiek}}
[[Attēls:NATO 31 Members.png|thumb|270px|[[NATO]] dalībvalstis (zilā krāsā) un valstis ([[Bosnija un Hercegovina]] gaišzilā, [[Gruzija]] un [[Ukraina]] violetā krāsā), kas izteikušas vēlmi iestāties NATO. [[Kolektīvās drošības līguma organizācija]]s (KDLO) valstis ([[Krievijas Federācija]], [[Baltkrievija]], [[Armēnija]], [[Kazahstāna]]) iezīmētas sarkanā krāsā]]
[[Attēls:Russian forces near Ukraine, 2021-12-03 (crop).jpg|thumb|270px|Atslepenots ASV Izlūkdienesta 2021. gada 3. decembra pārskats par [[Krimas okupācija|Krievijas okupētajā]] [[Krima|Krimā]] un netālu no [[Krievijas—Ukrainas robeža]]s izvietotajiem [[Krievijas Bruņotie spēki|Krievijas Bruņotajiem spēkiem]]]]
[[Attēls:Possible routes of alleged Russian invasion of Ukraine (January 2022).png|thumb|270px|Krievijas armijas invāzijas plāni, ko 2021. gada 3. decembrī publicēja vācu avīze ''Bild''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|last=Julian|first=Röpcke|date=3 December 2021|title=BILD exklusiv: Russlands Kriegspläne, So könnte Putin die Ukraine vernichten|trans-title=BILD Exclusive: Russia's War Plans – How Putin could destroy Ukraine|url=https://www.bild.de/politik/ausland/politik-ausland/bild-exklusiv-russlands-kriegsplaene-so-koennte-putin-die-ukraine-vernichten-78425518.bild.html|dead-url=no|archive-url=https://web.archive.org/web/20220125140648/https://www.bild.de/politik/ausland/politik-ausland/bild-exklusiv-russlands-kriegsplaene-so-koennte-putin-die-ukraine-vernichten-78425518.bild.html|archive-date=25 January 2022|access-date=25 January 2022|website=''Bild''|language=de}}&lt;/ref&gt; un 2022. gada 13. janvārī ASV Stratēģisko un Starptautisko pētījumu centrs (CSIS)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|last1=Seth G.|first1=Jones|last2=Philip G.|first2=Wasielewski|date=13 January 2022|title=Russia's Possible Invasion of Ukraine|url=https://www.csis.org/analysis/russias-possible-invasion-ukraine|dead-url=no|archive-url=https://web.archive.org/web/20220125000731/https://www.csis.org/analysis/russias-possible-invasion-ukraine|archive-date=25 January 2022|access-date=25 January 2022|website=csis.org|publisher=Center for Strategic and International Studies}}&lt;/ref&gt;]]
'''Krievijas—Ukrainas—NATO attiecību krīze''' sākās 2021. gada martā, kad notika liela mēroga [[Krievijas Federācija]]s bruņoto spēku koncentrēšana [[Ukraina]]s robežas tuvumā. Krīze pārauga Krievijas un [[NATO]] pretstāvē, kad 2021. gada decembrī Krievijas valdība piedāvāja [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un NATO jaunu līgumu projektus, kas saturēja prasības apturēt NATO paplašināšanos un militārās infrastruktūras demontāžu tajās NATO dalībvalstīs, kas aliansē iestājās [[1997]]. gadā un vēlāk.
ASV prezidents [[Džo Baidens]] noraidīja šos līgumu projektus un brīdināja Krievijas prezidentu [[Putins|Putinu]], ka ASV noteiks Krievijai līdz šim nepieredzētas sankcijas, ja tā uzbruks Ukrainai,&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/baidens-putinu-atkartoti-bridina-par-sankcijam-uzbrukuma-gadijuma-ukrainai.a443311/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Baidens Putinu atkārtoti brīdina par sankcijām uzbrukuma gadījumā Ukrainai] lsm.lv 2022. gada 11. februārī&lt;/ref&gt; tomēr 24. februārī prezidents [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|Putins deva uzbrukuma pavēli]].&lt;ref name=&quot;24. februārī&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putina-rezims-sacis-masivu-uzbrukumu-ukrainai.a445043/ Putina režīms sācis masīvu uzbrukumu Ukrainai] lsm.lv 2022. gada 24. februārī&lt;/ref&gt;

== Krievijas prasības NATO ==
2021. gada 15. decembrī Krievijas valdība publiskoja divus līguma uzmetumus — vienu parakstīšanai ar ASV, otru ar NATO dalībvalstīm. Krievijas piedāvātā līguma ar NATO 4. pantā bija minēts sekojošais: &quot;Krievijas Federācija un visi dalībnieki, kas 1997. gada 27. maijā ir bijuši [[Ziemeļatlantijas līguma organizācija]]s dalībvalstis, attiecīgi neizvieto savus bruņotos spēkus un bruņojumu citu [[Eiropa]]s valstu teritorijās [..] Izņēmuma gadījumos, [..] kas saistīti ar nepieciešamību neitralizēt drošības apdraudējumu kādam vai vairākiem līguma dalībniekiem, tāda izvietošana var notikt ar visu dalībnieku piekrišanu.&quot;

Savukārt 7. pantā bija minēts, ka: &quot;Dalībnieki, kas ir [[Ziemeļatlantijas līguma organizācija]]s dalībvalstis, atsakās no jebkādām militārām darbībām Ukrainas teritorijā, kā arī citās [[Austrumeiropa]]s, [[Aizkaukāzs|Aizkaukāza]] un [[Centrālāzija]]s valstīs.&quot;&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/zinu-analize/de-facto-kapec-krievijas-prasitas-drosibas-garantijas-rietumvalstim-nav-pienemamas.a438074/ «De facto»: Kāpēc Krievijas prasītās drošības garantijas rietumvalstīm nav pieņemamas] lsm.lv 2022. gada 9. janvārī&lt;/ref&gt;

2022. gada 26. janvārī ASV un NATO vadība pavēstīja, ka ir iesniegta rakstiska atbilde uz Krievijas prasībām. ASV valsts sekretārs [[Entonijs Blinkens]] uzsvēra, ka ASV negrasās piekāpties jautājumos, kas saistīti ar NATO sabiedroto un Ukrainas drošību. Savukārt 17. februārī Krievijas Federācijas Ārlietu ministrija publiskoja savu atbildi ASV.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/asv-un-nato-noraida-krievijas-prasibas-aicina-risinat-konfliktu-diplomatiska-cela.a440710/ ASV un NATO noraida Krievijas prasības, aicina risināt konfliktu diplomātiskā ceļā] lsm.lv 2022. gada 26. janvārī&lt;/ref&gt;

== Vienošanās ar ĶTR ==
[[Attēls:Vladimir Putin met with Xi Jinping in advance of 2022 Beijing Winter Olympics (1).jpg|thumb|250px|Krievijas un Ķīnas prezidentu sarunas Pekinā 2022. gada 4. februārī.]]
[[Attēls:Putin-Xi press conference (2023).jpg|thumb|250px|Krievijas un Ķīnas prezidentu sarunas Maskavā 2023. gada 21. martā.]]
2022. gada sākumā [[ĶTR]] Ārlietu ministrija paziņoja, ka ministrs Vans Ji ir ticies ar Krievijas ārlietu ministru Sergeju Lavrovu un paudis &quot;sapratni un atbalstu&quot; Krievijas pozīcijai saistībā ar tā dēvētajām drošības garantijām, kuras Maskava pieprasījusi no ASV un NATO. Abas puses koordinēja savas pozīcijas reģionālos jautājumos, piemēram, par Ukrainu, Afganistānu un situāciju Korejas pussalā.

2022. gada 4. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins ieradās Pekinā, lai tiktos ar Ķīnas prezidentu Sji Dzjiņpinu un apmeklētu 2022. gada ziemas olimpisko spēļu atklāšanas ceremoniju.
Pirms tikšanās tika oficiāli pazuņots, ka abu valstu līderi apspriedīs gāzes piegādes un ciešākas finansiālās attiecības.&lt;ref&gt;[https://jauns.lv/raksts/arzemes/485455-putins-ieradies-pekina-lai-tiktos-ar-dzjinpinu-un-verotu-olimpisko-spelu-atklasanas-ceremoniju#google_vignette Putins ieradies Pekinā, lai tiktos ar Dzjiņpinu un vērotu olimpisko spēļu atklāšanas ceremoniju] jauns.lv 2022. gada 4. februārī&lt;/ref&gt;

== Konflikta eskalācija Donbasā ==
{{pamatraksts|Donbasa karš}}
2022. gada 15. februārī [[Krievijas Valsts dome]] ar 351 balsi par un 16 balsīm pret atbalstīja aicinājumu Krievijas prezidentam Putinam atzīt [[Doneckas tautas republika|Doneckas]] (DTR) un [[Luhanskas tautas republika]]s (LTR).&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-valsts-dome-aicina-putinu-atzit-doneckas-un-luhanskas-separatistu-pasludinatas-tautas-republikas.a443692/ Krievijas Valsts dome aicina Putinu atzīt Doneckas un Luhanskas separātistu pasludinātās «tautas republikas»] lsm.lv 2022. gada 15. februārī&lt;/ref&gt;
17. februārī pastiprinājās apšaudes uz separātistu kontrolētās teritorijas robežas. NATO ģenerālsekretārs [[Jenss Stoltenbergs]] paziņoja, ka vairākas pazīmes liecinot, ka Krievija mēģina radīt ieganstu, lai sāktu jaunu bruņotu uzbrukumu Ukrainai.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/nato-krievija-mekle-ieganstu-jaunam-iebrukumam-ukraina.a444089/ NATO: Krievija meklē ieganstu jaunam iebrukumam Ukrainā] lsm.lv 2022. gada 17. februārī&lt;/ref&gt;

18. februārī Ukrainas izlūkdienests paziņoja, ka prokrieviskie spēki Donbasā mīnē infrastruktūras objektus, lai tos uzspridzinātu un apsūdzētu Ukrainu teroraktos. Tajā pašā dienā Luhanskā un Doneckā notika sprādzieni, aģentūra ''RIA Novosti'' pavēstīja, ka Rostovas apgabals plāno uzņemt līdz 900 000 bēgļu no Donbasa. Savukārt 19. februārī Krievijas mediji vēstīja, ka Ukrainas drošības spēki plāno ofensīvu Donbasā, ka netālu no Krievijas-Ukrainas robežas, Rostovas apgabalā, eksplodējuši divi Ukrainas spēku raidīti šāviņi.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-ukraina-ir-eiropas-vairogs-pret-krievijas-agresiju.a444383/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Zelenskis: Ukraina ir Eiropas vairogs pret Krievijas agresiju] lsm.lv 2022. gada 19. februārī&lt;/ref&gt;

21. februārī separātistu līderi aicināja Krievijas prezidentu Putinu atzīt DTR un LTR neatkarību, tajā pašā dienā Krievijas prezidents Putins parakstīja šādu dekrētu. Eiropas Komisijas prezidente [[Urzula fon der Leiena]] paziņoja, ka Putina lēmums atzīt separātistu teritorijas ir rupjš starptautisko tiesību pārkāpums, kas apdraud Ukrainas teritoriālo vienotību un [[Minskas protokols|Minskas vienošanos]] par pamieru.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putins-izvirza-ultimatu-ukrainai-pazino-par-doneckas-un-luhanskas-tautas-republiku-atzisanu.a444638/ Putins izvirzīja ultimātu Ukrainai, paziņo par Doneckas un Luhanskas «tautas republiku» atzīšanu] lsm.lv 2022. gada 21. februārī&lt;/ref&gt;

21. februārī ASV valdība izsludināja ekonomiskas sankcijas pret DTR un LTR. 22. februārī par sankcijām pret Krieviju otrdien paziņoja arī Lielbritānijas premjers [[Boriss Džonsons|Džonsons]], nosakot sankcijas pret piecām Krievijas bankām (&quot;Rossija&quot;, &quot;Promsvjazjbank&quot;, &quot;Genbank&quot;, &quot;Industriaļnij sberegateļnij bank&quot; un &quot;Černomorskij bank rekonstrukcii i razvitija&quot;). Vācijas kanclers [[Olafs Šolcs]] paziņoja par gāzesvada &quot;[[Nord Stream 2]]&quot; sertifikācijas apturēšanu.&lt;ref name=&quot;sankcijas&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/es-vienojas-par-jaunam-sankcijam-pret-krieviju-par-iebrukumu-ukraina.a445111/ ES vienojas par jaunām sankcijām pret Krieviju par iebrukumu Ukrainā] lsm.lv 2022. gada 24. februārī&lt;/ref&gt;

== Krievijas karaspēka uzbrukums ==
{{pamatraksts|Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā}}
[[Attēls:War in Ukraine (2022) en.png|thumb|270px|Krievijas karaspēka uzbrukuma pirmā fāze]]
24. februārī Vladimirs Putins pavēstīja, ka Krievijas Federācija ir sākusi militāru operāciju Ukrainā un aicināja Ukrainas armiju nolikt ieročus. Drīz pēc tam Krievijas karaspēks sāka masīvu uzbrukumu Doneckas un Luhanskas apgabalos un raķešu uzbrukumus Ukrainas militārās infrastruktūras objektiem Kijivā, Harkivā, Odesā un citur.&lt;ref name=&quot;24. februārī&quot;/&gt;

[[ANO]] ģenerālsekretārs [[Antoniu Guterrešs|Guterrešs]] nosodīja Krievijas militāro iebrukumu Ukrainā un vērsās pie Krievijas prezidenta Putina ar aicinājumu izvest savu karaspēku no Ukrainas teritorijas. Ķīnas Ārlietu ministrija atturējās nosaukt Krievijas militāro operāciju par iebrukumu un norādīja Krievijas ārlietu ministram, ka tā saprot Maskavas &quot;saprātīgās bažas par drošības jautājumiem&quot; Ukrainā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/pasaule-reage-uz-krievijas-uzbrukumu-ukrainai-top-sankcijas-putina-rezima-izolesanai.a445047/ Pasaule reaģē uz Krievijas uzbrukumu Ukrainai: top sankcijas Putina režīma izolēšanai] lsm.lv 2022. gada 25. februārī&lt;/ref&gt;

== Reakcija uz Krievijas agresiju ==
=== Eiropas Savienība ===
24. februārī [[Eiropas Savienība]] vienojās par jaunām sankcijām pret Krieviju par iebrukumu Ukrainā. Šīs sankcijas aptvēra finanšu sektoru, enerģētiku un transportu, dubultā pielietojuma preces (militārā un nemilitārā pielietojuma preces), kā arī eksporta kontroli un eksporta finansējumu, [[Vīza|vīzu]] politiku, kā arī sarakstu ar Krievijas pilsoņiem, kuri būs pakļauti sankcijām. ES līderi arī vienojās sagatavot jaunas sankcijas pret Baltkrieviju, kuras teritorija izmantota, lai uzbruktu Ukrainai. Tomēr sankcijās neiekļāva Krievijas atslēgšanu no globālās banku transakciju sistēmas [[Vispasaules starpbanku finanšu telekomunikācijas biedrība|SWIFT]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/es-vienojas-par-jaunam-sankcijam-pret-krieviju-par-iebrukumu-ukraina.a445111/|title=ES vienojas par jaunām sankcijām pret Krieviju par iebrukumu Ukrainā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-02-28|language=lv}}&lt;/ref&gt;
27. februārī ES ārējās un drošības politikas augstais pārstāvis Žuzeps Borels paziņoja, ka [[Eiropas Savienība]]s dalībvalstis vienojās atbloķēt 450 miljonus eiro dalībvalstīm, lai tās iepirktu ieročus Ukrainai. ES dalībvalstis apstiprināja aizliegumu veikt jebkādas transakcijas ar Krievijas centrālo banku.&lt;ref name=&quot;LSM&quot;/&gt;

2. martā septiņas Krievijas bankas izslēdza no starptautiskās maksājumu sistēmas [[Vispasaules starpbanku finanšu telekomunikācijas biedrība|SWIFT]], ieviešot iepriekš apstiprinātās sankcijas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/eiropas-savieniba-izsledz-septinas-krievijas-bankas-no-swift-sistemas.a446052/|title=Eiropas Savienība izslēdz septiņas Krievijas bankas no SWIFT sistēmas|website=www.lsm.lv|access-date=2022-03-02|language=lv}}&lt;/ref&gt; Tajā pašā dienā Eiropas Savienības dalībvalstis vienojās par jaunām sankcijām Baltkrievijai par tās piedalīšanos Krievijas agresijā pret Ukrainu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/pasaule/374021-es-vienojas-par-jaunam-sankcijam-pret-baltkrieviju.htm|title=Eiropas Savienība vienojas par jaunām sankcijām pret Baltkrieviju|website=nra.lv|access-date=2022-03-02|language=lv}}&lt;/ref&gt;

17. jūnijā Eiropas Komisija nolēma ieteikt piešķirt [[ES paplašināšanās|Eiropas Savienības kandidātvalsts]] statusu Ukrainai un Moldovai.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/eiropas-komisija-iesaka-pieskirt-es-kandidatvalsts-statusu-ukrainai-un-moldovai.a461978/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Eiropas Komisija iesaka piešķirt ES kandidātvalsts statusu Ukrainai un Moldovai] lsm.lv 2022. gada 17. jūnijā&lt;/ref&gt;

23. novembrī [[Eiropas Parlaments]] (EP) pieņēma rezolūciju, ka Krievijas spēku pastrādātie tīšie uzbrukumi un zvērības pret civiliedzīvotājiem Ukrainā, civilās infrastruktūras iznīcināšana un citi nopietni [[Cilvēktiesības|cilvēktiesību]] un starptautisko humanitāro tiesību pārkāpumi ir pielīdzināmi [[terora akti]]em un uzskatāmi par kara noziegumiem. Ņemot to vērā, EP atzina Krieviju par valsti, kas atbalsta terorismu, un valsti, kas &quot;izmanto terorisma līdzekļus&quot;. EP aicināja visas Eiropas Savienības dalībvalstis izstrādāt atbilstošu tiesisko regulējumu un apsvērt iespēju iekļaut Krieviju terorisma atbalstītāju valstu sarakstā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/eiropas-parlaments-pasludina-krieviju-par-terorismu-atbalstosu-valsti.a483799/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Eiropas Parlaments pasludina Krieviju par terorismu atbalstošu valsti] lsm.lv 2022. gada 23. novembrī&lt;/ref&gt;

==== Igaunija ====
[[Attēls:Tallinn Ukraina toetusmeeleavaldus 3.jpg|thumb|Ukrainas atbalsta demonstrācija Brīvības laukumā Tallinā 26. februārī]]
[[Rīgikogu|Igaunijas Rīgikogu]] pauda atbalstu Ukrainas teritoriālajai integritātei un nosodīja Krievijas Federācijas atraisīto karu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.riigikogu.ee/tegevus/eelnoud/eelnou/|title=Eelnõu|last=plats 1a|first=Lossi|last2=Tallinn|first2=15165|website=Riigikogu|access-date=2022-03-02|language=et}}&lt;/ref&gt;
26. februārī [[Igaunijas ukraiņi|Igaunijas ukraiņu]] organizācijas un Igaunijas pilsoniskās apvienības [[Tallina]]s Vabaduses laukumā rīkoja demonstrāciju Ukrainas atbalstam, kurā piedalījās ap 30 000 cilvēku.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.err.ee/1608513611/galerii-rahvarohke-meeleavaldus-vabaduse-valjakul-ukraina-toetuseks|title=Galerii: rahvarohke meeleavaldus Vabaduse väljakul Ukraina toetuseks|last=ERR|website=ERR|access-date=2022-03-02|date=2022-02-26|language=et}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/pasaule/373519-video-tallina-ukrainas-atbalstam-pulcejusies-30-000-cilveku.htm|title=VIDEO: Tallinā Ukrainas atbalstam pulcējušies 30 000 cilvēku|website=nra.lv|access-date=2022-03-02|language=lv}}&lt;/ref&gt; Igaunijas valdība nolēma slēgt gaisa telpu Krievijas aviokompāniju lidmašīnām.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/pasaule/373488-igaunija-nolemusi-slegt-savu-gaisa-telpu-krievijas-aviokompaniju-lidmasinam.htm|title=Igaunija nolēmusi slēgt savu gaisa telpu Krievijas aviokompāniju lidmašīnām|website=nra.lv|access-date=2022-03-02|language=lv}}&lt;/ref&gt;
25. maijā Igaunijā bija reģistrēti 39 802 Ukrainas kara bēgļi. Kopumā Igaunijas robežu bija šķērsojuši 64 148 bēgļi, no kuriem 24 346 Igauniju izmantoja kā tranzīta valsti ceļā uz citām zemēm.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/igaunija-atcel-pagaidu-robezkontroli-ar-latviju.a458368/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Igaunija atceļ pagaidu robežkontroli ar Latviju] lsm.lv 2022. gada 25. maijā&lt;/ref&gt;

4. augustā Igaunijas valdība nolēma visās publiskās vietās demontēt pieminekļus ar okupācijas varas simboliku, informējot, ka valstī ir 200—400 tādu pieminekļu. 16. augustā no [[Narva]]s pievārtes uz Igaunijas Kara muzeju pārvietoja tanku [[T-34]] un vēl sešus padomju laika okupācijas pieminekļus. Plašas nekārtības pēc pieminekļu pārvietošanas neizcēlās, bet 17. augustā Igaunija piedzīvoja intensīvāko kiberuzbrukumu kopš 2007. gada. 12 pakalpojumatteices uzbrukumi (DDoS) bija vērsti pret dažādām valsts institūcijām vai to vietnēm, bet četri DDoS uzbrukumi pret privātā sektora organizācijām, atbildību par uzbrukumiem uzņēmās prokremliskais hakeru grupējums &quot;Killnet&quot;.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/pec-padomju-piemineklu-parvietosanas-igaunija-piedzivojusi-plasu-kiberuzbrukumu.a469898/ Pēc padomju pieminekļu pārvietošanas Igaunija piedzīvojusi plašu kiberuzbrukumu] lsm.lv 2022. gada 18. augustā&lt;/ref&gt;

==== Latvija ====
[[Attēls:Solidarizējoties ar ukraiņu tautu, pie Saeimas nama plīvo Ukrainas karogs 07.jpg|thumb|Protests pie Krievijas vēstniecības Rīgā 24. februārī]]
[[Attēls:Riga 05.03.2022.JPG|thumb|Gājiens &quot;Kopā ar Ukrainu! Kopā pret Putinu!&quot; pie Brīvības pieminekļa 5. martā]]
{{Pamatraksts|Latvijas reakcija uz Krievijas 2022. gada iebrukumu Ukrainā}}
No 24. līdz 28. februārim [[Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome]] (NEPLP) pieņēma lēmumu pārtraukt Krievijas un Baltkrievijas televīzijas kanālu retranslāciju Latvijā.&lt;ref name=&quot;LSM&quot;/&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Latvijā aizliedz vairāku Krievijas telekanālu translāciju |date=2022. gada 24. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/latvija-aizliedz-vairaku-krievijas-telekanalu-translaciju.a445049/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/neplp-aizliedz-latvija-retranslet-krievijas-kanalus-mir-24-un-rtvi.a445734/|title=NEPLP aizliedz Latvijā retranslēt Krievijas kanālus «MIR 24» un «RTVI»|website=www.lsm.lv|access-date=2022-02-28|language=lv}}&lt;/ref&gt;

24. februārī [[Latvijas Republikas Ārlietu ministrija]] pārtrauca izsniegt Latvijas vīzas Krievijas Federācijas pilsoņiem, izņemot gadījumos, kas saistīti ar īpašiem humāniem apsvērumiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Latvija pārtrauc izsniegt vīzas Krievijas pilsoņiem |date=2022. gada 24. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/latvija-partrauc-izsniegt-vizas-krievijas-pilsoniem.a445144/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}&lt;/ref&gt;
Apstiprināja [[Latvijas Republikas Iekšlietu ministrija]]s plānu aptuveni 10 000 Ukrainas bēgļu uzņemšanai un izmitināšanai.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Latvija gatava uzņemt 10 000 iespējamo Ukrainas bēgļu |date=2022. gada 24. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/latvija-gatava-uznemt-10-000-iespejamo-ukrainas-beglu.a445130/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}&lt;/ref&gt;

25. februārī [[Latvijas Republikas Ārlietu ministrija]] iesniedza protesta notu Krievijas Federācijai, nosodot militāro agresiju un iebrukumu Ukrainā, kas ir pretrunā visām starptautiskajām normām un pārkāpj Ukrainas suverenitātes un teritoriālo nedalāmību. Latvijas valdība atsauca savu vēstnieku Krievijā [[Māris Riekstiņš|Māri Riekstiņu]].&lt;ref&gt;[https://www.la.lv/bez-komentariem-sodien-latvijas-arlietu-ministriju-pameta-krievijas-vestniecibas-pilnvarotais-lietvedis-latvija Bez komentāriem šodien Latvijas Ārlietu ministriju pameta Krievijas vēstniecības pilnvarotais lietvedis Latvijā]. [[Latvijas Avīze]]. 2022. gada 25. februārī&lt;/ref&gt;
[[Latvijas Republikas Satiksmes ministrija|Satiksmes ministrija]] rosināja slēgt Latvijas gaisa telpu Krievijā reģistrētām aviokompānijām komerciāliem lidojumiem. Latvijas lidsabiedrība &quot;[[airBaltic]]&quot; paaugstināto risku un noteikto ierobežojumu dēļ atcēla lidojumus uz Krieviju.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/latvija/373491-latvija-nolemusi-slegt-gaisa-telpu-krievijas-lidmasinam-vel-vajadzigs-valdibas-lemums.htm|title=Latvija nolēmusi slēgt gaisa telpu Krievijas lidmašīnām; vēl vajadzīgs valdības lēmums|website=nra.lv|access-date=2022-03-02|language=lv}}&lt;/ref&gt;
28. februārī [[Saeima]] atļāva Latvijas iedzīvotājiem brīvprātīgi karot Ukrainas pusē.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/latvijas-pilsoni-ka-brivpratigie-drikstes-karot-ukrainas-puse.a445636/|title=Latvijas pilsoņi kā brīvprātīgie drīkstēs karot Ukrainas pusē|website=www.lsm.lv|access-date=2022-02-28|language=lv}}&lt;/ref&gt;
2. martā [[Valsts ieņēmumu dienests|Valsts ieņēmumu dienesta]] Muitas pārvalde iesaldēja sadarbību ar Krievijas Federālo muitas dienestu. Arī &quot;[[Latvijas pasts]]&quot; pārtrauca Krievijas un Baltkrievijas naudas pārvedumu pieņemšanu un izmaksu, preses izdevumu piegādi, tirdzniecību un komercsūtījumus.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/latvija-iesalde-attiecibas-ar-krievijas-muitu-latvijas-pasts-nepiegadas-krievijas-un-baltkrievijas-presi.a446048/|title=Latvija iesaldē attiecības ar Krievijas muitu; Latvijas Pasts nepiegādās Krievijas un Baltkrievijas presi|website=www.lsm.lv|access-date=2022-03-02|language=lv}}&lt;/ref&gt;

No 24. februāra līdz 2. martam Latvijas iedzīvotāji platformā &quot;[[ziedot.lv]]&quot; saziedoja 3,8 miljonus eiro, par miljonu eiro bija nopirkti medikamenti un pārsēji. Labdarības portāla vadītāja Rūta Dimanta Latvijas Radio pastāstīja, ka ziedojumi jau tiek izmantoti praktiskās palīdzības sniegšanai gan civiliedzīvotājiem, gan Ukrainas armijai, gan Nacionālajai gvardei.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/ziedotlv-ukrainai-savakti-jau-38-miljoni-eiro-palidziba-lidz-sim-sniegta-miljona-eiro-apmera.a446009/|title=«Ziedot.lv» Ukrainai savākti jau 3,8 miljoni eiro; palīdzība līdz šim sniegta miljona eiro apmērā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-03-02|language=lv}}&lt;/ref&gt;

3. martā otrajā un galīgajā lasījumā [[Saeima]] vienbalsīgi atbalstīja Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumprojektu, ar ko noteica papildu mehānismu, kādā Ukrainas iedzīvotāji varēja ātri saņemt atbalstu, kā arī uzturēšanās un darba tiesības Latvijā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/saeima-vienbalsigi-pienem-ukrainas-civiliedzivotaju-atbalsta-likumprojektu.a446199/|title=Saeima vienbalsīgi pieņem Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumprojektu|website=www.lsm.lv|access-date=2022-03-03|language=lv}}&lt;/ref&gt; Latvijas ārstniecības iestādes bija gatavas vienlaikus ārstēt vairākus simtus cilvēku, kuri ievainoti karā Ukrainā, informēja [[Latvijas Republikas Veselības ministrija|Veselības ministrijā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/latvijas-slimnicas-gatavas-vienlaikus-arstet-vairakus-simtus-ukrainas-kara-ievainoto.a446195/|title=Latvijas slimnīcas gatavas vienlaikus ārstēt vairākus simtus Ukrainas karā ievainoto|website=www.lsm.lv|access-date=2022-03-03|language=lv}}&lt;/ref&gt;

5. martā [[Rīga|Rīgā]] notika [[Latvijas Pilsoniskā alianse|Latvijas Pilsoniskās alianses]] rīkots gājiens &quot;Kopā ar Ukrainu! Kopā pret Putinu!&quot;. Gājiena mērķis bija atbalstīt Ukrainu tās brīvības cīņā, nosodīt Putina uzbrukumu, kā arī saliedēt Latvijas sabiedrību kopējam mērķim.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/riga-notiks-gajiens-kopa-ar-ukrainu-kopa-pret-putinu.a446434/|title=Rīgā notiks gājiens «Kopā ar Ukrainu! Kopā pret Putinu!»|website=www.lsm.lv|access-date=2022-03-05|language=lv}}&lt;/ref&gt; Gājienā no Brīvības pieminekļa līdz Ukrainas vēstniecībai piedalījās ap 30 000 cilvēku.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/video-ukrainas-atbalsta-pasakuma-riga-pulcejusies-ap-30-000-cilveku.a446539/|title=VIDEO: Ukrainas atbalsta pasākumā Rīgā pulcējušies ap 30 000 cilvēku|website=www.lsm.lv|access-date=2022-03-05|language=lv}}&lt;/ref&gt;

Tā kā Baltijas valstis nolēma slēgt Krievijas ģenerālkonsulātus Liepājā, Daugavpilī, Klaipēdā, Narvā un Tartu, tad 21. aprīlī Krievijas Ārlietu ministrija paziņoja, ka Latvijai jāslēdz savi ģenerālkonsulāti Sanktpēterburgā un Pleskavā.&lt;ref name=&quot;LSM21.aprīlī&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-21-aprilis-ukraina-turpina-atvairit-krievijas-iebrukumu.a453222/ TEKSTA TIEŠRAIDE. 21. aprīlis. Ukraina turpina atvairīt Krievijas iebrukumu] lsm.lv 2022. gada 21. aprīlī&lt;/ref&gt;
20. aprīlī Rīgā, iepretim Krievijas vēstniecībai, ap 200 sieviešu vienojās protesta akcijā pret seksuālo vardarbību un kara noziegumiem Ukrainā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/foto-video-ap-200-sieviesu-iepretim-krievijas-vestniecibai-riga-proteste-pret-seksualo-vardarbibu-kara-ukraina.a453029/ Ap 200 sieviešu iepretim Krievijas vēstniecībai Rīgā protestē pret seksuālo vardarbību karā Ukrainā] lsm.lv 2022. gada 20. aprīlī&lt;/ref&gt;
23. aprīlī Rīgā, pie Brīvības pieminekļa notika mītiņš &quot;[[Krievu balss pret karu]]&quot;, kurā bija pulcējušies aptuveni 1000 cilvēku. Pasākumā piedalījās &quot;Latvijas pilsoņi un nepilsoņi, rezidenti un jaunpienākušie, repatrianti un Krievijas Federācijas pilsoņi, kas šobrīd atrodas Latvijā&quot;,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.facebook.com/events/br%C4%ABv%C4%ABbas-pieminek%C4%BCa-laukums/%D0%B0%D0%BD%D1%82%D0%B8%D0%B2%D0%BE%D0%B5%D0%BD%D0%BD%D1%8B%D0%B9-%D0%BC%D0%B8%D1%82%D0%B8%D0%BD%D0%B3-%D1%80%D1%83%D1%81%D1%81%D0%BA%D0%B8%D0%B9-%D0%B3%D0%BE%D0%BB%D0%BE%D1%81-%D0%BF%D1%80%D0%BE%D1%82%D0%B8%D0%B2-%D0%B2%D0%BE%D0%B9%D0%BD%D1%8B-pretkara-protests-krievu-balss-pre/3225195147805208/|title=Антивоенный митинг &quot;Русский голос против войны&quot; {{!}} Pretkara protests &quot;Krievu balss pret karu&quot;|website=www.facebook.com|access-date=2022-10-19|language=lv}}&lt;/ref&gt; kā arī Ukrainas un Baltkrievijas pilsoņi. Mītiņā uzstājās Krievijas un Latvijas politiķi un sabiedriskie darbinieki.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://rus.tvnet.lv/7506952/video-v-rige-proshel-antivoennyy-miting-russkoyazychnyh-latvii-rus-tvnet-pobyval-na-meropriyatii|title=Видео &amp;#10217; В Риге прошел антивоенный митинг русскоязычных Латвии. RUS TVNET побывал на мероприятии|website=Общество|access-date=2022-10-19|date=2022-04-23|language=ru}}&lt;/ref&gt;

20. maijā Rīgā notika gājiens &quot;Par atbrīvošanos no padomju mantojuma&quot;, kurā bija pulcējušies aptuveni 5000 cilvēku. Tas tika atklāts pie [[Brīvības piemineklis|Brīvības pieminekļa]], nodziedot [[Latvijas himna|Latvijas himnu]] un noslēdzās [[Uzvaras parks|Uzvaras parkā]] ar dziesmām un runām. Pasākums noslēdzās ar komponista [[Mārtiņš Brauns|Mārtiņa Brauna]] dziesmu &quot;[[Saule, Pērkons, Daugava]]&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/gajiens-pret-padomju-mantojumu-nosledzies-bez-ipasiem-starpgadijumiem.a457794/|title=Gājiens pret padomju mantojumu noslēdzies bez īpašiem starpgadījumiem|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-21|language=lv}}&lt;/ref&gt;

9. jūnijā pēc Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) lēmuma no Latvijas informatīvās telpas pazuda 80 Krievijā reģistrētas televīzijas programmas. Tas bija pamatots ar Saeimas pieņemtajiem grozījumiem Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā, kas NEPLP piešķīra tiesības ierobežot tādu audio un audiovizuālo programmu, kā arī pakalpojumu pēc pieprasījuma izplatīšanu Latvijā no valstīm, kas grauj vai apdraud citas valsts teritoriālo integritāti, suverenitāti vai valstisko neatkarību.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/sodien-no-latvijas-informativas-telpas-pazud-visas-krievijas-tv-programmas.a460610/ Šodien no Latvijas informatīvās telpas pazūd visas Krievijas TV programmas] lsm.lv 2022. gada 9. jūnijā&lt;/ref&gt;

11. augustā Saeima pieņēma paziņojumu &quot;Par Krievijas mērķtiecīgiem militāriem uzbrukumiem Ukrainas civiliedzīvotājiem un sabiedriskajai telpai&quot;, kurā atzina Krievijas vardarbību pret civiliedzīvotājiem, kas tiek īstenota politisku mērķu sasniegšanai, par terorismu un Krieviju – par terorismu atbalstošu valsti. Saeima aicināja citas līdzīgi domājošās valstis paust šādu atzinumu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/saeima-atzist-krieviju-par-terorismu-atbalstosu-valsti.a468912/ Saeima atzīst Krieviju par terorismu atbalstošu valsti] lsm.lv 2022. gada 11. augustā&lt;/ref&gt;
Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde informēja, ka līdz jūlija vidum bija pieņemti 482 lēmumi atteikt piešķirt uzturēšanās tiesības Krievijas pilsoņiem un 106 lēmumi – Baltkrievijas pilsoņiem.

==== Lietuva ====
[[Attēls:Event-to-support-ukraine-in-kaunas-lithuania-2022-02-24.jpg|thumb|Ukrainas atbalsta pasākums [[Kauņa|Kauņā]] 24. februārī]]
24. februārī [[Lietuvas prezidentu uzskaitījums|Lietuvas prezidents]] [[Gitans Nausēda]] paziņoja par ārkārtējās situācijas ieviešanu valstī līdz 10. martam.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/pec-krievijas-iebrukuma-ukraina-izsludina-arkartejo-stavokli-lietuva.a445125/|title=Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā izsludina ārkārtējo stāvokli Lietuvā|website=lsm.lv|access-date=2022-03-02|date=2022-02-24|language=lv}}&lt;/ref&gt;
Tajā pašā dienā vakarā [[Viļņa|Viļņā]] un citās Lietuvas pilsētās notika akcija Ukrainas atbalstam. Viļņas iedzīvotāji, solidarizējoties ar Ukrainas pilsoņiem, galvaspilsētā aptuveni 15 000 cilvēki sapulcējās Neatkarības laukumā pie Seima ēkas un no turienes devās gājienā uz [[Boriss Ņemcovs|Borisa Ņemcova]] skvēru iepretī Krievijas vēstniecībai. Tur tika iedegti solidaritātes ugunskuri un notika atbalsta koncerts, kura laikā saziedoti vairāk nekā 270 000 eiro Lietuvas organizācijām, kuras uzņēmušās rūpes par Ukrainas kara bēgļiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lrt.lt/ru/novosti/17/1625508/v-vil-niuse-proshla-aktsiia-v-podderzhku-ukrainy-landsbergis-nastal-moment-istiny|title=В Вильнюсе прошла акция в поддержку Украины. Ландсбергис: настал момент истины|website=lrt.lt|access-date=2022-03-02|date=2022-02-25|language=ru}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/7462353/lietuva-ukrainas-atbalsta-akcijas-piedalas-desmitiem-tukstosi-cilveku|title=Lietuvā Ukrainas atbalsta akcijās piedalās desmitiem tūkstoši cilvēku|website=TVNET|access-date=2022-03-02|date=2022-02-24|language=lv}}&lt;/ref&gt;

25. februārī Lietuvā aizliedza retranslēt Krievijas televīzijas kanālus ''Planeta RTR'', ''Rossija 24'', ''Belarus 24'', ''NTV Mir'', ''RTR Planeta'', ''Rossija 24'', ''PBK'', ''TVCI''.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lt/a/89558877|title=LRTK dėl karo kurstymo uždraudė retransliuoti 6 rusiškas ir baltarusiškas televizijas|last=Jačauskas|first=Ignas|website=DELFI|access-date=2022-03-02|language=lt}}&lt;/ref&gt;

17. martā [[Lietuvas Republikas Seims|Lietuvas Seims]] vienbalsīgi pieņēma rezolūciju, kas aicināja Apvienoto Nāciju Organizāciju (ANO) rīkoties nekavējoties, lai nodrošinātu lidojumu aizliegumu zonu virs Ukrainas un izbeigtu masveidīgu civiliedzīvotāju bojāeju. 10. maijā [[Lietuvas parlaments]] atzina Krieviju par teroristisku valsti.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/lietuvas-parlaments-atzist-krieviju-par-teroristisku-valsti.a456156/|title=Lietuvas parlaments atzīst Krieviju par teroristisku valsti|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-16|language=lv}}&lt;/ref&gt;

=== ASV ===
21. februārī [[ASV prezidents]] [[Džo Baidens]] izdeva rīkojumu, ar kuru aizliedza ASV pilsoņiem izdarīt jaunas investīcijas tā dēvētajās Doneckas un Luganskas republikās, kā arī veikt ar šīm teritorijām tirdzniecības vai citus finanšu darījumus.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/asv-pazino-par-sankcijam-pret-prokrievisko-kaujinieku-paspasludinatajam-republikam-austrumukraina.a444665/|title=ASV paziņo par sankcijām pret prokrievisko kaujinieku pašpasludinātajām republikām Austrumukrainā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-02-28|language=lv}}&lt;/ref&gt;
24. februārī prezidents Baidens paziņoja par jaunu sankciju paketi pret Krieviju, tajā skaitā iesaldējot lielāko banku aktīvus un liedzot augsto tehnoloģiju eksportu uz Krieviju. Sankcijas ierobežoja Krievijas lielākās bankas &quot;Sberbank&quot; pieeju transakcijām dolāros. Tāpat sankcijas skāra &quot;VTB Bank&quot;, &quot;Bank Otkritie&quot;, &quot;Sovcombank OJSC&quot; un &quot;Novikombank&quot;. Sankcijas piemēroja arī vairākiem Krievijas elites pārstāvjiem un viņu ģimenes locekļiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/asv-prezidents-pazino-par-papildu-sankcijam-pret-krieviju-un-eksporta-kontroli.a445193/|title=ASV prezidents paziņo par papildu sankcijām pret Krieviju un eksporta kontroli|website=www.lsm.lv|access-date=2022-02-28|language=lv}}&lt;/ref&gt;
8. martā ASV aizliedza energoresursu (naftas, gāzes un ogļu) importu no Krievijas. Prezidents Baidens atzina, ka sankcijas pret Krieviju ietekmēs arī ASV ekonomiku, jo gaidāms degvielas cenu kāpums.&lt;ref name=&quot;LSM 8M&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/8-marts-krievija-apsauda-ukrainas-dzivojamos-rajonus-kara-beglu-skaits-sasniedzis-2-miljonus-teksta-tiesraides-arhivs.a446880/|title=8. marts. Krievija apšauda Ukrainas dzīvojamos rajonus; kara bēgļu skaits sasniedzis 2 miljonus (teksta tiešraides arhīvs)|website=www.lsm.lv|access-date=2022-03-09|language=lv}}&lt;/ref&gt;
18. martā ASV prezidents Džo Baidens brīdināja Ķīnas prezidentu [[Sji Dzjiņpins|Sju Dziņpinu]] nesniegt materiālu atbalstu Krievijai agresijā pret Ukrainu.&lt;ref name=&quot;LSM21.martā&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-21-marts-krievija-turpina-uzbrukumu-ukrainai.a448784/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=article TEKSTA TIEŠRAIDE. 21. marts. Krievija turpina uzbrukumu Ukrainai] lsm.lv 2022. gada 21. martā&lt;/ref&gt;

2022. gada 10. maijā [[ASV Kongress|ASV Kongresa]] Pārstāvju palāta ar 368 balsīm par un 57 pret (mazākā daļa no republikāņu kongresmeņiem) nolēma piešķirt Ukrainai palīdzības paketi, kas ietver militāro, humāno un ekonomisko finansējumu 40 miljardu ASV dolāru apjomā.
ASV Senātā republikāņu partijas senators [[Rends Pols]] mēģināja bloķēt šo likumprojektu,&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/asv-republikanu-senators-rends-pols-bloke-likumprojektu-par-40-miljardu-dolaru-palidzibas-paketi-ukrainai.a456570/ ASV republikāņu senators Rends Pols bloķē likumprojektu par 40 miljardu dolāru palīdzības paketi Ukrainai] lsm.lv 2022. gada 13. maijā&lt;/ref&gt; taču 17. maijā pret palīdzības palielināšanu Ukrainai nobalsoja vienīgi 11 republikāņu senatori. 
[[Attēls:Історичний виступ Володимира Зеленського у Конгресі Сполучених Штатів Америки.webm|thumb|Prezidenta Zelenska runa ASV Kongresā 2022. gada 21. decembrī]] 
2022. gadā 21. decembrī, dienu pirms ASV Senāta balsojuma par 2023. finanšu gada budžetu, Ukrainas prezidents Zelenskis negaidīti ieradās Vašingtonā un   uzrunāja ASV Kongresu. 22. decembrī ASV Senāts apstiprināja 45 miljardus dolāru palīdzību Ukrainai un tās sabiedrotajiem, turklāt dokumenta tekstā bija iekļauts arī republikāņu partijas pārstāvja [[Lindsijs Greiems|Lindsija Greiema]] piedāvājums konfiscēt krievu oligarhu aktīvus un nodot tos Ukrainai.
Par šādu ierosinājumu nobalsoja 68 senatori, 29 balsoja pret. Dokuments paredz 19,8 miljardu dolāru novirzīšanu Ukrainas karavīru un tās NATO sabiedroto apbruņošanai un apgādei, kā arī gandrīz 13 miljardus dolāru ekonomikas stabilizēšanai un zaudējumu kompensēšanai.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/asv-jaunaja-budzeta-paredz-45-miljardu-dolaru-palidzibu-ukrainai.a488498/ ASV jaunajā budžetā paredz 45 miljardu dolāru palīdzību Ukrainai]  lsm.lv 2022. gada 23. decembrī&lt;/ref&gt;

21. decembrī ASV valdība paziņoja, ka 1,85 miljardus USD lielajā militārās palīdzības paketē nodos Ukrainai zenītraķešu kompleksu ''[[MIM-104 Patriot]]'', lai palīdzētu Kijivai atvairīt pastāvīgos Krievijas raķešu uzbrukumus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/asv-pazino-par-pretgaisa-aizsardzibas-sistemu-patriot-pieskirsanu-ukrainai.a488256/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=svarigi ASV paziņo par pretgaisa aizsardzības sistēmu «Patriot» piešķiršanu Ukrainai] lsm.lv 2022. gada 21. decembrī&lt;/ref&gt;

=== Apvienotā Karaliste ===
[[Attēls:Виступ Володимира Зеленського у Парламенті Великої Британії.webm|thumb|Prezidenta Zelenska 2023. gada 8. februāra uzstāšanās Apvienotās Karalistes parlamentā]]
24. februārī [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānija]] noteica sankcijas pret piecām Krievijas bankām un trim miljardieriem. Šīs bankas ir &quot;Rossija&quot;, &quot;Promsvjazjbank&quot;, kā arī trīs bankas, kuru galvenie biroji atrodas okupētajā [[Krima|Krimā]]&amp;nbsp;— &quot;Genbank&quot;, &quot;Industriaļnij sberegateļnij bank&quot; un &quot;Černomorskij bank rekonstrukcii i razvitija&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/es-vienojas-par-jaunam-sankcijam-pret-krieviju-par-iebrukumu-ukraina.a445111/|title=ES vienojas par jaunām sankcijām pret Krieviju par iebrukumu Ukrainā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-15|language=lv}}&lt;/ref&gt;

9. maijā Lielbritānija paziņoja par jaunām tirdzniecības sankcijām Krievijai, kā arī [[Baltkrievija]]i. [[Londona]] noteica jaunus importa tarifus, to vidū arī [[Platīns|platīnam]] un [[Pallādijs|pallādijam]]. Tika noteikti arī eksporta aizliegumi rūpniecībai nepieciešamām precēm.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putins-atturejies-izsludinat-eskalaciju-kara-pret-ukrainu-aktualais-9-maija.a455828/|title=Putins atturējies izsludināt eskalāciju karā pret Ukrainu. Aktuālais 9. maijā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-15|language=lv}}&lt;/ref&gt;

13. maijā [[Apvienotās Karalistes parlaments|Lielbritānijas valdība]] paziņoja par jaunām sankcijām pret Krieviju, kas būs vērstas tieši pret Krievijas prezidentam [[Vladimirs Putins|Vladimiram Putinam]] tuvāko cilvēku loku. Sankciju sarakstā iekļauta gan bijusī mākslas vingrošanas čempione [[Aļina Kabajeva]], kas Rietumu presē dēvēta par Putina mīļāko, gan Putina bijusī sieva Ludmila.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ar-rakesu-un-aviacijas-uzbrukumiem-smagakas-cinas-turpinas-ukrainas-dienvidaustrumos-aktualais-13-maija.a456548/|title=Ar raķešu un aviācijas uzbrukumiem smagākās cīņas turpinās Ukrainas dienvidaustrumos. Aktuālais 13. maijā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-15|language=lv}}&lt;/ref&gt;

=== NATO ===
24. februārī Francijas prezidents [[Emanuels Makrons|Makrons]] aicināja sasaukt NATO samitu. 
16. maijā ziņu aģentūra “Bloomberg” izplatīja informāciju, ka jaunajā [[NATO]] stratēģiskajā koncepcijā Krievijas rīcība tiks atzīta par tiešiem draudiem. Ja 2010. gadā pieņemtajā iepriekšējā dokumentā Krievija bija nodēvēta par partneri, tad šis attiecību periods ir beidzies.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/bloomberg-jaunaja-nato-koncepcija-krievijas-uzvediba-tiks-atzita-par-tiesiem-draudiem.a456914/|title=«Bloomberg»: Jaunajā NATO koncepcijā Krievijas uzvedība tiks atzīta par tiešiem draudiem|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-16|language=lv}}&lt;/ref&gt;

21. novembrī NATO parlamentārā asambleja Madridē pieņēma rezolūciju, kurā aicināja alianses dalībvalstu valdības un parlamentus skaidri pasludināt, ka Krievija pašreizējā situācijā ir teroristiska valsts un norādīja uz nepieciešamību izveidot īpašu starptautisko tribunālu Krievijas agresijas izmeklēšanai un vainīgo sodīšanai.&lt;ref name=&quot;ReferenceA&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/nato-parlamentara-asambleja-krieviju-nodeve-par-teroristi.a483541/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article NATO parlamentārā asambleja Krieviju nodēvē par teroristi] lsm.lv 2022. gada 22. novembrī&lt;/ref&gt;

2023. gada aprīļa sākumā Polijas karabāzē pie Povidzas ciema [[Slupcas apriņķis|Slupcas apriņķī]] atklāja septiņas militārās noliktavas (''Long-Term Equipment Storage and Maintenance Complex''), kurās paredzēja izvietot vairāk nekā 2700 NATO tanku, kājnieku kaujas mašīnu un citas smagās bruņutehnikas vienību. Noliktavu kompleksa būve ilga sešus gadus un izmaksāja aptuveni 360 miljonu dolāru.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/08.04.2023-polija-atklatas-asv-armijas-ierocu-noliktavas.a504090/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Polijā atklātas ASV armijas ieroču noliktavas] lsm.lv 2023. gada 8. aprīlī&lt;/ref&gt;

== Sankcijas pret Krieviju ==
Pēc Krievijas bruņoto spēku uzbrukuma Ukrainai 24. februārī ASV prezidents Baidens paziņoja par jaunu sankciju paketi pret Krieviju, iesaldējot lielāko banku aktīvus un liedzot augsto tehnoloģiju eksportu uz Krieviju.
Sankcijas piemēroja arī Krievijas [[miljardieri]]em Genadijam Timčenko, Borisam Rotenbergam un Igoram Rotenbergam. Arī [[Eiropas Savienība|ES]] dalībvalstis vienojās par jaunām sankcijām pret Krieviju, kas stājās spēkā 25. februārī un aptvēra gan finanšu sektoru, enerģētiku un transportu, gan dubultā (militārā un nemilitārā) pielietojuma preces, gan arī eksporta kontroli un eksporta finansējumu, vīzu politiku, kā arī sarakstu ar sankcijā pakļautajiem Krievijas pilsoņiem.
[[Eiropas Komisija]]s prezidente Urzula fon der Leiena informēja, ka sankciju pakete iekļauj arī finanšu sankcijas, kas vērstas pret 70% Krievijas banku tirgus un būtiskākajiem valsts uzņēmumiem, tostarp aizsardzības jomā, sankcijas bija mērķētas uz enerģētisko sektoru, lai Krievija nespētu modernizēt savas naftas pārstrādes rūpnīcas, ES liedza lidmašīnu un tehnikas tirdzniecību Krievijas aviokompānijām.&lt;ref name=&quot;sankcijas&quot;/&gt;

25. februārī [[Eiropas Padome]] (EP) nolēma sākt procedūru, lai Krievija vairs nebūtu EP dalībvalsts, jo tā pārkāpusi EP 3. paragrāfu, kurā cita starpā norādīts, ka katrai EP dalībvalstij ir jāakceptē principi, kuri nodrošina tiesiskumu un visu cilvēku iespējas pilnā mērā baudīt cilvēka tiesības un pamatbrīvības un ka EP valstīm godprātīgi un efektīvi jāsadarbojas, īstenojot EP mērķus panākt lielāku vienotību starp dalībvalstīm, nodrošinot ideālus un principus, kuri veido dalībvalstu kopējo mantojumu un veicina ekonomisko un sociālo progresu.&lt;ref&gt;[https://www.la.lv/libina-egnere-sakta-procedura-lai-krievija-vairs-nebutu-eiropas-padomes-dalibvalsts Lībiņa-Egnere: Sākta procedūra, lai Krievija vairs nebūtu Eiropas Padomes dalībvalsts] la.lv 2022. gada 25. februārī&lt;/ref&gt;

26. februārī Latvijas Satiksmes ministrs [[Tālis Linkaits]] paziņoja, ka Krievijas aviokompāniju lidmašīnām tiks slēgta Latvijas gaisa telpa. Līdzīgi rīkojās arī Igaunijas un Lietuvas valdības, bet Čehijas, Polijas, Bulgārijas un Apvienotās Karalistes valdības lēmumus par gaisa telpas slēgšanu Krievijas lidsabiedrībām bija pieņēmušas 25. februārī.
Latvijas nacionālā aviokompānija [[airBaltic]] no 2022. gada 26. februāra uz mēnesi atcēla lidojumus uz un no Krievijas lidostām.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/latvija-slegs-gaisa-telpu-krievijas-aviokompaniju-lidmasinam-airbaltic-aptur-lidojumus-uz-krieviju.a445436/ Latvija slēgs gaisa telpu Krievijas aviokompāniju lidmašīnām, «airBaltic» aptur lidojumus uz Krieviju] lsm.lv 2022. gada 26. februārī&lt;/ref&gt;
26. februārī Vācijas valdība paziņoja, ka Rietumvalstis ir vienojušās par vairāku Krievijas banku atslēgšanu no starptautiskās maksājumu sistēmas [[SWIFT]] un liegšanu Krievijas centrālajai bankai izmantot starptautisko finanšu sistēmu [[rublis|rubļa]] kursa atbalstīšanai.
27. februārī Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena paziņoja, ka Eiropas Savienība (ES) slēgs gaisa telpu Krievijas lidmašīnām, aizliegs Kremļa propagandas kanālus ''Russia Today'' un ''Sputnik'', finansēs ieroču piegādes Ukrainai un noteiks sankcijas pret Krievijas sabiedroto Baltkrieviju.&lt;ref name=&quot;LSM&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-ukraina-turpina-atvairit-krievijas-uzbrukumu-27-februaris.a445503/ TEKSTA TIEŠRAIDE: Ukraina turpina atvairīt Krievijas uzbrukumu. 27. februāris] lsm.lv 2022. gada 27. februārī&lt;/ref&gt;

27. februārī Ukraina iesniedza prasību pret Krieviju [[ANO Starptautiskā tiesa|ANO Starptautiskajā tiesā]] [[Hāga|Hāgā]], pieprasot saukt Krieviju pie atbildības par jēdziena &quot;[[genocīds]]&quot; izkropļošanu, lai attaisnotu agresiju. Prezidents Zelenskis aicināja tiesu nekavējoties likt Krievijai pārtraukt karadarbību un sākt prasības izskatīšanu nākamnedēļ.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-iesniegusi-prasibu-pret-krieviju-ano-starptautiskaja-tiesa.a445535/ Ukraina iesniegusi prasību pret Krieviju ANO Starptautiskajā tiesā] lsm.lv 2022. gada 27. februārī&lt;/ref&gt;
27. februārī ES ārējās un drošības politikas augstais pārstāvis [[Žuzeps Borels]] paziņoja par to, ka ES dalībvalstis oficiāli apstiprinājušas aizliegumu veikt jebkādas transakcijas ar Krievijas centrālo banku, kā arī lēmumu atbloķēt 450 miljonus eiro dalībvalstīm, lai tās iepirktu ieročus Ukrainai, ieskaitot reaktīvos iznīcinātājus.&lt;ref name=&quot;LSM&quot;/&gt;
6. martā maksājumu karšu kompānijas &quot;Mastercard&quot;, &quot;Visa&quot; un &quot;American Express&quot; paziņoja par darbības pārtraukšanu Krievijā.&lt;ref name=&quot;LSM6.martā&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-6-marts-krievijas-iebrukums-ukraina-smaga-humana-situacija-mariupole.a446591/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=article TEKSTA TIEŠRAIDE: 6. marts. Krievijas iebrukums Ukrainā: smaga humānā situācija Mariupolē] lsm.lv 2022. gada 6. martā&lt;/ref&gt;
9. martā ES valstu valdības panāca vienošanās par [[kriptovalūta]]s maksājumu ierobežojumiem, lai novērstu sankciju sarakstā iekļauto personu un uzņēmumu darījumus ar šifrēto digitālo sistēmu palīdzību.&lt;ref name=&quot;LSM9.martā&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-9-marts-krievija-jau-divas-nedelas-uzbruk-ukrainai-turpinas-civiliedzivotaju-evakuacija.a447048/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=article TEKSTA TIEŠRAIDE. 9. marts. Krievija jau divas nedēļas uzbrūk Ukrainai; turpinās civiliedzīvotāju evakuācija] lsm.lv 2022. gada 9. martā&lt;/ref&gt;
1. aprīlī Kanādas premjers [[Džastins Trudo]] pauda viedokli, ka [[G20]] grupai ir jāpārvērtē Krievijas dalība grupā, arī ASV prezidents Džo Baidens iepriekš pauda viedokli, ka Krievija būtu jāizslēdz no G20, ja pārējās valstis piekrīt šādam solim. Taču Ķīna iestājās pret Krievijas izslēgšanu.

8. aprīlī Eiropas Savienība apstiprināja piekto sankciju kārtu pret Krieviju, kas pilnībā aizliedza visu veidu Krievijas ogļu importu no 2022. gada augusta. Krievijas un Baltkrievijas sauszemes un jūras kravu pārvadājumu firmām tika aizliegts darboties Eiropas Savienības valstu teritorijā. Noliedza kokmateriālu, cementa, gumijas izstrādājumu, alkoholisko dzērienu um minerālmēslu importu ES valstīs no abām agresorvalstīm.&lt;ref name=&quot;lsm.lv&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-8-aprilis-krievija-turpina-uzbrukumu-ukrainai-apsauda-kramatorskas-dzelzcela-staciju.a451556/ TEKSTA TIEŠRAIDE. 8. aprīlis. Krievija turpina uzbrukumu Ukrainai, apšauda Kramatorskas dzelzceļa staciju] lsm.lv 2022. gada 8. aprīlī&lt;/ref&gt;
8. maijā [[G7 valstis|G7 valstu]] vadītāji videokonferencē tikās ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski, pieminēja Otrā pasaules kara beigas Eiropā un paziņoja, ka apņemas pakāpeniski izbeigt savu atkarību no Krievijas energoresursiem, tai skaitā pakāpeniski atteikties vai aizliegt Krievijas naftas importu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/g7-valstis-sola-pakapeniski-atteikties-no-krievijas-naftas.a455801/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article G7 valstis sola pakāpeniski atteikties no Krievijas naftas] lsm.lv 2022. gada 8. maijā&lt;/ref&gt;

3. jūnijā Eiropas Savienība oficiāli apstiprināja sesto sankciju paketi Krievijai, kas aizliedza pirkt un importēt Krievijas [[nafta|jēlnaftu]] un vairākus naftas produktus.
No [[SWIFT]] atslēdza &quot;Sberbank&quot;, Maskavas kredītu banku, &quot;Rosseļhozbank&quot; un Baltkrievijas Attīstības un rekonstrukcijas banku. ES apturēja Krievijas valsts telekanālu &quot;RTR-Planeta&quot;, Rossija-24&quot; un &quot;Meždunarodnij TV-Centr&quot; apraidi.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/eiropas-savieniba-apstiprina-sesto-sankciju-paketi-pret-krieviju.a459908/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Eiropas Savienība apstiprina sesto sankciju paketi pret Krieviju] lsm.lv 2022. gada 3. jūnijā&lt;/ref&gt;

20. jūlijā Eiropas Savienība pasludināja sankciju septīto kārtu, cita starpā aizliedzot Krievijas [[zelts|zelta]] importu un iesaldējot bankas ''[[Sberbank]]'' aktīvus. Tajā pašā laikā tika atbloķēti Krievijas banku aktīvi, kas saistīti ar pārtikas un minerālmēslu tirdzniecību.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/es-apstiprina-krievijas-zelta-embargo-iesalde-sberbank-aktivus.a466226/ ES apstiprina Krievijas zelta embargo, iesaldē «Sberbank» aktīvus] lsm.lv 2022. gada 20. jūlijā&lt;/ref&gt;

31. augustā ES dalībvalstu ārlietu ministri vienojās apturēt 2007. gada līguma darbību par atvieglotās vīzu izsniegšanas kārtību Krievijas Federācijas pilsoņiem, bet par pilnīgu tūrisma vīzu izsniegšanas pārtraukšanu lēmums netika panākts, jo pret to iebilda Francija, Vācija un Spānija.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/eiropas-savieniba-vienojas-par-atvieglotas-vizu-izsniegsanas-kartibas-apturesanu-krievijas-pilsoniem.a471711/ Eiropas Savienība vienojas par atvieglotās vīzu izsniegšanas kārtības apturēšanu Krievijas pilsoņiem] lsm.lv 2022. gada 31. augustā&lt;/ref&gt; 
2. septembrī EK prezidente Urzula fon der Leiena aicināja noteikt cenu griestus no Krievijas piegādātajai dabasgāzei, bet [[G7]] valstu līderi plānoja šādu cenu griestu noteikšanu arī Krievijas naftai.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/pasaules-attistitakas-valstis-varetu-noteikt-cenu-griestus-krievijas-naftai-un-gazei.a472072/ Pasaules attīstītākās valstis varētu noteikt cenu griestus Krievijas naftai un gāzei] lsm.lv 2022. gada 2. septembrī&lt;/ref&gt;

Dienu pēc Krievijas iebrukuma gadadienas, 2023. gada 25. februārī, Eiropas Savienība izsludināja desmito sankciju paketi, kas noteica sankcijas pret Krievijas bankām &quot;Alfa Bank&quot;, &quot;Tinkoff Bank&quot; un &quot;Rosbank&quot;, paredzot to aktīvu iesaldēšanu, darījumu aizliegumu, kā arī atslēgšanu no [[SWIFT]]. ES sankcijām pakļāva 121 Krievijas un Irānas fiziskās un juridiskās personas, tai skaitā 96 Krievijas uzņēmumus un valsts iestādes, kā arī septiņus Irānas uzņēmumus, kas ražo Krievijai piegādātos uzbrukuma lidrobotus. Paplašināja eksportēšanai aizliegto dubultā pielietojuma preču sarakstu, iekļaujot tajā elektroniku, specializētos spēkratus, mašīnu detaļas, kravas automašīnu un lidmašīnu dzinēju rezerves daļas, antenas, celtņus, lidrobotus, retzemju metālus, elektroniskās shēmas un termokameras. Noteica arī papildus importa ierobežojumus Krievijas ražojumiem, piemēram, sintētiskā kaučuka un bitumena importam uz ES valstīm. 
Tādējādi kopējais ES eksporta ierobežojumu apjoms sasniedza 44 miljardus eiro (gandrīz puse no ES eksporta kopapjoma uz Krieviju 2021. gadā), bet kopējais importa ierobežojumu apmērs pārsniedza 90 miljardus eiro jeb 58% no 2021. gada apjoma.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/es-sankcijas-noteiktas-alfa-bank-tinkoff-bank-un-rosbank.a498237/ ES sankcijas noteiktas «Alfa Bank», «Tinkoff Bank» un «Rosbank»] lsm.lv 2023. gada 26. februārī&lt;/ref&gt;

27. augustā ES Augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos Žuzeps Borels paziņoja, ka ES imports no Krievijas 2022. gadā samazinājās par 58%, bet 2023. gada pirmajā ceturksnī par vairāk nekā 75%. Pēc viņa datiem Krievijas Federācijas iekšzemes kopprodukts 2022. gadā samazinājās par 2,1%, bet 2023. gadā tas varētu sarukt par vēl 2,5%.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/27.08.2023-eiropas-savienibas-arlietu-vaditajs-bloka-sankciju-politika-pret-krieviju-dod-rezultatus.a521680/ Eiropas Savienības ārlietu vadītājs: Bloka sankciju politika pret Krieviju dod rezultātus] lsm.lv 2023. gada 27. augustā&lt;/ref&gt;

=== Koalīcijas izveide Ukrainas atbalstam ===
26. aprīlī ASV un vēl 40 valstu pārstāvji Ramšteinas karabāzē Vācijā pieņēma lēmumu izveidot koalīciju Ukrainas atbalstam, lai apturētu Krievijas agresiju.&lt;ref name=&quot;LSM27.aprīlī&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-turpina-aizstaveties-pret-krievijas-iebrukumu-aktualais-27-aprili.a454162/ Ukraina turpina aizstāvēties pret Krievijas iebrukumu. Aktuālais 27. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 27. aprīlī&lt;/ref&gt;

Lai paātrinātu militārās tehnikas piegādes Ukrainai, 9. maijā ASV prezidents Džo Baidens parakstīja [[Lendlīze]]s likumu pēc Otrā pasaules kara laika programmas parauga, kas tolaik efektīvi palīdzēja Eiropas sabiedrotajiem pretoties nacistiskās Vācijas iebrukumam. ASV Kongress plānoja piešķirt Ukrainai gandrīz 40 miljardu dolāru vērtu militāro un humāno palīdzību.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-ar-raketem-apsauda-odesu-aktualais-10-maija.a456013/ Krievija ar raķetēm apšauda Odesu. Aktuālais 10. maijā] lsm.lv 2022. gada 10. maijā&lt;/ref&gt;

2023. gada 23. janvārī ASV karaspēka bāzē pie Ramšteinas tikās vairāk nekā 50 valstu pārstāvju. Jau pirms Ramšteinas sanāksmes ASV valdība paziņoja par bruņojuma piegādēm Ukrainai 2,5 miljardu ASV dolāru apmērā, kurās iekļāva 59 kājnieku kaujas mašīnas &quot;''[[M2/M3 Bradley|Bradley]]''&quot;, 90 bruņutransportierus &quot;''[[Stryker]]''&quot; un šāviņus reaktīvās artilērijas iekārtai &quot;[[HIMARS]]&quot; un pretgaisa aizsardzības sistēmai &quot;[[NASAMS]]&quot;. Vienpadsmit Eiropas valstis paziņoja par vairāku simtu miljonu eiro vērtu papildu militāro palīdzību Ukrainai, Apvienotā Karaliste apņēmās piegādāt 600 augstas precizitātes raķetes &quot;''[[Brimstone]]''&quot;, bet Dānija 19 pašgājējhaubices &quot;''[[CAESAR]]''&quot;.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-aicina-sabiedrotos-paatrinat-brunojuma-piegades.a492562/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Zelenskis aicina sabiedrotos paātrināt bruņojuma piegādes] lsm.lv 2023. gada 20. janvārī&lt;/ref&gt;
Somija paziņoja par 400 miljonu eiro lielu militārās palīdzības paketi Ukrainai, kurā ietilpst smagā artilērija un munīcija. Lietuva paziņoja, ka piegādās Ukrainai vairākus desmitus zenītlielgabalu &quot;L-70&quot;, munīciju un divus helikopterus &quot;[[Mi-8]]&quot; 125 miljonus eiro vērtībā. Zviedrija apņēmās sūtīt artilērijas sistēmu &quot;''[[Archer (haubice)|Archer]]''&quot;, ievērojamu militāro atbalstu apsolīja arī Kanāda. Vācija solīja piegādāt Ukrainai miljards eiro vērtu militāro palīdzību, kurā ietilpst pretgaisa aizsardzības sistēmas &quot;''[[Patriot]]''&quot;, &quot;''[[Gepard]]''&quot; un &quot;''[[IRIS-T]]''&quot;, taču vilcinājās ar tūlītēju tanku &quot;''[[Leopard 2]]''&quot; piegādi Ukrainai.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/vacija-vel-nav-pienemusi-lemumu-par-tanku-piegadem-ukrainai.a492589/ Vācija vēl nav pieņēmusi lēmumu par tanku piegādēm Ukrainai] lsm.lv 2023. gada 20. janvārī&lt;/ref&gt;
Savukārt Vācijas ārlietu ministre Annelēna Bērboka informēja, ka no Polijas valdības gaida oficiālu pieprasījumu par atļauju piegādāt tās rīcībā esošos ''Leopard'' tankus Ukrainas bruņotajiem spēkiem. Francijas prezidents Emanuels Makrons paziņoja, ka Ukrainai varētu nodot tankus &quot;''[[Leclerc]]''&quot;.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/vacija-varetu-laut-polijai-piegadat-ukrainai-tankus-leopard-tankus-varetu-nodot-ari-francija.a492826/ Vācija varētu ļaut Polijai piegādāt Ukrainai tankus «Leopard»; tankus varētu nodot arī Francija] lsm.lv 2023. gada 23. janvārī&lt;/ref&gt;
25. janvārī Vācijas valdība apstiprināja, ka Vācija piegādās &quot;''Leopard''&quot; tankus Ukrainai, kā arī atļaus citām valstīm sūtīt šos tankus uz Ukrainu. Vācijas kanclers Olafs Šolcs pavēstīja, ka sabiedrotie mēģinās pēc iespējas ātrāk sagādāt Ukrainai divus tanku bataljonus un Vācija spers pirmo soli, nosūtot ukraiņiem 14 &quot;''Leopard 2''&quot; tankus. ASV valdība gatavojās ukraiņiem piegādāt &quot;''[[Abrams]]''&quot; tankus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/vacijas-valdiba-apstiprina-leopard-tanku-sutisanu-uz-ukrainu.a493274/ Vācijas valdība apstiprina «Leopard» tanku sūtīšanu uz Ukrainu]  lsm.lv 2023. gada 25. janvārī&lt;/ref&gt;

26. janvārī Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka 12 valstis ir gatavas piegādāt tankus Ukrainai. Atbilstoši mediju aplēsēm Ukraina kopumā varētu saņemt līdz 100 tanku &quot;Leopard 2&quot;.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/rietumvalstis-apsolijusas-ukrainai-321-smago-tanku.a493752/ Rietumvalstis apsolījušas Ukrainai 321 smago tanku] lsm.lv 2023. gada 28. janvārī&lt;/ref&gt;

Aprīlī Vācija atļāva nodot Ukrainai piecus iznīcinātājus &quot;[[MiG-29]]&quot;, kurus 2003. gadā tā pārdeva Polijai. Polija pauda gatavību nodot Ukrainai ap 30 šādu iznīcinātāju.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/13.04.2023-vacija-apstiprina-polijas-pieprasijumu-nodot-mig-29-kara-lidmasinas-ukrainai.a504791/ Vācija apstiprina Polijas pieprasījumu nodot «MiG-29» kara lidmašīnas Ukrainai] lsm.lv 2023. gada 13. aprīlī&lt;/ref&gt;

== Krievijas atbildes soļi ==

25. februārī Krievija uzlika [[veto]] [[ANO Drošības padome]]s rezolūcijai, kas nosodīja agresiju Ukrainā, apstiprināja Ukrainas suverenitāti un aicināja Krieviju “nekavējoties izbeigt spēka lietošanu pret Ukrainu”. To atbalstīja 11 no 15 Drošības padomes dalībvalstīm, bet [[Ķīnas Tautas Republika]], [[Indija]] un [[Apvienotie Arābu Emirāti]] balsojumā atturējās.&lt;ref&gt;[https://www.la.lv/krievija-uzliek-veto-ano-drosibas-padomes-rezolucijai-kas-nosoda-agresiju-ukraina Krievija uzliek veto ANO Drošības padomes rezolūcijai, kas nosoda agresiju Ukrainā] la.lv 2022. gada 25. februārī&lt;/ref&gt;

Tajā pašā dienā Krievijas Ārlietu ministrija paziņoja, ka iespējamā Somijas un Zviedrijas pievienošanās NATO liktu Krievijai spert atbildes soļus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-izsaka-draudus-ari-somijai-un-zviedrijai.a445345/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=article Krievija izsaka draudus arī Somijai un Zviedrijai] lsm.lv 2022. gada 25. februārī&lt;/ref&gt;

Atbildot uz Apvienotās Karalistes (AK) valdības lēmumu aizliegt &quot;[[Aeroflot]]&quot; lidojumus savas valsts gaisa telpā, Krievija aizliedza ielidot savā gaisa telpā ar [[Apvienotā Karaliste|AK]] saistītām lidmašīnām.&lt;ref&gt;[https://www.db.lv/zinas/polija-un-cehija-gatavojas-slegt-savu-gaisa-telpu-krievijas-aviokompanijam-506452 Krievija aizliedz ar Lielbritāniju saistītām lidmašīnām ielidot savā gaisa telpā] LETA-AFP, 25.02.2022&lt;/ref&gt;

26. februārī Krievijas [[Roskomnadzor|Federālais sakaru, informācijas tehnoloģiju un plašsaziņas līdzekļu uzraudzības dienests]] pieprasīja Krievijas medijiem izdzēst visas ziņas, kurās Ukrainā notiekošais nosaukts par Krievijas “uzbrukumu, iebrukumu vai kara uzsākšanu”. Iebrukums Ukrainā esot jādēvē par “īpašu militāro operāciju Ukrainas demilitarizācijai un denacifikācijai”.&lt;ref&gt;[https://www.la.lv/hakeri-sakusi-verienigu-kiberuzbrukumu-lielakaja-dala-krievijas-televizijas-kanalu-skan-ukrainu-muzika Hakeri sākuši vērienīgu kiberuzbrukumu: lielākajā daļā Krievijas televīzijas kanālu skan ukraiņu mūzika] la.lv 2022. gada 26. februārī&lt;/ref&gt;

27. februārī Krievijas federālā gaisa transporta aģentūra &quot;Rosaviacija&quot; pavēstīja, ka slēdz savu gaisa telpu Baltijas valstu un Slovēnijas lidsabiedrībām.&lt;ref name=&quot;LSM&quot;/&gt;
Tajā pašā dienā Putins paziņoja, ka notikušas neleģitīmas sankcijas ekonomikas jomā un {{citāts|Vadošo NATO valstu augstākās amatpersonas pieļauj agresīvus izteikumus par mūsu valsti, tāpēc pavēlu aizsardzības ministram un Ģenerālštāba priekšniekam izsludināt Krievijas armijas atturēšanas spēkos īpašo kaujas dežūras režīmu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putins-pavelejis-izsludinat-ipaso-rezimu-kodolspekos.a445545/ Putins pavēlējis izsludināt īpašo režīmu kodolspēkos] lsm.lv 2022. gada 27. februārī&lt;/ref&gt;}}

28. februārī Krievija aizliedza izmantot savu gaisa telpu aviosabiedrībām no visām Eiropas Savienības valstīm, kā arī no Albānijas, Apvienotās Karalistes, Kanādas un Norvēģijas.&lt;ref name=&quot;LSM28&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-28-februari-krievija-piekto-dienu-turpina-uzbrukumu-ukrainai-sakas-sarunas.a445615/ TEKSTA TIEŠRAIDE: 28. februārī Krievija piekto dienu turpina uzbrukumu Ukrainai; sākas sarunas] lsm.lv 2022. gada 28. februārī&lt;/ref&gt;

Lai attaisnotu agresiju, 28. februārī visām Krievijas skolām izsūtīja [[propaganda]]s materiālu, kurā cita starpā bija rakstīts: {{citāts|Jau pirms vairākiem gadiem kļuva skaidrs, kas notiks, kad milzīgā, pastiprinātā Ukrainas armija, kas ir naidīgi noskaņota pret Krieviju, metīsies virsū mūsu valstij. Pēc trim, maksimums četriem gadiem Krievija būtu saskārusies nevis vienkārši ar karu, bet karu uz iznīcināšanu un pakļaušanu&quot;.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-skolas-stastis-par-nepieciesamibu-karot-pret-ukrainu.a445753/ Krievijas skolās stāstīs par nepieciešamību karot pret Ukrainu] lsm.lv 2022. gada 28. februārī&lt;/ref&gt;}}

1. martā Krievijas Ģenerālprokuratūra pieprasīja ierobežot piekļūšanu neatkarīgo mediju &quot;[[Doždj]]&quot; un &quot;[[Eho Moskvi]]&quot; saturam, jo tie esot &quot;mērķtiecīgi un sistemātiski izplatījuši informāciju ar aicinājumiem uz ekstrēmismu, vardarbību, kā arī nepārprotami melīgas liecības par Krievijas karaspēka darbību īpašo operāciju laikā Doneckas un Luhanskas tautas republiku aizsardzībai&quot;.&lt;ref name=&quot;lsm1marts&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-uzbrukuma-ukrainai-apsauda-harkovu-un-citas-pilsetas-1-marts-teksta-tiesraides-arhivs.a445730/ Krievija uzbrukumā Ukrainai apšauda Harkovu un citas pilsētas. 1. marts] lsm.lv 2022. gada 1. martā&lt;/ref&gt; &quot;Gazprom-Media&quot; holdingā ietilpstošās radiostacijas &quot;Eho Moskvi&quot; direktoru padome nolēma likvidēt radiostaciju un tās mājaslapu.

3. martā darbu bija spiests pārtraukt neatkarīgais TV kanāls “Doždj&quot;, jo Krievijas varas iestādes bloķēja televīzijas darbību it kā par viltus ziņu izplatīšanu, tomēr “Doždj” galvenais redaktors Tihons Dzjadko uzsvēra, ka tikuši stingri ievēroti Krievijas likumi, un materiālos bijušas atsauces tikai uz uzticamiem avotiem.
Interneta eksperti ziņoja arī par interneta bloķēšanu — “[[Twitter]]”, “[[Meduza]]” un [[BBC]] vietņu pieejamība Krievijā bija tikai 17%, bet “[[Facebook]]” — 30%. Bloķēšanai tika izmantoti jau iepriekš Krievijas varas iestāžu pielietoti paņēmieni.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-darbu-aptur-un-tiek-ierobezoti-neatkarigie-mediji.a446332/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Krievijā darbu aptur un tiek ierobežoti neatkarīgie mediji] lsm.lv 2022. gada 4. martā&lt;/ref&gt;

7. martā Krievijas valdība publicēja &quot;nedraudzīgo valstu sarakstu&quot;, kurā bija iekļauta Ukraina, visas [[Eiropas Savienība]]s (ES) dalībvalstis un ES neesošās [[NATO]] valstis ([[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], [[Kanāda]], [[Apvienotā Karaliste]], [[Norvēģija]], [[Melnkalne]], [[Ziemeļmaķedonija]], [[Islande]], [[Albānija]]), kā arī [[Šveice]], [[Japāna]], [[Dienvidkoreja]], [[Austrālija]], [[Jaunzēlande]], [[Ķīnas Republika|Taivāna]], [[Singapūra]], [[Sanmarīno]], [[Andora]], [[Monako]], [[Lihtenšteina]] un [[Mikronēzija (valsts)|Mikronēzija]].&lt;ref name=&quot;LSM7.martā&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-7-marts-turpinas-uzbrukumi-ukrainas-pilsetam-krievija-solijusi-atvert-humanos-koridorus.a446688/ TEKSTA TIEŠRAIDE. 7. marts. Turpinās uzbrukumi Ukrainas pilsētām, Krievija solījusi atvērt humānos koridorus] lsm.lv 2022. gada 7. martā&lt;/ref&gt;

10. martā Krievijas Ārlietu ministrija paziņoja, ka Krievija vairs nepiedalīsies [[Eiropas Padome]]s darbā.&lt;ref name=&quot;LSM10.martā&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-10-marts-krievija-uzbruk-ukrainai-arlietu-ministru-sarunas-nav-butiska-progresa.a447221/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE. 10. marts. Krievija uzbrūk Ukrainai, ārlietu ministru sarunās nav būtiska progresa] lsm.lv 2022. gada 10. martā&lt;/ref&gt;
11. martā Krievijas Ģenerālprokuratūra vērsās tiesā ar prasību pasludināt kompāniju “[[Meta (kompānija)|Meta]]” par ekstrēmistu organizāciju, kā arī bloķēt sociālās saziņas vietni “[[Instagram]]”. Krievija jau agrāk nobloķēja sociālā tīkla “[[Facebook]]” lietošanu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-11-marts-krievijas-kars-ukraina-triecieni-rietumu-pilsetam-luckai-un-ivanofrankivskai-apsaudita-ari-dnipro.a447399/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=article TEKSTA TIEŠRAIDE. 11. marts. Krievijas karš Ukrainā: triecieni rietumu pilsētām Luckai un Ivanofrankivskai; apšaudīta arī Dnipro] lsm.lv 2022. gada 11. martā&lt;/ref&gt;

13. martā Krievijas finanšu ministrs Antons Siluanovs informēja, ka sankciju dēļ Krievija nevar piekļūt savām finanšu rezervēm 300 miljardu ASV dolāru vērtībā, kas ir gandrīz puse no valsts finanšu rezervēm, tādēļ Krievija var pārstāt pildīt savas finanšu saistības.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-13-marts-navejosas-apsaudes-ukrainas-pilsetas-pavada-pretkara-protesti-krievija-un-eiropa.a447673/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE. 13. marts. Nāvējošas apšaudes Ukrainas pilsētās pavada pretkara protesti Krievijā un Eiropā] lsm.lv 2022. gada 13. martā&lt;/ref&gt;

31. martā Krievijas [[Federālais sakaru, informācijas tehnoloģiju un plašsaziņas līdzekļu uzraudzības dienests]] nolēma saukt pie administratīvās atbildības [[Vikipēdija|Vikipēdiju]], jo tā nebija izdzēsusi “nepatiesu informāciju par Krievijas bruņoto spēku speciālo militāro operāciju Ukrainā”.&lt;ref name=&quot;LSM31.martā&quot;/&gt;

8. aprīlī Krievijas Tieslietu ministrija paziņoja, ka slēgs vairāku starptautisku organizāciju vietējos birojus, arī organizāciju &quot;Human Rights Watch&quot;, &quot;Amnesty International&quot; un &quot;Carnegie Endowment for International Peace&quot;.&lt;ref name=&quot;lsm.lv&quot;/&gt;

27. aprīlī Krievijas gāzes kompānija ''&quot;[[Gazprom]]&quot;'' pārtrauca piegādāt gāzi Polijai un Bulgārijai.&lt;ref name=&quot;LSM27.aprīlī&quot;/&gt;
[[Eiropas Komisija]]s prezidente [[Urzula fon der Leiena]] norādīja, ka ''&quot;Gazprom&quot;'' paziņojums ir vēl viens Krievijas mēģinājums Eiropu šantažēt ar gāzi, un tas nebūt nav pārsteigums, ka ES ir sagatavojusies tam, ka Maskava varētu apturēt gāzes piegādes bloka dalībvalstīm, un plāno koordinētu reakciju uz Krievijas atteikšanos piegādāt gāzi Polijai un Bulgārijai.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/eiropas-savienibas-valstis-apnemusas-nepaklauties-krievijas-santazai-ar-gazes-piegazu-apturesanu.a454287/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Eiropas Savienības valstis apņēmušās nepakļauties Krievijas šantāžai ar gāzes piegāžu apturēšanu] lsm.lv 2022. gada 27. aprīlī&lt;/ref&gt;

2023. gada janvārī Krievijas naftas urbumu tehnoloģiju kompānija &quot;''Fores''&quot; izsludināja atlīdzību par katru Ukrainā iznīcināto vai sagrābto tanku &quot;[[Abrams]]&quot; vai &quot;[[Leopard 2]]&quot;, vai notriekto lidmašīnu &quot;[[F-16]]&quot;. Par pirmo tanku solīja aptuveni 66 000 eiro, par katru nākamo – aptuveni 10 reižu mazāku summu. Savukārt par ārvalstu iznīcinātāju notriekšanu kompānija solīja gandrīz 200 000 eiro.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/vacija-apsauba-iespejas-piegadat-ukrainai-kara-lidmasinas.a494001/ Vācija apšauba iespējas piegādāt Ukrainai kara lidmašīnas] lsm.lv 2023. gada 30. janvārī&lt;/ref&gt;

2023. gada 4. aprīlī Krievijas prezidenta Pilsoniskās sabiedrības attīstības un Cilvēktiesību padomes priekšsēdētājs Valērijs Fadejevs pavēstīja, ka Krievijā vajadzētu bloķēt interneta enciklopēdiju &quot;Vikipēdija&quot; un tās vietā radīt alternatīvu produktu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/04.04.2023-krievija-ierosina-aizliegt-vikipediju-ka-ienaidnieka-strategisko-ieroci.a503658/ Krievijā ierosina aizliegt «Vikipēdiju» kā «ienaidnieka stratēģisko ieroci»] lsm.lv 2023. gada 4. aprīlī&lt;/ref&gt;

=== Iznomāto lidmašīnu nacionalizēšana ===
Līdz iebrukumam Ukrainā dažādas Krievijas lidsabiedrības izmantoja vairāk nekā 500 no ārzemju kompānijām iznomātu lidmašīnu, kas veidoja aptuveni 60% no Krievijas aviācijas. Pēc sankciju ieviešanas visas šīs lidmašīnas bija jānogādā uz lidostām ārpus Krievijas līdz 28. martam, tomēr Krievijas valdība nacionalizēja vairāk nekā 480 lidmašīnu, aviācijas nozares konsultāciju firmas “IBA Aero” publiskotā informācija liecināja, ka iznomātājiem atdotas vien 32 lidmašīnas no kopumā 531.
Zināms, ka 52 nacionalizētie gaisa kuģi atrodas ''“Ural Airlines”'' flotē, 23 lidmašīnas iekļautas ''“Nordwind Airlines”'' flotē, bet 12 gaisa kuģi atrodas Krievijas nacionālās aviokompānijas “[[Aeroflot]]” pārziņā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/krievija-nacionalizejusi-lidmasinas-800-miljonu-asv-dolaru-vertiba.a454495/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Krievija nacionalizējusi lidmašīnas 800 miljonu ASV dolāru vērtībā] lsm.lv 2022. gada 30. aprīlī&lt;/ref&gt;

=== Ukrainas eksporta blokāde ===
[[Attēls:Володимир Зеленський у Львові зустрівся з президентом Туреччини та генеральним секретарем ООН 40.jpg|thumb|270px|Erdogana, Zelenska un Guterreša 18. augusta tikšanās Ļvivā, lai apspriestu Ukrainas graudu eksporta atjaunošanu.]]

Jau pirmajās karadarbības dienās Krievijas karaflote nobloķēja Ukrainas Melnās jūras ostas, pārtraucot kviešu, kukurūzas un augu eļļas eksportu. Līdz maija beigām Krievija neļāva no Ukrainas izvest aptuveni 24 miljonus tonnu kviešu un kukurūzas, tādējādi paaugstinot pārtikas cenas pasaules tirgū.
Ukrainas pārtikas eksportu pa dzelzceļu caur Rumāniju un Poliju apgrūtināja atšķirīgais dzelzceļa sliežu platums, tādēļ tika apsvērta iespēja veikt dzelzceļa pārvadājumus caur Baltkrieviju uz Lietuvas un Latvijas ostām. Krievijas valdība pavēstīja, ka graudu eksports no Ukrainas varēs atsākties, ja tiks atceltas sankcijas pret Krieviju.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/ukrainas-graudus-varetu-eksportet-caur-baltkrieviju-un-latvijas-ostam.a459251/ Ukrainas graudus varētu eksportēt caur Baltkrieviju un Latvijas ostām] lsm.lv 2022. gada 30. maijā&lt;/ref&gt;

6. jūnijā ANO Drošības padomes sēdē [[Eiropadome]]s prezidents [[Šarls Mišels]] norādīja, ka Krievija izmanto pārtikas krājumus kā raķetes pret attīstības valstīm, piebilstot, ka Ukrainas kara sekas dramatiski atspoguļojas arī pārējā pasaulē — ceļas pārtikas cenas, cilvēki nonāk nabadzībā un tiek destabilizēti veseli reģioni. Reaģējot uz šiem paziņojumiem, Krievijas pastāvīgais sūtnis ANO Vasilijs Ņebenzja pameta sēžu zāli.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-aizstavjiem-valsts-austrumos-jacinas-pret-iespejamo-nonaksanu-ielenkuma.a460410/ Ukrainas aizstāvjiem valsts austrumos jācīnās pret iespējamo nonākšanu ielenkumā] lsm.lv 2022. gada 6. jūnijā&lt;/ref&gt;
Savukārt 8. jūnijā Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs un Krievijas militārpersonu delegācija ieradās Turcijā, lai apspriestu Turcijas priekšlikumu par Ukrainas ostu atbloķēšanu un graudu eksporta atsākšanu pa jūras ceļiem. Turcijas vadība paziņoja, ka turku kara flotes kuģi varētu konvojēt no Ukrainas ostām braucošos kravas kuģus ar graudiem.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenska-administracijas-padomnieks-arestovics-ukrainas-cels-lidz-uzvarai-bus-maratons-nevis-sprints.a460576/ Zelenska administrācijas padomnieks Arestovičs: Ukrainas ceļš līdz uzvarai būs maratons, nevis sprints] lsm.lv 2022. gada 8. jūnijā&lt;/ref&gt;

2022. gada 22. jūlijā abas puses parakstīja vienošanos par Ukrainas ostu atbloķēšanu un graudu eksporta atsākšanu pa Melno jūru, ko vēlāk vairakkārt pagarināja. 
Tomēr 2023. gada 18. jūlijā Krievijas Ārlietu ministrija atsauca garantijas kuģošanas drošībai.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/17.07.2023-krievija-aptur-dalibu-liguma-par-ukrainas-labibas-eksportu.a516773/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-body&amp;utm_campaign=admin Krievija aptur dalību līgumā par Ukrainas labības eksportu] lsm.lv 2023. gada 17. jūlijā&lt;/ref&gt;
2. augustā Krievija ar droniem uzbruka [[Izmaila]]s ostai Donavā, netālu no Rumānijas robežas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/04.08.2023-britu-izluki-krievija-dronus-uzbrukumiem-ukraina-izvelas-mazaku-eskalacijas-risku-del.a518962/ Britu izlūki: Krievija dronus uzbrukumiem Ukrainā izvēlas mazāku eskalācijas risku dēļ] lsm.lv 2023. gada 4. augustā&lt;/ref&gt;

== Sarunas par karadarbības pārtraukšanu ==
27. februārī kļuva zināms, ka Ukrainas prezidents [[Volodimirs Zelenskis]] telefonsarunā ar Baltkrievijas autoritāro vadoni [[Aļaksandrs Lukašenka|Aļaksandru Lukašenku]] vienojies, ka Ukrainas delegācija bez priekšnosacījumiem tiksies ar Krievijas delegāciju uz Ukrainas un Baltkrievijas robežas pie [[Pripete]]s upes. Zelenskis paziņoja, ka priekšā ir nežēlīga diplomātiska kauja, un, ka nekādas piekāpšanās un nodevības nebūs. Un pirmā prasība no Ukrainas puses būšot — uguns pārtraukšana un spēku izvešana.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-un-krievijas-delegacijas-tiksies-uz-ukrainas-baltkrievijas-robezas.a445547/ Ukrainas un Krievijas delegācijas tiksies uz Ukrainas-Baltkrievijas robežas] lsm.lv 20022. gada 27. februārī&lt;/ref&gt;
Ukrainas puse norādīja, ka sarunas ar Krievijas pārstāvjiem jau tikušas apspriestas [[Gomeļa|Gomeļā]], taču Krievijas puse pēdējā brīdī pieprasījusi, ka vispirms Ukrainas armijai jānoliek ieroči.&lt;ref name=&quot;LSM&quot;/&gt;
Pirmā sarunu kārta beidzās bez vērā ņemamiem rezultātiem. Krievijas delegācijas vadītājs Vladimirs Medinskis pavēstīja, ka otrā sarunu kārta varētu notikt pie Baltkrievijas un Polijas robežas.&lt;ref name=&quot;lsm28&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-piekto-dienu-turpina-uzbrukumu-ukrainai-28-februaris-teksta-tiesraides-arhivs.a445615/ Krievija piekto dienu turpina uzbrukumu Ukrainai. 28. februāris (Teksta tiešraides arhīvs)] lsm.lv 2022. gada 28. februārī&lt;/ref&gt;

Vēlāk kļuva zināms, ka pēc otrās sarunu kārtas naktī no 3. uz 4. martu to vidutājs [[Romāns Abramovičs]] un Ukrainas puses pārstāvji sūdzējušies par sliktu pašsajūtu, sāpēm acīs un neapturamu asarošanu, ādas lobīšanos, kas varēja būt simptomi saindēšanai ar kādu ķīmisko ieroci.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-28-marts-ukraina-jau-33-dienu-pretojas-krievijas-iebrukumam.a449885/ TEKSTA TIEŠRAIDE. 28. marts. Ukraina jau 33. dienu pretojas Krievijas iebrukumam] lsm.lv 2022. gada 28. martā&lt;/ref&gt;
7. martā Baltkrievijā sākās Krievijas un Ukrainas delegāciju sarunu trešā kārta, kurās vienojās par humāno koridoru atvēršanu civiliedzīvotāju evakuācijai no Krievijas spēku aplenktajām Ukrainas pilsētām. Turcijas ārlietu ministrs pavēstīja, ka [[Antalja|Antaljā]] notiks Ukrainas ārlietu ministra [[Dmitro Kuleba]]s un Krievijas ārlietu ministra [[Sergejs Lavrovs|Sergeja Lavrova]] tikšanās.&lt;ref name=&quot;LSM7.martā&quot;/&gt;
9. martā kļuva zināms, ka pirms starptautiskā diplomātiskā foruma [[Antālija|Antālijā]] 10. martā plānota Ukrainas ārlietu ministra [[Dmitro Kuleba|Kuleba]] tikšanās ar Krievijas ārlietu ministru [[Sergejs Lavrovs|Lavrovu]].&lt;ref name=&quot;LSM9.martā&quot;/&gt;

29. martā [[Stambula|Stambulā]] atsākās Ukrainas un Krievijas oficiālo delegāciju klātienes sarunas. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis to priekšvakarā paziņoja, ka viņa valsts ir gatava apspriest neitralitātes iespēju un drošības garantijas. Ukrainas valdība noliedza, ka būtu panākta vienošanās par četriem sarunu punktiem un paziņoja, ka nekāds kompromiss jautājumos par Ukrainas nepievienošanos NATO, krievu valodas lietošanu, atbruņošanos un drošības garantijām nav panākts.&lt;ref name=&quot;lsm28.martā&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/turcija-atsaksies-klatienes-ukrainas-un-krievijas-delegaciju-sarunas.a449886/ Turcijā atsāksies klātienes Ukrainas un Krievijas delegāciju sarunas] lsm.lv 2022. gada 28. martā&lt;/ref&gt;

Klātienes sarunu ceturtais raunds notika [[Dolmanbahče]]s pilī Stambulā. Sarunu galvenie temati bija uguns pārtraukšana Ukrainā un humānās palīdzības nodrošināšana Ukrainas iedzīvotājiem.
Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba paziņoja, ka ukraiņu minimālais uzdevums esot atrisināt problēmas ar humānās palīdzības piegādi karadarbības vissmagāk skartajās vietās, bet maksimālais uzdevums vienošanās par pamieru.

31. martā Ukrainas delegācijas vadītājs Dāvids Arahamija paziņoja, ka nedēļas laikā plānots sagatavot pamatu Ukrainas un Krievijas prezidentu sarunām.&lt;ref name=&quot;LSM31.martā&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-31-marts-ukraina-meginas-evakuet-civiliedzivotajus-no-mariupoles-krievija-turpina-apsaudit-ukrainas-pilsetas.a450400/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE. 31. marts. Ukraina mēģinās evakuēt civiliedzīvotājus no Mariupoles, Krievija turpina apšaudīt Ukrainas pilsētas] lsm.lv 2022. gada 31. martā&lt;/ref&gt;

20. aprīlī Dāvids Arahamija paziņoja, ka viņš un Podoļaks ir gatavi ierasties Mariupolē uz sarunām ar Krievijas pārstāvjiem Vladimiru Medinski un Leonīdu Slucki par Ukrainas militārā garnizona un civiliedzīvotāju evakuāciju.&lt;ref name=&quot;LSM21.aprīlī&quot;/&gt;

25. aprīlī Krievijas ārlietu ministrs Lavrovs sacīja, ka turpina piedalīties sarunās ar komandu, kuru deleģējis Zelenskis, un viss beigsies ar līgumu, bet šī līguma parametrus noteiks tā kaujas darbību stadija, kurā šis līgums kļūs par realitāti. Viņš piebilda, ka pašreizējā saspīlējuma apstākļos [[Trešais pasaules karš|Trešā pasaules kara]] draudi ir reāli.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/lavrovs-bridina-par-realiem-tresa-pasaules-kara-draudiem.a453968/ Lavrovs brīdina par reāliem 3. pasaules kara draudiem] lsm.lv 2022. gada 26. aprīlī&lt;/ref&gt;

12. maijā Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka ukraiņiem karš ar Krieviju beigsies tikai tad, kad viņi būs atguvuši visas sev piederošās teritorijas. Efektīvas diplomātiskās sarunas ar Krieviju būs iespējamas tikai tad, kad Maskava atzīs, ka tās lēmumi ir izraisījuši katastrofu, un būs gatava saņemt taisnīgu sodu par saviem noziegumiem.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainu-pametusi-jau-sesi-miljoni-beglu-aktualais-12-maija.a456375/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Ukrainu pametuši jau seši miljoni bēgļu. Aktuālais 12. maijā] lsm.lv 2022. gada 12. maijā&lt;/ref&gt;

28. augustā kļuva zināms, ka Francijas prezidents [[Emanuels Makrons]] sazinājies ar Vladimiru Putinu, lai apspriestu iespējamo konflikta izbeigšanu. Krievijas puse atkal paziņoja, ka jebkādas karadarbības izbeigšana ir iespējama vienīgi tad, ja tiks atzīta Krievijas suverenitāte pār Krimu, kā arī notiks Ukrainas demilitarizācija, denacifikācija un neitralitātes statusa noteikšana.
11. septembrī Francijas prezidents Emanuels Makrons sazvanījās ar Vladimiru Putinu un apsprieda situācija Ukrainā. 13. septembrī Vācijas kanclers [[Olafs Šolcs]] telefonsarunas laikā mudināja Putinu pilnībā izvest Krieviju karaspēku no Ukrainas un rast diplomātisku risinājumu, atzīstot tās suverenitāti un teritoriālo integritāti. Šolcs arī sacījis Putinam, ka jebkādi tālāki aneksijas soļi, ko varētu spert Krievija, nepaliks bez atbildes un netiks atzīti nekādos apstākļos.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/vacijas-kanclers-telefonsaruna-mudina-putinu-izvest-karaspeku-no-ukrainas.a473546/ Vācijas kanclers telefonsarunā mudina Putinu izvest karaspēku no Ukrainas]  lsm.lv 2022. gada 14. septembrī&lt;/ref&gt;

=== Miera līguma piedāvājumi ===
16. martā laikraksts ''Financial Times'' ziņoja par Krievijas piedāvāto vienošanās plānu, saskaņā ar kuru Ukrainai būtu jāatsakās no vēlmes kļūt par [[NATO]] dalībvalsti, kā arī jāapsola, ka tās teritorijā netiks izvietotas ārvalstu karaspēka bāzes un ieroči.
Krievija pieprasīja, lai Ukraina atzītu Krimu kā Krievijas Federācijas sastāvdaļu, kā arī atzītu DTR un LTR neatkarību, lai Ukrainas likumos tiktu nostiprināts [[krievu valoda]]s statuss.
Savukārt Ukraina pieprasīja nekavējošu karadarbības pārtraukšanu, Krievijas karaspēka izvešanu un drošības garantijas no vairākām valstīm.&lt;ref name=&quot;LSM16.martā&quot;/&gt;

17. martā Putins telefonsarunā Turcijas prezidentam [[Redžeps Tajips Erdogans|Redžepam Tajipam Erdoganam]] pastāstīja par Krievijas prasībām attiecībā uz iespējamo miera vienošanos ar Ukrainu. Šīs prasības ietvēra neitralitātes statusu Ukrainai, atteikšanos iestāties NATO, kā arī atteikšanos no teritoriālām pretenzijām uz Donbasu un Krimu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-18-marts-krievija-turpina-uzbrukumu-ukrainai.a448438/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE: 18. marts. Krievija turpina uzbrukumu Ukrainai]&lt;/ref&gt;
18. martā Krievijas delegācijas vadītājs Vladimirs Medinskis izteicās, ka abu pušu pozīcijas esot “maksimāli tuvinājušās” jautājumos, kas skar Ukrainas neitrālo statusu un atteikšanos no dalības NATO, bet grūtāk ejot ar uzdevumu panākt Ukrainas “denacifikāciju”, jo Ukrainas puse uzskatīja, ka Ukrainā nav nekādu nacistisku veidojumu.&lt;ref name=&quot;LSM18.martā&quot;/&gt;

20. martā Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis uzsvēra, ka Ukraina nevar piekāpties teritoriālās nedalāmības jautājumā. Zelenskis atkārtoti pauda vēlmi tikties ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, piebilstot, ka viņš uzskata, ka sarunas ir vienīgais veids, kā izbeigt karu.&lt;ref name=&quot;LSM21.martā&quot;/&gt;

29. martā Ukrainas delegācija piedāvāja savu plānu par karadarbības izbeigšanu:
# Ukraina ir ar mieru saglabāt neitrālas valsts statusu, nepievienoties nekādām militārām aliansēm un neizvietot savā teritorijā ārvalstu karaspēka militārās bāzes,
# ASV, Ķīna, Lielbritānija, Francija, Itālija, Kanāda, Polija, Turcija un Izraēla garantē Ukrainas drošību un palīdz tai kļūt par Eiropas Savienības dalībvalsti,
# sarunas par Krievijas anektētās Krimas pussalas un Sevastopoles statusu varētu ilgt līdz 15 gadiem, kuru laikā Krievija un Ukraina apņemas atturēties no konflikta risināšanas militārā ceļā,
# jautājumu par Krievijas atbalstīto Doneckas un Luhanskas “tautas republiku” turpmāko statusu Krievijas līderis Vladimirs Putins un Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis varētu apspriest klātienes sarunās.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-29-marts-krievija-mazinas-ofensivu-pret-kijivu-stambula-notikusas-miera-sarunas.a450060/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE. 29. marts. Krievija mazinās ofensīvu pret Kijivu, Stambulā notikušas miera sarunas] lsm.lv 2022. gada 29. martā&lt;/ref&gt;

1. aprīli Krievijas ārlietu ministrs Lavrovs vizītes laikā Indijā pavēstīja, ka miera sarunās ar Ukrainu esot panākts zināms progress.
5. aprīlī Ukrainas prezidenta biroja padomnieks [[Oleksijs Arestovičs]] pauda uzskatu, ka sarunu galvenais jautājums esot, kā tiks novilkta demarkācijas līnija — pa Luhanskas un Doneckas apgabalu administratīvo robežu vai atbilstoši stāvoklim uz 23. februāri.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-6-aprilis-krievija-turpina-uzbrukumu-ukrainas-pilsetam.a451223/ TEKSTA TIEŠRAIDE. 6. aprīlis. Krievija turpina uzbrukumu Ukrainas pilsētām] lsm.lv 2022. gada 6. aprīlī&lt;/ref&gt;

14. septembrī Ukrainas vicepremjere Olga Stefanišina paziņoja, ka Ukrainas bruņoto spēku sekmīgās pretuzbrukumu operācijas piespiedušas Krievijas pārstāvjus pa oficiāliem un neoficiāliem kanāliem vērsties pie Ukrainas valdības ar aicinājumiem pārtraukt karadarbību un uzsākt miera sarunas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/no-atbrivotajam-vietam-ukraina-pienak-zinas-par-krievijas-armijas-zveribam.a473626/ No atbrīvotajām vietām Ukrainā pienāk ziņas par Krievijas armijas zvērībām] lsm.lv 2022. gada 14. septembrī&lt;/ref&gt;

2023. gada 18. janvārī Putins atkal mainīja Krievijas agresijas pamatojumu, paziņojot, ka speciālās militārās operācijas mērķis esot izbeigt [[Donbasa karš|karadarbību Donbasa reģionā]]. Savukārt Ukrainas Ārlietu ministrija paziņoja, ka paziņojums tikai apstiprina Krievijas nevēlēšanos panākt mieru, bet Krievijai nāksies piekrist Ukrainas piedāvātajai miera formulai.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putins-zelojas-par-nacisma-atdzimsanu-latvija-turpina-melot-par-karu-ukraina.a492200/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Putins žēlojas par «nacisma atdzimšanu» Latvijā, turpina melot par karu Ukrainā] lsm.lv 2023. gada 18. janvārī&lt;/ref&gt;

Krievijas iebrukuma gadadienā 24. februārī Ķīnas Ārlietu ministrija publicēja miera plānu, kas ietvēra 12 punktus, to skaitā visu valstu suverenitātes respektēšanu, atteikšanos no [[Aukstais karš|Aukstā kara]] mentalitātes, pamieru, sarunu sākšanu, humānās krīzes risināšanu, civiliedzīvotāju un karagūstekņu aizsardzību, atomelektrostaciju aizsargāšanu, stratēģisko risku samazināšanu, pārtikas transportēšanu, vienpusējo sankciju pārtraukšanu, industrijas un piegāžu ķēžu stabilizēšanu un pēckara rekonstrukcijas atbalstīšanu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/rietumi-aizdomigi-par-kinas-diplomatiju-saistiba-ar-krievijas-karu-ukraina.a498838/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=svarigi Rietumi aizdomīgi par Ķīnas diplomātiju saistībā ar Krievijas karu Ukrainā] lsm.lv 2023. gada 1. martā&lt;/ref&gt;
Tomēr Ukrainas sabiedrotie asi kritizēja Ķīnas miera plānu, jo tas radot iespaidu, ka abas puses ir vienlīdz atbildīgas par &quot;konflikta&quot; izcelšanos.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/kinas-piedavatais-ukrainas-miera-plans-izpelnijies-asu-kritiku.a498088/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=popular Ķīnas piedāvātais Ukrainas «miera plāns» izpelnījies asu kritiku] lsm.lv 2023. gada 24. februārī&lt;/ref&gt;

2023. gada 6. aprīlī Ukrainas prezidenta biroja vadītāja vietnieks intervijā laikrakstam &quot;''Financial Times''&quot; sacīja:
 &quot;''Ja mums izdosies sasniegt mūsu stratēģiskos mērķus kaujas laukā un kad mēs būsim nonākuši uz administratīvās robežas ar Krimu, mēs esam gatavi atšķirt diplomātisko lappusi apspriešanai, bet tas nenozīmē, ka mēs izslēdzam iespēju atbrīvot Krimu militārā ceļā.''&quot;&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/06.04.2023-zelenska-biroja-pielauj-sarunas-ar-krieviju-par-krimu.a503969/ Zelenska birojā pieļauj sarunas ar Krieviju par Krimu] lsm.lv 2023. gada 6. aprīlī&lt;/ref&gt;

3. jūnijā [[Indonēzija]] Āzijas aizsardzības konferencē ierosināja nolēgt pamieru pašreizējās pozīcijās un izveidot demilitarizētu zonu ar ANO miera uzturēšanas spēkiem. Plānā bija iekļauta referendumu organizēšana strīdīgajos apgabalos, kurus varētu organizēt ANO.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.06.2023-ukraina-turpina-atvairit-krievijas-uzbrukumus-un-noraida-azijas-samita-piedavatos-miera-planus.a511305/ Ukraina turpina atvairīt Krievijas uzbrukumus un noraida Āzijas samitā piedāvātos miera plānus] lsm.lv 2023. gada 3. jūnijā&lt;/ref&gt;

16. jūnijā Kijivā, pēc tam Pēterburgā ieradās septiņu Āfrikas valstu līderu delegācija ar [[Dienvidāfrika]]s prezidentu Ramafosu priekšgalā, kas iepazīstināja ar savu desmit punktu Krievijas un Ukrainas miera sarunu plānu, prasot ka Krievijai ir jāatvelk, bet ne pilnībā jāizved karaspēks no Ukrainas, jāaizvāc taktiskie kodolieroči no Baltkrievijas, bet Starptautiskajai krimināltiesai jāanulē Putina aresta orderis un Rietumvalstīm jāmīkstina Krievijai noteiktās sankcijas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/16.06.2023-afrikas-valstu-lideru-vizites-laika-kijiva-paklauta-krievijas-rakesu-triecienam.a513123/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Āfrikas valstu līderu vizītes laikā Kijiva pakļauta Krievijas raķešu triecienam] lsm.lv 2023. gada 16. jūnijā&lt;/ref&gt;

1. augustā Ukrainas amatpersonas paziņoja, ka [[Saūda Arābija]] ir gatava diskutēt par Ukrainas ierosināto desmit punktu miera plānu, kas pieprasa izvest Krievijas karaspēku no visas Ukrainas starptautiski atzītās teritorijas, visu karagūstekņu atbrīvošanu, kā arī īpaša kara tribunāla izveidi lai tiesātu agresorvalsts kara noziedzniekus. Tikšanās varētu notikt [[Džida]]s pilsētā Saūda Arābijā, piedaloties aptuveni 30 valstu pārstāvjiem.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/01.08.2023-sauda-arabija-varetu-rikot-ukrainas-miera-sarunas.a518462/ Saūda Arābija varētu rīkot Ukrainas miera sarunas] lsm.lv 2023. gada 1. augustā&lt;/ref&gt;

8. novembrī prezidents Zelenskis paziņoja, ka Krievijas zaudējumi karā ir piecas reizes lielāki nekā Ukrainas zaudējumi. Viņš arī apliecināja, ka Kijiva ir gatava sarunām par kara izbeigšanu, kad Krievija būs izvedusi savus karaspēkus no Ukrainas teritorijas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.11.2023-zelenskis-ukrainas-armija-centisies-sasniegt-rezultatus-kaujas-lauka-vel-sogad.a530960/ Zelenskis: Ukrainas armija centīsies sasniegt rezultātus kaujas laukā vēl šogad] lsm.lv 2023. gada 9. novembrī&lt;/ref&gt;

2024. gada 8. martā prezidents Redžeps Tajips Erdogans pēc tikšanās ar prezidentu Volodimiru Zelenski paziņoja, ka Turcija ir gatava organizēt miera sarunas starp Krieviju un Ukrainu. Ukrainas prezidents atgādināja, ka miera samits jau paredzēts Šveicē, kur Ukraina izvirzīs savu miera formulu. Viņš izslēdza iespēju, ka uz samitu varētu tikt uzaicināta arī Krievija.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.03.2024-zelenskis-noraida-erdogana-piedavajumu-par-miera-sarunam-ar-krieviju.a546104/ Zelenskis noraida Erdogana piedāvājumu par miera sarunām ar Krieviju] lsm.lv 2024. gada 9. martā&lt;/ref&gt;

== Okupēto teritoriju aneksija ==
[[Attēls:Moscow Annexation Ceremony (free image).png|thumb|270px|Krievijas ieceltie anektēto Ukrainas apgabalu vietvalži Kremlī 2022. gada 30. septembrī.]]
[[Attēls:Ukraine disputed regions.svg|thumb|270px|2014. gadā anektētā Ukrainas daļa (Krima un Sevastopole) un 2022. gada 30. septembrī anektētie Doneckas, Hersonas, Luhanskas un Zaporižjas apgabali.]]
27. martā LTR administrācijas vadītājs Leonīds Pasečņiks pavēstīja, ka drīzumā varētu notikt referendums par šī apgabala pievienošanos Krievijai.
Ukrainas izlūkdienests uzskatīja, ka Krievijas jaunais militārais plāns varētu būt Ukrainas sašķelšana divās daļās.&lt;ref name=&quot;LSM27.martā-2&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-izlukdienests-krievija-varetu-meginat-sadalit-ukrainu-divas-dalas.a449840/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Ukrainas izlūkdienests: Krievija varētu mēģināt sadalīt Ukrainu divās daļās] lsm.lv 2022. gada 27. martā&lt;/ref&gt;
31. martā Ukrainas bruņoto spēku ģenerālštābs ziņoja, ka Krievijas sagrābtajā Hersonas pilsētā gatavojoties sarīkot referendumu par &quot;Hersonas Tautas republikas&quot; izveidi.&lt;ref name=&quot;LSM31.martā&quot;/&gt;
16. aprīlī Ukrainas parlamenta pilnvarotā cilvēktiesību jautājumos Ludmila Denisova informēja, ka Krievija gatavojas no 1. līdz 10. maijam okupētajā Hersonas apgabalā rīkot pseidoreferendumu pēc tādas pašas shēmas kā 2014. gadā sagrābtajā Doneckas un Luhanskas apgabala daļā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-tiesibsardze-krievija-gatavojas-hersonas-apgabala-rikot-pseidoreferendumu.a452750/ Ukrainas tiesībsardze: Krievija gatavojas Hersonas apgabalā rīkot pseidoreferendumu]&lt;/ref&gt;
28. aprīlī interneta medijs &quot;[[Meduza]]&quot; izpauda, ka maija vidū [[DTR]] un [[LTR]] varētu tikt sarīkoti referendumi par pievienošanos Krievijai. Līdzīgs &quot;referendums&quot; varētu tikt sarīkots arī Krievijas daļēji okupētajā Hersonas apgabalā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/avoti-kremlis-plano-donbasa-maija-vidu-sarikot-referendumus-par-pievienosanos-krievijai.a454381/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Avoti: Kremlis plāno Donbasā maija vidū sarīkot «referendumus» par pievienošanos Krievijai] lsm.lv 2022. gada 28. aprīlī&lt;/ref&gt;
23. maijā Ukrainas prezidenta kanceleja paziņoja, ka Ukraina izslēdz iespēju piekrist pamieram ar Krieviju, kas ietvertu atteikšanos no Ukrainas teritorijām.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/podolaks-ukraina-izsledz-pamiera-iespeju-un-teritorialu-piekapsanos-krievijai.a457982/ Podoļaks: Ukraina izslēdz pamiera iespēju un teritoriālu piekāpšanos Krievijai] lsm.lv 2022. gada 23. maijā&lt;/ref&gt;

Ukrainas karaspēka pretuzbrukuma laikā 20. septembrī Doneckas, Hersonas, Luhanskas un Zaporižjas apgabalu okupētajās daļās steidzami izsludināja viltus [[referendums|referendumus]] par pievienošanos Krievijas Federācijai no 23. līdz 27. septembrim. Doneckas un Luhanskas apgabalu okupēto daļu iedzīvotājiem sagatavoja balsošanas zīmes ar jautājumu krievu valodā &quot;vai jūs atbalstāt Doneckas (Luhanskas) Tautas Republikas iekļaušanu Krievijas Federācijas sastāvā ar Krievijas Federācijas subjekta tiesībām?&quot;
Savukārt Hersonas un Zaporižjas apgabalu okupēto daļu iedzīvotājiem sagatavoja balsošanas zīmes ar jautājumu krievu un ukraiņu valodā &quot;vai jūs atbalstāt Hersonas (Zaporižjas) apgabala izstāšanos no Ukrainas, Hersonas (Zaporižjas) apgabala pārveidi par patstāvīgu valsti un tās iekļaušanos Krievijas Federācijas sastāvā ar Krievijas Federācijas subjekta tiesībām?&quot;&lt;ref name=&quot;:4&quot;&gt;{{ziņu atsauce |date=23 September 2022 |title=&quot;Что известно о референдумах в ДНР, ЛНР и освобожденных областях Украины о вхождении в РФ&quot; |agency=TASS |url=https://tass.ru/info/15843175?utm_source=google.com&amp;utm_medium=organic&amp;utm_campaign=google.com&amp;utm_referrer=google.com |access-date=24 September 2022}}&lt;/ref&gt;
Krievijas Drošības padomes priekšsēdētēja vietnieks, bijušais Krievijas prezidents [[Dmitrijs Medvedevs]] paziņoja, ka referendumu rīkošana un jaunu teritoriju pievienošana Krievijai izraisīšot neatgriezeniskas ģeopolitiskās pārmaiņas pasaulē, jo &quot;uzbrukums Krievijas teritorijai tiktu uztverts kā noziegums, kas ļautu mums izmantot visus pašaizsardzības līdzekļus&quot;. Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba pauda pārliecību, ka Krievijas rīkotie viltus referendumi neko nemainīs un Ukraina turpinās atbrīvot savu teritoriju.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/kremlis-rikos-referendumu-par-ukrainas-austrumos-okupeto-teritoriju-pievienosanu-krievijai.a474506/ Kremlis rīkos «referendumu» par Ukrainas austrumos okupēto teritoriju pievienošanu Krievijai] lsm.lv 2022. gada 20. septembrī&lt;/ref&gt;

28. septembrī Krievijas puse pavēstīja, ka vēlētāju aktivitāte Doneckas apgabalā esot pārsniegusi 97%, bet par pievienošanos Krievijai nobalsojuši vairāk nekā 99% vēlētāju, Luhanskas apgabalā – 98,4%, Zaporižjas apgabalā – 93%, bet Hersonas apgabalā – 87%.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/okupanti-referendumos-ukrainas-apgabalu-pievienosanu-krievijai-atbalstijusi-teju-visi.a475520/ Okupanti: «Referendumos» Ukrainas apgabalu pievienošanu Krievijai atbalstījuši teju visi] lsm.lv 2022. gada 28. septembrī&lt;/ref&gt;
29. septembrī ANO ģenerālsekretārs [[Antoniu Guterrešs]] nosodīja Krievijas plānus anektēt okupētās Ukrainas daļas, norādot, ka tā ir bīstama eskalācija, kam nav vietas mūsdienu pasaulē.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ano-generalsekretars-krievijas-aneksijas-planiem-nav-vietas-musdienu-pasaule.a475887/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article ANO ģenerālsekretārs: Krievijas aneksijas plāniem nav vietas mūsdienu pasaulē]  lsm.lv 2022. gada 29. septembrī&lt;/ref&gt;
30. septembrī kļuva zināms, ka Vladimirs Putins parakstījis dekrētus par Hersonas un Zaporižjas apgabalu atzīšanu par neatkarīgām teritorijām, melīgi atsaucoties uz it kā izskanējušo tautas gribas izpausmi, kā arī starptautisko tiesību principiem un normām.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putins-parakstijis-dekretus-par-hersonas-un-zaporizjas-apgabalu-neatkaribas-atzisanu.a475895/ Putins parakstījis dekrētus par Hersonas un Zaporižjas apgabalu «neatkarības» atzīšanu] lsm.lv 2022. gada 30. septembrī&lt;/ref&gt;
30. septembrī [[Maskavas kremlis|Maskavas kremlī]] Vladimirs Putins kopā ar okupēto Ukrainas reģionu vietvalžiem parakstīja līgumus par četru apgabalu iekļaušanu Krievijas Federācijas sastāvā. Krievijas prezidents savā uzrunā apgalvoja, ka miljoniem &quot;krievu pasaules&quot; iemītnieku sapņojot atgriezties savā &quot;īstajā dzimtenē&quot;, no kuras tika nošķirti pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] 1991. gadā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putins-parakstijis-rikojumu-par-okupeto-ukrainas-apgabalu-ieklausanu-krievijas-sastava.a476002/ Putins parakstījis rīkojumu par okupēto Ukrainas apgabalu iekļaušanu Krievijas sastāvā] lsm.lv 2022. gada 30. septembrī&lt;/ref&gt;

2024. gada 22. martā Krievijas prezidenta preses sekretārs [[Dmitrijs Peskovs]] norādīja, ka Krievijas galvenais kara mērķis ir ieņemt visu Doneckas, Luhanskas, Zaporižjas un Hersonas apgabalu teritoriju.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/22.03.2024-kremla-preses-sekretars-krievija-sobrid-ir-kara-stavokli.a547725/ Kremļa preses sekretārs: Krievija šobrīd ir «kara stāvoklī»] lsm.lv 2024. gada 22. martā&lt;/ref&gt;

== Ukrainas pieteikums uzņemšanai Eiropas Savienībā ==
[[Attēls:Volodymyr Zelenskyy met with the heads of governments of Poland, the Czech Republic and Slovenia in Kyiv. (51941194944).jpg|thumb|270px|Prezidents Volodimirs Zelenskis 15. martā tiekas ar Polijas, Čehijas un Slovēnijas ministru prezidentiem Kijivā.]]
28. februārī prezidents Zelenskis parakstīja Ukrainas pieteikumu uzņemšanai Eiropas Savienībā: 
{{citāts|Mēs vēršamies pie Eiropas Savienības saistībā ar tūlītēju Ukrainas iestāšanos saskaņā ar jauno īpašo procedūru. Esam pateicīgi partneriem par to, ka viņi ir mums līdzās, bet mūsu mērķis ir būt kopā ar visiem eiropiešiem un galvenais – kā līdzvērtīgiem. Esmu pārliecināts, ka tas ir godīgi. Esmu pārliecināts, ka esam to pelnījuši. Esmu pārliecināts, ka tas viss ir iespējams.&quot;&lt;ref name=&quot;pieteikumsES&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-iesniegusi-pieteikumu-par-uznemsanu-eiropas-savieniba.a445670/ Ukraina iesniegusi pieteikumu par uzņemšanu Eiropas Savienībā] lsm.lv 2022. gada 28. februārī&lt;/ref&gt;}}

Bulgārijas, Čehijas, Igaunijas, Latvijas, Lietuvas, Polijas, Slovākijas un Slovēnijas prezidenti atklātā vēstulē pauda pārliecību, ka Ukraina ir pelnījusi saņemt tūlītēju signālu par perspektīvu pievienoties ES.&lt;ref name=&quot;pieteikumsES&quot;/&gt;
1. martā [[Eiropas Parlaments]] nobalsoja par rezolūciju, kas pieprasīja pastiprināt sankcijas pret Krieviju un atbalstīt Ukrainu ceļā uz Eiropas Savienības kandidātvalsts statusa iegūšanu. Par rezolūcijas apstiprināšanu nobalsoja 637 deputāti, 13 bija pret, bet 26 atturējās.&lt;ref name=&quot;lsm1marts&quot;/&gt;
Vācijas, Nīderlandes un vairāku citu ES valstu pārstāvji pauda vēlmi, lai [[Eiropas Komisija]] vispirms izvērtē Ukrainas gatavību sākt iestāšanās sarunas, pirms tiek pieņemts politisks lēmums.&lt;ref name=&quot;LSM7.martā&quot;/&gt;
18. martā prezidents Volodimirs Zelenskis pavēstīja, ka [[Eiropas Komisija]]s atzinums par Ukrainas pausto vēlmi kļūt par Eiropas Savienības kandidātvalsti tiks sagatavots dažu mēnešu laikā.&lt;ref name=&quot;LSM18.martā&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-18-marts-krievija-turpina-uzbrukumu-ukrainai.a448438/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE: 18. marts. Krievija turpina uzbrukumu Ukrainai] lsm.lv 2022. gada 18. martā&lt;/ref&gt;
1. aprīlī Eiropas Parlamenta prezidente [[Roberta Metsola]] savas vizītes laikā Kijivā apsolīja, ka Eiropas Savienība oficiāli un ātri atzīs Ukrainu par ES kandidātvalsti un piedalīsies tās atjaunošanā pēc kara.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-aktualais-2-aprili.a450615/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 2. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 2. aprīlī&lt;/ref&gt;
 
23. jūnijā [[Eiropadome]]s priekšsēdētājs Šarls Mišels paziņoja, ka ES dalībvalstu līderi Briselē ir vienojušies par [[ES paplašināšanās|kandidātvalsts statusa]] piešķiršanu Ukrainai un Moldovai, bet Gruzijai vēl veicamas nopietnas reformas, pirms tā varēs kļūt par kandidātvalsti.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainai-un-moldovai-pieskir-es-kandidatvalstu-statusu.a462813/ Ukrainai un Moldovai piešķir ES kandidātvalstu statusu] lsm.lv 2022. gada 23. jūnijā&lt;/ref&gt;

3. februārī Kijivā notika Eiropas Savienības samits, kurā piedalīgās augstākās ES amatpersonas – Eiropas Komisijas prezidente [[Urzula fon der Leiena]] un 15 ES komisāri. Tika paziņots par plāniem [[Hāga|Hāgā]] izveidot starptautisku Ukrainas kara noziegumu izmeklēšanas centru, divkārt palielināt Eiropā apmācīto ukraiņu karavīru skaitu, kā arī piešķirt finansējumu Ukrainas atbrīvoto teritoriju atmīnēšanai.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/kijiva-ierodas-16-eiropas-savienibas-komisari.a494633/ Kijivā ierodas 16 Eiropas Savienības komisāri] lsm.lv 2023. gada 2. februārī&lt;/ref&gt;

== Starptautiskā nostāja ==
[[Attēls:International reactions to the 2022 Russian invasion of Ukraine.svg|thumb|Starptautiskā reakcija uz Krievijas iebrukumu Ukrainā.
----
{{Uzraksts|#0066FF|Valstis, kas iebrukumu nosodījušas}}
{{Uzraksts|#666666|Valstis, kas saglabājušas neitrālu nostāju}}
{{Uzraksts|#FF6600|Valstis, kas iebrukumā vainojušas Ukrainu un/vai NATO provokāciju}}
{{Uzraksts|#D8E0E2|Nav zināms}}
----
{{Uzraksts|#FF0000|Krievijas Federācija}}
{{Uzraksts|#0000FF|Ukraina}}]]
[[Attēls:Countries supplying aid to Ukraine during the 2022 Russian invasion.svg|thumb|Zilā krāsā: valstis, kas Ukrainai sniegušas jebkāda veida palīdzību kara laikā.]]

=== Apvienoto Nāciju Organizācija (ANO) ===

ANO Ārkārtas speciālā Ģenerālā asambleja 2. martā nobalsoja par rezolūciju, kas nosodīja Krievijas iebrukumu Ukrainā un pieprasīja nekavējoties izvest Krievijas karaspēku.
Par rezolūcijas apstiprināšanu nobalsoja 141 no 193 ANO dalībvalstīm, bet pret balsoja tikai piecas valstis — Baltkrievija, [[Eritreja]], Krievijas Federācija, [[Sīrija]] un [[Ziemeļkoreja]].&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-uzbrukums-ukrainai-smagas-cinas-harkova-un-hersona-2-marts-teksta-tiesraides-arhivs.a445963/ Krievijas uzbrukums Ukrainai: smagas cīņas Harkovā un Hersonā. 2. marts] lsm.lv 2022. gada 2. martā&lt;/ref&gt;

16. martā ANO Starptautiskā tiesa ar 13 balsīm par un divām balsīm pret pieņēma lēmumu, ka Krievijas Federācijai nekavējoties jāaptur militārās operācijas, ko tā uzsākusi 2022. gada 24. februārī Ukrainas teritorijā.&lt;ref name=&quot;LSM16.martā&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-16-marts-jau-21-dienu-ukraina-notiek-krievijas-izversts-kars.a448088/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE: 16. marts. Jau 21. dienu Ukrainā notiek Krievijas izvērsts karš]&lt;/ref&gt;

17. martā ASV, Apvienotā Karaliste, Francija un virkne citu valstu pieprasīja sasaukt [[ANO Drošības padome]]s sēdi humanitārās krīzes apspriešanai Ukrainā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-17-marts-sakusies-krievijas-kara-ukraina-ceturta-nedela.a448272/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE: 17. marts. Sākusies Krievijas kara Ukrainā ceturtā nedēļa] lsm.lv 2022. gada 17. martā&lt;/ref&gt;

7. aprīlī ANO Ģenerālā asambleja nobalsoja par Krievijas dalības apturēšanu Cilvēktiesību padomē. Par šo lēmumu balsoja 93 valstis, 24 bija pret, bet 58 atturējās.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ano-nobalso-par-krievijas-darbibas-apturesanu-cilvektiesibu-padome.a451513/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article ANO nobalso par Krievijas darbības apturēšanu Cilvēktiesību padomē] lsm.lv 2022. gada 7. aprīlī&lt;/ref&gt;

19. aprīlī ANO ģenerālsekretārs Gutērrešs nosodīja Krievijas jauno ofensīvu Austrumukrainā un aicināja uz četru dienu pamieru par godu [[Lieldienas|Lieldienām]], kuras pareizticīgie gatavojās svinēt 24. aprīlī. Ukraina piekrita šim ierosinājumam, bet Krievijas Drošības padomes priekšsēdētāja vietnieks [[Dmitrijs Medvedevs]] pozīciju par pamieru raksturoja kā pretrunīgu. Gutērrešs nosūtīja lūgumu ar viņu tikties Krievijas un Ukrainas prezidentiem. 21. aprīlī Krievija noraidīja ANO ģenerālsekretāra aicinājumu Krievijai un Ukrainai ievērot Lieldienu pamieru.

16. septembrī ANO dalībvalstis nolēma pieļaut izņēmumu un ļaut Ukrainas prezidentam Volodimiram Zelenskim Ģenerālajā asamblejā uzstāties ar videouzrunu. Pret balsoja Krievijas Federācija un vēl sešas ANO dalībvalstis, bet 19 valstis atturējās.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ano-lauj-zelenskim-pie-generalas-asamblejas-versties-ar-videouzrunu.a474071/ ANO ļauj Zelenskim pie Ģenerālās asamblejas vērsties ar videouzrunu]  lsm.lv 2022. gada 16. septembrī&lt;/ref&gt;

12. oktobrī ANO Ģenerālā asambleja nosodīja Krievijas īstenoto Ukrainas zemju aneksiju pēc tam kad Krievija bija uzlikusi [[veto]] līdzīgai rezolūcijai ANO Drošības padomē. Pieņemtā rezolūcija nosodīja tā saukto referendumu organizēšanu no Krievijas Federācijas puses starptautiski atzītajās Ukrainas robežās un nelikumīgās aneksijas mēģinājumu. Par šo lēmumu balsoja 143 valstis, 5 valstis (Krievijas Federācija, Baltkrievija, [[Nikaragva]], [[Sīrija]] un [[Ziemeļkoreja]]) bija pret, bet 35 valstis atturējās ([[Alžīrija]], [[Armēnija]], [[Bolīvija]], [[Burundi]], [[Centrālāfrikas Republika]], [[Dienvidāfrika]], [[Dienvidsudāna]], [[Eritreja]], [[Esvatini]], [[Etiopija]], [[Gvineja]], [[Hondurasa]], [[Indija]], [[Kazahstāna]], [[Kirgizstāna]], [[Kongo Republika]], [[Kuba]], [[Ķīnas Tautas Republika]], [[Laosa]], [[Lesoto]], [[Mali]], [[Mongolija]], [[Mozambika]], [[Namībija]], [[Pakistāna]], [[Sudāna]], [[Šrilanka]], [[Tadžikistāna]], [[Taizeme]], [[Togo]], [[Uganda]], [[Tanzānija]], [[Uzbekistāna]], [[Vjetnama]], [[Zimbabve]]).&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ano-generala-asambleja-nosoda-krievijas-istenoto-ukrainas-zemju-aneksiju.a477771/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article ANO Ģenerālā asambleja nosoda Krievijas īstenoto Ukrainas zemju aneksiju] lsm.lv 2022. gada 13. oktobrī&lt;/ref&gt;

14. novembrī ANO Ģenerālā asambleja apstiprināja rezolūciju, kurā aicināja saukt Krieviju pie atbildības par starptautisko tiesību pārkāpšanu, iebrūkot Ukrainā, tai skaitā panākt no Krievijas reparācijas Ukrainai par kara postījumiem un nogalinātajiem ukraiņiem. Par rezolūciju nobalsoja 94 valstis, bet 14 balsoja pret. No balsošanas atturējās 73 valstis.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ano-generala-asambleja-aicina-panakt-no-krievijas-reparacijas-ukrainai.a482572/ ANO Ģenerālā asambleja aicina panākt no Krievijas reparācijas Ukrainai] lsm.lv 2022. gada 14. novembrī&lt;/ref&gt;

2023. gada 23. februārī ANO Ģenerālā asambleja ar nosodīja Krievijas iebrukumu Ukrainā un pieprasīja nekavējoties izvest savu karaspēku no kaimiņvalsts. Par šo rezolūciju nobalsoja 141 dalībvalsts, septiņas balsoja pret (Krievijas Federācija, Baltkrievija, Ziemeļkoreja, Eritreja, Mali, Nikaragva un Sīrija), bet 32 valstis atturējās (Ķīnas Tautas Republika, u.c.).&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ano-generala-asambleja-nosoda-krievijas-iebrukumu-ukraina.a497949/ ANO Ģenerālā asambleja nosoda Krievijas iebrukumu Ukrainā] lsm.lv 2023. gada 24. februārī&lt;/ref&gt;

2023. gada 10. oktobrī ANO Ģenerālā asambleja ar ievērojamu balsu vairākumu noraidīja Krievijas mēģinājumu atriezties Cilvēktiesību padomē (CP), no kuras tā tika izslēgta pēc pilna mēroga iebrukuma Ukrainā. ANO CP Austrumeiropas reģionālajā grupā ievēlēja Bulgāriju (160 balsis) un Albāniju (123 balsis), bet Krievija ieguva tikai 83 balsis.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.10.2023-ano-generala-asambleja-noraida-krievijas-meginajumu-atgriezties-cilvektiesibu-padome.a527311/ ANO Ģenerālā asambleja noraida Krievijas mēģinājumu atgriezties Cilvēktiesību padomē] lsm.lv 2023. gada 11. oktobrī&lt;/ref&gt;

&lt;gallery&gt;
Attēls:United Nations General Assembly resolution ES-11 L.1 vote.svg|ANO Ārkārtas speciālās Ģenerālās asamblejas 2022. gada 2. marta balsojums par rezolūciju, kas nosodīja Krievijas iebrukumu Ukrainā.
Attēls:United Nations General Assembly resolution ES-11 L.4 vote.svg|ANO Ārkārtas speciālās Ģenerālās asamblejas 2022. gada 7. aprīļa balsojums par rezolūciju, kas apturēja Krievijas dalību ANO Cilvēktiesību padomē.
Attēls:United Nations General Assembly resolution ES-11 L.5 vote.svg|Balsojums par ANO 2022. gada 12. oktobra rezolūciju, kas nosodīja Ukrainas daļas aneksiju.
&lt;/gallery&gt;

=== G-20 valstis ===
2022. gada 16. novembrī [[G-20]] līderi [[Bali]] pieņēma kopīgu paziņojumu, kurā norādīja, ka &quot;vairums G20 valstu stingri nosoda karu Ukrainā&quot;, lai gan Krievija sākotnēji pretojās šāda teikuma iekļaušanai kopīgajā paziņojumā. Paziņojumā Krievijas uzbrukumu Ukrainai nosauca par karu un nevis Krievijas &quot;īpašo militāro operāciju&quot;, ka ir jāievēro starptautiskās tiesības un kodolieroču izmantošanas draudi ir nepieņemami.
Krievijas ārlietu ministrs [[Sergejs Lavrovs]] jau 15. novembrī pameta G20 sanāksmi un nesagaidīja noslēguma paziņojuma pieņemšanu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/g20-valstis-pazinojuma-nosoda-krievijas-agresiju-pret-ukrainu.a482783/ G20 valstis paziņojumā nosoda Krievijas agresiju pret Ukrainu] lsm.lv 2022. gada 16. novembrī&lt;/ref&gt;
2023. gada 2. martā G20 valstu ārlietu ministru sanāksmē, kas norisinājās [[Deli]], dalībnieki nespēja vienoties par kopīgu noslēguma paziņojumu, jo Ķīna un Krievija attiecās atbalstīt tekstu, kurā bija pieprasīta Krievijas pilnīga un beznosacījumu aiziešana no Ukrainas teritorijas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/blinkens-ticies-ar-lavrovu-uzsveris-asv-atbalstu-ukrainai.a498988/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Blinkens ticies ar Lavrovu, uzsvēris ASV atbalstu Ukrainai] lsm.lv 2023. gada 2. martā&lt;/ref&gt;

=== Ķīna ===
Ķīnas Tautas Republika bija viena no valstīm, kas ANO ģenerālajā asamblejā nenosodīja Krievijas iebrukumu Ukrainā, tomēr 21. martā kļuva zināms, ka Ķīna neatbalstīs Krievijas karu pret Ukrainu ar ieroču un munīcijas piegādēm un darīs visu krīzes deeskalācijas labā. Ķīnas valdība par dezinformāciju nodēvēja ziņojumus, ka Ķīna ir gatava Krievijai piegādāt bruņojumu.&lt;ref name=&quot;LSM21.martā&quot;/&gt;

=== Aicinājums izveidot tribunālu Krievijas agresijas izmeklēšanai ===
21. novembrī NATO parlamentārā asambleja Madridē pieņēma rezolūciju, kurā aicināja alianses dalībvalstu valdības un parlamentus skaidri pasludināt, ka Krievija pašreizējā situācijā ir teroristiska valsts un norādīja uz nepieciešamību izveidot īpašu starptautisko tribunālu Krievijas agresijas izmeklēšanai un vainīgo sodīšanai.&lt;ref name=&quot;ReferenceA&quot;/&gt;

2023. gada janvārī [[Davosa]]s pasaules ekonomikas foruma laikā Latvijas Valsts prezidents [[Egils Levits]] ierosināja īpaša starptautiska tribunāla izveidi Krievijas agresijas Ukrainā izmeklēšanai. Latvijas vēstnieks ANO [[Andrejs Pildegovičs]] prognozēja, ka balsojums par speciāla ANO tribunāla izveidi Krievijas tiesāšanai varētu būt martā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/latvijas-vestnieks-ano-balsojums-par-tribunala-izveidi-krievijas-tiesasanai-varetu-but-marta.a493542/ Latvijas vēstnieks ANO: Balsojums par tribunāla izveidi Krievijas tiesāšanai varētu būt martā] lsm.lv 2023. gada 26. janvārī&lt;/ref&gt;

Lai apspriestu iespēju izveidot starptautisku tribunālu Krievijas agresijas noziegumu izmeklēšanai un iztiesāšanai, 2023. gada februārī Latviju apmeklēja [[Eiropas Savienības komisārs]] tiesiskuma jautājumos [[Didjē Reinderss]].&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/es-komisars-nepieciesams-tribunals-krievijas-agresijas-noziegumiem.a495857/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=svarigi ES komisārs: Nepieciešams tribunāls Krievijas agresijas noziegumiem] lsm.lv 2023. gada 10. februārī&lt;/ref&gt;
16. martā ANO Cilvēktiesību padomes izveidotā augsta līmeņa izmeklēšanas komisija savā pirmajā ziņojumā konstatēja, ka Krievija ir pieļāvusi plašu pārkāpumu klāstu kopš tās pilna mēroga iebrukuma Ukrainā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/16.03.2023-ano-krievijas-istenota-ukrainu-bernu-piespiedu-parvietosana-ir-kara-noziegums.a501154/ ANO: Krievijas īstenotā ukraiņu bērnu piespiedu pārvietošana ir kara noziegums] lsm.lv 2023. gada 16. martā&lt;/ref&gt;
17. martā [[Hāga]]s [[Starptautiskā Krimināltiesa]] (SKT) izdeva KF prezidenta Vladimira Putina un KF Bērnu tiesībsardzes Marijas Ļvovas-Belovas aresta orderi par ukraiņu bērnu deportāciju. Saskaņā ar Ukrainas datiem uz Krieviju bija deportēts vismaz 16 221 ukraiņu bērns, bet patiesais skaitlis varēja būt arī krietni lielāks.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/17.03.2023-starptautiska-kriminaltiesa-izdevusi-putina-aresta-orderi-par-ukrainu-bernu-deportaciju.a501309/ Starptautiskā Krimināltiesa izdevusi Putina aresta orderi par ukraiņu bērnu deportāciju] lsm.lv 2023. gada 17. martā&lt;/ref&gt;

== Somijas un Zviedrijas uzņemšana NATO ==
2022. gada 15. maijā Somijas valsts prezidents [[Sauli Nīniste]] informēja, ka ir panācis vienošanos ar valdības ārlietu komiteju par valsts iestāšanos NATO. Somijas premjerministre [[Sanna Marina]] paziņoja, ka gala lēmums varētu tikt pieņemts tuvāko dienu laikā un kopīgi ar Zviedriju būs iespējams iesniegt pieteikumu dalībai aliansē.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/somija-lugs-to-uznemt-nato-alianse-apsvers-drosibas-garantijas-lidz-dalibas-apstiprinasanai.a456855/ Somija lūgs to uzņemt NATO; alianse apsvērs drošības garantijas līdz dalības apstiprināšanai] lsm.lv 2022. gada 15. maijā&lt;/ref&gt;
16. maijā Zviedrijas premjerministre [[Magdalēna Andešone]] paziņoja, ka Zviedrija lūgs to uzņemt NATO, jo to atbalstīja Zviedrijas parlamenta absolūtais vairākums. Zviedrijas pieteikumu dalībai NATO atbalstīja sešas partijas, kas pārstāvēja 304 no 349 deputātiem.&lt;ref&gt;[https://zinas.tv3.lv/arvalstis/lauz-nepievienosanas-kursu-parlaments-atbalsta-zviedrijas-dalibu-nato/ Lauž nepievienošanās kursu: parlaments atbalsta Zviedrijas dalību NATO] zinas.tv3.lv 2022. gada 16. maijā&lt;/ref&gt;

2022. gada 29. jūnijā NATO samitā Madridē Somija un Zviedrija saņēma uzaicinājumu pievienoties NATO.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zviedrija-un-somija-sanem-nato-uzaicinajumu-pievienoties-aliansei.a463440/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Zviedrija un Somija saņem NATO uzaicinājumu pievienoties aliansei] lsm.lv 2022. gada 29. jūnijā&lt;/ref&gt; 
2023. gada 4. aprīlī Somija kļuva par NATO 31. dalībvalsti, bet Zviedrijas pieteikumu ilgstoši neapstiprināja Turcija un Ungārija.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.04.2023-somija-otrdien-oficiali-klus-par-nato-dalibvalsti.a503508/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Somija otrdien oficiāli kļūs par NATO dalībvalsti] lsm.lv 2022. gada 3. aprīlī&lt;/ref&gt;
2024. gada 7. martā Zviedrijas valdības pārstāvji Vašingtonā parakstīja dokumentus par Zviedrijas uzņemšanu NATO, kļūstot par Ziemeļatlantijas alianses 32. dalībvalsti.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/07.03.2024-zviedrija-pieliek-punktu-200-gadu-neitralitatei-oficiali-kluvusi-par-nato-dalibvalsti.a545884/ Zviedrija pieliek punktu 200 gadu neitralitātei, oficiāli kļuvusi par NATO dalībvalsti] lsm.lv 2024. gada 7. martā&lt;/ref&gt;

== Ukrainas pieteikums uzņemšanai NATO ==
Pēc okupēto Ukrainas apgabalu aneksijas 2022. gada 30. septembrī Volodimirs Zelenskis parakstīja Ukrainas pieteikumu par uzņemšanu NATO paātrinātā kārtībā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-ukraina-prasis-paatrinatu-uznemsanu-nato.a476025/ Zelenskis: Ukraina prasīs paātrinātu uzņemšanu NATO] lsm.lv 2022. gada 30. septembrī&lt;/ref&gt; 
13. oktobrī Krievijas Drošības padomes sekretāra vietnieks Aleksandrs Venediktovs šo Ukrainas soli raksturoja kā propagandas gājienu, jo tā lieliski saprot, ka šāds solis nozīmētu garantētu eskalāciju uz [[Trešais pasaules karš|Trešo pasaules karu]].&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-bridina-ukrainas-uznemsana-nato-novestu-pie-tresa-pasaules-kara.a477847/ Krievija brīdina: Ukrainas uzņemšana NATO novestu pie Trešā pasaules kara]  lsm.lv 2022. gada 13. oktobrī&lt;/ref&gt;
{{Pārvietot|Krievijas–Ukrainas krīze (2021–2022)}}

== Atsauces ==
{{atsauces|30em}}

== Skatīt arī ==
* [[Donbasa karš]]
* [[Eiromaidans]]
* [[Krimas okupācija]]

[[Kategorija:Krievijas—Ukrainas karš]]
[[Kategorija:NATO]]
[[Kategorija:2021. gads]]
[[Kategorija:2022. gads]]
[[Kategorija:2023. gads]]</text>
      <sha1>pzba0747hrl9vnbopsek7rsdp3mlr9x</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kamila Valijeva</title>
    <ns>0</ns>
    <id>503948</id>
    <revision>
      <id>4047986</id>
      <parentid>4026683</parentid>
      <timestamp>2024-04-26T05:23:57Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>atj.</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4891" xml:space="preserve">{{Infobox figure skater
|name= Kamila Valijeva
|image= Камила Валиева (26-04-2022).jpg
|imagesize= 
|caption= Kamila Valijeva 2022. gadā
|native_name= ''Камила Валерьевна Валиева''
|native_name_lang= ru
|fullname= 
|altname=
|country= {{RUS}}
|birth_date= {{birth date and age|df=yes|2006|04|26}}
|birth_place= {{vieta|Krievija|Kazaņa}}
|residence= {{vieta|Krievija|Maskava}}
|height= 160 cm
|formerchoreographer=
|skating club= Sambo 70
|former skating club=
|currenttraininglocations= {{vieta|Krievija|Maskava}}
|formertraininglocations=
|beganskating= 2009
|retired=
|worldranking = 
|combined total= 272,71 ('''WR''')
|combined date= ''2021 Rostelecom Cup''
|SP score= 90,45 ('''WR''')
|SP date= 2022. gada Eiropas čempionāts
|FS score= 185,29 ('''WR''')
|FS date= ''2021 Rostelecom Cup''
}}
'''Kamila Valijeva''' ({{val|ru|Камила Валерьевна Валиева}}, {{val|tt|Камилә Валерий кызы Вәлиева, Kamilä Valeriy qızı Välieva}},&lt;ref name=TatCon&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Tatar girl Camila Valieva won the junior stage of the Grand Prix in Courchevel|publisher=Tatar Congress|date=26 August 2019|url=https://tatar-congress.org/en/news/tatar-girl-camila-valieva-won-the-junior-stage-of-the-grand-prix-in-courchevel/|access-date=11 February 2022}}&lt;/ref&gt; dzimusi {{dat|2006|4|26}}) ir [[Tatāri|tatāru]] izcelsmes [[Krievija]]s [[daiļslidotāja]]. 2022. gada Eiropas čempione (rezultāts anulēts), divkārtēja Krievijas čempionāta medaļniece. Pašreizējā pasaules rekordiste īsajā, izvēles programmā, kā arī kopējā punktu summā, kopumā karjeras laikā uzstādījusi deviņus pasaules rekordus.

Piedalījusies {{oss|Z=2022|L=L}} Pekinā, kur komandu sacensībās izcīnīja zelta medaļu. Olimpisko spēļu laikā tika izplatīta informācija, ka sportistes dopinga analīzēs 2021. gada decembrī tika atklāts [[trimetazidīns]] (var uzlabot sportista izturību) un [[uztura bagātinātāji]].&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|date=2022-02-15|author=Tariq Panja|title=Kamila Valieva had three substances that could be used to treat heart conditions in her sample. Only one is banned|url=https://www.nytimes.com/2022/02/14/sports/olympics/valieva-drug-test-heart-medications.html|access-date=2022-02-14|work=The New York Times|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;kolata&quot;&gt;{{ziņu atsauce |author1=Gina Kolata |title=Cardiologists question the utility of the drugs found in Valieva’s blood |url=https://www.nytimes.com/2022/02/15/sports/olympics/cardiologists-drugs-valieva.html |access-date=16 February 2022 |work=The New York Times |date=15 February 2022}}&lt;/ref&gt; Tika uzsākta izmeklēšana, lai noteiktu, vai K. Valijeva tiks apbalvota ar Pekinas olimpiskajās spēlēs izcīnītām medaļām.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|date=10 February 2022|title=Russian star practices despite report of positive drug test|url=https://apnews.com/article/winter-olympics-figure-skating-kamila-valieva-sports-health-9002d0f02a95f3561b07c0326445fb69|access-date=10 February 2022|website=AP NEWS|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|date=2022-02-14|title=Winter Olympics: Kamila Valieva allowed to compete at Beijing after Cas hearing|url=https://www.bbc.com/sport/winter-olympics/60371282|access-date=2022-02-14|website=BBC|language=en}}&lt;/ref&gt; Pēc izmeklēšanas sportistei tika piespriesta četru gadu diskvalifikācija un viņas olimpiskā medaļa, kā arī Eiropas čempionāta zelta medaļas tika atņemtas. Pārējā Krievijas komanda tomēr saglabāja savu zelta medaļas Pekinas olimpiādes daiļslidošanas komandu sacensībās, jo no kopējā rezultāta tika izņemti K. Valijevas punkti, bet komanda netika diskvalificēta. Vēlākajā izmeklēšanā tika atklāts, ka nepilngadīgajai daiļslidotājai divus gadus tika norādīts lietot 56 medikamentus un uztura bagātinātājus.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/sports/ziemas-sports/15.03.2024-antidopinga-uzraugi-nepilngadigajai-dailslidotajai-valijevai-deva-56-medikamentus-un-bagatinatajus.a546818/|title=Antidopinga uzraugi: Nepilngadīgajai daiļslidotājai Valijevai deva 56 medikamentus un bagātinātājus|website=www.lsm.lv|access-date=2024-04-26|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{sporta ārējās saites}}

{{DEFAULTSORT:Valijeva, Kamila}}
[[Kategorija:2006. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Krievijas daiļslidotāji]]
[[Kategorija:Olimpiskie zelta medaļnieki daiļslidošanā]]
[[Kategorija:Daiļslidotāji 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Ar Draudzības ordeni apbalvotie (Krievija)]]
[[Kategorija:2022. gada ziemas olimpisko spēļu medaļnieki]]
[[Kategorija:Krievijas Olimpiskās komitejas olimpiskie zelta medaļnieki]]
[[Kategorija:Krievijas Olimpiskās komitejas sportisti 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]</text>
      <sha1>bjem2ge77ojoqm55j3rzesej9kpvz9t</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Krievijas—Ukrainas karš</title>
    <ns>0</ns>
    <id>506449</id>
    <revision>
      <id>4047867</id>
      <parentid>4047289</parentid>
      <timestamp>2024-04-25T18:34:24Z</timestamp>
      <contributor>
        <ip>85.254.74.82</ip>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="23002" xml:space="preserve">{{cita nozīme|mūsdienu karu|karu no 1917. līdz 1921. gadam|Ukrainas neatkarības karš}}
{{notiek}}
{{Militāras sadursmes infokaste
| conflict          = Krievijas—Ukrainas karš
| partof            = 
| image             = [[Attēls:2022_Russian_invasion_of_Ukraine.svg|250px]]
| caption           = Aktuālais stāvoklis 
| date              = {{dat|2014|2|20|N}}—pašlaik
| place             = [[Ukraina]]
| casus             = 
| territory         = 
| result            = No 2014. līdz 2022. gadam:
* [[Krimas okupācija]]
* [[Donbasa karš]]
Kopš 2022. gada:
* [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā]]
* [[Luhanskas apgabals|Luhanskas]], [[Doneckas apgabals|Doneckas]], [[Zaporižjas apgabals|Zaporižjas]] un [[Hersonas apgabals|Hersonas]] [[Uz laiku okupētās Ukrainas teritorijas|apgabalu aneksija]]
| combatant1        = {{flag|Ukraina}}
'''Atbalsta:'''&lt;br /&gt;{{flaga|NATO}} [[NATO]] &lt;small&gt;(militārā palīdzība)&lt;/small&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=NATO allies to provide more weapons to Ukraine, Stoltenberg says|url=https://www.reuters.com/world/europe/nato-allies-provide-more-weapons-ukraine-stoltenberg-says-2022-02-25/| archive-url=https://ghostarchive.org/archive/20220226/https://www.reuters.com/world/europe/nato-allies-provide-more-weapons-ukraine-stoltenberg-says-2022-02-25/| archive-date=2022-02-26|access-date=25 February 2022 |work=Reuters |quote=NATO Secretary-General Jens Stoltenberg said on Friday the alliance was deploying parts of its combat-ready response force and would continue to send weapons to Ukraine, including air defences}}&lt;/ref&gt;
| combatant2        = {{flag|Krievija}}
* [[Attēls:Flag_of_Donetsk_People's_Republic.svg|22px]] &quot;[[Doneckas tautas republika|DTR]]&quot; &lt;small&gt;(2014—2022)&lt;/small&gt;
* [[Attēls:Flag_of_the_Luhansk_People's_Republic.svg|22px]] &quot;[[Luhanskas tautas republika|LTR]]&quot; &lt;small&gt;(2014—2022)&lt;/small&gt;
'''Atbalsta:'''&lt;br /&gt;{{flag|Baltkrievija}} &lt;small&gt;(2022—pašlaik)&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;{{flag|Irāna}} &lt;small&gt;(militārā palīdzība kopš 2022. gada)&lt;/small&gt;&lt;ref name=&quot;Izdevums 2022&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/izdevums-irana-varetu-nodot-krievijai-ballistiskas-raketes-un-bezpilota-lidaparatus.a478213/ Izdevums: Irāna varētu nodot Krievijai ballistiskās raķetes un bezpilota lidaparātus] lsm.lv 2022. gada 16. oktobrī&lt;/ref&gt;&lt;br /&gt;{{flag|Ziemeļkoreja}} &lt;small&gt;(militārā palīdzība kopš 2022. gada)&lt;/small&gt;&lt;ref&gt;[https://www.la.lv/asv-nodod-ano-pieradijumus-ka-ziemelkoreja-palidz-krievijai-ar-ierociem ASV nodod ANO pierādījumus, ka Ziemeļkoreja palīdz Krievijai ar ieročiem] la.lv 2023. gada 21. janvārī&lt;/ref&gt;&lt;br&gt;{{CHN}} &lt;small&gt;(netiešā militārā palīdzība kopš 2022. gada)&lt;/small&gt;&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/17.03.2023-politico-kinas-uznemumi-piegada-krievijai-ierocus.a501229/ «Politico»: Ķīnas uzņēmumi piegādā Krievijai ieročus] lsm.lv 2023. gada 17. martā&lt;/ref&gt;&lt;br&gt;{{Dienvidāfrika}} &lt;small&gt;(netiešā militārā palīdzība kopš 2022. gada)&lt;/small&gt;&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.05.2023-dienvidafrikas-republika-sola-izmeklet-apsudzibas-par-ierocu-piegadi-krievijai.a508399/ Dienvidāfrikas Republika sola izmeklēt apsūdzības par ieroču piegādi Krievijai] lsm.lv 2023. gada 13. maijā&lt;/ref&gt;
| commander1        = {{flaga|Ukraine}} '''[[Volodimirs Zelenskis]]''' &lt;small&gt;(2019—pašlaik)&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
{{flaga|Ukraine}} [[Petro Porošenko]] &lt;small&gt;(2014—2019)&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
{{flaga|Ukraine}} [[Oleksandrs Turčinovs]] &lt;small&gt;(2014)&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
{{flaga|Ukraine}} [[Oleksijs Rezņikovs]] &lt;small&gt;(2021—pašlaik)&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
{{flaga|Ukraine}} [[Valerijs Zalužnijs]] &lt;small&gt;(2021—pašlaik)&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
| commander2        = {{flaga|Krievija}} '''[[Vladimirs Putins]]''' &lt;small&gt;(2014—pašlaik)&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
{{flaga|Krievija}} [[Sergejs Šoigu]] &lt;br /&gt;&lt;small&gt;(2014—pašlaik)&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
{{flaga|Krievija}} [[Valērijs Gerasimovs]] &lt;small&gt;(2014—pašlaik)&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
{{flaga|Krievija}} [[Jevgeņijs Prigožins]]† &lt;small&gt;(2022—2023)&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
| strength1  = 
| strength2   = 
| casualties1       = 
| casualties2       = 
| casualties3       = 
}}
'''Krievijas—Ukrainas karš''' ({{val|uk|російсько-українська війна}}, {{val|ru|российско-украинская война}}) ir bruņots konflikts 2014. gada 20. februārī [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|Ukrainā]] sākās karš

== Priekšvēsture ==
=== 1991—2004 ===
Pēc [[Ukrainas PSR]] referenduma par [[Ukrainas neatkarības pasludināšanas akts|Ukrainas neatkarības pasludināšanas akta]] apstiprināšanu un tam sekojošajiem [[Belovežas gāršas līgums|Belovežas līgumiem]] par [[Padomju Savienība|PSRS]] likvidāciju 1991. gadā [[Ukraina]] ieguva neatkarību, bet jaunizveidotā [[Krievija|Krievijas Federācija]] pieteica pretenzijas uz Padomju Savienības tiesību pārņēmējas statusu.

1994. gada 5. decembrī Ukrainas, Krievijas, [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]] un [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienoto Valstu]] vadītāji parakstīja [[Budapeštas memorands|Budapeštas memorandu]] — dokumentu, saskaņā ar kuru Ukraina no PSRS atlikušos [[Kodolieroči|kodolieroču]] krājumus (aptuveni trešdaļu no tās arsenāla) nodeva Krievijai, kura savukārt apņēmās garantēt Ukrainas neatkarību, suverenitāti un teritoriālo nedalāmību.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://hromadske.ua/ru/posts/budapeshtskij-memorandum-chto-poobeshali-ukraine-v-1994-godu-i-kak-kiev-hochet-ispolzovat-eto-v-svoyu-polzu|title=Будапештский меморандум: что пообещали Украине в 1994 году и как Киев хочет использовать это в свою пользу|website=hromadske.ua|access-date=2023-06-03|date=2022-02-22|language=ru}}&lt;/ref&gt;

1997. gadā [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas prezidents]] [[Boriss Jeļcins]] un Ukrainas prezidents [[Leonīds Kučma]] parakstīja līgumu par draudzību, sadarbību un partnerību, saskaņā ar kuru puses vienojās izveidot stratēģisku partnerību, apņēmās savstarpēji ievērot abu valstu teritoriālo nedalāmību un apņēmās neizmantot savu teritoriju, lai kaitētu otras valsts drošībai.

Leonīda Kučmas prezidentūras laikā 2003. gada rudenī notika konflikts par [[Tuzlas strēle|Tuzlas strēli]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://nv.ua/ukraine/events/probnaja-vojna-15-let-nazad-rossija-popytalas-zakhvatit-ukrainskij-ostrov-tuzla-2496372.html|title=Пробная война. 15 лет назад Россия попыталась захватить украинский остров Тузла|website=nv.ua|access-date=2023-06-03|language=ru}}&lt;/ref&gt; Krievijas puses mēģinājums bez Ukrainas piekrišanas uzbūvēt dambi, kas savienotu Krievijas piekrasti ar šo Ukrainas teritorijas daļu, izraisīja Kučmas reakciju: pārtraucot virkni vizīšu uz [[Latīņamerika]]s valstīm, viņš ieradās notikuma vietā un organizēja pasākumus, lai demonstratīvi parādītu, ka uz kāpas tiek būvēti aizsardzības nocietinājumi. Daudzi pētnieki un analītiķi Tuzlas incidentu uzskatīja par Krievijas pirmo mēģinājumu &quot;izpētīt&quot; Ukrainu par tās iespējamām darbībām saistībā ar iespējamo [[Krima]]s aneksiju.{{nepieciešama atsauce}} Šis mēģinājums tika noraidīts Ukrainas prezidenta asās reakcijas dēļ.

=== 2004—2010 ===
2004. gadā, kārtējo prezidenta vēlēšanu priekšvakarā, tābrīža Ukrainas prezidents Leonīds Kučma par savu pēcteci izvēlējās toreizējo premjerministru [[Viktors Janukovičs|Viktoru Janukoviču]]. Vēlēšanu kampaņas laikā Viktora Janukoviča tēls tika veidots, balstoties uz idejām par stabilitāti, varas nepārtrauktību un saišu stiprināšanu ar Krieviju, savukārt galvenais opozīcijas kandidāts [[Viktors Juščenko]] sevi pozicionēja kā prorietumniecisku reformistu [[Demokrātija|demokrātu]], kurš solīja izeju no &quot;[[Stagnācija (ekonomika)|stagnācijas]]&quot; un uzvaru pār [[Korupcija|korupciju]].
[[Attēls:Militsiya and orange flowers, Kiev.jpg|left|thumb|Oranžās revolūcijas laikā [[Kijiva|Kijivā]]]]
Juščenko vēlētāju elektorāta bāze bija Ukrainas [[Rietumukraina|rietumu]] un [[Centrālukraina|centrālie]] reģioni, savukārt Janukovičs paļāvās uz Ukrainas [[Austrumukraina|austrumu]] un [[Dienvidukraina|dienvidu]] reģionu iedzīvotāju balsīm. Krievija aktīvi atbalstīja Viktoru Janukoviču viņa prezidenta vēlēšanu kampaņas laikā, bet [[Oranžā revolūcija]] pēc tam neļāva Janukovičam iegūt varu.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.svoboda.org/a/24162984.html|title=Победу на выборах президента Украины одержал Виктор Ющенко|work=Радио Свобода|access-date=2023-06-03|date=2011-05-15|language=ru}}&lt;/ref&gt;

[[Kremlis]] Oranžās revolūcijas uzvaru uztvēra kā sāpīgu sakāvi. Krievijas vadībai šī situācija radīja dubultu izaicinājumu: Krievijas ārpolitiskajām interesēm, jo Juščenko vēlējās virzīt Ukrainu uz Rietumiem, un paša režīma saglabāšanai Krievijā, jo Ukrainas sabiedrība bija rādījusi piemēru, kā gāzt korumpētu un represīvu valdību. Tas iezīmēja pavērsienu Krievijas [[Ārpolitika|ārpolitikā]]: no mēģinājumiem integrēties ar Rietumiem saskaņā ar Krievijas nosacījumiem līdz mēģinājumiem sākt &quot;norobežošanos no Rietumiem&quot;, kā tas beidzot tika formulēts [[Vladimira Putina Minhenes runa|Vladimira Putina 2007. gada 10. februāra Minhenes runā]].
[[Attēls:Putin in Munchen.jpg|thumb|Vladimira Putina runa [[Minhene|Minhenē]]]]
Krievijā ir izveidojusies pārliecība, ka Rietumi apzināti izraisīja Oranžo revolūciju, lai pie varas atvestu prorietumnieciski noskaņoto Juščenko. Krievijas valdības aprindās pastāvēja bažas, ka Rietumu valstis varētu mēģināt atkārtot savus panākumus Ukrainā pašā Krievijā, &quot;graujot Kremļa leģitimitāti&quot; un &quot;atbalstot tautas sacelšanos&quot;. Tas ir veicinājis pretamerikānisku noskaņojumu un [[Autoritārisms|autoritārisma]] pieaugumu Krievijā. Maskavas politika kļuva vērsta uz &quot;krāsaino revolūciju&quot; novēršanu.

Viktors Juščenko kā Ukrainas prezidents īstenoja izteikti prorietumniecisku politiku. Viņa vadībā Ukraina uzsāka sarunas par asociācijas nolīgumu starp Ukrainu un [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]] un aktīvi centās panākt dalības [[NATO]] rīcības plānu. Tajā pašā laikā attiecībās ar Krieviju pastāvīgi pastāvēja konflikti. Piemēram, Juščenko prezidentūras laikā Krievija divas reizes, 2006. un 2009. gadā, pārtrauca [[gāze]]s piegādes Ukrainai, kā rezultātā tika pārtrauktas tranzīta piegādes uz Eiropu.

2008. gada aprīlī [[Bukareste|Bukarestē]] notikušajā NATO samitā Ukraina un [[Gruzija]] apsprieda Rīcības plāna dalībai NATO piešķiršanu. Krievijas premjerministrs [[Vladimirs Putins]] stingri iestājās pret NATO paplašināšanos.Tā rezultātā [[Vācija]] un [[Francija]] bloķēja rīcības plānu iesniegšanu Ukrainai un Gruzijai.

[[Krievijas—Gruzijas karš (2008)|Gruzijas kara ar Krieviju]] laikā 2008. gada augustā Ukrainas prezidents Viktors Juščenko stingri atbalstīja Gruziju. 2008. gada 2. augustā [[Polija]]s, [[Lietuva]]s, [[Igaunija]]s un Ukrainas prezidenti un [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Latvijas premjerministrs]] bezprecedenta vizītē apmeklēja Gruzijas galvaspilsētu [[Tbilisi]], kuru tobrīd apdraudēja [[Krievijas Federācijas Bruņotie spēki|Krievijas karaspēks]], lai atbalstītu Gruzijas prezidentu [[Miheils Saakašvili|Miheilu Saakašvili]].

2008. gada oktobrī Krievijas premjerministrs Vladimirs Putins tikšanās laikā ar Ukrainas premjerministri [[Jūlija Timošenko|Jūliju Timošenko]] apsūdzēja Ukrainu militārās palīdzības sniegšanā Gruzijai. Viņš arī apgalvoja, ka kaujās Gruzijas pusē ir piedalījušies [[ukraiņi]]. Ukraina ir noraidījusi kā nepatiesus apgalvojumus, ka [[Ukrainas bruņotie spēki|Ukrainas karavīri]] piedalījušies 2008. gada karā, un attiecībā uz ieroču piegādēm Gruzijas pusei ir paziņojusi, ka uz Gruziju neattiecas starptautiskās [[Ekonomiskās sankcijas|sankcijas]] vai [[embargo]], tāpēc, atzīstot pašu ieroču piegādes faktu, ir noraidījusi Krievijas pretenzijas šajā sakarā.

=== 2010—2014 ===
2010. gadā par Ukrainas prezidentu tika ievēlēts prokrieviskās [[Reģionu partija (Ukraina)|Reģionu partijas]] kandidāts [[Viktors Janukovičs]]. Līdz ar viņa uzvaru Krievijas un Ukrainas attiecības uzlabojās, jautājums par dalību NATO tika iesaldēts. Tomēr 2012. gada 30. martā tika parafēts Asociācijas nolīgums starp Ukrainu un Eiropas Savienību, kura sagatavošana ilga vairākus gadus. Ukraina 2012.-2013. gadā sāka tuvoties [[Baltkrievijas, Kazahstānas un Krievijas Muitas savienība|Muitas savienībai]]. Integrāciju ar ES galvenokārt atbalstīja proeiropeiski noskaņotie Centrālās un Rietumukrainas iedzīvotāji, savukārt pievienošanos Muitas savienībai pārsvarā atbalstīja prokrieviski noskaņotie Ukrainas [[Krimas Autonomā Republika|Krimas]] un dienvidaustrumu iedzīvotāji.

Tuvojoties attiecību atjaunošanai ar [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]], Krievija 2013. gada jūlijā aizliedza ''Roshen'' produktu importu, bet vēlāk arī kartupeļu, piena un citu produktu importu, tādējādi uzsākot ekonomisko spiedienu uz Ukrainu un faktiski pārkāpjot [[Budapeštas memorands|Budapeštas memorandu]], kas garantēja arī atteikšanos no jebkāda ekonomiskā spiediena.

2013. gada novembrī [[Ukrainas valdība]] paziņoja, ka tā pārtrauc sagatavošanās darbus asociācijas nolīguma parakstīšanai ar ES, kura nozīmīgākais noteikums bija brīvās tirdzniecības nolīgums ar Eiropas Savienību.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/sodien-laikraksta/janukovics-sledz-ukrainas-celu-uz-iestasanos-nato-727127|title=Janukovičs slēdz Ukrainas ceļu uz iestāšanos NATO|website=www.diena.lv|access-date=2023-06-03}}&lt;/ref&gt; Šis Krievijas spiediena dēļ pieņemtais lēmums izraisīja mēnešiem ilgus [[Eiromaidans|protestus]] [[Kijiva|Kijivā]] un citās Ukrainas pilsētās, kurus atbalstīja parlamentārā opozīcija.

Protesti ar proeiropeiskiem un pret valdību vērstiem saukļiem noveda pie varas maiņas Ukrainā 2014. gada februārī, tostarp Janukoviča atkāpšanās no prezidenta amata, [[Mikola Azarovs|Mikolas Azarova]] valdības atlaišanas un valdošās partijas galveno pārstāvju bēgšanas no valsts. 2014. gada 23. februārī par Ukrainas prezidenta pienākumu izpildītāju tika iecelts [[Oleksandrs Turčinovs]], kurš tikko bija ievēlēts par [[Augstākā Rada|Augstākās Radas]] priekšsēdētāju.

Ukrainas valdības nomaiņu pret Maskavai nelojālu valdību Krievijas vadība uztvēra ļoti negatīvi un oficiāli raksturoja to kā valsts apvērsumu.

== Vēsture ==
=== Krimas okupācija ===
{{Pamatraksts|Krimas okupācija}}
[[Attēls:VOA-armed men 01-03-14.jpg|thumb|Krievijas karavīri bez atšķirības zīmēm ar ložmetējiem pie [[Krimas Autonomā Republika|Krimas Autonomās Republikas]] Augstākās padomes ēkas, 2014. gada 1. marts]]
Krievijas īstenotā [[Krimas okupācija]]s operācija sākās 2014. gada 20. februārī, vēl pirms [[Eiromaidans|Eiromaidana]] uzvaras. 23. februārī Krimas prokrieviskie aktīvisti no organizācijām &quot;Krievu bloks&quot; un &quot;Krievu vienotība&quot; sāka rīkot mītiņus pussalas teritorijā un izveidoja &quot;Krimas pašaizsardzības kustību&quot;. 27. februārī bruņotas vienības bez atšķirības zīmēm, kas bija Krievijas militārpersonas, ieņēma [[Krimas Autonomās Republikas Augstākā padome|Krimas Autonomās Republikas parlamenta]] un valdības ēkas [[Simferopole|Simferopolē]] un pārņēma kontroli pār vietējām iestādēm, un drīz vien &quot;zaļie cilvēciņi&quot; ieņēma visus pārējos stratēģiskos objektus Krimā, nesastopoties ar Ukrainas spēcīgu pretestību.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/kas-ir-zalie-cilvecini-un-ko-ar-viniem-darit|title=Kas ir “zaļie cilvēciņi”, un ko ar viņiem darīt? Saruna ar atvaļināto kapteini Bružu, kas piecus gadus pavadīja Ukrainā |newspaper=[[Latvijas Avīze]] |access-date=2023-06-03|language=lv}}&lt;/ref&gt;
[[Attēls:VOA-Crimea-Simferopol-airport.jpg|thumb|&quot;Zaļie cilvēciņi&quot; Krimā]]
16. martā jaunās Krimas varas iestādes rīkoja referendumu par Krimas statusu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krimas-referendums-tuvojas-noslegumam-ekstremisti-riko-nekartibas-ukraina.a80112/|title=Krimas referendums tuvojas noslēgumam; ekstrēmisti rīko nekārtības Ukrainā|website=www.lsm.lv|access-date=2023-06-03|language=lv}}&lt;/ref&gt; 18. martā Krievija tās sastāvā iekļāva Krimu un [[Sevastopole|Sevastopoli]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/russian/russia/2015/03/150320_crimea_film_battle|title=Как России удалось взять Крым без боя?|website=BBC News Русская служба|access-date=2023-06-03|date=2015-03-20|language=ru}}&lt;/ref&gt;

=== Donbasa karš ===
{{Pamatraksts|Donbasa karš}}
17. martā ar prezidenta pienākumu izpildītāja Oleksandra Turčinova dekrētu Ukrainā pirmo reizi tika pasludināta [[mobilizācija]].

No 12. līdz 14. aprīlim prokrieviskie aktīvisti ieņēma vairākas administratīvās ēkas [[Doneckas apgabals|Doneckas apgabala]] pilsētās: [[Slovjanska|Slovjanskā]], [[Kramatorska|Kramatorskā]], [[Bahmuta|Artemivskā]] (tagad Bahmuta), [[Limana (Ukraina)|Limanā]], [[Družkivka|Družkivkā]], [[Makijivka|Makijivkā]], [[Mariupole|Mariupolē]] un [[Horļivka|Horļivkā]].

2014. gada 13. aprīlī Oleksandrs Turčinovs paziņoja, ka uzsāk plaša mēroga [[Pretterorisms|pretterorisma]] operāciju, iesaistot Ukrainas bruņotos spēkus, lai &quot;apturētu Krievijas specdienestu organizēto terorisma uzliesmojumu&quot; Ukrainas austrumu reģionos.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.pravda.com.ua/news/2014/04/13/7022274/|title=РНБО розпочинає масштабну АТО із залученням Збройних Сил - Турчинов|website=Українська правда|access-date=2023-06-03|language=uk}}&lt;/ref&gt;
[[Attēls:2014-04-15. Протесты в Донецке 001.jpg|left|thumb|Protesti [[Donecka|Doneckā]]]]
28. aprīlī prokrieviski noskaņotie spēki [[Luhanskas tautas republika|Luhanskā]] paziņoja par [[Luhanskas tautas republika|LTR]] dibināšanu un sāka ieņemt administratīvās ēkas [[Luhanskas apgabals|Luhanskas apgabalā]]. 11. maijā notika viltus referendumi par pašpasludinātās [[Doneckas tautas republika|DTR]] un LTR neatkarību. Saskaņā ar to rezultātiem par neatkarību nobalsoja attiecīgi 89,07 % un 96,2 % iedzīvotāju.
22. maijā [[Krievijas separātistu spēki Donbasā|separātistu spēki]] uzbruka pretterorisma operācijas kontrolpunktam netālu no [[Volnovaha]]s, nogalinot 18 karavīrus.

Ukrainas spēki atguva kontroli pār Mariupoli 2014. gada 13. jūnijā.
14. jūnijā separātistu spēki notrieca Ukrainas bruņoto spēku lidmašīnu IL-76, kas veda karavīrus uz [[Luhanskas starptautiskā lidosta|Luhanskas lidostu]], nogalinot 49 cilvēkus. Tajā pašā dienā separātistu bruņotie formējumi veica vairākus uzbrukumus Ukrainas kontrolpunktiem, kuru laikā tika nogalināti seši karavīri. Kopumā šajā dienā dzīvību zaudēja 55 Ukrainas karavīri.
[[Petro Porošenko]] nolēma pagarināt vienpusējo pamieru no 27. līdz 30. jūnijam. Šis lēmums izraisīja plašu sašutumu sabiedrībā, armijā un brīvprātīgo bataljonos.

5. jūlijā prokrieviskie spēki atkāpās no [[Slovjanska]]s un no [[Kramatorska]]s, aptuveni 1000 kaujinieku atvaļinātā [[Krievijas Federālais drošības dienests|Krievijas FDD]] pulkveža [[Igors Girkins|Igora Girkina]] vadībā atkāpās uz [[Donecka|Donecku]]. Tajā pašā dienā atbrīvoja [[Družkivka]]s un [[Kostjantiņivka]]s apdzīvotās vietas. Separātisti visus spēkus novirzīja Doneckas, Luhanskas un [[Horļivka]]s aizsardzībai.
17. jūlijā [[Doneckas tautas republika]]s kaujinieki [[Malaysia Airlines reiss 17|notrieca pasažieru lidmašīnu ''Boeing 777'']].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.apollo.lv/5894656/petijums-lidmasinu-ukrainas-austrumos-notrieca-krievijas-armijas-vieniba|title=Pētījums: Lidmašīnu Ukrainas austrumos notrieca Krievijas armijas vienība|website=Ārvalstīs|access-date=2023-06-03|date=2015-01-12|language=lv}}&lt;/ref&gt;

Starpvalstu sarunās Minskā 2015. gadā panāca vienošanos par 13 miera plāna punktiem, kas paredzēja uguns pārtraukšanu un smago ieroču atvilkšanu no ukraiņu spēku un prokrievisko separātistu sadursmes līnijas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/minskas-vienosanas-arvalstu-speku-izvesana-jauna-konstitucija-un-ipass-statuss-donbasa.a117588/|title=Minskas vienošanās: Ārvalstu spēku izvešana, jauna konstitūcija un īpašs statuss Donbasā|website=www.lsm.lv|access-date=2023-06-03|language=lv}}&lt;/ref&gt; Pēc Minskas vienošanās noslēgšanas karš Donbasā pierima.

=== Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā ===
{{Pamatraksts|Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā}}
[[Attēls:Bucha main street after Russian invasion of Ukraine (3to4).jpg|thumb|Iznīcinātā Krievijas militārā tehnika [[Buča (pilsēta)|Bučā]]]]
2022. gada 24. februāra Krievija uzsāka pilna mēroga iebrukumu Ukrainā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www2.mfa.gov.lv/ukraine/aktualitates/69646-arlietu-ministrijas-pazinojums-gads-kops-krievijas-federacijas-pilna-meroga-militara-iebrukuma-ukraina|title=Ārlietu ministrijas paziņojums: gads kopš Krievijas Federācijas pilna mēroga militārā iebrukuma Ukrainā|last=Šķiņķe|first=Iveta|website=www2.mfa.gov.lv|access-date=2023-06-03}}&lt;/ref&gt; Krievijas spēki sāka intensīvu [[Ukrainas bruņotie spēki|UBS]] vienību apšaudi austrumos un šķērsoja robežu visā tās garumā, iebrūkot arī no [[Baltkrievija]]s teritorijas, kā arī veica raķešu un bumbu triecienus lidlaukiem un ieroču noliktavām visā Ukrainas teritorijā.

Ukrainas Augstākā padome vienbalsīgi pieņēma [[karastāvoklis|karastāvokli]]. Iebrukuma laikā tika ieņemtas vairākas lielas [[Ukrainas pilsētu uzskaitījums|Ukrainas pilsētas]], galvenokārt valsts dienvidos, tostarp [[Hersona]], taču Krievija nespēja to noturēt, un pilsēta [[Pretuzbrukums Hersonas apgabalā (2022)|tika atbrīvota]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.dw.com/ru/vozvrasenie-kak-zivet-osvobozdennyj-herson/a-63849525|title=Возвращение. Как живет освобожденный Херсон – DW – 22.11.2022|website=dw.com|access-date=2023-06-03|language=ru}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Krievijas—Ukrainas karš| ]]</text>
      <sha1>m2zy06ltdqnp2i954q049fwla2ngq55</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4047868</id>
      <parentid>4047867</parentid>
      <timestamp>2024-04-25T18:36:13Z</timestamp>
      <contributor>
        <ip>85.254.74.82</ip>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="23076" xml:space="preserve">{{cita nozīme|mūsdienu karu|karu no 1917. līdz 1921. gadam|Ukrainas neatkarības karš}}
{{notiek}}
{{Militāras sadursmes infokaste
| conflict          = Krievijas—Ukrainas karš
| partof            = 
| image             = [[Attēls:2022_Russian_invasion_of_Ukraine.svg|250px]]
| caption           = Aktuālais stāvoklis 
| date              = {{dat|2014|2|20|N}}—pašlaik
| place             = [[Ukraina]]
| casus             = 
| territory         = 
| result            = No 2014. līdz 2022. gadam:
* [[Krimas okupācija]]
* [[Donbasa karš]]
Kopš 2022. gada:
* [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā]]
* [[Luhanskas apgabals|Luhanskas]], [[Doneckas apgabals|Doneckas]], [[Zaporižjas apgabals|Zaporižjas]] un [[Hersonas apgabals|Hersonas]] [[Uz laiku okupētās Ukrainas teritorijas|apgabalu aneksija]]
| combatant1        = {{flag|Ukraina}}
'''Atbalsta:'''&lt;br /&gt;{{flaga|NATO}} [[NATO]] &lt;small&gt;(militārā palīdzība)&lt;/small&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=NATO allies to provide more weapons to Ukraine, Stoltenberg says|url=https://www.reuters.com/world/europe/nato-allies-provide-more-weapons-ukraine-stoltenberg-says-2022-02-25/| archive-url=https://ghostarchive.org/archive/20220226/https://www.reuters.com/world/europe/nato-allies-provide-more-weapons-ukraine-stoltenberg-says-2022-02-25/| archive-date=2022-02-26|access-date=25 February 2022 |work=Reuters |quote=NATO Secretary-General Jens Stoltenberg said on Friday the alliance was deploying parts of its combat-ready response force and would continue to send weapons to Ukraine, including air defences}}&lt;/ref&gt;
| combatant2        = {{flag|Krievija}}
* [[Attēls:Flag_of_Donetsk_People's_Republic.svg|22px]] &quot;[[Doneckas tautas republika|DTR]]&quot; &lt;small&gt;(2014—2022)&lt;/small&gt;
* [[Attēls:Flag_of_the_Luhansk_People's_Republic.svg|22px]] &quot;[[Luhanskas tautas republika|LTR]]&quot; &lt;small&gt;(2014—2022)&lt;/small&gt;
'''Atbalsta:'''&lt;br /&gt;{{flag|Baltkrievija}} &lt;small&gt;(2022—pašlaik)&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;{{flag|Irāna}} &lt;small&gt;(militārā palīdzība kopš 2022. gada)&lt;/small&gt;&lt;ref name=&quot;Izdevums 2022&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/izdevums-irana-varetu-nodot-krievijai-ballistiskas-raketes-un-bezpilota-lidaparatus.a478213/ Izdevums: Irāna varētu nodot Krievijai ballistiskās raķetes un bezpilota lidaparātus] lsm.lv 2022. gada 16. oktobrī&lt;/ref&gt;&lt;br /&gt;{{flag|Ziemeļkoreja}} &lt;small&gt;(militārā palīdzība kopš 2022. gada)&lt;/small&gt;&lt;ref&gt;[https://www.la.lv/asv-nodod-ano-pieradijumus-ka-ziemelkoreja-palidz-krievijai-ar-ierociem ASV nodod ANO pierādījumus, ka Ziemeļkoreja palīdz Krievijai ar ieročiem] la.lv 2023. gada 21. janvārī&lt;/ref&gt;&lt;br&gt;{{CHN}} &lt;small&gt;(netiešā militārā palīdzība kopš 2022. gada)&lt;/small&gt;&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/17.03.2023-politico-kinas-uznemumi-piegada-krievijai-ierocus.a501229/ «Politico»: Ķīnas uzņēmumi piegādā Krievijai ieročus] lsm.lv 2023. gada 17. martā&lt;/ref&gt;&lt;br&gt;{{Dienvidāfrika}} &lt;small&gt;(netiešā militārā palīdzība kopš 2022. gada)&lt;/small&gt;&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.05.2023-dienvidafrikas-republika-sola-izmeklet-apsudzibas-par-ierocu-piegadi-krievijai.a508399/ Dienvidāfrikas Republika sola izmeklēt apsūdzības par ieroču piegādi Krievijai] lsm.lv 2023. gada 13. maijā&lt;/ref&gt;
| commander1        = {{flaga|Ukraine}} '''[[Volodimirs Zelenskis]]''' &lt;small&gt;(2019—pašlaik)&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
{{flaga|Ukraine}} [[Petro Porošenko]] &lt;small&gt;(2014—2019)&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
{{flaga|Ukraine}} [[Oleksandrs Turčinovs]] &lt;small&gt;(2014)&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
{{flaga|Ukraine}} [[Oleksijs Rezņikovs]] &lt;small&gt;(2021—pašlaik)&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
{{flaga|Ukraine}} [[Valerijs Zalužnijs]] &lt;small&gt;(2021—pašlaik)&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
| commander2        = {{flaga|Krievija}} '''[[Vladimirs Putins]]''' &lt;small&gt;(2014—pašlaik)&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
{{flaga|Krievija}} [[Sergejs Šoigu]] &lt;br /&gt;&lt;small&gt;(2014—pašlaik)&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
{{flaga|Krievija}} [[Valērijs Gerasimovs]] &lt;small&gt;(2014—pašlaik)&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
{{flaga|Krievija}} [[Jevgeņijs Prigožins]]† &lt;small&gt;(2022—2023)&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
| strength1  = 
| strength2   = 
| casualties1       = 
| casualties2       = 
| casualties3       = 
}}
'''Krievijas—Ukrainas karš''' ({{val|uk|російсько-українська війна}}, {{val|ru|российско-украинская война}}) ir bruņots konflikts 2014. gada 20. februārī [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|Ukrainā]] sākās karš. Ukraina plānoto padotues un likt visu pie malas, atdodot visu Krievijai

== Priekšvēsture ==
=== 1991—2004 ===
Pēc [[Ukrainas PSR]] referenduma par [[Ukrainas neatkarības pasludināšanas akts|Ukrainas neatkarības pasludināšanas akta]] apstiprināšanu un tam sekojošajiem [[Belovežas gāršas līgums|Belovežas līgumiem]] par [[Padomju Savienība|PSRS]] likvidāciju 1991. gadā [[Ukraina]] ieguva neatkarību, bet jaunizveidotā [[Krievija|Krievijas Federācija]] pieteica pretenzijas uz Padomju Savienības tiesību pārņēmējas statusu.

1994. gada 5. decembrī Ukrainas, Krievijas, [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]] un [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienoto Valstu]] vadītāji parakstīja [[Budapeštas memorands|Budapeštas memorandu]] — dokumentu, saskaņā ar kuru Ukraina no PSRS atlikušos [[Kodolieroči|kodolieroču]] krājumus (aptuveni trešdaļu no tās arsenāla) nodeva Krievijai, kura savukārt apņēmās garantēt Ukrainas neatkarību, suverenitāti un teritoriālo nedalāmību.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://hromadske.ua/ru/posts/budapeshtskij-memorandum-chto-poobeshali-ukraine-v-1994-godu-i-kak-kiev-hochet-ispolzovat-eto-v-svoyu-polzu|title=Будапештский меморандум: что пообещали Украине в 1994 году и как Киев хочет использовать это в свою пользу|website=hromadske.ua|access-date=2023-06-03|date=2022-02-22|language=ru}}&lt;/ref&gt;

1997. gadā [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas prezidents]] [[Boriss Jeļcins]] un Ukrainas prezidents [[Leonīds Kučma]] parakstīja līgumu par draudzību, sadarbību un partnerību, saskaņā ar kuru puses vienojās izveidot stratēģisku partnerību, apņēmās savstarpēji ievērot abu valstu teritoriālo nedalāmību un apņēmās neizmantot savu teritoriju, lai kaitētu otras valsts drošībai.

Leonīda Kučmas prezidentūras laikā 2003. gada rudenī notika konflikts par [[Tuzlas strēle|Tuzlas strēli]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://nv.ua/ukraine/events/probnaja-vojna-15-let-nazad-rossija-popytalas-zakhvatit-ukrainskij-ostrov-tuzla-2496372.html|title=Пробная война. 15 лет назад Россия попыталась захватить украинский остров Тузла|website=nv.ua|access-date=2023-06-03|language=ru}}&lt;/ref&gt; Krievijas puses mēģinājums bez Ukrainas piekrišanas uzbūvēt dambi, kas savienotu Krievijas piekrasti ar šo Ukrainas teritorijas daļu, izraisīja Kučmas reakciju: pārtraucot virkni vizīšu uz [[Latīņamerika]]s valstīm, viņš ieradās notikuma vietā un organizēja pasākumus, lai demonstratīvi parādītu, ka uz kāpas tiek būvēti aizsardzības nocietinājumi. Daudzi pētnieki un analītiķi Tuzlas incidentu uzskatīja par Krievijas pirmo mēģinājumu &quot;izpētīt&quot; Ukrainu par tās iespējamām darbībām saistībā ar iespējamo [[Krima]]s aneksiju.{{nepieciešama atsauce}} Šis mēģinājums tika noraidīts Ukrainas prezidenta asās reakcijas dēļ.

=== 2004—2010 ===
2004. gadā, kārtējo prezidenta vēlēšanu priekšvakarā, tābrīža Ukrainas prezidents Leonīds Kučma par savu pēcteci izvēlējās toreizējo premjerministru [[Viktors Janukovičs|Viktoru Janukoviču]]. Vēlēšanu kampaņas laikā Viktora Janukoviča tēls tika veidots, balstoties uz idejām par stabilitāti, varas nepārtrauktību un saišu stiprināšanu ar Krieviju, savukārt galvenais opozīcijas kandidāts [[Viktors Juščenko]] sevi pozicionēja kā prorietumniecisku reformistu [[Demokrātija|demokrātu]], kurš solīja izeju no &quot;[[Stagnācija (ekonomika)|stagnācijas]]&quot; un uzvaru pār [[Korupcija|korupciju]].
[[Attēls:Militsiya and orange flowers, Kiev.jpg|left|thumb|Oranžās revolūcijas laikā [[Kijiva|Kijivā]]]]
Juščenko vēlētāju elektorāta bāze bija Ukrainas [[Rietumukraina|rietumu]] un [[Centrālukraina|centrālie]] reģioni, savukārt Janukovičs paļāvās uz Ukrainas [[Austrumukraina|austrumu]] un [[Dienvidukraina|dienvidu]] reģionu iedzīvotāju balsīm. Krievija aktīvi atbalstīja Viktoru Janukoviču viņa prezidenta vēlēšanu kampaņas laikā, bet [[Oranžā revolūcija]] pēc tam neļāva Janukovičam iegūt varu.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.svoboda.org/a/24162984.html|title=Победу на выборах президента Украины одержал Виктор Ющенко|work=Радио Свобода|access-date=2023-06-03|date=2011-05-15|language=ru}}&lt;/ref&gt;

[[Kremlis]] Oranžās revolūcijas uzvaru uztvēra kā sāpīgu sakāvi. Krievijas vadībai šī situācija radīja dubultu izaicinājumu: Krievijas ārpolitiskajām interesēm, jo Juščenko vēlējās virzīt Ukrainu uz Rietumiem, un paša režīma saglabāšanai Krievijā, jo Ukrainas sabiedrība bija rādījusi piemēru, kā gāzt korumpētu un represīvu valdību. Tas iezīmēja pavērsienu Krievijas [[Ārpolitika|ārpolitikā]]: no mēģinājumiem integrēties ar Rietumiem saskaņā ar Krievijas nosacījumiem līdz mēģinājumiem sākt &quot;norobežošanos no Rietumiem&quot;, kā tas beidzot tika formulēts [[Vladimira Putina Minhenes runa|Vladimira Putina 2007. gada 10. februāra Minhenes runā]].
[[Attēls:Putin in Munchen.jpg|thumb|Vladimira Putina runa [[Minhene|Minhenē]]]]
Krievijā ir izveidojusies pārliecība, ka Rietumi apzināti izraisīja Oranžo revolūciju, lai pie varas atvestu prorietumnieciski noskaņoto Juščenko. Krievijas valdības aprindās pastāvēja bažas, ka Rietumu valstis varētu mēģināt atkārtot savus panākumus Ukrainā pašā Krievijā, &quot;graujot Kremļa leģitimitāti&quot; un &quot;atbalstot tautas sacelšanos&quot;. Tas ir veicinājis pretamerikānisku noskaņojumu un [[Autoritārisms|autoritārisma]] pieaugumu Krievijā. Maskavas politika kļuva vērsta uz &quot;krāsaino revolūciju&quot; novēršanu.

Viktors Juščenko kā Ukrainas prezidents īstenoja izteikti prorietumniecisku politiku. Viņa vadībā Ukraina uzsāka sarunas par asociācijas nolīgumu starp Ukrainu un [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]] un aktīvi centās panākt dalības [[NATO]] rīcības plānu. Tajā pašā laikā attiecībās ar Krieviju pastāvīgi pastāvēja konflikti. Piemēram, Juščenko prezidentūras laikā Krievija divas reizes, 2006. un 2009. gadā, pārtrauca [[gāze]]s piegādes Ukrainai, kā rezultātā tika pārtrauktas tranzīta piegādes uz Eiropu.

2008. gada aprīlī [[Bukareste|Bukarestē]] notikušajā NATO samitā Ukraina un [[Gruzija]] apsprieda Rīcības plāna dalībai NATO piešķiršanu. Krievijas premjerministrs [[Vladimirs Putins]] stingri iestājās pret NATO paplašināšanos.Tā rezultātā [[Vācija]] un [[Francija]] bloķēja rīcības plānu iesniegšanu Ukrainai un Gruzijai.

[[Krievijas—Gruzijas karš (2008)|Gruzijas kara ar Krieviju]] laikā 2008. gada augustā Ukrainas prezidents Viktors Juščenko stingri atbalstīja Gruziju. 2008. gada 2. augustā [[Polija]]s, [[Lietuva]]s, [[Igaunija]]s un Ukrainas prezidenti un [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Latvijas premjerministrs]] bezprecedenta vizītē apmeklēja Gruzijas galvaspilsētu [[Tbilisi]], kuru tobrīd apdraudēja [[Krievijas Federācijas Bruņotie spēki|Krievijas karaspēks]], lai atbalstītu Gruzijas prezidentu [[Miheils Saakašvili|Miheilu Saakašvili]].

2008. gada oktobrī Krievijas premjerministrs Vladimirs Putins tikšanās laikā ar Ukrainas premjerministri [[Jūlija Timošenko|Jūliju Timošenko]] apsūdzēja Ukrainu militārās palīdzības sniegšanā Gruzijai. Viņš arī apgalvoja, ka kaujās Gruzijas pusē ir piedalījušies [[ukraiņi]]. Ukraina ir noraidījusi kā nepatiesus apgalvojumus, ka [[Ukrainas bruņotie spēki|Ukrainas karavīri]] piedalījušies 2008. gada karā, un attiecībā uz ieroču piegādēm Gruzijas pusei ir paziņojusi, ka uz Gruziju neattiecas starptautiskās [[Ekonomiskās sankcijas|sankcijas]] vai [[embargo]], tāpēc, atzīstot pašu ieroču piegādes faktu, ir noraidījusi Krievijas pretenzijas šajā sakarā.

=== 2010—2014 ===
2010. gadā par Ukrainas prezidentu tika ievēlēts prokrieviskās [[Reģionu partija (Ukraina)|Reģionu partijas]] kandidāts [[Viktors Janukovičs]]. Līdz ar viņa uzvaru Krievijas un Ukrainas attiecības uzlabojās, jautājums par dalību NATO tika iesaldēts. Tomēr 2012. gada 30. martā tika parafēts Asociācijas nolīgums starp Ukrainu un Eiropas Savienību, kura sagatavošana ilga vairākus gadus. Ukraina 2012.-2013. gadā sāka tuvoties [[Baltkrievijas, Kazahstānas un Krievijas Muitas savienība|Muitas savienībai]]. Integrāciju ar ES galvenokārt atbalstīja proeiropeiski noskaņotie Centrālās un Rietumukrainas iedzīvotāji, savukārt pievienošanos Muitas savienībai pārsvarā atbalstīja prokrieviski noskaņotie Ukrainas [[Krimas Autonomā Republika|Krimas]] un dienvidaustrumu iedzīvotāji.

Tuvojoties attiecību atjaunošanai ar [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]], Krievija 2013. gada jūlijā aizliedza ''Roshen'' produktu importu, bet vēlāk arī kartupeļu, piena un citu produktu importu, tādējādi uzsākot ekonomisko spiedienu uz Ukrainu un faktiski pārkāpjot [[Budapeštas memorands|Budapeštas memorandu]], kas garantēja arī atteikšanos no jebkāda ekonomiskā spiediena.

2013. gada novembrī [[Ukrainas valdība]] paziņoja, ka tā pārtrauc sagatavošanās darbus asociācijas nolīguma parakstīšanai ar ES, kura nozīmīgākais noteikums bija brīvās tirdzniecības nolīgums ar Eiropas Savienību.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/sodien-laikraksta/janukovics-sledz-ukrainas-celu-uz-iestasanos-nato-727127|title=Janukovičs slēdz Ukrainas ceļu uz iestāšanos NATO|website=www.diena.lv|access-date=2023-06-03}}&lt;/ref&gt; Šis Krievijas spiediena dēļ pieņemtais lēmums izraisīja mēnešiem ilgus [[Eiromaidans|protestus]] [[Kijiva|Kijivā]] un citās Ukrainas pilsētās, kurus atbalstīja parlamentārā opozīcija.

Protesti ar proeiropeiskiem un pret valdību vērstiem saukļiem noveda pie varas maiņas Ukrainā 2014. gada februārī, tostarp Janukoviča atkāpšanās no prezidenta amata, [[Mikola Azarovs|Mikolas Azarova]] valdības atlaišanas un valdošās partijas galveno pārstāvju bēgšanas no valsts. 2014. gada 23. februārī par Ukrainas prezidenta pienākumu izpildītāju tika iecelts [[Oleksandrs Turčinovs]], kurš tikko bija ievēlēts par [[Augstākā Rada|Augstākās Radas]] priekšsēdētāju.

Ukrainas valdības nomaiņu pret Maskavai nelojālu valdību Krievijas vadība uztvēra ļoti negatīvi un oficiāli raksturoja to kā valsts apvērsumu.

== Vēsture ==
=== Krimas okupācija ===
{{Pamatraksts|Krimas okupācija}}
[[Attēls:VOA-armed men 01-03-14.jpg|thumb|Krievijas karavīri bez atšķirības zīmēm ar ložmetējiem pie [[Krimas Autonomā Republika|Krimas Autonomās Republikas]] Augstākās padomes ēkas, 2014. gada 1. marts]]
Krievijas īstenotā [[Krimas okupācija]]s operācija sākās 2014. gada 20. februārī, vēl pirms [[Eiromaidans|Eiromaidana]] uzvaras. 23. februārī Krimas prokrieviskie aktīvisti no organizācijām &quot;Krievu bloks&quot; un &quot;Krievu vienotība&quot; sāka rīkot mītiņus pussalas teritorijā un izveidoja &quot;Krimas pašaizsardzības kustību&quot;. 27. februārī bruņotas vienības bez atšķirības zīmēm, kas bija Krievijas militārpersonas, ieņēma [[Krimas Autonomās Republikas Augstākā padome|Krimas Autonomās Republikas parlamenta]] un valdības ēkas [[Simferopole|Simferopolē]] un pārņēma kontroli pār vietējām iestādēm, un drīz vien &quot;zaļie cilvēciņi&quot; ieņēma visus pārējos stratēģiskos objektus Krimā, nesastopoties ar Ukrainas spēcīgu pretestību.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/kas-ir-zalie-cilvecini-un-ko-ar-viniem-darit|title=Kas ir “zaļie cilvēciņi”, un ko ar viņiem darīt? Saruna ar atvaļināto kapteini Bružu, kas piecus gadus pavadīja Ukrainā |newspaper=[[Latvijas Avīze]] |access-date=2023-06-03|language=lv}}&lt;/ref&gt;
[[Attēls:VOA-Crimea-Simferopol-airport.jpg|thumb|&quot;Zaļie cilvēciņi&quot; Krimā]]
16. martā jaunās Krimas varas iestādes rīkoja referendumu par Krimas statusu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krimas-referendums-tuvojas-noslegumam-ekstremisti-riko-nekartibas-ukraina.a80112/|title=Krimas referendums tuvojas noslēgumam; ekstrēmisti rīko nekārtības Ukrainā|website=www.lsm.lv|access-date=2023-06-03|language=lv}}&lt;/ref&gt; 18. martā Krievija tās sastāvā iekļāva Krimu un [[Sevastopole|Sevastopoli]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/russian/russia/2015/03/150320_crimea_film_battle|title=Как России удалось взять Крым без боя?|website=BBC News Русская служба|access-date=2023-06-03|date=2015-03-20|language=ru}}&lt;/ref&gt;

=== Donbasa karš ===
{{Pamatraksts|Donbasa karš}}
17. martā ar prezidenta pienākumu izpildītāja Oleksandra Turčinova dekrētu Ukrainā pirmo reizi tika pasludināta [[mobilizācija]].

No 12. līdz 14. aprīlim prokrieviskie aktīvisti ieņēma vairākas administratīvās ēkas [[Doneckas apgabals|Doneckas apgabala]] pilsētās: [[Slovjanska|Slovjanskā]], [[Kramatorska|Kramatorskā]], [[Bahmuta|Artemivskā]] (tagad Bahmuta), [[Limana (Ukraina)|Limanā]], [[Družkivka|Družkivkā]], [[Makijivka|Makijivkā]], [[Mariupole|Mariupolē]] un [[Horļivka|Horļivkā]].

2014. gada 13. aprīlī Oleksandrs Turčinovs paziņoja, ka uzsāk plaša mēroga [[Pretterorisms|pretterorisma]] operāciju, iesaistot Ukrainas bruņotos spēkus, lai &quot;apturētu Krievijas specdienestu organizēto terorisma uzliesmojumu&quot; Ukrainas austrumu reģionos.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.pravda.com.ua/news/2014/04/13/7022274/|title=РНБО розпочинає масштабну АТО із залученням Збройних Сил - Турчинов|website=Українська правда|access-date=2023-06-03|language=uk}}&lt;/ref&gt;
[[Attēls:2014-04-15. Протесты в Донецке 001.jpg|left|thumb|Protesti [[Donecka|Doneckā]]]]
28. aprīlī prokrieviski noskaņotie spēki [[Luhanskas tautas republika|Luhanskā]] paziņoja par [[Luhanskas tautas republika|LTR]] dibināšanu un sāka ieņemt administratīvās ēkas [[Luhanskas apgabals|Luhanskas apgabalā]]. 11. maijā notika viltus referendumi par pašpasludinātās [[Doneckas tautas republika|DTR]] un LTR neatkarību. Saskaņā ar to rezultātiem par neatkarību nobalsoja attiecīgi 89,07 % un 96,2 % iedzīvotāju.
22. maijā [[Krievijas separātistu spēki Donbasā|separātistu spēki]] uzbruka pretterorisma operācijas kontrolpunktam netālu no [[Volnovaha]]s, nogalinot 18 karavīrus.

Ukrainas spēki atguva kontroli pār Mariupoli 2014. gada 13. jūnijā.
14. jūnijā separātistu spēki notrieca Ukrainas bruņoto spēku lidmašīnu IL-76, kas veda karavīrus uz [[Luhanskas starptautiskā lidosta|Luhanskas lidostu]], nogalinot 49 cilvēkus. Tajā pašā dienā separātistu bruņotie formējumi veica vairākus uzbrukumus Ukrainas kontrolpunktiem, kuru laikā tika nogalināti seši karavīri. Kopumā šajā dienā dzīvību zaudēja 55 Ukrainas karavīri.
[[Petro Porošenko]] nolēma pagarināt vienpusējo pamieru no 27. līdz 30. jūnijam. Šis lēmums izraisīja plašu sašutumu sabiedrībā, armijā un brīvprātīgo bataljonos.

5. jūlijā prokrieviskie spēki atkāpās no [[Slovjanska]]s un no [[Kramatorska]]s, aptuveni 1000 kaujinieku atvaļinātā [[Krievijas Federālais drošības dienests|Krievijas FDD]] pulkveža [[Igors Girkins|Igora Girkina]] vadībā atkāpās uz [[Donecka|Donecku]]. Tajā pašā dienā atbrīvoja [[Družkivka]]s un [[Kostjantiņivka]]s apdzīvotās vietas. Separātisti visus spēkus novirzīja Doneckas, Luhanskas un [[Horļivka]]s aizsardzībai.
17. jūlijā [[Doneckas tautas republika]]s kaujinieki [[Malaysia Airlines reiss 17|notrieca pasažieru lidmašīnu ''Boeing 777'']].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.apollo.lv/5894656/petijums-lidmasinu-ukrainas-austrumos-notrieca-krievijas-armijas-vieniba|title=Pētījums: Lidmašīnu Ukrainas austrumos notrieca Krievijas armijas vienība|website=Ārvalstīs|access-date=2023-06-03|date=2015-01-12|language=lv}}&lt;/ref&gt;

Starpvalstu sarunās Minskā 2015. gadā panāca vienošanos par 13 miera plāna punktiem, kas paredzēja uguns pārtraukšanu un smago ieroču atvilkšanu no ukraiņu spēku un prokrievisko separātistu sadursmes līnijas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/minskas-vienosanas-arvalstu-speku-izvesana-jauna-konstitucija-un-ipass-statuss-donbasa.a117588/|title=Minskas vienošanās: Ārvalstu spēku izvešana, jauna konstitūcija un īpašs statuss Donbasā|website=www.lsm.lv|access-date=2023-06-03|language=lv}}&lt;/ref&gt; Pēc Minskas vienošanās noslēgšanas karš Donbasā pierima.

=== Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā ===
{{Pamatraksts|Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā}}
[[Attēls:Bucha main street after Russian invasion of Ukraine (3to4).jpg|thumb|Iznīcinātā Krievijas militārā tehnika [[Buča (pilsēta)|Bučā]]]]
2022. gada 24. februāra Krievija uzsāka pilna mēroga iebrukumu Ukrainā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www2.mfa.gov.lv/ukraine/aktualitates/69646-arlietu-ministrijas-pazinojums-gads-kops-krievijas-federacijas-pilna-meroga-militara-iebrukuma-ukraina|title=Ārlietu ministrijas paziņojums: gads kopš Krievijas Federācijas pilna mēroga militārā iebrukuma Ukrainā|last=Šķiņķe|first=Iveta|website=www2.mfa.gov.lv|access-date=2023-06-03}}&lt;/ref&gt; Krievijas spēki sāka intensīvu [[Ukrainas bruņotie spēki|UBS]] vienību apšaudi austrumos un šķērsoja robežu visā tās garumā, iebrūkot arī no [[Baltkrievija]]s teritorijas, kā arī veica raķešu un bumbu triecienus lidlaukiem un ieroču noliktavām visā Ukrainas teritorijā.

Ukrainas Augstākā padome vienbalsīgi pieņēma [[karastāvoklis|karastāvokli]]. Iebrukuma laikā tika ieņemtas vairākas lielas [[Ukrainas pilsētu uzskaitījums|Ukrainas pilsētas]], galvenokārt valsts dienvidos, tostarp [[Hersona]], taču Krievija nespēja to noturēt, un pilsēta [[Pretuzbrukums Hersonas apgabalā (2022)|tika atbrīvota]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.dw.com/ru/vozvrasenie-kak-zivet-osvobozdennyj-herson/a-63849525|title=Возвращение. Как живет освобожденный Херсон – DW – 22.11.2022|website=dw.com|access-date=2023-06-03|language=ru}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Krievijas—Ukrainas karš| ]]</text>
      <sha1>dkkvqeeggfyyxl1theqae1ynln5sa92</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4047870</id>
      <parentid>4047868</parentid>
      <timestamp>2024-04-25T18:36:31Z</timestamp>
      <contributor>
        <ip>85.254.74.82</ip>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="23076" xml:space="preserve">{{cita nozīme|mūsdienu karu|karu no 1917. līdz 1921. gadam|Ukrainas neatkarības karš}}
{{notiek}}
{{Militāras sadursmes infokaste
| conflict          = Krievijas—Ukrainas karš
| partof            = 
| image             = [[Attēls:2022_Russian_invasion_of_Ukraine.svg|250px]]
| caption           = Aktuālais stāvoklis 
| date              = {{dat|2014|2|20|N}}—pašlaik
| place             = [[Ukraina]]
| casus             = 
| territory         = 
| result            = No 2014. līdz 2022. gadam:
* [[Krimas okupācija]]
* [[Donbasa karš]]
Kopš 2022. gada:
* [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā]]
* [[Luhanskas apgabals|Luhanskas]], [[Doneckas apgabals|Doneckas]], [[Zaporižjas apgabals|Zaporižjas]] un [[Hersonas apgabals|Hersonas]] [[Uz laiku okupētās Ukrainas teritorijas|apgabalu aneksija]]
| combatant1        = {{flag|Ukraina}}
'''Atbalsta:'''&lt;br /&gt;{{flaga|NATO}} [[NATO]] &lt;small&gt;(militārā palīdzība)&lt;/small&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=NATO allies to provide more weapons to Ukraine, Stoltenberg says|url=https://www.reuters.com/world/europe/nato-allies-provide-more-weapons-ukraine-stoltenberg-says-2022-02-25/| archive-url=https://ghostarchive.org/archive/20220226/https://www.reuters.com/world/europe/nato-allies-provide-more-weapons-ukraine-stoltenberg-says-2022-02-25/| archive-date=2022-02-26|access-date=25 February 2022 |work=Reuters |quote=NATO Secretary-General Jens Stoltenberg said on Friday the alliance was deploying parts of its combat-ready response force and would continue to send weapons to Ukraine, including air defences}}&lt;/ref&gt;
| combatant2        = {{flag|Krievija}}
* [[Attēls:Flag_of_Donetsk_People's_Republic.svg|22px]] &quot;[[Doneckas tautas republika|DTR]]&quot; &lt;small&gt;(2014—2022)&lt;/small&gt;
* [[Attēls:Flag_of_the_Luhansk_People's_Republic.svg|22px]] &quot;[[Luhanskas tautas republika|LTR]]&quot; &lt;small&gt;(2014—2022)&lt;/small&gt;
'''Atbalsta:'''&lt;br /&gt;{{flag|Baltkrievija}} &lt;small&gt;(2022—pašlaik)&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;{{flag|Irāna}} &lt;small&gt;(militārā palīdzība kopš 2022. gada)&lt;/small&gt;&lt;ref name=&quot;Izdevums 2022&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/izdevums-irana-varetu-nodot-krievijai-ballistiskas-raketes-un-bezpilota-lidaparatus.a478213/ Izdevums: Irāna varētu nodot Krievijai ballistiskās raķetes un bezpilota lidaparātus] lsm.lv 2022. gada 16. oktobrī&lt;/ref&gt;&lt;br /&gt;{{flag|Ziemeļkoreja}} &lt;small&gt;(militārā palīdzība kopš 2022. gada)&lt;/small&gt;&lt;ref&gt;[https://www.la.lv/asv-nodod-ano-pieradijumus-ka-ziemelkoreja-palidz-krievijai-ar-ierociem ASV nodod ANO pierādījumus, ka Ziemeļkoreja palīdz Krievijai ar ieročiem] la.lv 2023. gada 21. janvārī&lt;/ref&gt;&lt;br&gt;{{CHN}} &lt;small&gt;(netiešā militārā palīdzība kopš 2022. gada)&lt;/small&gt;&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/17.03.2023-politico-kinas-uznemumi-piegada-krievijai-ierocus.a501229/ «Politico»: Ķīnas uzņēmumi piegādā Krievijai ieročus] lsm.lv 2023. gada 17. martā&lt;/ref&gt;&lt;br&gt;{{Dienvidāfrika}} &lt;small&gt;(netiešā militārā palīdzība kopš 2022. gada)&lt;/small&gt;&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.05.2023-dienvidafrikas-republika-sola-izmeklet-apsudzibas-par-ierocu-piegadi-krievijai.a508399/ Dienvidāfrikas Republika sola izmeklēt apsūdzības par ieroču piegādi Krievijai] lsm.lv 2023. gada 13. maijā&lt;/ref&gt;
| commander1        = {{flaga|Ukraine}} '''[[Volodimirs Zelenskis]]''' &lt;small&gt;(2019—pašlaik)&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
{{flaga|Ukraine}} [[Petro Porošenko]] &lt;small&gt;(2014—2019)&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
{{flaga|Ukraine}} [[Oleksandrs Turčinovs]] &lt;small&gt;(2014)&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
{{flaga|Ukraine}} [[Oleksijs Rezņikovs]] &lt;small&gt;(2021—pašlaik)&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
{{flaga|Ukraine}} [[Valerijs Zalužnijs]] &lt;small&gt;(2021—pašlaik)&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
| commander2        = {{flaga|Krievija}} '''[[Vladimirs Putins]]''' &lt;small&gt;(2014—pašlaik)&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
{{flaga|Krievija}} [[Sergejs Šoigu]] &lt;br /&gt;&lt;small&gt;(2014—pašlaik)&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
{{flaga|Krievija}} [[Valērijs Gerasimovs]] &lt;small&gt;(2014—pašlaik)&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
{{flaga|Krievija}} [[Jevgeņijs Prigožins]]† &lt;small&gt;(2022—2023)&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
| strength1  = 
| strength2   = 
| casualties1       = 
| casualties2       = 
| casualties3       = 
}}
'''Krievijas—Ukrainas karš''' ({{val|uk|російсько-українська війна}}, {{val|ru|российско-украинская война}}) ir bruņots konflikts 2014. gada 20. februārī [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|Ukrainā]] sākās karš. Ukraina plānoto padoties un likt visu pie malas, atdodot visu Krievijai

== Priekšvēsture ==
=== 1991—2004 ===
Pēc [[Ukrainas PSR]] referenduma par [[Ukrainas neatkarības pasludināšanas akts|Ukrainas neatkarības pasludināšanas akta]] apstiprināšanu un tam sekojošajiem [[Belovežas gāršas līgums|Belovežas līgumiem]] par [[Padomju Savienība|PSRS]] likvidāciju 1991. gadā [[Ukraina]] ieguva neatkarību, bet jaunizveidotā [[Krievija|Krievijas Federācija]] pieteica pretenzijas uz Padomju Savienības tiesību pārņēmējas statusu.

1994. gada 5. decembrī Ukrainas, Krievijas, [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]] un [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienoto Valstu]] vadītāji parakstīja [[Budapeštas memorands|Budapeštas memorandu]] — dokumentu, saskaņā ar kuru Ukraina no PSRS atlikušos [[Kodolieroči|kodolieroču]] krājumus (aptuveni trešdaļu no tās arsenāla) nodeva Krievijai, kura savukārt apņēmās garantēt Ukrainas neatkarību, suverenitāti un teritoriālo nedalāmību.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://hromadske.ua/ru/posts/budapeshtskij-memorandum-chto-poobeshali-ukraine-v-1994-godu-i-kak-kiev-hochet-ispolzovat-eto-v-svoyu-polzu|title=Будапештский меморандум: что пообещали Украине в 1994 году и как Киев хочет использовать это в свою пользу|website=hromadske.ua|access-date=2023-06-03|date=2022-02-22|language=ru}}&lt;/ref&gt;

1997. gadā [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas prezidents]] [[Boriss Jeļcins]] un Ukrainas prezidents [[Leonīds Kučma]] parakstīja līgumu par draudzību, sadarbību un partnerību, saskaņā ar kuru puses vienojās izveidot stratēģisku partnerību, apņēmās savstarpēji ievērot abu valstu teritoriālo nedalāmību un apņēmās neizmantot savu teritoriju, lai kaitētu otras valsts drošībai.

Leonīda Kučmas prezidentūras laikā 2003. gada rudenī notika konflikts par [[Tuzlas strēle|Tuzlas strēli]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://nv.ua/ukraine/events/probnaja-vojna-15-let-nazad-rossija-popytalas-zakhvatit-ukrainskij-ostrov-tuzla-2496372.html|title=Пробная война. 15 лет назад Россия попыталась захватить украинский остров Тузла|website=nv.ua|access-date=2023-06-03|language=ru}}&lt;/ref&gt; Krievijas puses mēģinājums bez Ukrainas piekrišanas uzbūvēt dambi, kas savienotu Krievijas piekrasti ar šo Ukrainas teritorijas daļu, izraisīja Kučmas reakciju: pārtraucot virkni vizīšu uz [[Latīņamerika]]s valstīm, viņš ieradās notikuma vietā un organizēja pasākumus, lai demonstratīvi parādītu, ka uz kāpas tiek būvēti aizsardzības nocietinājumi. Daudzi pētnieki un analītiķi Tuzlas incidentu uzskatīja par Krievijas pirmo mēģinājumu &quot;izpētīt&quot; Ukrainu par tās iespējamām darbībām saistībā ar iespējamo [[Krima]]s aneksiju.{{nepieciešama atsauce}} Šis mēģinājums tika noraidīts Ukrainas prezidenta asās reakcijas dēļ.

=== 2004—2010 ===
2004. gadā, kārtējo prezidenta vēlēšanu priekšvakarā, tābrīža Ukrainas prezidents Leonīds Kučma par savu pēcteci izvēlējās toreizējo premjerministru [[Viktors Janukovičs|Viktoru Janukoviču]]. Vēlēšanu kampaņas laikā Viktora Janukoviča tēls tika veidots, balstoties uz idejām par stabilitāti, varas nepārtrauktību un saišu stiprināšanu ar Krieviju, savukārt galvenais opozīcijas kandidāts [[Viktors Juščenko]] sevi pozicionēja kā prorietumniecisku reformistu [[Demokrātija|demokrātu]], kurš solīja izeju no &quot;[[Stagnācija (ekonomika)|stagnācijas]]&quot; un uzvaru pār [[Korupcija|korupciju]].
[[Attēls:Militsiya and orange flowers, Kiev.jpg|left|thumb|Oranžās revolūcijas laikā [[Kijiva|Kijivā]]]]
Juščenko vēlētāju elektorāta bāze bija Ukrainas [[Rietumukraina|rietumu]] un [[Centrālukraina|centrālie]] reģioni, savukārt Janukovičs paļāvās uz Ukrainas [[Austrumukraina|austrumu]] un [[Dienvidukraina|dienvidu]] reģionu iedzīvotāju balsīm. Krievija aktīvi atbalstīja Viktoru Janukoviču viņa prezidenta vēlēšanu kampaņas laikā, bet [[Oranžā revolūcija]] pēc tam neļāva Janukovičam iegūt varu.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.svoboda.org/a/24162984.html|title=Победу на выборах президента Украины одержал Виктор Ющенко|work=Радио Свобода|access-date=2023-06-03|date=2011-05-15|language=ru}}&lt;/ref&gt;

[[Kremlis]] Oranžās revolūcijas uzvaru uztvēra kā sāpīgu sakāvi. Krievijas vadībai šī situācija radīja dubultu izaicinājumu: Krievijas ārpolitiskajām interesēm, jo Juščenko vēlējās virzīt Ukrainu uz Rietumiem, un paša režīma saglabāšanai Krievijā, jo Ukrainas sabiedrība bija rādījusi piemēru, kā gāzt korumpētu un represīvu valdību. Tas iezīmēja pavērsienu Krievijas [[Ārpolitika|ārpolitikā]]: no mēģinājumiem integrēties ar Rietumiem saskaņā ar Krievijas nosacījumiem līdz mēģinājumiem sākt &quot;norobežošanos no Rietumiem&quot;, kā tas beidzot tika formulēts [[Vladimira Putina Minhenes runa|Vladimira Putina 2007. gada 10. februāra Minhenes runā]].
[[Attēls:Putin in Munchen.jpg|thumb|Vladimira Putina runa [[Minhene|Minhenē]]]]
Krievijā ir izveidojusies pārliecība, ka Rietumi apzināti izraisīja Oranžo revolūciju, lai pie varas atvestu prorietumnieciski noskaņoto Juščenko. Krievijas valdības aprindās pastāvēja bažas, ka Rietumu valstis varētu mēģināt atkārtot savus panākumus Ukrainā pašā Krievijā, &quot;graujot Kremļa leģitimitāti&quot; un &quot;atbalstot tautas sacelšanos&quot;. Tas ir veicinājis pretamerikānisku noskaņojumu un [[Autoritārisms|autoritārisma]] pieaugumu Krievijā. Maskavas politika kļuva vērsta uz &quot;krāsaino revolūciju&quot; novēršanu.

Viktors Juščenko kā Ukrainas prezidents īstenoja izteikti prorietumniecisku politiku. Viņa vadībā Ukraina uzsāka sarunas par asociācijas nolīgumu starp Ukrainu un [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]] un aktīvi centās panākt dalības [[NATO]] rīcības plānu. Tajā pašā laikā attiecībās ar Krieviju pastāvīgi pastāvēja konflikti. Piemēram, Juščenko prezidentūras laikā Krievija divas reizes, 2006. un 2009. gadā, pārtrauca [[gāze]]s piegādes Ukrainai, kā rezultātā tika pārtrauktas tranzīta piegādes uz Eiropu.

2008. gada aprīlī [[Bukareste|Bukarestē]] notikušajā NATO samitā Ukraina un [[Gruzija]] apsprieda Rīcības plāna dalībai NATO piešķiršanu. Krievijas premjerministrs [[Vladimirs Putins]] stingri iestājās pret NATO paplašināšanos.Tā rezultātā [[Vācija]] un [[Francija]] bloķēja rīcības plānu iesniegšanu Ukrainai un Gruzijai.

[[Krievijas—Gruzijas karš (2008)|Gruzijas kara ar Krieviju]] laikā 2008. gada augustā Ukrainas prezidents Viktors Juščenko stingri atbalstīja Gruziju. 2008. gada 2. augustā [[Polija]]s, [[Lietuva]]s, [[Igaunija]]s un Ukrainas prezidenti un [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Latvijas premjerministrs]] bezprecedenta vizītē apmeklēja Gruzijas galvaspilsētu [[Tbilisi]], kuru tobrīd apdraudēja [[Krievijas Federācijas Bruņotie spēki|Krievijas karaspēks]], lai atbalstītu Gruzijas prezidentu [[Miheils Saakašvili|Miheilu Saakašvili]].

2008. gada oktobrī Krievijas premjerministrs Vladimirs Putins tikšanās laikā ar Ukrainas premjerministri [[Jūlija Timošenko|Jūliju Timošenko]] apsūdzēja Ukrainu militārās palīdzības sniegšanā Gruzijai. Viņš arī apgalvoja, ka kaujās Gruzijas pusē ir piedalījušies [[ukraiņi]]. Ukraina ir noraidījusi kā nepatiesus apgalvojumus, ka [[Ukrainas bruņotie spēki|Ukrainas karavīri]] piedalījušies 2008. gada karā, un attiecībā uz ieroču piegādēm Gruzijas pusei ir paziņojusi, ka uz Gruziju neattiecas starptautiskās [[Ekonomiskās sankcijas|sankcijas]] vai [[embargo]], tāpēc, atzīstot pašu ieroču piegādes faktu, ir noraidījusi Krievijas pretenzijas šajā sakarā.

=== 2010—2014 ===
2010. gadā par Ukrainas prezidentu tika ievēlēts prokrieviskās [[Reģionu partija (Ukraina)|Reģionu partijas]] kandidāts [[Viktors Janukovičs]]. Līdz ar viņa uzvaru Krievijas un Ukrainas attiecības uzlabojās, jautājums par dalību NATO tika iesaldēts. Tomēr 2012. gada 30. martā tika parafēts Asociācijas nolīgums starp Ukrainu un Eiropas Savienību, kura sagatavošana ilga vairākus gadus. Ukraina 2012.-2013. gadā sāka tuvoties [[Baltkrievijas, Kazahstānas un Krievijas Muitas savienība|Muitas savienībai]]. Integrāciju ar ES galvenokārt atbalstīja proeiropeiski noskaņotie Centrālās un Rietumukrainas iedzīvotāji, savukārt pievienošanos Muitas savienībai pārsvarā atbalstīja prokrieviski noskaņotie Ukrainas [[Krimas Autonomā Republika|Krimas]] un dienvidaustrumu iedzīvotāji.

Tuvojoties attiecību atjaunošanai ar [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]], Krievija 2013. gada jūlijā aizliedza ''Roshen'' produktu importu, bet vēlāk arī kartupeļu, piena un citu produktu importu, tādējādi uzsākot ekonomisko spiedienu uz Ukrainu un faktiski pārkāpjot [[Budapeštas memorands|Budapeštas memorandu]], kas garantēja arī atteikšanos no jebkāda ekonomiskā spiediena.

2013. gada novembrī [[Ukrainas valdība]] paziņoja, ka tā pārtrauc sagatavošanās darbus asociācijas nolīguma parakstīšanai ar ES, kura nozīmīgākais noteikums bija brīvās tirdzniecības nolīgums ar Eiropas Savienību.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/sodien-laikraksta/janukovics-sledz-ukrainas-celu-uz-iestasanos-nato-727127|title=Janukovičs slēdz Ukrainas ceļu uz iestāšanos NATO|website=www.diena.lv|access-date=2023-06-03}}&lt;/ref&gt; Šis Krievijas spiediena dēļ pieņemtais lēmums izraisīja mēnešiem ilgus [[Eiromaidans|protestus]] [[Kijiva|Kijivā]] un citās Ukrainas pilsētās, kurus atbalstīja parlamentārā opozīcija.

Protesti ar proeiropeiskiem un pret valdību vērstiem saukļiem noveda pie varas maiņas Ukrainā 2014. gada februārī, tostarp Janukoviča atkāpšanās no prezidenta amata, [[Mikola Azarovs|Mikolas Azarova]] valdības atlaišanas un valdošās partijas galveno pārstāvju bēgšanas no valsts. 2014. gada 23. februārī par Ukrainas prezidenta pienākumu izpildītāju tika iecelts [[Oleksandrs Turčinovs]], kurš tikko bija ievēlēts par [[Augstākā Rada|Augstākās Radas]] priekšsēdētāju.

Ukrainas valdības nomaiņu pret Maskavai nelojālu valdību Krievijas vadība uztvēra ļoti negatīvi un oficiāli raksturoja to kā valsts apvērsumu.

== Vēsture ==
=== Krimas okupācija ===
{{Pamatraksts|Krimas okupācija}}
[[Attēls:VOA-armed men 01-03-14.jpg|thumb|Krievijas karavīri bez atšķirības zīmēm ar ložmetējiem pie [[Krimas Autonomā Republika|Krimas Autonomās Republikas]] Augstākās padomes ēkas, 2014. gada 1. marts]]
Krievijas īstenotā [[Krimas okupācija]]s operācija sākās 2014. gada 20. februārī, vēl pirms [[Eiromaidans|Eiromaidana]] uzvaras. 23. februārī Krimas prokrieviskie aktīvisti no organizācijām &quot;Krievu bloks&quot; un &quot;Krievu vienotība&quot; sāka rīkot mītiņus pussalas teritorijā un izveidoja &quot;Krimas pašaizsardzības kustību&quot;. 27. februārī bruņotas vienības bez atšķirības zīmēm, kas bija Krievijas militārpersonas, ieņēma [[Krimas Autonomās Republikas Augstākā padome|Krimas Autonomās Republikas parlamenta]] un valdības ēkas [[Simferopole|Simferopolē]] un pārņēma kontroli pār vietējām iestādēm, un drīz vien &quot;zaļie cilvēciņi&quot; ieņēma visus pārējos stratēģiskos objektus Krimā, nesastopoties ar Ukrainas spēcīgu pretestību.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/kas-ir-zalie-cilvecini-un-ko-ar-viniem-darit|title=Kas ir “zaļie cilvēciņi”, un ko ar viņiem darīt? Saruna ar atvaļināto kapteini Bružu, kas piecus gadus pavadīja Ukrainā |newspaper=[[Latvijas Avīze]] |access-date=2023-06-03|language=lv}}&lt;/ref&gt;
[[Attēls:VOA-Crimea-Simferopol-airport.jpg|thumb|&quot;Zaļie cilvēciņi&quot; Krimā]]
16. martā jaunās Krimas varas iestādes rīkoja referendumu par Krimas statusu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krimas-referendums-tuvojas-noslegumam-ekstremisti-riko-nekartibas-ukraina.a80112/|title=Krimas referendums tuvojas noslēgumam; ekstrēmisti rīko nekārtības Ukrainā|website=www.lsm.lv|access-date=2023-06-03|language=lv}}&lt;/ref&gt; 18. martā Krievija tās sastāvā iekļāva Krimu un [[Sevastopole|Sevastopoli]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/russian/russia/2015/03/150320_crimea_film_battle|title=Как России удалось взять Крым без боя?|website=BBC News Русская служба|access-date=2023-06-03|date=2015-03-20|language=ru}}&lt;/ref&gt;

=== Donbasa karš ===
{{Pamatraksts|Donbasa karš}}
17. martā ar prezidenta pienākumu izpildītāja Oleksandra Turčinova dekrētu Ukrainā pirmo reizi tika pasludināta [[mobilizācija]].

No 12. līdz 14. aprīlim prokrieviskie aktīvisti ieņēma vairākas administratīvās ēkas [[Doneckas apgabals|Doneckas apgabala]] pilsētās: [[Slovjanska|Slovjanskā]], [[Kramatorska|Kramatorskā]], [[Bahmuta|Artemivskā]] (tagad Bahmuta), [[Limana (Ukraina)|Limanā]], [[Družkivka|Družkivkā]], [[Makijivka|Makijivkā]], [[Mariupole|Mariupolē]] un [[Horļivka|Horļivkā]].

2014. gada 13. aprīlī Oleksandrs Turčinovs paziņoja, ka uzsāk plaša mēroga [[Pretterorisms|pretterorisma]] operāciju, iesaistot Ukrainas bruņotos spēkus, lai &quot;apturētu Krievijas specdienestu organizēto terorisma uzliesmojumu&quot; Ukrainas austrumu reģionos.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.pravda.com.ua/news/2014/04/13/7022274/|title=РНБО розпочинає масштабну АТО із залученням Збройних Сил - Турчинов|website=Українська правда|access-date=2023-06-03|language=uk}}&lt;/ref&gt;
[[Attēls:2014-04-15. Протесты в Донецке 001.jpg|left|thumb|Protesti [[Donecka|Doneckā]]]]
28. aprīlī prokrieviski noskaņotie spēki [[Luhanskas tautas republika|Luhanskā]] paziņoja par [[Luhanskas tautas republika|LTR]] dibināšanu un sāka ieņemt administratīvās ēkas [[Luhanskas apgabals|Luhanskas apgabalā]]. 11. maijā notika viltus referendumi par pašpasludinātās [[Doneckas tautas republika|DTR]] un LTR neatkarību. Saskaņā ar to rezultātiem par neatkarību nobalsoja attiecīgi 89,07 % un 96,2 % iedzīvotāju.
22. maijā [[Krievijas separātistu spēki Donbasā|separātistu spēki]] uzbruka pretterorisma operācijas kontrolpunktam netālu no [[Volnovaha]]s, nogalinot 18 karavīrus.

Ukrainas spēki atguva kontroli pār Mariupoli 2014. gada 13. jūnijā.
14. jūnijā separātistu spēki notrieca Ukrainas bruņoto spēku lidmašīnu IL-76, kas veda karavīrus uz [[Luhanskas starptautiskā lidosta|Luhanskas lidostu]], nogalinot 49 cilvēkus. Tajā pašā dienā separātistu bruņotie formējumi veica vairākus uzbrukumus Ukrainas kontrolpunktiem, kuru laikā tika nogalināti seši karavīri. Kopumā šajā dienā dzīvību zaudēja 55 Ukrainas karavīri.
[[Petro Porošenko]] nolēma pagarināt vienpusējo pamieru no 27. līdz 30. jūnijam. Šis lēmums izraisīja plašu sašutumu sabiedrībā, armijā un brīvprātīgo bataljonos.

5. jūlijā prokrieviskie spēki atkāpās no [[Slovjanska]]s un no [[Kramatorska]]s, aptuveni 1000 kaujinieku atvaļinātā [[Krievijas Federālais drošības dienests|Krievijas FDD]] pulkveža [[Igors Girkins|Igora Girkina]] vadībā atkāpās uz [[Donecka|Donecku]]. Tajā pašā dienā atbrīvoja [[Družkivka]]s un [[Kostjantiņivka]]s apdzīvotās vietas. Separātisti visus spēkus novirzīja Doneckas, Luhanskas un [[Horļivka]]s aizsardzībai.
17. jūlijā [[Doneckas tautas republika]]s kaujinieki [[Malaysia Airlines reiss 17|notrieca pasažieru lidmašīnu ''Boeing 777'']].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.apollo.lv/5894656/petijums-lidmasinu-ukrainas-austrumos-notrieca-krievijas-armijas-vieniba|title=Pētījums: Lidmašīnu Ukrainas austrumos notrieca Krievijas armijas vienība|website=Ārvalstīs|access-date=2023-06-03|date=2015-01-12|language=lv}}&lt;/ref&gt;

Starpvalstu sarunās Minskā 2015. gadā panāca vienošanos par 13 miera plāna punktiem, kas paredzēja uguns pārtraukšanu un smago ieroču atvilkšanu no ukraiņu spēku un prokrievisko separātistu sadursmes līnijas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/minskas-vienosanas-arvalstu-speku-izvesana-jauna-konstitucija-un-ipass-statuss-donbasa.a117588/|title=Minskas vienošanās: Ārvalstu spēku izvešana, jauna konstitūcija un īpašs statuss Donbasā|website=www.lsm.lv|access-date=2023-06-03|language=lv}}&lt;/ref&gt; Pēc Minskas vienošanās noslēgšanas karš Donbasā pierima.

=== Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā ===
{{Pamatraksts|Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā}}
[[Attēls:Bucha main street after Russian invasion of Ukraine (3to4).jpg|thumb|Iznīcinātā Krievijas militārā tehnika [[Buča (pilsēta)|Bučā]]]]
2022. gada 24. februāra Krievija uzsāka pilna mēroga iebrukumu Ukrainā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www2.mfa.gov.lv/ukraine/aktualitates/69646-arlietu-ministrijas-pazinojums-gads-kops-krievijas-federacijas-pilna-meroga-militara-iebrukuma-ukraina|title=Ārlietu ministrijas paziņojums: gads kopš Krievijas Federācijas pilna mēroga militārā iebrukuma Ukrainā|last=Šķiņķe|first=Iveta|website=www2.mfa.gov.lv|access-date=2023-06-03}}&lt;/ref&gt; Krievijas spēki sāka intensīvu [[Ukrainas bruņotie spēki|UBS]] vienību apšaudi austrumos un šķērsoja robežu visā tās garumā, iebrūkot arī no [[Baltkrievija]]s teritorijas, kā arī veica raķešu un bumbu triecienus lidlaukiem un ieroču noliktavām visā Ukrainas teritorijā.

Ukrainas Augstākā padome vienbalsīgi pieņēma [[karastāvoklis|karastāvokli]]. Iebrukuma laikā tika ieņemtas vairākas lielas [[Ukrainas pilsētu uzskaitījums|Ukrainas pilsētas]], galvenokārt valsts dienvidos, tostarp [[Hersona]], taču Krievija nespēja to noturēt, un pilsēta [[Pretuzbrukums Hersonas apgabalā (2022)|tika atbrīvota]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.dw.com/ru/vozvrasenie-kak-zivet-osvobozdennyj-herson/a-63849525|title=Возвращение. Как живет освобожденный Херсон – DW – 22.11.2022|website=dw.com|access-date=2023-06-03|language=ru}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Krievijas—Ukrainas karš| ]]</text>
      <sha1>naze0z5hs0k9c382fy2gx7qh9ke1jbx</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4047874</id>
      <parentid>4047870</parentid>
      <timestamp>2024-04-25T18:39:38Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Dainis</username>
        <id>876</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/85.254.74.82|85.254.74.82]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Meistars Joda</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="23315" xml:space="preserve">{{cita nozīme|mūsdienu karu|karu no 1917. līdz 1921. gadam|Ukrainas neatkarības karš}}
{{notiek}}
{{Militāras sadursmes infokaste
| conflict          = Krievijas—Ukrainas karš
| partof            = 
| image             = [[Attēls:2022_Russian_invasion_of_Ukraine.svg|250px]]
| caption           = Aktuālais stāvoklis 
| date              = {{dat|2014|2|20|N}}—pašlaik
| place             = [[Ukraina]]
| casus             = 
| territory         = 
| result            = No 2014. līdz 2022. gadam:
* [[Krimas okupācija]]
* [[Donbasa karš]]
Kopš 2022. gada:
* [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā]]
* [[Luhanskas apgabals|Luhanskas]], [[Doneckas apgabals|Doneckas]], [[Zaporižjas apgabals|Zaporižjas]] un [[Hersonas apgabals|Hersonas]] [[Uz laiku okupētās Ukrainas teritorijas|apgabalu aneksija]]
| combatant1        = {{flag|Ukraina}}
'''Atbalsta:'''&lt;br /&gt;{{flaga|NATO}} [[NATO]] &lt;small&gt;(militārā palīdzība)&lt;/small&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=NATO allies to provide more weapons to Ukraine, Stoltenberg says|url=https://www.reuters.com/world/europe/nato-allies-provide-more-weapons-ukraine-stoltenberg-says-2022-02-25/| archive-url=https://ghostarchive.org/archive/20220226/https://www.reuters.com/world/europe/nato-allies-provide-more-weapons-ukraine-stoltenberg-says-2022-02-25/| archive-date=2022-02-26|access-date=25 February 2022 |work=Reuters |quote=NATO Secretary-General Jens Stoltenberg said on Friday the alliance was deploying parts of its combat-ready response force and would continue to send weapons to Ukraine, including air defences}}&lt;/ref&gt;
| combatant2        = {{flag|Krievija}}
* [[Attēls:Flag_of_Donetsk_People's_Republic.svg|22px]] &quot;[[Doneckas tautas republika|DTR]]&quot; &lt;small&gt;(2014—2022)&lt;/small&gt;
* [[Attēls:Flag_of_the_Luhansk_People's_Republic.svg|22px]] &quot;[[Luhanskas tautas republika|LTR]]&quot; &lt;small&gt;(2014—2022)&lt;/small&gt;
'''Atbalsta:'''&lt;br /&gt;{{flag|Baltkrievija}} &lt;small&gt;(2022—pašlaik)&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;{{flag|Irāna}} &lt;small&gt;(militārā palīdzība kopš 2022. gada)&lt;/small&gt;&lt;ref name=&quot;Izdevums 2022&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/izdevums-irana-varetu-nodot-krievijai-ballistiskas-raketes-un-bezpilota-lidaparatus.a478213/ Izdevums: Irāna varētu nodot Krievijai ballistiskās raķetes un bezpilota lidaparātus] lsm.lv 2022. gada 16. oktobrī&lt;/ref&gt;&lt;br /&gt;{{flag|Ziemeļkoreja}} &lt;small&gt;(militārā palīdzība kopš 2022. gada)&lt;/small&gt;&lt;ref&gt;[https://www.la.lv/asv-nodod-ano-pieradijumus-ka-ziemelkoreja-palidz-krievijai-ar-ierociem ASV nodod ANO pierādījumus, ka Ziemeļkoreja palīdz Krievijai ar ieročiem] la.lv 2023. gada 21. janvārī&lt;/ref&gt;&lt;br&gt;{{CHN}} &lt;small&gt;(netiešā militārā palīdzība kopš 2022. gada)&lt;/small&gt;&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/17.03.2023-politico-kinas-uznemumi-piegada-krievijai-ierocus.a501229/ «Politico»: Ķīnas uzņēmumi piegādā Krievijai ieročus] lsm.lv 2023. gada 17. martā&lt;/ref&gt;&lt;br&gt;{{Dienvidāfrika}} &lt;small&gt;(netiešā militārā palīdzība kopš 2022. gada)&lt;/small&gt;&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.05.2023-dienvidafrikas-republika-sola-izmeklet-apsudzibas-par-ierocu-piegadi-krievijai.a508399/ Dienvidāfrikas Republika sola izmeklēt apsūdzības par ieroču piegādi Krievijai] lsm.lv 2023. gada 13. maijā&lt;/ref&gt;
| commander1        = {{flaga|Ukraine}} '''[[Volodimirs Zelenskis]]''' &lt;small&gt;(2019—pašlaik)&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
{{flaga|Ukraine}} [[Petro Porošenko]] &lt;small&gt;(2014—2019)&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
{{flaga|Ukraine}} [[Oleksandrs Turčinovs]] &lt;small&gt;(2014)&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
{{flaga|Ukraine}} [[Oleksijs Rezņikovs]] &lt;small&gt;(2021—pašlaik)&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
{{flaga|Ukraine}} [[Valerijs Zalužnijs]] &lt;small&gt;(2021—pašlaik)&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
| commander2        = {{flaga|Krievija}} '''[[Vladimirs Putins]]''' &lt;small&gt;(2014—pašlaik)&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
{{flaga|Krievija}} [[Sergejs Šoigu]] &lt;br /&gt;&lt;small&gt;(2014—pašlaik)&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
{{flaga|Krievija}} [[Valērijs Gerasimovs]] &lt;small&gt;(2014—pašlaik)&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
{{flaga|Krievija}} [[Jevgeņijs Prigožins]]† &lt;small&gt;(2022—2023)&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
| strength1  = 
| strength2   = 
| casualties1       = 
| casualties2       = 
| casualties3       = 
}}
'''Krievijas—Ukrainas karš''' ({{val|uk|російсько-українська війна}}, {{val|ru|российско-украинская война}}) ir bruņots konflikts starp [[Krievijas Federācija]]s un tās atbalstītajiem prokrievisko separātistu spēkiem un [[Ukrainas Bruņotie spēki|Ukrainas Bruņotajiem spēkiem]], kas sākās 2014. gada 20. februārī ar [[Krimas aneksija|Krimas aneksiju]] un turpinājās kā [[Donbasa karš]]. 2022. gada 24. februārī [[Krievijas Bruņotie spēki]] sāka jaunu [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|iebrukumu Ukrainā]].

== Priekšvēsture ==
=== 1991—2004 ===
Pēc [[Ukrainas PSR]] referenduma par [[Ukrainas neatkarības pasludināšanas akts|Ukrainas neatkarības pasludināšanas akta]] apstiprināšanu un tam sekojošajiem [[Belovežas gāršas līgums|Belovežas līgumiem]] par [[Padomju Savienība|PSRS]] likvidāciju 1991. gadā [[Ukraina]] ieguva neatkarību, bet jaunizveidotā [[Krievija|Krievijas Federācija]] pieteica pretenzijas uz Padomju Savienības tiesību pārņēmējas statusu.

1994. gada 5. decembrī Ukrainas, Krievijas, [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]] un [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienoto Valstu]] vadītāji parakstīja [[Budapeštas memorands|Budapeštas memorandu]] — dokumentu, saskaņā ar kuru Ukraina no PSRS atlikušos [[Kodolieroči|kodolieroču]] krājumus (aptuveni trešdaļu no tās arsenāla) nodeva Krievijai, kura savukārt apņēmās garantēt Ukrainas neatkarību, suverenitāti un teritoriālo nedalāmību.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://hromadske.ua/ru/posts/budapeshtskij-memorandum-chto-poobeshali-ukraine-v-1994-godu-i-kak-kiev-hochet-ispolzovat-eto-v-svoyu-polzu|title=Будапештский меморандум: что пообещали Украине в 1994 году и как Киев хочет использовать это в свою пользу|website=hromadske.ua|access-date=2023-06-03|date=2022-02-22|language=ru}}&lt;/ref&gt;

1997. gadā [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas prezidents]] [[Boriss Jeļcins]] un Ukrainas prezidents [[Leonīds Kučma]] parakstīja līgumu par draudzību, sadarbību un partnerību, saskaņā ar kuru puses vienojās izveidot stratēģisku partnerību, apņēmās savstarpēji ievērot abu valstu teritoriālo nedalāmību un apņēmās neizmantot savu teritoriju, lai kaitētu otras valsts drošībai.

Leonīda Kučmas prezidentūras laikā 2003. gada rudenī notika konflikts par [[Tuzlas strēle|Tuzlas strēli]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://nv.ua/ukraine/events/probnaja-vojna-15-let-nazad-rossija-popytalas-zakhvatit-ukrainskij-ostrov-tuzla-2496372.html|title=Пробная война. 15 лет назад Россия попыталась захватить украинский остров Тузла|website=nv.ua|access-date=2023-06-03|language=ru}}&lt;/ref&gt; Krievijas puses mēģinājums bez Ukrainas piekrišanas uzbūvēt dambi, kas savienotu Krievijas piekrasti ar šo Ukrainas teritorijas daļu, izraisīja Kučmas reakciju: pārtraucot virkni vizīšu uz [[Latīņamerika]]s valstīm, viņš ieradās notikuma vietā un organizēja pasākumus, lai demonstratīvi parādītu, ka uz kāpas tiek būvēti aizsardzības nocietinājumi. Daudzi pētnieki un analītiķi Tuzlas incidentu uzskatīja par Krievijas pirmo mēģinājumu &quot;izpētīt&quot; Ukrainu par tās iespējamām darbībām saistībā ar iespējamo [[Krima]]s aneksiju.{{nepieciešama atsauce}} Šis mēģinājums tika noraidīts Ukrainas prezidenta asās reakcijas dēļ.

=== 2004—2010 ===
2004. gadā, kārtējo prezidenta vēlēšanu priekšvakarā, tābrīža Ukrainas prezidents Leonīds Kučma par savu pēcteci izvēlējās toreizējo premjerministru [[Viktors Janukovičs|Viktoru Janukoviču]]. Vēlēšanu kampaņas laikā Viktora Janukoviča tēls tika veidots, balstoties uz idejām par stabilitāti, varas nepārtrauktību un saišu stiprināšanu ar Krieviju, savukārt galvenais opozīcijas kandidāts [[Viktors Juščenko]] sevi pozicionēja kā prorietumniecisku reformistu [[Demokrātija|demokrātu]], kurš solīja izeju no &quot;[[Stagnācija (ekonomika)|stagnācijas]]&quot; un uzvaru pār [[Korupcija|korupciju]].
[[Attēls:Militsiya and orange flowers, Kiev.jpg|left|thumb|Oranžās revolūcijas laikā [[Kijiva|Kijivā]]]]
Juščenko vēlētāju elektorāta bāze bija Ukrainas [[Rietumukraina|rietumu]] un [[Centrālukraina|centrālie]] reģioni, savukārt Janukovičs paļāvās uz Ukrainas [[Austrumukraina|austrumu]] un [[Dienvidukraina|dienvidu]] reģionu iedzīvotāju balsīm. Krievija aktīvi atbalstīja Viktoru Janukoviču viņa prezidenta vēlēšanu kampaņas laikā, bet [[Oranžā revolūcija]] pēc tam neļāva Janukovičam iegūt varu.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.svoboda.org/a/24162984.html|title=Победу на выборах президента Украины одержал Виктор Ющенко|work=Радио Свобода|access-date=2023-06-03|date=2011-05-15|language=ru}}&lt;/ref&gt;

[[Kremlis]] Oranžās revolūcijas uzvaru uztvēra kā sāpīgu sakāvi. Krievijas vadībai šī situācija radīja dubultu izaicinājumu: Krievijas ārpolitiskajām interesēm, jo Juščenko vēlējās virzīt Ukrainu uz Rietumiem, un paša režīma saglabāšanai Krievijā, jo Ukrainas sabiedrība bija rādījusi piemēru, kā gāzt korumpētu un represīvu valdību. Tas iezīmēja pavērsienu Krievijas [[Ārpolitika|ārpolitikā]]: no mēģinājumiem integrēties ar Rietumiem saskaņā ar Krievijas nosacījumiem līdz mēģinājumiem sākt &quot;norobežošanos no Rietumiem&quot;, kā tas beidzot tika formulēts [[Vladimira Putina Minhenes runa|Vladimira Putina 2007. gada 10. februāra Minhenes runā]].
[[Attēls:Putin in Munchen.jpg|thumb|Vladimira Putina runa [[Minhene|Minhenē]]]]
Krievijā ir izveidojusies pārliecība, ka Rietumi apzināti izraisīja Oranžo revolūciju, lai pie varas atvestu prorietumnieciski noskaņoto Juščenko. Krievijas valdības aprindās pastāvēja bažas, ka Rietumu valstis varētu mēģināt atkārtot savus panākumus Ukrainā pašā Krievijā, &quot;graujot Kremļa leģitimitāti&quot; un &quot;atbalstot tautas sacelšanos&quot;. Tas ir veicinājis pretamerikānisku noskaņojumu un [[Autoritārisms|autoritārisma]] pieaugumu Krievijā. Maskavas politika kļuva vērsta uz &quot;krāsaino revolūciju&quot; novēršanu.

Viktors Juščenko kā Ukrainas prezidents īstenoja izteikti prorietumniecisku politiku. Viņa vadībā Ukraina uzsāka sarunas par asociācijas nolīgumu starp Ukrainu un [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]] un aktīvi centās panākt dalības [[NATO]] rīcības plānu. Tajā pašā laikā attiecībās ar Krieviju pastāvīgi pastāvēja konflikti. Piemēram, Juščenko prezidentūras laikā Krievija divas reizes, 2006. un 2009. gadā, pārtrauca [[gāze]]s piegādes Ukrainai, kā rezultātā tika pārtrauktas tranzīta piegādes uz Eiropu.

2008. gada aprīlī [[Bukareste|Bukarestē]] notikušajā NATO samitā Ukraina un [[Gruzija]] apsprieda Rīcības plāna dalībai NATO piešķiršanu. Krievijas premjerministrs [[Vladimirs Putins]] stingri iestājās pret NATO paplašināšanos.Tā rezultātā [[Vācija]] un [[Francija]] bloķēja rīcības plānu iesniegšanu Ukrainai un Gruzijai.

[[Krievijas—Gruzijas karš (2008)|Gruzijas kara ar Krieviju]] laikā 2008. gada augustā Ukrainas prezidents Viktors Juščenko stingri atbalstīja Gruziju. 2008. gada 2. augustā [[Polija]]s, [[Lietuva]]s, [[Igaunija]]s un Ukrainas prezidenti un [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Latvijas premjerministrs]] bezprecedenta vizītē apmeklēja Gruzijas galvaspilsētu [[Tbilisi]], kuru tobrīd apdraudēja [[Krievijas Federācijas Bruņotie spēki|Krievijas karaspēks]], lai atbalstītu Gruzijas prezidentu [[Miheils Saakašvili|Miheilu Saakašvili]].

2008. gada oktobrī Krievijas premjerministrs Vladimirs Putins tikšanās laikā ar Ukrainas premjerministri [[Jūlija Timošenko|Jūliju Timošenko]] apsūdzēja Ukrainu militārās palīdzības sniegšanā Gruzijai. Viņš arī apgalvoja, ka kaujās Gruzijas pusē ir piedalījušies [[ukraiņi]]. Ukraina ir noraidījusi kā nepatiesus apgalvojumus, ka [[Ukrainas bruņotie spēki|Ukrainas karavīri]] piedalījušies 2008. gada karā, un attiecībā uz ieroču piegādēm Gruzijas pusei ir paziņojusi, ka uz Gruziju neattiecas starptautiskās [[Ekonomiskās sankcijas|sankcijas]] vai [[embargo]], tāpēc, atzīstot pašu ieroču piegādes faktu, ir noraidījusi Krievijas pretenzijas šajā sakarā.

=== 2010—2014 ===
2010. gadā par Ukrainas prezidentu tika ievēlēts prokrieviskās [[Reģionu partija (Ukraina)|Reģionu partijas]] kandidāts [[Viktors Janukovičs]]. Līdz ar viņa uzvaru Krievijas un Ukrainas attiecības uzlabojās, jautājums par dalību NATO tika iesaldēts. Tomēr 2012. gada 30. martā tika parafēts Asociācijas nolīgums starp Ukrainu un Eiropas Savienību, kura sagatavošana ilga vairākus gadus. Ukraina 2012.-2013. gadā sāka tuvoties [[Baltkrievijas, Kazahstānas un Krievijas Muitas savienība|Muitas savienībai]]. Integrāciju ar ES galvenokārt atbalstīja proeiropeiski noskaņotie Centrālās un Rietumukrainas iedzīvotāji, savukārt pievienošanos Muitas savienībai pārsvarā atbalstīja prokrieviski noskaņotie Ukrainas [[Krimas Autonomā Republika|Krimas]] un dienvidaustrumu iedzīvotāji.

Tuvojoties attiecību atjaunošanai ar [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]], Krievija 2013. gada jūlijā aizliedza ''Roshen'' produktu importu, bet vēlāk arī kartupeļu, piena un citu produktu importu, tādējādi uzsākot ekonomisko spiedienu uz Ukrainu un faktiski pārkāpjot [[Budapeštas memorands|Budapeštas memorandu]], kas garantēja arī atteikšanos no jebkāda ekonomiskā spiediena.

2013. gada novembrī [[Ukrainas valdība]] paziņoja, ka tā pārtrauc sagatavošanās darbus asociācijas nolīguma parakstīšanai ar ES, kura nozīmīgākais noteikums bija brīvās tirdzniecības nolīgums ar Eiropas Savienību.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/sodien-laikraksta/janukovics-sledz-ukrainas-celu-uz-iestasanos-nato-727127|title=Janukovičs slēdz Ukrainas ceļu uz iestāšanos NATO|website=www.diena.lv|access-date=2023-06-03}}&lt;/ref&gt; Šis Krievijas spiediena dēļ pieņemtais lēmums izraisīja mēnešiem ilgus [[Eiromaidans|protestus]] [[Kijiva|Kijivā]] un citās Ukrainas pilsētās, kurus atbalstīja parlamentārā opozīcija.

Protesti ar proeiropeiskiem un pret valdību vērstiem saukļiem noveda pie varas maiņas Ukrainā 2014. gada februārī, tostarp Janukoviča atkāpšanās no prezidenta amata, [[Mikola Azarovs|Mikolas Azarova]] valdības atlaišanas un valdošās partijas galveno pārstāvju bēgšanas no valsts. 2014. gada 23. februārī par Ukrainas prezidenta pienākumu izpildītāju tika iecelts [[Oleksandrs Turčinovs]], kurš tikko bija ievēlēts par [[Augstākā Rada|Augstākās Radas]] priekšsēdētāju.

Ukrainas valdības nomaiņu pret Maskavai nelojālu valdību Krievijas vadība uztvēra ļoti negatīvi un oficiāli raksturoja to kā valsts apvērsumu.

== Vēsture ==
=== Krimas okupācija ===
{{Pamatraksts|Krimas okupācija}}
[[Attēls:VOA-armed men 01-03-14.jpg|thumb|Krievijas karavīri bez atšķirības zīmēm ar ložmetējiem pie [[Krimas Autonomā Republika|Krimas Autonomās Republikas]] Augstākās padomes ēkas, 2014. gada 1. marts]]
Krievijas īstenotā [[Krimas okupācija]]s operācija sākās 2014. gada 20. februārī, vēl pirms [[Eiromaidans|Eiromaidana]] uzvaras. 23. februārī Krimas prokrieviskie aktīvisti no organizācijām &quot;Krievu bloks&quot; un &quot;Krievu vienotība&quot; sāka rīkot mītiņus pussalas teritorijā un izveidoja &quot;Krimas pašaizsardzības kustību&quot;. 27. februārī bruņotas vienības bez atšķirības zīmēm, kas bija Krievijas militārpersonas, ieņēma [[Krimas Autonomās Republikas Augstākā padome|Krimas Autonomās Republikas parlamenta]] un valdības ēkas [[Simferopole|Simferopolē]] un pārņēma kontroli pār vietējām iestādēm, un drīz vien &quot;zaļie cilvēciņi&quot; ieņēma visus pārējos stratēģiskos objektus Krimā, nesastopoties ar Ukrainas spēcīgu pretestību.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/kas-ir-zalie-cilvecini-un-ko-ar-viniem-darit|title=Kas ir “zaļie cilvēciņi”, un ko ar viņiem darīt? Saruna ar atvaļināto kapteini Bružu, kas piecus gadus pavadīja Ukrainā |newspaper=[[Latvijas Avīze]] |access-date=2023-06-03|language=lv}}&lt;/ref&gt;
[[Attēls:VOA-Crimea-Simferopol-airport.jpg|thumb|&quot;Zaļie cilvēciņi&quot; Krimā]]
16. martā jaunās Krimas varas iestādes rīkoja referendumu par Krimas statusu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krimas-referendums-tuvojas-noslegumam-ekstremisti-riko-nekartibas-ukraina.a80112/|title=Krimas referendums tuvojas noslēgumam; ekstrēmisti rīko nekārtības Ukrainā|website=www.lsm.lv|access-date=2023-06-03|language=lv}}&lt;/ref&gt; 18. martā Krievija tās sastāvā iekļāva Krimu un [[Sevastopole|Sevastopoli]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/russian/russia/2015/03/150320_crimea_film_battle|title=Как России удалось взять Крым без боя?|website=BBC News Русская служба|access-date=2023-06-03|date=2015-03-20|language=ru}}&lt;/ref&gt;

=== Donbasa karš ===
{{Pamatraksts|Donbasa karš}}
17. martā ar prezidenta pienākumu izpildītāja Oleksandra Turčinova dekrētu Ukrainā pirmo reizi tika pasludināta [[mobilizācija]].

No 12. līdz 14. aprīlim prokrieviskie aktīvisti ieņēma vairākas administratīvās ēkas [[Doneckas apgabals|Doneckas apgabala]] pilsētās: [[Slovjanska|Slovjanskā]], [[Kramatorska|Kramatorskā]], [[Bahmuta|Artemivskā]] (tagad Bahmuta), [[Limana (Ukraina)|Limanā]], [[Družkivka|Družkivkā]], [[Makijivka|Makijivkā]], [[Mariupole|Mariupolē]] un [[Horļivka|Horļivkā]].

2014. gada 13. aprīlī Oleksandrs Turčinovs paziņoja, ka uzsāk plaša mēroga [[Pretterorisms|pretterorisma]] operāciju, iesaistot Ukrainas bruņotos spēkus, lai &quot;apturētu Krievijas specdienestu organizēto terorisma uzliesmojumu&quot; Ukrainas austrumu reģionos.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.pravda.com.ua/news/2014/04/13/7022274/|title=РНБО розпочинає масштабну АТО із залученням Збройних Сил - Турчинов|website=Українська правда|access-date=2023-06-03|language=uk}}&lt;/ref&gt;
[[Attēls:2014-04-15. Протесты в Донецке 001.jpg|left|thumb|Protesti [[Donecka|Doneckā]]]]
28. aprīlī prokrieviski noskaņotie spēki [[Luhanskas tautas republika|Luhanskā]] paziņoja par [[Luhanskas tautas republika|LTR]] dibināšanu un sāka ieņemt administratīvās ēkas [[Luhanskas apgabals|Luhanskas apgabalā]]. 11. maijā notika viltus referendumi par pašpasludinātās [[Doneckas tautas republika|DTR]] un LTR neatkarību. Saskaņā ar to rezultātiem par neatkarību nobalsoja attiecīgi 89,07 % un 96,2 % iedzīvotāju.
22. maijā [[Krievijas separātistu spēki Donbasā|separātistu spēki]] uzbruka pretterorisma operācijas kontrolpunktam netālu no [[Volnovaha]]s, nogalinot 18 karavīrus.

Ukrainas spēki atguva kontroli pār Mariupoli 2014. gada 13. jūnijā.
14. jūnijā separātistu spēki notrieca Ukrainas bruņoto spēku lidmašīnu IL-76, kas veda karavīrus uz [[Luhanskas starptautiskā lidosta|Luhanskas lidostu]], nogalinot 49 cilvēkus. Tajā pašā dienā separātistu bruņotie formējumi veica vairākus uzbrukumus Ukrainas kontrolpunktiem, kuru laikā tika nogalināti seši karavīri. Kopumā šajā dienā dzīvību zaudēja 55 Ukrainas karavīri.
[[Petro Porošenko]] nolēma pagarināt vienpusējo pamieru no 27. līdz 30. jūnijam. Šis lēmums izraisīja plašu sašutumu sabiedrībā, armijā un brīvprātīgo bataljonos.

5. jūlijā prokrieviskie spēki atkāpās no [[Slovjanska]]s un no [[Kramatorska]]s, aptuveni 1000 kaujinieku atvaļinātā [[Krievijas Federālais drošības dienests|Krievijas FDD]] pulkveža [[Igors Girkins|Igora Girkina]] vadībā atkāpās uz [[Donecka|Donecku]]. Tajā pašā dienā atbrīvoja [[Družkivka]]s un [[Kostjantiņivka]]s apdzīvotās vietas. Separātisti visus spēkus novirzīja Doneckas, Luhanskas un [[Horļivka]]s aizsardzībai.
17. jūlijā [[Doneckas tautas republika]]s kaujinieki [[Malaysia Airlines reiss 17|notrieca pasažieru lidmašīnu ''Boeing 777'']].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.apollo.lv/5894656/petijums-lidmasinu-ukrainas-austrumos-notrieca-krievijas-armijas-vieniba|title=Pētījums: Lidmašīnu Ukrainas austrumos notrieca Krievijas armijas vienība|website=Ārvalstīs|access-date=2023-06-03|date=2015-01-12|language=lv}}&lt;/ref&gt;

Starpvalstu sarunās Minskā 2015. gadā panāca vienošanos par 13 miera plāna punktiem, kas paredzēja uguns pārtraukšanu un smago ieroču atvilkšanu no ukraiņu spēku un prokrievisko separātistu sadursmes līnijas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/minskas-vienosanas-arvalstu-speku-izvesana-jauna-konstitucija-un-ipass-statuss-donbasa.a117588/|title=Minskas vienošanās: Ārvalstu spēku izvešana, jauna konstitūcija un īpašs statuss Donbasā|website=www.lsm.lv|access-date=2023-06-03|language=lv}}&lt;/ref&gt; Pēc Minskas vienošanās noslēgšanas karš Donbasā pierima.

=== Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā ===
{{Pamatraksts|Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā}}
[[Attēls:Bucha main street after Russian invasion of Ukraine (3to4).jpg|thumb|Iznīcinātā Krievijas militārā tehnika [[Buča (pilsēta)|Bučā]]]]
2022. gada 24. februāra Krievija uzsāka pilna mēroga iebrukumu Ukrainā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www2.mfa.gov.lv/ukraine/aktualitates/69646-arlietu-ministrijas-pazinojums-gads-kops-krievijas-federacijas-pilna-meroga-militara-iebrukuma-ukraina|title=Ārlietu ministrijas paziņojums: gads kopš Krievijas Federācijas pilna mēroga militārā iebrukuma Ukrainā|last=Šķiņķe|first=Iveta|website=www2.mfa.gov.lv|access-date=2023-06-03}}&lt;/ref&gt; Krievijas spēki sāka intensīvu [[Ukrainas bruņotie spēki|UBS]] vienību apšaudi austrumos un šķērsoja robežu visā tās garumā, iebrūkot arī no [[Baltkrievija]]s teritorijas, kā arī veica raķešu un bumbu triecienus lidlaukiem un ieroču noliktavām visā Ukrainas teritorijā.

Ukrainas Augstākā padome vienbalsīgi pieņēma [[karastāvoklis|karastāvokli]]. Iebrukuma laikā tika ieņemtas vairākas lielas [[Ukrainas pilsētu uzskaitījums|Ukrainas pilsētas]], galvenokārt valsts dienvidos, tostarp [[Hersona]], taču Krievija nespēja to noturēt, un pilsēta [[Pretuzbrukums Hersonas apgabalā (2022)|tika atbrīvota]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.dw.com/ru/vozvrasenie-kak-zivet-osvobozdennyj-herson/a-63849525|title=Возвращение. Как живет освобожденный Херсон – DW – 22.11.2022|website=dw.com|access-date=2023-06-03|language=ru}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Krievijas—Ukrainas karš| ]]</text>
      <sha1>6va2qbrb1rv4bw9mfqhp9o68931ezmy</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Par krievu un ukraiņu vēsturisko vienotību</title>
    <ns>0</ns>
    <id>507096</id>
    <revision>
      <id>4047785</id>
      <parentid>3807436</parentid>
      <timestamp>2024-04-25T16:44:40Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* top */sīkumi, replaced: Kijev → Kijiv using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2859" xml:space="preserve">'''„Par krievu un ukraiņu vēsturisko vienotību”''' ({{val|ru|«Об историческом единстве русских и украинцев»}}; {{val|uk|«Про історичну єдність росіян та українців»}}) ir [[Vladimirs Putins|Vladimira Putina]] aptuveni 5000 vārdus gara [[eseja]], ko 2021. gada 12. jūlijā [[krievu valoda|krievu]] un [[ukraiņu valoda|ukraiņu valodā]] savā tīmekļa vietnē publicēja [[Kremlis]]. Tajā izklāstīti Putina uzskati par [[krievi|krievu]] un [[ukraiņi|ukraiņu]] vēsturi no [[Kijivas Krievzeme]]s laikiem līdz pat [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukumam]], apgalvojot, ka ukraiņi un krievi (tāpat kā [[baltkrievi]]) esot „viena tauta”, bet mūsdienu [[Ukraina]] esot bez „nekādas vēsturiskās bāzes” un „pilnīgi un absolūti” „padomju laiku izgudrojums”.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Putins publicē sacerējumu par &quot;krievu un ukraiņu vēsturisko vienotību&quot; |date=2021. gada 13. jūlijs |website=[[tvnet.lv]] |url= https://www.tvnet.lv/7291990/putins-publice-sacerejumu-par-krievu-un-ukrainu-vesturisko-vienotibu |accessdate= 2022. gada 23. martā}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Vladimirs Putins publicē eseju par Krievijas un Ukrainas vēsturisko vienotību |date=2021. gada 13. jūlijs |website=[[jauns.lv]] |url=https://jauns.lv/raksts/arzemes/452124-vladimirs-putins-publice-eseju-par-krievijas-un-ukrainas-vesturisko-vienotibu |accessdate=2022. gada 23. martā}}&lt;/ref&gt;

== Reakcija ==
[[Ukrainas prezidents]] [[Volodimirs Zelenskis]] nākamajā dienā teica, ka eseju analizēt viņam nav bijis laika, bet krievu un ukraiņu brālīgumu salīdzināja ar [[Kains (Bībele)|Kainu]] un [[Ābels (Bībele)|Ābelu]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Zelenskis pajokojis par Putina sacerējumu |date=2021. gada 14. jūlijs |website=[[Apollo (portāls)|Apollo]] |url=https://www.apollo.lv/7293049/zelenskis-pajokojis-par-putina-sacerejumu |accessdate=2022. gada 23. martā}}&lt;/ref&gt; Savukārt bijušais [[Igaunijas prezidents]] [[Tomass Hendriks Ilvess]] eseju pielīdzināja [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] 1938. gada retorikai par [[Sudetu apgabals|Sudetu apgabalu]], ar ko Hitlers centās attaisnot [[Čehoslovākija]]s sadalīšanu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Ilvess par «vēsturnieka» Putina apgalvojumiem: Putins izmanto līdzīgu retoriku kā Hitlers 1938. gadā |date=2021. gada 13. jūlijs |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ilvess-par-vesturnieka-putina-apgalvojumiem-putins-izmanto-lidzigu-retoriku-ka-hitlers-1938-gada.a412714/ |accessdate=2022. gada 23. martā}}&lt;/ref&gt;

== Skatīt arī ==
* [[Lielkrievija]]
* [[Kas Krievijai jādara ar Ukrainu?]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{politika-aizmetnis}}

[[Kategorija:Imperiālisms]]
[[Kategorija:Krievu nacionālisms]]</text>
      <sha1>kznpxzyssf4wfm5qpsbemr9juu2t30g</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Lapsu grīslis</title>
    <ns>0</ns>
    <id>511293</id>
    <revision>
      <id>4047663</id>
      <parentid>3622697</parentid>
      <timestamp>2024-04-25T12:33:41Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <comment>/* Atsauces */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1856" xml:space="preserve">{{BioTakso infokaste|nosaukums=|rinda=Poales|ģints=Carex|dzimta_lv=Grīšļu dzimta|dzimta=Cyperaceae|rinda_lv=Graudzāļu rinda|klase_lv=Viendīgļlapji|attēls=Carex vulpina kz01.jpg|klase=Liliopsida|nodalījums_lv=Segsēkļi|nodalījums=Magnoliophyta|valsts_lv=Augi|valsts=Plantae|att_nosaukums=|binomial=Carex vulpina|autors=L.|suga_lv=Lapsu grīslis|suga=Carex vulpina|ģints_lv=Grīšļi}}'''Lapsu grīslis''' ({{val-la|Carex vulpina}}) ir mainīga izskata [[Grīšļu dzimta|grīšļu dzimtas]] suga. Savvaļā tā ir sastopama [[Eiropa|Eiropā]], tostarp diezgan bieži visā [[Latvija|Latvijas]] teritorijā.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.latvijasdaba.lv/augi/carex-vulpina-l/|title=lapsu grīslis - Carex vulpina L. - Augi - Latvijas daba|website=www.latvijasdaba.lv|access-date=2022-05-09}}&lt;/ref&gt;

== Apraksts ==
Lapsu grīslis ir daudzgadīgs, 40-100 cm garš [[lakstaugs]], kurš pieder vienādvārpu grīšļu grupai, jo tā vīrišķie ziedi atrodas vārpiņu augšdaļā.

Augs veido nelielu ceru. [[Stublājs]] ir asi trīsšķautņains, spārnains, raupjš un spēcīgs. [[Lapas]] ir pelēkzaļas, īsākas nekā stublājs, 0,5-1 cm platas un to gals ir smails. Pie stublāja pamata ir šķeldrainas lapu makstu paliekas. [[Ziedkopa]] ir blīva, 3-8 cm gara, diezgan masīva, vārpiņas strupas. Apakšējie ziedkopas zari mazliet atstāv. Seglapas ir ļoti īsas, plēkšņveidīgas. [[Auglis|Augļa]] pūslītis ir zaļganbrūns, olveidīgs, 0,4-0,5 cm garš ar labi saskatāmu dzīslojumu. Segplēksne ir brūna, olveidīga, galā asi smaila, aptuveni pūslīša garumā. Zied maija beigās, jūnijā.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Grīšļi]]
[[Kategorija:Latvijas flora]]</text>
      <sha1>5x3w74mdyeas3sqcdnr11ma4wav0ook</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Interneta azartspēles</title>
    <ns>0</ns>
    <id>511424</id>
    <revision>
      <id>4048080</id>
      <parentid>3872134</parentid>
      <timestamp>2024-04-26T10:28:49Z</timestamp>
      <contributor>
        <ip>37.211.169.253</ip>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5164" xml:space="preserve">'''Interneta azartspēles''' ir mūsdienās populārākais{{Nepieciešama atsauce}} [[Azartspēles|azartspēļu]] spēlēšanas veids, kas cilvēkiem ļauj spēlēt kazino spēles - [[Spēļu automāts|spēļu automātus]], [[Totalizators|totalizatoru]], galda spēles un izlozes - no saviem mobilajiem telefoniem un datoriem, pat nepametot mājokli.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.statista.com/statistics/270728/market-volume-of-online-gaming-worldwide/|title=Online gambling industry market size worldwide 2022|website=Statista|access-date=2024-04-26|language=en}}&lt;/ref&gt;

Interneta kazino pirmsākumi meklējami pagājušā gadsimta beigās, kad 1999. gadā kompānija &quot;Microgaming Ltd&quot; izveidoja pirmo [[kazino]] virtuālajā vidē. Vien pāris gadus vēlāk, 21. gadsimta sākumā, tiešsaistē kazino spēlēja jau vairāk nekā 10 miljoni cilvēku visā pasaulē.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://web.archive.org/web/20120324092325/http://www.indiangaming.org/info/alerts/Spectrum-Internet-Paper.pdf|title=Wayback Machine|website=web.archive.org|access-date=2024-04-26}}&lt;/ref&gt;{{Nepieciešama atsauce}}

== Interneta kazino Latvijā ==
2022. gadā Latvijas [[Izložu un Azartspēļu uzraudzības inspekcija]] (IAUI), kas darbojas ar interneta kazino pārraudzību un licencēšanu, ir piešķīrusi darbības atļauju kopumā 17 dažādām interaktīvo azartspēļu platformām, no kurām 15 ir aktīvas.

Latvijas Izložu un Azartspēļu uzraudzības inspekcija izveidota ar mērķi, lai izvairītos no ļaunprātīgiem [[Krāpšana|krāpniecības]] mēģinājumiem un [[Azartspēles Latvijā|Latvijas kazino]] spēlētājiem garantētu drošu un kvalitatīvu servisu. Licences iegūšanai tiešsaistes kazino iesniedz inspekcijai dokumentus, kas ir atbilstoši visiem Latvijas likumdošanā noteiktajiem [[Normatīvie aktiem|normatīvajiem aktiem]].

== Interneta kazino spēles ==
Interneta kazino spēles var iedalīt četrās lielās kategorijās:

* [[Spēļu automāts|Spēļu automāti]] ir viens no populārākajiem azartspēļu veidiem, kur visa pamatā ir veiksme. Spēlētājs par noteiktu [[Nauda|naudas]] summu iegriež trīs vai vairāk ruļļus ar horizontālā veidā izvietotiem simboliem. Ja pēc rullīšu apstāšanās sakrīt noteiktas simbolu kombinācijas, tad spēlētājs saņem laimestu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fruityking.co.nz/history-of-gambling/|title=History of Gambling|website=Fruity King|access-date=2024-04-26|date=2022-09-14|language=en-GB}}&lt;/ref&gt; Spēļu automātu spēles izmanto nejauši izvēlētu simbolu sistēmas, kas automātiski ģenerē dažādus iznākumus, kuri ilgtermiņā vienmēr būs par labu [[Spēle|spēlei]]. Spēļu automāti iedalās divās kategorijās - parasto izmaksu un progresīvo [[Džekpots|džekpotu]] spēles.
* [[Totalizators]] ir vietne, kur lietotāji var prognozēt sporta un citu notikumu iznākumus, par precīzu minējumu saņemot laimestu. Ja prognoze izrādās neprecīza, tad veiktā derību summa jeb likme tiek zaudēta. Laimestu lielumus nosaka [[Bukmeikers|bukmeikeru]] noteiktās varbūtības jeb koeficienti, ar ko uzvaras gadījumā tiek reizināta veiktā likmes summa.
* Galda un [[Kāršu spēle|kāršu spēles]] ir visas klasiskās kazino spēles, kā [[pokers]], [[rulete]], [[Acīte|blekdžeks]], kas pielāgotas spēlēšanai interaktīvajā vidē. Vairums kazino piedāvā iespēju spēlēt galda azartspēles Live veidā, kopā ar īstu dīleri un citiem spēlētājiem.
* Loterijas un spēļu šovi ir ļoti iemīļots azartspēļu veids, kas Latvijā īpašu popularitāti ieguva ar Latvijas Lotto veidotajām momentloterijām un televīzijas šovu &quot;Super Bingo&quot;. Arī interneta kazino pieejami dažādi laimes rati, bingo, keno un citas loterijas spēles.

== Interneta kazino bonusi ==
Interneta kazino ir spēlmaņu vidū atzīti, jo tie piešķir dažādus bonusus, kas tiek regulēti pēc IAUI noteikumiem. Populārākie tiešsaistes kazino bonusi ir: jauno klientu iepazīšanās bonuss, totalizatora bezriska likmes, spēļu automātu bezriska griezieni, naudas atmaksa, paaugstināti koeficienti, bez depozīta bonuss un citi. Katram uzņēmumam ir tiesības piešķirt vai nepiešķirt klientiem bonusus, kā arī katrā vietnē ir atšķirīgi bonusu saņemšanas un izpildes noteikumi.

== Pašatteikušos personu reģistrs ==
No 2020. gada 1. janvāra Latvijā tika izveidots vienots [[Pašatteikušos personu reģistrs]], kurā spēlētāji var sevi iekļaut, lai liegtu [[Piekļuve|piekļuvi]] valstī licencētājās interneta kazino un klātienes spēļu zālēs. Reģistrs tika izveidots, lai spēlētājiem būtu vienkāršāk atteikties no pārmērīgas azartspēļu un izložu spēlēšanas. Minimālais lieguma laiks ir viens gads.

Pieprasīt sevis iekļaušanu Pašatteikušos personu reģistrā cilvēki var IAU inspekcijā, spēļu organizēšanas klātienes vietās vai interaktīvo azartspēļu un izložu vietnēs, rakstot elektronisku iesniegumu. Iesniegumu iespējams rakstīt un nosūtīt arī fiziskā veidā pa pastu.

== Atsauces ==
{{atsauces}}
[[Kategorija:Azartspēles]]
[[Kategorija:Internets]]</text>
      <sha1>16ec3szaabx3m330w0c4yzc54b98b4j</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>M83 (grupa)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>526835</id>
    <revision>
      <id>4047949</id>
      <parentid>3859716</parentid>
      <timestamp>2024-04-25T22:02:11Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5655" xml:space="preserve">{{izolēts raksts|date=2022. gada novembris}}
{{Mūzikas izpildītāja infokaste
|            Fons = grupa
|           Vārds = M83
|          Attēls = 
|         Att_izm = 250px
|        Apraksts = 
|           Vieta = [[Antiba]]
|           Žanrs = [[Drīmpops]], [[Sintpops]], [[Ambientā mūzika]], [[Posttoks]], [[Elektroniskais roks]], Elektroniskais roks, Shoegaze, 
|            Gadi = 1999—pašlaik
|Izdevējkompānija = Naive, Mute, Virgin, Goopm
|           Mlapa = ilovem83.com
|      Dalībnieki = 
|  Bij_dalībnieki = 
}}
'''''M83''''' ir franču [[Elektroniskā mūzika|elektroniskās mūzikas]] grupa, kas dibināta [[Antiba|Antibā]] 1999. gadā un pašlaik atrodas [[Losandželosa|Losandželosā]]. Sākotnēji multiinstrumentālistu Nikolā Fromageau un Entonija Gonsalesa duets Fromageau šķīrās neilgi pēc sava otrā albuma ''Dead Cities, Red Seas &amp;amp; Lost Ghosts turnejas''.&lt;ref name=&quot;AMG&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.allmusic.com/artist/m83-mn0000175525|title=M83 &amp;#124; Music Biography, Streaming Radio and Discography|publisher=[[AllMusic]]|access-date=2015-07-27}}&lt;/ref&gt; Gonsaless joprojām ir vienīgais pastāvīgais projekta dalībnieks, kurš ir galvenais dziesmu autors un galvenais vokālists.{{Efn|While primarily a solo project by Anthony Gonzalez, the liner notes of ''[[Saturdays = Youth]]'' (2008) credit Loïc Maurin and [[Morgan Kibby]] as being part of M83.&lt;ref&gt;{{cite AV media notes|title=Saturdays = Youth|year=2008|type=liner notes|publisher=[[EMI|EMI Music France]]|id=3099952058524}}&lt;/ref&gt; Gonzalez has also stated: &quot;For me, M83 is more of a collective than a solo project.&quot;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://exclaim.ca/music/article/m83-the_memoirist|title=M83 The Memoirist|work=[[Exclaim!]]|last=Lindsay|first=Cam|date=April 20, 2016|access-date=March 22, 2018}}&lt;/ref&gt;}} Grupa ir izdevusi astoņus studijas albumus, tostarp [[Grammy balva]]i nominēto ''Hurry Up, We're Dreaming'' un divus skaņu celiņus. Gonsaless albumus ieraksta galvenokārt viens pats ar daudziem viesmūziķiem. Grupa ir parakstījusi līgumu ar ''Mute Records'' un guva panākumus 2011. gadā ar singlu &quot;Midnight City&quot;.

== Pirmsākumi ==
Entonijs Žerārs Gonsaless (dzimis 1980. gada 13. martā)&lt;ref name=&quot;:3&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/music/2011/sep/11/m83-anthony-gonzalez-dance-interview|title=Anthony Gonzalez aka M83: 'I just turned 30 – it was time to try something I'd remember all my life.|work=[[The Guardian]]|access-date=2016-05-20|date=2011-09-10|last=Bainbridge|first=Luke}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://articles.chicagotribune.com/2011-11-18/entertainment/ct-ent-1119-m83-review-20111119_1_m83-kim-jessie-epic|title=M83 reviewed at Lincoln Hall|work=[[Chicago Tribune]]|access-date=2016-05-20|date=November 18, 2011|last=Klein|first=Joshua}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.cbetta.com/director/anthony-gerard-gonzalez|title=Anthony Gerard Gonzalez director information. Free company director check.|website=Cbetta.com|access-date=2016-05-20}}&lt;/ref&gt; uzauga Antibā, kopā ar savu brāli Janu.&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.brain-magazine.fr/article/brainorama/29276-3-questions-a-la-maman-d-Anthony-Gonzalez-M83|title=3 questions à la maman d'Anthony Gonzalez (M83)|last=Klock|first=Marie|website=Brain-magazine.fr|access-date=2016-05-20|date=15 April 2016}}&lt;/ref&gt; Viņa ģimenei bija liela interese par futbolu, un Gonsaless devās uz pārbaudēm futbola klubā ''[[AS Cannes]]'',&lt;ref name=&quot;:2&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.sofoot.com/je-prefere-regarder-un-lorient-rennes-qu-un-manchester-liverpool-220779.html|title=Je préfère regarder un Lorient-Rennes qu'un Manchester-Liverpool|last=Delcourt|first=Maxime|website=Sofoot.com|access-date=2016-05-20|date=May 10, 2016|language=fr-FR}}&lt;/ref&gt; savukārt viņa vectēvs no mātes puses ir franču izlases spēlētājs Lorāns Robuši .&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt; 14 gadu vecumā viņš guva traumas un pievērsās mūzikai pēc tam, kad vecāki viņam nopirka ģitāru.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt; Gonzalesa interesi par mūziku un amerikāņu kultūru radīja vidusskolā.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://pitchfork.com/features/interviews/9488-m83/|title=Unrecorded Dreams: Anthony Gonzalez on M83's Early Years|last=Cohen|first=Ian|publisher=Pitchfork|website=pitchfork.com|date=26 August 2014|access-date={{dat|2022|11|25||bez}}|archive-date={{dat|2016|03|03||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20160303185314/http://pitchfork.com/features/interviews/9488-m83/}}&lt;/ref&gt; Kopā ar Fromageau viņš izveidoja postroka tērpu ''My Violent Wish''.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

== Stils ==
Grupas muzikālo estētiku raksturo plaša ''reverb'' efektu izmantošana un klusi izrunāti dziesmu teksti pār skaļiem instrumentiem. Gonsaless ir iedvesmojies no Amerikas sapņa aspektiem, un viņa dziesmas ir ieskicētas kā tēmas, kas saistītas ar &quot;pieaugušo scenāriju tīņu sapņiem&quot;.&lt;ref name=&quot;:0&quot;/&gt; Iedvesma 1980. gadu stilam, kas atrodama lielākajā daļā Gonsalesa mūzikas, ietver tādas grupas kā ''My Bloody Valentine'', ''[[Pink Floyd]]'' un ''[[Tangerine Dream]]'' . Starp dažādām elektroniskās mūzikas īpašībām un albuma noformējumu M83 stils ietver gan mūsdienu popmūzikas, gan 80. gadu [[Drīmpops|sapņu popa]] sajaukumu.

== Piezīmes ==
{{piezīmes}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Articles with hCards]]
[[Kategorija:Pages using infobox musical artist with associated acts]]
[[Kategorija:Francijas elektroniskās mūzikas grupas]]
[[Kategorija:Ambientās mūzikas grupas]]
[[Kategorija:Lapas ar nepārskatītiem tulkojumiem]]</text>
      <sha1>qw9owxap25uke7p986opdv3igndq31n</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Annas Brigaderes iela</title>
    <ns>0</ns>
    <id>528980</id>
    <revision>
      <id>4047803</id>
      <parentid>3744287</parentid>
      <timestamp>2024-04-25T17:06:11Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Olgerts V</username>
        <id>41522</id>
      </contributor>
      <comment>→ nozīmju atdalīšanas lapa</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="350" xml:space="preserve">'''Annas Brigaderes iela''' var būt:

* [[Annas Brigaderes iela (Rīga)|Annas Brigaderes iela]] — iela Rīgā;
* [[Annas Brigaderes iela (Auce)|Annas Brigaderes iela]] — iela Dobeles novada [[Auce|Aucē]];
* [[Annas Brigaderes iela (Priežciems)|Annas Brigaderes iela]] — iela Babītes pagasta [[Priežciems|Priežciemā]].

{{Ielu nosaukums}}</text>
      <sha1>351n6d86mvzs2jlnzr1wyko08zfh2ed</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4047826</id>
      <parentid>4047803</parentid>
      <timestamp>2024-04-25T17:44:36Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Olgerts V</username>
        <id>41522</id>
      </contributor>
      <comment>Skatīt arī</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="432" xml:space="preserve">'''Annas Brigaderes iela''' var būt:

* [[Annas Brigaderes iela (Rīga)|Annas Brigaderes iela]] — iela Rīgā;
* [[Annas Brigaderes iela (Auce)|Annas Brigaderes iela]] — iela Dobeles novada [[Auce|Aucē]];
* [[Annas Brigaderes iela (Priežciems)|Annas Brigaderes iela]] — iela Babītes pagasta [[Priežciems|Priežciemā]].

== Skatīt arī ==
* [[Anna Brigadere]]
* [[Annas iela]]
* [[Annas Sakses iela]]

{{Ielu nosaukums}}</text>
      <sha1>q6f0nlaudw58vtag8q0utlz5jciukmn</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Melnais princis Edvards</title>
    <ns>0</ns>
    <id>530480</id>
    <revision>
      <id>4047670</id>
      <parentid>3762440</parentid>
      <timestamp>2024-04-25T12:40:22Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3401" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste 
| vārds               = Edvards
| vārds_orģ           = ''Edward''
| attēls              = Edward the Black Prince 1430.jpg
| amats               = Anglijas troņmantnieks
| term_sākums         =	
| term_beigas         = 
| priekštecis         =
| pēctecis            =
| dzim_dati           = {{dat|1330|6|15}}
| dzim_vieta          = [[Vudstokas pils]], [[Oksfordšīra]], [[Anglija]]&lt;br /&gt;({{GBR}})
| dzīves_vieta        =
| mir_dati            = {{miršanas datums un vecums|1376|6|8|1330|6|15}}
| mir_vieta           = [[Vestminsteras pils]], [[Londona]], [[Anglija]]&lt;br /&gt;({{GBR}})
| tēvs                = [[Edvards III Plantagenets|Edvards III]]
| māte                = [[Eno Filipa]]
| dinastija           = [[Plantagenetu dinastija]]
| dzīvesb             = [[Kentas Džoana]] (prec. 1361)
| bērni               = [[Angulemas Edvards]]&lt;br&gt;[[Ričards II Plantagenets|Ričards II]]
| reliģija            = [[katolisms]]
| apglabāts           = [[Kenterberijas katedrāle]], [[Kenta]], {{GBR}}
| paraksts            =
| piezīmes            =
}}

'''Melnais princis Edvards''' ({{val|en|Edward the Black Prince}}, dzimis {{dat|1330|6|15}}, miris {{dat|1376|6|8}}) jeb '''Vudstokas Edvards''' (''Edward of Woodstock'') vai vienkārši '''Melnais Princis''' (''The Black Prince'') bija [[Anglijas karalis|Anglijas karaļa]] [[Edvards III Plantagenets|Edvarda III]] vecākais dēls un troņmantnieks no [[Plantagenetu dinastija]]s. Princis Edvards nomira pirms sava tēva, tādēļ par Anglijas karali kļuva viņa 10 gadus vecais dēls [[Ričards II Plantagenets|Ričards II]].

Edvards bija viens no veiksmīgākajiem angļu karaspēka komandieriem [[Simtgadu karš|Simtgadu kara]] laikā, un viņa laikabiedri viņu uzskatīja par vienu no ievērojamākajiem sava laikmeta [[Bruņinieks|bruņiniekiem]]. Edvards tika iecelts par [[Kornvolas hercogs|Kornvolas hercogu]] 1337. gadā. Viņš bija karalistes aizbildnis tēva prombūtnes laikā 1338., 1340. un 1342. gadā. Edvardu iecēla par [[Velsas princis|Velsas princi]] 1343. gadā. 1346. gadā princis Edvards komandēja Anglijas karaspēka avangardu [[Kresī kauja|Kresī kaujā]], piedalījās arī Edvarda III 1349. gada Kalē ekspedīcijā, tāpat karoja Francijā 1355. un 1356. gadā. Viņš piedāvāja miera nosacījumus [[Francijas karalis|Francijas karalim]] [[Žans II Labsirdīgais|Žanam II]], kura atteikšanās noveda pie [[Puatjē kauja]]s, kur angļu armija sagrāva frančus un saņēma gūstā karali Žanu. Gadu pēc Puatjē kaujas Edvards atgriezās Anglijā.

No 1362. līdz 1375. gadam viņš valdīja [[Akvitānija|Akvitānijā]] kā Akvitānijas princis, bet no 1366. gada bija Biskajas un Kastru-Urdjalesas senjors [[Kastīlijas karaliste|Kastīlijā]].

Princis Edvards atgriezās Anglijā 1371. gadā, un nākamajā gadā atkāpās no Akvitānijas un [[Gaskoņa]]s valdījumiem. Melnais princis nomira 1376. gadā no [[dizentērija]]s un tika apglabāts [[Kenterberijas katedrāle|Kenterberijas katedrālē]], kur joprojām ir saglabāts viņa apmetnis, bruņucepure, [[vairogs]] un cimdi.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}


{{vēsture-aizmetnis}}
{{lielbritānija-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:1330. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1376. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Plantagenetu dinastija]]</text>
      <sha1>citzvadj60do4qj02pb0kdjgql311or</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kubaņa (novads)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>531486</id>
    <revision>
      <id>4047776</id>
      <parentid>4041740</parentid>
      <timestamp>2024-04-25T16:37:08Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Luize Melne</username>
        <id>118221</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6751" xml:space="preserve">{{cita nozīme|novadu|upi|Kubaņa}}
{{Administratīvā iedalījuma vienības infokaste
|name=Kubaņa
|official_name=''Кубань''
|other_name=
|settlement_type=reģions
|image_skyline=Карта_Кубанской_области_(1902).jpg
|imagesize=
|image_caption=
|image_flag=
|flag_size=
|image_seal=
|seal_size=
|nickname=
|motto=
|anthem=
|capital=
|largest_city=
|official_language=
|spoken_language=
|image_map=
|mapsize=
|map_caption=
|subdivision_type=Valsts
|subdivision_name={{karogs|Krievija}}
|leader_party=
|leader_title=
|leader_name=
|area_footnotes=
|area_magnitude=
|area_total_km2=94360
|area_land_km2=
|area_water_km2=
|area_water_percent=
|area_rank=
|elevation_max_m=
|population_footnotes=
|population_total=
|population_as_of=
|population_rank=
|population_density_km2=
|population_blank1_title=
|population_blank1=
|population_blank2_title=
|population_blank2=
|timezone=
|utc_offset=
|timezone_DST=
|utc_offset_DST=
|website=
|footnotes=|subdivision_name1=[[Krievijas Impērija]] (1783—1917)&lt;br&gt;[[Kubaņas Tautas Republika|Kubaņas TR]] (1917—1920)&lt;br&gt;[[Krievijas PFSR]] (1920—1922)&lt;br&gt;[[Padomju Savienība|PSRS]] (1922—1991)|subdivision_type1=Bijušās valstis}}
'''Kubaņa''' ({{val|uk|Кубань}}, {{val|ady|Пшызэ}}, {{val|ru|Кубань}}) ir vēsturisks un ģeogrāfisks reģions [[Ziemeļkaukāzs|Ziemeļkaukāzā]], kas robežojas ar [[Kubaņa|Kubaņas upes]] kreiso krastu un tās pietekām līdz pat [[Ustjlabinska]]s pilsētai.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.britannica.com/place/Kuban-River|title=Kuban River {{!}} river, Russia {{!}} Britannica|website=www.britannica.com|access-date=2023-01-18|language=en}}&lt;/ref&gt;

Neoficiāli par Kubaņu dēvē arī [[Krasnodaras novads|Krasnodaras novadu]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://apostrophe.ua/article/world/ex-ussr/2022-11-08/u-kubani-dva-varianta-buduschego-i-odin-iz-nih-svyazan-s-ukrainoy---kubanskiy-aktivist/48834|title=У Кубани два варианта будущего, и один из них связан с Украиной - кубанский активист|website=Апостроф|access-date=2023-04-29|language=ru}}&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
Kopš viduslaikiem šī teritorija ir piederējusi Čerkesijai, [[Nogaju orda]]i un [[Krimas haniste]]i. 1783. gadā pēc Krimas hanistes likvidēšanas Kubaņa tika pievienota [[Krievijas Impērija]]i.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.business-kuban.ru/history-of-kuban/|title=History of Kuban (Krasnodar Territory). Buisness Kuban — buisness portal of Krasnodar Territory|website=www.business-kuban.ru|access-date=2023-01-18}}&lt;/ref&gt;

Pēc [[Zaporižjas Seča]]s likvidēšanas cariskā valdība izveidoja Melnās jūras [[Kazaki|kazaku]] armiju, kas apdzīvoja šo zemi. Saskaņā ar mūsdienu pētnieku aprēķiniem 1917. gadā Kubaņā dzīvoja aptuveni 2,5 miljoni [[Mazkrievija|mazkrievu]] (tagad [[Ukraiņi|ukraiņu]]), kas veidoja vairāk nekā 60 % no tās iedzīvotājiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://babel.ua/en/texts/76760-104-year-ago-kuban-people-s-republic-declared-its-independence-from-russia-and-for-several-times-tried-to-unite-with-ukraine-as-a-result-bolsheviks-captured-everyone-here-s-its-story|title=104 year ago Kuban Peopleʼs Republic declared its independence from Russia and for several times tried to unite with Ukraine. As a result, Bolsheviks captured everyone — hereʼs its story|website=babel.ua|access-date=2023-01-18|language=en}}&lt;/ref&gt;

No 1860. līdz 1918. gadam Kubaņas zemes tika administratīvi noformētas kā Kubaņas apgabals. No 19. gadsimta beigām reģionā aktīvi apmetās no [[dzimtbūšana]]s atbrīvotie zemnieki no visas Centrālās Krievijas, lai veiktu zemes apstrādi.

Pēc [[Oktobra revolūcija]]s [[boļševiki]] okupēja [[Krasnodara|Jekaterinodaru]]. 1918. gada pavasarī pilsētu šturmēja ģenerāļa [[Lavrs Korņilovs|Korņilova]] [[Baltā kustība|Baltā armija]]. Tomēr uzbrukums tika atvairīts, un ģenerālis Korņilovs tika nogalināts.

1918. gada rudenī Jekaterinodara un viss Kubaņas apgabals nonāca Baltās armijas kontrolē. Izveidojās divvaldības sistēma: Kubaņas Rada pasludināja [[Kubaņas Tautas Republika|Kubaņas Tautas Republiku]], vienu no daudzajiem valsts veidojumiem bijušās Krievijas Impērijas teritorijā, bet faktiski šī teritorija bija pakļauta Dienvidkrievijas valdniekam ģenerālim [[Antons Deņikins|Deņikinam]].

1920. gada sākumā Deņikins cieta sakāvi un neveiksmīgi evakuēja karaspēku no [[Novorosijskas jūras osta|Novorosijskas ostas]], ko pavadīja [[Boļševiki|boļševiku]] uzbrukuma masveida slepkavības pret [[Kara gūsteknis|gūstekņiem]] un civiliedzīvotājiem. 1920. gada vidū pēc [[Pjotrs Vrangelis|ģenerāļa Vrangela]] pavēles no [[Krima]]s uz Kubaņu tika veikts uzbrukums, kas tomēr beidzās neveiksmīgi.

Smagākais periods Kubaņas vēsturē [[20. gadsimts|20. gadsimta]] 20.—50. gados bija saistīts ar tādiem notikumiem kā [[Kolektivizācija PSRS|kolektivizācija]], [[bads]]&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Николаевич|first=Ракачев Вадим|date=2012|title=Голод и его демографические последствия как результат государственной политики хлебозаготовок на Кубани и Ставрополье в 1930-х гг|url=https://cyberleninka.ru/article/n/golod-i-ego-demograficheskie-posledstviya-kak-rezultat-gosudarstvennoy-politiki-hlebozagotovok-na-kubani-i-stavropolie-v-1930-h-gg|journal=Власть|issue=7|pages=131–134|issn=2071-5358}}&lt;/ref&gt; un [[Otrais pasaules karš|karš]]. Tā rezultātā iedzīvotājus lielā mērā nomainīja iebraucēji no citiem [[Krievijas PFSR|Padomju Krievijas]] reģioniem.

1937. gada 13. septembrī tika izveidots [[Krasnodaras novads]], kas aizņēma lielāko daļu Kubaņas.

Pašlaik teritorija, ko dēvē par Kubaņu, aptver šādus [[Krievija|Krievijas Federācijas]] subjektus:

* [[Krasnodaras novads]] (lielāko daļu no tā);
* [[Adigeja|Adigejas Republika]] (visu teritoriju);
* [[Karačaja-Čerkesija]] (lielāko daļu);
* [[Stavropoles novads]] (rietumu daļa);
* [[Rostovas apgabals]] (neliels apgabals dienvidos).

== Iedzīvotāji ==
Kubaņas etniskais sastāvs saskaņā ar PSRS 1926. gada tautas skaitīšanas datiem:
{| class=&quot;wikitable&quot;
!tautība
!skaits
!%
|-
|ukraiņi
|915 450
|62,2 %
|-
|krievi
|498 102
|33,8 %
|-
|armēņi
|21 023
|1,4 %
|-
|baltkrievi
|8434
|0,6 %
|-
|vācieši
|7255
|0,5 %
|-
|'''kopā'''
|'''1 472 548'''
|'''100,0 %'''
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Krievijas ģeogrāfija]]</text>
      <sha1>f4q2rgvlkaanlibvyp5y3hjksbb7f9g</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Tērstona sala</title>
    <ns>0</ns>
    <id>532988</id>
    <revision>
      <id>4047968</id>
      <parentid>3778946</parentid>
      <timestamp>2024-04-26T03:41:01Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2257" xml:space="preserve">{{Salu infokaste
|nosaukums           = Tērstona sala
|attēls              = Thurston_Island_-_en.svg
|attēla paraksts     =
|attēla izmērs       =
|vietaskarte        = Antarktīda-fiziskā
|map_custom          = no
|vietējais nosaukums = ''Thurston Island''
|izvietojums         = [[Dienvidu okeāns]]
|latd=72 |latm=06 |lats=  |latNS=S 
|longd=99 |longm=00 |longs=  |longEW=W
|platība             = 15 700
|garums              = 215
|platums             = 90
|krasta līnija       = &lt;!-- tikai skaitli --&gt;
|augstākais kalns    = Hovela kalns
|augstums            = 750
|valsts                            = Antarktika
|valsts adm vienības tips          = 
|valsts adm vienība                = 
|iedzīvotāji      = 0
|piezīme          =
}}
'''Tērstona sala''' ({{val|en|Thurston Island}}) ir ar [[ledus|ledu]] klāta neapdzīvota sala [[Antarktīda|Antarktīdā]], [[Dienvidu okeāns|Dienvidu okeānā]], trešā lielākā [[Antarktika]]s sala. Izvietojusies [[Elsvērta Zeme]]s piekrastē, {{nobr|64 km}} platais ar [[Ebota šelfa ledājs|Ebota šelfa ledāju]] pildītais [[Pīkoka šaurums]] to atdala no [[Eitsa krasts|Eitsa krasta]]. Ziemeļos salas krastus apskalo [[Belinshauzena jūra]], bet rietumos — [[Amundsena jūra]]. 

Sala izstiepta austrumu—rietumu virzienā {{nobr|215 km}} garumā. Salas asi veido [[Vokera kalni|Vokera kalni]] ar augstāko virsotni Hovela kalnu 750 m vjl. Ziemeļu krasts stipri izrobots ar piecām lielām pussalām, starp kurām jūrā noplūst ledāji. Dienvidu krasts līdzenāks, tajā atbalstās [[šelfa ledājs]].

Salu 1940. gada 27. februārī atklāja amerikāņu admirāļa [[Ričards Bērds|Ričarda Bērda]] ekspedīcija un nodēvēja to par godu tekstilrūpniekam V. Herisam Tērstonam (''W. Harris Thurston''), Antarktisko ekspedīciju sponsoram un vēja drošā «Bērda auduma» izstrādātājam. Sākotnēji uzskatīta par pussalu un tikai 1960. gadā noteikta kā sala.&lt;ref&gt;[https://www.geographic.org/geographic_names/antname.php?uni=15281&amp;fid=antgeo_123 Geographic.org Thurston Island: Antarctica]&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}


{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Antarktīdas salas]]</text>
      <sha1>abgrnhh0ynz6llgpj3as76io76xa9ns</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Maltas prezidents</title>
    <ns>0</ns>
    <id>536867</id>
    <revision>
      <id>4047760</id>
      <parentid>4038025</parentid>
      <timestamp>2024-04-25T16:01:26Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Martin Macha 2111</username>
        <id>92653</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5719" xml:space="preserve">{{Politiska amata infokaste
|post            = Maltas prezidents&lt;br&gt;President ta' Malta
|body            = 
|insignia        = Flag of the President of Malta.svg
|insigniasize    = 
|insigniacaption = Maltas Prezidenta standarts
|image           = Myriam_spiteri_debono_smiling_at_2024.jpg
|imagesize       = 165px
|incumbent       = [[Mirjama Spiteri Debono]]
|incumbentsince  = {{dat|2024|4|4|G|bez}}
|appointer       = [[Maltas parlaments]]
|residence       = [[Sanantonas pils]]
|termlength      = Pieci gadi
|formation       = 1974. gada 13. decembris
|inaugural       = [[Sers Antonijs Mamo]]
|website         = https://president.gov.mt/
}}
Šajā uzskaitījumā apkopoti '''[[Malta]]s prezidenti''' kopš [[1974]]. gada, kad tā ieguva pilnīgu neatkarību no [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās karalistes]] un kļuva par republiku.

== Uzskaitījums ==
=== [[Attēls:Flag of Malta.svg|30px]] Maltas Republika (1974—pašlaik) [[Attēls:Coat of arms of Malta.svg|30px]] ===
{{colbegin|3}}
{{legend| #F80C0C | [[Strādnieku partija (Malta)|Strādnieku partija]] | border=1px solid #AAAAAA}}
{{legend| #5DADE2 | [[Nacionālistu partija (Malta)|Nacionālistu partija]] | border=1px solid #AAAAAA}}
{{legend| #DDDDDD | Bez partijas / Neatkarīgais |border=1px solid #AAAAAA}}
{{colend}}
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
!colspan=&quot;2&quot;| # !! Portrets !! Vārds, uzvārds&lt;br /&gt; &lt;small&gt;(Dzimis—miris)&lt;/small&gt; !! Pilnvaru termiņš !! Politiskā partija/ piederība !! Piezīmes
|-
| style=&quot;background: #DDDDDD| || '''1.''' || [[Attēls:Sir Anthony Mamo (cropped).jpg|80px]] || '''[[Sers Antonijas Mamo]]''' &lt;br /&gt; ''Sir Anthony Mamo'' &lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1909—2008)&lt;/small&gt; || [[1974]]. gada [[13. decembris]] — [[1976]]. gada [[27. decembris]] || Neatkarīgais || 
|-
| style=&quot;background: #F80C0C| || '''2.''' || [[Attēls:Dr. Anton Buttigieg.jpg|80px]] || '''[[Antons Butigigs]]''' &lt;br /&gt; ''Anton Buttiġieġ'' &lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1912—1983)&lt;/small&gt; || [[1976]]. gada [[27. decembris]] — [[1981]]. gada [[27. decembris]] || [[Strādnieku partija (Malta)|Strādnieku partija]] || 
|-
| style=&quot;background: #F80C0C| || — || [[Attēls:Dr. Albert V. Hyzler.jpg|80px]] || [[Alberts Haizlers]] &lt;br /&gt; ''Albert Hyzler'' &lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1916—1993)&lt;/small&gt; || [[1981]]. gada [[27. decembris]] — [[1982]]. gada [[15. februāris]] || [[Strādnieku partija (Malta)|Strādnieku partija]] || ''pagaidu prezidents''
|-
| style=&quot;background: #F80C0C| || '''3.''' || [[Attēls:Agatha Barbara.jpg|80px]] || '''[[Agata Barbara]]''' &lt;br /&gt; ''Agatha Barbara'' &lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1923—2002)&lt;/small&gt; || [[1982]]. gada [[15. februāris]] — [[1987]]. gada [[15. februāris]] || [[Strādnieku partija (Malta)|Strādnieku partija]] ||
|-
| style=&quot;background: #F80C0C| || — || [[Attēls:Mr Paul Xuereb.jpg|80px]] || [[Pāvils Kjuerebs]] &lt;br /&gt; ''Paul Xuereb'' &lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1923—1994)&lt;/small&gt; || [[1987]]. gada [[15. februāris]] — [[1989]]. gada [[4. aprīlis]] || [[Strādnieku partija (Malta)|Strādnieku partija]] || ''pagaidu prezidents''
|-
| style=&quot;background: #5DADE2| || '''4.''' || [[Attēls:Dr. Censu Tabone.jpg|80px]] || '''[[Čensu Tabone]]''' &lt;br /&gt; ''Ċensu Tabone'' &lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1913—2012)&lt;/small&gt; || [[1989]]. gada [[4. aprīlis]] — [[1994]]. gada [[4. aprīlis]] || [[Nacionālistu partija (Malta)|Nacionālistu partija]] ||
|-
| style=&quot;background: #5DADE2| || '''5.''' || [[Attēls:Dr Ugo Mifsud Bonnici.jpg|80px]] || '''[[Ugo Mifsuds Bonniči]]''' &lt;br /&gt; ''Ugo Mifsud Bonnici'' &lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1932)&lt;/small&gt; || [[1994]]. gada [[4. aprīlis]] — [[1999]]. gada [[4. aprīlis]] || [[Nacionālistu partija (Malta)|Nacionālistu partija]] ||
|-
| style=&quot;background: #5DADE2| || '''6.''' || [[Attēls:Guido de Marco 2003 crop.jpg|80px]] || '''[[Gvido de Marko]]''' &lt;br /&gt; ''Guido de Marco'' &lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1931—2010)&lt;/small&gt; || [[1999]]. gada [[4. aprīlis]] — [[2004]]. gada [[4. aprīlis]] || [[Nacionālistu partija (Malta)|Nacionālistu partija]] ||
|-
| style=&quot;background: #5DADE2| || '''7.''' || [[Attēls:Edward Fenech Adami.jpg|80px]] || '''[[Edijs Fenehs Adams]]''' &lt;br /&gt; ''Eddie Fenech Adami'' &lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1934)&lt;/small&gt; || [[2004]]. gada [[4. aprīlis]] — [[2009]]. gada [[4. aprīlis]] || [[Nacionālistu partija (Malta)|Nacionālistu partija]] ||
|-
| style=&quot;background: #F80C0C| || '''8.''' || [[Attēls:Photo-president-malta-abela.JPG|80px]] || '''[[Džordžs Abela]]''' &lt;br /&gt; ''George Abela'' &lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1948)&lt;/small&gt; || [[2009]]. gada [[4. aprīlis]] — [[2014]]. gada [[4. aprīlis]] || [[Strādnieku partija (Malta)|Strādnieku partija]] ||
|-
| style=&quot;background: #F80C0C| || '''9.''' || [[Attēls:Marie-Louise Coleiro Preca.jpg|80px]] || '''[[Marija Luīze Koleiro Preka]]''' &lt;br /&gt; ''Marie-Louise Coleiro Preca'' &lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1958)&lt;/small&gt; || [[2014]]. gada [[4. aprīlis]] — [[2019]]. gada [[4. aprīlis]] || [[Strādnieku partija (Malta)|Strādnieku partija]] ||
|-
| style=&quot;background: #F80C0C| || '''10.''' || [[Attēls:Επίσκεψη ΥΠΕΞ Ν. Δένδια στη Μάλτα - Συνάντηση με Πρόεδρο Μάλτας George Vella (10.10.2022) (cropped).jpg|80px]] || '''[[Džordžs Vella]]''' &lt;br /&gt; ''George Vella'' &lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1942)&lt;/small&gt; || [[2019]]. gada [[4. aprīlis]] — [[2024]]. gada [[4. aprīlis]] || [[Strādnieku partija (Malta)|Strādnieku partija]] ||
|-
| style=&quot;background: #F80C0C| || '''11.''' || [[Attēls:Sin foto.svg|80px]] || '''[[Mirjama Spiteri Debono]]''' &lt;br /&gt;''Myriam Spiteri Debono'' &lt;br /&gt; &lt;small&gt;(1952)&lt;/small&gt; || [[2024]]. gada [[4. aprīlis]] — ''pašlaik'' || [[Strādnieku partija (Malta)|Strādnieku partija]] ||
|}

{{Eiropas valstu vadītāji}}

[[Kategorija:Maltas prezidenti| ]]
[[Kategorija:Prezidentu uzskaitījumi]]</text>
      <sha1>jfozplnq97u8enkdms8dsqhfo3tqp5t</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4047761</id>
      <parentid>4047760</parentid>
      <timestamp>2024-04-25T16:02:08Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Martin Macha 2111</username>
        <id>92653</id>
      </contributor>
      <comment>/* Uzskaitījums */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5748" xml:space="preserve">{{Politiska amata infokaste
|post            = Maltas prezidents&lt;br&gt;President ta' Malta
|body            = 
|insignia        = Flag of the President of Malta.svg
|insigniasize    = 
|insigniacaption = Maltas Prezidenta standarts
|image           = Myriam_spiteri_debono_smiling_at_2024.jpg
|imagesize       = 165px
|incumbent       = [[Mirjama Spiteri Debono]]
|incumbentsince  = {{dat|2024|4|4|G|bez}}
|appointer       = [[Maltas parlaments]]
|residence       = [[Sanantonas pils]]
|termlength      = Pieci gadi
|formation       = 1974. gada 13. decembris
|inaugural       = [[Sers Antonijs Mamo]]
|website         = https://president.gov.mt/
}}
Šajā uzskaitījumā apkopoti '''[[Malta]]s prezidenti''' kopš [[1974]]. gada, kad tā ieguva pilnīgu neatkarību no [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās karalistes]] un kļuva par republiku.

== Uzskaitījums ==
=== [[Attēls:Flag of Malta.svg|30px]] Maltas Republika (1974—pašlaik) [[Attēls:Coat of arms of Malta.svg|30px]] ===
{{colbegin|3}}
{{legend| #F80C0C | [[Strādnieku partija (Malta)|Strādnieku partija]] | border=1px solid #AAAAAA}}
{{legend| #5DADE2 | [[Nacionālistu partija (Malta)|Nacionālistu partija]] | border=1px solid #AAAAAA}}
{{legend| #DDDDDD | Bez partijas / Neatkarīgais |border=1px solid #AAAAAA}}
{{colend}}
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
!colspan=&quot;2&quot;| # !! Portrets !! Vārds, uzvārds&lt;br /&gt; &lt;small&gt;(Dzimis—miris)&lt;/small&gt; !! Pilnvaru termiņš !! Politiskā partija/ piederība !! Piezīmes
|-
| style=&quot;background: #DDDDDD| || '''1.''' || [[Attēls:Sir Anthony Mamo (cropped).jpg|80px]] || '''[[Sers Antonijas Mamo]]''' &lt;br /&gt; ''Sir Anthony Mamo'' &lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1909—2008)&lt;/small&gt; || [[1974]]. gada [[13. decembris]] — [[1976]]. gada [[27. decembris]] || Neatkarīgais || 
|-
| style=&quot;background: #F80C0C| || '''2.''' || [[Attēls:Dr. Anton Buttigieg.jpg|80px]] || '''[[Antons Butigigs]]''' &lt;br /&gt; ''Anton Buttiġieġ'' &lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1912—1983)&lt;/small&gt; || [[1976]]. gada [[27. decembris]] — [[1981]]. gada [[27. decembris]] || [[Strādnieku partija (Malta)|Strādnieku partija]] || 
|-
| style=&quot;background: #F80C0C| || — || [[Attēls:Dr. Albert V. Hyzler.jpg|80px]] || [[Alberts Haizlers]] &lt;br /&gt; ''Albert Hyzler'' &lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1916—1993)&lt;/small&gt; || [[1981]]. gada [[27. decembris]] — [[1982]]. gada [[15. februāris]] || [[Strādnieku partija (Malta)|Strādnieku partija]] || ''pagaidu prezidents''
|-
| style=&quot;background: #F80C0C| || '''3.''' || [[Attēls:Agatha Barbara.jpg|80px]] || '''[[Agata Barbara]]''' &lt;br /&gt; ''Agatha Barbara'' &lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1923—2002)&lt;/small&gt; || [[1982]]. gada [[15. februāris]] — [[1987]]. gada [[15. februāris]] || [[Strādnieku partija (Malta)|Strādnieku partija]] ||
|-
| style=&quot;background: #F80C0C| || — || [[Attēls:Mr Paul Xuereb.jpg|80px]] || [[Pāvils Kjuerebs]] &lt;br /&gt; ''Paul Xuereb'' &lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1923—1994)&lt;/small&gt; || [[1987]]. gada [[15. februāris]] — [[1989]]. gada [[4. aprīlis]] || [[Strādnieku partija (Malta)|Strādnieku partija]] || ''pagaidu prezidents''
|-
| style=&quot;background: #5DADE2| || '''4.''' || [[Attēls:Dr. Censu Tabone.jpg|80px]] || '''[[Čensu Tabone]]''' &lt;br /&gt; ''Ċensu Tabone'' &lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1913—2012)&lt;/small&gt; || [[1989]]. gada [[4. aprīlis]] — [[1994]]. gada [[4. aprīlis]] || [[Nacionālistu partija (Malta)|Nacionālistu partija]] ||
|-
| style=&quot;background: #5DADE2| || '''5.''' || [[Attēls:Dr Ugo Mifsud Bonnici.jpg|80px]] || '''[[Ugo Mifsuds Bonniči]]''' &lt;br /&gt; ''Ugo Mifsud Bonnici'' &lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1932)&lt;/small&gt; || [[1994]]. gada [[4. aprīlis]] — [[1999]]. gada [[4. aprīlis]] || [[Nacionālistu partija (Malta)|Nacionālistu partija]] ||
|-
| style=&quot;background: #5DADE2| || '''6.''' || [[Attēls:Guido de Marco 2003 crop.jpg|80px]] || '''[[Gvido de Marko]]''' &lt;br /&gt; ''Guido de Marco'' &lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1931—2010)&lt;/small&gt; || [[1999]]. gada [[4. aprīlis]] — [[2004]]. gada [[4. aprīlis]] || [[Nacionālistu partija (Malta)|Nacionālistu partija]] ||
|-
| style=&quot;background: #5DADE2| || '''7.''' || [[Attēls:Edward Fenech Adami.jpg|80px]] || '''[[Edijs Fenehs Adams]]''' &lt;br /&gt; ''Eddie Fenech Adami'' &lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1934)&lt;/small&gt; || [[2004]]. gada [[4. aprīlis]] — [[2009]]. gada [[4. aprīlis]] || [[Nacionālistu partija (Malta)|Nacionālistu partija]] ||
|-
| style=&quot;background: #F80C0C| || '''8.''' || [[Attēls:Photo-president-malta-abela.JPG|80px]] || '''[[Džordžs Abela]]''' &lt;br /&gt; ''George Abela'' &lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1948)&lt;/small&gt; || [[2009]]. gada [[4. aprīlis]] — [[2014]]. gada [[4. aprīlis]] || [[Strādnieku partija (Malta)|Strādnieku partija]] ||
|-
| style=&quot;background: #F80C0C| || '''9.''' || [[Attēls:Marie-Louise Coleiro Preca.jpg|80px]] || '''[[Marija Luīze Koleiro Preka]]''' &lt;br /&gt; ''Marie-Louise Coleiro Preca'' &lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1958)&lt;/small&gt; || [[2014]]. gada [[4. aprīlis]] — [[2019]]. gada [[4. aprīlis]] || [[Strādnieku partija (Malta)|Strādnieku partija]] ||
|-
| style=&quot;background: #F80C0C| || '''10.''' || [[Attēls:Επίσκεψη ΥΠΕΞ Ν. Δένδια στη Μάλτα - Συνάντηση με Πρόεδρο Μάλτας George Vella (10.10.2022) (cropped).jpg|80px]] || '''[[Džordžs Vella]]''' &lt;br /&gt; ''George Vella'' &lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1942)&lt;/small&gt; || [[2019]]. gada [[4. aprīlis]] — [[2024]]. gada [[4. aprīlis]] || [[Strādnieku partija (Malta)|Strādnieku partija]] ||
|-
| style=&quot;background: #F80C0C| || '''11.''' || [[Attēls:Myriam_spiteri_debono_smiling_at_2024.jpg|80px]] || '''[[Mirjama Spiteri Debono]]''' &lt;br /&gt;''Myriam Spiteri Debono'' &lt;br /&gt; &lt;small&gt;(1952)&lt;/small&gt; || [[2024]]. gada [[4. aprīlis]] — ''pašlaik'' || [[Strādnieku partija (Malta)|Strādnieku partija]] ||
|}

{{Eiropas valstu vadītāji}}

[[Kategorija:Maltas prezidenti| ]]
[[Kategorija:Prezidentu uzskaitījumi]]</text>
      <sha1>fn890238pg8o8mh44sejvqsoq5vdu09</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Latvijas—Igaunijas Basketbola līga</title>
    <ns>0</ns>
    <id>537350</id>
    <revision>
      <id>4047781</id>
      <parentid>4039226</parentid>
      <timestamp>2024-04-25T16:41:24Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>sīkumi, replaced: {{official website| → {{oficiālā tīmekļa vietne|, universit → Universit using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7478" xml:space="preserve">{{Sporta līgas infokaste
| nosaukums = PafBet Latvijas—Igaunijas Basketbola līga
| aktuāla_sezona = 2023.—2024. gada Latvijas—Igaunijas Basketbola līgas sezona
| logo = 
| pikseļi = 
| apraksts = 
| sports = [[Basketbols]]
| dibin = 2018
| moto = 
| komandas = 16
| valsts = {{LVA}}&lt;br&gt;{{EST}}&lt;br&gt;{{UKR}}
| čempions = [[Slobožanskes &quot;Prometey&quot;]] (2023)
| mlapa = [https://www.estlatbl.com/en/participating-teams estlatbl.com]
}}

'''Latvijas—Igaunijas Basketbola līga''', šobrīd nosaukta tās galvenā sponsora vārdā '''''PafBet'' Latvijas—Igaunijas Basketbola līga''', ir [[basketbols|basketbola]] čempionāts, kurā piedalās [[Latvija]]s un [[Igaunija]]s spēcīgākie vīriešu basketbola klubi, bet kopš 2022. gada arī [[Ukraina]]s vadošais klubs. Līga tika izveidota 2018. gadā, un par tās čempioniem ir kļuvuši [[BK Ventspils]] (2019), [[Tallinas &quot;Kalev/Cramo&quot;]] (2021) un [[VEF Rīga]] (2022), [[Slobožanskes &quot;Prometey&quot;]] (2023). Vienā sezonā uzvarētāji netika noskaidroti, jo 2020. gadā čempionātu pārtrauca [[Covid-19 pandēmija]].

Pēc Latvijas—Igaunijas Basketbola līgas sezonas noslēguma Latvijas un Igaunijas klubi noskaidro savas valsts čempionus, izspēlējot, attiecīgi [[Latvijas Basketbola līga]]s un [[Igaunijas Basketbola līga]]s izslēgšanas spēles.

2023.—2024. gada sezonā čempionātā spēlē 8 komandas no Igaunijas, 7 komandas no Latvijas ([[VEF Rīga]], [[BK Ventspils]], [[BK Ogre]], [[BK Liepāja]], [[Latvijas Universitāte (vīriešu basketbola klubs)|BK Latvijas Universitāte]], [[Valmiera Glass VIA (basketbols)|Valmiera Glass VIA]], [[Rīgas Zeļļi]]), kā arī Ukrainas vadošais klubs [[Slobožanskes &quot;Prometey&quot;]].

== Komandas 2023.—2024. gada Latvijas—Igaunijas Basketbola līgas sezonā ==
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
!Komanda
!Pilsēta
!Arēna
!Ietilpība
|-
|{{flagicon|EST}} [[Rapla KK|Avis Utilitas Rapla]]
|[[Rapla]]
|[[Sadolin Sports Hall]]
|align=center|{{Nts|958}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Sadolin Spordihoone|url=https://www.spordiregister.ee/et/ehitis/25/sadolin_spordihoone|language=et|website=spordiregister.ee|access-date=31 August 2023}}&lt;/ref&gt;
|-
|rowspan=2|{{flagicon|EST}} [[BC Kalev|BC Kalev/Cramo]]
|rowspan=2|[[Tallina]]
|[[Tondiraba Ice Hall|Tondiraba Sports Center]]
|align=center|{{Nts|7700}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Tondiraba Jäähall|url=https://www.spordiregister.ee/et/ehitis/3164/tondiraba_jaahall|language=et|website=spordiregister.ee|access-date=31 August 2023}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Kalev Sports Hall]]
|align=center|{{Nts|1700}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Kalevi Spordihall|url=https://www.spordiregister.ee/et/ehitis/614/kalevi_spordihall|language=et|website=spordiregister.ee|access-date=31 August 2023}}&lt;/ref&gt;
|-
|rowspan=2|{{flagicon|UKR}} [[BC Prometey]]
|rowspan=2|[[Rīga]]
|[[Arēna Rīga]]
|align=center|{{Nts|11200}}
|-
|[[Rimi Olimpiskais centrs]]
|align=center|{{Nts|830}}
|-
|{{flagicon|LAT}} [[BK Liepāja]]
|[[Liepāja]]
|[[Liepājas Olimpiskais Centrs]]
|align=center|{{Nts|2542}}
|-
|{{flagicon|LAT}} [[BK Ogre]]
|[[Ogre]]
|[[Ogres ģimnāzijas zāle]]
|
|-
|{{flagicon|LAT}} [[BK Ventspils]]
|[[Ventspils]]
|[[Ventspils Olimpiskais Centrs]]
|align=center|{{Nts|3085}}
|-
|{{flagicon|EST}} [[Keila KK|Keila Coolbet]]
|[[Keila]]
|[[Keila Health Center]]
|align=center|{{Nts|800}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Keila Tervisekeskus|url=https://www.spordiregister.ee/et/ehitis/1016/keila_tervisekeskus|language=et|website=spordiregister.ee|access-date=31 August 2023}}&lt;/ref&gt;
|-
|{{flagicon|LAT}} [[Latvijas Universitāte (vīriešu basketbola klubs)|Latvijas Universitāte]]
|Rīga
|[[Rimi Olimpiskais centrs]]
|align=center|{{Nts|830}}
|-
|{{flagicon|EST}} [[BC Pärnu|Pärnu Sadam]]
|[[Pērnava]]
|[[Pärnu Sports Hall]]
|align=center|{{Nts|1820}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Pärnu Spordihall|url=https://www.spordiregister.ee/et/ehitis/2466/parnu_spordihall|language=et|website=spordiregister.ee|access-date=31 August 2023}}&lt;/ref&gt;
|-
|rowspan=2|{{flagicon|LAT}} [[Rīgas Zeļļi]]
|rowspan=2|Rīga
|[[Arēna Rīga]]
|align=center|{{Nts|11200}}
|-
|[[sporta nams &quot;Daugava&quot;]]
|
|-
|rowspan=2|{{flagicon|EST}} [[BC Tallinna Kalev|Tallinn Kalev]]
|rowspan=3|Tallina
|[[TalTech Sports Hall]]
|align=center|{{Nts|1000}}&lt;ref name=TalTech&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Tallinna Tehnikaülikooli spordihoone|url=https://www.spordiregister.ee/et/ehitis/2454/tallinna_tehnikaulikooli_spordihoone|language=et|website=spordiregister.ee|access-date=31 August 2023}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Nord Cramo Sports Hall]]
|align=center|{{Nts|980}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Nord Cramo spordihoone|url=https://www.spordiregister.ee/et/ehitis/935/nord_cramo_spordihoone|language=et|website=spordiregister.ee|access-date=31 August 2023}}&lt;/ref&gt;
|-
|{{flagicon|EST}} [[TalTech Basketball|TalTech/Optibet]]
|TalTech Sporta Halle
|align=center|{{Nts|1000}}&lt;ref name=TalTech/&gt;
|-
|{{flagicon|EST}} [[University of Tartu men's basketball team|Tartu Ülikool Maks &amp; Moorits]]
|[[Tartu]]
|[[Tartu Universitātes Sporta Halle]]
|align=center|{{Nts|2600}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Tartu Ülikooli Spordihoone|url=https://www.spordiregister.ee/et/ehitis/904/tartu_ulikooli_spordihoone|language=et|website=spordiregister.ee|access-date=31 August 2023}}&lt;/ref&gt;
|-
|{{flagicon|LAT}} [[Valmiera Glass Via (basketball)|Valmiera Glass ViA]]
|[[Valmiera]]
|[[Valmieras Olimpiskais centrs]]
|align=center|{{Nts|1500}}
|-
|{{flagicon|LAT}} [[BK VEF Rīga|VEF Rīga]]
|[[Rīga]]
|[[Rimi Olimpiskais centrs]]
|align=center|{{Nts|830}}
|-
|{{flagicon|EST}} [[KK Viimsi|Viimsi]]
|[[Hābnemē]]
|[[Karulaugu Sports Center|Forus Sports Center]]
|align=center|{{Nts|500}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=FORUS Spordikeskus Viimsi|url=https://www.spordiregister.ee/et/ehitis/4286/forus_spordikeskus_viimsi|language=et|website=spordiregister.ee|access-date=31 August 2023}}&lt;/ref&gt;
|}

== Sezonas ==

{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
|-
! Gads
!width=150| Regulārās sezonas uzvarētājs
!width=150| Čempions
!width=150| Finālists
!width=150| Trešais
!width=150| Labākais spēlētājs
|-
| [[2018.–2019. gada Latvijas—Igaunijas Basketbola līgas sezona|2018—2019]]
| [[BK Ventspils]] (27—1)
| '''[[BK Ventspils]]'''
| [[VEF Rīga]]
| [[Tallinas &quot;Kalev/Cramo&quot;]]
| {{flaga|Latvija}} [[Rihards Lomažs]]
|-
| [[2019.–2020. gada Latvijas—Igaunijas Basketbola līgas sezona|2019—2020]]
| colspan=4 align=center| Sezona netika pabeigta ([[Covid-19 pandēmija]])
|-
| [[2020.–2021. gada Latvijas—Igaunijas Basketbola līgas sezona|2020—2021]]
| [[VEF Rīga]] (23—2)
| '''[[Tallinas &quot;Kalev/Cramo&quot;]]'''
| [[VEF Rīga]]
| [[BK Ogre]]
| {{flaga|ASV}} [[Moriss Kemps]]
|-
| [[2021.–2022. gada Latvijas—Igaunijas Basketbola līgas sezona|2021—2022]]
| [[VEF Rīga]] (23—3)
| '''[[VEF Rīga]]'''
| ''[[KK Viimsi]]''
| ''[[Pärnu Sadam]]''
| {{flaga|ASV}} [[Džeilens Railijs]]
|-
| [[2022.–2023. gada Latvijas—Igaunijas Basketbola līgas sezona|2022—2023]]
| [[Slobožanskes &quot;Prometey&quot;]] (29—1)
| '''[[Slobožanskes &quot;Prometey&quot;]]'''
| [[VEF Rīga]]
| ''[[Tartu Ülikool Maks &amp; Moorits]]''
| {{flaga|ASV}} [[Džians Klavels]]
|}

{{basketbols-aizmetnis}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* {{oficiālā tīmekļa vietne|https://www.estlatbl.com}}

[[Kategorija:Basketbola līgas]]
[[Kategorija:Basketbols Latvijā]]
[[Kategorija:Basketbols Igaunijā]]
[[Kategorija:Sporta sacensības Latvijā]]
[[Kategorija:Sporta sacensības Igaunijā]]</text>
      <sha1>h3huf2i11agmcfszgwrz2r9xf4mcaim</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Liofilizācija</title>
    <ns>0</ns>
    <id>539759</id>
    <revision>
      <id>4047662</id>
      <parentid>3899733</parentid>
      <timestamp>2024-04-25T12:31:55Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <comment>/* Atsauces */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3610" xml:space="preserve">[[Attēls:Astronaut Strawberries 4.jpg|thumb|Liofilizētas zemenes]]
'''Liofilizācija''' jeb '''aukstā žāvēšana''' ir produkta [[žāvēšana]]s process, kurā produktā saturošais [[ūdens]] sasalst un [[ledus]] pie zemiem [[Spiediens|spiedieniem]] iztvaiko [[Sublimācija (fizika)|sublimācijas]] ceļā.

Tā kā produkta pārstrādē izmantotas zemas [[temperatūra]]s, produktam atgūstot ūdens saturu, tas saglabā vairumu savu oriģinālo īpašību. Liofilizāciju izmanto produkta uzglabāšanā bioloģijā (piemēram, [[baktērijas]], [[Raugs|raugi]]), biomedicīnā (piemēram, īslaicīga [[Orgāns|orgānu]] uzglabāšana), pārtikā (piemēram, [[kafija]], [[Auglis|augļi]]).

== Priekšrocības ==
[[Attēls:Home Freeze Dryer JK.jpg|thumb|Liofilizācijas iekārta — tā var saldēt līdz pat apmēram -40 Celsija grādiem un uzturēt [[Vakuums|vakuumu]]. Šādos apstākļos ledus pāriet tvaika fāzē - [[Sublimācija (fizika)|sublimējas]].&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.dreiling.lv/2019/12/30/liofilizacija-zavesana-aukstuma-freeze-drying/|title=Liofilizācija - žāvēšana aukstumā|website=DREILING|access-date=2023-04-29|date=2019-12-30|language=lv}}&lt;/ref&gt;]]
Liofilizācija tiek uzskatīta par labāko pārtikas produktu žāvēšanas paņēmienu, jo tiek ievērojami vairāk saglabātas pārtikas īpašības — [[Smarža|aromāts]], ūdens atgūšanas spēja, bioaktivitāte — salīdzinot ar citiem žāvēšanas paņēmieniem. Nav arī nepieciešams pievienot [[konservanti|konservantus]].

=== Garāks derīguma termiņš ===
[[Derīguma termiņš]] pagarinās, jo produkts tiek pārstrādāts zemās temperatūrās, kā arī ūdens sublimējas no produkta. Šajos apstākļos tiek minimalizēts oksidēšanās ātrums un olbaltumvielu [[denaturizācija]].

=== Ūdens no jauna pievienošanas spēja ===
Tā kā liofilizācijas galaprodukts ir porains, tas uzsūc ūdeni. Ar ūdens pievienošanas spēju mēra procesa kvalitāti, augstas kvalitātes galaproduktus izmanto gatavās maltītēs.

=== Saglabā uzturvielas un izceļ garšas īpatnības ===
Tā kā liofilizācijas process minimalizē sabrukšanas reakcijas, [[uzturvielas]], [[krāsa]] un [[garša]] tik saglabāta, bet tekstūra kļūst irdena un kraukšķīga. Piemēram, skābā un saldā garša, ogu un augļu smaržas kļūst izteiktākas, jo ūdens nemazina to efektus.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

== Trūkumi ==
=== Mikrobu attīstība ===
Lai gan liofilizētos materiālos [[Mikroorganismi|mikrobu]] augšana tiek ļoti palēnināta, tie netiek pilnībā iznīcināti. Ja produkts nav pareizi iepakots vai uzglabāts, produkts uzsūks ūdeni, mikrobi sāks vairoties un [[Pārtikas bojāšanās|pārtika bojāsies]].

=== Cena ===
Liofilizācija ir apmēram 5 reizes dārgāka nekā žāvēšanas process, tādēļ šo metodi parasti izmanto, ja tā sniedz pietiekamu pievienoto vērtību.

=== Silikona eļļas noplūde ===
Silikona eļļa ir bieži izmantots šķidrums liofilizācijas aparātu sildīšanai un dzesēšanai. Noplūdes gadījumā galaprodukts ir nederīgs. Lai laikus konstatētu silikona eļļas tvaikus un novērstu noplūdi un produkta bojājumus, izmanto [[Masspektrometrija|masspektrometrus]].

=== Audu uzglabāšana ===
[[Zīdītāji|Zīdītāju]] [[audi]] nepārdzīvo liofilizāciju, bet ar to paildzina audu mūža ilgumu ārpus ķermeņa.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Vielu atdalīšanas metodes]]
[[Kategorija:Fizikālā ķīmija]]</text>
      <sha1>g1a3cpnzbxie6uymo46ka28ta29h8ky</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>2024. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija</title>
    <ns>0</ns>
    <id>542004</id>
    <revision>
      <id>4047936</id>
      <parentid>4047215</parentid>
      <timestamp>2024-04-25T20:50:54Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Lasks</username>
        <id>38532</id>
      </contributor>
      <comment>/* A grupa */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5745" xml:space="preserve">{{notiek sports|hokejs}}
{{Starptautiska sporta turnīra infokaste
 |             sports = hokejs
 |          nosaukums = 2024. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija
 |             valsts = {{SRB}} {{BUL}}
 |            pilsēta = [[Belgrada]] un [[Sofija]]
 |              laiks = 21. — 27. aprīlis &lt;br /&gt;22. — 28. aprīlis
 |     komandu_skaits = 12 
 |             arēnas = 2
 |           pilsētas = 2
 |            pag_sez = [[2023. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2023]]
 |            nak_sez = [[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2025]]
}}

'''2024. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija''' ir hokeja sacensības, kas no 21. līdz 28. aprīlim notieks [[Belgrada|Belgradā]] un [[Sofija|Sofijā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.iihf.com/en/news/45067/and_2027_goes_to_%e2%80%a6|title=And 2027 goes to …|website=IIHF International Ice Hockey Federation|language=en|access-date={{dat|2023|5|27}}}}&lt;/ref&gt;  A grupas uzvarētāji iekļūs [[2025. gada Pasaules čempionāts hokejā 1. divīzija|1. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji kvalificēsies uz A grupu.

== A grupa ==
{{Starptautiska sporta turnīra infokaste
 |             sports = hokejs
 |          nosaukums = 2024. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzijas A grupā
 |             valsts = {{SRB}}
 |            pilsēta = [[Belgrada]]
 |              laiks = 21. — 27. aprīlis
 |     komandu_skaits = 6
 |             arēnas = 1
 |           pilsētas = 1
 |             spēles = 11
 |              vārti = 92
 |          skatītāji = 1158
 |    rezultatīvākais = {{flaga|AAE}} [[Dmitrijs Likačevs]] (9 punkti)
}}

{{Col-begin}}
{{Col-2}}
;Kvalificējas iegūstot 6. vietu [[2023. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|1. divīzijas B grupā]], un izkrītot no 1. divīzijas
* {{ih|SRB}}

; Automātiski kvalificējās pēc [[2023. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija]]s A grupas (2.—5. vieta)

{{Col-begin}}
{{Col-2}}
* {{ih|ISL}}
* {{ih|CRO}}
* {{ih|AUS}}
* {{ih|ISR}}
{{Col-end}}

{{Col-2}}
; Kvalificējās, uzvarot [[2023. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2023. gada Pasaules čempionātā hokejā 2. divīzijas B grupā]]
* {{ih|UAE}}
{{Col-end}}

{{#invoke:Sports table|main|style=WL OT
|update= 2024. gada 25. aprīlī
|source=[https://stats.iihf.com/Hydra/19/IHM019200_76_4_0.pdf IIHF]

| team1=CRO | team2=SRB | team3=UAE | team4=ISR | team5=AUS | team6=ISL

|win_SRB=3 |OTwin_SRB=0 |OTloss_SRB=0 |loss_SRB=0 |gf_SRB=18 |ga_SRB=6 |status_SRB=H
|win_CRO=4 |OTwin_CRO=0 |OTloss_CRO=0 |loss_CRO=0 |gf_CRO=23 |ga_CRO=6
|win_AUS=1 |OTwin_AUS=0 |OTloss_AUS=1 |loss_AUS=2 |gf_AUS=11 |ga_AUS=14 |status_AUS=E
|win_ISR=0 |OTwin_ISR=1 |OTloss_ISR=0 |loss_ISR=3 |gf_ISR=13 |ga_ISR=24 |status_ISR=E
|win_ISL=0 |OTwin_ISL=0 |OTloss_ISL=0 |loss_ISL=4 |gf_ISL=9 |ga_ISL=30 |status_ISL=E
|win_UAE=2 |OTwin_UAE=0 |OTloss_UAE=0 |loss_UAE=1 |gf_UAE=18 |ga_UAE=12

|name_SRB={{ih|SRB}}
|name_ISL={{ih|ISL}}
|name_CRO={{ih|CRO}}
|name_AUS={{ih|AUS}}
|name_ISR={{ih|ISR}}
|name_UAE={{ih|UAE}}

|result1=PR |result6=REL

|res_col_header=PR
|col_PR=green1 |text_PR= Paaugstināta uz [[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|1. divīzijas B grupu]]
|col_REL=red1  |text_REL=Pazemināta uz [[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|B grupu]]
}}

== B grupa ==
{{Starptautiska sporta turnīra infokaste
 |             sports = hokejs
 |          nosaukums = 2024. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzijas B grupā
 |             valsts = {{BUL}}
 |            pilsēta = [[Sofija]]
 |              laiks = 22. — 28. aprīlis
 |     komandu_skaits = 6
 |             arēnas = 1
 |           pilsētas = 1
 |             spēles = 6
 |              vārti = 50
 |          skatītāji = 967
 |    rezultatīvākais = {{flaga|Beļģija}} [[Vadims Gjesbregs]] (7 punkti)
}}

{{Col-begin}}
{{Col-2}}
;Kvalificējas tiekot diskvalificētiem no [[2023. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2. divīzijas A grupā]], un izkrītot no A grupas
* {{ih|GEO}}

; Automātiski kvalificējās pēc [[2023. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija]]s B grupas (2.—5. vieta)

{{Col-begin}}
{{Col-2}}
* {{ih|BEL}}
* {{ih|BUL}}
* {{ih|NZL}}
* {{ih|TUR}}
{{Col-end}}

{{Col-2}}
; Kvalificējās, uzvarot [[2023. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|2023. gada Pasaules čempionātā hokejā 3. divīzijas A grupā]]
* {{ih|TPE}}
{{Col-end}}

{{#invoke:Sports table|main|style=WL OT
|update=2024. gada 22. aprīlī
|source=[https://stats.iihf.com/Hydra/36/IHM036901_74_3_0.pdf IIHF]

| team1=BEL | team2=NZL | team3=GEO | team4=TUR | team5=TPE | team6=BUL

|win_GEO=1 |OTwin_GEO=0 |OTloss_GEO=0 |loss_GEO=1 |gf_GEO=7 |ga_GEO=9
|win_BEL=2 |OTwin_BEL=0 |OTloss_BEL=0 |loss_BEL=0 |gf_BEL=19|ga_BEL=1
|win_BUL=0 |OTwin_BUL=0 |OTloss_BUL=0 |loss_BUL=2 |gf_BUL=2 |ga_BUL=18 |status_BUL=H
|win_NZL=2 |OTwin_NZL=0 |OTloss_NZL=0 |loss_NZL=0 |gf_NZL=11 |ga_NZL=3
|win_TUR=0 |OTwin_TUR=1 |OTloss_TUR=0 |loss_TUR=1 |gf_TUR=5 |ga_TUR=12
|win_TPE=0 |OTwin_TPE=0 |OTloss_TPE=1 |loss_TPE=1 |gf_TPE=5 |ga_TPE=10

|name_GEO={{ih|GEO}}
|name_BEL={{ih|BEL}}
|name_BUL={{ih|BUL}}
|name_NZL={{ih|NZL}}
|name_TUR={{ih|TUR}}
|name_TPE={{ih|TPE}}

|result1=PR |result6=REL

|res_col_header=PR
|col_PR=green1 |text_PR= Paaugstināta uz [[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|A grupu]]
|col_REL=red1  |text_REL=Pazemināta uz [[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|3. divīzijas A grupu]]
}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{hokejs-aizmetnis}}
{{Pasaules čempionāts hokejā}}

[[Kategorija:2024. gada Pasaules čempionāts hokejā]]
[[Kategorija:2024. gads sportā|Pasaules čempionats hokeja]]</text>
      <sha1>pe5foqemrxnm07hnr7ajv0agt0e5zss</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4047937</id>
      <parentid>4047936</parentid>
      <timestamp>2024-04-25T20:55:06Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Lasks</username>
        <id>38532</id>
      </contributor>
      <comment>/* B grupa */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5776" xml:space="preserve">{{notiek sports|hokejs}}
{{Starptautiska sporta turnīra infokaste
 |             sports = hokejs
 |          nosaukums = 2024. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija
 |             valsts = {{SRB}} {{BUL}}
 |            pilsēta = [[Belgrada]] un [[Sofija]]
 |              laiks = 21. — 27. aprīlis &lt;br /&gt;22. — 28. aprīlis
 |     komandu_skaits = 12 
 |             arēnas = 2
 |           pilsētas = 2
 |            pag_sez = [[2023. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2023]]
 |            nak_sez = [[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2025]]
}}

'''2024. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija''' ir hokeja sacensības, kas no 21. līdz 28. aprīlim notieks [[Belgrada|Belgradā]] un [[Sofija|Sofijā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.iihf.com/en/news/45067/and_2027_goes_to_%e2%80%a6|title=And 2027 goes to …|website=IIHF International Ice Hockey Federation|language=en|access-date={{dat|2023|5|27}}}}&lt;/ref&gt;  A grupas uzvarētāji iekļūs [[2025. gada Pasaules čempionāts hokejā 1. divīzija|1. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji kvalificēsies uz A grupu.

== A grupa ==
{{Starptautiska sporta turnīra infokaste
 |             sports = hokejs
 |          nosaukums = 2024. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzijas A grupā
 |             valsts = {{SRB}}
 |            pilsēta = [[Belgrada]]
 |              laiks = 21. — 27. aprīlis
 |     komandu_skaits = 6
 |             arēnas = 1
 |           pilsētas = 1
 |             spēles = 11
 |              vārti = 92
 |          skatītāji = 1158
 |    rezultatīvākais = {{flaga|AAE}} [[Dmitrijs Likačevs]] (9 punkti)
}}

{{Col-begin}}
{{Col-2}}
;Kvalificējas iegūstot 6. vietu [[2023. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|1. divīzijas B grupā]], un izkrītot no 1. divīzijas
* {{ih|SRB}}

; Automātiski kvalificējās pēc [[2023. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija]]s A grupas (2.—5. vieta)

{{Col-begin}}
{{Col-2}}
* {{ih|ISL}}
* {{ih|CRO}}
* {{ih|AUS}}
* {{ih|ISR}}
{{Col-end}}

{{Col-2}}
; Kvalificējās, uzvarot [[2023. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2023. gada Pasaules čempionātā hokejā 2. divīzijas B grupā]]
* {{ih|UAE}}
{{Col-end}}

{{#invoke:Sports table|main|style=WL OT
|update= 2024. gada 25. aprīlī
|source=[https://stats.iihf.com/Hydra/19/IHM019200_76_4_0.pdf IIHF]

| team1=CRO | team2=SRB | team3=UAE | team4=ISR | team5=AUS | team6=ISL

|win_SRB=3 |OTwin_SRB=0 |OTloss_SRB=0 |loss_SRB=0 |gf_SRB=18 |ga_SRB=6 |status_SRB=H
|win_CRO=4 |OTwin_CRO=0 |OTloss_CRO=0 |loss_CRO=0 |gf_CRO=23 |ga_CRO=6
|win_AUS=1 |OTwin_AUS=0 |OTloss_AUS=1 |loss_AUS=2 |gf_AUS=11 |ga_AUS=14 |status_AUS=E
|win_ISR=0 |OTwin_ISR=1 |OTloss_ISR=0 |loss_ISR=3 |gf_ISR=13 |ga_ISR=24 |status_ISR=E
|win_ISL=0 |OTwin_ISL=0 |OTloss_ISL=0 |loss_ISL=4 |gf_ISL=9 |ga_ISL=30 |status_ISL=E
|win_UAE=2 |OTwin_UAE=0 |OTloss_UAE=0 |loss_UAE=1 |gf_UAE=18 |ga_UAE=12

|name_SRB={{ih|SRB}}
|name_ISL={{ih|ISL}}
|name_CRO={{ih|CRO}}
|name_AUS={{ih|AUS}}
|name_ISR={{ih|ISR}}
|name_UAE={{ih|UAE}}

|result1=PR |result6=REL

|res_col_header=PR
|col_PR=green1 |text_PR= Paaugstināta uz [[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|1. divīzijas B grupu]]
|col_REL=red1  |text_REL=Pazemināta uz [[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|B grupu]]
}}

== B grupa ==
{{Starptautiska sporta turnīra infokaste
 |             sports = hokejs
 |          nosaukums = 2024. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzijas B grupā
 |             valsts = {{BUL}}
 |            pilsēta = [[Sofija]]
 |              laiks = 22. — 28. aprīlis
 |     komandu_skaits = 6
 |             arēnas = 1
 |           pilsētas = 1
 |             spēles = 8
 |              vārti = 64
 |          skatītāji = 1118
 |    rezultatīvākais = {{flaga|Beļģija}} [[Sams Verelsts]] (10 punkti)
}}

{{Col-begin}}
{{Col-2}}
;Kvalificējas tiekot diskvalificētiem no [[2023. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2. divīzijas A grupā]], un izkrītot no A grupas
* {{ih|GEO}}

; Automātiski kvalificējās pēc [[2023. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija]]s B grupas (2.—5. vieta)

{{Col-begin}}
{{Col-2}}
* {{ih|BEL}}
* {{ih|BUL}}
* {{ih|NZL}}
* {{ih|TUR}}
{{Col-end}}

{{Col-2}}
; Kvalificējās, uzvarot [[2023. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|2023. gada Pasaules čempionātā hokejā 3. divīzijas A grupā]]
* {{ih|TPE}}
{{Col-end}}

{{#invoke:Sports table|main|style=WL OT
|update=2024. gada 25. aprīlī
|source=[https://stats.iihf.com/Hydra/36/IHM036901_74_3_0.pdf IIHF]

| team1=BEL | team2=NZL | team3=GEO | team4=TUR | team5=BUL | team6=TPE

|win_GEO=2 |OTwin_GEO=0 |OTloss_GEO=0 |loss_GEO=1 |gf_GEO=12 |ga_GEO=9
|win_BEL=3 |OTwin_BEL=0 |OTloss_BEL=0 |loss_BEL=0 |gf_BEL=27 |ga_BEL=2
|win_BUL=0 |OTwin_BUL=1 |OTloss_BUL=0 |loss_BUL=2 |gf_BUL=9 |ga_BUL=24 |status_BUL=EH
|win_NZL=2 |OTwin_NZL=0 |OTloss_NZL=1 |loss_NZL=0 |gf_NZL=17 |ga_NZL=10
|win_TUR=0 |OTwin_TUR=1 |OTloss_TUR=0 |loss_TUR=2 |gf_TUR=7 |ga_TUR=15 |status_TUR=E
|win_TPE=0 |OTwin_TPE=0 |OTloss_TPE=1 |loss_TPE=2 |gf_TPE=6 |ga_TPE=18 |status_TPE=E

|name_GEO={{ih|GEO}}
|name_BEL={{ih|BEL}}
|name_BUL={{ih|BUL}}
|name_NZL={{ih|NZL}}
|name_TUR={{ih|TUR}}
|name_TPE={{ih|TPE}}

|result1=PR |result6=REL

|res_col_header=PR
|col_PR=green1 |text_PR= Paaugstināta uz [[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|A grupu]]
|col_REL=red1  |text_REL=Pazemināta uz [[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|3. divīzijas A grupu]]
}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{hokejs-aizmetnis}}
{{Pasaules čempionāts hokejā}}

[[Kategorija:2024. gada Pasaules čempionāts hokejā]]
[[Kategorija:2024. gads sportā|Pasaules čempionats hokeja]]</text>
      <sha1>2l9s4zkqcdn4dsr9uwp7of4eg5dx5ij</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Bika nacionālais parks</title>
    <ns>0</ns>
    <id>542399</id>
    <revision>
      <id>4047972</id>
      <parentid>3867024</parentid>
      <timestamp>2024-04-26T03:53:28Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5098" xml:space="preserve">{{Aizsargājamas dabas teritorijas infokaste|name=Bika nacionālais parks|alt_name=|iucn_category=II|photo=Heves megye, Bélapátfalva, Gyári-tó és Bél-kő.jpg|photo_alt=|photo_caption=Bijušais karjers un Bēlkēs kalns|photo_width=|map_type=Ungārija#Eiropa|map_relief=jā|latd=48.04|latNS=N|longd=20.53|longEW=E|label_position=bottom|location={{vieta|Ungārija}}|nearest_city=[[Miškolca]]|area=431,3 km&lt;sup&gt;2&lt;/sup&gt;|established=1977|visitation_num=|visitation_year=|governing_body=|url=https://www.bnpi.hu/en|child=}}
'''Bika nacionālais parks''' ({{val|hu|Bükki Nemzeti Park}}) ir [[nacionālais parks]] [[Ungārija]]s ziemeļdaļā, pie [[Miškolca]]s pilsētas rietumu robežas. Tas tika dibināts 1977. gadā kā trešais nacionālais parks valstī ar teritoriju 431,3 km&lt;sup&gt;2&lt;/sup&gt; (no kuriem 37,74 km&lt;sup&gt;2&lt;/sup&gt; ir paaugstinātas aizsardzības statusā). Kalnainais un mežainais Biks ir Ungārijas lielākais nacionālais parks, kas atrodas divās [[Ungārijas administratīvais iedalījums|meģēs]] (novados), starp Silvāsvāradas ciemu [[Hevešas meģe|Hevešas meģē]] un Miškolcas no centra 12 km esošo rajonu Lillafiredu [[Boršodas-Abaūjas-Zemplēna meģe|Boršodas-Abaūjas-Zemplēna meģē]]. Bika ģeoloģiskās iezīmes ietver dažādus [[Karsta process|karsta]] veidojumus tā [[kaļķakmens]] kalnos — īpaši [[ala]]s (kuras kādreiz apdzīvoja aizvēsturiskie cilvēki), [[Karsta kritene|kritenes]] un [[Grava (nozīmju atdalīšana)|gravas]]. Parkā atrodas valsts garākā (4000 metri) un dziļākā (245 metri) ala Ištvānlāpa. Bika nacionālajā parkā ir atzīmētas deviņdesmit ligzdojošu putnu sugas, no kurām dažas tiek uzskatītas par apdraudētām.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://visit-hungary.com/about-hungary/national-parks/bukk-national-park|title=Hungary - A love for life! {{!}} Bükk National Park - Karst plateau above the forests|website=web.archive.org|access-date=2023-05-31|date=2017-03-22|archive-date=2017-03-22|archive-url=https://web.archive.org/web/20170322112634/http://visit-hungary.com/about-hungary/national-parks/bukk-national-park}}&lt;/ref&gt;

== Apskates vietas ==
Parkā ir Ungārijas plašākais meža veloceliņu tīkls un trīs [[Šaursliežu dzelzceļš|šaursliežu dzelzceļu]] līniju (Salajkas ielejas, Lillafiredas un Felsētārkāņas) sliežu ceļi stiepjas 45 kilometru garumā.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

* Bikā ir divas alas, kas ir atvērtas apmeklētājiem: Ištvānlāpa un [[Tufs|tufainā]] kaļķakmens Annas ala.
* Oslas Tautas muzejs: etnogrāfiskie ikdienas priekšmeti 20. gadsimta sākumā celtā zemnieku mājā, kas atrodas pie ieejas Horas ielejā.
* Tūkstošgades 2,1 km garā dabas taka un skatu tornis pie Silvāsvāradas,
* Bēlkes dabas taka: 5 km rāda Bēlkēs apgabala kultūras mantojumu, paša akmeņainā kalna ģeoloģisko uzbūvi, kā arī tajā dzīvojošo floru un faunu.
* Felsētārkāņas dabas taka — “trīskāršais aplis” iepazīstina ar apgabala augu un dzīvnieku dzīvi, Kēkezi akmeņaino aizu (0,8 km), Vārheģas (Pils kalna) ģeoloģisko veidojumu (10 km), Kijatices kultūras izrakumiem un bijušā Barātrētas klostera (6,5 km) vēsturi.
* Salajkas ielejas dabas taka (Silvāsvāradā) — populāra 34 km gara taka, kas ved gar līkumoto Salajkas straumi.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

== Vatikāna projekts ==

Parkā bija jāatrodas [[Vatikāns|Vatikāna]] &quot;klimata mežam&quot;. ''KlimaFa'' (&quot;Klimata koki&quot;) 2007. gadā aizsāka [[Sanfrancisko]] biznesmenis Rass Džordžs, kurš solīja uzveidot [[Ogleklis|oglekļa]] kompensācijas projektu, kura mērķis būtu kompensēt Vatikāna [[Oglekļa dioksīds|oglekļa dioksīda]] izmešus.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.cathnews.com/news/707/76.php|title=Vatican signs up for a carbon offset forest|last=Catholic News Service, published 2007-07-13,|website=web.archive.org|access-date=2023-05-31|date=2008-07-05|archive-date=2008-07-05|archive-url=https://web.archive.org/web/20080705173031/http://www.cathnews.com/news/707/76.php}}&lt;/ref&gt; Taču koki netika iestādīti. Intervijā [[Christian Science Monitor]] Tisakesi ciema mērs Lajošs Kišs norādīja uz tukšu apgabalu gar [[Tisa]]s upi, kur bija paredzēts stādīt kokus. Avīze tolaik arī paziņoja, ka Vatikāns apsver &quot;tiesiskas darbības, lai aizstāvētu Vatikāna reputāciju&quot;.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.csmonitor.com/Environment/2010/0420/Carbon-offsets-How-a-Vatican-forest-failed-to-reduce-global-warming|title=Carbon offsets: How a Vatican forest failed to reduce global warming|work=Christian Science Monitor|access-date=2023-05-31|issn=0882-7729}}&lt;/ref&gt;

== Attēli ==
&lt;gallery&gt;
Attēls:Szalajka2.jpg|Salajkas upīte 
Attēls:Kalapat_01.jpg|Kalapata kalna skatu tornis
Attēls:BükkiŐsz.jpg|Rudens
Attēls:National_Park_Bükk,Unesco.jpg|Vilcieniņš
Attēls:Hasadek-taro.JPG|Bāņāsas alā
&lt;/gallery&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==

{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}
* {{oficiālā tīmekļa vietne}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Ungārijas nacionālie parki]]</text>
      <sha1>5rhl3dkv5dbr4nzitlajc0x7eskzlvq</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Melnie kalni</title>
    <ns>0</ns>
    <id>542474</id>
    <revision>
      <id>4047973</id>
      <parentid>3871784</parentid>
      <timestamp>2024-04-26T03:54:36Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1599" xml:space="preserve">{{Grēdas infokaste
|nosaukums              = Melnie kalni
|attēls                 = Needles_Highway_05.jpg
|attēla_platums         = 
|paraksts               = Melnie kalni
|map                 = ASV#Ziemeļamerika
| relief = yes
|latd                   = 43.865848
|longd                  = -103.532432
|label_position         = top
|region                 = 
|CoordScale             =
|kontinents             = 
|novietojums            = 
|valstis                = {{vieta|ASV}}
|ģeo_apgabals           = 
|atdala_ko              = 
|atdala_no              = 
|ietilpst               = 
|sastāv                 = 
|garums                 = 640
|platums                = 130
|kalns                  = [[Melnā Alņa smaile]]
|augstums               = 2208
|pilsētas               = 
|kategorijas            = nē
}}

'''Melnie kalni''' ({{val|en|Black Hills}}) ir kalnu grēda [[ASV]], [[Dienviddakota]]s rietumos, iesniedzoties [[Vaiominga]]s teritorijā.

Kalni tiek uzskatīti par svētvietu [[lakoti|lakotu]] un [[šajenni|šajenu]] pamatiedzīvotājiem. 1874. gadā [[Džordžs Ārmstrongs Kasters|Džordža Ārmstronga Kastera]] vadītā ekspedīcija kalnos atklāja zeltu. Tas noveda pie [[Melno kanu karš|Melno kalnu kara]] (1876—1877), kura rezultātā pamatiedzīvotāji no kalniem tika padzīti. Melnajos kalnos izveidots [[Rašmora kalns]], kā arī [[Trakā Zirga memoriāls]].

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:ASV kalnu grēdas]]
[[Kategorija:Dienviddakota]]
[[Kategorija:Vaiominga]]</text>
      <sha1>f82k0v1afsc6jx0oiruvd9yp2hmqp7b</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Sergejs Zenjovs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>544025</id>
    <revision>
      <id>4047793</id>
      <parentid>4020691</parentid>
      <timestamp>2024-04-25T16:48:24Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>sīkumi, replaced: }}, → }}; using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3064" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1989|4|20}}
| birth_place = 
| caps1 = 19
| caps2 = 17
| caps3 = 34
| clubnumber = 20
| clubs1 = {{flaga|Igaunija}} [[Pärnu Pataljon]]
| clubs2 = {{flaga|Igaunija}} [[Pärnu JK Vaprus|Vaprus]]
| clubs3 = {{flaga|Igaunija}} [[FC TVMK|TVMK]]
| countryofbirth = {{vieta|Igaunija|Pērnava}}
| currentclub = {{flaga|Igaunija}} [[FC Flora|Flora]]
| goals1 = 27
| goals2 = 8
| goals3 = 17
| height = 183
| image = Zenjov, Sergei.IMG 1255.JPG
| caption = Sergejs Zenjovs 2015. gadā
| nationalcaps2 = 6
| nationalgoals1 = 2
| nationalgoals2 = 0
| nationalteam1 = {{flaga|Igaunija}} Igaunijas U17
| nationalteam2 = {{flaga|Igaunija}} Igaunijas U19
| nationalyears2 = 2006–2007
| nationalyears1 = 2005
| nationalcaps1 = 8
| pcupdate = {{dat|2023|06|21|SK|bez}}
| ntupdate = {{dat|2023|06|21|SK|bez}}
| name = 
| playername = Sergejs Zenjovs
| position = [[Uzbrucējs (futbols)|Uzbrucējs]]
| years1 = 2005
| years2 = 2006
| years3 = 2006–2007
| years4 = 2008–2014
| clubs4 = {{flaga|Ukraina}} [[FC Karpaty Lviv|Karpaty Lviv]]
| caps4 = 137
| goals4 = 21
| clubs5 = {{flaga|Anglija}} [[Blackpool FC|Blackpool]]
| years5 = 2014
| caps5 = 8
| goals5 = 0
| clubs6 = {{flaga|Krievija}} [[FC Torpedo Moscow|Torpedo Moscow]]
| years6 = 2015
| caps6 = 10
| goals6 = 0
| nationalteam3 = {{flaga|Igaunija}} Igaunijas U21
| nationalyears3 = 2007–2010
| nationalcaps3 = 3
| nationalgoals3 = 1
| nationalteam4 = {{fb|EST}}
| nationalyears4 = 2008–
| nationalcaps4 = 103
| nationalgoals4 = 17
| clubs7 = {{flaga|Azerbaidžāna}} [[Gabala FK|Gabala]]
| caps7 = 47
| years7 = 2015–2017
| goals7 = 8
| clubs8 = {{flaga|Polija}} [[Krakovas &quot;Cracovia&quot;|Cracovia]]
| years8 = 2017–2019
| caps8 = 39
| goals8 = 4
| clubs9 = {{flaga|Kazahstāna}} [[FC Shakhter Karagandy|Shakhter Karagandy]]
| years9 = 2019–2021
| caps9 = 47
| goals9 = 11
| clubs10 = {{flaga|Igaunija}} [[FC Flora|Flora]]
| years10 = 2021–
| caps10 = 62
| goals10 = 24
}}'''Sergejs Zenjovs''' ({{Val|et|Sergei Zenjov}}; dzimis {{Dat|1989|4|20}}) ir [[Igaunija]]s [[futbolists]], spēlē [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucēja]] pozīcijā, pārstāv [[Igaunijas futbola izlase|Igaunijas futbola izlasi]]. Kopš 2021. gada Zenjovs pārstāv [[Igaunijas futbola Meistarlīga|Igaunijas Meistarlīgas]] komandu [[FC Flora|''Flora'']].

Savas karjeras laikā spēlējis arī Ukrainā, Anglijā, Krievijā, Azerbaidžānā, Polijā un Kazahstānā.

[[Igaunijas futbola izlase]]s rindās debitējis 2008. gadā.

== Ārējās saites ==
{{Sporta ārējās saites}}
{{Igaunijas futbolists-aizmetnis}}

{{DEFAULTSORT:Zenjovs, Sergejs}}
[[Kategorija:1989. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Igaunijas futbolisti]]
[[Kategorija:Igaunijas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:Blackpool F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:Pērnavā dzimušie]]
[[Kategorija:Gabala FK spēlētāji]]
[[Kategorija:Krakovas &quot;Cracovia&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Maskavas &quot;Torpedo&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Ļvivas &quot;Karpati&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Pērnavas &quot;Vaprus&quot; spēlētāji]]</text>
      <sha1>8nb6kavzpjflrtnlak5lewk0va2myar</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Vīnes E tramvaju sērija</title>
    <ns>0</ns>
    <id>545071</id>
    <revision>
      <id>4047971</id>
      <parentid>3982049</parentid>
      <timestamp>2024-04-26T03:52:09Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7958" xml:space="preserve">'''E tramvaju sērija''' sastāv no vairākām [[Tramvaju satiksme Vīnē|Vīnes tramvaja]] modeļu sērijām.

E tramvaju sērija sastāv no 3 tramvaju tipiem — E (1959—1962), E&lt;sub&gt;1&lt;/sub&gt; (1966—1976) un E&lt;sub&gt;2&lt;/sub&gt; (1978—1990), kuru no 1959. gada līdz 1990. gadam izgatavoja ''Simmering-Graz-Pauker'' (SGP) un ''Lohner''. Šīs sērijas tramvaji tika būvēti saskaņā ar ''Duewag'' licenci posmainajiem tramvajiem un tiek izmantoti vēl mūsdienās.

{{Vilciena infokaste|Nosaukums=E tips|Ekspluatācijas periods=1959-2007|Sērija=Duewag|Uzbūvēti sastāvi=89|Platums=2200 mm|Vagona garums=20335 mm|Sliežu platums=1435 mm|Spriegums=600 V|Izejošā jauda=2 x 95 kW (GBw 199/21a), 2 x 110 kW (BG 75 dmff)|Svars=22500 kg|Attēls=Wien-wvb-sl-9-e-562930.jpg|Paraksts=E tips ''Simonygasse'', 1974. gada 28. janvāris|Ražotājs=SGP un Lohner}}

== E tips (1959—2007) ==
'''Tipa vēsture'''

''E tipa'' vagoni bija pirmie ''Duewag'' modeļi Vīnē, to ražošanai nepieciešamo licenci ieguva Lohnera rūpnīca Floridsdorfā.

Pirmajiem diviem prototipiem ar elektroiekārtām no ''ELIN/Kiepe'' (E 4401) un ''Siemens'' (E 4402) ''Lohner'' rūpnīcas darbinieki piešķīra iesaukas &quot;Emil&quot; un &quot;Edi&quot;, tāpēc iesauka Emīls kļuva par ierastu E tipa tramvajiem Vīnē.

E 4401 prototips tika piegādāts 1959. gada 6. jūlijā un prezentēts sabiedrībai 6. oktobrī pēc plašiem un veiksmīgiem testa braucieniem, kamēr prototipam E 4402 bija dažādas problēmas ar elektroiekārtām un tā kalpošanas laikā tas bieži piedzīvoja dažādas uzticamības problēmas. Lai iegūtu trīsdurvju ieeju aizmugurē, kas bija nepieciešama sagaidāmajai pasažieru plūsmai, to nācās ievērojami pārveidot no oriģinālā dizaina — šāda konfigurācija ieguva iesauku &quot;vīniešu aizmugure&quot;.

No 1959. līdz 1962. gadam sērijveidā tika saražoti 30 SGP un 59 ''Lohner'' E sērijas sastāvi, taču to dzinēja jauda bija pārāk zema piekarināmā vagona izmantošanai, tāpēc vēlāk tika nolemts veidot atjauninātu E&lt;sub&gt;1&lt;/sub&gt; tipu ar lielāku motora jaudu.

E tipa sastāvu izmantošana beidzās 2007. gada 25. oktobrī 62. līnijā. Abi transportlīdzekļu prototipi tagad atrodas Vīnes Tramvaju muzeja kolekcijā.

== E&lt;sub&gt;1&lt;/sub&gt; tips (1966—2022) ==
[[Attēls:TMG_TW_293_in_der_Steyrergasse.2.jpg|left|thumb|211x211px| Bijušais Graz Linien E1 tipa motorvagons; šodien Grācas Tramvaju muzeja inventārā]]{{Vilciena infokaste|Nosaukums=E1 tips|Attēls=30 Stammersdorf.jpg|Paraksts=E1 tips ar piekarināmo vagonu c4|Ražošanas periods=1966-1976|Ražotājs=SGP un Lohner, Rotax-Bombardier|Ekspluatācijas periods=1966-2022|Uzbūvēti sastāvi=443|Pasažieru vietu skaits=105|Svars=22500 kg|Vagona garums=20335 mm|Platums=2200 mm|Izejošā jauda=2 x 150 kW|Sērija=Duewag}}
'''Tipa vēsture'''

No 1966. līdz 1976. gadam SGP un Lohner, Rotax-Bombardier saražoja 448 E&lt;sub&gt;1&lt;/sub&gt; sastāvus un 1967. gada 30. janvārī tie pirmo reizi tika izmantoti 38. maršrutā. Atšķirībā no E, E&lt;sub&gt;1&lt;/sub&gt; bija divi dzinēji (katrs ar 150 kW), kas atļāva E&lt;sub&gt;1&lt;/sub&gt; motorvagoniem vilkt piekarināmos vagonus. No 1971. gada, pēc konduktoru likvidēšanas Vīnes transportlīdzekļos, E&lt;sub&gt;1&lt;/sub&gt; tramvajus ražoja bez vietas konduktoram un vecākiem modeļiem šīs vietas tika pakāpeniski izņemtas. Tāpat kā E tipa gadījumā, GEAMATIC vēlāk tika uzstādīts arī visos E&lt;sub&gt;1&lt;/sub&gt; transportlīdzekļos.

2009. gadā pēc vairākiem incidentiem ar durvīs iesprostotiem cilvēkiem vagoni ieguva atpakaļskata spoguļus un elektroniskos durvju sensorus.

'''E1 konfigurācija un izmantošana'''

E&lt;sub&gt;1&lt;/sub&gt; motorvagonos ir 40 sēdvietas un 65 stāvvietas. Tie tika izmantoti atsevišķi vai ar piekarināmajiem vagoniem c&lt;sub&gt;3&lt;/sub&gt; un c&lt;sub&gt;4&lt;/sub&gt;.

1966. gadā, ražošanas sākumā, tika plānots, ka E&lt;sub&gt;1&lt;/sub&gt; paliks ekspluatācijā līdz 2000. gadiem, bet [[Ultra Low Floor|ULF]] un Flexity piegādes kavēšanās dēļ pakāpeniska darbības pārtraukšana tika atlikta par 13 līdz 22 gadiem. 2013. gadā bija plānots, ka E&lt;sub&gt;1&lt;/sub&gt; tips tiks lietots līdz 2017. gadam.

Ar vasaras brīvlaika sākumu 2022. gada jūlijā E&lt;sub&gt;1&lt;/sub&gt; motorvagoni un to piekabes pārtrauca savu darbību 30. līnijā un Vīnes tramvaja tīklā. Pēc pēdējā regulārā reisa sekoja svinīgs atvadu brauciens. Pēdējais E&lt;sub&gt;1&lt;/sub&gt; atrodas Vīnes transporta muzejā.

== E&lt;sub&gt;2&lt;/sub&gt; tips (1978.—pašlaik) ==
[[Attēls:Linie_66_Favoritenstrasse_vor_Hst_Rothneusiedl.JPG|thumb|E &lt;sub&gt;2&lt;/sub&gt; tips ar pavadošo piekabi c &lt;sub&gt;5&lt;/sub&gt;|left]]{{Vilciena infokaste|Nosaukums=E2 tips|Sērija=Mannheim|Ekspluatācijas periods=1978-pašlaik|Izejošā jauda=2 x 150 kW|Vagona garums=19 100 mm|Platums=2175 mm|Pasažieru vietu skaits=102|Ražošanas periods=1977-1990|Ražotājs=SGP un Bombardier|Attēls=Wien-wiener-linien-strassenbahn-wagentypen-939701.jpg|Paraksts=E2 tramvajs Josefstädter Straße}}
'''Tipa vēsture'''

Pēc E&lt;sub&gt;1&lt;/sub&gt; tipa motorvagona ražošanas beigām jau bija pabeigti plāni nākamajai E&lt;sub&gt;2&lt;/sub&gt; paaudzei, kas tika balstīta uz Manheimas tipu un saturēja vairākas izmaiņas dizainā un tehnoloģijās, taču saturēja tādus pašus vilces motorus kā E&lt;sub&gt;1&lt;/sub&gt; (WD 785).

Īsi pēc E&lt;sub&gt;1&lt;/sub&gt; ražošanas beigām uzsākās E&lt;sub&gt;2&lt;/sub&gt; sērijas ražošana — 98 sastāvus izgatavoja SGP, 24 — Bombardier un 1978. gada augustā uz Vīnes sliedēm jau nonāca pirmais E&lt;sub&gt;2&lt;/sub&gt; sastāvs.&lt;ref&gt;[https://xover.mud.at/~tramway/stvkr-a-wiki/index.php/Type_E2_(Wien) Type E2 (Wien)] im Stadtverkehr Austria Wiki, eingesehen am 21. November 2015&lt;/ref&gt;

No 2009. gada visi motorvagoni tika aprīkoti ar atpakaļskata spoguļiem, lai novērstu turpmākus negadījumus.

No 2006. gada decembra E&lt;sub&gt;2&lt;/sub&gt; motorvagoni un C&lt;sub&gt;5&lt;/sub&gt; piekarināmie (bezmotora) pakāpeniski ieguva LED displejus galamērķu un līnijas numuru attēlošanai.

'''E2 konfigurācija un izmantošana'''

E&lt;sub&gt;2&lt;/sub&gt; motorvagonos ir 44 sēdvietas un 58 stāvvietas. Lielākajā daļā gadījumu tie darbojas ar c&lt;sub&gt;5&lt;/sub&gt; piekarināmajiem vagoniem, bet reizēm tiek izmantoti arī atsevišķi.

Šobrīd ekspluatācijā joprojām ir 116 E&lt;sub&gt;2&lt;/sub&gt; sastāvi un no 2022. gada oktobra E&lt;sub&gt;2&lt;/sub&gt; un C&lt;sub&gt;5&lt;/sub&gt; darbojas uz līnijām D, 1, 2, 5, 6, 11, 18, 25, 26, 30, 31, 33 (neregulāri), 38, 40, 41, 43, 46, 49, 60, 62 un 71 (no pirmdienas līdz piektdienai, bet dažreiz tiek izmantots arī nedēļas nogalēs). Plānots, ka E&lt;sub&gt;2&lt;/sub&gt; tips tiks izmantots līdz 2025. gadam.

'''E&lt;sub&gt;6&lt;/sub&gt; sērijas saistība ar E&lt;sub&gt;2&lt;/sub&gt;'''

Darbībai Vīnes Stadtbahn līnijā jaunās E&lt;sub&gt;6&lt;/sub&gt; sērijas vilcieni tika plānoti balstoties uz E &lt;sub&gt;2&lt;/sub&gt; un c &lt;sub&gt;5&lt;/sub&gt; tipiem. Atšķirībā no E, E &lt;sub&gt;1&lt;/sub&gt; un E &lt;sub&gt;2&lt;/sub&gt; tipa sastāviem E &lt;sub&gt;6&lt;/sub&gt; un c &lt;sub&gt;6&lt;/sub&gt; ir divvirzienu vagoni, un c &lt;sub&gt;6&lt;/sub&gt; ir arī sešasu šarnīrsavienojumi, tāpat kā motorvagoniem.

E&lt;sub&gt;6&lt;/sub&gt; vilcieni no 1989. gada oktobra arī tika izmantoti jaunajā U6 metro līnijā, kad Stadtbahn tīkls kļuva par daļu no Vīnes metro.

Pēc zemās grīdas T tipa motorvagonu piegādes E&lt;sub&gt;6&lt;/sub&gt; un c &lt;sub&gt;6&lt;/sub&gt; tika izmantoti kopā ar piegādātajiem vagoniem līdz 2008. gada decembrim, kad U6 līnija pārgāja uz darbību ar T un T&lt;sub&gt;1&lt;/sub&gt; veida sastāviem.

== Galerija ==
&lt;gallery&gt;
Attēls:Straßenbahn Wien 2.jpg|E tipa tramvajs pie Burgtheater
Attēls:Strassenbahn Wien 02.jpg|E&lt;sub&gt;1&lt;/sub&gt; tipa tramvajs ar c&lt;sub&gt;4&lt;/sub&gt; piekarināmo vagonu
Attēls:Wien-wiener-linien-strassenbahn-wagentypen-939701.jpg|E&lt;sub&gt;2&lt;/sub&gt; tipa tramvajs
Attēls:W3.03 Bf Längenfeldgasse, ET 4903.jpg|E&lt;sub&gt;6&lt;/sub&gt; tipa vilciens U6 līnijā
&lt;/gallery&gt;

== Ārējās saites ==

* [http://www.fpdwl.at/fahrzeuge/index.php?type=strassenbahn Wiener Linien fanu lapa]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Tramvajs]]
[[Kategorija:Vilcieni]]
[[Kategorija:Dzelzceļš]]
[[Kategorija:Vīne]]</text>
      <sha1>eeezm449s405dnzjzhfumeaqtujt4we</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Eva Kārkliņa</title>
    <ns>0</ns>
    <id>545916</id>
    <revision>
      <id>4047980</id>
      <parentid>4018186</parentid>
      <timestamp>2024-04-26T04:50:49Z</timestamp>
      <contributor>
        <ip>2A03:EC00:B97D:BC04:35D4:547A:95E7:6A57</ip>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6228" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste
| vārds               = Eva Kārkliņa
| attēls              = Eva Kārkliņa.jpg
| apraksts            = Eva Kārkliņa 2022. gadā
| amats               = [[Talsu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Talsu novada domes priekšsēdētāja]]
| term_sākums         = {{dat|2022|11|09|N}}
| term_beigas         = {{dat|2024|02|05|N}}
| prezidents          = 
* [[Egils Levits]]
* [[Edgars Rinkēvičs]]
| premjers            =
* [[Arturs Krišjānis Kariņš]]
* [[Evika Siliņa]]
| vietnieks           = 
| priekštecis         = [[Sandra Pētersone]]
| pēctecis            = [[Andis Āboliņš]]
| amats2              = [[Rojas novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Rojas novada domes priekšsēdētāja]]
| term_sākums2        = {{dat|2010|06|01|N}}
| term_beigas2        = {{dat|2021|07|01|N}}
| prezidents2         = 
* [[Valdis Zatlers]]
* [[Andris Bērziņš (Latvijas prezidents)|Andris Bērziņš]]
* [[Raimonds Vējonis]]
* [[Egils Levits]]
| premjers2           = 
* [[Valdis Dombrovskis]]
* [[Laimdota Straujuma]]
* [[Māris Kučinskis]]
* [[Arturs Krišjānis Kariņš]]
| vietnieks2          = 
| priekštecis2        = [[Jānis Žoluds]]
| pēctecis2           = ''amats likvidēts''
| dzim_dati           = {{dzimšanas datums un vecums|1966|06|30}}
| dzim_vieta          =  {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Roja|td=Latvija}}
| mir_dati            =
| mir_vieta           =
| dzīves_vieta        = 
| tautība             = [[latvieši|latviete]]
| partija             = 
* [[Demokrāti.lv]]
* [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;-&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;]] (2021-2022)
* [[Latvijas Zaļā partija]] (2011-2021; 2023-2024)
| dzīvesb             = 
| profesija           = 
| alma_mater          = 
* [[Liepājas Pedagoģiskais institūts]]
* [[Latvijas Kultūras akadēmija]]
* [[Rīgas Juridiskā koledža]]
* [[RIMPAK Livonija]]
| reliģija            =
| paraksts            =
| piezīmes            =
}}
'''Eva Kārkliņa''' (dzimusi {{dat|1966|06|30}}) ir latviešu pedagoģe, juriste un politiķe — Talsu novada domes deputāte. Bijusī [[Talsu novads|Talsu novada]] domes priekšsēdētāja &lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/talsu-novadu-vadis-bijusi-rojas-novada-domes-priekssedetaja-karklina.a481851/ |title=Talsu novadu vadīs bijusī Rojas novada domes priekšsēdētāja Kārkliņa |date={{dat|2022|11|09||bez}} |access-date={{dat|2023|07|12||bez}} }}&lt;/ref&gt; un bijusī [[Rojas novads|Rojas novada]] [[Rojas novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētāja]]. E. Kārkliņa ir Rojas ostas valdes priekšsēdētāja. Bijusi arī Kurzemes plānošanas reģiona Attīstības padomes locekle&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://pv2021.cvk.lv/pub/kandidati/eva-karklina|website=pv2021.cvk.lv|access-date=2024-02-09}}&lt;/ref&gt;.

Talsu novada domē ievēlēta 2021. gadā no Nacionālās apvienības &quot;[[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Visu Latvijai!» — &quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK]]&quot;&quot;, viņa gan 2023. gadā izstājusies no apvienības rindām un sacīja, ka tuvākajā laikā arī negrasās stāties kādā no partijām.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://retalsi.lv/jauna-talsu-novada-domes-priekssedetaja-eva-karklina/|title=Jaunā Talsu novada domes priekšsēdētāja — Eva Kārkliņa|last=Raks-Lasmane|first=Mārīte|website=ReTalsi|access-date=2023-11-12|date=2022-11-16|language=lv}}&lt;/ref&gt;

E. Kārkliņa jau iepriekš bija ilggadēja [[Latvijas Zaļā partija|Latvijas Zaļās partijas]] biedre līdz 2021. gadam. Pēc divu gadu pārtraukuma, kuru laikā Kārkliņa pārstāvēja [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālo apvienību]], gan arī darbojusies kā neatkarīgā deputāte, pieņēma lēmumu atgriezties LZP biedru rindās. 

2024. gada 2. februārī Latvijas Zaļā partija (LZP) pārtrauca sadarbību ar Evu Kārkliņu saistībā ar viņas iesaisti Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) &quot;uzspiestā skolu skaita samazināšanas plāna&quot; īstenošanā. Neilgi pirms valdes lēmuma Kārkliņa gan iedevusi iesniegumu par izstāšanos no partijas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/02.02.2024-talsu-novada-vaditaja-izstajas-no-partijas-lzp-atbalstis-vinas-atbrivosanu-no-amata.a541384/|title=Talsu novada vadītāja izstājas no partijas; LZP atbalstīs viņas atbrīvošanu no amata|website=www.lsm.lv|access-date=2024-02-02|language=lv}}&lt;/ref&gt;

Ar 11 deputātu atbalstu, 2024. gada 5. februārī, E. Kārkliņa tika no amata atbrīvota.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.talsunovads.lv/lv/jaunums/no-amata-atbrivo-domes-priekssedetaju-atkapjas-ari-vietnieki|title=No amata atbrīvo domes priekšsēdētāju, atkāpjas arī vietnieki {{!}} Talsi|website=www.talsunovads.lv|access-date=2024-02-05|language=lv}}&lt;/ref&gt; No amata atkāpjoties abiem Kārkliņas vietniekiem Laurim Pīlēģim un Aldim Pinkenam, tādējādi izjūkot līdzšinējai Talsu novada domes koalīcijai. &lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/05.02.2024-talsos-no-amata-gaz-domes-vaditaju-karklinu-atkapjas-ari-abi-vietnieki.a541699/|title=Talsos no amata gāž domes vadītāju Kārkliņu; atkāpjas arī abi vietnieki|website=www.lsm.lv|access-date=2024-02-05|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Latvijas politiķis-aizmetnis}}
{{īss-aizmetnis}}

{{kastes sākums}}
{{s-amati}}
{{Amatu secība
| pirms      = ''[[Sandra Pētersone]]''&lt;br /&gt;''Andis Anstrātovs'' ''(p.i.)''
| virsraksts = [[Talsu novads|Talsu novada dome]]s priekšsēdētāja
| periods    = {{dat|2022|11|09|N}} — {{dat|2024|02|05|N}}
| pēc        = ''[[Andis Āboliņš]]''
{{Amatu secība
| pirms      = ''Jānis Žoluds''
| virsraksts = [[Rojas novads|Rojas novada dome]]s priekšsēdētāja
| periods    = {{dat|2009|07|01|N}} — {{dat|2021|07|01|N}}
| pēc        = ''amats likvidēts''
}}
}}
{{kastes beigas}}

{{DEFAULTSORT:Kārkliņa, Eva}}
[[Kategorija:1966. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Talsu novada pašvaldības vadītāji]]
[[Kategorija:Liepājas Universitātes absolventi]]
[[Kategorija:Latvijas Kultūras akadēmijas absolventi]]</text>
      <sha1>j98wv5hic1pomqzgzmg5xxopm4eu2dd</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieks:Gatesby1</title>
    <ns>2</ns>
    <id>546808</id>
    <revision>
      <id>4048049</id>
      <parentid>4017587</parentid>
      <timestamp>2024-04-26T08:23:07Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Gatesby1</username>
        <id>112482</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2191" xml:space="preserve">{{Infobox
 |name         = Dainis Greigāns (pseid.)
 |bodystyle    = color:black; font-family:'Comic Sans MS';
 |titlestyle   = font-family:'Comic Sans MS'; 
 |abovestyle   = background:darkgrey;
 |title        = Dainis Greigāns (pseid.)
 |above        = Geitsbijs 
 |image      = [[File:Rotating earth (large).gif|Rotating_earth_(large)|300px]]
}}

{|align=&quot;right&quot;
|-
|{{Userbox |id= [[File:Shrugging kaomoji.png|45px]] |id-c = white |id-fc = |id-s = |info = Šis lietotājs prokrastinē. |info-c = #ffefef |info-fc = |info-s = 8 |border-c = #F1B7A8 }}
|-
|{{Userbox |id= [[File:Qutebrowser.svg|45px]]|id-c = white |id-fc = |id-s = |info = Šis lietotājs lieto Qutebrowser.|info-c = lightblue |info-fc = |info-s = 8 |border-c = #F1B7A8 }}
|-
|{{Linux Lietotājs}}
|-
|{{user lv-4}}
|
|{{user ru-4}}
|-
|{{user en-5}}
|-
|{{user de-1}}
|-
|}


[[Pseidointelektuāls]], interesē politika.
&lt;span style=&quot;font-family: 'Comic Sans MS';&quot;&gt;
Es lielākoties cīnos pret vandāļiem, dažreiz mēģinu kaut ko patulkot. Laboju lapas, ko man izmet nejaušo lapu ģenerators. Kādu dienu ceru sēdēt pie lielo puišu pusdienu galda :-).
&lt;/span&gt;

=== 2024. gada mērķi ===
* uztaisīt ar linux saistītas lapas (vismaz 20)
* sasniegt 1000 labojumus
* vismaz 15 pateicības 💪💪
* nopelnīt kādu zvaigznīti
* sarakstīt kaut ko par politiku
* nokaitināt vandāļus
* nenokaitināt [[Vikipēdija:Administratori|pagrīdes jaunās pasaules kārtības slepenpoliciju]]&lt;ref&gt;alekss džouns tā teica (droši vien ka nē, bet nu tā viņš noteikti pateiktu)&lt;/ref&gt;
==== Linukši ====
* [[Manjaro]] 
* [[Arch Linux]]
* [[Xfce]]

== vecs ==
=== Mērķis: 100 kategorizēti raksti līdz 2023. gada beigām ===
&lt;timeline&gt;
ImageSize  = width:800 height:50
PlotArea   = left:15 right:15 bottom:20 top:5
AlignBars  = justify

Colors =
  id:postep value:rgb(0.435,0.85,0.866)

Period     = from:0 till:100
TimeAxis   = orientation:horizontal
ScaleMajor = unit:year increment:10 start:0
ScaleMinor = unit:year increment:2  start:2

PlotData=
  align:center textcolor:black fontsize:8 mark:(line,black) width:25 shift:(0,0)

  bar:eon
  from: 0   till:    90  color:red
&lt;/timeline&gt;
== Atsauces ==
{{atsauces}}</text>
      <sha1>r274n8nz3bdoarnrc7hlvnxbiiwmfgm</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>SLIM</title>
    <ns>0</ns>
    <id>550360</id>
    <revision>
      <id>4047869</id>
      <parentid>4034903</parentid>
      <timestamp>2024-04-25T18:36:19Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Dainis</username>
        <id>876</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8633" xml:space="preserve">{{Kosmiskā aparāta infokaste
| Nosaukums              = ''SLIM''
| Nosaukums_orig         = ''Smart Lander for Investigating Moon''&lt;br /&gt;智能月球探測器
| Attēls                 = SLIM half scale model (close cropped).png
| Attēla_izmērs          = 300px
| Att_virsraksts         = ''SLIM'' modelis
| Programma              = 
| KA_veids               = [[Mēness]] [[nolaižamais aparāts]]
| Bāzes platforma        = 
| KA sērijas Nr          = 
| Īpašnieks              = 
| Operators              = ''[[Japānas Aerokosmisko pētījumu aģentūra|JAXA]]'' {{JPN}}
| Lielākie_izgatavotāji  = 
| Starta_gads            = 2023
| Starts                 = {{dat|2023|9|6|SK}} 23:42:11 ''[[UTC]]''
| Nesējs                 = ''[[H-IIA]] 202'', {{JPN}}
| Starta_vieta           = [[Tanegasimas kosmosa centrs|Tanegasima]]
| Starta_laukums         = 
| Starta_valsts          = {{JPN}}
| Palaists_kopā_ar       = ''[[XRISM]]''
| Darbības_beigu_gads    = 
| Darbības_beigu_datums  = 
| Darbības_ilgums        = 
| Beigu_gads             = 
| Beigu_datums           = 
| Lidojuma_ilgums        = 
| NSSDC_ID               = 
| Tīmekļa_vietne         = 
| Masa                   = 
| Sausmasa               = 120 kg
| Pilna_masa             = 590 kg
| Zinātnisko_instr_masa  = 
| Enerģija               = [[saules baterija]]s
| Raidītāji              = 
| Pārlidojums            = 
| Pārlidojuma_datums     = 
| Orbītas_elementi       = nē
| Orbītas_piezīmes       = 
| Centr_ķermenis         = Mēness
| Centr_ķermenis_parādīt = [[Mēness]]
| Orbītas_veids          = 
| GEO_punkts             = 
| Lielā_pusass           = 
| Ekscentricitāte        = 
| Inklinācija            = 
| Periods                = 
| Apoapsīda              = 
| Periapsīda             = 
| Apriņķojumi            = 
| Orbītā_ieiešanas_dat   = 
| KA_iepr                = 
| KA_nāk                 = 
}}
'''''SLIM''''' jeb '''''Smart Lander for Investigating Moon''''', 智能月球探測器 ir [[Japānas Aerokosmisko pētījumu aģentūra]]s (''JAXA'') [[Mēness]] [[nolaižamais aparāts]].
Tas tika palaists 2023. gada 6. septembrī. 2024. gada 19. janvārī ''SLIM'' nosēdās uz Mēness virsmas, bet apgāzās, tomēr turpināja darboties. Kosmiskais aparāts pārdzīvoja vairākas Mēness naktis, ikreiz atjaunojot saziņu ar Zemi.

Šī bija Japānas pirmā misija uz Mēness virsmu, un tās mērķis bija demonstrēt precīzu nolaišanos uz Mēness (precizitāte līdz 100 m).&lt;ref name=&quot;nasaspaceflight 2023-09-06&quot; /&gt; Nolaišanās laikā uz Mēness, izmantojot sejas atpazīšanas sistēmu tehnoloģiju, nolaižamais aparāts atpazina Mēness krāterus un noteica savu pašreizējo atrašanās vietu, izmantojot novērojumu datus, kas iegūti no ''[[Kaguja]]'' (''SELENE'') Mēness orbitālā aparāta misijas, kas darbojās no 2007. līdz 2009. gadam.
Šā projekta izstrādes izmaksas tiek lēstas 18 miljardi jenu.

== Lidojuma gaita ==
''SLIM'' tika palaists {{dat|2023|9|6||bez}} 23:42:11 ''[[UTC]]'' ar nesējraķeti ''[[H-IIA]]'' (lidojums ''F30'') no [[Tanegasimas kosmosa centrs|Tanegasimas kosmosa centra]]. Tas bija sekundārā krava rentgena orbitālajai observatorijai ''[[XRISM]]''.

4. oktobrī ''SLIM'' veica Mēness pārlidojumu 4994 km attālumā, izmainot ģeocentrisko orbītu no 412 × {{sk|394300|km}} × 31,1° uz {{sk|177550}} × {{sk|1687100|km}} × 26,0°.
25. decembrī kosmiskais aparāts iegāja Mēness orbītā 682 × 3929 km 89,8 grādu slīpumā.
Vairākos manevros 2024. gada 14., 17. un 19. janvārī orbīta tika pazemināta līdz 15 × 600 km.

2024. gada 19. janvārī 15:00 ''UTC'' sākās nolaišanās, izmantojot trajektoriju, kas līdzinās [[vājā stabilitātes robeža|vājajai stabilitātes robežai]]. 15:19:52 ''UTC'' ''SLIM'' nosēdās netālu no Shioli krātera (13,3° dienvidu platuma, 25,2° austrumu garuma). Mazie roboti ''LEV-1'' un ''LEV-2'' tika izmesti 1,8 m augstumā, lai nosēstos uz virsmas līdzās ''SLIM''.

Pēc nosēšanās ''SLIM'' saskārās ar tehnisku problēmu saistībā ar [[saules baterija|saules bateriju]] paneļiem, kas Mēness dienas sākumā bija orientēti uz rietumiem, Saulei pretējā pusē, tādējādi nespējot ģenerēt pietiekami daudz enerģijas. Īsu laiku nolaižamais aparāts varēja darboties ar iekšējās akumulatoru baterijas enerģiju, bet 17:57 ''UTC'' lidojuma kontrolieri to izslēdza, lai novērstu baterijas pārmērīgu izlādi. Tam vajadzētu uzlabot izredzes, ka saules apgaismojuma maiņa varētu atdzīvināt ''SLIM'' darbību.&lt;ref name=&quot;nasaspaceflight 2024-01-25&quot; /&gt;

Abi mobiļi ''LEV-1'' un ''LEV-2'' darbojās kā plānots un nosūtīja datus. ''LEV-1'' veica sešus lēcienus uz Mēness virsmas. ''LEV-2'' uzņemtie ''SLIM'' attēli liecināja par nepareizu nolaišanās orientāciju ar dzinēja jaudas zudumu nolaišanās laikā un pat iespējamu bojātu antenu, kas nebija vērsta pret Zemi. ''LEV-1'' raidīja līdz 17:10 ''UTC''.

25. janvārī ''JAXA'' paziņoja, ka vienam no diviem dzinējiem 48 metru augstumā virs Mēness virsmas radās sava veida kļūme, kas krasi samazināja tās jaudu. Nolaižamais aparāts nosēdās ar drošu, mazāku ātrumu, nekā bija paredzēts, taču tas pārāk strauji sasvērās uz sāniem nesabalansētas vilces dēļ. Tādējādi tas apgāzās, atstājot saules baterijas, kas bija piestiprinātas pie aparāta augšējās virsmas, vērstas uz rietumiem, kur nespīdēja saule.&lt;ref name=&quot;nasaspaceflight 2024-01-25&quot; /&gt;

Neskatoties uz kļūmi, ''JAXA'' uzskatīja, ka misija bija sekmīga, jo apstiprinājās tās galvenais mērķis — nosēšanās plānotajā 100 m diametra zonā (precizitāte tika sasniegta mazāka par 10 m, iespējams, 3 — 4 m).

29. janvārī nolaižamais aparāts atsāka darbību pēc tam, kad bija izslēgts uz nedēļu. ''JAXA'' paziņoja, ka ir atjaunots kontakts ar ''SLIM'', un tā saules baterijas atkal darbojas pēc tam, kad mainījušies apgaismojuma apstākļi ļāva tam uztvert saules gaismu.&lt;ref name=&quot;BBC 2024-01-29&quot; /&gt;

2024. gada 25. februārī ''JAXA'' nosūtīja modināšanas komandu un konstatēja, ka ''SLIM'' ir veiksmīgi pārlaidis Mēness nakti, saglabājot sakaru iespējas. Tā kā 25. februārī bija Mēness dienas pusdienlaiks, sakaru aparatūras temperatūra bija ārkārtīgi augsta, tāpēc seanss tika pārtraukts jau pēc īsa laika.

2024. gada 28. martā ''SLIM'' pārdzīvoja vēl vienu Mēness nakti un pamodās, nosūtot uz Zemi jaunus attēlus.
24. aprīlī tas bija pārlaidis trešo Mēness nakti, un nosūtīja jaunus attēlus.

== Mobilie aparāti ==
''SLIM'' uz Mēness virsmas nogādāja divus mobilos aparātus: ''LEV-1'' un  ''LEV-2''.

'''''LEV-1''''' (''Lunar Excursion Vehicle 1'') pārvietošanās notiek, izmantojot lēkāšanas mehānismu. Uz tā ir ar Zemi tiešās sakaru iekārtas, 2 platleņķa redzamās gaismas kameras, nelielas elektriskās iekārtas un [[ultraaugstferkvence|UAF]] joslas antenas, kas aizgūtas no aparātiem ''[[MINERVA (kosmiskais aparāts)|MINERVA]]'' un ''[[OMOTENASHI]]''.

'''''LEV-2''''' (''Lunar Excursion Vehicle 1'') jeb ''Sora-Q'' ir mazs mobilis, ko ''JAXA'' izstrādāja sadarbībā ar uzņēmumiem ''[[Tomy]]'', ''[[Sony]]'' un [[Došišas Universitāte|Došišas Universitāti]]. Tā masa ir 250 g, un tas ir aprīkots ar divām nelielām kamerām. ''LEV-2'' var mainīt savu formu, lai pārvietotos pa Mēness virsmu. Tas ir otrais šāda veida mobilis, kas mēģinājis darboties uz Mēness virsmas; pirmais bija privātā ''[[HAKUTO-R M1]]'' misijā, kas 2022. gadā avarēja kopā ar nolaižamo aparātu.

== Atsauces ==
{{atsauces|refs=
&lt;ref name=&quot;nasaspaceflight 2023-09-06&quot;&gt;[https://www.nasaspaceflight.com/2023/09/xrism-slim/ Japanese H-IIA launches X-ray telescope and lunar lander]  Justin Davenport, nasaspaceflight, 2023-09-06&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;nasaspaceflight 2024-01-25&quot;&gt;[https://spaceflightnow.com/2024/01/25/despite-engine-malfunction-powered-down-japanese-moon-lander-achieves-major-goals/ Despite engine malfunction, powered-down Japanese moon lander achieves major goals] William Harwoodt, nasaspaceflight, 2024-01-25&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;BBC 2024-01-29&quot;&gt;[https://www.bbc.com/news/world-asia-68125589 Japan: Moon lander Slim comes back to life and resumes mission] By Kelly Ng, BBC News, 2024-01-29&lt;/ref&gt;
}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* [https://www.isas.jaxa.jp/home/slim/SLIM/index.html SLIM] JAXA
* [https://space.skyrocket.de/doc_sdat/slim.htm SLIM] ''Gunter's Space Page''


{{2023. gada orbitālie starti}}

[[Kategorija:Japānas kosmiskie aparāti]]
[[Kategorija:Mēness zondes]]</text>
      <sha1>fau0ddxna3tme672ibbm33wwu60v0xj</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Asā vara</title>
    <ns>0</ns>
    <id>551476</id>
    <revision>
      <id>4047848</id>
      <parentid>3928340</parentid>
      <timestamp>2024-04-25T18:17:40Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Spnq</username>
        <id>103627</id>
      </contributor>
      <comment>/* Piemēri */ Vikisaite</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2516" xml:space="preserve">{{izolēts raksts|date=2023. gada oktobris}}
'''Asā vara''' ([[Angļu valoda|angļu]]: ''sharp power'') ir [[Ārpolitika|ārpolitikas]] darbības veids, kas ietver sabiedriskās domas [[Manipulācija|manipulācijas]] līdzekļu izmantošanu citās valstīs ar mērķi graut to [[Politiskā sistēma|politiskās sistēmas]]. Termins &quot;asā vara&quot; tiek attiecināts uz [[Autoritārisms|autoritāriem režīmiem]], tas var ietvert valsts centienus ietekmēt [[Demokrātija|demokrātisko]] valstu politisko vidi un informācijas telpu, lai maldinātu sabiedrību, ierobežotu [[Vārda brīvība|vārda brīvību]], slēpt vai novērst uzmanību no negatīvas informācijas par savu valsti. 

Terminu &quot;asā vara&quot; ieviesa [[Nacionālais demokrātijas fonds|Nacionālā demokrātijas fonda]] pētnieki Kristofers Volkers (''Christopher Volker'') un Džesika Ludviga (''Jessica Ludwig'') 2017. gada novembrī publicētajā ziņojumā &quot;''Sharp Power: Rising Authoritarian Influence in the Democratic World''&quot;.  Kā norāda Kristofers Volkers, &quot;asimetrija starp brīvām un nebrīvām sistēmām tiek izmantota, ļaujot autoritārajiem režīmiem gan ierobežot vārda brīvību, gan deformēt politisko vidi demokrātiskās valstīs, vienlaikus pasargājot savas valsts publisko telpu no demokrātiskiem aicinājumiem, kas nāk no ārvalstīm.&quot;

Sākot ar 2018. gadu, termins &quot;asā vara&quot; tiek aktīvi lietots galvenokārt [[Rietumu pasaule|Rietumvalstu]] ziņu rakstos, akadēmiskajās diskusijās un [[ASV Kongress|ASV Kongresa]] sēdēs.

== Piemēri ==
Volkers un Ludviga norāda, ka [[Ķīna]] un [[Krievija]] ir valstis, kas rada ievērojamus draudus demokrātijas integritātei visā pasaulē — šie spēcīgie autoritārie režīmi (ĶTR un Krievija), sistemātiski apspiež [[Politiskais plurālisms|politisko plurālismu]] un vārda brīvību, lai saglabātu varu savās valstīs, arvien biežāk piemēro šos principus starptautiskā līmenī, lai nodrošinātu savas intereses. 

Pētnieki apgalvo, ka Ķīna un Krievija ir spējušas iet tālu &quot;asā vara&quot; koncepcijas īstenošanā. Tas galvenokārt skaidrojams ar to, ka jaunās demokrātijas [[Latīņamerika|Latīņamerikā]] un [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] ir ļoti neaizsargātas pret autoritāro valstu spiedienu, jo demokrātiskie režīmi vēl nav labi nostiprinājušies.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Ārpolitika pēc valsts]]
[[Kategorija:Politika]]</text>
      <sha1>sdkxouyd3afopoh688qzkogac3dntup</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Majakovskij (tvaikonis)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>553873</id>
    <revision>
      <id>4047955</id>
      <parentid>4038586</parentid>
      <timestamp>2024-04-25T23:23:34Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8892" xml:space="preserve">{{Cita nozīme|tvaikoni|padomju dzejnieku, dramaturgu, kinorežisoru un mākslinieku|Vladimirs Majakovskis}}
{{Notikuma infokaste
| title                    = Tvaikoņa &quot;Majakovskij&quot; nogrimšana
| image_name               = Majakovskij piemiņas plaksne.JPG
| image_size               = 
| caption                  = Piemiņas plāksne veltīta tvaikoņa &quot;Majakovskij&quot; bojāejai pie Akmens tilta
| map_type                 = Latvia#Rīga
| map_caption              = Atrašanās vieta Latvijā un Rīgā
| map_alt                  = 
| map_size                 = 
| latd  =  56| latm  = 56 | lats  = 40 | latNS  = N
| longd = 24 | longm = 06 | longs = 03 | longEW = E
| date                     = {{dat|1950|8|13|N|bez}}
| place                    = {{vieta|Latvijas PSR|Rīga|Daugava}}
| cause                    = Kuģis pārslogots
| reported injuries        = 
| reported death(s)        = 147
}}
'''&quot;Majakovskij&quot;''' bija neliels pasažieru tvaikonis, kas {{dat|1950|8|13}} ap pulksten 12.00 nogrima [[Daugava|Daugavā]], [[Rīga]]s centrā. Tvaikonis bija nosaukts padomju dzejnieka [[Vladimirs Majakovskis|Vladimira Majakovska]] vārdā,

Nogrimšanu izraisīja kuģa pārslodze. Kuģa ietilpība bija 150 cilvēki, bet katastrofas laikā uz tvaikoņa atradās 421 cilvēks.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Lielā nelaime |url=https://www.vestnesis.lv/ta/id/52685 |publisher=Latvijas Vēstnesis}}&lt;/ref&gt; &quot;Majakovskij&quot; nogrima Daugavā, 15 metrus no vietas, kur mūsdienās atrodas [[Akmens tilts (Rīga)|Akmens tilts]]. Bojā gāja 147 cilvēki, tostarp 48 bērni. Tas bija lielākais nelaimes gadījums [[Latvijas PSR|Padomju Latvijas]] vēsturē. Pēc [[Latvijas okupācija (1940)|okupācijas]] Latvija bija kļuvusi par [[Padomju Savienība]]s republiku. Pie varas Padomju Savienībā bija [[Josifs Staļins]], tāpēc ziņas par katastrofu valsts kontrolētajā presē netika publicētas. 2011. gada 19. augustā, gandrīz 20 gadus pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] un [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s, pie Akmens tilta upuru piemiņai tika uzstādīta piemiņas plāksne.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Piemiņas plāksne kuģa „Majakovskij” katastrofā bojāgājušajiem |url=https://www.rigaspieminekli.lv/?lapa=piemineklis&amp;zanrs=2&amp;rajons=6&amp;id=65 |publisher=rigaspieminekli.lv}}&lt;/ref&gt;

== Nogrimšana ==
13. augustā ap pusdienlaiku kuģis atgriezās no rīta (pirmā) brauciena uz [[Mežaparks (Rīga)|Mežaparku]]. Kuģis bija reklamēts laikrakstos, un, gaidot upes ceļojumu, pulcējās milzīgs cilvēku skaits.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.chas-daily.com/win/2005/10/26/g_056.html?r=32&amp;|title=ЧАС — Как тонул «Маяковский»|website=web.archive.org|access-date=2024-03-28|date=2013-12-02|archive-date=2013-12-02|archive-url=https://web.archive.org/web/20131202233755/http://www.chas-daily.com/win/2005/10/26/g_056.html?r=32&amp;}}&lt;/ref&gt; Nesagaidot pasažieru izkāpšanu, cilvēki, kas gaidīja piestātnē, jau sāka iekāpt kuģī. Rezultātā, pārsniedzot maksimālo slodzi, tvaikonis iegrima ūdenī līdz pat iluminatoriem un sāka šūpoties. [[Katastrofa]]s brīdī uz klāja atradās 350 cilvēki.&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ustu.ru/no_cache/home/faculties/fimtem/imtemgo/?cid=7892&amp;did=2109&amp;sechash=fbf7dcfe}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; Mēģinot aizbēgt, pasažieri sāka lēkt no grimstošā kuģa uz krastu vai ūdenī. Kuģa apkalpe pilnībā zaudēja kontroli pār kuģi, un tas sāka lēnām attālināties no krasta. Krastmalas sienas dēļ tie, kas ielēca ūdenī, nevarēja nokļūt krastā.

Neskatoties uz aktīviem glābšanas darbiem un to, ka kuģis atradās tikai 5—6 metrus no krastmalas, gāja bojā 147 cilvēki.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

=== Glābšanas operācija ===
Uz tuvumā esošā dzelzceļa tilta karstuma dēļ tika veikti iekārtu regulēšanas darbi, un kopā ar brigādi uz tilta atradās Rīgas sliežu ceļa distances priekšnieka vietnieks dzelzceļa tiltu atjaunošanas jautājumos Nahmans Rozenbergs. Saskaņā ar drošības prasībām, apakšā atradās motorlaiva ar glābšanas līdzekļiem. Tiklīdz strādnieki izdzirdēja kliedzienus no krastmalas un ieraudzīja cilvēkus ūdenī, Nahmans Rozenbergs un viņa komanda paķēra glābšanas līdzekļus, iekāpa laivā un devās palīgā slīkstošajiem; viņiem izdevās izvilkt apmēram 15 cilvēkus. Gaita Grūtupa grāmatā aprakstīts notikums ar 26 Maskavas Enerģētikas institūta studentiem, kuri traģēdijas brīdī atradās uz [[Pontonu tilts (Rīga)|Pontonu tilta]], atgriežoties ar kravas automašīnu no militāri patriotiskas nometnes. Studenti no jostām izveidoja saites un meta tās slīcējiem. Kopumā viņiem izdevās izglābt aptuveni 70 cilvēkus.&lt;ref&gt;[https://timenote.info/lv/events/Riga-nogrimst-tvaikonis-Majakovskis Rīgā nogrimst tvaikonis Majakovskis] Timenote.info&lt;/ref&gt; Rīdzinieks Kučinskis, kas bija kokmateriālu kravasmašīnas vadītājs, tobrīd brauca garām, apstājās un steidzās glābt slīkstošos. Viņam izdevās izglābt vairāk nekā 10 cilvēkus.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://ruspoki.tvnet.lv/novostki/-Riga-1950-g-gibjel-parohoda/1061|title=Рига, 1950 г., гибель парохода &quot;Маяковский&quot; - ru.spoki.lv|website=web.archive.org|access-date=2024-03-28|date=2016-03-05|archive-date=2016-03-05|archive-url=https://web.archive.org/web/20160305000636/http://ruspoki.tvnet.lv/novostki/-Riga-1950-g-gibjel-parohoda/1061}}&lt;/ref&gt;

== Pēcvēsture ==
[[Latvijas PSR]] Augstākā tiesa ierosināja krimināllietas pret 6 amatpersonām saistībā ar &quot;Majakovskij&quot; traģēdiju un piesprieda tām ilgus cietumsodus. Notiesāto vidū bija arī Rīgas pilsētas izpildkomitejas priekšsēdētājs [[Arnolds Deglavs]]. Viņi visi tika amnestēti pēc [[Josifs Staļins|Staļina]] nāves 1953. gadā.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; Deglavs atgriezās vadībā un tika ievēlēts par [[Jūrmala]]s pilsētas izpildkomitejas priekšsēdētāju.

2011. gada augustā [[11. novembra krastmala|11. novembra krastmalā]] notika svinīga piemiņas plāksnes atklāšana tvaikoņa &quot;Majakovskij&quot; 147 bojāgājušo pasažieru piemiņai.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.delfi.lv/reporter/news/witness/na-naberezhnoj-otkryt-memorial-v-pamyat-o-pogibshih-na-parohode-mayakovskij.d?id=40204997|title=На набережной открыт мемориал в память о погибших на пароходе &quot;Маяковский&quot;|website=web.archive.org|access-date=2024-03-28|date=2014-10-25|archive-date=2014-10-25|archive-url=https://web.archive.org/web/20141025142401/http://www.delfi.lv/reporter/news/witness/na-naberezhnoj-otkryt-memorial-v-pamyat-o-pogibshih-na-parohode-mayakovskij.d?id=40204997}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://moscow-info.org/articles/2011/02/15/246152.phtml|title=Arhivēta kopija|access-date={{dat|2024|03|28||bez}}|archive-date={{dat|2014|10|25||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20141025144511/http://moscow-info.org/articles/2011/02/15/246152.phtml}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.riga.lv/Templates/no_navigation.aspx?NRMODE=Published&amp;NRORIGINALURL=%2FRU%2FPostingData%2FNews%2F2011%2F8%2Fpr_kr_plaksne_majakovskis.htm%3FWBCMODE%3DPresentationUnpublished%26Date%3D31.08.2011&amp;NRNODEGUID={928DDF19-5E6E-4DDB-A203-FB14E7538103}&amp;NRCACHEHINT=NoModifyGuest&amp;WBCMODE=PresentationUnpublished&amp;Date=31.08.2011}}&lt;/ref&gt;

== Kuģa vēsture ==
Vecais vienstāva kuģis ar nosaukumu “Vilnis” pēc [[Otrais Pasaules karš|Otrā Pasaules kara]] tika pārbūvēts par izpriecu tvaikoni. Tam uzcēla klāju, pielāgoja transportam un nomainīja nosaukumu uz &quot;Majakovskij&quot;. Kuģis bija paredzēts 150 pasažieriem.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

== Interesanti fakti ==
Viens no katastrofā izdzīvojušajiem bija topošais sērijveida slepkava Jurijs Kriņicins. Viņa vecāki noslīka, bet divpadsmit gadus vecais Kriņicins tika izglābts. Taču ilgstoša skābekļa bada dēļ tika bojātas viņa [[smadzenes]], kas noveda pie reaktīvās psihozes. Vēlāk, 1975. gadā, Kriņicins noslepkavoja trīs cilvēkus, nošaujot tos. Bet 1975. gada 24. decembrī viņš piezvanīja slavenajam komponistam [[Raimonds Pauls|Raimondam Paulam]], izteica nāves draudus un pieprasīja naudu. Kriņicinu aizturēja un nosūtīja piespiedu ārstēšanai uz [[Psihiatriskā slimnīca|psihiatrisko slimnīcu]] [[Kaļiņingradas apgabals|Kaļiņingradas apgabalā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.youtube.com/watch?v=ju0ntIx09Vo&amp;ab_channel=%D0%9D%D0%A2%D0%92|publisher=YouTube|website=www.youtube.com|access-date=2024-03-28}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

[[Kategorija:1950. gads Latvijā]]
[[Kategorija:Latvijas kuģi]]
[[Kategorija:Negadījumi]]
[[Kategorija:Civilās katastrofas Latvijā]]</text>
      <sha1>ai1jouqn8h6r42guc96rmg6wdp67znx</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>2024. gads kosmonautikā</title>
    <ns>0</ns>
    <id>559457</id>
    <revision>
      <id>4047800</id>
      <parentid>4046867</parentid>
      <timestamp>2024-04-25T17:00:05Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Dainis</username>
        <id>876</id>
      </contributor>
      <comment>/* Aprīlis */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="16106" xml:space="preserve">{{Gadukaste-citi2|2024|kosmonautikā|kosmonautika}}
Šeit apkopoti '''[[2024. gads|2024]].''' gada nozīmīgākie notikumi '''[[kosmonautika|kosmonautikā]]'''.
{{TOC limit|limit=2}}
{{KGVT|2024}}

== Kosmosa pētniecība ==
&lt;!--
=== Starpplanētu zondes ===
--&gt;
=== Kosmiskās observatorijas ===
1. janvārī [[Indijas Kosmosa pētījumu organizācija]] (''ISRO'') palaida [[orbitālā observatorija|orbitālo observatoriju]] ''[[XPoSat]]'', kas pēta  [[rentgenstari|rentgenstaru]] [[viļņu polarizācija|polarizāciju]].

== Hronoloģija ==
=== Janvāris ===
* [[1. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[PSLV-DL]]'' palaista rentgenstaru observatorija ''[[XPoSat]]''.
* [[3. janvāris]]:
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists 21 sakaru pavadonis ''[[Starlink]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[Ovzon 3]]''.
* [[5. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Kuaizhou 1A]]'' palaisti 4 meteoroloģijas pavadoņi ''[[Tianmu-1]]''.
* [[6. janvāris]] — Saules izpētes aparāts ''[[Aditya-L1]]'' iegāja halo orbītā ap Zemes un Saules Lagranža punktu L1.
* [[7. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 23 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[8. janvāris]] — nesējraķetes ''[[Vulcan Centaur]]'' pirmajā startā palaists Mēness nolaižamais aparāts ''[[Peregrine Mission One]]'' ar mobiļiem ''Iris'' un 5 ''Colmena''.
* [[9. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2C]]'' palaista rentgenstaru observatorija ''[[Einstein Probe]]''.
* [[11. janvāris]]:
** ar nesējraķeti ''[[Kuaizhou 1A]]'' palaists pavadonis ''[[Tianxing-1B]]'';
** nesējraķetes ''[[Yinli 1]]'' (''Gravity-1'') pirmajā startā palaisti 3 meteoroloģijas pavadoņi ''[[Yunyao 1]]''.
* [[12. janvāris]]:
** ar nesējraķeti ''[[H-IIA]]'' palaists militārais pavadonis ''[[IGS Optical 8]]'';
** kravas kuģis ''[[Tianzhou 6]]'' atvienojās no orbitālās stacijas ''[[Tiangong]]''.
* [[14. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 22 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[15. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 23 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[17. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 7]]'' palaists kravas kuģis ''[[Tianzhou 7]]''; tas saslēdzās ar orbitālo staciju ''[[Tiangong]]''.
* [[18. janvāris]]:
** Mēness nolaižamais aparāts ''[[Peregrine Mission One|Peregrine]]'' tika novadīts no Zemes orbītas un sadega atmosfērā;
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists kosmosa kuģis ''[[Ax-3]]'', apkalpe: [[Maikls Lopess-Alegrija]], [[Valters Villadei]], [[Alpers Gezeravdži]], [[Markuss Vants]].
* [[19. janvāris]]:
** kravas kuģis ''[[Tianzhou 6]]'' tika novadīts no orbītas un  sadega Zemes atmosfērā;
** Mēness nolaižamais aparāts ''[[SLIM]]'' nosēdās uz Mēness virsmas, tas apgāzās, bet tomēr izdevās nodibināt sakarus ar to.
* [[20. janvāris]]:
** ar nesējraķeti ''[[Qaem 100]]'' palaists pavadonis ''[[Soraya]]'';
** kosmosa kuģis ''[[Ax-3]]'' saslēdzās ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]].
* [[23. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Lijian 1]]'' (''Kinetica 1'') palaisti Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[Taijing-1-03]]'', ''[[Taijing-2-02]]'', ''[[Taijing-2-04]]'', ''[[Taijing-3-02]]'', ''[[Taijing-4-03]]''.
* [[24. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 22 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[28. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Simorgh]]'' palaisti pavadoņi ''[[Hatef-1]]'', ''[[Keyhan-2]]'', ''[[Mahda]]''.
* [[29. janvāris]]:
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 23 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 22 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[30. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists kravas kuģis ''[[NG-20|Cygnus NG-20]]'' un pavadoņi ''[[SeaLion]]'' (''VSCP-1A''), ''[[Ut ProSat-1]]'' (''VSCP-1B'').
* [[31. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaisti 4 pavadoņi ''[[Skylark]]'' (''[[Lemur-2]]'').

=== Februāris ===
* [[1. februāris]] — kravas kuģis ''[[NG-20|Cygnus NG-20]]'' tika saslēgts ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]].
* [[2. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2C]]'' palaisti 11 sakaru un navigācijas pavadoņi ''[[GeeSAT-2]]''.
* [[3. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Jielong 3]]'' palaisti pavadoņi ''[[Zhixing-2A]]'' (''SmartSat-2A''), ''[[DRO-L]]'', ''[[Dongfanghuiyan-GFO1]]'', 2 × ''[[Weihai-1]]'', 3 × ''[[Xingshidai]]'', ''[[NEXSAT-1]]''.
* [[7. februāris]] — kosmosa kuģis ''[[Ax-3]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]].
* [[8. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[PACE]]''.
* [[9. februāris]]:
** ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1v]]'' palaists militārais pavadonis ''[[Kosmos-2575]]'';
** kosmosa kuģis ''[[Ax-3]]'' nolaidās uz Zemes okeānā; apkalpe: [[Maikls Lopess-Alegrija]], [[Valters Villadei]], [[Alpers Gezeravdži]], [[Markuss Vants]].
* [[10. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 22 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[13. februāris]] — kravas kuģis ''[[Progress MS-24]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]; tika novadīts no orbītas un sadega Zemes atmosfērā.
* [[14. februāris]] — ''USSF-124'': ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 2 militārie pavadoņi ''[[HBTSS]]'' un 4 militārie pavadoņi ''[[Tracking Layer Tranche 0]]''.
* [[15. februāris]]:
** ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1a]]'' palaists kravas kuģis ''[[Progress MS-26]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists Mēness nolaižamais aparāts ''[[IM-1]]'';
** ar nesējraķetei ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 22 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[17. februāris]]:
** ar nesējraķeti ''[[H3-22S]]'' palaists masas makets ''[[VEP-4]]'', pavadoņi ''[[CE-SAT-IE]]'' un ''[[TIRSAT]]'';
** kravas kuģis ''[[Progress MS-26]]'' saslēdzās ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]];
** ar nesējraķeti ''[[GSLV Mk II]]'' palaists meteoroloģiskais pavadonis ''[[INSAT-3DS]]''.
* [[18. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists tehnoloģiju demonstrācijas pavadonis ''[[ADRAS-J]]''.
* [[20. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[Merah Putih 2]]'' (''Telkomsat HTS 113BT'').
* [[21. februāris]] — nolaižamais aparāts ''[[IM-1]]'' iegāja Mēness orbītā.
* [[22. februāris]] — nolaižamais aparāts ''[[IM-1]]'' nosēdās uz Mēness virsmas.
* [[23. februāris]]:
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 22 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 5]]'' palaists  militārais pavadonis ''[[TJS-11]]''.
* [[25. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[28. februāris]] — no kosmiskā vilcēja ''[[Spacevan-001]]'' orbītā brīvā lidojumā palaists pavadonis ''[[EXO-0]]''.
* [[29. februāris]]:
** ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1b / Fregat]]'' palaists meteoroloģiskais pavadonis ''[[Meteor-M № 2-4]]'' un pavadoņi ''[[Marafon-D GVM]]'', ''[[Pars 1]]'', ''[[Zorkij-2M № 2]]'', 16 × ''[[SITRO-AIS]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 3B/E]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[Weixing Hulianwang Gaogui 01 ]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 23 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.

=== Marts ===
* [[1. marts|1.]] — [[2. marts]] — [[Shenzhou 17|''Tiangong'' 6. ekspedīcija]]: [[Tans Hunbo]] un [[Dzjans Sjiņliņs]] veica [[iziešana kosmosā|iziešanu kosmosā]].
* [[4. marts]]:
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists kosmosa kuģis ''[[SpaceX Crew-8]]'', apkalpe: [[Metjū Dominiks]], [[Maikls Berets]], [[Dženeta Epsa]], [[Aleksandrs Grebjonkins]];
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists kosmiskais velkonis ''[[Optimus-1]]'' un pavadoņi ''[[Aries (pavadonis)|Aries]]'', ''[[Fifi]]'', ''[[ForgeStar-1A]]'', 3 × ''[[GHOSt]]'', ''[[Gluon]]'', 2 × ''[[Jackal]]'', ''[[Labsat IoT]]'', ''[[LizzieSat-1]]'', ''[[Loulou]]'', ''[[Riri]]'', ''[[Rose (pavadonis)|Rose]]'', 2 × ''[[Lynk Tower]]'', ''[[MBZ-SAT]]'', ''[[MethaneSAT]]'', ''[[MuSat-2]]'', ''[[ÑuSat]]'', ''[[Pyxis (pavadonis)|Pyxis]]'', ''[[Quark]]'', ''[[RAY]]'', 6 × ''[[Stingray]]'', ''[[YAM-6]]'', ''[[Xcraft 1]]'', ''[[AEROS]]'', 2 × ''[[BRO (pavadonis)|BRO]]'', ''[[ContecSat-1]]'', ''[[EWS-RROCI 2]]'', ''[[HORACIO]]'', ''[[IOD-6 Hammer]]'', ''[[IRIS-F1]]'', 2 × ''[[Lemur-2]]'', ''[[M3 (pavadonis)|M3]]'', ''[[OrbAstro-TR2]]'', 2 × ''[[OWLSAT]]'', 2 × ''[[Pony Express]]'', 4 × ''[[PY4]]'', ''[[RebelSat]]'', ''[[RROCI-2]]'', ''[[Scout-1]]'', ''[[SONATE-2]]'', 2 × ''[[SUPERNOVA (pavadonis)|SUPERNOVA]]'', 2 × ''[[Tiger (pavadonis)|Tiger]]'', ''[[Veery-0E]]''.
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti  sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[5. marts]] — kosmosa kuģis ''[[SpaceX Crew-8]]'' saslēdzās ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]].
* [[10. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 23 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[11. marts]]:
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 23 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'';
** kosmosa kuģis ''[[SpaceX Crew-7]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]].
* [[12. marts]]:
** kosmosa kuģis ''[[SpaceX Crew-7]]'' nolaidās uz Zemes okeānā;
** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[StriX-3]]''.
* [[13. marts]]:
** pirmajā startā avarēja nesējraķete ''[[Kairos]]'', zaudēts tehnoloģiju demonstrācijas pavadonis ''[[Rapid Launch Small Satellite]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2C / YZ-1S]]'' palaisti tehnoloģiju demonstrācijas pavadoņi ''[[DRO-A]]'' un ''[[DRO-A]]'', bet augšejās pakāpes kļūmes dēļ ievadīti neplānotā orbītā.
* [[14. marts]] — suborbitālā izmēģinājumu lidojumā palaists supersmagais nesējs ''[[Starship]]'', rezultāts daļēji veiksmīgs.
* [[16. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 23 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[19. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 20 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'' un militārie sakaru pavadoņi ''[[USA-350]]'', ''[[USA-351]]''.
* [[20. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 8]]'' palaists Mēness sakaru pavadonis ''[[Queqiao-2]]'' un eksperimentāli Mēness navigācijas pavadoņi ''[[Tiandu-1]]'', ''[[Tiandu-2]]''.
* [[21. marts]]:
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2D / YZ-3]]'' palaists meteoroloģijas pavadonis ''[[Yunhai-2 02]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' misijā ''NROL-123'' palaists militārais pavadonis ''[[USA-352]]'' (''RASR-5'') un pavadoņi 2 × ''[[Aerocube]]'', ''[[Mola]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists kravas kuģis ''[[SpaceX CRS-30]]'', tā kravā arī nanopavadoņi ''[[Big Red Sat-1]]'', ''[[BurstCube]]'', ''[[HyTi]]'', ''[[SNoOPI]]'', ''[[Kilick 1]]'', ''[[QMsat]]'', ''[[VIOLET]]''.
* [[23. marts]]:
** kravas kuģis ''[[SpaceX CRS-30]]'' saslēdzās ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]];
** ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1a]]'' palaists kosmosa kuģis ''[[Sojuz MS-25]]'' (apkalpe: [[Oļegs Novickis]], [[Marina Vasiļevska]], [[Treisija Koldvela Daisone]]).
* [[24. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 23 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[25. marts]]:
** kosmosa kuģis ''[[Sojuz MS-25]]'' saslēdzās ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]];
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 23 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[26. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6A]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[Yunhai-3 02]]''.
* [[30. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[EUTELSAT 36D]]''.
* [[31. marts]]:
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 23 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1b]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[Resurs-P № 4]]''.

=== Aprīlis ===
* [[2. aprīlis]]:
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 22 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2D]]'' palaists militārais pavadonis ''[[Yaogan 42-01]]''.
* [[5. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 23 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[6. aprīlis]] — kosmosa kuģis ''[[Sojuz MS-24]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]] un nolaidās uz zemes (apkalpe: [[Oļegs Novickis]], [[Marina Vasiļevska]], [[Lorela O'Hara]]).
* [[7. aprīlis]]:
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists 21 sakaru pavadonis ''[[Starlink]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti pavadoņi ''[[Acadia-4]]'' (''Capella-14''), 6 × ''[[Hawk (pavadonis)|Hawk]]'', ''[[QPS-SAR 7]]'' (''TSUKUYOMI-II''), ''[[TSAT 1A]]'', ''[[425 Project Flight 2]]'', ''[[Centauri-6]]''.
* [[9. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Delta IV Heavy]]'' (''[[Delta (nesējraķešu saime)|Delta]]'' saimes beidzamais starts) palaists militārais pavadonis ''[[USA-353]]'' (''Orion 12'', ''Mentor 10'').
* [[10. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 23 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[11. aprīlis]]:
** ar nesējraķeti ''[[Angara-A5 / Orion]]'' palaists pavadoņa makets ''[[GMM-KA]]'' un nanopavadonis ''[[Gagarinec]]'';
** no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]] brīvā lidojumā palaisti pavadoņi ''[[CURTIS]]'', ''[[Kashiwa]]'', ''[[MicroOrbiter-1]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists militārais meteoroloģijas pavadonis ''[[WSF-M 1]]''.
* [[13. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 23 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[15. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2D]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[Siwei Gaojing 3-01]]'' (''SuperView Neo 3-01'').
* [[17. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 23 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[18. aprīlis]]:
** no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]] brīvā lidojumā palaisti pavadoņi ''[[Snoopi]]'', ''[[BurstCube]]'', ''[[HyTI]]'', ''[[Killick-1]]'', ''[[QMSAT]]'', ''[[Violet]]'', ''[[BigRedSat]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 23 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[20. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2D]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[Yaogan 42-02]]''.
* [[23. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[NeonSat-1]]'' un saules buras pavadonis ''[[ACS3]]''.
* [[25. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2F/G]]'' palaists kosmosa kuģis ''[[Shenzhou 18]]'' (apkalpe: [[Je Guanfu]], [[Li Kons]], [[Li Guansu]]).

== Miruši ==
* [[28. janvāris]] — [[Aleksandrs Skvorcovs (dzimis 1942. gadā)|Aleksandrs Skvorcovs]] (''Александр Александрович Скворцов''), PSRS lidotājs, kosmonauts, nav lidojis kosmosā (dzimis 1942. gadā)
* [[27. februāris]] — [[Ričards Truli]] (''Richard Truly''), ASV kosmonauts, lidotājs, administrators (dzimis 1937. gadā)
* [[18. marts]] — [[Tomass Stefords]] (''Thomas Stafford''), ASV kosmonauts, lidotājs (dzimis 1930. gadā)
* [[9. aprīlis]] — [[Vladimirs Aksjonovs]] (''Владимир Викторович Аксёнов''), PSRS kosmonauts, inženieris (dzimis 1935. gadā)
* [[19. aprīlis]] — [[Muhameds Fāriss]] (محمد أحمد فارس‎), Sīrijas kosmonauts, lidotājs (dzimis 1951. gadā)

&lt;gallery heights=&quot;160px&quot;&gt;
Richard H. Truly Official Astronaut Portrait.jpg| [[Ričards Truli]]
Thomas Stafford.jpg| [[Tomass Stefords]]
Muhammed Ahmed Faris.jpg| [[Muhameds Fāriss]]
&lt;/gallery&gt;


{{Kosmonautikas gadi|status=uncollapsed}}
{{2024. gada orbitālie starti|status=collapsed}}


[[Kategorija:2024. gads kosmonautikā| ]]</text>
      <sha1>sqruzwkloaq5yegrhwopfooor57t7ed</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Veidne:2024. gada orbitālie starti</title>
    <ns>10</ns>
    <id>559458</id>
    <revision>
      <id>4047801</id>
      <parentid>4046868</parentid>
      <timestamp>2024-04-25T17:00:54Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Dainis</username>
        <id>876</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3650" xml:space="preserve">{{Gada orbitālie starti
| gads = 2024
| pavadoņi = [[XPoSat]] {{!}} 21 × [[Starlink]] {{!}} [[Ovzon 3]] {{!}} 4 × [[Tianmu-1]] {{!}} 23 × [[Starlink]] {{!}} ''[[Peregrine Mission One]]'' {{!}} [[Einstein Probe]] {{!}} [[Tianxing-1B]] {{!}} 3 × [[Yunyao 1]] {{!}} [[IGS Optical 8]] {{!}} 22 × [[Starlink]] {{!}} 23 × [[Starlink]] {{!}} [[Tianzhou 7]] {{!}} '''[[Ax-3]]''' {{!}} [[Soraya]] {{!}} [[Taijing-1-03]]{{,}} [[Taijing-2-02]]{{,}} [[Taijing-2-04]]{{,}} [[Taijing-3-02]]{{,}} [[Taijing-4-03]] {{!}} 22 × [[Starlink]] {{!}} [[Hatef-1]]{{,}} [[Keyhan-2]]{{,}} [[Mahda]] {{!}} 23 × [[Starlink]] {{!}} 22 × [[Starlink]] {{!}} [[NG-20|Cygnus NG-20]]{{,}} [[SeaLion]]{{,}} [[Ut ProSat-1]] {{!}} 4 × [[Skylark]] {{!}} 11 × [[GeeSAT-2]] {{!}} [[Zhixing-2A]]{{,}} [[DRO-L]]'', ''[[Dongfanghuiyan-GFO1]]{{,}} 2 × [[Weihai-1]]{{,}} 3 × [[Xingshidai]]{{,}} [[NEXSAT-1]] {{!}} [[PACE]] {{!}} [[Kosmos-2575]] {{!}} 21 × [[Starlink]] {{!}} 2 × [[HBTSS]]{{,}} 4 × [[Tracking Layer Tranche 0]] {{!}} [[Progress MS-26]] {{!}} [[IM-1]] {{!}} 22 × [[Starlink]] {{!}} [[VEP-4]]{{,}} [[CE-SAT-IE]]{{,}} [[TIRSAT]] {{!}} [[INSAT-3DS]] {{!}} [[ADRAS-J]] {{!}} [[Merah Putih 2]] {{!}} 22 × [[Starlink]] {{!}} [[TJS-11]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} [[Meteor-M № 2-4]]{{,}} [[Marafon-D GVM]]{{,}} [[Pars 1]]{{,}} [[Zorkij-2M № 2]]{{,}} 16 × [[SITRO-AIS]] {{!}} [[Weixing Hulianwang Gaogui 01]] {{!}} 23 × [[Starlink]] {{!}} '''[[SpaceX Crew-8]]''' {{!}} [[Optimus-1]]{{,}} [[Aries (pavadonis)|Aries]]{{,}} [[Fifi]]{{,}} [[ForgeStar-1A]]{{,}} 3 × [[GHOSt]]{{,}} [[Gluon]]{{,}} 2 × [[Jackal]]{{,}} [[Labsat IoT]]{{,}} [[LizzieSat-1]]{{,}} [[Loulou]]{{,}} [[Riri]]{{,}} [[Rose (pavadonis)|Rose]]{{,}} 2 × [[Lynk Tower]]{{,}} [[MBZ-SAT]]{{,}} [[MethaneSAT]]{{,}} [[MuSat-2]]{{,}} [[ÑuSat]]{{,}} [[Pyxis (pavadonis)|Pyxis]]{{,}} [[Quark]]{{,}} [[RAY]]{{,}} 6 × [[Stingray]]{{,}} [[YAM-6]]{{,}} [[Xcraft 1]]{{,}} [[AEROS]]{{,}} 2 × [[BRO (pavadonis)|BRO]]{{,}} [[ContecSat-1]]{{,}} [[EWS-RROCI 2]]{{,}} [[HORACIO]]{{,}} [[IOD-6 Hammer]]{{,}} [[IRIS-F1]]{{,}} 2 × [[Lemur-2]]{{,}} [[M3 (pavadonis)|M3]]{{,}} [[OrbAstro-TR2]]{{,}} 2 × [[OWLSAT]]{{,}} 2 × [[Pony Express]]{{,}} 4 × [[PY4]]{{,}} [[RebelSat]]{{,}} [[RROCI-2]]{{,}} [[Scout-1]]{{,}} [[SONATE-2]]{{,}} 2 × [[SUPERNOVA (pavadonis)|SUPERNOVA]]{{,}} 2 × [[Tiger (pavadonis)|Tiger]]{{,}} [[Veery-0E]] {{!}} 23 × [[Starlink]] {{!}} 23 × [[Starlink]] {{!}} 23 × [[Starlink]] {{!}} [[StriX-3]] {{!}} &lt;s&gt;[[Rapid Launch Small Satellite]]&lt;/s&gt; {{!}} ''[[DRO-A]]''{{,}} ''[[DRO-A]]'' {{!}} 23 × [[Starlink]] {{!}} 20 × [[Starlink]]{{,}} [[USA-350]]{{,}} [[USA-351]] {{!}} [[Queqiao-2]]{{,}} [[Tiandu-1]]{{,}} [[Tiandu-2]] {{!}} [[Yunhai-2 02]] {{!}} [[USA-352]]{{,}} 2 × [[Aerocube]]{{,}} [[Mola]] {{!}} [[SpaceX CRS-30]] ([[Big Red Sat-1]]{{,}} [[BurstCube]]{{,}} [[HyTi]]{{,}} [[SNoOPI]]{{,}} [[Kilick 1]]{{,}} [[QMsat]]{{,}} [[VIOLET]]) {{!}} '''[[Sojuz MS-25]]''' {{!}} 23 × [[Starlink]] {{!}} 23 × [[Starlink]] {{!}} [[Yunhai-3 02]] {{!}} [[EUTELSAT 36D]] {{!}} 23 × [[Starlink]] {{!}} [[Resurs-P № 4]] {{!}} 22 × [[Starlink]] {{!}} [[Yaogan 42-01]] {{!}} 23 × [[Starlink]] {{!}} 21 × [[Starlink]] {{!}} [[Acadia-4]]{{,}} 6 × [[Hawk (pavadonis)|Hawk]]{{,}} [[QPS-SAR 7]]{{,}} [[TSAT 1A]]{{,}} [[425 Project Flight 2]]{{,}} [[Centauri-6]] {{!}} [[USA-353]] {{!}} 23 × [[Starlink]] {{!}} [[GMM-KA]]{{,}} [[Gagarinec]] {{!}} [[WSF-M 1]] {{!}} 23 × [[Starlink]] {{!}} [[Siwei Gaojing 3-01]] {{!}} 23 × [[Starlink]] {{!}} 23 × [[Starlink]] {{!}} [[Yaogan 42-02]] {{!}} [[NeonSat-1]]{{,}} [[ACS3]] {{!}} '''[[Shenzhou 18]]'''
}}&lt;noinclude&gt;
{{Documentation}}
&lt;/noinclude&gt;</text>
      <sha1>bvcxh0ie6u62bpuwyga437oozf0e1lq</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Ričijs Rū</title>
    <ns>0</ns>
    <id>560905</id>
    <revision>
      <id>4047841</id>
      <parentid>4041385</parentid>
      <timestamp>2024-04-25T18:05:03Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Rigaonline</username>
        <id>114010</id>
      </contributor>
      <comment>Laipa Zelta sertifikata sanemsana</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7227" xml:space="preserve">{{Mūzikas izpildītāja infokaste
|            Fons = solists
|           Vārds = Ričijs Rū
|          Attēls = File:Lauris Reiniks, Ričijs Rū, Rūta Reinika-Preisa.jpg
|         Att_izm = 260px
|          Ainava = 
|        Apraksts = Lauris Reiniks, Ričijs Rū, Rūta Reinika-Preisa
|           Vieta = [[Latvija]] {{flaga|Latvija}}
|           Žanrs = [[Popmūzika]] bērniem, dzejoļu un pasaku [[grāmata]]
|            Gadi = 2021—pašlaik
|   Tekstu autori = Veronika Reinika, Rūta Reinika-Preisa
|Izdevējkompānija = ''[[MicRec]]''
|   Darbojies_arī = 
|           Mlapa = {{URL|http://www.ricijsru.lv}}
|      Dalībnieki = [[Lauris Reiniks]] (komponists), Rūta Reinika-Preisa (tekstu autore), Sofija Timma
|  Bij_dalībnieki = 
}}
'''Lācēns Ričijs Rū''' ir latviešu bērnu literatūras, [[animācija]]s, mūzikas un TV tēls.  2021.gadā to radīja [[Mūzikas producents|producente]] Rūta Reinika-Preisa un viņas brālis mūziķis [[Lauris Reiniks]]. Ričijs Rū, kurš ir arī maskots, ir draudzīgs un jautrs lācēns. Viņš spēlē ģitāru un labi dejo. Izmantojot savas vecāsmātes Veronikas Reinikas dzejoļus bērniem, Rūta vēlējās radīt kaut ko paliekošu un īpašu savam 2 gadus vecajam dēlam Ričardam. Piesaistot brāli Lauri kā [[Komponists|komponistu]] un izpildītāju, tika radītas pirmās dziesmas par lācēnu un viņa draugiem, kas Ričardam uzreiz patika. Tika nolemts projektu attīstīt un turpināt, piesaistot mākslinieci Gunu Miķelsoni. 2021. gadā dziesmu albumu un interaktīvo dzejoļu grāmatu bērniem &quot;Ričijs Rū rīko koncertu&quot; izdeva [[Mikrofona Ieraksti]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/life/42051922/sovbizness/53506713/reiniku-gimene-sarupejusi-dziesmu-gramatu-vismazakajiem-ricijs-ru|title=&quot;Reiniku ģimene sarūpējusi dziesmu grāmatu vismazākajiem&quot;|website=Delfi|access-date=2021-08-20|date=2021-08-20|language=lv}}&lt;/ref&gt; 

Ričija Rū piedzīvojumi kopā ar dziesmām ir izdoti divās interaktīvās dzejoļu un dziesmu grāmatās — &quot;Ričijs Rū rīko koncertu&quot; (tekstu autore — Veronika Reinika, komponists — Lauris Reiniks)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.micrec.lv/lv/ieraksts/lreiniks-vreinika-ricijs-ru-riko-koncertu-lasi-dziedi-kraso-gramatacd|title=&quot;L.Reiniks, V.Reinika. Ričijs Rū rīko koncertu. Lasi. Dziedi. Krāso (grāmata+CD)&quot;|website=MicRec|access-date=2021-08-20|date=2021-08-20|language=lv}}&lt;/ref&gt; un &quot;Ričijs Rū rīko koncertu 2&quot; (Ceļojums uz Āfriku) (tekstu autore — Rūta Reinika Preisa, komponists — Lauris Reiniks)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/izklaide/423796-reiniku-ricijam-ru-jauna-gramata-un-dziesmu-albums.htm#google_vignette|title=&quot;Reiniku Ričijam Rū jauna grāmata un dziesmu albums&quot;|website=NRA|access-date=2023-08-04|date=2023-08-04|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.micrec.lv/lv/ieraksts/ricijs-ru-riko-koncertu-2-ruta-reinika-preisa-lauris-reiniks-gramata-cd|title=&quot;Ričijs Rū rīko koncertu 2. Rūta Reinika-Preisa, Lauris Reiniks (Grāmata + CD)&quot;|website=MicRec|access-date=2023-08-04|date=2023-08-04|language=lv}}&lt;/ref&gt; Dziesmu video versijas ''[[YouTube]]'' platformā skatītas miljoniem reižu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.youtube.com/playlist?list=PLL50ihHSlzin_dp4nek1VFHM5vUK-eQxX|title=&quot;Ričijs Rū rīko koncertu 1 &amp; 2&quot;|website=YouTube|access-date=2021-08-20|date=2021-08-20|language=lv}}&lt;/ref&gt; Atsevišķi izdota arī pasaku grāmata &quot;Ričijs Rū un draugi&quot;,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.micrec.lv/lv/ieraksts/ricijs-ru-un-draugi-mili-stastini-mazakajiem|title=&quot;Ričijs Rū un draugi. Mīļi stāstiņi mazākajiem&quot;|website=MicRec|access-date=2022-10-20|date=2022-10-20|language=lv}}&lt;/ref&gt; kuras TV versijā ir skatāmas ar nosaukumu &quot;Ričija Rū pasakas&quot; video straumēšanas platformā [[Tet]]TV+.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://tet.plus/media/1660718618727|title=&quot;Ričija Rū pasakas&quot;|website=TET TV+|access-date=2022-05-15|date=2022-05-15|language=lv}}&lt;/ref&gt; Ilustrāciju autore grāmatām ir Guna Miķelsone.
[[Attēls:Richie_Roo_book_releases_in_Latvia_and_Lithuania.jpg|thumb|263x263px|Ričija Rū grāmatu vāki Latvijā un Lietuvā]]
&quot;Ričijs Rū rīko koncertu&quot; dziesmu albums ir saņēmis Platīna disku par vairāk nekā 10 000 pārdotām kopijām,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lr2.lsm.lv/lv/raksts/muzikas-jaunumi/reiniku-gimenes-lolojums-ricijs-ru-sanem-platina-disku.a175986/|title=&quot;Reiniku ģimenes lolojums Ričijs Rū saņem platīna disku&quot;|website=LSM|access-date=2023-04-26|date=2023-04-26|language=lv}}&lt;/ref&gt; bet grāmata [[Rīgas Centrālā bibliotēka|Rīgas Centrālās bibliotēkas]] darbinieku balsojumā atzīta par 2021. gada labāko grāmatu bērniem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rcb.lv/2022/05/izveleta-2021-gada-gramata-berniem/|title=&quot;Izvēlēta 2021. gada grāmata bērniem&quot;|website=rcb.lv|access-date=2022-05-20|date=2022-05-20|language=lv}}&lt;/ref&gt; Tā bijusi arī topu līdere Latvijas grāmatnīcās un 2022. gadā iztulkota un izdota arī Lietuvā ar nosaukumu &quot;Ričis Ra su muzika gera&quot;.(Veronika Reinika / Lauris Reiniks / Deivydas Zvonkus).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lrt.lt/mediateka/irasas/2000241639/pristato-nauja-projekta-lietuvoje-vaikams-ricis-ra-su-muzika-gera-sudaro-ne-tik-knyga-bet-ir-linksmos-dainos/|title=&quot;Pristato naują projektą Lietuvoje vaikams „Ričis Ra su muzika gera“: sudaro ne tik knyga, bet ir linksmos dainos&quot;|website=LRT.LT|access-date=2022-05-20|date=2022-05-20|language=lt}}&lt;/ref&gt;

Ričijs Rū ir aizvadījis trīs izpārdotas koncertizrāžu tūres Latvijā. &quot;Ričijs Rū rīko koncertu&quot;, &quot;Ričijs Rū rīko koncertu 2 / Ceļojums uz Āfriku&quot; un &quot;Ričijs Rū Ziemassvētkos&quot;.

2024. gada 8. martā Latvijas [[Mūzikas ierakstu gada balva &quot;Zelta Mikrofons&quot;]]-2024 albums &quot;Ričijs Rū rīko koncertu 2&quot; uzvarēja nominācijā labākais &quot;Mūzikas albums bērniem&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.zeltamikrofons.lv/zelta-mikrofons/noskaidroti-latvijas-muzikas-ierakstu-gada-balvas-zelta-mikrofons24-laureati//|title=&quot;Noskaidroti Latvijas mūzikas ierakstu gada balvas “Zelta Mikrofons’24” laureāti&quot;|website=ZeltaMikrofons.lv|access-date=2024-03-08|date=2022-03-08|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2024.gada 25.aprīlī dziesma &quot;Ričijs Rū ar gaisa balonu&quot; saņem LaIPA (Latvijas izpildītāju un producentu apvienība) pasniegto Zelta sertifikātu par vairāk kā 2 miljoniem dziesmas straumējumu mūzikas straumēšanas platformās. Sertifikāti tika pasniegti 12 visstraumētākajām Latvijā radītājām dziesmām un to izpildītājiem. &quot;Ričijs Rū ar gaisa balonu&quot; bija vienīgā dziesma bērniem šajā laureātu topā. &lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.laipa.org/lat/jaunumi/50333-laipa-pasniedz-pirmos-muzikas-ierakstu-straumesanas-zelta-un-platina-sertifikatus-foto|title=LaIPA - LaIPA pasniedz pirmos mūzikas ierakstu straumēšanas zelta un platīna sertifikātus (foto)|website=www.laipa.org|access-date=2024-04-25}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* {{URL|http://www.ricijsru.lv|Ričija Rū oficiālā tīmekļa vietne}}
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

[[Kategorija:Izdomāti latviešu tēli]]</text>
      <sha1>6eeedjb2hq1og53xg32zwgl6ekf0xl4</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4047977</id>
      <parentid>4047841</parentid>
      <timestamp>2024-04-26T04:42:26Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Rigaonline</username>
        <id>114010</id>
      </contributor>
      <minor />
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7226" xml:space="preserve">{{Mūzikas izpildītāja infokaste
|            Fons = solists
|           Vārds = Ričijs Rū
|          Attēls = File:Lauris Reiniks, Ričijs Rū, Rūta Reinika-Preisa.jpg
|         Att_izm = 260px
|          Ainava = 
|        Apraksts = Lauris Reiniks, Ričijs Rū, Rūta Reinika-Preisa
|           Vieta = [[Latvija]] {{flaga|Latvija}}
|           Žanrs = [[Popmūzika]] bērniem, dzejoļu un pasaku [[grāmata]]
|            Gadi = 2021—pašlaik
|   Tekstu autori = Veronika Reinika, Rūta Reinika-Preisa
|Izdevējkompānija = ''[[MicRec]]''
|   Darbojies_arī = 
|           Mlapa = {{URL|http://www.ricijsru.lv}}
|      Dalībnieki = [[Lauris Reiniks]] (komponists), Rūta Reinika-Preisa (tekstu autore), Sofija Timma
|  Bij_dalībnieki = 
}}
'''Lācēns Ričijs Rū''' ir latviešu [[animācija]]s tēls bērnu literatūrā, mūzikā un TV.  2021.gadā to radīja [[Mūzikas producents|producente]] Rūta Reinika-Preisa un viņas brālis mūziķis [[Lauris Reiniks]]. Ričijs Rū, kurš ir arī maskots, ir draudzīgs un jautrs lācēns. Viņš spēlē ģitāru un labi dejo. Izmantojot savas vecāsmātes Veronikas Reinikas dzejoļus bērniem, Rūta vēlējās radīt kaut ko paliekošu un īpašu savam 2 gadus vecajam dēlam Ričardam. Piesaistot brāli Lauri kā [[Komponists|komponistu]] un izpildītāju, tika radītas pirmās dziesmas par lācēnu un viņa draugiem, kas Ričardam uzreiz patika. Tika nolemts projektu attīstīt un turpināt, piesaistot mākslinieci Gunu Miķelsoni. 2021. gadā dziesmu albumu un interaktīvo dzejoļu grāmatu bērniem &quot;Ričijs Rū rīko koncertu&quot; izdeva [[Mikrofona Ieraksti]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/life/42051922/sovbizness/53506713/reiniku-gimene-sarupejusi-dziesmu-gramatu-vismazakajiem-ricijs-ru|title=&quot;Reiniku ģimene sarūpējusi dziesmu grāmatu vismazākajiem&quot;|website=Delfi|access-date=2021-08-20|date=2021-08-20|language=lv}}&lt;/ref&gt; 

Ričija Rū piedzīvojumi kopā ar dziesmām ir izdoti divās interaktīvās dzejoļu un dziesmu grāmatās — &quot;Ričijs Rū rīko koncertu&quot; (tekstu autore — Veronika Reinika, komponists — Lauris Reiniks)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.micrec.lv/lv/ieraksts/lreiniks-vreinika-ricijs-ru-riko-koncertu-lasi-dziedi-kraso-gramatacd|title=&quot;L.Reiniks, V.Reinika. Ričijs Rū rīko koncertu. Lasi. Dziedi. Krāso (grāmata+CD)&quot;|website=MicRec|access-date=2021-08-20|date=2021-08-20|language=lv}}&lt;/ref&gt; un &quot;Ričijs Rū rīko koncertu 2&quot; (Ceļojums uz Āfriku) (tekstu autore — Rūta Reinika Preisa, komponists — Lauris Reiniks)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/izklaide/423796-reiniku-ricijam-ru-jauna-gramata-un-dziesmu-albums.htm#google_vignette|title=&quot;Reiniku Ričijam Rū jauna grāmata un dziesmu albums&quot;|website=NRA|access-date=2023-08-04|date=2023-08-04|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.micrec.lv/lv/ieraksts/ricijs-ru-riko-koncertu-2-ruta-reinika-preisa-lauris-reiniks-gramata-cd|title=&quot;Ričijs Rū rīko koncertu 2. Rūta Reinika-Preisa, Lauris Reiniks (Grāmata + CD)&quot;|website=MicRec|access-date=2023-08-04|date=2023-08-04|language=lv}}&lt;/ref&gt; Dziesmu video versijas ''[[YouTube]]'' platformā skatītas miljoniem reižu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.youtube.com/playlist?list=PLL50ihHSlzin_dp4nek1VFHM5vUK-eQxX|title=&quot;Ričijs Rū rīko koncertu 1 &amp; 2&quot;|website=YouTube|access-date=2021-08-20|date=2021-08-20|language=lv}}&lt;/ref&gt; Atsevišķi izdota arī pasaku grāmata &quot;Ričijs Rū un draugi&quot;,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.micrec.lv/lv/ieraksts/ricijs-ru-un-draugi-mili-stastini-mazakajiem|title=&quot;Ričijs Rū un draugi. Mīļi stāstiņi mazākajiem&quot;|website=MicRec|access-date=2022-10-20|date=2022-10-20|language=lv}}&lt;/ref&gt; kuras TV versijā ir skatāmas ar nosaukumu &quot;Ričija Rū pasakas&quot; video straumēšanas platformā [[Tet]]TV+.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://tet.plus/media/1660718618727|title=&quot;Ričija Rū pasakas&quot;|website=TET TV+|access-date=2022-05-15|date=2022-05-15|language=lv}}&lt;/ref&gt; Ilustrāciju autore grāmatām ir Guna Miķelsone.
[[Attēls:Richie_Roo_book_releases_in_Latvia_and_Lithuania.jpg|thumb|263x263px|Ričija Rū grāmatu vāki Latvijā un Lietuvā]]
&quot;Ričijs Rū rīko koncertu&quot; dziesmu albums ir saņēmis Platīna disku par vairāk nekā 10 000 pārdotām kopijām,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lr2.lsm.lv/lv/raksts/muzikas-jaunumi/reiniku-gimenes-lolojums-ricijs-ru-sanem-platina-disku.a175986/|title=&quot;Reiniku ģimenes lolojums Ričijs Rū saņem platīna disku&quot;|website=LSM|access-date=2023-04-26|date=2023-04-26|language=lv}}&lt;/ref&gt; bet grāmata [[Rīgas Centrālā bibliotēka|Rīgas Centrālās bibliotēkas]] darbinieku balsojumā atzīta par 2021. gada labāko grāmatu bērniem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rcb.lv/2022/05/izveleta-2021-gada-gramata-berniem/|title=&quot;Izvēlēta 2021. gada grāmata bērniem&quot;|website=rcb.lv|access-date=2022-05-20|date=2022-05-20|language=lv}}&lt;/ref&gt; Tā bijusi arī topu līdere Latvijas grāmatnīcās un 2022. gadā iztulkota un izdota arī Lietuvā ar nosaukumu &quot;Ričis Ra su muzika gera&quot;.(Veronika Reinika / Lauris Reiniks / Deivydas Zvonkus).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lrt.lt/mediateka/irasas/2000241639/pristato-nauja-projekta-lietuvoje-vaikams-ricis-ra-su-muzika-gera-sudaro-ne-tik-knyga-bet-ir-linksmos-dainos/|title=&quot;Pristato naują projektą Lietuvoje vaikams „Ričis Ra su muzika gera“: sudaro ne tik knyga, bet ir linksmos dainos&quot;|website=LRT.LT|access-date=2022-05-20|date=2022-05-20|language=lt}}&lt;/ref&gt;

Ričijs Rū ir aizvadījis trīs izpārdotas koncertizrāžu tūres Latvijā. &quot;Ričijs Rū rīko koncertu&quot;, &quot;Ričijs Rū rīko koncertu 2 / Ceļojums uz Āfriku&quot; un &quot;Ričijs Rū Ziemassvētkos&quot;.

2024. gada 8. martā Latvijas [[Mūzikas ierakstu gada balva &quot;Zelta Mikrofons&quot;]]-2024 albums &quot;Ričijs Rū rīko koncertu 2&quot; uzvarēja nominācijā labākais &quot;Mūzikas albums bērniem&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.zeltamikrofons.lv/zelta-mikrofons/noskaidroti-latvijas-muzikas-ierakstu-gada-balvas-zelta-mikrofons24-laureati//|title=&quot;Noskaidroti Latvijas mūzikas ierakstu gada balvas “Zelta Mikrofons’24” laureāti&quot;|website=ZeltaMikrofons.lv|access-date=2024-03-08|date=2022-03-08|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2024.gada 25.aprīlī dziesma &quot;Ričijs Rū ar gaisa balonu&quot; saņem LaIPA (Latvijas izpildītāju un producentu apvienība) pasniegto Zelta sertifikātu par vairāk kā 2 miljoniem dziesmas straumējumu mūzikas straumēšanas platformās. Sertifikāti tika pasniegti 12 visstraumētākajām Latvijā radītājām dziesmām un to izpildītājiem. &quot;Ričijs Rū ar gaisa balonu&quot; bija vienīgā dziesma bērniem šajā laureātu topā. &lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.laipa.org/lat/jaunumi/50333-laipa-pasniedz-pirmos-muzikas-ierakstu-straumesanas-zelta-un-platina-sertifikatus-foto|title=LaIPA - LaIPA pasniedz pirmos mūzikas ierakstu straumēšanas zelta un platīna sertifikātus (foto)|website=www.laipa.org|access-date=2024-04-25}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* {{URL|http://www.ricijsru.lv|Ričija Rū oficiālā tīmekļa vietne}}
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

[[Kategorija:Izdomāti latviešu tēli]]</text>
      <sha1>ip2uuqpbhcz3b9a6q69tf0u509ir4bq</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4047979</id>
      <parentid>4047977</parentid>
      <timestamp>2024-04-26T04:48:21Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Rigaonline</username>
        <id>114010</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7268" xml:space="preserve">{{Mūzikas izpildītāja infokaste
|            Fons = solists
|           Vārds = Ričijs Rū
|          Attēls = File:Lauris Reiniks, Ričijs Rū, Rūta Reinika-Preisa.jpg
|         Att_izm = 260px
|          Ainava = 
|        Apraksts = Lauris Reiniks, Ričijs Rū, Rūta Reinika-Preisa
|           Vieta = [[Latvija]] {{flaga|Latvija}}
|           Žanrs = [[Popmūzika]] bērniem, dzejoļu un pasaku [[grāmata]]
|            Gadi = 2021—pašlaik
|   Tekstu autori = Veronika Reinika, Rūta Reinika-Preisa
|Izdevējkompānija = ''[[MicRec]]''
|   Darbojies_arī = 
|           Mlapa = {{URL|http://www.ricijsru.lv}}
|      Dalībnieki = [[Lauris Reiniks]] (komponists), Rūta Reinika-Preisa (tekstu autore), Sofija Timma
|  Bij_dalībnieki = 
}}
'''Lācēns Ričijs Rū''' ir latviešu [[animācija]]s tēls bērnu literatūrā, mūzikā un TV.  2021.gadā to radīja [[Mūzikas producents|producente]] Rūta Reinika-Preisa un viņas brālis mūziķis [[Lauris Reiniks]]. Ričijs Rū, kurš ir arī maskots, ir draudzīgs un jautrs lācēns. Viņš spēlē ģitāru un labi dejo. Izmantojot savas vecāsmātes Veronikas Reinikas dzejoļus bērniem, Rūta vēlējās radīt kaut ko paliekošu un īpašu savam 2 gadus vecajam dēlam Ričardam. Piesaistot brāli Lauri kā [[Komponists|komponistu]] un izpildītāju, tika radītas pirmās dziesmas par lācēnu un viņa draugiem, kas Ričardam uzreiz patika. Tika nolemts projektu attīstīt un turpināt, piesaistot mākslinieci Gunu Miķelsoni. 2021. gadā dziesmu albumu un interaktīvo dzejoļu grāmatu bērniem &quot;Ričijs Rū rīko koncertu&quot; izdeva [[Mikrofona Ieraksti]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/life/42051922/sovbizness/53506713/reiniku-gimene-sarupejusi-dziesmu-gramatu-vismazakajiem-ricijs-ru|title=&quot;Reiniku ģimene sarūpējusi dziesmu grāmatu vismazākajiem&quot;|website=Delfi|access-date=2021-08-20|date=2021-08-20|language=lv}}&lt;/ref&gt; 

Ričija Rū piedzīvojumi kopā ar dziesmām ir izdoti divās interaktīvās dzejoļu un dziesmu grāmatās — &quot;Ričijs Rū rīko koncertu&quot; (tekstu autore — Veronika Reinika, komponists — Lauris Reiniks)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.micrec.lv/lv/ieraksts/lreiniks-vreinika-ricijs-ru-riko-koncertu-lasi-dziedi-kraso-gramatacd|title=&quot;L.Reiniks, V.Reinika. Ričijs Rū rīko koncertu. Lasi. Dziedi. Krāso (grāmata+CD)&quot;|website=MicRec|access-date=2021-08-20|date=2021-08-20|language=lv}}&lt;/ref&gt; un &quot;Ričijs Rū rīko koncertu 2&quot; (Ceļojums uz Āfriku) (tekstu autore — Rūta Reinika Preisa, komponists — Lauris Reiniks)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/izklaide/423796-reiniku-ricijam-ru-jauna-gramata-un-dziesmu-albums.htm#google_vignette|title=&quot;Reiniku Ričijam Rū jauna grāmata un dziesmu albums&quot;|website=NRA|access-date=2023-08-04|date=2023-08-04|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.micrec.lv/lv/ieraksts/ricijs-ru-riko-koncertu-2-ruta-reinika-preisa-lauris-reiniks-gramata-cd|title=&quot;Ričijs Rū rīko koncertu 2. Rūta Reinika-Preisa, Lauris Reiniks (Grāmata + CD)&quot;|website=MicRec|access-date=2023-08-04|date=2023-08-04|language=lv}}&lt;/ref&gt; Dziesmu video versijas '''''[[YouTube]]'' platformā skatītas miljoniem reižu'''.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.youtube.com/playlist?list=PLL50ihHSlzin_dp4nek1VFHM5vUK-eQxX|title=&quot;Ričijs Rū rīko koncertu 1 &amp; 2&quot;|website=YouTube|access-date=2021-08-20|date=2021-08-20|language=lv}}&lt;/ref&gt; Atsevišķi izdota arī pasaku grāmata &quot;Ričijs Rū un draugi&quot;,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.micrec.lv/lv/ieraksts/ricijs-ru-un-draugi-mili-stastini-mazakajiem|title=&quot;Ričijs Rū un draugi. Mīļi stāstiņi mazākajiem&quot;|website=MicRec|access-date=2022-10-20|date=2022-10-20|language=lv}}&lt;/ref&gt; kuras TV versijā ir skatāmas ar nosaukumu &quot;Ričija Rū pasakas&quot; video straumēšanas platformā [[Tet]]TV+.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://tet.plus/media/1660718618727|title=&quot;Ričija Rū pasakas&quot;|website=TET TV+|access-date=2022-05-15|date=2022-05-15|language=lv}}&lt;/ref&gt; Ilustrāciju autore grāmatām ir Guna Miķelsone.
[[Attēls:Richie_Roo_book_releases_in_Latvia_and_Lithuania.jpg|thumb|263x263px|Ričija Rū grāmatu vāki Latvijā un Lietuvā]]
&quot;Ričijs Rū rīko koncertu&quot; dziesmu albums ir saņēmis '''Platīna disku''' par vairāk nekā 10 000 pārdotām kopijām,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lr2.lsm.lv/lv/raksts/muzikas-jaunumi/reiniku-gimenes-lolojums-ricijs-ru-sanem-platina-disku.a175986/|title=&quot;Reiniku ģimenes lolojums Ričijs Rū saņem platīna disku&quot;|website=LSM|access-date=2023-04-26|date=2023-04-26|language=lv}}&lt;/ref&gt; bet grāmata [[Rīgas Centrālā bibliotēka|Rīgas Centrālās bibliotēkas]] darbinieku balsojumā atzīta par '''2021. gada labāko grāmatu bērniem'''.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rcb.lv/2022/05/izveleta-2021-gada-gramata-berniem/|title=&quot;Izvēlēta 2021. gada grāmata bērniem&quot;|website=rcb.lv|access-date=2022-05-20|date=2022-05-20|language=lv}}&lt;/ref&gt; Tā bijusi arī topu līdere Latvijas grāmatnīcās un 2022. gadā iztulkota un '''izdota arī Lietuvā''' ar nosaukumu &quot;Ričis Ra su muzika gera&quot;.(Veronika Reinika / Lauris Reiniks / Deivydas Zvonkus).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lrt.lt/mediateka/irasas/2000241639/pristato-nauja-projekta-lietuvoje-vaikams-ricis-ra-su-muzika-gera-sudaro-ne-tik-knyga-bet-ir-linksmos-dainos/|title=&quot;Pristato naują projektą Lietuvoje vaikams „Ričis Ra su muzika gera“: sudaro ne tik knyga, bet ir linksmos dainos&quot;|website=LRT.LT|access-date=2022-05-20|date=2022-05-20|language=lt}}&lt;/ref&gt;

Ričijs Rū ir aizvadījis '''trīs izpārdotas koncertizrāžu tūres''' Latvijā. &quot;Ričijs Rū rīko koncertu&quot;, &quot;Ričijs Rū rīko koncertu 2 / Ceļojums uz Āfriku&quot; un &quot;Ričijs Rū Ziemassvētkos&quot;.

2024. gada 8. martā Latvijas [[Mūzikas ierakstu gada balva &quot;Zelta Mikrofons&quot;]]-2024 albums &quot;Ričijs Rū rīko koncertu 2&quot; uzvarēja nominācijā '''labākais &quot;Mūzikas albums bērniem&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.zeltamikrofons.lv/zelta-mikrofons/noskaidroti-latvijas-muzikas-ierakstu-gada-balvas-zelta-mikrofons24-laureati//|title=&quot;Noskaidroti Latvijas mūzikas ierakstu gada balvas “Zelta Mikrofons’24” laureāti&quot;|website=ZeltaMikrofons.lv|access-date=2024-03-08|date=2022-03-08|language=lv}}&lt;/ref&gt;'''

2024.gada 25.aprīlī dziesma &quot;Ričijs Rū ar gaisa balonu&quot; saņem LaIPA (Latvijas izpildītāju un producentu apvienība) pasniegto '''Zelta sertifikātu''' par vairāk kā 2 miljoniem dziesmas straumējumu mūzikas straumēšanas platformās. Sertifikāti tika pasniegti 12 visstraumētākajām Latvijā radītājām dziesmām un to izpildītājiem. &quot;Ričijs Rū ar gaisa balonu&quot; bija vienīgā dziesma bērniem šajā laureātu topā. &lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.laipa.org/lat/jaunumi/50333-laipa-pasniedz-pirmos-muzikas-ierakstu-straumesanas-zelta-un-platina-sertifikatus-foto|title=LaIPA - LaIPA pasniedz pirmos mūzikas ierakstu straumēšanas zelta un platīna sertifikātus (foto)|website=www.laipa.org|access-date=2024-04-25}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* {{URL|http://www.ricijsru.lv|Ričija Rū oficiālā tīmekļa vietne}}
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

[[Kategorija:Izdomāti latviešu tēli]]</text>
      <sha1>qhz32oh50569dfbvrvrmuh5d467c1xl</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4048001</id>
      <parentid>4047979</parentid>
      <timestamp>2024-04-26T06:00:20Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Egilus</username>
        <id>27634</id>
      </contributor>
      <comment>Vieglāk atcelt visu kā salabot. Boldus te lieto pēc noteikumiem, nevis kā ienāk prātā.</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7054" xml:space="preserve">{{Mūzikas izpildītāja infokaste
|            Fons = solists
|           Vārds = Ričijs Rū
|          Attēls = File:Lauris Reiniks, Ričijs Rū, Rūta Reinika-Preisa.jpg
|         Att_izm = 260px
|          Ainava = 
|        Apraksts = Lauris Reiniks, Ričijs Rū, Rūta Reinika-Preisa
|           Vieta = [[Latvija]] {{flaga|Latvija}}
|           Žanrs = [[Popmūzika]] bērniem, dzejoļu un pasaku [[grāmata]]
|            Gadi = 2021—pašlaik
|   Tekstu autori = Veronika Reinika, Rūta Reinika-Preisa
|Izdevējkompānija = ''[[MicRec]]''
|   Darbojies_arī = 
|           Mlapa = {{URL|http://www.ricijsru.lv}}
|      Dalībnieki = [[Lauris Reiniks]] (komponists), Rūta Reinika-Preisa (tekstu autore), Sofija Timma
|  Bij_dalībnieki = 
}}
'''Lācēns Ričijs Rū''' ir latviešu [[animācija]]s tēls un maskots, ko 2021. gadā radīja [[Mūzikas producents|producente]] Rūta Reinika-Preisa un viņas brālis mūziķis [[Lauris Reiniks]]. Tas ir draudzīgs un jautrs lācēns, kurš spēlē ģitāru un dejo. Darbojas bērnu literatūrā, mūzikā un TV. 

Izmantojot savas vecāsmātes Veronikas Reinikas dzejoļus bērniem, Rūta vēlējās radīt kaut ko paliekošu un īpašu savam 2 gadus vecajam dēlam Ričardam. Piesaistot brāli Lauri kā [[Komponists|komponistu]] un izpildītāju, tika radītas pirmās dziesmas par lācēnu un viņa draugiem, kas Ričardam uzreiz patika. Tika nolemts projektu attīstīt un turpināt, piesaistot mākslinieci Gunu Miķelsoni. 2021. gadā dziesmu albumu un interaktīvo dzejoļu grāmatu bērniem &quot;Ričijs Rū rīko koncertu&quot; izdeva [[Mikrofona Ieraksti]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/life/42051922/sovbizness/53506713/reiniku-gimene-sarupejusi-dziesmu-gramatu-vismazakajiem-ricijs-ru|title=&quot;Reiniku ģimene sarūpējusi dziesmu grāmatu vismazākajiem&quot;|website=Delfi|access-date=2021-08-20|date=2021-08-20|language=lv}}&lt;/ref&gt; 

Ričija Rū piedzīvojumi kopā ar dziesmām ir izdoti divās interaktīvās dzejoļu un dziesmu grāmatās — &quot;Ričijs Rū rīko koncertu&quot; (tekstu autore — Veronika Reinika, komponists — Lauris Reiniks)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.micrec.lv/lv/ieraksts/lreiniks-vreinika-ricijs-ru-riko-koncertu-lasi-dziedi-kraso-gramatacd|title=&quot;L.Reiniks, V.Reinika. Ričijs Rū rīko koncertu. Lasi. Dziedi. Krāso (grāmata+CD)&quot;|website=MicRec|access-date=2021-08-20|date=2021-08-20|language=lv}}&lt;/ref&gt; un &quot;Ričijs Rū rīko koncertu 2&quot; (Ceļojums uz Āfriku) (tekstu autore — Rūta Reinika Preisa, komponists — Lauris Reiniks)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/izklaide/423796-reiniku-ricijam-ru-jauna-gramata-un-dziesmu-albums.htm#google_vignette|title=&quot;Reiniku Ričijam Rū jauna grāmata un dziesmu albums&quot;|website=NRA|access-date=2023-08-04|date=2023-08-04|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.micrec.lv/lv/ieraksts/ricijs-ru-riko-koncertu-2-ruta-reinika-preisa-lauris-reiniks-gramata-cd|title=&quot;Ričijs Rū rīko koncertu 2. Rūta Reinika-Preisa, Lauris Reiniks (Grāmata + CD)&quot;|website=MicRec|access-date=2023-08-04|date=2023-08-04|language=lv}}&lt;/ref&gt; 2022. gadā grāmata izdota arī Lietuvā ar nosaukumu &quot;Ričis Ra su muzika gera&quot; (Veronika Reinika / Lauris Reiniks / Deivydas Zvonkus).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lrt.lt/mediateka/irasas/2000241639/pristato-nauja-projekta-lietuvoje-vaikams-ricis-ra-su-muzika-gera-sudaro-ne-tik-knyga-bet-ir-linksmos-dainos/|title=&quot;Pristato naują projektą Lietuvoje vaikams „Ričis Ra su muzika gera“: sudaro ne tik knyga, bet ir linksmos dainos&quot;|website=LRT.LT|access-date=2022-05-20|date=2022-05-20|language=lt}}&lt;/ref&gt; Dziesmu video versijas ''[[YouTube]]'' platformā skatītas miljoniem reižu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.youtube.com/playlist?list=PLL50ihHSlzin_dp4nek1VFHM5vUK-eQxX|title=&quot;Ričijs Rū rīko koncertu 1 &amp; 2&quot;|website=YouTube|access-date=2021-08-20|date=2021-08-20|language=lv}}&lt;/ref&gt; Atsevišķi izdota arī pasaku grāmata &quot;Ričijs Rū un draugi&quot;,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.micrec.lv/lv/ieraksts/ricijs-ru-un-draugi-mili-stastini-mazakajiem|title=&quot;Ričijs Rū un draugi. Mīļi stāstiņi mazākajiem&quot;|website=MicRec|access-date=2022-10-20|date=2022-10-20|language=lv}}&lt;/ref&gt; kuras TV versijā ir skatāmas ar nosaukumu &quot;Ričija Rū pasakas&quot; video straumēšanas platformā [[Tet]]TV+.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://tet.plus/media/1660718618727|title=&quot;Ričija Rū pasakas&quot;|website=TET TV+|access-date=2022-05-15|date=2022-05-15|language=lv}}&lt;/ref&gt; Ilustrāciju autore grāmatām ir Guna Miķelsone.

Ričijs Rū ir aizvadījis trīs izpārdotas koncertizrāžu tūres Latvijā: &quot;Ričijs Rū rīko koncertu&quot;, &quot;Ričijs Rū rīko koncertu 2 / Ceļojums uz Āfriku&quot; un &quot;Ričijs Rū Ziemassvētkos&quot;.

== Apbalvojumi ==

&quot;Ričijs Rū rīko koncertu&quot; dziesmu albums ir saņēmis Platīna disku par vairāk nekā 10 000 pārdotām kopijām,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lr2.lsm.lv/lv/raksts/muzikas-jaunumi/reiniku-gimenes-lolojums-ricijs-ru-sanem-platina-disku.a175986/|title=&quot;Reiniku ģimenes lolojums Ričijs Rū saņem platīna disku&quot;|website=LSM|access-date=2023-04-26|date=2023-04-26|language=lv}}&lt;/ref&gt; bet grāmata [[Rīgas Centrālā bibliotēka|Rīgas Centrālās bibliotēkas]] darbinieku balsojumā atzīta par 2021. gada labāko grāmatu bērniem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rcb.lv/2022/05/izveleta-2021-gada-gramata-berniem/|title=&quot;Izvēlēta 2021. gada grāmata bērniem&quot;|website=rcb.lv|access-date=2022-05-20|date=2022-05-20|language=lv}}&lt;/ref&gt; 

2024. gada 8. martā Latvijas [[Mūzikas ierakstu gada balva &quot;Zelta Mikrofons&quot;]]-2024 albums &quot;Ričijs Rū rīko koncertu 2&quot; uzvarēja nominācijā labākais &quot;Mūzikas albums bērniem&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.zeltamikrofons.lv/zelta-mikrofons/noskaidroti-latvijas-muzikas-ierakstu-gada-balvas-zelta-mikrofons24-laureati//|title=&quot;Noskaidroti Latvijas mūzikas ierakstu gada balvas “Zelta Mikrofons’24” laureāti&quot;|website=ZeltaMikrofons.lv|access-date=2024-03-08|date=2022-03-08|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2024. gada 25. aprīlī dziesma &quot;Ričijs Rū ar gaisa balonu&quot; saņēma [[LaIPA]]s (Latvijas izpildītāju un producentu apvienības) pasniegto &quot;Zelta sertifikātu&quot; par vairāk kā 2 miljoniem dziesmas straumējumu mūzikas straumēšanas platformās. Sertifikāti tika pasniegti 12 visstraumētākajām Latvijā radītājām dziesmām un to izpildītājiem. &quot;Ričijs Rū ar gaisa balonu&quot; bija vienīgā dziesma bērniem šajā laureātu topā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.laipa.org/lat/jaunumi/50333-laipa-pasniedz-pirmos-muzikas-ierakstu-straumesanas-zelta-un-platina-sertifikatus-foto|title=LaIPA - LaIPA pasniedz pirmos mūzikas ierakstu straumēšanas zelta un platīna sertifikātus (foto)|website=www.laipa.org|access-date=2024-04-25}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* {{URL|http://www.ricijsru.lv|Ričija Rū oficiālā tīmekļa vietne}}
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

[[Kategorija:Izdomāti latviešu tēli]]</text>
      <sha1>0olo8mwctvog4nmptr8l6m2yp8kyjah</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Politiskās tehnoloģijas</title>
    <ns>0</ns>
    <id>562935</id>
    <revision>
      <id>4047965</id>
      <parentid>4000840</parentid>
      <timestamp>2024-04-26T03:11:06Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="966" xml:space="preserve">'''Politiskās tehnoloģijas''' ir veidu, metožu un procedūru kopums, kā ietekmēt cilvēku masas, lai padarītu to politisko [[Uzvedība|uzvedību]] labvēlīgu noteiktu politisko vai vadības mērķu sasniegšanai.

Politiskās tehnoloģijas mudina cilvēkus rīkoties saskaņā ar politiskā aktora interesēm, vienlaikus saglabājot viņu izvēles brīvības sajūtu.

Galvenā politisko tehnoloģiju izmantošanas joma ir [[Vēlēšanas|vēlēšanu]] kampaņas, kurās tehnoloģijas var būt vērstas gan uz to, lai palielinātu vēlētāju atbalstu kādam kandidātam, [[Politiskā partija|politiskajai partijai]] vai noteiktam politiskajam lēmumam ([[Referendums|referenduma]] gadījumā), gan lai samazinātu atbalstu konkurējošiem kandidātiem, partijām un to piedāvātajiem risinājumiem.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{politika-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Politika]]</text>
      <sha1>tb4s1ui1nvycb2522o55w6lyp7fzlvc</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Beļģijas Savienotās Valstis</title>
    <ns>0</ns>
    <id>564828</id>
    <revision>
      <id>4047964</id>
      <parentid>4013376</parentid>
      <timestamp>2024-04-26T03:05:52Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="880" xml:space="preserve">[[Attēls:United States of Belgium (1790).svg|thumb|Beļģijas Savienotās Valstis 1790. gadā]]
'''Beļģijas Savienotās Valstis''' ({{val|fr|États belgiques unis}}) bija Dienvidnīderlandes [[konfederācija]], kas pastāvēja no 1790. gada janvāra līdz decembrim. Tā izveidojās pēc 1790. gada 11. janvārī pasludinātās neatkarības deklarācijas.

Teritorija aptuveni sakrita ar mūsdienu [[Beļģija]]s rietumu un centrālo daļu. Agrāk tā atbilda lielākajai daļai [[Austrijas Nīderlande]]s ({{val|la|Belgium Austriacum}}), t. i., Austrijas [[Hābsburgi|Hābsburgu]] kontrolētajiem reģioniem, kas bija daļa no [[Svētā Romas impērija|Svētās Romas impērijas]].

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{beļģija-aizmetnis}}
{{vēsture-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Beļģijas vēsture]]</text>
      <sha1>fpjok8sp3kri6fz8xmlzoazpdhzc2cz</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Vikipēdija:CEE Spring 2024/Loterija</title>
    <ns>4</ns>
    <id>566881</id>
    <revision>
      <id>4047846</id>
      <parentid>4047380</parentid>
      <timestamp>2024-04-25T18:11:45Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Dainis</username>
        <id>876</id>
      </contributor>
      <comment>/* {{u|Dainis}} */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="9122" xml:space="preserve">{{CEE Spring 2024 navigācija}}
Šajā lapā dalībnieki reģistrē savu dalību loterijā. Saskaņā ar [[Vikipēdija:CEE Spring 2024/Noteikumi|noteikumiem]] loterijā piedalās visi dalībnieki, kas uzrakstījuši vismaz vienu rakstu par katru konkursa valsti, reģionu un valodu, kas publicēta konkursa sākuma brīdī, 21. martā, kā arī vienu starptautiskās kategorijas rakstu (saistīts vismaz ar trijām reģiona valstīm, iedvesmai [[:m:Wikimedia CEE Spring 2024/Structure/International|saraksts]]) — tātad vismaz 35 raksti.

Aizpildot sarakstu vairākas reizes, dalībnieks var iegūt vairākas &quot;loterijas biļetes&quot;.

Lai pievienotu sevi, nokopē zemāk redzamo paraugu un pievieno sevi saraksta apakšā. Pretī valstu un papildu kategoriju nosaukumiem pievieno sevis izveidoto rakstu nosaukumus.

&lt;pre&gt;{{CEE Spring 2024 loterija
| Albānija               = 
| Armēnija               = 
| aromūnu valoda         = 
| Austrija               = 
| Azerbaidžāna           = 
| Baltkrievija           = 
| Baškortostāna          = 
| Bosnija un Hercegovina = 
| Bulgārija              = 
| Čuvašija               = 
| erzji                  = 
| esperanto              = 
| Grieķija               = 
| Gruzija                = 
| Horvātija              = 
| Igaunija               = 
| Kazahstāna             = 
| Kosova                 = 
| Lietuva                = 
| Krievija               = 
| Malta                  = 
| Moldova                = 
| Polija                 = 
| Rumānija               = 
| Serbija                = 
| Serbu Republika        = 
| Slovākija              = 
| Slovēnija              = 
| tatāri                 = 
| Turcija                = 
| Ukraina                = 
| Ungārija               = 
| veru valoda            = 
| Ziemeļmaķedonija       = 
| starptautiskā tēma     = 
}}&lt;/pre&gt;


== {{u|Biafra}} ==
{{CEE Spring 2024 loterija
| Albānija               = 
| Armēnija               = 
| Austrija               = 
| Azerbaidžāna           = 
| Baltkrievija           = 
| Baškortostāna          = 
| Bosnija un Hercegovina = 
| Bulgārija              = 
| Donas reģions          = 
| erzji                  = 
| Čehija                 = 
| Grieķija               = 
| Gruzija                = 
| Horvātija              = 
| Igaunija               = Tartu Ülikool Maks &amp; Moorits
| Kazahstāna             = 
| Kosova                 = 
| Krievija               = Vasilijs Staļins
| Lietuva                = Aleksandrs Sorokins
| Malta                  = 
| Moldova                = 
| Polija                 = Fļaki
| Serbija                = Vasilije Micičs
| Serbu Republika        = 
| Slovākija              = 
| Slovēnija              = 
| tatāri                 = 
| Turcija                = 
| Ukraina                = Svjatoslavs Mihaiļuks
| Ungārija               = 
| Ziemeļmaķedonija       = 
}}

== {{u|Dainis}} ==
{{CEE Spring 2024 loterija
| Albānija               = 
| Armēnija               = Hayasat-1
| Austrija               = 
| Azerbaidžāna           = 
| Baltkrievija           = Marina Vasiļevska
| Baškortostāna          = 
| Bosnija un Hercegovina = 
| Bulgārija              = Kristalina Georgijeva
| Donas reģions          = 
| erzji                  = 
| Čehija                 = 
| Grieķija               = 
| Gruzija                = Truso travertīni
| Horvātija              = Zorans Milanovičs
| Igaunija               = Skeleton Technologies
| Kazahstāna             = 
| Kosova                 = 
| Krievija               = Aleksandrs Grebjonkins
| Lietuva                = 
| Malta                  = 
| Moldova                = 
| Polija                 = 
| Serbija                = 
| Serbu Republika        = 
| Slovākija              = 
| Slovēnija              = Iskra (uzņēmums)
| tatāri                 = Sollers Alabuga
| Turcija                = 
| Ukraina                = 
| Ungārija               = MRC-100
| Ziemeļmaķedonija       = 
}}

== {{u|Papuass}} ==
''Dalībnieks nepiedalīsies loterijā, jo ir konkursa organizators.''
{{CEE Spring 2024 loterija
| Albānija               = Albānijas Alpu nacionālais parks
| Armēnija               = 
| aromūnu valoda         = Aromūnu virtuve
| Austrija               = Bernhards Eizels
| Azerbaidžāna           = 
| Baltkrievija           = 
| Baškortostāna          = 
| Bosnija un Hercegovina = 
| Bulgārija              = 
| Čuvašija               = 
| erzji                  = 
| esperanto              = 
| Grieķija               = 
| Gruzija                = 
| Horvātija              = 
| Igaunija               = 
| Kazahstāna             = 
| Kosova                 = 
| Lietuva                = 
| Krievija               = 
| Malta                  = 
| Moldova                = 
| Polija                 = 
| Rumānija               = 
| Serbija                = 
| Serbu Republika        = 
| Slovākija              = Peters Pelegrīni
| Slovēnija              = 
| tatāri                 = 
| Turcija                = 
| Ukraina                = Harkivas televīzijas tornis
| Ungārija               = 
| veru valoda            = 
| Ziemeļmaķedonija       = 
| starptautiskā tēma     = 
}}

== {{u|Binsalminsh}} ==
{{CEE Spring 2024 loterija
| Albānija               = 
| Armēnija               = Jegiše Čarencs
| aromūnu valoda         = 
| Austrija               = Ģerģs Ligeti
| Azerbaidžāna           = Uzeirs Hadžibejovs
| Baltkrievija           = Braņislavs Taraškevičs‎
| Baškortostāna          = 
| Bosnija un Hercegovina = Dubioza kolektiv
| Bulgārija              = Simeons I
| Čuvašija               = 
| erzji                  = 
| esperanto              = 
| Grieķija               = Kalamata
| Gruzija                = Iļja Čavčavadze
| Horvātija              = Trogira
| Igaunija               = Estere Megi
| Kazahstāna             = 
| Kosova                 = Vjosa Osmani
| Lietuva                = Lieldienu palma
| Krievija               = Dmitrijs Muratovs
| Malta                  = 
| Moldova                = 
| Polija                 = Lieldienu palma
| Rumānija               = Inna (dziedātāja)
| Serbija                = Vuks Karadžičs
| Serbu Republika        = 
| Slovākija              = 
| Slovēnija              = 
| tatāri                 = 
| Turcija                = Suleimana mošeja
| Ukraina                = Kijivas metro
| Ungārija               = Ģerģs Ligeti
| veru valoda            = 
| Ziemeļmaķedonija       = 
| starptautiskā tēma     = 
}}

== {{u|AtisAtradis}} ==
{{CEE Spring 2024 loterija
| Albānija               = Senās Ilīrijas kultūra
| Armēnija               = 
| Austrija               = 
| aromūnu valoda         = Aromūnu nacionālisms
| Azerbaidžāna           = 
| Baltkrievija           = 
| Baškortostāna          = 
| Bosnija un Hercegovina = 
| Bulgārija              = 
| Donas reģions          = 
| erzji                  = 
| Čehija                 = 
| Grieķija               = 
| Gruzija                = 
| Horvātija              = Velimirs Neidhards
| Igaunija               = 
| Kazahstāna             = 
| Kosova                 = 
| Krievija               = 
| Lietuva                = 
| Malta                  = 
| Moldova                = 
| Polija                 = 
| Serbija                = 
| Serbu Republika        = 
| Slovākija              = 
| Slovēnija              = 
| tatāri                 = 
| Turcija                = 
| Ukraina                = 
| Ungārija               = 
| Ziemeļmaķedonija       = 
}}

== {{u|Votre Provocateur}} ==
{{CEE Spring 2024 loterija
| Albānija               = Albānijas Sociālistiskā partija
| Armēnija               = Ļevs Karahans
| aromūnu valoda         = Aromūni
| Austrija               = 
| Azerbaidžāna           = 
| Baltkrievija           = Pilsoņu karš un militārā intervence Baltkrievijā (1918—1920)
| Baškortostāna          = 
| Bosnija un Hercegovina = 
| Bulgārija              = 
| Čuvašija               = 
| erzji                  = 
| esperanto              = 
| Grieķija               = Austrumu Trāķija
| Gruzija                = Gruzijas un Dienvidosetijas konflikts
| Horvātija              = 
| Igaunija               = Igaunijas ukraiņi
| Kazahstāna             = 
| Kosova                 = 
| Lietuva                = 
| Krievija               = Terorakts Maskavas apgabalā (2024)
| Malta                  = 
| Moldova                = 
| Polija                 = Varšavas pakta iebrukums Čehoslovākijā
| Rumānija               = 
| Serbija                = 
| Serbu Republika        = 
| Slovākija              = Čehu-slovāku valodas
| Slovēnija              = 
| tatāri                 = 
| Turcija                = Melnkalnes—Turcijas karš (1876—1878)
| Ukraina                = Krimas tatāru autonomija
| Ungārija               = Ungārijas pilsoņu karš (1527-1538)
| veru valoda            = 
| Ziemeļmaķedonija       = Konflikts Maķedonijā (2001)
| starptautiskā tēma     = Suvalku koridors
}}</text>
      <sha1>fsi0bj67vm1irnn62t3cir8vrn421u1</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Vikipēdija:CEE Spring 2024/Statistika</title>
    <ns>4</ns>
    <id>567306</id>
    <revision>
      <id>4048004</id>
      <parentid>4047501</parentid>
      <timestamp>2024-04-26T06:03:11Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>EdgarsBot</username>
        <id>50781</id>
      </contributor>
      <comment>bots: atjaunināts (kopējais rakstu skaits: 176)</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="28826" xml:space="preserve">{{CEE Spring 2024 navigācija}}
== Konkursā iesniegtie raksti ==
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
|-
! Raksts !! Dalībnieks !! 1. tēma !! 2. tēma !! 3. tēma !! 1. valsts !! 2. valsts !! 3. valsts !! Lasāmā teksta garums !! Raksta garums baitos
|-
| [[1978. gada demonstrācijas Gruzijā]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture ||  ||  || Gruzija ||  ||  || 820 || {{PAGESIZE:1978. gada demonstrācijas Gruzijā}}
|-
| [[Adils Kulijevs]] || {{U|Feens}} || Militārisms ||  ||  || Azerbaidžāna ||  ||  || 463 || {{PAGESIZE:Adils Kulijevs}}
|-
| [[Aguli]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sabiedrība ||  ||  || Krievija ||  ||  || 339 || {{PAGESIZE:Aguli}}
|-
| [[Ahmeds Zakajevs]] || {{U|ZANDMANIS}} || Militārisms || Politika ||  || Krievija ||  ||  || 1521 || {{PAGESIZE:Ahmeds Zakajevs}}
|-
| [[Albānijas Alpu nacionālais parks]] || {{U|Papuass}} || Daba un ģeogrāfija ||  ||  || Albānija ||  ||  || 3466 || {{PAGESIZE:Albānijas Alpu nacionālais parks}}
|-
| [[Albānijas Sociālistiskā partija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika ||  ||  || Albānija ||  ||  || 2040 || {{PAGESIZE:Albānijas Sociālistiskā partija}}
|-
| [[Aleksandra Angela]] || {{U|Ludis21345}} || Sievietes || Sports ||  || Rumānija ||  ||  || 1802 || {{PAGESIZE:Aleksandra Angela}}
|-
| [[Aleksandrs Cfasmans]] || {{U|Otovi}} || Kultūra ||  ||  || Krievija ||  ||  || 2148 || {{PAGESIZE:Aleksandrs Cfasmans}}
|-
| [[Aleksandrs Grebjonkins]] || {{U|Dainis}} || Zinātne ||  ||  || Krievija ||  ||  || 2167 || {{PAGESIZE:Aleksandrs Grebjonkins}}
|-
| [[Aleksandrs Sorokins]] || {{U|Biafra}} || Sports ||  ||  || Lietuva ||  ||  || 984 || {{PAGESIZE:Aleksandrs Sorokins}}
|-
| [[Ali Alijevs (fiziķis)]] || {{U|MC2013}} || Zinātne ||  ||  || Krimas tatāri ||  ||  || 3692 || {{PAGESIZE:Ali Alijevs (fiziķis)}}
|-
| [[Alkionīdas līcis]] || {{U|Jānis U.}} || Daba un ģeogrāfija ||  ||  || Grieķija ||  ||  || 2130 || {{PAGESIZE:Alkionīdas līcis}}
|-
| [[Andrijs Jarmolenko]] || {{U|Lietotaajs}} || Sports ||  ||  || Ukraina ||  ||  || 10823 || {{PAGESIZE:Andrijs Jarmolenko}}
|-
| [[Andrijs Luņins]] || {{U|Lietotaajs}} || Sports ||  ||  || Ukraina ||  ||  || 5187 || {{PAGESIZE:Andrijs Luņins}}
|-
| [[Andrijs Ševčenko]] || {{U|Lietotaajs}} || Sports ||  ||  || Ukraina ||  ||  || 26097 || {{PAGESIZE:Andrijs Ševčenko}}
|-
| [[Antans Ambrulevičs]] || {{U|Feens}} || Kultūra ||  ||  || Lietuva ||  ||  || 1095 || {{PAGESIZE:Antans Ambrulevičs}}
|-
| [[Aromūni]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sabiedrība ||  ||  || Grieķija || Rumānija || Aromūni || 406 || {{PAGESIZE:Aromūni}}
|-
| [[Aromūnu virtuve]] || {{U|Papuass}} || Kultūra ||  ||  || Aromūni ||  ||  || 1369 || {{PAGESIZE:Aromūnu virtuve}}
|-
| [[Artems Dovbiks]] || {{U|Lietotaajs}} || Sports ||  ||  || Ukraina ||  ||  || 4435 || {{PAGESIZE:Artems Dovbiks}}
|-
| [[Austrumu Trāķija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Vēsture ||  || Turcija || Grieķija ||  || 1864 || {{PAGESIZE:Austrumu Trāķija}}
|-
| [[Austrumu dienvidslāvu valodas]] || {{U|Votre Provocateur}} || Valodniecība ||  ||  || Bulgārija || Ziemeļmaķedonija ||  || 750 || {{PAGESIZE:Austrumu dienvidslāvu valodas}}
|-
| [[Balkāri]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sabiedrība ||  ||  || Krievija ||  ||  || 720 || {{PAGESIZE:Balkāri}}
|-
| [[Baltā armija (Krievijas pilsoņu karš)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture ||  ||  || Krievija ||  ||  || 2232 || {{PAGESIZE:Baltā armija (Krievijas pilsoņu karš)}}
|-
| [[Baltkrievijas Konstitūcija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika ||  ||  || Baltkrievija ||  ||  || 4505 || {{PAGESIZE:Baltkrievijas Konstitūcija}}
|-
| [[Bēla Tars]] || {{U|Bendžamins}} || Kultūra ||  ||  || Ungārija ||  ||  || 1513 || {{PAGESIZE:Bēla Tars}}
|-
| [[Bernhards Eizels]] || {{U|Papuass}} || Sports ||  ||  || Austrija ||  ||  || 2885 || {{PAGESIZE:Bernhards Eizels}}
|-
| [[Boiotija]] || {{U|Jānis U.}} || Vēsture ||  ||  || Grieķija ||  ||  || 10107 || {{PAGESIZE:Boiotija}}
|-
| [[Braņislavs Taraškevičs]] || {{U|Binsalminsh}} || Kultūra || Politika ||  || Baltkrievija ||  ||  || 1159 || {{PAGESIZE:Braņislavs Taraškevičs}}
|-
| [[Brīvības tilts]] || {{U|Feens}} || Transports ||  ||  || Ungārija ||  ||  || 636 || {{PAGESIZE:Brīvības tilts}}
|-
| [[Bukovinas hercogiste]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture ||  ||  || Ukraina || Austrija || Rumānija || 3277 || {{PAGESIZE:Bukovinas hercogiste}}
|-
| [[Bulgārijas Tautas Republika]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture ||  ||  || Bulgārija ||  ||  || 1753 || {{PAGESIZE:Bulgārijas Tautas Republika}}
|-
| [[Čehu-slovāku valodas]] || {{U|Votre Provocateur}} || Valodniecība ||  ||  || Slovākija || Čehija ||  || 2757 || {{PAGESIZE:Čehu-slovāku valodas}}
|-
| [[Čigānu himna]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sabiedrība ||  ||  || Romi ||  ||  || 613 || {{PAGESIZE:Čigānu himna}}
|-
| [[Deniss Silantjevs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sports ||  ||  || Ukraina ||  ||  || 7248 || {{PAGESIZE:Deniss Silantjevs}}
|-
| [[Dmitrijs Muratovs]] || {{U|Binsalminsh}} || Politika || Cilvēktiesības ||  || Krievija ||  ||  || 1521 || {{PAGESIZE:Dmitrijs Muratovs}}
|-
| [[Doņeckas guberņa]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture ||  ||  || Ukraina ||  ||  || 880 || {{PAGESIZE:Doņeckas guberņa}}
|-
| [[Dubioza kolektiv]] || {{U|Binsalminsh}} || Kultūra ||  ||  || Bosnija un Hercegovina ||  ||  || 2258 || {{PAGESIZE:Dubioza kolektiv}}
|-
| [[Edins Terzičs]] || {{U|Vylks}} || Sports ||  ||  || Horvātija ||  ||  || 1987 || {{PAGESIZE:Edins Terzičs}}
|-
| [[Egostena]] || {{U|Jānis U.}} || Vēsture ||  ||  || Grieķija ||  ||  || 5526 || {{PAGESIZE:Egostena}}
|-
| [[Estere Megi]] || {{U|Binsalminsh}} || Kultūra || Sievietes ||  || Igaunija ||  ||  || 1693 || {{PAGESIZE:Estere Megi}}
|-
| [[Famagusta]] || {{U|Binsalminsh}} || Daba un ģeogrāfija ||  ||  || Kipra ||  ||  || 561 || {{PAGESIZE:Famagusta}}
|-
| [[Fļaki]] || {{U|Biafra}} || Kultūra ||  ||  || Polija ||  ||  || 654 || {{PAGESIZE:Fļaki}}
|-
| [[Gerānija]] || {{U|Jānis U.}} || Daba un ģeogrāfija ||  ||  || Grieķija ||  ||  || 3006 || {{PAGESIZE:Gerānija}}
|-
| [[Gruzijas—Dienvidosetijas konflikts]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture ||  ||  || Gruzija || Krievija ||  || 1482 || {{PAGESIZE:Gruzijas—Dienvidosetijas konflikts}}
|-
| [[Ģerģs Čifra]] || {{U|OlisMatvis029}} || Kultūra ||  ||  || Ungārija || Čigāni ||  || 7002 || {{PAGESIZE:Ģerģs Čifra}}
|-
| [[Ģerģs Ligeti]] || {{U|Binsalminsh}} || Kultūra ||  ||  || Ungārija || Austrija ||  || 2248 || {{PAGESIZE:Ģerģs Ligeti}}
|-
| [[Harkivas televīzijas tornis]] || {{U|Papuass}} || Saimniecība ||  ||  || Ukraina ||  ||  || 1478 || {{PAGESIZE:Harkivas televīzijas tornis}}
|-
| [[Hayasat-1]] || {{U|Dainis}} ||  ||  ||  || Armēnija ||  ||  || 919 || {{PAGESIZE:Hayasat-1}}
|-
| [[Igaunijas Pareizticīgo baznīca]] || {{U|Pirags}} || Sabiedrība ||  ||  || Igaunija ||  ||  || 2619 || {{PAGESIZE:Igaunijas Pareizticīgo baznīca}}
|-
| [[Igaunijas ukraiņi]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sabiedrība ||  ||  || Igaunija || Ukraina ||  || 704 || {{PAGESIZE:Igaunijas ukraiņi}}
|-
| [[Inna (dziedātāja)]] || {{U|Binsalminsh}} || Kultūra || Sievietes ||  || Rumānija ||  ||  || 3453 || {{PAGESIZE:Inna (dziedātāja)}}
|-
| [[Iskra (uzņēmums)]] || {{U|Dainis}} || Saimniecība ||  ||  || Slovēnija ||  ||  || 3520 || {{PAGESIZE:Iskra (uzņēmums)}}
|-
| [[Iļja Čavčavadze]] || {{U|Binsalminsh}} || Kultūra ||  ||  || Gruzija ||  ||  || 3033 || {{PAGESIZE:Iļja Čavčavadze}}
|-
| [[Javhens Ladnovs]] || {{U|Feens}} || Politika ||  ||  || Baltkrievija ||  ||  || 588 || {{PAGESIZE:Javhens Ladnovs}}
|-
| [[Jegiše Čarencs]] || {{U|Binsalminsh}} || Kultūra ||  ||  || Armēnija ||  ||  || 1425 || {{PAGESIZE:Jegiše Čarencs}}
|-
| [[Jevheņijs Zelenskis]] || {{U|Votre Provocateur}} || Militārisms ||  ||  || Ukraina ||  ||  || 1840 || {{PAGESIZE:Jevheņijs Zelenskis}}
|-
| [[Johanna Taliherma]] || {{U|Vylks}} || Sports || Sievietes ||  || Igaunija ||  ||  || 1868 || {{PAGESIZE:Johanna Taliherma}}
|-
| [[Jūžintu katoļu baznīca]] || {{U|Feens}} || Kultūra ||  ||  || Lietuva ||  ||  || 895 || {{PAGESIZE:Jūžintu katoļu baznīca}}
|-
| [[Kakija Skala]] || {{U|Jānis U.}} || Daba un ģeogrāfija ||  ||  || Grieķija ||  ||  || 2878 || {{PAGESIZE:Kakija Skala}}
|-
| [[Kalamata]] || {{U|Binsalminsh}} || Daba un ģeogrāfija ||  ||  || Grieķija ||  ||  || 936 || {{PAGESIZE:Kalamata}}
|-
| [[Kallatija]] || {{U|Jānis U.}} || Vēsture ||  ||  || Grieķija || Rumānija ||  || 4799 || {{PAGESIZE:Kallatija}}
|-
| [[Karačajieši]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sabiedrība ||  ||  || Krievija ||  ||  || 543 || {{PAGESIZE:Karačajieši}}
|-
| [[Karvu katoļu baznīca]] || {{U|Feens}} || Kultūra ||  ||  || Lietuva ||  ||  || 736 || {{PAGESIZE:Karvu katoļu baznīca}}
|-
| [[Katarīna Hūbere]] || {{U|Vylks}} || Sports || Sievietes ||  || Austrija ||  ||  || 1814 || {{PAGESIZE:Katarīna Hūbere}}
|-
| [[Katarīna Trupe]] || {{U|Vylks}} || Sports || Sievietes ||  || Austrija ||  ||  || 1414 || {{PAGESIZE:Katarīna Trupe}}
|-
| [[Kijivas Politehniskais institūts]] || {{U|AnnushkaD}} || Izglītība ||  ||  || Ukraina ||  ||  || 842 || {{PAGESIZE:Kijivas Politehniskais institūts}}
|-
| [[Kijivas metro]] || {{U|Binsalminsh}} || Transports ||  ||  || Ukraina ||  ||  || 979 || {{PAGESIZE:Kijivas metro}}
|-
| [[Kirilo Rozumovskis]] || {{U|Svens Hudjajevs}} || Vēsture ||  ||  || Ukraina || Krievija ||  || 2484 || {{PAGESIZE:Kirilo Rozumovskis}}
|-
| [[Kitairons]] || {{U|Jānis U.}} || Daba un ģeogrāfija ||  ||  || Grieķija ||  ||  || 2990 || {{PAGESIZE:Kitairons}}
|-
| [[Konflikts Maķedonijā (2001)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Sabiedrība ||  || Ziemeļmaķedonija ||  ||  || 6066 || {{PAGESIZE:Konflikts Maķedonijā (2001)}}
|-
| [[Konstantīns Lerners]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sports ||  ||  || Ukraina ||  ||  || 1575 || {{PAGESIZE:Konstantīns Lerners}}
|-
| [[Kotoras līcis]] || {{U|Binsalminsh}} || Daba un ģeogrāfija ||  ||  || Melnkalne ||  ||  || 1218 || {{PAGESIZE:Kotoras līcis}}
|-
| [[Kovaļovas mežs]] || {{U|Eremu1}} || Cilvēktiesības || Daba un ģeogrāfija ||  || Krievija ||  ||  || 947 || {{PAGESIZE:Kovaļovas mežs}}
|-
| [[Krievijas latvieši]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Sabiedrība ||  || Krievija ||  ||  || 3760 || {{PAGESIZE:Krievijas latvieši}}
|-
| [[Krievijas pase]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sabiedrība ||  ||  || Krievija ||  ||  || 707 || {{PAGESIZE:Krievijas pase}}
|-
| [[Krievu imperiālisms]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika ||  ||  || Krievija ||  ||  || 2511 || {{PAGESIZE:Krievu imperiālisms}}
|-
| [[Krimas tatāru autonomija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Vēsture ||  || Ukraina || Krimas tatāri ||  || 2233 || {{PAGESIZE:Krimas tatāru autonomija}}
|-
| [[Kristalina Georgijeva]] || {{U|Dainis}} || Saimniecība || Politika || Sievietes || Bulgārija ||  ||  || 6392 || {{PAGESIZE:Kristalina Georgijeva}}
|-
| [[Kristietība Serbijā]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture ||  ||  || Serbija ||  ||  || 1171 || {{PAGESIZE:Kristietība Serbijā}}
|-
| [[Kubaņas—Novorosijskas operācija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture ||  ||  || Krievija ||  ||  || 571 || {{PAGESIZE:Kubaņas—Novorosijskas operācija}}
|-
| [[Kvadriga]] || {{U|Jānis U.}} || Vēsture ||  ||  || Grieķija ||  ||  || 3482 || {{PAGESIZE:Kvadriga}}
|-
| [[Lady Dee]] || {{U|159.148.48.66}} || Sievietes ||  ||  || Čehija ||  ||  || 352 || {{PAGESIZE:Lady Dee}}
|-
| [[Lara Kolturi]] || {{U|Vylks}} || Sports || Sievietes ||  || Albānija ||  ||  || 1865 || {{PAGESIZE:Lara Kolturi}}
|-
| [[Lieldienu palma]] || {{U|Binsalminsh}} || Kultūra ||  ||  || Polija || Lietuva ||  || 2189 || {{PAGESIZE:Lieldienu palma}}
|-
| [[Ļevs Karahans]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture ||  ||  || Armēnija ||  ||  || 1756 || {{PAGESIZE:Ļevs Karahans}}
|-
| [[MRC-100]] || {{U|Dainis}} || Zinātne ||  ||  || Ungārija ||  ||  || 2717 || {{PAGESIZE:MRC-100}}
|-
| [[Marija Andrejčika]] || {{U|Vylks}} || Sports || Sievietes ||  || Polija ||  ||  || 2238 || {{PAGESIZE:Marija Andrejčika}}
|-
| [[Marija Vukoviča]] || {{U|Vylks}} || Sports || Sievietes ||  || Melnkalne ||  ||  || 1813 || {{PAGESIZE:Marija Vukoviča}}
|-
| [[Marina Vasiļevska]] || {{U|Dainis}} || Sievietes ||  ||  || Baltkrievija ||  ||  || 1348 || {{PAGESIZE:Marina Vasiļevska}}
|-
| [[Martina Halinārova]] || {{U|Vylks}} || Sports || Sievietes ||  || Slovākija ||  ||  || 2264 || {{PAGESIZE:Martina Halinārova}}
|-
| [[Masu slepkavība Uherski Brodā]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Sabiedrība ||  || Čehija ||  ||  || 2461 || {{PAGESIZE:Masu slepkavība Uherski Brodā}}
|-
| [[Mats Juciks]] || {{U|Biafra}} || Sports ||  ||  || Lietuva ||  ||  || 677 || {{PAGESIZE:Mats Juciks}}
|-
| [[Mazkrievijas guberņa]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture ||  ||  || Krievija ||  ||  || 669 || {{PAGESIZE:Mazkrievijas guberņa}}
|-
| [[Maķedoniešu alfabēts]] || {{U|39.7.50.160}} || Kultūra ||  ||  || Ziemeļmaķedonija ||  ||  || 336 || {{PAGESIZE:Maķedoniešu alfabēts}}
|-
| [[Megara]] || {{U|Jānis U.}} || Daba un ģeogrāfija ||  ||  || Grieķija ||  ||  || 7906 || {{PAGESIZE:Megara}}
|-
| [[Megarīda]] || {{U|Jānis U.}} || Vēsture ||  ||  || Grieķija ||  ||  || 3488 || {{PAGESIZE:Megarīda}}
|-
| [[Meistars un Margarita (2024. gada filma)]] || {{U|XD991}} || Kultūra ||  ||  || Krievija ||  ||  || 2414 || {{PAGESIZE:Meistars un Margarita (2024. gada filma)}}
|-
| [[Melnkalnes—Turcijas karš (1876—1878)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture ||  ||  || Melnkalne || Turcija ||  || 2109 || {{PAGESIZE:Melnkalnes—Turcijas karš (1876—1878)}}
|-
| [[Mihailo Mudriks]] || {{U|Lietotaajs}} || Sports ||  ||  || Ukraina ||  ||  || 8746 || {{PAGESIZE:Mihailo Mudriks}}
|-
| [[Monika Hojniša-Starenga]] || {{U|Vylks}} || Sports || Sievietes ||  || Polija ||  ||  || 2439 || {{PAGESIZE:Monika Hojniša-Starenga}}
|-
| [[Mstislavs Černovs]] || {{U|MC2013}} || Kultūra ||  ||  || Ukraina ||  ||  || 2052 || {{PAGESIZE:Mstislavs Černovs}}
|-
| [[NKVD troikas]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture ||  ||  || Krievija ||  ||  || 1612 || {{PAGESIZE:NKVD troikas}}
|-
| [[Nika Prevca]] || {{U|Vylks}} || Sports || Sievietes ||  || Slovēnija ||  ||  || 1569 || {{PAGESIZE:Nika Prevca}}
|-
| [[Nisaja]] || {{U|Jānis U.}} || Vēsture ||  ||  || Grieķija ||  ||  || 5760 || {{PAGESIZE:Nisaja}}
|-
| [[Oksana Šveca]] || {{U|MC2013}} || Kultūra || Sievietes ||  || Ukraina ||  ||  || 2263 || {{PAGESIZE:Oksana Šveca}}
|-
| [[Oleha Ļaško Radikālā partija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika ||  ||  || Ukraina ||  ||  || 4736 || {{PAGESIZE:Oleha Ļaško Radikālā partija}}
|-
| [[Olehs Ļaško]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika ||  ||  || Ukraina ||  ||  || 3055 || {{PAGESIZE:Olehs Ļaško}}
|-
| [[Oleksandrs Zinčenko]] || {{U|Lietotaajs}} || Sports ||  ||  || Ukraina ||  ||  || 8227 || {{PAGESIZE:Oleksandrs Zinčenko}}
|-
| [[Palēvenes katoļu baznīca]] || {{U|Feens}} || Kultūra ||  ||  || Lietuva ||  ||  || 1021 || {{PAGESIZE:Palēvenes katoļu baznīca}}
|-
| [[Pavlo Hnikins]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sports ||  ||  || Ukraina ||  ||  || 1486 || {{PAGESIZE:Pavlo Hnikins}}
|-
| [[Pega]] || {{U|Jānis U.}} || Vēsture ||  ||  || Grieķija ||  ||  || 2360 || {{PAGESIZE:Pega}}
|-
| [[Pelni un dimanti]] || {{U|Bendžamins}} || Kultūra ||  ||  || Polija ||  ||  || 1659 || {{PAGESIZE:Pelni un dimanti}}
|-
| [[Pens Lī Mins]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sports ||  ||  || Ukraina ||  ||  || 1155 || {{PAGESIZE:Pens Lī Mins}}
|-
| [[Peters Pelegrīni]] || {{U|Papuass}} || Politika ||  ||  || Slovākija ||  ||  || 5180 || {{PAGESIZE:Peters Pelegrīni}}
|-
| [[Pilsoņu karš un militārā intervence Baltkrievijā (1918—1920)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture ||  ||  || Baltkrievija ||  ||  || 4804 || {{PAGESIZE:Pilsoņu karš un militārā intervence Baltkrievijā (1918—1920)}}
|-
| [[Pitijas spēles]] || {{U|Jānis U.}} || Sports || Vēsture ||  || Grieķija ||  ||  || 6235 || {{PAGESIZE:Pitijas spēles}}
|-
| [[Platajas]] || {{U|Jānis U.}} || Vēsture ||  ||  || Grieķija ||  ||  || 6033 || {{PAGESIZE:Platajas}}
|-
| [[Plataju kauja]] || {{U|Jānis U.}} || Militārisms || Vēsture ||  || Grieķija ||  ||  || 26035 || {{PAGESIZE:Plataju kauja}}
|-
| [[Polekeles katoļu baznīca]] || {{U|Feens}} || Kultūra ||  ||  || Lietuva ||  ||  || 547 || {{PAGESIZE:Polekeles katoļu baznīca}}
|-
| [[Polijas—Lietuvas tatāri]] || {{U|Feens}} || Sabiedrība ||  ||  || Baltkrievija || Lietuva || Polija || 1065 || {{PAGESIZE:Polijas—Lietuvas tatāri}}
|-
| [[Polka]] || {{U|Binsalminsh}} || Kultūra ||  ||  || Čehija ||  ||  || 2292 || {{PAGESIZE:Polka}}
|-
| [[Roberts Levandovskis]] || {{U|Lietotaajs}} || Sports ||  ||  || Polija ||  ||  || 54670 || {{PAGESIZE:Roberts Levandovskis}}
|-
| [[Romāns Peļcs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sports ||  ||  || Ukraina ||  ||  || 1174 || {{PAGESIZE:Romāns Peļcs}}
|-
| [[Rūdninku katoļu baznīca]] || {{U|Feens}} || Kultūra ||  ||  || Lietuva ||  ||  || 632 || {{PAGESIZE:Rūdninku katoļu baznīca}}
|-
| [[Ruslans Maļinovskis]] || {{U|Lietotaajs}} || Sports ||  ||  || Ukraina ||  ||  || 4542 || {{PAGESIZE:Ruslans Maļinovskis}}
|-
| [[Ruslans Stefančuks]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika ||  ||  || Ukraina ||  ||  || 2118 || {{PAGESIZE:Ruslans Stefančuks}}
|-
| [[SKS 21. Krievijas viesekspedīcija]] || {{U|Dainis}} || Zinātne ||  ||  || Krievija || Baltkrievija ||  || 872 || {{PAGESIZE:SKS 21. Krievijas viesekspedīcija}}
|-
| [[Saljut-3]] || {{U|Dainis}} || Vēsture ||  ||  || Krievija ||  ||  || 3748 || {{PAGESIZE:Saljut-3}}
|-
| [[Senās Ilīrijas kultūra]] || {{U|AtisAtradis}} || Kultūra ||  ||  || Albānija ||  ||  || 23185 || {{PAGESIZE:Senās Ilīrijas kultūra}}
|-
| [[Serhijs Fesenko]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sports ||  ||  || Ukraina ||  ||  || 1675 || {{PAGESIZE:Serhijs Fesenko}}
|-
| [[Simeons I]] || {{U|Binsalminsh}} || Vēsture ||  ||  || Bulgārija ||  ||  || 1067 || {{PAGESIZE:Simeons I}}
|-
| [[Skeleton Technologies]] || {{U|Dainis}} || Saimniecība ||  ||  || Igaunija ||  ||  || 3205 || {{PAGESIZE:Skeleton Technologies}}
|-
| [[Smalininku luterāņu baznīca]] || {{U|Feens}} || Kultūra ||  ||  || Lietuva ||  ||  || 647 || {{PAGESIZE:Smalininku luterāņu baznīca}}
|-
| [[Sojuz MS-25]] || {{U|Dainis}} || Transports ||  ||  || Krievija ||  ||  || 1093 || {{PAGESIZE:Sojuz MS-25}}
|-
| [[Sojuz-14]] || {{U|Dainis}} || Transports ||  ||  || Krievija ||  ||  || 2185 || {{PAGESIZE:Sojuz-14}}
|-
| [[Sojuz-15]] || {{U|Dainis}} || Transports ||  ||  || Krievija ||  ||  || 1537 || {{PAGESIZE:Sojuz-15}}
|-
| [[Sojuz-16]] || {{U|Dainis}} || Transports ||  ||  || Krievija ||  ||  || 2096 || {{PAGESIZE:Sojuz-16}}
|-
| [[Sollers Alabuga]] || {{U|Dainis}} || Saimniecība ||  ||  || Tatāri || Krievija ||  || 4821 || {{PAGESIZE:Sollers Alabuga}}
|-
| [[Suleimana mošeja]] || {{U|Binsalminsh}} || Kultūra ||  ||  || Turcija ||  ||  || 1876 || {{PAGESIZE:Suleimana mošeja}}
|-
| [[Suvalku koridors]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Militārisms ||  || Polija || Lietuva || Baltkrievija || 2243 || {{PAGESIZE:Suvalku koridors}}
|-
| [[Svētā savienība (Lielais turku karš)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture ||  ||  || Krievija || Lietuva || Polija || 577 || {{PAGESIZE:Svētā savienība (Lielais turku karš)}}
|-
| [[Svjatoslavs Mihaiļuks]] || {{U|Biafra}} || Sports ||  ||  || Ukraina ||  ||  || 2002 || {{PAGESIZE:Svjatoslavs Mihaiļuks}}
|-
| [[Tartu Ülikool Maks &amp; Moorits]] || {{U|Biafra}} || Sports ||  ||  || Igaunija ||  ||  || 827 || {{PAGESIZE:Tartu Ülikool Maks &amp; Moorits}}
|-
| [[Terorakts Maskavas apgabalā (2024)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sabiedrība ||  ||  || Krievija ||  ||  || 6746 || {{PAGESIZE:Terorakts Maskavas apgabalā (2024)}}
|-
| [[Teroristu uzbrukums Beslanā]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sabiedrība || Vēsture ||  || Krievija ||  ||  || 2187 || {{PAGESIZE:Teroristu uzbrukums Beslanā}}
|-
| [[Tripodiska]] || {{U|Jānis U.}} || Vēsture ||  ||  || Grieķija ||  ||  || 4600 || {{PAGESIZE:Tripodiska}}
|-
| [[Trogira]] || {{U|Binsalminsh}} || Daba un ģeogrāfija ||  ||  || Horvātija ||  ||  || 1466 || {{PAGESIZE:Trogira}}
|-
| [[Truso travertīni]] || {{U|Dainis}} || Daba un ģeogrāfija ||  ||  || Gruzija ||  ||  || 1095 || {{PAGESIZE:Truso travertīni}}
|-
| [[Trzecia część nocy]] || {{U|Bendžamins}} || Kultūra ||  ||  || Polija ||  ||  || 711 || {{PAGESIZE:Trzecia część nocy}}
|-
| [[Ukrainas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Politika ||  || Ukraina ||  ||  || 2385 || {{PAGESIZE:Ukrainas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija}}
|-
| [[Ukrainas krievi]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sabiedrība ||  ||  || Ukraina ||  ||  || 1755 || {{PAGESIZE:Ukrainas krievi}}
|-
| [[Ukrainas pārkrievošana]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sabiedrība || Vēsture ||  || Ukraina ||  ||  || 2079 || {{PAGESIZE:Ukrainas pārkrievošana}}
|-
| [[Ukrainas ungāri]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sabiedrība || Vēsture ||  || Ukraina || Ungārija ||  || 1620 || {{PAGESIZE:Ukrainas ungāri}}
|-
| [[Ukrainas varonis]] || {{U|Ludis21345}} || Kultūra ||  ||  || Ukraina ||  ||  || 2238 || {{PAGESIZE:Ukrainas varonis}}
|-
| [[Ungārijas Nacionālais muzejs]] || {{U|Feens}} || Kultūra ||  ||  || Ungārija ||  ||  || 882 || {{PAGESIZE:Ungārijas Nacionālais muzejs}}
|-
| [[Ungārijas pilsoņu karš (1527-1538)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture ||  ||  || Ungārija ||  ||  || 3701 || {{PAGESIZE:Ungārijas pilsoņu karš (1527-1538)}}
|-
| [[Uzeirs Hadžibejovs]] || {{U|Binsalminsh}} || Kultūra ||  ||  || Azerbaidžāna ||  ||  || 1264 || {{PAGESIZE:Uzeirs Hadžibejovs}}
|-
| [[Varšavas pakta iebrukums Čehoslovākijā]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture ||  ||  || Čehija || Slovākija || Polija || 10987 || {{PAGESIZE:Varšavas pakta iebrukums Čehoslovākijā}}
|-
| [[Vasilije Micičs]] || {{U|Biafra}} || Sports ||  ||  || Serbija ||  ||  || 2472 || {{PAGESIZE:Vasilije Micičs}}
|-
| [[Vasilijs Staļins]] || {{U|Biafra}} || Vēsture ||  ||  || Krievija ||  ||  || 1250 || {{PAGESIZE:Vasilijs Staļins}}
|-
| [[Vecais Jaunais gads]] || {{U|Feens}} || Kultūra ||  ||  || Baltkrievija || Krievija || Serbija || 722 || {{PAGESIZE:Vecais Jaunais gads}}
|-
| [[Viktors Cihankovs]] || {{U|Lietotaajs}} || Sports ||  ||  || Ukraina ||  ||  || 2351 || {{PAGESIZE:Viktors Cihankovs}}
|-
| [[Visukraiņu apvienība &quot;Svoboda&quot;]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika ||  ||  || Ukraina ||  ||  || 2699 || {{PAGESIZE:Visukraiņu apvienība &quot;Svoboda&quot;}}
|-
| [[Vjosa Osmani]] || {{U|Binsalminsh}} || Politika || Sievietes ||  || Kosova ||  ||  || 1201 || {{PAGESIZE:Vjosa Osmani}}
|-
| [[Vladimirs Samsonovs]] || {{U|Feens}} || Militārisms ||  ||  || Krievija ||  ||  || 423 || {{PAGESIZE:Vladimirs Samsonovs}}
|-
| [[Vladislavs Starevičs]] || {{U|Pirags}} || Kultūra ||  ||  || Lietuva || Polija ||  || 1764 || {{PAGESIZE:Vladislavs Starevičs}}
|-
| [[Vuks Karadžičs]] || {{U|Binsalminsh}} || Kultūra ||  ||  || Serbija ||  ||  || 768 || {{PAGESIZE:Vuks Karadžičs}}
|-
| [[Werckmeister harmóniák]] || {{U|Bendžamins}} || Kultūra ||  ||  || Ungārija ||  ||  || 1335 || {{PAGESIZE:Werckmeister harmóniák}}
|-
| [[Zbigņevs Cibulskis]] || {{U|Bendžamins}} || Kultūra ||  ||  || Polija ||  ||  || 1104 || {{PAGESIZE:Zbigņevs Cibulskis}}
|-
| [[Zinaīda Turčina]] || {{U|Ludis21345}} || Sievietes || Sports ||  || Ukraina ||  ||  || 2459 || {{PAGESIZE:Zinaīda Turčina}}
|-
| [[Zorans Milanovičs]] || {{U|Dainis}} || Politika ||  ||  || Horvātija ||  ||  || 6070 || {{PAGESIZE:Zorans Milanovičs}}
|-
| [[Žarko Jovanovičs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture ||  ||  || Romi || Serbija ||  || 710 || {{PAGESIZE:Žarko Jovanovičs}}
|-
| [[Ѕ]] || {{U|175.223.35.252}} || Kultūra ||  ||  || Ziemeļmaķedonija ||  ||  || 222 || {{PAGESIZE:Ѕ}}
|-
| [[Џ]] || {{U|175.223.35.252}} || Kultūra ||  ||  || Ziemeļmaķedonija || Serbija ||  || 334 || {{PAGESIZE:Џ}}
|-
| [[Т]] || {{U|175.223.35.252}} || Kultūra ||  ||  || Krievija || Ziemeļmaķedonija ||  || 472 || {{PAGESIZE:Т}}
|-
| [[Ш]] || {{U|175.223.35.252}} || Kultūra ||  ||  || Krievija || Ziemeļmaķedonija || Serbija || 537 || {{PAGESIZE:Ш}}
|}

== Izveidotie raksti pēc autora ==
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
|-
! Dalībnieks !! Rakstu skaits
|-
| {{U|Votre Provocateur}} || 52
|-
| {{U|Binsalminsh}} || 20
|-
| {{U|Dainis}} || 16
|-
| {{U|Jānis U.}} || 16
|-
| {{U|Feens}} || 14
|-
| {{U|Vylks}} || 10
|-
| {{U|Lietotaajs}} || 9
|-
| {{U|Biafra}} || 7
|-
| {{U|Bendžamins}} || 5
|-
| {{U|Papuass}} || 5
|-
| {{U|175.223.35.252}} || 4
|-
| {{U|Ludis21345}} || 3
|-
| {{U|MC2013}} || 3
|-
| {{U|Pirags}} || 2
|-
| {{U|159.148.48.66}} || 1
|-
| {{U|39.7.50.160}} || 1
|-
| {{U|AnnushkaD}} || 1
|-
| {{U|AtisAtradis}} || 1
|-
| {{U|Eremu1}} || 1
|-
| {{U|OlisMatvis029}} || 1
|-
| {{U|Otovi}} || 1
|-
| {{U|Svens Hudjajevs}} || 1
|-
| {{U|XD991}} || 1
|-
| {{U|ZANDMANIS}} || 1
|}

== Izveidotie raksti pēc valsts/reģiona ==
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
|-
! Valsts/reģions !! Rakstu skaits
|-
| [[:Kategorija:CEE Spring 2024 raksti — Ukraina|Ukraina]] || 36
|-
| [[:Kategorija:CEE Spring 2024 raksti — Krievija|Krievija]] || 33
|-
| [[:Kategorija:CEE Spring 2024 raksti — Grieķija|Grieķija]] || 19
|-
| [[:Kategorija:CEE Spring 2024 raksti — Lietuva|Lietuva]] || 14
|-
| [[:Kategorija:CEE Spring 2024 raksti — Polija|Polija]] || 13
|-
| [[:Kategorija:CEE Spring 2024 raksti — Baltkrievija|Baltkrievija]] || 9
|-
| [[:Kategorija:CEE Spring 2024 raksti — Ungārija|Ungārija]] || 9
|-
| [[:Kategorija:CEE Spring 2024 raksti — Serbija|Serbija]] || 7
|-
| [[:Kategorija:CEE Spring 2024 raksti — Ziemeļmaķedonija|Ziemeļmaķedonija]] || 7
|-
| [[:Kategorija:CEE Spring 2024 raksti — Igaunija|Igaunija]] || 6
|-
| [[:Kategorija:CEE Spring 2024 raksti — Austrija|Austrija]] || 5
|-
| [[:Kategorija:CEE Spring 2024 raksti — Čehija|Čehija]] || 5
|-
| [[:Kategorija:CEE Spring 2024 raksti — Rumānija|Rumānija]] || 5
|-
| [[:Kategorija:CEE Spring 2024 raksti — Albānija|Albānija]] || 4
|-
| [[:Kategorija:CEE Spring 2024 raksti — Bulgārija|Bulgārija]] || 4
|-
| [[:Kategorija:CEE Spring 2024 raksti — Gruzija|Gruzija]] || 4
|-
| [[:Kategorija:CEE Spring 2024 raksti — Slovākija|Slovākija]] || 4
|-
| [[:Kategorija:CEE Spring 2024 raksti — Armēnija|Armēnija]] || 3
|-
| [[:Kategorija:CEE Spring 2024 raksti — Horvātija|Horvātija]] || 3
|-
| [[:Kategorija:CEE Spring 2024 raksti — Melnkalne|Melnkalne]] || 3
|-
| [[:Kategorija:CEE Spring 2024 raksti — Turcija|Turcija]] || 3
|-
| [[:Kategorija:CEE Spring 2024 raksti — Aromūni|Aromūni]] || 2
|-
| [[:Kategorija:CEE Spring 2024 raksti — Azerbaidžāna|Azerbaidžāna]] || 2
|-
| [[:Kategorija:CEE Spring 2024 raksti — Krimas tatāri|Krimas tatāri]] || 2
|-
| [[:Kategorija:CEE Spring 2024 raksti — Romi|Romi]] || 2
|-
| [[:Kategorija:CEE Spring 2024 raksti — Slovēnija|Slovēnija]] || 2
|-
| [[:Kategorija:CEE Spring 2024 raksti — Bosnija un Hercegovina|Bosnija un Hercegovina]] || 1
|-
| [[:Kategorija:CEE Spring 2024 raksti — Čigāni|Čigāni]] || 1
|-
| [[:Kategorija:CEE Spring 2024 raksti — Kipra|Kipra]] || 1
|-
| [[:Kategorija:CEE Spring 2024 raksti — Kosova|Kosova]] || 1
|-
| [[:Kategorija:CEE Spring 2024 raksti — Tatāri|Tatāri]] || 1
|}

== Izveidotie raksti pēc tēmas ==
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
|-
! Temats !! Rakstu skaits
|-
| [[:Kategorija:CEE Spring 2024 raksti — kultūra|kultūra]] || 41
|-
| [[:Kategorija:CEE Spring 2024 raksti — vēsture|vēsture]] || 41
|-
| [[:Kategorija:CEE Spring 2024 raksti — sports|sports]] || 34
|-
| [[:Kategorija:CEE Spring 2024 raksti — politika|politika]] || 18
|-
| [[:Kategorija:CEE Spring 2024 raksti — sievietes|sievietes]] || 18
|-
| [[:Kategorija:CEE Spring 2024 raksti — sabiedrība|sabiedrība]] || 17
|-
| [[:Kategorija:CEE Spring 2024 raksti — daba un ģeogrāfija|daba un ģeogrāfija]] || 13
|-
| [[:Kategorija:CEE Spring 2024 raksti — militārisms|militārisms]] || 6
|-
| [[:Kategorija:CEE Spring 2024 raksti — transports|transports]] || 6
|-
| [[:Kategorija:CEE Spring 2024 raksti — saimniecība|saimniecība]] || 5
|-
| [[:Kategorija:CEE Spring 2024 raksti — zinātne|zinātne]] || 4
|-
| [[:Kategorija:CEE Spring 2024 raksti — cilvēktiesības|cilvēktiesības]] || 2
|-
| [[:Kategorija:CEE Spring 2024 raksti — valodniecība|valodniecība]] || 2
|-
| [[:Kategorija:CEE Spring 2024 raksti — izglītība|izglītība]] || 1
|}

[[Kategorija:CEE Spring 2024|Statistika]]</text>
      <sha1>rc78602d3ob7fcczlpmn1hzcgh96699</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Meidenheda</title>
    <ns>0</ns>
    <id>568233</id>
    <revision>
      <id>4047982</id>
      <parentid>4042880</parentid>
      <timestamp>2024-04-26T05:00:17Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3901" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
| name = Meidenheda
| official_name = ''Maidenhead''
| settlement_type = pilsēta
| image_skyline = {{Vairāki attēli
| border                   = infobox
| total_width              = 270
| image_style              = border
| perrow                   = 1/2/2/2
| image1                   = Maidenhead Bridge on the boundary walk by Maidenhead in Pictures.jpg
| image2                   = Maidenhead Clock Tower - geograph.org.uk - 210322.jpg
| image3                   = Maidenhead High St - geograph.org.uk - 137057.jpg
| image4                   = Maidenhead Mosque - geograph.org.uk - 3607593.jpg
| image5                   = High Street, Maidenhead.jpg
| image6                   = 
}}
| image_caption = 
| image_flag = 
| image_seal = 
| image_shield = 
| shield_link = 
| flag_link = 
| shield_size = 
| image_map1 = 
| map_caption1 = 
| pushpin_map = Anglija#Bārkšīra#Apvienotā Karaliste
| pushpin_label_position = 
| subdivision_type = Valsts
| subdivision_name = {{GBR}}
| subdivision_type1 = Zeme
| subdivision_name1 = {{ENG}}
| subdivision_type2 = Reģions
| subdivision_name2 = [[Dienvidaustrumanglija]]
| subdivision_type3 = Grāfiste
| subdivision_name3 = [[Bārkšīra]]
| subdivision_type4 = Unitārā pašvaldība
| subdivision_name4 = [[Vindzora un Meidenheda]]
| established_title = 
| established_date = 
| government_type = 
| leader_title = 
| leader_name = 
| total_type = pilsēta
| area_magnitude = 
| area_total_km2 = 18.03
| area_land_km2 = 
| area_water_km2 = 
| area_urban_km2 = 
| area_metro_km2 = 
| population_as_of = 2021
| population_footnotes = 
| population_total = 70374
| population_urban = 
| population_metro = 
| population_density_km2 = auto
| timezone = [[Griničas laiks|GMT]]
| utc_offset = +0
| timezone_DST = [[BST]]
| utc_offset_DST = +1
| latd = 51
| latm = 31
| lats = 18
| latNS = N
| longd = 0
| longm = 43
| longs = 04
| longEW = W
| postal_code_type = Indekss
| postal_code = SL6
| elevation_footnotes = 
| elevation_m = 
| website = 
| footnotes = 
}}

'''Meidenheda''' ({{val|en|Maidenhead}}) ir pilsēta (''town'') [[Anglija|Anglijā]], [[Bērkšīra]]s grāfistē, [[Vindzora un Meidenheda|Vindzoras un Meidenhedas]] unitārās pašvaldības administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta. Administratīvi Meidenheda ir ārpuspagastu teritorija (''unparished area''), ko tieši pārvalda boro padome. Meidenheda ziemeļrietumos no [[Londona]]s [[Temza]]s labajā krastā 43 km no [[Čeringkrosa]]s un 21 km no grāfistes centra [[Redinga]]s. Airēšanas sporta centrs.

== Vēsture ==
Dažkārt tiek uzskatīts, ka mūsdienu Meidenhedas vietā [[Romas Impērija]]s laikos atradusies romiešu apmetne Alaunodunuma (''Alaunodunum''), ko apstiprina vairāki arheoloģiskie izrakumi. Mūsdienu pilsēta veidojusies pie ceļa no Londonas uz [[Bristole|Bristoli]] vietā, kur tas šķērso Temzu. Sākotnēji tagadējās pilsētas vietā bija neliela anglosakšu pilsētiņa Sautelingtona (''South Ellington''). Kā Elintona pirmoreiz minēta [[Pastardienas grāmata|Pastardienas grāmatā]] 1086. gadā. 1280. gadā pār Temzu pārceltuves vietā tika uzbūvēts tilts. Lejpus tilta tika uzbūvēta jauna piestātne vecās anglosakšu piestātnes vietā un pilsētiņu sāka dēvēt par ''Maiden Hythe'' — senangļu ‘Jaunā piestātne’; šis nosaukums pirmoreiz minēts 1296. gadā. Pilsētiņa sāka strauji attīstīties un tai piešķīra tirgus pilsētas (''market town'') statusu.&lt;ref&gt;[https://consult.rbwm.gov.uk/file/6087213 Town and Country Planning Act 1990. The Neighbourhood Planning (General) Regulations 2012. Designation of Maidenhead Neighbourhood Area]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}


{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Anglijas pilsētas]]
[[Kategorija:Bārkšīra]]</text>
      <sha1>fviw6y2xcwqcvfaleg24dke49wo7h5c</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Diskusija:Iļja Čavčavadze</title>
    <ns>1</ns>
    <id>568598</id>
    <revision>
      <id>4047823</id>
      <parentid>4040164</parentid>
      <timestamp>2024-04-25T17:41:45Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Dainis</username>
        <id>876</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="315" xml:space="preserve">{{CEE Spring 2024
|dalībnieks = Binsalminsh
|valsts     = Gruzija
|tēma       = Kultūra
}}

== Vārda atveidojums ==
Pēc gruzīnu alfabēta ილია sanāk '''Ilia''' nevis '''Iļja'''. --[[Dalībnieks:Dainis|Dainis]] ([[Dalībnieka diskusija:Dainis|diskusija]]) 2024. gada 25. aprīlis, plkst. 20.41 (EEST)</text>
      <sha1>hcas9or7kfr1zi5g5htzh6862djnbwp</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kristofs Frīdrihs fon der Ostenzakens</title>
    <ns>0</ns>
    <id>568870</id>
    <revision>
      <id>4047901</id>
      <parentid>4042006</parentid>
      <timestamp>2024-04-25T19:20:03Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2422" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
| vārds = Kristofs Frīdrihs fon der Ostenzakens
| vārds_orig = ''Christoph Friedrich von der Osten-Sacken''
| attēls = Osten-sacken_earl_v3_p5.png
| att_izmērs = 
| att_nosaukums = 
| dz_dat_alt = ap [[1697]]. gadu
| dz_gads = 
| dz_mēnesis = 
| dz_diena = 
| dz_vieta = [[Kuzemes hercogiste]] (tagad {{vieta|Latvija}})
| m_dat_alt = 
| m_gads = 1759
| m_mēnesis = 11
| m_diena = 24
| m_vieta = 
| dzīves_vieta = 
| pilsonība = 
| tautība = 
| nodarbošanās = [[Muižniecība|muižnieks]], [[politiķis]]
| dzimums = V
| vecāki = tēvs - Fromholds fon der Ostenzakens ([[Snēpele]]s, [[Zūras|Zūru]] un [[Ziemupe]]s muižnieks), māte - Marija Elizabete, dzimusi [[Firksi|Firksa]] no [[Nurmuiža]]s
| brāļi =
| māsas = 
| dzīvesbiedrs = 1) Katrīna, dzimusi [[Korfi|Korfa]] no [[Dāma]]s, 2) Juliana Luīze, dzimusi [[Brinkeni|Brinkena]] no [[Sesile]]s
| bērni = 
| paraksts = 
| piezīmes = 
| kategorijas = 
| citas daļas = 
}}
'''Kristofs Frīdrihs fon der Ostenzakens''' ({{val|de|Christoph Friedrich von der Osten-Sacken}}; dzimis ap [[1697]]. gadu, miris {{dat|1759|11|24}}) bija [[Piltenes bruņniecība|Piltenes apgabala muižnieks]], [[Apriķi|Apriķu muiža]]s īpašnieks, [[Kurzemes hercogiste]]s politiķis no [[Ostenzakeni|Ostenzakenu]] dzimtas.

Studējis [[Frankfurte pie Oderas|Franfurtes pie Oderas]] un [[Leidenes universitāte|Leidenes universitātē]]. No 1721. līdz 1731. gadam — [[Piltenes apgabals|Piltenes apgabala]] [[landrāts]]. 1731. gadā iecelts par Kurzemes hercogistes kancleru. No 1737. līdz 1759. gadam bija hercogistes pagaidu reģents. 1744. gadā kopā ar kancleru Firksu atbalstīja [[Ernsts Johans Bīrons|Ernsta Johana Bīrona]] atgriešanos Kurzemes hercoga tronī. Bez Apriķiem Kristofam Frīdriham fon der Ostenzakenam piederēja [[Dzērves skola|Dzērves muiža]], [[Libiņu muiža]], [[Ziemupe|Ziemupes muiža]], [[Evangas muiža]] un ''Sinten'' muiža. 1748. gadā lika uzcelt [[Ziemupes luterāņu baznīca|Ziemupes baznīcu]]. No 1741. gada finansēja 6 Apriķu draudzes bērnu izglītību.


== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* [https://bbld.de/GND1055605703 Baltiešu biogrāfiskais leksikons digitāli]
{{enciklopēdiju ārējās saites}}
{{cilvēks-aizmetnis}}

{{Autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Ostenzakens, Kristofs Frīdrihs fon der}}
[[Kategorija:Vācbaltieši]]
[[Kategorija:1697. gadā dzimušie]]</text>
      <sha1>2zmrpz9m4o0edtwnd98kax5cy07ojyw</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Sprukstes iela</title>
    <ns>0</ns>
    <id>568880</id>
    <revision>
      <id>4047902</id>
      <parentid>4046086</parentid>
      <timestamp>2024-04-25T19:24:07Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1764" xml:space="preserve">{{Ielas infokaste
|nosaukums        = Sprukstes iela
|attēls           = Sprukstes iela.JPG
|pilsēta lokatīvā = [[Rīga|Rīgā]]
|karte            = 
|pilsēta          = {{Rīga}}
|priekšpilsēta    = [[Ziemeļu rajons (Rīga)|Ziemeļu rajons]]
|apkaime          = [[Čiekurkalns]]
|atklāta          = 
|vēst nosaukumi   = 
|joslu skaits     = 1
|ielas segums     = [[asfaltbetons|asfalts]]
|ielas garums     = 152 m
}}

'''Sprukstes iela''' ir neliela iela [[Rīga|Rīgā]], [[Ziemeļu rajons (Rīga)|Ziemeļu rajona]] [[Čiekurkalns|Čiekurkalna]] apkaimē, līdzās [[Ķīšezers|Ķīšezeram]]. Tā atrodas perpendikulāri [[Viskaļu iela (Rīga)|Viskaļu ielai]], savienojot to ar [[Mailīšu iela|Mailīšu ielu]]. Tās garums ir 152 metri.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://opendata.riga.lv/satiksme.html?file=files/Opendata/Dati%20-%20Excel/Satiksme/Rigas_Ielu_pamatlielumi_01012016.xls|title=Atvērtie dati. Rīgas ielu pamatlielumi|publisher=Rīgas dome|date=01.01.2016|access-date=13.04.2024|archive-date=12.04.2016|archive-url=https://web.archive.org/web/20160412233433/https://opendata.riga.lv/satiksme.html?file=files/Opendata/Dati%20-%20Excel/Satiksme/Rigas_Ielu_pamatlielumi_01012016.xls}}&lt;/ref&gt;

Sprukstes iela nodēvēta tās teritorijas vēsturiskajā nosaukumā, jo 19. gadsimtā un 20. gadsimta sākumā šo [[Džutas manufaktūra]]i piegulošo zemes gabalu dēvēja par Spruksti (arī vācu: ''Ges Sprukste'').

== Ielu savienojumi ==
Sprukstes krustojas ar:
* [[Viskaļu iela (Rīga)|Viskaļu ielu]];
* [[Mailīšu iela|Mailīšu ielu]].

== Skatīt arī ==
* [[Čiekurkalns]]
* [[Ķīšezers]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Rīga-aizmetnis}}
{{Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu S}}

[[Kategorija:Ielas Čiekurkalnā]]</text>
      <sha1>l9z0ucoslf9o78kfd7jtn733p51kwkq</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Albānijas Alpu nacionālais parks</title>
    <ns>0</ns>
    <id>569153</id>
    <revision>
      <id>4047812</id>
      <parentid>4045593</parentid>
      <timestamp>2024-04-25T17:30:33Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* top */sīkumi, replaced: {{cite web → {{tīmekļa atsauce, {{Infobox protected area → {{Aizsargājamas dabas teritorijas infokaste using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="9910" xml:space="preserve">{{izolēts raksts|date=2024. gada aprīlis}}
{{Aizsargājamas dabas teritorijas infokaste
| name = Albānijas Alpu nacionālais parks
| iucn_category = II
| photo = Theth and Theth National Park, Albania 2017.jpg
| photo_caption = [[Teti (ciems)|Teti]] rudenī.
| photo_width = 
| designation = 
| location = [[Škodras ķarka]], [[Kukesi ķarka]]
| nearest_city = [[Koplika]]
| map = Albānija#Eiropa
| relief = 1
| map_caption = Atrašanās vieta Albānijā
| map_width = 
|  latd = 42 |  latm = 23 |  lats = 45 |  latNS = N
| longd = 19 | longm = 46 | longs = 28 | longEW = E
| area = 82 844,65 km²
| established = 2022. gada 26. janvārī&lt;ref name=&quot;Këshilli i Ministrave&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|title= Vendime të miratuara në mbledhjen e Këshillit të Ministrave |url=https://kryeministria.al/newsroom/vendime-te-miratuara-ne-mbledhjen-e-keshillit-te-ministrave-date-26-janar-2022/}}&lt;/ref&gt;
| governing_body = [[Aizsargājamo teritoriju valsts aģentūra (Albānija)|Aizsargājamo teritoriju valsts aģentūra]]
| embedded = 
}}

'''Albānijas Alpu nacionālais parks''' ({{val|sq|Parku Kombëtar „Alpet e Shqipërisë“}}) ir lielākais [[nacionālais parks]] [[Albānija|Albānijā]]. 2022. gadā izveidotais parks atrodas Albānijas ziemeļos, un tā platība ir 8844,65 hektāri.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://akzm.gov.al/parku-kombetar-i-alpeve/|title=Parku Kombëtar i Alpeve - AKZM|website=Agjensia Kombëtare e Zonave të Mbrojtura|access-date=2024-02-23|language=sq}}&lt;/ref&gt; Ievērojamākā kalnu grēda ir [[Ziemeļalbānijas Alpi|Albānijas Alpi]] (saukti arī par Nolādētajiem kalniem), kas ir arī iekļauta parka nosaukumā. Šeit atrodas lielākā daļa Albānijas virsotņu, kas pārsniedz 2000 m, tostarp [[Dināru kalniene|Dināru]] augstākā virsotne [[Jezerca]]. Pārsvarā dominē augsts reljefs, tomēr sastopami arī [[Ledājs|ledāji]], [[ieleja]]s, [[upe]]s, [[Kalns|kalni]], [[Ūdenskritums|ūdenskritumi]], blīvi [[Mežs|meži]] un vairāki atsevišķi klinšu veidojumi. Parkā atrodamas grūti pieejamas teritorijas, kurās saglabājusies neskarta [[ekosistēma]]. Parks izveidots, lai aizsargātu dažādas ekosistēmas un [[Bioloģiskā daudzveidība|bioloģisko daudzveidību]], kā arī reģiona kultūrvēsturisko mantojumu. Reģions ir atzīts arī par [[Putniem nozīmīgā vieta|putniem]] un [[Augiem nozīmīgā vieta|augiem]] nozīmīgu vietu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://datazone.birdlife.org/site/factsheet/thethi-iba-albania|title=Thethi|last=[[BirdLife International]]|website=datazone.birdlife.org|language=English}}&lt;/ref&gt;

Parks ziemeļos robežojas ar [[Melnkalne|Melnkalni]], bet dienvidos atrodas [[Nikaju-Merturu reģionālais dabas parks]].

Parks tika izveidots, apvienojot Teti nacionālo parku ({{val|sq|Parku Kombëtar i Thethit}}), Valbonas ielejas nacionālo parku un Gaši dabas rezervātu. Teti nacionālais parks tika izveidots 1966. gadā,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.mjedisi.gov.al/files/userfiles/widgets_zonat_e_mbr/RRJETI_I_ZONAVE_TE_MBROJTURA_NE_SHQIPERI_MARS-20141.pdf|title=RRJETI I ZONAVE TË MBROJTURA NË SHQIPËRI|website=mjedisi.gov.al|language=sq}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Thethi-Guide&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.thethi-guide.com/index.php?option=com_content&amp;view=article&amp;id=75%3Ahistoria-e-parkut-kombetare-theth&amp;catid=39%3Ainfo&amp;lang=sq|title=Historia e Parkut Kombetar Theth|last=Thethi-Guide|access-date=28 July 2010|language=sq}}&lt;/ref&gt; aptverot lielu daļu Šalas ielejas 2630 hektāru platībā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.researchgate.net/publication/270050073|title=Thethi &amp; Valbona Valley National Parks, and Gashi River Strict Nature Reserve Management Plan|website=researchgate.net|language=English}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.planifikimi.gov.al/sites/default/files/Draft%20Raporti%20Paraprak%20i%20VSM%20PINS%20Bregdeti.pdf|title=Vlerësimi Strategjik Mjedisor për Planin e Integruar Ndersektorial te Bregdetit|website=planifikimi.gov.al|language=sq|access-date={{dat|2024|04|17||bez}}|archive-date={{dat|2017|10|28||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20171028093305/http://www.planifikimi.gov.al/sites/default/files/Draft%20Raporti%20Paraprak%20i%20VSM%20PINS%20Bregdeti.pdf}}&lt;/ref&gt; Valbonas ielejas nacionālais parks tika izveidots 1996. gadā. 2017. gadā Teta tika pasludināta par aizsargājamu vēsturisko centru.&lt;ref name=&quot;Albanian National Agency of Tourism&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.akt.gov.al/natyra/item.php?id=31&amp;lang=2|title=Valbona Valley National Park|last=Albānijas tūrisma valsts aģentūra|access-date=28 July 2010|language=sq}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://portals.iucn.org/library/sites/library/files/documents/2011-014.pdf|title=Important Plant Areas of the south and east Mediterranean region|last=[[IUCN]], [[World Wide Fund for Nature]], [[Plantlife]]|website=portals.iucn.org|language=English}}&lt;/ref&gt;
ag
[[Teti (ciems)|Teti]] ciems plešas pāri [[Šala (upe)|Šalas]] ielejai, un to no četrām pusēm ieskauj vairāki divtūkstošnieki, piemēram, Radohina rietumos, Arapi un Popluka ziemeļos un [[Jezerca]] austrumos. Kalnu taka pa 1795 metru augsto Valbonas pāreju ved uz Valbonas ielejas nacionālo parku. Tāpat kā lielākajā daļā Albānijas Alpu, parkā dominē [[kaļķakmens]] un [[Dolomīts|dolomīta]] ieži, un tajā ir redzamas galvenās [[Karsta process|karsta]] iezīmes, piemēram, Grunas kanjons un Arapi dienvidu nogāze, kas tiek uzskatīta par [[Balkānu pussala|Balkānu]] augstāko klinšu virsmu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.dav-augsburg.de/component/edocman/?task=document.viewdoc&amp;id=57&amp;Itemid=0|title=Maja e Arapit, Geoquest Kletterführer|website=dav-augsburg.de|language=German|access-date={{dat|2024|04|17||bez}}|archive-date={{dat|2015|02|20||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20150220223935/http://www.dav-augsburg.de/component/edocman/?task=document.viewdoc&amp;id=57&amp;Itemid=0}}&lt;/ref&gt;

== Flora ==
Neskatoties uz ierobežoto platību, parks izceļas ar ļoti daudzveidīgu [[Flora|floru]] — no 1500 līdz 1650 [[Augi|augu]] sugām, no kurām 70 sugas ir [[Izmirstošas sugas|apdraudētas]].&lt;ref name=&quot;flora&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.bashkiashkoder.gov.al/web/vsm_per_ppv_shkoder_final_823.pdf|title=VLERËSIMI STRATEGJIK MJEDISOR P.P.V. BASHKIA SHKODËR|website=bashkiashkoder.gov.al|pages=118–119|language=sq|access-date={{dat|2024|04|17||bez}}|archive-date={{dat|2020|09|28||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20200928225422/http://www.bashkiashkoder.gov.al/web/vsm_per_ppv_shkoder_final_823.pdf}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|last=Rudolf Abraham|title=The Peaks of the Balkans Trail: Montenegro, Albania and Kosovo|date=30 November 2017|publisher=Cicerone Press Limited, 2017|isbn=9781783625550|page=27|url=https://books.google.com/books?id=kGs2DwAAQBAJ&amp;q=valbona+nationalpark+european+green+belt&amp;pg=PA23}}&lt;/ref&gt; Teti ir daļa no lielas neskartas ekosistēmas. [[Bioģeogrāfija|Bioģeogrāfiski]] parkā atrodas Dināru kalnu jauktie meži, [[Palearktika]]s mēreno platlapju un jaukto mežu [[bioma]]s. Parkā ir trīs veidu meži. No 600 līdz 800 metru augstumam aug [[Ozoli|ozolu]] meži, kur dominē [[Austrijas ozols]], [[austrumu skābardis]], [[skābaržlapu ostrija]], [[parastais kizils|kizils]] un [[mannas osis]].&lt;ref name=&quot;flora&quot; /&gt; No 900 līdz 1900 metriem aug [[Dižskābarži|dižskābarža]] meži ar [[Eiropas dižskābardis|parasto dižskābardi]], [[Sudrabegle|sudrabeglēm]] un [[Kalnu kļava|kalnu kļavām]].&lt;ref name=&quot;flora&quot; /&gt; No 1900 līdz 2300 metriem alpīnajā zonā raksturīgi [[Lakstaugs|lakstaugi]] un [[Krūms|krūmi]], no kuriem visievērojamākie ir [[kadiķi]]s un [[Vītoli|vītols]]. Starp svarīgākajiem šī stāva augiem ir [[augstkalnu skarene]], [[Alpu miķelīte]], [[Āboliņi|āboliņš]] un [[ragainais vanagnadziņš]].&lt;ref name=&quot;flora&quot; /&gt;

== Fauna ==
Parka sauszemes teritorijā reģistrētas tikai 20 [[Zīdītāji|zīdītāju]] sugas.&lt;ref name=&quot;fauna&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.bashkiashkoder.gov.al/web/vsm_per_ppv_shkoder_final_823.pdf|title=VLERËSIMI STRATEGJIK MJEDISOR P.P.V. BASHKIA SHKODËR|website=bashkiashkoder.gov.al|pages=118–120|language=sq|access-date={{dat|2024|04|17||bez}}|archive-date={{dat|2020|09|28||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20200928225422/http://www.bashkiashkoder.gov.al/web/vsm_per_ppv_shkoder_final_823.pdf}}&lt;/ref&gt; Parkā mīt lieli zīdītāji, piemēram, [[brūnais lācis]], [[stirna]]s, [[ģemze]]s, kā arī retas vai apdraudētas sugas, piemēram, [[pelēkais vilks]], [[Eirāzijas lūsis|lūsis]] un [[savvaļas kaza]].&lt;ref name=&quot;fauna&quot; /&gt; Ir novērotas 50 [[Putni|putnu]] sugas, piemēram, [[Klinšu ērglis|zelta ērglis]], [[mazais piekūns]], [[dzilnītis]], [[sarkanrīklīte]], [[melnais mežastrazds]], [[brūnā čakste]], [[mednis]] un [[klinšu irbe]].&lt;ref name=&quot;fauna&quot; /&gt; Bargo ziemu dēļ parkā ir maz rāpuļu un abinieku sugu. Parkā dzīvo 10 [[Rāpuļi|rāpuļu]] sugas un 8 [[Abinieki|abinieku]] sugas, tostarp [[Alpu salamandra]], [[parastā varde]], [[Alpu tritons]] un [[taimiņš]].&lt;ref name=&quot;fauna&quot; /&gt;

== Galerija ==
&lt;gallery widths=&quot;200&quot; heights=&quot;185&quot; mode=&quot;packed&quot;&gt;
Attēls:Qender_Theth,_Albania_-_panoramio_-_Petrit_Gjeçaj_(8).jpg|alt=The Tulipa albanica is an endemic species in the Albanian Alps| [[Ziemeļalbānijas Alpi|Albānijas Alpiem]] endēmiskā suga ''Tulipa albanica''
Attēls:Thethi.jpg|alt=Arapi, the country's longest horizontal cave is located beneath the wall| Arapi, Albānijā garākā horizontālā [[ala]] atrodas zem sienas
Attēls:Kanioni_i_Gruanasit,_Theth_(1).jpg|alt=Grunas Canyon has vast carbon formations|Grunas kanjonā ir plaši [[Ogleklis|oglekļa]] veidojumi
&lt;/gallery&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

[[Kategorija:Albānijas nacionālie parki]]</text>
      <sha1>idqflovkae2rua85prkb7db59pio33s</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Džutas manufaktūra</title>
    <ns>0</ns>
    <id>569349</id>
    <revision>
      <id>4047646</id>
      <parentid>4047645</parentid>
      <timestamp>2024-04-25T12:05:43Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bikandr</username>
        <id>109007</id>
      </contributor>
      <minor />
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="27446" xml:space="preserve">{{coord|56|59|33|N|24|11|11|E|display=title|region:LV_type:landmark}}

[[Attēls:Skice Džutas manufaktūras ēkai adresē Ezermalas iela 6k2.png|thumb|250px|Skice Džutas manufaktūras administrācijas ēkai ar arku, tagadējā Ezermalas ielā 6k2 (arhitekts Heinrihs Šēls)]]

[[Attēls: Džutas manufaktūras teritorija Čiekurkalna apkārtnes kartē (1922.-1926.g.).png|thumb|250px|Džutas manufaktūras teritorija Čiekurkalna apkārtnes kartē (1922.-1926.g.)]]

[[Attēls:Перекресток - panoramio (4).jpg|thumb|250px|Ezermalas un Viskaļu ielu krustojums, kur redzama Džutas manufaktūras administrācijas ēka, tagadējā Ezermalas iela 6k2 (2010.g.))]]

'''Džutas manufaktūra''' jeb '''Linu un''' '''džutas manufaktūra''' bija viena no lielākajām un modernākajām [[Tekstilrūpniecība|tekstilrūpnīcām]] Rīgā 19.gadsimta beigās - 20.gadsimta sākumā, taču tā pastāvēja vien 15 gadus (no 1899.-1914.gadam). Rūpnīcas ēku komplekss atradās Rīgā, [[Ezermalas iela (Rīga)|Ezermalas ielas]] sākumposmā.

Rūpnīcā ražoja [[Sējas lini|linu]] dziju un [[Džuta|džutas]] maisus, kurus eksportēja uz Krieviju. Taču darba apstākļi bija smagi un alga ļoti maza. Vairāk nekā trīs ceturtdaļas no Džutas manufaktūras darbiniekiem bija sievietes. 1899.gada maijā viņas arī aizsāka vēlāk plaši zināmo Rīgas jeb Džutas dumpi, kas ilga gandrīz trīs nedēļas, līdz to beidzot vardarbīgi apspieda ar armijas palīdzību .&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.citariga.lv/lat/ciekurkalns/rupnieciba/linu-un-dzutas-manufaktura/|title=Čiekurkalns. Rūpniecība. Linu un džutas manufaktūra|publisher=Cita Rīga|date=20.04.2024}}&lt;/ref&gt;

Mūsdienās daļā rūpnīcas ēku atrodas [[Rīgas Tehniskā universitāte|Rīgas Tehniskās universitātes]] Mašīnzinību, transporta un aeronautikas fakultāte, bet daļa tiek iznomāta uzņēmumiem.

== Vēsture ==

==== Džutas manufaktūras darbības periods (1899.g.-1914.g.) ====
1898.gada 27.februārī, [[Sanktpēterburga|Sanktpēterburgā]] tika apstiprināta uzņēmuma ''Akciju sabiedrība Linu un džutas manufaktūra'' dibināšana (krievu: ''Акціонернаго общества льняной и джутовой мануфактуръ''; vācu: ''Aktien-Gesellschaft für Flachs und Jute-Manufaktur'').&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:681369{{!}}article:DIVL30|title=Внутренние дела. Петербургъ, 21 марта.|publisher=Рижский вестник, Nr.67|date=23.03.1898|access-date=23.04.2024|archive-date=11.11.2021|archive-url=https://web.archive.org/web/20211111135823/http://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:681369{{!}}article:DIVL30}}&lt;/ref&gt; Uzņēmuma sākotnējais kapitāls bija 2 miljoni rubļu, kas tika sadalīts 4 000 akciju daļās. Vēlāk, 1912.gadā, to palielināja līdz 2.65 miljoniem rubļu.

&lt;gallery&gt;
Attēls:Акция АО Льняной и джутовой мануфактур.jpg|Džutas manufaktūras akciju sertifikāts ar nominālvērtību 100 rubļi

Attēls:Izraksts no Džutas manufaktūras statūtiem (1913).jpg|Izraksts no Džutas manufaktūras statūtiem (1913.g.)
&lt;/gallery&gt;

Uzņēmuma plānos bija izveidot tekstilrūpnīcu grupu linu, kaņepju, džutas un līdzīgu materiālu  mehāniskai apstrādei, maisu un citu izstrādājumu ražošanai, kā arī šo preču tirdzniecībai. Grupas ietvaros plānoja uzcelt rūpnīcu ne tikai Rīgā, bet arī [[Varšava|Varšavā]]. Tomēr Rīgas rūpnīcu plānoja uzbūvēt kā vislielāko; tās darbībai atvēlēja vislielāko pamatkapitāla daļu - 1.3 miljonus rubļu.&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:681371{{!}}article:DIVL92|title=Отдѣлъ торговый и экономическій|publisher=Рижский вестник, Nr.68|date=24.03.1898|access-date=23.04.2024|archive-date=11.11.2021|archive-url=https://web.archive.org/web/20211111135823/http://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:681371{{!}}article:DIVL92}}&lt;/ref&gt; Rūpnīcas vajadzībām tika plānots iegādāties ap 0.5 km2 lielu zemes īpašumu pie [[Ķīšezers|Ķīšezera]], kas tolaik daļēji piederēja Rīgas pilsētas inženierim [[Ādolfs Agte|Ādolfam Agtem]] ([[Jaunā muiža (Čiekurkalns)|Jaunās muižas]] teritorijā) un daļēji - kādam Vulmeringa kungam. Vieta izvēlēta, jo atradās netālu no preču stacijas Šķirotava (tagadējā [[Čiekurkalns (stacija)|Čiekurkalna stacija]]), kas bija pieturas punkts 1899.gadā uzceltajā [[Dzelzceļa līnija Rīga—Pleskava|dzelzceļa līnijā Rīga - Pleskava]]. &lt;ref name=&quot;:2&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:681257{{!}}article:DIVL45|title=Городской дневдцкъ|publisher=Рижский вестник, Nr.267|date=04.12.1897|access-date=23.04.2024|archive-date=11.11.2021|archive-url=https://web.archive.org/web/20211111135823/http://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:681257{{!}}article:DIVL45}}&lt;/ref&gt;

Rīga tika noteikta arī par uzņēmuma administratīvo pārvaldi.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt; Uzņēmuma sākotnējā vadībā no Rīgas puses ierindojās bankas nams ''Mirjams un Smoļans'' (krievu: ''Мирамъ и Смоліанъ''), bet no [[Lodza|Lodzas]] puses - baņķieris [[Maksimilians Goldfeders]] (poļu: ''Maksymilian Goldfeder'') un rūpniecības uzņēmējs [[Julius Karols Kunitzers]] (poļu: ''Juliusz Karol Kunitzer).'' Par rūpnīcas vadošo tehniķi iecēla profesoru Pfulu, kas pazīstams kā autoritāte džutas ražošanā. &lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt;

Džutas manufaktūras ēkas uzceltas ap 1898.gadu. Administrācijas ēku, kas atrodas tagadējā Ezermalas ielā 6k2, projektējis pazīstamais Rīgas pilsētas arhitekts [[Heinrihs Šēls]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://web.archive.org/web/20240424163313/https://scontent.frix7-1.fna.fbcdn.net/v/t39.30808-6/439900210_8227168577335358_2570088600853200393_n.jpg?_nc_cat=110&amp;ccb=1-7&amp;_nc_sid=5f2048&amp;_nc_ohc=u0dUCB1WaWwAb6qygPQ&amp;_nc_ht=scontent.frix7-1.fna&amp;oh=00_AfCdKdJcRFnb0xfU1doJKmnsWAyINTvQUQoWVgsyJiuSlQ&amp;oe=662EEC7A|title=Wayback Machine|website=web.archive.org|access-date=2024-04-24|date=2024-04-24}}&lt;/ref&gt;, savukārt ražošanas ēkas - mehāniskās tehnoloģijas profesors [[Edmunds Pfūls]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://rigaspieminekli.lv/?lapa=arhiv&amp;grupa=notikumi&amp;id=71|title=Pabeigta divu ievērojamu rīdzinieku un viņu piederīgo kapa pieminekļa restaurācija un kapavietas sakārtošana|publisher=Rīgas pieminekļu aģentūra|date=18.08.2020}}&lt;/ref&gt;

&lt;gallery&gt;

Attēls:Džutas manufaktūras administrācijas ēka ar ieejas arku, tagadējā Ezermalas ielā 6k2 (1950-tie gadi).png|Džutas manufaktūras administrācijas ēka ar ieejas arku, tagadējā Ezermalas ielā 6k2 (1950-tie gadi)

Attēls:Ēka ar arku Džutas manufaktūras teritorijā (1927.g.).png|Džutas manufaktūras administrācijas ēka ar arku (1927.g., fotogrāfs [[Nikolajs Hercbergs]]), tagadējā Ezermalas ielā 6k2

Attēls:Džutas manufaktūras ēka pēc strādnieku dumpja (1900.g.).png|Skats uz Džutas manufaktūras ieejas puses ēkām (20.gs. sākums), pie tagadējās Ezermalas un Viskaļu ielas krustojuma

Attēls:Džutas manufaktūras drupas (1927.g.).png|Izpostītās Džutas manufaktūras ēkas (1927.g., fotogrāfs [[Nikolajs Hercbergs]])

Attēls:Džutas manufaktūras ēku kompleksa teritorija (1927.g., fotogrāfs Nikolajs Hercbergs).png|Džutas manufaktūras ēku kompleksa teritorija (1927.g., fotogrāfs Nikolajs Hercbergs)

Attēls:Skats aiz Džutas manufaktūras ieejas ēkas (1927.g., fotogrāfs Nikolajs Hercbergs).png|Skats aiz Džutas manufaktūras ieejas ēkas (1927.g., fotogrāfs Nikolajs Hercbergs)

Attēls:Dzīvojamā ēka Džutas manufaktūras teritorijā (1927.g.).png|Dzīvojamā ēka Džutas manufaktūras teritorijā, tagadējā Ezermalas ielā 6 (1927.g., fotogrāfs Nikolajs Hercbergs). Mūsdienās ēka ir grausta statusā.

Attēls:Džutas manufaktūras ieejas puses ēkas pie tagadējās Ezermalas un Viskaļu ielu krustojuma (1927.g., fotogrāfs Nikolajs Hercbergs).png|Džutas manufaktūras ieejas puses ēkas pie tagadējās Ezermalas un Viskaļu ielu krustojuma (1927.g., fotogrāfs Nikolajs Hercbergs)

Attēls:Skats uz daļu no Džutas manufaktūras ieejas ēkām ar tolaik vēl saglabājušos arku (1972.g.).png|Skats uz Džutas manufaktūras ieejas puses ēkām pie tagadējās Ezermalas un Viskaļu ielas krustojuma ar tolaik vēl saglabājušos arku (1972.g.)

&lt;/gallery&gt;

Ražošanu Džutas manufaktūra uzsāka 1899.gada februārī. Tās darbībai bija iegādātas modernākās vērpšanas iekārtas. Rūpnīcā ražoja [[Sējas lini|linu]] dziju un [[Džuta|džutas]] maisus, kā arī krāsainus galdautus un grīdsegas, kurus eksportēja uz Krieviju. Tajā bija nodarbināti 600 - 700 darbinieku, no kuriem ap trīs ceturtdaļas bija sievietes.&lt;ref name=&quot;:8&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:263140{{!}}article:DIVL231|title=Strādnieku cīņas Rīgā|last=Ziemelis|first=S.|publisher=Cīņa, Nr.115|date=19.05.1959|access-date=23.04.2024|archive-date=11.11.2021|archive-url=https://web.archive.org/web/20211111135823/http://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:263140{{!}}article:DIVL231}}&lt;/ref&gt; &lt;ref name=&quot;:6&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:277974{{!}}article:DIVL70|title=Rīgas strādnieku dumpis 1899.gadā|publisher=Padomju Latvija, Nr.28|date=11.09.1940|access-date=23.04.2024|archive-date=11.11.2021|archive-url=https://web.archive.org/web/20211111135823/http://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:277974{{!}}article:DIVL70}}&lt;/ref&gt;

Darba apstākļi Džutas manufaktūrā bija smagi un alga ļoti maza, kā rezultātā 1899.gada maijā rūpnīcas darbinieki, galvenokārt sievietes, uzsāka streiku un vēlak devās protesta gājienā, izraisot sadursmes ar policiju, kurās iesaistījās arī citi strādnieki. Dumpis ieilga teju trīs nedēļu garumā, līdz to beidzot vardarbīgi apspieda ar armijas palīdzību.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; Tomēr Džutas dumpis nebija pēdējā Rīgas strādnieku sacelšanās; gluži pretēji, šie notikumi vēlāk bija kā ierosme arī vairāku citus strādnieku protestiem, līdz tie kulminēja [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905.gada revolūcijā.]]

1901.gadā Džutas manufaktūras vadība no Rīgas puses -  bankas nams ''Mirjams un Smoļans'' - bankrotē, kā rezultātā uzņēmums nespēj pilnībā veikt saistošos norēķinus. Tā laika uzņēmuma bilancē uzņēmuma aktīvi ierakstīti 2 899 tūkstošu rubļu vērtībā, savukārt saistības - 3 224 tūkstošu vērtībā, uzrādot 324 tūkstošu rubļu deficītu. Bez obligāciju turētājiem (ar kopējo obligāciju parādu 1 250 tūkstoši rubļu) lielākie uzņēmuma kreditori ir sekojoši: valsts banka (380 tūkstoši rubļu), [[Rīgas biržas banka|Rīgas Biržas banka]] (445 tūkstoši rubļu), [[Rīgas pilsētas Komercbanka]] (248 tūkstoši rubļu),  [[Rīgas pilsētas diskonta banka|Rīgas pilsētas Diskonta banka]] (231 tūkstotis rubļu), Ziemeļvācijas aušanas kombināts (185 tūkstoši rubļu), kā arī Lodzas tirdzniecības bankas Varšavas filiāle (86 tūkstoši rubļu). Par jauno Džutas manufaktūras vadību 1902.gadā tika iecelti: P. A. Švarcs (Rīgas Biržas bankas direktors), Jūliuss I. Vogelzangs (Fogelzangs), Zviedrijas pilsonis A. A. Larsons (Rīgas Biržas bankas komitejas loceklis), A. fon Kulbergs, R. R. fon Bungners ([[Rīgas Politehniskais institūts (1896—1918)|Rīgas Politehniskā institūta]] profesors), M. G. Laskijs un A. K. fon Hubenets (vācu: ''A. K.'' ''von Hübbenet'').&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:678482{{!}}article:DIVL104|title=Отдѣлъ торговый и экономическій|publisher=Рижский вестник, Nr.67|date=21.03.1902|access-date=23.04.2024|archive-date=11.11.2021|archive-url=https://web.archive.org/web/20211111135823/http://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:678482{{!}}article:DIVL104}}&lt;/ref&gt; 

[[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā uzņēmums beidza pastāvēt un rūpnīcas iekārtas tika aizvestas uz Krieviju.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

==== Otrā pasaules kara periods ====
[[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, Vācijas okupācijas periodā, bijušās rūpnīcas teritorijā izveidoja [[Hidroplāns|hidroplānu]] lidlauku. Lidlaukā atradās garnizons, remonta un tehniskie angāri, degvielas un smērvielu noliktavas, kā arī neliela slimnīca.

==== Latvijas PSR periods ====
Kopš 1952./1953. gada bijušās rūpnīcas teritorijā iekārtoja PSRS Bruņoto spēku Ģenerālštāba pārcelto Jūras karaspēka aviācijas sakaru skolu (vēlāk - [[Jēkaba Alkšņa Rīgas Kara aviācijas augstākā inženieru skola]]). Skola teritorijā pastāvēja līdz 1993.gadam. 

Zināms, ka 1969. gada 5. maijā Ezermalas ielā 2 tika atklāta piemiņas plāksne ar uzrakstu ''Linu un džutas manufaktūrai''.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

==== Mūsdienas ====
1993.gadā daļā bijušās rūpnīcas ēku izvietoja Rīgas Tehniskās universitātes Mašīnzinību, transporta un aeronautikas fakultāti, kuras tā izmanto līdz pat mūsdienām. Citas ēkas tiek iznomātas uzņēmumiem.

2016.gada decembrī Džutas manufaktūras galvenā administrācijas ēka ar zemi (tagadējā Ezermalas iela 6k2) tika pārdota par EUR 96 440. 2021.gadā tā tika pārdota vēlreiz, taču nu jau par pusi zemāku cenu - par EUR 55 000.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.city24.lv/real-estate/commercials-for-sale/riga-mezaparks-ezermalas-iela/3515286|title=Pārdod komercplatību, Ezermalas iela 6k2|publisher=City24.lv|access-date=21.04.2024}}&lt;/ref&gt; &lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://data.gov.lv/dati/lv/dataset/nekustama-ipasuma-tirgus-datu-bazes-atvertie-dati|title=Nekustamā īpašuma tirgus datu bāzes atvērtie dati|publisher=Valsts zemes dienests|access-date=21.04.2024}}&lt;/ref&gt; 2021.gada ēkas pārdošanas sludinājumā minēts tehniskās pārbaudes atzinums, ka ēkas pamati un sienas ir labā stāvoklī, ļaujot to rekonstruēt, taču ēku atļauts arī nojaukt, tās vietā uzceļot maksimāli 6 stāvu augstu ēku.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ss.lv/msg/lv/real-estate/premises/buildings-and-complexes/riga/mezhapark/bxicni.html|title=Telpas / Celtnes un kompleksi / Rīga / Mežaparks / Pārdod: Investīciju objekts - ēka rekonstrukcijai / būvniecībai. ss.lv|publisher=SS.lv|access-date=24.04.2024}}&lt;/ref&gt;

== Džutas dumpis ==

==== Sociāldemokrātisko ideju izplatība strādnieku vidū 19.gadsimta beigās ====
19.gadsimta beigās Rīga bija izveidojusies par nozīmīgu industriālo centru. Tā bija viena no lielākajām industriālajām pilsētām [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijā]] - gan pēc strādnieku skaita (lielā mērā viesstrādnieku dēļ), gan pēc saražotās produkcijas apjoma. Ap 1900.gadu Rīgā bija ~ 44 000 strādnieku, kas bija daudzkārt vairāk nekā kaimiņu pilsētās Tallinā un Viļņā. Šajā laikā Rīgas strādnieki deva ap 75% no visa Latvijas rūpniecības snieguma.&lt;ref name=&quot;:3&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:153274{{!}}article:DIVL765|title=Revolūcija, kas satricināja Rīgu|last=Nagle|first=Gunita|publisher=Latvija Amerikā, Nr.4 (pārpublicēts no Diena)|date=22.01.2005|access-date=23.04.2024|archive-date=11.11.2021|archive-url=https://web.archive.org/web/20211111135823/http://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:153274{{!}}article:DIVL765}}&lt;/ref&gt; 

Neraugoties uz strādnieku augsto pienesumu tautsaimniecībā, tiem pieškirtās algas bija zemas un darba apstākļi nereti bija grūti izciešami, kas savukārt veicināja [[Sociāldemokrātija|sociāldemokrātiskās idoloģijas]] strauju izplatību. Strādnieki Rīgā bija labi izglītoti, sevišķi salīdzinājumā ar Krievijas vidējiem rādītājiem, un, sociāldemokrātiskās strāvas ietekmē, kļuva arī labi organizēti.&lt;ref name=&quot;:3&quot; /&gt; 1890-tajos gados Latvijā tika nodibināti pirmie strādnieku pašizglītības jeb [[Marksisms|marksistiskie]] pulciņi - galvenokārt Liepājā un Rīgā. Viens no aktīvākajiem darboņiem šajā kustībā bija būvstrādnieks, vēlak [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905.gada revolucionārs]] [[Jānis Driega]]. Idejas izplatījās arī caur dažādām biedrībām, kā arī caur presi. Toreizējā [[Jaunā strāva|Jaunās strāvas]] aģitācijas laikrakstā ''[[Dienas Lapa|Dienas lapa]]'' tika publicēts arī populārais [[Augusts Bēbelis|F. Augusta Bēbeļa]] 1879.gada darbs ''Sieviete un sociālisms'' (vācu: ''Die Frau und der Sozialismus''), kurā izvirzītas idejas par sieviešu [[Emancipācija|emancipācijas]] lomu kā risinājumu industrializētās sabiedrības ekspluatācijas problēmai.&lt;ref name=&quot;:4&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:11046{{!}}article:DIVL102|title=Latviešu sociāldemokrātiskās strādnieku partijas dibināšanas atcere|last=Zars|first=J.|publisher=Brīvība, Nr.6|date=01.08.1954|access-date=23.04.2024|archive-date=11.11.2021|archive-url=https://web.archive.org/web/20211111135823/http://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:11046{{!}}article:DIVL102}}&lt;/ref&gt;  Iespējams pieņemt, ka Bēbeļa darbā paustās idejas veicināja sieviešu aktivitāti sociāldemokrātijas kustībā, tostarp arī sieviešu - Rīgas strādnieču vidū.

==== Džutas dumpis 1899.gada maijā ====
Džutas manufaktūra darbību uzsāk 1899.gada februāra beigās.&lt;ref name=&quot;:8&quot; /&gt; Lai arī moderni aprīkota, tā netika vadīta moderno sociālisma ideju garā. Rūpnīcā valdīja tipiski tā laika darba apstākļi, taču tās darbiniekiem bija jo sevišķi zemas algas, salīdzinājumā ar citām rūpnīcām. Rūpnīcā nodarbinātie sākotnēji bija nolīgti par 35 kapeikām dienā, taču administrācija solīja algu paaugstināt līdz 50 kapeikām dienā.&lt;ref name=&quot;:8&quot; /&gt; &lt;ref name=&quot;:7&quot; /&gt;  Tomēr, ilgi negaidot, jau 1899.gada 1.martā Džutas manufaktūras darbinieki (kas bija galvenokārt sievietes) uzsāka streiku, pieprasot gan solīto algas palielinājumu, gan protestējot pret administrācijas ierosinājumu pagarināt darba laiku, tomēr rezultātu neguva.&lt;ref name=&quot;:6&quot; /&gt; 

Nedaudz vēlāk, 15.aprīlī Rīgas strādnieku komiteja pilsētas fabrikās strādnieku vidū lielā skaitā izplatīja uzaicinājumu atzīmēt strādnieku solidaritātes svētkus - 1.maiju. To izplatīja gan latviešu, gan krievu, gan leišu, gan arī vācu valodās. Fabriku administrācijas ir informētas un ir sagatavojušās arī nemieriem, jo 1899.gada sākumā lielākajā daļā Rīgas fabriku valdīja saspīlēta gaisotne starp strādniekiem un administrāciju; te atbalsojās plašie Krievijas strādnieku nemieri. Tiek informēta policija, kas jau plāno katram gadījumam piesaistīt arī spēkus no armijas.&lt;ref name=&quot;:6&quot; /&gt; 

Pienākot strādnieku svētkiem, 1.maijā Džutas manufaktūras darbinieki uzsāka jau otro streiku.&lt;ref name=&quot;:7&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:312291{{!}}article:DIVL93|title=Pirmā junda|publisher=Rīgas Balss, Nr.114|date=16.05.1959|access-date=23.04.2024|archive-date=11.11.2021|archive-url=https://web.archive.org/web/20211111135823/http://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:312291{{!}}article:DIVL93}}&lt;/ref&gt; Streikā piedalījās visi 600-700 fabrikas darbinieki, piecas dienas pēc kārtas ierodoties darbā un izsakot savas prasības. &lt;ref name=&quot;:6&quot; /&gt; &lt;ref name=&quot;:7&quot; /&gt; Taču administrācija pieprasīja streiku pārtraukt un visiem darbiniekiem 5.maijā ierasties darbā, draudot ar atlaišanu un norādot, ka algas varēs saņemt tikai fabrikā līdz plkst.10 no rīta, bet pēc tam jau tikai vairs policijas iecirknī. Darbinieku prasības arī šoreiz netika uzklausītas, tādēļ 5.maijā devās demonstratīvā gājienā pie Vidzemes gubernatora, lai iesniegtu sūdzību par administrācijas patvarībām. Gājienu pie [[Aleksandra vārti|Aleksandra vārtiem]] (kas toreiz atradās pie Aleksandra viadukta jeb tagadējā [[Gaisa tilts (Rīga)|Gaisa tilta]]) apturēja policija. Policija bija savākusi vairākas zaldātu rotas, jo nojauta, ka gājiena turpināšanās varētu sacelt plašākus strādnieku protestus, ko būtu jau grūtāk apturēt.&lt;ref name=&quot;:9&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:263140{{!}}article:DIVL231|title=Strādnieku cīņas Rīgā|last=Ziemelis|first=S.|publisher=Cīņa, Nr.115|date=19.05.1959|access-date=23.04.2024|archive-date=11.11.2021|archive-url=https://web.archive.org/web/20211111135823/http://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:263140{{!}}article:DIVL231}}&lt;/ref&gt; 

Rezultātā, zaldāti aptuveni 200 sieviešu sadzina pie vārtiem blakusesošajā Aleksandra dārzā, ap kuru bija augsta dēļu sēta. Policijas darbinieki aizturētajām arī sāka atņemt algas grāmatiņas, neizsniedzot pretī pases, jo bija paredzēts viņas izsūtīt. Tuvojās vakars, un ap plkst.6 mājup no darba devās darbinieki no vagonu rūpnīcas ''Fēnikss'' (vēlāk - ''[[Rīgas vagonbūves rūpnīca]]''), kā arī citi strādnieki no tuvējām rūpnīcām. Varmācīgā sieviešu aizturēšana un netaisnīgā izrēķināšanās strādniekus saniknoja, jo aizturēto vidū bija arī strādnieku māsas, sievas un meitas. Strādnieki pieprasīja sievietes atbrīvot, taču policija atbildēja ar šāvieniem, divus strādniekus ievainojot. Uz to atbildot, strādnieki salauza Aleksandra dārza sētu un centās atbrīvot sagūstītās sievietes, raidot policistu un zaldātu virzienā  lērumu akmeņu, koku un pudeļu. Policisti un zaldāti turpretī laida šāviņus - gan no dārza puses, gan no nama otrā stāva logiem, un lika ugunsdzēsējiem apliet pūli ar ūdeni. Klāt nāca arvien vairāk strādnieku un bruņoto papildspēku; cīņa aprima tikai nākošās dienas rīta pusē.&lt;ref name=&quot;:7&quot; /&gt; &lt;ref name=&quot;:9&quot; /&gt; &lt;ref name=&quot;:5&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:485741{{!}}article:DIVL524|title=Rīgas (Džutas) dumpim - 105|last=Rūja|first=Valdis|publisher=Latvijas Vēstnesis, Nr.71|date=06.05.2004|access-date=23.04.2024|archive-date=11.11.2021|archive-url=https://web.archive.org/web/20211111135823/http://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:485741{{!}}article:DIVL524}}&lt;/ref&gt; 

Arī nākošajās cīņa turpinājās, pievienojoties vairākiem citiem strādniekiem. 6. un 7.maijā, strādnieki aplenca arī 2.policijas iecirkni [[Matīsa iela (Rīga)|Matīsa ielā]], kur bija ieslodzīti desmitiem protestētāju. Strādnieki arī izdemolēja vairāku fabriku kantorus. 10.maijā sāka streikot arī Pārdaugavas strādnieki; līdz 12.maijam Pārdaugavā darbu bija spiestas pārtraukt 22 fabrikas. Strādnieku protesti un sadursmes ar policiju un armiju paplašinājās, turpinoties līdz 18. maijam, līdz beidzot tika vardarbīgi apspiesti.  &lt;ref name=&quot;:7&quot; /&gt; &lt;ref name=&quot;:9&quot; /&gt;   

Lēsts, ka sadursmēs iesaistījās aptuveni 1 000 strādnieku un vairāk nekā 1 000 kareivju no trīs Vjazmas pulka bataljoniem (citos avotos minēts - 6 000 kareivju).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.zudusilatvija.lv/objects/object/27969/|title=Rīga. Brīvības iela 198|publisher=Zudusī Latvija|date=19.04.2024}}&lt;/ref&gt; &lt;ref name=&quot;:9&quot; /&gt; Sadursmju rezultātā gāja bojā 11 cilvēki, to vidū vagonu rūpnīcas ''Fēnikss'' darbinieki Ādams Kalniņš, Juris Karulis, Jānis Saliņš un Kārlis Voldiņš, kā arī Džutas manufaktūras darbiniece Lavīze Kārkliņa. Nogalināto vidū bija arī kāds zēns, kas strādāja sakņu dārziņā, ar durkli nodurta veca sieviete, kas palīdzēja kādam ievainotam strādniekam. Vairāki desmiti tika ievainoti, pēc reportieru liecībām - &quot;ar durkli galvā&quot;, &quot;ar lodi krūtīs&quot;. Ievainoto vidū bija darbinieki no Rīgas čuguna lietuves ''Felzers'', Bartuševiča čugunlietuves, poligrāfijas iekārtu Pirvica mašīnbūves rūpnīcas, metālapstrādes rūpnīcas ''Etna'', u.c. rūpnīcām. Tāpat ievainoti tika arī mierīgi garāmgājēji. &lt;ref name=&quot;:9&quot; /&gt; &lt;ref name=&quot;:5&quot; /&gt;   

Kopumā Džutas dumpī piedalījās vairāk nekā 12 000 strādnieku no 41 uzņēmuma (citos avotos minēts - 20 000 strādnieku)&lt;ref name=&quot;:9&quot; /&gt; &lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://tezaurs.lv/mwe:393003|title=Rīgas dumpis|publisher=Latvijas Enciklopēdija. 1.–5. Rīga, Valērija Belokoņa izdevniecība, 2002.–2009.|access-date=19.04.2024}}&lt;/ref&gt;, tostarp ap 600-700 darbiniekiem no Džutas manufaktūras.&lt;ref name=&quot;:4&quot; /&gt; Tiek uzskatīts, ka šī bija pirmā reize, kad Rīgā notikusi strādnieku masu apšaušana.&lt;ref name=&quot;:6&quot; /&gt; Dumpim nebija nedz vadošas organizācijas, nedz noteikta cīņas plāna, vien vētrainajās sadursmju dienās [[Rīgas Politehniskais institūts (1896—1918)|Rīgas Politehniskā institūta studenti]], sociāldemokrātiskā pulciņa biedri, izdeva uzsaukumu ar [[Rīgas strādnieku komiteja|Rīgas strādnieku komitejas]] parakstu, aicinot arī citus uz plašu streiku ar ekonomiskām prasībām, taču tas nespēja cīņai piešķirt organizētāku raksturu. Taču Džutas dumpja notikumi atbalsojās arī citur Latvijā. Maija vidū streikos Liepājā (kas toreiz bija otra lielākā industriālā pilsēta Latvijā pēc Rīgas) piedalījās ap 6 000 strādnieku un 15 000 demonstrantu, savukārt maija beigās streiki notika arī Ventspilī. &lt;ref name=&quot;:9&quot; /&gt;  

Par Džutas dumpi rakstīja arī tā laika vācu, franču un angļu prese &lt;ref name=&quot;:5&quot; /&gt;, kā arī tas vēlāk attēlots 1956.gada Rīgas Kinostudijas filmā ''[[Kā gulbji balti padebeši iet (filma)|Kā gulbji balti padebeši iet]]''.

== Skatīt arī ==

* [[Jēkaba Alkšņa Rīgas Kara aviācijas augstākā inženieru skola]]

== Ārējās saites ==

* [https://wikimapia.org/#lang=en&amp;lat=56.994963&amp;lon=24.194341&amp;z=15&amp;m=w&amp;show=/1753932/Former-Jute-Factory Džutas manufaktūras vēsturiskās teritorijas atrašanās vieta portālā Wikimapia]
* [https://replay.lsm.lv/lv/ieraksts/ltv/266618/ielas-garuma-dzutas-viskalu-un-krustabaznicas-ielas LTV1 raidījuma &quot;Ielas garumā&quot; ieraksts &quot;Džutas, Viskaļu un Krustabaznīcas ielas&quot; (00:50 - 06:59)]
* [https://replay.lsm.lv/lv/ieraksts/ltv/109344/adreses-kad-necils-top-par-ekskluzivu-bet-ekskluzivs-par-necilu LTV1 raidījuma &quot;Adreses&quot; ieraksts &quot;Kad necils top par ekskluzīvu, bet ekskluzīvs – par necilu&quot; (09:10 - 15:36; 20:11 - 25:40)]
* [https://scontent.frix7-1.fna.fbcdn.net/v/t39.30808-6/347438224_277290134870140_3984146125882361988_n.jpg?_nc_cat=109&amp;_nc_cb=99be929b-713f6db7&amp;ccb=1-7&amp;_nc_sid=5f2048&amp;_nc_ohc=RCRDRdpt7RcAb6SmlzS&amp;_nc_ht=scontent.frix7-1.fna&amp;oh=00_AfAuEK90oJQa35l55RAcaDzUWoy3OQd1I8kjp_Q5Gzrm_g&amp;oe=662FFB41 Džutas manufaktūras fabrikas kopskats ar strādniekiem 1917.gada 1.maijā uzņemtā fotogrāfijā]

== Atsauces ==
&lt;references /&gt;

{{Lielie uzņēmumi Latvijā}}

[[Kategorija:Bijušās rūpnīcas Latvijā]]
[[Kategorija:Čiekurkalns]]</text>
      <sha1>jexzbph7nnr2cfz2m1c01jaw5gznef5</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4047647</id>
      <parentid>4047646</parentid>
      <timestamp>2024-04-25T12:07:27Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bikandr</username>
        <id>109007</id>
      </contributor>
      <minor />
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="27532" xml:space="preserve">{{coord|56|59|33|N|24|11|11|E|display=title|region:LV_type:landmark}}

[[Attēls:Skice Džutas manufaktūras ēkai adresē Ezermalas iela 6k2.png|thumb|250px|Skice Džutas manufaktūras administrācijas ēkai ar arku, tagadējā Ezermalas ielā 6k2 (arhitekts Heinrihs Šēls)]]

[[Attēls: Džutas manufaktūras teritorija Čiekurkalna apkārtnes kartē (1922.-1926.g.).png|thumb|250px|Džutas manufaktūras teritorija Čiekurkalna apkārtnes kartē (1922.-1926.g.)]]

[[Attēls:Перекресток - panoramio (4).jpg|thumb|250px|Ezermalas un Viskaļu ielu krustojums, kur redzama Džutas manufaktūras administrācijas ēka, tagadējā Ezermalas iela 6k2 (2010.g.))]]

'''Džutas manufaktūra''' jeb '''Linu un''' '''džutas manufaktūra''' bija viena no lielākajām un modernākajām [[Tekstilrūpniecība|tekstilrūpnīcām]] Rīgā 19.gadsimta beigās - 20.gadsimta sākumā, taču tā pastāvēja vien 15 gadus (no 1899.-1914.gadam). Rūpnīcas ēku komplekss atradās Rīgā, [[Ezermalas iela (Rīga)|Ezermalas ielas]] sākumposmā.

Rūpnīcā ražoja [[Sējas lini|linu]] dziju un [[Džuta|džutas]] maisus, kurus eksportēja uz Krieviju. Taču darba apstākļi bija smagi un alga ļoti maza. Vairāk nekā trīs ceturtdaļas no Džutas manufaktūras darbiniekiem bija sievietes. 1899.gada maijā viņas arī aizsāka vēlāk plaši zināmo Rīgas jeb Džutas dumpi, kas ilga gandrīz trīs nedēļas, līdz to beidzot vardarbīgi apspieda ar armijas palīdzību .&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.citariga.lv/lat/ciekurkalns/rupnieciba/linu-un-dzutas-manufaktura/|title=Čiekurkalns. Rūpniecība. Linu un džutas manufaktūra|publisher=Cita Rīga|date=20.04.2024}}&lt;/ref&gt;

Mūsdienās daļā rūpnīcas ēku atrodas [[Rīgas Tehniskā universitāte|Rīgas Tehniskās universitātes]] Mašīnzinību, transporta un aeronautikas fakultāte, bet daļa tiek iznomāta uzņēmumiem.

== Vēsture ==

==== Džutas manufaktūras darbības periods (1899.g.-1914.g.) ====
1898.gada 27.februārī, [[Sanktpēterburga|Sanktpēterburgā]] tika apstiprināta uzņēmuma ''Akciju sabiedrība Linu un džutas manufaktūra'' dibināšana (krievu: ''Акціонернаго общества льняной и джутовой мануфактуръ''; vācu: ''Aktien-Gesellschaft für Flachs und Jute-Manufaktur'').&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:681369{{!}}article:DIVL30|title=Внутренние дела. Петербургъ, 21 марта.|publisher=Рижский вестник, Nr.67|date=23.03.1898|access-date=23.04.2024|archive-date=11.11.2021|archive-url=https://web.archive.org/web/20211111135823/http://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:681369{{!}}article:DIVL30}}&lt;/ref&gt; Uzņēmuma sākotnējais kapitāls bija 2 miljoni rubļu, kas tika sadalīts 4 000 akciju daļās. Vēlāk, 1912.gadā, kapitālu palielināja līdz 2.65 miljoniem rubļu, kas tika sadalīts 26 528 akciju daļās, katru nosakot 100 rubļu vērtībā.

&lt;gallery&gt;
Attēls:Акция АО Льняной и джутовой мануфактур.jpg|Džutas manufaktūras akciju sertifikāts ar nominālvērtību 100 rubļi

Attēls:Izraksts no Džutas manufaktūras statūtiem (1913).jpg|Izraksts no Džutas manufaktūras statūtiem (1913.g.)
&lt;/gallery&gt;

Uzņēmuma plānos bija izveidot tekstilrūpnīcu grupu linu, kaņepju, džutas un līdzīgu materiālu  mehāniskai apstrādei, maisu un citu izstrādājumu ražošanai, kā arī šo preču tirdzniecībai. Grupas ietvaros plānoja uzcelt rūpnīcu ne tikai Rīgā, bet arī [[Varšava|Varšavā]]. Tomēr Rīgas rūpnīcu plānoja uzbūvēt kā vislielāko; tās darbībai atvēlēja vislielāko pamatkapitāla daļu - 1.3 miljonus rubļu.&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:681371{{!}}article:DIVL92|title=Отдѣлъ торговый и экономическій|publisher=Рижский вестник, Nr.68|date=24.03.1898|access-date=23.04.2024|archive-date=11.11.2021|archive-url=https://web.archive.org/web/20211111135823/http://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:681371{{!}}article:DIVL92}}&lt;/ref&gt; Rūpnīcas vajadzībām tika plānots iegādāties ap 0.5 km2 lielu zemes īpašumu pie [[Ķīšezers|Ķīšezera]], kas tolaik daļēji piederēja Rīgas pilsētas inženierim [[Ādolfs Agte|Ādolfam Agtem]] ([[Jaunā muiža (Čiekurkalns)|Jaunās muižas]] teritorijā) un daļēji - kādam Vulmeringa kungam. Vieta izvēlēta, jo atradās netālu no preču stacijas Šķirotava (tagadējā [[Čiekurkalns (stacija)|Čiekurkalna stacija]]), kas bija pieturas punkts 1899.gadā uzceltajā [[Dzelzceļa līnija Rīga—Pleskava|dzelzceļa līnijā Rīga - Pleskava]]. &lt;ref name=&quot;:2&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:681257{{!}}article:DIVL45|title=Городской дневдцкъ|publisher=Рижский вестник, Nr.267|date=04.12.1897|access-date=23.04.2024|archive-date=11.11.2021|archive-url=https://web.archive.org/web/20211111135823/http://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:681257{{!}}article:DIVL45}}&lt;/ref&gt;

Rīga tika noteikta arī par uzņēmuma administratīvo pārvaldi.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt; Uzņēmuma sākotnējā vadībā no Rīgas puses ierindojās bankas nams ''Mirjams un Smoļans'' (krievu: ''Мирамъ и Смоліанъ''), bet no [[Lodza|Lodzas]] puses - baņķieris [[Maksimilians Goldfeders]] (poļu: ''Maksymilian Goldfeder'') un rūpniecības uzņēmējs [[Julius Karols Kunitzers]] (poļu: ''Juliusz Karol Kunitzer).'' Par rūpnīcas vadošo tehniķi iecēla profesoru Pfulu, kas pazīstams kā autoritāte džutas ražošanā. &lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt;

Džutas manufaktūras ēkas uzceltas ap 1898.gadu. Administrācijas ēku, kas atrodas tagadējā Ezermalas ielā 6k2, projektējis pazīstamais Rīgas pilsētas arhitekts [[Heinrihs Šēls]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://web.archive.org/web/20240424163313/https://scontent.frix7-1.fna.fbcdn.net/v/t39.30808-6/439900210_8227168577335358_2570088600853200393_n.jpg?_nc_cat=110&amp;ccb=1-7&amp;_nc_sid=5f2048&amp;_nc_ohc=u0dUCB1WaWwAb6qygPQ&amp;_nc_ht=scontent.frix7-1.fna&amp;oh=00_AfCdKdJcRFnb0xfU1doJKmnsWAyINTvQUQoWVgsyJiuSlQ&amp;oe=662EEC7A|title=Wayback Machine|website=web.archive.org|access-date=2024-04-24|date=2024-04-24}}&lt;/ref&gt;, savukārt ražošanas ēkas - mehāniskās tehnoloģijas profesors [[Edmunds Pfūls]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://rigaspieminekli.lv/?lapa=arhiv&amp;grupa=notikumi&amp;id=71|title=Pabeigta divu ievērojamu rīdzinieku un viņu piederīgo kapa pieminekļa restaurācija un kapavietas sakārtošana|publisher=Rīgas pieminekļu aģentūra|date=18.08.2020}}&lt;/ref&gt;

&lt;gallery&gt;

Attēls:Džutas manufaktūras administrācijas ēka ar ieejas arku, tagadējā Ezermalas ielā 6k2 (1950-tie gadi).png|Džutas manufaktūras administrācijas ēka ar ieejas arku, tagadējā Ezermalas ielā 6k2 (1950-tie gadi)

Attēls:Ēka ar arku Džutas manufaktūras teritorijā (1927.g.).png|Džutas manufaktūras administrācijas ēka ar arku (1927.g., fotogrāfs [[Nikolajs Hercbergs]]), tagadējā Ezermalas ielā 6k2

Attēls:Džutas manufaktūras ēka pēc strādnieku dumpja (1900.g.).png|Skats uz Džutas manufaktūras ieejas puses ēkām (20.gs. sākums), pie tagadējās Ezermalas un Viskaļu ielas krustojuma

Attēls:Džutas manufaktūras drupas (1927.g.).png|Izpostītās Džutas manufaktūras ēkas (1927.g., fotogrāfs [[Nikolajs Hercbergs]])

Attēls:Džutas manufaktūras ēku kompleksa teritorija (1927.g., fotogrāfs Nikolajs Hercbergs).png|Džutas manufaktūras ēku kompleksa teritorija (1927.g., fotogrāfs Nikolajs Hercbergs)

Attēls:Skats aiz Džutas manufaktūras ieejas ēkas (1927.g., fotogrāfs Nikolajs Hercbergs).png|Skats aiz Džutas manufaktūras ieejas ēkas (1927.g., fotogrāfs Nikolajs Hercbergs)

Attēls:Dzīvojamā ēka Džutas manufaktūras teritorijā (1927.g.).png|Dzīvojamā ēka Džutas manufaktūras teritorijā, tagadējā Ezermalas ielā 6 (1927.g., fotogrāfs Nikolajs Hercbergs). Mūsdienās ēka ir grausta statusā.

Attēls:Džutas manufaktūras ieejas puses ēkas pie tagadējās Ezermalas un Viskaļu ielu krustojuma (1927.g., fotogrāfs Nikolajs Hercbergs).png|Džutas manufaktūras ieejas puses ēkas pie tagadējās Ezermalas un Viskaļu ielu krustojuma (1927.g., fotogrāfs Nikolajs Hercbergs)

Attēls:Skats uz daļu no Džutas manufaktūras ieejas ēkām ar tolaik vēl saglabājušos arku (1972.g.).png|Skats uz Džutas manufaktūras ieejas puses ēkām pie tagadējās Ezermalas un Viskaļu ielas krustojuma ar tolaik vēl saglabājušos arku (1972.g.)

&lt;/gallery&gt;

Ražošanu Džutas manufaktūra uzsāka 1899.gada februārī. Tās darbībai bija iegādātas modernākās vērpšanas iekārtas. Rūpnīcā ražoja [[Sējas lini|linu]] dziju un [[Džuta|džutas]] maisus, kā arī krāsainus galdautus un grīdsegas, kurus eksportēja uz Krieviju. Tajā bija nodarbināti 600 - 700 darbinieku, no kuriem ap trīs ceturtdaļas bija sievietes.&lt;ref name=&quot;:8&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:263140{{!}}article:DIVL231|title=Strādnieku cīņas Rīgā|last=Ziemelis|first=S.|publisher=Cīņa, Nr.115|date=19.05.1959|access-date=23.04.2024|archive-date=11.11.2021|archive-url=https://web.archive.org/web/20211111135823/http://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:263140{{!}}article:DIVL231}}&lt;/ref&gt; &lt;ref name=&quot;:6&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:277974{{!}}article:DIVL70|title=Rīgas strādnieku dumpis 1899.gadā|publisher=Padomju Latvija, Nr.28|date=11.09.1940|access-date=23.04.2024|archive-date=11.11.2021|archive-url=https://web.archive.org/web/20211111135823/http://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:277974{{!}}article:DIVL70}}&lt;/ref&gt;

Darba apstākļi Džutas manufaktūrā bija smagi un alga ļoti maza, kā rezultātā 1899.gada maijā rūpnīcas darbinieki, galvenokārt sievietes, uzsāka streiku un vēlak devās protesta gājienā, izraisot sadursmes ar policiju, kurās iesaistījās arī citi strādnieki. Dumpis ieilga teju trīs nedēļu garumā, līdz to beidzot vardarbīgi apspieda ar armijas palīdzību.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; Tomēr Džutas dumpis nebija pēdējā Rīgas strādnieku sacelšanās; gluži pretēji, šie notikumi vēlāk bija kā ierosme arī vairāku citus strādnieku protestiem, līdz tie kulminēja [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905.gada revolūcijā.]]

1901.gadā Džutas manufaktūras vadība no Rīgas puses -  bankas nams ''Mirjams un Smoļans'' - bankrotē, kā rezultātā uzņēmums nespēj pilnībā veikt saistošos norēķinus. Tā laika uzņēmuma bilancē uzņēmuma aktīvi ierakstīti 2 899 tūkstošu rubļu vērtībā, savukārt saistības - 3 224 tūkstošu vērtībā, uzrādot 324 tūkstošu rubļu deficītu. Bez obligāciju turētājiem (ar kopējo obligāciju parādu 1 250 tūkstoši rubļu) lielākie uzņēmuma kreditori ir sekojoši: valsts banka (380 tūkstoši rubļu), [[Rīgas biržas banka|Rīgas Biržas banka]] (445 tūkstoši rubļu), [[Rīgas pilsētas Komercbanka]] (248 tūkstoši rubļu),  [[Rīgas pilsētas diskonta banka|Rīgas pilsētas Diskonta banka]] (231 tūkstotis rubļu), Ziemeļvācijas aušanas kombināts (185 tūkstoši rubļu), kā arī Lodzas tirdzniecības bankas Varšavas filiāle (86 tūkstoši rubļu). Par jauno Džutas manufaktūras vadību 1902.gadā tika iecelti: P. A. Švarcs (Rīgas Biržas bankas direktors), Jūliuss I. Vogelzangs (Fogelzangs), Zviedrijas pilsonis A. A. Larsons (Rīgas Biržas bankas komitejas loceklis), A. fon Kulbergs, R. R. fon Bungners ([[Rīgas Politehniskais institūts (1896—1918)|Rīgas Politehniskā institūta]] profesors), M. G. Laskijs un A. K. fon Hubenets (vācu: ''A. K.'' ''von Hübbenet'').&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:678482{{!}}article:DIVL104|title=Отдѣлъ торговый и экономическій|publisher=Рижский вестник, Nr.67|date=21.03.1902|access-date=23.04.2024|archive-date=11.11.2021|archive-url=https://web.archive.org/web/20211111135823/http://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:678482{{!}}article:DIVL104}}&lt;/ref&gt; 

[[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā uzņēmums beidza pastāvēt un rūpnīcas iekārtas tika aizvestas uz Krieviju.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

==== Otrā pasaules kara periods ====
[[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, Vācijas okupācijas periodā, bijušās rūpnīcas teritorijā izveidoja [[Hidroplāns|hidroplānu]] lidlauku. Lidlaukā atradās garnizons, remonta un tehniskie angāri, degvielas un smērvielu noliktavas, kā arī neliela slimnīca.

==== Latvijas PSR periods ====
Kopš 1952./1953. gada bijušās rūpnīcas teritorijā iekārtoja PSRS Bruņoto spēku Ģenerālštāba pārcelto Jūras karaspēka aviācijas sakaru skolu (vēlāk - [[Jēkaba Alkšņa Rīgas Kara aviācijas augstākā inženieru skola]]). Skola teritorijā pastāvēja līdz 1993.gadam. 

Zināms, ka 1969. gada 5. maijā Ezermalas ielā 2 tika atklāta piemiņas plāksne ar uzrakstu ''Linu un džutas manufaktūrai''.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

==== Mūsdienas ====
1993.gadā daļā bijušās rūpnīcas ēku izvietoja Rīgas Tehniskās universitātes Mašīnzinību, transporta un aeronautikas fakultāti, kuras tā izmanto līdz pat mūsdienām. Citas ēkas tiek iznomātas uzņēmumiem.

2016.gada decembrī Džutas manufaktūras galvenā administrācijas ēka ar zemi (tagadējā Ezermalas iela 6k2) tika pārdota par EUR 96 440. 2021.gadā tā tika pārdota vēlreiz, taču nu jau par pusi zemāku cenu - par EUR 55 000.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.city24.lv/real-estate/commercials-for-sale/riga-mezaparks-ezermalas-iela/3515286|title=Pārdod komercplatību, Ezermalas iela 6k2|publisher=City24.lv|access-date=21.04.2024}}&lt;/ref&gt; &lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://data.gov.lv/dati/lv/dataset/nekustama-ipasuma-tirgus-datu-bazes-atvertie-dati|title=Nekustamā īpašuma tirgus datu bāzes atvērtie dati|publisher=Valsts zemes dienests|access-date=21.04.2024}}&lt;/ref&gt; 2021.gada ēkas pārdošanas sludinājumā minēts tehniskās pārbaudes atzinums, ka ēkas pamati un sienas ir labā stāvoklī, ļaujot to rekonstruēt, taču ēku atļauts arī nojaukt, tās vietā uzceļot maksimāli 6 stāvu augstu ēku.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ss.lv/msg/lv/real-estate/premises/buildings-and-complexes/riga/mezhapark/bxicni.html|title=Telpas / Celtnes un kompleksi / Rīga / Mežaparks / Pārdod: Investīciju objekts - ēka rekonstrukcijai / būvniecībai. ss.lv|publisher=SS.lv|access-date=24.04.2024}}&lt;/ref&gt;

== Džutas dumpis ==

==== Sociāldemokrātisko ideju izplatība strādnieku vidū 19.gadsimta beigās ====
19.gadsimta beigās Rīga bija izveidojusies par nozīmīgu industriālo centru. Tā bija viena no lielākajām industriālajām pilsētām [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijā]] - gan pēc strādnieku skaita (lielā mērā viesstrādnieku dēļ), gan pēc saražotās produkcijas apjoma. Ap 1900.gadu Rīgā bija ~ 44 000 strādnieku, kas bija daudzkārt vairāk nekā kaimiņu pilsētās Tallinā un Viļņā. Šajā laikā Rīgas strādnieki deva ap 75% no visa Latvijas rūpniecības snieguma.&lt;ref name=&quot;:3&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:153274{{!}}article:DIVL765|title=Revolūcija, kas satricināja Rīgu|last=Nagle|first=Gunita|publisher=Latvija Amerikā, Nr.4 (pārpublicēts no Diena)|date=22.01.2005|access-date=23.04.2024|archive-date=11.11.2021|archive-url=https://web.archive.org/web/20211111135823/http://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:153274{{!}}article:DIVL765}}&lt;/ref&gt; 

Neraugoties uz strādnieku augsto pienesumu tautsaimniecībā, tiem pieškirtās algas bija zemas un darba apstākļi nereti bija grūti izciešami, kas savukārt veicināja [[Sociāldemokrātija|sociāldemokrātiskās idoloģijas]] strauju izplatību. Strādnieki Rīgā bija labi izglītoti, sevišķi salīdzinājumā ar Krievijas vidējiem rādītājiem, un, sociāldemokrātiskās strāvas ietekmē, kļuva arī labi organizēti.&lt;ref name=&quot;:3&quot; /&gt; 1890-tajos gados Latvijā tika nodibināti pirmie strādnieku pašizglītības jeb [[Marksisms|marksistiskie]] pulciņi - galvenokārt Liepājā un Rīgā. Viens no aktīvākajiem darboņiem šajā kustībā bija būvstrādnieks, vēlak [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905.gada revolucionārs]] [[Jānis Driega]]. Idejas izplatījās arī caur dažādām biedrībām, kā arī caur presi. Toreizējā [[Jaunā strāva|Jaunās strāvas]] aģitācijas laikrakstā ''[[Dienas Lapa|Dienas lapa]]'' tika publicēts arī populārais [[Augusts Bēbelis|F. Augusta Bēbeļa]] 1879.gada darbs ''Sieviete un sociālisms'' (vācu: ''Die Frau und der Sozialismus''), kurā izvirzītas idejas par sieviešu [[Emancipācija|emancipācijas]] lomu kā risinājumu industrializētās sabiedrības ekspluatācijas problēmai.&lt;ref name=&quot;:4&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:11046{{!}}article:DIVL102|title=Latviešu sociāldemokrātiskās strādnieku partijas dibināšanas atcere|last=Zars|first=J.|publisher=Brīvība, Nr.6|date=01.08.1954|access-date=23.04.2024|archive-date=11.11.2021|archive-url=https://web.archive.org/web/20211111135823/http://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:11046{{!}}article:DIVL102}}&lt;/ref&gt;  Iespējams pieņemt, ka Bēbeļa darbā paustās idejas veicināja sieviešu aktivitāti sociāldemokrātijas kustībā, tostarp arī sieviešu - Rīgas strādnieču vidū.

==== Džutas dumpis 1899.gada maijā ====
Džutas manufaktūra darbību uzsāk 1899.gada februāra beigās.&lt;ref name=&quot;:8&quot; /&gt; Lai arī moderni aprīkota, tā netika vadīta moderno sociālisma ideju garā. Rūpnīcā valdīja tipiski tā laika darba apstākļi, taču tās darbiniekiem bija jo sevišķi zemas algas, salīdzinājumā ar citām rūpnīcām. Rūpnīcā nodarbinātie sākotnēji bija nolīgti par 35 kapeikām dienā, taču administrācija solīja algu paaugstināt līdz 50 kapeikām dienā.&lt;ref name=&quot;:8&quot; /&gt; &lt;ref name=&quot;:7&quot; /&gt;  Tomēr, ilgi negaidot, jau 1899.gada 1.martā Džutas manufaktūras darbinieki (kas bija galvenokārt sievietes) uzsāka streiku, pieprasot gan solīto algas palielinājumu, gan protestējot pret administrācijas ierosinājumu pagarināt darba laiku, tomēr rezultātu neguva.&lt;ref name=&quot;:6&quot; /&gt; 

Nedaudz vēlāk, 15.aprīlī Rīgas strādnieku komiteja pilsētas fabrikās strādnieku vidū lielā skaitā izplatīja uzaicinājumu atzīmēt strādnieku solidaritātes svētkus - 1.maiju. To izplatīja gan latviešu, gan krievu, gan leišu, gan arī vācu valodās. Fabriku administrācijas ir informētas un ir sagatavojušās arī nemieriem, jo 1899.gada sākumā lielākajā daļā Rīgas fabriku valdīja saspīlēta gaisotne starp strādniekiem un administrāciju; te atbalsojās plašie Krievijas strādnieku nemieri. Tiek informēta policija, kas jau plāno katram gadījumam piesaistīt arī spēkus no armijas.&lt;ref name=&quot;:6&quot; /&gt; 

Pienākot strādnieku svētkiem, 1.maijā Džutas manufaktūras darbinieki uzsāka jau otro streiku.&lt;ref name=&quot;:7&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:312291{{!}}article:DIVL93|title=Pirmā junda|publisher=Rīgas Balss, Nr.114|date=16.05.1959|access-date=23.04.2024|archive-date=11.11.2021|archive-url=https://web.archive.org/web/20211111135823/http://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:312291{{!}}article:DIVL93}}&lt;/ref&gt; Streikā piedalījās visi 600-700 fabrikas darbinieki, piecas dienas pēc kārtas ierodoties darbā un izsakot savas prasības. &lt;ref name=&quot;:6&quot; /&gt; &lt;ref name=&quot;:7&quot; /&gt; Taču administrācija pieprasīja streiku pārtraukt un visiem darbiniekiem 5.maijā ierasties darbā, draudot ar atlaišanu un norādot, ka algas varēs saņemt tikai fabrikā līdz plkst.10 no rīta, bet pēc tam jau tikai vairs policijas iecirknī. Darbinieku prasības arī šoreiz netika uzklausītas, tādēļ 5.maijā devās demonstratīvā gājienā pie Vidzemes gubernatora, lai iesniegtu sūdzību par administrācijas patvarībām. Gājienu pie [[Aleksandra vārti|Aleksandra vārtiem]] (kas toreiz atradās pie Aleksandra viadukta jeb tagadējā [[Gaisa tilts (Rīga)|Gaisa tilta]]) apturēja policija. Policija bija savākusi vairākas zaldātu rotas, jo nojauta, ka gājiena turpināšanās varētu sacelt plašākus strādnieku protestus, ko būtu jau grūtāk apturēt.&lt;ref name=&quot;:9&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:263140{{!}}article:DIVL231|title=Strādnieku cīņas Rīgā|last=Ziemelis|first=S.|publisher=Cīņa, Nr.115|date=19.05.1959|access-date=23.04.2024|archive-date=11.11.2021|archive-url=https://web.archive.org/web/20211111135823/http://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:263140{{!}}article:DIVL231}}&lt;/ref&gt; 

Rezultātā, zaldāti aptuveni 200 sieviešu sadzina pie vārtiem blakusesošajā Aleksandra dārzā, ap kuru bija augsta dēļu sēta. Policijas darbinieki aizturētajām arī sāka atņemt algas grāmatiņas, neizsniedzot pretī pases, jo bija paredzēts viņas izsūtīt. Tuvojās vakars, un ap plkst.6 mājup no darba devās darbinieki no vagonu rūpnīcas ''Fēnikss'' (vēlāk - ''[[Rīgas vagonbūves rūpnīca]]''), kā arī citi strādnieki no tuvējām rūpnīcām. Varmācīgā sieviešu aizturēšana un netaisnīgā izrēķināšanās strādniekus saniknoja, jo aizturēto vidū bija arī strādnieku māsas, sievas un meitas. Strādnieki pieprasīja sievietes atbrīvot, taču policija atbildēja ar šāvieniem, divus strādniekus ievainojot. Uz to atbildot, strādnieki salauza Aleksandra dārza sētu un centās atbrīvot sagūstītās sievietes, raidot policistu un zaldātu virzienā  lērumu akmeņu, koku un pudeļu. Policisti un zaldāti turpretī laida šāviņus - gan no dārza puses, gan no nama otrā stāva logiem, un lika ugunsdzēsējiem apliet pūli ar ūdeni. Klāt nāca arvien vairāk strādnieku un bruņoto papildspēku; cīņa aprima tikai nākošās dienas rīta pusē.&lt;ref name=&quot;:7&quot; /&gt; &lt;ref name=&quot;:9&quot; /&gt; &lt;ref name=&quot;:5&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:485741{{!}}article:DIVL524|title=Rīgas (Džutas) dumpim - 105|last=Rūja|first=Valdis|publisher=Latvijas Vēstnesis, Nr.71|date=06.05.2004|access-date=23.04.2024|archive-date=11.11.2021|archive-url=https://web.archive.org/web/20211111135823/http://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:485741{{!}}article:DIVL524}}&lt;/ref&gt; 

Arī nākošajās cīņa turpinājās, pievienojoties vairākiem citiem strādniekiem. 6. un 7.maijā, strādnieki aplenca arī 2.policijas iecirkni [[Matīsa iela (Rīga)|Matīsa ielā]], kur bija ieslodzīti desmitiem protestētāju. Strādnieki arī izdemolēja vairāku fabriku kantorus. 10.maijā sāka streikot arī Pārdaugavas strādnieki; līdz 12.maijam Pārdaugavā darbu bija spiestas pārtraukt 22 fabrikas. Strādnieku protesti un sadursmes ar policiju un armiju paplašinājās, turpinoties līdz 18. maijam, līdz beidzot tika vardarbīgi apspiesti.  &lt;ref name=&quot;:7&quot; /&gt; &lt;ref name=&quot;:9&quot; /&gt;   

Lēsts, ka sadursmēs iesaistījās aptuveni 1 000 strādnieku un vairāk nekā 1 000 kareivju no trīs Vjazmas pulka bataljoniem (citos avotos minēts - 6 000 kareivju).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.zudusilatvija.lv/objects/object/27969/|title=Rīga. Brīvības iela 198|publisher=Zudusī Latvija|date=19.04.2024}}&lt;/ref&gt; &lt;ref name=&quot;:9&quot; /&gt; Sadursmju rezultātā gāja bojā 11 cilvēki, to vidū vagonu rūpnīcas ''Fēnikss'' darbinieki Ādams Kalniņš, Juris Karulis, Jānis Saliņš un Kārlis Voldiņš, kā arī Džutas manufaktūras darbiniece Lavīze Kārkliņa. Nogalināto vidū bija arī kāds zēns, kas strādāja sakņu dārziņā, ar durkli nodurta veca sieviete, kas palīdzēja kādam ievainotam strādniekam. Vairāki desmiti tika ievainoti, pēc reportieru liecībām - &quot;ar durkli galvā&quot;, &quot;ar lodi krūtīs&quot;. Ievainoto vidū bija darbinieki no Rīgas čuguna lietuves ''Felzers'', Bartuševiča čugunlietuves, poligrāfijas iekārtu Pirvica mašīnbūves rūpnīcas, metālapstrādes rūpnīcas ''Etna'', u.c. rūpnīcām. Tāpat ievainoti tika arī mierīgi garāmgājēji. &lt;ref name=&quot;:9&quot; /&gt; &lt;ref name=&quot;:5&quot; /&gt;   

Kopumā Džutas dumpī piedalījās vairāk nekā 12 000 strādnieku no 41 uzņēmuma (citos avotos minēts - 20 000 strādnieku)&lt;ref name=&quot;:9&quot; /&gt; &lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://tezaurs.lv/mwe:393003|title=Rīgas dumpis|publisher=Latvijas Enciklopēdija. 1.–5. Rīga, Valērija Belokoņa izdevniecība, 2002.–2009.|access-date=19.04.2024}}&lt;/ref&gt;, tostarp ap 600-700 darbiniekiem no Džutas manufaktūras.&lt;ref name=&quot;:4&quot; /&gt; Tiek uzskatīts, ka šī bija pirmā reize, kad Rīgā notikusi strādnieku masu apšaušana.&lt;ref name=&quot;:6&quot; /&gt; Dumpim nebija nedz vadošas organizācijas, nedz noteikta cīņas plāna, vien vētrainajās sadursmju dienās [[Rīgas Politehniskais institūts (1896—1918)|Rīgas Politehniskā institūta studenti]], sociāldemokrātiskā pulciņa biedri, izdeva uzsaukumu ar [[Rīgas strādnieku komiteja|Rīgas strādnieku komitejas]] parakstu, aicinot arī citus uz plašu streiku ar ekonomiskām prasībām, taču tas nespēja cīņai piešķirt organizētāku raksturu. Taču Džutas dumpja notikumi atbalsojās arī citur Latvijā. Maija vidū streikos Liepājā (kas toreiz bija otra lielākā industriālā pilsēta Latvijā pēc Rīgas) piedalījās ap 6 000 strādnieku un 15 000 demonstrantu, savukārt maija beigās streiki notika arī Ventspilī. &lt;ref name=&quot;:9&quot; /&gt;  

Par Džutas dumpi rakstīja arī tā laika vācu, franču un angļu prese &lt;ref name=&quot;:5&quot; /&gt;, kā arī tas vēlāk attēlots 1956.gada Rīgas Kinostudijas filmā ''[[Kā gulbji balti padebeši iet (filma)|Kā gulbji balti padebeši iet]]''.

== Skatīt arī ==

* [[Jēkaba Alkšņa Rīgas Kara aviācijas augstākā inženieru skola]]

== Ārējās saites ==

* [https://wikimapia.org/#lang=en&amp;lat=56.994963&amp;lon=24.194341&amp;z=15&amp;m=w&amp;show=/1753932/Former-Jute-Factory Džutas manufaktūras vēsturiskās teritorijas atrašanās vieta portālā Wikimapia]
* [https://replay.lsm.lv/lv/ieraksts/ltv/266618/ielas-garuma-dzutas-viskalu-un-krustabaznicas-ielas LTV1 raidījuma &quot;Ielas garumā&quot; ieraksts &quot;Džutas, Viskaļu un Krustabaznīcas ielas&quot; (00:50 - 06:59)]
* [https://replay.lsm.lv/lv/ieraksts/ltv/109344/adreses-kad-necils-top-par-ekskluzivu-bet-ekskluzivs-par-necilu LTV1 raidījuma &quot;Adreses&quot; ieraksts &quot;Kad necils top par ekskluzīvu, bet ekskluzīvs – par necilu&quot; (09:10 - 15:36; 20:11 - 25:40)]
* [https://scontent.frix7-1.fna.fbcdn.net/v/t39.30808-6/347438224_277290134870140_3984146125882361988_n.jpg?_nc_cat=109&amp;_nc_cb=99be929b-713f6db7&amp;ccb=1-7&amp;_nc_sid=5f2048&amp;_nc_ohc=RCRDRdpt7RcAb6SmlzS&amp;_nc_ht=scontent.frix7-1.fna&amp;oh=00_AfAuEK90oJQa35l55RAcaDzUWoy3OQd1I8kjp_Q5Gzrm_g&amp;oe=662FFB41 Džutas manufaktūras fabrikas kopskats ar strādniekiem 1917.gada 1.maijā uzņemtā fotogrāfijā]

== Atsauces ==
&lt;references /&gt;

{{Lielie uzņēmumi Latvijā}}

[[Kategorija:Bijušās rūpnīcas Latvijā]]
[[Kategorija:Čiekurkalns]]</text>
      <sha1>kwcjh16x21vz7sjdbtsvdoo2kknxk3e</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4047650</id>
      <parentid>4047647</parentid>
      <timestamp>2024-04-25T12:12:35Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bikandr</username>
        <id>109007</id>
      </contributor>
      <minor />
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="27569" xml:space="preserve">{{coord|56|59|33|N|24|11|11|E|display=title|region:LV_type:landmark}}

[[Attēls:Skice Džutas manufaktūras ēkai adresē Ezermalas iela 6k2.png|thumb|250px|Skice Džutas manufaktūras administrācijas ēkai ar arku, tagadējā Ezermalas ielā 6k2 (arhitekts Heinrihs Šēls)]]

[[Attēls: Džutas manufaktūras teritorija Čiekurkalna apkārtnes kartē (1922.-1926.g.).png|thumb|250px|Džutas manufaktūras teritorija Čiekurkalna apkārtnes kartē (1922.-1926.g.)]]

[[Attēls:Перекресток - panoramio (4).jpg|thumb|250px|Ezermalas un Viskaļu ielu krustojums, kur redzama Džutas manufaktūras administrācijas ēka, tagadējā Ezermalas iela 6k2 (2010.g.))]]

'''Džutas manufaktūra''' jeb '''Linu un''' '''džutas manufaktūra''' bija viena no lielākajām un modernākajām [[Tekstilrūpniecība|tekstilrūpnīcām]] Rīgā 19.gadsimta beigās - 20.gadsimta sākumā, taču tā pastāvēja vien 15 gadus (no 1899.-1914.gadam). Rūpnīcas ēku komplekss atradās Rīgā, [[Ezermalas iela (Rīga)|Ezermalas ielas]] sākumposmā.

Rūpnīcā ražoja [[Sējas lini|linu]] dziju un [[Džuta|džutas]] maisus, kurus eksportēja uz Krieviju. Taču darba apstākļi bija smagi un alga ļoti maza. Vairāk nekā trīs ceturtdaļas no Džutas manufaktūras darbiniekiem bija sievietes. 1899.gada maijā viņas arī aizsāka vēlāk plaši zināmo Rīgas jeb Džutas dumpi, kas ilga gandrīz trīs nedēļas, līdz to beidzot vardarbīgi apspieda ar armijas palīdzību .&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.citariga.lv/lat/ciekurkalns/rupnieciba/linu-un-dzutas-manufaktura/|title=Čiekurkalns. Rūpniecība. Linu un džutas manufaktūra|publisher=Cita Rīga|date=20.04.2024}}&lt;/ref&gt;

Mūsdienās daļā rūpnīcas ēku atrodas [[Rīgas Tehniskā universitāte|Rīgas Tehniskās universitātes]] Mašīnzinību, transporta un aeronautikas fakultāte, bet daļa tiek iznomāta uzņēmumiem.

== Vēsture ==

==== Džutas manufaktūras darbības periods (1899.g.-1914.g.) ====
1898.gada 27.februārī, [[Sanktpēterburga|Sanktpēterburgā]] tika apstiprināta uzņēmuma ''Akciju sabiedrība Linu un džutas manufaktūra'' dibināšana (krievu: ''Акціонернаго общества льняной и джутовой мануфактуръ''; vācu: ''Aktien-Gesellschaft für Flachs und Jute-Manufaktur'').&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:681369{{!}}article:DIVL30|title=Внутренние дела. Петербургъ, 21 марта.|publisher=Рижский вестник, Nr.67|date=23.03.1898|access-date=23.04.2024|archive-date=11.11.2021|archive-url=https://web.archive.org/web/20211111135823/http://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:681369{{!}}article:DIVL30}}&lt;/ref&gt; Uzņēmuma sākotnējais kapitāls bija 2 miljoni rubļu, kas tika sadalīts 4 000 akciju daļās, katru nosakot 500 rubļu vērtībā. Vēlāk, 1912.gadā, kapitālu palielināja līdz 2.65 miljoniem rubļu, kas tika sadalīts 26 528 akciju daļās, katru nosakot 100 rubļu vērtībā.

&lt;gallery&gt;
Attēls:Акция АО Льняной и джутовой мануфактур.jpg|Džutas manufaktūras akciju sertifikāts ar nominālvērtību 100 rubļi

Attēls:Izraksts no Džutas manufaktūras statūtiem (1913).jpg|Izraksts no Džutas manufaktūras statūtiem (1913.g.)
&lt;/gallery&gt;

Uzņēmuma plānos bija izveidot tekstilrūpnīcu grupu linu, kaņepju, džutas un līdzīgu materiālu  mehāniskai apstrādei, maisu un citu izstrādājumu ražošanai, kā arī šo preču tirdzniecībai. Grupas ietvaros plānoja uzcelt rūpnīcu ne tikai Rīgā, bet arī [[Varšava|Varšavā]]. Tomēr Rīgas rūpnīcu plānoja uzbūvēt kā vislielāko; tās darbībai atvēlēja vislielāko pamatkapitāla daļu - 1.3 miljonus rubļu.&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:681371{{!}}article:DIVL92|title=Отдѣлъ торговый и экономическій|publisher=Рижский вестник, Nr.68|date=24.03.1898|access-date=23.04.2024|archive-date=11.11.2021|archive-url=https://web.archive.org/web/20211111135823/http://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:681371{{!}}article:DIVL92}}&lt;/ref&gt; Rūpnīcas vajadzībām tika plānots iegādāties ap 0.5 km2 lielu zemes īpašumu pie [[Ķīšezers|Ķīšezera]], kas tolaik daļēji piederēja Rīgas pilsētas inženierim [[Ādolfs Agte|Ādolfam Agtem]] ([[Jaunā muiža (Čiekurkalns)|Jaunās muižas]] teritorijā) un daļēji - kādam Vulmeringa kungam. Vieta izvēlēta, jo atradās netālu no preču stacijas Šķirotava (tagadējā [[Čiekurkalns (stacija)|Čiekurkalna stacija]]), kas bija pieturas punkts 1899.gadā uzceltajā [[Dzelzceļa līnija Rīga—Pleskava|dzelzceļa līnijā Rīga - Pleskava]]. &lt;ref name=&quot;:2&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:681257{{!}}article:DIVL45|title=Городской дневдцкъ|publisher=Рижский вестник, Nr.267|date=04.12.1897|access-date=23.04.2024|archive-date=11.11.2021|archive-url=https://web.archive.org/web/20211111135823/http://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:681257{{!}}article:DIVL45}}&lt;/ref&gt;

Rīga tika noteikta arī par uzņēmuma administratīvo pārvaldi.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt; Uzņēmuma sākotnējā vadībā no Rīgas puses ierindojās bankas nams ''Mirjams un Smoļans'' (krievu: ''Мирамъ и Смоліанъ''), bet no [[Lodza|Lodzas]] puses - baņķieris [[Maksimilians Goldfeders]] (poļu: ''Maksymilian Goldfeder'') un rūpniecības uzņēmējs [[Julius Karols Kunitzers]] (poļu: ''Juliusz Karol Kunitzer).'' Par rūpnīcas vadošo tehniķi iecēla profesoru Pfulu, kas pazīstams kā autoritāte džutas ražošanā. &lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt;

Džutas manufaktūras ēkas uzceltas ap 1898.gadu. Administrācijas ēku, kas atrodas tagadējā Ezermalas ielā 6k2, projektējis pazīstamais Rīgas pilsētas arhitekts [[Heinrihs Šēls]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://web.archive.org/web/20240424163313/https://scontent.frix7-1.fna.fbcdn.net/v/t39.30808-6/439900210_8227168577335358_2570088600853200393_n.jpg?_nc_cat=110&amp;ccb=1-7&amp;_nc_sid=5f2048&amp;_nc_ohc=u0dUCB1WaWwAb6qygPQ&amp;_nc_ht=scontent.frix7-1.fna&amp;oh=00_AfCdKdJcRFnb0xfU1doJKmnsWAyINTvQUQoWVgsyJiuSlQ&amp;oe=662EEC7A|title=Wayback Machine|website=web.archive.org|access-date=2024-04-24|date=2024-04-24}}&lt;/ref&gt;, savukārt ražošanas ēkas - mehāniskās tehnoloģijas profesors [[Edmunds Pfūls]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://rigaspieminekli.lv/?lapa=arhiv&amp;grupa=notikumi&amp;id=71|title=Pabeigta divu ievērojamu rīdzinieku un viņu piederīgo kapa pieminekļa restaurācija un kapavietas sakārtošana|publisher=Rīgas pieminekļu aģentūra|date=18.08.2020}}&lt;/ref&gt;

&lt;gallery&gt;

Attēls:Džutas manufaktūras administrācijas ēka ar ieejas arku, tagadējā Ezermalas ielā 6k2 (1950-tie gadi).png|Džutas manufaktūras administrācijas ēka ar ieejas arku, tagadējā Ezermalas ielā 6k2 (1950-tie gadi)

Attēls:Ēka ar arku Džutas manufaktūras teritorijā (1927.g.).png|Džutas manufaktūras administrācijas ēka ar arku (1927.g., fotogrāfs [[Nikolajs Hercbergs]]), tagadējā Ezermalas ielā 6k2

Attēls:Džutas manufaktūras ēka pēc strādnieku dumpja (1900.g.).png|Skats uz Džutas manufaktūras ieejas puses ēkām (20.gs. sākums), pie tagadējās Ezermalas un Viskaļu ielas krustojuma

Attēls:Džutas manufaktūras drupas (1927.g.).png|Izpostītās Džutas manufaktūras ēkas (1927.g., fotogrāfs [[Nikolajs Hercbergs]])

Attēls:Džutas manufaktūras ēku kompleksa teritorija (1927.g., fotogrāfs Nikolajs Hercbergs).png|Džutas manufaktūras ēku kompleksa teritorija (1927.g., fotogrāfs Nikolajs Hercbergs)

Attēls:Skats aiz Džutas manufaktūras ieejas ēkas (1927.g., fotogrāfs Nikolajs Hercbergs).png|Skats aiz Džutas manufaktūras ieejas ēkas (1927.g., fotogrāfs Nikolajs Hercbergs)

Attēls:Dzīvojamā ēka Džutas manufaktūras teritorijā (1927.g.).png|Dzīvojamā ēka Džutas manufaktūras teritorijā, tagadējā Ezermalas ielā 6 (1927.g., fotogrāfs Nikolajs Hercbergs). Mūsdienās ēka ir grausta statusā.

Attēls:Džutas manufaktūras ieejas puses ēkas pie tagadējās Ezermalas un Viskaļu ielu krustojuma (1927.g., fotogrāfs Nikolajs Hercbergs).png|Džutas manufaktūras ieejas puses ēkas pie tagadējās Ezermalas un Viskaļu ielu krustojuma (1927.g., fotogrāfs Nikolajs Hercbergs)

Attēls:Skats uz daļu no Džutas manufaktūras ieejas ēkām ar tolaik vēl saglabājušos arku (1972.g.).png|Skats uz Džutas manufaktūras ieejas puses ēkām pie tagadējās Ezermalas un Viskaļu ielas krustojuma ar tolaik vēl saglabājušos arku (1972.g.)

&lt;/gallery&gt;

Ražošanu Džutas manufaktūra uzsāka 1899.gada februārī. Tās darbībai bija iegādātas modernākās vērpšanas iekārtas. Rūpnīcā ražoja [[Sējas lini|linu]] dziju un [[Džuta|džutas]] maisus, kā arī krāsainus galdautus un grīdsegas, kurus eksportēja uz Krieviju. Tajā bija nodarbināti 600 - 700 darbinieku, no kuriem ap trīs ceturtdaļas bija sievietes.&lt;ref name=&quot;:8&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:263140{{!}}article:DIVL231|title=Strādnieku cīņas Rīgā|last=Ziemelis|first=S.|publisher=Cīņa, Nr.115|date=19.05.1959|access-date=23.04.2024|archive-date=11.11.2021|archive-url=https://web.archive.org/web/20211111135823/http://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:263140{{!}}article:DIVL231}}&lt;/ref&gt; &lt;ref name=&quot;:6&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:277974{{!}}article:DIVL70|title=Rīgas strādnieku dumpis 1899.gadā|publisher=Padomju Latvija, Nr.28|date=11.09.1940|access-date=23.04.2024|archive-date=11.11.2021|archive-url=https://web.archive.org/web/20211111135823/http://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:277974{{!}}article:DIVL70}}&lt;/ref&gt;

Darba apstākļi Džutas manufaktūrā bija smagi un alga ļoti maza, kā rezultātā 1899.gada maijā rūpnīcas darbinieki, galvenokārt sievietes, uzsāka streiku un vēlak devās protesta gājienā, izraisot sadursmes ar policiju, kurās iesaistījās arī citi strādnieki. Dumpis ieilga teju trīs nedēļu garumā, līdz to beidzot vardarbīgi apspieda ar armijas palīdzību.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; Tomēr Džutas dumpis nebija pēdējā Rīgas strādnieku sacelšanās; gluži pretēji, šie notikumi vēlāk bija kā ierosme arī vairāku citus strādnieku protestiem, līdz tie kulminēja [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905.gada revolūcijā.]]

1901.gadā Džutas manufaktūras vadība no Rīgas puses -  bankas nams ''Mirjams un Smoļans'' - bankrotē, kā rezultātā uzņēmums nespēj pilnībā veikt saistošos norēķinus. Tā laika uzņēmuma bilancē uzņēmuma aktīvi ierakstīti 2 899 tūkstošu rubļu vērtībā, savukārt saistības - 3 224 tūkstošu vērtībā, uzrādot 324 tūkstošu rubļu deficītu. Bez obligāciju turētājiem (ar kopējo obligāciju parādu 1 250 tūkstoši rubļu) lielākie uzņēmuma kreditori ir sekojoši: valsts banka (380 tūkstoši rubļu), [[Rīgas biržas banka|Rīgas Biržas banka]] (445 tūkstoši rubļu), [[Rīgas pilsētas Komercbanka]] (248 tūkstoši rubļu),  [[Rīgas pilsētas diskonta banka|Rīgas pilsētas Diskonta banka]] (231 tūkstotis rubļu), Ziemeļvācijas aušanas kombināts (185 tūkstoši rubļu), kā arī Lodzas tirdzniecības bankas Varšavas filiāle (86 tūkstoši rubļu). Par jauno Džutas manufaktūras vadību 1902.gadā tika iecelti: P. A. Švarcs (Rīgas Biržas bankas direktors), Jūliuss I. Vogelzangs (Fogelzangs), Zviedrijas pilsonis A. A. Larsons (Rīgas Biržas bankas komitejas loceklis), A. fon Kulbergs, R. R. fon Bungners ([[Rīgas Politehniskais institūts (1896—1918)|Rīgas Politehniskā institūta]] profesors), M. G. Laskijs un A. K. fon Hubenets (vācu: ''A. K.'' ''von Hübbenet'').&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:678482{{!}}article:DIVL104|title=Отдѣлъ торговый и экономическій|publisher=Рижский вестник, Nr.67|date=21.03.1902|access-date=23.04.2024|archive-date=11.11.2021|archive-url=https://web.archive.org/web/20211111135823/http://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:678482{{!}}article:DIVL104}}&lt;/ref&gt; 

[[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā uzņēmums beidza pastāvēt un rūpnīcas iekārtas tika aizvestas uz Krieviju.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

==== Otrā pasaules kara periods ====
[[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, Vācijas okupācijas periodā, bijušās rūpnīcas teritorijā izveidoja [[Hidroplāns|hidroplānu]] lidlauku. Lidlaukā atradās garnizons, remonta un tehniskie angāri, degvielas un smērvielu noliktavas, kā arī neliela slimnīca.

==== Latvijas PSR periods ====
Kopš 1952./1953. gada bijušās rūpnīcas teritorijā iekārtoja PSRS Bruņoto spēku Ģenerālštāba pārcelto Jūras karaspēka aviācijas sakaru skolu (vēlāk - [[Jēkaba Alkšņa Rīgas Kara aviācijas augstākā inženieru skola]]). Skola teritorijā pastāvēja līdz 1993.gadam. 

Zināms, ka 1969. gada 5. maijā Ezermalas ielā 2 tika atklāta piemiņas plāksne ar uzrakstu ''Linu un džutas manufaktūrai''.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

==== Mūsdienas ====
1993.gadā daļā bijušās rūpnīcas ēku izvietoja Rīgas Tehniskās universitātes Mašīnzinību, transporta un aeronautikas fakultāti, kuras tā izmanto līdz pat mūsdienām. Citas ēkas tiek iznomātas uzņēmumiem.

2016.gada decembrī Džutas manufaktūras galvenā administrācijas ēka ar zemi (tagadējā Ezermalas iela 6k2) tika pārdota par EUR 96 440. 2021.gadā tā tika pārdota vēlreiz, taču nu jau par pusi zemāku cenu - par EUR 55 000.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.city24.lv/real-estate/commercials-for-sale/riga-mezaparks-ezermalas-iela/3515286|title=Pārdod komercplatību, Ezermalas iela 6k2|publisher=City24.lv|access-date=21.04.2024}}&lt;/ref&gt; &lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://data.gov.lv/dati/lv/dataset/nekustama-ipasuma-tirgus-datu-bazes-atvertie-dati|title=Nekustamā īpašuma tirgus datu bāzes atvērtie dati|publisher=Valsts zemes dienests|access-date=21.04.2024}}&lt;/ref&gt; 2021.gada ēkas pārdošanas sludinājumā minēts tehniskās pārbaudes atzinums, ka ēkas pamati un sienas ir labā stāvoklī, ļaujot to rekonstruēt, taču ēku atļauts arī nojaukt, tās vietā uzceļot maksimāli 6 stāvu augstu ēku.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ss.lv/msg/lv/real-estate/premises/buildings-and-complexes/riga/mezhapark/bxicni.html|title=Telpas / Celtnes un kompleksi / Rīga / Mežaparks / Pārdod: Investīciju objekts - ēka rekonstrukcijai / būvniecībai. ss.lv|publisher=SS.lv|access-date=24.04.2024}}&lt;/ref&gt;

== Džutas dumpis ==

==== Sociāldemokrātisko ideju izplatība strādnieku vidū 19.gadsimta beigās ====
19.gadsimta beigās Rīga bija izveidojusies par nozīmīgu industriālo centru. Tā bija viena no lielākajām industriālajām pilsētām [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijā]] - gan pēc strādnieku skaita (lielā mērā viesstrādnieku dēļ), gan pēc saražotās produkcijas apjoma. Ap 1900.gadu Rīgā bija ~ 44 000 strādnieku, kas bija daudzkārt vairāk nekā kaimiņu pilsētās Tallinā un Viļņā. Šajā laikā Rīgas strādnieki deva ap 75% no visa Latvijas rūpniecības snieguma.&lt;ref name=&quot;:3&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:153274{{!}}article:DIVL765|title=Revolūcija, kas satricināja Rīgu|last=Nagle|first=Gunita|publisher=Latvija Amerikā, Nr.4 (pārpublicēts no Diena)|date=22.01.2005|access-date=23.04.2024|archive-date=11.11.2021|archive-url=https://web.archive.org/web/20211111135823/http://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:153274{{!}}article:DIVL765}}&lt;/ref&gt; 

Neraugoties uz strādnieku augsto pienesumu tautsaimniecībā, tiem pieškirtās algas bija zemas un darba apstākļi nereti bija grūti izciešami, kas savukārt veicināja [[Sociāldemokrātija|sociāldemokrātiskās idoloģijas]] strauju izplatību. Strādnieki Rīgā bija labi izglītoti, sevišķi salīdzinājumā ar Krievijas vidējiem rādītājiem, un, sociāldemokrātiskās strāvas ietekmē, kļuva arī labi organizēti.&lt;ref name=&quot;:3&quot; /&gt; 1890-tajos gados Latvijā tika nodibināti pirmie strādnieku pašizglītības jeb [[Marksisms|marksistiskie]] pulciņi - galvenokārt Liepājā un Rīgā. Viens no aktīvākajiem darboņiem šajā kustībā bija būvstrādnieks, vēlak [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905.gada revolucionārs]] [[Jānis Driega]]. Idejas izplatījās arī caur dažādām biedrībām, kā arī caur presi. Toreizējā [[Jaunā strāva|Jaunās strāvas]] aģitācijas laikrakstā ''[[Dienas Lapa|Dienas lapa]]'' tika publicēts arī populārais [[Augusts Bēbelis|F. Augusta Bēbeļa]] 1879.gada darbs ''Sieviete un sociālisms'' (vācu: ''Die Frau und der Sozialismus''), kurā izvirzītas idejas par sieviešu [[Emancipācija|emancipācijas]] lomu kā risinājumu industrializētās sabiedrības ekspluatācijas problēmai.&lt;ref name=&quot;:4&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:11046{{!}}article:DIVL102|title=Latviešu sociāldemokrātiskās strādnieku partijas dibināšanas atcere|last=Zars|first=J.|publisher=Brīvība, Nr.6|date=01.08.1954|access-date=23.04.2024|archive-date=11.11.2021|archive-url=https://web.archive.org/web/20211111135823/http://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:11046{{!}}article:DIVL102}}&lt;/ref&gt;  Iespējams pieņemt, ka Bēbeļa darbā paustās idejas veicināja sieviešu aktivitāti sociāldemokrātijas kustībā, tostarp arī sieviešu - Rīgas strādnieču vidū.

==== Džutas dumpis 1899.gada maijā ====
Džutas manufaktūra darbību uzsāk 1899.gada februāra beigās.&lt;ref name=&quot;:8&quot; /&gt; Lai arī moderni aprīkota, tā netika vadīta moderno sociālisma ideju garā. Rūpnīcā valdīja tipiski tā laika darba apstākļi, taču tās darbiniekiem bija jo sevišķi zemas algas, salīdzinājumā ar citām rūpnīcām. Rūpnīcā nodarbinātie sākotnēji bija nolīgti par 35 kapeikām dienā, taču administrācija solīja algu paaugstināt līdz 50 kapeikām dienā.&lt;ref name=&quot;:8&quot; /&gt; &lt;ref name=&quot;:7&quot; /&gt;  Tomēr, ilgi negaidot, jau 1899.gada 1.martā Džutas manufaktūras darbinieki (kas bija galvenokārt sievietes) uzsāka streiku, pieprasot gan solīto algas palielinājumu, gan protestējot pret administrācijas ierosinājumu pagarināt darba laiku, tomēr rezultātu neguva.&lt;ref name=&quot;:6&quot; /&gt; 

Nedaudz vēlāk, 15.aprīlī Rīgas strādnieku komiteja pilsētas fabrikās strādnieku vidū lielā skaitā izplatīja uzaicinājumu atzīmēt strādnieku solidaritātes svētkus - 1.maiju. To izplatīja gan latviešu, gan krievu, gan leišu, gan arī vācu valodās. Fabriku administrācijas ir informētas un ir sagatavojušās arī nemieriem, jo 1899.gada sākumā lielākajā daļā Rīgas fabriku valdīja saspīlēta gaisotne starp strādniekiem un administrāciju; te atbalsojās plašie Krievijas strādnieku nemieri. Tiek informēta policija, kas jau plāno katram gadījumam piesaistīt arī spēkus no armijas.&lt;ref name=&quot;:6&quot; /&gt; 

Pienākot strādnieku svētkiem, 1.maijā Džutas manufaktūras darbinieki uzsāka jau otro streiku.&lt;ref name=&quot;:7&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:312291{{!}}article:DIVL93|title=Pirmā junda|publisher=Rīgas Balss, Nr.114|date=16.05.1959|access-date=23.04.2024|archive-date=11.11.2021|archive-url=https://web.archive.org/web/20211111135823/http://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:312291{{!}}article:DIVL93}}&lt;/ref&gt; Streikā piedalījās visi 600-700 fabrikas darbinieki, piecas dienas pēc kārtas ierodoties darbā un izsakot savas prasības. &lt;ref name=&quot;:6&quot; /&gt; &lt;ref name=&quot;:7&quot; /&gt; Taču administrācija pieprasīja streiku pārtraukt un visiem darbiniekiem 5.maijā ierasties darbā, draudot ar atlaišanu un norādot, ka algas varēs saņemt tikai fabrikā līdz plkst.10 no rīta, bet pēc tam jau tikai vairs policijas iecirknī. Darbinieku prasības arī šoreiz netika uzklausītas, tādēļ 5.maijā devās demonstratīvā gājienā pie Vidzemes gubernatora, lai iesniegtu sūdzību par administrācijas patvarībām. Gājienu pie [[Aleksandra vārti|Aleksandra vārtiem]] (kas toreiz atradās pie Aleksandra viadukta jeb tagadējā [[Gaisa tilts (Rīga)|Gaisa tilta]]) apturēja policija. Policija bija savākusi vairākas zaldātu rotas, jo nojauta, ka gājiena turpināšanās varētu sacelt plašākus strādnieku protestus, ko būtu jau grūtāk apturēt.&lt;ref name=&quot;:9&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:263140{{!}}article:DIVL231|title=Strādnieku cīņas Rīgā|last=Ziemelis|first=S.|publisher=Cīņa, Nr.115|date=19.05.1959|access-date=23.04.2024|archive-date=11.11.2021|archive-url=https://web.archive.org/web/20211111135823/http://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:263140{{!}}article:DIVL231}}&lt;/ref&gt; 

Rezultātā, zaldāti aptuveni 200 sieviešu sadzina pie vārtiem blakusesošajā Aleksandra dārzā, ap kuru bija augsta dēļu sēta. Policijas darbinieki aizturētajām arī sāka atņemt algas grāmatiņas, neizsniedzot pretī pases, jo bija paredzēts viņas izsūtīt. Tuvojās vakars, un ap plkst.6 mājup no darba devās darbinieki no vagonu rūpnīcas ''Fēnikss'' (vēlāk - ''[[Rīgas vagonbūves rūpnīca]]''), kā arī citi strādnieki no tuvējām rūpnīcām. Varmācīgā sieviešu aizturēšana un netaisnīgā izrēķināšanās strādniekus saniknoja, jo aizturēto vidū bija arī strādnieku māsas, sievas un meitas. Strādnieki pieprasīja sievietes atbrīvot, taču policija atbildēja ar šāvieniem, divus strādniekus ievainojot. Uz to atbildot, strādnieki salauza Aleksandra dārza sētu un centās atbrīvot sagūstītās sievietes, raidot policistu un zaldātu virzienā  lērumu akmeņu, koku un pudeļu. Policisti un zaldāti turpretī laida šāviņus - gan no dārza puses, gan no nama otrā stāva logiem, un lika ugunsdzēsējiem apliet pūli ar ūdeni. Klāt nāca arvien vairāk strādnieku un bruņoto papildspēku; cīņa aprima tikai nākošās dienas rīta pusē.&lt;ref name=&quot;:7&quot; /&gt; &lt;ref name=&quot;:9&quot; /&gt; &lt;ref name=&quot;:5&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:485741{{!}}article:DIVL524|title=Rīgas (Džutas) dumpim - 105|last=Rūja|first=Valdis|publisher=Latvijas Vēstnesis, Nr.71|date=06.05.2004|access-date=23.04.2024|archive-date=11.11.2021|archive-url=https://web.archive.org/web/20211111135823/http://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:485741{{!}}article:DIVL524}}&lt;/ref&gt; 

Arī nākošajās cīņa turpinājās, pievienojoties vairākiem citiem strādniekiem. 6. un 7.maijā, strādnieki aplenca arī 2.policijas iecirkni [[Matīsa iela (Rīga)|Matīsa ielā]], kur bija ieslodzīti desmitiem protestētāju. Strādnieki arī izdemolēja vairāku fabriku kantorus. 10.maijā sāka streikot arī Pārdaugavas strādnieki; līdz 12.maijam Pārdaugavā darbu bija spiestas pārtraukt 22 fabrikas. Strādnieku protesti un sadursmes ar policiju un armiju paplašinājās, turpinoties līdz 18. maijam, līdz beidzot tika vardarbīgi apspiesti.  &lt;ref name=&quot;:7&quot; /&gt; &lt;ref name=&quot;:9&quot; /&gt;   

Lēsts, ka sadursmēs iesaistījās aptuveni 1 000 strādnieku un vairāk nekā 1 000 kareivju no trīs Vjazmas pulka bataljoniem (citos avotos minēts - 6 000 kareivju).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.zudusilatvija.lv/objects/object/27969/|title=Rīga. Brīvības iela 198|publisher=Zudusī Latvija|date=19.04.2024}}&lt;/ref&gt; &lt;ref name=&quot;:9&quot; /&gt; Sadursmju rezultātā gāja bojā 11 cilvēki, to vidū vagonu rūpnīcas ''Fēnikss'' darbinieki Ādams Kalniņš, Juris Karulis, Jānis Saliņš un Kārlis Voldiņš, kā arī Džutas manufaktūras darbiniece Lavīze Kārkliņa. Nogalināto vidū bija arī kāds zēns, kas strādāja sakņu dārziņā, ar durkli nodurta veca sieviete, kas palīdzēja kādam ievainotam strādniekam. Vairāki desmiti tika ievainoti, pēc reportieru liecībām - &quot;ar durkli galvā&quot;, &quot;ar lodi krūtīs&quot;. Ievainoto vidū bija darbinieki no Rīgas čuguna lietuves ''Felzers'', Bartuševiča čugunlietuves, poligrāfijas iekārtu Pirvica mašīnbūves rūpnīcas, metālapstrādes rūpnīcas ''Etna'', u.c. rūpnīcām. Tāpat ievainoti tika arī mierīgi garāmgājēji. &lt;ref name=&quot;:9&quot; /&gt; &lt;ref name=&quot;:5&quot; /&gt;   

Kopumā Džutas dumpī piedalījās vairāk nekā 12 000 strādnieku no 41 uzņēmuma (citos avotos minēts - 20 000 strādnieku)&lt;ref name=&quot;:9&quot; /&gt; &lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://tezaurs.lv/mwe:393003|title=Rīgas dumpis|publisher=Latvijas Enciklopēdija. 1.–5. Rīga, Valērija Belokoņa izdevniecība, 2002.–2009.|access-date=19.04.2024}}&lt;/ref&gt;, tostarp ap 600-700 darbiniekiem no Džutas manufaktūras.&lt;ref name=&quot;:4&quot; /&gt; Tiek uzskatīts, ka šī bija pirmā reize, kad Rīgā notikusi strādnieku masu apšaušana.&lt;ref name=&quot;:6&quot; /&gt; Dumpim nebija nedz vadošas organizācijas, nedz noteikta cīņas plāna, vien vētrainajās sadursmju dienās [[Rīgas Politehniskais institūts (1896—1918)|Rīgas Politehniskā institūta studenti]], sociāldemokrātiskā pulciņa biedri, izdeva uzsaukumu ar [[Rīgas strādnieku komiteja|Rīgas strādnieku komitejas]] parakstu, aicinot arī citus uz plašu streiku ar ekonomiskām prasībām, taču tas nespēja cīņai piešķirt organizētāku raksturu. Taču Džutas dumpja notikumi atbalsojās arī citur Latvijā. Maija vidū streikos Liepājā (kas toreiz bija otra lielākā industriālā pilsēta Latvijā pēc Rīgas) piedalījās ap 6 000 strādnieku un 15 000 demonstrantu, savukārt maija beigās streiki notika arī Ventspilī. &lt;ref name=&quot;:9&quot; /&gt;  

Par Džutas dumpi rakstīja arī tā laika vācu, franču un angļu prese &lt;ref name=&quot;:5&quot; /&gt;, kā arī tas vēlāk attēlots 1956.gada Rīgas Kinostudijas filmā ''[[Kā gulbji balti padebeši iet (filma)|Kā gulbji balti padebeši iet]]''.

== Skatīt arī ==

* [[Jēkaba Alkšņa Rīgas Kara aviācijas augstākā inženieru skola]]

== Ārējās saites ==

* [https://wikimapia.org/#lang=en&amp;lat=56.994963&amp;lon=24.194341&amp;z=15&amp;m=w&amp;show=/1753932/Former-Jute-Factory Džutas manufaktūras vēsturiskās teritorijas atrašanās vieta portālā Wikimapia]
* [https://replay.lsm.lv/lv/ieraksts/ltv/266618/ielas-garuma-dzutas-viskalu-un-krustabaznicas-ielas LTV1 raidījuma &quot;Ielas garumā&quot; ieraksts &quot;Džutas, Viskaļu un Krustabaznīcas ielas&quot; (00:50 - 06:59)]
* [https://replay.lsm.lv/lv/ieraksts/ltv/109344/adreses-kad-necils-top-par-ekskluzivu-bet-ekskluzivs-par-necilu LTV1 raidījuma &quot;Adreses&quot; ieraksts &quot;Kad necils top par ekskluzīvu, bet ekskluzīvs – par necilu&quot; (09:10 - 15:36; 20:11 - 25:40)]
* [https://scontent.frix7-1.fna.fbcdn.net/v/t39.30808-6/347438224_277290134870140_3984146125882361988_n.jpg?_nc_cat=109&amp;_nc_cb=99be929b-713f6db7&amp;ccb=1-7&amp;_nc_sid=5f2048&amp;_nc_ohc=RCRDRdpt7RcAb6SmlzS&amp;_nc_ht=scontent.frix7-1.fna&amp;oh=00_AfAuEK90oJQa35l55RAcaDzUWoy3OQd1I8kjp_Q5Gzrm_g&amp;oe=662FFB41 Džutas manufaktūras fabrikas kopskats ar strādniekiem 1917.gada 1.maijā uzņemtā fotogrāfijā]

== Atsauces ==
&lt;references /&gt;

{{Lielie uzņēmumi Latvijā}}

[[Kategorija:Bijušās rūpnīcas Latvijā]]
[[Kategorija:Čiekurkalns]]</text>
      <sha1>8ymi3umq6xxsqtb1ls31hq9x8055f24</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4047671</id>
      <parentid>4047650</parentid>
      <timestamp>2024-04-25T12:43:41Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bikandr</username>
        <id>109007</id>
      </contributor>
      <minor />
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="28779" xml:space="preserve">{{coord|56|59|33|N|24|11|11|E|display=title|region:LV_type:landmark}}

[[Attēls:Skice Džutas manufaktūras ēkai adresē Ezermalas iela 6k2.png|thumb|250px|Skice Džutas manufaktūras administrācijas ēkai ar arku, tagadējā Ezermalas ielā 6k2 (arhitekts Heinrihs Šēls)]]

[[Attēls: Džutas manufaktūras teritorija Čiekurkalna apkārtnes kartē (1922.-1926.g.).png|thumb|250px|Džutas manufaktūras teritorija Čiekurkalna apkārtnes kartē (1922.-1926.g.)]]

[[Attēls:Перекресток - panoramio (4).jpg|thumb|250px|Ezermalas un Viskaļu ielu krustojums, kur redzama Džutas manufaktūras administrācijas ēka, tagadējā Ezermalas iela 6k2 (2010.g.))]]

'''Džutas manufaktūra''' jeb '''Linu un''' '''džutas manufaktūra''' bija viena no lielākajām un modernākajām [[Tekstilrūpniecība|tekstilrūpnīcām]] Rīgā 19.gadsimta beigās - 20.gadsimta sākumā, taču tā pastāvēja vien 15 gadus (no 1899.-1914.gadam). Rūpnīcas ēku komplekss atradās Rīgā, [[Ezermalas iela (Rīga)|Ezermalas ielas]] sākumposmā.

Rūpnīcā ražoja [[Sējas lini|linu]] dziju un [[Džuta|džutas]] maisus, kurus eksportēja uz uzņēmuma rūpnīcu Varšavā, kā arī uz Krieviju. Taču darba apstākļi bija smagi un alga ļoti maza. Vairāk nekā trīs ceturtdaļas no Džutas manufaktūras darbiniekiem bija sievietes. 1899.gada maijā viņas arī aizsāka vēlāk plaši zināmo Rīgas jeb Džutas dumpi, kas ilga gandrīz trīs nedēļas, līdz to beidzot vardarbīgi apspieda ar armijas palīdzību .&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.citariga.lv/lat/ciekurkalns/rupnieciba/linu-un-dzutas-manufaktura/|title=Čiekurkalns. Rūpniecība. Linu un džutas manufaktūra|publisher=Cita Rīga|date=20.04.2024}}&lt;/ref&gt;

Mūsdienās daļā rūpnīcas ēku atrodas [[Rīgas Tehniskā universitāte|Rīgas Tehniskās universitātes]] Mašīnzinību, transporta un aeronautikas fakultāte, bet daļa tiek iznomāta uzņēmumiem.

== Vēsture ==

==== Džutas manufaktūras darbības periods (1899.g.-1914.g.) ====
1898.gada 27.februārī, [[Sanktpēterburga|Sanktpēterburgā]] tika apstiprināta uzņēmuma ''Akciju sabiedrība Linu un džutas manufaktūra'' dibināšana (krievu: ''Акціонернаго общества льняной и джутовой мануфактуръ''; vācu: ''Aktien-Gesellschaft für Flachs und Jute-Manufaktur'').&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:681369{{!}}article:DIVL30|title=Внутренние дела. Петербургъ, 21 марта.|publisher=Рижский вестник, Nr.67|date=23.03.1898|access-date=23.04.2024|archive-date=11.11.2021|archive-url=https://web.archive.org/web/20211111135823/http://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:681369{{!}}article:DIVL30}}&lt;/ref&gt; Uzņēmuma sākotnējais kapitāls bija 2 miljoni rubļu, kas tika sadalīts 4 000 akciju daļās, katru nosakot 500 rubļu vērtībā. Vēlāk, 1912.gadā, kapitālu palielināja līdz 2.65 miljoniem rubļu, kas tika sadalīts 26 528 akciju daļās, katru nosakot 100 rubļu vērtībā.

&lt;gallery&gt;
Attēls:Акция АО Льняной и джутовой мануфактур.jpg|Džutas manufaktūras akciju sertifikāts ar nominālvērtību 100 rubļi

Attēls:Izraksts no Džutas manufaktūras statūtiem (1913).jpg|Izraksts no Džutas manufaktūras statūtiem (1913.g.)
&lt;/gallery&gt;

Uzņēmuma plānos bija izveidot tekstilrūpnīcu grupu linu, kaņepju, džutas un līdzīgu materiālu  mehāniskai apstrādei, maisu un citu izstrādājumu ražošanai, kā arī šo preču tirdzniecībai. Grupas ietvaros plānoja uzcelt rūpnīcu ne tikai Rīgā, bet arī [[Varšava|Varšavā]]. Tomēr Rīgas rūpnīcu plānoja uzbūvēt kā vislielāko; tās darbībai atvēlēja vislielāko pamatkapitāla daļu - 1.3 miljonus rubļu.&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:681371{{!}}article:DIVL92|title=Отдѣлъ торговый и экономическій|publisher=Рижский вестник, Nr.68|date=24.03.1898|access-date=23.04.2024|archive-date=11.11.2021|archive-url=https://web.archive.org/web/20211111135823/http://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:681371{{!}}article:DIVL92}}&lt;/ref&gt; Rīgas rūpnīcas vajadzībām tika plānots iegādāties ap 0.5 km2 lielu zemes īpašumu pie [[Ķīšezers|Ķīšezera]], kas tolaik daļēji piederēja Rīgas pilsētas inženierim [[Ādolfs Agte|Ādolfam Agtem]] ([[Jaunā muiža (Čiekurkalns)|Jaunās muižas]] teritorijā) un daļēji - kādam Vulmeringa kungam. Vieta izvēlēta, jo atradās netālu no preču stacijas Šķirotava (tagadējā [[Čiekurkalns (stacija)|Čiekurkalna stacija]]), kas bija pieturas punkts 1899.gadā uzceltajā [[Dzelzceļa līnija Rīga—Pleskava|dzelzceļa līnijā Rīga - Pleskava]]. &lt;ref name=&quot;:2&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:681257{{!}}article:DIVL45|title=Городской дневдцкъ|publisher=Рижский вестник, Nr.267|date=04.12.1897|access-date=23.04.2024|archive-date=11.11.2021|archive-url=https://web.archive.org/web/20211111135823/http://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:681257{{!}}article:DIVL45}}&lt;/ref&gt; Savukārt Varšavas rūpnīcai iegādājās teritoriju tagadējā [[:pl:Ulica_Mińska_w_Warszawie|Minskas ielā]] 25/45.

Rīga tika noteikta arī par uzņēmuma administratīvo pārvaldi.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt; Uzņēmuma sākotnējā vadībā no Rīgas puses ierindojās bankas nams ''Mirjams un Smoļans'' (krievu: ''Мирамъ и Смоліанъ''), bet no [[Lodza|Lodzas]] puses - baņķieris [[Maksimilians Goldfeders]] (poļu: ''Maksymilian Goldfeder'') un rūpniecības uzņēmējs [[Julius Karols Kunitzers]] (poļu: ''Juliusz Karol Kunitzer).'' Par rūpnīcas vadošo tehniķi iecēla profesoru Pfulu, kas pazīstams kā autoritāte džutas ražošanā. &lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt;

Džutas manufaktūras ēkas Rīga uzceltas ap 1898.gadu. Administrācijas ēku ar augstiem arkveida ieejas vārtiem, kas atrodas tagadējā Ezermalas ielā 6k2, projektējis pazīstamais Rīgas pilsētas arhitekts [[Heinrihs Šēls]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://web.archive.org/web/20240424163313/https://scontent.frix7-1.fna.fbcdn.net/v/t39.30808-6/439900210_8227168577335358_2570088600853200393_n.jpg?_nc_cat=110&amp;ccb=1-7&amp;_nc_sid=5f2048&amp;_nc_ohc=u0dUCB1WaWwAb6qygPQ&amp;_nc_ht=scontent.frix7-1.fna&amp;oh=00_AfCdKdJcRFnb0xfU1doJKmnsWAyINTvQUQoWVgsyJiuSlQ&amp;oe=662EEC7A|title=Wayback Machine|website=web.archive.org|access-date=2024-04-24|date=2024-04-24}}&lt;/ref&gt;, savukārt ražošanas ēkas - mehāniskās tehnoloģijas profesors [[Edmunds Pfūls]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://rigaspieminekli.lv/?lapa=arhiv&amp;grupa=notikumi&amp;id=71|title=Pabeigta divu ievērojamu rīdzinieku un viņu piederīgo kapa pieminekļa restaurācija un kapavietas sakārtošana|publisher=Rīgas pieminekļu aģentūra|date=18.08.2020}}&lt;/ref&gt;

&lt;gallery&gt;

Attēls:Džutas manufaktūras administrācijas ēka ar ieejas arku, tagadējā Ezermalas ielā 6k2 (1950-tie gadi).png|Džutas manufaktūras administrācijas ēka ar ieejas arku, tagadējā Ezermalas ielā 6k2 (1950-tie gadi)

Attēls:Ēka ar arku Džutas manufaktūras teritorijā (1927.g.).png|Džutas manufaktūras administrācijas ēka ar arku (1927.g., fotogrāfs [[Nikolajs Hercbergs]]), tagadējā Ezermalas ielā 6k2

Attēls:Džutas manufaktūras ēka pēc strādnieku dumpja (1900.g.).png|Skats uz Džutas manufaktūras ieejas puses ēkām (20.gs. sākums), pie tagadējās Ezermalas un Viskaļu ielas krustojuma

Attēls:Džutas manufaktūras drupas (1927.g.).png|Izpostītās Džutas manufaktūras ēkas (1927.g., fotogrāfs [[Nikolajs Hercbergs]])

Attēls:Džutas manufaktūras ēku kompleksa teritorija (1927.g., fotogrāfs Nikolajs Hercbergs).png|Džutas manufaktūras ēku kompleksa teritorija (1927.g., fotogrāfs Nikolajs Hercbergs)

Attēls:Skats aiz Džutas manufaktūras ieejas ēkas (1927.g., fotogrāfs Nikolajs Hercbergs).png|Skats aiz Džutas manufaktūras ieejas ēkas (1927.g., fotogrāfs Nikolajs Hercbergs)

Attēls:Dzīvojamā ēka Džutas manufaktūras teritorijā (1927.g.).png|Dzīvojamā ēka Džutas manufaktūras teritorijā, tagadējā Ezermalas ielā 6 (1927.g., fotogrāfs Nikolajs Hercbergs). Mūsdienās ēka ir grausta statusā.

Attēls:Džutas manufaktūras ieejas puses ēkas pie tagadējās Ezermalas un Viskaļu ielu krustojuma (1927.g., fotogrāfs Nikolajs Hercbergs).png|Džutas manufaktūras ieejas puses ēkas pie tagadējās Ezermalas un Viskaļu ielu krustojuma (1927.g., fotogrāfs Nikolajs Hercbergs)

Attēls:Skats uz daļu no Džutas manufaktūras ieejas ēkām ar tolaik vēl saglabājušos arku (1972.g.).png|Skats uz Džutas manufaktūras ieejas puses ēkām pie tagadējās Ezermalas un Viskaļu ielas krustojuma ar tolaik vēl saglabājušos arku (1972.g.)

&lt;/gallery&gt;

Arī Varšavā rūpnīcas ēkas tika uzceltas ap 1898.gadu. Arī šīs rūpnīcas administrācijas ēka Minskas ielā 25/45 (kur vēlāk ierīkoja [[:pl:Zakłady_Amunicyjne_„Pocisk”|munīcijas rūpnīcu ''Pocisk'']]) pastāv vēl mūsdienās. Ēkas arhitektūrā, tāpat kā Rīgā, projektēti līdzīgi arkveida ieejas vārti.

Rīgā ražošanu Džutas manufaktūra uzsāka 1899.gada februārī. Tās darbībai bija iegādātas modernākās vērpšanas iekārtas. Rūpnīcā ražoja [[Sējas lini|linu]] dziju un [[Džuta|džutas]] maisus, kā arī krāsainus galdautus un grīdsegas, kurus eksportēja uz Varšavas rūpnīcu un uz Krieviju. Tajā bija nodarbināti 600 - 700 darbinieku, no kuriem ap trīs ceturtdaļas bija sievietes.&lt;ref name=&quot;:8&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:263140{{!}}article:DIVL231|title=Strādnieku cīņas Rīgā|last=Ziemelis|first=S.|publisher=Cīņa, Nr.115|date=19.05.1959|access-date=23.04.2024|archive-date=11.11.2021|archive-url=https://web.archive.org/web/20211111135823/http://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:263140{{!}}article:DIVL231}}&lt;/ref&gt; &lt;ref name=&quot;:6&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:277974{{!}}article:DIVL70|title=Rīgas strādnieku dumpis 1899.gadā|publisher=Padomju Latvija, Nr.28|date=11.09.1940|access-date=23.04.2024|archive-date=11.11.2021|archive-url=https://web.archive.org/web/20211111135823/http://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:277974{{!}}article:DIVL70}}&lt;/ref&gt;

Darba apstākļi Džutas manufaktūrā bija smagi un alga ļoti maza, kā rezultātā 1899.gada maijā rūpnīcas darbinieki, galvenokārt sievietes, uzsāka streiku un vēlak devās protesta gājienā, izraisot sadursmes ar policiju, kurās iesaistījās arī citi strādnieki. Dumpis ieilga teju trīs nedēļu garumā, līdz to beidzot vardarbīgi apspieda ar armijas palīdzību.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; Tomēr Džutas dumpis nebija pēdējā Rīgas strādnieku sacelšanās; gluži pretēji, šie notikumi vēlāk bija kā ierosme arī vairāku citus strādnieku protestiem, līdz tie kulminēja [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905.gada revolūcijā.]]

1901.gadā Džutas manufaktūras vadība no Rīgas puses -  bankas nams ''Mirjams un Smoļans'' - bankrotē, kā rezultātā uzņēmums nespēj pilnībā veikt saistošos norēķinus. Tā laika uzņēmuma bilancē uzņēmuma aktīvi ierakstīti 2 899 tūkstošu rubļu vērtībā, savukārt saistības - 3 224 tūkstošu vērtībā, uzrādot 324 tūkstošu rubļu deficītu. Bez obligāciju turētājiem (ar kopējo obligāciju parādu 1 250 tūkstoši rubļu) lielākie uzņēmuma kreditori ir sekojoši: valsts banka (380 tūkstoši rubļu), [[Rīgas biržas banka|Rīgas Biržas banka]] (445 tūkstoši rubļu), [[Rīgas pilsētas Komercbanka]] (248 tūkstoši rubļu),  [[Rīgas pilsētas diskonta banka|Rīgas pilsētas Diskonta banka]] (231 tūkstotis rubļu), Ziemeļvācijas aušanas kombināts (185 tūkstoši rubļu), kā arī Lodzas tirdzniecības bankas Varšavas filiāle (86 tūkstoši rubļu). Par jauno Džutas manufaktūras vadību 1902.gadā tika iecelti: P. A. Švarcs (Rīgas Biržas bankas direktors), Jūliuss I. Vogelzangs (Fogelzangs), Zviedrijas pilsonis A. A. Larsons (Rīgas Biržas bankas komitejas loceklis), A. fon Kulbergs, R. R. fon Bungners ([[Rīgas Politehniskais institūts (1896—1918)|Rīgas Politehniskā institūta]] profesors), M. G. Laskijs un A. K. fon Hubenets (vācu: ''A. K.'' ''von Hübbenet'').&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:678482{{!}}article:DIVL104|title=Отдѣлъ торговый и экономическій|publisher=Рижский вестник, Nr.67|date=21.03.1902|access-date=23.04.2024|archive-date=11.11.2021|archive-url=https://web.archive.org/web/20211111135823/http://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:678482{{!}}article:DIVL104}}&lt;/ref&gt; 

[[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā rūpnīcas gan Rīgā, gan Varšavā beidza darbību un to iekārtas tika aizvestas uz Krieviju.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

==== Otrā pasaules kara periods ====
[[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, Vācijas okupācijas periodā, bijušās rūpnīcas teritorijā Rīgā izveidoja [[Hidroplāns|hidroplānu]] lidlauku. Lidlaukā atradās garnizons, remonta un tehniskie angāri, degvielas un smērvielu noliktavas, kā arī neliela slimnīca.

==== Latvijas PSR periods ====
Kopš 1952./1953. gada bijušās rūpnīcas teritorijā Rīgā iekārtoja PSRS Bruņoto spēku Ģenerālštāba pārcelto Jūras karaspēka aviācijas sakaru skolu (vēlāk - [[Jēkaba Alkšņa Rīgas Kara aviācijas augstākā inženieru skola]]). Skola teritorijā pastāvēja līdz 1993.gadam. 

Zināms, ka 1969. gada 5. maijā Ezermalas ielā 2 tika atklāta piemiņas plāksne ar uzrakstu ''Linu un džutas manufaktūrai''.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

==== Mūsdienas ====
1993.gadā daļā bijušās Džutas manufaktūras ēku izvietoja Rīgas Tehniskās universitātes Mašīnzinību, transporta un aeronautikas fakultāti, kuras tā izmanto līdz pat mūsdienām. Citas ēkas tiek iznomātas uzņēmumiem.

2016.gada decembrī Džutas manufaktūras galvenā administrācijas ēka ar zemi (tagadējā Ezermalas iela 6k2) tika pārdota par EUR 96 440. 2021.gadā tā tika pārdota vēlreiz, taču nu jau par pusi zemāku cenu - par EUR 55 000.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.city24.lv/real-estate/commercials-for-sale/riga-mezaparks-ezermalas-iela/3515286|title=Pārdod komercplatību, Ezermalas iela 6k2|publisher=City24.lv|access-date=21.04.2024}}&lt;/ref&gt; &lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://data.gov.lv/dati/lv/dataset/nekustama-ipasuma-tirgus-datu-bazes-atvertie-dati|title=Nekustamā īpašuma tirgus datu bāzes atvērtie dati|publisher=Valsts zemes dienests|access-date=21.04.2024}}&lt;/ref&gt; 2021.gada ēkas pārdošanas sludinājumā minēts tehniskās pārbaudes atzinums, ka ēkas pamati un sienas ir labā stāvoklī, ļaujot to rekonstruēt, taču ēku atļauts arī nojaukt, tās vietā uzceļot maksimāli 6 stāvu augstu ēku.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ss.lv/msg/lv/real-estate/premises/buildings-and-complexes/riga/mezhapark/bxicni.html|title=Telpas / Celtnes un kompleksi / Rīga / Mežaparks / Pārdod: Investīciju objekts - ēka rekonstrukcijai / būvniecībai. ss.lv|publisher=SS.lv|access-date=24.04.2024}}&lt;/ref&gt;

Savukārt Varšavā savukārt bijušā rūpnīcu kompleksa teritorija, kurā esošās ēkas cieta Otrā pasaules kara laikā, 2010./2011.gadā tika revitalizēta, tajā ierīkojot radošo kvartālu ''Soho rūpnīca''.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.industrialna.com/index.php/2018/03/warszawa-zaklady-amunicyjne-pocisk/|title=Warszawa – Zakłady Amunicyjne „Pocisk”|date=14.03.2018}}&lt;/ref&gt; &lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.projektpraga.pl/en/projects/soho/|title=SOHO FACTORY WARSAW REVITALIZATION PROJECTS|publisher=projektpraga.pl|access-date=25.04.2024}}&lt;/ref&gt;

== Džutas dumpis ==

==== Sociāldemokrātisko ideju izplatība strādnieku vidū 19.gadsimta beigās ====
19.gadsimta beigās Rīga bija izveidojusies par nozīmīgu industriālo centru. Tā bija viena no lielākajām industriālajām pilsētām [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijā]] - gan pēc strādnieku skaita (lielā mērā viesstrādnieku dēļ), gan pēc saražotās produkcijas apjoma. Ap 1900.gadu Rīgā bija ~ 44 000 strādnieku, kas bija daudzkārt vairāk nekā kaimiņu pilsētās Tallinā un Viļņā. Šajā laikā Rīgas strādnieki deva ap 75% no visa Latvijas rūpniecības snieguma.&lt;ref name=&quot;:3&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:153274{{!}}article:DIVL765|title=Revolūcija, kas satricināja Rīgu|last=Nagle|first=Gunita|publisher=Latvija Amerikā, Nr.4 (pārpublicēts no Diena)|date=22.01.2005|access-date=23.04.2024|archive-date=11.11.2021|archive-url=https://web.archive.org/web/20211111135823/http://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:153274{{!}}article:DIVL765}}&lt;/ref&gt; 

Neraugoties uz strādnieku augsto pienesumu tautsaimniecībā, tiem pieškirtās algas bija zemas un darba apstākļi nereti bija grūti izciešami, kas savukārt veicināja [[Sociāldemokrātija|sociāldemokrātiskās idoloģijas]] strauju izplatību. Strādnieki Rīgā bija labi izglītoti, sevišķi salīdzinājumā ar Krievijas vidējiem rādītājiem, un, sociāldemokrātiskās strāvas ietekmē, kļuva arī labi organizēti.&lt;ref name=&quot;:3&quot; /&gt; 1890-tajos gados Latvijā tika nodibināti pirmie strādnieku pašizglītības jeb [[Marksisms|marksistiskie]] pulciņi - galvenokārt Liepājā un Rīgā. Viens no aktīvākajiem darboņiem šajā kustībā bija būvstrādnieks, vēlak [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905.gada revolucionārs]] [[Jānis Driega]]. Idejas izplatījās arī caur dažādām biedrībām, kā arī caur presi. Toreizējā [[Jaunā strāva|Jaunās strāvas]] aģitācijas laikrakstā ''[[Dienas Lapa|Dienas lapa]]'' tika publicēts arī populārais [[Augusts Bēbelis|F. Augusta Bēbeļa]] 1879.gada darbs ''Sieviete un sociālisms'' (vācu: ''Die Frau und der Sozialismus''), kurā izvirzītas idejas par sieviešu [[Emancipācija|emancipācijas]] lomu kā risinājumu industrializētās sabiedrības ekspluatācijas problēmai.&lt;ref name=&quot;:4&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:11046{{!}}article:DIVL102|title=Latviešu sociāldemokrātiskās strādnieku partijas dibināšanas atcere|last=Zars|first=J.|publisher=Brīvība, Nr.6|date=01.08.1954|access-date=23.04.2024|archive-date=11.11.2021|archive-url=https://web.archive.org/web/20211111135823/http://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:11046{{!}}article:DIVL102}}&lt;/ref&gt;  Iespējams pieņemt, ka Bēbeļa darbā paustās idejas veicināja sieviešu aktivitāti sociāldemokrātijas kustībā, tostarp arī sieviešu - Rīgas strādnieču vidū.

==== Džutas dumpis 1899.gada maijā ====
Džutas manufaktūra darbību uzsāk 1899.gada februāra beigās.&lt;ref name=&quot;:8&quot; /&gt; Lai arī moderni aprīkota, tā netika vadīta moderno sociālisma ideju garā. Rūpnīcā valdīja tipiski tā laika darba apstākļi, taču tās darbiniekiem bija jo sevišķi zemas algas, salīdzinājumā ar citām rūpnīcām. Rūpnīcā nodarbinātie sākotnēji bija nolīgti par 35 kapeikām dienā, taču administrācija solīja algu paaugstināt līdz 50 kapeikām dienā.&lt;ref name=&quot;:8&quot; /&gt; &lt;ref name=&quot;:7&quot; /&gt;  Tomēr, ilgi negaidot, jau 1899.gada 1.martā Džutas manufaktūras darbinieki (kas bija galvenokārt sievietes) uzsāka streiku, pieprasot gan solīto algas palielinājumu, gan protestējot pret administrācijas ierosinājumu pagarināt darba laiku, tomēr rezultātu neguva.&lt;ref name=&quot;:6&quot; /&gt; 

Nedaudz vēlāk, 15.aprīlī Rīgas strādnieku komiteja pilsētas fabrikās strādnieku vidū lielā skaitā izplatīja uzaicinājumu atzīmēt strādnieku solidaritātes svētkus - 1.maiju. To izplatīja gan latviešu, gan krievu, gan leišu, gan arī vācu valodās. Fabriku administrācijas ir informētas un ir sagatavojušās arī nemieriem, jo 1899.gada sākumā lielākajā daļā Rīgas fabriku valdīja saspīlēta gaisotne starp strādniekiem un administrāciju; te atbalsojās plašie Krievijas strādnieku nemieri. Tiek informēta policija, kas jau plāno katram gadījumam piesaistīt arī spēkus no armijas.&lt;ref name=&quot;:6&quot; /&gt; 

Pienākot strādnieku svētkiem, 1.maijā Džutas manufaktūras darbinieki uzsāka jau otro streiku.&lt;ref name=&quot;:7&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:312291{{!}}article:DIVL93|title=Pirmā junda|publisher=Rīgas Balss, Nr.114|date=16.05.1959|access-date=23.04.2024|archive-date=11.11.2021|archive-url=https://web.archive.org/web/20211111135823/http://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:312291{{!}}article:DIVL93}}&lt;/ref&gt; Streikā piedalījās visi 600-700 fabrikas darbinieki, piecas dienas pēc kārtas ierodoties darbā un izsakot savas prasības. &lt;ref name=&quot;:6&quot; /&gt; &lt;ref name=&quot;:7&quot; /&gt; Taču administrācija pieprasīja streiku pārtraukt un visiem darbiniekiem 5.maijā ierasties darbā, draudot ar atlaišanu un norādot, ka algas varēs saņemt tikai fabrikā līdz plkst.10 no rīta, bet pēc tam jau tikai vairs policijas iecirknī. Darbinieku prasības arī šoreiz netika uzklausītas, tādēļ 5.maijā devās demonstratīvā gājienā pie Vidzemes gubernatora, lai iesniegtu sūdzību par administrācijas patvarībām. Gājienu pie [[Aleksandra vārti|Aleksandra vārtiem]] (kas toreiz atradās pie Aleksandra viadukta jeb tagadējā [[Gaisa tilts (Rīga)|Gaisa tilta]]) apturēja policija. Policija bija savākusi vairākas zaldātu rotas, jo nojauta, ka gājiena turpināšanās varētu sacelt plašākus strādnieku protestus, ko būtu jau grūtāk apturēt.&lt;ref name=&quot;:9&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:263140{{!}}article:DIVL231|title=Strādnieku cīņas Rīgā|last=Ziemelis|first=S.|publisher=Cīņa, Nr.115|date=19.05.1959|access-date=23.04.2024|archive-date=11.11.2021|archive-url=https://web.archive.org/web/20211111135823/http://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:263140{{!}}article:DIVL231}}&lt;/ref&gt; 

Rezultātā, zaldāti aptuveni 200 sieviešu sadzina pie vārtiem blakusesošajā Aleksandra dārzā, ap kuru bija augsta dēļu sēta. Policijas darbinieki aizturētajām arī sāka atņemt algas grāmatiņas, neizsniedzot pretī pases, jo bija paredzēts viņas izsūtīt. Tuvojās vakars, un ap plkst.6 mājup no darba devās darbinieki no vagonu rūpnīcas ''Fēnikss'' (vēlāk - ''[[Rīgas vagonbūves rūpnīca]]''), kā arī citi strādnieki no tuvējām rūpnīcām. Varmācīgā sieviešu aizturēšana un netaisnīgā izrēķināšanās strādniekus saniknoja, jo aizturēto vidū bija arī strādnieku māsas, sievas un meitas. Strādnieki pieprasīja sievietes atbrīvot, taču policija atbildēja ar šāvieniem, divus strādniekus ievainojot. Uz to atbildot, strādnieki salauza Aleksandra dārza sētu un centās atbrīvot sagūstītās sievietes, raidot policistu un zaldātu virzienā  lērumu akmeņu, koku un pudeļu. Policisti un zaldāti turpretī laida šāviņus - gan no dārza puses, gan no nama otrā stāva logiem, un lika ugunsdzēsējiem apliet pūli ar ūdeni. Klāt nāca arvien vairāk strādnieku un bruņoto papildspēku; cīņa aprima tikai nākošās dienas rīta pusē.&lt;ref name=&quot;:7&quot; /&gt; &lt;ref name=&quot;:9&quot; /&gt; &lt;ref name=&quot;:5&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:485741{{!}}article:DIVL524|title=Rīgas (Džutas) dumpim - 105|last=Rūja|first=Valdis|publisher=Latvijas Vēstnesis, Nr.71|date=06.05.2004|access-date=23.04.2024|archive-date=11.11.2021|archive-url=https://web.archive.org/web/20211111135823/http://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:485741{{!}}article:DIVL524}}&lt;/ref&gt; 

Arī nākošajās cīņa turpinājās, pievienojoties vairākiem citiem strādniekiem. 6. un 7.maijā, strādnieki aplenca arī 2.policijas iecirkni [[Matīsa iela (Rīga)|Matīsa ielā]], kur bija ieslodzīti desmitiem protestētāju. Strādnieki arī izdemolēja vairāku fabriku kantorus. 10.maijā sāka streikot arī Pārdaugavas strādnieki; līdz 12.maijam Pārdaugavā darbu bija spiestas pārtraukt 22 fabrikas. Strādnieku protesti un sadursmes ar policiju un armiju paplašinājās, turpinoties līdz 18. maijam, līdz beidzot tika vardarbīgi apspiesti.  &lt;ref name=&quot;:7&quot; /&gt; &lt;ref name=&quot;:9&quot; /&gt;   

Lēsts, ka sadursmēs iesaistījās aptuveni 1 000 strādnieku un vairāk nekā 1 000 kareivju no trīs Vjazmas pulka bataljoniem (citos avotos minēts - 6 000 kareivju).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.zudusilatvija.lv/objects/object/27969/|title=Rīga. Brīvības iela 198|publisher=Zudusī Latvija|date=19.04.2024}}&lt;/ref&gt; &lt;ref name=&quot;:9&quot; /&gt; Sadursmju rezultātā gāja bojā 11 cilvēki, to vidū vagonu rūpnīcas ''Fēnikss'' darbinieki Ādams Kalniņš, Juris Karulis, Jānis Saliņš un Kārlis Voldiņš, kā arī Džutas manufaktūras darbiniece Lavīze Kārkliņa. Nogalināto vidū bija arī kāds zēns, kas strādāja sakņu dārziņā, ar durkli nodurta veca sieviete, kas palīdzēja kādam ievainotam strādniekam. Vairāki desmiti tika ievainoti, pēc reportieru liecībām - &quot;ar durkli galvā&quot;, &quot;ar lodi krūtīs&quot;. Ievainoto vidū bija darbinieki no Rīgas čuguna lietuves ''Felzers'', Bartuševiča čugunlietuves, poligrāfijas iekārtu Pirvica mašīnbūves rūpnīcas, metālapstrādes rūpnīcas ''Etna'', u.c. rūpnīcām. Tāpat ievainoti tika arī mierīgi garāmgājēji. &lt;ref name=&quot;:9&quot; /&gt; &lt;ref name=&quot;:5&quot; /&gt;   

Kopumā Džutas dumpī piedalījās vairāk nekā 12 000 strādnieku no 41 uzņēmuma (citos avotos minēts - 20 000 strādnieku)&lt;ref name=&quot;:9&quot; /&gt; &lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://tezaurs.lv/mwe:393003|title=Rīgas dumpis|publisher=Latvijas Enciklopēdija. 1.–5. Rīga, Valērija Belokoņa izdevniecība, 2002.–2009.|access-date=19.04.2024}}&lt;/ref&gt;, tostarp ap 600-700 darbiniekiem no Džutas manufaktūras.&lt;ref name=&quot;:4&quot; /&gt; Tiek uzskatīts, ka šī bija pirmā reize, kad Rīgā notikusi strādnieku masu apšaušana.&lt;ref name=&quot;:6&quot; /&gt; Dumpim nebija nedz vadošas organizācijas, nedz noteikta cīņas plāna, vien vētrainajās sadursmju dienās [[Rīgas Politehniskais institūts (1896—1918)|Rīgas Politehniskā institūta studenti]], sociāldemokrātiskā pulciņa biedri, izdeva uzsaukumu ar [[Rīgas strādnieku komiteja|Rīgas strādnieku komitejas]] parakstu, aicinot arī citus uz plašu streiku ar ekonomiskām prasībām, taču tas nespēja cīņai piešķirt organizētāku raksturu. Taču Džutas dumpja notikumi atbalsojās arī citur Latvijā. Maija vidū streikos Liepājā (kas toreiz bija otra lielākā industriālā pilsēta Latvijā pēc Rīgas) piedalījās ap 6 000 strādnieku un 15 000 demonstrantu, savukārt maija beigās streiki notika arī Ventspilī. &lt;ref name=&quot;:9&quot; /&gt;  

Par Džutas dumpi rakstīja arī tā laika vācu, franču un angļu prese &lt;ref name=&quot;:5&quot; /&gt;, kā arī tas vēlāk attēlots 1956.gada Rīgas Kinostudijas filmā ''[[Kā gulbji balti padebeši iet (filma)|Kā gulbji balti padebeši iet]]''.

== Skatīt arī ==

* [[Jēkaba Alkšņa Rīgas Kara aviācijas augstākā inženieru skola]]

== Ārējās saites ==

* [https://wikimapia.org/#lang=en&amp;lat=56.994963&amp;lon=24.194341&amp;z=15&amp;m=w&amp;show=/1753932/Former-Jute-Factory Džutas manufaktūras vēsturiskās teritorijas atrašanās vieta portālā Wikimapia]
* [https://replay.lsm.lv/lv/ieraksts/ltv/266618/ielas-garuma-dzutas-viskalu-un-krustabaznicas-ielas LTV1 raidījuma &quot;Ielas garumā&quot; ieraksts &quot;Džutas, Viskaļu un Krustabaznīcas ielas&quot; (00:50 - 06:59)]
* [https://replay.lsm.lv/lv/ieraksts/ltv/109344/adreses-kad-necils-top-par-ekskluzivu-bet-ekskluzivs-par-necilu LTV1 raidījuma &quot;Adreses&quot; ieraksts &quot;Kad necils top par ekskluzīvu, bet ekskluzīvs – par necilu&quot; (09:10 - 15:36; 20:11 - 25:40)]
* [https://scontent.frix7-1.fna.fbcdn.net/v/t39.30808-6/347438224_277290134870140_3984146125882361988_n.jpg?_nc_cat=109&amp;_nc_cb=99be929b-713f6db7&amp;ccb=1-7&amp;_nc_sid=5f2048&amp;_nc_ohc=RCRDRdpt7RcAb6SmlzS&amp;_nc_ht=scontent.frix7-1.fna&amp;oh=00_AfAuEK90oJQa35l55RAcaDzUWoy3OQd1I8kjp_Q5Gzrm_g&amp;oe=662FFB41 Džutas manufaktūras fabrikas kopskats ar strādniekiem 1917.gada 1.maijā uzņemtā fotogrāfijā]

== Atsauces ==
&lt;references /&gt;

{{Lielie uzņēmumi Latvijā}}

[[Kategorija:Bijušās rūpnīcas Latvijā]]
[[Kategorija:Čiekurkalns]]</text>
      <sha1>eb9fq9f52dpck8a16kjkqiq0z0pllda</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4047677</id>
      <parentid>4047671</parentid>
      <timestamp>2024-04-25T12:50:42Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bikandr</username>
        <id>109007</id>
      </contributor>
      <minor />
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="28934" xml:space="preserve">{{coord|56|59|33|N|24|11|11|E|display=title|region:LV_type:landmark}}

[[Attēls:Skice Džutas manufaktūras ēkai adresē Ezermalas iela 6k2.png|thumb|250px|Skice Džutas manufaktūras administrācijas ēkai ar arku, tagadējā Ezermalas ielā 6k2 (arhitekts Heinrihs Šēls)]]

[[Attēls: Džutas manufaktūras teritorija Čiekurkalna apkārtnes kartē (1922.-1926.g.).png|thumb|250px|Džutas manufaktūras teritorija Čiekurkalna apkārtnes kartē (1922.-1926.g.)]]

[[Attēls:Перекресток - panoramio (4).jpg|thumb|250px|Ezermalas un Viskaļu ielu krustojums, kur redzama Džutas manufaktūras administrācijas ēka, tagadējā Ezermalas iela 6k2 (2010.g.))]]

'''Džutas manufaktūra''' jeb '''Linu un''' '''džutas manufaktūra''' bija viena no lielākajām un modernākajām [[Tekstilrūpniecība|tekstilrūpnīcām]] Rīgā 19.gadsimta beigās - 20.gadsimta sākumā, taču tā pastāvēja vien 15 gadus (no 1899.-1914.gadam). Rūpnīcas ēku komplekss atradās Rīgā, [[Ezermalas iela (Rīga)|Ezermalas ielas]] sākumposmā.

Rūpnīcā ražoja [[Sējas lini|linu]] dziju un [[Džuta|džutas]] maisus, kurus eksportēja uz uzņēmuma rūpnīcu Varšavā, kā arī uz Krieviju. Taču darba apstākļi bija smagi un alga ļoti maza. Vairāk nekā trīs ceturtdaļas no Džutas manufaktūras darbiniekiem bija sievietes. 1899.gada maijā viņas arī aizsāka vēlāk plaši zināmo Rīgas jeb Džutas dumpi, kas ilga gandrīz trīs nedēļas, līdz to beidzot vardarbīgi apspieda ar armijas palīdzību .&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.citariga.lv/lat/ciekurkalns/rupnieciba/linu-un-dzutas-manufaktura/|title=Čiekurkalns. Rūpniecība. Linu un džutas manufaktūra|publisher=Cita Rīga|date=20.04.2024}}&lt;/ref&gt;

Mūsdienās daļā rūpnīcas ēku atrodas [[Rīgas Tehniskā universitāte|Rīgas Tehniskās universitātes]] Mašīnzinību, transporta un aeronautikas fakultāte, bet daļa tiek iznomāta uzņēmumiem.

== Vēsture ==

==== Džutas manufaktūras darbības periods (1899.g.-1914.g.) ====
1898.gada 27.februārī, [[Sanktpēterburga|Sanktpēterburgā]] tika apstiprināta uzņēmuma ''Akciju sabiedrība Linu un džutas manufaktūra'' dibināšana (krievu: ''Акціонернаго общества льняной и джутовой мануфактуръ''; vācu: ''Aktien-Gesellschaft für Flachs und Jute-Manufaktur'').&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:681369{{!}}article:DIVL30|title=Внутренние дела. Петербургъ, 21 марта.|publisher=Рижский вестник, Nr.67|date=23.03.1898|access-date=23.04.2024|archive-date=11.11.2021|archive-url=https://web.archive.org/web/20211111135823/http://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:681369{{!}}article:DIVL30}}&lt;/ref&gt; Uzņēmuma sākotnējais kapitāls bija 2 miljoni rubļu, kas tika sadalīts 4 000 akciju daļās, katru nosakot 500 rubļu vērtībā. Vēlāk, 1912.gadā, kapitālu palielināja līdz 2.65 miljoniem rubļu, kas tika sadalīts 26 528 akciju daļās, katru nosakot 100 rubļu vērtībā.

&lt;gallery&gt;
Attēls:Акция АО Льняной и джутовой мануфактур.jpg|Džutas manufaktūras akciju sertifikāts ar nominālvērtību 100 rubļi

Attēls:Izraksts no Džutas manufaktūras statūtiem (1913).jpg|Izraksts no Džutas manufaktūras statūtiem (1913.g.)
&lt;/gallery&gt;

Uzņēmuma plānos bija izveidot tekstilrūpnīcu grupu linu, kaņepju, džutas un līdzīgu materiālu  mehāniskai apstrādei, maisu un citu izstrādājumu ražošanai, kā arī šo preču tirdzniecībai. Grupas ietvaros plānoja uzcelt rūpnīcu ne tikai Rīgā, bet arī [[Varšava|Varšavā]]. Tomēr Rīgas rūpnīcu plānoja uzbūvēt kā vislielāko; tās darbībai atvēlēja vislielāko pamatkapitāla daļu - 1.3 miljonus rubļu.&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:681371{{!}}article:DIVL92|title=Отдѣлъ торговый и экономическій|publisher=Рижский вестник, Nr.68|date=24.03.1898|access-date=23.04.2024|archive-date=11.11.2021|archive-url=https://web.archive.org/web/20211111135823/http://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:681371{{!}}article:DIVL92}}&lt;/ref&gt; Rīgas rūpnīcas vajadzībām tika plānots iegādāties ap 0.5 km2 lielu zemes īpašumu pie [[Ķīšezers|Ķīšezera]], kas tolaik daļēji piederēja Rīgas pilsētas inženierim [[Ādolfs Agte|Ādolfam Agtem]] ([[Jaunā muiža (Čiekurkalns)|Jaunās muižas]] teritorijā) un daļēji - kādam Vulmeringa kungam. Vieta izvēlēta, jo atradās netālu no preču stacijas Šķirotava (tagadējā [[Čiekurkalns (stacija)|Čiekurkalna stacija]]), kas bija pieturas punkts 1899.gadā uzceltajā [[Dzelzceļa līnija Rīga—Pleskava|dzelzceļa līnijā Rīga - Pleskava]]. &lt;ref name=&quot;:2&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:681257{{!}}article:DIVL45|title=Городской дневдцкъ|publisher=Рижский вестник, Nr.267|date=04.12.1897|access-date=23.04.2024|archive-date=11.11.2021|archive-url=https://web.archive.org/web/20211111135823/http://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:681257{{!}}article:DIVL45}}&lt;/ref&gt; Savukārt Varšavas rūpnīcai iegādājās teritoriju tagadējā [[:pl:Ulica_Mińska_w_Warszawie|Minskas ielā]] 25/45.

Rīga tika noteikta arī par uzņēmuma administratīvo pārvaldi.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt; Uzņēmuma sākotnējā vadībā no Rīgas puses ierindojās bankas nams ''Mirjams un Smoļans'' (krievu: ''Мирамъ и Смоліанъ''), bet no [[Lodza|Lodzas]] puses - baņķieris [[Maksimilians Goldfeders]] (poļu: ''Maksymilian Goldfeder'') un rūpniecības uzņēmējs [[Julius Karols Kunitzers]] (poļu: ''Juliusz Karol Kunitzer).'' Par rūpnīcas vadošo tehniķi iecēla profesoru Pfulu, kas pazīstams kā autoritāte džutas ražošanā. &lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt;

Džutas manufaktūras ēkas Rīga uzceltas ap 1898.gadu. Administrācijas ēku ar augstiem arkveida ieejas vārtiem, kas atrodas tagadējā Ezermalas ielā 6k2, projektējis pazīstamais Rīgas pilsētas arhitekts [[Heinrihs Šēls]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://web.archive.org/web/20240424163313/https://scontent.frix7-1.fna.fbcdn.net/v/t39.30808-6/439900210_8227168577335358_2570088600853200393_n.jpg?_nc_cat=110&amp;ccb=1-7&amp;_nc_sid=5f2048&amp;_nc_ohc=u0dUCB1WaWwAb6qygPQ&amp;_nc_ht=scontent.frix7-1.fna&amp;oh=00_AfCdKdJcRFnb0xfU1doJKmnsWAyINTvQUQoWVgsyJiuSlQ&amp;oe=662EEC7A|title=Wayback Machine|website=web.archive.org|access-date=2024-04-24|date=2024-04-24}}&lt;/ref&gt;, savukārt ražošanas ēkas - mehāniskās tehnoloģijas profesors [[Edmunds Pfūls]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://rigaspieminekli.lv/?lapa=arhiv&amp;grupa=notikumi&amp;id=71|title=Pabeigta divu ievērojamu rīdzinieku un viņu piederīgo kapa pieminekļa restaurācija un kapavietas sakārtošana|publisher=Rīgas pieminekļu aģentūra|date=18.08.2020}}&lt;/ref&gt;

&lt;gallery&gt;

Attēls:Džutas manufaktūras administrācijas ēka ar ieejas arku, tagadējā Ezermalas ielā 6k2 (1950-tie gadi).png|Džutas manufaktūras administrācijas ēka ar ieejas arku, tagadējā Ezermalas ielā 6k2 (1950-tie gadi)

Attēls:Ēka ar arku Džutas manufaktūras teritorijā (1927.g.).png|Džutas manufaktūras administrācijas ēka ar arku (1927.g., fotogrāfs [[Nikolajs Hercbergs]]), tagadējā Ezermalas ielā 6k2

Attēls:Džutas manufaktūras ēka pēc strādnieku dumpja (1900.g.).png|Skats uz Džutas manufaktūras ieejas puses ēkām (20.gs. sākums), pie tagadējās Ezermalas un Viskaļu ielas krustojuma

Attēls:Džutas manufaktūras drupas (1927.g.).png|Izpostītās Džutas manufaktūras ēkas (1927.g., fotogrāfs [[Nikolajs Hercbergs]])

Attēls:Džutas manufaktūras ēku kompleksa teritorija (1927.g., fotogrāfs Nikolajs Hercbergs).png|Džutas manufaktūras ēku kompleksa teritorija (1927.g., fotogrāfs Nikolajs Hercbergs)

Attēls:Skats aiz Džutas manufaktūras ieejas ēkas (1927.g., fotogrāfs Nikolajs Hercbergs).png|Skats aiz Džutas manufaktūras ieejas ēkas (1927.g., fotogrāfs Nikolajs Hercbergs)

Attēls:Dzīvojamā ēka Džutas manufaktūras teritorijā (1927.g.).png|Dzīvojamā ēka Džutas manufaktūras teritorijā, tagadējā Ezermalas ielā 6 (1927.g., fotogrāfs Nikolajs Hercbergs). Mūsdienās ēka ir grausta statusā.

Attēls:Džutas manufaktūras ieejas puses ēkas pie tagadējās Ezermalas un Viskaļu ielu krustojuma (1927.g., fotogrāfs Nikolajs Hercbergs).png|Džutas manufaktūras ieejas puses ēkas pie tagadējās Ezermalas un Viskaļu ielu krustojuma (1927.g., fotogrāfs Nikolajs Hercbergs)

Attēls:Skats uz daļu no Džutas manufaktūras ieejas ēkām ar tolaik vēl saglabājušos arku (1972.g.).png|Skats uz Džutas manufaktūras ieejas puses ēkām pie tagadējās Ezermalas un Viskaļu ielas krustojuma ar tolaik vēl saglabājušos arku (1972.g.)

&lt;/gallery&gt;

Arī Varšavā rūpnīcas ēkas tika uzceltas ap 1898.gadu. Arī šīs rūpnīcas administrācijas ēka Minskas ielā 25/45 (kur vēlāk ierīkoja [[:pl:Zakłady_Amunicyjne_„Pocisk”|munīcijas rūpnīcu ''Pocisk'']]) pastāv vēl mūsdienās. Ēkas arhitektūrā, tāpat kā Rīgā, projektēti līdzīgi arkveida ieejas vārti.

Rīgā ražošanu Džutas manufaktūra uzsāka 1899.gada februārī. Tās darbībai bija iegādātas modernākās vērpšanas iekārtas. Rūpnīcā ražoja [[Sējas lini|linu]] dziju un [[Džuta|džutas]] maisus, kā arī krāsainus galdautus un grīdsegas, kurus eksportēja uz Varšavas rūpnīcu un uz Krieviju. Tajā bija nodarbināti 600 - 700 darbinieku, no kuriem ap trīs ceturtdaļas bija sievietes.&lt;ref name=&quot;:8&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:263140{{!}}article:DIVL231|title=Strādnieku cīņas Rīgā|last=Ziemelis|first=S.|publisher=Cīņa, Nr.115|date=19.05.1959|access-date=23.04.2024|archive-date=11.11.2021|archive-url=https://web.archive.org/web/20211111135823/http://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:263140{{!}}article:DIVL231}}&lt;/ref&gt; &lt;ref name=&quot;:6&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:277974{{!}}article:DIVL70|title=Rīgas strādnieku dumpis 1899.gadā|publisher=Padomju Latvija, Nr.28|date=11.09.1940|access-date=23.04.2024|archive-date=11.11.2021|archive-url=https://web.archive.org/web/20211111135823/http://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:277974{{!}}article:DIVL70}}&lt;/ref&gt;

Darba apstākļi Džutas manufaktūrā bija smagi un alga ļoti maza, kā rezultātā 1899.gada maijā rūpnīcas darbinieki, galvenokārt sievietes, uzsāka streiku un vēlak devās protesta gājienā, izraisot sadursmes ar policiju, kurās iesaistījās arī citi strādnieki. Dumpis ieilga teju trīs nedēļu garumā, līdz to beidzot vardarbīgi apspieda ar armijas palīdzību.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; Tomēr Džutas dumpis nebija pēdējā Rīgas strādnieku sacelšanās; gluži pretēji, šie notikumi vēlāk bija kā ierosme arī vairāku citus strādnieku protestiem, līdz tie kulminēja [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905.gada revolūcijā.]]

1901.gadā Džutas manufaktūras vadība no Rīgas puses -  bankas nams ''Mirjams un Smoļans'' - bankrotē, kā rezultātā uzņēmums nespēj pilnībā veikt saistošos norēķinus. Tā laika uzņēmuma bilancē uzņēmuma aktīvi ierakstīti 2 899 tūkstošu rubļu vērtībā, savukārt saistības - 3 224 tūkstošu vērtībā, uzrādot 324 tūkstošu rubļu deficītu. Bez obligāciju turētājiem (ar kopējo obligāciju parādu 1 250 tūkstoši rubļu) lielākie uzņēmuma kreditori ir sekojoši: valsts banka (380 tūkstoši rubļu), [[Rīgas biržas banka|Rīgas Biržas banka]] (445 tūkstoši rubļu), [[Rīgas pilsētas Komercbanka]] (248 tūkstoši rubļu),  [[Rīgas pilsētas diskonta banka|Rīgas pilsētas Diskonta banka]] (231 tūkstotis rubļu), Ziemeļvācijas aušanas kombināts (185 tūkstoši rubļu), kā arī Lodzas tirdzniecības bankas Varšavas filiāle (86 tūkstoši rubļu). Par jauno Džutas manufaktūras vadību 1902.gadā tika iecelti: P. A. Švarcs (Rīgas Biržas bankas direktors), Jūliuss I. Vogelzangs (Fogelzangs), Zviedrijas pilsonis A. A. Larsons (Rīgas Biržas bankas komitejas loceklis), A. fon Kulbergs, R. R. fon Bungners ([[Rīgas Politehniskais institūts (1896—1918)|Rīgas Politehniskā institūta]] profesors), M. G. Laskijs un A. K. fon Hubenets (vācu: ''A. K.'' ''von Hübbenet'').&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:678482{{!}}article:DIVL104|title=Отдѣлъ торговый и экономическій|publisher=Рижский вестник, Nr.67|date=21.03.1902|access-date=23.04.2024|archive-date=11.11.2021|archive-url=https://web.archive.org/web/20211111135823/http://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:678482{{!}}article:DIVL104}}&lt;/ref&gt; 

[[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā rūpnīcas gan Rīgā, gan Varšavā beidza darbību un to iekārtas tika aizvestas uz Krieviju.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

==== Otrā pasaules kara periods ====
[[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, Vācijas okupācijas periodā, bijušās rūpnīcas teritorijā Rīgā izveidoja [[Hidroplāns|hidroplānu]] lidlauku. Lidlaukā atradās garnizons, remonta un tehniskie angāri, degvielas un smērvielu noliktavas, kā arī neliela slimnīca.

==== Latvijas PSR periods ====
Kopš 1952./1953. gada bijušās rūpnīcas teritorijā Rīgā iekārtoja PSRS Bruņoto spēku Ģenerālštāba pārcelto Jūras karaspēka aviācijas sakaru skolu (vēlāk - [[Jēkaba Alkšņa Rīgas Kara aviācijas augstākā inženieru skola]]). Skola teritorijā pastāvēja līdz 1993.gadam. 

Zināms, ka 1969. gada 5. maijā Ezermalas ielā 2 tika atklāta piemiņas plāksne ar uzrakstu ''Linu un džutas manufaktūrai''.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

==== Mūsdienas ====
1993.gadā daļā bijušās Džutas manufaktūras ēku izvietoja Rīgas Tehniskās universitātes Mašīnzinību, transporta un aeronautikas fakultāti, kuras tā izmanto līdz pat mūsdienām. Citas ēkas tiek iznomātas uzņēmumiem.

2016.gada decembrī Džutas manufaktūras galvenā administrācijas ēka ar zemi (tagadējā Ezermalas iela 6k2) tika pārdota par EUR 96 440. 2021.gadā tā tika pārdota vēlreiz, taču nu jau par pusi zemāku cenu - par EUR 55 000.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.city24.lv/real-estate/commercials-for-sale/riga-mezaparks-ezermalas-iela/3515286|title=Pārdod komercplatību, Ezermalas iela 6k2|publisher=City24.lv|access-date=21.04.2024}}&lt;/ref&gt; &lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://data.gov.lv/dati/lv/dataset/nekustama-ipasuma-tirgus-datu-bazes-atvertie-dati|title=Nekustamā īpašuma tirgus datu bāzes atvērtie dati|publisher=Valsts zemes dienests|access-date=21.04.2024}}&lt;/ref&gt; 2021.gada ēkas pārdošanas sludinājumā minēts tehniskās pārbaudes atzinums, ka ēkas pamati un sienas ir labā stāvoklī, ļaujot to rekonstruēt, taču ēku atļauts arī nojaukt, tās vietā uzceļot maksimāli 6 stāvu augstu ēku.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ss.lv/msg/lv/real-estate/premises/buildings-and-complexes/riga/mezhapark/bxicni.html|title=Telpas / Celtnes un kompleksi / Rīga / Mežaparks / Pārdod: Investīciju objekts - ēka rekonstrukcijai / būvniecībai. ss.lv|publisher=SS.lv|access-date=24.04.2024}}&lt;/ref&gt;

Savukārt Varšavā savukārt bijušā rūpnīcu kompleksa teritorija, kurā esošās ēkas cieta Otrā pasaules kara laikā, 2010./2011.gadā tika revitalizēta, tajā ierīkojot radošo kvartālu ''Soho rūpnīca''.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.industrialna.com/index.php/2018/03/warszawa-zaklady-amunicyjne-pocisk/|title=Warszawa – Zakłady Amunicyjne „Pocisk”|date=14.03.2018}}&lt;/ref&gt; &lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.projektpraga.pl/en/projects/soho/|title=SOHO FACTORY WARSAW REVITALIZATION PROJECTS|publisher=projektpraga.pl|access-date=25.04.2024}}&lt;/ref&gt;

== Džutas dumpis ==

==== Sociāldemokrātisko ideju izplatība strādnieku vidū 19.gadsimta beigās ====
19.gadsimta beigās Rīga bija izveidojusies par nozīmīgu industriālo centru. Tā bija viena no lielākajām industriālajām pilsētām [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijā]] - gan pēc strādnieku skaita (lielā mērā viesstrādnieku dēļ), gan pēc saražotās produkcijas apjoma. Ap 1900.gadu Rīgā bija ~ 44 000 strādnieku, kas bija daudzkārt vairāk nekā kaimiņu pilsētās Tallinā un Viļņā. Šajā laikā Rīgas strādnieki deva ap 75% no visa Latvijas rūpniecības snieguma.&lt;ref name=&quot;:3&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:153274{{!}}article:DIVL765|title=Revolūcija, kas satricināja Rīgu|last=Nagle|first=Gunita|publisher=Latvija Amerikā, Nr.4 (pārpublicēts no Diena)|date=22.01.2005|access-date=23.04.2024|archive-date=11.11.2021|archive-url=https://web.archive.org/web/20211111135823/http://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:153274{{!}}article:DIVL765}}&lt;/ref&gt; 

Neraugoties uz strādnieku augsto pienesumu tautsaimniecībā, tiem pieškirtās algas bija zemas un darba apstākļi nereti bija grūti izciešami, kas savukārt veicināja [[Sociāldemokrātija|sociāldemokrātiskās idoloģijas]] strauju izplatību. Strādnieki Rīgā bija labi izglītoti, sevišķi salīdzinājumā ar Krievijas vidējiem rādītājiem, un, sociāldemokrātiskās strāvas ietekmē, kļuva arī labi organizēti.&lt;ref name=&quot;:3&quot; /&gt; 1890-tajos gados Latvijā tika nodibināti pirmie strādnieku pašizglītības jeb [[Marksisms|marksistiskie]] pulciņi - galvenokārt Liepājā un Rīgā. Viens no aktīvākajiem darboņiem šajā kustībā bija būvstrādnieks, vēlak [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905.gada revolucionārs]] [[Jānis Driega]]. Idejas izplatījās arī caur dažādām biedrībām, kā arī caur presi. Toreizējā [[Jaunā strāva|Jaunās strāvas]] aģitācijas laikrakstā ''[[Dienas Lapa|Dienas lapa]]'' tika publicēts arī populārais [[Augusts Bēbelis|F. Augusta Bēbeļa]] 1879.gada darbs ''Sieviete un sociālisms'' (vācu: ''Die Frau und der Sozialismus''), kurā izvirzītas idejas par sieviešu [[Emancipācija|emancipācijas]] lomu kā risinājumu industrializētās sabiedrības ekspluatācijas problēmai.&lt;ref name=&quot;:4&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:11046{{!}}article:DIVL102|title=Latviešu sociāldemokrātiskās strādnieku partijas dibināšanas atcere|last=Zars|first=J.|publisher=Brīvība, Nr.6|date=01.08.1954|access-date=23.04.2024|archive-date=11.11.2021|archive-url=https://web.archive.org/web/20211111135823/http://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:11046{{!}}article:DIVL102}}&lt;/ref&gt;  Iespējams pieņemt, ka Bēbeļa darbā paustās idejas veicināja sieviešu aktivitāti sociāldemokrātijas kustībā, tostarp arī sieviešu - Rīgas strādnieču vidū.

==== Džutas dumpis 1899.gada maijā ====
Džutas manufaktūra darbību uzsāk 1899.gada februāra beigās.&lt;ref name=&quot;:8&quot; /&gt; Lai arī moderni aprīkota, tā netika vadīta moderno sociālisma ideju garā. Rūpnīcā valdīja tipiski tā laika darba apstākļi, taču tās darbiniekiem bija jo sevišķi zemas algas, salīdzinājumā ar citām rūpnīcām. Rūpnīcā nodarbinātie sākotnēji bija nolīgti par 35 kapeikām dienā, taču administrācija solīja algu paaugstināt līdz 50 kapeikām dienā.&lt;ref name=&quot;:8&quot; /&gt; &lt;ref name=&quot;:7&quot; /&gt;  Tomēr, ilgi negaidot, jau 1899.gada 1.martā Džutas manufaktūras darbinieki (kas bija galvenokārt sievietes) uzsāka streiku, pieprasot gan solīto algas palielinājumu, gan protestējot pret administrācijas ierosinājumu pagarināt darba laiku, tomēr rezultātu neguva.&lt;ref name=&quot;:6&quot; /&gt; 

Nedaudz vēlāk, 15.aprīlī Rīgas strādnieku komiteja pilsētas fabrikās strādnieku vidū lielā skaitā izplatīja uzaicinājumu atzīmēt strādnieku solidaritātes svētkus - 1.maiju. To izplatīja gan latviešu, gan krievu, gan leišu, gan arī vācu valodās. Fabriku administrācijas ir informētas un ir sagatavojušās arī nemieriem, jo 1899.gada sākumā lielākajā daļā Rīgas fabriku valdīja saspīlēta gaisotne starp strādniekiem un administrāciju; te atbalsojās plašie Krievijas strādnieku nemieri. Tiek informēta policija, kas jau plāno katram gadījumam piesaistīt arī spēkus no armijas.&lt;ref name=&quot;:6&quot; /&gt; 

Pienākot strādnieku svētkiem, 1.maijā Džutas manufaktūras darbinieki uzsāka jau otro streiku.&lt;ref name=&quot;:7&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:312291{{!}}article:DIVL93|title=Pirmā junda|publisher=Rīgas Balss, Nr.114|date=16.05.1959|access-date=23.04.2024|archive-date=11.11.2021|archive-url=https://web.archive.org/web/20211111135823/http://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:312291{{!}}article:DIVL93}}&lt;/ref&gt; Streikā piedalījās visi 600-700 fabrikas darbinieki, piecas dienas pēc kārtas ierodoties darbā un izsakot savas prasības. &lt;ref name=&quot;:6&quot; /&gt; &lt;ref name=&quot;:7&quot; /&gt; Taču administrācija pieprasīja streiku pārtraukt un visiem darbiniekiem 5.maijā ierasties darbā, draudot ar atlaišanu un norādot, ka algas varēs saņemt tikai fabrikā līdz plkst.10 no rīta, bet pēc tam jau tikai vairs policijas iecirknī. Darbinieku prasības arī šoreiz netika uzklausītas, tādēļ 5.maijā devās demonstratīvā gājienā pie Vidzemes gubernatora, lai iesniegtu sūdzību par administrācijas patvarībām. Gājienu pie [[Aleksandra vārti|Aleksandra vārtiem]] (kas toreiz atradās pie Aleksandra viadukta jeb tagadējā [[Gaisa tilts (Rīga)|Gaisa tilta]]) apturēja policija. Policija bija savākusi vairākas zaldātu rotas, jo nojauta, ka gājiena turpināšanās varētu sacelt plašākus strādnieku protestus, ko būtu jau grūtāk apturēt.&lt;ref name=&quot;:9&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:263140{{!}}article:DIVL231|title=Strādnieku cīņas Rīgā|last=Ziemelis|first=S.|publisher=Cīņa, Nr.115|date=19.05.1959|access-date=23.04.2024|archive-date=11.11.2021|archive-url=https://web.archive.org/web/20211111135823/http://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:263140{{!}}article:DIVL231}}&lt;/ref&gt; 

Rezultātā, zaldāti aptuveni 200 sieviešu sadzina pie vārtiem blakusesošajā Aleksandra dārzā, ap kuru bija augsta dēļu sēta. Policijas darbinieki aizturētajām arī sāka atņemt algas grāmatiņas, neizsniedzot pretī pases, jo bija paredzēts viņas izsūtīt. Tuvojās vakars, un ap plkst.6 mājup no darba devās darbinieki no vagonu rūpnīcas ''Fēnikss'' (vēlāk - ''[[Rīgas vagonbūves rūpnīca]]''), kā arī citi strādnieki no tuvējām rūpnīcām. Varmācīgā sieviešu aizturēšana un netaisnīgā izrēķināšanās strādniekus saniknoja, jo aizturēto vidū bija arī strādnieku māsas, sievas un meitas. Strādnieki pieprasīja sievietes atbrīvot, taču policija atbildēja ar šāvieniem, divus strādniekus ievainojot. Uz to atbildot, strādnieki salauza Aleksandra dārza sētu un centās atbrīvot sagūstītās sievietes, raidot policistu un zaldātu virzienā  lērumu akmeņu, koku un pudeļu. Policisti un zaldāti turpretī laida šāviņus - gan no dārza puses, gan no nama otrā stāva logiem, un lika ugunsdzēsējiem apliet pūli ar ūdeni. Klāt nāca arvien vairāk strādnieku un bruņoto papildspēku; cīņa aprima tikai nākošās dienas rīta pusē.&lt;ref name=&quot;:7&quot; /&gt; &lt;ref name=&quot;:9&quot; /&gt; &lt;ref name=&quot;:5&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:485741{{!}}article:DIVL524|title=Rīgas (Džutas) dumpim - 105|last=Rūja|first=Valdis|publisher=Latvijas Vēstnesis, Nr.71|date=06.05.2004|access-date=23.04.2024|archive-date=11.11.2021|archive-url=https://web.archive.org/web/20211111135823/http://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:485741{{!}}article:DIVL524}}&lt;/ref&gt; 

Arī nākošajās cīņa turpinājās, pievienojoties vairākiem citiem strādniekiem. 6. un 7.maijā, strādnieki aplenca arī 2.policijas iecirkni [[Matīsa iela (Rīga)|Matīsa ielā]], kur bija ieslodzīti desmitiem protestētāju. Strādnieki arī izdemolēja vairāku fabriku kantorus. 10.maijā sāka streikot arī Pārdaugavas strādnieki; līdz 12.maijam Pārdaugavā darbu bija spiestas pārtraukt 22 fabrikas. Strādnieku protesti un sadursmes ar policiju un armiju paplašinājās, turpinoties līdz 18. maijam, līdz beidzot tika vardarbīgi apspiesti.  &lt;ref name=&quot;:7&quot; /&gt; &lt;ref name=&quot;:9&quot; /&gt;   

Lēsts, ka sadursmēs iesaistījās aptuveni 1 000 strādnieku un vairāk nekā 1 000 kareivju no trīs Vjazmas pulka bataljoniem (citos avotos minēts - 6 000 kareivju).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.zudusilatvija.lv/objects/object/27969/|title=Rīga. Brīvības iela 198|publisher=Zudusī Latvija|date=19.04.2024}}&lt;/ref&gt; &lt;ref name=&quot;:9&quot; /&gt; Sadursmju rezultātā gāja bojā 11 cilvēki, to vidū vagonu rūpnīcas ''Fēnikss'' darbinieki Ādams Kalniņš, Juris Karulis, Jānis Saliņš un Kārlis Voldiņš, kā arī Džutas manufaktūras darbiniece Lavīze Kārkliņa. Nogalināto vidū bija arī kāds zēns, kas strādāja sakņu dārziņā, ar durkli nodurta veca sieviete, kas palīdzēja kādam ievainotam strādniekam. Vairāki desmiti tika ievainoti, pēc reportieru liecībām - &quot;ar durkli galvā&quot;, &quot;ar lodi krūtīs&quot;. Ievainoto vidū bija darbinieki no Rīgas čuguna lietuves ''Felzers'', Bartuševiča čugunlietuves, poligrāfijas iekārtu Pirvica mašīnbūves rūpnīcas, metālapstrādes rūpnīcas ''Etna'', u.c. rūpnīcām. Tāpat ievainoti tika arī mierīgi garāmgājēji. &lt;ref name=&quot;:9&quot; /&gt; &lt;ref name=&quot;:5&quot; /&gt;   

Kopumā Džutas dumpī piedalījās vairāk nekā 12 000 strādnieku no 41 uzņēmuma (citos avotos minēts - 20 000 strādnieku)&lt;ref name=&quot;:9&quot; /&gt; &lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://tezaurs.lv/mwe:393003|title=Rīgas dumpis|publisher=Latvijas Enciklopēdija. 1.–5. Rīga, Valērija Belokoņa izdevniecība, 2002.–2009.|access-date=19.04.2024}}&lt;/ref&gt;, tostarp ap 600-700 darbiniekiem no Džutas manufaktūras.&lt;ref name=&quot;:4&quot; /&gt; Tiek uzskatīts, ka šī bija pirmā reize, kad Rīgā notikusi strādnieku masu apšaušana.&lt;ref name=&quot;:6&quot; /&gt; Dumpim nebija nedz vadošas organizācijas, nedz noteikta cīņas plāna, vien vētrainajās sadursmju dienās [[Rīgas Politehniskais institūts (1896—1918)|Rīgas Politehniskā institūta studenti]], sociāldemokrātiskā pulciņa biedri, izdeva uzsaukumu ar [[Rīgas strādnieku komiteja|Rīgas strādnieku komitejas]] parakstu, aicinot arī citus uz plašu streiku ar ekonomiskām prasībām, taču tas nespēja cīņai piešķirt organizētāku raksturu. Taču Džutas dumpja notikumi atbalsojās arī citur Latvijā. Maija vidū streikos Liepājā (kas toreiz bija otra lielākā industriālā pilsēta Latvijā pēc Rīgas) piedalījās ap 6 000 strādnieku un 15 000 demonstrantu, savukārt maija beigās streiki notika arī Ventspilī. &lt;ref name=&quot;:9&quot; /&gt;  

Par Džutas dumpi rakstīja arī tā laika vācu, franču un angļu prese &lt;ref name=&quot;:5&quot; /&gt;, kā arī tas vēlāk attēlots 1956.gada Rīgas Kinostudijas filmā ''[[Kā gulbji balti padebeši iet (filma)|Kā gulbji balti padebeši iet]]''.

== Skatīt arī ==

* [[Jēkaba Alkšņa Rīgas Kara aviācijas augstākā inženieru skola]]

== Ārējās saites ==

* [https://wikimapia.org/#lang=en&amp;lat=56.994963&amp;lon=24.194341&amp;z=15&amp;m=w&amp;show=/1753932/Former-Jute-Factory Džutas manufaktūras vēsturiskās teritorijas atrašanās vieta portālā Wikimapia]
* [https://replay.lsm.lv/lv/ieraksts/ltv/266618/ielas-garuma-dzutas-viskalu-un-krustabaznicas-ielas LTV1 raidījuma &quot;Ielas garumā&quot; ieraksts &quot;Džutas, Viskaļu un Krustabaznīcas ielas&quot; (00:50 - 06:59)]
* [https://replay.lsm.lv/lv/ieraksts/ltv/109344/adreses-kad-necils-top-par-ekskluzivu-bet-ekskluzivs-par-necilu LTV1 raidījuma &quot;Adreses&quot; ieraksts &quot;Kad necils top par ekskluzīvu, bet ekskluzīvs – par necilu&quot; (09:10 - 15:36; 20:11 - 25:40)]
* [https://scontent.frix7-1.fna.fbcdn.net/v/t39.30808-6/347438224_277290134870140_3984146125882361988_n.jpg?_nc_cat=109&amp;_nc_cb=99be929b-713f6db7&amp;ccb=1-7&amp;_nc_sid=5f2048&amp;_nc_ohc=RCRDRdpt7RcAb6SmlzS&amp;_nc_ht=scontent.frix7-1.fna&amp;oh=00_AfAuEK90oJQa35l55RAcaDzUWoy3OQd1I8kjp_Q5Gzrm_g&amp;oe=662FFB41 Džutas manufaktūras fabrikas kopskats ar strādniekiem 1917.gada 1.maijā uzņemtā fotogrāfijā]
* [http://www.industrialna.com/index.php/2018/03/warszawa-zaklady-amunicyjne-pocisk/ Varšavas rūpnīcu kompleksa revitalizētā teritorija fotoattēlos]

== Atsauces ==
&lt;references /&gt;

{{Lielie uzņēmumi Latvijā}}

[[Kategorija:Bijušās rūpnīcas Latvijā]]
[[Kategorija:Čiekurkalns]]</text>
      <sha1>kumc8k0ynmtc7i82vyrq2d4kjyyifz9</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4047678</id>
      <parentid>4047677</parentid>
      <timestamp>2024-04-25T12:50:54Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bikandr</username>
        <id>109007</id>
      </contributor>
      <minor />
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="28935" xml:space="preserve">{{coord|56|59|33|N|24|11|11|E|display=title|region:LV_type:landmark}}

[[Attēls:Skice Džutas manufaktūras ēkai adresē Ezermalas iela 6k2.png|thumb|250px|Skice Džutas manufaktūras administrācijas ēkai ar arku, tagadējā Ezermalas ielā 6k2 (arhitekts Heinrihs Šēls)]]

[[Attēls: Džutas manufaktūras teritorija Čiekurkalna apkārtnes kartē (1922.-1926.g.).png|thumb|250px|Džutas manufaktūras teritorija Čiekurkalna apkārtnes kartē (1922.-1926.g.)]]

[[Attēls:Перекресток - panoramio (4).jpg|thumb|250px|Ezermalas un Viskaļu ielu krustojums, kur redzama Džutas manufaktūras administrācijas ēka, tagadējā Ezermalas iela 6k2 (2010.g.))]]

'''Džutas manufaktūra''' jeb '''Linu un''' '''džutas manufaktūra''' bija viena no lielākajām un modernākajām [[Tekstilrūpniecība|tekstilrūpnīcām]] Rīgā 19.gadsimta beigās - 20.gadsimta sākumā, taču tā pastāvēja vien 15 gadus (no 1899.-1914.gadam). Rūpnīcas ēku komplekss atradās Rīgā, [[Ezermalas iela (Rīga)|Ezermalas ielas]] sākumposmā.

Rūpnīcā ražoja [[Sējas lini|linu]] dziju un [[Džuta|džutas]] maisus, kurus eksportēja uz uzņēmuma rūpnīcu Varšavā, kā arī uz Krieviju. Taču darba apstākļi bija smagi un alga ļoti maza. Vairāk nekā trīs ceturtdaļas no Džutas manufaktūras darbiniekiem bija sievietes. 1899.gada maijā viņas arī aizsāka vēlāk plaši zināmo Rīgas jeb Džutas dumpi, kas ilga gandrīz trīs nedēļas, līdz to beidzot vardarbīgi apspieda ar armijas palīdzību .&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.citariga.lv/lat/ciekurkalns/rupnieciba/linu-un-dzutas-manufaktura/|title=Čiekurkalns. Rūpniecība. Linu un džutas manufaktūra|publisher=Cita Rīga|date=20.04.2024}}&lt;/ref&gt;

Mūsdienās daļā rūpnīcas ēku atrodas [[Rīgas Tehniskā universitāte|Rīgas Tehniskās universitātes]] Mašīnzinību, transporta un aeronautikas fakultāte, bet daļa tiek iznomāta uzņēmumiem.

== Vēsture ==

==== Džutas manufaktūras darbības periods (1899.g.-1914.g.) ====
1898.gada 27.februārī, [[Sanktpēterburga|Sanktpēterburgā]] tika apstiprināta uzņēmuma ''Akciju sabiedrība Linu un džutas manufaktūra'' dibināšana (krievu: ''Акціонернаго общества льняной и джутовой мануфактуръ''; vācu: ''Aktien-Gesellschaft für Flachs und Jute-Manufaktur'').&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:681369{{!}}article:DIVL30|title=Внутренние дела. Петербургъ, 21 марта.|publisher=Рижский вестник, Nr.67|date=23.03.1898|access-date=23.04.2024|archive-date=11.11.2021|archive-url=https://web.archive.org/web/20211111135823/http://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:681369{{!}}article:DIVL30}}&lt;/ref&gt; Uzņēmuma sākotnējais kapitāls bija 2 miljoni rubļu, kas tika sadalīts 4 000 akciju daļās, katru nosakot 500 rubļu vērtībā. Vēlāk, 1912.gadā, kapitālu palielināja līdz 2.65 miljoniem rubļu, kas tika sadalīts 26 528 akciju daļās, katru nosakot 100 rubļu vērtībā.

&lt;gallery&gt;
Attēls:Акция АО Льняной и джутовой мануфактур.jpg|Džutas manufaktūras akciju sertifikāts ar nominālvērtību 100 rubļi

Attēls:Izraksts no Džutas manufaktūras statūtiem (1913).jpg|Izraksts no Džutas manufaktūras statūtiem (1913.g.)
&lt;/gallery&gt;

Uzņēmuma plānos bija izveidot tekstilrūpnīcu grupu linu, kaņepju, džutas un līdzīgu materiālu  mehāniskai apstrādei, maisu un citu izstrādājumu ražošanai, kā arī šo preču tirdzniecībai. Grupas ietvaros plānoja uzcelt rūpnīcu ne tikai Rīgā, bet arī [[Varšava|Varšavā]]. Tomēr Rīgas rūpnīcu plānoja uzbūvēt kā vislielāko; tās darbībai atvēlēja vislielāko pamatkapitāla daļu - 1.3 miljonus rubļu.&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:681371{{!}}article:DIVL92|title=Отдѣлъ торговый и экономическій|publisher=Рижский вестник, Nr.68|date=24.03.1898|access-date=23.04.2024|archive-date=11.11.2021|archive-url=https://web.archive.org/web/20211111135823/http://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:681371{{!}}article:DIVL92}}&lt;/ref&gt; Rīgas rūpnīcas vajadzībām tika plānots iegādāties ap 0.5 km2 lielu zemes īpašumu pie [[Ķīšezers|Ķīšezera]], kas tolaik daļēji piederēja Rīgas pilsētas inženierim [[Ādolfs Agte|Ādolfam Agtem]] ([[Jaunā muiža (Čiekurkalns)|Jaunās muižas]] teritorijā) un daļēji - kādam Vulmeringa kungam. Vieta izvēlēta, jo atradās netālu no preču stacijas Šķirotava (tagadējā [[Čiekurkalns (stacija)|Čiekurkalna stacija]]), kas bija pieturas punkts 1899.gadā uzceltajā [[Dzelzceļa līnija Rīga—Pleskava|dzelzceļa līnijā Rīga - Pleskava]]. &lt;ref name=&quot;:2&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:681257{{!}}article:DIVL45|title=Городской дневдцкъ|publisher=Рижский вестник, Nr.267|date=04.12.1897|access-date=23.04.2024|archive-date=11.11.2021|archive-url=https://web.archive.org/web/20211111135823/http://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:681257{{!}}article:DIVL45}}&lt;/ref&gt; Savukārt Varšavas rūpnīcai iegādājās teritoriju tagadējā [[:pl:Ulica_Mińska_w_Warszawie|Minskas ielā]] 25/45.

Rīga tika noteikta arī par uzņēmuma administratīvo pārvaldi.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt; Uzņēmuma sākotnējā vadībā no Rīgas puses ierindojās bankas nams ''Mirjams un Smoļans'' (krievu: ''Мирамъ и Смоліанъ''), bet no [[Lodza|Lodzas]] puses - baņķieris [[Maksimilians Goldfeders]] (poļu: ''Maksymilian Goldfeder'') un rūpniecības uzņēmējs [[Julius Karols Kunitzers]] (poļu: ''Juliusz Karol Kunitzer).'' Par rūpnīcas vadošo tehniķi iecēla profesoru Pfulu, kas pazīstams kā autoritāte džutas ražošanā. &lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt;

Džutas manufaktūras ēkas Rīga uzceltas ap 1898.gadu. Administrācijas ēku ar augstiem arkveida ieejas vārtiem, kas atrodas tagadējā Ezermalas ielā 6k2, projektējis pazīstamais Rīgas pilsētas arhitekts [[Heinrihs Šēls]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://web.archive.org/web/20240424163313/https://scontent.frix7-1.fna.fbcdn.net/v/t39.30808-6/439900210_8227168577335358_2570088600853200393_n.jpg?_nc_cat=110&amp;ccb=1-7&amp;_nc_sid=5f2048&amp;_nc_ohc=u0dUCB1WaWwAb6qygPQ&amp;_nc_ht=scontent.frix7-1.fna&amp;oh=00_AfCdKdJcRFnb0xfU1doJKmnsWAyINTvQUQoWVgsyJiuSlQ&amp;oe=662EEC7A|title=Wayback Machine|website=web.archive.org|access-date=2024-04-24|date=2024-04-24}}&lt;/ref&gt;, savukārt ražošanas ēkas - mehāniskās tehnoloģijas profesors [[Edmunds Pfūls]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://rigaspieminekli.lv/?lapa=arhiv&amp;grupa=notikumi&amp;id=71|title=Pabeigta divu ievērojamu rīdzinieku un viņu piederīgo kapa pieminekļa restaurācija un kapavietas sakārtošana|publisher=Rīgas pieminekļu aģentūra|date=18.08.2020}}&lt;/ref&gt;

&lt;gallery&gt;

Attēls:Džutas manufaktūras administrācijas ēka ar ieejas arku, tagadējā Ezermalas ielā 6k2 (1950-tie gadi).png|Džutas manufaktūras administrācijas ēka ar ieejas arku, tagadējā Ezermalas ielā 6k2 (1950-tie gadi)

Attēls:Ēka ar arku Džutas manufaktūras teritorijā (1927.g.).png|Džutas manufaktūras administrācijas ēka ar arku (1927.g., fotogrāfs [[Nikolajs Hercbergs]]), tagadējā Ezermalas ielā 6k2

Attēls:Džutas manufaktūras ēka pēc strādnieku dumpja (1900.g.).png|Skats uz Džutas manufaktūras ieejas puses ēkām (20.gs. sākums), pie tagadējās Ezermalas un Viskaļu ielas krustojuma

Attēls:Džutas manufaktūras drupas (1927.g.).png|Izpostītās Džutas manufaktūras ēkas (1927.g., fotogrāfs [[Nikolajs Hercbergs]])

Attēls:Džutas manufaktūras ēku kompleksa teritorija (1927.g., fotogrāfs Nikolajs Hercbergs).png|Džutas manufaktūras ēku kompleksa teritorija (1927.g., fotogrāfs Nikolajs Hercbergs)

Attēls:Skats aiz Džutas manufaktūras ieejas ēkas (1927.g., fotogrāfs Nikolajs Hercbergs).png|Skats aiz Džutas manufaktūras ieejas ēkas (1927.g., fotogrāfs Nikolajs Hercbergs)

Attēls:Dzīvojamā ēka Džutas manufaktūras teritorijā (1927.g.).png|Dzīvojamā ēka Džutas manufaktūras teritorijā, tagadējā Ezermalas ielā 6 (1927.g., fotogrāfs Nikolajs Hercbergs). Mūsdienās ēka ir grausta statusā.

Attēls:Džutas manufaktūras ieejas puses ēkas pie tagadējās Ezermalas un Viskaļu ielu krustojuma (1927.g., fotogrāfs Nikolajs Hercbergs).png|Džutas manufaktūras ieejas puses ēkas pie tagadējās Ezermalas un Viskaļu ielu krustojuma (1927.g., fotogrāfs Nikolajs Hercbergs)

Attēls:Skats uz daļu no Džutas manufaktūras ieejas ēkām ar tolaik vēl saglabājušos arku (1972.g.).png|Skats uz Džutas manufaktūras ieejas puses ēkām pie tagadējās Ezermalas un Viskaļu ielas krustojuma ar tolaik vēl saglabājušos arku (1972.g.)

&lt;/gallery&gt;

Arī Varšavā rūpnīcas ēkas tika uzceltas ap 1898.gadu. Arī šīs rūpnīcas administrācijas ēka Minskas ielā 25/45 (kur vēlāk ierīkoja [[:pl:Zakłady_Amunicyjne_„Pocisk”|munīcijas rūpnīcu ''Pocisk'']]) pastāv vēl mūsdienās. Ēkas arhitektūrā, tāpat kā Rīgā, projektēti līdzīgi arkveida ieejas vārti.

Rīgā ražošanu Džutas manufaktūra uzsāka 1899.gada februārī. Tās darbībai bija iegādātas modernākās vērpšanas iekārtas. Rūpnīcā ražoja [[Sējas lini|linu]] dziju un [[Džuta|džutas]] maisus, kā arī krāsainus galdautus un grīdsegas, kurus eksportēja uz Varšavas rūpnīcu un uz Krieviju. Tajā bija nodarbināti 600 - 700 darbinieku, no kuriem ap trīs ceturtdaļas bija sievietes.&lt;ref name=&quot;:8&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:263140{{!}}article:DIVL231|title=Strādnieku cīņas Rīgā|last=Ziemelis|first=S.|publisher=Cīņa, Nr.115|date=19.05.1959|access-date=23.04.2024|archive-date=11.11.2021|archive-url=https://web.archive.org/web/20211111135823/http://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:263140{{!}}article:DIVL231}}&lt;/ref&gt; &lt;ref name=&quot;:6&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:277974{{!}}article:DIVL70|title=Rīgas strādnieku dumpis 1899.gadā|publisher=Padomju Latvija, Nr.28|date=11.09.1940|access-date=23.04.2024|archive-date=11.11.2021|archive-url=https://web.archive.org/web/20211111135823/http://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:277974{{!}}article:DIVL70}}&lt;/ref&gt;

Darba apstākļi Džutas manufaktūrā bija smagi un alga ļoti maza, kā rezultātā 1899.gada maijā rūpnīcas darbinieki, galvenokārt sievietes, uzsāka streiku un vēlak devās protesta gājienā, izraisot sadursmes ar policiju, kurās iesaistījās arī citi strādnieki. Dumpis ieilga teju trīs nedēļu garumā, līdz to beidzot vardarbīgi apspieda ar armijas palīdzību.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; Tomēr Džutas dumpis nebija pēdējā Rīgas strādnieku sacelšanās; gluži pretēji, šie notikumi vēlāk bija kā ierosme arī vairāku citus strādnieku protestiem, līdz tie kulminēja [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905.gada revolūcijā.]]

1901.gadā Džutas manufaktūras vadība no Rīgas puses -  bankas nams ''Mirjams un Smoļans'' - bankrotē, kā rezultātā uzņēmums nespēj pilnībā veikt saistošos norēķinus. Tā laika uzņēmuma bilancē uzņēmuma aktīvi ierakstīti 2 899 tūkstošu rubļu vērtībā, savukārt saistības - 3 224 tūkstošu vērtībā, uzrādot 324 tūkstošu rubļu deficītu. Bez obligāciju turētājiem (ar kopējo obligāciju parādu 1 250 tūkstoši rubļu) lielākie uzņēmuma kreditori ir sekojoši: valsts banka (380 tūkstoši rubļu), [[Rīgas biržas banka|Rīgas Biržas banka]] (445 tūkstoši rubļu), [[Rīgas pilsētas Komercbanka]] (248 tūkstoši rubļu),  [[Rīgas pilsētas diskonta banka|Rīgas pilsētas Diskonta banka]] (231 tūkstotis rubļu), Ziemeļvācijas aušanas kombināts (185 tūkstoši rubļu), kā arī Lodzas tirdzniecības bankas Varšavas filiāle (86 tūkstoši rubļu). Par jauno Džutas manufaktūras vadību 1902.gadā tika iecelti: P. A. Švarcs (Rīgas Biržas bankas direktors), Jūliuss I. Vogelzangs (Fogelzangs), Zviedrijas pilsonis A. A. Larsons (Rīgas Biržas bankas komitejas loceklis), A. fon Kulbergs, R. R. fon Bungners ([[Rīgas Politehniskais institūts (1896—1918)|Rīgas Politehniskā institūta]] profesors), M. G. Laskijs un A. K. fon Hubenets (vācu: ''A. K.'' ''von Hübbenet'').&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:678482{{!}}article:DIVL104|title=Отдѣлъ торговый и экономическій|publisher=Рижский вестник, Nr.67|date=21.03.1902|access-date=23.04.2024|archive-date=11.11.2021|archive-url=https://web.archive.org/web/20211111135823/http://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:678482{{!}}article:DIVL104}}&lt;/ref&gt; 

[[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā rūpnīcas gan Rīgā, gan Varšavā beidza darbību un to iekārtas tika aizvestas uz Krieviju.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

==== Otrā pasaules kara periods ====
[[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, Vācijas okupācijas periodā, bijušās rūpnīcas teritorijā Rīgā izveidoja [[Hidroplāns|hidroplānu]] lidlauku. Lidlaukā atradās garnizons, remonta un tehniskie angāri, degvielas un smērvielu noliktavas, kā arī neliela slimnīca.

==== Latvijas PSR periods ====
Kopš 1952./1953. gada bijušās rūpnīcas teritorijā Rīgā iekārtoja PSRS Bruņoto spēku Ģenerālštāba pārcelto Jūras karaspēka aviācijas sakaru skolu (vēlāk - [[Jēkaba Alkšņa Rīgas Kara aviācijas augstākā inženieru skola]]). Skola teritorijā pastāvēja līdz 1993.gadam. 

Zināms, ka 1969. gada 5. maijā Ezermalas ielā 2 tika atklāta piemiņas plāksne ar uzrakstu ''Linu un džutas manufaktūrai''.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

==== Mūsdienas ====
1993.gadā daļā bijušās Džutas manufaktūras ēku izvietoja Rīgas Tehniskās universitātes Mašīnzinību, transporta un aeronautikas fakultāti, kuras tā izmanto līdz pat mūsdienām. Citas ēkas tiek iznomātas uzņēmumiem.

2016.gada decembrī Džutas manufaktūras galvenā administrācijas ēka ar zemi (tagadējā Ezermalas iela 6k2) tika pārdota par EUR 96 440. 2021.gadā tā tika pārdota vēlreiz, taču nu jau par pusi zemāku cenu - par EUR 55 000.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.city24.lv/real-estate/commercials-for-sale/riga-mezaparks-ezermalas-iela/3515286|title=Pārdod komercplatību, Ezermalas iela 6k2|publisher=City24.lv|access-date=21.04.2024}}&lt;/ref&gt; &lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://data.gov.lv/dati/lv/dataset/nekustama-ipasuma-tirgus-datu-bazes-atvertie-dati|title=Nekustamā īpašuma tirgus datu bāzes atvērtie dati|publisher=Valsts zemes dienests|access-date=21.04.2024}}&lt;/ref&gt; 2021.gada ēkas pārdošanas sludinājumā minēts tehniskās pārbaudes atzinums, ka ēkas pamati un sienas ir labā stāvoklī, ļaujot to rekonstruēt, taču ēku atļauts arī nojaukt, tās vietā uzceļot maksimāli 6 stāvu augstu ēku.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ss.lv/msg/lv/real-estate/premises/buildings-and-complexes/riga/mezhapark/bxicni.html|title=Telpas / Celtnes un kompleksi / Rīga / Mežaparks / Pārdod: Investīciju objekts - ēka rekonstrukcijai / būvniecībai. ss.lv|publisher=SS.lv|access-date=24.04.2024}}&lt;/ref&gt;

Savukārt Varšavā savukārt bijušā rūpnīcu kompleksa teritorija, kurā esošās ēkas cieta Otrā pasaules kara laikā, 2010./2011.gadā tika revitalizēta, tajā ierīkojot radošo kvartālu ''Soho rūpnīca''.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.industrialna.com/index.php/2018/03/warszawa-zaklady-amunicyjne-pocisk/|title=Warszawa – Zakłady Amunicyjne „Pocisk”|date=14.03.2018}}&lt;/ref&gt; &lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.projektpraga.pl/en/projects/soho/|title=SOHO FACTORY WARSAW REVITALIZATION PROJECTS|publisher=projektpraga.pl|access-date=25.04.2024}}&lt;/ref&gt;

== Džutas dumpis ==

==== Sociāldemokrātisko ideju izplatība strādnieku vidū 19.gadsimta beigās ====
19.gadsimta beigās Rīga bija izveidojusies par nozīmīgu industriālo centru. Tā bija viena no lielākajām industriālajām pilsētām [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijā]] - gan pēc strādnieku skaita (lielā mērā viesstrādnieku dēļ), gan pēc saražotās produkcijas apjoma. Ap 1900.gadu Rīgā bija ~ 44 000 strādnieku, kas bija daudzkārt vairāk nekā kaimiņu pilsētās Tallinā un Viļņā. Šajā laikā Rīgas strādnieki deva ap 75% no visa Latvijas rūpniecības snieguma.&lt;ref name=&quot;:3&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:153274{{!}}article:DIVL765|title=Revolūcija, kas satricināja Rīgu|last=Nagle|first=Gunita|publisher=Latvija Amerikā, Nr.4 (pārpublicēts no Diena)|date=22.01.2005|access-date=23.04.2024|archive-date=11.11.2021|archive-url=https://web.archive.org/web/20211111135823/http://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:153274{{!}}article:DIVL765}}&lt;/ref&gt; 

Neraugoties uz strādnieku augsto pienesumu tautsaimniecībā, tiem pieškirtās algas bija zemas un darba apstākļi nereti bija grūti izciešami, kas savukārt veicināja [[Sociāldemokrātija|sociāldemokrātiskās idoloģijas]] strauju izplatību. Strādnieki Rīgā bija labi izglītoti, sevišķi salīdzinājumā ar Krievijas vidējiem rādītājiem, un, sociāldemokrātiskās strāvas ietekmē, kļuva arī labi organizēti.&lt;ref name=&quot;:3&quot; /&gt; 1890-tajos gados Latvijā tika nodibināti pirmie strādnieku pašizglītības jeb [[Marksisms|marksistiskie]] pulciņi - galvenokārt Liepājā un Rīgā. Viens no aktīvākajiem darboņiem šajā kustībā bija būvstrādnieks, vēlak [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905.gada revolucionārs]] [[Jānis Driega]]. Idejas izplatījās arī caur dažādām biedrībām, kā arī caur presi. Toreizējā [[Jaunā strāva|Jaunās strāvas]] aģitācijas laikrakstā ''[[Dienas Lapa|Dienas lapa]]'' tika publicēts arī populārais [[Augusts Bēbelis|F. Augusta Bēbeļa]] 1879.gada darbs ''Sieviete un sociālisms'' (vācu: ''Die Frau und der Sozialismus''), kurā izvirzītas idejas par sieviešu [[Emancipācija|emancipācijas]] lomu kā risinājumu industrializētās sabiedrības ekspluatācijas problēmai.&lt;ref name=&quot;:4&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:11046{{!}}article:DIVL102|title=Latviešu sociāldemokrātiskās strādnieku partijas dibināšanas atcere|last=Zars|first=J.|publisher=Brīvība, Nr.6|date=01.08.1954|access-date=23.04.2024|archive-date=11.11.2021|archive-url=https://web.archive.org/web/20211111135823/http://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:11046{{!}}article:DIVL102}}&lt;/ref&gt;  Iespējams pieņemt, ka Bēbeļa darbā paustās idejas veicināja sieviešu aktivitāti sociāldemokrātijas kustībā, tostarp arī sieviešu - Rīgas strādnieču vidū.

==== Džutas dumpis 1899.gada maijā ====
Džutas manufaktūra darbību uzsāk 1899.gada februāra beigās.&lt;ref name=&quot;:8&quot; /&gt; Lai arī moderni aprīkota, tā netika vadīta moderno sociālisma ideju garā. Rūpnīcā valdīja tipiski tā laika darba apstākļi, taču tās darbiniekiem bija jo sevišķi zemas algas, salīdzinājumā ar citām rūpnīcām. Rūpnīcā nodarbinātie sākotnēji bija nolīgti par 35 kapeikām dienā, taču administrācija solīja algu paaugstināt līdz 50 kapeikām dienā.&lt;ref name=&quot;:8&quot; /&gt; &lt;ref name=&quot;:7&quot; /&gt;  Tomēr, ilgi negaidot, jau 1899.gada 1.martā Džutas manufaktūras darbinieki (kas bija galvenokārt sievietes) uzsāka streiku, pieprasot gan solīto algas palielinājumu, gan protestējot pret administrācijas ierosinājumu pagarināt darba laiku, tomēr rezultātu neguva.&lt;ref name=&quot;:6&quot; /&gt; 

Nedaudz vēlāk, 15.aprīlī Rīgas strādnieku komiteja pilsētas fabrikās strādnieku vidū lielā skaitā izplatīja uzaicinājumu atzīmēt strādnieku solidaritātes svētkus - 1.maiju. To izplatīja gan latviešu, gan krievu, gan leišu, gan arī vācu valodās. Fabriku administrācijas ir informētas un ir sagatavojušās arī nemieriem, jo 1899.gada sākumā lielākajā daļā Rīgas fabriku valdīja saspīlēta gaisotne starp strādniekiem un administrāciju; te atbalsojās plašie Krievijas strādnieku nemieri. Tiek informēta policija, kas jau plāno katram gadījumam piesaistīt arī spēkus no armijas.&lt;ref name=&quot;:6&quot; /&gt; 

Pienākot strādnieku svētkiem, 1.maijā Džutas manufaktūras darbinieki uzsāka jau otro streiku.&lt;ref name=&quot;:7&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:312291{{!}}article:DIVL93|title=Pirmā junda|publisher=Rīgas Balss, Nr.114|date=16.05.1959|access-date=23.04.2024|archive-date=11.11.2021|archive-url=https://web.archive.org/web/20211111135823/http://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:312291{{!}}article:DIVL93}}&lt;/ref&gt; Streikā piedalījās visi 600-700 fabrikas darbinieki, piecas dienas pēc kārtas ierodoties darbā un izsakot savas prasības. &lt;ref name=&quot;:6&quot; /&gt; &lt;ref name=&quot;:7&quot; /&gt; Taču administrācija pieprasīja streiku pārtraukt un visiem darbiniekiem 5.maijā ierasties darbā, draudot ar atlaišanu un norādot, ka algas varēs saņemt tikai fabrikā līdz plkst.10 no rīta, bet pēc tam jau tikai vairs policijas iecirknī. Darbinieku prasības arī šoreiz netika uzklausītas, tādēļ 5.maijā devās demonstratīvā gājienā pie Vidzemes gubernatora, lai iesniegtu sūdzību par administrācijas patvarībām. Gājienu pie [[Aleksandra vārti|Aleksandra vārtiem]] (kas toreiz atradās pie Aleksandra viadukta jeb tagadējā [[Gaisa tilts (Rīga)|Gaisa tilta]]) apturēja policija. Policija bija savākusi vairākas zaldātu rotas, jo nojauta, ka gājiena turpināšanās varētu sacelt plašākus strādnieku protestus, ko būtu jau grūtāk apturēt.&lt;ref name=&quot;:9&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:263140{{!}}article:DIVL231|title=Strādnieku cīņas Rīgā|last=Ziemelis|first=S.|publisher=Cīņa, Nr.115|date=19.05.1959|access-date=23.04.2024|archive-date=11.11.2021|archive-url=https://web.archive.org/web/20211111135823/http://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:263140{{!}}article:DIVL231}}&lt;/ref&gt; 

Rezultātā, zaldāti aptuveni 200 sieviešu sadzina pie vārtiem blakusesošajā Aleksandra dārzā, ap kuru bija augsta dēļu sēta. Policijas darbinieki aizturētajām arī sāka atņemt algas grāmatiņas, neizsniedzot pretī pases, jo bija paredzēts viņas izsūtīt. Tuvojās vakars, un ap plkst.6 mājup no darba devās darbinieki no vagonu rūpnīcas ''Fēnikss'' (vēlāk - ''[[Rīgas vagonbūves rūpnīca]]''), kā arī citi strādnieki no tuvējām rūpnīcām. Varmācīgā sieviešu aizturēšana un netaisnīgā izrēķināšanās strādniekus saniknoja, jo aizturēto vidū bija arī strādnieku māsas, sievas un meitas. Strādnieki pieprasīja sievietes atbrīvot, taču policija atbildēja ar šāvieniem, divus strādniekus ievainojot. Uz to atbildot, strādnieki salauza Aleksandra dārza sētu un centās atbrīvot sagūstītās sievietes, raidot policistu un zaldātu virzienā  lērumu akmeņu, koku un pudeļu. Policisti un zaldāti turpretī laida šāviņus - gan no dārza puses, gan no nama otrā stāva logiem, un lika ugunsdzēsējiem apliet pūli ar ūdeni. Klāt nāca arvien vairāk strādnieku un bruņoto papildspēku; cīņa aprima tikai nākošās dienas rīta pusē.&lt;ref name=&quot;:7&quot; /&gt; &lt;ref name=&quot;:9&quot; /&gt; &lt;ref name=&quot;:5&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:485741{{!}}article:DIVL524|title=Rīgas (Džutas) dumpim - 105|last=Rūja|first=Valdis|publisher=Latvijas Vēstnesis, Nr.71|date=06.05.2004|access-date=23.04.2024|archive-date=11.11.2021|archive-url=https://web.archive.org/web/20211111135823/http://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:485741{{!}}article:DIVL524}}&lt;/ref&gt; 

Arī nākošajās cīņa turpinājās, pievienojoties vairākiem citiem strādniekiem. 6. un 7.maijā, strādnieki aplenca arī 2.policijas iecirkni [[Matīsa iela (Rīga)|Matīsa ielā]], kur bija ieslodzīti desmitiem protestētāju. Strādnieki arī izdemolēja vairāku fabriku kantorus. 10.maijā sāka streikot arī Pārdaugavas strādnieki; līdz 12.maijam Pārdaugavā darbu bija spiestas pārtraukt 22 fabrikas. Strādnieku protesti un sadursmes ar policiju un armiju paplašinājās, turpinoties līdz 18. maijam, līdz beidzot tika vardarbīgi apspiesti.  &lt;ref name=&quot;:7&quot; /&gt; &lt;ref name=&quot;:9&quot; /&gt;   

Lēsts, ka sadursmēs iesaistījās aptuveni 1 000 strādnieku un vairāk nekā 1 000 kareivju no trīs Vjazmas pulka bataljoniem (citos avotos minēts - 6 000 kareivju).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.zudusilatvija.lv/objects/object/27969/|title=Rīga. Brīvības iela 198|publisher=Zudusī Latvija|date=19.04.2024}}&lt;/ref&gt; &lt;ref name=&quot;:9&quot; /&gt; Sadursmju rezultātā gāja bojā 11 cilvēki, to vidū vagonu rūpnīcas ''Fēnikss'' darbinieki Ādams Kalniņš, Juris Karulis, Jānis Saliņš un Kārlis Voldiņš, kā arī Džutas manufaktūras darbiniece Lavīze Kārkliņa. Nogalināto vidū bija arī kāds zēns, kas strādāja sakņu dārziņā, ar durkli nodurta veca sieviete, kas palīdzēja kādam ievainotam strādniekam. Vairāki desmiti tika ievainoti, pēc reportieru liecībām - &quot;ar durkli galvā&quot;, &quot;ar lodi krūtīs&quot;. Ievainoto vidū bija darbinieki no Rīgas čuguna lietuves ''Felzers'', Bartuševiča čugunlietuves, poligrāfijas iekārtu Pirvica mašīnbūves rūpnīcas, metālapstrādes rūpnīcas ''Etna'', u.c. rūpnīcām. Tāpat ievainoti tika arī mierīgi garāmgājēji. &lt;ref name=&quot;:9&quot; /&gt; &lt;ref name=&quot;:5&quot; /&gt;   

Kopumā Džutas dumpī piedalījās vairāk nekā 12 000 strādnieku no 41 uzņēmuma (citos avotos minēts - 20 000 strādnieku)&lt;ref name=&quot;:9&quot; /&gt; &lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://tezaurs.lv/mwe:393003|title=Rīgas dumpis|publisher=Latvijas Enciklopēdija. 1.–5. Rīga, Valērija Belokoņa izdevniecība, 2002.–2009.|access-date=19.04.2024}}&lt;/ref&gt;, tostarp ap 600-700 darbiniekiem no Džutas manufaktūras.&lt;ref name=&quot;:4&quot; /&gt; Tiek uzskatīts, ka šī bija pirmā reize, kad Rīgā notikusi strādnieku masu apšaušana.&lt;ref name=&quot;:6&quot; /&gt; Dumpim nebija nedz vadošas organizācijas, nedz noteikta cīņas plāna, vien vētrainajās sadursmju dienās [[Rīgas Politehniskais institūts (1896—1918)|Rīgas Politehniskā institūta studenti]], sociāldemokrātiskā pulciņa biedri, izdeva uzsaukumu ar [[Rīgas strādnieku komiteja|Rīgas strādnieku komitejas]] parakstu, aicinot arī citus uz plašu streiku ar ekonomiskām prasībām, taču tas nespēja cīņai piešķirt organizētāku raksturu. Taču Džutas dumpja notikumi atbalsojās arī citur Latvijā. Maija vidū streikos Liepājā (kas toreiz bija otra lielākā industriālā pilsēta Latvijā pēc Rīgas) piedalījās ap 6 000 strādnieku un 15 000 demonstrantu, savukārt maija beigās streiki notika arī Ventspilī. &lt;ref name=&quot;:9&quot; /&gt;  

Par Džutas dumpi rakstīja arī tā laika vācu, franču un angļu prese &lt;ref name=&quot;:5&quot; /&gt;, kā arī tas vēlāk attēlots 1956.gada Rīgas Kinostudijas filmā ''[[Kā gulbji balti padebeši iet (filma)|Kā gulbji balti padebeši iet]]''.

== Skatīt arī ==

* [[Jēkaba Alkšņa Rīgas Kara aviācijas augstākā inženieru skola]]

== Ārējās saites ==

* [https://wikimapia.org/#lang=en&amp;lat=56.994963&amp;lon=24.194341&amp;z=15&amp;m=w&amp;show=/1753932/Former-Jute-Factory Džutas manufaktūras vēsturiskās teritorijas atrašanās vieta portālā Wikimapia]
* [https://replay.lsm.lv/lv/ieraksts/ltv/266618/ielas-garuma-dzutas-viskalu-un-krustabaznicas-ielas LTV1 raidījuma &quot;Ielas garumā&quot; ieraksts &quot;Džutas, Viskaļu un Krustabaznīcas ielas&quot; (00:50 - 06:59)]
* [https://replay.lsm.lv/lv/ieraksts/ltv/109344/adreses-kad-necils-top-par-ekskluzivu-bet-ekskluzivs-par-necilu LTV1 raidījuma &quot;Adreses&quot; ieraksts &quot;Kad necils top par ekskluzīvu, bet ekskluzīvs – par necilu&quot; (09:10 - 15:36; 20:11 - 25:40)]
* [https://scontent.frix7-1.fna.fbcdn.net/v/t39.30808-6/347438224_277290134870140_3984146125882361988_n.jpg?_nc_cat=109&amp;_nc_cb=99be929b-713f6db7&amp;ccb=1-7&amp;_nc_sid=5f2048&amp;_nc_ohc=RCRDRdpt7RcAb6SmlzS&amp;_nc_ht=scontent.frix7-1.fna&amp;oh=00_AfAuEK90oJQa35l55RAcaDzUWoy3OQd1I8kjp_Q5Gzrm_g&amp;oe=662FFB41 Džutas manufaktūras fabrikas kopskats ar strādniekiem 1917.gada 1.maijā uzņemtā fotogrāfijā]
* [http://www.industrialna.com/index.php/2018/03/warszawa-zaklady-amunicyjne-pocisk/ Varšavas rūpnīcas kompleksa revitalizētā teritorija fotoattēlos]

== Atsauces ==
&lt;references /&gt;

{{Lielie uzņēmumi Latvijā}}

[[Kategorija:Bijušās rūpnīcas Latvijā]]
[[Kategorija:Čiekurkalns]]</text>
      <sha1>ico97mtgez63ufk3ft9smvl9u9ohi1b</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4047825</id>
      <parentid>4047678</parentid>
      <timestamp>2024-04-25T17:44:14Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Turaids</username>
        <id>8965</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="28410" xml:space="preserve">{{coord|56|59|33|N|24|11|11|E|display=title|region:LV_type:landmark}}

[[Attēls:Skice Džutas manufaktūras ēkai adresē Ezermalas iela 6k2.png|thumb|250px|Skice Džutas manufaktūras administrācijas ēkai ar arku, tagadējā Ezermalas ielā 6k2 (arhitekts Heinrihs Šēls)]]

[[Attēls: Džutas manufaktūras teritorija Čiekurkalna apkārtnes kartē (1922.-1926.g.).png|thumb|250px|Džutas manufaktūras teritorija Čiekurkalna apkārtnes kartē (1922.-1926.g.)]]

[[Attēls:Перекресток - panoramio (4).jpg|thumb|250px|Ezermalas un Viskaļu ielu krustojums, kur redzama Džutas manufaktūras administrācijas ēka, tagadējā Ezermalas iela 6k2 (2010.g.))]]

'''Džutas manufaktūra''' jeb '''Linu un džutas manufaktūra''' bija viena no lielākajām un modernākajām 19. gadsimta beigu un 20. gadsimta sākuma [[Tekstilrūpniecība|tekstilrūpnīcām]] [[Rīga|Rīgā]], kas pastāvēja no 1899. līdz 1914. gadam. Rūpnīcas ēku komplekss atradās Rīgā, [[Ezermalas iela (Rīga)|Ezermalas ielas]] sākumposmā.

Rūpnīcā ražoja [[Sējas lini|linu]] dziju un [[džuta]]s maisus, kurus eksportēja uz uzņēmuma rūpnīcu [[Varšava|Varšavā]], kā arī uz [[Krievija|Krieviju]]. Taču darba apstākļi bija smagi un alga ļoti maza. Vairāk nekā trīs ceturtdaļas no Džutas manufaktūras darbiniekiem bija sievietes. 1899. gada maijā viņas arī aizsāka vēlāk plaši zināmo Rīgas jeb Džutas dumpi, kas ilga gandrīz trīs nedēļas, līdz to beidzot vardarbīgi apspieda ar armijas palīdzību.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.citariga.lv/lat/ciekurkalns/rupnieciba/linu-un-dzutas-manufaktura/|title=Čiekurkalns. Rūpniecība. Linu un džutas manufaktūra|publisher=Cita Rīga|date=20.04.2024}}&lt;/ref&gt;

Mūsdienās daļā rūpnīcas ēku atrodas [[Rīgas Tehniskā universitāte|Rīgas Tehniskās universitātes]] Mašīnzinību, transporta un aeronautikas fakultāte, bet daļa tiek iznomāta uzņēmumiem.

== Vēsture ==

==== Džutas manufaktūras darbības periods (1899—1914) ====
1898. gada 27. februārī [[Sanktpēterburga|Sanktpēterburgā]] tika apstiprināta uzņēmuma ''Akciju sabiedrība Linu un džutas manufaktūra'' dibināšana (krievu: ''Акціонернаго общества льняной и джутовой мануфактуръ''; vācu: ''Aktien-Gesellschaft für Flachs und Jute-Manufaktur'').&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:681369{{!}}article:DIVL30|title=Внутренние дела. Петербургъ, 21 марта.|publisher=Рижский вестник, Nr.67|date=23.03.1898|access-date=23.04.2024|archive-date=11.11.2021|archive-url=https://web.archive.org/web/20211111135823/http://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:681369{{!}}article:DIVL30}}&lt;/ref&gt; Uzņēmuma sākotnējais kapitāls bija 2 miljoni rubļu, kas tika sadalīts 4000 akciju daļās, katru nosakot 500 rubļu vērtībā. 1912. gadā kapitālu palielināja līdz 2,65 miljoniem rubļu, kas tika sadalīts 26 528 akciju daļās, katru nosakot 100 rubļu vērtībā.

&lt;gallery&gt;
Attēls:Акция АО Льняной и джутовой мануфактур.jpg|Džutas manufaktūras akciju sertifikāts ar nominālvērtību 100 rubļi

Attēls:Izraksts no Džutas manufaktūras statūtiem (1913).jpg|Izraksts no Džutas manufaktūras statūtiem (1913.g.)
&lt;/gallery&gt;

Uzņēmuma plānos bija izveidot tekstilrūpnīcu grupu linu, kaņepju, džutas un līdzīgu materiālu mehāniskai apstrādei, maisu un citu izstrādājumu ražošanai, kā arī šo preču tirdzniecībai. Grupas ietvaros plānoja uzcelt rūpnīcu ne tikai Rīgā, bet arī [[Varšava|Varšavā]]. Tomēr Rīgas rūpnīcu plānoja uzbūvēt kā vislielāko; tās darbībai atvēlēja vislielāko pamatkapitāla daļu — 1,3 miljonus rubļu.&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:681371{{!}}article:DIVL92|title=Отдѣлъ торговый и экономическій|publisher=Рижский вестник, Nr.68|date=24.03.1898|access-date=23.04.2024|archive-date=11.11.2021|archive-url=https://web.archive.org/web/20211111135823/http://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:681371{{!}}article:DIVL92}}&lt;/ref&gt; Rīgas rūpnīcas vajadzībām tika plānots iegādāties ap 0,5 km&lt;sup&gt;2&lt;/sup&gt; lielu zemes īpašumu pie [[Ķīšezers|Ķīšezera]], kas tolaik daļēji piederēja Rīgas pilsētas inženierim [[Ādolfs Agte|Ādolfam Agtem]] ([[Jaunā muiža (Čiekurkalns)|Jaunās muižas]] teritorijā) un daļēji — kādam Vulmeringa. Vieta izvēlēta, jo atradās netālu no preču stacijas Šķirotava (tagadējā [[Čiekurkalns (stacija)|Čiekurkalna stacija]]), kas bija pieturas punkts 1899. gadā uzceltajā [[Dzelzceļa līnija Rīga—Pleskava|dzelzceļa līnijā Rīga—Pleskava]].&lt;ref name=&quot;:2&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:681257{{!}}article:DIVL45|title=Городской дневдцкъ|publisher=Рижский вестник, Nr.267|date=04.12.1897|access-date=23.04.2024|archive-date=11.11.2021|archive-url=https://web.archive.org/web/20211111135823/http://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:681257{{!}}article:DIVL45}}&lt;/ref&gt; Savukārt Varšavas rūpnīcai iegādājās teritoriju tagadējā [[:pl:Ulica_Mińska_w_Warszawie|Minskas ielā]] 25/45.

Rīga tika noteikta arī par uzņēmuma administratīvo pārvaldi.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt; Uzņēmuma sākotnējā vadībā no Rīgas puses ierindojās bankas nams ''Mirjams un Smoļans'' (''Мирамъ и Смоліанъ''), bet no [[Lodza]]s puses — baņķieris [[Maksimilians Goldfeders]] (''Maksymilian Goldfeder'') un rūpniecības uzņēmējs [[Julius Karols Kunitzers]] (''Juliusz Karol Kunitzer).'' Par rūpnīcas vadošo tehniķi iecēla profesoru Pfulu, kas pazīstams kā autoritāte džutas ražošanā.&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt;

Džutas manufaktūras ēkas Rīga uzceltas ap 1898. gadu. Administrācijas ēku ar augstiem arkveida ieejas vārtiem, kas atrodas tagadējā Ezermalas ielā 6k2, projektējis pazīstamais Rīgas pilsētas arhitekts [[Heinrihs Šēls]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://web.archive.org/web/20240424163313/https://scontent.frix7-1.fna.fbcdn.net/v/t39.30808-6/439900210_8227168577335358_2570088600853200393_n.jpg?_nc_cat=110&amp;ccb=1-7&amp;_nc_sid=5f2048&amp;_nc_ohc=u0dUCB1WaWwAb6qygPQ&amp;_nc_ht=scontent.frix7-1.fna&amp;oh=00_AfCdKdJcRFnb0xfU1doJKmnsWAyINTvQUQoWVgsyJiuSlQ&amp;oe=662EEC7A|title=Wayback Machine|website=web.archive.org|access-date=2024-04-24|date=2024-04-24}}&lt;/ref&gt;, savukārt ražošanas ēkas — mehāniskās tehnoloģijas profesors [[Edmunds Pfūls]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://rigaspieminekli.lv/?lapa=arhiv&amp;grupa=notikumi&amp;id=71|title=Pabeigta divu ievērojamu rīdzinieku un viņu piederīgo kapa pieminekļa restaurācija un kapavietas sakārtošana|publisher=Rīgas pieminekļu aģentūra|date=18.08.2020}}&lt;/ref&gt;

&lt;gallery&gt;

Attēls:Džutas manufaktūras administrācijas ēka ar ieejas arku, tagadējā Ezermalas ielā 6k2 (1950-tie gadi).png|Džutas manufaktūras administrācijas ēka ar ieejas arku, tagadējā Ezermalas ielā 6k2 (1950-tie gadi)

Attēls:Ēka ar arku Džutas manufaktūras teritorijā (1927.g.).png|Džutas manufaktūras administrācijas ēka ar arku (1927.g., fotogrāfs [[Nikolajs Hercbergs]]), tagadējā Ezermalas ielā 6k2

Attēls:Džutas manufaktūras ēka pēc strādnieku dumpja (1900.g.).png|Skats uz Džutas manufaktūras ieejas puses ēkām (20.gs. sākums), pie tagadējās Ezermalas un Viskaļu ielas krustojuma

Attēls:Džutas manufaktūras drupas (1927.g.).png|Izpostītās Džutas manufaktūras ēkas (1927.g., fotogrāfs [[Nikolajs Hercbergs]])

Attēls:Džutas manufaktūras ēku kompleksa teritorija (1927.g., fotogrāfs Nikolajs Hercbergs).png|Džutas manufaktūras ēku kompleksa teritorija (1927.g., fotogrāfs Nikolajs Hercbergs)

Attēls:Skats aiz Džutas manufaktūras ieejas ēkas (1927.g., fotogrāfs Nikolajs Hercbergs).png|Skats aiz Džutas manufaktūras ieejas ēkas (1927.g., fotogrāfs Nikolajs Hercbergs)

Attēls:Dzīvojamā ēka Džutas manufaktūras teritorijā (1927.g.).png|Dzīvojamā ēka Džutas manufaktūras teritorijā, tagadējā Ezermalas ielā 6 (1927.g., fotogrāfs Nikolajs Hercbergs). Mūsdienās ēka ir grausta statusā.

Attēls:Džutas manufaktūras ieejas puses ēkas pie tagadējās Ezermalas un Viskaļu ielu krustojuma (1927.g., fotogrāfs Nikolajs Hercbergs).png|Džutas manufaktūras ieejas puses ēkas pie tagadējās Ezermalas un Viskaļu ielu krustojuma (1927.g., fotogrāfs Nikolajs Hercbergs)

Attēls:Skats uz daļu no Džutas manufaktūras ieejas ēkām ar tolaik vēl saglabājušos arku (1972.g.).png|Skats uz Džutas manufaktūras ieejas puses ēkām pie tagadējās Ezermalas un Viskaļu ielas krustojuma ar tolaik vēl saglabājušos arku (1972.g.)

&lt;/gallery&gt;

Arī Varšavā rūpnīcas ēkas tika uzceltas ap 1898. gadu. Arī šīs rūpnīcas administrācijas ēka Minskas ielā 25/45 (kur vēlāk ierīkoja [[:pl:Zakłady_Amunicyjne_„Pocisk”|munīcijas rūpnīcu ''Pocisk'']]) pastāv vēl mūsdienās. Ēkas arhitektūrā, tāpat kā Rīgā, projektēti līdzīgi arkveida ieejas vārti.

Rīgā ražošanu Džutas manufaktūra uzsāka 1899. gada februārī. Tās darbībai bija iegādātas modernākās vērpšanas iekārtas. Rūpnīcā ražoja [[Sējas lini|linu]] dziju un [[džuta]]s maisus, kā arī krāsainus galdautus un grīdsegas, kurus eksportēja uz Varšavas rūpnīcu un uz Krieviju. Tajā bija nodarbināti 600—700 darbinieku, no kuriem ap trīs ceturtdaļas bija sievietes.&lt;ref name=&quot;:8&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:263140{{!}}article:DIVL231|title=Strādnieku cīņas Rīgā|last=Ziemelis|first=S.|publisher=Cīņa, Nr.115|date=19.05.1959|access-date=23.04.2024|archive-date=11.11.2021|archive-url=https://web.archive.org/web/20211111135823/http://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:263140{{!}}article:DIVL231}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;:6&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:277974{{!}}article:DIVL70|title=Rīgas strādnieku dumpis 1899.gadā|publisher=Padomju Latvija, Nr.28|date=11.09.1940|access-date=23.04.2024|archive-date=11.11.2021|archive-url=https://web.archive.org/web/20211111135823/http://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:277974{{!}}article:DIVL70}}&lt;/ref&gt;

1899. gada maijā ar smagajiem darba apstākļiem un mazo algo neapmierinātie Džutas manufaktūras darbinieki, galvenokārt sievietes, uzsāka streiku un vēlak devās protesta gājienā, kas pārauga sadursmēs ar policiju, kurās iesaistījās arī citi strādnieki. Dumpis ieilga teju trīs nedēļu garumā, līdz to beidzot vardarbīgi apspieda ar armijas palīdzību.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; Džutas dumpis kalpoja kā ierosme arī vairākiem citiem strādnieku protestiem, kas kulminēja [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijā]].

1901. gadā Džutas manufaktūras vadība no Rīgas puses — bankas nams ''Mirjams un Smoļans'' — [[bankrots|bankrotēja]], tāpēc uzņēmums vairs nespēja pilnībā veikt saistošos norēķinus. Tā laika uzņēmuma bilancē uzņēmuma aktīvi ierakstīti 2899 tūkstošu rubļu vērtībā, savukārt saistības — 3224 tūkstošu vērtībā, uzrādot 324 tūkstošu rubļu deficītu. Bez obligāciju turētājiem (ar kopējo obligāciju parādu 1250 tūkstoši rubļu) lielākie uzņēmuma kreditori bija valsts banka (380 tūkstoši rubļu), [[Rīgas Biržas banka]] (445 tūkstoši rubļu), [[Rīgas pilsētas Komercbanka]] (248 tūkstoši rubļu), [[Rīgas pilsētas Diskonta banka]] (231 tūkstotis rubļu), Ziemeļvācijas aušanas kombināts (185 tūkstoši rubļu), kā arī Lodzas tirdzniecības bankas Varšavas filiāle (86 tūkstoši rubļu). Par jauno Džutas manufaktūras vadību 1902. gadā tika iecelts P. A. Švarcs (Rīgas Biržas bankas direktors), Jūliuss I. Vogelzangs (Fogelzangs), Zviedrijas pilsonis A. A. Larsons (Rīgas Biržas bankas komitejas loceklis), A. fon Kulbergs, R. R. fon Bungners ([[Rīgas Politehniskais institūts (1896—1918)|Rīgas Politehniskā institūta]] profesors), M. G. Laskijs un A. K. fon Hubenets (vācu: ''A. K.'' ''von Hübbenet'').&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:678482{{!}}article:DIVL104|title=Отдѣлъ торговый и экономическій|publisher=Рижский вестник, Nr.67|date=21.03.1902|access-date=23.04.2024|archive-date=11.11.2021|archive-url=https://web.archive.org/web/20211111135823/http://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:678482{{!}}article:DIVL104}}&lt;/ref&gt;

[[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā rūpnīcas gan Rīgā, gan Varšavā beidza darbību un to iekārtas tika aizvestas uz Krieviju.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

==== Otrā pasaules kara periods ====
[[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, [[Latvijas vācu okupācija (1941—1945)|Vācijas okupācijas]] periodā, bijušās rūpnīcas teritorijā Rīgā izveidoja [[Hidroplāns|hidroplānu]] lidlauku. Lidlaukā atradās garnizons, remonta un tehniskie angāri, degvielas un smērvielu noliktavas, kā arī neliela slimnīca.

==== Latvijas PSR periods ====
Kopš 1952./1953. gada bijušās rūpnīcas teritorijā Rīgā iekārtoja [[PSRS Bruņotie spēki|PSRS Bruņoto spēku]] Ģenerālštāba pārcelto Jūras karaspēka aviācijas sakaru skolu (vēlāk — [[Jēkaba Alkšņa Rīgas Kara aviācijas augstākā inženieru skola]]). Skola teritorijā pastāvēja līdz 1993. gadam.

1969. gada 5. maijā Ezermalas ielā 2 tika atklāta piemiņas plāksne ar uzrakstu ''Linu un džutas manufaktūrai''.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

==== Mūsdienas ====
1993. gadā daļā bijušās Džutas manufaktūras ēku izvietoja Rīgas Tehniskās universitātes Mašīnzinību, transporta un aeronautikas fakultāti, kuras tā izmanto līdz pat mūsdienām. Citas ēkas tiek iznomātas uzņēmumiem.

2016. gada decembrī Džutas manufaktūras galvenā administrācijas ēka ar zemi (tagadējā Ezermalas iela 6k2) tika pārdota par EUR 96 440. 2021. gadā tā tika pārdota vēlreiz, taču nu jau par pusi zemāku cenu — par EUR 55 000.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.city24.lv/real-estate/commercials-for-sale/riga-mezaparks-ezermalas-iela/3515286|title=Pārdod komercplatību, Ezermalas iela 6k2|publisher=City24.lv|access-date=21.04.2024}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://data.gov.lv/dati/lv/dataset/nekustama-ipasuma-tirgus-datu-bazes-atvertie-dati|title=Nekustamā īpašuma tirgus datu bāzes atvērtie dati|publisher=Valsts zemes dienests|access-date=21.04.2024}}&lt;/ref&gt; 2021. gada ēkas pārdošanas sludinājumā minēts tehniskās pārbaudes atzinums, ka ēkas pamati un sienas ir labā stāvoklī, ļaujot to rekonstruēt, taču ēku atļauts arī nojaukt, tās vietā uzceļot maksimāli 6 stāvu augstu ēku.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ss.lv/msg/lv/real-estate/premises/buildings-and-complexes/riga/mezhapark/bxicni.html|title=Telpas / Celtnes un kompleksi / Rīga / Mežaparks / Pārdod: Investīciju objekts - ēka rekonstrukcijai / būvniecībai. ss.lv|publisher=SS.lv|access-date=24.04.2024}}&lt;/ref&gt;

Savukārt Varšavā savukārt bijušā rūpnīcu kompleksa teritorija, kurā esošās ēkas cieta Otrā pasaules kara laikā, 2010./2011. gadā tika revitalizēta, tajā ierīkojot radošo kvartālu ''Soho rūpnīca''.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.industrialna.com/index.php/2018/03/warszawa-zaklady-amunicyjne-pocisk/|title=Warszawa – Zakłady Amunicyjne „Pocisk”|date=14.03.2018}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.projektpraga.pl/en/projects/soho/|title=SOHO FACTORY WARSAW REVITALIZATION PROJECTS|publisher=projektpraga.pl|access-date=25.04.2024}}&lt;/ref&gt;

== Džutas dumpis ==

==== Priekšvēsture ====
19. gadsimta beigās Rīga bija izveidojusies par nozīmīgu rūpniecības centru. Tā bija viena no lielākajām industriālajām pilsētām [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijā]] — gan strādnieku skaita (lielā mērā viesstrādnieku dēļ), gan saražotās produkcijas apjoma ziņā. Ap 1900. gadu Rīgā bija ap 44 000 strādnieku, kas bija daudzkārt vairāk nekā kaimiņu pilsētās Tallinā un Viļņā. Šajā laikā Rīgas strādnieki deva ap 75% no visa Latvijas rūpniecības snieguma.&lt;ref name=&quot;:3&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:153274{{!}}article:DIVL765|title=Revolūcija, kas satricināja Rīgu|last=Nagle|first=Gunita|publisher=Latvija Amerikā, Nr.4 (pārpublicēts no Diena)|date=22.01.2005|access-date=23.04.2024|archive-date=11.11.2021|archive-url=https://web.archive.org/web/20211111135823/http://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:153274{{!}}article:DIVL765}}&lt;/ref&gt;

Neraugoties uz strādnieku augsto pienesumu tautsaimniecībā, tiem pieškirtās algas bija zemas un darba apstākļi nereti bija grūti izciešami, kas savukārt veicināja [[Sociāldemokrātija|sociāldemokrātiskās ideoloģijas]] strauju izplatību. Strādnieki Rīgā bija labi izglītoti, sevišķi salīdzinājumā ar Krievijas vidējiem rādītājiem, un, sociāldemokrātiskās strāvas ietekmē, kļuva arī labi organizēti.&lt;ref name=&quot;:3&quot; /&gt; 1890. gados Latvijā tika nodibināti pirmie strādnieku pašizglītības jeb [[Marksisms|marksistiskie]] pulciņi — galvenokārt Liepājā un Rīgā. Viens no aktīvākajiem darboņiem šajā kustībā bija būvstrādnieks, vēlak [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolucionārs]] [[Jānis Driega]]. Idejas izplatījās arī caur dažādām biedrībām, kā arī caur presi. Toreizējā [[Jaunā strāva|Jaunās strāvas]] aģitācijas laikrakstā ''[[Dienas lapa]]'' tika publicēts arī populārais [[Augusts Bēbelis|F. Augusta Bēbeļa]] 1879. gada darbs ''Sieviete un sociālisms'' (vācu: ''Die Frau und der Sozialismus''), kurā izvirzītas idejas par sieviešu [[emancipācija]]s lomu kā risinājumu industrializētās sabiedrības ekspluatācijas problēmai.&lt;ref name=&quot;:4&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:11046{{!}}article:DIVL102|title=Latviešu sociāldemokrātiskās strādnieku partijas dibināšanas atcere|last=Zars|first=J.|publisher=Brīvība, Nr.6|date=01.08.1954|access-date=23.04.2024|archive-date=11.11.2021|archive-url=https://web.archive.org/web/20211111135823/http://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:11046{{!}}article:DIVL102}}&lt;/ref&gt; Iespējams pieņemt, ka Bēbeļa darbā paustās idejas veicināja sieviešu iesaisti sociāldemokrātijas kustībā, tostarp arī sieviešu — Rīgas strādnieču vidū.

==== Džutas dumpis 1899. gada maijā ====
Džutas manufaktūra darbību uzsāka 1899. gada februāra beigās.&lt;ref name=&quot;:8&quot; /&gt; Lai arī moderni aprīkota, tā netika vadīta tā laika sociālisma ideju garā. Rūpnīcā valdīja tam laikam raksturīgi smagi darba apstākļi, bet algas bija zemākas nekā citās rūpnīcās. Sākotnēji rūpnīcā nodarbinātie bija nolīgti par 35 kapeikām dienā, taču administrācija solīja algu paaugstināt līdz 50 kapeikām dienā.&lt;ref name=&quot;:8&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:7&quot; /&gt; 1899. gada 1. martā, algas paaugstinājumu nesagaidījuši, Džutas manufaktūras darbinieki uzsāka streiku, pieprasot ne vien solīto algas palielinājumu, bet arī protestējot pret administrācijas ierosinājumu pagarināt darba laiku, tomēr streiks rezultātu neguva.&lt;ref name=&quot;:6&quot; /&gt;

15. aprīlī Rīgas strādnieku komiteja pilsētas rūpnīcu strādnieku vidū lielā skaitā izplatīja uzaicinājumu atzīmēt strādnieku solidaritātes svētkus — 1. maiju. To izplatīja gan latviešu, gan krievu, gan lietuviešu, gan arī vācu valodā. Fabriku administrācijas par to bija informētas un bija sagatavojušās arī nemieriem, jo 1899. gada sākumā lielākajā daļā Rīgas fabriku valdīja saspīlēta gaisotne starp strādniekiem un administrāciju. Tika informēta policija, kas bija gatava vajadzības gadījumā piesaistīt arī [[karaspēks|karaspēku]].&lt;ref name=&quot;:6&quot; /&gt;

Pienākot [[darba svētki]]em, 1. maijā Džutas manufaktūras darbinieki uzsāka jau otro streiku.&lt;ref name=&quot;:7&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:312291{{!}}article:DIVL93|title=Pirmā junda|publisher=Rīgas Balss, Nr.114|date=16.05.1959|access-date=23.04.2024|archive-date=11.11.2021|archive-url=https://web.archive.org/web/20211111135823/http://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:312291{{!}}article:DIVL93}}&lt;/ref&gt; Streikā piedalījās visi 600—700 fabrikas darbinieki, piecas dienas pēc kārtas ierodoties darbā un izsakot savas prasības.&lt;ref name=&quot;:6&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:7&quot; /&gt; Administrācija pieprasīja streiku pārtraukt un visiem darbiniekiem 5. maijā ierasties darbā, pretējā gadījumā draudot ar atlaišanu un norādot, ka darbinieki algas varēs saņemt tikai fabrikā līdz plkst. 10 no rīta, bet pēc tam jau tikai vairs policijas iecirknī. Darbinieku prasības arī šoreiz netika uzklausītas, tādēļ 5. maijā rūpnīcas darbinieki devās demonstratīvā gājienā pie Vidzemes gubernatora, lai iesniegtu sūdzību par administrācijas rīcību. Gājienu pie [[Aleksandra vārti]]em (kas toreiz atradās pie Aleksandra viadukta jeb tagadējā [[Gaisa tilts (Rīga)|Gaisa tilta]]) apturēja policijam, kas bija savākusi vairākas karavīru rotas, jo nojauta, ka gājiena turpināšanās varētu sacelt plašākus strādnieku protestus.&lt;ref name=&quot;:9&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:263140{{!}}article:DIVL231|title=Strādnieku cīņas Rīgā|last=Ziemelis|first=S.|publisher=Cīņa, Nr.115|date=19.05.1959|access-date=23.04.2024|archive-date=11.11.2021|archive-url=https://web.archive.org/web/20211111135823/http://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:263140{{!}}article:DIVL231}}&lt;/ref&gt;

Karavīri aptuveni 200 sieviešu sadzina pie vārtiem blakus esošajā Aleksandra dārzā, ap kuru bija augsta dēļu sēta, un aizturētajām sāka atņemt algas grāmatiņas, pretī neizsniedzot pases, jo bija paredzēts viņas izsūtīt. Ap plkst. 6 mājup no darba devās vagonu rūpnīcas ''[[Fēnikss (akciju sabiedrība)|Fēnikss]]'' un citutuvējo rūpnīcu strādnieki, kurus saniknoja sieviešu varmācīgā aizturēšana un dokumentu atņemšana. Strādnieki pieprasīja sievietes atbrīvot, taču policija uz strādniekiem atklāja uguni, divus strādniekus ievainojot, bet strādnieki salauza Aleksandra dārza sētu, policistiem un karavīriem meta ar akmeņiem, kokiem un pudelēm un centās sagūstītās sievietes atbrīvot. Policisti un kareivji atsāka šaut uz strādniekiem — gan no dārza puses, gan no nama otrā stāva logiem, un lika ugunsdzēsējiem apliet pūli ar ūdeni. Abām pusēm turpināja pievienoties papildspēki, un cīņa aprima tikai nākamās dienas rīta pusē.&lt;ref name=&quot;:7&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:9&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:5&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:485741{{!}}article:DIVL524|title=Rīgas (Džutas) dumpim - 105|last=Rūja|first=Valdis|publisher=Latvijas Vēstnesis, Nr.71|date=06.05.2004|access-date=23.04.2024|archive-date=11.11.2021|archive-url=https://web.archive.org/web/20211111135823/http://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:485741{{!}}article:DIVL524}}&lt;/ref&gt;

Cīņa atsākās nākamajās dienām, pievienojoties arī citiem strādniekiem. 6. un 7. maijā, strādnieki aplenca 2. policijas iecirkni [[Matīsa iela (Rīga)|Matīsa ielā]], kur bija ieslodzīti desmitiem protestētāju. Strādnieki arī izdemolēja vairāku fabriku kantorus. 10. maijā streikot sāka arī Pārdaugavas strādnieki;, un līdz 12. maijam Pārdaugavā darbu bija spiestas pārtraukt 22 fabrikas. Strādnieku protesti un sadursmes ar policiju un armiju paplašinājās, turpinoties līdz 18. maijam, līdz beidzot tika vardarbīgi apspiesti.&lt;ref name=&quot;:7&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:9&quot; /&gt;

Lēsts, ka sadursmēs iesaistījās aptuveni 1000 strādnieku un vairāk nekā 1000 kareivju no trīs Vjazmas pulka bataljoniem (citos avotos minēts — 6000 kareivju).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.zudusilatvija.lv/objects/object/27969/|title=Rīga. Brīvības iela 198|publisher=Zudusī Latvija|date=19.04.2024}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;:9&quot; /&gt; Sadursmēs gāja bojā 11 cilvēki, to vidū vagonu rūpnīcas ''Fēnikss'' darbinieki Ādams Kalniņš, Juris Karulis, Jānis Saliņš un Kārlis Voldiņš, kā arī Džutas manufaktūras darbiniece Lavīze Kārkliņa. Nogalināto vidū bija arī kāds zēns, kas strādāja sakņu dārziņā, ar durkli nodurta veca sieviete, kas palīdzēja kādam ievainotam strādniekam. Pēc reportieru liecībām vairāki desmiti tika ievainoti &quot;ar durkli galvā&quot;, &quot;ar lodi krūtīs&quot;. Ievainoto vidū bija darbinieki no Rīgas čuguna lietuves ''Felzers'', Bartuševiča čugunlietuves, poligrāfijas iekārtu Pirvica mašīnbūves rūpnīcas, metālapstrādes rūpnīcas ''Etna'', u.c. rūpnīcām. Tāpat ievainoti tika arī mierīgi garāmgājēji.&lt;ref name=&quot;:9&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:5&quot; /&gt;

Kopumā Džutas dumpī piedalījās vairāk nekā 12 000 strādnieku no 41 uzņēmuma (citos avotos minēts — 20 000 strādnieku)&lt;ref name=&quot;:9&quot; /&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://tezaurs.lv/mwe:393003|title=Rīgas dumpis|publisher=Latvijas Enciklopēdija. 1.–5. Rīga, Valērija Belokoņa izdevniecība, 2002.–2009.|access-date=19.04.2024}}&lt;/ref&gt;, tostarp ap 600—700 darbiniekiem no Džutas manufaktūras.&lt;ref name=&quot;:4&quot; /&gt; Tiek uzskatīts, ka šī bija pirmā reize, kad Rīgā notikusi strādnieku masu apšaušana.&lt;ref name=&quot;:6&quot; /&gt; Dumpim nebija nedz vadošas organizācijas, nedz noteikta cīņas plāna, vien vētrainajās sadursmju dienās [[Rīgas Politehniskais institūts (1896—1918)|Rīgas Politehniskā institūta studenti]], sociāldemokrātiskā pulciņa biedri, izdeva uzsaukumu ar [[Rīgas strādnieku komiteja]]s parakstu, aicinot arī citus uz plašu streiku ar ekonomiskām prasībām, taču tas nespēja cīņai piešķirt organizētāku raksturu. Taču Džutas dumpja notikumi atbalsojās arī citur Latvijā. Maija vidū streikos Liepājā (kas toreiz bija otra lielākā industriālā pilsēta Latvijā pēc Rīgas) piedalījās ap 6000 strādnieku un 15 000 demonstrantu, savukārt maija beigās streiki notika arī Ventspilī.&lt;ref name=&quot;:9&quot; /&gt;

Par Džutas dumpi rakstīja arī tā laika vācu, franču un angļu prese&lt;ref name=&quot;:5&quot; /&gt;, kā arī tas vēlāk attēlots 1956. gada [[Rīgas Kinostudija]]s filmā ''[[Kā gulbji balti padebeši iet (filma)|Kā gulbji balti padebeši iet]]''.

== Skatīt arī ==
* [[Jēkaba Alkšņa Rīgas Kara aviācijas augstākā inženieru skola]]

== Ārējās saites ==

* [https://wikimapia.org/#lang=en&amp;lat=56.994963&amp;lon=24.194341&amp;z=15&amp;m=w&amp;show=/1753932/Former-Jute-Factory Džutas manufaktūras vēsturiskās teritorijas atrašanās vieta portālā Wikimapia]
* [https://replay.lsm.lv/lv/ieraksts/ltv/266618/ielas-garuma-dzutas-viskalu-un-krustabaznicas-ielas LTV1 raidījuma &quot;Ielas garumā&quot; ieraksts &quot;Džutas, Viskaļu un Krustabaznīcas ielas&quot; (00:50—06:59)]
* [https://replay.lsm.lv/lv/ieraksts/ltv/109344/adreses-kad-necils-top-par-ekskluzivu-bet-ekskluzivs-par-necilu LTV1 raidījuma &quot;Adreses&quot; ieraksts &quot;Kad necils top par ekskluzīvu, bet ekskluzīvs — par necilu&quot; (09:10—15:36; 20:11—25:40)]
* [https://scontent.frix7-1.fna.fbcdn.net/v/t39.30808-6/347438224_277290134870140_3984146125882361988_n.jpg?_nc_cat=109&amp;_nc_cb=99be929b-713f6db7&amp;ccb=1-7&amp;_nc_sid=5f2048&amp;_nc_ohc=RCRDRdpt7RcAb6SmlzS&amp;_nc_ht=scontent.frix7-1.fna&amp;oh=00_AfAuEK90oJQa35l55RAcaDzUWoy3OQd1I8kjp_Q5Gzrm_g&amp;oe=662FFB41 Džutas manufaktūras fabrikas kopskats ar strādniekiem 1917. gada 1. maijā uzņemtā fotogrāfijā]
* [http://www.industrialna.com/index.php/2018/03/warszawa-zaklady-amunicyjne-pocisk/ Varšavas rūpnīcas kompleksa revitalizētā teritorija fotoattēlos]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Lielie uzņēmumi Latvijā}}

[[Kategorija:Bijušās rūpnīcas Latvijā]]
[[Kategorija:Čiekurkalns]]</text>
      <sha1>e7qshl8g2pouafftyvjuquv8jeur1er</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4047910</id>
      <parentid>4047825</parentid>
      <timestamp>2024-04-25T19:34:37Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bikandr</username>
        <id>109007</id>
      </contributor>
      <minor />
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="28787" xml:space="preserve">{{coord|56|59|33|N|24|11|11|E|display=title|region:LV_type:landmark}}

[[Attēls:Skice Džutas manufaktūras ēkai adresē Ezermalas iela 6k2.png|thumb|250px|Skice Džutas manufaktūras administrācijas ēkai ar arku, tagadējā Ezermalas ielā 6k2 (arhitekts Heinrihs Šēls)]]

[[Attēls: Džutas manufaktūras teritorija Čiekurkalna apkārtnes kartē (1922.-1926.g.).png|thumb|250px|Džutas manufaktūras teritorija Čiekurkalna apkārtnes kartē (1922.-1926.g.)]]

[[Attēls:Перекресток - panoramio (4).jpg|thumb|250px|Ezermalas un Viskaļu ielu krustojums, kur redzama Džutas manufaktūras administrācijas ēka, tagadējā Ezermalas iela 6k2 (2010.g.))]]

'''Džutas manufaktūra''' jeb '''Linu un džutas manufaktūra''' bija viena no lielākajām un modernākajām 19. gadsimta beigu un 20. gadsimta sākuma [[Tekstilrūpniecība|tekstilrūpnīcām]] [[Rīga|Rīgā]], kas pastāvēja no 1899. līdz 1914. gadam. Rūpnīcas ēku komplekss atradās Rīgā, [[Ezermalas iela (Rīga)|Ezermalas ielas]] sākumposmā.

Rūpnīcā ražoja [[Sējas lini|linu]] dziju un [[džuta]]s maisus, kurus eksportēja uz uzņēmuma rūpnīcu [[Varšava|Varšavā]], kā arī uz [[Krievija|Krieviju]]. Taču darba apstākļi bija smagi un alga ļoti maza. Vairāk nekā trīs ceturtdaļas no Džutas manufaktūras darbiniekiem bija sievietes. 1899. gada maijā viņas arī aizsāka vēlāk plaši zināmo Rīgas jeb Džutas dumpi, kas ilga gandrīz trīs nedēļas, līdz to beidzot vardarbīgi apspieda ar armijas palīdzību.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.citariga.lv/lat/ciekurkalns/rupnieciba/linu-un-dzutas-manufaktura/|title=Čiekurkalns. Rūpniecība. Linu un džutas manufaktūra|publisher=Cita Rīga|date=20.04.2024}}&lt;/ref&gt;

Mūsdienās daļā rūpnīcas ēku atrodas [[Rīgas Tehniskā universitāte|Rīgas Tehniskās universitātes]] Mašīnzinību, transporta un aeronautikas fakultāte, bet daļa tiek iznomāta uzņēmumiem.

== Vēsture ==

==== Džutas manufaktūras darbības periods (1899—1914) ====
1898. gada 27. februārī [[Sanktpēterburga|Sanktpēterburgā]] tika apstiprināta uzņēmuma ''Akciju sabiedrība Linu un džutas manufaktūra'' dibināšana (krievu: ''Акціонернаго общества льняной и джутовой мануфактуръ''; vācu: ''Aktien-Gesellschaft für Flachs und Jute-Manufaktur'').&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:681369{{!}}article:DIVL30|title=Внутренние дела. Петербургъ, 21 марта.|publisher=Рижский вестник, Nr.67|date=23.03.1898|access-date=23.04.2024|archive-date=11.11.2021|archive-url=https://web.archive.org/web/20211111135823/http://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:681369{{!}}article:DIVL30}}&lt;/ref&gt; Uzņēmuma sākotnējais kapitāls bija 2 miljoni rubļu, kas tika sadalīts 4000 akciju daļās, katru nosakot 500 rubļu vērtībā. 1912. gadā kapitālu palielināja līdz 2,65 miljoniem rubļu, kas tika sadalīts 26 528 akciju daļās, katru nosakot 100 rubļu vērtībā.

&lt;gallery&gt;
Attēls:Акция АО Льняной и джутовой мануфактур.jpg|Džutas manufaktūras akciju sertifikāts ar nominālvērtību 100 rubļi

Attēls:Izraksts no Džutas manufaktūras statūtiem (1913).jpg|Izraksts no Džutas manufaktūras statūtiem (1913.g.)
&lt;/gallery&gt;

Uzņēmuma plānos bija izveidot tekstilrūpnīcu grupu linu, kaņepju, džutas un līdzīgu materiālu mehāniskai apstrādei, maisu un citu izstrādājumu ražošanai, kā arī šo preču tirdzniecībai. Grupas ietvaros plānoja uzcelt rūpnīcu ne tikai Rīgā, bet arī [[Varšava|Varšavā]]. Tomēr Rīgas rūpnīcu plānoja uzbūvēt kā vislielāko; tās darbībai atvēlēja vislielāko pamatkapitāla daļu — 1,3 miljonus rubļu.&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:681371{{!}}article:DIVL92|title=Отдѣлъ торговый и экономическій|publisher=Рижский вестник, Nr.68|date=24.03.1898|access-date=23.04.2024|archive-date=11.11.2021|archive-url=https://web.archive.org/web/20211111135823/http://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:681371{{!}}article:DIVL92}}&lt;/ref&gt; Rīgas rūpnīcas vajadzībām tika plānots iegādāties ap 0,5 km&lt;sup&gt;2&lt;/sup&gt; lielu zemes īpašumu pie [[Ķīšezers|Ķīšezera]], kas tolaik daļēji piederēja Rīgas pilsētas inženierim [[Ādolfs Agte|Ādolfam Agtem]] ([[Jaunā muiža (Čiekurkalns)|Jaunās muižas]] teritorijā) un daļēji — kādam Vulmeringa kungam. Vieta izvēlēta, jo atradās netālu no preču stacijas Šķirotava (tagadējā [[Čiekurkalns (stacija)|Čiekurkalna stacija]]), kas bija pieturas punkts 1899. gadā uzceltajā [[Dzelzceļa līnija Rīga—Pleskava|dzelzceļa līnijā Rīga—Pleskava]].&lt;ref name=&quot;:2&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:681257{{!}}article:DIVL45|title=Городской дневдцкъ|publisher=Рижский вестник, Nr.267|date=04.12.1897|access-date=23.04.2024|archive-date=11.11.2021|archive-url=https://web.archive.org/web/20211111135823/http://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:681257{{!}}article:DIVL45}}&lt;/ref&gt; Savukārt Varšavas rūpnīcai iegādājās teritoriju tagadējā [[:pl:Ulica_Mińska_w_Warszawie|Minskas ielā]] 25/45.

Rīga tika noteikta arī par uzņēmuma administratīvo pārvaldi.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt; Starp uzņēmuma galvenajiem akcionāriem no Rīgas puses ierindojās bankas nams ''Mirjams un Smoļans'' (krievu: ''Мирамъ и Смоліанъ''), bet no [[Lodza]]s puses — baņķieris [[Maksimilians Goldfeders]] (poļu: ''Maksymilian Goldfeder'') un rūpniecības uzņēmējs [[Julius Karols Kunitzers]] (poļu: ''Juliusz Karol Kunitzer).'' Administratīvās vadības pozīcijās no Rīgas tika iecelti Zviedrijas konsuls Andrejs A. Larsons un Ludvigs Ermans, no Varšavas - Maurīcijs Laskis (poļu: ''Maurycy Łaski)'', kā arī no Hamburgas - Makss Meilers.&lt;ref name=&quot;:10&quot; /&gt; Par rūpnīcas vadošo tehniķi iecēla mehāniskās tehnoloģijas profesoru [[Edmunds Pfūls|Edmundu Pfūlu]], kas tolaik pazīstams kā autoritāte tekstilrūpniecības nozarē.&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt;

Džutas manufaktūras ēkas Rīga uzceltas ap 1898. gadu. Administrācijas ēku ar augstiem arkveida ieejas vārtiem, kas atrodas tagadējā Ezermalas ielā 6k2, projektējis pazīstamais Rīgas pilsētas arhitekts [[Heinrihs Šēls]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://web.archive.org/web/20240424163313/https://scontent.frix7-1.fna.fbcdn.net/v/t39.30808-6/439900210_8227168577335358_2570088600853200393_n.jpg?_nc_cat=110&amp;ccb=1-7&amp;_nc_sid=5f2048&amp;_nc_ohc=u0dUCB1WaWwAb6qygPQ&amp;_nc_ht=scontent.frix7-1.fna&amp;oh=00_AfCdKdJcRFnb0xfU1doJKmnsWAyINTvQUQoWVgsyJiuSlQ&amp;oe=662EEC7A|title=Wayback Machine|website=web.archive.org|access-date=2024-04-24|date=2024-04-24}}&lt;/ref&gt;, savukārt ražošanas ēkas — rūpnīcas vadošais tehniķis, profesors [[Edmunds Pfūls|E. Pfūls]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://rigaspieminekli.lv/?lapa=arhiv&amp;grupa=notikumi&amp;id=71|title=Pabeigta divu ievērojamu rīdzinieku un viņu piederīgo kapa pieminekļa restaurācija un kapavietas sakārtošana|publisher=Rīgas pieminekļu aģentūra|date=18.08.2020}}&lt;/ref&gt;

&lt;gallery&gt;

Attēls:Džutas manufaktūras administrācijas ēka ar ieejas arku, tagadējā Ezermalas ielā 6k2 (1950-tie gadi).png|Džutas manufaktūras administrācijas ēka ar ieejas arku, tagadējā Ezermalas ielā 6k2 (1950-tie gadi)

Attēls:Ēka ar arku Džutas manufaktūras teritorijā (1927.g.).png|Džutas manufaktūras administrācijas ēka ar arku (1927.g., fotogrāfs [[Nikolajs Hercbergs]]), tagadējā Ezermalas ielā 6k2

Attēls:Džutas manufaktūras ēka pēc strādnieku dumpja (1900.g.).png|Skats uz Džutas manufaktūras ieejas puses ēkām (20.gs. sākums), pie tagadējās Ezermalas un Viskaļu ielas krustojuma

Attēls:Džutas manufaktūras drupas (1927.g.).png|Izpostītās Džutas manufaktūras ēkas (1927.g., fotogrāfs [[Nikolajs Hercbergs]])

Attēls:Džutas manufaktūras ēku kompleksa teritorija (1927.g., fotogrāfs Nikolajs Hercbergs).png|Džutas manufaktūras ēku kompleksa teritorija (1927.g., fotogrāfs Nikolajs Hercbergs)

Attēls:Skats aiz Džutas manufaktūras ieejas ēkas (1927.g., fotogrāfs Nikolajs Hercbergs).png|Skats aiz Džutas manufaktūras ieejas ēkas (1927.g., fotogrāfs Nikolajs Hercbergs)

Attēls:Dzīvojamā ēka Džutas manufaktūras teritorijā (1927.g.).png|Dzīvojamā ēka Džutas manufaktūras teritorijā, tagadējā Ezermalas ielā 6 (1927.g., fotogrāfs Nikolajs Hercbergs). Mūsdienās ēka ir grausta statusā.

Attēls:Džutas manufaktūras ieejas puses ēkas pie tagadējās Ezermalas un Viskaļu ielu krustojuma (1927.g., fotogrāfs Nikolajs Hercbergs).png|Džutas manufaktūras ieejas puses ēkas pie tagadējās Ezermalas un Viskaļu ielu krustojuma (1927.g., fotogrāfs Nikolajs Hercbergs)

Attēls:Skats uz daļu no Džutas manufaktūras ieejas ēkām ar tolaik vēl saglabājušos arku (1972.g.).png|Skats uz Džutas manufaktūras ieejas puses ēkām pie tagadējās Ezermalas un Viskaļu ielas krustojuma ar tolaik vēl saglabājušos arku (1972.g.)

&lt;/gallery&gt;

Arī Varšavā rūpnīcas ēkas tika uzceltas ap 1898. gadu. Arī šīs rūpnīcas administrācijas ēka Minskas ielā 25/45 (kur vēlāk ierīkoja [[:pl:Zakłady_Amunicyjne_„Pocisk”|munīcijas rūpnīcu ''Pocisk'']]) pastāv vēl mūsdienās. Ēkas arhitektūrā, tāpat kā Rīgā, projektēti līdzīgi arkveida ieejas vārti.

Rīgā ražošanu Džutas manufaktūra uzsāka 1899. gada februārī. Tās darbībai bija iegādātas modernākās vērpšanas iekārtas. Rūpnīcā ražoja [[Sējas lini|linu]] dziju un [[džuta]]s maisus, kā arī krāsainus galdautus un grīdsegas, kurus eksportēja uz Varšavas rūpnīcu un uz Krieviju. Tajā bija nodarbināti 600—700 darbinieku, no kuriem ap trīs ceturtdaļas bija sievietes.&lt;ref name=&quot;:8&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:263140{{!}}article:DIVL231|title=Strādnieku cīņas Rīgā|last=Ziemelis|first=S.|publisher=Cīņa, Nr.115|date=19.05.1959|access-date=23.04.2024|archive-date=11.11.2021|archive-url=https://web.archive.org/web/20211111135823/http://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:263140{{!}}article:DIVL231}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;:6&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:277974{{!}}article:DIVL70|title=Rīgas strādnieku dumpis 1899.gadā|publisher=Padomju Latvija, Nr.28|date=11.09.1940|access-date=23.04.2024|archive-date=11.11.2021|archive-url=https://web.archive.org/web/20211111135823/http://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:277974{{!}}article:DIVL70}}&lt;/ref&gt;

1899. gada maijā ar smagajiem darba apstākļiem un mazo algo neapmierinātie Džutas manufaktūras darbinieki, galvenokārt sievietes, uzsāka streiku un vēlak devās protesta gājienā, kas pārauga sadursmēs ar policiju, kurās iesaistījās arī citi strādnieki. Dumpis ieilga teju trīs nedēļu garumā, līdz to beidzot vardarbīgi apspieda ar armijas palīdzību.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; Džutas dumpis kalpoja kā ierosme arī vairākiem citiem strādnieku protestiem, kas kulminēja [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijā]].

1901. gadā Džutas manufaktūras vadība no Rīgas puses — bankas nams ''Mirjams un Smoļans'' — [[bankrots|bankrotēja]], tāpēc uzņēmums vairs nespēja pilnībā veikt saistošos norēķinus. Tā laika uzņēmuma bilancē uzņēmuma aktīvi ierakstīti 2899 tūkstošu rubļu vērtībā, savukārt saistības — 3224 tūkstošu vērtībā, uzrādot 324 tūkstošu rubļu deficītu. Bez obligāciju turētājiem (ar kopējo obligāciju parādu 1250 tūkstoši rubļu) lielākie uzņēmuma kreditori bija valsts banka (380 tūkstoši rubļu), [[Rīgas Biržas banka]] (445 tūkstoši rubļu), [[Rīgas pilsētas Komercbanka]] (248 tūkstoši rubļu), [[Rīgas pilsētas Diskonta banka]] (231 tūkstotis rubļu), Ziemeļvācijas aušanas kombināts (185 tūkstoši rubļu), kā arī Lodzas tirdzniecības bankas Varšavas filiāle (86 tūkstoši rubļu). Par jauno Džutas manufaktūras vadību 1902. gadā tika iecelts P. A. Švarcs (Rīgas Biržas bankas direktors), Jūliuss I. Vogelzangs (Fogelzangs), Zviedrijas konsuls Andrejs A. Larsons (Rīgas Biržas bankas komitejas loceklis), A. fon Kulbergs, R. R. fon Bungners ([[Rīgas Politehniskais institūts (1896—1918)|Rīgas Politehniskā institūta]] profesors), M. G. Laskijs un A. K. fon Hubenets (vācu: ''A. K.'' ''von Hübbenet'').&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:678482{{!}}article:DIVL104|title=Отдѣлъ торговый и экономическій|publisher=Рижский вестник, Nr.67|date=21.03.1902|access-date=23.04.2024|archive-date=11.11.2021|archive-url=https://web.archive.org/web/20211111135823/http://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:678482{{!}}article:DIVL104}}&lt;/ref&gt;

[[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā rūpnīcas gan Rīgā, gan Varšavā beidza darbību un to iekārtas tika aizvestas uz Krieviju.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

==== Otrā pasaules kara periods ====
[[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, [[Latvijas vācu okupācija (1941—1945)|Vācijas okupācijas]] periodā, bijušās rūpnīcas teritorijā Rīgā izveidoja [[Hidroplāns|hidroplānu]] lidlauku. Lidlaukā atradās garnizons, remonta un tehniskie angāri, degvielas un smērvielu noliktavas, kā arī neliela slimnīca.

==== Latvijas PSR periods ====
Kopš 1952./1953. gada bijušās rūpnīcas teritorijā Rīgā iekārtoja [[PSRS Bruņotie spēki|PSRS Bruņoto spēku]] Ģenerālštāba pārcelto Jūras karaspēka aviācijas sakaru skolu (vēlāk — [[Jēkaba Alkšņa Rīgas Kara aviācijas augstākā inženieru skola]]). Skola teritorijā pastāvēja līdz 1993. gadam.

1969. gada 5. maijā Ezermalas ielā 2 tika atklāta piemiņas plāksne ar uzrakstu ''Linu un džutas manufaktūrai''.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

==== Mūsdienas ====
1993. gadā daļā bijušās Džutas manufaktūras ēku izvietoja Rīgas Tehniskās universitātes Mašīnzinību, transporta un aeronautikas fakultāti, kuras tā izmanto līdz pat mūsdienām. Citas ēkas tiek iznomātas uzņēmumiem.

2016. gada decembrī Džutas manufaktūras galvenā administrācijas ēka ar zemi (tagadējā Ezermalas iela 6k2) tika pārdota par EUR 96 440. 2021. gadā tā tika pārdota vēlreiz, taču nu jau par pusi zemāku cenu — par EUR 55 000.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.city24.lv/real-estate/commercials-for-sale/riga-mezaparks-ezermalas-iela/3515286|title=Pārdod komercplatību, Ezermalas iela 6k2|publisher=City24.lv|access-date=21.04.2024}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://data.gov.lv/dati/lv/dataset/nekustama-ipasuma-tirgus-datu-bazes-atvertie-dati|title=Nekustamā īpašuma tirgus datu bāzes atvērtie dati|publisher=Valsts zemes dienests|access-date=21.04.2024}}&lt;/ref&gt; 2021. gada ēkas pārdošanas sludinājumā minēts tehniskās pārbaudes atzinums, ka ēkas pamati un sienas ir labā stāvoklī, ļaujot to rekonstruēt, taču ēku atļauts arī nojaukt, tās vietā uzceļot maksimāli 6 stāvu augstu ēku.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ss.lv/msg/lv/real-estate/premises/buildings-and-complexes/riga/mezhapark/bxicni.html|title=Telpas / Celtnes un kompleksi / Rīga / Mežaparks / Pārdod: Investīciju objekts - ēka rekonstrukcijai / būvniecībai. ss.lv|publisher=SS.lv|access-date=24.04.2024}}&lt;/ref&gt;

Savukārt Varšavā savukārt bijušā rūpnīcu kompleksa teritorija, kurā esošās ēkas cieta Otrā pasaules kara laikā, 2010./2011. gadā tika revitalizēta, tajā ierīkojot radošo kvartālu ''Soho rūpnīca''.&lt;ref name=&quot;:10&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.industrialna.com/index.php/2018/03/warszawa-zaklady-amunicyjne-pocisk/|title=Warszawa – Zakłady Amunicyjne „Pocisk”|date=14.03.2018}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.projektpraga.pl/en/projects/soho/|title=SOHO FACTORY WARSAW REVITALIZATION PROJECTS|publisher=projektpraga.pl|access-date=25.04.2024}}&lt;/ref&gt;

== Džutas dumpis ==

==== Priekšvēsture ====
19. gadsimta beigās Rīga bija izveidojusies par nozīmīgu rūpniecības centru. Tā bija viena no lielākajām industriālajām pilsētām [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijā]] — gan strādnieku skaita (lielā mērā viesstrādnieku dēļ), gan saražotās produkcijas apjoma ziņā. Ap 1900. gadu Rīgā bija ap 44 000 strādnieku, kas bija daudzkārt vairāk nekā kaimiņu pilsētās Tallinā un Viļņā. Šajā laikā Rīgas strādnieki deva ap 75% no visa Latvijas rūpniecības snieguma.&lt;ref name=&quot;:3&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:153274{{!}}article:DIVL765|title=Revolūcija, kas satricināja Rīgu|last=Nagle|first=Gunita|publisher=Latvija Amerikā, Nr.4 (pārpublicēts no Diena)|date=22.01.2005|access-date=23.04.2024|archive-date=11.11.2021|archive-url=https://web.archive.org/web/20211111135823/http://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:153274{{!}}article:DIVL765}}&lt;/ref&gt;

Neraugoties uz strādnieku augsto pienesumu tautsaimniecībā, tiem pieškirtās algas bija zemas un darba apstākļi nereti bija grūti izciešami, kas savukārt veicināja [[Sociāldemokrātija|sociāldemokrātiskās ideoloģijas]] strauju izplatību. Strādnieki Rīgā bija labi izglītoti, sevišķi salīdzinājumā ar Krievijas vidējiem rādītājiem, un, sociāldemokrātiskās strāvas ietekmē, kļuva arī labi organizēti.&lt;ref name=&quot;:3&quot; /&gt; 1890. gados Latvijā tika nodibināti pirmie strādnieku pašizglītības jeb [[Marksisms|marksistiskie]] pulciņi — galvenokārt Liepājā un Rīgā. Viens no aktīvākajiem darboņiem šajā kustībā bija būvstrādnieks, vēlak [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolucionārs]] [[Jānis Driega]]. Idejas izplatījās arī caur dažādām biedrībām, kā arī caur presi. Toreizējā [[Jaunā strāva|Jaunās strāvas]] aģitācijas laikrakstā ''[[Dienas lapa]]'' tika publicēts arī populārais [[Augusts Bēbelis|F. Augusta Bēbeļa]] 1879. gada darbs ''Sieviete un sociālisms'' (vācu: ''Die Frau und der Sozialismus''), kurā izvirzītas idejas par sieviešu [[emancipācija]]s lomu kā risinājumu industrializētās sabiedrības ekspluatācijas problēmai.&lt;ref name=&quot;:4&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:11046{{!}}article:DIVL102|title=Latviešu sociāldemokrātiskās strādnieku partijas dibināšanas atcere|last=Zars|first=J.|publisher=Brīvība, Nr.6|date=01.08.1954|access-date=23.04.2024|archive-date=11.11.2021|archive-url=https://web.archive.org/web/20211111135823/http://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:11046{{!}}article:DIVL102}}&lt;/ref&gt; Iespējams pieņemt, ka Bēbeļa darbā paustās idejas veicināja sieviešu iesaisti sociāldemokrātijas kustībā, tostarp arī sieviešu — Rīgas strādnieču vidū.

==== Džutas dumpis 1899. gada maijā ====
Džutas manufaktūra darbību uzsāka 1899. gada februāra beigās.&lt;ref name=&quot;:8&quot; /&gt; Lai arī moderni aprīkota, tā netika vadīta tā laika sociālisma ideju garā. Rūpnīcā valdīja tam laikam raksturīgi smagi darba apstākļi, bet algas bija zemākas nekā citās rūpnīcās. Sākotnēji rūpnīcā nodarbinātie bija nolīgti par 35 kapeikām dienā, taču administrācija solīja algu paaugstināt līdz 50 kapeikām dienā.&lt;ref name=&quot;:8&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:7&quot; /&gt; 1899. gada 1. martā, algas paaugstinājumu nesagaidījuši, Džutas manufaktūras darbinieki uzsāka streiku, pieprasot ne vien solīto algas palielinājumu, bet arī protestējot pret administrācijas ierosinājumu pagarināt darba laiku, tomēr streiks rezultātu neguva.&lt;ref name=&quot;:6&quot; /&gt;

15. aprīlī Rīgas strādnieku komiteja pilsētas rūpnīcu strādnieku vidū lielā skaitā izplatīja uzaicinājumu atzīmēt strādnieku solidaritātes svētkus — 1. maiju. To izplatīja gan latviešu, gan krievu, gan lietuviešu, gan arī vācu valodā. Fabriku administrācijas par to bija informētas un bija sagatavojušās arī nemieriem, jo 1899. gada sākumā lielākajā daļā Rīgas fabriku valdīja saspīlēta gaisotne starp strādniekiem un administrāciju. Tika informēta policija, kas bija gatava vajadzības gadījumā piesaistīt arī [[karaspēks|karaspēku]].&lt;ref name=&quot;:6&quot; /&gt;

Pienākot [[darba svētki]]em, 1. maijā Džutas manufaktūras darbinieki uzsāka jau otro streiku.&lt;ref name=&quot;:7&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:312291{{!}}article:DIVL93|title=Pirmā junda|publisher=Rīgas Balss, Nr.114|date=16.05.1959|access-date=23.04.2024|archive-date=11.11.2021|archive-url=https://web.archive.org/web/20211111135823/http://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:312291{{!}}article:DIVL93}}&lt;/ref&gt; Streikā piedalījās visi 600—700 fabrikas darbinieki, piecas dienas pēc kārtas ierodoties darbā un izsakot savas prasības.&lt;ref name=&quot;:6&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:7&quot; /&gt; Administrācija pieprasīja streiku pārtraukt un visiem darbiniekiem 5. maijā ierasties darbā, pretējā gadījumā draudot ar atlaišanu un norādot, ka darbinieki algas varēs saņemt tikai fabrikā līdz plkst. 10 no rīta, bet pēc tam jau tikai vairs policijas iecirknī. Darbinieku prasības arī šoreiz netika uzklausītas, tādēļ 5. maijā rūpnīcas darbinieki devās demonstratīvā gājienā pie Vidzemes gubernatora, lai iesniegtu sūdzību par administrācijas rīcību. Gājienu pie [[Aleksandra vārti]]em (kas toreiz atradās pie Aleksandra viadukta jeb tagadējā [[Gaisa tilts (Rīga)|Gaisa tilta]]) apturēja policijam, kas bija savākusi vairākas karavīru rotas, jo nojauta, ka gājiena turpināšanās varētu sacelt plašākus strādnieku protestus.&lt;ref name=&quot;:9&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:263140{{!}}article:DIVL231|title=Strādnieku cīņas Rīgā|last=Ziemelis|first=S.|publisher=Cīņa, Nr.115|date=19.05.1959|access-date=23.04.2024|archive-date=11.11.2021|archive-url=https://web.archive.org/web/20211111135823/http://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:263140{{!}}article:DIVL231}}&lt;/ref&gt;

Karavīri aptuveni 200 sieviešu sadzina pie vārtiem blakus esošajā Aleksandra dārzā, ap kuru bija augsta dēļu sēta, un aizturētajām sāka atņemt algas grāmatiņas, pretī neizsniedzot pases, jo bija paredzēts viņas izsūtīt. Ap plkst. 6 mājup no darba devās vagonu rūpnīcas ''[[Fēnikss (akciju sabiedrība)|Fēnikss]]'' un citutuvējo rūpnīcu strādnieki, kurus saniknoja sieviešu varmācīgā aizturēšana un dokumentu atņemšana. Strādnieki pieprasīja sievietes atbrīvot, taču policija uz strādniekiem atklāja uguni, divus strādniekus ievainojot, bet strādnieki salauza Aleksandra dārza sētu, policistiem un karavīriem meta ar akmeņiem, kokiem un pudelēm un centās sagūstītās sievietes atbrīvot. Policisti un kareivji atsāka šaut uz strādniekiem — gan no dārza puses, gan no nama otrā stāva logiem, un lika ugunsdzēsējiem apliet pūli ar ūdeni. Abām pusēm turpināja pievienoties papildspēki, un cīņa aprima tikai nākamās dienas rīta pusē.&lt;ref name=&quot;:7&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:9&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:5&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:485741{{!}}article:DIVL524|title=Rīgas (Džutas) dumpim - 105|last=Rūja|first=Valdis|publisher=Latvijas Vēstnesis, Nr.71|date=06.05.2004|access-date=23.04.2024|archive-date=11.11.2021|archive-url=https://web.archive.org/web/20211111135823/http://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:485741{{!}}article:DIVL524}}&lt;/ref&gt;

Cīņa atsākās nākamajās dienām, pievienojoties arī citiem strādniekiem. 6. un 7. maijā, strādnieki aplenca 2. policijas iecirkni [[Matīsa iela (Rīga)|Matīsa ielā]], kur bija ieslodzīti desmitiem protestētāju. Strādnieki arī izdemolēja vairāku fabriku kantorus. 10. maijā streikot sāka arī Pārdaugavas strādnieki;, un līdz 12. maijam Pārdaugavā darbu bija spiestas pārtraukt 22 fabrikas. Strādnieku protesti un sadursmes ar policiju un armiju paplašinājās, turpinoties līdz 18. maijam, līdz beidzot tika vardarbīgi apspiesti.&lt;ref name=&quot;:7&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:9&quot; /&gt;

Lēsts, ka sadursmēs iesaistījās aptuveni 1000 strādnieku un vairāk nekā 1000 kareivju no trīs Vjazmas pulka bataljoniem (citos avotos minēts — 6000 kareivju).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.zudusilatvija.lv/objects/object/27969/|title=Rīga. Brīvības iela 198|publisher=Zudusī Latvija|date=19.04.2024}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;:9&quot; /&gt; Sadursmēs gāja bojā 11 cilvēki, to vidū vagonu rūpnīcas ''Fēnikss'' darbinieki Ādams Kalniņš, Juris Karulis, Jānis Saliņš un Kārlis Voldiņš, kā arī Džutas manufaktūras darbiniece Lavīze Kārkliņa. Nogalināto vidū bija arī kāds zēns, kas strādāja sakņu dārziņā, ar durkli nodurta veca sieviete, kas palīdzēja kādam ievainotam strādniekam. Pēc reportieru liecībām vairāki desmiti tika ievainoti &quot;ar durkli galvā&quot;, &quot;ar lodi krūtīs&quot;. Ievainoto vidū bija darbinieki no Rīgas čuguna lietuves ''Felzers'', Bartuševiča čugunlietuves, poligrāfijas iekārtu Pirvica mašīnbūves rūpnīcas, metālapstrādes rūpnīcas ''Etna'', u.c. rūpnīcām. Tāpat ievainoti tika arī mierīgi garāmgājēji.&lt;ref name=&quot;:9&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:5&quot; /&gt;

Kopumā Džutas dumpī piedalījās vairāk nekā 12 000 strādnieku no 41 uzņēmuma (citos avotos minēts — 20 000 strādnieku)&lt;ref name=&quot;:9&quot; /&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://tezaurs.lv/mwe:393003|title=Rīgas dumpis|publisher=Latvijas Enciklopēdija. 1.–5. Rīga, Valērija Belokoņa izdevniecība, 2002.–2009.|access-date=19.04.2024}}&lt;/ref&gt;, tostarp ap 600—700 darbiniekiem no Džutas manufaktūras.&lt;ref name=&quot;:4&quot; /&gt; Tiek uzskatīts, ka šī bija pirmā reize, kad Rīgā notikusi strādnieku masu apšaušana.&lt;ref name=&quot;:6&quot; /&gt; Dumpim nebija nedz vadošas organizācijas, nedz noteikta cīņas plāna, vien vētrainajās sadursmju dienās [[Rīgas Politehniskais institūts (1896—1918)|Rīgas Politehniskā institūta studenti]], sociāldemokrātiskā pulciņa biedri, izdeva uzsaukumu ar [[Rīgas strādnieku komiteja]]s parakstu, aicinot arī citus uz plašu streiku ar ekonomiskām prasībām, taču tas nespēja cīņai piešķirt organizētāku raksturu. Taču Džutas dumpja notikumi atbalsojās arī citur Latvijā. Maija vidū streikos Liepājā (kas toreiz bija otra lielākā industriālā pilsēta Latvijā pēc Rīgas) piedalījās ap 6000 strādnieku un 15 000 demonstrantu, savukārt maija beigās streiki notika arī Ventspilī.&lt;ref name=&quot;:9&quot; /&gt;

Par Džutas dumpi rakstīja arī tā laika vācu, franču un angļu prese&lt;ref name=&quot;:5&quot; /&gt;, kā arī tas vēlāk attēlots 1956. gada [[Rīgas Kinostudija]]s filmā ''[[Kā gulbji balti padebeši iet (filma)|Kā gulbji balti padebeši iet]]''.

== Skatīt arī ==
* [[Jēkaba Alkšņa Rīgas Kara aviācijas augstākā inženieru skola]]

== Ārējās saites ==

* [https://wikimapia.org/#lang=en&amp;lat=56.994963&amp;lon=24.194341&amp;z=15&amp;m=w&amp;show=/1753932/Former-Jute-Factory Džutas manufaktūras vēsturiskās teritorijas atrašanās vieta portālā Wikimapia]
* [https://replay.lsm.lv/lv/ieraksts/ltv/266618/ielas-garuma-dzutas-viskalu-un-krustabaznicas-ielas LTV1 raidījuma &quot;Ielas garumā&quot; ieraksts &quot;Džutas, Viskaļu un Krustabaznīcas ielas&quot; (00:50—06:59)]
* [https://replay.lsm.lv/lv/ieraksts/ltv/109344/adreses-kad-necils-top-par-ekskluzivu-bet-ekskluzivs-par-necilu LTV1 raidījuma &quot;Adreses&quot; ieraksts &quot;Kad necils top par ekskluzīvu, bet ekskluzīvs — par necilu&quot; (09:10—15:36; 20:11—25:40)]
* [https://scontent.frix7-1.fna.fbcdn.net/v/t39.30808-6/347438224_277290134870140_3984146125882361988_n.jpg?_nc_cat=109&amp;_nc_cb=99be929b-713f6db7&amp;ccb=1-7&amp;_nc_sid=5f2048&amp;_nc_ohc=RCRDRdpt7RcAb6SmlzS&amp;_nc_ht=scontent.frix7-1.fna&amp;oh=00_AfAuEK90oJQa35l55RAcaDzUWoy3OQd1I8kjp_Q5Gzrm_g&amp;oe=662FFB41 Džutas manufaktūras fabrikas kopskats ar strādniekiem 1917. gada 1. maijā uzņemtā fotogrāfijā]
* [http://www.industrialna.com/index.php/2018/03/warszawa-zaklady-amunicyjne-pocisk/ Varšavas rūpnīcas kompleksa revitalizētā teritorija fotoattēlos]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Lielie uzņēmumi Latvijā}}

[[Kategorija:Bijušās rūpnīcas Latvijā]]
[[Kategorija:Čiekurkalns]]</text>
      <sha1>dwee9lrb5epzpkoq5tyn1echnebkirj</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4047911</id>
      <parentid>4047910</parentid>
      <timestamp>2024-04-25T19:34:59Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bikandr</username>
        <id>109007</id>
      </contributor>
      <minor />
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="28768" xml:space="preserve">{{coord|56|59|33|N|24|11|11|E|display=title|region:LV_type:landmark}}

[[Attēls:Skice Džutas manufaktūras ēkai adresē Ezermalas iela 6k2.png|thumb|250px|Skice Džutas manufaktūras administrācijas ēkai ar arku, tagadējā Ezermalas ielā 6k2 (arhitekts Heinrihs Šēls)]]

[[Attēls: Džutas manufaktūras teritorija Čiekurkalna apkārtnes kartē (1922.-1926.g.).png|thumb|250px|Džutas manufaktūras teritorija Čiekurkalna apkārtnes kartē (1922.-1926.g.)]]

[[Attēls:Перекресток - panoramio (4).jpg|thumb|250px|Ezermalas un Viskaļu ielu krustojums, kur redzama Džutas manufaktūras administrācijas ēka, tagadējā Ezermalas iela 6k2 (2010.g.))]]

'''Džutas manufaktūra''' jeb '''Linu un džutas manufaktūra''' bija viena no lielākajām un modernākajām 19. gadsimta beigu un 20. gadsimta sākuma [[Tekstilrūpniecība|tekstilrūpnīcām]] [[Rīga|Rīgā]], kas pastāvēja no 1899. līdz 1914. gadam. Rūpnīcas ēku komplekss atradās Rīgā, [[Ezermalas iela (Rīga)|Ezermalas ielas]] sākumposmā.

Rūpnīcā ražoja [[Sējas lini|linu]] dziju un [[džuta]]s maisus, kurus eksportēja uz uzņēmuma rūpnīcu [[Varšava|Varšavā]], kā arī uz [[Krievija|Krieviju]]. Taču darba apstākļi bija smagi un alga ļoti maza. Vairāk nekā trīs ceturtdaļas no Džutas manufaktūras darbiniekiem bija sievietes. 1899. gada maijā viņas arī aizsāka vēlāk plaši zināmo Rīgas jeb Džutas dumpi, kas ilga gandrīz trīs nedēļas, līdz to beidzot vardarbīgi apspieda ar armijas palīdzību.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.citariga.lv/lat/ciekurkalns/rupnieciba/linu-un-dzutas-manufaktura/|title=Čiekurkalns. Rūpniecība. Linu un džutas manufaktūra|publisher=Cita Rīga|date=20.04.2024}}&lt;/ref&gt;

Mūsdienās daļā rūpnīcas ēku atrodas [[Rīgas Tehniskā universitāte|Rīgas Tehniskās universitātes]] Mašīnzinību, transporta un aeronautikas fakultāte, bet daļa tiek iznomāta uzņēmumiem.

== Vēsture ==

==== Džutas manufaktūras darbības periods (1899—1914) ====
1898. gada 27. februārī [[Sanktpēterburga|Sanktpēterburgā]] tika apstiprināta uzņēmuma ''Akciju sabiedrība Linu un džutas manufaktūra'' dibināšana (krievu: ''Акціонернаго общества льняной и джутовой мануфактуръ''; vācu: ''Aktien-Gesellschaft für Flachs und Jute-Manufaktur'').&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:681369{{!}}article:DIVL30|title=Внутренние дела. Петербургъ, 21 марта.|publisher=Рижский вестник, Nr.67|date=23.03.1898|access-date=23.04.2024|archive-date=11.11.2021|archive-url=https://web.archive.org/web/20211111135823/http://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:681369{{!}}article:DIVL30}}&lt;/ref&gt; Uzņēmuma sākotnējais kapitāls bija 2 miljoni rubļu, kas tika sadalīts 4000 akciju daļās, katru nosakot 500 rubļu vērtībā. 1912. gadā kapitālu palielināja līdz 2,65 miljoniem rubļu, kas tika sadalīts 26 528 akciju daļās, katru nosakot 100 rubļu vērtībā.

&lt;gallery&gt;
Attēls:Акция АО Льняной и джутовой мануфактур.jpg|Džutas manufaktūras akciju sertifikāts ar nominālvērtību 100 rubļi

Attēls:Izraksts no Džutas manufaktūras statūtiem (1913).jpg|Izraksts no Džutas manufaktūras statūtiem (1913.g.)
&lt;/gallery&gt;

Uzņēmuma plānos bija izveidot tekstilrūpnīcu grupu linu, kaņepju, džutas un līdzīgu materiālu mehāniskai apstrādei, maisu un citu izstrādājumu ražošanai, kā arī šo preču tirdzniecībai. Grupas ietvaros plānoja uzcelt rūpnīcu ne tikai Rīgā, bet arī [[Varšava|Varšavā]]. Tomēr Rīgas rūpnīcu plānoja uzbūvēt kā vislielāko; tās darbībai atvēlēja vislielāko pamatkapitāla daļu — 1,3 miljonus rubļu.&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:681371{{!}}article:DIVL92|title=Отдѣлъ торговый и экономическій|publisher=Рижский вестник, Nr.68|date=24.03.1898|access-date=23.04.2024|archive-date=11.11.2021|archive-url=https://web.archive.org/web/20211111135823/http://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:681371{{!}}article:DIVL92}}&lt;/ref&gt; Rīgas rūpnīcas vajadzībām tika plānots iegādāties ap 0,5 km&lt;sup&gt;2&lt;/sup&gt; lielu zemes īpašumu pie [[Ķīšezers|Ķīšezera]], kas tolaik daļēji piederēja Rīgas pilsētas inženierim [[Ādolfs Agte|Ādolfam Agtem]] ([[Jaunā muiža (Čiekurkalns)|Jaunās muižas]] teritorijā) un daļēji — kādam Vulmeringa kungam. Vieta izvēlēta, jo atradās netālu no preču stacijas Šķirotava (tagadējā [[Čiekurkalns (stacija)|Čiekurkalna stacija]]), kas bija pieturas punkts 1899. gadā uzceltajā [[Dzelzceļa līnija Rīga—Pleskava|dzelzceļa līnijā Rīga—Pleskava]].&lt;ref name=&quot;:2&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:681257{{!}}article:DIVL45|title=Городской дневдцкъ|publisher=Рижский вестник, Nr.267|date=04.12.1897|access-date=23.04.2024|archive-date=11.11.2021|archive-url=https://web.archive.org/web/20211111135823/http://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:681257{{!}}article:DIVL45}}&lt;/ref&gt; Savukārt Varšavas rūpnīcai iegādājās teritoriju tagadējā [[:pl:Ulica_Mińska_w_Warszawie|Minskas ielā]] 25/45.

Rīga tika noteikta arī par uzņēmuma administratīvo pārvaldi.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt; Starp uzņēmuma galvenajiem akcionāriem no Rīgas puses ierindojās bankas nams ''Mirjams un Smoļans'' (krievu: ''Мирамъ и Смоліанъ''), bet no [[Lodza]]s puses — baņķieris [[Maksimilians Goldfeders]] (poļu: ''Maksymilian Goldfeder'') un rūpniecības uzņēmējs [[Julius Karols Kunitzers]] (poļu: ''Juliusz Karol Kunitzer).'' Administratīvās vadības pozīcijās no Rīgas tika iecelti Zviedrijas konsuls Andrejs A. Larsons un Ludvigs Ermans, no Varšavas - Maurīcijs Laskis (poļu: ''Maurycy Łaski)'', kā arī no Hamburgas - Makss Meilers.&lt;ref name=&quot;:10&quot; /&gt; Par rūpnīcas vadošo tehniķi iecēla mehāniskās tehnoloģijas profesoru [[Edmunds Pfūls|Edmundu Pfūlu]], kas tolaik pazīstams kā autoritāte tekstilrūpniecības nozarē.&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt;

Džutas manufaktūras ēkas Rīga uzceltas ap 1898. gadu. Administrācijas ēku ar augstiem arkveida ieejas vārtiem, kas atrodas tagadējā Ezermalas ielā 6k2, projektējis pazīstamais Rīgas pilsētas arhitekts [[Heinrihs Šēls]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://web.archive.org/web/20240424163313/https://scontent.frix7-1.fna.fbcdn.net/v/t39.30808-6/439900210_8227168577335358_2570088600853200393_n.jpg?_nc_cat=110&amp;ccb=1-7&amp;_nc_sid=5f2048&amp;_nc_ohc=u0dUCB1WaWwAb6qygPQ&amp;_nc_ht=scontent.frix7-1.fna&amp;oh=00_AfCdKdJcRFnb0xfU1doJKmnsWAyINTvQUQoWVgsyJiuSlQ&amp;oe=662EEC7A|title=Wayback Machine|website=web.archive.org|access-date=2024-04-24|date=2024-04-24}}&lt;/ref&gt;, savukārt ražošanas ēkas — rūpnīcas vadošais tehniķis, profesors E. Pfūls.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://rigaspieminekli.lv/?lapa=arhiv&amp;grupa=notikumi&amp;id=71|title=Pabeigta divu ievērojamu rīdzinieku un viņu piederīgo kapa pieminekļa restaurācija un kapavietas sakārtošana|publisher=Rīgas pieminekļu aģentūra|date=18.08.2020}}&lt;/ref&gt;

&lt;gallery&gt;

Attēls:Džutas manufaktūras administrācijas ēka ar ieejas arku, tagadējā Ezermalas ielā 6k2 (1950-tie gadi).png|Džutas manufaktūras administrācijas ēka ar ieejas arku, tagadējā Ezermalas ielā 6k2 (1950-tie gadi)

Attēls:Ēka ar arku Džutas manufaktūras teritorijā (1927.g.).png|Džutas manufaktūras administrācijas ēka ar arku (1927.g., fotogrāfs [[Nikolajs Hercbergs]]), tagadējā Ezermalas ielā 6k2

Attēls:Džutas manufaktūras ēka pēc strādnieku dumpja (1900.g.).png|Skats uz Džutas manufaktūras ieejas puses ēkām (20.gs. sākums), pie tagadējās Ezermalas un Viskaļu ielas krustojuma

Attēls:Džutas manufaktūras drupas (1927.g.).png|Izpostītās Džutas manufaktūras ēkas (1927.g., fotogrāfs [[Nikolajs Hercbergs]])

Attēls:Džutas manufaktūras ēku kompleksa teritorija (1927.g., fotogrāfs Nikolajs Hercbergs).png|Džutas manufaktūras ēku kompleksa teritorija (1927.g., fotogrāfs Nikolajs Hercbergs)

Attēls:Skats aiz Džutas manufaktūras ieejas ēkas (1927.g., fotogrāfs Nikolajs Hercbergs).png|Skats aiz Džutas manufaktūras ieejas ēkas (1927.g., fotogrāfs Nikolajs Hercbergs)

Attēls:Dzīvojamā ēka Džutas manufaktūras teritorijā (1927.g.).png|Dzīvojamā ēka Džutas manufaktūras teritorijā, tagadējā Ezermalas ielā 6 (1927.g., fotogrāfs Nikolajs Hercbergs). Mūsdienās ēka ir grausta statusā.

Attēls:Džutas manufaktūras ieejas puses ēkas pie tagadējās Ezermalas un Viskaļu ielu krustojuma (1927.g., fotogrāfs Nikolajs Hercbergs).png|Džutas manufaktūras ieejas puses ēkas pie tagadējās Ezermalas un Viskaļu ielu krustojuma (1927.g., fotogrāfs Nikolajs Hercbergs)

Attēls:Skats uz daļu no Džutas manufaktūras ieejas ēkām ar tolaik vēl saglabājušos arku (1972.g.).png|Skats uz Džutas manufaktūras ieejas puses ēkām pie tagadējās Ezermalas un Viskaļu ielas krustojuma ar tolaik vēl saglabājušos arku (1972.g.)

&lt;/gallery&gt;

Arī Varšavā rūpnīcas ēkas tika uzceltas ap 1898. gadu. Arī šīs rūpnīcas administrācijas ēka Minskas ielā 25/45 (kur vēlāk ierīkoja [[:pl:Zakłady_Amunicyjne_„Pocisk”|munīcijas rūpnīcu ''Pocisk'']]) pastāv vēl mūsdienās. Ēkas arhitektūrā, tāpat kā Rīgā, projektēti līdzīgi arkveida ieejas vārti.

Rīgā ražošanu Džutas manufaktūra uzsāka 1899. gada februārī. Tās darbībai bija iegādātas modernākās vērpšanas iekārtas. Rūpnīcā ražoja [[Sējas lini|linu]] dziju un [[džuta]]s maisus, kā arī krāsainus galdautus un grīdsegas, kurus eksportēja uz Varšavas rūpnīcu un uz Krieviju. Tajā bija nodarbināti 600—700 darbinieku, no kuriem ap trīs ceturtdaļas bija sievietes.&lt;ref name=&quot;:8&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:263140{{!}}article:DIVL231|title=Strādnieku cīņas Rīgā|last=Ziemelis|first=S.|publisher=Cīņa, Nr.115|date=19.05.1959|access-date=23.04.2024|archive-date=11.11.2021|archive-url=https://web.archive.org/web/20211111135823/http://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:263140{{!}}article:DIVL231}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;:6&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:277974{{!}}article:DIVL70|title=Rīgas strādnieku dumpis 1899.gadā|publisher=Padomju Latvija, Nr.28|date=11.09.1940|access-date=23.04.2024|archive-date=11.11.2021|archive-url=https://web.archive.org/web/20211111135823/http://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:277974{{!}}article:DIVL70}}&lt;/ref&gt;

1899. gada maijā ar smagajiem darba apstākļiem un mazo algo neapmierinātie Džutas manufaktūras darbinieki, galvenokārt sievietes, uzsāka streiku un vēlak devās protesta gājienā, kas pārauga sadursmēs ar policiju, kurās iesaistījās arī citi strādnieki. Dumpis ieilga teju trīs nedēļu garumā, līdz to beidzot vardarbīgi apspieda ar armijas palīdzību.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; Džutas dumpis kalpoja kā ierosme arī vairākiem citiem strādnieku protestiem, kas kulminēja [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijā]].

1901. gadā Džutas manufaktūras vadība no Rīgas puses — bankas nams ''Mirjams un Smoļans'' — [[bankrots|bankrotēja]], tāpēc uzņēmums vairs nespēja pilnībā veikt saistošos norēķinus. Tā laika uzņēmuma bilancē uzņēmuma aktīvi ierakstīti 2899 tūkstošu rubļu vērtībā, savukārt saistības — 3224 tūkstošu vērtībā, uzrādot 324 tūkstošu rubļu deficītu. Bez obligāciju turētājiem (ar kopējo obligāciju parādu 1250 tūkstoši rubļu) lielākie uzņēmuma kreditori bija valsts banka (380 tūkstoši rubļu), [[Rīgas Biržas banka]] (445 tūkstoši rubļu), [[Rīgas pilsētas Komercbanka]] (248 tūkstoši rubļu), [[Rīgas pilsētas Diskonta banka]] (231 tūkstotis rubļu), Ziemeļvācijas aušanas kombināts (185 tūkstoši rubļu), kā arī Lodzas tirdzniecības bankas Varšavas filiāle (86 tūkstoši rubļu). Par jauno Džutas manufaktūras vadību 1902. gadā tika iecelts P. A. Švarcs (Rīgas Biržas bankas direktors), Jūliuss I. Vogelzangs (Fogelzangs), Zviedrijas konsuls Andrejs A. Larsons (Rīgas Biržas bankas komitejas loceklis), A. fon Kulbergs, R. R. fon Bungners ([[Rīgas Politehniskais institūts (1896—1918)|Rīgas Politehniskā institūta]] profesors), M. G. Laskijs un A. K. fon Hubenets (vācu: ''A. K.'' ''von Hübbenet'').&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:678482{{!}}article:DIVL104|title=Отдѣлъ торговый и экономическій|publisher=Рижский вестник, Nr.67|date=21.03.1902|access-date=23.04.2024|archive-date=11.11.2021|archive-url=https://web.archive.org/web/20211111135823/http://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:678482{{!}}article:DIVL104}}&lt;/ref&gt;

[[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā rūpnīcas gan Rīgā, gan Varšavā beidza darbību un to iekārtas tika aizvestas uz Krieviju.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

==== Otrā pasaules kara periods ====
[[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, [[Latvijas vācu okupācija (1941—1945)|Vācijas okupācijas]] periodā, bijušās rūpnīcas teritorijā Rīgā izveidoja [[Hidroplāns|hidroplānu]] lidlauku. Lidlaukā atradās garnizons, remonta un tehniskie angāri, degvielas un smērvielu noliktavas, kā arī neliela slimnīca.

==== Latvijas PSR periods ====
Kopš 1952./1953. gada bijušās rūpnīcas teritorijā Rīgā iekārtoja [[PSRS Bruņotie spēki|PSRS Bruņoto spēku]] Ģenerālštāba pārcelto Jūras karaspēka aviācijas sakaru skolu (vēlāk — [[Jēkaba Alkšņa Rīgas Kara aviācijas augstākā inženieru skola]]). Skola teritorijā pastāvēja līdz 1993. gadam.

1969. gada 5. maijā Ezermalas ielā 2 tika atklāta piemiņas plāksne ar uzrakstu ''Linu un džutas manufaktūrai''.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

==== Mūsdienas ====
1993. gadā daļā bijušās Džutas manufaktūras ēku izvietoja Rīgas Tehniskās universitātes Mašīnzinību, transporta un aeronautikas fakultāti, kuras tā izmanto līdz pat mūsdienām. Citas ēkas tiek iznomātas uzņēmumiem.

2016. gada decembrī Džutas manufaktūras galvenā administrācijas ēka ar zemi (tagadējā Ezermalas iela 6k2) tika pārdota par EUR 96 440. 2021. gadā tā tika pārdota vēlreiz, taču nu jau par pusi zemāku cenu — par EUR 55 000.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.city24.lv/real-estate/commercials-for-sale/riga-mezaparks-ezermalas-iela/3515286|title=Pārdod komercplatību, Ezermalas iela 6k2|publisher=City24.lv|access-date=21.04.2024}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://data.gov.lv/dati/lv/dataset/nekustama-ipasuma-tirgus-datu-bazes-atvertie-dati|title=Nekustamā īpašuma tirgus datu bāzes atvērtie dati|publisher=Valsts zemes dienests|access-date=21.04.2024}}&lt;/ref&gt; 2021. gada ēkas pārdošanas sludinājumā minēts tehniskās pārbaudes atzinums, ka ēkas pamati un sienas ir labā stāvoklī, ļaujot to rekonstruēt, taču ēku atļauts arī nojaukt, tās vietā uzceļot maksimāli 6 stāvu augstu ēku.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ss.lv/msg/lv/real-estate/premises/buildings-and-complexes/riga/mezhapark/bxicni.html|title=Telpas / Celtnes un kompleksi / Rīga / Mežaparks / Pārdod: Investīciju objekts - ēka rekonstrukcijai / būvniecībai. ss.lv|publisher=SS.lv|access-date=24.04.2024}}&lt;/ref&gt;

Savukārt Varšavā savukārt bijušā rūpnīcu kompleksa teritorija, kurā esošās ēkas cieta Otrā pasaules kara laikā, 2010./2011. gadā tika revitalizēta, tajā ierīkojot radošo kvartālu ''Soho rūpnīca''.&lt;ref name=&quot;:10&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.industrialna.com/index.php/2018/03/warszawa-zaklady-amunicyjne-pocisk/|title=Warszawa – Zakłady Amunicyjne „Pocisk”|date=14.03.2018}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.projektpraga.pl/en/projects/soho/|title=SOHO FACTORY WARSAW REVITALIZATION PROJECTS|publisher=projektpraga.pl|access-date=25.04.2024}}&lt;/ref&gt;

== Džutas dumpis ==

==== Priekšvēsture ====
19. gadsimta beigās Rīga bija izveidojusies par nozīmīgu rūpniecības centru. Tā bija viena no lielākajām industriālajām pilsētām [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijā]] — gan strādnieku skaita (lielā mērā viesstrādnieku dēļ), gan saražotās produkcijas apjoma ziņā. Ap 1900. gadu Rīgā bija ap 44 000 strādnieku, kas bija daudzkārt vairāk nekā kaimiņu pilsētās Tallinā un Viļņā. Šajā laikā Rīgas strādnieki deva ap 75% no visa Latvijas rūpniecības snieguma.&lt;ref name=&quot;:3&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:153274{{!}}article:DIVL765|title=Revolūcija, kas satricināja Rīgu|last=Nagle|first=Gunita|publisher=Latvija Amerikā, Nr.4 (pārpublicēts no Diena)|date=22.01.2005|access-date=23.04.2024|archive-date=11.11.2021|archive-url=https://web.archive.org/web/20211111135823/http://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:153274{{!}}article:DIVL765}}&lt;/ref&gt;

Neraugoties uz strādnieku augsto pienesumu tautsaimniecībā, tiem pieškirtās algas bija zemas un darba apstākļi nereti bija grūti izciešami, kas savukārt veicināja [[Sociāldemokrātija|sociāldemokrātiskās ideoloģijas]] strauju izplatību. Strādnieki Rīgā bija labi izglītoti, sevišķi salīdzinājumā ar Krievijas vidējiem rādītājiem, un, sociāldemokrātiskās strāvas ietekmē, kļuva arī labi organizēti.&lt;ref name=&quot;:3&quot; /&gt; 1890. gados Latvijā tika nodibināti pirmie strādnieku pašizglītības jeb [[Marksisms|marksistiskie]] pulciņi — galvenokārt Liepājā un Rīgā. Viens no aktīvākajiem darboņiem šajā kustībā bija būvstrādnieks, vēlak [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolucionārs]] [[Jānis Driega]]. Idejas izplatījās arī caur dažādām biedrībām, kā arī caur presi. Toreizējā [[Jaunā strāva|Jaunās strāvas]] aģitācijas laikrakstā ''[[Dienas lapa]]'' tika publicēts arī populārais [[Augusts Bēbelis|F. Augusta Bēbeļa]] 1879. gada darbs ''Sieviete un sociālisms'' (vācu: ''Die Frau und der Sozialismus''), kurā izvirzītas idejas par sieviešu [[emancipācija]]s lomu kā risinājumu industrializētās sabiedrības ekspluatācijas problēmai.&lt;ref name=&quot;:4&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:11046{{!}}article:DIVL102|title=Latviešu sociāldemokrātiskās strādnieku partijas dibināšanas atcere|last=Zars|first=J.|publisher=Brīvība, Nr.6|date=01.08.1954|access-date=23.04.2024|archive-date=11.11.2021|archive-url=https://web.archive.org/web/20211111135823/http://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:11046{{!}}article:DIVL102}}&lt;/ref&gt; Iespējams pieņemt, ka Bēbeļa darbā paustās idejas veicināja sieviešu iesaisti sociāldemokrātijas kustībā, tostarp arī sieviešu — Rīgas strādnieču vidū.

==== Džutas dumpis 1899. gada maijā ====
Džutas manufaktūra darbību uzsāka 1899. gada februāra beigās.&lt;ref name=&quot;:8&quot; /&gt; Lai arī moderni aprīkota, tā netika vadīta tā laika sociālisma ideju garā. Rūpnīcā valdīja tam laikam raksturīgi smagi darba apstākļi, bet algas bija zemākas nekā citās rūpnīcās. Sākotnēji rūpnīcā nodarbinātie bija nolīgti par 35 kapeikām dienā, taču administrācija solīja algu paaugstināt līdz 50 kapeikām dienā.&lt;ref name=&quot;:8&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:7&quot; /&gt; 1899. gada 1. martā, algas paaugstinājumu nesagaidījuši, Džutas manufaktūras darbinieki uzsāka streiku, pieprasot ne vien solīto algas palielinājumu, bet arī protestējot pret administrācijas ierosinājumu pagarināt darba laiku, tomēr streiks rezultātu neguva.&lt;ref name=&quot;:6&quot; /&gt;

15. aprīlī Rīgas strādnieku komiteja pilsētas rūpnīcu strādnieku vidū lielā skaitā izplatīja uzaicinājumu atzīmēt strādnieku solidaritātes svētkus — 1. maiju. To izplatīja gan latviešu, gan krievu, gan lietuviešu, gan arī vācu valodā. Fabriku administrācijas par to bija informētas un bija sagatavojušās arī nemieriem, jo 1899. gada sākumā lielākajā daļā Rīgas fabriku valdīja saspīlēta gaisotne starp strādniekiem un administrāciju. Tika informēta policija, kas bija gatava vajadzības gadījumā piesaistīt arī [[karaspēks|karaspēku]].&lt;ref name=&quot;:6&quot; /&gt;

Pienākot [[darba svētki]]em, 1. maijā Džutas manufaktūras darbinieki uzsāka jau otro streiku.&lt;ref name=&quot;:7&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:312291{{!}}article:DIVL93|title=Pirmā junda|publisher=Rīgas Balss, Nr.114|date=16.05.1959|access-date=23.04.2024|archive-date=11.11.2021|archive-url=https://web.archive.org/web/20211111135823/http://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:312291{{!}}article:DIVL93}}&lt;/ref&gt; Streikā piedalījās visi 600—700 fabrikas darbinieki, piecas dienas pēc kārtas ierodoties darbā un izsakot savas prasības.&lt;ref name=&quot;:6&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:7&quot; /&gt; Administrācija pieprasīja streiku pārtraukt un visiem darbiniekiem 5. maijā ierasties darbā, pretējā gadījumā draudot ar atlaišanu un norādot, ka darbinieki algas varēs saņemt tikai fabrikā līdz plkst. 10 no rīta, bet pēc tam jau tikai vairs policijas iecirknī. Darbinieku prasības arī šoreiz netika uzklausītas, tādēļ 5. maijā rūpnīcas darbinieki devās demonstratīvā gājienā pie Vidzemes gubernatora, lai iesniegtu sūdzību par administrācijas rīcību. Gājienu pie [[Aleksandra vārti]]em (kas toreiz atradās pie Aleksandra viadukta jeb tagadējā [[Gaisa tilts (Rīga)|Gaisa tilta]]) apturēja policijam, kas bija savākusi vairākas karavīru rotas, jo nojauta, ka gājiena turpināšanās varētu sacelt plašākus strādnieku protestus.&lt;ref name=&quot;:9&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:263140{{!}}article:DIVL231|title=Strādnieku cīņas Rīgā|last=Ziemelis|first=S.|publisher=Cīņa, Nr.115|date=19.05.1959|access-date=23.04.2024|archive-date=11.11.2021|archive-url=https://web.archive.org/web/20211111135823/http://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:263140{{!}}article:DIVL231}}&lt;/ref&gt;

Karavīri aptuveni 200 sieviešu sadzina pie vārtiem blakus esošajā Aleksandra dārzā, ap kuru bija augsta dēļu sēta, un aizturētajām sāka atņemt algas grāmatiņas, pretī neizsniedzot pases, jo bija paredzēts viņas izsūtīt. Ap plkst. 6 mājup no darba devās vagonu rūpnīcas ''[[Fēnikss (akciju sabiedrība)|Fēnikss]]'' un citutuvējo rūpnīcu strādnieki, kurus saniknoja sieviešu varmācīgā aizturēšana un dokumentu atņemšana. Strādnieki pieprasīja sievietes atbrīvot, taču policija uz strādniekiem atklāja uguni, divus strādniekus ievainojot, bet strādnieki salauza Aleksandra dārza sētu, policistiem un karavīriem meta ar akmeņiem, kokiem un pudelēm un centās sagūstītās sievietes atbrīvot. Policisti un kareivji atsāka šaut uz strādniekiem — gan no dārza puses, gan no nama otrā stāva logiem, un lika ugunsdzēsējiem apliet pūli ar ūdeni. Abām pusēm turpināja pievienoties papildspēki, un cīņa aprima tikai nākamās dienas rīta pusē.&lt;ref name=&quot;:7&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:9&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:5&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:485741{{!}}article:DIVL524|title=Rīgas (Džutas) dumpim - 105|last=Rūja|first=Valdis|publisher=Latvijas Vēstnesis, Nr.71|date=06.05.2004|access-date=23.04.2024|archive-date=11.11.2021|archive-url=https://web.archive.org/web/20211111135823/http://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:485741{{!}}article:DIVL524}}&lt;/ref&gt;

Cīņa atsākās nākamajās dienām, pievienojoties arī citiem strādniekiem. 6. un 7. maijā, strādnieki aplenca 2. policijas iecirkni [[Matīsa iela (Rīga)|Matīsa ielā]], kur bija ieslodzīti desmitiem protestētāju. Strādnieki arī izdemolēja vairāku fabriku kantorus. 10. maijā streikot sāka arī Pārdaugavas strādnieki;, un līdz 12. maijam Pārdaugavā darbu bija spiestas pārtraukt 22 fabrikas. Strādnieku protesti un sadursmes ar policiju un armiju paplašinājās, turpinoties līdz 18. maijam, līdz beidzot tika vardarbīgi apspiesti.&lt;ref name=&quot;:7&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:9&quot; /&gt;

Lēsts, ka sadursmēs iesaistījās aptuveni 1000 strādnieku un vairāk nekā 1000 kareivju no trīs Vjazmas pulka bataljoniem (citos avotos minēts — 6000 kareivju).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.zudusilatvija.lv/objects/object/27969/|title=Rīga. Brīvības iela 198|publisher=Zudusī Latvija|date=19.04.2024}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;:9&quot; /&gt; Sadursmēs gāja bojā 11 cilvēki, to vidū vagonu rūpnīcas ''Fēnikss'' darbinieki Ādams Kalniņš, Juris Karulis, Jānis Saliņš un Kārlis Voldiņš, kā arī Džutas manufaktūras darbiniece Lavīze Kārkliņa. Nogalināto vidū bija arī kāds zēns, kas strādāja sakņu dārziņā, ar durkli nodurta veca sieviete, kas palīdzēja kādam ievainotam strādniekam. Pēc reportieru liecībām vairāki desmiti tika ievainoti &quot;ar durkli galvā&quot;, &quot;ar lodi krūtīs&quot;. Ievainoto vidū bija darbinieki no Rīgas čuguna lietuves ''Felzers'', Bartuševiča čugunlietuves, poligrāfijas iekārtu Pirvica mašīnbūves rūpnīcas, metālapstrādes rūpnīcas ''Etna'', u.c. rūpnīcām. Tāpat ievainoti tika arī mierīgi garāmgājēji.&lt;ref name=&quot;:9&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:5&quot; /&gt;

Kopumā Džutas dumpī piedalījās vairāk nekā 12 000 strādnieku no 41 uzņēmuma (citos avotos minēts — 20 000 strādnieku)&lt;ref name=&quot;:9&quot; /&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://tezaurs.lv/mwe:393003|title=Rīgas dumpis|publisher=Latvijas Enciklopēdija. 1.–5. Rīga, Valērija Belokoņa izdevniecība, 2002.–2009.|access-date=19.04.2024}}&lt;/ref&gt;, tostarp ap 600—700 darbiniekiem no Džutas manufaktūras.&lt;ref name=&quot;:4&quot; /&gt; Tiek uzskatīts, ka šī bija pirmā reize, kad Rīgā notikusi strādnieku masu apšaušana.&lt;ref name=&quot;:6&quot; /&gt; Dumpim nebija nedz vadošas organizācijas, nedz noteikta cīņas plāna, vien vētrainajās sadursmju dienās [[Rīgas Politehniskais institūts (1896—1918)|Rīgas Politehniskā institūta studenti]], sociāldemokrātiskā pulciņa biedri, izdeva uzsaukumu ar [[Rīgas strādnieku komiteja]]s parakstu, aicinot arī citus uz plašu streiku ar ekonomiskām prasībām, taču tas nespēja cīņai piešķirt organizētāku raksturu. Taču Džutas dumpja notikumi atbalsojās arī citur Latvijā. Maija vidū streikos Liepājā (kas toreiz bija otra lielākā industriālā pilsēta Latvijā pēc Rīgas) piedalījās ap 6000 strādnieku un 15 000 demonstrantu, savukārt maija beigās streiki notika arī Ventspilī.&lt;ref name=&quot;:9&quot; /&gt;

Par Džutas dumpi rakstīja arī tā laika vācu, franču un angļu prese&lt;ref name=&quot;:5&quot; /&gt;, kā arī tas vēlāk attēlots 1956. gada [[Rīgas Kinostudija]]s filmā ''[[Kā gulbji balti padebeši iet (filma)|Kā gulbji balti padebeši iet]]''.

== Skatīt arī ==
* [[Jēkaba Alkšņa Rīgas Kara aviācijas augstākā inženieru skola]]

== Ārējās saites ==

* [https://wikimapia.org/#lang=en&amp;lat=56.994963&amp;lon=24.194341&amp;z=15&amp;m=w&amp;show=/1753932/Former-Jute-Factory Džutas manufaktūras vēsturiskās teritorijas atrašanās vieta portālā Wikimapia]
* [https://replay.lsm.lv/lv/ieraksts/ltv/266618/ielas-garuma-dzutas-viskalu-un-krustabaznicas-ielas LTV1 raidījuma &quot;Ielas garumā&quot; ieraksts &quot;Džutas, Viskaļu un Krustabaznīcas ielas&quot; (00:50—06:59)]
* [https://replay.lsm.lv/lv/ieraksts/ltv/109344/adreses-kad-necils-top-par-ekskluzivu-bet-ekskluzivs-par-necilu LTV1 raidījuma &quot;Adreses&quot; ieraksts &quot;Kad necils top par ekskluzīvu, bet ekskluzīvs — par necilu&quot; (09:10—15:36; 20:11—25:40)]
* [https://scontent.frix7-1.fna.fbcdn.net/v/t39.30808-6/347438224_277290134870140_3984146125882361988_n.jpg?_nc_cat=109&amp;_nc_cb=99be929b-713f6db7&amp;ccb=1-7&amp;_nc_sid=5f2048&amp;_nc_ohc=RCRDRdpt7RcAb6SmlzS&amp;_nc_ht=scontent.frix7-1.fna&amp;oh=00_AfAuEK90oJQa35l55RAcaDzUWoy3OQd1I8kjp_Q5Gzrm_g&amp;oe=662FFB41 Džutas manufaktūras fabrikas kopskats ar strādniekiem 1917. gada 1. maijā uzņemtā fotogrāfijā]
* [http://www.industrialna.com/index.php/2018/03/warszawa-zaklady-amunicyjne-pocisk/ Varšavas rūpnīcas kompleksa revitalizētā teritorija fotoattēlos]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Lielie uzņēmumi Latvijā}}

[[Kategorija:Bijušās rūpnīcas Latvijā]]
[[Kategorija:Čiekurkalns]]</text>
      <sha1>i3tgzg574zqa8ocqxr9398l115vzy19</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4047912</id>
      <parentid>4047911</parentid>
      <timestamp>2024-04-25T19:36:26Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bikandr</username>
        <id>109007</id>
      </contributor>
      <minor />
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="28769" xml:space="preserve">{{coord|56|59|33|N|24|11|11|E|display=title|region:LV_type:landmark}}

[[Attēls:Skice Džutas manufaktūras ēkai adresē Ezermalas iela 6k2.png|thumb|250px|Skice Džutas manufaktūras administrācijas ēkai ar arku, tagadējā Ezermalas ielā 6k2 (arhitekts Heinrihs Šēls)]]

[[Attēls: Džutas manufaktūras teritorija Čiekurkalna apkārtnes kartē (1922.-1926.g.).png|thumb|250px|Džutas manufaktūras teritorija Čiekurkalna apkārtnes kartē (1922.-1926.g.)]]

[[Attēls:Перекресток - panoramio (4).jpg|thumb|250px|Ezermalas un Viskaļu ielu krustojums, kur redzama Džutas manufaktūras administrācijas ēka, tagadējā Ezermalas iela 6k2 (2010.g.))]]

'''Džutas manufaktūra''' jeb '''Linu un džutas manufaktūra''' bija viena no lielākajām un modernākajām 19. gadsimta beigu un 20. gadsimta sākuma [[Tekstilrūpniecība|tekstilrūpnīcām]] [[Rīga|Rīgā]], kas pastāvēja no 1899. līdz 1914. gadam. Rūpnīcas ēku komplekss atradās Rīgā, [[Ezermalas iela (Rīga)|Ezermalas ielas]] sākumposmā.

Rūpnīcā ražoja [[Sējas lini|linu]] dziju un [[džuta]]s maisus, kurus eksportēja uz uzņēmuma rūpnīcu [[Varšava|Varšavā]], kā arī uz [[Krievija|Krieviju]]. Taču darba apstākļi bija smagi un alga ļoti maza. Vairāk nekā trīs ceturtdaļas no Džutas manufaktūras darbiniekiem bija sievietes. 1899. gada maijā viņas arī aizsāka vēlāk plaši zināmo Rīgas jeb Džutas dumpi, kas ilga gandrīz trīs nedēļas, līdz to beidzot vardarbīgi apspieda ar armijas palīdzību.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.citariga.lv/lat/ciekurkalns/rupnieciba/linu-un-dzutas-manufaktura/|title=Čiekurkalns. Rūpniecība. Linu un džutas manufaktūra|publisher=Cita Rīga|date=20.04.2024}}&lt;/ref&gt;

Mūsdienās daļā rūpnīcas ēku atrodas [[Rīgas Tehniskā universitāte|Rīgas Tehniskās universitātes]] Mašīnzinību, transporta un aeronautikas fakultāte, bet daļa tiek iznomāta uzņēmumiem.

== Vēsture ==

==== Džutas manufaktūras darbības periods (1899—1914) ====
1898. gada 27. februārī [[Sanktpēterburga|Sanktpēterburgā]] tika apstiprināta uzņēmuma ''Akciju sabiedrība Linu un džutas manufaktūra'' dibināšana (krievu: ''Акціонернаго общества льняной и джутовой мануфактуръ''; vācu: ''Aktien-Gesellschaft für Flachs und Jute-Manufaktur'').&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:681369{{!}}article:DIVL30|title=Внутренние дела. Петербургъ, 21 марта.|publisher=Рижский вестник, Nr.67|date=23.03.1898|access-date=23.04.2024|archive-date=11.11.2021|archive-url=https://web.archive.org/web/20211111135823/http://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:681369{{!}}article:DIVL30}}&lt;/ref&gt; Uzņēmuma sākotnējais kapitāls bija 2 miljoni rubļu, kas tika sadalīts 4000 akciju daļās, katru nosakot 500 rubļu vērtībā. 1912. gadā kapitālu palielināja līdz 2,65 miljoniem rubļu, kas tika sadalīts 26 528 akciju daļās, katru nosakot 100 rubļu vērtībā.

&lt;gallery&gt;
Attēls:Акция АО Льняной и джутовой мануфактур.jpg|Džutas manufaktūras akciju sertifikāts ar nominālvērtību 100 rubļi

Attēls:Izraksts no Džutas manufaktūras statūtiem (1913).jpg|Izraksts no Džutas manufaktūras statūtiem (1913.g.)
&lt;/gallery&gt;

Uzņēmuma plānos bija izveidot tekstilrūpnīcu grupu linu, kaņepju, džutas un līdzīgu materiālu mehāniskai apstrādei, maisu un citu izstrādājumu ražošanai, kā arī šo preču tirdzniecībai. Grupas ietvaros plānoja uzcelt rūpnīcu ne tikai Rīgā, bet arī [[Varšava|Varšavā]]. Tomēr Rīgas rūpnīcu plānoja uzbūvēt kā vislielāko; tās darbībai atvēlēja vislielāko pamatkapitāla daļu — 1,3 miljonus rubļu.&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:681371{{!}}article:DIVL92|title=Отдѣлъ торговый и экономическій|publisher=Рижский вестник, Nr.68|date=24.03.1898|access-date=23.04.2024|archive-date=11.11.2021|archive-url=https://web.archive.org/web/20211111135823/http://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:681371{{!}}article:DIVL92}}&lt;/ref&gt; Rīgas rūpnīcas vajadzībām tika plānots iegādāties ap 0,5 km&lt;sup&gt;2&lt;/sup&gt; lielu zemes īpašumu pie [[Ķīšezers|Ķīšezera]], kas tolaik daļēji piederēja Rīgas pilsētas inženierim [[Ādolfs Agte|Ādolfam Agtem]] ([[Jaunā muiža (Čiekurkalns)|Jaunās muižas]] teritorijā) un daļēji — kādam Vulmeringa kungam. Vieta izvēlēta, jo atradās netālu no preču stacijas Šķirotava (tagadējā [[Čiekurkalns (stacija)|Čiekurkalna stacija]]), kas bija pieturas punkts 1899. gadā uzceltajā [[Dzelzceļa līnija Rīga—Pleskava|dzelzceļa līnijā Rīga—Pleskava]].&lt;ref name=&quot;:2&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:681257{{!}}article:DIVL45|title=Городской дневдцкъ|publisher=Рижский вестник, Nr.267|date=04.12.1897|access-date=23.04.2024|archive-date=11.11.2021|archive-url=https://web.archive.org/web/20211111135823/http://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:681257{{!}}article:DIVL45}}&lt;/ref&gt; Savukārt Varšavas rūpnīcai iegādājās teritoriju tagadējā [[:pl:Ulica_Mińska_w_Warszawie|Minskas ielā]] 25/45.

Rīga tika noteikta arī par uzņēmuma administratīvo pārvaldi.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt; Starp uzņēmuma galvenajiem akcionāriem no Rīgas puses ierindojās bankas nams ''Mirjams un Smoļans'' (krievu: ''Мирамъ и Смоліанъ''), bet no [[Lodza]]s puses — baņķieris [[Maksimilians Goldfeders]] (poļu: ''Maksymilian Goldfeder'') un rūpniecības uzņēmējs [[Julius Karols Kunitzers]] (poļu: ''Juliusz Karol Kunitzer).'' Administratīvās vadības pozīcijās no Rīgas tika iecelti Zviedrijas konsuls Andrejs A. Larsons un Ludvigs Ermans, no Varšavas - Maurīcijs Laskis (poļu: ''Maurycy Łaski)'', kā arī no Hamburgas - Makss Meilers.&lt;ref name=&quot;:10&quot; /&gt; Par rūpnīcas vadošo tehniķi iecēla mehāniskās tehnoloģijas profesoru [[Edmunds Pfūls|Edmundu Pfūlu]], kas tolaik pazīstams kā autoritāte tekstilrūpniecības nozarē.&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt;

Džutas manufaktūras ēkas Rīga uzceltas ap 1898. gadu. Administrācijas ēku ar augstiem arkveida ieejas vārtiem, kas atrodas tagadējā Ezermalas ielā 6k2, projektējis pazīstamais Rīgas pilsētas arhitekts [[Heinrihs Šēls]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://web.archive.org/web/20240424163313/https://scontent.frix7-1.fna.fbcdn.net/v/t39.30808-6/439900210_8227168577335358_2570088600853200393_n.jpg?_nc_cat=110&amp;ccb=1-7&amp;_nc_sid=5f2048&amp;_nc_ohc=u0dUCB1WaWwAb6qygPQ&amp;_nc_ht=scontent.frix7-1.fna&amp;oh=00_AfCdKdJcRFnb0xfU1doJKmnsWAyINTvQUQoWVgsyJiuSlQ&amp;oe=662EEC7A|title=Wayback Machine|website=web.archive.org|access-date=2024-04-24|date=2024-04-24}}&lt;/ref&gt;, savukārt ražošanas ēkas — rūpnīcas vadošais tehniķis, profesors E. Pfūls.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://rigaspieminekli.lv/?lapa=arhiv&amp;grupa=notikumi&amp;id=71|title=Pabeigta divu ievērojamu rīdzinieku un viņu piederīgo kapa pieminekļa restaurācija un kapavietas sakārtošana|publisher=Rīgas pieminekļu aģentūra|date=18.08.2020}}&lt;/ref&gt;

&lt;gallery&gt;

Attēls:Džutas manufaktūras administrācijas ēka ar ieejas arku, tagadējā Ezermalas ielā 6k2 (1950-tie gadi).png|Džutas manufaktūras administrācijas ēka ar ieejas arku, tagadējā Ezermalas ielā 6k2 (1950-tie gadi)

Attēls:Ēka ar arku Džutas manufaktūras teritorijā (1927.g.).png|Džutas manufaktūras administrācijas ēka ar arku (1927.g., fotogrāfs [[Nikolajs Hercbergs]]), tagadējā Ezermalas ielā 6k2

Attēls:Džutas manufaktūras ēka pēc strādnieku dumpja (1900.g.).png|Skats uz Džutas manufaktūras ieejas puses ēkām (20.gs. sākums), pie tagadējās Ezermalas un Viskaļu ielas krustojuma

Attēls:Džutas manufaktūras drupas (1927.g.).png|Izpostītās Džutas manufaktūras ēkas (1927.g., fotogrāfs [[Nikolajs Hercbergs]])

Attēls:Džutas manufaktūras ēku kompleksa teritorija (1927.g., fotogrāfs Nikolajs Hercbergs).png|Džutas manufaktūras ēku kompleksa teritorija (1927.g., fotogrāfs Nikolajs Hercbergs)

Attēls:Skats aiz Džutas manufaktūras ieejas ēkas (1927.g., fotogrāfs Nikolajs Hercbergs).png|Skats aiz Džutas manufaktūras ieejas ēkas (1927.g., fotogrāfs Nikolajs Hercbergs)

Attēls:Dzīvojamā ēka Džutas manufaktūras teritorijā (1927.g.).png|Dzīvojamā ēka Džutas manufaktūras teritorijā, tagadējā Ezermalas ielā 6 (1927.g., fotogrāfs Nikolajs Hercbergs). Mūsdienās ēka ir grausta statusā.

Attēls:Džutas manufaktūras ieejas puses ēkas pie tagadējās Ezermalas un Viskaļu ielu krustojuma (1927.g., fotogrāfs Nikolajs Hercbergs).png|Džutas manufaktūras ieejas puses ēkas pie tagadējās Ezermalas un Viskaļu ielu krustojuma (1927.g., fotogrāfs Nikolajs Hercbergs)

Attēls:Skats uz daļu no Džutas manufaktūras ieejas ēkām ar tolaik vēl saglabājušos arku (1972.g.).png|Skats uz Džutas manufaktūras ieejas puses ēkām pie tagadējās Ezermalas un Viskaļu ielas krustojuma ar tolaik vēl saglabājušos arku (1972.g.)

&lt;/gallery&gt;

Arī Varšavā rūpnīcas ēkas tika uzceltas ap 1898. gadu. Arī šīs rūpnīcas administrācijas ēka Minskas ielā 25/45 (kur vēlāk ierīkoja [[:pl:Zakłady_Amunicyjne_„Pocisk”|munīcijas rūpnīcu ''Pocisk'']]) pastāv vēl mūsdienās. Ēkas arhitektūrā, tāpat kā Rīgā, projektēti līdzīgi arkveida ieejas vārti.

Rīgā ražošanu Džutas manufaktūra uzsāka 1899. gada februārī. Tās darbībai bija iegādātas modernākās vērpšanas iekārtas. Rūpnīcā ražoja [[Sējas lini|linu]] dziju un [[džuta]]s maisus, kā arī krāsainus galdautus un grīdsegas, kurus eksportēja uz Varšavas rūpnīcu un uz Krieviju. Tajā bija nodarbināti 600—700 darbinieku, no kuriem ap trīs ceturtdaļas bija sievietes.&lt;ref name=&quot;:8&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:263140{{!}}article:DIVL231|title=Strādnieku cīņas Rīgā|last=Ziemelis|first=S.|publisher=Cīņa, Nr.115|date=19.05.1959|access-date=23.04.2024|archive-date=11.11.2021|archive-url=https://web.archive.org/web/20211111135823/http://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:263140{{!}}article:DIVL231}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;:6&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:277974{{!}}article:DIVL70|title=Rīgas strādnieku dumpis 1899.gadā|publisher=Padomju Latvija, Nr.28|date=11.09.1940|access-date=23.04.2024|archive-date=11.11.2021|archive-url=https://web.archive.org/web/20211111135823/http://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:277974{{!}}article:DIVL70}}&lt;/ref&gt;

1899. gada maijā ar smagajiem darba apstākļiem un mazo algo neapmierinātie Džutas manufaktūras darbinieki, galvenokārt sievietes, uzsāka streiku un vēlak devās protesta gājienā, kas pārauga sadursmēs ar policiju, kurās iesaistījās arī citi strādnieki. Dumpis ieilga teju trīs nedēļu garumā, līdz to beidzot vardarbīgi apspieda ar armijas palīdzību.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; Džutas dumpis kalpoja kā ierosme arī vairākiem citiem strādnieku protestiem, kas kulminēja [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijā]].

1901. gadā Džutas manufaktūras vadība no Rīgas puses — bankas nams ''Mirjams un Smoļans'' — [[bankrots|bankrotēja]], tāpēc uzņēmums vairs nespēja pilnībā veikt saistošos norēķinus. Tā laika uzņēmuma bilancē uzņēmuma aktīvi ierakstīti 2899 tūkstošu rubļu vērtībā, savukārt saistības — 3224 tūkstošu vērtībā, uzrādot 324 tūkstošu rubļu deficītu. Bez obligāciju turētājiem (ar kopējo obligāciju parādu 1250 tūkstoši rubļu) lielākie uzņēmuma kreditori bija valsts banka (380 tūkstoši rubļu), [[Rīgas Biržas banka]] (445 tūkstoši rubļu), [[Rīgas pilsētas Komercbanka]] (248 tūkstoši rubļu), [[Rīgas pilsētas Diskonta banka]] (231 tūkstotis rubļu), Ziemeļvācijas aušanas kombināts (185 tūkstoši rubļu), kā arī Lodzas tirdzniecības bankas Varšavas filiāle (86 tūkstoši rubļu). Par jauno Džutas manufaktūras vadību 1902. gadā tika iecelts P. A. Švarcs (Rīgas Biržas bankas direktors), Jūliuss I. Vogelzangs (Fogelzangs), Zviedrijas konsuls Andrejs A. Larsons (Rīgas Biržas bankas komitejas loceklis), A. fon Kulbergs, R. R. fon Bungners ([[Rīgas Politehniskais institūts (1896—1918)|Rīgas Politehniskā institūta]] profesors), M. G. Laskijs un A. K. fon Hubenets (vācu: ''A. K.'' ''von Hübbenet'').&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:678482{{!}}article:DIVL104|title=Отдѣлъ торговый и экономическій|publisher=Рижский вестник, Nr.67|date=21.03.1902|access-date=23.04.2024|archive-date=11.11.2021|archive-url=https://web.archive.org/web/20211111135823/http://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:678482{{!}}article:DIVL104}}&lt;/ref&gt;

[[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā rūpnīcas gan Rīgā, gan Varšavā beidza darbību un to iekārtas tika aizvestas uz Krieviju.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

==== Otrā pasaules kara periods ====
[[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, [[Latvijas vācu okupācija (1941—1945)|Vācijas okupācijas]] periodā, bijušās rūpnīcas teritorijā Rīgā izveidoja [[Hidroplāns|hidroplānu]] lidlauku. Lidlaukā atradās garnizons, remonta un tehniskie angāri, degvielas un smērvielu noliktavas, kā arī neliela slimnīca.

==== Latvijas PSR periods ====
Kopš 1952./1953. gada bijušās rūpnīcas teritorijā Rīgā iekārtoja [[PSRS Bruņotie spēki|PSRS Bruņoto spēku]] Ģenerālštāba pārcelto Jūras karaspēka aviācijas sakaru skolu (vēlāk — [[Jēkaba Alkšņa Rīgas Kara aviācijas augstākā inženieru skola]]). Skola teritorijā pastāvēja līdz 1993. gadam.

1969. gada 5. maijā Ezermalas ielā 2 tika atklāta piemiņas plāksne ar uzrakstu ''Linu un džutas manufaktūrai''.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

==== Mūsdienas ====
1993. gadā daļā bijušās Džutas manufaktūras ēku izvietoja Rīgas Tehniskās universitātes Mašīnzinību, transporta un aeronautikas fakultāti, kuras tā izmanto līdz pat mūsdienām. Citas ēkas tiek iznomātas uzņēmumiem.

2016. gada decembrī Džutas manufaktūras galvenā administrācijas ēka ar zemi (tagadējā Ezermalas iela 6k2) tika pārdota par EUR 96 440. 2021. gadā tā tika pārdota vēlreiz, taču nu jau par pusi zemāku cenu — par EUR 55 000.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.city24.lv/real-estate/commercials-for-sale/riga-mezaparks-ezermalas-iela/3515286|title=Pārdod komercplatību, Ezermalas iela 6k2|publisher=City24.lv|access-date=21.04.2024}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://data.gov.lv/dati/lv/dataset/nekustama-ipasuma-tirgus-datu-bazes-atvertie-dati|title=Nekustamā īpašuma tirgus datu bāzes atvērtie dati|publisher=Valsts zemes dienests|access-date=21.04.2024}}&lt;/ref&gt; 2021. gada ēkas pārdošanas sludinājumā minēts tehniskās pārbaudes atzinums, ka ēkas pamati un sienas ir labā stāvoklī, ļaujot to rekonstruēt, taču ēku atļauts arī nojaukt, tās vietā uzceļot maksimāli 6 stāvu augstu ēku.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ss.lv/msg/lv/real-estate/premises/buildings-and-complexes/riga/mezhapark/bxicni.html|title=Telpas / Celtnes un kompleksi / Rīga / Mežaparks / Pārdod: Investīciju objekts - ēka rekonstrukcijai / būvniecībai. ss.lv|publisher=SS.lv|access-date=24.04.2024}}&lt;/ref&gt;

Savukārt Varšavā savukārt bijušā rūpnīcu kompleksa teritorija, kurā esošās ēkas cieta Otrā pasaules kara laikā, 2010./2011. gadā tika revitalizēta, tajā ierīkojot radošo kvartālu ''Soho rūpnīca''.&lt;ref name=&quot;:10&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.industrialna.com/index.php/2018/03/warszawa-zaklady-amunicyjne-pocisk/|title=Warszawa – Zakłady Amunicyjne „Pocisk”|date=14.03.2018}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.projektpraga.pl/en/projects/soho/|title=SOHO FACTORY WARSAW REVITALIZATION PROJECTS|publisher=projektpraga.pl|access-date=25.04.2024}}&lt;/ref&gt;

== Džutas dumpis ==

==== Priekšvēsture ====
19. gadsimta beigās Rīga bija izveidojusies par nozīmīgu rūpniecības centru. Tā bija viena no lielākajām industriālajām pilsētām [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijā]] — gan strādnieku skaita (lielā mērā viesstrādnieku dēļ), gan saražotās produkcijas apjoma ziņā. Ap 1900. gadu Rīgā bija ap 44 000 strādnieku, kas bija daudzkārt vairāk nekā kaimiņu pilsētās Tallinā un Viļņā. Šajā laikā Rīgas strādnieki deva ap 75% no visa Latvijas rūpniecības snieguma.&lt;ref name=&quot;:3&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:153274{{!}}article:DIVL765|title=Revolūcija, kas satricināja Rīgu|last=Nagle|first=Gunita|publisher=Latvija Amerikā, Nr.4 (pārpublicēts no Diena)|date=22.01.2005|access-date=23.04.2024|archive-date=11.11.2021|archive-url=https://web.archive.org/web/20211111135823/http://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:153274{{!}}article:DIVL765}}&lt;/ref&gt;

Neraugoties uz strādnieku augsto pienesumu tautsaimniecībā, tiem pieškirtās algas bija zemas un darba apstākļi nereti bija grūti izciešami, kas savukārt veicināja [[Sociāldemokrātija|sociāldemokrātiskās ideoloģijas]] strauju izplatību. Strādnieki Rīgā bija labi izglītoti, sevišķi salīdzinājumā ar Krievijas vidējiem rādītājiem, un, sociāldemokrātiskās strāvas ietekmē, kļuva arī labi organizēti.&lt;ref name=&quot;:3&quot; /&gt; 1890. gados Latvijā tika nodibināti pirmie strādnieku pašizglītības jeb [[Marksisms|marksistiskie]] pulciņi — galvenokārt Liepājā un Rīgā. Viens no aktīvākajiem darboņiem šajā kustībā bija būvstrādnieks, vēlak [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolucionārs]] [[Jānis Driega]]. Idejas izplatījās arī caur dažādām biedrībām, kā arī caur presi. Toreizējā [[Jaunā strāva|Jaunās strāvas]] aģitācijas laikrakstā ''[[Dienas lapa]]'' tika publicēts arī populārais [[Augusts Bēbelis|F. Augusta Bēbeļa]] 1879. gada darbs ''Sieviete un sociālisms'' (vācu: ''Die Frau und der Sozialismus''), kurā izvirzītas idejas par sieviešu [[emancipācija]]s lomu kā risinājumu industrializētās sabiedrības ekspluatācijas problēmai.&lt;ref name=&quot;:4&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:11046{{!}}article:DIVL102|title=Latviešu sociāldemokrātiskās strādnieku partijas dibināšanas atcere|last=Zars|first=J.|publisher=Brīvība, Nr.6|date=01.08.1954|access-date=23.04.2024|archive-date=11.11.2021|archive-url=https://web.archive.org/web/20211111135823/http://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:11046{{!}}article:DIVL102}}&lt;/ref&gt; Iespējams pieņemt, ka Bēbeļa darbā paustās idejas veicināja sieviešu iesaisti sociāldemokrātijas kustībā, tostarp arī sieviešu — Rīgas strādnieču vidū.

==== Džutas dumpis 1899. gada maijā ====
Džutas manufaktūra darbību uzsāka 1899. gada februāra beigās.&lt;ref name=&quot;:8&quot; /&gt; Lai arī moderni aprīkota, tā netika vadīta tā laika sociālisma ideju garā. Rūpnīcā valdīja tam laikam raksturīgi smagi darba apstākļi, bet algas bija zemākas nekā citās rūpnīcās. Sākotnēji rūpnīcā nodarbinātie bija nolīgti par 35 kapeikām dienā, taču administrācija solīja algu paaugstināt līdz 50 kapeikām dienā.&lt;ref name=&quot;:8&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:7&quot; /&gt; 1899. gada 1. martā, algas paaugstinājumu nesagaidījuši, Džutas manufaktūras darbinieki uzsāka streiku, pieprasot ne vien solīto algas palielinājumu, bet arī protestējot pret administrācijas ierosinājumu pagarināt darba laiku, tomēr streiks rezultātu neguva.&lt;ref name=&quot;:6&quot; /&gt;

15. aprīlī Rīgas strādnieku komiteja pilsētas rūpnīcu strādnieku vidū lielā skaitā izplatīja uzaicinājumu atzīmēt strādnieku solidaritātes svētkus — 1. maiju. To izplatīja gan latviešu, gan krievu, gan lietuviešu, gan arī vācu valodā. Fabriku administrācijas par to bija informētas un bija sagatavojušās arī nemieriem, jo 1899. gada sākumā lielākajā daļā Rīgas fabriku valdīja saspīlēta gaisotne starp strādniekiem un administrāciju. Tika informēta policija, kas bija gatava vajadzības gadījumā piesaistīt arī [[karaspēks|karaspēku]].&lt;ref name=&quot;:6&quot; /&gt;

Pienākot [[darba svētki]]em, 1. maijā Džutas manufaktūras darbinieki uzsāka jau otro streiku.&lt;ref name=&quot;:7&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:312291{{!}}article:DIVL93|title=Pirmā junda|publisher=Rīgas Balss, Nr.114|date=16.05.1959|access-date=23.04.2024|archive-date=11.11.2021|archive-url=https://web.archive.org/web/20211111135823/http://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:312291{{!}}article:DIVL93}}&lt;/ref&gt; Streikā piedalījās visi 600—700 fabrikas darbinieki, piecas dienas pēc kārtas ierodoties darbā un izsakot savas prasības.&lt;ref name=&quot;:6&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:7&quot; /&gt; Administrācija pieprasīja streiku pārtraukt un visiem darbiniekiem 5. maijā ierasties darbā, pretējā gadījumā draudot ar atlaišanu un norādot, ka darbinieki algas varēs saņemt tikai fabrikā līdz plkst. 10 no rīta, bet pēc tam jau tikai vairs policijas iecirknī. Darbinieku prasības arī šoreiz netika uzklausītas, tādēļ 5. maijā rūpnīcas darbinieki devās demonstratīvā gājienā pie Vidzemes gubernatora, lai iesniegtu sūdzību par administrācijas rīcību. Gājienu pie [[Aleksandra vārti]]em (kas toreiz atradās pie Aleksandra viadukta jeb tagadējā [[Gaisa tilts (Rīga)|Gaisa tilta]]) apturēja policijam, kas bija savākusi vairākas karavīru rotas, jo nojauta, ka gājiena turpināšanās varētu sacelt plašākus strādnieku protestus.&lt;ref name=&quot;:9&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:263140{{!}}article:DIVL231|title=Strādnieku cīņas Rīgā|last=Ziemelis|first=S.|publisher=Cīņa, Nr.115|date=19.05.1959|access-date=23.04.2024|archive-date=11.11.2021|archive-url=https://web.archive.org/web/20211111135823/http://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:263140{{!}}article:DIVL231}}&lt;/ref&gt;

Karavīri aptuveni 200 sieviešu sadzina pie vārtiem blakus esošajā Aleksandra dārzā, ap kuru bija augsta dēļu sēta, un aizturētajām sāka atņemt algas grāmatiņas, pretī neizsniedzot pases, jo bija paredzēts viņas izsūtīt. Ap plkst. 6 mājup no darba devās vagonu rūpnīcas ''[[Fēnikss (akciju sabiedrība)|Fēnikss]]'' un citu tuvējo rūpnīcu strādnieki, kurus saniknoja sieviešu varmācīgā aizturēšana un dokumentu atņemšana. Strādnieki pieprasīja sievietes atbrīvot, taču policija uz strādniekiem atklāja uguni, divus strādniekus ievainojot, bet strādnieki salauza Aleksandra dārza sētu, policistiem un karavīriem meta ar akmeņiem, kokiem un pudelēm un centās sagūstītās sievietes atbrīvot. Policisti un kareivji atsāka šaut uz strādniekiem — gan no dārza puses, gan no nama otrā stāva logiem, un lika ugunsdzēsējiem apliet pūli ar ūdeni. Abām pusēm turpināja pievienoties papildspēki, un cīņa aprima tikai nākamās dienas rīta pusē.&lt;ref name=&quot;:7&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:9&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:5&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:485741{{!}}article:DIVL524|title=Rīgas (Džutas) dumpim - 105|last=Rūja|first=Valdis|publisher=Latvijas Vēstnesis, Nr.71|date=06.05.2004|access-date=23.04.2024|archive-date=11.11.2021|archive-url=https://web.archive.org/web/20211111135823/http://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:485741{{!}}article:DIVL524}}&lt;/ref&gt;

Cīņa atsākās nākamajās dienām, pievienojoties arī citiem strādniekiem. 6. un 7. maijā, strādnieki aplenca 2. policijas iecirkni [[Matīsa iela (Rīga)|Matīsa ielā]], kur bija ieslodzīti desmitiem protestētāju. Strādnieki arī izdemolēja vairāku fabriku kantorus. 10. maijā streikot sāka arī Pārdaugavas strādnieki;, un līdz 12. maijam Pārdaugavā darbu bija spiestas pārtraukt 22 fabrikas. Strādnieku protesti un sadursmes ar policiju un armiju paplašinājās, turpinoties līdz 18. maijam, līdz beidzot tika vardarbīgi apspiesti.&lt;ref name=&quot;:7&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:9&quot; /&gt;

Lēsts, ka sadursmēs iesaistījās aptuveni 1000 strādnieku un vairāk nekā 1000 kareivju no trīs Vjazmas pulka bataljoniem (citos avotos minēts — 6000 kareivju).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.zudusilatvija.lv/objects/object/27969/|title=Rīga. Brīvības iela 198|publisher=Zudusī Latvija|date=19.04.2024}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;:9&quot; /&gt; Sadursmēs gāja bojā 11 cilvēki, to vidū vagonu rūpnīcas ''Fēnikss'' darbinieki Ādams Kalniņš, Juris Karulis, Jānis Saliņš un Kārlis Voldiņš, kā arī Džutas manufaktūras darbiniece Lavīze Kārkliņa. Nogalināto vidū bija arī kāds zēns, kas strādāja sakņu dārziņā, ar durkli nodurta veca sieviete, kas palīdzēja kādam ievainotam strādniekam. Pēc reportieru liecībām vairāki desmiti tika ievainoti &quot;ar durkli galvā&quot;, &quot;ar lodi krūtīs&quot;. Ievainoto vidū bija darbinieki no Rīgas čuguna lietuves ''Felzers'', Bartuševiča čugunlietuves, poligrāfijas iekārtu Pirvica mašīnbūves rūpnīcas, metālapstrādes rūpnīcas ''Etna'', u.c. rūpnīcām. Tāpat ievainoti tika arī mierīgi garāmgājēji.&lt;ref name=&quot;:9&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:5&quot; /&gt;

Kopumā Džutas dumpī piedalījās vairāk nekā 12 000 strādnieku no 41 uzņēmuma (citos avotos minēts — 20 000 strādnieku)&lt;ref name=&quot;:9&quot; /&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://tezaurs.lv/mwe:393003|title=Rīgas dumpis|publisher=Latvijas Enciklopēdija. 1.–5. Rīga, Valērija Belokoņa izdevniecība, 2002.–2009.|access-date=19.04.2024}}&lt;/ref&gt;, tostarp ap 600—700 darbiniekiem no Džutas manufaktūras.&lt;ref name=&quot;:4&quot; /&gt; Tiek uzskatīts, ka šī bija pirmā reize, kad Rīgā notikusi strādnieku masu apšaušana.&lt;ref name=&quot;:6&quot; /&gt; Dumpim nebija nedz vadošas organizācijas, nedz noteikta cīņas plāna, vien vētrainajās sadursmju dienās [[Rīgas Politehniskais institūts (1896—1918)|Rīgas Politehniskā institūta studenti]], sociāldemokrātiskā pulciņa biedri, izdeva uzsaukumu ar [[Rīgas strādnieku komiteja]]s parakstu, aicinot arī citus uz plašu streiku ar ekonomiskām prasībām, taču tas nespēja cīņai piešķirt organizētāku raksturu. Taču Džutas dumpja notikumi atbalsojās arī citur Latvijā. Maija vidū streikos Liepājā (kas toreiz bija otra lielākā industriālā pilsēta Latvijā pēc Rīgas) piedalījās ap 6000 strādnieku un 15 000 demonstrantu, savukārt maija beigās streiki notika arī Ventspilī.&lt;ref name=&quot;:9&quot; /&gt;

Par Džutas dumpi rakstīja arī tā laika vācu, franču un angļu prese&lt;ref name=&quot;:5&quot; /&gt;, kā arī tas vēlāk attēlots 1956. gada [[Rīgas Kinostudija]]s filmā ''[[Kā gulbji balti padebeši iet (filma)|Kā gulbji balti padebeši iet]]''.

== Skatīt arī ==
* [[Jēkaba Alkšņa Rīgas Kara aviācijas augstākā inženieru skola]]

== Ārējās saites ==

* [https://wikimapia.org/#lang=en&amp;lat=56.994963&amp;lon=24.194341&amp;z=15&amp;m=w&amp;show=/1753932/Former-Jute-Factory Džutas manufaktūras vēsturiskās teritorijas atrašanās vieta portālā Wikimapia]
* [https://replay.lsm.lv/lv/ieraksts/ltv/266618/ielas-garuma-dzutas-viskalu-un-krustabaznicas-ielas LTV1 raidījuma &quot;Ielas garumā&quot; ieraksts &quot;Džutas, Viskaļu un Krustabaznīcas ielas&quot; (00:50—06:59)]
* [https://replay.lsm.lv/lv/ieraksts/ltv/109344/adreses-kad-necils-top-par-ekskluzivu-bet-ekskluzivs-par-necilu LTV1 raidījuma &quot;Adreses&quot; ieraksts &quot;Kad necils top par ekskluzīvu, bet ekskluzīvs — par necilu&quot; (09:10—15:36; 20:11—25:40)]
* [https://scontent.frix7-1.fna.fbcdn.net/v/t39.30808-6/347438224_277290134870140_3984146125882361988_n.jpg?_nc_cat=109&amp;_nc_cb=99be929b-713f6db7&amp;ccb=1-7&amp;_nc_sid=5f2048&amp;_nc_ohc=RCRDRdpt7RcAb6SmlzS&amp;_nc_ht=scontent.frix7-1.fna&amp;oh=00_AfAuEK90oJQa35l55RAcaDzUWoy3OQd1I8kjp_Q5Gzrm_g&amp;oe=662FFB41 Džutas manufaktūras fabrikas kopskats ar strādniekiem 1917. gada 1. maijā uzņemtā fotogrāfijā]
* [http://www.industrialna.com/index.php/2018/03/warszawa-zaklady-amunicyjne-pocisk/ Varšavas rūpnīcas kompleksa revitalizētā teritorija fotoattēlos]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Lielie uzņēmumi Latvijā}}

[[Kategorija:Bijušās rūpnīcas Latvijā]]
[[Kategorija:Čiekurkalns]]</text>
      <sha1>c0pbl84b6yfrikpvz72bhd8xrx8f5u1</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4047916</id>
      <parentid>4047912</parentid>
      <timestamp>2024-04-25T19:42:35Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bikandr</username>
        <id>109007</id>
      </contributor>
      <minor />
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="28784" xml:space="preserve">{{coord|56|59|33|N|24|11|11|E|display=title|region:LV_type:landmark}}

[[Attēls:Skice Džutas manufaktūras ēkai adresē Ezermalas iela 6k2.png|thumb|250px|Skice Džutas manufaktūras administrācijas ēkai ar arku, tagadējā Ezermalas ielā 6k2 (arhitekts Heinrihs Šēls)]]

[[Attēls: Džutas manufaktūras teritorija Čiekurkalna apkārtnes kartē (1922.-1926.g.).png|thumb|250px|Džutas manufaktūras teritorija Čiekurkalna apkārtnes kartē (1922.-1926.g.)]]

[[Attēls:Перекресток - panoramio (4).jpg|thumb|250px|Ezermalas un Viskaļu ielu krustojums, kur redzama Džutas manufaktūras administrācijas ēka, tagadējā Ezermalas iela 6k2 (2010.g.))]]

'''Džutas manufaktūra''' jeb '''Linu un džutas manufaktūra''' bija viena no lielākajām un modernākajām 19. gadsimta beigu un 20. gadsimta sākuma [[Tekstilrūpniecība|tekstilrūpnīcām]] [[Rīga|Rīgā]], kas pastāvēja no 1899. līdz 1914. gadam. Rūpnīcas ēku komplekss atradās Rīgā, [[Ezermalas iela (Rīga)|Ezermalas ielas]] sākumposmā.

Rūpnīcā ražoja [[Sējas lini|linu]] dziju un [[džuta]]s maisus, kurus eksportēja uz uzņēmuma rūpnīcu [[Varšava|Varšavā]], kā arī uz [[Krievija|Krieviju]]. Taču darba apstākļi bija smagi un alga ļoti maza. Vairāk nekā trīs ceturtdaļas no Džutas manufaktūras darbiniekiem bija sievietes. 1899. gada maijā viņas arī aizsāka vēlāk plaši zināmo Rīgas jeb Džutas dumpi, kas ilga gandrīz trīs nedēļas, līdz to beidzot vardarbīgi apspieda ar armijas palīdzību.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.citariga.lv/lat/ciekurkalns/rupnieciba/linu-un-dzutas-manufaktura/|title=Čiekurkalns. Rūpniecība. Linu un džutas manufaktūra|publisher=Cita Rīga|date=20.04.2024}}&lt;/ref&gt;

Mūsdienās daļā rūpnīcas ēku atrodas [[Rīgas Tehniskā universitāte|Rīgas Tehniskās universitātes]] Mašīnzinību, transporta un aeronautikas fakultāte, bet daļa tiek iznomāta uzņēmumiem.

== Vēsture ==

==== Džutas manufaktūras darbības periods (1899—1914) ====
1898. gada 27. februārī [[Sanktpēterburga|Sanktpēterburgā]] tika apstiprināta uzņēmuma ''Akciju sabiedrība Linu un džutas manufaktūra'' dibināšana (krievu: ''Акціонернаго общества льняной и джутовой мануфактуръ''; vācu: ''Aktien-Gesellschaft für Flachs und Jute-Manufaktur'').&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:681369{{!}}article:DIVL30|title=Внутренние дела. Петербургъ, 21 марта.|publisher=Рижский вестник, Nr.67|date=23.03.1898|access-date=23.04.2024|archive-date=11.11.2021|archive-url=https://web.archive.org/web/20211111135823/http://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:681369{{!}}article:DIVL30}}&lt;/ref&gt; Uzņēmuma sākotnējais kapitāls bija 2 miljoni rubļu, kas tika sadalīts 4000 akciju daļās, katru nosakot 500 rubļu vērtībā. 1912. gadā kapitālu palielināja līdz 2,65 miljoniem rubļu, kas tika sadalīts 26 528 akciju daļās, katru nosakot 100 rubļu vērtībā.

&lt;gallery&gt;
Attēls:Акция АО Льняной и джутовой мануфактур.jpg|Džutas manufaktūras akciju sertifikāts ar nominālvērtību 100 rubļi

Attēls:Izraksts no Džutas manufaktūras statūtiem (1913).jpg|Izraksts no Džutas manufaktūras statūtiem (1913.g.)
&lt;/gallery&gt;

Uzņēmuma plānos bija izveidot tekstilrūpnīcu grupu linu, kaņepju, džutas un līdzīgu materiālu mehāniskai apstrādei, maisu un citu izstrādājumu ražošanai, kā arī šo preču tirdzniecībai. Grupas ietvaros plānoja uzcelt rūpnīcu ne tikai Rīgā, bet arī [[Varšava|Varšavā]]. Tomēr Rīgas rūpnīcu plānoja uzbūvēt kā vislielāko; tās darbībai atvēlēja vislielāko pamatkapitāla daļu — 1,3 miljonus rubļu.&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:681371{{!}}article:DIVL92|title=Отдѣлъ торговый и экономическій|publisher=Рижский вестник, Nr.68|date=24.03.1898|access-date=23.04.2024|archive-date=11.11.2021|archive-url=https://web.archive.org/web/20211111135823/http://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:681371{{!}}article:DIVL92}}&lt;/ref&gt; Rīgas rūpnīcas vajadzībām tika plānots iegādāties ap 0,5 km&lt;sup&gt;2&lt;/sup&gt; lielu zemes īpašumu pie [[Ķīšezers|Ķīšezera]], kas tolaik daļēji piederēja Rīgas pilsētas inženierim [[Ādolfs Agte|Ādolfam Agtem]] ([[Jaunā muiža (Čiekurkalns)|Jaunās muižas]] teritorijā) un daļēji — kādam Vulmeringa kungam. Vieta izvēlēta, jo atradās netālu no preču stacijas Šķirotava (tagadējā [[Čiekurkalns (stacija)|Čiekurkalna stacija]]), kas bija pieturas punkts 1899. gadā uzceltajā [[Dzelzceļa līnija Rīga—Pleskava|dzelzceļa līnijā Rīga—Pleskava]].&lt;ref name=&quot;:2&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:681257{{!}}article:DIVL45|title=Городской дневдцкъ|publisher=Рижский вестник, Nr.267|date=04.12.1897|access-date=23.04.2024|archive-date=11.11.2021|archive-url=https://web.archive.org/web/20211111135823/http://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:681257{{!}}article:DIVL45}}&lt;/ref&gt; Savukārt Varšavas rūpnīcai iegādājās teritoriju tagadējā [[:pl:Ulica_Mińska_w_Warszawie|Minskas ielā]] 25/45.

Rīga tika noteikta arī par uzņēmuma administratīvo pārvaldi.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt; Starp uzņēmuma galvenajiem akcionāriem no Rīgas puses ierindojās bankas nams ''Mirjams un Smoļans'' (krievu: ''Мирамъ и Смоліанъ''), bet no [[Lodza]]s puses — baņķieris [[Maksimilians Goldfeders]] (poļu: ''Maksymilian Goldfeder'') un rūpniecības uzņēmējs [[Julius Karols Kunitzers]] (poļu: ''Juliusz Karol Kunitzer).'' Administratīvās vadības pozīcijās no Rīgas tika iecelti Zviedrijas konsuls Andrejs A. Larsons un Ludvigs Ermans, no Varšavas - Maurīcijs Laskis (poļu: ''Maurycy Łaski)'', kā arī no Hamburgas - Makss Meilers.&lt;ref name=&quot;:10&quot; /&gt; Par rūpnīcas vadošo tehniķi iecēla mehāniskās tehnoloģijas profesoru [[Edmunds Pfūls|Edmundu Pfūlu]], kas tolaik pazīstams kā autoritāte tekstilrūpniecības nozarē.&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt;

Džutas manufaktūras ēkas Rīga uzceltas ap 1898. gadu. Administrācijas ēku ar augstiem arkveida ieejas vārtiem, kas atrodas tagadējā Ezermalas ielā 6k2, projektējis pazīstamais Rīgas pilsētas arhitekts [[Heinrihs Šēls]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://web.archive.org/web/20240424163313/https://scontent.frix7-1.fna.fbcdn.net/v/t39.30808-6/439900210_8227168577335358_2570088600853200393_n.jpg?_nc_cat=110&amp;ccb=1-7&amp;_nc_sid=5f2048&amp;_nc_ohc=u0dUCB1WaWwAb6qygPQ&amp;_nc_ht=scontent.frix7-1.fna&amp;oh=00_AfCdKdJcRFnb0xfU1doJKmnsWAyINTvQUQoWVgsyJiuSlQ&amp;oe=662EEC7A|title=Wayback Machine|website=web.archive.org|access-date=2024-04-24|date=2024-04-24}}&lt;/ref&gt;, savukārt ražošanas ēkas — rūpnīcas vadošais tehniķis, profesors E. Pfūls.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://rigaspieminekli.lv/?lapa=arhiv&amp;grupa=notikumi&amp;id=71|title=Pabeigta divu ievērojamu rīdzinieku un viņu piederīgo kapa pieminekļa restaurācija un kapavietas sakārtošana|publisher=Rīgas pieminekļu aģentūra|date=18.08.2020}}&lt;/ref&gt;

&lt;gallery&gt;

Attēls:Džutas manufaktūras administrācijas ēka ar ieejas arku, tagadējā Ezermalas ielā 6k2 (1950-tie gadi).png|Džutas manufaktūras administrācijas ēka ar ieejas arku, tagadējā Ezermalas ielā 6k2 (1950-tie gadi)

Attēls:Ēka ar arku Džutas manufaktūras teritorijā (1927.g.).png|Džutas manufaktūras administrācijas ēka ar arku (1927.g., fotogrāfs [[Nikolajs Hercbergs]]), tagadējā Ezermalas ielā 6k2

Attēls:Džutas manufaktūras ēka pēc strādnieku dumpja (1900.g.).png|Skats uz Džutas manufaktūras ieejas puses ēkām (20.gs. sākums), pie tagadējās Ezermalas un Viskaļu ielas krustojuma

Attēls:Džutas manufaktūras drupas (1927.g.).png|Izpostītās Džutas manufaktūras ēkas (1927.g., fotogrāfs [[Nikolajs Hercbergs]])

Attēls:Džutas manufaktūras ēku kompleksa teritorija (1927.g., fotogrāfs Nikolajs Hercbergs).png|Džutas manufaktūras ēku kompleksa teritorija (1927.g., fotogrāfs Nikolajs Hercbergs)

Attēls:Skats aiz Džutas manufaktūras ieejas ēkas (1927.g., fotogrāfs Nikolajs Hercbergs).png|Skats aiz Džutas manufaktūras ieejas ēkas (1927.g., fotogrāfs Nikolajs Hercbergs)

Attēls:Dzīvojamā ēka Džutas manufaktūras teritorijā (1927.g.).png|Dzīvojamā ēka Džutas manufaktūras teritorijā, tagadējā Ezermalas ielā 6 (1927.g., fotogrāfs Nikolajs Hercbergs). Mūsdienās ēka ir grausta statusā.

Attēls:Džutas manufaktūras ieejas puses ēkas pie tagadējās Ezermalas un Viskaļu ielu krustojuma (1927.g., fotogrāfs Nikolajs Hercbergs).png|Džutas manufaktūras ieejas puses ēkas pie tagadējās Ezermalas un Viskaļu ielu krustojuma (1927.g., fotogrāfs Nikolajs Hercbergs)

Attēls:Skats uz daļu no Džutas manufaktūras ieejas ēkām ar tolaik vēl saglabājušos arku (1972.g.).png|Skats uz Džutas manufaktūras ieejas puses ēkām pie tagadējās Ezermalas un Viskaļu ielas krustojuma ar tolaik vēl saglabājušos arku (1972.g.)

&lt;/gallery&gt;

Arī Varšavā rūpnīcas ēkas tika uzceltas ap 1898. gadu. Arī šīs rūpnīcas administrācijas ēka Minskas ielā 25/45 (kur vēlāk ierīkoja [[:pl:Zakłady_Amunicyjne_„Pocisk”|munīcijas rūpnīcu ''Pocisk'']]) pastāv vēl mūsdienās. Ēkas arhitektūrā, tāpat kā Rīgā, projektēti līdzīgi arkveida ieejas vārti.

Rīgā ražošanu Džutas manufaktūra uzsāka 1899. gada februārī. Tās darbībai bija iegādātas modernākās vērpšanas iekārtas. Rūpnīcā ražoja [[Sējas lini|linu]] dziju un [[džuta]]s maisus, kā arī krāsainus galdautus un grīdsegas, kurus eksportēja uz Varšavas rūpnīcu un uz Krieviju. Tajā bija nodarbināti 600—700 darbinieku, no kuriem ap trīs ceturtdaļas bija sievietes.&lt;ref name=&quot;:8&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:263140{{!}}article:DIVL231|title=Strādnieku cīņas Rīgā|last=Ziemelis|first=S.|publisher=Cīņa, Nr.115|date=19.05.1959|access-date=23.04.2024|archive-date=11.11.2021|archive-url=https://web.archive.org/web/20211111135823/http://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:263140{{!}}article:DIVL231}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;:6&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:277974{{!}}article:DIVL70|title=Rīgas strādnieku dumpis 1899.gadā|publisher=Padomju Latvija, Nr.28|date=11.09.1940|access-date=23.04.2024|archive-date=11.11.2021|archive-url=https://web.archive.org/web/20211111135823/http://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:277974{{!}}article:DIVL70}}&lt;/ref&gt;

1899. gada maijā ar smagajiem darba apstākļiem un mazo algo neapmierinātie Džutas manufaktūras darbinieki, galvenokārt sievietes, uzsāka streiku un vēlak devās protesta gājienā, kas pārauga sadursmēs ar policiju, kurās iesaistījās arī citi strādnieki. Dumpis ieilga teju trīs nedēļu garumā, līdz to beidzot vardarbīgi apspieda ar armijas palīdzību.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; Džutas dumpis kalpoja kā ierosme arī vairākiem citiem strādnieku protestiem, kas kulminēja [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijā]].

1901. gadā Džutas manufaktūras vadība no Rīgas puses — bankas nams ''Mirjams un Smoļans'' — [[bankrots|bankrotēja]], tāpēc uzņēmums vairs nespēja pilnībā veikt saistošos norēķinus. Tā laika uzņēmuma bilancē uzņēmuma aktīvi ierakstīti 2899 tūkstošu rubļu vērtībā, savukārt saistības — 3224 tūkstošu vērtībā, uzrādot 324 tūkstošu rubļu deficītu. Bez obligāciju turētājiem (ar kopējo obligāciju parādu 1250 tūkstoši rubļu) lielākie uzņēmuma kreditori bija valsts banka (380 tūkstoši rubļu), [[Rīgas Biržas banka]] (445 tūkstoši rubļu), [[Rīgas pilsētas Komercbanka]] (248 tūkstoši rubļu), [[Rīgas pilsētas Diskonta banka]] (231 tūkstotis rubļu), Ziemeļvācijas aušanas kombināts (185 tūkstoši rubļu), kā arī Lodzas tirdzniecības bankas Varšavas filiāle (86 tūkstoši rubļu). Par jauno Džutas manufaktūras vadību 1902. gadā tika iecelts P. A. Švarcs (Rīgas Biržas bankas direktors), Jūliuss I. Vogelzangs (Fogelzangs), Zviedrijas konsuls Andrejs A. Larsons (Rīgas Biržas bankas komitejas loceklis), A. fon Kulbergs, R. R. fon Bungners ([[Rīgas Politehniskais institūts (1896—1918)|Rīgas Politehniskā institūta]] profesors), M. G. Laskijs un A. K. fon Hubenets (vācu: ''A. K.'' ''von Hübbenet'').&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:678482{{!}}article:DIVL104|title=Отдѣлъ торговый и экономическій|publisher=Рижский вестник, Nr.67|date=21.03.1902|access-date=23.04.2024|archive-date=11.11.2021|archive-url=https://web.archive.org/web/20211111135823/http://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:678482{{!}}article:DIVL104}}&lt;/ref&gt;

[[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā rūpnīcas gan Rīgā, gan Varšavā beidza darbību un to iekārtas tika aizvestas uz Krieviju.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

==== Otrā pasaules kara periods ====
[[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, [[Latvijas vācu okupācija (1941—1945)|Vācijas okupācijas]] periodā, bijušās rūpnīcas teritorijā Rīgā izveidoja [[Hidroplāns|hidroplānu]] lidlauku. Lidlaukā atradās garnizons, remonta un tehniskie angāri, degvielas un smērvielu noliktavas, kā arī neliela slimnīca.

==== Latvijas PSR periods ====
Kopš 1952./1953. gada bijušās rūpnīcas teritorijā Rīgā iekārtoja [[PSRS Bruņotie spēki|PSRS Bruņoto spēku]] Ģenerālštāba pārcelto Jūras karaspēka aviācijas sakaru skolu (vēlāk — [[Jēkaba Alkšņa Rīgas Kara aviācijas augstākā inženieru skola]]). Skola teritorijā pastāvēja līdz 1993. gadam.

1969. gada 5. maijā Ezermalas ielā 2 tika atklāta piemiņas plāksne ar uzrakstu ''Linu un džutas manufaktūrai''.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

==== Mūsdienas ====
1993. gadā daļā bijušās Džutas manufaktūras ēku izvietoja Rīgas Tehniskās universitātes Mašīnzinību, transporta un aeronautikas fakultāti, kuras tā izmanto līdz pat mūsdienām. Citas ēkas tiek iznomātas uzņēmumiem.

2016. gada decembrī Džutas manufaktūras galvenā administrācijas ēka ar zemi (tagadējā Ezermalas iela 6k2) tika pārdota par EUR 96 440. 2021. gadā tā tika pārdota vēlreiz, taču nu jau par pusi zemāku cenu — par EUR 55 000.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.city24.lv/real-estate/commercials-for-sale/riga-mezaparks-ezermalas-iela/3515286|title=Pārdod komercplatību, Ezermalas iela 6k2|publisher=City24.lv|access-date=21.04.2024}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://data.gov.lv/dati/lv/dataset/nekustama-ipasuma-tirgus-datu-bazes-atvertie-dati|title=Nekustamā īpašuma tirgus datu bāzes atvērtie dati|publisher=Valsts zemes dienests|access-date=21.04.2024}}&lt;/ref&gt; 2021. gada ēkas pārdošanas sludinājumā minēts tehniskās pārbaudes atzinums, ka ēkas pamati un sienas ir labā stāvoklī, ļaujot to rekonstruēt, taču ēku atļauts arī nojaukt, tās vietā uzceļot maksimāli 6 stāvu augstu ēku.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ss.lv/msg/lv/real-estate/premises/buildings-and-complexes/riga/mezhapark/bxicni.html|title=Telpas / Celtnes un kompleksi / Rīga / Mežaparks / Pārdod: Investīciju objekts - ēka rekonstrukcijai / būvniecībai. ss.lv|publisher=SS.lv|access-date=24.04.2024}}&lt;/ref&gt;

Savukārt Varšavā savukārt bijušā rūpnīcu kompleksa teritorija, kurā esošās ēkas cieta Otrā pasaules kara laikā, 2010./2011. gadā tika revitalizēta, tajā ierīkojot radošo kvartālu ''Soho rūpnīca''.&lt;ref name=&quot;:10&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.industrialna.com/index.php/2018/03/warszawa-zaklady-amunicyjne-pocisk/|title=Warszawa – Zakłady Amunicyjne „Pocisk”|date=14.03.2018}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.projektpraga.pl/en/projects/soho/|title=SOHO FACTORY WARSAW REVITALIZATION PROJECTS|publisher=projektpraga.pl|access-date=25.04.2024}}&lt;/ref&gt;

== Džutas dumpis ==

==== Priekšvēsture ====
19. gadsimta beigās Rīga bija izveidojusies par nozīmīgu rūpniecības centru. Tā bija viena no lielākajām industriālajām pilsētām [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijā]] — gan strādnieku skaita (lielā mērā viesstrādnieku dēļ), gan saražotās produkcijas apjoma ziņā. Ap 1900. gadu Rīgā bija ap 44 000 strādnieku, kas bija daudzkārt vairāk nekā kaimiņu pilsētās Tallinā un Viļņā. Šajā laikā Rīgas strādnieki deva ap 75% no visa Latvijas rūpniecības snieguma.&lt;ref name=&quot;:3&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:153274{{!}}article:DIVL765|title=Revolūcija, kas satricināja Rīgu|last=Nagle|first=Gunita|publisher=Latvija Amerikā, Nr.4 (pārpublicēts no Diena)|date=22.01.2005|access-date=23.04.2024|archive-date=11.11.2021|archive-url=https://web.archive.org/web/20211111135823/http://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:153274{{!}}article:DIVL765}}&lt;/ref&gt;

Neraugoties uz strādnieku augsto pienesumu tautsaimniecībā, tiem pieškirtās algas bija zemas un darba apstākļi nereti bija grūti izciešami, kas savukārt veicināja [[Sociāldemokrātija|sociāldemokrātiskās ideoloģijas]] strauju izplatību. Strādnieki Rīgā bija labi izglītoti, sevišķi salīdzinājumā ar Krievijas vidējiem rādītājiem, un, sociāldemokrātiskās strāvas ietekmē, kļuva arī labi organizēti.&lt;ref name=&quot;:3&quot; /&gt; 1890. gados Latvijā tika nodibināti pirmie strādnieku pašizglītības jeb [[Marksisms|marksistiskie]] pulciņi — galvenokārt Liepājā un Rīgā. Viens no aktīvākajiem darboņiem šajā kustībā bija būvstrādnieks, vēlak [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolucionārs]] [[Jānis Driega]]. Idejas izplatījās arī caur dažādām biedrībām, kā arī caur presi. Toreizējā [[Jaunā strāva|Jaunās strāvas]] aģitācijas laikrakstā ''[[Dienas lapa]]'' tika publicēts arī populārais [[Augusts Bēbelis|F. Augusta Bēbeļa]] 1879. gada darbs ''Sieviete un sociālisms'' (vācu: ''Die Frau und der Sozialismus''), kurā izvirzītas idejas par sieviešu [[emancipācija]]s lomu kā risinājumu industrializētās sabiedrības ekspluatācijas problēmai.&lt;ref name=&quot;:4&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:11046{{!}}article:DIVL102|title=Latviešu sociāldemokrātiskās strādnieku partijas dibināšanas atcere|last=Zars|first=J.|publisher=Brīvība, Nr.6|date=01.08.1954|access-date=23.04.2024|archive-date=11.11.2021|archive-url=https://web.archive.org/web/20211111135823/http://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:11046{{!}}article:DIVL102}}&lt;/ref&gt; Iespējams pieņemt, ka Bēbeļa darbā paustās idejas veicināja sieviešu iesaisti sociāldemokrātijas kustībā, tostarp arī sieviešu — Rīgas strādnieču vidū.

==== Džutas dumpis 1899. gada maijā ====
Džutas manufaktūra darbību uzsāka 1899. gada februāra beigās.&lt;ref name=&quot;:8&quot; /&gt; Lai arī moderni aprīkota, tā netika vadīta tā laika sociālisma ideju garā. Rūpnīcā valdīja tam laikam raksturīgi smagi darba apstākļi, bet algas bija zemākas nekā citās rūpnīcās. Sākotnēji rūpnīcā nodarbinātie bija nolīgti par 35 kapeikām dienā, taču administrācija solīja algu paaugstināt līdz 50 kapeikām dienā.&lt;ref name=&quot;:8&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:7&quot; /&gt; 1899. gada 1. martā, algas paaugstinājumu nesagaidījuši, Džutas manufaktūras darbinieki uzsāka streiku, pieprasot ne vien solīto algas palielinājumu, bet arī protestējot pret administrācijas ierosinājumu pagarināt darba laiku, tomēr streiks rezultātu neguva.&lt;ref name=&quot;:6&quot; /&gt;

15. aprīlī Rīgas strādnieku komiteja pilsētas rūpnīcu strādnieku vidū lielā skaitā izplatīja uzaicinājumu atzīmēt strādnieku solidaritātes svētkus — 1. maiju. To izplatīja gan latviešu, gan krievu, gan lietuviešu, gan arī vācu valodā. Fabriku administrācijas par to bija informētas un bija sagatavojušās arī nemieriem, jo 1899. gada sākumā lielākajā daļā Rīgas fabriku valdīja saspīlēta gaisotne starp strādniekiem un administrāciju. Tika informēta policija, kas bija gatava vajadzības gadījumā piesaistīt arī [[karaspēks|karaspēku]].&lt;ref name=&quot;:6&quot; /&gt;

Pienākot [[darba svētki]]em, 1. maijā Džutas manufaktūras darbinieki uzsāka jau otro streiku.&lt;ref name=&quot;:7&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:312291{{!}}article:DIVL93|title=Pirmā junda|publisher=Rīgas Balss, Nr.114|date=16.05.1959|access-date=23.04.2024|archive-date=11.11.2021|archive-url=https://web.archive.org/web/20211111135823/http://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:312291{{!}}article:DIVL93}}&lt;/ref&gt; Streikā piedalījās visi 600—700 fabrikas darbinieki, piecas dienas pēc kārtas ierodoties darbā un izsakot savas prasības.&lt;ref name=&quot;:6&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:7&quot; /&gt; Administrācija pieprasīja streiku pārtraukt un visiem darbiniekiem 5. maijā ierasties darbā, pretējā gadījumā draudot ar atlaišanu un norādot, ka darbinieki algas varēs saņemt tikai fabrikā līdz plkst. 10 no rīta, bet pēc tam jau tikai vairs policijas iecirknī. Darbinieku prasības arī šoreiz netika uzklausītas, tādēļ 5. maijā rūpnīcas darbinieki devās demonstratīvā gājienā pie Vidzemes gubernatora, lai iesniegtu sūdzību par administrācijas rīcību. Gājienu pie [[Aleksandra vārti]]em (kas toreiz atradās pie Aleksandra viadukta jeb tagadējā [[Gaisa tilts (Rīga)|Gaisa tilta]]) apturēja policijam, kas bija savākusi vairākas karavīru rotas, jo nojauta, ka gājiena turpināšanās varētu sacelt plašākus strādnieku protestus.&lt;ref name=&quot;:9&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:263140{{!}}article:DIVL231|title=Strādnieku cīņas Rīgā|last=Ziemelis|first=S.|publisher=Cīņa, Nr.115|date=19.05.1959|access-date=23.04.2024|archive-date=11.11.2021|archive-url=https://web.archive.org/web/20211111135823/http://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:263140{{!}}article:DIVL231}}&lt;/ref&gt;

Karavīri aptuveni 200 sieviešu sadzina pie vārtiem blakus esošajā Aleksandra dārzā, ap kuru bija augsta dēļu sēta, un aizturētajām sāka atņemt algas grāmatiņas, pretī neizsniedzot pases, jo bija paredzēts viņas izsūtīt. Ap plkst. 6 mājup no darba devās vagonu rūpnīcas ''[[Fēnikss (akciju sabiedrība)|Fēnikss]]'' un citu tuvējo rūpnīcu strādnieki, kurus saniknoja sieviešu varmācīgā aizturēšana un dokumentu atņemšana. Strādnieki pieprasīja sievietes atbrīvot. Policija uz strādniekiem atklāja uguni, ievainojot divus strādniekus. Strādnieki savukārt policistiem un karavīriem meta ar akmeņiem, kokiem un pudelēm un, cenšoties sievietes atbrīvot paši, salauza Aleksandra dārza sētu. Policisti un kareivji atsāka šaut uz strādniekiem — gan no dārza puses, gan no nama otrā stāva logiem, un lika ugunsdzēsējiem apliet pūli ar ūdeni. Abām pusēm turpināja pievienoties papildspēki, un cīņa aprima tikai nākamās dienas rīta pusē.&lt;ref name=&quot;:7&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:9&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:5&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:485741{{!}}article:DIVL524|title=Rīgas (Džutas) dumpim - 105|last=Rūja|first=Valdis|publisher=Latvijas Vēstnesis, Nr.71|date=06.05.2004|access-date=23.04.2024|archive-date=11.11.2021|archive-url=https://web.archive.org/web/20211111135823/http://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:485741{{!}}article:DIVL524}}&lt;/ref&gt;

Nākošajās dienās protesti un sadursmes turpinājās, pievienojoties arī citiem strādniekiem. 6. un 7. maijā, strādnieki aplenca 2. policijas iecirkni [[Matīsa iela (Rīga)|Matīsa ielā]], kur bija ieslodzīti desmitiem protestētāju. Strādnieki arī izdemolēja vairāku fabriku kantorus. 10. maijā streikot sāka arī Pārdaugavas strādnieki;, un līdz 12. maijam Pārdaugavā darbu bija spiestas pārtraukt 22 fabrikas. Strādnieku protesti un sadursmes ar policiju un armiju paplašinājās, turpinoties līdz 18. maijam, līdz beidzot tika vardarbīgi apspiesti.&lt;ref name=&quot;:7&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:9&quot; /&gt;

Lēsts, ka sadursmēs iesaistījās aptuveni 1000 strādnieku un vairāk nekā 1000 kareivju no trīs Vjazmas pulka bataljoniem (citos avotos minēts — 6000 kareivju).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.zudusilatvija.lv/objects/object/27969/|title=Rīga. Brīvības iela 198|publisher=Zudusī Latvija|date=19.04.2024}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;:9&quot; /&gt; Sadursmēs gāja bojā 11 cilvēki, to vidū vagonu rūpnīcas ''Fēnikss'' darbinieki Ādams Kalniņš, Juris Karulis, Jānis Saliņš un Kārlis Voldiņš, kā arī Džutas manufaktūras darbiniece Lavīze Kārkliņa. Nogalināto vidū bija arī kāds zēns, kas strādāja sakņu dārziņā, ar durkli nodurta veca sieviete, kas palīdzēja kādam ievainotam strādniekam. Pēc reportieru liecībām vairāki desmiti tika ievainoti &quot;ar durkli galvā&quot;, &quot;ar lodi krūtīs&quot;. Ievainoto vidū bija darbinieki no Rīgas čuguna lietuves ''Felzers'', Bartuševiča čugunlietuves, poligrāfijas iekārtu Pirvica mašīnbūves rūpnīcas, metālapstrādes rūpnīcas ''Etna'', u.c. rūpnīcām. Tāpat ievainoti tika arī mierīgi garāmgājēji.&lt;ref name=&quot;:9&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:5&quot; /&gt;

Kopumā Džutas dumpī piedalījās vairāk nekā 12 000 strādnieku no 41 uzņēmuma (citos avotos minēts — 20 000 strādnieku)&lt;ref name=&quot;:9&quot; /&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://tezaurs.lv/mwe:393003|title=Rīgas dumpis|publisher=Latvijas Enciklopēdija. 1.–5. Rīga, Valērija Belokoņa izdevniecība, 2002.–2009.|access-date=19.04.2024}}&lt;/ref&gt;, tostarp ap 600—700 darbiniekiem no Džutas manufaktūras.&lt;ref name=&quot;:4&quot; /&gt; Tiek uzskatīts, ka šī bija pirmā reize, kad Rīgā notikusi strādnieku masu apšaušana.&lt;ref name=&quot;:6&quot; /&gt; Dumpim nebija nedz vadošas organizācijas, nedz noteikta cīņas plāna, vien vētrainajās sadursmju dienās [[Rīgas Politehniskais institūts (1896—1918)|Rīgas Politehniskā institūta studenti]], sociāldemokrātiskā pulciņa biedri, izdeva uzsaukumu ar [[Rīgas strādnieku komiteja]]s parakstu, aicinot arī citus uz plašu streiku ar ekonomiskām prasībām, taču tas nespēja cīņai piešķirt organizētāku raksturu. Taču Džutas dumpja notikumi atbalsojās arī citur Latvijā. Maija vidū streikos Liepājā (kas toreiz bija otra lielākā industriālā pilsēta Latvijā pēc Rīgas) piedalījās ap 6000 strādnieku un 15 000 demonstrantu, savukārt maija beigās streiki notika arī Ventspilī.&lt;ref name=&quot;:9&quot; /&gt;

Par Džutas dumpi rakstīja arī tā laika vācu, franču un angļu prese&lt;ref name=&quot;:5&quot; /&gt;, kā arī tas vēlāk attēlots 1956. gada [[Rīgas Kinostudija]]s filmā ''[[Kā gulbji balti padebeši iet (filma)|Kā gulbji balti padebeši iet]]''.

== Skatīt arī ==
* [[Jēkaba Alkšņa Rīgas Kara aviācijas augstākā inženieru skola]]

== Ārējās saites ==

* [https://wikimapia.org/#lang=en&amp;lat=56.994963&amp;lon=24.194341&amp;z=15&amp;m=w&amp;show=/1753932/Former-Jute-Factory Džutas manufaktūras vēsturiskās teritorijas atrašanās vieta portālā Wikimapia]
* [https://replay.lsm.lv/lv/ieraksts/ltv/266618/ielas-garuma-dzutas-viskalu-un-krustabaznicas-ielas LTV1 raidījuma &quot;Ielas garumā&quot; ieraksts &quot;Džutas, Viskaļu un Krustabaznīcas ielas&quot; (00:50—06:59)]
* [https://replay.lsm.lv/lv/ieraksts/ltv/109344/adreses-kad-necils-top-par-ekskluzivu-bet-ekskluzivs-par-necilu LTV1 raidījuma &quot;Adreses&quot; ieraksts &quot;Kad necils top par ekskluzīvu, bet ekskluzīvs — par necilu&quot; (09:10—15:36; 20:11—25:40)]
* [https://scontent.frix7-1.fna.fbcdn.net/v/t39.30808-6/347438224_277290134870140_3984146125882361988_n.jpg?_nc_cat=109&amp;_nc_cb=99be929b-713f6db7&amp;ccb=1-7&amp;_nc_sid=5f2048&amp;_nc_ohc=RCRDRdpt7RcAb6SmlzS&amp;_nc_ht=scontent.frix7-1.fna&amp;oh=00_AfAuEK90oJQa35l55RAcaDzUWoy3OQd1I8kjp_Q5Gzrm_g&amp;oe=662FFB41 Džutas manufaktūras fabrikas kopskats ar strādniekiem 1917. gada 1. maijā uzņemtā fotogrāfijā]
* [http://www.industrialna.com/index.php/2018/03/warszawa-zaklady-amunicyjne-pocisk/ Varšavas rūpnīcas kompleksa revitalizētā teritorija fotoattēlos]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Lielie uzņēmumi Latvijā}}

[[Kategorija:Bijušās rūpnīcas Latvijā]]
[[Kategorija:Čiekurkalns]]</text>
      <sha1>d1tuah4c9xdbua71n7xxw0mag2opgwg</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Jaunais Šeldons</title>
    <ns>0</ns>
    <id>569418</id>
    <revision>
      <id>4047958</id>
      <parentid>4045274</parentid>
      <timestamp>2024-04-26T00:26:56Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Stephan1000000</username>
        <id>83884</id>
      </contributor>
      <comment>| num_episodes         = 136</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5064" xml:space="preserve">{{Televīzijas seriāla infokaste
| show_name            = Jaunais Šeldons
| show_name_2          = ''Young Sheldon''
| bgcolour             = 
| color text           = 
| image                = Young_Sheldon_title_card.png
| caption     = Seriāla pirmo divu sezonu tituluzraksts
| genre                = [[situāciju komēdija]]
| format               = 16:9
| creator              =
* [[Čaks Lorijs]]
* Stīvens Molaro
| developer            =
| writer               = 
| director             = 
| creative_director    = 
| presenter            = 
| starring             = 
* [[Iens Armitidžs]]
* [[Zoja Perija]]
* [[Lenss Bārbers]]
* [[Montana Džordans]]
* [[Rēgena Revorda]]
* [[Džims Pārsonss]]
* [[Enija Potsa]]
| judges               = 
| voices               = 
| narrated             = Džims Pārsonss
| theme_music_composer = [[Stīvs Burns]]
| opentheme            = ''Mighty Little Man''
| endtheme             = ''Mighty Little Man'' (instrumentāls)
| composer             = 
*[[Džefs Kardoni]]
*[[Džons Debnijs]]
| country              = {{ASV}}
| language             = [[angļu valoda|angļu]]
| num_seasons          = 7
| num_episodes         = 136
| list_episodes        = 
| executive_producer   =
* [[Stīvens Molaro]]
* Džims Pārsonss
* Tods Spivaks
* Čaks Lorijs
* [[Stīvs Holands]]
* [[Džons Favro]] &lt;small&gt;(tikai pilotsērijā)&lt;/small&gt;
| producer             =
* Timotijs Marks
| editor               = Braiens Merkens
| location            = 
| cinematography       = Freds &quot;Bazs&quot; Feitšans IV
| camera              = viena kamera (''single-camera'')
| runtime              = 18-21 minūtes
| company              = 
* ''Chuck Lorre Productions''
* ''Warner Bros. Television''
| distributor          =
| channel              =
| picture_format       = 
| audio_format         = 
| first_run            =
| first_aired          = {{dat|2017|9|25|N|bez}}
| last_aired           = pašlaik
| status               = 
| channel_LV           = 
| preceded_by          = 
| followed_by          = 
| related              = &quot;[[Lielā sprādziena teorija (seriāls)|Lielā sprādziena teorija]]&quot;
| website              = 
| production_website   = 
}}
'''&quot;Jaunais Šeldons&quot;''' ({{val|en|Young Sheldon}}) ir [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] pārejas vecuma [[situāciju komēdija]]s seriāls, ko izveidojuši [[Čaks Lorijs]] un Stīvens Molaro. Seriāls, kura darbība norisinās no 1989. gada līdz 1994. gadam, ir amerikāņu komēdijseriāla &quot;[[Lielā sprādziena teorija (seriāls)|Lielā sprādziena teorija]]&quot; [[atvasinājums (fikcija)|atvasinājums]], un tas seko galvenajam varonim Šeldonam Kūperam, kurš kopā ar ģimeni uzaug Austrumteksasā. [[Iens Armitidžs]] spēlē jauno Šeldonu kopā ar [[Zoja Perija|Zoju Periju]], [[Lenss Bārbers|Lensu Bārberu]], [[Montana Džordana|Montanu Džordanu]] un [[Enija Potsa|Eniju Potsu]]. [[Džims Pārsonss]], kurš seriālā &quot;Lielā sprādziena teorija&quot; tēlo pieaugušu Šeldonu Kūperu, vienlaikus ir arī seriāla stāstītājs un izpildproducents.

Seriāla izstrāde aizsākās 2016. gada novembrī, no sākotnējās idejas, ko Pārsonss nodeva &quot;Lielā sprādziena teorijas&quot; producentiem. Nākamajā martā Armitidžu un Periju izvēlējās galvenajās lomās, un seriālu pasūtīja kanāls [[CBS]]. Seriāla &quot;Jaunais Šeldons&quot; pirmizrādes īpašo sēriju demonstrēja 2017. gada 25. septembrī, bet seriāla pirmo sezonu ar iknedēļas sēriju sāka demonstrēt no 2017. gada 2. novembra. 2021. gada martā CBS apstiprināja seriāla turpinājuma veidošanu līdz septītajai sezonai. Septītās un pēdējās sezonas pirmizrāde notika 2024. gada 15. februārī. 2023. gada novembrī CBS paziņoja, ka pēdējā sezona beigsies ar stundu garu finālu, kuru demonstrēs 2024. gada 16. maijā.

2024. gada janvārī paziņoja, ka tiek izstrādāts seriāls, kas koncentrējas uz Džordžiju Kūperu, Šeldona brāli, un Mendiju Makalisteru. 2024. gada martā CBS apstiprināja seriāla tālākveidošanu.

== Sezonas ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;
! style=&quot;padding: 0px 8px; width:70px;&quot; rowspan=&quot;2&quot; rowspan=&quot;2&quot; | Sezona
! style=&quot;padding: 0px 8px; width:70px;&quot; rowspan=&quot;2&quot; | Sērijas
! style=&quot;padding: 0px 80px; width:200px;&quot; colspan=&quot;2&quot; | Oriģinālā pārraide
! style=&quot;padding: 0px 30px; width:70px;&quot; rowspan=&quot;2&quot; | Skatītāji (vidēji; miljonos)
|-
! Sezonas sākums
! Sezonas beigas
|-
| '''1'''
| 22
| {{dat|2017|9|25|N|bez}}
| {{dat|2018|5|10|N|bez}}
| 16.30
|-
| '''2'''
| 22
| {{dat|2018|9|24|N|bez}}
| {{dat|2019|5|16|N|bez}}
| 14.37
|-
| '''3'''
| 21
| {{dat|2019|9|26|N|bez}}
| {{dat|2020|4|30|N|bez}}
| 11.45
|-
| '''4'''
| 18
| {{dat|2020|11|5|N|bez}}
| {{dat|2021|5|13|N|bez}}
| 9.45
|-
| '''5'''
| 22
| {{dat|2021|7|10|N|bez}}
| {{dat|2022|5|19|N|bez}}
| 9.21
|-
| '''6'''
| 22
| {{dat|2022|9|29|N|bez}}
| {{dat|2023|5|18|N|bez}}
| 9.32
|-
| '''7'''
| 14
| {{dat|2024|2|15|N|bez}}
| {{dat|2024|5|16|N|bez}}
|
|}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{filmu ārējās saites}}

[[Kategorija:ASV televīzijas seriāli]]</text>
      <sha1>9jw110g7agnt1c7m9nk03yspp3vwzg7</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>M939</title>
    <ns>0</ns>
    <id>569432</id>
    <revision>
      <id>4047950</id>
      <parentid>4045604</parentid>
      <timestamp>2024-04-25T22:02:46Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="11417" xml:space="preserve">{{izolēts raksts|date=2024. gada aprīlis}}
{{automobiļa infokaste
| name = M939 sērijas kravas automašīnas
| image = US Marine Corps 030224-M-XT622-034 USMC M923 (6X6) 5-ton cargo truck heads a convoy departing Camp Matilda, Kuwait crop.jpg
| manufacturer = AM General (1982–1987)&lt;br /&gt;Kia Motors (1985–pašlaik)
| aka = 
| production = 1982–pašlaik
| assembly = [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], [[Dienvidkoreja]]&lt;ref&gt;https://special.kia.com/en/kia/vehicles/km25-series/km250-cargo-truck.do#.YOXVGOgzbIU&lt;/ref&gt;
| predecessor = [[M39]], [[M809]]
| successor = [[FMTV]] sērijas mašīnas
| class = [[kravas automašīna]]
| body_style =
| layout =
| platform =
| engine = 	''Cummins 6CTA8.3'' (benzīna, karburatora)
| transmission = 5 pakāpju automātiskā
| wheelbase = 
| length = 8043 mm
| width = 2460 mm
| height = 3070 mm
| weight = 9990 kg
| related = 
| designer =
}}
'''M939''' ir 5 tonnas smaga 6×6 piedziņas [[ASV Bruņotie spēki|ASV militārā]] [[kravas automašīna]]. Pamata kravas automašīnas versija bija paredzētas 4500 kg smagas kravas pārvadāšanai pa visu veidu reljefu jebkuros laikapstākļos. To izstrādāja 1970. gadu beigās, lai aizstātu [[M39]] un [[M809]] sērijas kravas automašīnas, un kopš tā laika to izmanto dažādu valstu armijās. M939 sērijas mašīnām ir pašizgāzēju, seglu vilcēju, furgonu, evakuatoru un speciālu virsbūvju tukšu šasiju/kabīņu variācijas. Kopumā saražoti apmēram {{sk|44590}} transportlīdzekļi.&lt;ref&gt;https://www.militarytoday.com/trucks/m939.htm&lt;/ref&gt;

== Modeļi ==

=== Kravas automašīna M923-M928 ===
[[Attēls:M925A2 SD3 drawing.jpg|thumb|M925A2 kravas mašīna ar nolaižamajiem bortiem]]
[[Attēls:M928A2 SD3 drawing.jpg|thumb|M928A2 pagarinātās bāzes kravas mašīna]]
M923 (M925 ar vinču) ir sērijas standarta kravas mašīnas versija. Tam bija 4,3 m × 2,1 m korpuss ar nolaižamiem bortiem, lai to varētu no sāniem iekraut ar iekrāvējiem. Tam ir apakšā veramas bagāžas nodalījuma durvis. Standarta komplektācijā iekļauti arī sānu statīvi, karavīru soli un pārsedzes stiprinājumi ar audekla pārsegu.

M927 (M928 ar vinču) ar īpaši garu riteņu bāzi bija 6,1 m × 2,1 m gara kaste. Nebija nolaižamo bortu versijas. Sānu statīvi un pārsedzes stiprinājumi ar audekla pārsegu bija standarta komplektācijā, taču nebija aprīkoti ar karavīru soliem.

=== Pašizgāzējs M929/M930 ===
[[Attēls:M930A2 SD3 drawing.jpg|thumb|M930A2 pašizgāzējs]]
M929 (M930 ar vinču) ir [[pašizgāzējs]], ko izmantoja smilšu, grants, šķembu, lūžņu un citu beztaras materiālu pārvadāšanai. Pašizgāzēja kravas nodalījums aprīkots ar kabīnes aizsargu un aizmugurējās durvis vērās gan no augšas, gan apakšas. Tos var aprīkot ar reliņiem, brezentu un karavīru soliem, tomēr salīdzinoši īsais kravas kastes izmērs ierobežoja pārvadājamo pasažieru vai kravas daudzumu.&lt;ref&gt;TM 9-2320-272-24-1 (vol. 1 of 4) (PDF). TM 9-2320-272-24-2 (vol. 2 of 4) (PDF). TM 9-2320-272-24-3 (vol. 3 of 4) (PDF). and TM 9-2320-272-24-4 (vol. 4 of 4) (PDF). Unit, Direct Support, and General Support Maintenance Manual for Truck, 5-ton, 6x6, M939, M939A1, M939A2 Series Trucks (Diesel). US Dept. of the Army. 1998.&lt;/ref&gt;

=== Seglu vilcējs M931/M932 ===
[[Attēls:M932A2 SD3 drawing.jpg|thumb|M932A2 seglu vilcējs]]
M931 (M932 ar vinču) ir [[seglu vilcējs]], ko izmanto [[puspiekabe]]s vilkšanai ar līdz {{sk|17000}} kg smagu kravu. Atšķirībā no komerciālajiem kravas automobiļiem, seglu sakabes mehānismu var pagriezt uz dažādām pusēm, atvieglojot sakabināšanos ar piekabi. Mašīnas veiktspēja bezceļa apstākļos bija ierobežota.

=== Izvēršamā kravas mašīna M934/M935 ===
[[Attēls:M934A2 SD3 drawing.jpg|thumb|M934 izvēršamā kravas mašīna]]
M934 (M935 ar hidraulisko [[lafete|lafeti]]) ir [[furgons|furgona]] virsbūves kravas mašīna ar izvēršamu sekciju katrā pusē. Paplašinot sekcijas, darba grīda bija vairāk nekā 3,7 m plata. Korpusa kravnesība iztur līdz 2300 kg smagu sakaru iekārtu.

=== Vidējais evakuators M936 ===
[[Attēls:M936A2 SD3 drawing.jpg|thumb|M936A2 vidējais evakuators]]
M936 ir [[evakuators]], ko izmanto, lai aizvāktu bojātas vai iestrēgušas kravas automašīnas un paceltu lielas detaļas. Rotējoša, teleskopiska un paceļama hidrauliskā izlices maksimālā celtspēja ir 9100 kg. Lai gan kravas automašīna nav paredzēta kravu pārvadāšanai, izlice spēj izturēt 3200 kg smagu priekšmetu vilkšanu. Mašīnas aprīkotas ar 9100 kg priekšējo un {{sk|20000}} kg aizmugurējo vinču, izlices stabilitātes balstiem un pastiprinātām aizmugurējām lokšņu atsperēm stabilitātes nodrošināšanai. Mašīnas aprīkotas ar ķēdēm, ķīļiem, skābekļa-acetilēna degli un citiem remonta instrumentiem.

=== Šasija ===
[[Attēls:M945 Ribbon Bridge draw.jpg|thumb|M945 pontontiltu transportieris]]
M939 līdz M945 ir šasijas ar kabīnēm, kas paredzētas specializētu virsbūvju uzstādīšanai. Šīs mašīnas pieejamas ar garu un vai īpaši garu riteņu bāzi, kā arī ar vai bez priekšējām vinčām. Lielākais bija M945, ko izmanto, lai uzstādītu tā saukto &quot;Sikspārņu spārnu&quot;, virsbūves aprīkojuma organizācijas remonta kravas automašīnu (''Shop Equipment Organizational Repair Truck Mounted'', SEORTM), [[MIM-104 Patriot]] raķešu palaišanas iekārtu ''Antenna Mast'' sekciju un ar lielizmēra 14:00 R20 riepām, lai pārvadātu un novietotu uzlabotas pontonu tilta sekcijas un tiltu montāžas laivas.&lt;ref&gt;Doyle, David (2003). Standard catalog of U.S. Military Vehicles. Krause Publications. pp. 200—204. ISBN 0-87349-508-X.&lt;/ref&gt;

== Drošība ==
M939 sērijas kravas automašīnu drošība tiek kritizēta, jo īpaši bremzēšanas veiktspēja un stabilitāte piekraušanas laikā. 1999. gadā ASV armija sāka modernizēt [[bremžu pretbloķēšanas sistēma]]s M939 kravas automašīnām.

Pirms šī uzlabojuma 26% no visiem armijas transportlīdzekļu negadījumiem un 53% no visiem armijas transportlīdzekļu negadījumos bojāgājušiem bija M939 sērijas kravas automašīnās. No 1987. līdz 1998. gadam sērijas mašīnas veidoja 9% no kopējā ASV armijas transportlīdzekļu parka, un 34% no visiem letālajiem negadījumiem kuros iesaistīta armijas tehnika.&lt;ref&gt;https://www.globalsecurity.org/military/systems/ground/m939.htm&lt;/ref&gt;

Iespējamā problēma ir tāda, ka hidrotransformators &quot;nobloķējas&quot; otrajā pārnesumā un to ir sarežģīti atbloķēt. Kad vadītājs mēģina spēcīgi bremzēt, bieži vien pēkšņā vai &quot;panikas&quot; apstāšanās gadījumā, un nejauši bremzējot nobloķē riteņus (ritenis nekustas, riepas slīd), tas nokauj dzinēju un stūres pastiprinātāju, kā rezultātā vadītājs vairs nespēj stūrēt mašīnu. Pārāk bieži kravas automašīna saslīdēja uz sāniem un vai nu kaut kam uzdūrās vai apgāzās.

== Galerija ==
&lt;gallery mode=packed&gt;
Attēls:M923 (cropped).jpg|M923A1 militārā kravas mašīna
Attēls:LADDS Antena Folded in the End of Open Day 20120211.jpg|M928A2 militārā kravas mašīna
Attēls:US Navy 050904-N-6204K-028 A U.S. Navy Seabee bulldozer dumps Hurricane Katrina debris into a dump truck during clean-up efforts in Biloxi, Miss.jpg|M929 pašizgāzējs
Attēls:Vehicles of the 31st Air Defense Artillery Brigade (1997) (cropped).jpg|M931 seglu vilcēji
Attēls:M934 Expansible Van - Philippine Army.jpg|M934 izvēršamā kravas mašīna
Attēls:Five Ton tow truck, As Sayliyah Army base in Qatar.jpeg|M936A1 vidējais evakuators
Attēls:Defense.gov News Photo 981022-F-4116M-509_(cropped).jpg|M945 pontontiltu būvētājs
Attēls:Gun Truck (cropped).jpg|M923A1 [[bruņotā kravas automašīna]]
Attēls:Armored 5 ton dump truck (cropped).JPG|M923A1 ar bruņotu kabīni
&lt;/gallery&gt;
== Kravas autoparka atjaunošana ==
Kopš 90. gadu beigām ASV armijā sākās pakāpeniska M939 saimes transportlīdzekļu (kā arī agrāko transportlīdzekļu, piemēram, M809 un M35) aizstāšana ar vidēji taktisko transportlīdzekļu saimes transportlīdzekļiem [[FMTV]] (''Family Medium Tactical Vehicles''). Kopš 1993. gada jaunos M939 transportlīdzekļus neizmanto karaspēka vajadzībām. Tajā pašā laikā M939 sērijas transportlīdzekļus amerikāņu militārpersonas novērtē kā labi pārbaudītus, tostarp kaujas operāciju laikā, karaspēka labi apgūtus, ar infrastruktūru un tajā pašā laikā lētākus (ap {{sk|94000}} ASV dolāru, kas ir par {{sk|15000}} dolāriem mazāk nekā maksā līdzīgi FMVT sērijas transportlīdzekļi). Šajā sakarā 1993. gadā ASV Vispārējās grāmatvedības biroja eksperti savā ziņojumā pauda viedokli, ka FMVT nav būtisku priekšrocību salīdzinājumā ar M939, un atbalstīja šīs sērijas transportlīdzekļu turpmāku iegādi.

ASV Jūras spēki un [[ASV Jūras kājnieku korpuss]] veic paši savu ''Medium Tactical Vehicle Replacement'' transportlīdzekļu izstrādes programmu (MTRV). Programma cita starpā palielina vidēja taktiskā transportlīdzekļa kravnesību: piecu tonnu kravas automašīnas aizstā ar transportlīdzekļiem, kuru kravnesība ir 7 tonnas (uz zemes ceļa, uz šosejas — līdz 14 tonnām).

== Valstu apbruņojumā ==
* {{USA}}
* {{ARG}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.ejercito.mil.ar/sitio/noticias/noticia.asp?Id=1116 |title=Ejercito Argentino REO M931A2 03 Octubre 2014 |access-date=23 October 2014 |archive-url=https://archive.today/20141023191228/http://www.ejercito.mil.ar/sitio/noticias/noticia.asp?Id=1116 |archive-date=23 October 2014}}&lt;/ref&gt;
* {{COL}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.infodefensa.com/latam/2016/12/16/noticia-colombia-ejercito-colombiano-exhibe-primera-proyecto-autopropulsado.html |title=El Ejército colombiano desvela el prototipo de su 'Joya' - Noticias Infodefensa América |access-date=7 January 2017 |archive-url=https://web.archive.org/web/20161219024344/http://www.infodefensa.com/latam/2016/12/16/noticia-colombia-ejercito-colombiano-exhibe-primera-proyecto-autopropulsado.html |archive-date=19 December 2016}}&lt;/ref&gt;
* {{ECU}}
* {{EGY}}
* {{IDN}}
* {{IRQ}}
* {{SAU}}&lt;ref name=&quot;BDAR&quot;&gt;{{grāmatas atsauce|chapter=Annex C Appendix II|title=US Army Technical Manual of Foreign Military Sales: Battlefield Damage Assessment and Repair|url=http://imfmotorpool.com/063247.PDF|id=TM 9-2320-356-BD|location=Washington, D.C.|date=18 December 1987|page=263 (C-3)|access-date=24 January 2019|archive-url=https://web.archive.org/web/20120904154546/http://imfmotorpool.com/063247.PDF|archive-date=4 September 2012}}&lt;/ref&gt;
* {{LBN}}
* {{MAR}}
* {{MEX}}
* {{MYS}}
* {{PHL}}
* {{TWN}}
* {{THA}}
* {{flaga|Somālija}} [[Somālija]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.youtube.com/watch?v=MXFv-GhgdjY |title=The Mighty Somali Army 1980's - YouTube |website=[[YouTube]] |access-date=4 August 2017 |archive-url=https://web.archive.org/web/20140614101828/http://www.youtube.com/watch?v=MXFv-GhgdjY |archive-date=14 June 2014}}&lt;/ref&gt;
* {{TUR}}
* {{UKR}}&lt;ref&gt;https://t.me/NMFTE/11646&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://www.nsnlookup.com/equipment-intelligence/land/m939 M939 series at NSN Lookup]{{Novecojusi saite}}
* [https://www.liberatedmanuals.com M939 Technical Manuals at Liberated Manuals.com]
{{auto-aizmetnis}}
{{Militārisms-aizmetnis}}

[[Kategorija:Automašīnas]]
[[Kategorija:ASV automašīnas]]</text>
      <sha1>krw6wc5ltx9igy9lsdieslxvjz3274m</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Boiotija</title>
    <ns>0</ns>
    <id>569494</id>
    <revision>
      <id>4047873</id>
      <parentid>4047239</parentid>
      <timestamp>2024-04-25T18:38:06Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Jānis U.</username>
        <id>198</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="13505" xml:space="preserve">[[Attēls:Map of Boeotia, Attica, and Phocis.jpg|right|350 px|thumb|Boiotijas vēsturiskā apgabala izvietojums (centrā).]]
'''Boiotija''' ({{val|grc|Βοιωτία}}) jeb '''Beotija''' bija vēsturisks apgabals Centrālajā [[Grieķija|Grieķijā]], kas robežojās ar [[Atika|Atiku]] dienvidaustrumos un austrumos, ar [[Megarīda|Megarīdu]] dienvidos, ar [[Fokida|Fokidu]] rietumos un ar [[Opuntiešu Lokrida|Opuntiešu Lokridu]] ziemeļos. Dienvidrietumos to apskalo [[Korintas līcis]] (pārsvarā [[Alkionīdas līcis]]), bet ziemeļaustrumos [[Eiboiks]], kura [[Eiripas šaurums]] nodala Boiotiju no [[Eiboja]]s. Caurmērā Bioitijas vēsturiskais apgabals aizņem to pašu teritoriju, ko mūsdienu [[Boiotijas nome]].

Boiotija bija nozīmīgs politisks centrs jau [[Mikēnu civilizācija|Mikēnu periodā]], kad tās galvenās pilsētas bija [[Tēbas (Grieķija)|Tēbas]] un [[Orhomena (Boiotija)|Orhomena]]. Bez tām, nozīmīgas pilsētas klasiskajā periodā bija [[Koronija]], [[Levādija]] un [[Tanagra]], un apvienojoties kopā ar citām Boiotijas pilsētām tika izveidota [[Bioitijas kopiena]] (''Κοινό των Βοιωτών'').

== Izcelsme ==
Senā Boiotija bija blīvi apdzīvota, un tās iedzīvotāji administratīvi dalījās dzimtās. Lielākās no tām bija [[minieši]], [[flegieši]] un [[boiotieši]], kas arī piešķīra savu vārdu šim apgabalam. Minieši apmetās galvenokārt Orhomenas apkaimē, boiotieši bija vietējie iedzīvotaji, bet flegieši kolonizēja Fikidu un [[Delfi|Delfus]].

== Vēsture ==
[[Homērs]] piemin, ka boiotieši piedalījās [[Trojas karš|Trojas karā]], apvienojoties federācijā. Pirmajos gados starp [[kadmieši]]em un miniešiem valdīja spēcīga sāncensība, kas bieži noveda pie konfliktiem starp Orhomenu un Tēbām. Tēbas pakāpeniski sāka dominēt Boiotijas teritorijā un 550. gadā pr.Kr. Boiotijas pilsētas apvienojās federācijā ar Boiotijas kopienas nosaukumu (''Κοινό των Βοιωτών''). [[Amfiktionas līga|Amfiktionas līgā]] Delfos boiotiešiem bija divas balsis.

=== Pirms Peloponēsas kara ===
506. gadā pr.Kr. tēbieši mēģinaja uzspiest savu suverenitāti [[Platajas|Platajām]], kurus aizsargāja [[Atēnas|atēnieši]], kā rezultātā pilsēta saglabāja savu neatkarību. Pēc tam platajieši izstājās no Boiotijas kopienas un kļuva par atēniešu sabiedrotajiem. Tajā pat gadā atēnieši atkaroja no boiotiešiem [[Oroposa]]s apgabalu, kas pārgāja Atikas sastāvā. [[Maratonas kauja|Maratonas kaujā]] platajieši palīdzēja atēniešiem. [[Kserkss I|Kserksa]] kampaņas laikā boiotieši apvienojās ar [[persieši]]em, izņemot platajiešus, kuri bija atēniešu sabiedrotie, un [[Tespija|tespiešus]], kuri atdalījās no tiem. [[Termopilu kauja|Termopilu kaujā]] kopā ar [[spartieši]]em krita 700 tespieši, bet [[Plataju kauja|Plataju kaujā]] kopā ar [[grieķi]]em cīnījās 1800 tespieši. Platajas un Tespiju persieši izpostīja viņu karagājienā caur Boiotiju. Kā min [[Pausanijs|Pausānijs]], arī [[Aliarta]] tika izpostīta. Savukārt, Tēbas slēdza savienību ar persiešiem, kā rezultātā pēc [[Grieķu—persiešu kari|Grieķu-persiešu karu]] beigām grieķu sabiedrotie atņēma Tēbām dominējošo stāvokli, kāds tam bija Boiotijas kopienā. 

Pēc persiešu kariem Boiotija pārgāja Atēnu kontrolē, taču 457. gadā pr.Kr. [[Sparta]] nonāca līdz Bioitijai, un, bīstoties no lieliem Atēnu papildspēkiem, piespieda visas boiotiešu pilsētas atzīt Tēbu [[Hegemonija|hegemoniju]]. Tad atēnieši devās karā pret boiotiešiem un sadūrās ar tiem 457. gadā pr.Kr. pie Tanagras. [[Tanagras kauja|Tanagras kaujā]] uzvaru guva boiotieši kopā ar saviem spartiešu sabiedrotajiem. Taču pēc dažiem mēnešiem atēnieši atgriezās un sagrāva savus pretiniekus [[Enofitu kauja|Enofitu kaujā]]. Boiotija uz īsu brīdi pārgāja Atēnu kontrolē līdz 447. gadam pr.Kr., kad tēbieši sakāva atēniešus [[Koronejas kauja|Koronejas kaujā]].

=== Tēbiešu hegemonijas izveidošanās ===
[[Peloponēsas karš|Peloponēsas kara]] laikā boiotieši nostājās [[Peloponēsas savienība]]s pusē, izņemot Platajas, kuras aplenca tēbieši, bet kuriem pirmā aplenkuma laikā tā arī neizdevās ieņemt pilsētu. Pēc diviem gadiem pilsētu aplenca spartieši un pēc divu gadu aplenkuma 427. gadā pr.Kr. to ieņēma. Platajieši pameta savu dzimto pilsētu un bēga uz Atiku. Boiotieši karavadoņa [[Pagonda]]s vadībā 424. gadā pr.Kr. sagrāva atēniešus [[Delijas kauja|Delijas kaujā]], neļaujot tiem ieņemt šo teritoriju. Peloponēsas karam beidzoties, boiotieši nebija apmierināti ar Spartas hegemonisko politiku un pievienojās vēlāk izveidotajai pret spartiešiem vērstajai koalīcijai, kas noveda pie [[Korintas karš|Korintas kara]]. Šī kara laikā [[Haliartas kauja|Haliartas kaujā]] 395. gadā pr.Kr. boiotieši uzvarēja spartiešus. Taču pēc gada viņi cieta sakāvi [[Koronejas kauja (394. gads pr.Kr.)|Koronejas kaujā]]. Karš beidzās 386. gadā pr.Kr. ar [[Antalkidas miers|Antalkidas mieru]], saskaņā ar kuru tēbieši bija spiesti atteikties no hegemonijas Boiotijā. Pa to laiku tēbieši atguva sev hegemoniju Boiotijā. Tespieši un orhomenieši atteicās atzīt tēbiešu hegemoniju. 375. gadā pr.Kr. tēbieši iebruka Orhomenā, kuru sargāja spartieši. Abas armijas satikās blakus esošajā [[Tegira]]s pilsētā un uzsāktajā kaujā tēbieši guva uzvaru. Šajā kaujā tēbiešu vadonis bija [[Pelopids]]. 372. gadā pr.Kr. tēbieši vēlreiz ieņēma Platajas, bet nākamajā gadā Tespiju, tādējādi pabeidzot savas hegemonijas atjaunošanu visā Boiotijā. 

=== Tēbiešu hegemonija un tās gals ===
[[Attēls:362BCThebanHegemony.png|right|300 px|thumb|Tēbu kontrolētā teritorija hegemonijas laikā. (iekrāsota ar dzeltenu)]]
Šādas tēbiešu darbības, rezultātā, noveda pie koalīcijas izveidošanas pret viņiem, starp atēniešiem un spartiešiem. Spartieši [[Kleombrots|Kleombrota]] vadībā uzsāka karu pret Tēbām, un abi pretinieki satikās pie [[Leiktras|Leiktrām]]. [[Leiktru kauja|Leiktru kaujā]] tēbieši [[Epaminonds|Epaminonda]] vadībā sakāva spartiešus, nodibinot tēbiešu hegemoniju [[Hellāda|Hellādā]]. Dažus gadus vēlāk, 362. gadā pr.Kr. [[Mantinejas kauja]] noveda pie miera slēgšanas starp pretiniekiem un ''[[status quo]]'' saglabāšanas. 356. gadā pr.Kr. boiotieši piedalījās [[Trešais svētais karš|Trešajā svētajā karā]] pret saviem kaimiņiem, [[fokieši]]em, kurš beidzās 346. gadā pr.Kr. pēc maķedoniešu iesaistīšanās. Maķedonieši tika iesaistīti arī [[Ceturtais svētais karš|Ceturtajā svētajā karā]], kas iesākās 340. gadā pr.Kr. Viņu dalība Grieķijas dienvidu kopienās uztrauca pārējos grieķus, kuri izveidoja pret tiem [[Lielā savienība|Lielo savienību]]. Konkurējošās koalīcijas sadūrās 338. gadā pr.Kr. [[Heroneja|Heronejā]] ar maķedoiešu pārsvaru. Šī kauja pārtrauca tēbiešu hegemonijas periodu, un Tēbas kopā ar citām boiotiešu pilsētam nonāca maķedoniešu kontrolē. Pēc [[Filips II (Maķedonija)|Filipa]] nāves Tēbas sacēlās, kā rezultātā pret tiem uzsāka karu [[Maķedonijas Aleksandrs]], kurš 335. gadā pr.Kr. nopostīja pilsētu. Tēbas atkal atjaunoja tikai 316. gadā pr.Kr. maķedoniešu ķēniņš [[Kassandrs]]. Ap 245. gadu pr.Kr. Boiotija pievienojās [[Etolijas līga]]i un pēc tam kad to iekaroja [[romieši]], tā tika iekļauta [[Romas Republika]]s sastāvā. [[Pirmais Mitridata karš|Pirmā Mitridata kara]] laikā 87. gadā pr.Kr. šo apgabalu izlaupīja romiešu karavadonis [[Sulla]] un pēc tam tas uz visiem laikiem pārgāja Romas kontrolē.
[[Attēls:Map of cities in ancient boeotia spanish.png|right|350 px|thumb|Boiotijas pilsētu izvietojums.]]

== Boiotijas pilsētas ==
Homērs savā &quot;[[Kuģu saraksts|kuģu sarakstā]]&quot; piemin tikai 29 pilsētas, kas piedalījās Trojas karā. Tās bija: [[Hirija]], [[Aulīda]], [[Shēna]], [[Skolosa]], [[Eteona]], [[Tespija]], [[Graja]] (Tanagra), [[Mikalessa]], [[Arma]], [[Ilesija]], [[Eritre]], [[Eleona]], [[Hile]], [[Peteona]], [[Medeona]], [[Okaleja]], Kope, [[Eutrese]], [[Tisbe]], [[Koronija]], [[Aliarta]], [[Platajas]], [[Glisa]], [[Ipoteba]], [[Onhesta]], [[Arne]] (Heronija), Mideja (Levādija), [[Nisa (Boiotija)|Nisa]] un [[Antedona]]. Viņš arī pieminēja divas miniešu pilsētas: [[Orhomena (Boiotija)|Orhomenu]] un [[Aspledona|Aspledonu]].

Vēsturiskajos laikos Boiotiju veidoja nelielas valstiņas, kuru centri bija katra reģiona spēcīgākās pilsētas. Visas boiotiešu valstiņas un neatkarīgās pilsētas bija apvienotas savienībā ar nosaukumu &quot;Boiotiešu kopiena&quot; (''κοινό των Βοιωτών''). Boiotiešu pilsētu pārstāvjus publiski sauca par boiotiešiem. [[Boiotarhi]] pārstāvēja militāro varu kara laikā. Katra pilsēta ievēlēja vienu boiotarhu, izņemot Tēbas, kuras ievēlēja divus boiotarhus. 

Pati spēcīgākā valstiņa bija Tēbīda ar tās centru, Tēbām, un tā iekļāva sevī pilsētas, kas izvietojās ap [[Tēbu līdzenums|Tēbu līdzenumu]] un uz austrumiem, [[Ilikes ezers|Ilikes ezera]] rajonā un [[Ziemeļu Eibojas līcis|Ziemeļu Eibojas līča]] piekrastē. Tēbu kontrolētajā teritorijā atradās tādas pilsētas, kā [[Glisa]], [[Teimessa]], [[Ile (Boiotija)|Ile]], [[Shēna]] un ilgu laiku arī [[Akrefnija]], [[Larimna]] un [[Antedona]]. Dienvidos no Tēbām atradās Tanagrija ar centru [[Tanagra|Tanagru]], kur ietilpa arī pilsētas [[Arma]], [[Mikalessa]] un [[Eleona]], kā arī divas ostas [[Dienvidu Eibojas līcis|Dienvidu Eibojas līča]] piekrastē: [[Aulīda]] un [[Delija]]. Līdz 4. gadsimta pr.Kr. beigām Tanagrijai piederēja arī [[Oroposa]]. uz ziemeļiem no [[Kitairons|Kitairona]] atradās Plataīda ar galveno pilsētu, Platajām, un mazākām pilsētām, [[Skolosa|Skolosu]], [[Eteona|Eteonu]] un [[Eritre|Eritri]]. Uz ziemeļiem no Plataīdas atradās Tespīda ar galveno pilsētu Tespiju. Tespīdai piederēja arī pilsētas [[Askra]], [[Nisa (Boiotija)|Nisa]], [[Tisbe]], [[Leuktra]], kā arī divas ostas, [[Tifa]] un [[Kreusa]]. Vēl viena nozīmīga Boiotijas valsts bija Orhomenīda ziemeļos, kurā kopā ar Orhomenu ietilpa blakus esošās pilsētas [[Hettosa]], [[Olmonesa]], [[Kirtonesa]], [[Tegira]] un [[Aspledona]]. Citas mazākas valstiņas bija [[Koronija]], kura ietilpa arī [[Alalkomene]], [[Aliarta]], kurā ietilpa [[Onhesta]], [[Medeona]] un [[Okaleja]], kā arī neatkarīgās pilsētas [[Levādija]], [[Heronija]] un Kope. Boiotijai piederēja arī [[Korsaja]]s pilsēta Korintas līča piekrastē.

== Boiotijas ražošana ==
Boiotijas teritorija bija bagāta ar dabas resursiem. Boiotieši nodarbojās ar [[Lauksaimniecība|lauksaimniecību]], taču galvenā nodarbošanās bija [[metalurģija]] un ādas apstrāde. Tie nedaudzie avoti, kas līdz mums ir nonākuši, attiecas uz mītisko periodu un apgalvo, ka Boiotijas kalnu apgabali bija bagāti ar [[Dzelzsrūda|dzelzs rūdu]], kas savu nosaukumu ņēma no mītiskajiem [[eoni]]em un deva nosaukumu viņu slavenajiem ieročiem. Saskaņā ar [[Sengrieķu mitoloģija|mitoloģiju]], [[Atamass]], miniešu ķēniņa dēls ar iesauku, Halkoss, tika uzskatīts par pirmā [[vairogs|vairoga]] radītāju. Tāpēc vairogs kļuva par Boiotijas simbolu, un tas ir redzams uz senajām Boiotijas monētām. Ir zināms arī [[Ajants Lielais|Ajanta]] vairogs, kuru viņam izgatavoja Tihijs. Bez vairoga ir zināma arī [[boiotiešu bruņucepure]].

Vēlākos laikos, acīmredzot boiotiešu metalurģija beidza pastāvēt, jo tā nekādi vairs netika pieminēta. Turpretī, sāka zelt [[podniecība]], jo [[Bakhilīds]] minēja, ka ļoti populāri kļuva krāšņie boiotiešu [[Skifoss|skifosi]]. Arī [[Aristofans|Aristofana]] laikā Boiotijas podniecība saglabāja savu slavu, un pat agrīnās [[kristietība]]s laika māla sadzīves piekšmeti ir atrodami arheoloģiskajos izrakumos.

Bija uzskats, ka Tēbās izveidoja [[Divriči|divričus]]. Taču visdrīzāk, tur divriču konstrukcija tikai tika uzlabota, un kuru vēlāk slavēja [[Pindars]].

[[Cecs]] rakstīja, ka tēbieši arī auda izcilas [[Audums|tekstīlijas]]. Tēbu maiznieki bija slaveni ar saviem gardajiem [[konditorija]]s izstrādājumiem, bet [[Heronija]]s ārsti un parfimēri ar saviem [[Farmācija|farmaceitiskajiem]] un [[Kosmētika|kosmētiskajiem]] produktiem. [[Kopaidas ezers|Kopaidas ezera]] piekrastes iedzīvotāji nodarbojās ar [[Zvejošana|zvejniecību]], kā arī ar sūkļu pagatavošanu un [[Purpurkrāsa|purpura]] ražošanu.

== Boiotiešu kaujas prasmes ==
Boiotieši bija slaveni ar saviem vairogiem un bruņucepurēm. Bet [[Tukidīds]] stāsta par vēl kādu boiotiešu kaujas prasmi. 424. gadā pr.Kr. [[Delijas kauja|Delijas kaujā]] viņi izmantoja uguni, kā uzbrukuma ieroci. Viņi paņēma koka cauruli, vienā galā nostiprinātu ar metālisku snīpi un pielāgoja mucu ar degošu [[Darva|darvu]] un [[Sērs|sēru]]. Otrā pusē tika pierīkotas milzīgas [[plēšas]], kas pūta gaisu caur cauruli un mucu, tādējādi, radīdamas spēcīgu uguns plūsmu, līdzīgi [[Ugunsmetējs|ugunsmetējam]].&lt;ref&gt;Professor Dr. R. du Bois-Reymond und Oberst z.D. C .Schaefer (1908). «Handbuch zur Geschichte der Aturwissenschaften und der Technik» (vāciski). Verlag von Julius Springer.&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Boiotija]]
[[Kategorija:Grieķijas vēsturiskie reģioni]]</text>
      <sha1>0g3xo51nijr6o8kbnx2sq26o7vf5hi5</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dusmīgais vācu bērns</title>
    <ns>0</ns>
    <id>569499</id>
    <revision>
      <id>4047857</id>
      <parentid>4045596</parentid>
      <timestamp>2024-04-25T18:27:47Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>sīkumi.....</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1440" xml:space="preserve">{{izolēts raksts|date=2024. gada aprīlis}}
'''''Angry German Kid''''', jeb Dusmīgais vācu bērns (pazīstams arī kā '''''Keyboard Crasher''''', '''''Unreal Tournament Kid''''', '''''AGK''''' vai '''''PC Spielen''''') ir populārs [[Videoklips|tīmekļa videoklips]], kas pirmo reizi tika augšuplādēts 2006. gada 14. februārī. Videoklipā izdomāts tēls, kuru atveido vācu pusaudzis '''Normans Kočanovskis''', mēģina spēlēt datorspēli ''[[Unreal Tournament]]'' savā [[Personālais dators|datorā]], taču saskaras ar dažādām problēmām, piemēram, spēle lādējas lēnām, kā rezultātā viņš sadusmojas un kliedz, kā arī dažās ainās sit tastatūru, video beidzās, kad Kočanovskis nikni atsitot tastatūru pret savu rakstāmgaldu dodās prom. ''Business Wire'' 2006. gada 14. februārī piešķīra ''Angry German Kid'' otro vietu 10 labākajos interneta videoklipos&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|title=Break.com and &quot;Nobody's Watching&quot; Unveil the Top Internet Videos of the Year at the e-List Party|date=2006-11-30}}&lt;/ref&gt;, un 2007. gadā ''[[The Guardian]]'' to ierindoja trešajā vietā savā &quot;vīrusālo&quot; video sarakstā .&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/media/pda/2007/jun/08/guardianviralvideochart23|title=Guardian Viral Video Chart|work=[[The Guardian]]|access-date=2022-02-07|date=2007-06-08|last=Kiss|first=Jemima}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Interneta fenomeni]]</text>
      <sha1>t18fpf38rdg05t3dwl86ncb6i7fk4gr</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Gibraltāra katedrāle</title>
    <ns>0</ns>
    <id>569525</id>
    <revision>
      <id>4047865</id>
      <parentid>4045597</parentid>
      <timestamp>2024-04-25T18:33:12Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>sīkumi.....</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2281" xml:space="preserve">{{izolēts raksts|date=2024. gada aprīlis}}
{{Reliģiskas ēkas infokaste
| building_name         = Gibraltāra katedrāle
| infobox_width         = 
| image                 = Cathedral_of_the_Holy_Trinity.jpg
| image_size            = 
| caption               = Gibraltāra katedrāle
| map_type              = Gibraltārs#Eiropa
| map_size              = 
| map_label             = Gibraltāra katedrāle
| position              = left
| latd                  = 36.138235
| longd                 = -5.35406
| location              = {{vieta|Gibraltārs}}
| religious_affiliation = [[Anglijas Baznīca]]
| consecration_year     =
| status                = 
| functional_status     = [[katedrāle]]
| leadership            = 
| website               = 
| architect             =
| architecture_style    = [[neomauru stils]]
| facade_direction      =
| groundbreaking        = 1825. gads
| year_completed        = 1832. gads
| length                = 
| width                 = 
| width_nave            = 
| height_max            = 
| materials             = 
}}
&lt;mapframe text=&quot;Gibraltāra katedrāle&quot; width=260 height=260 zoom=18 &gt;
{
  &quot;type&quot;: &quot;ExternalData&quot;,
  &quot;service&quot;: &quot;geoshape&quot;,
  &quot;ids&quot;: &quot;Q93896&quot;
}
&lt;/mapframe&gt;

'''Gibtaltāra katedrāle''' ({{val|en|Gibraltar Cathedral}}) jeb '''Sv. Trīsvienības Gibraltāra katedrāle''' ({{val|en|Cathedral of the Holy Trinity, Gibraltar}}) ir 19. gadsimta pirmajā pusē celta [[Anglijas Baznīca|anglikāņu]] [[katedrāle]], kas atrodas [[Britu aizjūras teritorijas|Britu aizjūras teritorijā]] [[Gibraltārs|Gibraltārā]]. 1842. gadā dibinātās [[Eiropas diecēze]]s galvenā baznīca.

Baznīca celta no 1825. līdz 1832. gadam [[mauru arhitektūra]]s stilā. No 1842. gada — katedrāle. Cietusi Otrā pasaules kara laikā, kā arī 1951. gada 27. aprīlī, kad ostā eksplodēja britu kara transportkuģis ''RFA Bedenham''.

&lt;gallery&gt;
Cathedral_of_the_Holy_Trinity_portico.jpg
Cathedral_of_the_Holy_Trinity_bema.jpg
Cathedral_of_the_Holy_Trinity_nave.jpg
&lt;/gallery&gt;

== Ārējās saites ==
* {{oficiālā mājaslapa}}
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Anglikāņu baznīcas Apvienotajā Karalistē]]
[[Kategorija:Katedrāles]]
[[Kategorija:Gibraltārs]]</text>
      <sha1>hdjq9vm8ptcg1q88owe7bhoa319qmcx</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Igaunijas ukraiņi</title>
    <ns>0</ns>
    <id>569529</id>
    <revision>
      <id>4047765</id>
      <parentid>4045777</parentid>
      <timestamp>2024-04-25T16:07:13Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>sīkumi.....</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3179" xml:space="preserve">{{izolēts raksts|date=2024. gada aprīlis}}
{{Etniskas grupas infokaste
| group = Ukraiņi Igaunijā&lt;br /&gt;''Українці Естонії''&lt;br /&gt;''Eesti ukrainlased''
| pop = {{sk|55675}} (2023)
| popplace = 
| languages = [[ukraiņu valoda|ukraiņu]], [[krievu valoda|krievu]], [[igauņu valoda|igauņu]]
| related = [[austrumslāvi]]
| attēls = 
}}
'''Igaunijas ukraiņi''' ({{val|uk|Eesti ukrainlased}}) ir otra lielākā [[Mazākumtautība|etniskā minoritāte]] [[Igaunija|Igaunijā]]. 2023. gada 1. janvārī Igaunijā dzīvoja {{sk|55675}} [[ukraiņi]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://andmed.stat.ee/pxweb/en/stat/stat__rahvastik__rahvastikunaitajad-ja-koosseis__rahvaarv-ja-rahvastiku-koosseis/RV0222U.px/|title=RV0222U: POPULATION BY SEX, ETHNIC NATIONALITY AND COUNTY, 1 JANUARY|website=PxWeb|access-date=2024-04-21|language=en}}&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
Pirmie dati par ukraiņiem Igaunijas teritorijā parādījās tikai 1959. gada [[Padomju Savienība|PSRS]] tautas skaitīšanas laikā. Igaunijas Pirmās Igaunijas Republikas 1922. gada tautas skaitīšanā tika izdalītas tikai šādas tautības: [[igauņi]], [[krievi]], [[vācieši]], [[zviedri]], [[ebreji]], [[latvieši]], [[lietuvieši]], [[poļi]], [[somi]] un [[ingrieši]], tāpēc ukraiņi tika vai nu apzīmēti kā krievi, vai pieskaitīti citām tautībām.

Saskaņā ar Igaunijas Iekšlietu ministrijas datiem 2011. gadā valstī dzīvoja vairāk nekā 22 000 cilvēku no Ukrainas, lielākā daļa no tiem dzīvo [[Tallina|Tallinā]], [[Tartu]], [[Pērnava|Pērnavā]], [[Mārdu]], [[Narva|Narvā]].

== Skaits ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
!'''Gads'''
! colspan=&quot;2&quot; |'''Ukraiņi Igaunijā'''
! colspan=&quot;2&quot; |'''Ukraiņu Tallinā'''
|-
|
|'''Cilvēku'''
|&lt;small&gt;'''% no kopējā iedzīvotāju skaita'''&lt;/small&gt;
|'''Cilvēku'''
| &lt;small&gt;'''% no kopējā ukraiņu skaita Igaunijā'''&lt;/small&gt;
|-
|'''1959'''
| 15 769
| 1,32
| 7 277
|46,2
|-
|'''1970'''
|'''↗''' 28 085
|'''↗''' 2,07
|'''↗''' 13 309
|47,4
|-
|'''1979'''
|'''↗''' 36 044
|'''↗''' 2,46
|'''↗''' 18 116
|50,2
|-
|'''1989'''
|'''↗''' 48 271
|'''↗''' 3,08
|..
|..
|-
|'''2000'''
|'''↘''' 29 012
|'''↘''' 2,12
|..
|..
|-
|'''2011'''
|'''↘''' 22 573
|'''↘''' 1,74
|'''↘''' 15 108
|66,9
|-
|'''2012'''
|'''↗''' 23 285
|'''↗''' 1,76
|'''↘''' 14 956
|64,2
|-
|'''2013'''
|'''↘''' 22 972
|'''↘''' 1,74
|'''↘''' 14 841
|64,6
|-
|'''2014'''
|'''↘''' 22 951
|'''→''' 1,74
|'''↗''' 14 851
|64,7
|-
|'''2015'''
|'''↘''' 22 562
|'''↘''' 1,72
|'''↗''' 14 873
|65,9
|-
|'''2016'''
|'''↗''' 23 256
|'''↗''' 1,77
|'''↗''' 15 037
|64,7
|-
|'''2017'''
|'''↘''' 23 183
|'''↘''' 1,76
|'''↗''' 15 179
|65,5
|-
|'''2018'''
|'''↗''' 23 310
|'''↗''' 1,77
|'''↗''' 12 514
|65,8
|-
|'''2019'''
|'''↗''' 23 665
|'''↗''' 1,79
|'''↗''' 12 717
|65,5
|-
|'''2020'''
|'''↗''' 24 897
|'''↗''' 1,87
|'''↗''' 13 559
|63,5
|-
|'''2021'''
|'''↗''' 27 254
|'''↗''' 2,05
|'''↗''' 15 265
|61,9
|-
|'''2022'''
|'''↗''' 27 826
|'''↗''' 2,09
|'''↗''' 15 449
|60,6
|-
|'''2023'''
|'''↗''' 55 675
|'''↗''' 4,08
|'''↗''' 28 775
|51,7
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Ukraiņi]]</text>
      <sha1>npf2ha5ut8p0ash3n0e3ptxu80s0dae</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4047809</id>
      <parentid>4047765</parentid>
      <timestamp>2024-04-25T17:23:46Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* ievads */ nav izolēts.....</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3134" xml:space="preserve">{{Etniskas grupas infokaste
| group = Ukraiņi Igaunijā&lt;br /&gt;''Українці Естонії''&lt;br /&gt;''Eesti ukrainlased''
| pop = {{sk|55675}} (2023)
| popplace = 
| languages = [[ukraiņu valoda|ukraiņu]], [[krievu valoda|krievu]], [[igauņu valoda|igauņu]]
| related = [[austrumslāvi]]
| attēls = 
}}
'''Igaunijas ukraiņi''' ({{val|uk|Eesti ukrainlased}}) ir otra lielākā [[Mazākumtautība|etniskā minoritāte]] [[Igaunija|Igaunijā]]. 2023. gada 1. janvārī Igaunijā dzīvoja {{sk|55675}} [[ukraiņi]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://andmed.stat.ee/pxweb/en/stat/stat__rahvastik__rahvastikunaitajad-ja-koosseis__rahvaarv-ja-rahvastiku-koosseis/RV0222U.px/|title=RV0222U: POPULATION BY SEX, ETHNIC NATIONALITY AND COUNTY, 1 JANUARY|website=PxWeb|access-date=2024-04-21|language=en}}&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
Pirmie dati par ukraiņiem Igaunijas teritorijā parādījās tikai 1959. gada [[Padomju Savienība|PSRS]] tautas skaitīšanas laikā. Igaunijas Pirmās Igaunijas Republikas 1922. gada tautas skaitīšanā tika izdalītas tikai šādas tautības: [[igauņi]], [[krievi]], [[vācieši]], [[zviedri]], [[ebreji]], [[latvieši]], [[lietuvieši]], [[poļi]], [[somi]] un [[ingrieši]], tāpēc ukraiņi tika vai nu apzīmēti kā krievi, vai pieskaitīti citām tautībām.

Saskaņā ar Igaunijas Iekšlietu ministrijas datiem 2011. gadā valstī dzīvoja vairāk nekā 22 000 cilvēku no Ukrainas, lielākā daļa no tiem dzīvo [[Tallina|Tallinā]], [[Tartu]], [[Pērnava|Pērnavā]], [[Mārdu]], [[Narva|Narvā]].

== Skaits ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
!'''Gads'''
! colspan=&quot;2&quot; |'''Ukraiņi Igaunijā'''
! colspan=&quot;2&quot; |'''Ukraiņu Tallinā'''
|-
|
|'''Cilvēku'''
|&lt;small&gt;'''% no kopējā iedzīvotāju skaita'''&lt;/small&gt;
|'''Cilvēku'''
| &lt;small&gt;'''% no kopējā ukraiņu skaita Igaunijā'''&lt;/small&gt;
|-
|'''1959'''
| 15 769
| 1,32
| 7 277
|46,2
|-
|'''1970'''
|'''↗''' 28 085
|'''↗''' 2,07
|'''↗''' 13 309
|47,4
|-
|'''1979'''
|'''↗''' 36 044
|'''↗''' 2,46
|'''↗''' 18 116
|50,2
|-
|'''1989'''
|'''↗''' 48 271
|'''↗''' 3,08
|..
|..
|-
|'''2000'''
|'''↘''' 29 012
|'''↘''' 2,12
|..
|..
|-
|'''2011'''
|'''↘''' 22 573
|'''↘''' 1,74
|'''↘''' 15 108
|66,9
|-
|'''2012'''
|'''↗''' 23 285
|'''↗''' 1,76
|'''↘''' 14 956
|64,2
|-
|'''2013'''
|'''↘''' 22 972
|'''↘''' 1,74
|'''↘''' 14 841
|64,6
|-
|'''2014'''
|'''↘''' 22 951
|'''→''' 1,74
|'''↗''' 14 851
|64,7
|-
|'''2015'''
|'''↘''' 22 562
|'''↘''' 1,72
|'''↗''' 14 873
|65,9
|-
|'''2016'''
|'''↗''' 23 256
|'''↗''' 1,77
|'''↗''' 15 037
|64,7
|-
|'''2017'''
|'''↘''' 23 183
|'''↘''' 1,76
|'''↗''' 15 179
|65,5
|-
|'''2018'''
|'''↗''' 23 310
|'''↗''' 1,77
|'''↗''' 12 514
|65,8
|-
|'''2019'''
|'''↗''' 23 665
|'''↗''' 1,79
|'''↗''' 12 717
|65,5
|-
|'''2020'''
|'''↗''' 24 897
|'''↗''' 1,87
|'''↗''' 13 559
|63,5
|-
|'''2021'''
|'''↗''' 27 254
|'''↗''' 2,05
|'''↗''' 15 265
|61,9
|-
|'''2022'''
|'''↗''' 27 826
|'''↗''' 2,09
|'''↗''' 15 449
|60,6
|-
|'''2023'''
|'''↗''' 55 675
|'''↗''' 4,08
|'''↗''' 28 775
|51,7
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Ukraiņi]]</text>
      <sha1>byqjojuqscotxdrynf1kpibxcjxxnjw</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Attēls:TV2B9385 copy.jpg</title>
    <ns>6</ns>
    <id>569549</id>
    <revision>
      <id>4047722</id>
      <parentid>4046063</parentid>
      <timestamp>2024-04-25T14:06:11Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>AlexandraMt</username>
        <id>122531</id>
      </contributor>
      <minor />
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="42" xml:space="preserve">{{Attēla autortiesības}}{{CC-BY-SA-4.0}}</text>
      <sha1>eyymg8gif135jw0szg4xajmq20pg395</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4047723</id>
      <parentid>4047722</parentid>
      <timestamp>2024-04-25T14:24:40Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Meistars Joda</username>
        <id>781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="16" xml:space="preserve">{{CC-BY-SA-4.0}}</text>
      <sha1>muf9u7xywpefngwk0e6sjvsfek3zxg0</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Eiropas mantojuma zīme</title>
    <ns>0</ns>
    <id>569663</id>
    <revision>
      <id>4047998</id>
      <parentid>4046576</parentid>
      <timestamp>2024-04-26T05:46:59Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Egilus</username>
        <id>27634</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2131" xml:space="preserve">'''Eiropas mantojuma zīme''' ({{val-en|European Heritage Label}}) ir [[zīme]] objektiem, kas godina un simbolizē [[Eiropa]]s integrāciju, ideālus un vēsturi.&lt;ref&gt;{{Cite web |title=Eiropas mantojuma zīme |url=https://www.nkmp.gov.lv/lv/eiropas-mantojuma-zime |access-date=2024-04-23 |website=www.nkmp.gov.lv}}&lt;/ref&gt; Ir izvēlēti 67 objekti. Programmu pārvalda [[Eiropas Komisija]].

Iniciatīva piešķirt šāda veida apzīmējumu aizsākās jau 2006. gadā. Priekšlikumu par zīmes izveidi 2011. gadā iesniedza pieņemšanai [[Eiropas Savienības Padome|Eiropas Savienības Padomē]] un [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamentā]].&lt;ref&gt;{{Cite web |title=Eiropas Komisija rosina izveidot &quot;Eiropas mantojuma zīmi&quot; |url=https://nra.lv/latvija/politika/18108-eiropas-komisija-rosina-izveidot-eiropas-mantojuma-zimi.htm |access-date=2024-04-23 |website=nra.lv}}&lt;/ref&gt; Pirmās zīmes Eiropas Savienība piešķīra 2013. gadā. Eiropas mantojuma zīmi Latvijā piešķīra ēku kompleksiem [[Trīs brāļi]] (2019. gadā) un [[Turaidas pils|Turaidas vēsturiskais centrs]]  (2021. gadā).&lt;ref&gt;{{Cite web |title=Ēkām «Trīs brāļi» piešķirta Eiropas mantojuma zīme |url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kulturtelpa/ekam-tris-brali-pieskirta-eiropas-mantojuma-zime.a354228/ |access-date=2024-04-23 |website=www.lsm.lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Cite web |title=Trīs Brāļiem piešķirta Eiropas mantojuma zīme |url=https://www.nkmp.gov.lv/lv/jaunums/tris-braliem-pieskirta-eiropas-mantojuma-zime |access-date=2024-04-23 |website=www.nkmp.gov.lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://culture.ec.europa.eu/lv/cultural-heritage/initiatives-and-success-stories/european-heritage-label|title=Objekti, kam piešķirta Eiropas mantojuma zīme {{!}} Culture and Creativity|website=culture.ec.europa.eu|access-date=2024-04-26|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{commonscat|European Heritage Label}}
* [https://culture.ec.europa.eu/lv/cultural-heritage/initiatives-and-success-stories/european-heritage-label Eiropas Komisija: Eiropas mantojuma zīme]

[[Kategorija:Eiropas mantojuma zīme| ]]</text>
      <sha1>j64dhh1s0ytmb29mbe2lzh4i38vk9qk</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Latvijas Teātra darbinieku savienība</title>
    <ns>0</ns>
    <id>569725</id>
    <revision>
      <id>4047996</id>
      <parentid>4047205</parentid>
      <timestamp>2024-04-26T05:36:25Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Egilus</username>
        <id>27634</id>
      </contributor>
      <minor />
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1532" xml:space="preserve">{{ievads+}}
Biedrība '''&quot;Latvijas Teātra darbinieku savienība&quot;''' (LTDS) ik gadu organizē Gada balvu teātrī [[Spēlmaņu nakts|&quot;Spēlmaņu nakts&quot;]], pasniedz Teātra dienas izcilības balvas ([[Harija Liepiņa balva]], [[Lilitas Bērziņas balva]], [[Eduarda Smiļģa balva]], [[Jēkaba Dubura balva]], [[Helēnas TAngijevas-Birznieces balva|Helēnas Tangijevas-Birznieces balva]]), rīko Latvijas Teātra Zelta fonda pasākumus.

2024. gada 25. marta biedru kongresā par LTDS valdes priekšsēdētāju atkārtoti ievēlēja [[Ojārs Rubenis|Ojāru Rubeni]].

LTDS valdes sastāvā trīs gadu periodam (2024-2026) ievēlēti un darbojas - Ojārs Rubenis, [[Valmieras Drāmas teātris|Valmieras drāmas teātra]] valdes locekle [[Evita Ašeradena]], [[Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris|Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātra]] valdes locekle [[Dana Bjorka]], [[Jaunais Rīgas teātris|Jaunā Rīgas teātra]] aktieris [[Gundars Āboliņš]], [[Liepājas teātris|Liepājas teātra]] aktieris [[Kaspars Kārkliņš]], teātra zinātniece un teātra kritiķe [[Līga Ulberte]], producente un [[Dirty Deal Teatro]] vadītāja [[Anna Sīle]], [[Latvijas Nacionālais teātris|Latvijas Nacionālā teātra]] aktieris [[Egils Melbārdis]], [[Dailes teātris|Dailes teātra]] aktieris un prokūrists [[Gints Andžāns]].

== Ārējās saites ==
* [https://www.ltds.lv/lv/ Latvijas Teātra darbinieku savienība]


{{organizācija-aizmetnis}}

[[Kategorija:Latvijas nevalstiskās organizācijas]]
[[Kategorija:Latviešu teātris]]</text>
      <sha1>5uu07n8j9xndwim4g4mnhfm8xt8p4ps</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Britu ekspedīcijas spēki (Pirmais Pasaules karš)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>569753</id>
    <revision>
      <id>4048047</id>
      <parentid>4047408</parentid>
      <timestamp>2024-04-26T08:18:25Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="24974" xml:space="preserve">{{Infobox military unit
|unit_name= Britu ekspedīcijas spēki (Pirmais Pasaules karš)
|image= Royal Irish Rifles ration party Somme July 1916.jpg
|caption= [[Karalisko īru strēlnieku]] pulciņš sakaru tranšejā [[Sommas kauja]]s laikā. Tiek uzskatīts, ka foto datēta ar 1916. gada 1. jūliju, pirmā diena Sommas kaujas laikā, un vienība, iespējams, ir 1. bataljons, ''Royal Irish Rifles'' (25. brigāde, 8. divīzija).
|dates= 1914.–1918. gadi
|country = {{flaga|GBR}} [[Apvienotā Karaliste]]
|allegiance = {{Flagicon image|Royal Standard of the United Kingdom.svg}} [[Džordžs V Vindzors|Džordžs V]]
|branch=[[Britu armija]]
|type= [[Armija]]
|size= 247 400 (1914–1915)&lt;br&gt;Augstākajā punktā 2,04 miljoni
&lt;br&gt;Kopā armijā 5.4 miljoni&lt;ref name=&quot;longlongtrail&quot;&gt;{{Cite web |url=https://www.longlongtrail.co.uk/army/some-british-army-statistics-of-the-great-war/ |title=Some British Army statistics of the Great War |last=Baker |first=Chris |publisher=The Long Long Trail |access-date=5 November 2023}}&lt;/ref&gt; (1916–1918)
|command_structure=
|garrison=
|garrison_label=
|nickname=''BEF''
|patron=
|motto=
|colors=
|colors_label=
|march=
|mascot=
|equipment=
|equipment_label=
|battles= See [[#Principal Battles of the British Expeditionary Force|below]]
|anniversaries=
|battle_honours=
&lt;!-- Commanders --&gt;
|commander1= [[Feldmaršals]] [[Duglass Heigs]]
|commander1_label= Spēku komandieris (1915–1918)
|commander2= [[Feldmaršals]] [[Džons Frenčs]]
|commander2_label= Spēku komandieris (1914–1915)
|commander3=
|commander3_label=
|identification_symbol =
|notable_commanders=
}}
'''Britu ekspedīcijas spēki''' ({{val|en|British Expeditionary Force (World War I)}} (BEF)) bija sešas divīzijas, ko [[Britu armija|Lielbritānijas armija]] [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā nosūtīja uz [[Rietumu fronte|Rietumu fronti]]. Britu ekspedīcijas spēku plānošana sākās ar britu armijas [[Haldeina reformas|Haldeina reformām]] 1906.–1912. gadā, ko pēc [[Angļu—būru karš|Otrā būru kara (1899–1902)]] veica [[valsts kara sekretārs]] [[Ričards Haldeins]].&lt;ref&gt;Tucker, Spencer; Roberts, T (2005). World War I: encyclopedia. ABC-CLIO. ISBN 1-85109-420-2.&lt;/ref&gt;

Termins Britu ekspedīcijas spēki bieži tiek lietots, lai apzīmētu tikai tos britu spēkus, kas atradās Francijā pirms [[Pirmās Ipras kaujas]] beigām 1914. gada 22. novembrī. Līdz 1914. gada beigām — pēc kaujām pie [[Monsa]]s, Le Kato, Aisnas un Ipras — esošais BEF karaspēks bija gandrīz izsmelts, lai gan tas palīdzēja apturēt Vācijas armijas virzību. Alternatīvs BEF spēku beigu punkts bija 1914. gada 26. decembris, kad tie tika sadalīti Pirmajā un otrajā armijā (trešā, ceturtā un piektā armija tika izveidota vēlāk kara laikā). &quot;Britu ekspedīcijas spēki&quot; palika oficiālais nosaukums britu armijām Francijā un Flandrijā visā Pirmā pasaules kara laikā.
== Izveidošana ==
Saskaņā ar Sirdslīguma nosacījumiem Eiropas kara gadījumā Lielbritānijai bija pienākums nosūtīt uz kontinentu britu ekspedīcijas spēkus, kas sastāvētu no sešām kājnieku divīzijām un piecām kavalērijas brigādēm, kuras bija jāorganizē kā I korpuss un II korpuss. Taču jau 1914. gada oktobrī Francijā ieradās 7. kājnieku divīzija un veidoja pamatu III korpusa formēšanai. Tikmēr kopējais jātnieku skaits pieauga līdz tādiem apmēriem, ka tika izveidots kavalērijas korpuss, kas sastāvēja no trim divīzijām. Līdz 1914. gada decembrim spēku kontingents tika paplašināts tiktāl, ka tika izveidota 1. un 2. armija.&lt;ref&gt;Chandler, David. The Oxford History of the British Army — Oxford paperbacks, 2003. — ISBN 0-19-280311-5.&lt;/ref&gt;

Līdz 1914. gada beigām pēc Monsas, Le Kato, Aisnas un Ipras kaujām vecā regulārā britu armija cieta smagus zaudējumus un zaudēja lielāko daļu sava personāla, tomēr spēja palīdzēt frančiem apturēt Vācijas virzību.
=== Komandstruktūra ===
Ekspedīcijas spēki līdz 1915. gada decembrim atradās feldmaršala [[Džons Frenčs|Džona Frenča]] vadībā, kad viņu šajā amatā nomainīja ģenerālis [[Duglass Heigs]].&lt;ref&gt;Griffiths, William; Griess, Thomas. The Great War (англ.). — Square One Publishers  (англ.)рус., 2003. — ISBN 0-7570-0158-0.&lt;/ref&gt; BEF Mobilizācijas štāba priekšnieks bija ģenerālis [[Arčibalds Marejs]]&lt;ref&gt;https://www.oxforddnb.com/display/10.1093/ref:odnb/9780198614128.001.0001/odnb-9780198614128-e-35155?docPos=1&lt;/ref&gt;, kurš savu amatu 1915. gada janvārī atdeva ģenerālim Viljamam Robertsonam. [[Ģenerālleitnants]] [[Lanselots Kigels]] ieņēma štāba priekšnieka amatu no 1915. gada decembra līdz pamiera parakstīšanai. Kara sākumā izveidoto armijas [[Korpuss (bruņotie spēki)|korpusu]] komandēja Duglass Heigs (I korpuss) un [[Horācijs Smits-Dorjens]] (II korpuss).
=== Kičenera jaunā armija ===
[[File:Haig Joffre and French at the Front Gws joffrefrhaig 01.png|thumb|No kreisās puses uz labo: fonā ģenerāļi Frenčs, [[Žozefs Žofrs|Žofrs]] un Heigs. Ģenerālis Smits-Dorjens otrais no labās puses priekšplānā.|alt=Two British and one French General lading a group of four British officers across a small wooden bridge]]
Tā kā regulārā armija kara pirmajos mēnešos cieta lielus zaudējumus, tos nācās aizstāt ar Teritoriālo spēku formācijām, bet pēc tam ar brīvprātīgajiem, kurus sauca par “[[Herberts Kičeners|Kičenera]] jauno armiju”. Līdz 1914. gada augusta beigām tika izveidotas sešas jaunas divīzijas, un līdz 1915. gada martam to kopējais skaits pieauga līdz 29. Tika paplašināts arī teritoriālo spēku sastāvs: bataljonos tika izveidotas otrās un trešās aizsardzības līnijas vienības, tika izveidotas arī astoņas jaunas divīzijas, papildus 14, kas pastāvēja miera laikā. 3. armija tika izveidota 1915. gada jūlijā pēc Kičenera brīvprātīgo pieplūduma. 1916. gadā tika izveidota 4. armija un Rezerves armija tika reorganizēta par 5. armiju.&lt;ref&gt;Tucker, Spencer; Roberts, T. World War I: encyclopedia (англ.). — ABC-CLIO, 2005. — ISBN 1-85109-420-2.&lt;/ref&gt;
== Ekspedīcijas Korpusa kontingenta pieaugums kara laikā ==
Sākotnēji BEF ietvēra 6 regulārās un rezerves armijas divīzijas, bet kara laikā britu karaspēka kontingents ievērojami palielinājās. Visa kara laikā BEf dienēja 5 399 563 militārpersonas, maksimālais vienreizējais skaits bija 2 046 901 cilvēks. Līdz 1916. gada beigām Eiropā koncentrētais kavalērijas korpuss sastāvēja no 46 pulkiem
=== 1. armija ===
1. armija tika izveidota 1914. gada 26. decembrī. Tās pirmais komandieris bija Duglass Heigs, kurš iepriekš komandēja I korpusu. Pēc tam, kad Heigs 1915. gadā pārņēma BEF vadību, ģenerālis Henrijs Horns kļuva par jauno 1. armijas komandieri. 1. armija palika Francijā līdz pašām kara beigām.

=== 2. armija ===
2. armija tika izveidota tajā pašā dienā, kad 1.: 1914. gada 26. decembrī. Tās pirmais komandieris bija ģenerālis Smits-Dorjens, kurš iepriekš vadīja 2. korpusu. 1915. gada maijā Smits-Dorjens tika atcelts no 2. armijas komandiera amata un viņa vietā stājās ģenerālis [[Herberts Plamers]]. 2. armija piedalījās karadarbībā Francijā (īpaši pie Ipras), pēc tam Itālijā no 1917. gada novembra līdz 1918. gada martam, pēc tam atkal Francijā.

=== 3. armija ===
3. armija tika izveidota 1915. gada jūlijā. Tās pirmais komandieris bija ģenerālis [[Edmunds Alenbijs]], kurš iepriekš bija komandējis Kavalērijas korpusu un V korpusu. Pēc [[Arasas kauja]]s 1917. gada maijā viņu šajā amatā nomainīja ģenerālis [[Džulians Bings]].

=== 4. armija ===
4. armija tika izveidota 1916. gada februārī ģenerāļa [[Henrija Rolinsona]] vadībā. Ir zināmas neskaidrības par tās sērijas numuru: pēc tam, kad 1917. gada beigās 2. armija tika nosūtīta uz Itāliju, 4. armija tika pārdēvēta par 2. armiju tieši tajā laikā, kad Rolinsons komandēja karaspēku Iprā. Pēc ģenerāļa Plamera atgriešanās no Itālijas Rolinsons kādu laiku dienēja kā pastāvīgais militārais pārstāvis [[Versaļas Augstākajā militārajā padomē]], bet jau 1918. gada aprīļa sākumā pārņēma savā pakļautībā ģenerāļa Gofa 5. armijas karaspēka paliekas, kuras īsi pirms tam tika sagrautas kaujā. Pēc tam to pārdēvēja par 4. armiju.

=== 5. armija ===
{{Pamatraksts|5. armija (Apvienotā Karaliste)}}
5. armija jeb rezerves armija tika izveidota 1916. gada maijā un nonāca ģenerāļa [[Huberts Gofs|Huberta Gofa]] vadībā. Sākotnēji tai tika dots nosaukums &quot;Rezerves armija&quot;, 1916. gada oktobrī tā tika pārdēvēta par 5. armiju. Tā tika gandrīz pilnībā iznīcināta vācu ofensīvas laikā 1918. gada martā. Reformēta 1918. gada maijā, pēc tam ģenerālis Viljams Bidvuds kļuva par armijas komandieri.
== Ekspedīcijas korpusa kaujas darbība ==
=== 1914. gads ===
[[Britu armija]] pirmo reizi piedalījās kaujās kontinentā [[Monsas kauja]]s laikā 1914. gada 23. augustā, kas bija daļa no [[Robežu kauja]]s. Profesionālu britu karavīru masveida šautenes uguns nodarīja lielus zaudējumus vāciešiem, tiem virzoties pa nebruģētu reljefu. Briti aizturēja savu virzību līdz vakaram, pēc tam viņi bija spiesti atkāpties uz otro aizsardzības līniju. Tūlīt sekoja [[Le Kato kauja]], kurā uzvarēja briti. Tas ļāva britu karaspēkam piecu dienu laikā atkāpties bez ienaidnieka spiediena.

Sabiedroto atkāpšanās apstājās pie [[Marnas upes]], kur viņu karaspēks gatavojās stāvēt līdz pēdējam karavīram, lai aizstāvētu [[Parīze|Parīzi]]. Tam sekoja [[Pirmā Marnas kauja]], kas notika no 1914. gada 5. līdz 10. septembrim. Tas kļuva arī par svarīgu kara pagrieziena punktu: vācieši vairs nevarēja cerēt uz ātru uzvaru. 13. septembrī notika [[Pirmā Aisnes kauja]], kas iezīmēja pāreju uz ierakumu karu. Pēc tam trīs nedēļu laikā pēc tranšeju kara sākuma katra karojošā puse atteicās no frontālo uzbrukumu taktikas un sāka mēģināt ielenkt viena otru no flanga. Šis periods kļuva pazīstams kā [[skrējiens uz jūru]]: vācieši centās apgāzt sabiedroto kreiso flangu, sabiedrotie — to pašu ar vācu armijas labo flangu.


Līdz [[Pirmās Ipras kaujas]] beigām abās frontes pusēs sāka būvēt nocietinājumus: [[Pozīciju karš|pozicionālais karš]] aizstāja manevru karu. Rietumu frontes nepārtrauktās tranšejas tagad stiepās 640 kilometrus no [[Ziemeļjūra]]s līdz [[Alpi|Alpiem]]. Britu armija ieņēma tikai nelielu šīs milzīgās frontes posmu: proti, uz ziemeļiem no pirmskara [[Beļģija]]s robežas līdz Sommas upei Francijā, kuras garums 1914. gadā bija 32 kilometri, kas pēc tam 1918. gadā pieauga līdz vairāk nekā 190 kilometriem.

=== 1915. gads ===
1914. gada beigās, kā arī 1915. gadā BEF piedalījās vairākās [[Kauja pie Ipras|sadursmēs pie Ipras]]. Pēc tam 1915. gada septembrī sešas divīzijas piedalījās [[Loosas kaujā]], kas bija ievērojama ar to, ka briti pirmo reizi izmantoja indīgo gāzi.

=== 1916. gads ===
1916. gadā BEF tika pārvietoti uz [[Pikardija|Pikardiju]]. Šeit viņi aktīvi piedalās [[Sommas kauja|Sommas kaujā]]. Sabiedroto spēki mēģināja izlauzties cauri vācu līnijām gar 40 kilometrus garu fronti uz ziemeļiem un dienvidiem no [[Somma|Sommas upes]] Francijas ziemeļos. Sommas kaujas pirmajā dienā BEF cieta 59 tūkstošus upuru. Pēc kara galīgais upuru skaits atklāja 419 654 nogalinātos, ievainotos un sagūstītos Lielbritānijas pusē un 204 253 Francijas pusē. No 623 907 upuriem 146 431 tika nogalināts vai pazudis bez vēsts.&lt;ref&gt;Sheffield, Gary. 'The Somme'. — Cassell, 2003. — ISBN 0-304-36649-8.&lt;/ref&gt;

=== 1917. gads ===
1917. gadā BEF cīnījās [[Padekalē (departaments)|Padekalē]] [[Arasas kauja]]s laikā. Pēc tam viņi tika koncentrēti Beļģijā [[Mesīnas kauja]]s un [[Pašendeiles kauja]]s laikā, un gads atkal noslēdzās Padekalē, piedaloties [[Kambrē kaujā]].

=== 1918. gads ===
1918. gada pavasarī Vācijas [[Pavasara ofensīva (1918)|pavasara ofensīvas]] laikā BEF aizstāvēja savas pozīcijas Flandrijā un Sommā. [[Amjēnas operācija]]s laikā 1918. gada augustā pirmo reizi tanku spēku vēsturē tika veikts kaut kas līdzīgs operatīvam izrāvienam - atraujoties no kājniekiem un kavalērijas pavadībā, tanki veica reidu vācu karaspēka aizmugurē.&lt;ref&gt;https://btgv.ru/history/troops-history/%D0%BC%D0%BE%D0%B1%D0%B8%D0%BB%D1%8C%D0%BD%D1%8B%D0%B5-%D0%B2%D0%BE%D0%B9%D1%81%D0%BA%D0%B0-%D0%B2-%D0%B1%D0%BE%D1%8E/british-mobile-forces-in-the-amiens-operation-august-1918-part-2-on-operational-spaciousness/&lt;/ref&gt; Otrajā Sommas kaujā britu spēki piedalījās pretuzbrukumā, kas aizsāka visu [[Simts dienu ofensīva|simtu dienu ofensīvu]], kas noveda pie Vācijas armijas galīgās sakāves Rietumu frontē pēc [[Hindenburga līnija|Hindenburga līnijas]] pārraušanas Canal du Nord kaujas laikā, iesaistot 1. un 3. armiju.
== Impērija un Portugāles ieguldījums ==
Britu impērija atbildēja uz Lielbritānijas aicinājumu pēc karaspēka Rietumu frontei un lielākajiem [[Britu Indijas armija]]s, [[Kanādas armija]]s, [[Austrālijas armija]]s, [[Jaunzēlandes armija]]s un [[Dienvidāfrikas armija]]s formācijām, kas dienēja Francijā. BEF arī integrēja lielāko daļu [[Portugāles armija]]s karaspēka, kas karoja Rietumu frontē.

=== Indijas ekspedīcijas spēki A ===
[[File:Bundesarchiv Bild 146-2004-0195, Westfront, indische Kavallerie.jpg|thumb|Karavīri no Indijas kavalērijas pulka Rietumu frontē 1914|alt=Three Indian horsemen in the foreground, the man on the left carries a lance a sergeant is in the middle and an officer on the right. In the background can be seen three further cavalrymen]]
1914. gada septembrī BEF pastiprināja Indijas ekspedīcijas spēki A, kas galu galā izveidoja divus korpusus no divām divīzijām – Indijas kavalērijas korpusu un Indijas kājnieku korpusu.[19][20] Ierodoties Marseļā 1914. gada 30. septembrī, tikai sešas nedēļas pēc kara pieteikšanas, viņi tika pārvietoti uz Ypres Salient un piedalījās La Bassée kaujā 1914. gada oktobrī.[21] 1915. gada martā 7. (Meerut) divīzija tika izvēlēta, lai vadītu uzbrukumu Neuve Chapelle kaujā.[21] Ekspedīcijas spēkus apgrūtināja jaunā ekipējuma pārzināšanas trūkums, tikai ierodoties Francijā, viņiem tika izsniegtas Lī-Enfīlda šautenes, un viņiem gandrīz nebija artilērijas, paļaujoties uz atbalstu no kaimiņu korpusa, atrodoties frontes līnijā.[21] Viņi nebija pieraduši pie kontinentālajiem laikapstākļiem un bija slikti aprīkoti, lai izturētu aukstumu, kā rezultātā bija zema morāle, ko vēl vairāk pasliktināja rezervju sistēma, kad papildspēki tika iesaukti no jebkura pulka un nebija saistīti ar viņu jaunajām vienībām. Virsnieku upuri bija vēl lielāks trūkums, jo aizvietotāji nebija pazīstami ar Indijas armiju un nevarēja runāt šajā valodā.[21] Kājnieku divīzijas beidzot tika izvestas uz Ēģipti 1915. gada oktobrī, kad tās tika aizstātas ar jaunajām Kičenera armijas britu divīzijām.[21]

=== Dienvidāfrikas aizjūras ekspedīcijas spēki ===

[[Dienvidāfrikas aizjūras ekspedīcijas spēki]] sastāvēja no [[1. Dienvidāfrikas kājnieku brigāde]]s četriem kājnieku bataljoniem, kurus atbalstīja piecas smagās artilērijas baterijas, lauka ambulance, Karaliskā inženieru signālu rota un vispārējā slimnīca&lt;ref&gt;https://www.longlongtrail.co.uk/army/regiments-and-corps/south-african-forces-british-army/&lt;/ref&gt; brigādes ģenerāļa [[Henrija Lūkina]] vadībā. Brigāde ieradās Francijā 1916. gada aprīlī un tika iedalīta 9. (Skotijas) divīzijā un piedalījās Sommas kaujā 1916. gada jūlijā un 14. jūlijā [[Delvilvudas kaujā]]. No 3153 brigādes vīriem palika tikai 750 cīnītāji, kad brigāde tika atbrīvota 20. jūlijā. Vēlāk 1917. gadā brigāde piedalījās Arasas kaujā un trešajā Ipras kaujā (Pašendeila). Brigāde tika iznīcināta 1918. gada Vācijas pavasara ofensīvā un līdz kara beigām bija zaudējusi 15 000 karavīrus, no kuriem 5000 gāja bojā.&lt;ref&gt;https://www.longlongtrail.co.uk/army/regiments-and-corps/south-african-forces-british-army/&lt;/ref&gt;

=== Kanādas ekspedīcijas spēki ===
[[File:Canadians return from trenches on the Somme Nov 1916 LAC 3194728.jpg|thumb|Kanādas karavīri, kas atgriežas no ierakumiem [[Sommas kauja]]s laikā]]
[[Kanādas ekspedīcijas spēki]] bija Kanādas izveidoto lauka spēku apzīmējums dienestam ārzemēs Pirmajā pasaules karā. Tās galvenais kaujas formējums bija [[Kanādas korpuss]], kas galu galā komandēja četras Kanādas kājnieku divīzijas.&lt;ref&gt;https://www.longlongtrail.co.uk/army/order-of-battle-of-divisions/&lt;/ref&gt; Kanādas korpusa pirmais komandieris bija ģenerālis [[Edvins Aldersons]]&lt;ref&gt;http://www.biographi.ca/en/bio.php?id_nbr=7888&lt;/ref&gt;, kuru 1916. gadā nomainīja ģenerālis [[Džulians Bings]], kuru savukārt 1917. gadā nomainīja kanādiešu ģenerālis [[Arturs Karijs]].&lt;ref&gt; &quot;No. 30178&quot;. The London Gazette (Supplement). 10 July 1917. p. 6956.&lt;/ref&gt; Kanādieši izcēlās kaujā no [[Otrā kauja pie Ipras|Otrās Ipras kaujas]] caur Sommu un īpaši Arasas kaujā pie Vimy Ridge 1917. gada aprīlī. Tā kā 1918. gada pavasarī viņus lielākoties neskāra vācu ofensīva 1918. gada pavasarī, kanādiešiem tika pavēlēts palīdzēt pēdējā kara kampaņā kas bija [[Amjēnas kauja]]s 1918. gada augustā.&lt;ref&gt;https://www.longlongtrail.co.uk/army/order-of-battle-of-divisions/&lt;/ref&gt;

=== Jaunzēlandes ekspedīcijas spēki ===
[[Jaunzēlandes ekspedīcijas spēki]] (''New Zealand Expeditionary Force'', NZEF) ģenerāļa [[Aleksandra Godlija]] vadībā bija to militāro spēku nosaukums, kas Pirmā pasaules kara laikā tika nosūtīti no Jaunzēlandes, lai cīnītos par Lielbritāniju. Sākoties karam, Jaunzēlande nekavējoties piedāvāja nodrošināt divas brigādes — vienu kājnieku un vienu jātnieku — kopā 8500 vīru. Lielāko kara daļu NZEF bija cieši saistīts ar AIF. Kad sākās Galipoli kampaņa, Jaunzēlandes kontingentam nepietika, lai viens pats pabeigtu divīziju, tāpēc tika apvienots ar 4. Austrālijas kājnieku brigādi, lai izveidotu Jaunzēlandes un Austrālijas divīziju. Šī divīzija kopā ar Austrālijas 1. divīziju izveidoja slaveno [[Austrālijas un Jaunzēlandes armijas korpuss|Austrālijas un Jaunzēlandes armijas korpusu (ANZAC)]] ģenerāļa [[Viljama Birdvuda]] vadībā. Pēc Galipoli kampaņas beigām NZEF izveidoja savu kājnieku divīziju; [[Jaunzēlandes divīzija]], kas dienēja Rietumu frontē no 1916. gada aprīļa. Tā piedalījās Flēras-Kurseletas kaujā, Morvalas kaujā, Le Translo kaujā&lt;ref&gt;https://www.longlongtrail.co.uk/army/order-of-battle-of-divisions/new-zealand-division/&lt;/ref&gt; un slavenajā Le Kvesnī kaujā. Vācieši jaunzēlandiešus uzskatīja par teicamu karaspēku, pārtvertajā izlūkošanas ziņojumā viņi nosaukti par &quot;...ārkārtīgi laba uzbrukuma divīzija...&quot;&lt;ref&gt;Harper, Glynn (2008). Dark Journey. Harper Collins. p. 544. ISBN 9781869505790.&lt;/ref&gt;.
=== Austrālijas impērijas spēki ===

Sākotnēji Austrālijas Imperiālajiem spēkiem (''Australian Imperial Force'', AIF) bija paredzēts piegādāt 20 000 vīru, kas tika organizēti vienā kājnieku divīzijā un vienā vieglajā kavalērijas brigādē, kā arī atbalsta vienības. Līdz kara beigām AIF Rietumu frontē ietvēra piecas kājnieku divīzijas. Pirmie Austrālijas karavīri ieradās Francijā 1915. gada jūnijā, 1. aplenkuma artilērijas brigāde tika izveidota Austrālijas armijas artilērijas direktora pulkvežleitnanta [[Valtera Adamsa Koksena]] vadībā dienestam Rietumu frontē. Apmēram puse vienības vīriešu bija pastāvīgie Garnizona artilērijas ložmetēji. Brigāde no [[Melburna]]s devās uz Angliju 1915. gada 17. jūlijā un ieradās Francijā 1916. gada 27. februārī. Tās 54. aplenkuma baterija bija aprīkota ar 8 collu [[haubice|haubicēm]] un 55. aplenkuma baterija ar 9,2 collu haubicēm. Piecas AIF kājnieku divīzijas piedalījās kaujas darbībā Rietumu frontē Francijā un Beļģijā, 1916. gada martā atstājot Ēģipti. Sākotnēji tās tika organizētas [[I Anzac korpusā]] un [[II Anzac korpusā]] kopā ar Jaunzēlandes divīziju, tomēr 1917. gada 1. novembrī Austrālijas divīzijas tika pārgrupētas, lai izveidotu [[Austrālijas korpusu]].

2. divīzija bija pirmā, kas ieradās Francijā, kam sekoja 1. divīzija, savukārt 4. un 5. divīzija atstāja Ēģipti vēlāk 1916. gada jūnijā. 3. divīzija bija pēdējā, kas ieradās Austrālijā 1916. gada martā un pārcēlās uz Angliju apmācībām 1916. gada jūlijā, pirms 1916. gada decembrī tika nosūtīta uz Franciju.&lt;ref&gt;https://web.archive.org/web/20150228202933/http://www.aif.adfa.edu.au:8888/&lt;/ref&gt; Kad AIF sākotnēji tika izveidots 1914. gadā, to vadīja ģenerālmajors [[Viljams Trosbijs Bridžs]], kurš komandēja arī 1. divīziju. Pēc Bridžesa nāves [[Galipoli kauja|Galipoli]] 1915. gada maijā komandēšana pēc noklusējuma tika nodota ģenerālleitnantam [[Viljamam Birdvudam]], britu virsniekam, kurš bija [[Austrālijas un Jaunzēlandes armijas korpuss|Austrālijas un Jaunzēlandes armijas korpusa]] komandieris. Birdvuds tika oficiāli apstiprināts par AIF komandieri 1916. gada 14. septembrī, vienlaikus komandējot I Anzac korpusu Rietumu frontē. Vēlāk Birdvuds saņēma Austrālijas korpusa vadību 1917. gada novembrī. Ģenerālleitnants [[Džons Monašs]], Austrālijas virsnieks, pārņēma korpusa vadību 1918. gada maijā. Neskatoties uz to, ka Birdvuds tika paaugstināts par Piektās armijas komandieri, viņš saglabāja AIF vadību.

=== Portugāles ekspedīcijas korpuss ===
[[File:The Portuguese Expeditionary Corps on the Western Front, 1917-1918 Q5537.jpg|thumb|Portugāles kājnieku vienība marša laikā. Netālu no Lokonas, 1917. gada 24. jūnijā]]
Pēc Lielbritānijas valdības aicinājuma  Portugāles karaspēkam Portugāles parlaments 1916. gada 7. augustā piekrita [[Portugāles armija]]s dalībai Rietumu frontē. Papildus 1000 vīru lielajam smagajam artilērijas korpusam, ko vadīja [[Francijas armija]], lielākā daļa Portugāles spēku, kas jānosūta uz Rietumu fronti, bija jāiekļauj CEP - ''Corpo Expedicionário Português'' ([[Portugāles ekspedīcijas korpuss]]) britu vadībā. CEP tika organizēts kā armijas korpuss, kas sastāvēja no divām divīzijām un korpusa karaspēka, kopā 55 000 vīru, ģenerāļa [[Tamaņīni de Abreu]] vadībā. Pirmie CEP karavīri ieradās Francijā 1917. gada 2. februārī. Pirmie karavīri fronti sasniedza 4. aprīlī. 4. jūnijā 1. divīzijas 1. kājnieku brigāde atvairīja pirmo Vācijas armijas lielo uzbrukumu pret CEP karaspēka aizstāvētajām līnijām. 1917. gada 5. novembrī CEP uzņēmās atbildību par autonomu sektoru frontē, kas bija tiešā Pirmās armijas vadībā. Lielākā daļa CEP tika iznīcināta [[Līsas kaujā]] 1918. gada 9. aprīlī, zaudējot vairāk nekā 7000 vīru. No 1918. gada jūlija atlikušie CEP vīri piedalījās pēdējās sabiedroto ofensīvās Piektās armijas vadībā.

=== Ņūfaundlendas pulks ===
[[File:Royal Newfoundland Regiment crossing the Rhine into Germany.jpg|thumb|Karaliskais Ņūfaundlendas pulks, šķērso [[Reina|Reinu]] un iekļūst Vācijā, 1918]]
Ņūfaundlenda 1914. gadā vēl nebija daļa no [[Kanāda]]s. Mazā [[Domīnija]] ar tikai 240 000 iedzīvotāju palielināja spēkus, kas galu galā sasniedza trīs bataljonus, lai piedalītos lielajā karā. Ņūfaundlendas pulks 1916. gada martā izvietojās Francijā 29. divīzijas sastāvā pēc tam, kad jau bija piedalījies Galipoli kampaņā. Ņūfaundlendas pulks tika praktiski iznīcināts [[Sommas kauja]]s pirmajā dienā, piedzīvojot vairāk nekā 90% karavīru zaudējumu. Saņēmis papildspēkus, Ņūfaundlendas pulks turpināja dienēt Rietumu frontē līdz kara beigām. Par godu pulka dienestam 1917. gada decembrī tika piešķirta privilēģija pulka nosaukumam pievienot prefiksu ''Royal'', un no šī brīža pulks bija pazīstams kā [[Karaliskais Ņūfaundlendas pulks]].

=== Britu Rietumindijas pulks ===
[[Britu Rietumindijas pulks]] bija Lielbritānijas armijas vienība Pirmā pasaules kara laikā, izveidots no brīvprātīgajiem no Lielbritānijas kolonijām [[Rietumindijā]].
== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* Peter Simkins: [https://encyclopedia.1914-1918-online.net/article/british_expeditionary_force/ British Expeditionary Force], in: [https://encyclopedia.1914-1918-online.net/home.html/ 1914–1918 – onlinebInternational Encyclopedia of the First World War].

{{Vēsture-aizmetnis}}
{{Lielbritānija-aizmetnis}}

[[Kategorija:Pirmais pasaules karš]]
[[Kategorija:Militārisms Apvienotajā Karalistē]]</text>
      <sha1>fzll1nvgox3vmdfnzm4djrnoxi1tqz5</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4048048</id>
      <parentid>4048047</parentid>
      <timestamp>2024-04-26T08:19:38Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="24981" xml:space="preserve">{{Infobox military unit
|unit_name= Britu ekspedīcijas spēki (Pirmais Pasaules karš)
|image= Royal Irish Rifles ration party Somme July 1916.jpg
|caption= [[Karalisko īru strēlnieku]] pulciņš sakaru tranšejā [[Sommas kauja]]s laikā. Tiek uzskatīts, ka foto datēta ar 1916. gada 1. jūliju, pirmā diena Sommas kaujas laikā, un vienība, iespējams, ir 1. bataljons, ''Royal Irish Rifles'' (25. brigāde, 8. divīzija).
|dates= 1914.–1918. gadi
|country = {{flaga|GBR}} [[Apvienotā Karaliste]]
|allegiance = {{Flagicon image|Royal Standard of the United Kingdom.svg}} [[Džordžs V Vindzors|Džordžs V]]
|branch=[[Britu armija]]
|type= [[Armija]]
|size= 247 400 (1914–1915)&lt;br&gt;Augstākajā punktā 2,04 miljoni
&lt;br&gt;Kopā armijā 5.4 miljoni&lt;ref name=&quot;longlongtrail&quot;&gt;{{Cite web |url=https://www.longlongtrail.co.uk/army/some-british-army-statistics-of-the-great-war/ |title=Some British Army statistics of the Great War |last=Baker |first=Chris |publisher=The Long Long Trail |access-date=5 November 2023}}&lt;/ref&gt; (1916–1918)
|command_structure=
|garrison=
|garrison_label=
|nickname=''BEF''
|patron=
|motto=
|colors=
|colors_label=
|march=
|mascot=
|equipment=
|equipment_label=
|battles= See [[#Principal Battles of the British Expeditionary Force|below]]
|anniversaries=
|battle_honours=
&lt;!-- Commanders --&gt;
|commander1= [[Feldmaršals]] [[Duglass Heigs]]
|commander1_label= Spēku komandieris (1915–1918)
|commander2= [[Feldmaršals]] [[Džons Frenčs]]
|commander2_label= Spēku komandieris (1914–1915)
|commander3=
|commander3_label=
|identification_symbol =
|notable_commanders=
}}
'''Britu ekspedīcijas spēki''' ({{val|en|British Expeditionary Force (World War I)}} (BEF)) bija sešas divīzijas, ko [[Britu armija|Lielbritānijas armija]] [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā nosūtīja uz [[Rietumu fronte|Rietumu fronti]]. Britu ekspedīcijas spēku plānošana sākās ar britu armijas [[Haldeina reformas|Haldeina reformām]] 1906.–1912. gadā, ko pēc [[Angļu—būru karš|Otrā būru kara (1899–1902)]] veica [[valsts kara sekretārs]] [[Ričards Haldeins]].&lt;ref&gt;Tucker, Spencer; Roberts, T (2005). World War I: encyclopedia. ABC-CLIO. ISBN 1-85109-420-2.&lt;/ref&gt;

Termins Britu ekspedīcijas spēki bieži tiek lietots, lai apzīmētu tikai tos britu spēkus, kas atradās Francijā pirms [[Pirmās Ipras kaujas]] beigām 1914. gada 22. novembrī. Līdz 1914. gada beigām — pēc kaujām pie [[Monsa]]s, Le Kato, Aisnas un Ipras — esošais BEF karaspēks bija gandrīz izsmelts, lai gan tas palīdzēja apturēt Vācijas armijas virzību. Alternatīvs BEF spēku beigu punkts bija 1914. gada 26. decembris, kad tie tika sadalīti Pirmajā un otrajā armijā (trešā, ceturtā un piektā armija tika izveidota vēlāk kara laikā). &quot;Britu ekspedīcijas spēki&quot; palika oficiālais nosaukums britu armijām Francijā un Flandrijā visā Pirmā pasaules kara laikā.
== Izveidošana ==
Saskaņā ar Sirdslīguma nosacījumiem Eiropas kara gadījumā Lielbritānijai bija pienākums nosūtīt uz kontinentu britu ekspedīcijas spēkus, kas sastāvētu no sešām kājnieku divīzijām un piecām kavalērijas brigādēm, kuras bija jāorganizē kā I korpuss un II korpuss. Taču jau 1914. gada oktobrī Francijā ieradās 7. kājnieku divīzija un veidoja pamatu III korpusa formēšanai. Tikmēr kopējais jātnieku skaits pieauga līdz tādiem apmēriem, ka tika izveidots kavalērijas korpuss, kas sastāvēja no trim divīzijām. Līdz 1914. gada decembrim spēku kontingents tika paplašināts tiktāl, ka tika izveidota 1. un 2. armija.&lt;ref&gt;Chandler, David. The Oxford History of the British Army — Oxford paperbacks, 2003. — ISBN 0-19-280311-5.&lt;/ref&gt;

Līdz 1914. gada beigām pēc Monsas, Le Kato, Aisnas un Ipras kaujām vecā regulārā britu armija cieta smagus zaudējumus un zaudēja lielāko daļu sava personāla, tomēr spēja palīdzēt frančiem apturēt Vācijas virzību.
=== Komandstruktūra ===
Ekspedīcijas spēki līdz 1915. gada decembrim atradās feldmaršala [[Džons Frenčs|Džona Frenča]] vadībā, kad viņu šajā amatā nomainīja ģenerālis [[Duglass Heigs]].&lt;ref&gt;Griffiths, William; Griess, Thomas. The Great War (англ.). — Square One Publishers  (англ.)рус., 2003. — ISBN 0-7570-0158-0.&lt;/ref&gt; BEF Mobilizācijas štāba priekšnieks bija ģenerālis [[Arčibalds Marejs]]&lt;ref&gt;https://www.oxforddnb.com/display/10.1093/ref:odnb/9780198614128.001.0001/odnb-9780198614128-e-35155?docPos=1&lt;/ref&gt;, kurš savu amatu 1915. gada janvārī atdeva ģenerālim Viljamam Robertsonam. [[Ģenerālleitnants]] [[Lanselots Kigels]] ieņēma štāba priekšnieka amatu no 1915. gada decembra līdz pamiera parakstīšanai. Kara sākumā izveidoto armijas [[Korpuss (bruņotie spēki)|korpusu]] komandēja Duglass Heigs (I korpuss) un [[Horācijs Smits-Dorjens]] (II korpuss).
=== Kičenera jaunā armija ===
[[File:Haig Joffre and French at the Front Gws joffrefrhaig 01.png|thumb|No kreisās puses uz labo: fonā ģenerāļi Frenčs, [[Žozefs Žofrs|Žofrs]] un Heigs. Ģenerālis Smits-Dorjens otrais no labās puses priekšplānā.|alt=Two British and one French General lading a group of four British officers across a small wooden bridge]]
Tā kā regulārā armija kara pirmajos mēnešos cieta lielus zaudējumus, tos nācās aizstāt ar Teritoriālo spēku formācijām, bet pēc tam ar brīvprātīgajiem, kurus sauca par “[[Herberts Kičeners|Kičenera]] jauno armiju”. Līdz 1914. gada augusta beigām tika izveidotas sešas jaunas divīzijas, un līdz 1915. gada martam to kopējais skaits pieauga līdz 29. Tika paplašināts arī teritoriālo spēku sastāvs: bataljonos tika izveidotas otrās un trešās aizsardzības līnijas vienības, tika izveidotas arī astoņas jaunas divīzijas, papildus 14, kas pastāvēja miera laikā. 3. armija tika izveidota 1915. gada jūlijā pēc Kičenera brīvprātīgo pieplūduma. 1916. gadā tika izveidota 4. armija un Rezerves armija tika reorganizēta par 5. armiju.&lt;ref&gt;Tucker, Spencer; Roberts, T. World War I: encyclopedia (англ.). — ABC-CLIO, 2005. — ISBN 1-85109-420-2.&lt;/ref&gt;
== Ekspedīcijas Korpusa kontingenta pieaugums kara laikā ==
Sākotnēji BEF ietvēra 6 regulārās un rezerves armijas divīzijas, bet kara laikā britu karaspēka kontingents ievērojami palielinājās. Visa kara laikā BEf dienēja 5 399 563 militārpersonas, maksimālais vienreizējais skaits bija 2 046 901 cilvēks. Līdz 1916. gada beigām Eiropā koncentrētais kavalērijas korpuss sastāvēja no 46 pulkiem
=== 1. armija ===
1. armija tika izveidota 1914. gada 26. decembrī. Tās pirmais komandieris bija Duglass Heigs, kurš iepriekš komandēja I korpusu. Pēc tam, kad Heigs 1915. gadā pārņēma BEF vadību, ģenerālis Henrijs Horns kļuva par jauno 1. armijas komandieri. 1. armija palika Francijā līdz pašām kara beigām.

=== 2. armija ===
2. armija tika izveidota tajā pašā dienā, kad 1.: 1914. gada 26. decembrī. Tās pirmais komandieris bija ģenerālis Smits-Dorjens, kurš iepriekš vadīja 2. korpusu. 1915. gada maijā Smits-Dorjens tika atcelts no 2. armijas komandiera amata un viņa vietā stājās ģenerālis [[Herberts Plamers]]. 2. armija piedalījās karadarbībā Francijā (īpaši pie Ipras), pēc tam Itālijā no 1917. gada novembra līdz 1918. gada martam, pēc tam atkal Francijā.

=== 3. armija ===
3. armija tika izveidota 1915. gada jūlijā. Tās pirmais komandieris bija ģenerālis [[Edmunds Alenbijs]], kurš iepriekš bija komandējis Kavalērijas korpusu un V korpusu. Pēc [[Arasas kauja]]s 1917. gada maijā viņu šajā amatā nomainīja ģenerālis [[Džulians Bings]].

=== 4. armija ===
4. armija tika izveidota 1916. gada februārī ģenerāļa [[Henrija Rolinsona]] vadībā. Ir zināmas neskaidrības par tās sērijas numuru: pēc tam, kad 1917. gada beigās 2. armija tika nosūtīta uz Itāliju, 4. armija tika pārdēvēta par 2. armiju tieši tajā laikā, kad Rolinsons komandēja karaspēku Iprā. Pēc ģenerāļa Plamera atgriešanās no Itālijas Rolinsons kādu laiku dienēja kā pastāvīgais militārais pārstāvis [[Versaļas Augstākajā militārajā padomē]], bet jau 1918. gada aprīļa sākumā pārņēma savā pakļautībā ģenerāļa Gofa 5. armijas karaspēka paliekas, kuras īsi pirms tam tika sagrautas kaujā. Pēc tam to pārdēvēja par 4. armiju.

=== 5. armija ===
{{Pamatraksts|5. armija (Apvienotā Karaliste)}}
5. armija jeb rezerves armija tika izveidota 1916. gada maijā un nonāca ģenerāļa [[Huberts Gofs|Huberta Gofa]] vadībā. Sākotnēji tai tika dots nosaukums &quot;Rezerves armija&quot;, 1916. gada oktobrī tā tika pārdēvēta par 5. armiju. Tā tika gandrīz pilnībā iznīcināta vācu ofensīvas laikā 1918. gada martā. Reformēta 1918. gada maijā, pēc tam ģenerālis Viljams Bidvuds kļuva par armijas komandieri.
== Ekspedīcijas korpusa kaujas darbība ==
=== 1914. gads ===
[[Britu armija]] pirmo reizi piedalījās kaujās kontinentā [[Monsas kauja]]s laikā 1914. gada 23. augustā, kas bija daļa no [[Robežu kauja]]s. Profesionālu britu karavīru masveida šautenes uguns nodarīja lielus zaudējumus vāciešiem, tiem virzoties pa nebruģētu reljefu. Briti aizturēja savu virzību līdz vakaram, pēc tam viņi bija spiesti atkāpties uz otro aizsardzības līniju. Tūlīt sekoja [[Le Kato kauja]], kurā uzvarēja briti. Tas ļāva britu karaspēkam piecu dienu laikā atkāpties bez ienaidnieka spiediena.

Sabiedroto atkāpšanās apstājās pie [[Marnas upes]], kur viņu karaspēks gatavojās stāvēt līdz pēdējam karavīram, lai aizstāvētu [[Parīze|Parīzi]]. Tam sekoja [[Pirmā Marnas kauja]], kas notika no 1914. gada 5. līdz 10. septembrim. Tas kļuva arī par svarīgu kara pagrieziena punktu: vācieši vairs nevarēja cerēt uz ātru uzvaru. 13. septembrī notika [[Pirmā Aisnes kauja]], kas iezīmēja pāreju uz ierakumu karu. Pēc tam trīs nedēļu laikā pēc tranšeju kara sākuma katra karojošā puse atteicās no frontālo uzbrukumu taktikas un sāka mēģināt ielenkt viena otru no flanga. Šis periods kļuva pazīstams kā [[skrējiens uz jūru]]: vācieši centās apgāzt sabiedroto kreiso flangu, sabiedrotie — to pašu ar vācu armijas labo flangu.


Līdz [[Pirmās Ipras kaujas]] beigām abās frontes pusēs sāka būvēt nocietinājumus: [[Pozīciju karš|pozicionālais karš]] aizstāja manevru karu. Rietumu frontes nepārtrauktās tranšejas tagad stiepās 640 kilometrus no [[Ziemeļjūra]]s līdz [[Alpi|Alpiem]]. Britu armija ieņēma tikai nelielu šīs milzīgās frontes posmu: proti, uz ziemeļiem no pirmskara [[Beļģija]]s robežas līdz Sommas upei Francijā, kuras garums 1914. gadā bija 32 kilometri, kas pēc tam 1918. gadā pieauga līdz vairāk nekā 190 kilometriem.

=== 1915. gads ===
1914. gada beigās, kā arī 1915. gadā BEF piedalījās vairākās [[Kauja pie Ipras|sadursmēs pie Ipras]]. Pēc tam 1915. gada septembrī sešas divīzijas piedalījās [[Loosas kaujā]], kas bija ievērojama ar to, ka briti pirmo reizi izmantoja indīgo gāzi.

=== 1916. gads ===
1916. gadā BEF tika pārvietoti uz [[Pikardija|Pikardiju]]. Šeit viņi aktīvi piedalās [[Sommas kauja|Sommas kaujā]]. Sabiedroto spēki mēģināja izlauzties cauri vācu līnijām gar 40 kilometrus garu fronti uz ziemeļiem un dienvidiem no [[Somma|Sommas upes]] Francijas ziemeļos. Sommas kaujas pirmajā dienā BEF cieta 59 tūkstošus upuru. Pēc kara galīgais upuru skaits atklāja 419 654 nogalinātos, ievainotos un sagūstītos Lielbritānijas pusē un 204 253 Francijas pusē. No 623 907 upuriem 146 431 tika nogalināts vai pazudis bez vēsts.&lt;ref&gt;Sheffield, Gary. 'The Somme'. — Cassell, 2003. — ISBN 0-304-36649-8.&lt;/ref&gt;

=== 1917. gads ===
1917. gadā BEF cīnījās [[Padekalē (departaments)|Padekalē]] [[Arasas kauja]]s laikā. Pēc tam viņi tika koncentrēti Beļģijā [[Mesīnas kauja]]s un [[Pašendeiles kauja]]s laikā, un gads atkal noslēdzās Padekalē, piedaloties [[Kambrē kaujā]].

=== 1918. gads ===
1918. gada pavasarī Vācijas [[Pavasara ofensīva (1918)|pavasara ofensīvas]] laikā BEF aizstāvēja savas pozīcijas Flandrijā un Sommā. [[Amjēnas operācija]]s laikā 1918. gada augustā pirmo reizi tanku spēku vēsturē tika veikts kaut kas līdzīgs operatīvam izrāvienam - atraujoties no kājniekiem un kavalērijas pavadībā, tanki veica reidu vācu karaspēka aizmugurē.&lt;ref&gt;https://btgv.ru/history/troops-history/%D0%BC%D0%BE%D0%B1%D0%B8%D0%BB%D1%8C%D0%BD%D1%8B%D0%B5-%D0%B2%D0%BE%D0%B9%D1%81%D0%BA%D0%B0-%D0%B2-%D0%B1%D0%BE%D1%8E/british-mobile-forces-in-the-amiens-operation-august-1918-part-2-on-operational-spaciousness/&lt;/ref&gt; Otrajā Sommas kaujā britu spēki piedalījās pretuzbrukumā, kas aizsāka visu [[Simts dienu ofensīva|simtu dienu ofensīvu]], kas noveda pie Vācijas armijas galīgās sakāves Rietumu frontē pēc [[Hindenburga līnija|Hindenburga līnijas]] pārraušanas Canal du Nord kaujas laikā, iesaistot 1. un 3. armiju.
== Impērija un Portugāles ieguldījums ==
Britu impērija atbildēja uz Lielbritānijas aicinājumu pēc karaspēka Rietumu frontei un lielākajiem [[Britu Indijas armija]]s, [[Kanādas armija]]s, [[Austrālijas armija]]s, [[Jaunzēlandes armija]]s un [[Dienvidāfrikas armija]]s formācijām, kas dienēja Francijā. BEF arī integrēja lielāko daļu [[Portugāles armija]]s karaspēka, kas karoja Rietumu frontē.

=== Indijas ekspedīcijas spēki A ===
[[File:Bundesarchiv Bild 146-2004-0195, Westfront, indische Kavallerie.jpg|thumb|Karavīri no Indijas kavalērijas pulka Rietumu frontē 1914|alt=Three Indian horsemen in the foreground, the man on the left carries a lance a sergeant is in the middle and an officer on the right. In the background can be seen three further cavalrymen]]
1914. gada septembrī BEF pastiprināja Indijas ekspedīcijas spēki A, kas galu galā izveidoja divus korpusus no divām divīzijām – Indijas kavalērijas korpusu un Indijas kājnieku korpusu.[19][20] Ierodoties Marseļā 1914. gada 30. septembrī, tikai sešas nedēļas pēc kara pieteikšanas, viņi tika pārvietoti uz Ypres Salient un piedalījās La Bassée kaujā 1914. gada oktobrī.[21] 1915. gada martā 7. (Meerut) divīzija tika izvēlēta, lai vadītu uzbrukumu Neuve Chapelle kaujā.[21] Ekspedīcijas spēkus apgrūtināja jaunā ekipējuma pārzināšanas trūkums, tikai ierodoties Francijā, viņiem tika izsniegtas Lī-Enfīlda šautenes, un viņiem gandrīz nebija artilērijas, paļaujoties uz atbalstu no kaimiņu korpusa, atrodoties frontes līnijā.[21] Viņi nebija pieraduši pie kontinentālajiem laikapstākļiem un bija slikti aprīkoti, lai izturētu aukstumu, kā rezultātā bija zema morāle, ko vēl vairāk pasliktināja rezervju sistēma, kad papildspēki tika iesaukti no jebkura pulka un nebija saistīti ar viņu jaunajām vienībām. Virsnieku upuri bija vēl lielāks trūkums, jo aizvietotāji nebija pazīstami ar Indijas armiju un nevarēja runāt šajā valodā.[21] Kājnieku divīzijas beidzot tika izvestas uz Ēģipti 1915. gada oktobrī, kad tās tika aizstātas ar jaunajām Kičenera armijas britu divīzijām.[21]

=== Dienvidāfrikas aizjūras ekspedīcijas spēki ===

[[Dienvidāfrikas aizjūras ekspedīcijas spēki]] sastāvēja no [[1. Dienvidāfrikas kājnieku brigāde]]s četriem kājnieku bataljoniem, kurus atbalstīja piecas smagās artilērijas baterijas, lauka ambulance, Karaliskā inženieru signālu rota un vispārējā slimnīca&lt;ref&gt;https://www.longlongtrail.co.uk/army/regiments-and-corps/south-african-forces-british-army/&lt;/ref&gt; brigādes ģenerāļa [[Henrija Lūkina]] vadībā. Brigāde ieradās Francijā 1916. gada aprīlī un tika iedalīta 9. (Skotijas) divīzijā un piedalījās Sommas kaujā 1916. gada jūlijā un 14. jūlijā [[Delvilvudas kaujā]]. No 3153 brigādes vīriem palika tikai 750 cīnītāji, kad brigāde tika atbrīvota 20. jūlijā. Vēlāk 1917. gadā brigāde piedalījās Arasas kaujā un trešajā Ipras kaujā (Pašendeila). Brigāde tika iznīcināta 1918. gada Vācijas pavasara ofensīvā un līdz kara beigām bija zaudējusi 15 000 karavīrus, no kuriem 5000 gāja bojā.&lt;ref&gt;https://www.longlongtrail.co.uk/army/regiments-and-corps/south-african-forces-british-army/&lt;/ref&gt;

=== Kanādas ekspedīcijas spēki ===
[[File:Canadians return from trenches on the Somme Nov 1916 LAC 3194728.jpg|thumb|Kanādas karavīri, kas atgriežas no ierakumiem [[Sommas kauja]]s laikā]]
[[Kanādas ekspedīcijas spēki]] bija Kanādas izveidoto lauka spēku apzīmējums dienestam ārzemēs Pirmajā pasaules karā. Tās galvenais kaujas formējums bija [[Kanādas korpuss]], kas galu galā komandēja četras Kanādas kājnieku divīzijas.&lt;ref&gt;https://www.longlongtrail.co.uk/army/order-of-battle-of-divisions/&lt;/ref&gt; Kanādas korpusa pirmais komandieris bija ģenerālis [[Edvins Aldersons]]&lt;ref&gt;http://www.biographi.ca/en/bio.php?id_nbr=7888&lt;/ref&gt;, kuru 1916. gadā nomainīja ģenerālis [[Džulians Bings]], kuru savukārt 1917. gadā nomainīja kanādiešu ģenerālis [[Arturs Karijs]].&lt;ref&gt; &quot;No. 30178&quot;. The London Gazette (Supplement). 10 July 1917. p. 6956.&lt;/ref&gt; Kanādieši izcēlās kaujā no [[Otrā kauja pie Ipras|Otrās Ipras kaujas]] caur Sommu un īpaši Arasas kaujā pie Vimy Ridge 1917. gada aprīlī. Tā kā 1918. gada pavasarī viņus lielākoties neskāra vācu ofensīva 1918. gada pavasarī, kanādiešiem tika pavēlēts palīdzēt pēdējā kara kampaņā kas bija [[Amjēnas kauja]]s 1918. gada augustā.&lt;ref&gt;https://www.longlongtrail.co.uk/army/order-of-battle-of-divisions/&lt;/ref&gt;

=== Jaunzēlandes ekspedīcijas spēki ===
[[Jaunzēlandes ekspedīcijas spēki]] (''New Zealand Expeditionary Force'', NZEF) ģenerāļa [[Aleksandra Godlija]] vadībā bija to militāro spēku nosaukums, kas Pirmā pasaules kara laikā tika nosūtīti no Jaunzēlandes, lai cīnītos par Lielbritāniju. Sākoties karam, Jaunzēlande nekavējoties piedāvāja nodrošināt divas brigādes — vienu kājnieku un vienu jātnieku — kopā 8500 vīru. Lielāko kara daļu NZEF bija cieši saistīts ar AIF. Kad sākās Galipoli kampaņa, Jaunzēlandes kontingentam nepietika, lai viens pats pabeigtu divīziju, tāpēc tika apvienots ar 4. Austrālijas kājnieku brigādi, lai izveidotu Jaunzēlandes un Austrālijas divīziju. Šī divīzija kopā ar Austrālijas 1. divīziju izveidoja slaveno [[Austrālijas un Jaunzēlandes armijas korpuss|Austrālijas un Jaunzēlandes armijas korpusu (ANZAC)]] ģenerāļa [[Viljama Birdvuda]] vadībā. Pēc Galipoli kampaņas beigām NZEF izveidoja savu kājnieku divīziju; [[Jaunzēlandes divīzija]], kas dienēja Rietumu frontē no 1916. gada aprīļa. Tā piedalījās Flēras-Kurseletas kaujā, Morvalas kaujā, Le Translo kaujā&lt;ref&gt;https://www.longlongtrail.co.uk/army/order-of-battle-of-divisions/new-zealand-division/&lt;/ref&gt; un slavenajā Le Kvesnī kaujā. Vācieši jaunzēlandiešus uzskatīja par teicamu karaspēku, pārtvertajā izlūkošanas ziņojumā viņi nosaukti par &quot;...ārkārtīgi laba uzbrukuma divīzija...&quot;&lt;ref&gt;Harper, Glynn (2008). Dark Journey. Harper Collins. p. 544. ISBN 9781869505790.&lt;/ref&gt;.
=== Austrālijas impērijas spēki ===

Sākotnēji Austrālijas Imperiālajiem spēkiem (''Australian Imperial Force'', AIF) bija paredzēts piegādāt 20 000 vīru, kas tika organizēti vienā kājnieku divīzijā un vienā vieglajā kavalērijas brigādē, kā arī atbalsta vienības. Līdz kara beigām AIF Rietumu frontē ietvēra piecas kājnieku divīzijas. Pirmie Austrālijas karavīri ieradās Francijā 1915. gada jūnijā, 1. aplenkuma artilērijas brigāde tika izveidota Austrālijas armijas artilērijas direktora pulkvežleitnanta [[Valtera Adamsa Koksena]] vadībā dienestam Rietumu frontē. Apmēram puse vienības vīriešu bija pastāvīgie Garnizona artilērijas ložmetēji. Brigāde no [[Melburna]]s devās uz Angliju 1915. gada 17. jūlijā un ieradās Francijā 1916. gada 27. februārī. Tās 54. aplenkuma baterija bija aprīkota ar 8 collu [[haubice|haubicēm]] un 55. aplenkuma baterija ar 9,2 collu haubicēm. Piecas AIF kājnieku divīzijas piedalījās kaujas darbībā Rietumu frontē Francijā un Beļģijā, 1916. gada martā atstājot Ēģipti. Sākotnēji tās tika organizētas [[I Anzac korpusā]] un [[II Anzac korpusā]] kopā ar Jaunzēlandes divīziju, tomēr 1917. gada 1. novembrī Austrālijas divīzijas tika pārgrupētas, lai izveidotu [[Austrālijas korpusu]].

2. divīzija bija pirmā, kas ieradās Francijā, kam sekoja 1. divīzija, savukārt 4. un 5. divīzija atstāja Ēģipti vēlāk 1916. gada jūnijā. 3. divīzija bija pēdējā, kas ieradās Austrālijā 1916. gada martā un pārcēlās uz Angliju apmācībām 1916. gada jūlijā, pirms 1916. gada decembrī tika nosūtīta uz Franciju.&lt;ref&gt;https://web.archive.org/web/20150228202933/http://www.aif.adfa.edu.au:8888/&lt;/ref&gt; Kad AIF sākotnēji tika izveidots 1914. gadā, to vadīja ģenerālmajors [[Viljams Trosbijs Bridžs]], kurš komandēja arī 1. divīziju. Pēc Bridžesa nāves [[Galipoli kauja|Galipoli]] 1915. gada maijā komandēšana pēc noklusējuma tika nodota ģenerālleitnantam [[Viljamam Birdvudam]], britu virsniekam, kurš bija [[Austrālijas un Jaunzēlandes armijas korpuss|Austrālijas un Jaunzēlandes armijas korpusa]] komandieris. Birdvuds tika oficiāli apstiprināts par AIF komandieri 1916. gada 14. septembrī, vienlaikus komandējot I Anzac korpusu Rietumu frontē. Vēlāk Birdvuds saņēma Austrālijas korpusa vadību 1917. gada novembrī. Ģenerālleitnants [[Džons Monašs]], Austrālijas virsnieks, pārņēma korpusa vadību 1918. gada maijā. Neskatoties uz to, ka Birdvuds tika paaugstināts par Piektās armijas komandieri, viņš saglabāja AIF vadību.

=== Portugāles ekspedīcijas korpuss ===
[[File:The Portuguese Expeditionary Corps on the Western Front, 1917-1918 Q5537.jpg|thumb|Portugāles kājnieku vienība marša laikā. Netālu no Lokonas, 1917. gada 24. jūnijā]]
Pēc Lielbritānijas valdības aicinājuma  Portugāles karaspēkam Portugāles parlaments 1916. gada 7. augustā piekrita [[Portugāles armija]]s dalībai Rietumu frontē. Papildus 1000 vīru lielajam smagajam artilērijas korpusam, ko vadīja [[Francijas armija]], lielākā daļa Portugāles spēku, kas jānosūta uz Rietumu fronti, bija jāiekļauj CEP - ''Corpo Expedicionário Português'' ([[Portugāles ekspedīcijas korpuss]]) britu vadībā. CEP tika organizēts kā armijas korpuss, kas sastāvēja no divām divīzijām un korpusa karaspēka, kopā 55 000 vīru, ģenerāļa [[Tamaņīni de Abreu]] vadībā. Pirmie CEP karavīri ieradās Francijā 1917. gada 2. februārī. Pirmie karavīri fronti sasniedza 4. aprīlī. 4. jūnijā 1. divīzijas 1. kājnieku brigāde atvairīja pirmo Vācijas armijas lielo uzbrukumu pret CEP karaspēka aizstāvētajām līnijām. 1917. gada 5. novembrī CEP uzņēmās atbildību par autonomu sektoru frontē, kas bija tiešā Pirmās armijas vadībā. Lielākā daļa CEP tika iznīcināta [[Līsas kaujā]] 1918. gada 9. aprīlī, zaudējot vairāk nekā 7000 vīru. No 1918. gada jūlija atlikušie CEP vīri piedalījās pēdējās sabiedroto ofensīvās Piektās armijas vadībā.

=== Ņūfaundlendas pulks ===
[[File:Royal Newfoundland Regiment crossing the Rhine into Germany.jpg|thumb|Karaliskais Ņūfaundlendas pulks, šķērso [[Reina|Reinu]] un iekļūst Vācijā, 1918]]
Ņūfaundlenda 1914. gadā vēl nebija daļa no [[Kanāda]]s. Mazā [[Domīnija]] ar tikai 240 000 iedzīvotāju palielināja spēkus, kas galu galā sasniedza trīs bataljonus, lai piedalītos lielajā karā. Ņūfaundlendas pulks 1916. gada martā izvietojās Francijā 29. divīzijas sastāvā pēc tam, kad jau bija piedalījies Galipoli kampaņā. Ņūfaundlendas pulks tika praktiski iznīcināts [[Sommas kauja]]s pirmajā dienā, piedzīvojot vairāk nekā 90% karavīru zaudējumu. Saņēmis papildspēkus, Ņūfaundlendas pulks turpināja dienēt Rietumu frontē līdz kara beigām. Par godu pulka dienestam 1917. gada decembrī tika piešķirta privilēģija pulka nosaukumam pievienot prefiksu ''Royal'', un no šī brīža pulks bija pazīstams kā [[Karaliskais Ņūfaundlendas pulks]].

=== Britu Vestindijas pulks ===
[[Britu Vestindijas pulks]] bija Lielbritānijas armijas vienība Pirmā pasaules kara laikā, izveidots no brīvprātīgajiem no Lielbritānijas kolonijām [[Vestindija|Rietumindijā]].
== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* Peter Simkins: [https://encyclopedia.1914-1918-online.net/article/british_expeditionary_force/ British Expeditionary Force], in: [https://encyclopedia.1914-1918-online.net/home.html/ 1914–1918 – onlinebInternational Encyclopedia of the First World War].

{{Vēsture-aizmetnis}}
{{Lielbritānija-aizmetnis}}

[[Kategorija:Pirmais pasaules karš]]
[[Kategorija:Militārisms Apvienotajā Karalistē]]</text>
      <sha1>a8nnojxxpk4mr0e4wkivg0e9yk3sxzh</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4048051</id>
      <parentid>4048048</parentid>
      <timestamp>2024-04-26T08:41:30Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <comment>/* Britu Vestindijas pulks */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="27357" xml:space="preserve">{{Infobox military unit
|unit_name= Britu ekspedīcijas spēki (Pirmais Pasaules karš)
|image= Royal Irish Rifles ration party Somme July 1916.jpg
|caption= [[Karalisko īru strēlnieku]] pulciņš sakaru tranšejā [[Sommas kauja]]s laikā. Tiek uzskatīts, ka foto datēta ar 1916. gada 1. jūliju, pirmā diena Sommas kaujas laikā, un vienība, iespējams, ir 1. bataljons, ''Royal Irish Rifles'' (25. brigāde, 8. divīzija).
|dates= 1914.–1918. gadi
|country = {{flaga|GBR}} [[Apvienotā Karaliste]]
|allegiance = {{Flagicon image|Royal Standard of the United Kingdom.svg}} [[Džordžs V Vindzors|Džordžs V]]
|branch=[[Britu armija]]
|type= [[Armija]]
|size= 247 400 (1914–1915)&lt;br&gt;Augstākajā punktā 2,04 miljoni
&lt;br&gt;Kopā armijā 5.4 miljoni&lt;ref name=&quot;longlongtrail&quot;&gt;{{Cite web |url=https://www.longlongtrail.co.uk/army/some-british-army-statistics-of-the-great-war/ |title=Some British Army statistics of the Great War |last=Baker |first=Chris |publisher=The Long Long Trail |access-date=5 November 2023}}&lt;/ref&gt; (1916–1918)
|command_structure=
|garrison=
|garrison_label=
|nickname=''BEF''
|patron=
|motto=
|colors=
|colors_label=
|march=
|mascot=
|equipment=
|equipment_label=
|battles= See [[#Principal Battles of the British Expeditionary Force|below]]
|anniversaries=
|battle_honours=
&lt;!-- Commanders --&gt;
|commander1= [[Feldmaršals]] [[Duglass Heigs]]
|commander1_label= Spēku komandieris (1915–1918)
|commander2= [[Feldmaršals]] [[Džons Frenčs]]
|commander2_label= Spēku komandieris (1914–1915)
|commander3=
|commander3_label=
|identification_symbol =
|notable_commanders=
}}
'''Britu ekspedīcijas spēki''' ({{val|en|British Expeditionary Force (World War I)}} (BEF)) bija sešas divīzijas, ko [[Britu armija|Lielbritānijas armija]] [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā nosūtīja uz [[Rietumu fronte|Rietumu fronti]]. Britu ekspedīcijas spēku plānošana sākās ar britu armijas [[Haldeina reformas|Haldeina reformām]] 1906.–1912. gadā, ko pēc [[Angļu—būru karš|Otrā būru kara (1899–1902)]] veica [[valsts kara sekretārs]] [[Ričards Haldeins]].&lt;ref&gt;Tucker, Spencer; Roberts, T (2005). World War I: encyclopedia. ABC-CLIO. ISBN 1-85109-420-2.&lt;/ref&gt;

Termins Britu ekspedīcijas spēki bieži tiek lietots, lai apzīmētu tikai tos britu spēkus, kas atradās Francijā pirms [[Pirmās Ipras kaujas]] beigām 1914. gada 22. novembrī. Līdz 1914. gada beigām — pēc kaujām pie [[Monsa]]s, Le Kato, Aisnas un Ipras — esošais BEF karaspēks bija gandrīz izsmelts, lai gan tas palīdzēja apturēt Vācijas armijas virzību. Alternatīvs BEF spēku beigu punkts bija 1914. gada 26. decembris, kad tie tika sadalīti Pirmajā un otrajā armijā (trešā, ceturtā un piektā armija tika izveidota vēlāk kara laikā). &quot;Britu ekspedīcijas spēki&quot; palika oficiālais nosaukums britu armijām Francijā un Flandrijā visā Pirmā pasaules kara laikā.
== Izveidošana ==
Saskaņā ar Sirdslīguma nosacījumiem Eiropas kara gadījumā Lielbritānijai bija pienākums nosūtīt uz kontinentu britu ekspedīcijas spēkus, kas sastāvētu no sešām kājnieku divīzijām un piecām kavalērijas brigādēm, kuras bija jāorganizē kā I korpuss un II korpuss. Taču jau 1914. gada oktobrī Francijā ieradās 7. kājnieku divīzija un veidoja pamatu III korpusa formēšanai. Tikmēr kopējais jātnieku skaits pieauga līdz tādiem apmēriem, ka tika izveidots kavalērijas korpuss, kas sastāvēja no trim divīzijām. Līdz 1914. gada decembrim spēku kontingents tika paplašināts tiktāl, ka tika izveidota 1. un 2. armija.&lt;ref&gt;Chandler, David. The Oxford History of the British Army — Oxford paperbacks, 2003. — ISBN 0-19-280311-5.&lt;/ref&gt;

Līdz 1914. gada beigām pēc Monsas, Le Kato, Aisnas un Ipras kaujām vecā regulārā britu armija cieta smagus zaudējumus un zaudēja lielāko daļu sava personāla, tomēr spēja palīdzēt frančiem apturēt Vācijas virzību.
=== Komandstruktūra ===
Ekspedīcijas spēki līdz 1915. gada decembrim atradās feldmaršala [[Džons Frenčs|Džona Frenča]] vadībā, kad viņu šajā amatā nomainīja ģenerālis [[Duglass Heigs]].&lt;ref&gt;Griffiths, William; Griess, Thomas. The Great War (англ.). — Square One Publishers  (англ.)рус., 2003. — ISBN 0-7570-0158-0.&lt;/ref&gt; BEF Mobilizācijas štāba priekšnieks bija ģenerālis [[Arčibalds Marejs]]&lt;ref&gt;https://www.oxforddnb.com/display/10.1093/ref:odnb/9780198614128.001.0001/odnb-9780198614128-e-35155?docPos=1&lt;/ref&gt;, kurš savu amatu 1915. gada janvārī atdeva ģenerālim Viljamam Robertsonam. [[Ģenerālleitnants]] [[Lanselots Kigels]] ieņēma štāba priekšnieka amatu no 1915. gada decembra līdz pamiera parakstīšanai. Kara sākumā izveidoto armijas [[Korpuss (bruņotie spēki)|korpusu]] komandēja Duglass Heigs (I korpuss) un [[Horācijs Smits-Dorjens]] (II korpuss).
=== Kičenera jaunā armija ===
[[File:Haig Joffre and French at the Front Gws joffrefrhaig 01.png|thumb|No kreisās puses uz labo: fonā ģenerāļi Frenčs, [[Žozefs Žofrs|Žofrs]] un Heigs. Ģenerālis Smits-Dorjens otrais no labās puses priekšplānā.|alt=Two British and one French General lading a group of four British officers across a small wooden bridge]]
Tā kā regulārā armija kara pirmajos mēnešos cieta lielus zaudējumus, tos nācās aizstāt ar Teritoriālo spēku formācijām, bet pēc tam ar brīvprātīgajiem, kurus sauca par “[[Herberts Kičeners|Kičenera]] jauno armiju”. Līdz 1914. gada augusta beigām tika izveidotas sešas jaunas divīzijas, un līdz 1915. gada martam to kopējais skaits pieauga līdz 29. Tika paplašināts arī teritoriālo spēku sastāvs: bataljonos tika izveidotas otrās un trešās aizsardzības līnijas vienības, tika izveidotas arī astoņas jaunas divīzijas, papildus 14, kas pastāvēja miera laikā. 3. armija tika izveidota 1915. gada jūlijā pēc Kičenera brīvprātīgo pieplūduma. 1916. gadā tika izveidota 4. armija un Rezerves armija tika reorganizēta par 5. armiju.&lt;ref&gt;Tucker, Spencer; Roberts, T. World War I: encyclopedia (англ.). — ABC-CLIO, 2005. — ISBN 1-85109-420-2.&lt;/ref&gt;
== Ekspedīcijas Korpusa kontingenta pieaugums kara laikā ==
Sākotnēji BEF ietvēra 6 regulārās un rezerves armijas divīzijas, bet kara laikā britu karaspēka kontingents ievērojami palielinājās. Visa kara laikā BEf dienēja 5 399 563 militārpersonas, maksimālais vienreizējais skaits bija 2 046 901 cilvēks. Līdz 1916. gada beigām Eiropā koncentrētais kavalērijas korpuss sastāvēja no 46 pulkiem
=== 1. armija ===
1. armija tika izveidota 1914. gada 26. decembrī. Tās pirmais komandieris bija Duglass Heigs, kurš iepriekš komandēja I korpusu. Pēc tam, kad Heigs 1915. gadā pārņēma BEF vadību, ģenerālis Henrijs Horns kļuva par jauno 1. armijas komandieri. 1. armija palika Francijā līdz pašām kara beigām.

=== 2. armija ===
2. armija tika izveidota tajā pašā dienā, kad 1.: 1914. gada 26. decembrī. Tās pirmais komandieris bija ģenerālis Smits-Dorjens, kurš iepriekš vadīja 2. korpusu. 1915. gada maijā Smits-Dorjens tika atcelts no 2. armijas komandiera amata un viņa vietā stājās ģenerālis [[Herberts Plamers]]. 2. armija piedalījās karadarbībā Francijā (īpaši pie Ipras), pēc tam Itālijā no 1917. gada novembra līdz 1918. gada martam, pēc tam atkal Francijā.

=== 3. armija ===
3. armija tika izveidota 1915. gada jūlijā. Tās pirmais komandieris bija ģenerālis [[Edmunds Alenbijs]], kurš iepriekš bija komandējis Kavalērijas korpusu un V korpusu. Pēc [[Arasas kauja]]s 1917. gada maijā viņu šajā amatā nomainīja ģenerālis [[Džulians Bings]].

=== 4. armija ===
4. armija tika izveidota 1916. gada februārī ģenerāļa [[Henrija Rolinsona]] vadībā. Ir zināmas neskaidrības par tās sērijas numuru: pēc tam, kad 1917. gada beigās 2. armija tika nosūtīta uz Itāliju, 4. armija tika pārdēvēta par 2. armiju tieši tajā laikā, kad Rolinsons komandēja karaspēku Iprā. Pēc ģenerāļa Plamera atgriešanās no Itālijas Rolinsons kādu laiku dienēja kā pastāvīgais militārais pārstāvis [[Versaļas Augstākajā militārajā padomē]], bet jau 1918. gada aprīļa sākumā pārņēma savā pakļautībā ģenerāļa Gofa 5. armijas karaspēka paliekas, kuras īsi pirms tam tika sagrautas kaujā. Pēc tam to pārdēvēja par 4. armiju.

=== 5. armija ===
{{Pamatraksts|5. armija (Apvienotā Karaliste)}}
5. armija jeb rezerves armija tika izveidota 1916. gada maijā un nonāca ģenerāļa [[Huberts Gofs|Huberta Gofa]] vadībā. Sākotnēji tai tika dots nosaukums &quot;Rezerves armija&quot;, 1916. gada oktobrī tā tika pārdēvēta par 5. armiju. Tā tika gandrīz pilnībā iznīcināta vācu ofensīvas laikā 1918. gada martā. Reformēta 1918. gada maijā, pēc tam ģenerālis Viljams Bidvuds kļuva par armijas komandieri.
== Ekspedīcijas korpusa kaujas darbība ==
=== 1914. gads ===
[[Britu armija]] pirmo reizi piedalījās kaujās kontinentā [[Monsas kauja]]s laikā 1914. gada 23. augustā, kas bija daļa no [[Robežu kauja]]s. Profesionālu britu karavīru masveida šautenes uguns nodarīja lielus zaudējumus vāciešiem, tiem virzoties pa nebruģētu reljefu. Briti aizturēja savu virzību līdz vakaram, pēc tam viņi bija spiesti atkāpties uz otro aizsardzības līniju. Tūlīt sekoja [[Le Kato kauja]], kurā uzvarēja briti. Tas ļāva britu karaspēkam piecu dienu laikā atkāpties bez ienaidnieka spiediena.

Sabiedroto atkāpšanās apstājās pie [[Marnas upes]], kur viņu karaspēks gatavojās stāvēt līdz pēdējam karavīram, lai aizstāvētu [[Parīze|Parīzi]]. Tam sekoja [[Pirmā Marnas kauja]], kas notika no 1914. gada 5. līdz 10. septembrim. Tas kļuva arī par svarīgu kara pagrieziena punktu: vācieši vairs nevarēja cerēt uz ātru uzvaru. 13. septembrī notika [[Pirmā Aisnes kauja]], kas iezīmēja pāreju uz ierakumu karu. Pēc tam trīs nedēļu laikā pēc tranšeju kara sākuma katra karojošā puse atteicās no frontālo uzbrukumu taktikas un sāka mēģināt ielenkt viena otru no flanga. Šis periods kļuva pazīstams kā [[skrējiens uz jūru]]: vācieši centās apgāzt sabiedroto kreiso flangu, sabiedrotie — to pašu ar vācu armijas labo flangu.


Līdz [[Pirmās Ipras kaujas]] beigām abās frontes pusēs sāka būvēt nocietinājumus: [[Pozīciju karš|pozicionālais karš]] aizstāja manevru karu. Rietumu frontes nepārtrauktās tranšejas tagad stiepās 640 kilometrus no [[Ziemeļjūra]]s līdz [[Alpi|Alpiem]]. Britu armija ieņēma tikai nelielu šīs milzīgās frontes posmu: proti, uz ziemeļiem no pirmskara [[Beļģija]]s robežas līdz Sommas upei Francijā, kuras garums 1914. gadā bija 32 kilometri, kas pēc tam 1918. gadā pieauga līdz vairāk nekā 190 kilometriem.

=== 1915. gads ===
1914. gada beigās, kā arī 1915. gadā BEF piedalījās vairākās [[Kauja pie Ipras|sadursmēs pie Ipras]]. Pēc tam 1915. gada septembrī sešas divīzijas piedalījās [[Loosas kaujā]], kas bija ievērojama ar to, ka briti pirmo reizi izmantoja indīgo gāzi.

=== 1916. gads ===
1916. gadā BEF tika pārvietoti uz [[Pikardija|Pikardiju]]. Šeit viņi aktīvi piedalās [[Sommas kauja|Sommas kaujā]]. Sabiedroto spēki mēģināja izlauzties cauri vācu līnijām gar 40 kilometrus garu fronti uz ziemeļiem un dienvidiem no [[Somma|Sommas upes]] Francijas ziemeļos. Sommas kaujas pirmajā dienā BEF cieta 59 tūkstošus upuru. Pēc kara galīgais upuru skaits atklāja 419 654 nogalinātos, ievainotos un sagūstītos Lielbritānijas pusē un 204 253 Francijas pusē. No 623 907 upuriem 146 431 tika nogalināts vai pazudis bez vēsts.&lt;ref&gt;Sheffield, Gary. 'The Somme'. — Cassell, 2003. — ISBN 0-304-36649-8.&lt;/ref&gt;

=== 1917. gads ===
1917. gadā BEF cīnījās [[Padekalē (departaments)|Padekalē]] [[Arasas kauja]]s laikā. Pēc tam viņi tika koncentrēti Beļģijā [[Mesīnas kauja]]s un [[Pašendeiles kauja]]s laikā, un gads atkal noslēdzās Padekalē, piedaloties [[Kambrē kaujā]].

=== 1918. gads ===
1918. gada pavasarī Vācijas [[Pavasara ofensīva (1918)|pavasara ofensīvas]] laikā BEF aizstāvēja savas pozīcijas Flandrijā un Sommā. [[Amjēnas operācija]]s laikā 1918. gada augustā pirmo reizi tanku spēku vēsturē tika veikts kaut kas līdzīgs operatīvam izrāvienam - atraujoties no kājniekiem un kavalērijas pavadībā, tanki veica reidu vācu karaspēka aizmugurē.&lt;ref&gt;https://btgv.ru/history/troops-history/%D0%BC%D0%BE%D0%B1%D0%B8%D0%BB%D1%8C%D0%BD%D1%8B%D0%B5-%D0%B2%D0%BE%D0%B9%D1%81%D0%BA%D0%B0-%D0%B2-%D0%B1%D0%BE%D1%8E/british-mobile-forces-in-the-amiens-operation-august-1918-part-2-on-operational-spaciousness/&lt;/ref&gt; Otrajā Sommas kaujā britu spēki piedalījās pretuzbrukumā, kas aizsāka visu [[Simts dienu ofensīva|simtu dienu ofensīvu]], kas noveda pie Vācijas armijas galīgās sakāves Rietumu frontē pēc [[Hindenburga līnija|Hindenburga līnijas]] pārraušanas Canal du Nord kaujas laikā, iesaistot 1. un 3. armiju.
== Impērija un Portugāles ieguldījums ==
Britu impērija atbildēja uz Lielbritānijas aicinājumu pēc karaspēka Rietumu frontei un lielākajiem [[Britu Indijas armija]]s, [[Kanādas armija]]s, [[Austrālijas armija]]s, [[Jaunzēlandes armija]]s un [[Dienvidāfrikas armija]]s formācijām, kas dienēja Francijā. BEF arī integrēja lielāko daļu [[Portugāles armija]]s karaspēka, kas karoja Rietumu frontē.

=== Indijas ekspedīcijas spēki A ===
[[File:Bundesarchiv Bild 146-2004-0195, Westfront, indische Kavallerie.jpg|thumb|Karavīri no Indijas kavalērijas pulka Rietumu frontē 1914|alt=Three Indian horsemen in the foreground, the man on the left carries a lance a sergeant is in the middle and an officer on the right. In the background can be seen three further cavalrymen]]
1914. gada septembrī BEF pastiprināja Indijas ekspedīcijas spēki A, kas galu galā izveidoja divus korpusus no divām divīzijām – Indijas kavalērijas korpusu un Indijas kājnieku korpusu.[19][20] Ierodoties Marseļā 1914. gada 30. septembrī, tikai sešas nedēļas pēc kara pieteikšanas, viņi tika pārvietoti uz Ypres Salient un piedalījās La Bassée kaujā 1914. gada oktobrī.[21] 1915. gada martā 7. (Meerut) divīzija tika izvēlēta, lai vadītu uzbrukumu Neuve Chapelle kaujā.[21] Ekspedīcijas spēkus apgrūtināja jaunā ekipējuma pārzināšanas trūkums, tikai ierodoties Francijā, viņiem tika izsniegtas Lī-Enfīlda šautenes, un viņiem gandrīz nebija artilērijas, paļaujoties uz atbalstu no kaimiņu korpusa, atrodoties frontes līnijā.[21] Viņi nebija pieraduši pie kontinentālajiem laikapstākļiem un bija slikti aprīkoti, lai izturētu aukstumu, kā rezultātā bija zema morāle, ko vēl vairāk pasliktināja rezervju sistēma, kad papildspēki tika iesaukti no jebkura pulka un nebija saistīti ar viņu jaunajām vienībām. Virsnieku upuri bija vēl lielāks trūkums, jo aizvietotāji nebija pazīstami ar Indijas armiju un nevarēja runāt šajā valodā.[21] Kājnieku divīzijas beidzot tika izvestas uz Ēģipti 1915. gada oktobrī, kad tās tika aizstātas ar jaunajām Kičenera armijas britu divīzijām.[21]

=== Dienvidāfrikas aizjūras ekspedīcijas spēki ===

[[Dienvidāfrikas aizjūras ekspedīcijas spēki]] sastāvēja no [[1. Dienvidāfrikas kājnieku brigāde]]s četriem kājnieku bataljoniem, kurus atbalstīja piecas smagās artilērijas baterijas, lauka ambulance, Karaliskā inženieru signālu rota un vispārējā slimnīca&lt;ref&gt;https://www.longlongtrail.co.uk/army/regiments-and-corps/south-african-forces-british-army/&lt;/ref&gt; brigādes ģenerāļa [[Henrija Lūkina]] vadībā. Brigāde ieradās Francijā 1916. gada aprīlī un tika iedalīta 9. (Skotijas) divīzijā un piedalījās Sommas kaujā 1916. gada jūlijā un 14. jūlijā [[Delvilvudas kaujā]]. No 3153 brigādes vīriem palika tikai 750 cīnītāji, kad brigāde tika atbrīvota 20. jūlijā. Vēlāk 1917. gadā brigāde piedalījās Arasas kaujā un trešajā Ipras kaujā (Pašendeila). Brigāde tika iznīcināta 1918. gada Vācijas pavasara ofensīvā un līdz kara beigām bija zaudējusi 15 000 karavīrus, no kuriem 5000 gāja bojā.&lt;ref&gt;https://www.longlongtrail.co.uk/army/regiments-and-corps/south-african-forces-british-army/&lt;/ref&gt;

=== Kanādas ekspedīcijas spēki ===
[[File:Canadians return from trenches on the Somme Nov 1916 LAC 3194728.jpg|thumb|Kanādas karavīri, kas atgriežas no ierakumiem [[Sommas kauja]]s laikā]]
[[Kanādas ekspedīcijas spēki]] bija Kanādas izveidoto lauka spēku apzīmējums dienestam ārzemēs Pirmajā pasaules karā. Tās galvenais kaujas formējums bija [[Kanādas korpuss]], kas galu galā komandēja četras Kanādas kājnieku divīzijas.&lt;ref&gt;https://www.longlongtrail.co.uk/army/order-of-battle-of-divisions/&lt;/ref&gt; Kanādas korpusa pirmais komandieris bija ģenerālis [[Edvins Aldersons]]&lt;ref&gt;http://www.biographi.ca/en/bio.php?id_nbr=7888&lt;/ref&gt;, kuru 1916. gadā nomainīja ģenerālis [[Džulians Bings]], kuru savukārt 1917. gadā nomainīja kanādiešu ģenerālis [[Arturs Karijs]].&lt;ref&gt; &quot;No. 30178&quot;. The London Gazette (Supplement). 10 July 1917. p. 6956.&lt;/ref&gt; Kanādieši izcēlās kaujā no [[Otrā kauja pie Ipras|Otrās Ipras kaujas]] caur Sommu un īpaši Arasas kaujā pie Vimy Ridge 1917. gada aprīlī. Tā kā 1918. gada pavasarī viņus lielākoties neskāra vācu ofensīva 1918. gada pavasarī, kanādiešiem tika pavēlēts palīdzēt pēdējā kara kampaņā kas bija [[Amjēnas kauja]]s 1918. gada augustā.&lt;ref&gt;https://www.longlongtrail.co.uk/army/order-of-battle-of-divisions/&lt;/ref&gt;

=== Jaunzēlandes ekspedīcijas spēki ===
[[Jaunzēlandes ekspedīcijas spēki]] (''New Zealand Expeditionary Force'', NZEF) ģenerāļa [[Aleksandra Godlija]] vadībā bija to militāro spēku nosaukums, kas Pirmā pasaules kara laikā tika nosūtīti no Jaunzēlandes, lai cīnītos par Lielbritāniju. Sākoties karam, Jaunzēlande nekavējoties piedāvāja nodrošināt divas brigādes — vienu kājnieku un vienu jātnieku — kopā 8500 vīru. Lielāko kara daļu NZEF bija cieši saistīts ar AIF. Kad sākās Galipoli kampaņa, Jaunzēlandes kontingentam nepietika, lai viens pats pabeigtu divīziju, tāpēc tika apvienots ar 4. Austrālijas kājnieku brigādi, lai izveidotu Jaunzēlandes un Austrālijas divīziju. Šī divīzija kopā ar Austrālijas 1. divīziju izveidoja slaveno [[Austrālijas un Jaunzēlandes armijas korpuss|Austrālijas un Jaunzēlandes armijas korpusu (ANZAC)]] ģenerāļa [[Viljama Birdvuda]] vadībā. Pēc Galipoli kampaņas beigām NZEF izveidoja savu kājnieku divīziju; [[Jaunzēlandes divīzija]], kas dienēja Rietumu frontē no 1916. gada aprīļa. Tā piedalījās Flēras-Kurseletas kaujā, Morvalas kaujā, Le Translo kaujā&lt;ref&gt;https://www.longlongtrail.co.uk/army/order-of-battle-of-divisions/new-zealand-division/&lt;/ref&gt; un slavenajā Le Kvesnī kaujā. Vācieši jaunzēlandiešus uzskatīja par teicamu karaspēku, pārtvertajā izlūkošanas ziņojumā viņi nosaukti par &quot;...ārkārtīgi laba uzbrukuma divīzija...&quot;&lt;ref&gt;Harper, Glynn (2008). Dark Journey. Harper Collins. p. 544. ISBN 9781869505790.&lt;/ref&gt;.
=== Austrālijas impērijas spēki ===

Sākotnēji Austrālijas Imperiālajiem spēkiem (''Australian Imperial Force'', AIF) bija paredzēts piegādāt 20 000 vīru, kas tika organizēti vienā kājnieku divīzijā un vienā vieglajā kavalērijas brigādē, kā arī atbalsta vienības. Līdz kara beigām AIF Rietumu frontē ietvēra piecas kājnieku divīzijas. Pirmie Austrālijas karavīri ieradās Francijā 1915. gada jūnijā, 1. aplenkuma artilērijas brigāde tika izveidota Austrālijas armijas artilērijas direktora pulkvežleitnanta [[Valtera Adamsa Koksena]] vadībā dienestam Rietumu frontē. Apmēram puse vienības vīriešu bija pastāvīgie Garnizona artilērijas ložmetēji. Brigāde no [[Melburna]]s devās uz Angliju 1915. gada 17. jūlijā un ieradās Francijā 1916. gada 27. februārī. Tās 54. aplenkuma baterija bija aprīkota ar 8 collu [[haubice|haubicēm]] un 55. aplenkuma baterija ar 9,2 collu haubicēm. Piecas AIF kājnieku divīzijas piedalījās kaujas darbībā Rietumu frontē Francijā un Beļģijā, 1916. gada martā atstājot Ēģipti. Sākotnēji tās tika organizētas [[I Anzac korpusā]] un [[II Anzac korpusā]] kopā ar Jaunzēlandes divīziju, tomēr 1917. gada 1. novembrī Austrālijas divīzijas tika pārgrupētas, lai izveidotu [[Austrālijas korpusu]].

2. divīzija bija pirmā, kas ieradās Francijā, kam sekoja 1. divīzija, savukārt 4. un 5. divīzija atstāja Ēģipti vēlāk 1916. gada jūnijā. 3. divīzija bija pēdējā, kas ieradās Austrālijā 1916. gada martā un pārcēlās uz Angliju apmācībām 1916. gada jūlijā, pirms 1916. gada decembrī tika nosūtīta uz Franciju.&lt;ref&gt;https://web.archive.org/web/20150228202933/http://www.aif.adfa.edu.au:8888/&lt;/ref&gt; Kad AIF sākotnēji tika izveidots 1914. gadā, to vadīja ģenerālmajors [[Viljams Trosbijs Bridžs]], kurš komandēja arī 1. divīziju. Pēc Bridžesa nāves [[Galipoli kauja|Galipoli]] 1915. gada maijā komandēšana pēc noklusējuma tika nodota ģenerālleitnantam [[Viljamam Birdvudam]], britu virsniekam, kurš bija [[Austrālijas un Jaunzēlandes armijas korpuss|Austrālijas un Jaunzēlandes armijas korpusa]] komandieris. Birdvuds tika oficiāli apstiprināts par AIF komandieri 1916. gada 14. septembrī, vienlaikus komandējot I Anzac korpusu Rietumu frontē. Vēlāk Birdvuds saņēma Austrālijas korpusa vadību 1917. gada novembrī. Ģenerālleitnants [[Džons Monašs]], Austrālijas virsnieks, pārņēma korpusa vadību 1918. gada maijā. Neskatoties uz to, ka Birdvuds tika paaugstināts par Piektās armijas komandieri, viņš saglabāja AIF vadību.

=== Portugāles ekspedīcijas korpuss ===
[[File:The Portuguese Expeditionary Corps on the Western Front, 1917-1918 Q5537.jpg|thumb|Portugāles kājnieku vienība marša laikā. Netālu no Lokonas, 1917. gada 24. jūnijā]]
Pēc Lielbritānijas valdības aicinājuma  Portugāles karaspēkam Portugāles parlaments 1916. gada 7. augustā piekrita [[Portugāles armija]]s dalībai Rietumu frontē. Papildus 1000 vīru lielajam smagajam artilērijas korpusam, ko vadīja [[Francijas armija]], lielākā daļa Portugāles spēku, kas jānosūta uz Rietumu fronti, bija jāiekļauj CEP - ''Corpo Expedicionário Português'' ([[Portugāles ekspedīcijas korpuss]]) britu vadībā. CEP tika organizēts kā armijas korpuss, kas sastāvēja no divām divīzijām un korpusa karaspēka, kopā 55 000 vīru, ģenerāļa [[Tamaņīni de Abreu]] vadībā. Pirmie CEP karavīri ieradās Francijā 1917. gada 2. februārī. Pirmie karavīri fronti sasniedza 4. aprīlī. 4. jūnijā 1. divīzijas 1. kājnieku brigāde atvairīja pirmo Vācijas armijas lielo uzbrukumu pret CEP karaspēka aizstāvētajām līnijām. 1917. gada 5. novembrī CEP uzņēmās atbildību par autonomu sektoru frontē, kas bija tiešā Pirmās armijas vadībā. Lielākā daļa CEP tika iznīcināta [[Līsas kaujā]] 1918. gada 9. aprīlī, zaudējot vairāk nekā 7000 vīru. No 1918. gada jūlija atlikušie CEP vīri piedalījās pēdējās sabiedroto ofensīvās Piektās armijas vadībā.

=== Ņūfaundlendas pulks ===
[[File:Royal Newfoundland Regiment crossing the Rhine into Germany.jpg|thumb|Karaliskais Ņūfaundlendas pulks, šķērso [[Reina|Reinu]] un iekļūst Vācijā, 1918]]
Ņūfaundlenda 1914. gadā vēl nebija daļa no [[Kanāda]]s. Mazā [[Domīnija]] ar tikai 240 000 iedzīvotāju palielināja spēkus, kas galu galā sasniedza trīs bataljonus, lai piedalītos lielajā karā. Ņūfaundlendas pulks 1916. gada martā izvietojās Francijā 29. divīzijas sastāvā pēc tam, kad jau bija piedalījies Galipoli kampaņā. Ņūfaundlendas pulks tika praktiski iznīcināts [[Sommas kauja]]s pirmajā dienā, piedzīvojot vairāk nekā 90% karavīru zaudējumu. Saņēmis papildspēkus, Ņūfaundlendas pulks turpināja dienēt Rietumu frontē līdz kara beigām. Par godu pulka dienestam 1917. gada decembrī tika piešķirta privilēģija pulka nosaukumam pievienot prefiksu ''Royal'', un no šī brīža pulks bija pazīstams kā [[Karaliskais Ņūfaundlendas pulks]].

=== Britu Vestindijas pulks ===
[[Britu Vestindijas pulks]] bija Lielbritānijas armijas vienība Pirmā pasaules kara laikā, izveidots no brīvprātīgajiem no Lielbritānijas kolonijām [[Vestindija|Rietumindijā]].
== Kampaņas medaļas ==
Līdz ar individuālajiem apbalvojumiem, visi BEF dalībnieki kvalificējās vismaz trim kampaņas medaļām. [[1914. gada zvaigzne]], [[1914.–1915. gada zvaigzne]], [[Lielbritānijas kara medaļa]] un [[Uzvaras medaļa]].

1914. gada zvaigzne tika pasniegta britu spēku virsniekiem un karavīriem, kuri dienēja Francijā vai Beļģijā laikā no 1914. gada 5. augusta līdz pusnaktij no 22. uz 23. novembri. Iepriekšējais datums ir nākamā diena pēc Lielbritānijas kara pieteikšanas centrālajām lielvalstīm, un beigu datums Pirmajai Ipras kaujai.[41]

1914.–1915. gada zvaigzne tika izsniegta britu un impērijas spēku virsniekiem un karavīriem, kuri dienēja jebkurā kara teātrī laikā no 1914. gada 5. augusta līdz 1915. gada 31. decembrim (izņemot tos, kuri jau bija kvalificējušies 1914. gada zvaigznei).

Britu kara medaļa tika izsniegta britu un impērijas spēku virsniekiem un karavīriem, kuri dienēja no 1914. gada 5. augusta līdz 1918. gada 11. novembrim. Karaliskās flotes, Karalisko jūras kājnieku, kā arī Domīniju un koloniālo jūras spēku (ieskaitot rezerves) virsnieki un karavīri obligātais 28 dienu mobilizētais dienests — medaļa tika automātiski piešķirta nāves gadījumā aktīvā dienesta laikā pirms šī perioda beigām.

Uzvaras medaļa tika izsniegta visiem, kas saņēma 1914. gada zvaigzni vai 1914.–1915. gada zvaigzni, un tiem, kuriem tika piešķirta Lielbritānijas kara medaļa. Tā nekad netika piešķirta atsevišķi. Sievietes kvalificējās šai un divām iepriekšējām medaļām, par dienestu kara lazaretēs un citos palīgspēkos.

[[Teritoriālo spēku kara medaļa]] tika piešķirta tikai [[teritoriālo spēku]] karavīriem. Lai kvalificētos, saņēmējam bija jābūt Teritoriālo spēku dalībniekam 1914. gada 30. septembrī vai pirms šī datuma un jābūt dienējušam operatīvajā teātrī ārpus Apvienotās Karalistes no 1914. gada 5. augusta līdz 1918. gada 11. novembrim.

[[Sudraba kara nozīmīte]] Apvienotajā Karalistē tika izsniegta karavīriem, kurš tika godam atbrīvots no dienesta kara laikā gūto ievainojumu vai slimības dēļ. Žetons, kas dažkārt pazīstams kā atbrīvošanas zīme, ievainojuma žetons vai dienesta žetons, pirmo reizi tika izdots 1916. gada septembrī kopā ar oficiālu tiesību sertifikātu.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* Peter Simkins: [https://encyclopedia.1914-1918-online.net/article/british_expeditionary_force/ British Expeditionary Force], in: [https://encyclopedia.1914-1918-online.net/home.html/ 1914–1918 – onlinebInternational Encyclopedia of the First World War].

{{Vēsture-aizmetnis}}
{{Lielbritānija-aizmetnis}}

[[Kategorija:Pirmais pasaules karš]]
[[Kategorija:Militārisms Apvienotajā Karalistē]]</text>
      <sha1>1kbtv0dskhdp8hi2eah39klnjva2hh5</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4048098</id>
      <parentid>4048051</parentid>
      <timestamp>2024-04-26T11:47:15Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="27391" xml:space="preserve">{{Infobox military unit
|unit_name= Britu ekspedīcijas spēki (Pirmais Pasaules karš)
|image= Royal Irish Rifles ration party Somme July 1916.jpg
|caption= [[Karalisko īru strēlnieku]] pulciņš sakaru tranšejā [[Sommas kauja]]s laikā. Tiek uzskatīts, ka foto datēta ar 1916. gada 1. jūliju, pirmā diena Sommas kaujas laikā, un vienība, iespējams, ir 1. bataljons, ''Royal Irish Rifles'' (25. brigāde, 8. divīzija).
|dates= 1914.–1918. gadi
|country = {{flaga|GBR}} [[Apvienotā Karaliste]]
|allegiance = {{Flagicon image|Royal Standard of the United Kingdom.svg}} [[Džordžs V Vindzors|Džordžs V]]
|branch=[[Britu armija]]
|type= [[Armija]]
|size= 247 400 (1914–1915)&lt;br&gt;Augstākajā punktā 2,04 miljoni
&lt;br&gt;Kopā armijā 5.4 miljoni&lt;ref name=&quot;longlongtrail&quot;&gt;{{Cite web |url=https://www.longlongtrail.co.uk/army/some-british-army-statistics-of-the-great-war/ |title=Some British Army statistics of the Great War |last=Baker |first=Chris |publisher=The Long Long Trail |access-date=5 November 2023}}&lt;/ref&gt; (1916–1918)
|command_structure=
|garrison=
|garrison_label=
|nickname=''BEF''
|patron=
|motto=
|colors=
|colors_label=
|march=
|mascot=
|equipment=
|equipment_label=
|battles= See [[#Principal Battles of the British Expeditionary Force|below]]
|anniversaries=
|battle_honours=
&lt;!-- Commanders --&gt;
|commander1= [[Feldmaršals]] [[Duglass Heigs]]
|commander1_label= Spēku komandieris (1915–1918)
|commander2= [[Feldmaršals]] [[Džons Frenčs]]
|commander2_label= Spēku komandieris (1914–1915)
|commander3=
|commander3_label=
|identification_symbol =
|notable_commanders=
}}
'''Britu ekspedīcijas spēki''' ({{val|en|British Expeditionary Force (World War I)}} (BEF)) bija sešas divīzijas, ko [[Britu armija|Lielbritānijas armija]] [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā nosūtīja uz [[Rietumu fronte|Rietumu fronti]]. Britu ekspedīcijas spēku plānošana sākās ar britu armijas [[Haldeina reformas|Haldeina reformām]] 1906.–1912. gadā, ko pēc [[Angļu—būru karš|Otrā būru kara (1899–1902)]] veica [[valsts kara sekretārs]] [[Ričards Haldeins]].&lt;ref&gt;Tucker, Spencer; Roberts, T (2005). World War I: encyclopedia. ABC-CLIO. ISBN 1-85109-420-2.&lt;/ref&gt;

Termins Britu ekspedīcijas spēki bieži tiek lietots, lai apzīmētu tikai tos britu spēkus, kas atradās Francijā pirms [[Pirmās Ipras kaujas]] beigām 1914. gada 22. novembrī. Līdz 1914. gada beigām — pēc kaujām pie [[Monsa]]s, Le Kato, Ēnas un [[Ipra]]s — esošais BEF karaspēks bija gandrīz izsmelts, lai gan tas palīdzēja apturēt Vācijas armijas virzību. Alternatīvs BEF spēku beigu punkts bija 1914. gada 26. decembris, kad tie tika sadalīti Pirmajā un otrajā armijā (trešā, ceturtā un piektā armija tika izveidota vēlāk kara laikā). &quot;Britu ekspedīcijas spēki&quot; palika oficiālais nosaukums britu armijām Francijā un Flandrijā visā Pirmā pasaules kara laikā.
== Izveidošana ==
Saskaņā ar Sirdslīguma nosacījumiem Eiropas kara gadījumā Lielbritānijai bija pienākums nosūtīt uz kontinentu britu ekspedīcijas spēkus, kas sastāvētu no sešām kājnieku divīzijām un piecām kavalērijas brigādēm, kuras bija jāorganizē kā I korpuss un II korpuss. Taču jau 1914. gada oktobrī Francijā ieradās 7. kājnieku divīzija un veidoja pamatu III korpusa formēšanai. Tikmēr kopējais jātnieku skaits pieauga līdz tādiem apmēriem, ka tika izveidots kavalērijas korpuss, kas sastāvēja no trim divīzijām. Līdz 1914. gada decembrim spēku kontingents tika paplašināts tiktāl, ka tika izveidota 1. un 2. armija.&lt;ref&gt;Chandler, David. The Oxford History of the British Army — Oxford paperbacks, 2003. — ISBN 0-19-280311-5.&lt;/ref&gt;

Līdz 1914. gada beigām pēc Monsas, Le Kato, Ēnas un Ipras kaujām vecā regulārā britu armija cieta smagus zaudējumus un zaudēja lielāko daļu sava personāla, tomēr spēja palīdzēt frančiem apturēt Vācijas virzību.
=== Komandstruktūra ===
Ekspedīcijas spēki līdz 1915. gada decembrim atradās feldmaršala [[Džons Frenčs|Džona Frenča]] vadībā, kad viņu šajā amatā nomainīja ģenerālis [[Duglass Heigs]].&lt;ref&gt;Griffiths, William; Griess, Thomas. The Great War (англ.). — Square One Publishers  (англ.)рус., 2003. — ISBN 0-7570-0158-0.&lt;/ref&gt; BEF Mobilizācijas štāba priekšnieks bija ģenerālis [[Arčibalds Marejs]]&lt;ref&gt;https://www.oxforddnb.com/display/10.1093/ref:odnb/9780198614128.001.0001/odnb-9780198614128-e-35155?docPos=1&lt;/ref&gt;, kurš savu amatu 1915. gada janvārī atdeva ģenerālim Viljamam Robertsonam. [[Ģenerālleitnants]] [[Lanselots Kigels]] ieņēma štāba priekšnieka amatu no 1915. gada decembra līdz pamiera parakstīšanai. Kara sākumā izveidoto armijas [[Korpuss (bruņotie spēki)|korpusu]] komandēja Duglass Heigs (I korpuss) un [[Horācijs Smits-Dorjens]] (II korpuss).
=== Kičenera jaunā armija ===
[[File:Haig Joffre and French at the Front Gws joffrefrhaig 01.png|thumb|No kreisās puses uz labo: fonā ģenerāļi Frenčs, [[Žozefs Žofrs|Žofrs]] un Heigs. Ģenerālis Smits-Dorjens otrais no labās puses priekšplānā.|alt=Two British and one French General lading a group of four British officers across a small wooden bridge]]
Tā kā regulārā armija kara pirmajos mēnešos cieta lielus zaudējumus, tos nācās aizstāt ar Teritoriālo spēku formācijām, bet pēc tam ar brīvprātīgajiem, kurus sauca par “[[Herberts Kičeners|Kičenera]] jauno armiju”. Līdz 1914. gada augusta beigām tika izveidotas sešas jaunas divīzijas, un līdz 1915. gada martam to kopējais skaits pieauga līdz 29. Tika paplašināts arī teritoriālo spēku sastāvs: bataljonos tika izveidotas otrās un trešās aizsardzības līnijas vienības, tika izveidotas arī astoņas jaunas divīzijas, papildus 14, kas pastāvēja miera laikā. 3. armija tika izveidota 1915. gada jūlijā pēc Kičenera brīvprātīgo pieplūduma. 1916. gadā tika izveidota 4. armija un Rezerves armija tika reorganizēta par 5. armiju.&lt;ref&gt;Tucker, Spencer; Roberts, T. World War I: encyclopedia (англ.). — ABC-CLIO, 2005. — ISBN 1-85109-420-2.&lt;/ref&gt;
== Ekspedīcijas Korpusa kontingenta pieaugums kara laikā ==
Sākotnēji BEF ietvēra 6 regulārās un rezerves armijas divīzijas, bet kara laikā britu karaspēka kontingents ievērojami palielinājās. Visa kara laikā BEf dienēja 5 399 563 militārpersonas, maksimālais vienreizējais skaits bija 2 046 901 cilvēks. Līdz 1916. gada beigām Eiropā koncentrētais kavalērijas korpuss sastāvēja no 46 pulkiem.
=== 1. armija ===
1. armija tika izveidota 1914. gada 26. decembrī. Tās pirmais komandieris bija Duglass Heigs, kurš iepriekš komandēja I korpusu. Pēc tam, kad Heigs 1915. gadā pārņēma BEF vadību, ģenerālis Henrijs Horns kļuva par jauno 1. armijas komandieri. 1. armija palika Francijā līdz pašām kara beigām.

=== 2. armija ===
2. armija tika izveidota tajā pašā dienā, kad 1.: 1914. gada 26. decembrī. Tās pirmais komandieris bija ģenerālis Smits-Dorjens, kurš iepriekš vadīja 2. korpusu. 1915. gada maijā Smits-Dorjens tika atcelts no 2. armijas komandiera amata un viņa vietā stājās ģenerālis [[Herberts Plamers]]. 2. armija piedalījās karadarbībā Francijā (īpaši pie Ipras), pēc tam Itālijā no 1917. gada novembra līdz 1918. gada martam, pēc tam atkal Francijā.

=== 3. armija ===
3. armija tika izveidota 1915. gada jūlijā. Tās pirmais komandieris bija ģenerālis [[Edmunds Alenbijs]], kurš iepriekš bija komandējis Kavalērijas korpusu un V korpusu. Pēc [[Arasas kauja]]s 1917. gada maijā viņu šajā amatā nomainīja ģenerālis [[Džulians Bings]].

=== 4. armija ===
4. armija tika izveidota 1916. gada februārī ģenerāļa [[Henrija Rolinsona]] vadībā. Ir zināmas neskaidrības par tās sērijas numuru: pēc tam, kad 1917. gada beigās 2. armija tika nosūtīta uz Itāliju, 4. armija tika pārdēvēta par 2. armiju tieši tajā laikā, kad Rolinsons komandēja karaspēku Iprā. Pēc ģenerāļa Plamera atgriešanās no Itālijas Rolinsons kādu laiku dienēja kā pastāvīgais militārais pārstāvis [[Versaļas Augstākajā militārajā padomē]], bet jau 1918. gada aprīļa sākumā pārņēma savā pakļautībā ģenerāļa Gofa 5. armijas karaspēka paliekas, kuras īsi pirms tam tika sagrautas kaujā. Pēc tam to pārdēvēja par 4. armiju.

=== 5. armija ===
{{Pamatraksts|5. armija (Apvienotā Karaliste)}}
5. armija jeb rezerves armija tika izveidota 1916. gada maijā un nonāca ģenerāļa [[Huberts Gofs|Huberta Gofa]] vadībā. Sākotnēji tai tika dots nosaukums &quot;Rezerves armija&quot;, 1916. gada oktobrī tā tika pārdēvēta par 5. armiju. Tā tika gandrīz pilnībā iznīcināta vācu ofensīvas laikā 1918. gada martā. Reformēta 1918. gada maijā, pēc tam ģenerālis Viljams Bidvuds kļuva par armijas komandieri.
== Ekspedīcijas korpusa kaujas darbība ==
=== 1914. gads ===
[[Britu armija]] pirmo reizi piedalījās kaujās kontinentā [[Monsas kauja]]s laikā 1914. gada 23. augustā, kas bija daļa no [[Robežu kauja]]s. Profesionālu britu karavīru masveida šautenes uguns nodarīja lielus zaudējumus vāciešiem, tiem virzoties pa nebruģētu reljefu. Briti aizturēja savu virzību līdz vakaram, pēc tam viņi bija spiesti atkāpties uz otro aizsardzības līniju. Tūlīt sekoja [[Le Kato kauja]], kurā uzvarēja briti. Tas ļāva britu karaspēkam piecu dienu laikā atkāpties bez ienaidnieka spiediena.

Sabiedroto atkāpšanās apstājās pie [[Marnas upes]], kur viņu karaspēks gatavojās stāvēt līdz pēdējam karavīram, lai aizstāvētu [[Parīze|Parīzi]]. Tam sekoja [[Pirmā Marnas kauja]], kas notika no 1914. gada 5. līdz 10. septembrim. Tas kļuva arī par svarīgu kara pagrieziena punktu: vācieši vairs nevarēja cerēt uz ātru uzvaru. 13. septembrī notika [[Pirmā Ēnas kauja]], kas iezīmēja pāreju uz ierakumu karu. Pēc tam trīs nedēļu laikā pēc tranšeju kara sākuma katra karojošā puse atteicās no frontālo uzbrukumu taktikas un sāka mēģināt ielenkt viena otru no flanga. Šis periods kļuva pazīstams kā [[skrējiens uz jūru]]: vācieši centās apgāzt sabiedroto kreiso flangu, sabiedrotie — to pašu ar vācu armijas labo flangu.


Līdz [[Pirmās Ipras kaujas]] beigām abās frontes pusēs sāka būvēt nocietinājumus: [[Pozīciju karš|pozicionālais karš]] aizstāja manevru karu. Rietumu frontes nepārtrauktās tranšejas tagad stiepās 640 kilometrus no [[Ziemeļjūra]]s līdz [[Alpi|Alpiem]]. Britu armija ieņēma tikai nelielu šīs milzīgās frontes posmu: proti, uz ziemeļiem no pirmskara [[Beļģija]]s robežas līdz Sommas upei Francijā, kuras garums 1914. gadā bija 32 kilometri, kas pēc tam 1918. gadā pieauga līdz vairāk nekā 190 kilometriem.

=== 1915. gads ===
1914. gada beigās, kā arī 1915. gadā BEF piedalījās vairākās [[Kauja pie Ipras|sadursmēs pie Ipras]]. Pēc tam 1915. gada septembrī sešas divīzijas piedalījās [[Loosas kaujā]], kas bija ievērojama ar to, ka briti pirmo reizi izmantoja indīgo gāzi.

=== 1916. gads ===
1916. gadā BEF tika pārvietoti uz [[Pikardija|Pikardiju]]. Šeit viņi aktīvi piedalās [[Sommas kauja|Sommas kaujā]]. Sabiedroto spēki mēģināja izlauzties cauri vācu līnijām gar 40 kilometrus garu fronti uz ziemeļiem un dienvidiem no [[Somma|Sommas upes]] Francijas ziemeļos. Sommas kaujas pirmajā dienā BEF cieta 59 tūkstošus upuru. Pēc kara galīgais upuru skaits atklāja 419 654 nogalinātos, ievainotos un sagūstītos Lielbritānijas pusē un 204 253 Francijas pusē. No 623 907 upuriem 146 431 tika nogalināts vai pazudis bez vēsts.&lt;ref&gt;Sheffield, Gary. 'The Somme'. — Cassell, 2003. — ISBN 0-304-36649-8.&lt;/ref&gt;

=== 1917. gads ===
1917. gadā BEF cīnījās [[Padekalē (departaments)|Padekalē]] [[Arasas kauja]]s laikā. Pēc tam viņi tika koncentrēti Beļģijā [[Mesīnas kauja]]s un [[Pašendeiles kauja]]s laikā, un gads atkal noslēdzās Padekalē, piedaloties [[Kambrē kaujā]].

=== 1918. gads ===
1918. gada pavasarī Vācijas [[Pavasara ofensīva (1918)|pavasara ofensīvas]] laikā BEF aizstāvēja savas pozīcijas Flandrijā un Sommā. [[Amjēnas operācija]]s laikā 1918. gada augustā pirmo reizi tanku spēku vēsturē tika veikts kaut kas līdzīgs operatīvam izrāvienam - atraujoties no kājniekiem un kavalērijas pavadībā, tanki veica reidu vācu karaspēka aizmugurē.&lt;ref&gt;https://btgv.ru/history/troops-history/%D0%BC%D0%BE%D0%B1%D0%B8%D0%BB%D1%8C%D0%BD%D1%8B%D0%B5-%D0%B2%D0%BE%D0%B9%D1%81%D0%BA%D0%B0-%D0%B2-%D0%B1%D0%BE%D1%8E/british-mobile-forces-in-the-amiens-operation-august-1918-part-2-on-operational-spaciousness/&lt;/ref&gt; Otrajā Sommas kaujā britu spēki piedalījās pretuzbrukumā, kas aizsāka visu [[Simts dienu ofensīva|simtu dienu ofensīvu]], kas noveda pie Vācijas armijas galīgās sakāves Rietumu frontē pēc [[Hindenburga līnija|Hindenburga līnijas]] pārraušanas Canal du Nord kaujas laikā, iesaistot 1. un 3. armiju.
== Impērija un Portugāles ieguldījums ==
Britu impērija atbildēja uz Lielbritānijas aicinājumu pēc karaspēka Rietumu frontei un lielākajiem [[Britu Indijas armija]]s, [[Kanādas armija]]s, [[Austrālijas armija]]s, [[Jaunzēlandes armija]]s un [[Dienvidāfrikas armija]]s formācijām, kas dienēja Francijā. BEF arī integrēja lielāko daļu [[Portugāles armija]]s karaspēka, kas karoja Rietumu frontē.

=== Indijas ekspedīcijas spēki A ===
[[File:Bundesarchiv Bild 146-2004-0195, Westfront, indische Kavallerie.jpg|thumb|Karavīri no Indijas kavalērijas pulka Rietumu frontē 1914|alt=Three Indian horsemen in the foreground, the man on the left carries a lance a sergeant is in the middle and an officer on the right. In the background can be seen three further cavalrymen]]
1914. gada septembrī BEF pastiprināja [[Indijas ekspedīcijas spēki A]], kas galu galā izveidoja divus korpusus no divām divīzijām – Indijas kavalērijas korpusu un Indijas kājnieku korpusu. Ierodoties [[Marseļa|Marseļā]] 1914. gada 30. septembrī, tikai sešas nedēļas pēc kara pieteikšanas, viņi tika pārvietoti uz Ipras izvirzījumu un piedalījās [[La Basī kaujā]] 1914. gada oktobrī. 1915. gada martā [[7. (Meerut) divīzija]] tika izvēlēta, lai vadītu uzbrukumu [[Nevšapelas kaujā]]. Ekspedīcijas spēkus apgrūtināja jaunā ekipējuma pārzināšanas trūkums, tikai ierodoties Francijā, viņiem tika izsniegtas [[Lee-Enfield|Lī-Enfīlda]] šautenes, un viņiem gandrīz nebija artilērijas, paļaujoties uz atbalstu no kaimiņu korpusa, atrodoties frontes līnijā. Viņi nebija pieraduši pie kontinentālajiem laikapstākļiem un bija slikti aprīkoti, lai izturētu aukstumu, kā rezultātā karavīriem bija zema morāle, ko vēl vairāk pasliktināja rezervju sistēma, kad papildspēki tika iesaukti no jebkura pulka un nebija saistīti ar viņu jaunajām vienībām. Virsnieku upuri bija vēl lielāks trūkums, jo aizvietotāji nebija pazīstami ar Indijas armiju un nevarēja runāt viņu valodā. Kājnieku divīzijas beidzot tika izvestas uz Ēģipti 1915. gada oktobrī, kad tās tika aizstātas ar jaunajām [[Kičenera armija]]s britu divīzijām.

=== Dienvidāfrikas aizjūras ekspedīcijas spēki ===

[[Dienvidāfrikas aizjūras ekspedīcijas spēki]] sastāvēja no [[1. Dienvidāfrikas kājnieku brigāde]]s četriem kājnieku bataljoniem, kurus atbalstīja piecas smagās artilērijas baterijas, lauka ambulance, Karaliskā inženieru signālu rota un vispārējā slimnīca&lt;ref&gt;https://www.longlongtrail.co.uk/army/regiments-and-corps/south-african-forces-british-army/&lt;/ref&gt; brigādes ģenerāļa [[Henrija Lūkina]] vadībā. Brigāde ieradās Francijā 1916. gada aprīlī un tika iedalīta 9. (Skotijas) divīzijā un piedalījās Sommas kaujā 1916. gada jūlijā un 14. jūlijā [[Delvilvudas kaujā]]. No 3153 brigādes vīriem palika tikai 750 cīnītāji, kad brigāde tika atbrīvota 20. jūlijā. Vēlāk 1917. gadā brigāde piedalījās Arasas kaujā un trešajā Ipras kaujā (Pašendeila). Brigāde tika iznīcināta 1918. gada Vācijas pavasara ofensīvā un līdz kara beigām bija zaudējusi 15 000 karavīrus, no kuriem 5000 gāja bojā.&lt;ref&gt;https://www.longlongtrail.co.uk/army/regiments-and-corps/south-african-forces-british-army/&lt;/ref&gt;

=== Kanādas ekspedīcijas spēki ===
[[File:Canadians return from trenches on the Somme Nov 1916 LAC 3194728.jpg|thumb|Kanādas karavīri, kas atgriežas no ierakumiem [[Sommas kauja]]s laikā]]
[[Kanādas ekspedīcijas spēki]] bija Kanādas izveidoto lauka spēku apzīmējums dienestam ārzemēs Pirmajā pasaules karā. Tās galvenais kaujas formējums bija [[Kanādas korpuss]], kas galu galā komandēja četras Kanādas kājnieku divīzijas.&lt;ref&gt;https://www.longlongtrail.co.uk/army/order-of-battle-of-divisions/&lt;/ref&gt; Kanādas korpusa pirmais komandieris bija ģenerālis [[Edvins Aldersons]]&lt;ref&gt;http://www.biographi.ca/en/bio.php?id_nbr=7888&lt;/ref&gt;, kuru 1916. gadā nomainīja ģenerālis [[Džulians Bings]], kuru savukārt 1917. gadā nomainīja kanādiešu ģenerālis [[Arturs Karijs]].&lt;ref&gt; &quot;No. 30178&quot;. The London Gazette (Supplement). 10 July 1917. p. 6956.&lt;/ref&gt; Kanādieši izcēlās kaujā no [[Otrā kauja pie Ipras|Otrās Ipras kaujas]] caur Sommu un īpaši Arasas kaujā pie Vimy Ridge 1917. gada aprīlī. Tā kā 1918. gada pavasarī viņus lielākoties neskāra vācu ofensīva 1918. gada pavasarī, kanādiešiem tika pavēlēts palīdzēt pēdējā kara kampaņā kas bija [[Amjēnas kauja]]s 1918. gada augustā.&lt;ref&gt;https://www.longlongtrail.co.uk/army/order-of-battle-of-divisions/&lt;/ref&gt;

=== Jaunzēlandes ekspedīcijas spēki ===
[[Jaunzēlandes ekspedīcijas spēki]] (''New Zealand Expeditionary Force'', NZEF) ģenerāļa [[Aleksandra Godlija]] vadībā bija to militāro spēku nosaukums, kas Pirmā pasaules kara laikā tika nosūtīti no Jaunzēlandes, lai cīnītos par Lielbritāniju. Sākoties karam, Jaunzēlande nekavējoties piedāvāja nodrošināt divas brigādes — vienu kājnieku un vienu jātnieku — kopā 8500 vīru. Lielāko kara daļu NZEF bija cieši saistīts ar AIF. Kad sākās Galipoli kampaņa, Jaunzēlandes kontingentam nepietika, lai viens pats pabeigtu divīziju, tāpēc tika apvienots ar 4. Austrālijas kājnieku brigādi, lai izveidotu Jaunzēlandes un Austrālijas divīziju. Šī divīzija kopā ar Austrālijas 1. divīziju izveidoja slaveno [[Austrālijas un Jaunzēlandes armijas korpuss|Austrālijas un Jaunzēlandes armijas korpusu (ANZAC)]] ģenerāļa [[Viljama Birdvuda]] vadībā. Pēc Galipoli kampaņas beigām NZEF izveidoja savu kājnieku divīziju; [[Jaunzēlandes divīzija]], kas dienēja Rietumu frontē no 1916. gada aprīļa. Tā piedalījās Flēras-Kurseletas kaujā, Morvalas kaujā, Le Translo kaujā&lt;ref&gt;https://www.longlongtrail.co.uk/army/order-of-battle-of-divisions/new-zealand-division/&lt;/ref&gt; un slavenajā Le Kvesnī kaujā. Vācieši jaunzēlandiešus uzskatīja par teicamu karaspēku, pārtvertajā izlūkošanas ziņojumā viņi nosaukti par &quot;...ārkārtīgi laba uzbrukuma divīzija...&quot;&lt;ref&gt;Harper, Glynn (2008). Dark Journey. Harper Collins. p. 544. ISBN 9781869505790.&lt;/ref&gt;.
=== Austrālijas impērijas spēki ===

Sākotnēji Austrālijas Imperiālajiem spēkiem (''Australian Imperial Force'', AIF) bija paredzēts piegādāt 20 000 vīru, kas tika organizēti vienā kājnieku divīzijā un vienā vieglajā kavalērijas brigādē, kā arī atbalsta vienības. Līdz kara beigām AIF Rietumu frontē ietvēra piecas kājnieku divīzijas. Pirmie Austrālijas karavīri ieradās Francijā 1915. gada jūnijā, 1. aplenkuma artilērijas brigāde tika izveidota Austrālijas armijas artilērijas direktora pulkvežleitnanta [[Valtera Adamsa Koksena]] vadībā dienestam Rietumu frontē. Apmēram puse vienības vīriešu bija pastāvīgie Garnizona artilērijas ložmetēji. Brigāde no [[Melburna]]s devās uz Angliju 1915. gada 17. jūlijā un ieradās Francijā 1916. gada 27. februārī. Tās 54. aplenkuma baterija bija aprīkota ar 8 collu [[haubice|haubicēm]] un 55. aplenkuma baterija ar 9,2 collu haubicēm. Piecas AIF kājnieku divīzijas piedalījās kaujas darbībā Rietumu frontē Francijā un Beļģijā, 1916. gada martā atstājot Ēģipti. Sākotnēji tās tika organizētas [[I Anzac korpusā]] un [[II Anzac korpusā]] kopā ar Jaunzēlandes divīziju, tomēr 1917. gada 1. novembrī Austrālijas divīzijas tika pārgrupētas, lai izveidotu [[Austrālijas korpusu]].

2. divīzija bija pirmā, kas ieradās Francijā, kam sekoja 1. divīzija, savukārt 4. un 5. divīzija atstāja Ēģipti vēlāk 1916. gada jūnijā. 3. divīzija bija pēdējā, kas ieradās Austrālijā 1916. gada martā un pārcēlās uz Angliju apmācībām 1916. gada jūlijā, pirms 1916. gada decembrī tika nosūtīta uz Franciju.&lt;ref&gt;https://web.archive.org/web/20150228202933/http://www.aif.adfa.edu.au:8888/&lt;/ref&gt; Kad AIF sākotnēji tika izveidots 1914. gadā, to vadīja ģenerālmajors [[Viljams Trosbijs Bridžs]], kurš komandēja arī 1. divīziju. Pēc Bridžesa nāves [[Galipoli kauja|Galipoli]] 1915. gada maijā komandēšana pēc noklusējuma tika nodota ģenerālleitnantam [[Viljamam Birdvudam]], britu virsniekam, kurš bija [[Austrālijas un Jaunzēlandes armijas korpuss|Austrālijas un Jaunzēlandes armijas korpusa]] komandieris. Birdvuds tika oficiāli apstiprināts par AIF komandieri 1916. gada 14. septembrī, vienlaikus komandējot I Anzac korpusu Rietumu frontē. Vēlāk Birdvuds saņēma Austrālijas korpusa vadību 1917. gada novembrī. Ģenerālleitnants [[Džons Monašs]], Austrālijas virsnieks, pārņēma korpusa vadību 1918. gada maijā. Neskatoties uz to, ka Birdvuds tika paaugstināts par Piektās armijas komandieri, viņš saglabāja AIF vadību.

=== Portugāles ekspedīcijas korpuss ===
[[File:The Portuguese Expeditionary Corps on the Western Front, 1917-1918 Q5537.jpg|thumb|Portugāles kājnieku vienība marša laikā. Netālu no Lokonas, 1917. gada 24. jūnijā]]
Pēc Lielbritānijas valdības aicinājuma  Portugāles karaspēkam Portugāles parlaments 1916. gada 7. augustā piekrita [[Portugāles armija]]s dalībai Rietumu frontē. Papildus 1000 vīru lielajam smagajam artilērijas korpusam, ko vadīja [[Francijas armija]], lielākā daļa Portugāles spēku, kas jānosūta uz Rietumu fronti, bija jāiekļauj CEP - ''Corpo Expedicionário Português'' ([[Portugāles ekspedīcijas korpuss]]) britu vadībā. CEP tika organizēts kā armijas korpuss, kas sastāvēja no divām divīzijām un korpusa karaspēka, kopā 55 000 vīru, ģenerāļa [[Tamaņīni de Abreu]] vadībā. Pirmie CEP karavīri ieradās Francijā 1917. gada 2. februārī. Pirmie karavīri fronti sasniedza 4. aprīlī. 4. jūnijā 1. divīzijas 1. kājnieku brigāde atvairīja pirmo Vācijas armijas lielo uzbrukumu pret CEP karaspēka aizstāvētajām līnijām. 1917. gada 5. novembrī CEP uzņēmās atbildību par autonomu sektoru frontē, kas bija tiešā Pirmās armijas vadībā. Lielākā daļa CEP tika iznīcināta [[Līsas kaujā]] 1918. gada 9. aprīlī, zaudējot vairāk nekā 7000 vīru. No 1918. gada jūlija atlikušie CEP vīri piedalījās pēdējās sabiedroto ofensīvās Piektās armijas vadībā.

=== Ņūfaundlendas pulks ===
[[File:Royal Newfoundland Regiment crossing the Rhine into Germany.jpg|thumb|Karaliskais Ņūfaundlendas pulks, šķērso [[Reina|Reinu]] un iekļūst Vācijā, 1918]]
Ņūfaundlenda 1914. gadā vēl nebija daļa no [[Kanāda]]s. Mazā [[Domīnija]] ar tikai 240 000 iedzīvotāju palielināja spēkus, kas galu galā sasniedza trīs bataljonus, lai piedalītos lielajā karā. Ņūfaundlendas pulks 1916. gada martā izvietojās Francijā 29. divīzijas sastāvā pēc tam, kad jau bija piedalījies Galipoli kampaņā. Ņūfaundlendas pulks tika praktiski iznīcināts [[Sommas kauja]]s pirmajā dienā, piedzīvojot vairāk nekā 90% karavīru zaudējumu. Saņēmis papildspēkus, Ņūfaundlendas pulks turpināja dienēt Rietumu frontē līdz kara beigām. Par godu pulka dienestam 1917. gada decembrī tika piešķirta privilēģija pulka nosaukumam pievienot prefiksu ''Royal'', un no šī brīža pulks bija pazīstams kā [[Karaliskais Ņūfaundlendas pulks]].

=== Britu Vestindijas pulks ===
[[Britu Vestindijas pulks]] bija Lielbritānijas armijas vienība Pirmā pasaules kara laikā, izveidots no brīvprātīgajiem no Lielbritānijas kolonijām [[Vestindija|Rietumindijā]].
== Kampaņas medaļas ==
Līdz ar individuālajiem apbalvojumiem, visi BEF dalībnieki kvalificējās vismaz trim kampaņas medaļām. [[1914. gada zvaigzne]], [[1914.–1915. gada zvaigzne]], [[Lielbritānijas kara medaļa]] un [[Uzvaras medaļa]].

1914. gada zvaigzne tika pasniegta britu spēku virsniekiem un karavīriem, kuri dienēja Francijā vai Beļģijā laikā no 1914. gada 5. augusta līdz pusnaktij no 22. uz 23. novembri. Iepriekšējais datums ir nākamā diena pēc Lielbritānijas kara pieteikšanas centrālajām lielvalstīm, un beigu datums Pirmajai Ipras kaujai.[41]

1914.–1915. gada zvaigzne tika izsniegta britu un impērijas spēku virsniekiem un karavīriem, kuri dienēja jebkurā kara teātrī laikā no 1914. gada 5. augusta līdz 1915. gada 31. decembrim (izņemot tos, kuri jau bija kvalificējušies 1914. gada zvaigznei).

Britu kara medaļa tika izsniegta britu un impērijas spēku virsniekiem un karavīriem, kuri dienēja no 1914. gada 5. augusta līdz 1918. gada 11. novembrim. Karaliskās flotes, Karalisko jūras kājnieku, kā arī Domīniju un koloniālo jūras spēku (ieskaitot rezerves) virsnieki un karavīri obligātais 28 dienu mobilizētais dienests — medaļa tika automātiski piešķirta nāves gadījumā aktīvā dienesta laikā pirms šī perioda beigām.

Uzvaras medaļa tika izsniegta visiem, kas saņēma 1914. gada zvaigzni vai 1914.–1915. gada zvaigzni, un tiem, kuriem tika piešķirta Lielbritānijas kara medaļa. Tā nekad netika piešķirta atsevišķi. Sievietes kvalificējās šai un divām iepriekšējām medaļām, par dienestu kara lazaretēs un citos palīgspēkos.

[[Teritoriālo spēku kara medaļa]] tika piešķirta tikai [[teritoriālo spēku]] karavīriem. Lai kvalificētos, saņēmējam bija jābūt Teritoriālo spēku dalībniekam 1914. gada 30. septembrī vai pirms šī datuma un jābūt dienējušam operatīvajā teātrī ārpus Apvienotās Karalistes no 1914. gada 5. augusta līdz 1918. gada 11. novembrim.

[[Sudraba kara nozīmīte]] Apvienotajā Karalistē tika izsniegta karavīriem, kurš tika godam atbrīvots no dienesta kara laikā gūto ievainojumu vai slimības dēļ. Žetons, kas dažkārt pazīstams kā atbrīvošanas zīme, ievainojuma žetons vai dienesta žetons, pirmo reizi tika izdots 1916. gada septembrī kopā ar oficiālu tiesību sertifikātu.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* Peter Simkins: [https://encyclopedia.1914-1918-online.net/article/british_expeditionary_force/ British Expeditionary Force], in: [https://encyclopedia.1914-1918-online.net/home.html/ 1914–1918 – onlinebInternational Encyclopedia of the First World War].

{{Vēsture-aizmetnis}}
{{Lielbritānija-aizmetnis}}

[[Kategorija:Pirmais pasaules karš]]
[[Kategorija:Militārisms Apvienotajā Karalistē]]</text>
      <sha1>2a89mnka2z0clbldkj6m5jhjdygk2ea</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Politiskais plurālisms</title>
    <ns>0</ns>
    <id>569789</id>
    <revision>
      <id>4047770</id>
      <parentid>4047573</parentid>
      <timestamp>2024-04-25T16:15:32Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Turaids</username>
        <id>8965</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="834" xml:space="preserve">{{Liberālisms}}

'''Politiskais plurālisms''' ir [[politikas filozofija]]s princips, kas veicina politisko spēku daudzveidības pastāvēšanu un to savstarpējo konkurenci par pārstāvību valsts iestādēs.

Politiskā plurālisma pastāvēšanai nepieciešami, bet ne pietiekami nosacījumi ir [[demokrātija]], [[ideoloģija|ideoloģiskā]] daudzveidība, [[brīvība]], tostarp [[politiskā brīvība]], [[vārda brīvība]] un [[plašsaziņa]]s brīvība, [[daudzpartiju sistēma]], [[Opozīcija (politika)|politiskā opozīcija]], godīgas un brīvas [[vēlēšanas]], [[parlamentārisms]], kā arī no valsts neatkarīgas sabiedriskās organizācijas.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}
[[Kategorija:Politikas filozofija]]
[[Kategorija:Politika]]</text>
      <sha1>aw7oglfjjtqqwdqtoeemno2papwvc5j</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Attēla diskusija:TV2B9385 copy.jpg</title>
    <ns>7</ns>
    <id>569794</id>
    <revision>
      <id>4047724</id>
      <timestamp>2024-04-25T14:28:38Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Meistars Joda</username>
        <id>781</id>
      </contributor>
      <comment>/* Attēla nosaukums */ jauna sadaļa</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="282" xml:space="preserve">== Attēla nosaukums ==

Nosaukums TV2B9385 gan pilnīgi neko neizsaka. Nosaukumam vajadzētu ietvert info par to, kas tajā ir attēlots. -- [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2024. gada 25. aprīlis, plkst. 17.28 (EEST)</text>
      <sha1>fejl3fez28q61zgrpty6ggora31xxoh</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Platajas</title>
    <ns>0</ns>
    <id>569795</id>
    <revision>
      <id>4047729</id>
      <timestamp>2024-04-25T14:53:45Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Jānis U.</username>
        <id>198</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{inuse}} {{Senvietas infokaste | name           = Platajas | native_name    = {{gree|Πλαταιαί}} | image          = Plataia circuit wall tower.jpg | image_size     =  | caption        = Plataju fortifikāciju sargtorņa drupas | map_type       = Grieķija | map_caption    =  | map_size       =  | latd = 38| latm = 13| lats = 10| latNS = N | longd = 23| longm = 16| longs = 25| longEW = E | location       = {{vieta|Grieķija|Boiotija}} | region         =  | type...</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5264" xml:space="preserve">{{inuse}}
{{Senvietas infokaste
| name           = Platajas
| native_name    = {{gree|Πλαταιαί}}
| image          = Plataia circuit wall tower.jpg
| image_size     = 
| caption        = Plataju fortifikāciju sargtorņa drupas
| map_type       = Grieķija
| map_caption    = 
| map_size       = 
| latd = 38| latm = 13| lats = 10| latNS = N
| longd = 23| longm = 16| longs = 25| longEW = E
| location       = {{vieta|Grieķija|Boiotija}}
| region         = 
| type           = Pilsēta
| area           = 
| built          = 
| abandoned      = 
| cultures       = Grieķu
| excavations    = 
| archaeologists = 
| condition      = Drupas
| management     = 
| public_access  = Brīva piekļuve
| notes          = 
| designation    = 
}}
'''Platajas''' ({{val|grc|Πλαταιαί}}) jeb vienskaitlī '''Plataja''' ({{val|grc|Πλάταια}}) bija sena pilsēta Boiotijā senajā Grieķijā. Homērs un Hērodots to sauca Plataja, bet Tukidīds, Strabons un Pausānijs — Platajas. Pilsēta atradās starp Helikona un Kitairona kalniem, kur pēdējais robežojās ar Megarīdu, Atiku un Boiotiju. Plataju teritorija tiek lēsta uz 170 км². 

== Ģeogrāfija ==
Platajas atradās līdzenumā uz dienvidiem no Tēbām un uz rietumiem no senās Eritras, rajonā starp Kitairona kalnu un Asopas upi. Šī vieta atradās netālu no Boiotijas un Atikas robežas. Asopas upe atdalīja Plataju teritoriju no Tēbu teritorijas, veidojot dabīgu robežu starp abām pilsētām. Senās pilsētas drupas atodas ārpus mūsdienu Platajes (Πλαταιές), bijušās Koklas, Tēbu dēmā.

== Vēsture ==
Pēc tēbiešu (eoliešu-boiotiešu) domām, pilsētu dibināja tēbieši. Savukārt, Pausānijs piemin, ka platajieši bija iezemieši (jonieši), kuri, saskaņā ar sengrieķu mitoloģiju ir cēlušies no Asopa meitas, Platajas, kuras vārdā pilsēta arī tika nosaukta. Platajieši un tespieši, kā arī kopumā seno pilsētu un ciematu iedzīvotāji aiz Asopas upes, spītīgi pretojās pievienoties Tēbu savienībai savu iedzimto simpātiju dēļ attiecībā uz atēniešiem. Viņu cīņa pret Tēbām sasniedza savu kritisko punktu laikā, kad Līdijas ķēniņu Krēzu Sardos 546. gadā pr.Kr. bija ielencis Kīrs, bet Jonijas pilsētas vērsās pie savām metropolēm pēc palīdzības. Pēc tam, 519. gadā pr.Kr., kad senā Sparta palīdzēja Atēnām un Korintai karā pret Eginu un Tēbām, platajieši, lai nebūtu jāpakļaujas tēbiešiem, lūdza spartiešu ķēniņu Kleomenu I pievienoties viņiem, t.i. Peloponēsas savienībai. Tad Kleomens, izvērtējot attālumu, kas šķir viņus no Tēbām un Atēnām, kā arī stimulējot ienaidu starp tēbiešiem un atēniešiem, piedāvāja tiem izveidot savienību ar atēniešiem. Platajieši toreiz paklausīja padomam, kas sakrita ar toreiz Atēnās valdošo Pisistratīdu vēlmēm, un nosūtīja sūtņus, kurus tie nekavējoties uzņēma. Tādējādi, atēnieši vairs nešaubījās uzbrukt Tēbām un pēc uzvaras kaujā paplašināja savas robežas līdz Asopai.

Toreiz pateicīgie platajieši pirmie no grieķiem sniedza savu palīdzību, nosūtot atēniešiem 1000 savu karavīru Plataju kaujā, kur pēc tam šajā kaujas laukā tika izveidotas atsevišķas kapenes priekš drosmīgajiem platajiešiem. Jāatzīmē, ka Kserksa karagājienā uz grieķu teritorijām no visām Boiotijas pilsētām nepiedalījās tikai Platajas un Tespija. Faktiski pēc grieķu uzvaras Platajas tika uzskatītas par &quot;Svēto pilsētu&quot;, un tur bija aizliegts uzbrukt citiem grieķiem, un katru gadu tur tika rīkoti piemiņas pasākumi saistībā ar šo kauju. 

Platajieši piedalījās Artemīsijas jūras kaujā, bet nepiedalījās Salamīnas jūras kaujā, jo bija spiesti atkāpties, lai sargātu savu pilsētu no persiešiem, kuri, ierodoties, visbeidzot tomēr to nodedzināja. Pēc grieķu uzvaras pār persiešiem pilsēta tika atjaunota un apdzīvota līdz Peloponēsas karam. 431. gada pr.Kr. pavasarī pilsētai pēkšņi uzbruka 300 tēbieši, kurus platajieši nekavējoties atvairīja, nogalinot 180 no viņiem. Trešajā kara gadā peloponēsieši Arhidama vadībā aplenca un bloķēja Platajas. Platajieši jau nedaudz iepriekš nosūtīja uz Atēnām savus vecos ļaudis, sievietes un bērnus, lai tos glābtu, atstājot tikai 400 karavīrus kopā ar 80 atēniešiem un 110 sievietēm, kuras tos apkalpoja. Aplenktajiem izdevās noorganizēt pretestību, un tāpēc peloponēsieši vēl ciešāk pastiprināja blokādi. Šis aplenkums ilga divus gadus. Kad platajieši beidzot padevās, peloponēsieši apkāva viņus visus. Tēbieši izlaupīja pilsētu, sagrāva visas celtnes un uzcēla jaunu templi (100 pēdu garumā) par godu Hērai. Izdzīvojušie platajieši atrada patvērumu Atēnās. Pēc Antalkida miera, ar kuru beidzās Korintas karš, platajieši atgriezās savā pilsētā (386. gada pr.Kr.). 372. gadā pr.Kr. tēbieši atkal ieņēma pilsētu un to izpostīja. Platajieši atkal bēga uz Atiku un atgriezās sava pilsētā pēc tēbiešu sakāves Heronejas kaujā 338. gadā pr.Kr.

Jāatzīmē, ka Skionā, Halkidikas pussalā, atradās liela platajiešu kolonija.


== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Boiotija]]
[[Kategorija:Senās Grieķijas pilsētas]]</text>
      <sha1>hhem62ncoillikg77024hb9r7xhjitg</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4047769</id>
      <parentid>4047729</parentid>
      <timestamp>2024-04-25T16:12:16Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Jānis U.</username>
        <id>198</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7456" xml:space="preserve">{{inuse}}
{{Senvietas infokaste
| name           = Platajas
| native_name    = {{gree|Πλαταιαί}}
| image          = Plataia circuit wall tower.jpg
| image_size     = 
| caption        = Plataju fortifikāciju sargtorņa drupas
| map_type       = Grieķija
| map_caption    = 
| map_size       = 
| latd = 38| latm = 13| lats = 10| latNS = N
| longd = 23| longm = 16| longs = 25| longEW = E
| location       = {{vieta|Grieķija|Boiotija}}
| region         = 
| type           = Pilsēta
| area           = 
| built          = 
| abandoned      = 
| cultures       = Grieķu
| excavations    = 
| archaeologists = 
| condition      = Drupas
| management     = 
| public_access  = Brīva piekļuve
| notes          = 
| designation    = 
}}
'''Platajas''' ({{val|grc|Πλαταιαί}}) jeb vienskaitlī '''Plataja''' ({{val|grc|Πλάταια}}) bija sena pilsēta Boiotijā senajā Grieķijā. Homērs un Hērodots to sauca Plataja, bet Tukidīds, Strabons un Pausānijs — Platajas. Pilsēta atradās starp Helikona un Kitairona kalniem, kur pēdējais robežojās ar Megarīdu, Atiku un Boiotiju. Plataju teritorija tiek lēsta uz 170 км². 

== Ģeogrāfija ==
Platajas atradās līdzenumā uz dienvidiem no Tēbām un uz rietumiem no senās Eritras, rajonā starp Kitairona kalnu un Asopas upi. Šī vieta atradās netālu no Boiotijas un Atikas robežas. Asopas upe atdalīja Plataju teritoriju no Tēbu teritorijas, veidojot dabīgu robežu starp abām pilsētām. Senās pilsētas drupas atodas ārpus mūsdienu Platajes (Πλαταιές), bijušās Koklas, Tēbu dēmā.

== Vēsture ==
Pēc tēbiešu (eoliešu-boiotiešu) domām, pilsētu dibināja tēbieši. Savukārt, Pausānijs piemin, ka platajieši bija iezemieši (jonieši), kuri, saskaņā ar sengrieķu mitoloģiju ir cēlušies no Asopa meitas, Platajas, kuras vārdā pilsēta arī tika nosaukta. Platajieši un tespieši, kā arī kopumā seno pilsētu un ciematu iedzīvotāji aiz Asopas upes, spītīgi pretojās pievienoties Tēbu savienībai savu iedzimto simpātiju dēļ attiecībā uz atēniešiem. Viņu cīņa pret Tēbām sasniedza savu kritisko punktu laikā, kad Līdijas ķēniņu Krēzu Sardos 546. gadā pr.Kr. bija ielencis Kīrs, bet Jonijas pilsētas vērsās pie savām metropolēm pēc palīdzības. Pēc tam, 519. gadā pr.Kr., kad senā Sparta palīdzēja Atēnām un Korintai karā pret Eginu un Tēbām, platajieši, lai nebūtu jāpakļaujas tēbiešiem, lūdza spartiešu ķēniņu Kleomenu I pievienoties viņiem, t.i. Peloponēsas savienībai. Tad Kleomens, izvērtējot attālumu, kas šķir viņus no Tēbām un Atēnām, kā arī stimulējot ienaidu starp tēbiešiem un atēniešiem, piedāvāja tiem izveidot savienību ar atēniešiem. Platajieši toreiz paklausīja padomam, kas sakrita ar toreiz Atēnās valdošo Pisistratīdu vēlmēm, un nosūtīja sūtņus, kurus tie nekavējoties uzņēma. Tādējādi, atēnieši vairs nešaubījās uzbrukt Tēbām un pēc uzvaras kaujā paplašināja savas robežas līdz Asopai.

Toreiz pateicīgie platajieši pirmie no grieķiem sniedza savu palīdzību, nosūtot atēniešiem 1000 savu karavīru Plataju kaujā, kur pēc tam šajā kaujas laukā tika izveidotas atsevišķas kapenes priekš drosmīgajiem platajiešiem. Jāatzīmē, ka Kserksa karagājienā uz grieķu teritorijām no visām Boiotijas pilsētām nepiedalījās tikai Platajas un Tespija. Faktiski pēc grieķu uzvaras Platajas tika uzskatītas par &quot;Svēto pilsētu&quot;, un tur bija aizliegts uzbrukt citiem grieķiem, un katru gadu tur tika rīkoti piemiņas pasākumi saistībā ar šo kauju. 

Platajieši piedalījās Artemīsijas jūras kaujā, bet nepiedalījās Salamīnas jūras kaujā, jo bija spiesti atkāpties, lai sargātu savu pilsētu no persiešiem, kuri, ierodoties, visbeidzot tomēr to nodedzināja. Pēc grieķu uzvaras pār persiešiem pilsēta tika atjaunota un apdzīvota līdz Peloponēsas karam. 431. gada pr.Kr. pavasarī pilsētai pēkšņi uzbruka 300 tēbieši, kurus platajieši nekavējoties atvairīja, nogalinot 180 no viņiem. Trešajā kara gadā peloponēsieši Arhidama vadībā aplenca un bloķēja Platajas. Platajieši jau nedaudz iepriekš nosūtīja uz Atēnām savus vecos ļaudis, sievietes un bērnus, lai tos glābtu, atstājot tikai 400 karavīrus kopā ar 80 atēniešiem un 110 sievietēm, kuras tos apkalpoja. Aplenktajiem izdevās noorganizēt pretestību, un tāpēc peloponēsieši vēl ciešāk pastiprināja blokādi. Šis aplenkums ilga divus gadus. Kad platajieši beidzot padevās, peloponēsieši apkāva viņus visus. Tēbieši izlaupīja pilsētu, sagrāva visas celtnes un uzcēla jaunu templi (100 pēdu garumā) par godu Hērai. Izdzīvojušie platajieši atrada patvērumu Atēnās. Pēc Antalkida miera, ar kuru beidzās Korintas karš, platajieši atgriezās savā pilsētā (386. gada pr.Kr.). 372. gadā pr.Kr. tēbieši atkal ieņēma pilsētu un to izpostīja. Platajieši atkal bēga uz Atiku un atgriezās sava pilsētā pēc tēbiešu sakāves Heronejas kaujā 338. gadā pr.Kr.

Jāatzīmē, ka Skionā, Halkidikas pussalā, atradās liela platajiešu kolonija.

== Apbūve ==
Saglabājušās Plataju drupas tiek datētas pārsvarā ar 338. gadu pr.Kr., t.i. ar periodu pēc to atjaunošanas. Pilsētu ieskāva aizsargmūri, kuru garums sasniedza ap 4,5 kilometrus, bet to ietvertā teritorija — ap 1500 х 750 metriem. Sienas ir saglabājušās vairākos līmeņos un attiecas uz dažādiem periodiem. Tām bija gan taisnstūra, gan arī apaļi sargtorņi. Daļa cietokšņa konstrukciju ir saglabājušās, īpaši dienvidu daļā. Ir saglabajušās arī senākas 4. gadsimta pr.Kr. sienas un pat aizvēsturiskās sienas. Mikēniešu perioda nocietinātā pilsēta atradās jaunākās pilsētas apbūves ziemeļrietumu stūrī. 

Nozīmīgākie pilsētas tempļi bija veltīti Atēnai Arejai un Hērai. Atēnas templis tika uzcelts par 80 talentiem, kurus platajieši saņēma pateicībā no citiem grieķiem pēc Plataju kaujas. To krāšņoja Polignota u Onata darbi, kā arī Fidija veidotais Atēnas kulta tēls. Taču šis templis tā arī netika atrasts. Hēras templi doriešu ordera stilā 427. gadā pr.Kr. uzcēla tēbieši iekš pilsētas mūriem, un tā izmēri bija apmēram 49,9 х 16,7 m. Tajā atradās Praksitela veidotais Hēras kulta tēls. Sākotnējais senākais Hēras templis, acīmredzot, atradās ārpus pilsētas mūriem. Pilsētas svētnīcu skaitā ietilpa Zeva Eleutera svētnīca, kas arī atradās ārpus pilsētas teritorijas un vēlākajā periodā to veidoja tikai altāris un kulta tēls. Un vēl bija Demētrai Eleusinai un Artemīdai veltītie tempļi.

Platajās vēl tika atrastas liela &quot;Katagogiona&quot; viesu nama paliekas, kuru tēbieši uzcēla priekš svētceļniekiem. Tam bija divi stāvi, daudzas istabas un centrālais pagalms. Nama izmēri bija apmēram 60 х 60 metri. Romiešu periodā ēka tika atkal izmantota kā agora. Plataju kaujā kritušos karavīrus paglabāja brāļu kapos &quot;Poliandrionā&quot;, kuri atradās netālu no Zeva Eleutera svētnīcas. Plataju nekropoles atradās pilsētas austrumu un rietumu pusēs. Daudzās Bizantijas laika baznīcas šajā apkārtnē, no kurām liela daļa ir pārvērtušās drupās, bija atkārtoti izmantoti no Plataju apbūves ņemtie celtniecības materiāli. 

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Boiotija]]
[[Kategorija:Senās Grieķijas pilsētas]]</text>
      <sha1>co2ez9herarbmmhvc3owz2w34pymp3b</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4047778</id>
      <parentid>4047769</parentid>
      <timestamp>2024-04-25T16:39:46Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Jānis U.</username>
        <id>198</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8297" xml:space="preserve">{{inuse}}
{{Senvietas infokaste
| name           = Platajas
| native_name    = {{gree|Πλαταιαί}}
| image          = Plataia circuit wall tower.jpg
| image_size     = 
| caption        = Plataju fortifikāciju sargtorņa drupas
| map_type       = Grieķija
| map_caption    = 
| map_size       = 
| latd = 38| latm = 13| lats = 10| latNS = N
| longd = 23| longm = 16| longs = 25| longEW = E
| location       = {{vieta|Grieķija|Boiotija}}
| region         = 
| type           = Pilsēta
| area           = 170 km²
| built          = 
| abandoned      = 
| cultures       = Grieķu
| excavations    = 
| archaeologists = 
| condition      = Drupas
| management     = 
| public_access  = Brīva piekļuve
| notes          = 
| designation    = 
}}
'''Platajas''' ({{val|grc|Πλαταιαί}}) jeb vienskaitlī '''Plataja''' ({{val|grc|Πλάταια}}) bija sena pilsēta [[Boiotija|Boiotijā]] [[Senā Grieķija|senajā Grieķijā]]. [[Homērs]] un [[Hērodots]] to sauca Plataja, bet [[Tukidīds]], [[Strabons]] un [[Pausanijs|Pausānijs]] — Platajas. Pilsēta atradās starp [[Helikons|Helikona]] un [[Kitairons|Kitairona]] kalniem, kur pēdējais robežojās ar [[Megarīda|Megarīdu]], [[Atika|Atiku]] un Boiotiju. Plataju teritorija tiek lēsta uz 170 km². 

== Ģeogrāfija ==
Platajas atradās līdzenumā uz dienvidiem no [[Tēbas (Grieķija)|Tēbām]] un uz rietumiem no senās [[Eritra]]s, rajonā starp Kitairona kalnu un [[Asopa]]s upi. Šī vieta atradās netālu no Boiotijas un Atikas robežas. Asopas upe atdalīja Plataju teritoriju no Tēbu teritorijas, veidojot dabīgu robežu starp abām pilsētām. Senās pilsētas drupas atodas ārpus mūsdienu [[Plataje]]s (Πλαταιές), bijušās Koklas, [[Tēbu dēms|Tēbu dēmā]].

== Vēsture ==
Pēc tēbiešu ([[Eolieši|eoliešu]]-boiotiešu) domām, pilsētu dibināja tēbieši. Savukārt, Pausānijs piemin, ka platajieši bija iezemieši ([[jonieši]]), kuri, saskaņā ar [[Sengrieķu mitoloģija|sengrieķu mitoloģiju]] ir cēlušies no [[Asops|Asopa]] meitas, [[Plataja (mitoloģija)|Platajas]], kuras vārdā pilsēta arī tika nosaukta. Platajieši un tespieši, kā arī kopumā seno pilsētu un ciematu iedzīvotāji aiz Asopas upes, spītīgi pretojās pievienoties Tēbu savienībai savu iedzimto simpātiju dēļ attiecībā uz [[Atēnas|atēniešiem]]. Viņu cīņa pret Tēbām sasniedza savu kritisko punktu laikā, kad [[Līdija]]s ķēniņu [[Krēzs|Krēzu]] [[Sardi|Sardos]] 546. gadā pr.Kr. bija ielencis [[Kīrs Lielais|Kīrs]], bet [[Jonija]]s pilsētas vērsās pie savām metropolēm pēc palīdzības. Pēc tam, 519. gadā pr.Kr., kad senā [[Sparta]] palīdzēja Atēnām un [[Senā Korinta|Korintai]] karā pret [[Ejina|Eginu]] un Tēbām, platajieši, lai nebūtu jāpakļaujas tēbiešiem, lūdza spartiešu ķēniņu [[Kleomens I|Kleomenu I]] pievienoties viņiem, t.i. [[Peloponēsas savienība]]i. Tad Kleomens, izvērtējot attālumu, kas šķir viņus no Tēbām un Atēnām, kā arī stimulējot ienaidu starp tēbiešiem un atēniešiem, piedāvāja tiem izveidot savienību ar atēniešiem. Platajieši toreiz paklausīja padomam, kas sakrita ar toreiz Atēnās valdošo [[Pisistratīdi|Pisistratīdu]] vēlmēm, un nosūtīja sūtņus, kurus tie nekavējoties uzņēma. Tādējādi, atēnieši vairs nešaubījās uzbrukt Tēbām un pēc uzvaras kaujā paplašināja savas robežas līdz Asopai.

Toreiz pateicīgie platajieši pirmie no [[grieķi]]em sniedza savu palīdzību, nosūtot atēniešiem 1000 savu karavīru [[Plataju kauja|Plataju kaujā]], kur pēc tam šajā kaujas laukā tika izveidotas atsevišķas kapenes priekš drosmīgajiem platajiešiem. Jāatzīmē, ka [[Kserkss I|Kserksa]] karagājienā uz grieķu teritorijām no visām Boiotijas pilsētām nepiedalījās tikai Platajas un [[Tespija]]. Faktiski pēc grieķu uzvaras Platajas tika uzskatītas par &quot;Svēto pilsētu&quot;, un tur bija aizliegts uzbrukt citiem grieķiem, un katru gadu tur tika rīkoti piemiņas pasākumi saistībā ar šo kauju. 

Platajieši piedalījās [[Artemīsijas kauja|Artemīsijas jūras kaujā]], bet nepiedalījās [[Salaminas kauja|Salamīnas jūras kaujā]], jo bija spiesti atkāpties, lai sargātu savu pilsētu no [[persieši]]em, kuri, ierodoties, visbeidzot tomēr to nodedzināja. Pēc grieķu uzvaras pār persiešiem pilsēta tika atjaunota un apdzīvota līdz [[Peloponēsas karš|Peloponēsas karam]]. 431. gada pr.Kr. pavasarī pilsētai pēkšņi uzbruka 300 tēbieši, kurus platajieši nekavējoties atvairīja, nogalinot 180 no viņiem. Trešajā kara gadā peloponēsieši [[Arhidams|Arhidama]] vadībā aplenca un bloķēja Platajas. Platajieši jau nedaudz iepriekš nosūtīja uz Atēnām savus vecos ļaudis, sievietes un bērnus, lai tos glābtu, atstājot tikai 400 karavīrus kopā ar 80 atēniešiem un 110 sievietēm, kuras tos apkalpoja. Aplenktajiem izdevās noorganizēt pretestību, un tāpēc peloponēsieši vēl ciešāk pastiprināja blokādi. Šis aplenkums ilga divus gadus. Kad platajieši beidzot padevās, peloponēsieši apkāva viņus visus. Tēbieši izlaupīja pilsētu, sagrāva visas celtnes un uzcēla jaunu [[Templis|templi]] (100 pēdu garumā) par godu [[Hēra]]i. Izdzīvojušie platajieši atrada patvērumu Atēnās. Pēc [[Antalkida miers|Antalkida miera]], ar kuru beidzās [[Korintas karš]], platajieši atgriezās savā pilsētā (386. gada pr.Kr.). 372. gadā pr.Kr. tēbieši atkal ieņēma pilsētu un to izpostīja. Platajieši atkal bēga uz Atiku un atgriezās savā pilsētā pēc tēbiešu sakāves [[Heronejas kauja|Heronejas kaujā]] 338. gadā pr.Kr.

Jāatzīmē, ka [[Skiona|Skionā]], [[Halkidikes pussala|Halkidikes pussalā]], atradās liela platajiešu kolonija.

== Apbūve ==
Saglabājušās Plataju drupas tiek datētas pārsvarā ar 338. gadu pr.Kr., t.i. ar periodu pēc to atjaunošanas. Pilsētu ieskāva [[Aizsargmūris|aizsargmūri]], kuru garums sasniedza ap 4,5 kilometrus, bet to ietvertā teritorija — ap 1500 х 750 metriem. Sienas ir saglabājušās vairākos līmeņos un attiecas uz dažādiem periodiem. Tām bija gan taisnstūra, gan arī apaļi [[Sargtornis|sargtorņi]]. Daļa cietokšņa konstrukciju ir saglabājušās, īpaši dienvidu daļā. Ir saglabajušās arī senākas 4. gadsimta pr.Kr. sienas un pat [[Aizvēsture|aizvēsturiskās]] sienas. [[Mikēnu civilizācija|Mikēniešu perioda]] nocietinātā pilsēta atradās jaunākās pilsētas apbūves ziemeļrietumu stūrī. 

Nozīmīgākie pilsētas tempļi bija veltīti [[Atēna|Atēnai Arejai]] un Hērai. Atēnas templis tika uzcelts par 80 talentiem, kurus platajieši saņēma pateicībā no citiem grieķiem pēc Plataju kaujas. To krāšņoja [[Polignots|Polignota]] u [[Onats|Onata]] darbi, kā arī [[Fidijs|Fidija]] veidotais Atēnas kulta tēls. Taču šis templis tā arī netika atrasts. Hēras templi [[Doriskais orderis|doriešu ordera]] stilā 427. gadā pr.Kr. uzcēla tēbieši iekš pilsētas mūriem, un tā izmēri bija apmēram 49,9 х 16,7 m. Tajā atradās [[Prāksitels|Prāksitela]] veidotais Hēras kulta tēls. Sākotnējais senākais Hēras templis, acīmredzot, atradās ārpus pilsētas mūriem. Pilsētas svētnīcu skaitā ietilpa [[Zevs|Zeva Eleutera]] svētnīca, kas arī atradās ārpus pilsētas teritorijas un vēlākajā periodā to veidoja tikai [[altāris]] un kulta tēls. Un vēl bija [[Dēmetra|Demētrai Eleusinai]] un [[Artemīda]]i veltītie tempļi.

Platajās vēl tika atrastas liela &quot;Katagogiona&quot; viesu nama paliekas, kuru tēbieši uzcēla priekš [[svētceļnieki]]em. Tam bija divi stāvi, daudzas istabas un centrālais pagalms. Nama izmēri bija apmēram 60 х 60 metri. [[Senā Roma|Romiešu periodā]] ēka tika atkal izmantota kā [[agora]]. Plataju kaujā kritušos karavīrus paglabāja brāļu kapos &quot;Poliandrionā&quot;, kuri atradās netālu no Zeva Eleutera svētnīcas. Plataju [[nekropole]]s atradās pilsētas austrumu un rietumu pusēs. Daudzās [[Austrumromas impērija|Bizantijas laika]] baznīcas šajā apkārtnē, no kurām liela daļa ir pārvērtušās drupās, bija atkārtoti izmantoti no Plataju apbūves ņemtie celtniecības materiāli. 

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Boiotija]]
[[Kategorija:Senās Grieķijas pilsētas]]</text>
      <sha1>qks1b99w7vnaio7ieutehilisqd5w3g</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4047789</id>
      <parentid>4047778</parentid>
      <timestamp>2024-04-25T16:46:18Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Jānis U.</username>
        <id>198</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8689" xml:space="preserve">{{inuse}}
{{Senvietas infokaste
| name           = Platajas
| native_name    = {{gree|Πλαταιαί}}
| image          = Plataia circuit wall tower.jpg
| image_size     = 
| caption        = Plataju fortifikāciju sargtorņa drupas
| map_type       = Grieķija
| map_caption    = 
| map_size       = 
| latd = 38| latm = 13| lats = 10| latNS = N
| longd = 23| longm = 16| longs = 25| longEW = E
| location       = {{vieta|Grieķija|Boiotija}}
| region         = 
| type           = Pilsēta
| area           = 170 km²
| built          = 
| abandoned      = 
| cultures       = Grieķu
| excavations    = 
| archaeologists = 
| condition      = Drupas
| management     = 
| public_access  = Brīva piekļuve
| notes          = 
| designation    = 
}}
'''Platajas''' ({{val|grc|Πλαταιαί}}) jeb vienskaitlī '''Plataja''' ({{val|grc|Πλάταια}}) bija sena pilsēta [[Boiotija|Boiotijā]] [[Senā Grieķija|senajā Grieķijā]]. [[Homērs]] un [[Hērodots]] to sauca Plataja, bet [[Tukidīds]], [[Strabons]] un [[Pausanijs|Pausānijs]] — Platajas. Pilsēta atradās starp [[Helikons|Helikona]] un [[Kitairons|Kitairona]] kalniem, kur pēdējais robežojās ar [[Megarīda|Megarīdu]], [[Atika|Atiku]] un Boiotiju. Plataju teritorija tiek lēsta uz 170 km². 

== Ģeogrāfija ==
Platajas atradās līdzenumā uz dienvidiem no [[Tēbas (Grieķija)|Tēbām]] un uz rietumiem no senās [[Eritra]]s, rajonā starp Kitairona kalnu un [[Asopa]]s upi. Šī vieta atradās netālu no Boiotijas un Atikas robežas. Asopas upe atdalīja Plataju teritoriju no Tēbu teritorijas, veidojot dabīgu robežu starp abām pilsētām. Senās pilsētas drupas atodas ārpus mūsdienu [[Plataje]]s (Πλαταιές), bijušās Koklas, [[Tēbu dēms|Tēbu dēmā]].

== Vēsture ==
Pēc tēbiešu ([[Eolieši|eoliešu]]-boiotiešu) domām, pilsētu dibināja tēbieši. Savukārt, Pausānijs piemin, ka platajieši bija iezemieši ([[jonieši]]), kuri, saskaņā ar [[Sengrieķu mitoloģija|sengrieķu mitoloģiju]] ir cēlušies no [[Asops|Asopa]] meitas, [[Plataja (mitoloģija)|Platajas]], kuras vārdā pilsēta arī tika nosaukta. Platajieši un tespieši, kā arī kopumā seno pilsētu un ciematu iedzīvotāji aiz Asopas upes, spītīgi pretojās pievienoties Tēbu savienībai savu iedzimto simpātiju dēļ attiecībā uz [[Atēnas|atēniešiem]]. Viņu cīņa pret Tēbām sasniedza savu kritisko punktu laikā, kad [[Līdija]]s ķēniņu [[Krēzs|Krēzu]] [[Sardi|Sardos]] 546. gadā pr.Kr. bija ielencis [[Kīrs Lielais|Kīrs]], bet [[Jonija]]s pilsētas vērsās pie savām metropolēm pēc palīdzības. Pēc tam, 519. gadā pr.Kr., kad senā [[Sparta]] palīdzēja Atēnām un [[Senā Korinta|Korintai]] karā pret [[Ejina|Eginu]] un Tēbām, platajieši, lai nebūtu jāpakļaujas tēbiešiem, lūdza spartiešu ķēniņu [[Kleomens I|Kleomenu I]] pievienoties viņiem, t.i. [[Peloponēsas savienība]]i. Tad Kleomens, izvērtējot attālumu, kas šķir viņus no Tēbām un Atēnām, kā arī stimulējot ienaidu starp tēbiešiem un atēniešiem, piedāvāja tiem izveidot savienību ar atēniešiem. Platajieši toreiz paklausīja padomam, kas sakrita ar toreiz Atēnās valdošo [[Pisistratīdi|Pisistratīdu]] vēlmēm, un nosūtīja sūtņus, kurus tie nekavējoties uzņēma. Tādējādi, atēnieši vairs nešaubījās uzbrukt Tēbām un pēc uzvaras kaujā paplašināja savas robežas līdz Asopai.

Toreiz pateicīgie platajieši pirmie no [[grieķi]]em sniedza savu palīdzību, nosūtot atēniešiem 1000 savu karavīru [[Plataju kauja|Plataju kaujā]], kur pēc tam šajā kaujas laukā tika izveidotas atsevišķas kapenes priekš drosmīgajiem platajiešiem. Jāatzīmē, ka [[Kserkss I|Kserksa]] karagājienā uz grieķu teritorijām no visām Boiotijas pilsētām nepiedalījās tikai Platajas un [[Tespija]]. Faktiski pēc grieķu uzvaras Platajas tika uzskatītas par &quot;Svēto pilsētu&quot;, un tur bija aizliegts uzbrukt citiem grieķiem, un katru gadu tur tika rīkoti piemiņas pasākumi saistībā ar šo kauju. 

Platajieši piedalījās [[Artemīsijas kauja|Artemīsijas jūras kaujā]], bet nepiedalījās [[Salaminas kauja|Salamīnas jūras kaujā]], jo bija spiesti atkāpties, lai sargātu savu pilsētu no [[persieši]]em, kuri, ierodoties, visbeidzot tomēr to nodedzināja. Pēc grieķu uzvaras pār persiešiem pilsēta tika atjaunota un apdzīvota līdz [[Peloponēsas karš|Peloponēsas karam]]. 431. gada pr.Kr. pavasarī pilsētai pēkšņi uzbruka 300 tēbieši, kurus platajieši nekavējoties atvairīja, nogalinot 180 no viņiem. Trešajā kara gadā peloponēsieši [[Arhidams|Arhidama]] vadībā aplenca un bloķēja Platajas. Platajieši jau nedaudz iepriekš nosūtīja uz Atēnām savus vecos ļaudis, sievietes un bērnus, lai tos glābtu, atstājot tikai 400 karavīrus kopā ar 80 atēniešiem un 110 sievietēm, kuras tos apkalpoja. Aplenktajiem izdevās noorganizēt pretestību, un tāpēc peloponēsieši vēl ciešāk pastiprināja blokādi. Šis aplenkums ilga divus gadus. Kad platajieši beidzot padevās, peloponēsieši apkāva viņus visus. Tēbieši izlaupīja pilsētu, sagrāva visas celtnes un uzcēla jaunu [[Templis|templi]] (100 pēdu garumā) par godu [[Hēra]]i. Izdzīvojušie platajieši atrada patvērumu Atēnās. Pēc [[Antalkida miers|Antalkida miera]], ar kuru beidzās [[Korintas karš]], platajieši atgriezās savā pilsētā (386. gada pr.Kr.). 372. gadā pr.Kr. tēbieši atkal ieņēma pilsētu un to izpostīja. Platajieši atkal bēga uz Atiku un atgriezās savā pilsētā pēc tēbiešu sakāves [[Heronejas kauja|Heronejas kaujā]] 338. gadā pr.Kr.

Jāatzīmē, ka [[Skiona|Skionā]], [[Halkidikes pussala|Halkidikes pussalā]], atradās liela platajiešu kolonija.

== Apbūve ==
Saglabājušās Plataju drupas tiek datētas pārsvarā ar 338. gadu pr.Kr., t.i. ar periodu pēc to atjaunošanas. Pilsētu ieskāva [[Aizsargmūris|aizsargmūri]], kuru garums sasniedza ap 4,5 kilometrus, bet to ietvertā teritorija — ap 1500 х 750 metriem. Sienas ir saglabājušās vairākos līmeņos un attiecas uz dažādiem periodiem. Tām bija gan taisnstūra, gan arī apaļi [[Sargtornis|sargtorņi]]. Daļa cietokšņa konstrukciju ir saglabājušās, īpaši dienvidu daļā. Ir saglabajušās arī senākas 4. gadsimta pr.Kr. sienas un pat [[Aizvēsture|aizvēsturiskās]] sienas. [[Mikēnu civilizācija|Mikēniešu perioda]] nocietinātā pilsēta atradās jaunākās pilsētas apbūves ziemeļrietumu stūrī.&lt;ref&gt;Stillwell, Richard &amp; MacDonald, William L. &amp; McAllister, Marian Holland (toim.): ”Plataiai, Greece”, ''The Princeton Encyclopedia of Classical Sites.'' Princeton, N. J.: Princeton University Press, 1976.&lt;/ref&gt;

Nozīmīgākie pilsētas tempļi bija veltīti [[Atēna|Atēnai Arejai]] un Hērai. Atēnas templis tika uzcelts par 80 talentiem, kurus platajieši saņēma pateicībā no citiem grieķiem pēc Plataju kaujas. To krāšņoja [[Polignots|Polignota]] u [[Onats|Onata]] darbi, kā arī [[Fidijs|Fidija]] veidotais Atēnas kulta tēls. Taču šis templis tā arī netika atrasts. Hēras templi [[Doriskais orderis|doriešu ordera]] stilā 427. gadā pr.Kr. uzcēla tēbieši iekš pilsētas mūriem, un tā izmēri bija apmēram 49,9 х 16,7 m. Tajā atradās [[Prāksitels|Prāksitela]] veidotais Hēras kulta tēls. Sākotnējais senākais Hēras templis, acīmredzot, atradās ārpus pilsētas mūriem. Pilsētas svētnīcu skaitā ietilpa [[Zevs|Zeva Eleutera]] svētnīca, kas arī atradās ārpus pilsētas teritorijas un vēlākajā periodā to veidoja tikai [[altāris]] un kulta tēls. Un vēl bija [[Dēmetra|Demētrai Eleusinai]] un [[Artemīda]]i veltītie tempļi.

Platajās vēl tika atrastas liela &quot;Katagogiona&quot; viesu nama paliekas, kuru tēbieši uzcēla priekš [[svētceļnieki]]em. Tam bija divi stāvi, daudzas istabas un centrālais pagalms. Nama izmēri bija apmēram 60 х 60 metri. [[Senā Roma|Romiešu periodā]] ēka tika atkal izmantota kā [[agora]].&lt;ref&gt;Dinsmoor, William Bell: ''The Architecture of Ancient Greece: An Account of Its Historic Development'', s. 251. Biblo &amp; Tannen Publishers, 1950. ISBN 0-8196-0283-3.&lt;/ref&gt; Plataju kaujā kritušos karavīrus paglabāja brāļu kapos &quot;Poliandrionā&quot;, kuri atradās netālu no Zeva Eleutera svētnīcas. Plataju [[nekropole]]s atradās pilsētas austrumu un rietumu pusēs. Daudzās [[Austrumromas impērija|Bizantijas laika]] baznīcas šajā apkārtnē, no kurām liela daļa ir pārvērtušās drupās, bija atkārtoti izmantoti no Plataju apbūves ņemtie celtniecības materiāli. 

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Boiotija]]
[[Kategorija:Senās Grieķijas pilsētas]]</text>
      <sha1>iuvtzziar2gy627n7wwbw9ixk6sokvp</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4047798</id>
      <parentid>4047789</parentid>
      <timestamp>2024-04-25T16:57:03Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Jānis U.</username>
        <id>198</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8902" xml:space="preserve">{{Senvietas infokaste
| name           = Platajas
| native_name    = {{gree|Πλαταιαί}}
| image          = Plataia circuit wall tower.jpg
| image_size     = 
| caption        = Plataju fortifikāciju sargtorņa drupas
| map_type       = Grieķija
| map_caption    = 
| map_size       = 
| latd = 38| latm = 13| lats = 10| latNS = N
| longd = 23| longm = 16| longs = 25| longEW = E
| location       = {{vieta|Grieķija|Boiotija}}
| region         = 
| type           = Pilsēta
| area           = 170 km²
| built          = 
| abandoned      = 
| cultures       = Grieķu
| excavations    = 
| archaeologists = 
| condition      = Drupas
| management     = 
| public_access  = Brīva piekļuve
| notes          = 
| designation    = 
}}
'''Platajas''' ({{val|grc|Πλαταιαί}}) jeb vienskaitlī '''Plataja''' ({{val|grc|Πλάταια}}) bija sena pilsēta [[Boiotija|Boiotijā]] [[Senā Grieķija|senajā Grieķijā]]. [[Homērs]] un [[Hērodots]] to sauca Plataja, bet [[Tukidīds]], [[Strabons]] un [[Pausanijs|Pausānijs]] — Platajas. Pilsēta atradās starp [[Helikons|Helikona]] un [[Kitairons|Kitairona]] kalniem, kur pēdējais robežojās ar [[Megarīda|Megarīdu]], [[Atika|Atiku]] un Boiotiju. Plataju teritorija tiek lēsta uz 170 km². 

== Ģeogrāfija ==
Platajas atradās līdzenumā uz dienvidiem no [[Tēbas (Grieķija)|Tēbām]] un uz rietumiem no senās [[Eritra]]s, rajonā starp Kitairona kalnu un [[Asopa]]s upi. Šī vieta atradās netālu no Boiotijas un Atikas robežas. Asopas upe atdalīja Plataju teritoriju no Tēbu teritorijas, veidojot dabīgu robežu starp abām pilsētām. Senās pilsētas drupas atodas ārpus mūsdienu [[Plataje]]s (Πλαταιές), bijušās Koklas, [[Tēbu dēms|Tēbu dēmā]].

== Vēsture ==
Pēc tēbiešu ([[Eolieši|eoliešu]]-boiotiešu) domām, pilsētu dibināja tēbieši. Savukārt, Pausānijs piemin, ka platajieši bija iezemieši ([[jonieši]]), kuri, saskaņā ar [[Sengrieķu mitoloģija|sengrieķu mitoloģiju]] ir cēlušies no [[Asops|Asopa]] meitas, [[Plataja (mitoloģija)|Platajas]], kuras vārdā pilsēta arī tika nosaukta. Platajieši un tespieši, kā arī kopumā seno pilsētu un ciematu iedzīvotāji aiz Asopas upes, spītīgi pretojās pievienoties Tēbu savienībai savu iedzimto simpātiju dēļ attiecībā uz [[Atēnas|atēniešiem]]. Viņu cīņa pret Tēbām sasniedza savu kritisko punktu laikā, kad [[Līdija]]s ķēniņu [[Krēzs|Krēzu]] [[Sardi|Sardos]] 546. gadā pr.Kr. bija ielencis [[Kīrs Lielais|Kīrs]], bet [[Jonija]]s pilsētas vērsās pie savām metropolēm pēc palīdzības. Pēc tam, 519. gadā pr.Kr., kad senā [[Sparta]] palīdzēja Atēnām un [[Senā Korinta|Korintai]] karā pret [[Ejina|Eginu]] un Tēbām, platajieši, lai nebūtu jāpakļaujas tēbiešiem, lūdza spartiešu ķēniņu [[Kleomens I|Kleomenu I]] pievienoties viņiem, t.i. [[Peloponēsas savienība]]i. Tad Kleomens, izvērtējot attālumu, kas šķir viņus no Tēbām un Atēnām, kā arī stimulējot ienaidu starp tēbiešiem un atēniešiem, piedāvāja tiem izveidot savienību ar atēniešiem. Platajieši toreiz paklausīja padomam, kas sakrita ar toreiz Atēnās valdošo [[Pisistratīdi|Pisistratīdu]] vēlmēm, un nosūtīja sūtņus, kurus tie nekavējoties uzņēma. Tādējādi, atēnieši vairs nešaubījās uzbrukt Tēbām un pēc uzvaras kaujā paplašināja savas robežas līdz Asopai.

Toreiz pateicīgie platajieši pirmie no [[grieķi]]em sniedza savu palīdzību, nosūtot atēniešiem 1000 savu karavīru [[Plataju kauja|Plataju kaujā]], kur pēc tam šajā kaujas laukā tika izveidotas atsevišķas kapenes priekš drosmīgajiem platajiešiem. Jāatzīmē, ka [[Kserkss I|Kserksa]] karagājienā uz grieķu teritorijām no visām Boiotijas pilsētām nepiedalījās tikai Platajas un [[Tespija]]. Faktiski pēc grieķu uzvaras Platajas tika uzskatītas par &quot;Svēto pilsētu&quot;, un tur bija aizliegts uzbrukt citiem grieķiem, un katru gadu tur tika rīkoti piemiņas pasākumi saistībā ar šo kauju.
[[Attēls:Plataea AR Hemidrachm 1590041.jpg|right|245 px|thumb|Plataju kaltā hemidrahmas monēta.]]

Platajieši piedalījās [[Artemīsijas kauja|Artemīsijas jūras kaujā]], bet nepiedalījās [[Salaminas kauja|Salamīnas jūras kaujā]], jo bija spiesti atkāpties, lai sargātu savu pilsētu no [[persieši]]em, kuri, ierodoties, visbeidzot tomēr to nodedzināja. Pēc grieķu uzvaras pār persiešiem pilsēta tika atjaunota un apdzīvota līdz [[Peloponēsas karš|Peloponēsas karam]]. 431. gada pr.Kr. pavasarī pilsētai pēkšņi uzbruka 300 tēbieši, kurus platajieši nekavējoties atvairīja, nogalinot 180 no viņiem. Trešajā kara gadā peloponēsieši [[Arhidams|Arhidama]] vadībā aplenca un bloķēja Platajas. Platajieši jau nedaudz iepriekš nosūtīja uz Atēnām savus vecos ļaudis, sievietes un bērnus, lai tos glābtu, atstājot tikai 400 karavīrus kopā ar 80 atēniešiem un 110 sievietēm, kuras tos apkalpoja. Aplenktajiem izdevās noorganizēt pretestību, un tāpēc peloponēsieši vēl ciešāk pastiprināja blokādi. Šis aplenkums ilga divus gadus. Kad platajieši beidzot padevās, peloponēsieši apkāva viņus visus. Tēbieši izlaupīja pilsētu, sagrāva visas celtnes un uzcēla jaunu [[Templis|templi]] (100 pēdu garumā) par godu [[Hēra]]i. Izdzīvojušie platajieši atrada patvērumu Atēnās. Pēc [[Antalkida miers|Antalkida miera]], ar kuru beidzās [[Korintas karš]], platajieši atgriezās savā pilsētā (386. gada pr.Kr.). 372. gadā pr.Kr. tēbieši atkal ieņēma pilsētu un to izpostīja. Platajieši atkal bēga uz Atiku un atgriezās savā pilsētā pēc tēbiešu sakāves [[Heronejas kauja|Heronejas kaujā]] 338. gadā pr.Kr.

Jāatzīmē, ka [[Skiona|Skionā]], [[Halkidikes pussala|Halkidikes pussalā]], atradās liela platajiešu kolonija.

== Apbūve ==
Saglabājušās Plataju drupas tiek datētas pārsvarā ar 338. gadu pr.Kr., t.i. ar periodu pēc to atjaunošanas. Pilsētu ieskāva [[Aizsargmūris|aizsargmūri]], kuru garums sasniedza ap 4,5 kilometrus, bet to ietvertā teritorija — ap 1500 х 750 metriem. Sienas ir saglabājušās vairākos līmeņos un attiecas uz dažādiem periodiem. Tām bija gan taisnstūra, gan arī apaļi [[Sargtornis|sargtorņi]]. Daļa cietokšņa konstrukciju ir saglabājušās, īpaši dienvidu daļā. Ir saglabajušās arī senākas 4. gadsimta pr.Kr. sienas un pat [[Aizvēsture|aizvēsturiskās]] sienas. [[Mikēnu civilizācija|Mikēniešu perioda]] nocietinātā pilsēta atradās jaunākās pilsētas apbūves ziemeļrietumu stūrī.&lt;ref&gt;Stillwell, Richard &amp; MacDonald, William L. &amp; McAllister, Marian Holland (toim.): ”Plataiai, Greece”, ''The Princeton Encyclopedia of Classical Sites.'' Princeton, N. J.: Princeton University Press, 1976.&lt;/ref&gt;

Nozīmīgākie pilsētas tempļi bija veltīti [[Atēna|Atēnai Arejai]] un Hērai. Atēnas templis tika uzcelts par 80 talentiem, kurus platajieši saņēma pateicībā no citiem grieķiem pēc Plataju kaujas. To krāšņoja [[Polignots|Polignota]] u [[Onats|Onata]] darbi, kā arī [[Fidijs|Fidija]] veidotais Atēnas kulta tēls. Taču šis templis tā arī netika atrasts. Hēras templi [[Doriskais orderis|doriešu ordera]] stilā 427. gadā pr.Kr. uzcēla tēbieši iekš pilsētas mūriem, un tā izmēri bija apmēram 49,9 х 16,7 m. Tajā atradās [[Prāksitels|Prāksitela]] veidotais Hēras kulta tēls. Sākotnējais senākais Hēras templis, acīmredzot, atradās ārpus pilsētas mūriem. Pilsētas svētnīcu skaitā ietilpa [[Zevs|Zeva Eleutera]] svētnīca, kas arī atradās ārpus pilsētas teritorijas un vēlākajā periodā to veidoja tikai [[altāris]] un kulta tēls. Un vēl bija [[Dēmetra|Demētrai Eleusinai]] un [[Artemīda]]i veltītie tempļi.
[[Attēls:Αρχαιολογικός Χώρος Πλαταιών 4.jpg|right|210 px|thumb|Plataju nekropoles sarkofāgs.]]

Platajās vēl tika atrastas liela &quot;Katagogiona&quot; viesu nama paliekas, kuru tēbieši uzcēla priekš [[svētceļnieki]]em. Tam bija divi stāvi, daudzas istabas un centrālais pagalms. Nama izmēri bija apmēram 60 х 60 metri. [[Senā Roma|Romiešu periodā]] ēka tika atkal izmantota kā [[agora]].&lt;ref&gt;Dinsmoor, William Bell: ''The Architecture of Ancient Greece: An Account of Its Historic Development'', s. 251. Biblo &amp; Tannen Publishers, 1950. ISBN 0-8196-0283-3.&lt;/ref&gt; Plataju kaujā kritušos karavīrus paglabāja brāļu kapos &quot;Poliandrionā&quot;, kuri atradās netālu no Zeva Eleutera svētnīcas. Plataju [[nekropole]]s atradās pilsētas austrumu un rietumu pusēs. Daudzās [[Austrumromas impērija|Bizantijas laika]] baznīcas šajā apkārtnē, no kurām liela daļa ir pārvērtušās drupās, bija atkārtoti izmantoti no Plataju apbūves ņemtie celtniecības materiāli. 

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Boiotija]]
[[Kategorija:Senās Grieķijas pilsētas]]</text>
      <sha1>92x7y1p2ipjbrziq6ggqqm16w56rdg2</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Truso travertīni</title>
    <ns>0</ns>
    <id>569796</id>
    <revision>
      <id>4047738</id>
      <timestamp>2024-04-25T15:21:02Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Dainis</username>
        <id>876</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: '''Troso travertīni''' ({{val|ka|თრუსოს ტრავერტინები}} ir [[travertīni]] [[Gruzija]]s [[Kazbegi municipalitāte|Kazbegi municipalitātē]]. Tie atrodas [[Truso ieleja|Truso ielejā]], [[Tereka]]s upes labajā krastā 2093 m virs jūras līmeņa, aptuveni 2 km uz dienvidaustrumiem no Keterisi ciema, kur vietējie iedzīvotāji dzīvo tikai sezonāli. Truso travertīniem ir piešķirts [[Dabas piemineklis|dabas pieminekļa]] statuss.  Vairāk...</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1423" xml:space="preserve">'''Troso travertīni''' ({{val|ka|თრუსოს ტრავერტინები}} ir [[travertīni]] [[Gruzija]]s [[Kazbegi municipalitāte|Kazbegi municipalitātē]]. Tie atrodas [[Truso ieleja|Truso ielejā]], [[Tereka]]s upes labajā krastā 2093 m virs jūras līmeņa, aptuveni 2 km uz dienvidaustrumiem no Keterisi ciema, kur vietējie iedzīvotāji dzīvo tikai sezonāli. Truso travertīniem ir piešķirts [[Dabas piemineklis|dabas pieminekļa]] statuss.

Vairākās vietās Truso ielejā ir [[avots|avotu]] nogulsnētu [[kaļķakmens]] travertīnu uzkrājumi. Tie galvenokārt ir saistīti ar virsmas [[karbonāti|karbonātu]] veidošanos. Viena no nozīmīgākajām un gleznainākajām travertīnu vietām atrodas pie Kasrishevi akmeņainā posma, kur izplūst minerālavoti. Šeit ir intensīvas attīstības procesā esošie travertīna lauku bloki, kuru žilbinoši baltā virsma noklāta ar plānu caurspīdīga ūdens kārtiņu.

Travertīnu formas ir loti trauslas, un šobrīd daļa travertīnu ir bojāta dažādu antropogēno ietekmju rezultātā, tās sabojā arī [[aita|aitu]] ganāmpulku pārvietošanās.

Augu nospiedumi travertīnos liecina, ka agrāk šajās teritorijas ir bijuši meža augi.

== Ārējās saites ==
* [https://www.protectedplanet.net/555549475 Travertine of Truso] ProtectedPlanet 

[[Kategorija:Gruzijas dabas pieminekļi‎]]
[[Kategorija:Kazbegi municipalitāte]]</text>
      <sha1>svcceq3e0f86k1vt80vuhx6m8z0kpvm</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4047740</id>
      <parentid>4047738</parentid>
      <timestamp>2024-04-25T15:23:13Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Dainis</username>
        <id>876</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1516" xml:space="preserve">'''Troso travertīni''' ({{val|ka|თრუსოს ტრავერტინები}}) ir [[travertīni]] [[Gruzija]]s [[Kazbegi municipalitāte|Kazbegi municipalitātē]]. Tie atrodas [[Truso ieleja|Truso ielejā]], [[Tereka]]s upes labajā krastā 2093 m virs jūras līmeņa, aptuveni 2 km uz dienvidaustrumiem no Keterisi ciema, kur vietējie iedzīvotāji dzīvo tikai sezonāli. Truso travertīniem 2012. gadā [[Starptautiskā dabas un dabas resursu aizsardzības savienība]] piešķīra [[Dabas piemineklis|dabas pieminekļa]] III kategorijas statusu.

Vairākās vietās Truso ielejā ir [[avots|avotu]] nogulsnētu [[kaļķakmens]] travertīnu uzkrājumi. Tie galvenokārt ir saistīti ar virsmas [[karbonāti|karbonātu]] veidošanos. Viena no nozīmīgākajām un gleznainākajām travertīnu vietām atrodas pie Kasrishevi akmeņainā posma, kur izplūst minerālavoti. Šeit ir intensīvas attīstības procesā esošie travertīna lauku bloki, kuru žilbinoši baltā virsma noklāta ar plānu caurspīdīga ūdens kārtiņu.

Travertīnu formas ir loti trauslas, un šobrīd daļa travertīnu ir bojāta dažādu antropogēno ietekmju rezultātā, tās sabojā arī [[aita|aitu]] ganāmpulku pārvietošanās.

Augu nospiedumi travertīnos liecina, ka agrāk šajās teritorijas ir bijuši meža augi.

== Ārējās saites ==
* [https://www.protectedplanet.net/555549475 Travertine of Truso] ProtectedPlanet 

[[Kategorija:Gruzijas dabas pieminekļi‎]]
[[Kategorija:Kazbegi municipalitāte]]</text>
      <sha1>a76u905z873g265sv3cvc0jjfngw9o7</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4047742</id>
      <parentid>4047740</parentid>
      <timestamp>2024-04-25T15:31:19Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Meistars Joda</username>
        <id>781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>sīkumi</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1513" xml:space="preserve">'''Truso travertīni''' ({{val|ka|თრუსოს ტრავერტინები}}) ir [[travertīni]] [[Gruzija]]s [[Kazbegi municipalitāte|Kazbegi municipalitātē]]. Tie atrodas [[Truso ieleja|Truso ielejā]], [[Tereka]]s upes labajā krastā 2093 m virs jūras līmeņa, aptuveni 2 km uz dienvidaustrumiem no Keterisi ciema, kur vietējie iedzīvotāji dzīvo tikai sezonāli. 2012. gadā [[Starptautiskā dabas un dabas resursu aizsardzības savienība]] Truso travertīniem piešķīra [[Dabas piemineklis|dabas pieminekļa]] III kategorijas statusu.

Vairākās vietās Truso ielejā ir [[avots|avotu]] nogulsnētu [[kaļķakmens]] travertīnu uzkrājumi. Tie galvenokārt ir saistīti ar virsmas [[karbonāti|karbonātu]] veidošanos. Viena no nozīmīgākajām un gleznainākajām travertīnu vietām atrodas pie Kasrishevi akmeņainā posma, kur izplūst minerālavoti. Šeit ir intensīvas attīstības procesā esošie travertīna lauku bloki, kuru žilbinoši baltā virsma noklāta ar plānu caurspīdīga ūdens kārtiņu.

Travertīnu formas ir loti trauslas, un šobrīd daļa travertīnu ir bojāti dažādu antropogēno ietekmju rezultātā, tos sabojā arī [[aita|aitu]] ganāmpulku pārvietošanās.

Augu nospiedumi travertīnos liecina, ka agrāk šajās teritorijās bijuši meža augi.

== Ārējās saites ==
* [https://www.protectedplanet.net/555549475 Travertine of Truso] ProtectedPlanet 

[[Kategorija:Gruzijas dabas pieminekļi‎]]
[[Kategorija:Kazbegi municipalitāte]]</text>
      <sha1>dwlrhfi2da505tnl9jxu0s1krcrfp1n</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4047743</id>
      <parentid>4047742</parentid>
      <timestamp>2024-04-25T15:31:52Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Meistars Joda</username>
        <id>781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Meistars Joda pārvietoja lapu [[Troso travertīni]] uz [[Truso travertīni]]: Kļūdains nosaukums</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1513" xml:space="preserve">'''Truso travertīni''' ({{val|ka|თრუსოს ტრავერტინები}}) ir [[travertīni]] [[Gruzija]]s [[Kazbegi municipalitāte|Kazbegi municipalitātē]]. Tie atrodas [[Truso ieleja|Truso ielejā]], [[Tereka]]s upes labajā krastā 2093 m virs jūras līmeņa, aptuveni 2 km uz dienvidaustrumiem no Keterisi ciema, kur vietējie iedzīvotāji dzīvo tikai sezonāli. 2012. gadā [[Starptautiskā dabas un dabas resursu aizsardzības savienība]] Truso travertīniem piešķīra [[Dabas piemineklis|dabas pieminekļa]] III kategorijas statusu.

Vairākās vietās Truso ielejā ir [[avots|avotu]] nogulsnētu [[kaļķakmens]] travertīnu uzkrājumi. Tie galvenokārt ir saistīti ar virsmas [[karbonāti|karbonātu]] veidošanos. Viena no nozīmīgākajām un gleznainākajām travertīnu vietām atrodas pie Kasrishevi akmeņainā posma, kur izplūst minerālavoti. Šeit ir intensīvas attīstības procesā esošie travertīna lauku bloki, kuru žilbinoši baltā virsma noklāta ar plānu caurspīdīga ūdens kārtiņu.

Travertīnu formas ir loti trauslas, un šobrīd daļa travertīnu ir bojāti dažādu antropogēno ietekmju rezultātā, tos sabojā arī [[aita|aitu]] ganāmpulku pārvietošanās.

Augu nospiedumi travertīnos liecina, ka agrāk šajās teritorijās bijuši meža augi.

== Ārējās saites ==
* [https://www.protectedplanet.net/555549475 Travertine of Truso] ProtectedPlanet 

[[Kategorija:Gruzijas dabas pieminekļi‎]]
[[Kategorija:Kazbegi municipalitāte]]</text>
      <sha1>dwlrhfi2da505tnl9jxu0s1krcrfp1n</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4047815</id>
      <parentid>4047743</parentid>
      <timestamp>2024-04-25T17:34:11Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Dainis</username>
        <id>876</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2577" xml:space="preserve">{{Infobox protected area
| name = Truso travertīni
| iucn_category = III
| photo = Truso (2).jpg
| photo_caption = 
| map = Georgia#Georgia Mtskheta-Mtianeti
| relief = 1
| map_caption = 
| location = [[Kazbegi municipalitāte]], [[Mcheta-Mtianeti]], {{GEO}} 
| nearest_city = [[Stepancminda]], Keterisi ciems
| coordinates = {{coord|42|34.993|N|44|25.646|E|type:landmark_region:GE-KK_dim:50000|display=inline,title}}
| coords_ref = 
| area_acre = 
| area_km2 =0,04
| area_ref = 
| authorized = 
| visitation_num = 
| visitation_year = 
| visitation_ref = 
| governing_body = 
| website = [http://apa.gov.ge/en/protected-areas/Naturalmonument/trusos-travertinebis-bunebis-dzegli Truso Travertines Natural Monument]
}}
'''Truso travertīni''' ({{val|ka|თრუსოს ტრავერტინები}}) ir [[travertīni]] [[Gruzija]]s [[Kazbegi municipalitāte|Kazbegi municipalitātē]]. Tie atrodas [[Truso ieleja|Truso ielejā]], [[Tereka]]s upes labajā krastā 2093 m virs jūras līmeņa, aptuveni 2 km uz dienvidaustrumiem no Keterisi ciema, kur vietējie iedzīvotāji dzīvo tikai sezonāli. 2012. gadā [[Starptautiskā dabas un dabas resursu aizsardzības savienība]] Truso travertīniem piešķīra [[Dabas piemineklis|dabas pieminekļa]] III kategorijas statusu.

Vairākās vietās Truso ielejā ir [[avots|avotu]] nogulsnētu [[kaļķakmens]] travertīnu uzkrājumi. Tie galvenokārt ir saistīti ar virsmas [[karbonāti|karbonātu]] veidošanos. Viena no nozīmīgākajām un gleznainākajām travertīnu vietām atrodas pie Kasrishevi akmeņainā posma, kur izplūst minerālavoti. Šeit ir intensīvas attīstības procesā esošie travertīna lauku bloki, kuru žilbinoši baltā virsma noklāta ar plānu caurspīdīga ūdens kārtiņu.

Travertīnu formas ir loti trauslas, un šobrīd daļa travertīnu ir bojāti dažādu antropogēno ietekmju rezultātā, tos sabojā arī [[aita|aitu]] ganāmpulku pārvietošanās.

Augu nospiedumi travertīnos liecina, ka agrāk šajās teritorijās bijuši meža augi.

== Attēlu galerija ==
&lt;gallery&gt;
Truso Travertines 3.jpg
თრუსოს ტრავენტინები 25.jpg
თრუსოს ტრავენტინები 11.jpg
Truso travertines 7.jpg
თრუსოს ტრავენტინები 15.jpg
თრუსოს ტრავენტინები 30.jpg
&lt;/gallery&gt;

== Ārējās saites ==
* [https://www.protectedplanet.net/555549475 Travertine of Truso] ProtectedPlanet 

[[Kategorija:Gruzijas dabas pieminekļi‎]]
[[Kategorija:Kazbegi municipalitāte]]</text>
      <sha1>4fbwuz6zgmhqevfelidf2297nhbnpb4</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4047914</id>
      <parentid>4047815</parentid>
      <timestamp>2024-04-25T19:40:09Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Dainis</username>
        <id>876</id>
      </contributor>
      <comment>karte</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2567" xml:space="preserve">{{Infobox protected area
| name = Truso travertīni
| iucn_category = III
| photo = Truso (2).jpg
| photo_caption = 
| map = Gruzija
| map_size = 
| latd =  42 |  latm = 34 |  lats = 59.58 |  latNS = N
| longd = 44 | longm = 25 | longs = 38.76 | longEW = E
| relief = 1
| map_caption = 
| location = [[Kazbegi municipalitāte]], [[Mcheta-Mtianeti]], {{GEO}} 
| nearest_city = [[Stepancminda]], Keterisi ciems
| coords_ref = 
| area_acre = 
| area_km2 =0,04
| area_ref = 
| authorized = 
| visitation_num = 
| visitation_year = 
| visitation_ref = 
| governing_body = 
| website = [http://apa.gov.ge/en/protected-areas/Naturalmonument/trusos-travertinebis-bunebis-dzegli Truso Travertines Natural Monument]
}}
'''Truso travertīni''' ({{val|ka|თრუსოს ტრავერტინები}}) ir [[travertīni]] [[Gruzija]]s [[Kazbegi municipalitāte|Kazbegi municipalitātē]]. Tie atrodas [[Truso ieleja|Truso ielejā]], [[Tereka]]s upes labajā krastā 2093 m virs jūras līmeņa, aptuveni 2 km uz dienvidaustrumiem no Keterisi ciema, kur vietējie iedzīvotāji dzīvo tikai sezonāli. 2012. gadā [[Starptautiskā dabas un dabas resursu aizsardzības savienība]] Truso travertīniem piešķīra [[Dabas piemineklis|dabas pieminekļa]] III kategorijas statusu.

Vairākās vietās Truso ielejā ir [[avots|avotu]] nogulsnētu [[kaļķakmens]] travertīnu uzkrājumi. Tie galvenokārt ir saistīti ar virsmas [[karbonāti|karbonātu]] veidošanos. Viena no nozīmīgākajām un gleznainākajām travertīnu vietām atrodas pie Kasrishevi akmeņainā posma, kur izplūst minerālavoti. Šeit ir intensīvas attīstības procesā esošie travertīna lauku bloki, kuru žilbinoši baltā virsma noklāta ar plānu caurspīdīga ūdens kārtiņu.

Travertīnu formas ir loti trauslas, un šobrīd daļa travertīnu ir bojāti dažādu antropogēno ietekmju rezultātā, tos sabojā arī [[aita|aitu]] ganāmpulku pārvietošanās.

Augu nospiedumi travertīnos liecina, ka agrāk šajās teritorijās bijuši meža augi.

== Attēlu galerija ==
&lt;gallery&gt;
Truso Travertines 3.jpg
თრუსოს ტრავენტინები 25.jpg
თრუსოს ტრავენტინები 11.jpg
Truso travertines 7.jpg
თრუსოს ტრავენტინები 15.jpg
თრუსოს ტრავენტინები 30.jpg
&lt;/gallery&gt;

== Ārējās saites ==
* [https://www.protectedplanet.net/555549475 Travertine of Truso] ProtectedPlanet 

[[Kategorija:Gruzijas dabas pieminekļi‎]]
[[Kategorija:Kazbegi municipalitāte]]</text>
      <sha1>er05w964743p5t1dsfjzzgh62pqbff4</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Aļņu iela</title>
    <ns>0</ns>
    <id>569798</id>
    <revision>
      <id>4047745</id>
      <timestamp>2024-04-25T15:42:34Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Olgerts V</username>
        <id>41522</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: '''Aļņu iela''' var būt:  * [[Aļņu iela (Jūrmala)|Aļņu iela]] — iela Jūrmalā; * [[Aļņu iela (Ventspils)|Aļņu iela]] — iela [[Ventspils|Ventspilī]]; * [[Aļņu iela (Langstiņi)|Aļņu iela]] — iela Garkalnes pagasta [[Langstiņi|Langstiņos]]; * [[Aļņu iela (Ziemeļblāzma)|Aļņu iela]] — iela Skultes pagasta [[Ziemeļblāzma (Skultes pagasts)|Ziemeļblāzmā]].  == Skatīt arī == * [[Aļņu salas iela]] — iela Salas pagasta [[Varkaļi|Varkaļos]]....</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="501" xml:space="preserve">'''Aļņu iela''' var būt:

* [[Aļņu iela (Jūrmala)|Aļņu iela]] — iela Jūrmalā;
* [[Aļņu iela (Ventspils)|Aļņu iela]] — iela [[Ventspils|Ventspilī]];
* [[Aļņu iela (Langstiņi)|Aļņu iela]] — iela Garkalnes pagasta [[Langstiņi|Langstiņos]];
* [[Aļņu iela (Ziemeļblāzma)|Aļņu iela]] — iela Skultes pagasta [[Ziemeļblāzma (Skultes pagasts)|Ziemeļblāzmā]].

== Skatīt arī ==
* [[Aļņu salas iela]] — iela Salas pagasta [[Varkaļi|Varkaļos]].

{{Ielu nosaukums}}</text>
      <sha1>ta91p08df9e2htazx2xchvuplgbg8jy</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kategorija:Pumpuri</title>
    <ns>14</ns>
    <id>569799</id>
    <revision>
      <id>4047748</id>
      <timestamp>2024-04-25T15:46:29Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Olgerts V</username>
        <id>41522</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: [[Kategorija:Apkaimes Jūrmalā]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="33" xml:space="preserve">[[Kategorija:Apkaimes Jūrmalā]]</text>
      <sha1>12bn293vf09cdp1j858hs12gsjuvzjl</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:ايمو کي ڀڄايو</title>
    <ns>3</ns>
    <id>569800</id>
    <revision>
      <id>4047751</id>
      <timestamp>2024-04-25T15:49:16Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Sveicējs</username>
        <id>19437</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>[[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="193" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|realName=|name=ايمو کي ڀڄايو}}

-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2024. gada 25. aprīlis, plkst. 18.49 (EEST)</text>
      <sha1>676tkh57ukfzzd4nvxk1bizn26qgyr7</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Amatas iela</title>
    <ns>0</ns>
    <id>569801</id>
    <revision>
      <id>4047753</id>
      <timestamp>2024-04-25T15:57:11Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Olgerts V</username>
        <id>41522</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: '''Amatas iela''' var būt:  * [[Amatas iela (Jūrmala)|Amatas iela]] — iela Jūrmalā; * [[Amatas iela (Liepāja)|Amatas iela]] — iela Liepājā; * [[Amatas iela (Cēsis)|Amatas iela]] — iela [[Cēsis|Cēsīs]]; * [[Amatas iela (Mārupe)|Amatas iela]] — iela [[Mārupe|Mārupē]]; * [[Amatas iela (Silakrogs)|Amatas iela]] — iela Ropažu pagasta [[Silakrogs (Ropažu pagasts)|Silakrogā]].  {{Ielu nosaukums}}</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="420" xml:space="preserve">'''Amatas iela''' var būt:

* [[Amatas iela (Jūrmala)|Amatas iela]] — iela Jūrmalā;
* [[Amatas iela (Liepāja)|Amatas iela]] — iela Liepājā;
* [[Amatas iela (Cēsis)|Amatas iela]] — iela [[Cēsis|Cēsīs]];
* [[Amatas iela (Mārupe)|Amatas iela]] — iela [[Mārupe|Mārupē]];
* [[Amatas iela (Silakrogs)|Amatas iela]] — iela Ropažu pagasta [[Silakrogs (Ropažu pagasts)|Silakrogā]].

{{Ielu nosaukums}}</text>
      <sha1>2c4ubcn6ip7z9lpnj9kg9gprynzvoi7</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Mellužu prospekts (Jūrmala)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>569803</id>
    <redirect title="Mellužu prospekts" />
    <revision>
      <id>4047766</id>
      <timestamp>2024-04-25T16:07:26Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Olgerts V</username>
        <id>41522</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Mellužu prospekts]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="32" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Mellužu prospekts]]</text>
      <sha1>1fd427vhb0zgjvkn4gc9vzumpfvb0xl</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Sevenoksa (distrikts)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>569804</id>
    <revision>
      <id>4047768</id>
      <timestamp>2024-04-25T16:09:14Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{Apdzīvotas vietas infokaste  | name                     = Sevenoksa  | official_name            = ''Sevenoaks''  | settlement_type          = nemetropoles distrikts  | image_skyline            = {{Vairāki attēli | border                   = infobox | total_width              = 270 | image_style              = border | perrow                   = 1/2/2/2 | image1 = Front view of Hever Castle, Kent.jpg | image2 = Sevenoaks District Council Offices.jpg | image3 = St Nicholas Ch...</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3911" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
 | name                     = Sevenoksa
 | official_name            = ''Sevenoaks''
 | settlement_type          = nemetropoles distrikts
 | image_skyline            = {{Vairāki attēli
| border                   = infobox
| total_width              = 270
| image_style              = border
| perrow                   = 1/2/2/2
| image1 = Front view of Hever Castle, Kent.jpg
| image2 = Sevenoaks District Council Offices.jpg
| image3 = St Nicholas Church in Sevenoaks, Kent - geograph.org.uk - 6129840.jpg
| image4 = 
| image5 = 
| image6 = 
}}
 | image_caption            = 
 | image_flag               = {{#property:P41}}
 | image_seal               = 
 | image_shield             = {{#property:P94}}
 | shield_link              = 
 | flag_link                = 
 | shield_size              = 
 | image_map1               = Sevenoaks UK locator map.svg
 | pushpin_map              = &lt;!-- Anglija#Sari#Apvienotā Karaliste --&gt;
 | pushpin_label_position   = 
 | map_caption1             = Dārtfordas boro Kentas grāfistē
 | subdivision_type         = Valsts
 | subdivision_name         = {{nobr|{{GBR}}}}
 | subdivision_type1        = Zeme
 | subdivision_name1        = {{ENG}}
 | subdivision_type2        = Reģions
 | subdivision_name2        = [[Dienvidaustrumanglija]]
 | subdivision_type3        = Grāfiste
 | subdivision_name3        = [[Kenta]]
 | subdivision_type4        = 
 | subdivision_name4        = 
 | established_title        = Dibināts
 | established_date         = 1974
 | government_type          = 
 | leader_title             = 
 | leader_name              = 
 | seat_type                = Administratīvais centrs
 | seat                     = [[Sevenoksa]]
 | seat1_type               = Lielākā pilsēta
 | seat1                    = 
 | total_type               = distrikts
 | area_magnitude           = 
 | area_total_km2           = 370.34
 | area_land_km2            = 
 | area_water_km2           = 
 | area_urban_km2           = 
 | area_metro_km2           = 
 | population_as_of         = 2021
 | population_footnotes     = 
 | population_total         = 120841
 | population_urban         = 
 | population_metro         = 
 | population_density_km2   = auto
 | population_density_urban_km2   = 
 | timezone                 = [[Griničas laiks|GMT]]
 | utc_offset               = +0
 | timezone_DST             = [[BST]]
 | utc_offset_DST           = +1
 | latd = 51 | latm = 27 | lats =  | latNS = N
 | longd = 0 | longm = 16 | longs =  | longEW = E
 | postal_code_type         = Pasta indekss
 | postal_code              = 
 | elevation_footnotes      = 
 | elevation_m              = 
 | website                  = {{URL|http://www.sevenoaks.gov.uk/}}
 | footnotes                = 
}}

'''Sevenoksas distrikts''' ({{val|en|Sevenoaks District}}) ir nemetropoles distrikts [[Kenta]]s grāfistē [[Anglija|Anglijā]], [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]]. Izvietojies grāfistes rietumos, robežojas ziemeļos ar [[Dārtforda (boro)|Dārtfordu]], ziemeļaustrumos — ar [[Greivšema|Greivšemu]], austrumos — ar [[Tanbridža un Melinga|Tanbridžu un Melingu]], dienvidaustrumos — ar [[Tanbridžvelsa|Tanbridžvelsu]], dienvidos — ar [[Austrumsaseksa|Austrumsaseksu]], bet rietumos — ar [[Sari (Anglija)|Sari]] un [[Lielā Londona|Lielo Londonu]]. Distrikta administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta ir [[Sevenoksa]].

== Vēsture ==
Distrikts tagadējās robežās izveidots 1974. gada 1. aprīlī, apvienojot Sevenoksas urbāno distriktu, Sevenoksas lauku distriktu un daļu no Dārtfordas lauku distriktu. Administratīvi dalās trijās pilsētās (Sevenoksa, [[Svonli]], [[Īdenbridža]]) un 28 pagastos.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}


{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Anglijas distrikti]]
[[Kategorija:Kenta]]</text>
      <sha1>58c332krvauc241icy7n1r4h2u10gp1</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Andreja iela</title>
    <ns>0</ns>
    <id>569805</id>
    <revision>
      <id>4047771</id>
      <timestamp>2024-04-25T16:21:46Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Olgerts V</username>
        <id>41522</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: '''Andreja iela''' var būt:  * [[Andreja iela (Jūrmala)|Andreja iela]] — iela Jūrmalā; * [[Andreja iela (Ogre)|Andreja iela]] — iela Ogrē; * [[Andreja iela (Rīga)|Andreja iela]] — iela Rīgā; * [[Andreja iela (Ventspils)|Andreja iela]] — iela Ventspilī; * [[Andreja iela (Baldone)|Andreja iela]] — iela Baldonē; * [[Andreja iela (Mežezeri)|Andreja iela]] — iela Salaspils pagasta [[Mežezeri|Mežezeros]].  == Skatīt arī == * Andrēja iela (Baloži)|Andrēj...</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="706" xml:space="preserve">'''Andreja iela''' var būt:

* [[Andreja iela (Jūrmala)|Andreja iela]] — iela Jūrmalā;
* [[Andreja iela (Ogre)|Andreja iela]] — iela Ogrē;
* [[Andreja iela (Rīga)|Andreja iela]] — iela Rīgā;
* [[Andreja iela (Ventspils)|Andreja iela]] — iela Ventspilī;
* [[Andreja iela (Baldone)|Andreja iela]] — iela Baldonē;
* [[Andreja iela (Mežezeri)|Andreja iela]] — iela Salaspils pagasta [[Mežezeri|Mežezeros]].

== Skatīt arī ==
* [[Andrēja iela (Baloži)|Andrēja iela]] — iela Ķekavas novada [[Baloži (pilsēta)|Baložos]]
* [[Andreja Pumpura iela]]
* [[Andreja Upīša iela]]
* [[Andreja Saharova iela]]
* [[Andreja Pormaļa iela]]
* [[Andreja Paulāna iela]]

{{Ielu nosaukums}}</text>
      <sha1>18hypy4ahiwpr37s3vw0bj8zqr774wj</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4047772</id>
      <parentid>4047771</parentid>
      <timestamp>2024-04-25T16:22:52Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Olgerts V</username>
        <id>41522</id>
      </contributor>
      <minor />
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="732" xml:space="preserve">'''Andreja iela''' var būt:

* [[Andreja iela (Jūrmala)|Andreja iela]] — iela Jūrmalā;
* [[Andreja iela (Ogre)|Andreja iela]] — iela Ogrē;
* [[Andreja iela (Rīga)|Andreja iela]] — iela Rīgā;
* [[Andreja iela (Ventspils)|Andreja iela]] — iela [[Ventspils|Ventspilī]];
* [[Andreja iela (Baldone)|Andreja iela]] — iela [[Baldone|Baldonē]];
* [[Andreja iela (Mežezeri)|Andreja iela]] — iela Salaspils pagasta [[Mežezeri|Mežezeros]].

== Skatīt arī ==
* [[Andrēja iela (Baloži)|Andrēja iela]] — iela Ķekavas novada [[Baloži (pilsēta)|Baložos]]
* [[Andreja Pumpura iela]]
* [[Andreja Upīša iela]]
* [[Andreja Saharova iela]]
* [[Andreja Pormaļa iela]]
* [[Andreja Paulāna iela]]

{{Ielu nosaukums}}</text>
      <sha1>bbtgefjj7obmv2s21palenrwecsi41v</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:Tigudik</title>
    <ns>3</ns>
    <id>569806</id>
    <revision>
      <id>4047775</id>
      <timestamp>2024-04-25T16:33:20Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Sveicējs</username>
        <id>19437</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>[[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="176" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|realName=|name=Tigudik}}

-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2024. gada 25. aprīlis, plkst. 19.33 (EEST)</text>
      <sha1>gk94etn3cs83yk1lesqpdhxtqvpxe15</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:Gwærendir</title>
    <ns>3</ns>
    <id>569807</id>
    <revision>
      <id>4047805</id>
      <timestamp>2024-04-25T17:12:24Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Sveicējs</username>
        <id>19437</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>[[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="179" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|realName=|name=Gwærendir}}

-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2024. gada 25. aprīlis, plkst. 20.12 (EEST)</text>
      <sha1>hkmij2mmzke486kcu8q79s39obo0xq3</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Sevenoksa</title>
    <ns>0</ns>
    <id>569808</id>
    <revision>
      <id>4047817</id>
      <timestamp>2024-04-25T17:36:25Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Sevenoksa | official_name = ''Sevenoaks'' | settlement_type = pilsēta | image_skyline = {{Vairāki attēli | border                   = infobox | total_width              = 270 | image_style              = border | perrow                   = 1/2/2/2 | image1 = Knole, Sevenoaks in Kent - March 2009.jpg | image2 = Sevenoaks_bus_station_3.JPG | image3 = Church of St John - geograph.org.uk - 5434927.jpg | image4 =  | image5 =  | image6 =  }}...</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2959" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
| name = Sevenoksa
| official_name = ''Sevenoaks''
| settlement_type = pilsēta
| image_skyline = {{Vairāki attēli
| border                   = infobox
| total_width              = 270
| image_style              = border
| perrow                   = 1/2/2/2
| image1 = Knole, Sevenoaks in Kent - March 2009.jpg
| image2 = Sevenoaks_bus_station_3.JPG
| image3 = Church of St John - geograph.org.uk - 5434927.jpg
| image4 = 
| image5 = 
| image6 = 
}}
| image_caption = 
| image_flag = {{#property:P41}}
| image_seal = 
| image_shield = {{#property:P94}}
| shield_link = 
| flag_link = 
| shield_size = 
| image_map1 = 
| map_caption1 = 
| pushpin_map = Anglija#Kenta#Apvienotā Karaliste
| pushpin_label_position = 
| subdivision_type = Valsts
| subdivision_name = {{nobr|{{GBR}}}}
| subdivision_type1 = Zeme
| subdivision_name1 = {{ENG}}
| subdivision_type2 = Reģions
| subdivision_name2 = [[Dienvidaustrumanglija]]
| subdivision_type3 = Grāfiste
| subdivision_name3 = [[Kenta]]
| subdivision_type4 = Distrikts
| subdivision_name4 = {{nobr|[[Sevenoksa (distrikts)|Sevenoksa]]}}
| established_title = Pirmoreiz minēta
| established_date = 11. gadsimts
| established_title1 = Pilsētas statuss
| established_date1 = 
| government_type = 
| leader_title = 
| leader_name = 
| total_type = pilsēta
| area_magnitude = 
| area_total_km2 = 15.97
| area_land_km2 = 
| area_water_km2 = 
| area_urban_km2 = 
| area_metro_km2 = 
| population_as_of = 2021
| population_footnotes = 
| population_total = 21167
| population_urban = 
| population_metro = 
| population_density_km2 = auto
| timezone = [[Griničas laiks|GMT]]
| utc_offset = +0
| timezone_DST = [[BST]]
| utc_offset_DST = +1
| latd = 51
| latm = 16
| lats = 24
| latNS = N
| longd = 0
| longm = 11
| longs = 21
| longEW = E
| postal_code_type = Pasta indekss
| postal_code = TN13, TN14, TN15
| elevation_m = 140
| website = 
| footnotes = 
}}
'''Sevenoksa''' ({{val|en|Sevenoaks}}) ir pilsēta (''town'') un pagasts [[Anglija|Anglijā]], [[Kenta]]s grāfistē, [[Sevenoksa (distrikts)|Sevenoksa]]s distrikta lielākā apdzīvotā vieta un administratīvais centrs. Atrodas grāfistes rietumos Darentas upes krastos {{nobr|30 km}} no grāfistes centra [[Meidstona]]s un {{nobr|51 km}} no valsts galvaspilsētas [[Londona]]s centra. Sevenoksā atrodas [[Dienvidaustrumanglija]]s reģiona padomes ofiss.&lt;ref&gt;[https://www.secouncils.gov.uk/contact-us South East Councils]&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
Vēstures avotos pirmoreiz minēta ap 1100. gadu kā ''Seouenaca'' — ‘septiņu ozolu vieta’ — nosaukta pēc Nola muižas parkā augošajiem septiņiem [[ozoli]]em, kas gadsimtu gaitā vairākas reizes stādīti no jauna. 13. gadsimtā Sevenoksai piešķirtas tirgus tiesības. 

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}


{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Anglijas pilsētas]]
[[Kategorija:Kenta]]</text>
      <sha1>5faqmllkrzlmkp3ougk4sy74lrmzmy1</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4047819</id>
      <parentid>4047817</parentid>
      <timestamp>2024-04-25T17:37:38Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <comment>/* ievads */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3032" xml:space="preserve">{{cita nozīme|pilsētu|administratīvo vienību|Sevenoksa (distrikts)}}
{{Apdzīvotas vietas infokaste
| name = Sevenoksa
| official_name = ''Sevenoaks''
| settlement_type = pilsēta
| image_skyline = {{Vairāki attēli
| border                   = infobox
| total_width              = 270
| image_style              = border
| perrow                   = 1/2/2/2
| image1 = Knole, Sevenoaks in Kent - March 2009.jpg
| image2 = Sevenoaks_bus_station_3.JPG
| image3 = Church of St John - geograph.org.uk - 5434927.jpg
| image4 = 
| image5 = 
| image6 = 
}}
| image_caption = 
| image_flag = {{#property:P41}}
| image_seal = 
| image_shield = {{#property:P94}}
| shield_link = 
| flag_link = 
| shield_size = 
| image_map1 = 
| map_caption1 = 
| pushpin_map = Anglija#Kenta#Apvienotā Karaliste
| pushpin_label_position = 
| subdivision_type = Valsts
| subdivision_name = {{nobr|{{GBR}}}}
| subdivision_type1 = Zeme
| subdivision_name1 = {{ENG}}
| subdivision_type2 = Reģions
| subdivision_name2 = [[Dienvidaustrumanglija]]
| subdivision_type3 = Grāfiste
| subdivision_name3 = [[Kenta]]
| subdivision_type4 = Distrikts
| subdivision_name4 = {{nobr|[[Sevenoksa (distrikts)|Sevenoksa]]}}
| established_title = Pirmoreiz minēta
| established_date = 11. gadsimts
| established_title1 = Pilsētas statuss
| established_date1 = 
| government_type = 
| leader_title = 
| leader_name = 
| total_type = pilsēta
| area_magnitude = 
| area_total_km2 = 15.97
| area_land_km2 = 
| area_water_km2 = 
| area_urban_km2 = 
| area_metro_km2 = 
| population_as_of = 2021
| population_footnotes = 
| population_total = 21167
| population_urban = 
| population_metro = 
| population_density_km2 = auto
| timezone = [[Griničas laiks|GMT]]
| utc_offset = +0
| timezone_DST = [[BST]]
| utc_offset_DST = +1
| latd = 51
| latm = 16
| lats = 24
| latNS = N
| longd = 0
| longm = 11
| longs = 21
| longEW = E
| postal_code_type = Pasta indekss
| postal_code = TN13, TN14, TN15
| elevation_m = 140
| website = 
| footnotes = 
}}
'''Sevenoksa''' ({{val|en|Sevenoaks}}) ir pilsēta (''town'') un pagasts [[Anglija|Anglijā]], [[Kenta]]s grāfistē, [[Sevenoksa (distrikts)|Sevenoksa]]s distrikta lielākā apdzīvotā vieta un administratīvais centrs. Atrodas grāfistes rietumos Darentas upes krastos {{nobr|30 km}} no grāfistes centra [[Meidstona]]s un {{nobr|51 km}} no valsts galvaspilsētas [[Londona]]s centra. Sevenoksā atrodas [[Dienvidaustrumanglija]]s reģiona padomes ofiss.&lt;ref&gt;[https://www.secouncils.gov.uk/contact-us South East Councils]&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
Vēstures avotos pirmoreiz minēta ap 1100. gadu kā ''Seouenaca'' — ‘septiņu ozolu vieta’ — nosaukta pēc Nola muižas parkā augošajiem septiņiem [[ozoli]]em, kas gadsimtu gaitā vairākas reizes stādīti no jauna. 13. gadsimtā Sevenoksai piešķirtas tirgus tiesības. 

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}


{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Anglijas pilsētas]]
[[Kategorija:Kenta]]</text>
      <sha1>i0ewnduqyatrwcwu2a3wk977eu0kong</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Diskusija:Truso travertīni</title>
    <ns>1</ns>
    <id>569809</id>
    <revision>
      <id>4047818</id>
      <timestamp>2024-04-25T17:36:59Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Dainis</username>
        <id>876</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{CEE Spring 2024 |dalībnieks = Dainis |valsts     = Gruzija |tēma       = Daba un ģeogrāfija }}</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="100" xml:space="preserve">{{CEE Spring 2024
|dalībnieks = Dainis
|valsts     = Gruzija
|tēma       = Daba un ģeogrāfija
}}</text>
      <sha1>b6qjuj0svfvcylmd7uftryz2t18gxkm</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>The Club</title>
    <ns>0</ns>
    <id>569810</id>
    <redirect title="El club" />
    <revision>
      <id>4047837</id>
      <timestamp>2024-04-25T18:01:36Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>EdgarsBot</username>
        <id>50781</id>
      </contributor>
      <comment>bots: pāradresācija uz [[El club]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="21" xml:space="preserve">#REDIRECT [[El club]]</text>
      <sha1>qxck27sc4jpq1am4lud75zp2p3rwdnf</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kategorija:Gruzijas dabas pieminekļi</title>
    <ns>14</ns>
    <id>569811</id>
    <revision>
      <id>4047839</id>
      <timestamp>2024-04-25T18:02:49Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Dainis</username>
        <id>876</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: [[Kategorija:Gruzijas ģeogrāfija|dabas pieminekļi]] [[Kategorija:Dabas aizsardzība Gruzijā|dabas pieminekļi]] [[Kategorija:Dabas pieminekļi pēc valsts]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="160" xml:space="preserve">[[Kategorija:Gruzijas ģeogrāfija|dabas pieminekļi]]
[[Kategorija:Dabas aizsardzība Gruzijā|dabas pieminekļi]]
[[Kategorija:Dabas pieminekļi pēc valsts]]</text>
      <sha1>0rsg08ovujgiwflgq17xqsr0yfwldjv</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kategorija:Dabas aizsardzība Gruzijā</title>
    <ns>14</ns>
    <id>569812</id>
    <revision>
      <id>4047842</id>
      <timestamp>2024-04-25T18:06:16Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Dainis</username>
        <id>876</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: [[Kategorija:Gruzijas daba|aizsardzība pēc valsts]] [[Kategorija:Dabas aizsardzība pēc valsts|Gruzija]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="107" xml:space="preserve">[[Kategorija:Gruzijas daba|aizsardzība pēc valsts]]
[[Kategorija:Dabas aizsardzība pēc valsts|Gruzija]]</text>
      <sha1>omh6cz343uti9uay9r5nmixrtkcgj68</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kategorija:Gruzijas daba</title>
    <ns>14</ns>
    <id>569813</id>
    <revision>
      <id>4047843</id>
      <timestamp>2024-04-25T18:08:05Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Dainis</username>
        <id>876</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: [[Kategorija:Gruzija|Daba]] [[Kategorija:Daba pēc valsts]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="59" xml:space="preserve">[[Kategorija:Gruzija|Daba]]
[[Kategorija:Daba pēc valsts]]</text>
      <sha1>ryu2en4uribviiqff124rdx7z5dbuj6</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:Rjp1007</title>
    <ns>3</ns>
    <id>569814</id>
    <revision>
      <id>4047847</id>
      <timestamp>2024-04-25T18:15:56Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Sveicējs</username>
        <id>19437</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>[[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="176" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|realName=|name=Rjp1007}}

-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2024. gada 25. aprīlis, plkst. 21.15 (EEST)</text>
      <sha1>c7ec3c96g7hd8dlwda2xttwj6ywqkcx</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Apiņu iela</title>
    <ns>0</ns>
    <id>569815</id>
    <revision>
      <id>4047850</id>
      <timestamp>2024-04-25T18:22:07Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Olgerts V</username>
        <id>41522</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: '''Apiņu iela''' var būt:  '''Latvijas pilsētās:''' * [[Apiņu iela (Daugavpils)|Apiņu iela]] — iela Daugavpilī; * [[Apiņu iela (Jelgava)|Apiņu iela]] — iela Jelgavā; * [[Apiņu iela (Jūrmala)|Apiņu iela]] — iela Jūrmalā; * [[Apiņu iela (Kandava)|Apiņu iela]] — iela [[Kandava|Kandavā]]; * [[Apiņu iela (Kuldīga)|Apiņu iela]] — iela [[Kuldīga|Kuldīgā]]; * [[Apiņu iela (Ogre)|Apiņu iela]] — iela [[Ogre|Ogrē]]; * Apiņu iela (Salaspils)|Apiņu...</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1323" xml:space="preserve">'''Apiņu iela''' var būt:

'''Latvijas pilsētās:'''
* [[Apiņu iela (Daugavpils)|Apiņu iela]] — iela Daugavpilī;
* [[Apiņu iela (Jelgava)|Apiņu iela]] — iela Jelgavā;
* [[Apiņu iela (Jūrmala)|Apiņu iela]] — iela Jūrmalā;
* [[Apiņu iela (Kandava)|Apiņu iela]] — iela [[Kandava|Kandavā]];
* [[Apiņu iela (Kuldīga)|Apiņu iela]] — iela [[Kuldīga|Kuldīgā]];
* [[Apiņu iela (Ogre)|Apiņu iela]] — iela [[Ogre|Ogrē]];
* [[Apiņu iela (Salaspils)|Apiņu iela]] — iela [[Salaspils|Salaspilī]];
* [[Apiņu iela (Baloži)|Apiņu iela]] — iela [[Baloži (pilsēta)|Baložos]];

'''Citās apdzīvotās vietās:'''
* [[Apiņu iela (Carnikava)|Apiņu iela]] — iela Carnikavas pagasta [[Carnikava|Carnikavā]];
* [[Apiņu iela (Ulbroka)|Apiņu iela]] — iela Stopiņu pagasta [[Ulbroka|Ulbrokā]];
* [[Apiņu iela (Ropaži)|Apiņu iela]] — iela Ropažu pagasta [[Ropaži|Ropažos]];
* [[Apiņu iela (Skulte)|Apiņu iela]] — iela Skultes pagasta [[Skulte (Skultes pagasts)|Skultē]];
* [[Apiņu iela (Suži)|Apiņu iela]] — iela Garkalnes pagasta [[Suži (Garkalnes pagasts)|Sužos]];
* [[Apiņu iela (Zemīte)|Apiņu iela]] — iela Zemītes pagasta [[Zemīte|Zemītē]];
* [[Apiņu iela (Krustkalni)|Apiņu iela]] — iela Ķekavas pagasta [[Krustkalni|Krustkalnos]].

{{Ielu nosaukums}}</text>
      <sha1>1x2mudr9vh0xnccwbjhfm7r9pjg4twk</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4047925</id>
      <parentid>4047850</parentid>
      <timestamp>2024-04-25T20:08:18Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Olgerts V</username>
        <id>41522</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>noformējums</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1330" xml:space="preserve">'''Apiņu iela''' var būt:

* Latvijas pilsētās:
** [[Apiņu iela (Daugavpils)|Apiņu iela]] — iela Daugavpilī;
** [[Apiņu iela (Jelgava)|Apiņu iela]] — iela Jelgavā;
** [[Apiņu iela (Jūrmala)|Apiņu iela]] — iela Jūrmalā;
** [[Apiņu iela (Kandava)|Apiņu iela]] — iela [[Kandava|Kandavā]];
** [[Apiņu iela (Kuldīga)|Apiņu iela]] — iela [[Kuldīga|Kuldīgā]];
** [[Apiņu iela (Ogre)|Apiņu iela]] — iela [[Ogre|Ogrē]];
** [[Apiņu iela (Salaspils)|Apiņu iela]] — iela [[Salaspils|Salaspilī]];
** [[Apiņu iela (Baloži)|Apiņu iela]] — iela [[Baloži (pilsēta)|Baložos]];

* Citās apdzīvotās vietās:
** [[Apiņu iela (Carnikava)|Apiņu iela]] — iela Carnikavas pagasta [[Carnikava|Carnikavā]];
** [[Apiņu iela (Ulbroka)|Apiņu iela]] — iela Stopiņu pagasta [[Ulbroka|Ulbrokā]];
** [[Apiņu iela (Ropaži)|Apiņu iela]] — iela Ropažu pagasta [[Ropaži|Ropažos]];
** [[Apiņu iela (Skulte)|Apiņu iela]] — iela Skultes pagasta [[Skulte (Skultes pagasts)|Skultē]];
** [[Apiņu iela (Suži)|Apiņu iela]] — iela Garkalnes pagasta [[Suži (Garkalnes pagasts)|Sužos]];
** [[Apiņu iela (Zemīte)|Apiņu iela]] — iela Zemītes pagasta [[Zemīte|Zemītē]];
** [[Apiņu iela (Krustkalni)|Apiņu iela]] — iela Ķekavas pagasta [[Krustkalni|Krustkalnos]].

{{Ielu nosaukums}}</text>
      <sha1>scoymfq8oh2bo6470lcoynk3hly54on</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Angry German Kid</title>
    <ns>0</ns>
    <id>569816</id>
    <redirect title="Dusmīgais vācu bērns" />
    <revision>
      <id>4047851</id>
      <timestamp>2024-04-25T18:24:00Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Dusmīgais vācu bērns]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="37" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Dusmīgais vācu bērns]]</text>
      <sha1>r09sf5hfrk8sl3mfstohh4fknkubt3z</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Keyboard Crasher</title>
    <ns>0</ns>
    <id>569817</id>
    <redirect title="Dusmīgais vācu bērns" />
    <revision>
      <id>4047852</id>
      <timestamp>2024-04-25T18:24:20Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Dusmīgais vācu bērns]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="37" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Dusmīgais vācu bērns]]</text>
      <sha1>r09sf5hfrk8sl3mfstohh4fknkubt3z</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Unreal Tournament Kid</title>
    <ns>0</ns>
    <id>569818</id>
    <redirect title="Dusmīgais vācu bērns" />
    <revision>
      <id>4047853</id>
      <timestamp>2024-04-25T18:24:36Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Dusmīgais vācu bērns]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="37" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Dusmīgais vācu bērns]]</text>
      <sha1>r09sf5hfrk8sl3mfstohh4fknkubt3z</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>AGK</title>
    <ns>0</ns>
    <id>569819</id>
    <redirect title="Dusmīgais vācu bērns" />
    <revision>
      <id>4047854</id>
      <timestamp>2024-04-25T18:24:52Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Dusmīgais vācu bērns]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="37" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Dusmīgais vācu bērns]]</text>
      <sha1>r09sf5hfrk8sl3mfstohh4fknkubt3z</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>PC Spielen</title>
    <ns>0</ns>
    <id>569820</id>
    <redirect title="Dusmīgais vācu bērns" />
    <revision>
      <id>4047855</id>
      <timestamp>2024-04-25T18:25:10Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Dusmīgais vācu bērns]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="37" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Dusmīgais vācu bērns]]</text>
      <sha1>r09sf5hfrk8sl3mfstohh4fknkubt3z</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:Vasile from Chișinău</title>
    <ns>3</ns>
    <id>569821</id>
    <revision>
      <id>4047863</id>
      <timestamp>2024-04-25T18:31:40Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Sveicējs</username>
        <id>19437</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>[[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="191" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|realName=|name=Vasile from Chișinău}}

-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2024. gada 25. aprīlis, plkst. 21.31 (EEST)</text>
      <sha1>6665qw0qphluerpmslcxkvw021o0sa5</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Divide et impera</title>
    <ns>0</ns>
    <id>569822</id>
    <redirect title="Skaldi un valdi" />
    <revision>
      <id>4047864</id>
      <timestamp>2024-04-25T18:31:43Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Spnq</username>
        <id>103627</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Skaldi un valdi]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="29" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Skaldi un valdi]]</text>
      <sha1>jsqt3jsaum6obnntih6bncd677eghfz</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Āpšu iela</title>
    <ns>0</ns>
    <id>569823</id>
    <revision>
      <id>4047866</id>
      <timestamp>2024-04-25T18:33:43Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Olgerts V</username>
        <id>41522</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: '''Āpšu iela''' var būt:  * [[Āpšu iela (Rīga)|Āpšu iela]] — iela Rīgā; * [[Āpšu iela (Lapsas)|Āpšu iela]] — iela Babītes pagasta [[Lapsas (Babītes pagasts)|Lapsās]]; * [[Āpšu iela (Garciems)|Āpšu iela]] — iela Carnikavas pagasta [[Garciems|Garciemā]].  == Skatīt arī == * [[Apšu iela]]  {{Ielu nosaukums}}</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="337" xml:space="preserve">'''Āpšu iela''' var būt:

* [[Āpšu iela (Rīga)|Āpšu iela]] — iela Rīgā;
* [[Āpšu iela (Lapsas)|Āpšu iela]] — iela Babītes pagasta [[Lapsas (Babītes pagasts)|Lapsās]];
* [[Āpšu iela (Garciems)|Āpšu iela]] — iela Carnikavas pagasta [[Garciems|Garciemā]].

== Skatīt arī ==
* [[Apšu iela]]

{{Ielu nosaukums}}</text>
      <sha1>mad0arxwvjg378ydjyt4z3ng44geyuv</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Rob Holding</title>
    <ns>0</ns>
    <id>569824</id>
    <redirect title="Robs Holdings" />
    <revision>
      <id>4047872</id>
      <timestamp>2024-04-25T18:37:15Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Robs Holdings]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="27" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Robs Holdings]]</text>
      <sha1>0oe8j1fnvb2ea6hip955t5c6lv4zo44</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Peļcs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>569825</id>
    <redirect title="Romāns Peļcs" />
    <revision>
      <id>4047877</id>
      <timestamp>2024-04-25T18:41:11Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Romāns Peļcs]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="28" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Romāns Peļcs]]</text>
      <sha1>8hhonmjx8p82xdsenenjpj55l3xrn5t</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Apšu iela</title>
    <ns>0</ns>
    <id>569826</id>
    <revision>
      <id>4047878</id>
      <timestamp>2024-04-25T18:52:46Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Olgerts V</username>
        <id>41522</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: '''Apšu iela''' var būt:  '''Latvijas pilsētās:''' * [[Apšu iela (Daugavpils)|Apšu iela]] — iela Daugavpilī; * [[Apšu iela (Jelgava)|Apšu iela]] — iela Jelgavā; * [[Apšu iela (Jūrmala)|Apšu iela]] — iela Jūrmalā; * [[Apšu iela (Liepāja)|Apšu iela]] — iela Liepājā; * [[Apšu iela (Baldone)|Apšu iela]] — iela [[Baldone|Baldonē]]; * [[Apšu iela (Baloži)|Apšu iela]] — iela [[Baloži (pilsēta)|Baložos]]; * [[Apšu iela (Cēsis)|Apšu iela]] —...</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1557" xml:space="preserve">'''Apšu iela''' var būt:

'''Latvijas pilsētās:'''
* [[Apšu iela (Daugavpils)|Apšu iela]] — iela Daugavpilī;
* [[Apšu iela (Jelgava)|Apšu iela]] — iela Jelgavā;
* [[Apšu iela (Jūrmala)|Apšu iela]] — iela Jūrmalā;
* [[Apšu iela (Liepāja)|Apšu iela]] — iela Liepājā;
* [[Apšu iela (Baldone)|Apšu iela]] — iela [[Baldone|Baldonē]];
* [[Apšu iela (Baloži)|Apšu iela]] — iela [[Baloži (pilsēta)|Baložos]];
* [[Apšu iela (Cēsis)|Apšu iela]] — iela [[Cēsis|Cēsīs]];
* [[Apšu iela (Grobiņa)|Apšu iela]] — iela [[Grobiņa|Grobiņā]];
* [[Apšu iela (Kuldīga)|Apšu iela]] — iela [[Kuldīga|Kuldīgā]];
* [[Apšu iela (Talsi)|Apšu iela]] — iela [[Talsi|Talsos]].

'''Citās apdzīvotās vietās:'''
* [[Apšu iela (Apšuciems)|Apšu iela]] — iela Engures pagasta [[Apšuciems|Apšuciemā]];
* [[Apšu iela (Cimdenieki)|Apšu iela]] — iela Grobiņas pagasta [[Cimdenieki|Cimdeniekos]];
* [[Apšu iela (Jaunmārupe)|Apšu iela]] — iela Mārupes pagasta [[Jaunmārupe|Jaunmārupē]];
* [[Apšu iela (Ječi)|Apšu iela]] — iela Dunikas pagasta [[Ječi|Ječos]];
* [[Apšu iela (Likverteni)|Apšu iela]] — iela [[Vecsaules pagasts|Vecsaules pagasta]] [[Likverteni|Likvertenos]];
* [[Apšu iela (Roja)|Apšu iela]] — iela Rojas pagasta [[Roja|Rojā]];
* [[Apšu iela (Skulte)|Apšu iela]] — iela Skultes pagasta [[Skulte (Skultes pagasts)|Skultē]];
* [[Apšu iela (Taurkalne)|Apšu iela]] — iela Valles pagasta [[Taurkalne|Taurkalnē]].

== Skatīt arī ==
* [[Āpšu iela]]

{{Ielu nosaukums}}</text>
      <sha1>f6f1xqngkw3j6u4yy49ise2c0p6rm2o</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4047924</id>
      <parentid>4047878</parentid>
      <timestamp>2024-04-25T20:07:27Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Olgerts V</username>
        <id>41522</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>noformējums</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1567" xml:space="preserve">'''Apšu iela''' var būt:

* Latvijas pilsētās:
** [[Apšu iela (Daugavpils)|Apšu iela]] — iela Daugavpilī;
** [[Apšu iela (Jelgava)|Apšu iela]] — iela Jelgavā;
** [[Apšu iela (Jūrmala)|Apšu iela]] — iela Jūrmalā;
** [[Apšu iela (Liepāja)|Apšu iela]] — iela Liepājā;
** [[Apšu iela (Baldone)|Apšu iela]] — iela [[Baldone|Baldonē]];
** [[Apšu iela (Baloži)|Apšu iela]] — iela [[Baloži (pilsēta)|Baložos]];
** [[Apšu iela (Cēsis)|Apšu iela]] — iela [[Cēsis|Cēsīs]];
** [[Apšu iela (Grobiņa)|Apšu iela]] — iela [[Grobiņa|Grobiņā]];
** [[Apšu iela (Kuldīga)|Apšu iela]] — iela [[Kuldīga|Kuldīgā]];
** [[Apšu iela (Talsi)|Apšu iela]] — iela [[Talsi|Talsos]].

* Citās apdzīvotās vietās:
** [[Apšu iela (Apšuciems)|Apšu iela]] — iela Engures pagasta [[Apšuciems|Apšuciemā]];
** [[Apšu iela (Cimdenieki)|Apšu iela]] — iela Grobiņas pagasta [[Cimdenieki|Cimdeniekos]];
** [[Apšu iela (Jaunmārupe)|Apšu iela]] — iela Mārupes pagasta [[Jaunmārupe|Jaunmārupē]];
** [[Apšu iela (Ječi)|Apšu iela]] — iela Dunikas pagasta [[Ječi|Ječos]];
** [[Apšu iela (Likverteni)|Apšu iela]] — iela [[Vecsaules pagasts|Vecsaules pagasta]] [[Likverteni|Likvertenos]];
** [[Apšu iela (Roja)|Apšu iela]] — iela Rojas pagasta [[Roja|Rojā]];
** [[Apšu iela (Skulte)|Apšu iela]] — iela Skultes pagasta [[Skulte (Skultes pagasts)|Skultē]];
** [[Apšu iela (Taurkalne)|Apšu iela]] — iela Valles pagasta [[Taurkalne|Taurkalnē]].

== Skatīt arī ==
* [[Āpšu iela]]

{{Ielu nosaukums}}</text>
      <sha1>rpou67zg3lyfb5skqpsh6tjtpl2ij2v</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Attēls:Marijas klusums.jpg</title>
    <ns>6</ns>
    <id>569827</id>
    <revision>
      <id>4047879</id>
      <timestamp>2024-04-25T18:55:38Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Spnq</username>
        <id>103627</id>
      </contributor>
      <comment>Filmas &quot;[[Marijas klusums]]&quot; plakāts. Avots: https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kino-foto-un-tv/07.02.2024-davja-simana-filma-marijas-klusums-pasaules-pirmizradi-piedzivos-18-februari.a541964/</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="245" xml:space="preserve">== Kopsavilkums ==
Filmas &quot;[[Marijas klusums]]&quot; plakāts. Avots: https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kino-foto-un-tv/07.02.2024-davja-simana-filma-marijas-klusums-pasaules-pirmizradi-piedzivos-18-februari.a541964/
== Licence ==
{{Filmas plakāts}}</text>
      <sha1>mbzzeo6t0zw3yvhwq1ye0p79ul5xnvn</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:Jabkaivan</title>
    <ns>3</ns>
    <id>569828</id>
    <revision>
      <id>4047880</id>
      <timestamp>2024-04-25T18:58:27Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Sveicējs</username>
        <id>19437</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>[[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="178" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|realName=|name=Jabkaivan}}

-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2024. gada 25. aprīlis, plkst. 21.58 (EEST)</text>
      <sha1>qx7025c00hym0fqmozcd2286r7s1s7k</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Marijas klusums</title>
    <ns>0</ns>
    <id>569829</id>
    <revision>
      <id>4047885</id>
      <timestamp>2024-04-25T19:07:14Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Spnq</username>
        <id>103627</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{Filmas infokaste | nosaukums = Marijas klusums | izplatītājs = ''[[Mistrus Media SIA]]'' | režisors = [[Dāvis Sīmanis]] | žanrs = Vēsturiska [[drāma]] | aktieri = * [[Olga Šepicka]] * [[Artūrs Skrastiņš]] * [[Ģirts Ķesteris]] * [[Inese Kučinska]] * [[Vilis Daudziņš]] | ilgums = 103 minūtes | valoda = latviešu | valsts = * {{LAT}} | scenārijs = * Dāvis Sīmanis * [[Magali Negroni]] * [[Tabita Rudzāte]] | attēls = Marijas klusums.jpg | producents = * Gin...</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2167" xml:space="preserve">{{Filmas infokaste
| nosaukums = Marijas klusums
| izplatītājs = ''[[Mistrus Media SIA]]''
| režisors = [[Dāvis Sīmanis]]
| žanrs = Vēsturiska [[drāma]]
| aktieri = * [[Olga Šepicka]]
* [[Artūrs Skrastiņš]]
* [[Ģirts Ķesteris]]
* [[Inese Kučinska]]
* [[Vilis Daudziņš]]
| ilgums = 103 minūtes
| valoda = latviešu
| valsts = * {{LAT}}
| scenārijs = * Dāvis Sīmanis
* [[Magali Negroni]]
* [[Tabita Rudzāte]]
| attēls = Marijas klusums.jpg
| producents = * [[Gints Grūbe]]
* [[Inese Boka-Grūbe]]
| mākslinieks = [[Kristīne Jurjāne]]
| operators = [[Andrejs Rudzāts]]
}}&quot;'''Marijas klusums'''&quot; ir 2024. gada Latvijas vēsturiska [[drāma]], kuras režisors ir [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvis Sīmanis]]. Tā veidota pēc teātra un kino aktrises [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] dzīvesstāsta un vēsta par viņas dzīves pēdējiem gadiem, kad aktrise dodas uz [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]], lai parūpētos par savu mazmeitu, un viņa kopā ar citiem [[Maskavas latviešu teātris &quot;Skatuve&quot;|Maskavas latviešu teātra &quot;Skatuve&quot;]] kolēģiem kļūst par [[Staļina represijas|Staļina represiju]] upuri 1938. gadā.

Filma veidota Latvijas filmu studijā &quot;Mistrus Media&quot; kopprodukcijā ar Lietuvas filmu kompāniju &quot;Broom Films”. Tās pasaules pirmizrāde notika 2024. gada  18. februārī – 74. [[Berlīnes kinofestivāls|Berlīnes kinofestivālā]], kur tā saņēma Ekumēniskās žūrijas balvu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.splendidpalace.lv/lv/splendid-garden-kino/marijas-klusums-1651|title=Marijas klusums {{!}} Splendid Palace|website=www.splendidpalace.lv|access-date=2024-04-25}}&lt;/ref&gt; Latvijas pirmizrāde notika 2024. gada 4. aprīlī.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kino-foto-un-tv/07.02.2024-davja-simana-filma-marijas-klusums-pasaules-pirmizradi-piedzivos-18-februari.a541964/|title=Dāvja Sīmaņa filma «Marijas klusums» pasaules pirmizrādi piedzīvos 18. februārī|website=www.lsm.lv|access-date=2024-04-25|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{Atsauces}}{{Filma-aizmetnis}}
[[Kategorija:2024. gada Latvijas filmas]]
[[Kategorija:Filmas latviešu valodā]]</text>
      <sha1>5pi2aljvmgqbk12zoqtz0x8zwqa7dxd</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4047904</id>
      <parentid>4047885</parentid>
      <timestamp>2024-04-25T19:25:13Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Spnq</username>
        <id>103627</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2995" xml:space="preserve">{{Filmas infokaste
| nosaukums = Marijas klusums
| izplatītājs = ''[[Mistrus Media SIA]]''
| režisors = [[Dāvis Sīmanis]]
| žanrs = Vēsturiska [[drāma]]
| aktieri = * [[Olga Šepicka]]
* [[Artūrs Skrastiņš]]
* [[Ģirts Ķesteris]]
* [[Inese Kučinska]]
* [[Vilis Daudziņš]]
| ilgums = 103 minūtes
| valoda = latviešu
| valsts = * {{LAT}}
| scenārijs = * Dāvis Sīmanis
* [[Magali Negroni]]
* [[Tabita Rudzāte]]
| attēls = Marijas klusums.jpg
| producents = * [[Gints Grūbe]]
* [[Inese Boka-Grūbe]]
| mākslinieks = [[Kristīne Jurjāne]]
| operators = [[Andrejs Rudzāts]]
}}&quot;'''Marijas klusums'''&quot; ir 2024. gada Latvijas vēsturiska [[drāma]], kuras režisors ir [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvis Sīmanis]]. Tā veidota pēc teātra un kino aktrises [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] dzīvesstāsta un vēsta par viņas dzīves pēdējiem gadiem, kad aktrise dodas uz [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]], lai parūpētos par savu mazmeitu, un viņa kopā ar citiem [[Maskavas latviešu teātris &quot;Skatuve&quot;|Maskavas latviešu teātra &quot;Skatuve&quot;]] kolēģiem kļūst par [[Staļina represijas|Staļina represiju]] upuri 1938. gadā.

Filma veidota Latvijas filmu studijā &quot;Mistrus Media&quot; kopprodukcijā ar Lietuvas filmu kompāniju &quot;Broom Films”. Tās pasaules pirmizrāde notika 2024. gada  18. februārī – 74. [[Berlīnes kinofestivāls|Berlīnes kinofestivālā]], kur tā saņēma Ekumēniskās žūrijas balvu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.splendidpalace.lv/lv/splendid-garden-kino/marijas-klusums-1651|title=Marijas klusums {{!}} Splendid Palace|website=www.splendidpalace.lv|access-date=2024-04-25}}&lt;/ref&gt; Latvijas pirmizrāde notika 2024. gada 4. aprīlī.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kino-foto-un-tv/07.02.2024-davja-simana-filma-marijas-klusums-pasaules-pirmizradi-piedzivos-18-februari.a541964/|title=Dāvja Sīmaņa filma «Marijas klusums» pasaules pirmizrādi piedzīvos 18. februārī|website=www.lsm.lv|access-date=2024-04-25|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Lomās ==
Galvenās lomas atveido aktieri:&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kino-foto-un-tv/26.03.2024-pirmizradi-latvija-piedzivos-davja-simana-filma-marijas-klusums.a548121/|title=Pirmizrādi Latvijā piedzīvos Dāvja Sīmaņa filma «Marijas klusums»|website=www.lsm.lv|access-date=2024-04-25|language=lv}}&lt;/ref&gt;

* [[Olga Šepicka]] — [[Marija Leiko]], latviešu izcelsmes kino un teātra aktrise,
* [[Artūrs Skrastiņš]] — [[Jēkabs Peterss]], augsta ranga PSRS nomenklatūras darbinieku,
* [[Ģirts Ķesteris]] — [[Leonīds Zakovskis]], PSRS drošības dienesta darbinieks un viens no Staļina represiju organizētājiem,
* [[Inese Kučinska]] — [[Anna Lāce]], režisore,
* [[Vilis Daudziņš]] — [[Osvalds Glāznieks]], Maskavas teātra &quot;Skatuve&quot; dibinātājs, režisors. 

== Atsauces ==
{{Atsauces}}{{Filma-aizmetnis}}
[[Kategorija:2024. gada Latvijas filmas]]
[[Kategorija:Filmas latviešu valodā]]</text>
      <sha1>lml7vhtafc0xdc3g23nt7ro4d3lei2z</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kategorija:2024. gada Latvijas filmas</title>
    <ns>14</ns>
    <id>569830</id>
    <revision>
      <id>4047887</id>
      <timestamp>2024-04-25T19:09:32Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Spnq</username>
        <id>103627</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: [[Kategorija:2024. gada filmas]] [[Kategorija:Latvijas filmas pēc gada]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="73" xml:space="preserve">[[Kategorija:2024. gada filmas]]
[[Kategorija:Latvijas filmas pēc gada]]</text>
      <sha1>kga9lvcft5iuagps48e46fh5jqbaie7</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4047906</id>
      <parentid>4047887</parentid>
      <timestamp>2024-04-25T19:26:34Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Spnq</username>
        <id>103627</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="250" xml:space="preserve">{{year by category
|m = 2 |c = 0 |d = 2 |y = 3
|cat = Latvijas filmas
|year = gada
|sortkey = Latvijas filmas
|parent = Latvijas filmas pēc gada
|subcat = 2024. gada filmas
}}
[[Kategorija:2024. gada filmas]]
[[Kategorija:Latvijas filmas pēc gada]]</text>
      <sha1>n5pxqv37b5oll3ocn9xfgxeapypzikq</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Asnu iela</title>
    <ns>0</ns>
    <id>569831</id>
    <revision>
      <id>4047903</id>
      <timestamp>2024-04-25T19:24:34Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Olgerts V</username>
        <id>41522</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: '''Asnu iela''' var būt:  * [[Asnu iela (Jelgava)|Asnu iela]] — iela Jelgavā; * [[Asnu iela (Jūrmala)|Asnu iela]] — iela Jūrmalā; * [[Asnu iela (Rīga)|Asnu iela]] — iela Rīgā; * [[Asnu iela (Kuldīga)|Asnu iela]] — iela Kuldīgā; * [[Asnu iela (Baltezers)|Asnu iela]] — iela Garkalnes pagasta [[Baltezers (Garkalnes pagasts)|Baltezerā]]; * [[Asnu iela (Vārzas)|Asnu iela]] — iela Skultes pagasta [[Vārzas|Vārzās]].  {{Ielu nosaukums}}</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="460" xml:space="preserve">'''Asnu iela''' var būt:

* [[Asnu iela (Jelgava)|Asnu iela]] — iela Jelgavā;
* [[Asnu iela (Jūrmala)|Asnu iela]] — iela Jūrmalā;
* [[Asnu iela (Rīga)|Asnu iela]] — iela Rīgā;
* [[Asnu iela (Kuldīga)|Asnu iela]] — iela Kuldīgā;
* [[Asnu iela (Baltezers)|Asnu iela]] — iela Garkalnes pagasta [[Baltezers (Garkalnes pagasts)|Baltezerā]];
* [[Asnu iela (Vārzas)|Asnu iela]] — iela Skultes pagasta [[Vārzas|Vārzās]].

{{Ielu nosaukums}}</text>
      <sha1>rfua39xcux8mhuepdjota4106yxs0oi</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Laura Mančinelli</title>
    <ns>0</ns>
    <id>569832</id>
    <revision>
      <id>4047909</id>
      <timestamp>2024-04-25T19:29:14Z</timestamp>
      <contributor>
        <ip>93.34.149.176</ip>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{Rakstnieka infokaste |        platums =  |          vārds =  |     vārds_orig = ''Laura Mancinelli'' |         attēls =  |     att_izmērs =  |  att_nosaukums =  |        dz_gads = 1933 |     dz_mēnesis = 12 |       dz_diena = 18 |       dz_vieta = {{flagicon image|Flag of Italy (1861–1946).svg}} [[Udīne]], [[Friuli-Venēcija Džūlija]], [[Itālijas Karaliste (1861—1946)|Itālijas Karaliste]] (tagad {{ITA}}) |         m_gads = 2016 |      m_mēnesis = 7 |        m_di...</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2238" xml:space="preserve">{{Rakstnieka infokaste
|        platums = 
|          vārds = 
|     vārds_orig = ''Laura Mancinelli''
|         attēls = 
|     att_izmērs = 
|  att_nosaukums = 
|        dz_gads = 1933
|     dz_mēnesis = 12
|       dz_diena = 18
|       dz_vieta = {{flagicon image|Flag of Italy (1861–1946).svg}} [[Udīne]], [[Friuli-Venēcija Džūlija]], [[Itālijas Karaliste (1861—1946)|Itālijas Karaliste]] (tagad {{ITA}})
|         m_gads = 2016
|      m_mēnesis = 7
|        m_diena = 7
|        m_vieta = {{vieta|Itālija|Pjemonta|Turīna}}
|   dzīves_vieta = 
|      pilsonība = {{ubl|{{flagicon image|Flag of Italy (1861–1946).svg}} [[Itālijas Karaliste (1861—1946)|Itālijas Karaliste]] (1932–1946)|{{ITA}} (1946–2016)}}
|        tautība = 
|       ienākumi = 
|        dzimums = S
|         vecāki = 
|          brāļi = 
|          māsas = 
|   dzīvesbiedrs = 
|          bērni = 
|       paraksts = 
|  paraksts_plat = 
|         pseidonīms = 
|       nodarbošanās = rakstnieks, esejists, romānu autors, ģermānists un tulkotājs, medievalists.
| rakstīšanas valoda = {{ubl|[[itāļu valoda]]|[[vācu valoda]]}}
|            periods = 
|              žanri = esejas, romāni
|             temati = 
|       lit virzieni = 
|   slavenākie darbi = 
|        ietekmējies = 
|         ietekmējis = 
|         alma_mater = [[Turīnas Universitāte]]
|        apbalvojumi = 
|           piezīmes = 
|        kategorijas = 
}}'''Laura Mancinelli''' ({{val|it|Laura Mancinelli}}, {{izrunā|ˈlaura mantʃiˈnɛlli}}, dzimis {{dat|1933|12|18}}, miris {{dat|2016|7|7}}) bija [[itāļi|itāļu]] rakstniece, [[ģermānistika|ģermaniste]], medievaliste un universitātes profesore.

Mancinelli rakstīja arī akadēmiskus tekstus, grāmatas bērniem, [[eseja|esejas]] (daudzas par [[viduslaiki|viduslaiku]] vēsturi) un romānus.

== Personīgā dzīve ==


== Ārējās saites ==
{{enciklopēdiju ārējās saites}}
{{Aktieru ārējās saites}}

{{Rakstnieks-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Mancinelli, Laura}}
[[Kategorija:Friuli-Venēcija Džūlija dzimušie]]
[[Kategorija:Itāliešu rakstnieki]]
[[Kategorija:Itāliešu valodā rakstošie]]
[[Kategorija:Vācu valodā rakstošie]]</text>
      <sha1>hj0p7870go7a19uca4vzdd62tdz12z3</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4047920</id>
      <parentid>4047909</parentid>
      <timestamp>2024-04-25T19:51:57Z</timestamp>
      <contributor>
        <ip>93.34.149.176</ip>
      </contributor>
      <comment>/* Personīgā dzīve */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3413" xml:space="preserve">{{Rakstnieka infokaste
|        platums = 
|          vārds = 
|     vārds_orig = ''Laura Mancinelli''
|         attēls = 
|     att_izmērs = 
|  att_nosaukums = 
|        dz_gads = 1933
|     dz_mēnesis = 12
|       dz_diena = 18
|       dz_vieta = {{flagicon image|Flag of Italy (1861–1946).svg}} [[Udīne]], [[Friuli-Venēcija Džūlija]], [[Itālijas Karaliste (1861—1946)|Itālijas Karaliste]] (tagad {{ITA}})
|         m_gads = 2016
|      m_mēnesis = 7
|        m_diena = 7
|        m_vieta = {{vieta|Itālija|Pjemonta|Turīna}}
|   dzīves_vieta = 
|      pilsonība = {{ubl|{{flagicon image|Flag of Italy (1861–1946).svg}} [[Itālijas Karaliste (1861—1946)|Itālijas Karaliste]] (1932–1946)|{{ITA}} (1946–2016)}}
|        tautība = 
|       ienākumi = 
|        dzimums = S
|         vecāki = 
|          brāļi = 
|          māsas = 
|   dzīvesbiedrs = 
|          bērni = 
|       paraksts = 
|  paraksts_plat = 
|         pseidonīms = 
|       nodarbošanās = rakstnieks, esejists, romānu autors, ģermānists un tulkotājs, medievalists.
| rakstīšanas valoda = {{ubl|[[itāļu valoda]]|[[vācu valoda]]}}
|            periods = 
|              žanri = esejas, romāni
|             temati = 
|       lit virzieni = 
|   slavenākie darbi = 
|        ietekmējies = 
|         ietekmējis = 
|         alma_mater = [[Turīnas Universitāte]]
|        apbalvojumi = 
|           piezīmes = 
|        kategorijas = 
}}'''Laura Mancinelli''' ({{val|it|Laura Mancinelli}}, {{izrunā|ˈlaura mantʃiˈnɛlli}}, dzimis {{dat|1933|12|18}}, miris {{dat|2016|7|7}}) bija [[itāļi|itāļu]] rakstniece, [[ģermānistika|ģermaniste]], medievaliste un universitātes profesore.

Mancinelli rakstīja arī akadēmiskus tekstus, grāmatas bērniem, [[eseja|esejas]] (daudzas par [[viduslaiki|viduslaiku]] vēsturi) un romānus.

== Personīgā dzīve ==
Laura Mancinelli dzimusi 1933. gadā [[Udīne]], pēc īslaicīgas uzturēšanās starp Rovereto un [[Mantuja]], kur viņa pavadīja agrīno bērnību, 1937. gadā ģimene pārcēlās uz pastāvīgu dzīvi [[Turīna]].

Pēc skolas beigšanas un studijām viņa 1956. gadā pabeidza Turīnas Universitāti, iegūstot grādu vācu literatūrā ar specializāciju mūsdienu literatūrā.

Nākamajos gados pēc doktora grāda iegūšanas viņa strādāja par pasniedzēju, neatsakoties no savas aizraušanās ar viduslaiku vācu kultūru. 1969. gadā viņa sarakstīja eseju ''Nībelungu dziesma. Problēmas un vērtības''.

70. gados viņa pasniedza ģermāņu filoloģiju Sasari Universitātē un pēc tam, kad viņu uz [[Venēcija]] uzaicināja ģermānists [[Ladislao Mittner]], 1976. gadā viņa nodibināja Venēcijas Universitātes Vācu valodas vēstures katedru.

Pēc kolēģa un drauga Klaudio Magrisa ieteikuma viņa 1972. gadā rediģēja un tulkoja [[itāļu valoda]] [[Nībelungu dziesma]] ([[vācu valoda|vācu]] ''Nibelungenlied''), 1978. gadā - Tristanu ([[Gottfried von Straßburg]]), bet 1989. gadā - Gregoriusu un nabaga Heinrihu ([[Hartmann von Aue]]).

== Ārējās saites ==
{{enciklopēdiju ārējās saites}}
{{Aktieru ārējās saites}}

{{Rakstnieks-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Mancinelli, Laura}}
[[Kategorija:Friuli-Venēcija Džūlija dzimušie]]
[[Kategorija:Itāliešu rakstnieki]]
[[Kategorija:Itāliešu valodā rakstošie]]
[[Kategorija:Vācu valodā rakstošie]]</text>
      <sha1>gl5qisww98yarb01lnenn7rgqfi1x5m</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4047921</id>
      <parentid>4047920</parentid>
      <timestamp>2024-04-25T19:55:01Z</timestamp>
      <contributor>
        <ip>93.34.149.176</ip>
      </contributor>
      <comment>/* Personīgā dzīve */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3524" xml:space="preserve">{{Rakstnieka infokaste
|        platums = 
|          vārds = 
|     vārds_orig = ''Laura Mancinelli''
|         attēls = 
|     att_izmērs = 
|  att_nosaukums = 
|        dz_gads = 1933
|     dz_mēnesis = 12
|       dz_diena = 18
|       dz_vieta = {{flagicon image|Flag of Italy (1861–1946).svg}} [[Udīne]], [[Friuli-Venēcija Džūlija]], [[Itālijas Karaliste (1861—1946)|Itālijas Karaliste]] (tagad {{ITA}})
|         m_gads = 2016
|      m_mēnesis = 7
|        m_diena = 7
|        m_vieta = {{vieta|Itālija|Pjemonta|Turīna}}
|   dzīves_vieta = 
|      pilsonība = {{ubl|{{flagicon image|Flag of Italy (1861–1946).svg}} [[Itālijas Karaliste (1861—1946)|Itālijas Karaliste]] (1932–1946)|{{ITA}} (1946–2016)}}
|        tautība = 
|       ienākumi = 
|        dzimums = S
|         vecāki = 
|          brāļi = 
|          māsas = 
|   dzīvesbiedrs = 
|          bērni = 
|       paraksts = 
|  paraksts_plat = 
|         pseidonīms = 
|       nodarbošanās = rakstnieks, esejists, romānu autors, ģermānists un tulkotājs, medievalists.
| rakstīšanas valoda = {{ubl|[[itāļu valoda]]|[[vācu valoda]]}}
|            periods = 
|              žanri = esejas, romāni
|             temati = 
|       lit virzieni = 
|   slavenākie darbi = 
|        ietekmējies = 
|         ietekmējis = 
|         alma_mater = [[Turīnas Universitāte]]
|        apbalvojumi = 
|           piezīmes = 
|        kategorijas = 
}}'''Laura Mancinelli''' ({{val|it|Laura Mancinelli}}, {{izrunā|ˈlaura mantʃiˈnɛlli}}, dzimis {{dat|1933|12|18}}, miris {{dat|2016|7|7}}) bija [[itāļi|itāļu]] rakstniece, [[ģermānistika|ģermaniste]], medievaliste un universitātes profesore.

Mancinelli rakstīja arī akadēmiskus tekstus, grāmatas bērniem, [[eseja|esejas]] (daudzas par [[viduslaiki|viduslaiku]] vēsturi) un romānus.

== Personīgā dzīve ==
Laura Mancinelli dzimusi 1933. gadā [[Udīne]], pēc īslaicīgas uzturēšanās starp Rovereto un [[Mantuja]], kur viņa pavadīja agrīno bērnību, 1937. gadā ģimene pārcēlās uz pastāvīgu dzīvi [[Turīna]].

Pēc skolas beigšanas un studijām viņa 1956. gadā pabeidza Turīnas Universitāti, iegūstot grādu vācu literatūrā ar specializāciju mūsdienu literatūrā.

Nākamajos gados pēc doktora grāda iegūšanas viņa strādāja par pasniedzēju, neatsakoties no savas aizraušanās ar viduslaiku vācu kultūru. 1969. gadā viņa sarakstīja eseju ''Nībelungu dziesma. Problēmas un vērtības''.

70. gados viņa pasniedza ģermāņu filoloģiju Sasari Universitātē un pēc tam, kad viņu uz [[Venēcija]] uzaicināja ģermānists [[Ladislao Mittner]], 1976. gadā viņa nodibināja Venēcijas Universitātes Vācu valodas vēstures katedru.

Pēc kolēģa un drauga Klaudio Magrisa ieteikuma viņa 1972. gadā rediģēja un tulkoja [[itāļu valoda]] [[Nībelungu dziesma]] ([[vācu valoda|vācu]] ''Nibelungenlied''), 1978. gadā - Tristanu ([[Gottfried von Straßburg]]), bet 1989. gadā - Gregoriusu un nabaga Heinrihu ([[Hartmann von Aue]]).

90. gadu sākumā Laura Mancinelli, nomocīta ar [[izkaisītā skleroze]], pameta vācu filoloģijas katedru.

== Ārējās saites ==
{{enciklopēdiju ārējās saites}}
{{Aktieru ārējās saites}}

{{Rakstnieks-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Mancinelli, Laura}}
[[Kategorija:Friuli-Venēcija Džūlija dzimušie]]
[[Kategorija:Itāliešu rakstnieki]]
[[Kategorija:Itāliešu valodā rakstošie]]
[[Kategorija:Vācu valodā rakstošie]]</text>
      <sha1>hkye13240q3wttzjua4q61c6kslyn8s</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4047922</id>
      <parentid>4047921</parentid>
      <timestamp>2024-04-25T19:56:11Z</timestamp>
      <contributor>
        <ip>93.34.149.176</ip>
      </contributor>
      <comment>/* Personīgā dzīve */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3793" xml:space="preserve">{{Rakstnieka infokaste
|        platums = 
|          vārds = 
|     vārds_orig = ''Laura Mancinelli''
|         attēls = 
|     att_izmērs = 
|  att_nosaukums = 
|        dz_gads = 1933
|     dz_mēnesis = 12
|       dz_diena = 18
|       dz_vieta = {{flagicon image|Flag of Italy (1861–1946).svg}} [[Udīne]], [[Friuli-Venēcija Džūlija]], [[Itālijas Karaliste (1861—1946)|Itālijas Karaliste]] (tagad {{ITA}})
|         m_gads = 2016
|      m_mēnesis = 7
|        m_diena = 7
|        m_vieta = {{vieta|Itālija|Pjemonta|Turīna}}
|   dzīves_vieta = 
|      pilsonība = {{ubl|{{flagicon image|Flag of Italy (1861–1946).svg}} [[Itālijas Karaliste (1861—1946)|Itālijas Karaliste]] (1932–1946)|{{ITA}} (1946–2016)}}
|        tautība = 
|       ienākumi = 
|        dzimums = S
|         vecāki = 
|          brāļi = 
|          māsas = 
|   dzīvesbiedrs = 
|          bērni = 
|       paraksts = 
|  paraksts_plat = 
|         pseidonīms = 
|       nodarbošanās = rakstnieks, esejists, romānu autors, ģermānists un tulkotājs, medievalists.
| rakstīšanas valoda = {{ubl|[[itāļu valoda]]|[[vācu valoda]]}}
|            periods = 
|              žanri = esejas, romāni
|             temati = 
|       lit virzieni = 
|   slavenākie darbi = 
|        ietekmējies = 
|         ietekmējis = 
|         alma_mater = [[Turīnas Universitāte]]
|        apbalvojumi = 
|           piezīmes = 
|        kategorijas = 
}}'''Laura Mancinelli''' ({{val|it|Laura Mancinelli}}, {{izrunā|ˈlaura mantʃiˈnɛlli}}, dzimis {{dat|1933|12|18}}, miris {{dat|2016|7|7}}) bija [[itāļi|itāļu]] rakstniece, [[ģermānistika|ģermaniste]], medievaliste un universitātes profesore.

Mancinelli rakstīja arī akadēmiskus tekstus, grāmatas bērniem, [[eseja|esejas]] (daudzas par [[viduslaiki|viduslaiku]] vēsturi) un romānus.

== Personīgā dzīve ==
Laura Mancinelli dzimusi 1933. gadā [[Udīne]], pēc īslaicīgas uzturēšanās starp Rovereto un [[Mantuja]], kur viņa pavadīja agrīno bērnību, 1937. gadā ģimene pārcēlās uz pastāvīgu dzīvi [[Turīna]].

Pēc skolas beigšanas un studijām viņa 1956. gadā pabeidza Turīnas Universitāti, iegūstot grādu vācu literatūrā ar specializāciju mūsdienu literatūrā.

Nākamajos gados pēc doktora grāda iegūšanas viņa strādāja par pasniedzēju, neatsakoties no savas aizraušanās ar viduslaiku vācu kultūru. 1969. gadā viņa sarakstīja eseju ''Nībelungu dziesma. Problēmas un vērtības''.

70. gados viņa pasniedza ģermāņu filoloģiju Sasari Universitātē un pēc tam, kad viņu uz [[Venēcija]] uzaicināja ģermānists [[Ladislao Mittner]], 1976. gadā viņa nodibināja Venēcijas Universitātes Vācu valodas vēstures katedru.

Pēc kolēģa un drauga Klaudio Magrisa ieteikuma viņa 1972. gadā rediģēja un tulkoja [[itāļu valoda]] [[Nībelungu dziesma]] ([[vācu valoda|vācu]] ''Nibelungenlied''), 1978. gadā - Tristanu ([[Gottfried von Straßburg]]), bet 1989. gadā - Gregoriusu un nabaga Heinrihu ([[Hartmann von Aue]]).

90. gadu sākumā Laura Mancinelli, nomocīta ar [[izkaisītā skleroze]], pameta vācu filoloģijas katedru.

Mancinelli nomira 2016. gada 7. jūlijā Turīnā slimības dēļ. Atvadīšanās ceremonija notika 2016. gada 11. jūlijā Turīnas monumentālajās kapsētās; bēres notika Exilles pilsētā Susas ielejā, kur rakstniece bija iecerējusi vienu no saviem romāniem.

== Ārējās saites ==
{{enciklopēdiju ārējās saites}}
{{Aktieru ārējās saites}}

{{Rakstnieks-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Mancinelli, Laura}}
[[Kategorija:Friuli-Venēcija Džūlija dzimušie]]
[[Kategorija:Itāliešu rakstnieki]]
[[Kategorija:Itāliešu valodā rakstošie]]
[[Kategorija:Vācu valodā rakstošie]]</text>
      <sha1>rfr9rfyftl20if5kfnm73bp4gbmgy2j</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4047988</id>
      <parentid>4047922</parentid>
      <timestamp>2024-04-26T05:24:13Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Kikos pārvietoja lapu [[Laura Mancinelli]] uz [[Laura Mančinelli]]: atveidošana</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3793" xml:space="preserve">{{Rakstnieka infokaste
|        platums = 
|          vārds = 
|     vārds_orig = ''Laura Mancinelli''
|         attēls = 
|     att_izmērs = 
|  att_nosaukums = 
|        dz_gads = 1933
|     dz_mēnesis = 12
|       dz_diena = 18
|       dz_vieta = {{flagicon image|Flag of Italy (1861–1946).svg}} [[Udīne]], [[Friuli-Venēcija Džūlija]], [[Itālijas Karaliste (1861—1946)|Itālijas Karaliste]] (tagad {{ITA}})
|         m_gads = 2016
|      m_mēnesis = 7
|        m_diena = 7
|        m_vieta = {{vieta|Itālija|Pjemonta|Turīna}}
|   dzīves_vieta = 
|      pilsonība = {{ubl|{{flagicon image|Flag of Italy (1861–1946).svg}} [[Itālijas Karaliste (1861—1946)|Itālijas Karaliste]] (1932–1946)|{{ITA}} (1946–2016)}}
|        tautība = 
|       ienākumi = 
|        dzimums = S
|         vecāki = 
|          brāļi = 
|          māsas = 
|   dzīvesbiedrs = 
|          bērni = 
|       paraksts = 
|  paraksts_plat = 
|         pseidonīms = 
|       nodarbošanās = rakstnieks, esejists, romānu autors, ģermānists un tulkotājs, medievalists.
| rakstīšanas valoda = {{ubl|[[itāļu valoda]]|[[vācu valoda]]}}
|            periods = 
|              žanri = esejas, romāni
|             temati = 
|       lit virzieni = 
|   slavenākie darbi = 
|        ietekmējies = 
|         ietekmējis = 
|         alma_mater = [[Turīnas Universitāte]]
|        apbalvojumi = 
|           piezīmes = 
|        kategorijas = 
}}'''Laura Mancinelli''' ({{val|it|Laura Mancinelli}}, {{izrunā|ˈlaura mantʃiˈnɛlli}}, dzimis {{dat|1933|12|18}}, miris {{dat|2016|7|7}}) bija [[itāļi|itāļu]] rakstniece, [[ģermānistika|ģermaniste]], medievaliste un universitātes profesore.

Mancinelli rakstīja arī akadēmiskus tekstus, grāmatas bērniem, [[eseja|esejas]] (daudzas par [[viduslaiki|viduslaiku]] vēsturi) un romānus.

== Personīgā dzīve ==
Laura Mancinelli dzimusi 1933. gadā [[Udīne]], pēc īslaicīgas uzturēšanās starp Rovereto un [[Mantuja]], kur viņa pavadīja agrīno bērnību, 1937. gadā ģimene pārcēlās uz pastāvīgu dzīvi [[Turīna]].

Pēc skolas beigšanas un studijām viņa 1956. gadā pabeidza Turīnas Universitāti, iegūstot grādu vācu literatūrā ar specializāciju mūsdienu literatūrā.

Nākamajos gados pēc doktora grāda iegūšanas viņa strādāja par pasniedzēju, neatsakoties no savas aizraušanās ar viduslaiku vācu kultūru. 1969. gadā viņa sarakstīja eseju ''Nībelungu dziesma. Problēmas un vērtības''.

70. gados viņa pasniedza ģermāņu filoloģiju Sasari Universitātē un pēc tam, kad viņu uz [[Venēcija]] uzaicināja ģermānists [[Ladislao Mittner]], 1976. gadā viņa nodibināja Venēcijas Universitātes Vācu valodas vēstures katedru.

Pēc kolēģa un drauga Klaudio Magrisa ieteikuma viņa 1972. gadā rediģēja un tulkoja [[itāļu valoda]] [[Nībelungu dziesma]] ([[vācu valoda|vācu]] ''Nibelungenlied''), 1978. gadā - Tristanu ([[Gottfried von Straßburg]]), bet 1989. gadā - Gregoriusu un nabaga Heinrihu ([[Hartmann von Aue]]).

90. gadu sākumā Laura Mancinelli, nomocīta ar [[izkaisītā skleroze]], pameta vācu filoloģijas katedru.

Mancinelli nomira 2016. gada 7. jūlijā Turīnā slimības dēļ. Atvadīšanās ceremonija notika 2016. gada 11. jūlijā Turīnas monumentālajās kapsētās; bēres notika Exilles pilsētā Susas ielejā, kur rakstniece bija iecerējusi vienu no saviem romāniem.

== Ārējās saites ==
{{enciklopēdiju ārējās saites}}
{{Aktieru ārējās saites}}

{{Rakstnieks-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Mancinelli, Laura}}
[[Kategorija:Friuli-Venēcija Džūlija dzimušie]]
[[Kategorija:Itāliešu rakstnieki]]
[[Kategorija:Itāliešu valodā rakstošie]]
[[Kategorija:Vācu valodā rakstošie]]</text>
      <sha1>rfr9rfyftl20if5kfnm73bp4gbmgy2j</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4047991</id>
      <parentid>4047988</parentid>
      <timestamp>2024-04-26T05:31:56Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3679" xml:space="preserve">{{Rakstnieka infokaste
|        platums = 
|          vārds = 
|     vārds_orig = ''Laura Mancinelli''
|         attēls = 
|     att_izmērs = 
|  att_nosaukums = 
|        dz_gads = 1933
|     dz_mēnesis = 12
|       dz_diena = 18
|       dz_vieta = {{flagicon image|Flag of Italy (1861–1946).svg}} [[Udīne]], [[Friuli-Venēcija Džūlija]], [[Itālijas Karaliste (1861—1946)|Itālijas Karaliste]] (tagad {{ITA}})
|         m_gads = 2016
|      m_mēnesis = 7
|        m_diena = 7
|        m_vieta = {{vieta|Itālija|Pjemonta|Turīna}}
|   dzīves_vieta = 
|      pilsonība = {{ubl|{{flagicon image|Flag of Italy (1861–1946).svg}} [[Itālijas Karaliste (1861—1946)|Itālijas Karaliste]] (1932–1946)|{{ITA}} (1946–2016)}}
|        tautība = 
|       ienākumi = 
|        dzimums = S
|         vecāki = 
|          brāļi = 
|          māsas = 
|   dzīvesbiedrs = 
|          bērni = 
|       paraksts = 
|  paraksts_plat = 
|         pseidonīms = 
|       nodarbošanās = rakstnieks, esejists, romānu autors, ģermānists un tulkotājs, medievalists.
| rakstīšanas valoda = {{ubl|[[itāļu valoda]]|[[vācu valoda]]}}
|            periods = 
|              žanri = esejas, romāni
|             temati = 
|       lit virzieni = 
|   slavenākie darbi = 
|        ietekmējies = 
|         ietekmējis = 
|         alma_mater = [[Turīnas Universitāte]]
|        apbalvojumi = 
|           piezīmes = 
|        kategorijas = 
}}'''Laura Mančinelli''' ({{val|it|Laura Mancinelli}}, {{izrunā|ˈlaura mantʃiˈnɛlli}}, dzimusi {{dat|1933|12|18}}, mirusi {{dat|2016|7|7}}) bija [[itāļi|itāļu]] rakstniece, [[ģermānistika|ģermaniste]], medievaliste un universitātes profesore.

Mančinelli rakstīja akadēmiskus tekstus, grāmatas bērniem, [[eseja|esejas]] (daudzas par [[viduslaiki|viduslaiku]] vēsturi) un romānus.

== Personīgā dzīve ==
Laura Mančinelli dzimusi 1933. gadā [[Udīne|Udīnē]], 1937. gadā ģimene pārcēlās uz pastāvīgu dzīvi [[Turīna|Turīnā]].

Pēc skolas beigšanas un studijām viņa 1956. gadā pabeidza Turīnas Universitāti, iegūstot grādu vācu literatūrā ar specializāciju mūsdienu literatūrā.

Nākamajos gados pēc doktora grāda iegūšanas viņa strādāja par pasniedzēju, neatsakoties no savas aizraušanās ar viduslaiku vācu kultūru. 1969. gadā viņa sarakstīja eseju ''Nībelungu dziesma. Problēmas un vērtības''.

70. gados viņa pasniedza ģermāņu filoloģiju Sasāri Universitātē un pēc tam, kad viņu uz [[Venēcija]] uzaicināja ģermānists [[Ladislao Mittner|Ladislao Mitners]], 1976. gadā viņa nodibināja Venēcijas Universitātes Vācu valodas vēstures katedru.

Pēc kolēģa un drauga Klaudio Magrisa ieteikuma viņa 1972. gadā rediģēja un tulkoja [[itāļu valoda|itāļu valodā]] [[Nībelungu dziesma|Nībelungu dziesmu]], 1978. gadā - Tristanu, bet 1989. gadā - Gregoriusu un Nabaga Heinrihu.

90. gadu sākumā Laura Mančinelli, ciešot no [[izkaisītā skleroze|izkaisītās skleroze]]&lt;nowiki/&gt;s, pameta vācu filoloģijas katedru.

Mančinelli nomira 2016. gada 7. jūlijā Turīnā. Atvadīšanās ceremonija notika 2016. gada 11. jūlijā Turīnas monumentālajā kapsētā; bēres notika Eksillesas pilsētā Susas ielejā, kur rakstniece bija iecerējusi vienu no saviem romāniem.

== Ārējās saites ==
{{enciklopēdiju ārējās saites}}
{{Aktieru ārējās saites}}

{{Rakstnieks-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Mancinelli, Laura}}
[[Kategorija:Friuli-Venēcija Džūlija dzimušie]]
[[Kategorija:Itāliešu rakstnieki]]
[[Kategorija:Itāliešu valodā rakstošie]]
[[Kategorija:Vācu valodā rakstošie]]</text>
      <sha1>k0xugtcwaxnx2kjug9hbw2u5f0uhqvs</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4047992</id>
      <parentid>4047991</parentid>
      <timestamp>2024-04-26T05:32:54Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3695" xml:space="preserve">{{Rakstnieka infokaste
|        platums = 
|          vārds = 
|     vārds_orig = ''Laura Mancinelli''
|         attēls = 
|     att_izmērs = 
|  att_nosaukums = 
|        dz_gads = 1933
|     dz_mēnesis = 12
|       dz_diena = 18
|       dz_vieta = {{flagicon image|Flag of Italy (1861–1946).svg}} [[Udīne]], [[Friuli-Venēcija Džūlija]], [[Itālijas Karaliste (1861—1946)|Itālijas Karaliste]] (tagad {{ITA}})
|         m_gads = 2016
|      m_mēnesis = 7
|        m_diena = 7
|        m_vieta = {{vieta|Itālija|Pjemonta|Turīna}}
|   dzīves_vieta = 
|      pilsonība = {{ubl|{{flagicon image|Flag of Italy (1861–1946).svg}} [[Itālijas Karaliste (1861—1946)|Itālijas Karaliste]] (1932–1946)|{{ITA}} (1946–2016)}}
|        tautība = 
|       ienākumi = 
|        dzimums = S
|         vecāki = 
|          brāļi = 
|          māsas = 
|   dzīvesbiedrs = 
|          bērni = 
|       paraksts = 
|  paraksts_plat = 
|         pseidonīms = 
|       nodarbošanās = rakstnieks, esejists, romānu autors, ģermānists un tulkotājs, medievalists.
| rakstīšanas valoda = {{ubl|[[itāļu valoda]]|[[vācu valoda]]}}
|            periods = 
|              žanri = esejas, romāni
|             temati = 
|       lit virzieni = 
|   slavenākie darbi = 
|        ietekmējies = 
|         ietekmējis = 
|         alma_mater = [[Turīnas Universitāte]]
|        apbalvojumi = 
|           piezīmes = 
|        kategorijas = 
}}'''Laura Mančinelli''' ({{val|it|Laura Mancinelli}}, {{izrunā|ˈlaura mantʃiˈnɛlli}}, dzimusi {{dat|1933|12|18}}, mirusi {{dat|2016|7|7}}) bija [[itāļi|itāļu]] rakstniece, [[ģermānistika|ģermaniste]], medievaliste un universitātes profesore.

Mančinelli rakstīja akadēmiskus tekstus, grāmatas bērniem, [[eseja|esejas]] (daudzas par [[viduslaiki|viduslaiku]] vēsturi) un romānus.

== Personīgā dzīve ==
Laura Mančinelli dzimusi 1933. gadā [[Udīne|Udīnē]], 1937. gadā ģimene pārcēlās uz pastāvīgu dzīvi [[Turīna|Turīnā]].

Pēc skolas beigšanas un studijām viņa 1956. gadā pabeidza Turīnas Universitāti, iegūstot grādu vācu literatūrā ar specializāciju mūsdienu literatūrā.

Nākamajos gados pēc doktora grāda iegūšanas viņa strādāja par pasniedzēju, neatsakoties no savas aizraušanās ar viduslaiku vācu kultūru. 1969. gadā viņa sarakstīja eseju «Nībelungu dziesma. Problēmas un vērtības».

70. gados viņa pasniedza ģermāņu filoloģiju Sasāri Universitātē un pēc tam, kad viņu uz [[Venēcija]] uzaicināja ģermānists [[Ladislao Mittner|Ladislao Mitners]], 1976. gadā viņa nodibināja Venēcijas Universitātes Vācu valodas vēstures katedru.

Pēc kolēģa un drauga Klaudio Magrisa ieteikuma viņa 1972. gadā rediģēja un tulkoja [[itāļu valoda|itāļu valodā]] «[[Nībelungu dziesma|Nībelungu dziesmu]]», 1978. gadā - «Tristanu», bet 1989. gadā - «Gregoriusu» un «Nabaga Heinrihu».

90. gadu sākumā Laura Mančinelli, ciešot no [[izkaisītā skleroze|izkaisītās skleroze]]&lt;nowiki/&gt;s, pameta vācu filoloģijas katedru.

Mančinelli nomira 2016. gada 7. jūlijā Turīnā. Atvadīšanās ceremonija notika 2016. gada 11. jūlijā Turīnas monumentālajā kapsētā; bēres notika Eksillesas pilsētā Susas ielejā, kur rakstniece bija iecerējusi vienu no saviem romāniem.

== Ārējās saites ==
{{enciklopēdiju ārējās saites}}
{{Aktieru ārējās saites}}

{{Rakstnieks-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Mancinelli, Laura}}
[[Kategorija:Friuli-Venēcija Džūlija dzimušie]]
[[Kategorija:Itāliešu rakstnieki]]
[[Kategorija:Itāliešu valodā rakstošie]]
[[Kategorija:Vācu valodā rakstošie]]</text>
      <sha1>stochvfs97fwf6c84bmdjt6z98l6rsd</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4047993</id>
      <parentid>4047992</parentid>
      <timestamp>2024-04-26T05:33:24Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <comment>/* Ārējās saites */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3698" xml:space="preserve">{{Rakstnieka infokaste
|        platums = 
|          vārds = 
|     vārds_orig = ''Laura Mancinelli''
|         attēls = 
|     att_izmērs = 
|  att_nosaukums = 
|        dz_gads = 1933
|     dz_mēnesis = 12
|       dz_diena = 18
|       dz_vieta = {{flagicon image|Flag of Italy (1861–1946).svg}} [[Udīne]], [[Friuli-Venēcija Džūlija]], [[Itālijas Karaliste (1861—1946)|Itālijas Karaliste]] (tagad {{ITA}})
|         m_gads = 2016
|      m_mēnesis = 7
|        m_diena = 7
|        m_vieta = {{vieta|Itālija|Pjemonta|Turīna}}
|   dzīves_vieta = 
|      pilsonība = {{ubl|{{flagicon image|Flag of Italy (1861–1946).svg}} [[Itālijas Karaliste (1861—1946)|Itālijas Karaliste]] (1932–1946)|{{ITA}} (1946–2016)}}
|        tautība = 
|       ienākumi = 
|        dzimums = S
|         vecāki = 
|          brāļi = 
|          māsas = 
|   dzīvesbiedrs = 
|          bērni = 
|       paraksts = 
|  paraksts_plat = 
|         pseidonīms = 
|       nodarbošanās = rakstnieks, esejists, romānu autors, ģermānists un tulkotājs, medievalists.
| rakstīšanas valoda = {{ubl|[[itāļu valoda]]|[[vācu valoda]]}}
|            periods = 
|              žanri = esejas, romāni
|             temati = 
|       lit virzieni = 
|   slavenākie darbi = 
|        ietekmējies = 
|         ietekmējis = 
|         alma_mater = [[Turīnas Universitāte]]
|        apbalvojumi = 
|           piezīmes = 
|        kategorijas = 
}}'''Laura Mančinelli''' ({{val|it|Laura Mancinelli}}, {{izrunā|ˈlaura mantʃiˈnɛlli}}, dzimusi {{dat|1933|12|18}}, mirusi {{dat|2016|7|7}}) bija [[itāļi|itāļu]] rakstniece, [[ģermānistika|ģermaniste]], medievaliste un universitātes profesore.

Mančinelli rakstīja akadēmiskus tekstus, grāmatas bērniem, [[eseja|esejas]] (daudzas par [[viduslaiki|viduslaiku]] vēsturi) un romānus.

== Personīgā dzīve ==
Laura Mančinelli dzimusi 1933. gadā [[Udīne|Udīnē]], 1937. gadā ģimene pārcēlās uz pastāvīgu dzīvi [[Turīna|Turīnā]].

Pēc skolas beigšanas un studijām viņa 1956. gadā pabeidza Turīnas Universitāti, iegūstot grādu vācu literatūrā ar specializāciju mūsdienu literatūrā.

Nākamajos gados pēc doktora grāda iegūšanas viņa strādāja par pasniedzēju, neatsakoties no savas aizraušanās ar viduslaiku vācu kultūru. 1969. gadā viņa sarakstīja eseju «Nībelungu dziesma. Problēmas un vērtības».

70. gados viņa pasniedza ģermāņu filoloģiju Sasāri Universitātē un pēc tam, kad viņu uz [[Venēcija]] uzaicināja ģermānists [[Ladislao Mittner|Ladislao Mitners]], 1976. gadā viņa nodibināja Venēcijas Universitātes Vācu valodas vēstures katedru.

Pēc kolēģa un drauga Klaudio Magrisa ieteikuma viņa 1972. gadā rediģēja un tulkoja [[itāļu valoda|itāļu valodā]] «[[Nībelungu dziesma|Nībelungu dziesmu]]», 1978. gadā - «Tristanu», bet 1989. gadā - «Gregoriusu» un «Nabaga Heinrihu».

90. gadu sākumā Laura Mančinelli, ciešot no [[izkaisītā skleroze|izkaisītās skleroze]]&lt;nowiki/&gt;s, pameta vācu filoloģijas katedru.

Mančinelli nomira 2016. gada 7. jūlijā Turīnā. Atvadīšanās ceremonija notika 2016. gada 11. jūlijā Turīnas monumentālajā kapsētā; bēres notika Eksillesas pilsētā Susas ielejā, kur rakstniece bija iecerējusi vienu no saviem romāniem.

== Ārējās saites ==
{{enciklopēdiju ārējās saites}}
{{Aktieru ārējās saites}}

{{Rakstnieks-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Mančinelli, Laura}}
[[Kategorija:Friuli-Venēcijā Džūlijā dzimušie]]
[[Kategorija:Itāliešu rakstnieki]]
[[Kategorija:Itāliešu valodā rakstošie]]
[[Kategorija:Vācu valodā rakstošie]]</text>
      <sha1>6sxy9t0irpv33wuhodsgxnaenjrtohx</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4048000</id>
      <parentid>4047993</parentid>
      <timestamp>2024-04-26T05:59:24Z</timestamp>
      <contributor>
        <ip>130.192.213.40</ip>
      </contributor>
      <comment>/* Personīgā dzīve */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3721" xml:space="preserve">{{Rakstnieka infokaste
|        platums = 
|          vārds = 
|     vārds_orig = ''Laura Mancinelli''
|         attēls = 
|     att_izmērs = 
|  att_nosaukums = 
|        dz_gads = 1933
|     dz_mēnesis = 12
|       dz_diena = 18
|       dz_vieta = {{flagicon image|Flag of Italy (1861–1946).svg}} [[Udīne]], [[Friuli-Venēcija Džūlija]], [[Itālijas Karaliste (1861—1946)|Itālijas Karaliste]] (tagad {{ITA}})
|         m_gads = 2016
|      m_mēnesis = 7
|        m_diena = 7
|        m_vieta = {{vieta|Itālija|Pjemonta|Turīna}}
|   dzīves_vieta = 
|      pilsonība = {{ubl|{{flagicon image|Flag of Italy (1861–1946).svg}} [[Itālijas Karaliste (1861—1946)|Itālijas Karaliste]] (1932–1946)|{{ITA}} (1946–2016)}}
|        tautība = 
|       ienākumi = 
|        dzimums = S
|         vecāki = 
|          brāļi = 
|          māsas = 
|   dzīvesbiedrs = 
|          bērni = 
|       paraksts = 
|  paraksts_plat = 
|         pseidonīms = 
|       nodarbošanās = rakstnieks, esejists, romānu autors, ģermānists un tulkotājs, medievalists.
| rakstīšanas valoda = {{ubl|[[itāļu valoda]]|[[vācu valoda]]}}
|            periods = 
|              žanri = esejas, romāni
|             temati = 
|       lit virzieni = 
|   slavenākie darbi = 
|        ietekmējies = 
|         ietekmējis = 
|         alma_mater = [[Turīnas Universitāte]]
|        apbalvojumi = 
|           piezīmes = 
|        kategorijas = 
}}'''Laura Mančinelli''' ({{val|it|Laura Mancinelli}}, {{izrunā|ˈlaura mantʃiˈnɛlli}}, dzimusi {{dat|1933|12|18}}, mirusi {{dat|2016|7|7}}) bija [[itāļi|itāļu]] rakstniece, [[ģermānistika|ģermaniste]], medievaliste un universitātes profesore.

Mančinelli rakstīja akadēmiskus tekstus, grāmatas bērniem, [[eseja|esejas]] (daudzas par [[viduslaiki|viduslaiku]] vēsturi) un romānus.

== Personīgā dzīve ==
Laura Mančinelli dzimusi 1933. gadā [[Udīne|Udīnē]], 1937. gadā ģimene pārcēlās uz pastāvīgu dzīvi [[Turīna|Turīnā]].

Pēc skolas beigšanas un studijām viņa 1956. gadā pabeidza Turīnas Universitāti, iegūstot grādu vācu literatūrā ar specializāciju mūsdienu literatūrā.

Nākamajos gados pēc doktora grāda iegūšanas viņa strādāja par pasniedzēju, neatsakoties no savas aizraušanās ar viduslaiku vācu kultūru. 1969. gadā viņa sarakstīja eseju «Nībelungu dziesma. Problēmas un vērtības».

70. gados viņa pasniedza ģermāņu filoloģiju Sasāri Universitātē un pēc tam, kad viņu uz [[Venēcija]] uzaicināja ģermānists [[Ladislao Mittner|Ladislao Mitners]], 1976. gadā viņa nodibināja Venēcijas Universitātes Vācu valodas vēstures katedru.

Pēc kolēģa un drauga Klaudio Magrisa ieteikuma viņa 1972. gadā rediģēja un tulkoja [[itāļu valoda|itāļu valodā]] «[[Nībelungu dziesma]]», 1978. gadā - «[[Tristan (Gottfried von Straßburg)|Tristan]]u», bet 1989. gadā - «Gregorius» un «[[Nabaga Heinrih]]u».

90. gadu sākumā Laura Mančinelli, ciešot no [[izkaisītā skleroze|izkaisītās skleroze]]&lt;nowiki/&gt;s, pameta vācu filoloģijas katedru.

Mančinelli nomira 2016. gada 7. jūlijā Turīnā. Atvadīšanās ceremonija notika 2016. gada 11. jūlijā Turīnas monumentālajā kapsētā; bēres notika Eksillesas pilsētā Susas ielejā, kur rakstniece bija iecerējusi vienu no saviem romāniem.

== Ārējās saites ==
{{enciklopēdiju ārējās saites}}
{{Aktieru ārējās saites}}

{{Rakstnieks-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Mančinelli, Laura}}
[[Kategorija:Friuli-Venēcijā Džūlijā dzimušie]]
[[Kategorija:Itāliešu rakstnieki]]
[[Kategorija:Itāliešu valodā rakstošie]]
[[Kategorija:Vācu valodā rakstošie]]</text>
      <sha1>axsfxdm7qbrkos6fz77fykvbeb2ffeq</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4048003</id>
      <parentid>4048000</parentid>
      <timestamp>2024-04-26T06:03:04Z</timestamp>
      <contributor>
        <ip>130.192.213.40</ip>
      </contributor>
      <comment>/* Ārējās saites */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3755" xml:space="preserve">{{Rakstnieka infokaste
|        platums = 
|          vārds = 
|     vārds_orig = ''Laura Mancinelli''
|         attēls = 
|     att_izmērs = 
|  att_nosaukums = 
|        dz_gads = 1933
|     dz_mēnesis = 12
|       dz_diena = 18
|       dz_vieta = {{flagicon image|Flag of Italy (1861–1946).svg}} [[Udīne]], [[Friuli-Venēcija Džūlija]], [[Itālijas Karaliste (1861—1946)|Itālijas Karaliste]] (tagad {{ITA}})
|         m_gads = 2016
|      m_mēnesis = 7
|        m_diena = 7
|        m_vieta = {{vieta|Itālija|Pjemonta|Turīna}}
|   dzīves_vieta = 
|      pilsonība = {{ubl|{{flagicon image|Flag of Italy (1861–1946).svg}} [[Itālijas Karaliste (1861—1946)|Itālijas Karaliste]] (1932–1946)|{{ITA}} (1946–2016)}}
|        tautība = 
|       ienākumi = 
|        dzimums = S
|         vecāki = 
|          brāļi = 
|          māsas = 
|   dzīvesbiedrs = 
|          bērni = 
|       paraksts = 
|  paraksts_plat = 
|         pseidonīms = 
|       nodarbošanās = rakstnieks, esejists, romānu autors, ģermānists un tulkotājs, medievalists.
| rakstīšanas valoda = {{ubl|[[itāļu valoda]]|[[vācu valoda]]}}
|            periods = 
|              žanri = esejas, romāni
|             temati = 
|       lit virzieni = 
|   slavenākie darbi = 
|        ietekmējies = 
|         ietekmējis = 
|         alma_mater = [[Turīnas Universitāte]]
|        apbalvojumi = 
|           piezīmes = 
|        kategorijas = 
}}'''Laura Mančinelli''' ({{val|it|Laura Mancinelli}}, {{izrunā|ˈlaura mantʃiˈnɛlli}}, dzimusi {{dat|1933|12|18}}, mirusi {{dat|2016|7|7}}) bija [[itāļi|itāļu]] rakstniece, [[ģermānistika|ģermaniste]], medievaliste un universitātes profesore.

Mančinelli rakstīja akadēmiskus tekstus, grāmatas bērniem, [[eseja|esejas]] (daudzas par [[viduslaiki|viduslaiku]] vēsturi) un romānus.

== Personīgā dzīve ==
Laura Mančinelli dzimusi 1933. gadā [[Udīne|Udīnē]], 1937. gadā ģimene pārcēlās uz pastāvīgu dzīvi [[Turīna|Turīnā]].

Pēc skolas beigšanas un studijām viņa 1956. gadā pabeidza Turīnas Universitāti, iegūstot grādu vācu literatūrā ar specializāciju mūsdienu literatūrā.

Nākamajos gados pēc doktora grāda iegūšanas viņa strādāja par pasniedzēju, neatsakoties no savas aizraušanās ar viduslaiku vācu kultūru. 1969. gadā viņa sarakstīja eseju «Nībelungu dziesma. Problēmas un vērtības».

70. gados viņa pasniedza ģermāņu filoloģiju Sasāri Universitātē un pēc tam, kad viņu uz [[Venēcija]] uzaicināja ģermānists [[Ladislao Mittner|Ladislao Mitners]], 1976. gadā viņa nodibināja Venēcijas Universitātes Vācu valodas vēstures katedru.

Pēc kolēģa un drauga Klaudio Magrisa ieteikuma viņa 1972. gadā rediģēja un tulkoja [[itāļu valoda|itāļu valodā]] «[[Nībelungu dziesma]]», 1978. gadā - «[[Tristan (Gottfried von Straßburg)|Tristan]]u», bet 1989. gadā - «Gregorius» un «[[Nabaga Heinrih]]u».

90. gadu sākumā Laura Mančinelli, ciešot no [[izkaisītā skleroze|izkaisītās skleroze]]&lt;nowiki/&gt;s, pameta vācu filoloģijas katedru.

Mančinelli nomira 2016. gada 7. jūlijā Turīnā. Atvadīšanās ceremonija notika 2016. gada 11. jūlijā Turīnas monumentālajā kapsētā; bēres notika Eksillesas pilsētā Susas ielejā, kur rakstniece bija iecerējusi vienu no saviem romāniem.

== Ārējās saites ==
* {{oficiālā tīmekļa vietne}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}
{{Aktieru ārējās saites}}

{{Rakstnieks-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Mančinelli, Laura}}
[[Kategorija:Friuli-Venēcijā Džūlijā dzimušie]]
[[Kategorija:Itāliešu rakstnieki]]
[[Kategorija:Itāliešu valodā rakstošie]]
[[Kategorija:Vācu valodā rakstošie]]</text>
      <sha1>ltok1ardbdw61uxs5e2eyy65ayy15e0</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4048008</id>
      <parentid>4048003</parentid>
      <timestamp>2024-04-26T06:11:38Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Egilus</username>
        <id>27634</id>
      </contributor>
      <minor />
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3786" xml:space="preserve">{{Rakstnieka infokaste
|        platums = 
|          vārds = 
|     vārds_orig = ''Laura Mancinelli''
|         attēls = 
|     att_izmērs = 
|  att_nosaukums = 
|        dz_gads = 1933
|     dz_mēnesis = 12
|       dz_diena = 18
|       dz_vieta = {{flagicon image|Flag of Italy (1861–1946).svg}} [[Udīne]], [[Friuli-Venēcija Džūlija]], [[Itālijas Karaliste (1861—1946)|Itālijas Karaliste]] (tagad {{ITA}})
|         m_gads = 2016
|      m_mēnesis = 7
|        m_diena = 7
|        m_vieta = {{vieta|Itālija|Pjemonta|Turīna}}
|   dzīves_vieta = 
|      pilsonība = {{ubl|{{flagicon image|Flag of Italy (1861–1946).svg}} [[Itālijas Karaliste (1861—1946)|Itālijas Karaliste]] (1932–1946)|{{ITA}} (1946–2016)}}
|        tautība = 
|       ienākumi = 
|        dzimums = S
|         vecāki = 
|          brāļi = 
|          māsas = 
|   dzīvesbiedrs = 
|          bērni = 
|       paraksts = 
|  paraksts_plat = 
|         pseidonīms = 
|       nodarbošanās = rakstnieks, esejists, romānu autors, ģermānists un tulkotājs, medievalists.
| rakstīšanas valoda = {{ubl|[[itāļu valoda]]|[[vācu valoda]]}}
|            periods = 
|              žanri = esejas, romāni
|             temati = 
|       lit virzieni = 
|   slavenākie darbi = 
|        ietekmējies = 
|         ietekmējis = 
|         alma_mater = [[Turīnas Universitāte]]
|        apbalvojumi = 
|           piezīmes = 
|        kategorijas = 
}}'''Laura Mančinelli''' ({{val|it|Laura Mancinelli}}, {{izrunā|ˈlaura mantʃiˈnɛlli}}, dzimusi {{dat|1933|12|18}}, mirusi {{dat|2016|7|7}}) bija [[itāļi|itāļu]] rakstniece, [[ģermānistika|ģermaniste]], medievaliste un universitātes profesore.

Mančinelli rakstīja akadēmiskus tekstus, grāmatas bērniem, [[eseja|esejas]] (daudzas par [[viduslaiki|viduslaiku]] vēsturi) un romānus.

== Personīgā dzīve ==
Laura Mančinelli dzimusi 1933. gadā [[Udīne|Udīnē]], 1937. gadā ģimene pārcēlās uz pastāvīgu dzīvi [[Turīna|Turīnā]].

Pēc skolas beigšanas un studijām viņa 1956. gadā pabeidza Turīnas Universitāti, iegūstot grādu vācu literatūrā ar specializāciju mūsdienu literatūrā.

Nākamajos gados pēc doktora grāda iegūšanas viņa strādāja par pasniedzēju, neatsakoties no savas aizraušanās ar viduslaiku vācu kultūru. 1969. gadā viņa sarakstīja eseju «Nībelungu dziesma. Problēmas un vērtības».

1970. gados viņa pasniedza ģermāņu filoloģiju Sasāri Universitātē un pēc tam, kad viņu uz [[Venēcija|Venēciju]] uzaicināja ģermānists [[Ladislao Mittner|Ladislao Mitners]], 1976. gadā viņa nodibināja Venēcijas Universitātes Vācu valodas vēstures katedru.

Pēc kolēģa un drauga Klaudio Magrisa ieteikuma viņa 1972. gadā rediģēja un tulkoja [[itāļu valoda|itāļu valodā]] «[[Nībelungu dziesma|Nībelungu dziesmu]]», 1978. gadā - «[[Tristan (Gottfried von Straßburg)|Tristan]]u», bet 1989. gadā - «Gregorius» un «[[Nabaga Heinrih]]u».

90. gadu sākumā Laura Mančinelli, ciešot no [[izkaisītā skleroze|izkaisītās skleroze]]&lt;nowiki/&gt;s, pameta vācu filoloģijas katedru.

Mančinelli nomira 2016. gada 7. jūlijā Turīnā. Atvadīšanās ceremonija notika 2016. gada 11. jūlijā Turīnas monumentālajā kapsētā; bēres notika Eksillesas pilsētā Susas ielejā, kur rakstniece bija iecerējusi vienu no saviem romāniem.

== Ārējās saites ==
* {{oficiālā tīmekļa vietne}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}
{{Aktieru ārējās saites}}

{{Rakstnieks-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Mančinelli, Laura}}
[[Kategorija:Friuli-Venēcijā Džūlijā dzimušie]]
[[Kategorija:Itāliešu rakstnieki]]
[[Kategorija:Itāliešu valodā rakstošie]]
[[Kategorija:Vācu valodā rakstošie]]</text>
      <sha1>inexfnx9c5yhxf8yl3803fq13u3sq75</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4048046</id>
      <parentid>4048008</parentid>
      <timestamp>2024-04-26T07:57:52Z</timestamp>
      <contributor>
        <ip>130.192.213.40</ip>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5017" xml:space="preserve">{{Rakstnieka infokaste
|        platums = 
|          vārds = 
|     vārds_orig = ''Laura Mancinelli''
|         attēls = 
|     att_izmērs = 
|  att_nosaukums = 
|        dz_gads = 1933
|     dz_mēnesis = 12
|       dz_diena = 18
|       dz_vieta = {{flagicon image|Flag of Italy (1861–1946).svg}} [[Udīne]], [[Friuli-Venēcija Džūlija]], [[Itālijas Karaliste (1861—1946)|Itālijas Karaliste]] (tagad {{ITA}})
|         m_gads = 2016
|      m_mēnesis = 7
|        m_diena = 7
|        m_vieta = {{vieta|Itālija|Pjemonta|Turīna}}
|   dzīves_vieta = 
|      pilsonība = {{ubl|{{flagicon image|Flag of Italy (1861–1946).svg}} [[Itālijas Karaliste (1861—1946)|Itālijas Karaliste]] (1932–1946)|{{ITA}} (1946–2016)}}
|        tautība = 
|       ienākumi = 
|        dzimums = S
|         vecāki = 
|          brāļi = 
|          māsas = 
|   dzīvesbiedrs = 
|          bērni = 
|       paraksts = 
|  paraksts_plat = 
|         pseidonīms = 
|       nodarbošanās = rakstnieks, esejists, romānu autors, ģermānists un tulkotājs, medievalists.
| rakstīšanas valoda = {{ubl|[[itāļu valoda]]|[[vācu valoda]]}}
|            periods = 
|              žanri = esejas, romāni
|             temati = 
|       lit virzieni = 
|   slavenākie darbi = 
|        ietekmējies = 
|         ietekmējis = 
|         alma_mater = [[Turīnas Universitāte]]
|        apbalvojumi = 
|           piezīmes = 
|        kategorijas = 
}}'''Laura Mančinelli''' ({{val|it|Laura Mancinelli}}, {{izrunā|ˈlaura mantʃiˈnɛlli}}, dzimusi {{dat|1933|12|18}}, mirusi {{dat|2016|7|7}}) bija [[itāļi|itāļu]] rakstniece, [[ģermānistika|ģermaniste]], medievaliste un universitātes profesore&lt;ref&gt;{{cite news|url=http://www.treccani.it/enciclopedia/laura-mancinelli//|title=Mancinelli, Laura in the Italian Encyclopaedia of Science, Letters, and Arts|newspaper= |access-date= |date= |language=it|archive-date= |archive-url= }}&lt;/ref&gt;.

Mančinelli rakstīja akadēmiskus tekstus, grāmatas bērniem, [[eseja|esejas]] (daudzas par [[viduslaiki|viduslaiku]] vēsturi) un romānus.

== Personīgā dzīve ==
Laura Mančinelli dzimusi 1933. gadā [[Udīne|Udīnē]], 1937. gadā ģimene pārcēlās uz pastāvīgu dzīvi [[Turīna|Turīnā]].

Pēc skolas beigšanas un studijām viņa 1956. gadā pabeidza Turīnas Universitāti, iegūstot grādu vācu literatūrā ar specializāciju mūsdienu literatūrā.

Nākamajos gados pēc doktora grāda iegūšanas viņa strādāja par pasniedzēju, neatsakoties no savas aizraušanās ar viduslaiku vācu kultūru. 1969. gadā viņa sarakstīja eseju «Nībelungu dziesma. Problēmas un vērtības».

1970. gados viņa pasniedza ģermāņu filoloģiju Sasāri Universitātē un pēc tam, kad viņu uz [[Venēcija|Venēciju]] uzaicināja ģermānists [[Ladislao Mittner|Ladislao Mitners]], 1976. gadā viņa nodibināja Venēcijas Universitātes Vācu valodas vēstures katedru.

Pēc kolēģa un drauga Klaudio Magrisa ieteikuma viņa 1972. gadā rediģēja un tulkoja [[itāļu valoda|itāļu valodā]] «[[Nībelungu dziesma|Nībelungu dziesmu]]», 1978. gadā - «[[Tristan (Gottfried von Straßburg)|Tristan]]u», bet 1989. gadā - «Gregorius» un «[[Nabaga Heinrih]]u».

90. gadu sākumā Laura Mančinelli, ciešot no [[izkaisītā skleroze|izkaisītās skleroze]]&lt;nowiki/&gt;s, pameta vācu filoloģijas katedru.

Mančinelli nomira 2016. gada 7. jūlijā Turīnā&lt;ref&gt;{{cite news|url=http://www.corriere.it/cultura/16_luglio_07/morta-laura-mancinelli-scrittrice-germanista-2e3d213e-4436-11e6-a4dc-8aa8f57c2afd.shtml|title=Morta Laura Mancinelli, germanista e scrittrice|newspaper=Corriere della Sera|access-date= |date=7 july 2016|language=it|archive-date= |archive-url= }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{cite news|url=http://www.lastampa.it/2016/07/08/cultura/laura-mancinelli-il-medioevo-tra-rigore-e-prosa-fantastica-S2CYErpRqa6S3DI3yIsgzO/premium.html|title=Laura Mancinelli, il Medioevo tra rigore e prosa fantastica|newspaper=La Stampa|access-date= |date=8 july 2016|language=it|archive-date= |archive-url= }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{cite news|url=http://ricerca.repubblica.it/repubblica/archivio/repubblica/2016/07/08/addio-alla-scrittrice-e-germanista-laura-mancinelli34.html?ref=search|title=Addio alla scrittrice e germanista Laura Mancinelli|newspaper=la Repubblica|access-date= |date=8 july 2016|language=it|archive-date= |archive-url= }}&lt;/ref&gt;. Atvadīšanās ceremonija notika 2016. gada 11. jūlijā Turīnas monumentālajā kapsētā; bēres notika Eksillesas pilsētā Susas ielejā, kur rakstniece bija iecerējusi vienu no saviem romāniem.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* {{oficiālā tīmekļa vietne}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}
{{Aktieru ārējās saites}}

{{Rakstnieks-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Mančinelli, Laura}}
[[Kategorija:Friuli-Venēcijā Džūlijā dzimušie]]
[[Kategorija:Itāliešu rakstnieki]]
[[Kategorija:Itāliešu valodā rakstošie]]
[[Kategorija:Vācu valodā rakstošie]]</text>
      <sha1>gnc06r3hagkgb6aa0tyjngdae2zpkxz</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Aspazijas iela</title>
    <ns>0</ns>
    <id>569833</id>
    <revision>
      <id>4047917</id>
      <timestamp>2024-04-25T19:43:27Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Olgerts V</username>
        <id>41522</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: '''Aspazijas iela''' var būt:  * [[Aspazijas iela (Jelgava)|Aspazijas iela]] — iela Jelgavā; * [[Aspazijas iela (Jūrmala)|Aspazijas iela]] — iela Jūrmalā; * [[Aspazijas iela (Rūjiena)|Aspazijas iela]] — iela [[Rūjiena|Rūjienā]]; * [[Aspazijas iela (Saldus)|Aspazijas iela]] — iela [[Saldus|Saldū]]; * [[Aspazijas iela (Sigulda)|Aspazijas iela]] — iela [[Sigulda|Siguldā]]; * [[Aspazijas iela (Stende)|Aspazijas iela]] — iela [[Stende|Stendē]]; * Aspazijas i...</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="820" xml:space="preserve">'''Aspazijas iela''' var būt:

* [[Aspazijas iela (Jelgava)|Aspazijas iela]] — iela Jelgavā;
* [[Aspazijas iela (Jūrmala)|Aspazijas iela]] — iela Jūrmalā;
* [[Aspazijas iela (Rūjiena)|Aspazijas iela]] — iela [[Rūjiena|Rūjienā]];
* [[Aspazijas iela (Saldus)|Aspazijas iela]] — iela [[Saldus|Saldū]];
* [[Aspazijas iela (Sigulda)|Aspazijas iela]] — iela [[Sigulda|Siguldā]];
* [[Aspazijas iela (Stende)|Aspazijas iela]] — iela [[Stende|Stendē]];
* [[Aspazijas iela (Talsi)|Aspazijas iela]] — iela [[Talsi|Talsos]];
* [[Aspazijas iela (Eleja)|Aspazijas iela]] — iela Elejas pagasta [[Eleja|Elejā]];
* [[Aspazijas iela (Priežciems)|Aspazijas iela]] — iela Babītes pagasta [[Priežciems|Priežciemā]].

== Skatīt arī ==
* [[Aspazijas bulvāris]]
* [[Aspazijas laukums]]

{{Ielu nosaukums}}</text>
      <sha1>m2rdlt4y6496gnpghlcbvk34zvel1wx</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:Queen Ruby</title>
    <ns>3</ns>
    <id>569834</id>
    <revision>
      <id>4047923</id>
      <timestamp>2024-04-25T19:57:18Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Sveicējs</username>
        <id>19437</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>[[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="179" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|realName=|name=Queen Ruby}}

-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2024. gada 25. aprīlis, plkst. 22.57 (EEST)</text>
      <sha1>6vgetn3xqjeh16mz0b87fqynb6u5nk4</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Asteru iela</title>
    <ns>0</ns>
    <id>569835</id>
    <revision>
      <id>4047926</id>
      <timestamp>2024-04-25T20:08:55Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Olgerts V</username>
        <id>41522</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: '''Asteru iela''' var būt:  * Latvijas pilsētās: ** [[Asteru iela (Daugavpils)|Asteru iela]] — iela Daugavpilī; ** [[Asteru iela (Jelgava)|Asteru iela]] — iela Jelgavā; ** [[Asteru iela (Jūrmala)|Asteru iela]] — iela Jūrmalā; ** [[Asteru iela (Valmiera)|Asteru iela]] — iela Valmierā; ** [[Asteru iela (Bauska)|Asteru iela]] — iela [[Bauska|Bauskā]]; ** [[Asteru iela (Mārupe)|Asteru iela]] — iela [[Mārupe|Mārupē]]; ** Asteru iela (Saulkrasti)|Asteru iel...</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1785" xml:space="preserve">'''Asteru iela''' var būt:

* Latvijas pilsētās:
** [[Asteru iela (Daugavpils)|Asteru iela]] — iela Daugavpilī;
** [[Asteru iela (Jelgava)|Asteru iela]] — iela Jelgavā;
** [[Asteru iela (Jūrmala)|Asteru iela]] — iela Jūrmalā;
** [[Asteru iela (Valmiera)|Asteru iela]] — iela Valmierā;
** [[Asteru iela (Bauska)|Asteru iela]] — iela [[Bauska|Bauskā]];
** [[Asteru iela (Mārupe)|Asteru iela]] — iela [[Mārupe|Mārupē]];
** [[Asteru iela (Saulkrasti)|Asteru iela]] — iela [[Saulkrasti|Saulkrastos]];
** [[Asteru iela (Tukums)|Asteru iela]] — iela [[Tukums|Tukumā]].

* Citās apdzīvotās vietās:
** [[Asteru iela (Agra)|Asteru iela]] — iela Drabešu pagasta [[Agra (Drabešu pagasts)|Agrā]];
** [[Asteru iela (Atpūta)|Asteru iela]] — iela Svētes pagasta [[Atpūta (Svētes pagasts)|Atpūtā]];
** [[Asteru iela (Bukulti)|Asteru iela]] — iela Garkalnes pagasta [[Bukulti (Garkalnes pagasts)|Bukultos]];
** [[Asteru iela (Dreiliņi)|Asteru iela]] — iela Stopiņu pagasta [[Dreiliņi (Stopiņu pagasts)|Dreiliņos]];
** [[Asteru iela (Garkalne)|Asteru iela]] — iela Ādažu pagasta [[Garkalne (Ādažu pagasts)|Garkalnē]];
** [[Asteru iela (Garupe)|Asteru iela]] — iela Carnikavas pagasta [[Garupe (ciems)|Garupē]];
** [[Asteru iela (Kārniņi)|Asteru iela]] — iela Jaunsvirlaukas pagasta [[Kārniņi|Kārniņos]];
** [[Asteru iela (Katlakalns)|Asteru iela]] — iela Ķekavas pagasta [[Katlakalns (Ķekavas pagasts)|Katlakalnā]];
** [[Asteru iela (Skulte)|Asteru iela]] — iela Skultes pagasta [[Skulte (Skultes pagasts)|Skultē]];
** [[Asteru iela (Tušķi)|Asteru iela]] — iela Līvbērzes pagasta Tušķos;
** [[Asteru iela (Vējupīte)|Asteru iela]] — iela Siguldas pagasta [[Vējupīte (ciems)|Vējupītē]].

{{Ielu nosaukums}}</text>
      <sha1>6qsv8n3ewcdrv1mcmlyhlhsxhhz0j8y</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4047927</id>
      <parentid>4047926</parentid>
      <timestamp>2024-04-25T20:09:31Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Olgerts V</username>
        <id>41522</id>
      </contributor>
      <minor />
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1797" xml:space="preserve">'''Asteru iela''' var būt:

* Latvijas pilsētās:
** [[Asteru iela (Daugavpils)|Asteru iela]] — iela Daugavpilī;
** [[Asteru iela (Jelgava)|Asteru iela]] — iela Jelgavā;
** [[Asteru iela (Jūrmala)|Asteru iela]] — iela Jūrmalā;
** [[Asteru iela (Valmiera)|Asteru iela]] — iela Valmierā;
** [[Asteru iela (Bauska)|Asteru iela]] — iela [[Bauska|Bauskā]];
** [[Asteru iela (Mārupe)|Asteru iela]] — iela [[Mārupe|Mārupē]];
** [[Asteru iela (Saulkrasti)|Asteru iela]] — iela [[Saulkrasti|Saulkrastos]];
** [[Asteru iela (Tukums)|Asteru iela]] — iela [[Tukums|Tukumā]].

* Citās apdzīvotās vietās:
** [[Asteru iela (Agra)|Asteru iela]] — iela Drabešu pagasta [[Agra (Drabešu pagasts)|Agrā]];
** [[Asteru iela (Atpūta)|Asteru iela]] — iela Svētes pagasta [[Atpūta (Svētes pagasts)|Atpūtā]];
** [[Asteru iela (Bukulti)|Asteru iela]] — iela Garkalnes pagasta [[Bukulti (Garkalnes pagasts)|Bukultos]];
** [[Asteru iela (Dreiliņi)|Asteru iela]] — iela Stopiņu pagasta [[Dreiliņi (Stopiņu pagasts)|Dreiliņos]];
** [[Asteru iela (Garkalne)|Asteru iela]] — iela Ādažu pagasta [[Garkalne (Ādažu pagasts)|Garkalnē]];
** [[Asteru iela (Garupe)|Asteru iela]] — iela Carnikavas pagasta [[Garupe (ciems)|Garupē]];
** [[Asteru iela (Kārniņi)|Asteru iela]] — iela Jaunsvirlaukas pagasta [[Kārniņi|Kārniņos]];
** [[Asteru iela (Katlakalns)|Asteru iela]] — iela Ķekavas pagasta [[Katlakalns (Ķekavas pagasts)|Katlakalnā]];
** [[Asteru iela (Skulte)|Asteru iela]] — iela Skultes pagasta [[Skulte (Skultes pagasts)|Skultē]];
** [[Asteru iela (Tušķi)|Asteru iela]] — iela Līvbērzes pagasta [[Tušķi|Tušķos]];
** [[Asteru iela (Vējupīte)|Asteru iela]] — iela Siguldas pagasta [[Vējupīte (ciems)|Vējupītē]].

{{Ielu nosaukums}}</text>
      <sha1>31zihndvpo1or9ixrn7nz73vqgeu7za</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Diskusija:Platajas</title>
    <ns>1</ns>
    <id>569836</id>
    <revision>
      <id>4047939</id>
      <timestamp>2024-04-25T21:11:22Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Papuass</username>
        <id>88</id>
      </contributor>
      <comment>Pievienota CEE spring veidne (izmantojot [[:Dalībnieks:Edgars2007/cee.js|cee.js]])</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="93" xml:space="preserve">{{CEE Spring 2024
|dalībnieks = Jānis U.
|valsts     = Grieķija
|tēma       = Vēsture
}}</text>
      <sha1>pvqzmoalhlgmafdp1xd04in7e6jzaow</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Shenzhou 18</title>
    <ns>0</ns>
    <id>569837</id>
    <revision>
      <id>4047942</id>
      <timestamp>2024-04-25T21:37:21Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Dainis</username>
        <id>876</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{Kosmosa kuģa infokaste | Nosaukums                = ''Shenzhou 18'' | Nosaukums_orig           = 神舟十八号 | Attēls =  | Attēla_izmērs = 240px | Att_virsraksts =  | Programma                = ''[[Shenzhou]]'' | KA_veids                 = [[Kosmosa kuģis]] | Bāzes platforma          = ''[[Shenzhou]]'' | KA sērijas Nr            =  | Operators                = [[Ķīnas pilotējamo kosmisko lidojumu aģentūra]], {{CHN}} | Lielākie_izgatavotāji    = Ķīnas aero...</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4614" xml:space="preserve">{{Kosmosa kuģa infokaste
| Nosaukums                = ''Shenzhou 18''
| Nosaukums_orig           = 神舟十八号
| Attēls = 
| Attēla_izmērs = 240px
| Att_virsraksts = 
| Programma                = ''[[Shenzhou]]''
| KA_veids                 = [[Kosmosa kuģis]]
| Bāzes platforma          = ''[[Shenzhou]]''
| KA sērijas Nr            = 
| Operators                = [[Ķīnas pilotējamo kosmisko lidojumu aģentūra]], {{CHN}}
| Lielākie_izgatavotāji    = [[Ķīnas aerokosmiskā zinātnes un tehnoloģiju korporācija]], {{CHN}}
| Starta_gads              = 2024
| Starts                   = {{dat|2024|4|25|SK}} 12:59 ''[[Universālais koordinētais laiks|UTC]]''
| Nesējs                   = ''[[Chang Zheng 2F]]'', {{CHN}}
| Starta_vieta             = [[Dzjucjuaņas Pavadoņu palaišanas centrs|Dzjucjuaņa]], {{CHN}}
| Apkalpe                  = [[Je Guanfu]]{{br}}[[TLi Kons]]{{br}}[[Li Guansu]]
| apkalpes attēls          = 
| apkalpes attēla apraksts = 
| saslēgšanās-atvienošanās =
| Nolaišanās               = 
| Nolaišanās vieta         = &lt;!--[[Iekšējā Mongolija]], {{CHN}}--&gt;
| Darbības_beigu_gads    = 
| Darbības_beigu_datums = 
| Darbības_ilgums = 
| Beigu_gads             = 
| Beigu_datums = 
| Lidojuma_ilgums          = 
| NSSDC_ID = 
| Tīmekļa_vietne = 
| Masa = 
| Enerģija = 
| Pārlidojums = 
| Pārlidojuma_datums = 
| Orbītas_elementi = jā
| Centr_ķermenis = Zeme
| Centr_ķermenis_parādīt = [[Zeme]]
| Orbītas_veids          = LEO
| Lielā_pusass = 
| Ekscentricitāte = 
| Inklinācija            = 41,5°
| Periods = 
| Apoapsīda = 
| Periapsīda = 
| Apriņķojumi = 
| Orbītā_ieiešanas_dat   = 
| KA_iepr                = ''[[Shenzhou 17]]''
| KA_nāk                 = ''[[Shenzhou 19]]''
| Pilot. misijas = 
}}
'''''Shenzhou 18''''' ({{val|zh|神舟十八号}}, {{zh-p|Shénzhōu Shíbā-hào}}) ir [[Ķīna]]s pilotējams ''[[Shenzhou]]'' sērijas [[kosmosa kuģis]]. Tas orbītā tika palaists 2024. gada 25. aprīlī.&lt;!-- Kosmosa kuģis [[orbitālā stacija|orbitālajā stacijā]] ''[[Tiangong]]'' nogādāja 6. ekspedīciju. Uz zemes tas atgriezās 16. aprīlī.--&gt;

== Apkalpe ==
Kuģa ''Shenzhou 18'' apkalpe augšupceļā un lejupceļā:
{| class=&quot;wikitable&quot;
|- bgcolor=&quot;#efefef&quot;
! width=&quot;50%&quot;|Kosmonauts
! width=&quot;5%&quot;| {{piezīme|Virz.|lidojuma virziens: ↑ (augšup) vai ↓ (lejup)}}
! width=&quot;20%&quot;|Pozīcija
! width=&quot;10%&quot;|Lidojums pēc skaita
! width=&quot;20%&quot;|Valsts /&lt;br /&gt;organizācija
|-
| [[Je Guanfu]]
| ↑↓
| Komandieris
| 2.
| {{CHN}}
|-
| [[Li Kons]]
| ↑↓
| Operators
| 1.
| {{CHN}}
|-
| [[Li Guansu]]
| ↑↓
| Sistēmu oprators
| 1.
| {{CHN}}
|} 

== Lidojuma gaita ==
''Shenzhou 18'' tika palaists {{dat|2024|4|25||bez}} 12:59 ''[[Universālais koordinētais laiks|UTC]]'' ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2F]]'' no [[Dzjucjuaņas Pavadoņu palaišanas centrs|Dzjucjuaņas Pavadoņu palaišanas centra]].

&lt;!--
Tajā pašā dienā 09:46 ''UTC'' kosmosa kuģis automātiskā režīmā saslēdzās ar orbitālo staciju ''[[Tiangong]]'' pie moduļa ''[[Tianhe]]'' priekšējās pieslēgvietas. Stacijā kosmonautus sagaidīja ''[[Shenzhou 16]]'' apkalpe (''Tiangong'' 5. ekspedīcija).
--&gt;
Kosmosa kuģa atgriešanās uz Zemes plānota 2024. gada oktobrī.

&lt;!--
2022. gada 15. aprīlī 16:44 ''UTC'' ''Shenzhou 14'' atvienojās no ''Tiangong''.&lt;ref name=&quot;spaceflightnow.com, 2022-04-15&quot; /&gt;
16. aprīlī 01:56:49 ''UTC'' kosmosa kuģa nolaižamais aparāts nolaidās [[Iekšējā Mongolija|Iekšējā Mongolijā]].

== Iziešanas atklātā kosmosā ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
|- bgcolor=&quot;#efefef&quot; v
! width=&quot;8%&quot;|'''Misija'''
! width=&quot;10%&quot;|'''Slūžu kamera'''
! width=&quot;18%&quot;|'''Kosmonauti'''
! width=&quot;10%&quot;|'''Sākums''' ([[Universālais koordinētais laiks|UTC]])
! width=&quot;10%&quot;|'''Beigas'''
! width=&quot;10%&quot;|'''Ilgums'''
! '''Darbība'''
|-
| ''Tiangong'' 6. ekspedīcija
| ''[[Wentian]]''
| [[Tans Hunbo]]&lt;br /&gt;[[Tans Šendzje]]
| {{dat|2023|12|21|SK}} 06:10
| 13:35
| 7 stundas 25 minūtes
| Uz ''[[Tianhe]]'' moduļa kosmonauti veica saules bateriju paneļu labošanas eksperimentu.
|}

== Atsauces ==
{{atsauces|refs=
&lt;ref name=&quot;CNN 2023-10-26&quot;&gt;[https://edition.cnn.com/2023/10/26/asia/china-shenzhou-17-launch-youngest-crew-scn-intl-hnk/index.html China has sent its youngest-ever astronaut crew to the Tiangong space station] Marc Stewart, Mengchen Zhang and Nectar Gan, CNN, 2023-10-26&lt;/ref&gt;
}}
--&gt;
== Ārējās saites ==
* [https://space.skyrocket.de/doc_sdat/sz-8.htm Shenzhou 8, ..., 17 (SZ 8, ..., 17)] Gunter Dirk Krebs {{en ikona}}


{{2024. gada orbitālie starti}}
{{Shenzhou}}

[[Kategorija:Shenzhou|18]]</text>
      <sha1>h6x7ruqorwmb9ag2jqq35n6o1x6r9nu</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Tifa</title>
    <ns>0</ns>
    <id>569838</id>
    <revision>
      <id>4047945</id>
      <timestamp>2024-04-25T21:42:55Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Jānis U.</username>
        <id>198</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{inuse}} {{Senvietas infokaste | name           = Tifa | native_name    = {{gree|Τίφα}} | image          = Siphai fortification wall 02.jpg | image_size     =  | caption        = Tifas fortifikācijas drupas | map_type       = Grieķija | map_caption    =  | map_size       =  | latd = 38| latm = 11| lats = 24| latNS = N | longd = 23| longm = 03| longs = 06| longEW = E | location       = {{vieta|Grieķija|Boiotija}} | region         =  | type           = Pilsēta | area...</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3569" xml:space="preserve">{{inuse}}
{{Senvietas infokaste
| name           = Tifa
| native_name    = {{gree|Τίφα}}
| image          = Siphai fortification wall 02.jpg
| image_size     = 
| caption        = Tifas fortifikācijas drupas
| map_type       = Grieķija
| map_caption    = 
| map_size       = 
| latd = 38| latm = 11| lats = 24| latNS = N
| longd = 23| longm = 03| longs = 06| longEW = E
| location       = {{vieta|Grieķija|Boiotija}}
| region         = 
| type           = Pilsēta
| area           = 
| built          = 
| abandoned      = 
| cultures       = Grieķu
| excavations    = 
| archaeologists = 
| condition      = Drupas
| management     = 
| public_access  = Brīva piekļuve
| notes          = 
| designation    = 
}}
'''Tifa''' ({{val|grc|Τίφα}}) jeb '''Sifaja''' ({{val|grc|Σῖφαι}}) bija sena piekrastes pilsēta [[Boiotija|Boiotijā]], [[Senā Grieķija|senajā Grieķijā]], kuru Tespijas pilsēta izmantoja par savu ostu. Tā atrodas Korintas līča (Alkionas līča) krastā mūsdienu Aliki ciema teritorijā. Pilsēta bija apjozta ar nocietinājumu aizsargmūri, kuru drupas ir saglabājušās līdz mūsdienām. Tifas vārds ir cēlies no Tifija, kurš saskaņā ar sengrieķu mitoloģiju bija viens no argonautiem, zvaigžņu pazinējs un &quot;Argo&quot; kuģa stūrmanis. Viņam par godu Tifā tika rīkotas dzīres. Pat Pausānija laikā Tifas iedzīvotāji varēja parādīt vietu, kur &quot;Argo&quot; atpakaļceļā izmeta savu enkuru. Pausānijs arī stāstīja, ka pilsētā bija Hērakla templis, kurā iedzīvotāji varoni godāja viņam veltītajos svētkos. Rodas Apollonijs un Bizantijas Stefans aprakstīja Tifu, kā pilsētu, kura atrodas Tespijas varā.&lt;ref&gt;Stillwell, Richard, ed. (1976). Princeton Encyclopedia of Classical Sites. Princeton: Princeton University Press., [https://www.perseus.tufts.edu/hopper/text?doc=Perseus:text:1999.04.0006:entry=thespial s.v. Thespiai]&lt;/ref&gt; Tifa pati savu naudu nekala, bet tur bija atrastas Tespijas kaltās monētas, kas liek domāt, ka Tifā norēķinājās ar Tespijas naudu. 424. gadā pr.Kr. bija neizdevies mēģinājums padzītā tēbieša Ptoidora vadībā Tifā ieviest demokrātiju, kas liek domāt, ka tur bija oligarhiska iekārta.

== Arheoloģija ==
Šī vieta varētu būt apdzīvota vēl no [[Hellādas kultūra|Agrīnā Hellādas perioda]] (EH I-II).&lt;ref&gt;Mogens Herman Hansen and Thomas Heine Nielsen, ''An Inventory of Archaic and Classical Poleis'' (Oxford University Press, 2004: {{ISBN|0-19-814099-1}}), 452. lpp.&lt;/ref&gt; Šeit ir saglabājušās paliekas no ģeometriskā, arhaiskā un klasiskā perioda. 4. gadsimta pr.Kr. nocietinājumi no kaltiem akmens bluķiem ar sešiem (vai septiņiem) taisnstūrveida sargtorņiem un trim vārtiem ir saglabājušies vairāku simtu metru garumā. Tie ieskauj akropoli un apmetni lejā no ziemeļiem, austrumiem un dienvidiem. Siena dienvidos nodalīja akropoli no lejas pilsētas. Rietumos atradās Alkionas līcis, un nekādu aizsargmūra pēdu šeit nav atrasts. Švandners vērtē mūra datējumu starp 363. un 330. gadu pr.Kr., taču, iespējams, tas pastāvēja vēl 424. gadā pr.Kr. Arī netālu esošais sargtornistornis (''Ano-Siphai'') norāda uz senāku Tifas nocietinājumu datējumu. Pilsētas galvenie vārti bija izvietoti netālu no piekrastes. Pati osta atradās dienvidos no pilsētas. Tifa un tās kaimiņu pilsēta, Kreusa, kalpoja par ostām boiotiešu Tespijas pilsētai, kas atradās tālāk ziemeļos, dziļāk kontinentā.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Boiotija]]
[[Kategorija:Senās Grieķijas pilsētas]]</text>
      <sha1>41ir1bui753qdn0b6xcjsl52luhif2g</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4048066</id>
      <parentid>4047945</parentid>
      <timestamp>2024-04-26T09:40:06Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Jānis U.</username>
        <id>198</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3868" xml:space="preserve">{{Senvietas infokaste
| name           = Tifa
| native_name    = {{gree|Τίφα}}
| image          = Siphai fortification wall 02.jpg
| image_size     = 
| caption        = Tifas fortifikācijas drupas
| map_type       = Grieķija
| map_caption    = 
| map_size       = 
| latd = 38| latm = 11| lats = 24| latNS = N
| longd = 23| longm = 03| longs = 06| longEW = E
| location       = {{vieta|Grieķija|Boiotija}}
| region         = 
| type           = Pilsēta
| area           = 
| built          = 
| abandoned      = 
| cultures       = Grieķu
| excavations    = 
| archaeologists = 
| condition      = Drupas
| management     = 
| public_access  = Brīva piekļuve
| notes          = 
| designation    = 
}}
'''Tifa''' ({{val|grc|Τίφα}}) jeb '''Sifaja''' ({{val|grc|Σῖφαι}}) bija sena piekrastes pilsēta [[Boiotija|Boiotijā]], [[Senā Grieķija|senajā Grieķijā]], kuru [[Tespija]]s pilsēta izmantoja par savu ostu. Tā atrodas [[Korintas līcis|Korintas līča]] ([[Alkionīdas līcis|Alkionīdas līča]]) krastā mūsdienu [[Aliki]] ciema teritorijā. Pilsēta bija apjozta ar nocietinājumu [[Aizsargmūris|aizsargmūri]], kuru drupas ir saglabājušās līdz mūsdienām. Tifas vārds ir cēlies no [[Tifijs|Tifija]], kurš saskaņā ar [[Sengrieķu mitoloģija|sengrieķu mitoloģiju]] bija viens no [[argonauti]]em, zvaigžņu pazinējs un &quot;Argo&quot; kuģa stūrmanis. Viņam par godu Tifā tika rīkotas dzīres. Pat [[Pausanijs|Pausānija]] laikā Tifas iedzīvotāji varēja parādīt vietu, kur &quot;Argo&quot; atpakaļceļā izmeta savu enkuru. Pausānijs arī stāstīja, ka pilsētā bija [[Hērakls|Hērakla]] templis, kurā iedzīvotāji varoni godāja viņam veltītajos svētkos. [[Rodas Apollonijs]] un [[Bizantijas Stefans]] aprakstīja Tifu, kā pilsētu, kura atrodas Tespijas varā.&lt;ref&gt;Stillwell, Richard, ed. (1976). Princeton Encyclopedia of Classical Sites. Princeton: Princeton University Press., [https://www.perseus.tufts.edu/hopper/text?doc=Perseus:text:1999.04.0006:entry=thespial s.v. Thespiai]&lt;/ref&gt; Tifa pati savu naudu nekala, bet tur bija atrastas Tespijas kaltās [[monēta]]s, kas liek domāt, ka Tifā norēķinājās ar Tespijas naudu. 424. gadā pr.Kr. bija neizdevies mēģinājums padzītā tēbieša [[Ptoidors|Ptoidora]] vadībā Tifā ieviest [[Demokrātija|demokrātiju]], kas liek domāt, ka tur bija [[Oligarhija|oligarhiska]] iekārta.

== Arheoloģija ==
Šī vieta varētu būt apdzīvota vēl no [[Hellādas kultūra|Agrīnā Hellādas perioda]] (EH I-II).&lt;ref&gt;Mogens Herman Hansen and Thomas Heine Nielsen, ''An Inventory of Archaic and Classical Poleis'' (Oxford University Press, 2004: {{ISBN|0-19-814099-1}}), 452. lpp.&lt;/ref&gt; Šeit ir saglabājušās paliekas no [[Ģeometriskais periods|ģeometriskā]], [[Arhaiskais laikmets|arhaiskā]] un [[Klasiskie senie laiki|klasiskā perioda]]. 4. gadsimta pr.Kr. nocietinājumi no kaltiem akmens bluķiem ar sešiem (vai septiņiem) taisnstūrveida [[Sargtornis|sargtorņiem]] un trim vārtiem ir saglabājušies vairāku simtu metru garumā. Tie ieskauj [[Akropole|akropoli]] un apmetni lejā no ziemeļiem, austrumiem un dienvidiem. Siena dienvidos nodalīja akropoli no lejas pilsētas. Rietumos atradās Alkionas līcis, un nekādu aizsargmūra pēdu šeit nav atrasts. [[Švandners]] vērtē mūra datējumu starp 363. un 330. gadu pr.Kr., taču, iespējams, tas pastāvēja vēl 424. gadā pr.Kr. Arī netālu esošais sargtornis (''Ano-Siphai'') norāda uz senāku Tifas nocietinājumu datējumu. Pilsētas galvenie vārti bija izvietoti netālu no piekrastes. Pati [[osta]] atradās dienvidos no pilsētas. Tifa un tās kaimiņu pilsēta, [[Kreusa]], kalpoja par ostām boiotiešu Tespijas pilsētai, kas atradās tālāk ziemeļos, dziļāk kontinentā.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Boiotija]]
[[Kategorija:Senās Grieķijas pilsētas]]</text>
      <sha1>dnnwzvm94jceoq18993zqohufm0k9kb</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4048068</id>
      <parentid>4048066</parentid>
      <timestamp>2024-04-26T09:52:49Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Jānis U.</username>
        <id>198</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3880" xml:space="preserve">{{Senvietas infokaste
| name           = Tifa
| native_name    = {{gree|Τίφα}}
| image          = Siphai fortification wall 02.jpg
| image_size     = 
| caption        = Tifas fortifikācijas drupas
| map_type       = Grieķija
| map_caption    = 
| map_size       = 
| latd = 38| latm = 11| lats = 24| latNS = N
| longd = 23| longm = 03| longs = 06| longEW = E
| location       = {{vieta|Grieķija|Boiotija}}
| region         = 
| type           = Pilsēta
| area           = 
| built          = 
| abandoned      = 
| cultures       = Grieķu
| excavations    = 
| archaeologists = 
| condition      = Drupas
| management     = 
| public_access  = Brīva piekļuve
| notes          = 
| designation    = 
}}
'''Tifa''' ({{val|grc|Τίφα}}) jeb '''Sifaja''' ({{val|grc|Σῖφαι}}) bija sena piekrastes pilsēta [[Boiotija|Boiotijā]], [[Senā Grieķija|senajā Grieķijā]], kuru [[Tespija]]s pilsēta izmantoja par savu ostu. Tā atrodas [[Korintas līcis|Korintas līča]] ([[Alkionīdas līcis|Alkionīdas līča]]) krastā mūsdienu [[Aliki]] ciema teritorijā. Pilsēta bija apjozta ar nocietinājumu [[Aizsargmūris|aizsargmūri]], kuru drupas ir saglabājušās līdz mūsdienām. Tifas vārds ir cēlies no [[Tifijs|Tifija]], kurš saskaņā ar [[Sengrieķu mitoloģija|sengrieķu mitoloģiju]] bija viens no [[argonauti]]em, zvaigžņu pazinējs un &quot;Argo&quot; kuģa stūrmanis. Viņam par godu Tifā tika rīkotas dzīres. Pat [[Pausanijs|Pausānija]] laikā Tifas iedzīvotāji varēja parādīt vietu, kur &quot;Argo&quot; atpakaļceļā izmeta savu enkuru. Pausānijs arī stāstīja, ka pilsētā bija [[Hērakls|Hērakla]] templis, kurā iedzīvotāji varoni godāja viņam veltītajos svētkos. [[Rodas Apollonijs]] un [[Bizantijas Stefans]] aprakstīja Tifu, kā pilsētu, kura atrodas Tespijas varā.&lt;ref&gt;Stillwell, Richard, ed. (1976). Princeton Encyclopedia of Classical Sites. Princeton: Princeton University Press., [https://www.perseus.tufts.edu/hopper/text?doc=Perseus:text:1999.04.0006:entry=thespial s.v. Thespiai]&lt;/ref&gt; Tifa pati savu naudu nekala, bet tur bija atrastas Tespijas kaltās [[monēta]]s, kas liek domāt, ka Tifā norēķinājās ar Tespijas naudu. 424. gadā pr.Kr. bija neizdevies mēģinājums padzītā tēbieša [[Ptoidors|Ptoidora]] vadībā Tifā ieviest [[Demokrātija|demokrātiju]], kas liek domāt, ka tur bija [[Oligarhija|oligarhiska]] iekārta.

== Arheoloģija ==
Šī vieta varētu būt apdzīvota vēl no [[Hellādas kultūra|Agrīnā Hellādas perioda]] (EH I-II).&lt;ref&gt;Mogens Herman Hansen and Thomas Heine Nielsen, ''An Inventory of Archaic and Classical Poleis'' (Oxford University Press, 2004: {{ISBN|0-19-814099-1}}), 452. lpp.&lt;/ref&gt; Šeit ir saglabājušās paliekas no [[Ģeometriskais periods|ģeometriskā]], [[Arhaiskais laikmets|arhaiskā]] un [[Klasiskie senie laiki|klasiskā perioda]]. 4. gadsimta pr.Kr. nocietinājumi no kaltiem akmens bluķiem ar sešiem (vai septiņiem) taisnstūrveida [[Sargtornis|sargtorņiem]] un trim vārtiem ir saglabājušies vairāku simtu metru garumā. Tie ieskauj [[Akropole|akropoli]] un apmetni lejā no ziemeļiem, austrumiem un dienvidiem. Siena dienvidos nodalīja akropoli no lejas pilsētas. Rietumos atradās Alkionas līcis, un nekādu aizsargmūra pēdu šeit nav atrasts. [[Švandners]] vērtē mūra datējumu starp 363. un 330. gadu pr.Kr., taču, iespējams, tas pastāvēja vēl 424. gadā pr.Kr. Arī netālu esošais [[Mauroni sargtornis]] (''Ano-Siphai'') norāda uz senāku Tifas nocietinājumu datējumu. Pilsētas galvenie vārti bija izvietoti netālu no piekrastes. Pati [[osta]] atradās dienvidos no pilsētas. Tifa un tās kaimiņu pilsēta, [[Kreusa]], kalpoja par ostām boiotiešu Tespijas pilsētai, kas atradās tālāk ziemeļos, dziļāk kontinentā.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Boiotija]]
[[Kategorija:Senās Grieķijas pilsētas]]</text>
      <sha1>f1hr7av9gv4bxatjo7vyd7duas83qul</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Attēls:Jānis Krišjānis.jpg</title>
    <ns>6</ns>
    <id>569839</id>
    <revision>
      <id>4047952</id>
      <timestamp>2024-04-25T22:36:54Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Otovi</username>
        <id>95404</id>
      </contributor>
      <comment>Avots: https://smolbattle.ru/threads/k%D1%80%D0%B0%D1%81%D0%BD%D1%8B%D0%B5-%D0%BB%D0%B0%D1%82%D1%8B%D1%88%D1%81%D0%BA%D0%B8%D0%B5-%D1%81%D1%82%D1%80%D0%B5%D0%BB%D0%BA%D0%B8.19079/page-2
Attēls atbilst godprātīgas lietošanas nosacījumiem, jo fotogrāfijā attēlotais cilvēks ir miris 1978. gadā.</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="352" xml:space="preserve">== Kopsavilkums ==
Avots: https://smolbattle.ru/threads/k%D1%80%D0%B0%D1%81%D0%BD%D1%8B%D0%B5-%D0%BB%D0%B0%D1%82%D1%8B%D1%88%D1%81%D0%BA%D0%B8%D0%B5-%D1%81%D1%82%D1%80%D0%B5%D0%BB%D0%BA%D0%B8.19079/page-2
Attēls atbilst godprātīgas lietošanas nosacījumiem, jo fotogrāfijā attēlotais cilvēks ir miris 1978. gadā.
== Licence ==
{{PD-nezināms}}</text>
      <sha1>pd0p1tlqjaj5mr23t02vc1f3wy1mqp0</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Jānis Krišjānis</title>
    <ns>0</ns>
    <id>569840</id>
    <revision>
      <id>4047953</id>
      <timestamp>2024-04-25T22:37:30Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Otovi</username>
        <id>95404</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{Personas infokaste | dz_vieta = {{vieta|Krievijas Impērija|Kurzemes guberņa|Talsu apriņķis|Vānes pagasts}} | dz_dat_alt = {{dat|1886|02|27}} | m_dat_alt = {{dat|1978|12|03}} | m_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga}} | attēls = Attēls:Jānis Krišjānis.jpg | att_izmērs = 200px }}  '''Jānis Krišjānis''' bija [[Latviešu strēlnieki|latviešu strēlnieks]].  == Dzīvesgājums == Piedzimis 1886. gadā [[Vānes pagasts|Vānes pagastā]]. Kopš 1908. gada dienēja ...</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2259" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
| dz_vieta = {{vieta|Krievijas Impērija|Kurzemes guberņa|Talsu apriņķis|Vānes pagasts}}
| dz_dat_alt = {{dat|1886|02|27}}
| m_dat_alt = {{dat|1978|12|03}}
| m_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga}}
| attēls = Attēls:Jānis Krišjānis.jpg
| att_izmērs = 200px
}}

'''Jānis Krišjānis''' bija [[Latviešu strēlnieki|latviešu strēlnieks]].

== Dzīvesgājums ==
Piedzimis 1886. gadā [[Vānes pagasts|Vānes pagastā]]. Kopš 1908. gada dienēja [[Ulāni|ulānu]] pulkā [[Perma|Permā]]. Pēc pulka skolas ieguvis apakšvirsnieka dienesta pakāpi, pēc dažiem gadiem pārcelts dienestam uz [[Krievijas Impērija|Krievijas]]—[[Vācijas Impērija|Vācijas]] (prūšu) robežas. [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākumā atradās [[Galīcija|Galīcijā]], no 1915. gada dienēja [[3. Kurzemes latviešu strēlnieku pulks|3. Kurzemes latviešu strēlnieku pulkā]]. Piedalījās [[Ziemassvētku kaujas|Ziemassvētku]] un [[Nāves sala|Nāves salas]] kaujās. No 1918. gada komandēja [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] 4. latviešu kavalērijas pulku, no 1920. gada — 3. kavalērijas brigādi. 1919. gadā — [[Padomju Latvijas armija|Padomju Latvijas armijā]]. Pēc tam piedalījās kaujās [[Austrumu fronte (KSFPR)|Austrumu]] un [[Dienvidrietumu fronte (KSFPR)|Dienvidrietumu frontē]]&lt;!-- ? --&gt;.

1921. gadā ieradies [[Latvija|Latvijā]], strādāja gadījuma darbus. Pensijā kopš 1956. gada.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|title=История «латышских стрелков». От первых марксистов до генералов КГБ|first=М.|publisher=Издательство Родина|year=2021|last=Полэ}}&lt;/ref&gt;

== Apbalvojumi ==

* 3. šķiras [[Svētā Jura krusts]] (1917)
* 4. šķiras Svētā Jura krusts (1917)
* [[Sarkanā Karoga ordenis]] (1920)&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

== Atsauces ==
[[Kategorija:1886. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1978. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Tukuma novadā dzimušie]]
[[Kategorija:Rīgā mirušie]]
[[Kategorija:Latviešu strēlnieki]]
[[Kategorija:Pirmā pasaules kara dalībnieki]]
[[Kategorija:Krievijas pilsoņu kara dalībnieki]]
[[Kategorija:Jura krusta saņēmēji]]
[[Kategorija:Ar Sarkanā Karoga ordeni apbalvotie]]</text>
      <sha1>r4yu62qh9tazjsuauqc0y0lfsjap678</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4047954</id>
      <parentid>4047953</parentid>
      <timestamp>2024-04-25T22:38:04Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Otovi</username>
        <id>95404</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2295" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
| dz_vieta = {{vieta|Krievijas Impērija|Kurzemes guberņa|Talsu apriņķis|Vānes pagasts}}
| dz_dat_alt = {{dat|1886|02|27}}
| m_dat_alt = {{dat|1978|12|03}}
| m_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga}}
| attēls = Attēls:Jānis Krišjānis.jpg
| att_izmērs = 200px
}}

'''Jānis Krišjānis''' bija [[Latviešu strēlnieki|latviešu strēlnieks]].

== Dzīvesgājums ==
Piedzimis 1886. gadā [[Vānes pagasts|Vānes pagastā]]. Kopš 1908. gada dienēja [[Ulāni|ulānu]] pulkā [[Perma|Permā]]. Pēc pulka skolas ieguvis apakšvirsnieka dienesta pakāpi, pēc dažiem gadiem pārcelts dienestam uz [[Krievijas Impērija|Krievijas]]—[[Vācijas Impērija|Vācijas]] (prūšu) robežas. [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākumā atradās [[Galīcija|Galīcijā]], no 1915. gada dienēja [[3. Kurzemes latviešu strēlnieku pulks|3. Kurzemes latviešu strēlnieku pulkā]]. Piedalījās [[Ziemassvētku kaujas|Ziemassvētku]] un [[Nāves sala|Nāves salas]] kaujās. No 1918. gada komandēja [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] 4. latviešu kavalērijas pulku, no 1920. gada — 3. kavalērijas brigādi. 1919. gadā — [[Padomju Latvijas armija|Padomju Latvijas armijā]]. Pēc tam piedalījās kaujās [[Austrumu fronte (KSFPR)|Austrumu]] un [[Dienvidrietumu fronte (KSFPR)|Dienvidrietumu frontē]]&lt;!-- ? --&gt;.

1921. gadā ieradies [[Latvija|Latvijā]], strādāja gadījuma darbus. Pensijā kopš 1956. gada.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|title=История «латышских стрелков». От первых марксистов до генералов КГБ|first=М.|publisher=Издательство Родина|year=2021|last=Полэ}}&lt;/ref&gt;

== Apbalvojumi ==

* 3. šķiras [[Svētā Jura krusts]] (1917)
* 4. šķiras Svētā Jura krusts (1917)
* [[Sarkanā Karoga ordenis]] (1920)&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

== Atsauces ==
[[Kategorija:1886. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1978. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Tukuma novadā dzimušie]]
[[Kategorija:Rīgā mirušie]]
[[Kategorija:Latviešu strēlnieki]]
[[Kategorija:Pirmā pasaules kara dalībnieki]]
[[Kategorija:Krievijas pilsoņu kara dalībnieki]]
[[Kategorija:Jura krusta saņēmēji]]
[[Kategorija:Ar Sarkanā Karoga ordeni apbalvotie]]
{{DEFAULTSORT:Krišjānis, Jānis}}</text>
      <sha1>q99iuw2kr9706bkfw71m671azslclxg</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4047990</id>
      <parentid>4047954</parentid>
      <timestamp>2024-04-26T05:26:23Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Meistars Joda</username>
        <id>781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2315" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
| dz_vieta = {{vieta|Krievijas Impērija|Kurzemes guberņa|Talsu apriņķis|Vānes pagasts}}
| dz_dat_alt = {{dat|1886|02|27}}
| m_dat_alt = {{dat|1978|12|03}}
| m_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga}}
| attēls = Attēls:Jānis Krišjānis.jpg
| att_izmērs = 200px
}}

'''Jānis Krišjānis''' bija [[Latviešu strēlnieki|latviešu strēlnieks]].

== Dzīvesgājums ==
Piedzimis 1886. gadā [[Vānes pagasts|Vānes pagastā]]. Kopš 1908. gada dienēja [[Ulāni|ulānu]] pulkā [[Perma|Permā]]. Pēc pulka skolas ieguvis apakšvirsnieka dienesta pakāpi, pēc dažiem gadiem pārcelts dienestam uz [[Krievijas Impērija|Krievijas]]—[[Vācijas Impērija|Vācijas]] (prūšu) robežas. [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākumā atradās [[Galīcija|Galīcijā]], no 1915. gada dienēja [[3. Kurzemes latviešu strēlnieku pulks|3. Kurzemes latviešu strēlnieku pulkā]]. Piedalījās [[Ziemassvētku kaujas|Ziemassvētku]] un [[Nāves sala|Nāves salas]] kaujās. No 1918. gada komandēja [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] 4. latviešu kavalērijas pulku, no 1920. gada — 3. kavalērijas brigādi. 1919. gadā — [[Padomju Latvijas armija|Padomju Latvijas armijā]]. Pēc tam piedalījās kaujās [[Austrumu fronte (KSFPR)|Austrumu]] un [[Dienvidrietumu fronte (KSFPR)|Dienvidrietumu frontē]]&lt;!-- ? --&gt;.

1921. gadā ieradies [[Latvija|Latvijā]], strādāja gadījuma darbus. Pensijā kopš 1956. gada.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|title=История «латышских стрелков». От первых марксистов до генералов КГБ|first=М.|publisher=Издательство Родина|year=2021|last=Полэ}}&lt;/ref&gt;

Miris 1978. gadā.

== Apbalvojumi ==

* 3. šķiras [[Svētā Jura krusts]] (1917)
* 4. šķiras Svētā Jura krusts (1917)
* [[Sarkanā Karoga ordenis]] (1920)&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

== Atsauces ==
[[Kategorija:1886. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1978. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Tukuma novadā dzimušie]]
[[Kategorija:Rīgā mirušie]]
[[Kategorija:Latviešu strēlnieki]]
[[Kategorija:Pirmā pasaules kara dalībnieki]]
[[Kategorija:Krievijas pilsoņu kara dalībnieki]]
[[Kategorija:Jura krusta saņēmēji]]
[[Kategorija:Ar Sarkanā Karoga ordeni apbalvotie]]
{{DEFAULTSORT:Krišjānis, Jānis}}</text>
      <sha1>nesa3o2f4suxr6obo9z6wci2gx0dmal</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:Chikorita500</title>
    <ns>3</ns>
    <id>569841</id>
    <revision>
      <id>4047956</id>
      <timestamp>2024-04-25T23:34:35Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Sveicējs</username>
        <id>19437</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>[[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="181" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|realName=|name=Chikorita500}}

-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2024. gada 26. aprīlis, plkst. 02.34 (EEST)</text>
      <sha1>4o99si7exdx07n0tckc8laam23ckgkb</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:Dm2310416</title>
    <ns>3</ns>
    <id>569842</id>
    <revision>
      <id>4047962</id>
      <timestamp>2024-04-26T02:22:57Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Sveicējs</username>
        <id>19437</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>[[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="178" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|realName=|name=Dm2310416}}

-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2024. gada 26. aprīlis, plkst. 05.22 (EEST)</text>
      <sha1>idumspv843e93sgiuh3ihbnzbycm9gw</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:Solomon Yates</title>
    <ns>3</ns>
    <id>569843</id>
    <revision>
      <id>4047963</id>
      <timestamp>2024-04-26T02:25:20Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Sveicējs</username>
        <id>19437</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>[[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="182" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|realName=|name=Solomon Yates}}

-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2024. gada 26. aprīlis, plkst. 05.25 (EEST)</text>
      <sha1>c2obaf7ysa9sg9gk6afdk5uv69194i7</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Black Hills</title>
    <ns>0</ns>
    <id>569844</id>
    <redirect title="Melnie kalni" />
    <revision>
      <id>4047974</id>
      <timestamp>2024-04-26T03:54:57Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Melnie kalni]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="26" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Melnie kalni]]</text>
      <sha1>9yt55g2o5tevb6dn4bx918ernfg2x7x</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Attēls:A Few Good Men poster.jpg</title>
    <ns>6</ns>
    <id>569845</id>
    <revision>
      <id>4047983</id>
      <timestamp>2024-04-26T05:01:07Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <comment>== Kopsavilkums ==
Filmas &quot;[[Daži labi vīri]]&quot; plakāts. No: [[:en:File:A Few Good Men poster.jpg]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="135" xml:space="preserve">== Kopsavilkums ==
Filmas &quot;[[Daži labi vīri]]&quot; plakāts. No: [[:en:File:A Few Good Men poster.jpg]]
== Licence ==
{{Filmas plakāts}}</text>
      <sha1>s5nxti5mqgmxj2kdy9jsz19escmtmu1</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Daži labi vīri</title>
    <ns>0</ns>
    <id>569846</id>
    <revision>
      <id>4047987</id>
      <timestamp>2024-04-26T05:24:09Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{Filmas infokaste | nosaukums = Daži labi vīri | operators =  | attēls = A Few Good Men poster.jpg | att_izm =  | paraksts =  | žanrs = tiesu drāma | režisors = [[Robs Rainers]] | producents = * Robs Rainers * [[Deivids Brauns]] * [[Endrū Šeinmens]] | scenārijs = [[Ārons Sorkins]] | aktieri = * [[Toms Krūzs]] * [[Džeks Nikolsons]] * [[Demija Mora]] * [[Kevins Beikons]] * [[Kevins Polaks]] * [[Džeimss Māršals]] * [[Džeitī Volšs]] * [[Kīfers Saterlends]] | mūz...</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3932" xml:space="preserve">{{Filmas infokaste
| nosaukums = Daži labi vīri
| operators = 
| attēls = A Few Good Men poster.jpg
| att_izm = 
| paraksts = 
| žanrs = tiesu drāma
| režisors = [[Robs Rainers]]
| producents = * Robs Rainers
* [[Deivids Brauns]]
* [[Endrū Šeinmens]]
| scenārijs = [[Ārons Sorkins]]
| aktieri = * [[Toms Krūzs]]
* [[Džeks Nikolsons]]
* [[Demija Mora]]
* [[Kevins Beikons]]
* [[Kevins Polaks]]
* [[Džeimss Māršals]]
* [[Džeitī Volšs]]
* [[Kīfers Saterlends]]
| mūzika = 
| oriģinālnos = ''A Few Good Men''
| studija = ''[[Castle Rock Entertainment]]''
| montāža = 
| izplatītājs = ''[[Columbia Pictures]]''
| izdošana = {{Filmas datums|1992|12|9}}
| ilgums = 138 minūtes
| valsts = {{USA}}
| valoda = [[Angļu valoda|angļu]]
| budžets = {{ASV dolārs|33–40 miljoni}}
| ienākumi = {{ASV dolārs|243,2 miljoni}}&lt;ref name=&quot;BOM&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.boxofficemojo.com/release/rl1666418177/|title=A Few Good Men |publisher=[[Box Office Mojo]] |accessdate= {{dat|2024|4|26}}}}&lt;/ref&gt;
| iepriekšējā = 
| nākamā = 
| imdb = 
}}
'''&quot;Daži labi vīri&quot;''' ({{Val|en|A Few Good Men}}) ir 1992. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] tiesu [[drāma]]s filma, kuras režisors ir [[Robs Rainers]], bet scenārija autors ir [[Ārons Sorkins]]. Filma ir balstīta uz Sorkina 1989. gada lugu ar tādu pašu nosaukumu. Filmā galvenās lomas atveido [[Toms Krūzs]], [[Džeks Nikolsons]], [[Demija Mora]], [[Kevins Beikons]], [[Kevins Polaks]], [[Džeimss Māršals]], [[Džeitī Volšs]] un [[Kīfers Saterlends]].

Filma stāsta par diviem jūras flotes kājiniekiem, kurus apsūdz cita kājinieka slepkavībā. Viņus aizstāv leitnants Denjels Kafī (Krūzs) komandiere Džoana Galoveja (Mora). Filma skar vairākas morāles tēmas, piemēram, taisnīgums, akla lojalitāte, atbildība, pazemošana, varas apšaubīšana, varas ļaunprātīga izmantošana un korupcija [[ASV Bruņotie spēki|ASV Bruņotajos spēkos]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.gradesaver.com/a-few-good-men/study-guide/themes|title=A Few Good Men Themes {{!}} GradeSaver|last=GradeSaver|website=www.gradesaver.com|access-date=2024-04-26|language=en}}&lt;/ref&gt;

Filmas &quot;Daži labi vīri&quot; pirmizrāde notika {{Dat|1992|12|9|5=bez}} un to izplatīja ''[[Columbia Pictures]]''. Filma guva lielus kritiskus un finansiālus panākumus, nopelnot 243,2 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]]. Filmu slavēja par scenāriju, režiju, attēlotajām tēmām un aktierspēli.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.time.com/time/magazine/article/0,9171,977216-1,00.html|title=Close-Order Moral Drill|last=Schickel|first=Richard|website=Time|access-date=2024-04-26|archiveurl=https://web.archive.org/web/20121107110601/http://www.time.com/time/magazine/article/0,9171,977216-1,00.html|archivedate=2012-11-07}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://variety.com/1992/film/reviews/a-few-good-men-1200430976/|title=A Few Good Men|last=McCarthy|first=Todd|website=Variety|access-date=2024-04-26|date=1992-11-13|language=en-US}}&lt;/ref&gt; Tīmekļa vietnē ''[[Rotten Tomatoes]]'' filmai ir 84% vērtējums.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rottentomatoes.com/m/few_good_men|title=A Few Good Men {{!}} Rotten Tomatoes|website=www.rottentomatoes.com|access-date=2024-04-26|language=en}}&lt;/ref&gt; Filmu nominēja četrām [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvām]], tai skaitā kategorijās &quot;[[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma]]&quot; un &quot;[[Labākais aktieris otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais aktieris otrā plāna lomā]]&quot; (Nikolsons).

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Filmu ārējās saites}}
{{Filma-aizmetnis}}
[[Kategorija:1992. gada filmas]]
[[Kategorija:ASV filmas]]
[[Kategorija:Tiesu filmas]]
[[Kategorija:Drāmas]]
[[Kategorija:Krimināldrāmas]]
[[Kategorija:Roba Rainera filmas]]
[[Kategorija:Columbia Pictures filmas]]</text>
      <sha1>1uuoef7e08c79izgj9kv9l7utggw0jh</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Laura Mancinelli</title>
    <ns>0</ns>
    <id>569847</id>
    <redirect title="Laura Mančinelli" />
    <revision>
      <id>4047989</id>
      <timestamp>2024-04-26T05:24:13Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <comment>Kikos pārvietoja lapu [[Laura Mancinelli]] uz [[Laura Mančinelli]]: atveidošana</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="31" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Laura Mančinelli]]</text>
      <sha1>6rowm6wttxte7s8inmcdw3qyh8z3lc8</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:Phineasgage002</title>
    <ns>3</ns>
    <id>569848</id>
    <revision>
      <id>4047994</id>
      <timestamp>2024-04-26T05:33:46Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Sveicējs</username>
        <id>19437</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>[[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="183" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|realName=|name=Phineasgage002}}

-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2024. gada 26. aprīlis, plkst. 08.33 (EEST)</text>
      <sha1>hrublehynbwz0ywr367pgxlmf2sivxc</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Mandarīnu tritons</title>
    <ns>0</ns>
    <id>569850</id>
    <revision>
      <id>4047999</id>
      <timestamp>2024-04-26T05:55:53Z</timestamp>
      <contributor>
        <ip>84.237.213.25</ip>
      </contributor>
      <comment>Mandarīnu tritons</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3951" xml:space="preserve">
== Klasifikācija ==

* Chordata – hordaiņu tips
* Amphibia – abinieku klase
* Caudata – astaino abinieku dzimta
* Salamandridae – salamandru dzimta
* ''Tylototriton verrucosus'' – mandarīnu tritons   

== Izplatība savvaļā ==
Senāk uzskatīja, ka mandarīnu tritons ir suga, kura apdzīvo plašu areālu Āzijas dienvidaustrumos, taču kopš tika atklāts, ka tā sastāv no sešām radniecīgām sugām, mandarīnu tritona izplatība šobrīd ir vien Ķīnas dienvidos – Juņnaņas provincē – kalnos 1500–1600 m augstumā virs jūras līmeņa.

Zināmās mandarīnu tritona populācijas lielums un skaita izmaiņu tendences nav zināmas. Tomēr, tā kā turpinās sugas dzīves vides izpostīšana, tāpat – mandarīnu tritonu ķeršana izmantošanai tautas medicīnā un starptautiskajai mājas mīluļu tirdzniecībai, vērtē, ka mandarīnu tritonu skaits savvaļā, visticamāk, samazinās.

== Vai ir tiesa, ka ==

* Mandarīnu tritoni ir indīgi?
* Mandarīnu tritonus sauc par krokodilu tritoniem?

== Dzīves vide ==
Mandarīnu tritons sastopams slapjos kalnu mežos, kā arī rajonos, kur agrāk pletās šādi meži, bet tagad to vietā nākuši rīsa lauki, tējas plantācijas un pļavas. Dzīve ir cieši saistīta ar ūdeni, jo ūdenī notiek nārsts un ikru un kāpuru attīstība.

Nārsta biotopi ir dažādas pastāvīgas vai sezonālas saldūdens ūdenstilpes – strauti, upes, dīķi, ezeri, peļķes un muklāji.

== Dzīvesveids un pielāgojumi ==
Mandarīnu tritonu dzīve norisinās ūdens tuvumā. Pieaugušie tritoni ūdenī uzturas nārsta laikā, kas sakrīt ar musonu sezonas sākumu (marta beigās–aprīlī, bet nārsts var turpināties arī vēlāk lietus sezonā). Kad vairošanās sezona galā, pieaugušie tritoni pārceļas dzīvot uz sauszemes. Gada aukstāko laiku pārlaiž ziemojot.

Mandarīnu tritoniem ir sāniski saplacināta aste ar labi attīstītu “spuru”, kas palīdz veikli peldēt. Galvas sānos un uz ķermeņa spilgtās kārpas ir dziedzeri, kas var aizsargāšanās nolūkos izdalīt indīgu sekrētu.

== Barība un barošanās ==
Mandarīnu tritoni barojas ar dažādiem ūdens un sauszemes bezmugurkaulniekiem – kukaiņiem, gliemenēm, sliekām u.c. Ēd arī pašu sugas ikrus. Var baroties arī ar augiem.

== Vairošanās un dzīves cikls ==
Vairošanās sezona sākas, kad mandarīnu tritoni iznāk no ziemošanas musonu sezonas sākumā. Nārsts notiek gan dienas, gan nakts laikā. Mātītes nērš ikrus ūdenstilpju seklākajā daļā. Ikrus piestiprina ūdens augiem vai uz ūdenstilpes gultnes, retos gadījumos – uz sauszemes. Mātīte sezonā iznērš 26–60 ikrus un, tikko tas paveikts, dodas prom no ūdens.

Mandarīnu tritonu kāpuri barojas galvenokārt ar ūdens kukaiņiem. Metamorfoze lielākoties notiek vasaras beigās–rudens sākumā – ūdenī dzīvojošie kāpuri pārveidojas par jauniem tritoniem, kas dzīvo uz sauszemes un ūdenī atgriežas tikai, lai nārstotu.

Mandarīnu tritoni dzimumgatavību sasniedz 3–5 gadu vecumā. Dzīves ilgums – līdz 11 gadiem.

== Kas visvairāk apdraud mandarīnu tritonus? ==
Apdraudētības faktori:

* dzīves vides izpostīšana;
* plēsīgu zivju introdukcija;
* starptautiskais mājas mīluļu tirgus;
* izmantošana tautas medicīnā un zivju ēsmai;
* vajāšana.

== Dažādi fakti ==
Angļu valodā gan mandarīnu tritonus, gan citus ''Tylototriton'' ģints pārstāvjus mēdz saukt par “krokodilu tritoniem”.

== Informācijas avoti ==
AmphibiaWeb 2021. Tylototriton verrucosus – Himalayan Newt. &lt;nowiki&gt;https://amphibiaweb.org/species/4309&lt;/nowiki&gt;. University of California, Berkeley, CA, USA. Accessed on 13 October 2022.

IUCN SSC Amphibian Specialist Group 2021. Tylototriton verrucosus. – The IUCN Red List of Threatened Species 2021: e.T73733175A63872034. &lt;nowiki&gt;https://dx.doi.org/10.2305/IUCN.UK.2021-3.RLTS.T73733175A63872034.en&lt;/nowiki&gt;. Accessed on 13</text>
      <sha1>sstknknbu7ww5qernjlcmdsnopww5md</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4048017</id>
      <parentid>4047999</parentid>
      <timestamp>2024-04-26T06:24:55Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Egilus</username>
        <id>27634</id>
      </contributor>
      <comment>Gluži dzēst negribās, bet šāds mašīntulkojums arī te stāvēt nevar...</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3641" xml:space="preserve">{{noformējums}}
== Klasifikācija ==

* Chordata – hordaiņu tips
* Amphibia – abinieku klase
* Caudata – astaino abinieku dzimta
* Salamandridae – salamandru dzimta
* ''Tylototriton verrucosus'' – mandarīnu tritons   

== Izplatība savvaļā ==
Senāk uzskatīja, ka mandarīnu tritons ir suga, kura apdzīvo plašu areālu Āzijas dienvidaustrumos, taču kopš tika atklāts, ka tā sastāv no sešām radniecīgām sugām, mandarīnu tritona izplatība šobrīd ir vien Ķīnas dienvidos – Juņnaņas provincē – kalnos 1500–1600 m augstumā virs jūras līmeņa.

Zināmās mandarīnu tritona populācijas lielums un skaita izmaiņu tendences nav zināmas. Tomēr, tā kā turpinās sugas dzīves vides izpostīšana, tāpat – mandarīnu tritonu ķeršana izmantošanai tautas medicīnā un starptautiskajai mājas mīluļu tirdzniecībai, vērtē, ka mandarīnu tritonu skaits savvaļā, visticamāk, samazinās.

== Dzīves vide ==
Mandarīnu tritons sastopams slapjos kalnu mežos, kā arī rajonos, kur agrāk pletās šādi meži, bet tagad to vietā nākuši rīsa lauki, tējas plantācijas un pļavas. Dzīve ir cieši saistīta ar ūdeni, jo ūdenī notiek nārsts un ikru un kāpuru attīstība.

Nārsta biotopi ir dažādas pastāvīgas vai sezonālas saldūdens ūdenstilpes – strauti, upes, dīķi, ezeri, peļķes un muklāji.

== Dzīvesveids un pielāgojumi ==
Mandarīnu tritonu dzīve norisinās ūdens tuvumā. Pieaugušie tritoni ūdenī uzturas nārsta laikā, kas sakrīt ar musonu sezonas sākumu (marta beigās–aprīlī, bet nārsts var turpināties arī vēlāk lietus sezonā). Kad vairošanās sezona galā, pieaugušie tritoni pārceļas dzīvot uz sauszemes. Gada aukstāko laiku pārlaiž ziemojot.

Mandarīnu tritoniem ir sāniski saplacināta aste ar labi attīstītu “spuru”, kas palīdz veikli peldēt. Galvas sānos un uz ķermeņa spilgtās kārpas ir dziedzeri, kas var aizsargāšanās nolūkos izdalīt indīgu sekrētu.

== Barība un barošanās ==
Mandarīnu tritoni barojas ar dažādiem ūdens un sauszemes bezmugurkaulniekiem – kukaiņiem, gliemenēm, sliekām u.c. Ēd arī pašu sugas ikrus. Var baroties arī ar augiem.

== Vairošanās un dzīves cikls ==
Vairošanās sezona sākas, kad mandarīnu tritoni iznāk no ziemošanas musonu sezonas sākumā. Nārsts notiek gan dienas, gan nakts laikā. Mātītes nērš ikrus ūdenstilpju seklākajā daļā. Ikrus piestiprina ūdens augiem vai uz ūdenstilpes gultnes, retos gadījumos – uz sauszemes. Mātīte sezonā iznērš 26–60 ikrus un, tikko tas paveikts, dodas prom no ūdens.

Mandarīnu tritonu kāpuri barojas galvenokārt ar ūdens kukaiņiem. Metamorfoze lielākoties notiek vasaras beigās–rudens sākumā – ūdenī dzīvojošie kāpuri pārveidojas par jauniem tritoniem, kas dzīvo uz sauszemes un ūdenī atgriežas tikai, lai nārstotu.

Mandarīnu tritoni dzimumgatavību sasniedz 3–5 gadu vecumā. Dzīves ilgums – līdz 11 gadiem.

== Apdraudējumi ==
Apdraudētības faktori:

* dzīves vides izpostīšana;
* plēsīgu zivju introdukcija;
* starptautiskais mājas mīluļu tirgus;
* izmantošana tautas medicīnā un zivju ēsmai;
* vajāšana.

== Informācijas avoti ==
AmphibiaWeb 2021. Tylototriton verrucosus – Himalayan Newt. https://amphibiaweb.org/species/4309. University of California, Berkeley, CA, USA. Accessed on 13 October 2022.

IUCN SSC Amphibian Specialist Group 2021. Tylototriton verrucosus. – The IUCN Red List of Threatened Species 2021: e.T73733175A63872034. https://dx.doi.org/10.2305/IUCN.UK.2021-3.RLTS.T73733175A63872034.en. Accessed on 13</text>
      <sha1>4m0ogy1rpeetdwxcabhfyd13hsgr3rt</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Attēls:Mēdera rokraksts Rīgas skaņdarbam Petrucci bibliotēkā.png</title>
    <ns>6</ns>
    <id>569851</id>
    <revision>
      <id>4048026</id>
      <timestamp>2024-04-26T06:44:16Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <comment>No https://www.lsm.lv/raksts/kultura/muzika/25.04.2024-vai-zini-ka-17-gadsimta-komponists-meders-ir-veltijis-skandarbu-rigas-vesturei.a551317/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=interesanti rokraksts Rīgas skaņdarbam Petrucci bibliotēkā {{NA-70}}</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="287" xml:space="preserve">== Kopsavilkums ==
No https://www.lsm.lv/raksts/kultura/muzika/25.04.2024-vai-zini-ka-17-gadsimta-komponists-meders-ir-veltijis-skandarbu-rigas-vesturei.a551317/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=interesanti rokraksts Rīgas skaņdarbam Petrucci bibliotēkā {{NA-70}}</text>
      <sha1>254w6arx6cv52oxfk3au7mp6x2xqzvp</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kategorija:Apskates vietas Azerbaidžānā</title>
    <ns>14</ns>
    <id>569852</id>
    <revision>
      <id>4048030</id>
      <timestamp>2024-04-26T06:54:02Z</timestamp>
      <contributor>
        <ip>31.200.20.104</ip>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: [[Kategorija:Apskates vietas pēc valsts|Azerbaidžāna]] [[Kategorija:Tūrisms Azerbaidžānā]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="97" xml:space="preserve">[[Kategorija:Apskates vietas pēc valsts|Azerbaidžāna]]
[[Kategorija:Tūrisms Azerbaidžānā]]</text>
      <sha1>oljx2w3ariiet649uvtzzspuv1aght4</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4048033</id>
      <parentid>4048030</parentid>
      <timestamp>2024-04-26T06:58:52Z</timestamp>
      <contributor>
        <ip>31.200.20.104</ip>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="147" xml:space="preserve">{{Commonscat|Visitor attractions in Azerbaijan}}

[[Kategorija:Apskates vietas pēc valsts|Azerbaidžāna]]
[[Kategorija:Tūrisms Azerbaidžānā]]</text>
      <sha1>s7wz6us0slgvkt7uxokj0o2rl5occyb</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kategorija:Tūrisms Azerbaidžānā</title>
    <ns>14</ns>
    <id>569853</id>
    <revision>
      <id>4048031</id>
      <timestamp>2024-04-26T06:54:27Z</timestamp>
      <contributor>
        <ip>31.200.20.104</ip>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{Commonscat|Tourism in Azerbaijan}}  [[Kategorija:Tūrisms pēc valsts|Azerbaidžāna]] [[Kategorija:Azerbaidžānas saimniecība]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="132" xml:space="preserve">{{Commonscat|Tourism in Azerbaijan}}

[[Kategorija:Tūrisms pēc valsts|Azerbaidžāna]]
[[Kategorija:Azerbaidžānas saimniecība]]</text>
      <sha1>kzyx5yxree4v71otzdh3c41vgx1i57i</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Diskusija:Tifa</title>
    <ns>1</ns>
    <id>569854</id>
    <revision>
      <id>4048036</id>
      <timestamp>2024-04-26T07:02:02Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Papuass</username>
        <id>88</id>
      </contributor>
      <comment>Pievienota CEE spring veidne (izmantojot [[:Dalībnieks:Edgars2007/cee.js|cee.js]])</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="93" xml:space="preserve">{{CEE Spring 2024
|dalībnieks = Jānis U.
|valsts     = Grieķija
|tēma       = Vēsture
}}</text>
      <sha1>pvqzmoalhlgmafdp1xd04in7e6jzaow</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:Kundusike</title>
    <ns>3</ns>
    <id>569855</id>
    <revision>
      <id>4048037</id>
      <timestamp>2024-04-26T07:07:21Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Sveicējs</username>
        <id>19437</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>[[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="178" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|realName=|name=Kundusike}}

-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2024. gada 26. aprīlis, plkst. 10.07 (EEST)</text>
      <sha1>2t58wxpk8r5snl12kq90n1qcauagvgy</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>ScienceSoft USA</title>
    <ns>0</ns>
    <id>569856</id>
    <revision>
      <id>4048040</id>
      <timestamp>2024-04-26T07:21:33Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kundusike</username>
        <id>122886</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: '''ScienceSoft USA Corp.''' ir starptautisks IT konsultāciju un programmatūru izstrādes uzņēmums. Tas darbojas ASV, Persijas līča reģionā un Eiropā. Uzņēmums sniedz pakalpojumus tādām svarīgām nozarēm kā veselības aprūpe, ražošana, mazumtirdzniecība, bankas, finanšu pakalpojumi un apdrošināšana.&lt;ref&gt;{{Cite web|url=https://www.forbes.com/sites/forbestechcouncil/2017/06/27/how-blockchain-can-improve-the-health-information-exchange/|title=Council Post: Ho...</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8497" xml:space="preserve">'''ScienceSoft USA Corp.''' ir starptautisks IT konsultāciju un programmatūru izstrādes uzņēmums. Tas darbojas ASV, Persijas līča reģionā un Eiropā. Uzņēmums sniedz pakalpojumus tādām svarīgām nozarēm kā veselības aprūpe, ražošana, mazumtirdzniecība, bankas, finanšu pakalpojumi un apdrošināšana.&lt;ref&gt;{{Cite web|url=https://www.forbes.com/sites/forbestechcouncil/2017/06/27/how-blockchain-can-improve-the-health-information-exchange/|title=Council Post: How Blockchain Can Improve The Health Information Exchange|website=Forbes|access-date=2023-11-01|language=en}}&lt;/ref&gt; 

ScienceSoft galvenā mītne atrodas McKinney, Teksasā, ASV.

== Vēsture ==
Uzņēmuma pirmsākumi meklējami kooperatīvā NILIM  (zinātniskās pētniecības laboratorija), kuru 1989. gadā dibināja zinātnieks Valērijs Curikovs. NILIM kooperatīvā pētīja mākslīgo intelektu un izveidoja semantiskās meklēšanas tehnoloģiju, kura simulēja cilvēka domāšanas procesus, pamatojoties uz TRIZ (izgudrojumu problēmu risināšanas teoriju).&lt;ref&gt;{{Cite web|url=https://www.safetydetectives.com/blog/dmitry-kurskov-sciencesoft/|title=Interview with Dmitry Kurskov – ScienceSoft|last=Zacks|first=Shauli|website=safetydetectives.com|access-date=2023-11-02}}&lt;/ref&gt;

Valērijs Curikovs 1992. gadā pārcēlās uz Amerikas Savienotajām Valstīm un izveidoja 

''Invention Machine'', lai veicinātu semantiskās meklēšanas produkta ieviešanu ASV tirgū. Tie ir pirmssākumi, no kurienes 1996. gadā tika dibināta ScienceSoft, lai turpinātu NILIM kooperatīva tehnoloģiju attīstību.&lt;ref&gt;{{Cite web|url=https://cybernews.com/security/nick-kurayev-sciencesoft-we-know-the-bottlenecks-and-see-improvement-opportunities/|title=Nick Kurayev, ScienceSoft: “we know the bottlenecks and see improvement opportunities”|website=cybernews.com|access-date=2023-11-02|date=2022-06-25}}&lt;/ref&gt; 

Divtūkstošo gadu sākumā ''Invention Machine'' iegādājās IHS Inc.  ScienceSoft 2002. gadā sāka sniegt ārpakalpojumus programmatūras izstrādes un citu IT pakalpojumu jomā un 2004. gadā spēja pilnībā atdalīties no ''Invention Machine.&lt;ref&gt;{{Cite web|url=https://web.archive.org/web/20120713215812/https://www.bizjournals.com/denver/news/2012/07/11/ihs-buys-invention-machine-for-40m.html|title=IHS buys Invention Machine for $40M – Denver Business Journal|website=bizjournals.com|access-date=2023-11-02|date=2012-07-13}}&lt;/ref&gt;''

2006. gadā ScienceSoft pievienojās Apvienotās Karalistes nacionālajai ārpakalpojumu asociācijai. Laikā no 2006. līdz 2011. gadam uzņēmums piedalījās TSIEM/TSOM izstrādē IBM vajadzībām, kā arī izveidoja stratēģisku partnerību ar IBM.&lt;ref&gt;{{Cite web|url=https://web.archive.org/web/20220815140600/https://www.ibm.com/case-studies/unibank|title=Unibank Commercial Bank Open Joint-Stock Co. {{!}} IBM|website=ibm.com|access-date=2023-11-02|date=2022-08-15}}&lt;/ref&gt;  2007. gadā ScienceSoft pievienojās Oracle partneru tīklam.&lt;ref&gt;{{Cite web|url=https://partner-finder.oracle.com/catalog/Partner/SCPP-SCNSOFT-COM|title=ScienceSoft {{!}} Oracle Partner|website=partner-finder.oracle.com|access-date=2023-11-02}}&lt;/ref&gt;

2008. gadā uzņēmums izveidoja uzņēmuma kvalitātes vadības sistēmu, kas vēlāk tika apstiprināta ar ISO 9001 sertifikātu. Tajā pašā gadā ScienceSoft pievienojās Microsoft partneru tīklam. Uzņēmums ieguva Microsoft Gold kompetences lietojumprogrammu izstrādes, sadarbības un satura un datu analīzes (2016), datu platformas un datu centra (2018), ziņojumapmaiņas un mākoņplatformas (2019), lietojumprogrammu integrācijas (2020), mākoņproduktivitātes (2021) jomās. 

ScienceSoft pirmais Eiropas birojs tika atvērts 2010. gadā Vantaa, Somijā. 

2016. gadā uzņēmums izveidoja patentētu rīku QLEAN IBM QRadar SIEM un pievienojās IBM Security App Exchange kopienai.&lt;ref&gt;{{Cite web|url=https://exchange.xforce.ibmcloud.com/hub/extension/7b76f487c8e370a3749d9264cd5998d9|title=IBM Security App Exchange – QLEAN for advanced QRadar assessment|website=exchange.xforce.ibmcloud.com|access-date=2023-11-02}}&lt;/ref&gt; 2017. gadā ScienceSoft sadarbojās ar Magento un ServiceNow.&lt;ref&gt;{{Cite web|url=https://solutionpartners.adobe.com/s/directory/detail/sciencesoft+usa+corporation#companyInfo|title=Adobe Solution Partner Directory|website=solutionpartners.adobe.com|access-date=2023-11-02}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Cite web|url=https://web.archive.org/web/20210507102204/https://www.servicenow.com/partners/partner-finder/sciencesoft-usa-corp.html|title=ScienceSoft USA Corporation|website=servicenow.com}}&lt;/ref&gt;

2018. gadā ScienceSoft tika akreditēts Better Business Bureau un ieguva A+ organizācijas novērtējumu.&lt;ref&gt;{{Cite web|url=https://web.archive.org/web/20211221111843/https://www.bbb.org/us/tx/mckinney/profile/computer-software-developers/sciencesoft-0875-90933001|title=ScienceSoft {{!}} Better Business Bureau Profile|website=bbb.org|access-date=2023-11-02|date=2021-12-21}}&lt;/ref&gt;

2019. gadā uzņēmums pievienojās ANO Globālajam līgumam.&lt;ref&gt;{{Cite web|url=https://unglobalcompact.org/what-is-gc/participants/135955-ScienceSoft-USA-Corporation|title=ScienceSoft USA Corporation|website=unglobalcompact.org|access-date=2023-11-02}}&lt;/ref&gt; 2020. gadā uzņēmums ieguva AWS Select Tier Services partnera statusu un atvēra biroju Persijas līča reģionā, Fudžairā, Apvienotajos Arābu Emirātos un biroju Rīgā, Latvijā.&lt;ref&gt;{{Cite web|url=https://partners.amazonaws.com/partners/0010L00001odxWuQAI/ScienceSoft|title=AWS Partner Solutions Finder|website=partners.amazonaws.com|access-date=2023-11-02}}&lt;/ref&gt;

2022 - Microsoft Azure labāko partneru sarakstā saskaņā ar Clutch.&lt;ref&gt;{{Cite web|url=https://www.healthtechdigital.com/3-keys-to-award-winning-digital-healthcare-solutions-insights-from-sciencesoft/|title=3 Keys to Award-Winning Digital Healthcare Solutions: Insights from ScienceSoft|last=Williams|first=Tracy|website=Digital Health Technology News|access-date=2023-11-02|date=2022-09-22|language=en-GB}}&lt;/ref&gt; 2022 - Amerikas straujāk augošie uzņēmumi 2022 saskaņā ar Financial Times.&lt;ref&gt;{{Cite news|url=https://www.ft.com/americas-fastest-growing-companies-2023|title=FT ranking: The Americas’ Fastest-Growing Companies 2023|access-date=2023-11-02|date=2023-03-28|language=en-GB}}&lt;/ref&gt;

ScienceSoft ir vairāki biroji: divi Ziemeļamerikā (ASV) - Makinnijā (Teksasā),&lt;ref&gt;{{Cite web|url=https://www.biospace.com/article/u-s-complex-and-chronic-condition-management-market-size-us-8-7-bn-by-2027/|title=U.S. Complex &amp; Chronic Condition Management Market Size US$ 8.7 Bn by 2027|website=BioSpace|access-date=2024-02-12|language=en-US}}&lt;/ref&gt; Atlantā (Džordžijā); četri Eiropā - Rīgā (Latvijā),&lt;ref&gt;{{Cite web|url=https://infolapa.zl.lv/sciencesoft-sia/&amp;sa=D&amp;source=docs&amp;ust=1693306706120187&amp;usg=AOvVaw357oXdQMGekvrOjfBkA1b0|title=ScienceSoft, Aspazijas bulvāris 20, Rīga, LV-1050|website=infolapa.zl.lv|access-date=2024-02-12}}&lt;/ref&gt; Vantā (Somijā),&lt;ref&gt;{{Cite web|url=https://www.largestcompanies.com/company/ScienceSoft-Oy-3095000|title=ScienceSoft Oy - Detailed information - Largestcompanies|website=www.largestcompanies.com|access-date=2024-02-12}}&lt;/ref&gt; Viļņā (Lietuvā),&lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://rekvizitai.vz.lt/en/company/sciencesoft/|title=Sciencesoft|last=Lithuania|first=Rekvizitai lt|website=Rekvizitai.lt Lithuania|access-date=2024-02-12|language=en}}&lt;/ref&gt; Varšavā (Polijā)&lt;ref&gt;{{Cite web|url=https://techbehemoths.com/company/sciencesoft|title=ScienceSoft Company Profile - TechBehemoths|website=techbehemoths.com|access-date=2024-02-12|language=en-US}}&lt;/ref&gt; un viens birojs Persijas līcī - Fudžairā (Apvienotajos Arābu Emirātos).&lt;ref&gt;{{Cite web|url=https://thesiliconreview.com/magazine/profile/an-interview-with-nikolay-kurayev-ceo-of-sciencesoft|title=An interview with Nikolay Kurayev, CEO of ScienceSoft: Moving beyond the technical side of IT service delivery is at the core of our approach.|website=The Silicon Review}}&lt;/ref&gt;

=== Aktivitātes Latvijā ===
Uzņēmums Latvijā darbojas kopš 2013. gada. 2020. gadā ScienceSoft atvēra biroju Rīgā. ScienceSoft izpilddirektors Latvijā ir Makss Elisejevs. Uzņēmums sadarbojas ar vairākiem Latvijas uzņēmumiem, piemēram, ScienceSoft ir sadarbojies ar Sconto Plan, veicis ārējās un iekšējās infrastruktūras testēšanu Apifonica un izstrādājis portāla front-end lietojumprogrammu LTA NAMS.

== Atsauces ==
&lt;references /&gt;</text>
      <sha1>dsbdcx1fcez1kwcx2o8rvmifhbnydjw</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4048042</id>
      <parentid>4048040</parentid>
      <timestamp>2024-04-26T07:25:47Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kundusike</username>
        <id>122886</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8564" xml:space="preserve">'''ScienceSoft USA Corp.''' ir starptautisks IT konsultāciju un programmatūru izstrādes uzņēmums. Tas darbojas [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], Persijas līča reģionā un Eiropā. Uzņēmums sniedz pakalpojumus tādām svarīgām nozarēm kā veselības aprūpe, ražošana, mazumtirdzniecība, bankas, finanšu pakalpojumi un apdrošināšana.&lt;ref&gt;{{Cite web|url=https://www.forbes.com/sites/forbestechcouncil/2017/06/27/how-blockchain-can-improve-the-health-information-exchange/|title=Council Post: How Blockchain Can Improve The Health Information Exchange|website=Forbes|access-date=2023-11-01|language=en}}&lt;/ref&gt; 

ScienceSoft galvenā mītne atrodas [[Vandela jūra|McKinney]], [[Teksasa|Teksasā]], ASV.

== Vēsture ==
Uzņēmuma pirmsākumi meklējami kooperatīvā NILIM  (zinātniskās pētniecības laboratorija), kuru 1989. gadā dibināja zinātnieks Valērijs Curikovs. NILIM kooperatīvā pētīja mākslīgo intelektu un izveidoja semantiskās meklēšanas tehnoloģiju, kura simulēja cilvēka domāšanas procesus, pamatojoties uz TRIZ (izgudrojumu problēmu risināšanas teoriju).&lt;ref&gt;{{Cite web|url=https://www.safetydetectives.com/blog/dmitry-kurskov-sciencesoft/|title=Interview with Dmitry Kurskov – ScienceSoft|last=Zacks|first=Shauli|website=safetydetectives.com|access-date=2023-11-02}}&lt;/ref&gt;

Valērijs Curikovs 1992. gadā pārcēlās uz Amerikas Savienotajām Valstīm un izveidoja 

''Invention Machine'', lai veicinātu semantiskās meklēšanas produkta ieviešanu ASV tirgū. Tie ir pirmssākumi, no kurienes 1996. gadā tika dibināta ScienceSoft, lai turpinātu NILIM kooperatīva tehnoloģiju attīstību.&lt;ref&gt;{{Cite web|url=https://cybernews.com/security/nick-kurayev-sciencesoft-we-know-the-bottlenecks-and-see-improvement-opportunities/|title=Nick Kurayev, ScienceSoft: “we know the bottlenecks and see improvement opportunities”|website=cybernews.com|access-date=2023-11-02|date=2022-06-25}}&lt;/ref&gt; 

Divtūkstošo gadu sākumā ''Invention Machine'' iegādājās IHS Inc.  ScienceSoft 2002. gadā sāka sniegt ārpakalpojumus programmatūras izstrādes un citu IT pakalpojumu jomā un 2004. gadā spēja pilnībā atdalīties no ''Invention Machine.&lt;ref&gt;{{Cite web|url=https://web.archive.org/web/20120713215812/https://www.bizjournals.com/denver/news/2012/07/11/ihs-buys-invention-machine-for-40m.html|title=IHS buys Invention Machine for $40M – Denver Business Journal|website=bizjournals.com|access-date=2023-11-02|date=2012-07-13}}&lt;/ref&gt;''

2006. gadā ScienceSoft pievienojās Apvienotās Karalistes nacionālajai ārpakalpojumu asociācijai. Laikā no 2006. līdz 2011. gadam uzņēmums piedalījās TSIEM/TSOM izstrādē [[IBM]] vajadzībām, kā arī izveidoja stratēģisku partnerību ar IBM.&lt;ref&gt;{{Cite web|url=https://web.archive.org/web/20220815140600/https://www.ibm.com/case-studies/unibank|title=Unibank Commercial Bank Open Joint-Stock Co. {{!}} IBM|website=ibm.com|access-date=2023-11-02|date=2022-08-15}}&lt;/ref&gt;  2007. gadā ScienceSoft pievienojās Oracle partneru tīklam.&lt;ref&gt;{{Cite web|url=https://partner-finder.oracle.com/catalog/Partner/SCPP-SCNSOFT-COM|title=ScienceSoft {{!}} Oracle Partner|website=partner-finder.oracle.com|access-date=2023-11-02}}&lt;/ref&gt;

2008. gadā uzņēmums izveidoja uzņēmuma kvalitātes vadības sistēmu, kas vēlāk tika apstiprināta ar ISO 9001 sertifikātu. Tajā pašā gadā ScienceSoft pievienojās Microsoft partneru tīklam. Uzņēmums ieguva Microsoft Gold kompetences lietojumprogrammu izstrādes, sadarbības un satura un datu analīzes (2016), datu platformas un datu centra (2018), ziņojumapmaiņas un mākoņplatformas (2019), lietojumprogrammu integrācijas (2020), mākoņproduktivitātes (2021) jomās. 

ScienceSoft pirmais Eiropas birojs tika atvērts 2010. gadā Vantaa, Somijā. 

2016. gadā uzņēmums izveidoja patentētu rīku QLEAN IBM QRadar SIEM un pievienojās IBM Security App Exchange kopienai.&lt;ref&gt;{{Cite web|url=https://exchange.xforce.ibmcloud.com/hub/extension/7b76f487c8e370a3749d9264cd5998d9|title=IBM Security App Exchange – QLEAN for advanced QRadar assessment|website=exchange.xforce.ibmcloud.com|access-date=2023-11-02}}&lt;/ref&gt; 2017. gadā ScienceSoft sadarbojās ar Magento un ServiceNow.&lt;ref&gt;{{Cite web|url=https://solutionpartners.adobe.com/s/directory/detail/sciencesoft+usa+corporation#companyInfo|title=Adobe Solution Partner Directory|website=solutionpartners.adobe.com|access-date=2023-11-02}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Cite web|url=https://web.archive.org/web/20210507102204/https://www.servicenow.com/partners/partner-finder/sciencesoft-usa-corp.html|title=ScienceSoft USA Corporation|website=servicenow.com}}&lt;/ref&gt;

2018. gadā ScienceSoft tika akreditēts Better Business Bureau un ieguva A+ organizācijas novērtējumu.&lt;ref&gt;{{Cite web|url=https://web.archive.org/web/20211221111843/https://www.bbb.org/us/tx/mckinney/profile/computer-software-developers/sciencesoft-0875-90933001|title=ScienceSoft {{!}} Better Business Bureau Profile|website=bbb.org|access-date=2023-11-02|date=2021-12-21}}&lt;/ref&gt;

2019. gadā uzņēmums pievienojās ANO Globālajam līgumam.&lt;ref&gt;{{Cite web|url=https://unglobalcompact.org/what-is-gc/participants/135955-ScienceSoft-USA-Corporation|title=ScienceSoft USA Corporation|website=unglobalcompact.org|access-date=2023-11-02}}&lt;/ref&gt; 2020. gadā uzņēmums ieguva AWS Select Tier Services partnera statusu un atvēra biroju Persijas līča reģionā, Fudžairā, Apvienotajos Arābu Emirātos un biroju Rīgā, Latvijā.&lt;ref&gt;{{Cite web|url=https://partners.amazonaws.com/partners/0010L00001odxWuQAI/ScienceSoft|title=AWS Partner Solutions Finder|website=partners.amazonaws.com|access-date=2023-11-02}}&lt;/ref&gt;

2022 - Microsoft Azure labāko partneru sarakstā saskaņā ar Clutch.&lt;ref&gt;{{Cite web|url=https://www.healthtechdigital.com/3-keys-to-award-winning-digital-healthcare-solutions-insights-from-sciencesoft/|title=3 Keys to Award-Winning Digital Healthcare Solutions: Insights from ScienceSoft|last=Williams|first=Tracy|website=Digital Health Technology News|access-date=2023-11-02|date=2022-09-22|language=en-GB}}&lt;/ref&gt; 2022 - Amerikas straujāk augošie uzņēmumi 2022 saskaņā ar Financial Times.&lt;ref&gt;{{Cite news|url=https://www.ft.com/americas-fastest-growing-companies-2023|title=FT ranking: The Americas’ Fastest-Growing Companies 2023|access-date=2023-11-02|date=2023-03-28|language=en-GB}}&lt;/ref&gt;

ScienceSoft ir vairāki biroji: divi Ziemeļamerikā (ASV) - Makinnijā (Teksasā),&lt;ref&gt;{{Cite web|url=https://www.biospace.com/article/u-s-complex-and-chronic-condition-management-market-size-us-8-7-bn-by-2027/|title=U.S. Complex &amp; Chronic Condition Management Market Size US$ 8.7 Bn by 2027|website=BioSpace|access-date=2024-02-12|language=en-US}}&lt;/ref&gt; Atlantā (Džordžijā); četri Eiropā - Rīgā (Latvijā),&lt;ref&gt;{{Cite web|url=https://infolapa.zl.lv/sciencesoft-sia/&amp;sa=D&amp;source=docs&amp;ust=1693306706120187&amp;usg=AOvVaw357oXdQMGekvrOjfBkA1b0|title=ScienceSoft, Aspazijas bulvāris 20, Rīga, LV-1050|website=infolapa.zl.lv|access-date=2024-02-12}}&lt;/ref&gt; Vantā (Somijā),&lt;ref&gt;{{Cite web|url=https://www.largestcompanies.com/company/ScienceSoft-Oy-3095000|title=ScienceSoft Oy - Detailed information - Largestcompanies|website=www.largestcompanies.com|access-date=2024-02-12}}&lt;/ref&gt; Viļņā (Lietuvā),&lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://rekvizitai.vz.lt/en/company/sciencesoft/|title=Sciencesoft|last=Lithuania|first=Rekvizitai lt|website=Rekvizitai.lt Lithuania|access-date=2024-02-12|language=en}}&lt;/ref&gt; Varšavā (Polijā)&lt;ref&gt;{{Cite web|url=https://techbehemoths.com/company/sciencesoft|title=ScienceSoft Company Profile - TechBehemoths|website=techbehemoths.com|access-date=2024-02-12|language=en-US}}&lt;/ref&gt; un viens birojs Persijas līcī - Fudžairā (Apvienotajos Arābu Emirātos).&lt;ref&gt;{{Cite web|url=https://thesiliconreview.com/magazine/profile/an-interview-with-nikolay-kurayev-ceo-of-sciencesoft|title=An interview with Nikolay Kurayev, CEO of ScienceSoft: Moving beyond the technical side of IT service delivery is at the core of our approach.|website=The Silicon Review}}&lt;/ref&gt;

=== Aktivitātes Latvijā ===
Uzņēmums Latvijā darbojas kopš 2013. gada. 2020. gadā ScienceSoft atvēra biroju Rīgā. ScienceSoft izpilddirektors Latvijā ir Makss Elisejevs. Uzņēmums sadarbojas ar vairākiem Latvijas uzņēmumiem, piemēram, ScienceSoft ir sadarbojies ar Sconto Plan, veicis ārējās un iekšējās infrastruktūras testēšanu Apifonica un izstrādājis portāla front-end lietojumprogrammu LTA NAMS.

== Atsauces ==
&lt;references /&gt;</text>
      <sha1>7s71k2ru1yg1vgxotxrvkg7s3uc6cda</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4048044</id>
      <parentid>4048042</parentid>
      <timestamp>2024-04-26T07:37:31Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Meistars Joda</username>
        <id>781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8559" xml:space="preserve">'''ScienceSoft USA Corp.''' ir starptautisks IT konsultāciju un programmatūru izstrādes uzņēmums. Tas darbojas [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], Persijas līča reģionā un Eiropā. Uzņēmums sniedz pakalpojumus tādām svarīgām nozarēm kā veselības aprūpe, ražošana, mazumtirdzniecība, bankas, finanšu pakalpojumi un apdrošināšana.&lt;ref&gt;{{Cite web|url=https://www.forbes.com/sites/forbestechcouncil/2017/06/27/how-blockchain-can-improve-the-health-information-exchange/|title=Council Post: How Blockchain Can Improve The Health Information Exchange|website=Forbes|access-date=2023-11-01|language=en}}&lt;/ref&gt; 

ScienceSoft galvenā mītne atrodas [[Vandela jūra|McKinney]], [[Teksasa|Teksasā]], ASV.

== Vēsture ==
Uzņēmuma pirmsākumi meklējami kooperatīvā NILIM  (zinātniskās pētniecības laboratorija), kuru 1989. gadā dibināja zinātnieks Valērijs Curikovs. NILIM kooperatīvā pētīja mākslīgo intelektu un izveidoja semantiskās meklēšanas tehnoloģiju, kura simulēja cilvēka domāšanas procesus, pamatojoties uz TRIZ (izgudrojumu problēmu risināšanas teoriju).&lt;ref&gt;{{Cite web|url=https://www.safetydetectives.com/blog/dmitry-kurskov-sciencesoft/|title=Interview with Dmitry Kurskov – ScienceSoft|last=Zacks|first=Shauli|website=safetydetectives.com|access-date=2023-11-02}}&lt;/ref&gt;

Valērijs Curikovs 1992. gadā pārcēlās uz Amerikas Savienotajām Valstīm un izveidoja ''Invention Machine'', lai veicinātu semantiskās meklēšanas produkta ieviešanu ASV tirgū. Tie ir pirmssākumi, no kurienes 1996. gadā tika dibināta ScienceSoft, lai turpinātu NILIM kooperatīva tehnoloģiju attīstību.&lt;ref&gt;{{Cite web|url=https://cybernews.com/security/nick-kurayev-sciencesoft-we-know-the-bottlenecks-and-see-improvement-opportunities/|title=Nick Kurayev, ScienceSoft: “we know the bottlenecks and see improvement opportunities”|website=cybernews.com|access-date=2023-11-02|date=2022-06-25}}&lt;/ref&gt; 

Divtūkstošo gadu sākumā ''Invention Machine'' iegādājās IHS Inc. ScienceSoft 2002. gadā sāka sniegt ārpakalpojumus programmatūras izstrādes un citu IT pakalpojumu jomā un 2004. gadā spēja pilnībā atdalīties no ''Invention Machine''.&lt;ref&gt;{{Cite web|url=https://web.archive.org/web/20120713215812/https://www.bizjournals.com/denver/news/2012/07/11/ihs-buys-invention-machine-for-40m.html|title=IHS buys Invention Machine for $40M – Denver Business Journal|website=bizjournals.com|access-date=2023-11-02|date=2012-07-13}}&lt;/ref&gt;

2006. gadā ScienceSoft pievienojās Apvienotās Karalistes nacionālajai ārpakalpojumu asociācijai. Laikā no 2006. līdz 2011. gadam uzņēmums piedalījās TSIEM/TSOM izstrādē [[IBM]] vajadzībām, kā arī izveidoja stratēģisku partnerību ar IBM.&lt;ref&gt;{{Cite web|url=https://web.archive.org/web/20220815140600/https://www.ibm.com/case-studies/unibank|title=Unibank Commercial Bank Open Joint-Stock Co. {{!}} IBM|website=ibm.com|access-date=2023-11-02|date=2022-08-15}}&lt;/ref&gt;  2007. gadā ScienceSoft pievienojās Oracle partneru tīklam.&lt;ref&gt;{{Cite web|url=https://partner-finder.oracle.com/catalog/Partner/SCPP-SCNSOFT-COM|title=ScienceSoft {{!}} Oracle Partner|website=partner-finder.oracle.com|access-date=2023-11-02}}&lt;/ref&gt;

2008. gadā uzņēmums izveidoja uzņēmuma kvalitātes vadības sistēmu, kas vēlāk tika apstiprināta ar ISO 9001 sertifikātu. Tajā pašā gadā ScienceSoft pievienojās Microsoft partneru tīklam. Uzņēmums ieguva Microsoft Gold kompetences lietojumprogrammu izstrādes, sadarbības un satura un datu analīzes (2016), datu platformas un datu centra (2018), ziņojumapmaiņas un mākoņplatformas (2019), lietojumprogrammu integrācijas (2020), mākoņproduktivitātes (2021) jomās. 

ScienceSoft pirmais Eiropas birojs tika atvērts 2010. gadā Vantaa, Somijā. 

2016. gadā uzņēmums izveidoja patentētu rīku QLEAN IBM QRadar SIEM un pievienojās IBM Security App Exchange kopienai.&lt;ref&gt;{{Cite web|url=https://exchange.xforce.ibmcloud.com/hub/extension/7b76f487c8e370a3749d9264cd5998d9|title=IBM Security App Exchange – QLEAN for advanced QRadar assessment|website=exchange.xforce.ibmcloud.com|access-date=2023-11-02}}&lt;/ref&gt; 2017. gadā ScienceSoft sadarbojās ar Magento un ServiceNow.&lt;ref&gt;{{Cite web|url=https://solutionpartners.adobe.com/s/directory/detail/sciencesoft+usa+corporation#companyInfo|title=Adobe Solution Partner Directory|website=solutionpartners.adobe.com|access-date=2023-11-02}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Cite web|url=https://web.archive.org/web/20210507102204/https://www.servicenow.com/partners/partner-finder/sciencesoft-usa-corp.html|title=ScienceSoft USA Corporation|website=servicenow.com}}&lt;/ref&gt;

2018. gadā ScienceSoft tika akreditēts Better Business Bureau un ieguva A+ organizācijas novērtējumu.&lt;ref&gt;{{Cite web|url=https://web.archive.org/web/20211221111843/https://www.bbb.org/us/tx/mckinney/profile/computer-software-developers/sciencesoft-0875-90933001|title=ScienceSoft {{!}} Better Business Bureau Profile|website=bbb.org|access-date=2023-11-02|date=2021-12-21}}&lt;/ref&gt;

2019. gadā uzņēmums pievienojās ANO Globālajam līgumam.&lt;ref&gt;{{Cite web|url=https://unglobalcompact.org/what-is-gc/participants/135955-ScienceSoft-USA-Corporation|title=ScienceSoft USA Corporation|website=unglobalcompact.org|access-date=2023-11-02}}&lt;/ref&gt; 2020. gadā uzņēmums ieguva AWS Select Tier Services partnera statusu un atvēra biroju Persijas līča reģionā, Fudžairā, Apvienotajos Arābu Emirātos un biroju Rīgā, Latvijā.&lt;ref&gt;{{Cite web|url=https://partners.amazonaws.com/partners/0010L00001odxWuQAI/ScienceSoft|title=AWS Partner Solutions Finder|website=partners.amazonaws.com|access-date=2023-11-02}}&lt;/ref&gt;

2022 - Microsoft Azure labāko partneru sarakstā saskaņā ar Clutch.&lt;ref&gt;{{Cite web|url=https://www.healthtechdigital.com/3-keys-to-award-winning-digital-healthcare-solutions-insights-from-sciencesoft/|title=3 Keys to Award-Winning Digital Healthcare Solutions: Insights from ScienceSoft|last=Williams|first=Tracy|website=Digital Health Technology News|access-date=2023-11-02|date=2022-09-22|language=en-GB}}&lt;/ref&gt; 2022 - Amerikas straujāk augošie uzņēmumi 2022 saskaņā ar Financial Times.&lt;ref&gt;{{Cite news|url=https://www.ft.com/americas-fastest-growing-companies-2023|title=FT ranking: The Americas’ Fastest-Growing Companies 2023|access-date=2023-11-02|date=2023-03-28|language=en-GB}}&lt;/ref&gt;

ScienceSoft ir vairāki biroji: divi Ziemeļamerikā (ASV) - Makinnijā (Teksasā),&lt;ref&gt;{{Cite web|url=https://www.biospace.com/article/u-s-complex-and-chronic-condition-management-market-size-us-8-7-bn-by-2027/|title=U.S. Complex &amp; Chronic Condition Management Market Size US$ 8.7 Bn by 2027|website=BioSpace|access-date=2024-02-12|language=en-US}}&lt;/ref&gt; Atlantā (Džordžijā); četri Eiropā - Rīgā (Latvijā),&lt;ref&gt;{{Cite web|url=https://infolapa.zl.lv/sciencesoft-sia/&amp;sa=D&amp;source=docs&amp;ust=1693306706120187&amp;usg=AOvVaw357oXdQMGekvrOjfBkA1b0|title=ScienceSoft, Aspazijas bulvāris 20, Rīga, LV-1050|website=infolapa.zl.lv|access-date=2024-02-12}}&lt;/ref&gt; Vantā (Somijā),&lt;ref&gt;{{Cite web|url=https://www.largestcompanies.com/company/ScienceSoft-Oy-3095000|title=ScienceSoft Oy - Detailed information - Largestcompanies|website=www.largestcompanies.com|access-date=2024-02-12}}&lt;/ref&gt; Viļņā (Lietuvā),&lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://rekvizitai.vz.lt/en/company/sciencesoft/|title=Sciencesoft|last=Lithuania|first=Rekvizitai lt|website=Rekvizitai.lt Lithuania|access-date=2024-02-12|language=en}}&lt;/ref&gt; Varšavā (Polijā)&lt;ref&gt;{{Cite web|url=https://techbehemoths.com/company/sciencesoft|title=ScienceSoft Company Profile - TechBehemoths|website=techbehemoths.com|access-date=2024-02-12|language=en-US}}&lt;/ref&gt; un viens birojs Persijas līcī - Fudžairā (Apvienotajos Arābu Emirātos).&lt;ref&gt;{{Cite web|url=https://thesiliconreview.com/magazine/profile/an-interview-with-nikolay-kurayev-ceo-of-sciencesoft|title=An interview with Nikolay Kurayev, CEO of ScienceSoft: Moving beyond the technical side of IT service delivery is at the core of our approach.|website=The Silicon Review}}&lt;/ref&gt;

=== Aktivitātes Latvijā ===
Uzņēmums Latvijā darbojas kopš 2013. gada. 2020. gadā ScienceSoft atvēra biroju Rīgā. ScienceSoft izpilddirektors Latvijā ir Makss Elisejevs. Uzņēmums sadarbojas ar vairākiem Latvijas uzņēmumiem, piemēram, ScienceSoft ir sadarbojies ar Sconto Plan, veicis ārējās un iekšējās infrastruktūras testēšanu Apifonica un izstrādājis portāla front-end lietojumprogrammu LTA NAMS.

== Atsauces ==
{{atsauces}}</text>
      <sha1>417dlu2g85nyrbsoiv52ecybutoxz8i</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:Péter00</title>
    <ns>3</ns>
    <id>569857</id>
    <revision>
      <id>4048053</id>
      <timestamp>2024-04-26T09:04:10Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Sveicējs</username>
        <id>19437</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>[[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="177" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|realName=|name=Péter00}}

-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2024. gada 26. aprīlis, plkst. 12.04 (EEST)</text>
      <sha1>24uxcrwc6whl22xhfqpayw5ei6k3nyk</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:Նազելի19</title>
    <ns>3</ns>
    <id>569858</id>
    <revision>
      <id>4048054</id>
      <timestamp>2024-04-26T09:10:03Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Sveicējs</username>
        <id>19437</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>[[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="183" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|realName=|name=Նազելի19}}

-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2024. gada 26. aprīlis, plkst. 12.10 (EEST)</text>
      <sha1>1l7q1looveg9fekviyjs93rzdwln2j6</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:Otjinshh</title>
    <ns>3</ns>
    <id>569859</id>
    <revision>
      <id>4048067</id>
      <timestamp>2024-04-26T09:41:01Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Sveicējs</username>
        <id>19437</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>[[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="177" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|realName=|name=Otjinshh}}

-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2024. gada 26. aprīlis, plkst. 12.41 (EEST)</text>
      <sha1>63n19wwyd3e3h54r2hh80o9r8j0tg0i</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:Iiirxs</title>
    <ns>3</ns>
    <id>569860</id>
    <revision>
      <id>4048072</id>
      <timestamp>2024-04-26T10:00:41Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Sveicējs</username>
        <id>19437</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>[[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="175" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|realName=|name=Iiirxs}}

-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2024. gada 26. aprīlis, plkst. 13.00 (EEST)</text>
      <sha1>pycjw710uabbtes4rxr7rdy2o2zcnw8</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:TomsMačuks</title>
    <ns>3</ns>
    <id>569861</id>
    <revision>
      <id>4048077</id>
      <timestamp>2024-04-26T10:13:26Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Sveicējs</username>
        <id>19437</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>[[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="180" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|realName=|name=TomsMačuks}}

-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2024. gada 26. aprīlis, plkst. 13.13 (EEST)</text>
      <sha1>gml3y7tv1zuboqqfk7hzmht27iw8qz9</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:Kotik dq</title>
    <ns>3</ns>
    <id>569862</id>
    <redirect title="Dalībnieka diskusija:Kisa2024" />
    <revision>
      <id>4048083</id>
      <timestamp>2024-04-26T10:30:52Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Céréales Killer</username>
        <id>47892</id>
      </contributor>
      <comment>Céréales Killer pārvietoja lapu [[Dalībnieka diskusija:Kotik dq]] uz [[Dalībnieka diskusija:Kisa2024]]: Automatically moved page while renaming the user &quot;[[Special:CentralAuth/Kotik dq|Kotik dq]]&quot; to &quot;[[Special:CentralAuth/Kisa2024|Kisa2024]]&quot;</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="44" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Dalībnieka diskusija:Kisa2024]]</text>
      <sha1>psy7b2eqe6qqxyq2lzgy3juhkxvsjun</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:JurisMuris10</title>
    <ns>3</ns>
    <id>569863</id>
    <revision>
      <id>4048096</id>
      <timestamp>2024-04-26T11:42:38Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Sveicējs</username>
        <id>19437</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>[[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="181" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|realName=|name=JurisMuris10}}

-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2024. gada 26. aprīlis, plkst. 14.42 (EEST)</text>
      <sha1>ry6bs1iusj86dgd230cyfcd3jki4q6f</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:Letzebuergerr</title>
    <ns>3</ns>
    <id>569864</id>
    <revision>
      <id>4048097</id>
      <timestamp>2024-04-26T11:45:51Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Sveicējs</username>
        <id>19437</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>[[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="182" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|realName=|name=Letzebuergerr}}

-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2024. gada 26. aprīlis, plkst. 14.45 (EEST)</text>
      <sha1>sowr89d5jhuitrqhucdbhth8230266y</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Neidhards</title>
    <ns>0</ns>
    <id>569865</id>
    <redirect title="Velimirs Neidhards" />
    <revision>
      <id>4048100</id>
      <timestamp>2024-04-26T11:49:23Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Velimirs Neidhards]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="32" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Velimirs Neidhards]]</text>
      <sha1>iz5qp51564i7tyaouxmgreu613kl9d3</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:Meeets</title>
    <ns>3</ns>
    <id>569866</id>
    <revision>
      <id>4048101</id>
      <timestamp>2024-04-26T11:51:57Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Sveicējs</username>
        <id>19437</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>[[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="175" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|realName=|name=Meeets}}

-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2024. gada 26. aprīlis, plkst. 14.51 (EEST)</text>
      <sha1>meysod27wph41jl4vrcrqlsbw47zp7p</sha1>
    </revision>
  </page>
</mediawiki>