Ahillejs

Vikipēdijas raksts


Ahillejs – Slavens varonis un galvenais tēls „Iliādā”, Homēra eposā par Trojas karu, valdnieka Pēleja un nereīdas Tetīdas dēls., dzimis tesālijā. Lai padarītu Ahilleja miesu neievainojamu un nemirstīgu, Tetīda iemērca viņu pazemes valstības upes Stiksas ūdenī, turot aiz papēža. Ahilleju mācīja viedais kentaurs Heirons. Moiras piedāvāja jaunajam Ahillejam izvēli: ilgu mūžu, aizvadītu greznībā, vai agru nāvi Trojas karā un nevīstošu slavu. Viņš izvēlējās pēdējo. Trojas aplenkuma laikā Ahillejs atteicās turpināt cīņu pēc tam, kad grieķu vadoni Agamemnons gribēja viņam atņemt gūstekni Briseīdu. Kad grieķi bija palikuši bez sava drosmīgākā karoāja, trojieši Hektora vadībā piespieda viņus atkāpties līdz kuģiem. Ahilleja draugs Patrokls pierunāja viņu aizdot savas bruņas, lai tās maldinātu trojiešus, ka cīņas laukā atgriezies pats Ahillejs. Hektors nogalināja Patroklu un Ahillejs atkal iesaistījās kaujā, lai atriebtu drauga nāvi. Viņš vajāja hektoru, veicot trīs riņķus apkārt Trojas mūriem, un tad nonāvēja divcīņā. Ahillejs atteicās atdot ienaidnieka līķi apbedīšanai, līdz dievi lika viņam pieņemt izpirkumu no Hektora tēva valdnieka Priama. Izšķirošajā kaujā par Troju Ahillejs nogalināja amazoņu valdnieci Pentesileju. Varoni apbūra mirušās valdnieces skaistums. Ahilleju nonāvēja Hektora brālis Parīds, kurš trāpīja viņam ar bultu papēdī, vienīgajā vietā, kur Ahilleju varēja ievainot. Ahilleja bruņas grieķi nodeva Odisejam.