Sidneja
Vikipēdijas raksts
|
||||
Iedzīvotāji - aglomerācija (2006) | 4,444,513 | |||
Blīvums | 345.7/km² | |||
Dibināta | 1788. gadā | |||
Platība - pilsēta | 1,687 km² | |||
Platība - aglomerācija | 12,144.6 km² | |||
Štats | Jaundienvidvelsa | |||
Mājaslapa | www.cityofsydney.nsw.gov.au |
Sidneja (Sydney) ir lielākā Austrālijas pilsēta, Jaundienvidvelsas štata administratīvais centrs. Sidnejas aglomerācijā dzīvo vairāk nekā 4.4 miljoni cilvēku (2006. gada dati). Atrodas Austrālijas DA, pie Tasmāna jūras Portdžeksona līča krastos. Austrālijas ekonomikas un tirdzniecības centrs. Pateicoties pludmalēm, pasaulslavenām celtnēm kā piemēram Sidnejas operas namam un Hārbora tiltam, Sidneja ir viena no pasaules atpazīstamākajām pilsētā un ir starptautiskā tūrisma galamērķis.
Sidneja ir bijusi arī mājvieta lieliem sporta notikumiem, tajā skaitā Britu impērijas spēlēm 1938. gadā, 2000. gada Vasaras Olimpiskās spēles kā arī 2003. gada Pasaules čempionāts regbijā.
Satura rādītājs |
[izmainīt šo sadaļu] Vēsture
Tiek uzskatīts, ka Sidnejas teritorija ir apdzīvota jau vismaz 40,000 gadu. Pirmo Eiropiešu ierašanās laikā Portdžeksona līča rajonā dzīvoja no 4,000 - 8,000 austrālijas aborigēnu, kuri runāja 3 pamatdiealektos. Pirmais eiropietis, kas izsēdās līča krastā 1770. gadā bija kapteinis Džeims Kuks. Sidneja savu nosaukumu ieguva no Britu iekšlietu ministra Tomasa Townšenda, Lorda Sidneja (Thomas Townshend, Lord Sydney) vārda.
Sidneju 1788. gadā kā katodznieku koloniju dibināja Artūrs Filips (Arthur Phillip) un tā bija pirmā eiropiešu kolonija Austrālijā. Pilsētas tiesības piešķirtas 1842. gadā. 1851. gadā sākās pirmais no vairākiem zelta drudžiem un uz Sidneju devās cilvēki no visas pasaules. Viens no strādnieku kustības centriem Austrālijā.
Jau 1822. gadā pilsētā jau bija uzbūvēti veikali, tirgi, bankas un citas sabiedriskas iestādes. 1830-tie un 1840-tie bija Sidnejas urbanizācijas gadi, sākās pirmo priekšpilsētu būvniecība. Sidnejas ostā regulāri sāka piestāt Britu kuģi un uzsākoties imigrācijas vilnim, Sidneja sāka ļoti strauji attīstīties. 1842. gada 20. jūlijā tika dibināta Sidnejas pilsētas dome un Sidneja tika pasludināta par pirmo Austrālijas pilsētu. Pirmais Sidnejas mērs bija Čārlzs H. Čambers (Charles H. Chambers).
Pirmais no vairākajiem zelta drudža periodiem sākās 1851. gadā, kad, no visas pasaules, jaunas dzīves meklējumos sāka plūst imigrantu straumes. Sidneja turpināja ļoti strauji attīstīties gan ekonomiskā, gan sociālajā ziņā un jau ap 20. gadsimta pašu sākumu Sidnejas iedzīvotāju skaits sasniedza 1 miljonu. 20. gadsimta 30. gados Sidneju skāra lielā depresija, bet pilsēts spēja ātri atkopties un sāka attīstīties ar vēl lielāku sparu. 20. gadsimta vidū pilsētā tika piedzīvoti jauni Eiropiešu un vēlā arī Aziātu imigrācijas viļņi. Tā rezultātā Sidneja ir izveidojusies par kosmopolītisku pilsētu.
Pārsvarā Sidnejā dominē Briti un Īri, bet plaši ir pārstāvētas arī Itāļu, Grieķu kopienas, kā arī ieceļotāji no Austrumeiropas valstīm un Dienvidaustru Azijas.
[izmainīt šo sadaļu] Ģeogrāfija
Sidneja atrodas pie Klusā okeāna. No austrumiem pilsētu ieskauj Tasmāna jūras, no rietumiem Zilie kalni, no ziemeļiem Havkesberijas upe un no dienvidiem Voronora plato. Portdžeksona līcis, jeb Sidnejas osta, kuras krastos izvietojusies Sidnejas pilsēta ir lielākā dabiskā ceļā veidotā osta pasaulē, kas sastāv no vairāk kā 70 līcīšiem un okeāna pludmalēm ietverot sevī pasaulē slaveno Bondībīčas (Bondi Beach) pludmali.
Sidnejas pilsēta ir izpletusies 1,687 kvadrātkilometru lielā platībā. Sidnejas aglomerācijas kopējā platība ir 12,144.6 kvadrātkilometri, kas ietver sevī Central Coast urbanizēto reģionu, daļu Zilo kalnu grēdas tāpat kā plašas nacionālā parka un citas mazapdzīvotas teritorijas.
Lielākās Sidnejas satelītpilsētas ir Ņīkāstla un Volongonga.
Attālums no Sidnejas līdz lielākajām Austrālijas pilsētām:
- Kanbera - 290 km
- Melburna - 859 km
- Brisbena - 1010 km
- Pērta - 3988 km
- Adelaida - 1426 km
- Darvina - 3975 km
- Alisspringsa - 2804 km
[izmainīt šo sadaļu] Klimats
Sidnejā dominē okeāniskais klimats ar siltām vasarām un mērenām ziemām, kuras visu cauru gadu pavada regulāras lietusgāzes. Sidnejas teritorija ir okeāna ietekmē, tomēr lielāks temperatūras kontrasts tiek novērots Sidnejas rietumu daļā, kas ir tālāk no okeāna.
Siltākais mēnesis Sidnejā ir Janvāris ar vidējo temperatūru 18,6°C – 25,8°C un vidēji 14,6 dienas gadā ar temperatūru virs 30°C. Temperatūras maksimums, kas tika sasniegts 1939. gada 14. janvārī (4 dienu karstuma vilnī, kas bija pārņēmis Austrāliju) ir 45,3°C.
Ziemas parasti ir mēreni vēsas. Temperatūra piekrastes rajonos dažkārt noslīd zem 5°C. Aukstākais mēnesis Sidnejā ir Jūlijs ar vidējo temperatūru 8,0°C–16,2°C. Minimuma rekords ir 2,1°C.
Laika posmā starp vasaru un ziemu lietusgāzes Sidnejā ir ikdienišķa parādība, bet jo īpaši izteiktas tās ir gada pirmajā pusē, kad dominē austrumu vēji. Vidējais gada nokrišnu daudzums ir 1217,0 milimetri, kas vidēji tiek sadalīti 138 lietainās gada dienās. Pēdējais sniegputenis, kas reģistrēts Sidnejas pilsētas teritorijā, bija 1830-tajos gados.
Lai gan Sidneja necieš no ikgadējiem cikloniem vai nozīmīgām zemestrīcēm, El Ninjo efekts spēlē nozīmīgu lomu Sidnejas laikapstākļos cikliski atnesot vai nu stiprus meža ugunsgrēkus sausuma periodos vai plūdus un spēcīgas lietusgāzes. Daudzas piepilsētu teritorijas robežojas ar krūmāju zonām, jeb tā saucamo Bušu (bushland), tādēļ cieš no mežu ugunsgrēkiem - spēcīgākie tika piedzīvoti 1994. un 2002. gada pavasara-vasaras sezonā. Ik pa laikam pilsēta cieš no spēcīgām vētrām un krusas. Viena tāda vētra Sidnejas austrumu un priekšpilsētu rajonus piemeklēja 1999. gada 14. aprīlī, kad mazāk kā stundas laikā, pār pilsētu pārgāja spēcīga vētra ar milzīgiem, līdz pat 9 centimetru lieliem krusas graudiem, radot bojājumus aptuveni 40,000 īpašumu, 20,000 automašīnu un 25 lidmašīnām Sidnejas lidostā. Kopējie zaudējumus - 1.5 miljons dolāru [1].
Dažkārt pilsēta arī cieš no plūdiem. Kā piemēru var minēt Lielos Sidnejas plūdus, kas notika 1986. gada 6. augustā, kad ciklons no austrumiem atnesa spēcīgu vēju, vienas diennakts laikā izkrita rekordliels (327.6 milimetri) nokrišņu daudzums, izraisot satiksmes haosu un radot bojājumus praktiski visai pilsētai. [2]
Jan | Feb | Mar | Apr | Mai | Jūn | Jūl | Aug | Sep | Okt | Nov | Dec | Gadā | ||
---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
Vidējais diennakts temperatūras maksimums (°C) | 25.8 | 25.7 | 24.7 | 22.4 | 19.3 | 16.9 | 16.2 | 17.7 | 19.9 | 22.0 | 23.6 | 25.1 | 21.6 | |
Vidējais diennakts temperatūras minimums (°C) | 18.6 | 18.7 | 17.5 | 14.7 | 11.5 | 9.2 | 8.0 | 8.9 | 11.0 | 13.5 | 15.5 | 17.5 | 13.7 | |
Vidējais nokrišņu daudzums (mm) | 103.3 | 117.4 | 131.2 | 127.2 | 123.3 | 128.1 | 98.1 | 81.5 | 68.7 | 76.9 | 83.1 | 78.1 | 1217.0 | |
Vidējais lietaino dienu skaits | 12.1 | 12.3 | 13.3 | 12.0 | 12.0 | 11.4 | 10.3 | 9.9 | 10.3 | 11.5 | 11.4 | 11.5 | 138.0 | |
Avots: Bureau of Meteorology |
[izmainīt šo sadaļu] Arhitektūra
Raksturīgs brīvs plānojums (dzīvojamos rajonu mazstāvu apbūve gredzenveidā ietver kvartālus, kur atrodas administratīvās, sabiedriskās un tirzniecības ēkas), liels apzaļojuma īpatsvars. Pilsētas centrā masīvas 19.gs. 1.puses celtnes Monētu kaltuve, Hospitālis (abi celti 1811), Sv. Jēkaba baznīca (1819), Unversitāte (ap 1860), Sv. Marijas katedrāle (1886-1905), rātsnams (1868-89). Daudz raksturīgu modernās arhitektūras paraugu administratīvo un dzīvojamo ēkas (1950-60), Operteātris (1973).
[izmainīt šo sadaļu] Cilvēki
Sidnejā dzimuši:
- Klaudija Bleka (Claudia Black) (1972-) - aktrise
- Hjū Džekmens (Hugh Jackman) (1968-) - aktieris
- Douna Freizere (Dawn Fraser) (1937-) - peldētāja
- Delta Gūdrema (Delta Goodrem) (1984-) - mūziķe
- Maikls Hačenss (Michael Hutchence) (1960-1997) - mūziķis
- Natalī Imbrulja (Natalie Imbruglia) (1975-) - mūziķe
- Tims Keihils (Tim Cahill) (1979-) - futbolists
- Pols Kītings (Paul Keating) (1944-) - politiķis
- Džeimss Klavels (James Clavell) (1924-1994) - rakstnieks
- Bezs Lurmens (Baz Luhrmann) (1962-) - kinorežisors
- Džulians Makmeons (Julian McMahon) (1968-) - aktieris
- Bredlijs Makgī (Bradley McGee) (1976-) - velobraucējs
- Kregs Nikols (Craig Nicholls) (1977-) - mūziķis
- Džons Ņūkombs (John Newcombe) (1944-) - tenisists
- Kens Rousvels (Ken Rosewall) (1934-) - tenisists
- Džoana Saterlenda (Joan Sutherland) (1926-) - operdziedātāja
- Marks Švarcers (Mark Schwarzer) (1972-) - futbolists
- Jans Torps (Ian Thorpe) (1982-) - peldētājs
- Peta Vilsone (Peta Wilson) (1970-) - aktrise
- Pīters Vīrs (Peter Weir) (1944-) - kinorežisors
- Tods Vūdbridžs (Todd Woodbridge) (1971-) - tenisists