Manheima
Vikipēdijas raksts
|
|||
Iedzīvotāji (2007) | 307 222 [1] 1 515 640 (Reinas-Nekāras aglom.) [2] |
||
Rakstos | 766. g | ||
Federālā zeme | Bādene-Virtemberga | ||
Mājaslapa | http://www.mannheim.de/ |
Manheima (Mannheim) - pilsēta Vācijas rietumos, Bādenē-Virtembergā, pie Nekāras ietekas Reinā. Reinas upe atdala Manheimu no pretējā krastā esošās Ludvigshāfenes, kura atrodas Reinzemē-Pfalcā.
Pilsētai regulārs plānojums un tās centrā atrodas milzīga XVIII gs. celta Pfalcas elektoru pils, kurā mūsdienās atrodas Manheimas universitāte. Pilsētā atrodas ievērojams daudzums ASV karaspēka. No lielām kompānijām, kuru galvenās mītnes atrodas Manheimā, var minēt smērvielu ražotāju Fuchs Petrolub un celtniecības kompāniju Bilfinger Berger.
Pilsēta pirmoreiz minēta 766. gada Loršas kodeksā. Tas bija neliels ciematiņš līdz Pfalcas elektors Frīdrihs IV šeit XVI gs. beigās uzcēla pili. Trīsdesmitgadu kara laikā 1622. gadā pilsētu nopostīja Tillī karaspēks. 1720. gadā Manheima kļuva par Pfalcas galvaspilsētu. XVIII gs. Manmheima bija slavena mūzikas pasaulē - šeit attīstījās t. s. Manheimas skola. 1885. gadā Karls Bencs Manheimā izgudroja un iedarbināja pasaulē pirmo automašīnu. 2.pasaules kara laikā Manheima smagi cieta britu un ASV uzlidojumos.
[izmainīt šo sadaļu] Cilvēki
Manheimā dzimuši:
- Rūdijs Altigs (Rudi Altig, 1937 - ) - riteņbraucējs
- Štefija Grāfa (Steffi Graf, 1969 - ) - tenisiste
- Zeps Herbergers (Sepp Herberger, 1897 - 1977) - futbola treneris
- Hermanis Millers (Hermann Müller, 1876 – 1931) - politiķis
- Alberts Špērs (Albert Speer, 1905 - 1981) - arhitekts