Ronis (zemūdene)

Vikipēdijas raksts

Zemūdene Ronis ir viena no divām uzbūvētajām zemūdeņu tipa "Ronis" zemūdenēm: Viena ir zemūdene "Ronis", otra zemūdene "Spīdola". Abas būvētas Francijā.

zemūdene Ronis
zemūdene Ronis

Satura rādītājs

[izmainīt šo sadaļu] Tehniskie parametri

ūdensizspaids 390/514 t
lielums 55 х 4,5 х 3 m
dīzeļzinējs 1300 zs
elektrodzinējs 700 zs
ātrums 15,5 mezgli virs ūdens un 9,25 mezgli zem ūdens
bruņojums (4 + 2) х 457 mm torpēdu aparāti un 1 х 102 mm
apkalpe 27-32 vīri


[izmainīt šo sadaļu] Vēsture

1923. gada 14. jūlijā Kara ministrija iesniedza Ministru kabinetam izskatīšanai likumprojektu par kara flotes būvprogrammu. Saskaņā ar iesniegto programmu ārzemēs būtu jāuzbūvē četras zemūdenes. Bet finansiālo līdzekļu trūkuma dēļ šo programmu nācās saīsināt, četru gadu laikā nolēma iepirkt divas zemūdenes. Pēc debatēm Saeimā, galu galā 1924. gada aprīlī pieņēma lēmumu, ka līdz 1928. gadam uzbūvēs divas zemūdenes, divus mīnu kuģus aizžogotājus un pašu spēkiem saražos 500 jūras mīnas. 1924. gada 25. oktobrī Kara ministrija parakstīja ligumu ar Francijas kuģubūvētavām «Augustin Normand» Havrā un «Societe anonyme des Ateliers et Chantiers de la Loire» Nantē par divu zemūdeņu un divu mīnu traleru aizžogotāju būvi. No valsts budžeta par zemūdenēm samaksāja 6 433 800 latus.1926. gada 1. jūlijā Nantes dokos ūdenī ielaida zemūdeni «Ronis». Svinīgajā ceremonijā piedalījās Latvijas armijas komandieris ģenerālis P. Radziņš un eskadras komandieris A. Keizerlings. Vēl pēc trim mēnešiem ūdenī nolaida arī otru Latvijas kara flotes zemūdeni — «Spīdola». Abas zemūdenes bija «Loire-Simonet» tipa, katra apbruņota ar vienu 75 mm zenītlielgabalu, diviem ložmetējiem un septiņām «Whitehead» modeļa torpēdām. Darbības rādiuss zemūdenēm bija 2000 jūdžu virsūdens stāvoklī un 85-100 jūdzes zem ūdens, ātrums — 15,5 mezgli virs ūdens un 9,25 mezgli zem ūdens. Katru zemūdeni apkalpoja 27-32 vīru komanda (no tiem trīs virsnieki un 24 instruktori, kā arī daži matroži). No Francijas ceļā uz Latviju zemūdenes pavadīja eskadras flagmaņkugis «Virsaitis». 1927. gadā zemūdenes ieradās Rīgā.

[izmainīt šo sadaļu] Vēsturiskā hronoloģija:

  • 1925. gads

Kuģubūvētavā "Ateliers & Chantiers de la Loire" Nantē (Francija) uzsākta zemūdenes būvniecība, kurai piešķīra noasaukumu "Ronis";

  • 1926. gada 1. jūlijā

Zemūdene nolaista uz ūdens;

  • 1927. gads

Ieskaitīta Latvijas Kara flotē;

  • 1940. gada 13. augusts

Kad Latviju okupēja PSRS, ieskaitīta PSRS Kara flotes sastāvā ar nosaukumu "Ronis";

  • 1940. gada 19. augusts

Ieskaitīta Baltijas flotes sastāvā un drīz vien tika nosūtīta remontā.

  • 1941. gada 22. jūnijs

Atradās remontā Tosmares rūpnīcā Liepājā. Tamdēļ, ka nebija akumulatoru nevarēja piedalīties militārās operācijās;

  • 1941. gada 23. jūnijs

Vakarā, lai izslēgtu iespēju, ka zemūdeni sagrābj pretinieks, apkalpe to uzspridzina.

  • 1942. gads

Sadragāto korpusu vācieši izjauts.

[izmainīt šo sadaļu] Komandieri:

  • Hugo Legzdiņš
  • Aleksandrs Madissons (Мадиссона Александра Ивановича)