Magnētiskās indukcijas cirkulācija
Vikipēdijas raksts
Elektrodinamika | |
Elektrodinamikas pamatvienādojumi | |
1. Maksvela diferenciālvienādojumi | |
1.1. Integrālie Maksvela vienādojumi | |
2. Elektriskais lauks | |
2.1. Gausa teorēma (Elektriskā lauka plūsma) | |
2.2. Elektriskā lauka cirkulācija | |
2.3. Kulona likums | |
2.4. Elektriskā strāva | |
2.5. Strāvas nepārtrauktības vienādojums | |
2.6. Nobīdes strāva | |
2.7. Elektriskā lādiņa nezūdamības likums | |
2.8. Elektromagnētiskās indukcijas likums | |
3. Magnētiskais lauks | |
3.1. Magnētiskās indukcijas plūsma | |
3.2. Magnētiskās indukcijas cirkulācija | |
3.3. Lorenca spēks | |
4. Elektromagnētiskā lauka avoti | |
5. Delta funkcija |
Magnētiskās indukcijas cirkulāciju fizikā apzīmē ar .
-
- kur
- magnētiskā konstante (1.256637×10-6 H/m)
- strāvas stiprums vadā, ap kuru ir apvilkts kontūrs
(A)
- nobīdes strāva (A)
- kur
-
Ja elektriskais lauks laikā nemainas, tad:
[izmainīt šo sadaļu] Magnētiskās indukcijas cirkulācijas pierādījums
Līdz ar to, cirkulācija ir:
-
- kur
- magnētiskā lauka indukcija (T)
- leņķis starp
un
(rad)
- kur
-
Savukārt
-
- kur
- attālums no strāvas vada
- leņķis starp diviem rādiusvektoriem
un
- kur
-
Tādēļ
Lai cirkulāciju pabeigtu aprēķināt pa noslēgtu kontūru , kurš aptver strāvu
tai perpendikulārā plaknē, izmanto Bio-Savāra-Laplasa likumu.
No tā izriet, ka
[izmainīt šo sadaļu] Nobīdes strāva
Jāņem vērā vēl nobīdes strāva , kuru rada mainīga elektriskā lauka intensitātes plūsma. Tādā gadījumā