Sadraudzības jūra

Vikipēdijas raksts

Sadraudzības jūra
Platība: 260 000 km2
Garums: km
Platums: km
Maks. dziļums: >3 000 m
Valstis un citas teritorijas: Antarktīda
Lielākās pilsētas: Nav

Sadraudzības jūraDienvidu okeānam piederīga jūra Antarktīdas piekrastē.

Jūru 1962. gadā izdalīja padomju antarktiskā ekspedīcija, nosaucot to par Sadraudzības jūru par godu dažādu valstu kopējam izpētes darbam Antarktīdā.

[izmainīt šo sadaļu] Ģeogrāfija

Austrālijai piederošā Deivisa stacija Sadraudzības jūras krastā
Austrālijai piederošā Deivisa stacija Sadraudzības jūras krastā

Rietumos atrodas Kosmonautu jūra, bet austrumos - Deivisa jūra. Sadraudzības jūra plešas aptuveni no 56°A līdz 80°A garuma grādam. Tuvākā sauszeme ziemeļu virzienā - Pakistānas piekraste un Indijas rietumu piekraste.

Dienvidu daļā, virs kontinentālā šelfa dziļums mazāks par 500 m, savukārt ziemeļu daļā vairāk kā 3 000 m. Jūru klāj dreifējošais ledus, daudz aisbergu, tai skaitā ļoti lieli.

Jūras krastā, sākot no rietumiem, ir šādi ģeogrāfiski objekti:

  • Edvarda VIII līcis
  • Makrobertsona Zeme
  • Prinsčārlza kalni
  • Eimerija šelfa ledājs
  • Lamberta šļūdonis
  • Pridsa līcis
  • Princeses Elizabetes Zeme
  • Vestfola oāze

Jūras krastā atrodas Austrālijai piederošās Antarktīdas izpētes stacijas - Mosona stacija (1955) un lielākā Austrālijas stacija - Deivisa stacija (1957).

Citās valodās