Edvards Grūbe

Vikipēdijas raksts

Satura rādītājs

[izmainīt šo sadaļu] Izglītība

1955. g. beidzis J.Rozentāla Rīgas mākslas vidusskolu.
1961. g. beidzis Latvijas Mākslas akadēmijas glezniecības nodaļu.
1992. g. Latvijas Mākslas akadēmijā iegūst maģistra grādu.
Kopš 1967. g. Latvijas Mākslinieku savienības biedrs.
1982. g. iegūst Nopelniem bagātā mākslas darbinieka nosaukumu.
1991. g. iegūst Valsts profesora amatu Latvijas Mākslas akadēmijā.

[izmainīt šo sadaļu] Informācija

Edvards Grūbe latviešu mākslā ienāk 20. gadsimta 60. gadu sākumā, apliecinot sevi kā spilgtu tonālās glezniecības meistaru. Pateicoties mākslinieka prasmei apvienot latviešu sirdij tuvo motīvu pielietojumu ar modernisma izteiksmes līdzekļiem, Edvards Grūbe uzskatāms par sava laika spēcīgākajiem pretstatiem sociālistiskā reālisma metodes paudējiem. Viņa daiļrades stūrakmeņi ir vecmeistaru glezniecība un latviešu tautas kultūras mantojums, kurā sakņojas mākslinieka tieksme pēc pamatīguma, formu vienkāršības un skaidrības. Edvards Grūbe tēlotājas mākslas izstādēs piedalās kopš 1961. gada. Izstādījies Latvijā, Lietuvā, Krievijā, Ukrainā, Baltkrievijā, Vācijā, Japānā, ASV un citās valstīs, kopējam izstāžu skaitam sasniedzot vairākus simtus, vairākkārt godalgots. 2005. gadā viņš svinējis savu 70 gadu jubileju, saņēmis Hansabankas un Agijas Sūnas galerijas balvu Gada glezna 2005.
Edvards Grūbe dzimis Rīgā un jau vairāk nekā 30 gadu ir Latvijas Mākslas akadēmijas pedagogs, Glezniecības katedras profesors. Glezniecību mācījies Rīgas Jaņa Rozentāla Mākslas vidusskolā (1949–1955) un Latvijas Mākslas akadēmijā (1955–1961).

[izmainīt šo sadaļu] Tehnika

Mākslinieks glezno figurālas kompozīcijas un klusās dabas, kurās sižetam ir pakārtota loma, jo priekšplānā ir gleznieciskas intereses. Strādā eļļas tehnikā, darbi bijuši arī monumentālās glezniecības jomā. Tēlu formas ir stilizētas, bez liekām detaļām. Mākslinieka interesi saista mūzikas instrumentu detaļas, sēnes, ikdienas priekšmetu detaļas, ar kuru palīdzību viņš izsaka filozofisku un simbolisku vispārinājumu. Krāsu klājums ir blīvs un reljefains, kas mijās ar smalkiem un jūtīgiem krāsu triepieniem. Viņam raksturīgs dramatiski spēcīgs, plaša vēriena otas triepiens un fascinējoša krāsu piesātinātība. Krāsa ir mākslinieka glezniecības galvenā dominante, pārsvarā tā tie ir siltie toņi, kas izstaro enerģiju un spēku.
Gleznotājs uzskata:
"Mākslinieks sākas tad, kad visam jau radītajam viņš pievieno savas izjūtas, savu domāšanu, savu meistarību un neatkārtojamību. Man jāzina, ar ko sākas un kā varētu turpināties mana glezniecība."

[izmainīt šo sadaļu] Interesanti fakti

Mākslinieks glezno skanot mūzikai, pat pieskaņojoties tai un, likumsakarīgi, ka gleznas ir muzikālas.


Darbi kolekcijās:
Mākslas muzejā Arsenāls, Latvijas Mākslinieku savienības kolekcijā, Krievijas Kultūras ministrijas īpašumā, Valsts Tretjakova galerijā Maskavā,Lietuvas Mākslas muzejā Viļņā, P.Ludviga Modernās Mākslas muzejā un Jeanne Freifrau von Oppenheim kolekcijā Ķelnē, Vācijā, u.c. privātkolekcijās.

[izmainīt šo sadaļu] Apbalvojumi

1997.g. Ar II prēmiju Saules bankas un A.Sūnas galerijas glezniecības konkursa izstādē.
1989.g. Grand Prix Vissavienības konkursa izstādē “Pasaule. Notikumi. Cilvēki” Maskavā.
1985.g. I prēmija 7. starprepublikāniskajā glezniecības konkursā Rīgā.
1980.,1984.g. – I prēmija Aronā, Madonā.
1975.,1984.g. – I prēmija Baltijas republiku glezniecības triennālē Viļņā.
1976. g. Latvijas Mākslinieku savienības diploms un medaļa par gada jaunrades labāko sniegumu.

[izmainīt šo sadaļu] Gleznas

Attēls:Ritmi.jpg
Ritmi

Attēls:Ritmi2.jpg
Ritmi II

Attēls:Logs.jpg
Logs

Attēls:Rita Gaisma.jpg
Rīta Gaisma

Attēls:Klusa daba ar maizi.jpg
Klusā Daba Ar Maizi

[izmainīt šo sadaļu] Mākslinieka domas

"Es vēlos mākslā darīt tikai un vienīgi to, ko tieši glezniecība var."