Konservatīvisms

Vikipēdijas raksts

Konservatīvisma ideoloģija ir pielīdzināma jebkurai citai ideoloģijai un šīs ideoloģijas uzskati ir pamācoši un arī noderīgi, valsts vadīšanas procesā. Runājot tieši par politiku, tad konservatīvisms nav konkrēts domāšanas vai pieķeršanās kādām noteiktām lietām, tas ir vairāk ir saistīts ar attiecīgu rīcību un lēmumu pieņemšanu konkrētajos gadījumos. Konservatīvisma domāšana ir saistīta nevis ar pareģojumiem kā un kas varētu izskatīties nākotnē, bet tas ir saistīts ar to kas ir reālajā gadījumā izmantojams un kas jau pastāv un ir jau izmēģināts. Šīs ideoloģijas galvenais mērķis ir izmantot no pagātnes jau izmantotus un sevi pierādījušus paņēmienus. Negatīvais šai ideoloģijai ir tas, ka šī ideoloģija ir vāja, ja nepastāv stabilas pagātnes un precedentu, un paņēmienu, kuri sevi ir pierādījuši kā stabilas vērtības. Tādā gadījumā šī ideoloģija būs vāja. Un sistēmas bieži vien nevar darboties pēc vecām metodēm, jo pasaule attīstās un ir nepieciešamas jaunas lietas. Konservatīvisms ir balstīts uz to, ka ir pietiekami daudz apstiprinošu, lietu, kas jau ir pārbaudītas un darbojas, taču vienmēr pastāv apzināts risks, ka šīs lietas var nenostrādāt jaunākā sistēmā, tāpēc konservatīvisms arī paredz iespējamos zaudējumus, jo visās darbībās ir sava veida risks un iespēja ciest zaudējumus. Konservatīvisms neatbalsta izmaiņas, kas varētu izmainīt viņu pamat ideju, piemēram, faktu noliegšana, aizmiršana vai neizmantošana un pēc tam šīs lietas visas pazūd. Protams, ka konservatīvisms nav no laika bijis ar vienām un tām pašām iezīmēm, šajā ideoloģijā ari notiek pastāvīgas mazas idejas, piemēram, kāda lieta pamazām iziet no aprites jo tā ir novecojusi, taču šīs lietas vietā parādās jauna, taču tas notiek salīdzinoši lēni, jo konservatīvisms neatbalsta lielas un straujas pārmaiņas. Jebkurā no lietām ar laiku rodas pārmaiņas, tādā veidā arī to uzskata konservatīvisma pārstāvji, jo kā nekā paaudzes arī mainās un parādās jauni uzskati un jaunas iespējas..