Paleolīts

Vikipēdijas raksts

Paleolīts (grieķu παλαιός 'vecs', λίθος 'akmens') jeb Senais akmens laikmets bija aizvēstures periods, kura laikā cilvēki sāka izmantot pirmos akmens darbarīkus (pirms aptuveni 2,4 miljoniem gadu). Paleolīts ilga līdz 8.g.t. p.m.ē., kad beidzās pēdējais ledus laikmets. Jau paleolīta laikā cilvēki dažviet sāk nodarboties ar zemkopību.


Paleolītu iedala trijos apakšperiodos. Tie ir

  • senais paleolīts (aptuveni 2 400 000. - 120 000.g. p.m.ē.),
  • vidējais paleolīts (aptuveni 300 000. - 30 000.g. p.m.ē.),
  • vēlais paleolīts (aptuveni 30 000. - 8 000.g. p.m.ē.).
Skandināvijā atrasti akmens laikmeta cirvis un nazis
Skandināvijā atrasti akmens laikmeta cirvis un nazis

Pirmais paleolīta cilvēku tips bija australopiteki, jeb pirmshominīdi. Šis cilvēku tips tiek uzskatīts par pārejas posmu starp dzīvnieku un cilvēku. Pirmie šo cilvēku no akmens izgatavotie priekšmeti tika atrasti Etiopijā, pēc citiem datiem Botsvānā. Tie ir apmēram 2.5 miljonu gadu veci. Tomēr, var droši apgalvot, ka cilvēki australopiteki sākuši izgatavot priekšmetus daudz agrāk, tikai tie ir bijuši no koka un tādēļ līdz mūsu dienām nav saglabājušies.

Agrīnā Akmens laikmeta tehnoloģija ir pazīstama arī kā Olduvajas tehnoloģija, kas tā nosaukta pēc Olduvajas ielejas Tanzānijā, kur atrasts liels skaits akmens priekšmetu. Vairums Olduvajas priekšmetu izgatavoti apskaldot dabā atrodamos oļus. Tādēļ to dēvē par oļu darbarīku kultūru (pebble-culture). Šī kultūra uzskatāma par visilgstošāko, tāpat kā Olduvajas tehnoloģija par visilgāk pielietot tehnoloģiju pasaulē - tās pastāvēja miljoniem gadu.

Liels solis uz priekšu tehnoloģijas attīstībā un cilvēku dzīves veida izmaiņā bija uguns izmantošanai, kas sākās apmēram pirms 1.5 miljona gadu. Uzskata, ka uguns pielietošana aizsākusies Ķīnā. To var uzskatīt par vienu no visu laiku nozīmīgākajām inovācijām, kura ne brīdi nav zaudējusi savu nozīmi līdz pat mūsdienām. Uguns veicināja tālāku cilvēka attīstību un nākamais solis šajā pilnveidošanās procesā bija pitekantrops. Šo cilvēku tipu uzskata arī par pirmo kultūras nesēju.

Taču arī pitekantrops bija tikai kārtējais posms akmens laikmeta cilvēka attīstībā - tam sekoja neandertālietis. Tikai paleolīta beigās izveidojās mūsdienu cilvēks (homo sapiens), kā arī radās mūsdienu galvenās rases - mongoloīdi Āzijā, negroīdi centrālajā Āfrikā, eiropeīdi Eiropā un australoīdi Austrālijā un tai tuvējās salās.

Vēlajā paleolītā sāk veidoties arī pirmie reliģijas elementi. Attiecīgi cilvēku nodarbošanās veidam, to ticējumi bija saistīti galvenokārt ar medībām un zemes auglību. Arvien lielāku nozīmi, kā rāda paleolīta laikmeta alu zīmējumi, iegūst arī burvji.