Ibiks

Vikipēdijas raksts

Sengrieķu literatūra
{{{atteels}}}
{{{paraksts}}}
Pirmsākumi
Homērs - Hēsiods
Klasiskais laikmets
Dramaturģija:
Aishils - Sofokls - Eiripīds - Aristofāns
Dzeja:
Alkajs - Alkmāns - Anakreonts - Arhilohs - Bakhilīds - Hiponakts - Ibiks - Kallīns - Ksenofans - Mimnerms - Pindars - Sapfo - Sēmonīds - Simonīds - Solons - Stēsihors - Teognīds - Tirtajs
Vēsturiskā, retoriskā un filozofiskā proza:
Aristotelis - Dēmostens - Hērodots - Ksenofonts - Līsijs - Platons - Tukidīds
Fabula:
Ēzops
Hellēnisma laikmets
Dramaturģija:
Menandrs
Dzeja:
Asklepiāds - Kallimahs - Meleagrs - Rodas Apollonijs - Teokrīts
Romas laikmets
Samosatas Lukiāns - Longs - Plūtarhs
Skat. arī
Sengrieķu rakstnieki - Sengrieķu filozofi - Sengrieķu vēsturnieki

Ibiks (Ίβυκος, dzīvojis 6.gs. otrajā pusē p.m.ē.) bija sengrieķu dzejnieks. Ibiks dzimis Rēgijā (mūsdienu Itālijā), taču dzīvojis klejotāja dzīvi un ilgu laiku uzturējies Samas tirāna Polikrāta galmā. Ibika darbi senatnē bijuši apvienoti septiņās grāmatās; viņš rakstījis mitoloģiska, bet galvenokārt erotiska rakstura darbus.

Saskaņā ar leģendu, Ibiku nāvīgi ievainojuši laupītāji. Mirstot viņš ieraudzījis virs sevis lidojam dzērves un licis tām atriebties par savu nāvi. Slepkavas pēc tam, skatoties teātra izrādi Korintā, ieraudzījuši dzērves, un viens no tiem iesaucies: "Lūk, Ibika dzērves!", tādējādi nododams sevi un savus biedrus.

[izmainīt šo sadaļu] Literatūra

  • Afrodīte mirdzošā tornī... Sengrieķu dzeja. – Rīga: Zinātne, 1994. ISBN 5-7966-0989-0