Šūnas organoīdi
Vikipēdijas raksts
Satura rādītājs |
[izmainīt šo sadaļu] Šūnas membrāna
Membrāna apņem katru dzīvo šūnu. Tā regulē vielu plūsmu caur šūnu un ārvidi, veic pinocitozi (šķidru pilienu uzņemšanu) un fagocitozi (cietu daļiņu uzņemšanu), uztver kairinājumu un vada ierosu.
Tās biezums ir apm.7,5 nm. Membrānā ir divi lipīdu slāņi un olbaltumvielas, kas peld lipīdos. Šūnas ārējā membrānā ir poras.
Membrānā izšķir ārējo (plazmatisko)membrānu, kas norobežo protoplazmu un iekšējo membrānu sistēmu (organoīdu membrānas). Plazmatisko membrānu veido lipīdu dubultslānis, kas veido barjeru un aizkavē brīvu difūziju.
[izmainīt šo sadaļu] Citoplazma
Citoplazmā atrodas šūnas pastāvīgie struktūrelementi, kas nodrošina tās dzīvības procesus. Tā veido šūnas iekšējo vidi. Dzīvā šūnā citoplazma atrodas nepārtrauktā kustībā.
Citoplazma sastāv no ūdens u.c. organiskajām un neorganiskajām vielām.
[izmainīt šo sadaļu] Ribosomas
Ribosomas ir sīki organoīdi, kuru skaits vienā šūnā var sasniegt vairākus tūkstošus. Ap tām nav membrānas. Ribosomās notiek olbaltumvielu sintēze.
Tās atrodas uz endoplazmatiskā tīkla sieniņām, uz kodola membrānām un citoplazmā.
[izmainīt šo sadaļu] Endoplazmatiskais tīkls
Tas ir kanāliņu un vakuolu sistēma, kas sastāv no membrānām. Izšķir gludo un graudaino endoplazmatisko tīklu.
Graudainais endoplazmatiskais tīkls transportē dažādus savienojumus pa šūnu, kā arī tos uzkrāj un izvada.
Gludais endoplazmatiskais tīkls sintezē lipīdus un ogļhidrātus.