Kompass
Vikipēdijas raksts
Kompass (no vācu: Kompaß, kas savukārt no itāļu: compasso "cirkulis" un compassare "mērīt soļiem") ir navigācijas instruments Zemes debespušu noteikšanai. Tas norāda ģeogrāfisko vai magnētisko meridiānu.
Pēc darbības principa kompasus iedala:
- magnētiskie kompasi,
- žirokompasi - izmanto ātri rotējoša žiroskopa rotora īpašību nemainīt ass virzienu,
- astronomiskie kompasi - tā peilers visu laiku vērsts pret kādu astronomisku objektu,
- radiokompasi - fiksē vizienu uz radiobāku
- elektroniskie kompasi - izmanto magnētiskos sensorus un mikroprocesoru magnētiskā meridiāna noteikšanai.
Visplašāk pazīstams ir magnētiskais kompass. Kompasa pirmsākumi meklējami Ķīnā, kur to izmantoja jau pirms 2 tūkstošiem gadu. Eiropā magnētiskais kompass parādījās ap 1300. gadu. Kompasa galvenās sastāvdaļas ir kompasa kārbiņa, disks ar skalu (0°-360°) un magnetizēta šautra, kas, brīvi griežoties, Zemes magnētiskā lauka ietekmē nostājas ziemeļu-dienvidu virzienā.
Jūrniecībā, ģeodēzijā, artilērijā kompasu bieži sauc par busoli (no itāļu: bussola).