Latvijas klimats
Vikipēdijas raksts
Latvijas teritorija atrodas mēranajā joslā Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastē. Latvijas klimatu ietekmē tās ģeogrāfiskais stāvoklis un teritorijas līdzenais reljefs, kas ļauj ieplūst dažādu virzienu atšķirīgām gaisa masām. Latvijā valdošie ir rietumu virzienu vēji. Gaisa masu kustība nosaka atmosfēras cirkulāciju virs Latvijas teritorijas un laikapstākļu atšķirības gada laikā. Valdošās ir mēreno platuma gaisa masas (pārsvarā - jūras, retāk - kontinentālās). Bieži vien laikapstākļusi etekmē arī arktiskās gaisa masas.
Cikloni no Atlantijas okeāna atnes jūras gaisa masas. Siltajā periodā to ietekmē veidojas mākoņains un lietains laiks. Aukstajā periodā cikloni rada atkušņus, padara maigāku pat visu ziemu. Līdz ar to Latvijā ir labi izteiktas jūras klimata pazīmes - neliela janvāra un jūlija vidējo temperatūru amplitūda, paaugstināts nokrišņu daudzums, nenoturīgi laikapstākļi. Ciklonu ietekmē ir liels mākoņainums - vidēji 160-180 apmākušos dienu gadā.
Ar anticikloniem Latvijā ieplūst kontinentālais gaiss, kas savas īpašības iegūst virs Eiropas austrumu rajoniem. Siltajā periodā kontinentālās gaisa masas laikapstākļus padara karstākus un sausākus, bet aukstajā pariodā - aukstākus un saulainākus. Krasa temperatūras pazemināšanās (līdz -25°C, -30°C) ziemā visbiežāk ir saistīta ar anticiklonu ieplūšanu no Arktikas.
Latvijai, tāpat kā pārējām Baltijas valstīm, raksturīga bieža gaisa masu maiņa. Piemēram pāri Rīgai gada laikā iet vidēji 170 atmosfēras frontes, kas, tāpat kā cikloni, šķērso valsts teritoriju februārī, jūlijā un oktobrī. Frontes bieži pavada stipri vēji, tāpēc rudenī vērojams vētru maksimums, februārī - puteņu maksimums, bet jūlijā - vislielākais nokrišņu daudzums un visvairāk dienu ar pērkona negaisu.
Ģeogrāfiskais platums ir galvenais klimatu veidojošais faktors - no tā atkarīgs saules radiācijas daudzums, ko saņem Zemes virsa. Arī dienas garums dažādos gadalaikos atkarīgs no vietas ģeogrāfiskā platuma. Ziemā saule paceļas 9-10° virs horizonta (20.-25. decembris) un dienas garums ir 6-7 stundas. Vasarā Saule paceļas līdz 55-57° virs horizonta (20.-25. jūnijs), bet dienas garums ir 17-18 stundas. Šāda atšķirība Saules augstumā virs horizonta un dienas garums ir cēlonis Saules radiācijas pieplūduma nevienmērīgam sadalījumam pa gadalaikiem. Zemes virsu sasniedz ne tikai tiešie saules stari - tiešā radiācija, bet arī daļa atmosfērā izkliedētās radiācijas, jo Latvijā bieži vien ir apmācies laiks. Decembrī 1cm² Zemes virsas Latvijā saņem apmēram 0,5-0,6 kcal, bet jūnijā - 15 kcal, taču vidējo temperatūru starpība decembrī (-3°) un jūnijā (+16°) nav tik liela kā saņemtās radiācijas starpība. Šeit savu labojumu ienes atmosfēras cirkulācija. Ziemā ar rietumu virziena vējiem no Atlantijas okeāna tiek atnestas gaisa masas, kuras sasildījusi Ziemeļatlantijas straume. Šīs gaisa masas ziemā temperatūru Latvijā paaugstina par 7-9°, bet vasarā nedaudz (par 2-3°) pazemina. Ziemas mēnešos Latvijas teritorija saņem mazāk nekā 20-30% tiešās radiācijas, bet no marta līdz septembrim - 50-60% tiešās radiācijas, jo arī vasarā ir daudz apmākušos un lietainu dienu. Tādējādi katrs Latvijas valsts virsas kvadrātcentimetrs saņem tikai apmēram 80 kcal gadā - trešo daļu no Saules radiācijas pieplūduma. Tikai 20% no šī siltuma tiek patērēti gaisa sasildīšanai, 80% - nokrišņu iztvaicēšanai, kas pietiek, lai iztvaikotu tikai 50% nokrišņu. Tāpēc Latvijā ir pārlieku mitrs un notiek teritorijas pārpurvošanās process.
Vidējo temperatūru svārstības valsts teritorijā nav lielas. Aukstākā mēneša - janvāra - vidējā temperatūra Baltijas jūras piekrastē ir -3°C, valsts vidusdaļā -5°C, bet austrumdaļā -7°C. Vissiltākā mēneša - jūlija - vidējā temperatūra svārstās no +16°C Baltijas jūras piekrastē līdz +17,5°C Austrumlatvijā. Gada vidējā temperatūra visaugstākā ir Baltijas jūras piekrastē (+6,5°C), Austrumlatvijā +5°C, bet viszemākā - Vidzemes augstienē (+4,1°C).
Klimatu ietekmē arī reljefa lielformas. Augstienēs, sevišķi Vidzemes augstienē, atšķirībā no līdzenumiem raksturīga zemāka temperatūra, īsāks bezsala periods, lielāks mitrums un mākoņainums, ilgstošāka sniega sega. Nokrišņu daudzums sasniedz 700-800mm gadā, bet Vidzemes augstienes rietumu nogāzē, kas ir mitrākā vieta Latvijā,- pat līdz 850 milimetriem. Līdzenumu apgabalos, pat Baltijas jūras un Rīgas līča piekrastē, ir mazāk nokrišņu - 550-600mm gadā, jo līdzenais reljefs neveicina gaisa masu pacelšanos un nokrišņu veidošanos. Zemgales līdzenums, ko no jūras gaisa masām pasargā Kursas un Žemaitijas (Lietuvā) augstiene, ir siltākais un sausākais rajons Latvijā.
Teretorijas mitrinājuma pakāpi raksturo hidrotermiskais koeficients, kas ir attiecība starp nokrišņu daudzumu laika periodā, kad diennakts vidējā temperatūra nepārsniedz +10°C, un temperatūras summa grādos šajā pašā periodā. Šis koeficients izsaka nokrišņu iztvaikotspēju. Latvijā gada nokrišņu daudzums, sevišķi to daudzums veģetācijas periodā, pārsniedz iztvaikotspēju.
Satura rādītājs |
[izmainīt šo sadaļu] Janvāris
Janvārī Latvijā ziema parasti nostiprina savas pozīcijas. Kaut arī saule jau pagriezusies uz pavasara pusi, tā vēl maz silda un gaisa temperatūra turpina pazemināties. Janvāra vidējā gaisa temperatūra ir par 2 grādiem zemāka nekā decembrī. Latvijas centrālajos un austrumu rajonos tas ir visaukstākais mēnesis gadā. Ja jūras piekrastē mēneša vidējā gaisa temperatūra ir -2,6...-2,7o, tad centrālajos un austrumu rajonos tā noslīd līdz -6o, savukārt Vidzemes centrālajā augstienē pat līdz -7,5 grādiem.
Vidējā meneša nokrišņu summa Latvijas lielākajā daļā ir 30-50mm, savukārt Kurzemes augstienes rietumu nogāzēs pat līdz 60mm. 16-20 dienas mēnesī snieg vai arī ir slapjdraņķis, pat lietus.Sniega sega parasti veidojas visā Latvijā, tomēr rietumu rajonos tā var būt nepastāvīga. Vidējais sniega segas biezums ir 4-6cm, savukārt austrumu rajonos 10-15cm. Turpina sasalt augsne, un līdz mēneša beigām sasaluma dziļums sasniedz 20-50cm. Upēs un ezeros ledus biezums ap 10-20cm. Rīgas līcis normālās ziemās aizsalst ap janvāra vidu. Janvārī valdošie ir dienvidu vēji. No nelabvēlīgām laika parādībām var būt vētra, apledojums, putenis un stipra snigšana.
Arī 1988.gada janvārī rietumu rajonos vietām piemājas dārzos ziedēja prīmulas, ceriņiem un augļu koku pumpuriem parādījās jau zaļas maliņas.
20.gs aukstākās ziemas, aukstākie janvāri bija 1939./40., 1941./42., 1955./56.gadā. 1941/42.gada ziemā stabils un stiprs sals pieturējās 4,5 mēnešus. Rīgas līcis bija aizsalis vairāk nekā 3 mēnešus, ledus biezums sasniedza 80-90cm.
Arī 1987.gada janvārī aukstā Sibīrijas anticiklona atzars izplatījās līdz pat Baltijas jūrai, izraisot strauju gaisa temperatūras pazemināšanos. Mēneša pirmajā dekādē ļoti auksts gaiss pāri Krievijas līdzenumam sasniedza Latviju, un austrumu rajonos atseviškās naktīs gaisa temperatūra noslīdēja līdz -37 grādiem, savukārt rietumu rajonos līdz -32 grādiem, arī Rīgā gaiss atdzisa līdz -32 grādiem.
Ļoti auksts bija arī 1985.gada janvāris, kad ledains sals un balti pārslu virpuļi valdīja milzīgajos Eiropas un Āzijas plašumos. Visā pasaulē pēc kārtas tika uzstādīti aukstuma, sniega biezuma un brāzmaina vēja rekordi. Ledus biezums Latvijas upēs sasniedza 30cm, aizsala Rīgas līča lielākā daļa.
Dižas ziemas bijušas arī vēl senāk, tā piemēram, 1740.gadā Baltijas jūra aizsalusi, un no Latvijas uz Zviedriju braukuši kamanās.
[izmainīt šo sadaļu] Februāris
Februāris ir ziemas pēdējais mēnesis. Turklāt Latvijas klimata apstākļos, līdzīgi kā janvāris, tas ir viens no aukstākajiem mēnešiem gadā. Pēdējos 10 gados tomēr vairāk bijušas siltas ziemas nekā sals un sniegputeņi.
Mēneša vidējā temperatūra parasti ir no –6,0…-7,0 valsts austrumu daļā līdz -3,0…-4,0 grādiem rietumu rajonos. Vidēji 15-17 dienas ir ar nokrišņiem. Mēneša nokrišņu summa Latvijas lielākajā daļā ir 30-40mm, no tiem apmēram 50-70% ir sniegs, 10-20% lietus, bet 20-40% jauktie nokrišņi. Lielākajā daļā gadu sniega sega ir pastāvīga, vidēji 7-13 cm bieza rietumu un centrālajos rajonos, 20-30cm – austrumu rajonos.
Salīdzinājumā ar iepriekšējiem ziemas mēnešiem, palielinās arī saulaino dienu skaits līdz 4-5 dienām mēnesī. Augsne sasalst vidēji līdz 18-25cm rietumu rajonos, 33-38cm centrālajos rajonos un līdz 60 cm Latvijas austrumu daļā. Sevišķi aukstās ziemās augsne var sasalt līdz 80-100cm, bet Latvijas austrumu rajonos pat līdz 130cm un vairāk. Palielinās arī ledus biezums upēs un ezeros līdz 35-40cm, bargās ziemās līdz 1m un vairāk, rietumu rajonu upēs līdz 20-30cm. Siltos gados ledus sega ir plāna, nesaglabājas ilgi vai arī nemaz neveidojas. Rīgas līcis vairumā ziemu pārklājas ar nepārtrauktu ledus segu, kas februārī sasniedz 10-20cm biezumu. Tomēr vidēji vienā no katrām četrām ziemām līcis neaizsalst. Februārī valdošie ir dienvidu vēji. Dienu skaits ar stipru vēju (15m/s un vairāk) var būt 5-6 dienas, savukārt jūras piekrastē pat 11-14 dienas.
Ļoti silts februāris bija 1989. un 1990.gadā, kad mēneša vidējā gaisa temperatūra par 8-10 grādiem pārsniedza norumu. 1,5-2 mēnešus agrāk nekā parasti sākās pavasaris – februāra beigās Kurzemē bērzos un kļavās sākās sulu cirkulācija, ziedēja sniegpulkstenītes, vizbulītes. No upēm jau bija izgājis ledus. Šie februāri bija vissiltākie pēdējos 100 gados. Kopumā siltākās ziemas ar lielāko pozitīvās temperatūras anomāliju bija 1989./1990.gadā un 1974./1975.gadā.
Kopumā aukstākais februāris bijis 1929., 1940. un 1985.gadā, kad mēneša vidējā gaisa temperatūra bija līdz 9,5 grādus zemāka par normu.
Pēdējos 10-12 gados uz vairāku siltu ziema fona ar salu un siegu izcēlās 1994.gada februāris, kad jau ar pirmajām dienām iestājās ļoti auksts laiks. 12.-13.februārī Daugavpilī gaiss atdzisa līdz –33 grādiem, savukārt Rīgā līdz –29 grādiem. Strauji aizsala Rīgas līcis, kuģiem ceļu atbrīvoja ledlauzis.
Arī 1996.gada februāris bija ļoti auksts un sniegots. No 7.-11.februārim minimālā gaisa temperatūra austrumu rajonos un Jelgavas apkārtnē noslīdēja līdz –31..-33 grādiem, un vidējā diennakts temperatūra bija 10-15 grādus zemāka par normu, bet visa mēneša vidējā temperatūra 3-5 grādus zemāka pār normu.
[izmainīt šo sadaļu] Marts
Marts ir pirmais pavasara mēnesis. Upes pamazām atbrīvojas no ledus, mēneša otrajā dekādē, sākot no rietumu rajoniem, izzūd arī sniega sega, tomēr Vidzemes centrālajā augstienē tā parasti vēl turas līdz mēneša beigām. Mēneša sākumā sniega segas biezums vidēji vēl ir 5-10cm, savukārt austrumu rajonos 15-28cm. Ziema parasti atvadās Gaiziņkalnā, kur sniegs parasti noturas visilgāk.
Pavasara iestāšanos nosaka pēc dažādām pazīmēm:
- Astronomiskais pavasaris – to nosaka saules stāvoklis;
- Klimatiskais pavasaris – vidējā diennakts gaisa temperatūra stabili paaugstinās virs 0°C;
- Sinoptiskais pavasaris – mainās atmosfēras procesi, vairāk valda kontinentālas gaisa masas, anticikloni;
- Fenoloģiskais pavasaris – atlido gājputni, uzzied vizbulītes u.c.
Martā valdošie ir D, DR vēji. Mēneša vidējā gaisa temperatūra ir no –2,0…-3,0°C Latvijas austrumu daļā līdz -0,4…-0,7°C rietumu piekrastē. Vidēji 12-15 dienas ir ar nokrišņiem, to mēneša summa 25-40mm, 40-50% nokrišņu ir sniegs, 15-20% lietus, 30-40 ir jaukti nikrišņi. Tomēr ilgstoši (2-3 nedēļas pēc kārtas) var turpināties sauss un saulains laiks. Gaisa relatīvais mitrums parasti nepārsniedz 50-60%.
Augsnes sasalums marta sākumā ir lielākais visā ziemas sezonā un sasniedz vidēji 36-48cm (maksimāli 123cm), savukārt Latvijas autsrumu daļā 40-66cm (maksimāli (136cm). Pēc tam sākas strauja augsnes atkušana, un siltos gados augsne jau ir pilnībā atkususi.
Vissiltākais marts bijis 1968., 1973. un 1990.gadā, kad mēneša beigās atsevišķās dienās vidējā diennakts temperatūra sasniedza +11°C un vairāk, kā tas parasti ir maija vidū. Kopumā vissiltākais marts bijis 1990.gadā, kad mēneša vidējā gaisa temperatūra izrādījās 5-7 grādus augstāka par normu. Krasi laika apstākļu kontrasti bija 1997.gada martā, kad mēneša pirmajā pusē bija ļoti silts laiks - 3-4 nedēļas agrāk nekā parasti sākās dabas atmoda, brieda pumpuri, ziedēja vizbulītes, sākās sulu cirkulācija, tomēr ap 14.-15.martu atgriezās ziema - zemi atkal pārklāja sniega sega, gaisa temperatūra pazeminājās līdz -18 grādiem - upēs un ezeros atsākās ledus veidošanās.
Turpretī visaukstākais marts bijis 1942.gadā, kad mēneša vidējā gaisa temperatūra izrādījās ap 9 grādiem zemāka par normu.
[izmainīt šo sadaļu] Aprīlis
Aprīlis ir ne tikai dabas atmodas laiks, bet arī laiks, kad ziema vēl cīnās ar pavasari, negribēdama atkāpties. Vidējā gaisa temperatūra sasniedz no +2,9o valsts ziemeļaustrumos līdz +5,2o Viduslatvijas dienvidos.
Latvijas lielākajā daļā pastāvīga sniega sega nokūst, tomēr aprīļa sākumā vēl var turpināties slēpošanas sezona. Vidzemes centrālajā augstienē sniega sega parasti saglabājas līdz aprīļa otrās dekādes beigām, bet aukstos gados sniega segas kušana var turpināties līdz pat mēneša beigām. Arī pēc tās izzušanas īslaicīgi sniega segas periodi iepējami visu aprīli un pat vēl arī maijā.
Laika apstākļi aprīlī mēdz būt visdažādākie. Reizēm vēl ziema ņem virsroku ar cīruļputeņiem un salu. Tomēr ar katru dienu vairāk arī pavasaris nostiprina savas pozīcijas. Saule šajā laika spīd apmēram 200 stundas (ziemas mēnešos tikai 70 stundas), un mēneša beigās jau var būt vasarīgi karsts. Visā teritorijā atjaunojas augu veģetācija – briest pumpuri, bērzos kļavās vērojama sulu cirkulācija. Atmosfēras procesi ievērojami atškiras no ziemas mēnešiem, jo samazinās Atlantijas ciklonu aktivitāte virs Eiropas, līdz ar to arī nokrišņu daudzums.
Šis ir arī pavasara palu laiks, kad upes atbrīvojas no ledus. Ūdenslīmeņi sasniedz maksimumu, bet, izveidojoties ledus sastrēgumiem, iespējama plaša palieņu applūšana. Līdz aprīļa beigām visā Latvijas teritorijā augsne jau ir pilnīgi atkususi. Visvēlāk – mēneša otrajā pusē tas notiek austrumu augstieņu rajonos. Valdošie vēji rietumu rajonos ir dienvidu, savukārt centrālajos rajonos tas iegriežas no ziemeļiem, bet austrumu rajonos – rietumu vējš.
[izmainīt šo sadaļu] Maijs
Dienas garums maijā palielinājies jau līdz 16-17 stundām, kļūst arvien siltāks. Latvijā vidējā gaisa temperatūra ir no +8,3o C ZR daļā līdz +12o C DA, kas ir apmēram par 7 grādiem augstāka nekā aprīlī. Bieži vērojami lieli gaisa temperatūras kontrasti gan diennakts, gan arī mēneša robežās. Siltas, pat vasarīgas dienas nereti mijās ar spēcīgiem aukstuma periodiem, kas var iestāties vidēji 2-3 reizes mēnesī. Tomēr dažkārt maijs var būt pat siltāks par jūniju (1967., 1983.g.), bet citreiz pat aukstāks nekā aprīlis (1927.g., 1951.g.). Visbiežāk gan, sākot ar otro dekādi, vidējā diennakts temperatūra pārsniedz +10 grādu robežu.
Sākas aktīvs augu veģetācijas periods, kad bīstamas ir nakts salnas. Latvijas rietumu un centrālajos rajonos tās parasti izbeidzas otrajā dekādē, bet ZA rajonos un Vidzemes augstienē – trešajā dekādē. Aukstos pavasaros tās var būt pat līdz jūnija vidum, turpretī siltos pavasaros salnas beidzas jau aprīlī.
Maijā Atlantijas okeāna gaisa masu ietekme jūtama mazāk, tādēļ ir daudz skaidru un saulainu dienu, maz nokrišņu, miglu, un sauss laiks var turpināties pat 2-3 nedēļas. Kopumā vidēji 11-14 dienas ir ar nokrišņiem. Pārsvarā līst, un tikai 2-8% (austrumu rajonos 13-17%) ir jaukti nokrišņi, krusa, 1-2% sniegs, var izveidoties pat īslaicīga sniega sega.
Vēja virziens maijā ir mainīgs, bet dienu skaits ar stipru vēju ir neliels. No bīstamām laika parādībām iespējamas vētras (pēc Boforta vēja ātruma novērtēšanas skalas), pērkona negaiss, krusa, stipras lietusgāzes, slapja sniega apledojums (ļoti reti).
Neparasti karsts un sauss bija 1993.gada maijs – it īpaši mēneša pirmā un otrā dekāde. Intensīvi uzkrājās siltums, un augu attīstības fāzes par 2-3 nedēļām apsteidza parastos termiņus. Gandrīz pusē mēneša dienu gaisa temperatūra sasniedza +25 grādu un vairāk. Jāpiebilsts, ka pēdējos 100 gados Latvijā biežāk bijuši silti maiji.
Pēdējā desmitgadē auksti maiji ar biežām salnām bijuši 1990., 1997., 1999. un 2000.gadā. 2000.gadā pēc karstā, vasarīgā aprīļa jau maija pirmajās dienās Latviju aptvēra spēcīgs aukstuma vilnis, kad salnas gaisa sasniedza -1, -5 grādus, bet uz augsnes austrumu rajonos termometra stabiņš noslīdēja pat līdz - 7 grādiem; zāles augstumā pat līdz -11 grādiem.
Ilgstošs sausums maijā valdījis, 1919., 1938., kā arī 1941.gadā, kad Latvijas lielākajā daļā nav lijis visu mēnesi. Arī 1992.gadā ap maija vidu iestājās ilgstošs sausuma periods, mežos plosījās ugunsgrēki. Savukārt 1993.gadā ilgstošs sausuma periods iestājās no 24.aprīļa un ilga līdz maija 3 dekādes vidum. 2000.gadā Latviju no aprīļa piemeklēja sausuma periods, kas ilga vairāk nekā mēnesi. 1990.gada maijā Latvijā valdīja ļoti kontrastains laiks - maija pirmā puse bija silta, tuklāt augi pat cieta no sausuma, noziedēja ceriņi, turpretī pēdējā dekādē iestājās auksts laiks - ar krusu, slapju sniegu, lietu, pērkona negaisu un salnām.
[izmainīt šo sadaļu] Jūnijs
Vai zinājāt, ka senie ķelti jūnijam devuši nosaukumu Zirgu mēnesis, savukārt īri to nodēvējuši par Medus mēnesi, bet skoti par Zemeņu mēnesi? Turpretī senie latvieši jūniju dēvējuši par Ziedu mēnesi – Latvijā tas ir pirmais vasaras mēnesis, kad dabā viss sparīgi aug, pieņemas spēkā un reibinoši smaržo.
Saule Latvijā šajā laikā ir pacēlusies visaugstāk, un no 21. līdz 23. jūnijam tās spīdēšanas ilgums sasniedz maksimumu: 17 stundas un 53 minūtes. Kopumā tā spīd vidēji 280 stundas. Gaiss arvien turpina iesilt, bet tas nenotiek vairs tik strauji kā pavasarī. Jūnijs ir vidēji 4-5 grādus siltāks par maiju.
Parasti diennakts vidējā gaisa temperatūra stabili paaugstinās virs +15 grādienm, iesilst arī ūdens gan upēs un ezeros, sasniedzot ap 20 grādiem, turpretī Rīgas jūrmalā 16-17 grādus. Lai arī dienas jūnijā ir siltas, naktis vēl ir vēsas, turklāt aukstos jūnijos vēl iespējamas arī salnas. Jūnijā valdošie ir R, DR vēji. Katru gadu jūnijā ispējamas stipras lietusgāzes, kad dažās stundās var nolīt visa mēneša norma un pat vēl vairāk.
[izmainīt šo sadaļu] Jūlijs
Latvijā jūlijs ir vasaras vidus, kad spožā, karstā saulē zied un saldi smaržo liepas, laukos ļaudis steidz vākt sienu. Šajā laikā vidējā diennakts gaisa temperatūra parasti sasniedz visaugstāko atzīmi: 18-19 grādus. Tomēr karstākais laiks jūlijā gan biežāk novērots tieši Austrumlatvijā – Latgales dienvidos. Jūlijā valdošie ir dienvidrietumu, rietumu puses vēji.
Vasarās ar pastiprinātu ciklonu darbību, kad ieplūst mitrās Atlantijas gaisa masas, laiks ir mitrs, apmācies, turklāt saules siltuma pieplūdums samazinās uz pusi – ir vēss , piemēram, 1979. gada jūlijā tikai pāris dienas bija saulainas.
Latviju pat jūlijā kādreiz var sasniegt aukstais polārais gaiss un augsni var klāt pat salnas.
Jūlijā tāpat kā augustā ir lielākais nokrišņu daudzums gadā. Līt var katru otro dienu. Lietus laikā parasti ir arī pērkona negaiss un reizēm pat virpuļvētra.
[izmainīt šo sadaļu] Augusts
Augusts ir mēnesis, kurā vasara jau pamazām raugās uz rudens pusi. Mēneša sākumā var būt vēl ļoti silts, dažreiz pat karstāks nekā jūlijā. Savukārt augusta otrajā pusē, dienas garumam sarūkot vēl vairāk, zeme pakāpeniski atdziest un pazeminās arī gaisa temperatūra. Jo tuvāk mēneša beigām, jo vairāk gaisā jūtama rudens smarža, bet mazāk karstu un pat siltu dienu.
Mēneša vidēja gaisa temperatūra stabili pazeminās zem 15° un beidzas meteoroloģiskā vasara, kā arī aktīvs augu veģetācijas periods. Vidzemes Centrālajā augstienē tas notiek agrāk, turpretī piekrastes rajonos vēlāk. Arvien retāk Latvijas teritoriju sasniedz dienvidu gaisa masas, bet biežāki kļūst arktiskā gaisa ieplūdumi. Rudens tuvums sevišķi jūtams naktīs, kad atsevišķos gados atzīmētas jau pirmās salnas gaisā.
Visagrāk tās bijušas Bauskā – 1973. gada 10. augustā un 1977. gada 20. augustā, turpretī Vidzemes augstienē uz augsnes salnas iespējamas jau pašā augusta sākumā.
Augusts tāpat kā jūlijs ir nokrišņiem bagātākais mēnesis gadā. Vidēji katru otro dienu ir iespējams lietus. Reizēm vēl vērojams arī pērkona negaiss, bet jau retāk nekā jūlijā.
Mēneša otrajā pusē, pazeminoties gaisa temperatūrai, samazinās iztvaikošana un palielinās mitruma krājumi augsnē, tāpēc nakts un rīta stundās, biežāk nekā vasaras vidū, veidojas bieza migla.
Lai arī augustā var būt spēcīgi aukstuma viļņi, kopumā biežāk atkārtojas normāli un silti augusti nekā auksti. Jāpiemin, ka sevišķi auksts laiks valdīja 1956. gadā.
- 2003 - iekļuva 10 vislietaināko augustu skaitā.
- 1999 – visa vasara saulaina un karsta. Arī augusta pirmajās divās dekādēs turpinājās ļoti silts laiks. Gaisa temperatūra sasniedza *pat līdz 29°.
- 1997 – saulains karsts laiks, turklāt Rīgā 4 reizes bija pārsniegts atsevišķu dienu gaisa temperatūras maksimums.
- 1995 – karsts laiks, ļoti daudz saulainu dienu, maksimālā gaisa temeperatūra vēl trešajā dekādē atsevišķās vietās sasniedz līdz 33°.
- 1994 – karsta saulaina vasaras otrā puse, augusta pirmajā pusē gaiss vietām sakarst līdz 34°.
- 1992 – vasara bija 40 dienas garāka nekā parasti, otrās dekādes sākumā gaisa temperatūra sasniedza pat līdz 36°.
- 1972 – karsts augusts ar spēcīgām lietusgāzēm.
- 1939 – neviena diena nebija apmākusies, turklāt mēneša vidējā temperatūra sasniedza 20-22°. Tas bijis viskarstākais augusts.
- 1930 - pēdējo 80 gadu laikā Latvijā vislietainākais augusts
[izmainīt šo sadaļu] Septembris
Šajā pirmajā rudens mēnesī diena jau ir īsaka par 2 stundām un 30 minūtēm, turklāt mēneša beigās kopš vasaras saulgriežiem tā sarūk jau par 6 stundām. Zeme no saules saņem divreiz mazāk siltuma nekā vasaras dienās. Mēneša vidējā gaisa temperatūra sasniedz vairs tikai 11-13°, kas ir 3-5° zemāka nekā augustā. Pēc 20. septembra, sākot no austrumu rajoniem, vidējā diennakts gaisa temperatūra noslīd zem 10°, un beidzas augu aktīvās veģetācijas periods.
Pērn ar vidējo mēneša nokrišņu daudzumu 37% no normas tas bija pēdējos 80 gados trešais vissausākais septembris. Vismazāk nokrišņu - tikai 12% no normas - septembrī ir bijis 1949. gadā, savukārt nākamajā – 1950. gadā – tika uzstādīts septembra nokrišņu daudzuma rekords (184% no normas). Visaukstākais – 3,3 grādus zem normas - septembris ir bijis 1993. gadā, vissiltākais – 3,7 grādus virs normas – 1934. gadā.
Ūdens upēs un ezeros atdziest no 15-16° mēneša sākumā līdz aptuveni 10° mēneša beigās, savukārt Rīgas līča piekrastē līdz 12°. Kopumā visaukstākais septembris bijis 1993. gadā.Ap 22.-23. septembri, kad saule šķērso debess ekvatoru rudens punktā, diena un nakts ir vienādā garumā. Zemeslodes dienvidu daļā šajā laikā sākas atmodas laiks – pavasaris, turpretī mūsu pusē – rudens.
Tomēr septembrī vēl iespējamas saulainas siltas un pat karstas dienas, ko dēvē par atvasaru.
Latvijā rudens ir visgarākais gadalaiks. Valdot DR, R vējiem, pārsvarā ieplūst mitrais jūras gaiss, palielinās lietaino dienu skats pat līdz 17 dienām mēnesī, tomēr lietusgāzes nav tik spēcīgas kā vasarā. Pārsvarā līst, tomēr iespējama arī īslaicīgas sniega segas izveidošanās. Palielinās arī augsnes mitrums, jo samazinās iztvaikošana. Rudens ir arī vētru laiks, it īpaši jūras piekrastē.
[izmainīt šo sadaļu] Oktobris
Oktobrī Latvijā satiekas vai visi gadalaiki – var būt gan silts kā vasarā, pat pērkona negaiss, te atkal strauji auksts, slapjdraņķis un pat sniegs. Oktobrī zemi klāj krāsainu lapu paklājs, bet dažu rītu jau var pārsteigt sniega sega.
Ļoti sauss un silts bijis 1975. gada oktobris, kad nokrišņu daudzums nesasniedza pat pusi no mēneša normas. Rīgā garākais sausuma periods oktobrī bijis 1884. gadā no 4. septembra līdz 25. oktobrim.
Tā kā saules stari vairs nespēj pietiekami iesildīt gaisu, mēneša vidējā gaisa temperatūra Baltijas jūras piekrastē noslīd līdz +7,+8,5 grādiem, savukārt pārējā teritorijā +5, +6 grādiem. Kopumā gaisa temperatūra oktobrī ir par 5-6 grādiem zemāka nekā septembrī. Oktobra trešajā dekādē vidējā diennakts temperatūra stabili pazeminās zem 5 grādiem.
Oktobra pirmajā pusē atsevišķos gados vairākos Latvijas rajonos novērota īslaicīgas sniega segas izveidošanās. Oktobra 3. dekādē pirmais sniegs var uzsnigt arī jūras piekrastē.
Ja oktobra sākumā biežāk ir sauss un saulains laiks, tad otrajā un trešajā dekādē jau arvien vairāk palielinās apmākušos un lietainu dienu skaits, sasniedzot 15-18 dienas. Nokrišņu un zemā iztvaikojuma dēļ augsne bieži ir slapja, lauki pielijuši un dubļaini.
Ūdens upēs un ezeros atdziest līdz +5,+10 grādiem, turpretī Rīgas līča piekrastē līdz +9…+5 grādiem.
Palielinoties temperatūras kontrastiem starp gaisu un ūdens baseiniem, aktivizējas ciklonu darbība, kas bieži izraisa rudens vētras.
Kopumā visaukstākais bijis 1976. gads, kad jau ar pirmajām oktobra dienām iestājās sals, turklāt austrumu, ziemeļaustrumu rajonos sāka aizsalt upes un ezeri.
1989. gada 21. oktobrī Smiltenes un Alsviķu iedzīvotāji novērojuši ziemeļblāzmu – vakarā ap 19.00-21.00 debess ziemeļu pusē novēroti lieli sarkani plankumi ar gaišām viļņveida svītrām.
[izmainīt šo sadaļu] Novembris
Novembris Latvijā ir pēdējais rudens mēnesis. Savukārt aiz polārā loka iestājas 4 mēnešus gara polārā nakts, bet pie mums diena krietni sarūk, gaismai atstājot tikai nedaudz vairāk par 7 stundām. Siltam, mitram jūras gaisam virzoties pāri jau atdzisušai sauszemei, ūdens tvaiki kondensējas, bieži veidojas migla, debesis pārsvarā ir apmākušās, tāpēc novembris ir viens no tumšākajiem mēnešiem gadā. Tajā ir tikai pāris skaidru dienu, saule spīd ne vairāk par 40 sundām. Mēneša vidējā temperatūra tomēr vēl ir pozitīva. Jau pirmajā dekādē visā Latvijā izbeidzas augu veģetācijas periods.
15.-20.novembrī, sākot no austrumu rajoniem, virzienā uz jūras piekrasti, gaisa temperatūra stabili pazeminās zem 0°, sāk sasalt zeme, upēs un ezeros parādās pirmais ledus. Izveidojas arī sniega sega, tomēr parasti tā nenoturas visu ziemu.
Aktīvu ciklonu darbības rezultātā bieži var būt vētras, turklāt tieši piekrastes rajonos novembrī ir visnestabilākie laika apstākļi.
Kopumā vissiltākais novembris bijis 1968.gadā, kad 8.reizi tika pārspēti atsevišķiu dienu ilggadīgie siltuma rekordi. Turpretī tam sekojošais decembris bijis visaukstākais 20.gs. Silts rudens pagāja arī 1934. un 1967.gadā, tomēr pēc tam bija auksts ziemas sākums.
Visaukstākais novembris bijis 1919., 1993. un 1998. gadā.
Gan 1993., gan arī 1998. gadā jau novembrī Latvijā iestājās ziema, turklāt mēneša pirmajā dekādē mēneša vidējā gaisa temperatūra noslīdēja zem 0°.
[izmainīt šo sadaļu] Decembris
Decembris Latvijā ir pirmais ziemas mēnesis – aukstākā gadalaika sākuma posms. Dienas šajā laikā sarukušas pavisam īsas – tikai nedaudz vairāk par 6 stundām, un zeme saņem niecīgu siltuma daudzumu. Mēneša vidējā gaisa temperatūra ir jau 5-6° zemāka nekā novembrī un svārstās no -4…-5° Latvijas austrumu rajonos līdz –0,5° galējos rietumu rajonos. Baltijas jūras piekrastē stabils sals decembrī novērots 1 reizi 4 gados.
Tas ir arī gaismas gaidīšanas laiks, jo 22. decembrī (garajā gadā 21.decembrī) saule pagriežas uz pavasara pusi un katra diena kļūst par minūti garāka, tomēr īsta ziema vēl tikai sākas.
Decembra pirmajā un otrajā dekādē Latvijas austrumu pusē, bet pēdējā dekādē centrālajos un rietumu rajonos izveidojas pastāvīga sniega sega. Turpretī jūras piekrastē pastāvīga sniega sega gan izveidojas tikai janvāra sākumā.
Decembrī ir vislielākais gaisa relatīvais mitrums – ap 90%, tāpēc aukstums jūtams jo stipri.
Kopumā vissiltākais decembris bijis 1960.gadā, kad pastiprinātas ciklonu darbības rezultātā valdošais bija siltais un mitrais Atlantijas okeāna gaiss.
Savukārt senās hronikas vēstī, ka 1537.gadā ziemas pirmajā mēnesī dārzi jau bijuši vienos ziedos.
Kopumā visaukstākais decembris bijis 1978.gadā, kad mēneša beigās Latvijas austrumu rajonos tika sasniegts absolūtais gaisa temperatūras minimums -43°.
Vidējā diennakts temperatūra šajā laikā bija 15-18° zemāka par normu, bet viss decembris izrādījās 6-8° aukstāks nekā parasti, lai gan tā gada novembris bijis 4-5° siltāks par normu. Ļoti auksta decembra 3. dekāde bijusi arī 1996.gadā. Tā atzīmēta kā viena no aukstākajām gadsimtā, jo vidējā gaisa temperatūra bija 8-12° zemāka par normu.
No nelabvēlīgām laika parādībām šajā mēnesī iespējamas vētras, stipra snigšana, putenis, apledojums, sarma, migla.
[izmainīt šo sadaļu] Statistikas dati
Latvijas aukstuma un karstuma rekordi pa dekādēm.
|
||||||||||||||||||
Mēnesis
|
Janvāris
|
Februāris
|
Marts
|
Aprīlis
|
Maijs
|
Jūnijs
|
||||||||||||
Dekāde
|
I
|
II
|
III
|
I
|
II
|
III
|
I
|
II
|
III
|
I
|
II
|
III
|
I
|
II
|
III
|
I
|
II
|
III
|
Karstuma rekords (°C)
|
+10
|
+9,7
|
+9,0
|
+10,4
|
+10,4
|
+15,5
|
+15,2
|
+18,4
|
+20,8
|
+28,1
|
+24,4
|
+27,9
|
+29,7
|
+34,4
|
+31,8
|
+33,1
|
+34,4
|
+34,6
|
Aukstuma rekords (°C)
|
-38,1
|
-43,0
|
-42,7
|
-43,1
|
-37,9
|
-33,3
|
-32,0
|
-34,4
|
-29,9
|
-21,8
|
-14,8
|
-10,1
|
-10,5
|
-5,5
|
-4,7
|
-3,1
|
-1,4
|
-1,5
|
Mēnesis
|
Jūlijs
|
Augusts
|
Septembris
|
Oktobris
|
Novembris
|
Decembris
|
||||||||||||
Dekāde
|
I
|
II
|
III
|
I
|
II
|
III
|
I
|
II
|
III
|
I
|
II
|
III
|
I
|
II
|
III
|
I
|
II
|
III
|
Karstuma rekords (°C)
|
+35,3
|
+36
|
+36
|
+36,4
|
+35,6
|
+33
|
+31,6
|
+32
|
+27,7
|
+24,9
|
+21,8
|
+18,7
|
+17,2
|
+15,3
|
+12,4
|
+12,5
|
+11,4
|
+9,8
|
Aukstuma rekords (°C)
|
+1,1
|
+1,9
|
+2,2
|
0
|
+0,4
|
-1,7
|
-2,5
|
-5,3
|
-7,3
|
-9
|
-10,2
|
-14,7
|
-19,0
|
-21,0
|
-24,6
|
-29,8
|
-33
|
-42,9
|
[izmainīt šo sadaļu] Latvijā reģistrētie meteoroloģiskie ekstrēmi
- Visaugstākā gaisa temperatūra - +36,4°C, Daugavpils, 1943. gada 28. augusts
- Viszemākā gaisa temperatūra - -43,2°C, Daugavpils, 1956. gada 8. februāris
- Pēdējā pavasara salna gaisā - Lielā daļā Latvijas teritorijas, 1982. gada 24. jūnijs
- Pirmā rudens salna gaisā - Cenu pagasts, 1975. gada 15. augusts
- Vislielākais nokrišņu daudzums gadā - 1007mm, Priekuļu pagasts, 1928. gads
- Vismazākais nokrišņu daudzums gadā - 384mm, Ainaži, 1939. gads
- Vislielākais nokrišņu daudzums diennaktī - 160 mm, Ventspils, 1973. gada 9. jūlijs
- Vislielākais nokrišņu daudzums mēnesī - 330 mm, Nīcas pagasts, 1972. gada augusts
- Vismazākais nokrišņu daudzums mēnesī - Bez nokrišņiem, 1938. gada maijs, 1941. gada maijs
- Visbiezākā sniega sega - 126cm, Gaiziņkalns, 1931. gada marts
- Visvairāk dienu ar puteņiem mēnesī - 19 dienas, Liepāja, 1956. gada februāris
- Visvairāk miglainu dienu gadā - 143 dienas, Gaiziņkalna apkārte, 1946. gads
- Visilgstošākā migla - 93 stundas, Alūksne, 1958. gads
- Visaugstākais atmosfēras spiediens - 799,5 mm Hg, Liepāja, 1907. gada janvāris
- Viszemākais atmosfēras spiediens - 699,7 mm Hg, Vidzemes augstiene, 1962. gada 13. februāris
- Visvairāk dienu ar negaisu gadā - 52 dienas, Vidzemes augstiene, 1954. gads
- Visstiprākais vējš - 34 m/s, brāzmās 48 m/s, 1969. gada 2.novembris
[izmainīt šo sadaļu] Atsauces
Izmantoti materiāli no Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūras mājas lapas [1]