Vaboļu kārta
Vikipēdijas raksts
Vaboles (Coleoptera) ir dažāda lieluma kukaiņi, parasti tomēr sīki. Mazākie Latvijas faunā ir spalvspārnīši (tikai 0,5 - 1,2 mm gari), lielākie ir skrejvaboļu, briežvaboļu un koksngraužu dzimtās, arī dažas ūdensvaboles. Lielākā ir ļoti retā dižā briežvabole (Lucanus cervus), kas var būt pat 7,5 cm gara. Reizēm vaboles sauc par cietspārņiem, jo to priekšspārni ir cieti, it kā pārragojušies vai pārkoksnējušies, nelidojot sedz vēderu un pakaļspārnus (tāpēc tos sauc arī par segspārņiem), bet lidošanai tie neder. Pieaugušās vaboles un to kāpuri dzīvo visdažādākajās vidēs - ūdenstilpēs, uz zemes un augsnē, uz augiem un augos. Vaboļu bioloģija ir ļoti daudzveidīga - visvairāk ir augēdāju un plēsīgo sugu, bet tās pārtiek arī no trūdvielām, mēsliem, beigtiem dzīvniekiem, ādām, pārtikas produktiem. Starp augēdājiem daudz kaitēkļu, piemēram, no Latvijā lauksaimniecībā viskaitīgākiem kukaiņiem aptuveni trešdaļa ir vaboles (vismaz 60). No plēsīgajām vabolēm vispazīstamākās laikam gan ir mārītes (izņemot 2 augēdājas sugas), kas pārtiek no laputīm, bruņutīm, dažādu citu kukaiņu sīkiem kāpuriem, ērcēm. Plēsīgas ir arī gandrīz visas skrejvaboles. Plašākās augēdāju vaboļu dzimtas ir lapgrauži un smecernieki, bet ļoti nozīmīgas ir arī mizgraužu un koksngraužu dzimtas.
[izmainīt šo sadaļu] Vaboļu pētījumi Latvijā
Pirmās ziņas par Latvijas vaboļu faunas sastāvu devis jau J.B.Fišers, kurš 1791. gadā nosauca 122 sugas. Plašākais darbs ir G.Zeidlica monogrāfija sērijā "Fauna Baltica". Tās otrajā izdevumā, kas iznāca pa daļām 1887. - 1891. gadā, ir minētas 2176 Baltijā atrastās sugas, tomēr ne visas tās ir novērotas Latvijā /Spuris, 1973/. Mūsu gadsimtā par vaboļu faunas sastāvu rakstījuši, uzskaitot aptuveni hronoloģiski, H.Ratlefs, J.Mikutovics, T.Lakševics, L.Brammanis, H.Lindbergs, L.Danka, M.Stiprais, V.Šmits, V.Pūtele, Z.Spuris, G.Ozols, R.Cinītis, A.Barševskis, D.Teļnovs u.c. Par vairākām vaboļu dzimtām ir publicēti faunas katalogi, kuros ne tikai uzskaitītas sugas, bet katrai sugai norādīta attiecīgā literatūra /Spuris, 1981, 1983, 1984, 1990, 1991a, 1991b/. Publicēts plašs darbs par Austrumlatvijas faunu /Barševskis, 1993/. īpaši pieminams vairāku autoru sastādītais vaboļu katalogs /Telnovs u.c.,1997/, kurā minētas apmēram 3000 sugas. Sugām bagātākās dzimtas ir īsspārņi (426 sugas), smecernieki (apmēram 400), lapgrauži (327), skrejvaboles (316), koksngrauži (109), airvaboles (103). Latvijas Sarkanajā grāmatā ietvertas 40 sugas.
[izmainīt šo sadaļu] Vaboļu klasifikācija
Vaboles ir sugām bagātākā kukaiņu kārta - zināmas vismaz trešdaļa miljona sugu. Visas vaboles iedalās četrās apakškārtās, no kurām vislielākā ir visēdaju vaboļu apakškārta.
(Šeit uzrādītas tikai Latvijas vaboļu dzimtas.)
Vaboļu kārta (Coleoptera)
- Arhostemātu apakškārta (Archostemata)
- Miksofāgu apakškārta (Myxophaga)
- Gaļēdāju vaboļu apakškārta (Adephaga)
-
- Airvaboļu dzimta (Dytiscidae)
- Ezervaboļu dzimta (Noteridae)
- Māņskrejvaboļu dzimta (Trachypachidae)
- Peldvaboļu dzimta (Haliplidae)
- Skrejvaboļu dzimta (Carabidae)
- Smilšvaboļu dzimta (Cicindelidae)
- Virpuļotāju dzimta (Gyrinidae)
-
- Visēdāju vaboļu apakškārta (Polyphaga)
|
|
|