Aiviekste
Vikipēdijas raksts
- Šis raksts ir par upi. Par citām šī vārda nozīmēm skat. rakstu Aiviekste (nozīmju atdalīšana).
|
||||
---|---|---|---|---|
Garums | 114 km | |||
Baseins | 9160 km2 | |||
Gada notece | ||||
Izteka | Lubāna ezers | |||
Ieteka | Daugava | |||
Tek caur | Latvija |
Aiviekste ir upe Latvijā, pēc baseina lielākā Daugavas pieteka. Aiviekste ir 14. garākā Latvijas upe. Tā atdala Vidzemi no Latgales.
Garums 114 km, baseina platība 9160 km2, kopējais kritums 26,9 m. Iztek no Lubāna ezera, savāc galvenokārt Austrumlatvijas zemienes ūdeņus. 25% no Aiviekstes baseina platības klāj meži, 15% - purvi. Baseinā daudz slapju pļavu, lieli purvu masīvi.
Aiviekste iztek no Lubāna ezera ziemeļu gala, kur met plašu pusloku un tad pagriežas dienvidrietumu virzienā. Šajā posmā ir vismazākais kritums, turklāt te Aiviekste uzņem lielākās pietekas Pededzi, Balupi un Iču. Tālāk tek iztaisnota un padziļināta 83 km garumā. Meirānu kanāls pievada Lubāna ezera agrāko pieteku Malmutas un Lisinas ūdeņus. Lejasgalā Aiviekste tek pa viegli viļņotu apvidu. Te upē ir vairākas salas, sēkļi un aptuveni 15 akmeņainas krāces. Uz šo salu grupas ir uzcelta Aiviekstes HES - viena no lielākajām mazo upju spēkstacijām Latvijā. Pēc Pļaviņu HES izbūves Aiviekstes lejasgalu appludina ūdenskrātuve.
Lielākās pietekas: labā krasta - Iča, Piestiņa, Balupe, Pededze (6. garākā upe Latvijā, garāka par pašu Aivieksti), Liede, Kuja, Svētupe, Arona, Veseta, kreisā krasta - Zvidze, Īsliena, Alūksnīte, Braslava.
Aiviekste ir ļoti bagāta ar zivīm (ālanti, plauži, zuši, līdakas, raudas, asari, ruduļi, retāk sami).
Upes krastos atrodas Lubāna, Meirāni, Saikava un Ļaudoņa, bet pie ietekas Daugavā - daļa Pļaviņu (bij. Gostiņi).