Ērgļu pagasts

Vikipēdijas raksts

Ērgļu pagasts
Novietojums
Galvenie dati
Administratīvais centrs: Ērgļi
Platība: 13138,5 ha
Iedzīvotāju skaits: 2839 (2005)
Apdzīvotās vietas: Ērgļi
Rajons: Madonas rajons
Robežojas ar: Mazozolu pagasts
Kaives pagasts
Jumurdas pagasts
Sausnējas pagasts
Vestienas pagasts
Mājaslapa: www.ergli.lv

Ērgļu pagasts - pagasts Madonas rajona ziemeļrietumos. Robežojas ar Ogres rajona Mazozolu pagastu, Cēsu rajona Kaives pagastu un Madonas rajona Jumurdas, Sausnējas un Vestienas pagastu. Platība 13138,5 ha, no tiem 50,9% aizņem meži. Pagasta teritorijā atrodas Pulgošņa (Āķēnu) ezers, Ivestes ezers, Laišķēnu ezers un daļa no Ilzenes ezera. Pagasta teritoriju šķērso tādas upes kā Ogre, Valuola, Meltne, Narūža, Piparupīte[1].

Ērgļu pagasta ģerbonis
Ērgļu pagasta ģerbonis

Satura rādītājs

[izmainīt šo sadaļu] Vēsture

[izmainīt šo sadaļu] Senāko laiku vēsture

Ērgļu vārds pirmo reizi minēts 1334.gadā, kad vācu bruņinieks Tīzenhauzens kļūst par Ērgļu pils īpašnieku. Pirms vācu krustnešu iebrukuma Ērgļi piederējuši pie Cesvaines novada Jersikas karaļvalsts. Ogres upes labajā krastā Ērgļos bijusi viena no galvenajām latviešu pilīm. 1239.gadā Jersikas valsts nonāca svešinieku rokās, bet Ērgļu pils tika nodedzināta. Livonijas karam (1558. - 1583.) beidzoties, sākās Polijas - Lietuvas kundzības laiks. Poļu karalis Ērgļus piešķīra poļu virsniekam Albertam Dembinskim, tādējādi Ērgļi nonāca poļu varā un kļuva par stārastiju. Ērgļu stārastija sastāvēja no Ērgļu pils un apkārtējām muižām līdz 1598.gadā poļu karalis Ērgļus atdeva atpakaļ to īpašniekiem Tīzenhauzeniem.

Ērgļi 19.gs V. Stefenhāgens
Ērgļi 19.gs V. Stefenhāgens

Poļu - zviedru kara laikā (1600. - 1629.) Zviedru pusē cīnījās arī Tīzenhauzeni, tāpēc zviedru karalis 1630.gadā piešķīra Ērgļus, Jumurdu un Sausnēju īpašumā Tīzenhauzeniem. Ziemeļu kara (1700.- 1721.) rezultātā Vidzeme nokļuva Krievijas pakļautībā. 1722.gadā Tīzenhauzeni savu muižu ieķīlāja landrātam Fridriham fon Bergam, kurš 1734. gadā to arī nopirka. 1782.gadā par Ērgļu muižas īpašnieku kļuva Tranzeju dzimta, kuras pārstāvji Ērgļus atstāja 1920. gadā, kad Latvijas agrārreformas rezultātā tiem atsavināja Ērgļu muižu. 1826.gadā zemnieku saimēm sāka piešķirt uzvārdus un ap šo laiku izveidojās tagadējā Ērgļu pagasta robežas, kurās ietilpa Ērgļu pils, Ērgļu mācītājmuižas un Katrīnas muižas pagasti.

Pirmo skolu Ērgļos atvēra 1731.gadā mācītājmuižas ratnīcā. 1736.gadā ēku pārbūvēja par skolu. 1816.gadā tā kļuva par draudzes skolu. Ērgļu apkārtnē darbojās arī Katrīnas, Ērgļu pagastskola, 1871.g. nodibināta Ērgļu pareizticīgo draudzes skola. Pirmo baznīcu Ērgļos 1355.gadā reizē ar koka pili uzbūvēja Engelbrehts fon Tīzenhauzens. 1905. gada revolūcijas notikumu iespaidā Ērgļos notika demonstrācija, tika nodedzināta Ērgļu pils un Katrīnas muiža. [2]

[izmainīt šo sadaļu] Otrais pasaules karš

...

1944. gadā 14. septembrī Sarkanā armija sāka tā saucamo Rīgas atbrīvošanas operāciju. Padomju pusē cīnījās 130. latviešu strēlnieku korpuss[3], bet vācu pusē 19. ieroču SS grenadieru divīzija, kas sastāvēja latviešu leģionāriem. 1944. gadā 19. augustā 3. triecienarmija palīdzot 5. tanku korpusam pārrāva vācu armijas pozīcijas. Uzbrukumā piedalījās tanku vienības, kuras forsēja Ogres upi un ieņēma Ērgļus. Ērgļu dzelzsceļa stacijā sagrāba vairākus dzelzsceļa sastāvus. Sarkanās armijas uzbrukums cieta neveiksmi tāpēc, ka uzbrukuma laikā kājnieku daļas stipri atpalika no tankiem, bet kaimiņos esošās armijas daļas bija aizņemtas ar vācu karaspēka pretuzbrukumu atvairīšanu. Tas palīdzēja vācu armijai pārgrupēt spēkus, doties pretuzbrukumā un atspiest padomju karaspēku no Ērgļiem, iesaistot uzbrukumā papildspēkus un aviāciju. 1944. gada 29. augustā padomju karaspēks pārgāja vācu aizsardzības līniju Ērgļi - Pļaviņas un sāka apbruņošanās darbus, lai turpinātu uzbrukumu Rīgai.[4] Ar to beidzās 2. Pasaules kara cīņas Ērgļu pagasta teritorijā, kuru laikā ciemats tika pilnībā nopostīts.

[izmainīt šo sadaļu] Kultūrvēsturiskā vide

No Ērgļiem ir cēlušies daudzi Latvijas kultūrā ievērojami cilvēki - rakstnieks un latviešu literatūras klasiķis Rūdolfs Blaumanis, komponisti - brāļi Jurjāni.

[izmainīt šo sadaļu] Braki

3 km no Ērgļiem atrodas Rūdolfa Blaumaņa dzimtās mājas Braki, kur 1959.gada 10.maijā tika iekārtots rakstnieka memoriālais muzejs. Rūdolfs Blaumanis Brakos ir sarakstījis lielāko daļu no saviem darbiem. Mūsdienās Braku sētā ir apskatāms 8 ēku komplekss, bet kopējā muzeja teritorija ir vairāk kā 40 ha un tajā ir iekārtotas pastaigu takas - "Vanagu", "Simtsoļu" utt. [5]

[izmainīt šo sadaļu] Menģeļi

3 km no Ērgļiem, Pulgošņa ezera krastā atrodas komponistu Jurjānu memoriālais muzejs Menģeļi - mājas, kurās 19. gs. sākumā saimniekoja Jurjānu dzimta. Šeit dzimuši četri brāļi Jurjāni – Pēteris (1851–1900), Andrejs (1856–1922), Juris (1861–1940), Pāvuls (1866–1948), kuri kļuva par latviešu mūzikas kultūras pamatlicējiem. 20. gadsimta. 70. gados Meņģeļu mājās sāka veidot muzeju, kas oficiāli tika atklāts 1978. gadā. Muzeja dzīvojamā mājā pagājušā gadsimta 90. gados iekārtota ekspozīcija Brāļi Jurjāni – latviešu mūzikas kultūras pamatlicēji.[6]

Menģeļu muzeja teritorijā katru gadu notiek Latvijas koru saiets. 2006. gada vasaras saulgriežos Menģeļu muzejā Jāņu svinēšanu rīkoja Raimonds Pauls.

[izmainīt šo sadaļu] Sporta aktivitātes

[izmainīt šo sadaļu] Ziemas sporta veidi

Ērgļi izsenis ir bijis Latvijas ziemas sporta veidu centrs. Padomju varas gados ziemas sezonas laikā kursēja īpašs slēpotāju vilciens Ērgļi - Rīga. Patlaban katru gadu notiek Latvijas Jaunatnes ziemas olimpiāde, kas parasti pulcē vairāk kā tūkstoti dalībnieku. Ērgļos darbojas vairākas slēpošanas trases - Briežu kalns, Pārsteigumkalns. 14 kilometru attālumā no Ērgļiem braucot uz Madonas pusi atrodas Latvijas augstākais punkts - Gaiziņkalns.

[izmainīt šo sadaļu] Vasaras sporta veidi

Pateicoties Vidzemes augstienes kalnainajam apvidum katru gadu Ērgļos notiek SEB kalnu velosipēdu (MTB) maratona posms, kurā dalībniekiem dota iespēja startēt 3 dažādās grūtības distancēs - sporta klasē (55km - 80km), tautas klasē (30km - 50km) un veselības klasē (30km - 40km bez laika kontroles).

[izmainīt šo sadaļu] Dzelzceļa stacija

Ērgļu dzelzceļa stacija
Ērgļu dzelzceļa stacija

Ērgļi ir vienīgais no Latvijas pagastiem, kura centrs ar Rīgu ir savienots ar tiešā dzelzceļa līniju. Tās kopgarums ir 97 km. Dzelzceļa līnija tika nodota ekspluatācijā 1937. gadā[7]. 2. pasaules kara gados Vācu karspēks būvēja dzelzceļa turpinājumu uz Madonu, bet Padomju armijas sapieri uzspridzināja tiltu pār Ogres upi. Visus pēckara gadus Ērgļu stacija saglabājas kā šīs līnijas galapunkts.

[izmainīt šo sadaļu] Ārējās saites

[izmainīt šo sadaļu] Atsauces

  1. www.madona.lv
  2. Ērgļu pagasta vēsture
  3. Латышцкие формирования советской армии на фронтах Великой Отечественной войны. В.И.Савченко
  4. Борьба за советскую Прибалтику в Великой Отечецтбенной войне 1941 - 1945 (2. sējums) Izdevniecība "Liesma", Rīga 1967.
  5. www.muzeji.lv
  6. www.Pirtslietas.lv
  7. Latvijas Dzelzceļa muzejs



Madonas rajons
Madona | Cesvaine | Lubāna | Varakļāni | Ērgļu novads | Cesvaines pilsētas lauku teritorija | Aronas pagasts | Barkavas pagasts | Bērzaunes pagasts | Dzelzavas pagasts | Ērgļu pagasts | Indrānu pagasts | Jumurdas pagasts | Kalsnavas pagasts | Lazdonas pagasts | Ļaudonas pagasts | Liezēres pagasts | Mārcienas pagasts | Mētrienas pagasts | Murmastienes pagasts | Ošupes pagasts | Praulienas pagasts | Sarkaņu pagasts | Sausnējas pagasts | Varakļānu pagasts | Vestienas pagasts