Ādams Mickēvičs

Vikipēdijas raksts

Ādams Mickēvičs (Adam Mickiewicz) (dzimis 1798.gada 24.decembrī Novogrudokas apkaimē, Krievijas impērijā (tagad Baltkrievijā), miris 1855.gada 26.novembrī Stambulā, Turcijā) - iespējams, izcilākais poļu dzejnieks un rakstnieks, romantisma pārstāvis. Arī baltkrievi un lietuvieši Mickēviču uzskata par savu dzejnieku.

Ādams Mickēvičs
Ādams Mickēvičs

[izmainīt šo sadaļu] Īsa biogrāfija

Ādams Mickēvičs dzimis poļu šļahtiču ģimenē, Lietuvas dižkuningaištes senās galvaspilsētas Novogrudokas (tagad Navahrudaka Baltkrievijā) apkaimē trīs gadus pēc tam, kad pilsēta Polijas dalīšanas rezultātā bija nokļuvusi Krievijas sastāvā. Visus savus dzīves gadus Mickēvičs sevi uzskatīja par Lietuvas patriotu. Jāpiebilst, ka 19.gs izpratnē Lietuva bija kādreizējās Rečas Pospoļitas austrumdaļa, respektīvi, mūsdienu Lietuva un Baltkrievija ar poļu šļahtu kā kultūras eliti.

Mickēvičs studēja Viļņas universitātē, kur iesaistījās nelegālās politiskās aktivitātēs pret Krievijas valdību, kā arī publicēja savus pirmos dzejoļus. No 1819.gada līdz 1823.gadam strādāja par skolotāju Kauņā.

1823.gadā Mickēviču arestēja, un par sodu izsūtīja uz valsts galvaspilsētu - Pēterburgu. Šeit viņš tika labi uzņemts tālaika literārajās aprindās savas izglītības un poētisko improvizāciju spēju dēļ. Pēc pieciem gadiem Mickēvičam atkal atļāva ceļot, un viņš slepus pieņēma lēmumu nekad neatgriezties Krievijā vai Polijā, kamēr tā ir Krievijas sastāvā.

Vispirms viņš dodas uz Veimāru, kur tiekas ar Gēti, pēc tam ceļo pa Vāciju, Itāliju un apmetas uz dzīvi Romā, kur top visievērojamākais Mickēviča darbs - poēma "Pans Tadeušs" (Pan Tadeusz).

1832.gadā Mickēvičs pārceļas uz dzīvi Parīzē, jo pēc 1831.gada sacelšanās apspiešanas šī pilsēta kļūst par poļu emigrācijas centru. Iesākumā Mickēvičs dzīvo diezgan lielā trūkumā, tomēr 1840.gadā atrod darbu kā slāvu literatūras pasniedzējs Parīzē un Lozannā. Pamazām Mickēvičs pievēršas misticismam, viņa lekcijas kļūst grūti uztveramas.

1853.gadā, sākoties Krimas karam, Mickēvičs dodas uz Stambulu, lai organizētu poļu karaspēka daļas, kas cīnītos pret krievu karaspēku, tomēr 1855.gadā viņš saslimst ar holēru un 26.novembrī mirst. Mickēvičs tiek apglabāts Francijā , bet 1900.gadā viņu pārapbedī Krakovā Vāvela katedrālē poļu karaļu kapenēs.

[izmainīt šo sadaļu] Būtiskākie darbi

  • Dzejas 1.sēj./Poezje t. 1 (1822) (ietver ciklu "Balādes un romances" (Ballady i Romanse))
  • Dzejas 2.sēj./Poezje t. 2 (1823) (ietver balādi no Lietuvas senatnes "Gražina" (Grażynę), kā arī poēmas "Veļi" (Dziady) II un IV daļu)
  • Krimas soneti/Sonety krymskie (1826)
  • Veļi, III daļa/ Dziady, III część (1828)
  • Konrāds Valenrods/Konrad Wallenrod (1828)
  • Pans Tadeušs/Pan Tadeusz (1834)