Hatikvah

Vikipēdijas raksts

Satura rādītājs

[izmainīt šo sadaļu] Izraēlas Himna

Materiāls no Vikipēdijas — brīvās enciklopēdijas


[izmainīt šo sadaļu] Ha-Tikva, jeb Ati'kva (ivr. התקווה ,הַתִּקְוָה cerība) — Izraēlas nacionālā himna.

[izmainīt šo sadaļu] Saturs

1 Teksts 1.1 Ivritā 1.2 Transliterācijā 1.3 Tulkojums latviešu valodā 1.4 Piezīmes 2 Rašanas vēsture 3 Īsceļi

[labot]

[izmainīt šo sadaļu] Teksts

[labot]

[izmainīt šo sadaļu] Ivritā:

כָּל עוֹד בַּלֵּבָב פְּנִימָה נֶפֶשׁ יְהוּדִי הוֹמִיָּה וּלְפַאֲתֵי מִזְרָח קָדִימָה עַיִן לְצִיּוֹן צוֹפיָּה

עוֹד לֹא אָבְדָה תִּקְוָתֵנו ּ הַתִּקְוָה בָּת שְׁנוֹת אַלְפַּיִם לִהְיוֹת עַם חָפְשִׁי בְּאַרְצֵנו ּ אֶרֶץ צִיּוֹן וִירוּשָׁלַיִם

[labot]

[izmainīt šo sadaļu] Transliterācija

Kol od balevav penima Nefeš jehudi homija Ul'fātej mizrah kadima Ain le-Cion cofija

Od lo avda tikvateinu hatikva bat šnot alpaim Lihjot am hofši be-arceinu Erec Cijon b'Irušalaim

[labot]

[izmainīt šo sadaļu] Tulkojums latviešu valodā

Kamēr joprojām sirdī Ebreju dvēsle kvēl, Un uz austrumu zemēm, uz priekšu Uz Cionu ir vērsts skats,

Joprojām nav zudusi mūsu cerība, Divtūkstošgadu ceriba: Būt brīvai tautai mūsu zemē Cionas un Jeruzalēmes zemē.

[labot]

[izmainīt šo sadaļu] Piezīmes

Vārdi «nav zudusi mūsu cerība» ir alūzija uz Iez. 37:11: «И сказал Он мне: сын человеческий! кости сии — весь дом Израилев. Вот, они говорят: „иссохли кости наши, и погибла надежда наша, мы оторваны от корня“.»(tulk. piezīme: tā kā precīzs latvisks tulkojums man nav zināms, atstāju šo citātu netulkotu. Ceru, kāds no godātajiem lasītajiem to labos, kopā ar citām manām kļūdām)

[labot]


[izmainīt šo sadaļu] Rašanas vēsture

Izraēlas himnas pamatā ir dziesma «Tikvateinu» («Mūsu cerība»), vārdus kurai uzrakstīja Galīcijas iznācējs Naftalijs Gercs Imbers. Pirmais dzejas vārdu uzmetiens tika izdarīts 1877. gadā (pēc citiem datiem, 1876. vai 1878. g.) Jassos (Rumānija). Pēc vienas no versijām, šīs rindas tika veltītas Petah-Tikvas («Cerības vārti») apmetnes veidošanai Palestīnā. 1886. gadā dzejolis tika izdots Jeruzalēmē dzejas krājuma «Rīta zvaigzne» (ivr. ברקאי) sastāvā. Pilns teksts satureja 10 rindas. Šmuels Koens, iznācējs no Rumānijas kas apmetās Rišon-le-Cionā, dziedāja to uz rumāņu tautas dziesmas mūzikas motīva. Melodija, kas ir šīs dziesmas pamatā, ir bijusi plaši izplatīta Eiropā; starp citu, to izmantoja B. Smetana savā simfoniskajā poēmā «Vltava». Dziesma ir guvusi milzīgu popularitāti un pakāpeniski ir kļuvusi par cionistiskās kustības himnu, tika izpildīta saietos un kongresos. 1918. gada aprīlī labdarības koncerta laikā Tautas Namā Petrogradā F. I. Šaļapins izpildīja "Hatikvu" kopā ar citām ebreju dziesmām. Mūzikas «ārzemju» izcelsmes dēļ tika darīti mēģinājumi sacerētcitu himnu, bet «Hatikvas» popularitāte ir vienmēr pārsverusi. Pēc Izraēlas valsts veidošanas «Hatikva» de-fakto ir kļuvusi par valsts himnu. Tomēr oficiālais himnas statuss «Hatikvai» tika apstiprināts ar Knesseta lēmumu tikai 2004. gada 10. novembrī. [labot]