Ķemeri
Vikipēdijas raksts
|
|||
Citi nosaukumi | vācu - Kemmern lietuviešu - Kemeriai |
Ķemeri ir Jūrmalas pilsētas daļa. No 1928. gada līdz 1959. gadam Ķemeri bija pilsēta.
Atrodas 6 km no jūras starp ezeriem un purviem, kas bagāti ar sēravotiem. Tāpēc Ķemeru attīstība saistīta sērūdeņu dziedniecisko īpašību izmantošanu. Ķemeru kūrorta teritorijā ir vairāk nekā 30 sērūdeņraža avotu un bagātīgi ārstniecisku kūdras un sapropeļa dūņu krājumi (Kaņiera ezerā). 1997. gadā izveidots Ķemeru nacionālais parks, kura administratīvais centrs atrodas Ķemeros.
Ar pārējo Jūrmalu un Rīgu saista elektriskais dzelzceļš un Rīgas Ventspils autoceļš. 44 km no Rīgas.
[izmainīt šo sadaļu] Vēsture
Vēsturiski Ķemeru teritorija ilgstoši ir bijusi saistīta ar Kurzemi (Kurzemes hercogistes sastāvdaļa), kamēr pārējā Jūrmala atradās Vidzemes guberņas sastāvā un tās attīstību ietekmēja Rīga.
Tautas dziedniecībā izmantotie Ķemeru Svētavoti ārstiem bija pazīstami jau 18.gs. otrajā pusē un 19.gs. sākumā, kad uz šejieni ārstniecības nolūkos brauca sirgstošie Kurzemes augstākās sabiedrības pārstāvji. Viņus uzņēma mežsargi, kuru mājās varēja apmesties un baudīt no purva avotiem atvesto dziedniecisko ūdeņu peldes. Vienu no mežsargiem sauca Ķemers, viņa vārds devis nosaukumu purvam un vēlāk kūrortam.
Ķemeru minerālūdeņu ķīmiskā analīze pirmoreiz veikta 1801. gadā Pēterburgā, pēc tam tos pētīja D. Grindelis, kura analīžu rezultāti tika publicēti. Pirmā valsts peldu iestāde uzcelta 1838. gadā uz valsts zemes, ko sēravotu dziednīcas vajadzībām atvēlēja cars Nikolajs I. Šis gads tiek uzskatīts par kūrorta dibināšanas gadu. Tādējādi Ķemeri jau sākotnēji veidojušies kā balneoloģisks kūrorts, par kura attīstību drīz vien rūpes uzņēmusies valsts. Krievijas impērijā kūrorts bija visai iecienīts - 1912. gadā tika atklāta tiešā dzelzceļa satiksme Ķemeri - Maskava. Satiksmei ar Jaunķemeru jūrmalu tika izveidots elektriskais tramvajs. 1915. gadā, sākoties karam, tramvaja vagoni tika pārvietoti uz Staraja Rusas pilsētu Krievijā.
Pirmā pasaules kara laikā Ķemeru un Tīreļpurva rajonā vairākkārt notika aktīva karadarbība (arī latviešu strēlnieku cīņas ar bermontiešiem) un kūrortu izpostīja. Dzīve tajā tomēr atjaunojās strauji. 1928.gadā Ķemeriem piešķirtas pilsētas tiesības. Līdzīgi Siguldai Ķemeri bija iemīļota rīdzinieku atpūtas vieta.
Elektriskā dzelzceļa satiksmi ar Ķemeriem atklāja 1951. gada oktobrī. Ķemeru pilsēta beidza pastāvēt 1959. gadā, kad to iekļāva Jūrmalas sastāvā. Ķemeros darbojās kūrzāle, koncertestrāde, kinoteātris, bibliotēka.