Dezoksiribonukleīnskābe

Vikipēdijas raksts

Šis raksts ir par DNS jēdzienu bioloģijā un ķīmijā – dzīvo organismu ģenētiskās informācijas glabātuvi. Skaties nozīmju atdalīšanas lapu, lai uzzinātu par citām jēdziena DNS nozīmēm.
DNS struktūra
DNS struktūra

DNS jeb dezoksiribonukleīnskābe ir dezoksiribonukleotīdu lineārs polimērs, praktiski visu dzīvo organismu (izņemot daļu vīrusu) ģenētiskās informācijas glabātāja (tāda ir tikai 1 no 2 DNS ķēdēm. Informācijas glabātājas ķēde ir aktīvā ķēde, bet otra- pasīvā jeb sedzējķēde, no kuras matricas jeb informācijas RNS norakstīs komplementāri DNS.). Divpavedienu DNS divi komplementāri DNS pavedieni (polimēri) veido DNS dubultspirāli. Sastopama arī viena pavediena veidā. Eikariotu šūnās lielākā daļa DNS atrodas šūnas kodolā, hromosomās. Prokariotos, DNS brīvi peld citoplazmā.

DNS RNS
nukleotīdi Adenīns (A) Adenīns (A)
Timīns (T) Uracils (U)
Citozīns (C) Citozīns (C)
Guanīns (G) Guanīns (G)
Ogļhidrāts dezoksiriboze riboze
skābe H3PO4 H3PO4
molekulas uzbūve dubultspirāle A-T; C-G nukleotīdu virkne A-U; C-G

Dzīvnieku šūnām ir vairāki RNS veidi, kuri nodrošina to, ka DNS atrodas tikai kodolā.

[izmainīt šo sadaļu] Skat. arī