Jūdaisms
Vikipēdijas raksts

Jūdaisms ir ebreju reliģija un kultūra, un ir viena no vecākajām zināmajām monoteistiskajām ticībām. Jūdaisma vēsture un paražas ir likusi pamatus daudzām reliģijām, īpaši Kristietībai un Islāmam. Jūdaistu svētie raksti - Tora.
Savā sākotnējā veidošanās posmā Jūdaisms vēl nebija vienota reliģiska mācība. Pastāvēja daudz dažādu tā formu. Taču tās visas vienoja galvenā iezīme, kuru varētu apzīmēt kā radikālu monoteismu, t.i., ka Dievs kā absolūta, transcendentāla esamība radījis pasauli, vada un pārvalda to saskaņā ar savu dievišķo, cilvēkiem nesasniedzamo saprātu. Senie svētie raksti vēsta, ka Dievs Sinaja kalnā parādījies izraēļiem (pravietim Mozum) un noslēdzis ar tiem līgumu – Tora (Torah – atklātā instrukcija). Šajā līgumā pausta Dieva griba, kura desmit baušļu (mizvoth) veidā nosaka, cilvēku dzīvi, to rīcību un savstarpējās attiecības. Tikai dzīvojot saskaņā ar dievišķo gribu cilvēki sasniegs pilnu harmoniju ar pasauli.
Mozus pirms nāves Dieva instrukcijas aprakstījis piecās Vecās Derības grāmatās. Aplūkojot šo Vecās Derības aprakstu, kā arī desmit baušļu būtību kopējā dziļākā sociālpsiholoģiskā un filozofiskā interpretācijā, varam secināt, ka šīs mācības mērķis tā vai citādi, tieši vai pastarpināti bijis vienot ģimeni, dzimtu, cilti, tautu (ticība vienam Dievam), stiprināt cilvēku garu un morāli grūtajos tā laika pārbaudījumos. Tā, vēl Vecajā Derībā skaidri nojaušama reliģijas nozīme daudzu gadsimtu ilgajā civilizācijas attīstības ceļā.