Dzelzavas pagasts

Vikipēdijas raksts

Dzelzavas pagasts
Novietojums
Galvenie dati
Administratīvais centrs: Dzelzava
Platība: 12 283,1 ha
Iedzīvotāju skaits: 1379 (2005)
Apdzīvotās vietas: Dzelzava
Aizpurve
Bučauska
Jaunbakani
Rajons: Madonas rajons
Robežojas ar: Tirzas pagasts
Jaungulbenes pagasts
Līgo pagasts
Indrānu pagasts
Sarkaņu pagasts
Cesvaines pilsētas lauku teritorija
Mājaslapa: [www.madona.lv]


Dzelzavas pagasts - pagasts Madonas rajona ziemeļaustrumos. Robežojas ar Gulbenes rajona Tirzas, Jaungulbenes, Līgo pagastu un Madonas rajona Indrānu, Sarkaņu pagastu un Cesvaines pilsētas lauku teritoriju. Platība 12283,1 ha. Pagasta teritorijā atrodas Bakanu ezers. Pagasta teritoriju šķērso Liede, Apiņupīte un Dokupīte. Pagastā atrodas Zosu un Skuķu purvs, no kuriem tiek iegūta kūdra.

Dzelzavas pagasts
Dzelzavas pagasts

Satura rādītājs

[izmainīt šo sadaļu] Ģeogrāfija

[izmainīt šo sadaļu] Daba

Dzelzavas lauku ainava rudenī
Dzelzavas lauku ainava rudenī

Dzelzavas pagasts atrodas Madonas rajona ZA daļā. Reljefs: Vidzemes centrālās augstienes austrumdaļa, neliela pauguraine. Melnā tīruma zeme ar māla grunti. Pagasta kopējā teritorija ir 12 283,1ha. Dzelzavas pagasta teritorijas lielākā daļa atrodas Gulbenes paugurvalnī un Adzeles pacēlumā, dienvidaustrumu stūrī iesniedzas Lubāna līdzenums - mežainākā, purvainākā un zemākā pagasta daļa. Pagasta zemākais punkts atrodas Liedes upes ielejā (99 m vjl.). Augstākais paugurs ir 161,6 m vjl. Gandrīz viss pagasts ietilpst Liedes upes baseinā. Liedes lielākās pietekas ir Dokupīte un Lapenieku grāvis. Dokupīte tek cauri lielākajam pagasta ezeram - Bakanam, kura platība ir 7,6 ha. Uz robežas ar Cesvaines lauku teritoriju atrodas Lūšu ezers. Lielākie purvi - Zosu purvs (495 ha) un Skuķu purvs (239 ha). Nozīmīgākā dabas bagātība ir kūdra.

[izmainīt šo sadaļu] Satiksme

Pagastu šķērso Valsts nozīmes autoceļi - Pļaviņas-Madona-Gulbene (P37), Lubāna-Dzelzava (P83). Caur Dzelzavas pagastu iet arī dzelzceļa līnija Pļaviņas - Gulbene, kuras celtniecība sākta 1903. g. Pagastā ir dzelzceļa stacija Dzelzava, agrāk bija arī stacija Degas, kas šobrīd ir likvidēta.

Dzelzavas dzelzceļa stacija, 1935. g.
Dzelzavas dzelzceļa stacija, 1935. g.

[izmainīt šo sadaļu] Vēsture

Arheoloģiskie pētījumi liecina, ka Dzelzavas apkārtne bijusi apdzīvota jau ļoti sen. Laika gaitā mainījušies gan Dzelzavas īpašnieki, gan pagasta robežas. 1935. g. Dzelzavas pagasta platība bija 5974 ha. 1945. g. padomju okupācijas vara pagastā izveidoja Dzelzavas un Liedes ciemus, bet pagastu 1949. g. likvidēja. Administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Dzelzavas pagastam pievienota daļa bij. Cesvaines un Virānes pagasta. 1990. g. Dzelzavas pagasts atjaunots.

[izmainīt šo sadaļu] Ievērojamas vietas

[izmainīt šo sadaļu] Dzelzavas muiža

Dzelzavas muiža, tagadējā Dzelzavas pamatskola
Dzelzavas muiža, tagadējā Dzelzavas pamatskola

Muiža sākusi veidoties 18. gs. vidū, muižas pils celta 1767. g. baroka stilā. Tā pārbūvēta 18. gs. beigās un 20. gs. sākumā, kad arhitekta V. Bokslafa vadībā to atjaunoja pēc nodedzināšanas 1905. g. revolūcijas laikā. Ap muižas kompleksa centrālo laukumu simetriski izvietotas kalpotāju mājas, ko ieskauj 19. gs. veidots muižas parks ar vietējo un svešzemju koku un krūmu sugu stādījumiem. Dzelzavas muiža 19. un 20. gs. mijā piederēja baronu Tranzē-Rozeneku dzimtai. Kopš 1940. gada muižas pilī darbojas Dzelzavas pamatskola. Muižas parkā atrodas estrāde, kur vasaras mēnešos risinās Dzelzavas sabiedriskā dzīve. Muižas parkā arī atrodas arhitekta V. Vitanda piemineklis "Par Tēvu zemi kritušiem", kas atklāts 1939. g. un atjaunots 1989. g. Piemineklis veltīts 1. pasaules karā un cīņās pret bermontiešiem kritušajiem dzelzaviešiem.

[izmainīt šo sadaļu] Obzerkalns

Pilskalns, kas paceļas 14 m virs tuvējās apkārtnes. Pilskalna 60 m garo plakumu abos galos norobežo 3 m plati grāvji un uzbērumi, bet plakuma malas ir mākslīgi nostāvinātas. Arheoloģiskajos izrakumos šajā pilskalnā konstatētas trauku lauskas, ogles un dzīvnieku kauli. 1928. g. pilskalnu uzmērīja Ernests Brastiņš.

[izmainīt šo sadaļu] Gribažu pilskalns

Kalns paceļas ~16 m virs līdzenās apkārtnes. Pilskalnam ir gandrīz apaļš plakums, tā diametrs ir ap 40 m. Pilskalnam ir stāva austrumu mala, bet samērā lēzena rietumu mala. Pilskalns ierīkots kalna stāvākajā pusē, no lēzenākās to atdalot ar mākslīgi veidotu grāvi un uzbērumu. Teikas vēsta, ka pilskalnā senatnē nogrimusi pils un ka zem tā noslēpts zelta zobens.

[izmainīt šo sadaļu] Gribažu Velna akmens

Akmens augstums ir 1,7 m, garums 2,7 m, platums 2,0 m. Ar akmeni saistīta tradicionālā teika, kas vēsta, ka Velns nesis akmeni, iedziedājies gailis, un nelabais akmeni pametis. Iespējams, ka senatnē akmens bijusi svētvieta.

[izmainīt šo sadaļu] Doku Ata muzejs

Muzejs ierīkots latviešu bērnu literatūras pamatlicēja Doku Ata (1861-1903) dzimtajās mājās - "Muceniekos".

[izmainīt šo sadaļu] Atsauces



Madonas rajons
Madona | Cesvaine | Lubāna | Varakļāni | Ērgļu novads | Cesvaines pilsētas lauku teritorija | Aronas pagasts | Barkavas pagasts | Bērzaunes pagasts | Dzelzavas pagasts | Ērgļu pagasts | Indrānu pagasts | Jumurdas pagasts | Kalsnavas pagasts | Lazdonas pagasts | Ļaudonas pagasts | Liezēres pagasts | Mārcienas pagasts | Mētrienas pagasts | Murmastienes pagasts | Ošupes pagasts | Praulienas pagasts | Sarkaņu pagasts | Sausnējas pagasts | Varakļānu pagasts | Vestienas pagasts