Alva

Vikipēdijas raksts

Nosaukums, simbols, numurs Alva, Sn, 50
Atommasa 118,71 g/mol
Blīvums 7265 kg/m3
Kušanas temperatūra 505,08 K (231,93°C)
Vārīšanās temperatūra 2875 K (2602°C)

Alva ir ķīmiskais elements ar simbolu Sn un atomskaitli 50. Alva ir samērā viegli kūstošs metāls, kuru lieto galvenokārt dažādos viegli (lodalva) un grūti (bronza) kūstošos sakausējumos.

Satura rādītājs

[izmainīt šo sadaļu] Alva dabā un tās iegūšana.

Pēc ķīmisko elementu izplatības zemes garozā alva ieņem 46. vietu. Cilvēki alvu pazīst jau 6000 gadu. Alva dabā nav sastopama brīvā veidā, bet ir sastopama savienojumos oksīdu rūdā. Alvas rūdas atradnes ir Dienvidaustrumāzijā, Latīņamerikā, Ķīnā, Nigērijā un Zairā. Alvu iegūst alvas akmeni (SnO2) reducējot ar oglekli.

[izmainīt šo sadaļu] Ķīmiskās īpašības.

Alva ir mazaktīvs metāls. Paaugstinātā temperatūrā tā reaģē ar skābekli un halogēniem. Ar atšķaidītām skābēm tā reaģē ļoti lēni. Savienojumos alvai var būt vērtības +2 un +4. Savienojumi, kur alvai vērtība ir +4, ir stabilāki. Alvas hlorīds (SnCl4), atšķirībā no daudziem citiem metālu hlorīdiem, normālos apstākļos ir šķidrums.

[izmainīt šo sadaļu] Fizikālās īpašības.

Alva ir samērā viegli kūstošs metāls, kuru lieto dažādos viegli (lodalva) un grūti (bronza) kūstošos sakausējumos.

Vispārīgā gadījumā par bronzām sauc vara sakausējumus. Parasti ar jēdzienu "bronza" saprot alvas bronzu, jo tā tika atklāta visātrāk. Bronzai ir labākas mehāniskās īpažības un zemāka kušanas temperatūra nekā tīram varam.

Viens no svarīgākajiem alvas sakausējumiem ir lodalva. Tās sastāvā ir 65% alvas un 35% svina. Lodalvas kušanas temperatūra ir 180°C. To izmanto metālu lodēšanai, lai arī bieži vien lieto arī tīru alvu (lai arī tajai ir augstāka kušanas temperatūra)(ūdensvada caurulēm), jo alva ir ievērojami mazāk toksiska par svinu.

Pastāv trīs alvas modifikācijas: pelēkā, baltā un trauslā alva. Baltā alva ir sudrabaini balts, mīksts metāls. To saliecot, dzirdams troksnis. Alvai ir zema kušanas temperatūra, tā ir viegli stiepjama. Temperatūrā, kas ir zemāka par 13,2°C, baltā alva sāk pārvērsties pelēkajā alvā. Ar to var izskaidrot irdenu pelēku traipu rašanos uz alvas izstrādājumiem. Šo parādību sauc par alvas mēri. Alvas mēris 1912. gadā iznīcināja R.Skota vadīto ekspedīciju, kad viņš bija atpakaļceļā no Dienvidpola, jo saira ar alvu salodētās kuģa degvielas tvertnes. Alvas mēris var progresēt, it īpaši temperatūrās, kas zemākas par 0°C. Ap -30 grādu temperatūru baltā alva sairst pelēkā pulverī. Savukārt, temperatūrā, kas augstāka par 161°C, baltā alva veido trauslo alvu.

[izmainīt šo sadaļu] Izmantošana.

Alvu izmanto skārda ražošanai, aizsargkārtiņas veidošanai uz citu metālu virsmām (piem., konservu kārbām). Alvu izmanto dažādu sakausējumu, piem., bronzas ražošanā. To izmanto dažādu priekšmetu krāsošanai. Alvu izmanto arī foliju ražošanai, mērinstrumentu detaļu, ērģeļu stabuļu un māksliniecisku izstrādājumu izgatavošanai, lodēšanai un pat viltotās naudas ražošanai

[izmainīt šo sadaļu] Alva cilvēka organismā.

Cilvēkam dienā jāuzņem 3-5mg alvas. Uzņemot vairāk par 350mg, rodas kuņģa un zarnu darbības traucējumi. Alvu var uzņemt ar konservētiem pārtikas produktiem, medu. Alva ietilpst arī zīdaiņu un mazo bērnu uztura produktos un mātes piena aizstājējos. Alva tiek izmantota pretmikrobu, pretsēnīšu, pretinsektu un prettārpu līdzekļu pagatavošanai.