Ronis

Vikipēdijas raksts

Pasaulē sastopamas pavisam 18 roņu sugas. Roņi dzīvo tikai sālsūdeņos - jūrās, izņemot Baikāla roni, kas dzīvo tikai saldūdenī. Baltijas jūras piekrastē sastopamas trīs roņu sugas - pelēkais, pogainais un plankumainais, kurš gan redzēts tikai vienu reizi. Roņi ir lieli ceļotāji un migrējot pavada prāvu daļu dzīves. Roņi nebrīvē ēd arī presētas zivis, taču ilgi bez taukainās jūras barības iztikt nevar. Visvairāk šāda barība nepieciešama termoizolācijai - tā tiek uzkrāts un veidots zemādas tauku slānis. Tās biezums var sasniegt pat astoņus centimetrus. «Resnā» āda (roņiem tā ir viena ceturtdaļa no visa svara) vietām ir pavisam plāna - tā saucamajos siltuma caurumos. Veddela roņi pēc zivīm ienirst dziļi - līdz 600 metriem. Bez ieelpas zem ūdens roņi spēj pavadīt vairāk nekā 15 minūtes. Līdzšinējais novērotais rekords ir 43 minūtes un 20 sekundes. Vajadzības gadījumā roņi spēj arī ilgi badoties - apmēram četrus mēnešus.

Maija pirmajās dienās visu roņu koloniju pāņem satraukums. Ziema ir beigusies, un roņiem jāsāk pārcelties uz ziemeļiem. Nelielās grupās - apmēram 10 roņu katrā, dzīvnieki dodas ledus atkāpšanās virzienā. Tur roņi paliek visu vasaru - līdz rudens sākumam, pārsvarā dzīvojot ūdenī, barojoties, reizēm atpūšoties uz ledus un uzkrājot taukus. Ar pirmo aukstumu roņi sāk pārvietoties uz dienvidiem, sekojot ledum, kurš sāk blīvēties, un atgriežoties iepriekšējās dzīves vietās. Pa to laiku ir pienācis dzemdību brīdis - tas ir laikā no janvāra līdz aprīlim, visbiežāk - 8 - 9 nedēļā no gada sākuma. Šajā periodā mātītes meklē visattālākos ledus rajonus vai grūti pieejamas vietas ar lieliem ledus blāķiem, kas varētu kalpot par patvērumu mazuļiem.

Roņi dzīvo apmēram 30 gadus, bet bērnus roņi var radīt 4 - 7 gadu vecumā. Katru gadu dzimst viens, retāk - divi mazuļi, kuriem ronenes vēderā līdz piedzimšanai jāpavada 12 mēneši. Mazuļi pasaulē ierodas, pilnībā attīstījušies, klāti ar baltu, biezu, maigu vilnu, kas tos kavē peldēt un nirt. Pēc 2 - 3 nedēļām vilna mainās, un tad ronis labprāt peldas. Ja mazie roņi peldēšanu izmēģina pirms laika (kad vēl ir klāti ar vilnu), lielākajā daļā gadījuumu tie aiziet bojā. Mazai ronis ēd mātes pienu, kas ir tik trekns kā sviests. Roņiem nav speciālu zīdekļu, mātes pienu mazie nolaiza no vēdera, to pamasējot, un māte bērnus baro tikai uz sauszemes. Tomēr ronis labi jūtas arī ūdenī, jo tā ķermenis ir ļoti piemērots peldēšanai - tam ir plūdlīniju forma. Ieradies pasaulē, mazulis sver vidēji 12 kg, bet tā garums ir aptuveni 70-80 cm. Mātes piens satur 42 % tauku un 11 % olbaltumvielu. To dzerot, ronis aug ātri, un pēc divām nedēļām mazuļa svars ir palielinājies jau divas reizes. Šajā laikā māte nokrītas svarā apmēram par 25 kg. Pirmajā nedēļā viņa pastāvīgi atrodas blakus savam mazulim, taču otrajā pamazām sāk uzbrukumus juras iemītniekiem, lai izkustētos un remdētu izsalkumu, medījot mencas. Mātes un mazuļa attiecības ir ļoti sirsnīgas, un jau pirmajā nedēļā viņi iepazīst viens otru un iemācas saprasties gan ar skaņu palīdzību, gan trinot degunu. Sākumā vienīgās mazuļa rūpes ir ēšana, gulēšana un pieņemšanās svarā. Blīvās kažoka spalviņas viņu labi pasargā no aukstuma. Šajā periodā viņš mācās staigāt, pārmaiņus pagriezties pa labi vai pa kreisi un virzīties uz priekšu.

Pēc 20 mazuļa dzīves dienām tēviņi sāk apciemot mātītes, kas vairs īpaši nerūpējās par mazuli. Līdz šim brīdim barošana ar pienu ir pakāpeniski pārtraukta - tagad tauku rezerves ir pietiekamas, lai ar tām iztiktu līdz mazulis pats iemācīsies sev sagādāt barību. Viņa spalva kļūst līdzīga pieauguša roņa kažokam un ronis sāk peldēt. Biezais tauku slānis, pūkainā vilna, pilnīgā brīvība un izsalkums - tas viss kopumā nerada ne mazāko problēmu saskarsmē ar jauno vidi. Ļoti ātri jaunais ronis iemanās orientēties zem ūdens un apgūst ne mazums dažādu triku, kuri tam dzīvē ir nepieciešami. Viņš mācās pazīt un izsekot medījumu, viņš lieliski redz pat ļoti lielā dziļumā. Arī dzirdei ir liela nozīme. Līdz ar to pat akli roņi nekad nesastopas ar grūtībām barības meklējumos. Ronis mielojas ar zivīm, vēžveidīgajiem, dažādiem gliemežiem. Ronis ēd daudz - dienā apēd aptuveni 10 kilogramus (vienu spaini) zivju. Ronis ir ļoti izvēlīgs - izmeklē lašus, mencas, siļķes un butes, turpretī noniecina tās zivju sugas, kurām ir daudz asaku. Viņš sver no 100 - 150 kilogramiem, tam ir ļoti bieza - līdz pat 8 cm - tauku kārta. Roņu lielākais ienaidnieks ir cilvēks, tam seko vaļi un leduslāči. Jaunam ronim briesmas var sagādāt arī lielākās zivis.