Ānunds Jākobs
Vikipēdijas raksts
Ānunda Jākoba (Anund Jakob) (valdīja 1022. - 1050.), dzimtais vārds bija Jākobs, bet, kad tings ievēlēja viņu par karali, viņš nosauca sevi arī par Ānundu, jo ļaudis protestēja pret svešzemniecisku vārdu. Karaļa iesauka esot bijusi Ogļdeģis, jo viņš mēdzis izrēķināties ar pretiniekiem, nodedzinot viņu mājās.
Politiski viņš kopā ar Norvēģijas karali Olafu II un Magnusu I cīnījās pret Dānijas karali Knutu I. Kad kaujā pie Helgeo (Helgeå) upes, Knuts I sakāva Ānunda Jākoba un Olafa II karaspēku, dāņi kādu laiku valdīja Zviedrijas galvaspilsētā Sigtunā un apkārtnē.
Pēc tam, kad 1042.gadā Norvēģijas karalis Magnuss I kļuva arī par Dānijas karali, Ānunds Jākobs atbaltīja Magnusu līdz pat savai nāvei 1050.gadā.
Priekštecis: Ūlofs Klēpja karalis |
Zviedrijas karalis 1022.gads - 1050.gads |
Pēctecis: Ēmunds Vecais |