ROM

Vikipēdijas raksts

Lasāmatmiņa (ROM read only memory) ir datoru atmiņa, kuru ir iespējams tikai nolasīt, bet ne ierakstīt. (vai arī ir iespējams ierakstīt, taču tas notiek daudz lēnāk un pieejas metode atšķiras no tās, kuru lieto nolasīšanai) Tajā uzglabā datus, kurus parasti nevajag izmainīt, (firmware). Procesors lasāmatmiņai spēj piekļūt tādā pašā veidā kā operatīvajai atmiņai, tapēc no tās ir iespējams tiešā veidā izpildīt programmas. Mūsdienās sastopamās lasāmatmiņas ir lēnākas par operatīvajām atmiņām.

[izmainīt šo sadaļu] Lasāmatmiņas veidi

Pusvadītāju bāzētās:

  • PROM (programmable read only memory) tās var ierakstīt (programmēt) ar speciālu iekārtu (lietojot palielinātus barošanas spriegumus), un pēc ierakstīšanas tur vairāk neko mainīt nav iespējams. Ir arī paveidi, kurus ieraksta jau rūpnīcā.
  • EPROM (erasable programmable read only memory) tās, atšķirībā no PROM var arī izdzēst ar UV starojumu. Atkārtota dzēšana ierīci ar laiku sagrauj.
  • EEPROM (electrically erasable PROM) tās atšķirībā no EPROM var dzēst un ierakstīt elektriski (nav nepieciešams UV starojums). Izplatītākās šāda veida atmiņas ir flašatmiņas, kuras dzēš un ieraksta pa lieliem segmentiem. Ir iespējamas arī EEPROM, kur var mainīt katru bitu atsevišķi. Dzēšot EEPROM tās nolietojas, parasti EEPROM iztur ~1000 dzēšanas ciklus (flašatmiņas - līdz 100000).

Citu veidu (nosacīti):

  • CD-ROM un citi optiskie diski. Tie ir vai nu rūpnieciski ierakstīti (CD-ROM) (analogs rūpnieciski programmētām PROM), vienrez ierakstāmi (CD-R) (analogs ierakstāmām PROM) vai pārrakstāmi (CD-RW) (analogs EPROM un EEPROM).
  • Matricu atmiņa. Kautko līdzīgu lietoja līdz ~ 20. gs 70. gadiem. Pēc uzbūves līdzīga PROM, tikai būvēta no atsevišķiem komponentiem (nevis vienā mikroshēmā). Šo iemeslu dēļ tai ir ļoti mazs informācijas blīvums taču to var mehāniski izmainīt.