Kurzemes hercogiste

Vikipēdijas raksts

Kurzemes un Zemgales Hercogiste
Ducatus Curlandiae et Semigalliae

1561 - 18.03.1795; 15.03.1918 - 12.04.1918
Kurzemes Hercogistes karogs Kurzemes Hercogistes ģērbonis
Rašanās 1561. gadā, sabrūkot Livonijas Konfederācijai
Beigas 1795. gada 3. martā, hercogam atsakoties no troņa par labu Krievijai
Baznīca Evanģēliski Luteriskā
Valsts iekārta monarhija
Galvaspilsēta Kuldīga, vēlāk Jelgava
Valsts galva Kurzemes hercogs
Platība 27 283 km2
Iedzīvotāju skaits aptuveni 200 000

Kurzemes hercogiste, pilnajā nosaukumā Kurzemes un Zemgales hercogiste (Ducatus Curlandiae et Semigalliae), bija Polijas-Lietuvas vasaļvalsts, kas no 1561. līdz 1795. gadam pārvaldīja Kurzemi, Zemgali un Sēliju. Tās pirmajiem valdniekiem bija pretenzijas uz visu Latviju, tāpēc viņu tituls bija Dei gratia in Livonia Curlandiae & Semigalliae Rex. Hercogistē viena pēc otras valdīja divas dinastijas un pāris ar tām nesaistīti hercogi.

Satura rādītājs

[izmainīt šo sadaļu] Vēsture

Pēc Livonijas kara (1558 - 1582) beidza pastāvēt Livonijas Konfederācija. Igaunijas Dienvidrietumi un Latvijas Ziemeļaustrumi nonāca tiešā Polijas pakļautībā, tur izveidojot Pārdaugavas hercogisti. Savukārt Daugavas Rietumkrastā tika izveidota Kurzemes un Zemgales hercogiste. Iesākumā tā bija pakļauta Lietuvas dižkunigaitim, bet vēlāk tieši Polijas-Lietuvas karalim. Par pirmo Kurzemes hercogu kļuva pēdējais Livonijas ordeņa mestrs Gothards Ketlers.

Jaunā hercoga stāvokli sarežģīja tas, ka vairākas teritorijas Kurzemē nemaz nebija viņa pakļautībā. Grobiņas apriņķis bija izīrēts Prūsijas hercogam jau Livonijas ordeņa laikos. Savukārt bijušās Kurzemes bīskapijas teritorijas (Piltenes apgabals) piederēja Dānijas karalim Magnusam. Viņš solīja tās novēlēt hercogistei pēc savas nāves, taču solījumu nepildīja un šīs teritorijas hercogiste ieguva tikai hercoga Vilhelma valdīšanas laikā.

Pēc Gotharda nāves par hercogiem kļuva viņa dēli Frīdrihs un Vilhelms. 1596. gadā viņi sadalīja hercogisti divās daļās - Frīdrihs valdīja Zemgalē un Sēlijā, ar sēdekli Mītavā (tag. Jelgava), savukārt Vilhelms - Kurzemē, ar sēdekli Kuldīgā. Apprecot Prūsijas hercoga meitu Vilhelms atguva Grobiņas apriņķi. Viņš arī izpirka Piltenes apgabalu, taču tas nonāca tiešā Polijas pārvaldījumā. Vilhelma laikos Kurzemē sāka attīstīt metālapstrādi un kuģubūvi. Izmantojot jaunuzbūvētos kuģus palielinājās Kurzemes preču eksports uz ārvalstīm.

Taču attiecības starp hercogu un muižniekiem bija ļoti saspringtas. Polijas karalis bija ieinteresēts vājināt hercoga varu un nostājās muižnieku pusē. Vilhelma neapmierinātība ar muižniecību noveda pie viņa gāšanas no troņa 1616. gadā. Vilhelmu izraidīja no Kurzemes, bet Frīdrihs saņēma savā valdījumā visu hercogisti.

No 1600. līdz 1629. gadam notika karš starp Zviedriju un Poliju, kā rezultātā Zviedrija ieguva kontroli pār lielāko daļu Pārdaugavas hercogistes (Vidzemi), Polijai atstājot vien Latgali (Poļu Vidzemi jeb Inflatiju). Kurzemes hercogiste bija iesaistīta karadarbībā Polijas pusē, taču pati karā īpaši necieta.

Hercogam Frīdriham nebija pēcnācēju, tāpēc par nākamo hercogu kļuva izraidītā Vilhelma dēls Jēkabs. Dzīvojot Rietumeiropā Jēkabs bija kļuvis dedzīgs merkantīlisma ideju atbalstītājs. Viņš vēl vairāk attīstīja metālapstrādi un kuģubūvi, kā arī radīja daudzas citas manufaktūras. Tika izveidotas diplomātiskās attiecības ne tikai ar kaimiņvalstīm, bet arī Lielbritāniju, Franciju, Nīderlandi, Portugāli, u.c. Jēkabs izveidoja Kurzemes hercogistes tirdzniecības floti ar tās galvenajām ostām Ventspilī un Liepājā. 1651. gadā hercogiste savā īpašumā ieguva pirmo koloniju - Andreja salu Gambijā un nodibināja tur Jēkaba fortu. 1652. gadā tika nodibināta otrā Kurzemes kolonija - Tobago sala Vestindijā.

Tomēr visu šo laiku hercogiste bija Zviedrijas un Polijas interešu objekts. 1655. gadā Zviedrijas karaspēks iebruka hercogistē un sākās Polijas-Zviedrijas karš. Hercogu Jēkabu sagūstīja zviedri un turēja gūstā no 1658. līdz 1660. gadam. Šajā laikā abas kolonijas pārņēma holandieši, tirdzniecības flote un manufaktūras tika iznīcinātas. Karš beidzās ar Olīvas miera līgumu. Lai arī hercogs Jēkabs nekavējoties sāka hercogistes atjaunošanu un uz brīdi pat atguva Tobago koloniju, hercogiste vairs nekad nesasniedza 1655. gada attīstības līmeni.

Pēc Jēkaba nāves 1682. gadā, par hercogu kļuva viņa dēls Frīdrihs Kazimirs. Viņa valdīšanas laikā preču ražošanas apjomi samazinājās. Pašu hercogu vairāk interesēja dārgas balles un naudas tērēšana, nekā hercogistes attīstība. Naudas trūkuma dēļ viņš pat pārdeva Tobago salu britiem. Viņš mira 1698. gadā. Frīdriha Kazimira valdīšanas laikā Polija palielināja savu ietekmi hercogistes politiskajā un ekonomiskajā dzīvē. Tāpat sāka parādīties arī Krievijas intereses šajā reģionā. Nākamais hercogs Frīdrihs Vilhelms ieguva troni sešu gadu vecumā un līdz viņa pilngadībai faktiskais hercogistes vadītājs bija viņa tēvocis poļu ģenerālis Ferdinands. Šajā laikā sākās Ziemeļu karš (1700 - 1729) starp Zviedriju no vienas puses un Krieviju ar tās sabiedrotajiem (Poliju, Saksiju un Dāniju) no otas puses. 1710. gadā Krievija ieguva kontroli pār Vidzemi un palielināja arī savu ietekmi Kurzemes hercogistē. 1711. gadā Frīdrihs Vilhelms apprecējās ar Annu Ivanovnu (vēlāko Krievijas imperatori), taču atceļā no kāzām mira, un līdz 1730. gadam hercogistē valdīja Anna kopā ar Ferdinandu.

Pēc Annas kļūšanas par Krievijas imperatori, par vienīgo hercogu palika Ferdinands. Taču viņa rezidence atradās Dancigā, tāpēc viņu neatzina muižnieki, jo bija noteikts, ka hercoga rezidencei jāatrodas hercogistes teritorijā. No vienas puses Ferdinands daļēji vadīja hercogisti ar korespondences palīdzību, taču no otras puses, faktiski hercogiste bija bez hercoga. Vēl lielāku haosu radīja tas, ka Ferdinandam nebija pēcnācēju, kā rezultātā radās daudzi pretendenti uz hercoga troni.

Viens no tādiem bija Morics, Polijas karaļa un Saksijas kūrfirsta Augusta II dēls. Viņš tika ievēlēts par hercogu 1726. gadā, taču spēja noturēties tronī tikai gadu. Viņš nepatika Krievijai un Krievijas karaspēks iebruka hercogistē un padzina Moricu.

Kad par Krievijas imperatori kļuva Anna Ivanovna, viņa par Kurzemes hercogu 1737. gadā iecēla savu favorītu Ernstu Johanu. Viņš varēja brīvi rīkoties ar Krievijas valsts kases līdzekļiem, kas tika ieguldīti celtniecībā. Pēc itāļu arhitekta Rastrelli tika uzceltas pilis Jelgavā un Rundālē. Taču pēc Annas nāves Ernsts Johans nonāca nežēlastībā un bija spiests atstāt Kurzemi. Ar Polijas karaļa piekrišanu viņš turpināja vadīt hercogisti caur korspondenci. Taču ar to nebija mierā muižniecība, kas pat atteicās pildīt hercoga rīkojumus. Polijas karalis Augusts III padevās muižnieku spiedienam un par jauno hercogu iecēla savu dēlu Kārli. Tādā veidā izveidojās situācija, ka formāli hercogistei bija divi valdnieki. Situācija bija ļoti saspringta - daļa muižnieku atbalstīja Ernstu Johanu, daļa - Kārli. Situāciju atrisināja Krievijas imperatore Katrīna II, kas ļāva Ernstam Johanam atrgiezties no trimdas 1763. gadā. Tādā veidā viņa samazināja Polijas ietekmi hercogistē. Tomēr Ernsts Johans bija noguris no politiskajām cīņām un 1769. gadā atteicās no troņa par labu savam dēlam Pēterim.

Hercogistes pēdējais hercogs valdīja līdz 1795. gadam, kad pēc trešās Polijas dalīšanas viņš 1795. gada 28. martā atteicās no troņa par labu Krievijai.

Pirmā pasaules kara laikā Kurzemes hercogistes teritoriju okupēja Vācija un 1917. gadā tika atjaunota Kurzemes hercogiste. 1918. gada 8. martā Vācijas ķeizars Vilhelms atzina tās neatkarību. Hercogiste beidza pastāvēt 1918. gada 22. septembrī, līdz ar Baltijas hercogistes pasludināšanu.

[izmainīt šo sadaļu] Valsts organizācija un politika


[izmainīt šo sadaļu] Bruņotie spēki

Hercoga Jēkaba laikos Kurzemes Hercogistei bija viena no tā laika spēcīgākajām kara flotēm pasaulē, sastāvoša no 61 kuģa, kas bija bruņoti ar kopumā 1416 lielgabaliem.

[izmainīt šo sadaļu] Ekonomika

Valsts uzplaukums – hercoga Jēkaba valdīšanas laiks, kad hercogiste kļuva bagātākais novads Polijas – Lietuvas valstī.

[izmainīt šo sadaļu] Lauksaimniecība

2/5 visas zemes bija hercoga īpašums. Viņa muižās ierīkoja „tīrumu dīķus” – appludinot laukus un vēlāk ūdeni nolaižot, tie kļuva auglīgi un deva bagātas ražas. No ārzemēm ieveda ražīgas govis un aitas. 1683. gadā, jau pēc Jēkaba nāves, Kurzemē sāka audzēt kartupeļus.

[izmainīt šo sadaļu] Rūpniecība un tirdzniecība

Lauksaimniecībā gūtā peļņa veicināja rūpniecības attīstību. Darbojās 70 manufaktūras. Ta-jās kala naudu (arī visas Polijas –Lietuvas vajadzībām) un enkurus, lēja zvanus un lielgabalus (dzelzi ieguva no vietējās purva rūdas un nomājot raktuves Norvēģijā), gatavoja ķieģeļus, dakstiņus, pulveri, mucas, dedzināja kaļķus, kausēja stiklu, tecināja darvu un sveķus, auda buras un vadmalu, vija virves, apstrādāja dzintaru. Lai novērstu atkarību no dzelzs importa, tika ierīkotas dzelzs ieguves un apstrādes manufaktūras. Kuldīgā, Liepājā un Ventspilī būvēja kuģus, pārdodot tos arī Anglijai un Francijai. Hercogistei piederēja lielākā flote Baltijas jūrā – 100 karakuģi (64 bruņoti ar 2130 lielgabaliem un 36 neapbruņoti) un 65 tirdzniecības kuģi. Tirdnziecības līgumi ar Dāniju, Holandi, Angliju, Franciju, Spāniju, Portugāli. Hercogistes ražojumi pazīstami visā Eiropā.

Hercoga Vilhelma laikā sāka būvēt manufaktūras. Īpašs ekonomiskais uzplaukums bija hercoga Jēkaba valdīšanas laikā. Tika īstenota tolaik populārā merkantīlisma politika, kas pardzējā visu iespējamo ražot savā zemē un apgādāt ārvalstu tirgus ar pašu ražotājām precēm. Šim nolūkam tika izveidota liela tirdzniecības flote un iegūtas divas kolonijas - Andreja Sala Gambijā un Tobago sala pie Dienvidamerikas krastiem.


[izmainīt šo sadaļu] Kultūra


[izmainīt šo sadaļu] Administratīvas iedalījums

Kurzemes hercogiste bija iedalīta četros virspilskunga iecirkņos, kas savukārt bija sīkāk sadalīti astoņos pilskunga iecirkņos.

[izmainīt šo sadaļu] Virspilskunga iecirkņi

  • Jelgavas virspilskunga iecirknis
  • Kuldīgas virspilskunga iecirknis
  • Tukuma virspilskunga iecirknis
  • Sēlpils virspilskunga iecirknis

[izmainīt šo sadaļu] Pilskunga iecirkņi

  • Bauskas pilskunga iecirknis
  • Dobeles pilskunga iecirknis
  • Grobiņas pilskunga iecirknis
  • Durbes pilskunga iecirknis
  • Ventspils pilskunga iecirknis
  • Skrundas pilskunga iecirknis
  • Saldus pilskunga iecirknis
  • Kandavas pilskunga iecirknis

[izmainīt šo sadaļu] Skatīt arī

[izmainīt šo sadaļu] Ārējās saites

Citās valodās