Alžīrija

Vikipēdijas raksts

الجمهورية الجزائرية الديمقراطية الشعبية
Al-Jumhūrīyah al-Jazā’irīyah ad-Dīmuqrāţīyah ash-Sha’bīyah
Alžīrijas Tautas Demokrātiskās Republikas karogs Alžīrijas Tautas Demokrātiskās Republikas ģerbonis
(Par karogu) (Par ģerboni)
image:Alzirija vieta.png
Valsts valoda arābu valoda
Galvaspilsēta Alžīra
Lielākās pilsētas Alžīra
Orāna
Konstantīna
Prezidents Abdelazīzs Buteflika
Premjerministrs Abdelazīzs Belkhadems
Platība 2 381 740 km²
Iedzīvotāju skaits
 - Kopā (2004)
 - blīvums

32 080 000
14/km²
Neatkarība No Francijas 1962.gada 5.jūlijā
Valūta Alžīrijas dinārs
Laika zona UTC +1
Valsts himna Kassaman
Interneta domēns .DZ
Starptautiskais tālsarunu kods +213

Valsts Ziemeļāfrikā. Robežas ar Lībiju (982 km), Mali (1376 km), Mauritāniju (463 km), Maroku (1559 km), Nigēru (956 km), Tunisiju (965 km), Rietumsahāru (42 km), Vidusjūru (998 km).

Alžīrija
Alžīrija

Pēc vairāk nekā gadsimtu ilgušās Francijas koloniālās pārvaldes, alžīrieši gandrīz 10 gadus asiņaini cīnijās par neatkarību, kas tika iegūta 1962. gadā. Alžīrijas galvenā partija, Nacionālās atbrīvošanas fronte, dominē valsts politiskajā dzīvē jau kopš neatkarības. Valsts attīstība pēc neatkarības veicināja iedzīvotāju neapmierinātību un islama fundamentālistu popularitāti. 1991. gada vēlēšanu pirmajā kārtā Islama glābšanas fronte guva negaidīti lielus panākumus. Lai nepieļautu islamistu nākšanu pie varas, armija atcēla vēlēšanu otro kārtu un uzsāka aktīvu cīņu pret islamistiem. Laikā starp 1992.-1998. gadu notika nežēlīgas cīņas, kuru laikā bojā gāja vairāk nekā 100 000 cilvēki.

1999. gadā armijas kontrolētās vēlēšanās par prezidentu tika ievēlēts Abdelazizs Buteflika.

Alžīrijas valdībai jārisina virkne problēmu - berberu cīņa par lielākām tiesībām, lielais bezdarbs, dzīvojamās platības trūkums, elektrības un ūdens sistēmas problēmas, valsts birokrātijas korumpētība, kā arī islamistu aktīvistu aktivitātes.


Arābu līga Arābu līgas karogs
Alžīrija | Apvienotie Arābu Emirāti | Bahreina | Džibuti | Ēģipte | Irāka | Jemena | Jordānija | Katara | Kuveita | Libāna | Komoru salas | Maroka | Mauritānija | Omāna | Saūda Arābija | Sīrija | Somālija | Sudāna | Tunisija
Teritorijas: Palestīna


Āfrikas valstis

Alžīrija | Angola | Benina | Botsvāna | Burkinafaso | Burundi | Centrālāfrika | Čada | Dienvidāfrika | Džibuti | Ēģipte | Ekvatoriālā Gvineja | Eritreja | Etiopija | Gabona | Gambija | Gana | Gvineja | Gvineja-Bisava | Kaboverde | Kamerūna | Kenija | Komoru salas | Kongo Demokrātiskā Republika | Kongo Republika | Kotdivuāra | Lesoto | Libērija | Lībija | Madagaskara | Malāvija | Mali | Maroka | Maurīcija | Mauritānija | Mozambika | Namībija | Nigēra | Nigērija | Ruanda | Santome un Prinsipi | Seišelu salas | Senegāla | Sjerraleone | Somālija | Sudāna | Svazilenda | Tanzānija | Togo | Tunisija | Uganda | Zambija | Zimbabve

Citas teritorijas:

Kanāriju Salas | Majota | Reinjona | Sv. Helēnas sala | Rietumsahāra