Austrumķīnas jūra

Vikipēdijas raksts

Austrumķīnas jūra
Platība: 752 000 km2
Garums: km
Platums: km
Maks. dziļums: 2 719 m
Valstis un citas teritorijas: Dienvidkoreja
Japāna
Ķīna
Ķīnas Republika
Lielākās pilsētas: Fudžou
Handžou
Šanhaja

Austrumķīnas jūraKlusajam okeānam piederīga jūra, apskalo Ķīnu, Korejas pussalu un Kjusju salu. Ķīnā dēvē par Austrumu jūru, bet Korejā dažreis par Dienvidu jūru - vairāk gan attiecinot uz Korejas piekrastes ūdeņiem.

Austrumķīnas jūra ir salīdzinoši sekla, to ar nogulumiem aizpilda no Ķīnas plūstošās lielās upes. Ūdens virsējā slāņa temperatūra februārī 7 līdz 16 °C, augustā 27 līdz 28 °C, sāļums 30-34,5 ‰, pie upju ietekām — 5−10 ‰. Plūdmaiņas sasniedz 7,5 metru augstumu. Rietumu piekraste nelīdzena, sekla, gar piekrasti daudz sēkļu, klinšu, ūdens duļķains.

Lielākā upe - Jandzi. Lielākās salas jūras vidienē - Dienvidkorejai piederošā Čedžudo sala, Nadžu arhipelāgs, Soanas salas. Pie Kjusju salas atrodas Goto salas, Amakusas salas. Ķīnas piekrastē virkne mazāku saliņu.

Jūra bagāta ar bioloģiskajiem resursiem, notiek aktīva zvejniecība.

[izmainīt šo sadaļu] Robežas

Ziemeļos - Dzeltenā jūra, Korejas pussala, Korejas šaurums, Cusimas salas. Austrumos - Kjusju sala, Rjukju salas. Dienvidos - Taivāna, Taivānas šaurums. Rietumos - Ķīna.

[izmainīt šo sadaļu] Teritoriālie strīdi

Ķīna, Japāna un Dienvidkoreja nav vienojušās par jūras robežām Austrumķīnas jūrā.

Strīds starp Ķīnu un Japānu ir par 1980. gadā atklātajām dabasgāzes iegulām, uz kurām pretendē abas valstis. Ķīna un Dienvidkoreja nav atrisinājušas jautājumu par Sokotras klinti - nogrimuša rifa palieku, kur Dienvidkoreja uzbūvējusi zinātniskās pētniecības staciju. Neviena no abām valstīm nepretendē uz šo klinti kā uz savu teritoriju, taču Ķīna uzskata to par savu ekskluzīvo ekonomisko zonu.