Teognīds

Vikipēdijas raksts

Sengrieķu literatūra
{{{atteels}}}
{{{paraksts}}}
Pirmsākumi
Homērs - Hēsiods
Klasiskais laikmets
Dramaturģija:
Aishils - Sofokls - Eiripīds - Aristofāns
Dzeja:
Alkajs - Alkmāns - Anakreonts - Arhilohs - Bakhilīds - Hiponakts - Ibiks - Kallīns - Ksenofans - Mimnerms - Pindars - Sapfo - Sēmonīds - Simonīds - Solons - Stēsihors - Teognīds - Tirtajs
Vēsturiskā, retoriskā un filozofiskā proza:
Aristotelis - Dēmostens - Hērodots - Ksenofonts - Līsijs - Platons - Tukidīds
Fabula:
Ēzops
Hellēnisma laikmets
Dramaturģija:
Menandrs
Dzeja:
Asklepiāds - Kallimahs - Meleagrs - Rodas Apollonijs - Teokrīts
Romas laikmets
Samosatas Lukiāns - Longs - Plūtarhs
Skat. arī
Sengrieķu rakstnieki - Sengrieķu filozofi - Sengrieķu vēsturnieki

Teognīds (Θέογνις, dzīvojis 6.gs. 2. pusē p.m.ē., dzimis Megarās) bija sengrieķu dzejnieks, rakstījis elēģijas un gnomas. Teognīdam ticis piedēvēts ap 1400 rindu liels elēģiju un gnomu krājums (Corpus Theognideum), kur gan atrodami arī teksti, kuru īstie autori ir Tirtajs, Mimnerms un Solons.

Pats Teognīds rakstījis arī dzīrēm paredzētas gnomas, dzīves pamācības kādam jaunam draugam vārdā Kirns, arī dzeju, kur paudis neapmierinātību ar sociālajām un politiskajām pārmaiņām (Teognīds bijis visai konservatīvs aristokrātijas atbalstītājs), kā arī vispārīgas pārdomas par draudzību, laimi, cilvēka dabu. Viņa darbos redzami arī pederastijas motīvi.

[izmainīt šo sadaļu] Literatūra