Vaira Vīķe-Freiberga

Vikipēdijas raksts

Vaira Vīķe-Freiberga
Vaira Vīķe-Freiberga

Amatā
1999. gada 17. jūnijs – šobrīd
Premjerministrs Andris Šķēle
Andris Bērziņš
Einars Repše
Indulis Emsis
Aigars Kalvītis
Priekštecis Guntis Ulmanis

Dzimš. dati 1937. gada 1. decembris
Rīga, Latvija
Politiskā partija bez partijas
Dzīvesbiedrs (e) Imants Freibergs

Vaira Vīķe-Freiberga (dzimusi 1937. gada 1. decembrī Rīgā, Latvijā) ir pašreizējā Latvijas prezidente. Viņa tika ievēlēta 1999. gadā un atkārtoti 2003. gadā.

Satura rādītājs

[izmainīt šo sadaļu] Biogrāfija

Vairas Vīķes-Freibergas vecāki bija 2. Pasaules kara bēgļi. Ģimene atstāja Latviju 1945. gadā un pēc tam nonāca Vācijā un Marokā, līdz 1954. gadā apmetās uz pastāvīgu dzīvi Kanādā. Vīķe - Freiberga studēja Toronto Universitātē un Makgila Universitātē Monreālā, 1965. gadā iegūstot doktora grādu psiholoģijā. Laika posmā no 1965. līdz 1998. gadam viņa bija Monreālas Universitātes psiholoģijas profesore. Vīķe-Freiberga aktīvi darbojās arī Kanādas trimdas latviešu kopienā. Viņa veica pētījumus latviešu folklorā, šajā laika posmā sarakstot 9 grāmatas.

1998. gadā Vaira Vīķe-Freiberga atgriezās Latvijā, un vadīja Latvijas Institūtu, kas nodarbojās ar Latvijas popularizēšanu ārvalstīs. Gadu vēlāk, 1999. gada jūnijā, kad Saeimai neizdevās vienoties par prezidenta kandidātu, bija skaidrs, ka varēs ievēlēt tikai prezidentu, kurš nav saistīts ne ar vienu no partijām, un Vairu Vīķi-Freibergu ievēlēja par prezidenti.

[izmainīt šo sadaļu] Latvijas Valsts prezidentūra

Savu divu prezidentūras termiņu laikā Vīķe-Freiberga ir bijusi ļoti populāra Latvijas iedzīvotāju vidū - viņas popularitātes reitings svārstījās no 70% līdz 85%. Viņas aktivitāte galvenokārt izpaudās ārpolitikā. Vairai Vīķei-Freibergai ir liela loma Latvijas uzņemšanai Eiropas Savienībā un NATO 2004. gadā. Viņa ir arī stingra ASV politikas Irākā atbalstītāja. Vairākās no savām uzrunām viņa ir aicinājusi Krieviju atzīt Baltijas valstu okupācijas faktu. Viena no svarīgākajām viņas uzrunām bija 2006. gadā ASV Kongresā.

Vaira Vīķe-Freiberga dažkārt tiek kritizēta par viņas relatīvo pasivitāti Latvijas iekšpolitikā, lai arī Satversme paredz ierobežotu prezidenta varu valstī. Tomēr vairākas reizes viņa ir iebildusi dažiem Saeimas lēmumiem, piemēram, 2006. gadā divas reizes atdodot atpakaļizskatīšanai Saeimā jautājumu par čekas maisu publiskošanu, pret ko prezidente strikti iebilst. 2007. gada sākumā prezidente atbalstīja ministru prezidenta Aigara Kalvīša valdības lēmumu par vajadzību parakstīt robežlīgumu ar Krieviju.

2005. gadā ANO ģenerālsekretārs Kofi Annans nosauca Vīķi-Freibergu par vienu no pasaules līderiem un minēja viņu kā vienu no iespējamajām kandidatūrām ANO ģenerālsekretāra amatam pēc viņa vadīšanas termiņa beigām. 2006. gada 16. septembrī Latvija, Lietuva un Igaunija izvirzīja Vīķes-Freibergas kandidatūru ANO ģenerālsekretāra amatam. Viņas kandidatūru neatbalstīja ANO Drošības padomes valstis Krievija un Ķīna, savukārt to atbalstīja Rietumeiropas un ASV pārstāvji. Vaira Vīķe-Freiberga ieguva 3. vietu divos no provizoriskajiem ANO dalībvalstu balsojumiem, taču 5. oktobrī atsauca savu kandidatūru. 2006. gada novembra beigās Rīgā notika NATO samits, kura rīkošanas tiesības Latvijai tika piešķirtas lielā mērā pateicoties Vīķes-Freibergas aktivitātei.

[izmainīt šo sadaļu] Ģimene un personīgā dzīve

Kopš 1960. gada Vaira Vīķe-Freiberga ir precējusies ar Imantu Freibergu, Kvebekas Universitātes datorzinātņu profesoru. Viņiem ir divi bērni, Kārlis un Indra, mazbērnu pagaidām nav.

[izmainīt šo sadaļu] Ārējās saites


Priekštecis:
Guntis Ulmanis
Latvijas Valsts prezidents
1999.gada 17.jūnijs-šodiena
Pēctecis:
-



 
Latvijas Valsts prezidenti
Latvija
1918-1940
Čakste · Zemgals · Kviesis · K. Ulmanis
1990-šodiena
G. Ulmanis · Vīķe-Freiberga