Alboranas jūra
Vikipēdijas raksts
Alboranas jūra | |
---|---|
Platība: | km2 |
Garums: | 400 km |
Platums: | 200 km |
Maks. dziļums: | ~ 2 000 m |
Valstis un citas teritorijas: | Alžīrija Gibraltārs Maroka Spānija |
Lielākās pilsētas: | Almerija (Spānija) Malaga (Spānija) Melilja (Spānija) Seūta (Spānija) Tetuāna (Marika) |
Alboranas jūra – Vidusjūras rietumu daļa starp Spāniju un Maroku. Rietumos atrodas Gibraltāra šaurums, kas savieno Vidusjūru ar Atlantijas okeānu.
Jūras centrālajā daļā atrodas nelielā Alborana - Spānijai piederoša sala, kas devusi jūrai tās nosaukumu. Jūras krasti kalnaini - nereti kalnu grēdas, kas ielenc jūru, tiek dēvētas par "Gibraltāra arku".
Pretstatā pārējai Vidusjūrai, Alboranas jūrā ir ļoti šaurs kontinentālais šelfs.
[izmainīt šo sadaļu] Straumes
Alboranas jūras virsējais ūdens slānis plūst austrumu virzienā, nesot Atlantijas okeāna mazāk sāļos un salīdzinoši vēsākos ūdeņus uz Vidusjūras austrumu daļu. Savukārt dziļākoe jūras slāņi plūst pretējā virzienā - uz rietumiem, nesot sālāko Vidusjūras ūdeni uz Atlantijas okeānu. Bieži Alboranas jūrā vērojamas arī virpuļveida straumes, kas rodas abiem šiem slāņiem sajaucoties.
[izmainīt šo sadaļu] Bioloģija
Alboranas jūra kalpo par pārejas zonu starp vēsāko un ar barības vielām bagātāko Atlantijas okeānu un siltāko, sāļāko un ar barības vielām nabagāko Vidusjūru. Šeit sastopamas gan Atlantijas okeāna, gan Vidusjūras sugas.
Alboranas jūrā dzīvo lielākā cūkdelfīnu populācija Vidusjūras rietumu daļā. šeit dzīvo citi vaļveidīgie, jūras bruņurupuči. Jūrā notiek komerciālā zveja - tiek zvejotas sardīnes un zobenzivis.
Arī jūras piekrastes kalni ir pārejas zona starp Vidusjūras un Atlantijas biotopiem. Atlantijas okeāna ietekmē klimata svārstības šeit nav bijušas tik krasas, tāpēc Spānijas un Marokas kalnos izdzīvojušas tādas dzīvnieku sugas, kas citur Vidusjūra spiekrastē ir izmirušas.
Lielās bioloģiskās nozīmības dēļ Alboranas jūrā nodibināta jūras aizsargājamā teritorija.