Norvēģu jūra

Vikipēdijas raksts

Norvēģu jūra
Platība: 1 380 000 km2
Garums: km
Platums: km
Maks. dziļums: 3 970 m
Valstis un citas teritorijas: Apvienotā Karaliste
Farēru salas
Islande
Norvēģija
Lielākās pilsētas: Tronheima

Norvēģu jūra (norvēģu valodā - Norskehavet) - Atlantijas okeānam piederīga jūra, atrodas okeāna ziemeļu daļā starp Ziemeļjūru un Grenlandes jūru.

Satura rādītājs

[izmainīt šo sadaļu] Vispārējs raksturojums

Vidējais dziļums - 1 600 - 1 700 metri. Lielākais dziļums - 3 970 metri - atrodas jūras centrālajā daļā. Tilpums - 2 400 000 km³. Sāļums ap 35 ‰. Kontinentālā šelfa paplašinājumu pie Norvēģijas krastiem sauc - Veringa plato. Norvēģijas piekrastē atrodas arī Lofotu salas. Jūras ziemeļu daļa atrodas aiz Ziemeļu polārā loka.

Norvēģu jūrai un tās kaimiņu jūrai - Grenlandes jūrai - raksturīgi tas, ka ar skābekli bagātais virsūdens šeit nogrimst divus - trīs kilometrus līdz jūras gultnei. Rezultātā Norvēģu jūrā gar Norvēģijas krastu plūst silta straume ūdens virsējos slāņos (Ziemeļatlantijas straume) un auksta straume - dziļākajos slāņos. Rezultātā jūra ziemā neaizsalst, Norvēģijas piekrastē ir salīdzinoši maigs un mitrs klimats.

Pašlaik Norvēģu jūrā notiek rūpīgs straumju režīma izmaiņu monitorings - straumju režīma izmaiņas varētu liecināt par klimata izmaiņām.

[izmainīt šo sadaļu] Robežas

Ziemeļos atrodas Jana Majena sala un Jana Majena zemūdens grēda - robeža ar Ziemeļu Ledus okeānu - Barenca jūru. Austrumos - Norvēģijas piekraste. Dienvidos - Ziemeļjūra, Šetlendas salas, Skotija un Farēru salas. Rietumos - zemūdens grēda (ap 500 metrus dziļais Islandes - Farēru slieksnis) starp Farēru salām un Islandi, Islande.

Norvēģu jūra pie Norvēģijas krasta, Lofotu salas.
Norvēģu jūra pie Norvēģijas krasta, Lofotu salas.

[izmainīt šo sadaļu] Resursi

Siltais ūdens rada labus apstākļus zivīm un tāpēc Norvēģu jūrā notiek aktīva zivju - mencu, siļķu un citu zivju zveja.

1993. gadā Norvēģu jūrā sākās liela mēroga naftas un dabasgāzes ieguve.

Tiek piedāvāts Norvēģu jūras dzīlēs iesūknēt siltumnīcas efektu izraisošās gāzes - oglekļa dioksīdu - tādējādi nodrošinot, ka tas ilgstoši saglabājas jūras ūdenī un nenokļūst atmosfērā[1].

[izmainīt šo sadaļu] Atsauces

  1. Norwegian Sea Proposed as Storage Site for Carbon Dioxide