Sērs

Vikipēdijas raksts

Nosaukums, simbols, numurs Sērs, S, 16
Atommasa 32,065 g/mol
Blīvums 1960 kg/m3
Kušanas temperatūra 388,36 K (115,21°C)
Vārīšanās temperatūra 717,87 K (444,6°C)

Sērs ir ķīmiskais elements ar simbolu S un atomskaitli 16. Sērs ir pieskaitāms pie halkogēniem, lai arī bieži vien šo grupu īpaši neizdala. Tīrā veidā sērs ir dzeltena kristāliska viela, kas sastāv no gredzenveida S8 molekulām. Sēra tvaiki sastāv no S2 molekulām. Sērs ir sastopams dabā tīrradņu veidā un savienojumos - sulfīdos (sulfīdu rūdās), sulfātos (lielos daudzumos jūras ūdenī), kā arī dažu paveidu naftā un akmeņoglēs. Sērs deg (bet diezgan slikti), ar zilu liesmu, veidojot sēra dioksīdu. Savienojumos sēram var būt vērtība -2 (sulfīdos), +4 (SO2 un sulfītos) un +6 (sērskābē un sulfātos). Rūpnieciski nozīmīgākais sēra savienojums ir sērskābe.

[izmainīt šo sadaļu] Sēra savienojumi

[izmainīt šo sadaļu] Sēru saturošās skābes

  • Sērūdeņražskābe H2S, šīs skābes sāļus sauc par sulfīdiem, sēra vērtība: -2.
  • Sērpaskābe H2SO3, šīs skābes sāļus sauc par sulfītiem, sēra vērtība: +4.
  • Sērskābe H2SO4, šīs skābes sāļus sauc par sulfātiem, sēra vērtība: +6.

[izmainīt šo sadaļu] Citi sēra savienojumi

  • Sērogleklis CS2, normālos apstākļos ir šķidrums, dažreiz lieto par šķīdinātāju.
  • Sēra heksafluorīds SF6, normālos apstākļos ir gāze, lieto par elektroizolācijas matriālu augstsprieguma slēdžos.
Commons
Wikimedia Commons ir pieejami multimēdiju faili par šo tēmu. Skat.: