Slāpeklis

Vikipēdijas raksts

Nosaukums, simbols, numurs slāpeklis, N, 7
Atommasa 14,0067 g/mol
Blīvums 7874 kg/m3
Kušanas temperatūra 63,14 K (-210°C)
Vārīšanās temperatūra 73,35 K (-195,79°C)

Slāpeklis ir ķīmiskais elements ar simbolu N un atomskaitli 7. Dabā slāpeklis brīvā veidā ir sastopams kā galvenā gaisa sastāvdaļa. Parastos apstākļos slāpeklis ir visai inerta divatomu gāze. Paaugstinātā temperatūrā slāpeklis var reaģēt ar ūdeņradi (veidojot amonjaku), sārmu metāliem (veidojot attiecīgus nitrīdus) un vēl augstākā temperatūrā arī ar skābekli, veidojot slāpekļa oksīdus. Savienojumos slāpeklim var būt vērtība no -3 (amonjaks) līdz +5 (slāpekļskābe un tās sāļi).

Slāpekļa bināros savienojumus ar citiem elementiem sauc par nitrīdiem. Sārmu metālu nitrīdi ir visai ķīmiski aktīvas vielas, kas veidojas tiem metāliem reaģējot ar slāpekli paaugstinātā temperatūrā. Tie reaģē ar skābekli, veidojot brīvu slāpekli un attiecīgā metāla oksīdu, reaģē ar ūdeni, veidojot attiecīgā metāla hidroksīdu un amonjaku. Bora, silīcija un daudzu smago metālu nitrīdi ir cietas un karstumizturīgas vielas. Bora un silīcija nitrīdus lieto par mehāniski izturīgas keramikas izejvielām.