Krievu valoda Latvijā
Vikipēdijas raksts
Krievu valoda Latvijā ir otrā pēc izplatības kā dzimtā (37,5% iedzīvotāju pēc 2000. g. tautskaites datiem [1], 28,6% iedzīvotāju esot krieviem pēc tautības) un pirmā pēc prasmes (94% 2005 g. [2]).
Satura rādītājs |
[izmainīt šo sadaļu] Statuss valstī
Saskaņā ar 1999. g. Valsts valodas likuma [3] 5. pantu, visas valodas, izņemot latviešu un lībiešu, tiek uzskatītas par svešvalodām. Tāpēc kopš likuma spēkā stāšanās 2000. g., izņemot īpaši atrunātos gadījumus, valsts un pašvaldību iestādes nesniedz un nepieņem tajās informāciju.
Pastāv arī ierobežojumi valodas lietošanai privātajā sfērā. Publiskajā informācijā teksti krievu valodā nedrīkst būt formas vai satura ziņā plašaki par latviskiem tekstiem. Piebilstams, ka, salīdzinot ar pēdējo Valodu likuma redakciju, paplašinājās iespējas rīkot privātos pasākumus bez tulkojuma.
Tādejādi Latvijas krievvalodīgie ir Eiropā procentuāli lielākā lingvistiskā minoritāte, kuras valodai nav oficiālā statusa valstī. Apvienības PCTVL un Saskaņas centrs prasa oficiālā statusa noteikšanu krievu valodai un tas plašaku pielietošanu izglītībā.
[izmainīt šo sadaļu] Izplatība
Krievvalodīgie iedzīvotāji nepārtraukti ir stabila iedzīvotāju grupa pašreizējās Latvijas teritorijā vismaz kopš 17. gs. 2. puses (vecticībnieku emigrācijas vilnis). Tā ievērojami pieauga 18.-19. gs. sakarā ar pievienošanu Krievijai un Baltijas guberņu ātro ekonomisko attīstību. Aleksandra III un Nikolaja II valdīšanas laikā tika īstenota izglītības un lietvedības rusifikācijas politika.
Neskatoties uz lielu emigrāciju Pirmā pasaules kara laikā, arī pēc neatkarības proklamēšanas krievu īpatsvars Latvijā bija ievērojams; tas ir saistāms ar to, ka Rīga kļuva par vienu no emigrācijas centriem. Krievu valodā varēja uzstāties Saeimā.
Krievvalodīgo iedzīvotaju skaits un īpatsvars strauji pieauga padomju laikā gan uz mazāku valodas kopienu rēķina, gan migrācijas dēļ. Krievu valoda ieguva vadošo lomu jomās, kas bija saistītas ar darbību Savienības mērogā. Pēc 1979. g. tautas skaitīšanas datiem[1] to prata 76,8% LPSR iedzīvotāju. 1989. g. tautas skaitīšanā tika konstatēts, ka krievu valoda ir dzimtā 42% iedzīvotāju [4]. Kopš tā laika šis īpatsvars samazinās, tomēr procentuāli lielāka lingvistiskā minoritāte Eiropā ir tikai valoņi.
[izmainīt šo sadaļu] Izglītība
Pirmā krievu skola Rīgā — Katrīnes apriņķa skola — tika nodibināta [5] 1789. g. Krievu skolu tīkls paplašinājās līdzi iedzīvotāju skaita pieaugumam, bet tika strauji sašaurināts K. Ulmaņa autoritārā režīma laikā[2].
Augstākā izglītība krievu valodā 1896.—1915. g. bija pieejama Rīgas politehnikumā (tolaik vienīgā augstskola Latvijā). 1921. g. bija radīts Krievu universitātes zinību institūts (sākotnēji Krievu universitātes kursi), slēgts 1935. g.[3] Latvijas PSR lielākā daļa augstskolu programmu bija divplūsmu, dažas — tikai krievu vai latviešu valodā.
Pašlaik (2007. g.) saskaņā ar 1998. g. Izglītības likumu [6] valsts augstskolās studijām jānotiek tikai latviešu valodā, bet publiskajās vidusskolās (10.-12. klase) kopš 2004.-2006. g. pārējās valodās drīkst pasniegt ne vairāk kā 40% mācību stundu. Līdz 2003.—2005. g. masu protestiem, kā arī PCTVL un TSP deputātu pieteikumiem Satversmes tiesā, likumā bija ietverta prasība no 2004. g. pilnībā pāriet uz latviešu valodu publiskajās vidusskolās, kā arī aizliegums publiski līdzfinansēt privātās nelatviešu skolas.
[izmainīt šo sadaļu] Kultūra un plašsaziņas lidzeķli
Krievu valodā Latvijā iznāk dažāda veida prese, ir attīstīts internets (piemēram, lielākie privātie ziņu portāli delfi.lv un tvnet.lv ir divvalodīgi — pretēji valsts kontrolētajam "Lattelecom" piederošajam apollo.lv), tiek uzturēta ievērojama daļa bibliotēku fondu (piemēram, 32% Rīgas Centrālās bibliotēkas fondu 2006. g. sākumā ([7])), darbojas Rīgas Krievu teātris ([8]).
1995. g. Radio un televīzijas likums ([9]) 63. pantā ierobežo raidīšanu mazākumtautību valodā valsts radio un televīzijā, aizliedzot to TV un radio pirmajos kanālos. Līdz Satversmes tiesas 2003. g. spriedumam ([10]) pēc PCTVL deputātu pieteikuma privātie radio un TV nevarēja raidīt minoritāšu valodās vairāk par 25% raidlaika.
[izmainīt šo sadaļu] Valodas īpatnības
Latvijas krievu valodā ir virkne iesakņojušos tiešu aizguvumu no latviešu valodas (piemēram, Baltijas jūrā mītošas karpu ģints zivis tiek apzīmētas ar latīņu izcelsmes vārdu «вимба», nevis standarta krievu vārdiem «сырть» vai «рыбец»). Тāpat vairākumtautības valodas ietekmē ieviesušies noteikti izteicieni («что, пожалуйста?») un barbarismi (vārda «агентура» lietošana vārda «агентство» nozīmē).
[izmainīt šo sadaļu] Atsauces
- ↑ Советская Латвия — Р.: Главная редакция энциклопедий, 1985 — стр. 113
- ↑ Фейгмане Т. Д. Русские в довоенной Латвии. — Р.: БРИ, 2000. — стр. 281—296
- ↑ Фейгмане Т. Д. Русские в довоенной Латвии. — Р.: БРИ, 2000. — стр. 304—308
[izmainīt šo sadaļu] Ārējās saites
- Latvijas valodas likumi (1918—1999)
- Saeimas debates un balsojums 01.02.2007. par PCTVL grozījumiem Valsts valodas likumā, kas ierosināja noteikt nacionālās minoritātes valodas statusu
- Diskusija Krievu valoda Latvijā meklē mitekli. Vēsturiskos graustus nepiedāvāt! (2005), krieviski
- Raksti Tā runā krievu Latvija (2004) un Mūsu latviešu krievu valoda — par latviešu valodas ietekmi uz krievu valodu, krieviski
- "Komsomoļskaja pravda" raksts Kā tas būs krieviski? (2007), krieviski
- "LA" raksts "... un spīdoša krievu valoda"