Jaunjelgava
Vikipēdijas raksts
|
|||
Iedzīvotāji (2004) | 2441 | ||
Citi nosaukumi | vācu - Friedrichstadt | ||
Pilsēta | no 1647.g | ||
Rajons | Aizkraukles rajons | ||
Mājaslapa | [???] |
Jaunjelgava - pilsēta Aizkraukles rajonā pie Daugavas. Pilsētas tiesības piešķirtas 1647.gadā. Agrākais nosaukums Frīdrihštate.
[izmainīt šo sadaļu] Vēsture
13.gs. Jaunjelgavas vietā atradās sena sēļu pils, ko nopostīja vācu krustneši. Tās vietā sāka veidoties apdzīvota vieta. Ap 1450. g. šeit izveidojās muiža. 1590. g. Jaunjelgavai, kura savos pirmsākumos tika saukta par Sēreni, Jaunpilsētiņu vai Jaunpilsētu, vēlāk par Jelgaviņu, Jauno Jelgavu, Lubu Jelgavu, Kurzemes hercogs Frīdrihs piešķīra miesta tiesības. 1596. g. miestā dzīvoja apmēram 60 ģimenes. Liela nozīme bija Daugavas ūdensceļam. Rīgas tirdzniecībā ar austrumiem Jaunjelgava bija preču pārkraušanas vieta. 1621.g. Polijas-Zviedrijas kara laikā pilsētiņu nopostīja. 1646. g. atjaunoto miestu hercoga Frīdriha atraitne Elizabete Magdalēna nosauca par Frīdrihštati un dāvināja 2 830 desetīnas zemes un piešķīra savu zīmogu. 1795.-1924. g.Jaunjelgava bija apriņķa pilsēta. 1710. g. pilsētā plosījās mēris, bet 1831. un 1848. g. - holēra. Bieži notika ugunsgrēki un plūdi (18gs. - 4 reizes). 1812.g. pilsētu ieņēma Napoleona karaspēks. Pēc Rīgas-Daugavpils dzelzceļa līnijas atklāšanas 1861. g. ūdensceļa piestātne zaudēja savu nozīmi.