Alanīts-(Ce)
Vikipēdijas raksts
Alanīts-(Ce) | |
---|---|
Klasifikācija | |
Klase: | Silikātu minerāls, sorosilikāts |
Štrunca ID: | 8/C.23-80 |
Ķīmiskā formula: | (Ce,Ca,Y)2(Al,Fe3+)3(SiO4)3(OH) |
Singonija: | monoklīnā |
Īpašības | |
Krāsa: | Brūna, melna |
Svītras krāsa: | Brūna, pelēcīga |
Habituss: | Reti graudiņi, masas, reti - lielāki kristāli |
Skaldnība: | Neizteikta divās plaknēs |
Lūzums: | Gliemežnīcas |
Cietība pēc Mosa skalas: | 5,5-6 |
Spīdums: | Pusmetālisks, stikla, taukains |
Caurspīdīgums: | Puscaurspīdīgs līdz necaurspīdīgs |
Laušanas koeficients: | nα = 1.715 - 1.791 nβ = 1.718 - 1.815 nγ = 1.733 - 1.822 |
Pleohroisms: | ir, diezgan izteikts |
Blīvums: | 3,75 g/cm3 |
Alanīts-(Ce) (nosaukts 1810. gadā skotu mineraloga Tomasa Allena vārdā) - diezgan izplatīts minerāls. Sākotnēji tika dēvēts par alanītu, taču sadalīts trijos dažādos minerālos - alanīts-(Ce), alanīts-(La), alanīts-(Y). Satur retus ķīmiskos elementus - cēriju (27,35%}, itriju - 4,34%. Vāji radioaktīvs - 613 Bq/g.
Sinonīmi: cerepidots, cerīns, cerortīts.
Alanīta sinonīmi: bagrationīts, ortīts, pirotīts, tautalīts, tautolīts, treanorīts, uralortīts.
[izmainīt šo sadaļu] Atradnes
Atrodams vairāk nekā 300 vietās visā pasaulē. Latvijai tuvākās ir:
- Austrija - Karintija un Štīrija
- Čehija - Bohēmija un Morāvija
- Krievijas Eiropas daļa - Kolas pussala un Urāli
- Slovākija
- Ungārija
- Vācija - Bādene-Virtemberga, Bavārija, Lejassaksija, Reinzeme-Pfalca, Saksija, Tīringene
- Zviedrija - 34 atradnes visā valstī