Bobijs Hals
Vikipēdijas raksts

Bobijs Hals (angļu - Bobby Hull, dzimis 1939. gada 3. janvārī Pontannē, Kanādā) ir bijušais kanādiešu hokejists - kreisās malas uzbrucējs. Tiek uzskatīts par vienu no visu laiku izcilākajiem spēlētājiem. 1957. gadā Hals sāka spēlēt NHL. NHL un WHA kopā aizvadījis 23 sezonas, no tām lielāko daļu NHL kluba Čikāgas "Blackhawks" rindās, kuras sastāvā 1960-61 sezonā izcīnīja arī vienīgo Stenlija kausu. 1972. gadā, kad Hals pārcēlās uz Vinipegas "Jets" sešas sezonas aizvadīja WHA, bet savā atvadu sezonā tā jau spēlēja NHL. Bet pēc 18 "Jets" rindās aizvadītām spēlēm viņš tika aizmainīts uz Hartfordas "Whalers". 1974. gadā, spēlējot "Jets" vienībā, viņš bija spēlējošais treneris, bet tika nomainīts sezonas vidū un līdz nākamās sezonas beigām bija trenera asistents. 1978-79 sezonā, kas bija viņa priekšpēdējā, viņu nomocīja traumas, un pa visu sezonu viņš piedalījās tikai 4 spēlēs un no hokeja viņš gribēja atvadīties jau pēc tās, bet tā kā "Jets" sāka spēlēt NHL, tomēr izdevās pierunāt Halu palikt uz vēl vienu sezonu, kurā gan arī viņš aizvadīja tikai 27 spēles.
Savas karjeras laikā viņš ne reizi saņēmis dažādus apbalvojumus. Veselas trīs reizes viņam izdevies iegūt Ārta Rosa balvu, 1965. un 1966. gadā arī Hārta balvu, 1965. gadā viņš izcīnīja Lēdijas Bingas balvu, bet 1973. un 1975. gadā viņš izcīnīja Gerija Deividsona balvu kā WHA vērtīgākais spēlētājs. 7 sezonas bija labākais NHL vārtu guvējs, kopš 1998. gada par šādu sasniegumu tiek pasniegta Morisa Rišāra balvu. Piedalījies 12 NHL un 5 WHA visu zvaigžņu spēlēs. 1998. gadā žurnāla The Hockey News veiktajā aptaujā atzīts par visu laiku 8. izcilāko spēlētāju. 1983. gadā iekļauts Hokeja Slavas zālē.
Savā ģimenē viņš nebija vienīgais, kurš spēlē hokeju. 8 gadus ar viņu kopā "Blackhawks" rindās spēlēja viņa jaunākais brālis Deniss Hals, bet Bobija dēls Brets Hals savā karjerā bija gandrīz tikpat izcils, cik viņš pats.