Zemgaļi

Vikipēdijas raksts

Zemgaļi (lietuviski: Žemgaliai ; latīniski: Semigalli ) bija viena no tagadējo Latvijas teritoriju apdzīvojušām baltu tautām, kas vēlāk ieplūda latviešu un lietuviešu tautās. Apdzīvoja Lielupes baseinu, tagadējo Zemgales novadu.

Zemgaļi bija viena no baltu tautām, kas jau pirms krusta kariem bija izveidojuši vāju monarhiju. To gan stipri vājināja zemgaļu pilskungu stiprā vara. Pirmais hronikās minētais zemgaļu valdnieks, kas savā varā bija apvienojis gandrīz visu Zemgali (izņemot Mežotni), bija Viestards, kurš valdīja no 12. gadsimta beigām līdz aptuveni 1230. gadam.

Hronikās parādās arī valdnieks Nameisis, kurš, domājams, 1279. gadā vadīja zemgaļu sacelšanos pret Livonijas ordeni. Zināms, ka 1281. gadā viņš devās uz Prūsiju, kur kopā ar vietējām tautām cīnījās pret Vācu ordeņa spēkiem.

Zemgale bija pēdējais Latvijas novads, kurš tika pakļauts tikai 1290. gadā. Daļa zemgaļu (hronikas min ap 100 000 cilvēku, taču šis skaitlis, iespējams, ir stipri pārspīlēts) nepakļāvās vāciešiem un pārcēlās uz Lietuvu.