Benzpirēns

Vikipēdijas raksts

Nosaukums Benzpirēns
Ķīmiskā formula C20H12
Molmasa 252,31 g/mol
Blīvums 1240 kg/m3
Kušanas temperatūra 179°C
Viršanas temperatūra 495°C
Benzpirēns
Benzpirēns

Benzpirēns (C20H12) pieder pie policikliskajiem arēniem. Arēni uzbūves ziņā var būt ļoti dažādi un sarežģīti. Policikliskajiem arēniem ir divi vai vairāki benzola gredzeni. Policikliskos arēnus iedala divās grupās:

  • Policikliskie arēni ar izolētiem cikliem.
  • Policikliskie arēni ar kondensētiem cikliem.

Benzpirēns pieder pie kondensētiem cikliem.

Visu policiklisko arēnu uzbūve un īpašības ir līdzīgas benzolam. Palielinoties benzola gredzenu skaitam molekulā, samazinās savienojuma stabilitāte.

Ķīmiskās un fizikālās īpašības:
Benzpirēns ir dzeltena viela ar kušanas temperatūru 1790 °C, tā šķīdumiem raksturīga zaļa fluorescence. Benzpirēns pieder pie kancerogēniem savienojumiem (izraisa ļaundabīgo audzēju veidošanos). To, ka šādi savienojumi cilvēkiem izraisa vēža veidošanos, pirmo reizi atklāja Londonas Sv. Bartolomeva hospitāļa ķirurgs P. Potts 1775. gadā. Viņš novēroja, ka ar ļaundabīgiem audzējiem bieži slimo skursteņslauķi. Benzpirēnu uzskata par apkārtējās vides indi.

Benzpirēns rodas, sadegot dažādiem organiskiem savienojumiem, tādiem kā automobiļu degvielai, naftai un dažādiem atkritumiem, tas veidojas mežu ugunsgrēku laikā, sastopams cigarešu dūmos, un pat ceptā gaļā, kad ceptā gaļa tiek vairākas reizes uzsildīta un kad eļļa tiek izmantota vairākkārt. Kūpinātās zivīs, kaut arī niecīgā daudzumā, vienmēr ir aromātiskie ogļūdeņraži, viens no tiem ir benzpirēns. Novelkot zivīm ādu, lielākā daļa benzpirēna tiek atdalīta.

Benzpirēna kancerogēnās darbības mehānisms vēl nav pilnīgi noskaidrots.