Kuldīgas Sv. Katrīnas evaņģēliski luteriskā baznīca

Vikipēdijas raksts

1967. gada 29. decembrī Kuldīgas Katrīnas baznīca, kas raksturīga ar savu celtniecības stilu, konstrukcijām, zīmējumiem, kokgriezumiem, tika pasludināta par republikas nozīmes arhitektūras pieminekli. Tika nolemts, ka bijušās baznīcas telpās iekārtos Kuldīgas novadpētniecības un mākslas muzeja filiāli ar eksponātiem, kas stāstīs par novada arhitektūras vēsturi.

Pati baznīca pirmo reizi rakstos pieminēta 1252. gada 18. oktobrī. Par tās celtniecību un izskatu nav saglabājies nekādu ziņu. Zināms tikai, ka XVI un XVII gadsimtā tā vairākkārt degusi un tikusi pārbūvēta.

1645. gadā uzcēla jaunu mūra torni, kurš ļoti kontrastēja ar veco baznīcas korpusu, bet 1669. gada 14. septembrī baznīcā izcēlās ugunsgrēks. Nodega tornis, sadega ērģeles, bojā gāja torņa pulkstenis, izkusa Lībekā lietie zvani. Uguns neskarti palika tikai altāris un kancele. Bet baznīcu atkal atjaunoja, un atjaunošanas darbi pabeigti 1672. gada septembrī.

[izmainīt šo sadaļu] Būvvēsture

1808. gadā baznīcā izdarīja kārtējo telpu remontu, kura laikā iznīcināja daudzas mākslas vērtības. 1866. gadā notika kapitālais remonts, uzcēla jaunu torni, tādu, kādu to var redzēt tagad, un sānu kores. 1905. gadā restaurējot baznīcu, nojauca sānu kores, iekštelpu izdekorēja pseidogotiskā stilā. Sešdesmitajos gados atkal notika baznīcas kapitālā pārbūve. Tās gaitā baznīcas iekštelpu pielāgoja muzeja filiāles un koncertzāles vajadzībām.

[izmainīt šo sadaļu] Interjers

Katrīnas baznīcai, tāpat kā vairumam Kurzemes baroka laika dievnamu, raksturīgs kontrasts starp vienkāršo, gandrīz vai bargo, ārieni un bagāto un krāšņo iekštelpu. Iekštelpas konstrukcijas formas ir ar smagām, druknām proporcijām. Resnas, īsas kolonnas nostatītas uz augstiem, platiem postamentiem.

[izmainīt šo sadaļu] Kancele un altāris

Katrīnas baznīcas altāris un kancele ir manierisma stila pēdējā posma piemineklis, tos 1660. gadā darinājis Ventspils kokgriezējs Nikolajs Sēfrenss.

Altāra gleznas - "Kristus pie svētā vakarēdiena" un "Kristus ceļā uz Golgātu" - gleznojis J. Špērs 1851. gadā, bet apakšējo gleznu "Svētais vakarēdiens" ap 1672. gadu gleznojis J. Graubics.

Altāris un kancele izrotāti ar evaņģēlistu statujām.