Livonijas ordenis

Vikipēdijas raksts

Livonijas ordenis (latīņu valodā: Fratres de Domo Sanctae Mariae Theutonicorum Jerusalemitana per Livoniam) bija Vācu ordeņa atzars Livonijā, kas izveidojās pēc Zobenbrāļu ordeņa sagrāves Saules kaujā 1236. gadā.

Livonijas ordeņa ģerbonis
Livonijas ordeņa ģerbonis

1236. gada Saules kaujā lietuvieši kopā ar zemgaļiem sagrāva Zobenbrāļu ordeni. Nākamajā gadā tā atliekas pievienojās Prūsijas Vācu ordenim, kā rezultātā izveidojās Vācu ordeņa vietējais atzars Livonijā - Livonijas ordenis.

Laika posmā starp 1237. un 1290. gadu Livonijas ordenis iekaroja visu Livoniju, izņemot Ziemeļigauniju, pakļaujot kuršus un zemgaļus. 1346. gadā ordenis no Dānijas karaļa Valdemāra IV nopirka arī Ziemeļigauniju.

1560. gadā, Livonijas kara ietvaros, Krievijas valdnieka Ivana Bargā karaspēks sakāva ordeņa spēkus Ērģemes kaujā. Sakautais ordenis noslēdza vienošanos ar Polijas karali Sigismundu II Augustu, kas jau kopš 1557. gada bija karastāvoklī ar Rīgas arhibīskapu un ordeni.

Pēc vienošanās ar Polijas karali, Livonijas konfederācija tika iekļauta Polijas-Lietuvas sastāvā, savukārt tās dienviddaļā tika izveidota Lietuvas vasaļvalsts Kurzemes hercogiste, par kuras pirmo valdnieku kļuva pēdējais ordeņa mestrs Gothards Ketlers.