Čehija
Vikipēdijas raksts
Čehijas republika (čehiski Česká republika) ir augsti attīstīta mononacionāla valsts Eiropas centrā bez pieejas pie jūras. Ziemeļos tā robežojas ar Poliju, austrumos ar Slovākiju, dienvidos ar Austriju, bet rietumos ar Vāciju. Pazīstamākie Čehijas zīmoli ir automašīnas "Škoda", čehu alus un čehu hokejs.
|
|||||
![]() |
|||||
Valsts iekārta | parlamentāra republika | ||||
Freedom House brīvības indekss(2004) | 1,5 - brīva valsts | ||||
ANO tautas attīstības indekss | 0,868 (32.vieta pasaulē 2002.gadā) | ||||
IKP (PPP) uz vienu iedzīvotāju | 16 448 USD (2003) - 36.vieta pasaulē | ||||
Valsts valoda | čehu valoda | ||||
Galvaspilsēta | Prāga | ||||
Lielākās pilsētas | Prāga Brno Ostrava |
||||
Prezidents | Vāclavs Klauss | ||||
Premjerministrs | Mireks Topolāneks | ||||
Platība | 78 866 km² | ||||
Iedzīvotāju skaits (2004) | 10 230 100 | ||||
Etniskais sastāvs | čehi | ||||
Reliģija | katolisms - 40% nereliģiozi - 40% |
||||
Neatkarība | Sadaloties Čehoslovākijai 1993. gada 1.janvārī | ||||
Valsts himna | Kde domov můj | ||||
Valūta | Čehijas krona/CZK | ||||
Laika zona | UTC +1 | ||||
Interneta domēns | .CZ | ||||
Starptautiskais tālsarunu kods | +420 |
[izmainīt šo sadaļu] Prāgas pavasaris
Prāgas pavasaris bija liberalizācijas periods Čehoslovākijas Sociālistiskajā republikā, kas sākās 1968. gada 5. janvārī kad Aleksandrs Dubčeks tika ievēlēts par komunistiskās partijas vadītāju, un beidzās 1968. gada 20. augustā, kad PSRS vadītā Varšavas pakta bruņotie spēki iebruka valstī.
Pēc Otrā pasaules kara, Čehoslovākija nokļuva Padomju ietekmes zonā. No 1948. gada Čehoslovākijas Komunistiskā partija bija vienīgā atļautā partija valstī, un PSRS stingri kontrolēja valstī notiekošo. Lai arī komunisti iznīcināja valsts demokrātiju, viņi sākotnēji bija diezgan populāri. Pāris iemesli šai popularitātei:
- Iedzīvotāji atcerējās, kā rietumvalstis 1938. gadā ar Minhenes vienošanos bija atļāvušas Hitleram sagraut viņu neatkarību.
- Lai arī ASV armija atradās tuvāk Prāgai, Staļins panāca slepenu vienošanos ar rietumu sabiedrotajiem, ka tieši Sarkanā armija drīkstēs atbrīvot Prāgu no nacistiem. Iedzīvotāji jutās pateicīgi saviem atbrīvotājiem.
60to gadu vidū komunistu režīms kļuva aizvien nepopulārāks. Partijas reformatoriem, saprotot ka nepieciešamas izmaiņas, izdevās par tās vadītāju ievēlēt Aleksandru Dubčeku. Viņš veica virkni politisku reformu. lai radītu "sociālismu ar cilvēcīgu seju". Tās nebija vērstas uz padomju sistēmas sagraušanu, drīzāk uz tās nelielu liberalizāciju. Dubčeka reformas guva plašu iedzīvotāju atbalstu. Taču PSRS vadība ar Leonīdu Brežņevu priekšgalā uztvēra šīs reformas kā pirmos soļus padomju iekārtas graušanā. PSRS vadība nevarēja pieļaut, ka Aukstā kara laikā kāda no tās satelītvalstīm pāriet rietumu demokrātiju pusē. Kad sarunu ceļā Brežņevam neizdevās pārliecināt Dubčeku pārtraukt reformas, PSRS sāka plānot militāru iebrukumu.
Lai attaisnotu iebrukumu suverēnā valstī, bija nepieciešams lūgums pēc palīdzības. Čehoslovākijas komunistu vadībā joprojām bija daudz konservatīvo spēku, kuri Brežņevam nosūtīja slepenu vēstuli kurā apgalvoija ka "labējā prese" valstī "vairo nacionālisma un šovinisma vilni, provocē antikomunistisku un antipadomju psihozi". Vēstule lūdza PSRS palīdzēt "ar visiem iespējamajiem līdzekļiem" lai paglābtu Čehoslovākijas Sociālistisko republiku no "tūlītējiem kontrrevolūcijas draudiem".
Naktī no 20. uz 21. augustu piecas Varšavas pakta valstis iebruka Čehoslovākijā. Apmēram 5000 - 7000 padomju tankiem sekoja 200 - 600 tūkstoši Varšavas bloka kareivji. Iebrukuma laikā 72 čehoslovāki tika nogalināti un simtiem ievainoti. Padomju karavīri arestēja Dubčeku un nogādāja uz Maskavu.
Pēc okupācijas apmēram 300 000 čehoslovāku atstāja valsti un devās trimdā uz rietumiem.
[izmainīt šo sadaļu] Skat. arī
Eiropas valstis |
---|
Albānija | Andora | Apvienotā Karaliste | Austrija | Baltkrievija | Beļģija | Bosnija un Hercegovina | Bulgārija | Čehija | Dānija | Francija | Grieķija | Horvātija | Igaunija | Islande | Īrija | Itālija | Krievija | Latvija | Lietuva | Lihtenšteina | Luksemburga | Malta | Melnkalne | Moldova | Monako | Nīderlande | Norvēģija | Polija | Portugāle | Republika Maķedonija | Rumānija | Sanmarīno | Serbija | Slovākija | Slovēnija | Somija | Spānija | Šveice | Turcija | Ukraina | Ungārija | Vācija | Vatikāns | Zviedrija |
Teritorijas: Farēru salas | Gibraltārs | Gērnsija | Menas sala | Džersija |
|
![]() |
---|---|
Apvienotā Karaliste | Austrija | Beļģija | Bulgārija | Čehija | Dānija | Francija | Grieķija | Igaunija | Īrija | Itālija | Kipra | Latvija | Lietuva | Luksemburga | Malta | Nīderlande | Polija | Portugāle | Rumānija | Slovākija | Slovēnija | Somija | Spānija | Ungārija | Vācija | Zviedrija |
Ziemeļatlantijas līguma organizācija (NATO) | ![]() |
---|---|
Apvienotā Karaliste | ASV | Beļģija | Bulgārija | Čehija | Dānija | Francija | Grieķija | Igaunija | Islande | Itālija | Kanāda | Latvija | Lietuva | Luksemburga | Nīderlande | Norvēģija | Polija | Portugāle | Rumānija | Slovākija | Slovēnija | Spānija | Turcija | Ungārija | Vācija |