Pikrīnskābe
Vikipēdijas raksts
Nosaukums | pikrīnskābe |
Ķīmiskā formula | C6H2(NO2)3OH |
Molmasa | 229.1056 g/mol |
Blīvums | 1763 kg/m3 |
Kušanas temperatūra | 395.65 K (122.5°C) |
Viršanas temperatūra | nav zināma |
Pikrīnskābe (2,4,6-trinitrofenols, C6H2(NO2)3OH) ir dzeltena, kristāliska viela. Pikrīnskābi var izmantot par sprāgstvielu. Pirms 1. pasaules kara to ļoti plaši lietoja artilērijas šāviņu pildījumam ar nosaukumiem melinīts, lidīts, šimoza. Pikrīnskābe reaģē ar metāliem, veidojot sāļus - pikrātus, tie ir vēl nestabilāki par pašu pikrīnskābi (tas dažkārt izraisīja ar pikrīnskābi lādētas munīcijas patvaļīgas eksplozijas). Pikrīnskābi var iegūt, nitrējot fenolu, benzolu vai acetilsalicilskābi. Pikrīnskābi lietoja arī par dzelteno krāsvielu.