Naisāre

Vikipēdijas raksts

Naisāre
Naissaar
  Koordinātes:  59°34'Z 24°31'A
  Salu grupa:  -
  Jūra, okeāns, ezers:  Baltijas jūra
  Valsts:  Igaunija
  Iedzīvotāju skaits:  3
  Lielākā pilsēta, ciems:  nav
  Platība:  18,6 km²
  Augstākais punkts:  Kunilamägi, 27 m
  Garums:  9 km
  Platums:  4 km

Naisāre (igauniski - Naissaar (sieviešu sala), zviedriski - Nargö) ir Igaunijai piederīga sala Baltijas jūrā, Somu līcī, ap 8 km noTallinas.

Līdz otrajam pasaules karam salā dzīvoja zviedri - 1934. gadā 450 cilvēki. Padomju laikā sala bija militarizēta zona, civiliedzīvotājiem tā nebija pieejama. Pašlaik salā tikai 3 pastāvīgi iedzīvotāji. 88% salas klāj mežs.

[izmainīt šo sadaļu] Vēsture

Šaursliežu dzelzceļš Naisāres salā
Šaursliežu dzelzceļš Naisāres salā

Iebraucot Tallinā pa jūru Naisāre atrodas ceļā - tāpēc šai salai jau sen ir bijusi stratēģiska nozīme. Iespējams, tieši šo salu minējis Ādams no Brēmenes, ap 1075. gadu aprakstot kādu salu, ko nosaucis Terra feminarum.

Sala apdzīvota vēlākais no 15. gadsimta. Naisāre ir vistālāk austrumos novietotā Igaunijas zviedru apmetnes vieta, vēlāk tajā sāka dzīvot arī igauņi.

Jau kopš pirmajiem Ziemeļu kariem Naisāre tika nocietināta - pirmos cietokšņus šeit izbūvēja zviedri. 1788. gadā tika uzcelta bāka. Vislielākie nocietinājumi izbūvēti Krievijas impērijas laikā neilgi pirms pirmā pasaules kara. Šajā laikā tika uzcelts arī šaursliežu dzelzceļš.

1917. gadā Naisārē arī notika Krievijas revolūcijas notikumi. 1917. gada aprīlī Krievijas cars bija piešķīris Igaunijai zināmu autonomiju. 1917. gada decembrī, kad varu sāka pārņemt boļševiki, sadumpojušies matroži pārņēma varu arī Naisārē un pasludināja Naisāres Padomju republiku. Šī miniatūrā valsts sastāvēja no 90 matrožiem un pastāvēja gandrīz trīs mēnešus. 1918. gada 24. februārī Igaunija pasludināja neatkarību, bet 26. februārī Naisāres Padomju republikas pavalstnieki - matroži - bēga no vācu armijas uzbrukumiem.

Mīnu apvalki Naisāres pludmalē
Mīnu apvalki Naisāres pludmalē

1941-1944. gados Naisārē tika izvietotas vācu armijas daļas. 1944. gadā, nākot padomju armijai, no salas bēga vietējie iedzīvotāji - zviedri.

Padomju laikā PSRS armija salā izveidoja lielu mīnu rūpnīcu un līdz 1991. gadam civiliedzīvotājiem piekļuve salai bija stingri aizliegta. Arī mūsdienās jūtamas šīs saimniecības sekas - Naisāres augsne daudzviet ir piesārņota ar naftas produktiem un smagajiem metāliem.

1995. gadā salā tika izveidota dabas aizsargājamā teritorija. Paredzēts salu padarīt pieejamu videi draudzīgam tūrismam. Tiek restaurēti vēsturiskie zviedru koka namiņi, atjaunota arī daļa šaursliežu dzelzceļa.

[izmainīt šo sadaļu] Apskates objekti

  • bāka - celta 1960. gadā, augstums - 47 metri.
  • šaursliežu dzelceļš

[izmainīt šo sadaļu] Ārējās saites