Hristo Stoičkovs
Vikipēdijas raksts
![]() |
||
Personīgā informācija | ||
---|---|---|
Dzimš. dati | 1966. gada 8. februāris | |
Dzimš. vieta | Plovdiva, Bulgārija | |
Augums | 182 cm | |
Kluba informācija | ||
Komanda | Bulgārijas izlase | |
Pozīcija | treneris (agrāk uzbrucējs) | |
Profesionālie klubi* | ||
Sezonas | Klubi | Spēles (vārti) |
1984-1990 | Sofijas CSKA | 119 (81) |
1990-1995 | FC Barcelona | 151 (76) |
1995-1996 | AC Parma | 23 (5) |
1996-1997 | FC Barcelona | 24 (7) |
1997 | Al-Nasr | 4 (1) |
1998 | Sofijas CSKA | 2 (1) |
1998-1999 | Kashiwa Reysol | 28 (13) |
2000-2002 | Chicago Fire | 51 (17) |
2003 | D.C. United | 21 (5) |
Nacionālā izlase | ||
1987-1999 | Bulgārija | 84 (37) |
Trenētās komandas | ||
2004- | Bulgārija | |
* Spēles un vārti profesionālajā komandā) |
Hristo Stoičkovs (Христо Стоичков) (*1966. gada 8. februārī Plovdivā, Bulgārijā) ir futbola treneris un bijušais futbola uzbrucējs. Kādreiz viņš bija Bulgārijas izlases līderis, bet tagad ir izlases galvenais treneris. Stoičkovs atzīts par 20. gadsimta otrās puses labāko Bulgārijas futbolistu.
1994. gada Pasaules čempionātā tika apbalvots ar Zelta Kurpi, kā turnīra labākais vārtu guvējs, un lielā mērā tieši pateicoties viņam Bulgārijas izlase pārsteidzoši iekļuva turnīra pusfinālā. Stoičkovs bija pazīstams ne tikai ar savām daudzajām izcīnītajām trofejām, bet arī ar savu aso raksturu. Hristo Stoičkovs Bulgārijas izlases sastāvā piedalījās arī 1996. gada Eiropas čempionātā un 1998. gada Pasaules kausa izcīņā. 1999. gadā viņš beidza savu karjeru izlasē ar 37 gūtajiem vārtiem 84 spēlēs.
Kā futbolists, Stoičkovs spēlēja kreisās malas uzbrucēja pozīcijā. Viņa lielākās specialitātes bija brīvsitieni, 11m soda sitieni un neparedzami sitieni no jebkuras pozīcijas. Stoičkovs bija pazīstams arī ar savu eksplozīvo paātrinājumu un bumbas driblu lielā ātrumā.
Stoičkovs savu futbolista karjeru sāka dzimtajā Plovdivā, 1984. gadā pārceļoties uz Hebrosas pilsētu. Nākamajā sezonā viņš jau spēlēja vienā no Bulgārijas spēcīgākajām komandām Sofijas CSKA, tacu pasaules slavu izpelnījās spēlējot tādu slavenu klubu kā FC Barcelona un AC Parma rindās. Karjeras noslēgumā Stoičkovs spēlēja Japānas klubā Kashiwa Reysol, kā arī ASV komandās Chicago Fire un D.C. United.
2003./2004. gada sezonā Stoičkovs sāka savu trenera karjeru, kļūstot par FC Barcelona uzbrucēju treneri. Pēc tam, kad Bulgārijas izlases galvenais Plamens Markovs atkāpās no amata pēc 2004. gada Eiropas čempionāta, Bulgārijas Futbola Savienība 15. jūlijā šajā amatā iecēla Hristo Stoičkovu.
Stoičkova trenera karjera nesākās īpaši labi, jo viņa vadībā Bulgārijas izlase netika uz 2006. gada Pasaules kausa izcņas finalturnīru. Arī kā treneris Stoičkovs saglabāja savu karstasinīgo raksturu. Nesaskaņu ar Stoičkovu dēļ, no izlases aizgāja vairāki spēlētāji. Lielākais skandāls notika 2005. gada 3. septembrī spēlē pret Zviedrijas izlasi, kad Stoičkovs tika noraidīts no laukuma dēļ tiesneša apvainošanas.
Priekštecis: Roberto Badžo |
Ballon d'or européen 1994 |
Pēctecis: Džordžs Vea |