Alfrēds Lielais
Vikipēdijas raksts
Alfrēds Lielais (849-899) ir viena no leģendārākajām angļu vēsturiskajām personām. Alfrēds dzimis Anglijas dienvidos. Viņš bija karaļa Ezelvulfa (Ethelwulf) jaunākais dēls, kuru Ezelfulfam pavisam bija pieci. Par karali Alfrēds kļuva 871.g. pēc sava brāļa Ezelreda I nāves. Šajā laikā Anglija pārdzīvoja nepārtrauktus dāņu vikingu uzbrukumus un sirojumus, kas no austrumu piekrastes spiedās arvien tālāk iekšzemē.
Sākotnēji Alfrēdam izdevās noslēgt ar dāņiem mieru. Bet tas turpinājās tikai piecus gadus - līdz 878.g., kad dāņi atjaunoja savus sirojumus. Tajā pat gadā Alfrēds savāca karaspēku un sakāva dāņus, ieņemot arī viņu cietoksni (vēsturnieki domā, ka tā bijusi Edingtona). Nākamos 14 gadus Alfrēds ziedoja savas valsts nostiprināšanai un attīstībai labi apzinoties, ka priekšā stāv vēl grūtākas cīņas ar vikingiem. Kad Alfrēds jutās jau pietiekami spēcīgs, viņš 886.g. uzbruka Londonai un to arī ieņēma. Drīz pēc tam viņš tika atzīts par Anglijas karali.
Tomēr cīņa ar dāņiem ar to vēl nebeidzās. Viņi 893.g. atsāka plašu ofensīvu un cīņas ar dāņiem turpinājās vairākus gadus pēc kārtas. Anglija tomēr bija jau pietiekami nostiprinājusies un dāņu uzbrukumus ne tikai izturēja, bet soli pa solim atbrīvoja no tiem visu Anglijas teritoriju.
Arī citi anglosakšu karaļi aizstāvēja savas zemes pret vikingu iebrucējiem. Tomēr Alfrēds bija vienīgais, kas to darīja veiksmīgi. Tādēļ, ap viņu arvien vairāk sāka pulcēties citi vietējie valdnieki ar savu karaspēku. Ar to sākās Anglijas teritoriālā un politiskā apvienošanās.
Alfrēds bija ne tikai veiksmīgs militāro kampaņu organizētājs un vadītājs. Viņš savā valstī bija arī sistemātiskas izglītības iniciators. Būdams pats labi izglītots, viņš pārtulkoja tā laika svarīgākos darbus vēsturē, filozofijā, juridisprudencē.