1991. gada 3. marta aptauja
Vikipēdijas raksts
PSRS ekonomiskā un militārā spēka mazināšanās, nespēja izturēt bruņošanās sacensību ar rietumiem, kas arī galvenokārt radīja M. Gorbačova veikto sabiedrības pārvaldes liberalizāciju, prasīja savus meslus – nepieciešamību apvienot represīvās metodes ar plaši reklamētiem ideoloģiski politiskiem pasākumiem. Kā viens no soļiem šajā virzienā bija 1991. gada janvārī pieņemtais lēmums rīkot referendumu par PSRS saglabāšanu.
Pēteris Laķis raksta: “Komunistiskā ideoloģija principā izslēdz demokrātisku vēlēšanu iespējamību. Šī politiskā sistēma atļauj īstenot vien pseidovēlēšanas, kad jau iepriekš ir droši zināmi to rezultāti. Tā bija arī šajā gadījumā. Rezultātiem katrā atsevišķā republikā nebūtu nekādu “tiesiski politisku” seku. Konsultējošu nozīmi varēja iegūt vien visas impērijas sabiedrības viedoklis – sniegt vai ne “brīvlaišanas atļauju” Baltijas valstīm. Tādēļ arī tik droši varēja organizēt referendumu.”
Lietuva un Igaunija jau bija izšķīrušās par soli rīkot savu plebiscītu, tādējādi apsteidzot šo pasākumu. Lai arī LPSR AP vēlēšanu rezultāti un socioloģiski pētījumi liecināja, ka LTF nostāju atbalsta arī liela mazākumtautību pārstāvju daļa, tai nācās grūti izšķirties par šo soli, kurā visādā ziņā bija jāgūst uzvara. Atšķirībā no kaimiņvalstīm Latvijā tika izlemts rīkot aptauju, nevis referendumu, t.i. plebiscītu, kuram nekādu reālo politisko seku nebija. Aptaujai tika piedāvāti dažādi jautājuma formulējumi, taču galu galā tas tika pieņemts šādā redākcijā: “Vai jūs esat par demokrātisku un neatkarīgu Latviju?”
Referendumi (Latvijā--aptauja) Baltijas valstīs notika 9. februārī Lietuvā, 3. martā Latvijā un Igaunijā. Lietuvā dzīvoja ap 20% mazākumtautību pārstāvju, Igaunijā – ap 40%, Latvijā – gandrīz 50%. Latvijā aptaujā piedalījās ap 87,6% balsstiesīgo iedzīvotāju, no kuriem 73,6% (skat. 6. tabulu) izvēlējās atbildi "jā".
Latvijā | Lietuvā | Igaunijā | |
---|---|---|---|
Balsoja % balsstiesīgo iedz. | 87,56 | 84,74 | 82,86 |
Par (%) | 73,68 | 90,47 | 77,83 |
Pret (%) | 24,69 | 6,56 | 21,43 |
Nederīgi biļeteni (%) | 1,63 | 2,97 | 0,74 |
Atšķirībā no kaimiņu republikām Latvijā nebija nevienas pilsētas vai rajona, kurā vairākums izvēlētos atbildi "nē", pat ne Daugavpils, kurā no LTF saraksta AP netika ievēlēts neviens deputāts. Taču, kā liecina kopsavilkuma tabulas dati, Latvijā, salīdzinājumā ar abām pārejām Baltijas republikām, bija viszemākais pieņemtā valsts attīstības ceļa atbalstītāju īpatsvars. Savukārt pret to balsoja praktiski ceturdaļa balsotāju. Tas bija viens no galvenajiem iemesliem, kādēļ LTF un citas vēlākās Latvijas politiskās partijas ieņēma stingrāku nostāju attiecībā uz Latvijas pilsonības piešķiršanu un citiem ar atrašanos PSRS sastāvā sekām saistītiem jautājumiem, nekā tas tika formulēts pirms aptaujas rīkošanas.