Lielvezīrs
Vikipēdijas raksts
![]() |
Osmaņu impērijas valsts iekārta |
|
---|---|---|
Osmaņu nams (sultāns) | ||
Lielvezīrs (1320-1922) Divāns (1586-1908) |
||
Impērijas valdība (1908 - 1920) | ||
Skatīt: | Administratīvais iedalījums |
![]() |
Osmaņu impērijas vēsture |
||||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
Periods: | |||||||||
Uzplaukums (1299–1453) | |||||||||
Izaugsme (1453–1683) | |||||||||
Stagnācija (1683–1827) | |||||||||
Panīkums (1828–1908) | |||||||||
Gals (1908–1922) | |||||||||
Skatīt: | |||||||||
|
Lielvezīrs (Osmaņu turku valodā "sadrazam" vai "vezir-i âzam"), cēlies no persiešu vārda vizier (وزير). Lielvezīrs ir sultāna pirmais ministrs ar absolūtām pilnvarām un viņu var atlaist tikai pats sultāns. Viņš glabāja impērijas zīmogu un viņš bija tiesīgas sasaukt visus vezīrus valsts lietu apspriešanai. Šādu vezīru apspriedi sauc Kubbealtı viziers (kupola vezīri), apzīmējot parasto vezīru tikšanās vietu.
Osmaņu impērijas veidošanās posmā lietoja titulu vezīrs. Pirmais, kuru sāka saukt par lielvezīru bija Čandarli Kara Halil Hajreddins pašā. Lielvezīra nosaukuma ieviešana bija nepieciešama, lai izceltu no visiem vezīriem to, pie kura glabājas sultāna (impērijas) zīmogs. Sākotnēji bieži lietoto nosaukumu vezir-i âzam pakāpeniski aizstāja ar sadrazam. Osmaņu impērijas dažādos vēstures posmos lielvezīru vēl sauca: sadr-ı âlî (augstākais vezīrs), vekil-i mutlak (absolūtais pilnvarotais), sâhib-i devlet (valsts turētājs) un zât-ı âsafî (vezīrālais).
Pēc Tanzimata perioda 19. gs, lielvezīru funkcijas bija līdzīgas kabineta vadītāja funkcijām rietumnieku izpratnē.