Riņķis
Vikipēdijas raksts
Riņķa līnija ir plaknes punktu ģeometriskā vieta, kuri atrodas vienādā attālumā no viena tās punkta (centra). Riņķis ir plaknes daļa, ko norobežo riņķa līnija. Riņķa līniju var uzskatīt par elipses speciālgadījumu, kad tās abi fokusi sakrīt un un abi rādiusi ir vienāda garuma.
[izmainīt šo sadaļu] Riņķa līnijas daļas
- Vienāda garuma nogriežņus, kas savieno centru ar riņķa līnijas punktiem, sauc par rādiusiem. (rādiusus parasti apzīmē ar r vai R).
- Riņķa līnijas daļu (starp diviem rādiusu galapunktiem), sauc par loku.
- Taisni, kas iet cauri diviem riņķa līnijas punktiem, sauc par sekanti. Šīs taisnes daļu, kas atrodas riņķa līnijas iekšpusē, sauc par hordu. Tuvojoties centram, horda pagarinās. Hordu, kas iet caur centru, sauc par diametru. Diametru apzīmē ar d vai D. Diametrs vienāds ar diviem rādiusiem.
- Pieskare ir sekante, kas iet caur diviem riņķa līnijas punktiem, kuri sakrīt. Pieskarei un riņķa līnijai ir tikai viens kopīgs punkts. Šī punkta rādiuss ir perpendikulārs pieskarei.
- Segments ir riņķa daļa, kuru ierobežo horda un tās definētais loks.
- Perpendikuls no hordas viduspunkta līdz lokam ir segmenta augstums.
- Sektors ir riņķa daļa, ko ierobežo loks un divi rādiusi, kas vilkti no loka galapunktiem.
- Kvadrants ir sektors, kuru veidojošie rādiusi ir savstarpēji perpendikulāri.
[izmainīt šo sadaļu] Riņķa līnijas īpašības
- Riņķa līnijas garums (l): l=pi*d=pi*2*r
- Riņķa laukums (S): pi*r^2=0,25*pi*r^2
- Starp riņķa līnijas garumu un laukumu pastāv šāda sakarība: l=(2*S)/r
- Riņķa līnija ir plaknes figūra ar vislielāko laukumu pie dotā perimetra, un tā ir vissimetriskākā plaknes figūra.
[izmainīt šo sadaļu] Izmantotā literatūra
- Elementārās matemātikas rokasgrāmata. M. Vigodskis. 1967. Rīga.