Alanīts-(Y)
Vikipēdijas raksts
Alanīts-(Y) | |
---|---|
Klasifikācija | |
Klase: | Silikātu minerāls, sorosilikāts |
Štrunca ID: | 8/C.23-60 |
Ķīmiskā formula: | (Y,Ce,Ca)2(Al,Fe3+)3(SiO4)3(OH) |
Singonija: | monoklīnā |
Īpašības | |
Krāsa: | Brūna, melna |
Svītras krāsa: | Brūna, pelēcīga |
Habituss: | Reti graudiņi, masas, reti - lielāki kristāli |
Skaldnība: | Neizteikta divās plaknēs |
Lūzums: | Gliemežnīcas |
Cietība pēc Mosa skalas: | 5,5 |
Spīdums: | Pusmetālisks, stikla, taukains |
Caurspīdīgums: | Puscaurspīdīgs līdz necaurspīdīgs |
Laušanas koeficients: | nα = 1.715 - 1.791 nβ = 1.718 - 1.815 nγ = 1.733 - 1.822 |
Pleohroisms: | ir, diezgan izteikts |
Blīvums: | 3,75 g/cm3 |
Alanīts-(Y) (nosaukts 1810. gadā skotu mineraloga Tomasa Alena vārdā) - diezgan rets minerāls. Izdalīts 1949. gadā, sadalot agrāk definēto minerālu alanītu trijos atsevišķos minerālos - alanīts-(Ce), alanīts-(La) (izdalīts nesen) un alanīts-Y. Satur retus ķīmiskos elementus - cēriju (14,04%}, itriju (17,82%). Vāji radioaktīvs - 315 Bq/g.
Sinonīms - Itroortīts.
[izmainīt šo sadaļu] Atradnes
- ASV - Arizona, Kolorādo, Ņūhempšīra, Ņujorka, Teksasa
- Itālija - Lombardija un Pjemonta
- Kanāda - Ontario
- Lielbritānija - Skotija, Skajas sala
- Spānija - Madride
- Vācija - Saksija
- Zviedrija - Lapzeme, Smolande un Vermlande