Legņica
Vikipēdijas raksts
|
|||
Legņicas satelītattēls | |||
Iedzīvotāji (2005) | 106 033 | ||
Citi nosaukumi | vācu - Liegnitz | ||
Rakstos | 1004.gads | ||
Pilsēta | no 1264.gada | ||
Vojevodiste | Lejassilēzijas | ||
Mājaslapa | www.legnica.um.gov.pl |
Legņica (Legnica) - sena pilsēta Polijas dienvidrietumos - Silēzijā, Lejassilēzijas vojevodistē.
Pilsētas platība - 56,29 km², koordinātes: 51°11′Z 16°9′A. Dibināta 7. gadsimtā, pirmoreiz rakstītos avotos pieminēta 1004. gadā, pilsētas tiesības piešķirtas 1264. gadā.
Satura rādītājs |
[izmainīt šo sadaļu] Vēsture
[izmainīt šo sadaļu] Senie laiki
Tagadējās Legņicas apkaimē vairākus gadsimtus dzīvoja austrumģermāņu ciltis. Ap mūsu ēras 500. gadu šeit ienāca slāvu ciltis, ģermāņi aizgāja uz Dienvideiropu.
Hronikās pilsēta pirmoreiz minēta 1004. gadā, kaut gan apmetne pastāvējusi jau 7. gadsimtā. Sākotnējais pilsētas nosaukums poļu valodā bija - Lignica.

[izmainīt šo sadaļu] Viduslaiki un jaunie laiki
Legņicas apkaimē 1241.gada 9.aprīlī notika slavenā Legņicas kauja starp vācu un poļu apvienotajiem spēkiem un mongoļu-tatāru karaspēku, kurā mongoļi-tatāri uzvarēja. Pati pilsēta viduslaikos, no 1163. gada līdz 1675. gadam, bija Lejassilēzijas hercogistes galvaspilsēta, pēc tam tā kļuva par Austrijas īpašumu. 1742. gadā Legņica pēc Austrijas mantojuma kara kļuva par Vācijas īpašumu. 1813. gadā prūši ģenerāla Blihera vadībā Legņicas apkaimē Kacbahas kaujā sakāva Napoleona spēkus maršala Makdonalda vadībā.
[izmainīt šo sadaļu] 20. gadsimts
1910. gada tautas skaitīšanas dati liecināja, ka tad Legņicā 95,86% iedzīvotāju bija vācieši, 1,27% - poļi, 2,26% - vendi un 0,19% - čehi. 1945. gadā pilsēta pēc Jaltas un Potsdamas konferences lēmumiem tika piešķirta Polijai. Laikaposmā no 1945. gada līdz 1947. gadam no pilsētas tika izsūtīti un bēga praktiski visi vācieši un vietā ienāca poļi. Agrākais poļu nosaukums Lignica tika uzskatīts par arhaisku un pilsētai tika dots vārds Legnica.
Aukstā kara laikā, no 1945. gada līdz 1990. gadam Legņicā atradās PSRS karaspēka Ziemeļu karaspēka grupas - Polijas teritorijā izvietotā padomju karaspēka - štābs. Šajā laikā pilsēta bija iedalīta poļu un padomju zonās. Poļi no padomju zonas pēc 1945. gada tika padzīti, padomju zona nepiederošiem bija slēgta. Pēdējās svešzemju karaspēka daļas pilsētu pameta 1993. gadā.
Kopš 1950tajiem gadiem pilsētā tika attīstīta vara un niķeļa ieguve tuvējās atradnēs un rūdu apstrāde.
[izmainīt šo sadaļu] Ar Legņicu saistīti
- Henrihs I - Polijas karalis (1232-1238).
- Henrihs II - Polijas karalis (1238-1241).
- Leopolds Kronekers - vācu matemātiķis.
- Vitelo - viduslaiku teologs un zinātnieks.
[izmainīt šo sadaļu] Interesanti objekti
- Pjastu pils, daļa celta jau 13. gadsimta pirmajā pusē
- Sv. Pētera un Pāvila katedrāle, 14. gadsimts
- Vara muzejs, dibināts 1962. gadā, iepazīstina ar vara ieguvi, apstrādi
- Baroka stilā celts rātsnams, 1737-1741
- Neorenesanses stila "jaunais rātsnams"
- Jāņa Kristītāja baznīca, baroka stils. Baznīcā Pjastu mauzolejs.
- Franciskāņu klosteris baroka stilā
- Jezuītu kolēģija, 1700-1706
u.c.
[izmainīt šo sadaļu] Ekonomika
Galvenās pilsētas rūpniecības nozares: vara ieguve un apstrāde. Pilsētas rietumu daļā atrodas tēraudlietuve.