Latviešu alfabēts

Vikipēdijas raksts

1. Mūsdienu alfabēts Aa, Āā, Bb, Cc, Čč, Dd, Ee, Ēē, Ff, Gg, Ģģ, Hh, Ii, Īī, Jj, Kk, Ķķ, Ll, Ļļ, Mm, Nn, Ņņ, Oo, Pp, Rr, Ss, Šš, Tt, Uu, Ūū, Vv, Zz, Žž. (Dažreiz alfabētā atsevišķi izšķir Dz, dz, Dž, dž, Ie, ie.)

2. Pirms 2. pasaules kara alfabētā ietilpa, kā arī vēlāk trimdā un dažu izdevniecību grāmatās un periodiskos iespieddarbos arī Latvijā kopš 20. gadsimta 90. gadu sākuma ir izmantoti burti un digrāfi Ō, ō, Ŗ, ŗ, Ch, ch.

Ŗ jeb 'mīkstā R' lietošana tika pārtraukta 1946. gadā. Tā nelietošanas rezultātā:

  • dažkārt tiek jaukta platā un šaurā e un ē izruna;
  • dažkārt vērojams līdzskaņu mijas zudums 2. un 5. deklinācijā;
  • atšķirt vārdformas "asaru" un "sanitāru" (daudzskaitļa ģenitīvs no vārdiem asara un sanitārs) no "asaŗu" un "sanitāŗu" (daudzskaitļa ģenitīvs no vārdiem asaris un sanitāre) iespējams tikai pēc konteksta;
  • dažkārt svešvalodu īpašvārdu atveidojumos latviešu runā un rakstībā ŗ tiek nepamatoti cietināts.

(Sīkāk skatīt: Jānis Kušķis, «Kā lietot Ŗ, ŗ» (PDF).)

3. Alfabēta trūkumi. Ar vienu burtu o tiek apzīmētas trīs skaņas: divskanis [uo], patskaņi [o], [ō]. Ar vienu burtu e tiek apzīmētas divas skaņas: [e], [ę]. Ar vienu burtu ē tiek apzīmētas divas skaņas: [ē], [ę:]. Seko: no rakstījuma ne vienmēr var uzzināt pareizu vārda izrunu.

4. Alfabēta priekšrocības. Gandrīz katrai latviešu valodas fonēmai ir savs burts. Katrs burts tiek izrunāts vienā vai vairākos zināmos veidos, vai arī tam atbilstošā fonēma tiek asimilēta pēc zināmām likumsakarībām - gan vārdu 'rats', gan 'rads' izrunā kā [rac].