Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā

Vikipēdijas raksts

Apvienība
Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā
Vadītājs kolektīva vadība:
Jakovs Pliners
Tatjana Ždanoka
Dibināta 1998.g
Ideoloģija mazākumtautību aizstāvība, sociāldemokrātisms
Starpt. organizācijās
Eiroparlamentā Greens/EFA (1 deputāts)
Saeimā opozīcijā, 6 deputāti (no 100)
Ministri nav
Pašvaldībās vada:
Seda
koalīcijā:
Daugavpils
Rēzekne
Salaspils
Jēkabpils
Ludza
Malta
Mājaslapa www.pctvl.lv
Skat. arī Latvijas politika

Partijas Latvijā

"Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā"  jeb PCTVL, (kr. "За права человека в единой Латвии", ЗаПЧЕЛ) — kreisi liberāla politiska apvienība, kas uzskata, ka Latvijā tiek diskriminētas vairākas iedzīvotāju grupas (nepilsoņi, mazākumtautības, maznodrošinātie) un vēlas panākt to interešu aizsardzību. PCTVL ir par divkopienu sabiedrības pastāvēšanas atzīšanu un mazākumtautību valodu statusa nostiprināšanu. Simbols — bite. Kopš izveidošanas brīža Latvijas valdībā nebija pārstāvēta, Rīgā atradās pie varas 2001.—2005. g.

Satura rādītājs

[izmainīt šo sadaļu] Politiskā orientācija

Politiskā orientācija — krievvalodīgo tiesību aizstāvība, valsts sociālo garantiju pastiprināšana, integrācija Eiropas Savienībā, militārā budžeta samazināšana. Iestājas par LR pilsonības piešķiršanu visiem nepilsoņiem reģistrācijas kārtībā, krievu, latgaliešu un, iespējams, citu mazākumvalodu oficiālu statusu virknē pašvaldību, brīvu mācībvalodas izvēli publiskajās izglītības iestādēs, 1990-tajos gados denacionalizēto māju īrnieku aizsardzību.

[izmainīt šo sadaļu] Vēsture

Vecais PCTVL logotips
Vecais PCTVL logotips

[izmainīt šo sadaļu] Apvienības rašanās un Septītā Saeima (1998-2002)

PCTVL ir radusies pirms Septītās Saeimas vēlēšanām 1998. gada vasarā. Tās dibinātāji bija Kustība par sociālo taisnīgumu un līdztiesību (vadītāji Tatjana Ždanoka un Sergejs Dīmanis), Tautas Saskaņas partija (priekšsēdētājs Jānis Jurkāns) un Latvijas Sociālistiskā partija (priekšsēdētājs Filips Stroganovs). Drīzumā blokam pievienojās Krievu partija (līderis Mihails Gavrilovs); apvienību atbalstīja arī toreiz bezpartejiskais Alfrēds Rubiks. 1998. g. oktobra vēlēšanās bloks (reģistrācijas problēmu dēļ — ar TSP nosaukumu) ieguva 16 vietas Saeimā no 100 ar 14,12 % balsu — 7 no 28 Rīgā, 7 no 18 Latgalē, 1 no 25 Vidzemē, 1 no 15 Zemgalē un 0 no 14 Kurzemē. Mandātu sadalījums pa partijām bija šāds: 6 vietas — TSP, 5 — "Līdztiesība", 4 — LSP, 1 — KP. Referendumā, kas notika vēlēšanu dienā, PCTVL iestājās par Pilsonības likuma liberalizāciju, un šī nostāja tika vairākuma atbalstīta.

1999. g apvienība kopā ar LSDSP panāca referenduma rīkošanu, lai saglabātu plašākas tiesības saņemt pensijas, bet zaudēja. Par Sociālistiskās partijas priekšsēdētāju kļuva Alfrēds Rubiks.

2000. g. Kustība par sociālo taisnīgumu un līdztiesību tika pārdēvēta par partiju "Līdztiesība", par tās vadītājiem kļuva Tatjana Ždanoka un Vladimirs Buzajevs. PCTVL un LSDSP tai gadā panāca valdošās koalīcijas atteikumu no monopolkompānijas "Latvenergo" privatizācijas, piespiežot valdību pretējā gadījumā rīkot referendumu.

Pirms 2001. g. pašvaldību vēlēšanām Krievu partija izstājās no apvienības. Tomēr daudzi tās biedri, ieskaitot Saeimas deputātu Solovjovu, iestājās TSP. PCTVL Rīgas domē saņēma 13 vietas no 60 (7 vietas "Līdztiesības" izvirzītiem kandidātiem, 5 — TSP, 1 — LSP) ar 21,34 % balsu un nāca pie varas galvaspilsētā. Pirms 8. Saeimas vēlēšanām tika izdotas partijas avīzes "Vienotā Latvijā" un "Полёт пчелы".

7. Saeimas darbības laikā PCTVL deputāti piedalījās šādu lietu Satversmes tiesā ierosināšanā:

  • par liegšanu iedzīvotājiem privatizēt dzīvokļus Rīgā, Kaļķu ielā 24 — uzvarēts
  • par bīstamo atkritumu sadedzināšanas iekārtas izvietošanu Olainē — zaudēts
  • par nama Rīgā, Mārstaļu ielā 6, nodošanu Diplomātiska servisa aģentūrai — zaudēts
  • par ierobežojumiem nepilsoņu, ārzemnieku un bezvalstnieku pensiju apdrošināšanas stāžam — zaudēts
  • par ierobežojumiem to personu sociālajai apdrošināšanai, par kurām iemaksas veic citas personas — uzvarēts
  • par RAU likvidāciju un LMA reorganizāciju - zaudēts;
  • par ierobežojumiem augļu, ogu un dārzeņu tirdzniecībai tirgos ārpus slēgtām telpām — uzvarēts
  • par liegšanu iedzīvotājiem privatizēt dzīvokļus Rīgā, Elizabetes ielā 57 — uzvarēts
  • Par Ministru kabineta rīkojumu "Latvenergo" noslēgt neizdevīgo līgumu ar "WINDAU" — uzvarēts
  • par liegšanu 1991. g. virknes opozīcijas organizāciju aktīvistiem un bijušiem VDK darbiniekiem tikt ievēlētiem Saeimā un pašvaldībās — zaudēts, 3 tiesnešiem no 7 atbalstot pieteikumu

[izmainīt šo sadaļu] Astotā Saeima (2002-2006)

2002. g. PCTVL 8. Saeimas vēlēšanās ieguva 25 mandātus no 100 (10 no 28 Rīgā, 9 no 17 Latgalē, 3 no 26 Vidzemē, 2 no 15 Zemgalē, 1 no 14 Kurzemē) ar 19,00% balsu. Mandātu sadalījums pa partijām bija šāds: 12 TSP izvirzītiem kandidātiem, 5 LSP, 8 "Līdztiesībai".

2003. g. februārī no apvienības izstājās Tautas Saskaņas partija, kurai pievienojās daļa apvienībā palikušo partiju biedru, bet jūnijā аrī Latvijas Sociālistiskā partija. Daļa šo partiju aktīvistu kopā ar "līdztiesībniekiem" augustā radīja partiju "Brīvā izvēle tautu Eiropā" ar Jakovu Plineru un Nikolaju Kabanovu priekšgalā, kas iestājās blokā. Rezultātā rudenī PCTVL palika ar 6 Rīgas Domes un 6 Saeimas deputātiem, abām partijām darbojoties kā vienotai organizācijai.

2003. g. referendumā par dalību ES bloks, kā arī pilsoņu vairākums, atbalstīja iestāšanos. Tajā pašā gadā sāka nākt klajā PCTVL draudzīgais nedēļraksts krievu valodā "Rakurss" (Ракурс)

2003. gadā PCTVL kļuva par Krievu skolu aizstāvības štāba vienu no dibinātājiem un aktīvāko dalībnieku. Apvienība organizēja pretestību mazākumtautību vidusskolu (10.-12. klases) pārlatviskošanai (tā saucamajai reformai-2004) un aizliegumam valstij finansēt nelatviešu mācībvalodas privātskolas. Divas lietas Satversmes tiesā, kas bija ierosinātas kopā ar bijušajiem apvienības līdzdalībniekiem, daudzas masu demonstrācijas un mītiņi, kā arī nevardarbīgās pretestības un skaidrošanas akcijas noveda pie reformas-2004 daļējās atcelšanas un pie lēmuma par mazākumtautību privātskolu diskriminācijas neatbilstību Satversmei.

Dažus mēnešus 2004. gadā PCTVL atbalstīja Induļa Emša mazākuma valdību, bet atteica tam uzticību reformas-2004 ieviešanas dēļ.

2004. g. Eiroparlamenta vēlēšanās bloks ieguva 10,66% balsu un vienu vietu Eiroparlamentā no deviņām, kas bija atvēlētas Latvijai. Par deputāti kļuva Tatjana Ždanoka, kas iestājās Zaļo un Eiropas Brīvās alianses frakcijā kā EBA pārstāve.

2005. g. pašvaldību vēlēsanās PCTVL ieguva 13,68% balsu un 9 mandātus Rīgas Domē, pārejot opozīcijā. Ievērības vērts gadījums notika Vangažos, kur vēlēšanās piedalījās saraksts "PAR CILVĒKA TIESĪBĀM VIENOTĀ VANGAŽU PILSĒTĀ", kurš nebija PCTVL atbalstīts. Eiropas līmenī apvienība iestājās jaunizveidotajā ES Krievu partiju federācijā. Bija reģistrēta PCTVL Jaunatnes organizācija [1] ar Juri Sokolovski un Žannu Kareļinu priekšgalā.

2006. g. jūnijā PCTVL kongresā bija pieņemta jaunā programma; atbalstu apvienībai pauda izdevniecību "Fenster" un "Petits" pārstāvji A. Kozlovs un K. Zagorovska, kas drīz tika iekļauti apvienības sarakstā Saeimas vēlēšanām. PCTVL biedru skaits jūnijā sasniedza 576 cilvēkus. 2006. g. augustā pirmoreiz PCTVL pārstāve kļuva par domes priekšsēdētāju (Sedā). Pirms 9. Saeimas vēlēšanām tika izdotas partijas avīzes "Kreisā alternatīva" un "Левая альтернатива".

8. Saeimas darbības laikā PCTVL deputāti piedalījās šādu lietu Satversmes tiesā ierosināšanā:

  • par ierobežojumiem apraidei mazākumtautību valodās — uzvarēts (visi ierosinātāji — PCTVL deputāti);
  • par nepilsoņa statusa atņemšanu emigrantiem — uzvarēts;
  • par Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības padomes kompetenci - zaudēts;
  • par sadarbības ar VDK konstatēšanas termiņu un sekām — zaudēts;
  • par mazākumtautību vidusskolu pārvešanu pārsvarā uz latviešu mācībvalodu — zaudēts;
  • par nelatviešu mācībvalodas privātskolu publiskā finansējuma aizliegumu — uzvarēts;
  • par vēlēšanu tiesību ierobežojumu 1991. g. opozīcijas aktīvistiem un VDK darbiniekiem pašvaldību un Saeimas vēlēšanu likumos (atkārtoti) — zaudēts, vienam tiesnesim izsakot atsevišķās domas;
  • par ierobežojumiem sapulču, gājienu un piketu rīkošanai — uzvarēts;
  • par grozījumiem Valsts sociālo pabalstu likumā — uzvarēts;
  • par Nacionālās Radio un televīzijas padomes kompetenci — zaudēts.

[izmainīt šo sadaļu] Devītā Saeima (kopš 2006)

2006. g. PCTVL 9. Saeimas vēlēšanās ieguva 6 mandātus no 100 (3 no 29 Rīgā, 1 no 16 Latgalē, 1 no 26 Vidzemē, 1 no 15 Zemgalē) ar 6,03% balsu. 2007. g. pavasarī apvienība atbalstīja [2] referendumu par grozījumiem nacionālās drošības likumos.

8. Saeimas darbības laikā PCTVL deputāti piedalījās šādu lietu Satversmes tiesā ierosināšanā:

  • par darba devēja tiesībām apturēt streiku ar vēršanos tiesā.

[izmainīt šo sadaļu] Rezultāti vēlēšanās

Gads Vēlēšanas Rezultāti Latvijā (%;

balsis)

Deputāti Latvijā Rezultāti Rīgā (%;

balsis)

Deputāti Rīgā Apvienības sastāvs Saraksta sākumā (Rīgā)
1998. 7. Saeimas vēlēšanas 14,12;

135 700

16

(no 100)

21,35;

54 698

7

(no 28)

"Līdztiesība", TSP, LSP, KP Jurkāns, Sokolovskis, Deņisovs
2001. Pašvaldību vēlēšanas 7,79 (Latvijā), 17,80 (kur kandidēja) 32 21,34;

45 507

13

(no 60)

"Līdztiesība", TSP, LSP Dolgopolovs, Veidiņa, Buzajevs
2002. 8. Saeimas vēlēšanas 19,00;

189 088

25

(no 100)

30,38;

86 801

10

(no 28)

"Līdztiesība", TSP, LSP Jurkāns, Buzajevs, Kabanovs
2004. 6. Eiroparlamenta vēlēšanas 10,66;

61 401

1

(no 9)

18,49;

30 314

- - - - - - - "Līdztiesība", BITE Ždanoka, Mitrofanovs, Sokolovskis
2005. Pašvaldību vēlēšanās 5,41 (Latvijā), 11,31 (kur kandidēja) 33 13,68;

27 728

9

(no 60)

"Līdztiesība", BITE Kotovs, Žemaitis-Dzicevičs, Jolkina
2006. 9. Saeimas vēlēšanas 6.03

54 684

6

(no 100)

10,13

26 891

3

(no 29)

"Līdztiesība", BITE Pliners, Buzajevs, Jolkina

[izmainīt šo sadaļu] Redzamākie pārstāvji

[izmainīt šo sadaļu] Vadība

Līdzpriekšsēdētāji: partijas "Līdztiesība" līdere Tatjana Ždanoka un partijas "Brīvā izvēle tautu Eiropā" valdes priekšsēdētājs Jakovs Pliners.

Apvienības Koordinācijas padome sastāv no sešiem cilvēkiem — pa 3 no katras partijas. Tajā ietilpst līdzpriekšsēdētāji, Vladimirs Buzajevs, Natālija Jolkina, Miroslavs Mitrofanovs un Andris Tolmačovs.

[izmainīt šo sadaļu] Vēlēšanu tiesības ierobežotas

  1. Tatjana Ždanoka (dzimusi 1950. g.), Eiropas Parlamenta deputāte kopš 2004. g. — nevar kandidēt Saeimā un pašvaldību domēs (padomēs).
  2. Jurijs Petropavlovskis (dzimis 1955. g.), PCTVL valdes loceklis — atteikta naturalizācija.

[izmainīt šo sadaļu] Frakcija Saeimā

  1. Valērijs Buhvalovs;
  2. Vladimirs Buzajevs;
  3. Nikolajs Kabanovs;
  4. Miroslavs Mitrofanovs;
  5. Jakovs Pliners, frakcijas priekšsēdētājs;
  6. Juris Sokolovskis.

[izmainīt šo sadaļu] Frakcija Rīgas Domē

  1. Jurijs Aleksejevs (dzimis 1958. g.);
  2. Viktors Dergunovs (dzimis 1951. g.);
  3. Deniss Gorba, frakcijas priekšsēdētājas vietnieks (dzimis 1970. g.);
  4. Tatjana Jemeļjanova (dzimusi 1954. g.);
  5. Natālija Jolkina, frakcijas priekšsēdētāja (dzimusi 1947. g.);
  6. Genadijs Kotovs, frakcijas priekšsēdētājas vietnieks (dzimis 1957. g.);
  7. Aleksandrs Kuzmins, frakcijas sekretārs (dzimis 1984. g.);
  8. Vladislavs Rafaļskis (dzimis 1959. g.);
  9. Sergejs Zaļetajevs (dzimis 1946. g.).

[izmainīt šo sadaļu] Saites