Hokejs

Vikipēdijas raksts

Hendrika Averkampa (1585-1634) glezna "Aina uz ledus", kurā attēlota hokejam līdzīga spēle
Hendrika Averkampa (1585-1634) glezna "Aina uz ledus", kurā attēlota hokejam līdzīga spēle

Hokejs ir komandu sporta veids, ko spēlē uz ledus. Tas ir ātrākais komandu sporta veids pasaulē, spēlētāji uz slidām ir spējīgi sasniegt ļoti lielus ātrumus, bet ripas lidojuma ātrums var pārsniegt pat 160 km/h. Šajā sporta veidā spēcīgākās valstis ir - Kanāda, Čehija, Somija, Krievija, Slovākija, Zviedrija un ASV, starp spēcīgākajām ir pieskaitāma arī Latvija. Hokejs ir īpaši populārs valstīs, kurās ir vēss klimats.

Satura rādītājs

[izmainīt šo sadaļu] Spēle

Tipisks ledus laukums
Tipisks ledus laukums

Hokejs tiek spēlēts uz ledus laukuma. Kamēr notiek spēle vienādos sastāvos uz laukuma no katras komandas ir 6 spēlētāji, un visi uz slidām. Katrā komandā ir pieci laukuma spēlētāji un 1 vārtsargs. Spēles mērķis ir gūt pēc iespējas vairāk vārtus, ar speciālām nūjām sitot pa speciālu gumijas disku - ripu, vārtus var gūt raidot ripu pretinieku vārtos, kas ir novietoti pretējā laukuma galā. Tie ir 122 cm augsti un 183 cm plati. Spēlētāji nedrīkst ripu vārtos iemest ar roku. Ripai jābūt 2,54 cm biezai, tās diametram jābūt 7,62 cm un tās svars var būt no 156-170 gramiem.

Parasti pārējie laukuma spēlētāji ir 2 aizsargi un 3 uzbrucēji. Uzbrucēju līnijā ir viens centrs un divi malējie uzbrucēji - labais un kreisais. Visu 5 spēlētāji bieži mainās, ir atļauts mainīt arī vārtsargus, bet parasti tos maina tikai tad, ja tie spēlē ļoti slikti. Laukuma malas (saukti par bortiem) palīdz ripu noturēt spēles laukumā. Ja spēle ir apturēta, tad tā tiek atsākta ar iemetienu.

Lielākajā daļā pasaules līgu komandas spēlei drīkst pieteikt 23 spēlētājus no kuriem parasti 2 ir vārtsargi. Ziemeļamerikas profesionālajās līgās spēlei drīkst pieteikt ne vairāk kā 18 spēlētājus.

Spēlē ir 3 periodi, katrs 20 minūtes garš. Kad spēle tiek apstādināta, tiek apstādināts arī laiks. Ja spēlē obligāti ir jānoskaidro uzvarētājs un spēle beidzas neizšķirti tiek spēlēts pagarinājums - vēl 20 minūtes un pirmā komanda, kas gūst vārtus ir spēles uzvarētāja.

Parasti spēlē uz ledus ir arī 2 līdz 4 tiesneši, kas skatās vai kāds no spēlētājiem nepārkāpj spēles noteikumus.

[izmainīt šo sadaļu] Vēsture

Spēles starp komandām, kurās ar nūjām sit pa kaut ko līdzīgu ripai, ir ticis spēlēts jau kopš ļoti seniem laikem. Pirmo reizi vārds "hokejs" ticis izmantots 16. gadsimtā, bet tā izcelsme ir neskaidra. Tas varētu būt cēlie no seno Franču vārda hoquet, kurš nozīmē – gana nūja, bet tas varētu būt cēlies arī no Nīderlandiešu vārda hokkie. Parasti lielākā daļa no šīm spēlēm tika spēlētas uz parasta laukuma, bet kā redzams šajā 16. gadsimta Nīderlandiešu gleznojumā, tas tika spēlēts arī uz ledus.

1875. gada 3. martā pirmoreiz tika organizēta speciāla hokeja spēle, šī diena tiek uzskatīta par modernā hokeja dzimšanas dienu. 1877. gadā, lai spēli padarītu skatāmāku, daži Makgila (McGill) universitātes studenti ieviesa hokejā pirmos 7 noteikumus. Kļuvusi organizētāka, spēle kļuva populāra un 1883. gadā tika iekļauta Monreālas ikgadējā Ziemas karnevālā. 1888. gadā karnevālu apmeklēja Prestonas Lords Stenlijs. Lordu ļoti sajūsmināja hokejs, un viņš nosprieda, ka labākajai komandai vajadzētu tikt apbalvotai. Stenlija kauss pirmoreiz tika pasniegts amatieru komandai Kanādā un tiek pasniegts vēl aizvien, tikai tagad tās tiek pasniegtas NHL komandām.

Mičigāna kļuva par profesionālā hokeja dzimteni, kad 1899. gadā tika dibināta komanda „Portage Lakers”. NHL radās 1917. gada novembrī.

[izmainīt šo sadaļu] Sodi

Galvenais tiesnesis
Galvenais tiesnesis

Parasti hokeja spēlē ir 2 līdz 4 tiesneši, kuri skatās vai uz laukuma esošie spēlētāji nepārkāpj spēles noteikumus. Parasti ir 2 līnijtiesneši, kuri ir atbildīgi par uzbrukuma zonas ievērošanu un pārmetieniem. Abi pārējies tiesneši rūpējas par vārtiem un visiem pārējiem noteikumiem.

[izmainīt šo sadaļu] Periodi un pagarinājumi

Spēlē ir 3 periodi, katrs 20 minūtes garš. Laiks tiek skaitīts vienīgi tad, kad ripa ir uz ledus. Parasti katru periodu komandas mainās ar laukuma pusēm. Veterānu un jauniešu līgās nereti tiek spēlētas īsākas spēles - parasti ar trim periodiem, kuri ir īsāki par 20 minūtēm.

Ir vairāki veidi kā tiek turpināta spēle, ja tā beidzas neizšķirti. Spēle beidzas neizškirti, ja abām komandām ir vienāds gūto vārtu skaits. Daudzos turnīros, kā arī NHL Stenlija kausa izcīņas spēlēs komandas turpina spēlēt vēl vairākus 20 minūšu periodus, līdz kāda no komandām gūst vārtus, tā arī kļūst par spēles uzvarētāju. Starptautiskajās spēlēs un vairākās Ziemeļamerikas hokeja līgās tiek izspēlēts tikai 1 pagarinājuma periods, ja tajā vārti netiek gūti, tiek mesti soda metieni, kurus izpilda 3 spēlētāji no katras komandas. Pēc šiem soda sitieniem, tā komanda, kuras spēlētāji guvuši vairāk vārtus ir uzvarētāja, ja arī šajos soda metienos abu komandu spēlētāji gūst vienādu vārtu skaitu, soda metienus turpina sist, līdz viena no komandām gūst pārsvaru. Neatkarīgi no gūto vārtu skaita soda metienos, spēles protokolā uzvarētājkomandai tiek pieskaitīts tikai 1 punkts. Soda metienos gūtie vārti netiek pievienoti spēlētāju statistikai.

[izmainīt šo sadaļu] Starptautiskās sacensības

Pasaules čempionāts hokejā vīriešiem ir ļoti populārs starp eiropiešiem, bet tas ir mazāk nozīmīgs Ziemeļamerikā, jo tas sakrīt ar NHL izslēgšanas kārtas (play-off) cīņām. Kanādai un ASV, kā arī citām valstīm ar spēlētājiem no NHL, nekad neizdodas čempionātam nokomplektēt labāko sastāvu, jo parasti tie spēlē Stenlija kausa izcīņā. Daudzas starptautiskās sacensības, ieskaitot Pasaules čempionātu, rīko Starptautiskā Hokeja Federācija, jeb IIHF.

Jau kopš 1920. gada Vasaras Olimpiskajām spēlēm hokejs tiek spēlēts arī Olimpiskajās spēles, no 1924. gada hokeja turnīrs tiek izspēlēts Ziemas Olimpisko spēļu ietvaros. Pirmā Olimpiskajās spēlēs uzvarēja Kanādas hokeja izlase. Arī Latvijas hokeja izlase vairākas reizes ir piedalījusies Olimpiskajās spēlēs, tas notika 1936., 2002. un 2006. gadā.

Sākot ar 1990. gadu tiek izspēlēts arī Pasaules čempionāts hokejā sievietēm. Olimpiskajās spēlēs hokejs sievietēm tiek spēlēts no 1998. gada. Pašlaik(2006) pasaulē dominē ASV un Kanādas hokejistes.

[izmainīt šo sadaļu] Spēlētāju ekipējums

Visi spēlētāji atrodas uz slidām un katram no viņiem ir arī speciāla nūja. Tā kā hokejs ir ļoti ātra un nereti arī rupja spēle, tad lai izvairītos no nopietnām traumām hokejistiem ir jāvelkā speciāli aizsargtērpi. Spēlētāji parasti velkā ķiveres, krūšu aizsargus, elkoņu aizsargus, mutes sargus, speciālus cimdus, speciālus šortus un vēl vairākus citus aizsargus. Tā kā vārtsargs sargā vārtus, lai tajos neielido ripas, tad vārtsargiem atvairīt sitienus nereti nākas ar savu ķermeni, tādēļ viņiem ir savādāks ekipējums nekā parējiem spēlētājiem. Viņiem ir speciāli cimdi, ķivere, kas aizsargā arī kaklu, kā arī kājsargi un savādāka nūja.

[izmainīt šo sadaļu] Apmeklējuma rekords

Lielākais apmeklētāju skaits vienā hokeja spēlē tika reģistrēts 2001. gada 6. oktobrī, kad uz spēli starp Mičiganas štata universitāti un Mičiganas universitāti spēli vērot ieradās 74544 skatītāji, spēle beidzās neizšķirti 3-3.

[izmainīt šo sadaļu] Termini

NHL klubs Karolīnas "Hurricanes" izcīna Stenlija kausu - 2006. gads
NHL klubs Karolīnas "Hurricanes" izcīna Stenlija kausu - 2006. gads

[izmainīt šo sadaļu] Statistika

  • Atvairīties sitieni - %
  • Ielaistie vārti – vidēji spēlē
  • Lietderības koeficients
  • Rezultatīva piespēle
  • Sitieni pa vārtiem
  • Vārti

[izmainīt šo sadaļu] Personāls

  • Aizsargs
  • Centra uzbrucējs
  • Kapteinis
  • Kapteiņa palīgs
  • Malējais uzbrucējs
  • Spēka uzbrucējs
  • Policists
  • Tiesneši
  • Treneris
  • Uzbrucējs
  • Vārtsargs

[izmainīt šo sadaļu] Laukums

[izmainīt šo sadaļu] Reģistrēto spēlētāju skaits

Valsts Spēlētāji % no iedzīvotāju skaita
Kanāda 574125 1,76%
ASV 485017 0,16%
Krievija 77702 0,05%
Čehija 72075 0,7%
Zviedrija 65613 0,7%
Somija 52597 1,0%
Šveice 26989 0,35%
Vācija 25934 0,03%
Slovākija 12375 0,23%
Dānija 4255 0,075%
Austrija 8799 0,1%
Baltkrievija 2850 0,02%
Latvija 2740 0,12%
Kazahstāna 1800 0,01%
Ukraina 1728 0,003%
Slovēnija 980 0,05%

[izmainīt šo sadaļu] Slavenākie hokejisti

Veins Greckis ar Stenlija kausu rokās - 1984. gadā.
Veins Greckis ar Stenlija kausu rokās - 1984. gadā.

[izmainīt šo sadaļu] Hokejs Latvijā

Hokejs nenoliedzami ir populārākais Latvijas sporta veids.

Hokeju Latvijā spēlē jau kopš divdesmitajiem gadiem. Latvija piedalījās vairākos pasaules čempionātos un pat 1936. gada Olimpiskajās spēles.

Latvija spēlēja svarīgu lomu PSRS hokejā. Rīgas Dinamo bija viena no 11 komandām, kas spēlēja pirmajā PSRS čempionātā 1946./1947. gada ziemā. Latvietis Harijs Mellups bija vārtsargs pirmajā PSRS izlases spēlē. Sešdesmitajos gados hokejs Latvijā piedzīvoja kritumu, laikā kad Rīgas Dinamo spēlēja PSRS 3. līgā. Latvijā hokejs popularitāti atguva septiņdesmitajos gados, kad par Rīgas Dinamo treneri kļuva Viktors Tihonovs (vēlāk trenējis arī Maskavas "CSKA" un pat PSRS izlasi). 1973./74. sezonā Rīgas Dinamo atgriezās PSRS spēcīgākajā līga un tur palika līdz pat PSRS sabrukumam 1991. gadam. 1975. gadā latvietis Viktors Hatuļevs, kļuva par pirmo latvieti un arī pirmo PSRS hokejistu, kuru draftēja NHL, bet tā kā PSRS neļāva spēlēt ārzemju klubos, tad Hatuļevam nebija izdevības uzspēlēt NHL. Helmuts Balderis bija spilgtākais latviešu hokejists septiņdesmitajos un astoņdesmitajos gados. 1977. gadā viņš kļuva par PSRS hokeja līgas vērtīgāko spēlētāju un arī Pasaules čempionāta vērtīgāko spēlētāju. Divi latviešu vārtsargi Vitālijs Samoilovs un Artūrs Irbe arī spēlēja PSRS izlasē. Irbe tika atzīts par 1990. gada Pasaules čempionāta labāko vārtsargu, bet Vitālijs Samoilovs bija PSRS 2. vārtsargs 1988. gada Olimpiskajās spēlēs, kur PSRS izcīnīja 1. vietu. Rīgas Dinamo labākā sezona bija 1987/88, kad PSRS līgā pirmo reizi notika arī izslēgšanas kārta. Regulārajā sezonā Rīgas Dinamo finišēja 3. vietā, bet izslēgšanas kārtā finālā zaudēja Maskavas CSKA, tādējādi ierindojoties 2. vietā.

1991. gadā, pēc neatkarības iegūšanas Latvija atkal tika uzņemta IIHF (starptautiskajā hokeja federācija) un kā jauna izlase pievienota Pasaules čempionāta C divīzijai. 1994. gadā Latvija cīnijās B divīzijā, bet kopš 1997. gada Latvijas izlase cīnās spēcīgākajā - A divīzijā. 1997. un 2004. gadā Latvijas izlase izcīnija 7. vietu, kas ir pagaidām augstākais sasniegums Pasaules čempionātos. Latvija piedalījās arī 2002. un 2006. gada Olimpiskajās spēlēs. 2006. gada Pasaules čempionāts hokejā notika Rīgā, Latvijā. Speciāli priekš tā Rīgā uzbūvēja multifunkcionālo halli Arēna Rīga.

NHL čempiona titulu - Stenlija kausu līdzšim ir izcīnījis tikai Sandis Ozoliņš, tas viņam izdevās 1995./96. gadu sezonā, kopā ar Kolorādo "Avalanche". Septiņdesmitajos un astoņdesmitajos gados NHL spēlējis arī ASV dzimušais latvietis - Harolds Šnepsts.

[izmainīt šo sadaļu] Skat. arī

Commons
Wikimedia Commons ir pieejami multimēdiju faili par šo tēmu. Skat.:

[izmainīt šo sadaļu] Ārējās saites