Diskusija:Alberts Einšteins
Vikipēdijas raksts
To pēdējo ieguldījumu veicu sistēmā neiegājusi es... :) Un mani nodarbina viena ar to saistīta problēma.
Derētu tikt galā ar tādu pietiekami nopietnu jautājumu kā "ebrejs"/"žīds". Līdz šim tautas (nevis reliģiskas pārliecības) apzīmēšanai esmu lietojusi vārdu "žīds", ar to nebūt nevēloties izteikties aizskaroši vai nievājoši. Ja nekļūdos, pats vārds nāk no jidiša, kur tam nav nozīmes nokrāsas. Sākotnēji tādas šim vārdam nebija arī latviešu valodā.
Tagad ar šo vārdu tomēr mēdz saistīt nievājošu attieksmi, un apvainot nevienu negribētos. Cik esmu novērojusi, šī problēma tiek risināta divējādi - daži mēģina vārdu "žīds" atkal padarīt neitrālu (kāds tas, ja nemaldos, bija pirms okupācijas), savukārt citi lieto vārdu "ebrejs" (kas vismaz man saistās tieši ar reliģiju).
Tātad - kā rīkoties? Nav jau jautājums, kas īsti Vikipēdijā būtu apspriežams, bet...
Vai atstāt jautājumu katra rakstītāja paša ziņā, vai arī veidot vienotu Vikipēdijas politiku? Un, ja vienotu, tad kādu? --Tail 10:09, 30 jūnijā, 2005 (UTC)
- nezinu, kā to risināt, bet nu ar tām nozīmēm tā ir kā ir, citās valodās joprojām lieto vārdu žīds un neceļ ne ausu, kamēr pie mums un pie krieviem par ši vārda lietošanu jamie ir dusmīgi. aber ebrejs ir cēlies no kautkādas viņu tautas daļas ja nemaldos. un ar reliģiju vairāk saistīts ir žīds, kaut gan arī nosacīti, jo reliģijas nosaukums ir vienkārši cēlies no tautas nosaukuma imho. jebkurā gadijumā, vārds žīds neitrālāks nepaliks, uz to cerēt nav jēgas. Prātīgākais imho ir vienkārši nepieminēt cilvēku tautību šādā gadijumā. tip kāda jēga kurināt visādas domas cilvēku prātos. Kapēc Einšteins nevarētu būt vienkārši matemātiķis un fiziķis, nevis žīds. Piemēram amerikā, neviens nevienam īsti tautību nezin, visi ir amerikāņi un viss. Izņemot protams šo konkrēto kopienu, kas varbūt tapēc arī pastāv ka visi to piemin un atceras. eh, nez, laikam ideju tomēr man nav, tikai vāvuļošana ;) Markizs 11:15, 30 jūnijā, 2005 (UTC)
-
- Es domāju, ka neminēt nevar, jo tas daļēji izskaidro, piemēram, nacistu attieksmi pret Einšteinu. Un, ja šeit tam varbūt ir sekundāra nozīme (kaut gan pieminēt vērts), tad daudzos šķirkļos par vēsturi gan bez šī vārda nu nekādi neiztikt... --Tail 11:20, 30 jūnijā, 2005 (UTC)
-
-
- nu par vēsturi jā, bez pieminēšanas laikam neiztikt. Kā saukt, par žīdu vai ēbreju, tas gan laikam paliek atklāts jautājums. amerikā dažreiz sauc pat par izraeļiem jamos. Jēga un doma jau nemainās. Markizs
-
-
-
-
- Subjektīvais viedoklis. Es personīgi izvēlos publiskos rakstos vai runā ebreji. Paskaidrošu kāpēc.
-
-
Man versija par žīdu, ebreju.
- Iesākumā latviešu valodā (līdz 1940.g) šo tautu nesauca citadi kā žīdi, arī tautasdziesmās. Šim vārdam nebija nekada nievājoša vai naidīga attieksme.
- Pasaules kara gados gandrīz visa Latvijas ebreju minoritāte tika iznīcināta, bet mūsdienu Latvijas ebreju minoritāte lielā mērā ir iebraucēji no PSRS.
- Vēsturiski austrumslāvu valodās vārdam žid ir negatīva nozīme, tas ta bija arī šo jauno žīdu iebraucēju Latvijā acīs.
- Latvijā, atšķirībā no Lietuvas, padomju laikos nodibinājās izteikti padomisks režīms (nacionālkomunisti cieta sakāvi), tāpēc valdošās aprindas gribēja būt "svētākas par Romas pāvestu" un žīdu tautas apzīmēšanai ieviesa vārdu ebrejs (būtībā rusicismu).
- Situācija ir izveidojusies tāda, ka vārds ebrejs laika gaitā Latvijā ir iegājies un tiek lietots. Un ne reliģiskā nozīmē. Reliģijai tuvāks vārds būtu jūds (no jūdaisma).
- Man personīgi vienlīdz neitrāls un leģitīms vārds ir gan žīds, gan ebrejs. Tomēr es ņemu vērā daļas ebreju viedokli (esmu viņiem personīgi to prasījis), ka vārds žīds tiem liekas nepieņemams. Kāpēc gan lai es sauktu cilvēku tādā vārdā, kas uzrunātajam liekas aizvainojošs, ja eksiste cits leģitīms vārds?
Mana versija vikipēdijai:
- Rakstos ebreji vai žīdi var lietot abejādi, atkarība no autora stila izjūtas.
- Centrālais raksts ir par ebrejiem, kuras pirmā rindkopa ir "ebreji, arī žīdi".
--Feens 13:38, 30 jūnijā, 2005 (UTC)
- Izklausās ok. Vajag tad attiecīgi kautkur šo pierakstīt kā vadlīniju. Markizs
-
- Jā, sanāk jau ļoti muļķīgi ar to, ka aizvainojoši. Tā gan. No otras puses, tas it kā latviešu valodā ir pirmais un pareizākais vārds, tāpēc lietojums it kā šķiet attaisnots.
-
- Varbūt varētu argumentēt, ka to, vai domāts aizvainojoši, bieži var redzēt pēc konteksta. Ar tādu domu arī pievienojos tavam ieteikumam par lietojumu Vikipēdijā. Interesanti, kāds būs Jūzera viedoklis.
-
- P.S. Tīri asociatīvā līmenī sajūta, ka "jūds" ir tāds mūsdienās reti lietots vārds. Varbūt gan tikai man. --Tail 14:08, 30 jūnijā, 2005 (UTC)
-
-
- Man personīgi nav nekādu iebildumu pret vārdu "žīds", bet viena no Vikipēdijas vadlīnijām ir neitralitāte (NPOV), tāpēc piekrītu Feenam par to, ka centrālajam rakstam vajadzētu būt par ebrejiem un arī pārējos rakstos tomēr būtu ieteicams turēties pie "ebrejs". Vārdu "žīds", savukārt, varētu lietot, piemēram, runājot/rakstot par "žīdiem latviešu tautasdziesmās".
-