Pareizticība
Vikipēdijas raksts
Pareizticība ir kristīga konfesija, kurā par ticības avotu atzīst Bībeli ( Vecā un Jaunā derība). Atšķirībā no katoļticības Svētais gars iziet no Tēva, bet ne no Dēla. Pareiztīcības attīstībā būtiska nozīme bijusi Bizantijas no grieķiem pārņemtajām īpāšībām. Pareizticībā izveidojās pirmie mūki un vēlāk arī klosteri. Tajos bija īpaši noteikumi, un mūki nodarbojās arī ar amatniecību un lauksaimniecību. Iegūto naudu tie izdalīja nabagiem. Klostera vadītājs bija igumens (vīriešu klosterī) vai igumene (sieviešu klosterī).