Vaboļu kārta

Vikipēdijas raksts

Lauka maijvabole (Melolontha melolontha L.)
Lauka maijvabole (Melolontha melolontha L.)

Vaboles (Coleoptera) ir dažāda lieluma kukaiņi, parasti tomēr sīki. Mazākie Latvijas faunā ir spalvspārnīši (tikai 0,5 - 1,2 mm gari), lielākie ir skrejvaboļu, briežvaboļu un koksngraužu dzimtās, arī dažas ūdensvaboles. Lielākā ir ļoti retā dižā briežvabole (Lucanus cervus), kas var būt pat 7,5 cm gara. Reizēm vaboles sauc par cietspārņiem, jo to priekšspārni ir cieti, it kā pārragojušies vai pārkoksnējušies, nelidojot sedz vēderu un pakaļspārnus (tāpēc tos sauc arī par segspārņiem), bet lidošanai tie neder. Pieaugušās vaboles un to kāpuri dzīvo visdažādākajās vidēs - ūdenstilpēs, uz zemes un augsnē, uz augiem un augos. Vaboļu bioloģija ir ļoti daudzveidīga - visvairāk ir augēdāju un plēsīgo sugu, bet tās pārtiek arī no trūdvielām, mēsliem, beigtiem dzīvniekiem, ādām, pārtikas produktiem. Starp augēdājiem daudz kaitēkļu, piemēram, no Latvijā lauksaimniecībā viskaitīgākiem kukaiņiem aptuveni trešdaļa ir vaboles (vismaz 60). No plēsīgajām vabolēm vispazīstamākās laikam gan ir mārītes (izņemot 2 augēdājas sugas), kas pārtiek no laputīm, bruņutīm, dažādu citu kukaiņu sīkiem kāpuriem, ērcēm. Plēsīgas ir arī gandrīz visas skrejvaboles. Plašākās augēdāju vaboļu dzimtas ir lapgrauži un smecernieki, bet ļoti nozīmīgas ir arī mizgraužu un koksngraužu dzimtas.


[izmainīt šo sadaļu] Vaboļu pētījumi Latvijā

Pirmās ziņas par Latvijas vaboļu faunas sastāvu devis jau J.B.Fišers, kurš 1791. gadā nosauca 122 sugas. Plašākais darbs ir G.Zeidlica monogrāfija sērijā "Fauna Baltica". Tās otrajā izdevumā, kas iznāca pa daļām 1887. - 1891. gadā, ir minētas 2176 Baltijā atrastās sugas, tomēr ne visas tās ir novērotas Latvijā /Spuris, 1973/. Mūsu gadsimtā par vaboļu faunas sastāvu rakstījuši, uzskaitot aptuveni hronoloģiski, H.Ratlefs, J.Mikutovics, T.Lakševics, L.Brammanis, H.Lindbergs, L.Danka, M.Stiprais, V.Šmits, V.Pūtele, Z.Spuris, G.Ozols, R.Cinītis, A.Barševskis, D.Teļnovs u.c. Par vairākām vaboļu dzimtām ir publicēti faunas katalogi, kuros ne tikai uzskaitītas sugas, bet katrai sugai norādīta attiecīgā literatūra /Spuris, 1981, 1983, 1984, 1990, 1991a, 1991b/. Publicēts plašs darbs par Austrumlatvijas faunu /Barševskis, 1993/. īpaši pieminams vairāku autoru sastādītais vaboļu katalogs /Telnovs u.c.,1997/, kurā minētas apmēram 3000 sugas. Sugām bagātākās dzimtas ir īsspārņi (426 sugas), smecernieki (apmēram 400), lapgrauži (327), skrejvaboles (316), koksngrauži (109), airvaboles (103). Latvijas Sarkanajā grāmatā ietvertas 40 sugas.


[izmainīt šo sadaļu] Vaboļu klasifikācija

Vaboles ir sugām bagātākā kukaiņu kārta - zināmas vismaz trešdaļa miljona sugu. Visas vaboles iedalās četrās apakškārtās, no kurām vislielākā ir visēdaju vaboļu apakškārta.

(Šeit uzrādītas tikai Latvijas vaboļu dzimtas.)

Vaboļu kārta (Coleoptera)

  • Arhostemātu apakškārta (Archostemata)
  • Miksofāgu apakškārta (Myxophaga)
  • Gaļēdāju vaboļu apakškārta (Adephaga)
      • Airvaboļu dzimta (Dytiscidae)
      • Ezervaboļu dzimta (Noteridae)
      • Māņskrejvaboļu dzimta (Trachypachidae)
      • Peldvaboļu dzimta (Haliplidae)
      • Skrejvaboļu dzimta (Carabidae)
      • Smilšvaboļu dzimta (Cicindelidae)
      • Virpuļotāju dzimta (Gyrinidae)
  • Visēdāju vaboļu apakškārta (Polyphaga)
      • Apaļvaboļu dzimta (Byrrhidae)
      • Apionu dzimta (Apionidae)
      • Asmaļu dzimta (Trogossitidae)
      • Aveņvaboļu dzimta (Byturidae)
      • Ādgraužu dzimta (Dermestidae)
      • Blusvaboļu dzimta (Leptinidae syn. Platypsyllidae)
      • Briežvaboļu dzimta (Lucanidae)
      • Dīķnagaiņu dzimta (Dryopidae)
      • Dīķvaboļu dzimta (Hydrochidae)
      • Dumbraiņu dzimta (Scirtidae)
      • Dūņvaboļu dzimta (Spercheidae)
      • Eļļasvaboļu dzimta (Meloidae)
      • Ēnvaboļu dzimta (Melandryidae)
      • Gliemežvaboļu dzimta (Drilidae)
      • Gludvaboļu dzimta (Phalacridae)
      • Gremzdgraužu dzimta (Scolytidae syn. Ipidae)
      • Gružvaboļu dzimta (Cholevidae syn. Catopidae)
      • Īsspārņu dzimta (Staphylinidae)
      • Jēlādeņu dzimta (Corynetidae)
      • Kailvaboļu dzimta (Leiodidae syn. Anisotomidae)
      • Kapucķirmju dzimta (Bostrichidae)
      • Karuļvaboļu dzimta (Scraptiidae syn. Anaspidae)
      • Kateretīdu dzimta (Cateretidae)
      • Ķirmju dzimta (Anobiidae)
      • Ķirpju dzimta (Cisidae syn. Ciidae)
      • Kokgrauži (Lyctidae)
      • Koksngraužu dzimta (Cerambycidae)
      • Kokurbju dzimta (Lymexylidae)
      • Kolonīdu dzimta (Colonidae)
      • Krāšņvaboļu dzimta (Buprestidae)
      • Krastvaboļu dzimta (Georyssidae)
      • Kūleņotājvaboļu dzimta (Eucinetidae)
      • Lapgraužu dzimta (Chrysomelidae)
      • Lēcējvaboļu dzimta (Throscidae syn. Trixagidae)
      • Līķskudrulīšu dzimta (Korynetidae)
      • Līķvaboļu dzimta (Silphidae)
      • Ložņvaboļu dzimta (Anthicidae)
      • Māņapaļvaboļu dzimta (Limnichidae)
      • Māņasmaļu dzimta (Trogositidae)
      • Māņīsspārņu dzimta (Micropeplidae)
      • Māņkoksngraužu dzimta (Oedemeridae)
      • Māņmīkstspārņu dzimta (Malachidae)
      • Māņmizvaboļu dzimta (Bothrideridae)
      • Māņsmecernieku dzimta (Salpingidae)
      • Māņspīduļu dzimta (Rhizophagidae)
      • Māņsprakšķu dzimta (Eucnemidae)
      • Mārīšu dzimta (Coccinellidae)
      • Melnuļu dzimta (Tenebrionidae)
      • Mēslvaboļu dzimta (Geotrupidae)
      • Mīkstspārņu dzimta (Cantharidae)
      • Mizmīļu dzimta (Boridae)
      • Mizvaboļu dzimta (Cerylonidae)
      • Mūmijvaboļu dzimta (Trogidae)
      • Nemonihīdu dzimta (Nemonychidae)
      • Pamīkstspārņu dzimta (Melyridae syn. Dasytidae)
      • Parazītvaboļu dzimta (Rhipiphoridae)
      • Pelējumgraužu dzimta (Cryptophagidae)
      • Piepjēžu dzimta (Biphyllidae)
      • Piepjgraužu dzimta (Sphindidae syn. Aspidiphoridae)
      • Piepjložņu dzimta (Tetratomidae)
      • Piepjmīļu dzimta (Endomychidae)
      • Piepjvaboļu dzimta (Erotylidae)
      • Plakņu dzimta (Cucujidae)
      • Platsmeceru dzimta (Anthribidae)
      • Pļavnagaiņu dzimta (Dasytidae)
      • Praulmīļu dzimta (Pythidae)
      • Praulvaboļu dzimta (Alleculidae)
      • Pundurspīduļu dzimta (Cybocephalidae)
      • Pundurvaboļu dzimta (Scydmaenidae)
      • Punktvaboļu dzimta (Sphaeriidae)
      • Putekšņvaboļu dzimta (Kateretidae)
      • Rituļvaboļu dzimta (Clambidae)
      • Sakņmīļu dzimta (Dascillidae)
      • Sarkanspārņu dzimta (Lycidae)
      • Sarvaboļu dzimta (Lagriidae)
      • Šaurvaboļu dzimta (Silvanidae)
      • Sēklgraužu dzimta (Bruchidae)
      • Sēņgraužu dzimta (Mycetophagidae)
      • Sēņmīļu dzimta (Lathridiidae)
      • Skarabeju dzimta (Scarabaeidae)
      • Skudrulīšu dzimta (Cleridae)
      • Skudrvaboļu dzimta (Monotomidae)
      • Slaidžokleņu dzimta (Heteroceridae)
      • Smailvaboļu dzimta (Scaphidiidae)
      • Smailvēderu dzimta (Mordellidae)
      • Smecernieku dzimta (Curculionidae)
      • Spalvspārnīšu dzimta (Ptiliidae)
      • Spīduļu dzimta (Nitidulidae)
      • Spīdvaboļu dzimta (Lampyridae)
      • Sprakšķu dzimta (Elateridae)
      • Spraugložņu dzimta (Colydiidae)
      • Strautnagaiņu dzimta (Elmidae)
      • Strautvaboļu dzimta (Hydraenidae)
      • Strupvaboļu dzimta (Histeridae)
      • Sulasvaboļu dzimta (Sphaeritidae)
      • Tinējsmecernieku dzimta (Attelabidae)
      • Trūdgraužu dzimta (Corylophidae syn. Orthoperidae)
      • Trūdvaboļu dzimta (Aderidae)
      • Ūdensmīļu dzimta (Hydrophilidae)
      • Ugunsvaboļu dzimta (Pyrochroidae)
      • Vālīšvaboļu dzimta (Pselaphidae)
      • Zaglīšu dzimta (Ptinidae)

[izmainīt šo sadaļu] Ārējās saites