Divspārņu kārta

Vikipēdijas raksts

Gaļas muša (Sarcophaga carnaria)
Gaļas muša (Sarcophaga carnaria)

Divspārņi (Diptera) ir vidēji lieli, bet visbiežāk sīki kukaiņi. Pie tiem pieder tādi vispārzināmi kukaiņi kā odi, mušas un dunduri, taču šie nosaukumi ir stipri vispārinoši, neapzīmē konkrētas sugas. Raksturīgākā divspārņu pazīme ir vienīgais spārnu pāris. Pieaugušajiem ir dūrēja-sūcēja vai laizītāja-sūcēja tipa mutes orgāni (tātad nevis grauzēja tipa!), kāpuriem nav posmainu kāju, to galva parasti vāji attīstīta. Divspārņu izskats un dzīves veids ir pārsteidzoši dažāds, to loma dabas ekonomikā pat grūti aptverama. Pieaugušie visbiežāk uzturas augājā, taču nereti ūdenstilpju malās uz mitrām smiltīm vai dūņām un tamlīdzīgi. Kāpuri dzīvo gan ūdenī, gan augsnē, gan trūdošās un pūstošās augu un dzīvnieku atliekās, sēnēs, arī mēslos (līķmušas u.c.), ir augēdāji (daļa pangodiņu, alotājmušas, stiebrmušas u.c. mušas), dažādu organisko vielu (dūņu, augu atlieku u.tml.) patērētāji (trīsuļodi, trūdodiņi, dažādas mušas), parazīti (spindeles) un parazitoīdi (kāpurmušas, pūkmušas), plēsīgi (daļa pangodiņu, garkāju un ziedmušu). Pieaugušie divspārņi nereti ir asinssūcēji (dzēlējodi, knišļi, miģeles, dunduri, sīvās mušas, kaulmušas). Asinssūcēji un ar mēsliem (fekālijām) saistītie divspārņi ir vairāku bīstamu slimību izplatītāji. Knišļu masveida uzbrukuma gadījumos no to "kodieniem" reizēm nobeidzas mājdzīvnieki. Dunduri neļauj govīm mierīgi ganīties. Trīsuļodu kāpuri ieņem svarīgu vietu bentosēdāju zivju barībā.

[izmainīt šo sadaļu] Divspārņu pētījumi Latvijā

Tāpat kā par daudziem citiem kukaiņiem, arī par Latvijas divspārņiem pirmās ziņas sniedzis J.B.Fišers jau 18. gadsimtā (53 sugas). Rīdzinieks B.A.Gimmertāls bija pirmais entomologs, kas īpaši interesējās par divspārņiem. Par tiem viņš 1830. – 1847. gadā publicējis 14 darbus, kuros kopā Latvijai uzrādījis apmēram 1160 sugas. 20. gadsimta pirmajā pusē publicēti vairāki svarīgi raksti, kuros aplūkoti garkāji, trauslkāji, trūdodiņi un sēņodiņi /P.Lackschewitz, 1925, 1927, 1934, 1937; Landrock, 1930/, dzēlējodi /Peus, 1934/, trīsuļodi /Pagasi, 1931/, lielgalvmušas /Jacobson, 1937/. Vēlākā laikā aplūkoti dzēlējodi /Spuris, 1965; Redliha, 1968/, pangodiņi /Spuņģis, 1976 – 1988/, trīsuļodu kāpuri, dzelkņmušas, dunduri, laupītājmušas, ziedmušas, lielgalvmušas, līķmušas un gaļasmušas/Spuris, 1955 – 1997/, ziedmušas un lielacmušas /Kuzņecovs, 1986 – 1989/, stiebrmušas, skudrmušas un dažādas citas sīkas mušas /Karpa, 1979 – 1997/, sferocerīdi /Kuzņecova, 1986 – 1989/, lauksaniīdi /Remma, 1974/, gliemežmušas /Elbergs, 1968/, līķmušas /Danka, 1979, 1984/, kaulmušas /Grīnbergs, 1976/. Pagaidām Latvijā konstatētas apmēram 2200 sugas, bet faktiski laikam ir vismaz 5000. Visvairāk sugu atklātas šādās dzimtās: pangodiņi (vairāk nekā 400), sēņodiņi (310), ziedmušas (283), garkāji un trauslkāji (kopā apmēram 240), stiebrmušas (118). Ļoti daudz sugu, vismaz 400, varētu atklāt trīsuļodu faunā, bet pagaidām zināmas tikai aptuveni 100 sugas un 130 kāpuru formas.

Latvijas Sarkanajā grāmatā ierakstītas 5 divspārņu sugas.

[izmainīt šo sadaļu] Divspārņu klasifikācija

Divspārņu kārtā pavisam ir apm. 120000 mūsdienu sugu no 175 dzimtām, kā arī ir zināmas 43 izmirušas dzimtas. Eiropā ap 9200 sugu. Pēc taustekļu garuma visus divspārņus iedala divās apakškārtās: odveidīgajos (ar gariem taustekļiem) un mušveidīgajos (ar īsiem taustekļiem).

Divspārņu klasifikācija (šeit tikai Latvijā sastopamās dzimtas):

  • Kārta: Diptera (divspārņi)
    • Apakškārta: Nematocera (odveidīgie jeb gartaustekleņi)
      • Dzimta: Anisopodidae (raibspārnodi)
      • Dzimta: Bibionidae (resnkājodi, dižodi)
      • Dzimta: Blepharoceridae (tīklspārnodi)
      • Dzimta: Bolitophilidae (piepjodi)
      • Dzimta: Cecidomyiidae (pangodi, pangodiņi)
      • Dzimta: Ceratopogonidae (miģeles)
      • Dzimta: Chaoboridae (abiniekodi, ūdensodi)
      • Dzimta: Chironomidae (trīsuļodi)
      • Dzimta: Culicidae (dzēlējodi)
      • Dzimta: Cylindrotomidae (sūnodi)
      • Dzimta: Diadocididae (gartaustodi)
      • Dzimta: Ditomyiidae (plattaustodi)
      • Dzimta: Dixidae (abiniekodi)
      • Dzimta: Hyperosceliidae (pelējumodi)
      • Dzimta: Keroplatidae (praulodi)
      • Dzimta: Limoniidae (trauslkājodi)
      • Dzimta: Macroceridae (sveķodi)
      • Dzimta: Mycetobiidae (micetobijas)
      • Dzimta: Mycetophilidae (sēņodi, sēņodiņi, sēņmīļodi)
      • Dzimta: Psychodidae (kožodiņi)
      • Dzimta: Ptychopteridae (krastmalodi)
      • Dzimta: Scatopsidae (kaulodi)
      • Dzimta: Sciaridae (trūdodi, trūdodiņi)
      • Dzimta: Simuliidae (knišļi)
      • Dzimta: Thaumaleidae (strautodi)
      • Dzimta: Tipulidae (garkāji, garkājodi)
      • Dzimta: Trichoceridae (ziemasodi)
    • Apakškārta: Brachycera (mušveidīgie jeb īstaustekleņi)
      • Dzimta: Acartophthalmidae
      • Dzimta: Acroceridae (zirnekļmušas)
      • Dzimta: Agromyzidae (alotājmušas)
      • Dzimta: Anthomyiidae (pamušas)
      • Dzimta: Anthomyzidae
      • Dzimta: Asilidae (laupītājmušas)
      • Dzimta: Asteiidae
      • Dzimta: Athericidae
      • Dzimta: Aulacigastridae
      • Dzimta: Bombyliidae (pūkmušas)
      • Dzimta: Braulidae (bišmušas)
      • Dzimta: Calliphoridae (līķmušas)
      • Dzimta: Camillidae
      • Dzimta: Chamaemyiidae (utumušas, platvēdermušas)
      • Dzimta: Chloropidae (stiebrmušas)
      • Dzimta: Chyromyidae
      • Dzimta: Clusiidae
      • Dzimta: Coelopidae
      • Dzimta: Conopidae (lielgalves, lielgalvmušas, kameņmušas)
      • Dzimta: Diastatidae
      • Dzimta: Dolichopodidae (smaragdmušas, zaļganītes)
      • Dzimta: Drosophilidae (augļmušas)
      • Dzimta: Dryomyzidae
      • Dzimta: Empididae (dejotājmušas, šūpotnītes, spietmušas)
      • Dzimta: Ephydridae (krastmušas)
      • Dzimta: Fanniidae
      • Dzimta: Gasterophilidae (kuņģspindeles)
      • Dzimta: Helcomyzidae (pludmalmušas)
      • Dzimta: Heleomyzidae
      • Dzimta: Hilarimorphidae
      • Dzimta: Hippoboscidae (kaulmušas, briežmušas)
      • Dzimta: Hypodermatidae (ādspindeles, ādas spindeles)
      • Dzimta: Lauxaniidae (trūdmušas)
      • Dzimta: Lonchaeidae
      • Dzimta: Lonchopteridae (smailspārnmušas)
      • Dzimta: Megamerinidae
      • Dzimta: Micropezidae (Calobatidae) (garkājmušas)
      • Dzimta: Milichiidae
      • Dzimta: Muscidae (mušas)
      • Dzimta: Neottiophilidae
      • Dzimta: Nycteribiidae (sikspārņmušas)
      • Dzimta: Odiniidae
      • Dzimta: Oestridae (nāšuspindeles, degunspindeles)
      • Dzimta: Opomyzidae
      • Dzimta: Otitidae (raibmušas)
      • Dzimta: Pallopteridae
      • Dzimta: Periscelididae
      • Dzimta: Phoridae (kuprmušas)
      • Dzimta: Piophilidae (sieramušas, produktmušas)
      • Dzimta: Pipunculidae (cikāžmušas)
      • Dzimta: Platypezidae (sēņmušas)
      • Dzimta: Platystomatidae
      • Dzimta: Psilidae (sakņmušas, burkānmušas)
      • Dzimta: Rhagionidae (medniekmušas, ūdensmušas)
      • Dzimta: Rhinophoridae
      • Dzimta: Sarcophagidae (gaļasmušas)
      • Dzimta: Scathophagidae (Cordyluridae) (mēslmušas)
      • Dzimta: Scenopinidae
      • Dzimta: Sciomyzidae (gliemežmušas)
      • Dzimta: Sepsidae (skudrmušas)
      • Dzimta: Sphaeroceridae (puvummušas)
      • Dzimta: Stratiomyiidae (dzelkņmušas)
      • Dzimta: Strongylophtalmidae
      • Dzimta: Syrphidae (ziedmušas)
      • Dzimta: Tabanidae (dunduri)
      • Dzimta: Tachinidae (kāpurmušas)
      • Dzimta: Tanypezidae
      • Dzimta: Tephritidae (Trypetidae) (raibspārnes, raibspārnmušas)
      • Dzimta: Therevidae (samtmušas, māņlaupītājmušas)
      • Dzimta: Trichoscelididae
      • Dzimta: Ulidiidae
      • Dzimta: Xylophagidae (koksnesmušas)