Heinrihs Himlers

Vikipēdijas raksts

Commons
Wikimedia Commons ir pieejami multimēdiju faili par šo tēmu. Skat.:

Heinrihs Luitpolds Himlers (vācu - Heinrich Luitpold Himmler, * 1900. gada 7.oktobrī Minhenē, † 1945. gada 23.maijā Lineburgā) - nacistiskās Vācijas augsta amatpersona. Kā SS reihsfīrers vadīja SS un Gestapo darbību. Viens no koncentrācijas un nāves nometņu tīkla un holokausta galvenajiem organizētājiem.

Dzimis Minhenē skolotāja ģimenē. Himlers mācījās ģimnāzijās Minhenē un Landshūtē. 1.pasaules karā nepiedalījās. No 1919. līdz 1922. gadam Minhenes Tehniskajā universitātē (toreiz Tehiskajā augstskolā) studēja agronomiju.

1923. gada novembrī piedalījās Hitlera Alus pučā. 1925. gadā iestājās SS un 1929. gada janvārī kļuva par SS reihsfīreru, kaut arī toreiz SS ietilpa ap 280 biedru un tā bija SA sastāvā. 1933. gadā nacisti ieguva varu Vācijā. Himlers centās atbrīvoties no SA aizbildniecības. 1933. gada beigās tika ieviestas SS uniformas pēc Hugo Boss firmas dizaina. Pēc Garo nažu nakts 1934. gada 30.junijā SS atdalījās no SA. SS kļuva par galveno iestādi, kura pārzināja nacistu koncentrācijas nometņu sistēmu. Pirmā plašākā nometne 1933. gadā tika nodibināta pie Dahavas.

2.pasaules kara laikā SS tika nodibinātas Ieroču SS daļas, tai skaitā divas latviešu divīzijas. Kara beigās Ieroču SS daļās dienēja ap 910 000 karavīru.

1945. gada pavasarī, vairs neticēdams Vācijas uzvarai karā, Himlers devās uz Lībeku, kur ar zviedru diplomāta Folkes Bernadota starpniecību sāka sarunas par padošanos un ASV un britu kopīgu cīņu pret PSRS. To uzzinājis, Hitlers dienu pirms savas pašnāvības Himleru kā nodevēju atcēla no visiem amatiem. Tomēr sarunas izgāzās.

22.maijā Brēmenē britu armijas patruļa Himleru arestēja, kaut viņš bija apgādājies ar viltotiem personas dokumentiem. Izdarīja pašnāvību apcietinājumā, norīdams kapsulu ar ciankāliju. Apglabāts nezināmā vietā Lineburgas tīrelī. Par Himlera nāvi eksistē vairākas sazvērestības teorijas.