Latviešu atsevišķais bataljons
Vikipēdijas raksts
Latviešu atsevišķais bataljons (1919. gada 5. janvāris - 1919. gada 20. marts), pazīstams arī kā Kalpaka bataljons, bija pirmā Latvijas bruņotā vienība Brīvības cīņu laikā vācu Landesvēra sastāvā.
1818. gada 1. decembrī sākās Sarkanās Armijas daļu, kuru pamatā bija latviešu strēlnieki, uzbrukums Latvijas teritorijā, kurā vēl atradās Vācijas okupācijas karaspēks. Latvijas Pagaidu valdība aicināja brīvpratīgos, lai varētu aiztāvēt jauno valsti. Piemērotākais komandieris pirmajam militārajam formājumam tika izvēlēts viens no brīvprātīgajiem - apakšpulkvedis Oskars Kalpaks. Lai arī decembrī tika saformētas 8 rotas, komunistu propagandas ietekmē Latvijas valdībai uzticīgas palika tikai 4 vienības. 1919. gada janvāra sākumā lielinieki ieņēma Rīgu, un Pagaidu valdība atkāpās uz Jelgavu. 220 vīru lielā Kalpaka vienība sedza atkāpšanos.
1919. gada 5. janvārī Jelgavā Kalpaka bruņotā vienība tika noformēta par 1. atsevišķo latviešu bataljonu. Sākotnēji bataljonā ietilpa divas rotas:
- rota - Virsnieku rezerves rota (no 3. februāra - Latvijas neatkarības rota),
- rota - Cēsu rota.
Šajās rotās arī ieskaitīja atsevišķos karavīrus no Latgales virsnieku, Latgales apakšvirsnieku un trīs Rīgas apsardzības rotām, kuri bija atlikuši pēc atkāpšanās no Rīgas.
Lielinieku uzbrukumu rezultātā Pagaidu valdība 5. janvāra vakarā evakuējās uz Liepāju, un arī Latviešu atsevišķais bataljons pakāpeniski atkāpās.
15. janvāra naktī bataljons izcīnīja sekmīgu kauju pie Lielauces, atsitot sarkano uzbrukumu. Tā bija pirmā nozīmīgā Kalpaka bataljona kauja, un uzvara deva morālu stimulu karavīros. Tā kā Landesvērs zaudēja kaujā Aucē, tika nolemts atkāpties, un fronti noturēt pie dabiska šķēršļa - Ventas (lai gan tā janvārī bija aizsalusi, nevarēja zināt, cil ilgi tur nāksies noturēties).
Kopā ar Landesvēra Rādena rotu 22. janvārī Cēsu rotai neizdevās noturēt Skrundu, un nācās atkāpties uz Ventas otru krastu. Lai atgūtu lielinieku ieņemto Skrundu, 29. janvārī notika Skrundas kauja. Kalpaka bataljons uzbruka gar Rudbāržu-Skrundas lielceļu un pa labi no tā. Pēc triju stundu ilgas kaujas Skrunda tika ieņemta. Ar šo kauju lielinieku virzība rietumu virzienā tika apturēta.
Veselu mēnesi nenotika ievērojamu kauju. Kalpaka bataljons izvietojās gar Ventu; galvenie spēki atradās Rudbāržos, lai vajadzības gadījumā varētu iet palīgā uz citām vietām.
Liepājā tika veikta mobilizācija. 17. februārī bataljonam kā 3. rota tika pievienota Atsevišķā studentu rota, bet februāra beigās - Latviešu atsevišķā jātnieku nodaļa (Artuma-Hartmaņa jātnieku vienība, vēlāk 1. atsevišķais eskadrons). Kalpaks tika paaugstināts par pulkvedi. No angļiem tika saņemts papildu bruņojums. Februāra beigās bataljonā bija aptuveni 650 vīri. Arī vācieši saņēma papildspēkus un izveidoja Dzelzsdivīziju.
Liepājā pasliktinājās Latvijas Pagaidu valdības attiecības ar vācu okupācijas varu. Vāciešu plānos nebija neatkarīgas Lavijas nodibināšanās, tāpēc tika likti dažādi šķēršļi. Situācija saasinājās līdz ar vācu ģenerāļa Golca ierašanos. Līdz atklātam konfliktam nononāca Antantes spiediena rezultātā.
3. martā sākās plašs uzbrukums Sarkanajai Armijai ar mērķi sasniegt Lielupi. Latviešu bataljonam bija jāveic uzbrukums Saldus virzienā. 6. martā negaidītā savstarpējā latviešu un vāciešu apšaudē gāja bojā bataljona komandieris Oskars Kalpaks, Studentu rotas komandieris kapteinis Nikolajs Grundmanis un jātnieku nodaļas virsleitnants Pēteris Krievs; arī vācu puse cieta zaudējumus. Pēc Kalpaka nāves bataljona komandēšana tika uzticēta kapteinim Jānim Balodim.
10. martā tika ieņemts Saldus. 16. martā bataljona Studentu rota atbrīvoja Jaunpili. 19. martā tika atbrīvota Līvbērze. Tā kā Landesvēra spēki nesaskaņoti bija devies uz Jelgavu, tad ziemeļu virziens palika nenosegts, un latviešu bataljonam nācās pārgrupēties uz ziemeļiem. 20. martā bataljonam pienāca papildinājums divu rotu (300 vīru) sastāvā.
1919. gada 21. martā Latviešu atsevišķais bataljons tika pārformēts par Latviešu atsevišķo brigādi.
[izmainīt šo sadaļu] Bataljona komandieri
- pulkvedis (sākumā apakšpulkvedis) Oskars Kalpaks (1919. gada 5. janvārī - 1919. gada 6. martā)
- pulkvedis (sākumā kapteinis) Jānis Balodis (1919. gada 6. martā - 1919. gada 21. martā)
[izmainīt šo sadaļu] Informācijas avoti
- Latvijas Atbrīvošanas kaŗa vēsture] 1938.
- Latviešu atsevišķais bataljons, Historia.lv
- Ilgars Puškevics Kalpakieši pirms un pēc 6. marta kaujas. "Zemgales Ziņas" Nr. 4921., 2006-03-10
- Latvijas Pagaidu valdības apsardzības ministra J. Zālīša pavēle (Nr. 21) par kopveža J. Baloža apstiprināšanu Latviešu atsevišķā bataljona komandiera postenī un tā pārdēvēšanu par Latvijas armijas dienvidus grupu.