Senpersu valoda
Vikipēdijas raksts
Senpersu | ||
---|---|---|
Valst(i)s: | Senā Irāna | |
Valodas izzušana: | Pārgājusi uz viduspersu | |
Valodu saime: | Indoeiropiešu Indoirāņu Irāņu Senpersu |
|
Rakstība: | Senpersu ķīļu raksts | |
Valodas kodi | ||
ISO 639-1: | nav | |
ISO 639-2: | peo | |
ISO 639-3: | peo | |
Piezīme: Šī lapa var saturēt IPA fonētiskās rakstzīmes unikodā. |
Senpersu valoda ir Irānas senā valoda (ap. 600 p.m.ē līdz 300 p.m.ē.). Āriešu valoda, tāds bija vārds, ko iedeva senpersiešiem Ahāmanītu ķēniņi.[1] Senpersu valoda līdzās Avestai ir senākā persiešu valodas forma. Tā ietilpst rietumirāņu valodu grupā, kas ir apakšgrupa indoirāņu valodām (un tā savukārt indoeiropiešu valodām).
Satura rādītājs |
[izmainīt šo sadaļu] Rakstība
Senpersu valodā tika rakstīts no kreisās uz labo, t.s., senpersu ķīļu rakstā, kas ir pusalfabētisks, zilbisks ķīļu raksts. Senpersu ķīļu raksts satur 36 rakstzīmes, kas atveido līdzskaņus, patskaņus vai līdzskaņa savienojumus ar patskani, trīs skaitļus (1, 10, 100), vārdu atdalītāju un dažas ideogrammas.
[izmainīt šo sadaļu] Fonētika
Senpersu rakstā ir sastopamas sekojošas fonēmas:
Patskaņi
- Īsie: a [a] i [i] u [u]
- Garie: ā [aː] ī [iː] ū [uː]
Līdzskaņi
Lūpeņi | Zobeņi/ Smaganeņi |
Aukslējeņi | Velveņi | Rīkleņi | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
Sprāgsteņi | p [p] | b [b] | t [t] | d [d] | c [c] | j [ɟ] | k [k] | g [g] | ||
Nāseņi | m [m] | n [n] | ||||||||
Slēdzeņi | f [f] | θ [θ] | ç [ç] | x [x] | h [h] | |||||
Svelpeņi | s [s] | z [z] | š [ʃ] | |||||||
Rūceņi | r [r] | |||||||||
Puspatskaņi | v [ʋ] | l [l] | y [j] |
Izruna
Vairumu senpersu skaņu izrunā tāpat kā latviešu valodā. c izrunā kā latviešu č (pirms i), bet j kā dž (pirms i). θ (th) [θ] izrunā kā tsss jeb angļu th, kā vārdā thin. ç [ç] izrunā kā sj (skaņa starp s un š), bet x [x] kā hj (mīksts h), apmēram kā latviešu h vārdā hei. h [h] ir balsīgs, kā latviešu h vārdā aha [agha]. y [j] izrunā kā latviešu j.
[izmainīt šo sadaļu] Gramatika
[izmainīt šo sadaļu] Lietvārds
Skaitlis
Senpersu valodā pastāv vienskaitlis, daudzskaitlis un dažas divskaitļa formas.
Dzimte
Senpersu valodā ir 3 dzimtes - vīriešu, sieviešu un nekatra.
Locījums
Senpersu valodā izšķir nominatīvu, ģenitīvu, datīvu, akuzatīvu, instrumentāli, ablatīvu, lokatīvu un vokatīvu. Ģenitīva un datīva formas ir vienādas. Arī ablatīva un instrumentāļa formas ir vienādas.
Lietvārdu locīšana:
- a- celmi (-a, -am, -ā)
- i- celmi (-iš, iy)
- u- (un au-) celmi (-uš, -uv)
- līdzskaniskie celmi (n, r, h)
-a | -am | -ā | |||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | 2sk. | Dsk. | Vsk. | 2sk | Dsk. | Vsk. | 2sk | Dsk. | |
Nom. | -a | -ā | -ā, -āha | -am | -ā | -ā | -ā | -ā | -ā |
Vok. | -ā | -ā | -ā | -am | -ā | -ā | -ā | -ā | -ā |
Aku. | -am | -ā | -ā | -am | -ā | -ā | -ām | -ā | -ā |
Ins. | -ā | -aibiyā | -aibiš | -ā | -aibiyā | -aibiš | -āyā | -ābiyā | -ābiš |
Dat. | -ahyā, -ahya | -aibiyā | -aibiš | -ahyā, -ahya | -aibiyā | -aibiš | -āyā | -ābiyā | -ābiš |
Abl. | -ā | -aibiyā | -aibiš | -ā | -aibiyā | -aibiš | -āyā | -ābiyā | -ābiš |
Ģen. | -ahyā, -ahya | -āyā | -ānām | -ahyā, -ahya | -āyā | -ānām | -āyā | -āyā | -ānām |
Lok. | -aiy | -āyā | -aišuvā | -aiy | -āyā | -aišuvā | -āyā | -āyā | -āšuvā |
-iš | -iy | -uš | -uv | |||||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | 2sk. | Dsk. | Vsk. | 2sk | Dsk. | Vsk. | 2sk | Dsk. | Vsk. | 2sk | Dsk. | |
Nom. | -iš | -īy | -iya | -iy | -in | -īn | -uš | -ūv | -uva | -uv | -un | -ūn |
Vok. | -i | -īy | -iya | -iy | -in | -īn | -u | -ūv | -uva | -uv | -un | -ūn |
Aku. | -im | -īy | -iš | -iy | -in | -īn | -um | -ūv | -ūn | -uv | -un | -ūn |
Ins. | -auš | -ībiyā | -ībiš | -auš | -ībiyā | -ībiš | -auv | -ūbiyā | -ūbiš | -auv | -ūbiyā | -ūbiš |
Dat. | -aiš | -ībiyā | -ībiš | -aiš | -ībiyā | -ībiš | -auš | -ūbiyā | -ūbiš | -auš | -ūbiyā | -ūbiš |
Abl. | -auš | -ībiyā | -ībiš | -auš | -ībiyā | -ībiš | -auv | -ūbiyā | -ūbiš | -auv | -ūbiyā | -ūbiš |
Ģen. | -aiš | -īyā | -īnām | -aiš | -īyā | -īnām | -auš | -ūvā | -ūnām | -auš | -ūvā | -ūnām |
Lok. | -auv | -īyā | -išuvā | -auv | -īyā | -išuvā | -āvā | -ūvā | -ušuvā | -āvā | -ūvā | -ušuvā |
Īpašības vārdi tiek locīti līdzīgā veidā.
[izmainīt šo sadaļu] Īpašības vārdi
Salīdzināmās pakāpes:
- Pārākā pakāpe: -tara-, -θara- un -iyah-
- Vispārākā pakāpe: -tama-, -išta-
[izmainīt šo sadaļu] Darbības vārdi
Laiki
Senpersu valodā ir sekojoši laiki: tagadne, pabeigtā pagātne, nepabeigtā pagātne un aorists.
Izteiksmes
Pastāv sekojošas izteiksmes: īstenības, nosacījuma, varbūtības, pavēles un injunktīvs.
Darbības vārda kārtas
Darāmā kārta, vidējā kārta (tem. tag. -aiy-, -ataiy-) [ciešamā kārta (-ya-)].
Lietotas ir tikušas galvenokārt tikai 1. un 3. personas formas. Vienīgā lietotā divskaitļa forma ir ajīvatam 'abi dzīvoja'.
atematiskā | tematiskā | ||
---|---|---|---|
'būt' | 'ņemt' | ||
Vsk. | 1.pers. | ahmiy | barāmiy |
3.pers. | astiy | baratiy | |
Dsk. | 1.pers. | ahmahiy | barāmahiy |
3.pers. | hatiy | baratiy |
Nepabeigtajā pagātnē tiek pievienots a.
atematiskā | tematiskā | ||
---|---|---|---|
'darīt' | 'būt, kļūt, tapt' | ||
Vsk. | 1.pers. | akunavam | abavam |
3.pers. | akunauš | abava | |
Dsk. | 1.pers. | akumā | abavāmā |
3.pers. | akunava | abava |
Darāmā kārta | Vidējā kārta |
---|---|
-nt- | -amna- |
-ta- |
-tanaiy |
Piem., bartanaiy 'ņemt, nest'
[izmainīt šo sadaļu] Piemēri
Adam Dārayavahauš xšāyathiya vazraka xšāyathiya xšāyathiyānam xšāyathiya dahyūnām
«Es esmu Ķēniņš Dārijs, dižais, visu ķēniņu ķēniņš, visu zemju ķēniņš.» (DPh)
Manā pitā Vištāspa nāma āha Haxāmanišiya
«Mana tēva vārds bija Vištāspa, Ahāmanīts.»
Adam Dārayavahauš Pārsa Ariya Ariya-ciça
«Es esmu Dārijs, persietis, ārietis, āriskas cilmes.» (DNa 8-15)
Ima xšaçam hacā Sakaibiš tayaiy para Sugdam amata yātā ā Kūšā hacā Hidauv amata yātā ā Spardā tayamaiy Auramazdā frābara haya mathišta bagānām
«Šo impēriju (Persiju) no skitiem, kas zempus sogdiešiem dzīvo, no turienes līdz pat Etiopijai un no Indijas līdz pat Spardai dāvāja man Ahura Mazda, kurš ir dižākais no Dieviem.» (DPh)
Baga aniya naiy astiy
«Cita Dieva nav.» (burt. Dieva cita ne ir)
[izmainīt šo sadaļu] Vārdu krājums
Protoindoirāņu | Senpersu | Viduspersu | Jaunpersu | Latviski |
---|---|---|---|---|
*açva | aspa | asb | asb | zirgs, ķēve (asva) |
*kāma | kāma | kām | kām | mazs, sīks (izkāmējis) |
*daiva | daiva | Div | Div | nelabais (> latv. Dievs) |
drayah | drayā | daryā | jūra | |
dasta | dast | dast | roka | |
*bhāgī | bāji | bāj | bāj | cieņa |
*bhrātr- | brātar | brādar | barādar | brālis (brātaris) |
*bhūmī | būmi | būm | būm | Zeme |
*martya | martya | mard | mard | vīrs (> latv. Mārša) |
*māsa | māha | māh | māh | Mēness, mēnesis, mute |
*vāsara | vāhara | Bahār | bahār | pavasaris (> latv. vasara) |
stūnā | stūn | sotūn | aile | |
šiyāta | šhād | šhād | laime | |
*arta | rāsti | rāsti | rasti | patiesība |
*draugh- | drauga | drōgh | dorōgh | melot |
[izmainīt šo sadaļu] Irāņu valodas salīdzinošā tabula
Latviski | Zazaki | Kurdu | Pašto | Baloči | Mazandarani | Persiešu | Viduspersu | Partiešu | Senpersu | Avestas |
---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
skaists, daiļš | rind | rind/delal/cûwan | ʂkelay, xkelay | sharr, soherâ | zibâ/ xubchehreh | hučihr, hužihr | hužihr | naiba | vahu-, srîra | |
asins | gûn | xwîn | wina | hon | xin | xūn | xōn | xōn | vohuni | |
maize | nûn | nan | ḍoḍəy/roṭəy (Indiešu) | nân, nagan | nân | nân | nân | nân | ||
ņemt | ârdena | anîn/hênan | rāwṛəl | âvardan | biyârden | âvardan | âwurdan, āwāy-, āwar-, bar- | āwāy-, āwar-, bar- | bara- | bara, bar- |
brālis | birâ | bira | wror | barādar | birâr | barādar | brād, brâdar | brād, brādar | brâtar | brâtar- |
nākt | amaena | hatin | rātləl | áhag, âmadan | enen | âmadan | âmadan, awar | awar, čām | ây-, âgam | âgam- |
kliegt, raudāt | bermayish | girîn | žāṛəl, jāṛəl | taukh | bərmə/ qâ | geristan | griy-, bram- | |||
tumšs | târî | tarî | tiārə | thár | siyo | târîk | târīg/k | târīg, târēn | sâmahe, sâma | |
meita | kena | keç/kîj/kenîşk/dot | lūr | mind | kijâ/ dether | doxtar | duxtar | duxt, duxtar | duxδar | |
diena | roc | roj | wradz, wraz | roshe | rez/ reoj | rûz | rōz | raucah- | ||
darīt | kerdena | kirin/kirdin | kawəl | khandagh | hâkerden | kardan | kardan | kartan | kạrta- | kәrәta- |
durvis | ber | derge/derî | war | gelo | bəli | dar | dar | dar, bar | duvara- | dvara- |
mirt | merdena | mirin | mṛəl/məṛedəl | mireg | bamirden | murdan | murdan | mạriya- | mar- | |
ēzelis | her | ker | xar | her | xar | xar | xar | |||
ola | hak | hêk | hagəy | heyg | merqâna | toxm | toxmag, xâyag | taoxmag, xâyag | taoxma- | |
zeme | êrd (Arābu) | herd/erd (Arābu) | zməka/mzəka | zemin | zemi | zamin | zamīg | zamīg | zam- | zãm, zam, zem |
vakars | shund | êvar/êware | māʂām, māxām | nəmâshun | begáh | sarshab | êbêrag | |||
acs | chım | çav | stərga | ch.hem, chem | chashm | chašm | chašm | čaša- | čašman- | |
tēvs | pi | bav/bawk | plār | pyt, abbâ | piyer | pedar | pidar | pid | pitar | pitar |
bailes | ters | tirs | wera | terseg | təshəpash | tars | tars | tars | tạrsa- | tares- |
līgava | washte | dezgîran, destgirtî | nām zād | nâm-zad | - | - | ||||
smalks, jauks | wesh | xweş/baş | ʂa, xa | hosh | khosh | dârmag | srîra | |||
pirksts | gisht | til/qamik | gūṭa/gwəṭa | lenkwk, mordâneg | angoos | angosht | angust | dišti- | ||
uguns | âdır | agir | or | âch, âs | tesh | âtash, âzar | âdur, âtaxsh | ādur | âç- | âtre-/aêsma- |
zivs | mâse | masî | kab/māhī | mâhi | mâhi | mâhig | mâsyâg | masyô, masya | ||
ēst | werdena | xwarin | xwāṛa/xoṛəl | warag, vereg | xorâk / xordan | parwarz / xwâr, xwardīg | parwarz / xwâr | hareθra / ad-, at- | ||
iet | shiyaena | çûn | tləl | jwzzegh | shunen / burden | raftan | raftan, shudan | ay- | ai- | ay-, fra-vaz |
dievs | homâ | xwedê | xwdāy | hwdâ | khodâ | bay, abragar | baga- | baya- | ||
labs | hol | baş, çak | ʂa, xa | jawáin, šarr | xâr | xub / neku | xūb, nêkog | vahu- | vohu, vaŋhu- | |
zāle | vash | giya, riwek, şênkatî | wāʂa, wāxa | rem | sabzeh, giyâh | giyâ | dâlūg | urvarâ | ||
liels | gırd / pil | gir, mezin, gewre | stər | mastar | belang, pila | bozorg | wuzurg, pīl | vazạrka- | uta-, avañt | |
roka | dest | dest/lep | lās | dast | dess | dast | dast | dast | dasta- | zasta- |
galva | ser | ser | sar | saghar | kalə | sar, kalleh | sar | |||
sirds | zerri | dil | zṛə | dil, hatyr | dil | del | dil | dil | aηhuš | |
zirgs, ķēve, asva | estoar | hesp | ās | asp | istar | asb, astar | asp, stōr | asp, stōr | aspa | aspa- |
māja, nams | ke(ye) | mal | kor | log | səre | xâneh | xânag | demâna-, nmâna- | ||
izsalkums, bads | vêyshan | birçîtî/birsiyetî | lwaʐa, lwaza | shudhagh | veyshna | gorosnegi | gursag, shuy | |||
valoda, mēle | ziwan / zun | ziman | žəba, jəba | zevân | ziwân | zabân | zuwân | izβân | hazâna- | hizvâ- |
smieties | huyaena | kenîn | xandəl | khendegh, hendeg | xandidan | xandīdan | karta | Syaoθnâvareza- | ||
dzīve | jewiyaena | jiyan/jîn | žwandun/zwandun/jund | zendegih | zendegi | zīndagīh, zīwišnīh | žīwahr, žīw- | gaêm, gaya- | ||
vīrs | merd | mêr/piyaw | saṛay | merd | merd | mard | mard | mard | martiya- | mašîm, mašya |
mēness | ashmê | heyv/mang | spoʐməy/spozməy/spogməy | máh | mithra | mâh | māh | māh | mâh- | måŋha- |
māte | mae | dayik | mor | mât, mâs | mâr | mâdar | mādar | mādar | mâtar | mâtar- |
mute | fek | dev/dem | xwla | daf | dahân | dahân, rumb | åŋhânô, âh, åñh | |||
vārds | nâme | nav | nom | num | num | nâm | nâm | nâman | nãman | |
nakts | shewe | şev | špa | shaw, šap | sheow | shab | shab | xšap- | xšap- | |
atvērt | rakerdena | vekirin | prānistəl/prānatəl | božagh | vâ-hekârden | bâz-kardan | abâz-kardan | būxtaka- | būxta- | |
miers | kotpy | aştî | rogha | ârâm | âshti, ârâmeš | âštih, râmīšn | râm, râmīšn | šiyâti- | râma- | |
cūka | xoz | beraz | xug | xi | xūk | xūk | varâza (wild pig) | |||
vieta | ja | cih/şûn | dzāy, zāy | hend | jâ | gâh | gâh | gâθu- | gâtu-, gâtav- | |
lasīt | wendena | xwendin | lwastəl | wánagh | baxinden | xândan | xwândan | |||
teikt, sacīt | vatena | gotin/wutin | wayəl | gushagh | baotena | goftan | guftan, gōw-, wâxtan | gōw- | gaub- | mrû- |
māsa | wae | xweşk | xor | gwhâr | xâxer | xâhar | xwahar | |||
mazs | qıch | piçûk | ləʐ, ləg/woṛ/kuchnay | lekem | pətik, bechuk, perushk | kuchak, kam | kam, rangas | kam | kamna- | kamna- |
dēls | qıj | kur | zwǣ, zuy | pisar, phusagh | pisser | pesar | pur, pusar | puhr | puça | pūθra- |
dvēsele | giyan | rūh (Arābu), sā | rūh (Arābu) | ravân | rūwân, gyân | rūwân, gyân | urvan- | |||
pavasaris | wusar | bihar | psarlay | wehâr | bahâr | wahâr | vâhara- | θūravâhara- | ||
gaŗš | berz | bilind/berz | lwaṛ | bwrz | boland / bârez | buland, borz | bârež | barez- | ||
trīs | hire | sê | dre | se | se | se | sê | hrē | çi- | θri- |
ciems | dew | gund, dê | kəlay | helk | deh | deh, wis | wiž | dahyu- | vîs-, dahyu- | |
gribēt | wastena | xwestin/wîstin | ghwāṛəl | lotagh | bexanen | xâstan | xwâstan | |||
ūdens | awe | av | obə | âf | ab | âb | âb | âb | âpi | avô- |
kad | key | kengê | kəla, či | ked | kay | kay | ka | čim- | ||
vējš | va | ba | bād | gwáth | wâ | bâd | wâd | vâta- | ||
vilks, varks | verg | gur | līwə | gurkh | varg, gəorge | gorg | gurg | varka- | vehrka | |
sieviete | jeniye | jin/afret | ʂədza, xəza | jan | zəna | zan | zan | žan | hâīrīšī-, nâirikâ- | |
gads | serre | sal | kāl | sâl | sâl | sâl | θard | ýâre, sarәd | ||
jā / nē | ya / ne | erê / na | ho; āho/na | ere / na | âri / na | hâ / ney | hâ / ney | yâ / nay, mâ | yâ / noit, mâ | |
vakardiena | vizêr | duh/dwênê | pərun | zí | direz | diruz | dêrûž |
[izmainīt šo sadaļu] Atsauces
- Brandenstein, Wilhelm. Handbuch des Altpersischen. Wiesbaden, O. Harrassowitz 1964.
- Hinz, Walther, Altpersischer Wortschatz. Nendeln, Liechtenstein : Kraus Reprint, 1966.
- Kent, Roland G., Old Persian : grammar, texts, lexicon. New Haven, Conn. : American Oriental Society, 1953.
- Tolman, Herbert Cushing, Ancient Persian lexicon and the texts of the Achaemenidan inscriptions transliterated and translated with special reference to their recent re-examination. New York, Cincinnati, American Book Company, 1908.
- Suren-Pahlav, S., The Aryan (Old Persian) Language
- Rüdiger Schmitt: Altpersisch. In: R. Schmitt: Compendium linguarum Iranicarum. Reichert, Wiesbaden 1989, S. 56–85.
[izmainīt šo sadaļu] Skatīt arī
- Persiešu valoda
- Avestas valoda
- Indoirāņu valodas
- Sanskrits