Ignācijs Moscickis

Vikipēdijas raksts

Ignācijs Moscickis (Ignacy Mościcki) (dzimis 1867.gada 1.decembrī Mežanuvā (Mierzanów), netālu no Plockas, Krievijas impērijā (tagad Polijā), miris 1946.gada 2.oktobrī, Versuā (Versoix) pie Ženēvas, Šveicē) - poļu ķīmiķis, valstsvīrs.

Ignācijs Moscickis
Palielināt
Ignācijs Moscickis

Dzimis 1863.gada sacelšanās dalībnieka ģimenē. Pēc skolas beigšanas Varšavā iestājās Rīgas Politehnikumā, kur apguva ķīmiju. Darbojās studentu korporācijā Welecja. Iesaistījās pagrīdes politiskajā organizācijā Proletariat. Izstrādāja diplomdarbu profesora K.Ā.Bišofa vadībā, bet nepaguva to aizstāvēt, jo atklājās Moscicka saistība ar atentāta gatavošanu pret ģenerālgubernatoru un Moscickim nācās 1892.gadā bēgt uz Londonu.

Kopš 1896.gada - asistents Freiburgas universitātē (Albert-Ludwigs-Universität) Šveicē, kur patentējis slāpekļskābes iegūšanas tehnoloģiju.

Pēc neatkarīgās Polijas nodibināšanās no 1920. līdz 1926.gadam pasniedza Ļvovas Politehnikumā. No 1925.gada Politehnikuma rektors. Tarnovā dibinājis lielu ķīmisko rūpnīcu (Państwowa Fabryka Związków Azotowych), šis pilsētas rajons Moscickim par godu nosaukts par Moscici (Mościce).

Pēc Maija apvērsuma Nacionālā asambleja par prezidentu ievēlēja Pilsudski, bet viņš atteicās no šī amata, bet rekomendēja Moscicki.

Pēc Pilsudska nāves Moscickis bija Sanācijas režīma mērenā spārna pārstāvis, pretstatā maršalam Ridzam-Smiglijam. Moscickis ieņēma prezidenta amatu līdz pat Vācijas iebrukumam 1939.gada septembrī.

Kad arī PSRS uzbruka Polijai, Moscickis bija spiests bēgt uz Rumāniju, kur 1939.gada 25.septembrī uzticēja prezidenta pilnvaras Polijas sūtnim Romā ģenerālim Boļeslavam Veņavam-Dlugoševskim.

1939.gada decembrī apmetās Šveicē, kur nodzīvoja visus 2.pasaules kara gadus. 1993.gadā Moscicka pīšļi tika pārvesti uz Varšavu.


Priekštecis:
Staņislavs Voicehovskis
Polijas prezidents
1926–1939
Pēctecis:
Boļeslavs Beruts