Stēsihors

Vikipēdijas raksts

Sengrieķu literatūra
{{{atteels}}}
{{{paraksts}}}
Pirmsākumi
Homērs - Hēsiods
Klasiskais laikmets
Dramaturģija:
Aishils - Sofokls - Eiripīds - Aristofāns
Dzeja:
Alkajs - Alkmāns - Anakreonts - Arhilohs - Bakhilīds - Hiponakts - Ibiks - Kallīns - Ksenofans - Mimnerms - Pindars - Sapfo - Sēmonīds - Simonīds - Solons - Stēsihors - Teognīds - Tirtajs
Vēsturiskā, retoriskā un filozofiskā proza:
Aristotelis - Dēmostens - Hērodots - Ksenofonts - Līsijs - Platons - Tukidīds
Fabula:
Ēzops
Hellēnisma laikmets
Dramaturģija:
Menandrs
Dzeja:
Asklepiāds - Kallimahs - Meleagrs - Rodas Apollonijs - Teokrīts
Romas laikmets
Samosatas Lukiāns - Longs - Plūtarhs
Skat. arī
Sengrieķu rakstnieki

Stēsihors (Στησίχορος, * ap 640.-630.g. p.m.ē., † ap 556.-555.g. p.m.ē.) bija sengrieķu dzejnieks, viņš pamatā rakstījis koru liriku, izmantojot episku, Homēra tradīcijai ļoti tuvu materiālu, piemēram Trojas kara motīvus (viņš ticis dēvets par "lirisko Homēru"). No viņa darbiem saglabājušies tikai fragmenti.

Stēsihors dzimis Metaurā mūsdienu Dienviditālijā, bet lielākoties dzīvojis Sicīlijā - Himerā (pēc citiem avotiem - viņš arī dzimis ir Himerā).

[izmainīt šo sadaļu] Literatūra

  • Afrodīte mirdzošā tornī... Sengrieķu dzeja. – Rīga: Zinātne, 1994. ISBN 5-7966-0989-0