Huans Manuels Fanhio
Vikipēdijas raksts
Huans Manuels Fanhio (Juan Manuel Fangio, 1911. gada 24. jūnijā Balkarsē (Balcarce), Argentīnā - 1995. gada 17. jūlijā Buenosairesā) bija argentīniešu autosportists, pazīstams pateicoties saviem pieciem F1 čempiona tituliem.
Satura rādītājs |
[izmainīt šo sadaļu] Pirms F1
Viņš uzsāka savu karjeru 1934. gadā, pārsvarā brauca garas distances un kļuva par Argentīnas čempionu 1940. un 1941. gadā. Otrais Pasaules karš apturēja viņa progresu un viņš nevarēja sākt braukt Eiropā līdz pat 1947. gadam.
[izmainīt šo sadaļu] Formula 1
Huanam Manuelam Fanhio bija ļoti veiksmīga karjera F1.
[izmainīt šo sadaļu] 1950
Huans Manuels Fanhio bija viens no 24 pilotiem, kas piedalījās pašā pirmajā F1 sacīkstē Silverstonas trasē 1950. gada 13. maijā. Viņš kvalificējās trešais un sacīkstē izstājās dēļ tehniskām problēmām. Jau otrajā sacīkstē Monako viņš parādīja savas spējas - viņš kvalifikācijā uzvarēja pārspējot otrās vietas ieguvēju Nino Farinu par vairāk nekā divām sekundēm, bet sacīkstē uzvarēja pārspējot Alberto Askari par apli. Nākamajā sacīkstē - Indy 500 viņš, kā daudzi citi piloti nepiedalījās, Šveicē izstājās, tad izcīnīja divas uzvaras pēc kārtas Beļģijā un Francijā, un nobeidza sezonu ar izstāšanos dēļ ātrumkārbas defekta Itālijā. Kopvērtējumā viņš bija otrais.
[izmainīt šo sadaļu] 1951
Nākamajā sezonā viņš turpināja braukt ar Alfa Romeo un izcīnija savu pirmo titulu. Tikai divās sacīkstēs viņš nekāpa uz pjedestāla - Beļģijā (kur viņš palika devītais) un Itālijā (kur viņš izstājās). Indy 500, protams, nav ieskaitīta šajā sarakstā. Nākamo sezonu viņš izlaida dēļ kakla traumas.
[izmainīt šo sadaļu] 1953
1953. gadā viņš atgriezās ar Maserati, izcīnot trīs 2. vietas, vienu 4. vietu un vienu uzvaru. Gluži kā 1950. gadā viņš sezonu pabeidza otrais.
[izmainīt šo sadaļu] 1954
1954. gadā viņš izcīnīja savu otro čempiona titulu. Ja neskaita Indy 500, tad viņš tikai vienu reizi nekāpa uz goda pjedestāla. Viņš uzvarēja savās mājās Argentīnā, Beļģijā, Francijā, Vācijā, Šveicē un Itālijā. Spānijā viņš palika trešais. 1954. gadā Fanhio ar Maserati aizvadīja tikai pirmās divas sacīkstes. Atlikušo sezonu viņš brauca ar Mercedes.
[izmainīt šo sadaļu] 1955
1955. gadā Fanhio kļuva par pirmo trīskārtējo pasaules čempionu izcīnot četras uzvaras (Argentīna, Beļģija, Nīderlande un Itālija) sešās sacīkstēs. Pēc 1955. gada sezonas Mercedes aizgāja no autosporta, daļēji "pateicoties" slavenajai Lemānas avārijai tajā pašā gadā, kurā aizgāja bojā 81 skatītājs. Avārija joprojām ietekmē autosportu - Šveicē autosports ir aizliegts kopš šī incidenta.
[izmainīt šo sadaļu] 1956
1956. gadā Fanhio pārgāja uz Ferrari, un pat izcīnot par 10 punktiem mazāk nekā pirms gada, viņš kļuva par pasaules čempionu. Viņš izcīnīja trīs uzvaras, divas otrās vietas un vienu ceturto vietu. Viņš arī izstājās Beļģijā.
[izmainīt šo sadaļu] 1957
1957. gadā Fanhio aizvadīja savu pēdējo pilno sezonu F1. Togad viņš atkal brauca Maserati. Izcīnot četras uzvaras un divas otrās vietas "Maestro" izcīnīja savu piekto un pēdējo čempiona titulu.
[izmainīt šo sadaļu] 1958
1958. gadā Fanhio izveidoja pats savu komandu un aizvadīja divas sacīkstes - Argentīnā un Francijā. Viņš abās izcīnīja ceturto vietu. Viņš arī mēģināja piedalīties Indy 500, taču tomēr beigās nestartēja. Šajā gadā Fanhio nolaupīja Kubas partizāni, bet Fanhio tomēr tika atbrīvots.
[izmainīt šo sadaļu] Dzīve
Viņam bija arī brāļa dēls - Huans Manuels Fanhio II, un viņš arī bija veiksmīgs autosportists.
[izmainīt šo sadaļu] Statistika
- Aizvadītie Grand Prix: 52
- Aizvadītās sezonas: 8
- Uzvaras: 24
- Goda pjedestāli: 35
- Pole-Position: 29
- Starti no pirmās rindas: 48
- Ātrākie apļi: 23
- Braukšana vadībā no starta līdz finišam: 7
- Nobrauktie apļi: 3031
- Nobrauktie kilometri: 20439.35
- Iegūtie punkti: 277.64
Pasaules čempioni · (1950) Nino Farina · (1951) Huans Manuels Fanhio · (1952–53) Alberto Askari · (1954–57) Huans Manuels Fanhio · (1958) Maiks Hotorns · (1959–60) Džeks Brebhems · (1961) Fils Hils · (1962) Greiems Hils · (1963) Džims Klārks · (1964) Džons Sertīss · (1965) Džims Klārks · (1966) Džeks Brebhems · (1967) Denijs Halms · (1968) Greiems Hils · (1969) Džekijs Stjuarts · (1970) Johens Rinds · (1971) Džekijs Stjuarts · (1972) Emersons Fitipaldi · (1973) Džekijs Stjuarts · (1974) Emersons Fitipaldi · (1975) Nikijs Lauda · (1976) Džeimss Hants · (1977) Nikijs Lauda · (1978) Mario Andreti · (1979) Džodijs Šekters · (1980) Alans Džonss · (1981) Nelsons Pikē · (1982) Keke Rosbergs · (1983) Nelsons Pikē · (1984) Nikijs Lauda · (1985–86) Alēns Prosts · (1987) Nelsons Pikē · (1988) Airtons Senna · (1989) Alēns Prosts · (1990–91) Airtons Senna · (1992) Naidžels Mensels · (1993) Alēns Prosts · (1994–95) Mihaēls Šūmahers · (1996) Deimons Hils · (1997) Žaks Vilnēvs · (1998–99) Mika Hakinens · (2000–04) Mihaēls Šūmahers · (2005–2006) Fernando Alonso