Karību jūra

Vikipēdijas raksts

Karību jūra
Platība: 2 754 000[1] km2
Garums: 2 400 km
Platums: 1 400 km
Maks. dziļums: 7 686 m
Valstis un citas teritorijas: sk. tekstā
Pilsētas: Kartahena
Barankilja
Marakaibo
Karakasa
Santodomingo

Karību jūra - jūra tropu joslā, Rietumu puslodē. Daļa no Atlantijas okeāna.

Karību jūra klāj lielāko daļu Karību tektoniskās plātnes. Dienvidos no tās atrodas Dienvidamerika, dienvidrietumos un rietumos - Centrālamerika un Meksika, ziemeļos - Lielās Antiļu salas un austrumos - Mazās Antiļu salas.

Karību jūra ir viena no lielākajām jūrām- tās platība ir 2 754 000 kvadrātkilometri. Dziļākā vieta ir Kaimanu dzelme (7 686 metri), kas atrodas starp Kubu un Jamaiku.

Satura rādītājs

[izmainīt šo sadaļu] Ģeoloģija un ģeomorfoloģija

Karību jūra aizņem lielāko daļu Karību plātnes. Ģeoloģu vērtējums par jūras vecumu krasi atšķiras - daži uzskata, ka tā ir 20 000 gadus veca, citi - ka 570 miljonus gadu veca. Zemūdens grēdas sadala Karību jūras gultni piecos mazākos baseinos. Par spīti dziļajai dzelmei pie Kaimanu salām (7 686 metri) Karību jūra pārsvarā ir salīdzinoši sekla.

Karību jūrā ir divas izteiktas lūzuma zonas - Espaņjolas lūzums un Puertoriko lūzums. Teorētiski šeit ir iespējamas zemūdens zemestrīces, kas var izraisīt cunami, kā arī sauszemes zemestrīces. Pētījumi liecina, ka pēdējo 500 gadu laikā Karību baseinā notikušas 12 zemestrīces, kuru magnitūda pārsniedz 7,5[2].

[izmainīt šo sadaļu] Klimats

Karību jūras klimatu nosaka Golfa straume un Karību straume. Atrašanās tropu joslā nodrošina to, ka visu gadu ūdens temperatūra ir 21 - 28°C grādi.

Karību jūrā veidojas daļa no Rietumu puslodes tropiskajiem cikloniem. Karību viesuļvētru sezona ilgst no jūnija līdz decembrim, visvairāk vētru notiek augustā un septembrī. Caurmērā gadā veidojas 9 tropiskās vētras, no kurām 5 sasniedz viesuļvētras spēku.

Karību jūras ūdens virsējā slāņa vidējā temperatūra 2005. gada 25 - 27. augustā. Ūdens temperatūra virs 28°C grādiem palīdz veidoties tropiskajiem cikloniem
Palielināt
Karību jūras ūdens virsējā slāņa vidējā temperatūra 2005. gada 25 - 27. augustā. Ūdens temperatūra virs 28°C grādiem palīdz veidoties tropiskajiem cikloniem

Postošās viesuļvētras nopietni ietekmē Karību baseina iedzīvotāju ikdienu un saimniecību.

[izmainīt šo sadaļu] Vēsture

Karību jūras nosaukums cēlies no karibu cilts indiāņiem. Šī cilts bija viena no valdošajām laikā, kad reģionā ieradās pirmie eiropieši - 15. gadsimta beigās.

Karību jūras salās pirmie uz dzīvi apmetās aravaku indiāņi, kas tajās ieceļoja no tagadējās Venecuēlas 1. gadu tūkstotī pirms mūsu ēras. Sākotnēji viņi sasniedza Trinidadas salu, no kuras izplatījās tālāk uz ziemeļiem. Aptuveni 1 500 gadus vēlāk aravakus izspieda karibi.

Karību jūra eiropiešiem un Āzijas iedzīvotājiem bija maz zināma līdz 1492. gadam, kad to sasniedza Kristofors Kolumbs, mēģinot atrast jaunu ceļu uz Indiju. Tūlīt pēc šī atklājuma sākās strauja Amerikas kolonizācija, kas sākās tieši Karību jūras baseinā. 16. gadsimtā Karību jūras baseinu pilnībā kontrolēja spāņi, taču pakāpeniski palielinājās arī citu Eiropas jūras nāciju (jo sevišķi angļu, franču un holandiešu) ietekme.

Vērtīgās transporta kravas, kas tika pārvadātas Karību baseinā un no tā uz Eiropu, kā arī konkurence Eiropas valstu starpā veicināja plašu pirātisma izplatību Karību baseinā. Vislielāko izplatību pirātisms sasniedza 16. gadsimtā, kad pirātus nereti atbalstīja viņu izcelsmes valstu valdības. Portrojālā (Jamaika) un Tortugā pat atradās pastāvīgas pirātu apmetnes - pilsētas.

Mūsdienās Karību jūrā ir 22 salu teritorijas un tā skar 9 kontinentālās valstis.

[izmainīt šo sadaļu] Iedzīvotāji un ekonomika

Pludmale Margaritas salā, Venecuēla
Palielināt
Pludmale Margaritas salā, Venecuēla

Ap Karību jūru dzīvo ap 35 miljoni cilvēku, no kuriem lielākā daļa ir eiropiešu un afrikāņu izcelsmes. Pamatiedzīvotāju - indiāņu - palicis maz. Ap 70% runā spāņu valodā.

Karību jūrai ir liela nozīme pasaules ekonomikā kopš 16. gadsimta. Mūsdienās karību jūras baseins pieder pie lielajiem naftas ieguves baseiniem, kur ik gadu tiek iegūts ap 170 miljonu tonnu naftas[3]. Karību jūra ir arī ļoti produktīva no zvejsaimniecības viedokļa - šeit ik gadu tiek nozvejots ap pusmiljons tonnu zivju[4].

Siltais un maigais klimats visa gada garumā padarījis Karību jūras baseinu par visas pasaules iecienītu tūrisma un atpūtas reģionu.

[izmainīt šo sadaļu] Ekoloģija un vides problēmas

Karību jūrā atrodas ap 9% no pasaules koraļļu rifiem no kuriem lielākā daļa atrodas Centrālamerikas krastā un Antiļu salās. Koraļļu rifi pieder pie biotopiem ar lielāko bioloģisko daudzveidību. Savdabīgie un vizuāli ļoti iespaidīgie koraļļu rifi pievilina reģionam tūristus, ik gadus radot Karību jūras nācijām 3,1 - 4,6 miljardus ASV dolāru ienākumus[5].

Globālā sasilšana padara Karību jūras ūdeni siltāku, iznīcinot rifus. Pašlaik ap 42% koraļļu koloniju ir pilnībā bojātas, ap 95% koloniju ir ietekmētas[6].

Panamerikas veselības organizācijas dati liecina, ka 1993. gadā tika pienācīgi attīrīti tikai 10% no Karību jūrā ieplūstošajiem notekūdeņiem[7]

Lai novērstu nelabvēlīgu cilvēka ietekmi uz Karību jūras vidi 1986. gadā spēkā stājās īpaša konvencija par Karību jūras vides aizsardzību, ko pašlaik ratificējušas 15 valstis[8].

[izmainīt šo sadaļu] Karību jūra un popkultūra

Popkultūrā Karību jūra, jo sevišķi tās vēsture tiek cieši saistīta ar pirātismu. Šo uzskatu pēdējā laikā nostiprinājušas filmu triloģija "Karību jūras pirāti".

[izmainīt šo sadaļu] Karību jūras valstis

Pie Karību jūras vai tajā atrodas šādas valstis un atkarīgās teritorijas:

Pirāti ieņem degošu kuģi, Hovarda Pīla grāmatas ilustrācija
Palielināt
Pirāti ieņem degošu kuģi, Hovarda Pīla grāmatas ilustrācija

[izmainīt šo sadaļu] Jūras līči

Karību jūrai ir šādi līči:

  • Amalikes līcis (Beliza un Gvatemala)
  • Anamarijas līcis (Kuba)
  • Batabano līcis (Kuba)
  • Četumalas līcis (Beliza un Meksika)
  • Čiriki lagūna (Panama)
  • Darjenas līcis (Panama un Kolumbija)
  • Fordefransas līcis (Martinika)
Pludmale Kulebras salā, Puertoriko
Palielināt
Pludmale Kulebras salā, Puertoriko
  • Gvakanajabo līcis (Kuba)
  • Gvantanamo līcis (Kuba)
  • Gonavas līcis (Haiti)
  • Hondurasas līcis
  • Karataskas lagūna (Hondurasa)
  • Kočinosa līcis (Kuba)
  • Koro līcis (Venecuēla)
  • Korrjentesa līcis (Kuba)
  • Kortesa līcis (Kuba)
  • Moskītu līcis (Panama)
  • Neibas līcis (Dominikana)
  • Okoa līcis (Dominikana)
  • Parijas līcis (Trinidāde un Tobago)
  • Portlendas līcis (Jamaika)
  • Sanhuanas del Nortes līcis (Nikaragva)
  • Venecuēlas līcis

[izmainīt šo sadaļu] Jūras šaurumi

Karību jūru ar Atlantijas okeānu un Meksikas līci savieno šādi jūras šaurumi:

  • Anegadas šaurums (starp Virdžīnu salām un Angilju)
  • Dominikas šaurums (starp Dominiku un Gvadelupu)
  • Gvadelupas šaurums (starp Gvadelupu un Montserratu)
  • Jukatanas šaurums (starp Meksiku un Kubu, 190 km plats)
  • Martinikas šaurums (starp Dominiku un Martiniku)
  • Monas šaurums (starp Puertoriko un Haiti salu)
  • Sentlūsijas šaurums (starp Sentlūsiju un Martiniku)
  • Sentvinsenta šaurums (starp Sentvinsentu un Sentlūsiju)
  • Serpjentes šaurums (starp Trinidādi un Tobago un Venecuēlu)
  • Vējpuses šaurums (starp Kubu un Haiti salu)

Bez tam Karību jūru ar Kluso okeānu savieno mākslīgi veidotais Panamas kanāls.

[izmainīt šo sadaļu] Atsauces

  1. Encyclopaedia Britannica
  2. Dawicki, Shelley. Tsunamis in the Caribbean? It's Possible. Oceanus. Apmeklēts 2006. gada 14. decembrī
  3. An Overview of Land Based Sources of Marine Pollution Caribbean Environment Programme. Apmeklēts 2006. 14. decembrī
  4. LME 12: Caribbean Sea NOAA Fisheries Northeast Fisheries Science Center Narragansett Laboratory. Apmeklēts 2006. gada 14. decembrī.
  5. Alarm sounded for Caribbean coral. BBC News. Apmeklēts 2006. gada 14. decembrī
  6. Bleaching Threatens Caribbean Coral Reefs. CBS News. Apmeklēts 2006. gada 14. decembrī
  7. An Overview of Land Based Sources of Marine Pollution Caribbean Environment Programme. Apmeklēts 2006. 14. decembrī
  8. Protocol Concerning Specially Protected Areas and Wildlife to the Convention for the Protection and Development of the Marine Environment of the Wider Caribbean Region (SPAW) NOAA Fisheries: Office of Protected Resources. Apmeklēts 2006. gada 14. decembrī