Hetu arhitektūra
Vikipēdijas raksts
Heti- viena no indoeropiešu tautām, kura apdzīvoja centrālo Anatoliju (centrālo Āziju) 2. g.t.p.m.ē. 18. gs .p.m.ē. heti izveidoja spēcīgu valsti, kas saucās – senā hetu valstība, kura pakļāva ievērojamu daļu no Ziemeļsīrijas un pat veica gājienus uz Babiloniju. Hetu valsts uzplaukums notika 2. g.t.p.m.ē. un saucās par Jaunās hetu valstības periodu vai par Impērijas periodu. Heti izveidoja augstu attīstītu kultūru, kura aizved līdz pat 7.g.t.p.m.ē. Hetu arhitektūra ir raksturīga ar virkni savdabīgām iezīmēm, kas veidojuās senā pagātnē un kurām nav līdzības ar kaimiņvalstīm, kā piemērs, heti izmantoja lielizmēra būvmateriālus, kas deva iespēju izveidot pārsegumus tuneļiem, vārtiem un būvēm. Masīvie materiāli tika izmantoti cokolu un ēku stabveida karkasa izveidē, kur kolonnas tika veidotas no akmens un māliem. Heti izmantoja četstūrainas, bez bāzes un kapiteļiem, stabus no koka, akmens un māla. Heti izveidoja savdabīgu jumta konstrukcijas – bez parapetiem un jumta izbūvēm. Monumentālām ēkām bija raksturīgs nesimetrisks plānojums un ēkas kopējā struktūra. Pēc jaunās valsts krišanas izveidojās nelielas kņazistes un pilsēta -, arhitektūras attīstība tika pārtraukta. Sākoties pirmajai t.g.p.m.ē., sākās jauna kultūras atdzimšana, kas atveda pie sīru – hetu arhitektūras uzplaukuma. Tās piemineļi atrodas no Malatijas ziemeļiem līdz Hamas dienvidiem, bet austrumos stiepjas līdz Eifratai. Sīru - hetu arhitektūrā parādās jauni elementi – tādi kā ģeometriskās pilsētas plānošanas principi - ēku būvniecībā bija raksturīgas BITHILANI, ko iezīmēja divas šauras telpas paralēli galvenai fasādei, kura pirmā no tām bija ar ieejas portiku ar vienu vai trim kolonām uz kurām veda trepes, garā istaba aiz portika – bija troņu zāle. No trijām pusēm troņu zālei atradās mazākas telpas, tādas kā: guļamistabas, kāpnes uz otro stāvu u.c. Telpas kalpiem atradās ārpus ēkas. Vecākā no šāda veida ēkām datēta ar 9. gs.p.m.ē. Šajā ēkā portika balsti tika izveidoti kā cilvēka figūras, stāvošas uz divām lauvām un vērša. Ziemeļsīrija bija apsekota senā pilsēta Samāla. Kalnu pakājē tika atrastas pilsētu norobežojošas dubultsienas ar trijiem vārtiem, kuru ieejas daļā greznoja bareljefi un nelielas telpas. Iekšpilsētā atradās augšējā pils, citadele un apakšējā pils. Apbūvē - pilsētas iekšienē ēkas bija uzbūvētas uz koka pāļiem, kas bija izskaidrojams ar seisemiku- zemestrīcēm. Samālas pilīs bija izbūvētas piecas Bithilani, savstarpēji saistītas ar slēgtām arkādēm un atklātiem pagalmiem. Katrā no šīm būvēm bija vannasistaba un guļamistabas. Otra Sīruhetu pilsēta – Karhemiša bija apjosta ar biezu sienu no ķieģeļu mūra uz akmens pamatiem. Galvenās sabiedriskās būves atradās apkārt citadeles laukumam, uz kuru veda plata iela. Ēku galvenās sienas tika veidotas uz neapstrādāta akmens pamatiem, kur pirmās rindas tika veidotas kā pareizs akmens mūrējums, virs akmens mūrējuma turpinājās ķieģeļu mūra siena, kas no abām pusēm tika apstrādāta ar māliem.
Hatušaša – jaunās valsts perioda galvaspilsēta. Pilsētas vecākā daļa aizņēma nelielu teritoriju, sa’’eji izvietojoties kalna nogāzē.Ko DIENVIDAUSTRUMU DAĻĀ NOROBEŽOJA AUGSTA KLINTS AR PLAKANU VIRSOTNI, KUR 2.T.G.P.M.Ē. VAINAGOJA citadele – bjujukale. Zemes uzbēruma ar nocietinājuma funkciju apjoza akmens siena, kura sastāvēja no 2 akmens sienām savstarpēji saistītas ar akmens šķērsienām. Kesoni (dobumi) tika aizpildīti ar lauztiem akmeņiem šķembām un zemi. Sienas tika taisītas no lieliem poligonāliem blokiem, kas bija precīzi savienotas un veidoja blīvas šuves. Augšējā sienas daļa tika veidota no ķieģeļa, kas bija pastiprināts ar koka siju karkasu. Citadeles vidū atradās pils, kurai apkārt apjoza ēka – apaļveida formā. Atlikusī pilsētas daļa bija sadalīta ar sienām, kas veidoja sektorus, tādā veidā ienaidniekam bija grūti netraucēti pārvietoties. Dienvidu ārsienā bija pieci torņu vārt, 3 no tiem bija rotāti ar ciļņiem. Vārtu aila bija veidota kā paraboliska arka, kuras virsotni veidoja 2 gigantiski akmeņi. Apakšzemes ejas, kas bija izveidoti zem uzbēruma, tika veidotas no rupji apstradātiem akmeņiem, šaādas konstrukcijas bija atradās arī citur.
Visiespaidīgākā būve bija xpam (baznīca, svētnīca) I, pašas svētnīcas izmēri bija 64x42m, kopā ar kapenēm 160x135m. Svētnīca bija izvietota pagalma, apjozta ar kapenēm, noslēgtas ar ārsienu, kurā bija 3 ieejas. Svētnīcā bija iekšējs pagalms uz kuru izgāja atklāta lodžija ar kolonnām. Lodžija iezīmēja to svētnīcas daļu, kur bija galvenais altārs. Galvenā svētņīcā varēja nokļūt caur virkni telpām, kas principiāli atšķīra svētnīcas no babiloniešu. Atrodoties svētnīcas galā statujas spilgti izgaismoja logi aizmugurē un svētnīcas sānos.Fasādēs logi bija atradās starp pilastriem. Akmeņi – kas atradās sienas apakšējā daļā bija 2m garumā un viena m platumā.
JAZILIKAJA (izrakstītās klintis) – atradās netālu no HATUŠAŠAS. Galvenā svētnīca bija 30x18m.