Kuršu valoda

Vikipēdijas raksts

Kuršu valoda bija baltu valoda, ko runāja balti cilts kurši, kas apdzīvoja teritorijas, kas atrodas mūsdienu Kurzemē un Lietuvas dienvidziemeļos. Daļa valodnieku kuršu valodu uzskata par austrumbaltu, daļa - par rietumbaltu valodu.

Kuršu valodu nedrīkst jaukt ar t.s. kursenieku valodu, kurā vēl 20. gadsimtā runāja daļa Kuršu kāpas iedzīvotāju.

[izmainīt šo sadaļu] Teksti

Grunava tēvreize atrodama Prūšu hronikā (1526), tomēr tiek uzskatīts, ka tā pierakstīta senajā latviešu vai pat kuršu valodā. Katrā ziņā tajā ir saskatāmas kuršu valodas pēdas.

nossen thewes cur thu es delbas sweytz gischer tho wes wardes penag munis tholbe mystlastilbi tolpes prahes girkade delbeszine tade symmes semmes worsunii dodi mommys an nosse igdemas mayse unde gaytkas pames mumys nusze noszeginu cadmes pametam musen prettane kans newede munis lawnā padomā swalbadi munis nowusse loyne

[izmainīt šo sadaļu] Sventājas grāmatas

1560. gadā Johans Funks pēc Prūsijas hercoga Albrehta rīkojuma apsekoja Grobiņas novada baznīcas un savā ziņojumā par Sventājas (tag. Lietuvā) luterāņu baznīcas inventāru citu priekšmetu starpā minēja divas rakstītas un pergamentā iesietas grāmatas kuršu valodā. Vienā no tām bijuši evanģēliji kopā ar epistulām, kā arī "Passio Domini" ("Tā Kunga ciešanas"), otrā - katehisms. Diemžēl pašas grāmatas nav atrastas. Tomēr to apraksts pilnībā sakrīt ar 1586.g. Kēnigsbergā latviešu valodā izdoto katehismu un 1587.g. izdoto "Evanģēliji un epistulas".

[izmainīt šo sadaļu] Lingvistiskās īpatnības

Kuršu valodā saglabāti senie baltu savienojumi an, en, in, un (piem., Palanga, Kandava, Venta, Būtinge, Alsunga, Dundaga, Skrunda,), kā arī divskanis ei, piem., deina, peins (latv. diena, piens).

Raksturīgas izskaņas ale, ele ,piem., Kretingale, Nogale, Sabele (latv.Sabile arī Kabile)