Artūrs Šopenhauers
Vikipēdijas raksts
Artūrs Šopenhauers (Vācu: Arthur Schopenhauer) (dzimis 1788. gada 22. februārī Štuthofā (Stutthof), tagad (Štutova (Sztutowo)) Dancigas (tagad Gdaņska) apkaimē Polijā, miris 1860. gada 21. septembrī Frankfurtē pie Mainas, Vācijā) bija vācu filozofs, iracionālisma un voluntārisma pārstāvis.
Viens no ievērojamākajiem 19.gs filozofiem, kura mācība dziļi ietekmējusi 19. un 20.gs rietumu kultūru (filozofiju, psiholoģiju, literatūru). Eksistences pamatā liek iracionālu "dzīves gribu". Pats sevi sauca par kantistu, bet atradās dziļā opozīcijā Hēgelim. Ievērojamākais darbs - "Pasaule kā griba un priekštats" (Die Welt als Wille und Vorstellung) (1819, 1852). Daži autori uzskata Šopenhaueru par pesimistu, kā arī kristietības pretinieku.
[izmainīt šo sadaļu] Īsa biogrāfija
Dzimis Dancigas pievārtē bagāta tirgotāja un literātes ģimenē. Pēc Polijas Otrās dalīšanas 1793. gadā, kad Danciga nokļūst Prūsijas sastāvā, ģimene pārceļas uz Hamburgu. 1805. gadā mirst Šopenhauera tēvs (iespējams, pašnāvības dēļ), kuru Šopenhauers cienīja līdz mūža galam, bet māte pārceļas uz Veimāru, kur uztur literāru salonu, kura viesis bija arī Gēte. Kad Gēte reiz izteicies, ka Artūram dzīvē lemts veikt lielas lietas, māte atbildējusi, ka viņa nekad neesot dzirdējusi, ka ģimenē kādreiz piedzimtu divi ģēniji.
1809. gadā Šopenhauers sāk studēt medicīnu Getingenes universitātē, pēc pusgada papildus sākot apgūt arī filozofiju. No 1811. gada studē Berlīnas universitātē, kur citu starpā apmeklē arī Fihtes un Šleiermahera lekcijas. 1813. gadā aizstāv doktora grādu Jēnas universitātē.
1814. gadā, sarāvis attiecības ar māti, kurai nespēja piedot tēva bojāeju, Šopenhauers apmetas Drēzdenē, kur 1818. gadā pabeidz savu galveno darbu "Pasaule kā griba un priekštats" - vienu no ietekmīgākajām grāmatām rietumu filozofijas vēsturē. Lielākā daļa no tirāžas nonāk makulatūrā.
1820. gadā neiegūst pasniedzēja vietu Berlīnes universitātē Hēgeļa negatīvo atsauksmju dēļ. 1831. gadā Šopenhauers pārceļas uz Frankfurti pie Mainas, kur nodzīvo līdz nāvei 1860. gadā, pamazām gūstot arvien lielāku atzinību.
[izmainīt šo sadaļu] Bibliogrāfija
[izmainīt šo sadaļu] Galvenie darbi
- Über die vierfache Wurzel des Satzes vom zureichenden Grunde, 1813
- Über das Sehn und die Farben, 1816
- Die Welt als Wille und Vorstellung, 1818/1819, 2. sējums 1844 (Pasaule kā griba un priekštats)
- Über den Willen in der Natur, 1836
- Über die Freiheit des menschlichen Willens, 1839
- Über die Grundlage der Moral, 1840
- Parerga und Paralipomena, 1851