Arhitektūra

Vikipēdijas raksts

Arhitektūra ir mākslas veids, kas rada telpisku vidi, kurā notiek cilvēka dzīves procesi. Tā ir arī celtņu un dabas objektu kopums, kas veido šo vidi.

Arhitektūra ietver gan materiālās kultūras, gan mākslas vērtības. Arhitektūrai raksturīgās kvalitātes - funkcionālā, konstruktīvā, mākslinieciskā (lietderība, izturība, skaistums) - atrodas dialektiskā mijiedarbībā, noteiktā vēstures periodā veidojot arhitektūras stilu. Arhitektūrai attīstoties, notiek tās specializācija nozarēs:

  • civilā arhitektūra (dzīvojamās un sabiedriskās ēkas, to kompleksi),
  • pilsētbūvniecība,
  • ainavu arhitektūra,

kā arī

  • interjera arhitektūra,
  • memoriālā arhitektūra,
  • vēsturiskās apbūves restaurācija.

Arhitektūras objektus iedala pēc to stilistiskajām iezīmēm, sociālā pasūtījuma un funkcijas (tautas būvmāksla, sakrālā arhitektūra un laicīgā arhitektūra). Arhitektūras galvenie mākslinieciskās izteiksmes līdzekļi ir telpas organizācija un arhitektonika, mākslu sintēze un specifiski kompozīcijas paņēmieni (proporcijas, mērogs, ritms, apjoms u.c.).

[izmainīt šo sadaļu] Nozares

Pilsētbūvniecība
Ainavu arhitektūra
Sakrālā arhitektūra

[izmainīt šo sadaļu] Ārējās saites