Rigvir

Vikipēdijas raksts

Imūnmodulātors ar pretaudzēja aktivitāti RIGVIR Rigvir ir dabiskas izcelsmes virusāls (aktīvais komponents ECHO grupas enterovīruss) imūnpreparāts ar pleiotropu – imūnmodulējošu darbību. Savas strukturāli funkcionālās organizācijas dēļ ECHO grupas vīrusi spēj iedarboties kā uz imūno sistēmu, tā uz audzēja šūnu. Rigvir pretaudzēja darbība saistīta ar audzēja šūnu heterogenizāciju vīrusa kā antigēna ietekmē, ar onkotropismu un onkolīzi, kā arī ar imūnmodulējošu darbību. Rigvir stimulē humorālos (antivielu veidošanās, B šūnu stimulācija, interferona veidošanās ) un šūnu imunitātes (citotoksiskās šūnas – CD8 un helperu šūnas – CD4 aktivācija) procesus. Tiek aktivēti nespecifiskās imūnsistēmas procesi (NK šūnas, makrofāgi). Preparāts piedalās imūnsistēmas adaptogēno mehānismu (imūno šūnu diferenciācija, recirkulācija) realizācijā. Audzēja perēklī palielinās limfocīitu infiltrācija, kas norāda par lokālas šūnu imunitātes aktivācijas procesiem preparāta ietekmē.

Rigvir palielina ar audzēja šūnām asociēto audu diferenciācijas antigēnu ekspresiju, tā padarot audzēja šūnas par to imūnreakciju mērķa šūnām, kuras pats ir ierosinājis (t.s., heterogenizācija).

Rigvir iedarbojas uz imūnšūnām, tās aktivējot: notiek limfocitu blastu transformācija, dendrītisko šūnu aktivācija, pieaug CD4, CD8+, CD38+ šūnu skaits un apoptozes receptoru CD95+ ekspresija uz limfocitiem, kas liecina par citotoksisko imūnreakciju aktivizēšanos.

RIGVIR IZSTRĀDES VĒSTURE

1960.g.-konstatēta līdz tam pasaulei nezināma parādība, ka cilvēka zarnu vīrusi, kas iegūti no maziem bērniem, spēj iznīcināt cilvēka audzējus, kas piepotēti kāmjiem (Cilvēku angiosarkomas heterotransplantāts Sīrijas kāmju vaigu maisos).

1965.g.-institūtā organizēta vēža viroterapijas laboratorija šīs parādības izpētei. Tiek pārbaudīti 60 dažādi zarnu vīrusu tipi un iegūti 5 visaktīvākie vēža šūnu iznīcinātāji. Viens no tiem nosaukts - RIGVIR (Rīgas vīruss). Ir konstatēts RIGVIR nekaitīgums un nespēja vairoties pieauguša cilvēka organismā.

1968.g. - saņemta Latvijas Veselības aizsardzības ministrijas atļauja pielietot RIGVIR vēža slimniekiem Republikas onkoloģijas dispansera 2.nodaļā un Paula Stradiņa v.n. Republikas klīniskās slimnīcas 18.ķīmijterapijas nodaļā (nod.vadītājas I.Priedīte, I.Kundziņa). Latvijas PSR Veselības Aizsardzības ministrijas 1968.gada 25.aprīļa pavēle Nr. 2209/20 “Par enterovīrusu klīnisko aprobāciju onkoloģiskiem slimniekiem, galvenokārt, ar gremošanas trakta ļaundabīgiem audzējiem”. Pētījumā iekļauti 415 slimnieki. Pierādīts RIGVIR nekaitīgums slimniekiem un epidemioloģiskā drošība. Uzsākta RIGVIR adaptācija (pieradināšana) ādas melanomas audos, jo šī audzēja šūnas ir nejūtīgas pret staru un ķīmijterapiju. RIGVIR adaptācija melanomā izdodas un konstatē melanomā adaptētā RIGVIR ārstniecisko efektu.

1985.g. - saņemta pozitīva atsauksme no Vissavienības Vēža centra (Maskava) zinātniskās padomes RIGVIR plašai klīniskai izpētei melanomas slimnieku ārstēšanā. Latvijas onkodispanseru štatos iekļauti imūnterapijas speciālisti. Klīniskās izpētes II fāzē piedalījās 3 Rīgas slimnīcas: LOC (agrāk Republikas onkodispansers (ROD)), P.Stradiņa klīniskā slimnīca, AML/RSU Stomatoloģijas institūts un Saratovas onkoloģiskais dispansers (Krievija). Pavisam klīniskā izpētē piedalījušies 1063 slimnieki. Vērtēti 824 melanomas slimnieki, 97 kuņģa vēža slimnieki, 30 taisnās zarnas vēža slimnieki, 30 resnās zarnas vēža slimnieki, 61 plaušu vēža slimnieks, 21 piena dzedzera vēža slimnieks. Slimnieku sadalījums ir bijis pa diagnozēm, stadijām, audzēja lokalizācijām un bez RIGVIR izmantotiem ārstēšanās veidiem. Rezultāti galvenokārt vērtēti pēc dzīvildzes kritērija. Klīniskā izpēte tika veikta atbilstoši Latvijas republikas likumdošanai. Latvijas PSR Augusta Kirhenšteina v.n. Mikrobioloģijas institūts 1985.gadā izstrādājis instrukciju par vīrusa imunmodulātora pretrecidīva, pretmetastātisko īpašību klīnisko izpēti ādas melanomas slimniekiem saistībā ar ķirurģisko ārstēšanu un ķīmioterapiju.

1987.gadā ar Padomju Savienības Farmakoloģijas komitejas atļauju klīniskā izpēte veikta arī Vissavienības Onkoloģijas centrā Maskavā un Sarātovas onkodispanserā, kuros atzīts Rigvir nekaitīgums pat ļoti smagiem, neārstējamiem slimniekiem.

1969.g., 1977.g. un 1988.g. Latvijas ZA Mikrobioloģijas institūta Vēža viroterapijas laboratorija organizējusi Vissavienības sanāksmes ar tēžu materiāliem.

1990.g. - A.Muceniece un G.Feldmane izstrādā kombinētu RIGVIR + LARIFĀNS pielietošanas metodi vēža slimnieku ārstēšanā.

1990. - 1995.g. - ar RIGVIR un kombinēto RIGVIR + LARIFĀNA pielietošanas metodi ārstēti dažāda veida vēža slimnieki P.Stradiņa klīnikā un Latvijas Onkoloģijas centrā.

1999.g. A.Kirhenšteina v.n. Mikrobioloģijas un Virusoloģijas institūtā pārtraukta preparātu eksperimentālo sēriju ražošana.

2002. gada 20. oktobrī nostiprinātas Rigvir izgudrojuma tiesības-saņemts patents (Nr.12861).

2004.gada 29.aprīlī zāles RIGVIR reģistrētas LR Valsts Zāļu aģentūrā (reģ.Nr.04-0229).

No 2005.g.22.augusta ir uzsākta zāļu Rigvir izplatīšana Latvijas teritorijā.

Rigvir izstrādes dalībnieki - zinātnieki Aina Muceniece, Guna Feldmane, Irina Černobajeva, Ārija Volrāte, Rita Garklāva, Biruta Popēna, Miķelis Rudzītis, Rūta Brūvere, Andris Ferdats, Olita Heisele, Ingrīda Desjatņikova, Elvīra Ziemele, Ludmila Vītoliņa, Natālija Gabruševa, Liliana Gļinkina, Ramona Petrovska, Jānis Bumbieris, Biruta Kalniņa, Dite Venskus, Vaira Saulīte, Artūrs Rupais, Rita Kukaine, Lidija Liepiņa

Uzticamie laboranti: Olga Kaminska, Vija Tīruma

Klīniskās izpētes dalībnieki Latvijas onkoloģijas iestādēs Velta Bramberga, Irēna Priedīte, Ilga Kundziņa, Anna Pļiseckaja, Elita Šapovalova, Vladimirs Januškēvičs, Mirdza Rošonoka, Tamāra Purkalne, Aleksandrs Bieziņš, Vallija Ciema, Tamāra Čēma, Veronika Rozenbaha, Vija Bērziņa, Miermīlis Akers, Dagnija Leja, Adolfs Oganesjans, Rasma Ceplīte, Sarmīte Baltkāje, Mārīte Putniņa, Leons Putniņš, Andrejs Skaģeris, Ingrīda Čēma, Ārija Brīze, Mirons Sopiļņaks


Farmakoloģiskās īpašības


Rigvir ir dabiskas izcelsmes virusāls imūnpreparāts ar pleiotropu -imūnmodulējošu darbību Rigvir spēj iedarboties kā uz imūnsistēmu, tā uz audzēja šūnu Rigvir pretaudzēja darbība saistīta ar audzēja šūnu heterogenizāciju (virsmas struktūru izmaiņu) vīrusa kā antigēna ietekmē

Klīnikas, kurās veikta preparāta Rigvir efektivitātes pārbaude Republikas onkodispansers Latvijas Medicīnas akadēmijas stomatoloģijas institūts Saratovas onkoloģiskais dispansers (Krievija) P.Stradiņa Republikas klīniskā slimnīca Vissavienības zinātniski onkoloģiskais centrs (Maskava)

Rigvir jūtīgie audzēji (kā pretvēža līdzeklis): Ādas melanoma Acs melanoma Kuņģa vēzis Taisnās, resnās zarnas vēzis Dzemdes vēzis Limfosarkoma, angiosarkoma, retikulosarkoma, rabdomiosarkoma Hipernefroma Urīnpūšļa vēzis Aizkuņģa dziedzera vēzis Nieru audzēji Pie pārējiem audzējiem Rigvir darbojas kā imūnmodulātors, galvenokārt, aktivizējot limfmezglus, kā arī samazinot staru un ķīmijterapijas izraisīto imūnsupresiju.

Rezultāti preparāta Rigvir pielietošanā kuņģa audzēja gadījumos


5 – gadu dzīvildze Rigvir pielietošanā resnās zarnas audzēja gadījumos

Latvijas onkoloģiskais dispansers – operācija (1979.g.) 41,0% Operācija +Rigvir (1979.g.) 71,2%


Dzīvildze ādas melanomas slimniekiem pielietojot Rigvir pēc primārā perēkļa ekscīzijas Analizētie dati (gads), autori Dzīvildze n OP+ Rigvir Tikai operatīvā terapija (OP) 1980-1982 (1983) Dr.Popēna 3 149 84,0 54.5 1984-1986 (1987) Dr.Rudzītis, Dr.Garklāva 3 156 78,3 56.2 1987-1990 (1991) Dr.Rudzītis, Dr.Garklāva, Dr.Popēna 5 252 78,0 56.2 1993-1995 (1996) Dr.Probaka >3 142 77,7 56.0 2004 – LOC O.Heisele, L.Eņģele u.c. 5 103 70 27 (arī ķ/th, stari u.c.)


5-gadu dzīvildze melanomas slimniekiem pēc primārā perēkļa ekscīzijas (+Rigvir), metastāzēm limfmezglos (+Rigvir) (Tēzes Venēcijā) Slimnieku grupa Dzīvo Ex.letalis Saņem RIGVIR 23/41 (56%) 18/41 (43%) Nesaņem RIGVIR 0/16 16/16 (100%)


5 - gadu dzīvildze (%) acs melanomas slimniekiem pēc acs enakulācijas un Rigvir pielietošanas Novērojumu ilgums (gados) Slimnieku skaits Novēroto slimnieku skaits Dzīvi (skaits) Dzīvildze (%) 1 74 74 100 2 51 49 96 3 40 36 90 4 28 23 82 5 19 14 71


5 - gadu dzīvildze (%) ādas melanomas slimniekiem dažādās lokalizācijās (1A-2A stadija) pēc operācijas un Rigvir lietošanas Melanomas lokalizācija Rigvir ievadīšana m.gluteus Rigvir - reģionāla ievadīšana galva, kakls 68.0 87.5 seja 78.0 n.d. acis 77.0 n.d. rokas 72.1 100.0 kājas 86.0 / 94.0 86.0 / 94.0


5 - gadu dzīvildze (%) ādas melanomas slimniekiem pēc Rigvir ievadīšanas M.gluteus


Rigvir inducē: Interferona veidošanos Primāro imunogenēzi Citotoksisko imūnšūnu aktivitāti Ar izteikti fizioloģisku efektu (nenovēro blaknes) normalizē onkopatoloģijas diskorelēto imunitāti