Mimnerms

Vikipēdijas raksts

Sengrieķu literatūra
{{{atteels}}}
{{{paraksts}}}
Pirmsākumi
Homērs - Hēsiods
Klasiskais laikmets
Dramaturģija:
Aishils - Sofokls - Eiripīds - Aristofāns
Dzeja:
Alkajs - Alkmāns - Anakreonts - Arhilohs - Bakhilīds - Hiponakts - Ibiks - Kallīns - Ksenofans - Mimnerms - Pindars - Sapfo - Sēmonīds - Simonīds - Solons - Stēsihors - Teognīds - Tirtajs
Vēsturiskā, retoriskā un filozofiskā proza:
Aristotelis - Dēmostens - Hērodots - Ksenofonts - Līsijs - Platons - Tukidīds
Fabula:
Ēzops
Hellēnisma laikmets
Dramaturģija:
Menandrs
Dzeja:
Asklepiāds - Kallimahs - Meleagrs - Rodas Apollonijs - Teokrīts
Romas laikmets
Samosatas Lukiāns - Longs - Plūtarhs
Skat. arī
Sengrieķu rakstnieki

Mimnerms (Μίμνερμος, dzīvojis ap 600.g. p.m.ē.) bija sengrieķu dzejnieks no Kolofonas, elēģiskās dzejas autors. No viņa darbiem mūsdienās saglabājušies tikai fragmenti.

Mimnerms dzīvojis laikā, kad joniešu pilsētas Mazāzijā cīnījās par pastāvēšanu pret Līdiju. Šīs cīņas atspoguļojušās arī viņa darbos, lai gan pārsvarā viņš rakstījis elēģijas, kas bijušas veltītas kādai flautistei Nanno. Šie viņa dzejoļi bijuši apkopoti divās grāmatās, kas nosauktas Nanno vārdā. Mimnerms bijis pirmais, kas elēģisko distihu izmantojis mīlas lirikā. Viņš rakstījis arī episka rakstura dzeju.

[izmainīt šo sadaļu] Literatūra