Raķete

Vikipēdijas raksts

Visjaudīgākā raķete pasaules vēsturē - Saturn V (Apollo 11 starts 1969. gada 16. jūlijā
Palielināt
Visjaudīgākā raķete pasaules vēsturē - Saturn V (Apollo 11 starts 1969. gada 16. jūlijā

Raķete - lidaparāts, kas kustas reaktīvā spēka iedarbībā, izsviežot daļu no savas masas. Raķetes var lidot ne tikai atmosfērā, bet arī vakuumā.

Mūsdienu raķetēs izmanto ķīmiskos raķešdzinējus, kuriem degvielas veids var būt gan šķidrā, gan cietā veidā. Raķetē ir degvielas un oksidētāja tvertnes (cietās degvielas gadījumā abas komponentes ir samaisītas kopā). Raķešdzinēja degšanas kamerā notiek degvielas un oksidētāja kīmiska reakcijas, kuras rezultatā izdalās gāzes, radot reaktīvo plūsmu, kas paātrinās sprauslā, un tiek izsviestas no raķetes. Šo gāzu atgrūšanās no sprauslas sieniņām ļauj raķetei kustēties uz priekšu. Sk. trešo Ņūtona likumu.

Satura rādītājs

[izmainīt šo sadaļu] Vēsture

Raķetes bija pazīstamas jau pirms 2000 gadiem Ķīnā.

[izmainīt šo sadaļu] Raķešu pielietojums mūsdienās

[izmainīt šo sadaļu] Militārajā jomā

Raķetes ar lielo kustības ātrumu, salīdzinot ar citiem lidaparātiem, ir radušas pielietojumu militārajā jomā, lai īsā laikā uz vajadzīgo mērķi nogādātu kaujas galviņu, pat uz citu kontinentu.

Tiek izmantoti šādi raķešieroči:

  • ballastiskā raķete,
  • signālraķete,
  • spārnota raķete,
  • starpkontinentalā ballastiskā raķete,
  • stratēģiskā raķete,
  • taktiskā raķete
  • zenītraķete.

[izmainīt šo sadaļu] Kosmonautikā

Raķetes spēja kustēties bezgaisa telpā radīja iespēju derīgo kravu nogādāt Zemes orbītā, kā arī uz citam planētām.

Sk. nesējraķete.

[izmainīt šo sadaļu] Zinātnē

Raķetes, kuras nav tik jaudīgas kā nesējraķetes, neieiet orbītā, bet veic suborbitālu lidojumu un nokrīt uz zemes. Tās ir arī lētākas. Šādu raķešu augšdaļā izvieto instrumentus un izmanto meteoroloģijā, atmosfēras augšējo slāņu un kosmiskās telpas izpētei, bioloģiskos ekeperimentos, tehnoloģiskos eksperimentus u.c.