Kurši

Vikipēdijas raksts

Kursis
Palielināt
Kursis

Kurši ir viena no senajām baltu tautām, kas vēlāk izveidoja latviešu nāciju. Tie dzīvoja Kurzemē un tagadējās Lietuvas ziemeļrietumos.

Senajos un viduslaikos kurši bija pazīstami kā drosmīgi kareivji, kas bija iesaistīti daudzos karos un aliansēs ar zviedru, dāņu un islandiešu vikingiem.

Kurši bija viena no pēdējām baltu tautām, kas pieņēma kristietību. Vienkāršajā tautā pagānu rituāli notika līdz pat 19. gadsimtam.

Satura rādītājs

[izmainīt šo sadaļu] Etnonīms

Kuršu un prūšu etnonīmi, iespējams, nav cēlušies no hidronīmiem. Šmids ierosina etimoloģiskos sastatījumus ar lat. currene, cursus, cursarius un it. corsaro. Sakne kurš >kurs (s>š pēc r). Šī interesantā hipotēze tiek pamatota ar ziņām par kuršu izveicību uz jūras. Tādējādi kurši apzīmētu Baltijas jūras pirātus gluži kā cursarius Vidusjūras.

To apstiprina deverbālas izcelsmes lietvārdi, kas vēl atrodami lietuviešu valodas dialektos, piem., žemaišu kuršas 'āķis, ķeksis': liet. kúrti 'celt; kurt', latv. kurt, kas atvasināti no liet. kiŕsti, latv. cirst (<ide. *ker-'cirst')

[izmainīt šo sadaļu] Valoda

Kuršu valodu, vienu no izzudušajām baltu valodām, ilgi uzskatīja par latviešu valodas dialektu; nu šie uzskati ir atmesti. Kuršu valodā atrodamas dažas leksikas īpatnības, kas tai kopīgas tikai ar prūšu valodu, tāpēc mūsdienās pastāv uzskats, ka kuršu valoda ir viens no baltu perifērajiem dialektiem, kas piederējis rietumbaltu grupai. Pateicoties ilgstošajiem kontaktiem ar kaimiņiem, kuršu valoda kļuvusi tuvāka austrumbaltiem. Vālāk latviešu un lietuviešu valodas asimilēja kuršu valodu, bet liecības par kuršu valodu saglabājušās latviešu valodā un nedaudz arī žemaišu izloksnēs.

Kuršu kāpu iedzīvotāji kursinieki runāja īpašā Kuršu kāpu dialektā. Kursenieki, sākot ar 16. gs, izceļoja no Latvijas. Viņu valoda ir izveidojusies, senajai kuršu valodai sajaucoties ar latviešu valodu, turklāt tajā saskatāma spēcīga lietuviešu un pat vācu valodas ietekme.

[izmainīt šo sadaļu] Fiziskais tips

Pašlaik nav ziņu par 9-12.gs. kuršu antropoloģisko tipu, jo šajā laikā kurši mēdza savus mirušos sadedzināt. Pēc vēlākiem datiem antropologi pieņem, ka kuršiem varētu būt mezokrāns eiropeīdais antropoloģiskais tips ar vidēji platu seju. Šāds pats antropoloģiskais tips novērojams daļai latgaļu un citiem austrumbaltiem, kuri dzīvojuši Daugavas un Dņepras augštecē, tagadējos Vitebskas, Tveras un Smoļenskas apgabalos.


[izmainīt šo sadaļu] Ziņas hronikās

  • Ziņas par kuršiem glabājas dažās hronikās un vairākās sāgās. Lūk ko par kuršiem raksta Indriķa hronika " Tas bija bīskapa divpadsmitais gads, un baznīca nedaudz dienu vadīja mierā, jo, kad bīskaps, atstājis Līvzemē savus vīrus un dažus krustnešus, ar saviem krustnešiem atradās atceļā uz Vāciju (Lieldienās 1210.gada 18.aprīlī) Zundā (kuģu ceļā starp Gotlandes ziemeļu smaili un tai priekšā esošo Fores (Fårö) salu (Johansen 1951, 76). Šim pieņēmumam par labu liecina tas, ka tieši gotlandieši savāc kritušo vāciešu līķus.) jūras krastā pēkšņi parādījās kurši, Kristus vārda ienaidnieki, ar astoņiem sirotājkuģiem. Tos ieraudzījuši, krustneši no kogām (kuģiem) iekāpa mazākos kuģos (Naves minores, - laivas, ko ņēma līdzi kuģos) un traucās pretī pagāniem, taču nepietiekami piesardzīgā steigā ik kuģis centās citus apdzīt, lai pirmais sasniegtu ienaidnieku. Bet kurši, atslogojuši savu sirotājkuģu priekšgalus, pacēla tos virs pretimbraucējiem un vienlaikus izkārtoja kuģus pa pāriem ar brīvu telpu starp ik pāri. Tāpēc krustneši ar pirmajām divām laivām jeb mazākajiem kuģiem iebrauca šajā brīvajā telpā starp sirotājkuģiem, bet, tā kā viņi atradās mazākajos kuģos, nevarēja aizsniegt ienaidnieku, kas slējās augstu virs viņiem.

Kad ienaidnieki tāpēc dažus no viņiem ar šķēpiem nogalināja, bet daži noslīka un citi tika ievainoti, pārējie atgriezās pie kogām (kuģiem) un izglābās. Tad kurši, savākuši nogalināto līķus, izģērba tos un sadalīja savā starpā drēbes un pārējo kara laupījumu. Taču Gotlandes pilsoņi vēlāk līķus salasīja un bijīgi apglabāja. Bet nogalināti tur tika ap trīsdesmit bruņinieku un citu. Bīskaps par viņiem sēroja vairākas dienas, bet viņš zināja, ka vajāšana ir noderīga tam, kas to cieš, tāpēc, ka ir svētlaimīgi, kas taisnības dēļ top vajāti, jo, tāpat kā podnieka traukus pārbauda krāsns, tā taisnīgos pārbauda ciešanas." Indriķa hronika XIV nodaļa


  • Lūk, ko par kuršiem zināja Brēmenes Ādams (ap 1080)

"no salām lielākā ir tā, kas saucas Kurzeme (Churland). Ceļš līdz tai ir astoņu dienu garš; kurši ir visnežēlīgākā cilts, un visi no tās bēg. Tur ir daudz zelta (patiesībā nospodrināta bronza) un vislabākie zirgi. Visas viņu mājas ir pilnas ar priesteriem un burvjiem, kuri pat ietērpti mūku apģērbā (sk. Rucavas kurša attēlu). No visas pasaules tur nāk prasīt atbildes, bet visvairāk no spāņiem (arābi) un grieķiem (pareizticīgie)."

[izmainīt šo sadaļu] Skatīt arī