Baltu valodas

Vikipēdijas raksts

Baltu valodas (lietuviešu, latviešu, prūšu, goļādu, jātvingu, un citas valodas) ir indoeiropiešu valodu saimes valodas. Mūsdienās pastāv vairs tikai divas baltu valodas - latviešu un lietuviešu. Baltu valodām radniecīgākās indoeiropiešu valodas ir slāvu valodas.

2.gt.p.m.ē. baltu, slāvu un romāņu ciltis no Itālijas ziemeļiem nonāk Centrāleiropā, bet ir it kā otra versija, ka balti ir nākuši cauri Krievijai no tagad.Afganistānas, apejot tradicionālo indoeiropiešu migrācijas ceļu no Indijas caur Tuvajiem austrumiem.

Senbaltu teritorijas līdz Lielajai tautu staigāšanai (5.-9.gs.) apdzīvoja teritorijas uz dienvidaustrumiem un austrumiem no Baltijas jūras (tagadējās Polijas piekraste, Kaļiņingradas apgabals (Krievija) - t.s. bijusī Prūsija, Lietuva un daļa Latvijas), tālāk šīs teritorijas sniedzās līdz apmēram Vislas upei (Polijā). Uz austrumiem baltu ciltis apdzīvoja teritorijas jaukto koku mežu un krūmāju zonā līdz pat tagadējai Maskavai.

Būtiski baltu valodu dzīves telpu ietekmeja Krusta kari 13.-14.gs., kuru rezultātā daudzas baltu ciltis tika pakļautas vai izzuda vispār (kā, piemēram, pakāpeniski asimilētie prūši). Kā īpašs izņēmums jāmin lietuvieši, kas saglabāja neatkarību un piedzīvoja pat uzplaukumu, jo jau 13.gs. bija izveidojuši paši savu valsti, vēlāk pieņēma katoļticību un izveidoja savienību ar Poliju (skat. rakstu "Lietuvas vēsture").

Baltu valodu izplatība mūsdienās
Palielināt
Baltu valodu izplatība mūsdienās

[izmainīt šo sadaļu] Salīdzinošais piemērs

Latviski: Dievs deva zobus, Dievs dos maizes donu.
Latgaliski: Dīvs deve zūbus, Dīvs dūs maizis.
Prūsiski: Dēiws dāns Dantins, Dēiws dās Gēitin.
Lietuviski: Dievas davė dantis, Dievas duos duonos.
Žemaitiski: Dievs davė zūbus, Dievs dous ė dounas.
Latīniski: Deus dedit dentes, Deus dabit panem.
Sanskritā: Devas adahat datas; Devas dat dhanas.
Norvēģiski: Gud gav tenner, Gud skal gi brød.
Zviedriski: Gud gav tänder, Gud skall ge bröd.

[izmainīt šo sadaļu] Klasifikācija

Rietumbaltu Valodas

  • Prūšu
    • Senprūšu † (No XVIII gadsimta pakāpeniski sāka izmirt)
    • Jaunprūšu (20.gs. notiek valodas atdzimšana )
    • Jātvingu (Sudāvu)

Austrumbaltu valodas

  • Kuršu (iespējams kursenieku valoda)
  • Latviešu (~3 miljoni runātāju) ~1,6 miljoniem dzimtā valoda, 1,4 miljoni pārvalda kā svešvalodu
    • Latgaļu (250 tūkstoši runātāju) — parasti uzskata par latviešu valodas dialektu
  • Lietuviešu (~7 miljoni runātāju)
    • Žemaišu — parasti uzskata par Lietuviešu valodas dialektu
  • Sēļu
  • Zemgaļu †
  • Goļādu valoda †

[izmainīt šo sadaļu] Ārējās saites