Elektroniskā mūzika
Vikipēdijas raksts
Elektroniskā mūzika
Elektroniskā mūzika sāka pastāvēt daudz vēlāk nekā tika izgudrots sintezators, izmantojot kasešu klipus un analoga elektroniku 1950 un 1960 gadā. Visi elektroniskās muzika ir pateicīga tai vēsturiskai pastāvēšanai tā agrajiem celmlaužiem, kuri veica lentes eksperimentus, zināmus kā musique concrète, agrīnie elektroniskās mūzikas autoriem: Džons Keidžs (John Cage), Pjērs Shafērs (Pierre Schaeffer) un Karlheins Stokhauzens (Karlheinz Stockhausen), kā arī agrīnie sintezātoristi kā: Vendijs Karlos (Wendy Carlos), Žans-Mihaels Žare (Jean-Michel Jarre) un Mortons Subiniks (Morton Subotnick).
Viens no pirmajiem cilvēkiem kurš sāka popularizēt sintezatora mūziku bija Vendijs Karlos kurš spēlēja klasisko muziku sintezatoru pavadījumā. Kosmosa mūzika tika popularizēta ar grupa "Tangerine Dream", starp citiem, kā priekšgājējs jaunā laika mūzikai.
Elektro/ Elektro Fank (Electro / Electro Funk)
Elektro (zināms arī kā Elektro-Funk vai Elektro Funk) ir elektroniskas mūzikas stils, kuru pamats ir no hiphopa kulturas un kuri ir iespaidojušies no hiphopa bija "Kraftwerk", "Jazz-Funk" un "Funk records" (preteji sākotnējam repa ierakstiem kurš vairāk līdzinājas disko). Šī stila laika radius (Timing range) ir no 100 līdz 130 sitieni uz minūti(BPM). Elektriskas skaņas bieži tika lietotas Repa, Disko un Fankī mūzikā . Tas bija ļoti populārs Ņujorkā agrīnos 70-tos un 80-tos gados un tā adzimšana sakās 90-to gadu sākumā.
Elektroniskā deju mūzika (Electronic dance music)
Elektroniskā deju mūzika aizsākumi meklējami 1977 gadā ar Georgija Moroderas (Giorgio Moroderu) albūmu "From Here to Eternity". Mūsdienas pastāv ļoti daudz elektroniskās deju mūzikas apakšžanri kā piemēram: tehno (mehaniski skanoša deju mūzika, kurai pievienots minimāla melodija un vairāk trokšņa ), trancs (trance) (ir ar īpatnu instrumentu kas vērst uz sarežģītu , augošu, progresējošu kori un pievienotu melodiju ), haus mūzika (House mūzika) (pilnīgi elektroniska disko muzika ), agrāk saukts par jungle, tagad drum and bass (ātri sitieni ņemti no hardkore (hardcore) un Jamaikiešu dejuzāles ritmu atvasinājumiem ,papildināts ar breik bītu (break beats) paraugiem, ), sintipop (synthpop) (Iekļauts stiprs popa dzismu rakstīšana/melodija kuru sakne meklējama 1980 gadu deju mūzikā) , un elektro (electro). No šiem visiem stiliem visvairāk apakšžanru un visplašākais spektrs ir transam un hausam.
Elektroniskā deju mūzika ir bieži sacerēta tā, lai viegli iekļautios Dīdžeja setā.