Andora

Vikipēdijas raksts

Andoras Grāfiste
Andoras Principāta karogs Andoras Principāta ģerbonis
(Par karogu) (Par ģerboni)
image:Andora vieta.png
Valsts valoda kataloņu valoda
Galvaspilsēta Andora la Vella
Lielākās pilsētas Andora la Vella
Eskaldesa
Enkampa
Līdzprincis Žaks Širaks
Episkopālais līdzprincis Joans Enriks Vivess i Sicilija
Premjerministrs Alberts Pintats
Platība 468 km²
Iedzīvotāju skaits
 - Kopā (2004)
 - blīvums

67 800
145/km²
Neatkarība 1278.gadā
Valūta eiro/EUR
Laika zona UTC +1
Valsts himna El Gran Carlemany, Mon Pare
Interneta domēns .AD
Starptautiskais tālsarunu kods +376

Andoras Grāfiste (kataloņu: Principat d'Andorra, franču: Principauté d'Andorre) ir pundurvalstiņa Eiropas dienvidrietumos. Tā atrodas Pireneju kalnos, starp Franciju un Spāniju.

[izmainīt šo sadaļu] Vēsture

Tradicionāli Andoras neatkarības iegūšanu piedēvē Šarlemagna (Kārļa Varenā) nopelniem, kurš atbrīvoja zemi no musulmaņu valdnieka 803.gadā.. Pats senākais no zināmajiem valsts dokumentiem, kas saistās ar Andoru, attiecas uz Šarlemagna mazdēla valdīšanas laiku, Kārļa II laiku, tas dokuments ir 843.gada pavēle, kas nodod Andoru (Valls d'Andorra), Spānijas pilsētas „Seo de Urgel” grāfa pārvaldībā. Pirmie valsts konstitūciju dokumenti, attiecas uz 1278 un 1288 gadiem., kas tika izdoti, lai noregulētu konfliktu, kas bija izcēlies starp spāņu katolisko arhibīskapu un franču grāfu. Šis līgums palīdzēja radīt mūsdienu Andoras valsts varas pamatu – konstitūciju. Šis ir viens no visvecākajiem dokumentiem, kurš vēl darbojas mūsdienās. Šis politiskais kompromiss glāba Andoru no iespējas būt izdzēstai no politiskās kartes. Ņemot vērā savus varenos kaimiņus. Pēc Franču Revolūcijas grāfa mantiniece atcēla visas feodālas privilēģijas, to skaitā arī tiesību pārvaldīt Andoras valsts lietas. Bet pēc Andoras iedzīvotāju lūguma. Šīs tiesības tika atjaunotas ar Napoleona atļauju 1806.gadā. 1993.gada martā Andoras Iedzīvotāji nobalsoja par to, lai padarītu valsti neatkarīgu demokrātisku parlamentāru monarhiju ar divkāršu pārvaldi, pie tam valsts saņēma pilnu suverenitāti.

[izmainīt šo sadaļu] Administratīvais iedalījums

Andora ir sadalīta septiņos apgabalos:

Canillo

Encamp

Ordino

la Massana

Andorra la Vella

Sant Julia de Loria

Escaldes-Engordany

[izmainīt šo sadaļu] Valsts iekārta

13. gadsimtā Andora nonāca grāfa Fua (Francija) un Katalonijas bīskapa Urgeļa (Spānija) valdījumā. Kopš tiem laikiem līdz pat 1993. gadam Andora bija Francijas un Spānijas īpašumā. 1993. gada 14. martā tautas referendumā tika pieņemta jauna konstitūcija un Andora kļuva par neatkarīgu valsti. Vienlaikus Andora skaitās hercogiste, ko pārvalda divi kņazi, Francijas prezidents un Spānijas bīskaps. Valsts vara – kopējā ieleju padome vai parlaments, kas sastāv no 28 pārstāvjiem, kas tiek ievēlēti uz 4 gadiem.


Eiropas valstis
Albānija | Andora | Apvienotā Karaliste | Austrija | Baltkrievija | Beļģija | Bosnija un Hercegovina | Bulgārija | Čehija | Dānija | Francija | Grieķija | Horvātija | Igaunija | Islande | Īrija | Itālija | Krievija | Latvija | Lietuva | Lihtenšteina | Luksemburga | Malta | Melnkalne | Moldova | Monako | Nīderlande | Norvēģija | Polija | Portugāle | Republika Maķedonija | Rumānija | Sanmarīno | Serbija | Slovākija | Slovēnija | Somija | Spānija | Šveice | Turcija | Ukraina | Ungārija | Vācija | Vatikāns | Zviedrija
Teritorijas: Farēru salas | Gibraltārs | Gērnsija | Menas sala | Džersija