Karbonādo
Vikipēdijas raksts
Karbonādo ir minerāla - dimanta varietāte. Karbonādo ir dabisks polikristālisks dimants, kuru atrod aluviālajos nogulumos.
Karbonādo ir melnā krāsā, porains. Atšķirībā no citiem polikristāliskajiem dimantiem, karbonādo nesatur mantijas ieslēgumus un tā oglekļa izotopa vērtība ir ļoti zema. Karbonādo atšķirībā no parastā dimanta ir raksturīga spēcīga luminescence (fotoluminescence un katodluminescence), ko izraisa slāpekļa piejaukums un kristāliskā režģa tukšumi. Pētījumi norāda, ka karbonādo veidošanās sākumposmā ir saturējis radioaktīvus piejaukumus, kuri ir sadalījušies.
[izmainīt šo sadaļu] Izcelsme
Karbonādo izcelsme vēl nav pilnībā noskaidrota, bet ir izvirzītas vairākas hipotēzes:
- Tieša organiskā oglekļa pārveidošanās ļoti augsta spiediena apstākļos (piem. Zemes dziļākajos slāņos)
- Šoka metamorfisms, ko izraisījis meteorīta trieciens
- Radiācijas ietekmēts dimanta veidošanās process, ko ietekmējusi urāna un torija radioaktīvā sadalīšanās.
Katrai no šīm hipotēzēm ir savas nepilnības. Pirmās hipotēzes gadījumā karbonādo būtu atrodams visā pasaulē. Meteorītu triecieni rada citu oglekļa minerālu - lonsdaleītu, kas kristalizējas heksagonālajā singonijā, savukārt karbonādo nepiemīt heksagonālā singonija. Savukārt radioaktīvajam sadalīšanās procesam ir pārāk maza enerģija, lai radītu karbonādo kristālus, kuru diametrs sasniedz 500 mikrometrus.
Karbonādo izmanto juvelierrūpniecībā kā dekoratīvu akmeni un ietvaru.