Ogļhidrāti

Vikipēdijas raksts

Ogļhidrāti ir organiski savienojumi, kuri pēc savas uzbūves ir vai nu aldehīdspirti, vai ketospirti; tie var būt kā monosaharīdi un to dimēri (disaharīdi), tā arī polimēri, kurus veido atsevišķas monosaharīdu molekulas (polisaharīdi). Ogļhidrātiem ir iespējams liels skaits optiski izomēru. Dabā sastopamie ogļhidrāti parasti satur vienu optisko izomēru, bet polimēri, kurus iegūst mākslīgi (polimerizējot formaldehīdu) ir visu iespējamo izomēru maisījums. Vienkāršie ogļhidrāti satur oglekli, ūdeņradi un skābekli molārajā attiecībā 1:2:1 un tādejādi to vispārējā formula ir CnH2nOn.

Satura rādītājs

[izmainīt šo sadaļu] Iedalījums

Ogļhidrātus (monosaharīdus) var iedalīt pēc oglekļa atomu skaita molekulā.

  • Triozes - satur 3 oglekļa atomus
  • Tetrozes - satur 4 oglekļa atomus
  • Pentozes - satur 5 oglekļa atomus
  • Heksozes - satur 6 oglekļa atomus
  • Heptozes - satur 7 oglekļa atomus

Parasti par ogļhidrātiem uzskata savienojumus ar vismaz 3 oglekļa atomiem (triozes). Nozīmīgākie dabā sastopamie ogļhidrāti satur 5 (riboze)(pentozes) vai 6 oglekļa atomus (glikoze, fruktoze) (heksozes).

Lai arī formaldehīds CH2O un etiķskābe C2H4O2 atbilst vispārīgajai formulai, tos parasti neuzskata par ogļhidrātiem.

Savienojumus, kas satur divas monosaharīdu molekulas sauc par disaharīdiem, tos hidrolizējot ir iespējams sašķel atpakaļ par monosaharīdiem. Savienojumus, kas satur lielu daudzumu monosaharīdu molekulu, sauc par polisaharīdiem.

  • hidrolīze : Reakcija ar ūdeni (H2O)

Pazīstamākie monosaharīdi ir glikoze, fruktoze, riboze un laktoze, pazīstamākie disaharīdi: saharoze un maltoze. Pazīstamākie polisaharīdi ir celuloze (augu šķiedrās), ciete (sastāv no amilozes un amilopektīna), glikogēns (dzīvnieku šūnās) un hitīns (kukaiņu ķermeņu apvalkos)(Lai arī hitīns satur slāpekli, to tomēr pieskaita pie ogļhidrātiem).

[izmainīt šo sadaļu] Aldehīdspirti un ketospirti

Aldehīdspirts ir aldehīds, kura ogļūdeņraža atlikumā viens vai vairāki ūdeņraža atomi ir aizvietoti ar hidroksilgrupu.

Ketospirts ir ketons, kuram vienā vai abos ogļūdeņraža atlikumos viens vai vairāki ūdeņraža atomi ir aizvietoti ar hidroksilgrupu.

[izmainīt šo sadaļu] Ogļhidrātu iegūšana

[izmainīt šo sadaļu] Monosaharīdi

Glikoze rodas augos, fotosintēzes procesā, kur hloroplastos notiek sekojoša reakcija:

  • 6CO2 + 6H2O \to C6H12O6 + 6O2

Vai arī temperatūrā, polimerizējot formaldehīdu:

  • 6HCOH \to C6H12O6

[izmainīt šo sadaļu] Disaharīdi

Disaharīdi ir ogļhidrāti, kas sastāv no diviem monosaharīdu atlikumiem. Maltozi iegūst ar divām glikozes molekulām:

  • 2 C6H12O6 \to C126H22O11 + H2O pāri paliek ūdens.

Savukārt Hidrolizējot maltozi mēs atpakaļ iegūstam divas glikozes molekulas. Saharozi iegūst no glikozes un fruktozes:

  • C6H12O6 + C6H12O6 \to C12H22O12 + H2O

[izmainīt šo sadaļu] Polisaharīdi

Polisaharīdu vispārīgā formula ir (C6H10O5)n Fotosintēzes turpmākajā darbībā noris šāda reakcija:

  • C6H12O6 \to (C6H10O5)n + H2O