Opera
Vikipēdijas raksts
Opera ir muzikāli dramatisks sacerējums, kurā saturu izsaka ar dziedāšanu un simfoniskā orķestra spēli. Operas pamatā ir literārs sižets, ko sauc par libretu. Tās dzimtene ir Itālija un līdz ar to visvairāk operas ir uzrakstījuši tieši itāļu komponisti.
Pēc satura operu iedalījums ir šāds:
- komēdijas
- traģēdijas
- drāmas
- sadzīves operas
- pasaku operas
- vēsturiskās operas
- u.c.
Operā apvienotas vairākas mākslas - mūzika, glezniecība un aktierspēle, dažkārt arī balets.
Visu operas mūziku iedala vokālajos un orķestra priekšnesumos. Orķestris atskaņo uvertīras, ievadus un starpspēles cēlieniem, baletmūziku.
Uvertīra ir operas ievads, kurā muzikāli tiek raksturoti galvenie varoņi un visas operas noskaņa.
Vokālie dziedājumi iedalās solo dziedājumos, ansambļos un koros.
Solo dziedājumi ir:
- ārija
- ariozo
- arieta
- kavatīne
- dziesma
- romance
- rondo
- kupleja
- rečitatīvs (muzikālā runa)
Ansambļi ir:
- duets
- trio
- kvartets
- kvintets
- sekstets
- septets
- oktets
- nonets
Koris piedalās masu skatos, īpaši pasvītrojot notiekošā nozīmību.
Galvenās sieviešu lomas operā izpilda soprāni, vīriešu - tenori vai basi.
Populārākās operas:
- Dž. Verdi - "Rigoletto", "Traviata", "Aīda", "Nabuko" ("Nebukadnecars"), "Trubadūrs";
- G. Doniceti - "Mīlas dzēriens", "Lučia di Lammermūra".
- Dž. Pučīni - "Bohēma", "Toska".
- Dž. Rossini - "Seviljas bārddzinis".
- V.A. Mocarts - "Dons Žuans", "Burvju flauta", "Figaro kāzas".
- Ž. Bizē - "Karmena"