Krievu skolu aizstāvības štābs
Vikipēdijas raksts
Krievu skolu aizstāvības štābs (krieviski: Штаб защиты русских школ) — kustība Latvijā kopš 2003. g. par valsts finansēto skolu izglītību krievu valodā. Radās kā vairāku organizāciju (PCTVL, Latvijas Cilvēktiesību komiteja, Latvijas Krievu mācībvalodas skolu atbalsta asociācija, Latvijas Jaunatnes klubs, Baltkrievu biedrība "Prameņ", Latvijas Ukrainu savienība, Krievu biedrība Latvijā, Latvijas Krievu kopiena, Latvijas Krievu jaunatnes asociācija u.c.) koalīcija, vēlāk tās darbam pievienojās arī pie organizācijām nepiederoši cilvēki, kā arī paplašinājās darbības loks. Nav reģistrēta LR Uzņēmumu reģistrā. Kustības līderi — Jurijs Petropavlovskis, Aleksandrs Kazakovs (izraidīts no Latvijas 2004. g. septembrī), Genadijs Kotovs. Ievērojamākie pedagogi — pedagoģiskā pamatojuma autori — Jakovs Pliners, Valērijs Buhvalovs, Bronislavs Zeļcermans.
[izmainīt šo sadaļu] Vēsture
1998. gada oktobrī Latvijas Saeima pieņēma Izglītības likumu, kas paredzēja no 2004. gada 1. septembra ieviest visu valsts finansēto skolu 10. (turpmāk arī 11. un 12.) klasēs izglītību tikai latviešu valodā (kustības terminoloģijā - reforma-2004). Partiju un sabiedrisko organizāciju, kuriem bija iebildumi pret šo reformu, iebildumi palika neievēroti.
2003. gada 22. aprīlī sabiedrisko organizāciju grupa pēc Latvijas Krievu jaunatnes asociācijas priekšlikuma izveidoja Krievu skolu aizstāvības štābu.
2003. gadā štābs ar politiskās apvienības PCTVL un Latvijas Krievu mācībvalodas skolu atbalsta asociācijas (kas arī vēlāk iestājās štābā) atbalstu piedalījās vairāku mītiņu un gājienu rīkošanā (23. maija un 4. septembra pasākumos piedalījās pēc štāba aplēsēm vairāk par 10 000 dalībnieku), noorganizēja apmēram 107 000 parakstu savākšanu krievu skolu atbalstam, pedagogu un vecāku sapulces, informatīvo akciju sēriju, Latvijas skolēnu braucienu uz Strasbūru. Valdība veica izmaiņas Izglītības likumā, paredzot, ka latviešu valodā tiks pasniegts ne mazāk kā 60% stundu, bet Saeima nesteidzās grozījumus apstiprināt vai noraidīt.
Ievērības vērts ir fakts, ka štābs 20003. g. septembrī aicināja balsot pret iestāšanos ES tā dēļ, ka Eiropas Savienība neveicināja pietiekamā mērā progresu mazākumtautību tiesībās kandidātvalstīs (PCTVL aicināja balsot par iestāšanos).
2004. gada sākumā štābs vadīja virkni skolu streiku un mītiņu Rīgā — 22. un 23. janvārī, masveida — 5. un 11. februārī. Saeima 22. janvārī pieņēma grozījumus Izglītības likumā, kas paredzēja mācības vidusskolā tikai latviešu valodā, izņemot priekšmetus, kas būtu saistīti ar skolēnu identitāti, bet 5. februārī atgriezās pie formulas "ne mazāk par 60 %". 6. martā notika Latvijas Krievu skolu aizstāvju kongress (987 delegāti no 19 pašvaldībām), kas izveidoja sarunu grupu un formulēja štāba prasības. 15.-16. aprīlī notika skolu streiks vairākās Latvijas pilsētās, 1. maijā notika štāba vismasveidīgākais mītiņš (pēc rīkotāju vērtējuma, ap 65 000 dalībnieku, pēc policijas vērtējuma, ap 20 000).
2004. g. 1. septembrī štābs rīkoja vēl vienu masveida mītiņu, 2.-6. septembrī skolu streiku. 12. septembrī uz štāba līdzjutēju datubāzes pamata tika izveidota jaunā sabiedriskā organizācija — Latvijas Krievu Kopienu apvienotais kongress (LKKAK, krieviski ОКРОЛ).
Pēc valdības vērtējuma, kopš 2004. g. septembra reforma-2004 tiek veiksmīgi ieviesta. Štābs uzskata, ka likuma pildīšana lielā mērā tiek imitēta. Valsts izglītības inspekcija nav rīkojusi mācībvalodas masveida pārbaudes.
Štābs turpināja rīkot protesta akcijas (vairāk par 1000 dalībnieku pēc rīkotāju vērtējuma — 26.02.2005., 16.03.2005., 30.09.2005.) un svētkus (2004. un 2005. gada 11. decembrī), skolēnu aptaujas par reformas gaitu, parakstu vākšanas kampaņas.
Štāba darbības sfēra paplašinājās — kopš 2005. g. pavasara (Otrais Latvijas Krievu skolu aizstāvju kongress notika 17. aprīlī) notiek uzstāšanās par krievu valodas oficiālo statusu (pēc Štāba viedokļa - saskaņā ar Vispārējo mazākumtautību aizsardzības konvenciju), Pilsonības likuma un izglītības satura kritika, 2005. g. 16. martā — protesti pret ikgadējiem Latviešu leģiona veterānu un radikālo nacionālistu pasākumiem pie Brīvības pieminekļa. Pasākumi bieži tiek rīkoti kopā ar PCTVL, LKKAK un (svētki) ar Latvijas Cilvēktiesību komiteju. Notika arī tikšanās ar Eiropas cilvēktiesību aizsardzības struktūru (Eiropas Padomes, EDSO) pārstāvjiem.
2005. gadā Satversmes tiesa noraidīja galvenos reformas-2004 pretinieku prasījumus, bet atzina par iespējamu bilingvālo izglītību noteikto 60% ietvaros līdz 2007. gadam atsevišķos gadījumos un atcēla aizliegumu valstij līdzfinansēt nelatviešu mācībvalodas privātskolas.
[izmainīt šo sadaļu] Štāba pamatmērķi pēc tā mājaslapā noteiktā
- vidējās izglītības krievu valodā saglabāšana;
- valstij jānodrošina pasniedzēju, kas apmācītu skolēnus krievu valodā, sagatavošana;
- latviešu valodā ir pasniedzami: latviešu valoda un literatūra, Latvijas vēsture un ģeogrāfija;
- pārējie priekšmeti tiek pasniegti un eksāmeni tajos tiek kārtoti krievu valodā;
- panākt, lai valsts nodrošina latviešu valodas kvalitatīvu mācīšanu latviešu valodas un literatūras stundās.
[izmainīt šo sadaļu] Saites
- Štāba mājaslapa, pārsvarā krieviski
- Izvilkumi no Izglītības likuma un vidējās izglītības standarta, starptautiskiem cilvēktiesību dokumentiem, kā arī paziņojums par Štāba dibināšanu (22.04.2003.)
- Latvijas krievu skolu aizstāvju I kongresa (06.03.2004.) materiāli
- Latvijas krievu skolu aizstāvju II kongresa (17.04.2005.) materiāli, latviski un krieviski
- A. Bērziņa, kardināla J. Pujāta u.c. atklātā vēstule pret mācībvalodu proporciju piespiedu noteikšanu (22.06.2004.)
- Štāba darbību hronika, krieviski
- Pret Štābu kritisks raksts, krieviski
- 3 brošūras ar reformas-2004 kritiku, krieviski
- Izglītības un zinātnes ministrijas viedoklis par mazākumtautību izglītības aktualitātēm
- IZM un ĪUMSILS izglītības reformas skaidrojums
- Diskusija portālā politika.lv
- Izvilkumi no Rīgas Domes Izglītības, jaunatnes un sporta departamenta „Gadagrāmatas 2005” - par reformas-2004 gaitu