Japāna
Vikipēdijas raksts
Japāna (japāņu valodā: 日本国; Nihon/Nippon) ir valsts Austrumāzijā, kas atrodas uz salām Klusajā okeānā netālu no Āzijas kontinenta. Japānas četras lielākās salas ir Hokaido, Honšu, Šikoku and Kjušu salas.
|
|||||
![]() |
|||||
Valsts valoda | japāņu valoda | ||||
Galvaspilsēta | Tokija | ||||
Lielākās pilsētas | Tokija Jokohama Osaka |
||||
Imperators | Akihito | ||||
Premjerministrs | Juničiro Koizumi | ||||
Platība | 377 835 km² | ||||
Iedzīvotāju skaits - Kopā (2002) - blīvums |
127 214 499 335/km² |
||||
Izveidošanās | 7.gs.p.m.ē. | ||||
Valūta | Japānas jēna/JPY | ||||
Laika zona | UTC +9 | ||||
Valsts himna | Kimi Ga Yo | ||||
Interneta domēns | .JP | ||||
Starptautiskais tālsarunu kods | +81 |
[izmainīt šo sadaļu] Vēsture
Arheoloģiskie pētījumi liecina, ka Japāna bija apdzīvota jau pirms 500 tūkstošiem gadu. Ledus laikmetos, kad jūras līmenis bija zemāks nekā tagad, Japāna bija savienota ar Āzijas kontinentu un cilvēki varēja pa sauszemi pārvietoties no tagadējās Ķīnas un Korejas uz Japānu.
Saskaņā ar japāņu leģendām, Japānas valsti dibinājis imperators Jimu, 660. gadā p.m.ē., 11. februārī. Vēsturisku dokumentu, kas apstiprinātu imperatora Jimu eksistenci, nav. Senākie rakstītie Japānas vēstures avoti ir no mūsu ēras 5. un 6. gadsimta, kad Japānā tika ieviests ķīniešu alfabēts, budisms un citi Ķīnas kultūras elementi.
16. gadsimtā Japānu sasniedza tirgoņi un misionāri no Eiropas. Pēc dažus gadu desmitus ilga tirdzniecības perioda, Japānas valdība sāka nošķirt valsti no ārpasaules. 1641. gadā eiropiešiem tika aizliegts uzturēties Japānā, izņemot Dešimas salu netālu no Nagasaki pilsētas, kā arī japāņiem atstāt salu. Šī likuma pārkāpējiem draudēja nāvessods.
Izolācijas periods ilga līdz 1854. gadam, kad ASV kara flote piespieda Japānu atvērt savas ostas tirdzniecībai. Imperatora Meidži valdīšanas laikā, no 1868. līdz 1912. gadam, Japāna pārņēma Rietumu tehnoloģiju un reformēja valsts pārvaldes sistēmu pēc Rietumu parauga. Šīs reformas padarīja Japānu par lielvalsti, kura 19. gs. beigās un 20. gs. sākumā iekaroja Sahalīnu, Koreju un Taivānu.
1937. gadā Japāna iebruka Ķīnā un 1941. gada 7. decembrī Japānas spēki uzbruka ASV karabāzei Pērlharborā, Havaju salās. Sākotnēji Japānai izdevās ieņemt lielu daļu Austrumāzijas un Okeānijas, bet pēc tam sabiedrotie un Ķīna pārgāja pretuzbrukumā. 1945. gadā ASV bombardēja Japānas pilsētas. Pēc PSRS iesaistīšanās karā un atombumbu nomešanas uz Hirosimas un Nagasaki pilsētām 1945. gada augustā, Japāna kapitulēja.
Līdz 1952. gadam Japānā pastāvēja ASV okupācija. Tika pieņemta jauna konstitūcija, kas aizliedza Japānas karaspēka piedalīšanos karadarbībā ārpus valsts robežām. Japāna vairs nebija militāra lielvalsts, bet, tās ekonomikai strauji attīstoties, tā kļuva par ekonomisku lielvalsti. Kopš 1980. gadiem, Japānas iekšzemes kopprodukts ir otrais lielākais pasaulē (pēc pirktspējas paritātes — trešais).
[izmainīt šo sadaļu] Ārējās saites
- www.nihongo.lv - Japāņu valodas un kultūras sabiedrība
- Senās Japānas kultūra
[izmainīt šo sadaļu] Saktīt arī
Lielā astotnieka valstis (G8) |
---|
![]() ![]() ![]() ![]() ![]() ![]() ![]() ![]() |