Prūši
Vikipēdijas raksts
Prūši - izzudusi baltu tauta Prūsijas teritorijā (apmēram mūsdienu Krievijā, Kaļiņingradas apgabalā un Polijā, Vārmijas-Mazūrijas vojevodistē), kas visvairāk cieta no krustnešu iebrukumiem. Prūšus pakāpeniski asimilēja un šīs tautas apzīmējums zaudēja savu baltisko nozīmi. Turpmāk tas sāka saistīties ar vācu lielvalsti (18.gs. sākumā Brandenburgas markgrāfs pasludināja sevi par karali Prūsijā (König in Preußen), bet kopš Polijas pirmās dalīšanas - Prūsijas karali (König von Preußen)).
Prūšu vārds kā Bruzi, Brūs minēts 9. un 10.gs. vācu un arābu rakstos. Citos viduslaiku avotos atrodami šādi varianti: Pruzze, Pruze. Prūšu lingvistiskās kopienas robežas 12. un 13.gs ziemeļos veidoja Nemuna un Baltijas jūra, rietumos Visla, austrumos Sudāva, bet salīdzinoši mainīgas bija dienvidu robežas ar poļiem. Duisburgas Pēteris min vienpadsmit Prūsijas novadus. Polijas valdnieks Mazovijas Konrāds 1226. gadā prūšu pakļaušanai un kristianizēšanai aicināja talkā militāri reliģisko Vācu ordeni, kuri, nodibinot Tornu Kulmas zemē kā atbalsta bāzi, organizēja krusta karagājienus uz Prūsiju.