Visu Latvijai

Vikipēdijas raksts

Šī raksta neitralitāte ir apšaubāma.
Skat. šī raksta diskusijas lapu.

«Visu Latvijai!» (VL) ir 2006.gada 14.janvārī dibināta nacionāli konservatīva politiskā partija, kas izveidojusies uz nacionālpatriotiskās jauniešu apvienības «Visu Latvijai!» (radusies 2000. g.) bāzes. Partijas izvirzītais mērķis ir "latviska Latvija", kurā kā saimnieks būtu latviešu tauta. Partija iestājas par Latviju kā monokulturālu valsti, padomju okupācijas seku likvidēšanu, latviešu tautas nacionālās pašapziņas stiprināšanu, tautas politisku vienotību, valsts regulējošās lomas palielināšanu un latviešu sociālā stāvokļa uzlabošanu. Partija nav pārstāvēta ne Saeimā, ne pašvaldībās, bet 9.Saeimas vēlēšanās to atbalstīja aptuveni 1,5% vēlētāju.

Visu Latvijai!
«Visu Latvijai!» logo
Vadītājs Raivis Dzintars
Dibināta 2006.g. 14.janvārī
Ideoloģija nacionālisms
Starpt. organizācijās nav
Eiroparlamentā nav
Saeimā nav
Ministri nav
Pašvaldībās nav
Mājaslapa www.visulatvijai.lv
Skat. arī Latvijas politika

Partijas Latvijā

Satura rādītājs

[izmainīt šo sadaļu] Partijas statūti un struktūra

Partijas statūti

Partijas struktūra

[izmainīt šo sadaļu] Partijas ideoloģija

Partijas 4000 zīmju programma pirms 9. Saeimas vēlēšanām

Partijas pilnā programma (neapstiprināta)

[izmainīt šo sadaļu] Nacionālisms

Nacionālisms ir pamatā visām «Visu Latvijai!» nostādnēm un aktivitātēm. Partija kā savu mērķi uzstāda "latviskas Latvijas" izveidošanu, kurā politiskā, ekonomiskā, kulturālā vara atrastos latviešu rokās. Partija uzskata, ka viens no priekšnoteikumiem, lai to sasniegtu, ir latviešu īpatsvara krasa palielināšana Latvijas iedzīvotāju vidū. Tāpēc «Visu Latvijai!» iestājas par valsts veicinātu un finansētu padomju okupācijas laikā masveidīgi iebraukušo cittautiešu brīvprātīgu repatriāciju uz tēvzemi vai izbraukšanu uz jebkuru citu valsti, kas būtu gatava tos uzņemt. Lai to panāktu, partija piedāvā pieņemt jaunu, ļoti stingru Pilsonības likumu, kurā būtu noteikta pagaidu naturalizācijas apturēšana, pilsonības piešķiršana naturalizācijas kārtībā tikai par īpašiem nopelniem valsts labā, pilsonības atņemšana un pat izraidīšana no valsts par "pretvalstiskām" aktivitātēm. Tāpat partija uzskata, ka būtu jāpieņem jauns Repatriācijas likums, kurā būtu paredzēts apjomīgs finansējums Repatriācijas fondam, lai palīdzētu no Latvijas aizbraukt cilvēkiem, kuri neatzīst un nekad netaisās atzīt Latviju kā "latviešu valsti", kā arī atgriezties Latvijā tiem latviešiem, kas dažādos laikos dažādu apstākļu dēļ devušies prom no Latvijas. Partija kategoriski iestājas pret iespēju Latvijā ievest ārvalstu viesstrādniekus.

Tāpat partija iestājas par latviešu valodu kā "galveno saziņas valodu visā valsts teritorijā kā sabiedriskā, tā privātā sektorā" un uzskata, ka būtu jāizdod jauns Valodas likums, kurā tiktu nostiprinātas Valodas centra pilnvaras kontrolēt latviešu valodas lietojumu. Tāpat partija aicina latviešus ar Latvijā dzīvojošajiem krievvalodīgajiem runāt latviešu valodā, lai tie integrētos Latvijas sabiedrībā un neveidotos divkopienu valsts.

Ārpolitikā «Visu Latvijai!» iestājas par stingru, nelokāmu Latvijas un latviešu interešu aizstāvību gan divpusējās starpvalstu attiecībās, gan starptautiskajās organizācijās. Partija iestājas par Latvijas suverenitātes saglabāšanu, nepieļaujot Eiropas Savienības federalizāciju. Tāpat partija aizstāv 1920. gada Latvijas - Krievijas miera līguma un tajā nospraustās Latvijas - Krievijas robežlīnijas spēkā esamību, līdz ar to noraidot vajadzību Latvijai slēgt jaunu robežlīgumu ar Krieviju, kurā Latvija atteiktos no tiesībām uz padomju okupācijas laikā Krievijas teritorijā iekļauto Abrenes apgabalu.

Izglītības jomā «Visu Latvijai!» iestājas par jaunatnes patriotisko audzināšanu, kā arī Latvijas vēstures kā atsevišķa mācību priekšmeta ieviešanu.

Ekonomikā partija iestājas par valsts īstenotu vietējo uzņēmumu un darbaspēka protekcionismu, lai latvieši Latvijā atgūtu ekonomisko varu. Tāpat partija iestājas par to, lai stratēģiski svarīgās tautsaimniecības nozares un uzņēmumus, kā arī lauksaimniecības zemes, mežus un dabiskos ūdeņus saglabātu Latvijas valsts, pašvaldību un pilsoņu īpašumā.

[izmainīt šo sadaļu] Konservatīvisms

«Visu Latvijai!» ir arī konservatīva, pretliberāli noskaņota partija, kas uzsver tradicionālo vērtību nozīmi un saglabāšanas nepieciešamību. Partija uzsver ģimenes un vēstures gaitā pārbaudītu vērtību nozīmi tautas izdzīvošanā un turpmākā attīstībā. Partija iestājas par stingru narkomānijas apkarošanu, alkohola aprites kontroli, pret azartspēlēm, smēķēšanu un prostitūciju. Tāpat partija iestājas pret homoseksuālo un citādu netradicionālo seksuālo attiecību legalizāciju, jo uzskata, ka likumdošanas un sabiedrības attieksmes liberalizēšana šajā jautājumā novedīs pie visas tautas morālā pagrimuma.

[izmainīt šo sadaļu] Etatisms (valsts vadošā loma sabiedrībā)

«Visu Latvijai!» ideoloģijas pamatā ir kopienas (tautas) interešu stādīšana augstāk par atsevišķu indivīdu interesēm. Partija uzskata, ka Latvijas valsts ir latviešu pašnoteikšanās centienu rezultāts un nopietnākais garants tautas izdzīvošanai, tāpēc valstij vienmēr un visur pirmkārt jāaizstāv kopējās latviešu tautas intereses, pēc iespējas, bet ne obligāti, sabalansējot tās ar indivīda interesēm. Tāpēc var secināt, ka «Visu Latvijai!» atbalsta principu "cilvēks kalpo valstij", ar "valsti" saprotot tautas spēcīgāko organizācijas formu.

Tāpat etatisma iezīmes var saskatīt «Visu Latvijai!» atbalstā valsts militarizēšanā: partija iestājas par jauniešu militāro apmācību jau skolā, Zemessardzes lomas stiprināšanu, kā arī patriotiskas jaunatnes organizācijas radīšanu. «Visu Latvijai!» pārstāvji savos izteikumos un akcijās aizstāv Kārļa Ulmaņa veikto apvērsumu 1934.gada 15.maijā un tam sekojošo autoritāro periodu. Tāpat partija iestājas par tautas vēlētu prezidentu ar paplašinātām pilnvarām, kā arī iespēju atsaukt ievēlētos deputātus, panākot deputātu atbildību vēlētāju priekšā.

[izmainīt šo sadaļu] Vēsture

Partijas pirmsākumi meklējami 2000. gada augustā, kad kopā sanāca nacionāli noskaņotu jauniešu grupa un izveidoja nacionālpolitisku jauniešu grupu, kuru nosauca par «Visu Latvijai!», 2002. gada decembrī to reģistrējot jau kā sabiedrisku organizāciju. Organizācija auga un pamazām izveidojās pārliecība, ka kā sabiedriskai organizācijai tai ir maz iespēju sasniegt savus izvirzītos mērķus - veidot Latviju kā latvisku valsti, kur latvietis ir tās saimnieks. Tāpēc 2006. gada 14. janvārī, piepulcinot vairākus sabiedrībā pazīstamus, nacionālistiski noskaņotus trešās atmodas laika aktīvistus, «Visu Latvijai!» pārtapa par politisku partiju. Partijas dibinātāju paustais nolūks bija veidot nacionāli domājošu un darbīgu jauniešu politisku alternatīvu esošajām partijām, kuras reālpolitikas vārdā atsakās no ideālisma. Partija vedusi sarunas ar TB/LNNK un JL politiķiem, lai tādējādi piepildītu Eduarda Berklava novēlējumu visiem nacionālistiskajiem spēkiem veidot kopīgu sarakstu Saeimas vēlēšanām. Epizodiskas sarunas notikušas arī ar M. Gulbja Jaunajiem Demokrātiem. Tomēr sarunas nav devušas rezultātu, un partija 9. Saeimas vēlēšanās piedalījās ar atsevišķu kandidātu sarakstu.

9.Saeimas vēlēšanās partija kopumā ieguva 13 469 balsis (1.48% no kopskaita) attiecīgi partijai neizdevās pārsniegt 5% barjeru un tā nav pārstāvēta šajā Saeimā. Rīgā partija saņēma 3348 balsis (1.23%), Vidzemes apgabalā - 5039 (2.05%), Latgales apgabalā - 787 (0.59%), Zemgales apgabalā - 2632 (2.02%), Kurzemes apgabalā - 1663 (1.39%).

[izmainīt šo sadaļu] Hronoloģija

  • 2005. gada 14. decembrī topošās partijas konference
  • 2006. gada 14. janvārī partijas dibināšanas kongress
  • 2006. gada 23. februārī sācis darbu partijas birojs (Rīga, Lugažu iela 6-33)
  • 2006. gada 14. aprīlī partija oficiāli reģistrēta Uzņēmumu reģistrā
  • 2006. gada jūnijā no partijas izstājas daži tās biedri, ieskaitot valdes locekļus (Ieva Nikoleta Dāboliņa, Didzis Liepiņš, Roberts Klimovičs)
  • 2006. gada 3. augustā partija iesniedz sarakstu 9. Saeimas vēlēšanām
  • 2006. g. 23. augustā VL ziņo, ka partijā ir 509 biedri.
  • 2006. g. 7. oktobrī notikušajās 9.Saeimas vēlēšanās partija ieguva 1.48% balsu.

[izmainīt šo sadaļu] Partijas aktīvākie biedri

[izmainīt šo sadaļu] Ārējās saites