Frīdrihs Nīče
Vikipēdijas raksts
Frīdrihs Vilhelms Nīcše (arī Nīče; Friedrich Wilhelm Nietzsche; * 1844. gada 15. oktobrī Rokenē Saksijā, † 1900. gada 25. augustā Veimārā) bija izcils vācu filozofs, filologs un psihologs, uzskatāms par vienu no nozīmīgākajiem 19. gadsimta filozofiem. F. Nīčes ietekme uz 20. gadsimta kultūru – gan filozofiju, gan literatūru, mākslu, dzīvesziņu vispār - ir grūti pārvērtējama.
[izmainīt šo sadaļu] Dzīve
Frīdrihs Nīče dzimis luterāņu mācītāja ģimenē. Nīče studējis teoloģiju un klasisko filoloģiju Bonnā. 1868. gadā uzsākas viņa draudzība ar komponistu Rihardu Vāgneru, kas ilgst līdz 1876. gadam. Gadu vēlāk kļuvis par klasiskās filoloģijas ārpuskārtas profesoru Bāzeles Universitātē. Vācu-franču kara laikā (1870-71) Nīče neilgu laiku dienēja par sanitāru vācu armijā; šajā laikā tapis arī darbs "Traģēdijas dzimšana no mūzikas gara" (Die Geburt der Tragödie aus dem Geiste der Musik). No 1879. gada vājās veselības dēļ F. Nīče darbojās kā "brīvais filozofs", bieži uzturoties Itālijā, kur tapusi arī pazīstamākā F. Nīčes darba "Tā runāja Zaratustra" (Also sprach Zaratustra) pirmā daļa (1883). Laikā līdz 1889. gadam, kad F. Nīčes garīgās veselības stāvoklis strauji pasliktinājās, tika uzrakstīti darbi "Cilvēciskais, pārāk cilvēciskais" (Menschliches, Allzumenschliches), "Jautrā zinātne" (Die fröhliche Wissenschaft), "Viņpus labā un ļaunā" (Jenseits von Gut und Böse), "Morāles ģenealoģija" (Zur Genealogie der Moral), "Dievu mijkrēslis" (Götzen-Dämmerung), "Antikrists" (Der Antichrist), filozofiskā autobiogrāfija "Ecce Homo". F. Nīče miris 1900. gadā – neatveseļojies, dzīves laikā neguvis pelnīto atzinību un ievērību.
[izmainīt šo sadaļu] Filozofiskie uzskati
Nīčes filozofija pārdzīvojusi dažnedažādas interpretācijas, dažbrīd tās ir ne mazāk interesantas par pašu avotu. (Savulaik Nīčes filozofiju tendenciozi un eklektiski savu uzskatu "filozofiskam pamatojumam" izmantojuši arī vācu nacionālsociālisma radītāji.) Turklāt savos darbos Nīče nereti ir visai pretrunīgs. Runājot par Nīčes filozofiju, parasti min jēdzienus "pārcilvēks", "varasgriba" u.c. Nīče sludina jaunu, spēkpilnu cilvēku, kurš pārvarējis kristietības vērtības, gadsimta liekulīgo morāli, pūļa kaislības. Bieži tiek citēts izteikums "Dievs ir miris", taču bieži arī tiek ignorēts izteikuma turpinājums: "mēs esam viņu nogalinājuši – jūs un es! Mēs visi esam viņa slepkavas!" (Wir haben ihn getötet, – ihr und ich! Wir alle sind seine Mörder!)
[izmainīt šo sadaļu] Ārējas saites
- Nīcšem veltīts wiki franču valodā