Autine
Vikipēdijas raksts
Autine bija latgaļu pils un pilsnovads Cēsu apkaimē, 12.-13. gs. ietilpa Jersikas valstī.
Pirmoreiz minēta Indriķa hronikā 1208. gadā, kad Rūsiņš no Satekles, Varidotis no Autines un Tālivaldis no Beverīnas prasa igauņiem gandarījumu par nodarītajām pārestībām. 1209. gadā Jersikas karalis Visvaldis saņem Autini līdz ar citām pilīm lēņos no bīskapa Alberta. 1212. gadā izceļas strīds starp Autines latgaļiem un Cēsu vācu bruņiniekiem lauku un bišu koku dēļ. Ar šķīrējtiesas lēmumu Autines latgaļi saņem atpakaļ savus bišu kokus, bet vācieši patur laukus un maksā latgaļiem atlīdzību par zaudējumiem. 1213. gadā Autini iegūst Zobenbrāļu ordenis. 1215. gadā igauņi ielenc Autini, bet tuvojoties Cēsu bruņiniekiem, caur Trikatu bēg atpakaļ uz Igauniju. Pēdējo reizi Autines vārds minēts rakstos 1224. gadā.