Micēlijs
Vikipēdijas raksts
Micēlijs jeb sēņotne ir sēņu organisma paslēptā daļa, kas var atrasties zem sūnām, zem koku mizas, vai vienkārši zemē. Tas ir smalks tīklveida veidojums, veidots no ļoti smalkām pavedienveida hifām, kas izplešas tālu prom no sēnes augļķermeņa. Micēlijs var būt vienšūnas jeb rizomicēlijs (zemākajām sēnēm) vai daudzšūnu (augstākajām sēnēm). Micēlijs kalpo gan kā barības uzsūcējs, gan arī priekš veģetatīvās vairošanās. Primitīvākajām sēnēm micēlija var arī nebūt. Sēņu organisms galvenokārt attīstās no sporām, kas labvēlīgos apstākļos izdīgst un izveido micēliju. Izejot no centra micēlijs sazarojas radiāli ar daudziem atzarojumiem. Labvēlīgos apstākļos jebkurā vietā virs micēlija var izveidoties jauni augļķermeņi. Nelabvēlīgos apstākļos barības vielu trūkuma vai pārmērīga sausuma dēļ sēnes virszemes daļa neattīstās un daļēji sāk atmirt arī micēlijs. Vispirms sāk atmirt centrā esošais micēlijs, pamazām virzoties uz malu. Reizēm gadās, ka micēlijs atmirst radiāli ļoti vienmērīgi, un dzīvotspējīga sēņotne paliek tikai ārējā malā. Šādos gadījumos, iestājoties labvēlīgiem apstākļiem, sēņotne izveido augļķermeņus, kas sakārtoti gredzenveida aplī. Visbiežāk šādus „gredzenus” veido lauka atmatene. Gredzenu lielums var būt dažāds, parasti 2-3 metri diametrā, bet reizēm var sasniegt vairākus desmitus metru.
Sēņotājiem - iesācējiem der atcerēties, ka, sēņojot, sēnes ir jāgriež ar nazi nevis jāplēš ar rokām, lai nesabojātu sēņu micēliju. Tad arī nākamajā gadā tur salasīs bagātīgu sēņu ražu. Bet, ja viņš grib vākt sēnes, neizejot no mājas, tad viņam jāiegādājas (jānopērk) sēņu (parasti šampinjonu vai austersēņu) micēlijs kompostā, un vienmēr mājās būs svaigas sēnes.