Boļeslavs III (Polija)
Vikipēdijas raksts
Boļeslavs III Greizmutis (Bolesław III Krzywousty) (1085.g.20.aug., Krakova - 1138.g.28.okt., Sohačeva (Sochaczew)) - Polijas lielkņazs (1106 - 1138). Pjastu dinastijas pārstāvis.
Boļeslavs bija Polijas kņaza Vladislava I dēls no laulības ar Čehijas karaļa Vratislava II meitu Judīti. Bija precējies ar Kijevas Krievzemes lielkņaza Svjatopolka II meitu Zbislavu (dēls - nākamais Polijas lielkņazs Vladislavs II) un grāfieni Salomi fon Bergu no Švābijas (6 dēli un 8 meitas, to starpā - Polijas lielkņazs Boļeslavs IV, Polijas kņazi Meško III un Kazimirs II).
Pēc tēva nāves valdīja Mazovijā, bet 1106.gadā patrieca savu pusbrāli Zbigņevu no Krakovas un pats kļuva par lielkņazu.
1109.gadā sakāva pomerāniešus Naklo kaujā un atkal pievienoja Pomerāniju Polijai, iegūstot valstij pieeju pie Baltijas jūras. Tajā pašā gadā sakāva Svētas Romas impērijas imperatoru Heinrihu IV un pusbrāli Zbigņevu Glogovas kaujā un Hundsfeldas kaujā. 1135.gadā tomēr kļuva par Heinriha IV dēla, imperatora Lotāra II vasali ar lēni - Pomerāniju un Rīgenes salu. 1132. – 1135. ar maziem panākumiem karoja Ungārijā.
Īsi pirms nāves Boļeslavs III izdeva testamentu, sadalot Poliju starp saviem četriem dēliem. Viņš noteica, ka vecākajam dēlam ir virsvadība pār pārējiem, kā arī ka tam pienākas Mazpolijas apgabals ar galvaspilsētu Krakovu un Pomerānija. Šis princips drīz vien tika lauzts un Polijā iestājās gandrīz 200 gadu ilgs sadrumstalotības periods, kad Krakovas kņazs bija tikai viens no līdzīgiem kņaziem Polijas teritorijā.
Apglabāts Plockā - Mazovijas vēsturiskajā galvaspilsētā.
Priekštecis: Zbigņevs |
Polijas valdnieks lielkņazs 1106-1138 |
Pēctecis: Vladislavs II |