Amerika (kontinents)

Vikipēdijas raksts


Pasaules karte, zaļā krāsā - Amerika
Palielināt
Pasaules karte, zaļā krāsā - Amerika

Amerika ir pasaules daļa, kas apvieno divus kontinentus - Dienvidameriku un Ziemeļameriku kopā ar tām tuvumā esošajām salām.

Satura rādītājs

[izmainīt šo sadaļu] Ģeogrāfiskā informācija

Amerika aizņem 8,3% no Zemes virsmas un 28,4% no Zemes sauszemes virsmas. Šeit dzīvo aptuveni 14% pasaules iedzīvotāju. Amerikas ģeogrāfiskais centrs atrodas Hondurasā, Sigvatepekē.

Ziemeļu-dienvidu virzienā Amerika stiepjas 15 000 kilometrus. Kopējā platība - ap 42 000 000 km² - tā ir nedaudz mazāka, kā Āzija. Amerikā dzīvo ap 800 miljoni iedzīvotāju.

[izmainīt šo sadaļu] Amerikas nosaukums

Termins "Amerika" tā patreizējā nozīmē lietots 1507. gadā uz kāda globusa un kartes, ko izdevis vācu kartogrāfs Mārtins Valdzēmillers tagadējā Elzasā. Pavadošajā grāmatā Cosmographiae Introductio tiek paskaidrots, ka vārds iegūts no pētnieka Amerigo Vespuči vārda latinizētās vārda formas Americus Vespucius. Vārds tika pārveidots sieviešu dzimtē, jo arī pirms tam zināmajām pasaules daļām vārdi bija sieviešu dzimtē.

Valzēmillera izdotā pasaules karte, kur pirmoreiz lietots termins "Amerika", 1507. gads
Palielināt
Valzēmillera izdotā pasaules karte, kur pirmoreiz lietots termins "Amerika", 1507. gads

Nereti uzskata, ka Amerigo Vespuči vārda izmantošana Amerikas nodēvēšanā ir tikai nostāsts. Bazils Kotle savā darbā Dictionary of Surnames (1967) norāda, ka jaunas zemes vai kontinenti nekad netiek nodēvēti personu vārdos bet gan tikai uzvārdos, izņemot gadījumus, kad tiek lietoti karaļu vārdi.

Pastāv alternatīvs uzskats, ka Amerikas vārdu devis Amerrique novads Nikaragvā, kuru apmeklēja gan Kolumbs, gan Vespuči, un kur ieguva zeltu.

Cita teorija (Alfrēds Hads, 1908) pieņem, ka Amerika nosaukta Bristoles tirgotāja Ričarda Amerikes vārdā. Amerike esot finansējis Džona Kabota ceļojumu uz Ņūfaundlendu 1497. gadā. Bristoles zvejnieki visdrīzāk apmeklēja Amerikas krastus jau gadsimtu pirms Kolumba un viņu ziņas papildina Valdzēmillera kartes. Teorija norāda, ka Amerikes vārds parādījies tagad zudušās angļu kartēs un kalpojis par pamatu Valdzēmillera piedāvātajai toponīmikai.

Pastāv arī teorija, ka Amerikas vārds cēlies no arābu valodas. XI gadsimtā Spānija atradās musulmaņu varā. Šeit darbojās labi zināmi karavadoņi Vadha El-Ameri (1009-1013) un Zohairs Al-Ameri (1018-1041) - jūrasbraucēji no Adrijas jūras salām. XI gadsimtā viņi organizēja arābu jūras ekspedīcijas pāri Atlantijas okeānam uz aizjūras "Rietumzemēm" (arābiski Ard-Maykola). Šīs ekspedīcijas aprakstījis arābu viduslaiku vēsturnieks Al-Idrisi (1099-1166).

Lielais Kanjons (ASV) saulrieta laikā
Palielināt
Lielais Kanjons (ASV) saulrieta laikā

[izmainīt šo sadaļu] Termina pielietojums

Bieži, daudzās pasaules valodās termins "Amerika" (jo sevišķi vienskaitlī) apzīmē Amerikas Savienotās Valstis. Arī latviešu valodā vārds "Amerika" nereti attiecas uz ASV. Termins "amerikāņi" tiek attiecināts gan uz visiem Amerikas iedzīvotājiem, gan arī tikai uz ASV iedzīvotājiem.

[izmainīt šo sadaļu] Ģeogrāfiskais iedalījums

Tradicionāli Ameriku iedala divos kontinentos:

Teritoriju, kas savieno abus kontinentus, sauc par Centrālameriku. Šāds iedalījums trijās daļās atbilst arī ;geoloģiskajam iedalījumam, jo katra no šīm trim daļām atrodas uz savas tektoniskās plātnes.

Bieži izdala arī Latīņameriku - Amerikas daļu, kurā runā no latīņu valodas veidotajās valodās - portugāļu valodā un spāņu valodā.

[izmainīt šo sadaļu] Amerikas iedzīvotāji

Amerikas iedzīvotājus var iedalīt trīs lielās grupās:

Lielāka iedzīvotāju daļa dzīvo Latīņamerikā.


Pasaules daļas
Pagātnes superkontinenti
Gondvāna   Laurāzija   Pangeja   Panotija   Rodīnija   Kolumbija   Kenorlenda   Ūra   Vālbara