Sēmonīds

Vikipēdijas raksts

Sengrieķu literatūra
{{{atteels}}}
{{{paraksts}}}
Pirmsākumi
Homērs - Hēsiods
Klasiskais laikmets
Dramaturģija:
Aishils - Sofokls - Eiripīds - Aristofāns
Dzeja:
Alkajs - Alkmāns - Anakreonts - Arhilohs - Bakhilīds - Hiponakts - Ibiks - Kallīns - Ksenofans - Mimnerms - Pindars - Sapfo - Sēmonīds - Simonīds - Solons - Stēsihors - Teognīds - Tirtajs
Vēsturiskā, retoriskā un filozofiskā proza:
Aristotelis - Dēmostens - Hērodots - Ksenofonts - Līsijs - Platons - Tukidīds
Fabula:
Ēzops
Hellēnisma laikmets
Dramaturģija:
Menandrs
Dzeja:
Asklepiāds - Kallimahs - Meleagrs - Rodas Apollonijs - Teokrīts
Romas laikmets
Samosatas Lukiāns - Longs - Plūtarhs
Skat. arī
Sengrieķu rakstnieki

Sēmonīds (Σημονίδης, dzīvojis ap 7.-6.gs. p.m.ē.) bija sengrieķu dzejnieks. Sēmonīds rakstījis gan jambisko, gan elēģisko dzeju, no viņa darbiem saglabājušies tikai fragmenti. Sēmonīds rakstījis drūma rakstura satīrisku dzeju.

Sēmonīds dzimis Samas salā, taču ap 600.g. p.m.ē. iekšpolitisku apstākļu dēļ pametis Samu un dibinājis Amorgas koloniju kādā no tuvējām Kiklādu salu grupas salām.

[izmainīt šo sadaļu] Literatūra

  • Afrodīte mirdzošā tornī... Sengrieķu dzeja. – Rīga: Zinātne, 1994. ISBN 5-7966-0989-0