Svētā Romas impērija
Vikipēdijas raksts
Svētā Romas impērija (vāciski: Heiliges Römisches Reich) bija politiska zemju konglomerācija Centrāleiropā viduslaikos un jauno laiku sākumā. Tā radās no Franku valsts austrumu daļas, pēc tās sadalīšanas saskaņā ar Verdenas līgumu (843), un pastāvēja gandrīz tūkstoš gadus, līdz 1806. gadam. 18. gadsimtā tās sastāvā bija lielākā daļa tagadējās Vācijas, Čehijas, Austrijas, Lihtenšteinas, Slovēnijas, Beļģijas un Luksemburgas, kā arī daļa no tagadējās Polijas un Nīderlandes. Pirms tam tās sastāvā bija visa Nīderlande, kā arī daļa no tagadējās Šveices, Francijas un Itālijas.
Impērijas nosaukumi mainījās gadsimtu gaitā. 1034. gadā terminu Romas impērija attiecināja uz Konrāda II pārvaldītajām zemēm. 1157. gadā minēts nosaukums Svētā impērija. Terminu Romas imperators attiecināja Ziemeļeiropas valdniekiem sākot ar Otto II (imperators no 973. līdz 983. gadam). Termins Svētā Romas impērija pirmoreiz minēts 1254. gadā, bet pilnais nosaukums Vācu Svētā Romas impērija (vāciski: Heiliges Römisches Reich Deutscher Nation) parādās 1512. gadā.