Mimnerms
Vikipēdijas raksts
Sengrieķu literatūra |
{{{atteels}}} |
{{{paraksts}}} |
Pirmsākumi |
Homērs - Hēsiods |
Klasiskais laikmets |
Dramaturģija: |
Aishils - Sofokls - Eiripīds - Aristofāns |
Dzeja: |
Alkajs - Alkmāns - Anakreonts - Arhilohs - Bakhilīds - Hiponakts - Ibiks - Kallīns - Ksenofans - Mimnerms - Pindars - Sapfo - Sēmonīds - Simonīds - Solons - Stēsihors - Teognīds - Tirtajs |
Vēsturiskā, retoriskā un filozofiskā proza: |
Aristotelis - Dēmostens - Hērodots - Ksenofonts - Līsijs - Platons - Tukidīds |
Fabula: |
Ēzops |
Hellēnisma laikmets |
Dramaturģija: |
Menandrs |
Dzeja: |
Asklepiāds - Kallimahs - Meleagrs - Rodas Apollonijs - Teokrīts |
Romas laikmets |
Samosatas Lukiāns - Longs - Plūtarhs |
Skat. arī |
Sengrieķu rakstnieki |
Mimnerms (Μίμνερμος, dzīvojis ap 600.g. p.m.ē.) bija sengrieķu dzejnieks no Kolofonas, elēģiskās dzejas autors. No viņa darbiem mūsdienās saglabājušies tikai fragmenti.
Mimnerms dzīvojis laikā, kad joniešu pilsētas Mazāzijā cīnījās par pastāvēšanu pret Līdiju. Šīs cīņas atspoguļojušās arī viņa darbos, lai gan pārsvarā viņš rakstījis elēģijas, kas bijušas veltītas kādai flautistei Nanno. Šie viņa dzejoļi bijuši apkopoti divās grāmatās, kas nosauktas Nanno vārdā. Mimnerms bijis pirmais, kas elēģisko distihu izmantojis mīlas lirikā. Viņš rakstījis arī episka rakstura dzeju.
[izmainīt šo sadaļu] Literatūra
- Afrodīte mirdzošā tornī... Sengrieķu dzeja. – Rīga: Zinātne, 1994. ISBN 5-7966-0989-0
- Sengrieķu literatūras antoloģija. – Rīga: Zvaigzne, 1990. ISBN 5-405-00404-9