Adrijas jūra
Vikipēdijas raksts
Adrijas jūra 820 km garumā un ar vidējo platumu 180 km stiepjas no ziemeļrietumiem uz dienvidaustrumiem. Vislielākais platums ir 220 km. Kopējā platība ir ap 132.000 kv.km. un dziļums ziemeļu daļā pārsvarā ir no 40 – 200 m. Dienvidu gals ir daudz dziļāks un starp Durresi un Bari sasniedz maksimālo dziļumu 1251m. Otranto jūras šaurums veido Adrijas dienvidu galu, kur platums starp Itāliju un Albāniju ir 71 km. Ūdens sāļums mainās no 2,5% (upju ieteku apgabalos) līdz 3,9% dienvidu galā.
Ziemeļu daļa ir lēzena ar daudzām lagūnām; no Po upes deltas uz dienvidiem rietumu piekraste paliek stāvāka. Austrumu krasts no Istrijas pussalas uz dienvidiem ir klinšains un sadalīts ar daudzām salām. Salas pārsvarā ir izstieptas paralēli krasta līnijai. Adrijas jūrā ir vairāk par 1000 salām, no kurām 67 ir apdzīvotas. Dienvidhorvātijas (Dalmācijas) ainava aizņem lielāko austrumu piekrastes daļu. Īpaši izceļas 30 km. garais Kotoras līcis, Melnkalnē, ar saviem stāvajiem krastiem. Pats Adrijas jūras dienvidaustrumu gals atkal ir lēzens un purvains.
Adrijas jūra ir iekšējā jūra un ūdens apmaiņa ar Vidusjūru ir minimāla. Jau 30 gadus rūpniecība jauc trauslo ūdens pašattīrīšanās līdzsvaru, ik gadus iepludinot caur Po upi Adrijas jūrā ap 50 mljrd. kubikmetru piesārņota ūdens (alva, cinks, svins, hroms, varš, arsēns, dzīvsudrabs un naftas produkti). Kopumā pašlaik iepludināto sāļu koncentrācija ir divas reizes lielāka, nekā vēl pirms 10 gadiem. Šī apstākļa dēļ gar Adrijas jūras ziemeļrietumu piekrasti notiek aļģu „ziedēšana”. Tam pretstatā Horvātijas piekrastes ūdens kvalitāte ir samērā laba.
Adrijas jūras piekraste ir slavena ar saviem kūrortiem. Slovēnijā tie ir: Portoroža, Pirana, Izola un Kopera; Melnkalnē – Budva; Itālijā galvenokārt tie ir: Rimini, Jesolo, Caorle, Chioggia un Grado; Horvātijā: pilsētas – Rovinja un Opatija, horvātu salas, Dubrovnika un Makarska-Rivijera. Albānijas piekraste tūrismam pagaidām vēl maz tiek izmantota.
Svarīgākās Adrijas jūras ostas: