Kārlis Lobe
Vikipēdijas raksts
Kārlis Lobe (dzimis 1895. gada 26. martā, miris 1985. gada 9.jūlijā) Kārlis Lobe ir dzimis Jaunpiebalgas "Janēnos". Beidzis Piebalgas draudzes skolu un Lauksaimniecības skolu Pleskavas tuvumā.
Satura rādītājs |
[izmainīt šo sadaļu] Pirmā pasaules kara gaitas
1916. gada absolvē kara skolu, iestājas 2. Rigas strēlnieku pulkā, kur Ziemassvētku kaujās ir rotas komandieris. Aleksandra Grīna "Dvēseļu putenī" Lobes vārds minēts vairakās vietās.
[izmainīt šo sadaļu] Pēc kara
1918. gada Kolcaka armija cīnās pret sarkanarmiju un gadu vēlāk kādu laiku ir Vladivostokas nodibinātā Imantas pulka komandieris. 1920. gada atgriezās Rīgā un kapteiņa pakapē ir mācības spēks Kara skolā, kur izceļas kā izcils jauno virsnieku stājas veidotājs un goda prāta pamatlicējs. 1932. gadā beidz Augstākos kara akadēmiskos kursus. 1939. gadā tiek paaugstināts par pulkvedi - leitnantu un iecelts par Ventspils kājnieku pulka štāba priekšnieku. Baigā gadā laimējās izvairīties no aresta un deportācijas.
[izmainīt šo sadaļu] Otrā pasaules kara gaitas
1941. gada beigās Lobi ieceļ par Latvijas pašaizsardzības spēku štāba priekšnieku. Gadu vēlāk, viņš un vairāki citi latviešu virsnieki ar saviem bataljoniem piedalās smagās cīņās Latvijas pierobežā pret komunistu partizāniem. Ar 1943. gada pavasari ir Latviešu leģiona - 19. divīzijas Imantas pulka komandieris, kur cīnījās Volhovas frontē; gadu vēlāk paaugstināts par pulkvedi un iecelts par divīzijas kājnieku priekšnieku, piedalījas kaujās Opockas rajonā un Vidzemē; 1944. gada beigās iecelts par Tornas latviešu būvpulku komandieri Vācijā, bet nacionāli/latviskās nostājas dēļ nodots vācu kara tiesai. Kara beigās uz gadu internēts angļu okupācijas zonā.
[izmainīt šo sadaļu] Dzīve trimdā
Pēc tam aktīvi darbojies trimdas latviešu organizācijās Vācijā viņš bija neaizvietojams Daugavas Vanagu saimei, un pēc pārcelšanās uz Stokholmu 1950. gadā to turpinājis darīt Zviedrijā. Daudzas runās un rakstos pulkvedis Lobe ir devis spēcigus impulsus latviešu trimdinieku saimei, kas kodolīgi ir pausti 1947. gadā šādos vārdos:
"No latviešu zemes cēlies un izaudzis, nesaraujamām saitēm ar Māti Latviju siets, es ticu, ka nekur manās mūža gaitās nebūs tik raženas, mans darbs tik svētigs, nedz maize tik sātiga kā mana tēvu zeme. Tikai tur, brīva latviešu tauta un neatkarīga Latvijas valsts, es apzinos savas dzīves piepildījumu, labklājibu un laimi. Tādēļ mans pirmais pienākums ir svešumš cīnīties par latviešu tautas brīvību un Latvijas neatkarību".
[izmainīt šo sadaļu] Darbs Baltijas universitatē
Pēc vairākiem garu stimulējošiem referātiem Baltijas universitātē, 1948. gada 4. maijā Fraternitas Imantica uzņem pulkvedi Lobi par savu pirmo goda filistru.
Dieva mierā Pulkvedis aizgāja Stokholmā, 1985. gada 9.jūlijā.