Kušanas valsts

Vikipēdijas raksts

Kušanas valsts ap 150. gadu
Palielināt
Kušanas valsts ap 150. gadu
Kušanas vīrieša skulptūra II gs. Gandhara, Musee Guimet, Parīze
Palielināt
Kušanas vīrieša skulptūra II gs. Gandhara, Musee Guimet, Parīze
Commons
Wikimedia Commons ir pieejami multimēdiju faili par šo tēmu. Skat.:

Kušanas valsts (angļu - Kushan Empire) - valsts (ap I gs. - III gs.), savas varenības zenītā (105 - 250) aptvēra mūsdienu Tadžikistānas, Afganistānas, Pakistānas un Ziemeļindijas teritoriju. Valsti nodibināja juedžu kušanu cilts, kuri cēlusies no Tarimas baseina austrumiem un mūsdienu Ķīnas Gaņsu provinces. Lielākā daļa pētnieku identificē juedžus ar indoeiropiešu tautu - tohāriem. Valstij bija nodibināti kontakti ar Romu, Sasanīdu impēriju, Ķīnu un tā kontrolēja austrumu - rietumu tirdzniecības ceļus.

Ap 135. gadu p. m. ē. juedži ieņēma Grieķu Baktrijas valsti mūsdienu Afganistānas ziemeļos (Baktriju un Sogdiānu). Nākamajā gadsimtā juedži Kučulas Kadfisa vadībā ieņēma Gandharu (Indas baseinu) un nodibināja Kušanas valsti. Par valsts galvaspilsētām kalpoja Kapisa (pie mūsdienu Kabulas) un Pušklavati (pie mūsdienu Pešavaras). Paši kušani savas valodas pierakstam pieņēma grieķu alfabētu un sāka kalt grieķu parauga monētas. Vairums kušanu bija zoroastrieši, tomēr laika gaitā pamazām pieņēma budismu.

Sākot no III gadsimta Kušanas valsts sadalījās sīkākās sastāvdaļās. Kušanu valsts beigas tiek uzskatītas par hellēnisma ietekmes beigām Indijā.