Latvijas popmūzika
Vikipēdijas raksts
Satura rādītājs |
[izmainīt šo sadaļu] Latvijas popmūzika
Latvijas popmūzika (turpmāk rakstā - LP) ir kopējās/pasaules popmūzikas daļa. Tiesa, tā aizņem krietni mazāk par 1% no Pasaules popmūzikas. LP īsā definīcija ir: tā ir mūzika, kas ir vispopulārākā Latvijas iedzīvotāju vidū. LP pamatmērķis - muzikantiem/melodiju un tekstu autoriem pelnīt naudu.
[izmainīt šo sadaļu] Latvijas popmūzikas īss raksturojums
Kopumā LP "seko" pasaules popmūzikas tendencēm. Ar nelieliem izņēmumiem tā ir skaņu mākslas primitivizētā forma, kuras pamatā ir melodijas, kas balstītas uz vienkāršiem akordiem, dziesmu vārdos izmantots tradicionālais pantmērs ar atkārtotiem piedziedājumiem. Dziesmu melodiju pavadījums ("apakša") lielum lielajā vairumā gadījumos balstīts uz t.s. "kvadrātu" (tonika->subdominante->dominante->tonika), kas reizēm tiek atsvaidzināta ar dominantes/subdominantes/ tonikas septakordiem. Dziesmu pamattēma - mīlestība un mīkstā ("soft") erotika.
[izmainīt šo sadaļu] Īsa vēsture
LP vēsture būtu jādala divās nosacītās daļās: pirms-modernais laiks un modernais laiks. Pirms-modernais laiks raksturojas ar periodu sākot apmēram (precīzas ziņas par šīm lietām trūkst) 14.gs., kad tagadējās Latvijas teritorijā masveidīgi uz patstāvīgu dzīvi sāka apmesties vācu un dažu citu zemju (poļu, zviedru...) baroni/muižnieki. Līdzās atceļoja arī "pirmās paaudzes" muižu un krogu muzikanti, kuri savukārt "pārnesa" sev līdzi arī attiecīgo zemju funkcionālo (apkalpojošo) mūziku. šī mūzika bija domāta kā skanošs "fons" sabiedriskajās norisēs - krogu un saviesīgo dzīvju pasākumos. Arī toreiz viss balstījās uz primitivizētām melodijām un vienkārši saprotamiem dziesmu tekstiem. Muzikanti "otrajā pāudzē" (15.gs un tālākais laiks...) jau nāca no vietējo (latviešu) vidus, kuri kopēja nu jau bijušo "iebraucēju" skaņu mākslu. Tādējādi tika likti pamati tam, ko šodien saprotam ar šlāgeri un/vai ziņģi. Pirms-modernajā laikā šī muzicēšana tika tiešā veidā (no tēva -> uz dēlu...) pārnesta no paaudzes paaudzē, bez pastarpinātiem mehāniskiem līdzekļiem.
Savukārt modernais laiks sākās apmēram 20.gs sākumā, kad tika izgudroti mehāniskie un nedaudz vēlāk arī elektriskie mūzikas saglabāšanas un pāraides ierīces/veidi (fonogrāfs, skaņu plates, radio...). Tā tas notika pasaulē un reizē arī Latvijā. šajā periodā mūsu sabiedrībā šī mūzika tika konkretizēta un definēta kā LP. Pirmās Latvijas Republikas laikos šlagermūzika tā teikt, jau sita visai augstu vilni. Bija populāri mākslinieki, kuriem tā (muzicēšana) bija primārā profesija. Tostarp popularitātes saulītē bija brāļi Laivinieki, Alfrēds Vinters un citi. Dažādu okupāciju periodā (1940-līdz pat 1991) šī mūzika eksistēja un bija pakļauta lielvaru ideoloģiskajam spiedienam. Jau no 20.gs vidus (50tajos gados) LP bija pazīstama kā "estrādes mūzika", tās klasiskajā izpratnē - kur "priekšā" bija Solists, bet "aizmugurē" Lielais orķestris ("big-bends"). Laikam virzoties uz priekšu, padomju okupācijas izskaņā LP sāk "pieņemt" aizvien mūsdienīgākas formas: arvien lielākā skaitā parādās popgrupas, sākas to savstarpējā konkurence. Lai gan līdz pat 1988. gadam aizvien mīkstākās formās saglabājas kontrole no komunistiskās partijas deleģētajām "kultūras" iestādēm, mākslinieku tarifikācijas veidā. Tikai ar Latvijas neatkarības atgūšanu LP darbojas pēc pasaulē pieņemtajiem biznesa standartiem.
[izmainīt šo sadaļu] Kas notiek šodien?
LP lauciņā notiek primitivizēta pasaules popmūzikas formu kopēšana ("adaptēšana"). Tas saistīts ar to, ka Latvija visos aspektos ir t.s. "mazā" valsts ar ļoti nelielu ietekmi kopējā pasaules popmūzikā un mūzikā vispār. Līdz ar to notiek vienvirziena (no pasaules -> uz Latviju) ideju virzība, kas tad reducējas pašmāju "kopijās" vai "klonos".