Laulība
Vikipēdijas raksts
Laulība ir sociāli atzīta seksuāla un ekonomiska savienība, parasti starp vīrieti un sievieti.
Tomēr pastāv liels skaits laulības definīciju. Tāpēc britu sociālantropologs Edmunds Līčs[1] uzskaita vairākas iezīmes, kuras var raksturot laulības:
1. Laulība nosaka likumīgo sievietes bērnu tēvu un likumīgo vīrieša bērnu māti.
2. Piešķir katram vai abiem laulātajiem monopolu otra partnera seksuālajā dzīvē[2].
3. Piešķir katram vai abiem partneriem tiesības uz otra parnera darbu.
4. Dod katram vai abiem partneriem tiesības uz otra partnera mantu.
5. Izveido kopēju īpašumu, kas tiek tālāk nodots pāra bērniem.
6. Izveido sociāli nozīmīgu saikni starp laulātajiem un to partneru radiniekiem.
Kaut arī minētās pazīmes ir novērojamas vairumā pasaules sabiedrību, to izpausmes formas un intensitāte var būt dažāda dažādās sabiedrībās.
Satura rādītājs |
[izmainīt šo sadaļu] Partneru skaits laulībā
Atkarībā no partneru skaita laulības var iedalīt monogāmajās (kur savienība pastāv tikai divu cilvēku starpā) vai arī poligāmajās. Poligāmās laulības tiek iedalītas poligīnijā (vienam vīram ir vairākas sievas) un poliandrijā (vienai sievai ir vairāki vīri). Lai gan skaitliski vairāk ir tādu sabiedrību, kuras atzīst poligāmiju, nekā to, kuras atzīst tikai monogāmiju, poligāmo laulību skaits ir salīdzinoši neliels. Tas nozīmē, ka arī sabiedrībās, kuras uzskata poligāmiju par sociāli atzītu normu, vairums cilvēku veido monogāmas laulības.
Latvijas Civillikums (38. p) aizliedz jaunu laulību personai, kas jau atrodas laulībā, t.i., poligāmija ir aizliegta.
[izmainīt šo sadaļu] Kāzas
Vairumā sabiedrību laulību noslēgšana tiek atzīmēta ar īpašu rituālu - kāzām (arī - laulības vai laulību ceremonija), tomēr pastāv sabiedrības, kurās nav īpašu kāzu rituālu un laulības tiek uzskatītas par notikušām pamatojoties galvenokārt uz pāra kopdzīves faktu.
[izmainīt šo sadaļu] Laulību šķiršana
Laulība parasti tiek noslēgta, balstoties uz pieņēmuma par ilgstošu kopdzīvi, tomēr daudzās sabiedrībās ir pieļaujama arī laulības šķiršana. Monogāmajās sabiedrībās veidojas laulības forma, ko pieņemts dēvēt par sērijveida monogāmiju, t.i., situāciju, kad vienlaicīgi tiek noslēgta laulība tikai divu partneru starpā, bet laika gaitā šādas savienības var sekot viena otrai.
[izmainīt šo sadaļu] Endogāmija un eksogāmija
Pēc laulības partnera grupas piederības laulības tiek iedalītas endogāmajās, t.i., tādās, kur laulību partneris tiek izvēlēts no savas grupas un eksogāmajās, t.i., tādās, kur laulību partneris tiek izvēlēts no citas grupas. Visās zināmajās sabiedrībās pastāv aizliegums laulāties vecāku/bērnu un brāļu/māsu starpā. Šāds aizliegums antropoloģiskajā literatūrā tiek dēvēts par incesta tabu. Tomēr attiecībā uz plašāku radinieku kopu attieksme pret endogāmiju variē pārāk lielās robežās, lai uz to varētu attiecināt incesta tabu jēdzienu. Laulības pirmās pakāpes brālēnu/māsīcu starpā ir plaši izplatīta parādība dažādās sabiedrībās. Nevienā no Eiropas valstīm (arī Latvijā) laulības pirmās pakāpes brālēnu/māsīcu starpā nav aizliegtas.
[izmainīt šo sadaļu] Viendzimuma laulība
Pēc partnera bioloģiskā dzimuma laulības var iedalīt viendzimuma laulībās (starp viena dzimuma pārstāvjiem) un divdzimumu laulībās (starp dažādu dzimumu pārstāvjiem). Vairumā sabiedrību tiek pieļautas un/vai sociāli sankcionētas tikai divdzimumu laulības. Tomēr pastāv sabiedrības, kurās ir institucionalizētas viendzimuma laulību formas. Tā, piemēram Čejeni (Cheyenne) (ASV) vai Azande (Sudānā) pieļauj laulības vīriešu starpā, bet aptuveni 3% laulību starp Nandiem (Nandi) Kenijā tiek noslēgtas starp divām sievietēm. Arī Eiropā arvien plašāk tiek diskutēts par iespēju likumu līmenī atzīt līdz šim neformāli pastāvošās viendzimuma pāru savienības, pielīdzinot tās ģimenēm.
Latvijas Civillikums patlaban aizliedz laulības viena dzimuma personu starpā (35. p).
[izmainīt šo sadaļu] Atsauces
- ↑ Leach, Edmund Ronald (1961). 'Poliandry, Inheritance and the Definition of Marriage: with particular reference to Sinhalese customary law' in Rethinking Anthropology. London and Atlantic Highlands NJ: The Athlone Press. 105-113
- ↑ Līčs norāda, ka ar monopolu šeit jāsaprot nevis ekskluzīvas tiesības izmantot sievietes seksualitāti, bet gan ar to rīkoties, pamatojot to ar seno anglosakšu principu, kur brāļiem bija vienādas tiesības izmantot viena brāļa sievas seksualitāti, bet tās bērni skaitījās tikai likumīgā vīra pēcnācēji (Tur pat: 107. lpp).