Mars-1

Vikipēdijas raksts

Mars-1 tika palaists Marsa virzienā ar mērķi pārlidot planētu apmēram 11 000 kilometru virs virsmas. Zondes mērķis bija fotogrāfēt Marsa virsmu, pētīt kosmisko radiāciju, Marsa magnētisko lauku, Marsa atmosfēras uzbūvi un dzīvības pēdas. Pacelšanās un ieiešana orbītā uz Marsu notika sekmīgi, taču drīz tika atklāta gāzes noplūde zondes orientācijas sistēmā un zondi pārslēdza uz žiroskopisko orientācijas sistēmu. Tika izpildīta 61 radiopārraide un šo rādiopārraižu laikā tika saņemti dati par starpplanētu telpu. 1963. gada 23. martā sakari ar zondi pārtrūka, iespējams, zondes orientācijas sistēmas kļūmes dēļ (zonde nespēja noorientēt sakaru antēnu uz Zemi) Brīdī, kad pazuda sakari, zonde atradās 106 706 000 kilometru attālumā no Zemes. "Mars-1" vistuvāk Marsam atradās 1963. gada 19. jūnijā, kad atradās 193 000 kilometrus no planētas. Zonde "Mars-1" bija cilindrisks objekts - 4,4 metrus augsts un metru plats. Zonde novēroja viena mikrometeorīta ietriekšanos zondē ik pēc divām minūtēm. Šī triecieni notika laikā, kad zonde atradās 6 000 līdz 24 000 kilometru no zemes, līdzīgi novērojumi tika iegūti attālumos no 20 000 000 līdz 40 000 000, šādu meteorītu aktivitāti izskaidroja ar Taurīdu plūsmas aktivitāti. Zonde "Mars-1" novēroja radiācijas joslas ap Zemi un noteica to stiprumu.