Ohridas ezers

Vikipēdijas raksts

Ohridas ezers
Ohridas un Prespas ezeri - satelītuzņēmums. Ohridas ezers - kreisajā pusē
Palielināt
Ohridas un Prespas ezeri - satelītuzņēmums. Ohridas ezers - kreisajā pusē
Koordinātes: 41°05'Z 20°45'A
Platība: 358 km2
Maks. garums: 30,4 km
Vid. dziļums: 155 m
Maks. dziļums: 288 m
Tilpums: 55,4 km3
Augstums vjl.: 693 m
Izteka: Melnā Drina
Sateces baseins: 2 600 km2
Sateces baseina valstis: Albānija
Maķedonijas Republika
Salas: Nav
Apdz. vietas krastos: Ohrida (Maķedonija)
Pogradeci (Albānija)
Struga (Maķedonija)

Ohridas ezers (maķedoniešu valodā - Охридско Езеро, Ohridsko Ezero, albāniski - Liqeni i Ohrit) - liels ezers, veido robežu starp Maķedonijas Republiku un Albāniju. Dziļākais un vecākais ezers Balkānos. Ezerā unikāla ekosistēma ar vairāk nekā 200 endēmām sugām. Iekļauts UNESCO Pasaules Mantojuma sarakstā jau 1979. gadā.

Ohridas ezers un Sveti Jovan baznīca
Palielināt
Ohridas ezers un Sveti Jovan baznīca

Radies pliocēnā pirms aptuveni 5 miljoniem gadu - līdz ar to pieder pie pasaulē vecākajiem ezeriem. Ezera ilgais mūžs izskaidrojams ar to, ka tas ir ļoti dziļš un tajā ietekošās upes nes maz nogulumu - jo lielākā daļa pasaules ezeru salīdzinoši neilgā laikā tiek piepildīti ar nogulumiem un izzūd. Ezera gultni veido kaļķakmens. Ap 50% no ezera pieteces dod zemūdens un virsūdens avoti tā gultnes austrumu daļā - šāda pietece tik lielam ezeram ir unikāla. Ap 20% ezera ūdens nāk no netālā Prespas ezera, kas atrodas 150 metrus augstāk. Ezera izteka - Melnā Drina iztek ziemeļos, Albānijā, un aiztek uz Adrijas jūru. Ūdens apmaiņas periods - ap 70 gadi.

Vēju darbības un Zemes griešanās rezultātā ezera ūdens virzās pa ezeru pret pulksteņa rādītāja virzienu. Ezera ūdens dziļākie slāņi ir sāļāki, nekā virsūdens, tomēr ūdens apmaiņa notiek visā ezera dziļumā. Ezera ūdens ir neparasti dzidrs, Seki disks tajā redzams līdz 22 metru dziļumam. Ezera apkaime ir ļoti ainaviska.

[izmainīt šo sadaļu] Fauna

Ilgstošā ezera baseina izolācija no citiem ūdensbaseiniem nosaka to, ka ezerā dzīvojošām sugām raksturīga augsta endēmisma pakāpe - t.i. šīs sugas sastopamas tikai šajā ezerā. Ezerā ir šādi endēmi:

  • 20 sugu fitoplanktons (piem. Cyclotella fottii);
  • 2 sugu augi (piem. Chara ohridana);
  • 5 sugu zooplanktons (piem. Cyclops ochridanus);
  • 10 sugu zivis no 17 vispār ezerā atrodamajām (piem. Ohridas forele (Salmo letnica);

un vēl 176 citas tikai šajā ezerā sastopamas dzīvnieku sugas - gk. vēžveidīgie, moluski (80% ir endēmi), sūkļi, planārijas.

Ohridas ezers
Palielināt
Ohridas ezers

Atšķirībā no līdzīgiem ezeriem citur pasaulē Ohridas ezerā nav ievazātas bīstamas invazīvās sugas. To var skaidrot ar to, ka ezera unikālās, endēmās sugas ir spējušas izveidot stabilu, noturīgu ekosistēmu, kuru citu sugu ienākšana nespēj īpaši ietekmēt. Cits skaidrojums - ievazātajām sugām ir svešas tādas ezera īpašības, kā zemais barības vielu daudzums ezerā, liela caurspīdība, augsts skābekļa saturs, un tās nespēj šādā ezerā labi justies.

Ezera piekrastes niedrāji un mitrāji ir putniem nozīmīga vieta.

[izmainīt šo sadaļu] Saimniecība un vides problēmas

Ezera krastos atrodas trīs pilsētas - Ohrida, Struga (abas - Maķedonijā) un Pogradeci (Albānija). Ezera krastos ir arī vairāki zvejnieku ciemi. Ezera krastos dzīvo 131 000 cilvēku - šis skaitlis ir pieaudzis aptuveni par 100 000 pēdējo 50 gadu laikā. Mūsdienās galvenā apkaimes iedzīvotāju nodarbe - tūrisms.

Strauji pieaugušais iedzīvotāju skaits un pēdējā laikā atkal uzplaukstošais tūrisms rada draudus unikālajai ezera ekosistēmai. Galvenie draudi - dabisko krasta ekosistēmu izmaiņa apbūves rezultātā, pārzvejošana (gk. maluzvejniecības dēļ). Pēdējos divus gadus zveja ir pilnībā aizliegta, lai kaut daļēji atgūtu kontroli pār ezerā notiekošo. Pieaug arī ezera piesārņojums ar barības vielām no neattīrītiem un nepietiekami attīrītiem notekūdeņiem. Ir sastādīts plāns piesārņojuma kontrolei un sagaidāms, ka tuvākajos gados piesārņojuma daudzums ievērjami samazināsies.

[izmainīt šo sadaļu] Ārējās saites