Dzūkija

Vikipēdijas raksts

Dzūkija - viens no 6 Lietuvas etnokultūras novadu. Vārds lietots tikai no 19. gadsimta; visbiežāk Dzūkija apjausama kā bijušas Traķu kņazistes (bez Žemaitijas) teritorija (austrumos sniegusi Neris lejasteces - Vokes upes - Varenava liniju), taču pēdēja laikā izmēģinama spirdzināt un "dialektoloģiskas", jeb "Lielās Dzūkijas" (no Seinu līdz Daugavpils) jēdziena lietošanu.

[izmainīt šo sadaļu] Ģeogrāfija

Dzūkija apņem Varēnas rajonu, Alītas rajonu, Alītu, gandrīz visu Kaišiadoru rajonu, Prienu rajona austrumdaļu, Traķu rajonu, Šalčininku rajona rietumdaļu, Lazdiju rajonu, Elektrēnus, arī daļu Ziemeļaustrumu Polijas un daļu Rietumu Baltkrievijas. Austrumos un ziemeļaustrumos robežojas ar Aukštaitiju, rietumos - ar Suvalkiju.

Vislielākas Dzūkijas pilsētas ir Gardins, Līda, Suvalki un Alīta,- pēdējais bieži nosaukams "Dzūkijas galvaspilsētu", taču tagadējas Dzūkijas vēsturiska prototipa (līdz 1413. gada dzīvušas Traķu kņezistes) politiska centra funkcijas vienmēr izpildīja cits ciemats (sākuma - varbūt Merkine, no 13. gadsimta beigās vai 14. gadsimta sākuma - Vecie Traķi, no 14. gadsimta 8 desmitgades - Jaunie Traķi).

Lielo Dzūkijas daļu aizņem meži,- tādēļ visretāki dzīvamās novada daļās apdzīvojuma blīvums ir mazāks nekā 4 iedz./kv.km. Novadā ir vislielākais Lietuvas purvs - Čepkeļu purvs.

No piecu Lietuvas nacionālu parku divi ir Dzūkijā: 1991. gadā uz austrumiem no Varēnas esošā teritorijā iekārtots Dzūkijas nacionāls parks, bet 1992. gadā Traķos un vinu iecirkņos ņēma rīkoties Traķu vēsturisks nacionāls parks - vienīgs tāds Lietuvā.

Citās valodās