Tauriņi
Vikipēdijas raksts
Tauriņi jeb zvīņspārņi (Lepidoptera) ir dažāda lieluma kukaiņi, Latvijā to spārnu pletums ir 4 - 120 mm. Tie ir tuvu radniecīgi makstenēm. Viena no raksturīgākām tauriņu pazīmēm ir krāsainās, reizēm spīguļojošās spārnu zvīņas, kas īstenībā ir pārveidoti, saplacināti matiņi kas veido krāšņos spārnu rakstus. Tāpēc tauriņus reizēm sauc par zvīņspārņiem. Dažiem tauriņiem, piemēram stiklspārņiem, spārni ir caurspīdīgi, bez zvīņām,. Cita raksturīga pazīme ir no apakšžokļiem izveidojies, miera stāvoklī saritināmais sūcējsnuķis, ar kuru tauriņš uzsūc šķidro barību (nektāru, iztecējušu koku sulu). Dažiem tauriņiem sūcējsnuķis ir sarucis, piemēram, vērpējiem un zobspārņiem, tāpēc tie barību neuzņem. Tauriņu kāpuriem parasti ir 8 kāju pāri, taču sprīžotājiem ir tikai 5 pāri, tāpēc tie iet nevis vienmērīgi soļodami, bet pārvietojas īpatnēji - sprīžojot. Gandrīz visi tauriņu kāpuri ir augēdāji - grauž lapas, pumpurus, ziedus, sēklas, trūdošu koksni. Parasti dzīvo atklāti, bet reizēm arī lapās, mizā vai koksnē. Daži kāpuri dzīvo satītās lapās (tinēji) vai pašu veidotās makstīs (makstneši, makstkodes). Vienīgi dažu sugu kāpuri pārtiek no dzīvnieku cilmes barības - kažokādām, vilnas, spalvām, ragiem, vaska, dažu pūcīšu kāpuri ir plēsīgi (ēd sīkus kukaiņus).
[izmainīt šo sadaļu] Tauriņu pētniecība Latvijā
Latvijas tauriņu faunas pētniecību periodā līdz 1970. gada beigām visai pamatīgi aplūkojis A.Šulcs (1971). Pirmo plašāko nozīmīgāko darbu 1846. gadā publicējusi Kokneses mācītāja sieva F.Līniga; tajā nosauktas 1283 sugas. Pēc tam par tauriņu faunu rakstījuši V.Nolkens (1867 - 1871), K.Lucaus (1896), K.Teihs (1889), B.Slefogts (1910), F.Brands (1942) u.c. Ļoti daudz tauriņu pētniecībā paveicis A.Šulcs, kurš savas dzīves pēdējā posmā darbojās kopā ar dēlu I.Šulcu. Par Latvijas tauriņiem A.Šulcs publicējis 41 rakstu, tai skaitā 11 rakstu sēriju par jaunām un retām sugām (1959 - 1987), bet kopā ar līdzautoru, pārskatu par Baltijas lielākajiem tauriņiem (1967, 1969, 1972, 1974). Īpaši jāpiemin viņa raksti par Moricsalas un Slīteres rezervātu faunu (1983, 1987). Kopš 1984. gada rakstu sēriju par Latvijas tauriņiem publicējis arī N.Savenkovs, kurš faunā atklājis daudzas agrāk nezināmas sugas.
[izmainīt šo sadaļu] Tauriņu sistemātika
Latvijā atklātas ap 2400 sugas no 69 dzimtām. Plašākās dzimtas ir pūcītes - 368 suga, tinēji - 368, sprīžotāji - 295, gartaustkodes - 164, makstkodes - 124. Latvijas Sarkanajā grāmatā ietvertas 45 tauriņu sugas. Pasaulē ir ap 180000 tauriņu sugām, kas iedalās 140 dzimtās un 46 virsdzimtās. Tauriņu jeb zvīņspārņu kārta iedalās 4 apakškārtās:
Tauriņu jeb zvīņspārņu kārta (Lepidoptera)
Grauzējkožu apakškārta (Zeugloptera)
- Grauzējkožu dzimta (Micropterigidae)
Bezsnuķaiņu apakškārta (Aglossata)
- Agathiphagidae
Heterobatmiju apakškarta (Heterobathmiina)
- Acanthopteroctetidae
- Catapterigidae
- Eriocraniidae
- Heterobathmiidae
- Lophocoronidae
- Neopseustidae
Sūcējsnuķaiņu apakškārta (Glossata)
|
|
|