Jānis Kalnbērziņš

Vikipēdijas raksts

Jānis Kalnbērziņš (1893.gada 17.septembrī, Katlakalna pagastā - 1986.gada 4.februārī, Rīgā) - Latvijas PSR un LKP darbinieks. Pirmais LKP sektretārs okupētajā Latvijā. Staļiniskā režīma represiju centīgs izpildītājs. Pretrunīgi vērtējama Kalnbērziņa darbība 1959.gadā. Pēc LKP rindu tīrīšanas no nacionālkomunistiem 1959.gadā, atcelts no LKP CK Pirmā sekretāra amata.

Jānis Kalnbērziņš
Amats: LKP CK Pirmais sekretārs
1940. gada 21.decembris -
1959.gada novembris

1893.gada 17.septembris - dzimis Katlakalna pagastā.
1917.gada aprīlis - kļūst par boļševiku partijas biedru.
1919.gads - karojis Latvijā latviešu sarkano strēlnieku rindās, pēc tam 8.latviešu strēlnieku pulkā karo pret Deņikinu.
1925. - 1928.gads - Latvijā LKP pagrīdes darbā. Tajā laikā PSRS tiek arestēta sieva un bērni tiek ievietoti bērnunamos.
1929.gads - beidz Rietumtautu Komunistisko universitāti.
1933.gads - beidz Sarkanās Profesūras institūtu.
No 1935.gada - Komunistiskās Internacionāles latsekcijas biedrs.
1939.gads - Latvijas policija Kalnbērziņu arestē un tiesa piespriež ilgu cietumsodu.
1940.gads - pēc PSRS karaspēka ienākšanas Latvijā, Kalnbērziņš tiek atbrīvots no ieslodzījuma, tiek ievēlēts Tautas saeimā un balso par Latvijas iekļaušanu PSRS. Kļūst par LKP CK Pirmo sekretāru.
1941. - 1945.gads - Padomju armijā - Ziemeļrietumu frontes kara padomes loceklis.
1959.gads - faktiski tiek pazemināts amatā par LPSR AP Prezidija priekšsēdētāju.
1970.gads - pensijā.

Priekštecis:
-
LKP CK Pirmais sekretārs
1940. gada 21.decembris - 1959.gada novembris
Pēctecis:
Arvīds Pelše