Glikoze
Vikipēdijas raksts
Nosaukums | Glikoze |
Ķīmiskā formula | C6H12O6 |
Molmasa | 180,16 g/mol |
Blīvums | 1540 kg/m3 |
Kušanas temperatūra | ~150°C |
Viršanas temperatūra | - °C (sadalās) |
Glikoze (vīnogu cukurs, C6H12O6) ir nozīmīgs ogļhidrāts. Glikoze ir aldoheksoze (satur aldehīda grupu un 6 oglekļa atomus). Šķīdumā glikoze veido piroanozes gredzenu (6 locekļu heterocikls), kas ir stabilākā heksožu forma. Cikliskā forma šķīdumā ir līdzsvarā ar aciklisko (lineāro) formu, pie pH=7 acikliskās formas īpatsvars ir 0,0026%. Glikozei ir divi spoguļizomēri L-glikoze un D-glikoze; dzīvajos organismos ir sastopama tikai D-glikoze. Glikoze ir nozīmīgs dzīvo organismu enerģijas avots.
Dabā glikoze brīvā veidā ir sastopama dažādos augļos. Disaharīds maltoze sastāv no divām glikozes molekulām. Disaharīds saharoze sastāv no glikozes un fruktozes un ir sastopams cukurbietēs un cukurniedrēs. Polisaharīds celuloze ir glikozes polimērs un ir sastopams visās augu šķiedrās.
Rūpnieciski glikozi galvenokārt iegūst, fermentējot cieti.