Vikipēdijas raksts
Alīta - pilsēta Lietuvas dienvidos, pie Nemūnas, 65 km uz dienvidiem no Kauņas un 108 km uz dienvidrietumiem no Viļņas. Apriņķa, rajona, pilsētas pašvaldības centrs. Vislielākā Dzūkijas pilsēta, 69 859 iedzīvotāji (2005). Pilsētā dzīvo 94,7% lietuviešu, 2,8% krievu. Ir rūpniecības un tirdzniecības skola, Alītas kolēģija, tuberkulozes slimnīca, V. Kudirkas rajona centrāla slimnīca, sporta celtnes.
Pilsētas godam ir nosaukts viens krāteris Marsā.
Alīta pirmoreiz pieminēta 1377. gadā Vyganda Marburgieša hronikā. 1581. gada 15. jūnijā Alītai tika dotas Magdeburga tiesības. Šis datums ir Alītas pilsētas diena. Caur Alītu uz valsts vidieni gāja krustnešu ceļi. Pagātnē Alīta daudz reižu cietusi no svešām armijām. Daudzkārt to izpostījuši ugunsgrēki un citas nelaimes. Vēstures notikumi pilsētu sadalīja divās daļās: Alītā I, kura pārgāja Krievijai, un Alītā II, kura pārgāja Prūsijai. Uzvarējusi karā pret Napoleonu, Krievija okupēja visu Alītu. Taču tikai 1915. gadā šīs abas daļas tika apvienotas vienā pilsētā.
Alītas pilsētas iedzīvotāju dzimstība 1995 - 2001. g. (1000-im iedzīvotāju)
Gads |
Iedz. |
1827 |
289 (Alīta I) |
1886 |
926 (Alīta I) un 843 (Alīta II) |
1897 |
1435 (Alīta I) un 2010 (Alīta II) |
1923 |
6322 |
1940 |
9900 |
1959 |
9900 |
1970 |
12 400 |
1979 |
28 074 |
1989 |
55 509 |
1990 |
74 746 |
|
Gads |
Iedz. |
1991 |
76 471 |
1992 |
77 432 |
1993 |
77 574 |
1994 |
77 414 |
1995 |
77 302 |
1996 |
77 354 |
1997 |
77 362 |
1998 |
77 178 |
1999 |
77 338 |
2000 |
72 045 |
|
Gads |
Iedz. |
2001 |
71 491 |
2002 |
71 611 |
2003 |
71 482 |
2004 |
70 717 |
2005 |
69 859 |
|
Pilsētas centrā ir novadpētniecības muzejs, drāmas teātris, A. Matuša muzejs, pie tilta pār Nemunu piemineklis A. Jozapavičum atjēgties. Alītas mežā ir Dziesmu ieleja un piemineklis Alītas 400-ajai jubilejai. Pie meža arī ir Tautas vēsturiskas atmiņas muzejs, A. Jonīna muzejs.
Svētās Marijas Kristiešu Palīdzības Baznīca
Alītā ir četras baznīcas:
- Svēto Sargeņģeļu, celta 1830 g.
- Svētā Kazimira
- Svētā Ludviga, celta 1524 g.
- Svētās Marijas Kristiešu Palīdzības, visjaunākā pilsētas baznīca, kura sākta celt 1991 g.
Alītas ziemeļrietumos ir rūpniecības rajons, kurā ir daudz kompāniju - "Snaigė", "Alytaus gelžbetonis", "Alkesta", Alytaus šiluminiai tinklai, Alytaus elektros tinklai, "Alytaus tekstilė", Lietuvos žaliava, "Daisotra" un citas. Austrumu rūpniecības rajonā ir "Alita", "Alytaus chemija", "Alytaus Coca - cola" un citas. Dienvidu rūpniecības rajonā - "Astra".
|
|
|
|
Alīta 2005.-2006. gada ziemā
|
Dailides ezers pilsētas parkā
|