Sprāgstvielas
Vikipēdijas raksts
Sprāgstvielas ir vielas, kuras spēj strauji ķīmiski noārdīties, sadalīšanās siltumu izdalot ļoti īsā laika periodā. Šeit ir aprakstītas ķīmiskās sprāgstvielas. Sprādzienu ir iespējams izraisīt arī ar fizikālām metodēm, piem. karsējot ūdeni noslēgtā traukā (tvaika katls), kodolreakcijas, utt.
Sprāgstvielas iedala pēc to sadalīšanās ātruma:
- brizantās spragstvielas (sadalās ļoti strauji)(TNT, heksogēns, tetrils, utt.)
- pulveri (sadalās relatīvi lēni) (šaujampulveris (visi paveidi), lielākā daļa cieto raķešdegvielu)
Var iedalīt arī pēc ķīmiskā sastāva:
- Oksidētāja un degvielas maisījumi:
-
- Melnais šaujampulveris (sastāv no ogles, sēra un kālija nitrāts
- Amonija nitrāta bāzētās sprāgstvielas
- Šķidrā skābekļa bāzētās sprāgstvielas
- Tīras ķīmiskās vielas:
-
- Nitroglicerīns, galvenais dinamīta komponents
- TNT trinitrotoluols, relatīvi stabila sprāgstviela
- Nitroceluloze, galvenā mūsdienu šaujampulveru sastāvdaļa
- Heksogēns, daudzu plastisko sprāgstvielu galvenais komponents
Pie sprāgstvielām pieskaitāms ir arī šaujampulveris (piem., sastāvs: salpetris, sērs un ogle. Sēra un salpetra masu attiecībai jābūt 1:3, bet ogles jāņem 11 % no kopējās sēra un salpetra masas). Izmantojot dažādas kvalitātes izejvielas, mainās arī sprāgstvielas jauda.