Masts
Vikipēdijas raksts
Masts ir vertikāla konstrukcija, ko nostiprina kuģa vai cita peldlīdzekļa diametrālajā plaknē un kas paredzēta buru piestiprināšanai, signalizācijas un sakaru ierīču, antenu, novērošanas posteņu u. c. novietošanai. Uz mūsdienu kravas kuģa mastus izmanto galvenokārt kravas ierīču montāžai, ārējo sakaru un signalizācijas ierīču izvietošanai. Ja uz kuģa ir trīs masti, tad priekšējo sauc par fokmastu, vidējo par grotmastu, bet pakaļējo par bezanmastu. Uz pašgājēju kuģiem parasti uzstāda mastus: priekšējo fokmastu un nedaudz no vidus nobīdītu uz kuģa pakaļgalu - grotmastu (skatīt attēlu "Kuģa masti un nekustīgā takelāža". Maziem kuģiem var būt tikai viens masts.
Pēc konstrukcijas visvienkāršākais ir parastais, atsevišķais masts (vienmasts) - pietiekoši liela diametra tērauda caurule, kura iet cauri virsējam klājam un tā pēdu piemetina pie augšējā klāja vai pie dubultā dibena seguma. Masta garuma palielināšanai tā galā uzstāda stengu - mazāka diametra tērauda cauruli. Labākai kravas bomju izvietošanai masta apakšējā daļā uzstāda šķērszāliņu, bet augšējā daļā - zāliņu, pie kura stiprina kravas bomja takelāžu (skatīt attēlu "Kuģa mastu tipi").
Mastus pastiprina ar stāvošo takelāžu uz bortiem no masta - vantis, uz priekšgalu - štangas, bet uz pakaļgalu - bakštangas (skatīt attēlus "Kuģa masti un nekustīgā takelāža" un "Kuģa mastu tipi"). Stengu no borta puses pastiprina ar stengvantīm. Uz kuģiem vienmasta vietā plaši pielieto kravas kolonnas, portālmastus, divbalstu mastus, divzaru mastus (V - veida masts, Štulkena masts) (skatīt attēlu "Kuģa mastu tipi"").