Mezolīts

Vikipēdijas raksts

Mezolīts (grieķu μεσος vidējais', λιθος 'akmens') jeb Vidējais akmens laikmets bija viens no aizvēstures posmiem, akmens laikmeta periods starp paleolītu un neolītu. Eiropā mezolīts iesācies ap 10 000 gadu p.m.ē. un ilga līdz 6.g.t. p.m.ē. Eiropas dienvidos un 4500.g. p.m.ē. Eiropas ziemeļos.

Akmens laikmeta cirvis un nazis no Skandināvijas
Palielināt
Akmens laikmeta cirvis un nazis no Skandināvijas

Sākotnēji tehnoloģiskais progress Akmens laikmetā bija ļoti lēns, jo civilizācijas attīstības procesā lielu lomu spēlē arī iepriekš uzkrātās zināšanas. Tomēr vidējā Akmens laikmeta priekšmeti jau bija diferencētāki - tie tika pielietoti atšķirīgu operāciju veikšanai. Līdz ar to cilvēka darbs kļuva arvien efektīvāks. Liels skaits vidējā Akmens laikmeta priekšmetu atrasts Francijas teritorijā. Mezolīta priekšmeti bija jau pietiekami efektīvi, lai izgatavotu laivas un vieglus kuģīšus. Kopš šī laikmeta cilvēki sāka apgūt kuģubūves tehnoloģiju un kuģošanas prasmi.

Mezolīta laikmetā notikušās tehnoloģiskās izmaiņas strauji (salīdzinot ar iepriekšējiem gadu tūkstošiem) paātrināja civilizācijas attīstību. Progresīvas izmaiņas vērojamas ne tikai cilvēku materiālās dzīves apstākļos, attīstījās arī intelekts. Par to liecina pirmo mākslas piemēru parādīšanās, tai skaitā priekšmetu un dzīvnieku attēli uz alu sienām. Civilizācijas paātrināta attīstība bija vērojama, kad jaunā tehnoloģija evolūcijas ceļā bija radījusi dziļākas izmaiņas nozīmīgākajās cilvēces dzīves jomās.

Akmens laikmeta nosaukumam un lielajam skaitam atrasto akmens priekšmetu nevajadzētu radīt maldīgu priekšstatu, ka šī laikmeta cilvēki tie bijuši vienīgie darbarīki. Vienkārši tie ir saglabājušies līdz mūsdienām. Nav šaubu, ka pirmatnējie cilvēki plaši pielietojuši arī instrumentus izgatavotus no koka un daudziem citiem dabā pieejamiem materiāliem, kuru gatavošanai, savukārt, izmantoti akmens instrumenti.

Akmens tehnoloģija sākumā bija vēl pārāk nepilnīga, lai būtiski izmainītos cilvēku dzīves veids. Tāpēc agrīnajā Akmens laikmetā cilvēki vēl ilgi nodarbojās, galvenokārt, ar pārtikas savākšanu. Taču pilnveidojoties darbarīkiem un ieročiem, arvien lielāku lomu sāka spēlēt medības un zvejniecība. Šīs pārmaiņas nevajadzētu novērtēt par zemu. Medības, salīdzinājumā ar pārtikas vākšanu, prasīja pavisam citas prasmes un iemaņas, ko varēja iegūt ilgstošā pieredzes uzkrāšanas procesā. Bija jāmainās cilvēku rīcības modelim, tai bija jākļūst organizētākai. Tas nozīmēja arī augstāku koordinācijas līmeni, aktīvāku savstarpējo komunicēšanos. Vairs nepietika apmainīties ar zīmēm, vai primitīvām skaņām. Sāka attīstīties valoda.

Šo izmaiņu sekas bija vēl tālejošākas. Dzīvnieku medības paplašināja cilvēku uzturu, pievienojot tai ar kalorijām bagātu barību. Līdz ar to nostiprinājās cilvēka organisms, tas kļuva izturīgāks, dzīvesveids kļuva aktīvāks. Tas šajā laikmetā ļāva cilvēkiem uzsākt tālākus ceļojumus un sekot gadalaiku izmaiņām un dzīvnieku bariem, kurus viņi medīja. Rezultātā šādi klejojot mūsdienu tipa cilvēki (Homo sapiens sapiens) pakāpeniski izplatījās pa visu pasauli.