Nepilsoņi
Vikipēdijas raksts
Nepilsoņi (kr. неграждане,ang. non-citizens, aliens) — 1995. g. 12. aprīļa likuma "Par to bijušās PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības" subjekti — personas, kas nav un nebija nevienas valsts, izņemot PSRS, pilsoņi, kas atbilst šādiem nosacījumiem: "1992.gada 1.jūlijā viņi bija neatkarīgi no pierakstā norādītās dzīvojamās platības statusa pierakstīti Latvijas teritorijā, vai viņu pēdējā reģistrētā dzīvesvieta līdz 1992.gada 1.jūlijam bija Latvijas Republikā, vai ar tiesas spriedumu ir konstatēts fakts, ka līdz minētajam datumam viņi ne mazāk kā 10 gadus nepārtraukti dzīvoja Latvijas teritorijā", un viņu bērni.
Satura rādītājs |
[izmainīt šo sadaļu] Vēsture
Šīs personu kategorijas rašanās juridiskais pamats bija LR Augstākās Padomes 1991. g. 15. oktobra lēmums "Par Latvijas Republikas pilsoņu tiesību atjaunošanu un naturalizācijas pamatnoteikumiem", pēc kura Latvijas pilsonība bija atzīta tikai aptuveni 2/3 Latvijas iedzīvotāju, pretēji valdošās LTF priekšvēlēšanu programmas 2.5. punktam (avots — Latvijas Tautas frontes 2. kongress. Programma, statūti, rezolūcijas — R., LTF izdevniecība, 1990 — 7. lpp.). Līdz 1995. g. nepilsoņu juridiskais statuss bija neskaidrs.
2006. g. sākumā Latvijā pēc Iedzīvotāju reģistra datiem dzīvoja 418 440 nepilsoņi (18,27% iedzīvotāju), no tiem vairāk nekā 99,5% bija mazākumtautību pārstāvji. Nepilsoņu skaits sarūk izmiršanas, emigrācijas un naturalizācijas (kas paātrinājās pēc 1998. gada referenduma par Pilsonības likumu) dēļ.
[izmainīt šo sadaļu] Statuss, atšķirības tiesībās
Nepilsoņi atšķirami no bezvalstniekiem — personām, kam nav valstiskās piederības. Nepilsoņiem turpretī ir, piemēram, Latvijas pases (atšķirībā no pilsoņu pasēm, violetā krāsā. Angliski nepilsoņi tajos tiek apzīmēti kā "Alien"), LR diplomātiskā aizsardzība ārzemēs un tiesības dzīvot LR teritorijā, neprasot uzturēšanās atļauju. Tā, Satversmes tiesa zemāk minētajā spriedumā par nepilsoņa statusa atņemšanu 17. punktā atzina, ka "nepilsoņu tiesiskā saikne ar Latviju tiek zināmā mērā atzīta un uz tās pamata ir radušies savstarpēji pienākumi un tiesības. Tas izriet no Satversmes 98. panta, kas citastarp noteic, ka ikvienam, kam ir Latvijas pase, ir tiesības uz valsts aizsardzību un tiesības brīvi atgriezties Latvijā".
Ar šo Latvijas Republika pamato viedokli, ka nepilsoņu pastāvēšana nav ANO 1961. g. konvencijas par bezpilsonības samazināšanu pārkāpums.
Nepilsoņiem nav vēlēšanu tiesību, kaut gan tie var būt Latvijas partiju biedri. Pastāv arī ierobežojumi sociālajās un ekonomiskajās tiesībās: profesionālajā darbībā, nekustamo īpašumu iegādē, pensijas stāža aprēķināšanā, iespējās bez vīzām braukt ārzemēs, studijās vairākas augstskolās, ieroču nēsāšanās un privatizācijas sertifikātu saņemšanas jomā (sk.).
[izmainīt šo sadaļu] Naturalizācijas iespējas
Naturalizācija Latvijā sākās 1995. g. februārī, tomēr līdz 1998. g. beigām vairumam nepilsoņu nebija tiesību naturalizēties tā saucamo "naturalizācijas logu" dēļ. Līdz šim laikam daudziem nepilsoņiem naturalizācija nav iespējama Pilsonības likuma 11. panta dēļ (personas, kas no padomju armijas demobilizējās Latvijā; virknes 1991. g. federālistisko organizāciju, ieskaitot LKP, darboņi; kriminālnoziedznieki; esošie ārvalstu publisko iestāžu darbinieki; bijušie VDK un ārvalstu speciālo dienestu darbinieki un aģenti; pēc tiesas sprieduma - "totalitārisma ideju vai nacionālā vai rasu naida vai nesaticības" paudēji un personas, kuras "antikonstitucionālām metodēm vērsušās pret Latvijas neatkarību, demokrātisko parlamentāro valsts iekārtu vai pastāvošo valsts varu"). Reģistrācijas kārtībā LR pilsonību var iegūt latviešu mācībvalodas skolu pilnu kursu beidzēji un nepilsoņu bērni, kas piedzima pēc 1991. g. 21. augusta.
Naturalizācijai nepieciešams: parakstīt solījumu būt uzticīgam Latvijas Republikai, samaksāt nodevu, nokārtot eksāmenus latviešu valodā, vēsturē (reizēm ar ideoloģiski nokrāsotām atbildēm), Satversmes un himnas zināšanās. Valsts tomēr mēdz atteikt personai pilsonību, arī ja tā izpilda šīs prasības, politisko iemeslu dēļ (sk. Jurijs Petropavlovskis). Vidēji pēc Naturalizācijas pārvaldes datiem naturalizācijas process ilgst 7-8 mēnešus. Uz 2006. g. jūnija beigām naturalizējās 111 953 cilvēki (pārsvara nepilsoņi, tomer arī bezvalstnieki un ārvalstnieki).
Galvenie iemesli, kāpēc nepilsoņi nenāk naturalizēties: pārliecība, ka pilsonība viņiem pienākas automātiski — 34,2%, latviešu valodas prasmes problēmas — 23,2%, vēstures eksāmena kārtošana - 20,5%, mazāki izdevumi Krievijas un citu valstu vīzām — 20,2%, nodevas apmērs — 20,2% (avots — Reģionālo aspektu nozīme pilsonības jautājumu risināšanā – Rīga: LR Naturalizācijas pārvalde, 2003. – 66. lpp.).
Par naturalizācijas vienkāršošanu iestājas virkne Latvijas "krievu" partiju: TSP, LSP, bet PCTVL — аrī par nepilsoņu atzīšanu par LR pilsoņiem reģistrācijas kārtībā.
[izmainīt šo sadaļu] Ārējās saites
- Nepilsonības statistika
- Latvijas Cilvēktiesību komitejas uzturamais nepilsoņu un LR pilsoņu tiesību atšķirību LR normatīvajos aktos un starptautiskajos līgumos saraksts
- Starptautiskās rekomendācijas Latvijai samazināt atšķirības pilsoņu un nepilsoņu tiesībās
- Izvilkumi no Saeimas debatēm par dažiem priekšlikumiem atcelt tiesību starpību starp LR pilsoņiem un LR nepilsoņiem un debates par likumprojektu "Par nepilsoņu atzīšanu par Latvijas pilsoņiem"
- Likums "Par to bijušās PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības"
- LR AP 15.10.1991. lēmums "Par Latvijas Republikas pilsoņu tiesību atjaunošanu un naturalizācijas pamatnoteikumiem"
- Satversmes tiesas spriedums par nepilsoņa statusa atņemšanu
- LR nostājai tuvs skatījums, un NP sagatavotie materiāli, krieviski
- Humoristiskā mājaslapa par nepilsonību, krieviski