Bruņurupuči

Vikipēdijas raksts

Purva bruņurupucis (Emys orbicularis)
Palielināt
Purva bruņurupucis (Emys orbicularis)

Bruņurupuči (Testudines vai Chelonia), kas pieder pie anapsīdu apakšklases — Anapsida, ir visvairāk novirzījies rāpuļu zars. Tiem ir savdabīgs pasīvs aizsardzības orgāns — kaula bruņas, kuras ietver vidukli.


Satura rādītājs

[izmainīt šo sadaļu] Bruņurupuču morfoloģija

Bruņurupuču bruņu augšējais vairogs, ko sauc par karapaksu — carapax, sastāv no segkaulu plātnītēm, ar kurām parasti saplūst skriemeļu paplašinātie smailie izaugumi un ribas. Karapaksa plātnītes vienmēr ir noteiktā kārtībā: vidū atrodas gareniska muguras rinda, tai sānos — pāra sānu rinda, bet visu karapaksu ietver daudzas malējās plātnītes. Apakšējais vairogs jeb plastrons - plastron sastāv no četrām pāra kaula plātnītēm un no vienas nepāra plātnītes, kas atrodas priekšējā pāra vidū. Nepāra plātnīte ir homologa virskrūšu kaulam, priekšējais pāris - atslēgas kauliem, bet pārējās acīmredzot - vēdera ribām. Kā karapaksu, tā arī plastronu no virspuses sedz ragvielas vairodziņi (vienā grupā ir tikai mīksta āda), kuru robežas parasti neatbilst kaula plātnīšu robežām; tas padara bruņas izturīgākas. Plecu joslu veido tikai divi kauli - lāpstiņa un korakoīds. Lāpstiņas dorsālo (virsējo) galu saite saista ar karapaksa iekšējo virsmu; lāpstiņai ir liels ventrāls (apakšējais) izaugums, kurš, tāpat kā korakoīds, beidzas brīvi. Iegurnī, tāpat kā krokodiliem, ir liels slēdzējcaurums. Ekstremitātēm ir tipiska uzbūve. Pretstatā nekustīgajam vidukļa nodalījumam astes un kakla nodalījums ir ļoti kustīgs, pie tam kakla skriemeļiem ir dažāda locītavu virsmu uzbūve: priekšējie ir opistocēli, pakaļējie - procēli, bet starpā atrodas skriemelis, kam abas virsmas ir izliektas. Galvaskausam ir vaiga loks (vienīgais gadījums mūsdienu rāpuļiem), kurš sastāv no vaiga, kvadrāta, kvadrāta-vaiga un zvīņas kaula. (Dažām grupām deniņu apvidu klāj viengabalainas bruņas.) Ir virkne pāreju no formām ar vāji attīstītām sekundārajām aukslējām uz formām, kam tās attīstītas labi. Kvadrāta kauls ir nekustīgi savienots ar galvaskausa kapsulu. Nav šķērskaulu, kuri tik raksturīgi citām rāpuļu grupām. Nav paura cauruma. Žokļiem nav zobu, tos klāj ragvielas apvalks ar asām griezējmalām.

Mēle ir gaļīga. Barības vads pakāpeniski pāriet biezsienas kuņģī, kurš krasi atdalīts no zarnas. Kloākas atvere ir apaļa vai gareniskas spraugas veidā. Lielajām plaušām, tāpat kā krokodiliem, ir sarežģīta, sūklim līdzīga uzbūve. Sakarā ar krūškurvja nekustīgumu bruņurupuči elpo, «iesūknējot» gaisu (konverģenta līdzība ar abiniekiem), bet šai aktā bez tam piedalās plecu un iegurņa muskuļi: ievelkot ekstremitātes, plaušas iztukšojas, izstiepjot tās, — paplašinās un piepildās ar gaisu. Ūdens bruņurupučiem ir vēl papildu elpošanas orgāni - rīkles valnīši vai divi anālie pūšļi. Tēviņiem ir nepāra kopulācijas orgāns, kura uzbūve ir līdzīga krokodilu kopulācijas orgāna uzbūvei.


[izmainīt šo sadaļu] Bruņurupuču dzīvesveids

Bruņurupuču dzīvesvietas ir ļoti atšķirīgas – karsti tuksneši, tropiskie meži, kalnu nogāzes, ezeri, upes un purvi, kultivētās zemes, jūras piekraste un okeāna plašumi. Visiem bruņurupučiem ir ārkārtīga dzīvotspēja gan ievainojumu, gan arī bada gadījumā. Tā, piemēram, ir zināmi gadījumi, kad šie dzīvnieki gadiem ilgi dzīvojuši bez kādas barības. Vairākums bruņurupuču nelabvēlīgā gadalaikā dodas guļā. Vairojas, dējot olas, kurām parasti ir cieta kaļķu čaula, retāk - pergamentveidīgs apvalks. Bruņurupuču augšana notiek visā dzīves garumā, pakāpeniski palēninoties. Bruņurupuči ir pazīstami, kā ilgdzīvotāji. Dažas sugas dzīvo līdz 100 un vairāk gadiem. Pēc dzīves veida bruņurupuči iedalās 2 ekoloģiskajās grupās, kuras tikai daļēji atbilst sistemātiskajām grupām, proti: sauszemes bruņurupučos, kas ir lēni, lielāko tiesu augēdāji, un ūdens bruņurupučos, kuri ir kustīgi, pa lielākai daļai plēsēji.


[izmainīt šo sadaļu] Bruņurupuču sistemātika

Mūsdienu bruņurupuču pašreiz ir ap 230 - 330 sugu. Latvijā ir zināma vienīgā suga - Purva bruņurupucis (Emys orbicularis), kurš ir ierakstīts Latvijas Sarkanajā grāmatā.


[izmainīt šo sadaļu] kārta: Testudines

apakškārta: (†) Paracryptodira

apakškārta: Cryptodira

  • dzimta: Chelydridae
  • dzimta: (†) Meiolaniidae
  • virsdzimta: Testudinoidae
  • dzimta: (†) Haichemydidae
  • dzimta: (†) Sinochelyidae
  • dzimta: (†) Lindholmemydidae
  • dzimta: Testudinidae
  • dzimta: Geoemydidae
  • dzimta: Emydidae
  • virsdzimta: Trionychoidae
  • dzimta: {†) Adocidae
  • dzimta: Carettochelyidae
  • dzimta: Trionychidae
  • virsdzimta: Kinosternoidae
  • dzimta: Dermatemydidae
  • dzimta: Kinosternidae
  • dzimta: Platysternidae
  • virsdzimta: Chelonioidae
  • dzimta: (†) Toxochelyidae
  • dzimta: Cheloniidae
  • dzimta: (†) Thalassemyidae
  • dzimta: Dermochelyidae
  • dzimta: (†) Protostegidae

apakškārta: Pleurodira

  • dzimta: (†) Proterochersidae
  • dzimta: Chelidae
  • dzimta: (†) Araripemydidae
  • virsdzimta: Pelomedusoidae
  • dzimta: Pelomedusidae
  • dzimta: (†) Bothremydidae
  • dzimta: Podocnemididae

(†) - izmirušu organismu grupa.


[izmainīt šo sadaļu] Ārējās saites