Mordehajs Anilevičs
Vikipēdijas raksts
Mordehajs Anilevičs (מרדכי אנילביץ',Mordechaj Anielewicz) (dzimis 1919. vai 1920.gadā Viškovā (Wyszkow) uz ziemeļaustrumiem no Varšavas; miris 1943.gada 8.maijā Varšavā, Ģenerālgubernatūrā (Generalgouvernement für die besetzten polnischen Gebiete) (tagad Polijā)) - ebreju pretošanās kustības dalībnieks, Varšavas geto sacelšanās vadītājs, Ebreju kaujas organizācijas (Żydowska Organizacja Bojowa - ŻOB) vadītājs.
Dzimis trūcīgā ģimenē Viškovā netālu no Varšavas. Pēc vidusskolas beigšanas kļuva par cionistu-sociālistu organizācijas Hashomer Hatzair līderi.
Pēc 2.pasaules kara sākuma, 1939.gada 7.septembrī, kopā ar domubiedru grupu bēga no vācu karaspēka uz Polijas austrumiem. Kad Polijas austrumdaļu okupēja PSRS karaspēks, Anilevičs centās nelegāli doties uz Rumāniju, lai organizētu ebreju transportēšanas kanālu uz Izraēlu, bet uz robežas tika arestēts un kādu laiku pavadīja PSRS cietumā, tomēr tika atbrīvots un devās uz Varšavas geto. Neilgu laiku pēc tam Anilevičs devās uz Viļņu, ko tolaik bija okupējusi PSRS un organizēja ebreju kaujas vienības, iesūtīšanai vācu okupētajās teritorijās, tad atkal atgriezās Varšavas geto un organizēja nelegālas ebreju kaujas grupas.
1942.gadā vasarā notika pirmā ebreju deportācija uz Treblinkas nāves nometni. 1942.gadā novembrī Anilevičs tika ievēlēts par ŻOB vadītāju. Viņam izdevās nodibināt kontaktus ar poļu valdību Londonā un iegūt nelielu ieroču daudzumu. 1943.gadā ŻOB nāca klajā ar uzsaukumu ebreju vidū - Nekādu deportāciju, laiks mirt kā vīriem. Kad 1943.gada 18.janvārī vācieši mēģināja sākt otru deportācijas kampaņu, tā tika izjaukta.
Kad 1943.gada 19.aprīlī (ebreju Pashas laikā) sākās vispārējs vācu uzbrukums Varšavas geto, Anilevičs bija cīnītāju rindās, bet 8.maijā, kad kaujas iznākums bija skaidrs, kopā ar domubiedriem izdarīja pašnāvību bunkurā Milas ielā 18 (ulica Miła 18).
Poļu valdība Londonā Anileviču pēc nāves apbalvoja ar augstāko mlitāro apbalvojumu - Virtuti Militari, bet Izraēlā viņa vārdā nosaukts kibucs.