Štutgarte
Vikipēdijas raksts
Štutgarte (vācu: Stuttgart) ir pilsēta Vācijas dienvidos, Bādenes-Virtembergas federālās zemes galvaspilsēta.
Filosofa Georga Hēgeļa, rakstnieka Vilhelma Haufa un Vācijas bijušā prezidenta Riharda Vaiczekera dzimtā pilsēta.
|
|||
Iedzīvotāji (2005) | 591 687 | ||
Dibināta | ap 950.g | ||
Citi nosaukumi | Stoccarda (itāliešu) | ||
Federālā zeme | Bādene-Virtemberga | ||
Mājaslapa | www.stuttgart.de |
Pilsēta, kurā 1885.gadā Gotlībs Daimlers radīja pasaules pirmo automašīnu. Arī mūsdienās liels autobūves centrs. Šeit atrodas DaimlerChrysler un Porsche galvenie biroji. Štutgarte ir arī Robert Bosch GmbH mītnes vieta. Pilsētas ekonomikas vēsture ir saistīta ar leģendārajiem vācu rūpniekiem Gotlību Daimleru, Robertu Maibahu, Robertu Bošu un Ferdinandu Porši.
Štutgartē atrodas Eiropas un Āfrikas ASV militāro spēku štābs (EUCOM).
[izmainīt šo sadaļu] Īsa vēsture
Pilsētas nosaukums cēlis no vārda Stutengarten - zirgu ferma. Štutgarti ap 950.gadu nodibina Švābijas hercogs Liudolfs, un izmantoja par zirgaudzētavu. Ap 1300.gadu Štutgarte kļūst par Virtembergas grāfistes centru, bet no 1496.gada - Virtembergas hercogistes galvaspilsētu. Kad Napoleons likvidē Svēto Romas impēriju, Štutgarte kļūst par Virtembergas karalistes galvaspilsētu.
1848.gada revolūcijas laikā Štutgartē patvērās atlaistā Frankfurtes parlamenta deputātu radikālā daļa.
1871.gadā Virtembergas autonomā karaliste iekļāvās Vācijas impērijā. 1920.gadā, Kapa puča laikā, Štutgartē darbojās Veimāras republikas valdība. 2.pasaules kara laikā pilsētas centrs tika gandrīz pilnīgi nopostīts Sabiedroto uzlidojumos.
1945.gadā Sabiedroto okupācijas administrācija izveidoja apvienoto Bādenes-Virtembergas federālo zemi, kuras galvaspilsēta - Štutgerte, tika izraudzīta referendumā.
1946.gadā ASV Valsts sekretārs Džeimss F.Bairns runā Štutgartes valsts operā deklarēja Māršala plāna koncepciju.
1977.gadā Štutgartē notika RAF prāva. kas noveda pie t.s. Vācu Rudens notikumiem.