Saules kauja

Vikipēdijas raksts

Saules kauja
Image:Saules kauja.jpg
Saules kauja - Ludolfa Liberta glezna
Konflikts: Krusta kari Baltijā
Laiks: 1236. gada 22. septembris
Vieta: nav zināma
Iznākums: Tiek iznīcināts Zobenbrāļu ordenis
Puses
lietuvieši
žemaiši
Zobenbrāļu ordenis
Karavadoņi
Mindaugs Folkvins
Spēki
4000 - 5000 3000
Zaudējumi
nav zināms nav zināms, vismaz 200

Saules kaujā 1236. gada 22. septembrī lietuviešu karaspēks iznīcināja Zobenbrāļu ordeņa karaspēku.

Satura rādītājs

[izmainīt šo sadaļu] Ievads

Pāvests Gregors IX 1236. gada 16. februārī izdeva bullu, kurā uzdeva legātam Modenas Vilhelmam gādāt, lai krustneši no Brēmenes baznīcas provincēm Saksijā - Magdeburgas, Havelbergas, Brandenburgas, Verdenes, Mindenes, Paderbornas diecēzēm un Gotlandes tiktu aicināti doties uz Livoniju. Līdz ar to, 1236. gada vasarā Livonijā no jauna, pēc vairāku gadu pārtraukuma, ieradās krustnešu paildspēki. Kā ievērojamākie starp tiem minēti Dītrihs no Hāzeldorfas un Heinrihs no Dannenbergas, dižciltīgi sakšu augstmaņi.

Atbraukušie krustneši prasīja Zobenbrāļu ordenim rīkot iebrukumu lietuviešu zemē pēc iespējas ātrāk, lai līdz ziemas salam vēl paspētu atgriezties Vācijā. Krustnešu spiests, Zobenbrāļu ordeņa mestrs Folkvins sapulcināja ordeņa spēkus - igauņus, līvus, letgaļus, kā arī sabiedrotos krievus no Pleskavas. Kopējais karotāju skaits nav precīzi zināms, rakstītie avoti sniedz informāciju tikai par vismaz 48 ordeņbrāļiem un 200 Pleskavas karavīriem. Pēc vācu pētnieka Fridriha Beninhofena ordeņa pusē karagājienā piedalījās apmēram 3000 vīru.

Pretējā pusē bija sapulcināts 4000 - 5000 vīru liels karaspēks, ko vadīja Lietuvas dižkunigaitis Mindaugs. Žemaišu spēkus vadīja kunigaitis Vikints.

[izmainīt šo sadaļu] Kauja

Krustnešu un sabiedroto karaspēks jau atgriežoties mājup nonāca pie kādas upes, kur tos gaidīja lietuviešu savāktais karaspēks. Folkvins brīdināja krustnešus par draudošajām briesmām un iespējamo kauju, taču pārgājienā nogurušais karaspēks nevēlējās uzsākt cīņu un iekārtojās nometnē. Otrā rītā, ar pēkšņu uzbrukumu, kauju uzsāka lietuvieši, uzbrukdami krustnešu karaspēkam, kurš bija vairāk noskaņots turpināt mājupceļu, nekā cīnīties. Pēkšņais uzbrukums pārsteidza krustnešus, igauņu, līvu un letgaļu spēki atteicās cīnīties, daļa karaspēka metās bēgt, bet ielenktie ordeņbrāļi, zaudējuši smagās kavalērijas priekšrocības, pēc sīvas cīņas tika nogalināti. Savukārt caur Zemgali mājup bēgošā karaspēka atliekām, uzbruka zemgaļi. Rakstu avotos kritušo ordenbrāļu skaits svārstās no 48 - 60, taču visticamākās ir Atskaņu hronikas ziņas par 48 ordeņbrāļiem. Krita arī augstdzimušie krustnešu vadoņi, grāfi - Dītrihs no Hāzeldorfas un Heinrihs no Dannenbergas, kā arī lielākā krustnešu daļa. Pēc Novgorodas 1. hronikas ziņām no krievu karavīriem mājās atgriezās tikai katrs desmitais.

Rakstītie avoti sniedz skopas un pretrunīgas ziņas par Saules kaujas notikuma vietu, līdz ar to historiogrāfijā nav vienprātības šajā jautājumā. Atskaņu hronikā apgabals, kur notika kauja tiek saukts par Soule, Vartbergas Hermaņa hronikā circa terram Sauleorum, kas nozīmē sauliešu zemes tuvumā. Literatūrā ir divas plašāk pamatotas hipotēzes par iespējamo Saules kaujas vietu. Pirmā, ka tā notikusi uz ziemeļiem no Šauļiem Lietuvā, kur Šauļu - Jonišķu vecais lielceļš pie Jaunjūniem šķērso Mūsas upi [Fr.Benninhofen, 1965. S. 337]. Otrā, ka Latvijā, Bauskas rajonā, Vecsaules pagastā, Čapānu mājas robežās [A.Bīlenšteins A., 1892.; P.Stepiņš.1993. 68.-69.lpp.]. Taču līdz šim neviena no tām nav neapstrīdami pierādīta un Saules kaujas vieta līdz ar to jāuzskata par pagaidām nenoskaidrotu.

[izmainīt šo sadaļu] Sekas

Pēc Saules kaujas no Livonijas atkrīt sāmsalieši, zemgaļi un daļa kuršu. Vācu ordeņa lielmestrs Hermans no Zalcas bija izšķīries par labu Zobenbrāļu ordeņa pievienošanai Vācu ordenim vēl pirms Saules kaujas iznākuma uzzināšanas, taču apvienošanos kavēja Dānijas karaļa prasības. Tikai pēc Zobenbrāļu ordeņa sūtņa Gerlaka Rota ierašanās Viterbo pie pāvesta ar ziņām par Saules kaujas iznākumu šis jautājums tika galīgi atrisināts. Pāvests pret apvienošanās atļauju prasīja atdot Dānijas karalim atņemto Ziemeļigauniju, kas arī tikai izdarīts. Rezultātā 1237. gada 14. maijā, Viterbo notiek abu ordeņu apvienošana.

Pieminot Saules kauju, kur lietuvieši un zemgaļi kopīgi cīnījās pret vienu ienaidnieku, 22. septembrī tiek atzīmēta Baltu vienības diena.

[izmainīt šo sadaļu] Informācijas avoti

Citās valodās