Vīne
Vikipēdijas raksts
Vīne (Wien) ir Austrijas galvaspilsēta un lielākā pilsēta. Tā atrodas pie Donavas upes valsts austrumos. Gadsimtiem bijusi Hābsburgu impērijas galvaspilsēta. Devusi nepārvērtējamu ieguldījumu pasaules kultūrā, it sevišķi mūzikā.
Vīnē atrodas ANO Rūpnieciskās attīstības organizācijas (UNIDO), Naftas eksportētājvalstu organizācijas (OPEC) un ANO Starptautiskās atomenerģijas aģentūras (IAEA) galvenās mītnes.
Slavena ar klasicisma un jūgendstila arhitektūru un savām greznajām kafejnīcām.
|
|||
Iedzīvotāji (2005) | 1 569 316 ap 2 067 652 (aglom.) |
||
Dibināta | I gs (romieši) | ||
Citi nosaukumi | Vienna (angļu) Vídeň (čehu) Bécs (ungāru) |
||
Federālā zeme (Bundesland) | Vīne | ||
Mājaslapa | www.wien.gv.at |
[izmainīt šo sadaļu] Vēsture
Rakstītā pilsētas vēsture sākas ar romiešu cietoksni (castrum), ko nodibina viens no leģioniem I gs. Ap cietoksni izaug apmetne - Vindobona (tulkojumā - labs vīns), tomēr līdz pat XI gs Vīne bija neliela pilsētiņa.
Kad Otons I 955.gadā sakāva ungārus Lehfeldas kaujā, tika nodibināta Austrijas markgrāfiste (daļa no mūsdienu Lejasaustrijas, kuru pārvaldīja Bābelbergu dinastija. 1155.gadā Austrijas markgrāfs Heinrihs II izvēlējās Vīni par Austrijas galvaspilsētu.
Trešā Krusta kara laikā Vīnes hercogs Leopolds V sagūstīja Anglijas karali Ričardu I (Ričardu Lauvassirdi), un Vīne ieguva milzīgu izpirkuma maksu sudrabā, kas palīdzēja nostiprināt pilsētas statusu.
1221.gadā Vīne ieguva pilsētas tiesības, un drīz kļuva turīga, jo atradās vairāku tirdzniecības ceļu krustojumā un kontrolēja gan Donavas tirdzniecību, gan tirdzniecību ar Venēciju.
1278.gadā Vīne nonāca toreizējā Svētās Romas impērijas imperatora Rūdolfa I no Hābsburgu dinastijas īpašumā. Hābsburgi saglabāja savu varu pār Vīni līdz pat 1918.gadam.
1365.gadā nodibina Vīnes universitāti.
XIV -XV gs., kad Svētās Romas impērijā dominēja Bohēmijas Luksemburgu dinastija, Vīne atradās Prāgas paēnā, tomēr 1438.gadā Hābsburgam Albertam II kļūstot par imperatoru, Vīne kļūst par Svētās Romas impērijas galvaspilsētu.
1556.gadā Vīne kļūst par impērijas centru, jo Hābsburgi iegūst arī Ungārijas un Bohēmijas kroni.
1529.gadā pilsētu nesekmīgi aplenc turki, 1628.gadā to dara otreiz, un tikai ar poļu karaļa Jana III Sobeska palīdzību Vīnei izdodas izglābties. Šis notikums kļūst par pagrieziena punktu Eiropas valstu cīņā pret turkiem.
Napoleona karu laikā Vīni divreiz (1805. un 1809.g) ieņem Napoleona karaspēks. Pēc Napoleona sakāves 1814. - 1815.g Vīnē notiek Vīnes kongress, kurā uzvarētāji lemj par jaunajām Eiropas robežām.
1848.gada 13.martā Vīnē izceļas 1848.gada revolūcija, kura ir daļa no t.s. Tautu pavasara.
XIX. gs ir intensīvas industrializācijas laiks Vīnē.
XX.gs sākumā Vīne ir jūgendstila centrs. Politiskajā dzīvē viens no redzamākajiem pārstāvjiem ir pilsētas galva Karls Lugers, izteikts antisemīts un viens no Hitlera (pēc viņa paša vārdiem) iedvesmotājiem.
Pēc Austroungārijas sakāves 1.pasaules karā 1918.gada 12.novembrī Vīnē tika proklamēta Vācu-Austrijas (Deutsch-Österreich) republika. Līdz pat 1934.gadam pilsētas politikā dominēja sociāldemokrāti.
1934.gada Austrijā izcēlās pilsoņu karš starp sociāldemokrātisko Šucbundu (Schutzbund) un konservatīvo Heimvēru (Heimwehr). Vīnē notika ielu cīņas. Ar policijas un Heimvēra spēku palīdzību, konservatīvais Austrijas kanclers Engelberts Dreifuss ieguva autoritāru varu ,tomēr 1934.gada 25.jūlijā Dreifusu atentātā nogalināja nacisti, un par Austrijas vadītāju kļuva Kurts Šusnigs.
1938.gadā pēc Anšlusa Austrija iekļāvās Vācijas sastāvā.
1938.g un 1940.g Vīnē tika noslēgtas Vīnes arbitrāžas.
Pēc Vācijas sakāves 2.pasaules karā Austrija un arī tās galvaspilsēta Vīne, līdzīgi kā Vācija tika sadalīta četrās okupācijas zonās.
1955.gada 15.maijā starp bijušajiem sabiedrotajiem 2.pasaules karā un Austrijas valdību tika parakstīts Austrijas Valsts līgums (Österreichischer Staatsvertrag) par Austrijas suverenitātes atjaunošanu.
[izmainīt šo sadaļu] Ievērojamākās vietas
- Grābena (Graben) - viena no ievērojamākajām ielām
- Hofburga (Hofburg) - Austrijas imperatoru ziemas rezidence
- Sv. Stefana katedrāle (Stephansdom) - Vīnes galvenā baznīca
- Šēnbrunnas pils (Schloss Schönbrunn) - Austrijas imperatoru vasaras rezidence
- Vīnes Pilsētas teātris (Burgtheater) - ievērojamākaias teātris
- Vīnes Rings (Ringstraße) - viena no ievērojamākajām ielām
- Vīnes Valsts opera (Wiener Staatsoper) - viens no ievērojamākajiem operteātriem pasaulē
[izmainīt šo sadaļu] Cilvēki
Vīnē dzimuši:
- Alfrēds Adlers (Alfred Adler) (1870-1937) - psihologs
- Albrehts II (Albrecht II.) (1397-1439) - Svētās Romas impērijas imperators
- Kristofers Aleksanders (Christopher Alexander) (1936-) - arhitekts
- Emīls Artins (Emil Artin) (1898-1962) - matemātiķis
- Hanss Aspergens (Hans Asperger) (1906-1980) - ārsts
- Karls Auers (Carl Auer) (1858-1929) - ķīmiķis
- Roberts Barani (Robert Bárány) (1876-1936) - fiziologs
- Otto Bauers (Otto Bauer) (1881-1938) - politiķis
- Albans Bergs (Alban Berg) (1885-1935) - komponists
- Bruno Betelheims (Bruno Bettelheim) (1903-1990 ) - rakstnieks un psihologs
- Ludvigs Bolcmanis (Ludwig Boltzmann) (1844-1906) - fiziķis
- Tomass Brecina (Thomas Brezina) (1963-) - rakstnieks
- Hermanis Brohs (Hermann Broch) (1886-1951) - rakstnieks
- Martins Bubers (Martin Buber) (1878-1965) - filozofs
- Aleksandrs fon Cemlinskis (Alexander von Zemlinsky) (1871-1942) - komponists
- Stefans Cveigs (Stefan Zweig) (1881-1942) - rakstnieks
- Karls Černijs (Carl Czerny) (1791-1857) - pianists
- Mihaela Dorfmeistere (Michaela Dorfmeister) (1973-) - kalnu slēpotāja
- Peters Drukers (Peter Drucker) (1909-2005) - ekonomists
- Viktors Frankls (Viktor Frankl) (1905-1997) - psihiatrs
- Amons Gēts (Amon Göth) (1908-1946) - kara noziedznieks
- Tomass Golds (Thomas Gold) (1920-2004) - astrofziķis
- Ernsts Gombrihs (Sir Ernst Hans Josef Gombrich) (1909-2001) - mākslas vēsturnieks
- Francis Grillparcers (Franz Grillparzer) (1791-1872) - dzejnieks
- Frīdrihs Hajeks (Friedrich Hayek) (1899–1992) - ekonomists
- Rauls Hausmans (Raoul Hausmann) (1886-1971) - tēlnieks un rakstnieks
- Gotfrīds Helnveins (Gottfried Helnwein) (1948-) - mākslinieks
- Hugo fon Hofmanstāls (Hugo von Hofmannsthal) (1874-1929) - literāts
- Hanss Holeins (Hans Hollein) (1934-) - arhitekts
- Frīdensreihs Hundertvasers (Friedensreich Hundertwasser) (1928–2000) - mākslinieks
- Ferdinands I (Ferdinand I.) (1861-1948) - Bulgārijas cars
- Ivans Illičs (Ivan Illich) (1926-2002) - polemists
- Francis Jonass (Franz Jonas) (1899-1974) - Austrijas prezidents
- Jozefs I (Joseph I.) (1678-1711) - Svētās Romas impērijas imperators
- Jozefs II (Joseph II.) (1741-1790) - Svētās Romas impērijas imperators
- Fritjofs Kapra (Fritjof Capra) (1939-) - fiziķis
- Kārlis VI (Karl VI.) (1685-1740) - Svētās Romas impērijas imperators
- Ērihs Kleibers (Erich Kleiber) (1890-1956) - diriģents
- Melānija Kleina (Melanie Klein) (1882-1960) - psihoanalītiķe
- Tomass Klestils (Thomas Klestil) (1932-2004) - Austrijas prezidents
- Gustavs Klimts (Gustav Klimt) (1862–1918) - gleznotājs
- Bruno Kraiskis (Bruno Kreisky) (1911-1990) - Austrijas kanclers
- Fricis Kraislers (Fritz Kreisler) (1875-1962) - vijoļnieks un komponists
- Hanss Krankls (Hans Krankl) (1953-) - futbolists
- Klemenss Krauss (Clemens Heinrich Krauss) (1893-1954) - diriģents
- Rihards Kūns (Richard Kuhn) (1900-1967) - bioķīmiķis
- Hedija Lamara (Hedy Lamarr) (1913-2000) - aktrise un izgudrotāja
- Frics Langs (Fritz Lang) (1890-1976) - kinorežisors
- Nikijs Lauda (Niki Lauda) (1949-) - Formula 1 pilots
- Briāns Laudrups (Brian Laudrup) (1969-) - dāņu futbolists
- Pols Lāzersfelds (Paul F. Lazarsfeld) (19010-1976) - sociologs
- Lote Lēnja (Lotte Lenya) (1898-1981) - aktrise
- Leopolds I (Leopold I.) (1640-1705) - Svētās Romas impērijas imperators
- Leopolds II (Leopold II.) (1747-1792) - Svētās Romas impērijas imperators
- Lancs fon Lībenfelss (Lanz von Liebenfels) (1874-1954) - rasisma ideologs
- Gvido fon Lists (Guido von List) (1848-1919) - mistiķis
- Konrāds Lorencs (Konrad Lorenz) (1903–1989) - zoologs
- Kārlis Lugers (Karl Lueger) (1844-1910) - politiķis
- Maksimiliāns I (Maximiliano I) (1832-1867) - Meksikas imperators
- Alma Mālere (Alma Mahler) (1879-1964) - komponiste un gleznotāja
- Marija Antuanete (Marie Antoinette) (1755-1793) - Francijas karaliene
- Marija Luīze (Marie Louise) (1791-1847) - Francijas imperatore
- Marija Terēze (Maria Theresia) (1717-1780) - valdniece
- Matiāss (Matthias) (1557-1619) - Svētās Romas impērijas imperators
- Gustavs Meirinks (Gustav Meyrink) (1868-1932) - rakstnieks
- Līze Meitnere (Lise Meitner) (1878-1968) - kodolfiziķe
- Francis Ksavjers Volfgangs Mocarts (Franz Xaver Wolfgang Mozart) (1791-1844) - komponists
- Otto Neirāts (Otto Neurath) (1882-1945) - ekonomists, filozofs
- Kristīne Nēstlingere (Christine Nöstlinger) (1936-) - rakstniece
- Johans Nestrojs (Johann Nestroy) (1801-1862) - dramaturgs
- Volfgangs Pauli (Wolfgang Ernst Pauli) (1900-1958) - fiziķis
- Makss Perucs (Max Ferdinand Perutz) (1914-2002) - biologs
- Karls Polaņi (Karl Polanyi) (1886-1964) - ekonomists
- Juzefs Poņatovskis (Józef Poniatowski) (1763-1813) - poļu ģenerālis
- Karls Popers (Karl Popper) (1902–1994) - filozofs
- Otto Premingers (Otto Preminger) (1906-1986) - kinorežisors
- Rūdolfs II (Rudolf II.) (1552-1612) - Svētās Romas impērijas imperators
- Otto Skorceni (Otto Skorzeny) (1908-1975) - SS virsnieks
- Arnolds Šēnbergs (Arnold Schönberg) (1874–1951) - komponists
- Georgs fon Šēnerers (Georg von Schönerer) (1842-1921) - politiķis
- Volfgangs Šīsels (Wolfgang Schüssel) (1945-) - politiķis
- Karls Šlehters (Carl Schlechter) (1874-1918) - šahists
- Romija Šneidere (Romy Schneider) (1938-1982) - aktrise
- Marija Šnella (Maria Schell) (1926-2005) - aktrise
- Maksimilians Šnells (Maximilian Schell) (1930-) - aktieris
- Artūrs Šniclers (Arthur Schnitzler) (1862-1931) - rakstnieks
- Ervīns Šrēdingers (Erwin Schrödinger) (1887–1961) - fiziķis
- Makss Šteiners (Max Steiner) (1888-1971) - komponists
- Johans Štrauss jaunākais (Johann Strauss) (1825–1899) - komponists
- Johans Štrauss vecākais (Johann Strauss) (1804-1849) - komponists
- Ērihs fon Štroheims (Erich von Stroheim) (1885-1957) - aktieris un kinorežisors
- Francis Šūberts (Franz Schubert) (1797–1828) - komponists
- Otto Vāgners (Otto Wagner) (1841–1918) - arhitekts
- Antons Vēberns (Anton von Webern) (1883–1945) - komponists
- Otto Veiningers (Otto Weininger) (1880-1903) - filozofs
- Ludvigs Vitgenšteins (Ludwig Wittgenstein) (1889–1951) - filozofs
- Pauls Vitgenšteins (Paul Wittgenstein) (1887-1961) - pianists
- Francs Vraņickis (Franz Vranitzky) (1937-) - politiķis
- Džo Zavinuls (Joe Zawinul) (1932-) - džezists
- Rihards Ādolfs Zigmondi (Richard Adolf Zsigmondy) (1865-1929) - ķīmiķis
- Freds Zinnemans (Fred Zinnemann) (1907-1997) - kinorežisors
- Emīls Žaks-Dalkrozs (Emile Jaques-Dalcroze) (1865-1950) - mūzikas pedagogs