Ščecina

Vikipēdijas raksts

Ščecina
Szczecin
vojevodistes centrs
Šcecinas satelītattēls
Iedzīvotāji (2005) 411 119
Citi nosaukumi latīņu - Stetinum
vācu - Stettin
Dibināta 8.gs
Pilsēta no 1243.g
Vojevodiste Rietumpomožes
Mājaslapa www.szczecin.pl
Commons
Wikimedia Commons ir pieejami multimēdiju faili par šo tēmu. Skat.:

Ščecina (Szczecin) - pilsēta Polijas ziemeļrietumos pie Baltijas jūras, Rietumpomožes vojevodistes centrs netālu no Oderas grīvas. Otra lielākā Polijas osta. Sena pilsēta, no kuras apbūves gan maz saglabājies, jo nopostīta Otrā pasaules kara laikā.

[izmainīt šo sadaļu] Vēsture

Ščecina eksistējusi kā sena rietumslāvu apmetne vismaz no 8.gs. 10.gs beigās Polijas karalis Meško I pievienoja pilsētu Polijai un centās kristīt iedzīvotājus, tomēr 1005.gadā notika pagānu sacelšanās un iedzīvotājus izdevās pievērst kristietībai tikai 1124.gadā. 2.gs beigās pilsētā ieradās daudz ieceļotāju no dažādām Svētās Romas impērijas daļām, un Ščecina maina savu slāvisko raksturu un kļūst par vācisku pilsētu.

No 1295.gadam līdz 1464.gadam Ščecina ir Šcecinas hercogistes galvaspilsēta. Tā kļūst par lielu graudu, sāls un siļķu tirdzniecības centru, jo atrodas izdevīgā vieta - Oderas grīvā.

Trīsdesmitgadu kara laikā, Šcecinu ieņem zviedru karaspēks. Pēc Vestfāles miera līguma nosacījumiem, pilsēta kļūst par Zviedrijas īpašumu. Ščecina vairs neattīstas, jo ir atgriezta no galvenajiem tirgiem. Pilsētas stāvokli pasliktina vairāki kari ar Brandenburgu, kura cenšas iegūt pilsētu. 1720.gadā Ščecinu iekļauj Brandenburgas (Prūsijas) sastāvā.

Ščecinā ierodas daudz hugenotu bēgļu, kuri dod jaunu impulsu pilsētas attīstībā. Pilsēta kļūst par Prūsijas lielāko jūras ostu, izdevīgi tirgojoties ar graudiem un oglēm no Silēzijas. Iedzīvotāju skaits strauji aug no 6000 1720.gadā līdz 58 000 1861.gadā. Attīstās rūpniecība - metalurģija, kuģubūve.

2.pasaules kara laikā Ščecina ir liels militārās rūpniecības centrs (piemēram, šeit armijas vajadzībām tiek ražotas automašīnas Štover (Stoewer)), tāpēc 1944.gadā vairākos angļu uzlidojumos Ščecina tiek nopostīta (65% procentu ēku, visa osta un pilsētas centrs). Arī tad, kad Padomju armija 1945.gada 26.aprīlī ieņem pilsētu, šeit notiek sīvas kaujas.

Pēc kara, pamatojoties uz Jaltas un Potsdamas konferenču lēmumiem, Šcecina tiek piešķirta Polijai. Vācu iedzīvotāji tika padzīti uz Vāciju, bet pilsētā ierodas poļi, arī no PSRS anektētajiem Polijas austrumu apgabaliem (sevišķi daudz no Viļņas apkārtnes).

Šcecina 1640.gadā
Palielināt
Šcecina 1640.gadā

1970.gada decembrī, tāpat kā Gdaņskā un Gdiņā, Ščecinā notiek plaši strādnieku nemieri. Tiek nodedzināts Polijas komunistu (PASP) birojs un padomju konsulāts. 1980.gada augustā Ščecina, it sevišķi tās kuģubūvētava, ir viena no arodapvienības Solidarnošč centriem.

[izmainīt šo sadaļu] Ievērojami ščecinieši

Pilsētas rātsnams
Palielināt
Pilsētas rātsnams