Uraninīts
Vikipēdijas raksts
Uraninīts | |
---|---|
Klasifikācija | |
Klase: | Oksīdi un hidroksīdi - Oksīdu minerāls, oksīdi ar metālu, badlejīta - uraninīta sērija |
Štrunca ID: | 4/D.31-60 |
Ķīmiskā formula: | Urāna oksīds, variē no UO2 līdz U3O8 |
Singonija: | Kubiska |
Īpašības | |
Krāsa: | Melna vai tumši brūna, citreiz zaļgans atspīdums |
Svītras krāsa: | Melna vai tumši brūna |
Habituss: | Masīvs, graudains. Kristāli reti sastopami - kubiski. |
Skaldnība: | Neizteikta |
Lūzums: | Gliemežnīcas līdz nelīdzens |
Cietība pēc Mosa skalas: | 5-6 |
Spīdums: | Pusmetālisks, taukains |
Caurspīdīgums: | Necaurspīdīgs |
Laušanas koeficients: | |
Pleohroisms: | Nav |
Blīvums: | 10,3 - 10,5, urānam sabrūkot samazinās līdz 7,5 g/cm3 g/cm3 |
Uraninīts (urāna piķis, nasturāns) ir ar urānu bagāts (88,15%) minerāls, kas galvenokārt sastāv no UO2 (urāna oksīda), bet satur arī UO3, svina, torija un retzemju elementu oksīdus. Tas vienmēr satur arī rādiju, un hēliju kas rodas urānam sadaloties. Franču fiziķis Anrī Bekerels 1896. gadā uraninīta paraugā atklāja radioaktivitāti. Marija Kirī atklāja rādiju no Jahimovas (Čehija) atvestā uraninīta paraugā. Arī hēliju atklāja uraninīta paraugā pēc tam, kad šāda elementa eksistenci pierādīja Saules spektroskopiskie uzņēmumi. Uraninīts satur arī nelielu daudzumu svina izotopu - Pb-206 un Pb-207. Šie izotopi ir attiecīgi urāna izotopu U-238 un U-235 radioaktīvās sabrukšanas gala produkts.
Rādija saturs uraninītā - aptuveni 0,1 mg/kg. Uraninīts nelielā daudzumā satur arī ārkārtīgi retu elementu - tehnēciju (ap 0,2 ng/kg), kurš rodas urāna-238 sabrukšanas procesā.
Uraninīts sastopams sulfīdus saturošajās hidrotermālajās dzīslās, kas atrodas skābajos magmatiskajos iežos, piemēram pegmatītos. Minerāls sastopams kā saplūdusi masa, ķekarveida agregāti. Ļoti reti atrodami arī kubiskas formas kristāli. Ļoti radioaktīvs - 157 788 Bq/g.
[izmainīt šo sadaļu] Izmantošana
Uraninīts ir galvenā urāna un rādija rūda. No uraninīta iegūtie radioaktīvie metāli tiek izmantoti plutonija iegūšanai tālākai atomenerģijas ieguvei. Aukstā kara laikā un arī mūsdienās, pamatojoties ar nepieciešamību iegūt izejvielas atomenerģētikas nepieciešamībām, uraninīts tiek iegūts kodolieroču izgatavošanai. PSRS savu kodolieroču izejvielas ieguva VDR Rūdu kalnos, kur atrodama labas kvalitātes uraninīta rūda. Mūsdienās uraninīta ieguves intensitāte ir jūtami kritusies.
[izmainīt šo sadaļu] Atradnes
Lielākās uraninīta atradnes ir Kanādas Ziemeļrietumu teritorijās (Lielais Lāčezers), kur tas atrodams lielā daudzumā asociācijā ar sudrabu. Visaugstākās kvalitātes uraninīts ar vislielāko urāna saturu atrodams citā Kanādas atradnē - Atabaskas baseinā Saskačevanas ziemeļu daļā. Uraninīts atrodams arī Čehijā (Jahimova), Austrālijā, Vācijā (Rūdu kalni), Kongo (Kasolo), Anglijā, Dienvidāfrikā (Vitvatersranda) un ASV (Ņūhempšīra, Konektikuta, Ziemeļkarolīna, Vaiominga, Kolorādo, Ņūmeksika).