Hērodots
Vikipēdijas raksts
Hērodots no Halikarnāsas (dzimis starp 490. un 480. gadu p.m.ē, miris aptuveni 425. gadā p.m.ē.) bija sengrieķu vēsturnieks.
Hērodots dzimis Halikarnāsā starp 490. un 480.gadu pirms mūsu ēras. Ilgāku laiku dzīvojis Atēnās. Bijis tuvs valdnieka Perikla draugs. Daudz ceļojis - apceļojis visu Vidusjūras austrumu piekrasti. Ap 443.gadu pārcēlies uz Tūrijām Dienviditālijā.
Sarakstījis darbu, kuram vēlāk dots nosacīts nosaukums Historiai (Vēsture), kurā aprakstīti grieķu-persiešu kari (550.-449.g.p.m.ē.). Par galveno Historiai avotu kalpojušas aculiecinieku liecības, kā arī sengrieķu mutvārdu tradīcija, bet attiecībā uz ģeogrāfiskajām ziņām Hērodots izmantojis arī paša ceļojumos pieredzēto. Minēto darbu uzskata par pirmo vēsturisko apcerējumu un tā autoru dēvē par “vēstures tēvu”. Ir izteikts pieņēmums, ka darbs nav pabeigts. Historiai sastāv no deviņām grāmatām. Pirmās četras grāmatas galvenokārt veltītas ģeogrāfijai, un tajās plaši aprakstīta Persija, Ēģipte un citas zemes. Nākamās piecas grāmatas veltītas tieši grieķu-persiešu karu aprakstam. IV grāmatā viņš aprakstījis neurus, kurus latviešu etnogrāfs un sinologs Pēteris Šmits identificējis ar senajiem baltiem.
Hērodots miris ap 425.gadu pirms mūsu ēras.
[izmainīt šo sadaļu] Informācijas avots
- Hērodots, Historia.lv