Latvija

Vikipēdijas raksts

Latvija (oficiālais nosaukums - Latvijas Republika) ir neatkarīga un suverēna republika Eiropas ziemeļaustrumos, viena no trijām Baltijas valstīm Baltijas jūras austrumu krastā. Latvija robežojas ar Igauniju ziemeļos, Krieviju austrumos, Baltkrieviju dienvidaustrumos un Lietuvu dienvidos. (Sīkāk skat. Latvijas robežas).

2004. gada 29. martā Latvija kļuva par NATO dalībvalsti, bet 2004. gada 1. maijā - par Eiropas Savienības dalībvalsti.

Latvijas Republika
Latvijas Republikas karogs Latvijas Republikas ģerbonis
(Par karogu) (Par ģerboni)
image:Latvia_location_in_Europe.png
Valsts iekārta parlamentāra republika
Freedom House brīvības indekss (2004) 1,5 - brīva valsts
ANO tautas attīstības indekss 0,823 (50.vieta pasaulē 2002.gadā)
IKP (PPP) uz vienu iedzīvotāju 11 980 USD (2004) - 55. vieta pasaulē
Valsts valoda latviešu valoda
Galvaspilsēta Rīga
Lielākās pilsētas Rīga
Daugavpils
Liepāja
Prezidente Vaira Vīķe-Freiberga
Premjerministrs Aigars Kalvītis
Platība 64 589 km²
Iedzīvotāju skaits (2004.g,decembris) 2 309 100
Etniskais sastāvs latvieši - 58,9%

krievi - 28,6%
baltkrievi - 3,8%
ukraiņi - 2,6%
poļi - 2,4%
lietuvieši - 1,4%

Reliģija ārpus konfesijām - 35%
luterisms - 24%
katolisms - 18%
pareizticība - 15%baptisms - ?%
Neatkarība No Padomju Krievijas, 1918. gada 18. novembris
Valūta Lats / LVL
Laika zona UTC +2
Valsts himna Dievs, svētī Latviju
Interneta domēns .LV
Starptautiskais tālsarunu kods +371

Satura rādītājs

[izmainīt šo sadaļu] Vēsture

Galvenais raksts: Latvijas vēsture

Mūsdienu latviešu priekšteči Latvijas teritorijā no baltiem diferencējās apmēram 9.gadsimtā. Taču 13. gadsimtā šo teritoriju pakļāva Livonijas ordenis un kontrolēja to līdz 16. gadsimtam. Arī kristietības ieviešanu latvju zemēs aizsāka vācu misionāri 13.gs. sākumā.

Livonijai sabrūkot 16.gs. otrajā pusē, Polijas kontrolē nonāca Latgale un lielākā Vidzemes daļa (izveidojot Inflantiju). Kurzeme un Zemgale kļuva par nosacīti neatkarīgo Kurzemes hercogisti.

Zviedrija iekaroja Rīgu un Vidzemi 1621.g., taču Zviedru laiki šajā Latvijas teritorijas daļā turpinājās tikai līdz 18.gs. sākumam, kad to no zviedriem pārņēma Krievija. Pēc Krievijas novājināšanās Pirmajā pasaules karā un revolūcijā, 1918. gada 18. novembrī Latvija pasludināja sevi par neatkarīgu republiku. Tika izveidota pagaidu valdība ar Kārli Ulmani priekšgalā. 1920.g. 1.maijā tika pieņemta Latvijas Konstitūcija - Satversme.

Pēc 1934. gada apvērsuma Latvija kļuva par autoritāru valsti. 1940. gada 17. jūnijā, saskaņā ar Molotova-Rībentropa paktu, Latviju okupēja PSRS karaspēks un tā tika iekļauta PSRS.

Atskaitot īsu vācu okupācijas periodu Otrajā pasaules kara laikā, Latvija palika okupēta Padomju Savienības sastāvā līdz Padomju komunisma reformas sekmēja Latvijas neatkarības kustību un valsts atguva neatkarību 1991. gada 21. augustā. Kopš tā laika Latvija ir atjaunojusi saiknes ar Rietumiem un 2004. gadā kļuva par NATO un Eiropas Savienības dalībvalsti.

[izmainīt šo sadaļu] Politika

Galvenais raksts: Latvijas politika

100 deputātus lielo Latvijas parlamentu - Saeimu ievēl tiešās proporcionālās vēlēšanās reizi četros gados. Prezidentu ievēl Saeima atsevišķās vēlēšanās arī reizi četros gados. Prezidents izvēlas premjerministru (Ministru prezidentu), kuru, kopā ar viņa kabinetu apstiprina Saeima.

2003. gada 20. septembra referendumā 66,9% Latvijas pilsoņu nobalsoja par valsts dalību Eiropas Savienībā. Latvija kļuva par ES dalībvalsti 2004. gada 1. maijā. Latvija ir NATO dalībvalsts kopš 2004. gada 29. marta.

[izmainīt šo sadaļu] Daba

Reljefs: Latvija ir tipiska līdzenumu valsts. Atrodas lielā Austrumeiropas līdzenuma rietumos, pie Baltijas jūras. Augstākais punkts - Gaiziņkalns - 311,6m v.j.l. Galvenās augstienes : Vidzemes augstiene, Alūksnes augstiene, Latgales augstiene, Augšzemes augstiene, Rietumkursas augstiene, Austrumkursas augstiene, Ziemeļkursas augstiene. Zemienes - Piejūras zemiene, Kursas zemiene, Viduslatvijas zemiene, Tālavas zemiene, Veļikajas zemiene un Austrumlatvijas zemiene.

Hidrogrāfija: Pateicoties Rīgas jūras līcim, kas gandrīz pāršķeļ Latvijas teritoriju divās daļās, tai ir ievērojama Baltijas jūras piekrastes līnija. Biezs upju tīkls, kuras ietilpst Baltijas jūras baseinā. Lielākās upes - Daugava, Lielupe, Venta, Aiviekste, Gauja. Daudz ezeru (2256 ezeri kas lielāki par 1 ha). Lielākie - Lubāns, Rāznas ezers, Engures ezers. Purvi klāj 6% teritorijas. Lielākais - Teiču purvs (19587 ha).

Klimats: Mērenais klimats. Klimatu ietekmē Atlantijas okeāna un Eirāzijas mijiedarbība, tāpēc laika apstākļi visai nepastāvīgi un grūti prognozējami. Karstākie mēneši - jūlijs, augusts (vid. temp. 16 līdz 18°C ), vēsākais - janvāris (vid. temp. -2 līdz -6°C ). Sniega sega no decembra līdz janvārim. Veģetācijas periods 175 - 195 dienas. Izšķir četrus gadalaikus - ziemu, pavasari, vasaru un rudeni. Nokrišņi - piekrastē - 800 mm.

Veģetācija: Velēnu podzolētās augsnes. Skujkoku un jauktie meži. Pašlaik apm. 35% no teritorijas. Izplatītākie koki - priede (51%), bērzs (24%), egle (17%). Dažviet purvu veģetācija.

Dzīvnieki:zaķi, stirnas, aļņi, mežacūkas, staltbrieži, lapsas. Bagātīga putnu un zivju valsts.

[izmainīt šo sadaļu] Sports

Galvenais raksts: Sports Latvijā

Latvijā ir profesionālas hokeja, basketbola un futbola līgas. Latvijas hokeja izlase ir piedalījusies 2002. un 2006. gada Olimpiskajās spēlēs un visos Pasaules čempionātos augstākajā divīzijā kopš 1997. gada. Spēcīgākajā hokeja līgā - NHL ir spēlējuši jau 13 latvieši. 1996. gadā prestižāko balvu hokejā Stenlija kausu (to pasniedz NHL uzvarētājkomandai) kopā ar Kolorādo "Avalanche" izcīnija Sandis Ozoliņš. Latvijas futbola izlase piedalījās 2004. gada Eiropas čempionāta finālturnīrā. Spēcīgākajā basketbola - NBA ir spēlējuši divi latvieši - Gundars Vētra un Andris Biedriņš. Vētra nospēlēja 13 spēles 1993. gadā, bet Biedriņš NBA nospēlējis jau 2 sezonas un turpina sekmīgu dalību arī šogad.

[izmainīt šo sadaļu] Pilsētas

Skat. pilnu sarakstu.

[izmainīt šo sadaļu] Administratīvais iedalījums

(Latvijā tiek veikta administratīvi teritoriālā reforma.)

[izmainīt šo sadaļu] Plašsaziņas līdzekļi

[izmainīt šo sadaļu] Radio

Rīgas radiostacijas.

  • 88,6 MHz - Gold FM
  • 89,2 MHz - Radio SWH Rock
  • 90,7 MHz - Latvijas Radio 1
  • 91,5 MHz - Latvijas Radio 2
  • 93,1 MHz - Latvijas Radio 5 (Radio NABA / Saeimas kanāls)
  • 99,5 MHz - Fit FM
  • 100,0 MHz - Radio PIK
  • 100,5 MHz - Krebs TV (BBC)
  • 101,0 MHz - Capital FM
  • 101,8 MHz - Latvijas Kristīgais radio
  • 102,7 MHz - Mix FM
  • 103,2 MHz - Radio NOVA
  • 103,7 MHz - Latvijas Radio 3 (Klasika)
  • 104,3 MHz - European Hit Radio
  • 105,2 MHz - Radio SWH
  • 105,7 MHz - Radio SWH+
  • 106,2 MHz - Star FM
  • 107,2 MHz - Radio Skonto
  • 107,7 MHz - Latvijas Radio 4 (Doma laukums)

[izmainīt šo sadaļu] Ārējās saites


Eiropas valstis
Albānija | Andora | Apvienotā Karaliste | Austrija | Baltkrievija | Beļģija | Bosnija un Hercegovina | Bulgārija | Čehija | Dānija | Francija | Grieķija | Horvātija | Igaunija | Islande | Īrija | Itālija | Krievija | Latvija | Lietuva | Lihtenšteina | Luksemburga | Malta | Melnkalne | Moldova | Monako | Nīderlande | Norvēģija | Polija | Portugāle | Republika Maķedonija | Rumānija | Sanmarīno | Serbija | Slovākija | Slovēnija | Somija | Spānija | Šveice | Turcija | Ukraina | Ungārija | Vācija | Vatikāns | Zviedrija
Teritorijas: Farēru salas | Gibraltārs | Gērnsija | Menas sala | Džersija



 
Eiropas Savienība (ES)
Eiropas Savienības karogs

Apvienotā Karaliste | Austrija | Beļģija | Čehija | Dānija | Francija | Grieķija | Igaunija | Īrija | Itālija | Kipra | Latvija | Lietuva | Luksemburga | Malta | Nīderlande | Polija | Portugāle | Slovākija | Slovēnija | Somija | Spānija | Ungārija | Vācija | Zviedrija


Ziemeļatlantijas līguma organizācija (NATO) NATO karogs
Apvienotā Karaliste | ASV | Beļģija | Bulgārija | Čehija | Dānija | Francija | Grieķija | Igaunija | Islande | Itālija | Kanāda | Latvija | Lietuva | Luksemburga | Nīderlande | Norvēģija | Polija | Portugāle | Rumānija | Slovākija | Slovēnija | Spānija | Turcija | Ungārija | Vācija