Babītes pagasts
Vikipēdijas raksts
IESPĒJAMS AUTORTIESĪBU PĀRKĀPUMS |
Teksts, kas bija iepriekš lasāms šajā lapā, iespējams, ir autortiesību pārkāpums no šāda avota: |
Šī lapa tagad ir piereģistrēta autortiesību problēmu lapā. Lūdzu, neatjaunojiet šo rakstu. Ja ir saņemta atļauja izmantot šo materiālu saskaņā ar GNU Free Documentation License vai arī jūs esat šā teksta autortiesību īpašnieks, lūdzu, norādiet to šīs lapas diskusiju lapā, kā arī autortiesību problēmu lapas attiecīgajā sadaļā. Ņemiet vērā, ka ar autortiesībām aizsargāta materiāla pievienošana, ja tam nav saņemta īpaša autortiesību turētāja atļauja, var būt valsts likumu un mūsu vadlīniju pārkāpums. Lietotāji, kuri vairākkārt pārkāpj šādus principus, var būt uz laiku "atstādināti" no lapu rediģēšanas. Jebkurā gadījumā, pat ja šis konkrētais raksts tiešām ir autortiesību pārkāpums, mēs vēl joprojām priecātos par oriģināla materiāla pievienošanu. Ja nav saņemta atļauja izmantot šo tekstu, lūdzu, pārrakstiet šo rakstu, vismaz daļēji, šajā pagaidu apakšlapā vai arī piekrītiet, ka šī lapa tiek dzēsta. Lūdzu, nepievienojiet atkārtoti to pašu materiālu, jo tas tiks dzēsts. Ja Vikipēdija vēlāk saņemtu atļauju izmantot šo rakstu, tad tas tiktu atjaunots. Ja pievienojat materiālu šajā pagaidu apakšlapā, lūdzu, informējiet par to šīs lapas diskusiju lapā. Ja vien pagaidu apakšlapā netiek izveidots raksta aizmetnis, šī lapa tiks dzēsta nedēļu pēc ieraksta fiksēšanas autortiesību problēmu lapā. Iepriekšējais lapas saturs ir pieejams šīs lapas hronoloģijas lapā. |
Pagasta nākotnes tēls rāda, kādu mēs vēlētos redzēt Babītes pagastu nākotnē. Babītes pagasta lielākās vērtības ir tā iedzīvotāji un dabas mantojums. Babītes pagastā radīti labi dzīves, darba un atpūtas apstākļi, ir nodrošināta iedzīvotāju augsta dzīves kvalitāte un sociālā drošība. Babītes pagastā ir augstvērtīga un pievilcīga vide, saglabāts un pilnveidots kultūrvēsturiskais mantojums. Babītes pagasta attīstībā tiek ievēroti ilgtspējīgas attīstības principi - tautsaimniecības, sociālo un vides jautājumu saskaņota risināšana. Babītes pagasta labklājība balstās uz daudzveidīgu tautsaimniecību. Babītes pagastā valda saimnieciska rosība, uzplaukums un draudzīga gaisotne, ko veicina saskaņota problēmu risināšana un sakārtotas īpašuma attiecības. Iedzīvotāji aktīvi piedalās pagasta veidošanā un attīstībā.
DABAS RESURSI Babītes pagasta pašreizējās situācijas raksturojums. Babītes pagasts atrodas Rīgas zemienes līdzenumā. Babītes pagasts ziemeļos un austrumos robežojas ar Rīgu, dienvidos ar Jelgavas rajonu, rietumos ar Jūrmalas pilsētu un Salas pagastu. Attālums līdz galvaspilsētas Rīgas centram ir 15 km, kūrortpilsētai Jūrmalai 6 km, bet lidosta ”Rīga” atrodas 10 minūšu braucienā. Babītes pagasts ir mežiem un ūdeņiem bagāts pagasts ar kopējo platību 16725.4 ha, tajā skaitā:
* lauksaimniecībā izmantojamā zeme 4523.3 ha * mežu platības 8156.0 ha * purvi 1361.2 ha * ūdeņi 1545.6 ha * pārējās teritorijas 1139.3 ha
Babītes pagastā ir daudzveidīgs dabas mantojums: meži (8156ha), purvi (Cenas Tīrelis, Tīreļpurvs), kāpas (Nordeķu-Kalnciema kāpu grēda), mazās upītes (Neriņa, Dzilnupīte, Rātsupīte, Miglupīte, Beberbeķu strauts) un citas ūdenskrātuves (Božu ūdenskrātuve, Beberbeķu dzirnavu ezers, dīķi), kā arī noteiktas divas aizsargājamas teritorijas. Cenas Tīrelī, Tīreļpurvā un Babītes ezerā novērojama liela bioloģiskā un ainaviskā daudzveidība, kas ir viena no pagasta vērtībām. Babītes pagasta aizsargājamās dabas teritorijas:
* Beberbeķu dabas parks 302 ha platībā (1975) * Babītes ezera ornitoloģiskais liegums. Ezera kopējā platība ir 2555.0 ha, no tās pagasta administratīvajās robežās 1445.6 ha. Ezers veidojies pirms 3-4 tūkstošiem gadu, tā vidējais dziļums ir 0.9 m, un tas ir septītais lielākais ezers Latvijā. Ezera kopējā aizsargājamā platība aptver 2655 ha. Ezeram ir apstiprināts zooloģiskā lieguma statuss ar ornitoloģiskā lieguma režīmu. Ezerā notiek eitrofikācijas process, tajā ir dažas mākslīgās salas putnu ligzdošanai. Babītes ezers iekļauts programmas „Putniem nozīmīgas vietas Eiropā” sarakstā. Ezerā konstatētas 184 putnu sugas, no kurām 36 ligzdo ezerā. Ezerā ligzdo apmēram 15 Eiropā retās un apdraudētās sugas. Ezerā arī liela ihtiofaunas daudzveidība – 15 sugas.
Pēc 20 minūšu brauciena no galvaspilsētas centra Jūs nonāksiet mierīgā, zaļumiem ieskautā vidē, kur sava vieta atrasta gan daudzdzīvokļu namiem, gan vienkāršām ģimenes mājām, greznām savrupmājām, gan sabiedriskiem un ražošanas objektiem.
Babītes pagasta vēsturiskā attīstība. Ilgus gadsimtus tagadējā Babītes pagasta teritorija ietilpa Rīgas patrimoniālajā apgabalā, tas ir, Rīgas pilsētas lauku novadā, kas tika izveidots 1226.gadā un bija pakļauts Rīgas pilsētai. 1750.gadā no pilsētas īpašumiem, kurus nosauca par Babīša gabaliem tika izveidota Piņķu muiža ar 10747.63 desetīnām muižas zemes un 3285.45 destetīnām zemnieku zemes. Piņķu muiža, Piņķu draudze „Pinkengof” un vēlāk izveidotais Piņķu pagasts piederēja Rīgas pilsētai.
Piņķu pirmsākumi datēti ar 1686.gadu. Draudzei piederēja divas baznīcas: Nikolaja (1662.gadā celta koka, 1872.gadā mūra baznīca) un Annas (1660.gadā celta koka, 1854.gadā mūra baznīca). Piņķu mācītājmuiža atradās pie Dzilnu strauta ar 97.66 destetīnām muižas zemes un 259.53 desetīnām zemnieku zemes.
Rīgas patrimoniālajā apgabalā meži piederēja Rīgas pilsētai un tos apsaimniekoja Rīgas rāte. Mežus izmantoja rīdzinieku malkas iegādei. 16.gs. izciršanu sāka ierobežot un tomēr 17.gs. tie bija izsaimniekoti. Lai stāvokli uzlabotu, sāka darboties mežsargi (Piņķos bija trīs mežsargi) un 19.gs. beigās izveidoja Pūpes, Beberbeķu, Mazcenu un Lielcenu mežniecības.
1891.gadā Piņķu pagastam tika pievienots Beberbeķu pagasts un Piņķu mācītājmuiža.
1903.gadā Piņķu pagasta aizņēma 9265.75 desetīnas zemes, tajā dzīvoja 3453 iedzīvotāji. Pagastā darbojas 4 skolas – Nikolaja, Annas un Švarca ar pagasta skolu programmām un Pētera ar draudzes skolas programmu. Pagastā bija vienas ūdens un divas vēja dzirnavas, Piņķu un Beberbeķu ugunsapdrošināšanas biedrības, Piņķu pagasta bibliotēka (dibin.1896.g.). I pasaules kara laikā pagasta teritorija atradās kauju darbības līnijā, 1914., 1917.gadā Tīreļpurvā notika smagās Ziemassvētku kaujas.
20.gs. 20.gados tika izveidots Babītes pagasts, kura administratīvās teritorijas robežas līdz šodienai vēl mainījušās vairākkārt. 30.gados Babītes pagastā notika aktīva saimnieciskā un sabiedriskā darbība. Babītes pagastā bija 387 zemes īpašumu, 397 lauku saimniecības, vairākas dzirnavas, zāģētavas, divas pienotavas, zarnu apstrādes uzņēmums un kūdras fabrika, Rīgas pilsētas Piņķu mežniecība. Pagasta budžets 1934./1935.g. sastādīja 30.179 Ls. Darbojās trīs skolas – Babītes, Trenču, Mazcenas pamatskolas, divas bibliotēkas un daudzas dažādas biedrības un sabiedrības.
IEDZĪVOTĀJI Uzsākot 2006.gadu, Babītes pagastā savu dzīvesvietu deklarējuši 6450 iedzīvotāji, no kuriem 3424 ir sievietes un 3026 vīrieši. No kopējā iedzīvotāju skaita darbspējas vecumā ir 3958 cilvēki, bDzet cilvēku skaits, kuri reģistrējušies Valsts nodarbinātības dienestā kā darba meklētāji, bija 107, kas sastāda apmēram 2,7% no darbspējīgo iedzīvotāju skaita 2006.gada 1.janvārī. 2005.gada janvārī Babītes pagastā savu dzīvesvietu deklarējis 6151 iedzīvotājs, no kuriem 3269 ir sievietes un 2882 vīrieši, bet šis rādītājs objektīvi neatspoguļo faktiski dzīvojošo cilvēku skaitu Babītes pagastā, jo pēdējos gados jaunuzceltajās savrupmājās cilvēki dzīvo, bet dzīvesvietu deklarē citā pašvaldībā. Tomēr, apskatot demogrāfiskās situācijas dinamiku, var secināt, ka Babītes pagastā ar katru gadu pieaug reģistrēto iedzīvotāju skaits. 2005.gadā kopumā dzimuši 53 bērni, no kuriem 32 zēni un 21 meitene.2005.gada 1.janvārī no kopējā iedzīvotāju skaita darbspējas vecumā reģistrēti 3730, bet cilvēku skaits, kas reģistrēti bezdarbnieku statusā Valsts nodarbinātības aģentūrā, ir 106, tajā skaitā 61 sieviete un 4 invalīdi, kas sastāda 2.84% no darbspējīgo iedzīvotāju skaita.
2004.gadā kopumā dzimuši 54 bērni, no kuriem 28 meitenes un 26 zēni. 2004.gadā no kopējā iedzīvotāju skaita darbaspējas vecumā bija 3599 cilvēki, bet cilvēku skaits, kuri reģistrējušies Valsts nodarbinātības dienestā kā darba meklētāji bija 101, kas sastāda apmēram 2,8 % no darbspējīgo iedzīvotāju skaita 2004.gada 1.janvārī.
APDZĪVOTĀS VIETAS Piņķi Babīte Priežciems Dzilnu ciems Skārdu ciems Egļu ciems Klīvu ciems