Sengrieķu literatūra
Vikipēdijas raksts
Sengrieķu literatūra |
![]() |
Mūza ar kitāru |
Pirmsākumi (eposs): |
Homērs - Hēsiods |
Dramaturģija |
Aishils - Sofokls - Eiripīds - Aristofāns - Menandrs |
Dzeja |
Alkajs - Anakreonts - Arhilohs - Asklepiāds - Kallīns - Meleangrs - Mimnerms - Pindars - Sapfo - Solons - Teognīds - Teokrīts - Tirtajs |
Jēdziens "Sengrieķu literatūra" apzīmē literatūru, kas tapusi sengrieķu valodā laikā no aptuveni no 4. gs. p.m.ē. līdz aptuveni 8. gs. m.ē. Sengrieķu literatūrai ir izcila loma Eiropas literatūras izveidē un attīstībā.
Sengrieķu literatūras aizsākumi ir liroepiski darbi: Homēra eposi "Iliāda" un "Odiseja", kā arī Hēsioda eposi "Darbi un dienas" un "Teogonija".
Senajā Grieķijā radies arī teātris un dramaturģija (traģēdija, komēdija). Par ievērojamākajiem sengrieķu dramaturgiem uzskatāmi Aishils, Sofokls, Eiripīds, Aristofans, Menandrs. Tieši no grieķu dramaturģijas (lielā mērā ar romiešu literatūras starpniecību) izveidojusies rietumu dramaturģija.
Arī rietumu dzejas un prozas pirmsākumi meklējami sengrieķu literatūrā.