Wikipedia:Smilšu kaste

Vikipēdijas raksts

Prūši Mūsdienās


Visiem zināms, ka agrāk eksistēja tāda baltu tauta – prūši, bet sīkākas zināšanas aprobežojas tikai ar to, ka ienāca krustneši un visi apmira. Faktiski prūši nekur nav pazuduši – vāciski runājošie prūši sevi sauc par prūšiem, mazūri uzsver savu nošķirtību no poļiem, mazlietuvieši pastāv uz to ka viņi nav lietuvieši. Attiecīgi visi kopā skaitījās prūši visos Prūsijas karalistes laikos. Šāda situācija izveidojās tikai pateicoties tam, ka prūšu valoda tika apzināti izstumta no sabiedriskās dzīves, baznīcas, darījumiem. No Rietumiem notika ģermanizācija, no dienvidiem polonizācija, bet no austrumiem lituanizācija. Viena tauta savā zemē sāka runāt 3 valodās. Protams bija arī migranti, bet tomēr nospiedošais vairākums bija vietējās cilmes cilvēki. Lai kā to tik necenstos noliegt – prūsiskā apziņa vēl ir dzīva, tūkstošiem cilvēku definē sevi kā baltu prūšus. Pasaulē ir vairākas spēcīgas apvienības, piemēram, „Tolkemita” Vācijā, kas apvieno ļoti daudz cilvēku ar baltiski-prūsiskām saknēm. Runājot par valodu: Prūšu valoda nav mirusi, tiesa gan uz kādiem 200 gadiem bija, bet arī ne pilnīgi jo daudzi prūšu vārdi tika lietoti ikdienā, piemēram, vārds ķermenis, ko latviešu valoda lieto, bet šī vārda izcelsme - latviešiem nebija vārda tāpēc valodnieki, tā kā stāv, paņēma šo vārdu un ielika latviešu valodā., daudzi vārdi tika lietoti kā vietvārdi, ņemti kā pseidonīmi un tā tālāk... Pati rekonstrukcija notika pamatojoties uz 3 katehismiem un 2 vārdnīcām, kas senos laikos bija sarakstītas prūsiski un saturēja pietiekami daudz informācijas, lai zinātnieki varētu rekonstruēt valodu. Mūsdienās prūšu valoda ir pilnīgi rekonstruēta un modernizēta (laikmetam atbilstoši), pie tam pat veseli divi vai trīs dialekti, neprecīzs skaitlis tāpēc, ka grūti spriest vai jātvingu valoda ir atsevišķa valoda. Rekonstruēts ir Sembas dialekts (literārā prūšu valoda), Pamedes dialekts, ko izmanto tikai sakrālu tekstu rakstīšanai un Sudāvijas dialekts (jātvingu valoda). Par to ka valoda nav mirusi var pārliecināties ikviens. Internetā ir vairākas mājas lapas, kurās notiek sarunas prūsiski, ir sešu valodu prūšu interneta vārdnīca (vācu, krievu, poļu, latviešu, lietuviešu, angļu).

http://prusa.miestai.net/wirdeins/index.php?ndklb=lv : Prūšu interneta vārdnīca. http://donelaitis.vdu.lt/prussian/ : Prūšu valodas rekonstrukcijas http://www.rikoyota.oh.lv : Latvijas Prūšu Brālība http://prusa.strefa.pl/nertiks.html http://www.freewebs.com/prusa http://prusa.miestai.net/forum/ : Prūšu Forums http://www.geocities.com/athens/ithaca/6623/ : Jātvingu valodas vārdnīca

Lielo baltu tautu atmoda sākās 19.gs beigās, bet mazo tikai 20.gs beigās, kad beidzot parādījās normālas komunikāciju iekārtas un sabruka kultūru nīdējošās diktatūras.

Mūsdienās par sevi cīnās prūši, kursenieki un daži atlikušie jātvingi (balkrievijā daži vēl ir), jāsaka, ka nesekmīgi un jau sen savu atzīšanu cīna arī latgaļi. Paradoks bet lielo baltu tautu – latviešu un leišu atmodas laikā tika pierakstītas dažas pilnīgi nelatviskas tautas dziesmas, tieši tajos apgabalos, kuros lielā mēra laikā apmetās bēgļi no Prūsijas, piemēram :

Atminiet, sveši ļaud`s, Kādas zemes mēs ļautiņi? Sāmu zemes mēs ļautiņi, Prūšu zemes kumeliņi.

Prūsiski tas būtu :


Etminīti, swettei zmūnei, Kawīd`s zemmis mes zmūnei? - Semban zemmis mes zmūnei, Prūsan zemmis maldinēi.

Skan taču vienādi labi? Šī tautasdziesma nu nekādi nevar būt latviskas izcelsmes, teksts ir skaidri un gaiši : mēs esam prūši, no Sembas. Tas pats ir ar dziesmu „Prūšu meita karā jāja, žēlo jaunu bāleliņ” Prūšu meitai bāleliņš var būt tikai un vienīgi cits prūsis, loģiski, jo citādi tas būtu tautu dēls. Ja uzmanīgi izskata dainas, tad var atrast vairākas tautasdziesmas, kuras perfekti tulkojams prūsiski, daudz ir tādas kā augstāk minētās kas visām baltu tautām var būt kopīgas, piemēram :

Vai, Dieviņi, vai, Dieviņi, Vāci nāca šâi zemê; Daža laba mātes meita Paliks Vāca līgaviņa.

Prūsiki tas būtu :

Wāi, Deiwīk, Wāi Deiwīk, Mikšai pergūb` stwi, Eraīna labā mūtis dukti Mikšas martī wīrst


Ļoti daudzas Mazlietuvas tautasdziesmas ir ar prūsiko piesitienu, tapēc tās tiek tulkotas un dziedātas. Īpaši laba mūzika prūsiski ir folkloras kopai Kulgrinda. Varbūt reiz pienāks brīdis, kad brāļu tautas sapratīs, ka prūši dubļos mīdīti beidzot ir spējīgi mēģināt piecelties, tapēc nevajadzētu tomēr cītīgi mēģināt iegrūst mūs atpakaļ. Cik sen bij’ tas laiks, kad latvieši dziedāja :

Palīdzi, Dievs Palīdzi, Dievs Mūsu latviešu tautai Dzīt saknes drīz Brīvas Latvijas zemē Dzīt saknes drīz Brīvas Latvijas zemē…



Mārtiņš Kukurs rikoyota@inbox.lv
:)