Ēdole/Pagaidu versija
Vikipēdijas raksts
Ēdole (EDWAHLEN)
Ēdole ir sena apdzīvota vieta, kas pirmoreiz minēta ar nosaukumu Edualia jau 1230. gadā Alnas Balduīna līgumā ar kuršiem. Pirms kuršu ienākšanas 9.gs. te dzīvojuši lībieši, par ko liecina apvidvārdi un māju nosaukumi.
Ēdoles pili cēla ( 14. gs ) un apsaimniekoja Fon Bēru dzimta, (kurai pieder arī citas pilis Kuldīgas un Venspils rajonos) un pārvaldīja to līdz 20.gs sākumam, kad 1905.gada revolūcija aizdzina Baronu doties uz Vāciju. Pils tika nodedzināta, daudz interjera priekšmetu sadega, citi pārvesti uz Vāciju un Rundāles pili. Katru vasaru pili apciemo Bēru dzimtas mantinieks. Patreiz pils ir bez apsaimniekotāja,pašvaldības vadītāji ir vēlējušiesto pārdot, bet pret to iebilst gan vietējie iedzīvotāji, gan Kultūras ministrija.
Ievērojams arhitektūras un mākslas piemineklis ir 1648. gadā celtā Ēdoles luterāņu baznīca, kas atrodas netālu no pils, pašā Ēdoles centrā.
1848. gadā K. Valdemārs Ēdolē nodibināja pirmo latviešu lauku bibliotēku. Tā atradās vietējā mācītāja, latviešu folkloras vācēja Kārļa Gotlība Šmita (1794-1875) "paspārnē" - Ēdoles baznīcas ģērbkambarī.