Ēdoles pagasts
Vikipēdijas raksts
IESPĒJAMS AUTORTIESĪBU PĀRKĀPUMS |
Teksts, kas bija iepriekš lasāms šajā lapā, iespējams, ir autortiesību pārkāpums no šāda avota: |
Šī lapa tagad ir piereģistrēta autortiesību problēmu lapā. Lūdzu, neatjaunojiet šo rakstu. Ja ir saņemta atļauja izmantot šo materiālu saskaņā ar GNU Free Documentation License vai arī jūs esat šā teksta autortiesību īpašnieks, lūdzu, norādiet to šīs lapas diskusiju lapā, kā arī autortiesību problēmu lapas attiecīgajā sadaļā. Ņemiet vērā, ka ar autortiesībām aizsargāta materiāla pievienošana, ja tam nav saņemta īpaša autortiesību turētāja atļauja, var būt valsts likumu un mūsu vadlīniju pārkāpums. Lietotāji, kuri vairākkārt pārkāpj šādus principus, var būt uz laiku "atstādināti" no lapu rediģēšanas. Jebkurā gadījumā, pat ja šis konkrētais raksts tiešām ir autortiesību pārkāpums, mēs vēl joprojām priecātos par oriģināla materiāla pievienošanu. Ja nav saņemta atļauja izmantot šo tekstu, lūdzu, pārrakstiet šo rakstu, vismaz daļēji, šajā pagaidu apakšlapā vai arī piekrītiet, ka šī lapa tiek dzēsta. Lūdzu, nepievienojiet atkārtoti to pašu materiālu, jo tas tiks dzēsts. Ja Vikipēdija vēlāk saņemtu atļauju izmantot šo rakstu, tad tas tiktu atjaunots. Ja pievienojat materiālu šajā pagaidu apakšlapā, lūdzu, informējiet par to šīs lapas diskusiju lapā. Ja vien pagaidu apakšlapā netiek izveidots raksta aizmetnis, šī lapa tiks dzēsta nedēļu pēc ieraksta fiksēšanas autortiesību problēmu lapā. Iepriekšējais lapas saturs ir pieejams šīs lapas hronoloģijas lapā. |
Ēdole (EDWAHLEN)
Ēdole ir sena apdzīvota vieta, kas pirmoreiz minēta ar nosaukumu Edualia jau 1230. gadā Alnas Balduīna līgumā ar kuršiem. Pirms kuršu ienākšanas 9.gs. te dzīvojuši lībieši, par ko liecina apvidvārdi un māju nosaukumi.
Ēdoles pils Livonijas konfederācijas laikā ietilpa Kurzemes bīskapijā un bija Kurzemes domkapitula galda muiža. 1559. gadā bīskapiju savam brālim Magnusam nopirka Dānijas karalis Frīdrihs II. Pret šo darījumu protestēja bīskapijas pēdējais domprāvests, no Hanoveras ieceļojušais Ulrihs fon Bērs, kurš pretendēja uz bīskapa amatu. Lai izlīdzinātu domstarpības, Magnuss 1561. gadā virkni Kurzemes zemju, tai skaitā arī Ēdoli, norakstīja domprāvestam par dzimtīpašumu. Fon Bēru dzimta Ēdolē saimniekoja, sākot no tā brīža, līdz pat 20. gs. Pils A fasādē virs ieejas redzams Bēru dzimtas ģerbonis.Pils celtniecība sākusies, domājams, 14. gs. Grāvji ap pili rakti ar lāpstām, zeme aiznesta nestuvēs. Vispirms uzbūvēts celtnes ziemeļrietumu, bet vēlāk - dienvidrietumu korpuss, abus korpusus savienojošās nocietinājumu sienas un vārtu tornis dienvidaustrumu sienā. Tādējādi izveidojies slēgts pils pagalms. Savu pašreizējo izskatu iespaidīgā celtne ieguva pēc pārbūves 1840. gadā, kad tā tika arī stipri paplašināta. Pils rekonstrukciju vadīja Ādolfs fon Bērs.1905. gada revolūcijas laikā pils tika nodedzināta, bet laikā no 1906. gada līdz 1911. gadam Aleksandrs fon Bērs to atjaunoja agrākajā izskatā. Līdz Pirmajam pasaules karam celtne ieguva jaunu saimniecības pagalmu, kuru norobežo mūra siena ar Aleksandra torni.
Ievērojams arhitektūras un mākslas piemineklis ir 1648. gadā celtā Ēdoles luterāņu baznīca, kas atrodas netālu no pils, pašā Ēdoles centrā. Baznīcas plašā, jomos nesadalītā draudzes telpa bagātīgi izrotāta mākslinieciski augstvērtīgiem kokgriezumiem un gleznojumiem. To vidū īpaši izceļas manierisma stilā veidotais altāra retabls un kancele (17. gs. vidus), kā arī rokoko ērģeļu prospekts un kungu sols ar gleznojumiem sānu luktās, kuros attēlotas Jēzus dzīves ainas (18. gs. otrā puse). Baznīcā skan vienas no vecākajām ērģelēm Latvijā. Instrumentu darinājis Tukuma ērģeļmeistars Kristofs Vilhelms Bravelaits 1786. gadā.
1848. gadā K. Valdemārs Ēdolē nodibināja pirmo latviešu lauku bibliotēku. Tā atradās vietējā mācītāja, latviešu folkloras vācēja Kārļa Gotlība Šmita (1794-1875) "paspārnē" - Ēdoles baznīcas ģērbkambarī. K.Valdemārs Ēdolē strādāja par rakstvedi. Lai popularizētu aktuālas sabiedriskās un tautsaimnieciskās idejas, viņš Ēdolē nodibināja t.s. Jūras izsmelšanas biedrību, kurā apvienojās vietējās jaunatnes aktīvākā daļa. Sapulces "jūras izsmēlēji" mēdza noturēt mākslīgi veidotajā romantiskajā saliņā - Ēdoles muižas dzirnavu dīķa vidū, kur tā redzama vēl joprojām.