Senā Ēģipte

Vikipēdijas raksts

Senā Ēģipte No apt. 3100. līdz 30. g. p.m.ē. Ēģiptes sausā, tuksnešainā zeme bija attīstītas civilizācijas mājvieta. Senie ēģiptieši radīja milzīgas piramīdas, pasakainas zelta dārglietas un brīnešķīgus mākslas darbus. Viņi izgudroja hieroglifus un bija lieliski inženieri.



KĀPĒC PLŪDI BIJA TIK SVARĪGI? Ceļā uz jūru Nīla plūst cauri Ēģiptei. Katru gadu laikā starp jūniju un oktobri tā appludina apkārtējo tuksnesi un pārklāj zemi ar auglīgām nogulām(smalkām dūņām). Senās Ēģiptes zemnieki savos laukos spēja izaudzēt lieliskas ražas, arī kviešus, miežus, vīnogas, vīģes un daudzus dažādus dārzeņus.


KO PIELŪDZA ĒĢIPTIEŠI? Ēģiptieši pielūdza simtiem dievu un dieviešu. Auglības dievs Ozīriss, aizkapa pasaules valdnieks, bija līdzigs cilvēkam. Citus attēloja kā dzīvniekus, piemēram, prieka un līksmības dievieti Bastetu - ar kaķa galvu, bet saules dievu Amonu - ar auna galvu.


KĀPĒC ĒĢIPTIEŠU CIVILIZĀCIJA PASTĀVĒJA TIK ILGI? Ēģiptes labklājību nodrošināja zemkopība un tirzniecība. Tās varenību veicināja stipra pārvalde, kuras priekšgalā bija Faraoni un kura bija nodrošināta ar labi apmācītiem rakstvežiem(ierēdņiem). Valsti aizsargāja milzīgas armijas.


ĒĢIPTES ATTĪSTĪBAS PERIODI

Agrā valsts ap 3100-2686 p.m.ē. Senā valsts ap 2686-2181 p.m.ē. 1. pārejas perods ap 2181-2040 p.m.ē. Vidējā valsts ap 2133-1633 p.m.ē. 2. pārejas periods (hiksu iebrukums) ap 1674-1567 p.m.ē. Jaunā valsts ap 1567-1085 p.m.ē. 3. pārejas periods ap 1085-656 p.m.ē. Vēlā valsts ap 664-332 p.m.ē. Maķedonijas valsts ap 332-305 p.m.ē. Ptolomeji ap 305-30 p.m.ē.

[izmainīt šo sadaļu] Ārējās saites