Rentgenstari

Vikipēdijas raksts

Rentgenlampa
Palielināt
Rentgenlampa

Rentgenstari ir elektromagnētiskie viļņi ar viļņa garumu, kas mazāks, kā ultravioletajam starojumam, bet lielāks, kā gamma stariem. Tomēr cieto rengenstaru viļņa garumi var būt līdzīgi dažu gamma staru viļņa garumiem. Šādos gadījumos par gamma stariem sauc to starojumu, kas rodas radioaktīvās sabrukšanas rezultātā, bet starojumu, kuru var iegūt no elementārdaļiņu paātrinātāja - par rentgenstariem.

Rentgenstaru viļņa garums ir robežās no 10 nm līdz 100 pm (atbilstošās frekvences ir 30 PHz līdz 3 EHz). Tos sauc par mīkstajiem rentgenstariem un tos var iegūt ar rentgenlampām. Rentgenstarus ar mazāku viļņa garumu sauc par cietajiem rengenstariem, un to iegūšanai ir nepieciešams elementārdaļiņu paātrinātājs. To viļņu garumi pārklājas ar gamma staru viļņu garumiem.

Rentgenstarus lieto medicīnā, lai apskatītos vai nav lauzti kauli. (Dažāda blīvuma audi rentgenstarus absorbē dažādi). Rentgenstarus lieto arī rentgendifraktometrijā, lai noteiktu kristālu struktūru.


Elektromagnētiskais spektrs

Gamma stari | Rentgenstari | Ultravioletais starojums | Redzamā gaisma | Infrasarkanais starojums | Mikroviļņi | Radioviļņi