Latvijas futbola izlase

Vikipēdijas raksts

Latvijas futbola izlase
Latvijas Futbola federācija
Federācija Latvijas Futbola Federācija
Treneris Jurijs Andrejevs 2004-
Komandas kapteinis Vitālijs Astafjevs
Visvairāk spēļu Vitālijs Astafjevs (129)
Visvairāk vārtu Ēriks Pētersons (24)
Pirmā spēle
Latvija Latvija 1 - 1 Igaunija Igaunija
(Rīga, Latvija; 24.09.1922.)
Lielākā uzvara
Latvija Latvija 6 - 1 Lietuva Lietuva
(Tallina, Igaunija; 30.05.1935.)
Lielākais zaudējums
Zviedrija Zviedrija 12 - 0 Latvija Latvija
(Stokholma, Zviedrija; 29.05.1927.)
Eiropas čempionāts
Dalības reizes 1 (pirmoreiz 2004)
Labākais rezultāts Grupu turnīrs, 2004

Latvijas futbola izlase ir nacionālā futbola komanda, kas pārstāv Latvijas valsti starptautiskās futbola sacensībās, tādās kā Eiropas čempionāts futbolā un FIFA Pasaules kauss. Latvijas futbola izlasi pārvalda Latvijas Futbola Federācija. Lielākais Latvijas futbola izlases panākums ir piedalīšanās 2004. gada Eiropas čempionātā. Šobrīd Latvijas izlase FIFA Pasaules izlašu rangā ieņem 89. vietu.

Satura rādītājs

[izmainīt šo sadaļu] Vēsture

[izmainīt šo sadaļu] Pirmskara Latvijas futbola izlase (1922-1940)

1920. gadā tika nodibināta Latvijas Futbola Federācija, līdz ar to izveidojās arī Latvijas futbola izlase. Pirmo spēli Latvijas futbola izlase aizvadīja 1922. gada 24. septembrī pret Igauniju, spēlējot neizšķirti 1:1. Pirmos vārtus Latvijas futbola izlases vēsturē guva uzbrucējs Edvīns Bārda. 1924. gadā izlase piedalījās Olimpiskajās spēlēs Parīzē, vienīgajā spēlē ar 0:7 piekāpjoties Francijas izlasei. Pirmo uzvaru Latvijas izlase izcīnīja 1924. gada 18. oktobrī pret Igauniju - 2:0. 1928. gadā pirmoreiz risinājās Baltijas kausa izcīņa, kurā uzvarēja Latvija, pieveicot Lietuvas un Igaunijas izlases. 1920-to gadu izcilākie Latvijas izlases futbolisti bija vārtsargs Arvīds Jurgens, brāļi Edvīns, Arvīds un Rūdolfs Bārdas, Voldemārs Grāvelis, Arnolds Tauriņš un Alberts Šeibelis.

Ēriks Pētersons
Palielināt
Ēriks Pētersons

1930-tajos gados Latvijas izlase kļuva arvien spēcīgāka, vislielākos panākumus gūstot 1936.-1938. gadā Austrijas trenera Rūdolfa Štancela vadībā. Visbiežāk pārbaudes spēles notika ar Lietuvu, Igauniju, Somiju, Zviedriju un Poliju. 1937. gadā Latvijas izlase bija tuvu tam, lai iekļūtu 1938. Pasaules čempionāta finālturnīrā. Vispirms ar 4:2 un 5:1 tika pieveikta Lietuvas izlase, bet izšķirošajā spēlē Vīnē Latvija piekāpās Austrijas izlasei ar 1:2. Pēdējo spēli kā neatkarīga valsts Latvijas izlase aizvadīja 1940. gada 18. jūlijā pret Igauniju, zaudējot ar 1:2. Latvijas futbola izlases darbību pārtrauca Otrā Pasaules kara sākšanās. Labākie 1930-to gadu Latvijas izlases futbolisti bija Jānis Lidmanis, Ēriks Raisters, Jānis Rozītis, Fricis Kaņeps, Iļja Vestermans un tobrīd vēl ļoti jaunais Aleksandrs Vanags, kurš nepaspēja pilnībā realizēt savu potenciālu izlasē. Taču viennozīmīgi izcilākais pirmskara Latvijas futbolists bija Ēriks Pētersons, kurš 63 izlasē aizvadītajās spēlēs guva 24 vārtus, kas joprojām ir nepārspēts rādītājs.

[izmainīt šo sadaļu] Atjaunotās Latvijas izlases pirmie gadi (1992-1997)

1990. gadā tika atjaunota Latvijas Futbola Federācija. Uzreiz pēc neatkarības atgūšanas Latvija atgriezās FIFA sastāvā. Par pirmo Latvijas izlases galveno treneri 1991. gadā tika iecelts Jānis Gilis. 1992. gada 8. aprīlī pēc 52 gadu pārtraukuma tika aizvadīta pirmā atjaunotās Latvijas futbola izlases spēle, kurā Latvija ar 0:2 zaudēja Rumānijas izlasei. Pirmo uzvaru atjaunotā izlase izcīnīja 10. jūlijā pret Igauniju ar 2:1, abus vārtus guva Ainārs Linards. 1992. gada vasarā sākās 1994. gada Pasaules čempionāta kvalifikācijas turnīrs, kurā Latvijas izlase izcīnīja vēsturiskus neizšķirtus 0:0 pret Spāniju un Dāniju, bet toties cieta sagrāves pret to pašu Spāniju (0:5) un Īriju (0:4). Izcīnot 5 neizšķirtus un 5 punktus, Latvijas izlase ieguva 6. vietu 7 komandu konkurencē savā apakšgrupā. Izlases kodolu veidoja bijušie Rīgas "Daugavas" spēletāji Jurijs Popkovs, Jurijs Ševļakovs, Oļegs Aleksejenko, Ainārs Linards un Oļegs Karavajevs, kā arī jaunie Mihails Zemļinskis un Vitālijs Astafjevs.

Vīts Rimkus
Palielināt
Vīts Rimkus

1994. un 1995. gadā Latvijas izlase piedalījās 1996. gada Eiropas čempionāta kvalifikācijas turnīrā, un aizvien sīvāk spēja cīnīties pret Eiropas spēcīgākajām komandām. Tika pieveiktas spēcīgās Austrijas un Ziemeļīrijas izlases, taču visvairāk atmiņā paliekošā spēle ir zaudējums Portugāles izlasei Portu ar 2:3. Pirmajā puslaikā portugāļi izvirzījās vadībā ar 3:0, tacu otrajā puslaikā jaunais uzbrucējs Vīts Rimkus guva divus vārtus, panākot 2:3. Rimkus šajā kvalifikācijas turnīrā 5 spēlēs guva 5 vārtus, kļūstot par izlases uzbrukuma līderi. Pamazām izlasē ienāca arī jaunie Bleidelis, Štolcers un Stepanovs.

Kvalifikācijas turnīrā uz 1998. gada Pasaules čempionātu Latvijas izlase sīvās cīņās piekāpās Austrijas, Skotijas un Zviedrijas izlasēm, bet spēja pieveikt Baltkrieviju un Igauniju. Par izlases līderiem bija kļuvuši Skonto FC spēlētāji Astafjevs, Babičevs, Pahars un Štolcers. 1997. gada beigās Jānis Gilis atkāpas no galvenā trenera amata. No izlases aizgāja arī aizsardzības balsts un komandas kapteinis Jurijs Ševļakovs.

[izmainīt šo sadaļu] Dzodzuašvili aizsardzība un Džonsona uzbrukums (1998-2001)

1997. gada nogalē par Latvijas futbola izlases treneri tika iecelts gruzīns Revazs Dzodzuašvili. Pārbaudes spēlēs Dzodzuašvili daudz eksperimentēja ar sastāvu, par ko tika daudz kritizēts, taču 2000. gada Eiropas čempionāta kvalifikācijas turnīru izlase iesāka lieliski - 1998. gada rudenī ar 3:1 tika uzvarēta Norvēģija, savukārt ar 1:0 uzvarēta Gruzija. Par spīti zaudējumam ar 0:1 Slovēnijā, 1998. gadu Latvijas izlase pabeidza kā grupas līderi. Komanda spēlēja izteiktu aizsardzības uzbrukumu ar retiem, bet bīstamiem pretuzbrukumiem, kuru smailē atradās Marians Pahars un Andrejs Štolcers. Lieliski vārtos darbojās vārtsargs Oļegs Karavajevs. 1999. gadu izlase iesāka ar diviem bezvārtu neizšķirtiem pret Grieķiju un Albāniju, un pēc šīm spēlēm no izlases aizgāja ilggadējais vārtsargs Karavajevs. Izlases pamatsastavā nostprinājās jaunie Juris Laizāns un Andrejs Rubins. Jūnijā izlase vispirms atkārtoti piekāpās slovēņiem, bet Atēnās ar 2:1 pieveica grieķus. Pirmos vārtus šajā spēlē guva debitants Māris Verpakovskis, par pamatvārtsargu kļuva Aleksandrs Koliņko. Pēc draudzības spēles ar Brazīlijas izlasi, no komandas aizgāja galvenais treneris Revazs Dzodzuašvili.

1999. gada vasarā par galveno treneri tika iecelts anglis Garijs Džonsons, kurš bija izteikts uzbrukuma futbola piekritējs. Šo kvalifikācijas ciklu izlase pabeidza ar neizšķirtiem pret Albāniju un Gruziju, kā arī zaudēja Norvēģijas izlasei, nerealizējot itin labās izredzes iekļūt finālturnīrā. 2002. gada Pasaules čempionāta kvalifikācijas ciklu izlase iesāka ar minimālu zaudējumu Skotijai 0:1, taču tam sekoja sagrāves pret Beļģijas un Horvātijas izlasēm. Pēc 2001. gada aprīlī piedzīvotā neižķirta 1:1 spēlē ar Sanmarīno, Garijs Džonsons tika atbrīvots no amata.

[izmainīt šo sadaļu] Starkova-Verpakovska ēra un Euro-2004 (2001-2004)

Māris Verpakovskis
Palielināt
Māris Verpakovskis

Džonsona vietā par galveno treneri kļuva ilggadējais Skonto FC galvenais treneris Aleksandrs Starkovs. Viņa vadībā izlase pabeidza atlases ciklu ar trīs minimāliem zaudējumiem pret grupas favorītiem. 2004. gada Eiropas čempionāta atlases ciklu izlase iesāka ar neizšķirtu pret Zviedriju (0:0), kā arī ar 1:0 pieveicot poļus. Tam sekoja divas uzvaras pār Sanmarīno izlasi un zaudējums Ungārijai. Savainojumu nomocītā Pahara vietā par izlases līderi kļuva Māris Verpakovskis. Komandā atgriezās arī 90-to gadu izlases uzbrukuma līderis Vīts Rimkus. Pirms rudens izšķirošajām cīņām Latvijas izlase saglabāja ļoti labas izredzes cīņā par iekļūšanu finālturnīrā. Pēc zaudējuma 0:2 Polijas izlasei, daudzi jau norakstīja Latvijas izredzes, taču komanda saņēmas un spēja pieveikt ungārus (3:1) un zviedrus (1:0). Abās spēlēs ar vārtu guvumiem izcēlās Verpakovskis. Latvija ieņēma 2. vietu savā apakšgrupā, tādēļ komandai novembrī bija jāspēlē izslēgšanas spēles ar spēcīgo Turcijas izlasi. Pirmajā spēlē Rīgā pateicoties Verpakovska gūtajiem vārtiem, Latvija pieveica turkus ar 1:0. Otrajā cīņā Stambulā Latvija spēja atspēlēties no 0:2 un panāca vajadzīgo rezultātu, spēlei noslēdzoties 2:2. Divu spēļu summā Latvijas izlase bija pieveikusi Turciju ar 3:2, tādējādi pirmoreiz savā vēsturē iekļūstot Eiropas čempionāta finālturnīrā. Šajā panākumā vislielākie nopelni pienācās trenerim Aleksandram Starkovam, izlases līderi bija uzbrucējs Māris Verpakovskis, vidējās līnijas spēlētāji komandas kapteinis Vitālijs Astafjevs, Juris Laizāns, Andrejs Rubins, aizsardzības balsti Mihails Zemļinskis un Igors Stepanovs, kā arī vārtsargs Aleksandrs Koļinko.

Latvijas izlase Euro-2004
Palielināt
Latvijas izlase Euro-2004

Eiropas čempionāta finālturnīrā Portugālē Latvijas izlase tika ielozēta vienā grupā ar spēcīgajām Čehijas, Vācijas un Nīderlandes izlasēm. Pirmajā spēlē Latvija piekāpās Čehijas izlasei ar 1:2, taču otrajā spēlē izcīnīja vēsturisku neizšķirtu pret Vāciju. Grupas trešajā un pēdējajā spēlē Latvija zaudēja Nīderlandei ar 0:3.

Skatīt arī Latvijas futbola izlase 2004. gada Eiropas čempionātā

[izmainīt šo sadaļu] Šābrīža Latvijas izlase

Aleksandra Starkova vadībā Latvija iesāka arī 2006. gada Pasaules čempionāta atlases turnīru, taču jau pirmajā spēlē pret Portugāli uz vairākām spēlēm tika diskvalificēts galvenais treneris. Starkovs pameta izlasi, pārceļoties uz Krievijas Maskavas Spartak komandu. Par izlases galveno treneri tika iecelts trenera asistents Jurijs Andrejevs, kura vadībā arī izlase bez īpašiem panākumiem pabeidza šo kvalifikācijas ciklu. Ar 15 punktiem 12 spēles, Latvija pabeidza turnīru 5. vietā savā apakšgrupā, pieveicot vienīgi Luksemburgu un Lihtenšteinu, kā arī spēlējot neizšķirti ar Krievijas, Igaunijas un Slovākijas izlasēm. Šajā kvalifikācijas ciklā Latvijas izlase piedzīvoja pirmo zaudējumu Igaunijai kopš 1940. gada ar 1:2. Šobrīd Latvijas izlase piedalās kvalifikācijas turnīrā uz 2008. gada Eiropas čempionātu. Tajā Latvijas izlase ir ielozēta vienā grupā ar Spāniju, Zviedriju, Dāniju, Islandi, Ziemeļīriju un Lihtenšteinu.

[izmainīt šo sadaļu] Pasaules čempionātos

[izmainīt šo sadaļu] Eiropas čempionātos

  • 1960-1992 - Nepiedalījās, atradās PSRS sastāvā
  • 1996 - Nekvalificējās
  • 2000 - Nekvalificējās
  • 2004 - Grupu turnīrs

[izmainīt šo sadaļu] Spēlētāju rekordi

[izmainīt šo sadaļu] Labākie vārtu guvēji

Spēlētājs Karjera izlasē Vārti (Spēles)
Ēriks Pētersons 1929-1939 24 (63)
Māris Verpakovskis 1999- 20 (58)
Marians Pahars 1996- 15 (66)
Alberts Šeibelis 1925-1939 14 (54)
Iļja Vestermans 1935-1938 13 (23)
Mihails Zemļinskis 1992-2005 12 (105)
Vitālijs Astafjevs 1992- 12 (129)
Juris Laizāns 1998- 11 (79)
Arnolds Tauriņš 1925-1935 10 (39)

[izmainīt šo sadaļu] Visvairāk spēļu aizvadījušie

Galvenais raksts Latvijas futbola izlases spēlētāju saraksts

Spēlētājs Karjera izlasē Spēles
Vitālijs Astafjevs 1992- 129
Mihails Zemļinskis 1992-2005 105
Imants Bleidelis 1995- 98
Igors Stepanovs 1995- 91
Andrejs Rubins 1998- 84
Andrejs Štolcers 1994- 81
Juris Laizāns 1998- 79
Aleksandrs Koļinko 1997- 71
Oļegs Blagonadeždins 1993-2004 70
Valērijs Ivanovs 1992-2001 69

[izmainīt šo sadaļu] Izlases galvenie treneri

Treneris Karjera izlasē
Jānis Gilis 1992-1997
Revazs Dzodzuašvili 1998-1999
Garijs Džonsons 1999-2001
Aleksandrs Starkovs 2001-2004
Jurijs Andrejevs 2004-

[izmainīt šo sadaļu] Komandas sastāvs

Šobrīd Latvijas izlasē spēlē šie spēlētāji:

[izmainīt šo sadaļu] Vārtsargi

[izmainīt šo sadaļu] Aizsargi

[izmainīt šo sadaļu] Pussargi

[izmainīt šo sadaļu] Uzbrucēji


[izmainīt šo sadaļu] Oficiālās personas

  • Jurijs Andrejevs - galvenais treneris
  • Jurijs Ševļakovs - treneris
  • Vladimirs Serbins - treneris
  • Aleksandrs Kulakovs - vārtsargu treneris
  • Genādijs Karavajevs - ģenerālmenedžeris
  • Dāgs Čuda - ārsts
  • Aleksandrs Jurovskis - masieris

[izmainīt šo sadaļu] Spēles

Galvenais raksts Latvijas futbola izlases spēles

[izmainīt šo sadaļu] Iepriekšējās spēles

[izmainīt šo sadaļu] Nākamās spēles

[izmainīt šo sadaļu] Ārējās saites


Eiropas nacionālās futbola izlases (UEFA) UEFA

Albānija | Andora | Anglija | Armēnija | Austrija | Azerbaidžāna | Baltkrievija | Beļģija | Bosnija un Hercegovina | Bulgārija | Čehija | Dānija | Farēru salas | Francija | Grieķija | Gruzija | Horvātija | Igaunija | Islande | Itālija | Izraēla | Īrija | Kazahstāna | Kipra | Krievija | Latvija | Lietuva | Lihtenšteina | Luksemburga | Maķedonija | Malta | Melnkalne | Moldova | Nīderlande | Norvēģija | Polija | Portugāle | Rumānija | Sanmarīno | Serbija | Skotija | Slovākija | Slovēnija | Somija | Spānija | Šveice | Turcija | Ukraina | Ungārija | Vācija | Velsa | Ziemeļīrija | Zviedrija