Venēcija

Vikipēdijas raksts

Venēcija. Svētā Marka laukums
Palielināt
Venēcija. Svētā Marka laukums

Venēcija (Itāliski Venezia) ir pilsēta Itālijā, Veneto reģiona un tāda pat nosaukuma provinces galvaspilsēta. Venēcijas dzimšana vēsturiski saistās ar dramatiskiem notikumiem Romas impērijā 4.gs., kad tai novājinoties, Apenīnu pussalu arvien biežāk pārplūdināja iekarotāju karapūļi.

Precīzu ziņu par Venēcijas dibināšanu nav. Daži vēsturnieki uzskata, ka pilsētas veidošanās sākusies ap 568.g., kad Itālijā iebruka lombardu ciltis. Bēgot no iekarotājiem, vietējie reģiona iedzīvotāji paglābās Veneto lagūnas salās.

Savukārt citi min 584.g., kad Veneto reģions tika pārņemts Ravennas arhibīskapijas kontrolē, tādējādi pakļaujot Bizantijas ietekmei. Taču arī Bizantijas pārvaldības loma pakāpeniski mazinājās un venēcieši sāka nostiprināt paši savu pašpārvaldi. Tā, 811.g. tika ievēlēts pirmais Venēcijas dodžs - Andželo Partesipacio (Angelo Partecipazio), kurš veikli izmantoja formālo Bizantijas pakļautību lai pretotos pieaugošajam franku spiedienam.

Pirmās Venēcijas apmetnes, iespējams, sāka veidoties pie Lielā Kanāla (Grand Canal) ietekas lagūnā, vietā, kuru sauca par Rivo Alto, jeb mūsdienu Rialto. Drīz vien šī vieta kļuva par nākamās Venēcijas hercogistes administratīvo centru.

Mūsdienu Venēcija ar 458 kv.km lielo platību un pāri par 270 tūkstošiem pastāvīgo iedzīvotāju, ir viens no populārākajiem tūrisma centriem Eiropā. Autotransportam lietojams tilts, kas savieno Venēciju ar cietzemi, papildus dzelzceļa tiltam tika uzbūvēts tikai 20.gs., Benito Musolīni (1883-1945) valdīšanas laikā. Taču pilsētas dzīvi un tās tālāko pastāvēšanu apdraud arī virkne problēmu. Viena no nopietnākajām ir tās applūšanas draudi, kuru nopietnību apliecināja katastrofiski plūdi 1966.g.