Sigulda
Vikipēdijas raksts
|
|||
Iedzīvotāji (2004) | 10668 | ||
Citi nosaukumi | vācu - Segewold | ||
Pilsēta | no 1928.g | ||
Rajons | Rīgas rajons | ||
Mājaslapa | www.sigulda.lv |
Sigulda ir pilsēta Rīgas rajonā, Latvijā pie Gaujas. Pilsētas apkārtne ir iekļauta Gaujas Nacionālajā parkā (dibināts 1973). Savas skasitās apkārtnes dēļ ar Gaujas senleju pilsēta tiek dēvēta par Vizdzemes Šveici. Pilsētā atrodas bobsleja trase, Sigulda ir savdabīgs ziemas sporta veidu centrs. Attālums no Rīgas - ap 53 km. Izglītības iespējas nodrošina Siguldas Valsts ģimnāzija (SVĢ), Siguldas 2. vidusskola, Siguldas 1. pamatskola, Siguldas 2. pamatskola un Siguldas 3. pamatskola. Darbu ir sākusi arī LLU Siguldas filiāle. Pilsētā parasti tiek rīkoti operas svētki kā arī dažādi ziemas sporta pasākumi. Te izvietots arī vertikālā gaisa tunelis, kā arī ekstrēmā atrakcija "Meža kaķis". Sigulda ir nozīmīgs Latvijas tūrisma centrs. Siguldas pilsētas trasē augstuma starpība ir 85 m un šeit darbojas 2 pacēlāji. Pašlaik Sigulda tiek aktīvi gatavota savai 800-gadei. Pilsēta ir ievērojama arī ar to, ka šeit atrodas gaisa trosu ceļš un līdz ar to te pieejama arī gumijlēkšanas atrakcija. Populārs tūrisma objekts ir arī Gūtmaņa ala, kurā saglabājušies uzsraksti pat no 17.gs. Siguldas domes priekšsēdētājs ir Tālis Puķītis (LC). Siguldā darbojas "Radio Sigulda", kas dibināts 1991. gada 15. maijā.
[izmainīt šo sadaļu] Vēsture
Senatnē Siguldas apkārtnē dzīvojušas zemgaļu ciltis (tā sauktie Gaujas zemgaļi), taču 11.gs šeit jau konstatējama lībiešu kultūra. Siguldas apkaimē atradušies 7 pilskalni: Satezeles, Turaidas, Kārļa, Viestura, Vikmestes u.c. Turaidas pils pārvaldnieks ir bijis mūsdienās pretrunīgi vērtētais Kaupo, kas vēlāk sadarbojies ar vācu krustnešiem. Turpretī Satezeles kungs bija Dabrelis, kas bija nesamierināms krustnešu pretinieks. Satezelei uzbrukts vairākas reizes: 1206. gadā, kad te uzbruka toreizējā vācu sabiedrotā Viestarta karapulki un 1212. gadā Autīnes sacelšanās laikā, kad pils tikusi ieņemta. Turaidai uzbrukts 1206. gadā, kad šeit pret Kaupo sadumpojušos turaidiešus, kas bija pilī, sakāva vācu krustneši ar Kaupo un zemgaļu palīdzību. Pirmoreiz vēstures avotos minēta 1207.g., kad tiek celta zobenbrāļu ordeņa pils (vēlāk pārgāja Livonijas Ordeņa īpašumā). Šajā gadā Siguldas apkārtnes zemes tika sadalītas starp Zobenbrāļu ordeni un Rīgas arhibīskapiju. Pastāv dažādas versijas, kāpēc nosaukums tai dots tieši "Segewold". Viens no iespējamiem variantiem ir savienojums Sieg + Valt, kas nozīmē uzvaras mežš. Sigulda bija ordeņa komturija, bet vēlāk kļuva par landmaršala mītni. Savukārt Gaujas labajā krastā tika uzceltas Turaidas un Krimuldas pilis, kas nonāca attiecīgi Rīgas Arhibīskapijas un Rīgas domkapitula valdījumā. Sākumā Siguldas pils bijusi kastellas tipa, taču vēlāk pārbūvēta par konventa tipa celtni. Draudzi nodibināja pāvesta sūtnis Vilhelms no Modenas. Pēc Livonijas kara pils nonāca Cēsu vaivadijas valdījumā, Sigulda bija Stārastijas centrs. Poļu-zviedru kara laikā pili ieņēma zviedri, taču drīz vien poļi to atkaroja. Tikai poļu-zviedru kara beigās pili atkal pārņēma zviedri. Šajā laikā risinājušies notikumi saistībā ar Turaidas Maiju - Rozi. Gustavs II Ādolfs pili nodeva Gabriēlam Uksenšērnam, taču pēc Kārļa XI veiktās redukcijas pils nonāca kroņa īpašumā. Pa visu šo laiku pie pils auga ciematiņš, ko veidoja stallis, amatnieku darbnīcas un tirgotāju mītnes, kā arī baznīca. Tiesa pa poļu-zviedru kara laiku pils un ciematiņš tika smagi nopostīts, pils sadragāta ar artilēriju. Zviedru laikos manāmi pirmie skolu pirmsākumi. Tā kā šajā laikā pilsmuiža tika nomāta nevis bija muižnieka īpašums, pieauga muižnieku vardarbība un zemnieku ekspluatācija.
Tad nāca Ziemeļu karš un mēris. Siguldas pils tika stipri nopostīta un mēra rezultātā 75,8% visu draudzes locekļu nomira. Pēc kara pamazām dzīve šeit atjaunojās. Mainījās arī Siguldas pilsmuižas īpašnieki - sākumā tā nokļuva Krievijas valsts, bet vēlāk fon Lasī, Braunu, Borhu un vēlāk Kropotkinu dzimtu īpašumā. Tika uzcelti arī vairāki krogi (6) gar Rīgas - Pleskavas lielceļu. Darbojās pārceltuve pār Daugavu. No 1878-1881 gadam Kropotkinu laikā tika uzcelta neogotiskā Siguldas Jaunā pils. Pēc dzimtbūšanas atcelšanas sākās arī zemes izpirkšana. Izglītību nodrošināja Siguldas draudzes skola un pagastskola. Siguldas uzplaukums sākās ar dzezceļa līnijas atklāšanu 1889.gadā, ko virzīja kņazs Kropotkins. Tad arī sākās Siguldas kā rekreācijas centra uzplaukums. Nikolajs Kropotkins sekmēja arī zemes izpirkšanu gan zemniekiem, gan tirotājiem un citām privātpersonām. Tika atklāta arī Hotel Segewold. Siguldā vasrnīcas būvēja daudzi turīgi cilvēki un ap 1909.gadu Siguldā dzīvoja ap 900 cilvēku, bet kopumā vasrās šis skaitlis bija daudz lielāks. Siguldā dzīvojuši tādi tajos un tagadējos laikos pazīstami cilvēki kā Malvīne Vīgnere-Grīnberga, Paula Baltābola, Felicita Ertnere, Vilma Egliņa-Nāra, Alfrēds Kalniņš, Teodors Zaļkalns, Mārtiņš Buclers, Anna Brigadere, Reinis Kaudzīte.
Pirmā Pasaules kara un brīvības cīņu gados tika nopostīta gan Siguldas dzelzceļa stacija, gan biedrības "Vidzemes Šveice" nams, gan daudzas vasarnīcas. Brīvvalsts laikā veidojās dažādas biedrības un bija sācies jauns pilsētas uzplaukums. Atjaunojās biedrības "Vidzemes Šveice" darbība, veidojās jaunas biedrības: BUB (Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrība), teātris "Arkādija", "Raiņa klubs" un daudzas citas. Tika uzcelta romantisma stilā būvētā Siguldas stacija. Siguldas jaunā pils līdz ar agrārreformu pārgāja Latvijas Preses biedrības īpašumā. Sākumā Siguldai tika piešķirts miesta nosaukums, bet līdz ar to likvidāciju 1928.gadā Sigulda ieguva pilsētas tiesības (par to aktīvi iestājās "Raiņa klubs"). Sākoties Ulmaņa diktatūrai daudzas biedrības tika slēgtas. Tika uzcelts Siguldas tilts, kas ievērojami atviegloja satiksmi pār Gauju. Tad nāca 1940. gads un padomju varas nodibināšanās Siguldā. Kad vācu karaspēks tuvojās Siguldai atkāpjošā sarkanā armija uzspridzināja Gaujas tiltu. Pēc kara PSRS sastāvā Sigulda pamazām atkopās no kara postījumiem: tika atjaunots Gaujas tilts, uzceltas dzīvojamās blokmājas, universālveikals, uzbūvēta jauna stacija (vecā tika nopostīta 2. pasaules karā) u.c. ēkas. 50 gadu sākumā pilsētas teritorijā iekļāva Turaidas un Krimuldas vēsturiskos centrus. No 1950-1961 Sigulda bija rajona centrs. Vēlāk ar dienvidslāvu palīdzību tika uzcelta Siguldas bobsleja trase (1986), gaisa trosu ceļš (1969). Tika veikti arheoloģiskie izrakumi Turaidas pilī. Sāka darboties Siguldas 2. vidusskola. Tika uzcelts televīzijas tornis. Pilsētā darbojās vairāki deju, koru kolektīvi, kuri veiksmīgi izvērsa māksliniecisko pašdarbību. Līdz ar atmodu izveidojās vides kluba un LTF Siguldas nodaļas. Pēc Latvijas valstiskuma atjaunošanas Sigulda turpina veidoties par tūrisma un ziemas sporta centru. Slavens ir Siguldas pūtēju orķestris. Dziesmu svētkos aktīvi ir piedalījies Olgas Jakānes vadītais Siguldas 1. pamatsolas zēnu koris.
[izmainīt šo sadaļu] Pārvalde
Siguldas pašvaldība ir Siguldas novada dome, kura īsteno savu varu Siguldas pilsētā, Siguldas pagastā un Mores pagastā. Dome izvietota Siguldas pilī, Pils ielā 16. Siguldas novada domes priekšsēdētājs ir Tālis Puķītis, kas ir bijis Siguldas pilsētas mērs jau kopš Latvijas Republikas atjaunošanas. Priekšsēdētāja vietnieks ir Jānis Zilvers, bet izpilddirektors - Uģis Mitrevics. Mores pagasta administrācijas vadītājs ir Aivars Jakobsons, bet Siguldas pagasta administrācijas vadītājs - Laimons Līkops. Siguldas novada domē darbojas 5 komitejas: Finanšu, Izglītības un kultūras, Tūrisma un sporta, Attīstības un vides, Sociālā. Domē ir izveidotas 12 komisijas: Administratīvā, Iepirkumu, Dzīvokļu, Dzīvojamo māju privatizācijas, Ārkārtas situāciju, Jaunatnes lietu, Komisija pašvaldības dzīvojamo māju nodošanai apsaimniekošanā dzīvokļu īpašniekiem, Pašvaldības īpašuma privatizācijas, Pašvaldības īpašuma izsoles, Siltumapgādes jautājumu, Komisija objektu pieņemšanai ekspluatācijā, Koncesiju uzraudzības. Siguldas novada domes deputāti:
- Juris Ivars Čivčs
- Dainis Dukurs
- Aivars Jakobsons
- Anna Jurkāne
- Artis Murāns
- Valdis Siļķe
- Jānis Strautmanis
- Valentīns Zeile
- Inese Zīle
[izmainīt šo sadaļu] Siguldas novada sadraudzības partneri
- Birštonas (Lietuva)
- Angus (Skotija)
- Lǿgstor (Dānija)
- Stuhr (Vācija)
- Keila (Igaunija)
- Falköping (Zviedrija)
- Eiropas pilsētu sadraudzības asociācija "Douzelage"