Žokļkājvēži

Vikipēdijas raksts

Žokļkājvēzis Diaptomus sp.
Žokļkājvēzis Diaptomus sp.

Žokļkājvēži jeb žokļkāji (Maxillopoda)vēžveidīgo apakštipa klase. Pēc daudzu autoru domām žokļkājvēži ir polifilētiska organismu grupa.


[izmainīt šo sadaļu] Morfoloģija

Žokļkājvēžu galvas posmi ir saplūduši ne tikai savstarpēji, bet arī ar krūšu pirmo posmu un veido t.s. salikto galvu. Pie galvas 2 pāri taustekļu. Pirmais no tiem ir bez zariem, parasti garāks par pārējām ekstremitātēm, otrais - divzarains. Mutes ekstremitātes ir labi attīstītas. Krūtis sastāv no 6 posmiem, retāk no 4-5. Pie katra posma ir 1 divzarainu kāju pāris, ko žokļkājvēži izmanto peldēšanai. Žaunu nav. Asinsrite stipri reducēta, vai arī tās vispār nav. Vēders slaids, posmots, bez kājām, sastāv no 4 segmentiem. Vēdera galā divzaraina dakšiņa - furka. Žokļkājvēžu attīstība notiek ar sarežģītu metamorfozi.


[izmainīt šo sadaļu] Ekoloģija

Žokļkājvēži ir ļoti plaši izplatīti un dzīvo visdažādākajos apstākļos. Tie dzīvo jūrās un saldūdeņos, pazemes ūdeņos, daži – pat mitrajās liedaga smiltīs. Šie vēzīši ir sastopami gan bentosā, gan planktonā, gan okeāniskajos dziļumos. Daudzi žokļkājvēži ir parazīti.


[izmainīt šo sadaļu] Sistemātika

Apakšklasē >6000s. Latvijā ir pārstāvētas 3 kārtas - airkājvēži, tekostraki un karputis.