Vēnerns
Vikipēdijas raksts
Vēnerns | |
---|---|
Koordinātes: | 58°55'Z 13°30'A |
Platība: | 5 655 km2 |
Maks. garums: | ? km |
Vid. dziļums: | 27 m |
Maks. dziļums: | 106 m |
Tilpums: | 153 km3 |
Augstums vjl.: | 44 m |
Izteka: | |
Sateces baseins: | 46 800 km2 |
Sateces baseina valstis: | Zviedrija |
Salas: | Daudz |
Apdz. vietas krastos: | Kārlstāde Kristīnehamna Līdčēpinga Mariestāde Omola Sefle Vēnersborga |
Vēnerns (zviedriski - Vänern) - pēc platības lielākais ezers Zviedrijā un trešais lielākais ezers Eiropā.
Ezers radies pēc ledus laikmeta, kad Zemes garozai atbrīvojoties no ledāja svara, notika tās pacelšanās, paceļoti līdzi no jūras atdalītus ūdens baseinus, tai skaitā Vēnernu. Tas izskaidro to, ka Vēnernā dzīvo tādi organismi, kas parasti sastopami jūrā. Ūdens apmaiņas periods - 9 gadi. Ziemā neaizsalst.
Ezeram izdala divas lielas daļas - rietumu daļu sauc Dalbosjö, bet austrumu daļu - Värmlandsjön. Centrālajā daļā atrodas Djuro arhipelāgs - šeit nodibināts Djuro nacionālais parks. Dienvidaustrumu piekrastē atrodas Kinnekulles pakalni (līdz 270 m virs ezera līmeņa), no kuriem paveras skaists skats uz ezeru.
Vides stāvoklis ezerā ir samērā labs, tomēr vērojams mērens piesārņojums ar barības vielām, kas veicina aļģu savairošanos un ūdens caurspīdīguma pakāpenisku zušanu. Tai pat laikā, uzlabojoties notekūdeņu attīrīšanai ezerā atjaunojas agrākā sugu daudzveidība. 34 sugu zivis - zivju sugām bagātākais ezers Zviedrijā. Ezerā notiek zveja, sporta zveja. Ezerā dzīvo divas saldūdens lašu populācijas - pēcleduslaikmeta relikts, kas no pārējiem - jūras lašiem - nošķirtas jau 9 000 gadus. Lielākie laši pārsniedz 20 kg svaru. Diemžēl dabiska laļsu atjaunošanās tikpat kā nenotiek.