Feniletilspirts

Vikipēdijas raksts

Feniletilspirts

Fenletilspirta struktūrformula
Ķīmiskā formula: C6H5CH2CH2OH
Molmasa: 122,17 g/mol
Blīvums: 1020 kg/m3
Kušanas temperatūra: -27°C
Viršanas temperatūra: 220°C

Feniletilspirts (benzoletanols, benzilkarbinols, 2-feniletanols, ß-feniletilspirts, ß-hidroksietilbenzols, rožu eļļa, apelsīnu eļļa, C8H10O jeb C6H5CH2CH2OH) ir gaistošs, viskozs šķidrums un ir viena no galvenajām rožu eļļas sastāvdaļām.

Satura rādītājs

[izmainīt šo sadaļu] Atrašanās dabā

Atrodams daudzās dabiskās nozīmīgās esteru eļļās, piemēram, rožu, neļķu, hiacinšu, apelsīnu ziedu, Burbona ģerāniju u.c.

[izmainīt šo sadaļu] Iegūšana

Feniletilspirtu iegūst, reducējot etilfenilacetātu ar spirtu un nātriju, vai hidrogenējot fenilacetaldehīdu niķeļa katalizatora klātbūtnē. Var iegūt arī benzola reakcijā ar etilēna oksīdu AlCl3 klātbūtnē; stirola oksīda hidrogenēšana; pēc Grinjāra reakcijas. Pašreizējās feniletilspirta ražošanas komerciālajās metodēs ietilpst Grinjāra sintēze, Frīdela-Krafta process un katalītiskā hidrogenēšana no stirola oksīda.

[izmainīt šo sadaļu] Iegūšanas procesa stadijas

Ķīmiskajā rūpniecībā iegūstamā tehniskā ß-fenietilspirta attīrīšana notiek šādā secībā:

  1. hloru saturošo piedevu pārziepjošana, neitralizēšana un skalošana;
  2. vakuuma rektificēšana;
  3. piemaisījumu atdestilēšana ar kodīgu tvaiku;
  4. atkārtota vakuuma rektificēšana.

[izmainīt šo sadaļu] Izmantošana

Izmanto kā konservantu oftalmiskos šķīdumos un kā farmaceitisku līdzekli (antimikrobu), parfimērijā (ziepju aromātiskās piedevas) un pārtikas rūpniecībā (aromātisko pārtikas esenču izgatavošanai). Izmanto arī kā izejvielu ß-feniletilacetāta un dažu citu smaržvielu sintēzei. Insektu apkarošanā feniletilspirtu uzskata par līdzekli pret moskītiem. Zemās cenas, stabilitātes un smaržas kvalitātes dēļ feniletilspirts ir ideāli piemērots ziepju aromāts. Aptuveni 85% feniletilspirta izmanto smaržām. Feniletilspirta izmantošana parasti neizraisa veselības problēmas.

[izmainīt šo sadaļu] Fizikālās īpašības

Feniletilspirtam, iespējams, ir visprestižākais ķīmiskais aromāts no visām aromātiskajām organiskajām vielām parfimērijas pasaulē. To nosaka tā izsmalcinātā dabisko rožu ziedlapiņu smarža. Feniletilspirts ir šķidrums. Stipri sakratot, 100 ml ūdens šķīst 2ml vielas. 50% spirtā labi šķīst (1:1) un ierobežoti šķīst ūdenī (1:60). Kušanas temperatūra -27°C, vārīšanās temperatūra 220-222°C. Molekulmasa: 122,17. C 78,66%, H 8,25%, O 13,10%.

 

Augstākā labuma

I šķira

Smarža

Rožu

Organoleptiskais vērtējums, punktos

4,5

4,0

Laušanas rādītājs n(20/d)

1,5310-1,5330

1,5310-1,5330

Blīvums pie 200C, g/cm3 (d(20/4))

1,021-1,025

1,021-1,025

Spirta masas daļa, %, ne mazāk kā

99,97

99,0

Glabāšanas garantijas laiks, mēneši

12

12

[izmainīt šo sadaļu] Ķīmiskās īpašības

  • Feniletanols piedalās parastajās spirtu vai aromātisko savienojumu reakcijās.
  • Feniletanolu izmanto dažādu ķīmisko vielu sintēzē.


Svarīgākie spirti

Metanols | Etanols | Propanols | Izopropanols | Butanols | Amilspirts | Allilspirts | Propargilspirts | 1,2-propāndiols | 1,3-propāndiols | Etilēnglikols | Glicerīns | Pentaeritrīts | Feniletilspirts

Citās valodās