Stearīnskābe

Vikipēdijas raksts

Stearīnskābe

Stearīnskābes struktūrformula
Ķīmiskā formula: C18H36O2
Molmasa: 284,47 g/mol
Blīvums: 847 kg/m3
Kušanas temperatūra: 69,6°C
Viršanas temperatūra: 383°C

Stearīnskābe (n-oktadekānskābe, cetiletiķskābe, С17Н35СООН) pieder pie piesātinātajām karbonskābēm. Stearīnskābe ir balta kristāliska viela. Nešķīst ūdenī, bet labi šķīst ēterī. Stearīnskābes sāļus un esterus sauc par stearātiem.

Satura rādītājs

[izmainīt šo sadaļu] Vēsture

Stearīnskābi atklāja franču ķīmiķis Ševrels 1816. gadā cūku taukos. No tā cēlies stearīnskābes nosaukums (grieķu: stear - tauki).

[izmainīt šo sadaļu] Atrašanās dabā

Glicerīdu veidā atrodama ļoti daudzos augu un dzīvnieku taukos un lipīdos, kur izpilda enerģijas uzkrāšanas funkcijas. Organismā stearīnskābe veidojas no palmitīnskābes speciālu fermentu iedarbībā, kas pagarina oglekļa atomu ķēdi.

[izmainīt šo sadaļu] Iegūšana

Iegūst, attīrot tauku pārziepošanas produktu - stearīnu.

[izmainīt šo sadaļu] Īpašības

Reducējot stearīnskābi, iegūst stearilspirtu.

[izmainīt šo sadaļu] Izmantošana

Nātrija stearātu lieto ziepju ražošanā kā galveno ziepju komponentu. Stearīnskābi un tās glikola esterus izmanto kosmētikā. Stearīnskābes sāļus lieto kā plastiskas smērvielas. Pirotehnikā ar stearīnskābi pārklāj alumīnija vai dzelzs pulveru daļiņas, lai pirotehniskie sastāvi būtu ilgāk uzglabājami.


Svarīgākās piesātinātās vienvērtīgās karbonskābes

Skudrskābe | Etiķskābe | Propionskābe | Sviestskābe | Baldriānskābe | Kapronskābe | Enantskābe | Kaprilskābe | Pelargonskābe | Kaprīnskābe | Laurīnskābe | Miristīnskābe | Palmitīnskābe | Margarīnskābe | Stearīnskābe | Arahīnskābe | Eikozānkarbonskābe | Behenskābe | Lignocerīnskābe | Cerotīnskābe | Montānskābe | Melisīnskābe | Psillastearilskābe