Kauņa

Vikipēdijas raksts

Kaunas
Apriņķa centrs
Iedzīvotāji (2005) 374 643
Citi nosaukumi poļu - Kowno
vācu - Kauen
Pilsēta no 1317.g
Apriņķis Kauņas apriņķis
Mājaslapa http://www.kaunas.lt/

Kauņa - Lietuvas otrā pilsēta pēc iedzīvotāju skaita, bija Kovnas guberņas centrs (1842. - 1915.) un Lietuvas Republikas galvaspilsēta (1920. - 1940.). Atrodas pie Neres ietekas Nemunā, nozīmīgs rūpniecības, transporta, zinātnes un kultūras centrs. No valsts galvaspilsētas Viļņas Kauņa ir 101 km uz rietumiem, šīs divas pilsētas savieno dzelzceļš un automaģistrāle. Tā ir apriņķa, pilsētas pašvaldības un rajona pašvaldības centrs.

Satura rādītājs

[izmainīt šo sadaļu] Vēsture

Pēc leģendas Kauņa dibināta 1030. gadā, tomēr pirmoreiz rakstos minēta 1361. gadā. Teitoņu ordenis 1362. gadā ieņēma un nopostīja pili, tomēr 1404. gadā lietuvieši pili atguva.

1408. gadā Vītauts Lielais Kauņai piešķīra Magdeburgas tiesības. 1441. gadā Kauņa iestājās Hanzas savienībā.

Trešajā Polijas dalīšanā 1795. gadā Kauņa nokļuva Krievijas sastāvā. Kauņa bija viens no Novembra (1830-1831) un Janvāra sacelšanās (1863-1864) centriem. 1862. gadā cauri pilsētai tika ierīkots dzelzceļš un Kauņa kļuva par dzelzceļa mezglu.

1919. gadā, kad Viļņu ieņema boļševiku spēki, Kauņa kļuva par faktisko Lietuvas galvaspilsētu (oficiāli tā tika dēvēta par "pagaidu galvaspilsētu"). Pilsēta bija Lietuvas galvaspilsēta līdz 1940. gadam, kad par Lietuvas (šoreiz gan Lietuvas PSR) galvaspilsētu atkal kļuva Viļņa.

[izmainīt šo sadaļu] Ekonomika

Kauņa ir liels rūpniecības centrs. No XV gadsimta Kauņa bija slavens kalēju, kurpnieku, podnieku, šuvēju, audēju, galdnieku, stiklinieku darbiem. XVI gadsimta sākumā pilsētā strādāja ap 40 specialitāšu amatnieki, kuri bija apvienojušies cunftēs. Rūpniecības uzņēmumi parādījās XIX gadsimta vidū.

Kauņas pilsētas rūpniecība ir apmēram 20% no visas Lietuvas rūpniecības. Visvairāk Kauņas pilsētā attīstītas šādas rūpniecības nozares: pārtikas produktu un dzērienu rūpniecība, vieglā un tekstilrūpniecība, ķīmijas rūpniecība, poligrāfiskā rūpniecība, farmācija, metālrūpniecība, kokapstrāde un mēbeļu rūpniecība. Informācijas tehnoloģijas un elektronika kļūst par nozīmīgu Kauņas ekonomiskās darbības sfēru.

Apmēram pusi no savas produkcijas rūpniecības uzņēmumi tirgo iekšzemē, bet otro pusi eksportē. Visvairāk eksportē audumus, metālizstrādājums, elektroierīces, kokmateriālus un to produktus, mēbeles. Visnozīmīgākie eksporta partneri - Eiropas Savienība, Skandināvijas valstis, Krievija.

Kauņas pilsētas ekonomikā visvairāk investīcijas ir no ASV un Somijas.

[izmainīt šo sadaļu] Iedzīvotāji

Pēc tautības apmēram 93% pilsētas iedzīvotāju ir lietuvieši, 4% - krievu, citu tautību - 3%. Pilsētā dzīvojošās nacionālās minoritātes (cilvēku skaits):

Kauņā vai tās apkārtnē dzimuši:

  • Valds Adamkus (Valdas Adamkus, 1926-) - politiķis, Lietuvas prezidents (1998 – 2003, 2004-)
  • Emma Goldmane (Emma Goldman, 1869-1940) - anarhiste
  • Vītauts Landsberģis (Vytautas Landsbergis, 1932-) - politiķis, Lietuvas prezidents (1990 - 1992)
  • Emanuels Levins (Emmanuel Lévinas, 1906-1995) - franču filozofs
  • Hermanis Minkovskis (Hermann Minkowski, 1864-1909) - matemātiķis
  • Jāzeps Mediņš (1877-1947) - latviešu komponists
  • Arvīds Sabonis (Arvydas Sabonis, 1964-) - basketbolists

[izmainīt šo sadaļu] Muzeji

[izmainīt šo sadaļu] Ārējās saites

Commons
Wikimedia Commons ir pieejami multimēdiju faili par šo tēmu. Skat.: