Ēriks Koņeckis

Vikipēdijas raksts

Ēriks Koņeckis (dzimis 1920. gada 9. februārī Rīgā, Latvijā, miris 2006. gada 2. februārī Dortmundē, Vācijā) bija latviešu hokejists - uzbrucējs. 1937/38 un 1938/39 sezonās, spēlējot ASK Rīga sastāvā, kļuva par divkārtējo Latvijas čempionu. Pateicoties savai izcilajai tehnikai tika uzskatīts par vienu no Eiropas labākajiem uzbrucējiem. 2. pasaules kara laikā emigrēja uz Vāciju, kur turpināja spēlēt hokeju. No 1945. līdz 1948. gadam viņš spēlēja Vācijas hokeja līgas klubā HC Augsburg, bet vēlāk pārcēlās uz Krēfeldes "Preussen", kuras sastāvā 1951. gadā kļuva par Vācijas čempionu, bet 1952. gadā viņš šo sasniegumu atkārtoja KEV komandas sastāvā, kur viņš bija spēlējošais treneris. Viņa spēlētāja karjera turpinājās līdz 1955. gadam, kad viņš bija Manheimas ERC spēlējošais treneris. 2005. gadā viņš tika iekļauts Vācijas Hokeja Slavas zālē. Viņa vārds ir atrodams arī Krēfeldes "Pinguine" Slavas zālē.

Latvijas hokeja izlases sastāvā piedalījies 1938. gada Pasaules čempionātā, Prāgā.

Citās valodās