Aukstais karš

Vikipēdijas raksts

Aukstais karš ir kaujas stāvoklis starp valstīm, kad nenotiek reāla karadarbība, bet notiek cīņa ar pretējo pusi ar ekonomiskām un politiskām darbībām, spiegošanu, kā arī lokālos karos atbalstot cīņu pret pretinieka sabiedrotajiem.

Par "auksto karu" parasti dēvē stāvokli, kas izveidojās pasaulē pēc 2. pasaules kara starp ASV ar tās sabiedrotajiem un PSRS ar tās satelītvalstīm. Šo periodu raksturo asa abu lielvalstu politiskā, ekonomiskā, zinātniskā un bruņošanās sacensība. To sauc par "auksto karu", jo konflikts nenoveda pie tiešas karadarbības starp abām lielvarām. Tā būtība - cīņa starp ASV un PSRS un to sabiedrotajiem par varu pasaulē. 1941. gada augustā tika parakstīta "Atlantijas harta", kas iezīmēja t.s. rietumu pasaules uzbūves un darbības principus, kas atšķīrās no PSRS principiem. 1947. gadā tika pasludināta Trumena doktrīna. Aukstais karš ilga no 1947. gada līdz Gorbačova nākšanai pie varas.

Pasaules sadalījums divās nometnēs
Pasaules sadalījums divās nometnēs