Aldehīdi
Vikipēdijas raksts
Aldehīdi ir skābekli saturoši organiski savienojumi, kurus var iegūt, dehidrogenējot spirtus (pirmējos spirtus). No tā arī cēlies aldehīdu nosaukums (latīņu: al(cohol) dehyd(rogenatum) - dehidrogenēts alkohols). Aldehīdi var izomerizēties par enoliem, taču aldehīda forma ir daudz stabilāka. Aldehīdi var oksidēties, veidojot karbonskābes.
Aldehīdi var veidot hidrātus, pievienojot ūdeni, taču parasti brīvā veidā šādi savienojumi ir ļoti nestabili, kā visi savienojumi, kam pie oglekļa atoma ir divas hidroksilgrupas:
- R−CHO + H2O ↔ R−CH(OH)2
Tomēr, ja aizvietotājs ir stipri negatīvs, hidrāti var būt stabili (sk. hlorālhidrāts). Ja aldehīdu hidrātu hidroksilgrupām ūdeņraža atomus aizvieto ar organiskiem radikāļiem, šādi savienojumi arī ir stabili un tos dēvē par acetāliem:
- R−CH(O−R')2
Aldehīdus kopā ar ketoniem pieskaita pie karbonilsavienojumiem. Aldehīda grupa sastāv no karbonilgrupas, kam viens no aizvietotājiem ir ūdeņradis. Savienojumos, kas satur aizvietotājus ar lielāku prioritāti, aldehīda grupu nosauc kā formil-, piem 4-formilbenzoskābe (OHC-C6H4-COOH). Aldehīdi ir ķīmiski aktīvāki par ketoniem, un tos dažreiz lieto par reducētājiem.
Pazīstamākais aldehīds ir formaldehīds. Pie aldehīdiem var pieskaitīt arī glicerīna termiskās sadalīšanās produktu - akroleīnu.
Visiem aldehīdiem piemīt raksturīgs aromāts. Zemākajiem aldehīdiem ir asa, nepatīkama smaka, bet, aizvietotāja oglekļa atomu ķēdei pagarinoties, aldehīdu smarža kļūst līdzīga augļu un ziedu smaržai. Šādas funkcionālās grupas, kā aldehīdgrupu, kas padara vielu aromātisku, suc par osmoforām grupām.
Svarīgākie aldehīdi
Formaldehīds | Acetaldehīds | Akroleīns | Glikolaldehīds | Glicerīnaldehīds | Glioksāls | Benzaldehīds | Furfurols |