Hokejs

Vikipēdijas raksts

Hendrika Averkampa (1585-1634) glezna "Aina uz ledus", kurā attēlota hokejam līdzīga spēle
Hendrika Averkampa (1585-1634) glezna "Aina uz ledus", kurā attēlota hokejam līdzīga spēle

Hokejs ir komandu sporta veids, ko spēlē uz ledus. Tas ir ātrākais komandu sporta veids pasaulē, spēlētāji uz slidām ir spējīgi sasniegt ļoti lielus ātrumus, bet ripas lidojuma ātrums var pārsniegt pat 160 km/h. Šajā sporta veidā spēcīgākās valstis ir Kanāda, Čehija, Somija, Krievija, Slovākija, Zviedrija un ASV, starp spēcīgākajām ir pieskaitāma arī Latvija. Hokejs ir kļuvis īpaši populārs valstīs, kurās ir vēss klimats, lai gan mūsdienās tam vairs nav īpaši lielas nozīmes, jo, lielākoties, tas tiek spēlēts slēgtās hallēs nevis laukumos zem klajas debess.

Satura rādītājs

[izmainīt šo sadaļu] Spēle

Tipisks ledus laukums
Tipisks ledus laukums

Hokejs tiek spēlēts uz ledus laukuma. Kamēr notiek spēle vienādos sastāvos uz laukuma atrodas 6 spēlētāji no katras komandas, un visi uz slidām. Katrā komandā ir pieci laukuma spēlētāji un 1 vārtsargs. Spēles mērķis ir gūt pēc iespējas vairāk vārtus, ar speciālām nūjām sitot pa speciālu gumijas disku - ripu, vārtus var gūt raidot ripu pretinieku vārtos, kas ir novietoti pretējā laukuma galā. To priekšā stāv pretinieku vārtsargs, kuram ir tiesības ripu piespiest pie ledus. Tie ir 122 cm augsti un 183 cm plati. Spēlētāji nedrīkst ripu vārtos iemest ar roku. Ripai jābūt 2,54 cm biezai, tās diametram jābūt 7,62 cm un tās svars var būt no 156 līdz 170 gramiem.

Starp pārējiem laukuma spēlētāji parasti ir 2 aizsargi un 3 uzbrucēji. Uzbrucēju līnijā ir viens centrs un divi malējie uzbrucēji - labās un kreisās malas. Visi 5 spēlētāji bieži mainās, ir atļauts mainīt arī vārtsargus, bet parasti tos maina tikai tad, ja spēj uzlabot komandas pārliecību vai arī vārtsargs rāda tiešām nepārliecinošu sniegumu. Laukuma apmales (saukti par bortiem) palīdz ripu noturēt spēles laukumā, tiesa, ne visi borti ir pietiekami augsti, lai noturētu ripu spēlē, tādēļ gadās, ka ripa mēdz atstāt laukumu. Tādā gadījumā spēle tiek apturēta. Tā tiek atsākta ar jaunu iemetienu.

Lielākajā daļā pasaules līgu komandas spēlei drīkst pieteikt 23 spēlētājus no kuriem 2 ir vārtsargi. Ziemeļamerikas profesionālajās līgās spēlei drīkst pieteikt ne vairāk kā 18 spēlētājus.

Spēlē ir 3 periodi, katrs 20 minūtes garš. Kad spēle tiek apstādināta, tiek apstādināts arī laiks. Ir spēles, kurās noteikti jānoskaidro uzvarētājs (piem. finālspēle). Ja to pamatlaiks beidzas neizšķirti, tad tiek spēlēts pagarinājums. Arī tas parasti ir 20 minūtes garš. Pagarinājumā (un visā spēlē) uzvar komanda, kas pirmā gūst vārtus. Ja vārti tajā netiek gūti, tad notiek soda metienu sērija. Tie tiek izpildīti spēlētājam izejot vienam pret vienu uz vārtiem un cenšoties pārspēt vārtsargu. Pasaulē ir līgas, kuru noteikumos rakstīts, ka pilnīgi visās spēlēs jānoskaidro uzvarētājs, bet pasaules čempionātos pagarinājumi grupu un kvalifikācijas kārtu spēlēm ir 5 minūtes gari, ceturtdaļfināliem un pusfināliem - 10 minūtes gari, bet finālam tie ir 20 minūtes gari.

Parasti uz ledus ir arī 2 līdz 4 tiesneši, kas skatās vai kāds no spēlētājiem nepārkāpj spēles noteikumus.

[izmainīt šo sadaļu] Vēsture

Spēles starp komandām, kurās ar nūjām tiek sist pa ripām līdzīgiem objektiem, ir ticis spēlēts jau kopš ļoti seniem laikem. Pirmo reizi vārds hokejs ticis izmantots 16. gadsimtā, bet tā izcelsme ir neskaidra. Tas varētu būt cēlie no seno Franču vārda hoquet, kurš nozīmē – gana nūja, bet tas varētu būt cēlies arī no Nīderlandiešu vārda hokkie. Parasti lielākā daļa no šīm spēlēm tika spēlētas uz parasta laukuma, bet kā redzams lapa augšdaļā esošajā 16. gadsimta Nīderlandiešu gleznojumā, tas tika spēlēts arī uz ledus.

1875. gada 3. martā pirmoreiz tika organizēta hokeja spēle, šī diena tiek uzskatīta par modernā hokeja dzimšanas dienu. 1877. gadā, lai spēli padarītu skatāmāku, daži Makgila (McGill) universitātes studenti ieviesa hokejā pirmos 7 noteikumus. Kļuvusi organizētāka, spēle kļuva populāra un 1883. gadā tika iekļauta Monreālas ikgadējā Ziemas karnevālā. 1888. gadā Ziemas karnevālu apmeklēja Prestonas Lords Stenlijs. Lordu ļoti sajūsmināja hokejs un viņš nosprieda, ka labākajai komandai vajadzētu tikt apbalvotai. Stenlija kauss pirmoreiz tika pasniegts amatieru komandai Kanādā un tiek pasniegts vēl aizvien, tikai tagad tā tiek katra gada NHL labākajai komandai. Pašlaik, tas tiek uzskatīts par vērtīgāko balvu hokejā.

Mičigāna kļuva par profesionālā hokeja dzimteni, kad 1899. gadā tika dibināta komanda Portedžas "Lakers". NHL tika dibināts 1917. gada novembrī.

[izmainīt šo sadaļu] Sodi

Galvenais tiesnesis
Galvenais tiesnesis

Parasti hokeja spēlē ir 2 līdz 4 tiesneši, kuri skatās vai uz laukuma esošie spēlētāji nepārkāpj spēles noteikumus. Parasti ir 2 līnijtiesneši, kuri ir atbildīgi par uzbrukuma zonas ievērošanu un pārmetieniem. Abi pārējies tiesneši rūpējas par vārtiem un visiem pārējiem noteikumiem.

[izmainīt šo sadaļu] Periodi un pagarinājumi

Spēlē ir 3 periodi, katrs 20 minūtes garš. Laiks tiek skaitīts vienīgi tad, kad ripa ir uz ledus. Starp periodiem komandas mainās ar laukuma pusēm. Veterānu un jauniešu līgās nereti tiek spēlētas īsākas spēles - parasti ar trim periodiem, kuri ir īsāki par 20 minūtēm. Ir arī jauniešu līgas, kurās spēle tiek spēlēta uz mazāka laukuma.

Ir vairāki veidi kā tiek turpināta spēle, ja tā beidzas neizšķirti. Spēle beidzas neizškirti, ja abām komandām ir vienāds gūto vārtu skaits. Daudzos turnīros, kā arī NHL Stenlija kausa izcīņas spēlēs komandas turpina spēlēt vēl vairākus 20 minūšu periodus, līdz kāda no komandām gūst vārtus, tā arī kļūst par spēles uzvarētāju. Daudzās hokeja līgās tiek izspēlēts tikai 1 pagarinājuma periods, ja tajā vārti netiek gūti, tiek mesti soda metieni, kurus izpilda 3 spēlētāji no katras komandas. Pēc šiem soda metieniem, tā komanda, kuras spēlētāji guvuši vairāk vārtus ir uzvarētāja, ja arī šajos soda metienos abu komandu spēlētāji gūst vienādu vārtu skaitu, soda metienus turpina mest, līdz viena no komandām gūst pārsvaru. Neatkarīgi no gūto vārtu skaita soda metienos, spēles protokolā uzvarētājkomandai tiek pieskaitīts tikai 1 punkts. Soda metienos gūtie vārti netiek pievienoti spēlētāju statistikai. Sākot ar 2007. gadu pasaules čempionātos tiek izspēlēts piecu minūšu pagarinājums un, ja tajā vārti netiek gūti, notiek soda metienu sērija. Līdz 2006. gadam pasaules čempionātos neizšķirta gadījumā abām komandām tika piešķirts 1 punkts un spēle bija beigusies, vienīgi, ja tā nebija ceturtdaļfināla, pusfināla vai fināla spēle, kad bija jānoskaidro uzvarētājs.

[izmainīt šo sadaļu] Starptautiskās sacensības

Pasaules čempionāts hokejā vīriešiem ir ļoti populārs starp eiropiešiem, bet tas ir mazāk nozīmīgs Ziemeļamerikā, jo tas sakrīt ar NHL izslēgšanas kārtas (play-off) cīņām. Kanādai un ASV, kā arī citām valstīm ar spēlētājiem no NHL, nekad neizdodas čempionātam nokomplektēt labāko sastāvu, jo parasti tie spēlē Stenlija kausa izcīņā. Daudzas starptautiskās sacensības, ieskaitot Pasaules čempionātu, rīko Starptautiskā Hokeja Federācija, jeb IIHF.

Jau kopš 1920. gada Vasaras Olimpiskajām spēlēm hokejs tiek spēlēts arī Olimpiskajās spēles, no 1924. gada hokeja turnīrs tiek izspēlēts Ziemas Olimpisko spēļu ietvaros. Pirmā Olimpiskajās spēlēs uzvarēja Kanādas hokeja izlase. Arī Latvijas hokeja izlase vairākas reizes ir piedalījusies Olimpiskajās spēlēs, tas notika 1936., 2002. un 2006. gadā.

Sākot ar 1990. gadu tiek izspēlēts arī Pasaules čempionāts hokejā sievietēm. Olimpiskajās spēlēs hokejs sievietēm tiek spēlēts no 1998. gada. Pašlaik(2006) pasaulē dominē ASV un Kanādas hokejistes.

[izmainīt šo sadaļu] Spēlētāju ekipējums

Visi spēlētāji atrodas uz slidām un katram no viņiem ir arī speciāla nūja. Tā kā hokejs ir ļoti ātra un nereti arī rupja spēle, tad lai izvairītos no nopietnām traumām hokejistiem ir jāvalkā speciāli aizsargtērpi. Spēlētāji parasti valkā ķiveres, krūšu aizsargus, elkoņu aizsargus, mutes sargus, speciālus cimdus, speciālus šortus un vēl vairākus citus aizsargus. Vārtsargiem ekipējums ir savādāks, jo arī viņu uzdevums uz laukuma ir pilnīgi savādāks - tiem nav jāgūst vārti, bet gan tieši otrādi - jārūpējas par to, lai pretinieki negūtu vārtus, tādēļ tiem ir tvērējcimds, atsitējcimds, platāka nūja, savādāka ķivere, kājsargi.

[izmainīt šo sadaļu] Apmeklējuma rekords

Lielākais apmeklētāju skaits vienā hokeja spēlē tika reģistrēts 2001. gada 6. oktobrī, kad uz spēli starp Mičiganas štata universitāti un Mičiganas universitāti spēli vērot ieradās 74544 skatītāji, spēle beidzās neizšķirti 3-3.

[izmainīt šo sadaļu] Termini

NHL kluba Detroitas "Red Wings" spēlētāji, pēc izcīnīta Stenlija kausu, pieņemšanā pie ASV prezidenta Džordža Buša, 2002. gads
NHL kluba Detroitas "Red Wings" spēlētāji, pēc izcīnīta Stenlija kausu, pieņemšanā pie ASV prezidenta Džordža Buša, 2002. gads

[izmainīt šo sadaļu] Statistika

  • Atvairīties sitieni - %
  • Ielaistie vārti – vidēji spēlē
  • Lietderības koeficients
  • Rezultatīva piespēle
  • Sitieni pa vārtiem
  • Vārti

[izmainīt šo sadaļu] Personāls

  • Aizsargs
  • Centra uzbrucējs
  • Kapteinis
  • Kapteiņa palīgs
  • Malējais uzbrucējs
  • Spēka uzbrucējs
  • Policists
  • Tiesneši
  • Treneris
  • Uzbrucējs
  • Vārtsargs

[izmainīt šo sadaļu] Laukums

[izmainīt šo sadaļu] Reģistrēto spēlētāju skaits

Valsts Spēlētāji % no iedzīvotāju skaita
Kanāda 543390 1,64%
ASV 435737 0,15%
Čehija 83589 0,82%
Krievija 77202 0,05%
Zviedrija 67747 0,75%
Somija 62886 1,20%
Vācija 30344 0,04%
Šveice 25106 0,33%
Japāna 20540 0,02%
Francija 15621 0,02%
Slovākija 9402 0,17%
Austrija 9007 0,10%
Itālija 7258 0,01%
Norvēģija 6356 0,14%
Latvija 4836 0,21%
Dānija 4255 0,08%
Kazahstāna 2931 0,02%
Baltkrievija 2930 0,03%
Ukraina 2238 0,01%
Slovēnija 980 0,05%

[izmainīt šo sadaļu] Slavenākie hokejisti

Veins Greckis ar Stenlija kausu rokās - 1984. gadā.
Veins Greckis ar Stenlija kausu rokās - 1984. gadā.

[izmainīt šo sadaļu] Hokejs Latvijā

Hokeju Latvijā spēlē jau kopš 1920. gadiem. Latvija piedalījās vairākos pasaules čempionātos un arī 1936. gada Olimpiskajās spēles, tikmēr Latvijas līgā dominēja ASK Rīgas un US Rīgas klubi.

Latvija (LPSR) spēlēja svarīgu lomu arī PSRS hokejā. Rīgas Dinamo bija viena no 11 komandām, kas spēlēja pirmajā PSRS čempionātā 1946./1947. gada ziemā. Harijs Mellups bija vārtsargs pašā pirmajā PSRS izlases spēlē - 1951. gada 22. aprīlī, kad PSRS ar 23 pret 2 pārliecinoši pārspēja Austrumvācijas izlasi. Sešdesmitajos gados hokejs Latvijā piedzīvoja kritumu. Tas notika laikā, kad Rīgas Dinamo spēlēja tikai PSRS 3. līgā. Latvijā hokejs popularitāti atguva septiņdesmitajos gados, kad par Rīgas Dinamo treneri kļuva Viktors Tihonovs (vēlāk trenējis arī Maskavas "CSKA" un arī PSRS izlasi). 1973./74. sezonā Rīgas Dinamo atgriezās PSRS spēcīgākajā līgā un turpināja tur spēlēt līdz pat PSRS sabrukumam 1991. gadā. 1975. gadā Viktors Hatuļevs kļuva par pirmo latvieti un arī par pirmo PSRS hokejistu, kuru draftēja NHL, bet tā kā PSRS neļāva spēlētājiem spēlēt ārzemju klubos, tad Hatuļevam nebija izdevības uzspēlēt NHL. Helmuts Balderis bija spilgtākais latviešu hokejists septiņdesmitajos un astoņdesmitajos gados. 1977. gadā viņš kļuva par PSRS hokeja līgas vērtīgāko spēlētāju un arī Pasaules čempionāta vērtīgāko spēlētāju. PSRS izlasē astoņdesmito gadu beigās spēlēja arī divi latviešu vārtsargi - Vitālijs Samoilovs un Artūrs Irbe. Irbe tika atzīts par 1990. gada Pasaules čempionāta labāko vārtsargu, bet Vitālijs Samoilovs bija PSRS 2. vārtsargs 1988. gada Olimpiskajās spēlēs, kurā PSRS izlase izcīnīja zelta medaļas. Rīgas Dinamo labākā sezona bija 1987/88, kad PSRS līgā pirmo reizi notika arī izslēgšanas kārta. Regulārajā sezonā Rīgas Dinamo finišēja 3. vietā, bet izslēgšanas kārtā finālā zaudēja Maskavas CSKA, tādējādi ierindojoties 2. vietā.

1991. gadā, pēc neatkarības atgūšanas, Latvija atkal tika uzņemta IIHF (Starptautiskā Hokeja Federācija) un kā jauna izlase pievienota Pasaules čempionāta C divīzijai. 1994. gadā Latvija pirmo reizi spēlēja B divīzijā, bet kopš 1997. gada Latvijas izlase cīnās spēcīgākajā - A divīzijā. 1997. un 2004. gadā Latvijas izlase izcīnija 7. vietu, kas ir pagaidām augstākais sasniegums Pasaules čempionātos. Latvija piedalījās arī 2002. un 2006. gada Olimpiskajās spēlēs. 2006. gada Pasaules čempionāts hokejā notika Rīgā, Latvijā.

NHL čempiona titulu - Stenlija kausu līdz šim ir izcīnījis tikai Sandis Ozoliņš, tas viņam izdevās 1995./1996. sezonā, spēlējot Kolorādo "Avalanche". Septiņdesmitajos un astoņdesmitajos gados NHL spēlējis arī ASV dzimušais latvietis Harolds Šnepsts.

Līdzšim NHL ir spēlējuši 14 latvieši: [1]

[izmainīt šo sadaļu] Skat. arī

[izmainīt šo sadaļu] Skat. arī

Commons
Wikimedia Commons ir pieejami multimēdiju faili par šo tēmu. Skat.:

[izmainīt šo sadaļu] Ārējās saites