Tauriņi

Vikipēdijas raksts

Bērzu raibenis (Nymphalis antiopa)
Bērzu raibenis (Nymphalis antiopa)
Nātru raibenis (Aglais urticae)
Nātru raibenis (Aglais urticae)

Tauriņi jeb zvīņspārņi (Lepidoptera) ir dažāda lieluma kukaiņi, Latvijā to spārnu pletums ir 4 - 120 mm. Tie ir tuvu radniecīgi makstenēm. Viena no raksturīgākām tauriņu pazīmēm ir krāsainās, reizēm spīguļojošās spārnu zvīņas, kas īstenībā ir pārveidoti, saplacināti matiņi kas veido krāšņos spārnu rakstus. Tāpēc tauriņus reizēm sauc par zvīņspārņiem. Dažiem tauriņiem, piemēram stiklspārņiem, spārni ir caurspīdīgi, bez zvīņām,. Cita raksturīga pazīme ir no apakšžokļiem izveidojies, miera stāvoklī saritināmais sūcējsnuķis, ar kuru tauriņš uzsūc šķidro barību (nektāru, iztecējušu koku sulu). Dažiem tauriņiem sūcējsnuķis ir sarucis, piemēram, vērpējiem un zobspārņiem, tāpēc tie barību neuzņem. Tauriņu kāpuriem parasti ir 8 kāju pāri, taču sprīžotājiem ir tikai 5 pāri, tāpēc tie iet nevis vienmērīgi soļodami, bet pārvietojas īpatnēji - sprīžojot. Gandrīz visi tauriņu kāpuri ir augēdāji - grauž lapas, pumpurus, ziedus, sēklas, trūdošu koksni. Parasti dzīvo atklāti, bet reizēm arī lapās, mizā vai koksnē. Daži kāpuri dzīvo satītās lapās (tinēji) vai pašu veidotās makstīs (makstneši, makstkodes). Vienīgi dažu sugu kāpuri pārtiek no dzīvnieku cilmes barības - kažokādām, vilnas, spalvām, ragiem, vaska, dažu pūcīšu kāpuri ir plēsīgi (ēd sīkus kukaiņus).

[izmainīt šo sadaļu] Tauriņu pētniecība Latvijā

Latvijas tauriņu faunas pētniecību periodā līdz 1970. gada beigām visai pamatīgi aplūkojis A.Šulcs (1971). Pirmo plašāko nozīmīgāko darbu 1846. gadā publicējusi Kokneses mācītāja sieva F.Līniga; tajā nosauktas 1283 sugas. Pēc tam par tauriņu faunu rakstījuši V.Nolkens (1867 - 1871), K.Lucaus (1896), K.Teihs (1889), B.Slefogts (1910), F.Brands (1942) u.c. Ļoti daudz tauriņu pētniecībā paveicis A.Šulcs, kurš savas dzīves pēdējā posmā darbojās kopā ar dēlu I.Šulcu. Par Latvijas tauriņiem A.Šulcs publicējis 41 rakstu, tai skaitā 11 rakstu sēriju par jaunām un retām sugām (1959 - 1987), bet kopā ar līdzautoru, pārskatu par Baltijas lielākajiem tauriņiem (1967, 1969, 1972, 1974). Īpaši jāpiemin viņa raksti par Moricsalas un Slīteres rezervātu faunu (1983, 1987). Kopš 1984. gada rakstu sēriju par Latvijas tauriņiem publicējis arī N.Savenkovs, kurš faunā atklājis daudzas agrāk nezināmas sugas.

[izmainīt šo sadaļu] Tauriņu sistemātika

Latvijā atklātas ap 2400 sugas no 69 dzimtām. Plašākās dzimtas ir pūcītes - 368 suga, tinēji - 368, sprīžotāji - 295, gartaustkodes - 164, makstkodes - 124. Latvijas Sarkanajā grāmatā ietvertas 45 tauriņu sugas. Pasaulē ir ap 180000 tauriņu sugām, kas iedalās 140 dzimtās un 46 virsdzimtās. Tauriņu jeb zvīņspārņu kārta iedalās 4 apakškārtās:


Tauriņu jeb zvīņspārņu kārta (Lepidoptera)


Grauzējkožu apakškārta (Zeugloptera)

  • Grauzējkožu dzimta (Micropterigidae)


Bezsnuķaiņu apakškārta (Aglossata)

  • Agathiphagidae


Heterobatmiju apakškarta (Heterobathmiina)

  • Acanthopteroctetidae
  • Catapterigidae
  • Eriocraniidae
  • Heterobathmiidae
  • Lophocoronidae
  • Neopseustidae


Sūcējsnuķaiņu apakškārta (Glossata)

  • Puskožu dzimta (Acrolepiidae)
  • Zaigkožu dzimta (Adelidae)
  • Aganaidae
  • Agonoxenidae
  • Bārkstspārņu dzimta (Alucitidae)
  • Anomosetidae
  • Anthelidae
  • Apatelodidae
  • Apoprogonidae
  • Lācīšu dzimta (Arctiidae)
  • Argirestīdu dzimta (Argyresthiidae)
  • Arrhenophanidae
  • Axiidae
  • Batrahedru dzimta (Batrachedridae)
  • Blastobazīdu dzimta (Blastobasidae)
  • Blastodacnidae
  • Bombycidae
  • Brachodidae
  • Brahmaeidae
  • Līktaustkožu dzimta (Bucculatricidae)
  • Callidulidae
  • Carposinidae
  • Carthaeidae
  • Castniidae
  • Cecidosidae
  • Cercophanidae
  • Kožtinēju dzimta (Choreutidae)
  • Chrysopolomidae
  • Māņtinēju dzimta (Cochylidae)
  • Makstkožu dzimta (Coleophoridae)
  • Copromorphidae
  • Kosmopteriku dzimta (Cosmopterigidae)
  • Urbēju dzimta (Cossidae)
  • Zāļsviļņu dzimta (Crambidae)
  • Crinopterygidae
  • Cyclotornidae
  • Dalceridae
  • Danaīdu dzimta (Danaidae)
  • Depresāriju dzimta (Depressariidae)
  • Dioptidae
  • Duglasīdu dzimta (Douglasiidae)
  • Sirpjspārņu dzimta (Drepanidae)
  • Dudgeoneidae
  • Zāļkožu dzimta (Elachistidae)
  • Raibvērpēju dzimta (Endromidae)
  • Čemurkožu dzimta (Epermeniidae)
  • Epicopelidae
  • Epiplemu dzimta (Epiplemidae)
  • Epipyropidae
  • Eriocottidae
  • Spalvgalvīši jeb senkožu dzimta (Eriocraniidae)
  • Sviļņkožu dzimta (Ethmiidae)
  • Eupterotidae
  • Galacticidae
  • Vaskasviļņu dzimta (Galleriidae)
  • Gartaustkožu dzimta (Gelechiidae)
  • Sprīžmeši jeb sprīžotāju dzimta (Geometridae)
  • Māņkožu dzimta (Glyphipterigidae)
  • Raibkožu dzimta (Gracillariidae)
  • Hedylidae
  • Heliodinidae
  • Sīkkožu dzimta (Heliozelidae)
  • Šūpotņu dzimta (Hepialidae)
  • Herminiidae
  • Resngalvīšu dzimta (Hesperiidae)
  • Heterogynidae
  • Hibrildidae
  • Holcopogonidae
  • Hyblaeidae
  • Hypertrophidae
  • Immidae
  • Zāģkožu dzimta (Incurvariidae)
  • Vērpēju dzimta (Lasiocampidae)
  • Lathrotelidae
  • Lecithoceridae
  • Dzeltenvērpēju dzimta (Lemoniidae)
  • Libytheidae
  • Gliemežtauriņi jeb Vairogvērpēju dzimta (Limacodidae)
  • Zilenīši jeb Zeltainīšu dzimta (Lycaenidae)
  • Mūķeņu dzimta (Lymantriidae)
  • Lapukožu dzimta (Lyonetiidae)
  • Megalopygidae
  • Metarbelidae
  • Mimallonidae
  • Mnesarchaeidae
  • Bārkstkožu dzimta (Momphidae)
  • Sīkraibeņu dzimta (Nemeobiidae)
  • Neotheoridae
  • Pundurkožu dzimta (Nepticulidae)
  • Pūcīšu dzimta (Noctuidae)
  • Pundurpūcīšu dzimta (Nolidae)
  • Zobspārņu dzimta (Notodontidae)
  • Raibeņu dzimta (Nymphalidae)
  • Stiebrkožu dzimta (Ochsenheimeriidae)
  • Plakankožu dzimta (Oecophoridae)
  • Opostegīdu dzimta (Opostegidae)
  • Oxytenidae
  • Palaeosetidae
  • Palaephatidae
  • Dižtauriņu dzimta (Papilionidae)
  • Pasviļņu dzimta (Phycitidae)
  • Sulukožu dzimta (Phyllocnistidae)
  • Balteņu dzimta (Pieridae)
  • Cekulkožu dzimta (Plutellidae)
  • Prodoksu dzimta (Prodoxidae)
  • Prototheoridae
  • Pseudarbelidae
  • Makstnešu dzimta (Psychidae)
  • Spalvspārņu dzimta (Pterophoridae)
  • Pterothysanidae
  • Sviļņu dzimta (Pyralidae)
  • Māņsviļņu dzimta (Pyraustidae)
  • Ratardidae
  • Riodinidae
  • Roslerstammiju dzimta (Roeslerstammiidae)
  • Pāvaču dzimta (Saturniidae)
  • Samteņu dzimta (Satyridae)
  • Aveņkožu dzimta (Schreckensteiniidae)
  • Tinējkožu dzimta (Scythrididae)
  • Sematuridae
  • Stiklspārņu dzimta (Sesiidae)
  • Somabrachyidae
  • Sfingu dzimta (Sphingidae)
  • Raibkājkožu dzimta (Stathmopodidae)
  • Symmocidae
  • Melnraibeņu dzimta (Syntomidae)
  • Vilnkāju dzimta (Tetheidae)
  • Thaumetopoeidae
  • Thyretidae
  • Logspārņu dzimta (Thyrididae)
  • Kožu dzimta (Tineidae)
  • Tineodidae
  • Tineoidea
  • Alotājkožu dzimta (Tischeriidae)
  • Tinēju dzimta (Tortricidae)
  • Uraniidae
  • Urodu dzimta (Urodidae)
  • Tīklkožu dzimta (Yponomeutidae)
  • Ipsolopu dzimta (Ypsolophidae)
  • Raibspārņu dzimta (Zygaenidae)