Azelaīnskābe

Vikipēdijas raksts

Azelaīnskābe

Azelaīnskābes struktūrformula
Ķīmiskā formula: C9H16O4
Molmasa: 188,23 g/mol
Blīvums: 1251 kg/m3
Kušanas temperatūra: 106,5°C
Viršanas temperatūra: 287°C pie 100 mmHg

Azelaīnskābe (nonāndiskābe, 1,7-heptāndikarbonskābe, HOOC–(CH2)7–COOH) pieder pie piesātinātajām divvērtīgajām karbonskābēm. Azelaīnskābes sāļus un esterus sauc par azelainātiem. Azelaīnskābe ir kristāliska viela (bezkrāsaini adatveida kristāli), kas pavisam nedaudz šķīst ūdenī.

[izmainīt šo sadaļu] Atrašanās dabā

Azelaīnskābi producē rauga sēnīte Malassezia furfur, kas atrodama uz cilvēka ādas.

[izmainīt šo sadaļu] Iegūšana

Var iegūt no rīcineļļas, apstrādājot to ar slāpekļskābi (no tā cēlies azelaīnskābes nosaukums - grieķu: a - ne, zoe - dzīvs, t.i. nedzīvs; slāpeklis, elaion - eļļa). Azelaīnskābi viegli iegūt, ozonējot oleīnskābi:
Attēls:Azelaacpol.PNG

[izmainīt šo sadaļu] Izmantošana

Lieto polimēru (poliamīdu, poliesteru, poliuretānu) iegūšanai. Alumīnija azelainātu lieto kā siloksāna smērvielu biezinātāju. Azelaīnskābei ir labvēlīga ietekme uz ādas augšanu, kā arī antibakteriāla iedarbība.


Svarīgākās piesātinātās divvērtīgās karbonskābes

Skābeņskābe | Malonskābe | Dzintarskābe | Glutārskābe | Adipīnskābe | Pimelīnskābe | Korķskābe | Azelaīnskābe | Sebacīnskābe