Kārlis Ulmanis
Vikipēdijas raksts
Kārlis Ulmanis | |
![]() |
|
|
|
Amatā 1918. gada 19. novembris – 1921. gada 18. jūnijs |
|
Priekštecis | - |
---|---|
Pēctecis | Zigfrīds Anna Meierovics |
|
|
Amatā 1925. gada 24. decembris – 1926. gada 6. maijs |
|
Prezidents | Jānis Čakste |
Priekštecis | Hugo Celmiņš |
Pēctecis | Arturs Alberings |
|
|
Amatā 1931. gada 27. marts – 1931. gada 5. decembris |
|
Prezidents | Alberts Kviesis |
Priekštecis | Hugo Celmiņš |
Pēctecis | Marģers Skujenieks |
|
|
Amatā 1934. gada 17. marts – 1940. gada 20. jūnijs |
|
Prezidents | Alberts Kviesis Kārlis Ulmanis |
Priekštecis | Ādolfs Bļodnieks |
Pēctecis | Augusts Kirhenšteins |
|
|
Amatā 1936. gada 11. aprīlis – 1940. gada 21. jūlijs |
|
Priekštecis | Alberts Kviesis |
Pēctecis | Augusts Kirhenšteins |
|
|
Dzimš. dati | 1877. gada 4. septembris Bērzes pagasts, Dobeles rajons, Latvija |
Mirš. dati | 1942. gada 20. septembris Krasnovodska, PSRS |
Politiskā partija | Latviešu Zemnieku savienība kopš 15.05.1934. bez partijas |
Profesija | agronoms |
*leģitimitāte apšaubāma |
Kārlis Ulmanis (dzimis 1877. gada 4. septembrī, miris 1942. gada 20. septembrī) bija viens no pazīstamākajiem Latvijas politiķiem laikā starp pasaules kariem.
1934. gada 15. maijā Ulmanis, būdams tābrīža Ministru prezidents, izdarīja valsts apvērsumu, kura rezultātā Latvija beidza pastāvēt kā parlamentāra republika. Pēc apvērsuma vara koncentrējās Ulmaņa rokās, un viņš realizēja valsts pārvaldes režīmu, kas pazīstams kā Ulmaņa režīms un ilga no 1934. gada 15. maija līdz 1940. gada 16. jūnijam, kad Latviju okupēja Padomju Savienība. Vēsturnieki (Aivars Stranga, Edgars Dunsdorfs, Indulis Ronis, Ādolfs Šilde) uzskata, ka Ulmaņa režīms uzskatāms par autoritāru.
[izmainīt šo sadaļu] Citāti
- Maldās tas, kas domā, ka varētu par daudz pieminēt vārdu Latvija, patriotisms, tēvzemes mīlestība. Nekad tas par daudz nevar būt un nebūs. (1935. gada 9. decembrī.)
- Esmu dzirdējis sakām, ka latviešu dabā esot tikai dziņa pēc laimes, bet neesot dziņa pēc varas. Es neticu šai pasaciņai, kaut nemaz neesmu laimes pretinieks, bet šo pasaciņu stāsta daudziem un daudzi. Vara ir katras īstas un patiesas, paliekošas laimes pamatā. Latvju tauta varu prasīs, iegūs, paturēs un dzīvos! (1933. gada 2. novembrī)
- Jo stiprāk mēs būsim saistīti ar savu un savas tautas pagātni, jo stiprāki būsim. (1935. gada 5. augustā.)
- Militārā gatavība ir vienīgā ķīla polītiskajai patstāvībai. (1919. gada 8. decembrī.)
- Tautiskais un latviskais visās vietās uzvarēs. (1937. gada 1. augustā.)
- Es palikšu savā vietā, jūs palieciet savās! (1940. gada 17. jūnijā.)
Priekštecis: Alberts Kviesis |
Latvijas Valsts prezidents (leģitimitāte apšaubāma) 1936–1940 |
Pēctecis: Augusts Kirhenšteins |
Priekštecis: Ādolfs Bļodnieks |
Latvijas Ministru prezidents 1934–1940 |
Pēctecis: Augusts Kirhenšteins |
Priekštecis: Hugo Celmiņš |
Latvijas Ministru prezidents 1931–1931 |
Pēctecis: Marģers Skujenieks |
Priekštecis: Hugo Celmiņš |
Latvijas Ministru prezidents 1925–1926 |
Pēctecis: Arturs Alberings |
Priekštecis: nav |
Latvijas Ministru prezidents 1918–1921 |
Pēctecis: Zigfrīds Anna Meierovics |
|
![]() |
1918-1940 | |
---|---|
Ulmanis · Meierovics · Pauļuks · Meierovics (2.) · Zāmuels · Celmiņš · Ulmanis (2.) · Alberings · Skujenieks · Juraševskis · Celmiņš (2.) · Ulmanis (3.) · Skujenieks (2.) · Bļodnieks · Ulmanis (4.) | |
1990-šodiena | |
Godmanis · Birkavs · Gailis · Šķēle · Šķēle (2.) · Krasts · Krištopans · Šķēle (3.) · Bērziņš · Repše · Emsis · Kalvītis · Kalvītis (2.) |
|
![]() |
1918-1940 | |
---|---|
Čakste · Zemgals · Kviesis · K. Ulmanis | |
1990-šodiena | |
G. Ulmanis · Vīķe-Freiberga · Zatlers |
Kategorijas: Raksti, kurus ierosināts apvienot | Nepabeigti raksti | 1877. gadā dzimušie | 1942. gadā mirušie | Latvijas Ministru prezidenti | Latvijas prezidenti | Latvijas zemkopības ministri | Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieri | 1. Saeimas deputāti | 2. Saeimas deputāti | 3. Saeimas deputāti | 4. Saeimas deputāti | Latviešu nacionālisti