Solpugas

Vikipēdijas raksts

Solpuga
Solpuga


Solpugas (Solifugae) ir zirnekļveidīgo helicerātu kārta. Solpugas, tāpat kā skorpioni, ir plēsīgi nakts dzīv­nieki, kas mīl sausumu, dzīvo tro­pos un mērenās joslas vissiltākajā daļā. Ķermenis 8 mm - 5 cm, garš, dažreiz pat garāks. Barojas ar posmkājiem. Uzbrukumam iz­manto spēcīgās heliceras, kas iz­veido spīļu pāri un atrodas uz ne­pilnīgi attīstītajām galvkrūtīm. Tās pakaļējie trīs segmenti ir pat­stāvīgi. Pedipalpas pēc izskata atgādina kājas, to galos ir izvirzāms mai­siņš. Tās izmanto gan kā lokomotorus orgānus, gan kā sīkā laupījuma tvērējorgānus. Elpo ar trahejām. Vēders cilindrisks vai iegareni ovāls, ar desmit posmiem.


[izmainīt šo sadaļu] Sistemātika

Pasaulē ir zināmas ap 900 solpugu sugu.


  • kārta: Solpugas (Solifugae)
  • dzimta: Ammotrechidae
  • dzimta: Ceromidae
  • dzimta: Daesiidae
  • dzimta: Eremobatidae
  • dzimta: Galeodidae
  • dzimta: Gylippidae
  • dzimta: Hexisopodidae
  • dzimta: Karschiidae
  • dzimta: Melanoblossidae
  • dzimta: Mummuciidae
  • dzimta: Rhagodidae
  • dzimta: Solpugidae