Linolskābe
Vikipēdijas raksts
Linolskābe | |
---|---|
![]() |
|
Ķīmiskā formula: | C18H32O2 |
Molmasa: | 280,45 g/mol |
Blīvums: | 902,5 kg/m3 |
Kušanas temperatūra: | -5,2°C |
Viršanas temperatūra: | 182°C pie 4 mmHg |
Linolskābe (cis,cis-9,12-oktadekadiēnskābe, CH3(CH2)4=CHCH2CH=CH(CH2)7COOH) pieder pie nepiesātinātajām karbonskābēm ar divām divkāršajām saitēm molekulā (omega-6 taukskābe). Tīra linolskābe ir bezkrāsains, eļļains šķidrums, parasti gan linolskābe ir iedzeltena, jo gaisā viegli oksidējas.
[izmainīt šo sadaļu] Atrašanās dabā
Linolskābei ir liela bioķīmiska nozīme kā svarīgai neaizstājamajai taukskābei (taukskābei, kas obligāti jāuzņem ar barību). Linolskābe nepieciešama prostaglandīnu biosintēzei; tā ietilpst šūnu membrānu lipīdu sastāvā. Linolskābi glicerīdu un fosfatīdu veidā (līdz 40 - 60%) satur daudzas augu eļļas un dzīvnieku tauki (saulespuķu, kokvilnas, sojas, kaņepju, linu eļļas). No linu eļļas cēlies linolskābes nosaukums (latīņu: linum - lini). Linolskābi satur arī vaļu un storu tauki, kā arī olas dzeltenuma lecitīns.
[izmainīt šo sadaļu] Īpašības
Reducējot linolskābi ar jodūdeņražskābi un fosforu, iegūst stearīnskābi.
Gaisā linolskābe ātri oksidējas un sabiezē.
[izmainīt šo sadaļu] Izmantošana
Lieto ziepju, emulgatoru, ātri žūstošu eļļu ražošanā. Izmanto arī kosmētikā, jo linolskābe labvēlīgi iedarbojas uz ādu.
Svarīgākās nepiesātinātās vienvērtīgās karbonskābes
Akrilskābe | Krotonskābe (izokrotonskābe) | Angelikskābe (tiglīnskābe) | Oleīnskābe (elaidīnskābe) | Erukskābe (brasidīnskābe) | Nervonskābe | Sorbīnskābe | Ģerānijskābe | Linolskābe | Eleostearīnskābe | Linolēnskābe | Arahidonskābe | Klupanodonskābe | Cervonskābe | Propiolskābe | Stearolskābe (tarirīnskābe) |