Anakreonts

Vikipēdijas raksts

Sengrieķu literatūra
Anakreonts
Pirmsākumi
Homērs - Hēsiods
Klasiskais laikmets
Dramaturģija:
Aishils - Sofokls - Eiripīds - Aristofāns
Dzeja:
Alkajs - Alkmāns - Anakreonts - Arhilohs - Bakhilīds - Hiponakts - Ibiks - Kallīns - Ksenofans - Mimnerms - Pindars - Sapfo - Sēmonīds - Simonīds - Solons - Stēsihors - Teognīds - Tirtajs
Vēsturiskā, retoriskā un filozofiskā proza:
Aristotelis - Dēmostens - Hērodots - Ksenofonts - Līsijs - Platons - Tukidīds
Fabula:
Ēzops
Hellēnisma laikmets
Dramaturģija:
Menandrs
Dzeja:
Asklepiāds - Kallimahs - Meleagrs - Rodas Apollonijs - Teokrīts
Romas laikmets
Samosatas Lukiāns - Longs - Plūtarhs
Skat. arī
Sengrieķu rakstnieki - Sengrieķu filozofi - Sengrieķu vēsturnieki

Anakreonts (Ἀνακρέων, * ap 570.-580.g. p.m.ē., † ap 485.-495.g. p.m.ē.) bija viens no nozīmīgākajiem sengrieķu dzejniekiem, īpaši pazīstams ar savu mīlas un dzīru liriku; no viņa vārda radies apzīmējums "anakreontiskā lirika". Anakreonts rakstījis arī satīriska rakstura dzejoļus un epigrammas. No Anakreonta darbiem saglabājušies tikai fragmenti.

[izmainīt šo sadaļu] Dzīve

Anakreonts dzimis Teosā, joniešu pilsētā, kas atradās Mazāzijā. Par viņa vecākiem drošu ziņu nav, un arī par viņa paša dzīvi zināms visai maz.

Domājams, ka Anakreonts kopā ar daudziem jo daudziem teosiešiem 545.g. p.m.ē. devies trimdā uz Trāķiju, kad Teosai draudēja persiešu karaspēka iebrukums (Persijā tolaik valdīja Kīrs). Trāķijā viņi nodibināja koloniju - Abdēras. Persieši tolaik aktīvi centās iekarot grieķu kolonijas Mazāzijā, un ir iespējams, ka arī Anakreonts piedalījies to aizstāvēšanā.

No Trāķijas Anakreonts pārcēlies uz Samas Polikrāta galmu, bet pēc Polikrāta nāves 522.g. p.m.ē. devies uz Atēnām. Atēnās viņš darbojies Hiparha aizgādniecībā. Pēc Hiparha nāves Anakreonts, iespējams, atgriezies Teosā, kur arī miris (saskaņā ar citiem avotiem viņš miris Tesālijā).

[izmainīt šo sadaļu] Literatūra