Krievvalodīgie
Vikipēdijas raksts
Krievvalodīgais (krievu: русскоговорящий, русскоязычный, angļu: russophone) ir krievu valodas lietotājs, kuram tā ir dzimtā valoda vai kurš tai dod priekšroku. Šo jēdzienu lieto, lai aprakstītu krieviski runājošo cilvēku kategoriju neatkarīgi no viņu etniskās vai valstiskās piederības. Ārpus Krievijas lielākais krievvalodīgo skaits ir Krievijas kaimiņzemēs — Baltkrievijā, Ukrainā, Kazahijā, Moldāvijā, Latvijā, Igaunijā. Liela krievvalodīgo minoritāte ir arī Izraēlā. Cilvēku, kam krievu ir dzimtā valoda ir apmēram 145 miljoni, pēc šī rādītāja tā ir 8. lielākā valoda pasaulē — sk. Lielākās dzimtās valodas. Kopā ar tiem, kuriem krievu valoda ir pirmā vai otrā svešvaloda, krievu valodas pratēju skaits visā pasaulē ir 255-280 miljoni.
Satura rādītājs |
[izmainīt šo sadaļu] Krievvalodība Latvijas politikā
Latvijā vairākas politiskas kustības pretendē uz krievvalodīgo interešu aizstāvību. Partija PCTVL savos "Jautājumos un atbildēs" (sk. [1]) definē krievvalodīgo jēdzienu šādi: Latvijas krievu mazākumtautība (nacionālā minoritāte) — tā ir daļa no valsts krievvalodīgo kopienas. Līdz ar etniskiem krieviem krievvalodīgo kopienā objektīvi ietilpst visi valsts iedzīvotāji, kuriem krievu valoda ir dzimtā valoda vai ģimenes saskarsmes valoda.. Partija savā programmā uzsver, ka iestājas par vienlīdzīgu tiesību atjaunošanu krievvalodīgajiem (kā arī citām viņuprāt diskriminētām iedzīvotāju grupām). PCTVL un apvienība Saskaņas centrs savās programmās prasa krievu valodai oficiālu statusu, kā arī plašāku šīs valodas izmantošanu izglītības sistēmā. Savukārt TB/LNNK iestājas par to, lai pāriet "uz mācībām tikai latviešu valodā mazākumtautību skolās" [1].
Pēc 2004. g. BSZI pētījuma datiem[2], par otrās valsts valodas statusa noteikšanu krievu valodai bija 19 % latviešu, 87 % krievu un 75 % citu tautību pārstāvju (kopā 51 % respondentu), pret — 77 % latviešu, 8 % krievu un 18 % citu tautību pārstāvju (kopā 44 % respondentu).
No otras puses, pēc 2000. gada tautas skaitīšanas datiem krievu valodu Latvijā pārvalda 81,2% iedzīvotāju un krievu valoda ir dzimtā 37,5% iedzīvotāju (latviešu valoda ir otrajā vietā — to Latvijā pārvalda 79,0%). Krievu valoda Latvijā ir plaši lietota lingua franca un tās runātāju kopumu daudzi neuzskata par skaidri izdalāmu minoritāti ar noteiktām politiskām interesēm.
Pēc SKDS 2005. g. pētījuma datiem[3], 47,3 % latviešu un 9 % krievvalodīgo (31 % iedzīvotāju) uzskatīja, ka krievvalodīgo intereses Latvijā tiek ņemtas vērā lielākā mērā nekā vajadzētu, 17,5 % latviešu un 68,1 % krievvalodīgo — ka tās netiek ievērotas pietiekamā mērā. 46,3 % latviešu un 9,9 % krievvalodīgo uzskatīja, ka krievvalodīgo skaits apdraud latviešu valodu un kultūru, nepiekrita tam 81,8 % krievvalodīgo un 42,2 % latviešu.
[izmainīt šo sadaļu] Sk. arī
[izmainīt šo sadaļu] Atsauces
- ↑ TB/LNNK 2006. g. vēlēšanu programma
- ↑ Etnopolitiskā spriedze Latvijā: konflikta risinājuma meklējumi — 39. lpp.
- ↑ Uzskati par starpetniskajām attiecībām Latvijā
- Shkola.lv — vidējai izglītībai krievu valodā veltīts resurss [2]
- R. Eglājs. Latviešu dome, krievu dome. Politika.lv, 2005. gada 22. martā [3]
[izmainīt šo sadaļu] Literatūra
- Дименштейн И. Л. Русская Рига — Р.: Holda, 2004. ISBN 9984-9635-1-9
- Занимательная история латвийских русских — Р.: "ZORIKS", 2007. ISBN 9984-39-067-5
- Пухляк О. Н., Борисов Д. А. Русские в Латвии со средневековья до конца XIX века — Р.: SI, 2005. ISBN 9984-630-01-3
- Фейгмане Т. Д. Русские в довоенной Латвии — Р.: БРИ, 2000. ISBN 9984-606-68-6