Alberts II (Rīga)

Vikipēdijas raksts

Alberts II Zauerbērs no Ķelnes (Vāciski: Albert Suerbeer, miris 1273. gadā), pazīstams arī kā Alberts Suerbērs, bija pirmais Rīgas arhibīskaps (1253 - 1273). Viņš bija pārliecināts pāvesta varas piekritējs un centās panākt visa Baltijas jūras austrumkrasta nonākšanu Svētā Krēsla pakļautībā. Taču viņa mēģinājumi cieta neveiksmi un par galveno noteicēju Livonijā kļuva Livonijas ordenis.

[izmainīt šo sadaļu] Biogrāfija

Dzimis Ķelnē vai tās apkārtē 12. gadsimta beigās. Studējis Parīzē, kur ieguvis maģistra grādu. 1229. gadā, pēc Alberta I nāves, Brēmenes arhibīskaps Oldenburgas Gerhards ieceļ viņu par Rīgas bīskapu, bet pāvests Gregorijs IX amatā neapstiprina, jo Rīgas domkapituls izvēlējās Nikolaju.

1240. gadā Alberts II kļuva par Armagi bīskapu Īrijā. 1245. gadā, pēc Pirmā Lionas koncila, pāvests Innocents IV viņu iecēla par Prūsijas arhibīskapu un visu Prūsijas, Livonijas un Igaunijas bīskapu metropolītu. 1246. gadā viņam piešķīra arī vakanto Lībekas diacēzi. 1252. gadā Alberts II sasauca Rīgā 4 provinču baznīcu koncilu.

Pēc Nikolaja nāves 1253. gadā beidzot kļuva par Rīgas arhibīskapu, 1255. gada 20. janvārī Aleksandra IV amatā apstiprināts.

Sākumā viņam bija nesaskaņas ar Livonijas ordeni, bet vēlāk tie izlīga kopīgai cīņai ar zemgaļiem. Alberta II laikā pabeidza būvēt Doma baznīcu, kur viņš apbedīts galvenā altāra priekšā.

[izmainīt šo sadaļu] Informācijas avoti


Priekštecis:
Roberts Arčers
Armagi bīskaps
1240–1246
Pēctecis:
Reginalds
Priekštecis:
Johaness I fon Lībeks
Lībekas bīskaps
1247–1253
Pēctecis:
Johaness II fon Dīsts
Priekštecis:
Nikolajs fon Nauens
(kā Rīgas bīskaps)
Rīgas arhibīskaps
1253–1273
Pēctecis:
Johaness I fon Lūne


Citās valodās