Karbonskābes
Vikipēdijas raksts
Karbonskābes (organiskās skābes) ir organiskas vielas, kuru molekulas satur karboksilgrupu -COOH. Šķīdumā H atoms var tikt atšķelts, veidojot ūdeņraža jonu jeb protonu.
Satura rādītājs |
[izmainīt šo sadaļu] Karbonskābju iedalījums
- Pēc ogļūdeņraža atlikuma:
- Piesātinātās karbonskābes (taukskābes)
- Nepiesātinātās karbonskābes
- Aromātiskās karbonskābes
- Pēc karboksilgrupu skaita
- Vienvērtīgās
- Vairākvērtīgās
- Pēc aizvietotājiem ogļūdeņraža atlikumā:
- Aminoskābes - viens vai vairāki ūdeņraža atomi ir aizvietoti ar aminogrupu
- Hidroksikarbonskābes - viens vai vairāki ūdeņraža atomi ir aizvietoti ar hidroksilgrupu
- Halogēnkarbonskābes - viens vai vairāki ūdeņraža atomi ir aizvietoti ar halogēna atomu.
Aminoskābju molekulās, ja starp karboksilgrupu un aminogrupu ir pietiekoši liels attālums (pietiekoši gara oglekļa atomu virkne), var izveidoties iekšmolekulārais sāls (betaīns).
Ja karboksilgrupas hidroksilgrupu aizvieto ar aminogrupu, iegūst amīdu, ja to hidroksilgrupu aizvieto ar halogēna atomu, iegūst halogēnanhidrīdu, ja no divām karboskilgrupām atšķeļ ūdeni, iegūst anhidrīdu.
[izmainīt šo sadaļu] Fizikālās īpašības
Vienkāršākās piesātinātās karbonskābes ir mazviskozi šķidrumi ar asu smaku, tālākās - eļļaini šķidrumi ar nepatīkamu smaku. Sākot no kaprīnskābes (piesātinātā karbonskābe ar 10 oglekļa atomiem molekulā), augstākās karbonskābes ir cietas vielas bez smaržas. Ūdenī neierobežoti šķīst tikai skudrskābe, etiķskābe un propionskābe; tālākajām skābēm šķīdība strauji samazinās. Taukskābes ir ūdenī nešķīstošas.
Kušanas temperatūra karbonskābēm pieaug līdz ar oglekļa atomu skaitu molekulā, taču šis pieaugums nav vienmērīgs. Karbonskābēm, kurām oglekļa atomu skaits molekulā ir pāra skaitlis, kušanas temperatūra ir augstāka nekā aiz tām sekojošām karbonskābēm, kam oglekļa atomu skaits ir par vienu lielāks (nepāra skaitlis). Šāda savdabīga pāra un nepāra karbonskābju atšķirība parādās ne tikai kušanas temperatūrās, bet arī to ķīmiskajās un bioloģiskajās īpašībās.
[izmainīt šo sadaļu] Ķīmiskās īpašības
- Karbonskābes spēj reaģēt ar metāliem vai metālu bāziskajiem hidroksīdiem, veidojot karbonskābju sāļus:
- 2 CH3COOH + Mg → (CH3COO)2Mg + H2
- CH3COOH + NaOH → CH3COONa + H2O
- Karbonskābes var izpiest vājākas skābes no to sāļiem:
- CH3COOH + NaHCO3 → CH3COONa + H2CO3 (H2CO3 pēc tam sadalās par ogļskābo gāzi un ūdeni)
- CH3COOH + СН3СН2ОН → CH3COOСН2СН3 + H2O
- Karsējot karbonskābju amonija sāļus, veidojas karbonskābju amīdi:
- CH3COONH4 → CH3CONH2 + H2O
- Tionilhlorīda SOCl2 iedarbībā karbonskābes pārvēršas par karbonskābju hloranhidrīdiem.
[izmainīt šo sadaļu] Pazīstamākās skābes
Alkilkarbonskābes
- Etiķskābe
- Skudrskābe - vienkāršākā karbonskābe
- Sviestskābe
- Benzoskābe - vienkāršākā aromātiskā karbonskābe
- Akrilskābe - vienkāršākā nepiesātinātā karbonskābe
Hidroksikarbonskābes
Vairākvērtīgās karbonskābes
- Ftalskābe
- Skābeņskābe - vienkāršākā vairākvērtīgā karbonskābe
- Adipīnskābe