Itālija

Vikipēdijas raksts

Repubblica Italiana
Itālijas Republikas karogs Itālijas Republikas ģerbonis
(Par karogu) (Par ģerboni)
Valsts valoda itāliešu valoda
vācu valoda - Dienvidtirolē
franču valoda - Vallē d'Aosta
Galvaspilsēta Roma
Lielākās pilsētas Roma
Milāna
Neapole
Prezidents Džordžio Napolitāno
Premjerministrs Romano Prodi
Platība 301 230 km²
Iedzīvotāju skaits
 - Kopā (2003)
 - blīvums

57 998 353
197/km²
Apvienošanās 1861.gada 17.martā
Valūta eiro/EUR
Laika zona UTC +1
Valsts himna Fratelli d'Italia
Interneta domēns .IT
Starptautiskais tālsarunu kods +39

Itālija (it.Italia), oficiāli Itālijas Republika (it. Repubblica Italiana), izvietota Itālijas pussalā, Eiropas dienvidos. Itālijai pieder arī abas lielākās Vidusjūras salas - Sicīlija un Sardīnija. Itālija robežojas ar Franciju ziemeļos, kā arī ar Šveici, Austriju un Slovēniju. Itālijas teritorijā atrodas arī divas pundurvalstis - Vatikāns un Sanmarino. Savukārt Šveicē Itālijai pieder anklāvs Campione d'Italia.

Satura rādītājs

[izmainīt šo sadaļu] Itālijas vēsture

Arheoloģiskajos izrakumos atklātās cilvēku apmetnes Itālijas pussalā attiecināmas uz Paleolītu, t.i., apmēram, pirms 200 tūkstošiem gadu. Ap VIII-VII gs. p.m.ē. Itālijas pussalas austrumu un dienvidu daļā, kā arī Sicīlijā lielā skaitā sāka parādīties grieķu apmetnes. Apmēram šajā laikā sāka veidoties arī Roma. Romieši šīs grieķu biezi apdzīvotās vietas bija iesaukuši par Lielo Grieķiju (Magna Graecia).

Senās Romas laikā Itālijas pussalu sāka dēvēt par Itāliju, lai gan šī vārda izcelsme ir visai neskaidra. Sākotnēji tā apzīmēja tikai pussalas dienvidu daļu. Tikai pēc tam, kad romieši bija pakļāvuši visu Itālijas pussalu, šo jēdzienu arī sāka attiecināt uz visu pussalas teritoriju.

Pēc Romas impērijas sabrukuma Itālijas pussalā viena pēc otras iebruka dažādas klejotāju ciltis - pārsvarā ģermāņi. Arī vēlākās Eiropas un Āzijas karalistes - Bizantija, karolingi, Svētā Romas impērija, vairāku gadsimtu laikā mēģināja izveidot vienotu Itālijas valsti un pakļaut to savai kontrolei. Taču vēl XVIII gs. sākumā par kontroli cīnījās dažādi iekšējie un ārējie politiskie spēki - Savoja, Austrijas Habsburgi un Toskānas hercogiste. Papildus tiem 1738. gadā vēl pievienojās Burbonu karaļnama valdījumi Neapolē.

Itālijas apvienošanās izdevās tikai XIX gs.

[izmainīt šo sadaļu] Administratīvais iedalījums

  • Reģioni (regione)
  • Provinces (provincia)
  • Komūnas (comune)

[izmainīt šo sadaļu] Itālijas reģioni

* - reģioni ar īpašu statusu.

[izmainīt šo sadaļu] Skat. arī


Eiropas valstis
Albānija | Andora | Apvienotā Karaliste | Austrija | Baltkrievija | Beļģija | Bosnija un Hercegovina | Bulgārija | Čehija | Dānija | Francija | Grieķija | Horvātija | Igaunija | Īrija | Īslande | Itālija | Krievija | Latvija | Lietuva | Lihtenšteina | Luksemburga | Malta | Melnkalne | Moldova | Monako | Nīderlande | Norvēģija | Polija | Portugāle | Republika Maķedonija | Rumānija | Sanmarīno | Serbija | Slovākija | Slovēnija | Somija | Spānija | Šveice | Turcija | Ukraina | Ungārija | Vācija | Vatikāns | Zviedrija
Teritorijas: Farēru salas | Gibraltārs | Gērnsija | Menas sala | Džersija



 
Eiropas Savienība (ES)
Eiropas Savienības karogs

Apvienotā Karaliste | Austrija | Beļģija | Bulgārija | Čehija | Dānija | Francija | Grieķija | Igaunija | Īrija | Itālija | Kipra | Latvija | Lietuva | Luksemburga | Malta | Nīderlande | Polija | Portugāle | Rumānija | Slovākija | Slovēnija | Somija | Spānija | Ungārija | Vācija | Zviedrija



Ziemeļatlantijas līguma organizācija (NATO) NATO karogs
Apvienotā Karaliste | ASV | Beļģija | Bulgārija | Čehija | Dānija | Francija | Grieķija | Igaunija | Īslande | Itālija | Kanāda | Latvija | Lietuva | Luksemburga | Nīderlande | Norvēģija | Polija | Portugāle | Rumānija | Slovākija | Slovēnija | Spānija | Turcija | Ungārija | Vācija



Lielā astotnieka valstis (G8)
Kanāda | Francija | Vācija | Itālija | Japāna | Krievija | Apvienotā Karaliste | ASV
Citās valodās