Diskusija:Ķengaraga dīķis

Vikipēdijas raksts

Vikipēdija tomēr ir enciklopēdija, un tās rakstiem ir jābūt neitrāliem, lai vai par kādām sabiedriskām negācijām vai ko tamlīdzīgu būtu runa. Šī raksta beigu daļa diemžēl nav īsti neitrāla, tā ir jāpārstrādā. --Dekaels 07:31, 30 oktobrī, 2006 (UTC)

Kas tad tāds pārsteidzošs atrasts Ķengaraga dīķī? Šobrīd tas viss izskatās pēc vienas puses vāji argumentētas un emocionālas interešu paušanas nevis pēc bezkaislīga enciklopēdijas raksta un šādā variantā tam te nevajadzētu palikt. Principā raksts par šo dīķi ir vajadzīgs un bildes arī labi der. --Daarznieks 13:40, 4 janvārī, 2007 (UTC)


Atbildot uz to, kas šajā dīķī ir pārsteidzošs, es jau minēju, ka tā ir dzīvnieku un augu daudzveidība, kas koncentrēta mazā teritorijā, un pie tam vēl Rīgā. Biju paņēmis paraugus arī no cita Rīgas dīķa, kurš nemaz nebija „piesārņots”, un konstatēju, ka daudzveidības ziņā, tas nestāv ne tuvu. Pēc manām domām, Ķengaraga dīķa sugu daudzveidību nosaka 2 faktori: savienojums ar Daugavu (caur kanālu) un dīķa mālainais dibens. Arī pašā dīķī sugas lokalizējas dažādās vietās. Sugu sastāvs vienā dīķa vietā atšķiras no citas vietas.

Lai radītu priekšstatu par sugu daudzveidību, uztaisīju fotogaleriju. Protams, nav iespjams visas sugas parādīt šajā galerijā, jo to ir daudz. Bet atsevišķu grupu pārstāvji parāda grupu daudzveidību. Daudzi pārstāvji netika ielikti ļoti sliktās attēlu kvalitātes dēļ. Atvainojos arī par esošo attēlu zemo kvalitāti, jo manā rīcībā esošā optika un objektu specifika apgrūtina iegūt augstas kvalitātes attēlus. Daudzi netika vispār nofotogrāfēti. Un, domājams, lielāko daļu vispār vēl neesmu sastapis.

Komentējot esošos attēlus, pirmkārt, gribētu pievērst uzmanību kuprainajam ūdensziedam (Lemna gibba), kas ir Latvijas Sarkanajās grāmatā (3.kategorijas aizsargājamais augs).

Kalme (Acorus calamus) - 16.gadsimtā Latvijā ieveda ārstniecības augu kalmi Acorus calamus, kuru stādīja muižu dīķos. Kalmju atrašanās ap šo dīķi netieši varētu norādīt uz dīķa vecumu.

Čemuru puķumeldrs (Butomus_umbellatus) - enciklopēdijā „Latvijas Daba” minēts, kā ne visai bieži Latvijā sastopams.

Dīķī sastopami liela ūdens kāpuru daudzveidība (spāres, viendienītes, trīsuļodi u.c.). Dabiski, šī biotopa likvidācija arī samazinās šo kukaiņu daudzveidību Ķengaraga rajonā, jo Daugava ne vienmēr ir pateicīga kāpuru attīstībai. Dīķī ir arī dažādas ūdensvaboles, ūdensmērītāji u.c. dīķu kukaiņi.

Laputis (Rhopalosiphum rufulum) uz kalmēm. Vienīgā zināmā laputu suga Latvijā, kas dzīvo uz kalmēm. Suga atklāta 1960. gadā un vēl ir maz pētīta. Laputis bieži vien izmanto noteiktas sugas augus, un uz citām sugām nedzīvo.

Laputs uz kuprainā ūdenszieda. A. Rupā monogrāfijā „Latvijas laputis” (aprakstītas virs 350 laputu sugām) ir arī minēti visi augi Latvijā uz kuriem dzīvo laputis. Uz ūdensziediem (Lemna) dzīvojošas laputis nav aprakstītas. Vispār, man nav zināmas aprakstītas laputis, kas dzīvotu uz ūdensaugiem, pārvietojoties pa ūdens virsmu.

Dīķī dzīvo dažādas kolembolu sugas, kas pārvietojas pa ūdens virsmu. Latvijā maz pētītas. Dīķī dzīvo arī ūdensērces, kas pārtiek no ūdensziediem (Lemna).

Dīķī mīt daudzveidīgas vēžveidīgo sugas. Grūti noraksturot, kuras no tām ir Latvijā retas. Domājams, ka tās nav daudz pētītas (īpaši gliemeņvēži). Ir problēmas ar to sugu noteikšanu. Bagātīgs ir arī vēderkāju gliemežu sugu sastāvs. Tārpveidīgie: Skropstiņtārpi, stobriņtārpi u.c. Virpotājs (Floscularia) viens no daudzajiem virpotājiem. Šo grupu grūti fotogrāfēt mazo izmēru un kustīguma dēļ. Manu uzmanību piesaistīja nenosakāms tārps, kura viens gals redzams attēlā. Vēl neesmu atradis, kas tas par tārpu.

Hidra. Grūti pateikt pat ģinti. Clorohydra viridissma ir ar īsiem taustekļiem, bet tā parasti ir zaļa un dzīvo ļotitīros ūdeņos. Hydra vulgaris taustekļi divreiz garāki par ķermeni. Hidras ir diezgan prasīgas pret tīru ūdeni.

Nenosakāms koloniāls organisms. Grūti pateikt pat grupu. Pēc dzēlējzandobumaiņa neizskatās (pārāk daudz taustekļu un bez dzeļkapsulām). Arī tādi tārpveidīgie nav zināmi. Varbūt kāds var nākt talkā noteikt šo kustoni.

Infuzorijas, un citi vienšūņi, protams, arī ir visādos veidos, tikai grūti šos kvalitatīvi nobildēt. --Jānis U. 19:32, 24 februārī, 2007 (UTC)

Ieguldītais darbs tiešām pārliecina. Laputis makšķerējot gan uz ūdensaugiem (ūdenī augošām niedrēm) bieži manītas, bet tā jau detaļa. --Daarznieks 20:59, 24 februārī, 2007 (UTC)
Noņemu cepuri īstu zināšanu priekšā. --Feens 21:18, 24 februārī, 2007 (UTC)