Hanna Hoha
Vikipēdijas raksts
Hanna Hoha (Hannah Höch, dz. Johanna Hoha, 1889. g. 1. novembris - 1978. g. 31. maijs) bija slavena vācu dadaisma māksliniece.
1912.-1914. g. Hoha Berlīnes Lietišķās mākslas koledžā apguva stikla mākslu un grafiku. 1915. g. viņa turpināja grafikas studijas Lietišķās mākslas muzeja Nacionālajā institūtā, kā arī iepazinās ar Berlīnes dadaistu grupas biedru Raulu Hausmanu, kas kļuva par Hohas mīļāko. Hofa un Hausmans bija vieni no pirmajiem, kas veidoja mākslas darbus fotomontāžas tehnikā.
No 1920. g. Hoha piedalījās Novembra grupas mākslinieku ikgadējās izstādēs. 1921. gadā viņa izšķīrās ar Hausmanu. 1924. g. Hoha piedalījās izstādē Padomju Savienībā. 1926.-1929. g. Hofa ar savu jauno mīļāko, nīderlandiešu dzejnieci Tilu Brugmani, dzīvoja Hāgā, pēc tam viņas kopā atgriezās Berlīnē. 1933.-1945. g. Hohas darbus aizliedza izstādīt. Pēc 2. pasaules kara viņas darbiem tika pievērsta mazāka vērība, tomēr Hoha turpināja radīt mākslas darbus un piedalīties izstādēs. 1965. g. Hoha kļuva par Berlīnes Mākslas akadēmijas profesori.
Hohas mākslas darbos izpaužas viņas feministiskie uzskati, ko veidojušas gan attiecības ar Hausmanu, kurš pienācīgi nenovērtēja viņas mākslinieciskās spējas un bija vardarbīgs, gan darbs sieviešu žurnālos, kas ļāva skaidri saskatīt atšķirību starp presē attēloto ideālo sievietes tēlu un reālo sievieti. Hoha parādīja, kā sabiedrība apspiež sievietes seksualitāti un neuztver to kā pilnvērtīgu cilvēku. Bieži viņa attēloja arī lezbiskas attiecības.
Hohas slavenākais darbs ir 1919. g. veidotā kolāža “Sagriezts ar galda nazi”, kurā kritizēta toreizējā Vācija.