Jaunzēlande
Vikipēdijas raksts
|
|||||
![]() |
|||||
Valsts valoda | angļu valoda maoru valoda |
||||
Galvaspilsēta | Velingtona | ||||
Lielākās pilsētas | Oklenda Manukava Kraistčērča |
||||
Monarhs | Elizabete II | ||||
Ģenerālgubernators | Anands Satjanands (Anand Satyanand) |
||||
Premjerministrs | Helēna Klārka | ||||
Platība | 268 680 km² | ||||
Iedzīvotāju skaits - Kopā (2004) - blīvums |
4 061 300 15/km² |
||||
Neatkarība | No Lielbritānijas 1907.gada 26.septembrī | ||||
Valūta | Jaunzēlandes dolārs/NZD | ||||
Laika zona | UTC +12 | ||||
Valsts himna | God Defend New Zealand | ||||
Interneta domēns | .NZ | ||||
Starptautiskais tālsarunu kods | +64 |
Jaunzēlande (New Zealand) - valsts Okeānijas DR. Atrodas Klusajā okeāna dienvidaustrumu daļā. No Austrālijas to atdala Tasmāna jūra. Ietilpst 3 lielas salas un vairākas nelielas saliņas un salu grupas. Jaunzēlandes valdījums ir Niue, Kuka salas un Tokelau salas. Galvaspilsēta: Velingtona - tiek dēvēta par “pastaigu pilsētu”, jo tās rādiuss ir tikai 2 km. Tā atrodas zaļu kalnu lokā pie Kuka šauruma. Jaunzēlandes lielākās pilsētas ir Oklenda, Hamiltona, Neipīra, Kraistčērča, un Danīdina.
[izmainīt šo sadaļu] Klimats
Jaunzēlandes dienvidos ir subtropu un mērenā temperatūra. Siltākie mēneši ir decembris, janvāris un februāris. Aukstākie – jūnijs, jūlijs un augusts. Vasarā vidējā temperatūra ir starp 20º – 30ºC un ziemā starp 10º – 15ºC. Ziemeļsalā visu gadu ir silts, mitrs klimats. Dienvidsalā ir vēsāks klimats, ziemā ir iespējams neliels sals.
[izmainīt šo sadaļu] Valsts iekārta
Jaunzēlande ir parlamentāra monarhija. Jaunzēlandes valsts iekārtu nosaka daudzi Lielbritānijas un Jaunzēlandes parlamenta konstitucionālie likumi un paražas. Valsts galva ir Lielbritānijas karaliene, ko pārstāv ģenerālgubernators, kuru uz 5 gadiem ieceļ karaliene pēc Jaunzēlandes valdības ieteikuma. Ģenerālgubernatoram ir Izpildpadome, kuras locekļi ir ģenerālgubernators un ministri. Likumdevēja orgāns ir vienpalātas parlaments - Pārstāvju palāta (97 deputāti), ko uz 3 gadiem ievēl iedzīvotāji. Izpildvara ir valdībai, ko vada premjerministrs. Vietējie pašvaldības orgāni ir provinces, provinču pilsētu teritorijas, pilsētu un lauku apgabalu padomes, kas faktiski pakļautas centrālajam pārvaldes orgānam. Vēlēšanu tiesības ir pilsoņiem no 20 gadu vecuma. Tiesu sistēmā ietilpst Augstākā tiesa, apelācijas un pirmās instances tiesas.
[izmainīt šo sadaļu] Vēsture
Jaunzēlandes pamatiedzīvotāji ir Maori. Viņi Jaunzēlandē ieradās apmēram pirms 1000 gadiem no Polinēzijas. Maori ir pārstāvēti arī valdībā, kas cenšas viņus nodrošināt ar vienlīdzīgām veselības aprūpes, izglītības un darba iespējām, kuras viņiem iepriekš bija liegtas. Pētnieks Kupe, kurš kā leģenda vēsta pirmais atklāja Jaunzēlandi, nosauca jauno zemi par Aotearoa – Garā, baltā mākoņa zeme. Pirmais dokumentētais eiropietis, kurš atklāja Jaunzēlandi bija dāņu jūrasbraucējs Abels Tasmans, kurš ieradās Jaunzēlandē 1642. gadā. Vairāk nekā pēc 125 gadiem kapteinis Džeims Kuks pieprasīja to Lielbritānijai un 1769. gadā izveidoja valsts karti. Waitangi līgums tiek uzskatīts par Jaunzēlandes dibināšanas dokumentu. Tas tika parakstīts 1840.gadā Salu līcī starp galvenajiem Maori virsaišiem un Lielbritānijas Kroņa pārstāvjiem Vaitangī. Līguma parakstīšana iesākās 6.februārī, kas vēlāk kļuva par Jaunzēlandes nacionālo dienu sauktu par “Waitangi Day” (Waitangi diena). 1840. gadā Jaunzēlande kļuva par Lielbritānijas koloniju. 1907. gadā ieguva Lielbritānijas domīnijas statusu.
Jaunzēlande bija pirmā valsts, kur sievietēm tika piešķirtas balsstiesības.
Nāciju Sadraudzība | ![]() |
---|---|
Antigva un Barbuda | Apvienotā Karaliste | Austrālija | Bahamas | Bangladeša | Barbadosa | Beliza | Botsvāna | Bruneja | Dienvidāfrika | Dominika | Fidži | Gajana | Gambija | Gana | Grenāda | Indija | Jamaika | Jaunzēlande | Kenija |Kamerūna | Kanāda | Kipra | Kiribati | Lesoto | Malaizija | Malāvija | Maldīvija | Malta | Maurīcija | Mozambika | Namībija | Nauru | Nigērija | Pakistāna | Papua-Jaungvineja | Samoa | Seišelu salas | Sentkitsa un Nevisa | Sentlūsija | Sentvinsenta un Grenadīnas | Singapūra | Sjerraleone | Svazilenda | Šrilanka | Tanzānija | Tonga | Trinidāda un Tobāgo | Tuvalu | Uganda | Vanuatu | Zālamana salas | Zambija |