Austrumķīnas jūra
Vikipēdijas raksts
Austrumķīnas jūra | |
---|---|
Platība: | 752 000 km2 |
Garums: | km |
Platums: | km |
Maks. dziļums: | 2 719 m |
Valstis un citas teritorijas: | Dienvidkoreja Japāna Ķīna Ķīnas Republika |
Lielākās pilsētas: | Fudžou Handžou Šanhaja |
Austrumķīnas jūra – Klusajam okeānam piederīga jūra, apskalo Ķīnu, Korejas pussalu un Kjusju salu. Ķīnā dēvē par Austrumu jūru, bet Korejā dažreis par Dienvidu jūru - vairāk gan attiecinot uz Korejas piekrastes ūdeņiem.
Austrumķīnas jūra ir salīdzinoši sekla, to ar nogulumiem aizpilda no Ķīnas plūstošās lielās upes. Ūdens virsējā slāņa temperatūra februārī 7 līdz 16 °C, augustā 27 līdz 28 °C, sāļums 30-34,5 ‰, pie upju ietekām — 5−10 ‰. Plūdmaiņas sasniedz 7,5 metru augstumu. Rietumu piekraste nelīdzena, sekla, gar piekrasti daudz sēkļu, klinšu, ūdens duļķains.
Lielākā upe - Jandzi. Lielākās salas jūras vidienē - Dienvidkorejai piederošā Čedžudo sala, Nadžu arhipelāgs, Soanas salas. Pie Kjusju salas atrodas Goto salas, Amakusas salas. Ķīnas piekrastē virkne mazāku saliņu.
Jūra bagāta ar bioloģiskajiem resursiem, notiek aktīva zvejniecība.
[izmainīt šo sadaļu] Robežas
Ziemeļos - Dzeltenā jūra, Korejas pussala, Korejas šaurums, Cusimas salas. Austrumos - Kjusju sala, Rjukju salas. Dienvidos - Taivāna, Taivānas šaurums. Rietumos - Ķīna.
[izmainīt šo sadaļu] Teritoriālie strīdi
Ķīna, Japāna un Dienvidkoreja nav vienojušās par jūras robežām Austrumķīnas jūrā.
Strīds starp Ķīnu un Japānu ir par 1980. gadā atklātajām dabasgāzes iegulām, uz kurām pretendē abas valstis. Ķīna un Dienvidkoreja nav atrisinājušas jautājumu par Sokotras klinti - nogrimuša rifa palieku, kur Dienvidkoreja uzbūvējusi zinātniskās pētniecības staciju. Neviena no abām valstīm nepretendē uz šo klinti kā uz savu teritoriju, taču Ķīna uzskata to par savu ekskluzīvo ekonomisko zonu.