Sociālisms

Vikipēdijas raksts

Sociālisms plašā nozīmē ir asociēts ar doktrīna vai politska kustība, kas saredz sociāl-ekonomsku sistēmu, kurā īpašumtiesības un vispārējā labklājibas izplatīšana ir pakļauti sabiedrības kontrolei. Šo kontroli vai nu tieši pārvalda populāri kolektīvi, kā strādnieku padomes vai netieši – pilsoņu izvēlēta valsts pārvalde. Kā ekonomiska sistēma sociālisms raksturo valsti, kopienu vai strādnieku pārvaldītu ražošanas procesu. Sociālisma būtība ir sociālā vienlīdzība un labklājības vienlīdzīga sadale, kas kalpotu sabiedrībai kā veselumam. Relatīvi jauna politiska teorija un ideoloģija. Sociālismam nav raksturīgs liberālismam tradicionālais individuālisms un konservatīvismam tipiskais pragmatisms. Sociālisma pasaules uzskata pamatā ir tādas vērtības, kā, piemēram, vienlīdzība, relatīvs kolektīvisms un sociālā solidaritāte, kā arī izpratne par valsti kā administratoru. Vienlīdzība sociālisma var tikt saprast dažādi, tomēr pamatā tas ir jautājums par egalitārismu (politiskas domas strāvojums, kas pieprasa visu cilvēku vienlīdzības īstenošanu). Sociālismā kā demokrātiskā ideoloģijā un pasaules uzskatā (sociāldemokrātija) tiek uzsvērta cilvēku morālā vienlīdzība un līdztiesība. Tādējādi sociālisma, vismaz tā Rietumeiropas izpratnē, pēdējo gadu desmitos tuvinājies liberālisma koncepcijai, sevišķi – Dž. Loka un I. Kanta liberālismam. Šajā sakarā laiku pa laikam tiek uzsvērts, ka mūsdienu sociāldemokrātija patiesībā ir kreisais liberālisms, kas neatsakās no individuālisma, tomēr uzsver egalitārismu un kolektīvo solidaritāti, sevišķi ekonomikas un sociālajā jomā. Valsts mūsdienu sociālajā teorijā ir sarežģīts mehānisms, kuram ir jāgarantē visu sabiedrības locekļu vienlīdzība. Tās pirmais uzdevums ir pārdale. Marksisma valodā ar sociālismu saprot ražošanas attiecību sistēmu, kas atrodas starp kapitālismu un komunismu. Ražošana līdzekļi atrodas valsts un/vai sabiedrības īpašumā. Vēsturiski sociālismam ir ciešs sakars ar strādnieku kustībām un arodbiedrībām. Tomēr pēdējās desmitgadēs šī saikne ir mazinājusies. Latvijā sociāldemokrātija un sociālisma idejas bija sevišķi stipras 20.gs. pirmajā pusē – valsts dibināšanas laikā un vēlāk. 20.gados sociāldemokrātiem bija labi panākumi Saeimas vēlēšanās, taču parasti viņi bija opozīcijā, Pēc Latvijas okupācijas daudzpartiju sistēma tika likvidēta. Pēc neatkarības atjaunošanas sociāldemokrātija un sociālisma idejas vismaz valsts mēroga politiskajā konkurencē bijušas salīdzinošai neveiksmīgas.

Sociālisms – sabiedriskā iekārta, kas tirgus saimniecības spontanitātes izraisīto pretrunu postošo raksturu novērš ar kopsabiedrības nozīmes procesu kopsabiedrisku pārvaldīšanu


[izmainīt šo sadaļu] Sk. arī