Ungārija

Vikipēdijas raksts

Magyar Köztársaság
Ungārijas republikas karogs Ungārijas republikas ģerbonis
(Par karogu) (Par ģerboni)
Valsts valoda ungāru valoda
Valsts iekārta parlamentāra republika
Freedom House brīvības indekss 1,5 - brīva valsts
ANO tautas attīstības indekss 0,848 (38.vieta pasaulē 2002.gadā)
IKP (PPP) uz vienu iedzīvotāju 14572 USD (2003) - 39.vieta pasa
Valsts valoda ungāru valoda
Galvaspilsēta Budapešta
Lielākās pilsētas Budapešta
Debrecena
Miškolca
Prezidents Lāslo Šojoms
(Sólyom László)
Premjerministrs Ferencs Ģurčāņs
(Gyurcsány Ferenc)
Platība 93 030 km²
Iedzīvotāju skaits (2004) 10 106 000
Etniskais sastāvs ungāri
Reliģija katolisms - 70%
kalvinisms - 20%
Valsts nodibināšanās 1000.gada decembrī
Valūta Ungārijas forints/HUF
Laika zona UTC +1
Interneta domēns .HU
Starptautiskais tālsarunu kods +36

Ungārijas Republika (ungāriski Magyar Köztársaság) ir augsti attīstīta mononacionāla valsts Viduseiropas vidienē bez pieejas pie jūras. Rietumos tā robežojas ar Austriju, ziemeļos ar Slovākiju, ziemeļaustrumos ar Ukrainu, bet dienvidaustrumos ar Rumāniju, dienvidos ar Serbiju, bet dienvidrietumos ar Horvātiju un Slovēniju. 2004. gada 1. maijā Ungārija kļuva par Eiropas Savienības dalībvalsti.

[izmainīt šo sadaļu] Ungārijas vēsture

Ungārijas vēstures pirmssākums meklējams 9.gs. otrajā pusē, kad daļa no somugru tautas - maģāri, ieceļoja Panonijas līdzenumā. Maģāri izcēlās ar kareivīgumu, tie terorizēja visas apkārtējās kaimiņu tautas, līdz 955. gadā tos pie Lēčfeldas smagi sakāva vācieši. Vācu karalis Otto I pakļauto maģāru teritorijai piešķīra markgrāfistes statusu, tādējādi padarot to par politisku struktūrvienību vācu kontrolē. Vēlāk tā sāka saukties par Österreich (Austriju).

Ungāriju 1521. gadā ieņēma Osmaņu impērijas karaspēks, taču 1683. gadā, pēc sagrāves Vīnes kaujā turku karaspēks no Ungārijas, tāpat kā lielākās daļas Centrāleiropas teritorijas tika izspiests.

Taču Ungārijas atbrīvotāji - Habsburgu Austrija, padzīto turku vietā uzspieda savu varu. Tā izrādījās pat despotiskāka, nekā Osmaņu impērijas kontrole. Tā, 1687. gadā tika atcelta 700 gadu vecā ungāru monarhija un ungāru augstmaņu asambleja (Dieta). Tās vietā tika ieviests formāls Austroungārijas ķeizara dekrētu reģistrs. Sekoja vairākkārtējas ungāru sacelšanās, līdz liela daļa to agrāko privilēģiju tika atjaunotas. Marijas Terēzijas valdīšanas laikā Ungārijā 1767. gadā tika veikta agrārā reforma, kuras rezultātā tika likvidēta dzimtbūšana. Ķeizara Leopolda II valdīšanas laikā 1791. gadā ungāru valoda, līdz ar vācu un latīņu, tika apstiprināta kā oficiāla valsts valoda.

[izmainīt šo sadaļu] Skat. arī


Eiropas valstis
Albānija | Andora | Apvienotā Karaliste | Austrija | Baltkrievija | Beļģija | Bosnija un Hercegovina | Bulgārija | Čehija | Dānija | Francija | Grieķija | Horvātija | Igaunija | Īrija | Īslande | Itālija | Krievija | Latvija | Lietuva | Lihtenšteina | Luksemburga | Malta | Melnkalne | Moldova | Monako | Nīderlande | Norvēģija | Polija | Portugāle | Republika Maķedonija | Rumānija | Sanmarīno | Serbija | Slovākija | Slovēnija | Somija | Spānija | Šveice | Turcija | Ukraina | Ungārija | Vācija | Vatikāns | Zviedrija
Teritorijas: Farēru salas | Gibraltārs | Gērnsija | Menas sala | Džersija



 
Eiropas Savienība (ES)
Eiropas Savienības karogs

Apvienotā Karaliste | Austrija | Beļģija | Bulgārija | Čehija | Dānija | Francija | Grieķija | Igaunija | Īrija | Itālija | Kipra | Latvija | Lietuva | Luksemburga | Malta | Nīderlande | Polija | Portugāle | Rumānija | Slovākija | Slovēnija | Somija | Spānija | Ungārija | Vācija | Zviedrija



Ziemeļatlantijas līguma organizācija (NATO) NATO karogs
Apvienotā Karaliste | ASV | Beļģija | Bulgārija | Čehija | Dānija | Francija | Grieķija | Igaunija | Īslande | Itālija | Kanāda | Latvija | Lietuva | Luksemburga | Nīderlande | Norvēģija | Polija | Portugāle | Rumānija | Slovākija | Slovēnija | Spānija | Turcija | Ungārija | Vācija
Citās valodās