Verners fon Brauns
Vikipēdijas raksts
Dr. Verners Magnuss Maksimiliāns brīvkungs fon Brauns (Dr. Wernher Magnus Maximilian Freiherr von Braun; dzimis 1912. gada 23. martā, miris 1977. gada 16. jūnijā) - vācu raķešu konstruktors, viens no svarīgākajām personām nacistiskās Vācijas un vēlāk arī ASV raķešu tehnoloģiju attīstībā.
Mācījās Cīrihes un Berlīnes tehnoloģiskajā institūtā un Berlīnes universitātē. 1930. gadā sāka darboties Kosmisko lidojumu biedrībā (Verein für Raumschiffahrt) pie šķidrās degvielas raķetēm.
1932. gadā viņš pārgāja strādāt Valtera Dornbergera komandā armijas labā. 1937. gadā kļuva par vācu raķešu izpētes centra tehnisko vadītaju Pēnemindē un raķetes V-2 galveno konstruktoru. V-2 tika izmantota Otrajā pasaules karā, lai apšaudītu Angliju un Beļģiju.
Verners fon Brauns bija NSDAP biedrs kopš 1937. gada (pēc citiem datiem - kopš 1932. gada). Kopš 1940. gada bija Waffen-SS virsnieks.
1945. gada septembrī Verners fon Brauns pieņēma Amerikas Savienoto valstu pavalstniecību un sāka vadīt Armijas ieroču projektēšanas un izstrādes dienaestu Fortblisā, Teksasas štatā. No 1950. gada strādāja Redstonas Arsenālā, kur gala rezultatā tika radīta raķete Redstone. Kopš 1956. gada vadīja Armijas ballistisko raķešu aģentūru, kur tika konstruēta nesējraķete Jupiter-C, ar kuru tika palaists pirmais ASV Zemes mākslīgais pavadonis Explorer 1 1958. gada 31. janvarī.
Kopš 1960. gada ASV Nacionālās aeronautikas un kosmosa aģentūras valdes loceklis un NASA Māršala kosmisko lidojumu centra direktors. Nesējraķetes Saturn un kosmosa kuģa Apollo izstrādes vadītājs.
No 1970. gada - NASA direktora vietnieks pilotējamo kosmisko lidojumu jautajumos. Pēc Apollo programmas partraukšanas Brauns aizgāja no NASA un darbojās privatā sektorā.