Acetoetiķskābe
Vikipēdijas raksts
Acetoetiķskābe | |
---|---|
![]() Acetoetiķskābes struktūrformula |
|
Ķīmiskā formula: | С4Н6О3 |
Molmasa: | 102,09 g/mol |
Blīvums: | ? kg/m3 |
Kušanas temperatūra: | 36,5°C (?) |
Viršanas temperatūra: | <100°C sadalās |
Acetoetiķskābe (3-oksobutānskābe, acetiletiķskābe, dietiķskābe, CH3−CO−CH2−СООН) ir vienkāršākā β-ketokarbonskābe. Acetoetiķskābe ir bezkrāsains, viskozs, nestabils šķidrums, kas jaucas ar ūdeni jebkurās attiecībās. Acetoetiķskābes sāļus un esterus sauc par acetoacetātiem. Svarīgākais acetoetiķskābes esteris ir etilacetoacetāts.
Satura rādītājs |
[izmainīt šo sadaļu] Atrašanās dabā
Nelielā daudzumā acetoetiķskābe atrodas organismā kā glikozes veidošanās starpprodukts. Diabēta slimniekiem vielmaiņas traucējumu rezultātā acetoetiķskābe rodas lielākā daudzumā. Acetoetiķskābe un tās dekarboksilēšanās produkts - acetons - izdalās ar urīnu, tādēļ diabēta slimnieku urīnam ir acetona aromāts.
[izmainīt šo sadaļu] Iegūšana
Iegūst, hidrolizējot etilacetoacetātu.
[izmainīt šo sadaļu] Īpašības
Kā visas β-ketokarbonskābes, acetoetiķskābe ir nestabila viela un jau istabas temperatūrā sadalās par acetonu un ogļskābo gāzi.
[izmainīt šo sadaļu] Izmantošana
Nestabilitātes dēļ β-ketokarbonskābes praktiski neizmanto. Etilacetoacetātu plaši lieto preparatīvajā ķīmijā.
Svarīgākās ketokarbonskābes un aldehīdkarbonskābes
Glioksilskābe | Pirovīnogskābe | Acetoetiķskābe | Levulīnskābe |