Valdemārs Ozoliņš

Vikipēdijas raksts

Valdemārs Ozoliņš (1896-1973) komponists, diriģents.

Valdemāra Ozoliņa dziesmas bija ļoti iecienītas koŗu programmās kopš triumfālās debijas VI Vispārējos Dziesmu svētkos Rīgā 1926. gadā. Pēc kaŗa Valdemāra Ozoliņa skaņraksta chromatiskā struktūra jūtami sabiezinājās, taču formas veidojumi palika pieticīgi. Varbūt tādēļ mūža beigās Valdemārs Ozoliņš trimdas mūzikas dzīvē netika sevišķi ievērots, kaut gan viņš komponēja daudz. Uzrakstījis ap 500 dziesmu, valsi orķestrim, klavieru skices. Trimdā radušās apmēram 70 koŗa dziesmas. Valdemārs Ozoliņš bija virsdiriğents I Vispārīgos latviešu dziesmu svētkos ASV, Rietuma krasta dziesmu svētkos ASV, Indianapoles novada dziesmu svētkos ASV, Čikāgā, Sietlā, AVS Vidienes dziesmu dienās Milvokos un Daugavas Vanagu dziesmu dienās.

[izmainīt šo sadaļu] Biogrāfija

Valdemārs Ozoliņš dzimis 1896. gada 5. novembrī Aizkalnēs, Vestienas pagastā lauksaimnieku ğimenē. Mācījās Vestienas pagastskolā un draudzes skolā, vēlāk Jaunjelgavas tirdzniecības skolā. 1914. gadā iestājās Pēterburgas konservatorijā, pēc tam Maskavas konservatorijā, un kopš 1921. gada Latvijas konservatorijā; 1931. gadā beidza tās kompozīcijas klasi. Rīgā ilgus gadus bija Teodora Reitera vietnieks. Starp Valdemāra Ozoliņa kompozīcijām vērtīgākās ir koŗa dziesmas, kuŗās dominē liriski romatiski motīvi un viegli rezignēta melodika, vietām latviskas ieskaņas Melngaiļa ietekmē. Valdemāra Ozoliņa dziesma “Papardes zieds” (K. Krūza) guva lielu atsaucību VI Vispārējos dziesmu svētkos Rīgā 1926. gadā. Jau nākošos dziesmu svētkos uzņēma 3 viņa dziesmas: “Krēslā” (Fr. Bārda), “Bērnu dienas” (V. Plūdons), “Dziesmu brīnums” (M. Grimma). Arī VIII un IX dziesmu svētkos atskaņoja viņa dziesmas Latvijā, kā arī vēlākos gados trimdā. Valdemārs Ozoliņš trimdā, Čikāgas konservatorijā, ieguva mūzikas mağistra grādu. Diplomdarbs -- “Svīta” A. Brigaderes lugai “Sprīdītis”. Uzrakstija vairākas kantātes: “Pelnrušķīte”, “Spēlēju dancoju”. Par solo un kora dziesmām Valdemārs Ozoliņš ieguvis Latvijas Kultūras fonda balvu 1926. gadā. Vācijā saņēma Goppera fonda balvu par gaidu dziesmām. Amerikā godalgotas viņa dziesmas jaundarbu sacensībās. Miris trimdā 1973. gada 15. februārī Pueblo, Kolorado, ASV. Valdemāra Ozoliņa un viņa dzīves biedres Valijas, dzimusi Alberta, urnas 1993. gada 20. augustā guldītas Rīgas I Meža kapos, Mākslinieku kalniņā, blakus viņa skolotājam, profesoram Jāzepam Vītolam.

[izmainīt šo sadaļu] Publicētas kompozīcijas

  • Asaru eņğelis, kantāte korim ar ērğelēm.
  • Dziesmu sauja, krājums tautskolām. Kultūras fonda godalgots.
  • Otrā Dziesmu sauja, krājums aizsargiem.
  • Trešā Dziesmu sauja, krājums skolām.
  • Stīgu kvartets. (1954-1958).
  • Klavieru trio.
  • Svētā naktī, kantāte.
  • Dziesmu Daugava, kantāte.
  • Sarmota dvēsele. Solo dziesmu krājums. (1959).
  • Miglā asaro logs. Solo dziesmu krājums. (1963).
  • Dziedošā smeldze. Solo dziesmu krājums. (1965)

[izmainīt šo sadaļu] Literatūra

  • Es viņu pazīstu. Latviešu biogrāfiskā vārdnīca. Rīgā: 1938 / ASV: 1975, 368.
  • Latvju Enciklopēdija. Stokholmā, Zviedrijā: Trīs Zvaigznes, 1952-1953, 2, 1818.
  • Valentīns Bērzkalns. Latviešu Dziesmu svētku vēsture – 1864-1940, ASV: Grāmatu Draugs, 1965.
  • Valentīns Bērzkalns. Latviešu Dziesmu svētki trimdā – 1946-1965, ASV: Grāmatu Draugs, 1968.
  • Blanka-Alberta, Ē. Kur palicis Ozoliņš? Zviedrijas latviešu pensionāru biedrības biļetens ‘Sveiciens’ 1982, 43, 21.
  • Latvju Enciklopēdija 1962-1982. Linkolnā, Nebr., ASV: ALA Latviešu institūts, 1987, 3, 322.
  • Gleške, L. Atceroties mūsu kultūras darbiniekus. Komponista Valdemāra Ozoliņa atdusas vieta Rīgas I Meža kapos. Laiks 1995, 27 (4653), 3.