Šūnas organoīdi

Vikipēdijas raksts

Satura rādītājs

[izmainīt šo sadaļu] Šūnas membrāna

Membrāna apņem katru dzīvo šūnu. Tā regulē vielu plūsmu caur šūnu un ārvidi, veic pinocitozi (šķidru pilienu uzņemšanu) un fagocitozi (cietu daļiņu uzņemšanu), uztver kairinājumu un vada ierosu.

Tās biezums ir apm.7,5 nm. Membrānā ir divi lipīdu slāņi un olbaltumvielas, kas peld lipīdos. Šūnas ārējā membrānā ir poras.

Membrānā izšķir ārējo (plazmatisko)membrānu, kas norobežo protoplazmu un iekšējo membrānu sistēmu (organoīdu membrānas). Plazmatisko membrānu veido lipīdu dubultslānis, kas veido barjeru un aizkavē brīvu difūziju.

[izmainīt šo sadaļu] Citoplazma

Citoplazmā atrodas šūnas pastāvīgie struktūrelementi, kas nodrošina tās dzīvības procesus. Tā veido šūnas iekšējo vidi. Dzīvā šūnā citoplazma atrodas nepārtrauktā kustībā.

Citoplazma sastāv no ūdens u.c. organiskajām un neorganiskajām vielām.

[izmainīt šo sadaļu] Ribosomas

Ribosomas ir sīki organoīdi, kuru skaits vienā šūnā var sasniegt vairākus tūkstošus. Ap tām nav membrānas. Ribosomās notiek olbaltumvielu sintēze.

Tās atrodas uz endoplazmatiskā tīkla sieniņām, uz kodola membrānām un citoplazmā.

[izmainīt šo sadaļu] Endoplazmatiskais tīkls

Tas ir kanāliņu un vakuolu sistēma, kas sastāv no membrānām. Izšķir gludo un graudaino endoplazmatisko tīklu.

Graudainais endoplazmatiskais tīkls transportē dažādus savienojumus pa šūnu, kā arī tos uzkrāj un izvada.

Gludais endoplazmatiskais tīkls sintezē lipīdus un ogļhidrātus.

[izmainīt šo sadaļu] Plātnīškomplekss (Goldži komplekss)

Sastāv no plakaniem dobumiem, caurulītēm un dažāda lieluma pūslīšiem. No endoplazmatiskā tīkla kanāliem šeit ieplūst sintezētās vielas. Plātnīškomplekss piedalās ieslēgumu, lizosomu veidošanā un olbaltumvielu, ogļhidrātu, lipīdu sintēzē.

[izmainīt šo sadaļu] Lizosomas

Tie ir sīki, ar membrānu klāti sfēriski pūslīši,kuru diametrs ir līdz 1mm, satur fermentus, kuri piedalās olbaltumvielu, polisaharīdu un nukleīnskābju šķelšanā. Tās sadala šūnā iekļuvušos svešķermeņus, atmirstošās šūnas un to struktūras.

[izmainīt šo sadaļu] Vakuolas

Tie ir ar šķidrumu pildīti dobumi. Vienšūņiem ir divējādas vakuolas:

a) gremošanas
b)pulsējošās, kas izdala šķidros vielmaiņas produktus un regulē osmotisko spiedienu šūnā

Jaunās augu šūnās vakuolu sistēma ir kanāliņu un pūslīšu veidā, bet šūnām novecojoties, saplūst, aizpildās ar šūnsulu un aizņem šūnas lielāko daļu. Vakuolas regulē ūdens un sāļu maiņu, uztur turgora spiedienu, uzkrāj rezerves barības vielas, izslēdz vielmaiņas toksiskās vielas.

[izmainīt šo sadaļu] Mitohondriji

Tie var būt ovāli, apaļi vai nūjiņveidīgi. Vienā šūnā ir no 50 līdz 50 tūkstošiem. To sieniņas sastāv no divām membrānām - ārējā ir gluda, bet iekšējā veido krokas, kuras sauc par sekstītēm jeb kristām. Mitohondriji šūnu apgādā ar enerģiju.

[izmainīt šo sadaļu] Plastīdas

Tām var būt dažāda forma. Izšķir zaļās (hloroplasti), dzeltenās, oranžās, sarkanās (hromoplasti) un bezkrāsainās (leikoplasti).

[izmainīt šo sadaļu] Centrosoma

Tā atrodas netālu no kodola un tai ir svarīga loma šūnas dalīšanās laikā.

[izmainīt šo sadaļu] Ieslēgumi

Tie nav patstāvīgas šūnsastāvdaļas, visbiežāk tie ir barības vielu pilieni - tauku pilieni, cietes graudi, glikogēns.

[izmainīt šo sadaļu] Kodols

Galvenais raksts: Šūnas kodols

Tā forma - apaļa vai ovāla, diametrs no 2 līdz 10 mikrometriem. Tam apkārt ir divkāršā membrāna, kurā ir daudz poru. Kodola funkcijas:

  1. informācijas glabāšana
  2. tās pārraide uz citoplazmu ar transkripcijas palīdzību (RNS sintēze)
  3. informācijas nodošana uz meitšūnām (šūnas un kodola dalīšanās procesā)