Glikoze

Vikipēdijas raksts

Nosaukums Glikoze
Ķīmiskā formula C6H12O6
Molmasa 180,16 g/mol
Blīvums 1540 kg/m3
Kušanas temperatūra ~150°C
Viršanas temperatūra - °C (sadalās)
Glikoze (cikliskā forma)
Glikoze (cikliskā forma)
Glikozes pāreja no acikliskās formas uz ciklisko
Glikozes pāreja no acikliskās formas uz ciklisko

Glikoze (grieķu: glykys - salds; XX gadsimta 60. gados neilgu laiku glikozi oficiāli dēvēja par glukozi) (vīnogu cukurs, C6H12O6) ir nozīmīgs ogļhidrāts. Glikoze ir aldoheksoze (satur aldehīda grupu un 6 oglekļa atomus). Šķīdumā glikoze veido piranozes gredzenu (6 locekļu heterocikls), kas ir stabilākā heksožu forma. Cikliskā forma šķīdumā ir līdzsvarā ar aciklisko (lineāro) formu, pie pH=7 acikliskās formas īpatsvars ir 0,0026%. Glikozei ir divi spoguļizomēri L-glikoze un D-glikoze; dzīvajos organismos ir sastopama tikai D-glikoze. Glikoze ir nozīmīgs dzīvo organismu enerģijas avots.

Dabā glikoze brīvā veidā ir sastopama dažādos augļos. Disaharīds maltoze sastāv no divām glikozes molekulām. Disaharīds saharoze sastāv no glikozes un fruktozes un ir sastopams cukurbietēs un cukurniedrēs. Polisaharīds celuloze ir glikozes polimērs un ir sastopams visās augu šķiedrās. Citi svarīgi glikozes polimēri ir ciete (galvenokārt augos) un glikogēns (dzīvnieku organismos). Hidrolīzes ceļā no visiem glikozes polimēriem var iegūt glikozi.

Rūpnieciski glikozi galvenokārt iegūst, fermentējot cieti, kā arī hidrolizējot celulozi.