Rīgas Doms

Vikipēdijas raksts

Rīgas Doms
Rīgas Doms

Rīgas Doms — Rīgas luterāņu katedrāle, lielākā viduslaiku baznīca Baltijā. Ēkas pamati ielikti 1211. gadā. Pašreizējās Rīgas Doma ērģeles ir būvētas 1883. - 1884. gadā.

Rīgas Doma galvenā ieeja
Rīgas Doma galvenā ieeja


[izmainīt šo sadaļu] Vēsture

Rīgas Doma pamatakmens svinīgā ceremonijā bīskapa Alberta vadībā ir ticis ielikts 1211. gada 25. jūlijā. Sākotnējo Doma celtniecības periodu raksturo romāņu stila formas. Mākslas vēsturnieki uzskata, ka sākotnēji Rīgas Doms tika iecerēts kā bazilikas tika baznīca, taču vēlāk tas izbūvēts kā halles tipa baznīca.

Doms tika paplašināts 14.gs. beigās un 15.gs. sākumā, uzbūvējot rietumu šķērsjomu un sānu kapelas, tika paaugstināts telpas centrālais joms, līdz ar to Doma baznīca tika pārvērsta par baziliku. Tajā pat laikā tika paaugstināts baznīcas tornis, kuram bija astoņstūru piramidāla smaile, kas tajā laikā to darīja par augstāko torni Rīgas pilsētā.

1547.gadā svētdienā pirms Vasarvētkiem Rīgas iekšpilsētā izcēlās ugusgrēgs, kā rezultātā nodega Doma torņa smaile. Jaunais tornis tika uzcelts 1595. gadā ar piramidālu smaili.

1710.gadā Rīgas aplenkuma laikā stipri cieta baznīcas jumts. Atjaunojot nopostīto, tika pārbūvēti baznīcas sānjomu jumti, mainot jumtu slīpumus.

1172.gadā pēc Krievijas cerienes Katrīnas II apbedījumu baznīcās aizlieguma no Doma tiek pārvesti apbedījumi, tā rezultātā paaugstinot baznīcas grīdas līmeni.

1775.gadā Rīgas rāte liek nojaukt torņa smaili un uzcelt jaunu - pašreiz redzamo - barokālo torņa nobeigumu. No 1881.gada līdz 1914.gadam norisinājās Vēstures un senatnes pētītāju biedrības Rīgas Doma būvnodaļas veiktie remonta un restaurācijas darbi baznīcā un krustejā.

Padomju okupācijas laikā no 1959. gada līdz 1962. gadam Doms tika pielāgots koncertzāles vajadzībām, tika demontēts altāris.

[izmainīt šo sadaļu] Ārējas saites