Lielvezīrs

Vikipēdijas raksts

Osmaņu impērijas
valsts iekārta
Osmaņu nams (sultāns)
Lielvezīrs (1320-1922)
Divāns (1586-1908)
Impērijas valdība (1908 - 1920)
Skatīt: Administratīvais iedalījums
Osmaņu impērijas
vēsture
Periods:
Uzplaukums (1299–1453)
Izaugsme (1453–1683)
Stagnācija (1683–1827)
Panīkums (1828–1908)
Gals (1908–1922)
Skatīt:
Grafiks: gadu gaita
[[Veidne:{{{Timeline}}}|Grafiks:Gadu gaita]]

Lielvezīrs (turku valodā sadr-ı azam vai serdar-ı ekrem; Osmaņu turku valodā: صدر اعظم vai وزیر اعظم), cēlies no persiešu vārda vizier (وزير). Lielvezīrs ir sultāna pirmais ministrs ar absolūtu varu un viņu var atlaist tikai pats sultāns. Viņš glabāja impērijas zīmogu un viņš bija tiesīgs sasaukt visus vezīrus valsts lietu apspriešanai. Šādu vezīru apspriedi sauc „Kupola vezīri” (turku valodā: Kubbealtı vizier), apzīmējot parasto vezīru tikšanās vietu Topkapi pilī.

Osmaņu impērijas veidošanās posmā lietoja titulu vezīrs. Pirmais, kuru sāka saukt par lielvezīru bija Čandarli Kara Halil Hajreddins pašā. Lielvezīra nosaukuma ieviešana bija nepieciešama, lai izceltu no visiem vezīriem to, pie kura glabājas sultāna (impērijas) zīmogs. Sākotnēji bieži lietoto nosaukumu vezir-i âzam pakāpeniski aizstāja ar sadr-ı azam (sadrazam). Osmaņu impērijas dažādos vēstures posmos lielvezīru vēl sauca: sadr-ı âlî (augstākais vezīrs), vekil-i mutlak (absolūtais pilnvarotais), sâhib-i devlet (valsts turētājs) un zât-ı âsafî (vezīrālais).

Pēc Tanzimata perioda 19. gs, lielvezīru funkcijas bija līdzīgas ministru kabineta vadītāja funkcijām rietumnieku izpratnē.

[izmainīt šo sadaļu] Skatīt

Citās valodās