Ciānūdeņražskābe

Vikipēdijas raksts

Nosaukums Ciānūdeņradis
Ķīmiskā formula HCN
Molmasa 27,03 g/mol
Blīvums 687 kg/m3 (tīrā veidā)
Kušanas temperatūra 259,75 K (-13,4°C)
Viršanas temperatūra 299,15 K (26°C)

Ciānūdeņražskābe (zilskābe)(HCN) tīrā veidā ir bezkrāsains, ļoti viegli gaistošs, toksisks šķidrums, kas labi šķīst ūdenī. Ciānūdeņražskābe nedaudz smaržo pēc mandelēm. Ciānūdeņražskābe ir vāja skābe (vājāka pat par ogļskābi), tāpēc tās sāļi (cianīdi) gaisā ir nestabili. HCN reaģē ar aldehīdiem un ketoniem veidojot cianhidrīnus. Tos lieto par aminoskābju un polimēru izejvielām. HCN reaģē ar alkēniem, veidojot nitrilus, tos lieto galvenokārt par monomēriem.

[izmainīt šo sadaļu] Iegūšana

No metāna un amonjaka gaisa skābekļa klātienē, ar Pt katalizatoru paaugstinātā temperatūrā:

  • 2NH3 + 2СН4 + 3О2 --> 2HCN + 6Н2О

Vēlāk tika atklāta efektīvāka metode, kur nav nepieciešams gaisa skābeklis:

  • NH3 + СН4 --> HCN + 3Н2

Ciānūdeņradi var iegūt arī sadalot cianīdus ar skābi. Zilskābe ir sastopama arī ķiršu un plūmju kauliņos un zilskābe arī veidojas degot dažiem polimēriem (poliuretāni).

[izmainīt šo sadaļu] Izmantošana

Ciānūdeņradi galvenokārt lieto par ķīmisko izejvielu. Tā, kā zilskābe ir visai toksiska, to dažreiz lieto ķīmiskajiem ieročiem. HCN lieto arī metalurģijā, tērauda virsmas piesātināšanai ar oglekli.