Pankroka izcelsme un saistība ar citiem mūzikas stiliem
Vikipēdijas raksts
Pankroka izcelsme un saistība ar citiem mūzikas stiliem
15. gadsimta Anglijā vārdam punk bija tikai viena nozīme – prostitūta. Vēlāk ar šo vārdu sāka apzīmēt cilvēkus bez goda un vērtības, bieži vien attiecinot to uz gan uz ielasmeitām, gan blēžiem, gan arī uz ikvienu jaunu cilvēku ar negatīvu attieksmi pret autoritātēm. Ietverot arī nozīmi “iesācējs”, šis vārds savos mūzikas nozīmes sākumos tika piešķirts neprofesionālam, uz ģitāru un vokālu balstītam, ASV grupu spēlētam rokenrolam sešdesmito gadu vidū. (Par pankroka grupām tajā laikā tika dēvētas tādas grupas kā The Standells, The Sonics un The Seeds – grupas, kuras tagad tiek klasificētas kā garage rock.) Pašu terminu punk mūzikas žurnāla “Creem” 1971. gada maija izdevumā pirmo reizi pielietoja rokmūzikas kritiķis Dave Marsh, lai aprakstītu grupas ? and the Mysterians mūziku. Šo nosaukumu pieņēma daudzi rokmūzikas žurnālisti, piemēram, kritiķis un ģitārists Lenny Kaye 1972. gada albuma - antoloģijas “Nuggets” bukletā to attiecināja gan uz sešdesmito gadu garage rock grupām, gan arī uz tumšāku un primitīvāku sešdesmito gadu psihodēliju. Drīz pēc tam Lenny Kaye kopā ar avangarda dzejnieci Patti Smith izveidoja grupu. Patti Smith grupa un viņas debijas albums “Horses”, izdots 1975. gadā, tieši iedvesmoja daudzus septiņdesmito gadu vidus pankrokerus, tātad tas ir viens no ceļiem, kā termins varēja pārvietoties uz mūziku, kas tagad ir pazīstama kā pankroks.
Papildus iedvesmai no sešdesmito gadu garage grupām, pankroka saknes stipri ietekmēja arī asais, disonējošais The Velvet Underground stils, The Who un The Rolling Stones attieksme un agresija, Detroitas grupu The Stooges un MC5 seksualitāte, politiskā konfrontācija un vardarbība uzstāšanās laikā, Lielbritānijā pastāvošais pub rock stils un politiski noskaņotās pagrīdes grupas, tādas kā Mick Farren & the Deviants, kā arī Ņujorkas glam rock grupa New York Dolls un dažas britu septiņdesmito gadu sākuma glam rock un art rock izpildītāji, to skaitā David Bowie, Gary Glitter un Roxy Music. Agrajā pankrokā ir saskatāma arī citu mūzikas stilu, tādu kā reggae, ska, funk un rockabilly ietekme, pateicoties tam, ka stila tīrs definējums tad vēl nebija tā īsti radies, un grupas varēja brīvi eksperimentēt ar dažādiem mūzikas stiliem, nepazaudējot savu pankroka būtību. Kā spilgtu piemēru tam varētu minēt Ņujorkas grupu Suicide, vokālista un taustiņinstrumentālista duetu , kas savā mūzikā pilnībā iztika bez pankroka tradicionālajām ģitārām, radot oriģinālu, neatkārtojamu skanējumu. Regeja gadījumā saikne starp šiem diviem stiliem izveidojās tik cieša gan abu kustību politisko uzskatu līdzības dēļ, gan arī tādēļ, ka Lielbritānijā tieši regejs bija tā mūzika, kas tika spēlēta dažādos pagrīdes pasākumos biežāk nekā pankroks. Tas notika vienkāršu iemeslu dēļ – pankroka ieraksti no ASV nebija viegli iegūstami, un savu pankroka ierakstu britiem tad vēl tikpat kā nebija, turpretī Jamaikas regeja un tā paveida dub ieraksti bija brīvi pieejami. Kā viens no paradoksiem bija tas, ka mūzika, kuru klubu “100 Club” apmeklējošie pankrokeri (to skaitā abu slaveno grupu Sex Pistols un The Clash dalībnieki) pasūtīja dīdžejam bija nevis importētais pankroks, bet gan tieši regejs. Kā apliecinājumu regeja ietekmei pankrokā var minēt The Clash kaverversiju Junior Murvin regeja dziesmai “Police and Thieves”, kā arī vēlāku The Clash daiļradi (piemēram, “White Man (In Hammersmith Palais)” un “The Guns of Brixton”). Interesanti, ka saikne ar regeju bija atgriezeniska. Slavenais regeja mūziķis Bob Marley, uzzinājis par šo jauno Lielbritānijas mūzikas kustību un tās ciešajām saitēm ar regeju, izteica jaunajām panku grupām savu atzinību, sarakstot dziesmu “Punky Reggae Party”, kuras vārdos pieminētas grupas The Damned, The Jam un The Clash. Pateicoties šai mūzikas kustību sadarbībai, pankroka vilnis Apvienotajā Karalistē septiņdesmito gadu beigās radīja ska atdzimšanas (angliski – revival) kustību 2 Tone, kas palīdzēja tādām ska grupām kā The Beat, The Specials, Madness un The Selecter iegūt lielu popularitāti.
Pankroks radās ne vien sociālo apstākļu dēļ. Tas radās kā atbildes reakcija pret septeņdesmitajos gados pastāvošajām populārās mūzikas tendencēm, to skaitā vieglo, virspusējo disko mūziku un rokmūziku pārņemušajām smagā metāla, progresīvā roka un arēnroka formām. Panku kultūra noliedza arī hipiju kultūras ziedu laiku atstāto muzikālo mantojumu. Tādas grupas kā Jefferson Airplane, kas bija turpinājušas darbību kopš sešdesmitajiem gadiem, panku uztverē bija kļuvušas bezjēdzīgas un bija tikai apkaunojums viņu sākotnējai radikalitātei. Eric Clapton parādīšanās televīzijā alus reklāmā septiņdesmito gadu vidū bieži tika minēta kā piemērs tam, kā sešdesmito gadu roka ikonas bija “pārdevušās” tai pašai sistēmai, kurai kādreiz bija sevi pretnostatījušas.
Pastāvošās kultūras kritika un revolucionāras rīcības stratēģija, radusies Eiropas situacionistu (Situationist) kustības ietvaros divdesmitā gadsimta piecdesmitajos un sešdesmitajos gados, kalpoja par iedvesmas avotu britu pankroka avangarda mākslai. Situacionisms bija pirmā mākslas kustība, kas mēģināja mākslu integrēt dzīvē pilnībā. Māksla neaprobežojās ar mākslas darbiem, tā ietvēra arī dzīvesveidu, dažādas darbības – performances, politiskos uzskatus – anarhiju. Parīzes situacionisti bija pirmie mākslinieki, kas ar savu mākslu mēģināja ietekmēt lielākas cilvēku masas, iesaistot mākslas darbus pilsētvidē. Tieši Parīzes metro bija pirmā vieta, kur parādījās sienu gleznojumi, kurus tagad pazīstam ar nosaukumu grafiti. Situacionistu kustība Lielbritānijā nostabilizējās septiņdesmito gadu sākumā, pateicoties pilsētu iedzīvotāju vispārējai neapmierinātībai ar bezdarbu un sociālajiem apstākļiem. Situacionistu apvienību izdotās avīzes parasti pauda izaicinājumu cīnīties ar pastāvošo valsts sistēmu ar dažādiem paņēmieniem, no kuriem daži ieteicamie bija huligānisms, laupīšana un pat slepkavība. Lieki teikt, šī kustība ar saviem postulātiem neguva lielu piekrišanu, bet savā ziņā tā sagatavoja augsni panku kustībai. Modes dizaineri Malcom McLaren un Vivienne Westwood iespaidojās no situacionistu idejām, veidojot pankroka stilu apģērbos. Galvenā apģērbu ideja bija šokēt apkārtējos, tālab tika izmantoti nacisma simboli, pornogrāfiski attēli, aizvainojoši saukļi un vēl dažādi izteiksmes līdzekļi, no kuriem kā vienu interesantu varu minēt vistu kaulu izmantošanu, veidojot uzrakstus uz apģērba. Arī jaunā stila apģērbu veikala nosaukums, proti, “Sex” bija izvēlēts, lai atstātu pēc iespējas lielāku iespaidu uz sabiedrību. Kā vienu no veidiem savas idejas izplatīšanai Malcom McLaren izveidoja grupu Sex Pistols, vienlaicīgi kļūstot gan par tās menedžeri, gan par stilistu, gan par tās vēstījuma sabiedrībai autoru. No situacionistu vizuālās mākslas ietekmējās arī mākslinieks Jamie Reid, kurš vēlāk veidoja Sex Pistols ierakstu vizuālo noformējumu, ieviešot grafiskajā dizainā mūsdienās ar pankroku tik ļoti asociētos nevienādo burtu salikumus.