Glicerīns
Vikipēdijas raksts
Glicerīns | |
---|---|
![]() Glicerīna struktūrformula ![]() Glicerīna molekulas modelis |
|
Ķīmiskā formula: | C3H5(OH)3 |
Molmasa: | 92,09 g/mol |
Blīvums: | 1261 kg/m3 |
Kušanas temperatūra: | 17,8°C |
Viršanas temperatūra: | 290°C |
Glicerīns (propāntriols-1,2,3, glicerols, CH2OHCHOHCH2OH) ir caurspīdīgs, bezkrāsains, viskozs šķidrums ar saldu garšu. Tas ir relatīvi maztoksisks, salīdzinot ar citiem vairākvērtīgajiem spirtiem.
Satura rādītājs |
[izmainīt šo sadaļu] Atrašanās dabā
Glicerīns dabā ir sastopams dzīvnieku taukos, taukskābju esteru veidā.
[izmainīt šo sadaļu] Iegūšana
Iegūst tauku pārziepošanas procesā kā ziepju ražošanas blakusproduktu. Var iegūt arī sintētiski.
[izmainīt šo sadaļu] Īpašības
Uzmanīgi oksidējot glicerīnu, var iegūt glicerīnaldehīdu, tas ir vienkāršs ogļhidrāts un tam ir iespējami 2 optiskie izomēri.
Dehidratējot glicerīnu, rodas akroleīns - nepiesātinātais aldehīds:
- HOCH2CH(OH)−CH2OH → H2C=CH−CHO + 2 H2O
[izmainīt šo sadaļu] Izmantošana
Glicerīnu lieto nitroglicerīna ieguvei un polimēru (krāsu bāzes) ieguvei.
Svarīgākie spirti
Metanols | Etanols | Propanols | Izopropanols | Butanols | Amilspirts | Allilspirts | Propargilspirts | 1,2-propāndiols | 1,3-propāndiols | Etilēnglikols | Glicerīns | Pentaeritrīts | Feniletilspirts |