Erukskābe

Vikipēdijas raksts

Erukskābe

Erukskābes struktūrformula
Ķīmiskā formula: C22H42O2
Molmasa: 338,56 g/mol
Blīvums: 860 kg/m3
Kušanas temperatūra: 33,8°C
Viršanas temperatūra: 381,5°C (sadalās)

Erukskābe (cis-13-dokozēnskābe, СН3(СН2)7СН=СН(СН2)11СООН) pieder pie nepiesātinātajām omega-9 taukskābēm. Erukskābe ir bezkrāsaini adatveida kristāli. Erukskābei ir trans struktūrizomērs - brasidīnskābe.

[izmainīt šo sadaļu] Atrašanās dabā

Erukskābe lielos daudzumos sastopama augu (galvenokārt krustziežu dzimtas augu) eļļās, piemēram, rapšu vai sinepju eļļā. Erukskābe izdalīta no krustziežu dzimtas augu - pazvērīšu sēklām, no tā cēlies erukskābes nosaukums (latīņu: eruca - pazvērīte). Erukskābi satur arī zivju tauki.

[izmainīt šo sadaļu] Īpašības

Oksidējot ar slāpekļskābi, erukskābe sadalās par pelargonskābi un brasilskābi. Slāpekļpaskābes iedarbībā pārgrupējas par brasidīnskābi.

[izmainīt šo sadaļu] Izmantošana

Var izmantot kā videi nekaitīgu (biodegradējamu) minerāleļļu. Kosmētikā izmanto kā ādas mīkstinātāju. Lieto retas saslimšanas - adrenoleikodistrofijas - ārstēšanai.


Svarīgākās nepiesātinātās vienvērtīgās karbonskābes

Akrilskābe | Krotonskābe (izokrotonskābe) | Angelikskābe (tiglīnskābe) | Oleīnskābe (elaidīnskābe) | Erukskābe (brasidīnskābe) | Nervonskābe | Sorbīnskābe | Ģerānijskābe | Linolskābe | Eleostearīnskābe | Linolēnskābe | Arahidonskābe | Klupanodonskābe | Cervonskābe | Propiolskābe | Stearolskābe (tarirīnskābe)