Ķemeru nacionālais parks

Vikipēdijas raksts

Ķemeru nacionālais parks
IUCN kategorija:
Atrašanās vieta: Latvija - Kurzeme, Zemgale
Koordinātes:
Platība: 406,92 km²
Dibināšanas laiks: 1997
Kas pārvalda: parka administrācija

Ķemeru nacionālais parks ir trešais lielākais Latvijas nacionālais parks, tas ir dibināts 1997. gadā. Parks atrodas Zemgalē un nedaudz arī Vidzemes teritorijā - Jūrmalas teritorijas rietumdaļā, Jelgavas rajona Valgundes pagastā, Rīgas rajona Salas pagastā un Tukuma rajona Džūkstes, Engures, Lapmežciema, Slampes un Smārdes pagastos. Ķemeru nacionālā parka platība aizņem 40692 ha sauszemes platības, kā arī 2100 ha teritorijas Rīgas jūras līcī.

1957. gadā tika dibināts Ķemeru rezervāts, kurš gan pēc pāris gadiem beidza pastāvēt. Vēlāk šajā teritorijā pastāvēja dažādi liegumi, līdz 1997. gadā tika nodibināts nacionālais parks. Parka teritorijā svarīgs ir minerālūdeņu un ārstniecisko dūņu veidošanās process, tajā sastopami vairāki nogulumieži, kā ģipšakmens, dolomīts, dolomītmerģelis. Ķemeru nacionālā parka teritorijā atrodas lagūnas tipa ezeri Dūņieris, Kaņieris, Slokas ezers un Valguma ezers. No purviem lielākie ir Ķemeru tīrelis un Raganu purvs.


Satura rādītājs

[izmainīt šo sadaļu] Meži

ĶNP teritorijas lielāko daļu klāj meži. Rīgas jūras līča piekrastei raksturīgi sausie priežu meži, kas aug neauglīgā smilts augsnē. Mitrie meži, piemēram Kalnciema dumbrāju masīvs, Slocenes ezera dumbrāji, ir vērtīga reto augu atradne.

[izmainīt šo sadaļu] Upes

Vēršupīte pie dzelzceļa ziemā
Vēršupīte pie dzelzceļa ziemā

ĶNP vairums upju ir mazas un lēni tekošas. Vairāku upīšu (Vēršupītes, Slocenes, Džūkstes) dabisko ūdensnoteci nacionālajā parkā nozīmīgi ir ietekmējusi kanālu un meliorācijas grāvju izbūve(Slampes upes pārveidotā gultne ir pārrakta). Ainaviski interesanta ir Slocenes upe, kas gandrīz visā tās garumā atrodas dabas lieguma zonā. Upē un tās krastos ir sastopamas vairākas aizsargājamo dzīvnieku sugas (upes raibgliemezis, biezā perlamutrene, zivju dzenītis, melnais stārķis, ūdeņu un dīķa naktssikspārnis, ūdrs). Vēršupītes krastos izplūst sēravoti, tās palienē atrodas bioloģiski vērtīgie mitrie lapkoku meži.

[izmainīt šo sadaļu] Ezeri

Gulbji Kugrainī
Gulbji Kugrainī

Ķemeru nacionālais parks ir bagāts ar ezeriem. Tie ir lieli,vidēji,mazi un pavisam maziņi,gan dziļi gan sekli, ar ļoti lielu faunas un floras daudzveidību. Katram ezeram ir kaut kas savdabīgs. Kaņieris ir pēc platības lielākais nacionālā parka ezers, Dūņieris izceļas ar līčainajiem krastiem un daudzām pussaliņām, Aklais ezers - ar seklumu (vidējais dziļums ir 0,5 m), savukārt Valguma ezers ir dziļākais ĶNP ezers ar krāšņām ainavām krastos. Simtiem mazu lāmu ezeriņu atrodas Lielā Ķemeru tīreļa purvā. Tikai dažiem no tiem ir dots savs vārds, kā, piemēram, Zosu ezers, Gārgaļu ezers. Slokas ezers ir otrs lielākais ĶNP ezers. Tā krasti ir lēzeni, visbiežāk apauguši ar priežu un melnalkšņu mežiem. Ezerā atrodas lieli sapropeļa krājumi. Slokas ezeram piegulušā purva karjeros iegūst ārstnieciskās dūņas.

[izmainīt šo sadaļu] Sērūdens un Sēravoti

Mazs sēravots pie Zaļā purva ezeriem
Mazs sēravots pie Zaļā purva ezeriem

Sērūdens veidojas ar ģipsi bagātajos slāņos, kur no lielajiem purviem izfiltrējas ar organiskām vielām bagāts ūdens ar zemu pH.

Gan ūdens šķīdinošas iedarbības dēļ uz ģipsi, gan anaerobo sulfātreducējušo baktēriju darbības rezultātā veidojas sulfāta ūdeņi. Uz tiem iedarbojoties ogļskābei, veidojas sērūdeņradis (H²S) - gāzu, kas viegli šķīst ūdenī un veido vāju skābi. Sērūdeņi, kas satur H²S un tā disociācijas produktus, avotu veidā nokļūst virszemē caur zemes slāņa spraugām. Sērūdeni iegūst gan no avotiem, gan no speciāliem urbumiem. Pazīstamākās sērūdens atradnes Latvijā ir Ķemeros, Baldonē, Siguldā, Bārbelē, Kandavā. Par dziedniecībā noderīgiem uzskata tādus sērūdeņus, kuros kopējais sēra savienojumu daudzums nav mazāks par 10 mg/l.Sērūdeņus izmanto ārīgi peldēm vannās un iekšķīgi kā dzeramo minerālo ūdeni, kā arī inhalācijām. Sērūdeņu vannas paaugstina organisma tonusu, uzlabo asinsriti un vielmaiņu. Iekšķīgi sērūdeņus lieto galvenokārt gremošanas un vielmaiņas slimību ārstēšanai, bet inhalāciju veidā - elpošanas slimību simptomu samazināšanai. Avoti, kuru ūdeņi ir bagāti ar dažādiem sāļiem un organiskajām vielām, latviešu tautas teikās tiek saukti par velna acīm. Tos mūsu senči jau tālā pagātnē ir izmantojuši dziedniecībā.

[izmainīt šo sadaļu] Purvi

Zaļā purva mala lietus laikā
Zaļā purva mala lietus laikā
Putnezers Raganu purvā
Putnezers Raganu purvā

Gandrīz ceturto daļu ĶNP aizņem purvi - vērtīga daudzu reto augu un dzīvnieku atradne, kā arī nozīmīgs posms ūdens apritē. Nacionālajā parkā ir sastopami visi trīs purvu tipi.Zemie jeb zāļu purvi ar lielu sūnu sugu daudzveidību, dažādām grīšļu sugām, krāšņajām orhideju dzimtas pārstāvēm, rūsgano melnceri, parasto bezdelīgactiņu, parasto kreimuli un citiem augiem atrodami Raganu purvā pie sēravotiem, kā arī pie Kaņiera un Dūņiera ezera. Pārejas purvi sastopami nelielās platībās pie Melnezera, Putnu ezera un Slokas ezera. Tipisks augstais jeb sūnu purvs ir Lielais Ķemeru tīrelis. Nacionālā parka teritorijā ir ari tādi augstie purvi, kuru atjaunošana meliorācijas un kūdras ieguves dēļ tuvāko simt gadu laikā ir neiespējama. Šādi purvi ir Slokas purvs, Vecais purvs, Labais purvs un Mazais tīrelis. Savukārt zem vairākiem purviem, piemēram, Lielā Ķemeru tīreļa, Raganu purva un Slokas purva, ūdeņiem saskaroties ar ģipša slāņiem, veidojas sērūdeņradis, kas daudzviet ķemeru apkaimē avotu veidā izplūst zemes virspusē.

[izmainīt šo sadaļu] ĶNP apmeklētājiem

[izmainīt šo sadaļu] Lielā Ķemeru tīreļa laipa

Lielā ķemeru tīreļa laipa atrodas tīreļa ziemeļos. Tā dod iespēju pastaigā iepazīties ar augstā purva floru un faunu. Takā ir izbūvēts arī skatu tornis. Pie laipas var nokļūt pa ceļu, kas no Ventspils šosejas tieši pēc pagrieziena uz Ķemeriem, nogriežas pa kreisi.


[izmainīt šo sadaļu] Skatīt arī

[izmainīt šo sadaļu] Ārējās saites



Latvijas nacionālie parki un rezervāti
Nacionālie parki
Gaujas nacionālais parksĶemeru nacionālais parksRāznas nacionālais parksSlīteres nacionālais parks
Biosfēras rezervāts
Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāts
Rezervāti
Grīņu dabas rezervātsMoricsalas dabas rezervāts • Krustkalnu dabas rezervāts • Teiču dabas rezervāts
Citās valodās