Trīssoļlēkšana

Vikipēdijas raksts

Trīssoļlēkšana ir vieglatlētikas disciplīna, agrāk zināms kā "trīssoļlēciens". Vieglatlēts ieskrienas pa skrejceliņi, līdz sasniedz atspēriena dēlīti, no kura tiek mērīts viņa lēciens. Lēciena atzīme ir dēlītis, kuram mūsdienu čempionātos ir uzlikta maza plastilīna strīpiņa, lai varētu redzēt pēdas, ja sportists ir pārkāpis atspēriena dēlīti. Pirmā piezemēšanās ir jāveic ar to pašu kāju, ar kuru tika veikts atspēriens. Nākamā fāze ir solis, kura laikā ir jāpiezemējas uz otras kājas. Tad seko pēdējais solis - lēciens - smilšu bedrē, tieši tāpat kā tāllēkšanā. Lēciens netiek ieskaitīts, ja sportists pārkāpj atspēriena dēlīti (visbiežāk), sajauc trīssoļlēkšanas soļus vai nespēj aizlēkt līdz bedrei un neveic lēcienu viņam atvēlētajā laikā (parasti vienā minūtē).

Trīssoļlēkšana ir iekļauta mūsdienu Olimpiskajās Spēlēs kopš pašiem pirmsākumiem - 1896. gada. Faktiski, pirmais mūsdienu Olimpiskais čempions Džeims Konolijs, bija trīssoļlēcējs, bet tajā laikā trīssoļlēkšanā pirmie divi soļi bija jāveic ar vienu un to pašu kāju. 1996. gadā, Olimpiskajās Spēlēs tika iekļauta arī sieviešu trīssoļlēkšana, kad tā jau bija iekļauta gan Pasaules Čempionātos un Pasaules Čempionātos Telpās.

Trīssoļlēkšanā ir nepieciešams ātrums, spēks, ritms un elastība. Sportisti, kuriem nav pietiekamu šo dabisko spēju tik un tā var sasniegt labus rezultātus, uzlabojot savu lēkšanas tehniku. Ja sportists spēj sasniegt ievērojamu ātrumu 100m distancē (ātrāk par 12 sekundēm), un ir pietiekami sagatavots spēka un tehniskajā ziņā, viņa vai viņš galu galā var sasniegt rezultātus, kas ir līdzvērtīgi 13 vai pat 14 metriem.

Pašreizējais pasaules rekords trīssoļlēkšanā vīriešiem pieder Džonatanam Edvardsam no Lielbritānijas. Rezultāts 18.29 metri sasniegts Gēteborgā, 7. augustā, 1995. gadā. Savukārt, pašreizējais pasaules rekords trīssoļlēkšanā sievietēm pieder Inessai Kravetsai no Ukrainas. Rezultāts 15.50 metri sasniegts Gēteborgā, 10. augustā, 1995. gadā. Pašreizējais rekords trīssoļlēkšanā telpās vīriešiem - 17.83 metri - pieder diviem sportistiem - Aliseram Arratijam no Kubas un Kristiansam Olsonam no Zviedrijas. Telpu rekords sievietēm - 15.36 metri - pieder Tatjanai Ļebedevai no Krievijas.

[izmainīt šo sadaļu] Pasaules Top 10 rezultāti

Uz 2007. gada 1. septembri.

[izmainīt šo sadaļu] Vīrieši

Rezultāts Vējš Sportists Nacionalitāte Norises vieta Datums
18,29 1,3 Džonatans Edvards Lielbritānija Gēteborga 7. augusts, 1995
18,09 -0,4 Kenijs Harisons ASV Atlanta 27. jūlijs, 1996
17,97 1,5 Villijs Benks ASV Indianapolisa 16. jūnijs, 1985
17,92 1,6 Hristo Markovs Bulgārija Roma 31. augusts, 1987
17,92 1,9 Džeimss Bekfords Jamaika Odesa 20. maijs, 1995
17,90 0,4 Džadels Gregorio Brazīlija Belema 20. maijs, 2007
17,90 1,0 Vladimirs Inozemtsevs PSRS / Ukraina Bratislava 20. jūnijs, 1990
17,89 0,0 Hoa Karlošs de Oliveira Brazīlija Mehiko 15. oktobris, 1975
17,87 1,7 Maiks Konlijs ASV Sanhosē 26. jūnijs, 1987
17,86 1,3 Čārlzs Simpkins ASV Kobe 2. septembris, 1985

[izmainīt šo sadaļu] Sievietes

Rezultāts Vējš Sportists Nacionalitāte Norises vieta Datums
15,50 1,9 Inesa Kravetsa PSRS / Ukraina Gēteborga 10. augusts, 1995
15,34 -0,5 Tatjana Ļebedeva Krievija Iraklija 4. jūlijs, 2004
15,32 0,9 Krisopī Devecī Grieķija Atēnas 21. augusts, 2004
15,30 0,6 Fransuāza Mbango Etone Kamerūna Atēnas 23. augusts, 2004
15,29 0,3 Žamile Aldama Kuba / Sudāna Roma 11. jūlijs, 2003
15,28 0,9 Jargelisa Saviņjē Kuba Osaka 31. augusts, 2007
15,20 0,0 Šarka Kašparkova Čehija Atēnas 4. augusts, 1997
15,20 -0,3 Terēza Marinova Bulgārija Sidneja 24. septembris, 2000
15,18 0,3 Iva Prandževa Bulgārija Gēteborga 10. augusts, 1995
15,16 0,1 Rodika Matesku Rumānija Atēnas 4. augusts, 1997
Vieglatlētikas disciplīnas
Sprints: 60 m | 100 m | 200 m | 400 m; ".." Barjeras: 60 m barjeras | 100 m barjeras | 110 m barjeras | 400 m barjeras

Vidējās distances: 800 m | 1500 m | 3000 m | Šķēršļu skriešana

Garās distances: 5000 m | 10000 m | Pusmaratons | Maratons | Ultramaratons | Vairākdienu skrējiens | Kross

Stafetes: 4 x 100 m | 4 x 400 m; ".." Soļošana

Mešanas: Disks | Veseris | Šķēps | Lode; ".." Lēkšanas: Augstlēkšana | Kārtslēkšana | Tāllēkšana | Trīssoļlēkšana

Daudzcīņa: Pieccīņa | Vīriešu septiņcīņa | Sieviešu septiņcīņa | Desmitcīņa