Daugavgrīvas bāka

Vikipēdijas raksts

Daugavgrīvas bāka
Daugavgrīvas bāka

Daugavgrīvas bāka atrodas Rīgā, Daugavas grīvas kreisajā krastā. Tā ir pirmā bāka ar torni Daugavas grīvā.

[izmainīt šo sadaļu] Vēsture

Daugavgrīvas bāka attēlota jau 1536. gada Rīgas kartē. Pie Daugavas tagadējās grīvas pirmo bāku, domājams, uzbūvēja zviedri (iespējams, tas bija akmeņu pamats signālugunskuram) ap 17. un 18. gs. miju. 1721. gadā pieminēta Krievijai pievienoto teritoriju bāku sarakstā. 1788. gadā tika uzcelts baļķu tornis, kura virsotnē uz dzelzs platformas kurināja ugunskuru. 1818. gadā 31 m augstā koka tornī uz mūra pamatnes sāka darboties cita bāka, kuras gaismas avots bija vairākas eļļas lampas. Krimas kara laikā 1854. gadā torņa augšējo koka daļu nojauca, bet 1857. gadā to atjaunoja. 1863. gadā tika uzstādītas saliekamas konstrukcijas čuguna ķeta tornis uz granīta pamata (augstums 31 m). Bākā bija 2 ugunis - balta zibšņu uguns un zem tās sarkana, nepārtraukta uguns, kas redzama mazākā attālumā, nekā pirmā.

1915. gadā krievu armija bāku uzspridzināja, bet pēc tam vācu okupācijas iestādes izbūvēja aptuveni 30 m augstu koka pagaidu torni, kas 1919. gada 15. oktobrī Bermonta karaspēka apšaudes laikā nodega.

1921. gada sākumā tika pabeigta balta dzelzsbetona torņa būve, kuras augstums kopā ar laternu bija 32 m. Tornis apakšējā daļā (līdz 13 m atzīmei) astoņstūra, augstāk apaļš. Iekšējais torņa diametrs 3,25 m. Bākā uzstādīja rotējošu zviedru firmas AGA gaismas aparātu ar acetilēna degli un četrām starmetēju lēcām (1926. gadā tas nomainīts). Uguns augstums bija 33,5 m vjl.

Vācijas karaspēks atkāpjoties 1944. gada oktobrī bāku uzspridzināja. 1945. gadā uzbūvēja koka pagaidu torni, bet 1957. gadā - pašreizējo Daugavgrīvas bāku.