Feniletiķskābe
Vikipēdijas raksts
Feniletiķskābe | |
---|---|
![]() Feniletiķskābes struktūrformula |
|
Ķīmiskā formula: | C8H8O2 |
Molmasa: | 136,15 g/mol |
Blīvums: | 1081 kg/m3 |
Kušanas temperatūra: | 76 - 79°C |
Viršanas temperatūra: | 265°C (sublimējas) |
Feniletiķskābe (alfa-toluilskābe, C6H5CH2COOH) pieder pie aromātiskajām karbonskābēm ar karboksilgrupu sānķēdē. Feniletiķskābe ir balta, kristāliska viela ar nepatīkamu aromātu, kas mazās koncentrācijās atgādina medus smaržu.
Satura rādītājs |
[izmainīt šo sadaļu] Atrašanās dabā
Atrodama augos kā vājas iedarbības augšanas hormons.
Feniletiķskābe, kas veidojas dzīvnieku organismā, savienojas ar glicīnu, rodoties fenacetūrskābei C6H5CH2CONHCH2COOH. Šādā veidā feniletiķskābe tiek izvadīta no organisma.
[izmainīt šo sadaļu] Iegūšana
Visvienkāršāk feniletiķskābi iegūt no benzilhlorīda, pārvēršot to par benzilcianīdu, ko pēc tam pārziepo:
C6H5CH2Cl → C6H5CH2CN → C6H5CH2COOH
[izmainīt šo sadaļu] Īpašības
Feniletiķskābe ir nedaudz vājāka skābe par benzoskābi. Feniletiķskābes metilēngrupai piemīt augsta reaģētspēja, šo īpašību izmanto organiskajā sintēzē citu savienojumu iegūšanai.
[izmainīt šo sadaļu] Izmantošana
Feniletiķskābi un tās esterus lieto kā smaržvielas, ko pievieno vaskam.
Svarīgākās aromātiskās karbonskābes
Benzoskābe | Toluilskābe | Feniletiķskābe | Kanēļskābe | Ftalskābe | Naftalskābe | Melitskābe | Salicilskābe |