Silīcijskābe
Vikipēdijas raksts
Silīcijskābe (H2SiO3). Tā veido recekļainas nogulsnes. Silīcijskābes sālus sauc par silikātiem. Atšķirībā no daudzām citām neorganiskām skābēm silīcijskābe ūdenī gandrīz nešķīst. Ar ūdeni tā veido koloidālos šķīdumus. Tā kā silīcijskābe ir ūdenī praktiski nešķīstoša, tad ūdeņraža joni no tās molekulām gandrīz nemaz neatšķeļas. Tāpēc silīcijskābei nav raksturīga skābēm kopējā īpašība iedarbība uz indikatoriem. Silīcijskābe ir nestabila – tā sadalās pat nedaudz karsējot:
H2SiO3 --> SiO2 + H2O
Silīcijskābi iegūst hidrolizējot silikātu šķīdumus. To nav iespējams iegūt koncentrētā veidā, jo tā sadalās par ūdeni un silīcija dioksīdu. Silikātus lielākoties iegūst sārmiem vai bāziskajiem oksīdiem reaģējot ar silīcija dioksīdu.
Silikātu koloidālos šķīdumus izmanto papīra ražošanā un tekstilrūpniecībā, keramisko izstrādājumu un katalizatoru ražošanā, foto materiālu gaismas jutīgo kārtiņu izveidē, ūdens un eļļu attīrīšanas filtru izgatavošanā. Daudzi dabā sastopamie minerāli ir silikāti.