Turcija
Vikipēdijas raksts
|
|||||
![]() |
|||||
Valsts valoda | Turku valoda | ||||
Galvaspilsēta | Ankara | ||||
Lielākās pilsētas | Stambula | ||||
Valsts prezidents | Abdullahs Gils | ||||
Premjers | Redžeps Tajjips Erdoans | ||||
Platība | 783.562 km² | ||||
Iedzīvotāju skaits - Kopā (2005) - blīvums |
72.600.000 93 cilv./km² |
||||
Neatkarība | pēc Osmaņu impērijas izformēšanas 1919. gada 19. maijā | ||||
Valūta | Jaunā Turcijas lira/YTL | ||||
Laika zona | UTC +2 | ||||
Valsts himna | İstiklâl Marşı | ||||
Interneta domēns | .tr | ||||
Starptautiskais tālsarunu kods | +90 |
Turcija ( turku valodā: Türkiye), pilns oficiālais nosaukums Turcijas Republika (Türkiye Cumhuriyeti), valsts Eirāzijā, kas izvietojas Āzijas dienvidrietumos – Anatolijas pussalā un Eiropas dienvidaustrumos – Balkānos. Turcijai ir sauszemes robeža ar astoņām valstīm: Gruzija, Armēnija un Irāna – ziemeļaustrumos; Azerbaidžānas eksklāvs Nahičevāna – austrumos; Irāka un Sīrija – dienvidaustrumos. Turciju apskalo Melnā jūra ziemeļos, Egejas jūra rietumos un Vidusjūra dienvidos. Turcijas teritorijā atrodas Marmora jūra, pa kuru iet ģeogrāfiskā robeža starp Āziju un Eiropu un tādēļ Turciju uzskata par starpkontinentālu valsti.
Turcija ir demokrātiska, sekulāra un konstitucionāla republika un tās pastāvošo valsts iekārtu izveidoja 1923. gadā Mustafa Kemala Ataturka vadībā pēc Osmaņu impērijas sabrukuma. Turcija ir Osmaņu impērijas tiesiskā mantiniece.
- Dibinātāja valsts:
- Apvienoto Nāciju Organizācijai (ANO),
- Islāma Konferences Organizācijai (OIC),
- Ekonomiskās Sadarbības un Attīstības Organizācijai (OECD),
- Eiropas Drošības un Sadarbības Organizācijai (OSCE).
- Dalībvalsts:
- Eiropas Padomē (CoE),
- Ziemeļatlantijas Līguma Organizācijā (NATO).
- Kandidātvalsts:
- Eiropas Savienībai (ES).
Tā kā Turcijai ir stratēģiski izdevīgs ģeopolitiskais novietojums starp Āziju un Eiropu, tā vienmēr ir bijusi austrumu un rietumu kultūru attiecību krustpunktā.
Satura rādītājs |
[izmainīt šo sadaļu] Etimoloģija
Turku valodā Turcijas nosaukums Türkiye dalās divos vārdos: Türk, senajā turku valodā – stiprs; -iye, arābu valodā abstraktais piedēklis – īpašnieks, turētājs, piederīgs. Vārds Türk pirmo reizi rakstos lietots orhonu rakstos centrālās Āzijas Gokturku cilts nosaukumā (Göktürk): „gaisa turki”.
[izmainīt šo sadaļu] Administratīvais iedalījums
- Provinces (İl)
-
- Rajoni (İlçe)
Administratīvi Turcija sadalīta 81 provincē: Turcijas provinču saraksts.
[izmainīt šo sadaļu] Vēsture
[izmainīt šo sadaļu] Turku Osmaņu impērija
Skatīt rakstu: Osmaņu impērija
Vēstures gaitā tjurki dzīvojuši un atstājuši paliekošu iespaidu vairākās Eirāzijas daļās. Viens no viņu galvenajiem mērķiem vienmēr bija asimilēšanās, pieņemot dažādas atšķirīgās kultūras, kuras tie iekļāvuši savā ietekmes sfērā. Turku politiskā vēsture sākas ar spēcīgās Huņņu impērijas laikiem, kad tās valdnieks Attila paplašināja savas valsts robežas no austrumu Turkestānas un centrālās Āzijas līdz centrālajai un rietumu Eiropai.
Līdz 1040. gadam pēc Huņņu impērijas sairšanas, vairākas atsevišķas tjurku ciltis izveidoja spēcīgas valstis, kas savā starpā karoja un tādēļ nepastāvēja ilgu laiku. Viena no varenākajām ciltīm bija oguzu turku atzars – seldžuki, kas 9. gs. atradās Abasīdu kalifāta nomalē, Kaspijas jūras ziemeļu piekrastē un pie Arāla jūras kā Jabhu kaganāts Oguzu konfederācijas sastāvā. 10. gs. seldžuki pārceļoja no savas mītnes zemes centrālajā Āzijā uz Anatolijas austrumiem.
Pēc uzvaras pār Bizantijas impēriju Manzikertas kaujā (1071), turki Anatolijā apmetās uz visiem laikiem un līdz ar to sākās Rumas sultanāta (Lielā Seldžuku impērijas atzars) uzplaukums. Seldžuku valdīšanas laikā bez pašu impērijas pastāvēja arī divas tikpat spēcīgas tjurku valstis: Karahanu valsts un Gaznes valsts, kas vēlāk pievienojās seldžukiem. 1243. gadā seldžukus sakāva Mongoļu impērijas karaspēks un seldžuku valsts sāka atkal sašķelties mazākās ciltīs. Šādu brīdi veiksmīgi izmantoja Osmans I, kura vadītā cilts lika pamatus vēlāk varenajai Osmaņu impērijai.
Osmaņu impērija veiksmīgi uzturēja politiskos sakarus gan ar austrumu, gan ar rietumu kultūrām visā savā 623 gadus ilgajā pastāvēšanas laikā. 16. un 17. gs. tā bija viens no pasaulē varenākajiem politiskajiem spēkiem, kas spēja pakļaut austrumu Eiropas spēkus, iekarojot Balkānus un Polijas-Lietuvas savienības dienvidu daļu.
Pēc Osmaņu impērijas panīkuma gadiem, impērija 1914. gadā iesaistījās Pirmajā Pasaules karā Vācijas impērijas pusē un tika pilnīgi sagrauta. Sabiedrotie jau bija iepriekš izplānojuši sadalīt impēriju savā starpā un pēc kara tika noslēgts Sevras miera līgums.
[izmainīt šo sadaļu] Skatīt arī
Eiropas valstis |
---|
Albānija | Andora | Apvienotā Karaliste | Austrija | Baltkrievija | Beļģija | Bosnija un Hercegovina | Bulgārija | Čehija | Dānija | Francija | Grieķija | Horvātija | Igaunija | Īrija | Īslande | Itālija | Krievija | Latvija | Lietuva | Lihtenšteina | Luksemburga | Malta | Melnkalne | Moldova | Monako | Nīderlande | Norvēģija | Polija | Portugāle | Republika Maķedonija | Rumānija | Sanmarīno | Serbija | Slovākija | Slovēnija | Somija | Spānija | Šveice | Turcija | Ukraina | Ungārija | Vācija | Vatikāns | Zviedrija |
Teritorijas: Farēru salas | Gibraltārs | Gērnsija | Menas sala | Džersija |
Ziemeļatlantijas līguma organizācija (NATO) | ![]() |
---|---|
Apvienotā Karaliste | ASV | Beļģija | Bulgārija | Čehija | Dānija | Francija | Grieķija | Igaunija | Īslande | Itālija | Kanāda | Latvija | Lietuva | Luksemburga | Nīderlande | Norvēģija | Polija | Portugāle | Rumānija | Slovākija | Slovēnija | Spānija | Turcija | Ungārija | Vācija |