Klistrons

Vikipēdijas raksts

Klistrons (grieķu: klyzein - bangot, viļņot + elektrons) - vakuuma elektroierīce (elektronu lampa) superaugstfrekvences (SAF) radioviļņu ģenerēšanai.

Klistrons K-114
Klistrons K-114

Satura rādītājs

[izmainīt šo sadaļu] Vēsture

Pirmās klistronu konstrukcijas izveidoja 1938. gadā Rasels un Zigurds Variani.

[izmainīt šo sadaļu] Klistrona darbības princips

Klistronā augstfrekvences elektromagnētisko svārstību ģenerēšana notiek, elektronu lielgabala izstarotajam elektronu kūlim bremzējoties dobumrezonatorā, kur notiek tā pašmodulācija un enerģijas atdošana ierosinātajām svārstībām.

[izmainīt šo sadaļu] Klistronu tipi

Klistronus iedala caurlidotājklistronos un atstarotājklistronos (refleksklistronos).

Caurlidotājklistronā elektronu kūlis secīgi lido cauri dobumrezonatoriem (vienkāršākajā gadījumā diviem, bet ir arī daudzrezonatoru klistroni).

Atstarotājklistronā izmanto tikai vienu rezonatoru, caur kuru elektronu plūsma iet divreiz, atstarojoties no speciāla atstarotājelektroda.

[izmainīt šo sadaļu] Klistronu pielietošana

Klistronus lieto dažādā elektroniskā aparatūrā kā mazjaudīgus augstfrekvences ģeneratorus. Tā kā tiem ir mazs lietderības koeficients, lielas jaudas ar tiem iegūt nevar. Tos izmanto kā SAF uztvērēju heterodīnus, mēraparatūrā, mazjaudas raidītājos. Klistroni ir konstruktīvi vienkārši, droši darbā, tiem nav vajadzīga ārēja fokusējošā sistēma un to frekvence ir elektroniski maināma.

Mūsdienās klistronus pamazām aizstāj pusvadītāju SAF ģeneratori (sk. Ganna diode).