Tiglīnskābe

Vikipēdijas raksts

Tiglīnskābe

Tiglīnskābes struktūrformula
Ķīmiskā formula: C5H8O2
Molmasa: 100,116 g/mol
Blīvums: 872 kg/m3
Kušanas temperatūra: 64°C
Viršanas temperatūra: 198,5°C

Tiglīnskābe (trans-2-metil-2-butēnskābe, cevadīnskābe, sabadilīnskābe, α-metilkrotonskābe, trans-α,β-dimetilakrilskābe, СН3−CH=С(СН3)–СООН) pieder pie nepiesātinātajām trans karbonskābēm. Tiglīnskābe ir bezkrāsaini kristāli ar saldenu, pikantu aromātu. Tiglīnskābei ir cis struktūrizomērs - angelikskābe. Tiglīnskābei ir kairinoša iedarbība uz ādu, acīm un elpošanas ceļiem.

[izmainīt šo sadaļu] Vēsture

1819. gadā Peletjē (Pelletier) un Kavento(Caventou) no Meksikas auga Schoenocaulon officinalis (sabadillas) sēklām ieguva nezināmu gaistošu kristālisku skābi, ko nosauca par sabadilīnskābi. 1865. gadā Franklands(Frankland) un Dupa (Duppa) aprakstīja metilkrotonskābi, kas izrādījās identiska sabadilīnskābei. 1870. gadā Geiters (Geuther) un Frolihs (Fröhlich) ieguva šādu pašu skābi no krotoneļļas un nosauca pēc to saturošā Indijas auga Croton tiglicum sugas nosaukuma (no šī paša auga ģints cēlies krotonskābes nosaukums).

[izmainīt šo sadaļu] Atrašanās dabā

Atrodama krotoneļļā, kā arī dažu vaboļu aizsargsekrētā.


Svarīgākās nepiesātinātās vienvērtīgās karbonskābes

Akrilskābe | Krotonskābe (izokrotonskābe) | Angelikskābe (tiglīnskābe) | Oleīnskābe (elaidīnskābe) | Erukskābe (brasidīnskābe) | Nervonskābe | Sorbīnskābe | Ģerānijskābe | Linolskābe | Eleostearīnskābe | Linolēnskābe | Arahidonskābe | Klupanodonskābe | Cervonskābe | Propiolskābe | Stearolskābe (tarirīnskābe)

Citās valodās