Baltijas landesvērs

Vikipēdijas raksts

Baltijas landesvērs (vācu: Baltische Landeswehr - "Baltijas zemessardze") bija vācu militārā vienība Baltijas teritorijā no 1918. gada novembra līdz 1919. gada 3. jūlijam. Komandieris majors Alfrēds Flečers.

Satura rādītājs

[izmainīt šo sadaļu] Vēsture

[izmainīt šo sadaļu] Formēšana

Pēc Pirmā Pasaules kara beigām 1918. gada 11. novembrī Antante ļāva Vācijas karaspēkam palikt Baltijā, lai nepieļautu Sarkanās Armijas virzību uz rietumiem. Vācu armija bija demoralizēta, daudzi kareivji atgriezās Vācijā, bet no Vācijas 8. Armijas atliekām, kas palika Latvijā, tika izveidota Dzelzs brigāde (vēlāk Dzelzsdivīzija). Tai pievienoja arī tos, kas ieradās kā brīvprātīgie no Vācijas, lai cīnītos pret lieliniekiem. Paralēli tam vietējie vācbaltieši formēja savu zemessardzi - Baltijas landesvēru, kuru komandēja majors Alfrēds Flečers. Abas vienības iedvesmoja Vācijas pilnvarotais Latvijā Augusts Vinnigs, kas Baltiju vēlējās paturēt Vācijas kontrolē, izveidojot Baltijas hercogisti.

Decembra sākumā sākās sarkano uzbrukums Latvijas teritorijā. Lai aizsargātu jauno valsti, 7. decembrī Latvijas pagaidu valdībai nācās parakstīt vienošanos [1] ar Vinnigu par militāras vienības dibināšanu, kurā ietilptu gan vietējie vācieši, gan latvieši un pat krievi. Tā saglabāja nosaukumu "Baltijas landesvērs", un komandierim bija jābūt vācietim. Pēc Sarkanās Armijas veiksmīgas virzīšanās uz Rīgu un nesekmīgas latviešu brīvprātīgo vervēšanas, 29. decembrī Ulmaņa valdība slēdza līgumu ar Vācijas pilnvaroto par brīvprātīgo aicināšanu stāties militārajos formējumos cīņai pret komunistiem. Par to viņi saņemtu Latvijas pilsonību. Sākās brīvprātīgo vervēšana vācu karavīru vidū gan Latvijā, gan Vācijā, kur ar to nodarbojās Vinnigs. Šeit ieradās dažādi dēkaiņi un avantūristi, kas cerēja iegūt dažādus labumus vai pat zemi. Landesvēru izdevās nokomplektēt ar 3000 vīriem. Landesvēra pakļautībā tika saformēras arī 8 latviešu rotas (vēlāk - Latviešu atsevišķais bataljons) ar 1400 vīriem, no kuriem uzticīgi Latvijas pagaidu valdībai janvarī palika tikai 300.

[izmainīt šo sadaļu] Atkāpšanās (1918. g. beigas - 1919.g. janvāris)

Pirmās Landesvēra kaujas (pie Inčukalna) nebija veiksmīgas, un tas atkāpās. 1919. gada janvārī tika atstāta Rīga, kuru ieņēma Sarkanā Armija.

Lai aizstāvētu Jelgavu 1918. gada 10. decembrī, vietējie vācieši izveidoja rotu, kuru komandēja barons Rādens. 8. janvārī Jelgava tika atstāta.

[izmainīt šo sadaļu] Pārformēšana Liepājā (1919.g. janvāris - februāris)

Februāra sākumā Liepājā ieradās ģenerālis Rīdigers fon der Golcs. Viņš tika iecelts par vācu bruņoto spēku (kurā ietilpa Baltijas landesvērs un dzelzsdivīzija) pavēlnieku Kurzemē un Ziemeļlietuvā, kā arī par Liepājas gubernatoru.

[izmainīt šo sadaļu] Sastāvs (1919. gada 20. maijā)

Pēc [2]:

  • 1. Vācbaltiešu kaujas bataljons (barons Hans fon Mantoifels)
  • 2. Vācbaltiešu kaujas bataljons (hauptmanis Malmede)
  • 3. Vācbaltiešu kaujas bataljons (rotmistrs grāfs Oilenburgs)
  • MG Snaiperu nodaļa (hauptmanis Fraihers fon Khainahs)
  • Līvena krievu nodaļa (Kavalerijas kapteinis kņazs Anatolijs Līvens [Fürst Anatol Leonid Lieven])
  • Latviešu atsevišķā brigāde (Jānis Balodis) (pirms tam - Latviešu atsevišķais bataljons)
  • Talsu rota (Stamm-Kompanie Talssen)
  • Tukuma rota (Stamm-Kompanie Tuckum)
  • Cēsu rota (Balten-Kompanie des Gouvernement Libau)
  • Elements of the MG-Kompanie of III./Freiwilligen-Regiment Libau (Gouvernement Libau)
  • Latviešu kavalērijas nodaļa
  • Krievu kavalērijas nodaļa
  • Engelharda kavalērijas nodaļa
  • Drahenfela kavalērijas nodaļa
  • Papenheima kavalērijas nodaļa
  • Halma kavalērijas nodaļa
  • 1. Vācbaltiešu baterija (Ēmke)
  • 2. Vācbaltiešu baterija (Barts)
  • 3. Vācbaltiešu baterija (Zīverts)
  • Vācbaltiešu haubiču baterija
  • Krievu baterija (Rols)
  • Badisches Freiwilligen Abteilung Medem (pievienots Korpstruppe)
  • Latviešu sapieru nodaļa
  • Sapieru nodaļa (Štormbergs)
  • Baltiešu telefonistu nodaļa
  • Latviešu telefonistu nodaļa
  • Baltiešu radio nodaļa
  • Lidotāju nodaļa 433 (pievienota Korpstruppe)
  • Armijas autokolona 021 (pievienota Korpstruppe)
  • Landesvēra štābs (Staffel-Stab) (majors Volki)
    • Munīcijas un vilciena kolona I
    • Munīcijas un vilciena kolona II
    • Zemeskolona III
  • Lauka lazarete
  • Sanitāru rota
  • Sanitāru vilciens
  • 1. Saimniecības rota
  • 2. Saimniecības rota
  • Pirts-mazgātava
  • Zirgu lazarete
  • Sammeldepot Libau

[izmainīt šo sadaļu] Skatīt arī

[izmainīt šo sadaļu] Atsauces

  1. 7. decembra līgums paredzēja izveidot landesvēru uz brīvprātības pamatiem no 18 latviešu, 7 vācu un vienas krievu rotas. Līgums atzina Vāciju (tās karaspēku Latvijā) par okupācijas varu, kas uzņēmās saistības uz kredīta piešķirt vajadzīgo bruņojumu un dot naudas līdzekļus.
    Konference par Latvijas vēsturi "Latvijas un Eiropas jaunās valstis: 1918 - 1939." 06.11.1998
  2. Baltische Landeswehr by Shawn Bohannon

[izmainīt šo sadaļu] Ārējās saites