Īrija

Vikipēdijas raksts

Éire
Ireland
Īrijas Republikas karogs Īrijas Republikas ģerbonis
(Par karogu) (Par ģerboni)
Valsts iekārta parlamentāra republika
ANO tautas attīstības indekss 0,956 (4.vieta pasaulē 2005.gadā)
IKP (PPP) uz vienu iedzīvotāju 43 600 USD (2006) - 4.vieta pasaulē
Valsts valoda īru (gēlu) valoda
Galvaspilsēta Dublina
Lielākās pilsētas Dublina
Korka
Limerika
Prezidents Mērija Makelēzija
Premjerministrs Bertijs Aherns
Platība 70 273 km²
Iedzīvotāju skaits 4 234 925 (2006.g.)
Etniskais sastāvs īri - 92%
briti - 4%
Reliģija katolisms
Neatkarība No Lielbritānijas 1921.gada 6.decembrī
Valūta eiro/EUR
Laika zona UTC +0
Interneta domēns .ie
Starptautiskais tālsarunu kods +353

Īrija (īru valodā - Éire) valsts Eiropas ziemeļrietumos. Mūsdienu Īrijas republika aizņem piecas sestdaļas no Īrijas salas. Salas ziemeļrietumos atrodas Ziemeļīrija - Lielbritānijas daļa. Salas dalīšana notika 1921. gadā, kad nodibinājās mūsdienu Īrijas valsts. Rietumos tā robežojas ar Atlantijas okeānu, bet austrumos - ar Īrijas jūru un Sentdžordža šaurumu.

[izmainīt šo sadaļu] Vēsture

Agrajos Viduslaikos būdama viena no Eiropas kultūras centriem, tālākos gadsimtos Īrija nonāca spēcīgākā kaimiņa - Anglijas aizvien ciešākā pakļautībā, līdz 1801. gadā tika tieši iekļauta kopējā Lielbritānijas un Īrijas Apvienotajā karalistē.

Atšķirībā no Skotijas, Īrijai Apvienotajā Karalistē nebija noteikts brīvas tirdzniecības statuss. Protestantu (vīgu) kontrolētā parlamenta apstākļos Īrijā tika diskriminēta katoļu baznīca. Katoļiem bija liegta iespēja turēt nekustamo īpašumu, ieņemt valsts amatus, pat izglītība.

Īrija 1707. gadā tika izslēgta no Apvienotās Karalistes sastāva. Tā saglabāja savu parlamentu, taču, saskaņā ar Poininga likumu (1494))(angl. - Poynings'Law), Īrijas parlamentu turpināja kontrolēt Anglijas parlaments un Anglijas karaļa ministri. Īrijas iedzīvotāju skaits turpināja pieaugt, taču Anglijas uzspiestās kontroles dēļ reformas kavējās un ekonomika stagnēja. Rezultātātā XVIII gs. laikā Īrijā bada laiki sekoja viens aiz otra. Pilsētās un provincēs plosījās laupītāju bandas, valsts grima arvien dziļākā postā, līdz Apvienotai Karalistei nekas cits neatlika, kā 1801. gadā atkal iekļaut Īriju savā satāvā.

Gadsimtu gaitā īri pamazām zaudēja savu valodu (mūsdienās oficiālo valsts valodu - īru valodu, brīvi pārvalda tikai apmēram 10% iedzīvotāju, tomēr saliedējās ap katoļu baznīcu, kas kļuva par īru nacionālās mentalitātes sastāvdaļu. Īri vairākkārt sacēlās. Lieldienu sacelšanās 1916. gadā, beidzoties ar sakāvi, tomēr noveda pie Īrijas Neatkarības kara un neatkarīgas Īrijas valsts izveidošanās 1921. gadā, atstājot Lielbritānijas pārziņā Ziemeļīriju. Pēc neatkarības izcīnīšanas valstī izcēlās pilsoņu karš, tomēr vēlāk abas karojošās frakcijas spēja vienoties valsts attīstībai.

Daudzus gadsimtus Īrija bija visai nabadzīga zeme, nereti bija bada periodi, no kuriem vispostošākais bija Kartupeļu bads (no 1845. līdz 1849. gadam), kad no bada mira, pēc minimāliem aprēķiniem, 0,5 miljoni iedzīvotāju, bet apmēram 2 miljoni iedzīvotāji devās bēgļu gaitās. 1841. gadā Īrijā dzīvoja vairāk kā 6,5 miljoni iedzīvotāju (par 30% vairāk kā mūsdienās). Kaut arī dzimstības līmenis Īrijā bija augsts, līdz pat XX gadsimta vidum iedzīvotāju skaits turpināja samazināties lielās emigrācijas dēļ.

Tomēr XX gadsimta otrajā pusē Īrijas saimniecība piedzīvoja strauju uzplaukumu, kas turpinās arī pašlaik. Mūsdienās Īrija ir viena no attīstītākajām valstīm pasaulē. Pēc ANO tautas attīstības indeksa tā ir 4. vietā pasaulē (2006. gadā) aiz Norvēģijas, Islandes un Austrālijas, bēt pēc IKP (PPP) uz iedzīvotāju - arī 4. vietā pasaulē (2005. gadā) aiz Luksemburgas, Norvēģijas un ASV, aiz sevis tālu atstājot bijušo metropoli - Lielbritāniju, kura ir attiecīgi 17. un 18. vietā. Pēdējos gados Īrijas iedzīvotāju skaits pieaug par vidēji 2% gadā. Tajā ierodas ārvalstu darbaspēks. Pēc Latvijas pievienošanās ES, uz darbu Īrijā pārcēlušies arī tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju.

Commons
Wikimedia Commons ir pieejami multimēdiju faili par šo tēmu. Skat.:

[izmainīt šo sadaļu] Skat.arī


Eiropas valstis
Albānija | Andora | Apvienotā Karaliste | Austrija | Baltkrievija | Beļģija | Bosnija un Hercegovina | Bulgārija | Čehija | Dānija | Francija | Grieķija | Horvātija | Igaunija | Īrija | Īslande | Itālija | Krievija | Latvija | Lietuva | Lihtenšteina | Luksemburga | Malta | Melnkalne | Moldova | Monako | Nīderlande | Norvēģija | Polija | Portugāle | Republika Maķedonija | Rumānija | Sanmarīno | Serbija | Slovākija | Slovēnija | Somija | Spānija | Šveice | Turcija | Ukraina | Ungārija | Vācija | Vatikāns | Zviedrija
Teritorijas: Farēru salas | Gibraltārs | Gērnsija | Menas sala | Džersija



 
Eiropas Savienība (ES)
Eiropas Savienības karogs

Apvienotā Karaliste | Austrija | Beļģija | Bulgārija | Čehija | Dānija | Francija | Grieķija | Igaunija | Īrija | Itālija | Kipra | Latvija | Lietuva | Luksemburga | Malta | Nīderlande | Polija | Portugāle | Rumānija | Slovākija | Slovēnija | Somija | Spānija | Ungārija | Vācija | Zviedrija