Kapronskābe

Vikipēdijas raksts

Kapronskābe

Kapronskābes struktūrformula
Ķīmiskā formula: C6H12O2
Molmasa: 116,16 g/mol
Blīvums: 920 kg/m3
Kušanas temperatūra: –3°C
Viršanas temperatūra: 202-203°C

Kapronskābe (n-heksānskābe, pentānkarbonskābe, С5Н11СООН) pieder pie piesātinātajām karbonskābēm. Kapronskābe ir bezkrāsains eļļains šķidrums ar īpatnēju aromātu, līdzīgu siera vai kazas smakai. Kapronskābes sāļus un esterus sauc par kaproātiem (latīņu: capra - kaza) vai heksanātiem.

Kapronskābei ir 8 struktūrizomēri:

  • n-heksānskābe СН3–СН2–СН2–СН2–СН2–COOH
  • 4-metilpentānskābe СН3–СН(СН3)–СН2–СН2–COOH
  • 3-metilpentānskābe СН3–СН2–СН(СН3)–СН2–COOH
  • 2-metilpentānskābe СН3–СН2–СН2–СН(СН3)–COOH
  • 2-etilbutānskābe СН3–СН2–СН(СН2–СН3)–COOH
  • 3,3-dimetilbutānskābe СН3–С(СН3)2–СН2–COOH
  • 2,2-dimetilbutānskābe СН3–СН2–С(СН3)2–COOH
  • 2,3-dimetilbutānskābe СН3–СH(СН3)–СH(СН3)–COOH

[izmainīt šo sadaļu] Atrašanās dabā

Kapronskābe var rasties cukura sviestskābās rūgšanas procesā. Geraniola kaproātu satur auga Andropogon Schoenanthus eļļa (Oil of Palmarosa). Kapronskābi satur arī daži dzīvnieku tauki. Kapronskābe dod ginka sēklapvalku raksturīgo smaržu.

[izmainīt šo sadaļu] Izmantošana

Kapronskābes esterus lieto kā smaržvielas.


Svarīgākās piesātinātās vienvērtīgās karbonskābes

Skudrskābe | Etiķskābe | Propionskābe | Sviestskābe | Baldriānskābe | Kapronskābe | Enantskābe | Kaprilskābe | Pelargonskābe | Kaprīnskābe | Laurīnskābe | Miristīnskābe | Palmitīnskābe | Margarīnskābe | Stearīnskābe | Arahīnskābe | Eikozānkarbonskābe | Behenskābe | Lignocerīnskābe | Cerotīnskābe | Montānskābe | Melisīnskābe | Psillastearilskābe