Māra
Vikipēdijas raksts
Latviešu folklorā, visvairāk gan dainās, samērā bieži sastopam Māru, kas, pēc konteksta spriežot, ir viena no mūsu dievībām. Ilgu laiku valdīja neapstrīdēts uzskats, ka dainu Māra nav nekas cits kā vien tā pati Jaunās Derības Marija, Jēzus Kristus māte, visai augstu godājama un pielūdzama katoļu dievībās, kur tā saukta arī par Dievmāti.
Šādu uzskatu citu vidū atbalstīja tāds fakts, ka neviens no latviešu senās reliģijas sarakstu sastādītājiem – ne Vecais Stenders, ne Juris Alunāns, ne Auseklis, nedz arī kāds cits, minot dažnedažādus, pat visai apšaubāmu dievību vārdus, Māru starp tiem nemin.
Šādu uzskatu it kā atbalstīja arī tas, ka Livonijai šurp atbraukušie misionāri savā laikā bija devuši Māras zemes nosaukumu, ka Marijai bija veltīta, piemēram, Alūksnes (Marienbur), Saldus (Frauenburg), Rīgas Doma katedrāle (Māras baznīca). No tā nu varēja secināt, ka lībiešu un baltu cilšu iekarotāji un kristītāji bija pietiekami darījuši Dievmātes Marijas popularizēšanai, lai viņas vārds no Bībeles un katoļu baznīcas izplatītos arī folklorā un mītos. Norādījumi, par to, ka Māras baznīca atradusies ārā, brīvā dabā, arī sameklējami dainu tekstos. Protams, vēlāk vārds "Baznīca" apzīmē kristīgās ticības svētvietu – rituālu kopšanai īpaši celtu ēku.
Tāpat kā Dievs ir Pasaules Tēvs, tā Māra - mācītāju uzskatā - ir Pasaules Māte, Dieva mātišķā seja. (Mārai visciešāk der Zemesmātes vārds.)
Cilvēka augumu dod, uztur un atkal paņem Māra, jo viņas gādībā ir visa sataustāmā pasaule. Dainās Mārai ir daudz dažādu apzīmējumu, kas saistās ar viņas plašo darbības lauku, piemēram: Pasaules Māte Mira, Zemes Māte, Veļu Māte, Ļaužu Māte, Lopu Māte, Meža Māte, Jūras Māte u.c. Sakarā ar miršanu viņu uzrunā par Veļu Māti, arī par Zemes Māti, tikai retu reizi saucot vārdā – Māra.
[izmainīt šo sadaļu] TAUTASDZIESMAS PAR MĀRU
Tu, Māriņa, viegla sieva,
Dod man savu vieglumiņu;
Tu, Dieviņ, bagāts vīrs,
Dod man savu bagātību!
Grib Dieviņš šo zemīti
Ar ūdeni slīcināt;
Mīļā Māra Dievu lūdza,
Ap galviņu glāstīdama.
Kam tie kalni, kam tās lejas,
Kam tie kupli ozoliņi?
Dievam kalni, Mārai lejas,
Bitēm kupli ozoliņi.
Ai, mīļā Māršviņa,
Svētī manas raibaliņas-
Dodi pienu, dodi sieru,
Dodi labu ganu zemi.
[izmainīt šo sadaļu] MĀRAS ZĪMES
Māras krusts ir latviešu tautā labi pazīstamais krustukrusts. Tas ir taisns krusts, kam visi četri gali vēlreiz pārkrustoti.
Māras - Zemes mātes – simbols ir taisna, līmeniska svītra.
Māras – Zemes mātes – otrais simbols ir trīsstūris ar 90 grādu stūri uz leju, kas arī indiešu jantrās nozīmē zemi, vielu un Zemes māti.
Māras zīme ir arī latviešu tēlotajā rakstā bieži sastopamais un tautas valodā iesauktais "zalktis".