Stearīnskābe
Vikipēdijas raksts
Stearīnskābe | |
---|---|
![]() Stearīnskābes struktūrformula |
|
Ķīmiskā formula: | C18H36O2 |
Molmasa: | 284,47 g/mol |
Blīvums: | 847 kg/m3 |
Kušanas temperatūra: | 69,6°C |
Viršanas temperatūra: | 383°C |
Stearīnskābe (n-oktadekānskābe, cetiletiķskābe, С17Н35СООН) pieder pie piesātinātajām karbonskābēm. Stearīnskābe ir balta kristāliska viela. Nešķīst ūdenī, bet labi šķīst ēterī. Stearīnskābes sāļus un esterus sauc par stearātiem.
Satura rādītājs |
[izmainīt šo sadaļu] Vēsture
Stearīnskābi atklāja franču ķīmiķis Ševrels 1816. gadā cūku taukos. No tā cēlies stearīnskābes nosaukums (grieķu: stear - tauki).
[izmainīt šo sadaļu] Atrašanās dabā
Glicerīdu veidā atrodama ļoti daudzos augu un dzīvnieku taukos un lipīdos, kur izpilda enerģijas uzkrāšanas funkcijas. Organismā stearīnskābe veidojas no palmitīnskābes speciālu fermentu iedarbībā, kas pagarina oglekļa atomu ķēdi.
[izmainīt šo sadaļu] Iegūšana
Iegūst, attīrot tauku pārziepošanas produktu - stearīnu.
[izmainīt šo sadaļu] Īpašības
Reducējot stearīnskābi, iegūst stearilspirtu.
[izmainīt šo sadaļu] Izmantošana
Nātrija stearātu lieto ziepju ražošanā kā galveno ziepju komponentu. Stearīnskābi un tās glikola esterus izmanto kosmētikā. Stearīnskābes sāļus lieto kā plastiskas smērvielas. Pirotehnikā ar stearīnskābi pārklāj alumīnija vai dzelzs pulveru daļiņas, lai pirotehniskie sastāvi būtu ilgāk uzglabājami.
Svarīgākās piesātinātās vienvērtīgās karbonskābes
Skudrskābe | Etiķskābe | Propionskābe | Sviestskābe | Baldriānskābe | Kapronskābe | Enantskābe | Kaprilskābe | Pelargonskābe | Kaprīnskābe | Laurīnskābe | Miristīnskābe | Palmitīnskābe | Margarīnskābe | Stearīnskābe | Arahīnskābe | Eikozānkarbonskābe | Behenskābe | Lignocerīnskābe | Cerotīnskābe | Montānskābe | Melisīnskābe | Psillastearilskābe |