1917. gada Krievijas revolūcija

Vikipēdijas raksts

1917. gada Krievijas revolūcija, nosaukums parasti tiek attiecināts uz boļševiku veikto varas sagrābšanu Krievijā 1917. gada novembrī (pēc vecā stila oktobrī).

Revolūciju var iedalīt divās atsevišķās fāzēs. Vispirms notika 1917. gada Februāra revolūcija, kas gāza no troņa Krievijas impērijas caru Nikolaju II un izveidoja Pagaidu valdību kurā dominēja mēreni noskaņoti sociālisti. Savukārt oktobrī Vladimira Ļeņina vadītā komunistu partija veica valsts apvērsumu un gāza Pagaidu valdību. Revolūcija skāra gan pilsētas, gan lauku apvidus. Lai gan galvenie revolūcijas notikumi norisinājās Maskavā un Sanktpēterburgā, plaši nemieri notika arī laukos.


[izmainīt šo sadaļu] Februāra revolūcija

Februāra revolūcija, pavērsiena punkts Krievijas impērijas un pasaules vēsturē. Gāza Nikolaju II, pasludināja Krieviju par republiku un izveidoja Pagaidu valdību kurā dominēja liberāli noskaņoti sociālisti.

[izmainīt šo sadaļu] Oktobra revolūcija

Pretrunīgi vērtēts notikums Krievijas vēsturē. Komunisti to sauca par Lielo Oktobra sociālistisko revolūciju. Komunistu pretinieki - par valsts apvērsumu. Revolūcijas rezultātā tika gāzta mēreno sociālistu izveidotā Pagaidu valdība un pie varas nāca boļševiku kontrolētā Tautas komisāru padome Ļeņina vadībā.

Revolūcija notika 1917. gada 25. oktobrī pēc vecā stila, kas ir 7. novembris pēc jaunā stila.

Pagaidu valdības nespēja ātri un izlēmīgi risināt svarīgas iekšpolitiskas problēmas par zemes īpašumu, mazākumtautību jautājumu, kā arī Krievijas turpmākā dalība Pirmajā pasaules karā noveda pie politiskās situācijas saasināšanās, kas tikai stiprināja galēji kreisās partijas. Visaktīvākie bija boļševiki kas par savu mērķi bija izvirzījuši sociālistiskās revolūcijas īstenošanu valstī. 1917. gada vasaras beigās viņi aktīvi sāka plānot valsts apvērsumu, kas sakristu ar viņu kontrolētā 2. Viskrievijas Padomju kongresa atklāšanu.

Boļševiku pretinieki ātri tika apspiesti un sadraciti, dažas opozīcijas partijas aizliegtas. Par spīti nākšanai pie varas un opozīcijas iebiedēšanai, 24. novembrī notikušajās Satversmes sapulces vēlēšanās boļševiki ieguva apmēram 25% balsu.

Ļeņina nākšana pie varas jau 1918. gada otrajā pusē izraisīja Pilsoņu karu kurš turpinājās līdz 1920. gadam. Pēc uzvaras Pilsoņu karā, komunisti 1922. gada 22. decembrī izveidoja Padomju Savienību kura pastāvēja līdz 1991. gada decembrim.

Commons:Category
Wikimedia Commons ir pieejami multimēdiju faili par šo tēmu. Skat.: