Spīdvejs

Vikipēdijas raksts

Spīdveja sacīkstes
Spīdveja sacīkstes

Spīdvejs (Speedway) ir motosporta novirziens, kurā piedalās ar speciāliem motocikliem.

Šī sporta veida pirmsākumi ir meklējami ap 1930. gadu.

Sacīkstes notiek stadionā ar speciālu izdedžu vai grants segumu. Stadiona kopējais garums ir 400m. Lai varētu panākt lielāku ātrumu un labāku rezultātu, sportisti līkumos motociklu ievada sānslīdē un tādā veidā izbrauc visu līkumu.

Spīdvejs ir īpaši populārs centrālajā un austrumu Eiropā, Skandināvijā, Apvienotajā Karalistē, mazāk izplatīts Austālijā un Jaunzēlandē. Ļoti izplatīts tas ir Kanādā un ASV.

Vēl retāk ir sastopams Ledus Spīdvejs, kurā ar motocikliem (kuru riepas ir aprīkotas ar speciālām metāla radzēm) tiek braukts pa ledu.


Starts spīdveja sacīkstēs
Starts spīdveja sacīkstēs

Motocikliem nav bremzes, un tiem ir tikai viens pārnesums. Motociklu darbināšanai tiek izmantota speciāla degviela - metanols. Metanols tiek izmatantots tieši savu specifisko īpašību dēļ, tas spēj izturēt lielu spiedienu, jo šādiem dzinējiem ir ļoti forsēti motori ar lielu kompresijas pakāpi. Dzinēji ir no 125 cm³ lidz 650 cm³ lielu darba tilpumu (divtaktu vai četrtaktu), un jaudīgākie spēj attīstīt līdz 55 KW lielu jaudu un apgriezienu skaits minūtē spēj sasniegt 10 000.