Fenols

Vikipēdijas raksts

Fenols

Fenola struktūrformula

Fenola molekulas modelis

Elektronu mākoņa blīvums fenola molekulā
Ķīmiskā formula: C6H5O
Molmasa: 94,11 g/mol
Blīvums: 1070 kg/m3
Kušanas temperatūra: 40,5°C
Viršanas temperatūra: 181,7°C

Fenols (karbolskābe, C6H5OH) tīrā veidā ir bezkrāsaina kristāliska viela ar specifisku smaku (ož pēc guaša krāsām). Oksidējoties ar gaisa skābekli, fenola kristāli kļūst sarkanīgi. Ar vārdu fenoli apzīmē arī citus organiskos savienojumus, kur hidroksilgrupa ir tieši saistīta ar benzola gredzenu. Fenols ir vienkāršākais fenolu grupas pārstāvis.

[izmainīt šo sadaļu] Iegūšana

Fenolu var iegūt, oksidējot kumolu (izopropilbenzolu), oksidējot benzoskābi vai benzolu, vai arī, hidrolizējot hlorbenzolu. Fenols ir arī sastopams akmeņogļu darvā.

[izmainīt šo sadaļu] Īpašības

Fenols daļēji šķīst ūdenī un ir vāja skābe, kas tomēr ir daudz stiprāka nekā skābju īpašības alifātiskajiem spirtiem. Tas, atšķirībā no alifātiskajiem spirtiem, spēj reaģēt ar nātrija hidroksīdu, veidojot nātrija fenolātu (NaC6H5O).

[izmainīt šo sadaļu] Izmantošana

Fenolu lieto par termoreaktīvo polimēru izejvielu (fenolformaldehīda plastmasām). Nitrējot fenolu, var iegūt 2,4,6-trinitrofenolu (pikrīnskābi). Fenolu (hidroksibenzolu) agrāk lietoja par antiseptiķi, taču mūsdienās šādiem mērķiem vairāk lieto aizvietotos fenolus, jo tie ir efektīvāki. Fenols ir arī vairāku bioloģiski aktīvo vielu sākotnējā izejviela (acetilsalicilskābe, herbicīdi).


Svarīgākie fenoli

Fenols | Krezols | Timols (karvakrols) | Pirokatehīns | Rezorcīns | Hidrohinons | Pirogallols | Oksihidrohinons | Floroglucīns | Heksaoksibenzols | Naftols | Pikrīnskābe | Stifnīnskābe