Cēsis
Vikipēdijas raksts
|
|||
Iedzīvotāji (2004) | 18715 | ||
Platība | 19,3 km² | ||
Citi nosaukumi | igauņu - Võnnu, vācu - Wenden |
||
Pilsēta | no 1323.g | ||
Rajons | Cēsu rajons | ||
Mājaslapa | www.cesis.lv | ||
Pilsētas portāls | www.cesis24.lv |
Cēsis ir pilsēta Latvijā, Vidzemes augstienes ziemeļu daļā, Cēsu rajona centrs. Cēsis atrodas 90 km no Rīgas. Gar pilsētu plūst Gaujas upe. Viena no vecākajām un skaistākajām pilsētām Latvijā, veidojusies pēc 1206. gada, kad Livonijas bruņinieku ordenis šeit sāka celt mūra pili.
Satura rādītājs |
[izmainīt šo sadaļu] Vēsture
Cēsis izveidojās starp latgaļu valsts Tālavas un līvu valsts Idumejas zemēm. 11. gadsimtā Cēsīs ieradās vendi, kuri apmetās Riekstu kalnā (atrodas Pilsparkā). Riekstu kalnā uzbūvēja koka pili aizsardzības nolūkiem, ko nosauca savā vārdā - par Venden. No tā arī cēlies pilsētas nosaukums.
1206. gadā Zobenbrāļu ordenis Cēsīs uzsāka mūra pils celtniecību tagadējā Riekstu kalna pils parkā (Veccēsis). Tā kļuva par galveno atbalsta punktu tālākiem karagājieniem pret latviešiem un igauņiem. Savukārt vietējie latvieši un vendi tika piespiesti pieņemt kristīgo ticību.
Bīskaps Alberts krustnešu iekaroto zemi sadalīja starp baznīcu un ordeni, pēdējam piešķirot kreiso Gaujas krastu. Līdzās mūra pilij sāka veidoties tirgotāju un amatnieku apmetne, kas jau 1221. gadā minēta kā apdzīvota vieta, kur dzīvoja latvieši, vendi un arī vācieši.
Cēsu pils 1237. gadā kļuva par ordeņa mestra rezidenci un šeit sākās plaši pils pārbūves darbi. Tāpat celtniecība vērsās plašumā arī pie pils esošajā ciematā. Cēsis 1323. gadā jau minēta kā pilsēta.
Tirdzniecības attīstība 15. gadsimtā veicināja tālāku Cēsu attīstību. Cēsis kļuva par Hanzas pilsētu, bet 15. gadsimta beigās Cēsu pilsēta ieguva tiesības kalt naudu. Tirgotājiem lielāko peļņu deva tirdzniecība ar Krieviju, jo tajā sākotnēji galvenais tirdzniecības ceļš gāja gar Cēsīm un tālāk caur Tērbatu, kur atradās plašas preču noliktavas. Arī pašā Cēsu pilsētā Novgorodas un Pleskavas tirgotājiem bija savas noliktavas. Cēsu saimnieciskā loma vēl vairāk nostiprinājās, kad 16.gs. tirdzniecības ceļš caur Tērbatu vairs netika plaši lietots. Tā vietā kravu plūsma starp Rietumeiropu un Krieviju virzījās no Cēsim gar Raunu, Smilteni, Api un tālāk uz Pleskavu un Novgorodu. Šajā kravu plūsmā nozīmīgu vietu ieņēma sāls un siļķes, kuras no Rietumeiropas veda uz Krieviju, pretējā virzienā transportējot vasku, kažokādas u.c.
Cēsu labklājība un uzplaukums turpinājās visu Livonijas ordeņa mestra Valtera fon Pletenberga valdīšanas laiku - vairāk kā 40 gadus. Taču, kad Pletenbergs nomira Cēsu pilī 1535. gadā, Krievija, kuras karaspēku viņš vairākkārt bija sakāvis, atsāka izvirzīt savas pretenzijas uz Vidzemi. Krievijas cara Ivana IV karaspēks sāka postīt Vidzemi 1558. gadā, bet Cēsis vissmagāk cieta 1577. gadā, lielā mērā Ivana IV un Livonijas Magnusa, kurš nosacīti skaitījās Livonijas valdnieks, domstarpību dēļ. Lai gan Magnuss Cēsis jau bija apsolījis atdot krievu karaspēkam, pilsētas aizstāvji padoties atteicās. Nevēloties nonākt krievu rokās, Cēsu pili tās aizstāvji, skaitā ap 300, to skaitā arī sievietes un bērni, paši uzspridzināja, paliekot aprakti zem tās drupām.
Krievus gan izdevās drīz padzīt no Cēsīm un, Vidzemei nonākot uz laiku Zviedrijas kontrolē, Cēsis pat atkopās. Taču, Ziemeļu kara laikā 1703. gadā, Cēsis atkal iekaroja Krievijas karaspēks. Vēlākā cara galma ierēdņu valdīšanas rezultātā Cēsis kļuva par nožēlojamu sādžu - 1764. gadā tajā skaitījās tikai 70 namu ar apmēram 600 iedzīvotājiem[1]. Piemēram, Krievijas lielkanclers Aleksejs Bestuževs-Rjumins, kuram Krievijas cariene Elizabete bija uzdāvinājusi Cēsu pili, nonācis konfliktā ar Cēsu pilsētu, pavēlēja uzart pilsētas ielas un apsēt tās ar auzām. Par šo "sējumu" postīšanu draudēja miesassods vai pat nāvessods[2].
Cēsis 1785. gadā kļuva par apriņķa pilsētu. Šajā laikā Cēsīs dzīvoja vairāk nekā 1000 iedzīvotāju. Cēsu iedzīvotāju skaits strauji pieauga 19. gadsimtā: no 1 300 iedzīvotājiem 1817. gadā tas palielinājās līdz 6 356 iedzīvotājiem 1897. gadā, bet 20. gadsimta sākumā Cēsis jau bija lielākā pilsēta Vidzemē (ja neskaita Valku, kuru vēlāk sadalīja 2 pilsētās).
[izmainīt šo sadaļu] Demogrāfija
No 18 137 Cēsu iedzīvotājiem, 15 130 ir latvieši, 2 113 - krievi, 225 - baltkrievi, 194 - poļi, bet pārējie 475 - citas tautības.
[izmainīt šo sadaļu] Cilvēki
Cilvēki, kas dzimuši vai auguši Cēsīs:
- Jānis Bērziņš (1982 -) - latviešu biatlonists
- Jānis Karlivāns (1982 -) - latviešu desmitcīņnieks
- Pauls Valdens (1863 – 1957) - ķīmiķis
[izmainīt šo sadaļu] Literatūra
- ↑ K.Apinis. Latvijas pilsētu vēsture. Rīga, 1931., 27.lpp
- ↑ K.Apinis. Latvijas pilsētu vēsture. Rīga, 1931., 27.lpp
[izmainīt šo sadaļu] Ārējās saites
Latvijas pilsētas |
---|
Ainaži | Aizkraukle | Aizpute | Aknīste | Aloja | Alūksne | Ape | Auce | Baldone | Baloži | Balvi | Bauska | Brocēni | Cesvaine | Cēsis | Dagda | Daugavpils | Dobele | Durbe | Grobiņa | Gulbene | Ikšķile | Ilūkste | Jaunjelgava | Jelgava | Jēkabpils | Jūrmala | Kalnciems | Kandava | Kārsava | Krāslava | Kuldīga | Ķegums | Lielvārde | Liepāja | Limbaži | Līgatne | Līvāni | Lubāna | Ludza | Madona | Mazsalaca | Ogre | Olaine | Pāvilosta | Piltene | Pļaviņas | Preiļi | Priekule | Rēzekne | Rīga | Rūjiena | Sabile | Salacgrīva | Salaspils | Saldus | Saulkrasti | Sigulda | Seda | Skrunda | Smiltene | Staicele | Stende | Strenči | Subate | Talsi | Tukums | Valdemārpils | Valka | Valmiera | Vangaži | Varakļāni | Ventspils | Viesīte | Viļaka | Viļāni | Zilupe |