Saules baterija
Vikipēdijas raksts
Saules baterija – pusvadītāju fotoelektriskais ģenerators Saules starojuma enerģijas tiešai pārvēršanai elektriskajā enerģijā. Saules gaismas vietā var lietot arī citas izcelsmes elektromagnētisko starojumu ar līdzīgu viļņa garumu (gaismu).
Saules baterija sastāv no silīcija, kadmija sulfīda vai gallija arsenīda fotoelementiem, kuri būtībā ir lielas pusvadītāju fotodiodes ar lielu p-n pārejas laukumu. Lai arī no gallija arsenīda var izgatavot saules baterijas ar visaugstāko lietderības koeficientu, tās sanāk ārkārtīgi (vairākus tūkstošus reižu) dārgākas par silīcija saules baterijām. Lielāko daļu saules bateriju ražo no silīcija. Ir vairākas tehnoloģijas.
- No monokristāliskā silīcija. Šī tehnoloģija tika izstrādāta visātrāk. Šādas saules baterijas sanāk relatīvi dārgas, jo tur ir nepieciešams ļoti tīrs monokristāliskas silīcijs un ražošans apstākļi līdzīgi kā mikroshēmu ražošanā, taču šajām saules baterijām ir relatīvi labs lietderības koeficients.
- No polikristāliskā silīcija. Šī tehnoloģija tika izstrādāta vēlāk, te ir mazākas ražošanas izmaksas, jo nav nepieciešami silīcija monokristāli, taču efektivitāte ir mazāka. Pie šīs grupas parasti pieskaita arī saules baterijas kuru struktūru veido uz stikla, nogulsnējot silīciju no gāzveida izejvielām.
Saules bateriju jauda var sasniegt vairākus desmitus kW.
Saules baterijas lieto galvenokārt kosmisko lidaparātu elektroapgādei, jo tur ir problemātiski nodrošināt kādus citus enerģijas avotus. Saules baterijas dažreiz lieto arī kā elektroenerģias avotus nomaļās, saulainās vietās, kā arī dažiem kalkulatoriem.