Konektikuta

Vikipēdijas raksts

Konektikuta
Connecticut
Vispārēja informācija
Oficiālā valoda: angļu valoda
Galvaspilsēta: Hārtforda
Lielākā pilsēta: Hārtforda
Kad iestājās ASV: 1788. gada 9. janvāris
Laika josla: UTC-5
Saīsinājumi: CT Conn. US-CT
Mājaslapa: www.ct.gov
Iedzīvotāji
Iedzīvotāju skaits (2006): 3 504 809 (29. vieta ASV)
Iedzīvotāju blīvums: 271,4/km² (4. vieta ASV)
Vidējie ieņēmumi uz saimniecību: 55 970 $ (4. vieta ASV)
Rasu sastāvs: baltie - 86,09%
melnie - 10,88%
Reliģijas: protestanti - 32%
katoļi - 32%
nereliģiozi - 12%
Ģeogrāfija
Platība: 14 371 km² (48. vieta ASV)
Garums: 177 km
Platums: 113 km
Ūdens platība: 12,6 %
Augstākais punkts: Frisela kalna nogāze, 726 m
Vidējais augstums: 152 m
Zemākais punkts: 0 m


Konektikuta - viens no Amerikas Savienoto Valstu štatiem, atrodas Jaunanglijas reģionā. Konektikutas galvaspilsēta ir Hārtforda, 2007. gada martā štata gubernatore ir M. Džodija Rella.

Konektikuta robežojas ar Masačūsetsas, Ņujorkas un Rodailendas štatiem, kā arī ar Longailendas līci.

[izmainīt šo sadaļu] Vēsture

Pirms eiropiešu ierašanās Konektikutas teritorijā dzīvoja vairākas algonkinu tautas. Pirmais eiropietis, kurš izpētīja štata piekrasti, bija nīderlandietis Adriēns Bloks (Adriaen Block). Nīderlandieši nodibināja apmetni netālu no mūsdienu Hārtfordas un nodarbojās ar kažokādu tirdzniecību. 1633. gadā teritorijā ieradās angļi un nodibināja vairākas citas apmetnes. 1636. gadā nodibinājās angļu Konektikutas kolonija. 1637. gadā izcēlās t. s. Pekotu karš starp kolonistiem un to sabiedrotajiem un indiāņu pekotu tautu. Pekoti tika smagi sakauti. XVIII gadsimta beigās robežu disputs Konektikutu noveda pie atklātas karadarbības ar Pensilvāniju.

ASV neatkarības kara laikā Konektikutā lielas cīņas nenotika, jo jau pirms tam kolonijā bija nodibināta pašpārvalde. Konektikuta ir viens no trīspadsmit štatiem, kas 1776. gadā izveidoja ASV.

XIX un XX gadsimtā Konektikutā strauji attīstījās moderna rūpniecība. Līdz pat XX gadsimta trīsdesmitajiem gadiem štatā bija vislielākais izdoto patentu skaits uz iedzīvotāju visā valstī. Pasaules kari deva spēcīgu impulsu štata militārajai rūpniecībai. XX gadsimta beigās indiāņu rezervācijām atļāva savās teritorijās atklāt kazino, rezultātā ievērojami palielinājās indiāņu rezervāciju ieņēmumi.


ASV politiskais iedalījums
Federālais apgabals Kolumbijas apgabals
Štati

Aidaho | Aiova | Alabama | Aļaska | Arizona | Ārkanzasa | Delavēra | Dienviddakota | Dienvidkarolīna | Džordžija | Florida | Havajas | Ilinoisa | Indiāna | Jūta | Kalifornija | Kanzasa | Kentuki | Kolorādo | Konektikuta | Luiziāna | Masačūsetsa | Mena | Mērilenda | Mičigana | Minesota | Misisipi | Misūri | Montāna | Nebraska | Nevada | Ņūdžersija | Ņūhempšīra | Ņujorka | Ņūmeksika | Ohaio | Oklahoma | Oregona | Pensilvānija | Rietumvirdžīnija | Rodailenda | Teksasa | Tenesī | Vaiominga | Vašingtona | Vērmonta | Virdžīnija | Viskonsina | Ziemeļdakota | Ziemeļkarolīna

Salu teritorijas Amerikāņu Samoa | Guama | Ziemeļu Marianas | Puertoriko | ASV Virdžīnu salas
Mazākas atsevišķas salas Beikera sala | Hovlenda sala | Džarvisa sala | Džonstona atols | Kingmena rifs | Midveja atols | Navasas sala | Palmiras atols | Veika sala