1957

Vikipēdijas raksts

Šis raksts ir par 1957. gadu. Skaties nozīmju atdalīšanas lapu, lai uzzinātu par citām jēdziena 1957 nozīmēm.


Gadsimti: 19. gadsimts · 20. gadsimts · 21. gadsimts
Dekādes:

1940-1949 1950-1959 1960-1969 

Gadi: 1954 1955 1956 1957 1958 1959 1960
1957. gads citos kalendāros
Gregora kalendārs 1957
MCMLVII
Ab urbe condita 2710
Armēņu kalendārs 1406
ԹՎ ՌՆԶ
Ķīniešu kalendārs 4653 – 4654
丙申 – 丁酉
Etiopu kalendārs 1949 – 1950
Ebreju kalendārs 5717 – 5718
Hindu kalendāri  
- Vikram Samvat 2012 – 2013
- Shaka Samvat 1879 – 1880
- Kali Yuga 5058 – 5059
Irānas kalendārs 1335 – 1336
Islāma kalendārs 1377 – 1378
Japāņu kalendārs nezināms


1957. (MCMLVII) bija parastais gads, kas sākās otrdienā.

Starptautiskais ģeofizikas gads (1957. gada 1. jūlijs – 1958. gada 31. decembris)

[izmainīt šo sadaļu] Notikumi

[izmainīt šo sadaļu] Janvāris

[izmainīt šo sadaļu] Februāris

  • 15. februāris – Andrejs Gromiko kļuva par PSRS ārlietu ministru.

[izmainīt šo sadaļu] Marts

Ganas karogs; pirmā valsts koloniālajā Āfrikā, kura ieguva neatkarību
Ganas karogs; pirmā valsts koloniālajā Āfrikā, kura ieguva neatkarību

[izmainīt šo sadaļu] Aprīlis

[izmainīt šo sadaļu] Maijs

  • 16. maijs – Pols-Anrī Spāks (Paul-Henri Spaak) kļuva par NATO ģenerālsekretāru.

[izmainīt šo sadaļu] Jūnijs

  • 9. jūnijs – pirmoreiz tika sasniegta Broda smaile (8047 m), ko paveica austriešu ekspedīcija.

[izmainīt šo sadaļu] Jūlijs

  • 25. jūlijs – Tunisija tika proklamēta par republiku, Habibs Burgiba kļuva pat Tunisijas pirmo prezidentu.
  • 28. jūlijs – Maskavā sākās 6. Pasaules studentu un jaunatnes festivāls, pirmoreiz plašāk atverot PSRS ārvalstniekiem.
  • 29. jūlijs – dibināta Starptautiskā atomenerģijas aģentūra.

[izmainīt šo sadaļu] Augusts

  • 21. augusts – ASV prezidents Dvaits Eizenhauers paziņoja par kodolizmēģinājumu iesaldēšānu uz 2 gadiem.
  • 22. augusts – PSRS pirmais pasaulē sekmīgais starpkontinentālās ballistiskās raķetes R-7 starts. 26. augustā par to tika paziņots publiski.
  • 31. augusts – Malajas Federācija pasludināja neatkarību no Apvienotās Karalistes. Tuanku Abduls Rahmans (Tuanku Abdul Rahman ibni Almarhum Tuanku Muhammad) kļuva par valsts pirmo vadītāju (vēlētu monarhu).
Septembris. Deviņi afoamerikāņi dodas uz Litlrokas vidusskolu kareivju aizsardzībā
Septembris. Deviņi afoamerikāņi dodas uz Litlrokas vidusskolu kareivju aizsardzībā

[izmainīt šo sadaļu] Septembris

  • 4. septembris – Arkanzasas gubernators Orvils Faubuss pavēlēja ASV Nacionālajai gvardei nodrošināt Litlrokas devītnieka (deviņu afroamerikāņu) neiekļūšanu Litlrokas vidusskolā.
  • 21. septembris – Olavs V kļuva par Norvēģijas karali pēc Hokona VII nāves.
  • 24. septembris – ASV prezidents Dvaits Eizenhauers nosūtīja federālās armijas karavīrus uz Arkanzasu, lai nodrošinātu drošu nokļūšanu Litlrokas vidusskolā Litlrokas devītniekam. Prezidents pārņēma federālā kontrolē Arkanzasas Nacionālo gvardi.

[izmainīt šo sadaļu] Oktobris

Pirmais Zemes mākslīgais pavadonis "Sputņik"
Pirmais Zemes mākslīgais pavadonis "Sputņik"

[izmainīt šo sadaļu] Novembris

  • 1. novembris – ASV tika atklāts Mekino tilts (Mackinac Bridge), kas bija garākais pakarināmais tilts uz to brīdi. Tas savieno Mičiganas divas pussalas
  • 3. novembrisPSRS tika palalaists otrais pavadonis Sputņik-2, kurā atradās pirmais dzīvnieks, kas nonācis kosmosā – suns Laika.
  • 13. novembris – Gordons Gūlds (Gordon Gould) izgudroja lāzeru.

[izmainīt šo sadaļu] Decembris

  • 6. decembris – pirmais ASV mēģinājums palaist Zemes mākslīgo pavadoni; Vanguard raķete uzsprāga starta laukumā.
  • 20. decembris – pirmais Boeing 707 aviolainera lidojums.

[izmainīt šo sadaļu] Dzimuši

  • 10. marts – Osama bin Ladens, Sauda Arābijā, islama ekstrēmists.
  • 31. martsPatriks Foresters (Patrick Graham Forrester), ASV kosmonauts.
  • 19. jūnijs – Anna Linda (Anna Lindh), Zviedrijas politiķe (mirusi 2003.).
  • 27. jūnijs – Georgijs Parvanovs (Георги Седефчов Първанов), Bulgārijas prezidents.
  • 21. oktobris – Volfgangs Keterle (Wolfgang Ketterle), vācu fiziķis, Nobela prēmijas laureāts.
  • 24. decembris – Hamids Karzajs (Hamid Karzai), Afganistānas prezidents.

[izmainīt šo sadaļu] Miruši

  • 10. janvāris – Gabriela Mistrala (Gabriela Mistral), Čīles rakstniece, Nobela prēmijas laureāte (dzimusi 1889.).
  • 1. februāris – Frīdrihs Pauluss (Friedrich Paulus), vācu feldmarsals (dzimis 1890.).
  • 8. februāris – Valters Bote (Walther Bothe), vācu fiziķis, Nobela prēmijas laureāts (dzimis 1891.).
  • 8. februāris – Džons fon Neimans (John von Neumann), Ungārijā dzimis matemātiķis (dzimis 1903.).
  • 18. februāris – Henrijs Rasels (Henry Norris Russell), vamerikāņu astronoms (dzimis 1877.).
  • 21. jūnijs – Johaness Štarks (Johannes Stark), vācu fiziķis, Nobela prēmijas laureāts (dzimis 1874.).
  • 5. augusts – Hainrihs Vīlands (Heinrich Otto Wieland), vācu ķīmiķis, Nobela prēmijas laureāts (dzimis 1877.).
  • 16. augustsĒrvings Lengmūrs (Irving Langmuir), amerikāņu ķīmiķis, Nobela prēmijas laureāts (dzimis 1881.).
  • 20. septembris – Žans Sibēliuss (Jean Sibelius), somu komponists (dzimis 1865.)
  • 21. septembris – Hokons VII (Haakon VII), Norvēģijas karalis (dzimis 1872.)
  • 26. oktobris – Gertija Kori (Gerty Cori), Austroungārijā dzimusi bioķīmiķe, Nobela prēmijas laureāte fizioloģijā vai medicīnā (dzimusi 1896.).