Skābeņskābe

Vikipēdijas raksts

Skābeņskābe

Skābeņskābes struktūrformula
Ķīmiskā formula: HOOC-COOH
Molmasa: 90,03 (dihidrātam 126,07) g/mol
Blīvums: 1900 (dihidrātam 1653) kg/m3
Kušanas temperatūra: 101°C (ātri karsējot); sublimējas pie 157°C
Viršanas temperatūra: sadalās pie 189,5°C

Skābeņskābe (etāndiskābe, HOOC-COOH) ir vienkāršākā divvērtīgā karbonskābe. Tā ir viena no spēcīgākajām organiskajām skābēm. Skābeņskābes sāļus un esterus sauc par oksalātiem (latīņu: oxalis - skābene). Skābeņskābe ir balta, kristāliska viela, kas šķīst ūdenī. Veido kristālhidrātu ar divām molekulām ūdens (C2H2O4 · 2H2O). Skābeņskābe ir kaitīga veselībai (lielos daudzumos), jo tā piesaista un nogulsnē kalciju, kas var radīt nierakmeņus, podagru un kalcija nepietiekamību.

[izmainīt šo sadaļu] Atrašanās dabā

Skābeņskābe ir sastopama dažādos augos, tai skaitā skābenēs.

[izmainīt šo sadaļu] Izmantošana

Skābeņskābes sāļi ir mazšķīstoši, un to dažreiz lieto analītiskajā ķīmijā (gravimetriskajai analīzei). Skābeņskābi dažreiz lieto arī rūsas tīrīšanai.


Svarīgākās piesātinātās divvērtīgās karbonskābes

Skābeņskābe | Malonskābe | Dzintarskābe | Glutārskābe | Adipīnskābe | Pimelīnskābe | Korķskābe | Azelaīnskābe | Sebacīnskābe