Taisnības un attīstības partija (Turcija)
Vikipēdijas raksts
Adalet ve Kalkınma Partisi Taisnības un attīstības partija |
|
---|---|
![]() |
|
Vadītājs | Redžeps Tajjips Erdoans |
Dibināta | 2001. gada 14. augusts |
Mītne | No. 202 Balgat Ankara, Turcija |
Politiskā ideoloģija | konservatīvisms, ekonomiskais liberālisms |
Eiropas organizācija | Eiropas Tautas partija (novērotāja) |
Starptautiskā organizācija | nav |
Krāsas | oranža un balta |
Interneta adrese | AK Parti |
Papildus informācija | Turcijas konstitūcija Turcijas politika |
Taisnības un attīstības partija (turku valodā: Adalet ve Kalkınma Partisi, AK Parti vai AKP[1]) ir labēja, konservatīva partija Turcijā. Partiju bieži vērtē kā mēreni islāmisku partiju, līdzīgi kristīgajiem demokrātiem kristiešu Eiropā.
Satura rādītājs |
[izmainīt šo sadaļu] Īsumā par partiju
AKP sevi pozicionē kā mērenu, labēju konservatīvu partiju. 2007. gada vispārējās vēlēšanās tā uzvarēja, iegūstot aptuveni pusi no nodotajām balsīm[2] un tās priekšsēdētājs, bijušais Stambulas mērs Redžeps Tajjips Erdoans ir Turcijas premjers.
[izmainīt šo sadaļu] Vēsture
Taisnības un attīstības partija izveidojās no bijušajiem Labklājības partijas biedriem, kuri uz 1996. gadā vadīja koalīciju. 2000. gadā Labklājības partiju likvidēja militāristi, jo pēc militāro amatpersonu uzskatiem, viņi apdraudēja Turcijas sekulārismu. 2001. gada 14. augustā daļa Labklājības partijas biedru, kurus dēvēja par reformistiem (turku valodā: Yenilikçiler), izveidoja Taisnības un attīstības partiju. Partijas vadītājs Redžeps Tajjips Erdoans, dibinot partiju, deklarēja, ka: „AKP nav politiska partija ar reliģisku asi”.
Pēc grūta iesākuma, kamēr Erdoans nebija vēl kļuvis par premjeru, partija nostabilizējās. Tā pārdzīvoja 2003. gada Irākas iebrukuma krīzi, neskatoties uz spēcīgu pretestību no Republikāņu tautas partijas puses, kas kavēja ASV plānu realizēšanu iebrukumam Irākā no Turcijas. Republikāņi arī nepieļāva Turcijas karaspēka nosūtīšanu uz Irāku, ko AKP būtu atbalstījuši. Valdība ir panākusi to, ka Turcijas uzņemšanai ES jau ir noteikts termiņš, jo Turcija pilnībā atbalsta Kipras jautājuma atrisināšanas Annana plānu. Turcijā ir uzsāktas ievērojamas strukturālas reformas un tās politiskie sasniegumi ir nodrošinājuši izkļūšanu no ilgstošā hiperinflācijas perioda līdz 8,8% inflācijai 2004. gada jūnijā. Tādi ievērojami izdevumi kā Financial Times un The Economist publicējuši viedokli, ka AKP vadībā valdība ir bijusi veiksmīgākā vairākās pēdējās desmitgadēs.
2004. gada pašvaldību vēlēšanās AKP ieguva nepieredzētu balsu skaitu: 34%, spēcīgi vājinot sekulārās nacionālistiskās Republikāņu tautas partijas pozīcijas dienvidu un rietumu piekrastē, kā arī Sociāldemokrātiskās tautas partijas pozīcijas kurdu apdzīvotajos reģionos Turcijas dienvidaustrumos.
2005. gada janvārī AKP tika uzņemta Eiropas Tautas partijā (EPP) par novērotāju un to, iespējams, uzņems par pilntiesīgu biedru, ja Turcija iestāsies ES. Ja ES noraidīs Turcijas pieteikumu dalībai, valda uzskats, ka partija atkal sašķelsies starp reformistiem un konservatīvajiem un Turcijas politikā sāksies jauns nestabilitātes periods.
[izmainīt šo sadaļu] Papildus informācija
AKP gūst atbalstu no lauku zemniekiem un viņu bērniem, kas apmetušies uz dzīvi miljoniem lielajās pilsētās. Neskatoties uz to, ka partija sevi pozicionē kā labēju, tā ir ieviesusi vairākas sociālā atbalsta programmas pilsētu un lauku mazturīgo atbalstam pašvaldību līmenī. Iespējams, ka šādu programmu ieviešana ir centieni islamiskā veidā īstenot līdzīgu modeli, kādu īsteno kristīgie demokrāti Centrāleiropā.
Partijas simbols ir spilgta spuldze, kas simbolizē gaismu, elektrisko apgaismojumu un caurredzamu valdību.[3] Iekšpolitiski partija cenšas būt labēja un konservatīva.
[izmainīt šo sadaļu] Atsauces
- ↑ Pirmais saīsinājumus ir oficiālais, bet otro lieto parasti partijas oponenti. Turku valodā vārds ak nozīmē baltu, tīru vai šķīstu.
- ↑ [1]
- ↑ http://www.akparti.org