Malonskābe

Vikipēdijas raksts

Malonskābe
Malonskābes struktūrformula
Ķīmiskā formula: HOOC–CH2–COOH
Molmasa: 104,03 g/mol
Blīvums: 1631 kg/m3
Kušanas temperatūra: 135 - 137 °C
Viršanas temperatūra: sadalās


Malonskābe (propāndiskābe, metāndikarbonskābe, HOOC–CH2–COOH) ir otrā vienkāršākā divvērtīgā karbonskābe. Malonskābes sāļus un esterus sauc par malonātiem. Malonskābe ir balta, kristāliska viela, kas labi šķīst ūdenī.

Satura rādītājs

[izmainīt šo sadaļu] Vēsture

Malonskābi pirmo reizi ieguva Desenjē 1858. gadā, sadalot ābolskābi oksidētāju klātienē. No tā arī cēlies malonskābes nosaukums (latīņu: malum - ābols).

[izmainīt šo sadaļu] Atrašanās dabā

Dabā malonskābe atrodama, piemēram, biešu sulā.

[izmainīt šo sadaļu] Iegūšana

Malonskābi visvieglāk iegūt no etiķskābes, kuru vispirms hlorē līdz monohloretiķskābei CH2Cl–СOOH. Monohloretiķskābe ar kālija cianīdu KCN dod ciānetiķskābi NC–CH2–СOOH, kas sārmainā vidē hidrolizējas līdz malonskābei:

CH2CN–СOOH + 2 H2O → CH2–(СOOH)2 + NH3.

[izmainīt šo sadaļu] Svarīgākās īpašības

Karsējot malonskābe zaudē oglekļa dioksīdu un veido etiķskābi.

CH2(COOH)2 → CO2 + CH3–COOH

Ja malonskābi karsē vakuumā ūdensatņēmēju vielu (P2O5) klātienē, rodas oglekļa suboksīds C3O2, ko dažreiz nekorekti dēvē par malonskābes anhidrīdu.

Malonskābes vidējā metilēngrupa ir ļoti aktīva, jo atrodas starp divām elektronegatīvām karboksilgrupām. Tādēļ malonskābe viegli iesaistās kondensācijas reakcijās ar aldehīdiem un ketoniem, bet malonskābes esteros metilēngrupas ūdeņraža atomi var pat aizvietoties ar sārmu metālu atomiem.

Malonskābe iesaistās kondensācijas reakcijā ar urīnvielu, veidojot barbitūrskābi. Barbitūrskābes atvasinājumus (luminālu, veronālu) lieto medicīnā kā miega līdzekļus.

[izmainīt šo sadaļu] Izmantošana

Malonskābi rūpniecībā izmanto B1 un B2 vitamīnu, kā arī dažu aminoskābju sintēzē.


Svarīgākās piesātinātās divvērtīgās karbonskābes

Skābeņskābe | Malonskābe | Dzintarskābe | Glutārskābe | Adipīnskābe | Pimelīnskābe | Korķskābe | Azelaīnskābe | Sebacīnskābe