Latvija (izdevums)
Vikipēdijas raksts
![]() |
"Latvija" (1941 - 1944) bija nelegāls pretošanās kustības izdevums Otrā pasaules kara laikā.
Cik zināms, "Latvija" ir pirmais nacionālās pretošanās kustības izdevums vācu okupācijas laikā. Laikraksta pirmais numurs iznāca 1941. gada 18. novembrī. "Latvija" tika izdota 'patriotu organizācijas' vārdā, taču domājams, ka šis nosaukums lietots, lai radītu iespaidu par organizētas pretestības kustības esamību Latvijā. Izdevēji norādīja, ka laikraksts iespiests tipogrāfijā "Jaunā Eiropa". "Latvija" iznāca vienas lapas apjomā ar tekstu vienā lapas pusē, un tās metiens bija 1600-6500 eksemplāru.
Pirmais laikraksta numurs tika iespiests uzņēmuma "Rota" 2. tipogrāfijā. Tā iespiešanā piedalījās K.Drava, A.V.Ters, Čems un A.Kerre. Nākamie astoņi numuri tika iespiesti dažādās vietās ar A.V.Tera savā darbavietā iegūto tipogrāfijas iekārtu. bez uzņēmuma Rota tipogrāfijas ir zināmas vēl piecas laikraksta iespiešanas vietas - Grēcinieku iela 3-1, Bauskas iela, Maskavas iela, Rīgas pilsētas 10. bibliotēka un Pārslas iela.
Tekstus laikrakstam "Latvija" rakstīja un rediģēja K.Drava un J.Liezeris.
Laikraksta izplatīšana notika galvenokārt Rīgā, iemetot to pastkastītēs, kā arī izkaisot uz ielas vai nosūtot to pa pastu konkrētiem adresātiem. Atsevišķos gadījumos tas izplatīts arī citviet Latvijā.
Vācu okupācijas laikā līdz 1944. gada septembrim iznāca deviņi laikraksta numuri, taču vācu drošības iestādēm izdevējus atklāt neizdevās.
1944. gada jūlijā vācu drošības iestādes izdeva viltus "Latvija" 9. numuru, kurā aicināja latviešus nepadoties boļševiku propagandai un kopā ar Vācijas bruņotajiem spēkiem piedalīties Latvijas aizstāvēšanā. 8. septembrī iznāca īstais "Latvijas" 9. numurs, kurā viltojums tika atklāts.
Laikraksts turpināja iznākt, arī atjaunojoties padomju okupācijai. 1945. gada martā iznāca tā 11., bet 1946. gada jūnijā 12. numurs. No 1945. gada oktobra līdz 1946. gada maijam "Latvijas" izdevēji K.Drava, J.Liezeris un A.V.Ters paralēli izdeva arī nelegālā laikraksta "Mazais Latvis" astoņu numurus.
Padomju okupācijas laikā izdoto laikrakstu iespiešana notika K.Dravas dzīvoklī Rīgā, Indrānu ielā 18-5.
1946. gadā padomju drošības iestādes laikrakstu "Latvija" un "Mazais Latvis" izdevējus arestēja. No 1947. gada 7. līdz 16.janvārim Latvijas PSR Iekšlietu Tautas komisariāta Kara tribunāls iztiesāja laikrakstu "Latvija" un "Mazais Latvis" izdevēju un izplatītāju lietu, apsūdzot viņus dažāda veida pretpadomju darbībā. K.Dravam un J.Liezerim piesprieda augstāko soda mēru - nošaušanu. Spriedumu izpildīja 1947. gada 8. martā. Pārējie notiesātie tika sodīti ar ieslodzījumu no 5 līdz 10 gadiem un nometinājumu no 3 līdz 5 gadiem.
[izmainīt šo sadaļu] Informācijas avoti
- "Latvija", Historia.lv