Autines sacelšanās
Vikipēdijas raksts
Autines sacelšanās (1212) bija pirmie Latvijas vēstures avotos (Indriķa hronikā) minētie zemnieku nemieri.
Sacelšanās pamatā bija Zobenbrāļu ordeņa rīcība, kas atņēma Autines (pie Cēsīm) latgaļiem viņu zemnieku tīrumus un bišu kokus. Tas 1212. gadā izraisīja plašu latgaļu un līvu sacelšanos pret vāciešiem. Nemieri sākās rudenī, tūlīt pēc labības pļaujas. Par sacelšanās centru kļuva līvu pils Satezele (tag. Sigulda). Uz Satezeli devās bīskapa Alberta sarunu delegācija, kuras sastāvā bija arī kristīgais Turaidas līvu valdnieks Kaupo. Taču miera sarunas izrādījās neveiksmīgas un pret sacelšanos vērsās viss Rīgas bīskapa un ordeņa karaspēks. Neskatoties uz varonīgo pretošanos, latgaļiem un līviem nācās piekāpties milzīgā pārspēka priekšā. Līviem par sodu uzlika kontribūciju un palielināja nodevas. Latgaļu zemniekiem atdeva bišu kokus, taču ne zemi, kas kļuva par topošās Cēsu pilsmuižas pamatu.