Cilvēka skelets
Vikipēdijas raksts
Cilvēka skelets sastāv no kauliem, kuri ir savienoti un papildināti ar muskuļiem, saitēm, cīpslām un skrimšļiem. Skeletu veido 206 kauli, katrs kauls ir orgāns, kam ir nozīmīga loma visa organisma kopējai funkcionēšanai.
Cilvēka skeletā izšķir:
- ass skeletu (mugurkauls un krūškurvis)
- galvas skeletu jeb galvaskausu
- augšējās ekstremitātes skeletu (plecu josla, brīvā ekstremitāte)
- apakšējās ekstremitātes skeletu (iegurņa josla, brīvā ekstremitāte)
Satura rādītājs |
[izmainīt šo sadaļu] Mugurkauls
Mugurkauls ir skeleta ass un galvenais balsts. To veido 33 vai 34 skriemeļi: 7 kakla, 12 krūšu, 5 jostas, 5 krustu skriemeļi, kas saauguši un izveido krustu kaulu, un 4 vai 5 astes skriemeļi, kuri ir rudimentāri un arī saauguši. Līdz krustu kaulam starp skriemeļu ķermeņiem atrodas skrimšļa starpkārtas – plāksnītes, kas saspiežamas, un tāpēc mugurkauls līdz krustu kaulam ir lokans [1]
Mugurkauls apņem un pasargā no ārējās vides muguras smadzenes, nodrošina galvaskausa kustības. Bez tam pie mugurkaula piestiprinās ribas un dažādi rumpja muskuļi.
[izmainīt šo sadaļu] Krūškurvis
Krūškurvi veido 12 krūšu skriemeļi, 12 ribu pāri un krūšu kauls, pie kura ar skrimšļa līdzdalību piestiprinās 10 ribu pāri (2 pēdējie ribu pāri nepievienojas krūšu kaulam). Kopā ar muskuļiem, kas atrodas starp ribām, krūškurvis norobežo krūšu dobumu no augšas, priekšas, sāniem un mugurpuses. Krūšu dobumu un vēdera dobumu atdala diafragma. Krūšu dobumā atrodas sirds, plaušas un daži citi orgāni.
[izmainīt šo sadaļu] Galvas skelets (galvaskauss)
Galvaskauss sastāv no 23 kauliem; vairums no tiem ir pāra kauli. Kauli ir savienoti nekustīgi, ar šuvēm. Galvaskauss balstās uz pirmā kakla skriemeļa jeb atlanta. Galvaskausā veidojas dobumi un vairākas bedres, kuros atrodas galvas smadzenes, maņu orgāni, nervi, asinsvadi un iekšējie orgāni. Galvaskausam izšķir smadzeņu daļu un sejas daļu.
[izmainīt šo sadaļu] Plecu josla un roka
Plecu joslu katrā pusē veido 2 kauli: lāpstiņa, kas piegulst krūškurvim aizmugurē, un atslēga, kas plecu rajonā savienojas ar lāpstiņas izaugumu un centrālā galā – ar krūšu kaula rokturi.
Rokai ir 3 daļas: augšdelms, apakšdelms un plauksta.
- Augšdelmā ir nepāra augšdelma kauls, kura galviņa ar lāpstiņas bedri veido pleca locītavu. Tā ir viena no viskustīgākajām locītavām cilvēka ķermenī.
- Apakšdelmā ir divi kauli – īkšķa pusē spieķakauls un mazā pirkstiņa pusē – elkoņa kauls. Abi šie kauli kopā veido augšdelma kaulu elkoņa locītavu.
- Plaukstas pamatā ir 8 īsi kauliņi, delnas rajonā ir 5 pēc formas gari kauli. Katra pirksta skeletu veido trīs pirkstu kauli jeb falangas, izņemot īkšķi, kuram ir divi pirkstu kauli.
[izmainīt šo sadaļu] Iegurņa josla un kāja
Iegurņa joslu veido divi masīvi iegurņa kauli, kuri priekšpusē savienojas savā starpā, bet mugurpusē pievienojas abās pusēs krustu kaulam, veidojot mazkustīgu locītavu. Iegurņa priekšpusē atrodas skrimšļveida savienojums – simfīze. Iegurņa josla sastāv no:
- mugurkaula krustu daļas,
- diviem gūžas kauliem,
- diviem zarnu kauliem,
- diviem sēžas kauliem,
- diviem kaunuma kauliem[2]
Kājai ir trīs daļas: augšstilbs, apakšstilbs un pēda.
- Augšstilba skeletu veido augšstilba kauls, kas ir organisma garākais, smagākais un izturīgākais kauls.
- Apakšstilbu veido lielais lielakauls un mazais lielakauls.
- Pēdu veido pēdas pamats, pēda un pirksti. Pēdas pamatne sastāv no 7 īsiem kauliem, no kuriem lielākais ir papēža kauls, pēdu veido 5 gari kauli un pirkstus - katru trīs pirkstu kauli, izņemot īkšķi, kuram ir divi pirkstu kauli.
[izmainīt šo sadaļu] Atsauces
- ↑ Egle. ‘’Bioloģijas rokasgrāmata’’, Rīga, Zvaigzne ABC, 1989.
- ↑ http://www.liis.lv/anatom/Antomija/11,12/11,12teksts.htm
Anatomija |
---|
Galvenās sistēmas |
Asinsrites orgānu sistēma . Ārējais apvalks . Elpošanas orgānu sistēma . Endokrīnā sistēma . Gremošanas orgānu sistēma . Immūnsistēma . Izvadorgānu sistēma . Limfrites sistēma . Muskulatūra . Nervu sistēma . Reproduktīvā sistēma . Skelets |
Orgāni |
Acs . Aizkuņģa dziedzeris . Aknas . Anālā atvere . Apendikss . Auss . Āda . Balsene . Deguns . Diafragma . Dzemde . Smadzenes . Krūtis . Kuņģis . Liesa . Mēle . Nieres . Olnīcas . Penis . Placenta . Plaušas . Prostata . Resnā zarna . Rīkles gals . Sēklinieks . Sirds . Spermas pūslīši . Taisnā zarna . Tievā zarna . Vairogdziedzeris . Virsnieres . Vulva |
Kauli |
Apakšžoklis . Atslēgas kauls . Augšstilba kauls . Ceļa skriemelis . Elkoņa kauls . Galvaskauss . Iegurnis . Krūšu kauls . Lielais lielkauls . Pleca kauls . Riba . Skriemelis . Spieķkauls |
Dziedzeri |
Epifīze . Epitēlijķermenīši . Hipofīze .Iekšējās sekrēcijas dziedzeri . Piena dziedzeris . Siekalu dziedzeri . Vairogdziedzeris . Virsnieru dziedzeris |
Audi |
Epitēlijaudi . Muskuļaudi . Nervaudi . Saistaudi |
Ķermeņa daļas |
Acs . Auss . Āda . Galva . Ģenitālijas . Kakls . Kāja . Krūškurvis . Locītava . Mēle . Mugura . Mute . Roka . Seja . Sēžamvieta . Skalps . Vēdera dobums . Zobs |
Citas vienības |
Artērija . Diafragma .Eksoskelets . Galvaskauss . Gremošanas trakts . Lūpas . Mati . Muguras smadzenes . Nervi . Pleira . Skelets . Vēdera dobums . Vēderplēve . Vēna |