Krievu valoda Latvijā
Vikipēdijas raksts
Krievu valoda Latvijā ir otrā pēc izplatības kā dzimtā (37,5% iedzīvotāju pēc 2000. g. tautskaites datiem [1], 28,6% iedzīvotāju esot krieviem pēc tautības) un pirmā pēc prasmes (94% 2005 g. [2]).
Satura rādītājs |
[izmainīt šo sadaļu] Valodas statuss
Saskaņā ar Valsts valodas likumu [3] Latvijā valsts valoda ir latviešu (3.pants), un visas valodas, izņemot latviešu un lībiešu, tiek uzskatītas par svešvalodām (5.pants). Izņemot īpaši atrunātos gadījumus, valsts un pašvaldību iestādes izsniedz un pieņem informāciju tikai latviešu valodā.
Valsts valodas likums nosaka vairākus valodas lietošanas ierobežojumus arī privātuzņēmumiem un to darbiniekiem (6. pants, 2.-4. apakšpunkti). Publiskajā informācijā teksti svešvalodās nedrīkst būt formas vai satura ziņā plašaki par latviskiem tekstiem (21.pants). Tomēr šo principu praksē īsteno galvenokārt attiecībā pret krievu valodu, nevis citām svešvalodām, piemēram, angļu. Salīdzinot ar pēdējo Valsts valodas likuma redakciju, faktiski ir paplašinājušās iespējas rīkot privātos pasākumus bez tulkojuma.
Starp tām Eiropas valstu lingvistiskām minoritātēm, kuru valodai nav oficiāla statusa, krievvalodīgajiem Latvijā ir visaugstākais īpatsvars (37,5%, 2000. g.). Tālāk seko Ukraina (36,4%, 2005. g. aptauja - en:Russian_language_in_Ukraine) un Igaunijā (29,7%, 2000. g.).
[izmainīt šo sadaļu] Izplatība
Krievvalodīgie iedzīvotāji nepārtraukti ir stabila iedzīvotāju grupa pašreizējās Latvijas teritorijā vismaz kopš 17. gs. 2. puses (vecticībnieku emigrācijas vilnis). Tā ievērojami pieauga 18.—19. gs. sakarā ar pievienošanu Krievijai un Baltijas guberņu ātro ekonomisko attīstību. Aleksandra III un Nikolaja II valdīšanas laikā tika īstenota izglītības un lietvedības rusifikācijas politika.
Neskatoties uz lielu emigrāciju Pirmā pasaules kara laikā, arī pēc neatkarības proklamēšanas krievu īpatsvars Latvijā bija salīdzinoši ievērojams (1925. g. — 12,6%); tas ir saistāms ar to, ka Rīga kļuva par vienu no emigrācijas centriem. Krievu valodā varēja uzstāties Saeimā.
Krievvalodīgo iedzīvotaju skaits un īpatsvars strauji pieauga padomju laikā gan uz mazāku valodas kopienu rēķina, gan ievērojamas migrācijas dēļ no citam PSRS republikām. Krievu valoda ieguva vadošo lomu gandrīz visās (izņemot izglītību, kultūru un sadzīvi) dzīves jomās. Pēc 1989. g. tautas skaitīšanas datiem[4] to prata 81,6% LPSR iedzīvotāju. Tai pašā skaitīšanā tika konstatēts, ka krievu valoda ir dzimtā 42% iedzīvotāju [1]. Kopš tā laika šis īpatsvars samazinās, tomēr procentuāli lielāka lingvistiskā minoritāte Eiropā ir tikai valoņi.
Pēc 2000. g. tautas skaitīšanas datiem[5], krievu valoda bija dzimtā 80,4% iedzīvotaju Daugavpilī, 58,5% Rēzeknē, 55,1% Rīgā, 43,4% Liepājā, 42,3% Jegavā, 41,8 % Ventspilī. Laukos, izņemot Latgali, krievvalodigo īpatsvars ir krietni mazāks nekā pilsētās.
[izmainīt šo sadaļu] Izglītība
Pirmā krievu skola Rīgā — Katrīnes apriņķa skola — tika nodibināta [6] 1789. g. Krievu skolu tīkls paplašinājās līdzi iedzīvotāju skaita pieaugumam, bet tika strauji sašaurināts K. Ulmaņa autoritārā režīma laikā[7], grozot 1919. g. Likuma par Latvijas izglītības iestādem noteiktos vecāku izvēles principus[8].
Augstākā izglītība krievu valodā 1896.—1915. g. bija pieejama Rīgas politehnikumā (tolaik vienīgā augstskola Latvijā). 1921. g. bija radīts Krievu universitātes zinību institūts (sākotnēji Krievu universitātes kursi), slēgts 1935. g.[9] Latvijas PSR lielākā daļa augstskolu programmu bija divplūsmu, dažas — tikai krievu vai latviešu valodā.
Pašlaik (2007. g.) saskaņā ar 1998. g. Izglītības likumu [10] valsts augstskolās studijām jānotiek tikai latviešu valodā, bet publiskajās vidusskolās (10.—12. klase) kopš 2004.—2006. g. pārējās valodās drīkst pasniegt ne vairāk kā 40% mācību stundu. Līdz 2003.—2005. g. protesta akciju vilnim un prāvām Satvermes tiesā likumā bija ietverta prasība no 2004. g. pilnībā pāriet uz latviešu valodu publiskajās vidusskolās, kā arī aizliegums publiski līdzfinansēt privātās nelatviešu skolas.
2006./2007. mācību gadā 148 mazākumtautību skolās mācību valoda bija krievu (t.i. notika pāreja uz krievu-latviešu bilingvālu izglītības programmu), vēl 92 skolās bija gan latviešu gan krievu klases. Krievu kā mācību valodu šajā mācību gadā lietoja 70683 skolēnu jeb 26,6% no visiem skolu audzēkņiem [11]. Krievu skolu skolēnu skaits un īpatsvars Latvijā pakāpeniski samazinās [12].
[izmainīt šo sadaļu] Kultūra un plašsaziņas lidzeķli
Pirmais laikraksts krievu valodā Rīgā, — «Российское еженедельное издание в Риге», — nāca klajā 1816. g.[13]. Vēlāk pazīstamākās krievu avīzes Latvijā bija «Русский вестник» Krievijas impērijas laikā, «Сегодня» starpkaru periodā, «Советская Латвия», «Советская молодёжь» un «Ригас балсс» Latvijas PSR.
2007. g. Latvijā nāk klajā četri valsts mēroga dienas laikraksti krievu valodā: «Час», «Вести сегодня», «Телеграф» un «Бизнес & Балтия», kā arī vietājais «Спорт-Экспресс» un bezmaksas Rīgas avīze «5min». Biežāk par reizi nedēļā krievu laikraksti iznāk[14] arī Daugavpilī, Liepājā, Jelgavā, Rēzeknē, Ventspilī, Jēkabpilī, Ludzā un Krāslavā.
Krievu valodā Latvijā ir attīstīti interneta resursi (piemēram, privātie ziņu portāli delfi.lv un tvnet.lv ir divvalodīgi), tiek uzturēta ievērojama daļa bibliotēku fondu (piemēram, 29,46% Rīgas Centrālās bibliotēkas fondu 2007. g. sākumā[15]), kopš 1883. g. darbojas Rīgas Krievu teātris[16].
1995. g. Radio un televīzijas likums [17] 63. pantā ierobežo raidīšanu mazākumtautību valodā valsts radio un televīzijā, aizliedzot to TV un radio pirmajos kanālos. Līdz Satversmes tiesas 2003. g. spriedumam [18] privātie radio un TV nevarēja raidīt minoritāšu valodās vairāk par 25% raidlaika.
[izmainīt šo sadaļu] Valodas īpatnības
Latvijas krievu valodā ir virkne iesakņojušos tiešu aizguvumu no latviešu valodas (kas pieder pie slāvu valodām vistuvākās baltu grupas). Piemēram, Baltijas jūrā mītošas karpu ģints zivis tiek apzīmētas ar latīņu izcelsmes vārdu «вимба», nevis standarta krievu vārdiem «сырть» vai «рыбец». Тāpat vairākumtautības valodas ietekmē ieviesušies noteikti izteicieni («что, пожалуйста?») un barbarismi (vārda «агентура» lietošana vārda «агентство» nozīmē).
[izmainīt šo sadaļu] Krievu valoda Latvijā kā politisks jautājums
Apvienības PCTVL[19] un Saskaņas centrs[20] prasa oficiālā statusa noteikšanu krievu valodai un tās plašāku pielietošanu izglītībā. Saeimas vairākums konsekventi noraida šādas iniciatīvas. Savukārt TB/LNNK iestājas par to, lai pāriet "uz mācībām tikai latviešu valodā mazākumtautību skolās" [21].
Pēc 2004. g. BSZI pētījuma datiem[22], par otrās valsts valodas statusa noteikšanu krievu valodai bija 19 % latviešu, 87 % krievu un 75 % citu tautību pārstāvju (kopā 51 % respondentu), pret — 77 % latviešu, 8 % krievu un 18 % citu tautību pārstāvju (kopā 44 % respondentu).
[izmainīt šo sadaļu] Atsauces
- ↑ 2000. g. tautas skaitīšanas rezultati csb.lv — izvēlēties "2000. g. tautas skaitīšanas rezultati īsumā" un "Iedzīvotāju dzimtā valoda un citu valodu prasme"
- ↑ LETA, 09.08.2005. Krieviski spēj sazināties 94% iedzīvotāju, latviski – 91% delfi.lv
- ↑ Valsts valodas likums
- ↑ Cik demokrātiska ir Latvija. Demokratijas audits — 54. lpp.
- ↑ 2000. g. tautas skaitīšanas rezultati csb.lv — izvēlēties "2000. g. tautas skaitīšanas rezultati īsumā" un "Iedzīvotāju dzimtā valoda un citu valodu prasme"
- ↑ Фейгмане Т. Д. Русская школа в Латвии: два века истории
- ↑ Фейгмане Т. Д. Русские в довоенной Латвии. — Р.: БРИ, 2000. ISBN 9984-606-68-6 — стр. 281—296
- ↑ Izvilkumi no Likuma par Latvijas izglītības iestādem
- ↑ Фейгмане Т. Д. Русские в довоенной Латвии. — Р.: БРИ, 2000. ISBN 9984-606-68-6 — стр. 304—308
- ↑ Izglītības likums izm.gov.lv
- ↑ ĀM informatīvs materiāls mfa.gov.lv
- ↑ IZM statistika izm.gov.lv
- ↑ Пухляк О. Н., Борисов Д. А. Русские в Латвии со средневековья до конца XIX века. — Рига: SI, 2005. ISBN 9984-630-01-3 — стр. 187
- ↑ 2007. g. Latvijas pasta katalogs pasts.lv — krievu nacionālās avīzes 22.—26. lpp., reģionālās — 66.—67. lpp., žurnāli — 55.—60. lpp.
- ↑ Rīgas Centrālās bibliotēkas 2006. g. darba pārskats — Rīga, 2007. — 13. lpp. Salīdzinājumam, pēc 2000. g. tautskaites datiem, Rīgā 55,1% iedzīvotaju krievu valoda bija dzimtā
- ↑ M. Čehova Rīgas Krievu teātris
- ↑ Radio un televīzijas likums nrtp.lv
- ↑ Satversmes tiesas spriedums lietā Nr. 2003-02-0106
- ↑ PCTVL programma — sk. 7.5. pkt.
- ↑ SC programmas projekta sadaļa "Kultūras un valodas daudzveidība"
- ↑ TB/LNNK 2006. g. vēlēšanu programma
- ↑ Etnopolitiskā spriedze Latvijā: konflikta risinājuma meklējumi — 39. lpp.
[izmainīt šo sadaļu] Ārējās saites
- Latvijas valodas likumi (1918—1999)
- Saeimas debates un balsojums 01.02.2007. par PCTVL grozījumiem Valsts valodas likumā, kas ierosināja noteikt nacionālās minoritātes valodas statusu
- Diskusija Krievu valoda Latvijā meklē mitekli. Vēsturiskos graustus nepiedāvāt! (2005), krieviski
- Raksti Tā runā krievu Latvija (2004) un Mūsu latviešu krievu valoda — par latviešu valodas ietekmi uz krievu valodu, krieviski
- "Komsomoļskaja pravda" raksts Kā tas būs krieviski? (2007), krieviski
- "LA" raksts "... un spīdoša krievu valoda"
- Euromosaic pētījums, angliski