Plānčauļi
Vikipēdijas raksts
Plānčauļi (Leptostraca) ir fillokarīdu apakšklases augstāko vēžu kārta. Tie ir jūras piekrastes zonas vēžveidīgie ar visai plašu izplatību (Nebalia) un senu izcelšanos. To fosīlijas sastopamas jau silūra nogulumos. Plānčauļi ir primitīvāko mūsdienu augstāko vēžveidīgo kārta.
[izmainīt šo sadaļu] Raksturojums
No īstajiem augstākajiem vēžiem tie krasi atšķiras ar galvkrūšu vairoga divvāku formu, kā arī ar to, ka vairogs pārsedz krūšu ekstremitātes un nesaaug ar krūšu nodalījuma muguras virsmu; ir brīvs pat pirmais krūšu segments. No īstajiem augstākajiem vēžiem plānčauļi atšķiras arī ar to, ka krūtis ļoti īsas un pie tām ir astoņi pāri plakanu vienādas uzbūves divzarainu kāju, kas atgādina lapkāju kājas. Plānčauļus no pārējiem augstākajiem vēžiem atšķir septiņu segmentu vēders un telsons ar dakšu (furca) tā galā. Plānčauļu attīstība ir tieša, bez metamorfozes. Daudzas pazīmes plānčauļus saista ar lapkājiem, un tādējādi tie ir starpposms starp zemākajiem un augstākajiem vēžiem.
[izmainīt šo sadaļu] Morfoloģija
Plānčauļi ir neliela izmēra vēzīši, ar ķermeņa garumu 5-15mm. To galvkrūtis un daļēji arī vēders pārklāti ar plānu muguras bruņu – karapaksu, ar kuru savienots kustīgs pieres dzelksnis – rostrums, kurš piesedz acis un antenu pamatnes. Antenulas un antenas ir garas. Plānčauļiem ir trīs žokļu pāri. Pie pirmā maksillu pāra ir pievienots garš vicveidīgs izaugums, ar kuru vēzītis tīra karapaksa iekšējo dobumu. Astoņi pāri krūšu kāju ir ar līdzīgu uzbūvi – tās ir lapveida kājas, kas līdzīgas vairodžu krūšu ekstremitātēm. Tās pilda peldēšanas un elpošanas funkcijas, kā arī nofiltrē barības daļiņas. Vēderam ir septiņi segmenti. Pirmie četri vēdera kāju pāri ir gari, divzaraini, pielāgoti peldēšanas funkcijai. Beidzamie divi kāju pāri ir rudimentāri. Uz septītā vēdera segmenta ekstremitāšu nav, bet uz telsona ir dakša.
[izmainīt šo sadaļu] Sistemātika
Ir zināmas 39 plāncauļu sugas, ka iedalītas 3 dzimtās un 10 ģintīs.
- kārta: Plānčauļi (Leptostraca)
-
- dzimta: Nebaliopsidae Hessler, 1984
-
- ģints: Nebaliopsis Sars, 1887
- Nebaliopsis typica Sars, 1887
- ģints: Pseudonebaliopsis Petryachov, 1996
- Pseudonebaliopsis atlantica Petryachov, 1996
- ģints: Nebaliopsis Sars, 1887
-
- dzimta: Nebaliidae Samoulle, 1819
-
- ģints: Nebalia Leach, 1814
- Nebalia antarctica Dahl, 1990
- Nebalia bipes Fabricius, 1780
- Nebalia borealis Dahl, 1985
- Nebalia brucei Olesen, 1999
- Nebalia cannoni Dahl, 1990
- Nebalia capensis Barnard, 1914
- Nebalia clausi Dahl, 1985
- Nebalia falklandensis Dahl, 1990
- Nebalia dahli Kazmi & Tirmizi, 1989
- Nebalia daytoni Vetter, 1996
- Nebalia geoffroyi Milne-Edwards, 1828
- Nebalia gerkenae Haney and Martin, 2000
- Nebalia herbstii Leach, 1814
- Nebalia hessleri Martin et al., 1996
- Nebalia ilheoensis Kensley, 1976
- Nebalia lagartensis Escobar & Villalobos-Hiriart, 1995
- Nebalia longicornis Thomson, 1879
- Nebalia marerubi Wägele, 1983
- Nebalia patagonica Dahl, 1990
- Nebalia schizophthalma Haney, Hessler, and Martin, 2001
- Nebalia strausi Risso, 1826
- Nebalia troncosoi Moreira, Cacbelos, and Dominguez, 2003
- ģints: Nebaliella Thiele, 1904
- Nebaliella antarctica Thiele, 1904
- Nebaliella brevicarinata Kikuchi and Gamô, 1992
- Nebaliella caboti Clark, 1932
- Nebaliella declivatas Walker-Smith, 1998
- Nebaliella extrema Thiele, 1905
- ģints: Dahlella Hessler, 1984
- Dahlella caldariensis Hessler, 1984
- ģints: Sarsinebalia Dahl, 1985
- Sarsinebalia cristobi Moreira, Gestoso, and Troncoso, 2003
- Sarsinebalia typhlops (Sars, 1870)
- Sarsinebalia urgorrii Moreira, Gestoso, and Troncoso, 2003
- ģints: Speonebalia Bowman, Yager and Iliffe, 1985
- Speonebalia cannoni Bowman, Yager and Iliffe, 1985
- ģints: Nebalia Leach, 1814
-
- dzimta: Paranebaliidae Walker-Smith and Poore, 2001
-
- ģints: Levinebalia Walker-Smith, 2000
- Levinebalia maria Walker-Smith, 2000
- Levinebalia fortunata (Wakabara, 1976)
- ģints: Paranebalia Claus, 1880
- Paranebalia belizensis Modlin, 1991
- Paranebalia longipes (Willemoes-Suhm, 1875)
- ģints: Saronebalia Haney and Martin, 2004
- Saronebalia guanensis Haney and Martin, 2004
- ģints: Levinebalia Walker-Smith, 2000