Skudrskābe
Vikipēdijas raksts
Skudrskābe | |
---|---|
![]() ![]() Skudrskābes struktūrformula un molekulas modelis |
|
Ķīmiskā formula: | HCOOH |
Molmasa: | 46,03 g/mol |
Blīvums: | 1220 kg/m3 |
Kušanas temperatūra: | 281,5 K (8,4°C) |
Viršanas temperatūra: | 373,9 K (100,8°C) |
Skudrskābe (metānskābe, HCOOH) ir vienkāršākā karbonskābe. Skudrskābe ir bezkrāsains, ļoti kodīgs šķidrums ar asu smaku. Skudrskābe ir viena no spēcīgākajām organiskajām skābēm. Ar to jāapietas uzmanīgi, jo skudrskābe, atšķirībā no neorganiskajām skābēm, viegli izkļūst cauri ādai un tauku slānim, radot dziļas, ilgi nedzīstošas čūlas.
Skudrskābe jaucas ar ūdeni un lielu daļu polāro šķīdinātāju un ierobežoti šķīst ogļūdeņražos. Gāzveida (tvaiku) formā un ogļūdeņražu šķīdumos skudrskābe eksistē dimēru formā. Šī iemesla dēļ skudrskābes tvaiki slikti pakļaujas ideālo gāzu likumiem.
Skudrskābes sāļus un esterus sauc par formiātiem (latīņu: formica - skudra).
Satura rādītājs |
[izmainīt šo sadaļu] Atrašanās dabā
Skudrskābe ir sastopama skudrās, no kurām to pašā sākumā arī ieguva un no kā cēlies tās nosaukums. Skudrskābi satur arī skujas un nātres.
[izmainīt šo sadaļu] Iegūšana
Var iegūt, oksidējot formaldehīdu vai metanolu.
Rūpnieciski iegūst, reaģējot CO ar nātrija hidroksīdu un sadalot iegūto nātrija formiātu ar sērskābi.
Bezūdens skudrskābi nevar iegūt, destilējot tās ūdens šķīdumus. Šādu skudrskābi iegūst, iedarbojoties ar koncentrētu sērskābi uz bezūdens nātrija formiātu. Nelielus daudzumus bezūdens skudrskābes ērti iegūt, sadalot svina formiātu ar sausu sērūdeņradi:
- (HCOO)2Pb + H2S → 2HCOOH + PbS
[izmainīt šo sadaļu] Īpašības
Skudrskābei piemīt dažas ķīmiskās īpašības, kādu nav tās augstākajiem homologiem. Piemēram, skudrskābe izdala sudrabu no sudraba nitrāta amonjakāla šķīduma, kas ir nevis karbonskābēm, bet gan aldehīdiem raksturīga reakcija (skudrskābes molekulā var ieraudzīt aldehīdgrupu).
Katalizatoru (platīna grupas metālu) klātienē skudrskābe sadalās par ūdeņradi un ogļskābo gāzi:
- HCOOH → H2 + CO2
Karsējot ar koncentrētu sērskābi, sadalās par CO un ūdeni:
- HCOOH → CO + H2O
[izmainīt šo sadaļu] Izmantošana
Skudrskābei piemīt antiseptiskas un reducējošas īpašības. To lieto bišu ārstēšanai no varoatozes. Lieto arī tekstilrūpniecībā, ādu apstrādē, kā konservantu.
Svarīgākās piesātinātās vienvērtīgās karbonskābes
Skudrskābe | Etiķskābe | Propionskābe | Sviestskābe | Baldriānskābe | Kapronskābe | Enantskābe | Kaprilskābe | Pelargonskābe | Kaprīnskābe | Laurīnskābe | Miristīnskābe | Palmitīnskābe | Margarīnskābe | Stearīnskābe | Arahīnskābe | Eikozānkarbonskābe | Behenskābe | Lignocerīnskābe | Cerotīnskābe | Montānskābe | Melisīnskābe | Psillastearilskābe |