Bolsēnas ezers

Vikipēdijas raksts

Bolsēnas ezers
Skats uz ezeru no Bolsēnas ciemata
Skats uz ezeru no Bolsēnas ciemata
Koordinātes: 42°36'Z 11°56'A
Platība: 113,5 km2
Maks. garums:  ? km
Vid. dziļums: 81 m
Maks. dziļums: 151 m
Tilpums: 9,2 km3
Augstums vjl.: 305 m
Izteka: Marta (upe)
Sateces baseins: 273 km2
Sateces baseina valstis: Itālija
Salas: Bisentīna
Apdz. vietas krastos:

Bolsēnas ezers (Bolsenas ezers, itāliski - Lago di Bolsena) - ezers Itālijas centrālajā daļā, Lacio. Krāterezers.

Saulriets Bolsēnas ezerā
Saulriets Bolsēnas ezerā

Izveidojies pirms aptuveni 370 000 gadiem, iebrūkot Vulsīni vulkāniskā kompleksa kalderai. Romiešu vēsturnieki piemin, ka Vulsīni bijis aktīvs vēl 104 pmē., taču kopš tā laika šis vulkāns ir snaudošs. Abas salas ezera dienvidu daļā radušās no vulkāna izvirdumiem, kas notikuši jau pēc kalderas iebrukuma. Ezeram ovāla forma - tipiska krāterezeru forma. Ūdens apmaiņas periods - 120,6 gadi. Ūdens ļoti dzidrs.

Populārs tūrisma objekts.

Ezera nosaukums ir pārveidots romiešu Lacus Volsinii. Šis nosaukums savukārt cēlies no etrusku vietvārda Velzna. Šādi sauca pēdējo romiešu neieņemto etrusku pilsētu. 264 pmē. pilsētu ieņēma, tās iedzīvotājus izsūtīja un pilsētu iznīcināja tik pilnīgi, ka tās atrašanās vieta vairs nav zināma.

Vienu trešo daļu ezera baznīcai dāvinājusi Orvjeto Alberiči ģimene. Par šo dāvanu Alberiči ģimene trīs reizes gadā no Orvjeto bīskapa saņem 5,5 kg labākās ezerā noķertās zivis.

1990jos gados tika pieņemti stingri ierobežojumi ezera krastu apbūvēšanai, savukārt pieeja ezeram gandrīz visur ir brīva.

Satura rādītājs

[izmainīt šo sadaļu] Ezera salas

[izmainīt šo sadaļu] Bisentīna

Bisentīnas sala
Bisentīnas sala

Bisentīnas salas (Bisentina) platība - 17 ha, lielākā ezera sala. Interesants tūrisma objekts, pieejama ar prāmi. Uz salas aug pirmatnējs mūžzaļu ozolu mežs, taču šeit ir arī iekopti skaisti dārzi un parki, arhitektūras un kultūrvēstures pieminekļi. Uz salas atrodas vairākas vērtīgas baznīcas, templis, V gadsimta kapela un Malta dei Papi - mūža cietums zaimošanā apvainotiem garīdzniekiem, kas sastāv no mazas, gandrīz tumšas alas, kuru izgaismo tikai šaura ieeja 20 metrus augstāk. IX gadsimtā sala kalpoja kā vietējo iedzīvotāju patvērums no saracēņiem.

[izmainīt šo sadaļu] Martāna

Martānas sala (Martana) reiz kalpoja kā kristiešu relikviju glabātuve barbaru iebrukumu laikā. Tagad sala ir privātīpašums un parastiem tūristiem nepieejama.

[izmainīt šo sadaļu] Ārējās saites

Commons
Wikimedia Commons ir pieejami multimēdiju faili par šo tēmu. Skat.: