Ampīrs
Vikipēdijas raksts
Ampīrs (franču empire - impērija) ir neoklasicisma stila paveids Rietumeiropas arhitektūrā un lietišķajā mākslā 19. gadsimta 1. ceturksnī. Radies Francijā Napoleona impērijas laikā. Ampīra pamatā ir Romas impērijas laikmeta vienkāršotas arhitektoniskas formas, ko papildina senās Ēģiptes mākslas motīvi. Ampīram raksturīga stingra, svinīga monumentalitāte, plastiskajiem rotājumiem izmantotas militāras emblēmas, lauru vītnes un vainagi, rozetes.
Latvijā raksturīgākās ampīra celtnes ir Rīgā bijušais Arsenāls Torņa ielā (1832), Aleksandra vārti (1818, tagad Viestura dārzā), Jēzus baznīca, Daugavpils cietoksnis (19. gs. sāk.).
Ampīrs atspoguļojās arī mēbelēs. Pasmagās mahagonija koka istabas dekorēja ar zeltītiem griezumiem un bronzas apkalumiem.