Latviešu alfabēts

Vikipēdijas raksts

Latviešu alfabēts ir no Latīnu alfabēta atvasināts alfabēts, ko lieto rakstot latviešu valodā.

Satura rādītājs

[izmainīt šo sadaļu] Mūsdienu alfabēts

Aa, Āā, Bb, Cc, Čč, Dd, Ee, Ēē, Ff, Gg, Ģģ, Hh, Ii, Īī, Jj, Kk, Ķķ, Ll, Ļļ, Mm, Nn, Ņņ, Oo, Pp, Rr, Ss, Šš, Tt, Uu, Ūū, Vv, Zz, Žž. (Dažreiz alfabētā atsevišķi izšķir Dz, dz, Dž, dž, Ie, ie.)

[izmainīt šo sadaļu] Vēsturiskas alfabēta variācijas

2. Pirms 2. pasaules kara alfabētā ietilpa, kā arī vēlāk trimdā un dažu izdevniecību grāmatās un periodiskos iespieddarbos arī Latvijā kopš 20. gadsimta 90. gadu sākuma ir izmantoti burti un digrāfi Ō, ō, Ŗ, ŗ, Ch, ch.

Ŗ jeb 'mīkstā R' lietošana tika pārtraukta 1946. gadā. Tā nelietošanas rezultātā:

  • mainījusies platā un šaurā e un ē izruna;
  • dažkārt vērojams līdzskaņu mijas zudums 2. un 5. deklinācijā;
  • dažu vārdu nozīmi tagad iespējams izšķirt tikai pēc konteksta.[1]

[izmainīt šo sadaļu] Alfabēta trūkumi un priekšrocības

  • Ar vienu burtu o tiek apzīmētas trīs skaņas: divskanis [uo], patskaņi [o], [ō].
  • Ar vienu burtu e tiek apzīmētas divas skaņas: [e], [ę].
  • Ar vienu burtu ē tiek apzīmētas divas skaņas: [ē], [ę:].
  • Ar vienu burtu apzīmē gan n, gan velāro n (skaņa pirms k un g kā vārdos runga, Ranka).

No tā izriet, ka no rakstītā ne vienmēr var uzzināt pareizu vārda izrunu. Sveštautiešiem un dialektu runātājiem grūtāk iemācīties latviešu literāro valodu. Tomēr lielākajai daļai latviešu valodas fonēmu atbilst savs burts vai digrāfs. Katrs burts tiek izrunāts vienā vai vairākos zināmos veidos, vai arī tam atbilstošā fonēma tiek asimilēta pēc zināmām likumsakarībām - gan vārdu 'rats', gan 'rads' izrunā kā [rac].

[izmainīt šo sadaļu] Atsauces

  1. Jānis Kušķis, «Kā lietot Ŗ, ŗ» (PDF).