Kālija karbonāts
Vikipēdijas raksts
Nosaukums | kālija karbonāts |
Ķīmiskā formula | K2CO3 |
Molmasa | 138,2055 g/mol |
Blīvums | 2290 kg/m3 |
Šķīdība ūdenī | 112g/100ml (20°C) |
Kušanas temperatūra | 891°C |
Viršanas temperatūra | sadalās |
Kālija karbonāts (K2CO3)(potašs) ir balta, kristāliska viela, kas šķīst ūdenī un veido bāzisku škīdumu. Tas ir kālija ogļskābes sāls.
[izmainīt šo sadaļu] Iegūšana
Kālija karbonāts ir sastopams lapu koku pelnos, no kurienes to sākumā arī ieguva. Sintētiski kālija karbonātu var iegūt kālija hidroksīda reakcijā ar ogļskābo gāzi. Kālija karbonāts veidojas arī ogļskābei reaģējot ar vēl vājāku skābju (ciānūdeņražskābe, silīcijskābe) kālija sāļiem.
[izmainīt šo sadaļu] Īpašības un pielietojumi
Kālija karbonāts šķīstot ūdenī daļēji hidrolizējas, veidojot kālija hidrogēnkarbonātu (KHCO3) un kālija hidroksīdu, tāpēc škīdums ir bāzisks.
K2CO3 + H2O --> KHCO3 + KOH
Kālija karbonātu lieto ziepju un stikla ražošanā. Kālija karbonātu lieto arī par citu kālija savienojumu izejvielu. Tas ir mazāk kodīgs kā kālija hidroksīds.