Maksims Ļitvinovs

Vikipēdijas raksts

Maksims Ļitvinovs (Максим Максимович Литвинов) (dzimis 1876.gada 17.jūlijā Belostokā, Krievijas impērijā; miris 1951.gada 31.decembrī Maskavā, PSRS), īstajā vārdā Meirs Genohs Vallahs-Finkelšteins) - ebreju izcelsmes padomju politiķis. Viens no boļševiku partijas dibinātājiem, PSRS ārlietu darbinieks.

Maksims Ļitvinovs
Maksims Ļitvinovs

[izmainīt šo sadaļu] Īsa biogrāfija

Dzimis Belostokā (tagad Polijā) ebreju baņķieru ģimenē. 1898.gadā iestājās nelegālajā KSDSP. 1900.gadā KSDSP Kijevas komitejas loceklis, 1901.gadā tiek arestēts, bet 1902.gadā izbēg no cietuma un dodas uz Šveici, kur piedalās boļševiku avīzes "Iskra" veidošanā. 1903.gadā atgriežas Krievijā, bet pēc 1905.gada revolūcijas sakāves atkal ir emigrācijā Londonā, kur darbojas starptautiskajā strādnieku kustībā.

Pēc 1917.gada revolūcijas Krievijā Vladimirs Ļeņins nozīmē Ļitvinovu par padomju valdības pārstāvi Lielbritānijā, tomēr 1918.gadā Lielbritānijas valdība arestē Ļitvinovu un apmaina pret boļševiku arestēto britu diplomātu Lokartu.

1920.gadā - Krievijas pārstāvis Igaunijā. 1930.gadā Josifs Staļins ieceļ Ļitvinovu par Ārlietu Tautas komisāru, resp. PSRS ārlietu ministru. 1933.gadā Ļitvinovs veiksmīgi panāk PSRS atzīšanu no ASV puses un PSRS uzņemšanu Nāciju Līgā. Maskējoties ar cīņu par mieru un kolektīvo drošību, Ļitvinovam veiksmīgi izdodas noslēpt no Rietumeiropas sabiedriskās domas Staļina represiju apmērus un motīvus.

1939.gadā, PSRS tuvinoties Vācijai, Ļitvinovs gan savas ārpolitiskās orientācijas, gan etniskās izcelsmes dēļ tiek nomainīts ar V.Molotovu. No 1941.gada līdz 1943.gadam - PSRS sūtnis ASV. No 1946.gada - pensijā.