Kaprilskābe
Vikipēdijas raksts
Kaprilskābe | |
---|---|
![]() Kaprilskābes struktūrformula |
|
Ķīmiskā formula: | C8H16O2 |
Molmasa: | 144,21 g/mol |
Blīvums: | 910 kg/m3 |
Kušanas temperatūra: | 16-17°C |
Viršanas temperatūra: | 237°C |
Kaprilskābe (n-oktānskābe, heptānkarbonskābe, С7Н15СООН) pieder pie piesātinātajām karbonskābēm. Kaprilskābe ir bezkrāsains eļļains šķidrums ar nepatīkamu smaku. Vēsumā viegli kristalizējas. Ūdenī šķīst ļoti slikti. Kaprilskābes sāļus un esterus sauc par kaprilātiem.
[izmainīt šo sadaļu] Atrašanās dabā
Glicerīda veidā atrodama sviestā un kokosriekstu eļļā. Kaprilskābes esterus satur vīni. Kaprilskābes izoamilesteris atrodams sīveļļās.
[izmainīt šo sadaļu] Iegūšana
Kaprilskābi var iegūt oleīnskābes sausās pārtvaices procesā, kā arī, oksidējot n-oktilspirtu.
[izmainīt šo sadaļu] Izmantošana
Kaprilskābi lieto kaprilskābes esteru iegūšanai, kurus izmanto parfimērijā. To lieto arī krāsvielu iegūšanai. Kaprilskābei ir pretsēnīšu aktivtāte, tā ieteikta kandidozes un dažu bakteriālu infekciju ārstēšanai.
Svarīgākās piesātinātās vienvērtīgās karbonskābes
Skudrskābe | Etiķskābe | Propionskābe | Sviestskābe | Baldriānskābe | Kapronskābe | Enantskābe | Kaprilskābe | Pelargonskābe | Kaprīnskābe | Laurīnskābe | Miristīnskābe | Palmitīnskābe | Margarīnskābe | Stearīnskābe | Arahīnskābe | Eikozānkarbonskābe | Behenskābe | Lignocerīnskābe | Cerotīnskābe | Montānskābe | Melisīnskābe | Psillastearilskābe |