Topkapi pils

Vikipēdijas raksts

Ieeja pils otrajā pagalmā: Sveiciena vārti (Bab-üs Selam)
Ieeja pils otrajā pagalmā: Sveiciena vārti (Bab-üs Selam)
Ieeja pils pirmajā pagalmā: Imperatora vārti (Bab-ı Hümayun)
Ieeja pils pirmajā pagalmā: Imperatora vārti (Bab-ı Hümayun)

Topkapi pils (turku valodā: Topkapı Sarayı, „Lielgabalu vārtu pils” — pils tā nosaukta tādēļ, ka blakus atradās lielgabalu vārti) atrodas Stambulā un no 1465. līdz 1853. gadam bija Osmaņu impērijas administratīvais centrs. Pili 1459. gadā pavēlēja uzcelt sultāns Mehmeds II Iekarotājs un tās celtniecību pabeidza 1465. gadā. Pils atrodas uz raga, kur savienojas Zelta rags ar Marmora jūru un no paugura, uz kura pils uzcelta, paveras brīnišķīgs skats uz Bosfora jūras šaurumu. Pils sastāv no vairākām mazākām ēkām, kas sagrupētas atsevišķos pagalmos.

Topkapi pils otrais pagalms
Topkapi pils otrais pagalms

Pils ir bagāta ar Osmaņu arhitektūras stilu paraugiem un tajā glabājas apjomīgas porcelāna, mantiju, ieroču, vairogu, bruņutehnikas, Osmaņu miniatūru, islāma kaligrāfijas manuskriptu, sienu rotājumu un sultāna vērtslietu un juvelierizstrādājumu kolekcijas.

Satura rādītājs

[izmainīt šo sadaļu] Pirmais pagalms

Pirmais pagalms (Alay Meydanı) aptver visu ragu un tam apkārt uzceltas augstas mūras sienas. Šo pagalmu kādreiz arī sauca par Jeničeru pagalmu vai Parādes pagalmu.

Galvenos vārtus sauc par Imperatora vārtiem (Bab-ı Hümayun). Neskaitot pili, pirmajā pagalmā atrodas arī vecā impēriskā naudas kaltuve (uzbūvēta 1727. gadā), Svētās Irēnes baznīca, Stambulas arheoloģijas muzejs (uzbūvēts 19. gadsimtā) un dažādas strūklakas, paviljoni (piemēram, Flīzētais paviljons) un dārzi (tai skaitā Gulhanes parks, kas agrāk bija impēriskais rožu dārzs).

Flīzētajā paviljonā (Çinili Pavilion) apskatāmi izcilākie Iznikas flīžu paraugi.

Soģa strūklaka ir vieta, kur soģis mazgāja savas rokas un zobenu pēc galvu nociršanas. Ahmeda III strūklaka ir izcils rokoko stila paraugs.

Ievērojami lielie Sveiciena vārti (Bab-üs Selam) ieved otrajā pagalmā, jeb Divāna laukumā (Divan Meydanı). Aiz šiem vārtiem neviens, izņemot sultānu, nedrīkstēja jāt uz zirga.

[izmainīt šo sadaļu] Otrais pagalms

Otro pagalmu ieskauj pils slimnīca, ceptuve, Jeničeru kvartāls, staļļi, impēriskais harēms, Divāns un virtuves. Mūsdienās virtuvēs var aplūkot pasaulē lielāko Ķīnas porcelāna kolekciju. Šos porcelāna traukus ļoti iecienīja sultāni, jo to zilais un zaļi pelēkais ornaments maina krāsu, ja traukā esošais ēdiens vai dzēriens ir saindēts.

Divāna salons (impērijas padomes palāta) bija vieta, kurā sapulcējās sultāna padomnieki un funkcionāri, lai apspriestu impērijas lietas. Sultāns no slēptas vietas aiz režģa varēja noklausīties visas sarunas.

[izmainīt šo sadaļu] Trešais pagalms

Topkapi pils Svētlaimes vārti, pa kuriem var iekļūt trešajā pagalmā
Topkapi pils Svētlaimes vārti, pa kuriem var iekļūt trešajā pagalmā

Uz trešo pagalmu ved Svētlaimes vārti (Bab-üs Saade, saukti arī par balto einuhu vārtiem) un tur varēja iekļūt tikai ar sultāna personīgu atļauju. Diženo dārzu ieskauj Uzticības palātas nams, kurā dzīvoja pils amatpersonas, valsts kase (te arī mūsdienās glabājas Osmaņu laiku dārgumi, tai skaitā Svētie pierādījumi), harēms un daži paviljoni ar Ahmeda III bibliotēku vidū.

Valsts kasē glabājas daži no pasaulē slavenākajiem un ievērojamākajiem juvelierizstrādājumiem, tai skaitā Topkapi duncis. 1747. gadā sultānam izgatavoja dunci, kuru bija paredzēts uzdāvināt Persijas šaham Nadiram, bet pirms sūtnis vēl nebija paspējis izbraukt no Osmaņu impērijas, šahu nogalināja un tādēļ sultāns šo dunci paturēja sev. Dunča spalā iestrādāti trīs lieli smaragdi un maksts ir apstrādāta ar daudziem dimantiem un smaragdiem. Šis duncis bija galvenā tēma populārajā filmā „Topkapi”.

Harēms bija sultāna mātes, konkubīņu un sultāna sievu, kā arī pārējo ģimenes locekļu mājas. Harēmā dzīvoja arī apkalpojošais personāls un ēkā ir aptuveni 300 istabas (tikai 20 no tām ir atvērtas publiskai apskatei). Harēmā dzīvoja aptuveni 500 cilvēki, no kuriem 300 bija sievietes, viņu bērni un einuhi.

Lielāko daļu telpu un izstrādājumus harēmā projektējis Sinans, kas tajā laikā bija viens no populārākajiem un produktīvākajiem arhitektiem.

Svētā apmetņa paviljonā glabājas Muhameda apmetnis, zobens, zobs un citas relikvijas, kuras kopā sauc par Svētajām liecībām. Pat sultānam un viņa ģimenes locekļiem tur nebija atļauts ieiet, izņemot reizi gadā, Ramazāna 15. dienā. Mūsdienās jebkurš apmeklētājs var apskatīt šīs relikvijas personīgi un tādēļ uz šejieni brauc ļoti daudz musulmaņi no visām pasaules malām.

[izmainīt šo sadaļu] Ceturtais pagalms

Ceturtais pagalms bija pilnīgi privāta sultāna teritorija un tajā ir vairāki paviljoni, kioski (köşk), dārzi un terases.

Murads IV 1639. gadā lika uzbūvēt Bagdādes paviljonu, lai atzīmētu iepriekšējā gada Bagdādes ieņemšanu.

Šajā pagalmā arī atrodas jaunu puišu apgraizīšanas paviljons. Apgraizīšana islāmā ir primārais pārejas rituāls, kad zēns kļūst par vīrieti.

[izmainīt šo sadaļu] Sultāna aiziešana no Topkapi pils

1853. gadā sultāns Abdulmedžids I nolēma savu rezidenci pārcelt uz jauno Dolmabahčes pili. Mūsdienās Topkapi pils ir pārveirots par muzeju un tā ir viena no tūristu iecienītākajām apmēklējuma vietām.

Salīdzinājumā ar citām tā laika pilīm, piemēram, ar Šēnbrunnas pili vai ārkārtēji ekstravaganto Versaļu, Topkapi pils atšķiras ar tās cilvēcīgajiem apmēriem, pārdomāto interjeru un taupīgo izvietojumu, neskatoties uz to, ka tajā dzīvoja pasaulē varenās impērijas valdnieks.