Fizikāls ķermenis
Vikipēdijas raksts
Fizikāls ķermenis jeb vienkārši ķermenis ir visi objekti, kuri sastopami dabā, piemēram, galds, krēsls, cilvēks. Ikdienā šos ķermeņus mēdz sauc par priekšmetiem vai lietām.
[izmainīt šo sadaļu] Fizikālās parādības
Pārmaiņas vai pārvērtības, kuras notiek ar fizikāliem ķermeņiem dabā, sauc par fizikālajām parādībām.
Piecas lielas fizikālo parādību grupas:
- Mehāniskās parādības
- Gaismas parādības
- Skaņas parādības
- Siltuma parādības
- Elektriskās parādības
[izmainīt šo sadaļu] Fizikālās īpašības
Ķermeņi sastāv no vielām, kurām ir atšķirīgas īpašības. Piemēram, nagla sastāv no dzelzs, bet elektriskās spuldzītes apvalks - no stikla. Gan dzelzs, gan stikls ir cietas vielas, taču tiem piemīt arī atšķirīgas īpašības - dzelzs ir izturīga, bet stikls ir trausls. Toties stikls ir caurspīdīgs, bet dzelzs - nav. Cietība, izturība un caurspīdīgums ir vielu fizikālās īpašības.
[izmainīt šo sadaļu] Fizikālās un ķīmiskās pārvērtības
Ar ķermeņiem var notikt dažādas pārvērtības. Piemēram, akmeņi jūras piekrastē viļņu iedarbībā berzējas cits gar citu un pakāpeniski pārvēršas smiltīs. Pavasarī, kad kļust siltāks, upēs un ezeros izkūst ledus. Tās ir fizikālās pārvērtības. Ķermeņi maina formu, izmērus vai vielas stāvokli, taču viela, no kuras tie sastāv, paliek tā pati.
Citādi ir ar ķīmiskajām pārvērtībām. Piemēram, papīrs sadegot kļūst par pelniem. Papīrs un pelni sastāv no dažādām vielām.