Īstie sprogkāji
Vikipēdijas raksts
Īstie sprogkāji (Thoracica) ir sprogkāju (Cirripedia) infraklases virskārta. Agrāk tie skaitījās kā (Eucirripedia) apakškārta. Jūrās visizplatītākie īstie sprogkāji ir jūras zīles (Balanidae) un jūras pīlītes (Lepadidae). Fosīlijas zināmas jau no juras sistēmas.
[izmainīt šo sadaļu] Morfoloģija
Īstajiem sprogkājiem ķermenis neizteikti diferencējies galvas, krūšu un vēdera nodalījumā; pēdējais rudimentārs, vai tā nemaz nav. Neparasti ir attīstīts galvkrūšu vairogs, kas mantijas veidā apņem visu sprogkāja ķermeni. Uz mantijas ārējās virsmas izdalītie vairogi pārvērš to par izturīgu aizsargčaulu, pa kuras spraugveida atveri var izbīdīties ārā garās un lokanās kājas. Ar antenulu rudimentiem, kas atrodas uz mantijas neapsegtās galvas virsmas, saistīti cementa dziedzeri, kuru sekrēts piestiprina sprogkāji pie substrāta. Augšžokļi un abi apakšžokļu pāri ir stipri vienkāršojušies. Pie krūšu segmenta ir seši pāri tipiski divzarainu kāju. Abi kāju zari sastāv no daudziem sīkiem posmiņiem, tādēļ ar sariņiem klātās kājas var spirāliski savīties. Kājām kustoties, ūdens plūst čaulā un aiznes ūdenī esošās barības dajiņas līdz mutes atverei.
[izmainīt šo sadaļu] Augšanas stadijas
- Ar nedaudziem izņēmumiem sprogkāju pārvēršanās sākas ar nauplija fāzi. Nauplijam raksturīgs skaidri izteikts muguras vairogs; vairoga priekšgala sānos ir viens pāris izaugumu – radziņu, nepāra dzelkņi, kas izvirzās no vairoga apakšpuses malas un vērsti kaudāli. Zem dzelkņa ķermeņa ass virzienā atrodas izaugums, kas atbilst krūtīm un vēderam.
- Metanauplija fāzes beigās uz šī izauguma parādās seši pāri divzaraino kāju aizmetņu, kas vēl paslēpti zem kutikulas segas, uz trešā antenulu posma parādās piesūceknis un iezīmējas saliktās acis.
- Pēc nākošās apvalka nomešanas sākas ciprisa fāze, un sprogkājis ar savu divvāku čaulu šajā laikā atgādina gliemeņvēzi (Cypris). Divvāku čaula, kas atbilst galvkrūšu vairogam, apņem visu ķermeni, pie tam no čaulas izvirzītas tikai antenulas, kurām ir piesūceknis.
- Kādu laiku dzīvojot peldošā stāvoklī, ciprisa kāpurs ar antenulu palīdzību, kuros atveras cementa dziedzeri, piestiprinās pie zemūdens priekšmetiem un pāriet kūniņas stāvoklī, kuras laikā zem kūniņas ārējā apvalka izveidojas pieaugušās formas orgāni (mutes orgāni, 6 pāri sprogkāju, 5 pārkaļķotas plāksnītes). Nometot savu čaulu, kāpuram pazūd arī saliktās acis. Kāpurs pārvēršas pieaugušā īpatnī.
[izmainīt šo sadaļu] Sistemātika
Latvijā ir konstēta viena suga, Baltijas sprogkājvēzis jeb Baltijas jūraszīle (Balanus improvisus), kas sastopams visā Baltijas jūras piekrastē, arī Rīgas līča dienvidu daļā un Lielupes grīvā.
- virskārta: īstie sprogkāji (Thoracica) Darwin, 1854
-
- kārta: Pedunculata Lamarck, 1818
-
- apakškārta: Heteralepadomorpha Newman, 1987
-
-
- dzimta: Anelasmatidae Gruvel, 1905
- dzimta: Heteralepadidae Nilsson-Cantell, 1921
- dzimta: Koleolepadidae Hiro, 1933
- dzimta: Malacolepadidae Hiro, 1937
- dzimta: Microlepadidae Zevina, 1980
- dzimta: Rhizolepadidae Zevina, 1980
-
- apakškārta: Iblomorpha Newman, 1987
-
-
- dzimta: Iblidae Leach, 1825
-
- apakškārta: Lepadomorpha Pilsbry, 1916
-
-
- dzimta: Lepadidae Darwin, 1852
- dzimta: Oxynaspididae Gruvel, 1905
- dzimta: Poecilasmatidae Annandale, 1909
-
- apakškārta: Scalpellomorpha Newman, 1987
-
-
- dzimta: Calanticidae Zevina, 1978
- dzimta: Lithotryidae Gruvel, 1905
- dzimta: Pollicipedidae Leach, 1817
- dzimta: Scalpellidae Pilsbry, 1907
-
-
- kārta: Sessilia Lamarck, 1818
-
- apakškārta: Brachylepadomorpha Withers, 1923
-
-
- dzimta: Neobrachylepadidae Newman & Yamaguchi, 1995
-
- apakškārta: Verrucomorpha Pilsbry, 1916
-
-
- dzimta: Neoverrucidae Newman, 1989
- dzimta: Verrucidae Darwin, 1854
-
- apakškārta: Balanomorpha Pilsbry, 1916
-
- virsdzimta: Chionelasmatoidea Buckeridge, 1983
-
- dzimta: Chionelasmatidae Buckeridge, 1983
- virsdzimta: Pachylasmatoidea Utinomi, 1968
-
- dzimta: Pachylasmatidae Utinomi, 1968
- virsdzimta: Chthamaloidea Darwin, 1854
-
- dzimta: Catophragmidae Utinomi, 1968
- dzimta: Chthamalidae Darwin, 1854
- virsdzimta: Coronuloidea Leach, 1817
-
- dzimta: Chelonibiidae Pilsbry, 1916
- dzimta: Coronulidae Leach, 1817
- dzimta: Platylepadidae Newman & Ross, 1976
- virsdzimta: Tetraclitoidea Gruvel, 1903
-
- dzimta: Bathylasmatidae Newman & Ross, 1971
- dzimta: Tetraclitidae Gruvel, 1903
- virsdzimta: Balanoidea Leach, 1817
-
- dzimta: Archaeobalanidae Newman & Ross, 1976
- dzimta: Balanidae Leach, 1817
- dzimta: Pyrgomatidae Gray, 1825