Kofeīns

Vikipēdijas raksts

Kofeīns

Kofeīna struktūrformula

Kofeīna molekulas modelis
Ķīmiskā formula: C8H10N4O2
Molmasa: 149,19 g/mol
Blīvums: 1200 kg/m3
Kušanas temperatūra: 237°C (bezūdens; pārkarsējot)
Viršanas temperatūra: 178°C (sublimējas)

Kofeīns (1,3,7-trimetil-1H-purīn-2,6(3H,7H)-dions, 1,3,7-trimetilksantīns, teīns, metilteobromīns, C8H10N4O2) ir metilksantīnu grupas alkaloīds ar stimulējošu iedarbību. Kofeīns ir balta kristāliska viela (zīdaini adatveida kristāli) bez smaržas, ar rūgtenu garšu. Aukstā ūdenī šķīst slikti (1:80), vārošā ūdenī 1:2.

Satura rādītājs

[izmainīt šo sadaļu] Vēsture

Pirmo reizi izdalīts no kafijas pupiņām (aptiekārs un ķīmiķis Fridliboms Ferdinands Runge) 1820.gadā kā kafijas pupiņu iedarbīgā viela. 1827.gadā francūzis Odrī atklāja melnās tējas lapās vielu, kas tika nosaukta par teīnu. 1837. gadā tika pierādīts, ka tējas un kafijas iedarbīgās vielas ir identiskas. 1895. gadā kofeīns tika sintezēts mākslīgi (Hermans Emīls Fišers).

[izmainīt šo sadaļu] Atrašanās dabā

Sastopams kafijas koka augļos, tējā, kolā un citur. No visiem dzērieniem visvairāk kofeīna ir kafijā.

[izmainīt šo sadaļu] Iegūšana

Var iegūt no dabīgām izejvielām (kafijas pupiņām, vai tējas krūmu lapām, kurās kofeīna daudzums ir apmēram 3%), vai arī sintezēt ķīmiski (no urīnskābes un ksantīna).

[izmainīt šo sadaļu] Izmantošana

Kofeīns ir viegli narkotiska viela, kas bieži sastopama kafijā, tējā, citos bezalkoholiskajos dzērienos. Nelielā daudzumā kofeīns sastopams šokolādē. Kofeīnu pievieno vairākiem medikamentiem (piemēram, askofēnam, citramonam).

Lielas kofeīna devas var izraisīt saindēšanos, kas var pat beigties letāli. Kofeīna iedarbība uz organismu dažādos veidos, galvenokārt kā smadzeņu garozu stimulējošs līdzeklis. Tas pastiprina kuņģa sekrēciju, samazina asinsreci. No organisma kofeīns izdalās ātri un organismā neuzkrājas.