Ungārija
Vikipēdijas raksts
|
|||||
![]() |
|||||
Valsts valoda | ungāru valoda | ||||
Valsts iekārta | parlamentāra republika | ||||
Freedom House brīvības indekss | 1,5 - brīva valsts | ||||
ANO tautas attīstības indekss | 0,848 (38.vieta pasaulē 2002.gadā) | ||||
IKP (PPP) uz vienu iedzīvotāju | 14572 USD (2003) - 39.vieta pasa | ||||
Valsts valoda | ungāru valoda | ||||
Galvaspilsēta | Budapešta | ||||
Lielākās pilsētas | Budapešta Debrecena Miškolca |
||||
Prezidents | Lāslo Šojoms (Sólyom László) |
||||
Premjerministrs | Ferencs Ģurčāņs (Gyurcsány Ferenc) |
||||
Platība | 93 030 km² | ||||
Iedzīvotāju skaits (2004) | 10 106 000 | ||||
Etniskais sastāvs | ungāri | ||||
Reliģija | katolisms - 70% kalvinisms - 20% |
||||
Valsts nodibināšanās | 1000.gada decembrī | ||||
Valūta | Ungārijas forints/HUF | ||||
Laika zona | UTC +1 | ||||
Interneta domēns | .HU | ||||
Starptautiskais tālsarunu kods | +36 |
Ungārijas Republika (ungāriski Magyar Köztársaság) ir augsti attīstīta mononacionāla valsts Viduseiropas vidienē bez pieejas pie jūras. Rietumos tā robežojas ar Austriju, ziemeļos ar Slovākiju, ziemeļaustrumos ar Ukrainu, bet dienvidaustrumos ar Rumāniju, dienvidos ar Serbiju, bet dienvidrietumos ar Horvātiju un Slovēniju. 2004. gada 1. maijā Ungārija kļuva par Eiropas Savienības dalībvalsti.
[izmainīt šo sadaļu] Ungārijas vēsture
Ungārijas vēstures pirmssākums meklējams 9.gs. otrajā pusē, kad daļa no somugru tautas - maģāri, ieceļoja Panonijas līdzenumā. Maģāri izcēlās ar kareivīgumu, tie terorizēja visas apkārtējās kaimiņu tautas, līdz 955. gadā tos pie Lēčfeldas smagi sakāva vācieši. Vācu karalis Otto I pakļauto maģāru teritorijai piešķīra markgrāfistes statusu, tādējādi padarot to par politisku struktūrvienību vācu kontrolē. Vēlāk tā sāka saukties par Österreich (Austriju).
Ungāriju 1521. gadā ieņēma Osmaņu impērijas karaspēks, taču 1683. gadā, pēc sagrāves Vīnes kaujā turku karaspēks no Ungārijas, tāpat kā lielākās daļas Centrāleiropas teritorijas tika izspiests.
Taču Ungārijas atbrīvotāji - Habsburgu Austrija, padzīto turku vietā uzspieda savu varu. Tā izrādījās pat despotiskāka, nekā Osmaņu impērijas kontrole. Tā, 1687. gadā tika atcelta 700 gadu vecā ungāru monarhija un ungāru augstmaņu asambleja (Dieta). Tās vietā tika ieviests formāls Austroungārijas ķeizara dekrētu reģistrs. Sekoja vairākkārtējas ungāru sacelšanās, līdz liela daļa to agrāko privilēģiju tika atjaunotas. Marijas Terēzijas valdīšanas laikā Ungārijā 1767. gadā tika veikta agrārā reforma, kuras rezultātā tika likvidēta dzimtbūšana. Ķeizara Leopolda II valdīšanas laikā 1791. gadā ungāru valoda, līdz ar vācu un latīņu, tika apstiprināta kā oficiāla valsts valoda.
[izmainīt šo sadaļu] Skat. arī
Eiropas valstis |
---|
Albānija | Andora | Apvienotā Karaliste | Austrija | Baltkrievija | Beļģija | Bosnija un Hercegovina | Bulgārija | Čehija | Dānija | Francija | Grieķija | Horvātija | Igaunija | Īrija | Īslande | Itālija | Krievija | Latvija | Lietuva | Lihtenšteina | Luksemburga | Malta | Melnkalne | Moldova | Monako | Nīderlande | Norvēģija | Polija | Portugāle | Republika Maķedonija | Rumānija | Sanmarīno | Serbija | Slovākija | Slovēnija | Somija | Spānija | Šveice | Turcija | Ukraina | Ungārija | Vācija | Vatikāns | Zviedrija |
Teritorijas: Farēru salas | Gibraltārs | Gērnsija | Menas sala | Džersija |
|
![]() |
---|---|
Apvienotā Karaliste | Austrija | Beļģija | Bulgārija | Čehija | Dānija | Francija | Grieķija | Igaunija | Īrija | Itālija | Kipra | Latvija | Lietuva | Luksemburga | Malta | Nīderlande | Polija | Portugāle | Rumānija | Slovākija | Slovēnija | Somija | Spānija | Ungārija | Vācija | Zviedrija |
Ziemeļatlantijas līguma organizācija (NATO) | ![]() |
---|---|
Apvienotā Karaliste | ASV | Beļģija | Bulgārija | Čehija | Dānija | Francija | Grieķija | Igaunija | Īslande | Itālija | Kanāda | Latvija | Lietuva | Luksemburga | Nīderlande | Norvēģija | Polija | Portugāle | Rumānija | Slovākija | Slovēnija | Spānija | Turcija | Ungārija | Vācija |