McLaren

Vikipēdijas raksts

McLaren
Pilns nosaukums Vodafone McLaren Mercedes
Valsts Lielbritānija Lielbritānija
Bāze Lielbritānija Vokinga, Lielbritānija
Komandas direktors(-i) Lielbritānija Rons Deniss
Tehniskais direktors Lielbritānija Pedijs Lavs
Piloti 1. Spānija Fernando Alonso
2. Lielbritānija Luiss Hamiltons
Testpiloti Spānija Pedro de la Rosa
Lielbritānija Garijs Pafets
Šasija MP4-22
Dzinējs Mercedes-Benz FO 108T
Riepas Bridgestone
Formula 1 karjera
Debija 1966. gada Monako GP
Pēdējā sacīkste 2007. gada Eiropas GP
Aizvadītās sacīkstes 624
Konstruktoru kausi 8 (1974, 1984, 1985, 1988, 1989, 1990, 1991, 1998)
Čempiona tituli 11 (1974, 1976, 1984, 1985, 1986, 1988, 1989, 1990, 1991, 1998, 1999)
Uzvaras 153
Pole position¹ 129
Ātrākie apļi 133
2006. gada pozīcija 3. (110 punkti)
Statistika precīza pēc 2007. gada 22. jūlija
 ¹ pirmās starta vietas


McLaren ir Formula 1 autosacīkšu komanda, kuru ir dibinājis jaunzēlandiešu pilots Brūss Maklārens. Komanda savulaik ir piedalījusies arī IndyCar, CanAm un Lemānas 24 stundu sacīkstēs. Šobrīdējā komanda ir "Bruce McLaren Racing" un "Project 4" apvienojums. Tās īpašnieks un direktors ir Rons Deniss.

Satura rādītājs

[izmainīt šo sadaļu] Vēsture

Komandas izveidotājs - Brūss Maklārens.
Komandas izveidotājs - Brūss Maklārens.

McLaren ir gandrīz 50 gadus gara vēsture.

[izmainīt šo sadaļu] Sešdesmitie gadi

1963. gadā Brūss Maklārens nodibināja "Bruce McLaren Motor Racing". Komanda debitēja trīs gadus vēlāk, 1966. gada Monako GP. Sākotnēji tika izmantoti Ford dzinēji, taču pēc pirmās sacīkstes tika pieņemts lēmums par pāriešanu uz Serenissima. Šie dzinēji bija mazāk jaudīgi, toties izturīgāki. Pirmos divus gadus komandas vienīgais pilots bija pats Maklārens, bet 1968. gadā viņam pievienojās tautietis un pasaules čempions Denijs Halms. Šī sezona bija ļoti veiksmīga, jo abiem izdevās izcīnīt uzvaras. Nākamajā gadā pilotu sastāvs palika nemainīgs un tika izcīnīta viena uzvara Halma izpildījumā - tas notika sezonas pēdējā sacīkstē.

[izmainīt šo sadaļu] Septiņdesmitie gadi

Fitipaldi 1974. gada Lielbritānijas GP.
Fitipaldi 1974. gada Lielbritānijas GP.

Komandai bija katastrofāls dekādes sākums. Tā piedalījās Indy 500, taču Halms piedzīvoja avāriju treniņos un apdedzināja rokas. Pīters Revsons viņu aizvietoja, tomēr izstājās. 1970. gada 2. jūnijā smagā avārijā Gudvudas festivālā gāja bojā komandas dibinātājs Brūss Maklārens. Komandas vadību pārņēma viņa biznesa partneris Tedijs Meijers. 1970. un 1971. gados komanda palika bez uzvarām. Pirmo F1 uzvaru kopš Brūsa nāves Halms izcīnīja 1972. gada DĀR GP. 1974. gadā Emersons Fitipaldi pievienojās komandai pārejot no Lotus un izcīnīja komandai gan pirmo čempiona titulu, gan konstruktoru kausu. Nākamā gada beigās viņš devās uz sava brāļa, Vilsona komandu Fittipaldi Automotive. Džeimss Hants 1976. gadā kļuva par čempionu apsteidzot Nikiju Laudu tikai par punktu. Hants trīs reizes uzvarēja 1977. gadā, taču tās bija dekādes pēdējās uzvaras.

[izmainīt šo sadaļu] Astoņdesmitie gadi

Prosts 1984. gada Vācijas GP.
Prosts 1984. gada Vācijas GP.

Šobrīdējā komanda ir iepriekšējās un Ronam Denisam piederošās F2 komandas apvienojums. Apvienošana notika 1980. gadā. 1981. gadā Deniss un viņa biznesa partneri izpirka komandu. 1983. gadā Mansūrs Odžehs, tā laika Williams sponsors kļuva par McLaren partneri. Kopš apvienošanas visu formulu modeļu nosaukumu sākumā bija MP4 (piemēram, šobrīdējā modeļa nosaukums ir MP4-22), kas sākotnēji nozīmēja Marlboro Project 4, jo Marlboro tolaik bija komandas galvenais sponsors. Kopš 1997. gada tas ir izmainīts uz McLaren Project 4 sakarā ar to, ka Marlboro tolaik kļuva par Ferrari galveno sponsoru. Vislabākie komandas laiki bija agrā Denisa vadības periodā. Dekādes vidū komandā brauca tādi piloti kā Nikijs Lauda, Keke Rosbergs, Alēns Prosts un Stefans Johansons. Tajā laikā McLaren kļuva par pirmo komandu, kura savas šasijas uzbūcē lieto karbona monoksīdu.

1984. gadā Nikijs Lauda kļuva par pasaules čempionu ar McLaren, kā arī palīdzēja komandai izcīnīt konstruktoru kausu. Pēc gada Alēns Prosts kļuva par pirmo F1 pasaules čempionu no Francijas, bet komanda veiksmīgi aizstāvēja pirms gada izcīnīto kausu. Zaudējot Williams nākamajos divos gados, britu komanda spēja pārliecināt Honda motoru rūpnīcu, ka viņiem ir jāmaina komanda no Williams uz McLaren sākot ar 1988. gadu. Japāņu koncerns nebija kļūdījies savā izvēlē - tajā sezonā McLaren no uzvarām visās sacīkstēs patraucēja Sennas sadursme ar Šlesēru. Līdzīgu sezonu Ferrari aizvadīja 2002. un 2004. gados. 1989. gadā komanda atkal izcīnīja čempiona titulu un konstruktoru kausu.

[izmainīt šo sadaļu] Deviņdesmitie gadi

Hakinens ar neveiksmīgo McLaren-Peugeot.
Hakinens ar neveiksmīgo McLaren-Peugeot.

Prosts devās uz Ferrari 1990. gadā un viņa vietu komandā aizņēma Gerhards Bergers. Komanda turpināja dominēt pirmajos divos dekādes gados; abos čempiona titulu izcīnīja Airtons Senna, bet komanda izcīnīja konstruktoru kausu. 1992. gadā Williams pārtrauca komandas veiksmīgo sezonu strīpu. 1994. gadā no McLaren aizgāja Airtons Senna un devās uz jau iepriekšminēto Williams. Komanda piedzīvoja ievērojamu kritumu rezultātos un šajā laikā komandā apgrozījās Maikls Andreti, Mika Hakinens un Maikls Blandels. 1995. gadā eksčempions Naidžels Mensels nobrauca divas sacīkstes komandā. Kopš 1996. gada McLaren piedzīvoja lēnu rezultātu augšupeju. Ar pilotiem Hakinenu un Kulthārdu, kā arī ar jaunu sponsoru (West cigaretes) komanda 1997. gadā izcīnīja pirmo uzvaru kopš 1993. gada. 1998. gadā Mika Hakinens izcīnīja čempiona titulu, bet komanda izcīnīja konstruktoru kausu. Nākamajā gadā tas atkārtojās, tikai konstruktoru kausu ieguva Ferrari

[izmainīt šo sadaļu] 2000. gads un tālāk

Alonso 2007. gada Malaizijas GP.
Alonso 2007. gada Malaizijas GP.

2000. gadā atkal notika sīva cīņa par titulu, tomēr šoreiz Hakinens zaudēja un Mihaēls Šūmahers uzvarēja. Nākamajā gadā Kulthārds kļuva par vicečempionu, bet Hakinens paziņoja par to, ka vienu gadu nebrauks sacīkstēs. Vēlāk izrādījās, ka tā bija viņa pēdējā sezona F1. Hakinenu aizvietoja cits soms - Kimi Raikonens. Turpmāko trīs sezonu laikā komandas piloti izcīnīja tikai četras uzvaras. 2005. gadā Kulthārds bija spiests doties uz Red Bull, jo McLaren jau bija parakstījuši līgumu ar kolumbieti Huanu Pablo Montoiju. Raikonens cīnījās par titulu ar toreizējo Renault komandas pilotu, spāni Fernando Alonso, taču daudzās tehniskās ķibeles liedza viņam kopvērtējumā pakāpties augstāk par otro vietu. Arī konstruktoru kausā nedaudz pietrūka, lai McLaren izcīnītu titulu. 2006. gada sezona bija neveiksmīgāka - piloti nespēja pat izcīnīt vienu uzvaru. Sezonas vidū Huans Pablo Montoija devās uz NASCAR un viņu aizvietoja Pedro de la Rosa. 2007. gadā Kimi Raikonens devās uz Ferrari, bet de la Rosa atgriezās pie saviem testpilota pienākumiem. Šā gada piloti ir Fernando Alonso un Luiss Hamiltons. Pašlaik viņi abi aizņem pirmās divas vietas kopvērtējumā. Visi komandas punkti konstuktoru kausā ir atņemti sakarā ar spiegošanas skandālu. 2008. gadā komandai būs pārbaudes periods.

Konstruktori un piloti, kas piedalās 2007. gada F1 sezonā
McLaren Renault Ferrari Honda BMW Toyota Red Bull Williams Toro Rosso Spyker Aguri
Alonso
Hamiltons
Fizikella
Kovalainens
Massa
Raikonens
Batons
Baričello
Haidfelds
10 Kubica
11 Šūmahers
12 Trulli
14 Kulthārds
15 Vēbers
16 Rosbergs
17 Vurcs
18 Liuci
19 Fetels
20 Sutils
21 Jamamoto
22 Sato
23 Deividsons
Citi piloti, kuri ir piedalījušies šajā sezonā: AlbērsVinkelhoksSpīds