Latvijas - Igaunijas robeža

Vikipēdijas raksts

Latvijas - Igaunijas robeža ir Eiropas Savienības iekšējā robeža, kas mūsdienās ir 343 km gara.

[izmainīt šo sadaļu] Robežas izveidošana

Pēc 1. pasaules kara un neatkarīgas Latvijas un Igaunijas nodibināšanas bija nepieciešama arī kopējā robeža. Latvijas - Igaunijas robežas jautājumā 1920. gada 22. martā tika parakstīta šķīrējtiesas konvencija.

Latvija 1939. g.
Latvija 1939. g.

Starpkaru periodā Latvijas - Igaunijas robeža bija 375 km gara (20% no robežu kopgaruma).

[izmainīt šo sadaļu] Teritoriālās pretenzijas

Robežas nospraušanā atsevišķu teritoriju piederība vienai vai otrai valstij bija strīdīga. Kā piemēram Igaunija izvirzīja pretenzijas uz Api, Veclaiceni, Valku un tās tuvāko apkārtni, Lodi, Ipiķiem un Ainažiem ar tuvāko apkārtni. No minētajām teritorijām Igaunijai tika piešķirta lielākā Valkas pilsētas daļa (Valga). Ainažos veiktajā tautas nobalsošanā vairums iedzīvotāju balsoja par pievienošanos Latvijai. Latvija pretendēja uz Kaģjerves pagastu un vēl dažām nelielām teritorijām, kā arī Roņu salu, bet 1923. gadā no pretenzijām uz Roņu salu atteicās, lai izveidotu militāro aliansi ar Igauniju.

[izmainīt šo sadaļu] Mūsdienu robeža

Mūsdienās Latvijas un Igaunijas robeža ir saīsinājusies par 32 km, jo 1944. gadā PSRS nelikumīgi atdalīja no abām valstīm attiecīgi Abrenes un Petseru apgabalus.