Ķemeri
Vikipēdijas raksts
|
|||
Citi nosaukumi | vācu - Kemmern lietuviešu - Kemeriai |
Ķemeri ir Jūrmalas pilsētas daļa. No 1928. līdz 1959. gadam Ķemeri bija atsevišķa pilsēta.
Atrodas 6 km no jūras starp ezeriem un purviem, kas bagāti ar sēravotiem. Tāpēc Ķemeru attīstība saistīta sērūdeņu dziedniecisko īpašību izmantošanu. Ķemeru kūrorta teritorijā ir vairāk nekā 30 sērūdeņraža avotu un bagātīgi ārstniecisku kūdras un sapropeļa dūņu krājumi (Kaņiera ezerā). 1997. gadā izveidots Ķemeru nacionālais parks, kura administratīvais centrs atrodas Ķemeros.
Ar pārējo Jūrmalu un Rīgu saista elektriskais dzelzceļš un Rīgas- Ventspils autoceļš. Ķemeri atrodas 44 km no Rīgas.
[izmainīt šo sadaļu] Vēsture
Vēsturiski Ķemeru teritorija ilgstoši ir bijusi saistīta ar Kurzemi (Kurzemes hercogistes sastāvdaļa), kamēr pārējā Jūrmala atradās Vidzemes guberņas sastāvā un tās attīstību ietekmēja Rīga.
Tautas dziedniecībā izmantotie Ķemeru Svētavoti ārstiem bija pazīstami jau 18.gs. otrajā pusē un 19.gs. sākumā, kad uz šejieni ārstniecības nolūkos brauca sirgstošie Kurzemes augstākās sabiedrības pārstāvji. Viņus uzņēma mežsargi, kuru mājās varēja apmesties un baudīt no purva avotiem atvesto dziedniecisko ūdeņu peldes. Vienu no mežsargiem sauca Ķemers, viņa vārds devis nosaukumu purvam un vēlāk kūrortam.
Ķemeru minerālūdeņu ķīmiskā analīze pirmoreiz veikta 1801. gadā Pēterburgā, pēc tam tos pētīja D. Grindelis, kura analīžu rezultāti tika publicēti.
Baltijas ģenerālgubernators grāfs Pālens ar Ķemeru minerālūdeņiem 1833.-1835. gadā dziedējās pats un, pārliecinājies par to labvēlīgo ietekmi, griezās pie Krievijas cara Nikolaja I pēc atbalsta. Cars 1836. gadā Ķemeru dziedinātavai arī atvēlēja 700 ha valsts zemes, kas piederēja daļēji Vidzemei, daļēji Kurzemei. Veselības ūdeņu uzraudzīšanai tika izveidota īpaša komisija ģenerālgubernatora vadībā. Vēl cara valdība piešķīra 100 000 rubļu ēku būvniecībai un ceļa bruģēšanai no Ķemeriem līdz Slokas - Tukuma lielceļam.
Pirmā valsts peldu iestāde atklāta 1838. gadā. Šis gads tiek uzskatīts par kūrorta dibināšanas gadu. Tādējādi Ķemeri jau sākotnēji veidojušies kā balneoloģisks kūrorts, par kura attīstību arī turpmāk rūpes uzņēmās valsts. Krievijas impērijā kūrorts bija visai iecienīts - 1912. gadā tika atklāta tiešā dzelzceļa satiksme Ķemeri - Maskava. Satiksmei ar Jaunķemeru jūrmalu tika izveidots elektriskais tramvajs. 1915. gadā, sākoties karam, tramvaja vagoni tika pārvietoti uz Staraja Rusas pilsētu Krievijā.
Pirmā pasaules kara laikā Ķemeru un Tīreļpurva rajonā vairākkārt notika aktīva karadarbība (arī latviešu strēlnieku cīņas ar bermontiešiem) un kūrortu izpostīja. Dzīve tajā tomēr atjaunojās strauji. 1928.gadā Ķemeriem piešķirtas pilsētas tiesības. Līdzīgi Siguldai Ķemeri bija iemīļota rīdzinieku atpūtas vieta.
Elektriskā dzelzceļa satiksmi ar Ķemeriem atklāja 1951. gada oktobrī. Ķemeru pilsēta beidza pastāvēt 1959. gadā, kad to iekļāva Jūrmalas sastāvā. Ķemeros darbojās kūrzāle, koncertestrāde, kinoteātris, bibliotēka.