Metionīns
Vikipēdijas raksts
Metionīns | |
---|---|
![]() ![]() L-metionīna struktūrformula un molekulas modelis |
|
Ķīmiskā formula: | C5H11NO2S |
Molmasa: | 149,21 g/mol |
Blīvums: | 1340 kg/m3 |
Kušanas temperatūra: | 281°C (sadalās) |
Viršanas temperatūra: | - |
Izoelektriskais punkts: | 5,41 |
Metionīns (Met, α-amino-γ-metilmerkaptosviestskābe, C5H11NO2S) ir neaizvietojamā aminoskābe. Metionīns ir viena no divām sēru saturošajām aminoskābēm (otra ir cisteīns). Metionīns ir heksagonālu plāksnīšu veida kristāli.
[izmainīt šo sadaļu] Atrašanās dabā
Ietilpst olbaltumvielu sastāvā. Metionīns cilvēkam obligāti jāuzņem ar pārtiku.
[izmainīt šo sadaļu] Bioķīmiskā nozīme
Metionīns organismā kalpo kā metilgrupu donors holīna, adrenalīna un citu bioloģiski aktīvu vielu sintēzē. No metionīna veidojas arī aminoskābe cisteīns.
[izmainīt šo sadaļu] Izmantošana
Sintētisko metionīnu lieto pārtikas produktu un lopbarības bagātināšanai. Medicīnā lieto organisma funkciju uzlabošanai (samazina holesterīna līmeni asinīs, tauku uzkrāšanos aknās, veicina fosfolipīdu sintēzi). Metionīnam ir arī mērena antidepresīva iedarbība.
Dzīvo organismu aminoskābes
Alanīns | Arginīns | Asparagīns | Asparagīnskābe | Cisteīns | Fenilalanīns | Glicīns | Glutamīns | Glutamīnskābe | Histidīns | Izoleicīns | Leicīns | Lizīns | Metionīns | Prolīns | Serīns | Tirozīns | Treonīns | Triptofāns | Valīns |