Azelaīnskābe
Vikipēdijas raksts
Azelaīnskābe | |
---|---|
![]() Azelaīnskābes struktūrformula |
|
Ķīmiskā formula: | C9H16O4 |
Molmasa: | 188,23 g/mol |
Blīvums: | 1251 kg/m3 |
Kušanas temperatūra: | 106,5°C |
Viršanas temperatūra: | 287°C pie 100 mmHg |
Azelaīnskābe (nonāndiskābe, 1,7-heptāndikarbonskābe, HOOC–(CH2)7–COOH) pieder pie piesātinātajām divvērtīgajām karbonskābēm. Azelaīnskābes sāļus un esterus sauc par azelainātiem. Azelaīnskābe ir kristāliska viela (bezkrāsaini adatveida kristāli), kas pavisam nedaudz šķīst ūdenī.
[izmainīt šo sadaļu] Atrašanās dabā
Azelaīnskābi producē rauga sēnīte Malassezia furfur, kas atrodama uz cilvēka ādas.
[izmainīt šo sadaļu] Iegūšana
Var iegūt no rīcineļļas, apstrādājot to ar slāpekļskābi (no tā cēlies azelaīnskābes nosaukums - grieķu: a - ne, zoe - dzīvs, t.i. nedzīvs; slāpeklis, elaion - eļļa). Azelaīnskābi viegli iegūt, ozonējot oleīnskābi:
[izmainīt šo sadaļu] Izmantošana
Lieto polimēru (poliamīdu, poliesteru, poliuretānu) iegūšanai. Alumīnija azelainātu lieto kā siloksāna smērvielu biezinātāju. Azelaīnskābei ir labvēlīga ietekme uz ādas augšanu, kā arī antibakteriāla iedarbība.
Svarīgākās piesātinātās divvērtīgās karbonskābes
Skābeņskābe | Malonskābe | Dzintarskābe | Glutārskābe | Adipīnskābe | Pimelīnskābe | Korķskābe | Azelaīnskābe | Sebacīnskābe |