Šķidrums

Vikipēdijas raksts

Šķidrums ieņem tā trauka formu.

Šķidrums (vielas agregātstāvoklis) ir šķidrs, kura tilpums pie konstantas temperatūras un spiediena ir konstants, un, kura formu parasti nosaka trauks, kurā tas ir iepildīts. Bez tam šķidrums rada spiedienu uz trauka sienām un tajā iegremdētajiem ķermeņiem, šis spiediens ir vienās visos virzienos (hidrostatiskais spiediens).

Satura rādītājs

[izmainīt šo sadaļu] Plūstamība

Šķidrumi spēj plūst un dēļ šīs īpašības ūdens var tecēt pa ūdensvadiem un kanāliem. Daži šķidrumi plūst viegli, citi - daudz lēnāk un smagāk. Tā, piemēram, izliets ūdens daudz ātrāk izplūst pa galda virsmu vai zemi. Savukārt izlieta eļļa to dara gausāk. Bet medus plūst tik lēni, ka dažkārt ir grūti pateikt, vai medus ir cieta viela vai šķidrums.

Jo šķidrums labāk plūst, jo ātrāk tajā grimst arī ķermenis. Piemēram, tērauda lodīti iemet ūdenī, tā nogrimst ātri. Turpretī traukā ar biezu eļļu tā pati lodīte grimst lēnāk.

Salīdzinot ar gāzēm, kurām arī piemīt šī īpašība, šķidrumi plūst daudz reiz lēnāk.

[izmainīt šo sadaļu] Slapināšana

Slapināšana - šķidruma spēja slapināt cietas vielas ķermeņus. Piemēram, ja ūdens lāsi izlej uz pulētas galda virsmas, tad ūdens izplūst un plānā slānītī piekļaujas virsmai - galds kļūst slapjš. Ūdens slapina daudzas cietas vielas - stiklu, galda laku u.c. Slapināšana ir raksturīga arī citiem šķidrumiem - pienam, benzīnam, spirtam. Šie šķidrumi slapina daudzu, bet ne visu cietu vielu virsmas. Tā, piemēram, uz parafīna virsmas ūdens pilītes neizplūst, jo parafīnu ūdens neslapina.

Ir arī šķidrumi, kuri izturas savādāk nekā ūdens. Tāds ir, piemēram, dzīvsudrabs. Tās izliets uz kāda ķermeņa virsmas savelkas parasti lodītēs. Attiecīgo virsmu neslapina un dzīvsudraba pilītes ripo galda virsmu kā mazas lodītes.

[izmainīt šo sadaļu] Šķidruma spiediens

Ja šķidrums ir miera stāvoklī vienmērīgā gravitācijas laukā, spiedienu p jebkurā punktā nosaka ar formulu p = ρgh, kur ρ ir šķidruma blīvums (pieņemts par konstantu) un h ir šķidruma staba augstums. Jāievēro, ka šī formula spiedienu uz brīvas virsmas dod vienādu ar nulli (ja virs šķidruma virsmas nepastāv virsspiediens (formulā nav norādīts)), un tas ļauj izskaidrot virsmas sprieguma parādības.

[izmainīt šo sadaļu] Virsmas spraigums un kapilaritāte

Šķidrumiem ir raksturīgas virsmas spraiguma un kapilaritātes parādības. Virsmas spraigums raksturo šķidruma virsmas enerģiju, tas nosaka šķidruma spēju slapināt cietvielas. Viskozitāte raksturo šķidruma iekšējo berzi, tā nosaka šķidruma tecēšanas īpašības. Šķidrumi parasti izplešas, ja tos karsē, un saraujas, ja atdzesē. Ķermeņi, kuru blīvums ir mazāks par šķidruma blīvumu, peld, ja ievietoti šķidrumā. Šķidrumi to attiecīgajos vārīšanās punktos pārvēršās par gāzēm un kušanas punktos par cietām vielām. Veicot frakciju destilāciju, šķidrumus var atdalīt vienu no otra, ja tie vārās katrs savā vārīšanās temperatūrā. Kohēzija starp molekulām šķidrumā nav pietiekoša, lai novērstu iztvaikošanu no brīvās virsmas. Stikls normālās temperatūrās nav atdzesēts šķidrums, bet amorfa, cieta viela.