Bābeles tornis
Vikipēdijas raksts
Saskaņā ar Bībeles Pirmās Mozus grāmatas 11. nodaļu Bābeles tornis bija celtne, ko cēla cilvēki, lai sasniegtu debesis. Dievs, redzēdams cilvēces vienotību torņa celšanā, nolēma iznīcināt torni, kā arī sajaukt līdz tam vienoto cilvēku valodu daudzās valodās, lai nākotnē šādi mēģinājumi nevarētu atkārtoties. Torņa iznīcināšana pašā Pirmajā Mozus grāmatā nav aprakstīta, taču uz to ir norādes Jubileju grāmatā un citviet.
Daudzi Bībeles pētnieki saista Bābeles torni ar tai laikā Mezopotāmijā celtajām kulta celtnēm – zikurātiem. Pats augstākais zikurāts – Etemenaki zikurāts, kura augstums sasniedza 91 metru – atradās tieši Babilonā. Nav zināms, kad tieši tas tika uzcelts, bet tas noticis vēl pirms Hammurapi valdīšanas laika (1792.g.-1750.g. p.m.ē.). 689. gadā p.m.ē. Asīrijas valdnieks Sinaheribs iznīcināja Babilonu un arī Etemenaki zikurātu. Zikurātu atjaunoja Jaunbabilonijas valdnieks Nebukadnecars II.