Autotanku brigāde (Latvija)
Vikipēdijas raksts
Autotanku brigāde ietilpa Tehniskajā divīzijā. Pirms 1940. gada 1. marta to sauca par autotanku pulku. Brigāde bija izvietota Rīgā, Pulka ielā, kur joprojām ir apskatāms neliels piemineklis "Bruņu mašīna", un viena rota atradās arī Daugavpilī. Pēc 1939. gada brigādes štābs pārcēlās uz Cēsīm. Brigādi komandēja ģenerālis Oto Grosbarts, kurš bija arī spēkratu dienesta priekšnieks, lai gan 1929. gadā īsu laiku to komandēja arī Jānis Klipsons. Autotanku brigāde tika dibināta 1919. gada 14. jūlijā, bet beidza pastāvēt 1940. gada jūlijā.
Satura rādītājs |
[izmainīt šo sadaļu] Iedalījums
- Bruņuautomobiļu rota
- 1. tanku rota - 3 vadi
- 2. tanku rota - 3 vadi
- Daugavpils (3.) tanku rota - 3 vadi
- Autotransporta rota
- Instruktoru rota
1939. gada septembrī pulkā bija 35 virsnieki, 274 instruktori un kareivji. Pēc neoficiāliem datiem pulkā bija 8 bruņumašīnas, 27 tanki, 30 transporta un 10 pasažieru automobiļi, 15 motocikli. Šie skaitļi dažādos avotos mainās, arī zemāk minētā informācija nesakrīt ar šiem datiem.
[izmainīt šo sadaļu] Bruņojumā esošie tanki
- Mark V Composite (3)
- Medium Mark B "Latgalietis" un "Vidzemnieks" (2)
- Fiat 3000 (6)
- Carden-Lloyd Mk. VI tanketes (1)
- Vickers Carden-Loyd 4 ton (18)
- CKD LTL (?)
- T-26 (?)
Mk V Composite un Medium Mark B tankus Latvijas armija ieguva 1919. gadā Brīvības cīņu laikā no Lielbritānijas. Jau trīsdesmito gadu sākumā šos tankus varēja uzskatīt par arhaismiem. 1926. gadā pasūtīja un 1927. gadā piegādāja Fiat 3000 (itāļu versija Renault FT-17 tankam) tankus. 1930. gadā Aizsargu organizācija iegādājās Carden-Loyd tanketi. 1936. gadā piegādāja pirmos 12 Vickers tankus. Tie bija aprīkoti ar vienu ložmetēju. Pārējos sešus, ar lielgabaliem aprīkotos tankus piegādāja tikai 1938. gadā. Viens no tiem vēl ir saglabājies, to var apskatīt Kubinkas tanku muzejā. Šos Vickers Carden-Loyd tankus var uzskatīt par vienīgajiem modernajiem tankiem Latvijas armijā tajā laikā, jo arī Fiat 3000, kuri faktiski bija I Pasaules kara beigu ražojums varēja uzskatīt par morāli novecojušiem, lai gan itāļi tos vēl izmantoja 1944. gadā. 1937. gadā Lietuva pasūtīja 12 čehu CKD LTL tankus. Pastāv versija, ka tādus vēlāk pasūtīja arī Latvijas armija, taču pēc Čehoslovākijas okupācijas vācieši atcēla visas piegādes. Šie tanki nenonāca ne Lietuvā, ne Latvijā. Par to, ka Latvijas armijas rīcībā būtu bijuši T-26 trūkst pārbaudītas informācijas. Pastāv versija, ka tie tikuši iepirkti 1939. gadā no PSRS pēc Savstarpējās palīdzības līguma noslēgšanas, taču tanki bijuši bojāti un nelietojami.
Lai arī tanku skaits nebija nemaz tik mazs, jāņem vērā, ka lielākā daļa šo tanku bija bruņoti tikai ar ložmetējiem - bruņumašīnas līmenī. Stratēģiski šādiem spēkratiem bija mazs pielietojums, tie bija bezspēcīgi pret citiem tankiem un prettanku lielgabaliem. Ar lielgabaliem aprīkoto tanku skaits bija neliels - apmēram 8.
[izmainīt šo sadaļu] Bruņu automobiļi:
1919. gadā Latvijas armija, kā trofejas ieguva astoņus bruņuautomobiļus: "Lāčplēsis", "Imanta", "Kurzemnieks", "Zemgalietis", "Staburags", "Viesturs" (bij.,"Titanic"), "Pērkons" (bij."Max") un "Tālivaldis" (bij.Moritz"). 1940. gadā pirms okupācijas Latvijas armijas rīcībā bija 7 brņuautomobiļi:
- Putilov-Garford M1916 "Kurzemnieks"
- Pierce-Arrow "Viesturs"
- Austin (2.sērijas) "Zemgalietis"
- Sheffield-Simplex "Imanta"
- Ižoras Fiat "Staburags"
- Fiat-Beardmore "Sargs"
- Fiat "A-7" (jauno kadru apmācībai)
30-to gadu beigās a/s "Vairogs" pārbūvēja bruņumašīnas "Imanta" un "Staburags" uz Ford V-8 šasijas bāzes.
[izmainīt šo sadaļu] Smagie automobiļi
- Ford-Vairogs V8 91 (35)
- Krupp L2H134 "Boxer" (32)
- Henschel-33G1 (100)
[izmainīt šo sadaļu] Vieglie automobiļi
- Ford-Vairogs Junior (18)
[izmainīt šo sadaļu] Galerija
Latvijas Republikas Bruņotie Spēki (1918.-1940.) | ![]() |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
|