Polija

Vikipēdijas raksts

Polijas Republika (poliski - Rzeczpospolita Polska) ir mononacionāla valsts Centrāleiropā, kas robežojas ar Vāciju rietumos, Čehiju un Slovākiju dienvidos, Ukrainu un Baltkrieviju austrumos, un Baltijas jūru, Lietuvu un Krieviju (Kaļiņingradas apgabalu) ziemeļos.

Rzeczpospolita Polska
Polijas republikas karogs Polijas republikas ģerbonis
(Par karogu) (Par ģerboni)
Valsts valoda poļu valoda
Galvaspilsēta Varšava
Lielākās pilsētas Varšava
Lodza
Krakova
Prezidents Lehs Kačiņskis (Lech Kaczyński)
Premjerministrs Jaroslavs Kačiņskis (Jarosław Kaczyński)
Platība 312 685 km²
Iedzīvotāju skaits
 - Kopā (2004)
 - blīvums

38 626 349
123,5/km²
Etniskais sastāvs poļi - 98%
Reliģija katoļi
Neatkarība Atjaunota 1918.gada 11.novembrī
Valūta zlots/PLN
Laika zona UTC +1
Valsts himna Mazurek Dąbrowskiego
Interneta domēns .PL
Starptautiskais tālsarunu kods +48
Commons
Wikimedia Commons ir pieejami multimēdiju faili par šo tēmu. Skat.:

Satura rādītājs

[izmainīt šo sadaļu] Administratīvais iedalījums

16 vojevodistes (vēsturiskais latviešu nosaukums - vaivadijas) (województwo)

  • apriņķi (powiat), iedalās 65 pilsētās ar apriņķa tiesībām (powiat grodzki) un 308 lauku apriņķos (powiat ziemski)
    • 2478 gminas (gmina), iedalās lauku gminās (gmina wiejska), gminās ar pilsētu (gmina miejsko-wiejska) un pilsētās ar gminas tiesībām (gmina miejska)..


Skat:Polijas vojevodistes

[izmainīt šo sadaļu] Vēsture

Par Polijas vēsturi vairāk, skat. Polijas vēsture

Polijas un poļu vēsture ir ļoti bagāta ar notikumiem. Vēsturiski Polija bijusi gan Eiropas lielvalsts (XVI - XVII gs), gan ilgus gadus (no 1795.gada līdz 1918.gadam) Polija neeksistēja vispār, līdz, pamatojoties uz 1.pasaules kara rezultātiem, atkal ieguva neatkarību.

Polijas valsts rašanās centrs ir Vartas upes baseins X gs vidū, kad 966.gadā Pjastu dinastijas pirmais karalis Meško I pieņēma katolismu un nodibināja kontroli pār Polijas teritoriju. XII. gs bija feodālās sadrumstalotības periods, kad Polijas teritorijā eksistēja gandrīz pilnīgi neatkarīgas kņazistes.

Polija-Lietuva uzplaukuma laikā
Polija-Lietuva uzplaukuma laikā

1320.gadā karalis Vladislavs I atkal apvienoja valsti. Jagellonu valdīšanas laikā Polija noslēdza personālūniju ar Lietuvu, un pēc Polijas-Lietuvas valsts izveidošanās 1569.gadā kļuva par Eiropas lielvaru. Valsts īpatnība bija tās iekārta - muižnieku demokrātija ar ievēlējamu karali.

Sākot no XVII gs vidus, cīņā ar Zviedriju un Krieviju valsts novājinās, un nonāk apkārtējo valstu ietekmē. 1791.gadā Polijā tiek pieņemta pirmā rakstītā konstitūcija Eiropā.

Trīs dalīšanās (1772., 1793. un 1795.gadā) Polija pazūd no pasaules kartes kā neatkarīga valsts uz 123 gadiem. Tā tiek sadalīta starp Krieviju, Prūsiju un Austriju. Notiek daudzas poļu sacelšanās, bet valsts atjaunojas pēc tikai pēc 1.Pasaules kara Juzefa Pilsudska vadībā.

1926.gada maijā Pilsudskis puča rezultātā nodibina autoritāru režīmu.

Polija starp pasaules kariem
Polija starp pasaules kariem

2.pasaules karš Eiropā sākas ar Vācijas iebrukumu Polijā 1939.gada 1.septembra rītā. 17.septembrī, pamatojoties uz Molotova-Ribentropa paktu, PSRS iebrūk Polijā no austrumiem, un līdz 6.oktobrim abi agresori ir okupējuši valsti.

Cīņai par neatkarību poļi izveido Polijas pagrīdes valsti ar paralēlām pārvaldes struktūrām.

1944.gadā Polija tiek atjaunota kā neatkarīga valsts (faktiski PSRS satelītvalsts). Austrumu teritorijas paliek PSRS sastāvā, bet, pamatojoties uz Jaltas un Potsdamas konferenču lēmumiem, Polijai piešķir Vācijas austrumu teritorijas un daļu no Austrumprūsijas.

1978.gada 16.oktobrī polis Karols Vojtila kļūst par pāvestu Jāni Pāvilu II, bet 1980.gada septembrī Gdaņskā tiek nodibināta arodapvienība Solidaritāte. Šie divi fakti tiek vērtēti kā sociālisma norieta sākums Austrumeiropā. Pamatojoties uz Apaļā galda lēmumiem 1989.gadā Polijā notiek brīvas vēlēšanas.

1999.gadā Polija iestājās NATO, bet 2004.gada 1.maijā - ES.

[izmainīt šo sadaļu] Politika

Polija ir demokrātiska parlamentāra republika, tomēr prezidentam ir zināma ietekme uz politikas veidošanu. Pašreizējā konstitūcija pieņemta 1997.gadā.

Polijas valsts galva ir prezidents (Prezydent Rzeczypospolitej Polskiej), kuru ievēl vispārējās vēlēšanās. Ja pirmajā vēlēsanu kārtā kāds no kandidātiem netiek ievēlēts ar absolūtu balsu vairākumu, tiek rīkota otrā vēlēšanu kārta, kurā piedalās divi kandidātu, kuri ieguvuši visvairāk balsu. Prezidenta vēlēšanas notiek ik pēc pieciem gadiem. Pēdējās notika 2005.gadā.

Likumdevēja vara ir divpalātu parlaments - apakšpalāta - Seims (Sejm) (460 deputāti) un augšpalāta - Senāts (Senat). Seimu ievēl tiešās proporcionālās vēlēšanās pēc D'Honda metodes, bet Senātu ievēl pēc retāk sastopamā bloku balsošanas (plurality bloc voting) principa. Lai iekļūtu parlamentā, noteikta 5% vēlēšanu barjera. Vēlēšanas notiek ik pēc četriem gadiem. Pēdējās notika 2005.gadā. Īpašos gadījumos abas palātas notur kopīgas sēdes, tad šis likumdošanas orgāns saucas - Nacionalā asambleja (Zgromadzenie Narodowe).

Polijas izpildvara ir Ministru kabinets (Rada Ministrów) ar premjerministru (Prezes Rady Ministrów) vadībā. Formāli Ministru prezidentu ieceļ Polijas prezidents pēc saviem ieskatiem, tomēr parasti tas ir tās partijas pārstāvis, kurai ir vairākums Seimā.

Tiesu varas augstākais orgāns Polijā ir Augstākā tiesa (Sąd Najwyższy) un Konstitucionālā tiesa (Trybunał Konstytucyjny). Cilvēktiesību jautājumus uzrauga ombuds (Rzecznik Praw Obywatelskich).

Skat.

[izmainīt šo sadaļu] Skat. arī

[izmainīt šo sadaļu] Arējās saites

[izmainīt šo sadaļu] Attēlu galerija



Eiropas valstis
Albānija | Andora | Apvienotā Karaliste | Austrija | Baltkrievija | Beļģija | Bosnija un Hercegovina | Bulgārija | Čehija | Dānija | Francija | Grieķija | Horvātija | Igaunija | Īrija | Īslande | Itālija | Krievija | Latvija | Lietuva | Lihtenšteina | Luksemburga | Malta | Melnkalne | Moldova | Monako | Nīderlande | Norvēģija | Polija | Portugāle | Republika Maķedonija | Rumānija | Sanmarīno | Serbija | Slovākija | Slovēnija | Somija | Spānija | Šveice | Turcija | Ukraina | Ungārija | Vācija | Vatikāns | Zviedrija
Teritorijas: Farēru salas | Gibraltārs | Gērnsija | Menas sala | Džersija



 
Eiropas Savienība (ES)
Eiropas Savienības karogs

Apvienotā Karaliste | Austrija | Beļģija | Bulgārija | Čehija | Dānija | Francija | Grieķija | Igaunija | Īrija | Itālija | Kipra | Latvija | Lietuva | Luksemburga | Malta | Nīderlande | Polija | Portugāle | Rumānija | Slovākija | Slovēnija | Somija | Spānija | Ungārija | Vācija | Zviedrija



Ziemeļatlantijas līguma organizācija (NATO) NATO karogs
Apvienotā Karaliste | ASV | Beļģija | Bulgārija | Čehija | Dānija | Francija | Grieķija | Igaunija | Īslande | Itālija | Kanāda | Latvija | Lietuva | Luksemburga | Nīderlande | Norvēģija | Polija | Portugāle | Rumānija | Slovākija | Slovēnija | Spānija | Turcija | Ungārija | Vācija
Citās valodās