Asinis

Vikipēdijas raksts

cilvēka asinis
cilvēka asinis

Asinis ir šķidrie saistaudi, kuru galvenā masa nemitīgi kustas. Asinis kopā ar limfu un audu šķidrumu veido organisma iekšējo vidi. Pieaugušam cilvēkam ir 5 - 6 litri asiņu. No šī kopējā daudzuma 40-50% ir asins formelementi - asinsķermenīši, bet 55-60% ir šķidra starpšūnu viela - asins plazma [1] Asinis savas funkcijas var veikt tikai tad, ja tās nemitīgi riņķo pa asinsrites sistēmu.

Satura rādītājs

[izmainīt šo sadaļu] Asins sastāvs

no kreisās: eritrocīts, trombocīts, leikocīts
no kreisās: eritrocīts, trombocīts, leikocīts

[izmainīt šo sadaļu] Asins plazma

Asins plazma ir asiņu šķidrā daļa. Tas ir iedzeltens, puscaurspīdīgs šķidrums, kas sastāv no neorganiskām un organiskām vielām. Asins plazmas sastāvā ir apmēram 90% ūdens, 7% olbaltumvielu (albumīni, globulīni, fibrinogēns), 0,8% tauku, 0,1% glikozes, 0,9% minerālvielu, 0,03% urīnvielas u.c.

Plazmā ietilpstošo ķīmisko savienojumu un ķīmisko elementu skaits ir ļoti liels. Bez olbaltumvielām, polipeptīdiem, aminoskābēm, lipīdiem, ogļhidrātiem, kurus asins plazma pievada šūnām struktūrelementu atjaunošanai, jaunu vielu sintēzei un arī kā enerģētisko materiālu, asins plazma transportē dažādus fermentus, hormonus, vitamīnus. Asins plazma transportē arī ogļskābo gāzi. Asinīs konstatēto makroelementu un mikroelementu spektrs aptver gandrīz visus Mendeļejeva periodiskās sistēmas elementus. Uzskata, ka nav šķidruma ar sarežģītāku ķīmisko sastāvu kā asins plazma. Praktiski nav iespējams asins plazmu izgatavot mākslīgi. Tāpēc, ja zaudēts daudz asiņu, cilvēku glābj tikai donora asinis.

[izmainīt šo sadaļu] Eritrocīti (sarkanie asinsķermenīši)

eritrocīti
eritrocīti

Eritrocīti (erythros – sarkans, kytosšūna) ir vienas no vismazākajām cilvēka šūnām: to diametrs ir tikai apmēram 7µm. Piecos litros asiņu ir apmēram 25 triljoni eritrocītu. Tiem ir abpusējie ieliektas lēcas forma, tāda forma palielina eritrocītu virsmu. Aprēķināts, ka visu cilvēka eritrocītu summārā virsma ir apmēram 1500 reizes lielāka par cilvēka ķermeņa virsmu. Nobriedušiem cilvēka eritrocītiem nav kodola, un visa to citoplazma ir maksimāli piesātināta ar dzelzi saturošu pigmentu – hemoglobīnu (Hb). Tieši tas piešķir asinīm tumši sarkano krāsu.

Eritrocītu dzīves ilgums ir 3-4 mēneši. To sabrukšanas produktus izdala ar žulti. Jauni eritrocīti veidojas sarkanajās kaulu smadzenēs. Eritrocīti veidojas nepārtraukti, visu mūžu: ik sekundi asins plūsmā nonāk vairāki miljoni jaunu, nobriedušu eritrocītu.

Samazinoties eritrocītu unhemoglobīna daudzumam (vai vienam no tiem), cilvēks saslimst ar anēmiju.

[izmainīt šo sadaļu] Leikocīti (baltie asinsķermenīši)

Leikocīts ar graudaino citoplazmu
Leikocīts ar graudaino citoplazmu

Leikocīti (leukos – balts, kytosšūna) ir daudzveidīgas, bezkrāsainas šūnas ar kodolu. Tie atrodas ne tikai asinīs, bet arī limfā (limfocīti). Izšķir leikocītus ar bezgraudaino citoplazmu un leikocītus ar graudaino citoplazmu. Variē arī leikocītu kodola forma. Dažiem leikocītiem tas nav kompakts, bet sastāv no vairākām daļām. Vienā kubikmilimetrā asiņu ir no 4 līdz 8 tūkstošiem leikocītu. Leikocīti ir lielāki par eritrocītiem. Dažām leikocītu formām dzīves ilgums ir 2-3 dienas. Leikocīti veidojas sarkanajās kaulu smadzenēs, liesā un limfmezglos.

Leikocītu forma dzīves laikā mainās. Tie atgādina mazas amēbas, un tie spēj amēbveidīgi pārvietoties, piemēram, leikocīti spēj iziet cauri asinsvadu kapilāru sieniņai, kas sastāv no vienas šūnu kārtas, šīs šūnas it kā atbīdot. Ārpus kapilāriem tie aktīvi virzās uz iekaisuma vietām, bojātiem, iekaisušiem audiem. Tie satur fermentus, kas piedalās organisma bojāto, atmirstošo audu sagremošanā. Cilvēka dzīves laikā organismā ļoti daudz šūnu noveco, atmirst, to vietā veidojas jaunas. Leikocīti novērš organisma piesārņošanos ar šādiem atmirušiem produktiem, kā arī iznīcina organismā iekļuvušos svešķermeņus. Nonācis pie svešā objekta, leikocīts to aptver un cenšas noārdīt. Šajā cīņa leikocīti bieži iet bojā arī paši un kopā ar noārdīto šūnu atliekām veido strutas. Šo leikocītu funkciju – organismā iekļuvušo svešo organisko un neorganisko daļiņu satveršanu Mečņikovs nosauca par fagocitozi, bet pašu leikocītus – par fagocītiem jeb rijējšūnām.

[izmainīt šo sadaļu] Trombocīti (asinsplātnītes)

trombocīti
trombocīti

Trombocīti (thrombos – pika) ir vismazākie asiņu formelementi. Tie nav šūnas, bet tikai no šūnas atrāvušās citoplazmas piciņas. Tie ir ļoti sīki – apmēram 3µm diametrā. Vienā kubikmilimetrā asiņu ir 200000 – 300000 trombocītu. Saskarē ar gaisu vai nelīdzenu virsmu trombocīti sabrūk. Šajā procesā no trombocītiem atbrīvojas vielas, kas ierosina asins recēšanu. Asins recēšana ir ķēdes reakcijas, kas sastāv no daudziem posmiem. Šo reakciju rezultātā asins plazmas sastāvā ietilpstošā olbaltumviela – fibrinogēns – pārvēršas nešķīstošā, šķiedrainā olbaltumvielā – fibrīnā. Fibrīna šķiedras izveido biezu tīklu, kurā iestrēdz asins šūnas un izveidojas receklis jeb trombs, kas aizsprosto brūci. Iedzimtu slimību, kurai raksturīga ļoti vāja asins sarecēšana, sauc par hemofiliju.


[izmainīt šo sadaļu] Asins funkcijas organismā

Bez tam organisma noasiņošanu kavē asins sarecēšana.

[izmainīt šo sadaļu] Asinsrades orgāni

Asiņu formelementi nepārtraukti noārdās, un to vietā stājas citi, kas veidojas asinsrades orgānos - sarkanajās kaulu smadzenēs, aizkrūtes dziedzerī, limfmezglos un liesā.

[izmainīt šo sadaļu] Atsauces

  1. Egle. Bioloģijas rokasgrāmata. 251.lpp. Rīga, Zvaigzne ABC,1989