Varšava

Vikipēdijas raksts

Warszawa
valsts galvaspilsēta
vojevodistes centrs
Iedzīvotāji (2005) 1 651 676
2 400 000 (aglom.)
Pilsēta no ? gada
Vojevodiste Mazovijas
Apriņķis pilsēta ar apriņķa tiesībām
Mājaslapa um.warszawa.pl
UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā no 1980.gada
Commons
Wikimedia Commons ir pieejami multimēdiju faili par šo tēmu. Skat.:

Varšava (Warszawa) - Polijas galvaspilsēta (no 1596.gada), lielākais ekonomikas un izglītības centrs valstī. Atrodas pie Vislas upes. Pilsētā 66 augstskolas un vairāk kā 30 teātri.

[izmainīt šo sadaļu] Hronoloģija

  • 13.gs - Varšava ir mazs zvejnieku ciematiņš.
  • 14.gs - viena no Mazovijas hercoga pilsētiņām.
  • 1572.g - Varšavas konfederācija - Polijas augstmaņu līgums par reliģisko toleranci.
  • 1596.g - karalis Sigismunds III Vāsa pārceļ galvaspilsētu no Krakovas uz Varšavu.
  • 1794.g - Pragas slaktiņš.
  • 1795.g - Varšavu anektē Prūsija un tā kļūst par Jaunās Austrumprūsijas (Neu-Ostpreussen) provinces galvaspilsētu.
  • 1807.g - Napoleons ieņem Varšavu un tā kļūst par Varšavas hercogistes galvaspilsētu.
  • no 1815.gada - Varšava ir Kongresa Polijas galvaspilsēta.
  • 1830.gads - Varšavā sākas Novembra sacelšanās.
  • 1918.gads - Varšava kļūst par neatkarīgās Polijas galvaspilsētu.
  • 1920.gads - Kauja par Varšavu 1920.gadā.
  • 1939.gada 1.septembris - sākas 2.pasaules karš. Luftvaffe bombardē Varšavu.
  • 1939.gada 8. līdz 28.septembris - Kauja par Varšavu 1939.gadā.
  • no 1939.gada - Varšava ir ģenerālgubernatūras sastāvā.
  • no 1943.gada 18.janvāra līdz 16.maijam - Varšavas geto sacelšanās.
Tirgus laukums Varšavas vecpilsētā
Tirgus laukums Varšavas vecpilsētā
  • no 1944.gada 1.augusta līdz 2.oktobrim - Varšavas sacelšanās.
  • 1944.gads oktobris - Padomju armija ienāk gandrīz pilnīgi nopostītā pilsētā.
  • 1945.gads - notiek diskusijas par to, ka Varšava ir tā nopostīta, ka to nav vērts atjaunot.
  • pēckara gadi - pilsēta tiek atjaunota. Neliela daļa no Varšavas vecpilsētas tiek restaurēta, tomēr lielu daļu no pilsētas apbūvē ar neizteiksmīgām celtnēm.
  • 1995.gads - atklāj Varšavas metro.

[izmainīt šo sadaļu] Varšavas centrs - UNESCO pasaules mantojuma sarakstā

1980.gadā Varšavas centru iekļāva UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.

Varšava iekļauta sarakstā, jo:

1944.gada augustā, Varšavas sacelšanās laikā, vairāk kā 85% no Varšavas vēsturiskā centra tika nopostīti. Pēc kara liela daļa no vecpilsētas tika pedantiski atjaunota. Šodien vecpilsēta ir lielisks paraugs vispārīgai vēsturisko celtņu (no XII.gs līdz XX.gs) rekonstrukcijai no drupām.

[izmainīt šo sadaļu] Cilvēki

Varšavā dzimuši:

  • Kšistofs Kamils Bačiņskis (Krzysztof Kamil Baczyński, 1921 - 1944) - dzejnieks
  • Vladislavs Bartoševskis (Władysław Bartoszewski, 1922 - ) - politiķis un vēsturnieks
  • Zbigņevs Bžezinskis (Zbigniew Brzezinski, 1928 - ) - ASV valstsvīrs un politologs.
  • Juliāns Fontana (Julian Fontana, 1810 - 1869) - pianists
  • Agneška Holanda (Agnieszka Holland, 1948 - ) - kinorežisore
  • Jaroslavs Kačiņskis (Jarosław Kaczyński, 1949 - ) - politiķis
  • Lech Kačiņskis (Lech Kaczyński, 1949 - ) - politiķis
  • Jaceks Kačmarskis (Jacek Kaczmarski, 1957 - 2004) - dziedātājs
  • Kšištofs Kesļovskis (Krzysztof Kieślowski, 1941 - 1996) - kinorežisors
  • Marija Kirī (Maria Skłodowska-Curie, 1867 - 1934) - fiziķe
  • Janušs Korčaks (Janusz Korczak, 1878 - 1942) - pedagogs
  • Milica Korjusa (Miliza Korjus, 1909 - 1980) - dziedātāja un aktrise
  • Rišards Kukliņskis (Ryszard Kukliński, 1930 - 2004) - CIP spiegs
  • Vitolds Lutoslavskis (Witold Lutosławski, 1913 - 1994) - komponists
  • Osips Mandelštams (Осип Эмильевич Мандельштам, 1891 - 1938) - krievu dzejnieks
  • Adams Mihniks (Adam Michnik, 1946 - ) - publicists un politiķis
  • Vaclavs Serpiņskis (Wacław Sierpiński, 1882 - 1969) - matemātiķis
  • Šimons Vinavers (Szymon Winawer, 1838 - 1919) - šahists
  • Staņislavs Ignācs Vitkevičs (Stanisław Ignacy Witkiewicz, 1885 - 1939) - rakstnieks
  • Mihals Ževlakovs (Michał Żewłakow, 1976 - ) - futbolists