Kārlis Ulmanis

Vikipēdijas raksts

Ir ierosinājums apvienot šo rakstu ar Kārlis Ulmanis/historia.lv.


Kārlis Ulmanis
Kārlis Ulmanis

Amatā
1918. gada 19. novembris – 1921. gada 18. jūnijs
Priekštecis -
Pēctecis Zigfrīds Anna Meierovics

Amatā
1925. gada 24. decembris – 1926. gada 6. maijs
Prezidents Jānis Čakste
Priekštecis Hugo Celmiņš
Pēctecis Arturs Alberings

Amatā
1931. gada 27. marts – 1931. gada 5. decembris
Prezidents Alberts Kviesis
Priekštecis Hugo Celmiņš
Pēctecis Marģers Skujenieks

Amatā
1934. gada 17. marts – 1940. gada 20. jūnijs
Prezidents Alberts Kviesis
Kārlis Ulmanis
Priekštecis Ādolfs Bļodnieks
Pēctecis Augusts Kirhenšteins

Amatā
1936. gada 11. aprīlis – 1940. gada 21. jūlijs
Priekštecis Alberts Kviesis
Pēctecis Augusts Kirhenšteins

Dzimš. dati 1877. gada 4. septembris
Bērzes pagasts, Dobeles rajons, Latvija
Mirš. dati 1942. gada 20. septembris
Krasnovodska, PSRS
Politiskā partija Latviešu Zemnieku savienība
kopš 15.05.1934. bez partijas
Profesija agronoms
*leģitimitāte apšaubāma

Kārlis Ulmanis (dzimis 1877. gada 4. septembrī, miris 1942. gada 20. septembrī) bija viens no pazīstamākajiem Latvijas politiķiem laikā starp pasaules kariem.

1934. gada 15. maijā Ulmanis, būdams tābrīža Ministru prezidents, izdarīja valsts apvērsumu, kura rezultātā Latvija beidza pastāvēt kā parlamentāra republika. Pēc apvērsuma vara koncentrējās Ulmaņa rokās, un viņš realizēja valsts pārvaldes režīmu, kas pazīstams kā Ulmaņa režīms un ilga no 1934. gada 15. maija līdz 1940. gada 16. jūnijam, kad Latviju okupēja Padomju Savienība. Vēsturnieki (Aivars Stranga, Edgars Dunsdorfs, Indulis Ronis, Ādolfs Šilde) uzskata, ka Ulmaņa režīms uzskatāms par autoritāru.

[izmainīt šo sadaļu] Citāti

  • Maldās tas, kas domā, ka varētu par daudz pieminēt vārdu Latvija, patriotisms, tēvzemes mīlestība. Nekad tas par daudz nevar būt un nebūs. (1935. gada 9. decembrī.)
  • Esmu dzirdējis sakām, ka latviešu dabā esot tikai dziņa pēc laimes, bet neesot dziņa pēc varas. Es neticu šai pasaciņai, kaut nemaz neesmu laimes pretinieks, bet šo pasaciņu stāsta daudziem un daudzi. Vara ir katras īstas un patiesas, paliekošas laimes pamatā. Latvju tauta varu prasīs, iegūs, paturēs un dzīvos! (1933. gada 2. novembrī)
  • Jo stiprāk mēs būsim saistīti ar savu un savas tautas pagātni, jo stiprāki būsim. (1935. gada 5. augustā.)
  • Militārā gatavība ir vienīgā ķīla polītiskajai patstāvībai. (1919. gada 8. decembrī.)
  • Tautiskais un latviskais visās vietās uzvarēs. (1937. gada 1. augustā.)
  • Es palikšu savā vietā, jūs palieciet savās! (1940. gada 17. jūnijā.)


Priekštecis:
Alberts Kviesis
Latvijas Valsts prezidents
(leģitimitāte apšaubāma)

1936–1940
Pēctecis:
Augusts Kirhenšteins
Priekštecis:
Ādolfs Bļodnieks
Latvijas Ministru prezidents
1934–1940
Pēctecis:
Augusts Kirhenšteins
Priekštecis:
Hugo Celmiņš
Latvijas Ministru prezidents
1931–1931
Pēctecis:
Marģers Skujenieks
Priekštecis:
Hugo Celmiņš
Latvijas Ministru prezidents
19251926
Pēctecis:
Arturs Alberings
Priekštecis:
nav
Latvijas Ministru prezidents
19181921
Pēctecis:
Zigfrīds Anna Meierovics



 
Latvijas Republikas Ministru prezidenti
Latvija
1918-1940
Ulmanis · Meierovics · Pauļuks · Meierovics (2.) · Zāmuels · Celmiņš · Ulmanis (2.) · Alberings · Skujenieks · Juraševskis · Celmiņš (2.) · Ulmanis (3.) · Skujenieks (2.) · Bļodnieks · Ulmanis (4.)
1990-šodiena
Godmanis · Birkavs · Gailis · Šķēle · Šķēle (2.) · Krasts · Krištopans · Šķēle (3.) · Bērziņš · Repše · Emsis · Kalvītis · Kalvītis (2.)


 
Latvijas Valsts prezidenti
Latvija
1918-1940
Čakste · Zemgals · Kviesis · K. Ulmanis
1990-šodiena
G. Ulmanis · Vīķe-Freiberga · Zatlers