Afrikandu valoda
Vikipēdijas raksts
Afrikandu valoda (Afrikaans), saukta arī būru valoda (no holandiešu valodas boer - zemnieks), Kāpas holandiešu valoda (angliski Cape Dutch), virtuves holandiešu valoda (angliski Kitchen Dutch), ir rietumģermāņu valoda, viena no Dienvidāfrikas Republikas valsts valodām. Afrikandu valodā runā vairāk nekā 6 000 000 cilvēku Dienvidāfrikā, Namībijā, ASV, Lielbritānijā, Austrālijā, Zimbabvē, Botsvānā, Vācijā, Lesoto, Svazilendā un citās valstīs. Afrikandu valoda cēlusies pamatā no holandiešu (nīderlandiešu) valodas sintēzē ar franču, angļu, vācu, arī malajiešu un āfrikāņu valodām. Afrikandu valodai ir vienkāršota gramatiskā uzbūve. Afrikandu valodā lietvārdiem nav dzimšu, nav locījumu. Darbības vārdiem nav konjugāciju. Darbības izteiksmei tiek lietoti tikai trīs laiki: viens tagadnē, viens pagātnē un viens nākotnē.
Afrikandu valoda sāka veidoties 17. gadsimtā, kad Holande sāka kolonizēt teritoriju Āfrikas galējos dienvidos pie Labās Cerības raga (holandiešu Kaap van Goede Hoop), kuru nosauca par Kāpas koloniju (Kaapkolonie). Kāpas kolonijā ieradās kolonisti ne vien no Holandes, bet arī no tās kaimiņzemēm, kā rezultātā radās jauns holandiešu valodas dialekts. Pirmie laikraksti afrikandu valodā tika izdoti Lielās būru pārceļošanas laikā 19.gadsimta pirmajā pusē. No 1925. gada afrikandu valoda kļuva par Dienvidāfrikas Savienības un bijušās Vācu Dienvidrietumu Āfrikas (tagadējās Namībijas) valsts valodu (nomainot nīderlandiešu valodu) līdzās angļu valodai.