Līgatnes Papīrfabrika

Vikipēdijas raksts

Līgatnes papīrfabrika ir Latvijā vecākais papīra ražošanas uzņēmums, kurā notiek papīra ražošana arī mūsdienās. Papīrfabrikas pirmsākumi meklējami 1814.gada novembrī, kad Rīgas tirgotāji Justus Štorhs un Kārlis Kibers saņēma īpašumā zemes gabalu pie Līgatnes upītes un nosauca to par Conradsruhe. Dzirnavās sāka strādāt papīra ražošanas meistars un 15 strādnieki, kuri saražoja pirmos 1050 pudus papīra.

No 1815. līdz 1816. gadam uzcēla papīra dzirnavas, kurās jau 1816. gada oktobrī uzsāka papīra ražošanu. 1827. gadā papīra ražošanai sāka izmantot ķimikālijas. 1830. gadā darbu uzsāka galvenā jeb vidus fabrika. Papīra gludināšanai izmantoja gludināmo mašīnu ar kapara veltņiem un papīra slīpējamo mašīnu. 1865. gadā Līgatnē uzsāka kokmasas ražošanu. 1870. gadā Viskrievijas manufaktūru izstādē Sanktpēterburgā Līgatnes papīrs saņēma Lielo Zelta medaļu. 1885. gadā rūpniecības un mākslas izstādē Ņižnijnovgorodā "Papīrfabrikai Līgatne" piešķīra tiesības uz produkcijas attēlot valsts ģerboni. Kara un juku laikos rūpnīca bija spiesta ik pa brīdim darbu pārtraukt, bet tomēr vienmēr tā ir atradusi iespēju atjaunoties un darbu turpināt. 1937. gadā papīra ražošanā Latvijas Republikā Līgatnes papīrfabrika sasniedza saražotās produkcijas maksimumu – ap 6 200 tonnu papīra gadā. Tajā laikā Līgatnē ražoja ap 100 dažādu papīra veidu. Tā, ejot cauri dažādiem laika posmiem, Līgatnes papīrfabrika spēja noturēt un uzlabot ražošanas apjomus un kvalitāti.

Pēc Padomju Savienības sabrukuma arī fabrikā sākas juku laiki un neskaidrības, kuru rezultātā izdzīvoja tikai viena papīra mašīna. 90-to gadu sākumā papīrfabriku privatizē. Patreiz šī papīra ražošanas mašīna, kurai sākotnēji plānotā jauda bija 20 t diennaktī un papīra ražošanas ātrums 120 m/min, ir uzlabota un rekonstruēta. Patlaban šī ražošanas mašīna var ražot līdz 45 t papīra diennaktī, sasniedzot ātrumu 200 m/min.