Valūtas tirgus

Vikipēdijas raksts

Valūtas tirgus (foreign exchange market, forex, FX) rodas jebkur, kur viena valūta tiek apmainīta pret otru. Tas ir viennozīmīgi vislielākais pasaules tirgus, ja mēra naudas daudzums, kas tiek tur apmainīts, jo tas sevī ietver tirdzniecību starp vislielākajām pasaules bankām, centrālajām bankā, valūtas spekulantiem, starptautiskajiem uzņēmumiem, valdībām kā arī citiem finansu tirgiem un institūcijām. Tirgošanās valūtas tirgos visapkārt pasaulei šobrīd ir ap 2 triljoniem dolāru dienā. Individuālie spekulanti šajā tirgū šobrīd aizņem ļoti mazu daļu un var tikai piedalīties netieši - izmantojot brokerus vai bankas.

Satura rādītājs

[izmainīt šo sadaļu] Pirktspējas paritātes princips (Purchasing Power Parity).

Pirktspējas paritātes principa (Purchasing power parity, PPP) teoriju 1920. gadā izstrādāja Gustavs Kasels. Teorijas metode paredz izmantot divu valūtu ilgtermiņa līdzsvara valūtas kursus, lai atrastu vienādojumu valūtas pirktspējai. Tas ir balstīts uz vienas cenas likuma - teorijas par to, ka efektīvā tirgū identiskām precēm ir jābūt vienādām cenām.

Praktiski šo principu pielieto, piemēram salīdzinot hamburgera cenas dažādās valstīs, vai arī, piemēram, mp3 atskaņotāja I-Pod cenu.

Tomēr PPP noteikšanu sarežģī tas, kas valstis neatšķiras savā starpā tikai ar cenu līmeni, bet gan realitātē cenu starpība pārtikai var būt lielāka nekā cenu starpība nekustamajam īpašumam. Šādas sakarības rodas tādēļ, ka cilvēki dažādās valstīs parasti patērē dažādas preču grozus. Ir nepieciešams salīdzināt preču un pakalpojumu grozus izmantojot cenu indeksus. Tas ir ļoti sarežģīti, jo šie grozi atšķiras ne tikai tāpēc, ka cilvēkiem dažādās valstīs ir dažādas kultūras un gaumes, bet par preču pieejamība var atšķirties. Tādēļ ir nepieciešams vienādot soš grozus ievērojot atšķirības preču un pakalpojumu kvalitātēs. Vēl lielākas grūtības rodas, kad tiek salīdzinātas vairākas valstis, jo šis vienādošanas process kļūst vēl sarežģītāks.

Kad PPP tiek noteikts laika periodam vienmēr ir jāņem vērā arī inflācijas efektus.

[izmainīt šo sadaļu] Valūtas kursu shēmas

Valūtas kursa shēma ir tas kā valsts nosaka savas valūtas vērtību pret citām ārvalstu valūtām valūtu tirgū. Šīs shēmas ir ļoti saistītas ar centrālās bankas monetāro politiku un bieži ir atkarīgas no tiem pašiem faktoriem.

Parasti ir šādas valūtas kursu shēmas brīvi peldošs kurss veidojas valūtas tirgū pieprasījuma un piedāvājuma attiecību rezultātā, centrālā banka neveic intervences valūtas tirgū, lai ietekmētu kursa izmaiņas vienā vai otrā virzienā, un maksājuma bilance ir neitrāla un stingri fiksēts kurss veidojas gadījumā, kad centrālā banka nemainīgi piesaista nacionālas valūtas kursus.

[izmainīt šo sadaļu] Maksājumu bilance.

Maksājumu bilance mēra maksājumus, kas notiek starp vienu valsti un citām valstīm. To izmanto lai apkopotu visas ekonomiskās transakcijas šai valstij specifiskā laika periodā - parasti gadā.

Maksājumu bilanci nosaka valsts preču, pakalpojumu un finansu kapitāla, kā arī finansu pārvedumu importa un eksporta vērtības. Tā atspoguļo visas izmaksas un pasīvus ārvalstīm (debetus) un visus iemaksas un obligācijas, kuras ir saņemtas no ārvalstīm (kredītus).

[izmainīt šo sadaļu] Peldošs valūtas kurss pretstatā fiksētam valūtas kursam.

Peldošs valūtas kurss ir tāda valūtas kursa shēma, kurā valūtas vērtībai ir ļauts mainīties līdz ar valūtas tirgu. Valūta, kura izmanto peldošo kursu tiek saukta par peldošu valūtu.

Realitātē nav nevienas pasaules valūtas, kura pilnīgi atbilstu peldošā kursa definīcijai. Spēcīgas valūtas vērtības maiņas gadījumā centrālā banka iejauksies ar intervenci, lai stabilizētu valūtu. Tādēļ tehniski pareizāks peldošā valūtas kursa definējums būtu - kontrolētā pelde (managed float).

Fiksēts valūtas kursā valūtas vērtība tiek pielīdzināta citai valūtai vai arī valūtas grozam vai arī kādam vērtības mēram kā zelts. Līdz ar pielīdzināmās vienības vērtības maiņu, mainās arī valūtas vērtība. Valūta, kura izmanto fiksēto kursu tiek saukta par fiksētu valūtu.

Daudzi ekonomisti uzskata, ka, galvenokārt, peldošais valūtas kurss ir vēlamāks nekā fiksētais. Peldošais kurss nav tik jūtīgs ekonomiskiem cikliem un ārzemju valūtas kursu krīzes nav tik stipri jūtamas pie peldoša kursa. Taču vienmēr jāatzīst, ka fiksēts valūtas kurss var būt vēlamāks dēļ tā piedāvātās stabilitātes un paredzamības.