Fenilalanīns

Vikipēdijas raksts

Fenilalanīns

L-fenilalanīna struktūrformula un molekulas modelis
Ķīmiskā formula: C9H11NO2
Molmasa: 165,19 g/mol
Blīvums: 1290 kg/m3
Kušanas temperatūra: 283°C
Viršanas temperatūra: -
Izoelektriskais punkts: 5,5

Fenilalanīns (Phe, 2-amino-3-fenilpropionskābe, C9H11NO2) ir neaizstājamā aminoskābe, kas pieder pie aromātiskajām aminoskābēm.

[izmainīt šo sadaļu] Atrašanās dabā

Ietilpst olbaltumvielu sstāvā, kā arī piedalās daudzos bioķīmiskos procesos. Fenilalanīns cilvēkam obligāti jāuzņem ar pārtiku.

[izmainīt šo sadaļu] Bioloģiskā nozīme

Organismā no fenilalanīna tiek sintezēta cita aromātiskā aminoskābe - tirozīns, ja tā netiek pietiekami uzņemta ar pārtiku. No fenilalanīna rodas svarīgs biogēnais amīns - feniletilamīns.

Ja fenilalanīna pārvēršanās par tirozīnu organismā ir traucēta ģenētiska defekta dēļ, cilvēks saslimst ar smagu pārmantojamu slimību - fenilketonūriju. Fenilketonūrijas slimniekiem tiek bojāta nervu sistēma fenilalanīna un tā toksisko atvasinājumu pārmērīgas uzkrāšanās dēļ. Šādiem slimniekiem jāievēro speciāla diēta, kas satur pēc iespējas mazāk fenilalanīna.

[izmainīt šo sadaļu] Izmantošana

Fenilalanīns ietilpst sintētiskās saldvielas - aspartāma - sastāvā.


Dzīvo organismu aminoskābes

Alanīns | Arginīns | Asparagīns | Asparagīnskābe | Cisteīns | Fenilalanīns | Glicīns | Glutamīns | Glutamīnskābe | Histidīns | Izoleicīns | Leicīns | Lizīns | Metionīns | Prolīns | Serīns | Tirozīns | Treonīns | Triptofāns | Valīns