Gallija

Vikipēdijas raksts

Par Galliju (latīņu: Gallia) senatnē sauca reģionu Rietumeiropā tagadējās Itālijas, Francijas, Beļģijas, rietum - Šveices, daļu no Nīderlandes un Vācijas reitumu Reinas krasta pusē.

Gallijas karte 58. pirms Kristus
Gallijas karte 58. pirms Kristus
1.gadsimta p.m.ē. karte kurā parādītas Ķeltu apmetņu teritorijas.
1.gadsimta p.m.ē. karte kurā parādītas Ķeltu apmetņu teritorijas.

Tā kā Gallijas teritoriju nepārtraukti centās iekarot un sadalīt un arī paši Galli bija kareivīga tauta, tad dažādos laikos pastāvēja dažādi Gallijas teritorijas nosaukumi un iedalījumi.

  • Starp Po upi Itālijā un Alpiem (Cizalpijas Gallija)
  • Starp Alpiem, Vidusjūru, Pirienejiem, Atlantijas okeānu (Transalpu Gallija - latīņu: Gallia transalpina).

Aptuveni no 220 p.m.ē. Cizalpijas Gallijas teritorija bija pakļauta Roma impērijai un pārveidota par Romas provinci.

58-51 gados p.m.ē. kad Augusts Cēzars iekaro Transalpijas Gallijas teritoriju, viņš 16.gadā p.m.ē. izveido četras provinces Gallia Narbonensis (mūsdienu Francijas dienvidi), Gallia Aquitania (mūsdienu Francijas dienvidrietumos), Gallia Belgica (mūsdienu Francijas ziemeļos), Lugdunesis Gallia(mūsdienu Belģijas un Nīderlandes teritorijas), dažos avotos minēts arī 31. gads p.m.ē. kad tika izveidota Gallia celtica (vislielākā province, mūsdienu Francijas centrā),

Sākot ar 5. gadsimtu p.m.ē. Gallijas teritoriju nepārtraukti iekaroja ģermāņu ciltis un jau 5. gadsimtā p.m.ē. tika iekļauta Franku valsts teritorijā.

No 6.gadsimta p.m.ē. Gallijas teritorijā pamatā dzīvoja ķelti (kurus romieši sauca par "galliem").

[izmainīt šo sadaļu] Skatīt arī