Butanols
Vikipēdijas raksts
Butanols | |
---|---|
![]() ![]() n-butanola struktūrformula un molekulas modelis |
|
Ķīmiskā formula: | C4H9OH |
Molmasa: | 74,12 g/mol |
Blīvums: | 809,8 kg/m3 |
Kušanas temperatūra: | −89,5 °C (183,7 K) |
Viršanas temperatūra: | 117,73 °C (390,9 K) |
Butanols (butilspirts, propilkarbinols, C4H9OH) ir vienvērtīgs spirts ar četriem oglekļa atomiem molekulā. Butanolam ir 4 struktūrizomēri.
![]() |
![]() |
![]() |
![]() |
![]() |
![]() |
![]() |
![]() |
(n-butanols) |
(2-butanols) |
(2-metil-1-propanols) |
(2-metil-2-propanols) |
2-Butanols turklāt ir hirāls savienojums un tam ir 2 spoguļizomēri.
Butanols ir bezkrāsains šķidrums ar asu sīveļļas smaku. Trešējais butanols kūst pie 25,4°C, tādēļ normālos apstākļos ir cieta viela.
[izmainīt šo sadaļu] Atrašanās dabā
1-butanols veidojas, rūgstot glicerīnam vai mannītam baktēriju Bacterium butylicus iedarbībā. Izobutanols ietilpst sīveļļu jeb fūzeļu sastāvā (tas veidojas no valīna rūgšanas procesos).
[izmainīt šo sadaļu] Iegūšana
- 1-Butanolu var iegūt, iedarbojoties uz cieti ar baktērijām Bacterium acetobutylicum.
- 2-butanolu iegūst, reducējot metiletilketonu ar ūdeņradi.
- Izobutanolu var izdalīt no sīveļļām, tās pārdestilējot, kā arī no sintēzes gāzes kobalta katalizatora klātienē.
- Trešējo butanolu var iegūt no acetona un metilmagnija halogenīdiem Griņjāra reakcijā.
[izmainīt šo sadaļu] Izmantošana
Butanolu galvenokārt lieto kā šķīdinātāju. To izmanto arī ķīmiskajām sintēzēm un kā degvielu.
Svarīgākie spirti
Metanols | Etanols | Propanols | Izopropanols | Butanols | Amilspirts | Allilspirts | Propargilspirts | 1,2-propāndiols | 1,3-propāndiols | Etilēnglikols | Glicerīns | Pentaeritrīts | Feniletilspirts |