Livonija

Vikipēdijas raksts

Šis raksts ir par teritoriju. Par valstu savienību viduslaikos skat. Livonijas Konfederācija.
Baltu cilšu apdzīvotās teritorijas aptuveni 12-13 gs. mijā. Robežas ir aptuvenas
Baltu cilšu apdzīvotās teritorijas aptuveni 12-13 gs. mijā. Robežas ir aptuvenas

Livonija (līvu: Līvõmō, igauņu: Liivimaa, vācu un zviedru: Livland, lietuviešu: Livonija, poļu: Liwlandia, krievu: Лифляндия), arī Līvzeme, Lībija, Līva, ir jēdziens, kas vēsturiski ticis lietots apzīmējot dažāda lieluma teritoriju tagadējā Latvijā un Igaunijā. Sākotnēji ar to saprata līvu apdzīvotos novadus, bet vēlāk - visu Livonijas Konfederācijas kontrolēto teritoriju mūsdienu Latvijā un Igaunijā. Tās robežas bija Rīgas līcis un Somu līcis ziemeļrietumos, Peipusa ezers un Krievija austrumos, Lietuva dienvidos.

Vārda etimoloģija saistāma ar somugru liv - smiltis, un igauņu Liivimaa, tātad būtu jātulko kā "smilšu zeme", kas saskan ar tās novietojumu gar Rīgas jūras līča piekrasti, Piejūras zemienes smilts augšņu zonā.

[izmainīt šo sadaļu] Vēsture

Sākotnēji, 11.-13. gadsimtā, ar vārdu Livonija saprata tikai lībiešu, idumiešu, vendu un latgaļu apdzīvotās zemes uz rietumiem no līnijas Aizkraukle-Līgatne-Cēsis-Straupe-Aloja. Tās bija nomināli pakļautas Polockas kņazistei, un kņazs Vladimirs 11. gadsimta 80. gadu pirmajā pusē tās atdeva bīskapam Meinardam katoļu bīskapijas dibināšanai, un kuru Ikšķilē 1186. gadā apstiprina Brēmenes arhibīskaps Hartvigs II. Indriķa hronikā līdz 1227. gadam ar Livoniju saprot pamatā Vidzemes teritoriju, bet par livoņiem dēvē sabiedrotos - vācus, lībiešu un latgaļus. Līdz 1255. gadam tā izkristalizējās kā piecu baznīcvalstu - Livonijas ordeņa, Rīgas arhibīskapijas, kā arī Kurzemes, Tērbatas un Sāmsalas-Vīkas bīskapiju savienība (konfederācija). Taču jau no gadsimta sākuma šeit vērojama militāra kopdarbība starp Rīgas pilsētu, bīskapu, ordeni un sabiedrotajiem latgaļu novadiem.


[izmainīt šo sadaļu] Skatīt arī

[izmainīt šo sadaļu] Ārējās saites