Johans Lēberehts Eginks

Vikipēdijas raksts

Johans Lēberehts Eginks (Pašportrets)
Johans Lēberehts Eginks (Pašportrets)


Johans Lēberehts Eginks (1784-1867) bija vēstures ainu gleznotājs un portretists, kurš darbojās tagadējā Latvijas teritorijā XIX gs. sākumā. Viens no slavenākajiem Eginka darbiem ir "Odisejs un Nausikaja" (tajā uzskatāmi savijas romantisma un klasicisma tradīcijas), ar Latvijas vēsturi visciešāk saistīta glezna "Aleksandrs I dāvina brīvību Baltijas provinču zemniekiem".

Eginks dzimis Kurzemē kā aristokrāta ārlaulības dēls (viņa māte bija latviete). Viņš mācījās Jelgavas ģimnāzijā, pēc tam - Tērbatas Universitātē (tur studijas nepabeidza) un Vīnes Mākslas akadēmijā. Ilgu laiku uzturējās Itālijā (saņēma arī Aleksandra I stipendiju). Itālijā mākslinieks gleznoja daudzfigūru kompozīcijas, kurās dominēja mitoloģiskas vai vēsturiskas ainas. 1828. gadā Eginks kļuva par Romas Sv. Lūkas akadēmijas korespondētājlocekli, bet 1834. gadā - arī par Pēterburgas Mākslas Akadēmijas akadēmiķi. 1837. gadā Eginks pārcēlās uz Jelgavu, kur arī pavadīja atlikušo mūža daļu. Viņš strādāja par zīmēšanas skolotaju, kā arī gleznoja altārgleznas pēc baznīcu pasūtījuma un darbojās kā portrtists (kas viņām bija nozīmīgs ienākumu avots), gleznojot bīdermeiera stilā.

Eginka darbi aptver plašu mākslas virzienu spektru - no romantisma līdz bīdermeiera stilam.