Lietus

Vikipēdijas raksts

Lietus
Lietus

Viena no dabas parādībām, kas veido laika apstākļus un Latvijā novērojama ļoti bieži, ir lietus. Lietus ir nokrišņu veids, kas sastāv no atsevišķām ūdens pilēm. Lietus daudzums katrā vietā ir atšķirīgs un mainās atkarībā no konkrētā mēneša gadā.

[izmainīt šo sadaļu] Lietus rašanās

Lietus sākas augstu debesīs, kad smalkie ūdens pilieni, sakrājušies mākoņos, saplūst kopā un palielinās to izmērs. Šie lietus pilieni palielinās, līdz kļūst tik smagi, ka vairāk nespēj noturēties gaisā un izkrīt no mākoņa. Ūdens pilieni var saplūst kopā molekulārās siltuma kustības iespaidā, kas liek tiem sadurties, kā arī turbulento gaisa plūsmu iedarbības rezultātā. Lielu loma ir arī pilienu elektriskajam lādiņam. Vienādi uzlādēti pilieni atgrūžas, bet dažādi uzlādēti vai dipolāri pilieni - pievelkas. Dipolāri pilieni var rasties elektriskās izlādes - zibens - rezultātā.

[izmainīt šo sadaļu] Lietus veidi

Lietus var būt dažāds. Dažreiz lietus pilieni ir smalki un pat grūti pamanāmi. To sauc par smidzināšanu un šāda veida lietus veidojas zemos slāņu mākoņos vai miglā bez gaisa augšupejošas kustības. Turpretī stiprais vasaras negaisu lietus (gāzienveida lietus) parasti nāk no augstajiem mākoņiem - negaisa mākoņiem. Nepārtraukts ilgstošs lietus nāk no lietus slāņu mākoņiem.

[izmainīt šo sadaļu] Lietus ūdens sastāvs

Lietus pilieni krītot var uzņemt gaisā esošos piemaisījumus un putekļu daļiņas. Lietus ūdenī vienmēr ir nelieli slāpekļskābes un amonjaka piemaisījumi. Tropos slāpekļskābes saturs lietū mēdz būt lielāks, jo šajos platuma grādos biežāk zibeņo, bet zibens rezultātā rodas slāpekļa oksīdi. Cilvēka rūpnieciskās darbības rezultātā lietus ūdenī skābju saturs var būt stipri paaugstināts, šādus nokrišņus sauc par skābajiem lietiem. Jūras tuvumā lietus ūdenī mēdz būt lielāks sāļu daudzums.

Commons
Wikimedia Commons ir pieejami multimēdiju faili par šo tēmu. Skat.: