Haizivs

Vikipēdijas raksts

Haizivis ir plēsīgas jūras zivis. Tās pieder pie skrimšļzivju klases virskārtas.

Melnspuru rifu haizivs (Carcharhinus melanopterus)
Melnspuru rifu haizivs (Carcharhinus melanopterus)

Haizivīm raksturīgākā pazīme ir skrimšļa skelets. Tām nav žaunu vāku, bet ir tikai žaunu spraugas. Tām nav arī peldpūšļa, tāpēc šīm zivīm nepārtraukti ir jāpeld, lai nenosmaktu un lai negrimtu. Haizivju āda ir īpatnēja, jo tā ir klāta ar ļoti sīkām zvīņām. Visām haizivīm ir iekšējā apaugļošanās un haizivis var pieskaitīt pie dzīvdzemdētājām. Haizivīm ir ļoti labi attīstīta oža - tās sajūt asinis no ļoti liela attāluma. Haizivīm ir vāja redze. Ja jūrā nākās sastapties ar haizivi tad jāpaliek nekustīgi guļam, jo haizivs var neredzēt cilvēku, taču ļoti jutīgi uzver elektriskos impulsus, ko izdala cilvēka locītavas kad tas mēģina aizbēgt.

[izmainīt šo sadaļu] Vaļhaizivis.

Ir pietiekami miermīlīgas un ļoti lielas zivis. Garums var sasniegt gandrīz 20 metrus un svars var būt ap 14 tonnām. Barojas galvenokārt kāšot jūras ūdeni.

[izmainīt šo sadaļu] Baltā haizivs.

Visplēsīgākā haizivs. Ķermeņa izmēri var sasniegt 10 metrus un masa aptuveni 3 tonnas. Tā baroojas no lielām zivīm, pat ar savas sugas māsām, un lieliem jūras dzīvniekiem. Šī haizivs var uzbrukt arī cilvēkam, un tāpēc to dažkārt sauc par cilvēkēdāju.