Japāna

Vikipēdijas raksts

Japāna (japāņu valodā: 日本国; Nihon/Nippon) ir salu valsts Austrumāzijā, kas atrodas uz Japānas salu arhipelāga, Klusajā okeānā netālu no Āzijas kontinenta. Japānas četras lielākās salas ir Hokaido, Honsju, Sikoku un Kjusju salas.

日本国
Nippon/Nihon-koku
Japānas karogs Japānas ģerbonis
(Par karogu) (Par ģerboni)
image:Japana vieta.png
Valsts valoda japāņu valoda
Galvaspilsēta Tokija
Lielākās pilsētas Tokija
Jokohama
Osaka
Imperators Akihito
Premjerministrs Šinzo Abe
(Shinzo Abe)
Platība 377 835 km²
Iedzīvotāju skaits
 - Kopā (2002)
 - blīvums

127 214 499
335/km²
Izveidošanās 7.gs.p.m.ē.
Valūta Japānas jēna/JPY
Laika zona UTC +9
Valsts himna Kimi Ga Yo
Interneta domēns .JP
Starptautiskais tālsarunu kods +81

Satura rādītājs

[izmainīt šo sadaļu] Vēsture

Arheoloģiskie pētījumi liecina, ka Japāna bija apdzīvota jau pirms 500 tūkstošiem gadu. Ledus laikmetos, kad jūras līmenis bija zemāks nekā tagad, Japāna bija savienota ar Āzijas kontinentu un cilvēki varēja pa sauszemi pārvietoties no tagadējās Ķīnas un Korejas uz Japānu.

Saskaņā ar japāņu leģendām, Japānas valsti dibinājis imperators Jimu, 660. gadā p.m.ē., 11. februārī. Vēsturisku dokumentu, kas apstiprinātu imperatora Jimu eksistenci, nav. Senākie rakstītie Japānas vēstures avoti ir no mūsu ēras 5. un 6. gadsimta, kad Japānā tika ieviests ķīniešu alfabēts, budisms un citi Ķīnas kultūras elementi.

16. gadsimtā Japānu sasniedza tirgoņi un misionāri no Eiropas. Pēc dažus gadu desmitus ilga tirdzniecības perioda, Japānas valdība sāka nošķirt valsti no ārpasaules. 1641. gadā eiropiešiem tika aizliegts uzturēties Japānā, izņemot Dešimas salu netālu no Nagasaki pilsētas, kā arī japāņiem atstāt salu. Šī likuma pārkāpējiem draudēja nāvessods.

Izolācijas periods ilga līdz 1854. gadam, kad ASV kara flote piespieda Japānu atvērt savas ostas tirdzniecībai. Imperatora Meidži valdīšanas laikā, no 1868. līdz 1912. gadam, Japāna pārņēma Rietumu tehnoloģiju un reformēja valsts pārvaldes sistēmu pēc Rietumu parauga. Šīs reformas padarīja Japānu par lielvalsti, kura 19. gs. beigās un 20. gs. sākumā iekaroja Sahalīnu, Koreju un Taivānu.

1937. gadā Japāna iebruka Ķīnā un 1941. gada 7. decembrī Japānas spēki uzbruka ASV karabāzei Pērlharborā, Havaju salās. Sākotnēji Japānai izdevās ieņemt lielu daļu Austrumāzijas un Okeānijas, bet pēc tam sabiedrotie un Ķīna pārgāja pretuzbrukumā. 1945. gadā ASV bombardēja Japānas pilsētas. Pēc PSRS iesaistīšanās karā un atombumbu nomešanas uz Hirosimas un Nagasaki pilsētām 1945. gada augustā, Japāna kapitulēja.

Līdz 1952. gadam Japānā pastāvēja ASV okupācija. Tika pieņemta jauna konstitūcija, kas aizliedza Japānas karaspēka piedalīšanos karadarbībā ārpus valsts robežām. Japāna vairs nebija militāra lielvalsts, bet, tās ekonomikai strauji attīstoties, tā kļuva par ekonomisku lielvalsti. Kopš 1980. gadiem, Japānas iekšzemes kopprodukts ir otrais lielākais pasaulē (pēc pirktspējas paritātes — trešais).

[izmainīt šo sadaļu] Japānas administratīvais iedalijums

Skatīt galveno rakstu Japānas administratīvais iedalijums.

Tradicionāli Japānu dala astoņos reģionos, tomēr oficiāli Japāna iedalās 47 prefektūrās (都道府県/todōfuken). Dažas prefektūras (10) tālāk iedalās apakšprefektūrās (支庁/shichō). Ir 17 galvenās pilsētas jeb t.s. valdības apstiprinātās pilsētas (japāņu - 政令指定都市/seirei shitei toshi; angļu - city designated by government ordinance).

Japānas pašvaldības iedalās galvenajās lielpilsētās (中核市/Chūkakushi; core city), īpašajās lielpilsētās (特例市/tokurei-shi; special city), lielpilsētās (市/shi; city), īpašajos rajonos (Tokijai) (特別区/tokubetsu-ku; special wards), rajonos (区/ku; ward), pilsētās (町/chō vai machi; town) un ciemos (村/mura vai son; village).

Valstī notiek pašvaldību reforma, daudzas pašvaldības tiek apvienotas.

[izmainīt šo sadaļu] Ārējās saites

[izmainīt šo sadaļu] Skatīt arī



Lielā astotnieka valstis (G8)
Kanāda | Francija | Vācija | Itālija | Japāna | Krievija | Apvienotā Karaliste | ASV

Citās valodās