Latvijas kultūra un māksla 1920.g.
Vikipēdijas raksts
Latvijas ceļš uz kultūras atjaunošanu 1920.g. pēc kara bija diezgan smags, tikai pašu rokām bija iespējams atjaunot izpostīto zemi, repatriācijas Latvija nesaņēma, ne no Krievijas, ne no Vācijas, tai nebija šādu iespēju prasīt zaudējumu atlīdzināšanu. Par izglītības tādu kā metropoli bija izveidojusies Rīga, kurai sekoja pārējās Latvijas lielākās pilsētas. Rīgā izveidojās galvenie teātri, kas noteica skatuves mākslas attīstību Latvijā, pirmā un vienīgā opera, pirmā augstākās mūzikas skola – Latvijas konservatorija. 20.g. Latvijā ievērojami ar to, ka aizsākas mākslas filmu uzņemšana, pateicoties tehniskajai attīstībai.
Starpkaru periodā izglītības veidošanai tika atvēlēti 15 % līdzekļu no visiem valsts ienākumiem. Tika uzceltas 373 jaunas skolu ēkas, kā arī pārbūvētas 587 skolu ēkas. Bērniem vecumā no 7 līdz 14 gadiem obligāti bija jāapmeklē mācību iestādes, kur mācības notika par brīvu. Pēc izglītības, skolas iedalīja trīs pakāpēs: – pirmo pakāpi veidoja 7-gadīga (līdz 1934. gadam – 6-gadīga) pamatskola vai tautskola ar 1 – 2 pirmsskolas klasēm; – otrā pakāpē ietilpa 5-gadīga (līdz 1934. gadam – 4-gadīga) vidusskola – ģimnāzijas, tehnikumi, tirdzniecības skolas u.c. – Par augstāko (akadēmisko) izglītību gādāja Latvijas universitāte, Lauksaimniecības akadēmija, Mākslas akadēmija un Latvijas konservatorija.. Liels solis uz demokrātiju bija tas, ka augstākajās mācību iestādēs valdīja neierobežota domu, vārda un rakstu brīvība. Līdz ar izglītības sistēmas attīstību un izglītības iespējām mācīties katram, būtiski samazinājās analfabētu skaits, uz 1920 – 22.g. lasītpratēju skaits bija aptuveni 97,6% no visiem valsts iedzīvotājiem, vislielākais lasītnepratēju skaits, kā arī nelatviski runājošo bija Latgalē. To centās mainīt K. Ulmanis tikai 1936.g. Uz tā pamata bija nodibinājušās labas attiecības ar citu valstu izglītības iestādēm, kas ļāva studentiem apmeklēt citu valstu augstskolas, tādejādi tika veicināta arī zinātniskā sadarbība. Vēl nebijušu uzplaukumu piedzīvoja un skatuves māksla. Tā 1919.g. tika dibināts Latvijas Nacionālais teātris, kura vadītājs bija J. Rainis, tas bija spēcīgākais teātris Latvijā tieši izrādīto izrāžu un aktieru meistarības ziņā. 1920.g. tika dibināts Dailes teātris, kuru vadīja E. Smiļģis. Tāpat 1919.g. tika dibināta Latvijas Nacionālā opera, tāpat 1919.g. tika dibināta Latvijas konservatorija, tās vadītājs bija J. Vītols. 1920.g. tika dibināts Fonoloģijas institūts, E. Vīgnera vadībā, jāsaka, ka šī specifiskā mācību iestāde savu darbību vērsa uz Latvijas konservatorijas absolventiem un studentiem, padziļinot viņu zināšanas. 1919.g. tiek dibināta Latvijas mākslas akadēmija, vadītājs – tā laika izcilākais ainavists V. Purvītis. Ap 1920.g. nodibinājās Rīgas mākslinieku grupa, kuras rindās darbojās tādi pazīstami mākslinieki kā J. Liepiņš, E. Melderis, M. Skulme, U. Skulme, R. Suta, A. Beļcova-Suta, O. Skulme, L. Svemps, Ģ. Eliass, S. Vidbergs, K. Ubāns, V. Tone. Tēlniecībā vietu ieņem monumentālisms, tās spilgtākais piemērs ir K. Zāle, veidojis Brāļu kapu ansambli, Brīvības pieminekli. Bijis Latvijas mākslas akadēmijas pasniedzējs un meistardarbnīcas vadītājs. 20.g. paliekošu ietekmi atstāj arī jūgenstils, sevišķi tā ietekme izpaudās foto mākslā, centrālā vieta ierādīta jūgenstila ēkām un dažādiem sadzīves priekšmetiem, mēbelēm, veidojot to kompozīcijas ar vai bez cilvēka.