Vilis Plūdonis
Vikipēdijas raksts
Viens no izcilākajiem liroepiķiem - Vilis Plūdonis (Vilis Lejnieks) dzimis 1874. gada 9. martā (pēc v. st. 25. februārī) Bauskas Pilsmuižas Lejniekos kā saimnieka dēls. Klausoties vecmāmuļā, lielā tautas dziesmu, pasaku un nostāstu zinātājā, agri attīstās nākošā dzejnieka fantāzija. Viņu iespaidoja arī apkārtne, krāšņie, mežiem apaugušie Mēmeles līči. Agri iemantota mīlestība pret dabu vēlāk izteicas arī Plūdoņa daiļradē: kā viņa dzejā, tā prozā sastopam daudz skaistu, lielisku dabas aprakstu un gleznu, īpaši par ūdeņiem. V. Plūdonī agri izpaužas literaras tieksmes un apdavinātība. Iemācījies lasīt, viņš jau pirmskolas gados kopā ar brāļiem sarīko mājās teātra izrādes, izdod žurnālu ar saviem dzejoļiem, sacer "varoņeposus", kurus paša meldijā dzied priekšā pieaugušajiem.
1884. g. rudenī Plūdonis sāk iet Pilsmuižas pagasta skolā, bet pēc trīs gadiem iestājas Bauskas pilsētas skolā. īpaši daudz viņš interesējas par literatūru, sekodams visiem notikumiem tā laika latviešu literārajā dzīvē. par mīļāko dzejnieku viņam kļūst Auseklis, kas saista ar saviem demokrātiskajiem centieniem , izkopot dzejas formu un valodas muzikalitāti.
Bauskas pilsētas skolā Plūdonis aizrautīgi lasa krievu literatūru. Visvairāk viņu valdzina Ļermontova un Puškina dzeja, Gogoļa krāšņie Ukrainas dabas apraksti.