Beta-kvarcs

Vikipēdijas raksts

Beta-kvarcs (augstais kvarcs) ir augstas temperatūras kvarca varietāte - kvarcs, kas radies augstā temperatūrā un sākotnēji ir bijis ar nedaudz atšķirīgu kristālisko struktūru.

Ja pie parastas temperatūras un spiediena parastais kvarcs (alfa-kvarcs) ir stabilākā silīcija dioksīda forma, tad mainoties temperatūrai un spiedienam, mainās arī silīcija dioksīda forma un struktūra. Alfa-kvarcs saglabā stabilitāti līdz 573 C° un 1 kilobāra spiedienam. Ja temperatīra pārsniedz 1300 C° un spiediens - 35 kilobārus - vienīgā stabilā kvarca forma ir beta-kvarcs.

Pāreja no vienas varietātes otrā notiek ātri, tā ir atgriezeniska un to pavada neliels enerģijas zudums. Vienu un to pašu kristālu atkārtoti var pārvērst no alfa-kvarca par beta-kvarcu un atgriezt sākotnējā stāvoklī.

Beta-kvarca īpašības nedaudz atšķiras no parastā kvarca īpašībām - tā blīvums ir mazāks (2,53) (attālums starp atomiem ir nedaudz lielāks). Beta-kvarcam ir cita singonija - heksagonālā (alfa-kvarcam - trigonālā).

Dabā neatrod īstu beta-kvarcu, taču var atrast kristālus (parasti - riolīta lavā), kas sākotnēji veidojušies kā beta-kvarca kristāli un, iezim strauji atdziestot, ir saglabājuši šāda kvarca ārējo formu, kaut arī kristālam ir alfa-kvarca kristāliskā struktūra. Beta-kvarca kristālu habituss - heksagonālas bipiramīdas - ar pamatnēm kopā saliktas piramīdas, katra ar sešām šķautnēm.

Labas kvalitātes izteiksmīgi beta-kvarca kristāli ir iekārots kolekciju materiāls.

[izmainīt šo sadaļu] Atradnes

un citur.