Skaņas ātrums
Vikipēdijas raksts
Skaņas ātrums ir ātrums, ar kādu vibrācijas (skaņa) viļņu veidā pārvietojas elastīgā vidē, t.i., cik lielu attālumu šie viļņi veic noteiktā laika posmā. Ātrums ir atkarīgs no vides veida (piemēram, skaņa pārvietojas ātrāk ūdenī nekā gaisā), kā arī no vides īpašībām (spiediena, temperatūras). Terminu parasti lieto, lai raksturotu skaņas ātrumu gaisā. Jūras līmenī 21 °C temperatūrā un normālā atmosfēras spiedienā skaņas ātrums ir 344 m/s (1238 km/h).
Ātrumu, kas ir lielāks par skaņas ātrumu, sauc par virsskaņas ātrumu.
Pirmais cilvēks, kas pārsniedzis skaņas ātrumu, bija ASV Gaisa spēku kapteinis Čārlzs Jēgers (Charles "Chuck" Yeager) 1947. gada 14. oktobrī ar raķešlidmašīnu X-1.
[izmainīt šo sadaļu] Maha skaitlis
Aviācijā tiek lietota mērvienība "maha skaitlis", kas raksturo lidaparāta relatīvo ātrumu attiecībā pret skaņas ātrumu tajā vidē, kurā tas kustas.