Apple Inc.
Vikipēdijas raksts
Apple ir amerikāņu datortehnoloģiju kompānija, tās pazīstamākais produkts - personālie datori Macintosh.
Satura rādītājs |
[izmainīt šo sadaļu] Dibināšana
Tālajā 1976. gadā divi draugi – Stīvs Vozņaks (Steve Wozniak, īsuma labad sevi dēvē par „Woz”) un Stīvs Džobs (Steve Jobs) – pārdeva sev tuvas lietas, lai sakrātu naudu un izveidotu kompāniju. Vozņaks kā artavu deva pat sev dārgo HP kalkulatoru, bet Džobs – VW busiņu. Apple Computer uzlēkšana slavas zenītā ir viens no Amerikas lieliskākajiem stāstiem. Un nu – pēc 30 gadiem kompānija, kura tika dibināta aprīļa joku dienā, jeb 1. aprīlī un tika nosaukta par Apple, bez īpašas atzīmēšanas uzsāk savu 31. dzīves gadu, lai turpinātu pasauli iepazīstināt ar programmatūru un aparatūru, kas nāk no sirds.
[izmainīt šo sadaļu] Vēstures pirmā desmitgade (1976-1985):
[izmainīt šo sadaļu] 1976.
Martā, kad kompānijas dibināšana Vozam vēl nebija ne prātā, viņš bija pabeidzis savu Apple-1 datoru, kuru viņš piedāvā Hewlett Packard kompānijai: „Vai neesat ieinteresēti pirkt mašīnu, kas strādā ar BASIC un maksā 800 ASV dolārus?” Apple-1 nebija ne klaviatūra, ne korpuss (kādu mēs to pazīstam), ne skaņa vai grafiskā vide – principā, tā bija tikai mātesplate. HP šo piedāvājumu noraidīja, un S.Vozņaks izlēma, ka jādibina kompānija. Pirmais aprīlis, kas tradicionāli ir joku diena šoreiz nebija nekāds joks – Kalifornijā divi tehniski puiši – Stīvs Džobs un Stīvs Vozņaks dibināja Apple Computer. Abi Stīvi bija draugi jau kopš 1972. gada, kad Džobs ieinteresēja Vozņaku personālo datoru veidošanā un pārdošanā. "Ziniet, Apple tika izveidots aprīļa joku dienā 1976. gadā. Tolaik mēs domājām, ka tas ir smieklīgi,” teicis S.Džobs kādā intervijā. Jau tā paša gada maijā Home Brew datoru klubā abi puiši satika Paulu Terelu (Paul Terell), kas bija Byte Shop veikalu ķēdes prezidents, un viņi noslēdza līgumu par 50 datoru piegādi. Katru – par 666,66 dolāriem. Apple-1 tika piegādāts jūnijā. Kopā tika izveidoti aptuveni 200 šie aparāti.
[izmainīt šo sadaļu] 1977.
Šī gada februārī Maikls Skots (Michael Scott) kļūst par Apple prezidentu. Pēc 2 mēnešiem aprīlī – gadu pēc kompānijas dibināšanas – dzima tās logo, kuru izmanto vēl šodien. Tā autors Robs Janovs (Rob Janov) uzzīmēja iekostu ābolu, kurš bija izkrāsots 6 krāsās – zaļā, dzeltenā, oranžā, sarkanā, violetā un zilā. Uzņēmumā, kas noApple Computer pārtapa par Apple Computer.Inc, tika ieguldīti arvien lielāki naudas līdzekļi. Apple-2 prezentēja gadu pēc kompānijas dibināšanas. Tas bija bāzēts uz pirmās Apple versijas, tikai ar dažiem uzlabojumiem. Tas bija ietērpts plastmasas kastē, Apple-2 spēja attēlot krāsas, tam bija vairāk ROM un RAM atmiņas. Starp citu, Apple 2 bija Apple Computer.Inc produktu klāstā līdz pat astoņdesmitajiem. Daži no datora parametriem: CPU - MOS Technology 6502 ar ātrumu 1 MHz; ROM - 12 kB; Video maksimālā izšķirtspēja - 6 krāsas un 280x192 izškirtspējas, 4-bit krāsas pie 40x48 izšķirtspējas; skaļrunis – mono. Dators publiski bija pieejams tikai jūnijā un tā cena bija 1300 dolāri. Interesanti, ka pēc 4 gadiem prezentētais IBM PC būs tieši tādā pašā līmenī kā šis Apple.
[izmainīt šo sadaļu] 1978.
Šajā gadā naudas ieguldīšana kompānijā bija sākusi atmaksāties - Apple pirmo reizi izdodas sasniegt 10 miljonus lielus ieņēmumus no pārdošanas. Viņi ir strauji augoša kompānija, un drīz vien rodas vajadzība pēc jaunām, plašākām telpām, un kompānija ievācas jaunā galvenajā mītnē. Par Apple jauno adresi kļūst „10260 Bandley Drive, Cupertino”.
[izmainīt šo sadaļu] 1979.
Jūnijā tiek prezentēta uzlabota versija Apple otrajam datoram – Apple-2+. 2+ atšķīrās no 2 ar to, ka tam bija 48K RAM atmiņa un auto-start ROM vienkāršākai startēšanai. Tas bija aprīkots arī ar jaunu Basic versiju, kura bija ar peldošo punktu – jaunās Microsoft kompānijas lolojums. Jaunās versijas cena bija 1200 dolāri un to pārdeva arī Eiropā.
[izmainīt šo sadaļu] 1980.
Dienasgaismu ierauga Apple-3. Jau šajā gadā Džobs bija pieaicinājis dizainerus, kas veidoja produktu līnijas stilu. Maijā prezentētais Apple-3 dators bija konkurents IBM PC. Dizaineri Apple-3 izveidoja pilnīgi pēc Džobsa vēlmēm, un šā iemesla dēļ dators netika apgādāts ar dzesēšanas ventilatoru. Rezultātā tika atsaukti tūkstošiem datoru pārkaršanas dēļ. Tas jau sāka līdzināties mūsdienu datoram. Vismaz pēc izskata, jo tehnoloģiski tas bija lēnāks par gliemezi salīdzinot ar šodienas datoriem. Tam bija procesors ar 2 MHz ātrumu, 128K RAM un 4K ROM atmiņas, dators bija savietojams ar lielāko daļu Apple-2 programmām, kaut arī datoram bija pavisam jauna operētājsistēma. Trešās paaudzes Apple bija pirmais, kuram iebūvēta 5,25” diskešu ierīce. Cena jau bija kļuvusi nepatīkama – 4300 līdz 7800 dolāri atkarībā no konfigurācijas.
[izmainīt šo sadaļu] 1981.
Jau šā gada janvārī Džobs pievienojas Macintosh projektam, kas, kā zinām, vēlāk ir nesis augļus un ir gana izplatīta operētājsistēma. Martā S.Džobs nomaina patreizējo prezidentu Maiklu Skotu pret jauno - Maiku Marakulu. Pirmais prezidents Skots tiek iecelts par viceprezidentu. Septembrī tiek prezentēta datu glabāšanas ierīce – veselu piecu megabaitu cietais disks. Tā cena bija graujoša – 3500 dolāri. Vai jūs maksātu tādu naudu par kaut vai 5 terabaitu disku?
[izmainīt šo sadaļu] 1982.
22. janvāris. Džobs pārliecina Bilu Geitsu rakstīt BASIC Mac videi. Tas kļūst par izbrāķēto MS BASIC. Februārī dizaineri iepriecina vadību paziņojot, ka Mac korpusa dizains ir pabeigts. Visu projekta dalībnieku paraksti tiek iekļauti korpusa veidošanas veidnē. Zinību dienā – pirmajā septembrī – Lisa projekts, kurš bija sākts jau 1978. gadā, tika prezentēts publikai. Tas bija revolucionārs personālais dators. 10000 dolārus vērtais (mūsdienās ekvivalenti būtu ~ 19 tūkstoši) dators bija paredzēts kā „Next Big Thing” (tieši – nākamā lielā lieta). Datoram bija grafiskais lietotāja interfeiss, jeb GUI. 5 MHz procesors, divas diskešu iekārtas, 12 collu iebūvēts monitors – tas viss un vēl daudz kas kopā maksāja jau minētos 10 tūkstošus. Cietais disks bija 10 MB. Gada beigās Apple ir pirmie datoru ražotāji, kas sasniedz 1 miljarda apgrozījumu.
[izmainīt šo sadaļu] 1983.
Janvārī izlaistais Apple-2e kļūst par vienu no veiksmīgākajiem Apple datoriem tajā laikā. Kaut arī tam bija procesors ar tikai 1,02 MHz frekvenci, 64K RAM (papildināma līdz 128K) un 32K ROM, tas kļuva par pieprasītu produktu dēļ tā cenas – 1400 dolāri. Datoru pārtrauca ražot 1985. gadā. Novembrī dienasgaismu veikalu plauktos ieraudzīja AppeWorks – integrēta paka, kas saturēja teksta apstrādes programmu, tabulu redaktoru un datu bāzes programmu.
[izmainīt šo sadaļu] 1984.
GUI – mums pierastais grafiskais interfeiss. To pilnībā izstrādāja 70. gados, kad grupa speciālistu no Xerox Palo Alto Research Center (PARC) izveidoja Alto, GUI-bāzētu datoru. Kad Džobs bija ekskursijā uz PARC, viņš redzēja personālo datoru nākotni Alto datorā – GUI. Liela daļa no interfeisa tika izmantota Lisa un Mac datoros, pie kuru interfeisa darbs bija uzsākts jau pirms PARC apmeklējuma. Daudzi PARC inžinieri pārgāja strādāt uz Apple. Kad Džobs 1984. gadā apvainoja B.Geitsu GUI zagšanā no Apple un tā izmantošanā Windows 1.0 programmā, Geits atbildēja: „Nē, Stīv, es domāju, ka mēs abi esam kaimiņos bagātniekam Xerox. Tu ielauzies tur, lai nozagtu TV, bet atklāji, ka es jau biju pirmais, tādēļ uzskatīji, ka tas nav godīgi, jo vēlies pats nozagt TV.” Ar šādu ironiju Bils atbildēja Stīvam. Tas gan nav liedzis Apple tiesāties ar Microsoft daudzus gadus vēlāk. Šā paša gada janvārī Macworld pirmais žurnāls nonāca kioskos – uz tā vāka gozējās tolaik jaunais Stīvs Džobs un žurnāla cena bija 4 dolāri. Janvārī MS izlaida arī pirmo Word versiju, kas paredzēta Mac datoriem.
[izmainīt šo sadaļu] 1985.
Pirmās desmitgades pēdējā – 1985. gadā - Apple pārsauc Lisa datoru par Macintosh XL. Tiek arī noorganizēta pirmā Macworld konference Sanfrancisko Moskone centrā. Tā kļuvusi par vienu no galvenajiem notikumiem, kad Apple paziņo plānus, ieceres un stāsta par jaunumiem. Līdzīgi kā Intel Developer Forum. 29. aprīlī paziņo par Macintosh XL ražošanas pārtraukšanu. Pēdējo Lisa/MacXL izlaiž Teksasas rūpnīcā. Sun Remarketing nopērk tūkstošiem pēdējos Lisa datorus un vēlāk tos izdevīgi pārdod jau nedaudz uzlabotus. Septembris bija tumšs laiks Apple kompānijai – aiziet viens no dibinātājiem Stīvs Džobs. Laikā, kad Apple pārdevuši 500 tūkstošus Macintosh modeļus, Džobs izlemj veidot jaunu kompāniju. 17. septembrī viņš iesniedz atlūgumu. Jau pēc nedēļas – 23. datumā Apple uzsāk tiesu darbus pret Stīvu, jo tiek uzskatīts, ka viņš zina pārāk daudz tehnoloģisko noslēpumu, kurus varētu izmantot jaunajā kompānijā. Neatkarīgi no iekšējiem konfliktiem, Microsoft izlaiž Excel, kas paredzēts Mac datoriem.
[izmainīt šo sadaļu] Vēstures otrā desmitgade (1986-1995):
[izmainīt šo sadaļu] 1986.
Janvārī tiesas prāvu pret tās dibinātāju Džobsu Apple pārtrauc un Džobs piekrīt nepieņemt darbā Apple darbiniekus vismaz sešus mēnešus. Otrs nosacījums – viņam jāveido datori, kas ir jaudīgāki par jebkuru, ko Apple piedāvā tirgū. Tieši tā – Apple šādā veidā cer iznīdēt Stīva kompāniju. Jūnijā Pauls Rands (Paul Rand), kurš ir izveidojis IBM logo, nu veido NeXT (S.Džobsa kompānija) logotipu. Tieši viņš iesaka lietot mazo „e” zīmolā. Atgriežoties pie Apple: septembrī tiek prezentēts 2GS dators. Tas ir pēdējais mohikānis Apple-2 serijā. 2GS bija arī visspēcīgākais – 2,8 MHz CPU, uzlabotas grafikas un skaņas funkcijas, 256 kB RAM (palielināms līdz 8MB), 128 kB ROM (līdz 1 MB). 2GS bija pirmais, kam bija iekļauts Large Scale Integration (LSI) čips, kuru veidojis Vozņaks. Datoru pārtrauca ražot 1992. gada decembrī. Daudzas kompānijas piedāvāja dažādu perifēriju un „dzelžus” šim Apple datoram (piemēram, 18 MHz procesoru).
[izmainīt šo sadaļu] 1987.
Kaut arī Apple izveidoja pirms 11 gadiem, viņi svin desmito dzimšanas dienu 1987. gadā. Diezgan netipiskā laikā, bet atcerēsimies, ka tieši 77. gadā Apple Computers pārtapa par Apple Computers.Inc. Šajā jubilejas gadā tiek prezentēts Mac II. Uz 68020 procesora bāzētais dators ir pirmais 32 bitu Mac. Tam bija 6 Nubus paplašinājuma vietas, kas ļāva pievienot datoram paša Apple un arī trešās puses ražotas kartes. Grafiskā karte spēja attēlot līdz pat 16,7 miljoniem krāsu. Sākuma līmeņa datora cena bija 3900 dolāri. Dārgākajai versijai bija 40 MB SCSI cietais disks!
[izmainīt šo sadaļu] 1988.
16 MHz CPU, 256 kB ROM, 30pin RAM atmiņa (maksimāli 128 megabaiti), 40-80 MB cietais disks, 1 vai 2 1,4Mb SuperDrive diskešierīces, divi seriālie porti, 8 bitu stereo skaņa, iebūvēts mono skaļrunis. Tāds bija Macintosh 2x, kuru izlaida 1988. gadā. Būtībā tas pats Mac 2 vien bija, tikai procesors bija uzlabots pamatīgi, kā arī vēl daži uzlabojumi. Cena gan auga pamatīgi – 7800 dolāri. 12. oktobrī Džobsa NeXT izlaiž 6500 dolāru vērto datoru. Tas, kā jau paredzēts, ir jaudīgāks par Apple datoriem – 25 MHz procesors, 8 MB RAM, 250 MB optiskais disks un digitālais procesors real-time skaņai.
[izmainīt šo sadaļu] 1989.
Turpmākie 3 gadi – 1989., 1990., 1991. bija veiksmīgi ne tikai Latvijai, bet arī Apple. Viņiem šie trīs gadi bija zelta laiks numur 1 (jā, ir arī numur 2). Pēc smagas “aplaušanās” ar Mac Portable, „ābolkompānija” kļuva par vienu no lieliskākajiem industriālā dizaina paraugiem. Septembrī prezentētais Mac Portable bija pirmais Apple mēģinājums iekarot portatīvo lauciņu. Diemžēl atsaucība bija maza. Dators bija lēns, tam nebija uzlabošanas iespēju un tā ekrāns bija ļoti dārgs, tādēļ arī pati prece sanāca dārga. Vēlāk gan Apple mācījās no šīs kļūdas un nākamo klēpjdatoru izlaida ar Sony palīdzību. Džobsa kompānija NeXT izlaiž uzlabotu datoru, kam jau ir 16 collu 4096 krāsu monitors. Jautāsiet – kāpēc visu laiku tiek pieminēts Stīvs Džobs, kaut arī viņš ir aizgājis?! Džobs, kaut arī apvainojies, tomēr vēlāk atgriežas savā kompānijā.
[izmainīt šo sadaļu] 1990.
Šā gada februārī Adobe kompānija iepazīstināja mūs ar Photoshop. Mēnesi vēlāk debitē Mac 2FX (10000-12000 dolāri). Kārtējais „ātrākais Mac” jau bija ļoti līdzīgs mūsu datoriem. Vairāk vai mazāk tas līdzinās galddatoriem. Datoram bija 2 SuperDrive dziņi un iekšējs SCSI cietais disks. Bija uzraksīta programmatūra speciāli 2FX datoram, kas nodrošināja tā ātru darbību. Šajā gadā nomainās arī Apple prezidents un par jauno tiek iecets Maikls Spindlers (Michael Spindler).
[izmainīt šo sadaļu] 1991.
Maijā Apple prezentē QuickTime. Tā ir tolaik jauna sistēmas programmatūra, kas ļauj atskaņot mēdiju failus. Tajā pat gadā sākās pirmā sadarbība ar IBM – 3. jūlijā IBM sūta vēstuli Apple, kurā saka, ka piedāvā palīdzību lai pabeigtu Pink un licenzētu tā RISC procesoru. Otrajā oktobrī Apple un IBM aliance kļūst oficiāla. Apple kopā ar IBM ražos PowerPC-bāzētus datorus. Pirmais patiesi portatīvais Apple dators – PowerBook 100 ir pamatā tāds pats kā vecais Mac Portable. Atšķirībā no Mac Portable, PowerBook 100 uzņēma labi, jo tā cena bija stipri mazāka – 2500 dolāri. PowerBook 100 vēlāk tika uzlabots un atklātībā nāca 140 un 170 modelis. Tieši 100. modelis bija tas, ko Apple izstrādāja kopā ar Sony.
[izmainīt šo sadaļu] 1992.
CES izstādē 1992. gadā Apple priekšsēdētājs Džons Skallijs (John Sculley) paziņo par Apple plāniem radīt pirmos PDA (personal digital assistant jeb personālais ciparasistents). Tobrīd tas viss vēl ir tikai plānu līmenī, bet mums ir jāpateicas tieši Apple par šīs visnotaļ ērtās un praktiskās ierīces attīstības virzīšanu. Tiek piedāvāti pirmie Macintosh ar CD-ROM iekārtu un parādās pirmie Apple Workgroup Serveri (60, 80, 95). Šajā gadā arī pirmo reizi rodas iespēja izmantot QuickTime atskaņotāju lietojot Windows.
[izmainīt šo sadaļu] 1993.
Džordžs Krovs (George Crow), kurš ir pēdējais no NeXT līdzīpašniekiem, neskaitot Džobsu, atkāpjas no amata 1993. gadā, līdz ar to NeXT ir gandrīz pilnībā izjukusi. Aprīlī Motorola Apple piegādā pirmos 50 un 66 MHz procesrus. Pirmās paaudzes PowerPC ražošana ir sākusies. Šis gads bija ļoti ražīgs ar izlaistajiem datoriem. Tie bija: Macintosh Centris 610, Macintosh Centris 650, Macintosh Color Classic, Macintosh LC III, Macintosh Quadra 800, PowerBook 165c, Workgroup Server 80, Workgroup Server 95, Macintosh LC 520, PowerBook 180c, Macintosh Quadra 660av, Macintosh Quadra 840av, PowerBook 145B, Workgroup Server 60, Newton Message Pad (OMP), PowerBook 165, Macintosh Centris 660av, Macintosh Color Classic II, Macintosh LC 475, Macintosh LC III+, Macintosh Quadra 605, Macintosh Quadra 610, Macintosh Quadra 650, Macintosh TV un PowerBook Duo 250. Īpašu uzmanību varētu pievērst Mac TV – Tam bija TV uztvērējs un CD-ROM. Tika saražoti tikai desmit tūkstoši šo datoru, kaut gan tas varēja kļūt par vienu no ienesīgākajiem modeļiem. Jebkurā gadījumā, šī TV karte ir kļuvusi populāra un nu to var sastapt ļoti daudzos datoros, ne tikai Mac.
[izmainīt šo sadaļu] 1994.
Ap 1994. gadu Apple saprata, ka ir jāpārtaisa Macintosh, ja viņi grib palikt tirgū. Tad arī Apple pārsteidza daudzus, kad tika parakstīts līgums ar IBM par jaunas platformas procesoru piegādi. Tika izveidota AIM alliance – Apple, IBM, Motorola. Viņi cerēja, ka Apple programatūra un IBM/Motorola risinājumi atstās PC un Microsoft tālu aizmugurē. Tika sākta Power Macintosh sērija, kurā tika izmantoti PowerPC procesori. Procesoros izmantoja pavisam jaunu arhitektūru, kā dēļ vajadzēja pārrakstīt gandrīz visu Apple programmatūru – sākot no OS, beidzot ar utilītām
[izmainīt šo sadaļu] 1995.
Pašā gada sākumā Apple paziņo, ka tam laikā ir izdevies pārdot vienu miljonu Power Mac. Ņemot vērā, ka Power Mac tika pirmo reizi iepazīstināts nepilnu gadu agrāk, pārdošanas rezultāti ir lieliski. Apple savos datoros aizstāj novecojušo 10 MHz, 32-bit NuBus slotu, ar, nu jau nemirstīgo PCI slotu, un pavisam drīz jau parādās Power Mac 9500/120, kuram ir pavisam seši PCI sloti.
[izmainīt šo sadaļu] Vēstures trešā desmitgade (1996-2006):
[izmainīt šo sadaļu] 1996.
Trešās Apple desmitgades sākumā tiek iecelts jauns kompānijas priekšsēdētājs – Gils Amelio (Gil Amelio), kurš aizstāj Maiklu Spindleru (Michael Spindler). Uzreiz seko Apple mēģinājums iekļūt lieljaudas serveru tirgū ar Network Server 500 un 700, kurš tomēr neizrādās pārāk veiksmīgs. 1996. gada svarīgākais notikums iekrīt pašā gada nogalē, kad Apple nopērk sava līdzdibinātāja Stīva Džobsa kompāniju NeXT, un arī tiesības uz tās izstrādāto operētājsistēmu Nextstep.
[izmainīt šo sadaļu] 1997.
Pēc ilgas prombūtnes, 1997. gadā Apple atgriežas tās līdzdibinātājs Stīvs Džobs, un viņs sākotnēji ieņem konsultanta amatu, bet, kad jūlijā Apple priekšsēdētājs Gils Amelio iesniedz atlūgumu, viņa vietu ieņem Džobs, tiesa, pagaidām tikai kā pagaidu aizstājējs. Neskatoties uz visnotaļ augsto amatu, viņa mēneša alga ir tikai 1 dolārs. Par godu kompānijas 20 gadu pastāvēšanas jubilejai tiek izlaists jubilejas Macintosh, kura cena ir 10000 ASV dolāru. Tiek arī izlaista Mac OS 8-tā versija.
[izmainīt šo sadaļu] 1998.
Gadu pēc Stīva atgriešanās, Apple paziņo par savu nākamās paaudzes operētājsistēmas izstrādi Mac OS X. Apple izlaiž arī pirmo iMac galddatoru (tā cena – 1,299 $), un iespējams tieši tā ietekmē kompānija piedzīvo reti veiksmīgu gadu – visos gada tā ceturkšņos ir guvusi peļņu. Pēdējoreiz tas izdevās 1985. gadā. Katrā gadījumā iMac ir ļoti veiksmīgs jaunievedums, kurš savu attīstību turpina vēl šodien.
[izmainīt šo sadaļu] 1999.
1999. gadā Macintosh nosvin savu 15 gadu jubileju, un tirgū parādās Power Mac G3, kurš ir pieejams sākot no 1599 līdz pat 4999 ASV dolāriem atkarībā no konfigurācijas. Gada beigās Power Mac ir pieejami jau ar G4 procesoru. 1999. gads visādā ziņā ir krāsains priekš iMac, jo tas iegūst daudz dažādas papildus krāsas, sākot no indigo, līdz vīnogu toņiem. Pašās gada beigās debitē Macintosh operētājsistēmas 9. versija.
[izmainīt šo sadaļu] 2000.
Nākot jaunai tūkstošgadei, respektīvi, 2000. gadam, Stīvs Džobs no pagaidu priekšēdētāja kļūst par pastāvīgo, bet patiesībā vienīgās izmaiņas ir amata nosaukumā, un, cik zināms, algas pielikumu viņš tā arī nesaņem, un vēl aizvien pelna tikai vienu dolāru mēnesī. Bet tā kā viņš savās rokās tur lielu daudzumu Apple akciju, algai ir maza nozīme. Tiek arī publiskota pirmā OS X beta versija.
[izmainīt šo sadaļu] 2001.
Tieši 2001. gadā Apple aizsāk revolūciju mūzikas atskaņotāju nozarē prezentējo pašu pirmo iPod, vienlaicīgi arī ienākot sev pavisam jaunā un nepazīstamā nozarē. Debitē pirmā Macinstosh operētājsistēma ar „maģisko” burtu X nosaukumā un pusgadu vēlāk tā tiek pie ļoti vajadzīga versijas atjauninājuma (OS X 10.1).
[izmainīt šo sadaļu] 2002.
Sākot ar 2002. gadu OS X kļūst par standarta operētājsistēmu visiem jaunajiem Mac datoriem. Apple arī atkārtoti cenšas iekļūt serveru tirgū ar Xserve, kas ir pirmais mēģinājums kopš Network server līnijas laikiem. Xserve ir pirmais Apple dators, kuram ir DDR atmiņa, un tā cena svārstās no 2999 līdz 3999 ASV dolāriem atkarībā no konfigurācijas. Šajā gadā Apple pirmo reizi pārkāpj viena gigaherca barjeru ar Power Mac G4 un paspēj arī nosvinēt bēres Mac OS 9. Turpmāk tiek attīstīta tika OS X operētājsistēma, kas drīz vien tiek pie otrā versijas atjauninājuma ar segvārdu „Jaguārs” (OS X 10.2).
[izmainīt šo sadaļu] 2003.
Divus gadus pēc iPod laišanas apgrozībā Apple atver savu iTunes interneta mūzikas veikalu, no kura jebkurš var lejupielādēt aptuveni 200 000 dziesmu katru par nieka 99 centiem, bez tam, šo dziesmu skaits nepārtraukti tupina augt. To pat varētu nodēvēt par sava veida revolūciju mūzikas tirgū, jo šis veikals tiešām kļūst ļoti populārs iPod lietotāju vidū. Gada beigās Apple izlaiž arī iTunes versiju, kas paredzēta Windows, un no šī milzīgā auditorijas pieplūduma iTunes mūzikas veikals tikai iegūst. Debitē arī G5 procesori, kuru takts frekvences sasniedz 2 GHz. Tie nokļūst Power Mac G5 datoros un to sākotnējā cena ir 2 999 ASV dolāri. Pavisam drīz seko OS X jaunākā versija ar segvārdu „Pantēra”, kas sev līdzi nes 150 jaunas iespējas un uzlabojumus.
[izmainīt šo sadaļu] 2004.
2004. gads paiet galvenokārt zem iPod zīmes. Jau pašā tā sākumā Apple paplašina pieejamo iPod klāstu, iekļaujot mazāku un daudz kolorītāku versiju – iPod mini, kura sākotnēja cena ir 249 ASV dolāri. Vēlāk debitē arī pirmais iPod ar krāsaino ekrānu (iPod photo). iPod lielie panākumi piesaista arī tādu datortehnikas milzi kā HP, kurš tagad apvieno spēkus ar Apple un sāk tirgot iPod pleijerus, kas nes HP zīmolu. Vienlacīgi iTunes mūzikas veikals paplašinās, piedāvājot savus pakalpojumus arī Francijā, Vācija un Lielbritānijā. Vienīgais nozīmīgais gada NE-iPod notikums bija G5 procesoru nokļūšana iMac datoros.
[izmainīt šo sadaļu] 2005.
2005. Mac OS X tiek pie kārtējās jaunās versijas, kurai šoreiz tiek dots segvārds „tīģeris” (OS X 10.4). Tā sevī nes pirmās nopietnās pārmaiņas kopš 2003. gada. S. Džobs paziņo par Apple plāniem turpmāk izmantot Intel, nevis IBM procesorus, un pavisam drīz pēc tam Apple pirmo reizi izlaiž peli, kurai ir vairāki taustinji. Septembrī pasauli satricina vēl mazāks iPod pleijeris par iPod mini – iPod nano. Un parādoties 5 iPod paaudzei parādās iespēja atskaņot video klipus, kurus nekavējoties sāk tirgot iTunes mūzikas veikali.
[izmainīt šo sadaļu] 2006.
Sākot ar šī gada janvāri parādās pirmie Intel bāzētie Macintosh datori. Kā pirmie debitē iMac un MacBook Pro, kas sevī nes Intel Core Duo un Intel Core Solo procesorus. Intel ir pavisam trešais ražotājs, kurš piegādā procesorus Apple datoriem. Tā priekšgājēji bija Motorola un IBM. Jau 2 mēnešu laikā ar Intel procesoriem ir aprīkoti puse no datoriem Apple klāstā. iTunes mūzikas veikals pārdod savu miljardo dziesmu, lai to paveiktu vajadzēja nepilnus 3 gadus. Tiek prezentēts iPhone - mobilais telefons un iPod vienā. Ar telefonu var apskatīt jebkuru interneta lapu tāpat kā datorā. iPhone izmanto operētājsistēmu MacOS X.
[izmainīt šo sadaļu] Apple reklāmas saukļi
Apple runasvīrs Stīvs Džobs vienmēr uzskatījis, ka ir nozīme gan stilam, gan reklāmai. Tā, piemēram, pokera spēlē laimētās Austrālijas sāls raktuves viņš pārvērta par pasaulē vienīgo reklāmu, kuru var redzēt no kosmosa (attēlā redzams iPod atskaņotājs).
[izmainīt šo sadaļu] Interesantākie saukļi 30 gadu gaitā
- "Byte into an Apple" (Iekodies ābolā. Septiņdesmitie gadi.)
- "Soon there will be 2 kinds of people. Those who use computers, and those who use Apples." (Drīz būs divi cilvēku veidi. Tie, kas lieto datorus un tie, kas lieto Apple. Astoņdesmitie.)
- "The power to be your best" (Spēks, lai būtu tavs labākais. 1980 - 1990)
- "Think different" (Domā savādāk. 1997 - 2002) Kaut arī sauklis ir gramatiski nepareizs, tas ir viens no zināmākajiem. Varbūt šī gramatiskā kļūda arī ir popularitātes iemesls.
[izmainīt šo sadaļu] iMac, iBook un Mac Mini reklāmas saukļi
- "Insanely great!" (1984)
- "The iMac to Go." (1999)
- "Where did the computer go?" (2004)
- "From the creators of iPod." (2004)
- "The most affordable Mac ever." (Vispieejamākais Mac jebkad. 2005. gads. Mac Mini prezentēšanai)
- "Small is Beautiful" (Mazs ir brīnišķīgs. 2006. gads. Lai prezentētu Intel bāzēto Mac Mini).
[izmainīt šo sadaļu] PowerMac un PowerBook saukļi
- "Two Brains are better than one" (Divas smadzenes ir labāk kā viena. 2000. gads. Šādi iepazīstināja ar divu procesoru PowerMac)
- "Less is more" (Mazāk ir vairāk. 2003. gads.)
- "Sends other UNIX boxes to /dev/null" (Pasūta citas UNIX bāzētās sistēmas uz /dev/null (mistkasti). 2003. gads. Izmantoja Mac OS X popularizēšanai)
[izmainīt šo sadaļu] iPod un iTunes
- "1,000 songs in your pocket." (1000 dziesmas tavā kabatā. 2001. gads. Šādi reklamēja pirmās paaudzes lielas ietilpības iPod atskaņotāju.)
- "The best keeps getting better" (Labākais kļūst labāks. 2004. gads. Ceturtās paaudzes iPod reklamēšana.)
- "Life is random." (Dzīve ir nejauša (random – dažādā secībā atskaņo skaņdarbus). 2005. gads. iPod Shuffle reklāma.)
- "1,000 songs. Impossibly small." (1000 dziesmas. Neticami mazs. 2005. gads. iPod nano popularizēšana.)
- "One more thing..." (Vēl viena lietiņa... 2005. gads. Piektā paaudze – iPod ar video atskaņotāju.)
- "The best Windows app ever." (Labākā Win programma jebkad. 2003. gads. iTunes reklamēšana Windows videi.)
- "Drink. Win. Play." (Dzer. Uzvari. Spēlē. (Bez maz vai Dzer. Brauc. Pievienojies) 2005. gads. Pepsi-iTunes akcija.)
[izmainīt šo sadaļu] Intel makintoši
- "What's an Intel chip doing in a Mac? A whole lot more than it's ever done in a PC." (Ko Intel procesors dara Makintošā? Daudz vairāk kā tas jebkad ir darījis PC. 2006. gads.)