Barioni

Vikipēdijas raksts

Barioni (no grieķu βαρύς (barys) smags) - smagās elementārdaļiņas (hadroni), kuru masa ir vienāda vai lielāka par protona masu. To spins ir pusvesels skaitlis (1/2 vai 3/2), tādēļ tās pieder pie fermioniem. Parasti barioni sastāv no 3 kvarkiem (pentakvarki pagaidām nav eksperimentāli konstatēti). Pie barioniem pieder nukloni, hiperoni, šarmantie barioni un ārkārtīgi nestabilās barionu rezonanses.

[izmainīt šo sadaļu] Barionu tipi

Iespējamās u, d un s kvarku kombinācijas ar spinu 3/2 (barionu dekuplets). Sešas apakšējās daļiņas pieder pie hiperoniem, augšējās ir ārkārtīgi nestabilās delta daļiņas.
Iespējamās u, d un s kvarku kombinācijas ar spinu 3/2 (barionu dekuplets). Sešas apakšējās daļiņas pieder pie hiperoniem, augšējās ir ārkārtīgi nestabilās delta daļiņas.
Iespējamās u, d un s kvarku kombinācijas ar spinu 1/2 (barionu oktets). Divas augšējās daļiņas ir parastie nukloni, pārējās - hiperoni.
Iespējamās u, d un s kvarku kombinācijas ar spinu 1/2 (barionu oktets). Divas augšējās daļiņas ir parastie nukloni, pārējās - hiperoni.
  • nukloni (protoni un neitroni) - sastāv no u un d kvarkiem
  • delta daļiņas - arī sastāv no u un d kvarkiem, bet to spins ir 3/2
  • Λ, Σ, Ξ un Ω hiperoni - satur vismaz vienu s kvarku
  • šarmantie barioni - satur vismaz vienu c kvarku
  • barioni, kas satur b kvarku
Svarīgākie barioni
Daļiņa Simbols Sastāvā esošie kvarki Miera masa,
MeV/c2
Spins S C B Vidējais dzīves laiks,
s
Sabrūkot radītās daļiņas
Protons p uud 938,3 1/2 0 0 0 Stabils[1] Sabrukšana nav novērota
Neitrons n ddu 939,6 1/2 0 0 0 885,7±0,8[2] p + e- + νe
Delta daļiņa Δ++ uuu 1232 3/2 0 0 0 6×10-24 π+ + p
Delta daļiņa Δ+ uud 1232 3/2 0 0 0 6×10-24 π+ + n
vai π0 + p
Delta daļiņa Δ0 udd 1232 3/2 0 0 0 6×10-24 π0 + n
vai π- + p
Delta daļiņa Δ- ddd 1232 3/2 0 0 0 6×10-24 π- + n
Lambda hiperons Λ0 uds 1115,7 1/2 -1 0 0 2,60×10-10 π- + p
vai πo + n
Šarmantā lambda daļiņa Λ+c udc 2285 1/2 0 +1 0 2.0×10-13
Pamata lambda daļiņa Λ0b udb 5624 1/2 0 0 -1 1,2×10-12
Sigma hiperons Σ+ uus 1189,4 1/2 -1 0 0 0,8×10-10 π0 + p
vai π+ + n
Sigma hiperons Σ0 uds 1192,5 1/2 -1 0 0 6×10-20 Λ0 + γ
Sigma hiperons Σ- dds 1197,4 1/2 -1 0 0 1,5×10-10 π- + n
Pamata sigma daļiņa Σ+b uub 1/2 0 0 -1 Λ0b + π+
Pamata sigma daļiņa Σ-b ddb 1/2 0 0 -1 Λ0b + π-
Ksi hiperons Ξ0 uss 1315 1/2 -2 0 0 2,9×10-10 Λ0 + π0
Ksi hiperons Ξ- dss 1321 1/2 -2 0 0 1,6×10-10 Λ0 + π-
Omega hiperons Ω- sss 1672 3/2 -3 0 0 0,82×10-10 Λ0 + K-
vai Ξ0 + π-
Šarmantā omega daļiņa Ω0c ssc 2698 -2 +1 0 7×10-14
Šarmantā ksi daļiņa Ξ+c usc 2466 -1 +1 0 4,4×10-13
Šarmantā ksi daļiņa Ξ0c dsc 2472 -1 +1 0 1,1×10-13

[1]ne mazāk kā 1035 gadi. Sk. protona sabrukšana.
[2]brīvajiem neitroniem; atomu kodolos neitroni ir stabili.

[izmainīt šo sadaļu] Barionu matērija

Par barionu matēriju dēvē parasto, ikdienā novērojamo vielu, kas sastāv no atomiem, kuru galveno masu dod nukloni. Ir iespējama arī "nebarioniska" matērija - neitrīno, brīvie elektroni, kā arī tādi eksotiski matērijas veidi, kā tumšā matērija.