Augstākie vēži

Vikipēdijas raksts

Krevete (Macrobrachium formosense)
Krevete (Macrobrachium formosense)

Augstākie vēži (Malacostraca) ir vēžveidīgo posmkāju apakštipa klase, kas iekļauj sevī pašus lielākos apakštipa pārstāvjus. Šajā grupā ir visplašāk pazīstamie vēžveidīgo pārstāvji – krabji, omāri, krevetes, upes vēži u.c. Klasē ir virs 22000 sugu. Šīs klases pārstāvji fosilā veidā ir zināmi jau no kembrija.


[izmainīt šo sadaļu] Morfoloģija

Augstākajiem vēžiem atšķirībā no citiem vēžveidīgajiem ir pastāvīgs ķermeņa segmentu skaits (19 vai 20 segmenti): galva sastāv no 5, krūtis no 8 un vēders no 6 vai (Leptostraca) no 7 segmentiem un nobeidzas ar telsonu. Visi krūšu segmenti saplūduši ar galvu (izņemot Leptostraca). Visiem ķermeņa nodalījumiem ir vienzarainas vai divzarainas ekstremitātes. Vēders nobeidzas ar anālo segmentu (telson), kuram nav ekstremitāšu. Visiem augstākajiem vēžiem, izņemot Leptostraca, nav furkas. Izvadorgāni ir antenālie dziedzeri (tikai Leptostraca ir bez tam vēl maksillārie dziedzeri). Mātītes pāra dzimumatvere atrodas uz sestā krūšu segmenta, tēviņa – uz astotā krūšu segmenta. Kuņģis sastāv no 2 kamerām. Viduszarna arvien ir daudz īsāka par galazarnu. Labi attīstītas elpošanas un asinsrites sistēmas. Augstākajiem vēžiem ir centrālā nervu sistēma.


[izmainīt šo sadaļu] Ekoloģija

Lielum lielais vairums augstāko vēžu ir ūdens apdzīvotāji, pie tam galvenokārt brīvi dzīvojošas jūras formas. Tikai daži Isopoda, kā, piemēram, mitrenes – Oniscoidea, un nedaudzi Decapoda (piemēram, palmu zaglis — Birgus latro) un Amphipoda pielāgojušies dzīvei uz sauszemes. Nedaudz sugu parazitē uz zivīm (Isopoda), vaļiem (Amphipoda, Cyamus — vaļu utis) un vēžveidīgajiem (Isopoda).


[izmainīt šo sadaļu] Sistemātika

  • klase: Augstākie vēži (Malacostraca) Latreille, 1802
  • apakšklase: fillokarīdas Phyllocarida Packard, 1879
  • † kārta: Archaeostraca
  • † kārta: Hoplostraca
  • † kārta: Canadaspidida
  • kārta: plānčauļi (Leptostraca) Claus, 1880
  • apakšklase: Hoplokarīdas Hoplocarida Calman, 1904
  • kārta: mutkājvēži Stomatopoda Latreille, 1817
  • virskārta: sinkarīdi Syncarida Packard, 1885
  • † kārta: Palaeocaridacea
  • kārta: Bathynellacea Chappuis, 1915
  • kārta: anaspīdvēži Anaspidacea Calman, 1904
  • virskārta: perakarīdi (Peracarida) Calman, 1904
  • kārta: speleogrifvēži Spelaeogriphacea Gordon, 1957
  • kārta: termosbenvēži Thermosbaenacea Monod, 1927
  • kārta: Lophogastrida Sars, 1870
  • kārta: šķeltkājvēži (Mysida) Haworth, 1825
  • kārta: Mictacea Bowman, Garner, Hessler, Iliffe & Sanders, 1985
  • kārta: sānpeldvēži (Amphipoda) Latreille, 1816
  • kārta: vienādkājvēži (Isopoda) Latreille, 1817
  • kārta: tanaīdvēži Tanaidacea Dana, 1849
  • kārta: kumacejvēži (Cumacea) Krøyer, 1846
  • virskārta: eikarīdi (Eucarida) Calman, 1904
  • kārta: eifauzīdvēži Euphausiacea Dana, 1852
  • kārta: amfionīdvēži Amphionidacea Williamson, 1973
  • kārta: desmitkājvēži (Decapoda) Latreille, 1802