Nulle
Vikipēdijas raksts
Satura rādītājs |
[izmainīt šo sadaļu] 200.g.p.m.ē.
Pirms 4000 gadiem babilonieši attēloja nulles kā nelielas atstarpes starp ķīļraksta simboliem māla plāksnītēs, taču viņi neuzskatīja ka šīs atstarpes apzīmē kādu ciparu.
[izmainīt šo sadaļu] 350.g.p.m.ē.
Senie izcile Grieķu matemātiķi ienīda domu par nulli. Aristotelis reiz teicis ka nulli vajag aizliegt ar likumu, jo tā radīja sajukumu darbībās, ja viņš mēģināja dalīt ar to.
[izmainīt šo sadaļu] 1.g.m.ē.
Senie Romieši neizmantoja nulli, jo viņiem tā nebija nepieciešama. Galu galā, ja nav ko skaitīt, tad kāpēc tam nepieciešams ieviest skaitli?
[izmainīt šo sadaļu] 600.g.m.ē.
Indieši sāk lietot nulli. Nulli attēloja ar punktu vai rinķi. Kāpēc tieši rinķi? Tāpēc, ka indieši, lai veiktu darbības smiltīs, izmantoja oļus un tukšajā vietā, no kuras tika izņemts olis palika nospiedums, kas izskatījās pēc rinķa.
[izmainīt šo sadaļu] 1150g.m.ē.
Nulle atceļoja uz Eiropu 12. gadsimtā vienlaikus ar indiešu skaitļiem. Cilvēki drīz vien saprata ka rēķināt ir daudz vieglāk, ja ir nekas, kas palīdz skaitīt.
[izmainīt šo sadaļu] dalīšana un reizināšana ar nulli
Ja vienādojuma abas puses dala ar nulli, rezultātā var iegūt neiespējamas atbildes. Piemērs: 1*0=0 Ja vienādojuma abas puses izdala ar 0 iegūst: 1=0*0 Bet, ja aplūkošādu vienādojumu... 2*0=0 ... un rīkojas tāpat, tad 2=0*0 Tātad var secināt, ka 1=2, taču tas nav iespējams. Kas tad bija aplami? Atbilde ir šāda: ar nulli dalīt nedrīkst, jo to darīt nav jēgas. Savukārt reizinot kādu skaitli ar 0, lai cik tas liels arī nebūtu, rezultātā iegūsim nulli, jo ņemt kaut ko nulle reizes nozīmē to vispār neņemt.