Ilumināti
Vikipēdijas raksts
Par Iluminātiem mēdz saukt dažādas grupas, lai gan visbiežāk ar to saprot Bavārijas Iluminātu slepeno brālību un no tās radušos slepenu konspiratīvu organizāciju, kuras mērķis ir radīt Jauno Pasaules Kārtību, kur visu pasauli pārvaldītu viena totalitāra valdība, bet liela daļa cilvēces tiktu iznīcināta.
[izmainīt šo sadaļu] Vēsture
Iluminātu brālību 1776. gada 1. maijā nodibināja Inglštātes Universitātes jurisprudences profesors Adams Veishaupts.
Bavārija iluminātu biedrība tika dibināta1776g 1. majā. Ordeņa pamatlicējs bija ievērojams deizma uzskatu pārstāvis un dabīgi ka viņa dibinātā organizācija aktīvi propogandēja šos uzskatus. Par iluminātu oficiālo mērķi tika pasludināts "cilvēces pilnveidošana un uzlabošana." Grupējums apgalvoja ka viss dabīgais cilvēkā ir riebīgs. Taču cilvēku samaitā viņa apkārtējā vide: valsts, reliģija uc ietekmes. Cilvēkam dabīgi, no dzimšanas piemītot tiesības uz vienlīdzību un brīvību ( kuruas sabiedrība viņam etņem.) Tātad atbrīvojot cilvēku no sociālo institūtu negatīvās ietekmes un vadoties savā dzīvē tikai pēc auksta aprēķina un loģiskā saprāta morāles problēmas izzudīs pašas no sevis. Lai sasniegtu šādu "apgaismību" pēc dibinātāja uzskatiem jeb kuri līdzekļi attaisno mērķi. Dabīgi, organizācīja ar šādiem uzskatiem nonāca asā konfliktā ar valsti un baznīcu. Savas eksistences sākuma posmā organizācija sastāvēja no vietējās universitātes profesoriem.Ordenī iestājās visi profesori izņemot divus. Ordenim bija vajadzīgas svaigas asini, jo tas pieauga pārāk lēni. 1777.g. Veishaupts iestājās Minhenes masonu ložā. Taču iela daudzuma masonu piesaistīš ordenim un straujā ordeņa izaugsme kļuva iespējama tikai pateicoties barona Savērija fon Cvaka darbībai . 1782. gadā, Vilhelmsbādes masonu kongresa rezultātā daudzas masonu ložas nokļuva iluminātu ietekmē. Ordenīm sāka strauji pieplūst jauni biedri. Tik strauja organizācija izaugsme nevarēja nepievērst varas struktūru uzmanību. Šajā laikā ordenī jau bija sākusies šķelšanās un skandāli. 1784.g. konfliktā starp Veishauptu un viņa tuvāko palīgu baronu fon Knige rezultātā pēdējais ordeni pamet kopā ar daļu savu sekotāju. Fon Knige nebija apmierināts ar to ka Veishauptam ordenī pieder gandrīz neierobežota vara, bet ordeņa uzplaukumam lielā mērā jāpateicas fon Kniges darbībai. Veishauptam savukārt nepatika ka fon Knige pārāk iedziļinās mistikā un okultismā. Aizejošiepārkāpa konspirācijas noteikumus un publicēja virkni pamfletus par iluminatiem. Dabīgi ka Bavārījā, kas tajā laikā bija slavena ar savu valstisko un reliģisko konservātismu, par atbildi sekoja bargas sankcijas. Pēc vairākām kratīšanām un ideoloģiskās literatūras paraugu ievākšanas ilumināti kā slepenā brālību aizliedza vispirms valsts, tad baznīcas. Par spīti tam 1787.g. vervēšana šajā ordenī tika aizliegta kā pretvalsti vērsta rīcība, kuru soda ar nāvi ( nocērtot galvu) ordenis vēl kādu laiku turpinājha eksistēt. Patlaben nav drošu pierādījumu vai tajā laikā ordenis iznīka galīgi, vai nogāja dziļā pagrīdē. Adams Veishaupts līdz savai nāvei 1830. gadam dzīvojot emigrācijā turpināja vest polēmiku azstāvot iluminātus.