Mezakonskābe

Vikipēdijas raksts

Mezakonskābe

Mezakonskābes struktūrformula
Ķīmiskā formula: C5H6O4
Molmasa: 130,11 g/mol
Blīvums: 1466 kg/m3
Kušanas temperatūra: 204 - 205°C
Viršanas temperatūra: 250°C (sadalās)

Mezakonskābe (trans-metilbutēndiskābe, metilfumārskābe, HOOC−C(CH3)=CH−СООН) ir nepiesātinātā divvērtīgā karbonskābe. Mezakonskābe ir ūdenī diezgan grūti šķīstoši (karstā ūdenī labi šķīstoši) balti adatveida kristāli. Mezakonskābei ir cis-izomērs - citrakonskābe un struktūrizomērs itakonskābe.

Satura rādītājs

[izmainīt šo sadaļu] Vēsture

Mezakonskābi atklājis nīderlandiešu ķīmiķis Jakobs van't Hofs 1874. gadā.

[izmainīt šo sadaļu] Atrašanās dabā

1950. gadā mezakonskābe izolēta no baktērijas Clostridium tetanomorphum. Mezakonskābe ir iesaistīta B12 vitamīna kofermenta sintēzē.

[izmainīt šo sadaļu] Iegūšana

Var iegūt no citrakonskābes anhidrīda, to karsējot kopā ar sārmu. Citrakonskābes anhidrīds savukārt veidojas kopā ar itakonskābes anhidrīdu, karsējot citronskābi. Kā starpprodukts rodas akonītskābe.

[izmainīt šo sadaļu] Īpašības

Mezakonskābe, tāpat kā strukturāli līdzīgā fumārskābe, nespēj veidot anhidrīdu.

[izmainīt šo sadaļu] Izmantošana

Mezakonskābi lieto kā aizdegšanās novērsēju vielu.


Svarīgākās nepiesātinātās vairākvērtīgās karbonskābes

Maleīnskābe | Fumārskābe | Citrakonskābe | Mezakonskābe | Itakonskābe | Akonītskābe

Citās valodās