Dzūkija
Vikipēdijas raksts
Dzūkija - viens no 6 Lietuvas novadiem. Vārds tiek lietots tikai no 19. gadsimta; visbiežāk Dzūkija definēta kā bijušās Traķu kņazistes (bez Žemaitijas) teritorija, kas austrumos sniegusies līdz Neris lejasteces - Vokes upes - Varenava līnijai, taču pēdējā laikā mēģināts atsvaidzināt "dialektoloģiski" pamatota apzīmējuma, jeb jēdziena "Lielā Dzūkija" (no Seiniem līdz Daugavpilij) lietošanu.
[izmainīt šo sadaļu] Ģeogrāfija
Dzūkija aptver Varēnas rajonu, Alītas rajonu, Alītu, gandrīz visu Kaišadoru rajonu, Prienu rajona austrumdaļu, Traķu rajonu, Šalčininku rajona rietumdaļu, Lazdiju rajonu, Elektrēnus, arī daļu Ziemeļaustrumu Polijas un daļu Rietumu Baltkrievijas. Austrumos un ziemeļaustrumos robežojas ar Aukštaitiju, rietumos - ar Suvalkiju.
Vēsturiski lielākās Dzūkijas pilsētas ir Grodņa, Lida, Suvalki un Alīta,- pēdējā bieži tiek saukta par "Dzūkijas galvaspilsētu", taču tagadējās Dzūkijas vēsturiskā prototipa (līdz 1413. gada pastāvējušās Traķu kņazistes) politiskā centra funkcijas vienmēr izpildīja cits ciemats (sākumā - varbūt Merkine, no 13. gadsimta beigām vai 14. gadsimta sākuma - Vecie Traķi, no 14. gadsimta 8. desmitgades - Jaunie Traķi).
Lielu Dzūkijas daļu aizņem meži, tādēļ visretāk apdzīvotajās novada daļās iedzīvotāju blīvums ir mazāks nekā 4 iedz./kv.km. Novadā atrodas vislielākais Lietuvas purvs - Čepkeļu purvs.
No pieciem Lietuvas nacionālajiem parkiem divi atrodas Dzūkijā: 1991. gadā uz austrumiem no Varēnas iekārtots Dzūkijas nacionālais parks, bet 1992. gadā Traķos un to apkārtnē dibināts Traķu vēsturiskais nacionālais parks.