Viroterapija
Vikipēdijas raksts
Viroterapijai ir nākotne Viroterapijai ir priekšrocības: Ļoti augsts terapijas indekss, dažiem pat 10000:1 (iet bojā 10000 audzēja šūnas pret 1 veselo šūnu) Ātrāk likvidējas viroterapijas laikā izraisītie šūnu sabrukuma produkti (ķīmijterapijā šis process ieilgst sakarā ar imūnsupresiju) Viroterapijas un ķīmijterapijas kombinācija palielina pretaudzēja iedarbes efektu
Viroterapijas pētnieki Latvijā A.Muceniece, Ā.Volrāte, I.Priedīte, R.Brūvere šo parādību konstatēja jau 60-to gadu beigās
Viroterapija ir ļaundabīgo audzēju bioterapijas visagrākais veids, kam ir jau simts gadu ilga vēsture. Viroterapijas metodes pamatā ir vīrusa selektīva iedarbe uz audzēja šūnu, izraisot tās bojā eju (onkolīzi), nebojājot veselās šūnas un vienlaikus stimulējot normālu imunoģenēzi, kas uztur pret audzēju vērstās imūnreakcijas. Vēža viroterapijas daudzajām problēmām ir lemts atrisināties turpmākajos 10-25 gados; tai būtu jākļūst par vēža ārstniecības piekto preparātu (runājot par secību, kādā terapijas veidi viens pēc otra ienāca vēža klīnikā: operācija, staru terapija, ķīmijterapija, hormonterapija) - par 21. gadsimta realitāti. Divos turpinājumos - metodes zinātniski-teorētiskā bāze un praktisko novērojumu rezultāti.
1960.g.-konstatēta līdz tam pasaulei nezināma parādība, ka cilvēka zarnu vīrusi, kas iegūti no maziem bērniem, spēj iznīcināt cilvēka audzējus, kas piepotēti kāmjiem (Cilvēku angiosarkomas heterotransplantāts Sīrijas kāmju vaigu maisos).
1965.g.-institūtā organizēta vēža viroterapijas laboratorija šīs parādības izpētei. Tiek pārbaudīti 60 dažādi zarnu vīrusu tipi un iegūti 5 visaktīvākie vēža šūnu iznīcinātāji. Viens no tiem nosaukts - RIGVIR (Rīgas vīruss). Ir konstatēts RIGVIR nekaitīgums un nespēja vairoties pieauguša cilvēka organismā.
1968.g. - saņemta Latvijas Veselības aizsardzības ministrijas atļauja pielietot RIGVIR vēža slimniekiem Republikas onkoloģijas dispansera 2.nodaļā un Paula Stradiņa v.n. Republikas klīniskās slimnīcas 18.ķīmijterapijas nodaļā (nod.vadītājas I.Priedīte, I.Kundziņa). Latvijas PSR Veselības Aizsardzības ministrijas 1968.gada 25.aprīļa pavēle Nr. 2209/20 “Par enterovīrusu klīnisko aprobāciju onkoloģiskiem slimniekiem, galvenokārt, ar gremošanas trakta ļaundabīgiem audzējiem”. Pētījumā iekļauti 415 slimnieki. Pierādīts RIGVIR nekaitīgums slimniekiem un epidemioloģiskā drošība. Uzsākta RIGVIR adaptācija (pieradināšana) ādas melanomas audos, jo šī audzēja šūnas ir nejūtīgas pret staru un ķīmijterapiju. RIGVIR adaptācija melanomā izdodas un konstatē melanomā adaptētā RIGVIR ārstniecisko efektu.
1985.g. - saņemta pozitīva atsauksme no Vissavienības Vēža centra (Maskava) zinātniskās padomes RIGVIR plašai klīniskai izpētei melanomas slimnieku ārstēšanā. Latvijas onkodispanseru štatos iekļauti imūnterapijas speciālisti. Klīniskās izpētes II fāzē piedalījās 3 Rīgas slimnīcas: LOC (agrāk Republikas onkodispansers (ROD)), P.Stradiņa klīniskā slimnīca, AML/RSU Stomatoloģijas institūts un Saratovas onkoloģiskais dispansers (Krievija). Pavisam klīniskā izpētē piedalījušies 1063 slimnieki. Vērtēti 824 melanomas slimnieki, 97 kuņģa vēža slimnieki, 30 taisnās zarnas vēža slimnieki, 30 resnās zarnas vēža slimnieki, 61 plaušu vēža slimnieks, 21 piena dzedzera vēža slimnieks. Slimnieku sadalījums ir bijis pa diagnozēm, stadijām, audzēja lokalizācijām un bez RIGVIR izmantotiem ārstēšanās veidiem. Rezultāti galvenokārt vērtēti pēc dzīvildzes kritērija. Klīniskā izpēte tika veikta atbilstoši Latvijas republikas likumdošanai. Latvijas PSR Augusta Kirhenšteina v.n. Mikrobioloģijas institūts 1985.gadā izstrādājis instrukciju par vīrusa imunmodulātora pretrecidīva, pretmetastātisko īpašību klīnisko izpēti ādas melanomas slimniekiem saistībā ar ķirurģisko ārstēšanu un ķīmioterapiju.
1987.gadā ar Padomju Savienības Farmakoloģijas komitejas atļauju klīniskā izpēte veikta arī Vissavienības Onkoloģijas centrā Maskavā un Sarātovas onkodispanserā, kuros atzīts Rigvir nekaitīgums pat ļoti smagiem, neārstējamiem slimniekiem.
Rigvir spēj iedarboties kā uz imūnsistēmu, tā uz audzēja šūnu Rigvir pretaudzēja darbība saistīta ar audzēja šūnu heterogenizāciju (virsmas struktūru izmaiņu) vīrusa kā antigēna ietekmē
Klīnikas, kurās veikta preparāta Rigvir efektivitātes pārbaude Republikas onkodispansers Latvijas Medicīnas akadēmijas stomatoloģijas institūts Saratovas onkoloģiskais dispansers (Krievija) P.Stradiņa Republikas klīniskā slimnīca Vissavienības zinātniski onkoloģiskais centrs (Maskava)
Rigvir jūtīgie audzēji (kā pretvēža līdzeklis): Ādas melanoma Acs melanoma Kuņģa vēzis Taisnās, resnās zarnas vēzis Dzemdes vēzis Limfosarkoma, angiosarkoma, retikulosarkoma, rabdomiosarkoma Hipernefroma Urīnpūšļa vēzis Aizkuņģa dziedzera vēzis Nieru audzēji Pie pārējiem audzējiem Rigvir darbojas kā imūnmodulātors, galvenokārt, aktivizējot limfmezglus, kā arī samazinot staru un ķīmijterapijas izraisīto imūnsupresiju.
Rigvir ir dabiskas izcelsmes virusāls (aktīvais komponents ECHO grupas enterovīruss) imūnpreparāts ar pleiotropu – imūnmodulējošu darbību. Savas strukturāli funkcionālās organizācijas dēļ ECHO grupas vīrusi spēj iedarboties kā uz imūno sistēmu, tā uz audzēja šūnu. Rigvir pretaudzēja darbība saistīta ar audzēja šūnu heterogenizāciju vīrusa kā antigēna ietekmē, ar onkotropismu un onkolīzi, kā arī ar imūnmodulējošu darbību. Rigvir stimulē humorālos (antivielu veidošanās, B šūnu stimulācija, interferona veidošanās ) un šūnu imunitātes (citotoksiskās šūnas – CD8 un helperu šūnas – CD4 aktivācija) procesus. Tiek aktivēti nespecifiskās imūnsistēmas procesi (NK šūnas, makrofāgi). Preparāts piedalās imūnsistēmas adaptogēno mehānismu (imūno šūnu diferenciācija, recirkulācija) realizācijā. Audzēja perēklī palielinās limfocīitu infiltrācija, kas norāda par lokālas šūnu imunitātes aktivācijas procesiem preparāta ietekmē.
Rigvir palielina ar audzēja šūnām asociēto audu diferenciācijas antigēnu ekspresiju, tā padarot audzēja šūnas par to imūnreakciju mērķa šūnām, kuras pats ir ierosinājis (t.s., heterogenizācija).
Rigvir iedarbojas uz imūnšūnām, tās aktivējot: notiek limfocitu blastu transformācija, dendrītisko šūnu aktivācija, pieaug CD4, CD8+, CD38+ šūnu skaits un apoptozes receptoru CD95+ ekspresija uz limfocitiem, kas liecina par citotoksisko imūnreakciju aktivizēšanos.