Portugāle

Vikipēdijas raksts

República Portuguesa
Portugāles republikas karogs Portugāles republikas ģerbonis
(Par karogu) (Par ģerboni)
Valsts valoda portugāļu valoda
Galvaspilsēta Lisabona
Lielākās pilsētas Lisabona
Portu
Amadora
Prezidents Anibals Kavako Silva
(Aníbal A. Cavaco Silva)
Premjerministrs Žozē Sokratess
Platība 92 391 km²
Iedzīvotāju skaits
 - Kopā (2004)
 - blīvums

10 524 145
114/km²
Neatkarība No Leonas karalistes 1128.gadā
Valūta eiro/eira
Laika zona UTC +0
Valsts himna A Portuguesa
Interneta domēns .PT
Starptautiskais tālsarunu kods +351

Portugāle ir valsts Dienvideiropā. Tās vienīgā kaimiņvalsts ir Spānija, bet Portugāles rietumu un dienvidu piekrasti apskalo Atlantijas okeāns. Portugālē atrodas Eiropas galējais rietumu punkts. Portugāles sastāvā ietilpst arī Atlantijas okeānā esošās Azoru salas un Madeiras sala. Kopš 1986. gada Portugāle ir ES dalībvalsts. Portugāle ir arī viena no 12 NATO dibinātājvalstīm.

[izmainīt šo sadaļu] Portugāles vēsture

Arheoloģiskajos izrakumos atrastās cilvēku apmetnes mūsdienu Portugāles teritorijā, tāpat kā Ibērijas pussalā kopumā, attiecināmas vēl uz paleolītu. Mezolītā un neolītā šo pussalas reģionu jau apdzīvoja mūsdienu cilvēka tips. Pēdējā tūkstošgadē p.m.ē. Portugāles teritorijā izplatījās ķelti. Vēlākos gadsimtos šeit pabijušas daudzas civilizācijas - romieši, ģermāņi, mori u.c. To daudzkārt pārstaigājušas daudzas klejotāju tautas - suēvi, būri, vizigoti u.c. Romas impērija to iekļāva savā sastāvā 138. gadā p.m.ē. kā Luizitānijas provinci. Taču pēc Romas impērijas sabrukuma, to iekaroja mori.

Pirmā valstiskā forma ar nosaukumu Portugāle izveidojās 868. gadā, kad Ibērijas pussalas daļu uz ziemeļiem no Douro (latīn, Durius, spāņu Duero, port. Douro) upes no moriem un musulmaņiem atkaroja kristiešu bruņinieki. Tā bija Portugāles grāfiste Astūrijas karalistes sastāvā.

Par neatkarīgu karalisti Portugāle kļuva 1139. gadā, kad musulmaņi Ibērijas pussalā tika sakauti pilnībā.

Kā valsts Portugāle savu varenību sasniedza XV-XVI gs., kad tā kolonizēja plašas tās jūrasbraucēju jaunatklātās zemes Amerikā, Āfrikā un citur. Kā pirmais tika iekarots nozīmīgs musulmaņu tirdzniecības centrs Kuta (angl. Ceuta) Ziemeļāfrikā (mūsdienās Spānijas anklāvs). Drīz pēc tam tika atklāta Madeira un Azoru salas, kā arī citas līdz tam Eiropā nezināmas zemes.

Taču sākot ar XVIII gs. Portugāle sāka stagnēt. Lejupslīde pastiprinājās pēc tam, kad 1822. gadā par neatkarīgu kļuva Portugāles lielākā kolonija Brazīlija.


[izmainīt šo sadaļu] Skat.arī

[izmainīt šo sadaļu] Ārējās saites


Eiropas valstis
Albānija | Andora | Apvienotā Karaliste | Austrija | Baltkrievija | Beļģija | Bosnija un Hercegovina | Bulgārija | Čehija | Dānija | Francija | Grieķija | Horvātija | Igaunija | Īrija | Īslande | Itālija | Krievija | Latvija | Lietuva | Lihtenšteina | Luksemburga | Malta | Melnkalne | Moldova | Monako | Nīderlande | Norvēģija | Polija | Portugāle | Republika Maķedonija | Rumānija | Sanmarīno | Serbija | Slovākija | Slovēnija | Somija | Spānija | Šveice | Turcija | Ukraina | Ungārija | Vācija | Vatikāns | Zviedrija
Teritorijas: Farēru salas | Gibraltārs | Gērnsija | Menas sala | Džersija



 
Eiropas Savienība (ES)
Eiropas Savienības karogs

Apvienotā Karaliste | Austrija | Beļģija | Bulgārija | Čehija | Dānija | Francija | Grieķija | Igaunija | Īrija | Itālija | Kipra | Latvija | Lietuva | Luksemburga | Malta | Nīderlande | Polija | Portugāle | Rumānija | Slovākija | Slovēnija | Somija | Spānija | Ungārija | Vācija | Zviedrija



Ziemeļatlantijas līguma organizācija (NATO) NATO karogs
Apvienotā Karaliste | ASV | Beļģija | Bulgārija | Čehija | Dānija | Francija | Grieķija | Igaunija | Īslande | Itālija | Kanāda | Latvija | Lietuva | Luksemburga | Nīderlande | Norvēģija | Polija | Portugāle | Rumānija | Slovākija | Slovēnija | Spānija | Turcija | Ungārija | Vācija
Citās valodās