Ludvigs Vitgenšteins

Vikipēdijas raksts

Vitgenšteina 1930.gada foto
Vitgenšteina 1930.gada foto
Commons
Wikimedia Commons ir pieejami multimēdiju faili par šo tēmu. Skat.:

Ludvigs Jozefs Johans Vitgenšteins (Ludwig Josef Johann Wittgenstein, * 1889.gada 26. aprīlī Vīnē, † 1951. gada 29. aprīlī Kembridžā) - austriešu filozofs, viens no ietekmīgākajiem XX gadsimtā.

Piedzima Vīnē metālu lielrūpnieka ģimenē. Mācījās Lincas reālskolā vienlaicīgi ar Hitleru. Studēja inženierzinātnes Berlīnē un Mančestrā. Mančestrā Vitgenšteins ieinteresējās par matemātikas filozofiju. 1911. gadā Gotlobs Frēge uzaicināja Vitgenšteinu studēt Kembridžas universitātē.

Pirmā pasaules kara laikā kā brīvprātīgais dienēja Austroungārijas armijā.

1922.gadā tika publicēta Vitgenšteina Tractatus Logico-Philosophicus (Logische-Philosophische Abhandlung) - viena no ietekmīgākajām grāmatām XX gadsimta filozofijā un vienīgā Vitgenšteina grāmata, kura iznākusi autora dzīves laikā.

Uzskatīdams, ka ar savu grāmatu atrisinājis visas filozofijas problēmas, Vitgenšteins pēc Pirmā pasaules kara atgriezās Austrijā un strādāja par pamatskolas skolotāju, pēc tam par klostera dārznieka palīgu.

Tomēr 1929.gadā Vitgenšteins atgriezās Kembridžā. 1951.gadā mira, un viņa pēdējie vārdi bijuši: "Pasakiet viņiem, ka man bija brīnišķīgs mūžs."

1953.gadā, jau pēc Vitgenšteina nāves, iznāca grāmata Filozofiskie pētījumi (Philosophische Untersuchungen, Philosophical Investigations) - vēl viens darbs, kurš būtiski izmainījis XX gadsimta filozofijas ainu. Izdota latviski 1997.gadā ar nosaukumu "Filosofiskie pētījumi", ISBN 9984-9143-2-1.

[izmainīt šo sadaļu] Ārējās saites