Valmieras apriņķis
Vikipēdijas raksts
Valmieras apriņķis - Latvijas Republikas administratīvā teritorija starpkaru periodā. Tas bija 4624,2 km2 liels. Tas robežojās ar Valkas apriņķi, Cēsu apriņķi un Rīgas apriņķi Latvijā un Pērnavas un Vīlandes apriņķiem Igaunijā. 1925. g. no Valmieras apriņķa tika atdalīts Straupes apvidus un piešķirts Cēsu apriņim. Valmieras apriņķī 1927. g. atradās 4 pilsētas un 2 miesti, vairāki miesti bez savas pašvaldības un 52 pagasti. Valmieras apriņķis ietvēra šādas apdzīvotas vietas: Valmiera, Rūjiena, Matīši, Naukšēni, Mazsalaca, Staicele, Aloja, Ainaži, Salacgrīva un Limbaži.