Glicerīns

Vikipēdijas raksts

Glicerīns

Glicerīna struktūrformula

Glicerīna molekulas modelis
Ķīmiskā formula: C3H5(OH)3
Molmasa: 92,09 g/mol
Blīvums: 1261 kg/m3
Kušanas temperatūra: 17,8°C
Viršanas temperatūra: 290°C

Glicerīns (propāntriols-1,2,3, glicerols, CH2OHCHOHCH2OH) ir caurspīdīgs, bezkrāsains, viskozs šķidrums ar saldu garšu. Tas ir relatīvi maztoksisks, salīdzinot ar citiem vairākvērtīgajiem spirtiem.

Satura rādītājs

[izmainīt šo sadaļu] Atrašanās dabā

Glicerīns dabā ir sastopams dzīvnieku taukos, taukskābju esteru veidā.

[izmainīt šo sadaļu] Iegūšana

Iegūst tauku pārziepošanas procesā kā ziepju ražošanas blakusproduktu. Var iegūt arī sintētiski.

[izmainīt šo sadaļu] Īpašības

Uzmanīgi oksidējot glicerīnu, var iegūt glicerīnaldehīdu, tas ir vienkāršs ogļhidrāts un tam ir iespējami 2 optiskie izomēri.

Dehidratējot glicerīnu, rodas akroleīns - nepiesātinātais aldehīds:

HOCH2CH(OH)−CH2OH → H2C=CH−CHO + 2 H2O

[izmainīt šo sadaļu] Izmantošana

Glicerīnu lieto nitroglicerīna ieguvei un polimēru (krāsu bāzes) ieguvei.


Svarīgākie spirti

Metanols | Etanols | Propanols | Izopropanols | Butanols | Amilspirts | Allilspirts | Propargilspirts | 1,2-propāndiols | 1,3-propāndiols | Etilēnglikols | Glicerīns | Pentaeritrīts | Feniletilspirts