Benzols
Vikipēdijas raksts
Benzols | |
---|---|
![]() Benzola struktūrformula un molekulas modelis |
|
Ķīmiskā formula: | C6H6 |
Molmasa: | 78,11 g/mol |
Blīvums: | 876,6 kg/m3 |
Kušanas temperatūra: | 278,6 K (5,5°C) |
Viršanas temperatūra: | 353,2 K (80,1°C) |
Benzols (fenilūdeņradis, C6H6) ir bezkrāsains degošs šķidrums ar saldenu smaržu. Benzols ir vienkāršākais arēns jeb aromātiskais ogļūdeņradis.
[izmainīt šo sadaļu] Īpašības
Benzolam ir mazāka reaģētspēja kā aizvietotajiem arēniem. Visas saites starp oglekļa atomiem benzolā ir vienāda garuma (140pm). Tās ir īsākas par vienkāršajām saitēm (147pm) un garākas par dubultsaitēm (134pm). Benzola molekulā pī orbitāles elektroni ir vienmērīgi izkliedēti starp visiem 6 oglekļa atomiem, tāpēc benzola struktūrformulu dažreiz zīmē kā sešstūri ar ievilktu apli. Aizvietotajiem aromātiskajiem ogļūdeņražiem tas vairs pilnībā nav spēkā un pī orbitāles elektronu sadalījums vairs nav vienmērīgs.
Aizvietojot benzola molekulā vienu vai vairākus ūdeņraža atomus ar funkcionālajām grupām, var iegūt citus arēnus:
- Citi aizvietotāji
- Fenols - C6H5-OH
- Anilīns - C6H5-NH2
- Hlorbenzols - C6H5-Cl
- Nitrobenzols - C6H5-NO2
- Benzoskābe - C6H5-COOH
- Kondensētas aromātiskas struktūras
- Naftalīns
- Antracēns
- Benzpirēns
[izmainīt šo sadaļu] Izmantošana
Benzolam ir relatīvi liels oktānskaitlis, tāpēc agrāk to lietoja kā degvielas komponentu, taču benzols ir kancerogēns, tāpēc to degvielām vairs nelieto (legāli).
Svarīgākie aromātiskie ogļūdeņraži
Benzols | Toluols | Ksilols | Kumols | Stirols | Naftalīns | Benzpirēns | Bifenils |