Nepilsoņi

Vikipēdijas raksts

Nepilsoņa pases vāks
Nepilsoņa pases vāks

Nepilsoņi (kr. неграждане, ang. non-citizens, aliens) — 1995. g. 12. aprīļa likuma[1] "Par to bijušās PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības" subjekti — personas, kas nav un nebija nevienas valsts, izņemot PSRS, pilsoņi, kas atbilst šādiem nosacījumiem: "1992.gada 1.jūlijā viņi bija neatkarīgi no pierakstā norādītās dzīvojamās platības statusa pierakstīti Latvijas teritorijā, vai viņu pēdējā reģistrētā dzīvesvieta līdz 1992.gada 1.jūlijam bija Latvijas Republikā, vai ar tiesas spriedumu ir konstatēts fakts, ka līdz minētajam datumam viņi ne mazāk kā 10 gadus nepārtraukti dzīvoja Latvijas teritorijā", un viņu bērni.

Satura rādītājs

[izmainīt šo sadaļu] Vēsture

Šīs personu kategorijas rašanās juridiskais pamats bija LR Augstākās Padomes 1991. g. 15. oktobra lēmums[2] "Par Latvijas Republikas pilsoņu tiesību atjaunošanu un naturalizācijas pamatnoteikumiem", pēc kura Latvijas pilsonība bija atzīta tikai aptuveni 2/3 Latvijas iedzīvotāju, pretēji valdošās LTF priekšvēlēšanu programmas 2.5. punktam [3]. Līdz 1995. g. nepilsoņu juridiskais statuss bija neskaidrs.

2007. g. sākumā Latvijā pēc Iedzīvotāju reģistra datiem[4] dzīvoja 392 816 nepilsoņi (17,19% iedzīvotāju), no tiem vairāk nekā 99,5% bija mazākumtautību pārstāvji. Nepilsoņu skaits sarūk izmiršanas, emigrācijas un naturalizācijas (kas paātrinājās pēc 1998. gada referenduma par Pilsonības likumu) dēļ.

[izmainīt šo sadaļu] Statuss, atšķirības tiesībās

Nepilsoņa pases paraugs: 1. lpp.
Nepilsoņa pases paraugs: 1. lpp.

Nepilsoņi atšķirami no bezvalstniekiem — personām, kam nav valstiskās piederības. Nepilsoņiem turpretī ir, piemēram, Latvijas pases (atšķirībā no pilsoņu pasēm, violetā krāsā. Angliski nepilsoņi tajos tiek apzīmēti kā "Alien"), LR diplomātiskā aizsardzība ārzemēs un tiesības dzīvot LR teritorijā, neprasot uzturēšanās atļauju. Tā, Satversmes tiesa sprieduma[5] par nepilsoņa statusa atņemšanas iespējām 17. punktā atzina, ka "nepilsoņu tiesiskā saikne ar Latviju tiek zināmā mērā atzīta un uz tās pamata ir radušies savstarpēji pienākumi un tiesības. Tas izriet no Satversmes 98. panta, kas citastarp noteic, ka ikvienam, kam ir Latvijas pase, ir tiesības uz valsts aizsardzību un tiesības brīvi atgriezties Latvijā".

Ar šo Latvijas Republika pamato viedokli, ka nepilsoņu pastāvēšana nav ANO 1961. g. Konvencijas par apatrīdu skaita samazināšanu[6] pārkāpums.

Nepilsoņiem nav vēlēšanu tiesību (arī pašvaldību vēlēšanās, atšķirībā no Igaunijas nepilsoņiem), kaut gan tie var būt Latvijas partiju biedri[7] un ziedot partijām[8]. Pastāv arī ierobežojumi[9] sociālajās un ekonomiskajās tiesībās: profesionālajā darbībā, nekustamo īpašumu iegādē, pensijas stāža aprēķināšanā, iespējās bez vīzām braukt virknē ārvalstu (2007. g. janvārī šī iespēja paverās nepilsoņiem vairumā ES valstu), studijās vairākas augstskolās, ieroču nēsāšanās un privatizācijas sertifikātu saņemšanas jomā u. c. Piebilstams, ka Krievija no nepilsoņiem iekasē mazākas nodevas par vīzām nekā no LR pilsoņiem[10].

[izmainīt šo sadaļu] Naturalizācijas iespējas

Naturalizācija Latvijā sākās 1995. g. februārī, tomēr līdz 1998. g. beigām vairumam nepilsoņu nebija tiesību naturalizēties tā saucamo "naturalizācijas logu" dēļ. Līdz šim laikam daudziem nepilsoņiem naturalizācija ir liegta Pilsonības likuma[11] 11. panta dēļ (personas, kas no padomju armijas demobilizējās Latvijā; virknes 1991. g. federālistisko organizāciju, ieskaitot LKP, darboņi; kriminālnoziedznieki; esošie ārvalstu publisko iestāžu darbinieki; bijušie VDK un ārvalstu speciālo dienestu darbinieki un aģenti; pēc tiesas sprieduma - "totalitārisma ideju vai nacionālā vai rasu naida vai nesaticības" paudēji un personas, kuras "antikonstitucionālām metodēm vērsušās pret Latvijas neatkarību, demokrātisko parlamentāro valsts iekārtu vai pastāvošo valsts varu"). Reģistrācijas kārtībā LR pilsonību var iegūt latviešu mācībvalodas skolu pilnu kursu beidzēji un nepilsoņu bērni, kas piedzima pēc 1991. g. 21. augusta.

Pārējiem nepilsoņiem, lai naturalizētos jāparaksta solījumu būt uzticīgam Latvijas Republikai, jāsamaksā valsts nodeva, jānokārto eksāmeni latviešu valodā un vēsturē (citu starpā iespējams tāds jautājums, kā 1940. g. notikumu Latviijā kvalifikācija, kur par pareizo tiek uzskatīta atbilde "okupācija"), kā arī Satversmes un himnas zināšanās. Valsts tomēr var atteikt personai pilsonību, arī ja tā izpilda šīs prasības, gadījumā, ja tiek uzskatīts, ka personas rīcība bijusi pretrunā ar doto solījumu būt uzticīgam Latvijas Republikai (sk. Jurijs Petropavlovskis). Vidēji pēc Naturalizācijas pārvaldes datiem naturalizācijas process ilgst 7-8 mēnešus. 2007. g. maija beigās bija naturalizējušies 124 153 cilvēki[12] (pārsvara nepilsoņi, tomer arī bezvalstnieki un ārvalstnieki).

Galvenie iemesli, kāpēc nepilsoņi atsakās no naturalizācijas: pārliecība, ka pilsonība viņiem pienākas automātiski — 34,2%, latviešu valodas prasmes problēmas — 23,2%, vēstures eksāmena kārtošana - 20,5%, mazāki izdevumi Krievijas un citu valstu vīzām — 20,2%, nodevas apmērs — 20,2%.[13]

[izmainīt šo sadaļu] Nepilsoņi kā politiskais jautājums

Saskaņā ar SKDS 2005. g. aptaujas datiem[14], 45,9 % Latvijas iedzīvotāju un 38,4 % Latvijas pilsoņu atbalstītu balsstiesību piešķiršanu nepilsoņiem pašvaldību vēlēšanās, pret būtu 35,6 % iedzīvotāju un 42,8 % pilsoņu. Par šādiem likuma grozījumiem iestātos 74,6 % krievvalodigo un 24,8 % latviešu, iebilstu 7,8 % krievvalodīgo un 55,9 % latviešu.

Par naturalizācijas vienkāršošanu un nepilsoņu tiesību paplašināšanu iestājas Saskaņas centrs[15], bet PCTVL[16] — аrī par nepilsoņu atzīšanu par LR pilsoņiem reģistrācijas kārtībā. Vairums valdošo partiju un Jaunais laiks atbalsta status quo. Savukārt, TB/LNNK[17] un vairākas citas partijas, piemēram, NSS, iestājas par naturalizācijas izbeigšanu. LPP/LC drīz pēc 9. Saeimas vēlēšanām paziņoja, ka ir par balsstiesību piešķiršanu nepilsoņiem pašvaldību vēlēšanās[18], tomēr attiecīgus likuma grozījumus LPP/LC aicina izskatīt referendumā 2009. g., un Saeimā apvienības frakcija attiecīgus priekšlikumus neatbalsta[19].

Starptautiskajā sabiedrībā tiek izteikti dažādi viedokli par nepilsoņu stāvokli. Piemēram, EDSO misija, kas uzraudzīja 9. Saeimas vēlēšanas, konstatēja, ka "Tas, ka nozīmīgai daļai pilngadīgu valsts iedzīvotāju nav vēlēšanu tiesību, norāda, ka joprojām pastāv demokrātijas deficīts. Eiropas Padome un Baltijas Jūras valstu padome ieteikušas apsvērt iespēju piešķirt nepilsoņiem tiesības balsot pašvaldību vēlēšanās".[20]

Savukārt, Eiropas Padomes Parlamentārā asambleja 2006. g. novembrī minēja savā rezolūcijā, ka "Asambleja uzskata, ka Latvijā pieņemtie naturalizācijas noteikumi nerada nepārvaramus šķēršļus Latvijas pilsonības iegūšanai un ka piemērojamā procedūra nesatur esošos Eiropas standartus pārsniedzošas vai tiem pretējas prasības. Tomēr, ievērojot ļoti specifisku nepilsoņu situāciju, kurai nav precedentu un tāpēc trūkst Eiropas normu vai prakses rāmju, Asambleja uzskata, ka ir iespējami turpmākie uzlabojumi, lai izvairītos no nevajadzīgām prasībām Latvijas pilsonības iegūšanai".[21]

Krievijas Ārlietu ministrija sagatavoja izlasi starptautisko organizāciju un NVO pārmetumu un rekomendāciju Latvijai minoritāšu tiesību jomā, tostarp arī par nepilsonību un naturalizāciju[22].

[izmainīt šo sadaļu] Atsauces

  1. Likums "Par to bijušās PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības"
  2. LR AP 15.10.1991. lēmums "Par Latvijas Republikas pilsoņu tiesību atjaunošanu un naturalizācijas pamatnoteikumiem"
  3. Latvijas Tautas frontes 2. kongress. Programma, statūti, rezolūcijas — R., LTF izdevniecība, 1990 — 7. lpp.
  4. Latvijas iedzīvotāju sadalījums pēc nacionālā sastāva un valstiskās piederības uz 01.01.2007., pmlp.gov.lv
  5. Satversmes tiesas spriedums lietā Nr. 2004-15-0106 par nepilsoņa statusa atņemšanu
  6. Konvencija par apatrīdu skaita samazināšanu
  7. Politisko partiju likums — sk. 26. p.
  8. Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likums — sk. 4. p.
  9. Latvijas Cilvēktiesību komitejas uzturamais nepilsoņu un LR pilsoņu tiesību atšķirību LR normatīvajos aktos un starptautiskajos līgumos saraksts, 2006. g.
  10. Vīzu informācija Krievijas vēstniecības Latvijā mājaslapā
  11. Pilsonības likums
  12. LR Naturalizācijas pārvaldes darba statistika
  13. Reģionālo aspektu nozīme pilsonības jautājumu risināšanā – Rīga: LR Naturalizācijas pārvalde, 2003. – 66. lpp.
  14. Uzskati par starpetniskajām attiecībām Latvijā — Rīga: SKDS, 2005. — 12.—13. lpp.
  15. SC programmas projekta sadaļa Latvijas nepilsoņi
  16. PCTVL programma sk. pkt. 7.3.
  17. TB/LNNK 2006. g. vēlēšanu programma
  18. LPP/LC vēlas referendumu par nepilsoņu tiesībām vēlēt pašvaldības delfi.lv
  19. Balsojums Saeimā 26.04.2007.
  20. EDSO misijas paziņojums presei, 2006. g. 8. oktobrī
  21. EPPA rezolūcija 1527 (2006) Mazākumtautību tiesības Latvijā, angliski
  22. Starptautisko organizāciju un NVO galveno pārmetumu un rekomendāciju saraksts mazākumtautību tiesību jomā: angliski (2004), krieviski (2003)

[izmainīt šo sadaļu] Ārējās saites

Citās valodās