Diskusija:Baltu valodas

Vikipēdijas raksts

Brali, please change the Lithuanian name below the map

changing the black text

Attēls:Balt vietovard.png
Baltiškų vietovardžių paplitimas pagal A.Vanagą (1), V.Toporovą (2) ir H.Šalį (3)

into latviešu valodas: The spreading of Baltic places names according to A.Vanagas (1), V.Toporov (2), H.Šal (3).

Thanks. They were great scientists and our pra-grand fathers lived on Karpat mountains from the ice age, and mooved to the north, whem the iceland melted. Genetic type Rb1 prooves this.

Kestutis 195.182.77.103 17:16, 18 februārī, 2006 (UTC), Vilnius.

Satura rādītājs

[izmainīt šo sadaļu] Latviešu valoda – vissenākā indoeiropiešu valoda ar rakstību?

Avoti:

"Latviešu un Lietuviešu valodas ir visvecākās no mūsdienās eksistējošām indoeiropiešu valodām. Kas viņi bija un cik sena to valoda? Pēdījumi rāda, ka viņu (latviešu un lietuviešu) valoda saglabāja daudz senākas formas nekā līdz šim domāts.

Pamatojumu tam var rast Hieroglifu Hetu - zinātniekiem pazīstamu kā Luviešu (Luwian) valodā. Mūsuprāt tās transkripcija ir šāda Lu (t) viešu t.i. Latviešu (Lu(t)-wian is Lutwian, i.e. Latvian).

Hetu Lu(t)viešu valoda ir vissenākā indoeiropiešu valoda - 1500. gadi pirms mūsu ēras.

[izmainīt šo sadaļu] Vārda ūdens salīdzināšana latviešu un hetu valodā:

Case form (gadījuma forma?) Hetu valodā Latviešu valodā
Nominatīvs ú-i-da-ar , ú-wi-ta-ar ū-de-nis , u-de-n
Ģenetīvs ú-wi-te-na-es ū-de-ņa (s) , ū-de-nī-ša (deminutīvs)
Datīvs/Lokatīvs ú-it-ten-i ū-de-nī
ú-i-te-na-as ū-de-ņo-s
ú-e-te-na ū-de-ņa
Ablative (Instrumentālis?) ú-i-te-na-za , ú-i-te-na-an-za ū-de-ņai-ns
Instrumental (Instrumentālis?) ú-i-te-ni-it ū-de-nīt (deminutīvs)

Abas formas ir līdzīgas: lu(t)viešu arī bija latviešu valoda. Bet Kronāssers (Kronasser) nekad savā etimoloģijas ("etymological") gramatā nepiemin latviešu valodu. Šāda "neredzība" ir r izplatīta lingvistu vidū. ..."

Iztulkoju kā mācēju, angļu valoda nav mana stiprā puse. Gribētos dzirdēt lingvist un vēsturnieku viedokli par šo tekstu. Vispār, kaut ko tādu es sastopu pirmo reizi, kaut gan internetā var atrast dzaudz ko ;) Aviātors 20:41, 9 decembrī, 2006 (UTC)

Jā, man arī ir gadījies iepazīties ar šo vareno "pētījumu"... :) Tikpat labi var salīdzināt arī latviešu un latīņu valodas, līdzības varēs atrast ne mazāk. Vārdsakot, tas nav nopietni. --Dekaels 21:52, 9 decembrī, 2006 (UTC)
Neieskaitu sevi kategorijā lingvisti un vēsturnieki, tomēr par šo tēmu interesējos. Manuprāt norādītās lapas saturs (arī man ir nācies to redzēt iepriekš) ir visai apšaubāms, šajā pašā tekstā ir vairākas kļūdas - Luviešu un hetu valodas ir cieši saistītas, bet laikam tomēr nav viens un tas pats, tās pieder anatoliešu saimei, kura savukārt pieder indoeiropiešu valodām, kurām pieder arī latviešu valoda, starp visām indoeiropiešu valodām, protams, pastāv līdzība, taču to nevar pierādīt ar viena vārda palīdzību, turklāt virs šīs analīzes rakstītais teksts visai viegli saprotams kā norāde, ka abās valodās ir lietoti vienādi locījumi, lai gan ir pilnīgi acīm redzami, ka tas tā nav. Etnonīms "latvieši" nav tik sens, lai varētu vadīties pēc tā. Daudzi zinātnieki uzskata, ka baltu senči nekad nav dzīvojuši tuvajos austrumos, kur dzīvojuši luvieši. Attiecībā uz tulkojumu - Case form ir locījums, luviešu valodā acīmredzot ir bijuši tādi locījumi kā datīvs-lokatīvs un ablatīvs, kuri mūsdienu latviešu valodā nepastāv -- Xil/gribi par to parunāt ? 22:12, 9 decembrī, 2006 (UTC)

[izmainīt šo sadaļu] Kā būtu pareizi Goļādu vai Galindu valoda?

Radās jautajums vai pareizs ir nosaukums Goļādi.

LATVIJAS VēSTURES ATLANTS, Rīga 1998;

[izmainīt šo sadaļu] Kartē: "Baltijas 5.-10.gs." attēlotas sekojošas baltu tautas:

  • KURŠI (Latvijas un Lietuvas teritorija);
  • ZEMGAĻI (Latvijas un Lietuvas teritorija);
  • LATGAĻI (Latvijas teritorija);
  • SĒĻI (Latvijas un Lietuvas teritorija);
  • ŽEMAIŠI (Lietuvas teritorija);
  • AUGSTAIŠI (Lietuvas teritorija);
  • LIETUVIEŠI (Lietuvas un Baltkrievijas teritorija);
  • Lamatieši (Lietuvas teritorija, pie Nemunas iztekas Kuršu jomā);
  • SKALVJI (Lietuvas un Kaļiņingradas (Karalauču) apgabala teritorija, gar Nemunu);
  • PRŪŠI (Kaļiņingradas (Karalauču) apgabala un Polijas teritorija);
  • ! Galindi (Kaļiņingradas (Karalauču) apgabala un Polijas teritorija);
  • JĀTVINGI (Lietuvas, Kaļiņingradas (Karalauču) apgabala, Polijas un Baltkrievijas teritorija);
  • AUSTRUMBALTI (Latvijas (dienvidaustrumu Latgale), Baltkrievijas un Krievijas teritorija).
    • P.S.

Kartē Lamatieši un Galindi rakstīti ar mazajiem burtiem, izņemot pirmo burtu, pārējie tautu nosaukumi tikai ar lielajiem burtiem. Lamatieši iezīmēti kartē vienā krāsā ar SKALVJIEM, tāpat arī Galindi vienā krāsā ar PRŪŠIEM.

[izmainīt šo sadaļu] Kartē: "Balti un to kaimiņi 9.-11.gs." attēlotas sekojošas baltu tautas:

Austrumgalindi attēloti Krievijas teritorijā:

  • ziemeļu robeža - Maskavas upe (Москва) un Možaiskas ūdenskrātuve (Можайское);
  • ziemeļaustrumu r. - Naras upe (Нара);
  • austrumu r. - Naras un Okas upes (Ока);
  • dienvidaustrumu r. - Okas upe;
  • dienvidu r. - Okas un Ugras upes (Угра);
  • dienvidrietumu r. - Ugras upe;
  • rietumu r. - Vorjas upe (Воря);
  • ziemeļrietumu r. - Vorjas un Maskavas upes.
  • ziemeļos - Maskavas apgabalā;
  • austrumos - Maskavas un Kalugas apgabalos;
  • dienvidos un centrā - Kalugas apgabals;
  • rietumos - Smoļenskas apgabals.
Cik atceros, latviešu literatūrā tiek lietots galindi, kuri krievu hronikās saukti goļadj, bet, ja atmiņa neviļ, tajās hronikās bija runa par tiek galindiem, kuri netālu no Maskavas, resp. austrumgalindiem. --Feens 22:17, 26 decembrī, 2006 (UTC)
Galindi būtu labāk, kur vien man gadījies par viņiem lasīt viņus tā sauc, bet "goļādi" ir krievu apzīmējums tieši tam pašam -- Xil/gribi par to parunāt ? 14:55, 27 decembrī, 2006 (UTC)

[izmainīt šo sadaļu] Kas tā par "Pirmslatviešu valodu"?

Orion7, kur tu ņēmi tādu piemēru: "Pirmslatviski: Daivas adavjāt ghambāns (dantins), Daivas dāsjati dhānās."? Vari lūdu uzrakstīt atsauci, vai, ja tā ir tava hipotēze, dot kādu nelielu paskaidrojumu ;) --Aviātors 11:33, 8 jūnijā, 2007 (UTC)

[izmainīt šo sadaļu] Žemaitiski

Žemaitiski: Dievs davė dontės, Dievs dous/dūs ė dounas/dūnas.
bat-smg:user:zordsdavini 193.219.135.225 11:17, 11 septembrī, 2007 (UTC)