Emersons Fitipaldi
Vikipēdijas raksts
Emersons Fitipaldi | |
---|---|
![]() Fitipaldi savās vecumdienās. |
|
Tautība | ![]() |
Komanda(s) | Lotus, McLaren, Fittipaldi |
Formula 1 karjera | |
Sezonas | 1970-1980 |
Sacīkstes | 149 |
Čempiona tituli | 2 (1972, 1974) |
Uzvaras | 14 |
Pjedestāli | 35 |
Pole position¹ | 6 |
Ātrākie apļi | 6 |
Pirmā sacīkste | 1970. gada Lielbritānijas GP |
Pēdējā sacīkste | 1980. gada ASV GP |
¹ pirmās starta vietas |
Emersons Fitipaldi (dzimis 1946. gada 12. decembrī Sanpaulu, Brazīlijā) - Formula 1 ekspilots. Viņš ir bijis gan F1, gan CART čempions, kā arī vienu reizi ir izcīnījs uzvaru slavenajās Indy 500 sacīkstēs.
Emersons ir divu citu slavenu sacīkšu pilotu radinieks - viņa vecākais brālis, Vilsons savulaik arī startēja F1 un viņam piederēja komanda - Fittipaldi Automotive. Vilsona dēls (Emersona brāļadēls), Kristians "autosporta karalienē" piedalījās no 1992. līdz 1994. gadam. Emersons Formulā 1 sāka braukt 1970. gada vidū kā topošā čempiona Johena Rinda komandas biedrs. Viņš kļuva par komandas pirmo pilotu tajā pašā sezonā pēc Rinda nāves un Džona Mailza karjeras beigām. Sevi Fitipaldi spēja pierādīt - pirmajā sacīkstē pēc komandas atgriešanaš viņš izcīnīja uzvaru. Brazīļa pirmā pilnā sezona (1971. gads) vainagojās ar panākumiem, vairākiem pjedestāliem un sesto vietu kopvērtējumā. Tomēr nākamā sezona bija vēl veiksmīgāka - Emersons izcīnīja piecas uzvaras un titulu, kļūstot par jaunāko F1 čempionu. Šo rekordu 33 gadus vēlāk pārspēja Fernando Alonso. 1973. gadā Fitipaldi palika trešais, taču palīdzēja komandai izcīnīt konstruktoru kausu. Tas acīmredzot viņam nešķita pietiekami labi, lai paliktu komandā, tāpēc tika slēgts līgums ar McLaren komandu. Sīvā cīņā ar Kleju Regaconi pilots izcīnīja savu otro titulu. Vēl vienu sezonu pavadījis britu komandā un jau atkal palicis otrajā vietā Emersons devās uz sava brāļa Vilsona komandu "Fittipaldi". Tur gan viņš vairs nesasniedza tādus panākumus kā Lotus un McLaren. Piecu gadu laikā, ko Emersons pavadīja komandā, tikai divas reizes viņš kāpa uz goda pjedestāla. Viņš pameta F1 pēc 1980. gada un pēc četriem gadiem ārpus sacīkstēm devās uz amerikāņu CART čempionātu. Viņš piedalījās tur līdz pat 50 gadu vecumam un 1996. gadā beidza savu karjeru.
Nino Farina (1950) · Huans Manuels Fanhio (1951) · Alberto Askari (1952–53) · Huans Manuels Fanhio (1954–57) · Maiks Hotorns (1958) · Džeks Brebhems (1959–60) · Fils Hils (1961) · Greiems Hils (1962) · Džims Klārks (1963) · Džons Sertīss (1964) · Džims Klārks (1965) · Džeks Brebhems (1966) · Denijs Halms (1967) · Greiems Hils (1968) · Džekijs Stjuarts (1969) · Johens Rinds (1970) · Džekijs Stjuarts (1971) · Emersons Fitipaldi (1972) · Džekijs Stjuarts (1973) · Emersons Fitipaldi (1974) · Nikijs Lauda (1975) · Džeimss Hants (1976) · Nikijs Lauda (1977) · Mario Andreti (1978) · Džodijs Šekters (1979) · Alans Džonss (1980) · Nelsons Pikē (1981) · Keke Rosbergs (1982) · Nelsons Pikē (1983) · Nikijs Lauda (1984) · Alēns Prosts (1985–86) · Nelsons Pikē (1987) · Airtons Senna (1988) · Alēns Prosts (1989) · Airtons Senna (1990–91) · Naidžels Mensels (1992) · Alēns Prosts (1993) · Mihaēls Šūmahers (1994–95) · Deimons Hils (1996) · Žaks Vilnēvs (1997) · Mika Hakinens (1998–99) · Mihaēls Šūmahers (2000–04) · Fernando Alonso (2005–06)