Ernests Blanks
Vikipēdijas raksts
Ernests Blanks (1894-1972), publicists, rakstnieks, vēsturnieks; pirmais politiskais publicists, kurš 1917. gada jūlijā formulēja prasību pēc pilnīgi neatkarīgas Latvijas valsts.
Ernests Blanks rakstīja ievadrakstus ”Dzimtenes Atbalsī”, Maskavā. Kamēr citi sprieda par Latvijas un pārējo Baltijas valstu autonomiju, Ernests Blanks uzdrošinājās iestāties par brīvu Latvijas valsti. Jau 1917. gada 21. (8.) jūlijā Ernests Blanks nepārprotami rakstīja: ”Mūsu ideāls ir suverēna Latvija.” Pēc Latvijas valsts nodibināšanas atgādināja, ka Latvija 1918. gadā atguva brīvību pēc ilgiem gadiem, nevis ieguva to no jauna, un šo laikmetu nosauca par otro atmodu. Kādu laiku viņš bija arī Latvijas Tautas padomes loceklis. Daudz rakstīja par Latvijas Saeimas darbību, Latviešu tautas atmodu un tās darbiniekiem. Tematu labi pārvaldīja, jo pats bija viens no viņiem, bet savu lomu drīzāk atturīgi noklusēja, nekā izcēla. Uzrakstījis ap 700 ievadrakstu par nacionālpolitiskiem jautājumiem (vien), un 15 grāmatas; vairākas ir atkārtoti izdotas. Visu mūžu Ernests Blanks ir bijis dedzīgs Latvijas valsts neatkarības aizstāvis, tāpēc Padomju Krievijas okupācijas laikā Latvijā, protams, nevēlams.
[izmainīt šo sadaļu] Biogrāfija
Ernests Blanks dzimis 1894.gada 13.septembrī ”Karītēs”, Braslavā. Vecāki bija Ungurmuižas rentnieki, līdz ğimene ienāca Rīgā. Ernests Blanks mācījās Pētera-Pāvila skolā, Čiekurkalnā, Rīgā. Sākot ar 1914. gadu viņš studēja vēsturi un filozofiju Šaņavska universitātē Maskavā kā brīvklausītājs. Darbojās Latviešu Nacionāldemokrātiskās partijas (LNDP) vadībā. Ernests Blanks ir strādājis ļoti daudzās redakcijās. Rakstīja ievadrakstus bez jau minētās ”Dzimtenes Atbalss”, arī ”Letā” un ”Latvī”. Ernests Blanks ir strādājis par redaktoru avīzēm ”Brīvā Latvija” Cēsīs un Valmierā, ”Latvijas Sargs” Rīgā, ”Latvijas Vēstnesis”, “Jaunatnes Dzīve skolā un sētā”, “Rīgas Ziņas”, ”Zemgales Balss”, ”Kurzemes Vārds” Jelgavā, ”Brīvā Tēvija”, ”Svarus” un “Rīgas Telegrammas”. Viņš ir rakstījis latgaliešu ”Dryvā” un ”Jaunajā Vārdā”, ”Baltijas vēstnesī”, ”Latvijas Kareivī”, “Brīvā Zemē”, ”Latvijas Rītā”, ”Burtniekā”, Izglītības ministrijas mēnešrakstā un droši vien arī citur. Ernests Blanks 1945. gadā devās trimdā uz Vāciju. Tur viņš ir rediğējis Viestura rotas žurnālu ”Junda” un rakstus publicējis starp citu arī ”Latvijā”, ”Latvija Amerikā” un ”Daugavas Vanagu mēnešrakstā”. Ernests Blanks ir rakstījis par K. Valdemāru, K. Baronu, J. Alunānu, Ausekli, A. Pumpuru, F. Brīvzemnieku, A. Spāği, J. Māteru, R. Tomsonu, B. Dīriķi, A Vēberu un A. Stērsti. Periodikā raksti par V. Eglīša, H. Eldgasta, J. Janševska, I. Kaijas, R. Klaustiņa, J. Poruka un T. Zeiferta literāriem darbiem. Pseidonīmi: Jaunzems un E. Silzemnieks. Ernests Blanks ir apbalvots ar ceturtās šķiras Triju Zvaigžņu ordeni (1928. gadā). Miris trimdā 1972. gada 31. janvārī Palmā, Maljorkas salā, Spānijā.
[izmainīt šo sadaļu] Literatūra
- Ernests Blanks: Ievadraksti. Dzimtenes Atbalss, 1917. gada 30. (17.) maijs, 13. jūnijs (31. maijs), 16 (3) jūnijs, 11. jūlijs (28. jūnijs), un 21. (8.) jūlijs.
- Uldis Ģērmanis: Latvijas neatkarības idejas attīstība. Jaunā Gaita, 1966, 60, 33-34.
- Uldis Ģērmanis (Transl. P. Lazda): The idea of independent Latvia and its development in 1917. Res Baltica. A collection of essays in honor of the memory of Dr. Alfred Bilmanis (1887-1948). Eds: A. Sprudzs, A. Rusis. Leyden, The Netherlands: A.W. Sijthoff, 1968, 27-87.
- Ernests Blanks: Latvju tautas ceļš uz neatkarīgu valsti. Västerås, Zviedrija: Ziemeļblāzma, 1970.
- Uldis Ģērmanis: Ernests Blanks – publicists un ideologs. Jaunā Gaita, 1972, 90, 52.
- Ādolfs Šilde: Ko sava mūža laikā devis Ernests Blanks. Daugavas Vanagu mēnešraksts, 1972, 143(3), 4-7.
- Ādolfs Šilde: Latvijas brīvības prasītājs aizsaulē. Ardievas Ernestam Blankam. Latvija, 1972. gada 18. marts, 11 (1497) 1.
- Uldis Ģērmanis: Oberst Vācietis und die lettischen Schűtzen im Weltkrieg und in der Oktoberrevolution. Acta Universitatis Stockholmiensis, Stockholm Studies in History. Stockholm, Zviedrija: Almquist & Wiksell, 1974.
- Ādolfs Šilde: Latvijas vēsture 1914-1940. Valsts tapšana un suverēnā valsts. Stockholm, Zviedrija: Daugava, 1976.
- Latvijas Enciklopēdija. Rīga: V. Belokoņs, 2002, 1, 705.
- Latviešu rakstniecība biogrāfijās. Rīga: LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts, Latvijas Enciklopēdija, 2003, lpp. 91-92.
- Ojārs Zanders: Vidzemes baltajos lielceļos. Apceres Vidzemes kultūrvēsturē. Latvijas neatkarības aizstāvis. Rīga: Jumava. 2006, lpp. 253-257.