Levulīnskābe
Vikipēdijas raksts
Levulīnskābe | |
---|---|
![]() Levulīnskābes struktūrformula |
|
Ķīmiskā formula: | С5Н8О3 |
Molmasa: | 116,11 g/mol |
Blīvums: | 1144,7 kg/m3 |
Kušanas temperatūra: | 33 - 35°C |
Viršanas temperatūra: | 245 - 246°C (sadalās) |
Levulīnskābe (4-oksopentānskābe, acetopropionskābe, γ-ketobaldriānskābe, CH3−CO−CH2CH2−СООН) ir vienkāršākā γ-ketokarbonskābe. Levulīnskābe ir bezkrāsaina kristāliska viela (plāksnīšveida kristāli). Viegli šķīst ūdenī. Levulīnskābes esterus sauc par levulinātiem.
[izmainīt šo sadaļu] Iegūšana
Levulīnskābe veidojas, karsējot ogļhidrātus (fruktozi, glikozi, galaktozi) kopā ar koncentrētu sālsskābi (reakciju atklājis Tollenss). Šī reakcija ir tik raksturīga heksozēm, ka var kalpot to pierādīšanai. Kā starpprodukts veidojas oksimetilfurfurols, kas hidrolizējas par levulīnskābi un skudrskābi.
[izmainīt šo sadaļu] Īpašības
Atšķirībā no β-ketokarbonskābēm, γ-ketokarbonskābes, tai skaitā levulīnskābe, ir stabili savienojumi, kas neatšķeļ CO2. Ilgstoši karsējot, levulīnskābe zaudē ūdens molekulu, veidojot iekšējo anhidrīdu (enollaktonu).
[izmainīt šo sadaļu] Izmantošana
Levulīnskābi lieto ķīmiskajā rūpniecībā neilona, gumiju, plastmasu iegūšanai. Levulīnskābi pievieno cigaretēm, lai samazinātu nikotīna iedarbību.
Svarīgākās ketokarbonskābes un aldehīdkarbonskābes
Glioksilskābe | Pirovīnogskābe | Acetoetiķskābe | Levulīnskābe |