Lielā depresija

Vikipēdijas raksts

Māte migrante, 1936. g. (Foto:Doroteja Lange). Šī fotogrāfija kļuva par vienu no Lielās depresijas simboliem
Māte migrante, 1936. g. (Foto:Doroteja Lange). Šī fotogrāfija kļuva par vienu no Lielās depresijas simboliem

Lielā depresija ir jēdziens, kas tiek izmantots, lai apzīmētu vispasaules ekonomisko krīzi, kas aizsākās ASV 1929. gada oktobrī.

[izmainīt šo sadaļu] Cēloņi

20. gadsimta divdesmitajos gados, kas nereti tiek dēvēti par "zelta divdesmitajiem", ASV bija novērojama strauja labklājības celšanās, cerība uz gaišāku nākotni un liels ekonomsikais optimisms. Uzņēmēji bija pārliecināti, ka pārticība nekad nebeigsies, un viņu pašpaļāvība ietekmēja visus sabiedrības slāņus. Miljoni amerikāņu darīja to, par ko pirms desmit gadiem pat nesapņoja,- par visu savu naudu pirka akcijas. Akciju vērtība strauji auga, akciju īpašnieki guva milzīgu peļņu un ielaidās arvien neprātīgākās spekulācijās. Bija skaidrs, ka akciju cenas tālu pārsniedz to reālo vērtību un ka reiz tām būs jākrīt. Gan rūpniecība, gan lauksaimniecība “plūda pāri malām”. Iekļūšanu ārzemju tirgos apgrūtināja augstās muitas nodevas, bet nevienmērīgais bagātību sadalījums pašās Savienotajās Valstīs sašaurināja potenciālo vietējo tirgu. 1929.g. vasarā ienākumi sāka samazināties. Oktobrī Volstrītā, Ņujorkas biržā, akciju cenas pamazām sāka slīdēt uz leju. 24. oktobrī izcēlās panika un vienā dienā tika pārdoti 12,8 miljoni akciju (“melnā ceturtdiena”), bet 29. oktobrī (“melnā otrdiena”) - jau 16,4 miljoni akciju, kuru vērtība bija samazinājusies aptuveni par 50%. Sākās histērija, akciju pārdošana turpinājās, un to cenas strauji kritās.

[izmainīt šo sadaļu] Sekas

Līdz 1932. g. sākumam akciju cenas bija samazinājušās par vairāk nekā 80%. Vēl vairāk - zuda uzticība rūpniecībai, jo ekonomiskā krīze pārņēma visu pasauli un ārzemju tirgu kļuva aizvien mazāk. Sekas ASV bija milzīgs bezdarbs, kā arī daudzu firmu bankrots un mājsaimniecību izputēšana. Depresijas kulminācijas brīdī valstī bija 15 miljoni bezdarbnieku, bet tie, kuriem vēl bija darbs, saņēma daudz mazākas algas. Tādējādi pirktspēja vēl jo vairāk samazinājās. Bezdarbnieku apdrošināšana Amerikas Savienotajās Valstīs nepastāvēja, un lielai daļai iedzīvotāju atlika tikai cerēt uz dažādām labdarības organizācijām. Daudzi bezdarbnieki tika izlikti no dzīvokļiem īres parādu dēļ un bija spiesti mitināties pašu celtās barakās lielo pilsētu nomalēs, kuras tautā ironiski sauca par “Hūvera villām” (nosauktas ASV prezidenta Herberta Hūvera vārdā). No ekonomiskās krīzes daudzām pasaules valstīm tā arī neizdevās pilnībā atgūties un līdz pat 1939. gadam, kad sākās Otrajam pasaules karam, tās nebija spējušas pārspēt 1929. gada ekonomiskās labklājības līmeni.