Neparametriskā statistika
Vikipēdijas raksts
Neparametriskās statistikas metodes tiek izmantotas gadījumā, ja uz izlasi nevar attiecināt normālos "parametrus" jeb, citiem vārdiem sakot, izlase neatbilst normālajam_sadalījumam. Iemesli var būt dažādi: vai nu vainīgi ir izlases veidošanas principi, vai arī kāda cita iemesla dēļ izlasē neveidojas normālsadalîjumam līdzīgs sadalījums. Šie divi gadījumi, attēloti ar piemēriem, izskatās šādi:
- Ja tiek mesta monēta, un mērķis ir izmērīt, vai monēta uz katru no pusēm krīt vienādu skaitu reižu (t.i. vai atšķirības ir uzskatāmas par statistiski nenozīmīgām), vai varbūt kāda blakusfaktora dēļ monēta kritīs vairāk uz vienu no pusēm. Šeit viennozīmīgi ir zināms, ka par normālsadalījumu nav runas, jo rezultāti grupējas divās vienlīdzīgās kolonnās;
- Ja populācijā tiek mērīta kādas pazīmes izteiktība, un rezultāti liecina, ka pusē gadîjumu rezultāti ir ļoti zemi, bet otrā pusē - ļoti augsti, un praktiski nav sastopamas vidējās vērtības. Šeit teorētiski (no matemātiskā viedokļa) būtu iespējams normālsadalîjums, bet rezultāti liecina pretējo.
[izmainīt šo sadaļu] Populārākās metodes
Hī_kvadrāta_kritērijs
Manna Vitneja_U_kritērijs
Kolmagorova-Smirnova_l_kritērijs
Spirmena_korelācijas_koeficients