Salicilskābe
Vikipēdijas raksts
Salicilskābe | |
---|---|
![]() ![]() Salicilskābes struktūrformula un molekulas modelis |
|
Ķīmiskā formula: | C6H4OHCOOH |
Molmasa: | 138,12 g/mol |
Blīvums: | 1440 kg/m3 |
Kušanas temperatūra: | 159°C |
Viršanas temperatūra: | 211°C (pie 2666Pa) |
Salicilskābe (2-hidroksibenzoskābe, C6H4OHCOOH) ir bezkrāsaina, kristāliska aromātiskā hidroksikarbonskābe. Salicilskābe ir bezkrāsaini adatveida kristāli ar saldskābu garšu, kas samērā labi šķīst ūdenī.
Salicilskābes molekula satur divas reaģētspējīgas funkcionālās grupas - hidroksilgrupu un karboksilgrupu, tās abas var veidot esterus. Pazīstamākais ir esteris, kur etiķskābe ir noreaģējusi ar hidroksilgrupu - acetilsalicilskābe jeb aspirīns.
Satura rādītājs |
[izmainīt šo sadaļu] Atrašanās dabā
Salicilskābi satur vītolu miza, no tā arī cēlies vielas nosaukums (latīņu: salix - vītols, kārkls). Salicilskābe pieder pie augu hormoniem.
[izmainīt šo sadaļu] Iegūšana
Iegūstot salicilskābi pēc Kolbes - Šmita metodes, autoklāvā sārmainā vidē ogļskābās gāzes atmosfērā no fenola iegūst nātrija salicilātu, ko pēc tam hidrolizē līdz salicilskābei.
[izmainīt šo sadaļu] Īpašības
Ar dzelzs hlorīdu salicilskābe dod violetu krāsojumu.
Reducējot no salicilskābes rodas pimelīnskābe (notiek cikla atvēršanās).
[izmainīt šo sadaļu] Izmantošana
Salicilskābei un tās atvasinājumiem piemīt antiseptiskas īpašības. Lieto medicīnā kā dezinficējošu līdzekli (iekšķīgi - pret locītavu reimatismu) un pārtikas rūpniecībā kā konservantu. Izmanto arī krāsvielu sintēzē.
[izmainīt šo sadaļu] Skatīt arī
Svarīgākās aromātiskās karbonskābes
Benzoskābe | Toluilskābe | Feniletiķskābe | Kanēļskābe | Ftalskābe | Naftalskābe | Melitskābe | Salicilskābe |