Līča karš

Vikipēdijas raksts

Līča karš
Persijas Līča karš

Saūda Arābijas lidmašīna
Sākums: 1990. gada 2. augusts
Vieta: Persijas līča reģions, Arābijas pussala
Puses
ASV ASV

Lielbritānija Lielbritānija
Saūda Arābija Saūda Arābija
Ēģipte Ēģipte
Sīrija Sīrija
ASV vadītie koalīcijas spēki

Irāka Irāka
Līderi
ASV Normans Švarckofs
Saūda Arābija Halids bin Sultans
Irāka Sadams Huseins
Zaudējumi
240 krituši, 776 ievainoti, 30 saņemti gustā 20 000-200 000 krituši, 63 000 saņemti gūstā, nezināms skaits ievainoti
Galvenās sadursmes
Kauja par Medīnas kalnu grēdu

Kauja par Kuveitu

Beigas
Beigas: 1991. gada 28. februāris
Līgums: ?
Iznākums:

Līča karš jeb Persijas līča karš (1990. gada 2. augusts - 1991. gada 28. februāris) bija militārs konflikts starp Irāku un ANO koalīcijas spēkiem, kurus vadīja Amerikas Savienotās Valstis, lai atbrīvotu Kuveitu no Irākas okupācijas.

Karš sākās pēc Irākas invāzijas Kuveitā 1990. gada 2. augustā. Irākas agresijas rezultātā ANO ieviesa ekonomiskās sankcijas pret Irāku, bet starptautiska militāra intervence sākās 1991. gada janvārī un beidzās sabiedroto karaspēka uzvaru, kuri ar minimālie zaudējumiem atkaroja Kuveitas teritoriju. Karadarbības teritorija bija Irāka, Kuveita un Saūda Arābijas robežteritorijas ar Irāku un Kuveitu. Irāka karā laikā arī raidīja raķetes pret mērķiem Sauda Arābijā un Izraēlā.

Satura rādītājs

[izmainīt šo sadaļu] Iemesli

Par galveno iemeslu iebrukumam Kuveitā Irāka izmantoja Irākas - Kuveitas nesaskaņas par bagātīgiem naftas laukiem abu valstu pierobežā.

[izmainīt šo sadaļu] Kuveitas okupācija

[izmainīt šo sadaļu] Iebrukums

1990. gada 2. augusta naktī četras Irākas regulārās armijas divīzijas iebruka Kuveitā. Neskatoties uz to, ka Irākas armijai bija skaitlisks pārsvars, Kuveitas armija izrādīja sīvu pretestību, taču tai nācās atkāpties uz Saūda Arābijas teritoriju un arī lielākā daļa Kuveitas gaisa spēku paspēja pārbāzēties uz Saūda Arābijas aviobāzēm. Līdz dienas beigām Kuveitas galvaspilsēta bija nonākusi Irākas armijas rokās.

Kā galvo iemeslu ātrajai Kuveitas okupācijai min faktu par nesamērojamajiem spēkiem starp Irāku un Kuveitu. Tomēr Irākas veiktā Kuveitas okupācija neritēja kā sākumā cerēts, jo Sadamam Huseinam bija plāns sagūstīt arī Kuveitas emīru As-Sabahu. Irākas armija nosūtīja uz Kuveitas galvaspilsētu gaisa desantniekus, taču viņu operācija izrādījās neveiksmīga. Irākas gaisa desantniekiem ne tikai neizdevās sagūstīt Kuveitas emīru, bet viņi cieta lielus zaudējumus, jo negaidīti sīvu pretestību izrādija Kuveitas gaisa spēki, kas iznīcināja lielu daļu no operācijā esošajiem Irākas gaisa desanta helikopteriem. Pateicoties tieši Kuveitas gaisa spēkiem Kuveitas emīram izdevās neskartam nokļūt Saūda Arābijā.

[izmainīt šo sadaļu] Pasaules valstu reakcija

Jau 2. augustā ANO pieņēma rezolūciju ar numuru 660, kurā bija nosodīts Irākas iebrukums Kuveitā kā arī pieprasīts Irākai nekavējoties izvest savu karaspēku no okupētajām Kuveitas teritorijām. Kuveitā tika izveidota pagaidu valdība, kas lūdza Irāku, lai tā uzņem Kuveitu savā sastāvā. 8. augustā tika paziņots par Kuveitas pilnīgu aneksiju. Daļa no Kuveitas teritorijas tika pievienota Irākas provincei Basrai, bet no otras daļas izveidota jauna province. Saūda Arābijā sāka ierasties bēgļi no Kuveitas.

ANO Drošības padome regulāri pievērsās Kuveitas jautājumam, tika pieņemta rezolūcija. Pret Irāku tika noteiktas dažādas sankcijas un tika veikta arī jūras blokāde. Kā atbildes reakcija tam no Irākas puses sekoja ārvalstnieku sagūstīšana no tām valstīm, kas bija ieviesušas sankcijas pret Irāku. Šie cilvēki faktiski atradās Irākas gūstā, kas ar tiem veica politiskas manipulācijas. Situācija ar gūstā saņemtajiem ārzemniekiem pilnībā tika atrisināta 1990. gada decembrī.

[izmainīt šo sadaļu] Sabiedrotie spēki