Roņu sala

Vikipēdijas raksts

Roņu sala
Ruhnu
  Koordinātes:  57°48'Z 23°15'A
  Salu grupa:  Rietumigaunijas arhipelāgs
  Jūra, okeāns, ezers:  Baltijas jūra
  Valsts:  Igaunija
  Iedzīvotāju skaits:  ap 60
  Lielākā pilsēta, ciems:  Ruhnu
  Platība:  11,9 km²
  Augstākais punkts:  29,6 m
  Garums:  5,5 km
  Platums:  3,5 km

Roņu sala (igauņu val. - Ruhnu, zviedriski - Runö - salas nosaukums tiek saistīts ar zviedru rūnām) ir sala Rīgas jūras līcī, Baltijas jūrā, kas pieder Igaunijai. Sala ietilpst Sāres apriņķī, ģeogrāfiski pieder Rietumigaunijas arhipelāgam. Roņu salas platība ir 11,9 km², tajā dzīvo mazāk kā 100 iedzīvotāju. Roņu sala ir viena no visizolētākajām apdzīvotajām vietām Eiropas Savienībā.

Satura rādītājs

[izmainīt šo sadaļu] Ģeogrāfija

Salai tuvākā sauszeme ir Kolkas rags Latvijā - 37 km. Salas krastos vietām atsedzas devona smilšakmens. Daļu salas klāj priežu mežs, taču vētras tos ir jūtami postījušas.

Roņu salā reģistrēts Igaunijas vēja ātruma rekords - 47 m/s.

[izmainīt šo sadaļu] Vēsture

Roņu salas karte, 1798. gads
Roņu salas karte, 1798. gads

Senākie arheoloģiskie izrakumi par cilvēku darbību salā datējami ar apmēram 5200. gadu p.m.ē, kad tajā darbojās roņu mednieki.

Roņu salā gadsimtiem ilgi līdz 1944. gadam dzīvoja etniskie zviedri, taču, sākoties Padomju okupācijai Igaunijā, to sāka apdzīvot igauņi. Nav zināms, kad zviedri šeit ieradās - uzskata, ka tas nav noticis pirms 13. gadsimta. Sala pirmoreiz rakstītos avotos minēta 1341. gadā - tā ir vēstule Kurzemes bīskapam, kas apliecina salinieku tiesības šeit dzīvot un apsaimniekot savu īpašumu saskaņā ar Zviedrijas likumiem.

Sala piederēja Kurzemes bīskapijai, vēlāk - Kurzemes hercogistei. 1621-1708. gados sala kopā ar pārējo Igauniju atradās Zviedrijas sastāvā. Laikaposmā no 1708. līdz 1915. gadam tā atradās Krievijas impērijas sastāvā, 1915 - 1917. gadā tās okupēja Vācu armija. Pēc Pirmā pasaules kara salinieki nāca ar iniciatīvu apvienoties ar Zviedriju, uz salu pretenzijas pieteica arī Latvija. Iedzīvotājiem tika dota iespēja izvēlēties - pievienoties Latvijai vai Igaunijai, un viņi 1919. gadā izvēlējās iekļauties jaunizveidotās Igaunijas valsts sastāvā, jo citās Igaunijas salās arī dzīvoja zviedru minoritāte.

1934. gadā Roņu salā dzīvoja 282 cilvēki, no tiem 277 zviedri un 5 igauņi. Zviedri salu sāka atstāt 1943. gadā, 1944. gada augustā, neilgi pēc padomju okupācijas atjaunošanās no salas uz Zviedriju aizbrauca visi cilvēki izņemot divas ģimenes.

Roņu salas bāka
Roņu salas bāka

Padomju laikā uz Roņu salu tika pārceltas igauņu ģimenes. Roņu salā atradās arī nelielas padomju armijas bāzes. Pastāvīgo iedzīvotāju skaits nepārsniedza 400 cilvēkus, taču 1970. gados notikušās vētras dēļ lielākā daļa iedzīvotāju atstāja salu.

Pēc Igaunijas neatkarības atjaunošanas īpašumtiesības tika atgrieztas pirmskara īpašniekiem - t.i. pārsvarā zviedriem. Mūsdienās agrāko salas iedzīvotāju pēcteči salu apmeklē samērā bieži, taču uz dzīvi šeit nepārceļas.

[izmainīt šo sadaļu] Iedzīvotāju skaits

  • 1624 - 120
  • 1782 - 249
  • 1842 - 389
  • 1938 - 282
  • 1947 - 180
  • 1966 - 213
  • 1979 - 52
  • 1991 - 56

[izmainīt šo sadaļu] Transports

Roņu salu ar pārējo pasauli saista galvenokārt avioreisi - ziemā reizi nedēļā ir lidojumi uz Pērnavu un Kuresāri, vasarā divas reizes nedēļā. Uz salu iet arī prāmji.

[izmainīt šo sadaļu] Dabas un kultūras pieminekļi

  • Roņu salas bāka - 1877. gadā celta metāla konstrukcijas bāka, veidota no Francijā ražotām metāla detaļām;
  • Roņu salas baznīca - unikāla koka celtne, celta 1644. gadā

[izmainīt šo sadaļu] Ārējās saites