Daugava
Vikipēdijas raksts
|
||||
---|---|---|---|---|
Garums | 1020 km | |||
Baseins | 87 900 km2 | |||
Gada notece | 21 km3 | |||
Izteka | Valdaja augstiene | |||
Ieteka | Rīgas līcis | |||
Tek caur | Krievija - Baltkrievija - Latvija |
Daugava (krievu valodā: За́падная Двина́, baltkrievu: Заходняя Дзьвіна, vācu: Düna, poļu: Dźwina, igauņu: Väina jõgi, somu: Väinänjoki, angļu: Western Dvina vai Daugava) ir Latvijas lielākā upe, kas iztek no Valdaja augstienes Krievijā, tek cauri Krievijai, Baltkrievijai un Latvijai, līdz ietek Rīgas jūras līcī, Baltijas jūrā. Daugavas garums ir 1020 km, no tiem 357 km Latvijā.
Uz Daugavas upes atrodas trīs HES (hidroelektrostacijas) - Rīgas HES 35 km no upes grīvas Rīgas līcī, Ķeguma HES, kas atrodas 70 km attālumā no grīvas, un Pļaviņu HES, kas atrodas jau 107 km no grīvas. Bija plānots arī celt ceturto HES Latvijā, bet asās kritikas dēļ tas tika atcelts. Baltkrievijā uz Daugavas šobrīd plāno būvēt vēl 3-4 HES.
Lielākās pilsētas Daugavas krastos:
Daugava Latvijai un latviešiem ir ne tikai liela un skaista upe, bet arī simbols.To apdzied dziesmās, sauc par tautas likteņupi. Ar cīņu pret Daugavas HES būvniecību, kuru izveidojot tiktu applūdināta Daugavas ieleja starp Daugavpili un Krāslavu, sākās tautas atmoda, kas atnesa Latvijai neatkarību.
Šķērsojot Latvijas robežu, Daugava jau ir 200 m plata upe. Augštecē Latvijas teritorijā tā plūst starp Augšzemes un Latgales augstieni, veidojot desmit plašus lokus. No Latvijas robežas līdz Daugavpilij saglabājusies Daugavas dabiskā ieleja, kurā atrodas daudzi vērtīgi biotopi. Augu sugu daudzveidības ziņā tā ir viena no interesantākajām teritorijām Latvijā. Skaistās ainavas un daudzie pilskalni rada priekšnoteikumus tūrisma attīstībai. Te ir izveidots Augšdaugavas aizsargājamais ainavu apvidus un dabas parks"Daugavas loki".
[izmainīt šo sadaļu] Galerija
Pārceltuve pār Daugavu pie Līvāniem |