Kurzemes hercogi
Vikipēdijas raksts
Satura rādītājs |
[izmainīt šo sadaļu] Ketleru dinastija
- Gothards (Ģederts) (Gotthard, Geddert) no 1562. gada 5. marta līdz 1587. gada 17. maijam
- Frīdrihs (Friedrich) no 1587. gada 17. maija līdz 1616. gadam pārvaldīja Zemgales daļu, no 1616. gada līdz 1642. gada 16. augustam - visu hercogisti
- Vilhelms (Wilhelm) no 1587. gada 17. maijam līdz 1616. gadam (pārvaldīja Kurzemes daļu), tika izraidīts trimdā
- Jēkabs (Jacobus) no 1642. gada 16. augusta līdz 1681. gada 31. jūlijam pēc vecā stila (1682. gada 10. janvāris pēc jaunā stila)
- Frīdrihs Kazimirs (Friedrich Casimir) no 1682. gada 10. janvāra līdz 1698. gada 22. janvārim
- Frīdrihs Vilhelms (Friedrich Wilhelm) no 1698. gada 22. janvāra līdz 1711. gada 21. janvāra
- Ferdinands (Ferdinand) no 1711. gada 21. janvāra līdz 1737. gada 4. maijam (aizbildnis)
Arī Frīdriha Vilhelma sieva Anna, vēlākā Krievijas Ķeizariene (1730-1740) bija Kurzemes hercogiene 1711-1730 reizē ar Ferdinandu. Īslaicīgi arī Polijas karaļa un Saksijas kūrfirsta Augusta II ārlaulības dēls Morics (Maurice Herman Comte de Saze) bija ievēlēts par Kurzemes hercogu - 1726-1728.VIII (ievēlēšana anullēta 1726.X).
[izmainīt šo sadaļu] Bīronu dinastija
- Ernsts Johans (Ernst Johann) no 1737. gada jūnija (apstiprināts 13. jūlijā) līdz 1741. gada 18. aprīlim, kā arī no 1763. gada 21. janvāra līdz 1769. gadam
- Pēteris (Peter) no 1770. gada 21. jūnija līdz 1795. gada 18. martam
Īslaicīgi par hercogiem bija ievēlēti arī Volfenbītelas-Līneburgas princis Ludvigs Ernests - 1741 un Polijas karaļa un Saksijas kūrfirsta Augusta III dēls Saksijas princis Kārlis - no 1758. gada 5. jūlija līdz 1763. gada 21. februārim.
[izmainīt šo sadaļu] Informācijas avoti
- Kurzemes un Zemgales hercogiste, Latvju enciklopēdija 1962-1982. 2.sējums, 246.-247.lpp.