Renault F1
Vikipēdijas raksts
![]() |
|
Pilns nosaukums | ING Renault F1 |
---|---|
Valsts | ![]() |
Bāze | ![]() |
Komandas direktors(-i) | ![]() |
Tehniskais direktors | ![]() |
Piloti | 3. ![]() 4. ![]() |
Testpiloti | ![]() ![]() |
Šasija | R27 |
Dzinējs | Renault RS27 |
Riepas | Bridgestone |
Formula 1 karjera | |
Debija | 1977. gada Lielbritānijas GP |
Pēdējā sacīkste | 2007. gada Eiropas GP |
Aizvadītās sacīkstes | 224 |
Konstruktoru kausi | 2 (2005, 2006) |
Čempiona tituli | 2 (2005, 2006) |
Uzvaras | 33 |
Pole position¹ | 49 |
Ātrākie apļi | 24 |
2006. gada pozīcija | 1. (206 punkti) |
Statistika precīza pēc | 2007. gada 22. jūlija |
¹ pirmās starta vietas |
Renault F1 ir Formula 1 autosacīkšu komanda, kura pieder Renault automašīnu koncernam.
Satura rādītājs |
[izmainīt šo sadaļu] Vēsture
Renault F1 ir bijusi gan kā komanda, gan kā motoru piegādātājs.
[izmainīt šo sadaļu] F1 komanda (pirmā daļa)
Renault F1 ienāca 1977. gada sezonas beigās, piedaloties piecās sacīkstēs ar Žanu Pjēru Žabuiju pie vienīgās formulas stūres. Formula izrādījās ļoti neizturīga pirmajās sacīkstēs, tāpēc komandu iesauca par "dzeltenajām tējkannām". Nākamais gads nebija īpaši labāks, jo četras sacīkstes pēc kārtas Žabuija Renault bija spiests nobraukt malā ar nodegušu dzinēju. Sezonas beigās parādījās uzlabojuma pazīmes - divas reizes Žans Pjērs spēja kvalificēties trešajā vietā. Votkinsglenā tika izcīnīta 4. vieta. 1979. gadā tika izmantoti divi piloti un par Žabuija komandas biedru kļuva viņa tautietis Renē Arnū. Komanda turpināja uzrādīt zemus rezultātus, tomēr Žabuijam izdevās izcīnīt vienu pole-position. Komandas un abu pilotu mājas trasē, Dižonā, Francijas GP izcīņā notika neticamais: abi piloti ieņēma pirmo starta rindu, Žabuijs izcīnīja uzvaru, bet Arnū finišēja trešais. Arnū vēl sezonas gaitā divas reizes kāpa uz goda pjedestāla otrā augstākā pakāpiena - Lielbritānijā un ASV. Nākamajā sezonā abi piloti nemainīja komandu. Arnū izcīnīja uzvaras sezonas sākumā, Brazīlijā un Dienvidāfrikā, bet Žabuijs izcīnīja savu Austrijā. Komandas ilggadējais pilots, Žans Pjērs Žabuijs beidza karjeru pēc smagas avārijas sezonas beigās, tāpēc komanda parakstīja līgumu ar bijušo McLaren pilotu Alēnu Prostu. Savā pirmajā sezonā franču komandā viņš izcīnīja trīs uzvaras, tikmēr Arnū labākais rezultāts bija otrā vieta. 1982. gads bija pēdējais, kad komandā brauca tikai francūži. Gan Prosts, gan Arnū izcīnīja pa divām uzvarām. Renē Arnū devās uz Ferrari, kamēr Alēnam Prostam komandā piebiedrojās amerikānis Edijs Čīvers. Viņa otrā vieta Kanādā un trešās vietas Francijā, Beļģijā un Itālijā nešķita nemaz tik labi sasniegumi pateicoties Prosta četrām uzvarām. Prosta uzvara Austrijā izrādījās pēdējā līdz pat 21. gadsimta sākumam. 1984. gads iesākās ar abu braucēju nomaiņu, jo Alēns Prosts pameta komandu, bet līgums ar Čīveru netika pagarināts. Tādējādi pie Renault stūres sēdās Patriks Tambē un Dereks Vorviks. Viņiem vairs tik ļoti neveicās un otrās vietas Lielbritānijā, Francijā un Beļģijā bija labākais, uz ko viņi bija spējīgi. Sezonas pēdējā sacīkstē piedalījās trīs Renault piloti - Filips Straifs piedalījās pēdējās sacensībās. Piloti netika nomainīti 1985. gadā, taču rezultāti pasliktinājās. Tambē izcīnītās trešās vietas sezonas sākumā bija komandas labākie sasniegumi tosezon. Atkal vienu sacīksti komanda brauca ar trim pilotiem - Vācijā piedalījās Fransuā Eno. Tā bija komandas pēdējā sacīkste uz ilgu laiku, jo Renault koncerna vadība negribēja sponsorēt veselu komandu.
[izmainīt šo sadaļu] Dzinēju piegātājs
Renault prombūtnes laikā no F1 tā piegādāja dzinējus citām komandām no 1989. līdz 2001. gadam, bet atsāka to darīt 2007. gadā. Pirmā komanda, ar kuru tika noslēgts piegādes līgums bija Williams. Sestajā sacīkstē viņiem jau bija pirmā uzvara; to nodrošināja Tjerī Butsēns. Vēl viena uzvara tika izcīnīta sezonas pēdējā sacīkstē, un atkal uzvarētājs bija Butsēns. Nekas īpaši nemainījās turpmākos divus gadus, līdz 1992. gadā britu komanda uzbūvēja čempionātu uzvarošu formulu, uzvarot pusi no sacīkstēm. Williams vēl uzlaboja sniegumu 1993. gadā un atkal izcīnīja abus galvenos titulus. Nākamā sezona bija vienīgā, kad ar Renault apgādātās komandas pilots neizcīnīja titulu. Airtons Senna nomira Sanmarīno GP, bet Deimons Hils zaudēja cīņu par titulu pēdējā sacīkstē. Arī Benetton sāka izmantot Renault dzinējus un Mihaēls Šūmahers izcīnīja savu otro titulu. Turpmākās divas sezonas arī ar Renault apgādāto komandu piloti izcīnīja titulus - 1996. gadā tas bija Hils, bet 1997. gadā tas bija Vilnēvs. Vēlāk vārds "Renault" izzuda no F1 aprites, jo tika dzinējiem tika izmantoti citi nosaukumi. Tādi bija trīs - Playlife (Benetton), Mecachrome (Williams) un Supertec (Williams, Arrows un BAR). 2002. gadā vienīgā komanda, kura izmantoja Renault dzinējus bija pati Renault komanda, bet 2007. gadā viņiem pievienojās Red Bull Racing.
[izmainīt šo sadaļu] F1 komanda (otrā daļa)
2000. gada 16. martā tika paziņots par to, ka Benetton komanda par 120 miljoniem dolāru nonāk Renault īpašumā. Komanda lietoja veco, Benetton nosaukumu 2000. un 2001. gada sezonās, bet 2002. gadā komandu sarakstā varēja pamanīt arī Renault nosaukumu. Komanda savā pirmajā sezonā kopš atgriešanās izcīnīja 23 punktus un ceturto vietu, atpaliekot tikai no "lielā trijnieka" - Ferrari, Williams un McLaren. Lai arī Batons pārspēja komandas biedru Trulli, viņš devās uz BAR komandu, tāpēc pamatsastāvā tika jaunais spānis Fernando Alonso. Ungārijas GP tika izcīnīta viņa pirmā uzvara. 2004. gadā komanda visus pārsteidza būdami patiesi pretendenti uz otro vietu čempionātā. Trulli pārspēja savu bijušo komandas biedru Džensonu Batonu Monako GP, tā bija viņa pirmā uzvara. Ja būtu uzvarējis Batons, tad arī viņam tā būtu pirmā uzvara. Viņam gan bija jāgaida līdz 2006. gada Ungārijas GP. Komentētāji bieži piemin tās pašas sezonas Francijas GP kā Briatores pacietības pēdējo pilienu, kad Rubenss Baričello sacīkstes nobeigumā apdzina Jarno Trulli un izcīnīja trešo vietu. Viņš devās uz Toyota vēl sezonu nepabeidzis, pēdējās divās sacīkstēs Trulli jau vadīja balti-sarkano formulu. Par viņa aizvietotāju tika izvēlēts kanādietis Žaks Vilnēvs, kurš septiņus gadus iepriekš izcīnīja titulu ar Williams komandas formulu, kura tika apgādāta ar Renault dzinējiem. Itālis Džankarlo Fizikella ieņēma Trulli vietu 2005. gadā. Daudzi viņu uzskatīja par labu pilotu, kurš visu karjeru ir braucis vājās formulās. Viņš spēja izcīnīt uzvaru pirmajā sacīkstē, taču čempionātā viņam drīz vien priekšā aizsteidzās komandas biedrs Fernando Alonso, kurš arī izcīnīja titulu. Komanda bija arī konstruktoru kausa čempione. Nākamajā sezonā atkārtojās tas pats, taču 2007. gadā Alonso devās uz McLaren, tāpēc viņa vietā kopš tā laika Heiki Kovalainens. Sakarā ar tabakas reklāmu aizliegumiem komandu vairs nesponsorē Mild Seven, bet gan ING. Renault vairs neizcīna uzvaras, taču bieži ir punktos.
Konstruktori un piloti, kas piedalās 2007. gada F1 sezonā | ||||||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
McLaren | Renault | Ferrari | Honda | BMW | Toyota | Red Bull | Williams | Toro Rosso | Spyker | Aguri |
1 Alonso 2 Hamiltons |
3 Fizikella 4 Kovalainens |
5 Massa 6 Raikonens |
7 Batons 8 Baričello |
9 Haidfelds 10 Kubica |
11 Šūmahers 12 Trulli |
14 Kulthārds 15 Vēbers |
16 Rosbergs 17 Vurcs |
18 Liuci 19 Fetels |
20 Sutils 21 Jamamoto |
22 Sato 23 Deividsons |
|
Vanwall (1958) · Cooper (1959–60) · Ferrari (1961) · BRM (1962) · Lotus (1963) · Ferrari (1964) · Lotus (1965) · Brabham (1966-67) · Lotus (1968) · Matra (1969) · Lotus (1970) · Tyrrell (1971) · Lotus (1972-73) · McLaren (1974) · Ferrari (1975-77) · Lotus (1978) · Ferrari (1979) · Williams (1980-81) · Ferrari (1982-83) · McLaren (1984-85) · Williams (1986-87) · McLaren (1988–91) · Williams (1992-94) · Benetton (1995) · Williams (1996-97) · McLaren (1998) · Ferrari (1999–04) · Renault (2005–06) · Ferrari (2007)