Nameisis
Vikipēdijas raksts
Nameisis (avotos: Nameise, Nameyxe; 13. gadsimts), pazīstams arī kā Namejs, Nameitis, bija Zemgales lielkungs, Tērvetes zemgaļu vecākais un brīvības cīņu vadonis. Pieminēts Vecākajā Livonijas atskaņu hronikā un Moliānas Franciska izmeklēšanas protokolā (1312), kur dēvēts par Zemgales karali (latīņu kunic, rex).
Nameisis valdīja visā Zemgalē, izņemot vācu okupēto Mežotnes valsti. Bija viens no tiem "zemes vecajiem", kas 1272. gada 6. jūnijā Zemgales vārdā noslēdza mieru ar Livonijas ordeni un Rīgas arhibīskapu. Saskaņā ar līgumu, vācu soģi trīs reizes gadā ieradās Zemgalē, lai ievāktu nodokļus.
1279. gadā Nameisis noslēdz līgumu ar lietuvju valdnieku Traidenu un maijā zemgaļi nepamanīti ieņēm vācu okupēto Tērvetes pilsētu, bet pēc dažu dienu cīņām arī pili. Sagūstītos vācu bruņiniekus aizsūta uz Lietuvu, bet vācu soģi soda ar nāvi. Īsā laikā tiek izdzīti vācieši arī no citām zemgaļu valstīm, izņemot Mežotni.
Tā paša gada vasarā ordenis atriebjoties veica sirojumus Tērvetes un Dobeles valstīs. Rudenī Nameisis ar negaidītu uzbrukumu mēģina ieņemt Rīgu, bet spiegu informētie ordeņa spēki sagaida zemgaļus pie Lielupes. Zemgaļi gūst uzvaru šajā kaujā un pat sagūsta ordeņa maršalu.
1281. gadā vāci no jauna uzbrūk Dobelei, taču ar lietuviešu palīdzību tiek sakauti. Augustā apvienotais vācu karaspēks (14 000 vīru) ar kara mašīnām uzbrūk Tērvetei. Zemgaļi nespēj pretoties pārspēkam un ar Rīgas prāvesta starpniecību tiek noslēgts jauns miera līgums ar vāciešiem. Līgums noteica, ka zemgaļi patur savas pilis, bet maksā nodokļus (kunga tiesu) un pieņem vācu soģus. Ordenis nebija pilnībā apmierināts ar šādiem līguma nosacījumiem un ar viltu, ielūdzot uz dzīrēm, nogalina zemgaļu vecākos.
1281. gadā Nameisis emigrē uz Lietuvu, lai kopā ar Traidenu cīnītos pret Vācu ordeni Prūsijā pie Kristburgas. Par Nameiša tālākajām gaitām ziņu nav, domājams, ka gājis bojā cīņās Prūsijā.
Nameisis kā zemgaļu brīvības cīnītājs attēlots Edvarta Virzas poēmā "Karalis Nameitis" (1925), Aleksandra Grīna romānā "Nameja gredzens" (1931) un Laimoņa Pura tetriloģijā "Degošais pilskalns".