Propionskābe
Vikipēdijas raksts
Propionskābe | |
---|---|
![]() Propionskābes struktūrformula ![]() Propionskābes molekulas modelis |
|
Ķīmiskā formula: | CH3CH2COOH |
Molmasa: | 74,08 g/mol |
Blīvums: | 990 kg/m3 |
Kušanas temperatūra: | -21 °C (252 K) |
Viršanas temperatūra: | 141 °C (414 K) |
Propionskābe (etānkarbonskābe, propānskābe, CH3CH2COOH) pieder pie piesātinātajām vienvērtīgajām karbonskābēm. Propionskābe ir trešā vienkāršākā karbonskābe. Propionskābe ir caurspīdīgs šķidrums ar asu smaku. Līdzīgi etiķskābei, propionskābes molekulas veido dimērus. Propionskābes sāļus un esterus sauc par propionātiem.
Satura rādītājs |
[izmainīt šo sadaļu] Vēsture
Propionskābe pirmo reizi aprakstīta 1844. gadā kā cukura sadalīšanās produkts.
[izmainīt šo sadaļu] Atrašanās dabā
Veidojas dažādos rūgšanas procesos. Atrodama neattīrītā "koka etiķī".
Uz cilvēka ādas un sviedru dziedzeros var dzīvot baktērijas Propionibacterium acnes, kas izstrādā propionskābi un var radīt ādas slimības (izsitumus, pinnes).
[izmainīt šo sadaļu] Iegūšana
Iegūst, oksidējot propilspirtu ar hromskābi.
Rūpnieciski iegūst, oksidējot propionaldehīdu ar gaisa skābekli mangāna vai kobalta jonu klātienē:
- CH3CH2CHO + ½O2 → CH3CH2COOH
Propionskābe rodas arī kā blakusprodukts etiķskābes ražošanā.
[izmainīt šo sadaļu] Izmantošana
Propionskābei piemīt antibiotiskas īpašības. Amonija, kalcija un nātrija sāļu veidā to lieto kā pārtikas konservantu.
Lieto arī ķīmiskajā rūpniecībā (celulozes šķiedru, pesticīdu, farmācijas produktu ražošanā). Propionskābes esterus lieto kā šķīdinātājus un smaržvielas.
Svarīgākās piesātinātās vienvērtīgās karbonskābes
Skudrskābe | Etiķskābe | Propionskābe | Sviestskābe | Baldriānskābe | Kapronskābe | Enantskābe | Kaprilskābe | Pelargonskābe | Kaprīnskābe | Laurīnskābe | Miristīnskābe | Palmitīnskābe | Margarīnskābe | Stearīnskābe | Arahīnskābe | Eikozānkarbonskābe | Behenskābe | Lignocerīnskābe | Cerotīnskābe | Montānskābe | Melisīnskābe | Psillastearilskābe |