Kālija jodīds

Vikipēdijas raksts

Nosaukums Kālija jodīds
Ķīmiskā formula KI
Molmasa 166 g/mol
Blīvums 3130 kg/m3
Kušanas temperatūra 954K (681°C)
Viršanas temperatūra 1603K (1330°C)
Šķīdība ūdenī 126g/100ml (6°C)

Kālija jodīds (KI) ir balta, kristāliska viela, kas šķīst ūdenī. Tas ir jodūdeņražskābes kālija sāls. To lieto jodēšanai, jo tas ir relatīvi nestabils un ir mazāk higroskopisks kā nātrija jodīds.

Kālija jodīdu iespējams oksidēt par brīvu jodu (I2):

2KI + Cl2 --> 2KCl + I2

Kālija jodīds (precīzāk - jodīdjons) ir pieitekoši nestabils, lai lēnām oksidētos gaisā. Skābā vidē oksidācija notiek vieglāk, jo veidojas jodūdeņražskābe, kas ir relatīvi spēcīgs reducētājs. Šādos apstākļos veidojas I3- joni, kas labi šķīst ūdeni.

KI + I2 --> KI3

Šo metodi lieto joda ievadīšanai ūdens šķīdumos, lai sagatavotu joda titrēšanas šķīdumus analītiskajai ķīmija.

Kālija jodīdu lieto par sudraba jodīda izejvielu fotomateriālu izgatavošanai. Kālija jodīdu piemaisot nātrija hlorīdam iegūst jodēto sāli. Kālija jodīdu lieto organiskajā ķīmijā, aromātisko savienojumu jodēšanai. Kālija jodīdu lieto arī lai samazinātu uzņemto radioaktīvā joda daudzumu, ja tāds ir nonācis apkārtējā vidē.