Jānis Pauļuks (mākslinieks)

Vikipēdijas raksts


Jānis Pauļuks - (1906. - 1984.) - - Latvijas 20.gadsimta otrās puses mākslas mantojums nav iedomājams bez izcilā gleznotāja Jāņa Pauļuka darbiem. Jānis Pauļuks — cilvēks—leģenda, mākslinieks—leģenda. Viņš nekad nav apstājies pie sasniegtā, viņš vienmēr nerimtīgi meklējis jaunus paņēmienus, eksperimentējis, neņemot vērā, ka bieži bijis nesaprasts. - Dzimis Rīgā, lietuviešu strādnieku ģimenē, viņam bijis arī brālis – Pēteris, kurš ir bijis kaligrāfs un grafiķis. Pats J. Pauļuks arī strādājis kā kaligrāfs Zemes ierīcības departamenta mērniecības nodaļā, izpildot valsts pasūtījumus. 1938. gadā iestājies Latvijas Mākslas akadēmijā, taču ticis no tās izslēgts. Vēlāk, 1944. gadā iestājies akadēmijā vēlreiz, tomēr šoreiz izstājies no tās pats, labprātīgi. 1945. gadā, J. Pauļuks ticis uzņemts Mākslinieku savienībā, taču sava neparastā raksturu ticis viarākkārt gan izslēgts, gan atjaunots. - Gleznojis tikai eļļas tehnikā, daudz eksperimentējis glezniecības tehnoloģijas jomā. J. Pauļuks bijis daudzpusīgs mākslinieks, strādājis dažādos žanros – ainava, klusā daba, figurālas kompozīcijas, portreti, marīnas. Viņa daiļradi var iedalīt trijos posmos: - • Pirmais daiļrades posms (1930./40.-tie gadi) raksturīgs ar pievēršanos klasiskām mākslas vērtībām, darbu pamattonis ir pelēcīgs, sudrabains, reizēm patumšs. - • Otrais posms (1950.– 60. g.) iezīmīgi ar krāsas, kā galvenā formas izteiksmes līdzekļa dominanti Pauļuka gleznās. Glezniecības maniere atraisās, krāsu palete kļuva gaišāka. - • Trešais un pēdējais posms ir 1970./1980.-tie gadi, kad meistara daiļrade ieiet brieduma fāzē. Glezniecība kļūst atraisīta, ar plašu paletes spektru, brīvu, virtuozu triepienu, ļoti dinamiska. - Kopumā tiek uzskatīts, ka mākslinieks radījis ap 600–700 darbu, taču 1975. g. viņa darbnīca tikusi apzagta un izdemolēta, tādēļ vairāku vērtīgu darbu atrašanas vieta nav zināma.