Nikolajs Lobačevskis

Vikipēdijas raksts

Nikolajs Lobačevskis (Николай Лобачевский) (1792-1856)

Trīs gadsimtus pirms mūsu ēras Eiklīds savā darbā „Elementi” izveidoja stingru ģeometrisko izteiksmju sistēmu. Šī sistēma, kā zināms, veidota no pamatizteikumiem – aksiomām un postulātiem. Īpatnējs ir piektais Eiklīda postulāts par dotajai taisnei paralēlās taisnes novilkšanu caur plaknes punktu, kas atrodas ārpus dotās taisnes. Salīdzinot ar citiem pamatizteikumiem, šis postulāts nav „acīm redzams”. Lai pārbaudītu to, ka taisne patiešām nekrustojas, tās būtu jānovelk līdz bezgalībai. Tātad piekto postulātu pārbaudītnav iespējams. Jau senatnē izvirzījās jautājums, vai nevar atbrīvoties no šī postulāta un pierādīt to kā teorēmu. Posidonijs, Ptolemajs, Prokls, Naserdins Tusi, Dž. Vallis, Lagranžs, Ležandrs un daudzi citi centās pierādīt piekto postulātu. Bet vienalga-agrāk vai vēlāk atklājās kāda kļūda, un pierādījums kļuva nederīgs. Lai atrastu izeju, vajadzēja būt cilvēkam, kam ir revolucionārs gars un ģeniāla domāšana un kas nebaidās no autoritātēm. Šādu cilvēku deva Krievija. Tas ir Nikolajs Lobačevskis. 1792. gada 20. novembrī Ņizņijanovgorodā (tagad Gorkijā) mērnieka Lobačevska ģimenē piedzimst otrais dēls-Nikolajs. Diemžēl par zēna bērnību līdz ģimnāzijas gadiem gandrīz nekas nav zināms. Ģimene agri paliek bez apgādnieka, jo 1797. gadā tēvs nomirst. Māte dēlus nodod Kazaņas ģimnāzijā, kur lielāko daļu audzēkņu uztur valsts. Nikolajs Lobačevskis Kazaņas ģimnāzijā iestājas 1802. gadā. Skolā notiek gandrīz katru gadu nepārtraukta ģimnāzistu cīņa ar administrāciju sliktās ēdināšanas un uzraugu patvaļas dēļ. Jaunieši dziļi aizraujas ar literatūru un pat izdod savu žurnālu. Patriotisma jūtas veidojas, vērojot, kā krievu karavīri cīnās ar Napoleona iebrucējiem. No kauju laukiem saņemtās vēstules tiek kopīgi lasītas un apspriestas. Nav šaubu, ka šie notikumi nepaiet secen arī Lobačevskim un atstāj ietekmi uz viņa turpmāko evolūciju. 1807. gadā pēc vairākiem eksāmeniem arī Nikolajs saņem atļauju sākt klausīties universitātes profesoru un adjunktu lekcijas. Pirmais matemātikas profesors universitātē ir G. Kartaševskis, kas līdz tam bijis vietējās ģimnāzijas skolotājs. Matemātikas zinātņu nostiprināšanu veicina C. Rumovskis-Eilera un Lomonovska audzēknis. Vispirms Lobačevska ieceres saistās ar medicīnu, taču, kad 1808. gadā Kazaņā ierodas pazīstamais vācu matemātiķis M. Bartels (K. Gausa skolotājs un draugs), studenta domas mainās. Lobačevskis kļūst par Bartela labāko skolnieku. Tomēr jaunekļa dzīvais rakstur, sabiedriskum un asprātība izraisa dažus incidentus. Tā, piemēram, studentu pārkāpumu žurnālā var lasīt, ka Lobačevskis sēdējis karcerī par tādas raķetes palaišanu naktī, kas varējusi aizdedzināt veselu korpusu. Studentu apvaino arī bezdievībā. Nikolaja uzvedību apspriež universitātes padomē. Tikai izcilās spējas glābj jaunekli no izslēgšanas