Gajs Lucīlijs
Vikipēdijas raksts
Romiešu literatūra |
{{{atteels}}} |
{{{paraksts}}} |
Agrīnā romiešu literatūra |
Lūcijs Akcijs - Līvijs Andronīks - Kvints Ennijs - Katons Vecākais - Gajs Lucīlijs - Gnejs Nēvijs - Pakūvijs - Plauts - Terencijs |
Klasiskā literatūra: zelta laikmets |
Dzeja: |
Horācijs - Katulls - Lukrēcijs - Ovīdijs - Propercijs - Sulpīcija - Tibulls - Vergīlijs |
Klasiskā literatūra: sudraba laikmets |
Dzeja: |
Gajs Valērijs Flaks - Juvenāls - Kalpurnijs - Lukāns - Marks Manīlijs - Marciāls - Nemesiāns - Persijs - Sīlijs Itāliks - Stacijs |
Proza: |
Apulejs - Petronijs |
Dramaturģija: |
Seneka |
Fabula: |
Fēdrs |
Vēlīnā romiešu literatūra |
Ausonijs - Klaudiāns |
Skat. arī |
Romiešu rakstnieki - Romiešu filozofi - Romiešu vēsturnieki |
Gajs Lucīlijs (Gaius Lucilius, * ap 180.g. p.m.ē., † 103.g. p.m.ē.) bija romiešu dzejnieks satīriķis. No Lucīlija darbiem saglabājušies tikai fragmenti.
Lucīlijs dzimis turīgā ģimenē un daudz – atšķirībā no citiem romiešu dzejniekiem pirms viņa – galvenokārt uzturējies augstākajā sabiedrībā. Iespējams, viņš visai ilgu laiku pavadījis, izglītojoties Atēnās. Lucīlijs bijis draugs Scīpionam.
Satīras žanru aizsāka Ennijs, tomēr to nostiprināja un lielā mērā izveidoja tieši Lucīlijs. Lucīlija satīras pamatā bijušas rakstītas heksametrā.