Fenilalanīns
Vikipēdijas raksts
Fenilalanīns | |
---|---|
![]() ![]() L-fenilalanīna struktūrformula un molekulas modelis |
|
Ķīmiskā formula: | C9H11NO2 |
Molmasa: | 165,19 g/mol |
Blīvums: | 1290 kg/m3 |
Kušanas temperatūra: | 283°C |
Viršanas temperatūra: | - |
Izoelektriskais punkts: | 5,5 |
Fenilalanīns (Phe, 2-amino-3-fenilpropionskābe, C9H11NO2) ir neaizstājamā aminoskābe, kas pieder pie aromātiskajām aminoskābēm.
[izmainīt šo sadaļu] Atrašanās dabā
Ietilpst olbaltumvielu sstāvā, kā arī piedalās daudzos bioķīmiskos procesos. Fenilalanīns cilvēkam obligāti jāuzņem ar pārtiku.
[izmainīt šo sadaļu] Bioloģiskā nozīme
Organismā no fenilalanīna tiek sintezēta cita aromātiskā aminoskābe - tirozīns, ja tā netiek pietiekami uzņemta ar pārtiku. No fenilalanīna rodas svarīgs biogēnais amīns - feniletilamīns.
Ja fenilalanīna pārvēršanās par tirozīnu organismā ir traucēta ģenētiska defekta dēļ, cilvēks saslimst ar smagu pārmantojamu slimību - fenilketonūriju. Fenilketonūrijas slimniekiem tiek bojāta nervu sistēma fenilalanīna un tā toksisko atvasinājumu pārmērīgas uzkrāšanās dēļ. Šādiem slimniekiem jāievēro speciāla diēta, kas satur pēc iespējas mazāk fenilalanīna.
[izmainīt šo sadaļu] Izmantošana
Fenilalanīns ietilpst sintētiskās saldvielas - aspartāma - sastāvā.
Dzīvo organismu aminoskābes
Alanīns | Arginīns | Asparagīns | Asparagīnskābe | Cisteīns | Fenilalanīns | Glicīns | Glutamīns | Glutamīnskābe | Histidīns | Izoleicīns | Leicīns | Lizīns | Metionīns | Prolīns | Serīns | Tirozīns | Treonīns | Triptofāns | Valīns |