Jaunbabilonijas arhitektūra

Vikipēdijas raksts

Bābeles rekonstrukcija. 1. Procesiju ceļš  2. Ištaras vārti  3. Iekšējais mūris  4. Valdnieka pils  5. Gaisa dārzi  6. Nin. Maha templis  7. Ištaras templis 8. Tirgus  9. Etemenanki zikurāts (Bābeles tornis)  10. Esagila templis  11. Tilts  12. Eifratas upe
Bābeles rekonstrukcija.
1. Procesiju ceļš 2. Ištaras vārti 3. Iekšējais mūris 4. Valdnieka pils 5. Gaisa dārzi 6. Nin. Maha templis 7. Ištaras templis
8. Tirgus 9. Etemenanki zikurāts (Bābeles tornis) 10. Esagila templis 11. Tilts 12. Eifratas upe


Jaunbabilonijas valsts arhitektūra (7.-6. gs. p. m. ē.)


Viens no darbīgākajiem Jaunbabilonijas valdniekiem bija Nebukadnecars II (604.—562. g. p. m. ē.), kas realizēja iekarošanas politiku un ievērojami paplašināja valsts robežas. Viņa laikā notika arī grandioza tempļu, aizsargbūvju un irigācijas sistēmas celtniecība. Daudz ziņu par šo laiku atstājuši grieķu autori — Herodots, Diodors, Strābons (piemēram, par Bābeles zikurātu u. c). Galvenais mākslas veids Jaunbabilonijas valsts laikā bija arhitektūra. Līdz mūsdienām saglabājušās vairāku arhitektūras pieminekļu paliekas. Spriežot pēc izrakumu materiāliem un pēc aprakstiem, jauno laiku Bābele bija milzīga, pareizi plānota pilsēta ar taisnām ielām. To apjoza trīskāršs, stiprs mūris, kurā bija astoņi vārti, ko dēvēja astoņu galveno dievu vārdos. Biezie mūri, daudzie torņi un ar ķieģeļiem izmūrētais grāvis nodrošināja pilsētas aizsardzību. Pilsētā bija ļoti daudz dažādu kulta ēku: tempļu, nelielu svētnīcu, ielas altāru.

Ištaras vārti. Pilsētas mūra ziemeļu pusē atradās dievietes Ištaras vārti — četri uz kvadrāta pamatnes celti torņi ar arkveida ieeju, aiz kuras sākās galvenā maģistrāle — procesiju ceļš. Šo ceļu uzskatīja par svētu, jo tas veda uz Bābeles galveno templi, tā saucamo «Esagilu», kas bija celts par godu dievam Mardukam. Procesiju ceļš bija izbruģēts ar kaļķakmens plāksnēm un inkrustēts ar sarkanu brekčiju. Pilsētas mūris, vārtu torņi, sienas gar procesiju ceļu bija celti no dedzinātiem ķieģeļiem, pie kam uz ķieģeļiem ciļņa tehnikā bija attēloti lauvas, vērši, pūķi — dievu simboli. Ciļņus klāja krāsaina glazūra.

«Bābeles tornis». Blakus Bābeles galvenajai svētnīcai, dieva Marduka templim, atradās jau sensenos laikos slavenais zikurāts «Etemenanki», ko bībelē sauc par «Bābeles torni». Zikurāta augstums — 90 m, bet pamatnes laukums sasniedza 90x90 m. Tas sastāvēja no septiņām terasēm, kas bija krāsotas dažādās krāsās un veltītas septiņiem dieviem. Zikurāta pašā augšā atradās neliela svētnīca, kas no ārpuses bija apšūta ar tirkīzziliem glazētiem ķieģeļiem. Svētnīcu uzskatīja par dieva Marduka un viņa sievas — rītausmas dievietes Sarpanitas mājokli. Šeit atradās dieva Marduka zelta statuja.

Nebukadnecara II pils. Izrakumos atrastas divu Nebukadnecara II piļu drupas. Pilis celtas uz mākslīgām platformām, piļu telpas grupējas ap atklātiem pagalmiem. Vienā no pilīm troņa zāles fasāde bija apšūta ar glazētiem ķieģeļiem, kur uz tumša fona attēlotas daudzas slaidas, zeltaini dzeltenas kolonas ar saritinātām kapiteļu volūtām, starp kurām karājās lotosu vītnes. Augstāk stiepās frīze, ko veidoja baltas un dzeltenas palmetes un tirkīzzili rombi. Vispār radās iespaids, ka fasāde ir viegls iežogs, ko apvij ziedi. Tā izskatījās ļoti skaista, jo bija sakomponētas zilā, gaišzilā, dzeltenā, baltā un melnā krāsa un viss noklāts ar mirdzošu, caurspīdīgu glazūru. Otrajā — vasaras pilī bija ierīkoti slavenie «gaisa dārzi», t.i., zaļumu stādījumi uz mākslīgām terasēm, ko balstīja velves. No Eifratas pa kanāliem, akām un citām ierīcēm plūda ūdens šo stādījumu laistīšanai. Jaunbabilonijas mākslai vispirms bija dekoratīvi uzdevumi. Attēloja reālus un fantastiskus svētos dzīvniekus, augus, ornamentus. Jaunus paraugus šā laikmeta māksla nedod. Jaunbabilonijas mākslā vairs nav sastopami asiriešu ciļņos un sienu gleznojumos vērojamie sižeti — kara un galma dzīves ainas. Uz zīmogiem attēlotās dievu pielūgšanas ainas bieži pārvēršas par grūti saprotamām shēmām.