Linolskābe

Vikipēdijas raksts

Linolskābe
Ķīmiskā formula: C18H32O2
Molmasa: 280,45 g/mol
Blīvums: 902,5 kg/m3
Kušanas temperatūra: -5,2°C
Viršanas temperatūra: 182°C pie 4 mmHg

Linolskābe (cis,cis-9,12-oktadekadiēnskābe, CH3(CH2)4=CHCH2CH=CH(CH2)7COOH) pieder pie nepiesātinātajām karbonskābēm ar divām divkāršajām saitēm molekulā (omega-6 taukskābe). Tīra linolskābe ir bezkrāsains, eļļains šķidrums, parasti gan linolskābe ir iedzeltena, jo gaisā viegli oksidējas.

[izmainīt šo sadaļu] Atrašanās dabā

Linolskābei ir liela bioķīmiska nozīme kā svarīgai neaizstājamajai taukskābei (taukskābei, kas obligāti jāuzņem ar barību). Linolskābe nepieciešama prostaglandīnu biosintēzei; tā ietilpst šūnu membrānu lipīdu sastāvā. Linolskābi glicerīdu un fosfatīdu veidā (līdz 40 - 60%) satur daudzas augu eļļas un dzīvnieku tauki (saulespuķu, kokvilnas, sojas, kaņepju, linu eļļas). No linu eļļas cēlies linolskābes nosaukums (latīņu: linum - lini). Linolskābi satur arī vaļu un storu tauki, kā arī olas dzeltenuma lecitīns.

[izmainīt šo sadaļu] Īpašības

Reducējot linolskābi ar jodūdeņražskābi un fosforu, iegūst stearīnskābi.
Gaisā linolskābe ātri oksidējas un sabiezē.

[izmainīt šo sadaļu] Izmantošana

Lieto ziepju, emulgatoru, ātri žūstošu eļļu ražošanā. Izmanto arī kosmētikā, jo linolskābe labvēlīgi iedarbojas uz ādu.


Svarīgākās nepiesātinātās vienvērtīgās karbonskābes

Akrilskābe | Krotonskābe (izokrotonskābe) | Angelikskābe (tiglīnskābe) | Oleīnskābe (elaidīnskābe) | Erukskābe (brasidīnskābe) | Nervonskābe | Sorbīnskābe | Ģerānijskābe | Linolskābe | Eleostearīnskābe | Linolēnskābe | Arahidonskābe | Klupanodonskābe | Cervonskābe | Propiolskābe | Stearolskābe (tarirīnskābe)