Gajs Lucīlijs

Vikipēdijas raksts

Romiešu literatūra
{{{atteels}}}
{{{paraksts}}}
Agrīnā romiešu literatūra
Lūcijs Akcijs - Līvijs Andronīks - Kvints Ennijs - Katons Vecākais - Gajs Lucīlijs - Gnejs Nēvijs - Pakūvijs - Plauts - Terencijs
Klasiskā literatūra: zelta laikmets
Dzeja:
Horācijs - Katulls - Lukrēcijs - Ovīdijs - Propercijs - Sulpīcija - Tibulls - Vergīlijs
Klasiskā literatūra: sudraba laikmets
Dzeja:
Gajs Valērijs Flaks - Juvenāls - Kalpurnijs - Lukāns - Marks Manīlijs - Marciāls - Nemesiāns - Persijs - Sīlijs Itāliks - Stacijs
Proza:
Apulejs - Petronijs
Dramaturģija:
Seneka
Fabula:
Fēdrs
Vēlīnā romiešu literatūra
Ausonijs - Klaudiāns
Skat. arī
Romiešu rakstnieki - Romiešu filozofi - Romiešu vēsturnieki

Gajs Lucīlijs (Gaius Lucilius, * ap 180.g. p.m.ē., † 103.g. p.m.ē.) bija romiešu dzejnieks satīriķis. No Lucīlija darbiem saglabājušies tikai fragmenti.

Lucīlijs dzimis turīgā ģimenē un daudz – atšķirībā no citiem romiešu dzejniekiem pirms viņa – galvenokārt uzturējies augstākajā sabiedrībā. Iespējams, viņš visai ilgu laiku pavadījis, izglītojoties Atēnās. Lucīlijs bijis draugs Scīpionam.

Satīras žanru aizsāka Ennijs, tomēr to nostiprināja un lielā mērā izveidoja tieši Lucīlijs. Lucīlija satīras pamatā bijušas rakstītas heksametrā.